ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 174

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 3. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/686 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

64

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

140

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu brīvs no slimības papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

211

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/690 (2019. gada 17. decembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas noteikumus attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kurām piemēro Savienības līmeņa uzraudzības programmas, šādu programmu ģeogrāfisko darbības jomu un tām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu brīvs no slimības (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

341

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/691 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

345

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

379

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/686

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 94. panta 3. punktu, 97. panta 2. punktu, 101. panta 3. punktu, 106. panta 1. punktu, 122. panta 1. un 2. punktu, 131. panta 1. punktu, 160. panta 1. un 2. punktu, 161. panta 6. punktu, 162. panta 3. un 4. punktu, 163. panta 5. punktu, 164. panta 2. punktu, 165. panta 3. punktu un 279. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti profilakses un kontroles noteikumi attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Minētajos noteikumos inter alia paredzēts, ka reproduktīvo produktu objekti ir jāreģistrē un jāapstiprina, kā arī noteiktas izsekojamības un dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā. Regula (ES) 2016/429 arī piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt šādus noteikumus, lai nodrošinātu sistēmas netraucētu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, kas tiek iedibināts ar Regulu (ES) 2016/429.

(2)

Šajā regulā paredzētie noteikumi ir vajadzīgi, lai Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 1., 2. un 5. nodaļā paredzētos noteikumus papildinātu attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, reproduktīvo produktu objektu reģistriem, kuri jāuztur kompetentajām iestādēm, lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kā arī dzīvnieku veselības sertificēšanas un paziņošanas prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, un to mērķis ir novērst pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā ar minētajiem produktiem.

(3)

Šie noteikumi ir cieši saistīti, un vairākus no tiem ir paredzēts piemērot vienlaicīgi. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm un dublēšanās risku.

(4)

Patiesi, Regulas (ES) 2016/429 mērķis ir nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku (salīdzinājumā ar iepriekšējo) tiesisko regulējumu, vienlaikus garantējot, ka pieeja dzīvnieku veselības prasībām tiek vairāk balstīta uz risku, uzlabojot sagatavotību un nodrošinot profilaksi un kontroli dzīvnieku slimību gadījumā. Minētā regula tika pieņemta arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka noteikumi par dzīvnieku slimībām lielākoties ir iekļauti vienā tiesību aktā, nevis izkaisīti vairākos dažādos tiesību aktos. Šajā regulā izklāstītie noteikumi par reproduktīvajiem produktiem arī atbilst šādai pieejai.

(5)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par reproduktīvajiem produktiem bija definēti Padomes Direktīvās 88/407/EEK (2), 89/556/EEK (3), 90/429/EEK (4) un 92/65/EEK (5). Ar Regulu (ES) 2016/429 šīs četras direktīvas tiek atceltas un aizstātas, sākot no 2021. gada 21. aprīļa. Minētajās direktīvās bija paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas attiecas uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu, kā arī principā uz citu konkrētu dzīvnieku sugu spermas, olšūnu un embriju sūtījumu tirdzniecību un ievešanu Savienībā. Ir izrādījies, ka minētajās direktīvās paredzētie noteikumi sekmīgi novērš pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā. Attiecīgi šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un jaunākās zinātniskās atziņas.

(6)

Darbības ar reproduktīvajiem produktiem, jo īpaši spermu, bet – mazākā mērā – arī ar oocītiem un embrijiem, var būt saistītas ar būtisku risku dzīvnieku slimību izplatīšanās ziņā. Reproduktīvos produktus ievāc vai iegūst no neliela skaita donordzīvnieku, bet plaši izmanto vispārējā dzīvnieku populācijā, tādēļ – gadījumā, ja ar tiem nerīkojas pareizi vai tos neklasificē atbilstoši pareizajam veselības statusam, – tie var būt slimības avots lielam skaitam dzīvnieku. Šādi gadījumi agrāk ir notikuši un radījuši būtiskus ekonomiskus zaudējumus.

(7)

Lai novērstu slimību izplatīšanās risku, Regulā (ES) 2016/429 noteikts, ka reproduktīvie produkti jāievāc, jāiegūst, jāapstrādā un jāglabā specializētos reproduktīvo produktu objektos un uz tiem jāattiecina īpaši dzīvnieku veselības un higiēnas režīmi. Vienlaikus, lai dzīvniekus varētu uzņemt šajos reproduktīvo produktu objektos un klasificēt par tādu reproduktīvo produktu donoriem, kurus drīkst pārvietot starp dalībvalstīm, tiem būtu jāatbilst augstākiem dzīvnieku veselības standartiem nekā tie, kurus piemēro vispārējai dzīvnieku populācijai. Regulā (ES) 2016/429 ir noteiktas arī īpašas procedūras šo reproduktīvo produktu izsekojamības nodrošināšanai, un attiecībā uz to pārvietošanu Savienībā piemēro īpašu dzīvnieku veselības prasību kopumu. Minētās sistēmas ietvaros, pamatojoties uz vairākiem Regulā (ES) 2016/429 paredzētiem pilnvarojumiem, ar kuriem Komisijai tiek uzdots pieņemt deleģētos aktus, jo īpaši tos, kas norādīti minētās regulas IV daļā, ar šo regulu būtu lietderīgi paredzēt noteikumus par reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu.

(8)

Regulas (ES) 2016/429 160. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Viens no šādas pārvietošanas nosacījumiem ir tāds, ka reproduktīvajiem produktiem jābūt no reproduktīvo produktu objekta, kas šim nolūkam apstiprināts saskaņā ar deleģētajā aktā izklāstītajiem nosacījumiem. Turklāt Regulas (ES) 2016/429 94. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti par īpašiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē tādu reproduktīvo produktu objektu darbību izbeigšanu, kas iepriekš bijušas apstiprinātas saskaņā ar deleģētajā aktā definētajiem nosacījumiem. Vienlaikus minētās regulas 101. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz detalizētu informāciju, kas iekļaujama reģistros, kurus kompetentā iestāde uztur par reģistrētiem un apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem un kuros tiks iekļauti arī tie reproduktīvo produktu objekti, kas savu darbību izbeiguši.

(9)

Visas dzīvnieku veselības prasības un atkāpes, kas būtu jāpieņem saskaņā ar minētajiem Regulas (ES) 2016/429 noteikumiem, attiecas uz turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, tomēr tās piemēro daudzām un dažādām sugām, tāpēc, lai vienkāršotu Savienības noteikumus, tās būtu jāiekļauj vienā deleģētajā aktā, nevis daudzos dažādos deleģētajos aktos.

(10)

Regulas (ES) 2016/429 162. panta 1. punktā ir noteiktas prasības par to, kāda informācija obligāti jāiekļauj veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanai starp dalībvalstīm. Sertifikātos jāiekļauj informācija par reproduktīvo produktu marķēšanu, ja to prasa minētās regulas 121. panta 1. punkts vai jebkādi noteikumi, kas noteikti ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar tās 122. panta 1. punktu, kā arī informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka reproduktīvie produkti atbilst pārvietošanas prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 157. un 159. pantā vai tādu deleģēto aktu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 160. pantu. Minētās regulas 162. panta 3. punktā paredzēts, ka jāpieņem deleģētie akti par informāciju, kāda iekļaujama veterinārajos sertifikātos. Vienlaikus tās 163. panta 5. punktā paredzēts, ka ir jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz paziņošanas prasībām, kuras attiecas uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm, tiem pievienojot arī veterināro sertifikātu, kura saturs jānosaka saskaņā ar minētās regulas 162. panta 3. un 4. punktu.

(11)

Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punktā noteikts, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus var pārvietot uz citu dalībvalsti, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti reproduktīvo produktu objektos, kurus saskaņā ar minētās regulas 97. panta 1. punktu apstiprinājušas kompetentās iestādes. Šādu apstiprinājumu var piešķirt tikai tad, ja minētie reproduktīvo produktu objekti atbilst konkrētām prasībām attiecībā uz karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzību, infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī darbinieku un veterinārārstu atbildību, kompetenci un specializētu apmācību. Tādēļ, pamatojoties uz minētajām prasībām, šajā regulā būtu jāparedz detalizēti noteikumi par tādu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, no kuriem uz citu dalībvalsti var pārvietot liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvos produktus.

(12)

Direktīvā 92/65/EEK noteikts, ka aitu un kazu spermu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, var ievākt šo dzīvnieku izcelsmes objektā, nevis spermas vākšanas centrā. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe. Tomēr būtu jāiedibina īpaši nosacījumi, kas jāievēro, veicot šādas spermas sūtījumu pārvietošanu, un jāpieprasa minētās pārvietošanas mērķis un galamērķa dalībvalsts piekrišana. Tādēļ, pamatojoties uz iespējamo risku, ko rada šādas spermas pārvietošana, šajā regulā būtu jāparedz nosacījumi šādu atkāpju piemērošanai.

(13)

Zirgu spermas ievākšanas process ir specifisks, ņemot vērā zirgu sugu dzīvnieku īpašo audzēšanas sistēmu, kas paredz minēto dzīvnieku dalību īpašās zirgu sacensībās, šovos un citos jāšanas sporta pasākumos. Pašlaik Direktīvā 92/65/EEK attiecībā uz ērzeļiem ir paredzēti trīs to turēšanas veidi spermas vākšanas centros. Šajā regulā būtu jāsaglabā līdzšinējās, minētajā direktīvā paredzētās sistēmas būtiskākie noteikumi. Tomēr šajā regulā būtu jāuzlabo un jānostiprina nosacījumi attiecībā uz Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas I iedaļas 1.6. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pārbaužu programmu donordzīvniekiem, kas dažkārt var atstāt spermas vākšanas centru, un attiecībā uz Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas I iedaļas 1.6. punkta c) apakšpunktā izklāstīto pārbaužu programmu “uz laiku ievestajiem ērzeļiem”.

(14)

Šajā regulā būtu jāparedz arī tas, ka reproduktīvo produktu glabāšanas centri ar vienu unikālu apstiprinājuma numuru var glabāt jebkāda veida un vairāku sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus, ja vien tiek ievēroti noteikumi, kas nodrošina izsekojamību, jo nav tādu dzīvnieku veselības apsvērumu, kuru dēļ katram reproduktīvo produktu veidam vai dzīvnieku sugai būtu jāveido atsevišķi glabāšanas centri. Informācija par glabājamo reproduktīvo produktu veidiem un attiecīgajām sugām būtu jānorāda šādu objektu apstiprinājumā un publiski pieejamajā apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā, kuru uztur kompetentās iestādes. Šajā regulā būtu jāparedz arī īpaši noteikumi par svaigas, atdzesētas un saldētas spermas glabāšanu.

(15)

Tā kā reproduktīvo produktu apstrādes metodes pastāvīgi attīstās, šim nolūkam tiek izveidotas specializētas vienības. Šīs vienības ne vien apstrādā reproduktīvos produktus, tostarp veic spermas dzimumšķirošanu, bet arī sagatavo lietošanai vai glabāšanai gatavo galaproduktu. Tādēļ šādas vienības būtu jāuzskata par reproduktīvo produktu objektiem, kuros notiek reproduktīvo produktu apstrāde un glabāšana. Tomēr, tā kā spermas dzimumšķirošanas aprīkojums ir dārgs, spermas vākšanas centri spermas apstrādei, tostarp dzimumšķirošanai, var izmantot citu operatoru pakalpojumus. Tādā gadījumā sperma tiek nosūtīta apstrādei un pēc tam atgriezta izcelsmes spermas vākšanas centrā. Tādēļ ir lietderīgi šajā regulā paredzēt noteikumus par reproduktīvo produktu apstrādi, tai skaitā par iespēju apstrādi veikt reproduktīvo produktu apstrādes objektos, kā arī detalizētus noteikumus par spermas un citu reproduktīvo produktu pārvadāšanu uz minētajiem reproduktīvo produktu apstrādes objektiem un no tiem, kā arī par to marķēšanu. Ja spermu apstrādā reproduktīvo produktu apstrādes objektā, marķējumā uz pajetes vai cita iepakojuma iekļauj gan spermas vākšanas centra, gan reproduktīvo produktu apstrādes objekta apstiprinājuma vai reģistrācijas numuru, lai nodrošinātu spermas izsekojamību.

(16)

Lai gan antibiotikas būtu jālieto piesardzīgi, vienlaikus, jo īpaši ņemot vērā iespējamo starptautisko tirdzniecību, antibiotiku lietošana spermas atšķaidītājos būtu jāpielāgo noteikumiem, kas izklāstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (“kodekss”) 2017. gada izdevuma (6) 4.6.7. pantā. Direktīvā 88/407/EEK paredzēts pienākums pievienot liellopu spermai antibiotikas, kas ir iedarbīgas pret kampilobaktērijām, leptospirām un mikoplazmām, Direktīvā 90/429/EEK paredzēts pienākums pievienot cūku spermai antibiotikas, kas ir iedarbīgas pret leptospirām, bet Direktīvā 92/65/EEK ir paredzēta iespēja brīvprātīgi izmantot antibiotikas. Šajā regulā būtu jāsaglabā minētie noteikumi par antibiotiku lietošanu, kas noteikti Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, kā arī noteikumi, kurus ieteikusi OIE. Ja spermai pievienotas antibiotikas, informācija par aktīvo(-ajām) vielu(-ām) un to koncentrāciju būtu jānorāda pievienotajā veterinārajā sertifikātā.

(17)

Regulas (ES) 2016/429 101. panta 1. punktā noteikts, ka katrai kompetentajai iestādei jāizveido un jāuztur atjaunināti reģistri, kuros iekļauj reģistrētos un apstiprinātos reproduktīvo produktu objektus, un šie reģistri jādara pieejami Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Turklāt apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistram jābūt publiski pieejamam. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt, kāda detalizēta informācija minētajā reģistrā jānorāda, un paredzēt prasības par apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistru publisku pieejamību.

(18)

Ņemot vērā spermas, oocītu un embriju ilgstošas glabāšanas iespēju, šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi par tādu reproduktīvo produktu glabāšanu un pārvietošanu, kuri ievākti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kas izbeiguši darbību. Informācija par šādiem reproduktīvo produktu objektiem būtu jāsaglabā attiecīgās dalībvalsts apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā, kā arī jānorāda darbības izbeigšanas datumi. Turklāt minētajā reģistrā būtu jānorāda apstiprinājuma atsaukšanas datums. Būtu jānosaka arī termiņš, cik ilgi informācija par šādiem reproduktīvo produktu objektiem minētajā reģistrā jāglabā.

(19)

Vēl šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka operatori, kuru pārziņā ir apstiprināti reproduktīvo produktu objekti, kas savu darbību izbeidz pirms attiecīgā reproduktīvo produktu objekta apstiprinājuma atsaukšanas, to spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti vai iegūti un tiek glabāti šajos reproduktīvo produktu objektos, turpmākai glabāšanai pārvieto uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru vai – reprodukcijas nolūkā – uz objektu, kurā tiek turēti liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai arī uz vietu, kur tos drošā veidā iznīcina vai izmanto par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (7) 13. pantu.

(20)

Regulas (ES) 2016/429 121. pantā ir noteiktas izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem, un šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi attiecībā uz minēto reproduktīvo produktu marķēšanu. Pašreizējā sistēma paješu un citu reproduktīvo produktu iepakojumu marķēšanai darbojas sekmīgi. Būtu jāņem vērā arī Starptautiskās Dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) ieteikumi (8) šajā jomā.

(21)

Arī aitu un kazu spermas ievākšanas un apstrādes procesam ir specifiskas iezīmes. Dažos spermas vākšanas centros spermu saldē granulās, bet citos svaigu vai atdzesētu spermu uz neilgu laiku ievieto laboratorijas traukos, piemēram, mēģenēs. Šādu granulu un mēģeņu individuāla marķēšana ir laikietilpīga un apgrūtinoša. Lai aitu un kazu spermu varētu pārvietot uz citām dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot tās izsekojamību, vajadzētu būt iespējai saldētas spermas granulām vai svaigas vai atdzesētas spermas mēģenēm un pajetēm izmantot grupas identifikāciju. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz marķēšanas noteikumi apvienotajiem iepakojumiem, piemēram, tvertnēm, kurās ievieto saldētas aitu un kazu spermas granulas, vai mēģenēm vai pajetēm ar svaigu vai atdzesētu spermu.

(22)

Šajā regulā paredzētās izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem būtu jāpapildina, ar Komisijas īstenošanas regulu, kura tiks pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 123. pantu, paredzot noteikumus par tehniskajām prasībām un specifikācijām attiecībā uz paješu un cita iepakojuma marķēšanu.

(23)

Starp dalībvalstīm tiek pārvietots arvien lielāks daudzums reproduktīvo produktu, kuri tiek ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt saskaņotus noteikumus par paješu un cita iepakojuma marķēšanu, kas satur šādus reproduktīvos produktus. Šajā regulā būtu jāparedz papildu noteikumi par tādu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu izsekojamību, kas nav liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieki.

(24)

Regulas (ES) 2016/429 159. pantā ir noteikti noteikumi par atļauju uz citām dalībvalstīm pārvietot turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus. Lai minētos noteikumus varētu piemērot, šajā regulā būtu jāparedz detalizēti noteikumi par reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, jānosaka dzīvnieku veselības prasības turētiem donordzīvniekiem, no kuriem ievāc reproduktīvos produktus, un attiecībā uz šādu dzīvnieku izolāciju un karantīnu, kā arī prasības attiecībā uz laboratoriskajiem un citiem testiem, kuri jāveic turētiem donordzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem, un dzīvnieku veselības prasības, kas jāievēro šo reproduktīvo produktu vākšanas, ieguves, apstrādes, glabāšanas vai citu procedūru un pārvadāšanas laikā.

(25)

Turklāt Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, ievērojot konkrētus nosacījumus, bija paredzētas atkāpes no testēšanas pienākumiem attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu donordzīvniekiem gadījumos, kad šie dzīvnieki tiek pārvietoti starp spermas vākšanas centriem. Tā kā šādas atkāpes samazina procesuālo un ekonomisko slogu spermas vākšanas centru operatoriem un ir pamatotas no dzīvnieku veselības viedokļa, šajā regulā būtu lietderīgi saglabāt minētās atkāpes no dažām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku donordzīvniekiem, kuri tiek pārvietoti starp apstiprinātiem spermas vākšanas centriem.

(26)

Pamatojoties uz pašreizējām zinātniskajām atziņām, vienas sugas dažāda veida reproduktīvo produktu pārvadāšana vienā konteinerā nerada risku, ka reproduktīvie produkti tiks kontaminēti, ja vien tos pārvadā, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šie nosacījumi ietver pārvadāšanu fiziski atdalītos pārvadāšanas konteinera nodalījumos vai izmantojot dubulto maisiņu sistēmu, kas viena veida produktus aizsargā no cita veida produktiem. Tādēļ šajā regulā būtu lietderīgi paredzēt noteikumus, kas atļauj vienas sugas dažāda veida reproduktīvos produktus pārvadāt vienā konteinerā, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(27)

Ja konteineri, kuros reproduktīvos produktus pārvadā no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem uz citām dalībvalstīm vai – vienas valsts ietvaros – no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem uz reproduktīvo produktu apstrādes un glabāšanas centriem, tiek noplombēti, tas nodrošina, ka dzīvnieku veselības nosacījumi reproduktīvo produktu pārvadāšanai netiek pasliktināti. Centra vai brigādes veterinārārstam, kurš atbild par reproduktīvo produktu objekta darbību un kura uzvārds norādīts minētā objekta apstiprinājumā, būtu jānodrošina, ka pārvadāšanas konteineram tiek uzlikta šāda plomba. Oficiālajam veterinārārstam, kurš sertificē reproduktīvo produktu sūtījumu, ir jābūt iespējai lauzt šo plombu, lai verificētu pārvadāšanas konteinera saturu, un pēc tam atkārtoti noplombēt pārvadāšanas konteineru. Minētie aspekti būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajos noteikumos.

(28)

Direktīvā 89/556/EEK ir noteikti nosacījumi attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu dzīvnieku embrijiem un attiecībā uz to importu Savienībā. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz arī noteikumi par liellopu oocītu un olnīcu pārvietošanu Savienībā.

(29)

Savienības tiesību aktos, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 un šīs regulas pieņemšanas, bija paredzēti noteikumi par spermas tirdzniecību situācijās, kad katra sūtījuma deva sastāvēja no viena konkrēta donordzīvnieka ejakulātiem. Taču, ņemot vērā to, ka jauktas vai apvienotas vairāku donoru spermas izmantošana var palielināt auglību un ka šāda sperma tiek plaši izmantota, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par jauktas vai apvienotas liellopu, cūku, aitu un kazu spermas pārvietošanu, ar nosacījumu, ka spermas sajaukšana tiek veikta tikai viena spermas vākšanas centra ietvaros, proti, centrā, kurā šī sperma tika ievākta, un ka marķējums uz katras pajetes vai cita iepakojuma, kurā ievietota jauktā sperma, ļauj izsekot visu donordzīvnieku individuālos identifikācijas numurus. Turklāt operatoram būtu jāievieš procedūras attiecībā uz jauktas spermas apstrādi un dokumentācijā jāsniedz sīka informācija par šādas spermas pārvietošanu no spermas vākšanas centra.

(30)

Direktīvas 92/65/EEK 13. pantā ir noteikti noteikumi attiecībā uz tirdzniecību ar tādu sugu dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem, kas ir uzņēmīgi pret minētās direktīvas A vai B pielikuma sarakstā iekļautajām slimībām, ja šie sūtījumi tiek nosūtīti uz/no iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti saskaņā ar minētās direktīvas C pielikumu. Minētās direktīvas E pielikumā ir dots veterinārā sertifikāta paraugs tirdzniecības vajadzībām, un tas jāpievieno attiecīgās spermas, olšūnu vai embriju sūtījumiem. Regulas (ES) 2016/429 95. un 137. pantā definēts jēdziens “norobežots objekts”, kas ir līdzvērtīgs Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā definētajam jēdzienam “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs”. Ņemot vērā to, ka līdz šim apstiprinātās iestādes, institūti un centri apmainījās ar dzīvnieku ģenētisko materiālu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja veikt šādu iekšēju pārvietošanu Savienībā. Tādēļ šajā regulā ir lietderīgi noteikt dzīvnieku veselības prasības, ko piemēro norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm. Attiecīgi šajā regulā būtu jāparedz iespēja, ka norobežotu objektu operatori, neprasot papildu apstiprinājumu kā reproduktīvo produktu objekti, uz citām dalībvalstīm var pārvietot tādu reproduktīvo produktu sūtījumus, kas ievākti no dzīvniekiem, kuri tiek turēti šajos objektos. Pietiekamas garantijas dzīvnieku slimību izplatīšanās novēršanai būtu jānodrošina šādi: jānosaka augstas dzīvnieku veselības prasības, kas jāizpilda, lai objekts saņemtu norobežota objekta apstiprinājumu; jāveic kontrolēta dzīvnieku pārvaldība šajos objektos; jānosaka īpašas uzraudzības prasības un reproduktīvo produktu sūtījumi jāpārvieto tieši uz citu konkrēto norobežotu objektu.

(31)

Regulas (ES) 2016/429 162. pantā ir noteikti noteikumi par obligāto informācijas minimumu, kas jāiekļauj veterinārajos sertifikātos attiecībā uz turētu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jāprecizē detalizēta informācija, kas jāiekļauj minētajos sertifikātos.

(32)

Regulas (ES) 2016/429 163. pantā paredzēts, ka operatoriem savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš jāinformē par turētu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti un jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai šī kompetentā iestāde varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par minēto reproduktīvo produktu pārvietošanu. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi par prasībām attiecībā uz operatoru pienākumu iepriekš paziņot informāciju, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde paziņotu par minēto pārvietošanu, un ārkārtas procedūras attiecībā uz šādiem paziņojumiem.

(33)

Regulas (ES) 2016/429 163. panta 2. punktā paredzēts, ka paziņošanai par reproduktīvo produktu plānotiem sūtījumiem uz citām dalībvalstīm jāizmanto TRACES sistēma. TRACES ir integrēta datorizēta veterinārā sistēma, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (9) un 2004/292/EK (10). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (11) 131. pantā paredzēts izveidot informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kurā tiks iekļautas arī TRACES funkcijas. Tādēļ šajā regulā būtu jādod atsauces uz IMSOC, nevis uz TRACES.

(34)

Regulas (ES) 2016/429 165. pantā paredzēts, ka galamērķa vietas kompetentā iestāde pēc vienošanās ar izcelsmes vietas kompetento iestādi var atļaut pārvietot uz savu teritoriju zinātniskiem mērķiem paredzētus reproduktīvos produktus, pat ja šāda pārvietošana neatbilst standarta prasībām, kas jāievēro, pārvietojot reproduktīvos produktus. Lai atļautu šāda veida pārvietošanu, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz zinātniskiem mērķiem paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(35)

Valsts gēnu banka ir nozīmīgs elements konkrētajai dalībvalstij raksturīgo dzīvnieku populāciju ģenētiskā materiāla saglabāšanā. Valstu gēnu banku mērķis ir ex situ saglabāt un ilgtspējīgi izmantot dzīvnieku ģenētiskos resursus. Attiecībā uz valsts gēnu bankās glabātajiem reproduktīvajiem produktiem dzīvnieku veselības statuss bieži vien nav zināms, vai arī minētie produkti ir ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti atbilstoši citam dzīvnieku veselības režīmam, kas ir atšķirīgs no pašreizējā Savienības un valstu tiesību aktos paredzētā režīma. Tā kā šādiem reproduktīvajiem produktiem, kas bieži vien ir ģenētiskais materiāls apdraudētajām šķirnēm, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (12) 2. panta 24. punktā, vai šķirnēm, kuras kopš reproduktīvo produktu ievākšanas ir izmirušas, ir īpaša vērtība, un dalībvalstis ir paudušas ieinteresētību savstarpēji apmainīties ar šādiem reproduktīvajiem produktiem, šajā regulā būtu jāparedz īpaši nosacījumi attiecībā uz to, kā kompetentās iestādes piešķir atkāpes saistībā ar valsts gēnu bankās glabāto reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Principā ar šo regulu būtu jāparedz nosacījumi par minēto reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dažādu dalībvalstu valsts gēnu bankām, savukārt noteikumi par reproduktīvo produktu iekšējo izplatīšanu operatoriem no valsts gēnu bankām būtu jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu ziņā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī dzīvnieku veselības nosacījumiem šādas pārvietošanas gadījumā, un, iespējams, būtu vajadzīga testēšana attiecībā uz konkrētām slimībām.

(36)

Šajā regulā ir dotas atsauces uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (13) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 (14), 2020/689 (15) un 2020/688 (16), kuras visas pieņemtas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429. Atsauces uz minētajām regulām ir vajadzīgas, jo tajās attiecībā uz dzīvniekiem ir noteiktas prasības par uzraudzību, izskaušanas programmām, statusu “brīvs no slimības”, identifikāciju un reģistrāciju, izsekojamību, pārvietošanu Savienības teritorijā un ievešanu tajā, un minētās prasības attiecas arī uz reproduktīvo produktu donordzīvniekiem.

(37)

Lai tiem spermas vākšanas vai glabāšanas centriem vai embriju vākšanas vai ieguves brigādēm, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK un veic darbības saistībā ar reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, ņemot vērā to, ka no 2021. gada 21. aprīļa minētās direktīvas tiek atceltas ar Regulu (ES) 2016/429, būtu jāuzskata, ka tie ir apstiprināti saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie operatori ievēro visus šajā regulā paredzētos noteikumus, konkrētāk, tām attiecībā uz operatoriem būtu jāveic regulāras un uz risku balstītas oficiālās kontroles. Neatbilstības gadījumā kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka šie operatori veic pasākumus, kas vajadzīgi minētās neatbilstības novēršanai, un vajadzības gadījumā jāaptur vai jāatsauc tiem piešķirtais apstiprinājums.

(38)

Lai attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kas ievākti un iegūti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, būtu jāuzskata, ka pajetes un cita veida iepakojums, kurā šādu spermu, oocītus vai embrijus ievieto, glabā un pārvadā neatkarīgi no tā, vai tie sadalīti atsevišķās devās, un kurš marķēts pirms 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, būtu jāuzskata par marķētu saskaņā ar šo regulu un attiecīgi atbilstošu pārvietošanai starp dalībvalstīm.

(39)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus attiecībā uz reģistrētajiem un apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem, kā arī izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā.

2.   Regulas II daļas 1. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, no kuriem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvie produkti tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti, un minētās prasības attiecas uz:

a)

karantīnas, izolācijas un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

uzraudzības prasībām;

c)

infrastruktūru un aprīkojumu;

d)

darbinieku un veterinārārstu pienākumiem, kompetenci un specializēto apmācību par reproduktīvo produktu objektu darbību;

e)

tās kompetentās iestādes pienākumiem, kura apstiprina reproduktīvo produktu objektus;

f)

īpašiem noteikumiem par šo reproduktīvo produktu objektu darbības izbeigšanu.

3.   Regulas II daļas 2. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz:

a)

informāciju, kas kompetentajai iestādei jāiekļauj reģistrā, kuru tā uztur par reģistrētiem reproduktīvo produktu objektiem;

b)

informāciju, kas kompetentajai iestādei jāiekļauj reģistrā, kuru tā uztur par apstiprinātiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem; un noteikumiem par šā reģistra publisku pieejamību gadījumos, kad minēto dzīvnieku reproduktīvos produktus pārvieto starp dalībvalstīm.

4.   Regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti:

a)

noteikumi par lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekts, un lietvedības prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādā objektā savāktajiem, iegūtajiem vai apstrādātajiem reproduktīvajiem produktiem pēc minētā objekta darbības izbeigšanas;

b)

izsekojamības prasības attiecībā uz šādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem:

i)

liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi;

ii)

suņi (Canis lupus familiaris) un kaķi (Felis silvestris catus);

iii)

norobežotos objektos turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi;

iv)

Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieki.

5.   Regulas III daļas 1. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, tai skaitā atkāpes, attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm, precizējot:

a)

noteikumus par reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos;

b)

dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem, no kuriem ievāc reproduktīvos produktus, un prasības attiecībā uz šo dzīvnieku izolāciju vai karantīnu;

c)

laboratoriskos testus un citus testus, kas veicami donordzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem;

d)

dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un citām procedūrām, kā arī pārvadāšanu.

6.   Regulas III daļas 2. nodaļā attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm ir noteikti:

a)

noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu;

b)

informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā;

c)

prasības attiecībā uz pašdeklarācijas dokumentu;

d)

paziņošanas prasības.

7.   Regulas III daļas 3. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības, sertificēšanas un paziņošanas prasības attiecībā uz šādu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm:

a)

suņi un kaķi;

b)

norobežotos objektos turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi;

c)

Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieki.

8.   Regulas III daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par to, kā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm zinātniskiem mērķiem, un attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kurus glabā gēnu bankās.

9.   Regulas IV daļā Direktīvas 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK sakarā ir noteikti konkrēti pārejas pasākumi attiecībā uz:

a)

spermas vākšanas centru, spermas glabāšanas centru, embriju vākšanas brigāžu un embriju ieguves brigāžu apstiprināšanu;

b)

paješu un cita tāda iepakojuma marķēšanu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus.

10.   Šo regulu nepiemēro savvaļas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 1. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“reģistrēts reproduktīvo produktu objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, kas nav apstiprināts reproduktīvo produktu objekts, bet ir reģistrēts kompetentajā iestādē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 93. panta pirmās daļas a) apakšpunktu;

2)

“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. pantu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs;

3)

“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

4)

“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Sus scrofa sugas;

5)

“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

6)

“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

7)

“zirgs” jeb “zirgu sugas dzīvnieks” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

8)

“veterinārais sertifikāts” ir izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots dokuments, ko paredzēts pievienot reproduktīvo produktu sūtījumam uz galamērķi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 161. panta 4. punktā;

9)

“pašdeklarācijas dokuments” ir operatora izdots dokuments, ko paredzēts pievienot reproduktīvo produktu sūtījumam uz galamērķi, kā minēts 32. un 46. pantā;

10)

“gēnu banka” ir tāda dzīvnieku ģenētiskā materiāla krātuve turētu sauszemes dzīvnieku ģenētisko resursu ex situ saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, ko uztur uzņemošā iestāde, kuru šo uzdevumu izpildei pilnvarojusi vai atzinusi kompetentā iestāde;

11)

“spermas vākšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, tādas liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai, kas paredzēta pārvietošanai uz citu dalībvalsti;

12)

“embriju vākšanas brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde, kā norādīts 4. pantā, apstiprinājusi pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu in vivo iegūtu embriju – vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai;

13)

“embriju ieguves brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu – vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai, kā arī attiecīgā (uzglabātas spermas) gadījumā – pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu embriju in vitro iegūšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai;

14)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;

15)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

16)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

17)

“reproduktīvo produktu sūtījums” ir tāds spermas, oocītu, in vivo iegūtu embriju vai in vitro iegūtu embriju daudzums, kas tiek nosūtīts no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta un uz ko attiecas viens veterinārais sertifikāts;

18)

“reproduktīvo produktu apstrādes objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, šādu pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – vienas vai vairāku sugu liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas, oocītu vai embriju – apstrādei (attiecīgā gadījumā arī spermas dzimumšķirošanai) vai glabāšanai, kā arī minēto darbību veikšanai ar jebkuru pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto reproduktīvo produktu veidu vai sugu kombinācijām;

19)

“reproduktīvo produktu glabāšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, šādu pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – vienas vai vairāku sugu liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas, oocītu vai embriju, vai jebkuru reproduktīvo produktu veidu vai sugu kombināciju – glabāšanai;

20)

“centra veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas darbības spermas vākšanas centrā, reproduktīvo produktu apstrādes objektā vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrā, kā noteikts šajā regulā;

21)

“brigādes veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas embriju vākšanas brigādes vai embriju ieguves brigādes darbības, kā noteikts šajā regulā;

22)

“unikālais apstiprinājuma numurs” ir kompetentās iestādes piešķirts numurs;

23)

“apstiprinājuma atsaukšanas datums” ir diena, kad kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 100. pantu aptur vai atsauc apstiprināta reproduktīvo produktu objekta apstiprinājumu;

24)

“unikālais reģistrācijas numurs” ir numurs, kas piešķirts reģistrētam reproduktīvo produktu objektam;

25)

“karantīnas novietne” ir novietne, kurā kompetentā iestāde atļāvusi izolēt liellopus, cūkas, aitas vai kazas uz laikposmu, kas ilgst vismaz 28 dienas pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā;

26)

“(no slimības) brīvs objekts” ir objekts, kuram šāds statuss piešķirts atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2020/689 20. panta prasībām;

27)

“oficiālā laboratorija” ir dalībvalstī vai trešā valstī vai teritorijā esoša laboratorija, kuru kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu ir nozīmējusi šīs regulas 24. un 25. pantā aprakstīto testu veikšanai;

28)

IMSOC” ir informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām to mehānismu un rīku integrētai darbībai, ar kuru starpniecību tiek pārvaldīti un apstrādāti ar oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām saistīti dati, informācija un dokumenti, kā arī notiek automātiska apmaiņa ar tiem, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 131. pantā, un to patlaban izmanto TRACES sistēmas vietā;

29)

“apdraudēta šķirne” ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgota vienai vai vairākām attiecīgās dalībvalsts tradicionālajām ražošanas sistēmām vai vidēm un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā, kā minēts Regulas (ES) 2016/1012 2. panta 24) punktā;

30)

“apstiprināta izskaušanas programma” ir dalībvalstī vai tās zonā īstenota slimības izskaušanas programma, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu apstiprinājusi Komisija;

31)

“donordzīvnieku partija” ir dzīvnieku grupa, kam ir vienāds veselības statuss un kam reproduktīvo produktu ievākšanu un apstrādi veic vienā reizē, un minētos produktus pārvadā kopā.

II DAĻA

REPRODUKTĪVO PRODUKTU OBJEKTU APSTIPRINĀŠANA, REĢISTRI, LIETVEDĪBA UN IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Reproduktīvo produktu objektu apstiprināšana

3. pants

Prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu

Operatori, kuru pārziņā ir turpmāk uzskaitītie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu, lai varētu veikt minēto dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm:

a)

objekts, kurā tiek ievākta, apstrādāta un glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sperma, – pieteikumu apstiprināšanai par spermas vākšanas centru;

b)

speciālistu grupa vai struktūra, ko uzrauga brigādes veterinārārsts un kas ir kompetenta veikt liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu embriju ievākšanu, apstrādi un glabāšanu – pieteikumu apstiprināšanai par embriju vākšanas brigādi;

c)

speciālistu grupa vai struktūra, ko uzrauga brigādes veterinārārsts un kas ir kompetenta veikt liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu ievākšanu, apstrādi un glabāšanu un embriju ieguvi, apstrādi un glabāšanu, – pieteikumu apstiprināšanai par embriju ieguves brigādi;

d)

objekts, kurā tiek apstrādāta un glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaiga, atdzesēta vai saldēta sperma, oocīti vai embriji, – pieteikumu apstiprināšanai par reproduktīvo produktu apstrādes objektu;

e)

objekts, kurā tiek glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaiga, atdzesēta vai saldēta sperma, oocīti vai embriji – pieteikumu apstiprināšanai par reproduktīvo produktu glabāšanas centru.

4. pants

Kompetentās iestādes apstiprinājums liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem

1.   Kompetentā iestāde apstiprina liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvo produktu objektu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 97. pantā, tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka minētais objekts atbilst šādām prasībām:

a)

operators ir nozīmējis:

i)

centra veterinārārstu, kas atbild par darbībām, kuras norādītas:

I pielikuma 1. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta a) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par spermas vākšanas centru,

I pielikuma 4. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta d) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par reproduktīvo produktu apstrādes objektu,

I pielikuma 5. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta e) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par reproduktīvo produktu glabāšanas centru; vai

ii)

brigādes veterinārārstu, kas atbild par darbībām, kuras norādītas:

I pielikuma 2. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta b) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par embriju vākšanas brigādi,

I pielikuma 3. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta c) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par embriju ieguves brigādi;

b)

attiecīgā darbībai paredzētā infrastruktūra, aprīkojums un darba procedūras atbilst prasībām, kas noteiktas:

i)

I pielikuma 1. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas ievākšanu, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu;

ii)

I pielikuma 2. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu embriju ievākšanu, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu;

iii)

I pielikuma 3. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu vākšanu un embriju ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, ieskaitot embriju ieguvei izmantotās spermas un oocītu apstrādi un glabāšanu;

iv)

I pielikuma 4. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaigas, atdzesētas vai saldētas spermas, oocītu vai embriju apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu;

v)

I pielikuma 5. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaigas, atdzesētas vai saldētas spermas, oocītu vai embriju glabāšanu un pārvadāšanu.

2.   Piešķirot apstiprinājumu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektam, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 97. un 99. pantā, kompetentā iestāde tam piešķir unikālu apstiprinājuma numuru, kurā ietver apstiprinājuma piešķīrējas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu.

5. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz apstiprinātiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem, kuri izbeidz darbību

1.   Ja apstiprināta liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekta operators izbeidz darbību, minētais operators nodrošina, ka visi sūtījumi ar spermu, oocītiem vai embrijiem, kas ievākti vai iegūti un glabāti minētajā reproduktīvo produktu objektā, līdz apstiprinājuma atsaukšanas datumam tiek pārvietoti:

a)

uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru turpmākai glabāšanai; vai

b)

uz objektu, kurā tiek turēti liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, reprodukcijas vajadzībām; vai

c)

uz vietu, kur tos drošā veidā iznīcinās vai izmantos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

2.   Ja līdz 1. punktā minētajam apstiprinājuma atsaukšanas datumam spermas, oocītu vai embriju sūtījumi nav pārvietoti no attiecīgā apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta, šādus sūtījumus nedrīkst pārvietot uz citu dalībvalsti.

2. NODAĻA

Reģistri, ko kompetentā iestāde uztur par reģistrētajiem un apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem

6. pants

Reģistrs, ko kompetentā iestāde uztur par reģistrētajiem reproduktīvo produktu objektiem

1.   Kompetentā iestāde izveido reģistrēto reproduktīvo produktu objektu reģistru un uztur to atjauninātu.

2.   Kompetentā iestāde par katru reģistrēto reproduktīvo produktu objektu 1. punktā minētajā reģistrā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

reģistrētā reproduktīvo produktu objekta nosaukums, kontaktinformācija un, ja pieejams, tīmekļa vietnes vienotais resursu vietrādis (URL);

b)

reģistrētā reproduktīvo produktu objekta adrese;

c)

reproduktīvo produktu veids un dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām objekts ir reģistrēts;

d)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs un reģistrācijas datums;

e)

ja reģistrētais reproduktīvo produktu objekts izbeidzis darbību, – datums, kad minētās darbības izbeigtas.

7. pants

Reģistrs, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātajiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem

1.   Kompetentā iestāde izveido reģistru ar apstiprinātajiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem un uztur to atjauninātu.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā minētajā reģistrā par katru apstiprināto reproduktīvo produktu objektu iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

reproduktīvo produktu objekta nosaukums, kontaktinformācija un, ja pieejams, tīmekļa vietnes URL;

b)

reproduktīvo produktu objekta adrese;

c)

centra vai brigādes veterinārārsta uzvārds;

d)

reproduktīvo produktu veids, reproduktīvo produktu objekta veids un dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām piešķirts apstiprinājums;

e)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais apstiprinājuma numurs un apstiprināšanas datums.

3.   Ja, pamatojoties uz 4. pantā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde ir apstiprinājusi reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru, lai tajā glabātu un – attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu – apstrādātu vairāku veidu vai vairāku dzīvnieku sugu reproduktīvos produktus, tad reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem, iekļauj informāciju par reproduktīvo produktu veidiem un dzīvnieku sugām, kuru produktus glabā un, ja attiecināms, apstrādā attiecīgajā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā.

4.   Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 100. panta 2. punktu ir apturējusi vai atsaukusi apstiprināta reproduktīvo produktu objekta apstiprinājumu, tā bez liekas kavēšanās:

a)

apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā norāda, ka apstiprinājums ir apturēts vai atsaukts;

b)

apstiprinājuma apturēšanas gadījumā norāda apturēšanas sākuma un beigu datumu, bet atsaukšanas gadījumā – apstiprinājuma atsaukšanas datumu.

5.   Ja apstiprināts reproduktīvo produktu objekts izbeidz savu darbību, kā minēts 5. pantā, kompetentā iestāde tās uzturētajā apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā bez liekas kavēšanās norāda attiecīgās darbības izbeigšanas datumu.

6.   Ja reproduktīvos produktus paredzēts pārvietot starp dalībvalstīm, kompetentā iestāde 1. punktā minēto reģistru dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un paziņo Komisijai attiecīgās tīmekļa vietnes URL.

Ja kompetentās iestādes tīmekļa vietnes URL tiek mainīts, tā bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai vietnes jauno URL.

3. NODAĻA

Lietvedība un izsekojamība

1. iedaļa

Lietvedība

8. pants

Lietvedības pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti

1.   Operatori, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, nodrošina lietvedību un uztur dokumentāciju, kas ietver vismaz šādu informāciju:

a)

attiecībā uz spermas vākšanas centru:

i)

katra spermas vākšanas centrā esošā donordzīvnieka suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas dati;

ii)

visi datumi, kad donordzīvnieki pārvietoti uz spermas vākšanas centru un no tā, un, ja šiem dzīvniekiem ir pavaddokumenti, dokumentu atsauce;

iii)

donordzīvnieku veselības statuss, klīnisko un diagnostisko testu rezultāti un izmantotās laboratorijas metodes, veiktā ārstēšana un vakcinācija;

iv)

spermas ievākšanas datums un – attiecīgā gadījumā – spermas apstrādes datums un vieta;

v)

spermas identifikācija un informācija par tās pārvietošanas galamērķi;

b)

attiecībā uz embriju vākšanas brigādi, embriju ieguves brigādi vai embriju vākšanas un ieguves brigādi:

i)

katra donordzīvnieka, no kura tika ievākti oocīti vai embriji, suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas dati;

ii)

donordzīvnieku, no kuriem iegūti oocīti vai embriji, veselības statuss, klīnisko un diagnostisko testu rezultāti un izmantotās laboratorijas metodes, veiktā ārstēšana un vakcinācija;

iii)

oocītu vai embriju ievākšanas, pārbaudes un apstrādes datums un vieta;

iv)

oocītu vai embriju identifikācija un informācija par to pārvietošanas galamērķi;

v)

ja embrijiem tiek veikta mikromanipulācija, informācija par izmantotajām mikromanipulācijas metodēm, kas ietver zona pellucida penetrāciju vai – zirgu embriju gadījumā – embriju apvalka penetrāciju;

vi)

tās spermas izcelsme, kuru izmanto donordzīvnieku mākslīgai apsēklošanai vai oocītu apaugļošanai, lai iegūtu embrijus in vitro;

c)

attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru:

i)

to reproduktīvo produktu veids, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā, norādot donordzīvnieku sugas;

ii)

datumi, kad reproduktīvie produkti pārvietoti uz apstiprināto reproduktīvo produktu objektu un no tā, norādot minēto reproduktīvo produktu pavaddokumentu atsauci;

iii)

dokumenti, ieskaitot veterināro sertifikātu un pašdeklarācijas dokumentu, kas apliecina, ka to donordzīvnieku veselības statuss, kuru reproduktīvos produktus apstrādā un glabā vai tikai glabā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā, atbilst šīs regulas prasībām;

iv)

to reproduktīvo produktu identifikācija, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā.

2.   Ja kompetentā iestāde 1. punkta c) apakšpunktā minēto reproduktīvo produktu objektu apstiprinājusi vairāku reproduktīvo produktu veidu vai vairāku dzīvnieku sugu reproduktīvo produktu apstrādei un glabāšanai vai tikai glabāšanai, operators nodrošina lietvedību un uztur dokumentāciju atsevišķi par katru reproduktīvo produktu veidu un par katras dzīvnieku sugas reproduktīvajiem produktiem, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā attiecīgajā objektā.

9. pants

Lietvedības pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, kas izbeidz darbību

1.   Ja apstiprināts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekts izbeidz darbību, kā minēts 5. pantā, minētā objekta operators tajā glabāto reproduktīvo produktu sūtījumus pārvieto uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru tikai tādā gadījumā, ja šiem sūtījumiem ir pievienoti saskaņā ar 8. panta 1. punktu prasītās dokumentācijas oriģināli vai kopijas.

2.   Reproduktīvo produktu glabāšanas centra operators, kas pieņem reproduktīvo produktu sūtījumu no objekta, kurš darbību izbeidzis, kā minēts 1. punktā, ievešanas faktu un informāciju par reproduktīvajiem produktiem reģistrē, pamatojoties uz 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā prasītajiem pavaddokumentiem.

2. iedaļa

Izsekojamība

10. pants

Izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem

1.   Operatori, kas ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvos produktus, katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, neatkarīgi no tā, vai minētie produkti ir sadalīti atsevišķās devās, marķē tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:

a)

attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves datumu;

b)

donordzīvnieka(-u) sugu un identifikācijas datus;

c)

minēto reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekta unikālo apstiprinājuma numuru;

d)

jebkuru citu būtisku informāciju.

2.   Ja reproduktīvo produktu apstrādes objektā veic spermas dzimumšķirošanu, spermas vākšanas centra operators 1. punktā minēto informāciju papildina ar informāciju, kas ļauj identificēt tā reproduktīvo produktu apstrādes objekta unikālo apstiprinājuma numuru, kurā veikta attiecīgās spermas dzimumšķirošana.

3.   Ja vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā ir no vairākiem donordzīvniekiem ievākta liellopu, cūku, aitu vai kazu sperma, operators nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija ļauj identificēt visus donordzīvniekus, no kuriem iegūta apsēklošanai izmantotās spermas deva.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja aitu vai kazu sperma ir:

a)

saldēta granulās, operators var marķēt tikai tvertni, kurā ir viena donora spermas granulas, nevis katru atsevišķo granulu šajā tvertnē;

b)

svaiga vai atdzesēta, operators var marķēt tikai tvertni, kurā ievietotas viena donora spermas mēģenes vai pajetes, nevis katru atsevišķo mēģeni vai pajeti šajā tvertnē.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, operators nodrošina, ka katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt:

a)

attiecībā uz aitu un kazu spermu, kas ievākta objektā, kurā donordzīvniekus tur saskaņā ar 13. pantu, – šā objekta unikālo reģistrācijas numuru; vai

b)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvajiem produktiem, kas ievākti vai iegūti norobežotā objektā, kā minēts 14. pantā, – attiecīgā norobežotā objekta unikālo apstiprinājuma numuru.

11. pants

Izsekojamības prasības attiecībā uz suņu un kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem

1.   Operatori, kas ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā reproduktīvos produktus, kuri iegūti no suņiem vai kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, vai Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, neatkarīgi no tā, vai minētie produkti ir sadalīti atsevišķās devās, marķē tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:

a)

attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves datumu;

b)

donordzīvnieku sugas (ja nepieciešams – pasugas) un identifikācijas datus;

c)

vismaz vienā no turpmāk sniegtajiem punktiem norādīto informāciju:

i)

minēto reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekta adresi;

ii)

ja reproduktīvo produktu vākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objektam ir piešķirts unikāls reģistrācijas numurs, – šo unikālo reģistrācijas numuru, kas ietver objekta reģistrācijas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu;

iii)

ja reproduktīvo produktu vākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekts ir norobežots objekts, – šā norobežotā objekta unikālo apstiprinājuma numuru, kas ietver apstiprinājuma piešķiršanas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu;

d)

jebkuru citu informāciju.

2.   Ja citā objektā, kas nav spermas ievākšanas vai ieguves objekts, ir veikta spermas dzimumšķirošana, tā objekta operators, kurā sperma tika ievākta vai iegūta, 1. punktā minēto informāciju papildina ar informāciju, kas ļauj identificēt spermas dzimumšķirošanas objektu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja tajā minēto dzīvnieku sperma ir saldēta granulās, operators var marķēt tikai tvertni ar viena donora spermas granulām, nevis katru atsevišķo šajā tvertnē ievietoto granulu.

4.   Ja vienā pajetē vai citā iepakojumā atrodas sperma, kas ievākta no vairākiem donordzīvniekiem, operators nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija ietver visu donordzīvnieku identifikācijas datus.

III DAĻA

REPRODUKTĪVO PRODUKTU PĀRVIETOŠANA STARP DALĪBVALSTĪM

1. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu

1. iedaļa

Noteikumi par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos

12. pants

Noteikumi par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem

Operatori liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītus un embrijus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tie ir ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos.

13. pants

Atkāpe attiecībā uz aitu un kazu spermas pārvietošanu uz citām dalībvalstīm no objektiem, kuros šie dzīvnieki tiek turēti

Atkāpjoties no 12. panta, operatori uz citām dalībvalstīm var pārvietot sūtījumus ar aitu un kazu spermu, kas iegūta, apstrādāta un glabāta objektā, kurā šie donordzīvnieki tiek turēti, ar nosacījumu, ka šie operatori:

a)

ir saņēmuši galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu sūtījumu pieņemt;

b)

nodrošina, ka donordzīvniekus pirms spermas ievākšanas ir klīniski izmeklējis veterinārārsts, un tiem nav konstatēti nekādi simptomi, kas liecinātu par kādu no D kategorijas slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna un skar aitas un kazas, vai – spermas ievākšanas dienā – nekādas minēto D kategorijas vai no jauna radušos slimību klīniskās pazīmes;

c)

nodrošina, ka donordzīvnieki ir no objektiem, kuri atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas paredzētas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 15. panta 1., 2., 3. un 4. punktā;

d)

nodrošina, ka, izmantojot paraugus, kas ņemti izolācijas periodā, kuram jāsākas vismaz 30 dienas pirms spermas ievākšanas dienas, donordzīvniekiem ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi turpmāk minētie testi:

i)

seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā un paredzēts Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai;

ii)

attiecībā uz aitām – seroloģiskais tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

iii)

attiecībā uz kazām, kas tiek turētas kopā ar aitām – seroloģiskais tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

e)

nodrošina, ka donordzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 45. panta 2. vai 4. punktu vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktu;

f)

nodrošina, ka sperma ir marķēta saskaņā ar 10. pantā paredzētajām prasībām;

g)

nodrošina, ka objektā uztur dokumentāciju, kurā iekļauta vismaz 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā prasītā informācija;

h)

nodrošina, ka spermas sūtījums tiek pārvadāts saskaņā ar 28. un 29. panta prasībām.

14. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas iegūti no norobežotos objektos turētiem liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem

Atkāpjoties no 12. panta, norobežotu objektu operatori uz citām dalībvalstīm var pārvietot sūtījumus ar šajos objektos ievāktu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītiem un embrijiem, ar nosacījumu, ka šie operatori:

a)

minēto reproduktīvo produktu sūtījumus pārvieto uz citu norobežotu objektu;

b)

nodrošina, ka donordzīvnieki:

i)

nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

ii)

ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots ne par vienu D kategorijas slimību, kas skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

iii)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā;

iv)

donordzīvniekus ir klīniski izmeklējis norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts, un tiem nav konstatēti simptomi, kas liecinātu par kādas no ii) punktā minētajām D kategorijas slimībām vai no jauna radušos slimību klātbūtni, vai – spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā – par šādu slimību klīniskajām pazīmēm;

v)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās ievākšanas dienas un tādas spermas, oocītu vai embriju ievākšanas laikā, kas paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti, nav izmantoti dabiskai vaislai, ciktāl tas iespējams,

vi)

ir identificēti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2035:

attiecībā uz liellopiem – 38. pantā,

attiecībā uz cūkām – 52. panta 1. punktā vai 54. panta 2. punktā,

attiecībā uz aitām un kazām – 45. panta 2. vai 4. punktā vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktā,

attiecībā uz zirgiem – 58. panta 1. punktā, 59. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā;

c)

nodrošina, ka reproduktīvie produkti ir marķēti saskaņā ar 10. panta prasībām;

d)

nodrošina, ka reproduktīvie produkti tiek pārvadāti saskaņā ar 28. un 29. panta prasībām.

2. iedaļa

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu donordzīvniekiem un šādu dzīvnieku izolācijas un karantīnas prasības

I apakšiedaļa

Vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem

15. pants

Operatoru pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti

Operatori uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tādus liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kas atbilst šādām prasībām:

a)

reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kuriem ievākšanas dienā netika novēroti pārnēsājamu dzīvnieku slimību simptomi vai to klīniskās pazīmes;

b)

to pārvietošanu ir atļāvis attiecīgi minētā centra vai brigādes veterinārārsts.

16. pants

Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti

Centra veterinārārsti (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsti (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka donordzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi – atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

tie ir no dalībvalstī vai tās zonā esošiem objektiem vai no kompetentās iestādes kontrolē esošiem objektiem, kuri atrodas trešajā valstī, tās teritorijā vai zonā, un visi minētie objekti ir ievērojuši dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2020/688:

i)

attiecībā uz liellopiem – 10. panta 1. punktā, 11. panta 1., 2. un 3. punktā un 12. panta 1., 2. un 3. punktā;

ii)

attiecībā uz cūkām – 19. panta 1. punktā un 20. panta 1. un 2. punktā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – 15. panta 1., 2., 3. un 4. punktā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – 22. panta 1. un 2. punktā;

c)

tie ir identificēti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2035:

i)

attiecībā uz liellopiem – 38. pantā;

ii)

attiecībā uz cūkām – 52. panta 1. punktā vai 54. panta 2. punktā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – 45. panta 2. vai 4. punktā vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – 58. panta 1. punktā, 59. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā;

d)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās reproduktīvo produktu ievākšanas dienas un to ievākšanas periodā:

i)

tie ir turēti objektos, kas neatrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem konstatēta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar minētos dzīvniekus;

ii)

tie ir turēti objektos, kuros nav ziņots par D kategorijas slimībām, kas skar minētos dzīvniekus;

iii)

tie nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem no objektiem, kas atrodas i) punktā minētajā ierobežojumu zonā, vai no objektiem, kas neatbilst ii) punktā minētajiem nosacījumiem;

iv)

tie nav izmantoti dabiskai vaislai;

e)

tiem spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā nav konstatēti ne simptomi, ne klīniskās pazīmes, kas liecinātu par kādu no d) apakšpunkta ii) punktā minētajām D kategorijas slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna;

f)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas:

i)

attiecībā uz liellopiem – 20. pantā un II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – 21. pantā un II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – 22. pantā un II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – 23. pantā un II pielikuma 4. daļā.

17. pants

Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem reproduktīvie produkti ievākti tādos objektos, kam dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi

Centra veterinārārsti (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsti (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka sperma, oocīti un embriji, kas ievākti spermas vākšanas centrā vai objektā, kam dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi saistībā ar 16. panta b) punktā vai 20., 21., 22. vai 23. pantā minētajām slimībām, atbilst šādām prasībām:

a)

tos glabā atsevišķi;

b)

tos nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr kompetentās iestādes nav atcēlušas attiecīgajam spermas vākšanas centram vai objektam, kurā sperma ievākta, noteiktos pārvietošanas ierobežojumus; un

c)

glabāšanā esošajai spermai, oocītiem un embrijiem veic atbilstošus oficiālos izmeklējumus, lai izslēgtu tādu dzīvnieku patogēnu klātbūtni spermā, oocītos un embrijos, kas izraisa slimības, kuru dēļ pārvietošanas ierobežojumi bija noteikti.

18. pants

Centra veterinārārstu papildpienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākta sperma

Centra veterinārārsti nodrošina, ka donordzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi – atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

dienā, kad minētie dzīvnieki uzņemti spermas vākšanas centrā, tiem nav novēroti ne simptomi, ne klīniskās pazīmes, kas liecinātu par kādu no 16. panta d) punkta ii) apakšpunktā minētajām D kategorijas slimībām;

b)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu donordzīvniekiem – pirms dienas, kad tos uzņem spermas vākšanas centrā, dzīvnieki tikuši turēti karantīnas novietnē, kura attiecīgajā dienā atbildusi šādiem nosacījumiem:

i)

vismaz 30 iepriekšējo dienu periodā tajā nav ziņots ne par vienu no D kategorijas slimībām, kas skar liellopus, cūkas, aitas vai kazas;

ii)

tā neatrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām vai kazām konstatēta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar minētos dzīvniekus;

c)

tie tiek turēti spermas vākšanas centrā:

i)

kurā vismaz 30 dienas pirms un vismaz 30 dienas pēc spermas ievākšanas dienas vai – svaigas spermas gadījumā – līdz spermas sūtījuma nosūtīšanas dienai, nav ziņots par kādu no D kategorijas slimībām, kas skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

ii)

kurš neatrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar minētos dzīvniekus.

19. pants

Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, kas tiek pārvietoti starp spermas vākšanas centriem

1.   Atkāpjoties no 18. panta b) punkta, operatori no viena spermas vākšanas centra tieši uz citu spermas vākšanas centru varpārvietot donordzīvniekus – liellopus, cūkas, aitas, kazas un zirgus –, uz kuriem attiecas testēšanas programma saistībā ar konkrētām II pielikuma 4. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajām slimībām:

a)

bez karantīnas vai testēšanas pirms un pēc pārvietošanas, kā attiecībā uz turpmāk minētajiem dzīvniekiem noteikts II pielikumā:

i)

attiecībā uz liellopiem – minētā pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – minētā pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – minētā pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – minētā pielikuma 4. daļas I nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā; un

b)

ar nosacījumu, ka:

i)

donordzīvniekiem minētās pārvietošanas dienā netiek konstatēti nekādi simptomi vai pazīmes, kas liecina par kādu no D kategorijas slimībām, kuras skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

ii)

pirms attiecīgās pārvietošanas donordzīvnieki pastāvīgi, kopš to uzņemšanas ir uzturējušies spermas vākšanas centrā un tiem ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem paredzēti testi:

iepriekšējo 12 mēnešu periodā pirms attiecīgās pārvietošanas dienas – visi II pielikumā minētie obligātie rutīnas testi vai

ja spermas vākšanas centrā obligātie rutīnas testi vēl nav veikti, tad laikposmā tieši pirms karantīnas un karantīnas periodā – visi testi, kas tiek prasīti pirms uzņemšanas spermas vākšanas centrā.

2.   Operatori 1. punkta ievadteikumā minētos donordzīvniekus pārvieto tikai tad, ja šādu pārvietošanu ir atļāvusi kompetentā iestāde, kuras pārziņā ir izcelsmes spermas vākšanas centrs, un ja iepriekš ir saņemta galamērķa spermas vākšanas centra veterinārārsta piekrišana.

3.   Operatori nodrošina, ka 1. punkta ievadteikumā minētie donordzīvnieki pārvietošanas laikā nenonāk tiešā vai netiešā saskarē ar dzīvniekiem, kuriem ir zemāks veselības statuss, un ka izmantotie transportlīdzekļi pirms lietošanas ir iztīrīti un dezinficēti.

4.   Galamērķa spermas vākšanas centru operatori 1. punkta ievadteikumā minētajiem donordzīvniekiem ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad šiem dzīvniekiem ir veikti pēdējie obligātie rutīnas testi, veic visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos obligātos rutīnas testus.

II apakšiedaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz konkrētu sugu nagaiņiem

20. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz liellopu donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

1.   Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka liellopu donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie ir turēti objektā, kas bijis brīvs no šādām turpmāk uzskaitītajām slimībām un iepriekš nekad nav turēti citā objektā ar zemāku veselības statusu:

i)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas;

ii)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas;

iii)

govju enzootiskās leikozes;

iv)

govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta;

b)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, centra veterinārārsts var pieņemt spermas donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju enzootiskās leikozes, ar nosacījumu, ka šis dzīvnieks:

a)

ir jaunāks par diviem gadiem un to dzemdējusi mātīte, kurai pēc tam, kad attiecīgais dzīvnieks no mātītes ir atšķirts, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai; vai

b)

ir sasniedzis divu gadu vecumu un tam ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, brigādes veterinārārsts var uzņemt objektā oocītu un embriju donordzīvnieku, kas nav sasniedzis divu gadu vecumu, no objekta, kas nebija brīvs no govju enzootiskās leikozes, ja vien izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir apliecinājis, ka vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā attiecīgajā objektā nav konstatēts neviens govju enzootiskās leikozes klīniskais gadījums.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta:

a)

centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) var objektā uzņemt donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, ja vien šim dzīvniekam ir veikts saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu prasītais tests; vai

b)

brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) var objektā uzņemt donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, ja vien izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir apliecinājis, ka vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā objektā nav bijis neviena govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta klīniskā gadījuma.

21. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz cūku donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

1.   Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka cūku donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – tie pirms uzņemšanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā nav konstatēti klīniski, seroloģiski, viroloģiski vai patoloģiski pierādījumi par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

b)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā.

2.   Centra veterinārārsts nodrošina, ka cūku spermas donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

pirms uzņemšanas karantīnas novietnē tie uzturējušies objektā, kas saskaņā ar II pielikuma 5. daļas IV nodaļā izklāstītajām prasībām ir bijis brīvs no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas;

b)

tie tikuši turēti karantīnas novietnē, kas vismaz trīs iepriekšējo mēnešu periodā pirms to uzņemšanas ir bijusi brīva no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas;

c)

tie tikuši turēti spermas vākšanas centrā, kur vismaz 30 dienu periodā pirms dzīvnieku uzņemšanas un vismaz 30 dienu periodā tieši pirms spermas ievākšanas nav ziņots par klīniskiem, seroloģiskiem, viroloģiskiem vai patoloģiskiem pierādījumiem par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

d)

tie nav vakcinēti pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju un kopš dzimšanas vai vismaz trīs mēnešu periodā pirms ievešanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju, un šajā periodā objektā nav konstatēta cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija.

22. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz aitu un kazu donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka aitu un kazu donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie nav turēti tādā objektā un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kam Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi. Objektam noteiktos pārvietošanas ierobežojumus atceļ pēc laikposma, kas ilgst vismaz 42 dienas, skaitot no pēdējā inficētā vai pret attiecīgo slimību uzņēmīgā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas un iznīcināšanas;

b)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie ir turēti objektā, kas bijis brīvs Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, un iepriekš nekad nav turēti citā objektā ar zemāku veselības statusu;

c)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas minētas II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā.

23. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz donorzirgiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

1.   Centra veterinārārsts nodrošina, ka zirgi, kas uzņemti spermas vākšanas centrā, un brigādes veterinārārsts nodrošina, ka zirgi, kurus izmanto oocītu un embriju ievākšanai vai embriju ieguvei, pirms reproduktīvo produktu ievākšanas atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir no objekta:

i)

kurā iepriekšējo 30 dienu periodā nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) vai kurā iepriekšējo divu gadu periodā ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), taču pēc pēdējā minētās slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

visi inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta un

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kuri ņemti vismaz sešus mēnešus pēc pēdējā inficētā dzīvnieka izvešanas no objekta, ar negatīviem rezultātiem ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā minētajām diagnostikas metodēm;

ii)

kurā iepriekšējo sešu mēnešu periodā nav ziņots par vaislas sērgu vai kurā iepriekšējo divu gadu periodā ir ziņots par vaislas sērgu, taču pēc pēdējā uzliesmojuma slimības skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

inficētie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti vai nokauti, vai visi inficētie vīrišķās kārtas zirgi ir kastrēti, un

objektā atlikušajiem zirgiem, izņemot pirmajā ievilkumā minētos kastrētos vīrišķās kārtas zirgus, kuri tiek turēti atsevišķi no sievišķās kārtas zirgiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz sešus mēnešus pēc pirmajā ievilkumā aprakstīto pasākumu pabeigšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts tests vaislas sērgas noteikšanai, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 8. daļā minētajām diagnostikas metodēm;

iii)

kurā iepriekšējo 90 dienu periodā nav ziņots par zirgu infekciozo anēmiju vai kurā iepriekšējo 12 mēnešu periodā ir ziņots par zirgu infekciozo anēmiju, taču pēc pēdējā uzliesmojuma slimības skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

inficētie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti vai nokauti un

objektā atlikušajiem zirgiem, izmantojot paraugus, kuri pēc pirmajā ievilkumā aprakstīto pasākumu pabeigšanas un objekta iztīrīšanas un dezinfekcijas ņemti divos piegājienos ar vismaz trīs mēnešu starplaiku, ar negatīviem rezultātiem ir veikts tests zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 9. daļā minētajām diagnostikas metodēm;

b)

attiecībā uz spermas donoriem – 30 dienu periodā pirms spermas ievākšanas tie ir turēti objektos, kuros šajā laikā nevienam zirgam nav novērotas nekādas zirgu virusālā arterīta vai ķēvju kontagiozā metrīta infekcijas klīniskās pazīmes;

c)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 4. daļā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētajiem pārvietošanas ierobežojumiem jāpaliek spēkā vismaz 30 dienu periodā pēc visu objektā esošo dzīvnieku, kas pieder sarakstā uzskaitītajām sugām, kuras skar attiecīgā, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētā slimība, nonāvēšanas un iznīcināšanas vai nokaušanas (ja tas atļauts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu) un objekta iztīrīšanas un dezinfekcijas.

3. iedaļa

Laboratoriskie un citi testi, ko veic attiecībā uz turētiem donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem – un to reproduktīvajiem produktiem

24. pants

Laboratoriskie un citi testi, ko veic attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem – un to reproduktīvajiem produktiem

Operatori nodrošina, ka:

a)

donordzīvniekiem, kuru reproduktīvos produktus pārvieto uz citām dalībvalstīm, tiek veikti testi, kas minēti:

i)

attiecībā uz liellopiem – II pielikuma 1. daļā un, ja attiecināms, 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – II pielikuma 2. daļā un, ja attiecināms, 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – II pielikuma 3. daļā un, ja attiecināms, 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – II pielikuma 4. daļā;

b)

visi a) apakšpunktā minētie testi tiek veikti oficiālās laboratorijās.

25. pants

Atļauja veikt laboratoriskos testus attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām un kazām –, kuri atrodas karantīnas novietnēs

1.   Kompetentā iestāde var atļaut veikt šādus II pielikumā minētos testus ar karantīnas novietnē ņemtiem paraugiem:

a)

attiecībā uz liellopiem – minētā pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos testus;

b)

attiecībā uz cūkām – minētā pielikuma 2. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos testus;

c)

attiecībā uz aitām un kazām – minētā pielikuma 3. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētos testus.

2.   Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi 1. punktā minētās atļaujas, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

karantīnas periods karantīnas novietnē nedrīkst sākties pirms dienas, kad tiek ņemti paraugi, lai veiktu 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos testus;

b)

ja kādā no 1. punktā minētajiem testiem iegūst pozitīvus rezultātus, attiecīgais dzīvnieks ir nekavējoties jāizņem no karantīnas novietnes;

c)

ja karantīna ir noteikta dzīvnieku grupai un kādam no šiem dzīvniekiem 1. punktā minētajā testā iegūst pozitīvu rezultātu, karantīnas novietnē nesāk karantīnu attiecībā uz pārējiem dzīvniekiem, kamēr dzīvnieks, kam iegūts pozitīvais rezultāts, nav izņemts no karantīnas novietnes.

4. iedaļa

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un citām procedūrām

26. pants

Operatoru saistības attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, ko piemēro liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanai, ieguvei, apstrādei un glabāšanai

Operatori nodrošina, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus pārvieto uz citām dalībvalstīm tikai tad, ja šie sūtījumi atbilst III pielikumā minētajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras piemēro reproduktīvo produktu vākšanai, ieguvei, apstrādei un glabāšanai.

5. iedaļa

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu

27. pants

Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu

1.   Ja liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvie produkti tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti vai uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru tajā pašā dalībvalstī, centra vai brigādes veterinārārsts nodrošina, ka:

a)

pirms to nosūtīšanas no apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta produktu pārvadāšanas konteineri tiek noplombēti un sanumurēti;

b)

10. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts vai nu veterinārajā sertifikātā, vai pašdeklarācijas dokumentā un uz konteinera, kurā šos produktus pārvadā.

2.   Plombu, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā un uzlikta centra vai brigādes veterinārārsta atbildībā, var nomainīt tikai oficiālais veterinārārsts.

28. pants

Operatoru pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu

1.   Operatori liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītus un embrijus uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pārvadāšanas konteinerā ir tikai vienas sugas viena veida reproduktīvais produkts;

b)

pārvadāšanas konteiners, kas minēts a) apakšpunktā:

i)

pirms lietošanas ir iztīrīts un dezinficēts vai sterilizēts, vai arī tas ir jauns vienreiz lietojams konteiners;

ii)

ir pildīts ar kriogēno vielu, kas iepriekš nav izmantota citiem produktiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, operatori var vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot spermu, oocītus un embrijus no vienas sugas dzīvniekiem, ievērojot nosacījumu, ka:

a)

pajetes vai cits iepakojums, kurā ir reproduktīvie produkti, ir droši un hermētiski noslēgts;

b)

dažāda veida reproduktīvie produkti viens no otra ir atdalīti ar fiziskiem nodalījumiem vai ievietojot tos papildu aizsargmaisiņos.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, operatori var vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot aitu un kazu spermu, oocītus un embrijus.

29. pants

Operatoru papildpienākumi attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu spermas pārvadāšanu

Ja operatori uz citu dalībvalsti pārvieto sūtījumus ar liellopu, cūku, aitu vai kazu spermu, kas ievākta no vairākiem donordzīvniekiem un ievietoti vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā, operatori:

a)

nodrošina, ka minētā sperma ir ievākta un nosūtīta no viena spermas vākšanas centra vai – ja ir spēkā 13. un 14. pantā paredzētās atkāpes – no viena ievākšanas objekta;

b)

ir ieviesuši procedūras attiecībā uz minētās spermas apstrādi, lai nodrošinātu tās izsekojamību saskaņā ar 10. un 19. pantu.

2. NODAĻA

Dzīvnieku veselības sertificēšana, pašdeklarēšana un paziņošana par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu

30. pants

Dzīvnieku veselības sertificēšanas noteikumi

1.   Pirms izdot tādu veterināro sertifikātu, kas paredzēts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai verificētu, vai ir izpildītas 28. pantā minētās prasības, un lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, kuru centra vai brigādes veterinārārsts uzlicis pārvadāšanas konteineram, kā minēts 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par centra vai brigādes veterinārārsta sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato saskaņā ar 8. pantu uzturētā dokumentācija;

ii)

10. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas III daļas 1. nodaļā izklāstītās prasības.

2.   Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās pārbaudes un apskates veic un veterināro sertifikātu izdod 72 stundu laikā pirms reproduktīvo produktu sūtījuma nosūtīšanas.

3.   Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.

31. pants

Informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā, kuru izdod attiecībā uz pārvietošanai starp dalībvalstīm paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem

Veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, jāiekļauj vismaz IV pielikuma 1. punktā prasītā informācija.

32. pants

Prasības attiecībā uz pašdeklarācijas dokumentu, kuru izdod pārvietošanai uz/no reproduktīvo produktu apstrādes objektiem paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumiem

1.   Ja apstiprināta liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekta operators organizē reproduktīvo produktu apstrādi reproduktīvo produktu apstrādes objektā, minētais operators nodrošina, ka, veicot minēto reproduktīvo produktu pārvadāšanu uz šo apstrādes objektu un no tā, reproduktīvo produktu sūtījumam tiek pievienots pašdeklarācijas pavaddokuments.

2.   Apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta operators nodrošina, ka 1. punktā minētajā pašdeklarācijas dokumentā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

a)

tā apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta nosaukums un adrese, kurā ievāc vai iegūst reproduktīvos produktus;

b)

tā reproduktīvo produktu apstrādes objekta nosaukums un adrese, uz kuru reproduktīvos produktus pārvieto apstrādei;

c)

datumi, kad reproduktīvo produktu sūtījums pārvietots uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu un no tā;

d)

reproduktīvo produktu veids un daudzums;

e)

10. pantā paredzētais reproduktīvo produktu marķējums.

33. pants

Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Ja uz citu dalībvalsti pārvieto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumus, operatori, kuru pārziņā ir apstiprinātie reproduktīvo produktu objekti vai objekti, kuros tiek turētas aitas un kazas, kā minēts 13. pantā, vai norobežotie objekti, kā minēts 14. pantā, savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu sūtījumu paredzēto pārvietošanu.

34. pants

Informācija, kas jāsniedz sakarā ar paziņošanu par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Operatori, kuri saskaņā ar 33. pantu veic paziņošanu kompetentajai iestādei savā izcelsmes dalībvalstī, minētajai kompetentajai iestādei par katru reproduktīvo produktu sūtījumu, kas jāpārvieto uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta:

a)

IV pielikuma 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, gadījumos, kad reproduktīvajiem produktiem ir pievienots veterinārais sertifikāts; vai

b)

32. panta 2. punktā, gadījumos, kad reproduktīvajiem produktiem ir pievienots pašdeklarācijas dokuments.

35. pants

Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā

1.   Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētā liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.

3. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības, dzīvnieku veselības sertificēšana un paziņošana par tādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi

36. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz suņu un kaķu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tādu spermu, oocītus un embrijus, kas ievākti no suņiem (Canis lupus familiaris) un kaķiem (Felis silvestris catus), kuri:

a)

ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav bijusi apstiprināta trakumsērgas vīrusa infekcija;

c)

spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā nav uzrādījuši slimību simptomus;

d)

ir marķēti ar implantētu transponderu vai skaidri salasāmu tetovējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (17) 17. panta 1. punktu vai ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 70. pantu;

e)

ir saņēmuši Deleģētās regulas (ES) 2020/688 VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām atbilstošu vakcīnu pret trakumsērgu;

f)

attiecībā uz tiem ir ievēroti visi Deleģētās regulas (ES) 2020/688 VII pielikuma 2. daļā paredzētie profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi pret slimībām vai infekcijām, izņemot trakumsērgu;

g)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas un to ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai.

37. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm starp norobežotiem objektiem

Norobežotu objektu operatori reproduktīvos produktus, kas ievākti no sauszemes dzīvniekiem, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi un tiek turēti šajos objektos, uz norobežotiem objektiem citās dalībvalstīs pārvieto tikai tad, ja donordzīvnieki:

a)

ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

vismaz 30 dienas pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā;

c)

nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tādēļ, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar attiecīgo turēto sauszemes dzīvnieku sugu;

d)

ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par D kategorijas slimību, kas skar attiecīgo sugu;

e)

ir identificēti un reģistrēti saskaņā ar minētā norobežotā objekta noteikumiem;

f)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās ievākšanas dienas un tādas spermas, oocītu vai embriju ievākšanas laikā, kas paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti, nav izmantoti dabiskai vaislai, ciktāl tas iespējams;

g)

tos klīniski izmeklējis norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts un dienā, kad ievākta sperma, olšūnas vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi.

38. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tādus reproduktīvos produktus, kas ievākti no Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kuri:

a)

ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes objektā;

c)

nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tādēļ, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar attiecīgo turēto sauszemes dzīvnieku sugu;

d)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas:

i)

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 II pielikuma 2. vai 3. daļu ir īstenota uzraudzības programma, lai konstatētu Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju;

ii)

nav ievesti Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieki, kas neatbilst i) punktā minētajām prasībām;

iii)

aizdomu gadījumā par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju ir veikta izmeklēšana, un tās gaitā slimības varbūtība ir izslēgta;

e)

ir no objekta:

i)

kurā vismaz iepriekšējo 42 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju;

ii)

kurā – Camelidae dzimtas dzīvnieku gadījumā – visiem objektā esošajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā minētais tests Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai;

f)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu;

g)

ir no objekta, ap kuru 150 km rādiusā vismaz iepriekšējo divu gadu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu;

h)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms reproduktīvo produktu ievākšanas nav tikusi apstiprināta inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu;

i)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 15 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par Sibīrijas mēri;

j)

ir no objekta, kurā tripanosomoze (Trypanosoma evansi):

i)

nav konstatēta vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas; vai

ii)

ir konstatēta iepriekšējo divu gadu laikā, bet pēc minētās slimības pēdējā uzliesmojuma objektam ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas bijuši spēkā līdz:

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta un

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kuri ņemti vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta, ar negatīvu rezultātu ir veikts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā minētais tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai;

k)

atbilst dzīvnieku veselības prasībām saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, kas noteiktas II pielikuma 5. daļas II nodaļā;

l)

vismaz 30 dienu ilgajā uzturēšanās periodā, kas paredzēts b) apakšpunktā, nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem, kas neatbilst a) apakšpunktā un c) līdz k) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

m)

kurus klīniski izmeklējis veterinārārsts, un spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā tiem nav novēroti slimības simptomi;

n)

ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. vai 2. punktu vai 74. pantu;

o)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas un to ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai.

39. pants

Noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu

1.   Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts suņu un kaķu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, ko operators ir uzlicis uz pārvadāšanas konteinera; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par operatora sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato objektā uzturētā dokumentācija;

ii)

11. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas 36. pantā minētās prasības.

2.   Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, kuru norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts uzlicis pārvadāšanas konteineram; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par norobežotā objekta atbildīgā veterinārārsta sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato norobežotajā objektā uzturētā dokumentācija;

ii)

11. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas 37. pantā minētās prasības.

3.   Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, ko operators ir uzlicis uz pārvadāšanas konteinera; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par operatora sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato objektā uzturētā dokumentācija;

ii)

11. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas 38. pantā minētās prasības.

4.   Oficiālais veterinārārsts 1., 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes un apskates veic un veterināro sertifikātu izdod 72 stundu laikā pirms reproduktīvo produktu sūtījuma nosūtīšanas.

5.   Veterinārais sertifikāts, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.

40. pants

Dzīvnieku veselības sertificēšanas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm, kuri ievākti no turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi

Veterinārajos sertifikātos tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kas ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvniekiem, iekļauj vismaz IV pielikuma 2. punktā minēto informāciju.

41. pants

Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Gadījumos, kad uz citu dalībvalsti pārvieto suņu vai kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumus, operators savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu sūtījumu paredzēto pārvietošanu.

42. pants

Informācija, kas jāsniedz sakarā ar paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Operatori, kuri saskaņā ar 41. pantu veic paziņošanu sūtījuma izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, minētajai kompetentajai iestādei par katru reproduktīvo produktu sūtījumu, ko paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta IV pielikuma 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā.

43. pants

Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā

1.   Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētā suņu vai kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.

4. NODAĻA

Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem

44. pants

Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kuri paredzēti zinātniskiem mērķiem

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atkāpi attiecībā uz tādu zinātniskiem mērķiem paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kuri neatbilst 1. vai 3. nodaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām, ja vien nosūtošā objekta operators ir saņēmis galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu pieņemt attiecīgo reproduktīvo produktu sūtījumu.

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piekrīt pieņemt 1. punktā minēto reproduktīvo produktu sūtījumu tikai tad, ja galamērķa objekta operators, kuram saskaņā ar plānu ir jāsaņem šie reproduktīvie produkti, nodrošina, ka minētie reproduktīvie produkti tiek izmantoti tikai zinātniskiem mērķiem apstākļos, kas novērš D kategorijas slimību izplatīšanos.

45. pants

Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kuri tiek pārvietoti uz gēnu bankām citā dalībvalstī

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atkāpes attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu uz gēnu bankām citā dalībvalstī, ja vien nosūtošā objekta operators ir saņēmis galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu pieņemt attiecīgo sūtījumu ar reproduktīvajiem produktiem, kuri ievākti no:

a)

apdraudētu šķirņu dzīvniekiem, kas neatbilst 1. nodaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām; vai

b)

norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi un neatbilst 37. pantā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām.

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde 1. punktā minēto reproduktīvo produktu sūtījumu piekrīt pieņemt tikai ar nosacījumu, ka:

a)

gēnu bankas operators, kuram saskaņā ar plānu ir jāsaņem attiecīgie reproduktīvie produkti, nodrošina, ka minētie produkti tiek izmantoti, lai ex situ saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu tikai tādu turētu sauszemes dzīvnieku ģenētiskos resursus, attiecībā uz kuriem saņemošā gēnu banka tika izveidota;

b)

tai ir pieejama pietiekama informācija, tai skaitā izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtā informācija, vai testēšanas rezultāti, vai arī tā veic tādu reproduktīvo produktu apstrādi, kas ļauj novērst mutes un nagu sērgas, govju mēra vīrusa infekcijas un citu sarakstā norādīto slimību izplatīšanos.

46. pants

Noteikumi par zinātniskiem mērķiem paredzētiem vai uz gēnu bankām citā dalībvalstī pārvietojamiem reproduktīvajiem produktiem un informācija, kas attiecībā uz tiem iekļaujama pašdeklarācijas dokumentā

1.   Ja reproduktīvos produktus, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās, pārvieto uz citu dalībvalsti, nosūtošā objekta operators nodrošina, ka, veicot pārvadāšanu uz galamērķa vietu, reproduktīvajiem produktiem tiek pievienots pašdeklarācijas pavaddokuments.

2.   Nosūtošā objekta operators nodrošina, ka 1. punktā minētajā pašdeklarācijas dokumentā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtīšanas vietas un galamērķa vietas nosaukums un adrese;

c)

ja reproduktīvos produktus pārvieto uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu un no tā, – minētās pārvietošanas datumi;

d)

reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku sugas;

e)

nosūtāmo paješu vai citu sūtījumā esošo iepakojumu skaits;

f)

šāda informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:

i)

uz pajetēm vai cita iepakojuma uzliktais marķējums;

ii)

to ievākšanas vai ieguves vieta un datums;

g)

45. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto testu pieejamie rezultāti.

47. pants

Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par zinātniskiem mērķiem vai gēnu bankām paredzēto reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Ja uz citu dalībvalsti pārvieto zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās paredzētus reproduktīvos produktus, nosūtošā objekta operators sūtījuma izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu un nodrošina 46. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto informāciju.

48. pants

Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par zinātniskiem mērķiem vai gēnu bankām paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā

1.   Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās paredzētu reproduktīvo produktu sūtījuma, ko plānots pārvietot uz citu dalībvalsti, izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Pārejas pasākumi

1.   Par apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu tiek uzskatīti šādi objekti: spermas vākšanas centri, spermas glabāšanas centri, embriju vākšanas brigādes un embriju ieguves brigādes, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK un minēti Regulas (ES) 2016/429 270. panta 2. punkta 6., 7., 8. un 12. ievilkumā.

Visos citos aspektos uz tiem attiecas noteikumi, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (ES) 2016/429.

2.   Pajetes un citi iepakojumi, kuros ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, tos sadalot vai nesadalot atsevišķās devās, un kuri pirms 2021. gada 21. aprīļa marķēti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, uzskatāmi par marķētiem saskaņā ar šo regulu.

3.   Veterinārie sertifikāti, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa izdoti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, uzskatāmi par izdotiem saskaņā ar šo regulu.

50. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīva 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.).

(3)  Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīva 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.).

(4)  Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.).

(5)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(6)  http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_coll_semen.htm

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(8)  https://www.icar.org/

(9)  Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmums 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.).

(10)  Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

(13)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(14)  Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(15)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, nosakot noteikumus par konkrētu sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211. lpp.].

(16)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.]

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

II DAĻAS 1. NODAĻĀ MINĒTIE NOTEIKUMI PAR LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU REPRODUKTĪVO PRODUKTU VĀKŠANU, IEGUVI, APSTRĀDI UN GLABĀŠANU

1. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SPERMAS VĀKŠANAS CENTRIEM

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

centra veterinārārsts nodrošina, ka:

i)

spermas vākšanas centrā tiek turēti tikai tādi dzīvnieki, kas vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās spermas ievākšanas un ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai;

ii)

spermas vākšanas centrā tiek uzturēta dokumentācija saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām;

iii)

tajā netiek pieļauta nepiederīgu personu iekļūšana;

iv)

apmeklētāji, kam atļauts atrasties centrā, ievēro c) apakšpunkta i) punktā minētās dzīvnieku veselības un biodrošības prasības;

v)

katra atsevišķā spermas deva tiek nepārprotami marķēta saskaņā ar 10. pantā noteiktajām prasībām;

vi)

spermas ievākšana, apstrāde un glabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un atbilstoši stingrām higiēnas prasībām;

vii)

spermas vākšanas centrā apstrādā un glabā tikai šajā spermas vākšanas centrā ievākto spermu, un tā nedrīkst nonākt saskarē ar citiem reproduktīvo produktu sūtījumiem, kuru sanitārais statuss ir zemāks;

viii)

visi instrumenti, kas spermas vākšanas vai apstrādes laikā nonāk saskarē ar spermu vai donordzīvnieku, pirms lietošanas tiek notīrīti un vai nu dezinficēti, vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus instrumentus;

ix)

attiecībā uz zirgiem – ja spermas vākšanas centrs atrodas tāda reģistrēta objekta teritorijā, kurā atrodas arī mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centrs, tad instrumenti un aprīkojums, kas nonāk saskarē ar donordzīvniekiem, to spermu un citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem, ir stingri jānošķir no spermas, instrumentiem un aprīkojuma, ko izmanto mākslīgajai apsēklošanai vai dabiskajai vaislai;

x)

jebkuru dzīvnieku izcelsmes bioloģisko produktu, ko izmanto spermas apstrādei, tai skaitā atšķaidītājus, piedevas vai pildvielas, iegūst no avotiem, kuri nerada apdraudējumu dzīvnieku veselībai vai kuri pirms izmantošanas tiek apstrādāti tā, lai šādu apdraudējumu novērstu;

xi)

pirms sāk kādu no uzpildes darbībām, glabāšanas un pārvadāšanas konteinerus iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus konteinerus;

xii)

spermas konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem produktiem;

xiii)

spermas vākšanas centrā nodarbinātais personāls ir pienācīgi apmācīts par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos;

b)

atkāpjoties no a) apakšpunkta vii) punkta, centra veterinārārsts var atļaut spermas vākšanas centrā apstrādāt spermu, kas nav ievākta šajā spermas vākšanas centrā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

minētā sperma ievākta no dzīvniekiem, kuri atbilst šādām II pielikumā izklāstītajām prasībām:

attiecībā uz liellopiem – prasībām 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā un attiecīgi 5. daļas I, II un III nodaļā,

attiecībā uz cūkām – prasībām 2. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā un attiecīgi 5. daļas I un IV nodaļā,

attiecībā uz aitām un kazām – prasībām 3. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā un attiecīgi 5. daļas I, II un III nodaļā,

attiecībā uz zirgiem – prasībām 4. daļas I nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

ii)

apstrādi veic ar atsevišķu aprīkojumu vai citā laikā nekā spermai, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, pēdējā minētajā gadījumā aprīkojumu pēc lietošanas ir jātīra un jāsterilizē;

iii)

šādu spermu nedrīkst pārvietot uz citu dalībvalsti, un tā nekad nedrīkst nonākt saskarē vai tikt glabāta kopā ar spermu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

iv)

šāda sperma ir identificējama pēc marķējuma, kuram jābūt atšķirīgam no a) apakšpunkta v) punktā minētās spermas marķējuma;

c)

centra veterinārārsts:

i)

nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro spermas vākšanas centra darbības laikā, un pasākumus, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas;

ii)

spermas vākšanas centrā uzņem tikai tādu sugu dzīvniekus, kuru spermu paredzēts ievākt;

d)

atkāpjoties no c) apakšpunkta ii) punkta, centra veterinārārsts var atļaut turēt dzīvniekus, kas nav spermas vākšanas centrā ievedamie liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, ar nosacījumu, ka tie nerada inficēšanās risku tām sugām, kuru spermu paredzēts ievākt, un atbilst c) apakšpunkta i) punktā minētajām dzīvnieku veselības un biodrošības prasībām;

e)

centra veterinārārsts, kura atbildībā ir zirgu spermas vākšanas centrs, kas atrodas reģistrētā objektā, kurā ir arī mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centrs, nodrošina, ka objektā ievestie zirgi atbilst 23. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta prasībām, un gadījumos, kad meklēšanās dēļ nevar izslēgt tiešu kontaktu starp zirgu vīrišķās kārtas donordzīvniekiem un sievišķās kārtas zirgiem vai kastrētiem vīrišķās kārtas zirgiem vai arī nekastrētiem vīrišķās kārtas zirgiem, kurus objektā izmanto dabiskai vaislai ārpus spermas vākšanas centra, var pieprasīt, ka šiem sievišķajiem un vīrišķajiem zirgiem jāatbilst visām 23. panta 1. punkta prasībām.

2.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās prasības attiecībā uz spermas vākšanas centra infrastruktūru, aprīkojumu un darba procedūrām ir šādas:

a)

spermas vākšanas centrā jābūt vismaz:

i)

slēdzamām dzīvnieku novietnēm un, ja vajadzīgs, zirgiem paredzētiem pastaigu laukumiem, kas ir fiziski nošķirti no spermas vākšanas zonām un spermas apstrādes un glabāšanas telpas;

ii)

izolatoriem, kas paredzēti dzīvniekiem, kuri nav izturējuši šīs regulas II pielikumā minētos testus vai kuriem vērojami tādu D kategorijas slimību simptomi vai pazīmes, kas ir relevantas liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem, un minētie izolatori nav tieši savienoti ar i) punktā minēto parasto dzīvnieku novietni;

iii)

spermas vākšanas zonām, kuras var atrasties arī ārā, ja vien ir aizsargātas pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem un ja spermas vākšanas vietā un ap to ir neslīdošs grīdas segums;

iv)

atsevišķai telpai aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai vai sterilizēšanai;

v)

spermas apstrādes telpai, kas nošķirta no spermas vākšanas zonas, un iv) punktā minētajai telpai aprīkojuma tīrīšanai, kas var atrasties arī citā vietā;

vi)

spermas glabāšanas telpai, kas var atrasties arī citā vietā; spermas glabāšanas telpā jābūt reproduktīvo produktu glabāšanai nepieciešamajām iekārtām, un šai telpai jābūt būvētai tā, lai minētos reproduktīvos produktus un iekārtas aizsargātu pret nelabvēlīgiem laika un vides apstākļiem;

b)

spermas vākšanas centram jābūt būvētam vai izolētam tā, lai nebūtu iespējama saskare ar lauksaimniecības dzīvniekiem ārpus centra;

c)

spermas vākšanas centram jābūt būvētam tā, lai to, izņemot biroja telpas un – zirgu gadījumā – pastaigu laukumu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

d)

spermas vākšanas centram jābūt būvētam tā, lai nodrošinātu, ka faktiski netiek pieļauta nepiederošu personu piekļuve.

2. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS EMBRIJU VĀKŠANAS BRIGĀDES APSTIPRINĀŠANAI

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu noteiktie embriju vākšanas brigādes veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

brigādes veterinārārsts ir atbildīgs par visām embriju vākšanas brigādes darbībām, tai skaitā arī šādām:

i)

donordzīvnieku identitātes un veselības statusa verifikācija;

ii)

donordzīvnieku klīniskā izmeklēšana un ķirurģija;

iii)

dezinfekcijas un higiēnas procedūras, tai skaitā procedūras embriju higiēniskai un drošai transportēšanai uz laboratoriju;

iv)

lietvedība saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām;

v)

paješu un citu iepakojumu, kuros ievieto embrijus, marķēšana saskaņā ar 10. panta 1. un 5. punkta prasībām;

vi)

embriju vākšanas brigādes darbinieku apmācība par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos;

b)

brigādes veterinārārsts nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro embriju ievākšanas brigādes darbības laikā, un pasākumus, tai skaitā paraugu testēšanu kvalitātes kontroles shēmas ietvaros, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas.

2.

Embriju vākšanas brigādes infrastruktūra, aprīkojums un darba procedūras, kas minētas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, atbilst nosacījumiem a) un b) apakšpunktā:

a)

embriju vākšanas brigādes rīcībā jābūt vai nu laboratorijai, kurā embrijus var pārbaudīt, apstrādāt un iepakot, izmantojot atbilstošu aprīkojumu, un šai laboratorijai jābūt vai nu:

i)

stacionārai laboratorijai, kurā ir nodrošināta:

embriju apstrādei paredzēta telpa, kas fiziski atdalīta no zonas, kuru izmanto darbībām ar donordzīvniekiem produktu ievākšanas laikā,

telpa vai vieta, kur tīrīt un sterilizēt instrumentus, kurus izmanto embriju ievākšanai un apstrādei, izņemot gadījumus, kad lieto tikai jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu,

telpa embriju glabāšanai;

vai arī

ii)

mobilai laboratorijai, kurā ir nodrošināta:

īpaši aprīkota transportlīdzekļa daļa, kas sastāv no diviem atsevišķiem nodalījumiem: viens nodalījums, kas ir tīrtelpa, paredzēts embriju pārbaudei un apstrādei; otrs nodalījums paredzēts saskarē ar donordzīvniekiem lietotā aprīkojuma un materiālu novietošanai,

tikai jauna, vienreiz lietojama aprīkojuma izmantošana, izņemot gadījumus, kad mobilās laboratorijas aprīkojuma sterilizēšanu un embriju vākšanai un apstrādei vajadzīgo šķidrumu un citu produktu piegādi nodrošina stacionārā laboratorijā.

Šā apakšpunkta i) un ii) punktā minētajām laboratorijām jābūt konstruētām un izvietotām tā, lai novērstu embriju krustkontamināciju, un brigādes darbības jāveic tā, lai šādu krustkontamināciju novērstu;

b)

embriju vākšanas brigādes rīcībā jābūt glabāšanas telpām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tajās ir vismaz viena slēdzama telpa embriju glabāšanai;

ii)

tās ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;

iii)

tajās pastāvīgi uztur dokumentāciju par visiem saņemtajiem un nosūtītajiem embrijiem;

iv)

tajās jābūt embriju glabāšanas konteineriem.

3. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS EMBRIJU IEGUVES BRIGĀDES APSTIPRINĀŠANAI

1.

Papildus šā pielikuma 2. daļas 1. punktā uzskaitītajiem pienākumiem embriju ieguves brigādes veterinārārsts, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, nodrošina, ka embriju ieguves brigādes darbinieki tiek pienācīgi apmācīti par slimību kontroli un laboratorijas metodēm, jo īpaši par darba procedūrām sterilos apstākļos.

2.

Papildus prasībām, kas uzskaitītas šā pielikuma 2. daļas 2. punktā, embriju ieguves brigādes infrastruktūrai, aprīkojumam un darba procedūrām, kas minētas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, jāatbilst šādām prasībām:

a)

embriju ieguves brigādes rīcībā jābūt stacionārai laboratorijai, kurā ir:

i)

atbilstošs aprīkojums un infrastruktūra, tai skaitā atsevišķas telpas vai zonas, kas paredzētas:

oocītu izņemšanai no olnīcām,

oocītu un embriju apstrādei un

embriju un spermas glabāšanai;

ii)

laminārās plūsmas aparāts vai citas piemērotas ierīces, ar ko veic visas tās tehniskās darbības, kuru izpildei vajadzīgi īpaši sterili apstākļi (proti, oocītu, embriju un spermas apstrādi); tomēr spermas centrifugēšanu var veikt ārpus laminārās plūsmas aparāta vai citas ierīces, ja vien ir veikti visi higiēnas drošības pasākumi;

b)

ja oocītus un citus audus ievāc kautuvē, embriju ieguves brigādes rīcībā jābūt atbilstošam aprīkojumam, lai higiēniskā un drošā veidā ievāktu olnīcas un citus audus un pārvadātu tos uz apstrādes laboratoriju;

c)

embriju ieguves brigāde oocītu ievākšanu var deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam – kvalificētu speciālistu grupai –, ar nosacījumu, ka embriju ieguves brigādes apstiprinājums, ko piešķir kompetentā iestāde, aptver arī minētās grupas darbību un 1. punktā minēto brigādes veterinārārsta atbildību attiecina arī uz grupas darbību;

d)

embriju ieguves brigāde izmanto spermu, kas:

i)

atbilst šīs regulas prasībām;

ii)

tiek izmantota embriju ieguves brigādes darbībai un tiek glabāta atsevišķos glabāšanas konteineros 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajās telpās, kuras paredzētas iegūto embriju glabāšanai.

4. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS REPRODUKTĪVO PRODUKTU APSTRĀDES OBJEKTA APSTIPRINĀŠANAI

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

centra veterinārārsts nodrošina, ka:

i)

reproduktīvo produktu apstrādes objektā tiek uzturēta dokumentācija saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām;

ii)

tajā netiek pieļauta nepiederīgu personu iekļūšana;

iii)

apmeklētāji, kam atļauts atrasties objektā, ievēro b) apakšpunkta i) punktā minētās dzīvnieku veselības un biodrošības prasības;

iv)

katra atsevišķā spermas deva, oocīti vai embriji tiek skaidri marķēti saskaņā ar 10. pantā noteiktajām izsekojamības prasībām;

v)

reproduktīvo produktu apstrāde un glabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un atbilstoši stingrām higiēnas prasībām;

vi)

visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar reproduktīvajiem produktiem, pirms lietošanas tiek tīrīti un vai nu dezinficēti, vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus instrumentus;

vii)

pirms sāk kādu no uzpildes darbībām, glabāšanas un pārvadāšanas konteinerus iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus konteinerus;

viii)

reproduktīvo produktu konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem produktiem;

ix)

reproduktīvo produktu apstrādes objekta darbinieki ir atbilstoši apmācīti:

par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos,

par laboratorijas metodēm un jo īpaši par darba procedūrām sterilos apstākļos, lai varētu apstrādāt reproduktīvos produktus;

b)

centra veterinārārsts:

i)

nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro reproduktīvo produktu apstrādes objekta darbības laikā, un pasākumus, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas;

ii)

reproduktīvo produktu apstrādes objektā pieņem tikai tādu spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātā reproduktīvo produktu objektā un pārvadāti apstākļos, kuri nodrošina, ka tiek novērsta spermas, oocītu vai embriju krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar reproduktīviem produktiem, kuri neatbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minētās prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objekta infrastruktūru, iekārtām un darba procedūrām ir šādas:

a)

reproduktīvo produktu apstrādes objektā jābūt vismaz:

i)

reproduktīvo produktu apstrādes telpai, kura atdalīta no ii) punktā minētās reproduktīvo produktu glabāšanas telpas un iii) punktā minētās telpas, ko izmanto aprīkojuma tīrīšanai;

ii)

reproduktīvo produktu glabāšanas telpai (tā var atrasties arī citā vietā), kurā ir reproduktīvo produktu glabāšanai nepieciešamās iekārtas, un šai telpai jābūt būvētai tā, lai minētos reproduktīvos produktus un iekārtas aizsargātu pret nelabvēlīgiem laika un vides apstākļiem;

iii)

atsevišķai telpai aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai vai sterilizēšanai;

b)

ja objektā apstrādā arī tādus reproduktīvos produktus, kurus piegādā vairāk nekā no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta, vai vairāku veidu vai sugu reproduktīvos produktus, objektā jābūt ieviestām procedūrām, ar ko nodrošina, ka:

i)

katra reproduktīvo produktu sūtījuma apstrāde ir nodalīta laikā; un

ii)

pirms katra nākamā sūtījuma apstrādes tiek tīrīts un dezinficēts aprīkojums;

c)

ja objektā glabā vairāku veidu vai sugu reproduktīvos produktus:

i)

reproduktīvo produktu pārstrādes objektā katram reproduktīvo produktu veidam un katrai sugai ir piešķirti atsevišķi glabāšanas konteineri, kurus glabā a) apakšpunkta ii) punktā minētajā reproduktīvo produktu glabāšanas telpā; un

ii)

katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā;

d)

reproduktīvo produktu apstrādes objektam jābūt būvētam tā, lai, izņemot biroja telpas, to varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

e)

reproduktīvo produktu apstrādes objektam jābūt būvētam tā, lai nodrošinātu, ka faktiski netiek pieļauta nepiederošu personu piekļuve.

5. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS REPRODUKTĪVO PRODUKTU GLABĀŠANAS CENTRA APSTIPRINĀŠANAI

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

centra veterinārārsts nodrošina, ka:

i)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā tiek uzturēta dokumentācija saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām;

ii)

faktiski netiek pieļauta nepiederīgu personu piekļuve;

iii)

apmeklētāji, kam atļauts atrasties objektā, ievēro b) apakšpunkta i) punktā minētās dzīvnieku veselības un biodrošības prasības;

iv)

katra atsevišķā spermas, oocītu vai embriju deva tiek nepārprotami marķēta saskaņā ar 10. panta prasībām;

v)

reproduktīvo produktu glabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un atbilstoši stingrām higiēnas prasībām;

vi)

visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar reproduktīvajiem produktiem, pirms lietošanas tiek tīrīti un vai nu dezinficēti, vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus instrumentus;

vii)

pirms sāk kādu no uzpildes darbībām, glabāšanas un pārvadāšanas konteinerus iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus konteinerus;

viii)

reproduktīvo produktu konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem produktiem;

ix)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā nodarbinātais personāls ir pienācīgi apmācīts par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos;

b)

centra veterinārārsts:

i)

nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro reproduktīvo produktu glabāšanas centra darbības laikā, un pasākumus, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas;

ii)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā pieņem tikai tādu spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātā reproduktīvo produktu objektā un pārvadāti apstākļos, kuri nodrošina, ka tiek novērsta spermas, oocītu vai embriju krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar reproduktīviem produktiem, kuri neatbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punktā minētās prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu glabāšanas centra infrastruktūru, aprīkojumu un darba procedūrām ir šādas:

a)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā jābūt glabāšanas telpai ar reproduktīvo produktu glabāšanai nepieciešamajām iekārtām, un šai telpai jābūt būvētai tā, lai minētos reproduktīvos produktus un iekārtas aizsargātu pret nelabvēlīgiem laika un vides apstākļiem;

b)

ja objektā glabā vairāku veidu vai sugu reproduktīvos produktus:

i)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā katram tajā uzglabātajam reproduktīvo produktu veidam un katrai sugai ir piešķirti atsevišķi glabāšanas konteineri; un

ii)

katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā;

c)

reproduktīvo produktu glabāšanas centram jābūt būvētam tā, lai, izņemot biroja telpas, to varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

d)

reproduktīvo produktu glabāšanas centram jābūt būvētam vai izolētam tā, lai nebūtu iespējama saskare ar lauksaimniecības dzīvniekiem ārpus centra;

e)

reproduktīvo produktu glabāšanas centram jābūt būvētam tā, lai nodrošinātu, ka faktiski netiek pieļauta nepiederošu personu piekļuve.


II PIELIKUMS

III DAĻAS 1. NODAĻAS 2. IEDAĻĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, AITĀM, KAZĀM, CŪKĀM UN ZIRGIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

1. DAĻA

20. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz liellopiem, no kuriem ievāc spermu

1.

Attiecībā uz visiem liellopiem, kurus uzņem spermas vākšanas centrā, ir jāievēro šādas prasības:

a)

tiem jānosaka karantīna, izvietojot dzīvniekus karantīnas novietnē, kurā atrodas tikai citi pārnadži, kam ir vismaz tāds pats veselības statuss;

b)

dzīvniekiem 30 dienu periodā pirms a) apakšpunktā minētās karantīnas sākuma jāveic šādi turpmāk uzskaitītie testi, visos testos, izņemot v) punktā minēto govju virusālās diarejas antivielu testu, iegūstot negatīvu rezultātu:

i)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai – intradermāls tuberkulīna tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 2. daļas1. punktā;

ii)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

iii)

govju enzootiskās leikozes noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļas a) punktā, izmantojot 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi;

iv)

govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta noteikšanai gadījumos, kad dzīvnieki nav ievesti no objekta, kurš ir brīvs no govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta – (vesela vīrusa) seroloģiskais tests, izmantojot asins paraugu;

v)

govju virusālās diarejas noteikšanai:

vīrusa izolācijas tests, vīrusa genoma tests vai vīrusa antigēna tests un

seroloģiskais tests antivielu noteikšanai;

c)

šā punkta a) apakšpunktā minētās karantīnas laikā un vismaz 21 dienas laikā vai – ja veic testus saskaņā ar iv) un v) punktu – 7 dienu laikā pēc uzņemšanas karantīnas novietnē dzīvniekiem jāveic šādi turpmāk uzskaitītie testi, visos testos, izņemot iii) punktā minēto govju virusālās diarejas antivielu testu, iegūstot negatīvu rezultātu:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

ii)

govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta noteikšanai – (vesela vīrusa) seroloģiskais tests, izmantojot asins paraugu.

iii)

govju virusālās diarejas noteikšanai:

vīrusa izolācijas tests, vīrusa genoma tests vai vīrusa antigēna tests un

seroloģiskais tests antivielu noteikšanai.

Seronegatīvus vai seropozitīvus dzīvniekus spermas vākšanas centrā uzņem tikai tad, ja dzīvniekiem, kuri testā pirms uzņemšanas karantīnas novietnē bijuši seronegatīvi, netiek novērota serokonversija.

Ja serokonversija notiek, visiem seronegatīvajiem dzīvniekiem jāpaliek karantīnas novietnē tik ilgi, kamēr šajā dzīvnieku grupā triju nedēļu garumā vairs netiek novērota neviena serokonversija. Seropozitīvos dzīvniekus var uzņemt spermas vākšanas centrā;

iv)

govju kampilobakteriozes (Campylobacter fetus ssp. venerealis) noteikšanai:

ja dzīvnieki ir jaunāki par sešiem mēnešiem vai kopš šā vecuma pirms a) apakšpunktā minētās karantīnas tiek turēti viena dzimuma grupā bez saskares ar sievišķajiem dzīvniekiem, – viens tests, ko veic ar mākslīgās vagīnas nomazgājuma paraugiem vai prepūcija paraugu, vai

testi, ko veic ar mākslīgās vagīnas nomazgājuma paraugiem vai prepūcija paraugiem, kuri ņemti trijos atsevišķos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu;

v)

trihomonozes (Trichomonas foetus) noteikšanai:

ja dzīvnieki ir jaunāki par sešiem mēnešiem vai kopš šā vecuma pirms a) apakšpunktā minētās karantīnas tiek turēti viena dzimuma grupā bez saskares ar sievišķajiem dzīvniekiem – viens tests, ko veic ar prepūcija paraugu, vai

testi, ko veic ar prepūcija paraugiem, kas ņemti trijos atsevišķos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu.

Ja kādā no c) apakšpunktā minētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku nekavējoties izņem no karantīnas novietnes. Ja karantīna ir noteikta dzīvnieku grupai, kompetentā iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu pārējo dzīvnieku piemērotību uzņemšanai spermas vākšanas centrā saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas I nodaļu;

d)

pirms tādas spermas sākotnējās nosūtīšanas, kas ievākta no buļļiem, kuri ir seropozitīvi attiecībā uz govju virusālo diareju, katra dzīvnieka spermas paraugam veic vīrusa izolācijas testu vai vīrusa antigēna imūnfermentatīvo analīzi (ELISA) govju virusālās diarejas noteikšanai. Pozitīva rezultāta gadījumā bulli izved no spermas vākšanas centra un visu viņa spermu iznīcina.

2.

Visiem spermas vākšanas centrā turētajiem liellopiem vismaz reizi gadā ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus (obligātos rutīnas testus):

a)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai – intradermālu tuberkulīna testu kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 2. daļas1. punktā;

b)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģisko testu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

c)

govju enzootiskās leikozes noteikšanai – seroloģisko testu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļas a) punktā;

d)

govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta noteikšanai – (vesela vīrusa) seroloģisko testu, izmantojot asins paraugu;

e)

govju virusālās diarejas noteikšanai – seroloģisko testu antivielu noteikšanai, ko veic tikai seronegatīviem dzīvniekiem.

Ja dzīvnieks kļūst seropozitīvs, visi attiecīgā dzīvnieka ejakulāti, kas ievākti pēc pēdējā negatīvā testa, ir vai nu jāiznīcina, vai jātestē uz vīrusu vai vīrusa genomu, iegūstot negatīvus rezultātus;

f)

govju kampilobakteriozes noteikšanai – testu, ko veic ar prepūcija paraugu. Testē tikai tos buļļus, no kuriem tiek ievākta sperma, vai buļļus, kuri nonāk ar tiem saskarē. Buļļus, no kuriem spermas ievākšanu atsāk pēc vairāk nekā sešu mēnešu atpūtas perioda, testē 30 dienu laikā pirms spermas ieguves atsākšanas;

g)

trihomonozes noteikšanai – testu ar prepūcija paraugu. Testē tikai tos buļļus, no kuriem tiek ievākta sperma, vai buļļus, kuri nonāk ar tiem saskarē. Buļļus, no kuriem spermas ievākšanu atsāk pēc vairāk nekā sešu mēnešu atpūtas perioda, testē 30 dienu laikā pirms spermas ieguves atsākšanas;

3.

Ja kādā no 2. punktā minētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē, un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, nepārvieto uz citu dalībvalsti; tomēr govju virusālās diarejas gadījumā tas neattiecas uz to spermu no katra ejakulāta, kas uzrādījusi negatīvu rezultātu vai nu govju virusālās diarejas vīrusa, vai vīrusa genoma noteikšanas testā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no spermas vākšanas centra.

Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz liellopiem, kuri ir in vivo radītu embriju donordzīvnieki

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorliellopus un apliecina, ka embriju ievākšanas dienā tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu liellopiem relevantu D kategorijas slimību.

2.

Spermai, ko izmanto donorliellopu mākslīgai apsēklošanai, ir jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām.

III nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz liellopiem, no kuriem ievāc oocītus, ko izmanto embriju in vitro ieguvei

1.

Ja oocīti tiek izņemti no atsevišķiem dzīviem liellopiem, veicot vai nu aspirāciju no ķirurģiski ekscidētām olnīcām (“ovariektomija”), vai ultrasonogrāfiski vadītu transvaginālo aspirāciju (“olšūnu paņemšanu”), šādu oocītu donordzīvniekiem piemēro II nodaļā noteiktās prasības.

2.

Ja olnīcas un citus audus no donorliellopiem ievāc kautuvē pēc to nokaušanas, šie dzīvnieki nedrīkst būt paredzēti nokaušanai apstiprinātas izskaušanas programmas ietvaros un nedrīkst būt no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka donorliellopu vidū uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 6. pantu.

3.

Kautuve, kurā ievāc olnīcas un citus audus, nedrīkst atrasties ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka donorliellopu vidū uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 6. pantu.

4.

Spermai, ko izmanto liellopu oocītu apaugļošanai, lai in vitro iegūtu embrijus, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām.

2. DAĻA

21. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ CŪKĀM, NO KURĀM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz cūkām, no kurām ievāc spermu

1.

Attiecībā uz visām cūkām, kuras uzņem spermas vākšanas centrā, ievēro šādas prasības:

a)

tām nosaka karantīnu, izvietojot dzīvniekus karantīnas novietnē, kurā atrodas tikai citi pārnadži, kam ir vismaz tāds pats veselības statuss;

b)

30 dienu laikā pirms uzņemšanas a) apakšpunktā minētajā karantīnas novietnē, dzīvniekiem ar negatīviem rezultātiem jāveic šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – buferēts brucellu antigēna tests (tests ar Bengālijas rozā) vai konkurējošais vai netiešais ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret gludajām Brucella sugām.

Ja seroloģiskajos testos, ar ko nosaka antivielas pret gludajām Brucella sugām (tai skaitā Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis), kādam dzīvniekam iegūst pozitīvu rezultātu, tad negatīvu rezultātu uzrādījušos dzīvniekus, kuri atrodas tajā pašā objektā, neuzņem karantīnas novietnē, kamēr pozitīvo rezultātu uzrādījušo dzīvnieku izcelsmes objektiem netiek apstiprināts statuss “brīvs no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas”;

ii)

Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai:

nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA tests vesela Aujeski slimības vīrusa, tā B glikoproteīna (ADV-gB) vai D glikoproteīna (ADV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests,

dzīvniekiem, kas vakcinēti ar gE deletētu vakcīnu – ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīnu (ADV-gE).

Seroloģiskajiem testiem, ko veic Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai, jāatbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 7. daļā noteiktajiem standartiem;

iii)

klasiskā cūku mēra noteikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, kas ievesti no dalībvalsts vai tās zonas, kurā iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir ziņots par klasisko cūku mēri vai ir veikta vakcinācija pret šo slimību – antivielu ELISA tests vai seruma neitralizācijas tests;

iv)

cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests (monoslāņa imūnperoksidāzes tests (IPMA), imūnfluorescences analīze (IFA) vai ELISA tests;

c)

minētajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas a) apakšpunktā minētajā karantīnas novietnē, ir veikti šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – buferēts brucellu antigēna tests (tests ar Bengālijas rozā) vai konkurējošais vai netiešais ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret gludajām Brucella sugām.

Dzīvnieki, kuriem šā punkta pirmajā daļā minētajā testā iegūst pozitīvu rezultātu, no karantīnas novietnes jāizņem, ja vien aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju netiek izslēgtas saskaņā ar d) apakšpunktu;

ii)

Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai:

nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA tests vesela Aujeski slimības vīrusa, tā B glikoproteīna (ADV-gB) vai D glikoproteīna (ADV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests,

dzīvniekiem, kas vakcinēti ar gE deletētu vakcīnu – ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīnu (ADV-gE).

Ja kādam dzīvniekam Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanas testā iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku nekavējoties izņem no karantīnas novietnes;

iii)

klasiskā cūku mēra noteikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, kas ievesti no dalībvalsts vai tās zonas, kurā iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav ziņots par klasisko cūku mēri vai nav veikta vakcinācija pret šo slimību – ELISA tests antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests;

iv)

cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests (IPMA, IFA vai ELISA) un vīrusa genoma noteikšanas tests (atgriezeniskās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (RT-PCR), divpakāpju RT-PCR un reāllaika RT-PCR).

Ja kādam dzīvniekam cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanas testā iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgos dzīvniekus nekavējoties izņem no karantīnas novietnes.

Ja karantīna noteikta dzīvnieku grupai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārējiem dzīvniekiem, kuriem i), ii) un iii) un iv) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā veselības statuss ir apmierinošs saskaņā ar šo nodaļu;

d)

ja rodas aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju, veic šādus pasākumus:

i)

attiecībā uz dzīvniekiem, kuriem c) apakšpunkta i) punktā minētajā testā iegūts pozitīvs rezultāts attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju, īsteno šādu protokolu:

ar pozitīvajiem serumiem veic vismaz vienu no c) apakšpunkta i) punktā minētajiem alternatīvajiem testiem, kas nav veikts ar c) apakšpunktā minētajiem paraugiem,

veic epidemioloģisku izmeklēšanu par to dzīvnieku izcelsmes objektu(-iem), kuru rezultāti testā ir atzīti par pozitīviem attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju,

kad ir pagājušas vismaz septiņas dienas pēc c) apakšpunktā minētās paraugu ievākšanas, paraugus ņem no visiem dzīvniekiem, kuriem iegūti pozitīvi rezultāti c) apakšpunkta i) punktā un d) apakšpunkta i) punkta pirmajā ievilkumā minētajos testos un veikts c) apakšpunkta i) punktā paredzētais seroloģiskais tests, vai arī visiem c) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem veic brucelīna ādas testu;

ii)

aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju tiek izslēgtas, ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā izcelsmes objektā(-os) nekonstatē Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju un vai nu:

negatīvu rezultātu iegūst, atkārtojot d) apakšpunkta i) punkta pirmajā ievilkumā minēto testēšanu vai d) apakšpunkta i) punkta trešajā ievilkumā minēto testu,

vai

visiem dzīvniekiem, kuriem d) apakšpunkta i) punkta pirmajā vai trešajā ievilkumā minētajos testos tika iegūti pozitīvi rezultāti, ir veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze un tiešā slimības ierosinātāja noteikšanas tests (PCR vai bakterioloģiskās kultūras tests) attiecībā uz gludajām Brucella sugām (tai skaitā Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis), un visos gadījumos ir iegūts negatīvs rezultāts;

iii)

kad aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju ir izslēgtas, visus dzīvniekus no c) apakšpunkta otrajā daļā minētās karantīnas novietnes var uzņemt spermas vākšanas centrā.

2.

Spermas vākšanas centros turētajām cūkām veic šādus obligātos rutīnas testus:

a)

visām spermas vākšanas centrā turētajām cūkām ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – buferētu brucellu antigēna testu (testu ar Bengālijas rozā), konkurējošo ELISA vai netiešo ELISA testu;

ii)

Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai:

nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA testu vesela Aujeski slimības vīrusa, tā B glikoproteīna (ADV-gB) vai D glikoproteīna (ADV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas testu,

dzīvniekiem, kas vakcinēti ar gE deletētu vakcīnu – ELISA testu, ar ko nosaka antivielas pret Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīnu (ADV-gE);

iii)

klasiskā cūku mēra noteikšanai – antivielu ELISA testu vai seruma neitralizācijas testu;

iv)

cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai – seroloģisko testu (IPMA, IFA vai ELISA testu);

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētie testi jāveic ar paraugiem, kas ņemti:

i)

no visiem dzīvniekiem tieši pirms izvešanas no spermas vākšanas centra vai uzreiz pēc ierašanās kautuvē, un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad tie uzņemti spermas vākšanas centrā;

vai

ii)

vismaz:

ik pēc trim mēnešiem no 25 % spermas vākšanas centrā esošo dzīvnieku – attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, Aujeski slimības vīrusa infekcijas un klasiskā cūku mēra noteikšanas testiem; katru mēnesi vismaz no 10 % spermas vākšanas centrā esošo dzīvnieku – cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai,

vai

katru mēnesi no 10 % spermas vākšanas centrā esošo dzīvnieku – attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, Aujeski slimības vīrusa infekcijas, klasiskā cūku mēra un cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanas testiem.

Ja paraugus ņem saskaņā ar kādu no ii) punktā minētajām iespējām, centra veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki, no kuriem ņem paraugus, ir reprezentatīvi attiecībā uz šā centra kopējo populāciju, jo īpaši ņemot vērā vecuma grupas un izvietojumu;

c)

ja testēšanu veic saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, centra veterinārārsts nodrošina, ka vismaz reizi 12 mēnešos, skaitot no dienas, kad dzīvniekus uzņem spermas vākšanas centrā, visi dzīvnieki tiek testēti attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām.

3.

Ja kādā no 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, starp dalībvalstīm nepārvieto.

Šā punkta pirmajā daļā minētos dzīvniekus izved no spermas vākšanas centra.

Spermu, kura kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem testiem, ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punkta a) apakšpunktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz cūkām, no kurām ievāc oocītus un embrijus

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorcūkas un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tām nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu cūkām relevantu D kategorijas slimību.

2.

Papildus 1. punktā minētajām prasībām sievišķās kārtas donorcūkas, izņemot tādu in vivo radītu embriju donordzīvniekus, kam pēc tam veic apstrādi ar tripsīnu, ir no dalībvalsts vai tās zonas, kura ir brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas vai kurā tiek īstenota apstiprināta Aujeski slimības vīrusa infekcijas izskaušanas programma.

3.

Attiecībā uz cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju – sievišķās kārtas donorcūkām, no kurām ievāc in vivo radītus embrijus, divos piegājienos ar intervālu starp testiem ne mazāku par 21 dienu un otro testu 15 dienu laikā pirms embrija ievākšanas ar negatīviem rezultātiem veic seroloģisko testu cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai.

4.

Spermai, ko izmanto donorcūku mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 2. daļas I nodaļas un III pielikuma 1. daļas prasībām.

3. DAĻA

22. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ AITĀM UN KAZĀM, NO KURĀM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz aitām un kazām, no kurām ievāc spermu

1.

Attiecībā uz visām aitām un kazām, kuras uzņem spermas vākšanas centrā, jāievēro šādas prasības:

a)

tām jānosaka karantīna, izvietojot dzīvniekus karantīnas novietnē, kurā atrodas tikai citi pārnadži, kam ir vismaz tāds pats veselības statuss;

b)

attiecībā uz aitām – dzīvniekiem jābūt no objekta, kurā tiem 60 dienu laikā pirms nonākšanas a) apakšpunktā minētajā karantīnas novietnē ir veikts seroloģiskais tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

c)

minētajiem dzīvniekiem, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minētā karantīnas perioda sākuma, un visos gadījumos iegūstot negatīvu rezultātu, ir veikti šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

ii)

infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai aitām – seroloģiskais tests vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

d)

dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ievākti a) apakšpunktā minētajā karantīnas periodā un vismaz 21 dienas laikā pēc uzņemšanas karantīnas novietnē, ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

ii)

infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai aitām – seroloģiskais tests vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai.

2.

Visām apstiprinātajā spermas vākšanas centrā turētajām aitām un kazām vismaz reizi gadā ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus (obligātos rutīnas testus):

a)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģisko testu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

b)

infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai aitām – seroloģisko testu vai jebkuru citu testu ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai.

3.

Ja kādā no 2. punktā paredzētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, starp dalībvalstīm nepārvieto.

Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no spermas vākšanas centra.

Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz aitām un kazām, no kurām ievāc oocītus un embrijus

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donoraitas un donorkazas un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tām nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu aitām un kazām relevantu D kategorijas slimību.

2.

Spermai, ko izmanto donoraitu un donorkazu mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 3. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām.

4. DAĻA

23. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ ZIRGIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz zirgiem, no kuriem ievāc spermu

1.

Lai donorzirgu varētu izmantot spermas ievākšanai, centra veterinārārstam jāpārliecinās, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)

saskaņā ar kādu no b) apakšpunktā paredzētajām testēšanas programmām dzīvniekam ir veikti šādi testi:

i)

zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai – agara gela imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai ELISA tests, iegūstot negatīvu rezultātu;

ii)

zirgu virusālā arterīta infekcijas vīrusa izolēšanas tests vai minētā vīrusa genoma noteikšanas tests, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PCR) vai reāllaika PCR, kas veikta ar visas donorērzeļa spermas alikvoto daļu, un iegūstot negatīvu rezultātu, kā arī izņemot gadījumus, kad šim donorērzelim ir veikts zirgu virusālā arterīta infekcijas seruma neitralizācijas tests, iegūstot negatīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu attiecībā viens pret četri;

iii)

ķēvju kontagiozā metrīta (Taylorella equigenitalis) ierosinātāja identifikācijas tests, kuru, visos gadījumos iegūstot negatīvu rezultātu, veic ar trim paraugiem (noslaucījumiem), kuri divos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu un nekādā gadījumā ne agrāk kā septiņas dienas (sistēmiskas ārstēšanas gadījumā) vai 21 dienu (lokālas ārstēšanas gadījumā) pēc tam, kad, iespējams, veikta donorērzeļa antimikrobiālā terapija, donorērzelim ņemti no šādām vietām:

dzimumlocekļa apvalks (prepūcijs),

urīnizvadkanāls,

urīnizvadkanāla bedrīte.

Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas barotnē ar aktīvo ogli, piemēram, Amies barotnē.

Paraugiem veic vismaz vienu no šādiem testiem:

audzēšanu mikroaerofilos apstākļos vismaz septiņas dienas, lai izolētu Taylorella equigenitalis; audzēšanu uzsāk 24 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas no donordzīvnieka vai – gadījumā, ja paraugus transportēšanas laikā uztur atvēsinātus – 48 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas,

vai

PCR vai reāllaika PCR, lai konstatētu Taylorella equigenitalis genomu; testu veic 48 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka;

b)

dzīvniekam ir veikta viena no šādām testēšanas programmām:

i)

ja donorērzelis vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās spermas ievākšanas un ievākšanas periodā pastāvīgi ir turēts spermas vākšanas centrā, kurā neviens zirgs nenonāk tiešā saskarē ar zirgiem, kuru veselības statuss ir zemāks nekā donorērzelim, tad saskaņā ar a) apakšpunktu veicamos testus (obligātos rutīnas testus) veic ar paraugiem, kuri no donorērzeļa tiek ievākti vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā vai pirms tiek pirmo reizi ievākta sperma, kuru svaigā, atdzesētā vai saldētā veidā paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, bet ne mazāk kā 14 dienas pēc donorērzeļa uzņemšanas centrā, kurā to plānots turēt vismaz 30 dienas, pirms no tā pirmo reizi tiks ievākta sperma;

ii)

ja donorērzelis vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās spermas ievākšanas un tās vākšanas periodā ir turēts spermas vākšanas centrā, taču vākšanas periodā centra veterinārārsta atbildībā dažkārt ir izvests no centra uz kopējo laikposmu, kas nepārsniedz 14 dienas, vai arī ja citi zirgi spermas vākšanas centrā nonāk tiešā saskarē ar zirgiem, kuriem ir zemāks veselības statuss, tad a) apakšpunktā paredzētos testus īsteno šādi:

vismaz reizi gadā ar paraugiem, kas no donorērzeļa ņemti pārošanas sezonas sākumā vai pirms tiek pirmo reizi ievākta sperma, kuru svaigā, atdzesētā vai saldētā veidā paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, bet ne mazāk kā 14 dienas pēc donorērzeļa uzņemšanas centrā, kurā to plānots turēt vismaz 30 dienas, pirms no tā pirmo reizi tiks ievākta sperma,

un

periodā, kad tiek ievākta sperma, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti svaigā, atdzesētā vai saldētā veidā, testus veic šādi:

a) apakšpunkta i) punktā prasīto testu – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 90 dienas pirms dienas, kad ievākta sperma, kas paredzēta pārvietošanai uz citu dalībvalsti,

a) apakšpunkta ii) punktā prasīto testu – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 30 dienas pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētās spermas ievākšanas, izņemot gadījumus, kad ar vīrusa izolācijas testu, PCR vai reāllaika PCR, izmantojot visas spermas daudzuma alikvotās daļas paraugus, kuri ņemti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētās spermas ievākšanas, ir apstiprināts, ka donorērzelis nav vīrusa izplatītājs, un donorērzelim ir veikts seruma neitralizācijas tests attiecībā uz zirgu virusālā arterīta infekciju, iegūstot pozitīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu vismaz attiecībā viens pret četri,

a) apakšpunkta iii) punktā prasīto testu – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 60 dienas pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētās spermas ievākšanas dienas; un PCR vai reāllaika PCR gadījumā to var veikt trim paraugiem (noslaucījumiem), kas ņemti vienā piegājienā;

iii)

ja donorērzelis neatbilst i) un ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem un tā spermu vāc, lai saldētā veidā pārvietotu uz citu dalībvalsti, saskaņā ar a) apakšpunktu prasītos testus veic ar paraugiem, kas no donorērzeļa tiek ņemti šādi:

vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā,

III pielikuma 1. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajā glabāšanas periodā un pirms spermas izvešanas no spermas vākšanas centra vai izmantošanas – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 14 dienas un ne vēlāk kā 90 dienas pēc spermas ievākšanas dienas.

Atkāpjoties no iii) punkta otrā ievilkuma, paraugu ņemšana pēc ievākšanas un testēšana attiecībā uz zirgu virusālā arterīta infekciju saskaņā ar a) apakšpunkta ii) punktu nav nepieciešama, ja ar vīrusa izolācijas testu, PCR vai reāllaika PCR, izmantojot divas reizes gadā un ar vismaz četru mēnešu intervālu ņemtu paraugus no visas spermas alikvotās daļas un iegūstot negatīvu rezultātu, ir apstiprināts, ka seropozitīvais donorērzelis nav vīrusa izplatītājs, kā arī donorērzelim ir veikts seruma neitralizācijas tests attiecībā uz zirgu virusālā arterīta infekciju, iegūstot pozitīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu vismaz attiecībā viens pret četri;

c)

ja kāda no b) apakšpunktā paredzētajiem testiem rezultāts ir pozitīvs, donorērzeli izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, nepārvieto starp dalībvalstīm; tomēr zirgu virusālā arterīta infekcijas gadījumā tas neattiecas uz to spermu no katra ejakulāta, kas uzrādījusi negatīvu rezultātu vīrusa izolācijas testā zirgu virusālā arterīta infekcijas noteikšanai.

Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem ērzeļiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no b) apakšpunktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt b) apakšpunktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz zirgiem, no kuriem ievāc oocītus un embrijus

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorzirgus un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu zirgiem relevantu D kategorijas slimību.

2.

Papildus 1. punktā minētajām prasībām donorzirgus:

a)

vismaz 30 dienas pirms oocītu vai embriju ievākšanas un laikā starp b) un c) apakšpunktā minēto pirmā parauga ņemšanas dienu un oocītu un embriju ievākšanas dienu neizmanto dabiskai vaislai;

b)

tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts ne mazāk kā 14 dienas pēc tam, kad sācies vismaz 30 dienu ilgais a) apakšpunktā minētais periods, un ne vēlāk kā 90 dienas pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto olšūnu vai embriju ievākšanas, ar negatīvu rezultātu izpilda imūndifūzijas reakciju agara gelā (Koginsa testu) vai ELISA testu zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai;

c)

tiem veic ķēvju kontagiozā metrīta (Taylorella equigenitalis) ierosinātāja identifikācijas testu, kuru, visos gadījumos iegūstot negatīvu rezultātu, izpilda vismaz ar diviem paraugiem (noslaucījumiem), kuri ne agrāk kā septiņas dienas (sistēmiskas ārstēšanas gadījumā) vai 21 dienu (lokālas ārstēšanas gadījumā) pēc tam, kad, iespējams, veikta donordzīvnieka antimikrobiāla terapija, ņemti no šādām donordzīvnieka ķermeņa vietām:

klitora bedrītes gļotāda,

klitora sinusi.

Šā punkta a) apakšpunktā minētajā 30 dienu periodā paraugus ņem divos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu i) punktā minētā testa gadījumā vai vienā piegājienā – ii) punktā minētā testa gadījumā.

Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas barotnē ar aktīvo ogli, piemēram, Amies barotnē.

Ar paraugiem izpilda vismaz vienu no šādiem testiem:

i)

audzēšanu mikroaerofilos apstākļos vismaz septiņas dienas, lai izolētu Taylorella equigenitalis; audzēšanu uzsāk 24 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas no donordzīvnieka vai – gadījumā, ja paraugus transportēšanas laikā uztur atvēsinātus – 48 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas;

vai

ii)

PCR vai reāllaika PCR Taylorella equigenitalis genoma noteikšanai, ko veic 48 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka.

3.

Spermai, ko izmanto donordzīvnieku mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 4. daļas I nodaļas un III pielikuma 1. daļas prasībām.

5. DAĻA

CITAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, CŪKĀM, AITĀM, KAZĀM UN CAMELIDAE UN CERVIDAE DZIMTAS DZĪVNIEKIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS, KĀ MINĒTS 20., 21., 22. UN 38. PANTĀ

I nodaļa

Prasības attiecībā uz liellopiem, cūkām, aitām un kazām saistībā ar mutes un nagu sērgu

1.

Spermas, oocītu vai embriju donoriem liellopiem, cūkām, aitām un kazām jābūt:

a)

no objektiem:

i)

kuri atrodas teritorijā, kur vismaz 30 dienu periodā tieši pirms produktu ievākšanas dienas nav ziņots par mutes un nagu sērgu 10 km rādiusā ap objektu;

ii)

kuros vismaz trīs mēnešus tieši pirms produktu ievākšanas dienas nav ziņots par mutes un nagu sērgu;

b)

nevakcinētiem pret mutes un nagu sērgu 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas.

2.

Centra veterinārārsts nodrošina, ka:

a)

spermas donorus liellopus, cūkas, aitas un kazas spermas vākšanas centrā uzņem tikai pēc tam, kad tie tikuši turēti izolēti karantīnas novietnē, kas attiecīgajā dzīvnieku uzņemšanas dienā atbildusi šādiem nosacījumiem:

i)

tā atrodas teritorijā, kurā vismaz 30 dienu laikā tieši pirms produktu ievākšanas dienas nav ziņots par mutes un nagu sērgu 10 km rādiusā ap objektu;

ii)

tajā vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad dzīvnieki uzņemti spermas vākšanas centrā, nav ziņots par mutes un nagu sērgas uzliesmojumu;

b)

spermu pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)

spermas vākšanas centrs atrodas teritorijā, kurā vismaz 30 dienu laikā nav ziņots par mutes un nagu sērgu 10 km rādiusā ap spermas vākšanas centru;

ii)

spermas vākšanas centrs ir bijis brīvs no mutes un nagu sērgas vismaz trīs mēnešus pirms spermas ievākšanas dienas un 30 dienas pēc minētās ievākšanas vai – svaigas spermas gadījumā – līdz dienai, kad spermas sūtījums tiek izsūtīts uz citu dalībvalsti;

iii)

svaigas spermas gadījumā – donordzīvnieks turēts i) punktā minētajā spermas vākšanas centrā nepārtraukti vismaz 30 dienas tieši pirms spermas ievākšanas.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, centra veterinārārsts var atļaut nosūtīt spermu, kas ievākta no turēta donordzīvnieka, kurš 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas ir vakcinēts pret mutes un nagu sērgu ar nosacījumu, ka:

a)

donordzīvnieks nav vakcinēts pret mutes un nagu sērgu vismaz 30 dienu laikā tieši pirms ievākšanas dienas;

b)

5 % (bet ne mazāk kā piecām pajetēm) no katra jebkad no donordzīvnieka ievāktā spermas daudzuma izpilda mutes un nagu sērgas vīrusa izolācijas testu, iegūstot negatīvus rezultātus.

4.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, brigādes veterinārārsts var atļaut nosūtīt uz citu dalībvalsti in vivo radītus embrijus, kas ievākti no donordzīvnieka, kurš 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas ir vakcinēts pret mutes un nagu sērgu, ievērojot nosacījumu, ka:

a)

donormātīte nav vakcinēta pret mutes un nagu sērgu vismaz 30 dienu laikā tieši pirms ievākšanas;

b)

apaugļošanai izmantotā sperma ir ievākta no vīriešu kārtas donordzīvnieka, kas atbilst 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai sperma atbilst 2. punkta nosacījumiem;

c)

pirms sasaldēšanas embrijiem ir veikta mazgāšana ar tripsīnu saskaņā ar IETS rokasgrāmatā (1) sniegtajiem ieteikumiem;

d)

embrijus pēc ievākšanas vismaz 30 dienu periodā glabā dziļi saldētus, un donordzīvniekam šajā laikā netiek novērotas mutes un nagu sērgas klīniskās pazīmes.

II nodaļa

Prasības attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju

1.

Spermas donoriem liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā turēti dalībvalstī vai tās zonā, kas ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā sezonāli slimībbrīvā periodā ir turēti tādā dalībvalstī vai tās zonā, kura atrodas sezonāli slimībbrīvā zonā un:

i)

kurā ir apstiprināta infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas izskaušanas programma; vai

ii)

spermas sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde ir saņēmusi galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu attiecībā uz nosacījumiem minētās sezonāli slimībbrīvās zonas izveidei un attiecībā uz spermas sūtījuma pieņemšanu;

c)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

d)

tiem laikā starp 28. un 60. dienu, skaitot no attiecīgās spermas ievākšanas dienas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) serogrupu;

e)

tiem ar negatīviem rezultātiem ir veikts infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas ierosinātāja identifikācijas tests, izmantojot asins paraugus, kas ņemti spermas vākšanas sākumā un noslēgumā, kā arī spermas vākšanas laikā ar šādiem intervāliem:

i)

vismaz reizi septiņās dienās, ja veic vīrusa izolācijas testu;

vai

ii)

vismaz reizi 28 dienās, ja veic PCR.

2.

Aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kas ir in vivo radītu embriju donori, un liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kas ir embriju in vitro radīšanai paredzēto oocītu donori, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti dalībvalstī vai tās zonā, kas ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā sezonāli slimībbrīvā periodā ir turēti tādā dalībvalstī vai tās zonā, kura atrodas sezonāli slimībbrīvā zonā un:

i)

kurā ir apstiprināta infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcijas izskaušanas programma; vai

ii)

oocītu vai embriju sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde ir saņēmusi galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu attiecībā uz nosacījumiem minētās sezonāli slimībbrīvās zonas izveidei un attiecībā uz oocītu vai embriju sūtījuma pieņemšanu;

c)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

d)

tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts laikā starp 28. līdz 60. dienu pēc oocītu vai embriju ievākšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) serogrupu;

e)

tiem, izmantojot oocītu vai embriju ievākšanas dienā ņemtu asins paraugu, ar negatīviem rezultātiem ir veikts infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas ierosinātāja identifikācijas tests.

3.

Sperma, ko izmanto oocītu apaugļošanai, jāievāc no dzīvniekiem, kuri atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

III nodaļa

Prasības attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām saistībā ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa (1.–7. serotipa) infekciju

1.

Spermas donoriem liellopiem, aitām un kazām jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā ir turēti dalībvalstī vai tās zonā, kurā vismaz iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots par inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu (1.–7. serotipu) (turpmāk “1.–7. EHDV”) 150 km rādiusā ap objektu;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

c)

tiem vismaz reizi 60 dienās spermas ievākšanas periodā un laikā starp 28. līdz 60. dienu pēc beidzamās spermas ievākšanas ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret 1.–7. EHDV;

d)

tiem ar negatīviem rezultātiem ir veikts 1.–7. EHDV ierosinātāja identifikācijas tests, izmantojot asins paraugus, kas ņemti spermas vākšanas sākumā un noslēgumā, kā arī spermas vākšanas laikā ar šādiem intervāliem:

i)

vismaz reizi septiņās dienās, ja veic vīrusa izolācijas testu;

vai

ii)

vismaz reizi 28 dienās, ja veic PCR.

2.

Aitām un kazām, kas ir in vivo radītu embriju donori, un liellopiem, aitām un kazām, kas ir embriju in vitro radīšanai paredzētu oocītu donori, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu un embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti dalībvalstī vai tās zonā, kurā vismaz iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots par 1.–7. EHDV 150 km rādiusā ap objektu;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

c)

tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts laikā starp 28. līdz 60. dienu pēc oocītu vai embriju ievākšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests 1.–7. EHDV noteikšanai;

d)

tiem, izmantojot oocītu vai embriju ievākšanas dienā ņemtu asins paraugu, ar negatīviem rezultātiem ir veikts 1.–7. EHDV ierosinātāja identifikācijas tests.

3.

Spermai, ko izmanto oocītu apaugļošanai, jābūt ievāktai no dzīvniekiem, kuri atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

IV nodaļa

Prasības, kurām jāatbilst objektam, lai to varētu uzskatīt par brīvu no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas attiecībā uz cūkām

Lai objektu, kurā tur cūkas, varētu atzīt par brīvu no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, tam jāatbilst šādām prasībām:

a)

attiecīgajā dalībvalstī Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija cūkām ir paziņojama slimība;

b)

objektā vismaz iepriekšējo triju gadu periodā nav apstiprināta Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija;

c)

dzīvniekiem, kam vērojamas Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijai raksturīgas klīniskās pazīmes (piem., aborti vai orhīts), veic nepieciešamos diagnostiskos testus, kuru rezultātiem jābūt negatīviem;

d)

neviena objektam piederīga cūka vismaz iepriekšējos trīs gadus nav vakcinēta pret Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju;

e)

objektā ievestās cūkas:

i)

vai nu ir no objektiem, kas vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā bijuši brīvi no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, vai arī ir testētas, izmantojot 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas ņemtu paraugu un iegūstot negatīvus rezultātus;

un

ii)

vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā nav vakcinētas pret Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju;

f)

citās tā paša objekta epidemioloģiskajās vienībās vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā nav konstatēti Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas pierādījumi vai arī ir īstenoti pasākumi, lai nepieļautu Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas pārnešanu no citām epidemioloģiskajām vienībām.


(1)  Starptautiskās Embriju transplantēšanas biedrības (International Embryo Transfer Society – IETS) rokasgrāmata: Procedurālas vadlīnijas un vispārīga informācija par embriju pārnešanas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši pievēršoties higiēnas procedūrām. Publikācijas autors: International Embryo Transfer Society, 1 111 North Dunlap Avenue, Savoy, Illinois 61 874 USA (http://www.iets.org/).


III PIELIKUMS

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU REPRODUKTĪVO PRODUKTU VĀKŠANU, IEGUVI, APSTRĀDI UN GLABĀŠANU, KĀ MINĒTS 26. PANTĀ

1. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU SUGU DZĪVNIEKU SVAIGAS, ATDZESĒTAS UN SALDĒTAS SPERMAS VĀKŠANU, APSTRĀDI, GLABĀŠANU UN PĀRVADĀŠANU

1.

Visus spermas ievākšanā, apstrādē, konservācijā vai saldēšanā izmantotos instrumentus pirms lietošanas tīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus instrumentus.

2.

Saldētu spermu:

a)

iepilda un glabā glabāšanai paredzētos konteineros:

i)

kas pirms lietošanas ir vai nu iztīrīti un dezinficēti, vai sterilizēti, vai arī ir jauni vienreiz lietojami konteineri;

ii)

kuros ir kriogēnā viela, kas iepriekš nav izmantota citiem dzīvnieku izcelsmes bioloģiskiem produktiem;

b)

pirms nosūtīšanas vai izmantošanas vismaz 30 dienas pēc ievākšanas glabā atbilstoši paredzētajiem nosacījumiem.

3.

Vajadzības gadījumā spermai var pievienot vai spermas atšķaidītājos var būt iekļautas šādas turpmāk minētās antibiotikas vai to maisījumi ar baktericīdo aktivitāti, kas vienā ml spermas ir līdzvērtīga šāda stipruma antibiotikām vai to maisījumiem:

a)

liellopu un cūku spermas gadījumā – linkomicīns–spektinomicīns (150/300 μg), penicilīns (500 SV) un streptomicīns (500 μg); vai

b)

aitu un kazu spermas gadījumā – gentamicīns (250 μg) vai penicilīna (500 SV) un streptomicīna (500 μg) maisījums; vai

c)

gentamicīns (250 μg), tilozīns (50 μg), linkomicīns–spektinomicīns (150/300 μg), penicilīns (500 SV) un streptomicīns (500 μg); vai

d)

amikacīna (75 μg) un divekacīna (25 μg) maisījums.

4.

Liellopu spermai pievieno 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās antibiotikas vai spermas atšķaidītājus, kas satur minētās antibiotikas vai to maisījumus, un antibiotikām vai to maisījumiem jābūt iedarbīgiem tieši pret kampilobaktērijām, leptospirām un mikoplazmām.

5.

Cūku spermai pievieno 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās antibiotikas vai to maisījumus, vai spermas atšķaidītājus, kas satur minētās antibiotikas vai to maisījumus, un antibiotikām vai to maisījumiem jābūt iedarbīgiem tieši pret leptospirām.

6.

Ja spermai pievieno kādu antibiotiku vai antibiotiku maisījumu:

a)

pievienotās(-o) antibiotikas(-u) nosaukumu(-us) un koncentrāciju vai antibiotikas saturošā spermas atšķaidītāja komercnosaukumu norāda sūtījumam pievienotajā veterinārajā sertifikātā;

b)

to(-ās) pievieno spermai pēc galīgās atšķaidīšanas vai atšķaidītājam;

c)

saldētas spermas gadījumā antibiotikas pievieno pirms spermas sasaldēšanas.

7.

Kas attiecas uz saldētu vai atdzesētu spermu, tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas, atšķaidīto spermu:

a)

tur vismaz 5 °C temperatūrā, izņemot cūku spermu, kuru var turēt istabas temperatūrā (vismaz 15 °C), uz laiku ne mazāku par 45 minūtēm; vai

b)

tur laika un temperatūras režīmā, kam ir dokumentēta līdzvērtīga baktericīdā aktivitāte.

2. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VĀCOT UN APSTRĀDĀJOT IN VIVO RADĪTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS

In vivo radītos embrijus ievāc, apstrādā un konservē saskaņā ar šādām prasībām:

1.

Embrijus ievāc un apstrādā embriju vākšanas brigāde, nepieļaujot to saskari ar jebkādu citu embriju sūtījumu, kas neatbilst šīs regulas prasībām.

2.

Embrijus ievāc vietā, kas ir nodalīta no citām telpas vai objekta daļām, un tai jābūt labā tehniskā kārtībā un būvētai no materiāliem, kas ļauj to rezultatīvi un viegli iztīrīt un dezinficēt.

3.

Embrijus apstrādā (pārbauda, mazgā, apstrādā un iepilda pajetēs vai citā iepakojumā) stacionārā laboratorijā vai pārvietojamā laboratorijā.

4.

Visu aprīkojumu, ko izmanto embriju ievākšanai, apstrādei, mazgāšanai, sasaldēšanai un glabāšanai, pirms lietošanas iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, izņemot jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu.

5.

Jebkādi dzīvnieku izcelsmes bioloģiskie produkti, ko saistībā ar embriju vākšanu, apstrādi, mazgāšanu vai glabāšanu izmanto barotnei un šķīdumiem, ir brīvi no patogēniem mikroorganismiem. Embriju vākšanai, saldēšanai un glabāšanai izmantotās barotnes un šķīdumus sterilizē, izmantojot saskaņā ar IETS rokasgrāmatu apstiprinātas metodes, un ar tiem rīkojas tādā veidā, lai nodrošinātu sterilitāti.

6.

Ja vākšanas, apstrādes, mazgāšanas un glabāšanas barotnei saskaņā ar IETS rokasgrāmatu pievieno antibiotikas vai to maisījumus, pievienoto antibiotiku nosaukumus un to koncentrāciju norāda veterinārajā sertifikātā, kas tiek pievietots sūtījumam.

7.

Embriju konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes bioloģiskajiem produktiem.

8.

Embrijus mazgā saskaņā ar IETS rokasgrāmatā dotajiem norādījumiem, un pirms un uzreiz pēc mazgāšanas to zona pellucida apvalkam vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālajam apvalkam jābūt neskartiem. Katru embriju mazgā vismaz 10 reizes īpašā embrijiem paredzētā šķidrumā, kuru ik reizi nomaina. Katrs mazgājamais šķīdums ir iepriekšējā šķīduma simtkārtīgs atšķaidījums, un embrija pārnešanai katru reizi lieto sterilu mikropipeti.

Ja nepieciešama noteiktu patogēnu inaktivācija vai likvidēšana, standarta mazgāšanas procedūrā ievieš izmaiņas, saskaņā ar IETS rokasgrāmatu iekļaujot papildu mazgāšanu ar enzīmu tripsīnu.

9.

No dažādiem donordzīvniekiem ievāktus embrijus nemazgā kopā.

10.

Katram embrijam vismaz 50 reižu palielinājumā pārbauda zona pellucida apvalku vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālo apvalku pa visu tā virsmu un apliecina, ka apvalks ir neskarts un brīvs no jebkāda pielipuša materiāla.

11.

Embrijus, kas izturējuši 10. punktā paredzēto pārbaudi, ievieto iztīrītās un vai nu dezinficētās, vai sterilās (izņemot jaunu vienreiz lietojamu iepakojumu) pajetēs vai citā iepakojumā, kuru marķē saskaņā ar 10. panta 1. un 5. punktu un nekavējoties noplombē.

12.

Katru embriju vajadzības gadījumā pēc iespējas drīzāk sasaldē un glabā glabāšanas telpās, kas minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā un par kurām ir atbildīgs brigādes veterinārārsts.

13.

Ja donordzīvnieku veselības statusa verificēšanai nav paredzēta cita procedūra vai, lai verificētu atbilstību brigādes veterinārārsta noteiktajām dzīvnieku veselības un biodrošības prasībām, tai skaitā kvalitātes kontroles shēmai, kas minēta I pielikuma 2. daļas 1. punkta b) apakšpunktā, embriju vākšanas brigāde saskaņā ar IETS rokasgrāmatu regulāri un tik bieži, cik nosaka brigādes veterinārārsts, iesniedz oficiālajai vai kompetentās iestādes pilnvarotai laboratorijai dzīvotnespējīgu embriju vai oocītu un skalojamo vai mazgājamo šķidrumu paraugus, kas iegūti brigādes darbības rezultātā, lai tiem noteiktu bakteriālo un virusālo kontamināciju.

3. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KURAS JĀIEVĒRO, VĀCOT UN APSTRĀDĀJOT OOCĪTUS, OLNĪCAS UN CITUS AUDUS, KO IZMANTO LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJU RADĪŠANAI IN VITRO

Papildus 2. daļā noteiktajām prasībām attiecībā uz in vitro apaugļošanā un in vitro kultūrā izmantoto oocītu, olnīcu un citu audu vākšanu, apstrādi un pārvadāšanu piemēro šādas papildprasības.

1.

Ja olnīcas un citus audus vai nu no viena donordzīvnieka, vai no donordzīvnieku partijas ievāc kautuvē, tai jābūt apstiprinātai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu.

Kautuves veterinārārsts potenciālajiem donordzīvniekiem ir veicis pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi un ir apstiprinājis, ka tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu no A, B, C un D kategorijas slimībām, kuras ir relevantas liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem.

Kautuvei jāatrodas teritorijā, ap kuru vismaz 10 km rādiusā nav ziņots par mutes un nagu sērgu vismaz iepriekšējo 30 dienu laikā pirms olnīcu un citu audu ievākšanas.

2.

Olnīcas neieved embriju ieguves brigādes laboratorijā apstrādei, kamēr ar apmierinošiem rezultātiem nav pabeigta donordzīvnieku pēckaušanas veterinārā ekspertīze.

Ja vienam donordzīvniekam vai vairāku donordzīvnieku partijai, vai kādam no dzīvniekiem, kas tajā dienā nokauti minētajā kautuvē, tiek konstatēta kāda no slimībām, uz ko ir atsauce 1. punktā, tad izseko un iznīcina visas šo donordzīvnieku olnīcas un citus audus.

3.

Aprīkojumu olnīcu un citu audu izņemšanai un pārvadāšanai pirms lietošanas iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu, kuru izmanto tikai minētajiem mērķiem.

Lai strādātu ar oocītiem un embrijiem, kas ievākti no dažādiem donordzīvniekiem vai dažādām donordzīvnieku partijām, izmanto atsevišķu aprīkojumu.

4. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, APSTRĀDĀJOT LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS, KAS RADĪTI IN VITRO

Papildus 2. daļā izklāstītajām prasībām in vitro radītu embriju apstrādei piemēro šādas papildprasības:

1.

Pēc in vitro kultivēšanas perioda, bet pirms embriju sasaldēšanas, glabāšanas un pārvadāšanas tos mazgā un tiem veic 2. daļas 7., 10. un 11. punktā minēto apstrādi.

2.

Kā minēts 3. daļas 1. punktā, embrijus no vairākiem donordzīvniekiem vai no dažādām donordzīvnieku partijām nemazgā kopā.

3.

Embrijus no vairākiem donordzīvniekiem vai no dažādām donordzīvnieku partijām neievieto vienā un tajā pašā pajetē vai citā iepakojumā.

5. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, APSTRĀDĀJOT MIKROMANIPULĒTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS

Pirms jebkuras mikromanipulācijas, kas apdraud zona pellucida apvalka vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālā apvalka integritāti, visus embrijus vai oocītus ievāc un apstrādā saskaņā ar 2., 3. un 4. daļā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām.

Papildus piemēro šādas prasības:

1.

Ja embrijam veic mikromanipulāciju, penetrējot zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālo apvalku, to dara laboratorijā, kura minēta I pielikuma 3. daļas 2. punkta a) apakšpunktā un par kuru ir atbildīgs brigādes veterinārārsts.

2.

Katra embriju ieguves brigāde par veiktajām darbībām uztur dokumentāciju saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Attiecībā uz embrijiem, kas radīti in vitro apaugļošanas ceļā, to identifikāciju var veikt, pamatojoties uz donordzīvnieku partijas datiem, taču iekļaujot arī informāciju par olnīcu un oocītu vākšanas datumu un vietu. Šai informācijai arī jāļauj izsekot donordzīvnieku izcelsmes objektu.

3.

Visas mikromanipulācijas, kas ietver zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – embriju apvalka penetrāciju, veic šim mērķim apstiprinātās laboratorijās un pēc embriju pēdējās mazgāšanas un pārbaudes.

Šādas mikromanipulācijas var veikt tikai embrijam ar neskartu zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – neskartu embrionālo apvalku.

6. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, GLABĀJOT IN VIVO UN IN VITRO RADĪTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS UN OOCĪTUS

1.

Katra embriju vākšanas un ieguves brigāde nodrošina, ka embriji un oocīti tiek glabāti piemērotā temperatūrā glabāšanas telpās, kuras minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā.

2.

Regulas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajās glabāšanas telpās var novietot tikai tādus embriju vākšanas brigādes ievāktus embrijus vai embriju iegūšanas brigādes ievāktus oocītus un iegūtus embrijus, kuri pārvadāti apstākļos, kas nodrošina, ka tiek novērsta embriju un oocītu krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar embrijiem un oocītiem, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

In vivo un in vitro radītus embrijus un oocītus glabā atsevišķos, katram reproduktīvo produktu veidam piešķirtos glabāšanas konteineros, un katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā;

3.

Brigādes veterinārārsts var nolemt, ka embriju vākšanas brigāde vai embriju iegūšanas brigāde var apstrādāt embriju vākšanas brigādes neievāktus embrijus vai embriju ieguves brigādes neievāktus oocītus un neiegūtus embrijus, ar nosacījumu, ka:

a)

šādi oocīti un embriji ir ievākti no dzīvniekiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas paredzēti:

i)

attiecībā uz liellopiem – II pielikuma 1. daļas II nodaļas 1. punktā un attiecīgi II pielikuma 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – II pielikuma 2. daļas II nodaļas 1., 2. un 3. punktā un attiecīgi II pielikuma 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – II pielikuma 3. daļas II nodaļas 1. punktā un attiecīgi II pielikuma 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – II pielikuma 4. daļas II nodaļas 1. un 2. punktā;

b)

apstrādi veic ar atsevišķu aprīkojumu vai citā laikā nekā oocītiem un embrijiem, kurus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, pēdējā minētajā gadījumā aprīkojumu pēc lietošanas iztīra un sterilizē;

c)

šādus oocītus un embrijus nepārvieto uz citu dalībvalsti, un tie nekad nedrīkst nonākt saskarē vai tikt glabāti kopā ar oocītiem un embrijiem, kuri paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti;

d)

šādiem oocītiem un embrijiem ir jābūt identificējamiem ar marķējumu, kas atšķiras no I pielikuma 1. daļas 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētā marķējuma.

4.

Saldētus embrijus vai oocītus pirms nosūtīšanas uz citu dalībvalsti vismaz 30 dienu periodā pēc to ievākšanas vai ieguves glabā glabāšanas telpās, kas minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā.

5.

Vienā pajetē vai vienā citā iepakojumā ievieto tikai embrijus vai oocītus, kas iegūti no viena donordzīvnieka vai no vienas donordzīvnieku partijas, kā minēts 3. daļas 1. punktā.

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS SASKAŅĀ AR 31. UN 40. PANTU JĀIEKĻAUJ VETERINĀRAJĀ SERTIFIKĀTĀ, KURU IZDOD PĀRVIETOŠANAI STARP DALĪBVALSTĪM PAREDZĒTIEM REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM

1.

Regulas 31. pantā minētajā veterinārajā sertifikātā, kuru izdod attiecībā uz pārvietošanai starp dalībvalstīm paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem, iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja nosūtošais objekts ir apstiprināts reproduktīvo produktu objekts vai 14. pantā minētais norobežotais objekts, – šā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

vai

ii)

ja nosūtošais objekts ir 13. pantā minētais objekts, kurā tur aitas un kazas, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja galamērķa objekts ir apstiprināts reproduktīvo produktu objekts vai norobežots objekts, – šā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

vai

ii)

ja galamērķa objekts ir reģistrēts reproduktīvo produktu objekts vai jebkāda cita veida reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

d)

reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku suga;

e)

nosūtāmo paješu vai citu iepakojumu skaits;

f)

informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:

i)

donordzīvnieku, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti, suga, šķirne un identifikācija saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 III daļas I, II, III vai IV sadaļā noteiktajām prasībām;

ii)

uz pajetēm vai cita iepakojuma uzliktais marķējums saskaņā ar 10. pantā paredzētajām prasībām;

iii)

ievākšanas vai ieguves vieta un datums;

g)

pārvadāšanas konteinera plombas numurs;

h)

informācija par dzīvnieka veselības stāvokli, papildu garantijas un, ja nepieciešams, testu rezultāti attiecībā uz:

i)

dalībvalsti vai tās zonu;

ii)

donordzīvnieku izcelsmes objektu;

iii)

reproduktīvo produktu objektu vai – 14. pantā paredzētajā gadījumā – norobežoto objektu, kurā veic reproduktīvo produktu vākšanu vai ieguvi, apstrādi un glabāšanu;

iv)

donordzīvniekiem, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti;

v)

nosūtāmajiem reproduktīvajiem produktiem;

i)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta un oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.

2.

Regulas 40. pantā minētajos veterinārajos sertifikātos, ko izdod tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kuri ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un no Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja nosūtošajam objektam ir piešķirts unikāls reģistrācijas numurs, – šis reģistrācijas numurs;

vai

ii)

ja nosūtošais objekts ir norobežots objekts, – šā norobežotā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese un, ja galamērķa objekts ir norobežots objekts, – minētā norobežotā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

d)

reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku suga;

e)

nosūtāmo paješu vai citu iepakojumu skaits;

f)

informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:

i)

donordzīvnieku, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti, suga, ja nepieciešams, pasuga, un identifikācija:

suņu un kaķu gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 17. panta 1. punktu vai Regulas (ES) 2019/2035 70. pantu

vai

norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, gadījumā – saskaņā ar attiecīgā norobežotā objekta noteikumiem,

vai

Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. vai 2. punktu vai 74. pantu;

ii)

uz pajetēm vai cita iepakojuma uzliktais marķējums saskaņā ar 11. pantu;

iii)

ievākšanas vai ieguves vieta un datums;

g)

pārvadāšanas konteinera plombas numurs;

h)

informācija par dzīvnieka veselības stāvokli, papildu garantijas un, ja nepieciešams, testu rezultāti attiecībā uz:

i)

dalībvalsti vai tās zonu;

ii)

donordzīvnieku izcelsmes objektu;

iii)

donordzīvniekiem, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti;

iv)

nosūtāmajiem reproduktīvajiem produktiem;

i)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta un oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/64


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/687

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 47. panta 1. punktu, 53. panta 2. punktu, 54. panta 3. punktu, 55. panta 2. punktu, 58. panta 2. punktu, 63. panta pirmo daļu, 64. panta 4. punktu, 67. panta pirmo daļu, 68. panta 3. punktu, 70. panta 3. punktu, 72. panta 2. punktu, 73. panta 3. punktu, 74. panta 4. punktu, 76. panta 5. punktu, 77. panta 2. punktu un 272. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, arī noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli. Konkrētāk, Regula (ES) 2016/429 attiecībā uz tās 5. pantā minēto slimību profilaksi un kontroli nosaka slimībspecifiskus noteikumus. Regula (ES) 2016/429 arī paredz, ka šie slimībspecifiskie noteikumi ir piemērojami tādu sugu un sugu grupu dzīvniekiem, kas rada konkrētu slimību ievērojamu izplatības risku un kā tādas ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (2) sarakstā.

(2)

Ir jānosaka noteikumi, kas papildinātu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kuri attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām izklāstīti Regulas (ES) 2016/429 III daļas II sadaļā. Šie papildinošie noteikumi un Regulā (ES) 2016/429 izklāstītie noteikumi ir cieši saistīti un būtu jāpiemēro tandēmā. Tādēļ saskaņotības un pārredzamības, arī vieglākas piemērošanas labad, kā arī lai noteikumi nedublētos, tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis izkliedēti vairākos atsevišķos tiesību aktos ar daudzām savstarpējām atsaucēm.

(3)

Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 1. nodaļas 53. pants, 54. panta 3. punkts, 55. panta 2. punkts, 58. panta 2. punkts, 63., 64., 67., 68. un 70. pants ir saistīti ar dažādiem tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas. Līdzīgi Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 2. nodaļas 72. panta 2. punkts, 73. panta 3. punkts, 74. panta 4. punkts, 76. panta 5. punkts un 77. pants ir saistīti ar tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas.

(4)

Noteikumi, kas jānosaka saskaņā ar II sadaļas pantiem, ir savstarpēji saistīti, jo ir piemērojami dažādu kategoriju sarakstā norādītu slimību kontroles pasākumiem Regulā (ES) 2016/429. Tāpēc, lai šie noteikumi tiktu piemēroti iedarbīgi un lai būtu lielāka skaidrība, tie būtu jānosaka vienā deleģētajā aktā, kurā būtu visaptveroši apkopoti sarakstā norādīto slimību kontroles tehniskie pasākumi, tādējādi palīdzot kopumā vienkāršot dzīvnieku slimību kontroles tiesisko regulējumu.

(5)

Agrāk slimību kontroles noteikumus noteica vairākas direktīvas, un katra no tām reglamentēja vienu vai dažas dzīvnieku slimības. Daļa no šiem noteikumiem ir aizstāti ar Regulu (ES) 2016/429, vēl citi vienkāršošanas un nekonsekvenču likvidēšanas labad jāaizstāj ar šo deleģēto regulu. Tādā veidā tiks iegūti skaidri, saskaņoti un detalizēti noteikumi dzīvnieku slimību kontrolei visā Savienības teritorijā. Tas attiecīgo normu piemērošanu darīs iespējamu arī kompetentajām iestādēm un operatoriem, noteikumus padarīs pārredzamākus un tādējādi nodrošinās labāku reaģēšanu uz dzīvnieku slimību riskiem.

(6)

Lai jebkādu A kategorijas slimības uzliesmojumu izskaustu iespējami drīz un nodrošinātu, ka augstā līmenī ir aizsargāta dzīvnieku veselība un labturība, ir jānosaka slimību kontroles pasākumi Savienības līmenī.

(7)

Tāpēc šīs regulas tvērumā vajadzētu būt slimību kontroles pasākumiem attiecībā uz A kategorijas slimībām, kas skar sauszemes dzīvniekus un ūdensdzīvniekus, kā arī noteiktiem B un C kategorijas slimību kontroles pasākumiem. B un C kategorijas slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro kopā ar uzraudzības un izskaušanas noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (3).

(8)

Šajā deleģētajā regulā noteiktie slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro dzīvniekiem un no dzīvniekiem iegūtiem produktiem, toskait dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīviem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem. Šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (4) noteikumi par cilvēka un dzīvnieku veselību. Ja iestājusies A kategorijas slimība, ir piemērojami minētās regulas noteikumi par to, kā droši savākt, likvidēt un pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus. Tomēr šī regula nenosaka, kādus slimību kontroles pasākumus un ierobežojumus būtu paredzēts piemērot šādos gadījumos. Tāpēc šādi noteikumi būtu jāparedz šajā deleģētajā regulā.

(9)

Noteikumus par bīstamu kravu drošu pārvadāšanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (5). Transportējot inficētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai citus inficētus materiālus, ko var uzskatīt par bīstamām precēm, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro minētās direktīvas noteikumi.

(10)

Ir lietderīgi attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro A kategorijas slimības gadījumā, ievērot vienotu pieeju. Tomēr, lai noteiktu pareizo brīdi, kad kompetentajai iestādei, ja ir aizdomas par šīm slimībām vai apstiprinājums par tām, būtu jāpiemēro kontroles pasākumi un jāveic izmeklēšana, būtu jāņem vērā slimību epidemioloģija. Tāpēc attiecībā uz katru A kategorijas slimību, kas skar sauszemes dzīvniekus, būtu jānosaka monitoringa periodi – atskaites laiks, kas balstīts uz inkubācijas periodiem un citiem relevantiem elementiem, kas var ietekmēt slimības izplatīšanos.

(11)

Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai kompetentā iestāde A kategorijas slimības sastopamības gadījumā īstenotu izmeklēšanas dažādos posmos: i) kad par slimību ir aizdomas, ii) kad slimība ir apstiprināta un iii) kad nepieciešams izslēgt varbūtību, ka tā izplatīsies uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām, kā arī uz blakusesošiem objektiem un zonām. Šāda izmeklēšana ietver klīnisku izmeklējumu un paraugu ņemšanu laboratoriskai testēšanai. Ir lietderīgi noteikt vispārīgus paraugu ņemšanas noteikumus, lai būtu nodrošināts paraugu ņemšanas procedūru, diagnostisko metožu un biodrošības pasākumu derīgums.

(12)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde izstrādātu un atjauninātu ārkārtas situāciju plānus un vajadzības gadījumā nodrošinātu sīki izstrādātas norādījumu rokasgrāmatas par to, kā īstenot minētās regulas III daļā paredzētos pasākumus, kuri jāveic A kategorijas slimības gadījumā. Šajā deleģētajā regulā noteiktie pasākumi papildina pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 III daļā, un tāpēc tos nepieciešams īstenot saskaņā ar Regulā (ES) 2016/429 noteiktajiem ārkārtas situāciju plāniem.

(13)

Regulas (ES) 2016/429 53. un 55. pants nosaka operatoru un kompetento iestāžu pienākumus gadījumos, kad ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību. Mērķis ir nepieļaut, ka slimība no to pārziņā esošiem skartiem dzīvniekiem un objektiem pat pirms apstiprināšanas izplatītos uz neskartiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Kas attiecas uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu uz minēto objektu un tā apkaimi un projām no tiem, skartajā objektā jau šajā agrīnajā posmā būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2016/429 paredzētie slimību kontroles un biodrošības pasākumi. Šie pasākumi arī detalizēti jāapraksta, lai nodrošinātu, ka tie ir iedarbīgi un samērīgi.

(14)

Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību, kompetentā iestāde veiktu oficiālu izmeklēšanu, kuras nolūks ir apstiprināt vai izslēgt šīs slimības klātbūtni. Lai iedibinātu darba standartprocedūru attiecībā uz šādām oficiālām izmeklēšanām visās dalībvalstīs, ir detalizēti jānosaka, kādos apstākļos ir pamatoti veikt izmeklēšanu, kāds ir oficiālajiem veterinārārstiem veicamo izmeklēšanas uzdevumu minimums un kādā veidā šie uzdevumi būtu jāveic.

(15)

Regula (ES) 2016/429 prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai ja tā apstiprināta, slimību kontroles pasākumi tiktu piemēroti ne vien objektos, kuros tiek turēti dzīvnieki, bet arī pārtikas un barības uzņēmumos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai citās vietās, kas var radīt slimību izplatīšanās risku. Ir precīzi jānorāda, kādi kontroles pasākumi piemērojami šādos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz robežkontroles punktiem un transportlīdzekļiem.

(16)

Regula (ES) 2016/429 prasa, lai A kategorijas slimības apstiprināšana būtu sākumpunkts, no kura kompetentā iestāde īstenotu stingrākus slimību kontroles pasākumus par tiem, kas izmantoti aizdomu fāzē, un veiktu tālāku izmeklēšanu. Tāpēc ir jāprecizē, kad A kategorijas slimība būtu jāuzskata par apstiprinātu. Šāda apstiprināšana būtu jāizdara saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/429, un reglamentē slimību uzraudzību, izskaušanas programmas un statusu “brīvs no slimības”.

(17)

Regula (ES) 2016/429 nosaka pamatnoteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kas skartajos objektos jāpiemēro A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Turklāt kompetentajām iestādēm tā sniedz zināmu elastību lēmumu pieņemšanā par to, kurš no šiem pasākumiem būtu jāpiemēro. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā.

(18)

Vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, rēķinādamās ar epidemioloģiskiem faktoriem un precīzi novērtējusi risku, pamatotos gadījumos – un, ja nepieciešams, ar papildu garantijām – var piešķirt atkāpes no konkrētiem slimību kontroles pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz prasību skartajā objektā dzīvniekus nonāvēt. Šādas atkāpes varētu piešķirt attiecībā uz norobežotiem objektiem, attiecībā uz dzīvniekiem, kurus tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu, kā arī attiecībā uz oficiāli reģistrētām retām šķirnēm vai attiecībā uz dzīvniekiem ar pamatoti augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību. Šādos gadījumos vispārīgu pasākumu piemērošanai varētu būt nevēlamas un nesamērīgas sekas.

(19)

Lai slimību kontroles pasākumus varētu pielāgot katrai specifiskajai situācijai, vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, ņemot vērā epidemioloģiskus faktorus un tad, kad pabeigta riska novērtēšana, var piemērot tādus slimību kontroles pasākumus, kas Regulā (ES) 2016/429 vai šajā deleģētajā regulā nav īpaši paredzēti.

(20)

Viens no slimību kontroles pamatpasākumiem, kas Regulā (ES) 2016/429 paredzēti, lai apstiprinātas A kategorijas slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz minimumam, ir skartā objekta tīrīšana un dezinfekcija. Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija ir visiedarbīgākie pasākumi, kā pēc skarto dzīvnieku aizvākšanas samazināt slimības ierosinātāja slogu skartajā objektā. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka kompetentajai iestādei ir pienākums pārbaudīt, kā ir izpildīta tūlītējā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un, ja nepieciešams, kontrolēti kukaiņi un grauzēji. Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru ir lietderīgi noteikt detalizēti, norādot, kad tā jāsāk un pēc kādiem kritērijiem izraugās lietojamos biocīdus.

(21)

Regulas (ES) 2016/429 62. pants prasa, lai kompetentā iestāde skartajos objektos izmantotos slimību kontroles pasākumus paplašinātu, tos attiecinot uz tādiem citiem objektiem, to epidemioloģiskajām vienībām, pārtikas un barības uzņēmumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektiem vai jebkādām citām relevantām vietām (arī transportlīdzekļiem), par kuriem epidemioloģiskie dati pamato aizdomas, ka uz tiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās konkrētā A kategorijas slimība. Lai pienācīgi apzinātu minētās epidemioloģiskās saiknes, ir jānorāda, kādā veidā kompetentajai iestādei uz Regulā (ES) 2016/429 paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas pamata jāizmeklē izsekojamība.

(22)

Lietderīgi ir arī detalizēti aprakstīt kontroles pasākumus, kuri jāpiemēro apzinātajos saistītajos objektos un vietās. Šie pasākumi būtu iedarbīgi tikai tad, ja būtu elastīgi un samērīgi un neuzliktu nevajadzīgu slogu operatoriem vai kompetentajām iestādēm. Tātad būtu jāatļauj kompetentajām iestādēm pēc riska novērtēšanas no vispārīgajiem noteikumiem atkāpties.

(23)

Regulas (ES) 2016/429 64. pants prasa, lai kompetentās iestādes pēc tam, kad apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, ap skarto objektu izveidotu ierobežojumu zonu, tādējādi novēršot šīs slimības tālāku izplatīšanos. Ierobežojumu zonā var ietilpt aizsardzības zona un uzraudzības zona. Ir lietderīgi noteikt papildu noteikumus par to, kā ierobežojumu zonu izveidot un, ja nepieciešams, modificēt, toskait detalizētus noteikumus par aizsardzības zonu, uzraudzības zonu un par iespēju atkarībā no šīs slimības epidemioloģijas izveidot vēl citas ierobežojumu zonas. Ir lietderīgi arī paredzēt specifiskas atkāpes tiem gadījumiem, kad ierobežojumu zonu noteikšana nepalīdzētu kontrolēt šīs slimības izplatīšanos vai operatoriem un kompetentajām iestādēm radītu nepamatotu slogu.

(24)

Regulas (ES) 2016/429 65. panta sarakstā ir norādīti pasākumi, ko kompetentā iestāde var veikt ierobežojumu zonā, lai novērstu slimības izplatīšanos. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, ražošanas objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā.

(25)

Ir jākonkretizē aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu pa aizsardzības un uzraudzības zonu, no tām un cauri tām, kā arī aizliegumi attiecībā uz citām darbībām, kas var radīt A kategorijas slimības izplatīšanās risku. Šiem aizliegumiem vajadzētu būt samērīgiem ar attiecīgās slimības izplatīšanās risku, kas saistās ar katru darbību un preci. Tātad šie aizliegumi jānosaka, ņemot vērā epidemioloģisko slimības profilu. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz aizliegumiem, kas skar produktus, jo uz noteiktiem produktiem būtu jāattiecina izņēmumi, jo īpaši uz produktiem, kurus noteiktu slimību izplatīšanās riska sakarā uzskata par drošām precēm.

(26)

Darbības ierobežojumu zonā būtu jāaizliedz iespējami maz. Tāpēc vajadzētu būt, ka tad, ja ir veikti konkrēti riska mazināšanas pasākumi un izpildīti noteikti procedurāli nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no aizliegumiem. Šādas atkāpes piešķirt var jo īpaši tad, ja kompetentā iestāde var pārbaudīt biodrošības pasākumu pastiprināšanu un ja ir izpildīti vispārīgie un konkrētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajiem dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti.

(27)

Pārvietot nagaiņus būtu jāatļauj tikai transportēšanai uz kautuvi. Attiecībā uz mājputniem būtu jāatļauj tos pārvietot uz kautuvi un pārvietot tādus jaunākus dzīvniekus kā diennakti veci cāļi un pirmdējējas. Dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie ražoti pirms augsta riska perioda, kas noteikts attiecībā uz konkrēto slimību. Augstā riska periodā vai pēc tā ražotus dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie specifiski apstrādāti, lai inaktivētu slimības ierosinātāju. Šādai apstrādei būtu jāatbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, starptautiskiem standartiem un jauniem zinātniskiem pierādījumiem.

(28)

Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai apmeklēt objektus un dzīvniekus apskatīt. Lai nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāizvirza prasības, kam jābūt izpildītām, pirms iespējams atcelt aizsardzības zonai piemērojamos pasākumus. Kad šie pasākumi atcelti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā slimība tiek kontrolēta, apgabalā, kuru iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, papildu periodā būtu jāīsteno pasākumi, ko piemēro uzraudzības zonai.

(29)

Normām, kas attiecas uz kontroles pasākumiem, kuri jāpiemēro uzraudzības zonā, būtu jāietver vispārīgi un konkrēti noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti. Šajās normās vajadzētu būt paredzētām arī atkāpēm, kas dod iespēju šos kontroles pasākumus piemērot samērīgi. Šo kontroles pasākumu intensitātei un atkāpēm, kas piešķirtas, lai tie tiktu piemēroti samērīgi, būtu jāatspoguļo tas, ka uzraudzības zonā slimības izplatīšanās risks ir mazāks, tomēr jānodrošina, ka ar kontroles pasākumiem pietiek, lai novērstu jebkādu risku, ka slimība izplatās tālāk.

(30)

Kompetentajai iestādei būtu: i) jāsniedz atļaujas attiecībā uz skarto objektu atkalapdzīvināšanu ar dzīvniekiem, ii) jānodrošina, ka tiek veikta objekta galīgā tīrīšana un dezinficēšana un attiecīgā gadījumā iii) jāveic kontrolpārbaude vektoru konstatēšanai, lai nodrošinātu, ka slimība neparādīsies atkal. Kompetentajai iestādei būtu vajadzīga pietiekama elastība izlemt, kādi atkalapdzīvināšanas pasākumi būtu vislietderīgākie, ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus un specifiskos riska mazināšanas nosacījumus.

(31)

A kategorijas slimības varētu skart arī sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus. Lai novērstu slimību izplatīšanos un nodrošinātu to izskaušanu, nepieciešami ir arī attiecībā uz šiem savvaļas dzīvniekiem paredzēti kontroles pasākumi. Kas attiecas uz slimībām, kuras skar turētus dzīvniekus, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai Regulā (ES) 2016/429 paredzētajos ārkārtas situāciju plānos nenoteikt uz savvaļas dzīvniekiem orientētus slimību kontroles pasākumus. Šie kontroles pasākumi būtu jāpiemēro domājamiem un apstiprinātiem tādas slimības gadījumiem, kas kādā inficētā zonā skar savvaļas dzīvniekus. Pasākumi, kas ierobežo pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turētu dzīvnieku pārvietošanu no inficētās zonas, būtu jāpiemēro elastīgi, balstoties uz epidemioloģisko situāciju. Šeit nolūks ir nodrošināt spēcīgus kontroles pasākumus, kas operatoriem un kompetentajām iestādēm tomēr neuzliktu nevajadzīgu slogu.

(32)

A kategorijas slimību izplatīšanos novērst palīdz savvaļas dzīvnieku līķu savākšana un droša likvidēšana. Regulu (ES) 2016/429 ir lietderīgi papildināt ar noteikumiem, kuri nodrošina, ka tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no A kategorijas slimību skartiem savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem vai uz ko attiecas ierobežojumi, kuri noteikti, uz šīm slimībām reaģējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, tiek droši savākti un likvidēti.

(33)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu. Šie plāni ir izstrādāti tā, lai augstā līmenī nodrošinātu informētību par slimību, slimībgatavību un ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Sauszemes dzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: attiecīgi valdības departamenti, piemēram, vides un mežu iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām un to īstenošanu šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā.

(34)

Padomes Direktīvā 2006/88/EK (6) ir normas, kas reglamentē akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītās dzīvnieku veselības prasības, kā arī konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli. Šīs deleģētās regulas normām būtu jābalstās uz tādu agrāko Savienības tiesību aktu normām, kas labi darbojušies, pārskatīti un iespējami saskaņoti ar agrāk iegūtajām zināšanām un pieredzi, kā arī atjaunināti saskaņā ar jauniem pierādījumiem un starptautiskiem standartiem.

(35)

Regulas (ES) 2016/429 61. pants paredz objektos un citās vietās pēc A kategorijas slimību apstiprināšanas piemērot slimību kontroles pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem ir tādus dzīvniekus, kas var būt kontaminēti vai var veicināt attiecīgās slimības izplatīšanos, nonāvēt. Iespēja piemērot šādu profilaktisku nonāvēšanu šajā deleģētajā regulā būtu detalizēti jānosaka kā slimību kontroles pasākums, kura mērķis ir samazināt infekcijspiedienu, ko rada kāda A kategorijas slimība, un atvieglināt šīs slimības kontroli.

(36)

Regulas (ES) 2016/429 62. pants ietver kritērijus, pēc kuriem slimību kontroles pasākumus, ko piemēro slimības skartam objektam, paplašinot attiecina arī uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām. Hidrodinamisko un topogrāfisko apstākļu analīze, kurā ietilpst dati par ūdensguves baseiniem, ūdensteču šķēršļiem vai ūdens plūsmas apstākļiem, dod iespēju prognozēt, kā A kategorijas slimība varētu pasīvi izplatīties uz citiem objektiem vai vietām, un šī prognoze var palīdzēt šīs kategorijas slimības ietekmi samazināt līdz minimumam. Šādas izanalizēšanas rezultāts paver iespēju īstenot uz labāku informētību balstītus slimību kontroles pasākumus, ar kuriem A kategorijas slimības izplatīšanās no augsta riska apgabala uz slimībbrīvu apgabalu būtu novēršama vai samazināma līdz minimumam.

(37)

Vajadzētu būt tā, ka no ierobežojumiem, kas jāpiemēro pēc A kategorijas slimības apstiprināšanas, kompetentā iestāde var atkāpties, lai akvakultūras dzīvniekus ļautu lietot pārtikā, ja vien tiem nav novērojamas slimības klīniskās pazīmes un ja tie ir pārstrādāti tādā veidā, kas samazina risku ar infekciozu materiālu izplatīties slimībai. Šīs atkāpes nolūkam vajadzētu būt novērst ekonomiskus zaudējumus, tomēr līdz minimumam samazinot slimības izplatīšanās risku.

(38)

Regulas (ES) 2016/429 37. pants paredz statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām atzīt nodalījumiem. Nodalījumi aptver dažādus objektus, kam ir vienotas un efektīvas biodrošības sistēmas, kuru dēļ šiem objektiem ir atsevišķs dzīvniekveselības statuss. Tāpēc, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai tā ir apstiprināta kādā akvakultūras objektā, kurš pieder pie kāda nodalījuma, attiecīgie slimības kontroles pasākumi būtu jāattiecina arī uz citiem šā nodalījuma objektiem, tādējādi panākot efektīvāku slimības kontroli.

(39)

Attiecībā uz ūdensdzīvniekiem agrāk spēkā esošos Savienības tiesību aktos par šo dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli jau ir paredzēts tāds slimību kontroles pasākums kā neizmantošana. Galvenais neizmantošanas mērķis ir objektos novērst vai līdz minimumam samazināt risku, ka pēc tīrīšanas un dezinfekcijas beigām un pirms jaunas ūdensdzīvnieku populācijas iemitināšanas notiks atkārtota inficēšanās ar šo A kategorijas slimību. Sinhrona neizmantošana apgabalos ar vairākiem inficētiem objektiem pastiprina slimību kontroles pasākumus un veicina augstāku panākumu līmeni. Attiecībā uz dažādām A kategorijas slimībām būtu jānosaka atšķirīgi neizmantošanas periodi, kas būtu minimāli, bet tomēr nodrošinātu šā slimības kontroles pasākuma iedarbīgumu.

(40)

Produktus no akvakultūras objektiem, ko skārusi A kategorijas slimība, kas neapdraud cilvēka veselību, pēc tam, kad veikti riska mazināšanas pasākumi, būtu jāļauj laist tirgū. Attiecībā uz zivīm šajos pasākumos būtu jāparedz kaušana un izķidāšana. Vēžveidīgie pirms nosūtīšanas būtu jāpārstrādā dzīvotnespējīgos produktos. Šie produkti būtu tieši jālieto pārtikā vai jāpārstrādā tālāk kādā objektā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 179. pantu. Šie pasākumi iedarbīgi kontrolē un novērš slimības tālāku izplatīšanos, turklāt paverot iespēju šos produktus lietot pārtikā, nevis lieki izšķērdēt.

(41)

Regulas (ES) 2016/429 64. pants paredz, ka tad, ja A kategorijas slimības uzliesmojums skar ūdensdzīvniekus, kā iedarbīgs slimību kontroles pasākums jāizveido ierobežojumu zona. Ierobežojumu zonās ap objektiem, kam ir paaugstināts risks, ka tos skars A kategorijas slimība, var būt paredzēta aizsardzības zona. Lai nodrošinātu, ka slimību kontrole ir iedarbīga un nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāaizliedz ievest dzīvniekus audzēšanai akvakultūrā objektos, kas atrodas aizsardzības zonā. Lai novērstu atkārtotu inficēšanos, aizsardzības zona būtu jāsaglabā, līdz inficētie akvakultūras objekti ir iztukšoti no dzīvniekiem, iztīrīti un dezinficēti, un ir ievērots neizmantošanas periods.

(42)

Kontroles pasākumi, ko piemēro ūdensdzīvnieku slimības dēļ izveidotā aizsardzības zonā, būtu jāatceļ tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Pie šiem nosacījumiem pieder skarto objektu depopulēšana, iztīrīšana, dezinficēšana un neizmantošana. Turklāt jābūt tā, ka regulāros visu šādas aizsardzības zonas objektu apmeklējumos tiek gūti apmierinoši rezultāti. Ja visi šie nosacījumi ir izpildīti, aizsardzības zonai būtu jākļūst par uzraudzības zonu. Šāda uzraudzības zona būtu jāsaglabā līdz brīdim, kad attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir beidzies uzraudzības periods un nekas nerada aizdomas par šīs slimības klātbūtni.

(43)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu, kuras uzdevums ir augstā līmenī nodrošināt informētību par slimību un slimībgatavību, kā arī ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Ūdensdzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: valdības departamenti, piemēram, vides un zvejniecības iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā.

(44)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. pants paredz nopietnas pārnēsājamas [lipīgas] slimības gadījumā piemērot vispārīgus ar veselību saistītus ierobežojumus. Ja akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsmes vieta ir noteikti objekti, var noteikt stingrākus noteikumus. Šie noteikumi ir paredzēti situācijām, kad ar sabiedrības veselību saistītie ierobežojumi dzīvnieku veselības risku var nenovērst. Jo īpaši nepieciešams, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šādiem objektiem tiktu pārstrādāti vai likvidēti kā otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

(45)

Regulas (ES) 2016/429 270. pants atcēla Padomes Direktīvas 92/66/EEK (7), 2001/89/EK (8), 2002/60/EK (9), 2003/85/EK (10) un 2005/94/EK (11), kurās bija dzīvnieku slimību kontroles noteikumi. Regulas (ES) 2016/429 272. pants paredz atceltās direktīvas turpināt piemērot trīs gadus pēc minētās regulas piemērošanas dienas vai līdz agrākam datumam, kuru Komisija noteiktu deleģētā aktā. Lai nodrošinātu saskaņotu un vienkāršotu pieeju attiecībā uz visām sugām un slimībām, šī regula būtu jāsāk piemērot no tā paša datuma kā Regula (ES) 2016/429 un arī atceltās direktīvas būtu jābeidz piemērot no tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula papildina noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli, kas jāpiemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstos norādītajām slimībām.

Šie noteikumi aptver šādus aspektus:

a)

II daļa aptver turētus sauszemes dzīvniekus un savvaļas sauszemes dzīvniekus, un jo īpaši:

i)

I nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 53., 54., 55., 58. un 63. pantā;

ii)

II nodaļa nosaka papildu noteikumus par ierobežojumu zonu izveidi gadījumos, kad turētiem dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 64. un 67. pantā;

iii)

III nodaļa nosaka papildu noteikumus attiecībā uz ierobežojumu zonas atkalapdzīvināšanu ar turētiem dzīvniekiem gadījumos, kad oficiāli tiek apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 63. un 68. pantā;

iv)

IV nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka savvaļas dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 70. pantā;

v)

V nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka sauszemes dzīvniekiem ir B un C kategorijas slimības, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 74. un 77. pantā;

b)

III daļa aptver turētus un savvaļas ūdensdzīvniekus, un jo īpaši:

i)

I nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka ūdensdzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 53., 54., 55., 58. un 63. pantā;

ii)

II nodaļa nosaka papildu noteikumus par ierobežojumu zonu izveidi gadījumos, kad akvakultūras dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 64. un 67. pantā;

iii)

III nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka savvaļas ūdensdzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 70. pantā;

iv)

IV nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka ūdensdzīvniekiem ir B un C kategorijas slimības, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 74. un 77. pantā;

c)

IV daļa aptver nobeiguma noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1882 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (12) I pielikumā, ja vien šīs definīcijas neattiecas uz šā panta otrajā daļā definētajiem terminiem.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis;

2)

“diennakti vecs cālis” ir mājputns, kas jaunāks par 72 stundām;

3)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;

4)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

5)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

6)

“svaiga gaļa” ir tāda gaļa, malta gaļa un tādi gaļas izstrādājumi, arī vakuumiepakojumā vai iepakoti kontrolētā atmosfērā, kas ir tikai atdzesēti, sasaldēti vai ātrsaldēti, bet nav citādi pārstrādāti;

7)

“nagaiņa liemenis” ir viss nokauta vai nonāvēta nagaiņa ķermenis pēc tam, kad:

(nokautu dzīvnieku gadījumā) tas atasiņots,

tam izņemti iekšējie orgāni,

tam starp pēdas un priekšpēdas kaulu atdalītas priekškājas un pakaļkājas,

tam atdalīta aste, tesmenis, galva un āda, izņemot cūkām;

8)

“subprodukti” ir svaiga gaļa, kas nav 7) punktā definētais liemenis, pat ja tai ar liemeni joprojām ir dabisks savienojums;

9)

“gaļas produkti” ir pārstrādāti produkti, arī apstrādāti kuņģi, pūšļi, zarnas, kausēti tauki, gaļas ekstrakti un asiņu izstrādājumi, kas iegūti gaļas pārstrādē vai tādā šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē, ka no griezuma virsmas redzams, ka produktam vairs nepiemīt svaigas gaļas īpašības;

10)

“apvalki” ir pūšļi un zarnas, kas pēc tīrīšanas apstrādāti, audus noskrāpējot, attaukojot un mazgājot, iesālīti un pēc tam izžāvēti;

11)

“jaunpiens” ir šķidrums, kas līdz piecām dienām pēc atnešanās izdalās no turētu dzīvnieku piena dziedzeriem, satur daudz antivielu un minerālu un veidojas pirms svaigpiena rašanās;

12)

“produkti uz jaunpiena bāzes” jeb “uz jaunpiena bāzēti produkti” ir pārstrādāti produkti, kas rodas jaunpiena pārstrādē vai šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē;

13)

“droša prece” ir prece, ko, neņemot vērā attiecīgās izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusu attiecībā uz kādu konkrētu sarakstā norādītu slimību, pārvietot iespējams bez riska mazināšanas pasākumiem, kuri vērsti specifiski pret minēto slimību;

14)

“piegādes ķēde” ir integrēta ražošanas ķēde ar vienotu veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām; tā veidojas no tādu specializētu objektu sadarbības tīkla, kurus 45. panta vajadzībām apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuru starpā, lai pabeigtu ražošanas ciklu, tiek pārvietoti dzīvnieki;

15)

“inficētā zona” ir zona, kurā tad, ja savvaļas dzīvniekiem oficiāli apstiprināta A kategorijas slimība, var tikt piemēroti turētu dzīvnieku, savvaļas dzīvnieku vai produktu pārvietošanas ierobežojumi un citi slimību kontroles un biodrošības pasākumi, kuru nolūks ir nepieļaut minētās slimības izplatīšanos.

3. pants

Klīniskie izmeklējumi, paraugu ņemšanas procedūras un diagnostiskās metodes

1.   Ja šī regula attiecībā uz dzīvniekiem prasa klīniskos izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

dzīvnieku paraugošana klīniska izmeklējuma vajadzībām:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem notiek saskaņā ar I pielikuma A daļas 1. punktu; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem notiek saskaņā ar XII pielikuma 1. punktu;

b)

klīniskais izmeklējums aptver:

i)

tādu sākotnēju vispārīgu izvērtējumu par attiecīgā objekta dzīvniekveselības statusu, kurš aptver visus objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; kā arī

ii)

a) punktā minētajā paraugā iekļauto dzīvnieku atsevišķu apskati.

2.   Ja šī regula prasa laboratoriskus izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

paraugu ņemšana no dzīvniekiem laboratoriska izmeklējuma vajadzībām:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem notiek saskaņā ar I pielikuma A daļas 2. punktu; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem notiek saskaņā ar XII pielikuma 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu;

b)

laboratorisko izmeklējumu diagnostiskās metodes atbilst prasībām, kas aprakstītas:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – I pielikuma B daļā; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – XII pielikuma 2. punktā;

c)

paraugi tiek:

i)

bez kavēšanās nosūtīti uz oficiālu laboratoriju, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (13) 37. pantu;

ii)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – nosūtīti saskaņā ar I pielikuma C punktu, bet attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – nosūtīti saskaņā ar XII pielikuma 1. punkta f) apakšpunktu; kā arī

iii)

lai nepieļautu A kategorijas slimību ierosinātāju izplatīšanos, nosūtīti, ievērojot visus citus norādījumus, ko kompetentā iestāde un laboratorija devušas par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem;

d)

attiecībā uz turētiem dzīvniekiem:

i)

izveido inventāra sarakstu ar visiem objektā turētajiem dzīvniekiem, to sugām un kategorijām; mājputnu un akvakultūras dzīvnieku skaitam var izmantot aplēsi; kā arī

ii)

attiecībā uz katru sarakstā norādītas sugas dzīvnieku, no kura ņemts paraugs, pieraksta identifikācijas zīmi vai attiecībā uz mājputniem vai akvakultūras dzīvniekiem – partijas numuru.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni

Kompetentā iestāde šajā regulā noteiktos pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto ārkārtas situāciju plānu.

II DAĻA

SAUSZEMES DZĪVNIEKI

I NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem

1. iedaļa

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir sarakstā norādīta slimība

5. pants

Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, ja ir aizdomas, ka turēti dzīvnieki slimo ar kādu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

visus dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar šo A kategorijas slimību, izolē;

b)

kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, un jebkuru produktu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar kādu A kategorijas slimību un to pārnēsāt, ciktāl tehniski un praktiski iespējams, tur izolētus un aizsargātus no kukaiņiem un grauzējiem, turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem;

c)

īsteno piemērotus papildu biodrošības pasākumus, kas pilnīgi novērš risku, ka šī A kategorijas slimība izplatīsies;

d)

pārtrauc turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu no objekta vai uz to;

e)

aizliedz uz objektu un no tā bez būtiskas nepieciešamības pārvietot sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus, kā arī produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus;

f)

nodrošina, ka objektā tiek atjaunināti lietvedības pieraksti par ražošanu, veselību un izsekojamību;

g)

pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; kā arī

h)

ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par šīs A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu.

6. pants

Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā domājamās sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; kā arī

b)

ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem.

7. pants

Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:

a)

aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;

b)

aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus;

c)

aizliedz no objekta pārvietot jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas varētu būt kontaminēti ar A kategorijas slimībām vai tās varētu pārnēsāt;

d)

turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus liek izolēt un aizsargāt no savvaļas dzīvniekiem, sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem, un, ja nepieciešams, kukaiņiem un grauzējiem;

e)

aizliedz sarakstā norādīto sugu dzīvniekus nonāvēt, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde; kā arī

f)

liedz uz objektiem bez būtiskas nepieciešamības pārvietot produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, dzīvniekus un produktus no objekta, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, projām pārvietot kompetentā iestāde var atļaut tādā gadījumā, ja veikta riska novērtēšana un ja:

a)

dzīvnieku un produktu pārvietošana atbilst visiem nosacījumiem un biodrošības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nepieļautu slimības izplatīšanos;

b)

galamērķa objektā nav citu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku; kā arī

c)

galamērķa objekts nav kautuve.

3.   Ja tiek piešķirtas 2. punktā paredzētas atkāpes, kompetentā iestāde var galamērķa objektā noteikt 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus.

4.   Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde var uzdot objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu profilaktiski nonāvēt.

5.   Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no mirušiem dzīvniekiem, kuri miruši vai nonāvēti objektā, par ko ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimību, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, lai nodrošinātu, ka slimības ierosinātājs, par kuru ir aizdomas, ir inaktivēts un lai nepieļautu šīs slimības izplatīšanos uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

8. pants

Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:

a)

objektā turēto dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi;

b)

visu tādas sugas dzīvnieku, kurai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulu (ES) 2019/2035 (14) individuāla identificēšana ir obligāta, individuālie identifikācijas numuri;

c)

tādu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits, kuri objektā ar šo A kategorijas slimību piedzimuši, no tās miruši, uzrādījuši tās klīniskās pazīmes vai varētu būt ar to inficēti vai kontaminēti;

d)

visi produkti, materiāli vai vielas objektā, kas varētu būt ar attiecīgo A kategorijas slimību kontaminēti vai to varētu pārnēsāt, kā arī

e)

attiecīgā gadījumā – visas vietas šajā objektā, kuras varētu darīt iespējamu attiecīgās A kategorijas slimības vektoru izdzīvošanu.

2.   Ja objektā ir vairākas epidemioloģiskās vienības, 1. punktā minēto informāciju par katru epidemioloģisko vienību norāda atsevišķi.

3.   Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā kompetentā iestāde par objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, analizē vismaz šādus lietvedības pierakstus:

a)

šā panta 1. punktā minētais inventāra saraksts:

b)

lietvedības pieraksti par turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugām, izcelsmi un datumu, kurā tie ievesti objektā vai izvesti no tā;

c)

lietvedības pieraksti par citu attiecīgu transporta pārvadājumu izcelsmi un datumu, kurā bijusi ierašanās objektā vai izbraukšana no tā;

d)

produkcijas uzskaite; kā arī

e)

lietvedības pieraksti par šā objekta apmeklējumiem, ja tādi ir.

4.   Šā panta 3. punktā minētā lietvedības pierakstu analīze aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz relevanto slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.

9. pants

Pagaidu ierobežojumu zonas gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)

objekta atrašanās apgabalā, kur turēti sarakstā norādītas sugas dzīvnieki, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību, ir lielā blīvumā;

b)

tādu dzīvnieku vai personu kustība, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādītas sugas dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību;

c)

11. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās;

d)

nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un

e)

slimības profils, jo īpaši tās pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī persistence šajā dzīvnieku populācijā.

2.   Objektos, kas atrodas pagaidu ierobežojumu zonā, kompetentā iestāde piemēro vismaz 7. pantā paredzētos pasākumus.

3.   Pagaidu ierobežojumu zonu kompetentā iestāde var saglabāt līdz brīdim, kad šīs A kategorijas slimības klātbūtne objektā, kur par to bijušas aizdomas, ir tikusi izslēgta vai arī tikusi apstiprināta un uz 21. panta pamata tiek izveidota ierobežojumu zona.

4.   Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde pagaidu ierobežojumu zonā var saskaņā ar 12. punkta 1. un 2. punktu uzdot sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvēt vai uzdot tos nokaut.

10. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

attiecīgās 5.–9. panta normas; kā arī

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti specifiskajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

2.   Kompetentā iestāde 5.–9. panta normas piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas tajos 1. punktā minētajos objektos un vietās, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi, kas jāizmanto gadījumos, kad ir oficiāli apstiprināts, ka turētiem dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

11. pants

A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana turētiem sauszemes dzīvniekiem

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināts kādas A kategorijas slimības gadījums turētiem sauszemes dzīvniekiem, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina šādas slimības uzliesmojumu turētiem sauszemes dzīvniekiem.

12. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā esošiem turētiem dzīvniekiem

1.   Pēc tam, kad kādā objektā ir saskaņā ar 11. pantu oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde uzdod papildus 7. pantā paredzētajiem pasākumiem oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tūlīt piemērot šādus slimības kontroles pasākumus:

a)

visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs;

b)

veic visus piemērotos biodrošības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu iespēju, ka šī A kategorijas slimība varētu izplatīties uz neskartiem turētiem vai savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem;

c)

tādu turētu sarakstā norādītas sugas dzīvnieku ķermeņus vai to daļas, kas miruši vai ir nonāvēti uz šā punkta a) apakšpunkta pamata, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

d)

visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas, kas atrodas objektā, tur izolētus, līdz:

i)

kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem (arī nonāvēšanas sakarā iegūtiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīviem produktiem), tie tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

ii)

kas attiecas uz citiem materiāliem un vielām, ko iespējams iztīrīt un dezinficēt, tiem saskaņā ar 15. pantu tiek veikti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;

iii)

kas attiecas uz barību un citiem materiāliem, ko nav iespējams iztīrīt un dezinficēt, tie oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tiek likvidēti.

2.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un d) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no skartā objekta pārvadā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009;

b)

šā panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

3.   Kompetentā iestāde no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem pirms nonāvēšanas vai pēc nāves ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētās epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, kad izdarīta riska novērtēšana un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, var lemt:

a)

uzdot turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus tuvākajā piemērotajā vietā nonāvēt tādā veidā, lai būtu izslēgts risks, ka nonāvēšanas vai pārvadāšanas laikā izplatīsies šī A kategorijas slimība; vai

b)

turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nonāvēšanu atlikt, ja vien šiem dzīvniekiem tiek izdarīta ārkārtas vakcinācija, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/429 69. pantā.

13. pants

Konkrētas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta

1.   Ja A kategorijas slimība uzliesmojusi objektos, kuros sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti divās vai vairākās epidemioloģiskajās vienībās, tad tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās slimība nav apstiprināta, kompetentā iestāde – pēc tam, kad veikta riska novērtēšana un, kur nepieciešams, saņemti arī labvēlīgi laboratorisko izmeklējumu rezultāti, – drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ja vien:

a)

Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā nav konstatēts, ka starp epidemioloģiskajām vienībām, kurās attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, un tām, kurās tā nav apstiprināta, ir kāda epidemioloģiska saikne, kas radītu aizdomas par A kategorijas slimības izplatīšanos starp tām; kā arī

b)

kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka pirms šīs A kategorijas slimības apstiprināšanas vismaz monitoringa periodā, kas attiecībā uz šo slimību noteikts II pielikumā, epidemioloģiskās vienības, kurās slimība nav apstiprināta, tikušas turētas pilnīgi nošķirtas un tajās nav rīkojušies vieni un tie paši darbinieki.

2.   Ja vien ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz šādu kategoriju dzīvniekiem:

a)

norobežotā objektā turēti dzīvnieki;

b)

dzīvnieki, ko tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu;

c)

dzīvnieki, kas iepriekš oficiāli reģistrēti kā retu šķirņu dzīvnieki; kā arī

d)

dzīvnieki ar pienācīgi pamatotu augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību.

3.   Kompetentā iestāde 2. punktā paredzēto atkāpi piešķir, tikai kad ir nodrošinājusi, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde ir novērtējusi šādas atkāpes piešķiršanas sekas, konkrētāk, ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts un tās kaimiņvalstu dzīvniekveselības statusu, un šī novērtēšana liecina, ka dzīvnieku veselības statuss nav apdraudēts;

b)

lai novērstu risku, ka šī A kategorijas slimība tiks pārnēsāta uz neskartiem turētiem dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, ir izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, ņemot vērā:

i)

kāds ir slimības profils; un

ii)

kāda dzīvnieku suga ir skarta;

c)

līdz brīdim, kad kompetentā iestāde var nodrošināt, ka dzīvnieki nerada A kategorijas slimības pārnēsāšanas risku, tiem ir noteikta attiecīga izolācija un klīniska uzraudzība, arī laboratoriski izmeklējumi.

4.   Kompetentā iestāde var piešķirt īpašas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem, ko tur objektos, kuros saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir apstiprināts kādas minētajā pielikumā minētas A kategorijas slimības uzliesmojums.

14. pants

Slimību kontroles papildu pasākumi gadījumā, kad turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimības uzliesmojums

1.   Kompetentā iestāde, balstoties uz informāciju, kas iegūta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā, papildus 12. pantā paredzētajiem pasākumiem var noteikt procedūras paraugu ņemšanai no turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un paraugu ņemšanai no sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.

2.   Kad novērtēts risks, vai attiecīgā A kategorijas slimība neizplatīsies tālāk, un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, kompetentā iestāde var uzdot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus un savvaļas dzīvniekus nonāvēt tādā veidā, lai izslēgtu risku, ka nonāvēšanā, pārvadāšanā un līdz pat brīdim, kad visi dzīvnieku ķermeņi vai to daļas tiek likvidēti, izplatīsies šī A kategorijas slimība.

15. pants

Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā

1.   Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, tūlīt pēc tam, kad pabeigti 12. pantā un attiecīgā gadījumā 14. pantā paredzētie pasākumi, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga sākotnēju tīrīšanu un dezinfekciju un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroli skartajā objektā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli:

a)

izdara saskaņā ar IV pielikuma A un B punktā izklāstītajām procedūrām, lietojot piemērotus biocīdus, lai nodrošinātu attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; kā arī

b)

tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot.

3.   Ja kompetentā iestāde piešķir kādu no 13. panta 2. un 4. punktā paredzētajām atkāpēm, tā uzdod izdarīt 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli, 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras pielāgojot konkrētajai situācijai tā, lai netiktu apdraudēta kontrole pār A kategorijas slimības izplatīšanos no skartajiem dzīvniekiem, skartajiem objektiem un vietām uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem.

4.   Papildus 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka transportlīdzekļi, kas izmantoti dzīvnieku pārvadāšanai uz skarto objektu un no tā, ir pienācīgi iztīrīti un dezinficēti un attiecīgā gadījumā tajos ir piemēroti pasākumi, kas nodrošina kukaiņu un grauzēju kontroli.

16. pants

Atkāpes un īpaši noteikumi attiecībā uz sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju un vektoru kontroli

Kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 15. panta prasības veikt tīrīšanu, dezinficēšanu un kukaiņu un grauzēju kontroli, ja:

a)

ganībām, kas epidemioloģiski saistītas ar skarto objektu, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kuras, ņemot vērā slimības profilu, objekta veidu un klimatiskos apstākļus, nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju; un

b)

kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem no skartā objekta, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju.

17. pants

Epidemioloģiski saistītu objektus un citu relevantu vietu, arī transportlīdzekļu, apzināšana

1.   Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā un lai apzinātu visus epidemioloģiski saistītos objektus un citas relevantas vietas, arī transportlīdzekļus, kompetentā iestāde izseko visus turētos dzīvniekus, kas atrodas objektā, kur apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, un jebkādus produktus, materiālus, vielas, transportlīdzekļus vai cilvēkus, kuri varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, ieskaitot:

a)

tādus, kas nosūtīti uz objektu un no tā; un

b)

tādus, kas nonākuši saskarē ar objektu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā izsekošana aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.

3.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde no 1. punktā minētās izsekošanas var izslēgt tos produktus, ko uzskata par drošām precēm, kā paredzēts VII pielikumā.

18. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro epidemioloģiski saistītajos objektos un citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos

1.   Ja 17. panta 1. punktā paredzētā izsekošana pierāda, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki no skartā objekta vai uz to ir nosūtīti minētā panta 2. punktā minētajā periodā, kompetentā iestāde:

a)

pārvietošanas galamērķa vai izcelsmes objektos saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu veic izmeklēšanu un nosaka ierobežojumus un biodrošības pasākumus; vai

b)

ja ir epidemioloģiski pierādījumi par slimības izplatīšanos uz izcelsmes objektu vai galamērķa objektu, no tiem vai ar to starpniecību, nekavējoties paplašina šīs regulas 12. pantā minētos pasākumus, tos attiecinot uz minētajiem objektiem.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā minētos pasākumus piemēro tādos citos objektos un relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, kuri varētu būt kontaminējušies saskarē ar tādiem dzīvniekiem, produktiem, materiāliem, vielām, personām vai transportlīdzekļiem no skartā objekta, kas apzināti 17. pantā minētajā izsekošanā vai uz jebkuras citas tādas relevantas informācijas pamata, kura iegūta epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas minēta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā.

19. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro izsekošanā apzinātajiem produktiem

1.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka spermu, oocītus un embrijus, par kuriem 17. pantā minētajā izsekošanā konstatēts, ka tie ir kontaminēti, likvidē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde uzdod 17. pantā minētajā izsekošanā apzināto produktu apstrādi, pārstrādi un likvidēšanu un to uzrauga:

a)

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – vismaz līdz pirmajam pārtikas pārstrādes objektam;

b)

attiecībā uz inkubējamām olām, kas vēl nav izšķīlušās, – vismaz līdz inkubatorijam [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē] vai objektam, uz kuru olas nosūtītas inkubācijai; un

c)

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot kūtsmēslus, – vismaz līdz pirmajam pārstrādes objektam; vai

d)

attiecībā uz kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem – vietai, kur tos glabā.

3.   Kompetentā iestāde attiecībā uz mājputniem, kas 17. panta 2. punktā minētajā izsekošanas periodā izšķīlušies no inkubējamām olām, kuru izcelsme ir skartajā objektā, nosaka oficiālu uzraudzību; šādu uzraudzību nosaka visos inkubējamo olu galamērķa objektos un uztur 21 dienu pēc izšķilšanās.

4.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka pārvadāšanai no dzīvnieku blakusproduktu objektiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1069/2009 normas.

5.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminēti vai pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību, atbilst iestādes norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

20. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Ja pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkādā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, saskaņā ar 11. pantu ir oficiāli apstiprināts uzliesmojums, kompetentā iestāde piemēro

a)

attiecīgās 12. līdz 19. panta normas; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un skartajiem objektiem un vietām izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

2.   Šīs regulas 12.–19. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

II NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem ierobežojumu zonās

1. iedaļa

Vispārīgi slimību kontroles pasākumi ierobežojumu zonā

21. pants

Ierobežojumu zonas izveide

1.   Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai citā vietā, arī transportlīdzeklī, ir uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir:

a)

aizsardzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā;

b)

uzraudzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā; kā arī

c)

ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus, kurās kompetentā iestāde piemēro tos pašus pasākumus, kas šīs nodaļas 3. iedaļā paredzēti attiecībā uz uzraudzības zonu.

2.   Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta un veikusi riska novērtēšanu, kurā ņemts vērā slimības profils, kompetentā iestāde ierobežojumu zonu var nenoteikt, ja kādas A kategorijas slimības uzliesmojums notiek šādās vietās:

a)

objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki;

b)

inkubatorijos;

c)

pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos;

d)

transportlīdzekļos;

e)

vietās, kur notiek dzīvnieku savākšanas operācijas, pagaidu izstādes vai dzīvniekiem tiek sniegta veterināra palīdzība; un

f)

jebkurā citā vietā, kas nav objekts.

22. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un skaitu; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi.

2.   Kompetentā iestāde, rīkojoties, lai nepieļautu slimības izplatīšanos, un balstoties uz epidemioloģisku informāciju vai citiem pierādījumiem, attiecībā uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem var īstenot turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu vai to nokaušanu.

3.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka savvaļas un turētus mirušus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) no ierobežojumu zonas pārvieto tikai tālab, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādātu vai likvidētu iekārtā, kas šim nolūkam apstiprināta:

a)

attiecīgās dalībvalsts teritorijā; vai

b)

citā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. un 3. punktu, ja mirušos dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā slimība uzliesmojusi.

4.   Kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvadāšanu caur ierobežojumu zonu nosaka specifiskus nosacījumus, kuri nodrošina, ka pārvadāšanu īsteno:

a)

bez apstāšanās vai izkraušanas ierobežojumu zonā,

b)

dodot priekšroku galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm; un

c)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki.

5.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, līdzi dots ir veterinārais sertifikāts, ko izdevis oficiāls veterinārārsts un kur deklarēts, ka tos projām no ierobežojumu zonas pārvietot ir atļauts ar nosacījumiem, ko saskaņā ar šo nodaļu noteikusi kompetentā iestāde.

6.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka vajadzībai pa attiecīgo dalībvalsti pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus 5. punktā minētais sertifikāts netiek izdots, ja šī iestāde uzskata, ka ir ieviesta kāda alternatīva sistēma, kura nodrošina, ka šādu produktu sūtījumi ir izsekojami un ka minētie produkti atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas attiecībā uz šādu pārvietošanu.

7.   Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, tiek vākti paraugi citām vajadzībām, nevis attiecīgo A kategorijas slimību klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.

23. pants

Atkāpes no pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonās, atkāpes no šajā nodaļā noteiktajām normām var piešķirt:

a)

šīs regulas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās citās ierobežojumu zonās;

b)

ja kompetentā iestāde ierobežojumu zonu izveidot nolemj gadījumā, kad 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās ir noticis kādas A kategorijas slimības uzliesmojums;

c)

ja uzliesmojums notiek objektā, kurā ir līdz 50 nebrīvē turētiem putniem; vai

d)

šīs regulas 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās, kuri atrodas ierobežojumu zonā.

24. pants

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka transportlīdzeklis, kas izmantots turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai pa ierobežojumu zonu, no tās, uz to un tai cauri, ir:

a)

būvēts un uzturēts tādā veidā, lai nepieļautu noplūdes vai dzīvnieku, produktu vai jebkādu tādu priekšmetu izkļūšanu, kas rada dzīvniekveselības risku;

b)

nekavējoties iztīrīts un dezinficēts pēc katras reizes, kad pārvadāti dzīvnieki, produkti vai jebkāds priekšmets, kas rada dzīvniekveselības risku, un nepieciešamības gadījumā dezinficēts atkārtoti un pirms katras jaunas dzīvnieku vai produktu iekraušanas reizes vienmēr izžāvēts vai atstāts izžūt un

c)

attiecīgā gadījumā pirms pārvadāšanas tam piemēroti kukaiņu un grauzēju kontroles pasākumi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto transportlīdzekli tīra un dezinficē:

a)

ievērojot kompetentās iestādes paredzētās instrukcijas vai procedūras un lietojot piemērotus biocīdus, kuri nodrošina attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; un

b)

tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi aizsardzības zonā

25. pants

Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki

1.   Kompetentā iestāde uzdod aizsardzības zonu objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, – izņemot objektu, kurā apstiprināta šī A kategorijas slimība, – bez kavēšanās piemērot šādus pasākumus:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvniekus turēt nošķirtus no savvaļas dzīvniekiem un sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem;

b)

īstenot papildu uzraudzību, lai varētu apzināt jebkādu tālāku šīs A kategorijas slimības izplatīšanos uz objektiem, arī jebkādu lielāku morbiditāti vai mirstību vai būtisku ražošanas datu samazinājumu; jebkādu šādu palielinājumu vai samazinājumu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei;

c)

attiecīgā gadījumā objektā un ap to izmantot kukaiņu un grauzēju un citu slimības vektoru kontrolei pietiekamus līdzekļus;

d)

lietot piemērotus dezinfekcijas līdzekļus pie objekta ieejām un izejām;

e)

lai izslēgtu risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies, uz visām personām, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai kas ierodas objektā vai to atstāj, kā arī transportlīdzekļiem, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus;

f)

par visām personām, kas apmeklē objektu, glabāt lietvedības pierakstus, uzturēt tos atjauninātus, lai atvieglinātu slimību uzraudzību un kontroli, un tos pēc pieprasījuma darīt pieejamus kompetentajai iestādei;

g)

tādus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas), kas miruši vai nonāvēti, likvidēt saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta, ja objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki, to turēšanas vietas apmeklētājiem nav pieejamas, lietvedības pieraksti par apmeklētājiem netiek prasīti.

26. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez nepamatotas kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 25. pantā minētos objektus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

izdara dokumentu kontrolpārbaudes, arī izanalizē ražošanai, veselībai un izsekojamībai veltītos lietvedības pierakstus;

b)

pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 25. pantu tiek piemēroti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos;

c)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; un

d)

ja nepieciešams, no dzīvniekiem ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos aizsardzības zonas objektos.

4.   Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja V pielikumā aprakstītās aizsardzības zonas rādiuss pārsniedz 3 km, kompetentā iestāde var izlemt nevis pieprasīt apmeklēt visus objektus, kā minēts 25. pantā, bet gan saskaņā ar I pielikuma A.3. punktu apmeklēt reprezentatīvu skaitu šo objektu.

27. pants

Tādu darbību aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

1.   Kompetentā iestāde saskaņā ar VI pielikuma tabulu aizsardzības zonā aizliedz darbības, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot uz:

a)

sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un no šādiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem; un

b)

darbībām, arī pārvietošanu, kas nav VI pielikumā aprakstītās darbības.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi neattiecas uz šādiem produktiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecībā uz attiecīgo slimību saskaņā ar VII pielikumu tiek uzskatīti par drošām precēm;

b)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecīgi apstrādāti saskaņā ar VII pielikumu;

c)

tādi produkti vai citi materiāli, kuri varētu izplatīt slimību un iegūti vai saražoti pirms monitoringa perioda, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām;

d)

aizsardzības zonā ražoti produkti, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri:

i)

turēti ārpus aizsardzības zonas;

ii)

turēti un nokauti ārpus aizsardzības zonas; vai

iii)

turēti ārpus aizsardzības zonas, bet nokauti tajā;

e)

atvasināti produkti.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi uz 3. punktā minētajiem produktiem attiecas tad, ja:

a)

ražošanā, glabāšanā un pārvadāšanā šie produkti nav tikuši nepārprotami nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; vai

b)

kompetentajai iestādei ir epidemioloģiski pierādījumi par to, ka uz šiem produktiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās attiecīgā slimība.

28. pants

Vispārīgi nosacījumi, ar kādiem attiecībā uz aizsardzības zonu piešķir atkāpes no aizliegumiem

1.   Atkāpjoties no 27. pantā paredzētajiem aizliegumiem, kompetentā iestāde pārvietot dzīvniekus un produktus atļaut var 29. līdz 38. panta aptvertajos gadījumos un ja vien ir ievēroti minētajos pantos paredzētie konkrētie nosacījumi un šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktie vispārīgie nosacījumi.

Pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde novērtē no šīs atļaujas izrietošos riskus; novērtējumam jāliecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

2.   Jebkādai atļautai pārvietošanai jānotiek:

a)

tikai pa noteiktiem maršrutiem;

b)

prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm;

c)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; un

d)

bez izkraušanas vai apstāšanās līdz pat izkraušanai galamērķa objektā.

3.   Galamērķa objektu pārvietojumiem no aizsardzības zonas vai uz to izvēlas izcelsmes objekta kompetentā iestāde. Ja izcelsmes objektam un galamērķa objektam nav viena un tā pati kompetentā iestāde, izcelsmes objekta kompetentā iestāde par šādu izraudzīšanu informē galamērķa objekta kompetento iestādi.

4.   Izcelsmes objekta kompetentā iestāde pārliecinās, ka galamērķa objekts piekrīt tikt izraudzīts un saņemt visus dzīvnieku vai produktu sūtījumus.

5.   Atļaujot dzīvniekus no aizsardzības zonas pārvietot, kompetentā iestāde pārliecinās, ka šāda pārvietošana nerada A kategorijas slimības izplatīšanās risku, balstoties uz:

a)

objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, klīnisku izmeklējumu, kam bijis labvēlīgs rezultāts;

b)

ja nepieciešams – objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, laboratorisku izmeklēšanu, kurai bijis labvēlīgs rezultāts; un

c)

šīs regulas 26. pantā minēto apmeklējumu rezultātiem.

6.   Atļaujot projām no aizsardzības zonas transportēt produktus, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

ražošanā un glabāšanā produkti nepārtraukti un nepārprotami bijuši nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; un

b)

produkti netiks pārvadāti kopā ar tādiem produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas.

7.   Piešķirdama atļauju uz 1. punkta pamata, kompetentā iestāde raugās, lai no iekraušanas brīža, visā pārvadāšanas laikā un līdz izkraušanai norādītajā galamērķa objektā tiktu saskaņā ar tās norādījumiem piemēroti biodrošības papildpasākumi.

29. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus aizsardzības zonā pārvietot kaušanai

1.   Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no objektiem aizsardzības zonā pārvietot uz kautuvi, kas atrodas:

a)

aizsardzības zonā iespējami tuvu izcelsmes objektam;

b)

ja aizsardzības zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, uzraudzības zonā; vai

c)

ja ierobežojumu zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, iespējami tuvu uzraudzības zonai.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

transportlīdzeklim iekraušanas brīdī jātiek nosūtīšanas kompetentās iestādes plombētam vai plombētam tās uzraudzībā;

b)

attiecībā uz kautuvi kompetentā iestāde:

i)

no kautuves operatora ir saņēmusi iepriekšēju informāciju par nodomu saņemt turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;

ii)

apstiprina, ka pirmskaušanas apskatē un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē nekādas pazīmes neliecina par šo A kategorijas slimību;

iii)

uzrauga, lai kautuves operators būtu ieviesis rezultatīvas procedūras, kas nodrošina, ka turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kas cēlušies aizsardzības zonā, tiek turēti atsevišķi no citiem tādiem dzīvniekiem un arī kauti no tiem atsevišķi vai citā laikā, vēlams, atvešanas dienas darbalaika beigās;

iv)

apstiprina dzīvnieku nokaušanu dzīvnieku izcelsmes objekta kompetentajai iestādei;

v)

uzrauga kautuves operatoru, kas tīra un dezinficē telpas, kurās dzīvnieki turēti un nokauti un uzrauga, lai tīrīšana un dezinfekcija būtu pabeigta, pirms šajās telpās tur vai kauj citus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; un

vi)

uzrauga, kā no šādiem dzīvniekiem, ievērojot 33. pantā noteiktos nosacījumus, tiek iegūta gaļa.

3.   Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no ārpus aizsardzības zonas esošiem objektiem pārvietot uz kautuvi, kas atrodas aizsardzības zonā, ja:

a)

šie dzīvnieki tiek turēti atsevišķi no citiem dzīvniekiem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā, un arī kauti atsevišķi no šiem citiem dzīvniekiem vai citā laikā;

b)

iegūtā svaigā gaļa tiek sadalīta, pārvietota un glabāta atsevišķi no svaigas gaļas, kura iegūta no dzīvniekiem, kā izcelsme ir aizsardzības zonā; un

c)

šīs regulas 24. pantā minētā transportlīdzekļa tīrīšana un dezinfekcija notiek oficiālā uzraudzībā pēc dzīvnieku izkraušanas.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no 1., 2. un 3. punkta kārtībā kautiem dzīvniekiem, nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā noticis uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas materiālu pārstrādāt un izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai apstiprinātā iekārtā, kas atrodas tās teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.

Ja pirmajā daļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvieto uz iekārtu, kas atrodas citā dalībvalstī, šādas nosūtīšanas atļauju dod galamērķa dalībvalsts un dalībvalstis, kurām tie tiek vesti cauri, un atļauju šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt un izmantot kā trešās kategorijas materiālu dod galamērķa kompetentā iestāde.

30. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot mājputnus no aizsardzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka diennakti veci cāļi no objekta, kas atrodas aizsardzības zonā, tiek pārvietoti uz objektu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, bet, ja iespējams, ārpus ierobežojumu zonas, ja vien:

a)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no olām, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā:

i)

transportlīdzekli iekraušanas brīdī plombējusi kompetentā iestāde vai tas plombēts tās uzraudzībā;

ii)

pēc dzīvnieku atvešanas oficiālie veterinārārsti galamērķa objektam nosaka oficiālu uzraudzību; un

iii)

ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu;

b)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no olām, kuru izcelsme ir ārpus ierobežojumu zonas, nosūtītājinkubatorijs spēj nodrošināt, ka šīs olas nav saskārušās ar citām inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pirmdējējas no aizsardzības zonā esošiem objektiem tiek pārvietotas uz objektiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, bet, ja iespējams, ierobežojumu zonā, ja vien:

a)

galamērķa objektā nav neviena cita turēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieka;

b)

transportlīdzekli iekraušanas brīdī plombējusi kompetentā iestāde vai tas plombēts tās uzraudzībā;

c)

pēc dzīvnieku atvešanas oficiālie veterinārārsti galamērķa objektam nosaka oficiālu uzraudzību; un

d)

ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu.

31. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pa aizsardzības zonu noteiktos veidos pārvietot inkubējamas olas

1.   Kompetentā iestāde var atļaut inkubējamas olas pārvietot vai nu:

a)

no aizsardzības zonā esoša objekta uz inkubatoriju, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī; vai

b)

no tajā pašā dalībvalstī esoša objekta uz inkubatoriju, kas atrodas aizsardzības zonā.

2.   Uz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto atļauju attiecas šādi nosacījumi:

a)

vecāku līnijas saimes, no kurām iegūtas inkubējamās olas, ir klīniski apskatītas, no tām ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, un rezultāti ir labvēlīgi;

b)

inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts, un ir iespējams izsekot inkubējamo olu izcelsmei; un

c)

inkubējamām olām jātiek transportētām kompetentās iestādes plombētos transportlīdzekļos.

3.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka inkubējamās olas no aizsardzības zonā esoša objekta pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī esošu objektu inkubēšanai šajā objektā, ja:

a)

vecāku līnijas saimes, no kurām iegūtas inkubējamās olas, ir klīniski apskatītas, no tām ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, un rezultāti ir labvēlīgi;

b)

pēc olu izperināšanas galamērķa objektam uz 21 dienu tiek noteikta oficiāla uzraudzība;

c)

b) apakšpunktā minētajā periodā mājputni noteikti paliek galamērķa objektā; un

d)

tiek ievērotas 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās prasības.

32. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot spermu no apstiprinātiem aizsardzības zonā esošiem reproduktīvo produktu objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārvieto spermu, kas no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti aizsardzības zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, izņemot inkubatorijus, ievākta pēc lēstā visagrākā datuma, kad skartais objekts inficēts, ja vien:

a)

visi slimību kontroles pasākumi, kas saistīti ar šo A kategorijas slimību, aizsardzības zonā saskaņā ar 39. pantu ir atcelti;

b)

visiem turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem spermas savākšanas centrā ir izdarīta klīniska apskate un tiem noņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni spermas savākšanas centrā; un

c)

donordzīvnieks ir ar labvēlīgu rezultātu laboratoriski izmeklēts, izmantojot paraugu, kas ņemts ne agrāk kā septiņas dienas pēc monitoringa perioda, kurš attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, to rēķinot uz priekšu no spermas savākšanas datuma.

33. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot svaigu gaļu un svaigpienu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka svaiga gaļa un svaigpiens, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem, tiek pārvietoti, ja:

a)

tie tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai tiem izdarītu kādu no attiecīgajām VII pielikumā aprakstītajām riska mazināšanas apstrādēm; vai

b)

attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu:

i)

šī gaļa jau no brīža, kad tā iegūta kautuvē, bijusi marķēta saskaņā ar IX pielikuma 1. punktu; un

ii)

tā nav paredzēta citai dalībvalstij.

2.   Kompetentā iestāde raugās, lai pārvietošana uz 1. punktā a) apakšpunktā minēto pārstrādes objektu atbilstu šādiem nosacījumiem:

a)

svaigai gaļai jābūt kautuvē pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes marķētai saskaņā ar IX pielikuma 2. punktu, un marķējuma zīmei uz tās jāpaliek līdz apstrādes sākšanai;

b)

svaiga gaļa un svaigpiens no izcelsmes objekta uz pārstrādes objektu jāpārvieto slēgtos konteineros; un

c)

pārstrādes objektam jāatrodas tajā pašā ierobežojumu zonā vai tai iespējami tuvu un jādarbojas oficiālo veterinārārstu uzraudzībā.

34. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot pārtikas olas no aizsardzības zonā esošiem objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārtikas olas tiek pārvietotas uz šādiem galamērķiem tajā pašā dalībvalstī:

a)

uz iepakošanas centru, ja vien tās iepakotas:

i)

vienreizlietojamā iepakojumā vai

ii)

iepakojumā, ko var iztīrīt un dezinficēt tā, lai attiecīgo A kategorijas slimības ierosinātāju iznīcinātu;

b)

uz olu produktu ražošanas objektu [“uzņēmumu”], kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas II nodaļā, lai tām veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (15) II pielikuma XI nodaļu.

35. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvest uz atkritumu poligonu

Kompetentā iestāde var atļaut, ka kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto, lai šos kūtsmēslus un izlietotos pakaišus – tikai pēc pārstrādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta c) punktu – likvidētu izraudzītā atkritumu poligonā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

36. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus no aizsardzības zonas

Kompetentā iestāde var atļaut, ka aizsardzības zonā ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus pārvieto, ja vien tie ir:

a)

ražoti vietās, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

b)

ražoti barības pārstrādes objektos, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un neapstrādātais augu materiāls ir cēlies:

i)

šā panta a) punktā minētajās vietās; vai

ii)

aizsardzības zonas ārpusē;

c)

paredzēti izmantošanai aizsardzības zonā; vai

d)

saskaņā ar VIII pielikumu apstrādāti ar vismaz vienu no risku mazinošajām apstrādēm.

37. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kā arī produktus pārvietot uz kādu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem apstiprinātu iekārtu

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā:

a)

turētos dzīvniekus nekavējoties nonāvē; un

b)

iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut produktus no objektiem un vietām aizsardzības zonā pārvietot uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā produktus likvidē vai pārstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

38. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā aizsardzības zonas vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Kompetentā iestāde attiecīgos 25. un 27. līdz 38. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās aizsardzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka aizsardzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.

39. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums aizsardzības zonā

1.   Kompetentā iestāde šīs nodaļas 1. un 2. iedaļā paredzētos pasākumus atcelt var tikai tad, ja ir pagājis X pielikumā noteiktais minimālais periods un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

skartajā objektā ir saskaņā ar 15. pantu izdarīta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole; un

b)

visos objektos aizsardzības zonā, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, šiem dzīvniekiem ir ar labvēlīgiem rezultātiem izdarīti klīniski un nepieciešamības gadījumā laboratoriski izmeklējumi saskaņā ar 26. pantu.

2.   Ja attiecīgo A kategorijas slimību pārnēsā sarakstā norādīts vektors, kas minēts Regulā (ES) 2018/1882, kompetentā iestāde var:

a)

katrā atsevišķā gadījumā noteikt aizsardzības zonas pasākumu ilgumu, ņemot vērā visus faktorus, kas ietekmē slimības izplatīšanās risku, un

b)

paredzēt ieviest kontroldzīvniekus.

3.   Pēc tam, kad 1. punktā minētie pasākumi atcelti, aizsardzības zonā vismaz X pielikumā noteiktajā papildu periodā tiek piemēroti šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētie pasākumi.

3. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi uzraudzības zonā

40. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro objektos uzraudzības zonā

Kompetentā iestāde uzdod visos uzraudzības zonas objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, bez kavēšanās piemērot 25. pantā paredzētos pasākumus.

41. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi uzraudzības zonas objektos

Kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti saskaņā ar 26. pantu un ar I pielikuma A.3. punktu apmeklē tādu uzraudzības zonas objektu izlasi, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki.

42. pants

Tādu darbību aizliegumi uzraudzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

Kompetentā iestāde attiecībā uz uzraudzības zonā notiekošām darbībām, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citu materiālu, arī to pārvietošanu projām no šīs zonas un uz to, piemēro aizliegumus, atbrīvojumus un atkāpes saskaņā ar 27. pantu.

43. pants

Vispārīgi nosacījumi, kā piešķir atkāpes no 42. pantā paredzētajiem aizliegumiem

1.   Atkāpjoties no 42. panta, kompetentā iestāde pārvietot dzīvniekus un produktus atļaut var tikai 44. līdz 52. panta aptvertajos gadījumos, ievērojot minētajos pantos paredzētos konkrētos nosacījumus un šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktos vispārīgos nosacījumus.

Pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde novērtē no šīs atļaujas izrietošos riskus. Novērtējumam jāliecina, ka A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

2.   Jebkāda atļauta pārvietošana notiek:

a)

prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm;

b)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; un

c)

bez izkraušanas vai apstāšanās līdz pat izkraušanai galamērķa objektā.

3.   Galamērķa objektu pārvietojumiem no uzraudzības zonas vai uz to izvēlas izcelsmes objekta kompetentā iestāde. Ja šī kompetentā iestāde nav tā pati, kas galamērķa objektam, tā par šādu izraudzīšanu informē galamērķa objekta kompetento iestādi.

4.   Izcelsmes objekta kompetentā iestāde pārliecinās, ka galamērķa objekts piekrīt tikt izraudzīts un saņemt visus dzīvnieku vai produktu sūtījumus.

5.   Atļaujot dzīvniekus no uzraudzības zonas pārvietot, kompetentā iestāde pārliecinās, ka šāda pārvietošana nerada A kategorijas slimības izplatīšanās risku, balstoties uz:

a)

objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, klīnisku izmeklējumu, kam bijis labvēlīgs rezultāts,

b)

ja nepieciešams – objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, laboratorisku izmeklēšanu, kurai bijis labvēlīgs rezultāts; un

c)

šīs regulas 41. pantā minēto apmeklējumu rezultātiem, ja tie pieejami.

6.   Atļaujot no uzraudzības zonas izvest produktus, kompetentajai iestādei jānodrošina, ka:

a)

ražošanā un glabāšanā produkti nepārtraukti un nepārprotami bijuši nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas;

b)

produkti netiks pārvadāti kopā ar produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas.

7.   Piešķirdama 1. punktā paredzētās atkāpes, kompetentā iestāde raugās, lai no iekraušanas brīža, visu pārvadāšanas laikā un līdz izkraušanai norādītajā galamērķa objektā tiktu saskaņā ar tās norādījumiem piemēroti biodrošības papildpasākumi.

44. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus pa uzraudzības zonu, no tās un uz to pārvietot kaušanai

1.   Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā, pārvietot uz kautuvi, kas atrodas:

a)

ierobežojumu zonā iespējami tuvu izcelsmes objektam; vai

b)

ja ierobežojumu zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, iespējami tuvu uzraudzības zonai, ar nosacījumu, ka ir izdarīta riska novērtēšana.

2.   Uz gaļu, kas iegūta no 1. punktā minētajiem dzīvniekiem, attiecas 49. pantā paredzētie pasākumi.

3.   Kompetentā iestāde drīkst atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuru izcelsme ir ārpus uzraudzības zonas, pārvietot uz kautuvi, kas atrodas uzraudzības zonā.

4.   Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no 1., 2. un 3. punkta kārtībā kautiem dzīvniekiem, nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā noticis uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas materiālu pārstrādāt un izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai apstiprinātā iekārtā, kas atrodas tās teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.

Ja pirmajā daļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvieto uz iekārtu, kas atrodas citā dalībvalstī, šādas nosūtīšanas atļauju dod galamērķa dalībvalsts un dalībvalstis, kurām tie tiek vesti cauri, un atļauju šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt un izmantot kā trešās kategorijas materiālu dod galamērķa kompetentā iestāde.

45. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus pārvieto uz ganībām, kas atrodas uzraudzības zonā, ja vien:

a)

pēc tam, kad pabeigta un apstiprināta 15. pantā minētā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, ir pagājušas 15 dienas; un

b)

dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no citiem objektiem.

2.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut, ka, lai pabeigtu ražošanas ciklu pirms kaušanas, turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus pārvieto uz objektu, kas pieder pie tās pašas piegādes ķēdes, atrodas uzraudzības zonā vai ārpus tās. Ja galamērķa objekts atrodas ārpus uzraudzības zonas, kompetentā iestāde minētajā objektā piemēro 40., 41. un 42. pantā paredzētos pasākumus, ja vien uzraudzības zonā, kas ir izcelsmes zona, tiek uzturēti 55. pantā paredzētie slimību kontroles pasākumi.

46. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot mājputnus no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka diennakti veci cāļi, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā, tiek pārvietoti:

a)

uz objektiem tajā pašā dalībvalstī, kur cāļi izperēti no olām, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā esošos objektos, ja:

i)

pēc dzīvnieku atvešanas galamērķa objektam ir noteikta oficiāla uzraudzība; un

ii)

ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu;

b)

uz objektiem tajā pašā dalībvalstī, kur šie cāļi izperināti no olām, kuru izcelsme ir ārpus ierobežojumu zonas, ja nosūtītājinkubatorijs spēj nodrošināt, ka šīs olas nav saskārušās ar citām tādām inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuri iegūti no ierobežojumu zonā turētiem dzīvniekiem.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pirmdējējas no uzraudzības zonā esošiem objektiem tiek pārvietotas uz objektiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ja:

a)

galamērķa objektā nav neviena cita turēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieka;

b)

pēc pirmdējēju mājputnu nogādāšanas galamērķa objektā tam sāk piemērot oficiālu uzraudzību; un

c)

mājputni galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu.

47. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot inkubējamas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem un uz tiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka inkubējamas olas no tajā pašā dalībvalstī esoša objekta pārvieto uz:

a)

uzraudzības zonā esošu inkubatoriju; vai

b)

uzraudzības zonā esošu objektu, kurā paredzēta turpatēja inkubēšana.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut inkubējamas olas no uzraudzības zonā esoša objekta pārvietot uz tajā pašā dalībvalstī esošu inkubatoriju vai tādu tajā pašā dalībvalstī esošu objektu, kurā paredzēta turpatēja inkubēšana, ja vien inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēti un ja ir iespējams nodrošināt šo olu atpakaļēju izsekojamību.

48. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot spermu no apstiprinātiem uzraudzības zonā esošiem reproduktīvo produktu objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārvieto spermu, kas no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti uzraudzības zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, izņemot inkubatorijus, ievākta pēc lēstā visagrākā datuma, kad skartais objekts inficēts, ja vien:

a)

visi slimību kontroles pasākumi, kas saistīti ar attiecīgo A kategorijas slimību, uzraudzības zonā saskaņā ar 55. pantu ir atcelti;

b)

visiem turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem spermas savākšanas centrā ir izdarīts klīnisks izmeklējums un tiem noņemti paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem, lai izslēgtu šīs A kategorijas slimības klātbūtni spermas savākšanas centrā;

c)

donordzīvnieks ir ar labvēlīgu rezultātu laboratoriski izmeklēts, izmantojot paraugu, kas ņemts ne agrāk kā septiņas dienas pēc monitoringa perioda, kurš attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, to rēķinot uz priekšu no spermas savākšanas datuma.

49. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot svaigu gaļu un svaigpienu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka svaiga gaļa un svaigpiens, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri turēti uzraudzības zonā esošos objektos, tiek pārvietoti, ja:

a)

svaigā gaļa vai svaigpiens tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai tiem izdarītu kādu no attiecīgajām VII pielikumā aprakstītajām riska mazināšanas apstrādēm; vai

b)

svaigā gaļa ir iegūta no mājputniem.

2.   Kompetentā iestāde raugās, lai uz 1. punkta a) apakšpunkta pamata pārvietotā svaigā gaļa un svaigpiens atbilstu šādiem nosacījumiem:

a)

ja svaigā gaļa ir iegūta kautuvē, tā ir marķēta saskaņā ar IX pielikumu un marķējuma zīme uz tās paliek līdz apstrādes sākšanai; un

b)

apstrādi izdara objektā, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā vai iespējami tuvu tai un kas darbojas oficiālo veterinārārstu uzraudzībā.

50. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī esošu pakošanas centru, ja vien tās ir iepakotas:

a)

vienreizlietojamā iepakojumā; vai

b)

iepakojumā, ko var iztīrīt un dezinficēt tā, lai attiecīgo A kategorijas slimības ierosinātāju iznīcinātu.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz olu produktu ražošanas objektu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ja:

a)

olu produktu ražošanas objekts atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II nodaļai; un

b)

olas uz olu produktu ražošanas objektu tiek pārvietotas, lai tām veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļu.

51. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvadāt kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no uzraudzības zonā esošiem objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no objektiem, kas atrodas uzraudzības zonā, pārvieto:

a)

bez apstrādes uz atkritumu poligonu, kam kompetentā iestāde šai vajadzībai iepriekš piešķīrusi atļauju un kas atrodas tajā pašā uzraudzības zonā; vai

b)

pēc apstrādes uz atkritumu poligonu, kam kompetentā iestāde šai vajadzībai iepriekš piešķīrusi atļauju un kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā.

52. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus no uzraudzības zonas

Kompetentā iestāde var atļaut, ka uzraudzības zonā ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus pārvieto, ja vien tie ir:

a)

ražoti vietās, kas nav dzīvnieku barības pārstrādes objekti un kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

b)

ražoti barības pārstrādes objektos, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un neapstrādātais augu materiāls ir cēlies:

i)

šā panta a) punktā minētajās vietās; vai

ii)

uzraudzības zonas ārpusē;

c)

paredzēti izmantošanai uzraudzības zonā;

d)

apstrādāti, veicot vismaz vienu no risku mazinošajām apstrādēm, kas aprakstītas VIII pielikumā.

53. pants

Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kā arī produktus pārvietot uz kādu apstiprinātu iekārtu

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā:

a)

turētos dzīvniekus nekavējoties nonāvē; un

b)

iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut produktus no objektiem un citām vietām uzraudzības zonā pārvietot uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā produktus likvidē vai pārstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

54. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā uzraudzības zonas vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Kompetentā iestāde attiecīgos 40. un 42. līdz 53. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās uzraudzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uzraudzības zonā un no tās.

55. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā

1.   Kompetentā iestāde pasākumus, ko uz šīs nodaļas 1. un 3. iedaļas pamata piemēro uzraudzības zonā, atcelt var tikai tad, ja ir pagājis XI pielikumā noteiktais periods un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

aizsardzības zonā ir izpildītas 39. pantā paredzētās prasības; un

b)

reprezentatīvu skaitu objektu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, saskaņā ar 41. pantu ir apmeklējuši oficiāli veterinārārsti, un šo apmeklējumu rezultāti ir labvēlīgi.

2.   Ja attiecīgo A kategorijas slimību pārnēsā sarakstā norādīts vektors saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1882, kompetentā iestāde var:

a)

katrā atsevišķā gadījumā noteikt uzraudzības zonas pasākumu ilgumu, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē šīs slimības izplatīšanās risku; un

b)

paredzēt ieviest kontroldzīvniekus.

4. iedaļa

Atkāpes, kas ierobežojumu zonā jāpiemēro jaunu slimības uzliesmojumu gadījumā

56. pants

Atkāpes no aizliegumiem, kas attiecas uz dzīvnieku pārvietošanu pa aizliegumu zonām gadījumos, kad tiek saglabāti ierobežojumi

1.   Ja 27. un 42. pantā paredzētie pārvietošanas aizliegumi tiek uzturēti ilgāk par XI pielikumā noteikto periodu, jo ir oficiāli apstiprināti jauni A kategorijas slimības uzliesmojumi, kompetentā iestāde tādos gadījumos, uz kuriem neattiecas 27. un 42. pantā paredzētās atkāpes, ārkārtas apstākļos var atļaut pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no ierobežojumu zonā esoša objekta, ja:

a)

operators ir iesniedzis pamatotu pieteikumu uz minēto atļauju;

b)

pirms piešķirt atļauju, ir tikuši novērtēti no šīs atļaujas izrietošie riski un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs;

c)

oficiālie veterinārārsti ir veikuši klīniskus izmeklējumus un ievākuši paraugus sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzētu dzīvnieku, laboratoriskai izmeklēšanai, kurā ir gūts labvēlīgs rezultāts.

2.   Ja dzīvnieku pārvietošana tiek atļauta uz 1. punkta pamata, kompetentā iestāde nodrošina, ka pārvadāšana atbilst 24. panta prasībām.

III NODAĻA

Ierobežojumu zonā esošu objektu atkalapdzīvināšana ar sauszemes dzīvniekiem

57. pants

Nosacījumi, ar kuriem tiek atļauta skartā objekta atkalapdzīvināšana

1.   Kompetentā iestāde skarto objektu atkalapdzīvināt atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole:

i)

ir izdarīta saskaņā ar IV pielikuma A un C punktā izklāstītajām procedūrām, lietojot tādus piemērotus biocīdus, lai nodrošinātu attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; un

ii)

ir pietiekami dokumentēta;

b)

ir pagājis attiecībā uz attiecīgo slimību II pielikumā noteiktais monitoringa periods, kuru rēķina uz priekšu no datuma, kad veikta a) apakšpunktā paredzētā galīgā tīrīšana un dezinfekcija.

2.   Kompetentā iestāde uzrauga, ka galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā tikusi īstenota atbilstoši 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

3.   Kompetentā iestāde nepieļauj, ka turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki piekļūst ganībām laikā, kad tās tiek uzskatītas par kontaminētām; šo periodu nosaka pēc riska novērtēšanas.

4.   Ja pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ tā galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole, kas minētas 1. punktā, skartajā objektā nav pilnīgi pabeigtas, kompetentā iestāde, atkāpjoties no 1. punkta, var atļaut atkalapdzīvināšanu, ja vien:

a)

kopš laika, kad veikta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, kas minētas 15. pantā, pagājuši vismaz 3 mēneši; un

b)

pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde ir novērtējusi no šīs atļaujas izrietošos riskus un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

58. pants

Atkāpe no 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītās prasības

Ja pārtikas un barības uzņēmumos, savākšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde tos atkalapdzīvināt ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem tādām vajadzībām kā kaušana, savākšanas operācijas, izmeklēšana vai pārvadāšana var atļaut 24 stundas pēc tam, kad pabeigti:

a)

šīs regulas 12., 14. 15., 17., un 18. pantā, kā arī 57. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi; un

b)

jebkādi konkrētajai situācijai pielāgoti papildu pasākumi, ko piemērojusi kompetentā iestāde.

59. pants

Prasības attiecībā uz skartā objekta atkalapdzīvināšanu ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem

1.   Kompetentā iestāde uzrauga skartā objekta atkalapdzīvināšanu ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem atbilstoši šā panta noteikumiem.

2.   Atkalapdzīvināšanai paredzēti turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki:

a)

pēc izcelsmes nav no objekta, uz kuru attiecas III nodaļā paredzētie ierobežojumi; un

b)

no šiem dzīvniekiem ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, kurai ir labvēlīgi rezultāti; izmeklēšanas nolūks ir, pirms dzīvniekus ieved objektā, izslēgt slimības klātbūtni.

3.   Paraugus 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām ņem:

a)

ja visus dzīvniekus ieved vienlaikus un no viena un tā paša izcelsmes objekta – no tāda dzīvnieku skaita, kas ir reprezentatīvs attiecībā pret visiem objektā ievedamajiem dzīvniekiem; vai

b)

ja dzīvniekus ieved dažādos laikos vai no dažādiem izcelsmes objektiem – no tāda dzīvnieku skaita, kas ir reprezentatīvs attiecībā pret katru sūtījumu.

Kas attiecas uz diennakti veciem cāļiem, kompetentā iestāde var lemt, ka 2. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu ņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai neveiks.

4.   Atkalapdzīvināšanai paredzētus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus objektos ieved šādi:

a)

visās skartā objekta epidemioloģiskajās vienībās un ēkās;

b)

vēlams, vienlaikus ar monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, vai šajā periodā, rēķinot uz priekšu no pirmā dzīvnieka ievešanas datuma; vai

c)

kas attiecas uz āra apstākļos veiktas lauksaimnieciskas darbības objektiem vai ja a) apakšpunktā aprakstītā prasība ir nepraktiska, tiek izmantoti kontroldzīvnieki, no kuriem pirms to ievešanas objektā ar labvēlīgu rezultātu ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību.

5.   Oficiālie veterinārārsti skarto objektu apmeklē vismaz monitoringa perioda pēdējā dienā; monitoringa periods attiecībā uz attiecīgo slimību ir noteikts II pielikumā un to rēķina uz priekšu no dienas, kad dzīvnieki ievesti objektā, un noteikti pirms no minētās dienas ir pagājušas 30 dienas, vismaz:

a)

izdarot dokumentu kontrolpārbaudes, arī ražošanas, veselības un izsekojamības lietvedības pierakstu analīzi;

b)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklējot; un

c)

no dzīvniekiem ievācot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

6.   Visas personas, kas ieiet objektā vai to atstāj, ievēro piemērotus biodrošības pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos.

7.   Turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no objekta izved tikai ar kompetentās iestādes atļauju un tikai pēc tam, kad 5. punkta c) apakšpunktā minētajā laboratoriskajā izmeklēšanā gūti labvēlīgi rezultāti.

8.   No dienas, kad dzīvnieki nogādāti objektā, līdz atkalapdzīvināšanas beigām saskaņā ar 61. pantu operators:

a)

uztur un atjaunina pierakstus par turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku veselību un ražošanas datiem; un

b)

jebkādu būtisku pārmaiņu ražošanas datos un jebkādas citas anomālijas nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

9.   Ja kompetentajai iestādei 8. punktā minētajā periodā tiek paziņota neparasta mirstība vai attiecīgajai A kategorijas slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes, oficiālie veterinārārsti bez kavēšanās ievāc paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

10.   Kompetentā iestāde slēgtiem objektiem attiecībā uz vienu vai vairākām 1.–9. punkta normām var noteikt atbrīvojumus, ja tā novērtējusi riskus, kas izriet no atbrīvojumu noteikšanas, un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

60. pants

Papildu prasības attiecībā uz skartā objekta atkalapdzīvināšanu

1.   Ar dzīvniekiem, kas nav turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kompetentā iestāde skarto objektu atkalapdzīvināt atļauj, ņemot vērā attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanās risku un risku, ko rada vektoru persistence.

2.   Ja tiek piemērota 7. un 9. panta 4. punktā paredzētā profilaktiskā nonāvēšana, kompetentā iestāde var piemērot dažus vai visus 57. un 59. panta noteikumus.

61. pants

Skartā objekta atkalapdzīvināšanas beigas un slimības kontroles pasākumu atcelšana skartajā objektā

1.   Skartā objekta atkalapdzīvināšanu uzskata par pabeigtu, kad ir sekmīgi pabeigti 57. un 59. pantā un attiecīgā gadījumā 60. pantā paredzētie pasākumi.

2.   Kad atkalapdzīvināšana tiek uzskatīta par pabeigtu, kā paredzēts 1. punktā, kompetentā iestāde visus slimību kontroles pasākumus, ko skartajā objektā piemēro saskaņā ar šo regulu, atceļ.

IV NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem

62. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā aizdomas par šīs sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde attiecībā uz nošautiem vai mirušiem atrastiem sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem organizē vismaz pēcnāves apskates un ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kas attiecas uz tādu savvaļas dzīvnieku līķiem, kuru gadījumā ir aizdomas par attiecīgo A kategorijas slimību, kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, nodrošina, ka:

a)

mirušie savvaļas dzīvnieki (viss ķermenis vai tā daļas) tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; un

b)

ja iespējams, visi materiāli vai vielas, kas saskarē ar savvaļas dzīvnieku līķiem vai no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem varētu būt kontaminējušies, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti.

63. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir A kategorijas slimības uzliesmojums sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem

1.   Ja sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, lai nepieļautu šīs slimības tālāku izplatīšanos, kompetentā iestāde, lai novērstu tālāku slimības izplatīšanos, var noteikt inficēto zonu, balstoties uz:

a)

slimības profilu;

b)

pie sarakstā norādītajām sugām piederošo savvaļas dzīvnieku aplēsto populāciju;

c)

riska faktoriem, kas sekmē attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos, konkrētāk, risku kādai A kategorijas slimībai ievazāties objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

d)

paraugu ņemšanas rezultātiem; un

e)

citiem relevantiem faktoriem.

2.   Kas attiecas uz tādu savvaļas dzīvnieku līķiem, kuriem attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, nodrošina, ka:

a)

mirušie savvaļas dzīvnieki (viss ķermenis vai tā daļas) tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; un,

b)

ja iespējams, visi materiāli vai vielas, kas saskarē ar savvaļas dzīvnieku līķiem vai no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem varētu būt kontaminējušies, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti.

3.   Kompetentā iestāde sākotnējās inficētās zonas robežas var pielāgot:

a)

lai tālāk kontrolētu attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos; un

b)

ja ir apstiprināti jauni šīs A kategorijas slimības uzliesmojumi savvaļas dzīvniekiem.

4.   Kompetentā iestāde operatorus, klīniskos veterinārārstus, medniekus, citas attiecīgās kompetentās iestādes un jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, uz kuru šī lieta attiecas, tūlīt informē par slimības uzliesmojumu un pieņemtajiem kontroles pasākumiem.

64. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro inficētajā zonā

1.   Inficētajā zonā, kas noteikta saskaņā ar 63. pantu, kompetentā iestāde attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem, kuri nošauti vai atrasti miruši, organizē pēcnāves apskates un, ja vajadzīgs, arī paraugošanu laboratoriskai izmeklēšanai.

2.   Inficētajā zonā kompetentā iestāde vismaz:

a)

īsteno riska mazināšanas un pastiprinātas biodrošības pasākumus, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un inficētās zonas izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem;

b)

kā paredz Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (16), aizliedz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu; un

c)

nodrošina, ka visi mirušie sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieki (ķermeņi vai to daļas) neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

65. pants

Papildu pasākumi, ko piemēro inficētajā zonā

Lai nepieļautu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde inficētajā zonā var:

a)

reglamentēt turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu;

b)

reglamentēt medības un citas brīvdabas aktivitātes;

c)

ierobežot sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku barošanu; un

d)

ja epidemioloģiskā situācija to prasa, izstrādāt un īstenot plānu šīs A kategorijas slimības izskaušanai attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.

66. pants

Darbībspējīgā ekspertu grupa

Ja sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums un ja kompetentā iestāde saskaņā ar 63. pantu nosaka inficētu zonu, kompetentā iestāde izveido Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu, kas kompetentajai iestādei palīdz:

a)

novērtēt epidemioloģisko situāciju un tās dinamiku;

b)

noteikt inficēto zonu;

c)

noteikt piemērotus pasākumus, kas saskaņā ar šo nodaļu jāīsteno inficētajā zonā, un to ilgumu; un

d)

attiecīgā gadījumā izstrādāt izskaušanas plānu.

67. pants

Inficētajai zonai piemērojamo pasākumu ilgums

Kompetentā iestāde inficētajā zonā saskaņā ar šo nodaļu piemērotos pasākumus uztur, līdz epidemioloģiskā informācija liecina, ka attiecīgā savvaļas populācija vairs nerada risku A kategorijas slimībai ievazāties objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un darbībspējīgā ekspertu grupa iesaka pasākumus atcelt.

V NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz B un C kategorijas slimībām sauszemes dzīvniekiem

68. pants

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs vai zonās, kam ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. vai 4. punktu ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs vai zonās, kam uz Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta vai Regulas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 84. panta 1. punkta pamata ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju, govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, Aujeski slimības vīrusa infekciju un govju virusālo diareju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 21., 22. un 23. pantā;

b)

attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 35. pantā; un

c)

attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips) – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 41. pantā.

69. pants

Slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro, kad ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2. punktu dalībvalstīs vai zonās, kam uz Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 84. panta 1. punkta pamata ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”, ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju, govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, Aujeski slimības vīrusa infekciju un govju virusālo diareju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 24.–31. pantā;

b)

attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 36. pantā; un

c)

attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips) – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 42. pantā.

III DAĻA

ŪDENSDZĪVNIEKI

I NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem

1. iedaļa

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība

70. pants

Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektos ir A kategorijas slimība

Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem akvakultūras objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – ūdensdzīvniekiem, ja ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvnieki, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām, slimo ar kādu sarakstā norādītu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

ja tas tehniski iespējams, visus akvakultūras dzīvniekus objektā, par kuru ir aizdomas, ka tas inficēts ar šo A kategorijas slimību, izolē;

b)

aizliedz akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz šo akvakultūras objektu un no tā;

c)

par visiem objekta apmeklējumiem un pārvietojumiem uz to un no tā glabā lietvedības pierakstus;

d)

jebkādu produktu, aprīkojuma elementu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar A kategorijas slimībām un tās pārnēsāt, tur izolētus un, cik vien praktiski iespējams, aizsargātus no vektoriem un citiem ūdensdzīvniekiem;

e)

īsteno piemērotus biodrošības pasākumus, lai novērstu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos;

f)

pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; un

g)

ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu.

71. pants

Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā aizdomas par šīs sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

akvakultūras dzīvniekus klīniski izmeklē; un

b)

ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem.

72. pants

Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību objektā, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem akvakultūras dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem neskartiem ūdensdzīvniekiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:

a)

aizliedz akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz šo objektu un no tā;

b)

aizliedz no objekta bez būtiskas nepieciešamības pārvietot transportlīdzekļus un aprīkojumu;

c)

aizliedz akvakultūras dzīvniekus kaut pārtikai;

d)

ja tas ir tehniski iespējams un tiek uzskatīts par nepieciešamu, uzdod visus akvakultūras dzīvniekus izolēt; un

e)

ja tas praktiski iespējams, ievieš pietiekamus līdzekļus un pasākumus putnu un citu plēsēju kontrolei.

2.   Kompetentā iestāde var uzdot, ka skartajā objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvē, ja vien tiek piemēroti visi biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, ka no šā objekta izplatās šī A kategorijas slimība.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, kompetentā iestāde atļauj akvakultūras dzīvniekus pārvietot vienīgi tālab, lai tos tūlīt nonāvētu slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai iekārtā, kura saskaņā ar minēto regulu apstiprināta dzīvnieku blakusproduktu kā pirmās vai otrās kategorijas materiāla pārstrādei vai likvidēšanai. Šādu atļauju drīkst piešķirt tikai tad, kad tikuši piemēroti tādi biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (arī gliemju čaulas ar gaļu), kas iegūti no mirušiem akvakultūras dzīvniekiem, kuri miruši vai saskaņā ar šo pantu nonāvēti, saskaņā ar minēto regulu pārstrādā vai likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais slimības ierosinātājs ir inaktivēts un nepieļautu šīs slimības pārnēsāšanos uz citiem ūdensdzīvniekiem.

73. pants

Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:

a)

visu attiecīgajā objektā turēto akvakultūras dzīvnieku sugas, kategorijas un daudzums (skaits, tilpums vai masa),

b)

visi produkti, materiāli vai vielas, kas varētu būt ar šo A kategorijas slimību kontaminēti vai to pārnēsāt; un

c)

mirstība katrā objekta epidemioloģiskajā vienībā; pieraksti par katru dienu.

2.   Kas attiecas uz Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minēto epidemioloģisko izmeklēšanu, ko veic objektos, kuru gadījumā ir aizdomas par šo slimību, oficiālie veterinārārsti analizē vismaz Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā norādītos pierakstus.

74. pants

A kategorijas slimības aizdomu gadījumā veicamo slimību kontroles pasākumu paplašināšana tā, lai tie aptvertu citus objektus

Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde izdara izmeklēšanu, kā paredzēts 71. pantā, un pēc riska novērtēšanas relevantos 72. un 73. pantā paredzētos pasākumus piemēro arī:

a)

objektiem, kas atrodas tajā pašā nodalījumā kā objekts, attiecībā uz kuru ir aizdomas par slimību vai kurā attāluma un/vai hidrodinamisko vai topogrāfisko apstākļu dēļ ir paaugstināts risks inficēties ar attiecīgo slimības ierosinātāju no objekta, attiecībā uz kuru ir aizdomas par šo slimību;

b)

jebkuram objektam, kas nav a) punktā minētais objekts un kam ir tieša epidemioloģiska saikne ar objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas par šo slimību.

75. pants

Pagaidu ierobežojumu zonas ap objektu

Kompetentā iestāde ap objektu, kurā ir aizdomas par A kategorijas slimību un kurā tiek piemēroti 72. pantā un 73. minētie provizoriskie slimību kontroles pasākumi, var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)

objekta atrašanās apgabalā, kur ir citi objekti, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuru gadījumā ir aizdomas par A kategorijas slimību;

b)

dzīvnieku pārvietošana tā objekta tuvumā, par kuru ir aizdomas;

c)

77. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās;

d)

nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un

e)

slimības profils, jo īpaši slimības pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī slimības persistence attiecīgajā sarakstā norādīto sugu piederošu akvakultūras dzīvnieku populācijā.

76. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

šīs regulas 71. līdz 75. pantā paredzētos pasākumus; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no dzīvniekiem un objektiem vai vietām, par kuriem ir aizdomas, izplatās uz neskartiem dzīvniekiem.

2.   Šīs regulas 71.–75. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

2. ieådaļa

Slimību kontroles pasākumi gadījumiem, kad ir oficiāli apstiprināts, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

77. pants

A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana akvakultūras dzīvniekiem

Ja ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītie nosacījumi, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina A kategorijas slimības uzliesmojumu akvakultūras dzīvniekiem.

78. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā

1.   Pēc tam, kad saskaņā ar 77. pantu ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde papildus 72. un 73. pantā paredzētajiem pasākumiem uzdod objektam, par kuru oficiāli apstiprināts, ka tajā noticis A kategorijas slimības uzliesmojums, oficiālo veterinārārstu uzraudzībā nekavējoties piemērot šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

sarakstā norādīto sugu zivis un vēžveidīgos iespējami drīz nonāvē un sarakstā norādīto sugu gliemjus iespējami drīz izņem no ūdens;

b)

šā panta a) punktā minētos dzīvniekus, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minēto regulu;

c)

a) un b) punktā paredzētos pasākumus veic vai nu:

i)

objektā, kurā ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums un pārstrāde pēc tam tiek īstenota uz vietas; vai

ii)

slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai iekārtā, kura saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 apstiprināta pārstrādei vai likvidēšanai tādā veidā, kas nepieļauj risku, ka šī A kategorijas slimība izplatīsies;

d)

akvakultūras dzīvniekus, kas pieder pie sarakstā nenorādītām sugām, iespējami drīz nonāvē vai nokauj lietošanai pārtikā, vai – attiecībā uz gliemjiem – saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu izņem no ūdens;

e)

piemēro piemērotus pasākumus, kas ierobežotu jebkādu iespējamu A kategorijas slimības izplatīšanos uz tādiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri varētu būt epidemioloģiskā saskarē ar šo objektu, vai no tiem;

f)

visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas tur izolētus, līdz:

i)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, tie tiek likvidēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

ii)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes produkti, tie, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, saskaņā ar minēto regulu tiek likvidēti vai pārstrādāti kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls;

iii)

kas attiecas uz materiāliem un vielām, kurus iespējams tīrīt un dezinficēt, tiem saskaņā ar 80. panta normām ir veikti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi; un

iv)

kas attiecas uz barību un citiem materiāliem, ko nav iespējams tīrīt un dezinficēt, tos no objekta aizvāc un oficiālo veterinārārstu uzraudzībā likvidē.

2.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

šā panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes produktus no skartā objekta izved atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009; un

b)

šā panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut objektā vai slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā zivis vai vēžveidīgos nokaut vai – gliemju gadījumā – tos izņemt no ūdens lietošanai pārtikā, ja vien tikuši piemēroti pienācīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās. Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas radušies šīs atkāpes dēļ, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, saskaņā ar minēto regulu pārstrādā vai likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var izlemt pie sarakstā nenorādītām sugām piederošus akvakultūras dzīvniekus nenonāvēt, nekaut un no ūdens neizņemt, ja vien tiek īstenoti piemēroti riska mazināšanas pasākumi, kas novērš jebkādu risku, ka no šā objekta izplatīsies attiecīgā A kategorijas slimība.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut dzīvnieku izcelsmes produktus laist tirgū saskaņā ar 83. pantu.

79. pants

Īpašas atkāpes no kontrolpasākumiem objektos, kur sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar apdraudētu sugu saglabāšanu saistītos nolūkos

1.   Ja kāda A kategorijas slimība ir oficiāli apstiprināta objektos, kur sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar apdraudētu sugu saglabāšanu saistītos nolūkos, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no 78. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, ja vien

a)

netiek apdraudēts attiecīgās dalībvalsts vai citu dalībvalstu dzīvniekveselības statuss; un

b)

ir īstenoti visi piemērotie 78. pantā norādītie biodrošības pasākumi, lai novērstu jebkādu risku, ka šis A kategorijas slimības ierosinātājs izplatīsies.

2.   Ja uz 1. punkta pamata tiek piešķirta atkāpe, kompetentā iestāde nodrošina, ka atkāpes aptvertie akvakultūras dzīvnieki, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām:

a)

tiek turēti telpās, kurās tiek īstenoti piemēroti biodrošības pasākumi, lai nepieļautu, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies; un

b)

kamēr laboratoriski testi nav apliecinājuši, ka tie nerada risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies tālāk, tiem tiek turpināta uzraudzība un veikta laboratoriskā izmeklēšana un tie netiek no objekta izvesti.

80. pants

Tīrīšana un dezinfekcija

1.   Kompetentā iestāde tūlīt pēc tam, kad pabeigti 78. pantā paredzētie slimību kontroles pasākumi, operatoriem uzdod tīrīt un dezinficēt:

a)

objektu, ciktāl kompetentā iestāde to uzskata par tehniski iespējamu;

b)

jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī barošanas, šķirošanas pēc izmēra, apstrādes un vakcinācijas aprīkojumu, kā arī darba kuterus;

c)

jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne vien) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, maisu steķus, maisus un āķu jedas;

d)

jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; un

e)

jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kas bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto tīrīšanu un dezinfekciju veic:

a)

saskaņā ar protokolu, par ko kompetentā iestāde un operators iepriekš vienojušies; un

b)

oficiālo veterinārārstu uzraudzībā.

81. pants

Skartā objekta neizmantošana

Kompetentā iestāde operatoriem uzdod pēc tam, kad pabeigta 80. pantā paredzētā tīrīšana un dezinfekcija, XIII pielikumā noteiktajā periodā skarto objektu atstāt neizmantotu.

82. pants

A kategorijas slimības apstiprināšanas gadījumā veicamo slimību kontroles pasākumu paplašināšana

Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde īsteno 71. pantā paredzēto izmeklēšanu un pēc riska novērtēšanas dažus vai visus 78., 80. un 81. pantā paredzētos pasākumus paplašina, tos piemērojot:

a)

viena nodalījuma objektiem vai objektiem, kur attāluma un/vai hidrodinamisko vai topogrāfisko apstākļu dēļ ir paaugstināts risks inficēties ar attiecīgo slimības ierosinātāju no objekta, par kuru ir aizdomas un kurā šī slimība ir apstiprināta;

b)

visiem objektiem, par kuriem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā paredzētās izmeklēšanas rezultātā apliecināta tieša epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā šī slimība ir apstiprināta.

83. pants

No sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem iegūtu inficētos objektos ražotu dzīvnieku izcelsmes produktu laišana tirgū

1.   Piešķirot atkāpi uz 78. panta 5. punkta pamata, kompetentā iestāde dzīvnieku izcelsmes produktus atļaut laist tirgū var tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

zivīm pirms nosūtīšanas jābūt nokautām un izķidātām;

b)

gliemjiem un vēžveidīgajiem jābūt pilnīgi izsekojamiem un pirms nosūtīšanas apstrādātiem tā, lai būtu iegūti nedzīvi produkti, kuri, atkal nonākot ūdenī, nebūtu dzīvotspējīgi.

Ja pirms apstrādes un laišanas tirgū ir vajadzīga attīrīšana, to izdara slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai biodrošā attīrīšanas centrā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti ir paredzēti:

a)

tieši galapatērētājam; vai

b)

tālākai apstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.

84. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro, ja pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir apstiprināta A kategorijas slimība

1.   Ja pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, saskaņā ar 77. pantu ir apstiprināta A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

78., 80. un 81. pantā paredzētos pasākumus; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un objektiem vai vietām izplatās uz neskartiem dzīvniekiem.

2.   Šīs regulas 78., 80. un 81. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

II NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem ierobežojumu zonā

1. iedaļa

Vispārīgi slimību kontroles pasākumi ierobežojumu zonā

85. pants

Ierobežojumu zonas izveide

1.   Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir iekļauta:

a)

aizsardzības zona ap objektu vai vietu, kurā A kategorijas slimība ir apstiprināta;

b)

uzraudzības zona ap aizsardzības zonu; un

c)

ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus.

2.   Zonu tvērumu katrā gadījumā nosaka atsevišķi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē šīs slimības izplatīšanās risku. Šajā nolūkā kompetentā iestāde izsver šādus datus un kritērijus:

a)

saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 57. pantu īstenotās epidemioloģiskās izmeklēšanas dati;

b)

attiecīgie hidrodinamiskie dati;

c)

Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā norādītie kritēriji; un

d)

šīs regulas XIV pielikumā paredzētie kritēriji.

3.   Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde sakarā ar īpašiem ģeogrāfiskajiem, hidrodinamiskajiem un epidemioloģiskajiem apstākļiem un pēc riska novērtēšanas, kurā ņemts vērā slimības profils, var:

a)

ap inficēto objektu vai vietu 1. punktā paredzēto ierobežojumu zonu neizveidot;

b)

izveidot tādu ierobežojumu zonu, kurā ir tikai aizsardzības zona bez blakusesošas uzraudzības zonas; un

c)

ja kāda A kategorijas slimība ir apstiprināta pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centrā, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ierobežojumu zonu neizveidot.

5.   Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc riska novērtēšanas, kurā ņemti vērā ģeogrāfiskie, hidrodinamiskie un epidemioloģiskie apstākļi, kā arī slimības profils, no šīs nodaļas normām var atkāpties:

a)

vēl citās ierobežojumu zonās; un

b)

tad, ja kompetentā iestāde nolemj izveidot šo ierobežojumu zonu gadījumā, kad kādas A kategorijas slimības uzliesmojums noticis tādos objektos vai citās relevantās vietās, kas minēti 4. punkta c) apakšpunktā.

86. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un aplēsto skaitu.

2.   Kompetentā iestāde, balstoties uz epidemioloģisko informāciju vai citiem relevantiem pierādījumiem un veikusi riska novērtēšanu, ierobežojumu zonā esošos objektos var saskaņā ar 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu īstenot sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu vai kaušanu lietošanai pārtikā, vai – gliemju gadījumā – izņemšanu no ūdens.

3.   Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, tiek vākti paraugi ne tikai attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, bet arī citām vajadzībām, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi aizsardzības zonā

87. pants

Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti akvakultūras dzīvnieki

1.   Kompetentā iestāde uzdod tādu objektu operatoriem, kuri aizsardzības zonā tur jebkādas sugas akvakultūras dzīvniekus, izņemot to objektu, kurā šī A kategorijas slimība ir apstiprināta, īstenot vismaz šādus pasākumus, lai nepieļautu un kontrolētu šīs slimības izplatīšanos:

a)

bez kavēšanās atjaunināt 73. panta 1. punktā paredzētos inventāra sarakstus;

b)

ja praktiski iespējams, īstenot piemērotus pasākumus, kas ierobežotu jebkādu iespējamu A kategorijas slimības izplatīšanos uz tādiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri varētu būt epidemioloģiskā saskarē ar šo objektu, vai no tiem;

c)

aizliegt akvakultūras dzīvniekus izņemt no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde,

d)

uz visiem produktiem, aprīkojuma elementiem, materiāliem vai vielām, kas varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus;

e)

apmeklētāju skaitu samazināt līdz tādiem, kas pilnīgi nepieciešami pienācīgai objekta ekspluatācijai; un

f)

ja praktiski iespējams, pie objekta ieejām un izejām lietot piemērotus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

2.   Kompetentā iestāde operatoram uzdod kā attiecīgas kategorijas materiālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt vai likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (arī gliemju čaulas ar gaļu), kuri iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem, kas miruši vai nonāvēti aizsardzības zonā esošos objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un uzrauga prasības izpildi.

3.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var nolemt, ka 87. un 88. pants ir piemērojami tikai sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem.

88. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 87. pantā minētos objektus un prioritāri tos objektus, kurus kompetentā iestāde novērtējusi kā tādus, kas rada augstu risku attiecībā uz saslimšanu ar slimībām vai to izplatīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

izdara dokumentu kontrolpārbaudes un izanalizē pierakstus;

b)

pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 87. pantu paredzēti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos;

c)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus klīniski izmeklē; un

d)

ja nepieciešams, ievāc paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos objektos.

4.   Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.

89. pants

Tādi aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar akvakultūras dzīvnieku, no akvakultūras dzīvniekiem iegūtu produktu, citu vielu un materiālu pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

1.   Kompetentā iestāde aizsardzības zonā aizliedz šādus pārvietojumus:

a)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana starp aizsardzības zonā esošiem objektiem;

b)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas vai uz to;

c)

jebkāda tādu transportlīdzekļu un aprīkojuma, produktu, materiālu vai vielu pārvietošana no aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuri varētu pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību;

d)

akvakultūras dzīvnieku pārvadāšana caur aizsardzības zonu dzīvu zivju pārvadāšanas kuģos; un

e)

tādu neapstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšana, kas iegūti no akvakultūras dzīvniekiem vai jebkuras sugas dzīvniekiem objektos aizsardzības zonā.

2.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde 1. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot arī uz sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un to produktiem.

90. pants

Vispārīgi nosacījumi, ar kuriem piešķir atkāpes attiecībā uz ūdensdzīvnieku un produktu pārvietošanu un pārvadāšanu aizsardzības zonā

1.   Atkāpjoties no 89. panta 1. punktā paredzētajiem aizliegumiem, ūdensdzīvniekus un produktus pārvietot un pārvadāt kompetentā iestāde var atļaut 91. līdz 94. panta aptvertajos gadījumos un ja vien ir ievēroti minētajos pantos paredzētie īpašie nosacījumi un šā panta 2. punktā noteiktie vispārīgie nosacījumi.

2.   Piešķirot 1. punktā paredzētās atļaujas, kompetentā iestāde nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

jebkādai pārvietošanai jānotiek tikai pa izraudzītiem un ar kompetento iestādi saskaņotiem maršrutiem, bez izkraušanas vai apstāšanās;

b)

jebkāda ūdens apmaiņa un ūdens novadīšana pārvadāšanas laikā ir jāizdara apgabalos, objektos vai ūdens apmaiņas punktos, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

c)

transportlīdzekļiem jābūt būvētiem un uzturētiem tā, lai tos būtu iespējams pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

d)

transportlīdzekļi ir iztīrīti un dezinficēti:

i)

pirms pārvadāšanas darbībām; un

ii)

oficiālā veterinārārsta uzraudzībā pēc pārvadāšanas darbībām;

e)

attiecībā uz pārvadāšanas darbībām jābūt veiktiem jebkādiem citiem biodrošības pasākumiem, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem.

91. pants

Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus no aizsardzības zonas objektiem kaut un pārvietot kaušanai vai apstrādei

1.   Akvakultūras dzīvniekus no aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, drīkst:

a)

kaut objektā, ievērojot kompetentās iestādes paredzētos biodrošības pasākumus; vai

b)

tūlītējai kaušanai (nolūkā lietot pārtikā) pārvietot uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu; vai

c)

attiecībā uz gliemjiem – tos izņemt no ūdens un pārvietot uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, lai tos, ja nepieciešams, tālāk attīrītu un apstrādātu.

2.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas, kuras pamatā ir relevantie epidemioloģiskie dati, drīkst 1. punktā paredzētos pasākumus piemērot tikai objektiem, kuros tiek turēti tikai tādu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas norādīti sarakstā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma trešajā slejā.

3.   Atļaujot 1. panta b) punktā minētos akvakultūras dzīvniekus pārvietot, par slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu atbildīgā kompetentā iestāde:

a)

ir informēta par nodomu sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus nosūtīt uz slimību kontrolei pakļauto no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu;

b)

piekrīt šos akvakultūras dzīvniekus pieņemt;

c)

uzrauga dzīvnieku nokaušanu un to apstiprina kompetentajai nosūtīšanas iestādei;

d)

nodrošina, ka aizsardzības zonā cēlušies sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atsevišķi no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem, kas cēlušies ārpus aizsardzības zonas, un arī kauti vai apstrādāti atsevišķi no šiem dzīvniekiem;

e)

pārrauga kaušanu vai pārstrādi;

f)

nodrošina, ka telpu tīrīšana un dezinfekcija tiek pabeigta, pirms tiek kauti vai pārstrādāti akvakultūras dzīvnieki no objektiem ārpus aizsardzības zonas;

g)

nodrošina, ka no akvakultūras dzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti atbilst 92. pantā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz laišanu tirgū un

h)

nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti kaušanā vai citos 1. punktā minētajos procesos, tiek pārstrādāti vai likvidēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

92. pants

Īpaši nosacījumi, kas attiecas uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu laišanu tirgū, kuri iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un ražoti aizsardzības zonā esošos neskartos objektos

1.   Kompetentā iestāde var atļaut tirgū laist dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem aizsardzības zonā esošos neskartos objektos, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

zivīm pirms nosūtīšanas jābūt nokautām un izķidātām; un

b)

gliemjiem un vēžveidīgajiem jābūt pilnīgi izsekojamiem un pirms nosūtīšanas apstrādātiem tā, lai būtu iegūti nedzīvi produkti, kuri, atkal nonākot ūdenī, nebūtu dzīvotspējīgi.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti ir paredzēti:

a)

tiešai piegādei galapatērētājam; vai

b)

tālākai apstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.

93. pants

Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no aizsardzības zonā esošiem objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu tālākai pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

94. pants

Riska mazināšanas pasākumi, kas aizsardzības zonā attiecas uz noteiktām ar ūdensdzīvniekiem saistītām darbībām

1.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var īstenot riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz:

a)

komerciālās un atpūtas zvejas darbībām aizsardzības zonā;

b)

citām darbībām, kas attiecas uz ūdensdzīvniekiem aizsardzības zonā un kas varētu radīt risku, ka slimība izplatīsies; un

c)

tehniskās apkopes darbiem un ūdensdzīvnieku apstrādei izmantojamo apkopes kuteru pārvadāšanu aizsardzības zonā.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto pasākumu satvarā kompetentā iestāde var attiecīgi uzdot tīrīt un dezinficēt aprīkojumu, kas izmantots aizsardzības zonas aptvertos ūdeņos.

95. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā aizsardzības zonas vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Kompetentā iestāde 87. līdz 93. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās aizsardzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka aizsardzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.

96. pants

Akvakultūras dzīvnieku izņemšana no skartajiem objektiem un tālākie riska mazināšanas pasākumi

1.   Kompetentā iestāde nosaka, līdz kuram brīdim akvakultūras dzīvnieki visos inficētajos objektos jāizņem.

2.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde var izlemt, ka, lai kontrolētu un novērstu slimību iespējamo izplatīšanos, 1. punkts attiecas arī uz aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuros šī A kategorijas slimība nav apstiprināta.

3.   Pēc 1. punktā paredzētās akvakultūras dzīvnieku izņemšanas saskaņā ar 80. pantu un 81. pantu īsteno tīrīšanu, dezinfekciju un neizmantošanu.

4.   Kompetentā iestāde nosaka sinhronu neizmantošanas periodu skartajiem objektiem un objektiem, kas izraudzīti saskaņā ar 2. punktu.

5.   Šā panta 4. punktā minētā sinhronā neizmantošana ilgst XIII pielikumā noteikto laiku.

97. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums aizsardzības zonā, aizsardzības zonas aptverto objektu atkalapdzīvināšana

1.   Kompetentā iestāde šīs nodaļas 2. iedaļā paredzētos slimību kontroles pasākumus aizsardzības zonā uztur, līdz:

a)

ir īstenoti un pabeigti 96. pantā paredzētie pasākumi; un

b)

kompetentā iestāde, balstoties uz rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 88. pantu īstenotās izmeklēšanās, ir izslēgusi attiecīgās A kategorijas slimības gadījumus citos aizsardzības zonā esošos objektos.

2.   Kad šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti:

a)

kompetentā iestāde šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos pasākumus aizsardzības zonā piemēro tik ilgi, cik noteikts 101. pantā; un

b)

objektus, kuri minēti 96. panta 1. un 2. punktā un kurus iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, var atkalapdzīvināt.

3. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi uzraudzības zonā

98. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro objektos uzraudzības zonā

1.   Kompetentā iestāde uzdod visos uzraudzības zonas objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, nekavējoties piemērot 87. pantā paredzētos pasākumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētos objektus apmeklē oficiālie veterinārārsti un attiecīgi veic 88. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

3.   Uzraudzības zonā esošajos objektos tiek īstenota uzraudzība, kas izpaužas kā XV pielikuma 1. punktā aprakstītie apmeklējumi un paraugošana.

4.   Šā panta 3. punktā paredzēto uzraudzību īsteno kompetentā iestāde.

99. pants

Aizliegumi, kas skar akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu un pārvadāšanu pa uzraudzības zonu, no tās vai uz to

1.   Kompetentā iestāde aizliedz akvakultūras dzīvniekus no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvietot kaušanai, tālākai audzēšanai vai palaišanai savvaļā ārpus uzraudzības zonas.

2.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus pa uzraudzības zonu vai uz to ved, ievērojot 90. panta a)–e) punktā un 91. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Lai kontrolētu un novērstu slimību iespējamo izplatīšanos, kompetentā iestāde var uzdot, ka uz pārvadāšanas darbībām, arī izkraušanu izraudzītajā galamērķa objektā, jāattiecina piemēroti papildu biodrošības pasākumi.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta un vienojoties ar kompetento iestādi, kuras pārziņā ir galamērķa vieta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot, ja vien tiek izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, kas nepieļauj, ka šī A kategorijas slimība izplatās.

100. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā uzraudzības zonas vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās uzdod 98. un 99. pantā minētos pasākumus piemērot pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās uzraudzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka uzraudzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.

101. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā

Kompetentā iestāde šajā iedaļā paredzētos slimību kontroles pasākumus atceļ tad, kad ar labvēlīgu rezultātu beidzies uzraudzības periods, kas attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību aprakstīts XV pielikuma 2. punktā.

III NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvniekiem

102. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir domājams A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu attiecībā uz kādu A kategorijas slimību ir aizdomīgs gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde:

a)

attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas nozvejoti, noķerti, ievākti vai atrasti miruši, tūlīt īstenot izmeklēšanu, lai saskaņā ar 71. panta 2. punktu apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni;

b)

nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (arī gliemju čaulas ar gaļu), kas iegūti no domājami inficētiem sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

c)

nodrošina, ka tad, ja praktiski iespējams, visi materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminējušies no domājami skartiem dzīvniekiem vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti; un

d)

sniedz relevantu informāciju operatoriem vai iestādēm, kas pārzina attiecīgās dzīvnieku populācijas pārvaldību.

103. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir A kategorijas slimības uzliesmojums savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām

1.   Ja ir kādas oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde nosaka inficēto zonu, balstoties uz:

a)

relevantajiem hidrodinamiskajiem, topogrāfiskajiem un epidemioloģiskajiem apstākļiem;

b)

slimības profilu un sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku lēsto populāciju; un

c)

riska faktoriem, kas sekmē attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos, konkrētāk, faktoriem, kas saistās ar risku šai slimībai ievazāties objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki.

2.   Kompetentā iestāde inficētās zonas sākotnējās robežas var pielāgot:

a)

lai kontrolētu attiecīgās A kategorijas slimības tālāku izplatīšanos; un

b)

ja ir apstiprināti jauni šīs A kategorijas slimības uzliesmojumi savvaļas dzīvniekiem.

3.   Kompetentā iestāde operatorus, citas attiecīgās kompetentās iestādes, attiecīgos veterinārārstus un jebkuru citu attiecīgu fizisku vai juridisku personu tūlīt informē par slimības uzliesmojumu un pieņemtajiem kontroles pasākumiem.

104. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro inficētajā zonā

1.   Inficētajā zonā, kas izveidota saskaņā ar 103. pantu, kompetentā iestāde:

a)

īsteno riska mazināšanas un pastiprinātas biodrošības pasākumus, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un inficētās zonas izplatās uz neskartiem dzīvniekiem un apgabaliem;

b)

aizliedz cilvēkiem sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekus un no šiem dzīvniekiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot projām no inficētās zonas;

c)

atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (arī gliemju čaulas ar gaļu), kuri inficētajā zonā iegūti no savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām, saskaņā ar minēto regulu tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls;

d)

nodrošina, ka tad, ja praktiski iespējams, visi materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminējušies no inficētās zonas savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri pieder pie sarakstā norādītajām sugām, vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem, tiek tīrīti un dezinficēti vai likvidēti saskaņā ar norādījumiem un oficiālo veterinārārstu uzraudzībā; kā arī

e)

aizliedz gan ārpus inficētās zonas, gan tajā esošos objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, gan arī ūdensguves baseinos vai piekrastes apgabalos ārpus inficētās zonas ievest jebkādas sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku daļas no inficētās zonas, neatkarīgi no tā, vai tie šajā zonā nozvejoti, noķerti, ievākti vai atrasti miruši, un arī jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas inficētajā zonā varētu būt kontaminējušies ar kādu A kategorijas slimību.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un tiecoties saglabāt vērtīgu ģenētisko materiālu, kompetentā iestāde var atļaut sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekus no inficētās zonas pārvietot uz kādu objektu, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde šai vajadzībai devusi atļauju, ja vien tiek izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, kas nepieļauj, ka šī A kategorijas slimība izplatās. Kas attiecas uz 108. pantu, galamērķa objektu uzskata par inficētajā zonā esošu objektu.

105. pants

Papildu pasākumi, ko paredzēts piemērot inficētajā zonā

1.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde nosaka, kādi papildu pasākumi ir nepieciešami, lai kontrolētu vai izskaustu attiecīgo A kategorijas slimību.

2.   Attiecīgās A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā kompetentā iestāde var:

a)

apturēt krājumu atjaunošanu, zveju, vākšanu un ķeršanu;

b)

dot rīkojumu zvejas aprīkojumu un kuterus un citu iespējami kontaminētu aprīkojumu obligāti tīrīt un dezinficēt; kā arī

c)

pastiprināt tādu zveju, vākšanu un ķeršanu vai citus attiecīgus pasākumus, kas vērsti uz slimības izskaušanu.

3.   Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus īsteno pēc apspriešanās ar 107. pantā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu un citām iestādēm un ieinteresētajām personām.

106. pants

Pasākumu tvēruma paplašināšana

Kompetentā iestāde var nolemt, ka attiecīgie 102.–105. panta pasākumi ir piemērojami arī sarakstā nenorādītu sugu ūdensdzīvniekiem.

107. pants

Darbībspējīgā ekspertu grupa

1.   Ja ir kāds apstiprināts A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde izveido Regulas (ES) 2016/429 43. panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu.

2.   Darbībspējīgā ekspertu grupa palīdz kompetentajai iestādei:

a)

novērtēt epidemioloģisko situāciju un tās dinamiku;

b)

noteikt inficēto zonu; kā arī

c)

noteikt, kādi pasākumi un cik ilgi jāpiemēro inficētajā zonā.

108. pants

Pasākumi objektos inficētajā zonā

1.   Inficētās zonas objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kompetentā iestāde piemēro 87. pantā paredzētos pasākumus.

2.   Papildus 87. pantā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde akvakultūras dzīvniekus, kas tiek turēti objektos inficētajā zonā, aizliedz pārvietot:

a)

projām no inficētās zonas; vai

b)

uz citiem objektiem inficētajā zonā.

3.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var 2. punktā noteikto aizliegumu attiecināt tikai uz sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas un pēc vienošanās ar galamērķa vietas kompetento iestādi var atļaut sarakstā norādīto sugu dzīvniekus pārvietot projām no inficētās zonas vai uz citiem inficētās zonas objektiem.

109. pants

Inficētajai zonai piemērojamo pasākumu ilgums

Kompetentā iestāde šajā nodaļā paredzētos pasākumus uztur, līdz epidemioloģiskā informācija liecina, ka attiecīgā savvaļas populācija vairs nerada risku šai slimībai izplatīties un darbībspējīgā ekspertu grupa iesaka pasākumus atcelt.

IV NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz B un C kategorijas slimībām ūdensdzīvniekiem

110. pants

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas par kādu B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam piešķirts Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 83. pantā, 84. panta 1. punkta h) līdz m) apakšpunktā vai 84. panta 2. punkta b) līdz g) apakšpunktā paredzētais statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 55., 56. un 57. pantā.

111. pants

Slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro, kad ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināta kāda B vai C kategorijas slimība dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam piešķirts Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 83. pantā, 84. panta 1. punkta h) līdz m) apakšpunktā vai 84. panta 2. punkta b) līdz g) apakšpunktā paredzētais statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 58.–65. pantā.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

112. pants

Atcelšana

Direktīvu 92/66/EEK, Direktīvu 2001/89/EK, Direktīvu 2003/85/EK un Direktīvu 2005/94/EK, kā arī uz to pamata pieņemtos tiesību aktus beidz piemērot no 2021. gada 21. aprīļa.

113. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(3)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(6)  Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

(7)  Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīva 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.).

(9)  Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(10)  Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīva 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.).

(11)  Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(16)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.).


I PIELIKUMS

A KATEGORIJAS SLIMĪBU KLĪNISKIE IZMEKLĒJUMI, PARAUGU ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN DIAGNOSTIKAS METODES, KĀ ARĪ PARAUGU PĀRVADĀŠANA

(kā minēts šīs regulas 3. pantā)

A.   Paraugu ņemšanas procedūras

A.1.   PARAUGU ŅEMŠANA NO DZĪVNIEKIEM KLĪNISKO IZMEKLĒJUMU VAJADZĪBĀM

1.

Klīniskajos izmeklējumos, ja iespējams, jāiekļauj:

a)

dzīvnieki, kuriem novērojamas A kategorijas slimību klīniskās pazīmes;

b)

dzīvnieki, kuri nesen varētu būt miruši no domājamas/apstiprinātas slimības;

c)

dzīvnieki, kuriem ir epidemioloģiska saikne ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu;

d)

dzīvnieki, attiecībā uz kuriem iepriekšējos laboratoriskos izmeklējumos ir iegūts pozitīvs vai nepārliecinošs rezultāts.

2.

Gadījumā, ja nav acīmredzamu slimības pazīmju vai pēcnāves apskatē konstatētu bojājumu, kas liecina par A kategorijas slimībām, izmeklējamie dzīvnieki jāatlasa pēc nejaušības principa un skaitā, kas ir pietiekami liels, lai varētu noteikt iespējamo slimības klātbūtni.

3.

Izmeklējamie dzīvnieki un paraugu ņemšanas metode jāizvēlas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties izmeklējamos dzīvniekus un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un:

a)

paraugu ņemšanas mērķis;

b)

objektā turētu sarakstā norādīto sugu skaits;

c)

objektā turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku skaits;

d)

turēto dzīvnieku kategorija;

e)

pieejamie izmeklēšanai būtiskie lietvedības pieraksti par turētu dzīvnieku ražošanu, veselību un izsekojamību;

f)

objekta veids un lopkopības prakse;

g)

eksponētības riska pakāpe:

i)

varbūtība tikt eksponētiem slimības ierosinātājam vai tā vektoram;

ii)

vakcinācijas vai mātes imunitātes dēļ nenotikusi dzīvnieku imunizācija; un

iii)

uzturēšanās objektā vēsture;

h)

citi attiecīgi epidemioloģiskie faktori.

4.

Izmeklējamo dzīvnieku minimālajam skaitam jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Nosakot izmeklējamo dzīvnieku minimālo skaitu, jāņem vērā slimības profils un jo īpaši:

a)

paredzamā prevalence objektā;

b)

apsekojuma rezultātu vēlamā ticamības pakāpe, kas nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par 95 %;

c)

starptautiskie standarti un pieejamie zinātniskie pierādījumi.

A.2.   PARAUGU ŅEMŠANA NO DZĪVNIEKIEM LABORATORISKU IZMEKLĒJUMU VAJADZĪBĀM

1.

Ņemot paraugus laboratorisku izmeklējumu vajadzībām, jāņem vērā A.1. punktā minētā klīniskā izmeklējuma iznākums un, ja iespējams, jāiekļauj A.1. punkta 1. apakšpunktā minētie dzīvnieki.

2.

Gadījumā, ja nav acīmredzamu slimības pazīmju vai pēcnāves apskatē konstatētu bojājumu, kas liecina par A kategorijas slimībām, paraugi jāievāc pēc nejaušības principa katrā objekta epidemioloģiskajā vienībā un tā, lai varētu noteikt iespējamo slimības klātbūtni.

3.

Dzīvniekiem, no kuriem ievāc paraugus, ievācamo paraugu veidam un paraugu ņemšanas metodei ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties dzīvniekus, no kuriem ievāc paraugus, ievācamo paraugu veidu un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un A.1. punkta 3. apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

4.

To dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, minimālajam skaitam ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Nosakot to dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, minimālo skaitu, jāņem vērā A.1. punkta 4. apakšpunktā izklāstītie kritēriji un izmantoto testu metodes.

5.

Attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem paraugi jāievāc no dzīvniekiem, kuri nošauti, atrasti miruši vai mērķtiecīgi noķerti, vai arī paraugi jāiegūst, izmantojot neinvazīvas metodes, piemēram, laizāmo sāli, košļājamo virvi vai ēsmas. Nosakot paraugu minimālo skaitu un veidu, jāņem vērā aplēstais savvaļas dzīvnieku populācijas lielums un attiecīgie A.1. punkta 3. un 4. apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

A.3.   APMEKLĒJAMO OBJEKTU IZLASE

1.

Izvēloties objektus, kuros vākt paraugus, un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā kompetentās iestādes norādījumi un attiecīgais ārkārtas situāciju plāns, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties objektus, kuros vākt paraugus, un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un A.1. punkta 3. apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

2.

Apmeklējamo objektu minimālajam skaitam ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā.

B.   Diagnostikas metodes

Tādu testu paņēmieniem, atsauces materiāliem, to standartizācijai un rezultātu interpretācijai, kas veikti, izmantojot attiecīgās A kategorijas slimību diagnostikas metodes, jāatbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/689 6. pantam un VI pielikuma III daļai.

Diagnostikas metodikai jābūt vērstai uz to, lai palielinātu uzraudzības jutīgumu. Noteiktos apstākļos šī uzraudzība var ietvert laboratorisko izmeklējumu izmantošanu, lai novērtētu iepriekšējo eksponētību slimībai.

C.   Paraugu pārvadāšana

1.

Visi paraugi, kas ņemti, lai apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, ar pienācīgu marķējumu un identifikāciju jānosūta uz oficiālu laboratoriju, kas informēta par to piegādi. Šiem paraugiem jāpievieno attiecīgas veidlapas saskaņā ar kompetentās iestādes un laboratorijas, kas saņem paraugus, noteiktajām prasībām. Šajās veidlapās jāiekļauj vismaz šādi dati:

a)

dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, izcelsmes objekts;

b)

informācija par dzīvniekiem, no kuriem ievāc paraugus: to suga, vecums un kategorija;

c)

attiecīgā gadījumā – dzīvnieku klīniskā vēsture, ja tā pieejama;

d)

klīniskās pazīmes un pēcnāves apskates konstatējumi; un

e)

jebkura cita būtiska informācija.

2.

Visiem paraugiem jābūt:

a)

saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem uzglabātiem ūdensnecaurlaidīgos un neplīstošos konteineros un iepakojumos;

b)

turētiem vispiemērotākajā temperatūrā un atbilstoši citiem nosacījumiem pārvadāšanas laikā, ņemot vērā faktorus, kas var ietekmēt parauga kvalitāti.

3.

Iepakojuma ārpusē jābūt marķējumam, kur norādīta saņēmējas laboratorijas adrese, un uz tā labi redzamā vietā skaidri jānorāda šāds teksts:

Dzīvnieku patoloģiskais materiāls; ātrbojīgs; trausls; neatvērt ārpus galamērķa laboratorijas.

4.

Oficiālās laboratorijas atbildīgā persona, kas saņem paraugus, savlaicīgi jāinformē par paraugu piegādi.

II PIELIKUMS

MONITORINGA PERIODS

(kā minēts šīs regulas 8., 17., 27., 32., 48., 57. un 59. pantā)

A kategorijas slimības

Monitoringa periods

Mutes un nagu sērga (FMD)

21 diena

Govju mēra vīrusa infekcija (RP)

21 diena

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija (RVFV)

30 dienas

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija (LSD)

28 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) (CBPP)

45 dienas

Aitu bakas un kazu bakas (SPGP)

21 diena

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija (PPR)

21 diena

Kazu kontagiozā pleiropneimonija (CCPP)

45 dienas

Āfrikas zirgu mēris (AHS)

14 dienas

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

6 mēneši

Klasiskais cūku mēris (CSF)

15 dienas

Āfrikas cūku mēris (ASF)

15 dienas

Augsti patogēniskā putnu gripa (HPAI)

21 diena

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija (NCD)

21 diena


III PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAISTĪBĀ AR ZIRGIEM PAREDZĒTĀM ATKĀPĒM NO 12. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTA

(kā minēts 13. panta 4. punktā)

1.

Ja uzliesmojis Āfrikas zirgu mēris, kompetentā iestāde attiecībā uz skartajiem un neskartajiem dzīvniekiem drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ar nosacījumu, ka:

a)

skartie dzīvnieki, uz kuriem attiecas šī atkāpe, ir izolēti pret vektoriem aizsargātās telpās, kas nepieļauj slimības ierosinātāja pārnesi no dzīvniekiem uz attiecīgajiem vektoriem, līdz brīdim, kad pēc uzliesmojuma apstiprināšanas ir pagājušas 40 dienas, kas atbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā noteiktajam infekciozajam periodam; un

b)

uzraudzība, ja vajadzīgs – arī laboratoriski izmeklējumi, ko veic kompetentā iestāde, liecina, ka neviens no dzīvniekiem, kuri atrodas pret vektoriem aizsargātajās telpās, nerada slimības pārneses risku.

2.

Ja uzliesmojusi Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši), kompetentā iestāde attiecībā uz neskartajiem dzīvniekiem drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, uz kuriem attiecas šī atkāpe, atrodas karantīnā līdz:

a)

skartie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti;

b)

ir pabeigta objekta tīrīšana un dezinfekcija pēc nonāvēšanas, kā paredzēts 15. pantā; un

c)

atlikušajiem dzīvniekiem ir veikts komplementa saistīšanās tests, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz 6 mēnešus pēc b) apakšpunktā minētās tīrīšanas un dezinfekcijas, ar seruma atšķaidījumu 1 pret 5 iegūstot negatīvu rezultātu.


IV PIELIKUMS

TĪRĪŠANAS, DEZINFEKCIJAS UN, JA NEPIECIEŠAMS, KUKAIŅU UN GRAUZĒJU KONTROLES PROCEDŪRAS

(kā minēts šīs regulas 12., 15., 16., 39., 45. un 57. pantā)

A.   Vispārīgas prasības

1.

Izvēloties biocīdus un tīrīšanas un dezinfekcijas darbību procedūras, jāņem vērā:

a)

infekcijas ierosinātājs;

b)

apstrādājamo objektu, transportlīdzekļu, priekšmetu un materiālu veids; un

c)

piemērojamā likumdošana.

2.

Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem biocīdus izmanto, ir jānodrošina, ka netiek vājināts biocīdu iedarbīgums. Jo īpaši jāievēro ražotāja paredzētie tehniskie parametri, piemēram, spiediens, temperatūra, prasītais saskares laiks vai glabāšana. Mijiedarbība ar citām vielām nedrīkst apdraudēt dezinfekcijas līdzekļa darbību.

3.

Jāizvairās no iepriekš notīrīto daļu atkārtotas kontaminēšanas, jo īpaši, ja mazgāšanu veic ar šķidrumiem zem spiediena.

4.

Tīrīšanai izmantotais ūdens ir jāierobežo un jālikvidē tā, lai izvairītos no A kategorijas slimību ierosinātāju izplatīšanās riska.

5.

Biocīdi jālieto tā, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu to lietošanas dēļ radušos nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

B.   Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija

Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju saskaņā ar 15. pantu veic šādi:

a)

turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku līķi (veseli vai to daļas) jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un jāaizvāc no objekta noslēgtos un šķidrumu necaurlaidīgos transportlīdzekļos vai konteineros pārstrādei un likvidēšanai;

b)

nonāvēšanas, kaušanas vai pēcnāves apskates laikā atdalījušos audus vai izlijušās asinis rūpīgi jāsavāc un jālikvidē;

c)

tiklīdz turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku līķi (veseli vai to daļas) ir aizvākti pārstrādei vai likvidēšanai, tās objekta daļas, kurās šie dzīvnieki tika turēti, un jebkuras citu ēku daļas, virsmas vai aprīkojums, kas kontaminēti nonāvēšanas vai pēcnāves apskates laikā, jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli;

d)

kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši, ir rūpīgi jāsamērcē ar dezinfekcijas līdzekli;

e)

dezinfekcijas līdzeklim uz apstrādātās virsmas jāpaliek vismaz 24 stundas;

f)

ir jāiznīcina aprīkojums, konteineri, trauki un galda piederumi, virsmas vai jebkuri materiāli, kas varētu būt kontaminēti pēc mazgāšanas un dezinfekcijas.

C.   Galīgā tīrīšana un dezinfekcija

Galīgo tīrīšanu un dezinfekciju 57. panta vajadzībām veic šādi:

1.

Kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši, ir jāaizvāc un jāapstrādā šādi:

a)

kūtsmēslu, arī izlietotu pakaišu, cieto fāzi vai nu:

i)

pakļauj tvaika apstrādei vismaz 70 °C temperatūrā;

ii)

iznīcina sadedzinot;

iii)

apglabā pietiekami dziļi, lai novērstu dzīvnieku piekļūšanu; vai

iv)

sakrauj kaudzē sakaršanai, apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un atstāj uz vismaz 42 dienām, kuru laikā kaudzei ir jābūt vai nu segtai vai jātiek pārkrautai, lai nodrošinātu visu slāņu termisku apstrādi;

b)

kūtsmēslu šķidrā fāze jāuzglabā vismaz 42 dienas, bet augsti patogēniskās putnu gripas gadījumā – 60 dienas pēc tam, kad pievienots pēdējais infekciozais materiāls.

2.

Ēkas, virsmas un aprīkojums ir rūpīgi jānomazgā un jānotīra, aizvācot atlikušos taukus un netīrumus, un jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekļiem.

3.

Pēc 7 dienām objekti atkal ir jātīra un jādezinficē.


V PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS UN UZRAUDZĪBAS ZONU MINIMĀLAIS RĀDIUSS

(kā minēts šīs regulas 21. pantā)

Norādīts kā rādiuss aplim, kura centrā ir attiecīgais objekts.

A kategorijas slimības

Aizsardzības zona

Uzraudzības zona

Mutes un nagu sērga

3 km

10 km

Govju mēra vīrusa infekcija

3 km

10 km

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

20 km

50 km

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

20 km

50 km

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

Objekts

3 km

Aitu bakas un kazu bakas

3 km

10 km

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

3 km

10 km

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

Objekts

3 km

Āfrikas zirgu mēris

100 km

150 km

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

Objekts

Objekts

Klasiskais cūku mēris

3 km

10 km

Āfrikas cūku mēris

3 km

10 km

Augsti patogēniskā putnu gripa

3 km

10 km

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

3 km

10 km


VI PIELIKUMS

AIZLIEGUMI IEROBEŽOJUMU ZONĀ

(kā minēts šīs regulas 27. pantā)

Tabula. Aizliegumi, kas skar darbības ar sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem un šo dzīvnieku izcelsmes produktiem

AIZLIEGUMI, KAS SKAR DARBĪBAS AR DZĪVNIEKIEM UN PRODUKTIEM

FMD (1)

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

GLAND

HPAI

NCD

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Sarakstā norādīto sugu medījumdzīvnieku krājumu atjaunošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pulcēšana gadatirgos, tirgos, izstādēs un citos pasākumos, tostarp šo sugu vākšana un izkliede

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtas spermas, olšūnu un embriju pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X (*2)

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Spermas, olšūnu un embriju ievākšana no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NP

NA

NA

NA

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā mākslīgā apsēklošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā lecināšana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Inkubējamo olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas, izņemot subproduktus, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem

X

X

X

NP

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtu subproduktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NP

NA

X

X

Tādu gaļas produktu, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvnieku svaigas gaļas, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

NP

NP

NP

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūta svaigpiena un jaunpiena pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

NA

NA

NP

NA

NA

NA

Piena produktu un uz jaunpiena bāzētu produktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

NA

NA

NP

NA

NA

NA

Pārtikas olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtu kūtsmēslu, arī izlietotu pakaišu, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtu ādu, vilnas, saru un spalvu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

Aizsardzības zonā iegūtu augu izcelsmes barības sastāvdaļu un salmu pārvietošana (*1)

X

X

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NA

NP

NP


(*1)  Tikai olšūnas un embriji.

(*2)  Tikai olšūnas un embriji.

(1)  Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.

NA= nepiemēro.

X= aizliegums.

NP= nav aizliegts.


VII PIELIKUMS

RISKA MAZINĀŠANAS APSTRĀDES VEIDI DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM NO IEROBEŽOJUMU ZONAS

(kā minēts šīs regulas 27., 33. un 49. pantā)

Apstrāde

FMD (8)

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

HPAI

NCD

GAĻA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā konteinerā, lai nodrošinātu minimālo F0  (7) vērtību 3

x

 

 

 

 

 

X

 

X

X

 

X

X

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 80 °C

X

 

 

 

 

 

X

 

X

X

 

X

X

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 70 °C

X

 

 

 

 

 

X

 

X

 

 

X

X

Termiska apstrāde (iepriekš atkaulotai un attaukotai gaļai), lai vismaz 30 minūtes nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 70 °C

X

 

 

 

 

 

X

 

X

 

 

 

 

Hermētiski noslēgtā konteinerā, kurā vismaz 4 stundas tiek uzturēta 60 °C temperatūra

X

 

 

 

 

 

X

 

X

X

 

 

 

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 0,51 sekundi ir 73,9  °C (6)

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 3,5 sekundes ir 70,0 °C (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 42 sekundes ir 65,0 °C (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 507 sekundes ir 60 °C (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu desikāciju līdz atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālajai vērtībai 0,93 un pH vērtībai 6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 65 °C uz laiku, līdz tiek sasniegta minimālā pasterizācijas vērtība 40

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

Neatkaulotas gaļas dabiska fermentācija un nogatavināšana: vismaz 9 mēnešus, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6

X

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

Atkaulotas gaļas dabiska fermentācija un nogatavināšana: vismaz 9 mēnešus, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Garo muguras gabalu dabiska fermentācija: vismaz 140 dienas, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Šķiņķu dabiska fermentācija: vismaz 190 dienas, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Neatkaulotu šķiņķu, kas sagatavoti itāļu gaumē, žāvēšana pēc sālīšanas: vismaz 313 dienas (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

Neatkaulotu šķiņķu un garo muguras gabalu, kas sagatavoti spāņu gaumē, žāvēšana pēc sālīšanas (5):

Ibērijas šķiņķi: vismaz 252 dienas

Ibērijas priekšējie šķiņķi: vismaz 140 dienas

Ibērijas garie muguras gabali: vismaz 126 dienas

Serrano šķiņķi: vismaz 140 dienas

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Liemeņu nogatavināšana vismaz 24 stundas pēc nokaušanas vismaz 2 °C temperatūrā

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Subproduktu izņemšana

 

 

 

X

X

 

 

X

 

 

 

 

 

APVALKI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80 ) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma un vismaz 20 °C vides temperatūrā

X

 

 

SC (4)

 

 

X

 

X

X

 

 

 

Sālīšana ar sāli, kas papildināts ar fosfātu (86,5 % NaCl; 10,7 % Na2HPO4 un 2,8 % Na3PO4) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80 ) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma vismaz 20 °C vides temperatūrā

X

 

 

 

 

X

 

X

X

 

 

 

Sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) vismaz 30 dienas (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Balināšana (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Žāvēšana (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PIENS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde (sterilizācijas process), lai nodrošinātu minimālo F0 vērtību 3

X

 

 

 

SC (1)

 

 

SC (1)

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde UHT (ultrasterilizācija): vismaz 1 sekundi vismaz 132 °C

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde UHT (ultrasterilizācija): vismaz 135 °C uz piemērotu turēšanas laiku

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā), ja piena pH vērtība ir zemāka par 7, vismaz 15 sekundes vismaz 72 °C

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā), ja piena pH vērtība ir vismaz 7, vismaz 15 sekundes vismaz 72 °C; veic divkāršu apstrādi

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā) apvienojumā ar fizikālu apstrādi, lai vismaz 1 stundu nodrošinātu pH vērtību zem 6 vai, lai nodrošinātu vismaz 72 °C temperatūru; apvieno ar desikāciju

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pasterizācija, kas sastāv no vienas termiskās apstrādes, kuras iedarbība ir vismaz līdzvērtīga tai, ko nodrošina ar 15 sekunžu apstrādi 72 °C temperatūrā

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 


Apstrāde

HPAI

NCD

OLAS

 

 

Termiska apstrāde

Veselas olas:

60,0  °C – 188 sekundes

pilnīgi termiski apstrādātas

Sakultas veselas olas:

60 °C – 188 sekundes

pilnīgi termiski apstrādātas

61,1  °C – 94 sekundes

Šķidrs olu baltums:

55,6  °C – 870 sekundes

56,7  °C – 232 sekundes

Nepārveidoti vai tīri olu dzeltenumi:

60 °C – 288 sekundes

10 % sālīts olas dzeltenums:

62,2  °C – 138 sekundes

Olu baltuma pulveris:

67 °C – 20 stundas

54,4  °C – 50,4 stundas

51,7  °C – 73,2 stundas

X

 

Termiska apstrāde

Veselas olas:

55 °C – 2 521 sekundi

57 °C – 1 596 sekundes

59 °C – 674 sekundes

pilnīgi termiski apstrādātas

Šķidrs olu baltums:

55 °C – 2 278 sekundes

57 °C – 986 sekundes

59 °C – 301 sekundi

10 % sālīts olas dzeltenums:

55 °C – 176 sekundes

Olu baltuma pulveris:

57 °C – 54,0 stundas

 

X


(1)  Droša prece.

(2)  Neattiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku zarnu apvalkiem.

(3)  Neattiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku zarnu apvalkiem.

(4)  Droša prece.

(5)  Tikai attiecībā uz cūkām.

(6)  Tikai mājputnu gaļai.

(7)  F0 ir aprēķinātā nāvējošā iedarbība uz baktēriju sporām. F0 vērtība 3 nozīmē, ka produkta aukstākais punkts ir sakarsēts pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nāvējošu iedarbību, kas iegūta produkta apstrādē trijās minūtēs 121 °C (250 °F) temperatūrā ar tūlītēju karsēšanu un atdzesēšanu.

(8)  Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.


VIII PIELIKUMS

RISKA MAZINĀŠANAS APSTRĀDES VEIDI PRODUKTIEM, KAS NAV DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI NO AIZSARDZĪBAS ZONAS

(kā minēts šīs regulas 36. un 52. pantā)

Apstrāde

FMD (1)

RP

Termiska apstrāde, tvaicēšana slēgtā kamerā vismaz 10 minūtes vismaz 80 °C temperatūrā

X

X

Glabāšana iepakojumā vai ķīpās zem nojumes, telpās, kas atrodas ne tuvāk kā 2 km no tuvākā slimības uzliesmojuma vietas, un izlaišana no šīm telpām nenotiek agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pabeigta tīrīšana un dezinfekcija saskaņā ar 15. pantu

X

X


(1)  Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.


IX PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS ZONĀ IEGŪTAS SVAIGAS GAĻAS MARĶĒŠANA

(kā minēts šīs regulas 33. un 49. pantā)

1.

Tādas svaigas gaļas marķējumam, kas iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā, un kas nav paredzēta citai dalībvalstij uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamata, jāatbilst šādām prasībām:

a)

forma un saturs:

“XY” ir attiecīgās valsts kods, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļas B daļas 6. punktā, un “1234” ir objekta apstiprinājuma numurs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļas B daļas 7. punktā;

b)

izmēri:

“XY” platums ir 8 mm,

“1234” platums ir 11 mm,

ārējais diametrs ir vismaz 30 mm,

kvadrāta līnijas biezums ir 3 mm.

2.

Tādas svaigas gaļas marķējumu, kas paredzēta apstrādei pārstrādes iekārtā uz 33. panta 2. punkta a) apakšpunkta pamata, veido vai nu:

a)

identifikācijas marķējums, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 853/2004 ar papildu diagonālo krustu, kuru veido divas taisnas līnijas, kas krustojas zīmoga centrā un saglabā uz tā esošo informāciju salasāmu; vai

b)

viens 6,5 cm plats un 4,5 cm augsts ovāls zīmogs, kurā skaidri salasāmiem burtiem ir jābūt šādai informācijai:

augšējā daļā – dalībvalsts pilns nosaukums vai ISO kods (drukātiem burtiem),

centrā – kautuves apstiprinājuma numurs,

apakšējā daļā – viena no šādām iniciāļu grupām: CE, EC, EF, EG, EK, EY, EO, ES, EU, EB, WE vai EZ,

divas taisnas līnijas, kas krustojas zīmoga centrā tā, lai neaizsegtu citu informāciju,

burtiem jābūt vismaz 0,8 cm augstiem, bet cipariem – vismaz 1 cm augstiem.


X PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS ZONAI PIEMĒROJAMO PASĀKUMU ILGUMS

(kā minēts šīs regulas 39. pantā)

A kategorijas slimības

Aizsardzības zonai piemērojamo pasākumu minimālā perioda ilgums (39. panta 1. punkts)

Aizsardzības zonai piemērojamo uzraudzības pasākumu papildu perioda ilgums (39. panta 3. punkts)

Mutes un nagu sērga

15 dienas

15 dienas

Govju mēra vīrusa infekcija

21 diena

9 dienas

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

30 dienas

15 dienas

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

28 dienas

17 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

45 dienas

Nepiemēro

Aitu bakas un kazu bakas

21 diena

9 dienas

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

21 diena

9 dienas

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

45 dienas

Nepiemēro

Āfrikas zirgu mēris

12 mēneši

Nepiemēro

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

6 mēneši

Nepiemēro

Klasiskais cūku mēris

15 dienas

15 dienas

Āfrikas cūku mēris

15 dienas

15 dienas

Augsti patogēniskā putnu gripa

21 diena

9 dienas

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

21 diena

9 dienas


XI PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS ZONAI PIEMĒROJAMO PASĀKUMU ILGUMS

(kā minēts šīs regulas 55. un 56. pantā)

A kategorijas slimības

Uzraudzības zonai piemērojamo pasākumu minimālā perioda ilgums

Mutes un nagu sērga

30 dienas

Govju mēra vīrusa infekcija

30 dienas

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

45 dienas

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

45 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

45 dienas

Aitu bakas un kazu bakas

30 dienas

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

30 dienas

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

45 dienas

Āfrikas zirgu mēris

12 mēneši

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

Nepiemēro

Klasiskais cūku mēris

30 dienas

Āfrikas cūku mēris

30 dienas

Augsti patogēniskā putnu gripa

30 dienas

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

30 dienas


XII PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN DIAGNOSTIKAS METODES ATTIECĪBĀ UZ A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM ŪDENSDZĪVNIEKIEM

1.

Attiecībā uz klīnisko izmeklējumu un paraugu vākšanu piemēro šādas procedūras:

a)

klīniskajā izmeklējumā un paraugu ņemšanā laboratorisku izmeklējumu vajadzībām jāietver:

i)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuriem novērojamas attiecīgajai A kategorijas slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes; un

ii)

akvakultūras dzīvnieki, kuri nesen varētu būt miruši no domājamas/apstiprinātas A kategorijas slimības; un

iii)

akvakultūras dzīvnieki, kuriem ir epidemioloģiska saikne ar domājamu vai apstiprinātu A kategorijas slimības gadījumu;

b)

minimālais paraugu skaits, kas jāievāc:

 

Scenārijs

Dzīvnieku veids

Ziņojums par palielinātu mirstību

Inficētu dzīvnieku ievešana

Novērotās pēcnāves vai klīniskās pazīmes

Aizdomas, kuru pamatā ir citi apstākļi

Gliemji (viss dzīvnieks)

30

30

150

Vēžveidīgie

10

 

10

150

Zivis

10

30

c)

attiecībā uz gliemju paraugu ņemšanu piemēro šādus papildu kritērijus:

i)

paraugu ņemšanai jāizvēlas tādi dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti. Ja tādu dzīvnieku populācijā, uz kuriem attiecas aizdomas, ir sarakstā norādītās sugas, tās jāizvēlas paraugu ņemšanai;

ii)

ja sastopami novājināti, pavērušies vai nesen miruši (taču nesadalījušies) gliemji, tie jāizraugās vispirms. Ja šādu gliemju nav, atlasīto gliemju vidū jābūt vecākajiem veselīgajiem gliemjiem;

iii)

ja objektā gliemju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, tad paraugā jāiekļauj gliemji no visiem ūdens avotiem, lai nodrošinātu, ka paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ņemot paraugus no gliemju audzēšanas objektu grupas, kam acīmredzami ir identisks epidemioloģiskais statuss, paraugā jāiekļauj gliemji no reprezentatīva paraugu ņemšanas punktu skaita.

Atlasot šos paraugu ņemšanas punktus, kā galvenie faktori ir jāņem vērā ielaiduma blīvums, ūdens straumes, sarakstā norādīto sugu klātbūtne, pret slimību uzņēmīgas sugas un vektorsugas, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugā ir jāiekļauj gliemju audzēšanas objekta(-u) teritorijā esošās dabiskās gultnes vai šai teritorijai blakusesošās dabiskās gultnes;

d)

attiecībā uz vēžveidīgo paraugu ņemšanu piemēro šādus papildu kritērijus:

i)

ja audzēšanas vienībās sastopami sarakstā norādīto sugu novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, tie jāizraugās vispirms. Ja šādu dzīvnieku nav, atlasīto vēžveidīgo vidū jābūt tādiem dažādu gadu klašu vēžveidīgajiem, kas proporcionāli pārstāvēti paraugā;

ii)

ja vēžveidīgo audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, tad paraugā jāiekļauj sarakstā norādīto sugu vēžveidīgie no visiem ūdens avotiem, lai nodrošinātu, ka paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iii)

ja paraugu ievākšana no sarakstā norādīto sugu savvaļas populācijām ir prasīta saskaņā ar šīs regulas 102. panta a) punktu, paraugu ņemšanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka apgabals, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts, tiek pietiekami aptverts.

Paraugu ņemšanas punktiem jābūt reprezentatīviem attiecībā uz dažādām ekosistēmām, kurās atrodas uzņēmīgo sugu savvaļas populācijas, piemēram, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas;

e)

attiecībā uz zivju paraugu ņemšanu piemēro šādus papildu kritērijus:

i)

ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen mirušas (taču nesadalījušās) zivis, jāizraugās tās. Ja šādu dzīvnieku nav, atlasīto zivju vidū jābūt sarakstā norādīto sugu zivīm, kas pieder pie dažādu gadu klasēm un ir proporcionāli pārstāvētas paraugā;

ii)

ja zivju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, tad paraugā jāiekļauj sarakstā norādīto sugu zivis no visiem ūdens avotiem, lai nodrošinātu, ka paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iii)

ja ir sastopamas varavīksnes foreles (Onchorynchus mykiss) vai asari (Perca fluviatilis), paraugu ņemšanai jāizvēlas tikai šo sugu zivis. Ja nav ne varavīksnes foreļu, ne asaru, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām pārējām sastopamajām sarakstā norādītajām sugām, ievērojot a) līdz d) apakšpunktā minētos kritērijus;

iv)

ja paraugu ievākšana no sarakstā norādīto sugu savvaļas populācijām ir prasīta saskaņā ar šīs regulas 102. panta a) punktu, paraugu ņemšanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka apgabals, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts, tiek pietiekami aptverts.

Paraugu ņemšanas punktiem jābūt arī reprezentatīviem attiecībā uz dažādām ekosistēmām, kurās atrodas uzņēmīgo sugu savvaļas populācijas, piemēram, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas;

f)

to orgānu atlase, no kuriem paredzēts ņemt paraugus, paraugu sagatavošana, glabāšana un nosūtīšana uz laboratoriju jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības references laboratorijas ieteikumiem par attiecīgo slimību.

2.

Paraugi jāizmeklē laboratorijā, izmantojot Eiropas Savienības references laboratorijas apstiprinātās diagnostikas metodes un procedūras attiecībā uz attiecīgo slimību.

XIII PIELIKUMS

SKARTO AKVAKULTŪRAS OBJEKTU MINIMĀLIE NEIZMANTOŠANAS PERIODI

Neizmantošanas periodi, kas paredzēti šīs regulas 81. pantā, un sinhronās neizmantošanas periodi, kas paredzēti 96. panta 4. un 5. punktā

A kategorijas slimība

Skartā objekta minimālais neizmantošanas periods

Vienā un tajā pašā aizsardzības zonā esošo skarto objektu minimālais sinhronās neizmantošanas periods

Papildprasības

Mikrocytos mackini infekcija

6 mēneši

4 nedēļas

Jāiekļauj gada aukstākais periods

Perkinsus marinus infekcija

6 mēneši

4 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods

Tauras sindroma vīrusa infekcija

6 nedēļas

4 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods

Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija

6 nedēļas

3 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

8 nedēļas

4 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods


XIV PIELIKUMS

KRITĒRIJI IEROBEŽOJUMU ZONU NOTEIKŠANAI ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM

1.

Ierobežojumu zonas, kā minēts 85. pantā, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

a)

gliemju/vēžveidīgo/zivju mirstības kumulatīvais skaits, mirstības kumulatīvais īpatsvars un mirstības sadalījums objektā vai tādu audzēšanas objektu grupā, kas inficēti ar A kategorijas slimībām;

b)

būtiska informācija par pārvietošanu uz inficēto(-ajiem) objektu(-iem) un no tā (tiem);

c)

attālums līdz blakusesošiem objektiem un to blīvums;

d)

savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne;

e)

zināšanas par mirstību, domājamiem gadījumiem vai uzliesmojumiem savvaļas ūdensdzīvnieku vidū, kas ir vai varētu būt saistīti ar konkrēto A kategorijas slimību;

f)

attālums līdz pārstrādes objektiem un minētajos objektos esošās sugas, jo īpaši – sarakstā norādītās sugas;

g)

skartajos un blakusesošajos objektos piemērotā audzēšanas prakse;

h)

hidrodinamiskie apstākļi un citi identificēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori.

2.

Attiecībā uz tādu A kategorijas slimību aizsardzības un uzraudzības zonu ģeogrāfisko robežu noteikšanu, kas skar gliemjus un vēžveidīgos, piemēro šādas minimālās prasības:

a)

tāda objekta vai tādas audzēšanas objektu grupas tiešā tuvumā, kas oficiāli apstiprināta kā inficēta ar A kategorijas slimību, ir jāizveido aizsardzības zona, un tai jāatbilst apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem un epidemioloģiskiem datiem;

b)

ārpus aizsardzības zonas jāizveido to aptveroša uzraudzības zona, kurai jāatbilst apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem.

3.

Attiecībā uz tādu A kategorijas slimību aizsardzības un uzraudzības zonu ģeogrāfisko robežu noteikšanu, kas skar zivis, jāpiemēro šādas minimālās prasības:

a)

aizsardzības zona jāizveido ap objektu, kurā apstiprināta epizootiskā hematopoētiskā nekroze (EHN). Šī zona atbilst:

i)

piekrastes apgabalos: apgabalam, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kurā oficiāli apstiprināta EHN, vai līdzvērtīgam apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

ii)

iekšzemes apgabalos: visam tāda objekta sateces baseinam, kurā oficiāli apstiprināta EHN. Kompetentā iestāde zonas plašumu var ierobežot, ietverot tikai sateces baseina daļas vai objekta platību, ja vien tādējādi nepasliktinās slimības izplatības profilakse;

b)

kompetentajai iestādei ārpus aizsardzības zonas ir jāizveido uzraudzības zona, kas:

i)

piekrastes apgabalos: atbilst aizsardzības zonu aptverošajam apgabalam, kur vērojama plūdmaiņu joslu pārklāšanās, vai aizsardzības zonu aptverošam apgabalam, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīgam apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

ii)

iekšzemes apgabalos: ir paplašināts apgabals ārpus izveidotās aizsardzības zonas.


XV PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS SHĒMA UN KONTROLES PASĀKUMU ILGUMS UZRAUDZĪBAS ZONĀ ATTIECĪBĀ UZ AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM

(kā minēts šīs regulas 98. un 101. pantā)

1.   Uzraudzības shēma

Uzraudzības zonā esošajos objektos un akvakultūras objektu grupās, kur tiek turētas sarakstā norādītās sugas, jāīsteno uzraudzība, kā paredzēts 98. pantā, lai veiktu kontrolpārbaudi uz inficēšanos ar attiecīgo A kategorijas slimību. Uzraudzībā jāietver veselības apmeklējumi, arī paraugu ņemšana no audzēšanas vienībām. Minētie apmeklējumi jāveic kompetentajai iestādei saskaņā ar 1. un 2. tabulu.

Kritēriji, kas izklāstīti XII pielikuma 1. punktā, attiecas uz paraugu ņemšanu atkarībā no sugas.

1. tabula

Uzraudzības shēma, kas ietver veselības apmeklējumus un paraugu ņemšanu objektos un objektu grupās attiecībā uz ūdensdzīvnieku A kategorijas slimībām, izņemot epizootisko hematopoētisko nekrozi

A kategorijas slimība

Veselības apmeklējumu skaits gadā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Dzīvnieku skaits paraugā

Gada periods paraugu ņemšanai

Dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, uzturēšanās periods objektā

Mikrocytos mackini infekcija

1

1

150

Kad ir zināms, ka infekcijas prevalence ir maksimāla, vai no aprīļa līdz maijam, pēc 3–4 mēnešu perioda, kad jūras temperatūra ir zemāka par 10 °C

4 mēneši

Perkinsus marinus infekcija

1

1

150

Kad ir zināms, ka infekcijas prevalence ir maksimāla, vai septembrī, oktobrī vai novembrī

4 mēneši

Tauras sindroma vīrusa infekcija

2

2

150

Gada periodā, kad ūdens temperatūrai ir varbūtīgi sasniegt gada augstāko līmeni

2 mēneši

Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija

2

2

150

Gada periodā, kad ūdens temperatūrai ir varbūtīgi sasniegt gada augstāko līmeni

2 mēneši


2. tabula

Specifiska uzraudzības shēma, kas ietver veselības apmeklējumus un paraugu ņemšanu objektos attiecībā uz ūdensdzīvnieku epizootisko hematopoētisko nekrozi (EHN)  (1)

Objekta veids

Veselības inspekciju skaits gadā (divos gados)

Paraugu ņemšanu skaits gadā (divos gados)

Zivju skaits paraugā

Augošo zivju skaits

Vaislas zivju skaits (2)

a)

Objekti, kuros ir vaislas zivis

2

2

150 (pirmā un otrā inspekcija)

150 (pirmā vai otrā inspekcija)

b)

Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis

2

1

0

150 (2) (pirmā vai otrā inspekcija)

c)

Objekti, kuros nav vaislas zivju

2

2

150 (pirmā un otrā inspekcija)

0

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10

2.   Kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā

A kategorijas slimība

Minimālie uzraudzības periodi

Mikrocytos mackini infekcija

3 gadi

Perkinsus marinus infekcija

3 gadi

Tauras sindroma vīrusa infekcija

2 gadi

Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija

2 gadi

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

2 gadi

Kad uzraudzības periods ir beidzies un nav konstatēta jauna inficēšanās ar attiecīgo A kategorijas slimību, uzraudzības zonā paredzētie pasākumi ir jāatceļ, kā paredzēts šīs regulas 101. pantā.


(1)  Zivju paraugu ņemšana laboratorisku izmeklējumu vajadzībām jāveic tikai tad, kad ūdens temperatūra ir no 11 līdz 20 °C. Prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības inspekcijām. Objektos, kur ūdens temperatūra gada laikā nesasniedz 11 °C, paraugu ņemšana un veselības apmeklējumi jāveic, kad ūdens temperatūra ir visaugstākajā līmenī.

(2)  Paraugos no vaislas zivīm nav jāietver dzimumdziedzeru šķidrumi, pieņi vai ikri, jo nav pierādījumu, ka EHN izraisa reproduktīvās sistēmas infekciju.


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/140


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/688

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punkta otro daļu, 125. panta 2. punktu, 131. panta 1. punktu, 132. panta 2. punktu, 135. pantu, 136. panta 2. punktu, 137. panta 2. punktu, 140. pantu, 144. panta 1. punktu, 146. panta 1. punktu, 147. pantu, 149. panta 4. punktu, 154. panta 1. punktu, 156. panta 1. punktu, 160. pantu, 162. panta 3. un 4. punktu, 163. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktu un 164. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti profilakses un kontroles noteikumi attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. IV daļas I sadaļas 3.–5. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz turētu un savvaļas sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā. Regula arī piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt šādus noteikumus, lai nodrošinātu netraucētu darbību jaunajam tiesiskajam regulējumam, kas tiek iedibināts ar Regulu (ES) 2016/429.

(2)

Ar šo regulu noteiktie noteikumi un riska mazināšanas pasākumi ir vajadzīgi, lai papildinātu Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 3.–5. nodaļā noteiktās dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē turētu un savvaļas sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, tā nodrošinot, ka minētās preces nerada būtisku risku, ka varētu izplatīties sarakstā norādītās slimības, kuras minētas ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 (2) grozītās Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā un II pielikumā un kuras ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (3) iedalītas kategorijās saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Regulas (ES) 2016/429 mērķis ir nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku (salīdzinājumā ar iepriekšējo, kas bija spēkā pirms jaunā pieņemšanas) tiesisko regulējumu, vienlaikus garantējot, ka dzīvnieku veselības prasību izstrāde tiek vairāk balstīta uz risku un tiek uzlabota sagatavotība, profilakse un kontrole attiecībā uz dzīvnieku slimībām. Tās mērķis ir arī apkopot noteikumus par dzīvnieku slimībām vienā tiesību aktā, nevis saglabāt tos izkliedētus daudzos dažādos tiesību aktos. Šajā regulā paredzētie noteikumi par noteiktiem reproduktīvajiem produktiem, proti, inkubējamām olām, arī atbilst šādai pieejai. Noteikumu saturs ir saistīts pēc būtības, jo tie tiks piemēroti visiem operatoriem, kas pārvieto turētus vai savvaļas sauszemes dzīvniekus vai inkubējamas olas. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no dublēšanās, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm.

(3)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 grozītās Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā un II pielikumā noteikts tādu dzīvnieku slimību saraksts, attiecībā uz kurām Savienības iesaiste ir īpaši būtiska, bet ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 slimības iedalītas kategorijās atkarībā no konkrētiem pasākumiem, kas tām piemērojami, un sarakstā iekļautas dzīvnieku sugas, kurām šie noteikumi būtu piemērojami. Tiek uzskatīts, ka D kategorijas slimības rada ievērojamu izplatīšanās risku, kad dzīvnieki tiek pārvietoti starp dalībvalstīm.

(4)

Attiecībā uz B un C kategorijas slimību izskaušanu eksistē slimību izskaušanas programmas. Šādu programmu izstrādes noteikumi ir paredzēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (4). Šādas izskaušanas programmas atkarībā no konkrētās slimības attiecas uz objektu, zonu vai dalībvalsti, un nepieciešamie pasākumi ietver noteiktas dzīvnieku veselības garantijas dzīvnieku pārvietošanai. Iepriekš minētajā deleģētajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi, saskaņā ar kuriem pēc attiecīgās izskaušanas programmas sekmīgas pabeigšanas dalībvalstis un zonas atzīst par brīvām no slimībām. Tādēļ šajā regulā arī būtu jāparedz šādas dzīvnieku veselības garantijas attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai zonām, kurās īsteno izskaušanas programmas vai kurām ir atzīts statuss “brīva no slimības”.

(5)

Lai mazinātu slimību izplatīšanās risku starp dalībvalstīm, ar šo regulu vajadzētu noteikt dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz iepriekš 3. un 4. apsvērumā minētajām slimībām, dzīvnieku sugām, kas attiecībā uz konkrēto slimību norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 sarakstā, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”. Būtu jāņem vērā attiecīgie standarti, kas rekomendēti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā.

(6)

Regulas (ES) 2016/429 125. pantā ir noteikti nepieciešamie slimību profilakses pasākumi saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu un Komisija ir pilnvarota noteikt papildprasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinficēšanu, kā arī biodrošības pasākumus, ar ko mazināt potenciālos riskus, kuri rodas, Savienībā veicot dzīvnieku pārvadāšanas darbības. Tādēļ šajā regulā vajadzētu noteikt sīkāk izstrādātus noteikumus par konstrukcijas prasībām transportlīdzekļiem un konteineriem, detalizētākas biodrošības prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanas darbībām, kā arī paredzēt dažus atbrīvojumus. Līdzīgi noteikumi attiecas arī uz operatoriem, kas veic noteiktu reproduktīvo produktu, konkrētāk, mājputnu un nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvadājumus, un šādi noteikumi, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/429 157. panta 3. punktu, būtu jāparedz arī šajā regulā.

(7)

Noteikumos, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 (proti, Padomes Direktīvā 64/432/EEK (5), 91/68/EEK (6), 2009/156/EK (7) un 2009/158/EK (8) attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, mājputnu un inkubējamu olu pārvadāšanas darbībām) bija noteiktas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinfekciju un biodrošības pasākumi, ar ko mazina potenciālos riskus, kuri rodas, veicot noteiktas dzīvnieku pārvadāšanas darbības. Ir izrādījies, ka minētās prasības sekmīgi novērš dzīvnieku slimību izplatīšanās risku Savienībā, kāds rodas, veicot pārvadāšanas darbības. Tādēļ būtu lietderīgi saglabāt minēto prasību galveno būtību, pielāgojot tās visu turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanas darbībām.

(8)

Regulas (ES) 2016/429 132. panta 2. punkts prasa, lai Komisija nosaka maksimālo termiņu, kura laikā kautuves operatoram, kas no citas dalībvalsts saņem nokaušanai paredzētus turētus nagaiņus un mājputnus, jānodrošina šo dzīvnieku nokaušana. Tādēļ šāds maksimālais termiņš, kura laikā dzīvnieki jānokauj, lai nodrošinātu, ka to veselības statuss neapdraud citu galamērķa vietā esošu dzīvnieku veselības statusu, būtu jānosaka ar šo regulu. Regula (ES) 2016/429 arī paredz noteikumus attiecībā uz tādu sūtījumu pārvietošanu, kuros ir pret infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju uzņēmīgi nagaiņi; šai slimībai ir īpašs izplatīšanās risks tāpēc, ka slimību pārnēsā vektori. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka daži īpaši noteikumi par šādu dzīvnieku nokaušanu.

(9)

Kas attiecas uz turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, Regulas (ES) 2016/429 131. panta 1. punkts Komisiju pilnvaro noteikt noteikumus attiecībā uz uzturēšanās periodiem un laikposmu, kas nepieciešams, lai pirms pārvietošanas objektā ierobežotu turētu nagaiņu vai mājputnu ievešanu, kā arī dzīvnieku veselības papildprasībām, ar ko mazina risku attiecībā uz minētās regulas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka atbilstoši pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu dzīvnieku veselību un novērstu slimību izplatīšanos, pārvietojot nagaiņus, mājputnus un nebrīvē turētus putnus. Izstrādājot šos pasākumus, būtu jāņem vērā noteikumi, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas. Šādi noteikumi attiecībā uz nagaiņiem, mājputniem un nebrīvē turētiem putniem bija noteikti Direktīvā 64/432/EEK, 91/68/EEK un 2009/158/EK, Direktīvā 2009/156/EK un daļēji – Padomes Direktīvā 92/65/EEK (9). Attiecīgā gadījumā ar minētajiem noteikumiem būtu jāievieš jaunas vai atšķirīgas prasības, jo īpaši, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes atziņas un standartus vai slimību sarakstu, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā un Deleģētajā regulā (ES) 2018/1629, kā arī slimību iedalījumu kategorijās saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882.

(10)

Pēc analoģijas Komisija ar Regulas (ES) 2016/429 160. panta 2. punktu un 164. panta 2. punktu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu reproduktīvo produktu, t. i., inkubējamu olu, pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz arī šādi noteikumi.

(11)

Pamatscenārija gadījumā sauszemes dzīvnieki uz citu dalībvalsti būtu jāpārvieto no izcelsmes objekta tieši uz galamērķa vietu attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētā, šo pārvietošanu var pārtraukt, un dzīvnieki var tikt pakļauti savākšanas operācijām. Savākšanas operācijas rada īpašu risku dzīvnieku slimību izplatībai. Regulas (ES) 2016/429 135. pants prasa, lai Komisija pieņem deleģētos aktus, ar ko paredz noteikumus, kuri papildina minētās regulas 133. un 134. panta noteikumus attiecībā uz turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām, ja šie dzīvnieki tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti. Tādēļ šādas prasības būtu jānosaka ar šo regulu.

(12)

Atbilstoši noteikumiem, kas ir piemērojami pirms Regulas (ES) 2016/429 stāšanās spēkā un noteikti Direktīvā 64/432/EEK, 91/68/EEK un 2009/156/EK, daži nagaiņu sūtījumi netika pārvietoti tieši no izcelsmes objekta uz galamērķa objektu. Tirgotāji un savākšanas un šķirošanas centri dzīvniekus, kuri bija ievesti kā sūtījumi no dažādiem objektiem, pirms nosūtīšanas uz to attiecīgajiem galamērķiem grupēja pēc vienāda veselības statusa. Ir izrādījies, ka minētajās direktīvās paredzētie noteikumi sekmīgi novērš pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā. Attiecīgi šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un jaunākās zinātniskās zināšanas. Būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2016/429 133. pants, kas paredz, ka operatori, veicot turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošanu no izcelsmes dalībvalsts uz citu dalībvalsti, drīkst veikt ne vairāk kā trīs savākšanas operācijas.

(13)

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 140. panta b) punktu attiecībā uz nagaiņiem, kas piedalās izstādēs un sporta, kultūras un līdzīgos pasākumos, būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem par savākšanas operācijām, jo izmantotie alternatīvie riska mazināšanas pasākumi samazina risku, ko šīs darbības rada attiecībā uz sarakstā norādīto slimību izplatīšanos. Šādas atkāpes ir noteiktas ar šo regulu.

(14)

Ar Regulas (ES) 2016/429 136. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota noteikt sīki izstrādātus noteikumus noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku (izņemot nagaiņus un mājputnus) pārvietošanai starp dalībvalstīm.

(15)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku, tai skaitā primātu, nebrīvē turētu putnu, medus bišu, kameņu, suņu, kaķu un mājas sesku pārvadāšanu starp dalībvalstīm bija noteikti Direktīvā 92/65/EEK. Ir izrādījies, ka šie noteikumi sekmīgi mazina sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku starp dalībvalstīm. Tāpēc šajā regulā būtu jāsaglabā šo noteikumu galvenā būtība, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto praktisko pieredzi. Turklāt ar šo regulu būtu jāparedz atkāpju iespējas gadījumos, kad tiek veikti alternatīvi riska mazināšanas pasākumi.

(16)

Ar Regulas (ES) 2016/429 3. panta 5. punktu Komisija ir pilnvarota noteikt noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētās regulas IV daļu pareizi piemēro attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana. Tādēļ ar šo regulu būtu jāparedz šādi konkrēti noteikumi.

(17)

Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir uzskaitītas gaļēdāju sugas, kas rada ievērojamu Echinococcus multilocularis un trakumsērgas vīrusa izplatīšanās risku, pārvietojot tās no vienas dalībvalsts uz citu. Tāpēc attiecībā uz citiem gaļēdājiem būtu jāparedz dzīvnieku veselības papildprasības, lai mazinātu minēto slimību izplatīšanās risku starp dalībvalstīm.

(18)

Regulas (ES) 2016/429 137. panta 2. punkts prasa, lai Komisija papildus minētās regulas 137. panta 1. punkta noteikumiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz norobežotiem objektiem, kā arī attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz šādiem norobežotiem objektiem gadījumos, kad tiek veikti riska mazināšanas pasākumi, kuri garantē, ka šāda pārvietošana norobežotajā objektā un apkārtējos objektos nerada būtisku risku turētu sauszemes dzīvnieku veselībai.

(19)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu bija noteikti ar Direktīvu (EK) 92/65/EEK. Regulas (ES) 2016/429 95. un 137. pantā definēts jēdziens “norobežots objekts”, kas ir līdzvērtīgs Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā definētajam jēdzienam “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs”. Tāpēc bijušo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto praktisko pieredzi. Jāņem vērā arī attiecīgie standarti, kas attiecībā uz primātiem rekomendēti OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā.

(20)

Ar Regulas (ES) 2016/429 138. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota noteikt noteikumus par to, kā galamērķa vietas kompetentā iestāde piešķir atkāpes, papildinot minētās regulas 138. panta 1. un 2. punkta noteikumus par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu zinātniskiem mērķiem. Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Direktīva 92/65/EEK noteica, ka suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kurus zinātniskos nolūkos pārvieto uz citu dalībvalsti, nav jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu, un suņiem nav jābūt apstrādātiem pret Echinococcus multilocularis invāziju, ja šos dzīvniekus paredzēts pārvietot uz apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe.

(21)

Ar Regulas (ES) 2016/429 140. panta a) punktu Komisija ir pilnvarota noteikt īpašas prasības, ar kurām papildina minētās regulas 126.–136. pantā paredzētos noteikumus par tādu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kas paredzēti cirkiem, izstādēm un sporta pasākumiem.

(22)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par tādu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kas tiek turēti cirku un dzīvnieku priekšnesumu vajadzībām, uz Direktīvas 92/65/EEK pamata bija noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1739/2005 (10), kuru no 2021. gada 21. aprīļa atceļ ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 (11). Ņemot vērā to, ka patlaban šādus dzīvniekus, kas kopā ar cirku vai dzīvnieku priekšnesumu, kuram tie pieder, pārvietojas uz citām dalībvalstīm, var pārvietot bez veterinārā pavadsertifikāta, šajā regulā iespēja veikt šādu pārvietošanu pa Savienības teritoriju būtu jāsaglabā. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz ceļojošos cirkos vai dzīvnieku priekšnesumos turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm un paredzēt atkāpi no Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētajām dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām.

(23)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par nebrīvē turētu putnu pārvietošanu uz izstādēm citā dalībvalstī bija paredzēti Direktīvā 92/65/EEK un citos tiesību aktos.

(24)

Lai novērstu sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku saistībā ar nebrīvē turētu putnu pārvietošanu starp dalībvalstīm, šajā regulā ir lietderīgi saglabāt Savienības noteikumus par tādu nebrīvē turētu putnu pārvietošanu, kurus paredzēts vest uz izstādi citā dalībvalstī. Turklāt šajā regulā būtu arī jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz piekūnveidīgo kārtas putniem, kuri piedalās medību izstādēs citās dalībvalstīs, un attiecībā uz pasta baložiem, kurus paredzēts pārvietot uz sporta pasākumiem citās dalībvalstīs.

(25)

Ar Regulas (ES) 2016/429 144. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota piešķirt atkāpes no minētās regulas 143. panta 1. punktā paredzētajām dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(26)

Patlaban saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK noteikumiem reģistrētus zirgu sugas dzīvniekus starp dalībvalstīm, kuras uz savstarpēja pamata ir ieviesušas alternatīvu kontroles sistēmu, kas nodrošina attiecīgas veterinārajā sertifikātā noteiktajām garantijām līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas, var pārvietot bez veterinārā pavadsertifikāta. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe. Tomēr būtu jāiedibina īpaši šādu dzīvnieku pārvietošanas nosacījumi, tai skaitā jāpieprasa galamērķa dalībvalsts piekrišana.

(27)

Ar Regulas (ES) 2016/429 144. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota noteikt dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku (izņemot nagaiņus, mājputnus un dzīvniekus, kurus paredzēts pārvietot uz norobežotiem objektiem) pārvietošanu uz citām dalībvalstīm gadījumos, kad veterinārais sertifikāts tiek pieprasīts, lai nodrošinātu, ka attiecīgā pārvietošana notiek saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 124.–142. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām. Tādēļ ar šo regulu būtu jāiedibina prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu, lai uz citām dalībvalstīm varētu pārvietot nebrīvē turētu putnu, medus bišu, kameņu (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem), primātu, suņu, kaķu, mājas sesku un citu gaļēdāju sūtījumus.

(28)

Ar Regulas (ES) 2016/429 164. panta 2. punktu Komisija ir arī pilnvarota noteikt dzīvnieku veselības sertifikācijas un paziņošanas prasības attiecībā uz tādu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi un mājputnu reproduktīvie produkti, pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu, lai uz citām dalībvalstīm varētu pārvietot nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu sūtījumus.

(29)

Gaļēdāju (izņemot suņus, kaķus un mājas seskus) pārvietošana uz citām dalībvalstīm būtu jāatļauj arī gadījumos, kad izcelsmes dalībvalstī nav atļauta šo gaļēdāju vakcinācija pret trakumsērgu un tā tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (12) 10. panta 1. punktu, kas paredz zāļu lietošanu, kuru neaptver tirdzniecības atļaujas nosacījumi.

(30)

Regulas (ES) 2016/429 146. panta 1. punkts prasa, lai Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus un papildu informāciju attiecībā uz veterināro sertifikātu saturu dažādām turētu sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām un attiecībā uz specifiskiem pārvietošanas veidiem. Regulas (ES) 2016/429 162. panta 3. punkts prasa, lai Komisija pieņem deleģētos aktus par informāciju, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā attiecībā uz inkubējamu olu pārvietošanu starp dalībvalstīm, ņemot vērā saskaņā ar 162. panta 1. punktu minētajā veterinārajā sertifikātā obligāti iekļaujamo informāciju. Tādēļ ir jānosaka saturs sertifikātiem, kam jābūt līdzi turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumiem, ja šos sūtījumus pārvieto uz citu dalībvalsti.

(31)

Ar Regulas (ES) 2016/429 147. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par īpašiem pasākumiem, ar kuriem atkāpjas vai papildina operatoru pienākumu nodrošināt, ka attiecībā uz specifiskiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas veidiem dzīvniekiem ir līdzi veterinārais sertifikāts. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu attiecībā uz nagaiņu un mājputnu pārvietošanu caur objektiem, kas veic Regulas (ES) 2016/429 133. pantā paredzētās savākšanas operācijas pirms to galamērķa sasniegšanas.

(32)

Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku veselības prasības par pārvietošanu Savienībā tiek izpildītas arī attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri sertificēti eksportam uz trešo valsti un kurus uz Savienības ārējo robežu transportē caur citu dalībvalsti, operatoriem būtu jānodrošina, ka šādu dzīvnieku sūtījumiem ir pievienoti veterinārie sertifikāti, kas sniedz vismaz tikpat stingrus apliecinājumus, kā tie, kas attiecībā uz nokaušanai paredzētu turētu nagaiņu vai mājputnu pārvietošanu tiek prasīti dalībvalstī, kurā atrodas izvešanas vieta.

(33)

Ar Regulas (ES) 2016/429 149. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par dokumentu, identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm un pārbaudēm, kas oficiālajam veterinārārstam jāveic attiecībā uz dažādām turētu sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku veselības prasībām. Tādēļ, ņemot vērā šīs regulas tvērumu, kurā ietilpst arī inkubējamas olas, minētos noteikumus vajadzētu pieņemt ar šo regulu, iedibinot šim nolūkam vajadzīgos noteikumus, tai skaitā – nosakot termiņus, kādos jāveic šādas kontrolpārbaudes un pārbaudes; termiņus, kas jāievēro oficiālajam veterinārārstam attiecībā uz veterināro sertifikātu izdošanu pirms turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumu pārvietošanas; kā arī veterināro sertifikātu derīguma termiņu un nosacījumus šā termiņa pagarināšanai.

(34)

Regulas (ES) 2016/429 152., 153. un 163. pants prasa, lai operatori savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti un sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai attiecīgā kompetentā iestāde par turēto sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu pārvietošanu varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi par prasībām attiecībā uz operatoru pienākumu veikt iepriekšēju paziņošanu, par informāciju, kas vajadzīga šādas pārvietošanas paziņošanai un par ārkārtas procedūrām attiecībā uz šādiem paziņojumiem.

(35)

Regulas (ES) 2016/429 153. panta 2. un 4. punktā, 154. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 163. panta 2. punktā paredzēts, ka paziņošanai par turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumu paredzēto pārvietošanu uz citām dalībvalstīm jāizmanto sistēma TRACES. TRACES ir integrēta datorizēta veterinārā sistēma, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (13) un 2004/292/EK (14). Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (15) 131. pantā paredzēts izveidot informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kurā tiks iekļautas arī TRACES funkcijas, šajā regulā TRACES vietā būtu jāatsaucas uz IMSOC.

(36)

Regulas (ES) 2016/429 155. pantā paredzēti nosacījumi savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai no vienas dalībvalsts biotopa uz biotopu vai objektu citā dalībvalstī. Ar šo regulu būtu jānosaka dzīvnieku veselības, sertifikācijas un paziņošanas prasības attiecībā uz šādu pārvietošanu saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/429 156. panta 1. punktā.

(37)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus par tādu dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli, kuras ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem un noteiktas 5. panta 1. punktā, saistībā ar turētu sauszemes dzīvnieku, savvaļas sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

turētiem un savvaļas sauszemes dzīvniekiem un inkubējamām olām;

b)

objektiem, kuros šādus dzīvniekus un inkubējamas olas tur vai kuros veic to savākšanas operācijas;

c)

operatoriem, kas tur šādus dzīvniekus un inkubējamas olas;

d)

operatoriem, kas pārvadā sauszemes dzīvniekus un inkubējamas olas;

e)

dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.   Regulas II daļu turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanai piemēro tikai tad, ja pārvietošana notiek starp dalībvalstīm, izņemot 4.–6. pantu un 63. pantu, kuri attiecas arī uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu vienas dalībvalsts teritorijā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir ceļa vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis un gaisa kuģis;

2)

“konteiners” ir jebkurš sprosts, kaste, tvertne vai cita pietiekami izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku vai olu pārvadāšanai;

3)

“vidiski izolēts audzēšanas objekts” ir objekts, kura konstrukcija apvienojumā ar stingriem biodrošības pasākumiem nodrošina, ka dzīvnieku audzēšana ir faktiski izolēta no saistītās infrastruktūras un no vides;

4)

“liellops” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

5)

“no [slimības] brīvs objekts” ir objekts, kam statuss “brīvs no slimības” piešķirts saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689;

6)

“statuss “brīvs no [slimības]”  ” nozīmē, ka dalībvalsts vai tās zonas statusu “brīvs no slimības” saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 36. pantu ir apstiprinājusi Komisija;

7)

“nav ziņots par [slimību]” nozīmē, ka attiecībā ne uz vienu objektā turētu attiecīgas sugas dzīvnieku vai dzīvnieku grupu nav bijis par apstiprinātu klasificēta attiecīgās slimības gadījuma, kā arī ir izslēgtas jebkādas aizdomas par minēto slimību;

8)

“nokaušanai paredzēti [dzīvnieki]” ir turēti sauszemes dzīvnieki, ko tieši vai pēc savākšanas operācijas transportē uz kautuvi;

9)

“apstiprināts karantīnas objekts” ir objekts, kam piešķirts apstiprinājums saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 14. pantu;

10)

“apstiprināta izskaušanas programma” ir dalībvalstī vai tās zonā īstenota slimības izskaušanas programma, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu apstiprinājusi Komisija;

11)

“aita” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

12)

“kaza” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

13)

“cūka” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Suidae dzimtas sugām;

14)

“zirgs” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

15)

“kamielis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Camelidae dzimtas sugām;

16)

“briedis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Cervidae dzimtas sugām;

17)

“citi turēti nagaiņi” ir turēti nagaiņi, kas nav liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi, kamieļi un brieži;

18)

“pret vektoriem aizsargāts objekts” ir daļa no objekta infrastruktūras vai visa objekta infrastruktūra, kas ar piemērotiem fiziskiem un pārvaldības līdzekļiem aizsargāta pret Culicoides uzbrukumiem un kam statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts” piešķīrusi kompetentā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 44. pantu;

19)

“vektorbrīvs periods” ir periods, kura laikā kādā definētā apgabalā nav aktīvi Culicoides, un šāds periods noteikts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļu;

20)

“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai;

21)

“produktīvie mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kurus audzē gaļas, pārtikas olu vai citu produktu ražošanai vai medījamo putnu krājumu atjaunošanai;

22)

“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu mājputnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa;

23)

“diennakti vecs cālis” ir jebkurš mājputns, kas jaunāks par 72 stundām;

24)

“noteiktas bezpatogēnu olas” ir inkubējamas olas, kas iegūtas no tādām vistu saimēm, kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā (16), ir brīvas no noteiktiem patogēniem, un olas paredzētas tikai diagnostikai, izpētei vai lietošanai farmācijā;

25)

“reģistrēts zirgu sugas dzīvnieks” ir:

a)

pie Equus caballus un Equus asinus sugām piederīgs tīršķirnes vaislas dzīvnieks, kas ierakstīts vai atbilst ierakstīšanas kritērijiem tādas ciltsgrāmatas pamatdaļā, kuru izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 4. vai 34. pantu atzīta šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

b)

turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Equus caballus un ir reģistrēts vai nu tieši starptautiskā sacensību un sacīkšu zirgu pārvaldības asociācijā vai organizācijā, vai tās nacionālajā federācijā vai kādā no tās filiālēm (“reģistrēts zirgs”);

26)

“primāts” ir dzīvnieks, kas pieder pie primātu kārtas, izņemot cilvēku;

27)

“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera;

28)

“kamene” ir dzīvnieks, kas pieder pie Bombus ģints sugām;

29)

“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus;

30)

“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris;

31)

“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo;

32)

“citi gaļēdāji” ir dzīvnieki, kas pieder pie kārtas Carnivora, izņemot suņus, kaķus un mājas seskus;

33)

“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi un kuram paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm;

34)

“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa;

35)

“pasta balodis” ir jebkurš balodis, kuru no baložu mājas transportē vai paredz transportēt uz citu dalībvalsti, kur to paredzēts palaist vaļā, lai tas varētu atlidot atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti.

II DAĻA

TURĒTU SAUSZEMES DZĪVNIEKU UN INKUBĒJAMU OLU PĀRVIETOŠANA SAVIENĪBĀ

1. NODAĻA

Vispārīgas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā

1. iedaļa

Slimību profilakses pasākumi attiecībā uz pārvadājumiem Savienībā, kas piemērojami papildus Regulā (ES) 2016/429 paredzētajiem pasākumiem

4. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem

Attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku vai inkubējamu olu pārvadāšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem, bet izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti 6. pantā minēto sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai, operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka:

a)

tie ir konstruēti tā, lai:

i)

no tiem nevarētu izbēgt dzīvnieki vai izkrist inkubējamās olas;

ii)

būtu iespējams veikt transportlīdzekļa vietas, kurā atrodas dzīvnieki, vizuālu inspekciju;

iii)

novērstu vai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka varētu izbirt dzīvnieku ekskrementi, izlietoti pakaiši vai barība;

iv)

mājputnu un nebrīvē turētu putnu gadījumā – novērstu vai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka varētu izbirt to spalvas;

b)

tie pēc katras dzīvnieku, inkubējamu olu vai jebkura cita priekšmeta, kas varētu radīt dzīvnieku veselības risku, pārvadāšanas pēc iespējas drīz tiek tīrīti un dezinficēti un, ja nepieciešams, tīrīti un dezinficēti no jauna, un vienmēr pirms jaunu dzīvnieku vai inkubējamu olu iekraušanas transportlīdzekļi tiek izžāvēti vai tiem ļauj izžūt.

5. pants

Prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu transportēšanas konteineriem

1.   Attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanas konteineriem, bet izņemot 6. pantā minēto sauszemes dzīvnieku pārvadāšanas konteinerus, operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka:

a)

tie atbilst 4. panta a) punkta prasībām;

b)

tajos ir tikai vienas sugas, kategorijas, tipa un vienāda veselības statusa dzīvnieki vai inkubējamas olas;

c)

tie ir:

i)

nelietoti un šim nolūkam speciāli izstrādāti vienreizlietojamie konteineri, kas pēc pirmās izmantošanas jāiznīcina;

vai

ii)

tie pēc lietošanas un pirms jebkādas turpmākas lietošanas ir iztīrīti, dezinficēti un izžāvēti vai tiem atļauts nožūt.

2.   Mājputnu un inkubējamu olu gadījumā operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka uz konteineriem, kuros transportlīdzeklī tiek pārvadāti turēti mājputni un inkubējamas olas, ir šādas norādes:

a)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem un inkubējamām olām:

i)

izcelsmes dalībvalsts nosaukums;

ii)

izcelsmes objekta apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

iii)

attiecīgā mājputnu suga;

iv)

dzīvnieku vai inkubējamo olu skaits;

b)

attiecībā uz vaislas mājputniem un produktīvajiem mājputniem – izcelsmes objekta apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs.

3.   Attiecībā uz medus bišu mātēm, kuras transportē saskaņā ar 49. pantā paredzēto atkāpi, operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka uzreiz pēc oficiālā veterinārārsta veiktās vizuālās apskates, kas vajadzīga veselības sertificēšanas nolūkā, konteinerus vai visu sūtījumu pārklāj ar smalku linumu, kura acu izmērs nepārsniedz 2 mm.

4.   Attiecībā uz kamenēm, kuras nāk no vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem, operatori (ieskaitot pārvadātājus) pārvadāšanas laikā nodrošina to izolēšanu atsevišķās epidemioloģiskajās vienībās, katru saimi ievietojot slēgtā konteinerā, kurš ir vai nu jauns, vai pirms lietošanas iztīrīts un dezinficēts.

6. pants

Atbrīvojumi no prasībām attiecībā uz transportlīdzekļiem un konteineriem, kuros pārvadā turētus sauszemes dzīvniekus un inkubējamas olas

1.   Regulas 4. un 5. pantā noteiktās prasības nepiemēro, transportējot šādus dzīvniekus:

a)

sauszemes dzīvniekus, kuri tiek turēti ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu vajadzībām;

b)

Regulas (ES) 2016/429 I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, ja tos nekomerciālos nolūkos pārvadā lielākā skaitā, nekā atļauts saskaņā ar minētās regulas 246. panta 1. un 2. punktu;

c)

Regulas (ES) 2016/429 I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, ja tos nekomerciālos nolūkos pārvadā lielākā skaitā, nekā attiecībā uz šīm sugām atļauts, un ja noteikumi par maksimālo atļauto attiecīgās sugas lolojumdzīvnieku skaitu pieņemti saskaņā ar 246. panta 3. punktu.

2.   Regulas 4. panta b) punkta un 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta prasības nepiemēro attiecībā uz zirgu pārvadājumiem vienas dalībvalsts teritorijā, izņemot gadījumus, kad tie ir paredzēti nokaušanai.

3.   Kompetentā iestāde var lemt par 4. panta b) punkta prasību nepiemērošanu, ja pārvadāšana notiek:

a)

viena objekta teritorijā ar nosacījumu, ka:

i)

pārvadātos dzīvniekus tur objektā un pārvadājumu veic šā objekta operators;

un

ii)

transportlīdzekļi, ko izmanto turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai, pirms izbraukšanas no objekta tiek tīrīti un dezinficēti;

vai

b)

starp vienā dalībvalstī esošiem objektiem ar nosacījumu, ka:

i)

objekti pieder pie vienas piegādes ķēdes;

un

ii)

transportlīdzekļi, ko izmanto turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai, katras dienas beigās tiek tīrīti un dezinficēti, ja attiecīgajā dienā tajos ir pārvadāti dzīvnieki.

4.   Regulas 4. pantā un 5. panta 1. un 2. punktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz medus bišu un kameņu pārvadājumiem.

2. iedaļa

Ar vakcināciju saistītas papildprasības, kas attiecas uz sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

7. pants

Prasības par vakcināciju pret A kategorijas slimībām attiecībā uz sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu uz citu dalībvalsti

Ja izcelsmes dalībvalsts sākusi vakcinēšanu pret kādu A kategorijas slimību, operatori sauszemes dzīvniekus un inkubējamas olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki un inkubējamās olas atbilst specifiskiem nosacījumiem, kuri attiecīgajai A kategorijas slimībai un saistībā ar šo slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 47. pantu.

3. iedaļa

Papildprasības attiecībā uz tādu kautuvju operatoriem, kas turētus sauszemes dzīvniekus saņem no citām dalībvalstīm

8. pants

Maksimālais termiņš, kura laikā jānokauj turēti nagaiņi un mājputni, kas ievesti no citām dalībvalstīm

Kautuvju operatori nodrošina, ka no citas dalībvalsts saņemtus turētus nagaiņus un mājputnus nokauj vēlākais 72 stundu laikā pēc ievešanas kautuvē.

9. pants

Riska mazināšanas papildpasākumi, kas jāpilda kautuvju operatoriem

1.   Kautuvju operatori nodrošina, ka attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuri ievesti no citas dalībvalsts, nokauj ne vēlāk kā 24 stundas pēc to ievešanas kautuvē, ja vien šie dzīvnieki neatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)

attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

vai

b)

tie atbilst nosacījumiem, uz kuriem ir atsauce Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā un par kuriem panākta vienošanās ar galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi.

2.   Papildus 1. punkta prasībām, ja attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju sarakstā norādīto sugu dzīvniekus transportē caur citu dalībvalsti un neizpilda vismaz vienu no 32. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā vai 32. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kautuvju operatori nodrošina, ka šādus dzīvniekus nokauj ne vēlāk kā 24 stundas pēc to ievešanas kautuvē.

2. NODAĻA

Dzīvnieku veselības papildprasības turētu nagaiņu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1. iedaļa

Liellopi

10. pants

Prasības turētu liellopu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi ir uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem liellopiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kas bez vakcinācijas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz liellopiem, kā arī ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

i)

objekts atrodas tādā dalībvalstī vai tās zonā, kam attiecībā uz liellopu populāciju ir statuss “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”;

vai

ii)

dzīvniekiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

iii)

dzīvnieki ir jaunāki par 12 mēnešiem;

vai

iv)

dzīvnieki ir kastrēti;

d)

dzīvnieki nāk no objekta, kas ir brīvs no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas, un ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

i)

objekts atrodas tādā dalībvalstī vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas”;

vai

ii)

pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas dzīvniekiem ar kādu no I pielikuma 2. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

iii)

dzīvnieki ir jaunāki par 6 nedēļām;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

f)

dzīvnieki ir no objekta, ap kuru vismaz 150 km rādiusā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu turētu dzīvnieku inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu, kuri pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

g)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

h)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie nāk no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 3. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

i)

izņemot gadījumus, kad turētus liellopus pārvieto saskaņā ar 11. panta 4. punkta, 12. panta 4. punkta un 13. panta nosacījumiem, attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

j)

attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem liellopiem, kas minēti 14. pantā.

11. pants

Papildprasības turētu liellopu pārvietošanai uz tādām citām dalībvalstīm vai to zonām, kurām attiecībā uz konkrētām slimībām ir statuss “brīva no slimības”

1.   Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kam ir statuss “brīva no govju enzootiskās leikozes”, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju enzootiskās leikozes;

vai

b)

– gadījumos, kad dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes – pēdējo 24 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas objektā nav ziņots par govju enzootisko leikozi, un:

i)

ja dzīvnieki ir vecāki par 24 mēnešiem – tiem ar kādu no I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi:

izmantojot paraugus, kas vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemti divos piegājienos, dzīvniekus šajā laikā turot izolācijā no citiem objektā esošiem liellopiem,

vai

izmantojot paraugu, kas ņemts pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas; un visiem objektā turētajiem liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, izmantojot paraugus, kas divos piegājienos vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemti pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas, ar kādu no I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

ja dzīvnieki ir jaunāki par 24 mēnešiem – tie dzimuši mātītei, kurai, izmantojot pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas divos piegājienos vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

2.   Operatori turētus liellopus uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta”, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un tie nav vakcinēti pret govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu, kā arī ir izpildītas šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad:

vai nu

i)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta”;

vai

ii)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas ir turēti karantīnā, un tiem, izmantojot pēdējo 15 dienu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret liellopu herpes 1. tipa vīrusu (veselu vīrusu) (BoHV-1), un iegūtais rezultāts ir negatīvs;

b)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad tie vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā, un tiem, izmantojot ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1, un iegūtais rezultāts ir negatīvs.

3.   Operatori turētus liellopus uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam ir statuss “brīva no govju virusālās diarejas”, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un tie nav vakcinēti pret govju virusālo diareju, kā arī ir izpildītas šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju virusālās diarejas, tad:

i)

objekts atrodas vai nu dalībvalstī, vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no govju virusālās diarejas”, vai ir ticis pakļauts testēšanas režīmam, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/689 IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta ii) vai iii) punktā; minētais testēšanas režīms īstenots četru pēdējo mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

dzīvnieki pirms pārvietošanas ir individuāli testēti, lai izslēgtu govju virusālās diarejas vīrusa klātbūtni;

b)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju virusālās diarejas, tad tiem ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests govju virusālās diarejas vīrusa antigēna vai genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi, un

vai nu

i)

dzīvnieki vismaz 21 dienu ilgu laikposmu pirms pārvietošanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā un – attiecībā uz grūsnām mātītēm – tām, izmantojot paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma, ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vai nu pirms dzīvnieku pārvietošanas, vai – attiecībā uz grūsnām mātītēm – pirms apsēklošanas, kura ir esošās grūsnības pamatā, ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir pozitīvi.

4.   Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus liellopus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kam ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas”, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā.

5.   Šā panta 1.–4. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem liellopiem, kas minēti 14. pantā.

12. pants

Papildprasības turētu liellopu pārvietošanai uz tādām citām dalībvalstīm vai to zonām, kurām ir apstiprinātas izskaušanas programmas attiecībā uz konkrētām slimībām

1.   Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta govju enzootiskās leikozes izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju enzootiskās leikozes;

vai

b)

gadījumos, kad dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes – pēdējo 24 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas objektā nav ziņots par govju enzootisko leikozi, un:

i)

ja dzīvnieki ir vecāki par 24 mēnešiem – tiem ar kādu no I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi:

vai nu

izmantojot paraugus, kas vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemti divos piegājienos, dzīvniekus šajā laikā turot izolācijā no citiem objektā esošiem liellopiem,

vai

izmantojot paraugus, kas ņemti pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas, un ievērojot nosacījumu, ka visiem objektā turētajiem liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, izmantojot paraugus, kas divos piegājienos vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemti pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas, ar kādu no I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

ja dzīvnieki ir jaunāki par 24 mēnešiem – tie dzimuši mātītei, kurai, izmantojot pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas divos piegājienos vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

2.   Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta programma govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta izskaušanai, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad:

vai nu

i)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta”;

vai

ii)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kurā tiek īstenota apstiprināta programma govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta izskaušanai;

vai

iii)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas ir turēti karantīnā, un tiem, izmantojot pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1, vai – ja dzīvnieki ir vakcinēti ar deletēta gE gēna vakcīnu, – antivielas pret BoHV-1 gE proteīnu, un iegūtais rezultāts ir negatīvs;

vai

iv)

dzīvnieku pārvietošanas galamērķis ir objekts, kas liellopus tur gaļas ražošanai, un tajā dzīvniekiem nav saskares ar liellopiem no citiem objektiem, un no šā objekta tos pārvieto tieši uz kautuvi;

vai

b)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad tie vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā, un tiem, izmantojot ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1, un iegūtais rezultāts ir negatīvs.

3.   Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta govju virusālās diarejas izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju virusālās diarejas, tad:

i)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no govju virusālās diarejas”;

vai

ii)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kurā tiek īstenota apstiprināta govju virusālās diarejas izskaušanas programma;

vai

iii)

objekts ir ticis pakļauts testēšanas režīmam, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/689 IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta ii) vai iii) punktā; minētais testēšanas režīms īstenots četru pēdējo mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas, un iegūtie rezultāti ir negatīvi,

vai

iv)

dzīvnieki pirms pārvietošanas ir individuāli testēti, lai izslēgtu govju virusālās diarejas vīrusa klātbūtni;

vai

v)

dzīvnieku pārvietošanas galamērķis ir objekts, kas liellopus tur gaļas ražošanai, un dzīvniekus tajā tur atsevišķi no liellopiem, kuri nākuši no citiem objektiem, un no šā objekta tos pārvieto tieši uz kautuvi;

b)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju virusālās diarejas, tad tiem ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests govju virusālās diarejas vīrusa antigēna vai genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

un

i)

dzīvnieki vai nu vismaz 21 dienu ilgu laikposmu pirms pārvietošanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā un – attiecībā uz grūsnām mātītēm – tām, izmantojot paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma, ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vai nu pirms dzīvnieku pārvietošanas, vai – attiecībā uz grūsnām mātītēm – pirms apsēklošanas, kura ir esošās grūsnības pamatā, ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir pozitīvi.

4.   Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus liellopus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta programma infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā.

5.   Šā panta 1.–4. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem liellopiem, kas minēti 14. pantā.

13. pants

Atkāpes, ko piemēro turētu liellopu pārvietošanai uz tādām dalībvalstīm vai to zonām, kurām nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcijas” un kurās netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai

Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus liellopus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

14. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu turētu liellopu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai

Atkāpjoties no 10., 11. un 12. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti nokaušanai paredzētus turētus liellopus, ja vien ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki:

vai nu

i)

ir no objekta, kas ar vai bez vakcinācijas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz liellopiem;

vai

ii)

ir kastrēti;

vai

iii)

ir nekastrēti liellopi, kas vecāki par 12 mēnešiem, un tiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

b)

dzīvnieki vai nu:

i)

ir no objekta, kas ir brīvs no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas;

vai

ii)

pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas tiem ar kādu no I pielikuma 2. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju.

2. iedaļa

Aitas un kazas

15. pants

Prasības turētu aitu un kazu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori turētas aitas un kazas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi ir uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētām aitām un kazām, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā;

c)

izņemot gadījumus, kad pārvietošana notiek saskaņā ar 16. pantu, dzīvnieki ir no objekta, kas bez vakcinācijas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz aitām un kazām, un

vai nu

i)

objekts atrodas tādā dalībvalstī vai tās zonā, kam attiecībā uz aitu un kazu populāciju ir statuss “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”;

vai

ii)

dzīvniekiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

iii)

dzīvnieki ir jaunāki par 6 mēnešiem;

vai

iv)

dzīvnieki ir kastrēti;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

e)

dzīvnieki ir no objekta, ap kuru vismaz 150 km rādiusā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu turētu dzīvnieku inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu, kuri pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

f)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

g)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie nāk no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 3. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

h)

izņemot gadījumus, kad dzīvniekus pārvieto saskaņā ar 17. pantu, attiecībā uz tiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

i)

attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Operatori turētas aitas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 1. punkta prasības un tās ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju.

3.   Operatori turētas kazas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 1. punkta prasības un tās ir no objekta, kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas attiecībā uz objektā turētajām kazām saskaņā ar II pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktu ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība, un šajā periodā:

i)

šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā objektā kazas ir tikušas ievestas tikai no tādiem objektiem, kuri piemēro šajā punktā paredzētos pasākumus;

ii)

gadījumā, ja ir ziņots par objektā turēto kazu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), ir veikti pasākumi saskaņā ar II pielikuma 1. daļas 3. punktu.

4.   Operatori turētas nekastrētas vīrišķās kārtas aitas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 1. un 2. punktā paredzētās un šādas turpmāk minētās prasības:

a)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozo epididimītu (Brucella ovis);

b)

dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas, ir veikts seroloģisks tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

5.   Šā panta 1.–4. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētām turētām aitām un kazām, kas minētas 18. pantā.

16. pants

Atkāpe attiecībā uz turētu aitu un kazu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam nav statusa “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”

Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām, operatori turētas aitas un kazas drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kam attiecībā uz aitām un kazām nav statusa “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”, ja vien tās ir no objekta, kas attiecībā uz aitām un kazām ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas (ar vakcināciju).

17. pants

Atkāpes, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro turētu aitu un kazu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām

Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētas aitas un kazas, kuras neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

18. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu turētu aitu un kazu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzētas nokaušanai

Atkāpjoties no 15. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti nokaušanai paredzētas turētas aitas un kazas, ja vien ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir vai nu individuāli identificēti saskaņā Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 45. pantu, vai vismaz 21 dienu ilgu laikposmu pirms pārvietošanas vai kopš dzimšanas (ja tie ir jaunāki par 21 dienu) pastāvīgi ir uzturējušies objektā;

b)

dzīvnieki:

vai nu

i)

ir no objekta, kas ar vai bez vakcinācijas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz aitām un kazām;

vai

ii)

ir vecāki par 6 mēnešiem, un tiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

iii)

ir kastrēti;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju.

3. iedaļa

Cūkas

19. pants

Prasības turētu cūku pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori turētas cūkas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētām cūkām, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

f)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par cūku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis un kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas:

vai nu

i)

nepieciešamības gadījumā ir veikti biodrošības un riska mazināšanas pasākumi (tai skaitā izmitināšanas nosacījumi un barošanas sistēmas), lai nepieļautu Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnesi no tādu sugu savvaļas dzīvniekiem, kas attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā, uz objektā turētajām cūkām, un objektā ir tikušas ievestas cūkas tikai no tādiem objektiem, kuros piemēro līdzvērtīgus biodrošības un riska mazināšanas pasākumus;

vai

ii)

attiecībā uz objektā turētajām cūkām saskaņā ar III pielikuma 1. un 2. punktu ir veikta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas uzraudzība vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas, un šajā periodā:

a) apakšpunktā minētajā objektā ir ievestas cūkas tikai no tādiem objektiem, kuri piemēro i) punktā vai šajā punktā paredzētos pasākumus,

gadījumā, ja ir ziņots par objektā turēto cūku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis ir veikti pasākumi saskaņā ar III pielikuma 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētām turētām cūkām, kas minētas 21. pantā.

20. pants

Papildprasības turētu cūku pārvietošanai uz tādām dalībvalstīm vai to zonām, kurām nav piešķirts statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas” un kurās netiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma

1.   Operatori turētas cūkas uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas”, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 19. panta prasības un nav veikta vakcinācija pret Aujeski slimības vīrusu, kā arī ir izpildītas šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no Aujeski slimības vīrusa, tad

vai nu

i)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa”;

vai

ii)

dzīvniekiem, izmantojot pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 7. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu Aujeski slimības vīrusu, un iegūtais rezultāts ir negatīvs. Attiecībā uz cūkām, kas nav sasniegušas četru mēnešu vecumu un dzimušas mātītēm, kuras vakcinētas ar deletēta gE gēna vakcīnu, antivielu pret Aujeski slimības vīrusa gE proteīnu noteikšanai var izmantot I pielikuma 7. daļā doto diagnostikas metodi. Jātestē tāds skaits cūku, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt vismaz 10 % seroprevalenci sūtījumā;

b)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no Aujeski slimības vīrusa infekcijas, ir izpildītas šādas prasības:

i)

dzīvnieki vismaz 30 dienas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā;

un

ii)

dzīvniekiem, izmantojot divos piegājienos vismaz ar 30 dienu intervālu ņemtus paraugus, no kuriem pēdējais paraugs ņemts pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas, ar kādu no I pielikuma 7. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu Aujeski slimības vīrusu, un iegūtais rezultāts ir negatīvs.

2.   Operatori turētas cūkas uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta programma Aujeski slimības vīrusa izskaušanai, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 19. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no Aujeski slimības vīrusa, tad

vai nu

i)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kam ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas”;

vai

ii)

objekts atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kurā tiek īstenota apstiprināta programma Aujeski slimības vīrusa infekcijas izskaušanai;

vai

iii)

dzīvniekiem, izmantojot pēdējo 15 dienu laikā pirms to pārvietošanas ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 7. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu Aujeski slimības vīrusu vai – attiecīgā gadījumā – antivielas pret Aujeski slimības vīrusa gE proteīnu, un iegūtais rezultāts ir negatīvs. Jātestē tāds skaits cūku, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt vismaz 10 % seroprevalenci sūtījumā;

b)

ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no Aujeski slimības vīrusa infekcijas, ir izpildītas šādas prasības:

i)

tie vismaz 30 dienas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā;

un

ii)

tiem, izmantojot divos piegājienos vismaz ar 30 dienu intervālu ņemtus paraugus, no kuriem pēdējais paraugs ņemts pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas, ar kādu no I pielikuma 7. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu Aujeski slimības vīrusu vai – attiecīgā gadījumā – antivielas pret Aujeski slimības vīrusa gE proteīnu, un iegūtais rezultāts ir negatīvs.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētām turētām cūkām, kas minētas 21. pantā.

21. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu turētu cūku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzētas nokaušanai

1.   Atkāpjoties no 19. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti nokaušanai paredzētas turētas cūkas, ja vien šie dzīvnieki ir no objekta,

a)

kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

b)

kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri.

2.   Atkāpjoties no 20. panta prasībām, operatori nokaušanai paredzētas turētas cūkas drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien ir izpildītas 1. punktā paredzētās un šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

b)

dzīvniekus transportē tieši uz kautuvi galamērķa dalībvalstī, kurai ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas”, šajā galamērķa dalībvalstī vai kādā tās zonā, kā arī nevienā šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā neveicot nekādas savākšanas operācijas.

4. iedaļa

Zirgi

22. pants

Prasības zirgu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori zirgus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), vai – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc pēdējā inficētā dzīvnieka izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 3. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

b)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 6 mēnešu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par vaislas sērgu, vai – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par vaislas sērgu – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti vai nokauti, vai arī visi inficētie vīrišķās kārtas zirgi ir kastrēti;

un

ii)

objektā atlikušajiem zirgiem, izņemot i) punktā minētos kastrētos vīrišķās kārtas zirgus, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc i) punktā aprakstīto pasākumu pabeigšanas ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 8. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests vaislas sērgas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 90 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par zirgu infekciozo anēmiju, vai – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par zirgu infekciozo anēmiju – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti vai nokauti, un objekts ir iztīrīts un dezinficēts;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas pēc i) punktā aprakstīto pasākumu pabeigšanas ņemti divos piegājienos vismaz ar trīs mēnešu intervālu, ar kādu no I pielikuma 9. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo sešu mēnešu laikā pirms to pārvietošanas nav ziņots par Venecuēlas zirgu encefalomielītu, vai – ja tie ir no objekta, kurš atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kur pēdējo divu gadu laikā ir ziņots par Venecuēlas zirgu encefalomielītu – attiecībā uz tiem ir izpildīti šādi i) punktā paredzētie nosacījumi, kā arī vai nu ii), vai iii) punktā paredzētie nosacījumi:

i)

vismaz 21 dienu ilgu laikposmu pirms pārvietošanas dzīvnieki ir bijuši klīniski veseli, bet visiem ii) vai iii) punktā minētajiem dzīvniekiem, kam bijusi vērojama ķermeņa temperatūras (kura mērīta katru dienu) paaugstināšanās virs fizioloģiskās normas robežām, ar I pielikuma 10. daļas 1. punkta a) apakšpunktā doto diagnostikas metodi ir veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta diagnostikas tests, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

un

ii)

vismaz 21 dienu ilgu laikposmu dzīvnieki turēti karantīnā, aizsargāti pret vektorinsektu uzbrukumiem, un

vai nu

izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēti pret Venecuēlas zirgu encefalomielītu un ne mazāk kā 60 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms nosūtīšanas revakcinēti saskaņā ar vakcīnas ražotāja norādījumiem,

vai

tiem, izmantojot ne mazāk kā 14 dienas pēc karantīnas noteikšanas ņemtu paraugu, ar I pielikuma 10. daļas 1. punkta b) apakšpunktā doto diagnostikas metodi ir veikts tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

iii)

dzīvniekiem,

izmantojot sapārotus paraugus, kas ņemti divos piegājienos ar vismaz 21 dienu ilgu intervālu, un otro paraugu ņemot pēdējo 10 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas, ar I pielikuma 10. daļas 1. punkta b) apakšpunktā doto diagnostikas metodi ir veikts tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai, un nav novērota antivielu titra palielināšanās,

un

izmantojot pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu, ar I pielikuma 10. daļas 2. punktā doto diagnostikas metodi ir veikts tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi, un pēc paraugu ņemšanas līdz pat pārvietošanas brīdim dzīvnieki ir bijuši aizsargāti pret vektorinsektu uzbrukumiem;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

f)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

g)

dzīvnieki pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav bijuši saskarē ar tādiem turētiem dzīvniekiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz a) līdz f) apakšpunktā minētajām slimībām norādītas sarakstā, un neatbilst a) līdz e) apakšpunktā noteiktajām prasībām, bet pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas – ar dzīvniekiem, kas neatbilst f) apakšpunktā paredzētajai prasībai.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, šajos apakšpunktos noteiktos pārvietošanas ierobežojumus piemēro vismaz 30 dienas ilgu laikposmu pēc tam, kad ir nonāvēts un iznīcināts vai nokauts pēdējais objektā esošais dzīvnieks, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām slimībām norādītas sarakstā, un telpas ir iztīrītas un dezinficētas.

3.   Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators, kurš iesniedzis pieprasījumu uz 76. pantā minēto veterināro sertifikātu, nodrošina visu to zirgu turēšanas objektu adreses, kuros pēdējo 30 dienu laikā pirms paredzamās pārvietošanas ir turēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētie zirgi.

5. iedaļa

Kamieļi

23. pants

Prasības attiecībā uz turētu kamieļu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori turētus kamieļus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem kamieļiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, un dzīvniekiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas attiecībā uz objektā turētajiem kamieļiem saskaņā ar II pielikuma 2. daļas 1. un 2. punktu ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība, un šajā periodā:

i)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā objektā kamieļi ir tikuši ievesti tikai no tādiem objektiem, kuri piemēro šajā punktā paredzētos pasākumus;

ii)

gadījumā, ja ir ziņots par objektā turēto kamieļu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), ir veikti pasākumi saskaņā ar II pielikuma 2. daļas 3. punktu;

f)

gadījumā, ja dzīvniekus pārvieto uz dalībvalsti vai tās zonu, kurai attiecībā uz liellopiem ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu;

g)

dzīvnieki ir no objekta, ap kuru nevienā citā objektā, kas atrodas vismaz 150 km rādiusā, pēdējo 2 gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju;

h)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

i)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 3. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

j)

izņemot gadījumus, kad dzīvniekus pārvieto saskaņā ar 24. pantu, attiecībā uz tiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

k)

attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem kamieļiem, kas minēti 25. pantā.

24. pants

Atkāpes, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro turētu kamieļu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām

Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta j) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus kamieļus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

25. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu turētu kamieļu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai

Atkāpjoties no 23. panta prasībām, operatori nokaušanai paredzētus turētus kamieļus drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, ja šie dzīvnieki ir no objekta,

a)

kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

b)

kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

c)

kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju.

6. iedaļa

Brieži

26. pants

Prasības attiecībā uz turētu briežu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori turētus briežus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem briežiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā;

c)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

d)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par biežu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis;

e)

dzīvnieki ir no objekta, kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas attiecībā uz objektā turētajiem briežiem saskaņā ar II pielikuma 3. daļas 1. un 2. punktu ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība, un šajā periodā:

i)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā objektā brieži ir tikuši ievesti tikai no tādiem objektiem, kuri piemēro šajā punktā paredzētos pasākumus,

ii)

gadījumā, ja ir ziņots par objektā turēto briežu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), ir veikti pasākumi saskaņā ar II pielikuma 3. daļas 3. punktu;

f)

gadījumā, ja dzīvniekus pārvieto uz dalībvalsti vai tās zonu, kurai attiecībā uz liellopiem ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu;

g)

dzīvnieki ir no objekta, ap kuru nevienā citā objektā, kas atrodas vismaz 150 km rādiusā, pēdējo 2 gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju;

h)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

i)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 3. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

j)

izņemot gadījumus, kad dzīvniekus pārvieto saskaņā ar 27. pantu, attiecībā uz tiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

k)

attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem briežiem, kas minēti 28. pantā.

27. pants

Atkāpes, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro turētu briežu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām

Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta j) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus briežus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

28. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu turētu briežu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai

Atkāpjoties no 26. panta prasībām, operatori nokaušanai paredzētus turētus briežus drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, ja šie dzīvnieki ir no objekta:

a)

kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

b)

kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

c)

kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju.

7. iedaļa

Citi nagaiņi

29. pants

Prasības attiecībā uz citu turētu nagaiņu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori citus turētus nagaiņus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar citiem turētiem nagaiņiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā;

c)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu norādītas sarakstā – dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

d)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju norādītas sarakstā – tie ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu citu turētu nagaiņu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

e)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju norādītas sarakstā – tie ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu turētu dzīvnieku inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

f)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju norādītas sarakstā – dzīvnieki ir no objekta, ap kuru nevienā citā objektā, kas atrodas vismaz 150 km rādiusā, pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju;

g)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

h)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz tripanosomozi (Trypanosoma evansi) norādītas sarakstā – dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

i)

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta;

un

ii)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no I pielikuma 3. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

i)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā – ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā. Šo punktu nepiemēro citiem turētiem nagaiņiem, kas minēti 30. pantā;

j)

attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro citiem nokaušanai paredzētiem turētiem nagaiņiem, kas minēti 31. pantā.

30. pants

Atkāpe, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro citu turētu nagaiņu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām

Atkāpjoties no 29. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju sarakstā norādītām sugām piederīgus citus turētus nagaiņus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

31. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu citu turētu nagaiņu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai

Atkāpjoties no 29. panta prasībām, operatori drīkst nokaušanai paredzētus citus turētus nagaiņus pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,

a)

ja dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

b)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz trakumsērgas infekciju norādītas sarakstā – ja dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

c)

attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā – ja dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju.

8. iedaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju

32. pants

Biodrošība un riska mazināšanas pasākumi pārvadājumiem uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma

1.   Operatori turētus dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā, uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no šādām prasībām:

a)

pārvadājums notiek dalībvalstī vai tās zonā ar statusu “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas”;

b)

dzīvnieki ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem;

un

i)

plānotais brauciens neparedz dzīvnieku izkraušanu uz laikposmu, kas ir ilgāks par vienu dienu;

vai

ii)

dzīvniekus izkrauj pret vektoriem aizsargātā objektā;

vai

iii)

dzīvniekus dalībvalstī vai tās zonā izkrauj vektorbrīvā periodā;

c)

dzīvnieki:

i)

ir vakcinēti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24. serotips), par kuriem šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā, un vēl nav beidzies vakcīnas specifikācijās norādītais garantētais imunitātes periods;

vai

ii)

tiem ir veikts seroloģisks tests, ar ko var noteikt specifiskās antivielas pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24. serotips), par kuriem šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā pirms izbraukšanas, un iegūtie rezultāti ir pozitīvi;

d)

dzīvnieki paredzēti nokaušanai.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut pārvietot turētus dzīvniekus, ja galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā, un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

dzīvnieki atbilst konkrētām dzīvnieku veselības prasībām, kuras galamērķa valsts kompetentā iestāde noteikusi, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki pirms pārvietošanas ir pietiekami imunoloģiski aizsargāti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24. serotips), par kuriem šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā pirms izbraukšanas,

vai

b)

dzīvnieki atbilst šā punkta a) apakšpunktā vai 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, un tādējādi tiek nodrošināts, ka tie ir aizsargāti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem, par kuriem šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā pirms izbraukšanas un tajā pašā laikposmā nav ziņots galamērķa dalībvalstī vai tās zonā.

33. pants

Biodrošība un riska mazināšanas pasākumi pārvadājumiem caur citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma

1.   Operatori dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā, caur citu šķērsojamu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no šādām prasībām:

a)

dzīvnieki atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

vai

b)

transportlīdzekļi, kuros dzīvnieki iekrauti, pārvadāšanas laikā ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem;

un

i)

plānotais brauciens neparedz dzīvnieku izkraušanu uz laikposmu, kas ilgāks par vienu dienu;

vai

ii)

dzīvniekus izkrauj pret vektoriem aizsargātā objektā vai vektorbrīvā periodā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā, drīkst atļaut pārvietot caur citu šķērsojamu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa)” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja šķērsojamā dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

3. NODAĻA

Dzīvnieku veselības papildprasības mājputnu un inkubējamu olu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1. iedaļa

Mājputni

34. pants

Prasības attiecībā uz vaislas un produktīvo mājputnu pārvietošanu

1.   Operatori vaislas un produktīvos mājputnus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki pastāvīgi uzturējušies vienā vai vairākos apstiprinātos mājputnu turēšanas objektos:

i)

kopš dzimšanas;

vai

ii)

vismaz:

42 dienas pirms pārvietošanas – attiecībā uz vaislas mājputniem un produktīviem mājputniem, kas paredzēti pārtikā lietojamas gaļas vai olu ražošanai,

vai

21 dienu pirms pārvietošanas – attiecībā uz produktīviem mājputniem, kas paredzēti medījamo putnu krājumu atjaunošanai;

b)

dzīvnieki ir no saimes, kurā nav bijusi apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, un šie dzīvnieki ir no objektiem, kuri gadījumā, ja tajos pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas ir apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir veikuši šādus pasākumus:

i)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta;

ii)

pēc i) punktā minētās inficētās saimes nokaušanas vai nonāvēšanas objekts ir iztīrīts un dezinficēts;

iii)

pēc ii) punktā minētās tīrīšanas un dezinfekcijas visas objektā mītošās saimes saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta b) punktā minēto uzraudzības programmu, ar vismaz 21 dienas intervālu veicot divus testus, ir testētas uz Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

c)

dzīvnieki ir no saimes, kurā nav ziņots par putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un šie dzīvnieki ir no objektiem, kuri gadījumā, ja tajos pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas ir bijusi apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus:

vai nu

i)

visa inficētā saime saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta b) punktā minēto uzraudzības programmu, vismaz ar 60 dienu intervālu veicot divus testus, ir testēta uz putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta, objekts ir iztīrīts un dezinficēts, un pēc minētās tīrīšanas un dezinfekcijas visas objektā mītošās saimes saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta b) punktā minēto uzraudzības programmu, ar vismaz 21 dienas intervālu veicot divus testus, ir testētas uz putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

d)

dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

e)

veicot Deleģētās regulas (ES) 2020/689 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta ii) punktā paredzēto uzraudzību, pēdējās 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dzīvnieku izcelsmes saimē nav konstatēts neviens apstiprināts mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījums;

f)

attiecībā uz produktīviem mājputniem, kas paredzēti medījamo putnu krājumu atjaunošanai – pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa putniem;

g)

attiecībā uz pīlēm un zosīm – dzīvniekiem saskaņā ar IV pielikumu ir veikts tests augsti patogēniskās putnu gripas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

h)

konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumus nepiemēro, ja saskaņā ar 37. pantu pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus).

35. pants

Prasības attiecībā uz nokaušanai paredzētu mājputnu pārvietošanu

1.   Operatori nokaušanai paredzētus mājputnus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki pastāvīgi uzturējušies reģistrētā vai apstiprinātā mājputnu turēšanas objektā:

i)

kopš dzimšanas;

vai

ii)

vismaz pēdējo 21 dienu pirms pārvietošanas;

b)

dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

c)

konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumus nepiemēro, ja saskaņā ar 37. pantu pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus).

36. pants

Prasības attiecībā uz diennakti vecu cāļu pārvietošanu

1.   Operatori diennakti vecus cāļus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir no apstiprināta inkubatorija [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē];

b)

dzīvnieki ir izperināti no inkubējamām olām, kas:

i)

atbilst 38. panta prasībām un ir no saimēm, kurām ir veiktas kontrolpārbaudes saskaņā ar 91. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 2. punkta f) apakšpunktu;

vai

ii)

ir ievestas Savienībā no kādas trešās valsts vai tās teritorijas vai zonas;

c)

konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā.

2.   Attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai tās teritorijas vai zonas, šo diennakti veco cāļu izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paredzētā galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi informē, ka inkubējamās olas ir ievestas Savienībā no kādas trešās valsts.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro, ja saskaņā ar 37. pantu pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus).

37. pants

Atkāpe attiecībā uz gadījumiem, kad pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus)

Atkāpjoties no 34., 35. un 36. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus), ja vien ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir no saimēm, kuras kopš izšķilšanās vai vismaz 21 dienu pirms pārvietošanas ir pastāvīgi uzturējušās vienā reģistrētā objektā;

b)

dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

c)

veicot Deleģētās regulas (ES) 2020/689 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta ii) punktā paredzēto uzraudzību, pēdējās 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dzīvnieku izcelsmes saimē nav konstatēts neviens apstiprināts mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījums;

d)

pēdējās 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dzīvnieki nav bijuši saskarē ar tikko ievestiem mājputniem vai putniem ar zemāku veselības statusu;

e)

attiecībā uz pīlēm un zosīm (izņemot nokaušanai paredzētas pīles uz zosis) – dzīvniekiem saskaņā ar IV pielikumu ir veikts tests augsti patogēniskās putnu gripas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

f)

dzīvniekiem saskaņā ar V pielikumu ir veikti testi Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcijas un putnu mikoplazmozes (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

g)

konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā.

2. iedaļa

Inkubējamas mājputnu olas

38. pants

Prasības attiecībā uz inkubējamu mājputnu olu pārvietošanu

Operatori inkubējamas mājputnu olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šīs olas atbilst šādām prasībām:

a)

tās ir no apstiprināta objekta;

b)

tās ir no saimēm, kuras kopš izšķilšanās vai vismaz pēdējo 42 dienu laikā pirms olu savākšanas pastāvīgi uzturējušās vienā vai vairākos apstiprinātos mājputnu turēšanas objektos;

c)

tās iegūtas no dzīvniekiem, kas atbilst 34. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta prasībām;

d)

tās ir individuāli marķētas ar izcelsmes saimes turēšanas objekta apstiprinājuma numuru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 21. panta a) punktā;

e)

tās ir dezinficētas;

f)

ir izpildītas attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā.

39. pants

Atkāpe attiecībā uz gadījumiem, kad pārvieto mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas

Atkāpjoties no 38. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas, ja vien attiecībā uz šīm olām ir izpildītas šādas prasības:

a)

tās ir no reģistrēta objekta;

b)

tās ir no saimēm:

i)

kuras kopš izšķilšanās vai vismaz pēdējās 21 dienas laikā pirms olu savākšanas pastāvīgi uzturējušās reģistrētā objektā;

ii)

kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

iii)

kurām saskaņā ar V pielikumu ir veikti testi Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcijas un putnu mikoplazmozes (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

c)

attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā.

40. pants

Atkāpe attiecībā uz noteiktu bezpatogēnu olu pārvietošanu

Atkāpjoties no 38. panta prasībām, operatori noteiktas bezpatogēnu olas pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tad, ja attiecībā uz šīm olām ir izpildītas šādas prasības:

a)

tās ir no apstiprinātiem mājputnu turēšanas objektiem;

b)

tās ir no saimēm, kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, ir brīvas no noteiktiem patogēniem, un visu šā īpašā statusa iegūšanai veikto testu un klīnisko izmeklējumu rezultāti ir bijuši labvēlīgi;

c)

tās ir individuāli marķētas ar izcelsmes objekta apstiprinājuma numuru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 21. panta a) punktā.

3. iedaļa

Prasības attiecībā uz vakcināciju

41. pants

Prasības attiecībā uz vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju

Gadījumā, ja mājputni, inkubējamas mājputnu olas vai inkubējamo olu vai diennakti veco cāļu izcelsmes saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ar kāda cita veida, nevis inaktivētām vakcīnām, izmantotajām vakcīnām ir jāatbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

4. iedaļa

Specifiski nosacījumi pārvietošanai uz dalībvalstīm vai to zonām ar statusu “brīva no ņūkāslas slimības vīrusa (bez vakcinācijas)”

42. pants

Papildprasības mājputnu un inkubējamu mājputnu olu pārvietošanai uz tādu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”

Operatori mājputnus un inkubējamas mājputnu olas no kādas dalībvalsts vai tās zonas, kurai nav piešķirts statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, uz kādu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki un inkubējamās olas papildus prasībām, kas attiecībā uz konkrēto preci paredzētas 1.–3. iedaļā, atbilst šādām prasībām attiecībā uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

a)

attiecībā uz vaislas un produktīvajiem mājputniem:

i)

tie nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

tie 14 dienas pirms pārvietošanas ir bijuši izolācijā vai nu izcelsmes objektā oficiāla veterinārārsta pārraudzībā, vai apstiprinātā karantīnas objektā, kurā:

pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas neviens mājputns nav vakcinēts pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju,

pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas nav ievesti citi putni,

karantīnas objektā nav veikta vakcinācija;

iii)

pēdējo 14 dienu laikā pirms pārvietošanas tiem, izmantojot asins paraugus un ar 95 % ticamību nodrošinot infekcijas noteikšanu pie 5 % prevalences, ir veikti seroloģiski testi antivielu pret Ņūkāslas slimības vīrusu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

b)

ja mājputni paredzēti nokaušanai, tie nāk no saimēm, kuras vai nu:

i)

nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un pēdējo 14 dienu laikā pirms pārvietošanas tām, izmantojot asins paraugus un ar 95 % ticamību nodrošinot infekcijas noteikšanu pie 5 % prevalences, ir veikti seroloģiski testi antivielu pret Ņūkāslas slimības vīrusu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un pēdējo 14 dienu laikā pirms pārvietošanas tām, ar 95 % ticamību nodrošinot infekcijas noteikšanu pie 5 % prevalences, ir veikts tests Ņūkāslas slimības vīrusa noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

c)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem:

i)

tie nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

tie ir izšķīlušies no inkubējamām olām, kas atbilst d) punkta nosacījumiem;

iii)

tie ir no inkubatorija, kurā darba prakse nodrošina šādu inkubējamo olu inkubēšanu gan laika, gan vietas ziņā pilnīgi atsevišķi no inkubējamām olām, kuras neatbilst d) punktā paredzētajiem nosacījumiem;

d)

attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām:

i)

tās nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

tās ir no saimēm, kuras:

vai nu

nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju,

vai

ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, izmantojot inaktivētās vakcīnas,

vai

ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, izmantojot VI pielikuma kritērijiem atbilstošas dzīvās vakcīnas, un vakcinēšana notikusi vismaz 30 dienas pirms inkubējamo olu savākšanas.

4. NODAĻA

Turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas

43. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām

1.   Operatori, veicot turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošanu no izcelsmes objekta uz objektu galamērķa dalībvalstī, nodrošina, ka attiecībā uz dzīvniekiem tiek veiktas ne vairāk kā trīs savākšanas operācijas un ka tās notiek vai nu savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātos objektos, vai – saskaņā ar 44. pantu – transportlīdzekļos, un ievērojot šādus nosacījumus:

a)

visi turēti nagaiņi un mājputni, uz kuriem attiecas savākšanas operācijas, uz galīgo, citā dalībvalstī esošo galamērķi tiek pārvietoti vēlākais 20 dienu laikā pēc izvešanas no izcelsmes objekta;

b)

laikposms no katra turēta nagaiņa un mājputna pārvietošanas dienas no izcelsmes objekta līdz dienai, kad attiecīgo dzīvnieku no savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātā objekta, kas atrodas izcelsmes dalībvalstī, izved uz citu dalībvalsti, nedrīkst pārsniegt 14 dienas.

2.   Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators, kurš iesniedzis pieprasījumu uz veterināro sertifikātu, lai izpildītu Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punkta prasības, nodrošina visu sūtījumā esošo dzīvnieku pārvietošanas vēsturi kopš to izvešanas no izcelsmes objekta, tai skaitā norādot arī savākšanas operācijas.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja dzīvnieku pārvadājums notiek pa ūdensceļu/jūru, tad 1. punkta a) apakšpunktā noteikto 20 dienu termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik aizņem brauciens pa ūdensceļu/jūru.

44. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz savākšanas operācijām, kas notiek transportlīdzeklī

Tādu nagaiņu vai mājputnu turēšanas objektu operatori, attiecībā uz kuriem pirms to pārvietošanas uz citu dalībvalsti paredzēts veikt savākšanas operāciju transportlīdzeklī, nodrošina, ka iekraušana tiek veikta objektā, kurā transportlīdzekļi neiebrauc dzīvnieku turēšanas telpās.

45. pants

Sīki izstrādāti biodrošības noteikumi attiecībā uz savākšanas operācijām

1.   Savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātu objektu operatori nodrošina, ka:

a)

objekts vai epidemioloģiski nošķirtas dzīvnieku izmitināšanas zonas objektā regulāri un ne retāk kā reizi 14 dienās nepārtrauktas dzīvnieku uzturēšanās laikā tiek iztukšotas no dzīvniekiem un iztīrītas un dezinficētas;

b)

pirms izbraukšanas no objekta transportlīdzekļiem, no kuriem dzīvnieki tiek izkrauti vai kuros tie tiek iekrauti, tiek dezinficētas riepas.

2.   Operatori, kuri veic turētu nagaiņu vai mājputnu savākšanas operācijas transportlīdzeklī, nodrošina, ka pirms izbraukšanas no izcelsmes objekta transportlīdzekļiem tiek dezinficētas riepas.

46. pants

Atkāpes, ko piemēro nagaiņu pārvietošanai uz izstādēm un sporta, kultūras un līdzīgiem pasākumiem

1.   Regulas (ES) 2016/429 126. panta 2. punkta un 134. panta b) punkta nosacījumus un šīs regulas 43., 44. un 45. panta nosacījumus nepiemēro turētu nagaiņu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, ja minētos dzīvniekus pārvieto, lai tie piedalītos izstādēs un sporta, kultūras un līdzīgos pasākumos.

2.   Regulas (ES) 2016/429 133. panta 2. punkta otrajā daļā minētā dalībvalsts atļauja nav vajadzīga, ja individuāli sertificēti reģistrēti zirgu sugas dzīvnieki vienā transportlīdzeklī tiek pārvadāti uz citu dalībvalsti, lai piedalītos kādā no 1. punktā minētajām aktivitātēm.

5. NODAĻA

Prasības tādu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav turēti nagaiņi un mājputni, un nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1. iedaļa

Primāti

47. pants

Prasības attiecībā uz primātu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori primātus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja dzīvnieki:

vai nu

1)

ir bijuši turēti norobežotā objektā un saskaņā ar 64. panta 1. punkta prasībām tiek transportēti uz norobežotu objektu galamērķa dalībvalstī;

vai

2)

ir no objekta, kas nav norobežots objekts, un saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiek transportēti uz norobežotu objektu galamērķa dalībvalstī.

2. iedaļa

Medus bites un kamenes

48. pants

Prasības attiecībā uz medus bišu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori medus bites (ieskaitot medus bišu perus) jebkurā to dzīves cikla posmā, uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvniekiem un to izcelsmes stropiem nav vērojamas Amerikas peru puves pazīmes vai mazās stropu vaboles (Aethina tumida) vai Tropilaelaps spp. invāzijas pazīmes;

b)

bites ir no tādas dravas, ap kuru vismaz:

i)

3 km rādiusā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Amerikas peru puvi un kurai nav noteikti ierobežojumi Amerikas peru puves uzliesmojuma dēļ;

ii)

100 km rādiusā nav ziņots par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju un kurai domājama mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījuma dēļ vai apstiprinātas šādas invāzijas dēļ nav noteikti ierobežojumi, izņemot gadījumus, uz kuriem saskaņā ar 49. pantu attiecas atkāpe;

iii)

100 km rādiusā nav ziņots par Tropilaelaps spp. invāziju un kurai domājama Tropilaelaps spp. invāzijas gadījuma dēļ vai apstiprinātas šādas invāzijas dēļ nav noteikti ierobežojumi.

49. pants

Atkāpe attiecībā uz medus bišu māšu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Atkāpjoties no 48. panta b) punkta ii) apakšpunkta, operatori drīkst pārvietot medus bišu mātes, ja šie dzīvnieki atbilst 48. panta a) punkta un b) punkta i) un ii) apakšpunkta prasībām, kā arī šādām prasībām:

a)

izcelsmes dravā nav ziņots par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju, un minētā drava atrodas vismaz 30 km attālumā no robežas ar aizsardzības zonu, kuru kompetentā iestāde izveidojusi vismaz 20 km rādiusā ap vietu, kur apstiprināts mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījums;

b)

izcelsmes drava neatrodas zonā, kurai apstiprināta mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījuma dēļ noteikti Savienības mēroga aizsardzības pasākumi;

c)

izcelsmes drava atrodas apgabalā, kurā kompetentā iestāde veic ikgadēju uzraudzību, lai konstatētu mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju, ar 95 % ticamību nodrošinot mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas konstatēšanu, ja invadētas būtu vismaz 2 % dravu;

d)

ražošanas sezonas laikā kompetentā iestāde katru mēnesi veic inspekciju izcelsmes dravā, un, ar 95 % ticamību nodrošinot mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas konstatēšanu, ja invadētas būtu vismaz 2 % dravu, inspekciju rezultāti ir negatīvi;

e)

medus bišu mātes ievieto individuālos sprostos kopā ar ne vairāk kā 20 pavadošajām bitēm.

50. pants

Papildprasības saistībā ar Varroa spp. invāziju attiecībā uz medus bišu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori medus bites (ieskaitot medus bišu perus) jebkurā to dzīves cikla posmā uz kādu citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Varroa spp. invāzijas”, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 48. panta prasības, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

a)

tās ir no dalībvalsts vai tās zonas ar statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas”;

b)

transportēšanas laikā tās ir aizsargātas pret Varroa spp. invāziju.

51. pants

Prasības attiecībā uz kameņu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori kamenes uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

tām nav vērojamas mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas pazīmes;

b)

tās ir no objekta, ap kuru vismaz 100 km rādiusā nav ziņots par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju un kuram domājama mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījuma dēļ vai apstiprinātas šādas invāzijas dēļ nav noteikti ierobežojumi. Šīs prasības nepiemēro kamenēm no vidiski izolētiem audzēšanas objektiem, ja tās pārvieto saskaņā ar 52. pantu.

52. pants

Atkāpe attiecībā uz kameņu no vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Atkāpjoties no 51. panta b) punkta, operatori kamenes no vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem drīkst pārvietot uz citām dalībvalstīm, ja ir izpildītas 51. panta a) punkta prasības un šādas prasības:

a)

tās ir izolēti audzētas atsevišķās epidemioloģiskajās vienībās, katru saimi ievietojot slēgtā konteinerā, kurš ir vai nu jauns, vai pirms lietošanas iztīrīts un dezinficēts;

b)

regulāru epidemioloģiskās vienības apsekojumu laikā, kuri veikti saskaņā ar rakstiskām standarta darba procedūrām, epidemioloģiskajā vienībā nav konstatēta mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija.

3. iedaļa

Suņi, kaķi un mājas seski

53. pants

Prasības attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori suņus, kaķus un mājas seskus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir individuāli identificēti:

vai nu

i)

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 70. pantu;

vai

ii)

ar skaidri salasāmu tetovējumu, kas uztetovēts pirms 2011. gada 3. jūlija;

b)

dzīvniekiem ir klāt individuālas identifikācijas dokuments, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā un kas dokumentāri apliecina, ka:

i)

identificētais dzīvnieks ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu, un vismaz 21 dienu pirms pārvietošanas, izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēts pret trakumsērgu vai saskaņā ar VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām ir revakcinēts pret trakumsērgu. Šo prasību nepiemēro suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kurus pārvieto saskaņā ar 54. panta 1. un 2. punktu;

ii)

attiecībā uz suņiem – tiem saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 1. punktu ir veikti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz Echinococcus multilocularis invāziju, un – attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem – tiem vajadzības gadījumā saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 3. punktu un tajā paredzētajā termiņā ir veikti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz citām slimībām, pirms tos ieved dalībvalstī vai tās zonā, kura ir tiesīga pieprasīt veikt minētos pasākumus. Šo prasību nepiemēro suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kurus pārvieto saskaņā ar 54. panta 2. punktu.

54. pants

Atkāpe no prasībām veikt vakcināciju pret trakumsērgu un apstrādi pret Echinococcus multilocularis invāziju

1.   Atkāpjoties no 53. panta b) punkta i) apakšpunkta, operatori drīkst uz citu dalībvalsti pārvietot suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu vai kas ir 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet pagaidām neatbilst VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām, ar nosacījumu, ka:

a)

galamērķa dalībvalsts vispārēji ir atļāvusi šādu pārvietošanu un tam paredzētā tīmekļvietnē informējusi sabiedrību, ka šāda pārvietošana ir atļauta; un

b)

ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

i)

86. pantā minēto veterināro sertifikātu papildina operatora deklarācija, kurā norādīts, ka kopš dzimšanas līdz pārvietošanas brīdim dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar turētiem sauszemes dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar trakumsērgas vīrusu, vai ar savvaļas dzīvniekiem, kuri pieder pie sugām, kas attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju norādītas sarakstā;

vai

ii)

no dzīvnieka mātes (no kuras šajā daļā minētie dzīvnieki joprojām ir atkarīgi) identifikācijas dokumenta var secināt, ka pirms attiecīgo dzīvnieku dzimšanas māte ir vakcinēta pret trakumsērgu atbilstoši VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām.

2.   Atkāpjoties no 53. panta b) punkta i) un ii) apakšpunkta, operatori ar tiešu pārvadājumu uz norobežotu objektu drīkst pārvietot pret trakumsērgu nevakcinētus suņus, kaķus un mājas seskus un pret Echinococcus multilocularis invāziju neapstrādātus suņus.

55. pants

Lolojumdzīvnieka turētāja pienākumi attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana

Gadījumos, kad suņu, kaķu un mājas sesku, kas mājsaimniecībās tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, nekomerciālu pārvietošanu nevar veikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 245. panta 2. punktā vai 246. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lolojumdzīvnieku turētāji suņus, kaķus un mājas seskus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki ir individuāli identificēti:

vai nu

i)

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 70. pantu;

vai

ii)

ar skaidri salasāmu tetovējumu, kas uztetovēts pirms 2011. gada 3. jūlija;

b)

dzīvniekiem ir klāt individuālas identifikācijas dokuments, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā un kas dokumentāri apliecina, ka:

i)

identificētais dzīvnieks vismaz 21 dienu pirms pārvietošanas, izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēts pret trakumsērgu vai saskaņā ar VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām ir revakcinēts pret trakumsērgu. Šo noteikumu nepiemēro suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kurus pārvieto saskaņā ar 56. panta nosacījumiem;

ii)

attiecībā uz suņiem – tiem saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 1. punktu ir veikti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz Echinococcus multilocularis invāziju, un – attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem – tiem vajadzības gadījumā saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 3. punktu un tajā paredzētajā termiņā ir veikti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz citām slimībām, pirms tos ieved dalībvalstī vai tās zonā, kura ir tiesīga pieprasīt veikt minētos pasākumus.

56. pants

Atkāpe no prasības par vakcināciju pret trakumsērgu attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana

Atkāpjoties no 55. panta b) punkta i) apakšpunkta, lolojumdzīvnieku turētāji drīkst uz citu dalībvalsti pārvietot suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu, vai suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet pagaidām neatbilst VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām, ar nosacījumu, ka:

a)

galamērķa dalībvalsts vispārēji ir atļāvusi šādu pārvietošanu un tam paredzētā tīmekļvietnē informējusi sabiedrību, ka šāda pārvietošana ir atļauta; un

b)

ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

i)

86. pantā minēto veterināro sertifikātu papildina lolojumdzīvnieka turētāja deklarācija, kurā norādīts, ka kopš dzimšanas līdz pārvietošanas brīdim dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar turētiem sauszemes dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar trakumsērgas vīrusu, vai ar savvaļas dzīvniekiem, kuri pieder pie sugām, kas attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju norādītas sarakstā;

vai

ii)

no dzīvnieka mātes (no kuras šajā daļā minētie dzīvnieki joprojām ir atkarīgi) identifikācijas dokumenta var secināt, ka pirms attiecīgo dzīvnieku dzimšanas māte ir vakcinēta pret trakumsērgu atbilstoši VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām.

57. pants

Informēšanas pienākums, kas attiecībā uz atkāpi no prasības par suņu, kaķu un mājas sesku vakcināciju pret trakumsērgu jāpilda kompetentajai iestādei

Dalībvalstis dara publiski pieejamu informāciju, ka tās vispārēji piekrīt no citām dalībvalstīm uzņemt suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu, vai suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet pagaidām neatbilst VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām, uz kurām ir atsauce 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 56. panta a) punktā.

4. iedaļa

Citi gaļēdāji

58. pants

Prasības attiecībā uz citu gaļēdāju pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori citus gaļēdājus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šie citi gaļēdāji atbilst šādām prasībām:

a)

dzīvnieki ir vai nu individuāli identificēti, vai identificēti kā grupa vienai sugai piederīgu dzīvnieku, kas pārvietošanas laikā uz galamērķi tiek turēti kopā;

b)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

c)

dzīvnieki vismaz 21 dienu pirms pārvietošanas, izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēti pret trakumsērgu vai saskaņā ar VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām ir revakcinēti pret trakumsērgu;

d)

attiecībā uz suņu dzimtas dzīvniekiem – tiem pirms ievešanas dalībvalstī vai tās zonā, kura ir tiesīga pieprasīt veikt minētos pasākumus, saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 2. punktu un tajā paredzētajā termiņā ir veikti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz Echinococcus multilocularis invāziju;

e)

ciktāl saskaņā Regulu (ES) 2016/429 ir tikuši pieņemti pasākumi attiecībā uz kādu citu konkrētām gaļēdāju sugām sarakstā norādītu infekciju, nevis trakumsērgu, dzīvnieki, kas pieder pie sugām, uz kurām minētie pasākumi attiecas, ir tikuši pakļauti riska mazināšanas pasākumiem attiecībā uz šīm gaļēdāju sugām saskaņā ar VII pielikuma 2. panta 3. punktu un tajā paredzētajā termiņā, pirms tos ieved dalībvalstī vai tās zonā, kura attiecībā uz konkrētajām gaļēdāju sugām piederīgiem dzīvniekiem ir tiesīga pieprasīt veikt minētos pasākumus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta c) un d) apakšpunkta, operatori drīkst pārvietot pret trakumsērgu nevakcinētus citus gaļēdājus un pret Echinococcus multilocularis invāziju neapstrādātus suņu dzimtas dzīvniekus, ja dzīvniekus transportē tieši uz:

a)

kādu norobežotu objektu;

vai

b)

objektu, kurā šos dzīvniekus tur kā kažokzvērus saskaņā ar definīciju Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (17) I pielikuma 1. punktā.

5. iedaļa

Nebrīvē turēti putni un to inkubējamas olas

59. pants

Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu

1.   Operatori nebrīvē turētus putnus, izņemot papagaiļu dzimtas putnus, uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki kopš izšķilšanās vai vismaz pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas pastāvīgi uzturējušie reģistrētā vai norobežotā objektā;

b)

dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

c)

dzīvniekiem nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz tiem nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

d)

ja dzīvnieki Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai tās teritorijas vai zonas, tie, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā, ir karantinēti apstiprinātā galamērķa karantīnas objektā, kas atrodas Savienībā;

e)

attiecībā uz baložiem – dzīvnieki ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju un ir no objekta, kurā tiek veikta vakcinācija pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

f)

attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 61. un 62. pantā.

2.   Operatori papagaiļu dzimtas putnus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi;

b)

dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas nav bijusi apstiprināta putnu hlamidioze un gadījumā, ja pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pārvietošanas putnu hlamidioze ir bijusi apstiprināta, ir piemēroti šādi pasākumi:

i)

inficētie putni un putni, kas varētu būt inficēti, ir saņēmuši atbilstošu ārstēšanu;

ii)

pēc ārstēšanas beigām tiem ir veikts laboratorisks tests putnu hlamidiozes noteikšanai, un tā rezultāti ir negatīvi;

iii)

pēc ārstēšanas beigām objekts ir iztīrīts un dezinficēts;

iv)

pēc iii) punktā minētās tīrīšanas un dezinfekcijas beigām ir pagājušas vismaz 60 dienas;

c)

attiecībā uz dzīvniekiem, kas ir bijuši saskarē ar nebrīvē turētiem putniem, kuriem pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas diagnosticēta putnu hlamidioze – tiem vismaz 14 dienas pēc minētās saskares ir veikta laboratoriska testēšana putnu hlamidiozes noteikšanai, un tās rezultāti ir negatīvi;

d)

dzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 76. pantu.

60. pants

Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanu

Operatori nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šīs olas atbilst šādām prasībām:

a)

tās ir no reģistrēta vai norobežota objekta;

b)

tās ir no saimēm, kuras turētas reģistrētā vai norobežotā objektā;

c)

tās ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

d)

attiecībā uz tām ir izpildītas attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 61. un 62. pantā.

61. pants

Prasības attiecībā uz vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju

Gadījumā, ja nebrīvē turēti putni, inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas vai inkubējamo olu izcelsmes saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ar kāda cita veida, nevis inaktivētām vakcīnām, izmantotajām vakcīnām ir jāatbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

62. pants

Prasības nebrīvē turētu putnu un to inkubējamu olu pārvietošanai uz tādu dalībvalsti vai tās zonu, kam ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”

Operatori nebrīvē turētus putnus, kas pieder kādai no Galliformes kārtas sugām, un inkubējamas šādu putnu olas no kādas dalībvalsts vai tās zonas, kurai nav piešķirts statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, uz kādu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas attiecībā uz konkrēto preci paredzētās prasības 59.–61. pantā un minētie dzīvnieki un inkubējamās olas atbilst šādām prasībām attiecībā uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

a)

attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem:

i)

dzīvnieki nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

dzīvnieki 14 dienas pirms pārvietošanas ir bijuši izolācijā vai nu izcelsmes objektā oficiāla veterinārārsta pārraudzībā, vai apstiprinātā karantīnas objektā, kurā:

pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas neviens nebrīvē turēts putns nav vakcinēts pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju,

pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas nav ievesti citi putni,

karantīnas objektā nav veikta vakcinācija;

iii)

pēdējo 14 dienu laikā pirms pārvietošanas dzīvniekiem, izmantojot asins paraugus un ar 95 % ticamību nodrošinot infekcijas noteikšanu pie 5 % prevalences, ir veikti seroloģiski testi antivielu pret Ņūkāslas slimības vīrusu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

b)

attiecībā uz inkubējamām nebrīvē turētu putnu olām:

i)

tās nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

tās ir no saimēm, kuras:

vai nu

nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju,

vai

ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, izmantojot inaktivētās vakcīnas,

vai

ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, izmantojot VI pielikuma kritērijiem atbilstošas dzīvās vakcīnas, un vakcinēšana notikusi vismaz 30 dienas pirms inkubējamo olu savākšanas.

6. NODAĻA

Prasības turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz norobežotiem objektiem

63. pants

Prasības turētu sauszemes dzīvnieku no objektiem, kas nav norobežoti objekti, pārvietošanai uz norobežotu objektu

1.   Operatori turētus sauszemes dzīvniekus, izņemot primātus, no objektiem, kas nav norobežoti objekti, uz norobežotu objektu pārvieto tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

dzīvniekus karantinē uz laikposmu, kas ir atbilstošs slimībām, kuras attiecībā uz pārvietošanai paredzētajām sugām norādītas sarakstā, bet jebkurā gadījumā vismaz 30 dienas, un šajā laikposmā tos tur:

vai nu

i)

pirms pārvietošanas – apstiprinātā karantīnas objektā vai cita norobežota objekta karantīnas novietnē;

vai

ii)

pēc pārvietošanas – galamērķa norobežotā objekta karantīnas novietnē;

b)

dzīvniekiem pārvietošanas laikā nav vērojamas attiecībā uz konkrēto sugu sarakstā norādītu slimību klīniskās pazīmes, vai nav radušās aizdomas par šādām slimībām;

c)

attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildītas identifikācijas prasības, kas attiecīgajām sugām noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035;

d)

attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildītas šajā regulā noteiktās vakcinācijas, ārstēšanas vai testēšanas prasības, ko piemēro dzīvnieku pārvietošanas gadījumā.

2.   Operatori turētus primātus uz norobežotu objektu pārvieto tikai tad, ja ir izpildīti vismaz tikpat stingri noteikumi kā tie, kuri attiecībā uz primātiem piemērojamiem karantīnas pasākumiem minēti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2018. gada izdevuma 5.9.1.–5.9.5. pantā un attiecībā uz karantīnas prasībām, ko piemēro primātiem, kas nāk no nekontrolētas vides, – 6.12.4. pantā, un ja šādu pārvietošanu ir atļāvusi:

a)

– ja pārvietošana notiek vienas dalībvalsts teritorijā – attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

vai

b)

– ja pārvietošana notiek uz citu dalībvalsti – tā ir atļauta saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes savstarpēju vienošanos.

64. pants

Prasības turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai no norobežotiem objektiem uz norobežotiem objektiem citās dalībvalstīs

1.   Operatori turētus sauszemes dzīvniekus no norobežota objekta uz norobežotu objektu citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja, balstoties uz šiem dzīvniekiem piemērotā uzraudzības plāna rezultātiem, šie dzīvnieki nerada būtisku risku, ka varētu izplatīties slimības, attiecībā uz kurām tie norādīti sarakstā.

2.   Operatori turētus dzīvniekus, kas pieder dzimtām Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae vai Tragulidae, uz citu dalībvalsti vai tās zonu pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde šādus dzīvniekus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu:

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

vai

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

7. NODAĻA

Īpaši noteikumi un atbrīvojumi

65. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz ceļojošos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

1.   Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatori savu cirku vai priekšnesumos iesaistītos dzīvniekus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

tie vismaz 10 dienas pirms pārvietošanas tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ceļojošais cirks vai dzīvnieku priekšnesums atrodas, iesniedz maršrutu, pa kuru paredzēts veikt pārvietošanu uz citu dalībvalsti;

b)

pārvietošanas dokuments, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 77. pantā un kam jābūt līdzi visiem pārvietojamajiem dzīvniekiem, ir pienācīgi atjaunināts;

un

i)

katra pārvietošanai paredzētā suņa, kaķa un mājas seska individuālais identifikācijas dokuments, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā, ir pienācīgi aizpildīts un ietver 53. panta b) punkta i) un ii) apakšpunktā prasīto informāciju;

ii)

pārvietošanai paredzētu turētu putnu grupas identifikācijas dokuments, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 79. pantā, ir pienācīgi atjaunināts;

c)

vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas:

i)

liellopiem, aitām, kazām, kamieļiem un briežiem ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

ii)

liellopiem, kazām un briežiem ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

iii)

baloži ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

d)

pēdējo 10 darba dienu laikā pirms ceļojošā cirka un dzīvnieku priekšnesuma pārvietošanas visus minētajā cirkā un priekšnesumos iesaistītos dzīvniekus ir pārbaudījis oficiālais veterinārārsts, un tie attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, attiecinot tās uz sarakstā norādītajām dzīvnieku sugām vai kategorijām, atzīti par klīniski veseliem.

2.   Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatori turētus dzīvniekus, kas pieder dzimtām Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae vai Tragulidae, uz citu dalībvalsti vai tās zonu pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde šādus dzīvniekus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

vai

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

66. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto maršrutu paraksta un apzīmogo ar nosacījumu, ka:

a)

ceļojošajam cirkam vai dzīvnieku priekšnesumam nav noteikti nekādi dzīvnieku veselības ierobežojumi saistībā ar slimībām, kas attiecībā uz ceļojošajā cirkā vai dzīvnieku priekšnesumā iesaistīto dzīvnieku sugām norādītas sarakstā;

b)

ir izpildītas 65. pantā paredzētās dzīvnieku veselības prasības;

c)

visi identifikācijas dokumenti, kas ceļojošā cirka un dzīvnieku priekšnesuma pārvietošanas laikā ir līdzi dzīvniekiem, ir pienācīgi atjaunināti, un attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildītas šajā regulā noteiktās vakcinācijas, ārstēšanas vai testēšanas prasības, ko piemēro attiecīgo sugu pārvietošanas gadījumā.

67. pants

Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu izstāžu vajadzībām

1.   Operatori nebrīvē turētus putnus uz izstādi citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki atbilst 59. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Izstādes (izņemot piekūnveidīgo kārtas putnu medību izstādes) operators nodrošina, ka:

a)

dzīvnieku izstādē var iekļūt tikai nebrīvē turēti putni, kas dalībai attiecīgajā izstādē iepriekš ir reģistrēti;

b)

putnu no objektiem, kuri atrodas izstādes atrašanās vietas dalībvalstī, piedalīšanās izstādē neapdraud citu putnu – izstādes dalībnieku – veselības statusu; to operators nodrošina šādi:

vai nu

i)

pieprasot, ka visiem nebrīvē turētiem putniem, kuri piedalās izstādē, jābūt ar vienādu veselības statusu;

vai

ii)

nebrīvē turētos putnus no dalībvalsts, kurā izstāde tiek rīkota, turot atsevišķās telpās vai aplokos, nošķirti no nebrīvē turētiem putniem no citām dalībvalstīm;

c)

veterinārārsts:

i)

veic nebrīvē turēto putnu, kuri piedalās izstādē, identitātes kontrolpārbaudes pirms to ievešanas izstādē;

ii)

novēro putnu klīnisko stāvokli, gan tiem ierodoties izstādē, gan tās norises laikā.

3.   Operatori nodrošina, ka saskaņā ar 1. un 2. punktu uz izstādi pārvietotos nebrīvē turētos putnus no šādām izstādēm uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta viena no šādām prasībām:

a)

dzīvniekiem ir līdzi saskaņā ar 81. pantu izdots veterinārais sertifikāts;

vai

b)

attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem (izņemot piekūnveidīgo kārtas putnus, kuri piedalījušies medību izstādē) – dzīvniekiem ir līdzi 2. punkta c) apakšpunktā minētā veterinārārsta izdota deklarācija, kurā apliecināts, ka izstādes laikā nav ticis kompromitēts putnu veselības statuss, kas apliecināts saskaņā ar 81. pantu izdotajā oriģinālajā veterinārajā sertifikātā, turklāt minētajai deklarācijai ir pievienots derīgs veterinārā sertifikāta oriģināls, kuru nebrīvē turēto putnu pārvietošanai uz izstādi saskaņā ar 81. pantu izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde;

vai

c)

attiecībā uz piekūnveidīgo kārtas putniem, kuri piedalījušies medību izstādē – dzīvniekiem ir līdzi derīga veterinārā sertifikāta oriģināls, kuru piekūnveidīgo kārtas putnu pārvietošanai uz medību izstādi saskaņā ar 81. pantu izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, ar nosacījumu, ka šos putnus pēc tam pārvieto atpakaļ uz to izcelsmes dalībvalsti.

4.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais veterinārārsts 3. panta b) apakšpunktā minēto deklarāciju izdod tikai ar nosacījumu, ka:

a)

dzīvnieki tiek pārvietoti atpakaļ uz to izcelsmes dalībvalsti;

b)

ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nebrīvē turēto putnu paredzētā pārvietošana uz izcelsmes dalībvalsti tiks pabeigta termiņā, kamēr ir derīgs veterinārā sertifikāta oriģināls, kuru nebrīvē turēto putnu pārvietošanai uz izstādi saskaņā ar 81. pantu izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde;

c)

ir izpildīti 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumi.

68. pants

Īpašas prasības attiecībā uz pasta baložu pārvietošanu uz sporta pasākumiem citā dalībvalstī

Operatori pasta baložus uz sporta pasākumiem citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki atbilst 59. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

8. NODAĻA

Veterinārie sertifikāti un pārvietošanas paziņošana

1. iedaļa

Prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu

69. pants

Atkāpe, ko piemēro turētu zirgu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētās dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības nepiemēro reģistrētu zirgu sugas dzīvnieku pārvietošanai uz citu dalībvalsti, ja:

a)

atkāpi ir atļāvusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde;

b)

galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

c)

zirgi, kuri tiek pārvietoti uz attiecīgajām izcelsmes dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts teritorijām un tajās turēti, atbilst vismaz tām dzīvnieku veselības prasībām, kas jāizpilda, uz citām dalībvalstīm pārvietojot turētus zirgus, un jo īpaši 22. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības papildprasībām;

d)

izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir nodrošinājušas tādu sistēmu darbību, kas ļauj izsekot turētu zirgu pārvietošanai saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

70. pants

Atkāpe attiecībā uz ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētās dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības nepiemēro, ja uz citu dalībvalsti pārvieto sauszemes dzīvniekus, kas iesaistīti ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos.

71. pants

Veterinārais sertifikāts noteiktiem turētiem sauszemes dzīvniekiem

1.   Operatori nebrīvē turētus putnus, medus bites, kamenes (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem), primātus, suņus, kaķus, mājas seskus vai citus gaļēdājus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tiem ir līdzi izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots veterinārais sertifikāts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, operatori nebrīvē turētus putnus no izstādēm atpakaļ uz putnu izcelsmes dalībvalsti drīkst pārvietot tikai saskaņā ar 67. panta 3. punktu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, veterināro sertifikātu, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izdevusi piekūnveidīgo kārtas putnu pārvietošanai no objekta to izcelsmes dalībvalstī uz medību izstādi citā dalībvalstī, var izmantot piekūnveidīgo kārtas putnu pārvietošanai arī no minētās izstādes uz izcelsmes dalībvalsti ar nosacījumu, ka pārvietošana notiek, kamēr nav beidzies minētā sertifikāta derīguma termiņš.

72. pants

Veterinārais sertifikāts nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanai

Operatori nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tām ir pievienots izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots veterinārais sertifikāts.

2. iedaļa

Tādu veterināro sertifikātu saturs, ko izdod attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem un inkubējamām olām

73. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem liellopiem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem liellopiem (izņemot turētus liellopus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 10. pantā un – attiecīgā gadījumā – 11., 12. un 13. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem liellopiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 14. pantā paredzētās prasības.

74. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētām aitām un kazām

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām aitām un kazām (izņemot turētas aitas un kazas, kas minētas 2. un 3. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:

a)

attiecībā uz aitām (izņemot nekastrētas vīrišķās kārtas aitas) – 15. panta 1. un 2. punktā;

b)

attiecībā uz kazām – 15. panta 1. un 3. punktā;

c)

attiecībā uz nekastrētām vīrišķās kārtas aitām – 15. panta 1., 2. un 4. punktā;

d)

attiecīgā gadījumā – 17. pantā.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām aitām un kazām, kuras pārvieto uz tādu citu dalībvalsti vai tās zonu, kur īsteno apstiprinātu izskaušanas programmu attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:

a)

15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un d) līdz h) apakšpunktā;

b)

vai nu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā, vai 16. pantā;

c)

attiecīgā gadījumā – 17. pantā.

3.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām aitām un kazām, kuras vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 18. pantā paredzētās prasības.

75. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētām cūkām

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām cūkām (izņemot turētas cūkas, kas minētas 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 19. pantā un – attiecīgā gadījumā – 20. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām cūkām, kuras vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 21. pantā paredzētās prasības.

76. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem zirgiem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem zirgiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 22. pantā paredzētās prasības.

2.   Šā panta 1. punktā minēto veterināro sertifikātu:

a)

izdod attiecībā uz vienu konkrētu zirgu;

vai

b)

drīkst izdot attiecībā uz zirgu sūtījumu;

i)

kuru, neveicot nekādas savākšanas operācijas, tieši pārvieto uz citu dalībvalsti;

vai

ii)

kuru vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas transportē uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai.

77. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem kamieļiem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem kamieļiem (izņemot turētus kamieļus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 23. pantā un – attiecīgā gadījumā – 24. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem kamieļiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 25. pantā paredzētās prasības.

78. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem briežiem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem briežiem (izņemot turētus briežus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 26. pantā un – attiecīgā gadījumā – 27. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem briežiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 28. pantā paredzētās prasības.

79. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem (izņemot citus turētus nagaiņus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 29. pantā un – attiecīgā gadījumā – 30. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 31. pantā paredzētās prasības.

80. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz mājputniem

Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz mājputniem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:

a)

vaislas mājputnu un produktīvo mājputnu gadījumā – 34. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā;

b)

nokaušanai paredzētu mājputnu gadījumā – 35. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā;

c)

diennakti vecu cāļu gadījumā – 36. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā;

d)

mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus) gadījumā – 37. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā.

81. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem (izņemot putnus, kas minēti 2. un 3. punktā), ietver VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 59. pantā un – attiecīgā gadījumā – 61. un 62. pantā paredzētās prasības konkrētām putnu kategorijām.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu izstāžu vajadzībām, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 67. panta 1. punktā paredzētās prasības.

3.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz pasta baložiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 68. pantā paredzētās prasības.

82. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām

Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 161. panta 1. punktu izdod attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 2. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:

a)

inkubējamu mājputnu olu gadījumā (izņemot b) un c) apakšpunktā minētās olas) – 38. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto olu kategoriju – 41. un 42. pantā;

b)

mazāk nekā 20 inkubējamu mājputnu olu (izņemot skrējējputnu olas) gadījumā – 39. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto olu kategoriju – 41. un 42. pantā;

c)

noteiktu bezpatogēnu mājputnu olu gadījumā – 40. pantā.

83. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām

Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 72. pantu izdod attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām, ietver VIII pielikuma 1. daļas 2. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 60. pantā un – attiecīgā gadījumā – 61. un 62. pantā paredzētās prasības konkrētām olu kategorijām.

84. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz medus bitēm un kamenēm

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz medus bitēm, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 48. pantā un – attiecīgā gadījumā – 49. un 50. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz kamenēm (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 51. pantā paredzētās prasības.

85. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz primātiem

Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz primātiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 47. pantā paredzētās prasības.

86. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem

1.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem (izņemot suņus, kaķus un mājas seskus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 53. pantā un – attiecīgā gadījumā – 54. pantā paredzētās prasības.

2.   Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kuri tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 55. pantā un – attiecīgā gadījumā – 56. pantā paredzētās prasības, kā arī norādi uz Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā minēto identifikācijas dokumentu.

87. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz citiem gaļēdājiem

Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz citiem gaļēdājiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 58. pantā paredzētās prasības.

88. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam, ko izdod sauszemes dzīvnieku no norobežota objekta pārvietošanai uz norobežotu objektu citā dalībvalstī

Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu vai šīs regulas 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem, kurus no norobežota objekta pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 64. panta prasības.

3. iedaļa

Dzīvnieku veselības sertificēšanas prasības attiecībā uz specifiskiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas veidiem

89. pants

Dzīvnieku veselības sertificēšana attiecībā uz nagaiņu un mājputnu pārvietošanu caur objektiem, kas veic savākšanas operācijas

Kompetentā iestāde 73.–80. pantā minētos veterināros sertifikātus, kas paredzēti savākšanas operācijām pakļautu nagaiņu un mājputnu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, izdod saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

pirms izdod pirmo veterināro sertifikātu saskaņā ar 73.–80. pantu, dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes, kas minētas 91. panta 1. punktā, veic:

vai nu

i)

izcelsmes objektā, ja dzīvniekus paredzēts pārvietot:

tieši uz savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātu objektu, kas atrodas šķērsojamā dalībvalstī,

vai

uz transportlīdzeklī veiktu savākšanas operāciju izcelsmes dalībvalstī, lai pēc tam pārvietotu tieši uz citu dalībvalsti;

vai

ii)

savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātā objektā, ja dzīvnieki ir savākti izcelsmes dalībvalstī, lai tos nosūtītu uz citu dalībvalsti;

vai

iii)

savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātā objektā šķērsojamā dalībvalstī, ja dzīvnieki šajā dalībvalstī ir tikuši pakļauti savākšanas operācijai;

b)

73.–80. pantā minētos veterināros sertifikātus aizpilda, balstoties uz šādu oficiālu informāciju:

i)

informāciju, kas pieejama sertificējošajam oficiālajam veterinārārstam, kurš izcelsmes dalībvalstī veic a) punkta i) un ii) apakšpunktā minētās kontrolpārbaudes un pārbaudes;

vai

ii)

informāciju, kas sniegta pirmajā vai otrajā veterinārajā sertifikātā, kurš izdots saskaņā ar 73.–80. pantu un ir pieejams sertificējošajam oficiālajam veterinārārstam, kas šķērsojamā dalībvalstī veic a) punkta iii) apakšpunktā minētās kontrolpārbaudes un pārbaudes un minētajā dalībvalstī ir ieceļojis.

90. pants

Dzīvnieku veselības sertificēšana, kas tiek prasīta attiecībā uz eksportam uz trešām valstīm paredzētiem turētiem nagaiņiem un mājputniem, ja tos no izcelsmes dalībvalsts uz Savienības ārējo robežu pārvieto caur citu dalībvalstu teritoriju

Operatori nodrošina, ka gadījumos, kad eksportam uz trešo valsti paredzētus turētus nagaiņus vai mājputnus uz Savienības ārējo robežu pārvieto caur citu dalībvalsti, tiem ir līdzi veterinārie sertifikāti, kuros apliecināts, ka:

i)

dzīvnieki atbilst vismaz šajā nodaļā paredzētajām prasībām, kuras attiecībā uz nokaušanai paredzētu turētu nagaiņu vai mājputnu pārvietošanu ir spēkā dalībvalstī, kurā atrodas izvešanas vieta;

un

ii)

tādu dzīvnieku gadījumā, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā – dzīvnieki atbilst vismaz 33. panta prasībām, ja izvešanas vieta atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma.

4. iedaļa

Noteikumi par kompetentās iestādes atbildību attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu

91. pants

Kompetentās iestādes atbildība attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu

1.   Lai verificētu atbilstību prasībām, oficiālais veterinārārsts pirms veterinārā sertifikāta parakstīšanas veic šāda veida dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes:

a)

attiecībā uz turētiem nagaiņiem – identitātes kontrolpārbaudi un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku izmeklēšanu nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

b)

attiecībā uz vaislas mājputniem, produktīvajiem mājputniem un mazāk nekā 20 mājputniem (izņemot skrējējputnus) – objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

c)

attiecībā uz nokaušanai paredzētiem mājputniem – objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

d)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem – izcelsmes saimes turēšanas objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

e)

attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem:

i)

sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi;

ii)

objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

f)

attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām – izcelsmes saimes turēšanas objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites un attiecīgā gadījumā nosūtīšanas inkubatorijā veiktās uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, inkubējamo olu identitātes kontrolpārbaudi un

vai nu

i)

izcelsmes saimes klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

vai

ii)

izcelsmes saimes ikmēneša veselības inspekcijas apmeklējumus attiecībā uz veselības statusu un saimes esošā veselības statusa izvērtējumu, balstoties uz jaunāko informāciju, ko sniedzis operators;

g)

attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām – objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, inkubējamo olu identitātes kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

h)

attiecībā uz medus bitēm un kamenēm – identitātes kontrolpārbaudi un

vai nu

i)

dzīvnieku, to iepakojuma un līdzi esošās barības vai citu materiālu vizuālu apskati nolūkā konstatēt Amerikas peru puves, mazās stropu vaboles (Aethina tumida) un Tropilaelaps spp. gadījumus attiecībā uz medus bitēm vai mazās stropu vaboles (Aethina tumida) gadījumus attiecībā uz kamenēm;

vai

ii)

attiecībā uz medus bišu mātēm, kuras sertificējamas saskaņā ar 49. pantā paredzēto atkāpi – dokumentu kontrolpārbaudi attiecībā uz ražošanas sezonas laikā veikto ikmēneša veselības inspekciju uzskaiti, bišu individuālo sprostu vizuālu apskati nolūkā verificēt, vai nav pārsniegts katrā sprostā pieļaujamais maksimālais pavadošo bišu skaits, dzīvnieku, to iepakojuma un līdzi esošās barības vai citu materiālu vizuālu apskati nolūkā konstatēt Amerikas peru puves, mazās stropu vaboles (Aethina tumida) un Tropilaelaps spp. gadījumus;

i)

attiecībā uz primātiem – veselības uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošā(-o) dzīvnieka(-u) identitātes kontrolpārbaudi, klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju ar mērķi konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

j)

attiecībā uz suņiem, kaķiem, mājas seskiem un citiem gaļēdājiem – identitātes kontrolpārbaudi un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām;

k)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem no norobežota objekta, kurus pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī – veselības uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi, klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām.

2.   Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes veic un veterināro sertifikātu izdod:

a)

attiecībā uz turētiem nagaiņiem (izņemot zirgus) – pēdējo 24 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta vai – attiecīgos gadījumos – no savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātā objekta;

b)

attiecībā uz zirgiem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta vai – attiecībā uz 92. panta 2. punktā minētajiem zirgiem – pēdējā darba dienā pirms pārvietošanas;

c)

attiecībā uz vaislas mājputniem, produktīvajiem mājputniem, mazāk nekā 20 mājputniem (izņemot skrējējputnus) un nebrīvē turētiem putniem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

d)

attiecībā uz nokaušanai paredzētiem mājputniem – pēdējo piecu dienu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

e)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem – pēdējo 24 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

f)

attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām:

i)

ciktāl tas attiecas uz dokumentu un identitātes kontrolpārbaudēm, izcelsmes saimes klīnisko inspekciju un saimes esošā veselības statusa izvērtējumu, balstoties uz jaunāko informāciju, ko sniedzis operators – pēdējo 72 stundu laikā pirms inkubējamo olu pārvietošanas no izcelsmes objekta;

ii)

ciktāl tas attiecas uz izcelsmes saimes ikmēneša veselības inspekcijas apmeklējumiem – pēdējās 31 dienas laikā pirms inkubējamo olu pārvietošanas no izcelsmes objekta;

g)

attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

h)

attiecībā uz medus bitēm un kamenēm – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta un – attiecībā uz medus bišu mātēm, kuras sertificējamas saskaņā ar atkāpi – pēdējo 24 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

i)

attiecībā uz primātiem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

j)

attiecībā uz suņiem, kaķiem, mājas seskiem un citiem gaļēdājiem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta;

k)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem, kurus no norobežota objekta pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta.

3.   Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas no tā izdošanas dienas, neskarot atkāpes, kas noteiktas saskaņā ar 92. pantu.

92. pants

Atkāpe attiecībā uz veterinārā sertifikāta derīguma termiņu

1.   Atkāpjoties no 91. panta 3. punkta, ja dzīvnieku pārvadājums notiek pa ūdensceļu/jūru, tad veterinārā sertifikāta 10 dienas ilgo derīguma termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik aizņem brauciens pa ūdensceļu/jūru.

2.   Turklāt atkāpjoties no 91. panta 3. punkta, attiecībā uz 76. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem zirgiem izdots sertifikāts ir derīgs 30 dienas, ar nosacījumu, ka:

a)

pārvietošanai paredzētajam zirgam ir līdzi individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments, kas tam izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ietver validācijas zīmi, kuru uz laiku, ne ilgāku par 4 gadiem, piešķīrusi kompetentā iestāde vai iestāde, kurai šis pienākums deleģēts; minētā zīme apliecina, ka dzīvnieks parasti uzturas objektā, kuru kompetentā iestāde pēc biežiem dzīvniekveselības apmeklējumiem, identitātes papildu kontrolpārbaudēm un veselības testiem, kā arī dabiskas vaislas nepraktizēšanas attiecīgajā objektā dēļ (izņemot tam speciāli paredzētās un fiziski nodalītās telpās), atzinusi par objektu ar zemu veselības risku;

vai

b)

pārvietošanai paredzētajam reģistrētajam zirgu sugas dzīvniekam ir līdzi individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments, kas tam izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ietver licenci, kura izdota uz laiku, ne ilgāku par 4 gadiem, vai nu, lai piedalītos Starptautiskās jāšanas sporta federācijas rīkotās jāšanas sporta sacensībās, vai kompetentas sacīkšu organizēšanas iestādes rīkotās sacīkstēs, un kas dokumentē vismaz divus veterinārārsta apmeklējumus gadā, tai skaitā apmeklējumus, kas vajadzīgi, lai veiktu regulāro vakcinēšanu pret zirgu gripu un īstenotu izmeklējumus, kas vajadzīgi sakarā ar pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

3.   Šā panta 2. punktā minētais sertifikāts tā derīguma termiņā ir izmantojams, lai:

a)

vairākkārt iebrauktu citās dalībvalstīs;

b)

atgrieztos sertifikātā norādītajā objektā, no kura dzīvnieks sākotnēji pārvietots.

5. iedaļa

Sīki izstrādāti noteikumi paziņošanai par turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

93. pants

Operatoru pienākums veikt iepriekšēju paziņošanu, ja starp dalībvalstīm tiek pārvietotas kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem

Ja uz citu dalībvalsti tiek pārvietotas kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem, izcelsmes objekta operators izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šādu kameņu pārvietošanu.

94. pants

Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatoru pienākums veikt iepriekšēju paziņošanu, ja tie starp dalībvalstīm paredz pārvietot turētus sauszemes dzīvniekus

Ja uz citu dalībvalsti tiek pārvietoti ceļojošie cirki un dzīvnieku priekšnesumi, vismaz 10 dienas pirms pārvietošanas ceļojošā cirka un dzīvnieku priekšnesuma operators izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei veic iepriekšēju paziņošanu par šo ceļojošo cirku vai dzīvnieku priekšnesumu pārvietošanu.

95. pants

Operatoru pienākums veikt iepriekšēju paziņošanu, ja starp dalībvalstīm tiek pārvietotas nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas

Ja uz citu dalībvalsti tiek pārvietotas nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas, izcelsmes objekta operators izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šādu reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu.

96. pants

Informēšanas pienākums, kas attiecībā uz paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm jāpilda operatoriem

Operatori, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 152. pantu veic paziņošanu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru turēto sauszemes dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, kompetentajai iestādei sniedz informāciju, kas prasīta:

a)

ciktāl tas attiecas uz pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētiem turētiem sauszemes dzīvniekiem (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem) – VIII pielikuma 1. daļas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā;

b)

ciktāl tas attiecas uz kamenēm no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem – VIII pielikuma 2. daļā.

97. pants

Informēšanas pienākums, kas attiecībā uz paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm jāpilda kompetentajai iestādei

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 153. panta 1. punktu veic paziņošanu galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru turēto sauszemes dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta:

a)

ciktāl tas attiecas uz pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētiem turētiem sauszemes dzīvniekiem (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem) – VIII pielikuma 1. daļas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā;

b)

ciktāl tas attiecas uz kamenēm no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem – VIII pielikuma 2. daļā.

98. pants

Paziņošana par inkubējamu olu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 163. pantu un šīs regulas 95. pantu veic paziņošanu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru inkubējamo olu sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, kompetentajai iestādei sniedz VIII pielikuma 1. daļas 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā prasīto informāciju.

99. pants

Ārkārtas procedūras

Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto turēto sauszemes dzīvnieku vai inkubējamo olu izcelsmes vietas kompetentā iestāde piemēro ārkārtas situāciju pasākumus, kas iedibināti ar Regulas (ES) 2017/625 134. panta d) punktu.

100. pants

Reģionu norādīšana pārvietošanas paziņojumu pārvaldības vajadzībām

Norādot reģionus 97. un 98. pantā minēto pārvietošanas paziņojumu pārvaldības vajadzībām, dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

visas valsts teritorijas daļas aptver vismaz viens reģions;

b)

katrs norādītais reģions ir kādas kompetentās iestādes atbildībā, kura attiecīgajā reģionā izraudzīta dzīvnieku veselības sertificēšanai;

c)

kompetentajai iestādei, kas atbildīga par norādīto reģionu, ir piekļuve IMSOC;

d)

par norādīto reģionu atbildīgās kompetentās iestādes personālam ir attiecīgas spējas un zināšanas, un tas ir īpaši apmācīts vai ar līdzvērtīgu praktisku pieredzi attiecībā uz IMSOC lietošanu 97. un 98. pantā paredzētās informācijas sagatavošanai, apstrādei un nodošanai.

III DAĻA

SAVVAĻAS SAUSZEMES DZĪVNIEKU PĀRVIETOŠANA

101. pants

Prasības savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz citām dalībvalstīm

1.   Operatori savvaļas sauszemes dzīvniekus no to izcelsmes biotopa pārvieto tikai šādi: tos iekrauj tieši transportlīdzeklī, ar kuru dzīvniekus pārvietos uz biotopu vai objektu citā dalībvalstī, un šie dzīvnieki pārvadāšanas laikā netiek ievesti nevienā izcelsmes dalībvalsts objektā.

2.   Operatori un pārvadātāji nodrošina, ka savvaļas sauszemes dzīvnieku (izņemot medus bites un kamenes) pārvadāšanai izmantotie transportlīdzekļi:

a)

ir konstruēti tā, lai:

i)

no tiem nevarētu izbēgt vai izkrist dzīvnieki;

ii)

būtu iespējams veikt transportlīdzeklī esošo dzīvnieku vizuālu inspekciju;

iii)

novērstu vai samazinātu iespēju, ka varētu izbirt dzīvnieku ekskrementi, izlietoti pakaiši vai barība;

iv)

putnu gadījumā – novērstu vai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka varētu izbirt to spalvas;

v)

vajadzības gadījumā dzīvniekus varētu savaldīt vai pārvadāt sedācijas iedarbībā;

b)

pēc katras dzīvnieku vai jebkura priekšmeta, kas varētu radīt dzīvnieku veselības risku, pārvadāšanas nekavējoties tiek iztīrīti un dezinficēti un, ja nepieciešams, dezinficēti no jauna, un vienmēr pirms jaunu dzīvnieku iekraušanas transportlīdzekļi tiek izžāvēti vai tiem ļauj izžūt.

3.   Operatori un pārvadātāji nodrošina, ka savvaļas sauszemes dzīvnieku (izņemot medus bites un kamenes) transportēšanai izmantotie konteineri:

a)

atbilst 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;

b)

tajos ir tikai vienas un tās pašas sugas savvaļas dzīvnieki, kas nāk no viena un tā paša biotopa;

c)

ir marķēti, norādot dzīvnieku sugu un skaitu;

d)

ir vai nu nelietoti un šim nolūkam speciāli izstrādāti vienreizlietojamie konteineri, kas pēc pirmās izmantošanas jāiznīcina, vai tie pēc lietošanas un pirms jebkādas turpmākas lietošanas ir iztīrīti, dezinficēti un izžāvēti vai tiem atļauts nožūt.

4.   Operatori savvaļas sauszemes dzīvniekus no to izcelsmes biotopa uz biotopu vai objektu citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas papildprasības:

a)

vairākums sūtījumā esošo dzīvnieku vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies izcelsmes biotopā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem dzīvniekiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības;

b)

visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms 1. punktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši objektā, kurš atrodas 1. punktā minēto dzīvnieku uzturēšanās biotopā, tikuši turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā un biotopā;

c)

šie dzīvnieki ir no biotopa, kurā šādos noteiktajos termiņos nav ziņots par šādām slimībām un infekcijām:

i)

pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas – par inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

ii)

pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas – tādu savvaļas sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

iii)

pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas – tādu savvaļas sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

iv)

pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas vismaz 150 km rādiusā ap biotopu – par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju savvaļas sauszemes dzīvniekiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā;

v)

pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas – par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri;

vi)

pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas – par tripanosomozi (Trypanosoma evansi);

d)

ja šie dzīvnieki pieder pie dzimtām Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae vai Tragulidae, izcelsmes biotops atbilst vismaz vienai no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā;

e)

nav zināms, ka šie dzīvnieki būtu bijuši saskarē ar savvaļas sauszemes dzīvniekiem, kuri pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas neatbilda c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta d) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savvaļas sauszemes dzīvniekus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu:

a)

kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā;

vai

b)

kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.

102. pants

Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvniekiem

Veterinārajā sertifikātā, kas paredzēts savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ko saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta c) apakšpunktu izdod izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, ietver VIII pielikuma 3. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 101. panta 4. punktā un – attiecīgā gadījumā – 101. panta 5. punktā paredzētās prasības.

103. pants

Noteikumi par kompetentās iestādes atbildību attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku, kas paredzēti pārvietošanai uz citām dalībvalstīm, veselības sertificēšanu

1.   Oficiālais veterinārārsts pirms 102. pantā noteiktā savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai paredzētā veterinārā sertifikāta parakstīšanas veic šāda veida dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes:

a)

pārbauda pieejamo informāciju, kura liecina par 101. panta 4. punktā paredzēto prasību izpildi;

b)

veic identitātes kontrolpārbaudi;

c)

veic sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību vai jaunradušos slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām.

2.   Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes veic un veterināro sertifikātu izdod pēdējo 24 stundu laikā pirms sūtījuma pārvietošanas no biotopa.

3.   Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, ja savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvadājums notiek pa ūdensceļu/jūru, tad veterinārā sertifikāta 10 dienas ilgo derīguma termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik aizņem brauciens pa ūdensceļu/jūru.

104. pants

Prasība operatoriem, kas uz citām dalībvalstīm pārvieto savvaļas sauszemes dzīvniekus, veikt iepriekšēju paziņošanu

Ja savvaļas sauszemes dzīvniekus pārvadā uz citu dalībvalsti, vismaz 24 stundas pirms sūtījuma pārvietošanas operatori (izņemot pārvadātājus) veic paziņošanu izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.

105. pants

Operatoru pienākums attiecībā uz paziņošanu par savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori (izņemot pārvadātājus), kas uz citu dalībvalsti pārvieto savvaļas sauszemes dzīvniekus un saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta d) apakšpunktu veic paziņošanu, par katru šādu dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz Regulas (ES) 2016/429 145. panta 1. punktā un šīs regulas VIII pielikuma 1. daļas 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju.

106. pants

Kompetentās iestādes atbildība attiecībā uz paziņošanu par savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta d) apakšpunktu veic paziņošanu galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru savvaļas sauszemes dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz VIII pielikuma 1. daļas 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju.

107. pants

Ārkārtas procedūras

Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā savvaļas sauszemes dzīvnieku izcelsmes vietas kompetentā iestāde piemēro ārkārtas situāciju pasākumus, kas iedibināti ar Regulas (ES) 2017/625 134. panta d) punktu.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

108. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 272, 31.10.2018., 11. lpp.).

(3)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(4)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).

(5)  Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV L 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).

(6)  Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.).

(7)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.).

(9)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(10)  Komisijas 2005. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1739/2005, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm (OV L 279, 22.10.2005., 47. lpp.).

(11)  Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

(13)  Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmums 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.).

(14)  Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(16)  http://www.edqm.eu (jaunākais izdevums).

(17)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

DIAGNOSTIKAS METODES

1. daļa

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija

1.

Seroloģiskie testi attiecībā uz liellopiem, aitām, kazām un kamieļiem:

a)

buferēti brucellu antigēna testi;

b)

komplementa saistīšanas reakcija (CFT);

c)

netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA);

d)

fluorescences polarizācijas mērījums (FPA);

e)

konkurējošā imūnfermentatīvā analīze (C-ELISA).

2.

Seroloģiskie testi attiecībā uz cūkām:

a)

buferēti brucellu antigēna testi;

b)

komplementa saistīšanas reakcija (CFT);

c)

netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA);

d)

fluorescences polarizācijas mērījums (FPA);

e)

konkurējošā imūnfermentatīvā analīze (C-ELISA).

3.

Brucelīna ādas tests (BST) aitām, kazām un cūkām.

2. daļa

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija

1.

Tuberkulīna ādas testi:

a)

vienkāršs intradermāls tuberkulīna tests (SITT);

b)

salīdzinošs intradermāls tuberkulīna tests (CITT).

2.

Asins paraugiem pieejamais tests:

a)

gamma interferona tests.

3. daļa

Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)

Seroloģiskie testi:

a)

imūnfermentatīvā analīze (ELISA) tripanosomiāzes noteikšanai;

b)

aglutinācijas plāksnes tests tripanosomiāzes noteikšanai ar seruma atšķaidījumu 1:4.

4. daļa

Govju enzootiskā leikoze

Seroloģiskie testi:

a)

testi asins paraugiem:

i)

imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID);

ii)

bloķējošā imūnfermentatīvā analīze (B-ELISA);

iii)

netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA);

b)

tests piena paraugiem:

i)

netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA).

5. daļa

Govju infekciozais rinotraheīts / infekciozais pustulozais vulvovaginīts

 

Metodes

Nevakcinēti liellopi

BoHV-1 I-ELISA (1)

gB B-ELISA (2)

Liellopi, kas saņēmuši vakcīnu ar deletētu gE gēnu

gE B-ELISA (3)

6. daļa

Govju virusālā diareja

1.

Tiešās metodes:

a)

reāllaika apgrieztās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (reāllaika RT-PCR);

b)

govju virusālās diarejas vīrusa (BVDV) antigēna noteikšanas imūnfermentatīvā analīze (ELISA).

2.

Seroloģiskie testi:

a)

netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA);

b)

bloķējošā imūnfermentatīvā analīze (B-ELISA).

7. daļa

Aujeski slimības vīrusa infekcija

 

Metodes

Cūkas

Aujeski slimības vīruss (ADV) ELISA  (4)

Par 4 mēnešiem jaunākas cūkas, kas dzimušas sivēnmātēm, kuras saņēmušas vakcīnu ar deletētu gE gēnu

gE ELISA  (5)

8. daļa

Vaislas sērga

Komplementa saistīšanas reakcija vaislas sērgas noteikšanai ar seruma atšķaidījumu 1:5.

9. daļa

Zirgu infekciozā anēmija

Seroloģiskie testi:

a)

imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID);

b)

imūnfermentatīvā analīze (ELISA) zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai.

10. daļa

Venecuēlas zirgu encefalomielīts

1.

Seroloģiskie testi:

a)

vīrusa izolācijas tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa noteikšanai;

b)

hemaglutinācijas inhibīcijas tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai.

2.

Tiešā metode:

apgrieztās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (RT-PCR) Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa genoma noteikšanai.


(1)  Imūnfermentatīvā analīze (ELISA) ar mērķi noteikt antivielas pret veselu BoHV-1 vīrusu.

(2)  ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret BoHV-1-gB proteīnu. Testos, kas nozīmēti antivielu noteikšanai pret veselu BoHV-1, var izmantot arī šo metodi.

(3)  ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret BoHV-1-gE proteīnu.

(4)  ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret veselu ADV, ADV-gB proteīnu vai ADV-gD proteīnu. ADV-gB komplektu un ADV-gD komplektu vai vesela ADV komplektu partijas pārbaudē Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem jābūt pozitīviem atšķaidījumā 1:2.

(5)  ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret ADV-gE proteīnu. Partijas pārbaudē Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem jābūt pozitīviem atšķaidījumā 1:8.


II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PIRMSPĀRVIETOŠANAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE UN M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJU KAZĀM, KAMIEĻIEM UN BRIEŽIEM

1. daļa

Pirmspārvietošanas programmas minimālās prasības attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju kazām

1.

Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 15. panta 3. punktā paredzēta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu kazu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:

a)

pēckaušanas veterinārā ekspertīze visām nokautajām kazām no objekta;

b)

visu kritušo kazu, kuras ir vecākas par 9 mēnešiem, pēcnāves apskate, izņemot tad, ja tas nav iespējams ar loģistiku saistītu iemeslu dēļ vai nav vajadzīgs zinātnisku apsvērumu dēļ;

c)

ikgadējs veterinārārsta veikts dzīvniekveselības apmeklējums;

d)

ikgadēja visu objektā turēto vaislas kazu testēšana, iegūstot negatīvus rezultātus.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta d) apakšpunktā minēto ikgadējo testēšanu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka inficēšanās risks dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

objektā vismaz 24 mēnešus ir īstenota 1. punktā minētā pirmspārvietošanas uzraudzības programma, un šajā laikposmā nav ziņots par objektā turēto kazu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis);

b)

objekts atrodas tādā dalībvalstī vai tās zonā, kuras liellopu populācija ir brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas.

3.

Ja ir ziņots par objektā turēto kazu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visas objektā turētās kazas, kuras ir vecākas par 6 nedēļām, ir testētas, iegūstot negatīvus rezultātus. Šie testi jāveic ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 42 dienas pēc tam, kad izvests pēdējais dzīvnieks, kuram ir apstiprināts gadījums, un pēdējais dzīvnieks, kuram ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot diagnostikas metodi.

2. daļa

Pirmspārvietošanas programmas minimālās prasības attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju kamieļiem

1.

Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu kamieļu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:

a)

pēckaušanas veterinārā ekspertīze visiem nokautajiem kamieļiem no objekta;

b)

visu kritušo kamieļu, kuri ir vecāki par 9 mēnešiem, veco pēcnāves apskate, izņemot tad, ja tas nav iespējams ar loģistiku saistītu iemeslu dēļ vai nav vajadzīgs zinātnisku apsvērumu dēļ;

c)

ikgadējs veterinārārsta veikts dzīvniekveselības apmeklējums;

d)

ikgadēja visu objektā turēto vaislas kamieļu testēšana, iegūstot negatīvus rezultātus.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta d) apakšpunktā minēto ikgadējo testēšanu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka inficēšanās risks dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

objektā vismaz 24 mēnešus ir īstenota 1. punktā minētā pirmspārvietošanas uzraudzības programma, un šajā laikposmā nav ziņots par objektā turēto kamieļu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis);

b)

objekts atrodas tādā dalībvalstī vai tās zonā, kuras liellopu populācija ir brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas.

3.

Ja ir ziņots par objektā turēto kamieļu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visi objektā turētie kamieļi, kuri ir vecāki par 6 nedēļām, ir testēti, iegūstot negatīvus rezultātus. Šie testi jāveic ar asins paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 42 dienas pēc tam, kad izvests pēdējais dzīvnieks, kuram ir apstiprināts gadījums, un pēdējais dzīvnieks, kuram ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot diagnostikas metodi.

3. daļa

Pirmspārvietošanas programmas minimālās prasības attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju briežiem

1.

Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 26. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu briežu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:

a)

pēckaušanas veterinārā ekspertīze visiem nokautajiem briežiem no objekta;

b)

visu kritušo briežu, kuri ir vecāki par 9 mēnešiem, pēcnāves apskate, izņemot tad, ja tas nav iespējams ar loģistiku saistītu iemeslu dēļ vai nav vajadzīgs zinātnisku apsvērumu dēļ;

c)

ikgadējs veterinārārsta veikts dzīvniekveselības apmeklējums;

d)

ikgadēja objektā turēto vaislas briežu testēšana, iegūstot negatīvus rezultātus.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta d) apakšpunktā minēto ikgadējo testēšanu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka inficēšanās risks dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

objektā vismaz 24 mēnešus ir īstenota 1. punktā minētā pirmspārvietošanas uzraudzības programma, un šajā laikposmā nav ziņots par objektā turēto briežu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis);

b)

objekts atrodas tādā dalībvalstī vai tās zonā, kuras liellopu populācija ir brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas.

3.

Ja ir ziņots par objektā turēto briežu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visi objektā turētie brieži, kuri ir vecāki par 6 nedēļām, ir testēti (divos piegājienos ar vismaz 6 mēnešu intervālu starp testiem) uz inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), iegūstot negatīvus rezultātus. Pirmais tests ir jāveic ar briežiem vai paraugiem, kas no briežiem ievākti ne agrāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad izvests pēdējais dzīvnieks, kuram ir apstiprināts gadījums, un pēdējais dzīvnieks, kuram ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot diagnostikas metodi.

III PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PIRMSPĀRVIETOŠANAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJU CŪKĀM

1.

Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā paredzēta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu cūku pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:

a)

ikgadējs veterinārārsta veikts dzīvniekveselības apmeklējums;

b)

ja cūkas objektā tiek turētas vaislai – ikgadējs imunoloģisks apsekojums, ko veic minētā objekta cūku populācijā, izmantojot vienu no I pielikuma 1. daļas 2. punktā minētajām diagnostikas metodēm, ar kuru pie 10 % mērķprevalences vismaz ar 95 % ticamību var pierādīt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas neesību.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvniekveselības apmeklējumu un 1. punkta b) apakšpunktā paredzētu apsekojumu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka risks inficēties ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pēdējo piecu gadu laikā nav ziņots par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju turētu cūku populācijā;

b)

pēdējo piecu gadu laikā nav ziņots par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju pie sarakstā norādītās sugas piederošo savvaļas dzīvnieku populācijā, un šajā laikposmā mežacūkas ir iekļautas dzīvnieku mērķpopulācijā, lai veiktu uzraudzību, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2020/689 4. pantā;

c)

dalībvalsts vai tās zonas liellopu, aitu un kazu populācijas ir brīvas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas.

3.

Ja ir ziņots par objektā turēto cūku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visas objektā turētās cūkas divos piegājienos ir testētas, iegūstot negatīvus rezultātus. Pirmais tests jāveic ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 3 mēnešus pēc tam, kad izvesti inficētie dzīvnieki un dzīvnieki, kuriem ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot kādu no I pielikuma 1. daļas 2. punktā dotajām diagnostikas metodēm. Otrais tests jāveic ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pirmā testa.

IV PIELIKUMS

PĪĻU UN ZOSU TESTĒŠANA AUGSTI PATOGĒNISKĀS PUTNU GRIPAS NOTEIKŠANAI

Attiecībā uz pīlēm un zosīm nedēļā pirms iekraušanas nosūtīšanai ar negatīviem rezultātiem jābūt veiktiem virusoloģiskās izmeklēšanas testiem augsti patogēniskās putnu gripas noteikšanai, izmantojot vīrusu izolāciju vai molekulāro testēšanu, ar kuru pie 5 % prevalences infekciju iespējams noteikt ar 95 % ticamību.


V PIELIKUMS

PRASĪBAS TĀDU SŪTĪJUMU TESTĒŠANAI, KUROS IR MAZĀK NEKĀ 20 MĀJPUTNI (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) VAI MAZĀK NEKĀ 20 INKUBĒJAMAS MĀJPUTNU (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) OLAS

1.

Attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) vai mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas, saskaņā ar 2. punktu relevantajām sarakstā norādītajām sugām ar negatīviem rezultātiem jābūt veiktiem testiem šādu slimību ierosinātāju noteikšanai:

a)

Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija;

b)

putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis).

2.

Testēšanas metode:

a)

attiecībā uz vaislas, produktīvajiem un nokaušanai paredzētiem mājputniem – 21 dienu pirms iekraušanas nosūtīšanai dzīvniekiem ar negatīviem rezultātiem jābūt veiktiem seroloģiskiem un/vai bakterioloģiskiem testiem 1. punktā minēto slimību noteikšanai;

b)

21 dienu pirms iekraušanas nosūtīšanai inkubējamo olu un diennakti veco cāļu izcelsmes saimei ar negatīviem rezultātiem jābūt veiktiem seroloģiskiem un/vai bakterioloģiskiem testiem 1. punktā minēto slimību noteikšanai; šiem testiem pie 5 % prevalences infekciju jāspēj noteikt ar 95 % ticamību;

c)

ja dzīvnieki ir vakcinēti pret jebkura Salmonella vai Mycoplasma serotipa infekciju, jāizmanto tikai bakterioloģiskā testēšana. Apstiprināšanas metodei jābūt tādai, lai dzīvus vakcīnas celmus tā spētu atšķirt no cirkulējošajiem celmiem.


VI PIELIKUMS

KRITĒRIJI VAKCĪNĀM PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU

Dzīvas novājinātas vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju jāsagatavo no Ņūkāslas slimības vīrusa celma, kura sēklas pirmvīruss ir pārbaudīts un kura intracerebrālās patogenitātes indekss (ICPI) ir:

a)

mazāks nekā 0,4, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 107 EID50 (50 % embriju infekcijas deva); vai

b)

mazāks nekā 0,5, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 108 EID50.


VII PIELIKUMS

VAKCINĀCIJAS PRET TRAKUMSĒRGU DERĪGUMS UN TĀDU SLIMĪBU RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI, KAS NAV TRAKUMSĒRGA

1. daļa

Suņu, kaķu, mājas sesku un citu gaļēdāju vakcinācijas pret trakumsērgu derīgums

Šīs regulas 53. panta b) punkta i) apakšpunktā, 55. panta b) punkta i) apakšpunktā un 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās derīguma prasības attiecībā uz vakcināciju pret trakumsērgas vīrusa infekciju ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (1) III pielikumā.

Ja dalībvalstī vakcīna pret trakumsērgu gaļēdājiem, kas nav suņi, kaķi un mājas seski, nav atļauta, par derīgu jāuzskata vakcinācija pret trakumsērgu, kas veikta saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 1. punktu.

2. daļa

Tādu slimību riska mazināšanas pasākumi, kas nav trakumsērga

1.

Šīs regulas 53. panta b) punkta ii) apakšpunktā un 55. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētie riska mazināšanas pasākumi Echinococcus multilocularis invāzijas gadījumā ir pasākumi, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/772 (2) apvienojumā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/878 (3).

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, 58. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā suņu dzimtas dzīvnieku, kuri nav suņi, apstrāde pret Echinococcus multilocularis invāziju jāveic un jādokumentē ne agrāk kā 48 stundas pirms ievešanas dalībvalstī vai tās zonā, kas norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2018/878 pielikumā.

3.

Šīs regulas 53. panta b) punkta ii) apakšpunktā un 55. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētie riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz slimībām, kas nav trakumsērgas vīrusa infekcija un Echinococcus multilocularis invāzija, ir profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi, kurus piemēro relevantajām gaļēdāju sugām un kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 19. panta 1. punktu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2017. gada 21. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 576/2013 papildina attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011 (OV L 130, 28.5.2018., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2018. gada 18. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2018/878, ar ko pieņem to dalībvalstu vai dalībvalstu teritorijas daļu sarakstu, kuras atbilst Deleģētās regulas (ES) 2018/772 par to, kā piemēro profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, kas kontrolē suņu infekciju ar Echinococcus multilocularis, 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kategorizēšanas noteikumiem (OV L 155, 19.6.2018., 1. lpp.).


VIII PIELIKUMS

VETERINĀRAJOS SERTIFIKĀTOS UN PAZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

1. daļa

Informācija, kas jāiekļauj uz citu dalībvalsti pārvietojamu sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu veterinārajā sertifikātā

1.

Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā un šīs regulas 71. panta 1. punktā minētajā uz citu dalībvalsti pārvietojamu turētu sauszemes dzīvnieku veterinārajā sertifikātā jāietver vismaz šāda informācija:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums un adrese, un:

i)

ja nosūtošais objekts ir apstiprināts objekts, – šā objekta unikālais apstiprinājuma numurs; vai

ii)

ja nosūtošais objekts ir reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese, un:

i)

ja galamērķa objekts ir apstiprināts objekts, – minētā objekta unikālais apstiprinājuma numurs; vai

ii)

ja galamērķa objekts ir reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

d)

dzīvnieku suga, kategorija un (kad tas prasīts) identifikācija;

e)

informācija par dzīvnieka veselības stāvokli un papildu garantijas attiecībā uz:

i)

izcelsmes dalībvalsti vai zonu;

ii)

dzīvnieku izcelsmes objektu un saimi, attiecīgā gadījumā ietverot testa rezultātus;

iii)

nosūtāmajiem dzīvniekiem, attiecīgā gadījumā ietverot testa rezultātus vai vakcinācijas;

f)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta, tā derīguma termiņš, oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.

2.

Regulas (ES) 2016/429 161. panta 1. punktā un šīs regulas 72. pantā minētajā uz citu dalībvalsti pārvietojamu inkubējamo olu veterinārajā sertifikātā jāietver vismaz šāda informācija:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja nosūtošais objekts ir apstiprināts objekts, – šā objekta unikālais apstiprinājuma numurs; vai

ii)

ja nosūtošais objekts ir reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja galamērķa objekts ir apstiprināts objekts, – minētā objekta unikālais apstiprinājuma numurs; vai

ii)

ja galamērķa objekts ir reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

d)

inkubējamo olu kategorija;

e)

informācija, kas ļauj identificēt inkubējamās olas:

i)

to dzīvnieku, no kuriem tās iegūtas, suga un (kad tas prasīts) identifikācija;

ii)

uz inkubējamām olām uzliktais marķējums (kad tas prasīts);

iii)

to ievākšanas vieta un datums;

f)

informācija par dzīvnieka veselības stāvokli un papildu garantijas attiecībā uz:

i)

izcelsmes dalībvalsti vai tās zonu;

ii)

izcelsmes objektu un saimi, attiecīgā gadījumā ietverot testa rezultātus;

iii)

dzīvniekiem, no kuriem inkubējamās olas ievāktas, attiecīgā gadījumā ietverot testa rezultātus;

iv)

nosūtāmajām inkubējamām olām;

g)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta, tā derīguma termiņš, oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.

3.

Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā uz citu dalībvalsti pārvietojamu savvaļas sauszemes dzīvnieku veterinārajā sertifikātā jāietver vismaz šāda informācija:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

vieta, kur dzīvnieki sagūstīti un iekrauti nosūtīšanai;

c)

galamērķa vieta un:

i)

ja galamērķa vieta ir biotops, – vieta, kur dzīvniekus paredzēts izkraut; vai

ii)

ja galamērķa objekts ir reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

d)

dzīvnieku suga un kategorija;

e)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta, tā derīguma termiņš, oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.

2. daļa

Informācija paziņojumā par tādu noteiktu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, attiecībā uz kuriem veterinārais sertifikāts netiek prasīts

Paziņojumā par kameņu pārvietošanu no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem uz citu dalībvalsti jāietver vismaz šāda informācija:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums, adrese un unikālais apstiprinājuma numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja galamērķa objekts ir apstiprināts objekts, – minētā objekta unikālais apstiprinājuma numurs; vai

ii)

ja galamērķa objekts ir reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

d)

suga, kategorija un daudzums, kā arī saimju lielums;

e)

nosūtīšanas datums.


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/211


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/689

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), jo īpaši tās 29. pantu, 31. panta 5. punktu, 32. panta 2. punktu, 37. panta 5. punktu, 39. pantu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 6. punktu un 280. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Šajā regulā noteiktie noteikumi ir vajadzīgi, lai papildinātu Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļas 2., 3. un 4. nodaļas noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”, kā arī IX daļas noteikumus par pārejas režīmu attiecībā uz esošām uzraudzības vai izskaušanas programmām un esošu statusu “brīvs no slimības”.

(2)

Šie noteikumi ir cieši saistīti, un daudzus no tiem ir paredzēts piemērot kopā. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām savstarpējām atsaucēm un dublēšanās risku.

(3)

Uzraudzība ir jebkuras izskaušanas programmas neatņemama daļa, un statuss “brīvs no slimības” lielākajā daļā gadījumu ir sekmīgas uzraudzības un izskaušanas iznākums. Turklāt uzraudzība līdzās citiem pasākumiem ir svarīgs rīks statusa “brīvs no slimības” saglabāšanā pēc tā panākšanas. Noteikumiem par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”, arī pārejas noteikumiem, bieži vien ir kopīgs mērķis, un tie attiecas uz komplementārām operatoru, veterinārārstu un kompetento iestāžu darbībām. Tāpēc ir lietderīgi šos noteikumus apvienot vienā vienīgā deleģētajā regulā.

(4)

Uzraudzība ir viens no efektīvas un iedarbīgas slimību profilakses un kontroles rīcībpolitikas stūrakmeņiem. Tā operatoriem un kompetentajai iestādei būtu jāīsteno kopīgi. Tā turklāt būtu jāveido tā, lai sasniegtu mērķi agrīni konstatēt katras sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības uzliesmojumu un pierādīt atbilstību statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, saglabāšanai, apturēšanai vai atsaukšanai.

(5)

Kompetentajai iestādei būtu jāievieš elementāra vispārīga uzraudzības sistēma sauszemes dzīvnieku sarakstā norādīto un jaunradušos slimību uzraudzībai, kam pamatā būtu paziņošana par slimības notikumiem dzīvnieku mērķpopulācijā un to izmeklēšana.

(6)

Sauszemes dzīvniekiem piemērojamās vispārīgās uzraudzības prasības atkarībā no iecerētā uzraudzības rezultāta būtu jāpapildina ar konkrētākām prasībām. Tām vajadzētu būt izstrādātām tā, lai tās noteiktu objektu un dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas apstiprināšanas kontekstā derētu dažādiem konkrētiem mērķiem, piem., Savienības līmeņa uzraudzības programmām, obligātajām un fakultatīvajām izskaušanas programmām, statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai, slimību kontroles pasākumiem.

(7)

Pieeja vispārīgo uzraudzības prasību izstrādei ūdensdzīvniekiem ir līdzīga kā sauszemes dzīvniekiem, lai gan ne identiska. Visiem akvakultūras objektiem jāīsteno elementāra uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu paziņošana par slimības notikumiem dzīvnieku mērķpopulācijā un to izmeklēšana. Turklāt, veicot uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, jāveic arī noteikti slimību kontroles pasākumi, ja veikt šādus pasākumus akvakultūras objektos ir nepieciešams.

(8)

Līdzās vispārīgajām uzraudzības prasībām, kas piemērojamas visiem akvakultūras objektiem, noteiktiem apstiprinātiem akvakultūras objektiem piemērojamas īpašas uzraudzības prasības. Šie īpašie pasākumi ietver tādas riska izvērtēšanā balstītas uzraudzības shēmas ieviešanu, kurā novērtē, kāds ir risks, ka objektā tiks ievazāta un izplatīsies kāda ūdensdzīvnieku slimība (neatkarīgi no tā, vai tā ir sarakstā).

(9)

Īpašās uzraudzības prasības ir saistītas arī ar izskaušanas programmu īstenošanu attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām nolūkā saņemt statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrēto slimību un šo statusu pēc panākšanas saglabāt.

(10)

Turklāt dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju ūdensdzīvnieku C kategorijas slimību uzraudzības programmu formā veikt uzraudzību objekta līmenī, nesākot slimības izskaušanas programmu. Uzraudzības programmas no izskaušanas programmām atšķiras ar to, ka to pamatā ir selektīvas uzraudzības sistēma, kas gan ir visaptveroša, bet tomēr neaptver visus izskaušanas programmas elementus. Atšķirībā no izskaušanas programmām uzraudzības programmas nedod iespēju saņemt oficiālu statusu “brīvs no slimības”.

(11)

Šajā regulā norādītās konkrētās izskaušanas un uzraudzības programmas ir pamatojums, ka ir izpildītas veselības prasības noteiktai dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā un dažos gadījumos dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā.

(12)

Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ka vajadzīgi noteikumi, kas attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām piemērojami sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem. Uzraudzība var nebūt relevanta attiecībā uz visu sarakstā norādīto sugu kategoriju dzīvniekiem, it sevišķi savvaļas dzīvniekiem vai noteiktu kategoriju turētiem dzīvniekiem. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kas precizētu relevanto dzīvnieku mērķpopulāciju uzraudzības vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu jaunradušos slimību agrīnu konstatēšanu, vajadzētu būt iespējai dzīvnieku mērķpopulāciju paplašināt, tajā iekļaujot arī turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus.

(13)

Ar atkāpēm turklāt vajadzētu būt iespējamam sauszemes dzīvnieku mērķpopulācijas vēl ierobežot konkrētiem uzraudzības mērķiem, proti, i) Savienības līmeņa uzraudzības programmām, ii) obligātajām un fakultatīvajām izskaušanas programmām un iii) uzraudzībā balstītām dzīvnieku veselības prasībām pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā.

(14)

Diagnostikas metodes, tāpat kā tālākā paraugu ievākšana to izpildei, paņēmieni, validācija un interpretēšana, ir ļoti tehniskas, tāpēc var bieži mainīties sakarā ar zinātnisko standartu attīstību. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka tās ir aktuālas, noteikumos par diagnostikas metodēm tas, kādas metodes izmantot un kā, būtu jānosaka elastīgi. Dzīvnieku slimību jomā diagnostikas metodes var ņemt no dažādiem zinātniskajiem standartiem. Tāpēc ir svarīgi norādīt, kādā hierarhiskajā kārtībā metodes būtu jāizvēlas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (2) norādītos vispārīgos paraugošanas, analīžu, testu un diagnostikas principus.

(15)

Lai nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti optimāli, un izvairītos operatoriem un kompetentajām iestādēm radīt lieku administratīvo slogu un izmaksas, sarakstā norādīto un jaunradušos slimību atklāšanā būtu jāizmanto informācija, kas iegūta oficiālajās kontrolēs un citās oficiālajās darbībās, kuru pamatmērķis nav minēto slimību uzraudzība.

(16)

Slimību apstiprināt saskaņā ar tās gadījuma definīciju ir kompetentās iestādes pienākums; to darot, būtu jāveic attiecīgi izmeklējumi, lai apstiprinātu vai izslēgtu domājamas slimības klātbūtni. Šādi izmeklējumi ir relevanti tad, ja slimības apstiprinājums nozīmētu, ka jāveic slimību kontroles pasākumi, kā arī dažos citos gadījumos atkarībā no tā, kas izriet no slimības apstiprināšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai šī regula noteiktu, kādos vēl gadījumos slimība ir jāapstiprina.

(17)

Ļoti svarīgi ir definēt domājamus un apstiprinātus sarakstā norādītu slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību gadījumus. Tas operatoriem, veterinārārstiem un citām uzraudzībā iesaistītām personām dos iespēju noteikt, kādos gadījumos ir jāinformē kompetentā iestāde un kompetentajai iestādei jāveic slimību kontroles pasākumi. Tāpēc ir svarīgi noteikt vispārīgus kritērijus domājama gadījuma un apstiprināta gadījuma definīcijām un vajadzības gadījumā noteikt slimībspecifiskas definīcijas atkarībā no konkrēto slimību specifikas.

(18)

Savienības līmeņa uzraudzības programma ir visai Savienībai relevanta uzraudzības programma. Tāda ir vajadzīga, lai sakarā ar konkrētajām bažām par sabiedrības vai dzīvnieku veselību saskaņotu konkrētas slimības uzraudzību visā Savienībā. Tāpēc ir jānosaka kritēriji, uz kādām slimībām būtu attiecināma Savienības līmeņa uzraudzības programma.

(19)

Komisijas Lēmums 2010/367/ES (3) nosaka prasību minimumu putnu gripas uzraudzības programmām, ko piemēro mājputniem un savvaļas putniem, un tā pielikumos ir noteikti tehniskie norādījumi. Šīs regulas pielikumā būtu jāiekļauj līdzīgi tehniskie norādījumi. Tomēr šajā regulā detalizācijas līmenis ir zemāks, lai attiecībā uz putnu gripas uzraudzību būtu iespējams pienācīgi pielāgoties situācijai. Tāpēc putnu gripas Savienības līmeņa uzraudzības programmas tehnisko prasību fokusā ir tikai mērķi, tvērums un metodiskie principi, kas jāievēro.

(20)

Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ar kādiem noteikumiem B kategorijas un C kategorijas slimībām dalībvalstīs piemēro obligātās un fakultatīvās izskaušanas programmas. Šīm slimībām vai to grupām ir sava specifika. To izskaušanā vajadzētu balstīties uz konkrētajai slimībai specifisku slimību kontroles stratēģiju. Tajā būtu jāiekļauj vismaz šādi elementi: i) uzraudzība, kas jāveic, lai sasniegtu virsmērķi – slimībbrīvumu, ii) grafiks, iii) tās dzīvnieku populācijas definīcija, kam piemēro izskaušanas programmu, iv) teritorija, kurā izskaušanas programma piemērojama, un v) konkrētie slimību profilakses un kontroles pasākumi, kas slimībai piemērojami izskaušanas posmā.

(21)

Ja teritorija, kurā izskaušanas programmu īsteno, ietver dalībvalsts ārējo robežu, kompetentajai iestādei būtu jāpieliek pūles, lai mazinātu risku, ka slimība varētu ievazāties no ārvalstīm.

(22)

Izskaušanas programmas mērķis ir programmas aptvertajā teritorijā panākt statusu “brīvs no slimības”. Ideāli sauszemes dzīvnieku gadījumā tai vajadzētu aptvert visu tās dalībvalsts teritoriju, kurā slimība sastopama. Būtu jānosaka minimālā pieņemamā platība gadījumiem, kad tas nav iespējams. Nosakot minimālo platību, būtu jāņem vērā arī pieredze, kas iegūta citās izskaušanas programmās, un jāparedz elastība pielāgoties slimības specifikai.

(23)

Programmas kvalitatīvie vai kvantitatīvie mērķrādītāji būtu jānosaka kompetentajai iestādei. Galīgo mērķrādītāju pamatā vajadzētu būt statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritērijiem, savukārt starpposma mērķrādītājos var ietvert arī citas darbības vai pasākumus, kas svarīgi statusa “brīvs no slimības” panākšanā un atspoguļo programmas virzību.

(24)

Kompetentajai iestādei būtu jānosaka izskaušanas programmu piemērošanas periods. Fakultatīvu C kategorijas slimību izskaušanas programmu gadījumā, lai nepieļautu nesamērīgus un ilgstošus pārvietošanas traucējumus Savienībā, nosaka maksimālo programmas piemērošanas periodu. Tomēr kompetentā iestāde izskaušanas programmu var sākt, pirms Komisija to apstiprinājusi, lai gan šajā posmā tai nevajadzētu ierobežot pārvietojumus Savienībā. Dalībvalstīm turklāt būtu jādod iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos Komisiju lūgt šo periodu pagarināt.

(25)

Noteiktu slimību izskaušanas stratēģijas pamatā var būt statusa “brīvs no slimības” piešķiršana objektu līmenī. Šādām slimībām specifiskie pasākumi būtu jāgrupē, un būtu jānorāda, kādi ir operatoru un kompetento iestāžu pienākumi.

(26)

Slimību izskaušanas programmas dzīvnieku mērķpopulācija būtu jānosaka katrai slimībai atsevišķi. Par katru slimību atsevišķi būtu jānosaka arī tas, vai kompetentā iestāde programmā var iekļaut noteiktas dzīvnieku papildpopulācijas.

(27)

Galvenā atbildība par statusa “brīvs no slimības” iegūšanu un saglabāšanu gulstas uz operatoru, jo labumu no statusa “brīvs no slimības” galvenokārt gūst tieši operators. Tāpēc operatoram, lai saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, būtu jāpilda noteikti pienākumi.

(28)

Kad operators ir panācis atbilstību gan vispārīgajiem, gan slimībspecifiskajiem statusa “brīvs no slimības” kritērijiem, šo statusu piešķir kompetentā iestāde. Kad šie specifiskie kritēriji vairs netiek ievēroti, kompetentās iestādes pienākums ir šo statusu vai nu apturēt, vai atsaukt.

(29)

Turklāt, ņemot vērā konkrētās slimības profilu, vajadzības gadījumā būtu sīki jāizklāsta operatoru un kompetento iestāžu pienākumi izskaušanas programmu kontekstā. Slimībspecifiskās prasības ir tehniskas un attiecībā uz katru slimību noteiktas šīs regulas pielikumos.

(30)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (4) norāda, ka obligātās izskaušanas programmas piemērojamas Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijai un Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijai, bet fakultatīvās izskaušanas programmas – govju enzootiskajai leikozei, Aujeski slimības vīrusa infekcijai, govju infekciozajam rinotraheītam/infekciozajam pustulozajam vulvovaginītam un govju virusālajai diarejai. Šo slimību izskaušanas programmām vajadzētu būt balstītām uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektam.

(31)

Izskaušanas programmām, kas ir balstītas uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, būtu jāaptver visi objekti, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai gadījumos, kad ir veikti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, no izskaušanas programmas izslēgt konkrētu paveidu objektus un kautuves.

(32)

Ja izskaušanas programma ir balstīta uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai dažādām epidemioloģiskajām vienībām piešķirt dažādus veselības statusus.

(33)

Sauszemes dzīvnieku gadījumā prasības pierādīt statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī balstās uz infekcijas neesību, ko apliecina testēšanas un uzraudzības režīms, nosacījumi dzīvnieku un reproduktīvo produktu ievešanai objektos un vajadzības gadījumā vakcinācijas ierobežojumi. Ja statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs nav izpildīti, ir piemērojamas īpašas prasības šā statusa apturēšanai, atsaukšanai un atjaunošanai. Sava tehniskā rakstura dēļ slimībspecifiskās detalizētās prasības un to diagnostikas metožu saraksts, kas izmantojamas statusa piešķiršanai un saglabāšanai, ir noteiktas pielikumos.

(34)

Nosacījumi statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, saglabāšanai, apturēšanai un atsaukšanai objekta līmenī ir noteikti šādos Savienības noteikumos, kas ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas: Padomes Direktīva 64/432/EEK (5) attiecībā uz liellopu brucelozi un govju tuberkulozi un Padomes Direktīva 91/68/EEK (6) attiecībā uz aitu un kazu brucelozi. Šie noteikumi ar Dzīvnieku veselības tiesību aktu ir atcelti. Turklāt ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 (7) brucelozes un govju tuberkulozes izraisīšanā iesaistīto slimības ierosinātāju kopums ir pielāgots Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam (8). Tagad tam atbilst Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija un Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcija. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt ar šo slimību statusu saistītās tehniskās prasības, tās tiecoties saskaņot ar Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu un vienlaikus ņemot vērā pieredzi, kas gūta līdzšinējās šo slimību izskaušanas programmās.

(35)

Ja sauszemes dzīvnieku slimības izskaušanas programma balstās uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, tad, ja rodas aizdomas par slimību vai tā tiek apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāīsteno pasākumi, kas ierobežotu tās izplatīšanos. Šie pasākumi īstenojami galvenokārt objektā, kurā tiek turēts domājamā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki, bet kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai tad, ja ir slimības izplatīšanās risks, pasākumu piemērošanu paplašināt, tos attiecinot arī uz citiem dzīvniekiem un objektiem.

(36)

Ja kompetentā iestāde, reaģējot uz domājamu vai apstiprinātu gadījumu, piemēro slimību kontroles pasākumus, tai būtu jānosaka noteikti dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt arī iespējai atļaut noteiktu dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tiek turēts domājama vai apstiprināta gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki, lai ņemtu vērā dzīvnieku labturību un veicinātu slimību kontroles pasākumu ilgtspēju.

(37)

Pēc gadījuma apstiprināšanas vismaz tie dzīvnieki, kas atzīti par apstiprinātu gadījumu dzīvniekiem, būtu jāaizvāc. Ja šie dzīvnieki tiek nogalēti, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai izlemt, vai to dara kaujot (šādā gadījumā paredzēts, ka gaļa nonāks pārtikas apritē), vai nonāvējot (šādā gadījumā gaļu pārtikā neizmanto).

(38)

Attiecībā uz dažām slimībām, kuras var izplatīties ar inficētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai fomītiem vai kuras potenciāli var ietekmēt sabiedrības veselību, kompetentajai iestādei būtu inficētajos objektos jāveic pasākumi, kas nepieļautu šo slimību izplatīšanos ar šiem produktiem vai fomītiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka šādu risku mazināšanas pasākumi.

(39)

Sauszemes dzīvnieku gadījumā, kad objektu līmenī ir panākts statuss “brīvs no slimības”, programmas efektivitātes labad vajadzētu būt iespējai pēc tam, kad objektam noteiktu laiku pastāvīgi bijis statuss “brīvs no slimības”, uzraudzības darbību līmeni pamazām samazināt.

(40)

Saskaņā ar Savienības noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, uz govju enzootisko leikozi (EBL) attiecās obligāta izskaušana. Tagad šī slimība saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 ir kategorizēta kā izskaužama fakultatīvi.

(41)

Savienības noteikumi, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ietvēra vispāratzītus un iedarbīgus principus un kritērijus attiecībā uz oficiāla statusa “brīvs no EBL” atzīšanu, saglabāšanu, apturēšanu un atjaunošanu. Daudzas dalībvalstis šos noteikumus veiksmīgi piemērojušas, īstenojot līdzšinējās EBL izskaušanas programmas. Ir pārbaudīta šo noteikumu atbilstība Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam, un tie ir iekļauti šajā regulā.

(42)

Dalībvalstīm vai zonām, kas bijušas brīvas no EBL vairākus gadus, proti, ir noturīgi brīvas no EBL, būtu jāturpina pierādīt infekcijas neesība. Riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība ir piemērots līdzeklis, kā agrīni konstatēt slimības atkalparādīšanos un pamatot brīvumu no EBL. Tāpēc dalībvalstīm no šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāizveido piemērota uzraudzības sistēma.

(43)

Savienības noteikumi, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ietvēra papildu garantijas attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju Savienības iekšējai tirdzniecībai ar cūkām. Vairākas dalībvalstis šos noteikumus veiksmīgi piemērojušas un savā teritorijā turēto cūku populācijā ADV infekciju izskaudušas. Šajā regulā iekļautajā ADV infekcijas izskaušanas stratēģijā ņemts vērā Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss un kritēriji, kas izrādījušies lietderīgi ADV infekcijas izskaušanā.

(44)

Šajā regulā iekļautajiem noteikumiem par govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) pamatā ir Komisijas Lēmums 2004/558/EK (9) ar noteikumiem par papildu garantijām Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar liellopiem. Tie ietver prasības objektu līmenī iegūt, uzturēt un atgūt statusu “brīvs no 1. tipa liellopu herpesvīrusa (BoHV-1)”. Noteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa standartus un EFSA zinātnisko atzinumu (10).

(45)

Savienības noteikumos, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, nebija noteikumu par govju virusālo diareju (BVD), izņemot noteikumus, kas saistīti ar reproduktīvo produktu tirdzniecību. Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 BVD tagad ir norādīta sarakstā pie C kategorijas slimībām, kas izskaužamas fakultatīvi. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti noteikumi par izskaušanas programmām un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu un saglabāšanu attiecībā uz BVD.

(46)

Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā nav nodaļas par BVD un kritēriju brīvumam no BVD un saistītiem dzīvnieku pārvietojumiem. Tomēr nodaļa par BVD ir iekļauta OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā. Šie diagnostiskie standarti ir ņemti vērā, izstrādājot šīs regulas noteikumus par BVD.

(47)

Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 trakumsērgas vīrusa infekcija ir norādīta sarakstā pie B kategorijas slimībām. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti noteikumi par obligātajām izskaušanas programmām un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu un saglabāšanu attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju.

(48)

Galvenais trakumsērgas vīrusa infekcijas rezervuārs ES ir savvaļas lapsas. Tāpēc ir lietderīgi izskaušanas programmu pasākumus orientēt galvenokārt uz savvaļas lapsu populāciju. Tomēr pret šo slimību uzņēmīgi ir arī visu pārējo sugu zīdītāji un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 attiecībā uz šo slimību sarakstā ir norādītas arī daudzas citas dzīvnieku sugas. Kompetentajām iestādēm izskaušanas programmās būtu jāietver arī citas dzīvnieku populācijas, ja ir risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai.

(49)

Trakumsērgas infekcijas izskaušanas programmu gadījumā slimību kontroles stratēģijas pamatā galvenokārt ir relevanto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana, ko papildina tādas citas svarīgas darbības kā uzraudzība, slimību kontroles pasākumu veikšana, lolojumdzīvnieku pārvietošanas kontrole un vakcinācijas rezultativitātes monitorings. Tā kā noteikumi par vakcināciju ir ļoti tehniski, tie ir noteikti pielikumā.

(50)

Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcija (BTV infekcija) ir norādīta sarakstā kā C kategorijas slimība, kam piemērojamas fakultatīvas izskaušanas programmas. Tas nozīmē, ka šīs slimības gadījumā rīcībpolitika ir mainījusies, jo Padomes Direktīva 2000/75/EK (11), kas bija piemērojama pirms šīs regulas, paredzēja tās tūlītēju izskaušanu. Šajā regulā ir iekļauti jauni noteikumi atbilstoši šīs slimības jaunajam statusam.

(51)

BTV infekcijas gadījumā slimību kontroles stratēģijas pamatā galvenokārt ir relevanto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana, ko papildina tādas citas darbības kā uzraudzība, slimību kontroles pasākumu veikšana, dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanas kontrole un minimalizēta eksponētība vektoriem.

(52)

Savā atzinumā (12) par kontroli, uzraudzību un dzīvnieku pārvietošanu BTV infekcijas gadījumā EFSA norāda, ka, lai izskaušana būtu sekmīga, vakcinētiem vismaz 5 gadus vajadzētu būt vismaz 95 % uzņēmīgo liellopu un aitu. Tāpēc ir paredzams, ka BTV infekcijas izskaušanas programmās tiktu iekļauta vakcinācijas kampaņa, tomēr šajā regulā būtu jāparedz elastība, lai varētu ņemt vērā katra gadījuma specifiku.

(53)

Dalībvalsts vai tās zona, kura ir brīva no BTV infekcijas vai kurā tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma, būtu jāaizsargā no jebkādu BTV serotipu ievazāšanās ar turētu dzīvnieku vai reproduktīvo produktu pārvietošanu. Tāpēc izskaušanas programmu noteikumos būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz turētu dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ievešanu dalībvalstīs vai to zonās, kuras ir brīvas no BTV infekcijas vai kurās tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma. Tas būtu jāatspoguļo arī statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijos. Tie paši principi būtu jāattiecina uz dzīvnieku pārvietošanu cauri dalībvalstīm vai to zonām, kuras ir brīvas no BTV infekcijas vai kurās tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma.

(54)

Līdztekus, tā kā svarīga ir atšķirīgo vietējo situāciju specifika, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai atļaut dzīvniekus vai reproduktīvos produktus ievest, ievērojot īpašus noteikumus, ja vien šāda ievešana neapdraud galamērķa veselības statusu. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā paredzēt prasības un nosacījumus šādas ievešanas atļaušanai. Šādu prasību pamatā neatkarīgi no izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusa vajadzētu būt dzīvnieku vai reproduktīvo produktu statusam.

(55)

Ūdensdzīvnieku B kategorijas vai C kategorijas slimības izskaušanas programmā būtu jāņem vērā statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai ievērojamo uzraudzības prasību veids, teritorijas specifika un programmas aptveramā dzīvnieku populācija, kā arī programmas starpposma mērķrādītāji un galīgie mērķrādītāji. Izskaušanas programmā būtu jāiekļauj kontroles pasākumi, kas īstenojami inficētos ūdensdzīvnieku objektos.

(56)

Ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmā būtu jāiekļauj starpposma mērķrādītāji un galīgie mērķrādītāji, kas tiks izmantoti, lai novērtētu virzību uz statusa “brīvs no slimības” panākšanu. Attiecīgā gadījumā šajos mērķrādītājos būtu jāņem vērā tas, vai izskaušanas programmas sekmīgumu neapdraud savvaļas dzīvnieki. Izstrādājot programmas starpposma mērķrādītājus un galīgos mērķrādītājus, it sevišķi būtu jāņem iespēja novirzīties no ierosinātā piemērošanas perioda, kas ir 6 gadi.

(57)

Ūdensdzīvnieku gadījumā populācijā, kas ietverama izskaušanas programmā, iekļauj to sugu dzīvniekus, kas norādītas sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai no programmas izslēgt to sugu dzīvniekus, kas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādītas kā vektorsugas, ja tā ir veikusi riska novērtējumu, kurā konstatēts, ka šo dzīvnieku radītais risks ir niecīgs.

(58)

Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai programmā iekļaut ūdensdzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki būtiski apdraud veselības statusu. Tai turklāt vajadzētu būt iespējai no izskaušanas programmas izslēgt noteiktus zema riska objektus, ja to izslēgšana neapdraud sekmīgu programmas pabeigšanu.

(59)

Ja dalībvalsts ir nolēmusi piedalīties C kategorijas slimības izskaušanas programmā, operatoriem ir pienākums izpildīt nosacījumus attiecībā uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu, paziņot par aizdomām par sarakstā norādītām slimībām, tad, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, veikt slimību kontroles pasākumus, kā arī veikt visus citus pasākumus, ko prasītu kompetentā iestāde, arī vakcināciju.

(60)

Ja slimībbrīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā vai dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma, radušās aizdomas par sarakstā norādītas ūdensdzīvnieku slimības klātbūtni vai tā apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāveic pienācīgi slimības kontroles pasākumi. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka attiecīgi noteikumi. Tie ietver ierobežojumu zonas ieviešanu, ja objektā, kas iesaistīts izskaušanas programmā vai deklarēts par slimībbrīvu, ir apstiprināta sarakstā norādītas slimības klātbūtne. Tas turklāt ietver prasību minimumu attiecībā uz ierobežojumu zonas ģeogrāfisko demarkāciju un faktoriem, kas to ietekmē.

(61)

Kad slimībbrīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā vai dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma, ir apstiprināta sarakstā norādīta ūdensdzīvnieku slimība, kompetentā iestāde inficētajos objektos un citos objektos, kas atrodas ierobežojumu zonā, veic stingras kontroles. Šajā regulā ir noteikts, kādas ir šīs kontroles un kāda elastība ir kompetentajai iestādei attiecībā uz pārvietošanu. Elastības iespēju var izmantot tikai gadījumos, kad netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to.

(62)

Ja objektā noticis ūdensdzīvnieku slimības uzliesmojums un šis objekts turpina vai sāk izskaušanas programmu, ir svarīgi periodā, ko nosaka kompetentā iestāde un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (13), aizvākt ūdensdzīvniekus, kas ir miruši, mirstoši vai uzrāda klīniskas pazīmes. Tā slimību var sekmīgi apkarot.

(63)

Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ka Komisijai jāizstrādā sīki noteikumi, ar kādiem dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piešķirt statusu “brīvs no slimības”. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj slimībspecifiski kritēriji, kas apliecina slimības neesību dzīvnieku mērķpopulācijā, un vispārīgi kritēriji sekmīgai šīs dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusa kontrolei.

(64)

Vispārīgie kritēriji ietver teritoriālo tvērumu, uzraudzību, biodrošību, slimību kontroles pasākumus un citu Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteikto operacionālo noteikumu konsekventu īstenošanu attiecībā uz objektu reģistrēšanu un apstiprināšanu, dzīvnieku izsekojamību un pārvietošanas prasībām.

(65)

Šī regula nosaka slimībspecifiskus kritērijus, kuru pamatā ir sarakstā norādīto sugu neesība vai slimības ierosinātāja vai vektora izdzīvotnespēja. Šie kritēriji būtu jāizstrādā elastīgi, lai kompetentā iestāde varētu norādīt pamatu saņemt statusu “brīvs no slimības” atbilstoši konkrētajai situācijai. Tāpēc, lai norādītu, uz kāda pamata dalībvalstis var lūgt visai to teritorijai vai tās zonai, vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem piešķirt statusu “brīvs no slimības”, šajā regulā ir noteiktas attiecīgas vispārīgās prasības.

(66)

Šī regula nosaka slimībspecifiskus kritērijus, kuru pamatā ir izskaušanas programmas iznākums un vēsturiskie un uzraudzības dati. Šo kritēriju pamatā ir uzraudzības rezultāti, slimības ievazāšanās novēršanas pasākumu īstenošana un vakcīnu izmantošanas nosacījumi.

(67)

Sava tehniskā rakstura dēļ šie kritēriji ir noteikti pielikumos un sagrupēti pa slimībām kopā ar kritērijiem statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai.

(68)

Ir lietderīgi šajā regulā noteikt modernizētas statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas un saglabāšanas prasības, ņemot vērā Savienības noteikumus, kas bija spēkā pirms šī regulas piemērošanas dienas, OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu, Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu un – ja esošu noteikumu nav – labākos pieejamos zinātniskos pierādījumus.

(69)

Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 Varroa spp. invāzija tagad ir norādīta sarakstā pie C kategorijas slimībām, kas izskaužamas fakultatīvi. Regula nosaka noteikumus statusa “brīvs no Varroa spp. invāzijas” panākšanai un saglabāšanai.

(70)

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādīta sarakstā pie A kategorijas slimībām, kurām piemērojami tūlītēji izskaušanas pasākumi. Tāpēc noteikumi par Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas izskaušanas programmu šajā regulā nav iekļauti. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai piešķirt statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem.

(71)

Ūdensdzīvnieku gadījumā ir iespējami divu dažādu veidu nodalījumi. Neatkarīgi nodalījumi darbojas ar stingri noteiktiem nosacījumiem, kas garantē, ka to darbība norit neatkarīgi no apkārtējo ūdeņu veselības statusa. Savukārt atkarīgus nodalījumus ietekmē apkārtējo ūdeņu veselības statuss, tāpēc to darbības nosacījumi ir elastīgāki. Tomēr atkarīgi nodalījumi tiek izveidoti tikai tad, kad kompetentā iestāde ir novērtējusi dažādos epidemioloģiskos faktorus un ieviesusi visus riska mazināšanas pasākumus, kas tai šķiet nepieciešami, lai nepieļautu slimības ievazāšanos nodalījumā.

(72)

Ūdensdzīvnieku gadījumā, ņemot vērā to, ka ar atsevišķiem objektiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējiem ūdeņiem, ir saistīts mazāks risks, šajā regulā ir noteikti īpaši noteikumi, kas piemērojami neatkarīgiem nodalījumiem, kuri akvakultūras darbības sāk pirmoreiz vai tās atsāk pēc ražošanas pārtraukuma. Šādos gadījumos, ja vien ir izpildīti noteikti nosacījumi, statuss “brīvs no slimības” būtu jādeklarē nekavējoties. Ir noteikti arī noteikumi, kas neatkarīgu nodalījumu gadījumā jāievēro, ja noticis slimības uzliesmojums. Lai nodrošinātu, ka šādi uzliesmojumi ir veiksmīgi novērsti, pēc depopulācijas veicot tīrīšanu, dezinfekciju un nodalījumu atstājot neizmantotu, pirms statusa “brīvs no slimības” deklarēšanas izlases kārtībā jātestē dzīvnieki, ar ko nodalījumu atkalapdzīvina.

(73)

Ja tāpēc, ka ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs nav izpildīti, kompetentajai iestādei būtu jāpiemēro slimības kontroles pasākumi. Šie pasākumi būtu jāpiemēro dažādajos slimības kontroles posmos no brīža, kad rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu, līdz brīdim, kad tas ir novērsts un statuss “brīvs no slimības” tiek atjaunots.

(74)

Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nosacījumi statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai dalībvalstij, zonai vai nodalījumam ir pārkāpti, būtu jāveic pasākumi, lai situāciju labotu. Ja pārkāpumu ir iespējams apmierinoši novērst un līdz ar to panākt, ka Komisijai statuss “brīvs no slimības” nav jāatsauc, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai statusu “brīvs no slimības” apturēt.

(75)

Ja dalībvalsts statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītu ūdensdzīvnieku slimību vēlas saņemt visai savai teritorijai vai tās zonai, kas veido vairāk nekā 75 % tās teritorijas vai kas tai kopīga ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, tā Komisijai lūdz apstiprinājumu. Visos citos gadījumos tiek ievērota pašdeklarācijas sistēma.

(76)

Brīvumu no ūdensdzīvnieku slimībām pašdeklarējot attiecībā uz zonām un nodalījumiem, kurus nav apstiprinājusi Komisija, ievēro sistēmu, kura veidota tā, lai process būtu pārredzams un dalībvalstīm deklarēt statusu “brīvs no slimības” būtu vieglāk un, iespējams, arī ātrāk. Ja vien cita dalībvalsts vai Komisija nepauž bažas, ko nevar apmierinoši kliedēt, viss process norit elektroniski. Ja radušās bažas, ko nav izdevies apmierinoši kliedēt, deklarācija tiek iesniegta Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai.

(77)

Šī regula ietver noteikumus par statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu attiecībā uz dalībvalstīm vai to zonām. Šie noteikumi var atšķirties no noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Lai pāreja no pašreizējas kārtības, kādā apstiprina statusu “brīvs no slimības”, uz jaunajām prasībām noritētu gludi, ir vajadzīgi atbilstoši pārejas noteikumi.

(78)

Lai Savienības tiesību akti par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” tiktu piemēroti vienveidīgi un nodrošinātu, ka tie ir skaidri un caurredzami, Komisijas Lēmums 2000/428/EK (14), Komisijas Lēmums 2002/106/EK (15), Komisijas Lēmums 2003/422/EK (16), Komisijas Lēmums 2006/437/EK (17), Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007 (18), Komisijas Lēmums 2008/896/EK (19) un Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554 (20) ar šo regulu būtu jāatceļ.

(79)

Dzīvnieku veselības tiesību akts ir piemērojams no 2021. gada 21. aprīļa. Tāpēc no minētās dienas būtu jāpiemēro arī šīs regulas noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula papildina Regulā (ES) 2016/429 paredzētos noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētām sarakstā norādītām un no jauna radušamies sauszemes dzīvnieku, ūdensdzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām.

2.   Šīs regulas II daļas 1. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minēto slimību uzraudzību un par minētās regulas 6. panta 2. punktā definēto no jauna radušos slimību jeb jaunradušos slimību uzraudzību, konkrētāk,

a)

uzraudzības plānu, arī dzīvnieku mērķpopulāciju un diagnostikas metodēm;

b)

slimību apstiprināšanu un gadījumu definīcijām;

c)

Savienības līmeņa uzraudzības programmām.

3.   Šīs regulas II daļas 2. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto sauszemes dzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,

a)

slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu;

b)

operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem;

c)

slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā.

4.   Šīs regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,

a)

slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu;

b)

operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem;

c)

slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā.

5.   Šīs regulas II daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz noteiktām Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētajām sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku slimībām, konkrētāk,

a)

dalībvalstīm un zonām piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem;

b)

tādiem nodalījumiem piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus;

c)

statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijiem;

d)

statusa “brīvs no slimības” apturēšanu, atsaukšanu un atjaunošanu.

6.   Šīs regulas III daļā ir noteikti pārejas un nobeiguma noteikumi attiecībā uz

a)

statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kas atzīti par slimībbrīviem saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas;

b)

izskaušanas programmu apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kam ir apstiprināta izskaušanas vai uzraudzības programma saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“E kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, attiecībā uz kuru Savienībā ir jāveic uzraudzība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

2)

“dzīvnieku mērķpopulācija” ir ar sugām un attiecīgā gadījumā ar kategorijām definēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieku populācija, kura ir relevanta uzraudzības darbībām, izskaušanas programmām vai statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētu slimību;

3)

“dzīvnieku papildpopulācija” ir pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turēto dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku populācija, uz kuru attiecas fakultatīvi profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumi, kas vajadzīgi, lai dzīvnieku mērķpopulācijai panāktu vai saglabātu statusu “brīva no slimības”;

4)

“A kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas Savienībā parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

5)

“B kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai visā Savienībā šo slimību izskaustu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

6)

“C kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kura ir relevanta dažām dalībvalstīm un attiecībā uz kuru ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos tajās Savienības daļās, kas ir oficiāli slimībbrīvas vai kam ir attiecīgās sarakstā norādītās slimības izskaušanas programmas, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

7)

“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison ģints, Bos ģints (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

8)

“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

9)

“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

10)

“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi un kuram paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm;

11)

“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa;

12)

“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Suidae dzimtas sugas, kura norādīta sarakstā Regulas (ES) 2016/429 III pielikumā;

13)

“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis;

14)

“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus;

15)

“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris;

16)

“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo;

17)

“sezonāli no BTV brīvs apgabals” ir visa dalībvalsts teritorija vai tās zona, kurai kompetentā iestāde saskaņā ar 40. panta 3. punktu, pamatojoties uz vektorbrīvu periodu un pierādījumu, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki ar šo slimību neslimo, noteikusi pagaidu statusu, kas apliecina, ka tā ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcijas (“BTV infekcijas”);

18)

“pret vektoriem aizsargāts objekts” ir tāda objekta daļa vai viss tā komplekss, kas ar piemērotiem fiziskiem un pārvaldības līdzekļiem aizsargāts pret Culicoides uzbrukumiem un kam ir pret vektoriem aizsargāta objekta statuss, ko saskaņā ar 44. pantu piešķir kompetentā iestāde;

19)

“dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis” ir akvakultūrā izmantots kuģis, kam ir baseins vai tvertne dzīvu zivju turēšanai un pārvadāšanai ūdenī;

20)

“neizmantošana” slimību pārvaldībā ir operācija, kurā objektu atbrīvo no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un, ja iespējams, arī no ūdens;

21)

“attiecināmības periods” ir laika periods līdz tam, kad kompetentā iestāde iesniedz pieteikumu uz statusu “brīvs no slimības”, vai (attiecīgā gadījumā) līdz tam, kad tiek elektroniski publicēta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā provizoriskā deklarācija;

22)

“sarakstā nenorādīta suga” ir dzīvnieku suga vai dzīvnieku sugu grupa, kas attiecībā uz konkrētu slimību nav norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā;

23)

“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu putnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa;

24)

DIVA (inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršanas) vakcinācija” ir vakcinācija ar vakcīnām, kas dod iespēju kombinācijā ar piemērotām seroloģiskām diagnostikas metodēm atklāt inficētus dzīvniekus vakcinētu dzīvnieku populācijā;

25)

DIVA satvarā vakcinēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas vakcinēti DIVA vakcinācijas satvarā;

26)

“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. panta 1. punktu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs;

27)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;

28)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

29)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

30)

“vektorbrīvs periods” ir periods, kura laikā Culicoides konkrētā apgabalā nav aktīvas un kuru nosaka saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļu;

31)

“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera;

32)

“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai;

33)

“nejaušināta ikgadējā uzraudzība” ir uzraudzība, kas ietver vismaz vienu gada laikā organizētu dzīvnieku mērķpopulācijas apsekojumu, kurā pārbaudāmo vienību atlasei izmanto varbūtībā balstītas izlases metodes.

II DAĻA

UZRAUDZĪBA, IZSKAUŠANAS PROGRAMMAS, STATUSS “BRĪVS NO SLIMĪBAS”

1. NODAĻA

Uzraudzība

1. iedaļa

Uzraudzības plāns, dzīvnieku mērķpopulācija un diagnostikas metodes

3. pants

Uzraudzības plāns

1.   Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:

i)

Regulas (ES) 2016/429 18. panta 1. punktā paredzētā paziņošana;

ii)

pienācīga veterinārā izmeklēšana, ja tiek konstatēta paaugstināta mirstība un citas smagu slimību pazīmes vai nopietns ražošanas rādītāju samazinājums bez skaidra cēloņa;

iii)

kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas par E kategorijas slimību vai attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību;

iv)

4. pantā paredzētā uzraugāmā dzīvnieku mērķpopulācija;

v)

7. pantā paredzētā oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma;

b)

konkrētas uzraudzības prasības

i)

Savienības līmeņa uzraudzības programmā;

ii)

obligāto vai fakultatīvo izskaušanas programmu ietvaros;

iii)

statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai un saglabāšanai;

iv)

slimību kontroles pasākumu ietvaros;

v)

noteiktu objektu apstiprināšanas kontekstā;

vi)

sauszemes dzīvnieku pārvietošanai Savienībā vai to ievešanai Savienībā.

2.   Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:

i)

Regulas (ES) 2016/429 18. panta 1. punktā paredzētā paziņošana;

ii)

pienācīga veterinārā izmeklēšana, ja tiek konstatēta paaugstināta mirstība un citas smagu slimību pazīmes vai nopietns ražošanas rādītāju samazinājums bez skaidra cēloņa;

iii)

kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas par E kategorijas slimību vai attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību;

iv)

4. pantā paredzētā uzraugāmā dzīvnieku mērķpopulācija;

v)

7. pantā paredzētā oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma;

vi)

slimību kontroles pasākumi;

b)

konkrētas uzraudzības prasības:

i)

riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā, kura izklāstīta VI pielikuma I daļas 1. nodaļā un kura ietver riska novērtēšanu un regulārus dzīvniekveselības apmeklējumus, kas paredzēti VI pielikuma I daļas 2. un 3. nodaļā;

ii)

izskaušanas programmās, kas paredzētas VI pielikuma II daļas 1. līdz 6. nodaļā;

iii)

statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai un saglabāšanai;

iv)

pierādīšanai (saskaņā ar VI pielikuma III daļas 1. līdz 6. nodaļā paredzētajām uzraudzības programmām), ka objekti, kas ii) punktā minētajās izskaušanas programmās nepiedalās vai nav ieguvuši iii) punktā minēto statusu “brīvs no slimības”, nav inficēti;

v)

ūdensdzīvnieku pārvietošanai Savienībā vai to ievešanai Savienībā.

4. pants

Dzīvnieku mērķpopulācija

1.   Kompetentā iestāde precizē, kāda attiecībā uz katru sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību ir 3. pantā minētajai uzraudzībai relevantā dzīvnieku mērķpopulācija, un ietver

a)

turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;

b)

sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus, ja:

i)

uz tiem attiecas Savienības mēroga uzraudzības programma vai obligāta vai fakultatīva izskaušanas programma, vai uzraudzība, kas jāveic, lai piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības”;

ii)

kompetentā iestāde uzskata, ka tie rada risku, kas var apdraudēt citu dalībvalsts, zonas vai nodalījuma sugu dzīvnieku veselības statusu; vai

iii)

uzraudzība ir vajadzīga, lai izpildītu dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas ievešanai Savienībā vai pārvietošanai Savienībā.

2.   Lai panāktu, ka tiek agrīni konstatētas jaunradušās slimības tādu sugu dzīvniekiem, kuras nav minētas 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde dzīvnieku mērķpopulācijā ietver turētus tādu sugu dzīvniekus, kas nav norādītas sarakstā relevantās sarakstā norādītās slimības konstatēšanai, ja ir spēkā šādi kritēriji:

a)

tie ir pārvietoti uz objektiem citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā; un

b)

sakarā ar dzīvnieku skaitu vai pārvietošanas biežumu kompetentā iestāde uzskata, ka šie dzīvnieki rada risku, kas, ja šīs sugas dzīvnieku vidū izplatītos slimība, varētu apdraudēt citu turētu dzīvnieku veselības statusu citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā.

5. pants

Noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku izslēgšana no dzīvnieku mērķpopulācijas

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, veidojot dzīvnieku mērķpopulāciju tādas slimības uzraudzībai, kas nav A kategorijas slimība, var ņemt tikai tādu kategoriju turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, uz kurām attiecīgās slimības sakarā attiecas:

a)

Savienības līmeņa uzraudzības programmas;

b)

obligātas vai fakultatīvas izskaušanas programmas vai uzraudzība, kas jāveic, lai saņemtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības”; vai

c)

uzraudzībā balstītas dzīvnieku veselības prasības pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto turēto dzīvnieku kategoriju pamatā var būt dzīvnieku vecums, dzimums, atrašanās vieta un ražošanas veids.

6. pants

Diagnostikas metodes

1.   Kompetentā iestāde gādā, lai paraugu ievākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana uzraudzības vajadzībām atbilstu:

a)

konkrētajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un relevantajai informācijai un norādījumiem, kas darīti pieejami Eiropas Savienības references laboratoriju (ESRL) un Komisijas vietnēs;

b)

gadījumos, kad uz tiem neattiecas a) apakšpunktā minētie tiesību akti, informācija un norādījumi, tam, kā paraugu vākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana aprakstīta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā (“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”) (21) ar grozījumiem vai OIE Ūdensdzīvnieku diagnostisko testu rokasgrāmatā (“Ūdensdzīvnieku rokasgrāmata”) (22) ar grozījumiem;

c)

gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta a) un b) apakšpunkts, metodēm, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 34. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 34. panta 3. punktā.

2.   Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai un saglabāšanai izmantojamās diagnostikas metodes ir noteiktas:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – III pielikuma 1. iedaļā;

b)

attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (Mycobacterium bovis, M. caprae un M. tuberculosis) (MTBC) – III pielikuma 2. iedaļā;

c)

attiecībā uz govju enzootisko leikozi (EBL) – III pielikuma 3. iedaļā;

d)

attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) – III pielikuma 4. iedaļā;

e)

attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju – III pielikuma 5. iedaļā;

f)

attiecībā uz govju virusālo diareju (BVD) – III pielikuma 6. iedaļā;

g)

attiecībā uz virusālo hemorāģisko septicēmiju (VHS) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;

h)

attiecībā uz infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;

i)

attiecībā uz infekciju ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju izteikti polimorfiskajā reģionā (ISAV ar delēciju HPR) – VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;

j)

attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;

k)

attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;

l)

attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā;

m)

attiecībā uz balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekciju – VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā.

7. pants

Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma dzīvnieku veselības uzraudzībā

1.   Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā šīs regulas 3. pantā minētās uzraudzības plānā ietver Regulas (ES) 2017/625 2. pantā definēto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību iznākumu. Šīs oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības ietver

a)

pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterināro ekspertīzi;

b)

inspekcijas robežkontroles punktos;

c)

oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības tirgos un savākšanas operācijās;

d)

oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības dzīvu dzīvnieku transportēšanas laikā;

e)

ar sabiedrības veselību saistītas inspekcijas un paraugošanu objektos;

f)

jebkādas citas oficiālās kontroles, kuru laikā inspicē vai apskata objektus, dzīvniekus vai paraugus.

2.   Ja kompetentajai iestādei 1. punktā minēto oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību kontekstā radušās aizdomas par sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību, tā nodrošina, ka tiek informētas visas relevantās iestādes. To dara:

a)

ja slimība ir A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība – nekavējoties;

b)

citu slimību gadījumā – bez kavēšanās.

2. iedaļa

Slimību apstiprināšana un gadījumu definīcijas

8. pants

Kritēriji sarakstā norādīto slimību (izņemot A kategorijas slimības) un noteiktu jaunradušos slimību oficiālai apstiprināšanai un vēlākai uzliesmojumu apstiprināšanai

1.   Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par kādu sarakstā norādītu slimību (izņemot A kategorijas slimības) vai jaunradušos slimību, izmeklēšanu, kas ļauj apstiprināt vai izslēgt slimības klātbūtni, veic šādos gadījumos:

a)

ir jānosaka dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma veselības statuss; vai

b)

ir jāsavāc vajadzīgā informācija par slimības sastopamību kādā no šiem nolūkiem:

i)

lai īstenotu pasākumus dzīvnieku vai cilvēka veselības aizsardzībai;

ii)

lai izpildītu dzīvnieku vai produktu pārvietošanai piemērojamās dzīvnieku veselības prasības; vai

iii)

lai izpildītu prasības, kas noteiktas Savienības līmeņa uzraudzības programmā.

2.   Kompetentā iestāde apstiprina, ka radies kādas 1. punktā minētās slimības uzliesmojums, ja tā kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu ir klasificējusi par apstiprinātu šīs slimības gadījumu saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

9. pants

Gadījumu definīcijas

1.   Kompetentā iestāde kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par domājamu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:

a)

klīniskajā izmeklējumā, pēcnāves apskatē vai laboratoriskā izmeklējumā tiek konstatēts, ka klīniskās pazīmes, pēcnāves apskatē konstatēti bojājumi vai histoloģiskie konstatējumi liecina par attiecīgo slimību;

b)

kādas diagnostikas metodes rezultāti liecina par ticamu slimības klātbūtni paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas; vai

c)

ir konstatēta epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu.

2.   Kompetentā iestāde dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par apstiprinātu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:

a)

paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas, ir izolēts slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;

b)

paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, identificēts slimības ierosinātājam raksturīgs antigēns vai nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas, vai

c)

paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.

3.   Slimībspecifiskas domājamu un apstiprinātu sarakstā norādīto slimību gadījumu definīcijas attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem ir noteiktas I pielikumā un attiecībā uz ūdensdzīvniekiem VI pielikuma II daļas 1. līdz 6. nodaļas 5. iedaļas 3. punktā.

4.   Ja 3. punktā paredzēto slimībspecifisko definīciju nav, domājamu un apstiprinātu sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību gadījumu definīcijām piemēro 1. un 2. punktā norādītos kritērijus.

3. iedaļa

Savienības līmeņa uzraudzības programma

10. pants

Savienības līmeņa uzraudzības programmu kritēriji un saturs

1.   Attiecībā uz E kategorijas slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 28. pantu, ja šī slimība atbilst visiem šiem kritērijiem:

a)

tā rada sevišķu risku dzīvnieku un, iespējams, cilvēka veselībai visā Savienības teritorijā, turklāt tam varētu būt nopietnas ekonomiskas sekas lauksaimnieku vidū un tautsaimniecībā kopumā;

b)

slimības profils varētu attīstīties, īpaši attiecībā uz risku cilvēka veselībai un dzīvnieku veselībai;

c)

inficēti savvaļas dzīvnieki rada sevišķu risku, ka slimība varētu tikt ievazāta kādā Savienības teritorijas daļā vai visā tās teritorijā;

d)

lai minētos riskus novērtētu un pienācīgi pielāgotu riska mazināšanas pasākumus, ir svarīgi ar uzraudzību iegūt regulāri atjauninātu informāciju par slimības dinamiku un slimības ierosinātāja raksturojumu.

2.   Kompetentā iestāde attiecībā uz relevanto slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu ar II pielikumā norādīto saturu.

11. pants

Informācija, kas norādāma, iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu un ziņojot par to

1.   Iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde iesniegumā norāda vismaz šo informāciju:

a)

apraksts par slimības epidemioloģisko situāciju pirms programmas īstenošanas sākšanas datuma un dati par slimības epidemioloģisko attīstību;

b)

dzīvnieku mērķpopulācija, epidemioloģiskās vienības un programmas zonas;

c)

kompetentās iestādes struktūra, programmas īstenošanas uzraudzība, oficiālās kontroles, kas piemērojamas programmas īstenošanas laikā, un visu relevanto operatoru, dzīvnieku veselības speciālistu, veterinārārstu, dzīvnieku veselības laboratoriju un citu iesaistīto fizisko un juridisko personu loma;

d)

to ģeogrāfisko un administratīvo apgabalu apraksts un demarkācija, kuros programmu paredzēts īstenot:

e)

programmas īstenošanas progresa indikatori;

f)

izmantotās diagnostikas metodes, testējamo paraugu skaits, testēšanas biežums un paraugošanas modeļi;

g)

riska faktori, kas jāņem vērā, plānojot riska izvērtēšanā balstītu selektīvu uzraudzību.

2.   Ziņojot par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde ziņojumā norāda vismaz šo informāciju:

a)

apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, un rezultātiem, kas iegūti, balstoties uz informāciju, kura minēta 1. punkta b) apakšpunktā un d) līdz f) apakšpunktā, un

b)

sakarā ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu veiktu slimības epidemioloģiskās attīstības sekojumpasākumu rezultāti.

2. NODAĻA

Sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

12. pants

Slimību kontroles stratēģija sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai

1.   Veidojot obligātu sauszemes dzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu sauszemes dzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:

a)

izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 13. panta 1. punktu;

b)

izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 15. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 14. pantu; un

c)

slimībspecifiskās prasības, kas:

i)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, MTBC, EBL, IBR/IPV infekciju, ADV un BVD infekciju noteiktas 16. līdz 31. pantā;

ii)

attiecībā uz trakumsērgas vīrusa (RABV) infekciju norādītas 32. līdz 36. pantā;

iii)

attiecībā uz BTV infekciju norādītas 37. līdz 45. pantā.

2.   Lai nodrošinātu, ka tiek ilgtspējīgi sasniegti programmas mērķi, kompetentā iestāde var izskaušanas programmā iekļaut koordinētus pasākumus pie kopīgās sauszemes vai jūras robežas ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.

13. pants

Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācijas

1.   Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:

a)

aptverto teritoriju; un

b)

dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas.

2.   Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir:

a)

visa dalībvalsts teritorija; vai

b)

viena vai vairākas zonas, ja katra zona atbilst administratīvajai vienībai vai vienībām ar platību vismaz 2 000 km2 un ietver vismaz vienu no reģioniem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 21. pantu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde var noteikt zonas, kas ir mazākas par 2 000 km2, ievērojot šādus apsvērumus:

a)

minimālā platība nav būtiski mazāka par 2 000 km2; vai

b)

pastāv slimības profilam relevanti dabiski šķēršļi.

14. pants

Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji

1.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kas aptver visas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai.

2.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:

a)

visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības; un

b)

ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas kritērijos, pēc kuriem piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu.

15. pants

Piemērošanas periods

1.   Kompetentā iestāde, ņemot vērā sākotnējo situāciju un starpposma mērķrādītājus, kas minēti 14. panta 2. punktā, izskaušanas programmā iekļauj piemērošanas periodu.

2.   Attiecībā uz C kategorijas slimībām izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz 6 gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc dalībvalstu lūguma var izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem.

2. iedaļa

Prasības izskaušanas programmām, kas balstītas uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektu līmenī

16. pants

Slimību kontroles stratēģija, kas balstīta uz statusu “brīvs no slimības” objektu līmenī

1.   Kompetentā iestāde attiecībā uz objektos turēto dzīvnieku mērķpopulāciju sagatavo izskaušanas programmas slimību kontroles stratēģiju šādām sauszemes dzīvnieku slimībām:

a)

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

b)

MTBC infekcija;

c)

EBL;

d)

IBR/IPV;

e)

ADV infekcija;

f)

BVD.

2.   Šā panta 1. punktā minēto izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģiju pamatā ir:

a)

18. līdz 31. pantā noteikto slimībspecifisko pasākumu īstenošana līdz brīdim, kad visi relevantie objekti sasniedz statusu “brīvs no slimības”;

b)

statusa “brīvs no slimības” piešķiršana, apturēšana un atsaukšana visiem relevantajiem objektiem, kuru veic kompetentā iestāde;

c)

biodrošības un citu risku mazināšanas pasākumu īstenošana;

d)

vakcinācijas programmu fakultatīva īstenošana.

17. pants

Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro noteiktu slimību izskaušanas programmas

1.   Kompetentā iestāde obligātu izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – turētiem liellopiem, turētām aitām un turētām kazām;

b)

attiecībā uz MTBC infekciju – turētiem liellopiem.

2.   Kompetentā iestāde fakultatīvo izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:

a)

attiecībā uz EBL – turētiem liellopiem;

b)

attiecībā uz IBR/IPV – turētiem liellopiem;

c)

attiecībā uz ADV infekciju – turētām cūkām;

d)

attiecībā uz BVD – turētiem liellopiem.

3.   Kompetentā iestāde programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja tā uzskata, ka šādi dzīvnieki rada būtisku risku 1. vai 2. punktā minēto dzīvnieku veselības statusam.

18. pants

Operatoru pienākumi attiecībā uz noteiktu slimību izskaušanas programmām

1.   Lai objektiem saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, tādu objektu operatori, kuros tiek turēti dzīvnieki no 17. pantā minētajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot kautuves), izpilda šādas vispārīgās un slimībspecifiskās prasības:

a)

vispārīgās prasības:

i)

tāda dzīvnieku mērķpopulāciju un papildpopulāciju uzraudzība attiecībā uz relevanto slimību, ko saskaņā ar 3. panta 1. punktu uzdevusi veikt kompetentā iestāde;

ii)

ja mērķpopulāciju dzīvnieki tiek pārvietoti, gādāšana, lai sakarā ar mērķpopulāciju vai papildpopulāciju dzīvnieku vai to izcelsmes produktu pārvadāšanu vai ievešanu objektos netiktu apdraudēts objektu veselības statuss;

iii)

turēto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana pret relevanto slimību;

iv)

slimību kontroles pasākumi, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta;

v)

jebkādi papildu pasākumi, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert dzīvnieku nošķiršanu pēc to veselības statusa, izmantojot fiziskas aizsardzības pasākumus un pārvaldības pasākumus;

b)

slimībspecifiskās prasības, kas:

i)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteiktas IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļā;

ii)

attiecībā uz MTBC infekciju noteiktas IV pielikuma II daļas 1. nodaļā;

iii)

attiecībā uz EBL noteiktas IV pielikuma III daļas 1. nodaļā;

iv)

attiecībā uz IBR/IPV noteiktas IV pielikuma IV daļas 1. nodaļā;

v)

attiecībā uz ADV infekciju noteiktas IV pielikuma V daļas 1. nodaļā;

vi)

attiecībā uz BVD noteiktas IV pielikuma VI daļas 1. nodaļā.

2.   Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 17. pantā minēto mērķpopulāciju dzīvnieki, izpilda 1. punkta a) apakšpunkta i), iv) un v) punktā norādītās vispārīgās prasības.

19. pants

Atkāpe attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektiem

Atkāpjoties no 18. panta un ar nosacījumu, ka relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas atbilst 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vispārīgajām prasībām, kompetentā iestāde var nolemt, ka 18. panta 1. punktā noteiktie operatoru pienākumi, kas ir priekšnoteikums statusa “brīvs no slimības” saņemšanai un saglabāšanai, neattiecas uz šādu objektu operatoriem:

a)

norobežoti objekti;

b)

objekti, kuros dzīvniekus tur tikai savākšanas operācijām;

c)

objekti, kuros dzīvniekus tur tikai dzīvnieku priekšnesumiem;

d)

ceļojoši cirki.

20. pants

Kompetentās iestādes pienākums piešķirt, apturēt un atsaukt statusu “brīvs no slimības”

1.   Kompetentā iestāde atkarībā no tā, kā objektu operatori izpilda 18. pantā noteiktās prasības, piešķir statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī.

2.   Kompetentā iestāde statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī aptur vai atsauc, ja ir izpildīti apturēšanas vai atsaukšanas nosacījumi. Šie nosacījumi:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteikti IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 3. un 4. iedaļā;

b)

attiecībā uz MTBC infekciju noteikti IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;

c)

attiecībā uz EBL noteikti IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;

d)

attiecībā uz IBR/IPV noteikti IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;

e)

attiecībā uz ADV infekciju noteikti IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā;

f)

attiecībā uz BVD noteikti IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā.

3.   Kompetentā iestāde nosaka:

a)

testēšanas režīma detaļas, pēc vajadzības arī 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās slimībspecifiskās prasības, ja statuss “brīvs no slimības” tiek apturēts vai atsaukts; un

b)

maksimālo laikposmu, uz kuru statusu “brīvs no slimības” var apturēt, ja ir pārkāpti 2. punktā minētie nosacījumi.

4.   Kompetentā iestāde var dažādām viena un tā paša objekta epidemioloģiskajām vienībām noteikt atšķirīgu veselības statusu, ja operators:

a)

informāciju par dažādajām objektā izveidotajām epidemioloģiskām vienībām, kam nosakāms atšķirīgs veselības statuss, kompetentajai iestādei apsvēršanai ir iesniedzis, pirms radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta saskaņā ar 21. un 24. pantu;

b)

ir izveidojis sistēmu, kurā var izsekot dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanai uz epidemioloģiskajām vienībām, no tām un no vienas epidemioloģiskās vienības uz citu un kurai pēc pieprasījuma var piekļūt arī kompetentā iestāde; un

c)

epidemioloģiskās vienības ir ar fiziskiem un pārvaldības paņēmieniem nošķīris un izpilda visus riska mazināšanas pasākumus, ko šajā nolūkā prasījusi ievērot kompetentā iestāde.

21. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām

1.   Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par relevantās slimības gadījumu, tā veic izmeklējumus, sāk epidemioloģisko izmeklēšanu un līdz izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas beigām objektam, kurā konstatēts domājamais gadījums, statusu “brīvs no slimības” aptur.

2.   Līdz 1. punktā minēto izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:

a)

aizliedz relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē;

b)

ja tā to uzskata par vajadzīgu slimības izplatīšanās riska kontrolei, rīkojas šādi:

i)

ja tas tehniski iespējams, uzdod domājamo gadījumu dzīvniekus objektā izolēt;

ii)

ierobežo relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanu objektā;

iii)

ierobežo relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku produktu ievešanu objektā vai izvešanu no tā.

3.   Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā minētos pasākumus tur spēkā līdz brīdim, kad slimības klātbūtne ir izslēgta vai apstiprināta.

22. pants

Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām

1.   Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 21. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:

a)

relevantas objektā turētās dzīvnieku papildpopulācijas;

b)

jebkādu tādu objektu, kuram ir epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā konstatēts domājamais gadījums.

2.   Ja radušās aizdomas par slimības klātbūtni savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, 21. pantā noteiktos pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu objektus, kas ir pakļauti infekcijas riskam.

23. pants

Atkāpes no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām

1.   Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var nolemt statusu “brīvs no slimības” neapturēt visam objektam, ja tajā ir dažādas epidemioloģiskās vienības, kā minēts 20. panta 4. punktā.

2.   Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

a)

dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu;

b)

galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar relevantajai slimībai sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.

3.   Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde C kategorijas slimības gadījumā var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu, ja tie tiek pārvietoti (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma.

4.   Izmantojot 2. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:

a)

līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām objektam, kas ir atkāpes aptverto dzīvnieku galamērķa objekts, statusu “brīvs no slimības” aptur;

b)

līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām aizliedz dzīvniekus no minētā objekta pārvietot, ja vien nav atļāvusi to tiešu pārvešanu uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

c)

ja ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju vai par MTBC infekciju, pēc izmeklēšanas beigām b) apakšpunktā noteikto aizliegumu tur spēkā līdz brīdim, kad visi dzīvnieki, kas uz objektu pārvietoti saskaņā ar 2. punktā noteikto atkāpi, ir nokauti.

5.   Kompetentā iestāde 1. līdz 3. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:

a)

piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un

b)

kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti.

24. pants

Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi

1.   Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:

a)

attiecībā uz inficētajiem objektiem statusu “brīvs no slimības” atsauc;

b)

attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 25. līdz 31. pantā noteiktos pasākumus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde statusa “brīvs no slimības” atsaukšanu var attiecināt tikai uz tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās apstiprināts kāds gadījums.

3.   Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu un izmeklējumus, kas paredzēti 25. pantā. Ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:

a)

uzdod objektos, kuros tiek turēti mērķpopulācijas dzīvnieki un papildpopulāciju dzīvnieki, veikt relevantos 21. līdz 25. pantā un 30. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus;

b)

attiecībā uz relevanto savvaļas dzīvnieku populāciju vai tās dzīvotnē veic vai uzdod veikt citus samērīgus un nepieciešamus profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus.

25. pants

Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos

1.   Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:

a)

veic epidemioloģisku izmeklēšanu;

b)

veic izmeklējumus un piemēro 21. pantā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos; un

c)

uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus.

2.   Ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklājas epidemioloģiska saikne starp turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde izsver vajadzību veikt izmeklēšanu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem no dzīvnieku papildpopulācijām.

3.   Kompetentā iestāde par situāciju iespējami drīz informē:

a)

operatorus un relevantās iestādes dalībvalstīs, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un

b)

kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem.

26. pants

Dzīvnieku ievešana inficētos objektos un izvešana no tiem

1.   Kompetentā iestāde aizliedz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no inficētā objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē.

2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:

a)

uzdod domājamo vai apstiprināto gadījumu dzīvniekus objektā, ja tas tehniski iespējams, izolēt;

b)

ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu objektā;

c)

ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanu objektā;

d)

ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku produktu izvešanu no inficētā objekta vai ievešanu tajā.

3.   Kompetentā iestāde, ja tai tas šķiet nepieciešams, 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus var izvērst, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekiem un produktiem.

27. pants

Inficēto objektu dzīvnieku testēšana un aizvākšana

1.   Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, inficētajos objektos veikt šādu testēšanu:

a)

to dzīvnieku testēšana, kuri jātestē epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanai;

b)

testēšana nolūkā statusu “brīvs no slimības” atjaunot, kā:

i)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteikts IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 4. iedaļā;

ii)

attiecībā uz MTBC infekciju noteikts IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;

iii)

attiecībā uz EBL noteikts IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;

iv)

attiecībā uz IBR/IPV noteikts IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;

v)

attiecībā uz ADV infekciju noteikts IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;

vi)

attiecībā uz BVD noteikts IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 4. iedaļā; un

c)

jebkāda papildu testēšana, kas tai šķiet nepieciešama, lai varētu ātri atklāt inficētus dzīvniekus, kuri varētu veicināt slimības izplatīšanos.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, testēšanu veikt neuzdod, ja statuss “brīvs no slimības” ir atjaunots:

i)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – saskaņā ar IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;

ii)

attiecībā uz MTBC infekciju – saskaņā ar IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;

iii)

attiecībā uz EBL – saskaņā ar IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;

iv)

attiecībā uz IBR/IPV – saskaņā ar IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;

v)

attiecībā uz ADV infekciju – saskaņā ar IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu;

vi)

attiecībā uz BVD – saskaņā ar IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu.

3.   Kompetentā iestāde uzdod inficētos objektos visus dzīvniekus, kas atzīti par apstiprinātiem gadījumiem, un vajadzības gadījumā arī tos, kas atzīti par domājamiem gadījumiem, nokaut maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde.

4.   Šā panta 3. punktā minēto dzīvnieku nokaušanu veic nozīmētā kautuvē oficiālā uzraudzībā.

5.   Kompetentā iestāde var prasīt, lai daļa no 3. punktā minētajiem dzīvniekiem vai tie visi tiktu nevis nokauti, bet gan nonāvēti un iznīcināti.

6.   Visus šajā pantā noteiktos pasākumus kompetentā iestāde var izvērst, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekiem, ja tas nepieciešams, lai slimību inficētajos objektos izskaustu.

28. pants

Inficētu objektu produktu pārvaldība

1.   Kompetentā iestāde uzdod visos objektos, kas inficēti ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis vai ar MTBC,

a)

apstiprinātu gadījumu dzīvnieku pienu izēdināt vienīgi tā paša objekta dzīvniekiem pēc tam, kad šis piens pārstrādāts, tā nodrošinot slimības ierosinātāja inaktivāciju, vai likvidēt;

b)

kūtsmēslus, salmus, dzīvnieku barību vai jebkādu citu materiālu vai vielu, kas bijusi saskarē ar apstiprināta gadījuma dzīvnieku vai ar kontaminētu materiālu, vai nu savākt un iespējami drīz likvidēt, vai pēc pienācīgas riska novērtēšanas glabāt un pārstrādāt tā, lai slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

2.   Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumos kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos savākt un likvidēt dzīvniekus augļa stadijā, dzīvniekus, kas dzimuši nedzīvi, dzīvniekus, kas no slimības miruši pēc piedzimšanas, un placentas.

3.   C kategorijas slimības infekcijas gadījumos kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod veikt kādus pienācīgus 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus.

4.   Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod veikt tādu inficēto objektu produktu pirmavota izsekošanu, šo produktu pārstrādi vai likvidēšanu, kuri rada slimības izplatīšanās risku vai var ietekmēt cilvēka veselību.

29. pants

Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus

1.   Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut klīniski veselu dzīvnieku (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus) pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

a)

pārvietošana neapdraud to dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi;

b)

dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu; un

c)

galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar to sugu savvaļas dzīvniekiem, kas attiecībā uz relevanto slimību norādītas sarakstā.

2.   C kategorijas slimības gadījumos, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut pārvietot klīniski veselus dzīvniekus no relevantajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus), ar šādiem nosacījumiem:

a)

tie (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) tiek pārvietoti uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma; un

b)

pārvietošana neapdraud to mērķpopulāciju vai papildpopulāciju dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi.

3.   Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde atsauc statusu “brīvs no slimības” to dzīvnieku galamērķa objektam, uz kuriem attiecas atkāpe, un:

a)

uzdod dzīvniekus maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde, ar tiešo pārvadājumu no galamērķa objekta pārvietot uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai; vai

b)

C kategorijas slimības gadījumā uzdod veikt 26. līdz 30. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus, līdz objekts atguvis statusu “brīvs no slimības”.

4.   Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:

a)

piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un

b)

kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti.

30. pants

Tīrīšana un dezinfekcija un citi infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi

1.   Kompetentā iestāde visu inficēto objektu operatoriem un to objektu operatoriem, kuri saņem dzīvniekus no inficētiem objektiem, uzdod iztīrīt un dezinficēt vai attiecīgā gadījumā drošā veidā likvidēt:

a)

visas objektu daļas, kas varētu būt kontaminētas, pēc apstiprināto un domājamo gadījumu dzīvnieku aizvākšanas un pirms atkalapdzīvināšanas;

b)

jebkādu barību, materiālus, vielas, ar zootehniku, ārstēšanu un ražošanu saistītu aprīkojumu, kas varētu būt kontaminēts;

c)

jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji;

d)

pēc dzīvnieku vai produktu transportēšanas no inficētiem objektiem – visus transportlīdzekļus, konteinerus un aprīkojumu;

e)

pēc katras izmantošanas reizes – dzīvnieku iekraušanas zonas.

2.   Tīrīšanas un dezinfekcijas protokolu apstiprina kompetentā iestāde.

3.   Kompetentā iestāde tīrīšanu un dezinficēšanu vai attiecīgā gadījumā drošo likvidēšanu uzrauga un objektam statusu “brīvs no slimības” neatjauno un atkārtoti nepiešķir līdz brīdim, kad tā uzskata, ka tīrīšana un dezinficēšana vai attiecīgā gadījumā drošā likvidēšana ir pabeigta.

4.   Kompetentā iestāde, balstoties uz riska novērtējumu, var par kontaminētām uzskatīt ganības un tās aizliegt izmantot turētiem dzīvniekiem, kuru veselības statuss ir augstāks nekā dzīvnieku mērķpopulācijai vai, ja tas ir epidemioloģiski relevanti, dzīvnieku papildpopulācijām, uz tādu laikposmu, pēc kura slimības ierosinātāja persistences risku var uzskatīt par niecīgu.

31. pants

Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai

Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)

slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos; un

b)

biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai.

3. iedaļa

RABV infekcijas izskaušanas programmām piemērojamie noteikumi

32. pants

RABV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija

1.   Veidojot RABV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde to balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz:

a)

vakcinēt dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus, ko tā uzskata par relevantiem;

b)

īstenot pasākumus, kas mazina risku saskarties ar inficētiem dzīvniekiem;

c)

kontrolēt risku, ka slimība varētu izplatīties un ievazāties tās dalībvalsts teritorijā.

2.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:

a)

programma ir balstīta uz riska novērtējumu, kurš pēc vajadzības atjaunināts atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai;

b)

programma ir atbalstīta ar sabiedrības informēšanas kampaņām, kurās iesaistītas visas relevantās ieinteresētās personas;

c)

programma vajadzības gadījumā ir koordinēta ar relevantajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, savvaļas dzīvnieku populācijām vai medībām;

d)

programma ir mērogota saskaņā ar teritoriālā riska izvērtēšanā balstītu pieeju.

3.   Lai novērstu risku, ka RABV varētu izplatīties un ievazāties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde var iesaistīties RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanā trešā valstī vai teritorijā.

33. pants

RABV infekcijas izskaušanas programmu dzīvnieku mērķpopulācija

1.   Kompetentā iestāde RABV infekcijas izskaušanas programmu piemēro šādai dzīvnieku mērķpopulācijai: turēti dzīvnieki un savvaļas dzīvnieki, kas pieder pie Carnivora, Bovidae, Suidae, Equidae, Cervidae un Camelidae dzimtu sugām.

2.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmas pasākumus vērš galvenokārt uz savvaļas lapsām, kas ir galvenais RABV rezervuārs.

3.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmas pasākumus piemēro arī dzīvnieku mērķpopulācijām, kas nav savvaļas lapsu populācijas, ja tā uzskata, ka šie dzīvnieki rada būtisku risku.

4.   Kompetentā iestāde 4. pantā minētajā uzraudzībai relevantajā dzīvnieku mērķpopulācijā var iekļaut savvaļas dzīvniekus, kas pieder Chiroptera kārtas sugām.

34. pants

Kompetentās iestādes pienākumi RABV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā

1.   Kompetentā iestāde

a)

veic uzraudzību attiecībā uz RABV infekciju nolūkā:

i)

infekciju agrīni konstatēt; un

ii)

sekot līdzi inficēto dzīvnieku skaita tendencei, tā ietvaros pēc riska izvērtēšanā balstītas pieejas savācot un testējot savvaļas lapsas un citus savvaļas gaļēdājus, kas atrasti miruši;

b)

veic slimību kontroles pasākumus, ja radušās aizdomas par RABV infekciju vai tā apstiprināta, kā noteikts 35. un 36. pantā;

c)

vajadzības gadījumā piemēro riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu RABV izplatīšanos ar suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu.

2.   Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod:

a)

vakcinēt savvaļas lapsas un attiecīgā gadījumā citus 33. panta 3. punktā minētos dzīvniekus, kā arī monitorēt vakcinācijas efektivitāti saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 2. iedaļu;

b)

apzināt un reģistrēt suņus, kaķus un mājas seskus;

c)

ierobežot tādu relevantu 33. panta 3. punktā minēto sugu turēto dzīvnieku pārvietošanu, kuri nav vakcinēti pret inficēšanos ar RABV saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. iedaļu;

d)

veikt 35. pantā paredzētos pasākumus, ja sarakstā norādītās sugas dzīvnieks bez saprotama iemesla un pretrunā savai parastajai uzvedībai ir ievainojis kādu cilvēku vai dzīvnieku vai tā uzvedība ir neizprotami mainījusies, kam 10 dienu laikā sekojusi nāve.

35. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par RABV infekciju

Ja ir aizdomas par RABV infekciju, kompetentā iestāde:

a)

veic sīkākus izmeklējumus, lai apstiprinātu vai izslēgtu slimības klātbūtni;

b)

uzdod ierobežot domājamu gadījumu dzīvnieku relevantu pārvietošanu vai tos nonāvēt, lai cilvēkus un dzīvniekus pasargātu no inficēšanās riska līdz izmeklējumu rezultātu noskaidrošanai;

c)

uzdod veikt jebkādus pamatotus riska mazināšanas pasākumus, kas mazinātu risku, ka RABV tiks tālāk pārnēsāts uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

36. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad RABV infekcija ir apstiprināta

Ja RABV infekcija ir apstiprināta, kompetentā iestāde veic pasākumus, kas novērstu slimības tālāku pārnēsāšanu uz dzīvniekiem un cilvēkiem, proti:

a)

veic epidemioloģisku izmeklēšanu, kurā noskaidro infekcijas avotu un epidemioloģiskās saiknes, kā arī attiecīgo RABV celmu;

b)

ja vien tā neuzskata, ka vajadzīgi tālāki izmeklējumi, izslēdz RABV infekciju epidemioloģiski saistītajiem dzīvniekiem; kad:

i)

apritējuši vismaz trīs mēneši no brīža, kad bijusi epidemioloģiskā saikne ar apstiprināto gadījumu; un

ii)

attiecīgajiem dzīvniekiem nav novērotas nekādas klīniskās pazīmes;

c)

ja to uzskata par vajadzīgu, veic vienu vai vairākus no 34. un 35. pantā noteiktajiem pasākumiem;

d)

nodrošina, ka apstiprināto gadījumu inficēto savvaļas dzīvnieku liemeņi tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta noteikumiem.

4. iedaļa

BTV infekcijas izskaušanas programmām piemērojamie noteikumi

37. pants

BTV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija

1.   Veidojot fakultatīvu BTV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šo programmu balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz

a)

veikt BTV infekcijas uzraudzību saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasībām;

b)

relevantās mērķpopulācijas dzīvniekus vakcinēt nolūkā slimību izskaust ar regulārām vakcinācijas kampaņām, ko attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju;

c)

ierobežot dzīvnieku mērķpopulāciju pārvietošanu saskaņā ar 43. un 45. pantā noteiktajām prasībām;

d)

veikt riska mazināšanas pasākumus, kas minimalizētu BTV infekcijas pārnēsāšanu ar vektoriem.

2.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:

a)

tā atklāj un izskauž visus serotipus (1.–24.), kas sastopami izskaušanas programmas aptvertajā teritorijā;

b)

izskaušanas programma aptver šādu teritoriju:

i)

visa dalībvalsts teritorija; vai

ii)

zona vai zonas, kurās ietilpst teritorija vismaz 150 km rādiusā ap katru inficēto objektu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde to, kādu zonu vai zonas aptver izskaušanas programma, var pielāgot atkarībā no:

a)

inficēto objektu ģeogrāfiskā novietojuma un atbilstošo administratīvo vienību robežām;

b)

ekoloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem;

c)

zonā vai zonās sastopamo vektoru skaitliskuma, aktivitātes un sadalījuma;

d)

tā, kāds ir BTV serotips;

e)

42. pantā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem;

f)

uzraudzības darbību rezultātiem.

38. pants

Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro BTV infekcijas izskaušanas programmas

1.   Kompetentā iestāde BTV infekcijas izskaušanas programmu piemēro šādai dzīvnieku mērķpopulācijai: turēti dzīvnieki, kas pieder pie Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae un Traguilidae dzimtu sugām.

2.   Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu, izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku papildpopulācijām: savvaļas dzīvnieki, kas pieder pie Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae un Traguilidae dzimtu sugām.

39. pants

Operatoru pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā

1.   Tādu objektu (izņemot kautuves) operatori, kuros tiek turēti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:

a)

izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde;

b)

izpilda prasības, ko kompetentā iestāde izvirzījusi attiecībā uz entomoloģisko uzraudzību;

c)

dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus kompetentās iestādes uzdevumā vakcinē;

d)

domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus;

e)

izpilda kompetentās iestādes izvirzītās pārvietošanas prasības;

f)

veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam.

2.   Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:

a)

izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde;

b)

domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus;

c)

veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam.

40. pants

Kompetentās iestādes pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā

1.   Kompetentā iestāde attiecībā uz teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, veic šādus pasākumus:

a)

aptverto teritoriju kartē, izmantojot ģeogrāfisko vienību kopumu saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 1. punktu;

b)

veic BTV infekcijas uzraudzību katrā ģeogrāfiskajā vienībā atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, ievērojot V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasības;

c)

ja ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, piemēro 41. un 42. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus;

d)

liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt; un

e)

dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanai piemēro 43. un 45. pantā noteiktās prasības.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt operatoriem neuzdot dzīvniekus vakcinēt, ja tā, veikusi riska novērtējumu, pienācīgi pamato, ka slimības izskaušanai pietiek ar citu pasākumu veikšanu.

3.   Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu un tas ir iespējams, izveidot sezonāli no BTV brīvu apgabalu, kā paredz V pielikuma II daļas 5. nodaļa. Tādā gadījumā kompetentā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara pieejamu

a)

informāciju, kas apliecina, ka izpildīti īpašie kritēriji, pēc kuriem nosaka sezonāli no BTV brīvo periodu;

b)

perioda sākuma un beigu datumu;

c)

informāciju, kas apliecina, ka BTV pārnēsāšanās apgabalā beigusies; un

d)

apgabala robežas, kas atbilst 13. pantā noteiktajam prasību minimumam.

41. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par BTV infekciju

1.   Ja ir aizdomas par BTV infekciju, kompetentā iestāde veic izmeklēšanu, lai slimību apstiprinātu vai izslēgtu.

2.   Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:

a)

ierobežo mērķpopulācijas dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai;

b)

ja tas vajadzīgs un tehniski iespējams, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt.

3.   Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu, 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus izvērš, tos attiecinot arī uz objektiem, kuros dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki bijuši eksponēti infekcioziem vektoriem līdzīgi kā domājamo gadījumu dzīvnieki.

4.   Šajā pantā paredzētos pasākumus var atsaukt, ja kompetentā iestāde uzskata, ka slimības izplatīšanās riska mazināšanai tie vairs nav vajadzīgi.

42. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad BTV infekcija ir apstiprināta

1.   Ja BTV infekcija tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:

a)

uzliesmojumu apstiprina un vajadzības gadījumā nosaka vai paplašina izskaušanas programmas aptverto zonu;

b)

vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu;

c)

ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai;

d)

ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti;

e)

ja tā to uzskata par vajadzīgu un tehniski iespējamu, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt;

f)

visiem objektiem, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gaidījumu, arī objektiem, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki, kas infekcioziem vektoriem eksponēti līdzīgi kā apstiprinātais gadījums, piemēro 41. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus.

2.   Līdztekus 1. punktā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde nolūkā novērstu slimības izplatīšanos vajadzības gadījumā veic šādus pasākumus:

a)

liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt pret inficēšanos ar relevanto BTV serotipu, kā paredz 40. panta 1. punkta d) apakšpunkts;

b)

izmeklē un monitorē tās dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusu, kas atrodas tuvumā objektam, kurā tiek turēts apstiprinātā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki.

3.   Šajā pantā paredzētos pasākumus var atsaukt, ja kompetentā iestāde uzskata, ka slimības izplatīšanās riska mazināšanai tie vairs nav vajadzīgi.

43. pants

Pie dzīvnieku mērķpopulācijas piederošu turētu dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošana uz dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas

1.   Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest teritorijā, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 4. punktā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest arī teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:

a)

tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā;

b)

tā aizliedz šos dzīvniekus pārvietot uz citu dalībvalsti:

i)

60 dienas pēc to ievešanas; vai

ii)

līdz brīdim, kad paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 14 dienas pēc ievešanas, veikts polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) tests 1.–24. serotipa BTV konstatēšanai un šis tests bijis negatīvs;

c)

tā uzraudzību vajadzības gadījumā pielāgo saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 6. punktu; un

d)

dzīvnieki atbilst kādai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5. līdz 8. punktā.

3.   Kompetentā iestāde atļauj mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 1. līdz 3. punktā.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:

a)

tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā;

b)

tā aizliedz šos reproduktīvos produktus pārvietot uz citu dalībvalsti; un

c)

reproduktīvie produkti atbilst prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā.

5.   Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, izmanto 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes, tā:

a)

par to iespējami drīz informē Komisiju;

b)

neatkarīgi no dzīvnieka vai reproduktīvo produktu izcelsmes dalībvalsts vai zonas pieņem mērķpopulācijas dzīvniekus un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus, kas atbilst relevantās atkāpes prasībām.

6.   Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes vairs neizmanto, tā iespējami drīz par to paziņo Komisijai.

44. pants

Pret vektoriem aizsargāts objekts

1.   Kompetentā iestāde pēc operatora lūguma var objektiem vai kompleksiem, kas atbilst V pielikuma II daļas 3. nodaļas kritērijiem, piešķirt statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts”.

2.   Kompetentā iestāde pienācīgi bieži, bet vismaz prasītā aizsardzības perioda sākumā, tā laikā un tā beigās pārliecinās, ka veiktie pasākumi ir rezultatīvi, objektā ievietojot vektoru slazdu.

3.   Ja 1. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, kompetentā iestāde pret vektoriem aizsargātā objekta statusu nekavējoties atsauc.

45. pants

Dzīvnieku pārvietošana caur dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas

1.   Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja:

a)

dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 3. punktā; vai

b)

transportlīdzekļi, kurā dzīvnieki iekrauti, ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem un brauciena laikā dzīvnieki netiek izkrauti uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, vai dzīvnieki uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, tiek izkrauti pret vektoriem aizsargātā objektā vai vektorbrīvajā periodā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, arī tad, ja ir izpildītas prasības, kas noteiktas 43. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā.

3. NODAĻA

Ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

46. pants

Slimību kontroles stratēģija ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai

1.   Veidojot obligātu ūdensdzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu ūdensdzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:

a)

tas, kāda veida uzraudzības prasības ir vajadzīgas, lai izpildītu nosacījumus statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai, ņemot vērā 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu;

b)

izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 47. un 51. pantu;

c)

izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 49. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 48. pantu;

d)

slimībspecifiskie profilakses un kontroles pasākumi, kas noteikti 55. līdz 65. pantā.

2.   Lai nodrošinātu, ka tiek ilgtspējīgi sasniegts programmas mērķis, kompetentā iestāde var izskaušanas programmā iekļaut koordinētus pasākumus pie kopīgās sauszemes vai jūras robežas ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.

47. pants

Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācija

1.   Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:

a)

aptverto teritoriju; un

b)

dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas.

2.   Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, var būt:

a)

visa dalībvalsts teritorija;

b)

viena vai vairākas zonas; vai

c)

to objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas veido attiecīgo nodalījumu vai nodalījumus.

3.   Izskaušanas programmā ietver visus objektus, kas atrodas izskaušanas programmas aptvertajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde no izskaušanas programmas var izslēgt akvakultūras objektus, kas būtiski neapdraud šīs programmas sekmīgu īstenošanu un ir atbrīvoti no pienākuma pieteikties uz apstiprinājumu.

48. pants

Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji

1.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kas aptver visas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai.

2.   Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde, kas īsteno izskaušanas programmu, šajā programmā ietver arī kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kuru pamatā ir tādu savvaļas dzīvnieku populāciju veselības statuss, kuras apdraud statusa “brīvs no slimības” panākšanu.

3.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:

a)

visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības un 2. punktā paredzētos mērķrādītājus; un

b)

ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas prasībās, pēc kurām piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu.

49. pants

Piemērošanas periods

1.   Sarakstā norādīto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmu piemērošanas periods ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk, šādu nodaļu 2. un 3. iedaļā:

a)

attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas;

b)

attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas;

c)

attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas;

d)

attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas;

e)

attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas;

f)

attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas.

2.   Attiecībā uz C kategorijas slimībām izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz 6 gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc dalībvalstu lūguma var izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem.

2. iedaļa

Izskaušanas programmām piemērojamās prasības

50. pants

Izskaušanas programmām piemērojamo prasību minimums

Kompetentā iestāde, izstrādājot izskaušanas programmu konkrētas B vai C kategorijas slimības izskaušanai kādā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, par pamatu ņem šādus elementus:

a)

dalībvalsts, zonas vai nodalījuma veselības statusa noteikšana, nosakot visu to objektu veselības statusu, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

b)

slimību kontroles pasākumu īstenošana visos objektos, kuros atklāti domājami un apstiprināti gadījumi;

c)

biodrošības pasākumu un citu riska mazināšanas pasākumu īstenošana nolūkā mazināt risku, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki objektā varētu inficēties;

d)

dažos gadījumos – vakcinācija izskaušanas programmas ietvaros.

51. pants

Dzīvnieku populācija, kas iekļaujama B un C kategorijas slimību izskaušanas programmās

1.   Kompetentā iestāde izskaušanas programmu piemēro sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kas tiek turēti dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var, balstoties uz riska novērtējumu, nolemt no izskaušanas programmas izslēgt objektus, kuros tiek turēti tikai to vektorsugu [“pārnēsātājsugu”] dzīvnieki, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulā.

3.   Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki:

a)

būtiski apdraud 1. punktā minēto dzīvnieku veselības statusu;

b)

ir iekļaujami sakarā ar mazo akvakultūras objektu skaitu izskaušanas programmā, ja to iekļaušana ir nepieciešama, lai panāktu apmierinošu dalībvalsts, zonas vai nodalījuma epidemioloģisko aptvērumu.

52. pants

Izskaušanas programmu aptvertajās dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos veicamie pasākumi

1.   Lai sekotu līdzi izskaušanas programmu progresam, kompetentā iestāde klasificē visu to objektu veselības statusu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, pēc šādiem kritērijiem:

a)

katra objekta veselības statuss, kāds tas zināms laikā, kad izskaušanas programma sākas;

b)

tas, kā tiek izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu objektā;

c)

tas, kā operators pilda pienākumu kompetentajai iestādei paziņot par jebkādām aizdomām par slimību vai tās atklāšanu;

d)

tas, kā tiek veikti piemērojamie slimību kontroles pasākumi, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta;

e)

vakcinācijas režīms, kas var būt piemērojams objektā turēto sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem;

f)

jebkādi papildu pasākumi, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem.

2.   Kompetentā iestāde:

a)

atkarībā no tā, vai objekti izpilda vai neizpilda 1. punktā noteiktās prasības, izskaušanas programmu sāk, turpina vai atsauc;

b)

relevanto objektu operatorus informē par veselības statusa izmaiņām un pasākumiem, kas jāizpilda, lai būtu iespējams piešķirt statusu “brīvs no slimības”.

3.   Operatori izpilda 1. punkta b) līdz f) apakšpunktā norādītās prasības, lai izskaušanas programmu varētu īstenot līdz tās sekmīgai pabeigšanai vai atsaukšanai.

53. pants

Atkāpe no veselības statusa klasificēšanas norobežotu objektu gadījumā

Atkāpjoties no 52. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var nolemt norobežotu objektu veselības statusu neklasificēt, ja šajos norobežotajos objektos turētajai dzīvnieku populācijai tiek piemēroti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi un slimību kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā nerada slimības izplatīšanās risku.

54. pants

Vakcinācija

Kompetentā iestāde var tās oficiālā uzraudzībā esošās izskaušanas programmās ietvert:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvnieku vakcināciju;

b)

turētu dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju;

c)

savvaļas dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju.

55. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām

1.   Ja kompetentajai iestādes ir aizdomas par relevantās slimības gadījumu kādā objektā, tā veic vajadzīgo izmeklēšanu.

2.   Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:

a)

aizliedz objektā ievest dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus;

b)

ja tas ir tehniski iespējams, uzdod izolēt vienības objektā, kurā tiek turēti domājami slimie dzīvnieki;

c)

aizliedz no objekta izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus;

d)

aizliedz no objekta izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.

3.   Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā minētos pasākumus tur spēkā līdz brīdim, kad slimības klātbūtne ir izslēgta vai apstiprināta.

56. pants

Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām

1.   Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 55. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:

a)

jebkuru objektu, kurā hidrodinamisko apstākļu dēļ ir lielāks risks saslimt ar slimību, kas sastopama aizdomas izraisījušajā objektā;

b)

jebkuru objektu, kuram ir tieša epidemioloģiska saikne ar aizdomas izraisījušo objektu.

2.   Ja radušās aizdomas par slimības klātbūtni savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, 55. pantā noteiktos pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu attiecīgos objektus.

57. pants

Atkāpe no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par slimību

1.   Atkāpjoties no 55. panta 2. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

a)

tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;

b)

pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu;

c)

galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss; un

d)

dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.

2.   Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:

a)

līdz 55. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas beigām attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b)

līdz izmeklēšanas beigām aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus.

3.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto atkāpi var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem atkāpe attiecas:

a)

piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos;

b)

kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti; un

c)

kompetentajai iestādei dod garantijas, ka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem ūdensdzīvniekiem tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu.

58. pants

Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi

1.   Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:

a)

objektus pasludina par inficētiem;

b)

maina inficēto objektu veselības statusu;

c)

izveido piemērota lieluma ierobežojumu zonu;

d)

attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 59. līdz 65. pantā noteiktos pasākumus.

2.   Ierobežojumu zonas objektiem piemērojamo prasību minimums ir izklāstīts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:

a)

attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

c)

attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

d)

attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

e)

attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

f)

attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt ierobežojumu zonu neizveidot:

a)

ja inficētais objekts apkārtējos ūdeņos nenovada neapstrādātu efluentu; un

b)

ja objekta biodrošības pasākumi atbilst tādam standartam, kas nodrošina infekcijas pilnīgu lokalizēšanu objektā.

4.   Kompetentā iestāde var veikt riska mazināšanas pasākumus, kas saistīti ar šādām darbībām ierobežojumu zonā:

a)

dzīvu zivju pārvadāšanas kuģu kustība caur ierobežojumu zonu;

b)

zvejas darbības;

c)

citas darbības, kas var radīt slimības izplatīšanās risku.

5.   Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas ūdensdzīvnieku vidū, kompetentā iestāde var:

a)

izstrādāt un īstenot profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos uz turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai dzīvnieku papildpopulācijām;

b)

pastiprināti uzraudzīt savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas un objektus, kuriem ir tieša epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gadījumu;

c)

veikt pasākumus slimības izskaušanai relevantajā savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja tas iespējams.

59. pants

Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos

1.   Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:

a)

veic epidemioloģisku izmeklēšanu;

b)

veic izmeklējumus un piemēro 55. panta 2. punktā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos;

c)

uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus.

2.   Ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklājas epidemioloģiska saikne starp turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde izsver vajadzību veikt izmeklēšanu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem.

3.   Kompetentā iestāde iespējami drīz informē:

a)

operatorus un relevantās iestādes dalībvalstī, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un

b)

kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem.

60. pants

Pārvietojumi no inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā vai uz tiem

1.   Attiecībā uz inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā kompetentā iestāde rīkojas šādi:

a)

ja tas tehniski iespējams, uzdod domājamo un apstiprināto gadījumu dzīvniekus izolēt;

b)

aizliedz no objektiem izvest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus vai šo sugu dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus;

c)

aizliedz objektos ievest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, ja vien to ar pienācīgu pamatojumu nav atļāvusi kompetentā iestāde;

d)

aizliedz no objektiem izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.

2.   Ja slimības izplatīšanās risku rada turēti papildpopulāciju dzīvnieki, kompetentā iestāde 1. punkta a) līdz c) punkta pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu arī šos dzīvniekus.

61. pants

Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus

1.   Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā, ar šādiem nosacījumiem:

a)

tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;

b)

pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu;

c)

galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss;

d)

dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde.

2.   Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:

a)

attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b)

aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus. Katrā ziņā Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu;

c)

līdz tīrīšanas, dezinficēšanas un pienācīgas neizmantošanas beigām galamērķa objektu tur oficiālā uzraudzībā.

3.   Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz citiem inficētiem objektiem, kuros netiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma, ar šādiem nosacījumiem:

a)

tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;

b)

pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu un

c)

pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām.

4.   Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot uz kaušanas un pārstrādes kompleksiem, kas nav slimību kontrolei pakļauti no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekti, ar šādiem nosacījumiem:

a)

tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu;

b)

kaušanas un pārstrādes komplekss neatrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma vai kura ir pasludināta par slimībbrīvu;

c)

pārvietošana neapdraud ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz kaušanas un pārstrādes kompleksu vai tā tuvumā;

d)

pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām.

5.   Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekus un šādu dzīvnieku izcelsmes produktus no inficētajiem objektiem bez papildu ierobežojumiem pārvietot uz citiem objektiem ar šādiem nosacījumiem:

a)

ir veikts riska novērtējums;

b)

vajadzības gadījumā tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to; un

c)

pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām.

62. pants

Inficēto dzīvnieku aizvākšana

1.   Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, visos inficētajos objektos attiecībā uz ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādītajām sugām, veikt šādus pasākumus:

a)

aizvākt visus mirušos dzīvniekus;

b)

aizvākt un nonāvēt visus mirstošos dzīvniekus;

c)

aizvākt un nonāvēt visus dzīvniekus, kam ir slimības simptomi;

d)

visus dzīvniekus, kas objektos palikuši pēc a) līdz c) apakšpunktā norādīto pasākumu izpildes, nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens.

2.   Kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var uzdot nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens:

a)

visos inficētajos objektos esošos attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, tos netestējot;

b)

domājami slimos dzīvniekus, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku nokaušanu lietošanai pārtikā vai aizvākšanu no ūdens veic oficiālā uzraudzībā vai nu inficētajā objektā (ar tālāku pārstrādi slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā), vai attiecīgi slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.

4.   Ja tas nepieciešams slimības kontrolei, kompetentā iestāde šajā pantā noteiktos pasākumus izvērš, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju akvakultūras dzīvniekiem.

5.   Kompetentā iestāde var prasīt, lai daļa no inficētajos objektos esošajiem 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai tie visi vai daļa no sarakstā nenorādīto sugu dzīvniekiem vai tie visi tiktu nevis nokauti lietošanai pārtikā, bet gan nonāvēti un iznīcināti.

6.   Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no dzīvniekiem, kas nokauti vai nonāvēti, izpildot šo pantu, pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. vai 13. pantu.

63. pants

Tīrīšana un dezinfekcija

1.   Kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos pirms atkalapdzīvināšanas iztīrīt un dezinficēt šādas konstrukcijas un priekšmetus:

a)

pēc visu 62. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un visas iespējami kontaminētās dzīvnieku barības aizvākšanas – objektus (ciktāl tas ir tehniski iespējams);

b)

jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) aprīkojumu barošanai, šķirošanai pēc lieluma, apstrādei un vakcinācijai, kā arī darba kuterus;

c)

jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, steķus, tīkla maisus un virvju jedas;

d)

jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji;

e)

jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kuri bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.

2.   Tīrīšanas un dezinfekcijas protokolu apstiprina kompetentā iestāde.

3.   Kompetentā iestāde tīrīšanu un dezinficēšanu uzrauga un objektiem statusu “brīvs no slimības” neatjauno un atkārtoti nepiešķir līdz brīdim, kad tā uzskata, ka tīrīšana un dezinficēšana ir pabeigta.

64. pants

Neizmantošana

1.   Kompetentā iestāde uzdod visiem inficētajiem objektiem piemērot neizmantošanu. Neizmantošanu piemēro tad, kad ir pabeigts 63. pantā noteiktais tīrīšanas un dezinfekcijas process.

2.   Neizmantošanas ilgums ir atkarīgs no relevantā patogēna un tā, kāda ražošanas sistēma izmantota inficētajos objektos. Daži konkrēti neizmantošanas periodi ir noteikti VI pielikuma II daļā, konkrētāk:

a)

attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;

b)

attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;

c)

attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;

d)

attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;

e)

attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā;

f)

attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā.

3.   Kompetentā iestāde uzdod inficētajiem objektiem aizsardzības zonā vai, ja aizsardzības zona nav izveidota, ierobežojumu zonā, neizmantošanu piemērot sinhroni. Balstoties uz riska novērtējumu, sinhrono neizmantošanu var arī izvērst, to attiecinot uz vēl citiem objektiem. Sinhronās neizmantošanas ilgums un tā apgabala apmērs, kuram šādu neizmantošanu piemēro, ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:

a)

attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;

c)

attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;

d)

attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;

e)

attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā;

f)

attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā.

65. pants

Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai

Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)

slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos;

b)

biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai.

4. NODAĻA

Statuss “brīvs no slimības”

1. iedaļa

Statusa “brīvs no slimības” apstiprināšana attiecībā uz dalībvalstīm un zonām

66. pants

Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritēriji

Statusu “brīvs no slimības” dalībvalstīm vai to zonām var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:

a)

vispārīgie kritēriji:

i)

teritoriālais aptvērums atbilst attiecīgi 13. vai 47. pantā noteiktajām prasībām;

ii)

slimības uzraudzība atbilst attiecīgi 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajām prasībām;

iii)

operatori ievēro pienākumus veikt biodrošības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 10. pantu;

iv)

slimībai relevantie slimību kontroles pasākumi, kas īstenojami, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, atbilst prasībām, kas:

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, MTBC, EBL, IBR/IPV infekciju, ADV un BVD infekciju noteiktas 21. līdz 31. pantā,

attiecībā uz RABV infekciju noteiktas 35. un 36. pantā,

attiecībā uz BTV infekciju noteiktas 41. un 42. pantā,

attiecībā uz VHS, IHN, infekciju ar ISAV ar delēciju HPR, Marteilia refringens infekciju, Bonamia exitiosa infekciju, Bonamia ostreae infekciju un WSSV infekciju noteiktas 55. līdz 65. pantā;

v)

objekti ir reģistrēti vai apstiprināti (atkarībā no to veida);

vi)

ir nodrošināta dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku identificēšana un reproduktīvo produktu izsekojamība (atkarībā no dzīvnieka veida);

vii)

pārvietošanas laikā dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki vai to izcelsmes produkti atbilda dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā un ievešanai Savienībā;

b)

īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 67. līdz 71. pants.

67. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:

a)

vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; un

b)

attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās.

2.   Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:

a)

ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne dalībvalsts teritorijā vai tās zonā, un šī varbūtība ir niecīga; un

b)

ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu dalībvalsts teritorijā vai tās zonā nokļūt, ir niecīga.

68. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:

a)

vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta;

b)

par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis;

c)

ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu;

d)

slimības ierosinātājs šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts.

2.   Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:

a)

attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus;

b)

attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus.

69. pants

Statuss “brīvs no slimības” sauszemes dzīvniekiem sakarā ar sarakstā norādīto sauszemes dzīvnieku slimību sarakstā norādīto vektoru izdzīvotnespēju

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka sarakstā norādītās slimības sarakstā norādītie vektori tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:

a)

vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta;

b)

par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav pārnēsāts;

c)

slimības ierosinātāja pārnēsāšana ir pilnīgi atkarīga no sarakstā norādīto vektoru klātbūtnes un nav zināms, ka pārnēsāšana kādreiz dabiski būtu notikusi kādā citā veidā;

d)

sarakstā norādītie vektori dalībvalstī vai tās zonās nav dabiski sastopami;

e)

diez vai ir notikusi vai varētu notikt sarakstā norādīto vektoru tīša vai netīša introdukcija;

f)

ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar sarakstā norādīto vektoru izdzīvošanu;

g)

sarakstā norādītie vektori šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēti pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināti.

2.   Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:

a)

attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus;

b)

attiecībā uz 1. punkta c) līdz g) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus.

Ja slimība ir konstatēta, dalībvalstis iesniedz dokumentārus pierādījumus, ka uzraudzībā ar 95 % ticamību pierādījies, ka slimības prevalences rādītājs ir mazāks par 1 %.

70. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai tās zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:

a)

par slimību dalībvalstī vai tās zonā nekad nav ziņots vai tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus;

b)

par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta, un ir izpildītas 72. pantā minētās slimībspecifiskās prasības.

2.   Dalībvalsts, kas attiecībā uz visu teritoriju vai tās zonu vēlas saņemt statusa “brīva no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:

a)

turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem veic slimībuzraudzību;

b)

profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei;

c)

aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 72. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām;

d)

slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība dalībvalstī vai zonā nav ieviesusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, Komisija uz divu gadu periodu no dienas, kad šī regula kļūst piemērojama, var dalībvalstīm vai zonām piešķirt statusu “brīva no slimības” attiecībā uz:

a)

RABV infekciju, ja par to bijis jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 8. pantu un īstenota vajadzīgā uzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK (23) 4. pantu, un pēdējo divu gadu laikā nav ziņots ne par vienu gadījumu sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem;

b)

BTV infekciju, ja visas aizliegtās zonas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 6. pantu atceltas pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

4.   Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji statusa “brīvs no slimības” saņemšanai ir piemērojami tikai:

a)

jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai

b)

ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem maksimālo divu gadu periodu neattiecina šādu statusu gadījumā:

a)

statuss “brīvs no Varroa spp. invāzijas”;

b)

statuss “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”.

6.   Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:

a)

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

b)

MTBC infekcija;

c)

EBL;

d)

IBR/IPV;

e)

ADV infekcija;

f)

VHS;

g)

IHN;

h)

infekcija ar ISAV ar delēciju HPR;

i)

Bonamia ostreae infekcija;

j)

Marteilia refringens infekcija.

71. pants.

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām, ir šādi:

a)

kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 12. vai 46. pantā; un

b)

kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai ir nosūtījusi tādu pieteikumu uz statusa “brīvs no slimības” atzīšanu, kas apliecina, ka ir izpildītas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ūdensdzīvnieku gadījumā, ja zona aptver mazāk nekā 75 % dalībvalsts teritorijas un nav kopīga ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, statusu “brīvs no slimības” var iegūt saskaņā ar 83. pantu.

72. pants

Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai

Slimībspecifiskās prasības statusa “brīva no slimības” piešķiršanai dalībvalstij vai zonai

a)

attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 1. iedaļā un attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 1. iedaļā;

b)

attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

c)

attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

d)

attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

e)

attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

f)

attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

g)

attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

h)

attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 1. iedaļā;

i)

attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 1. iedaļā;

j)

attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 1. iedaļā;

k)

attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;

l)

attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;

m)

attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

n)

attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā;

o)

attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;

p)

attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā;

q)

attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no slimības” apstiprināšana nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus

73. pants

Kritēriji, pēc kuriem nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, piešķir statusu “brīvs no slimības”

1.   Statusu “brīvs no slimības” nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:

a)

vispārīgie kritēriji:

i)

teritoriālais tvērums atbilst 47. panta 2. punkta c) apakšpunktam;

ii)

slimības uzraudzība atbilst 3. panta 2. punktā, 4. pantā un 6. līdz 9. pantā noteiktajām prasībām;

iii)

operatori ievēro pienākumus veikt biodrošības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 10. pantu;

iv)

ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, ir izpildīti attiecībā uz slimību relevantie slimību kontroles pasākumi;

v)

objekti, kas veido nodalījumu, ir apstiprināti;

vi)

ir nodrošināta dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izsekojamība;

vii)

pārvietošanas laikā dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki vai to izcelsmes produkti atbilda dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā;

b)

īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 74. līdz 77. panta noteikumi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto statusu “brīvs no slimības” var piešķirt:

a)

nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa; un

b)

nodalījumiem, kas ir atkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, bet kuros ir tādi apstākļi, ka nodalījums ir sekmīgi slimībspecifiski nošķirts no citām ūdensdzīvnieku populācijām, kas varētu būt inficētas.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atkarīgo nodalījumu gadījumā kompetentā iestāde:

a)

novērtē vismaz šādus epidemioloģiskos faktorus:

i)

katra objekta ģeogrāfiskā atrašanās vieta nodalījumā un ūdensapgādes veids;

ii)

citu ūdeņu sistēmas akvakultūras objektu veselības statuss;

iii)

šā apakšpunkta ii) punktā minēto objektu atrašanās vieta un to attālums no atkarīgā nodalījuma;

iv)

šā apakšpunkta ii) punktā minēto objektu ražošanas apjoms, kā arī ražošanas metode un dzīvnieku izcelsme;

v)

relevanto sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne un skaitliskums ūdeņu sistēmā un to veselības statuss;

vi)

ziņas par to, vai v) punktā norādītās sugas ir nometnieku sugas vai migrējošas sugas;

vii)

šā apakšpunkta v) punktā minēto savvaļas ūdensdzīvnieku iespējas iekļūt nodalījumā;

viii)

nodalījuma vispārīgie biodrošības pasākumi;

ix)

ūdeņu sistēmas vispārīgie hidroloģiskie apstākļi;

b)

visus objektus nodalījumā klasificē par augsta riska objektiem saskaņā ar VI pielikuma I daļas 1. nodaļu;

c)

nosaka visus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu slimības ievazāšanos.

4.   Ja Komisijai saskaņā 83. pantu tiek iesniegta deklarācija par atkarīga nodalījuma slimībbrīvumu, kompetentā iestāde sniedz 3. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu un ziņas par jebkuriem pasākumiem, kas ieviesti, lai novērstu slimības ievazāšanos nodalījumā.

Kompetentā iestāde Komisijai bez kavēšanās paziņo par jebkādām vēlākām izmaiņām 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajos epidemioloģiskajos faktoros un pasākumos, kas veikti to ietekmes mazināšanai.

74. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:

a)

vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta; un

b)

attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās.

2.   Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:

a)

ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne nodalījumā, un šī varbūtība ir niecīga; un

b)

ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu nodalījumā nokļūt, ir niecīga.

75. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:

a)

vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta;

b)

par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis;

c)

ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu;

d)

slimības ierosinātājs šim kritiskajam parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts.

2.   Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:

a)

attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus;

b)

attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus.

76. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:

a)

par slimību nodalījumā nekad nav ziņots vai tā nodalījumā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus;

b)

par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā nodalījumā ir izskausta un ir izpildītas 78. pantā minētās slimībspecifiskās prasības.

2.   Dalībvalsts, kas attiecībā uz nodalījumu vēlas saņemt statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:

a)

turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku slimībuzraudzība;

b)

profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei;

c)

aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām;

d)

slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība nodalījumā nav izplatījusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū.

3.   Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir piemērojami tikai:

a)

jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai

b)

ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:

a)

VHS;

b)

IHN;

c)

infekcija ar ISAV ar delēciju HPR;

d)

Bonamia ostreae infekcija;

e)

Marteilia refringens infekcija.

77. pants

Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām

1.   Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā izskaušanas programmām, ir šādi:

a)

kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 46. pantā; un

b)

kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai nosūtījusi galīgo ziņojumu, kas apliecina, ka ir izpildītas 78. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja nodalījums aptver mazāk nekā 75 % dalībvalsts teritorijas un ūdensguves baseins, no kura nodalījums saņem ūdeni, tam nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, statusu “brīvs no slimības” var iegūt saskaņā ar 83. pantu.

78. pants

Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai

Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus:

a)

attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;

b)

attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā;

c)

attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

d)

attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā;

e)

attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;

f)

attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā;

g)

attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā.

79. pants

Īpašas prasības nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa

1.   Papildus 73. panta 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, nodalījums, kurš sastāv no viena vai vairākiem atsevišķiem objektiem un kura veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību ir neatkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, statusu “brīvs no slimības” var iegūt, ja tas atbilst 2. līdz 6. punkta noteikumiem.

2.   Neatkarīgs nodalījums var sastāvēt no:

a)

atsevišķa objekta, ko uzskata par vienu epidemioloģisko vienību, jo to neietekmē apkārtējo dabisko ūdeņu dzīvniekveselības statuss; vai

b)

vairāk nekā viena objekta, ja katrs nodalījuma objekts atbilst šā punkta a) apakšpunktā un 3. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, bet tie tiek uzskatīti par vienu epidemioloģisko vienību sakarā ar plašu dzīvnieku pārvietošanu starp objektiem, ar nosacījumu, ka visiem objektiem ir kopīga biodrošības sistēma.

3.   Neatkarīgu nodalījumu ar ūdeni apgādā:

a)

caur tādu ūdens attīrīšanas staciju, kas inaktivē relevanto slimības ierosinātāju; vai

b)

tieši no akas, dziļurbuma vai avota.

Ja šāds piegādātais ūdens nāk no vietas ārpus objekta, ūdeni uz objektu padod tieši un uz to novirza ar tādiem paņēmieniem, ka ir iespējama pienācīga aizsardzība pret infekciju.

4.   Ir dabiskas vai mākslīgas barjeras, kas neļauj nevienā nodalījuma objektā iekļūt apkārtējo dabisko ūdeņu ūdensdzīvniekiem.

5.   Nodalījumu attiecīgā gadījumā aizsargā pret applūšanu un ūdens infiltrāciju no apkārtējiem dabiskajiem ūdeņiem.

6.   Nodalījums atbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām.

80. pants

Īpaši noteikumi nodalījumiem, kas sastāv no atsevišķiem objektiem, kuri sāk vai atsāk akvakultūras darbības, ja to veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību nav atkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa

1.   Jaunu objektu, kurš gatavojas sākt akvakultūras darbības, uzskata par slimībbrīvu, ja:

a)

tas atbilst 79. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. līdz 5. punktam; un

b)

tas akvakultūras darbības sāk ar akvakultūras dzīvniekiem no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma.

2.   Objektu, kurš akvakultūras darbības atsāk pēc pārtraukuma un atbilst 1. punktam, uzskata par slimībbrīvu bez 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības, ja

a)

kompetentajai iestādei ir zināma objekta veselības vēsture un objektā nav apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība;

b)

objekts pirms atkalapdzīvināšanas ir iztīrīts, dezinficēts un vajadzības gadījumā atstāts neizmantots.

3.   Objektu, kurš darbības atsāk pēc tam, kad tajā apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība, uzskata par brīvu no apstiprinātās slimības ar šādiem nosacījumiem:

a)

ne ātrāk kā 3 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad tie eksponēti apstākļiem (arī ūdens temperatūrai), kas ir labvēlīgi slimības klīniskajai izpausmei, attiecībā uz relevanto slimību testē to dzīvnieku reprezentatīvu izlasi, kas objektā pēc tā iztīrīšanas, dezinficēšanas un neizmantošanas objekta atkalapdzīvināšanas ietvaros ievesti no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma;

b)

izmanto tādu relevantajā VI pielikuma II daļas nodaļā norādīto paraugošanu un diagnostiskos testus un paraugus ņem no tāda skaita dzīvnieku, kas nodrošinās, ka relevantā slimība tiks atklāta ar 95 % ticamību, ievērojot prevalences mērķrādītāju 2 %;

c)

šā punkta b) apakšpunktā aprakstītās testēšanas rezultāti ir negatīvi.

3. iedaļa

Statusa “brīvs no slimības” saglabāšana, apturēšana un atsaukšana

81. pants

Īpaši uzraudzības un biodrošības pasākumu kritēriji statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai

1.   Dalībvalstis un to zonas vai nodalījumi statusu “brīvs no slimības” var saglabāt tikai tad, ja līdzās kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 41. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, tās atbilst šādiem kritērijiem:

a)

veic pietiekamas uzraudzības darbības, lai slimību varētu agrīni konstatēt un pierādīt statusu “brīvs no slimības”;

b)

veic biodrošības pasākumus, ko, balstoties uz apzinātajiem riskiem, uzdevusi veikt kompetentā iestāde, lai novērstu slimības ievazāšanos;

c)

pilda operacionālos noteikumus, kas minēti 66. panta a) punkta v), vi) un vii) apakšpunktā vai 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā.

2.   Ūdensdzīvnieku gadījumā, ja dalībvalsts ir deklarēta brīva no vienas vai vairākām sarakstā norādītajām slimībām, tā var neturpināt 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību un saglabāt statusu “brīva no slimības”, ja vien ir novērtēts relevantās slimības ievazāšanās risks un apstākļi ir labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei.

Slimībbrīvās zonās vai nodalījumos dalībvalstīs, kas nav deklarētas slimībbrīvas, vai visos gadījumos, kad apstākļi nav labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei, 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību turpina.

3.   Slimībspecifiskās uzraudzības un biodrošības prasības:

a)

attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 2. iedaļā vai attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;

b)

attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

c)

attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

d)

attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

e)

attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

f)

attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

g)

attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 2. iedaļā;

h)

attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā;

i)

attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 2. iedaļā;

j)

attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 2. iedaļā;

k)

attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;

l)

attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā;

m)

attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 4. iedaļā;

n)

attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 4. iedaļā;

o)

attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 4. iedaļā;

p)

attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 4. iedaļā;

q)

attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 4. iedaļā.

82. pants

Statusa “brīvs no slimības” apturēšana, atsaukšana un atjaunošana

1.   Ja slimība ir apstiprināta un nosacījumi, ar kādiem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, līdz ar to nav izpildīti, kompetentā iestāde:

a)

bez kavēšanās piemēro relevantos slimību kontroles pasākumus;

b)

veic īpašu uzraudzību, kurā novērtē uzliesmojuma apmēru;

c)

uzdod veikt jebkādus vajadzīgus riska mazināšanas pasākumus.

2.   Ja slimība nav apstiprināta, bet ir pārkāpts kāds no nosacījumiem, ar kuriem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde veic piemērotus korektīvos pasākumus un novērtē risku, ka veselības situācija varētu būt mainījusies.

3.   Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā kā pārejas pasākumu var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” apturēt tā vietā, lai Komisija to atsauktu. Laikā, kad statuss ir apturēts, kompetentā iestāde:

a)

veic visus vajadzīgos profilakses, uzraudzības un kontroles pasākumus situācijas pārvaldībai;

b)

par pieņemtajiem pasākumiem bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis; un

c)

Komisiju un pārējās dalībvalstis regulāri informē par situācijas attīstību, par savu nostāju attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” atjaunošanu, par apturēšanas pagarināšanu vai atsaukšanu, ko veikusi Komisija.

4.   Ja ir ievēroti 3. punkta noteikumi, kompetentā iestāde var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” atjaunot, apturējumu atceļot.

4. iedaļa

Atkāpes no Komisijas veiktas apstiprināšanas

83. pants

Atkāpes no Komisijas veiktas apstiprināšanas attiecībā uz noteiktiem statusiem “brīvs no slimības” ūdensdzīvnieku slimību gadījumā

1.   Atkāpjoties no prasībām, kuras jāizpilda, lai no Komisijas saņemtu statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu attiecībā uz ūdensdzīvnieku slimībām zonās vai nodalījumos, un kuras noteiktas Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā, šādu apstiprinājumu attiecībā uz zonām vai nodalījumiem, kas aptver mazāk par 75 % dalībvalsts teritorijas, ja ūdensguves baseins, no kura zona vai nodalījums saņem ūdeni, nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, saņem saskaņā ar šādu procedūru:

a)

dalībvalsts provizoriski deklarē, ka zona vai nodalījums, kas atbilst šajā regulā noteiktajām statusa “brīvs no slimības” prasībām, ir slimībbrīvs;

b)

šo provizorisko deklarāciju dalībvalsts publicē elektroniski un Komisijai un dalībvalstīm par publikāciju tiek darīts zināms;

c)

60 dienas pēc publicēšanas provizoriskā deklarācija stājas spēkā un šajā punktā minētā zona vai nodalījums iegūst statusu “brīvs no slimības”.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā 60 dienu periodā Komisija vai dalībvalstis var attiecībā uz provizoriskās deklarācijas sniedzējas dalībvalsts nodrošinātajiem pierādījumiem lūgt precizējumus vai papildu informāciju.

3.   Ja vismaz viena dalībvalsts vai Komisija 1. punkta c) apakšpunktā minētajā periodā iesniedz rakstiskus komentārus, kuros pauž bažas par pierādījumiem, ar ko deklarācija pamatota, Komisija, deklarētāja dalībvalsts un attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kas lūgusi precizējumus vai papildu informāciju, iesniegtos pierādījumus kopīgi izskata, lai bažas kliedētu.

Šādos gadījumos 1. punkta c) apakšpunktā minētais periods tiek automātiski pagarināts uz 60 dienām no dienas, kad paustas pirmās bažas. Tālāk šo periodu vairs nepagarina.

4.   Ja 3. punktā minētais process bažas nekliedē, piemēro Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta un 37. panta 4. punkta noteikumus.

III DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

84. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz esošu statusu “brīvs no slimības”

1.   Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam statuss “brīva no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīva no slimības”, šādu statusu gadījumā:

a)

“brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”:

i)

liellopu populācijām, kam saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no brucelozes”;

ii)

aitu un kazu populācijām, kam saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK piešķirts statuss “brīva no brucelozes” (“brīva no B. melitensis”);

b)

“brīva no MTBC infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no tuberkulozes”;

c)

“brīva no EBL”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no EBL”;

d)

“brīva no IBR/IPV”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no IBR”;

e)

“brīva no ADV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no Aujeski slimības”;

f)

“brīva no Varroa spp. invāzijas”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/65/EEK (24) piešķirts statuss “brīva no varrozes”;

g)

“brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/158/EK piešķirts statuss “bez vakcinācijas pret Ņūkāslas slimību”;

h)

“brīva no VHS”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK (25) piešķirts statuss “brīva no VHS”;

i)

“brīva no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no IHN”;

j)

“brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”;

k)

“brīva no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Bonamia ostreae infekcijas”;

l)

“brīva no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Marteilia refringens infekcijas”;

m)

“brīva no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no balto plankumu slimības”.

2.   Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam statuss “brīvs no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīvs no slimības”, šādu statusu gadījumā:

a)

“brīvs no augstas patogenitātes putnu gripas”, ja nodalījuma statuss attiecībā uz putnu gripu ir apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 616/2009 (26);

b)

“brīvs no VHS”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no VHS”;

c)

“brīvs no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no IHN”;

d)

“brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”;

e)

“brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”;

f)

“brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”;

g)

“brīvs no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no balto plankumu slimības”.

3.   Dalībvalstis, kuru gadījumā uzskata, ka tām ir apstiprināts statuss “brīvs no slimības” saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nodrošina, ka nosacījumi šā statusa saglabāšanai atbilst tiem, kas noteikti šajā regulā.

85. pants

Esošām izskaušanas vai uzraudzības programmām piemērojamie pārejas noteikumi

1.   Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:

a)

IBR/IPV, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta IBR/IPV izskaušanas programma;

b)

ADV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta Aujeski slimības izskaušanas programma;

c)

VHS, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma;

d)

IHN, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma;

e)

infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma;

f)

Bonamia ostreae infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;

g)

Marteilia refringens infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;

h)

WSSV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības izskaušanas programma.

2.   Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:

a)

VHS, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma;

b)

IHN, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma;

c)

infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma;

d)

Bonamia ostreae infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;

e)

Marteilia refringens infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma;

f)

WSSV infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības uzraudzības vai izskaušanas programma.

3.   Dalībvalstis, kuru gadījumā uzskata, ka tām ir apstiprināta izskaušanas programma saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nodrošina, ka programmas pasākumi atbilst tiem, kas attiecībā uz izskaušanas programmām noteikti šajā regulā.

86. pants

Atcelšana

No 2021. gada 21. aprīļa ir atcelti šādi tiesību akti:

Lēmums 2000/428/EK,

Lēmums 2002/106/EK,

Lēmums 2003/422/EK,

Lēmums 2006/437/EK,

Regula (EK) Nr. 1266/2007,

Lēmums 2008/896/EK,

Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554.

Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

87. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2010. gada 25. jūnija Lēmums 2010/367/ES par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.).

(4)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(5)  Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.).

(6)  Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.).

(7)  Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 272, 31.10.2018., 11. lpp.).

(8)  Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, 2018.

(9)  Komisijas 2004. gada 15. jūlija Lēmums 2004/558/EK par Padomes Direktīvas 64/432/EEK ieviešanu attiecībā uz papildus garantijām Kopienas iekšējā liellopu tirdzniecībā sakarā ar liellopu infekciozo rinotraheītu un atsevišķu dalībvalstu iesniegto izskaušanas programmu apstiprināšanu (OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.).

(10)  The EFSA Journal (2006) 311, atzinums Definition of a BoHV-1-free animal and a BoHV-1-free holding, and the procedures to verify and maintain this status.

(11)  Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīva 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.).

(12)  EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare), 2017. Scientific opinion on bluetongue: control, surveillance and safe movement of animals. EFSA Journal 2017; 15(3):4698, 126.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2000. gada 4. jūlija Lēmums 2000/428/EK, ar ko nosaka diagnostikas kārtību, paraugu atlases metodes un kritērijus laboratorisko pārbaužu rezultātu vērtējumam attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un tās diferenciāldiagnozes apstiprinājumu (OV L 167, 7.7.2000., 22. lpp.).

(15)  Komisijas 2002. gada 1. februāra Lēmums 2002/106/EK, ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai (OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.).

(16)  Komisijas 2003. gada 26. maija Lēmums 2003/422/EK, ar ko apstiprina Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 143, 11.6.2003., 35. lpp.).

(17)  Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/437/EK, ar ko apstiprina Padomes Direktīvā 2005/94/EK paredzēto putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.).

(18)  Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (OV L 238, 27.10.2007., 37. lpp.).

(19)  Komisijas 2008. gada 20. novembra Lēmums 2008/896/EK par pamatnostādnēm ar risku pamatotajai dzīvnieku veselības uzraudzības shēmai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/88/EK (OV L 322, 2.12.2008., 30. lpp.).

(20)  Komisijas 2015. gada 11. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554, ar ko nosaka noteikumus Direktīvas 2006/88/EK piemērošanai attiecībā uz uzraudzībai un diagnostikas metodēm izvirzītajām prasībām (OV L 247, 23.9.2015., 1. lpp.).

(21)  http://www.oie.int/en/standard-setting/terrestrial-manual/access-online/

(22)  http://www.oie.int/en/standard-setting/aquatic-manual/access-online/

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(24)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(25)  Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

(26)  Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 616/2009, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 2005/94/EK attiecībā uz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu apstiprināšanu, kas attiecas uz putnu gripu un preventīviem bioloģiskās drošības papildu pasākumiem šādos nodalījumos (OV L 181, 14.7.2009., 16. lpp.).


I PIELIKUMS

KONKRĒTA SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBAS GADĪJUMA DEFINĪCIJA

1. iedaļa

Augstas patogenitātes putnu gripa (HPAI)

1.

Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu HPAI gadījumu, ja tas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.

Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu HPAI gadījumu, ja:

a)

no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir izolēts par HPAI atbildīgais slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;

b)

no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir konstatēta HPAI slimības ierosinātājam specifiska nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas; vai

c)

paraugā, kas ņemts no tāda turēta dzīvnieka vai tādu turētu dzīvnieku grupas, kuriem vērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.

3.

Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par HPAI, jābūt vai nu:

a)

A gripas H5 un H7 apakštipu vīrusam vai jebkuram A gripas vīrusam, kura intravenozās patogenitātes indekss (IVPI) ir lielāks par 1,2; vai

b)

A gripas H5 un H7 apakštipu vīrusam, kam vairāku pamataminoskābju sekvence, kas atrodama hemaglutinīna molekulas (HA0) šķelšanās vietā, ir līdzīga tai, kāda novērojama citiem HPAI izolātiem.

2. iedaļa

Zemas patogenitātes putnu gripas vīrusa (LPAIV) infekcija

1.

Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu LPAIV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.

Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu LPAIV infekcijas gadījumu, ja:

a)

no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir izolēts par LPAIV infekciju atbildīgais slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;

b)

no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir konstatēta LPAIV infekcijas slimības ierosinātājam specifiska nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas; vai

c)

paraugā, kas ņemts no tāda turēta dzīvnieka vai tādu turētu dzīvnieku grupas, kuriem vērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.

3.

Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām LPAIV infekcijas slimības ierosinātājam jābūt jebkuram A gripas H5 un H7 apakštipa vīrusam, kas nav HPAI vīruss.

3. iedaļa

Ņūkāslas slimības vīrusa (NDV) infekcija

1.

Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu NDV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.

Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu NDV infekcijas gadījumu, ja:

a)

no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir izolēts par NDV infekciju atbildīgais slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus;

b)

no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas ņemtajā paraugā ir konstatēta NDV infekcijas slimības ierosinātājam specifiska nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas; vai

c)

paraugā, kas ņemts no tāda turēta dzīvnieka vai tādu turētu dzīvnieku grupas, kuriem vērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas.

3.

Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par NDV infekciju, jābūt putnu 1. tipa paramiksovīrusam (APMV-1) (putnu Avulavirus, 1. tips), kam vai nu:

a)

intracerebrālās patogenitātes indekss (ICPI) ir 0,7 vai lielāks; vai

b)

ir vairākas pamataminoskābes F2 proteīna C galā un fenilalanīns 117. atlikumā, kas ir F1 proteīna N gals. Jēdziens “vairākas pamataminoskābes” attiecas uz vismaz trim arginīna vai lizīna atlikumiem starp 113. un 116. atlikumu. Ja aminoskābju atlikumu raksturīgo modeli, kas aprakstīts šajā punktā, nav iespējams konstatēt, izolētais vīruss ir jāraksturo, izmantojot ICPI testu. Šajā definīcijā aminoskābju atlikumi tiek numurēti no tās aminoskābju sekvences N gala, kas deducēta no F0 gēna nukleotīdu sekvences (113.–116. atlikums atbilst atlikumiem –4 līdz –1 no šķelšanās vietas).


II PIELIKUMS

SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA

I DAĻA

PUTNU GRIPAS UZRAUDZĪBA MĀJPUTNIEM UN SAVVAĻAS PUTNIEM

1. iedaļa

Vispārīgā pieeja un prasības

1.   TERITORIĀLAIS TVĒRUMS

Mājputnu un savvaļas putnu uzraudzība jāīsteno visās dalībvalstīs.

2.   PIEMĒROŠANAS PERIODS

Līdz programmas atsaukšanai.

3.   VISPĀRĪGĀ PIEEJA

Uzraudzības sistēmai jābūt vērstai uz 2. iedaļā noteiktajiem mērķiem, un tās pamatā jābūt visaptverošai pieejai, kas ietver dažādus uzraudzības darbību elementus, kuri mājputnu un savvaļas putnu populācijās viens otru papildina:

agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas paredzētas 3. un 4. iedaļā,

riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība, kas paredzēta 5. un 6. iedaļā.

2. iedaļa

Mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības mērķi

1.

Augstas patogenitātes putnu gripas (HPAI) agrīna konstatēšana mājputniem.

2.

HPAI agrīna konstatēšana savvaļas putniem, tādējādi nodrošinot:

a)

agrīnu brīdināšanu par iespējamu HPAI ievazāšanu mājputnu populācijā, jo īpaši tad, ja vīrusi Savienībā nonāk ar savvaļas putnu migrācijas plūsmām;

b)

informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu vīrusa izplatīšanās risku pēc HPAI konstatēšanas savvaļas putniem.

3.

HPAI konstatēšana to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas klīniskas pazīmes.

4.

Tādu cirkulējošu zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu (LPAIV) konstatēšana, ņemot vērā to iespēju mutācijas ceļā pārveidoties par HPAI, kuri var viegli izplatīties mājputnu saimēs, jo īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums. Šādas konstatēšanas mērķis ir:

a)

identificēt LPAIV infekcijas klasterus; un

b)

pārraudzīt LPAIV izplatīšanās risku, ko rada mājputnu pārvietošana un fomīti dažās riskam pakļautās ražošanas sistēmās.

5.

Zināšanu uzlabošana par HPAI un LPAIV, kas var radīt zoonotisku risku.

3. iedaļa

HPAI agrīna konstatēšana mājputniem

1.

Agrīnās konstatēšanas sistēmām attiecībā uz HPAI mājputniem ir jābūt daļai no 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām vispārīgajām uzraudzības prasībām, un minētās sistēmas jāīsteno visā mājputnu nozarē.

2.

Uzraudzībai, kas minēta 1. punktā, jāietver vismaz zemāk minēto notikumu agrīna konstatēšana un izmeklēšana objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks:

a)

jebkādas izmaiņas parastos ražošanas un veselības parametros, tādos kā mirstība, barības un ūdens patēriņš un olu ražošana; un

b)

jebkādas klīniskas pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti bojājumi, kas liecina par HPAI.

3.

Ja valsts, ES vai reģionālā līmenī konstatēts paaugstināts risks sakarā ar HPAI uzliesmojumiem mājputnu un/vai savvaļas putnu populācijās, relevanta var būt arī tādu paraugu regulāra testēšana, kas ievākti no mirušiem un slimiem mājputniem objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks.

4. iedaļa

HPAI agrīna konstatēšana savvaļas putniem

1.

HPAI agrīnai konstatēšanai savvaļas putnu populācijās jābalstās uz tādu putnu paraugošanu un testēšanu, kuri:

a)

atrasti miruši;

b)

atrasti ievainoti vai slimi;

c)

nomedīti, un tiem vērojamas klīniskas pazīmes.

Ja savvaļas putniem konstatēta HPAI, minēto uzraudzību var būt nepieciešams pastiprināt ar monitoringa sistēmu, kurā izmanto organizētas patruļas mirušo vai slimo putnu atrašanai un savākšanai.

2.

Šīs uzraudzības plānam jābūt balstītam riska izvērtēšanā, ņemot vērā vismaz relevanto informāciju par ornitoloģiju, virusoloģiju, epidemioloģiju un vides jautājumiem.

3.

Uzraudzība jāattiecina uz putniem, kas pieder pie 8. iedaļā minētajām savvaļas putnu mērķsugām. Tomēr visi aizdomīgie savvaļas putnu mirstības gadījumi jāizmeklē, lai izslēgtu HPAI.

Papildus savvaļas putnu mērķsugām var iekļaut arī citas savvaļas putnu sugas, ja ir novērtēta to īpašā epidemioloģiskā relevance attiecībā uz dalībvalsts teritoriju.

4.

Turklāt prioritārajās vietās un galvenajās vietās, jo īpaši tajās, kur pie savvaļas putnu mērķsugām piederoši putni migrācijas laikā vismaz pa ziemeļaustrumu un austrumu migrācijas ceļiem nonāk Savienībā, uzraudzība var ietvert šādu putnu paraugošanu un testēšanu:

a)

slazdā noķerti putni;

b)

nomedīti veseli putni;

c)

kontrolputni.

5.

Savvaļas putnu populācijā veiktās HPAI uzraudzības rezultātos jāiekļauj papildu informācijas avoti, kas iegūti izmeklējumos, kuri savvaļas putniem veikti sakarā ar HPAI uzliesmojumiem turētu putnu populācijā.

5. iedaļa

Riska izvērtēšanā balstīta HPAI papildu uzraudzība to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas klīniskas pazīmes

1.

Riska izvērtēšanā balstītajā HPAI infekcijas uzraudzībā, ko veic mājputnu turēšanas objektos, kuros tiek turētas pīles, zosis, Anseriformes kārtas sugu medījamie mājputni vai paipalas, ko paredzēts palaist savvaļā, jāņem vērā vismaz šādi riska faktori:

a)

slimības vēsturiskā un pašreizējā epidemioloģiskā situācija un tās attīstība laika gaitā mājputnu un savvaļas putnu populācijās;

b)

objektu tuvums ūdensobjektiem un citām vietām, kur migrējošie putni, jo īpaši ūdensputni, var pulcēties lielā skaitā vai kur ir to migrācijas pieturvietas laikā, kad tie pārvietojas uz Savienību un caur to;

c)

periods, kurā palielinās pie mērķsugām piederošo migrējošo savvaļas putnu pārvietošanās uz Savienību un caur to;

d)

tas, kāda struktūra ir mājputnu audzēšanas nozarei, arī plašākajai nozarei, kas iesaistīta dažādajās ražošanas sistēmās;

e)

objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta apgabalā, kur ir liels mājputnu blīvums;

f)

biodrošības prakse objektos;

g)

mājputnu un produktu pārvietošanas un mājputnus pārvadājošo transportlīdzekļu pārvietošanās veids un biežums un tirdzniecības modeļi; un

h)

riska novērtējumi un zinātniskie ieteikumi attiecībā uz to, cik relevanta ir HPAI izplatīšanās ar savvaļas putnu starpniecību.

2.

Pamatojoties uz zinātniskiem pamatojumiem, var iekļaut papildu riska faktorus, kas nav minēti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un var neņemt vērā faktorus, kas neattiecas uz dalībvalsts konkrēto situāciju.

6. iedaļa

Riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība, ko veic, lai identificētu tādu objektu klasterus, kuri inficēti ar LPAIV un kuros pastāvīgi izplatās LPAIV

1.

Riska izvērtēšanā balstītā uzraudzība, kuru veic, lai konstatētu cirkulējošus zemas patogenitātes putnu gripas vīrusus (LPAIV), kas var viegli izplatīties starp mājputnu saimēm, īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums, kā minēts 2. iedaļas 4. punktā, jāattiecina uz mājputnu turēšanas objektiem, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir veikusi novērtējumu, kurā secināts, ka minētajos objektos iepriekš vairākkārt radušies LPAIV infekcijas klasteri vai ka tajos šādu klasteru rašanās varbūtīgums ir lielāks.

2.

Šos klasterus raksturo laikā un ģeogrāfiskā tuvuma ziņā saistītu objektu grupu inficēšanās ar LPAIV.

3.

Novērtēšanā, ko veic, lai atlasītu objektus selektīvai uzraudzībai, jāņem vērā vīrusa horizontālās pārneses risks, ko rada ražošanas sistēmas struktūra un sarežģītība un funkcionālā saikne starp objektiem, jo īpaši tad, ja tie darbojas apgabalos, kur ir liels objektu blīvums.

4.

Papildus 3. punktā minētajiem kritērijiem, pēc kuriem atlasa objektus, kuros veic selektīvu uzraudzību, objekta līmenī jāņem vērā šādi riska faktori:

a)

turēto dzīvnieku sugas;

b)

ražošanas cikls un ilgums;

c)

vairāku mājputnu sugu klātbūtne;

d)

dažāda vecuma mājputnu saimju klātbūtne;

e)

ilgdzīvojošu mājputnu klātbūtne;

f)

principa “visi iekšā / visi ārā” īstenošana;

g)

gaidīšanas perioda ilgums starp partijām; un

h)

biodrošības prakse un izmitināšanas apstākļi.

7. iedaļa

Mājputnu mērķpopulācijas

1.

HPAI infekcijas agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas minētas 3. iedaļā, jāattiecina uz visām mājputnu populācijām.

2.

Šīs daļas 5. iedaļā minētā papildu uzraudzība attiecībā uz HPAI infekciju to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI infekcijas pazīmes, jāattiecina uz:

a)

vaislas pīlēm;

b)

vaislas zosīm;

c)

gaļas pīlēm;

d)

gaļas zosīm;

e)

paipalām;

f)

Anseriformes kārtas sugu medījamiem mājputniem, ko paredzēts palaist savvaļā.

3.

Papildus 2. punktā minētajām sugām un kategorijām 6. iedaļā minēto selektīvo paraugošanu un testēšanu uz LPAIV infekciju var attiecināt uz šādu sugu un ražošanas kategoriju mājputniem:

a)

dējējvistas, arī brīvās turēšanas apstākļos turētas dējējvistas;

b)

vaislas tītari;

c)

gaļas tītari;

d)

Galliformes kārtas sugu medījamie mājputni, ko paredzēts palaist savvaļā.

8. iedaļa

Savvaļas putnu mērķpopulācijas

Savvaļas putnu mērķsugām, jo īpaši migrējošiem ūdensputniem, ir lielāks risks inficēties ar HPAI un to pārnēsāt.

Savvaļas putnu mērķsugu saraksts, kas sastādīts un atjaunināts, ņemot vērā jaunākās zināšanas, ir pieejams ESRL tīmekļvietnē.

9. iedaļa

Paraugošanas un laboratoriskās testēšanas metodes

1.

To mājputnu turēšanas objektu skaits, kuros jāņem paraugi, un katrā objektā un – attiecīgā gadījumā – attiecīgajā objektā esošā epidemioloģiskā vienībā (piem., mājputnu saimē, novietnē u. c.) testējamo mājputnu skaits jānosaka, pamatojoties uz statistiski derīgu paraugošanas metodi. Šī metode var būt tā pati, ko izmanto reprezentatīvas izlases veidošanā, t. i., aplēstā prevalence, kas konstatējama ar kompetentās iestādes iepriekš noteiktu ticamības līmeni.

2.

Testēšanas biežums un periods:

a)

tas, cik bieži mājputnu turēšanas objektos veicama paraugošana un testēšana, jānosaka, pamatojoties uz kompetentās iestādes veikta riska novērtējuma rezultātiem;

b)

paraugošanas periodam jāsakrīt ar katras ražošanas kategorijas ražošanas sezonu, taču tas nedrīkst ietekmēt riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības pieeju;

c)

attiecīgā gadījumā, nosakot paraugošanas periodu, jāņem vērā 3. iedaļas 3. punktā minētā paaugstinātā riska periods. Paraugi laboratoriski jātestē ar virusoloģiskām metodēm, ja tie ņemti šādiem mērķiem:

i)

šīs daļas 3. iedaļā minētajai HPAI agrīnajai konstatēšanai mājputniem;

ii)

šīs daļas 4. iedaļā minētajai HPAI agrīnajai konstatēšanai savvaļas putniem;

iii)

šīs daļas 5. iedaļā minētajai papildu uzraudzībai attiecībā uz HPAI to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI klīniskās pazīmes;

iv)

šīs iedaļas 4. punkta b) apakšpunktā minēto seropozitīvo konstatējumu pēcpārbaudei.

Virusoloģiskajā testēšanā jāņem vērā aktīvās infekcijas prevalence un konstatēšanas laika logs.

3.

Paraugi laboratoriski jātestē ar seroloģiskām metodēm, ja tie ņemti šādiem mērķiem:

a)

šīs daļas 5. iedaļā minētajai HPAI papildu uzraudzībai, kuru veic to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI klīniskās pazīmes, un kura attiecīgā gadījumā papildina virusoloģisko testēšanu;

b)

šīs daļas 6. iedaļā minēto ar LPAIV inficēto objektu klasteru noteikšanai. Ja tehnisku vai citu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ paraugu ņemšana seroloģijai nav piemērota, jāveic virusoloģiskā testēšana.


III PIELIKUMS

DIAGNOSTIKAS METODES, KAS IZMANTOJAMAS, LAI PIEŠĶIRTU UN SAGLABĀTU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS” ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBĀM

1. iedaļa

Brucella Abortus, B. Melitensis un B. Suis infekcija

1.

Seroloģiskie testi:

a)

asins paraugu testi:

i)

buferēts brucellu antigēna tests;

ii)

komplementa saistīšanas reakcija (CFT);

iii)

netiešā imūnfermentatīvā analīze (I-ELISA);

iv)

fluorescences polarizācijas mērījums (FPA);

v)

konkurējošā imūnfermentatīvā analīze (C-ELISA);

b)

piena paraugu testi:

i)

gredzena raudze (MRT);

ii)

I-ELISA.

2.

Brucelīna ādas tests (BST)

IV pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļā minētajā testēšanā brucelīna ādas testu (BST) izmanto tikai aitām un kazām.

2. iedaļa

Mycobacterium Tuberculosis kompleksa infekcija

1.

Intradermālie turbekulīna testi:

a)

vienkāršais intradermālais turbekulīna tests (SITT);

b)

salīdzinošais intradermālais turbekulīna tests (CITT).

2.

Gamma-interferona tests

3. iedaļa

Govju enzootiskā leikoze

1.

Seroloģiskie testi:

a)

asins paraugu testi:

i)

imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID);

ii)

bloķējošā imūnfermentatīvā analīze (B-ELISA);

iii)

I-ELISA;

b)

piena paraugu testi:

i)

I-ELISA.

4. iedaļa

Govju infekciozais rinotraheīts / infekciozais pustulozais vulvovaginīts (IBR/IPV)

 

Metodes

Matrica

nevakcinēti liellopi

BoHV-1 I-ELISA (1)

individuāli seruma paraugi (4)

piena paraugi

gB B-ELISA  (2)

individuāli seruma paraugi (4)

individuāli gaļas sulas paraugi

DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinēti liellopi

gB B-ELISA  (3)

individuāli seruma paraugi

individuāli gaļas sulas paraugi

5. iedaļa

Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekcija

 

Metodes

Matrica

nevakcinētas cūkas

ADV ELISA (5)

individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti seruma (vai plazmas) paraugi

individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti filtrpapīra paraugi

individuāli gaļas sulas paraugi

DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinētas cūkas

gE ELISA  (6)

individuāli seruma paraugi

6. iedaļa

Govju virusālā diareja (BVD)

1.

Tiešās metodes:

a)

reāllaika apgrieztās transkriptāzes PCR;

b)

BVDV antigēna noteikšanas ELISA.

2.

Seroloģiskie testi:

a)

I-ELISA;

b)

B-ELISA.


(1)  I-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 gE vīrusu. Testos, ko veic, lai piešķirtu statusu “brīvs no IBR/IPV”, var izmantot ne vairāk kā 50 kopotu piena (individuālus vai koppiena) paraugu, bet testos, ko veic, lai minēto statusu saglabātu, – ne vairāk kā 100 piena (individuālus vai koppiena) paraugu.

(2)  B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gB proteīnu. Šo metodi drīkst izmantot arī IV pielikuma IV daļā minētajos testos, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1.

(3)  B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gE proteīnu. Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, drīkst izmantot individuālus piena paraugus. Paraugus drīkst kopot, paraugu skaitu katrā kopā izvēloties, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai attiecīgajā kopā varētu noteikt pat tikai vienu pozitīvu paraugu.

(4)  Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, individuāli ievāktus paraugus drīkst kopot. Paraugu skaitu katrā kopā var mainīt, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai mainītā lieluma kopā noteiktu pat tikai vienu vāju pozitīvu paraugu.

(5)  ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, ADV gB proteīnu vai ADV gD proteīnu. ADV gB un ADV gD komplektu vai vesela ADV komplektu partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:2 jābūt pozitīviem. Ja IV pielikuma V daļā ir atsauce uz testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, drīkst izmantot jebkuru no šiem testiem.

(6)  ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret ADV gE proteīnu. Partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:8 jābūt pozitīviem.


IV PIELIKUMS

SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI, SAGLABĀŠANAI, APTURĒŠANAI UN ATSAUKŠANAI OBJEKTIEM UN SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTĪM VAI ZONĀM

I DAĻA

BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA

1. NODAĻA

Bez vakcinācijas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

b)

pēdējo 3 gadu laikā neviens no objektā turētajiem liellopiem, aitām vai kazām nav vakcinēts pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju;

c)

nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, kas paraugošanas laikā atrodas objektā, ar negatīviem rezultātiem ir veikti divi seroloģiskie testi:

i)

pirmais tests jāveic ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 3 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma un pēdējā dzīvnieka, kam imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, aizvākšanas;

ii)

otrais tests jāveic ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad veikta i) punktā minētā paraugošana;

d)

dzīvniekiem, kam vērojamas Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijai raksturīgās klīniskās pazīmes (piem., aborti), ir veikti izmeklējumi, kuros iegūti negatīvi rezultāti;

e)

kopš c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai kuri brīvi ar vakcināciju un kuros pēdējo 3 gadu laikā nav veikta vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju; un:

i)

minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;

ii)

minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem jābūt uzrādījušiem negatīvu rezultātu seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:

30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā vai

30 dienu laikā pēc to ievešanas, ja vien minētajā laikā tie turēti izolēti; vai

iii)

minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas no to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, konstatēts negatīvs rezultāts, ir turētas izolācijā; un

f)

kopš c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie vai izmantotie liellopu, aitu vai kazu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri bez vakcinācijas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas vai kuri brīvi ar vakcināciju un kuros pēdējo 3 gadu laikā vakcinācija nav veikta, un:

a)

minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;

b)

minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:

30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā vai

30 dienu laikā pēc to ievešanas objektā ar noteikumu, ka minētajā laikā tie ir turēti izolēti; vai

c)

minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas no to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, ir turētas izolācijā.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kam ir statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt, ja:

a)

ir izpildītas 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunkta prasības; un

b)

ir izpildītas 2. iedaļas b) punkta i) apakšpunkta prasības.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunkta prasības; un

b)

ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kas:

i)

ar atbilstošiem ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem, ko kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā ražošanas veidu, slimības situāciju un konstatētos riska faktorus, ņemti no visiem nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un visām nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām; vai

ii)

saskaņā ar testēšanas režīmu, ko kompetentā iestāde izveidojusi, ņemot vērā ražošanas veidu un konstatētos riska faktorus, ņemti no nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, kas turēti objektos, kuri atrodas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāaptur, ja:

a)

nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai

b)

ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumu objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām.

2.

Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunkta un 2. iedaļas b) punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis nevar izslēgt saskaņā ar 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu;

c)

ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām; vai

d)

to pamato citas ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas kontroli saistītas vajadzības.

2.

Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām.

4.

Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar B. suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs.

2. NODAĻA

Ar vakcināciju no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības;

b)

kopš 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju; un

i)

minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;

ii)

minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:

30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā vai

30 dienu laikā pēc to ievešanas objektā ar noteikumu, ka minētajā laikā tie ir turēti izolēti; vai

iii)

minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas no to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, konstatēts negatīvs rezultāts, ir turētas izolācijā, un

c)

kopš 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie vai izmantotie liellopu, aitu vai kazu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var objektam piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai ar vakcināciju, un:

a)

minētie dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecīgajā dzīvnieku populācijā;

b)

minētie dzīvnieki ir nesterilizēti vairāk nekā 12 mēnešus veci liellopi un nesterilizētas vairāk nekā 6 mēnešus vecas kazas vai aitas, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts:

i)

30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā; vai

ii)

30 dienu laikā pēc to ievešanas objektā ar noteikumu, ka minētajā laikā tie ir turēti izolēti; vai

c)

minētie dzīvnieki ir atnesušās mātītes, kas kopš to ievešanas objektā līdz brīdim, kad tām seroloģiskajā testā, kas veikts ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 30 dienas pēc atnešanās, konstatēts negatīvs rezultāts, ir turētas izolācijā.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) un d) apakšpunkta prasības; un

b)

tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kuri ar atbilstošiem ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem, ko kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā ražošanas veidu, slimības situāciju un konstatētos riska faktorus, ņemti no visiem nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un visām nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, un minētās testēšanas rezultāti ir negatīvi.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāaptur, ja:

a)

nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai

b)

ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumu objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām.

2.

Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta, 1. iedaļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. iedaļas b) punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis nevar izslēgt saskaņā ar 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu;

c)

ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums objektā turētiem liellopiem, aitām vai kazām; vai

d)

to pamato citas ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas kontroli saistītas vajadzības.

2.

Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprinātie gadījumi un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām.

4.

Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar Brucella suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs.

3. NODAĻA

Dalībvalsts vai zona, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz turētiem liellopiem

1. iedaļa

Statusa piešķiršana attiecībā uz turētiem liellopiem

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:

a)

vismaz pēdējos 3 gadus nav bijis neviena gadījuma, kad turētiem liellopiem būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

b)

pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas agrīnai konstatēšanai turētiem liellopiem un tā ietvērusi vismaz:

i)

no aborta gadījumiem ņemtu paraugu regulāru iesniegšanu laboratoriskai testēšanai;

ii)

tādu aborta gadījumu savlaicīgu izmeklēšanu, kurus var būt izraisījusi Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

c)

pēdējo 3 gadu laikā vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas”;

d)

vismaz pēdējos 3 gadus nav veikta liellopu vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju un dalībvalstī vai zonā ievestie liellopi pēdējo 3 gadu laikā pirms to ievešanas nav tikuši vakcinēti.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana attiecībā uz turētiem liellopiem

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a), b) un d) punkta prasības; un

b)

pirmos 2 secīgos gadus pēc statusa piešķiršanas ir veikta ikgadēja uzraudzība, kuras pamatā ir visu liellopu turēšanas objektu reprezentatīva izlase un kurai jāļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % liellopu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”;

c)

ja 2 secīgus gadus pēc statusa piešķiršanas nav apstiprināts neviens Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums turētiem liellopiem, uzraudzības pamatā ir jābūt:

i)

nejaušinātai ikgadējai uzraudzībai, kurai jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % liellopu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”; vai

ii)

riska izvērtēšanā balstītai ikgadējai uzraudzībai, kuru veic, lai konstatētu Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori, arī infekcijas izplatīšanās no citiem dzīvniekiem, kas nav turēti liellopi.

2.

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turēti liellopi, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnešanu uz turētiem liellopiem.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, gadījumā, kad ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums, statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:

a)

objektā, kurā turētiem liellopiem konstatēta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija, ir nekavējoties veikti attiecīgie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 24. pantā;

b)

60 dienu laikā pēc infekcijas pirmreizējās apstiprināšanas kompetentā iestāde ir veikusi 25. pantā noteikto epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, lai noteiktu iespējamo infekcijas avotu un infekcijas gadījumu sadalījumu, un ir izdarījusi secinājumus par iespējamo infekcijas avotu, un inficēts ir tikai ierobežots skaits objektu un minētie objekti ir epidemioloģiski saistīti ar pirmo konstatēto infekcijas uzliesmojumu;

c)

katrā objektā, kurā pēc b) apakšpunktā paredzēto pasākumu īstenošanas konstatēti domājami vai apstiprināti gadījumi, ir nekavējoties īstenoti 21. pantā vai 24. pantā noteiktie attiecīgie slimību kontroles pasākumi, līdz objektiem ir atjaunots vai atgūts statuss “brīvs no slimības”;

d)

šīs iedaļas 1. punktā minētā uzraudzība ir pielāgota un ir pierādījusi, ka incidents ir atrisināts.

4. NODAĻA

Dalībvalsts vai zona, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz turētām aitām un kazām

1. iedaļa

Statusa piešķiršana attiecībā uz turētām aitām un kazām

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām var piešķirt tikai tad, ja:

a)

vismaz pēdējos 3 gadus nav bijis neviena gadījuma, kad turētām aitām un kazām būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

b)

pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas agrīnai konstatēšanai turētām aitām un kazām un tā ietvērusi vismaz:

i)

no aborta gadījumu dzīvniekiem ņemtu paraugu regulāru iesniegšanu laboratoriskai testēšanai;

ii)

tādu aborta gadījumu savlaicīgu izmeklēšanu, kurus var būt izraisījusi Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

c)

pēdējo 3 gadu laikā ir veikta aitu un kazu populācijas uzraudzība un vismaz 99,8 % aitu vai kazu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % aitu un kazu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas”; un

d)

vismaz pēdējos 3 gadus nav veikta aitu un kazu vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju un dalībvalstī vai zonā ievestās aitas vai kazas pēdējo 3 gadu laikā pirms ievešanas nav tikušas vakcinētas.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana attiecībā uz turētām aitām un kazām

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a), b) un d) punkta prasības; un

b)

pirmos 2 secīgos gadus pēc statusa piešķiršanas tiek veikta ikgadēja uzraudzība, kuras pamatā ir visu tādu objektu reprezentatīva izlase, kur tiek turētas aitas vai kazas, un kura ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % aitu vai kazu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % aitu un kazu populācijas”;

c)

ja 2 secīgus gadus pēc statusa piešķiršanas nav apstiprināts neviens Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums turētām aitām un kazām, uzraudzības pamatā ir jābūt:

i)

nejaušinātai ikgadējai uzraudzībai, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % aitu vai kazu turēšanas objektu” vai prevalences mērķrādītāju “0,1 % aitu un kazu populācijas”; vai

ii)

riska izvērtēšanā balstītai ikgadējai uzraudzībai, kuru veic, lai konstatētu Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori, arī infekcijas izplatīšanās no citiem dzīvniekiem, kas nav turētas aitas un kazas.

2.

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turētas aitas un kazas, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnešanu uz turētām aitām un kazām.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, gadījumā, kad ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums, statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:

a)

objektā, kurā turētām aitām un kazām konstatēta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija, ir nekavējoties veikti attiecīgie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 24. pantā;

b)

60 dienu laikā pēc infekcijas pirmreizējās apstiprināšanas kompetentā iestāde ir veikusi 25. pantā noteikto epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, lai noteiktu iespējamo infekcijas avotu un infekcijas gadījumu sadalījumu, un ir izdarījusi secinājumus par iespējamo infekcijas avotu, un inficēts ir tikai ierobežots skaits objektu un minētie objekti ir epidemioloģiski saistīti ar pirmo konstatēto infekcijas uzliesmojumu;

c)

katrā objektā, kurā pēc b) apakšpunktā paredzēto pasākumu īstenošanas konstatēti domājami vai apstiprināti gadījumi, ir nekavējoties īstenoti 21. pantā vai 24. pantā noteiktie attiecīgie slimību kontroles pasākumi, līdz objektiem ir atjaunots vai atgūts statuss “brīvs no slimības”; un

d)

šīs iedaļas 1. punktā minētā uzraudzība ir pielāgota un ir pierādījusi, ka incidents ir atrisināts.

II DAĻA

MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA INFEKCIJA

1. NODAĻA

No Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijas brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (Mycobacterium bovis, Mycobacterium tuberculosis, Mycobacterium caprae) (MTBC) infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem būtu apstiprināta MTBC infekcija;

b)

vairāk nekā 6 nedēļas veciem liellopiem, kas testēšanas vai paraugošanas laikā atrodas objektā, ar negatīviem rezultātiem ir veikti divi imunoloģiskie testi:

i)

pirmais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 6 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma dzīvnieka un pēdējā dzīvnieka, kam imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, aizvākšanas;

ii)

otrais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad veikta i) punktā minētā liellopu testēšana vai paraugu ņemšana;

c)

kopš b) apakšpunkta i) punktā minētās testēšanas vai paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi ir no objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas, un:

i)

tie ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no MTBC infekcijas;

ii)

tie ir vairāk nekā 6 nedēļas veci un tiem konstatēts negatīvs rezultāts imunoloģiskajā testā, kurš veikts:

30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā vai

30 dienu laikā pēc to ievešanas, ja vien minētajā laikā tie turēti izolēti; un

d)

kopš b) apakšpunkta i) punktā minētās testēšanas vai paraugošanas sākuma visi objektā ievestie vai izmantotie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no MTBC infekcijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas, un:

a)

tie ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no MTBC infekcijas;

b)

ja tie ir vairāk nekā 6 nedēļas veci liellopi, tiem konstatēts negatīvs rezultāts imunoloģiskajā testā, kurš veikts:

i)

30 dienu laikā pirms to ievešanas objektā; vai

ii)

30 dienu laikā pēc to ievešanas, ja vien minētajā laikā tie turēti izolēti.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde testu drīkst nepieprasīt, ja:

a)

objektā ievestajiem liellopiem:

i)

pēdējo 6 mēnešu laikā veikts imunoloģiskais tests un tā rezultāts ir negatīvs; un

ii)

tie ir no objektiem, kur liellopiem pēdējo 6 mēnešu laikā ir veikti testi saskaņā ar 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā vai 2. punktā paredzēto testēšanas režīmu, un minēto testu rezultāti ir negatīvi; vai

b)

objektā ievestajiem liellopiem:

i)

pēdējo 12 mēnešu laikā veikts imunoloģiskais tests un tā rezultāts ir negatīvs; un

ii)

tie ir no objektiem, kur liellopiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikti testi saskaņā ar 2. iedaļas 2. punkta b) vai c) apakšpunktā paredzēto testēšanas režīmu, un minēto testu rezultāti ir negatīvi.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no MTBC infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības;

b)

kompetentajai iestādei tiek paziņots par visiem gadījumiem, kur ir aizdomas par MTBC infekciju kādam liellopam, kas turēts minētajā objektā vai no minētā objekta ievests kautuvē, un šie gadījumi tiek izmeklēti; un

c)

ar ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem visiem vairāk nekā 6 nedēļas veciem liellopiem ir veikts imunoloģiskais tests, kura rezultāts ir negatīvs.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var testēšanas režīmu mainīt šādi:

a)

dalībvalstī vai zonā, kur ar MTBC inficēto objektu īpatsvars, ko aprēķina katru gadu 31. decembrī, pēdējos 24 mēnešus nav pārsniedzis 1 % gadā, testu starplaiku var pagarināt līdz 24 mēnešiem;

b)

dalībvalstī vai zonā, kur ar MTBC inficēto objektu īpatsvars, ko aprēķina katru gadu 31. decembrī, pēdējos 48 mēnešus nav pārsniedzis 0,2 % gadā, testu starplaiku var pagarināt līdz 36 mēnešiem;

c)

dalībvalstī vai zonā, kur ar MTBC inficēto objektu īpatsvars, ko aprēķina katru gadu 31. decembrī, pēdējos 72 mēnešus nav pārsniedzis 0,1 % gadā, testu starplaiku var pagarināt līdz 48 mēnešiem;

d)

ja risks, ka MTBC varētu tikt pārnests no savvaļas dzīvniekiem uz liellopiem, ir novērtēts, veicot atbilstošu uzraudzību, testu starplaiku no MTBC infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā var noteikt, pamatojoties uz ražošanas veidu un konstatētajiem riska faktoriem un ņemot vērā vismaz šādus riskus:

i)

vieta, kas saistīta ar aizdomām par MTBC infekciju vai ar apstiprinātu MTBC infekciju savvaļas dzīvniekiem;

ii)

MTBC infekcijas vēsture pēdējo 5 gadu laikā;

iii)

epidemioloģiskā saikne starp objektiem i) vai ii) apakšpunktā.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Liellopu turēšanas objektam statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir jāaptur, ja:

a)

nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai

b)

ir aizdomas par MTBC infekcijas gadījumu kādam objektā turētam liellopam.

2.

Statusu “brīvs no MTBC infekcijas” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunkta, 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta un attiecīgi 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta vai 2. punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina MTBC infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss. Ja domājami slimi liellopi šajā sakarā tiek nokauti, izmeklējumos jāiekļauj paraugu pārbaude, ko veic ar tiešām diagnostikas metodēm.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

MTBC infekciju nevar izslēgt saskaņā ar 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu;

c)

kādam objektā turētam liellopam ir apstiprināts MTBC infekcijas gadījums; vai

d)

to pamato citas ar MTBC infekcijas kontroli saistītas vajadzības.

2.

Ja statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:

a)

visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki un visi dzīvnieki, kam imunoloģiskā testā konstatēts nenegatīvs rezultāts, ir aizvākti; un

b)

atlikušie liellopi atbilst 1. iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

4.

Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu var atgūt, ja:

a)

visiem vairāk nekā 6 nedēļas veciem liellopiem, kas testēšanas laikā atrodas objektā, ir veikti divi tālāk minētie imunoloģiskie testi un to rezultāti ir negatīvi:

i)

pirmais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 2 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma dzīvnieka un pēdējā dzīvnieka, kam imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, aizvākšanas;

ii)

otrais tests jāveic ar liellopiem vai paraugiem, kas no liellopiem ņemti ne agrāk kā 2 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad veikta i) punktā minētā liellopu testēšana vai paraugošana; un

b)

ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

i)

epidemioloģiskās izmeklēšanas slēdziens liecina, ka inficēšanās cēlonis ir viena vai vairāku inficētu dzīvnieku ievešana objektā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms MTBC infekcijas konstatēšanas; vai

ii)

kopš MTBC infekcijas konstatēšanas ir apstiprināts tikai viens gadījums vai tikai vienam liellopam MTBC imunoloģiskā testā konstatēts pozitīvs rezultāts, un objekta statuss pēdējo 3 gadu laikā nav atsaukts; vai

iii)

objektā turētiem liellopiem imunoloģiskā testā, kas veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms MTBC infekcijas konstatēšanas saskaņā ar 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu vai 2. punktu, konstatēts negatīvs rezultāts.

2. NODAĻA

No MTBC infekcijas brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana attiecībā uz turētiem liellopiem

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no MTBC infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 3 gadu laikā vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no MTBC infekcijas”, un tādu objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nav pārsniegusi 0,1 %; un

b)

pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības MTBC infekcijas konstatēšanai turētiem liellopiem un minētās prasības ietvērušas vismaz:

i)

MTBC infekcijas izraisītu bojājumu sistemātisku izpēti visiem nokautajiem liellopiem, kuru veic, izmantojot pirmskaušanas un pēckaušanas uzraudzību;

ii)

tādu bojājumu izmeklēšanu, kurus varētu būt izraisījusi MTBC infekcija.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no MTBC infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas b) punkta prasības; un

b)

pirmos 2 secīgos gadus pēc statusa piešķiršanas ir veikta nejaušināta ikgadējā uzraudzība, kuras pamatā ir visu liellopu turēšanas objektu reprezentatīva izlase un kura ar 95 % ticamību pierāda, ka:

i)

vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir brīvi no MTBC infekcijas;

ii)

to objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nepārsniedz 0,1 %;

c)

ja 2 gadus pēc kārtas ir izpildīti b) apakšpunkta nosacījumi, uzraudzības pamatā ir:

i)

nejaušināta ikgadēja uzraudzība, kas ar vismaz 95 % ticamību parāda, ka to objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nepārsniedz 0,1 %; vai

ii)

riska izvērtēšanā balstīta ikgadēja uzraudzība, ko veic, lai konstatētu MTBC infekciju, un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori, arī infekcijas izplatīšanās no citiem dzīvniekiem, kas nav turēti liellopi, un pastiprināta uzraudzība objektos, kas saistīti ar vismaz vienu no 1. nodaļas 2. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem riskiem.

2.

MTBC infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turēti liellopi, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no MTBC infekcijas” neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst MTBC infekcijas pārnešanu uz turētiem liellopiem.

III DAĻA

GOVJU ENZOOTISKĀ LEIKOZE

1. NODAĻA

No govju enzootiskās leikozes brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju enzootiskās leikozes (EBL)” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem būtu apstiprināta EBL;

b)

objektā turētiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz divas reizes ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaiku ir veikts seroloģiskais tests, kura rezultāts ir negatīvs;

c)

kopš b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi:

i)

ir no objektiem, kas brīvi no EBL; vai

ii)

ir no objektiem, kur klīniskajā apskatē, pēcnāves apskatē vai EBL diagnostiskajā testā 24 mēnešu laikā pirms minēto dzīvnieku nosūtīšanas nav iegūti nekādi pierādījumi par EBL, un:

ja minētie liellopi ir vairāk nekā 24 mēnešus veci,

tie turēti izolēti no citiem objektā turētiem liellopiem un šajā laikā tiem divas reizes ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaiku veikti seroloģiskie testi, kuru rezultāti ir negatīvi vai

tiem ir izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāts ir negatīvs un kurš veikts 30 dienu laikā pirms to ievešanas, ar noteikumu, ka visi liellopi ir testēti saskaņā ar b) apakšpunktu,

ja minētie liellopi ir mazāk nekā 24 mēnešus veci,

tie ir dzimuši mātēm, kurām veikts seroloģiskais tests uz EBL, izmantojot paraugus, kas ņemti pēdējo 12 mēnešu laikā divos piegājienos ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaiku, un testa rezultāts ir negatīvs; un

d)

kopš b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no EBL; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no EBL” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no EBL un kas atrodas vai nu no EBL brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no EBL” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības; un

b)

ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana uz EBL, kuri

i)

ar ne vairāk kā 36 mēnešu starplaikiem ņemti no visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem; vai

ii)

ja objekts atrodas no EBL brīvā dalībvalstī vai zonā, ņemti saskaņā ar attiecīgi 2. nodaļas 2. iedaļas b) vai c) punktu.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no EBL” ir jāaptur, ja:

a)

nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

ir aizdomas par EBL gadījumu kādam objektā turētam liellopam.

2.

Statusu “brīvs no EBL” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunkta un 2. iedaļas b) punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina EBL neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no EBL” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām; vai

b)

ir apstiprināts EBL gadījums kādam objektā turētam liellopam.

2.

Ja statuss “brīvs no EBL” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. iedaļas b) punktā noteiktās prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no EBL” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:

a)

visi liellopi, kam konstatēts pozitīvs testa rezultāts attiecībā uz EBL, un visi to pēcnācēji, kas jaunāki par 24 mēnešiem, ir aizvākti;

b)

visiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem divas reizes ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaiku ir izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi; pirmais tests jāveic ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 4 mēnešus pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma aizvākšanas.

4.

Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, pēcnācējus, kas piedzimuši mātēm, kam EBL seroloģiskā testa rezultāts bijis pozitīvs vai kam konstatēti EBL izraisīti bojājumi, drīkst turēt objektā, ja:

a)

tie uzreiz pēc atnešanās ir nošķirti no mātes un tiem konstatēts negatīvs rezultāts PCR testā, kuru izdara divas reizes un kurā pirmais paraugs jāņem 3–5 nedēļas pēc atnešanās un otrais paraugs jāņem 8–10 nedēļas pēc atnešanās; un

b)

tie paliek objektā līdz 24 mēnešu vecumam un to seroloģiskā testa rezultāts ir negatīvs vai tos pirms minētā testa saskaņā ar 27. panta 4. punkta prasībām nosūta tieši uz kautuvi.

2. NODAĻA

No EBL brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no EBL” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:

a)

vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu ir brīvi no EBL; un

b)

visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem, kas nokauti šajā dalībvalstī vai zonā, tiek veikta oficiāla pēcnāves apskate un, lai apstiprinātu vai izslēgtu EBL klātbūtni, tiek laboratoriski izmeklēti paraugi, kas ņemti no visiem dzīvniekiem, kam ir audzēji, kurus varētu būt izraisījusi EBL.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no EBL” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas prasības; un

b)

pirmos 5 gadus pēc statusa “brīva no EBL” piešķiršanas tiek veikta uzraudzība, kas balstīta uz:

i)

ikgadēju nejaušinātu paraugošanu, kura nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar EBL inficētus objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 0,2 %; vai

ii)

visu vairāk nekā 24 mēnešus vecu liellopu seroloģisku testēšanu, ko veic vismaz vienu reizi;

c)

pēc pirmajiem 5 gadiem pēc statusa “brīva no EBL” piešķiršanas tiek veikta uzraudzība, ar kuru pierāda infekcijas neesību un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori.

IV DAĻA

GOVJU INFEKCIOZAIS RINOTRAHEĪTS / INFEKCIOZAIS PUSTULOZAIS VULVOVAGINĪTS

1. NODAĻA

No govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta (IBR/IPV)” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētiem liellopiem būtu apstiprināts IBR/IPV;

b)

pēdējo 2 gadu laikā neviens no objektā turētajiem liellopiem nav vakcinēts pret IBR/IPV;

c)

objektā turētajiem liellopiem, ņemot vērā iepriekšēju DIVA vakcināciju, ir bijis piemērots vismaz viens no tālāk minētajiem testēšanas režīmiem, kur veikti seroloģiskie testi, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE, izmantojot:

i)

asins, piena vai gaļas sulas paraugu, kas ņemts no katra liellopa ne vairāk kā 12 mēnešus ilgā laikposmā; vai

ii)

asins, piena vai gaļas sulas paraugus, kas vismaz divos piegājienos ar starplaiku, kas nav mazāks par 2 mēnešiem un nepārsniedz 12 mēnešus, ņemti no:

visām vairāk nekā 12 mēnešus vecām liellopu mātītēm un

visiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopu tēviņiem, kas izmantoti vai paredzēti vaislai, un

nejaušināti izvēlētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem tēviņiem, kas nav paredzēti vaislai. Testējamo dzīvnieku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %; vai

iii)

ja objektā vismaz 30 % liellopu ir laktācijas periodā:

koppiena paraugus, kas vismaz trīs piegājienos ar starplaiku, kurš nav mazāks par 3 mēnešiem, ņemti no laktācijas periodā esošām liellopu mātītēm, kas pārstāv visas objekta epidemioloģiskās vienības, un

asins paraugus, kas ņemti no visām vairāk nekā 12 mēnešus vecām liellopu mātītēm, kas nav laktācijas periodā, un no visiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopu tēviņiem, kas izmantoti vai paredzēti vaislai, un

asins vai gaļas sulas paraugu, kas nejaušināti ņemts no vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopu tēviņiem, kuri nav paredzēti vaislai. Testējamo dzīvnieku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %; vai

iv)

ja objektā mazāk nekā 5 % turēto liellopu ir tēviņi un vismaz 95 % vairāk nekā 24 mēnešus vecu mātīšu ir paredzētas vai tiek izmantotas piena ražošanai, koppiena paraugus, kas vismaz sešos piegājienos ar starplaiku, ne mazāku par 2 mēnešiem, ņemti no laktācijas periodā esošām liellopu mātītēm, kas pārstāv visas objekta epidemioloģiskās vienības;

d)

kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi:

i)

ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV, un, ja izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no IBR/IPV un uz ko neattiecas apstiprināta izskaušanas programma, ir uzrādījuši negatīvu rezultātu seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE un ko veic ar paraugu, kurš ņemts pēc minēto liellopu ievešanas un pirms statusa “brīvs no IBR/IPV” piešķiršanas; vai

ii)

pirms to ievešanas ir turēti karantīnā, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 un ko veic ar paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma; un

e)

kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no IBR/IPV; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no IBR/IPV” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV un kas atrodas vai nu no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, ar noteikumu, ka minētie liellopi atbilst attiecīgajām 2. iedaļas c) un d) punkta prasībām.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no IBR/IPV” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunkta prasības;

b)

ar negatīviem rezultātiem, ņemot vērā iepriekšējas vakcinācijas ar DIVA vakcīnu, tiek veikta seroloģiskā testēšana, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE. Minēto testēšanu veic:

i)

ar asins, piena vai gaļas sulas paraugiem, ko katru gadu ņem no visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem; vai

ii)

ja objektā vismaz 30 % liellopu ir laktācijas periodā, vismaz reizi gadā ar:

koppiena paraugiem, kas vismaz trīs piegājienos ar starplaiku, kurš nav mazāks par 3 mēnešiem, ņemti no laktācijas periodā esošām liellopu mātītēm, kas pārstāv visas objekta epidemioloģiskās vienības, un

asins paraugiem, kas ņemti no visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem vaislas liellopu tēviņiem; vai

iii)

ja objektā mazāk nekā 5 % turēto liellopu ir tēviņi un vismaz 95 % vairāk nekā 24 mēnešus vecu mātīšu ir paredzētas vai tiek izmantotas piena ražošanai, vismaz reizi gadā ar koppiena paraugiem, kas vismaz sešos piegājienos ar starplaiku, ne mazāku par 2 mēnešiem, ņemti no laktācijas periodā esošām liellopu mātītēm, kas pārstāv visas objekta epidemioloģiskās vienības; vai

iv)

ja statuss “brīvs no IBR/IPV” saglabāts pēdējos 3 gadus pēc kārtas, reizi gadā ar asins vai piena paraugiem, kas ņemti no tik daudz liellopu, cik nepieciešams, lai varētu vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %; vai

v)

ja objekts atrodas no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā, ar paraugiem, kas ņemti saskaņā ar 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu vai attiecīgā gadījumā 2. nodaļas 2. iedaļas 3. punktu;

c)

ja objekts atrodas tālāk minētā dalībvalstī vai zonā, minētajā objektā tiek ievesti tikai tādi liellopi, kas nav vakcinēti pret IBR/IPV infekciju:

i)

no IBR/IPV brīva dalībvalsts vai zona; vai

ii)

dalībvalsts vai zona, kur noteikts vakcinācijas aizliegums, kas ir daļa no apstiprinātā izskaušanas programmā paredzētās izskaušanas stratēģijas;

d)

visi ievestie liellopi atbilst 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta prasībām vai ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE un ko veic ar paraugu, kurš 15 dienu laikā pirms minēto liellopu nosūtīšanas ņemts izcelsmes objektos, ja:

i)

objekts atrodas no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā un izcelsmes objekti neatrodas no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā; vai

ii)

objekts atrodas dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, un izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no IBR/IPV un uz ko apstiprināta izskaušanas programma neattiecas.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no IBR/IPV” ir jāaptur, ja:

a)

nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

ir aizdomas par IBR/IPV infekcijas gadījumu kādam objektā turētam liellopam.

2.

Statusu “brīvs no IBR/IPV” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b), c) un d) punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina IBR/IPV neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no IBR/IPV” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

kādam objektā turētam liellopam ir apstiprināts IBR/IPV gadījums.

2.

Ja statuss “brīvs no IBR/IPV” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunktā un 2. iedaļas b), c) un d) punktā noteiktās prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no IBR/IPV” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:

a)

visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki ir aizvākti;

b)

ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 30 dienas pēc pēdējā apstiprinātā gadījuma dzīvnieka aizvākšanas, ir īstenots vismaz viens no 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem testēšanas režīmiem un iegūtais rezultāts ir negatīvs.

2. NODAĻA

No IBR/IPV brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no IBR/IPV” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:

a)

ir aizliegta turētu liellopu vakcinācija pret IBR/IPV; un

b)

vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % attiecīgās liellopu populācijas, ir brīvi no IBR/IPV.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no IBR/IPV” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas prasības; un

b)

katru gadu tiek veikta uzraudzība, kuras pamatā ir nejaušināta paraugošana un kurai jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar BoHV-1 inficētus objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % objektu”, vai ar BoHV-1 inficētus liellopus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot DIVA vakcināciju, ja:

a)

saskaņā ar 25. pantu veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un izmeklējumu rezultāti liecina, ka uzliesmojums skāris tikai nelielu skaitu objektu;

b)

to izmanto tikai, lai šo uzliesmojumu kontrolētu, ja kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu;

c)

liellopi tiek DIVA vakcinēti kompetentās iestādes uzraudzībā un tiek dokumentēta DIVA vakcīnu izmantošana katram dzīvniekam;

d)

DIVA satvarā vakcinētie liellopi tiek pārvietoti tieši uz kautuvi vai uz objektu citā zonā vai dalībvalstī, kur nav noteikts vakcinācijas aizliegums.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 5 secīgus gadus pēc statusa “brīva no IBR/IPV” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda BoHV-1 infekcijas neesību.

V DAĻA

AUJESKI SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJA

1. NODAĻA

No Aujeski slimības vīrusa infekcijas brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Cūku turēšanas objektam statusu “brīvs no Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad objektā turētām cūkām būtu apstiprināta ADV infekcija;

b)

pēdējo 12 mēnešu laikā neviena no objektā turētajām cūkām nav vakcinēta pret Aujeski slimību;

c)

objektā turētām cūkām, ņemot vērā iepriekšēju DIVA vakcināciju, pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis piemērots vismaz viens no tālāk minētajiem testēšanas režīmiem, kura satvarā ar negatīviem rezultātiem ir izdarīti seroloģiskie testi, ar kuriem nosaka antivielas pret ADV vai – ja vajadzīgs – antivielas pret ADV-gE un kurus veic ar:

i)

asins vai gaļas sulas paraugu, kas ņemts no katras cūkas; vai

ii)

asins vai gaļas sugas paraugiem, kas divos piegājienos ar 2–3 mēnešu starplaiku ņemti no tik daudz dzīvnieku, cik nepieciešams, lai varētu vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %;

d)

kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visas objektā turētās cūkas:

i)

ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas, un, ja izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no ADV un uz ko neattiecas apstiprināta izskaušanas programma, minētajiem dzīvniekiem pēc to ievešanas un pirms statusa “brīvs no ADV infekcijas” piešķiršanas ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV vai – ja vajadzīgs – antivielas pret ADV-gE, un tā rezultāts ir negatīvs; vai

ii)

vismaz 30 dienas pirms to ievešanas ir turētas karantīnā, un tām konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV un ko veic divas reizes ar ne mazāk kā 30 dienu ilgu starplaiku starp katra parauga ievākšanas reizi. Pēdējā testā izmantojamais paraugs ir jāņem 15 dienu laikā pirms nosūtīšanas;

e)

kopš c) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie cūku izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no ADV infekcijas” objektam var piešķirt, ja visas cūkas ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas un kas atrodas vai nu no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, ar noteikumu, ka minētās cūkas atbilst 2. iedaļas d) punkta prasībām.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Cūku turēšanas objektam statusu “brīvs no ADV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunkta prasības;

b)

ar negatīviem rezultātiem tiek veikta seroloģiskā testēšana, kurā izmanto reprezentatīvu skaitu asins vai gaļas sulas paraugu, kas ņemti no objektā turētām cūkām, un kuras mērķis ir, pamatojoties uz testēšanas režīmu, kurā ņemts vērā ražošanas cikls un ADV ievazāšanas risks, pārliecināties par ADV infekcijas neesību. Minēto testēšanu veic šādi:

i)

ja neviena turētā cūka nav vakcinēta pret Aujeski slimību, vismaz reizi gadā ar testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV; vai

ii)

vismaz divas reizes gadā ar testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, un vajadzības gadījumā ar testiem, ar ko nosaka antivielas pret ADV-gE;

c)

ja objekts atrodas no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā, saskaņā ar uzraudzību, kas paredzēta 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā (attiecīgā gadījumā), tiek veikta attiecīgā seroloģiskā testēšana, kas minēta b) punktā;

d)

visas ievestās cūkas:

i)

atbilst 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta prasībām; vai

ii)

ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas, un tām ar negatīviem rezultātiem izdarīts seroloģiskais tests, ar kuru nosaka antivielas pret veselu ADV un kurš veikts ar paraugu, kas 15 dienu periodā pirms nosūtīšanas ievākts izcelsmes objektos, ja:

objekts atrodas no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā un izcelsmes objekti neatrodas no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā vai

objekts atrodas dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, un izcelsmes objekti atrodas dalībvalstī vai zonā, kas nav brīva no ADV infekcijas un uz ko apstiprināta izskaušanas programma neattiecas.

Testējamo cūku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz mazāk nekā 4 mēnešus vecām cūkām, kas dzimušas DIVA satvarā vakcinētām mātēm, var izmantot seroloģisko testu, ar ko nosaka antivielas pret ADV-gE.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Cūku turēšanas objektam statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir jāaptur, ja:

a)

vairs netiek izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

ir aizdomas par ADV infekcijas gadījumu kādai objektā turētai cūkai.

2.

Statusu “brīvs no ADV infekcijas” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b) vai c) punkta (attiecīgā gadījumā) un d) punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina ADV infekcijas neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Cūku turēšanas objekta statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

kādai objektā turētai cūkai ir apstiprināts ADV infekcijas gadījums.

2.

Ja statuss “brīvs no ADV infekcijas ” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b) vai c) punkta (attiecīgā gadījumā) un d) punkta prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir aizvāktas visas objektā turētās cūkas.

2. NODAĻA

No Aujeski slimības vīrusa infekcijas brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no ADV” infekcijas attiecībā uz turētām cūkām var piešķirt tikai tad, ja:

a)

iepriekšējos 12 mēnešus ir bijusi aizliegta cūku vakcinācija pret Aujeski slimību;

b)

ir veikta uzraudzība, kas parāda, ka attiecīgajā dalībvalstī vai zonā esošos objektos vismaz iepriekšējos 24 mēnešus nav konstatēti klīniski, virusoloģiski vai seroloģiski ADV infekcijas pierādījumi; un

c)

gadījumos, kad ir zināms, ka ADV infekcija ir ieviesusies savvaļas cūku populācijā, ir veikti pasākumi, lai novērstu ADV pārnešanu no savvaļas cūkām uz turētām cūkām.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no ADV infekcijas” attiecībā uz turētām cūkām var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a) un c) punkta prasības; un

b)

katru gadu tiek veikta uzraudzība, kas balstīta uz nejaušinātu paraugošanu, kura nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar ADV inficētus objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 0,2 %. No objektā turētām cūkām ņemamo asins vai gaļas sulas paraugu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 20 %.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, slimības uzliesmojuma gadījumā statusu “brīva no ADV infekcijas cūku populācijā” dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:

a)

visas skartajos objektos turētās cūkas ir aizvāktas;

b)

kompetentā iestāde ir veikusi epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, arī izdarījusi klīnisko izmeklējumu un seroloģisko un virusoloģisko testēšanu:

i)

visos cūku turēšanas objektos, kas tieši vai netieši bijuši saskarē ar inficēto objektu, ar mērķi izslēgt infekciju; un

ii)

visos cūku turēšanas objektos, kas atrodas vismaz 2 kilometru rādiusā ap inficēto objektu, ar mērķi pierādīt, ka šie objekti nav inficēti. No šajos objektos turētām cūkām ņemamo asins vai gaļas sulas paraugu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 10 %; vai

iii)

ja izmantota DIVA vakcinācija, cūku turēšanas objektos, kas atrodas vakcinācijas rajonā ap inficēto objektu, divas reizes ar 2 mēnešu starplaiku ir veikta seroloģiskā testēšana uz ADV-gE antivielām, lai pierādītu infekcijas neesību;

c)

rezultāti, kas iegūti saskaņā ar b) apakšpunktu veiktajā izmeklēšanā, liecina, ka uzliesmojums skāris tikai nelielu skaitu objektu;

d)

katrā ar ADV inficētā objektā nekavējoties īstenoti attiecīgie kontroles pasākumi, kas minēti 24. pantā, t. sk. vajadzības gadījumā veikta vakcinācija ar DIVA vakcīnām.

3.

Atkāpjoties no 1. iedaļas a) punkta, kompetentā iestāde var atļaut 2. punktā minētā slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot DIVA vakcināciju, ja:

a)

to izmanto tikai, lai šo uzliesmojumu kontrolētu, ja kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu;

b)

cūkas tiek DIVA vakcinētas kompetentās iestādes uzraudzībā un tiek dokumentēta DIVA vakcīnu izmantošana katram dzīvniekam;

c)

DIVA satvarā vakcinētās cūkas tiek pārvietotas tieši uz kautuvi vai uz objektu citā zonā vai dalībvalstī, kur nav noteikts vakcinācijas aizliegums.

4.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 2 secīgus gadus pēc statusa “brīva no ADV infekcijas” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda ADV infekcijas neesību.

VI DAĻA

GOVJU VIRUSĀLĀ DIAREJA

1. NODAĻA

No govju virusālās diarejas brīvs objekts

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju virusālās diarejas (BVD)” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

pēdējo 18 mēnešu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad kādam objektā turētam liellopam būtu apstiprināta BVD;

b)

objektā turētiem liellopiem, ņemot vērā iespējamās iepriekšējās vakcinācijas, ir piemērots vismaz viens no šādiem testēšanas režīmiem:

i)

ar paraugiem, kas ņemti no visiem liellopiem, ir veikti testi, ar kuriem nosaka BVD vīrusa (BVDV) antigēnu vai genomu, un šo testu rezultāti ir negatīvi.

Vismaz no visiem pēdējos 12 mēnešos dzimušiem teļiem paraugiem jābūt ņemtiem pēc oficiālās identificēšanas vai vienlaikus ar to, bet ne vēlāk kā 20 dienas pēc atnešanās. To teļu mātes, kuru testu rezultāti ir negatīvi, nav jātestē;

ii)

ar paraugiem, kas ne mazāk kā 12 mēnešus ilgā laikposmā vismaz trīs piegājienos ar ne mazāk kā 4 mēnešu starplaikiem ņemti no liellopiem, kuri vismaz 3 mēnešus pirms testēšanas turēti objektā, ir veikti seroloģiskie testi, ar kuriem nosaka antivielas pret BVDV, un šo testu rezultāti ir negatīvi.

Testējamo dzīvnieku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 50 %; jātestē ir vismaz pieci dzīvnieki vai visi turētie dzīvnieki, ja to skaits ir mazāks nekā pieci.

Ja liellopi objektā tiek turēti atsevišķās grupās, kam nav tiešas savstarpējas saskares, jātestē attiecīgs skaits dzīvnieku katrā grupā;

iii)

ne mazāk kā 12 mēnešu laikposmā ir piemērota i) un ii) punktā noteikto testēšanas režīmu kombinācija.

Kombinētajam testēšanas režīmam jābūt tādai pašai spējai atklāt slimību kā i) un ii) punktā minētajiem testēšanas režīmiem;

c)

kopš 1. punkta b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopi:

i)

ir no objektiem, kas ir brīvi no BVD un atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā; vai

ii)

ir no objektiem, kas brīvi no BVD un kur:

pēdējo 4 mēnešu laikā ar negatīviem rezultātiem ir veikti 1. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta ii) vai iii) punktā minētie seroloģiskie testi vai

pirms to nosūtīšanas minētie liellopi ir testēti atsevišķi, lai izslēgtu BVDV pārnesi uz galamērķa objektu, ņemot vērā testēšanas vēsturi un attiecīgā gadījumā dzīvnieka grūsnības posmu; vai

iii)

tie uzrādījuši negatīvu rezultātu BVDV antigēna vai genoma testā un

vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas ir turēti karantīnā, un, ja tās ir grūsnas mātītes, uzrādījuši negatīvu rezultātu BVDV antivielu testā, kas veikts ar paraugiem, kuri ņemti pēc ne mazāk kā 21 dienu ilgas karantīnas, vai

pirms to nosūtīšanas vai – ja tās ir grūsnas mātītes – pirms apsēklošanas, kas notikusi pirms pašreizējās grūsnības, uzrādījuši pozitīvu rezultātu BVDV antivielu testā;

d)

kopš 1. punkta b) apakšpunktā minētās paraugošanas sākuma visi objektā ievestie liellopu izcelsmes reproduktīvie produkti ir no:

i)

objektiem, kas brīvi no BVD; vai

ii)

apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no BVD” objektam var piešķirt, ja:

a)

visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no BVD un atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, un attiecīgā gadījumā atbilst 1. punkta c) apakšpunkta prasībām; vai

b)

visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no BVD, tie nav paredzēti vaislai un objekta statuss “brīvs no BVD” ir saglabāts saskaņā ar 2. iedaļas 2. punktu.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no BVD” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības;

b)

kopš statusa “brīvs no BVD” piešķiršanas objektam neviens liellops nav vakcinēts pret BVD;

c)

ar negatīviem rezultātiem tiek veikts vismaz viens no šādiem testēšanas režīmiem:

i)

katram jaundzimušajam teļam konstatēts negatīvs rezultāts BVDV antigēna vai genoma testā, ko veic ar paraugu, kurš ņemts tajā pašā laikā, kad notikusi oficiālā identificēšana, bet ne vēlāk kā 20 dienas pēc atnešanās;

ii)

vismaz reizi gadā, izmantojot paraugus, kas ņemti no liellopiem, kuri vismaz 3 mēnešus pirms testēšanas turēti objektā, tiek veikti seroloģiskie testi, ar kuriem nosaka antivielas pret BVDV.

Testējamo dzīvnieku skaitam jābūt tādam, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt seropozitīvos dzīvniekus, izmantojot prevalences mērķrādītāju 50 %; jātestē ir vismaz pieci dzīvnieki vai visi turētie dzīvnieki, ja to skaits ir mazāks nekā pieci.

Ja liellopi objektā tiek turēti atsevišķās grupās, kam nav tiešas savstarpējas saskares, jātestē attiecīgs skaits dzīvnieku katrā grupā;

iii)

tiek piemērota i) un ii) punktā minēto testēšanas režīmu kombinācija.

Kombinētajam testēšanas režīmam jābūt tādai pašai spējai atklāt slimību kā i) un ii) punktā minētajiem testēšanas režīmiem;

iv)

ja objekts atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā, testus veic ar paraugiem, kas ņemti saskaņā ar 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu vai attiecīgā gadījumā 2. nodaļas 2. iedaļas 3. punktu;

d)

ja objekts atrodas no BVD brīvā dalībvalstī vai zonā, minētajā objektā tiek ievesti tikai tādi liellopi, kas nav vakcinēti pret BVD.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kurā tiek turēti 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā minētie liellopi, statusu “brīvs no BVD” drīkst saglabāt, neveicot liellopu testēšanu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta prasības;

b)

tie netiek izmantoti vaislai;

c)

tie nav saskarē ar dzīvniekiem, kas paredzēti vai tiek izmantoti vaislai, un no šī objekta tiek pārvietoti uz kautuvi:

i)

tieši vai

ii)

ar tādas savākšanas operācijas starpniecību, kuru veic tajā pašā dalībvalstī vai zonā un kurā tiek savākti tikai tādi dzīvnieki, kas atbilst b) un c) apakšpunkta prasībām un ir no objektiem, kuri izpilda a) apakšpunktā noteiktās prasības.

3. iedaļa

Statusa apturēšana un atjaunošana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no BVD” ir jāaptur, ja:

a)

nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

ir aizdomas par BVD gadījumu kādam objektā turētam liellopam.

2.

Statusu “brīvs no BVD” var atjaunot tikai tad, ja:

a)

ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta un attiecīgā gadījumā 2. punkta prasības;

b)

turpmāko izmeklējumu rezultāti apliecina BVD neesību un ir noteikts visu domājamo gadījumu statuss.

4. iedaļa

Statusa atsaukšana un atgūšana

1.

Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no BVD” ir jāatsauc, ja:

a)

pēc tam, kad ir beidzies 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais statusa apturēšanas laikposms, nav izpildīta viena vai vairākas no 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

b)

kādam objektā turētam liellopam ir apstiprināts BVD gadījums.

2.

Ja statuss “brīvs no BVD” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta un attiecīgā gadījumā 2. punkta prasības.

3.

Ja statuss “brīvs no BVD” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:

a)

visi dzīvnieki, kam konstatēts pozitīvs testa rezultāts attiecībā uz BVDV, ir aizvākti;

b)

ir noteikts katra objektā turētā liellopa statuss attiecībā uz BVDV infekciju;

c)

visi teļi, kas varētu būt inficēti ar BVDV in utero, ir dzimuši un turēti izolācijā līdz brīdim, kad tiem konstatēts negatīvs testa rezultāts attiecībā uz BVDV antigēnu vai genomu.

2. NODAĻA

No govju virusālās diarejas brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no BVD” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:

a)

ir aizliegta turētu liellopu vakcinācija pret BVD;

b)

vismaz iepriekšējo 18 mēnešu laikā nav apstiprināts neviens BVD gadījums turētiem liellopiem; un

c)

vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir brīvi no BVD.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no BVD” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:

a)

joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a) un c) punkta prasības; un

b)

katru gadu tiek veikta uzraudzība, kas nodrošina iespēju vismaz ar 95 % ticamību konstatēt ar BVDV inficētos objektus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,2 % objektu”, vai ar BVDV inficētos liellopus, izmantojot prevalences mērķrādītāju “0,1 % liellopu populācijas”.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot vakcināciju, ja:

a)

saskaņā ar 25. pantu veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un izmeklējumu rezultāti liecina, ka uzliesmojums skāris tikai nelielu skaitu objektu;

b)

kompetentās iestādes uzraudzībā tiek vakcinēts tikai ierobežots skaits liellopu, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, lai kontrolētu šo uzliesmojumu, un vakcinācijas izmantošana katram dzīvniekam tiek dokumentēta.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 5 secīgus gadus pēc statusa “brīva no ADV” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda BVD neesību.

V PIELIKUMS

SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTU VAI ZONU LĪMENĪ

I DAĻA

TRAKUMSĒRGAS VĪRUSA INFEKCIJA

1. NODAĻA

Tehniskās prasības vakcinācijai pret trakumsērgu

1. iedaļa

Turētu dzīvnieku vakcinācija

1.

Trakumsērgas vīrusa infekcijas (RABV) izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā vakcinācija pret trakumsērgu veicama tikai identificētiem lolojumdzīvniekiem un tai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (1) III pielikumā noteiktajām prasībām.

2.

RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā to turēto dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu, kas nav 1. punktā minētie dzīvnieki, ir jābalsta riska izvērtēšanā un jāveic, lai pasargātu cilvēkus no eksponētības trakumsērgas vīrusam, izmantojot vakcīnas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 III pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

2. iedaļa

Savvaļas dzīvnieku vakcinācija

1.

RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā savvaļas dzīvnieku perorālā vakcinēšanā pret RABV infekciju jāievēro šādi noteikumi:

a)

vakcinēšana jāorganizē un jāīsteno regulāru plānotu vai ārkārtas kampaņu veidā, ņemot vērā 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto riska novērtējumu;

b)

ņemot vērā dzīvnieku mērķpopulācijas bioloģiju, epidemioloģisko situāciju un apgabala topogrāfiju, jānodrošina pienācīga vakcīnu sadale laika un vakcinācijas apgabala tvēruma ziņā;

c)

ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu palīdzību tik bieži, lai vajadzības gadījumā varētu veikt korektīvus pasākumus, jānovērtē pareizais vakcinācijas ēsmu ģeogrāfiskais sadalījums; un

d)

jāveic vakcinācijas iedarbīguma monitorings, kas var ietvert biomarķiera klātbūtnes konstatēšanu un seroloģisko testu veikšanu mirušiem pie vakcinācijas mērķpopulācijas piederošiem dzīvniekiem.

2.

RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā klaiņojošu suņu populāciju vakcinēšanā pret RABV infekciju jāievēro šādi noteikumi:

a)

ja nepieciešams, vakcinēšana jāorganizē un jāīsteno kā daļa no klaiņojušu suņu populāciju kontroles un pārvaldības pasākumiem, ņemot vērā 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto riska novērtējumu;

b)

vakcinēšanai jāatbilst 1. iedaļas prasībām.

2. NODAĻA

No trakumsērgas vīrusa infekcijas brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no RABV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

vismaz pēdējos 24 mēnešus ir īstenota uzraudzība saskaņā ar 3. panta 1. punkta prasībām; un

b)

pēdējo 24 mēnešu laikā dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens RABV infekcijas gadījums.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, gadījumos, kad RABV infekcijas gadījums ir apstiprināts, minēto statusu var piešķirt, ja attiecīgais inficēšanās gadījums nav noticis minētajā dalībvalstī vai zonā un

a)

gadījums ir oficiāli apstiprināts un epidemioloģiskā saikne nav varējusi rasties un nav varējusi izraisīt vēl kādu gadījumu, kas ietver gadījuma konstatēšanu robežkontroles punktā, karantīnas objektā vai norobežota objekta karantīnas telpās; vai

b)

epidemioloģiskā saikne var būt radusies, taču sešu mēnešu laikā pēc gadījuma dzīvnieka nāves, veicot pastiprinātu uzraudzību un epidemioloģisko izmeklēšanu un izmeklējumus, neviens papildu gadījums nav konstatēts.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no RABV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

saskaņā ar 3. panta 1. panta prasībām ir īstenota uzraudzība, lai agrīni konstatētu slimību; un

b)

dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens RABV infekcijas gadījums vai gadījums ir konstatēts un ir izpildīti 1. iedaļas 2. punkta nosacījumi.

II DAĻA

INFEKCIOZĀ KATARĀLĀ DRUDŽA VĪRUSA INFEKCIJA (1.–24. SEROTIPS)

1. NODAĻA

Uzraudzības prasību minimums

1. iedaļa

Uzraudzība ar mērķi konstatēt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipus, par kuriem iepriekšējos 2 gados nav ziņots

1.

Infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcijas (1.–24. serotips) (BTV infekcija) uzraudzībai, ko veic, lai agrīni konstatētu to, ka ir ievazājusies vai atkārtojas infekcija ar kādu no BTV serotipiem (1.–24.), par kuru iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots, ir jāietver:

a)

šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās vispārīgās uzraudzības prasības;

b)

šīs nodaļas 4. iedaļā paredzētā aktīvā uzraudzība.

2.

Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā:

a)

tādas infekcijas risks, kam ir ierobežotas klīniskās izpausmes;

b)

BTV serotipu ievazāšanās risks, kas saistīts ar kāda BTV serotipa (1.–24.) cirkulāciju apkaimē; un

c)

jebkurš cits konstatēts relevants kāda tāda BTV serotipa (1.–24.) ievazāšanās riska faktors, par kuru iepriekšējos 2 gadus nav ziņots.

3.

Inficētai dalībvalstij, zonai vai trešai valstij blakusesošā apgabalā vai apgabalos uzraudzība ir jāpastiprina zonā, kas plešas līdz 150 km no robežas ar dalībvalsti, zonu vai trešo valsti. Pastiprinātas uzraudzības zonas demarkāciju var pielāgot attiecīgām ekoloģiskām vai ģeogrāfiskām īpatnībām, kas var veicināt vai apturēt BTV pārnesi, vai pielāgot sakarā ar slimību kontroles pasākumu īstenošanu, kas pamato lielāka vai mazāka attāluma izvēli.

4.

Uzraudzībai, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā, jābūt tādai, lai vismaz ar 95 % ticamību varētu konstatēt infekciju dzīvnieku mērķpopulācijā, izmantojot prevalences mērķrādītāju 5 %, ja vien 4. nodaļas 2. iedaļā nav noteikts citādi.

2. iedaļa

Uzraudzība ar mērķi noteikt BTV infekcijas apmēru

1.

BTV infekcijas uzraudzībā, ko veic, lai savlaicīgi nodrošinātu infekcijas izplatības demarkāciju, kad konstatēta viena vai vairāku BTV serotipu klātbūtne, vai, ja vajadzīgs, pārraudzītu prevalenci, ir jāiekļauj:

a)

šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās vispārīgās uzraudzības prasības; un

b)

šīs nodaļas 4. iedaļā paredzētā aktīvā uzraudzība.

2.

Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā visa pieejamā informācija par slimības epidemioloģiju un teritorijā dominējošā vektora bioloģiju.

3.

Šīs iedaļas 1. punktā paredzētās uzraudzības prevalences mērķrādītājs jāpielāgo epidemioloģiskajai situācijai, ņemot vērā galvenos riska faktorus, tādus kā dzīvnieku mērķpopulācija un vektoru populācija.

3. iedaļa

Uzraudzība ar mērķi pierādīt BTV infekcijas neesību

1.

BTV infekcijas uzraudzībai, ko veic, lai pierādītu, ka infekcijas ar kādu no teritorijā iepriekš konstatētiem serotipiem (1.–24.) nav, ir jāietver:

a)

šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētās vispārīgās uzraudzības prasības; un

b)

šīs nodaļas 4. iedaļā paredzētā aktīvā uzraudzība.

2.

Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā:

a)

tādas infekcijas risks, kam ir ierobežotas klīniskās izpausmes;

b)

visa pieejamā informācija par slimības epidemioloģiju un teritorijā dominējošā vektora bioloģiju; un

c)

visi īpašie riski, kas saistīti ar konstatētās infekcijas persistenci.

3.

Uzraudzībai, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā, jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību varētu konstatēt infekciju dzīvnieku mērķpopulācijā, izmantojot prevalences mērķrādītāju 1 %.

4. iedaļa

Prasības attiecībā uz aktīvo BTV infekcijas uzraudzību

1.

Šīs regulas 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ģeogrāfisko vienību pamatā ir jābūt 45 x 45 km lielam koordinātu tīklam, un tās var pielāgot:

a)

epidemioloģiskajai situācijai, tam, cik ātri infekcija izplatās, un to zonu formai un lielumam, uz kurām infekcijas apstiprināšanas gadījumā attiecas izskaušanas programma; un

b)

zonām saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.

Aktīvās uzraudzības pamatā ir jābūt vienai vai vairākām šādām darbībām:

a)

kontroldzīvnieku uzraudzība ar seroloģisko vai virusoloģisko testēšanu; un

b)

strukturēti prevalences apsekojumi, kuru pamatā ir nejaušinātas vai riska izvērtēšanā balstītas paraugošanas stratēģija, kurā izmanto seroloģisko vai virusoloģisko testēšanu.

3.

Paraugošana jāveic:

a)

vismaz reizi gadā tajā gada periodā, kad ir vislielākā varbūtība konstatēt infekciju vai serokonversiju; un

b)

reizi mēnesī vektoraktivitātes sezonas laikā, ja ir nepieciešama regulāra informācija sakarā ar infekcijas izplatīšanās risku.

4.

Dzīvniekiem, no kuriem ņem paraugus, jāatbilst šādām prasībām:

a)

tie nav vakcinēti pret BTV serotipu vai serotipiem, uz ko ir vērsta uzraudzība;

b)

tos vairs neaizsargā mātes imunitāte, ja to māte bijusi vakcinēta vai inficēta;

c)

tie pietiekamu laiku uzturējušies attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā un nav bijuši aizsargāti no eksponētības vektoram;

d)

tie reprezentē attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā mītošās dzīvnieku mērķpopulācijas ģeogrāfisko sadalījumu; un

e)

ja uzraudzības pamatā ir kontroldzīvnieku seroloģiskā testēšana, tie ir sākotnēji seronegatīvi.

5.

Katrā ģeogrāfiskajā vienībā ievācamā parauga lielums jāaprēķina saskaņā ar prevalences mērķrādītāju, kura pamatā ir 1.–3. iedaļā noteiktie mērķi.

6.

Ja uzraudzība ir jāpielāgo saskaņā ar 43. panta 2. punkta c) apakšpunktu, tajā jāiekļauj vismaz:

a)

ievesto dzīvnieku apsekojums, kurš:

i)

jābalsta uz visu ievesto dzīvnieku paraugošanu un testēšanu;

ii)

jāveic iespējami drīz pēc to ievešanas; vai

b)

tādas dzīvnieku mērķpopulācijas apsekojums, kuru vīrusa iespējamā cirkulācija apdraud visvairāk, un:

i)

tam jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību konstatēt BTV infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju 5 %;

ii)

vai nu:

tas jāveic ne agrāk kā 21 dienu pēc dzīvnieku ievešanas, ja tas ir vienreizējs apsekojums, vai

jāveic tik bieži, cik bieži tiek pārvietoti dzīvnieki, kas var apdraudēt veselības statusu.

Šis apsekojums nav vajadzīgs, ja paraugošanu veic tik bieži, kā noteikts 3. punkta b) apakšpunktā.

5. iedaļa

Entomoloģiskā uzraudzība

1.

Entomoloģiskās uzraudzības satvarā jāīsteno vismaz viena aktīva ikgadēja programma, kuras laikā ar pastāvīgi izvietotiem sūcējslazdiem ķer vektorus un kuras mērķis ir noteikt vektora populācijas dinamiku un attiecīgā gadījumā arī vektorbrīvo periodu.

2.

Saskaņā ar iepriekš noteiktiem protokoliem jāizmanto sūcējslazdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu; slazdi jādarbina visu nakti un ne retāk kā:

a)

vienu nakti nedēļā tajā mēnesī, kas ir pirms vektorbrīvā perioda paredzamā sākuma, un tajā mēnesī, kas ir pirms vektorbrīvā perioda paredzamajām beigām; un

b)

vienu nakti mēnesī vektorbrīvā perioda laikā.

Slazdu darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos 3 to darbināšanas gados.

3.

Katrā ģeogrāfiskajā vienībā, kas minēta 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā, visā sezonāli no BTV brīvajā zonā jāizvieto vismaz viens slazds. Daļa no knišļiem, kas savākti sūcējslazdos, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kurā ir iespēja saskaitīt un identificēt domājamā vektora sugu vai kompleksu.

4.

Ja entomoloģisko uzraudzību organizē vektorbrīvā perioda noteikšanas kontekstā, rezultātu interpretēšanas vajadzībām jānosaka Culicoides sugu maksimālais slieksnis. Ja nav drošu pierādījumu, kas ļautu noteikt maksimālo slieksni, jāizmanto šāds: 0 Culicoides imicola īpatņu un mazāk nekā piecas pāras jeb olas izdējušas Culicoides mātītes katrā slazdā.

2. NODAĻA

Dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošana

1. iedaļa

Dzīvnieku pārvietošana

1.

Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no BTV, un tie pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas nav vakcinēti ar dzīvu vakcīnu pret BTV infekciju.

2.

Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, uz ko attiecas izskaušanas programma, un ir izpildīta vismaz viena no šīm prasībām:

a)

dzīvnieki ir turēti sezonāli no BTV brīvā dalībvalstī vai saskaņā ar 40. panta 3. punktu izveidotā zonā:

i)

vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas;

ii)

vismaz 28 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 28 dienas pēc dienas, kad dzīvnieks ievests sezonāli no BTV brīvā dalībvalstī vai zonā; vai

iii)

vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dienas, kad dzīvnieks ievests sezonāli no BTV brīvā dalībvalstī vai zonā;

b)

laikā, kad dzīvnieki transportēti uz galamērķa vietu, tie tikuši aizsargāti pret vektoriem, un tie tikuši sargāti no vektoru uzbrukumiem pret vektoriem aizsargātā objektā:

i)

vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas; vai

ii)

vismaz 28 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 28 dienas pēc dienas, kad sācies laikposms, kurā dzīvnieki tikuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem; vai

iii)

vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas dienas, un tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dienas, kad sācies laikposms, kurā dzīvnieki tikuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem,

c)

dzīvnieki ir vakcinēti pret gandrīz visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots attiecīgajā dalībvalstī vai zonā, dzīvnieki ir garantētajā imunitātes periodā, kas norādīts vakcīnas specifikācijā, un tie atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)

tie vakcinēti vairāk nekā 60 dienas pirms pārvietošanas dienas; vai

ii)

tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu, un tiem izdarīts PRC tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc vakcīnas specifikācijā noteiktās imunitātes izveidošanās;

d)

dzīvniekiem izdarīts seroloģiskais tests, ar ko var noteikt specifiskas antivielas pret visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots attiecīgajā dalībvalstī vai zonā, un tā rezultāti ir negatīvi, un:

i)

seroloģiskais tests veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas; vai

ii)

seroloģiskais tests veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas, un dzīvniekiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 14 dienas pirms pārvietošanas dienas.

3.

Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un:

a)

tie atbilst 2. punkta b) apakšpunkta prasībām; vai

b)

vismaz pēdējās 60 dienas pirms izvešanas dzīvnieki turēti vai nu apgabalā ar vismaz 150 km rādiusu ap objektu, kurā tie tiek turēti, vai dalībvalstī, kur vismaz pēdējās 60 dienas pirms izvešanas ir veikta uzraudzība atbilstoši 1. nodaļas 1. un 2. iedaļas prasībām; un:

i)

tie saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu ir vakcinēti pret visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots apgabalā ar vismaz 150 km rādiusu ap vietu, kur dzīvnieki turēti; vai

ii)

tie saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu ir imunizēti pret visiem BTV serotipiem (1.–24.), par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots apgabalā ar vismaz 150 km rādiusu ap vietu, kur dzīvnieki turēti.

4.

Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV, tie paredzēti tūlītējai nokaušanai un ir izpildītas šādas prasības:

a)

vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas nav ziņots par nevienu BTV infekcijas gadījumu izcelsmes objektā;

b)

dzīvniekus transportē tieši no izcelsmes dalībvalsts vai zonas uz galamērķa kautuvi, kur tos nokauj 24 stundu laikā pēc atvešanas;

c)

izcelsmes objekta operators ir informējis galamērķa kautuves operatoru par pārvietošanu vismaz 48 stundas pirms dzīvnieku iekraušanas.

5.

Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst 2. punkta a) apakšpunkta prasībām.

6.

Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV, un:

a)

tie vismaz 14 dienas pirms pārvietošanas dienas ar insekticīdiem vai repelentiem bijuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem; un

b)

minētajā laikposmā tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dienas, kad sākusies aizsargāšana pret vektoru uzbrukumiem.

7.

Dzīvnieki atbilst konkrētām dzīvnieku veselības prasībām, ko kompetentā iestāde noteikusi, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem pirms izvešanas ir pietiekama imunoloģiska aizsardzība.

8.

Dzīvnieki atbilst kādai no 2., 3., 5., 6. vai 7. punktā noteiktajām prasībām vienīgi attiecībā uz BTV serotipiem, par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots izcelsmes dalībvalstī vai zonā, nevis galamērķa dalībvalstī vai zonā tajā pašā laikposmā.

2. iedaļa

Reproduktīvo produktu pārvietošana

1.

Donordzīvnieki vismaz 60 dienas pirms reproduktīvo produktu ievākšanas un tās laikā turēti no BTV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā.

2.

Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, uz ko attiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas a) apakšpunktā noteiktas attiecībā uz spermu, b) apakšpunktā – attiecībā uz in vivo radītiem liellopu embrijiem vai c) apakšpunktā – attiecībā uz embrijiem, kas nav in vivo radīti liellopu embriji, un oocītiem:

a)

sperma ir iegūta no donordzīvniekiem, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)

vismaz 60 dienas pirms spermas ievākšanas sākuma un tās laikā tie pret vektoriem aizsargātā objektā tikuši sargāti no vektoru uzbrukumiem;

ii)

vismaz 60 dienas pirms spermas ievākšanas sākuma un tās laikā tie turēti dalībvalstī vai zonā, kas ir sezonāli brīva no BTV;

iii)

tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti laikā starp 28. un 60. dienu, skaitot no attiecīgās spermas ievākšanas dienas;

iv)

tiem piemērota tieša diagnostikas metode, kurā iegūti negatīvi rezultāti un kura veikta ar paraugiem, kas ievākti:

nosūtīšanai paredzētās spermas ievākšanas sākumā un beigās un

spermas ievākšanas laikā: vismaz reizi 7 dienās (vīrusa izolācijas testa gadījumā) vai vismaz reizi 28 dienās (PCR testa gadījumā);

b)

in vivo radītie liellopu embriji ir iegūti no donordzīvniekiem, kuriem ievākšanas dienā nav vērojamas klīniskas BTV infekcijas pazīmes, un minētie embriji ir ievākti, apstrādāti un glabāti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/686 (2) III pielikuma 2. daļas prasībām;

c)

embriji, kas nav in vivo radīti liellopu embriji, un oocīti ir iegūti no donordzīvniekiem, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)

vismaz 60 dienas pirms embriju/oocītu ievākšanas sākuma un tās laikā tie pret vektoriem aizsargātā objektā tikuši sargāti no vektoru uzbrukumiem;

ii)

tiem izdarīts seroloģiskais tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti laikā starp 28. un 60. dienu, skaitot no attiecīgās embriju/oocītu ievākšanas dienas;

iii)

tiem izdarīts PCR tests, kura rezultāti ir negatīvi un kurš veikts ar paraugiem, kas ievākti embriju/oocītu vākšanas dienā;

iv)

vismaz 60 dienas pirms embriju/oocītu ievākšanas tie turēti dalībvalstī vai zonā, kas ir sezonāli brīva no BTV.

3.

Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst 2. punkta a) apakšpunkta i), iii), iv) punkta, 2. punkta b) apakšpunkta, 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punkta prasībām.

4.

Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tiem jāatbilst 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vai 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkta prasībām.

3. NODAĻA

Pret vektoriem aizsargāts objekts

Objektam statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts” var piešķirt tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

pie objekta ieejām un izejām ir atbilstošas fiziskas barjeras;

b)

objekta fiziskajām atverēm jābūt aizsegtām ar kukaiņu aizsargtīkliem, kuriem ir atbilstoša lieluma acis un kuri regulāri un saskaņā ar ražotāja instrukcijām tiek impregnēti ar apstiprinātu insekticīdu;

c)

pret vektoriem aizsargātā objektā un ap šādu objektu ir jāveic vektoruzraudzība un kontrole;

d)

pret vektoriem aizsargāta objekta tuvumā ir jāveic pasākumi, lai samazinātu vai iznīcinātu vektoru vairošanās vietas; un

e)

jābūt ieviestām darba standartprocedūrām (t. sk. rezerves un trauksmes sistēmu apraksti), saskaņā ar kurām norit pret vektoriem aizsargāta objekta darbība un dzīvnieku transportēšana uz iekraušanas vietu.

4. NODAĻA

No BTV infekcijas brīva dalībvalsts vai zona

1. iedaļa

Statusa piešķiršana

1.

Dalībvalstij vai zonai, kur nekad nav ziņots par BTV, statusu “brīva no BTV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

vismaz pēdējos 24 mēnešus ir veikta uzraudzība saskaņā ar 1. nodaļas 1. iedaļu; un

b)

pēdējo 24 mēnešu laikā dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens BTV infekcijas gadījums.

2.

Dalībvalstij vai zonai, kur jau ir ziņots par BTV, statusu “brīva no BTV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

vismaz pēdējo 24 mēnešu laikā ir veikta uzraudzība saskaņā ar 1. nodaļas 3. iedaļu; un

b)

pēdējo 24 mēnešu laikā dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens BTV infekcijas gadījums.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Statusu “brīva no BTV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta prasības; un

b)

dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki un reproduktīvie produkti uz vai caur dalībvalsti vai zonu tiek pārvietoti tikai tad, ja ir izpildītas 43. un 45. pantā noteiktās prasības.

2.

Šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētās uzraudzības intensitāte un biežums ir pienācīgi jāpielāgo:

a)

kaimiņos esošo dalībvalstu, zonu vai trešo valstu veselības statusam saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļas 3. punktu;

b)

tādas dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanai, kas var būt apdraudējusi dalībvalsts vai zonas veselības statusu saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļas 6. punktu.

3.

Ja 2 secīgus gadus pēc statusa “brīva no BTV infekcijas” piešķiršanas dalībvalstij vai zonai nav konstatēta infekcijas cirkulācija, uzraudzības pamatā jābūt:

a)

nejaušinātai ikgadējai uzraudzībai, kas ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt BTV infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju 20 %; vai

b)

riska izvērtēšanā balstītai ikgadējai uzraudzībai, kuras mērķis ir konstatēt BTV infekciju un kuru veic, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus.

5. NODAĻA

Sezonāli no BTV brīva dalībvalsts vai zona

1.

Statusu “sezonāli brīva no BTV” dalībvalstij vai tās zonai var noteikt tikai tad, ja:

a)

vektorbrīvā perioda un līdz ar to sezonāli no BTV brīvā perioda sākums un beigas ir pierādīti, pamatojoties uz entomoloģisko uzraudzību saskaņā ar 1. nodaļas 5. iedaļu; un

b)

BTV pārnēsāšanas beigas ir pierādītas:

i)

vismaz pēdējos 12 mēnešus, t. sk. vienu pilnu vektoraktivitātes sezonu, īstenojot uzraudzību saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu; un

ii)

ar to, ka kopš vektoraktivitātes zonas beigām nav bijuši jauni gadījumi, kur būtu konstatēta infekcija ar kādu no BTV serotipiem (1.–24.).

2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja sezonāli no BTV brīvs periods ir pierādīts 3 gadus pēc kārtas, epidemioloģisko uzraudzību var aizstāt ar papildu kritērijiem, tādiem kā temperatūra, lai, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, noteiktu sezonāli no BTV brīva perioda sākumu un beigas.

3.

Sezonāli no BTV brīvas dalībvalsts vai zonas statuss ir nekavējoties jāaptur, ja ir gūti pierādījumi par vektorbrīvā perioda beigām vai vīrusa cirkulāciju.

III DAĻA

VARROA SPP. INVĀZIJA

1. iedaļa

Statusa “brīva no Varroa spp. invāzijas” piešķiršana dalībvalstij vai zonai

Attiecīgajai dalībvalsts vai zonas medus bišu populācijai statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas” drīkst piešķirt tikai tad, ja:

a)

ir veikts riska novērtējums, kurā identificēti visi potenciālie Varroa spp. sastopamības faktori un šo sugu iespējamā agrākā klātbūtne;

b)

vismaz vienu gadu ir bijusi ieviesta pastāvīga izpratnes veidošanas programma, kuras mērķis ir veicināt ziņošanu par visiem gadījumiem, kas liecina par Varroa spp.;

c)

ne turētu, ne savvaļas medus bišu kolonijās nav bijis neviena apstiprināta Varroa spp. invāzijas gadījuma;

d)

vismaz vienu gadu ikgadējā uzraudzība ir pierādījusi Varroa spp. invāziju neesību; minēto uzraudzību veic, izmantojot dalībvalstī vai tās zonā turētu medus bišu reprezentatīvu paraugu, un tā ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Varroa spp. invāziju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “1 % dravu” un dravu līmenī piemērojamu prevalences mērķrādītāju “5 % stropu”;

e)

pašuzturošas Apis ģints sugu savvaļas populācijas klātbūtnes gadījumā vismaz vienu gadu ir bijusi ieviesta pastāvīga savvaļas populācijas uzraudzības programma, kurā nav konstatēti nekādi pierādījumi par Varroa spp. invāziju; un

f)

kompetentā iestāde d) punktā minētās uzraudzības laikā veic atbilstošus pasākumus, lai apsekotu uz minēto dalībvalsti vai tās zonu pārvietotas medus bites jebkurā to dzīves cikla posmā, arī medus bišu perus, un veiktu turpmākas manipulācijas ar tiem, lai novērstu minētajā dalībvalstī vai zonā mītošās populācijas invadēšanos ar Varroa spp. no introducētām medus bitēm, kuru veselības statuss ir zemāks.

2. iedaļa

Statusa “brīva no Varroa spp. invāzijas” saglabāšana dalībvalstij vai zonai

Attiecīgajai dalībvalsts vai zonas medus bišu populācijai piešķirto statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas” var saglabāt tikai tad, ja:

a)

kompetentā iestāde turpina veikt uzraudzību:

i)

ar kuru katru gadu pierāda Varroa spp. invāziju neesību un kuru veic, izmantojot brīvajā apgabalā turētu medus bišu reprezentatīvu paraugu;

ii)

kura ļauj agrīni konstatēt Varroa spp. invāziju dravās un stropos;

iii)

kurā, pamatojoties uz riska novērtējumu, ņemti vērā konkrēti mērķapgabali, kuros ir lielāks Varroa spp. ievazāšanās vai invadēšanās varbūtīgums;

b)

visi domājamie gadījumi ir izmeklēti un ne turētu, ne savvaļas medus bišu kolonijās nav apstiprināts nevisens Varroa spp. invāzijas gadījums;

c)

vai nu pašuzturošas Apis ģints sugu savvaļas populācijas nav, vai tiek pastāvīgi īstenota savvaļas populācijas uzraudzības programma, kurā nav konstatēti nekādi pierādījumi par Varroa spp. invāziju; un

d)

medus bites jebkurā to dzīves cikla posmā, arī medus bišu peri, uz brīvo apgabalu tiek pārvietoti tikai tad, ja:

i)

tie ir no dalībvalsts vai tās zonas vai no trešās valsts vai teritorijas, kurai ir statuss “brīva no Varroa spp. invāzijas”; un

ii)

tie transportēšanas laikā ir aizsargāti pret Varroa spp. invāziju.

IV DAĻA

STATUSS “BRĪVS NO ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJAS BEZ VAKCINĀCIJAS”

1. iedaļa

Statusa “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” piešķiršana

Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa (NDV) infekcijas bez vakcinācijas” attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu populāciju var piešķirt tikai tad, ja vismaz pēdējos 12 mēnešus:

a)

ir bijusi aizliegta mājputnu un nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu vakcinācija pret NDV infekciju;

b)

mājputnu vai nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu turēšanas objektos nav turēti pret NDV infekciju vakcinēti mājputni un nebrīvē turēti Galliformes sugu putni;

c)

saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības NDV infekcijas agrīnai konstatēšanai;

d)

ir piemērots viens no šādiem testēšanas režīmiem:

i)

visos vaislas mājputnu turēšanas objektos, izmantojot paraugus, kas ņemti no vismaz 60 katrā objektā nejauši izvēlētiem putniem, ir veikta testēšana uz NDV infekcijas antivielu klātbūtni, un testēšanas rezultāti ir negatīvi, kā arī veikta seroloģiskā testēšana, izmantojot hemaglutinācijas inhibīcijas (HI) testu; vai

ii)

ir veikts apsekojums, kura pamatā ir objektu reprezentatīva izlase un kurā var vismaz ar 95 % ticamību konstatēt infekciju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “1 % mājputnu turēšanas objektu” un objektu līmenī piemērojamu prevalences mērķrādītāju “10 % seropozitīvu putnu”; un

e)

nav apstiprināts neviens NDV infekcijas gadījums mājputniem un nebrīvē turētiem Galliformes sugu putniem.

2. iedaļa

Statusa saglabāšana

1.

Dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a)–e) punkta prasības.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumos, kad NDV infekcijas gadījums ir apstiprināts, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt, ja:

a)

katrā objektā, kurā konstatēti domājami vai apstiprināti gadījumi, ir nekavējoties veikti attiecīgie slimību kontroles pasākumi, līdz attiecīgais incidents ir atrisināts;

b)

kompetentā iestāde ir secinājusi, ka inficēts ir tikai ierobežots skaits objektu, kas bijuši epidemioloģiski saistīti ar pirmo konstatēto uzliesmojumu; un

c)

12 mēnešu periodā slimību kontroles pasākumi, kas minēti a) apakšpunktā, nav piemēroti ilgāk par trīs mēnešiem.

3.

Infekcijas apstiprināšana citā putnu populācijā dalībvalstij vai tās zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” neietekmē, ja kompetentā iestāde, ņemot vērā visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai nepieļautu NDV infekcijas pārnešanu uz mājputniem un nebrīvē turētiem Galliformes sugu putniem, ir novērtējusi, ka minētais statuss nav apdraudēts.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).


VI PIELIKUMS

KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU SLIMĪBĀM

I DAĻA

RISKA IZVĒRTĒŠANĀ BALSTĪTA UZRAUDZĪBA

1. NODAĻA

Minimālās prasības riska izvērtēšanā balstītai uzraudzībai, ko veic noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos

1.   Vispārīgā pieeja

1.1.

Riska izvērtēšanā balstītu veselības uzraudzību, kas ietver veselības apmeklējumus un iespējamu paraugošanu, veic noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos vai noteiktās apstiprinātās akvakultūras objektu grupās atbilstoši ražošanas veidam un ar mērķi konstatēt:

a)

palielinātu mirstību;

b)

sarakstā norādītās slimības;

c)

jaunradušās slimības.

1.2.

Šādu apmeklējumu biežums būs atkarīgs no riska, ko apstiprinātais akvakultūras objekts vai apstiprinātā akvakultūras objektu grupa rada attiecībā uz inficēšanos ar slimībām un slimību izplatīšanos. Šis risks saistīts ar sarakstā norādītām slimībām un iespējamām jaunradušamies slimībām un līdz ar to ietvers akvakultūras objektus un akvakultūras objektu grupas, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un dažos gadījumos akvakultūras objektus un akvakultūras objektu grupas, kuros tiek turēti sarakstā nenorādītu sugu dzīvnieki. Kompetentajai iestādei ir jānosaka, kādu risku rada katrs apstiprinātais akvakultūras objekts vai apstiprinātā akvakultūras objektu grupa, un tie jāklasificē par augsta, vidēja vai zema riska objektiem.

Šīs daļas 2. nodaļā sniegta informācija par riska faktoriem, kas jāņem vērā riska klasificēšanas procesā. Šādu riska klasificēšanu atkārto un atjaunina, ja kāds no a)–l) apakšpunktā minētajiem riska faktoriem liecina, ka objekta radītais risks ir mainījies.

1.3.

Šīs daļas 3. nodaļā noteikts minimālais veicamo veselības apmeklējumu biežums, kas atkarīgs no tā, vai kompetentā iestāde objektu atzinusi par augsta, vidēja vai zema riska objektu.

1.4.

Riska izvērtēšanā balstītu dzīvniekveselības uzraudzību akvakultūras objektos un akvakultūras objektu grupās var apvienot ar veselības apmeklējumiem un paraugošanu, ko veic:

a)

obligātu vai fakultatīvu vienas vai vairāku sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmu ietvaros; vai

b)

lai pierādītu un saglabātu statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz vienu vai vairākām sarakstā norādītām slimībām; vai

c)

C kategorijas slimības vai slimību uzraudzības programmas ietvaros.

2. NODAĻA

Riska klasifikācija, kas piemērojama noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos

Riska klasifikācijā, kas minēta 1. nodaļas 1.2. punktā, jāņem vērā vismaz a) un b) punktā minētie riska faktori. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī c)–l) punktu:

a)

iespējamība, ka patogēni var tieši izplatīties ar ūdeni;

b)

akvakultūras dzīvnieku pārvietošana;

c)

ražošanas veids;

d)

turēto akvakultūras dzīvnieku suga;

e)

biodrošības sistēma, arī personāla kompetence un apmācība;

f)

akvakultūras objektu un apstrādes objektu blīvums apgabalā ap attiecīgo objektu;

g)

to objektu tuvums, kuriem ir zemāks veselības statuss nekā attiecīgajam objektam;

h)

attiecīgā objekta un citu vietējo objektu veselības vēsture;

i)

inficētu savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne apgabalā ap attiecīgo objektu;

j)

risks, ko attiecīgā objekta tuvumā rada cilvēka darbības, piemēram, makšķerēšana, transporta ceļu klātbūtne, ostas, kurās notiek balasta ūdeņu apmaiņa;

k)

tādu plēsēju piekļuve attiecīgajam objektam, kuri var izraisīt slimību izplatīšanos;

l)

objekta līdzšinējais sniegums kompetentās iestādes noteikto prasību izpildes jomā.

3. NODAĻA

Riska izvērtēšanā balstītu dzīvniekveselības apmeklējumu biežums

Tas, cik bieži noteiktos apstiprinātos objektos un apstiprinātās objektu grupās veicami riska izvērtēšanā balstīti veselības apmeklējumi, ir atkarīgs no 2. nodaļā minētās riska klasifikācijas, un tos veic šādi:

a)

vismaz reizi gadā augsta riska objektos;

b)

vismaz reizi divos gados vidēja riska objektos;

c)

vismaz reizi trijos gados zema riska objektos.

II DAĻA

SLIMĪBSPECIFISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS”

II daļā noteiktas slimībspecifiskās prasības, kas piemērojamas statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz šādām sarakstā norādītām slimībām:

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

1. nodaļa

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

1. nodaļa

Infekcija ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR

2. nodaļa

Marteilia refringens infekcija

3. nodaļa

Bonamia exitiosa infekcija

4. nodaļa

Bonamia ostreae infekcija

5. nodaļa

Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcija

6. nodaļa

1. NODAĻA

Virusālās hemorāģiskās septicēmijas (VHS) un infekciozās hematopoētiskās nekrozes (IHN) izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šīm slimībām un to diagnostikas metodes

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz veselības apmeklējumiem un paraugošanu

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic tajā gada periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai, ja temperatūra zem 14 °C nenokrītas, paraugi jāņem laikā, kad temperatūra sasniedz gada zemākās vērtības;

b)

ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums. Paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas;

c)

ja objektos vai savvaļas populācijās veselības apmeklējumi vai paraugošana saskaņā ar 2.–4. iedaļu jāveic biežāk nekā reizi gadā, veselības apmeklējumu un paraugu ievākšanas starplaikiem jābūt vismaz 4 mēnešus ilgiem vai tik ilgiem, cik iespējams, ņemot vērā a) punktā paredzētās temperatūras prasības;

d)

visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;

e)

paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:

i)

ja sastopama varavīksnes forele, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas VHS vai IHN pazīmes; ja varavīksnes foreles nav, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;

ii)

ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis, jāatlasa tās; ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;

iii)

atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objektā esošās ražošanas vienības, piemēram, tīklu būri, baseini un dīķi, kā arī visas vecumgrupas.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kuru veselības statuss nav zināms

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz VHS vai IHN nav zināms, statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” var piešķirt tikai tad, ja:

a)

visos objektos un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, ir īstenota kāda no šādām shēmām:

i)

A modelis – divu gadu shēma

Objektos vai paraugošanas punktos vismaz 2 gadus pēc kārtas jābūt veiktiem veselības apmeklējumiem un ņemtiem paraugiem, kā noteikts 1.A tabulā.

Minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām paraugošanas un diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par VHS vai IHN;

ii)

B modelis – četru gadu shēma ar samazinātu parauga lielumu

Objektos vai paraugošanas punktos vismaz 4 gadus pēc kārtas jābūt veiktiem veselības apmeklējumiem un ņemtiem paraugiem, kā noteikts 1.B tabulā. Minētajā 4 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām paraugošanas un diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par VHS vai IHN;

b)

ja a) punktā minētās uzraudzības laikā ir konstatēta VHS vai IHN, tad, pirms sākt jaunu 2 gadu vai 4 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:

i)

jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;

ii)

atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved zivis no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kuram ir statuss “brīvs no VHS” vai statuss “brīvs no IHN”, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas VHS vai IHN izskaušanas programma.

1.A tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz a) punkta i) apakšpunktā minēto 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” iegūšanas

Objekta veids

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā

Paraugošanas reižu skaits gadā katrā objektā

Zivju skaits paraugā (1)

Augošo zivju skaits

Vaislas zivju skaits (2)

a)

Objekti, kuros ir vaislas zivis

2

2

50 (pirmais apmeklējums)

75 (otrais apmeklējums)

30 (pirmais vai otrais apmeklējums)

b)

Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis

2

1

0

75 (pirmais vai otrais apmeklējums)

c)

Objekti, kuros nav vaislas zivju

2

2

75 (pirmais UN otrais apmeklējums)

0

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10.


1.B tabula

Shēma, kura dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama uz a) punkta ii) apakšpunktā minēto 4 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” iegūšanas un kurā izmanto samazināta lieluma paraugu

Objekta veids

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā

Paraugošanas reižu skaits gadā katrā objektā

Zivju skaits paraugā (3)

Augošo zivju skaits

Vaislas zivju skaits (4)

Pirmajos 2 gados

a)

Objekti, kuros ir vaislas zivis

2

1

30 (otrais apmeklējums)

0

b)

Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis

2

1

0

30 (pirmais vai otrais apmeklējums)

c)

Objekti, kuros vaislas zivju nav

2

1

30 (pirmais vai otrais apmeklējums)

0

Pēdējos 2 gados

a)

Objekti, kuros ir vaislas zivis

2

2

30 (pirmais apmeklējums)

30 (otrais apmeklējums)

b)

Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis

2

2

 

30 (pirmais UN otrais apmeklējums)

c)

Objekti, kuros vaislas zivju nav

2

2

30 (pirmais UN otrais apmeklējums)

 

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10.

3. iedaļa

Statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir inficēti vai nu ar VHS, vai IHN

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts vai nu ar VHS, vai IHN, statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” var piešķirt tikai tad, ja visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:

a)

ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu tuvumā, kuri atzīti par inficētiem ar VHS vai IHN, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;

b)

visos ar VHS vai IHN neinficētos objektos, kuros aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz šādus elementus:

i)

ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi VHS vai IHN infekcijai, testēšanai ievāc paraugus no vismaz 10 zivīm vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, no vismaz 30 zivīm;

ii)

objektos, kur i) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, un ja vien zivju dīķi, baseini, kanāli vai tīklu būri nav klāti ar ledu, veselības apmeklējumi jāturpina veikt reizi mēnesī līdz brīdim, kad aizsardzības zona ir atcelta saskaņā ar c) apakšpunktu;

c)

attiecīgie objekti jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu un jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu.

64. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 nedēļas. Kad visi inficētie objekti tajā pašā aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 3 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana.

Kad tiek īstenota inficēto objektu neizmantošana, līdz 2. iedaļā noteiktās shēmas pabeigšanai ierobežojumu zona vai aizsardzības zona (ja tāda izveidota) ir jāpārveido par uzraudzības zonu;

d)

atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

pēc tam visos objektos, kuri nav f) apakšpunktā minētie objekti un kuros dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un – ja vajadzīga savvaļas populāciju uzraudzība – visos paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;

f)

atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar zivīm, kas iegūtas no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kam ir statuss “brīvs no VHS” vai statuss “brīvs no IHN”.

2.

Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:

a)

tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka VHS vai IHN varētu izplatīties uz turētu vai savvaļas zivju populācijām, piemēram:

i)

zivju mirstība pēc skaita, zivju mirstības rādītājs un tās sadalījums ar VHS vai IHN inficētajā objektā vai citos akvakultūras objektos;

ii)

kaimiņos esošo objektu attālums un blīvums;

iii)

kautuvju tuvums;

iv)

kontaktobjekti;

v)

objektos pārstāvētās sugas;

vi)

inficētajos objektos un kaimiņos esošajos objektos piekoptā audzēšanas prakse;

vii)

hidrodinamiskie apstākļi; un

viii)

citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;

b)

ģeogrāfiskajai demarkācijai piekrastes apgabalos jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

i)

aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar VHS vai IHN, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un

ii)

uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

vai

iii)

ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu;

c)

ģeogrāfiskajai demarkācijai iekšzemes apgabalos jāietver viss ūdensguves baseins, kurā atrodas ar VHS vai IHN inficētais objekts. Kompetentā iestāde var aizliegumu zonas apmēru ierobežot, aptverot tikai ūdensguves baseina daļas, ja vien šis ierobežojums neietekmē slimību kontroles pasākumus attiecībā uz VHS vai IHN.

4. iedaļa

Statusa “brīvs no VHS” un statusa “brīvs no IHN” saglabāšana

1.

Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo zivis saskaņā ar 1.C tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar VHS vai IHN.

2.

Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz VHS vai IHN ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai statusu “brīvs no IHN”, risks inficēties ar VHS vai IHN jāuzskata par augstu.

3.

Statuss “brīvs no slimības” jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz VHS vai IHN ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par VHS vai IHN.

1.C tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN

Riska pakāpe (5)

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā

Zivju skaits paraugā (6), (7)

Augsta

Reizi gadā

30

Vidēja

Reizi 2 gados

30

Zema

Reizi 3 gados

30

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10.

5. iedaļa

Diagnostikas un paraugošanas metodes

1.

Jāparaugo un jāizmeklē šādi orgāni vai audu materiāls: liesa, galvasnieres un vai nu sirds, vai galvas smadzenes. Vaislas zivju paraugošanas gadījumā var izmeklēt arī olšūnu vai sēklas šķidrumu.

Ja zivju mazuļi ir mazi, paraugot var veselas zivis.

Paraugus, kas ņemti no ne vairāk kā 10 zivīm, var apkopot.

2.

Diagnostikas metodei, ko izmanto, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai statusu “brīvs no IHN”, jābūt šādai:

a)

vīrusa izolēšana šūnu kultūrā, pēc kuras veic vīrusa identificēšanu, izmantojot ELISA, netiešās fluorescences antivielu testu (IFAT), vīrusneitralizācijas testu vai vīrusa genoma detektēšanu; vai

b)

detektēšana ar apgrieztās transkriptāzes kvantitatīvu PCR (RT-qPCR).

Detalizētām šo diagnostikas metožu veikšanas procedūrām jābūt tām, kuras attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL.

3.

Ja saskaņā ar 55. pantu ir jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par VHS vai IHN, veselības apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūrām jāatbilst šādām prasībām:

a)

aizdomas izraisījušajā objektā jāveic vismaz viens veselības apmeklējums un, ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi VHS vai IHN infekcijai, viena 10 zivju paraugošana vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, vismaz 30 zivju paraugošana. Paraugus testē, izmantojot vienu vai vairākas no 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām diagnostikas metodēm saskaņā ar detalizētajām diagnostikas metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL;

b)

VHS klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja ar vienu vai vairākām no minētajām diagnostikas metodēm ir iegūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz VHSV. IHN klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja ar vienu vai vairākām no minētajām diagnostikas metodēm ir iegūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz IHNV. Pirmais VHS vai IHN gadījums dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kuri iepriekš nav bijuši inficēti, jāapstiprina, veicot parasto vīrusa izolēšanu šūnu kultūrā, pēc kuras veic imūnķīmisko vai molekulāro identificēšanu vai genoma detektēšanu, kas ietver apstiprināšanu ar amplifikācijas (RT-PCR) produkta sekvencēšanu;

c)

ja šūnu kultivēšanas vai RT-qPCR testos turpmāki pierādījumi par VHSV vai IHNV klātbūtni nav gūti, aizdomas par VHS vai IHN var izslēgt.

2. NODAĻA

Infekcijas ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR (ISAV ar delēciju HPR) izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz veselības apmeklējumiem un paraugošanu

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

ja veselības apmeklējumi un paraugošana objektos saskaņā ar 2.–4. iedaļu jāveic biežāk nekā reizi gadā, veselības apmeklējumu vai paraugu ievākšanas starplaikiem jābūt pēc iespējas ilgākiem;

b)

ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums;

c)

paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas;

d)

visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi būru malai vai ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;

e)

paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:

i)

ja sastopams lasis, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas pazīmes, kuras raksturīgas infekcijai ar ISAV ar delēciju HPR. Ja laša objektā nav, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;

ii)

ja sastopamas mirstošas vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis, jāatlasa tās, jo īpaši zivis, kam vērojama anēmija, asiņošana vai citas klīniskas pazīmes, kas liecina par asinsrites traucējumiem; ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;

iii)

atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objektā esošās ražošanas vienības, piemēram, tīklu būri, baseini un dīķi, kā arī visas vecumgrupas.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kuru veselības statuss nav zināms

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR nav zināms, statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” var piešķirt tikai tad, ja visos objektos un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, ir piemērota šāda shēma:

a)

objektos vai paraugošanas punktos vismaz 2 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 2.A tabulā;

b)

minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par infekciju;

c)

ja a) punktā minētās uzraudzības laikā infekcija ar ISAV ar delēciju HPR ir konstatēta, tad, pirms vēlreiz sākt shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:

i)

jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;

ii)

atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved zivis no objekta, kas atrodas no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.

2.A tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” iegūšanas

Uzraudzības gads

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā (8)

Zivju skaits paraugā

1. gads

6

2

75

2. gads

6

2

75

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5.

3. iedaļa

Statusa “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir inficēti ar ISAV ar delēciju HPR

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:

a)

ir piemēroti 55.–65. pantā noteiktie minimālie kontroles pasākumi, un tā objekta vai to objektu tuvumā, kuri ir inficēti ar ISAV ar delēciju HPR, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;

b)

visos objektos, kuri nav inficēti ar ISAV ar delēciju HPR un kuros aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz šādus elementus:

i)

ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi infekcijai ar ISAV ar delēciju HPR, testēšanai ievāc paraugus no vismaz 10 mirstošām zivīm vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, no vismaz 30 zivīm;

ii)

objektos, kur i) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, veselības apmeklējumus jāturpina veikt reizi mēnesī līdz brīdim, kad uzraudzības zona ir atcelta saskaņā ar c) punktu;

c)

attiecīgie objekti jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu un jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu.

64. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais neizmantošanas periods ir vismaz 3 mēneši. Kad visi inficētie objekti tajā pašā aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 6 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana.

Kad tiek īstenota inficēto objektu neizmantošana, līdz 2. iedaļā noteiktās shēmas pabeigšanai ierobežojumu zona vai aizsardzības zona (ja tāda izveidota) ir jāpārveido par uzraudzības zonu;

d)

atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

pēc tam visos objektos, kuri nav f) apakšpunktā minētie objekti un kuros dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un – ja vajadzīga savvaļas populāciju uzraudzība – visos paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;

f)

atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar zivīm, kas iegūtas no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”.

2.

Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi un:

a)

tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka infekcija ar ISAV ar delēciju HPR varētu izplatīties uz turētu vai savvaļas zivju populācijām, piemēram:

i)

mirstība pēc skaita, mirstības rādītājs un tās sadalījums objektā, kas inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, vai citos akvakultūras objektos;

ii)

kaimiņos esošo objektu attālums un blīvums;

iii)

kautuvju tuvums;

iv)

kontaktobjekti;

v)

objektos pārstāvētās sugas;

vi)

inficētajos objektos un inficētajiem objektiem kaimiņos esošajos objektos piekoptā audzēšanas prakse;

vii)

hidrodinamiskie apstākļi; un

viii)

citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;

b)

ģeogrāfiskajai demarkācijai piekrastes apgabalos jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

i)

aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un

ii)

uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

vai

iii)

ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu;

c)

ģeogrāfiskajai demarkācijai iekšzemes apgabalos jāietver viss ūdensguves baseins, kurā atrodas ar VHS vai IHN inficētais objekts. Kompetentā iestāde var aizliegumu zonas apmēru ierobežot, aptverot tikai ūdensguves baseina daļas, ja vien šis ierobežojums neietekmē slimību kontroles pasākumus attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR.

4. iedaļa

Statusa “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” saglabāšana

1.

Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo zivis saskaņā ar 2.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar ISAV ar delēciju HPR.

2.

Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošās ūdensdzīvnieku populācijas veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, risks inficēties ar ISAV ar delēciju HPR jāuzskata par augstu.

3.

Statuss “brīvs no slimības” jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par infekciju ar ISAV ar delēciju HPR.

2.B tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR  (9)

Riska pakāpe (10)

Veselības apmeklējumu skaits gadā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā (11), (12)

Zivju skaits paraugā

Augsta

2

2

30

Vidēja

1

1

30

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

30

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5.

5. iedaļa

Diagnostikas un paraugošanas metodes

1.

Jāparaugo un jāizmeklē šādi orgāni vai audu materiāls:

a)

histoloģija: galvasnieres, aknas, sirds, aizkuņģa dziedzeris, zarnas, liesa un žaunas;

b)

imūnhistoķīmija: vidusnieres un sirds ar vārstuļiem un bulbus arteriosus;

c)

RT-qPCR analīze: vidusnieres un sirds;

d)

vīrusu kultūra: vidusnieres, sirds, aknas un liesa.

Orgānu daļas, kas ņemtas no ne vairāk kā piecām zivīm, drīkst apkopot.

2.

Diagnostikas metodei, kas izmantojama, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” jābūt RT-qPCR, pēc kuras veic parasto RT-PCR un pozitīvo paraugu HE gēna sekvencēšanu saskaņā ar detalizētām metodēm un procedūrām, kuras attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL.

Ja RT-qPCR rezultāts ir pozitīvs, pirms 55.–65. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jātestē vēl citi paraugi.

Minētos paraugus saskaņā ar detalizētajām metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL, testē šādi:

a)

paraugu skrīnings ar RT-qPCR, pēc kuras veic parasto RT-PCR un HE gēna sekvencēšanu, lai verificētu delēciju HPR; un

b)

ISAV antigēna detektēšana audu preparātos, izmantojot specifiskas antivielas pret ISAV; vai

c)

izolēšana šūnu kultūrā, pēc kuras identificē ISAV ar delēciju HPR.

3.

Ja saskaņā ar 55. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par infekciju ar ISAV ar delēciju HPR, apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūrai jāatbilst šādām prasībām:

a)

aizdomas izraisījušajā objektā jāveic vismaz viens veselības apmeklējums un, ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi infekcijai ar ISAV ar delēciju HPR, viena 10 zivju paraugošana vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, vismaz 30 zivju paraugošana. Paraugus testē, izmantojot vienu vai vairākas no 2. punktā noteiktajām diagnostikas metodēm saskaņā ar detalizētajām diagnostikas metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL;

b)

ja RT-qPCR rezultāts attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR ir pozitīvs, pirms 58. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jātestē vēl citi paraugi. Domājamu infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR gadījumu, izmantojot detalizētās metodes un procedūras, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL, apstiprina saskaņā ar šādiem kritērijiem:

i)

ISAV detektēšana ar RT-qPCR, pēc kuras veic HE gēna sekvencēšanu, lai verificētu delēciju HPR, un ISAV detektēšana audu preparātos, izmantojot specifiskas antivielas pret ISAV;

ii)

ISAV detektēšana ar RT-qPCR, arī HE gēna sekvencēšana, ko veic, lai verificētu delēciju HPR; ISAV izolēšana un identificēšana šūnu kultūrā no vismaz viena parauga, kas ņemts no jebkuras objektā turētas zivs;

c)

ja ir konstatētas klīniskas, nopietnas patoloģiskas vai histopatoloģiskas atrades, kas raksturīgas infekcijai, šīs atrades ir jāapstiprina, izmantojot vīrusa detektēšanu, ko saskaņā ar procedūrām, kuras attiecībā uz zivju slimībām ir apstiprinājusi ESRL, veic ar divām diagnostikas metodēm, kuru pamatā ir neatkarīgi detektēšanas principi, piemēram, RT-qPCR un IHC.

Ja 12 mēnešu laikā no dienas, kad radušās aizdomas par ISAV ar delēciju HPR, testos un veselības apmeklējumos turpmāki pierādījumi par vīrusa klātbūtni nav gūti, minētās aizdomas var izslēgt.

3. NODAĻA

Marteilia refringens infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz veselības apmeklējumiem un paraugošanu

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošana jāveic uzreiz pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;

b)

ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi atlases kritēriji:

i)

ja ir sastopamas Ostrea spp. austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šo sugu austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamām uzņēmīgām sugām;

ii)

ja ražošanas vienībās sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;

iii)

ja paraugošanu veic tādos gliemju turēšanas objektos, kuros gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, atlasot minētos paraugošanas punktus, ir iepriekšējie paraugošanas punkti, kuros konstatēta Marteilia refringens, audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kuru veselības statuss nav zināms

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Marteilia refringens infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektos vai objektu grupās vismaz 3 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 3.A tabulā;

b)

minētajā 3 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz Marteilia refringens un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Marteilia refringens;

c)

ja paraugā jāiekļauj Ostrea edulis austeres, kas iegūtas no tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma, kam ir statuss “brīvs no slimības”, tām jābūt objektā vai objektu grupā ievestām vismaz pavasarī tieši pirms shēmas īstenošanas perioda.

2.

Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Marteilia refringens ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:

a)

jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;

b)

atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved gliemji no objekta, kas atrodas no Marteilia refringens infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.

3.A tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” iegūšanas

Uzraudzības gads

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Gliemju skaits paraugā

1. gads

1

1

150

2. gads

1

1

150

3. gads

1

1

150

3. iedaļa

Statusa “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir inficēti ar Marteilia refringens

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Marteilia refringens, statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:

a)

ir faktiski piemēroti 55.–65. pantā noteiktie minimālie kontroles pasākumi, un ar Marteilia refringens inficētā objekta/objektu vai objektu grupas tuvumā, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;

b)

visos ar Marteilia refringens neinficētos objektos un objektu grupās, kurās aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz to, ka pēc Marteilia refringens pārnēsāšanas perioda sākuma testēšanai tiek ievākti paraugi ar 150 gliemjiem. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošana jāsāk pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;

c)

attiecīgie objekti vai objektu grupas ir jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu un, ja iespējams, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu.

Tie jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu, un neizmantošanas periodam:

i)

tādu objektu un objektu grupu gadījumā, kurus nevar pilnīgi nosusināt, iztīrīt un dezinficēt, piemēram, inkubatoriji un mazuļu audzētavas, jāilgst 2 mēnešus;

ii)

tādu objektu un objektu grupu gadījumā, kurus nevar nosusināt un pilnīgi iztīrīt un dezinficēt, jāilgst 2 mēnešus, ja vien inficētie sarakstā norādīto sugu gliemji un tādi sarakstā norādīto sugu gliemji, kas ir epidemioloģiski saistīti ar inficēto objektu vai objektu grupu, ir ievākti vai aizvākti, pirms iestājies gada periods, par kuru zināms, ka Marteilia refringens prevalence tad ir maksimāla, vai, ja šis periods nav zināms, pirms perioda, kad ūdens temperatūra pārsniedz 17 °C;

iii)

tādu objektu un objektu grupu gadījumā, kurus nevar nosusināt un pilnīgi iztīrīt un dezinficēt, jāilgst 14 mēnešus, ja inficētie sarakstā norādīto sugu gliemji un tādi sarakstā norādīto sugu gliemji, kas ir epidemioloģiski saistīti ar inficēto objektu vai gliemju turēšanas objektu grupu, nav ievākti vai aizvākti, pirms iestājies gada periods, par kuru zināms, ka Marteilia refringens prevalence tad ir maksimāla, vai, ja šādi dati nav zināmi, uzņēmīgo sugu gliemji nav ievākti vai aizvākti pirms perioda, kad ūdens temperatūra pārsniedz 17 °C.

Kad visi inficētie objekti un inficētās objektu grupas tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 4 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana;

d)

atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

pēc tam visos objektos un objektu grupās, kuras nav minētas f) apakšpunktā un kurās dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;

f)

atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar gliemjiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”.

2.

Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:

a)

tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka Marteilia refringens infekcija varētu izplatīties arī uz citiem objektiem un savvaļas gliemju populācijām, piemēram:

i)

gliemju mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar Marteilia refringens inficētajā objektā vai objektu grupā;

ii)

kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu un savvaļas gliemju attālums un blīvums;

iii)

apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;

iv)

objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;

v)

slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;

vi)

hidrodinamiskie apstākļi; un

vii)

citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;

b)

ģeogrāfiskajai demarkācijai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

i)

aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar Marteilia refringens, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un

ii)

uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

vai

iii)

ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu.

4. iedaļa

Statusa “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” saglabāšana

1.

Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 3.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens.

2.

Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Marteilia refringens infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošās ūdensdzīvnieku populācijas veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, risks inficēties ar Marteilia refringens jāuzskata par augstu.

3.

Statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Marteilia refringens ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Marteilia refringens infekciju.

3.B tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”

Riska pakāpe (13)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Gliemju skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 3 gados

Reizi 3 gados

150

5. iedaļa

Diagnostikas un paraugošanas metodes

1.

Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis.

2.

Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR.

3.

Ja saskaņā ar 55. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Marteilia refringens infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:

a)

izmeklēšanai jāietver vismaz viena paraugošana, kuru veic pēc Marteilia refringens pārnēsāšanas perioda beigām un kurā, ja aizdomas balstītas uz ziņojumu par mirstību, paraugo 30 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus vai, ja aizdomas nav balstītas uz šādu ziņojumu, 150 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošana jāsāk pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;

b)

paraugi jātestē, izmantojot i) punktā noteiktās diagnostikas metodes un ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL:

i)

Marteilia refringens klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja papildus pozitīvam rezultātam, kas iegūts histopatoloģijā, nospieduma citoloģijā vai in situ hibridizācijā, ir iegūts arī pozitīvs PCR rezultāts, kas apstiprināts ar sekvencēšanu. Ja bioloģiskais materiāls histopatoloģijai, nospieduma citoloģijai vai in situ hibridizācijai nav pieejams, Marteilia refringens klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja divos PCR testos, kuri ir mērķēti uz atšķirīgiem parazīta genoma fragmentiem, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kas apstiprināti ar sekvencēšanu;

ii)

ja i) punktā minētajos testos turpmāki pierādījumi par Marteilia refringens klātbūtni nav gūti, aizdomas par Marteilia refringens infekciju var izslēgt.

4. NODAĻA

Bonamia exitiosa infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz veselības apmeklējumiem un paraugošanu

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī;

b)

ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

ja ir sastopamas Ostrea spp. austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šo sugu austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamām uzņēmīgām sugām;

ii)

ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;

iii)

ja paraugošanu veic objektos vai objektu grupās, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir iepriekšējie punkti, kuros konstatēta Bonamia exitiosa, audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu (piem., Crassostrea gigas) klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kuru veselības statuss nav zināms

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektos un objektu grupās vismaz 3 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 4.A tabulā;

b)

minētajā 3 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz Bonamia exitiosa un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia exitiosa;

c)

ja paraugā jāiekļauj Ostrea edulis austeres, kas iegūtas no tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma, kam ir statuss “brīvs no slimības”, tām jābūt objektā vai objektu grupā ievestām vismaz vienu gadu pirms shēmas īstenošanas.

2.

Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Bonamia exitiosa infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:

a)

jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;

b)

atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved gliemji no objekta, kas atrodas no Bonamia exitiosa infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.

4.A tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” iegūšanas

Uzraudzības gads

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā vai objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Gliemju skaits paraugā

1. gads

2

2

150

2. gads

2

2

150

3. gads

2

2

150

3. iedaļa

Statusa “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir inficēti ar Bonamia exitiosa

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Bonamia exitiosa, statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:

a)

ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu grupas tuvumā, kas atzīti par inficētiem ar Bonamia exitiosa, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;

b)

visos ar Bonamia exitiosa neinficētos objektos un objektu grupās, kurās aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz to, ka pēc Bonamia exitiosa pārnēsāšanas perioda sākuma testēšanai tiek ievākti paraugi ar 150 gliemjiem. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, jāparaugo austeres, kas aizsardzības zonā atradušās vismaz vienu gadu;

c)

attiecīgie objekti vai objektu grupas ir jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu un, ja iespējams, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu.

Tie jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu, un neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 mēnešus.

Kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 4 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana;

d)

atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

pēc tam visos objektos un objektu grupās, kuras nav minētas f) apakšpunktā un kurās dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;

f)

atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar gliemjiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”.

2.

Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:

a)

tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka Bonamia exitiosa infekcija varētu izplatīties arī uz citiem objektiem un savvaļas gliemju populācijām, piemēram:

i)

gliemju mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar Bonamia exitiosa inficētajā objektā vai objektu grupā;

ii)

kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu un savvaļas gliemju attālums un blīvums;

iii)

apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;

iv)

objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;

v)

slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;

vi)

hidrodinamiskie apstākļi; un

vii)

citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;

b)

ģeogrāfiskajai demarkācijai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

i)

aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar Bonamia exitiosa, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un

ii)

uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

vai

iii)

ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu.

4. iedaļa

Statusa “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” saglabāšana

1.

Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 4.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia exitiosa.

2.

Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, risks inficēties ar Bonamia exitiosa jāuzskata par augstu.

3.

Statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Bonamia exitiosa ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia exitiosa infekciju.

4.B tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”

Riska pakāpe (14)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Gliemju skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 3 gados

Reizi 3 gados

150

5. iedaļa

Diagnostikas un paraugošanas metodes

1.

Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis.

2.

Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR.

3.

Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Bonamia exitiosa infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:

a)

izmeklēšanai jāietver vismaz viena paraugošana, kuru veic pēc Bonamia exitiosa pārnēsāšanas perioda beigām un kurā, ja aizdomas balstītas uz ziņojumu par mirstību, paraugo 30 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus vai, ja aizdomas nav balstītas uz šādu ziņojumu, 150 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī;

b)

paraugi jātestē, izmantojot i) punktā noteiktās diagnostikas metodes un ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL:

i)

Bonamia exitiosa klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja papildus pozitīvam rezultātam, kas iegūts histopatoloģijā, nospieduma citoloģijā vai in situ hibridizācijā, šāds rezultāts iegūts arī arPCR, pēc kuras izdarīta sekvencēšana. Ja bioloģiskais materiāls histopatoloģijai, nospieduma citoloģijai vai in situ hibridizācijai nav pieejams, Bonamia exitiosa klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja divos PCR testos, kuri ir mērķēti uz atšķirīgiem parazīta genoma fragmentiem, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kas apstiprināti ar sekvencēšanu;

ii)

ja minētajos testos turpmāki pierādījumi par Bonamia exitiosa klātbūtni nav gūti, aizdomas par Bonamia exitiosa infekcijas klātbūtni jāizslēdz.

5. NODAĻA

Bonamia ostreae infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz veselības apmeklējumiem un paraugošanu

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošana jāveic ziemā vai pavasara sākumā;

b)

ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

ja ir sastopamas Ostrea edulis austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas austeres. Ja Ostrea edulis austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;

ii)

ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;

iii)

ja paraugošanu veic objektos vai objektu grupās, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir iepriekšējie punkti, kuros konstatēta Bonamia ostreae, audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kuru veselības statuss nav zināms

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvnieku turēšanas objektos un objektu grupās vismaz 3 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 5.A tabulā;

b)

minētajā 3 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz Bonamia ostreae un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia ostreae;

c)

ja paraugā jāiekļauj Ostrea edulis austeres, kas iegūtas no tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma, kam ir statuss “brīvs no slimības”, tām jābūt objektā vai objektu grupā ievestām vismaz vienu gadu pirms shēmas īstenošanas.

2.

Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Bonamia ostreae infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:

a)

jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;

b)

atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved gliemji no objekta, kas atrodas no Bonamia ostreae infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.

3. iedaļa

Statusa “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir inficēti ar Bonamia ostreae

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Bonamia ostreae, statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:

a)

ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu grupas tuvumā, kas atzīti par inficētiem ar Bonamia ostreae, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;

b)

visos ar Bonamia ostreae neinficētos objektos un objektu grupās, kurās aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz to, ka pēc Bonamia ostreae pārnēsāšanas perioda sākuma testēšanai tiek ievākti paraugi ar 150 gliemjiem. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošana jāsāk ziemā vai pavasara sākumā;

c)

attiecīgie objekti vai objektu grupas ir jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu un, ja iespējams, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu.

Tie jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu, un neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 mēnešus.

Kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas tiek iztukšoti, jāīsteno vismaz 4 nedēļas ilga sinhrona neizmantošana;

d)

atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti vai inficētās objektu grupas ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

pēc tam visos objektos un objektu grupās, kuras nav minētas f) apakšpunktā un kurās dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāīsteno 2. iedaļā noteiktā shēma;

f)

atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā uzraudzības shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar gliemjiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”.

2.

Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:

a)

tajā jāņem vērā faktori, kas ietekmē risku, ka Bonamia ostreae infekcija varētu izplatīties arī uz citiem objektiem un savvaļas gliemju populācijām, piemēram:

i)

gliemju mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar Bonamia ostreae inficētajā objektā vai objektu grupā;

ii)

kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu un savvaļas gliemju attālums un blīvums;

iii)

apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;

iv)

objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;

v)

slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;

vi)

hidrodinamiskie apstākļi; un

vii)

citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori;

b)

ģeogrāfiskajai demarkācijai jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

i)

aizsardzības zonai jāaizņem teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kas inficēts ar Bonamia ostreae, vai jāaizņem līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem; un

ii)

uzraudzības zonai jāaizņem aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas sastāv no plūdmaiņu zonām, kuras savstarpēji pārklājas; vai aizsardzības zonu aptveroša teritorija, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīga teritorija, ko nosaka saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

vai

iii)

ja atsevišķas aizsardzības un uzraudzības zonas nav izveidotas, ierobežojumu zonai jāaptver teritorija, kas ietver gan aizsardzības zonu, gan uzraudzības zonu.

5.A tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” iegūšanas

Uzraudzības gads

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā vai objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Gliemju skaits paraugā

1. gads

1

1

150

2. gads

1

1

150

3. gads

1

1

150

4. iedaļa

Statusa “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” saglabāšana

1.

Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 5.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae.

2.

Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, risks inficēties ar Bonamia ostreae jāuzskata par augstu.

3.

Statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Bonamia ostreae ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia ostreae infekciju.

5.B tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”

Riska pakāpe (15)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Gliemju skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 3 gados

Reizi 3 gados

150

5. iedaļa

Diagnostikas un paraugošanas metodes

1.

Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis.

2.

Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR.

3.

Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Bonamia ostreae infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:

a)

izmeklēšanai jāietver vismaz viena paraugošana, kuru veic pēc Bonamia ostreae pārnēsāšanas perioda beigām un kurā, ja aizdomas balstītas uz ziņojumu par mirstību, paraugo 30 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus vai, ja aizdomas nav balstītas uz šādu ziņojumu, 150 pie uzņēmīgajām sugām piederošus gliemjus. Ja pārnēsāšanas periods nav zināms, paraugošanu sāk ziemā vai pavasara sākumā;

b)

paraugi jātestē, izmantojot i) punktā noteiktās diagnostikas metodes un ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL:

i)

Bonamia ostreae klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja papildus pozitīvam rezultātam, kas iegūts histopatoloģijā, nospieduma citoloģijā vai in situ hibridizācijā, šāds rezultāts iegūts arī ar PCR, pēc kuras izdarīta sekvencēšana. Ja bioloģiskais materiāls histopatoloģijai, nospieduma citoloģijai vai in situ hibridizācijai nav pieejams, Bonamia ostreae klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja divos PCR testos, kuri ir mērķēti uz atšķirīgiem parazīta genoma fragmentiem, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kas apstiprināti ar sekvencēšanu;

ii)

ja minētajos testos turpmāki pierādījumi par Bonamia ostreaeklātbūtni nav gūti, aizdomas par Bonamia ostreae infekcijas klātbūtni jāizslēdz.

6. NODAĻA

Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz veselības apmeklējumiem un paraugošanu

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

vēžveidīgo paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic laikā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstāko vērtību. Ja tas praktiski iespējams, prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības apmeklējumiem;

b)

ja vēžveidīgie jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

ja ražošanas vienībās sastopami novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu vēžveidīgo nav, izlasē jāiekļauj vēžveidīgie, kas pārstāv dažādas lielumu kohortas, jo īpaši uzņēmīgo sugu mazuļi un pieauguši īpatņi, un jāraugās, lai tie paraugā būtu pārstāvēti proporcionāli;

ii)

ja vēžveidīgo audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj uzņēmīgie vēžveidīgie no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;

c)

ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums. Paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv arī dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas, proti, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas. Paraugojamie vēžveidīgie minētajās situācijās jāatlasa šādi:

i)

jūras un estuāru sistēmas apgabalos jāatlasa viena vai vairākas no šādām sugām: Carcinus maenas, Cancer pagurus, Eriocheir sinensis, Liocarcinus depurator, Liocarcinus puber, Crangon crangon, Homarus gammarus, Palaemon adspersus vai Penaeidae dzimtas garneļu sugas, konkrēti, Penaeus japonicus, Penaeus kerathurus, Penaeus semisulcatus. Ja minētās sugas nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz citām sastopamajām uzņēmīgajām desmitkāju sugām;

ii)

upju un ezeru sistēmās jāatlasa viena vai vairākas no šādām sugām: Pacifastacus leniusculus, Astacus leptodactylus, Austropotamobius pallipes vai Orconectes limosus. Ja minētās sugas nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz citām sastopamajām uzņēmīgajām desmitkāju sugām;

iii)

ja sastopami novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu vēžveidīgo nav, izlasē jāiekļauj vēžveidīgie, kas pārstāv dažādas lielumu kohortas, jo īpaši uzņēmīgo sugu mazuļi un pieauguši īpatņi, un jāraugās, lai tie paraugā būtu pārstāvēti proporcionāli.

2. iedaļa

Statusa “brīvs no WSSV infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kuru veselības statuss nav zināms

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz WSSV infekciju nav zināms, statusu “brīvs no WSSV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 2 gadu shēma:

a)

objektos vai objektu grupās vismaz 2 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 6.A tabulā;

b)

minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti attiecībā uz WSSV infekciju un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par WSSV infekciju.

2.

Ja 1. punktā minētās 2 gadu shēmas laikā WSSV infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 2 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:

a)

jāveic minimālie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti 58.–65. pantā;

b)

atkalapdzīvināšanas ietvaros jāieved vēžveidīgie no objekta, kas atrodas no WSSV infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, vai no objekta, kas atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas minētās slimības izskaušanas programma.

3. iedaļa

Statusa “brīvs no WSSV infekcijas” piešķiršana dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir inficēti ar WSSV

1.

Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar WSSV, statusu “brīvs no WSSV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:

a)

ir jābūt faktiski piemērotiem 55.–65. pantā noteiktajiem minimālajiem kontroles pasākumiem, un tā objekta vai to objektu tuvumā, kuri atzīti par inficētiem ar WSSV, ņemot vērā 2. punkta prasības, jābūt izveidotai 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai pienācīga lieluma ierobežojumu zonai, kas vajadzības gadījumā sadalīta aizsardzības zonā un uzraudzības zonā;

b)

visos ar WSSV neinficētos objektos, kuros aizsardzības zonā vai – ja aizsardzības zona nav izveidota – ierobežojumu zonā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, jāveic izmeklēšana, kas ietver vismaz šādus elementus:

i)

ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi WSSV infekcijai, testēšanai ievāc paraugus no 10 vēžveidīgajiem vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, no 150 vēžveidīgajiem; un

ii)

veselības apmeklējumi; objektos, kur i) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, sezonā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstākās vērtības, veselības apmeklējumus jāturpina veikt reizi mēnesī līdz brīdim, kad aizsardzības zona ir atcelta saskaņā ar c) punktu;

c)

attiecīgie objekti jāiztukšo saskaņā ar 62. pantu, jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar 63. pantu un jāatstāj neizmantoti saskaņā ar 64. pantu. Neizmantošanas periodam jāilgst vismaz 6 nedēļas. Kad visi inficētie objekti tiek iztukšoti, īsteno vismaz 3 nedēļas ilgu sinhronu neizmantošanu.

Kad oficiāli par inficētiem atzītos objektus neizmanto, aizsardzības zonas pārveido par uzraudzības zonām;

d)

atkalapdzīvināšana drīkst notikt tikai pēc tam, kad visi inficētie objekti ir iztukšoti, iztīrīti, dezinficēti un atstāti neizmantoti saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

visos objektos, kuri nav f) apakšpunktā minētie objekti un kuros dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas izskaušanas programma, tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un – ja vajadzīga savvaļas populāciju uzraudzība – visos paraugošanas punktos, kas atlasīti tā, lai aptvertu izskaušanas programmā iekļautā ģeogrāfiskā apgabala lielāko daļu, ir jāīsteno vismaz 2. nodaļā noteiktā shēma;

f)

atsevišķam objektam, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki un kuram ir tāds veselības statuss, kurš nav atkarīgs no apkārtējo ūdeņu veselības statusa, pēc slimības uzliesmojuma nav jāievēro 2. iedaļā noteiktā shēma, ja vien attiecīgais objekts atbilst 80. panta 3. punkta prasībām un ir atkalapdzīvināts ar vēžveidīgajiem, kas iegūti no dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuriem ir statuss “brīvs no WSSV infekcijas”.

2.

Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē risku, ka WSSV varētu izplatīties uz saimniecībā audzētu un savvaļas vēžveidīgo populācijām, piemēram:

i)

vēžveidīgo mirstība pēc skaita, mirstība pēc vecuma, mirstības rādītājs un tās sadalījums ar WSSV inficētajā objektā vai objektu grupā, kā arī citos objektos un savvaļas vēžveidīgo populācijā;

ii)

kaimiņos esošo objektu vai objektu grupu, arī savvaļas vēžveidīgo populāciju, attālums un blīvums;

iii)

apstrādes objektu, kontaktobjektu vai objektu grupu tuvums;

iv)

objektos vai objektu grupās sastopamās sugas, jo īpaši uzņēmīgās sugas un vektorsugas;

v)

slimības skartajos un kaimiņos esošajos objektos un objektu grupās piekoptā audzēšanas prakse;

vi)

hidrodinamiskie apstākļi; un

vii)

citi konstatēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori.

6.A tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no WSSV infekcijas” iegūšanas

Uzraudzības gads

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā vai objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Vēžveidīgo skaits paraugā

1. gads

1

1

150

2. gads

1

1

150

4. iedaļa

Statusa “brīvs no WSSV infekcijas” saglabāšana

1.

Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo vēžveidīgie saskaņā ar 6.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar WSSV.

2.

Dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kur objektu skaits ir ierobežots un šo objektu selektīva uzraudzība nenodrošina pietiekamus epidemioloģiskus datus, uzraudzībai, ko veic statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nolūkā, jāaptver arī paraugošanas punkti, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punkta prasībām.

3.

Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz WSSV infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”, risks inficēties ar WSSV jāuzskata par augstu.

4.

Statusu “brīvs no WSSV infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz WSSV ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par WSSV infekciju.

6.B tabula

Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”

Riska pakāpe (16)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Vēžveidīgo skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 4 gados

150

5. iedaļa

Diagnostikas un paraugošanas metodes

1.

Pirms paraugu sagatavošanas PCR veikšanai paraugi ar ārējā apvalka (integumenta) epidermu, kas vai nu izpreparēta, vai ir testējamā dzīvnieka ejkājās, pleopodos, mutes orgānos vai žaunās, jāfiksē 95 % etanolā.

Ar PCR iegūtu diagnostisko datu apstiprināšanai drīkst ievākt citus paraugus, kurus fiksē histoloģijai un transmisijas elektronmikroskopijai.

2.

Lai piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz WSSV infekciju, jāizmanto šāda diagnostikas metode un procedūras: PCR, pēc kuras veic sekvencēšanu. Piemērojot minēto diagnostikas metodi, jāievēro attiecīgās detalizētās metodes un procedūras, ko attiecībā uz vēžveidīgo slimībām apstiprinājusi ESRL.

Ja PCR testa rezultāts ir pozitīvs, šis rezultāts pirms Regulas (ES) 2016/429 63. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jāapstiprina ar amplikona sekvencēšanu.

3.

Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par WSSV infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:

a)

izmeklēšanas satvarā jāveic vismaz viens veselības apmeklējums un, ja novērotas tādas klīniskās pazīmes vai pēcnāves apskatē konstatēti tādi bojājumi, kas raksturīgi WSSV infekcijai, viena 10 vēžveidīgo paraugošana vai, ja klīniskās pazīmes nav novērotas vai pēcnāves apskatē bojājumi nav konstatēti, 150 vēžveidīgo paraugošana. Paraugi jātestē, izmantojot 2. punktā noteikto diagnostikas metodi;

b)

WSSV klātbūtne jāuzskata par apstiprinātu, ja ar PCR un sekvencēšanu, kas veikta saskaņā ar detalizētajām metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz vēžveidīgo slimībām apstiprinājusi ESRL, ir iegūts attiecībā uz WSSV pozitīvs rezultāts.

Ja minētajos testos turpmāki pierādījumi par vīrusa klātbūtni nav gūti, aizdomas par WSSV infekcijas klātbūtni var izslēgt.

III DAĻA

PRASĪBAS, KAS JĀIZPILDA, LAI APLIECINĀTU C KATEGORIJAS SLIMĪBU UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU ĪSTENOŠANU, UN PRASĪBAS MINĒTO PROGRAMMU ATSĀKŠANAI PĒC SLIMĪBAS UZLIESMOJUMA

III daļā noteiktas objektiem piemērojamas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uz konkrētu slimību vērstas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma.

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

1. nodaļa

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

1. nodaļa

Infekcija ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR

2. nodaļa

Marteilia refringens infekcija

3. nodaļa

Bonamia exitiosa infekcija

4. nodaļa

Bonamia ostreae infekcija

5. nodaļa

Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcija

6. nodaļa

1. NODAĻA

Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu VHS vai IHN uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

1. iedaļa

Vispārīgas prasības veselības apmeklējumiem un paraugošanai attiecībā uz VHS un IHN

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un paraugošana jāveic tajā gada periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai, ja temperatūra zem 14 °C nenokrītas, paraugi jāņem laikā, kad temperatūra sasniedz gada zemākās vērtības;

b)

visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;

c)

paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:

i)

ja sastopama varavīksnes forele, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas VHS vai IHN pazīmes; ja varavīksnes foreles nav, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;

ii)

ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis, jāatlasa tās; ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;

iii)

atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas, kā arī visas vecumgrupas.

2. iedaļa

Konkrētas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uzraudzības programmas īstenošanu

1.

Veselības apmeklējumi jāveic un zivis jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 1. tabulu.

2.

Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 1. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN jābūt negatīviem.

3. iedaļa

Prasības uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

Objekts, kas bijis inficēts ar VHS vai IHN, drīkst atsākt uzraudzības programmu attiecībā uz minētajām slimībām, ja:

a)

tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un

b)

atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:

i)

atrodas no VHS vai IHN brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;

ii)

atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas VHS vai IHN izskaušanas programma; vai

iii)

īsteno VHS vai IHN uzraudzības programmu.

1. tabula

VHS/IHN uzraudzības programma

Riska pakāpe (17)

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā

Zivju skaits paraugā (18)

Augsta

Reizi gadā

30

Vidēja

Reizi 2 gados

30

Zema

Reizi 3 gados

30

2. NODAĻA

Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

1. iedaļa

Vispārīgas prasības veselības apmeklējumiem un paraugošanai attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumos un paraugošanā jāņem vērā visas ražošanas vienības, piemēram, dīķi, baseini un tīklu būri, lai konstatētu, vai ir sastopamas mirušas, novājinātas zivis vai zivis ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi būru malai vai ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju;

b)

paraugiem ievācamās zivis jāatlasa šādi:

i)

jāizraugās tikai mirstošas vai nesen mirušas, taču nesadalījušās zivis; konkrētāk, pirmām kārtām jāievāc zivis, kam vērojama anēmija, asiņošana vai citas klīniskas pazīmes, kas liecina par asinsrites traucējumiem;

ii)

ja sastopams lasis, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas zivis, ja vien nav sastopamas citu uzņēmīgu sugu zivis, kam vērojamas tipiskas ISA pazīmes. Ja laša objektā nav, jāparaugo citu sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

iii)

ja zivju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj zivis no visiem izmantotajiem ūdens avotiem;

iv)

atlasīto zivju vidū jābūt zivīm, kas ievāktas tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objektā esošās ražošanas vienības, piemēram, tīklu būri, baseini un dīķi, kā arī visas vecumgrupas.

2. iedaļa

Konkrētas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uzraudzības programmas īstenošanu

1.

Veselības apmeklējumi jāveic un zivis jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 2. tabulu.

2.

Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 2. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR jābūt negatīviem.

2. tabula

Infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programma

Riska pakāpe (19)

Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Zivju skaits paraugā

Augsta

2

2 (20)

30

Vidēja

1

1 (21)

30

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

30

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5.

3. iedaļa

Prasības uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

Objekts, kas bijis inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:

a)

tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un

b)

atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:

i)

atrodas tādā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kas brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR;

ii)

atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR izskaušanas programma; vai

iii)

īsteno infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programmu.

3. NODAĻA

Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Marteilia refringens infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

1. iedaļa

Vispārīgas prasības veselības apmeklējumiem un paraugošanai attiecībā uz Marteilia refringens infekciju

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic uzreiz pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C;

b)

ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 3. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

jāparaugo Ostrea spp. austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām sarakstā norādītajām sugām;

ii)

ja ražošanas vienībās sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;

iii)

ja paraugošanu veic tādos gliemju turēšanas objektos, kuros gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.

2. iedaļa

Konkrētas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uzraudzības programmas īstenošanu

1.

Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 3. tabulu.

2.

Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 3. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Marteilia refringens jābūt negatīviem.

3. tabula

Marteilia refringens uzraudzības programma

Riska pakāpe (22)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Gliemju skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 4 gados

150

3. iedaļa

Prasības uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

Objekts, kas bijis inficēts ar Marteilia refringens, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:

a)

tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un

b)

atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:

i)

atrodas no Marteilia refringens infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;

ii)

atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas Marteilia refringens infekcijas izskaušanas programma; vai

iii)

īsteno Marteilia refringens infekcijas uzraudzības programmu.

4. NODAĻA

Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

1. iedaļa

Vispārīgas prasības veselības apmeklējumiem un paraugošanai attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumi un paraugošana ražošanas vienībās jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka Bonamia exitiosa prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī;

b)

ja gliemjus paraugo saskaņā ar 4. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

ja ir sastopamas Ostrea spp. austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šo sugu austeres. Ja Ostrea spp. austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;

ii)

ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;

iii)

ja paraugošanu veic objektos, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ja paraugošanu veic objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta vai objektu grupas daļas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu (piem., Crassostrea gigas) klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.

2. iedaļa

Konkrētas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uzraudzības programmas īstenošanu

1.

Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 4. tabulu.

2.

Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 4. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Bonamia exitiosa jābūt negatīviem.

4. tabula

Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programma

Riska pakāpe (23)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Gliemju skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 4 gados

150

3. iedaļa

Prasības uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

Objekts, kas bijis inficēts ar Bonamia exitiosa, uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:

a)

tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un

b)

atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:

i)

atrodas no Bonamia exitiosa infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;

ii)

atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas Bonamia exitiosa infekcijas izskaušanas programma; vai

iii)

īsteno Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programmu.

5. NODAĻA

Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

1. iedaļa

Vispārīgas prasības veselības apmeklējumiem un paraugošanai attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

veselības apmeklējumus un paraugošanu ražošanas vienībās veic gada periodā, par kuru zināms, ka Bonamia ostreae prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic ziemā vai pavasara sākumā;

b)

ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 5. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

ja ir sastopamas Ostrea edulis austeres, paraugošanai jāatlasa tikai šīs sugas austeres. Ja Ostrea edulis austeres nav sastopamas, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām citām sastopamajām uzņēmīgajām sugām;

ii)

ja sastopami novājināti, atvērušies vai nesen miruši, taču nesadalījušies gliemji, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu gliemju nav, izlasē jāiekļauj vecākie veselie gliemji;

iii)

ja paraugošanu veic objektos, kur gliemju audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj gliemji no visiem izmantotajiem ūdens avotiem, raugoties, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ja paraugošanu veic gliemju turēšanas objektos vai objektu grupās, paraugā jāiekļauj gliemji no pietiekama skaita paraugošanas punktu. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, izraugoties minētos paraugošanas punktus, ir audzēšanas blīvums, ūdens plūsmas, uzņēmīgo sugu klātbūtne, vektorsugu klātbūtne, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugošanā jāiekļauj arī dabiskās gultnes, kas atrodas objekta vai objektu grupas teritorijā vai blakus tai.

2. iedaļa

Konkrētas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uzraudzības programmas īstenošanu

1.

Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 5. tabulu.

2.

Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 5. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Bonamia ostreae jābūt negatīviem.

5. tabula

Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programma

Riska pakāpe (24)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Gliemju skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 4 gados

150

3. iedaļa

Prasības uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

Objekts, kas bijis inficēts ar Bonamia ostreae, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:

a)

tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un

b)

atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:

i)

atrodas no Bonamia ostreae infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;

ii)

atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas Bonamia ostreae infekcijas izskaušanas programma; vai

iii)

īsteno Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programmu.

6. NODAĻA

Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu WSSV infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

1. iedaļa

Vispārīgas prasības veselības apmeklējumiem un paraugošanai attiecībā uz WSSV infekciju

Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

vēžveidīgo paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic laikā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstāko vērtību. Ja tas praktiski iespējams un lietderīgi, prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības apmeklējumiem;

b)

ja vēžveidīgie jāparaugo saskaņā ar 6. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:

i)

ja ražošanas vienībās sastopami novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, pirmām kārtām jāatlasa tie. Ja šādu vēžveidīgo nav, izlasē jāiekļauj vēžveidīgie, kas pārstāv dažādas lielumu kohortas, jo īpaši uzņēmīgo sugu mazuļi un pieauguši īpatņi, un jāraugās, lai tie paraugā būtu pārstāvēti proporcionāli;

ii)

ja vēžveidīgo audzēšanā izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, paraugā jāiekļauj uzņēmīgie vēžveidīgie no visiem izmantotajiem ūdens avotiem.

2. iedaļa

Konkrētas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uzraudzības programmas īstenošanu

1.

Veselības apmeklējumus veic un vēžveidīgos paraugo saskaņā ar 1. iedaļu un 6. tabulu.

2.

Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 6. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz WSSV infekciju jābūt negatīviem.

6. tabula

WSSV infekcijas uzraudzības programma

Riska pakāpe (25)

Veselības apmeklējumu skaits katrā objektā / objektu grupā

Laboratorisko izmeklējumu skaits

Vēžveidīgo skaits paraugā

Augsta

Reizi gadā

Reizi 2 gados

150

Vidēja

Reizi 2 gados

Reizi 2 gados

150

Zema

Reizi 2 gados

Reizi 4 gados

150

3. iedaļa

Prasības uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma

Objekts, kas bijis inficēts ar WSSV, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:

a)

tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un

b)

atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:

i)

atrodas no WSSV infekcijas brīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā;

ii)

atrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, uz kuru attiecas WSSV infekcijas izskaušanas programma; vai

iii)

īsteno WSSV infekcijas uzraudzības programmu.


(1)  Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.

(2)  Vaislas zivju olšūnu vai sēklas šķidrumu ievāc dzimumbrieduma sasniegšanas periodā, veicot ikru un pieņu slaukšanu.

(3)  Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.

(4)  Vaislas zivju olšūnu vai sēklas šķidrumu ievāc dzimumbrieduma sasniegšanas periodā, veicot ikru un pieņu slaukšanu.

(5)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

(6)  Katra veselības apmeklējuma laikā jāņem viens paraugs.

(7)  Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.

(8)  Paraugi jāvāc katru gadu pavasarī un rudenī.

(9)  Neattiecas uz objektiem, kuros audzē tikai varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss) vai taimiņu (Salmo trutta) vai abas šīs sugas un kuriem ūdeni piegādā tikai no tādiem saldūdens avotiem, kuros nedzīvo lasis (Salmo salar).

(10)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

(11)  Ja prasīti divi paraugi gadā, tie jāvāc pavasarī un rudenī.

(12)  Ja prasīts viens paraugs gadā, tas jāvāc pavasarī vai rudenī.

(13)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

(14)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

(15)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

(16)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

(17)  Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.

(18)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10.

(19)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.

(20)  Ja prasīti divi paraugi gadā, tie jāvāc pavasarī un rudenī.

(21)  Ja prasīts tikai viens paraugs gadā, tas jāvāc pavasarī vai rudenī.

(22)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.

(23)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.

(24)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.

(25)  Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/341


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/690

(2019. gada 17. decembris),

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas noteikumus attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kurām piemēro Savienības līmeņa uzraudzības programmas, šādu programmu ģeogrāfisko darbības jomu un tām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), jo īpaši tās 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 37. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, arī noteikumus par uzraudzību, izskaušanu un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu nodalījuma līmenī.

(2)

Ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots saskaņots saraksts ar pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (“sarakstā norādītās slimības”), kas Savienībā – visā Savienības teritorijā vai tikai kādās tās daļās – apdraud dzīvnieku vai sabiedrības veselību.

(3)

Attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām Regulas (ES) 2016/429 28. pants paredz Savienības līmeņa uzraudzības programmas. Minētās regulas 30. pants paredz ar īstenošanas aktu noteikt, kurām no sarakstā norādītajām slimībām Savienības līmeņa uzraudzības programmas jāpiemēro, tostarp šādu programmu ģeogrāfisko darbības jomu.

(4)

Regula (ES) 2016/429 no 2021. gada 21. aprīļa atceļ Padomes Direktīvu 2005/94/EK (2). Direktīva 2005/94/EK paredz obligātas uzraudzības programmas attiecībā uz putnu gripu mājputniem un savvaļas putniem. Dzīvnieku veselību ietekmē augsti patogēniskā putnu gripa, tāpēc, lai visā Savienībā varētu nodrošināt augstu uzraudzības līmeni, obligātās putnu gripas uzraudzības programmas joprojām ir būtiskas. Šajās programmās būtu jāiekļauj arī uzraudzība noteiktās vietās, kurās ir paaugstināts risks, ka mazpatogēniskās putnu gripas vīrusi mutācijas rezultātā pārtaps par augsti patogēniskās putnu gripas vīrusiem. Putnu gripas uzraudzība arī vairo zināšanas par vīrusiem, kas var radīt zoonozes risku. Tāpēc šis pienākums būtu jāatspoguļo Regulā (ES) 2016/429, to iekļaujot Savienības līmeņa putnu gripas uzraudzības programmās.

(5)

Atbilstoši Regulā (ES) 2016/429 dotajam saskaņotajam pārnēsājamu dzīvnieku slimību sarakstam izšķir augsti patogēnisko putnu gripu un mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekciju. Lai nodrošinātu konsekvenci, šis šķīrums būtu jāatspoguļo Savienības līmeņa uzraudzības programmu darbības jomā.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (3) citstarp nosaka kritērijus, pēc kādiem konstatē, uz kurām sarakstā norādītajām slimībām ir attiecināmas Savienības līmeņa uzraudzības programmas, kā arī šo programmu saturu. Augsti patogēniskā putnu gripa un mazpatogēniskā putnu gripas vīrusa infekcija minētajiem kritērijiem atbilst.

(7)

Regulas (ES) 2016/429 37. pants dalībvalstīm dod tiesības pieteikties uz to, lai attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām izdarīta atsauce minētās regulas 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, nodalījumiem tiktu atzīts statuss “brīvs no slimības”. Ar īstenošanas aktu būtu jānosaka, attiecībā uz kurām no šīm sarakstā norādītajām slimībām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības”.

(8)

Regula (ES) 2016/429 no 2021. gada 21. aprīļa atceļ Padomes Direktīvu 2006/88/EK (4). Direktīva 2006/88/EK paredz saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) izdoto Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu noteikt, kuri iecirkņi [nodalījumi] ir brīvi no sarakstā iekļautām ūdensdzīvnieku slimībām. Lai nodalījumiem būtu vieglāk saglabāt statusu “brīvs no slimības”, attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, ko Regulas (ES) 2016/429 ietvaros var noteikt par tādām, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības”, būtu pēc iespējas jāizmanto iepriekš minētajā slimību sarakstā iekļautās ūdensdzīvnieku slimības.

(9)

Regulas (ES) 2016/429 noteikumi, kas reglamentē šajā regulā ietvertos jautājumus, ir piemērojami no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc arī šai regulai būtu jābūt piemērojamai no tā paša datuma.

(10)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sarakstā norādītās slimības, kurām piemērojamas Savienības līmeņa uzraudzības programmas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 28. pantu, un šādu programmu ģeogrāfiskā darbības joma ir nosauktas šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Sarakstā norādītās slimības, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības” saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 37. pantu, ir nosauktas šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(3)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā Regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211. lpp.).

(4)  Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).


I PIELIKUMS

SARAKSTĀ NORĀDĪTĀS SLIMĪBAS, KURĀM PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMAS

SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU ĢEOGRĀFISKĀ DARBĪBAS JOMA

Augsti patogēniskā putnu gripa

Visa dalībvalsts teritorija

Mazpatogēniskā putnu gripas vīrusa infekcija

Visa dalībvalsts teritorija


II PIELIKUMS

SARAKSTĀ NORĀDĪTĀS SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM NODALĪJUMIEM VAR NOTEIKT STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS”

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

Virusālā hemorāģiskā septicēmija

Infekciozā hematopoētiskā nekroze

Inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas

Microcytos mackini infekcija

Perkinsus marinus infekcija

Bonamia ostreae infekcija

Bonamia exitiosa infekcija

Marteilioze

Tauras sindroma vīrusa infekcija

Dzeltenās galvas vīrusa infekcija

Balto plankumu sindroma vīrusa infekcija


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/345


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/691

(2020. gada 30. janvāris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 176. panta 4. punktu, 181. panta 2. punktu, 185. panta 5. punktu, 189. panta 1. punktu un 279. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, cita starpā noteikumus akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem. Regula (ES) 2016/429 turklāt paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tāpēc, lai nodrošinātu jaunajā tiesiskajā regulējumā (Regula (ES) 2016/429) iedibinātās sistēmas netraucētu darbību, ir jāpieņem papildinoši noteikumi.

(2)

Konkrētāk, šīs regulas noteikumiem būtu jāpapildina pašreizējie Regulas (ES) 2016/429 IV daļas II sadaļas 1. nodaļas noteikumi attiecībā uz tādu akvakultūras objektu apstiprināšanu, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kas rada būtisku risku dzīvnieku veselībai, kā arī attiecībā uz akvakultūras objektu reģistriem, kas jāuztur kompetentajām iestādēm, un akvakultūras objektu operatoru un ūdensdzīvnieku pārvadātāju lietvedības pienākumiem.

(3)

Turklāt šajā regulā ņemts vērā tas, ka no 2021. gada 21. aprīļa ar Regulu (ES) 2016/429 tiek atcelta Padomes Direktīva 2006/88/EK (2). Regula (ES) 2016/429 nosaka, ka objekti un operatori, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar minēto direktīvu pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas sākumdienas, ir uzskatāmi attiecīgi par reģistrētiem vai apstiprinātiem saskaņā ar minēto regulu un uz tiem attiecas minētajā regulā noteiktie pienākumi.

(4)

Tāpēc ar šīs regulas noteikumiem būtu jāpapildina Regulas (ES) 2016/429 IX daļā paredzētie noteikumi par pārejas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieinteresēto personu iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību, kas izriet no iepriekšējiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz akvakultūras objektiem.

(5)

Visi šajā regulā paredzētie noteikumi attiecas uz akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem un ir jāpiemēro vienlaicīgi, tāpēc pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu dublēšanās tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis atsevišķos aktos ar daudzām mijnorādēm. Tas atbilst arī Regulā (ES) 2016/429 pieņemtajai pieejai.

(6)

Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punkts nosaka, ka tādu akvakultūras objektu operatoriem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, ir jāiesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanas pieteikums. Tā kā minētajā kategorijā ietilpst daudz dažādu akvakultūras objektu, Regulas (ES) 2016/429 176. panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstis drīkst noteiktu veidu akvakultūras objektus no apstiprināšanas prasības atbrīvot, ja šādi akvakultūras objekti nerada būtisku slimības risku. Turklāt minētās regulas 176. panta 4. punkts nosaka, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no apstiprinājuma prasības attiecībā uz noteiktu veidu akvakultūras objektiem, ja minētie akvakultūras objekti nerada būtisku risku.

(7)

Akvakultūras objekta radītā riska līmenis ir atkarīgs no minētā akvakultūras objekta darbības un tajā audzēto akvakultūras dzīvnieku vai ražoto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktu galamērķa un paredzētā izmantojuma. Daži akvakultūras objekti jau ir apstiprināti dažādiem mērķiem, piemēram, akvakultūras objekti, kas apstiprināti saskaņā ar higiēnas noteikumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004 (3). Noteiktās situācijās akvakultūras objekti, tādi kā attīrīšanas un nosūtīšanas centri vai izklāšanas teritorijas, gliemjus saņem tikai no epidemioloģiskā apgabala, kurā atrodas pats akvakultūras objekts. Tāpēc šie akvakultūras objekti rada nebūtisku risku dzīvnieku veselībai. Arī citi akvakultūras objekti veic zema riska darbības, piemēram, tur vienīgi palaišanai savvaļā paredzētus akvakultūras dzīvniekus pēc tam, kad tie tos ieguvuši no vaisliniekiem, kas ir no ūdensobjekta, uz kura atrodas akvakultūras objekts, vai tur plašos dīķos lietošanai pārtikā vai palaišanai savvaļā paredzētus akvakultūras dzīvniekus.

(8)

Šajā regulā ir jānosaka īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem būtu jāatļauj akvakultūras objektiem atkāpties no apstiprinājuma prasības. Dažos gadījumos atkāpes būtu jāattiecina tikai uz akvakultūras objektiem, kas akvakultūras dzīvniekus pārvieto savā dalībvalstī, un ne uz akvakultūras objektiem, kas akvakultūras dzīvniekus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu. Tomēr jebkurā gadījumā atkāpes no akvakultūras objektu apstiprinājuma prasības būtu jāapsver tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pabeigusi riska novērtējumu, kurā ņemts vērā vismaz risks, ka akvakultūras objektā esošie akvakultūras dzīvnieki varētu ar ūdens vai pārvietošanas starpniecību inficēties ar ūdensdzīvnieku slimību vai to izplatīt, un ir konstatēts, ka šis risks ir nebūtisks. Papildu riska faktori, kurus kompetentā iestāde var ņemt vērā minētajā riska novērtējumā, ir izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 (4) VI pielikuma I daļas 2. nodaļā. Tādēļ šajā regulā paredzētajiem papildinošajiem noteikumiem būtu jāatbilst tiem, kas noteikti minētajā deleģētajā regulā.

(9)

Tajā pašā laikā dažu citu veidu akvakultūras objekti rada būtisku risku, ka izplatīsies ūdensdzīvnieku slimības. Šādi akvakultūras objektu veidi būtu konkrētāk jāapraksta šajā regulā, un būtu jānosaka prasība, ka šo akvakultūras objektu operatoriem jāsaņem apstiprinājums. Tie ir akvakultūras objekti, kur dekoratīvie akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atvērta tipa kompleksos, kā arī slēgta tipa kompleksos, kur pārvietošanas modeļi ir tādi, ka tirdzniecība Savienībā vai ar trešām valstīm rada slimības risku. Citu veidu akvakultūras objekti, kur slimības izplatīšanās risks būtu jāsamazina, nosakot prasību par kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanu, ir karantīnas objekti, objekti, kur vektorsugu dzīvnieki tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, un kuģi un citas mobilas struktūras, kur akvakultūras dzīvnieki tiek ārstēti vai tiem tiek veiktas citas ar audzēšanu saistītas procedūras.

(10)

Regulas (ES) 2016/429 177. pantā paredzēts, ka kompetentā iestāde operatoriem piešķir apstiprinājumu attiecībā uz akvakultūras objektu grupām. Tāpēc uz šādām grupām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina šajā regulā paredzētie papildinošie noteikumi, un būtu jāprecizē, kā attiecīgie noteikumu būtu jāpiemēro tieši grupai vai tajā.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 180. pantu visu akvakultūras objektu vai akvakultūras objektu grupu operatoriem, lai saņemtu apstiprinājumu, ir kompetentajai iestādei jāiesniedz attiecīga informācija. Šajā sakarā operatoriem būtu kompetentajai iestādei jāiesniedz rakstisks biodrošības plāns, kas tiks izskatīts apstiprināšanas procesā. Šī prasība būtu jāattiecina gan uz atsevišķiem akvakultūras objektiem, gan akvakultūras objektu grupām neatkarīgi no to lieluma, bet biodrošības plāna sarežģītībai vajadzētu būt atkarīgai no konkrētā akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas specifikas un no pasākumiem, kas vajadzīgi, lai mazinātu ar minēto objektu vai objektu grupām saistītos slimību riskus.

(12)

Dažiem akvakultūras objektiem un akvakultūras objektu grupām būtu, pamatojoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļas 1. nodaļas noteikumiem, jāpiedalās riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā, ko kompetentā iestāde ieviesusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu. Bez šādas līdzdalības akvakultūras objekti vai akvakultūras objektu grupas nebūtu jāapstiprina. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 27. pantu riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzībā var ņemt vērā uzraudzību, ko saskaņā ar 24. pantu veic operatori paši, arī minētās regulas 25. pantā minētos dzīvniekveselības apmeklējumus. Lai optimāli izmantotu resursus, riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību var veikt vienlaikus ar uzraudzību, kas saistīta ar konkrētām sarakstā norādītām slimībām.

(13)

Tam, cik bieži veicama riska izvērtēšanā balstītā uzraudzība, vajadzētu būt atkarīgam no akvakultūras objekta riska klasifikācijas (augsta, vidēja vai zema riska objekts), ko kompetentā iestāde noteikusi pēc objekta apstākļu novērtēšanas. Faktori, kas kompetentajai iestādei jāņem vērā un jāizvērtē, nosakot objektu riska klasi, kā arī ar katru riska klasi saistītais uzraudzības biežums ir noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļā. Riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā iekļaujot akvakultūras objektus, kuros tiek turēti sarakstā nenorādītu sugu dzīvnieki, bet kuri veido ievērojamu daļu no tirdzniecības apjoma un tādēļ ir klasificēti par augsta riska objektiem, maksimāli palielinās izredzes identificēt un kontrolēt jaunradušās slimības, ja tādas minēto sarakstā nenorādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem parādās.

(14)

Riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību veic arī apstiprinātās akvakultūras objektu grupās, tāpēc ir svarīgi noteikt, kā šo uzraudzību grupu līmenī īstenot tā, lai tās iznākums būtu epidemioloģiski jēgpilns. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka noteikumi par pieeju, kāda kompetentajai iestādei būtu jāievēro, veicot minēto uzraudzību.

(15)

Papildus prasībai, ka operatoriem apstiprināšanas procesa ietvaros jāiesniedz kompetentajai iestādei biodrošības plāns un ka noteiktiem akvakultūras objektiem jāpiedalās riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā, akvakultūras objektiem, kam ir vajadzīgs apstiprinājums, būtu jāizpilda arī noteiktas prasības attiecībā uz to kompleksiem un aprīkojumu. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka īpašs biodrošības, uzraudzības un kompleksu un aprīkojuma prasību kopums, kas piemērojams konkrētas kategorijas akvakultūras objektiem vai konkrētas kategorijas akvakultūras objektu grupai.

(16)

Regulas (ES) 2016/429 178. pants nosaka, ka tādu akvakultūras objektu operatori, kas vēlas iegūt norobežota objekta statusu, drīkst akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz savu akvakultūras objektu vai no tā tikai pēc tam, kad attiecīgais objekts saskaņā ar minētās regulas noteikumiem no kompetentās iestādes ir saņēmis minētā statusa apstiprinājumu. Tā kā šie akvakultūras objekti drīkst ar akvakultūras dzīvniekiem savstarpēji apmainīties, izpildot mazāk pārvietošanas prasību nekā citu veidu akvakultūras objekti, ir lietderīgi noteikt, ka tiem jābūt nolīgtam veterinārārstam, kurš pārraudzīs akvakultūras objekta darbības un būs atbildīgs par tā veselības uzraudzību, lai minētie objekti varētu viens otram sniegt drošas veselības garantijas. Regulas (ES) 2016/429 181. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par minēto akvakultūras objektu apstiprināšanu; minētie noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(17)

Regulas (ES) 2016/429 179. pantā paredzēta slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu apstiprināšana. Šie akvakultūras objekti atvieglo tādu ūdensdzīvnieku sanitāro kaušanu un sanitāro apstrādi, kas var būt inficēti ar sarakstā norādītu vai jaunradušos slimību. Tāpēc tie rada būtisku slimības risku un būtu jāapstiprina kompetentajai iestādei. Laikā, kad šie akvakultūras objekti saņem ūdensdzīvniekus, kuri ir inficēti vai domājami inficēti ar sarakstā norādītu vai jaunradušos slimību, tiem būtu jāveic stingri biodrošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tad, ja netiek veikta atbilstoša attīrīšana, slimības ierosinātāji nenonāk atklātos ūdeņos. Minētās regulas 181. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par minēto akvakultūras objektu apstiprināšanu; minētie papildinošie noteikumi būtu attiecīgi jānosaka šajā regulā.

(18)

Daži dzīvu gliemju attīrīšanas centri, izklāšanas teritorijas un nosūtīšanas centri būtu jāuzskata par akvakultūras objektiem, kuriem ir vajadzīgs apstiprinājums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punktu. Minētie objekti, kas saņem dzīvus gliemjus no vietas, kas ir ārpus to epidemioloģiskā apgabala, attiecībā uz sarakstā norādītām vai jaunradušamies slimībām rada lielāku to izplatīšanas risku, un tas būtu jāņem vērā apstiprināšanas procesa laikā. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka attiecīgi papildinoši noteikumi.

(19)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (5) ir noteiktas A, B, C, D un E kategorijas slimību definīcijas un paredzēts, ka Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētos sarakstā norādīto slimību profilakses un kontroles noteikumus piemēro to sarakstā norādīto kategoriju slimībām, kas attiecinātas uz Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulā minētajām sarakstā norādītajām sugām un to grupām. Atbilstoši minētajai tabulai dažu 4. slejā minēto sugu ūdensdzīvnieki par vektoriem uzskatāmi tikai tad, ja tie tiek turēti akvakultūras objektā, kurā tiek turēti arī tabulas 3. slejā minēto sugu dzīvnieki, vai – ja tie ir savvaļas ūdensdzīvnieki – tie savvaļas dzīvotnē ir bijuši eksponēti 3. slejā norādīto sugu dzīvniekiem. Tomēr, ja pēc tam šo sugu dzīvnieki atbilstošu laikposmu tiek turēti izolācijā no 3. slejā minēto sugu dzīvniekiem un no inficētiem ūdens avotiem, tie vairs nav uzskatāmi par vektoriem. Ja šo izolācijas periodu nevar īstenot karantīnas objektā, kas apstiprināts saskaņā ar šīs regulas 15. pantu, tad šādus ūdensdzīvniekus var turēt cita veida akvakultūras objektā, kur nav ieviesti visi karantīnas objektiem prasītie biodrošības pasākumi, bet kur tie tiek turēti izolācijā no potenciāliem patogēniem līdz brīdim, kad minētie dzīvnieki vairs nav uzskatāmi par vektoriem. Regulas (ES) 2016/429 181. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par šādu akvakultūras objektu apstiprināšanu, ņemot vērā minētās prasības. Tāpēc šādas prasības būtu jānosaka šajā regulā.

(20)

Ar Regulas (ES) 2016/429 185. panta 5. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par papildu informāciju, kas iekļaujama reģistrētu un apstiprinātu akvakultūras objektu reģistros, kurus uztur kompetentā iestāde, un par publisku piekļuvi šiem reģistriem. Ievērojot datu aizsardzības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (6), informācijai, kas kompetentajai iestādei būtu jādara publiski pieejama, būtu jāatbilst Regulas (ES) 2016/429 185. panta 2. punkta a), c), e) un f) apakšpunkta prasībām, kas savukārt lielā mērā atspoguļo informāciju, ko dalībvalstis jau ir sniegušas publiskajā reģistrā saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/392/EK (7).

(21)

Tomēr kompetentās iestādes publiskajā reģistrā būtu jāiekļauj arī specifiskāka informācija par katra apstiprinātā objekta veselības statusu, lai veicinātu drošu tirdzniecību un ieinteresētās personas zinātu, vai attiecīgais akvakultūras objekts ir brīvs no noteiktas B vai C kategorijas slimības, vai uz to attiecas noteiktas B vai C kategorijas slimības izskaušanas programma vai noteiktas C kategorijas slimības uzraudzības programma, vai tam nav neviens no minētajiem veselības statusiem. Ņemot vērā to prasību tvērumu, kuras šajā regulā noteiktas attiecībā uz apstiprinātu akvakultūras objektu informācijas publisku pieejamību, Lēmums 2008/392/EK būtu ar šo regulu jāatceļ.

(22)

Regulas (ES) 2016/429 186. un 187. pantā ir noteikts akvakultūras objektu operatoru lietvedības pienākumu minimums. Tā kā ūdensdzīvnieki parasti nav atsevišķi identificējami, ir ļoti svarīgi veikt to audzēšanas un pārvietošanas lietvedību. Lai gan dažādu veidu akvakultūras objektu operatoru lietvedības pierakstiem ir daži kopīgi elementi, noteiktu veidu akvakultūras objektiem būtu jākārto lietvedība, kas ir specifiska tiem un to veiktās akvakultūras darbības veidam. Tā kā minētās regulas 189. panta 1. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par lietvedības pienākumiem, šajā regulā katra veida apstiprinātajiem akvakultūras objektiem būtu jānosaka atšķirīgas lietvedības prasības.

(23)

Regulas (ES) 2016/429 188. pantā ir noteikts lietvedības pienākumu minimums tādu ūdensdzīvnieku pārvadātājiem, kuri paredzēti akvakultūras objektiem un kurus pārvieto no vienas dzīvotnes uz citu. Ūdensdzīvnieku pārvadātāji rada īpašu slimības izplatīšanās risku, un ir ļoti svarīgi, lai šie operatori kārtotu lietvedību, tādējādi nodrošinot viņu pārvadāto ūdensdzīvnieku izsekojamību, kā arī dokumentārus pierādījumus, ka minētie operatori veic atbilstošus biodrošības pasākumus. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka papildinoši noteikumi par minēto pārvadātāju lietvedības pienākumiem.

(24)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus attiecībā uz reģistrētiem un apstiprinātiem akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem.

2.   Šīs regulas II daļas

a)

I sadaļas 1. nodaļā ir noteiktas prasības, saskaņā ar kurām kompetentā iestāde apstiprina akvakultūras objektus, kas rada ūdensdzīvnieku slimību būtisku risku, un dažas atkāpes to objektu operatoriem, kas rada minēto slimību nebūtisku risku;

b)

I sadaļas 2. nodaļā ir noteiktas prasības akvakultūras objektiem un to grupām un prasības, saskaņā ar kurām kompetentā iestāde piešķir apstiprinājumu;

c)

II sadaļas 1. nodaļā ir noteikti informēšanas pienākumi, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz to akvakultūras objektu reģistriem, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 173. pantu;

d)

II sadaļas 2. nodaļā ir noteikti informēšanas pienākumi, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz apstiprinātu akvakultūras objektu reģistriem;

e)

III sadaļas 1. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas kompetentās iestādes reģistrētu vai apstiprinātu akvakultūras objektu un slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu operatoriem jāpilda papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā un 187. panta 1. punktā paredzētajiem lietvedības pienākumiem;

f)

III sadaļas 2. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas ūdensdzīvnieku pārvadātājiem jāpilda papildus Regulas (ES) 2016/429 188. panta 1. punktā paredzētajiem lietvedības pienākumiem.

3.   III daļā ir noteikti daži pārejas pasākumi attiecībā uz Direktīvu 2006/88/EK un Lēmumu 2008/392/EK, kuri saistīti ar akvakultūras objektu reģistrēšanu un apstiprināšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 1. pantā.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“plašs dīķis” ir tradicionāls dabisks vai mākslīgs dīķis vai lagūna, kurā turēto dzīvnieku barības avots ir dabisks (izņemot ārkārtas apstākļus) un kurā netiek veikti nekādi pasākumi, ar kuriem ražošanas apjomu palielina tā, ka tiek pārsniegta vides dabiskā ražotspēja;

2)

“attīrīšanas centrs” ir objekts ar tvertnēm, kur iepilda tīru jūras ūdeni, kurā dzīvus gliemjus novieto uz laiku, kas vajadzīgs, lai samazinātu kontamināciju un tos padarītu derīgus lietošanai pārtikā;

3)

“nosūtīšanas centrs” ir krastā vai atkrastē esošs objekts lietošanai pārtikā paredzētu gliemju saņemšanai, kondicionēšanai, mazgāšanai, tīrīšanai, šķirošanai, iesaiņošanai un iepakošanai;

4)

“izklāšanas teritorija” ir saldūdens, jūras, estuāra vai lagūnas rajons, kuram ir skaidri redzamas robežas, kas iezīmētas ar bojām, pāļiem vai citiem stacionāriem līdzekļiem, un kuru izmanto vienīgi gliemju dabiskai attīrīšanai;

5)

“izolācijā” ir akvakultūras dzīvnieku turēšana akvakultūras objektā, kur tie nedz tieši (kopdzīve), nedz netieši (ar ūdensapgādi) nenonāk saskarē ar citu sugu ūdensdzīvniekiem;

6)

“slēgta tipa komplekss” ir akvakultūras objekts, kura notekūdeņi pirms to novadīšanas atklātos ūdeņos tiek attīrīti tā, lai inaktivētu sarakstā norādīto slimību vai jaunradušos slimību ierosinātājus;

7)

“atvērta tipa komplekss” ir akvakultūras objekts, kura notekūdeņi tiek novadīti atklātos ūdeņos tieši, neveicot attīrīšanu, ar kuru var inaktivēt sarakstā norādīto slimību vai jaunradušos slimību ierosinātājus;

8)

“epidemioloģiskais apgabals” ir noteikts ģeogrāfiskais apgabals, kur ūdensdzīvniekiem ir vienāds veselības statuss un vienāds risks inficēties ar sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību;

9)

“biodrošības plāns” ir dokumentēts plāns, kurā norādīti ceļi, pa kuriem slimības ierosinātājs var iekļūt akvakultūras objektā, izplatīties tajā un pārnēsāties no tā; tajā ir ņemta vērā objekta specifika un norādīti konstatēto biodrošības risku mazināšanas pasākumi;

10)

“kopīgie biodrošības pasākumi” ir pasākumi, kas iekļauti biodrošības plānā, kurš izstrādāts katram akvakultūras objektam, kas pieder pie akvakultūras objektu grupas, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. pantu, un kuru īsteno katrs minētais akvakultūras objekts;

11)

“unikālais reģistrācijas numurs” ir numurs, ko kompetentā iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 173. pantam piešķīrusi reģistrētam akvakultūras objektam vai akvakultūras objektu grupai;

12)

“unikālais apstiprinājuma numurs” ir numurs, ko kompetentā iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 173. pantam piešķīrusi tās apstiprinātam akvakultūras objektam vai akvakultūras objektu grupai;

13)

“SJO kuģa identifikācijas numurs” ir unikāls numurs, ko Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) piešķir jūras kuģiem;

14)

“higiēnas barjera” ir kāju dezinfekcija, roku mazgāšana, apģērba maiņa vai citi biodrošības pasākumi, kuru ietekme rada šķēršļus slimības izplatībai uz akvakultūras objektu, tajā vai no tā;

15)

“ražošanas vienības” ir siles, dīķi, kanāli, tvertnes, sprosti, tīklu aploki vai līdzīgas struktūras, kurās akvakultūras objektā atrodas akvakultūras dzīvnieku grupas;

16)

“paaugstināta mirstība” ir neizskaidrojama mirstība virs līmeņa, kāds attiecīgajam akvakultūras objektam vai akvakultūras objektu grupai parastos apstākļos uzskatāms par normālu;

17)

“uzraudzības programma” ir brīvprātīga testēšanas un kontroles pasākumu programma, kas attiecībā uz C kategorijas slimību uzsākta akvakultūras objektā, kurš nepiedalās izskaušanas programmā ar mērķi panākt statusu “brīvs no slimības”, bet kurā veiktā testēšana liecina, ka akvakultūras objekts nav inficēts ar minēto C kategorijas slimību.

II DAĻA

REĢISTRĒŠANA, APSTIPRINĀŠANA, REĢISTRI UN LIETVEDĪBA

I SADAĻA

AKVAKULTŪRAS OBJEKTU OPERATORU APSTIPRINĀŠANA, KO VEIC KOMPETENTĀ IESTĀDE

1. NODAĻA

Tādu akvakultūras objektu apstiprināšana, kas rada būtisku slimības izplatīšanās risku, un atkāpes no apstiprinājuma prasības

3. pants

Atkāpes no operatoriem noteiktās prasības iesniegt kompetentajai iestādei akvakultūras objektu apstiprināšanas pieteikumu

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punkta a) apakšpunkta, pienākuma kompetentajai iestādei iesniegt akvakultūras objektu apstiprināšanas pieteikumu nav šādu veidu akvakultūras objektu operatoriem:

a)

akvakultūras objekti, kur akvakultūras dzīvnieki tiek turēti vienīgi palaišanai savvaļā;

b)

plaši dīķi, kuros akvakultūras dzīvnieki tiek turēti tiešai lietošanai pārtikā vai palaišanai savvaļā;

c)

attīrīšanas centri, kas

i)

apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu un

ii)

saņem gliemjus tikai no tā epidemioloģiskā apgabala, kurā atrodas objekts;

d)

nosūtīšanas centri, kas

i)

apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu un

ii)

saņem gliemjus tikai no tā epidemioloģiskā apgabala, kurā atrodas objekts;

e)

izklāšanas teritorijas, kas

i)

apstiprinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu un

ii)

saņem gliemjus tikai no tā epidemioloģiskā apgabala, kurā atrodas objekts.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētās atkāpes no prasības iesniegt kompetentajai iestādei apstiprināšanas pieteikumu piemēro tikai tiem akvakultūras objektiem, no kuriem akvakultūras dzīvnieki netiek pārvietoti uz citu dalībvalsti, izņemot tiešai lietošanai pārtikā paredzētus gliemjus, un ja kompetentā iestāde ir pabeigusi riska novērtējumu,

a)

kurā ņemti vērā vismaz tie riska faktori, kas noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļas 2. nodaļas a) un b) punktā, un

b)

kurā konstatēts, ka risks, ka akvakultūras dzīvnieki akvakultūras objektā varētu inficēties ar sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību vai to izplatīt, ir nebūtisks.

4. pants

To akvakultūras objektu veidi, kam vajadzīgs kompetentās iestādes apstiprinājums

Apstiprināšanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentajai iestādei iesniedz šādu veidu akvakultūras objektu operatori:

a)

akvakultūras dzīvnieku karantīnas objekti;

b)

akvakultūras objekti, kuros sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem;

c)

akvakultūras objekti, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku;

d)

akvakultūras objekti, kur dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atvērta tipa kompleksos;

e)

kuģi vai citas mobilas struktūras, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras.

2. NODAĻA

Akvakultūras objektu apstiprināšanas prasības un apstiprināšana

5. pants

Prasība, ka apstiprinātiem akvakultūras objektiem un to grupām jābūt biodrošības plānam

Kompetentā iestāde 7. pantā un 9.–19. pantā minētos akvakultūras objektus vai 8. pantā minētās akvakultūras objektu grupas apstiprina tikai tad, ja to operatori ir izstrādājuši un dokumentējuši biodrošības plānu, kurš atbilst šādām prasībām:

a)

tajā ir norādīti ceļi, pa kuriem slimības ierosinātājs var iekļūt akvakultūras objektā vai akvakultūras objektu grupā, izplatīties tajā un no tā pārnēsāties uz vidi vai citiem akvakultūras objektiem;

b)

tajā ir ņemta vērā konkrētā akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas specifika un norādīti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz katru konstatēto biodrošības risku;

c)

izstrādājot minēto objekta vai akvakultūras objektu grupas plānu, tajā attiecīgā gadījumā ir izvērtēti vai ņemti vērā I pielikuma 1.–7. daļas un 9.–12. daļas 1. punkta a) apakšpunktā un 8. daļas 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie elementi.

6. pants

Prasība, ka apstiprinātiem akvakultūras objektiem un to grupām ir jāpiedalās riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā

1.   Kompetentā iestāde šīs regulas 7., 17. un 18. pantā minētos akvakultūras objektus apstiprina tikai tad, ja operatori nodrošina atbilstību riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzībai, ko kompetentā iestāde veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu un kas atbilst riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzības shēmai, kura izklāstīta šīs regulas II pielikuma 1. daļā un 2. daļas 1. punktā.

2.   Kompetentā iestāde šīs regulas 8. pantā minētās akvakultūras objektu grupas apstiprina tikai tad, ja operatori nodrošina atbilstību riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzībai, ko kompetentā iestāde veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu un kas atbilst riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzības shēmai, kura izklāstīta šīs regulas II pielikuma 1. daļā un 2. daļas 2. punktā.

3.   Apstiprinot akvakultūras objektus vai to grupas, kā paredzēts 1. un 2. punktā, kompetentā iestāde ņem vērā un riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā iekļauj šādus elementus:

a)

iznākums uzraudzībai, ko operators veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 24. pantu;

b)

informācija, kas iegūta dzīvniekveselības apmeklējumos, ko veterinārārsts veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 25. pantu (ja operatori šādu informāciju dara pieejamu).

7. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas nav akvakultūras objekti, kam 12.–19. pantā noteiktas īpašas prasības

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas nav 12.–19. pantā minētie akvakultūras objekti, atbilst prasībām, kuras noteiktas

a)

attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 1. punktā;

b)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

c)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 1. daļas 2. punktā.

8. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas tādu akvakultūras objektu grupām, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka tādu akvakultūras objektu grupas, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, atbilst prasībām, kuras noteiktas

a)

attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 2. punktā;

b)

attiecībā uz grupas akvakultūras objektu biodrošības pasākumiem – I pielikuma 2. daļas 1. punktā;

c)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 2. daļas 2. punktā.

9. pants

Norobežotu akvakultūras objektu apstiprināšanas prasības

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka norobežoti akvakultūras objekti atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz kompleksu nodrošināšanu pēcnāves apskašu izdarīšanai un objekta veterinārārsta pakalpojumu nodrošināšanu – 10. pantā;

b)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 3. daļas 1. punktā;

c)

attiecībā uz uzraudzību un kontroli – I pielikuma 3. daļas 2. punktā;

d)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 3. daļas 3. punktā.

10. pants

Norobežotu akvakultūras objektu operatoru pienākumi

Pirms kompetentā iestāde piešķir atļauju, norobežotu akvakultūras objektu operatori

a)

nodrošina, ka pēcnāves veterinārās apskates tiek veiktas piemērotos kompleksos norobežotajā akvakultūras objektā vai laboratorijā;

b)

ar līguma vai cita juridiska instrumenta palīdzību nodrošina, ka objektā pakalpojumus sniedz veterinārārsts, kura atbildībā

i)

notiek norobežotā akvakultūras objekta darbību pārraudzība un tiek panākta atbilstība 9. pantā noteiktajām apstiprināšanas prasībām,

ii)

vismaz reizi gadā tiek pārskatīts I pielikuma 3. daļas 2. punkta a) apakšpunktā minētais slimībuzraudzības plāns.

11. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka slimību kontrolei pakļauti no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekti atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 4. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 4. daļas 2. punktā.

12. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas attīrīšanas centriem, kuri nav 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie attīrīšanas centri

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka attīrīšanas centri, kuri nav 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie attīrīšanas centri, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 5. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 5. daļas 2. punktā.

13. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas nosūtīšanas centriem, kuri nav 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie nosūtīšanas centri

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka nosūtīšanas centri, kuri nav 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie nosūtīšanas centri, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 6. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 6. daļas 2. punktā.

14. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas izklāšanas teritorijām, kuras nav 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izklāšanas teritorijas

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka izklāšanas teritorijas, kuras nav 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izklāšanas teritorijas, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 7. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 7. daļas 2. punktā.

15. pants

Karantīnas objektu apstiprināšanas prasības

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka karantīnas objekti atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 8. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz uzraudzību un kontroles pasākumiem – I pielikuma 8. daļas 2. punktā;

c)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 8. daļas 3. punktā.

16. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 9. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz uzraudzību un kontroles pasākumiem – I pielikuma 9. daļas 2. punktā;

c)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 9. daļas 3. punktā.

17. pants

Apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 1. punktā;

b)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 10. daļas 1. punktā;

c)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 10. daļas 2. punktā.

18. pants

Apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 1. punktā;

b)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 11. daļas 1. punktā;

c)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 11. daļas 2. punktā.

19. pants

Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras

Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka kuģi vai citas mobilas struktūras, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, atbilst prasībām, kas noteiktas

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 12. daļas 1. punktā;

b)

attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 12. daļas 2. punktā.

II SADAĻA

REĢISTRĒTO UN APSTIPRINĀTO AKVAKULTŪRAS OBJEKTU REĢISTRI, KAS JĀUZTUR KOMPETENTAJAI IESTĀDEI

1. NODAĻA

Akvakultūras objektu reģistri, ko uztur kompetentā iestāde

20. pants

Informēšanas pienākums, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz reģistrēto akvakultūras objektu reģistru

Papildus Regulas (ES) 2016/429 185. panta 2. punktā prasītajai informācijai kompetentā iestāde minētās regulas 185. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā akvakultūras objektu reģistrā iekļauj šādu informāciju par katru tās reģistrēto akvakultūras objektu:

a)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

b)

datums, kad objekts reģistrēts kompetentajā iestādē;

c)

akvakultūras objekta adrese un tā atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums);

d)

objekta kompleksu un aprīkojuma apraksts;

e)

akvakultūras objektā turēto akvakultūras dzīvnieku kategorijas;

f)

aptuvenais akvakultūras dzīvnieku skaits, ko var turēt akvakultūras objektā, un/vai to maksimālā biomasa;

g)

ja akvakultūras objekts netiek noslogots pastāvīgi – laikposms, kad tajā tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, attiecīgā gadījumā norādot arī informāciju par sezonālo noslodzi vai noslodzi īpašu pasākumu laikā;

h)

darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis.

2. NODAĻA

Kompetentās iestādes apstiprināto akvakultūras objektu reģistri

21. pants

Informēšanas pienākums, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz apstiprināto akvakultūras objektu reģistru

1.   Papildus Regulas (ES) 2016/429 185. panta 2. punktā prasītajai informācijai kompetentā iestāde minētās regulas 185. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajā apstiprināto akvakultūras objektu reģistrā iekļauj šādu informāciju par katru tās apstiprināto akvakultūras objektu vai akvakultūras objektu grupu:

a)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais apstiprinājuma numurs;

b)

datums, kad kompetentā iestāde piešķīrusi apstiprinājumu, vai datums, kad kompetentā iestāde apstiprinājumu apturējusi vai atsaukusi;

c)

apstiprinātā akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas adrese un atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums);

d)

akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas relevanto kompleksu un aprīkojuma apraksts;

e)

akvakultūras objektā vai akvakultūras objektu grupā turēto akvakultūras dzīvnieku kategorijas;

f)

aptuvenais akvakultūras dzīvnieku skaits, ko var turēt akvakultūras objektā vai akvakultūras objektu grupā, un/vai to maksimālā biomasa;

g)

ja akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa netiek noslogota pastāvīgi – laikposms, kad tajā tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, attiecīgā gadījumā norādot arī informāciju par sezonālo noslodzi vai noslodzi īpašu pasākumu laikā;

h)

darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis.

2.   Papildus Regulas (ES) 2016/429 185. panta 3. punktā prasītajai informācijai kompetentā iestāde internetā izvietotā publiski pieejamā informācijas lapā iekļauj atjauninātu informāciju par to akvakultūras dzīvnieku veselības statusu, kuri tiek turēti saskaņā ar minētās regulas 181. panta 1. punktu apstiprinātos akvakultūras objektos vai akvakultūras objektu grupās.

Minētajā atjauninātajā veselības informācijā norāda vismaz akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas veselības statusu attiecībā uz katru relevanto sarakstā norādīto slimību vai katru relevanto tās kategoriju, konkrētāk,

a)

to, vai akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa ir brīva no B vai C kategorijas slimības;

b)

to, vai akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa piedalās B vai C kategorijas slimības izskaušanas programmā;

c)

to, vai akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa piedalās brīvprātīgā C kategorijas slimības uzraudzības programmā, vai

d)

jebkādu citu ar B, C vai D kategorijas slimību saistītu informāciju, kas nav minēta a), b) un c) apakšpunktā.

III SADAĻA

LIETVEDĪBAS PIENĀKUMI, KAS OPERATORIEM JĀPILDA PAPILDUS REGULĀ (ES) 2016/429 PAREDZĒTAJIEM PIENĀKUMIEM

1. NODAĻA

Lietvedība, kas jākārto reģistrēto vai apstiprināto akvakultūras objektu operatoriem

22. pants

Reģistrētu akvakultūras objektu operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai reģistrēto akvakultūras objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais reģistrācijas numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

ziņas par visiem izmeklējumiem, kas veikti pēc paaugstinātas mirstības konstatēšanas vai aizdomu par slimības klātbūtni rašanās;

c)

pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no akvakultūras objekta;

d)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

23. pants

Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kuros tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, ko iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kuri nav 27.–34. pantā minētie akvakultūras objekti

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas nav 27.–34. pantā minētie akvakultūras objekti, reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

akvakultūras objekta pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde;

c)

ziņas par 6. panta 1. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem;

d)

ziņas par pārvietošanu uz akvakultūras objektu, norādot arī

i)

tā akvakultūras objekta unikālo apstiprinājuma vai reģistrācijas numuru, kas ir visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes objekts, vai

ii)

tās dzīvotnes atrašanās vietu, no kuras savvaļas ūdensdzīvnieki savākti pirms to nosūtīšanas uz akvakultūras objektu;

e)

ziņas par izvešanu no akvakultūras objekta, norādot arī

i)

akvakultūras dzīvniekus un akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus un – akvakultūras dzīvnieku pārvietošanas gadījumā – galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru vai,

ii)

ja dzīvniekus pārvieto uz savvaļu, – ziņas par dzīvotni, kurā akvakultūras dzīvnieki tiks palaisti savvaļā;

f)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus;

g)

apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

h)

pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no akvakultūras objekta;

i)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

24. pants

Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādas apstiprinātas akvakultūras objektu grupas operatoriem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus

1.   Papildus informācijai, kas prasīta Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā, tādu akvakultūras objektu operatori, kuri ietilpst saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. panta a) punktu apstiprinātā akvakultūras objektu grupā, reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

akvakultūras objektu grupas pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde;

c)

ziņas par 6. panta 2. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem;

d)

ziņas par pārvietošanu uz akvakultūras objektu, norādot arī

i)

tā akvakultūras objekta unikālo apstiprinājuma vai reģistrācijas numuru, kas ir visu to akvakultūras dzīvnieku izcelsmes objekts, kuri saņemti no akvakultūras objekta, kas pie grupas nepieder, vai

ii)

tās dzīvotnes atrašanās vietu, no kuras savvaļas ūdensdzīvnieki savākti pirms to nosūtīšanas uz akvakultūras objektu;

e)

ziņas par izvešanu no akvakultūras objektu grupas, norādot arī

i)

akvakultūras dzīvniekus un akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus un – akvakultūras dzīvnieku pārvietošanas gadījumā – galamērķa objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, ja akvakultūras dzīvnieki tiek nosūtīti uz citu objektu ārpus grupas, vai,

ii)

ja dzīvniekus pārvieto uz savvaļu, – ziņas par dzīvotni, kurā akvakultūras dzīvnieki tiks palaisti savvaļā;

f)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus;

g)

ziņas par izmantoto biodrošības plānu un pierādījumi par tā īstenošanu;

h)

pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no akvakultūras objekta;

i)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

2.   Tādas akvakultūras objektu grupas operators, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. panta b) punktu, katra grupas akvakultūras objekta vārdā reģistrē un glabā šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto informāciju.

25. pants

Apstiprinātu norobežotu akvakultūras objektu operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu norobežotu akvakultūras objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko norobežotajam akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

ziņas par pārvietošanu uz norobežoto akvakultūras objektu un no tā, norādot arī visu no cita akvakultūras objekta saņemto vai uz to nosūtīto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes vai galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru;

c)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri norobežotajam akvakultūras objektam piegādā vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus;

d)

ziņas par I pielikuma 3. daļas 2. punktā paredzētā slimībuzraudzības plāna īstenošanu un rezultātiem;

e)

to klīnisko un laboratorisko testu un pēcnāves apskašu rezultāti, kuri izdarīti laikā, kad veikta izmeklēšana sakarā ar paaugstinātu mirstību vai aizdomām par slimības klātbūtni;

f)

attiecīgā gadījumā – ziņas par I pielikuma 3. daļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto vakcināciju vai ārstēšanu, ko veic akvakultūras dzīvniekiem;

g)

ziņas par ievesto akvakultūras dzīvnieku izolāciju vai karantīnu, kā arī – attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par izolāciju un karantīnu un izolācijas vai karantīnas periodā izdarītie relevantie novērojumi;

h)

norobežotā akvakultūras objekta biodrošības plāns;

i)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi akvakultūras dzīvnieku pavaddokumenti.

26. pants

Slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 187. panta 1. punktā prasītajai informācijai slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko slimību kontrolei pakļautajam no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

c)

pieraksti par slimību kontrolei pakļautajā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tehnisko apkopi;

d)

pieraksti, kas apliecina notekūdeņu attīrīšanas sistēmas efektivitāti;

e)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri slimību kontrolei pakļautajam no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektam piegādā ūdensdzīvniekus;

f)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

27. pants

Apstiprinātu attīrīšanas centru operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu attīrīšanas centru operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko apstiprinātajam attīrīšanas centram piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

apstiprinātā attīrīšanas centra biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

c)

pieraksti par apstiprinātajā attīrīšanas centrā izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tehnisko apkopi;

d)

pieraksti, kas apliecina notekūdeņu attīrīšanas sistēmas efektivitāti;

e)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

28. pants

Apstiprinātu nosūtīšanas centru operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu nosūtīšanas centru operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko apstiprinātajam nosūtīšanas centram piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

apstiprinātā nosūtīšanas centra biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

c)

pieraksti par apstiprinātajā nosūtīšanas centrā izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tehnisko apkopi;

d)

pieraksti, kas apliecina notekūdeņu attīrīšanas sistēmas efektivitāti;

e)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

29. pants

Apstiprinātu izklāšanas teritoriju operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu izklāšanas teritoriju operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko apstiprinātajai izklāšanas teritorijai piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

apstiprinātās izklāšanas teritorijas biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

c)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

30. pants

Akvakultūras dzīvniekiem paredzētu apstiprinātu karantīnas objektu operatoru lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai akvakultūras dzīvniekiem paredzētu apstiprinātu karantīnas objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko karantīnas objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto karantīnas objektu, norādot arī

i)

tā akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, kas ir visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes objekts, vai

ii)

tās dzīvotnes atrašanās vietu, no kuras ūdensdzīvnieki savākti pirms to nosūtīšanas uz apstiprināto karantīnas objektu;

c)

ziņas par izvešanu no apstiprinātā karantīnas objekta, norādot arī

i)

galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru vai

ii)

tās dzīvotnes atrašanās vietu, kurā akvakultūras dzīvnieki palaisti savvaļā;

d)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam karantīnas objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus;

e)

ziņas par I pielikuma 8. daļas 2. punktā paredzētās slimībuzraudzības īstenošanu un rezultātiem;

f)

I pielikuma 8. daļas 2. punktā paredzēto klīnisko un laboratorisko testu, kā arī pēcnāves apskašu rezultāti;

g)

attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par izolācijas vai karantīnas periodā izdarītajiem novērojumiem;

h)

apstiprinātā karantīnas objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

i)

pierādījumi tam, ka apstiprinātā karantīnas objekta vides parametri ir labvēlīgi attiecīgās sarakstā norādītās vai jaunradušās slimības vai slimību izpausmei;

j)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

31. pants

Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto akvakultūras objektu, norādot arī

i)

tā akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, kas ir visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes objekts, vai

ii)

tās dzīvotnes atrašanās vietu, no kuras ūdensdzīvnieki savākti pirms to nosūtīšanas uz apstiprināto akvakultūras objektu;

c)

ziņas par izvešanu no apstiprinātā akvakultūras objekta, norādot arī

i)

galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru vai,

ii)

ja dzīvniekus pārvieto uz savvaļu, – ziņas par dzīvotni, kurā akvakultūras dzīvnieki tiks palaisti savvaļā;

d)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus;

e)

ziņas par I pielikuma 9. daļas 2. punktā paredzētās slimībuzraudzības īstenošanu un rezultātiem;

f)

I pielikuma 9. daļas 2. punktā paredzēto klīnisko un laboratorisko testu, kā arī pēcnāves apskašu rezultāti;

g)

attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par novērojumiem, kas izdarīti I pielikuma 9. daļas 2. punktā minētajā 90 dienu izolācijas periodā;

h)

apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

i)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

32. pants

Lietvedības pienākumi, kuri jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

apstiprinātā akvakultūras objekta pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde;

c)

attiecīgā gadījumā – ziņas par 6. panta 1. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem;

d)

ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto akvakultūras objektu, norādot arī visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru;

e)

ziņas par pārvietošanu no apstiprinātā akvakultūras objekta, norādot arī galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām;

f)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām;

g)

apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

h)

pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar apstiprinātajā akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no apstiprinātā akvakultūras objekta;

i)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi akvakultūras dzīvnieku pavaddokumenti.

33. pants

Lietvedības pienākumi, kuri jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

apstiprinātā akvakultūras objekta pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde;

c)

attiecīgā gadījumā – ziņas par 6. panta 1. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem;

d)

ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto akvakultūras objektu, norādot arī visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru;

e)

ziņas par pārvietošanu no apstiprinātā akvakultūras objekta, norādot arī galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām;

f)

to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām;

g)

apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

h)

pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar apstiprinātajā akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no apstiprinātā akvakultūras objekta;

i)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti.

34. pants

Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādu apstiprinātu kuģu vai citu apstiprinātu mobilu struktūru operatoriem, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras

Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu kuģu vai citu apstiprinātu mobilu struktūru operatori, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

unikālais apstiprinājuma numurs, ko kuģim vai citai mobilai struktūrai piešķīrusi kompetentā iestāde;

b)

datums un laiks, kad apstiprinātajā kuģī vai citās apstiprinātās mobilās struktūrās veikta akvakultūras dzīvnieku iekraušana;

c)

attiecīgā gadījumā – katra tā akvakultūras objekta nosaukums, adrese un unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs, kur akvakultūras dzīvnieki iekrauti un izkrauti;

d)

datums, kad kuģī vai citā mobilā struktūrā pirms iekraušanas iepildīts un (attiecīgā gadījumā) laikā starp iekraušanu un izkraušanu nomainīts ūdens, un šādu darbību veikšanas vieta;

e)

attiecīgā gadījumā – ziņas par maršrutu no viena akvakultūras objekta līdz citam;

f)

ziņas par katru ārstēšanu vai ar audzēšanu saistīto procedūru, kas tiek veikta uz apstiprinātā kuģa vai citās apstiprinātās mobilās struktūrās;

g)

apstiprinātā kuģa vai citu apstiprinātu mobilo struktūru biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

h)

attiecīgā gadījumā – jebkādi citi akvakultūras dzīvnieku pavaddokumenti.

2. NODAĻA

Lietvedība, kas jākārto pārvadātājiem

35. pants

Ūdensdzīvnieku pārvadātāju lietvedības pienākumi

Papildus Regulas (ES) 2016/429 188. pantā prasītajai informācijai ūdensdzīvnieku pārvadātāji par katru ūdensdzīvnieku pārvietošanā izmantoto transportlīdzekli reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)

transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes numurs (sauszemes pārvadājumu gadījumā), SJO kuģa identifikācijas numurs (jūras pārvadājumu gadījumā) vai cits identifikācijas līdzeklis, kas unikāli identificē citu transportlīdzekli, ar kuru pārvadā ūdensdzīvniekus;

b)

datums un laiks, kad akvakultūras objektā vai izcelsmes dzīvotnē veikta ūdensdzīvnieku iekraušana;

c)

katra apmeklētā akvakultūras objekta nosaukums, adrese un unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs;

d)

katras tās dzīvotnes atrašanās vieta, no kuras savākti savvaļas ūdensdzīvnieki;

e)

datums un laiks, kad akvakultūras objektā vai galamērķa dzīvotnē veikta ūdensdzīvnieku izkraušana;

f)

ūdens apmaiņas (ja tāda notikusi) datums, laiks un vieta;

g)

transportlīdzekļa biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu;

h)

ūdensdzīvnieku sūtījumu pavaddokumentu numuri.

III DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Atcelšana

Lēmumu 2008/392/EK atceļ no 2021. gada 21. aprīļa.

Atsauces uz atcelto aktu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

37. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz informāciju kompetento iestāžu uzturētajos esošo akvakultūras objektu un operatoru reģistros

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 279. panta 1. punktā minētajiem esošajiem akvakultūras objektiem un operatoriem, kuri ir šīs regulas 20. un 21. panta darbības jomā, 20. un 21. pantā prasītā informācija par katru šādu akvakultūras objektu un operatoru ir iekļauta reģistrēto un apstiprināto akvakultūras objektu reģistros, ko kompetentās izstādes uztur pirms 2021. gada 21. aprīļa.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(4)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lappusi).

(5)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmums 2008/392/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK saistībā ar internetā izvietojamu informācijas vietni, lai elektroniski būtu pieejama informācija par akvakultūras nozares uzņēmumiem un apstiprinātajiem pārstrādes uzņēmumiem (OV L 138, 28.5.2008., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

II DAĻAS I SADAĻAS 2. NODAĻĀ MINĒTĀS AKVAKULTŪRAS OBJEKTU APSTIPRINĀŠANAS PRASĪBAS

1. DAĻA

7. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus

1.

7. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās akvakultūras objekta vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

ja vienā un tajā pašā akvakultūras objektā ir šādas funkcionālās vienības, tās jāatdala, izmantojot piemērotas higiēnas barjeras:

inkubatorijvienības,

nobarošanas vienības,

apstrādes vienības,

nosūtīšanas centrs;

iii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iv)

vairākos akvakultūras objektos nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievēro pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols;

v)

gadījumos, kad akvakultūras objekta apmeklētāji rada slimību risku, tiem jāpiemēro kontrole; šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā akvakultūras objektā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz akvakultūras objektu līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties objektā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

vi)

no visām ražošanas vienībām tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, bet tas būtu izdarāms, ņemot vērā ražošanas metodi, jāaizvāc mirušie dzīvnieki un tie jālikvidē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (1) 13. pantu;

vii)

ciktāl iespējams, akvakultūras objekta aprīkojums katra ražošanas cikla beigās jāiztīra un jādezinficē;

viii)

ja akvakultūras objekts saņem apaugļotus ikrus no citiem objektiem un tas ir bioloģiski iespējams, šie ikri tūlīt pēc pienākšanas pienācīgi jādezinficē, savukārt viss iepakojums jādezinficē vai biodrošā veidā jālikvidē;

ix)

pirms ūdensdzīvniekus akvakultūras objektā iekrauj vai izkrauj, jāverificē pārvadātāju pieraksti par tīrīšanu un dezinfekciju;

b)

operatori nozīmē konkrētu personu, kas atbild par akvakultūras objekta biodrošības plāna īstenošanu un kam pārējais personāls ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

7. panta c) punktā minētās prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektu kompleksiem un aprīkojumam, ir šādas:

a)

jābūt pieejamam aprīkojumam un kompleksiem, kas ir piemēroti tam, lai akvakultūras objektā turētajiem akvakultūras dzīvniekiem uzturētu pienācīgus audzēšanas apstākļus;

b)

akvakultūras objektā jāgādā par labiem higiēnas standartiem un jābūt iespējai veikt pienācīgu veselības monitoringu;

c)

aprīkojumam un kompleksiem, ciktāl iespējams, jābūt no materiāliem, ko var pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku un ar akvakultūras objektu saistītos no vides izrietošos ierobežojumus, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

e)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam.

2. DAĻA

8. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas tādu akvakultūras objektu grupām, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus

1.

8. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas tādu akvakultūras objektu grupām, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, un biodrošības plāna izstrādē tiem jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās katra grupas akvakultūras objekta vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

ja vienā un tajā pašā akvakultūras objektā ir šādas funkcionālās vienības, tās jāatdala, izmantojot piemērotas higiēnas barjeras:

inkubatorijvienības,

nobarošanas vienības,

apstrādes vienības,

nosūtīšanas centrs;

iii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai katrā konkrētajā akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iv)

vairākos akvakultūras objektos nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievēro pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols;

v)

ja akvakultūras objekta apmeklētāji rada slimību risku, tiem jāpiemēro kontrole; šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā konkrētajā akvakultūras objektā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz akvakultūras objektu līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties objektā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

vi)

no visām ražošanas vienībām tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, bet tas būtu izdarāms, ņemot vērā ražošanas metodi, jāaizvāc mirušie akvakultūras dzīvnieki un tie jālikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu;

vii)

ciktāl iespējams, katra akvakultūras objekta aprīkojums katra ražošanas cikla beigās jāiztīra un jādezinficē;

viii)

ja akvakultūras objekts saņem apaugļotus ikrus no citiem objektiem un tas ir bioloģiski iespējams, šie ikri tūlīt pēc pienākšanas pienācīgi jādezinficē, savukārt viss iepakojums jādezinficē vai biodrošā veidā jālikvidē;

ix)

pirms akvakultūras dzīvniekus akvakultūras objektā iekrauj vai izkrauj, jāverificē pārvadātāju pieraksti par tīrīšanu un dezinfekciju;

b)

par biodrošības plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu atbild

i)

katra tāda atsevišķā akvakultūras objekta operators, kurš pieder pie akvakultūras objektu grupas, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. panta a) punktu;

ii)

tādas akvakultūras objektu grupas operators, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. panta b) punktu.

2.

8. panta c) punktā minētās prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektu grupu kompleksiem un aprīkojumam, ir šādas:

a)

jābūt pieejamam aprīkojumam un kompleksiem, kas ir piemēroti tam, lai katrā grupas akvakultūras objektā turētajiem akvakultūras dzīvniekiem uzturētu pienācīgus audzēšanas apstākļus;

b)

katrā grupas akvakultūras objektā jāgādā par labiem higiēnas standartiem un jābūt iespējai veikt pienācīgu veselības monitoringu;

c)

katra grupas akvakultūras objekta aprīkojumam un kompleksiem jābūt no materiāliem, ko var viegli iztīrīt un dezinficēt;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku un ar akvakultūras objektu saistītos no vides izrietošos ierobežojumus, katrā grupas akvakultūras objektā jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

e)

katrā grupas akvakultūras objektā jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam.

3. DAĻA

9. pantā minētās norobežotu akvakultūras objektu apstiprināšanas prasības

1.

9. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas norobežotiem akvakultūras objektiem, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās norobežotā akvakultūras objekta vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

ja vienā un tajā pašā norobežotajā akvakultūras objektā ir dažādas funkcionālās vienības, tās jāatdala, izmantojot piemērotas higiēnas barjeras;

iii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur norobežotajā akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iv)

apmeklētājiem jāvalkā operatora izsniegts aizsargapģērbs un apavi;

v)

aprīkojums nedrīkst būt kopīgs ar citiem akvakultūras objektiem;

vi)

tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, jāaizvāc mirušie dzīvnieki un tie jālikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu;

vii)

norobežotā akvakultūras objekta aprīkojums pietiekami bieži jātīra un jādezinficē;

viii)

ja norobežots akvakultūras objekts saņem apaugļotus ikrus no citiem objektiem un tas ir bioloģiski iespējams un netraucē sasniegt pētnieciskos mērķus, šie ikri tūlīt pēc pienākšanas pienācīgi jādezinficē, savukārt viss iepakojums jādezinficē vai biodrošā veidā jālikvidē;

ix)

pirms akvakultūras dzīvniekus objektā iekrauj vai izkrauj, jāverificē pārvadātāju pieraksti par tīrīšanu un dezinfekciju;

b)

operatori nozīmē konkrētu personu, kas atbild par norobežotā akvakultūras objekta biodrošības plāna īstenošanu un kam pārējais personāls ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

9. panta c) punktā minētās uzraudzības un kontroles pasākumu prasības, kas piemērojamas norobežotiem akvakultūras objektiem, ir šādas:

a)

jāīsteno slimībuzraudzības plāns, kurā jābūt ietvertām pienācīgām kontrolēm attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku slimībām, un tas jāatjaunina atkarībā no norobežotajā akvakultūras objektā esošo akvakultūras dzīvnieku skaita un sugām, kā arī norobežotā akvakultūras objekta un tā apkārtnes epidemioloģiskās situācijas attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās slimības;

b)

attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem, kas domājami inficējušies ar sarakstā norādītu vai jaunradušos slimību ierosinātājiem, jāizdara klīniska vai laboratoriska testēšana vai pēcnāves testēšana;

c)

akvakultūras dzīvnieki jāvakcinē pret pārnēsājamām slimībām un attiecīgā gadījumā no tām jāārstē;

3.

9. panta d) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas norobežotiem akvakultūras objektiem, ir šādas:

a)

jābūt skaidri nospraustām norobežoto akvakultūras objektu robežām un jābūt kontrolētai ūdensdzīvnieku un cilvēku piekļuvei dzīvnieku kompleksiem;

b)

vajadzības gadījumā jābūt pieejamiem pienācīgiem kompleksiem, kuros karantinēt no citiem objektiem ievestus akvakultūras dzīvniekus;

c)

jābūt pieejamiem akvakultūras dzīvnieku izolēšanai piemērotiem līdzekļiem;

d)

tvertnēm un citiem turēšanas kompleksiem jāatbilst piemērotam standartam un jābūt ierīkotiem tā, lai

i)

nepieļautu saskari ar ūdensdzīvniekiem no ārpuses un lai būtu viegli izdarīt inspekcijas un jebkādu nepieciešamu ārstēšanu;

ii)

grīdām, sienām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

e)

jābūt pieejamam aprīkojumam un kompleksiem, kas ir piemēroti tam, lai norobežotajā akvakultūras objektā turētajiem akvakultūras dzīvniekiem uzturētu pienācīgus audzēšanas apstākļus;

f)

norobežotajā akvakultūras objektā jāgādā par labiem higiēnas standartiem un jābūt iespējai veikt pienācīgu veselības monitoringu;

g)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

h)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

i)

jābūt ierīkotam pienācīgam dezinfekcijas aprīkojumam, kas nodrošina, ka visi notekūdeņi, kuri tiek novadīti no norobežotā akvakultūras objekta, tiek attīrīti līdz tādam līmenim, ka visi tajos esošie sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību infekcijas ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir pilnīgi inaktivēti.

4. DAĻA

11. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem

1.

11. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, ir šādas:

a)

ja objekta teritorijā tiek kauti vai apstrādāti dzīvnieki, kas inficējušies ar sarakstā norādītu vai jaunradušos slimību, operatori attiecībā uz slimību kontrolei pakļauto no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā vismaz šādi elementi:

i)

jāizvairās no apmeklējumiem, bet, ja no tiem izvairīties nav iespējams, apmeklētājiem jāpiemēro kontrole un operatoram tiem jāizsniedz aizsargapģērbs un apavi, ko pēc tam drošā veidā likvidē vai pēc lietošanas iztīra un dezinficē;

ii)

slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekta personālam jāvalkā darba apģērbs un apavi, kas pietiekami bieži jātīra un jādezinficē;

iii)

jābūt ierīkotai pienācīgai dezinfekcijas sistēmai, kas nodrošina, ka slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekta notekūdeņi tiek pienācīgi attīrīti tā, ka visi tajos esošie slimību ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir inaktivēti;

iv)

jābūt ieviestai pienācīgai dzīvnieku blakusproduktu savākšanas un pienācīgas likvidēšanas sistēmai; šādus blakusproduktus pārstrādā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. vai 13. pantu;

v)

pirms apstrādei tiek saņemts jauns ūdensdzīvnieku sūtījums, jābūt pabeigtām pienācīgām tīrīšanas un dezinfekcijas operācijām;

vi)

jābūt ieviestiem pienācīgiem pasākumiem, kas nodrošina, ka visi transportlīdzekļi un to konteineri, kuri izmantoti ūdensdzīvnieku piegādei uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, pirms objekta atstāšanas tiek iztīrīti un dezinficēti.

2.

11. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, ir šādas:

a)

grīdām, sienām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

b)

jābūt ierīkotam pienācīgam dezinfekcijas aprīkojumam, kas nodrošina, ka visi notekūdeņi, kuri tiek novadīti no slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekta, tiek attīrīti līdz tādam līmenim, ka visi tajos esošie sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību infekcijas ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir pilnīgi inaktivēti;

c)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam, kas būtu saderīgs ar ražošanas darbībām;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi.

5. DAĻA

12. pantā minētās attīrīšanas centru apstiprināšanas prasības

1.

12. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas attīrīšanas centriem, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās attīrīšanas centra vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai attīrīšanas centrā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iii)

vairākos objektos nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols;

iv)

ja attīrīšanas centra apmeklētāji rada slimību izplatīšanās risku, tiem jāpiemēro kontrole; šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā attīrīšanas centrā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz attīrīšanas centru līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties centrā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

v)

attīrīšanas centra aprīkojums katra attīrīšanas cikla beigās jāiztīra un jādezinficē;

vi)

ja tas var apdraudēt ūdensdzīvnieku veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām vai slimībām, kas ir jaunradušās slimības, attīrīšanas centra notekūdeņus bez pienācīgas attīrīšanas nedrīkst novadīt tieši ūdensobjektos.

2.

12. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas attīrīšanas centriem, ir šādas:

a)

attīrīšanas centrā jāgādā par labiem higiēnas standartiem;

b)

aprīkojumam un kompleksiem jābūt no materiāliem, ko var pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

c)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

e)

jābūt ierīkotam pienācīgam dezinfekcijas aprīkojumam, kas nodrošina, ka notekūdeņi, kuri tiek novadīti no attīrīšanas centra, vajadzības gadījumā tiek attīrīti tā, ka visi tajos esošie sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību infekcijas ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir inaktivēti.

6. DAĻA

13. pantā minētās nosūtīšanas centru apstiprināšanas prasības

1.

13. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas nosūtīšanas centriem, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās nosūtīšanas centra vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai nosūtīšanas centrā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iii)

vairākos objektos nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols;

iv)

ja nosūtīšanas centra apmeklētāji rada slimību izplatīšanās risku, tiem jāpiemēro kontrole; šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā objektā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz objektu līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties objektā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

v)

nosūtīšanas centra aprīkojums katras nosūtīšanas operācijas beigās jāiztīra un jādezinficē;

vi)

ja tas var apdraudēt ūdensdzīvnieku veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām vai slimībām, kas ir jaunradušās slimības, nosūtīšanas centra notekūdeņus bez pienācīgas attīrīšanas nedrīkst novadīt tieši ūdensobjektos.

2.

13. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas nosūtīšanas centriem, ir šādas:

a)

nosūtīšanas centrā jāgādā par labiem higiēnas standartiem;

b)

aprīkojumam un kompleksiem jābūt no materiāliem, ko var pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

c)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

e)

jābūt ierīkotam pienācīgam dezinfekcijas aprīkojumam, kas nodrošina, ka notekūdeņi, kuri tiek novadīti no nosūtīšanas centra, vajadzības gadījumā tiek attīrīti tā, ka visi tajos esošie sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību infekcijas ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir inaktivēti.

7. DAĻA

14. pantā minētās izklāšanas teritoriju apstiprināšanas prasības

1.

14. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas izklāšanas teritorijām, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās izklāšanas teritorijas vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai izklāšanas teritorijā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iii)

vairākos akvakultūras objektos nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols;

iv)

ja izklāšanas teritorijas apmeklētāji rada slimību izplatīšanās risku, tiem jāpiemēro kontrole; šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā izklāšanas teritorijā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz izklāšanas teritoriju līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties teritorijā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

v)

ciktāl iespējams, izklāšanas teritorijas aprīkojums katra attīrīšanas cikla beigās jāiztīra un jādezinficē;

2.

14. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas izklāšanas teritorijām, ir šādas:

a)

ciktāl iespējams, izklāšanas teritorijā jāgādā par labiem higiēnas standartiem;

b)

aprīkojumam un kompleksiem, ciktāl iespējams, jābūt no materiāliem, ko var pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

c)

jābūt pieejamam kompleksu (attiecīgā gadījumā), aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku un ar izklāšanas teritoriju saistītos no vides izrietošos ierobežojumus, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;.

8. DAĻA

15. pantā minētās karantīnas objektu apstiprināšanas prasības

1.

15. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas ūdensdzīvnieku karantīnas objektiem, ir šādas:

a)

karantīnas objektam jāatrodas drošā attālumā no citiem karantīnas objektiem, akvakultūras objektiem vai akvakultūras objektu grupām, un šo attālumu nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurā jāņem vērā attiecīgo sarakstā norādīto un jaunradušos slimību epidemioloģija;

b)

operators īsteno 5. pantā paredzēto biodrošības plānu, kurā jāiekļauj vismaz šādi elementi:

i)

biodrošības plānā atzīmētajās kritiskajās vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

ja vienā un tajā pašā karantīnas objektā ir vairākas karantīnas vienības, jāgādā, lai tās būtu viena no otras epidemioloģiski nošķirtas;

iii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur karantīnas objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iv)

vairākās viena karantīnas objekta karantīnas vienībās nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols; aprīkojums nedrīkst būt kopīgs ar citiem objektiem;

v)

karantīnas objektā drīkst iekļūt tikai pilnvarotas personas;

vi)

personām, kas ierodas karantīnas objektā, jāvalkā izsniegtais aizsargapģērbs un apavi, kas pēc izmantošanas drošā veidā jālikvidē vai jāiztīra un jādezinficē;

vii)

no visām karantīnas vienībām tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, jāaizvāc mirušie dzīvnieki un tie jālikvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. vai 13. pantu;

viii)

viss karantīnas objekta aprīkojums katra karantīnas perioda beigās jāiztīra un jādezinficē;

ix)

obligātajam karantīnas periodam jāsākas tad, kad tiek ievests pēdējais karantinējamais kohortas ūdensdzīvnieks;

x)

no katras karantīnas vienības karantīnas perioda beigās jāaizvāc visi dzīvnieki un tā jāiztīra un jādezinficē, kā arī pirms jaunu ūdensdzīvnieku ievešanas vismaz septiņu dienu periodu jātur brīva no dzīvniekiem;

xi)

jāveic piesardzības pasākumi, kas nepieļautu ienākošo un izejošo ūdensdzīvnieku sūtījumu krustkontamināciju;

xii)

dzīvniekiem, kurus atļauts no karantīnas objekta izvest, jāatbilst prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku pārvietošanai starp dalībvalstīm;

c)

par karantīnas objekta biodrošības plāna īstenošanu jābūt atbildīgai konkrētai personai, kam pārējais personāls vajadzības gadījumā ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

15. panta b) punktā minētās uzraudzības un kontroles pasākumu prasības, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku karantīnas objektiem, ir šādas:

a)

karantīnas objektā visu karantīnas periodu jāuztur tādi vides apstākļi, kas ir labvēlīgi attiecīgās sarakstā norādītās vai jaunradušās slimības klīniskajai izpausmei;

b)

visi akvakultūras dzīvnieki, kas karantīnas perioda laikā miruši vai kam konstatēti slimības simptomi, ir klīniski jāizmeklē veterinārārstam, un laboratorijā, ko šim nolūkam izraudzījusies kompetentā iestāde, jāveic to paraugu testēšana;

c)

sarakstā norādīto sugu zivis, gliemji un vēžveidīgie a) apakšpunktā norādītajos apstākļos karantīnā jātur uz vismaz 90 dienu periodu;

d)

pēc karantīnas perioda beigām 15 dienu laikā jāņem paraugi no tāda skaita akvakultūras dzīvnieku, ka, izmantojot 2 % prevalences mērķrādītāju, attiecīgais patogēns tiktu konstatēts ar 95 % ticamību. Šos akvakultūras dzīvniekus var ņemt no kohortas, kuras dzīvnieki tiek pakļauti karantīnai, vai no tajā pašā tvertnē mītošiem akvakultūras kontroldzīvniekiem, kuri ir uzņēmīgi pret attiecīgo sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību un kurus karantīnas perioda laikā izmanto diagnostiskiem mērķiem.

3.

15. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku karantīnas objektiem, ir šādas:

a)

uz karantīnas objektu padotajam ūdenim jābūt brīvam no attiecīgo sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību ierosinātājiem;

b)

karantīnas objekta notekūdeņi pienācīgi jāattīra, lai nodrošinātu, ka sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību infekcijas ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir inaktivēti;

c)

notekūdeņu attīrīšanas sistēmai jābūt aprīkotai ar drošatteices rezerves mehānismu, kas nodrošina tā nepārtrauktu darbību un attiecīgo infekcijas ierosinātāju pilnīgu izolēšanu;

d)

karantīnas objektiem jābūt nepārprotami nošķirtiem un dzīvnieku un cilvēku piekļuvei tiem jābūt kontrolētai;

e)

to darbinieku rīcībā, kuri ir atbildīgi par veterināro kontrolpārbaužu veikšanu, vajadzības gadījumā jābūt atbilstoši aprīkotām telpām, arī ģērbtuvēm un dušām;

f)

jābūt pieejamiem akvakultūras dzīvnieku izolēšanai piemērotiem līdzekļiem, kas izmantojami vajadzības gadījumā;

g)

grīdām, sienām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam jābūt konstruētiem tā, lai tos varētu pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

h)

jābūt ieviestai pienācīgai sistēmai, kas nodrošina, ka dzīvnieku blakusprodukti tiek savākti un pienācīgi likvidēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

i)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

j)

tai karantīnas objekta daļai, kurā atrodas akvakultūras dzīvnieki, jāatbilst piemērotiem standartiem un jābūt konstruētai tā, lai būtu novērsta saskare ar ārējiem ūdeņiem un dzīvniekiem un lai varētu viegli veikt visas vajadzīgās audzēšanas procedūras.

9. DAĻA

16. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur vektorsugu akvakultūras dzīvnieki tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem

1.

16. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur sarakstā norādītu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, ir šādas:

a)

operatori saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāiekļauj vismaz šādi elementi:

i)

kritiskajās akvakultūras objekta vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

ja vienā un tajā pašā akvakultūras objektā ir vairākas izolācijas vienības, jāgādā, lai tās būtu viena no otras epidemioloģiski nošķirtas;

iii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iv)

vairākās viena akvakultūras objekta izolācijas vienībās nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols; aprīkojums nedrīkst būt kopīgs ar citiem objektiem;

v)

akvakultūras objektā drīkst iekļūt tikai pilnvarotas personas;

vi)

personām, kas ierodas akvakultūras objektā, jāvalkā izsniegtais aizsargapģērbs un apavi, kas pēc izmantošanas drošā veidā jālikvidē vai jāiztīra un jādezinficē;

vii)

no visām objekta ražošanas vienībām tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, jāaizvāc mirušie dzīvnieki un tie jālikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu;

viii)

viss akvakultūras objekta vai attiecīgās izolācijas vienības (ja akvakultūras objektā tādas ir vairākas) aprīkojums katra izolācijas perioda beigās ir jāiztīra un jādezinficē;

ix)

2. punktā minētais izolācijas periods sākas tikai tad, kad akvakultūras objektā nonāk pēdējais kohortas dzīvnieks, vai, ja akvakultūras novietnē ir vairākas izolācijas vienības, izolācijas periods sākas tikai tad, kad pēdējais kohortas dzīvnieks nonāk izolācijas vienībā;

x)

no katras akvakultūras objekta izolācijas vienības izolācijas perioda beigās jāaizvāc visi dzīvnieki un tā jāiztīra un jādezinficē;

xi)

jāveic piesardzības pasākumi, kas nepieļautu ienākošo un izejošo ūdensdzīvnieku sūtījumu krustkontamināciju;

xii)

dzīvnieki, kurus atļauts izvest no akvakultūras objekta, kurā īstenots izolācijas periods, atbilst prasībām, kas piemērojamas ūdensdzīvnieku pārvietošanai starp dalībvalstīm;

b)

operatori nodrošina, ka par akvakultūras objekta biodrošības plāna īstenošanu ir atbildīga konkrēta persona, kam pārējais personāls vajadzības gadījumā ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

16. panta b) punktā minētās uzraudzības un kontroles pasākumu prasības, kas piemērojamas objektiem, kur sarakstā norādītu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, ir šādas:

a)

sarakstā norādīto sugu zivis, gliemjus un vēžveidīgos tur izolācijā uz vismaz 90 dienu periodu;

b)

visi akvakultūras dzīvnieki, kas 90 dienu izolācijas perioda laikā miruši vai kam konstatēti slimības simptomi, ir klīniski jāizmeklē veterinārārstam, un laboratorijā, ko šim nolūkam izraudzījusies kompetentā iestāde, jāveic to paraugu testēšana.

3.

16. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur sarakstā norādītu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, ir šādas:

a)

jābūt pieejamiem pienācīgiem līdzekļiem akvakultūras dzīvnieku turēšanai izolācijā;

b)

uz akvakultūras objektu padotajam ūdenim jābūt brīvam no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem un attiecīgo sarakstā norādīto un jaunradušos slimību ierosinātājiem;

c)

ja tas vajadzīgs, lai neapdraudētu saņēmējūdeņu veselības statusu, akvakultūras objekta notekūdeņi pienācīgi jāattīra, lai nodrošinātu, ka sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību infekcijas ierosinātāji pirms minēto ūdeņu novadīšanas ir inaktivēti;

d)

tiek kontrolēta dzīvnieku piekļuve akvakultūras objektam;

e)

grīdas, sienas un viss pārējais materiāls vai aprīkojums ir konstruēts tā, lai tos varētu pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

f)

ir ieviesta pienācīga sistēma, kas nodrošina, ka dzīvnieku blakusprodukti tiek savākti un pienācīgi likvidēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

g)

ņemot vērā plēsēju radīto slimību izplatīšanās risku, ir ieviesti piemēroti plēsēju kontroles pasākumi.

10. DAĻA

17. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki

1.

17. pantā minētās biodrošības pasākumu prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku, ir šādas:

a)

operators saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās objekta vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur tikai izmantošanai akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iii)

gadījumos, kad akvakultūras objekta apmeklētāji rada slimību risku, tiem jāpiemēro kontrole. Šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā akvakultūras objektā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz akvakultūras objektu līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties objektā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

iv)

no visām ražošanas vienībām tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, jāaizvāc mirušie dzīvnieki un tie jālikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu;

b)

par akvakultūras objekta biodrošības plāna īstenošanu jābūt atbildīgai konkrētai personai, kam pārējais personāls vajadzības gadījumā ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

17. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku, ir šādas:

a)

jābūt pieejamam aprīkojumam un kompleksiem, kas ir piemēroti tam, lai objektā turētajiem dzīvniekiem uzturētu pienācīgus audzēšanas apstākļus;

b)

akvakultūras objektā jāgādā par labiem higiēnas standartiem un jābūt iespējai veikt veselības monitoringu;

c)

aprīkojumam un kompleksiem jābūt no materiāliem, ko var viegli iztīrīt un dezinficēt;

d)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

e)

ņemot vērā ar plēsējiem saistīto slimību izplatīšanās risku, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

f)

jābūt ieviestai pienācīgai sistēmai, kas nodrošina, ka dzīvnieku blakusprodukti tiek savākti un pienācīgi likvidēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

11. DAĻA

18. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki

1.

18. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, ir šādas:

a)

operators saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kritiskajās akvakultūras objekta vietās jāierīko dezinfekcijas punkti;

ii)

ja vienā un tajā pašā akvakultūras objektā ir vairākas funkcionālās vienības, tās jātur nošķirtas, veicot pienācīgus higiēnas pasākumus;

iii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iv)

vairākos akvakultūras objektos nedrīkst izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols;

v)

gadījumos, kad akvakultūras objekta apmeklētāji rada slimību risku, tiem jāpiemēro kontrole. Šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā akvakultūras objektā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz akvakultūras objektu līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties objektā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

vi)

no visām ražošanas vienībām tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, jāaizvāc mirušie dzīvnieki un tie jālikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu;

vii)

ciktāl iespējams, akvakultūras objekta aprīkojums katra ražošanas cikla beigās jāiztīra un jādezinficē;

viii)

pirms dzīvniekus akvakultūras objektā iekrauj vai izkrauj, jāverificē pārvadātāju pieraksti par tīrīšanu un dezinfekciju;

b)

operatori nodrošina, ka par akvakultūras objekta biodrošības plāna īstenošanu ir atbildīga konkrēta persona, kam pārējais personāls vajadzības gadījumā ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

18. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, ir šādas:

a)

jābūt pieejamam aprīkojumam un kompleksiem, kas ir piemēroti tam, lai akvakultūras objektā turētajiem dzīvniekiem uzturētu pienācīgus audzēšanas apstākļus;

b)

objektā jāgādā par labiem higiēnas standartiem un jābūt iespējai veikt pienācīgu veselības monitoringu;

c)

aprīkojumam un kompleksiem, ciktāl iespējams, jābūt no materiāliem, ko var pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

d)

ņemot vērā plēsēju radīto risku un ar akvakultūras objektu saistītos no vides izrietošos ierobežojumus, jāievieš piemēroti plēsēju kontroles pasākumi;

e)

jābūt pieejamam kompleksu, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

f)

ir ieviesta pienācīga sistēma, kas nodrošina, ka dzīvnieku blakusprodukti tiek savākti un pienācīgi likvidēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

12. DAĻA

19. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras

1.

19. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, ir šādas:

a)

operators saskaņā ar 5. pantu īsteno biodrošības plānu, kurā jāņem vērā šādi elementi:

i)

kuģis vai mobilās struktūras un viss ārstēšanā izmantotais aprīkojums pēc ārstēšanas un pirms tā pārvietošanas uz citu akvakultūras objektu jāiztīra un jādezinficē;

ii)

personāla darba apģērbs un apavi jātur akvakultūras objektā un regulāri jāiztīra un jādezinficē;

iii)

aprīkojums nedrīkst būt kopīgs ar citiem akvakultūras objektiem, bet, ja no tā nevar izvairīties, jāievieš pienācīgs aprīkojuma iztīrīšanas un dezinficēšanas protokols, kā arī jāsaglabā pierādījumi par tā īstenošanu;

iv)

gadījumos, kad akvakultūras objekta apmeklētāji rada slimību risku, tiem jāpiemēro kontrole; šiem apmeklētājiem vai nu

jāvalkā akvakultūras objektā izsniegts aizsargapģērbs un apavi, vai

jebkāds uz akvakultūras objektu līdzi paņemts aizsargapģērbs un apavi, ierodoties objektā un, ja šis apģērbs un apavi nav vienreizlietojami, arī dodoties prom, jāiztīra un jādezinficē;

v)

ja ārstēšanas laikā gadās kāds nāves gadījums, jāpieraksta tā cēlonis, turklāt no akvakultūras objekta tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, bet tas būtu izdarāms, ņemot vērā attiecīgo akvakultūras dzīvnieku ārstēšanas režīmu, jāaizvāc mirušie dzīvnieki;

vi)

tik bieži, lai infekciozā noslodze būtu minimāla, aizvāc mirušos dzīvniekus un tos likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu;

b)

operatori nodrošina, ka par objekta biodrošības plāna īstenošanu ir atbildīga konkrēta persona, kam pārējais personāls vajadzības gadījumā ziņo par biodrošības jautājumiem.

2.

19. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, ir šādas:

a)

jābūt pieejamam aprīkojumam un kompleksiem, kas ir piemēroti tam, lai objektā turētajiem akvakultūras dzīvniekiem uzturētu pienācīgus audzēšanas apstākļus;

b)

aprīkojumam un kompleksiem, ciktāl iespējams, jābūt no materiāliem, ko var viegli iztīrīt un dezinficēt;

c)

jābūt pieejamam kompleksu un aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai piemērotam aprīkojumam;

d)

ja tiek izmantotas automatizētas tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmas, pirms to pirmreizējās izmantošanas un pēc tam ar piemērotiem starplaikiem jāpārliecinās par to rezultativitāti;

e)

ir ieviesta pienācīga sistēma, kas nodrošina, ka dzīvnieku blakusprodukti tiek savākti un pienācīgi likvidēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

RISKA IZVĒRTĒŠANĀ BALSTĪTA UZRAUDZĪBA, KAS VEICAMA NOTEIKTOS APSTIPRINĀTOS OBJEKTOS

1. DAĻA

Riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība, kas veicama 7., 8., 17. un 18. pantā minētajos akvakultūras objektos un to grupās

Riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību 7., 8., 17. un 18. pantā minētajos akvakultūras objektos un to grupās veic šādi:

a)

akvakultūras objekti, kur tiek turēti tādu sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuras nav šīs daļas b) punkta ii) apakšpunktā minētās sugas, riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību īsteno atkarībā no tā vai riska novērtēšanā, kas veikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļu, risks novērtēts kā “augsts”, “vidējs” vai “zems”;

b)

akvakultūras objekti, kur tiek turēti i) un ii) apakšpunktā minēto sugu akvakultūras dzīvnieki, riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību īsteno tad, ja riska novērtēšanā, kas veikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļu, risks novērtēts kā “augsts”:

i)

sarakstā nenorādītas sugas;

ii)

sarakstā norādītās sugas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas ceturtajā slejā; tomēr, lai tās būtu klasificējamas par vektorsugām, šo sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem jābūt saskarē ar minētās tabulas trešajā slejā minēto sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, taču šādas saskares nav bijis.

2. DAĻA

Akvakultūras objektos vai to grupās saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu veicamās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības saturs

1.

Pierakstu kontrolpārbaudes, klīniskās inspekcijas un laboratoriskos izmeklējumus, kas veicami 7., 17. un 18. pantā minētajos apstiprinātajos akvakultūras objektos, veic šādi:

a)

relevantie tās lietvedības pieraksti, kas tiek kārtota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 186. panta lietvedības prasībām un ar šīs regulas 23., 32. un 33. pantu, jāizskata, lai noskaidrotu, vai ir kādas liecības par paaugstinātu mirstību vai sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības klātbūtni akvakultūras objektā, kuras jāņem vērā veterinārārsta apmeklējuma laikā;

b)

jāapskata visas akvakultūras objekta daļas, īpašu uzmanību pievēršot tām ražošanas vienībām, kuru gadījumā a) apakšpunktā minētajos pierakstos norādīta paaugstināta mirstība;

c)

ja ne pierakstu izskatīšanā, ne visu ražošanas vienību klīniskajā inspekcijā neatklājas nekādas liecības par sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības klātbūtni, paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem nav jāņem;

d)

ja tiek konstatēti nesen miruši vai mirstoši akvakultūras dzīvnieki, (gan ārēji, gan iekšēji) klīniski jāizmeklē reprezentatīva šo akvakultūras dzīvnieku izlase, lai noskaidrotu, vai konstatējamas patoloģiskas pārmaiņas; šajā izmeklēšanā jo īpaši jātiecas atklāt sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības;

e)

ja d) apakšpunktā paredzētajā klīniskajā izmeklēšanā rodas aizdomas par šādas sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības klātbūtni kādā tādas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma akvakultūras objektā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma vai kurš deklarēts brīvs no konkrētās slimības, izlases veidā ievāc attiecīgā akvakultūras objekta akvakultūras dzīvniekus un tos laboratoriski izmeklē saskaņā ar attiecīgo Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma II daļas nodaļu;

f)

ja d) apakšpunktā paredzētajā klīniskajā izmeklēšanā rodas aizdomas par kādas sarakstā norādītas slimības klātbūtni kādā akvakultūras objektā, kurā tiek īstenota uzraudzības programma attiecībā uz konkrēto C kategorijas slimību, izlases veidā ievāc attiecīgā akvakultūras objekta akvakultūras dzīvniekus un tos laboratoriski izmeklē saskaņā ar attiecīgo Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma III daļas nodaļu;

g)

ja d) apakšpunktā paredzētajā klīniskajā izmeklēšanā rodas aizdomas par jaunradušos slimību, izlases veidā ievāc attiecīgā akvakultūras objekta akvakultūras dzīvniekus un tos laboratoriski izmeklē nolūkā slimību identificēt.

2.

Pierakstu kontrolpārbaudes un klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus, kas veicami 8. pantā minētajās apstiprinātajās akvakultūras objektu grupās, veic šādi:

a)

relevantie tās lietvedības pieraksti, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 186. pantu un šīs regulas 24. pantu kārto katrs akvakultūras objektu grupas akvakultūras objekts vai kas tiek kārtota tā vārdā, jāizskata, lai noskaidrotu, vai ir kādas liecības par paaugstinātu mirstību vai sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības klātbūtni, kuras jāņem vērā, lemjot, kurš grupas akvakultūras objekts jāapmeklē riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības vajadzībām;

b)

ja a) apakšpunktā minēto pierakstu izskatīšana liecina par paaugstinātu mirstību vai sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības klātbūtni konkrētā grupas akvakultūras objektā, šis objekts jāapmeklē riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības vajadzībām; šā apmeklējuma laikā jāievēro 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā norādītie soļi;

c)

ja a) apakšpunktā minēto pierakstu izskatīšana par paaugstinātu mirstību vai sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības klātbūtni nevienā grupas akvakultūras objektā neliecina, riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības apmeklējumu vai apmeklējumus izdara vai nu

i)

pēc riska novērtēšanas – grupas akvakultūras objektā vai objektos, kuros slimības ievazāšanās risks ir lielākais, vai

ii)

objektā, kurā kopš nesenākā riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības apmeklējuma izdarīšanas tālākai audzēšanai pārvietots visvairāk akvakultūras dzīvnieku.

Riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības apmeklējuma laikā jebkurā gadījumā jāievēro 1. punkta c) līdz g) apakšpunktā norādītie soļi.


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/379


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/692

(2020. gada 30. janvāris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 234. panta 2. punktu, 237. panta 4. punktu un 239. panta 2. punktu.

tā kā:

(1)

Savienības tiesību akti dzīvnieku veselības jomā nesen tika atjaunināti, pieņemot Dzīvnieku veselības tiesību aktu. Minētā regula, kas stājās spēkā 2016. gada 20. aprīlī un tiek piemērota no 2021. gada 21. aprīļa, atcēla un aizstāja apmēram 40 pamataktus. Tā arī prasa, lai tiktu pieņemtas daudzas Komisijas deleģētās un īstenošanas regulas, kas atceltu un aizstātu apmēram 400 Komisijas tiesību aktu, kas dzīvnieku veselības jomā bija spēkā pirms jaunā tiesiskā regulējuma, ko iedibināja Dzīvnieku veselības tiesību akts.

(2)

Kopš Savienības līmenī tika pieņemti pirmie dzīvnieku veselības noteikumi, ir notikusi tirdzniecības nosacījumu evolūcija, Savienības teritorijā un ar trešām valstīm īstenotās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības apjomam būtiski palielinoties. Tai pašā laikposmā Savienības dzīvnieku veselības rīcībpolitikas un noteikumi ir panākuši, ka noteiktas slimības Savienībā ir izskaustas, savukārt citas daudzās dalībvalstīs tiek profilaktiski novērstas vai kontrolētas. Tomēr vairākos gadījumos Savienības dzīvnieku veselības statusam, tirdzniecībai un vietējai ekonomikai jaunas problēmas ir radušās teritorijās, ko skārušas jaunradušās slimības.

(3)

Šajā aktā noteiktie noteikumi papildina tos, kas jau ir noteikti Dzīvnieku veselības tiesību aktā. Tiem būtu jāsniedz garantijas, kas vajadzības, lai būtu drošība, ka Savienībā ievestie dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi nerada tādu dzīvnieku veselības risku attiecībā uz turētiem un savvaļas dzīvniekiem, kas varētu pazemināt Savienības veselības statusu attiecībā uz dzīvnieku slimībām un negatīvi ekonomiski ietekmēt attiecīgās nozares.

(4)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. pants paredz, ka līdz tādu deleģēto aktu pieņemšanai, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz konkrētu sugu un kategoriju dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, dalībvalstis pēc saistīto risku novērtēšanas var piemērot valsts noteikumus, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktām minētajā regulā noteiktām prasībām. Tāpēc uz tādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kurus šī regula neaptver, var attiecināt šādus dalībvalstu piemērotus valsts noteikumus.

(5)

Ir pierādījies, ka spēkā esošie dzīvnieku veselības tiesību akti, kas noteikti iepriekšējos Komisijas tiesību aktos par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, sekmīgi darbojas, tāpēc šo spēkā esošo noteikumu mērķis un saturs šajā regulā būtu jāsaglabā, taču jāatjaunina, ņemot vērā noteikumus par labāku regulējumu, Dzīvnieku veselības tiesību akta radīto jauno dzīvnieku veselības regulējumu, kā arī jaunākās pieejamās zinātnes atziņas, starptautiskos standartus un pieredzi iepriekšējo Savienības tiesību aktu piemērošanā.

(6)

Lai nepieļautu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus, dzīvnieku veselības noteikumiem attiecībā uz to, kā Savienībā ieved sūtījumus, kuri ir šīs regulas tvērumā, būtu jānodrošina netraucēta pāreja no prasībām, kas noteiktas iepriekš spēkā esošos tiesību aktos.

(7)

Minētais Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Konkrētāk, minētās regulas V daļas 1. nodaļa, kurā noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, paredz Komisijas tiesības pieņem deleģētos aktus, kas papildinātu tajā jau noteiktās dzīvnieku veselības prasības.

(8)

Prasības, ar kādām dalībvalstīm jāatļauj Savienībā ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, nosaka Dzīvnieku veselības tiesību akta 229. panta 1. punkts. Šīs prasības aptver tos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju, izcelsmes objektu, dzīvnieku veselības prasībām, kam šiem sūtījumiem jāatbilst, kā arī nosaka, kādiem veterinārajiem sertifikātiem, deklarācijām vai citiem dokumentiem šādi sūtījumi būtu jāpavada.

(9)

Turklāt Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 1. punkts nosaka, ka dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām un kuras ir piemērojamas šo sugu dzīvnieku un kategoriju preču pārvietošanai pa Savienību, jābūt vismaz tikpat stingrām, kā minētajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktajām. Ja šīs prasības nav tikpat stingras kā minētajā regulā noteiktās, tām jāpiedāvā garantijas, kas līdzvērtīgas garantijām, kuras attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām paredzētas minētās regulas IV daļā.

(10)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punkts paredz pieņemt deleģētos aktus, kas minētās regulas noteikumus papildinātu attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes ievešanu Savienībā no trešām valstīm un teritorijām, šo preču pārvietošanu pa Savienību un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, lai mazinātu iespējamos ar to saistītos riskus.

(11)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā dalībvalstis var atļaut tikai tad, ja šādus sūtījumus papildina uz minētās regulas pamata prasītie veterinārie sertifikāti un deklarācijas vai citi dokumenti. Minētās regulas 237. panta 2. punkts prasa, lai veterināros sertifikātus izcelsmes trešā valstī vai teritorijā būtu pārbaudījis un parakstījis oficiāls veterinārārsts. Šajā kontekstā Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par atkāpēm no minētās regulas 237. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz veterinārajiem sertifikātiem un nosaka noteikumus, kas prasa, lai šādiem sūtījumiem līdzi dotas būtu deklarācijas vai citi dokumenti.

(12)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 239. panta 2. punkts paredz, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par īpašiem noteikumiem un papildprasībām, kas attiecas uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu noteiktu īpaša veida ievešanu Savienībā un kas nosaka atkāpes no vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 229. panta 1. punktā un 237. panta 1. punktā, un papildinošajos noteikumos, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti uz Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punkta un 237. panta 4. punkta pamata.

(13)

Papildinošie noteikumi, kas šajā regulā jāparedz saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punktu un 239. panta 2. punktu pantu, ir savstarpēji saistīti. 234. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija nosaka vispārīgas prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, savukārt 239. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija nosaka īpašus noteikumus un papildprasības attiecībā uz atkāpēm no minētajām vispārīgajām prasībām.

(14)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. pantā paredzētās veterinārās sertifikācijas prasības ir daļa no regulējuma, ko veido noteikumi par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā. Daļa no šā vispārīgā regulējuma ir pilnvarojums, ko Komisijai piešķir minētās regulas 237. panta 4. punkts.

(15)

Dzīvnieku veselības tiesību aktā jau ir dotas vairākas definīcijas. Turklāt šai regulai būtu jāņem vērā arī definīcijas, kas ar šo aktu saistītajās pārtikas higiēnas un oficiālo kontroļu jomās noteiktas citos Savienības tiesību aktos; tādas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2) noteiktās definīcijas. Tomēr, lai varētu noteikt dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, ir lietderīgi iekļaut konkrētas definīcijas, arī definēt noteiktu kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. Šīs definīcijas ir vajadzīgas tālab, lai precizētu, kuru kategoriju dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti rada dzīvnieku veselības risku, un tāpēc to ievešana Savienībā jāreglamentē ar dzīvnieku veselības prasībām.

(16)

Savienības tiesību aktu konsekventuma labad un balstoties uz attiecīgo dzīvnieku veselības risku, šīs regulas vajadzībām “svaigas gaļas” definīcijai būtu jāaptver Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā noteiktās “svaigas gaļas”, “maltās gaļas” un “gaļas izstrādājumu” definīcijas.

(17)

Turklāt šīs regulas vajadzībām “gaļas produktu” definīcijai būtu jāaptver Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās “gaļas produktu”, “apstrādātu kuņģu”, “pūšļu”, “zarnu”, “kausētu dzīvnieku tauku” un “gaļas ekstraktu” definīcijas. Tas ir tāpēc, ka dzīvnieku veselības skatījumā visām šīm precēm piemīt vienāds dzīvnieku veselības risks un uz tām būtu jāattiecina vienādi riska mazināšanas pasākumi.

(18)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktā “liemeņa” definīcija būtu jāpielāgo kā “nagaiņa liemeņa” definīcija, lai to atšķirtu no “subproduktiem”. Tas ir tāpēc, ka šīs preces pārstāv atšķirīgu dzīvnieku veselības risku, un “subproduktu” radītais risks ir augstāks.

(19)

Šajā regulā būtu jādefinē “apvalki”, un šai definīcijai būtu jāņem vērā definīcija, kas iekļauta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa glosārijā. Šajā definīcijā būtu jāprecizē, kāda veida dzīvnieku izcelsmes produkti jāuzskata par apvalkiem, un kuriem tādēļ jāveic šajā regulā paredzētā specifiskā risku mazinošā apstrāde.

(20)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 229. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus atļaut ievest Savienībā var tikai tad, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām, kas attiecībā uz noteiktās sugas un kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā norādītas sarakstā saskaņā ar 230. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un ja sūtījumi atbilst 234. pantā un vēlākos deleģētos aktos paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām. Šai regulai būtu kompetentajai iestādei jānosaka pienākums pārbaudīt, vai šādi Savienībā ievedami sūtījumi atbilst minētajām prasībām.

(21)

Dzīvnieku veselības tiesību akts 237. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām ievest Savienībā ir atļauts tikai tad, ja šādiem sūtījumiem līdzi ir vai nu veterinārais sertifikāts, ko izdevusi trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, deklarācijas vai citi dokumenti vai visi minētie dokumenti. Tāpēc šai regulai būtu jāprecizē, kādi dokumenti katrā atsevišķā gadījumā ir vajadzīgi un par kompetentās iestādes pienākumu jānosaka pārliecināties, ka šādi Savienībā ievedami sūtījumi atbilst šai vispārīgajai prasībai.

(22)

Veterinārajos sertifikātos, deklarācijās un citos dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes sūtījumu pavaddokumentos ietvertajai informācijai precīzi jāatspoguļo tas, vai šie sūtījumi atbilst Dzīvnieku veselības tiesību aktā paredzētajām vispārīgajām prasībām un šajā regulā noteiktajām relevantajām prasībām. Tāpēc šai regulai operatoriem, kuri atbildīgi par šādu sūtījumu ievešanu Savienībā, un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek ievešana Savienībā, būtu jānosaka pienākumi attiecībā uz sūtījumu pavaddokumentu derīgumu un attiecībā uz tiesībām šos sūtījumus ievest Savienībā.

(23)

Ņemot vērā tādus dzīvnieku veselības riskus kā slimību inkubācijas periodi un raugoties, lai nepieļautu veterināro sertifikātu ļaunprātīgu izmantošanu, šiem sertifikātiem – tikai attiecībā uz dzīvniekiem un inkubējamām olām – ir jānosaka derīguma termiņš. Tas jādara tāpēc, ka no tiem izriet augstāks dzīvnieku veselības risks nekā no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kam var būt veikti riska mazināšanas pasākumi, un nekā no reproduktīvajiem produktiem, kas tiek pārvadāti slēgtos un aizzīmogotos konteineros. Tomēr dzīvu dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšana pa jūru var ilgt ilgāku laiku, tāpēc šajā gadījumā sertifikāta derīguma termiņš būtu jāpagarina, ja vien ir īstenoti noteikti riska mazināšanas pasākumi.

(24)

Dzīvnieku veselības prasības, kas trešām valstīm un teritorijām jāpilda, un garantijas, kas tām jāsniedz attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ir atkarīgas no Dzīvnieku veselības tiesību akta 5. panta un II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām un to iedalījumu pa kategorijām, kas paredzēts minētās regulas 9. panta 1. punktā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (3) pielikumā. Regula nosaka A, B, C, D un E kategorijas slimību definīcijas un norāda, ka uz tās pielikumā minētajām sarakstā norādītajām sugām un to grupām ir jāattiecina sarakstā minēto slimību profilakses un kontroles noteikumi, kas minēti Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā.

(25)

Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļas 1. nodaļa nosaka noteikumus par slimību paziņošanu un ziņošanu par slimībām, tādējādi Savienībā nodrošinot slimību agrīnu atklāšanu un iedarbīgu kontroli. Šai regulai būtu jāprecizē informācija par paziņošanas un ziņošanas sistēmām, kam jābūt ieviestām trešās valstīs un teritorijās, lai būtu garantētas Savienībā īstenotajām sistēmām līdzvērtīgas sistēmas, arī attiecībā uz to, kādas slimības būtu jāpaziņo un par kādām būtu jāziņo. Tāpēc, lai gan dzīvi dzīvnieki spēj pārnēsāt slimības, attiecībā uz kurām kāda dzīvnieku suga ir norādīta sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882, visi dzīvnieku izcelsmes produkti un reproduktīvie produkti, kas iegūti no šiem dzīvniekiem, visas šīs slimības pārnēsāt nespēj. Šai regulai būtu jāprecizē, kuras ir dzīvnieku slimības, kas rada bažas un kas tāpēc attiecībā uz katru konkrēto ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu attiecīgi sugu un/vai kategoriju jāpaziņo un par tām jāziņo.

(26)

Šajā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām būtu jābalstās uz dažāda līmeņa aizsardzību no dzīvnieku veselības riskiem. Dažādās prasības atšķiras atkarībā no tā, vai ir saistītas ar kādu izcelsmes trešo valsti, izcelsmes teritoriju, ar kādu šīs trešās valsts vai teritorijas zonu, attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – ar kādu šajā trešā valstī vai teritorijā esošu nodalījumu, ar dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu izcelsmes objektu vai ar reproduktīvo produktu vākšanas objektu vai centru.

(27)

Svarīgi slimību kontroles politikas elementi Savienībā ir slimību uzraudzība un izsekojamība. Šajā regulā būtu jāiekļauj konkrētas pamatprasības attiecībā uz izsekojamību un dzīvniekveselības apmeklējumiem, kas piemērojamas attiecībā uz ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku izcelsmes objektiem un to dzīvnieku izcelsmes objektiem, no kuriem iegūti ievešanai Savienībā paredzētie reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti. Šīm prasībām vajadzētu būt līdzvērtīgām tām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/429 un deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti uz minētās regulas pamata.

(28)

Turklāt, lai eksportētu uz Savienību tad, ja noteikta veida objekts, kas trešā valstī vai teritorijā tur dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, rada īpašu dzīvnieku veselības risku, tam no šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes būtu jāsaņem īpašs apstiprinājums, kas sniegtu garantijas, kuras līdzvērtīgas tām, kas attiecībā uz noteiktiem objektiem Savienībā paredzētas Regulas (ES) 2016/429 92. līdz 100. pantā.

(29)

Ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi nebūtu jāuzskata par tādiem, kas savā izcelsmes valstī vai teritorijā rada dzīvnieku veselības risku un uz tiem nebūtu jāattiecina nacionālas izskaušanas programmas vai jebkādi citi nacionāli ierobežojumi, kuru pamatā ir ar dzīvnieku veselību saistītas bažas.

(30)

Dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ir faktiski jāaizsargā pret pārnēsājamu dzīvnieku slimību ievazāšanos un izplatīšanos Savienībā. Nebūtu jāatļauj šo sūtījumu ievešana Savienībā no tādām trešām valstīm vai teritorijām, vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, kas inficēti ar noteiktām sarakstā norādītām slimībām, attiecībā uz kurām Savienībai ir statuss “brīvs no slimības” un kuras tāpēc dzīvnieku veselībai Savienībā rada nopietnu risku.

(31)

Tas, vai izcelsmes trešā valsts, teritorija vai zona vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījums – ir brīvs no kādas konkrētas slimības, ir jānovērtē Savienībai. Savienības novērtējuma pamatā vajadzētu būt informācijai, kas saistīta ar slimību uzraudzību, kuru nodrošina trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, un tajā būtu jāņem vērā Savienības dzīvnieku veselības noteikumi, kas paredzēti Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (4). Kā papildu riska mazināšanas pasākumi var būt nepieciešami noteiktām slimībām un apstākļiem specifiski nosacījumi.

(32)

Kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas brīvumam no konkrētas slimības jābalstās uz starptautiski atzītiem diagnostiskiem testiem un metodēm, kas tiek izpildīti, ievērojot tos pašus standartus un procedūras kā Komisijā izmantotie.

(33)

Ir jānodrošina, lai ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statuss atbilstu garantijām, kuras sniegusi izcelsmes trešā valsts, teritorija vai zona. Tāpēc šai regulai būtu attiecībā uz brīdi pirms nosūtīšanas uz Savienību jāparedz minimālais dzīvnieku uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī, teritorijā, zonā vai objektā, kā arī minimālais periods bez saskares ar precēm ar zemāku veselības statusu. Šā minimālā uzturēšanās perioda ilgumam vajadzētu būt tādam, lai būtu ņemts vērā attiecīgo slimību inkubācijas periods un dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu paredzētais galamērķis un izmantojums.

(34)

Suņu, kaķu un mājas sesku gadījumā šis uzturēšanās periods nav vajadzīgs, jo jebkurā gadījumā ir nepieciešama vakcinācija pret trakumsērgu, kas attiecībā uz šīm sugām rada vislielākās bažas. No noteiktām prasībām attiecībā uz uzturēšanās periodu būtu jāatbrīvo arī sacensībām, sacīkstēm un ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzēti reģistrēti zirgi, ja tie atbilst papildu garantijām. Šis izņēmums balstās uz sagaidījumu, ka šādu zirgu veselība būs augstā līmenī.

(35)

Pārvadāšanā no izcelsmes vietas līdz vietai, kur notiek ievešana Savienībā, ja šai ievešanai paredzētie dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti nonāk saskarē ar dzīvniekiem vai produktiem, kas neatbilst tām pašām prasībām, vai ja tie tiek tranzītā vesti caur trešām valstīm, teritorijām vai zonām ar zemāku veselības statusu kā izcelsmes valstij vai teritorijai vai to zonai, to veselības statuss var pazemināties. Tāpēc, lai to veselības statusu varētu saglabāt, būtu jāpiemēro noteikti profilaktiski pasākumi.

(36)

Lai nodrošinātu, ka uz Savienību tiek sūtīti tikai veselīgi dzīvnieki, oficiālajam veterinārārstam attiecībā uz sūtījumos esošajiem dzīvniekiem pirms nosūtīšanas būtu jāveic klīniska inspekcija. Laikposmam, kurā šāda inspekcija jāveic, vajadzētu būt pielāgotam attiecībā uz noteiktām sugām un tām piemītošo risku.

(37)

Ievešanai Savienībā paredzēti sauszemes dzīvnieki, inkubējamas olas un ūdensdzīvnieki būtu jāved cauri vai jāizkrauj tikai tādās trešās valstīs, teritorijās vai zonās, kas arī ir minētas sarakstā attiecībā uz tās pašas sugas un kategorijas dzīvnieku un inkubējamu olu ievešanu Savienībā. Šo valstu, teritoriju vai zonu iekļaušana sarakstā liecina, ka tās nodrošina izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas.

(38)

Sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanā ar lidmašīnu vai kuģi varētu gadīties tādi neparedzēti notikumi kā ar transportlīdzekli saistītas mehāniskas problēmas, lidostu un jūrostu streiki vai neparedzēta kavēšanās. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpes tiem gadījumiem, kur garantijas ir iespējamas. Tas pavērs iespēju sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu pārvadājumiem uz Savienību turpināties, turklāt nodrošinot attiecīgo preču veselības statusu un izvairoties no papildu dzīvnieku veselības riskiem.

(39)

Kas attiecas uz zirgiem, pārkraušana un apstāšanās sarakstā neminētās valstīs pieder pie parastām pārvadāšanas darbībām, tāpēc tās būtu jāatļauj ar nosacījumu, ka tiek izmantoti noteikti profilaktiski pasākumi.

(40)

Svarīga darbība, kas novērš dzīvnieku slimību izplatīšanās risku, ir transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija. Kas attiecas uz Savienībai paredzētu dzīvu dzīvnieku sūtījumiem, transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija būtu jāveic tieši pirms dzīvnieku iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību.

(41)

Sakarā ar to, ka dzīvnieki nonāk vienkopus un saskarē ar dažādas izcelsmes dzīvniekiem, to dzīvnieku veselības statusam, kas paredzēti ievešanai Savienībā papildu risku varētu radīt dzīvnieku savākšanas operācijas izcelsmes trešās valstīs vai teritorijās. Tāpēc šādu operāciju un attiecībā uz tām atļauto sugu skaitam vajadzētu būt minimālam un jāaptver sugas ar uzticamām izsekojamības sistēmām.

(42)

Papildus vispārīgām dzīvnieku veselības prasībām ir jāparedz īpašas prasības, kurās būtu ņemti vērā ar tām dažādajām sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, kuri ir šīs regulas tvērumā, saistītie dzīvnieku veselības riski.

(43)

Dažādās Dzīvnieku veselības tiesību aktā definētās nagaiņu sugas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādītas sarakstā kā attiecībā uz dažādām sarakstā norādītām slimībām uzņēmīgas sugas. Tajā pašā regulā dažādās kategorijās, kas attiecas uz dažādām nagaiņu sugām, ir noteiktas arī sarakstā minētas slimības. Tāpēc šai regulai būtu nepārprotami jānosaka īpašas prasības un garantijas attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, kas relevantas dažādām nagaiņu sugām un kategorijām.

(44)

Lai nepieļautu, ka parādās tādas A kategorijas slimības, no kurām Savienība tiek uzskatīta par brīvu, attiecībā uz nagaiņu izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu būtu jāizvirza prasība par līdzvērtīgu slimībbrīvumu uz tādu laika periodu, kas garantētu, ka dzīvnieku ievešana no trešās valsts, teritorijas vai zonas neapdraud Savienības slimībbrīvumu. Kas attiecas uz B kategorijas slimībām, attiecībā uz kurām Savienībai ir obligātas izskaušanas programmas, šai regulai vajadzētu paredzēt riska mazināšanas pasākumus gadījumiem, kur izcelsmes trešā valsts vai teritorija no šādām slimībām nav pilnīgi brīva.

(45)

Ja nagaiņu sūtījumi ir paredzēti ievešanai dalībvalstīs, kas attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu, govju virusālo diareju vai Aujeski slimības vīrusa infekciju ir oficiāli no slimības brīvas vai kam ir apstiprinātas attiecīgas izskaušanas programmas, šiem sūtījumiem būtu jāatbilst papildprasībām, lai nodrošinātu, ka šie dzīvnieki nepazemina konkrēto dalībvalstu veselības statusu attiecībā uz minētajām slimībām.

(46)

Īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju un dzīvnieku veselības papildprasības būtu jāpiemēro tad, ja nagaiņi cēlušies norobežotā objektā un arī Savienībā tos paredzēts ievest norobežotā objektā. Šajos īpašajos noteikumos vajadzētu būt ņemtai vērā šo norobežoto objektu specifikai un specifiskajiem nosacījumiem, kas tiem jāievēro, lai izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde un galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde varētu šos objektus apstiprināt.

(47)

Ierobežotais izcelsmes objekts varētu atrasties trešā valstī vai teritorijā, kas nav norādīta sarakstā attiecībā uz konkrētās nagaiņu sugas ievešanu Savienībā. Tomēr būs jānovērtē šīs trešās valsts vai teritorijas tiesību akti un veterinārie dienesti. Turklāt izcelsmes objektam būtu jāatbilst papildprasībām attiecībā uz slimību uzraudzību, veterināro pārraudzību, lietvedību un ekspluatāciju. Lai nodrošinātu, ka šīs garantijas iespējams sniegt, šai regulai būtu jānosaka specifiski nosacījumi par to, kā trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprina norobežotos objektus. Šādu norobežotu objektu saraksts būtu jāsastāda galamērķa dalībvalstij pēc tam, kad minētās dalībvalsts kompetentā iestāde ar labvēlīgu iznākumu ir veikusi riska novērtējumu attiecībā uz visu relevanto informāciju, ko par attiecīgajiem dzīvnieku veselības riskiem sniedzis šis objekts.

(48)

Uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā būtu jāattiecina tādas īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas novērstu konkrētos riskus, kurus rada attiecībā uz šiem dzīvniekiem sarakstā norādītās relevantās slimības. Šajās prasībās vajadzētu būt ņemtai vērā mājputnu un nebrīvē turēto putnu kategorijai, sugai un paredzētajam izmantojumam, kā arī faktiski jāaizsargā pret to, ka no trešām valstīm vai teritorijām Savienībā izplatās slimības, kas rada bažas.

(49)

Lai būtu vieglāk tirgoties ar sūtījumiem, kuros ir tikai nedaudzi putni, attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus), būtu jānosaka īpašas prasības un atkāpes.

(50)

Ņemot vērā ar nebrīvē turētiem putniem saistītās darbības un dzīvnieku veselības riskus, šo dzīvnieku sūtījumus Savienībā ievest būtu jāatļauj tikai tad, ja tie ir no objektiem, kurus apstiprinājušas nebrīvē turēto putnu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas kompetentās iestādes. Kad nebrīvē turēti putni pienāk Savienībā, tie būtu jākarantinē, lai varētu apstiprināt, ka tiem nav vērojamas nekādas slimības, kas rada bažas.

(51)

Turklāt, ja putnu un inkubējamo olu sūtījumi ir paredzēti dalībvalstīm, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, šādiem sūtījumiem būtu jāatbilst papildprasībām, kuras nodrošinātu, ka šie sūtījumi nepazemina konkrēto dalībvalstu veselības statusu attiecībā uz minēto slimību.

(52)

Viena no slimībām, kas attiecībā uz bitēm rada vislielākās bažas, ir mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija. Savienībā tā lielākoties ir eksotiska, taču visā pasaulē pēdējos gadu desmitos ir izplatījusies, radīdama nopietnas problēmas biškopības nozarei un potenciāli skardama arī kamenes. Potenciāli postošs medus bišu patogēns ir arī ērce Tropilaelaps (Tropilaelaps spp.). Arī tā Savienībā ir eksotiska. Iedarbīga un droša terapija pret šīm slimībām patlaban nav pieejama. Ja šādas slimības Savienībā tiktu ievestas ar sūtījumiem, tas apdraudētu biškopības nozares un citu nozaru ilgtspēju, potenciāli skarot lauksaimniecību un vidi, kur tiek izmantota apputeksnēšana, kuru izdara turētās bites un savvaļas bites.

(53)

Savienībā šad un tad sastopama Amerikas peru puve, taču attiecībā uz medus bišu tirdzniecību tā tiek kontrolēta; savukārt noteikti Savienības apgabali ir atzīti par brīviem no Varroa ērcēm; tos aizsargā papildu tirdzniecības garantijas, kuru nolūks ir Savienības galamērķu drošība. Savienības līmeņa noteikumiem ir bijusi un joprojām ir būtiska nozīme attiecībā uz to, kā mazina risku, ka Savienībā tiek ievesti minētie patogēni, kas saistīti ar medus bišu un kameņu sūtījumiem. Tāpēc šādi noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(54)

Mazās stropu vaboles vai Tropilaelaps ērču invāziju viegli var pārbaudīt tikai atsevišķos bišu māšu krātiņos ievietotām medus bišu mātēm bez saimes un ar nedaudzām pavadonēm, tāpēc medus bites Savienībā būtu jāatļauj ievest tikai šādu sūtījumu veidā.

(55)

Dārzkopības nozares vajadzībām bieži vien tiek tirgotas vidiski izolētos objektos selekcionētu un audzētu kameņu saimes. Rēķinoties ar to, kādu infrastruktūru, procedūras un slēgtus konteinerus parasti izmanto saimju sūtīšanā, Savienībā būtu jāatļauj ievest tikai tādas kameņu (Bombus spp.) saimes, kuras ir selekcionētas, audzētas un iepakotas tikai objektos ar vidiski kontrolētiem apstākļiem un kuras var pārbaudīt attiecībā uz to, vai tās ir brīvas no mazās stropu vaboles.

(56)

Sakarā ar trakumsērgas potenciālajām sekām cilvēkiem un dzīvniekiem, no sarakstā norādītajām slimībām, kas skar suņus, kaķus un mājas seskus, vislielākās bažas rada trakumsērga. Tāpēc pastāv prasība dalībvalstīm, ka tām saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/689 jāīsteno obligāta izskaušanas programma pret trakumsērgas infekciju. Lai novērstu iespējamību, ka Savienībā ievazājas trakumsērga, attiecībā uz visiem suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumiem, ko tajā ieved, būtu jāprasa vakcinācija, ņemot vērā, ka pret šo slimību esošās vakcīnas ir pieejamas un iedarbīgas.

(57)

Suņiem, ko paredzēts ievest dalībvalstī, kurai ir statuss “brīvs no slimības” vai kurai ir apstiprināta Echinococcus multilocularis izskaušanas programma, būtu jāatbilst papildprasībām, kas nodrošinātu minētā statusa aizsardzību šajās dalībvalstīs. Šajā sakarā šādiem suņiem pirms to ievešanas Savienībā būtu jāpiemēro profilaktiska ārstēšana. Tomēr ja suņi, kaķi un mājas seski ir paredzēti norobežotam objektam Savienībā, ņemot vērā šo objektu darbības specifiku un īpašos apstākļus, kādos dzīvnieki tajos tiek turēti, būtu jāpiemēro specifiski noteikumi attiecībā uz trakumsērgu un Echinococcus multilocularis invāziju, kā arī dzīvnieku veselības papildprasības.

(58)

Būtisku risku, ka dzīvnieku slimības izplatīsies, var radīt reproduktīvie produkti. Tas īpaši attiecas uz spermu, bet mazākā mērā – uz oocītiem un embrijiem. Reproduktīvos produktus ievāc vai iegūst no neliela donordzīvnieku skaita, bet plaši izmanto visā dzīvnieku populācijā, tāpēc, ja ar tiem nerīkojas pareizi vai tos neklasificē atbilstoši pareizajam veselības statusam, tie var kļūt par slimību avotu daudziem dzīvniekiem. Šādi gadījumi agrāk ir bijuši un radījuši būtiskus ekonomiskus zaudējumus. Tāpēc būtu jānosaka dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā.

(59)

Prasībām attiecībā uz nagaiņu reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā būtu jābalstās uz prasībām, kas attiecas uz dzīvu dzīvnieku ievešanu Savienībā.

(60)

Īpašajām prasībām attiecībā uz reproduktīvo produktu objektiem, kuros ievāc, iegūst, apstrādā un glabā tādus nagaiņu reproduktīvos produktus, ko ir tiesības ievest Savienībā, būtu jāatspoguļo prasības, kas noteiktas attiecībā uz pārvietošanu pa Savienību. Tā pati pieeja attiecas uz reproduktīvo produktu izsekojamību un dzīvnieku veselības prasībām.

(61)

Tā kā reproduktīvie produkti no norobežotiem objektiem, kas atrodas trešās valstīs, ir jāpārvieto uz norobežotiem objektiem, kas atrodas Savienībā, šai regulai attiecībā uz šādu ievešanu būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz izsekojamību un dzīvnieku veselību.

(62)

Dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz inkubējamu olu ievešanu Savienībā, būtu jāpievēršas riskiem, kas attiecas uz sarakstā norādītām slimībām, kuras ar šo dažādo kategoriju inkubējamām olām varētu ievazāties Savienībā. Tāpēc šādām prasībām būtu jāatbilst tām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz attiecīgo sugu vai kategoriju putnu ievešanu Savienībā.

(63)

Ja mājputnu inkubējamo olu sūtījumi ir paredzēti ievešanai dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, šīm olām būtu jāatbilst papildprasībām, kas nodrošinātu, ka tās šo konkrēto dalībvalstu statusu nepazemina.

(64)

Dzīvnieku izcelsmes produkti spēj slimības ierosinātājus pārnēsāt uz dzīvniekiem un produktiem. Ar svaigiem un jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistītais dzīvnieku veselības risks acīmredzot rada augstāku risku nekā pārstrādāti un apstrādāti produkti. Tāpēc dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz svaigas gaļas, svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsmes trešo valsti vai teritoriju, vajadzētu būt stingrākām nekā tām, kas attiecas uz gaļas produktiem un piena produktiem. Tomēr šiem apstrādātajiem produktiem jābūt apstrādātiem iedarbīgi, lai atkarībā no sugas, no kuras iegūts produkts, un izcelsmes valsts vai teritorijas mazinātu risku, ko tie rada.

(65)

Risku mazinošās apstrādes, kas piemērojamas dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru izcelsme ir ierobežotās zonās, kas izveidotas gadījumā, kur Savienībā ir apstiprinātas A kategorijas slimības, ir noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 (5) un balstās uz pieejamajām zinātnes atziņām un pieredzi, kas gūta līdzšinējo tiesību aktu piemērošanā. Tāpēc produktiem, kas cēlušies tādās trešās valstīs, to teritorijās vai zonās, kuras pēc dzīvnieku veselības riska ir līdzvērtīgas, būtu jāpiemēro vienāda risku mazinoša apstrāde.

(66)

Riski, kas ir saistīti ar svaigu gaļu, kuru ieved Savienībā, būtu jāmazina, izvirzot prasības attiecībā uz izcelsmes trešo valstu vai teritoriju slimībbrīvumu, kā arī prasības attiecībā uz dzīvajiem dzīvniekiem, no kuriem gaļa ir iegūta, un dzīvnieku slimībām, attiecībā uz turēto dzīvnieku nosūtīšanu uz kaušanu, attiecībā uz kaušanas un nonāvēšanas darbībām, kā arī attiecībā uz apstrādes un sagatavošanas darbībām.

(67)

Svaigu sauszemes dzīvnieku gaļu var iegūt no turētiem dzīvniekiem, arī no Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētajiem saimniecībā audzētajiem medījamiem dzīvniekiem, un no savvaļas dzīvniekiem. Tomēr Savienībā ir spēkā prasība, ka gaļai, kas iegūta no dzīvniekiem, kurus tur kā produktīvos dzīvniekus, jo īpaši no dzīvniekiem, kas pieder pie sugām Bos taurus, Capra hirchus, Ovis aries un Sus scrofa, jābūt iegūtai kautuvē. Tāpēc, lai sagādātu pietiekamas un līdzvērtīgas garantijas, ir lietderīgi nedot iespēju šīs sugas piepulcēt tādām kategorijām kā saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki vai savvaļas dzīvnieki attiecībā uz no šiem dzīvniekiem iegūtu ievešanai Savienībā paredzētu svaigu gaļu.

(68)

Kad kādā trešā valstī vai teritorijā notiek kādas relevantas dzīvnieku slimības uzliesmojums, svarīga nozīme ar šiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistīto iespējamo dzīvnieku veselības risku noteikšanā ir turēto dzīvnieku nokaušanas dienai un vietai vai savvaļas dzīvnieku vai saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanas dienai. Tāpēc ir jābūt noteiktai nokaušanas vai nonāvēšanas dienai, lai varētu verificēt, ka dzīvnieki ir nokauti vai nonāvēti laikposmā, kurā nav bijuši vērojami slimību uzliesmojumi un kurā šī trešā valsts vai teritorija ir bijusi norādīta sarakstā kā tāda, no kuras atļauts Savienībā ievest svaigu gaļu.

(69)

Dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jāpiemēro tāda veida apstrāde, kas atbilstu produkta ražotājas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas radītajam riskam. Tādu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā, kam veiktas apstrādes, kuru iedarbīgums nav pierādīts tādu risku likvidēšanā, kas saistīti ar sarakstā minētajām slimībām, kuras rada bažas attiecībā uz konkrēto dzīvnieku izcelsmes produktu kategoriju, būtu jāatļauj tikai no tādām trešām valstīm, to teritorijām vai zonām, kas sniedz visas garantijas par brīvumu no attiecīgajām slimībām. Attiecībā uz trešām valstīm, to teritorijām vai zonām, kas visas šīs garantijas nesniedz, dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā būtu jāatļauj tikai tad, ja šiem produktiem ir veikta specifiska apstrāde.

(70)

Dažkārt kāda trešā valsts vai teritorija vai to zona jēlu gaļu, kas paredzēta gaļas produktu ražošanai, iegūst no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas sarakstā attiecībā uz relevantās sugas gaļas produktu ievešanu Savienībā norādīta ar nosacījumu, ka tiek veikta specifiska apstrāde. Šādos gadījumos gaļas produktam vienmēr veic visprasīgāko specifisko apstrādi, lai mazinātu visus iespējamos dzīvnieku veselības riskus.

(71)

Gaļas produktiem, kas satur vistas gaļu no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums, šajā attiecībā uz ievešanu Savienībā sarakstā norādītajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā veic apstrādi, kura šo risku iedarbīgi mazina. Šādā veidā tirdzniecība var turpināties, pat vēl pirms tikuši piemēroti tādi kontroles pasākumi kā reģionalizācija. Risku mazinošu apstrādi piemērojot tūlīt pēc uzliesmojuma, mazinās dzīvnieku veselības riski un turklāt arī ietekme uz tirdzniecību.

(72)

Ja gaļas produkti tiek ražoti no svaigas dažādu sugu dzīvnieku gaļas, būtu jāpiemēro tāda apstrāde, kas likvidē visus iespējamos dzīvnieku veselības riskus. Tāpēc, ja šo apstrādi piemēro pirms sajaukšanas, dažādo veidu svaigajai gaļai būtu jāveic attiecīgā apstrāde, kas paredzēta attiecībā uz svaigās gaļas izcelsmes dzīvnieku sugu. Tomēr ja apstrādi piemēro pēc sajaukšanas, ar apstrādi, kas paredzēta svaigas gaļas sastāvdaļai, kurai dzīvnieku veselības risks ir visaugstākais, būtu jāapstrādā gaļas beiguprodukts.

(73)

Apstrādes, kas mazina ar apvalku ievešanu saistītos specifiskos dzīvnieku veselības riskus, būtu jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā secinājumus un ieteikumus, kas izriet no jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa (6).

(74)

Nosacījumi attiecībā uz svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes ievešanu Savienībā pamatojas uz dzīvnieku veselības riskiem, ko rada šie produkti. Šādi riski ir saistīti ar izcelsmes valsti vai teritoriju vai to zonu un ar dzīvnieku sugām, no kurām minētie produkti iegūti. Divas slimības, kas rada bažas piena un jaunpiena gadījumā, ir mutes un nagu sērga un govju mēra vīrusa infekcija, tāpēc svaigpiens un jaunpiens būtu jāieved tikai no tādām trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām, kas ir brīvas no šīm slimībām. Vajadzētu būt tā, ka produkti uz jaunpiena bāzes arī ir cēlušies tikai minētajās trešās valstīs, teritorijās vai zonās, jo nav tādu risku mazinošu apstrāžu, kas būtu zinātniski pamatotas un nodrošinātu slimības ierosinātāja iznīcināšanu minētās kategorijas produktos.

(75)

Kas attiecas uz pienu, kurš iegūts no Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius, ar mutes un nagu sērgu saistīto risku var mazināt, piemērojot labi zināmas specifiskas risku mazinošas apstrādes. Tomēr attiecībā uz piena produktiem no citu sugu dzīvniekiem, kas nav Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius, dažu šo apstrāžu iedarbīgumu garantēt nav iespējams, tāpēc tiem būtu jāveic visprasīgākā risku mazinošā apstrāde.

(76)

Dzīvnieku izcelsmes produktu apstrāde vienmēr būtu jāveic tajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz šo produktu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā.

(77)

Sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekus dažkārt pārvadā pa jūru kuģos, tai skaitā dzīvu zivju pārvadāšanas kuģos, kuri brauciena laikā, iespējams, veic ūdens apmaiņu. Tādos gadījumos dzīvniekiem līdzi dotam jābūt ne vien veterinārajam sertifikātam, bet arī kuģa kapteiņa parakstītai deklarācijai, kurā izklāstītas ziņas par izcelsmes un galamērķa ostu un visām citām brauciena laikā apmeklētām ostām. Šai deklarācijai būtu jāapstiprina, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki uz kuģa nav bijuši tādos apstākļos, kuri braucienā uz galamērķi būtu varējuši mainīt to veselības statusu.

(78)

Ūdensdzīvniekus Savienībā var ievest daudzām dažādām vajadzībām. Ņemot vērā ar dzīvu dzīvnieku pārvietošanu saistīto slimību risku, šādiem dzīvniekiem, kuri tiek ievesti Savienībā lietošanai pārtikā, būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā tad, ja tos ievestu Savienībā citiem nolūkiem, piemēram, lauksaimniecībai vai palaišanai savvaļā. Dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) rada mazāku risku nekā ūdensdzīvnieki, tāpēc uz šādiem produktiem, ko ieved Savienībā tālākai pārstrādei, attiecas mazāk stingri pasākumi, nekā uz dzīviem dzīvniekiem.

(79)

Ja ar kādu sarakstā norādītu slimību inficētus ūdensdzīvniekus palaiž savvaļā dabiskos ūdeņos, rodas liels risks. Šā iemesla dēļ, jo īpaši attiecībā uz A un B kategorijas slimībām, izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai vai iecirknim vajadzētu būt brīvai(-am) no minētajām slimībām, ja ūdensdzīvnieki ir paredzēti palaišanai savvaļā Savienības dabiskajos ūdeņos. Turklāt ūdensdzīvniekiem, ko Savienībā ieved, lai palaistu savvaļā dabiskos ūdeņos, vienmēr vajadzētu būt ar izcelsmi tādā trešā valstī vai teritorijā, vai zonā vai nodalījumā, kas pasludināta(-s) par brīvu no C kategorijas slimībām, pat ja galamērķa dalībvalsts, zona vai nodalījums nav brīva(-s) no šīs slimības.

(80)

Kas attiecas uz ūdensdzīvnieku slimībām, dalībvalstis saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantu var veikt valsts līmeņa pasākumus, kuri izstrādāti tā, lai savā teritorijā ierobežotu sarakstā nenorādītu slimību ietekmi. Šādos gadījumos tādu sugu dzīvnieku sūtījumiem, kas ir uzņēmīgi pret slimībām, kurām piemēro minētos valsts pasākumus, jābūt arī tādiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, to teritorijās, zonās vai nodalījumos, kas ir brīvi no šīm slimībām.

(81)

Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantā, kurš dalībvalstīm dod iespēju ar saviem valsts pasākumiem vērsties pret sarakstā nenorādītām slimībām, atspoguļojas tas pats nolūks kā Padomes Direktīvas 2006/88/EK (7) 43. pantā. Tādēļ ir lietderīgi turpināt atzīt to slimību un relevanto sugu sarakstu, attiecībā uz kurām šie pasākumi ir ieviesti. Šajā regulā būtu jānosaka sīkākas detaļas saistībā ar iepriekš minēto.

(82)

Savienībā tiek piemēroti konkrēti noteikumi attiecībā uz akvakultūras objektu reģistrāciju un apstiprināšanu. Lēmums par to, kuru objektu var reģistrēt un kuru var apstiprināt, ir atkarīgs no riska, ko objekts rada attiecībā uz slimības iegūšanu vai izplatīšanos. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienībā no kādas trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma ievestu akvakultūras dzīvnieku izcelsme būtu akvakultūras objektos, kuri novērtēti līdzīgā veidā. Šajā kontekstā minētajiem objektiem būtu jāatbilst reģistrācijas vai apstiprināšanas prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā tās, kas attiecībā uz šādiem objektiem noteiktas Savienībā.

(83)

Prasību, ka sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki un no šiem dzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti ir cēlušies no slimības brīvā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, nav obligāti piemērot visās situācijās. Ir iespējams veikt noteiktus riska mazināšanas pasākumus, lai atvieglotu tādu ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kuru izcelsme tam neatbilst. Attiecībā uz sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem apmierinoši darbojas konkrēti riska mazināšanas pasākumi; un, ņemot vērā to, ka ar dzīvnieku izcelsmes produktu no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) pārvietošanu saistītais riska līmenis ir zemāks, ir pieņemami atšķirīgi, mazāk stingri riska mazināšanas pasākumi.

(84)

Pie riska mazināšanas pasākumiem, ko piemēro ūdensdzīvniekiem, pieder tas, ka pēc ievešanas Savienībā tos nosūta uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, norobežotu objektu vai apstiprinātu karantīnas objektu. Vairāki citi riska mazināšanas pasākumi tiek piemēroti sarakstā norādītu sugu gliemjiem un vēžveidīgajiem, kuri Savienībā tiek ievesti dzīvi un kuru ievešana notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, taču to radītais risks ir pieņemams, ņemot vērā to, kā tie pirms nosūtīšanas apstrādāti vai iepakoti, vai sakarā ar to, ka tos pirms pārstrādes nav paredzēts Savienībā uzglabāt.

(85)

No prasībām, ka noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) jābūt ar izcelsmi trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, kas ir brīva(-s) no relevantajām sarakstā norādītajām slimībām, ir iespējams atkāpties. Riska mazināšanas pasākumi, kuru dēļ šāda tirdzniecība var notikt, var izpausties kā dzīvnieku izcelsmes produktu nosūtīšana uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu Savienībā tālākai pārstrādei vai kā nodrošināšana, ka dzīvnieku izcelsmes produkti sastāv no zivīm, kas pirms nosūtīšanas uz Savienību ir nokautas un izķidātas. Abos gadījumos dzīvnieku izcelsmes produktu radītais risks tiek vērtēts kā nenozīmīgs.

(86)

Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 iedibina sarakstu ar ūdensdzīvnieku sugām un sugu grupām, kas rada būtisku risku izplatīties Dzīvnieku veselības tiesību akta 5. panta un II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām. Sarakstā ir iekļauts arī vektorsugu saraksts, kas sniegts minētās regulas pielikuma tabulas 4. slejā. Tomēr daudzas no šīm sugām nav vektori visos apstākļos. Kas attiecas uz pārvietošanu, detalizēta informācija par apstākļiem, kuros šīs sugas funkcionē kā sarakstā norādīto slimību vektori, ir sniegta šīs regulas XXX pielikumā. Apstākļos, kad sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki neatbilst nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par vektoriem, šajā regulā paredzētie noteikumi uz tiem neattiecas. Turklāt, ņemot vērā zemāku riska līmeni, ko rada dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), šajā regulā attiecībā uz šiem produktiem noteiktie pasākumi neattiecas uz sugām, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā.

(87)

Visas attiecībā uz sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no minētajām sarakstā norādītajām sugām (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) paredzētās atkāpes un apstrādes prasības, kas noteiktas šajā regulā, būtu jāpiemēro arī sugām, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā un attiecībā uz kurām dalībvalstis ir veikušas valsts pasākumus saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantu. Tāpat šīm atkāpēm un apstrādes prasībām būtu jāattiecas arī uz noteiktām uzņēmīgām sugām.

(88)

Ir svarīgi pēc ievešanas Savienībā pienācīgi rīkoties ar sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem un ūdeni, kurā tos pārvadā, lai nodrošinātu, ka tie nerada slimības risku. Pienācīga rīkošanās paredz nodrošināt, ka dzīvniekus transportē tieši uz galamērķi un tie netiek palaisti vai citādi iegremdēti dabiskos Savienības ūdeņos, kur tie varētu radīt potenciālu slimības risku.

(89)

Tomēr dažos gadījumos šādu dzīvnieku palaišanu dabiskos ūdeņos var atļaut galamērķa kompetentā iestāde. Visos šajos gadījumos tas, lai palaišana vai iegremdēšana nepazeminātu veselības statusu palaišanas vietā, būtu jānodrošina kompetentajai iestādei. Turklāt, pat ja saņēmēji ūdeņi nav brīvi no kādas konkrētas C kategorijas slimības, dzīvniekiem, kurus paredzēts palaist, vajadzētu būt no šīs slimības brīviem, lai Savienības dabiskajos ūdeņos attiecībā uz savvaļas populācijām nodrošinātu vislabāko vispārējo veselības statusu.

(90)

Attiecīgā dzīvnieku veselības riska sakarā jebkāda pārvietošana caur Savienību tranzītā būtu jāuzskata par pārvietošanu ievešanai Savienībā, jo no tās izriet vienāds riska līmenis. Tāpēc tranzīta pārvadājumiem būtu jāatbilst visām attiecīgajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā. Tomēr ar īpašiem riska mazināšanas nosacījumiem, kas saistīti ar izcelsmes vietu, būtu jāiedibina atkāpes un īpaši tranzīta noteikumi. Šādas atkāpes un īpaši noteikumi ir paredzēti tam, lai būtu aptvertas situācijas, kur Savienība nav dzīvnieku un to produktu galamērķis, un ņemti vērā ģeogrāfiskie ierobežojumi un ģeopolitiskie faktori.

(91)

Atkāpes un īpaši noteikumi būtu jānosaka arī tālab, lai darītu iespējamu dzīvnieku un to produktu sūtījumu tranzītu starp dalībvalstīm caur kādu trešo valsti vai teritoriju. Tam jāaptver situācijas, kur šāda veida ievešanu Savienībā prasa kāda dalībvalsts.

(92)

Dažos gadījumos trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes pēc kontrolēm, kas veiktas uz to robežas, Savienības izcelsmes preces noraida. Saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 239. pantu būtu jāpieņem īpaši noteikumi, lai atļautu minēto preču atgriešanu, pamatojoties uz to, ka tās ražotas saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem.

(93)

Īpaši noteikumi ir nepieciešami arī tāpēc, lai pēc pagaidu eksportēšanas uz trešām valstīm nolūkā piedalīties sacīkstēs, sacensībās un ar jāšanas sportu saistītos kultūras pasākumos, atpakaļ Savienībā ievestu reģistrētus zirgus.

(94)

Kas attiecas uz Savienības tiesību aktu vienādu piemērošanu attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, un lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir skaidri un caurredzami, šai regulai būtu jāatceļ Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 (8), Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013 (9), Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010 (10), Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (11), Komisijas Lēmums 2007/777/EK (12), Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009 (13), Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012 (14) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759 (15).

(95)

Šajā regulā ietvertie noteikumi ir savstarpēji saistīti un papildina Dzīvnieku veselības tiesību akta noteikumus; Dzīvnieku veselības tiesību aktu piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Šajā sakarā un tālab, lai atvieglotu jaunā dzīvnieku veselības tiesiskā regulējuma piemērošanu, no 2021. gada 21. aprīļa būtu jāpiemēro arī šī regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka papildinošus dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz to, kā Savienībā ieved noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – nodalījumiem. Tā nosaka arī noteikumus par šo sūtījumu pārvietošanu un apstrādi pēc to ievešanas Savienībā.

2.   Regulas I daļā noteikti:

a)

dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi atļaut Savienībā ievest pie tādām sugām un kategorijām piederošu dzīvnieku, to reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kurus ietver II līdz VI daļa (3. un 4. pants);

b)

operatoru pienākumi attiecībā uz tādu sūtījumu ievešanu Savienībā, kā arī to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kuros ir dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti un kurus ietver II līdz VI daļa (5. pants);

c)

vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minēto sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem, kā arī atkāpes no šīm vispārīgajām prasībām, kas piemērojamas visu sugu un kategoriju dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un ietvertas II līdz VI daļā (6. līdz 10. pants).

3.   Regulas II daļā noteiktas vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz noteiktu sauszemes dzīvnieku ievešanu Savienībā, kā arī to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šādām prasībām (1. sadaļa).

Turklāt tajā noteiktas īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas arī ir piemērojamas katrai no šīm sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, konkrētāk, šādām:

a)

sarakstā norādīto sugu turēti nagaiņi (2. sadaļa);

b)

mājputni un nebrīvē turēti putni, izņemot nebrīvē turētus putnus, kas ir importēti galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu saglabāšanas programmu vajadzībām (3. sadaļa);

c)

medus bites (Apis mellifera) un kamenes (Bombus spp.) (4. sadaļa);

d)

suņi, kaķi un mājas seski (5. sadaļa).

4.   Regulas III daļā noteiktas vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā, kas iegūti no pie turpmāk minētajām sugām un kategorijām piederīgiem turētiem sauszemes dzīvniekiem, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šādām prasībām:

a)

liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi (1. sadaļa);

b)

mājputni un nebrīvē turēti putni (2. sadaļa);

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā neminēti dzīvnieki (3. sadaļa).

5.   Regulas IV daļā noteiktas vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kas iegūti no turpmāk minētajām sugām un kategorijām piederīgiem sauszemes dzīvniekiem, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šādām prasībām:

a)

sarakstā norādīto sugu turēti un savvaļas nagaiņi;

b)

mājputni;

c)

medījamie putni.

6.   Regulas V daļā noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz ievešanu Savienībā, arī attiecībā uz pārvietošanu un rīkošanos pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šīm prasībām attiecībā uz šādiem turpmāk uzskaitīto sugu ūdensdzīvniekiem visos to dzīves posmos, arī attiecībā uz to izcelsmes produktiem (izņemot savvaļas ūdensdzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no šiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri ir izkrauti no zvejas kuģiem tiešai lietošanai pārtikā):

a)

sarakstā norādīto sugu zivis, kas pieder pie virsklases Agnatha un klasēm Chondrichthyes, Sarcopterygii un Actinopterygii;

b)

pie tipa Mollusca piederīgi sarakstā norādīto sugu gliemji (ūdensdzīvnieki);

c)

pie apakštipa Crustacea piederīgi sarakstā norādīto sugu vēžveidīgie (ūdensdzīvnieki);

d)

tādu sugu ūdensdzīvnieki, kas norādītas XXIX pielikuma sarakstā un ir uzņēmīgas pret ūdensdzīvnieku slimībām, attiecībā uz kurām noteiktām dalībvalstīm ir savi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. pantu veikti valsts pasākumi, kas ierobežo sarakstā nenorādītu slimību ietekmi.

7.   Regulas VI daļā noteikti vispārīgie noteikumi, noteiktas atkāpes un papildprasības attiecībā uz noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu tranzītu cauri Savienībai un nosūtīšanu atpakaļ uz Savienību.

8.   Regulas VII daļā noteikti nobeiguma noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā, ja vien šīs definīcijas neattiecas uz šā panta otrajā daļā definētajiem terminiem.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“sarakstā norādīta trešā valsts, teritorija vai to zona” ir tāda trešā valsts, teritorija vai to zona, kas iekļauta trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumu sarakstā, no kurām(-iem) saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti uz Regulas (ES) 2016/429 230. panta 1. punkta pamata, atļauta konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā;

2)

“saraksts” ir tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumu saraksts, attiecībā uz kurām(-iem) ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti uz Regulas (ES) 2016/429 230. panta 1. punkta pamata, ir atļauta noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, no tām iegūtu reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā;

3)

“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis;

4)

“konteiners” jebkurš sprosts, kaste, tvertne vai cita izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanai;

5)

“liellops” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

6)

“aita” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

7)

“kaza” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

8)

“cūka” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Suidae dzimtas sugām;

9)

“zirgs” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

10)

“kamielis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Camelidae dzimtas sugām;

11)

“briedis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Cervidae dzimtas sugām;

12)

“reģistrēts zirgu sugas dzīvnieks” ir:

a)

pie sugām Equus caballus un Equus asinus piederīgs tīršķirnes vaislas dzīvnieks, kas ierakstīts vai atbilst ierakstīšanas kritērijiem tādas ciltsgrāmatas pamatdaļā, kuru izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 4. vai 34. pantu atzīta šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

b)

turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Equus caballus un ir reģistrēts vai nu tieši starptautiskā sacensību vai sacīkšu zirgu pārvaldības asociācijā vai organizācijā, vai tās nacionālajā federācijā vai kādā no tās filiālēm (“reģistrēts zirgs”);

13)

“nokaušanai paredzēti dzīvnieki” ir turēti sauszemes dzīvnieki, ko paredzēts vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas transportēt uz kautuvi;

14)

“nav ziņots par slimību” nozīmē, ka attiecībā ne uz vienu objektā turētu relevantās sugas dzīvnieku vai dzīvnieku grupu nav bijis par apstiprinātu klasificēta attiecīgās slimības gadījuma, kā arī ir izslēgtas jebkādas aizdomas par šo slimību;

15)

“sanitārā grupa” ir tādu sarakstā norādītu trešo valstu grupa, kurā attiecībā uz slimībām, kas norādītas sarakstā attiecībā uz zirgiem, prevalē kopīgi dzīvnieku veselības riski, kuru sakarā ir vajadzīgi īpaši riska mazināšanas pasākumi un veselības garantijas, kad zirgi tiek ievesti Savienībā;

16)

“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu mājputnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa;

17)

“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai;

18)

“produktīvie mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kurus audzē, lai iegūtu gaļu, olas lietošanai pārtikā vai citus produktus, vai lai atjaunotu medījamo putnu krājumus;

19)

“diennakti vecs cālis” ir mājputns, kas jaunāks par 72 stundām;

20)

“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera;

21)

“kamene” ir dzīvnieks, kas pieder pie kādas Bombus ģints sugas;

22)

“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus;

23)

“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris:

24)

“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo;

25)

“unikālais apstiprinājuma numurs” ir kompetentās iestādes piešķirts numurs;

26)

“noteiktas bezpatogēnu olas” ir inkubējamas olas, kas iegūtas no tādām vistu saimēm, kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, ir brīvas no noteiktiem patogēniem, un kas paredzētas tikai diagnostikai, izpētei vai lietošanai farmācijā;

27)

“spermas, oocītu vai embriju sūtījums” vai “reproduktīvo produktu sūtījums” ir tāds spermas, oocītu, in vivo iegūtu embriju vai in vitro radītu embriju daudzums, kas nosūtīts no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta un ko aptver viens veterinārais sertifikāts;

28)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts vai nu nemainītā veidā, vai sagatavots vai atšķaidīts;

29)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

30)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

31)

“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs;

32)

“centra veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas darbības spermas vākšanas centrā, reproduktīvo produktu apstrādes objektā vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrā, kā paredzēts šajā regulā;

33)

“brigādes veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas embriju vākšanas brigādes vai embriju ieguves brigādes darbības, kā paredzēts šajā regulā;

34)

“karantīnas novietne” ir novietne, kurā kompetentā iestāde atļāvusi izolēt liellopus, cūkas, aitas vai kazas uz laikposmu, kas ilgst vismaz 28 dienas pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā;

35)

“spermas vākšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētas liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas ievākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai;

36)

“embriju vākšanas brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētu in vivo radītu embriju ievākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai;

37)

“embriju ieguves brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi oocītu vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai un embriju in vitro radīšanai – attiecīgā gadījumā ar glabātu spermu – kā arī embriju apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai; abi ir paredzēti ievešanai Savienībā;

38)

“reproduktīvo produktu apstrādes objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētu vienas vai vairāku sugu dzīvnieku spermas, oocītu vai embriju, vai jebkādu šo veidu reproduktīvo produktu vai sugu kombināciju apstrādei – attiecīgā gadījumā ieskaitot spermas dzimumšķirošanu – un glabāšanai;

39)

“reproduktīvo produktu glabāšanas centrs” ir centrs, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētu vienas vai vairāku sugu dzīvnieku spermas, oocītu vai embriju vai jebkādu šo veidu reproduktīvo produktu vai sugu kombināciju glabāšanai;

40)

“gaļa” ir jebkādas lietošanai pārtikā piemērotas nagaiņu, mājputnu un medījamo putnu daļas, tai skaitā asinis;

41)

“svaiga gaļa” ir tāda gaļa, malta gaļa un tādi gaļas izstrādājumi, arī vakuumiepakojumā vai iepakoti kontrolētā atmosfērā, kas ir tikai atdzesēti, sasaldēti vai ātrsaldēti, bet nav citādi konservēti;

42)

“nagaiņa liemenis” ir viss nokauta vai nonāvēta nagaiņa ķermenis pēc tam, kad:

a)

(nokautu dzīvnieku gadījumā) tas atasiņots;

b)

tam izņemti iekšējie orgāni;

c)

tam starp pēdas un priekšpēdas kaulu atdalītas priekškājas un pakaļkājas;

d)

tam atdalīta aste, tesmenis, galva un āda (izņemot cūkas);

43)

“subprodukts” ir svaiga gaļa, kas nav nagaiņa liemenis, pat ja tai ar liemeni joprojām ir dabisks savienojums;

44)

“gaļas produkti” ir pārstrādāti produkti, arī apstrādāti kuņģi, pūšļi, zarnas, kausēti dzīvnieku tauki un gaļas ekstrakti, kas iegūti gaļas pārstrādē vai tādā šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādāšanā, ka no griezuma virsmas redzams, ka produktam vairs nepiemīt svaigas gaļas īpašības;

45)

“apvalki” ir pūšļi un zarnas, kas pēc to tīrīšanas apstrādāti, no tiem nokasot audus, tos attaukojot un mazgājot, un apstrādāti ar sāli vai žāvēti;

46)

“jaunpiens” ir šķidrums, kas trīs līdz piecas dienas pēc atnešanās izdalās no turētu dzīvnieku piena dziedzeriem, satur daudz antivielu un minerālu un veidojas pirms svaigpiena rašanās;

47)

“produkti uz jaunpiena bāzes” ir pārstrādāti produkti, kas rodas jaunpiena pārstrādē vai šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē;

48)

“dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis” ir akvakultūrā izmantots kuģis, kam ir baseins vai tvertne ūdenī iegremdētu dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai;

49)

IMSOC” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (16) 131. pantā paredzētā informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām.

2. SADAĻA

VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ DZĪVNIEKU, REPRODUKTĪVO PRODUKTU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU SŪTĪJUMU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ, TO PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS

3. pants

Dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi

Kompetentā iestāde atļauj Savienībā ievest šīs regulas II līdz VI daļā ietverto sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kuri tiek uzrādīti oficiālo kontroļu vajadzībām, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka:

a)

sūtījumi:

i)

sauszemes dzīvnieku gadījumā ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz konkrētām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki, to reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, ir norādītas sarakstā;

ii)

ūdensdzīvnieku gadījumā ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz konkrētajām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, ir norādītas trešo valstu vai teritoriju vai to zonu sarakstā, bet attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – šim nolūkam sarakstā norādīta nodalījuma;

b)

šī izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apliecinājusi, ka sūtījumi atbilst:

i)

šajā pantā, 4. pantā un 6. līdz 10. pantā noteiktajām vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā;

ii)

II līdz VI daļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas konkrētajām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, un paredzētajam izmantojumam;

c)

sūtījumiem ir šādi pavaddokumenti, ar kuriem izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi vajadzīgās garantijas attiecībā uz atbilstību b) punktā minētajām dzīvnieku veselības prasībām:

i)

konkrētajai sugai un kategorijai piederīgiem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā arī to paredzētajam izmantojumam specifisks veterinārais sertifikāts, ko ir izdevis izcelsmes trešās valsts vai teritorijas oficiālais veterinārārsts;

ii)

deklarācija un citi dokumenti, ja šī regula tādus prasa.

Dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumu gadījumā c) apakšpunkta i) punktā minētajam veterinārajam sertifikātam jābūt izdotam 10 dienu periodā pirms dienas, kurā sūtījums pienāk robežkontroles punktā; tomēr jūras pārvadājuma gadījumā minēto periodu var paildzināt par papildu periodu, kas atbilst jūras brauciena ilgumam.

4. pants

Sūtījumu sertifikācijas diena

1.   Šīs regulas tvērumā esošām sugām un kategorijām piederīgu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi nosūtīšanai uz Savienību nav sertificēti agrāk kā dienā, kurā attiecīgā izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona vai – attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – nodalījums ir bijuši norādīti sarakstā, kas attiecas uz konkrētajai sugai un kategorijai piederīgu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā.

2.   Dzīvnieku, inkubējamu olu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kā izcelsme ir kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – tās nodalījumā, ievest Savienībā nav atļauts no dienas, kurā tie vairs neatbilst dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz konkrētajai sugai un kategorijai piederīgu dzīvnieku, inkubējamu olu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, izņemot gadījumus, kad Savienība sarakstā norādījusi specifiskus nosacījumus pie sarakstā norādītās trešās valsts, teritorijas vai to zonas un konkrētās dzīvnieku, inkubējamo olu vai dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas.

5. pants

Operatoru pienākumi

1.   Operatori, kas ir atbildīgi par šīs regulas darbības jomai piekritīgu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, šos sūtījumus oficiālo kontroļu vajadzībām uzrāda Savienības kompetentajai iestādei, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā, un nodrošina, ka šādi sūtījumi atbilst turpmāk minētajām prasībām:

a)

šīs regulas 3. un 4. un 6. līdz 10. pantā noteiktajām vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā;

b)

II līdz VI daļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas sūtījuma konkrētajām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, un tā paredzētajam izmantojumam.

2.   Operatori, kas atbild par tādu sūtījumu pārvietošanu no Savienībā ievešanas vietas līdz galamērķim, kuros ir šīs regulas tvērumā iekļautām sugām un kategorijām piederīgi dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, un operatori, kas atbild par rīkošanos ar šādiem sūtījumiem pēc to ievešanas Savienībā, nodrošina, ka:

a)

kompetentā iestāde sūtījumus ir atļāvusi ievest Savienībā saskaņā ar 3. pantu;

b)

kas attiecas uz konkrētām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, sūtījumi atbilst II līdz VI daļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz šādu sūtījumu pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas Savienībā;

c)

tie netiek pārsūtīti citādai izmantošanai kā tā, attiecībā uz kuru tos ievešanai Savienībā sertificējusi izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde.

6. pants

Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas valsts tiesību akti un dzīvnieku veselības sistēmas

1.   Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai no tādas trešās valsts vai teritorijas, kurā:

a)

tiesību akti prasa paziņot un kompetentajai iestādei ziņot par visiem domājamiem un apstiprinātiem tādu I pielikumā minētu sarakstā norādīto slimību gadījumiem, kuras ir relevantas attiecībā uz sūtījumā esošām sarakstā norādītajām dzīvnieku sugām vai attiecībā uz sarakstā norādītajām dzīvnieku sugām, kuru izcelsmes reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus atļauts ievest Savienībā;

b)

ir ieviestas jaunradušos slimību detektēšanas sistēmas;

c)

ir ieviestas sistēmas, kas nodrošina, ka pārtikas atkritumu izbarošana dzīvniekiem nav I pielikumā minēto sarakstā norādīto slimību avots:

i)

ievešanai Savienībā paredzētiem dzīvniekiem;

vai

ii)

dzīvniekiem, no kuriem iegūti ievešanai Savienībā paredzētie reproduktīvie produkti;

vai

iii)

dzīvniekiem, no kuriem iegūti ievešanai Savienībā paredzētie dzīvnieku izcelsmes produkti.

2.   Ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā šādus sūtījumus drīkst likumīgi laist tirgū, un šajā trešā valstī, tās teritorijā vai zonā tirgot.

7. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statusu

1.   Dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:

a)

nav dzīvnieki, ko paredzēts nonāvēt saskaņā ar šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā īstenotu nacionālu programmu slimību izskaušanai, ieskaitot I pielikumā minētās attiecīgās sarakstā norādītās slimības un jaunradušās slimības;

b)

brīdī, kad tie iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus;

c)

ir cēlušies no objekta, uz kuru brīdī, kad tie no minētā objekta nosūtīti uz Savienību, nav attiekušies nacionāli ierobežojoši pasākumi:

i)

dzīvnieku veselības apsvērumu labad;

ii)

akvakultūras dzīvnieku gadījumā – dzīvnieku veselības apsvērumu labad sakarā ar anormālu nenoskaidrota iemesla mirstību.

2.   Reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie iegūti no dzīvniekiem, kas reproduktīvo produktu ievākšanas brīdī:

a)

nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus;

b)

ir turēti objektā, uz kuru dzīvnieku veselības apsvērumu labad nav attiekušies nacionāli ierobežojoši pasākumi, ieskaitot ierobežojumus, kuri ir saistīti ar attiecīgajām I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna.

3.   Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie ir iegūti no dzīvniekiem, kas:

a)

sauszemes dzīvnieku gadījumā – nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus šādos brīžos:

i)

nonāvēšana vai nokaušana svaigas gaļas un gaļas produktu ražošanas vajadzībām;

vai

ii)

piena vai olu savākšana;

b)

ūdensdzīvnieku gadījumā – nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus nokaušanas laikā vai brīžos, kad tos savāc dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai;

c)

nav nonāvēti, nokauti vai – gliemju un dzīvu vēžveidīgo gadījumā – izņemti no ūdens saskaņā ar nacionālu programmu slimību izskaušanai;

d)

ir turēti objektā, uz kuru ar dzīvnieku veselības apsvērumiem saistīti nacionāli ierobežojoši pasākumi, attiecīgā gadījumā ieskaitot ierobežojumus, kas skar attiecīgās I pielikumā minētās sarakstā norādītās slimības un jaunradušās slimības, nav attiekušies šādos brīžos:

i)

šo dzīvnieku nonāvēšana vai nokaušana svaigas gaļas un gaļas produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu no ūdensdzīvniekiem ražošanai; vai

ii)

piena un olu savākšana.

8. pants

Vispārīgas prasības, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes objektu

Papildus II līdz V daļā noteiktajām konkrētajām prasībām, dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja turētu dzīvnieku izcelsmes objekts vai to turēto dzīvnieku izcelsmes objekts, no kuriem šie reproduktīvie produkti vai dzīvnieku izcelsmes produkti iegūti, atbilst šādām prasībām:

a)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde to ir reģistrējusi un tam piešķīrusi unikālu reģistrācijas numuru;

b)

ja to pieprasa šīs regulas nosacījumi, izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde to ir apstiprinājusi saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un tam piešķīrusi unikālu apstiprinājuma numuru;

c)

tas ir šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes kontrolē;

d)

tajā ir ieviesta sistēma, ar ko uztur un vismaz trīs gadus glabā pastāvīgi atjauninātus pierakstus, kas satur vismaz šādu informāciju:

i)

objektā esošo dzīvnieku sugas, kategorijas, skaits un – attiecīgā gadījumā – identifikācija;

ii)

dzīvnieku pārvietošana uz objektu un no tā;

iii)

mirstība objektā;

e)

veterinārārsts objektā regulāri veic dzīvniekveselības apmeklējumus, kuru nolūks ir konstatēt pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem (ieskaitot I pielikumā minētās sarakstā norādītās slimības, kuras ir relevantas konkrētajai dzīvnieku sugai un kategorijai, reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, un jaunradušās slimības) un gūt par šīm pazīmēm informāciju.

Šādu dzīvniekveselības apmeklējumu biežums ir samērīgs ar attiecīgā objekta radīto risku.

9. pants

Paraugu ņemšana, laboratoriskie testi un citi testi

Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs regulas prasītā paraugu ņemšana, laboratoriskie testi un citi testi ir veikti:

a)

paraugiem, ko ņēmusi vai kontrolē kompetentā iestāde, kura pārzina:

i)

ja pirms ievešanas Savienībā ir vajadzīga paraugu ņemšana un testēšana – šo izcelsmes trešo valsti vai teritoriju;

vai

ii)

ja paraugu ņemšana un testēšana ir vajadzīgas pēc ievešanas Savienībā – galamērķa dalībvalsti;

b)

saskaņā ar:

i)

attiecīgajām procedūrām un metodēm, kas aprakstītas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/688 (17);

vai

ii)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā – procedūrām un metodēm, kas aprakstītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/686 (18) II pielikumā;

vai

iii)

šajā regulā aprakstītajām procedūrām, ja tas konkrēti noteikts;

c)

oficiālā laboratorijā, kas nozīmēta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu.

10. pants

Izcelsmes vietas slimībbrīvums un specifiskie nosacījumi

1.   Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir pierādījusi attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai dzīvnieku izcelsmes objekta, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu slimībbrīvumu attiecībā uz konkrētām slimībām, kāds ir prasīts šajā regulā:

a)

saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/689;

vai

b)

attiecībā uz slimībām, kas nav Deleģētās regulas (ES) 2020/689 tvērumā – saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ja tādi šajā regulā ir noteikti, un šīs trešās valsts vai teritorijas īstenoto slimību uzraudzības programmu, kurai jābūt:

i)

iesniegtai Komisijai novērtēšanai un jāsatur vismaz II pielikumā minētā informācija;

ii)

Komisijas novērtētai kā tādai, kas attiecībā uz slimībbrīvumu sniedz vajadzīgās garantijas uz šāda pamata:

Regulas (ES) 2016/429 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktie noteikumi par slimību uzraudzību,

papildinošie noteikumi par uzraudzības modeli un noteikumi par slimību apstiprināšanu un gadījumu definīcijām, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 II daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļā un 10. pantā;

iii)

ieviestai uz pietiekamu laiku, lai tā būtu pilnīgi īstenota un pienācīgi pārraudzīta.

2.   Kas attiecas uz akvakultūras dzīvniekiem un no akvakultūras dzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja slimībbrīvums attiecībā uz konkrētām slimībām ir prasīts attiecībā uz izcelsmes nodalījumu, šo preču sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde ir saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu pierādījusi slimībbrīvumu.

3.   Ja šī regula prasa specifiskus nosacījumus, kas saistīti ar attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas slimībbrīvumu:

a)

šī izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir iepriekš apliecinājusi tās atbilstību;

b)

Savienība šos specifiskos nosacījumus ir īpaši norādījusi sarakstā pie attiecīgās sarakstā norādītās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma un pie konkrētās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas.

II DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO TURĒTO SAUSZEMES DZĪVNIEKU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

1. SADAĻA

VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TURĒTIEM SAUSZEMES DZĪVNIEKIEM

11. pants

Attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem prasītais uzturēšanās periods

Tādu turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumus, kas nav suņi, kaķi vai mājas seski, ievest Savienībā atļauj tikai ar nosacījumu, ka ir ievērotas šādas prasības:

a)

attiecībā uz dzīvniekiem nepārtrauktu periodu tieši pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, ir ievērots relevantais uzturēšanās periods, kāds norādīts tālāk šādās III pielikuma tabulās:

i)

attiecībā uz nagaiņiem, mājas bitēm un kamenēm – 1. tabulā;

ii)

attiecībā uz mājputniem un nebrīvē turētiem putniem – 2. tabulā;

b)

dzīvnieki:

i)

tik ilgu laika periodu, kāds norādīts III pielikuma 1. tabulas otrajā slejā un III pielikuma 2. tabulas trešajā slejā, pastāvīgi ir uzturējušies izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā;

ii)

pastāvīgi atradušies izcelsmes objektā, un periodā, kāds norādīts III pielikuma 1. tabulas trešajā slejā un III pielikuma 2. tabulas ceturtajā slejā, minētajā objektā nav ievesti nekādi dzīvnieki;

iii)

šīs regulas III pielikuma 1. tabulas ceturtajā slejā un III pielikuma 2. tabulas piektajā slejā norādītajā periodā nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem.

12. pants

Atkāpes no paredzētā uzturēšanās perioda attiecībā uz sacensībām, sacīkstēm un kultūras pasākumiem paredzētiem reģistrētiem zirgiem

1.   Atkāpjoties no 11. panta b) punkta i) apakšpunkta, uzskata, ka attiecībā uz zirgiem (izņemot nokaušanai paredzētus zirgus) III pielikuma 1. tabulā paredzētais uzturēšanās periods ir ievērots, ja tie pirms nosūtīšanas uz Savienību III pielikuma 1. tabulas otrajā slejā norādītajā periodā līdztekus uzturēšanās periodam izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai zonā ir uzturējušies arī:

a)

dalībvalstī;

vai

b)

reģistrētu zirgu gadījumā – kādā attiecībā uz starpuzturēšanos sarakstā norādītā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, no kurienes atļauts Savienībā šim nolūkam ievest reģistrētus zirgus, ja vien izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā šie zirgi ievesti saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras sniedz vismaz tikpat stingras dzīvnieku veselības garantijas kā prasības, ko piemēro sacensībām vai sacīkstēm paredzētu reģistrētu zirgu tiešai ievešanai Savienībā no minētās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā notikusi starpuzturēšanās.

2.   Atkāpjoties no 11. panta b) punkta ii) apakšpunkta, uzskata, ka attiecībā uz sacensībām, sacīkstēm un ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzētiem reģistrētiem zirgiem III pielikuma 1. tabulas trešajā slejā paredzētās uzturēšanās prasības ir izpildītas arī tad, ja zirgi uzturējušies izcelsmes trešā valstī vai starpuzturēšanās trešā valstī citos objektos, nevis izcelsmes objektā, bet ar nosacījumu, ka šie citi objekti:

a)

ir bijuši kādas trešās valsts vai teritorijas oficiāla veterinārārsta pārraudzībā;

b)

uz šiem objektiem nav attiekušies ar dzīvnieku veselības apsvērumiem saistīti ierobežojoši valsts pasākumi, ieskaitot ierobežojumus saistībā ar relevantajām I pielikumā minētajām slimībām un relevantajām slimībām, kas radušās no jauna;

c)

atbilst 23. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.

3.   Arī atkāpjoties no 11. panta b) punkta ii) apakšpunkta, sacensībām, sacīkstēm vai ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzētus reģistrētus zirgus, kas bijuši saskarē ar zirgiem, kuri šajā trešā valstī, teritorijā vai to zonā ievesti no citas trešās valsts teritorijas vai to zonas vai no kādas citas zonas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā, atļauj ievest Savienībā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

šie zirgi šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ievesti saskaņā ar vismaz tikpat stingrām dzīvnieku veselības prasībām kā tās, ko piemēro šo zirgu tiešai ievešanai Savienībā;

b)

iespēja tieši saskarties ar citiem dzīvniekiem attiecas tikai uz sacensību, sacīkšu vai ar jāšanas sportu saistīto kultūras pasākumu periodu un ar to saistītajiem treniņiem, iesildīšanos un priekšsacīkšu demonstrējumiem.

13. pants

Sauszemes dzīvnieku inspekcija pirms nosūtīšanas uz Savienību

1.   Sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 24 stundu periodā pirms brīža, kad dzīvnieki iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis klīnisku inspekciju, lai noteiktu pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem, tai skaitā par I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kas relevantas attiecīgajā gadījumā, un par slimībām, kas radušās no jauna.

Attiecībā uz mājputniem un nebrīvē turētiem putniem inspekcija attiecas gan uz dzīvniekiem, kas ir paredzēti nosūtīšanai uz Savienību, gan uz izcelsmes saimi.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, reģistrētu zirgu sugas dzīvnieku gadījumā šajā 1. punktā minēto inspekciju var veikt 48 stundu laikā pirms iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību vai pēdējā darbdienā pirms nosūtīšanas uz Savienību.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, suņu, kaķu un mājas sesku gadījumā inspekciju, kas tajā minēta, var veikt 48 stundu laikā pirms brīža, kad notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību.

14. pants

Vispārīgie noteikumi attiecībā uz sauszemes dzīvnieku nosūtīšanu uz Savienību

1.   Sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja no brīža, kad tie izcelsmes objektā iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, līdz brīdim, kad tie pienākuši Savienībā, sūtījumā esošie sauszemes dzīvnieki nav bijuši saskarē ar šādiem citiem sauszemes dzīvniekiem:

a)

tās pašas sugas dzīvniekiem, kas nav paredzēti ievešanai Savienībā;

b)

citiem dzīvniekiem, kas nav paredzēti ievešanai Savienībā un pieder pie tādām sugām, kas norādītas sarakstā attiecībā uz tām pašām slimībām;

c)

zemāka veselības statusa dzīvniekiem.

2.   Ja 1. punktā minētie sūtījumi tiek pārvadāti pa gaisu, jūru, dzelzceļu, autoceļiem vai pārdzīti kājām, 1. punktā minētos sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie nav pārvesti caur tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, arī tajā izkrauti vai pārkrauti, kas nav norādīta sarakstā attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku ievešanu Savienībā un attiecībā uz to paredzēto izmantojumu Savienībā.

3.   Ja 1. punktā minētie sūtījumi tiek pārvadāti pa jūru – pat daļu no ceļa – 1. punktā minētos sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie Savienībā pienāk kopā ar kuģa kapteiņa parakstītu deklarāciju, kura pievienota dzīvnieku veterinārajam pavadsertifikātam un kurā ir šāda informācija:

a)

izbraukšanas osta izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā;

b)

pienākšanas osta Savienībā;

c)

ja kuģis piestājis ostās ārpus šīs dzīvnieku izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas – piestāšanas ostas;

d)

apstiprinājums, ka laikā, kamēr noticis brauciens uz Savienību, ir pildītas šādas prasības:

i)

dzīvnieki kuģi nav atstājuši;

ii)

dzīvnieki uz kuģa nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem, kam ir zemāks veselības statuss.

15. pants

Atkāpe attiecībā uz sauszemes dzīvnieku (izņemot zirgus) pārkraušanu sarakstā nenorādītās trešās valstīs vai teritorijās tehniskas problēmas vai cita neparedzēta incidenta gadījumā

1.   Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde atļauj Savienībā ievest tādus sauszemes dzīvnieku sūtījumus (izņemot zirgus), kas tālab, lai varētu pabeigt pārvadāšanu līdz Savienībā ievešanas vietai, no sākotnējā transportlīdzekļa, ar kuru tie nosūtīti, ir pārkrauti citā transportlīdzeklī tālākam ceļam pa tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku ievešanu Savienībā nav sarakstā norādīta trešā valsts vai teritorija vai to zona, un atļauj to tikai tad, ja pārkraušana notikusi tādas tehniskas problēmas vai cita neparedzēta incidenta dēļ, kura dēļ šo dzīvnieku pārvadāšanā pa jūru vai pa gaisu uz Savienību ir radušās loģistikas problēmas, kā arī ar nosacījumu, ka:

a)

galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām dzīvnieki tiek vesti cauri, līdz tie Savienībā pienāk galamērķī, dzīvnieku sūtījumu ir atļāvušas ievest Savienībā;

b)

visā šīs operācijas laikā pārkraušanu pārraudzījis trešās valsts vai teritorijas oficiālais veterinārārsts, lai nodrošinātu, ka:

i)

ir ieviesti rezultatīvi aizsardzības pasākumi pret relevanto dzīvnieku slimību vektoriem;

ii)

ir ieviesti pasākumi, kas rezultatīvi novērš tiešu un netiešu saskari starp ievešanai Savienībā paredzētiem dzīvniekiem un jebkādiem citiem dzīvniekiem;

iii)

transportlīdzekļos tālākai ceļošanai uz Savienību nav pievienoti barība, ūdens vai pakaiši no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku ievešanu Savienībā nav sarakstā norādīta trešā valsts vai teritorija vai to zona;

iv)

sūtījumā esošie dzīvnieki, neatstājot ostas vai lidostas robežas, tieši un iespējami ātri ir pārvesti uz kuģi vai gaisa kuģi, ko paredzēts izmantot tālākajam ceļam uz Savienību un kas atbilst 17. pantā noteiktajām prasībām;

c)

kopā ar dzīvnieku sūtījumu ir deklarācija, kuru ir izdevusi tās trešās valsts vai teritorijas, kur notikusi pārkraušana, kompetentā iestāde un kurā sniegta informācija par pārkraušanas operāciju un apliecināts, ka tikuši ieviesti relevanti pasākumi, lai panāktu atbilstību b) punktā noteiktajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētā atkāpe neattiecas uz medus bišu un kameņu sūtījumiem.

16. pants

Atkāpe attiecībā uz zirgu pārkraušanu sarakstā nenorādītās trešās valstīs vai teritorijās

Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, ja dzīvnieku pārvadāšanā uz Savienību zirgu sūtījumi kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz konkrētās zirgu kategorijas ievešanu nav sarakstā norādīta trešā valsts vai teritorija vai to zona, ir pārkrauti kādā citā transportlīdzeklī, šādus sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)

sūtījumā esošie dzīvnieki uz Savienību ir pārvesti pa jūru vai pa gaisu;

b)

sūtījumā esošie dzīvnieki ir pārkrauti tieši no sākotnējā transportlīdzekļa citos transportlīdzekļos tālākam ceļam;

c)

pārkraušanas operācijas laikā:

i)

ir tikusi nodrošināta rezultatīva aizsardzība pret relevanto dzīvnieku slimību vektoriem un zirgi nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa zirgiem;

ii)

šie sūtījumā esošie dzīvnieki, neatstājot ostas vai lidostas robežas, oficiāla veterinārārsta tiešā pārraudzībā ir tieši un iespējami ātri pārvesti uz kuģi vai gaisa kuģi, ko paredzēts izmantot tālākajam ceļam un kam jābūt atbildušam 17. pantā noteiktajām prasībām;

d)

oficiālajam veterinārārstam jābūt apliecinājušam, ka sūtījums ir atbildis a), b) un c) punktā noteiktajām prasībām.

17. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz sauszemes dzīvnieku transportēšanai izmantotiem transportlīdzekļiem

1.   Turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja to pārvadāšanā izmantotie transportlīdzekļi:

a)

ir būvēti tā, lai:

i)

dzīvnieki nevarētu izkļūt vai izkrist;

ii)

būtu iespējams vizuāli inspicēt vietu, kurā dzīvnieki tiek turēti;

iii)

netiktu pieļauta vai tiktu līdz minimumam samazināta dzīvnieku ekskrementu, izlietotu pakaišu vai barības izkrišana;

iv)

attiecībā uz mājputniem un nebrīvē turētiem putniem – netiktu pieļauta vai tiktu līdz minimumam samazināta spalvu izkrišana;

b)

tieši pirms katras ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku iekraušanas ir iztīrīti un dezinficēti ar nosūtītājas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atļautu dezinfekcijas līdzekli un izžāvēti vai tiem ļauts izžūt.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro ievešanai Savienībā paredzētu medus bišu un kameņu sūtījumu pārvadājumiem.

18. pants

Prasības attiecībā uz konteineriem, kuros uz Savienību pārved sauszemes dzīvniekus

Turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja konteineri, kuros turētos sauszemes dzīvniekus transportlīdzeklī pārved uz Savienību:

a)

atbilst 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām;

b)

satur tikai vienas sugas un kategorijas dzīvniekus no viena un tā paša objekta;

c)

ir vai nu:

i)

nelietoti un šim nolūkam speciāli izstrādāti vienreizlietojamie konteineri, kas pēc pirmās izmantošanas jāiznīcina;

vai

ii)

pirms ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku iekraušanas ir iztīrīti, dezinficēti un izžāvēti vai tiem ļauts izžūt.

19. pants

Sauszemes dzīvnieku pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas

1.   Pēc sauszemes dzīvnieku sūtījumu ievešanas Savienībā tie bez kavēšanās tiek pārvadāti:

a)

uz to galamērķa objektu Savienībā, kur tiem paredzēts palikt vismaz tik ilgi, kā prasīts attiecīgajos konkrētajos II līdz V daļas pantos;

b)

ja dzīvnieki paredzēti nokaušanai – uz galamērķa kautuvi Savienībā, kur tie jānokauj piecu dienu laikā no to pienākšanas Savienībā.

2.   Ja no kādas trešās valsts, teritorijas vai to zonas ievestu sauszemes dzīvnieku sūtījumu galamērķis ir Savienībā esoša kautuve, apstiprināts karantīnas objekts vai norobežots objekts, pārvadāšanu uz sūtījuma galamērķa vietu un sūtījuma pienākšanu tajā uzrauga saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 (19) 2. un 3. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro reģistrētu zirgu sugu dzīvnieku ievešanai Savienībā no trešām valstīm un reģistrētu zirgu atpakaļievešanai pēc pagaidu eksporta.

2. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅIEM

1. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nagaiņiem

20. pants

Nagaiņu nosūtīšana uz Savienību

1.   Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie sūtījumi no izcelsmes objekta uz Savienību ir nosūtīti, netiekot vesti cauri citiem objektiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tādu nagaiņu sūtījumus, kuri nāk no vairāk nekā viena izcelsmes objekta, drīkst atļaut ievest Savienībā, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir bijusi tikai viena savākšanas operācija un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

nagaiņi pieder pie vienas no šādām sugām un kategorijām:

i)

Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus vai Sus scrofa;

vai

ii)

nokaušanai paredzēti Equidae;

b)

savākšanas operācija notikusi objektā:

i)

kuru šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi nagaiņu savākšanas operāciju veikšanai saskaņā ar prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 (20) 5. pantā noteiktās prasības;

ii)

kuru nosūtīšanas trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde šim nolūkam ir norādījusi sarakstā, norādot arī Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 21. pantā paredzēto informāciju;

iii)

kurā pastāvīgi tiek atjaunināti un vismaz trīs gadus tiek glabāti šādi pieraksti:

dzīvnieku izcelsme,

attiecībā uz savākšanas centru – šādas dienas: ievešana, nosūtīšana uz centru, nosūtīšana no tā,

dzīvnieka identifikācijas kods,

dzīvnieka izcelsmes objekta reģistrācijas numurs,

pārvadātāju reģistrācijas numurs un tā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, kas nagaiņu sūtījumu piegādā šajā centrā vai to no tā savāc;

iv)

kurš atbilst 8. pantā un 23. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

c)

savākšanas operācija savākšanas centrā nav ilgusi vairāk kā sešas dienas; gadījumos, kad šī regula prasa pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemt paraugus testēšanas vajadzībām, minēto periodu uzskata par daļu no laikposma, kas paredzēts šādu paraugu ņemšanai;

d)

nagaiņiem Savienībā jābūt pienākušiem 10 dienu periodā no dienas, kad notikusi nosūtīšana no izcelsmes objekta.

21. pants

Nagaiņu identifikācija

1.   Nagaiņu (izņemot zirgus) sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pirms nosūtīšanas no izcelsmes objekta sūtījumā esošie dzīvnieki tikuši individuāli identificēti ar fizisku identifikācijas līdzekli, uz kura skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams:

a)

šā dzīvnieka identifikācijas kods, kas izveido nepārprotamu saikni starp dzīvnieku un tā veterināro pavadsertifikātu;

b)

divburtu koda formātā: eksportētājvalsts kods saskaņā ar ISO standartu 3166.

2.   Zirgu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pirms nosūtīšanas no izcelsmes objekta sūtījumā esošie dzīvnieki tikuši individuāli identificēti vismaz ar vienu no šādām metodēm:

a)

injicējams transponders vai krotālija, uz kuriem skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams:

i)

šā dzīvnieka identifikācijas kods, kas izveido nepārprotamu saikni starp dzīvnieku un tā veterināro pavadsertifikātu;

ii)

eksportētājas valsts ISO-3166 alpha divciparu kods vai eksportētājas valsts trīsciparu kods;

b)

attiecībā uz zirgiem (izņemot nokaušanai paredzētus zirgus) – ne vēlāk kā brīdī, kad tie sertificēti attiecībā uz ievešanu Savienībā, izdots identifikācijas dokuments, kurā:

i)

dzīvnieks ir aprakstīts un attēlots, norādot arī alternatīvas identifikācijas metodes, tā izveidojot nepārprotamu saikni starp dzīvnieku un tā veterināro pavadsertifikātu;

ii)

gadījumos, kad implantētā injicējamā transpondera emitētais kods neatbilst a) apakšpunktā norādītajām specifikācijām, – norāda informāciju par šo individuālo kodu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, norobežotiem objektiem paredzētus nagaiņu sūtījumus drīkst atļaut ievest Savienībā, ja šie dzīvnieki ir individuāli identificēti ar injicējamu transponderu vai alternatīvu identifikācijas metodi, kas nodrošina nepārprotamu saikni starp dzīvnieku un tā ievešanas pavaddokumentāciju.

4.   Ja nagaiņi ir identificēti ar ISO standartiem 11784 un 11785 neatbilstošu elektronisku identifikatoru, par nagaiņu sūtījumu ievešanu Savienībā atbildīgais operators nodrošina lasīšanas ierīci, ar kuru iespējams jebkurā brīdī verificēt dzīvnieka identifikāciju.

22. pants

Nagaiņu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

1.   Nagaiņu (izņemot zirgus) sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura tādā periodā, kā minēts IV pielikuma A daļas 1. punktā sniegtajā tabulā, ir brīva no šajā tabulā minētajām A kategorijas slimībām.

2.   Zirgu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas:

a)

kas tādā periodā, kā minēts IV pielikuma A daļas 2. punktā sniegtajā tabulā, bijusi brīva no šajā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;

b)

kur tādu periodu, kā minēts IV pielikuma A daļas 3. punktā sniegtajā tabulā, nav ziņots ne par vienu no šajā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos periodus var samazināt attiecībā uz slimībām, kas iekļautas IV pielikuma B daļā, ja vien tiek ievēroti tajā minētie relevantie specifiskie nosacījumi.

4.   Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kur pret IV pielikuma C daļā minētajām A kategorijas slimībām nav veikta vakcinācija tā, kā detalizēti noteikts:

a)

attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) – minētā pielikuma 1. punktā;

b)

attiecībā uz zirgiem – minētā pielikuma 2. punktā.

5.   Kas attiecas uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), liellopu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki vai nu:

a)

ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas bez vakcinācijas ir brīva no šīs slimības;

vai

b)

atbilst V pielikuma 1. punkta prasībām.

6.   Kas attiecas uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, liellopu, aitu un kazu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki vai nu:

a)

ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas bez vakcinācijas ir brīva no šīs slimības;

vai

b)

atbilst V pielikuma 2. punkta prasībām.

7.   Kas attiecas uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, sarakstā norādīto sugu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki vai nu:

a)

ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas divu gadu laikposmā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, bijusi brīva no minētās slimības; vai

b)

atbilst vienam no VI pielikuma A daļā aprakstītajiem specifiskajiem nosacījumiem.

8.   Kas attiecas uz govju enzootisko leikozi, liellopu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie dzīvnieki vai nu:

a)

ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas ir brīva no šīs slimības;

vai

b)

atbilst VI pielikuma B daļā aprakstītajiem specifiskajiem nosacījumiem.

9.   Tādus nagaiņu sūtījumus, kas paredzēti ievešanai dalībvalstīs vai to zonās, kurām ir statuss “brīva no slimības” vai apstiprināta VII pielikumā minēto C kategorijas slimību izskaušanas programma, attiecībā uz ko šī nagaiņu suga norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:

a)

ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz relevantajām sugām ir brīva no šīm slimībām;

vai

b)

atbilst minētajā pielikumā aprakstītajām relevantajām papildprasībām.

23. pants

Nagaiņu izcelsmes objekts

1.   Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:

a)

nāk no objekta, kurā un ap kuru, attiecīgā gadījumā ieskaitot arī kādas kaimiņvalsts teritoriju, tādā apgabalā un tādu periodu, kādi ir norādīti šādās turpmāk minētajās tabulās, nav ziņots ne par vienu VIII pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām sarakstā ir norādīta ievešanai Savienībā paredzēto nagaiņu suga:

i)

attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) – minētā pielikuma 1. un 2. punktā;

vai

ii)

attiecībā uz zirgiem – minētā pielikuma 3. un 4. punktā;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā periodā šie nagaiņi nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem ar zemāku veselības statusu.

2.   Kas attiecas uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), liellopu, aitu, kazu, kamieļu un briežu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsmes objekts atbilst relevantajām prasībām, kas izklāstītas IX pielikuma 1. punktā.

3.   Kas attiecas uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsmes objekts atbilst relevantajām prasībām, kas izklāstītas IX pielikuma 2. punktā.

24. pants

Sūtījumā esošie nagaiņi

1.   Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

tie nav vakcinēti pret A kategorijas slimībām, kuras minētas tabulās, kas sniegtas vai nu:

i)

attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) – IV pielikuma C daļas 1. punktā;

vai

ii)

attiecībā uz zirgiem – IV pielikuma C daļas 2. punktā.

b)

Periodā no brīža, kad dzīvnieki nosūtīti no izcelsmes objekta, līdz tie pienāk Savienībā, tie nedrīkst būt izkrauti tādās vietās, kas neatbilst šādās tabulās noteiktām prasībām:

i)

attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) – tabulās, kas sniegtas VIII pielikuma 1. un 2. punktā;

vai

ii)

attiecībā uz zirgiem – VIII pielikuma 3. un 4. punktā.

2.   Kas attiecas uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) un Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, sarakstā norādīto sugu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki pret minētajām slimībām nav vakcinēti.

3.   Kas attiecas uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, sarakstā norādīto sugu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas sūtījumā esošie dzīvnieki nav ar dzīvu vakcīnu vakcinēti pret šo slimību.

4.   Tādus nagaiņu sūtījumus, kas paredzēti ievešanai dalībvalstīs vai to zonās, kurām ir statuss “brīva no slimības” vai apstiprināta VII pielikumā minēto C kategorijas slimību izskaušanas programma, attiecībā uz ko šī nagaiņu suga norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki pret attiecīgajam slimībām nav vakcinēti.

5.   Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām nekastrētu vīrišķās kārtas aitu un nekastrētu pie dzimtas Tayassuidae piederīgu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst attiecīgajām īpašajām prasībām, kas attiecībā uz Brucella infekciju ir noteiktas X pielikumā.

6.   Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām zirgu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atkarībā no sanitārās grupas, kura noteikta saskaņā ar XI pielikuma 1. punktu, atbilst XI pielikuma 2. punktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem, kas ierakstīti sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas.

25. pants

Atkāpes un papildprasības attiecībā uz nokaušanai paredzētu nagaiņu ievešanu Savienībā

Atkāpjoties no 22. panta 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām, tādu šajos punktos minētu sugu nagaiņu sūtījumus, kuri šīm prasībām neatbilst, Savienībā atļauj ievest ar nosacījumu, ka sūtījumā esošie dzīvnieki ir paredzēti tikai nokaušanai.

26. pants

Nagaiņu pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas Savienībā

Pēc ievešanas Savienībā nagaiņi, izņemot zirgus, ko Savienībā ieved sacensību, sacīkšu un ar jāšanas sportu saistītu kultūras pasākumu vajadzībām, galamērķa objektā paliek vismaz 30 dienas kopš to pienākšanas minētajā objektā.

2. NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz norobežotiem objektiem paredzētu turētu nagaiņu ievešanu Savienībā

27. pants

Dzīvnieku veselības prasības, ko nepiemēro attiecībā uz norobežotiem objektiem paredzētiem nagaiņiem

Regulas 11., 22., 23., 24. un 26. pantu nepiemēro nagaiņu (izņemot zirgus) sūtījumiem, kas Savienībā tiek ievesti saskaņā ar 28.–34. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

28. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz nagaiņiem, kas paredzēti norobežotiem objektiem

1.   Norobežotiem objektiem paredzētus nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

tie nāk no norobežota objekta, kas ir iekļauts saskaņā ar 29. pantu sastādītā tādu norobežotu objektu sarakstā, no kuriem ir atļauts Savienībā ievest nagaiņus;

b)

tie ir nosūtīti tieši no norobežota izcelsmes objekta uz norobežotu objektu Savienībā.

2.   Pēc tam, kad ar labvēlīgu iznākumu ir novērtēti potenciālie riski, ko šāda sūtījuma ievešana var radīt Savienībai, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir īpašu atļauju katra 1. punktā minētā nagaiņu sūtījuma ievešanai.

3.   Visus 1. punktā minētos nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā un pārvietot cauri tādām dalībvalstīm, kas nav galamērķa dalībvalsts, atļauj tikai tad, ja šķērsojamo dalībvalstu kompetentās iestādes to ir atļāvušas.

Šo atļauj piešķir tikai uz tāda pamata, ka šo šķērsojamo dalībvalstu kompetentā iestāde ir ar labvēlīgu rezultātu veikusi riska novērtēšanu, balstoties uz to informāciju, ko tām iesniegusi Savienības galamērķa dalībvalsts.

4.   Pirms jebkādas nagaiņu varbūtējas pārvietošanas cauri citām dalībvalstīm un pirms to pienākšanas attiecīgo valstu teritorijā, šā panta 1. punktā minēto sūtījumu galamērķa dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm ar Augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas starpniecību, kā arī tieši nagaiņu Savienībā ievešanas vietai paziņo par atļaujām, kas piešķirtas uz 1. un 2. punkta pamata.

29. pants

Norobežotu izcelsmes objektu norādīšana sarakstā attiecībā uz nagaiņiem trešās valstīs vai teritorijās

1.   Dalībvalstis var sastādīt tādu trešās valstīs un teritorijās esošu norobežotu objektu sarakstu, no kuriem atļauts to teritorijā ievest nagaiņus.

Minētajā sarakstā norāda, kādu sugu nagaiņus ir atļauts no katra trešā valstī vai teritorijā esoša objekta ievest šīs dalībvalsts teritorijā.

2.   Dalībvalstis savā norobežoto objektu sarakstā, kas paredzēts 1. punktā, var iekļaut norobežotus objektus, kuri jau ir iekļauti šādos citu dalībvalstu sarakstos.

Izņemot to, kas paredzēts pirmajā daļā, dalībvalstis kādā trešā valstī vai teritorijā esošu norobežotu objektu 1. punktā paredzētajā norobežoto objektu sarakstā iekļauj tikai pēc pilnīgas novērtēšanas, kuras rezultāts ir bijis labvēlīgs un kuras pamatā ir:

a)

šā norobežotā objekta atbilstība 30. pantā noteiktajai prasībai, lai to būtu apstiprinājusi šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde;

b)

tas, ka šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei ir jābūt sniegušai informāciju, ar kuru pietiktu, lai garantētu, ka norobežotais objekts atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām, kas attiecas uz norobežotu objektu apstiprināšanu.

3.   Dalībvalstis 1. punktā paredzētos norobežoto objektu sarakstus pastāvīgi atjaunina, konkrētāk, ņemot vērā jebkādas atļaujas, ko piešķīrusi izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, kā minēts 30. pantā, vai citas dalībvalsts kompetentā iestāde, apturēšanu vai atcelšanu.

4.   Dalībvalstis 1. punktā paredzētos sarakstus dara publiski pieejamus savās tīmekļvietnēs.

30. pants

Nosacījumi, kas 29. panta vajadzībām izvirzīti attiecībā uz trešo valstu vai teritoriju norobežotiem objektiem, kuri ir nagaiņu izcelsmes objekti

Trešā valstī vai teritorijā esošu norobežotu objektu dalībvalstis 29. pantā paredzētajā norobežotu objektu sarakstā iekļauj tikai tad, ja šo norobežoto objektu ir apstiprinājusi šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde un ja objekts atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tas ir skaidri norobežots un dzīvnieku un cilvēku piekļuve dzīvnieku telpām ir kontrolēta;

b)

tajā ir pietiekami līdzekļi dzīvnieku noķeršanai, ierobežošanai un izolēšanai un ir pieejamas piemērotas karantīnas telpas un apstiprinātas standarta darba procedūras attiecībā uz jaunatvestiem dzīvniekiem;

c)

dzīvnieku izmitināšanas zonas atbilst piemērotam standartam un ir būvētas tā, lai:

i)

būtu liegta saskare ar dzīvniekiem ārpus šā norobežotā objekta un būtu viegli īstenot inspekcijas un jebkādu vajadzīgu ārstēšanu;

ii)

grīdas, sienas un viss pārējais materiāls vai aprīkojums būtu viegli tīrāmi un dezinficējami;

d)

kas attiecas uz slimību uzraudzības un kontroles pasākumiem:

i)

objektā tiek īstenota piemērota slimību uzraudzības programma, kurā jābūt iekļautiem pret zoonozi vērstiem kontroles pasākumiem, un to atjaunina atkarībā no to dzīvnieku skaita un sugām, kas atrodas šajā norobežotajā objektā, un no tā, kāda norobežotajā objektā un ap to ir epidemioloģiskā situācija attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;

ii)

uz to attiecas nosacījumi par klīniskiem izmeklējumiem, laboratorisku testēšanu vai to nagaiņu pēcnāves apskatēm, par kuriem ir aizdomas, ka tos ir inficējuši vai kontaminējuši sarakstā minētu slimību vai jaunradušos slimību ierosinātāji;

iii)

tas attiecīgi īsteno uzņēmīgu nagaiņu vakcināciju un ārstēšanu pret pārnēsājamām slimībām;

e)

tas uztur un vismaz trīs gadus pastāvīgi atjaunina pierakstus, kuros norādīti:

i)

katras norobežotajā objektā esošās sugas nagaiņu skaits un identitāte (proti, lēstais vecums, dzimums, suga un attiecīgā gadījumā individuālā identifikācija);

ii)

to nagaiņu skaits un identitāte (proti, lēstais vecums, dzimums, suga un attiecīgā gadījumā individuālās identifikācijas kods), kādi pienāk norobežotajā objektā vai tiek no tā aizvesti, kā arī informācija par šādu dzīvnieku izcelsmes objektu vai galamērķi, to transportlīdzekli un veselības statusu;

iii)

detalizēta informācija par d) punkta i) apakšpunktā paredzētās slimību uzraudzības un kontroles programmas īstenošanu un rezultātiem;

iv)

šā panta d) punkta ii) apakšpunktā paredzēto klīnisko izmeklējumu, laboratorisko testu un pēcnāves apskašu rezultāti;

v)

detalizēta informācija par d) punkta iii) apakšpunktā paredzēto vakcināciju un ārstēšanu;

vi)

norādījumi par novērojumiem, kuri izdarīti jebkurā izolācijas vai karantīnas periodā, ja šai izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei tādi ir;

f)

tas nodrošina no slimībām mirušo vai eitanazēto nagaiņu ķermeņu likvidēšanu;

g)

tas ar līguma vai cita juridiska instrumenta palīdzību nodrošina, ka objektā pakalpojumus sniedz veterinārārsts, kura atbildībā:

i)

notiek objekta darbību pārraudzība un tiek panākta atbilstība šajā pantā noteiktajiem apstiprināšanas nosacījumiem;

ii)

vismaz reizi gadā tiek pārskatīta d) punkta i) apakšpunktā minētā slimību uzraudzības programma;

h)

atkāpjoties no 9. panta c) punkta, objektam ir vai nu:

i)

ar kādu trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes apstiprinātu laboratoriju noslēgta vienošanās, ka šī laboratorija veic pēcnāves apskates;

vai

ii)

viena vai vairākas attiecīgas telpas, kurās objekta veterinārārsta pārziņā drīkst veikt pēcnāves veterinārās apskates.

31. pants

Atkāpe no prasības sarakstā norādīt nagaiņu izcelsmes trešo valsti vai teritoriju un norobežoto objektu

1.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, nagaiņu sūtījumus no trešās valstīs vai teritorijās esošiem objektiem, kuri šīm prasībām neatbilst, Savienībā atļauj ievest tad, ja šie dzīvnieki ir paredzēti kādam norobežotam objektam un ar nosacījumu, ka:

a)

neparedzēti ārkārtas apstākļi padara atbilstību šīm prasībām neiespējamu;

b)

šie sūtījumi atbilst 32. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Pirms jebkādas nagaiņu varbūtējas pārvietošanas cauri citām dalībvalstīm un pirms to pienākšanas attiecīgo valstu teritorijā, šā panta 1. punktā minēto sūtījumu galamērķa dalībvalsts Komisijai un dalībvalstīm ar Augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas starpniecību, kā arī tieši nagaiņu Savienībā ievešanas vietai paziņo par atļaujām, kas piešķirtas uz 1. punkta pamata.

32. pants

Papildprasības attiecībā uz tādu nagaiņu izcelsmes objektiem, kas uz 31. pantā noteiktās atkāpes pamata paredzēti kādam norobežotam objektam

Kādas galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde 31. pantā paredzētās atkāpes atļauj tikai attiecībā uz nagaiņu sūtījumiem, kas atbilst šādiem papildu nosacījumiem:

a)

īpašnieks vai tāds īpašnieka pārstāvis, kas ir fiziska persona, galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniedzis iepriekšēju pieteikumu uz kādu konkrētu 31. pantā paredzētu atkāpi, un galamērķa dalībvalsts, vispirms veikusi riska novērtēšanu, kura liecinājusi, ka šāda nagaiņu sūtījuma ievešana Savienībai neradīs nekādu dzīvnieku veselības risku, ir šādu atkāpi atļāvusi;

b)

šie nagaiņi izcelsmes trešā valstī vai teritorijā kompetentās iestādes pārraudzībā karantinēti tik ilgi, cik vajadzīgs, lai panāktu to atbilstību 33. un 34. pantā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības prasībām:

i)

nagaiņu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atzītā vietā;

ii)

saskaņā ar kārtību, kas norādīta a) punktā minētajā atļaujā un kam jāsniedz vismaz tādas pašas garantijas, kādas sniedz 28. panta 2. līdz 4. punkts un 33. un 34. pants;

c)

nagaiņiem norobežotajā galamērķa objektā karantīnā jāuzturas vismaz sešus mēnešus no dienas, kad notikusi ievešana Savienībā; šajā periodā Regulas (ES) 2017/625 138. panta 2. punktā un jo īpaši minētā punkta a), d) un k) apakšpunktā paredzētās darbības var veikt galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde.

33. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas uz nagaiņu izcelsmes norobežoto objektu attiecas sarakstā norādīto slimību sakarā

Savienībā esošam norobežotam objektam paredzētus nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja norobežotais izcelsmes objekts attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām atbilst šādām prasībām:

a)

kas attiecas uz norobežoto objektu, kurš ir nagaiņu izcelsmes objekts, periodos, kas XII pielikuma A daļā sniegtajā tabulā norādīti attiecībā uz šajā pašā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, tajā nav ziņots par minētajām sarakstā norādītajām slimībām;

b)

kas attiecas uz apgabalu, kuru veido norobežotais objekts un tā apkaime, periodos, kas XII pielikuma B daļā sniegtajā tabulā norādīti attiecībā uz šajā pašā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, tajā nav ziņots par minētajām sarakstā norādītajām slimībām.

34. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas uz sūtījumā esošajiem nagaiņiem attiecas sarakstā norādīto slimību sakarā

Savienībā esošam norobežotam objektam paredzētus nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām dzīvnieku veselības papildprasībām:

a)

attiecībā uz tiem ir ievērots uzturēšanās periods norobežotajā izcelsmes objektā, kur tie bez pārtraukuma uzturējušies sešus mēnešus vai kopš dzimšanas, ja tie ir jaunāki par sešiem mēnešiem;

b)

tie nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem šādos laikposmos:

i)

30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību vai kopš dzimšanas, ja dzīvnieki ir jaunāki par 30 dienām;

ii)

laikā, kad tie tiek pārvadāti no apstiprinātā norobežotā objekta uz nosūtīšanas vietu Savienībā;

c)

kas attiecas uz XII pielikuma C daļā sniegtajā tabulā minētajām slimībām, tie vai nu:

i)

ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz minētajā tabulā aprakstītajām relevantajām slimībām atbilst minētajā tabulā sniegtajiem slimībbrīvuma periodiem;

vai

ii)

atbilst XII pielikuma D daļā aprakstītajām relevantajām papildprasībām;

d)

tiem nedrīkst būt veikta vakcinācija, kā tas prasīts XII pielikuma E daļas tabulā;

e)

ja tie ir vakcinēti pret Sibīrijas mēri un trakumsērgu, šī izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi informāciju par vakcinācijas dienu, izmantoto vakcīnu un iespējamo testu, kāds izdarīts, lai pierādītu, ka rodas aizsargājoša imūnreakcija;

f)

40 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību tie vismaz divas reizes ir apstrādāti pret iekšējiem un ārējiem parazītiem.

Ja pie konkrētajām garantijām, kas minētas c) punkta ii) apakšpunktā, pieder karantīnas periods norobežota objekta daļā, kas aizsargāta pret vektoriem, tai jāatbilst XII pielikuma F daļā izklāstītajām prasībām.

35. pants

Norobežotiem objektiem paredzētu nagaiņu pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas

Pēc ievešanas Savienībā nagaiņiem, kuru izcelsme ir norobežotā objektā kādā trešā valstī vai teritorijā, kā minēts 27. pantā, galamērķa norobežotajā objektā ir jāpaliek vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad tos pārvieto uz citu norobežotu objektu Savienībā, ja vien tos no Savienības neeksportē vai nepārvieto uz nokaušanu.

3. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNIEM UN NEBRĪVĒ TURĒTIEM PUTNIEM

1. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz mājputniem

1. IEDAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VISĀM MĀJPUTNU SUGĀM UN KATEGORIJĀM

36. pants

Mājputni, kas pirms to ievešanas Savienībā ir importēti izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā

1.   Tikai tad, ja izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde saskaņā ar 2. punktu ir sniegusi garantijas, Savienībā atļauj ievest turpmāk uzskaitītos sūtījumus:

a)

mājputnus, kas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā importēti no citas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas;

b)

diennakti vecus cāļus no tādām vecāku līnijas saimēm, kas šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā importēti no citas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas.

2.   Šā panta 1. punktā minētos dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs mājputnu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

a)

minētajā punktā minētie mājputni un vecāku līnijas saimes ir importēti no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz šādu sūtījumu ievešanu Savienībā ir norādītas sarakstā;

b)

šā panta 1. punktā minētie mājputni un vecāku saimes minētajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir importēti saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, ko piemēro šādu dzīvnieku sūtījumiem, kurus ved tieši uz Savienību.

37. pants

Prasības attiecībā uz mājputnu izcelsmes trešo valsti, teritoriju vai to zonu

Mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādu sūtījumu izcelsme ir tādā trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad šis sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:

i)

šīs regulas II pielikumā;

vai

ii)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā;

b)

to saskaņā ar 38. pantu uzskata par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas;

c)

ja šī izcelsmes trešā valsts vai teritorija pret augsti patogēnisko putnu gripu veic vakcināciju, tās kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

i)

vakcinācijas programma atbilst XIII pielikumā izklāstītajām prasībām;

ii)

šā panta a) punktā minētā uzraudzības programma atbilst ne vien II pielikumā, bet arī XIII pielikuma 2. punktā izklāstītajām prasībām;

iii)

tā ir apņēmusies informēt Komisiju par jebkādām pārmaiņām attiecībā uz trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vakcinācijas programmu;

d)

šī trešā valsts, teritorija vai to zona:

i)

attiecībā uz mājputniem (izņemot skrējējputnus) saskaņā ar 39. pantu tiek uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas;

ii)

attiecībā uz skrējējputniem:

saskaņā ar 39. pantu tiek uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas,

vai

saskaņā ar 39. pantu netiek uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, bet izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas par atbilstību XIV pielikumā Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sakarā izvirzītajām prasībām attiecībā uz izolāciju, uzraudzību un testēšanu;

e)

ja pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju tiek veikta vakcinācija, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

i)

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

vai

ii)

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

f)

tā ir apņēmusies pēc jebkāda augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma Komisijai iesniegt šādu informāciju:

i)

informāciju par epidemioloģisko stāvokli 24 stundu laikā pēc tam, kad apstiprināts jebkāds augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums;

ii)

regulārus atjauninājumus par epidemioloģisko stāvokli;

g)

tā no augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sākotnējiem uzliesmojumiem iegūtus vīrusa izolātus ir apņēmusies iesniegt Eiropas Savienības references laboratorijai attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību.

38. pants

Izcelsmes trešās valsts, teritorijas vai to zonas brīvums no augsti patogēniskās putnu gripas

1.   Trešo valsti vai teritoriju vai to zonu par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas uzskata tad, ja tā Komisijai sniegusi šādas garantijas:

a)

saskaņā ar 37. panta a) punktu vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad oficiālais veterinārārsts šo sūtījumu ir sertificējis nosūtīšanai uz Savienību, ir tikusi īstenota augsti patogēniskās putnu gripas uzraudzības programma;

b)

šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad oficiālais veterinārārsts šo sūtījumu sertificējis nosūtīšanai uz Savienību, mājputnu populācijā nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma.

2.   Pēc augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas iepriekš, kā minēts 1. punktā, uzskatīta par brīvu no minētās slimības, šo trešo valsti, teritoriju vai to zonu atkal par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas uzskata tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

augsti patogēniskās putnu gripas kontroles nolūkā tikusi īstenota pilnīgas izkaušanas politika;

b)

visos iepriekš inficētajos objektos veikta pietiekama tīrīšana un dezinfekcija;

c)

vismaz triju mēnešu periodā pēc tam, kad pabeigti a) un b) punktā minētie pilnīgas izkaušanas politikas, tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir īstenojusi uzraudzības programmu, kurā, pārbaudēm izmantojot apdraudēto populāciju reprezentatīvu paraugu, kas iegūts pēc nejaušas izlases principa, un iegūstot negatīvus rezultātus, būtu nodrošināta vismaz tāda ticamība, lai, ņemot vērā notikušā uzliesmojuma vai vairāku uzliesmojumu īpašos epidemioloģiskos apstākļus, varētu atzīt par pierādītu, ka infekcijas nav.

39. pants

Izcelsmes trešās valsts, teritorijas vai to zonas brīvums no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas

1.   Trešā valsts vai teritorija vai to zona par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas tiek uzskatīta tad, ja vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad oficiālais veterinārārsts šo sūtījumu ir sertificējis nosūtīšanai uz Savienību, šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas mājputnu populācijā nav bijis Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma.

2.   Ja kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas iepriekš, kā minēts 1. punktā, uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, noticis minētās slimības uzliesmojums, šo trešo valsti vai teritoriju vai to zonu atkal par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzskata tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

slimības kontroles nolūkā īstenota pilnīgas izkaušanas politika;

b)

visos iepriekš inficētajos objektos veikta pietiekama tīrīšana un dezinfekcija;

c)

vismaz triju mēnešu periodā pēc tam, kad a) un b) punktā minētie pilnīgas izkaušanas politikas, tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi ir pabeigti, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ar pastiprinātiem izmeklējumiem, tai skaitā laboratoriskiem testiem attiecībā uz uzliesmojumu, ir pierādījusi minētās slimības neesību attiecīgajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā.

40. pants

Mājputnu izcelsmes objekts

1.   Vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras, kā Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. pantā noteiktās prasības, un:

a)

kuriem apstiprinājums nav apturēts vai atcelts;

b)

no kuriem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

c)

kuros vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem.

2.   Nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem:

a)

no kuriem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

b)

kuros vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem.

3.   Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:

a)

ir izšķīlušies objektos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 7. panta prasībām, un:

i)

kuru apstiprinājums nav apturēts vai atcelts;

ii)

no kuriem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

b)

ir no saimēm, kas turētas objektos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta prasībām, un:

i)

kuru apstiprinājums brīdī, kad inkubējamās olas, no kurām izperināti diennakti vecie cāļi, tikušas nosūtītas uz attiecīgo inkubatoriju [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē], nav bijis apturēts vai atcelts;

ii)

kuros vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad savāktas inkubējamās olas, no kurām izperināti diennakti vecie cāļi, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem.

41. pants

Īpaši profilaktiski pasākumi attiecībā uz konteineriem, kuros pārvadā mājputnus

Mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi ir pārvadāti konteineros, kas papildus 18. panta prasībām atbilst šādām prasībām:

a)

saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem tie ir aizdarīti tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu;

b)

uz tiem ir XVI pielikumā noteiktā informācija par konkrēto mājputnu sugu un kategoriju;

c)

diennakti vecu cāļu gadījumā tie ir vienreizlietojami, tīri konteineri, kas tiek izmantoti pirmo reizi.

42. pants

Mājputnu ievešana dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”

1.   Vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

tie nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

b)

tie vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums oficiālā veterinārārsta pārraudzībā iekrauts nosūtīšanai uz Savienību turēti izolācijā tādā izcelsmes objektā vai karantīnas objektā, kur:

i)

vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts, neviens mājputns nav vakcinēts pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

šā apakšpunkta i) punktā minētajā periodā nav ievesti šajā sūtījumā neietilpstoši putni;

iii)

nav veikta vakcinācija;

c)

vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad putni iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, tiem, izmantojot asins paraugus, veikti seroloģiski Ņūkāslas slimības vīrusa antivielu noteikšanas testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultāti bijuši negatīvi.

2.   Nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumus, ko paredzēts ievest dalībvalstī, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no saimēm, kas:

a)

pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju nav vakcinētas un vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību, tām, izmantojot asins paraugus, veikti seroloģiski Ņūkāslas slimības vīrusa antivielu noteikšanas testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultāti bijuši negatīvi;

vai

b)

vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, bet ne ar dzīvu vakcīnu, un 14 dienu laikā pirms minētās dienas tām attiecībā uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju pēc nejaušības principa ņemtam kloākas noslaucījumu paraugam vai no vismaz 60 putniem ņemtam fēču paraugam ir veikts vīrusa izolācijas tests, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

3.   Diennakti vecu cāļu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:

a)

pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju nav vakcinēti;

b)

nāk no inkubējamām olām, kas ir no saimēm, kuras atbilst vienai no šādām prasībām:

i)

tās nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

vai

ii)

tās, izmantojot inaktivētu vakcīnu, ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

vai

iii)

tās, izmantojot dzīvu vakcīnu, vēlākais 60 dienas pirms olu savākšanas dienas ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

c)

nāk no inkubatorija, kurā darba prakse nodrošina, ka olas, no kurām izperina ievešanai Savienībā paredzētus diennakti vecus cāļus, tiek inkubētas pilnīgi atšķirīgā laikā un vietā no olām, kas neatbilst b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

2. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAISLAS MĀJPUTNIEM UN PRODUKTĪVIEM MĀJPUTNIEM

43. pants

Vaislas un produktīvo skrējējputnu identifikācija

Vaislas un produktīvo skrējējputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir individuāli identificēti ar kakla krotāliju vai injicējamu transponderu:

a)

uz kuriem ir divburtu koda formātā ISO standartam 3166 atbilstošs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kods;

b)

kuri atbilst ISO standartiem 11784 un 11785.

44. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumu izcelsmes saimi

Vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir saimēs, kas atbilst šādām prasībām:

a)

saimes nav vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu;

b)

ja saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes ir sniegušas garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst vai nu:

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju

vai

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija;

c)

attiecībā uz saimēm ir īstenota slimības uzraudzības programma, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 II pielikumā izklāstītajām prasībām, un ir konstatēts, ka tās nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:

i)

Gallus gallus gadījumā: Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum un Mycoplasma gallisepticum;

ii)

Meleagris gallopavo gadījumā: Salmonella arizonae (serogrupa O:18(k)), Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Mycoplasma meleagridis un Mycoplasma gallisepticum;

iii)

Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix, Anas spp. gadījumā: Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum;

d)

saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību tiek apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir piemērojuši šādus pasākumus:

i)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta;

ii)

pēc i) apakšpunktā minētās inficētās saimes nokaušanas vai nonāvēšanas objekts ir iztīrīts un dezinficēts;

iii)

kad ir pabeigta ii) apakšpunktā minētā tīrīšana un dezinfekcija, visām objektā mītošajām saimēm divos piegājienos ar vismaz 21 dienas intervālu saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu veikti divi testi uz Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

e)

saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību objektā tiek apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus:

vai nu

i)

visai inficētajai saimei divos piegājienos ar vismaz 60 dienu intervālu saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu veikti divi testi uz putnu mikoplazomozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta, objekts ir iztīrīts un dezinficēts un, kad minētā tīrīšana un dezinfekcija ir pabeigta, visām objektā mītošajām saimēm divos piegājienos ar vismaz 21 dienas intervālu un saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu ir veikti divi testi uz putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

3. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NOKAUŠANAI PAREDZĒTIEM MĀJPUTNIEM

45. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumu izcelsmes saimi

Nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir saimēs, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tās nav vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu;

b)

ja saimes pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ir vakcinētas:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju

vai

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par katru sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija.

4. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DIENNAKTI VECIEM CĀĻIEM

46. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz diennakti vecu cāļu sūtījumu izcelsmes saimēm

Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir saimēs, kas atbilst šādām prasībām:

a)

ja saimes ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai;

b)

ja saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst vai nu:

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju

vai

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz atzītām vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni un inkubējamās olas, no kurām cēlušies diennakti vecie cāļi, atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par katru sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija;

c)

attiecībā uz saimēm ir īstenota slimības uzraudzības programma, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 II pielikumā izklāstītajām prasībām, un ir konstatēts, ka tās nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:

i)

Gallus gallus gadījumā: Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum un Mycoplasma gallisepticum;

ii)

Meleagris gallopavo gadījumā: Salmonella arizonae (serogrupa O:18(k)), Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Mycoplasma meleagridis un Mycoplasma gallisepticum;

iii)

Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix, Anas spp. gadījumā: Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum;

d)

saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību tiek apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir piemērojuši šādus pasākumus:

i)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta;

ii)

pēc i) apakšpunktā minētās inficētās saimes nokaušanas vai nonāvēšanas objekts ir iztīrīts un dezinficēts;

iii)

kad ir pabeigta ii) apakšpunktā minētā tīrīšana un dezinfekcija, visām objektā mītošajām saimēm divos piegājienos ar vismaz 21 dienas intervālu un saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu veikti divi testi uz Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

e)

saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību objektā tiek apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus:

vai nu

i)

visai inficētajai saimei divos piegājienos ar vismaz 60 dienu intervālu saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu veikti divi testi uz putnu mikoplazomozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta, objekts ir iztīrīts un dezinficēts un, kad minētā tīrīšana un dezinfekcija ir pabeigta, visām objektā mītošajām saimēm divos piegājienos ar vismaz 21 dienas intervālu un saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu ir veikti divi testi uz putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

47. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām olām, no kurām izperināti sūtījumā esošie diennakti vecie cāļi

Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki cēlušies no inkubējamām olām, kas:

a)

atbilst dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz dzīvnieku ievešanu Savienībā, kuras noteiktas III daļas 2. sadaļā;

b)

pirms nosūtīšanas uz inkubatoriju inkubējamās olas tikušas marķētas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem;

c)

tikušas dezinficētas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem;

d)

nedz laikā, kad pārvadātas uz inkubatoriju, nedz inkubatorijā nav saskārušās ar zemāka veselības statusa mājputniem vai inkubējamām olām, nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas putniem.

48. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz diennakti veciem cāļiem

Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki nav vakcinēti pret putnu gripu.

5. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAZĀK NEKĀ 20 MĀJPUTNIEM

49. pants

Atkāpe un īpašas prasības attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)

Atkāpjoties no 14. panta 3. punkta, 17., 18., 40. un 41. panta, kā arī no 43.–48. panta, sūtījumus, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus), atļauj ievest Savienībā, ja vien šādi sūtījumi atbilst šādām prasībām:

a)

mājputni ir no objektiem:

i)

kuros vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību vai kad savāktas inkubējamās olas, no kurām diennakti vecie cāļi izperināti, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem;

ii)

no kuriem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

b)

mājputni vai – diennakti vecu cāļu gadījumā – to izcelsmes saime ir bijusi izolēta izcelsmes objektā vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību;

c)

kas attiecas uz vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu:

i)

mājputni nav vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu;

ii)

ja vecāku līnijas saimes ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai;

d)

ja mājputni vai – diennakti veco cāļu gadījumā – vecāku līnijas saime ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst vai nu:

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju

vai

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par katru sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija;

e)

par mājputniem vai – diennakti vecu cāļu gadījumā – par to izcelsmes saimi testos, kuri pirms ievešanas Savienībā veikti saskaņā ar XVII pielikumā izklāstītajām testēšanas prasībām, kas attiecas uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) un mazāk nekā 20 inkubējamas šo putnu olas, ir konstatēts, ka tie nav inficēti vai nav devuši nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:

i)

Gallus gallus gadījumā: Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum un Mycoplasma gallisepticum;

ii)

Meleagris gallopavo gadījumā: Salmonella arizonae (serogrupa O:18(k)), Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Mycoplasma meleagridis un Mycoplasma gallisepticum;

iii)

Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix, Anas spp. gadījumā: Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum.

6. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS REGLAMENTĒ MĀJPUTNU PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ

50. pants

Galamērķa objekta operatoru pienākumi pēc mājputnu sūtījumu ievešanas Savienībā

1.   Galamērķa objektu operatori tādus vaislas mājputnus, produktīvos mājputnus (izņemot medījamo putnu krājumu atjaunošanai paredzētus produktīvos mājputnus) un diennakti vecus cāļus, kas Savienībā ievesti no trešās valsts, teritorijas vai to zonas, no to ievešanas brīža tur galamērķa objektos nepārtrauktu periodu, kas ilgst vismaz:

a)

sešas nedēļas;

vai

b)

līdz nokaušanas dienai, ja dzīvniekus nokauj sešu nedēļu laikā pēc pienākšanas.

2.   Attiecībā uz mājputniem (izņemot skrējējputnus) 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto sešu nedēļu periodu var samazināt līdz trim nedēļām, ja vien pēc operatora pieprasījuma ir ņemti paraugi un ar labvēlīgiem rezultātiem ir veikta testēšana saskaņā ar 51. panta b) punktu.

3.   Operatori galamērķa objektā nodrošina, ka 1. punktā minētajiem mājputniem ne vēlāk kā dienā, kad beigušies minētajā punktā paredzētie attiecīgie periodi, oficiālais veterinārārsts galamērķa objektā veic klīnisku inspekciju.

4.   Šā panta 1. punktā paredzētajos periodos operatori mājputnus, kas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, tur atsevišķi no citām mājputnu saimēm.

5.   Ja 1. punktā minētos mājputnus ievieto tajā pašā saimē kā citus mājputnus, kas atrodas galamērķa objektā, no dienas, kad galamērķa objektā ir ievests pēdējais putns, sākas šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie periodi un, kamēr ilgst šie periodi, nevienu mājputnu, kas atrodas šajā objektā, projām no saimes nepārvieto.

51. pants

Kompetento iestāžu pienākums attiecībā uz mājputnu sūtījumu paraugošanu un testēšanu pēc to ievešanas Savienībā

Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

šīs regulas 50. panta 1. punktā paredzētajos periodos tādiem vaislas mājputniem, produktīvajiem mājputniem (izņemot medījamo putnu krājumu atjaunošanai paredzētus produktīvos mājputnus) un diennakti veciem cāļiem, kas Savienībā ievesti no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ne vēlāk kā dienā, kad beidzas relevantie minētajā pantā paredzētie periodi, oficiālais veterinārārsts galamērķa objektā veic klīnisku inspekciju un, ja nepieciešams, ņem paraugus testēšanai, kura vajadzīga to veselības statusa monitorēšanai;

b)

attiecībā uz mājputniem (izņemot skrējējputnus) – ja to pieprasa operators, kā minēts 50. panta 2. punktā, mājputnu (izņemot skrējējputnus) paraugu ņemšanu un testēšanu veic saskaņā ar XVIII pielikumu.

52. pants

Kompetento iestāžu pienākums attiecībā uz paraugošanu un testēšanu, kuru veic pēc tam, kad Savienībā ievesti tādu skrējējputnu sūtījumi, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas

Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tādiem vaislas skrējējputniem, produktīvajiem skrējējputniem un diennakti veciem skrējējputnu cāļiem, kas Savienībā ievesti no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kura nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, 50. panta 1. punktā paredzētajos periodos:

a)

kompetentā iestāde, izmantojot no katra skrējējputna ņemtu kloākas noslaucījumu vai fēču paraugu, tiem veic vīrusa noteikšanas testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

b)

attiecībā uz tādu skrējējputnu sūtījumiem, kuri paredzēti dalībvalstīm ar statusu “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, un nāk no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, papildus a) apakšpunktā minētajām prasībām kompetentā iestāde katram skrējējputnam veic seroloģisku testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

c)

pirms atbrīvošanas no izolācijas visiem skrējējputniem a) un b) punktos paredzētie testi ir bijuši negatīvi.

2. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem

1. IEDAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTIEM PUTNIEM

53. pants

Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu identifikāciju

Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki, izmantojot unikālu marķētu slēgtu kāju gredzenu vai injicējamu transponderu, ir identificēti ar individuālu identifikācijas numuru, kurā ir vismaz šāda informācija:

a)

divburtu koda formātā ISO standartam 3166 atbilstošs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kods;

b)

unikāls sērijas numurs.

54. pants

Īpaši profilaktiski pasākumi attiecībā uz konteineriem, kuros mājputnus transportē

Nebrīvē turētu mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi ir pārvadāti konteineros, kas papildus prasībām, kuras attiecībā uz konteineriem noteiktas 18. pantā, atbilst šādām prasībām:

a)

saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem tie ir aizdarīti tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu;

b)

uz tiem ir XVI pielikumā noteiktā informācija par konkrēto mājputnu sugu un kategoriju;

c)

tie tiek izmantoti pirmo reizi.

55. pants

Prasības attiecībā uz nebrīvē turēto putnu sūtījuma izcelsmes objektu

Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir objektā, kas atbilst šādām prasībām:

a)

to šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi kā tādu, kas atbilst attiecībā uz dzīvniekiem noteiktajām konkrētajām prasībām, kuras noteiktas 56. pantā, un šis apstiprinājums nav apturēts vai anulēts;

b)

šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde tam ir piešķīrusi unikālu apstiprinājuma numuru, kas ir paziņots Komisijai;

c)

šā izcelsmes objekta nosaukums un apstiprinājuma numurs ir atspoguļoti Komisijas izstrādātā un publicētā objektu sarakstā;

d)

no šā izcelsmes objekta 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā ietilpst arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

e)

papagaiļu dzimtas gadījumā vai nu:

i)

objektā vismaz 60 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību, nav bijusi apstiprināta putnu hlamidioze, bet, ja pēdējo sešu mēnešu laikā, pirms notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību, putnu hlamidioze objektā ir bijusi apstiprināta, ir piemēroti šādi pasākumi:

inficētie putni un varbūtīgi inficētie putni ir tikuši ārstēti,

kad ārstēšana pabeigta, laboratoriskā testēšanā uz putnu hlamidiozi ir konstatēts negatīvs iznākums,

pēc ārstēšanas beigām šis objekts ticis iztīrīts un dezinficēts,

pēc trešajā ievilkumā minētās tīrīšanas un dezinfekcijas pabeigšanas ir pagājušas vismaz 60 dienas;

vai

ii)

pirms dienas, kad notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību, dzīvnieki 45 dienas ir turēti veterinārā pārraudzībā un ārstēti no putnu hlamidiozes.

56. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu sūtījuma izcelsmes objektu apstiprināšanu, apstiprinājuma uzturēšanu, tā apturēšanu, atsaukšanu vai atkārtotu piešķiršanu

1.   Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem, ko šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā minēts 55. pantā, un ja tie atbilst šādām XIX pielikumā izklāstītajām prasībām:

a)

attiecībā uz biodrošības pasākumiem – 1. punktā;

b)

attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu – 2. punktā;

c)

attiecībā uz lietvedību – 3. punktā;

d)

attiecībā uz personālu – 4. punktā;

e)

attiecībā uz veselības statusu – 5. punktā.

2.   Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem, kas ir tāda trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes oficiālā veterinārārsta kontrolē, kurš:

a)

nodrošina, lai tiktu ievēroti šajā pantā izklāstītie nosacījumi;

b)

vismaz reizi gadā apmeklē objekta telpas;

c)

revidē objekta veterinārārsta darbību un ikgadējās slimību uzraudzības programmas īstenošanu;

d)

verificē, vai dzīvniekiem veikto klīnisko, pēcnāves un laboratorisko testu rezultāti nav atklājuši augsti patogēniskās putnu gripas, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vai putnu hlamidiozes gadījumus.

3.   Nebrīvē turētu putnu objekta apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja šis objekts vairs neatbilst 1. un 2. punkta nosacījumiem vai ja ir mainījies objekta izmantojums un tas vairs netiek izmantots tikai nebrīvē turētiem putniem.

4.   Nebrīvē turētu putnu objekta apstiprinājumu aptur, tiklīdz šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir saņēmusi paziņojumu par aizdomām par augsti patogēniskās putnu gripas, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vai putnu hlamidiozes infekciju, un apturējums ir spēkā līdz brīdim, kad aizdomas tiek oficiāli izslēgtas. Pēc tam, kad ir paziņots par aizdomām, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 prasībām īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai aizdomas apstiprinātu vai izslēgtu un lai nepieļautu slimības izplatīšanos.

5.   Kad kāda objekta apstiprinājums ir apturēts vai atcelts, objektu atkal apstiprina ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

slimība un infekcijas avots ir izskausti;

b)

visos iepriekš inficētajos objektos veikta pietiekama tīrīšana un dezinfekcija;

c)

objekts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

6.   Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir apņēmusies Komisiju informēt par jebkura objekta apstiprinājuma apturēšanu, atcelšanu vai piešķiršanu no jauna.

57. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem

Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:

a)

nav vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu;

b)

ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju un izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

c)

7 līdz 14 dienu periodā pirms dienas, kad tie iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, tiem ir veikts vīrusa noteikšanas tests uz augsti patogēnisko putnu gripu un Ņūkāslas slimību, un rezultāti bijuši negatīvi.

58. pants

Prasības, kas attiecas uz nebrīvē turētu putnu sūtījumu ievešanu dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”

Nebrīvē turētu pie vistveidīgo sugām piederošu putnu sūtījumus, kas paredzēti kādai dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā ietilpstošie dzīvnieki:

a)

nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

b)

vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums oficiāla veterinārārsta pārraudzībā iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, turēti izolācijā tādā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā esošā izcelsmes objektā vai karantīnas objektā, kur:

i)

vismaz 21 dienas periodā pirms sūtījuma nosūtīšanas dienas putni nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

minētajā laikā nav nonākuši attiecīgajam sūtījumam neparedzēti putni;

iii)

nav veikta vakcinācija;

c)

14 dienu periodā pirms dienas, kad putni iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, tiem, izmantojot asins paraugus, veikti seroloģiski Ņūkāslas slimības vīrusa antivielu noteikšanas testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās līmenis sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultāti bijuši negatīvi.

2. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ

59. pants

Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu pēc to ievešanas Savienībā

Pēc nebrīvē turētu putnu ievešanas Savienībā to sūtījumus bez kavēšanās transportē tieši uz karantīnas objektu, kurš apstiprināts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 14. pantu, un to nodrošina šādi:

a)

kopējais ceļš no Savienībā ievešanas vietas uz karantīnas objektu nedrīkst ilgt vairāk kā deviņas stundas;

b)

transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti sūtījuma transportēšanai uz šo karantīnas objektu, kompetentā iestāde aizplombē tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu.

60. pants

Pienākums, kas uz karantīnas objektu operatoriem attiecas pēc nebrīvē turētu putnu sūtījumu ievešanas Savienībā

Šīs regulas 59. pantā minētā nebrīvē turēto putnu karantīnas objekta operatori:

a)

nebrīvē turētos putnus vismaz 30 dienas tur karantīnā;

b)

ja izmeklēšanas, paraugu ņemšanas un testēšanas procedūrām izmanto kontrolputnus, nodrošina, ka:

i)

katrā karantīnas objekta vienībā izmanto vismaz 10 kontrolputnus;

ii)

tie ir vismaz trīs nedēļas veci un minētajiem nolūkiem izmantoti tikai vienreiz;

iii)

identifikācijas nolūkā tie ir vai nu apgredzenoti vai identificēti ar citu nenoņemamu identifikācijas līdzekli;

iv)

tie ir nevakcinēti un 14 dienu periodā pirms karantīnas sākuma dienas tiem konstatēta seronegatīva reakcija uz augsti patogēnisko putnu gripu un Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

v)

tos novieto kādā apstiprinātā karantīnas objektā, pirms nebrīvē turētie putni pienāk kopīgajā gaisa telpā, un nebrīvē turētajiem putniem iespējami tuvu, lai starp kontrolputniem un karantinēto nebrīvē turēto putnu ekskrementiem būtu nodrošināta cieša saskare,

vi)

nebrīvē turētos putnus no karantīnas atbrīvo tikai ar oficiāla veterinārārsta rakstisku atļauju.

61. pants

Pienākums, kas pēc nebrīvē turētu putnu sūtījumu ievešanas Savienībā attiecas uz kompetentajām iestādēm

Pēc tam, kad visi nebrīvē turētie putni ievesti 59. pantā minētajā karantīnas objektā, kompetentā iestāde:

a)

vismaz karantīnas perioda sākumā un beigās inspicē karantīnas apstākļus, arī pārbauda mirstības rādītājus un veic nebrīvē turēto putnu klīnisku inspekciju;

b)

nebrīvē turētos putnus saskaņā ar XX pielikumā aprakstītajām pārbaudes, paraugu ņemšanas un testēšanas procedūrām testē uz augsti patogēnisko putnu gripu un Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju.

3. IEDAĻA

ATKĀPES NO DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBĀM ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ UN ŠO PUTNU PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ

62. pants

Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem no noteiktām trešām valstīm vai teritorijām

Atkāpjoties no I daļas 3.–10. pantā, 11.–19. pantā un 53.–61. pantā paredzētajām prasībām, bet izņemot 3. panta a) punkta i) apakšpunkta prasības, sūtījumus ar minētajām prasībām neatbilstošiem nebrīvē turētiem putniem atļauj ievest Savienībā, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās, kuras attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā īpaši norādītas sarakstā uz līdzvērtīgu garantiju pamata.

4. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MEDUS BITĒM UN KAMENĒM

1. NODAĻA

Vispārīgas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz medus bitēm un kamenēm

63. pants

Atļautas bišu kategorijas

Savienībā ievest atļauts ir tikai šādu kategoriju bišu sūtījumus:

a)

medus bišu mātes;

b)

kamenes.

64. pants

Medus bišu un kameņu nosūtīšana uz Savienību

Medus bišu māšu un kameņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)

iepakojamais materiāls un bišu māšu krātiņi, kas tiek izmantoti šo medus bišu un kameņu nosūtīšanai uz Savienību, atbilst šādām prasībām:

i)

tie ir jauni;

ii)

tie nav bijuši saskarē ar bitēm un peru kārēm;

iii)

attiecībā uz tiem veikti visi piesardzības pasākumi, kas novērš to kontamināciju ar patogēniem, kuri izraisa medus bišu vai kameņu slimības;

b)

medus bitēm un kamenēm līdzi dotā barība ir brīva no patogēniem, kas izraisa to slimības;

c)

pirms iepakojamos materiālus un līdzi dotos produktus nosūta uz Savienību, ir veikta to vizuāla apskate, kas nodrošina, ka tie nerada dzīvnieku veselības risku un nesatur:

i)

medus bišu gadījumā – mazo stropu vaboli (Aethina tumida) un ērci Tropilaelaps jebkurā dzīves cikla posmā;

ii)

kameņu gadījumā – mazo stropu vaboli (Aethina tumida) jebkurā dzīves cikla posmā.

2. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz medus bišu mātēm

65. pants

Medus bišu māšu izcelsmes drava

Medus bišu māšu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo medus bišu izcelsme ir dravā, kas atrodas apgabalā:

a)

ar vismaz 100 km rādiusu, attiecīgā gadījumā ietverot kaimiņos esošas trešās valsts teritoriju:

i)

kur nav ziņots par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) vai Tropilaelaps spp. invāziju,

ii)

kur nav ieviesti ierobežojumi sakarā ar aizdomām par i) punktā minētajām slimībām, to gadījumiem vai to uzliesmojumu;

b)

ar vismaz 3 km rādiusu, attiecīgā gadījumā ietverot kaimiņos esošas trešās valsts teritoriju, un:

i)

kur vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana sūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par Amerikas peru puvi;

ii)

kur i) punktā minētajā periodā nav ieviesti ierobežojumi sakarā ar aizdomām par Amerikas peru puvi vai apstiprinātu tās gadījumu;

iii)

kur pirms i) punktā minētā perioda iepriekš ir bijis apstiprināts Amerikas peru puves gadījums, visus stropus pēc tam pārbaudījusi izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, un visi inficētie stropi apstrādāti un vēlāk 30 dienu periodā no dienas, kad reģistrēts pēdējais minētās slimības gadījums, inspicēti ar labvēlīgu rezultātu.

66. pants

Medus bišu māšu izcelsmes strops

Medus bišu māšu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo medus bišu izcelsme ir stropos, no kuriem kāru paraugi 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana sūtīšanai uz Savienību, ir testēti uz Amerikas peru puvi, un rezultāti bijuši negatīvi.

67. pants

Medus bišu māšu sūtījums

Bišu māšu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie sūtījumi atrodas slēgtos bišu māšu krātiņos, kuros katrā ir viena medus bišu māte ar ne vairāk kā 20 līdzi dotām pavadonēm.

68. pants

Papildu garantijas, kas attiecībā uz Varroa spp. (varrozes) invāziju jāsniedz par medus bišu mātēm, kuras paredzētas noteiktām dalībvalstīm vai zonai

Medus bišu māšu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij vai zonai ar statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas (varrozes)” ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)

sūtījumā esošo medus bišu izcelsmei jābūt tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir brīva no Varroa spp. invāzijas (varrozes);

b)

šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana sūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par Varroa spp. invāziju (varrozi);

c)

ir veikti visi piesardzības pasākumi, kas laikā, kamēr notiek iekraušana un nosūtīšana uz Savienību, novērstu sūtījuma kontaminēšanos ar Varroa spp.

3. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz kamenēm

69. pants

Kameņu izcelsmes objekts

Kameņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās kamenes:

a)

ir audzētas un turētas vidiski izolētā kameņu audzēšanas objektā, kurā:

i)

ir tāda infrastruktūra, kas nodrošina, ka kameņu audzēšana notiek pret lidojošiem kukaiņiem aizsargātas ēkas iekšienē,

ii)

ir tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas nodrošina, ka visā audzēšanas laikā šīs kamenes ēkā turklāt ir izolētas atsevišķās epidemioloģiskās vienībās un katra saime – slēgtā tvertnē;

iii)

visā kameņu audzēšanas ciklā ziedputekšņi tiek glabāti un manipulācijas ar tiem izdarītas no kamenēm izolētās telpās, līdz brīdim, kad ziedputekšņus tām izbaro;

iv)

ir tādas darba standartprocedūras, kas nepieļauj mazās stropu vaboles iekļūšanu objektā un paredz pastāvīgi uzraudzīt, vai šajā objektā nav mazās stropu vaboles klātbūtnes;

b)

šā panta a) punktā minētajā objektā kamenēm jābūt no tādas epidemioloģiskas vienības, kurā nav konstatēta mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija.

70. pants

Kameņu sūtījums

Kameņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi uz Savienību ir nosūtīti slēgtos konteineros, kuros katrā ir saime ar ne vairāk kā 200 pieaugušām kamenēm, ar bišu māti vai bez tās.

4. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz rīkošanos ar medus bišu mātēm un kamenēm pēc to ievešanas

71. pants

Rīkošanās pēc medus bišu māšu un kameņu nosūtīšanas uz Savienību

1.   Pēc medus bišu māšu ievešanas Savienībā šīs bišu mātes ieviest vietējās saimēs drīkst tikai tad, ja no transportēšanas krātiņa tās saskaņā ar 2. punktu ar kompetentās iestādes atļauju un attiecīgā gadījumā tās tiešā pārraudzībā tiek pārvietotas uz jauniem krātiņiem.

2.   Pēc 1. punktā minētās pārvietošanas uz jauniem krātiņiem transportēšanas krātiņi, pavadones un cits materiāls, kas ar medus bišu mātēm kopā bijis no izcelsmes trešās valsts, jāiesniedz oficiālā laboratorijā izmeklēšanai, kurā tiktu izslēgta mazās stropu vaboles (Aethina Tumida), arī tās olu un kāpuru, klātbūtne, un jebkādas ērces Tropilaelaps pazīmes.

3.   Kamenes saņēmušie operatori iznīcina tvertni un iepakojuma materiālu, kas kopā ar tiem bijuši no izcelsmes trešās valsts vai teritorijas, taču tvertnē, kurā tās ievestas Savienībā, kamenes ir atļauts paturēt līdz saimes mūža beigām.

72. pants

Īpaši dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi

Medus bišu vai kameņu sūtījumu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde:

a)

pārrauga 71. panta 1. punktā minēto pārvietošanu no transportēšanas krātiņa uz jaunajiem krātiņiem;

b)

nodrošina, ka operators iesniedz 71. panta 2. punktā minētos materiālus;

c)

nodrošina, ka 71. panta 2. punktā minētā oficiālā laboratorija ir ieviesusi kārtību, saskaņā ar kuru pēc minētajā noteikumā paredzētā laboratoriskā izmeklējuma krātiņi, pavadones un materiāls tiek iznīcināti.

5. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SUŅU, KAĶU UN MĀJAS SESKU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

73. pants

Suņu, kaķu un mājas sesku nosūtīšana uz Savienību

1.   Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi no izcelsmes objekta uz Savienību ir sūtīti, netiekot vesti cauri citiem objektiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tādu suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus, kuri ir no vairāk nekā viena izcelsmes objekta, drīkst atļaut ievest Savienībā, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir bijusi tikai viena savākšanas operācija un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

savākšanas operācija notikusi objektā:

i)

kuru šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas operāciju veikšanai saskaņā ar prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 10. pantā noteiktās prasības;

ii)

kuram ir trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes piešķirts unikāls apstiprinājuma numurs;

iii)

kuru nosūtīšanas trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde šim nolūkam ir norādījusi sarakstā, norādot arī Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 21. pantā paredzēto informāciju;

iv)

kurā vismaz trīs gadu periodā pastāvīgi tiek atjaunināti šādi pieraksti:

dzīvnieku izcelsme,

attiecībā uz savākšanas centru – šādas dienas: ievešana, nosūtīšana uz centru, nosūtīšana no tā,

dzīvnieka identifikācijas kods,

dzīvnieka izcelsmes objekta reģistrācijas numurs,

pārvadātāju reģistrācijas numurs un tā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, kas suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumu piegādā šajā centrā vai to no tā savāc;

b)

savākšanas operācija savākšanas centrā nav ilgusi vairāk kā sešas dienas; gadījumos, kad šī regula prasa pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemt paraugus testēšanas vajadzībām, minēto periodu uzskata par daļu no laikposma, kas paredzēts šādu paraugu ņemšanai;

c)

dzīvniekiem Savienībā jābūt pienākušiem 10 dienu periodā no dienas, kad notikusi nosūtīšana no izcelsmes objekta.

74. pants

Suņu, kaķu un mājas sesku identifikācija

1.   Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir individuāli identificēti ar injicējamu transponderu, ko implantējis veterinārārsts un kas atbilst dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem izvirzītajām tehniskajām prasībām, kuras noteiktas īstenošanas aktos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. pantu.

2.   Ja 1. punktā minētais implantētais injicējamais transponders neatbilst minētajā punktā norādītajām tehniskajām specifikācijām, par sūtījuma ievešanu Savienībā atbildīgais operators nodrošina nolasīšanas ierīci, kas dod iespēju jebkurā laikā verificēt dzīvnieka individuālo identifikāciju.

75. pants

Suņu, kaķu un mājas sesku izcelsmes trešā valsts, teritorija vai to zona

Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kur ir spēkā noteikumi par trakumsērgas vīrusa infekcijas profilaksi un kontroli, un šie noteikumi, arī noteikumi par šo sugu importēšanu no citām trešām valstīm vai teritorijām, tiek rezultatīvi īstenoti, lai suņu, kaķu un mājas sesku inficēšanās risks būtu minimizēts.

76. pants

Suņi, kaķi un mājas seski

1.   Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir vakcinēti pret trakumsērgas vīrusa infekciju atbilstoši šādiem nosacījumiem:

i)

vakcinācijas brīdī dzīvniekiem jābūt vismaz 12 nedēļas veciem;

ii)

vakcīnai jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (21) III pielikumā;

iii)

dienā, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, jābūt pagājušai vismaz 21 dienai, kopš pabeigta sākotnējā vakcinācija pret trakumsērgas vīrusa infekciju;

iv)

informācijai par vakcināciju jābūt pievienotai šīs regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētajam veterinārajam sertifikātam apliecinātas kopijas veidā;

b)

dzīvniekiem saskaņā ar XXI pielikuma 1. punktu ir veikts derīgs trakumsērgas antivielu titrēšanas tests.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, Savienībā atļauj ievest suņus, kaķus un mājas seskus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, to teritorijās vai zonās, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 577/2013 (22) sniegtajā sarakstā, pirms tam neveicot trakumsērgas antivielu titrēšanas testu.

3.   Dalībvalstī, kuras statuss ir “brīva no Echinococcus multilocularis” vai kurā attiecībā uz minētās slimības invāziju ir apstiprināta izskaušanas programma, suņu sūtījumus ir atļauts ievest tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir apstrādāti pret šo invāziju saskaņā ar XXI pielikuma 2. daļu.

77. pants

Atkāpes attiecībā uz norobežotam objektam vai karantīnas objektam paredzētiem suņiem, kaķiem un mājas seskiem

Atkāpjoties no 76. panta, Savienībā atļauj ievest tādus suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus, kas neatbilst prasībām attiecībā uz vakcināciju pret trakumsērgu un prasībām attiecībā uz Echinococcus multilocularis invāziju, ja vien šos sūtījumus paredzēts tieši ievest vai nu:

a)

norobežotā objektā;

vai

b)

apstiprinātā karantīnas objektā galamērķa dalībvalstī.

78. pants

Norobežotam objektam vai karantīnas objektam paredzētu suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas Savienībā

1.   Norobežotam objektam Savienībā paredzētus suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus galamērķa norobežotajā objektā tur vismaz 60 dienas pēc dienas, kurā tie ievesti Savienībā.

2.   Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumi, kurus saskaņā ar 77. panta b) punktu paredzēts tieši ievest apstiprinātā karantīnas objektā, minētajā objektā tiek turēti:

a)

ne mazāk kā sešus mēnešus pēc to ievešanas dienas, ja nav izpildītas 76. panta 1. punktā paredzētās prasības attiecībā uz vakcināciju pret inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu;

vai

b)

attiecībā uz suņiem, kuri neatbilst 76. panta 3. punktā noteiktajām prasībām par Echinococcus multilocularis invāziju – 24 stundas pēc tam, kad saskaņā ar XXI pielikuma 2. punktu ir veikta apstrāde pret Echinococcus multilocularis invāziju.

III DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO REPRODUKTĪVO PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

1. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM

1. NODAĻA

Vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nagaiņu reproduktīvajiem produktiem

79. pants

Izcelsmes trešā valsts, teritorija vai to zona

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no dzīvniekiem, kuri ir no trešām valstīm vai teritorijām, kas ievēro 22. pantā noteiktās dzīvnieku veselības prasības.

80. pants

Donordzīvnieku uzturēšanās periods

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kas:

a)

vismaz sešu mēnešu periodā pirms ievākšanas atradušies tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā;

b)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās reproduktīvo produktu ievākšanas dienas un to ievākšanas periodā:

i)

turēti objektos, kuri neatrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem tajā konstatēta kāda liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem relevanta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība;

ii)

turēti vienā objektā, kurā nav ziņots par liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem relevantām D kategorijas slimībām;

iii)

nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem no objektiem, kas atrodas i) apakšpunktā minētajā ierobežojumu zonā, vai no objektiem, kas minēti ii) apakšpunktā;

iv)

nav izmantoti dabiskai vaislai.

81. pants

Donordzīvnieku identifikācija

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no dzīvniekiem, kas ir identificēti saskaņā ar 21. pantu.

82. pants

Reproduktīvo produktu objekti

1.   Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie nosūtīti no tādiem apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem, kurus sarakstā norādīto trešo valstu, to teritoriju vai zonu kompetentās iestādes iekļāvušas sarakstā.

2.   Reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai no tādiem 1. punktā minētiem apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem, kuri atbilst šādām Deleģētās regulas (ES) 2020/686 I pielikumā noteiktām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas vākšanas centriem – minētā pielikuma 1. daļā;

b)

attiecībā uz embriju vākšanas brigādēm – minētā pielikuma 2. daļā;

c)

attiecībā uz embriju ieguves brigādēm – minētā pielikuma 3. daļā;

d)

attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektiem – minētā pielikuma 4. daļā;

e)

attiecībā uz reproduktīvo produktu glabāšanas centriem – minētā pielikuma 5. daļā.

83. pants

Reproduktīvie produkti

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja attiecībā uz šiem reproduktīvajiem produktiem ir izpildītas šādas prasības:

a)

tie ir marķēti tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:

i)

attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves dienu;

ii)

donordzīvnieka(-u) sugu un identifikācijas datus;

iii)

unikālo apstiprinājuma numuru, kas ietver apstiprinājuma piešķiršanas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu;

iv)

citu būtisku informāciju;

b)

tie atbilst prasībām, kuras attiecībā uz vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu ir noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/686 III pielikumā.

84. pants

Reproduktīvo produktu pārvadāšana

1.   Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:

a)

tie ir ievietoti konteinerā, kas atbilst šādām prasībām:

i)

pirms nosūtīšanas no apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta tas centra vai brigādes veterinārārsta atbildībā ir aizzīmogots un numurēts, vai to veicis oficiālais veterinārārsts;

ii)

tas pirms lietošanas ir iztīrīts un dezinficēts vai sterilizēts, vai arī ir jauns vienreizlietojams konteiners;

iii)

tas ir pildīts ar kriogēno vielu, kas iepriekš nav izmantota citiem produktiem;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā konteinerā ir tikai vienas sugas viena veida reproduktīvais produkts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, operatori drīkst vienas sugas dzīvnieku spermu, oocītus un embrijus ievietot vienā konteinerā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pajetes vai cits iepakojums, kurā ir reproduktīvie produkti, ir droši un hermētiski noslēgts;

b)

dažāda veida reproduktīvie produkti viens no otra ir atdalīti ar fiziskiem nodalījumiem vai ievietojot tos papildu aizsargmaisiņos.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, operatori drīkst vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot aitu un kazu spermu, oocītus un embrijus.

85. pants

Papildprasības attiecībā uz spermas pārvadāšanu

Ievešanai Savienībā paredzētus sūtījumus ar liellopu, cūku, aitu un kazu spermu, kura ievākta no vairākiem donordzīvniekiem un ievietota vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:

a)

minētā sperma ievākta un nosūtīta no viena spermas vākšanas centra, kurā tā tika ievākta;

b)

ir ieviestas procedūras attiecībā uz minētās spermas apstrādi, lai nodrošinātu tās atbilstību 83. panta a) punktā paredzētajām marķēšanas prasībām.

2. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu reproduktīvajiem produktiem

86. pants

Donorliellopu izcelsmes objekts

Liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kas nekad agrāk nav turēti zemāka veselības statusa objektā un ir nākuši no objektiem, kuri ievēro turpmāk minētās prasības:

a)

23. panta prasības;

b)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē – objekti bijuši brīvi no šādām slimībām:

i)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcija (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis);

ii)

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija;

iii)

govju enzootiskā leikoze;

iv)

govju infekciozais rinotraheīts / infekciozais pustulozais vulvovaginīts.

87. pants

Atkāpes no prasībām attiecībā uz donorliellopu izcelsmes objektu

1.   Atkāpjoties no 86. panta b) punkta iii) apakšpunkta, tādas liellopu spermas sūtījumus, kuras donordzīvnieks ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes, atļauj ievest Savienībā, ja šis donordzīvnieks:

a)

ir jaunāks par diviem gadiem un ir dzimis mātītei, kurai pēc tam, kad attiecīgais dzīvnieks no mātītes ir atšķirts, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai;

vai

b)

ir sasniedzis divu gadu vecumu un tam ar negatīvu rezultātu ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai.

2.   Atkāpjoties no 86. panta b) punkta iii) apakšpunkta, tādu liellopu oocītu un embriju sūtījumus, kuru donordzīvnieks ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes, atļauj ievest Savienībā, ja šis donordzīvnieks ir jaunāks par diviem gadiem un pie nosacījuma, ka par izcelsmes objektu atbildīgais oficiālais veterinārārsts sniedzis apliecinājumu, ka vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā objektā nav bijis neviena klīniska govju enzootiskās leikozes gadījuma.

3.   Atkāpjoties no 86. panta b) punkta iv) apakšpunkta, tādas liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kā donordzīvnieks ir no objekta, kurš nav brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, atļauj ievest Savienībā, ja:

a)

attiecībā uz spermu – dzīvniekam ir veikts tests, ko pieprasa Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

b)

attiecībā uz oocītiem un embrijiem – izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir sertificējis, ka vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā objektā nav bijis neviena klīniska govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta gadījuma.

88. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donorliellopiem

Spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja minētie reproduktīvie produkti ievākti no donorliellopiem, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II, III nodaļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.

3. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cūku reproduktīvajiem produktiem

89. pants

Donorcūku izcelsmes objekts

1.   Cūku spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no dzīvniekiem, kas ir no objektiem:

a)

kuri atbilst 23. pantā noteiktajām prasībām;

b)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē – kuros vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā nav konstatēti klīniski, seroloģiski, viroloģiski vai patoloģiski pierādījumi par Aujeski slimības vīrusa infekciju.

2.   Cūku spermas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sperma ievākta no dzīvniekiem:

a)

kas pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē nākuši no objektiem, kuri ir brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 5. daļas IV nodaļā noteiktajām prasībām;

b)

kas turēti karantīnas novietnē, kura vismaz trīs iepriekšējo mēnešu periodā pirms dzīvnieku uzņemšanas dienas bijusi brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas;

c)

kas turēti spermas vākšanas centrā, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki uzņemti, un vismaz 30 dienu periodā tieši pirms dienas, kad ievākta sperma, nav ziņots par klīniskiem, seroloģiskiem, viroloģiskiem vai patoloģiskiem pierādījumiem par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

d)

kas kopš dzimšanas vai vismaz trīs mēnešus pirms ievešanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju un šajā periodā objektā nav konstatēta cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija.

90. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donorcūkām

Spermas, oocītu vai embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie ievākti no donorcūkām, kas:

a)

atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I, II, III un IV nodaļā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības prasībām;

b)

nav vakcinētas pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju.

4. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz aitu un kazu reproduktīvajiem produktiem

91. pants

Donoraitu un donorkazu izcelsmes objekts

Aitu un kazu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas:

a)

attiecībā uz turētiem spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē nav turēti tādā objektā un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kam Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi. Objektam noteiktos pārvietošanas ierobežojumus atceļ pēc laikposma, kas ir vismaz 42 dienas pēc pēdējā inficētā vai pret attiecīgo slimību uzņēmīgā dzīvnieka nokaušanas un likvidēšanas;

b)

nāk no objekta, kas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas un iepriekš nekad nav turēti objektā ar zemāku veselības statusu.

92. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donoraitām un donorkazām

Aitu un kazu spermas, oocītu vai embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības prasībām.

5. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz zirgu reproduktīvajiem produktiem

93. pants

Donorzirgu izcelsmes objekts

Zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas nāk no objektiem, kuri ievēro 23. pantā noteiktās prasības.

94. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donorzirgiem

Zirgu spermas, oocītu vai embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šo reproduktīvo produktu donordzīvnieki atbilst šīs regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, b) apakšpunkta ii) punktā un 24. panta 6. punktā noteiktajām prasībām un Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 4. daļā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības papildprasībām.

6. NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz nagaiņu reproduktīvajiem produktiem, kas paredzēti norobežotiem objektiem

95. pants

Reproduktīvie produkti, kas paredzēti norobežotiem objektiem Savienībā

Tādus liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus no norobežotiem objektiem trešās valstīs vai teritorijās, kas saskaņā ar 29. pantu norādītas sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie uz norobežotu objektu Savienībā tiek sūtīti, ievērojot šādas prasības:

a)

galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi novērtējumu attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar šo reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā;

b)

šo reproduktīvo produktu donordzīvnieku izcelsme ir norobežotā objektā, kas atrodas trešā valstī vai teritorijā vai to zonā un saskaņā ar 29. pantu norādīts tādu norobežotu objektu sarakstā, no kuriem Savienībā var atļaut ievest nagaiņus;

c)

reproduktīvie produkti ir paredzēti norobežotam objektam Savienībā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 95. pantu;

d)

reproduktīvos produktus transportē tieši uz c) punktā minēto norobežoto objektu.

96. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz norobežotā objektā turētiem donordzīvniekiem

Regulas 95. pantā minēto reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:

a)

donordzīvnieki nav no tāda objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no tāda objekta, kurš atrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka tajā konstatēta kāda liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem relevanta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība;

b)

donordzīvnieki ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad ievākta sperma, oocīti vai embriji, nav ziņots ne par vienu D kategorijas slimību, kas ir relevanta liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem;

c)

donordzīvnieki vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad ievākta ievešanai Savienībā paredzētā sperma, oocīti vai embriji, un to ievākšanas laikā ir uzturējušies vienā norobežotā izcelsmes objektā;

d)

donordzīvniekus klīniski izmeklējis par norobežotā objekta darbībām atbildīgais veterinārārsts, un dienā, kad ievākta sperma, oocīti vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi;

e)

ciktāl tas iespējams, donordzīvnieki vismaz 30 dienu periodā, pirms dienas, kad pirmo reizi tika ievākta nosūtīšanai uz Savienību paredzētā sperma, oocīti vai embriji, un šo reproduktīvo produktu ievākšanas laikā nav izmantoti dabiskai vaislai;

f)

donordzīvnieki ir identificēti saskaņā ar 21. pantu.

97. pants

Prasības attiecībā uz norobežotos objektos ievāktiem reproduktīvajiem produktiem

Regulas 95. pantā minēto reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie:

a)

ir marķēti saskaņā ar 83. panta a) punktā paredzētajām informācijas prasībām;

b)

tiek pārvadāti saskaņā ar 84. un 85. pantu.

2. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNU UN NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU INKUBĒJAMĀM OLĀM

1. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām olām

98. pants

Uzturēšanās periods

Inkubējamu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tieši pirms dienas, kad inkubējamās olas iekrautas nosūtīšanai uz Savienību, attiecībā uz inkubējamo olu izcelsmes saimi nepārtrauktu periodu ir ievēroti uzturēšanās periodi saskaņā ar XXII pielikumā noteiktajām prasībām, un šajā laikā izcelsmes saime:

a)

nav atstājusi izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu;

b)

nav atstājusi izcelsmes objektu, un minētajā objektā pielikumā noteiktajā periodā pirms iekraušanas nav ievesti nekādi dzīvnieki;

c)

nav bijuši saskarē ar mājputniem vai inkubējamām olām, kam ir zemāks veselības statuss, vai ar nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas putniem.

99. pants

Rīkošanās ar inkubējamām olām to pārvadāšanas laikā uz Savienību

Inkubējamu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie reproduktīvie produkti atbilst šādām prasībām:

a)

ievešanai Savienībā paredzētās inkubējamās olas no brīža, kad tās izcelsmes objektā iekrautas nosūtīšanai uz Savienību, līdz brīdim, kad tās pienākušas Savienībā, nav nonākušas saskarē ar mājputniem, nebrīvē turētiem putniem vai inkubējamām olām, kas nav paredzētas ievešanai Savienībā vai kam ir zemāks veselības statuss;

b)

ja inkubējamās olas pa autoceļu, jūru vai gaisu ved uz Savienību caur kādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kas attiecībā uz konkrēto sugu un inkubējamo olu kategoriju nav norādīta sarakstā, attiecībā uz tām neizmanto citu transportlīdzekli, tās neizkrauj no sākotnē transportlīdzekļa vai nepārvieto uz citu transportlīdzekli.

100. pants

Atkāpe un papildprasības attiecībā uz inkubējamu olu pārkraušanu gadījumos, kad notiek incidents ar ūdensceļu vai gaisa transportlīdzekli

Atkāpjoties no 99. panta b) punkta, inkubējamu olu sūtījumus, kas tālab, lai varētu pabeigt pārvadāšanu līdz Savienībā ievešanas vietai, no sākotnējā transportlīdzekļa, ar kuru tie nosūtīti, pārkrauti citā transportlīdzeklī tālākam ceļam pa tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura attiecībā uz inkubējamu olu ievešanu Savienībā nav norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pārkraušana notikusi tehniskas problēmas vai cita neparedzēta incidenta dēļ, kura dēļ šo inkubējamo olu pārvadāšanā pa jūru vai pa gaisu uz Savienību ir radušās loģistikas problēmas, un ar nosacījumu, ka:

a)

galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām inkubējamās olas tiek vestas cauri, līdz tās Savienībā pienāk galamērķī, tās ir atļāvušas ievest Savienībā;

b)

pārkraušanu pārraudzījis oficiālais veterinārārsts vai atbildīgais muitas ierēdnis, un šīs operācijas laikā:

i)

ir ieviesti pasākumi, kas rezultatīvi novērš jebkādu tiešu vai netiešu saskari starp ievešanai Savienībā paredzētajām inkubējamām olām un jebkādām citām inkubējamām olām vai dzīvniekiem;

ii)

šīs inkubējamās olas, neatstājot ostas vai lidostas robežas, ir tieši un iespējami ātri pārvestas uz kuģi vai gaisa kuģi, ko paredzēts izmantot tālākajam ceļam uz Savienību un kas atbilst 17. pantā noteiktajām prasībām;

c)

inkubējamām olām līdzi ir deklarācija, kuru ir izdevusi tās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, kur notikusi pārkraušana, un tajā ir sniegta nepieciešamā informācija par pārkraušanas operāciju un apliecināts, ka tikuši ieviesti relevanti pasākumi, lai panāktu atbilstību b) punktā noteiktajām prasībām.

101. pants

Inkubējamu olu pārvadāšana ar kuģi

1.   Inkubējamu olu sūtījumus, kas tiek pārvadāti ar kuģi, pat ja tikai daļu no ceļa, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie reproduktīvie produkti atbilst šādām prasībām:

a)

inkubējamās olas:

i)

visa pārvadājuma laikā ir palikušas uz kuģa;

ii)

atrodoties uz kuģa, nav nonākušas saskarē ar putniem vai citām inkubējamām olām ar zemāku veselības statusu;

b)

inkubējamām olām, ko transportē saskaņā ar a) apakšpunktu, pievieno deklarāciju, kurā norādīta šāda informācija:

i)

izbraukšanas osta izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā;

ii)

pienākšanas osta Savienībā;

iii)

ja kuģis piestājis ostās ārpus sūtījuma izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, – piestāšanas ostas;

iv)

informācija, ka pārvadāšanas laikā attiecībā uz inkubējamām olām tika ievērotas a) apakšpunkta un šā apakšpunkta i), ii) un iii) punkta prasības.

2.   Par inkubējamo olu sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka veterinārajam sertifikātam tiek pievienota 1. punktā paredzētā deklarācija, kuru kuģa pienākšanas dienā pienākšanas ostā parakstījis kuģa kapteinis.

102. pants

Profilaktiski pasākumi attiecībā uz transportlīdzekļiem un konteineriem, kuros pārvadā inkubējamas olas

Inkubējamu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie reproduktīvie produkti atbilst šādām prasībām:

a)

inkubējamās olas pārvadā transportlīdzekļos, kas:

i)

ir būvēti tā, lai inkubējamās olas nevarētu no tiem izkrist;

ii)

ir konstruēti tā, lai tos varētu iztīrīt un dezinficēt;

iii)

tieši pirms katras ievešanai Savienībā paredzēto inkubējamo olu iekraušanas ir iztīrīti un dezinficēti ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atļautu dezinfekcijas līdzekli un izžāvēti vai tiem ļauts izžūt;

b)

inkubējamās olas pārvadā konteineros, kas atbilst šādām prasībām:

i)

šā panta a) punkta prasībām;

ii)

tajos ir tikai vienas un tās pašas sugas, kategorijas un veida inkubējamās olas no viena un tā paša objekta;

iii)

tie saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem ir aizdarīti tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu;

iv)

šie konteineri:

pirms iekraušanas ir iztīrīti un dezinficēti saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem,

vai

tie ir vienreizlietojami, tīri konteineri, kas tiek izmantoti pirmo reizi;

v)

uz tiem ir XVI pielikumā noteiktā informācija par konkrēto sugu un inkubējamo olu kategoriju.

103. pants

Inkubējamu olu pārvietošana un rīkošanās ar tām pēc ievešanas

Operatori (ieskaitot pārvadātājus) pēc inkubējamu olu sūtījumu ievešanas Savienībā nodrošina šo sūtījumu:

a)

tiešu pārvadāšanu no ievešanas vietas līdz to galamērķim Savienībā;

b)

atbilstību prasībām par pārvietošanu Savienībā un prasībām par rīkošanos ar tiem pēc ievešanas Savienībā, kā attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas inkubējamām olām noteikts šīs sadaļas 5. un 7. nodaļā.

2. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām

104. pants

No tādiem mājputniem iegūtas inkubējamas olas, kuri ir importēti izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā

No tādām saimēm cēlušos inkubējamu mājputnu olu sūtījumus, kuras izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā importētas no citas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja inkubējamo olu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi šādas garantijas:

a)

inkubējamo olu izcelsmes saimes ir importētas no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz šādu saimju ievešanu Savienībā ir norādītas sarakstā;

b)

inkubējamo olu izcelsmes saimes minētajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir importētas saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, ko piemēro šādu sūtījumu tiešai ievešanai Savienībā.

105. pants

Inkubējamu olu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

Inkubējamu mājputnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja to izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad šis sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:

i)

šīs regulas II pielikumā;

vai

ii)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā;

b)

to saskaņā ar 38. pantu uzskata par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas;

c)

ja šī izcelsmes trešā valsts vai teritorija pret augsti patogēnisko putnu gripu veic vakcināciju, tās kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

i)

vakcinācijas programma atbilst XIII pielikumā izklāstītajām prasībām;

ii)

šā panta a) punktā minētā uzraudzības programma atbilst ne vien II pielikumā, bet arī XIII pielikuma 2. punktā izklāstītajām prasībām;

iii)

tā ir apņēmusies informēt Komisiju par jebkādām pārmaiņām attiecībā uz šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vakcinācijas programmu;

d)

šī trešā valsts vai teritorija vai to zona:

i)

attiecībā uz inkubējamām mājputnu (izņemot skrējējputnus) olām saskaņā ar 39. pantu tiek uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas;

ii)

attiecībā uz inkubējamām skrējējputnu olām:

saskaņā ar 39. pantu tiek uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas,

vai

saskaņā ar 39. pantu netiek uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, bet šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas par atbilstību XIV pielikumā Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sakarā izvirzītajām prasībām attiecībā uz izolāciju, uzraudzību un testēšanu;

e)

ja pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju tiek veikta vakcinācija, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

i)

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

vai

ii)

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

f)

tā ir apņēmusies pēc augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma Komisijai iesniegt šādu informāciju:

i)

informāciju par epidemioloģisko stāvokli 24 stundu laikā pēc tam, kad apstiprināts jebkāds augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums;

ii)

regulārus atjauninājumus par epidemioloģisko stāvokli;

g)

tā no augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sākotnējiem uzliesmojumiem iegūtus vīrusa izolātus ir apņēmusies iesniegt Eiropas Savienības references laboratorijai attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību.

106. pants

Inkubējamu olu izcelsmes objekts

Inkubējamu mājputnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja to izcelsme ir:

a)

inkubatorijos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 7. pantā noteiktās prasības, un:

i)

kuru apstiprinājums nav apturēts vai atcelts;

ii)

ap šiem inkubatorijiem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad inkubējamās olas iekrautas nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis augsti neviena patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

iii)

kuriem ir izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes piešķirts unikāls apstiprinājuma numurs;

b)

saimēs, kas turētas objektos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta prasībām, un:

i)

kuru apstiprinājums nav apturēts vai atcelts;

ii)

ap šiem objektiem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas nosūtīšanai uz Savienību paredzētās inkubējamās olas, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

iii)

vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad savāktas nosūtīšanai uz Savienību paredzētās olas, šajos objektos nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem.

107. pants

Inkubējamo olu izcelsmes saime

Inkubējamu mājputnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja olu izcelsme ir saimēs, kuras atbilst šādām prasībām:

a)

tās ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, un izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai;

b)

ja saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst:

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju vai

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz atzītām vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni un inkubējamās olas, no kurām cēlušies diennakti vecie cāļi, atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par katru sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija;

c)

attiecībā uz tām ir īstenota slimības uzraudzības programma, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 II pielikumā izklāstītajām prasībām, un ir konstatēts, ka tās nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:

i)

Gallus gallus gadījumā: Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum un Mycoplasma gallisepticum;

ii)

Meleagris gallopavo gadījumā: Salmonella arizonae (serogrupa O:18(k)), Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Mycoplasma meleagridis un Mycoplasma gallisepticum;

iii)

Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix, Anas spp. gadījumā: Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum;

d)

saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas tiek apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir piemērojuši šādus pasākumus:

i)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta;

ii)

pēc i) apakšpunktā minētās inficētās saimes nokaušanas vai nonāvēšanas objekts ir iztīrīts un dezinficēts;

iii)

kad ir pabeigta ii) apakšpunktā minētā tīrīšana un dezinfekcija, visām objektā mītošajām saimēm divos piegājienos ar vismaz 21 dienas intervālu un saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu veikti divi testi uz Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

e)

tās ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas objektā tiek apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus:

vai nu

i)

visai inficētajai saimei divos piegājienos ar vismaz 60 dienu intervālu saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu ir veikti divi testi uz putnu mikoplazomozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

vai

ii)

inficētā saime ir nokauta vai nonāvēta un iznīcināta, objekts ir iztīrīts un dezinficēts un, kad minētā tīrīšana un dezinfekcija ir pabeigta, visām objektā mītošajām saimēm divos piegājienos ar vismaz 21 dienas intervālu un saskaņā ar c) punktā minēto slimības uzraudzības programmu ir veikti divi testi uz putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

f)

tām izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 24 stundu laikā pirms brīža, kad inkubējamo olu sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis klīnisku inspekciju, lai noteiktu pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem, tai skaitā par I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kas relevantas attiecīgajā gadījumā, un par slimībām, kas radušās no jauna; un tām netika novēroti slimības simptomi, vai neradās pamats aizdomām par kādas šādas slimības klātbūtni.

108. pants

Sūtījumā esošās inkubējamās olas

Sūtījumus ar inkubējamām mājputnu olām ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)

ja inkubējamās olas ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai;

b)

ja inkubējamās olas ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

par sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija;

c)

inkubējamām olām jābūt marķētām:

i)

ar krāsainu tinti;

ii)

attiecībā uz inkubējamām mājputnu (izņemot skrējējputnus) olām – ar zīmogu, kas norāda 106. pantā minētā izcelsmes objekta unikālo apstiprinājuma numuru;

iii)

attiecībā uz inkubējamām skrējējputnu olām – ar zīmogu, uz kura ir izcelsmes trešās valsts vai teritorijas ISO kods un 106. pantā minētais izcelsmes objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

d)

inkubējamām olām jābūt dezinficētām saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem.

109. pants

Inkubējamu olu ievešana dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”

Inkubējamu olu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:

a)

tās nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

b)

to izcelsme ir saimēs, kuras atbilst kādā no turpmāk minētajiem punktiem paredzētajām prasībām:

i)

tās nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

vai

ii)

tās, izmantojot inaktivētu vakcīnu, ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

vai

iii)

tās, izmantojot dzīvu vakcīnu, ne vēlāk kā 60 dienas pirms olu savākšanas ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju.

3. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas

110. pants

Atkāpes un īpašas prasības attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas

Atkāpjoties no 101., 102., 106., 107. un 108. panta, sūtījumus, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas, atļauj ievest Savienībā, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir no objektiem:

i)

kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir reģistrējusi;

ii)

kuros 21 dienas periodā pirms dienas, kad savāktas inkubējamās olas, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem;

iii)

ap šiem objektiem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas inkubējamās olas, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

b)

kas attiecas uz vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu:

i)

inkubējamās olas pret augsti patogēnisko putnu gripu nav vakcinētas;

ii)

ja izcelsmes saimes pret augsti patogēnisko putnu gripu ir vakcinētas, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai;

c)

kas attiecas uz vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, inkubējamās olas pret minēto slimību nav vakcinētas un, ja izcelsmes saime ir vakcinēta pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, tad:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst vai nu:

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju,

vai

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz atzītām vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un inkubējamās olas atbilst XV pielikuma 2. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija;

d)

tie nāk no saimēm, kas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 24 stundu laikā pirms brīža, kad inkubējamo olu sūtījumi iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis klīnisku inspekciju, lai noteiktu pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem, tai skaitā par I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kas relevantas attiecīgajā gadījumā, un par slimībām, kas radušās no jauna; un saimēm netika novēroti slimības simptomi vai neradās pamats aizdomām par kādas šādas slimības klātbūtni;

e)

tie ir no saimēm:

i)

kas vismaz 21 dienas periodā pirms olu savākšanas ir bijušas izolētas izcelsmes objektā;

ii)

attiecībā uz ko testos, kuri pirms ievešanas Savienībā veikti saskaņā ar XVII pielikumā izklāstītajām testēšanas prasībām, kas attiecas uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) un mazāk nekā 20 inkubējamas šo putnu olas, ir konstatēts, ka saimes nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:

Gallus gallus gadījumā: Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum un Mycoplasma gallisepticum,

Meleagris gallopavo gadījumā: Salmonella arizonae (serogrupa O:18(k)), Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum, Mycoplasma meleagridis un Mycoplasma gallisepticum,

Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix, Anas spp. gadījumā: Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum.

4. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz noteiktām bezpatogēnu olām

111. pants

Atkāpe un īpašas prasības attiecībā uz noteiktām bezpatogēnu olām

Atkāpjoties no 98. panta prasībām par uzturēšanās periodu un no īpašajām dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas 105.–110. pantā un 112.–114. pantā, sūtījumus ar noteiktām bezpatogēnu olām, kas neatbilst iepriekš minētajos noteikumos noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām, ļauj ievest Savienībā, ja attiecībā uz tām ir ievērotas šādas dzīvnieku veselības prasības:

a)

to izcelsme ir saimēs:

i)

kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, ir brīvas no noteiktiem patogēniem un kurām visu šā īpašā statusa iegūšanai veikto testu un klīnisko izmeklējumu rezultāti ir bijuši labvēlīgi, ieskaitot to, ka testos, kas attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju un mazpatogēniskās putnu gripas vīrusu infekcijām veikti 30 dienu periodā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas dienas, iegūti negatīvi rezultāti;

ii)

kurām, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, vismaz reizi nedēļā ir veikta klīniska izmeklēšana un nav bijis slimības simptomu vai pamata aizdomām par jebkādas slimības klātbūtni;

iii)

kuras vismaz sešu nedēļu periodā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas dienas turētas objektos, kas atbilst Eiropas farmakopejā aprakstītajiem nosacījumiem;

iv)

kuras vismaz sešu nedēļu periodā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas dienas nav bijušas saskarē ar savvaļas putniem vai šā panta prasībām neatbilstošiem mājputniem;

b)

uz kurām ar krāsainas tintes zīmogu ir marķējums, kas norāda izcelsmes trešās valsts vai teritorijas ISO kodu un izcelsmes objekta unikālo apstiprinājuma numuru;

c)

kuras ir dezinficētas saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem.

5. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamu mājputnu olu pārvietošanu un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, kā arī attiecībā uz mājputniem, kuri izperināti no šīm olām

112. pants

Operatoru pienākumi attiecībā uz rīkošanos ar inkubējamām olām un no tām izperinātiem mājputniem pēc šādu olu ievešanas Savienībā

1.   Galamērķa objekta operatori inkubējamas mājputnu olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievieto vai nu:

a)

no citām inkubējamām olām nošķirtos inkubatoros [šajā regulā “inkubators” nav “inkubators” Regulas (ES) 2016/429 nozīmē], tai skaitā šķilšanās inkubatoros;

vai

b)

inkubatoros, tai skaitā šķilšanās inkubatoros, kur jau atrodas citas inkubējamas olas.

2.   Šā panta 1. punktā minētie operatori nodrošina, ka vaislas un produktīvie mājputni, kas ir izperināti no minētajā punktā minētajām inkubējamām olām, nepārtrauktu periodu:

a)

vismaz trīs nedēļas kopš izšķilšanās tiek turēti inkubatorijā;

vai

b)

vismaz trīs nedēļas kopš izšķilšanās tiek turēti vai nu tajā pašā dalībvalstī, vai citā dalībvalstī esošos objektos, uz kuriem tie pēc izperināšanas nosūtīti.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētajos periodos operatori mājputnus, kas izperināti no Savienībā ievestām inkubējamām olām, tur atsevišķi no citām mājputnu saimēm.

4.   Ja vaislas un produktīvie mājputni, kas ir izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, tiek ievesti telpās vai aplokos, kur atrodas arī citi mājputni, 2. punktā paredzētos attiecīgos periodus sāk skaitīt no dienas, kad ievests pēdējais putns, un, pirms noteiktie periodi nav beigušies, nevienu mājputnu no telpām vai aplokiem nepārvieto.

5.   Ja inkubējamas mājputnu olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievieto tādos inkubatoros, tai skaitā šķilšanās inkubatoros, kur jau ir citas inkubējamas olas:

a)

visiem mājputniem, kas izperināti no inkubējamām olām tajā pašā inkubatorā, tai skaitā šķilšanās inkubatorā, kur inkubējamās olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, piemēro 2.–4. punkta noteikumus;

b)

šā panta 2. punktā paredzētos attiecīgos periodus sāk skaitīt no dienas, kad ir izperināta pēdējā inkubējamā ola, kas Savienībā ievesta no trešās valsts vai tās teritorijas vai to zonas.

113. pants

Paraugu ņemšana un testēšana pēc ievešanas Savienībā

Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka galamērķa objekta oficiālais veterinārārsts vaislas un produktīvajiem mājputniem, kas izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ne vēlāk kā līdz 112. panta 2. punktā minēto attiecīgo periodu beigām veic klīnisku izmeklēšanu, un, ja nepieciešams, ņem paraugus testēšanai, kura vajadzīga to veselības statusa monitorēšanai.

114. pants

Kompetento iestāžu pienākums attiecībā uz paraugošanu un testēšanu, ko veic skrējējputniem no inkubējamām olām, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas

Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka skrējējputniem, kas izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, 112. panta 2. punktā paredzētajos periodos:

a)

kompetentā iestāde, izmantojot no katra skrējējputna ņemtu kloākas noslaucījumu vai fēču paraugu, veic vīrusa noteikšanas testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

b)

attiecībā uz skrējējputniem, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)” kompetentā iestāde papildus a) punktā minētajām prasībām katram skrējējputnam veic seroloģisku testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

c)

pirms atbrīvošanas no izolācijas visiem skrējējputniem a) un b) punktos paredzēto testu rezultāti ir bijuši negatīvi.

6. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām nebrīvē turētu putnu olām

115. pants

Sūtījumā esošās inkubējamās olas

Inkubējamu nebrīvē turētu putnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja olas iegūtas no nebrīvē turētiem putniem, kuri atbilst 55.–58. pantā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā.

7. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanu un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, kā arī attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem, kuri izperināti no šīm olām

116. pants

Rīkošanās ar inkubējamām nebrīvē turētu putnu olām pēc to ievešanas Savienībā, kā arī ar nebrīvē turētiem putniem, kas izperināti no šīm inkubējamām olām

Operatori galamērķa objektā rīkojas šādi:

a)

inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievieto no citām inkubējamām olām nošķirtos inkubatoros, tai skaitā šķilšanās inkubatoros;

b)

nodrošina, ka nebrīvē turētie putni, kas izperināti no 115. pantā minētajām nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām, tiek turēti apstiprinātā karantīnas objektā saskaņā ar 59.–61. panta prasībām.

3. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NOROBEŽOTIEM OBJEKTIEM PAREDZĒTIEM DZĪVNIEKU REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM, KAS NAV IEGŪTI NO NAGAIŅIEM UN KAS NAV INKUBĒJAMAS MĀJPUTNU UN NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU OLAS

117. pants

Prasības attiecībā uz 1. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ja šie sūtījumi nosūtīti no norobežotiem objektiem

Regulas 1. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu dzīvnieku spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kas nosūtīti no norobežotiem objektiem, kuri saskaņā ar 29. pantu norādīti sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumi tiek sūtīti uz norobežotu objektu Savienībā un ar nosacījumu, ka:

a)

galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir novērtējusi riskus, ko šādu reproduktīvo produktu ievešana varētu radīt Savienībai;

b)

šo reproduktīvo produktu donordzīvnieku izcelsme ir kādā trešā valstī, teritorijā vai zonā, kurai atļauts Savienībā ievest konkrētās sugas un kategorijas dzīvniekus;

c)

šo reproduktīvo produktu donordzīvnieku izcelsme ir norobežotā objektā, kas atrodas izcelsmes trešā valstī, teritorijā vai zonā un saskaņā ar 29. pantu norādīts tādu norobežotu objektu sarakstā, no kuriem Savienībā var atļaut ievest konkrētu sugu dzīvniekus;

d)

reproduktīvie produkti ir paredzēti tādam norobežotam objektam Savienībā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 95. pantu;

e)

reproduktīvos produktus transportē tieši uz d) punktā minēto norobežoto objektu.

118. pants

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem

Regulas 117. pantā minētos spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tie nav no tāda objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no tāda objekta, kurš atrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka tajā konstatēta kāda attiecīgajai turēto sauszemes dzīvnieku sugai relevanta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība;

b)

tie ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā nav ziņots par attiecīgajām turēto sauszemes dzīvnieku sugām relevantām D kategorijas slimībām;

c)

tie vismaz 30 dienu periodā pirms ievešanai Savienībā paredzētās spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā;

d)

tos klīniski izmeklējis par norobežotā objekta darbībām atbildīgais veterinārārsts, un dienā, kad ievākta sperma, oocīti vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi;

e)

ciktāl tas iespējams, tie vismaz 30 dienu periodā, pirms dienas, kad pirmo reizi tika ievākta ievešanai Savienībā paredzētā sperma, oocīti vai embriji, un šo reproduktīvo produktu ievākšanas laikā, nav izmantoti dabiskai vaislai;

f)

tie ir identificēti un reģistrēti saskaņā ar minētā norobežotā objekta noteikumiem.

119. pants

Prasības attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem

Regulas 117. pantā minētos spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumi atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir marķēti tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:

i)

attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves dienu;

ii)

donordzīvnieka(-u) sugas, ja nepieciešams,– pasugas, un identifikācijas datus;

iii)

norobežotā objekta unikālo apstiprinājuma numuru, kas ietver apstiprinājuma piešķiršanas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu;

iv)

jebkuru citu būtisku informāciju;

b)

tos pārvadā konteinerā:

i)

kuru par norobežotā objekta darbībām atbildīgais veterinārārsts pirms nosūtīšanas no norobežotā objekta ir aizzīmogojis un numurējis;

ii)

kurš pirms lietošanas ir iztīrīts un dezinficēts vai sterilizēts, vai arī ir jauns vienreizlietojams konteiners;

iii)

kurš ir pildīts ar kriogēno vielu, kas iepriekš nav izmantota citiem produktiem.

IV DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

1. SADAĻA

VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

120. pants

Ierobežojumi attiecībā uz ražošanas datumu

Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie produkti nav iegūti laikposmā, kad:

a)

attiecībā uz šādu produktu ievešanu no attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas Savienība ir noteikusi ar dzīvnieku veselību saistītus ierobežojošus pasākumus;

b)

atļauja Savienībā ievest šādus produktus no attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas ir apturēta.

121. pants

Apstrādes prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem

1.   Sūtījumus ar dzīvnieku izcelsmes produktiem (izņemot svaigus vai jēlus produktus) ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie produkti ir apstrādāti saskaņā ar šīs daļas 3.–6. sadaļu.

Pirmajā daļā minēto apstrādi:

a)

Savienība īpaši norādījusi sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un dzīvnieku izcelsmes produkta izcelsmes sugas;

b)

piemēro trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā;

c)

piemēro saskaņā ar prasībām, kas:

i)

attiecībā uz risku mazinošu apstrādi gaļas produktiem noteiktas XXVI pielikumā;

ii)

attiecībā uz risku mazinošu apstrādi piena produktiem noteiktas XXVII pielikumā;

iii)

attiecībā uz risku mazinošu apstrādi olu produktiem noteiktas XXVIII pielikumā.

2.   Pēc 1. punktā paredzētās apstrādes pabeigšanas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem līdz to iepakošanas brīdim rīkojas tādā veidā, lai nepieļautu nekādu krustkontamināciju, kas varētu radīt dzīvnieku veselības risku.

122. pants

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanas transportlīdzekļiem

Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi tikuši pārvadāti transportlīdzekļos, kas konstruēti, būvēti un uzturēti tā, ka pārvadāšanas laikā no izcelsmes vietas uz Savienību netiek apdraudēts dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statuss.

123. pants

Dzīvnieku izcelsmes produktu nosūtīšana uz Savienību

Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi uz galamērķi Savienībā nosūtīti atsevišķi no tādiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri neatbilst šajā regulā paredzētajām relevantajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā.

2. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGAS GAĻAS IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

1. NODAĻA

Vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigu gaļu

124. pants

Turētu dzīvnieku, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, nosūtīšana uz kautuvi

Tādas svaigas gaļas sūtījumus, kas iegūta no turētiem dzīvniekiem (izņemot saimniecībā turētus medījamos dzīvniekus, kas nonāvēti uz vietas) atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no turētiem dzīvniekiem, kuri atbilst šādām prasībām:

a)

dzīvnieku izcelsmes objekts atrodas vai nu:

i)

tajā pašā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā atrodas kautuve, kur svaigā gaļa iegūta;

vai

ii)

trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, no kuras brīdī, kad dzīvnieki tika nosūtīti uz kautuvi, Savienībā bija atļauts ievest svaigu relevantās sugas dzīvnieku gaļu;

b)

turētie dzīvnieki no izcelsmes objekta tieši nosūtīti uz kautuvi;

c)

pārvadāšanas laikā uz a) punktā minēto kautuvi turētie dzīvnieki:

i)

netika vesti caur tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas svaigas gaļas ievešanu Savienībā nav norādīta sarakstā;

ii)

nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem;

d)

transportlīdzekļi un konteineri, kas izmantoti turēto dzīvnieku pārvadāšanai uz a) punktā minēto kautuvi, atbilst 17. un 18. pantā noteiktajām prasībām.

125. pants

Savvaļas dzīvnieku vai uz vietas nonāvētu saimniecībā turētu medījamo dzīvnieku liemeņu nosūtīšana

Tādas svaigas gaļas sūtījumus, kas iegūta no savvaļas dzīvniekiem vai saimniecībā turētiem medījamiem dzīvniekiem, kas nonāvēti uz vietas, atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no liemeņiem, kuri atbilst šādām prasībām:

a)

liemeņi no nonāvēšanas vietas ir tieši nosūtīti uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu, kas atrodas tajā pašā sarakstā norādītajā trešā valstī vai teritorijā, vai zonā;

b)

pārvadāšanas laikā uz a) punktā minēto medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu liemeņi:

i)

netika vesti caur tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas svaigas gaļas ievešanu Savienībā nav norādīta sarakstā;

ii)

nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem vai liemeņiem;

c)

liemeņi uz a) punktā minēto medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu tika vesti transportlīdzekļos un konteineros, kas atbilst šādām prasībām:

i)

tie pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto liemeņu iekraušanas ir iztīrīti un dezinficēti ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atļautu dezinfekcijas līdzekli;

ii)

tie ir būvēti tā, lai pārvadāšanas laikā netiktu apdraudēts liemeņu veselības statuss.

126. pants

Pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes

Svaigas turētu un savvaļas dzīvnieku gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no dzīvniekiem, kuriem ir veiktas šādas apskates un ekspertīzes:

a)

attiecībā uz turētiem dzīvniekiem:

i)

pirmskaušanas apskate 24 stundu periodā pirms kaušanas;

ii)

pēckaušanas veterinārā ekspertīze, ko veic uzreiz pēc nonāvēšanas vai nokaušanas;

b)

attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem uzreiz pēc to nonāvēšanas veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

Oficiālais veterinārārsts izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā veic panta pirmajā daļā minētās apskates un ekspertīzes, lai izslēgtu I pielikumā minēto relevanto slimību un jaunradušos slimību klātbūtni.

127. pants

Rīkošanās ar dzīvniekiem, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, šo dzīvnieku nonāvēšanas vai kaušanas laikā

Svaigas gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir no dzīvniekiem, kuri nonāvēšanas vai kaušanas laikā nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem.

128. pants

Rīkošanās ar svaigu gaļu un tās sagatavošana svaigās gaļas izcelsmes objektā

Svaigas gaļas sūtījumus visu kaušanas un sadalīšanas procedūru laikā stingri nošķir no svaigas gaļas, kura neatbilst relevantajām 124.–146. pantā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz svaigas gaļas ievešanu Savienībā, un šādu nošķiršanu nodrošina vai nu līdz brīdim:

a)

kad gaļa tiek iepakota turpmākai glabāšanai vai nosūtīšanai uz Savienību,

vai

b)

attiecībā uz neiepakotu svaigu gaļu – līdz tā nonāk Savienībā.

2. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigu nagaiņu gaļu

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU GAĻU, KAS IEGŪTA NO TURĒTIEM UN SAVVAĻAS NAGAIŅIEM

129. pants

Tādu dzīvnieku sugas, no kuriem tiek iegūta svaiga nagaiņu gaļa

Svaigas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no šādu sugu dzīvniekiem:

a)

turētu nagaiņu gadījumā – no visām nagaiņu sugām;

b)

attiecībā uz savvaļas nagaiņiem un saimniecībā turētiem medījamiem nagaiņiem – no visām nagaiņu sugām, izņemot liellopus, aitas, kazas un mājas cūku šķirnes.

130. pants

Aizliegums attiecībā uz svaigu asiņu ievešanu

Savienībā nav atļauts ievest no nagaiņiem iegūtu svaigu asiņu sūtījumus, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

2. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU GAĻU, KAS IEGŪTA NO TURĒTIEM NAGAIŅIEM

131. pants

Turētu nagaiņu, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, uzturēšanās periods pirms to nokaušanas vai nonāvēšanas

1.   Attiecībā uz turētiem nagaiņiem, no kuriem tiek iegūta ievešanai Savienībā paredzētā svaigā gaļa, pirms to nokaušanas vai nonāvēšanas netiek prasīts ievērot uzturēšanās periodu, ja vien tie trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ievesti no:

a)

citas trešās valsts vai teritorijas, vai zonas, kas attiecībā uz to pašu sugu nagaiņu gaļas ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā, un turētie nagaiņi tajā uzturējušies vismaz trīs mēnešus pirms nokaušanas;

vai

b)

kādas dalībvalsts.

2.   Attiecībā uz turētiem nagaiņiem, no kuriem tiek iegūta ievešanai Savienībā paredzētā svaigā gaļa, bet izņemot 1. punktā minētos nagaiņus, nepārtrauktu periodu tieši pirms to nokaušanas vai nonāvēšanas dienas ievēro XXIII pielikumā paredzēto uzturēšanās periodu, kura laikā nagaiņi:

a)

nav atstājuši izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu;

b)

nav atstājuši izcelsmes objektu;

c)

nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa nagaiņiem.

132. pants

Atkāpe no prasības par turētu dzīvnieku, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, tiešu nosūtīšanu uz kautuvi

Atkāpjoties no 124. panta b) punkta, tādus svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus, kuri minētajām prasībām neatbilst, atļauj ievest Savienībā, ja vien sūtījumā esošā svaigā gaļa ir iegūta no liellopiem, aitām vai kazām, un:

a)

šie nagaiņi pēc sava izcelsmes objekta atstāšanas, līdz tie pienāk kautuvē, ir vesti tikai caur vienu objektu, kas veicis savākšanas operācijas un atbilst 20. panta b) punkta prasībām;

b)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi papildu garantijas, lai nodrošinātu, ka nagaiņu pārvietošanas laikā no to izcelsmes objekta, līdz tie pienāk kautuvē, nav ticis apdraudēts dzīvnieku veselības statuss;

c)

šā panta b) punktā minētā trešā valsts, teritorija vai to zona attiecībā uz šādu atkāpi ir norādīta sarakstā.

133. pants

Svaigas turētu nagaiņu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

1.   Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst minimālajiem slimībbrīvuma periodiem, kuri XXIV pielikuma A daļas tabulā sniegti attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kas ir relevantas tām sarakstā norādītajām nagaiņu sugām, no kurām ir iegūta svaigā gaļa.

Pirmajā daļā minētos minimālos periodus var samazināt attiecībā uz XXIV pielikuma B daļā norādītajām slimībām, ja tiek ievēroti tajā paredzētie specifiskie nosacījumi; Savienība šos specifiskos nosacījumus īpaši norāda sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un konkrētās svaigas gaļas izcelsmes sugas.

2.   Svaigas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā nav veikta vakcinācija pret 1. punktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām saskaņā ar XXV pielikuma A daļas tabulu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, vakcināciju pret mutes un nagu sērgu drīkst veikt, ja vien kompetentā iestāde nodrošina atbilstību XXV pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunktā vai 3.1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem, kurus Savienība īpaši norāda sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un konkrētās svaigas gaļas izcelsmes sugas.

134. pants

Turētu nagaiņu, no kuriem iegūta svaiga gaļa, izcelsmes objekts

1.   Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no nagaiņiem, kuri ir no objekta:

a)

kurā un ap kuru 10 km rādiusā, attiecīgā gadījumā ieskaitot arī kādas kaimiņvalsts teritoriju, 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav ziņots ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām ir atsauce XXIV pielikuma A daļā, un attiecībā uz kurām nagaiņu suga, no kuras iegūta nosūtīšanai uz Savienību paredzētā svaigā gaļa, ir norādīta sarakstā; vai

b)

attiecībā uz kuru kompetentās iestādes ir nodrošinājušas atbilstību XXV pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunktā un 3.1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem, kas jāizpilda, ja trešā valstī vai teritorijā vai to zonā mazāk nekā 12 mēnešus pirms nokaušanas dienas ir īstenota vakcinācija pret mutes un nagu sērgu; šādus nosacījumus Komisija īpaši norāda sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, no kuras ir atļauts Savienībā ievest svaigu nagaiņu gaļu, un pie svaigās gaļas izcelsmes sugas.

2.   Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no nagaiņiem, kuri ir no objekta:

a)

kurā esošie dzīvnieki saskaņā ar XXV pielikuma A daļu nav vakcinēti; vai

b)

kura atrodas trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kas atbilst XXIV pielikuma B daļas 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem; šādus nosacījumus Komisija īpaši ieraksta sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, no kuras Savienībā atļauts ievest svaigu nagaiņu gaļu, un pie svaigās gaļas izcelsmes sugas.

135. pants

Īpaša prasība attiecībā uz svaigu gaļu, kas iegūta no nagaiņiem, kuri pieder pie sugas Sus scrofa

Pie sugas Sus scrofa piederīgu turētu nagaiņu svaigas gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no dzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas turēti nošķirti no savvaļas nagaiņiem.

136. pants

Svaigas turētu nagaiņu gaļas izcelsmes objekts

Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta kautuvē vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektā, kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana vai nonāvēšana, nav ziņota ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām ir atsauce XXIV pielikuma A daļā.

3. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU SAVVAĻAS NAGAIŅU GAĻU

137. pants

Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura atbilst 133. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.

138. pants

Savvaļas nagaiņi, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa

Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas sūtījumus atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no dzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir nonāvēti vairāk nekā 20 km attālumā no robežas ar jebkuru trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura šajā laikā nav norādīta sarakstā attiecībā uz svaigas savvaļas nagaiņu sugu gaļas ievešanu Savienībā;

b)

tie ir nonāvēti apgabalā, ap kuru 20 km rādiusā iepriekšējo 60 dienu laikā nav ziņots par kādu no XXIV pielikuma A daļā minētajām slimībām.

139. pants

Medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objekts, no kura cēlusies svaiga savvaļas nagaiņu gaļa

Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektā, kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nonāvēšana, nav ziņots ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām ir atsauce XXIV pielikuma A daļā.

3. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigu gaļu, kas iegūta no mājputniem un medījamiem putniem

1. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU MĀJPUTNU GAĻU

140. pants

Uzturēšanās periods attiecībā uz mājputniem

Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kas:

a)

kopš izšķilšanās un līdz nokaušanas dienai turēti svaigās gaļas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā;

vai

b)

kā diennakti veci cāļi, vaislas, produktīvie vai nokaušanai paredzēti mājputni ir importēti no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kura attiecībā uz šādu preču importu Savienībā ir norādīta sarakstā, vai no kādas dalībvalsts, un imports noticis saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras, kā šīs regulas relevantās prasības.

141. pants

Svaigas mājputnu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad šis sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:

i)

šīs regulas II pielikumā;

vai

ii)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā;

b)

to saskaņā ar 38. pantu uzskata par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas;

c)

ja šī izcelsmes trešā valsts vai teritorija pret augsti patogēnisko putnu gripu ir veikusi vakcināciju, tās kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

i)

vakcinācijas programma atbilst XIII pielikumā izklāstītajām prasībām;

ii)

šā panta a) punktā minētā uzraudzības programma atbilst ne vien II pielikumā, bet arī XIII pielikuma 2. punktā izklāstītajām prasībām;

iii)

tā ir apņēmusies informēt Komisiju par jebkādām pārmaiņām attiecībā uz šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vakcinācijas programmu;

d)

kuru

i)

attiecībā uz mājputnu (izņemot skrējējputnus) svaigu gaļu saskaņā ar 39. pantu uzskata par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas;

ii)

attiecībā uz svaigu skrējējputnu gaļu vai nu:

to saskaņā ar 39. pantu uzskata par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas,

vai

saskaņā ar 39. pantu neuzskata par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, bet šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas par atbilstību XIV pielikumā Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sakarā izvirzītajām prasībām attiecībā uz izolāciju, uzraudzību un testēšanu;

e)

ja pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju tiek veikta vakcinācija, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:

i)

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; vai

ii)

izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni, no kuriem iegūta svaigā gaļa, atbilst XV pielikuma 3. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

f)

tā ir apņēmusies pēc jebkāda augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma Komisijai iesniegt šādu informāciju:

i)

informāciju par epidemioloģisko stāvokli 24 stundu laikā pēc tam, kad apstiprināts jebkāds augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums;

ii)

regulārus atjauninājumus par epidemioloģisko stāvokli;

g)

tā no augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sākotnējiem uzliesmojumiem iegūtus vīrusa izolātus ir apņēmusies iesniegt Eiropas Savienības references laboratorijai attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību.

142. pants

Mājputnu izcelsmes objekts

Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kuri ir no objekta:

a)

kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

b)

kurš attiecībā uz svaigu gaļu, kas iegūta no skrējējputniem, kuru izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz tādiem skrējējputniem, to inkubējamām olām un svaigu to gaļu, kā izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, ir izklāstītas XIV pielikuma 3. punkta b) un c) apakšpunktā.

143. pants

Mājputni, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa

1.   Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kas nav vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju vai atbilst šādām prasībām:

a)

ja mājputni ir vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai;

b)

ja mājputni ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:

i)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst:

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju vai

XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem attiecībā uz atzītām vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, un mājputni, no kuriem iegūta svaigā gaļa, atbilst XV pielikuma 3. punktā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem;

ii)

par sūtījumu ir sniegta XV pielikuma 4. punktā prasītā informācija.

2.   Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij vai teritorijai, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kuri 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimību, izmantojot dzīvu vakcīnu.

144. pants

Svaigas mājputnu gaļas izcelsmes objekts

Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir kautuvē:

a)

kurā kaušanas laikā nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma sakarā noteiktu ierobežojumu vai valsts tiesību aktos dzīvnieku veselības apsvērumu sakarā noteiktu oficiālu ierobežojumu;

b)

ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma.

2. IEDAĻA

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU MEDĪJAMO PUTNU GAĻU

145. pants

Svaigas medījamo putnu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

Svaigas medījamo putnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:

i)

šīs regulas II pielikumā;

vai

ii)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā;

b)

kurā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nonāvēšana, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sakarā noteiktu dzīvnieku veselības ierobežojumu.

146. pants

Svaigas medījamo putnu gaļas izcelsmes objekts

Svaigas medījamo putnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektā:

a)

kurā liemeņa apstrādes laikā nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma sakarā noteiktu ierobežojumu vai dzīvnieku veselības apsvērumu sakarā noteiktu oficiālu ierobežojumu;

b)

ap medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad saņemti liemeņi, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma.

3. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GAĻAS PRODUKTU UN APVALKU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

147. pants

Gaļas produktu apstrāde

Gaļas produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie gaļas produkti ir apstrādāti saskaņā ar 121. pantu, kā prasīts 148. vai 149. pantā.

148. pants

Gaļas produkti, kuriem nav jāveic risku mazinoša apstrāde

Gaļas produktu sūtījumus, kuros esošajiem gaļas produktiem nav veikta risku mazinošā apstrāde saskaņā ar XXVI pielikumu, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:

a)

izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona ir norādīta sarakstā attiecībā uz relevantās sugas svaigas gaļas ievešanu Savienībā un attiecībā uz šādas svaigas gaļas ievešanu Savienībā netiek prasīts izpildīt specifiskos nosacījumus saskaņā ar IV daļas 1. sadaļas 1. un 2. nodaļu;

b)

svaigā gaļa, ko pārstrādā gaļas produkta vajadzībām, atbilst visām prasībām attiecībā uz svaigas gaļas ievešanu Savienībā un tāpēc ir atbilstīga ievešanai Savienībā, un tās izcelsme ir:

i)

trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā gaļas produkts tika pārstrādāts;

ii)

trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz relevantās sugas svaigas gaļas ievešanu Savienībā norādīta sarakstā;

iii)

dalībvalstī.

149. pants

Gaļas produkti, kuriem ir jāveic risku mazinoša apstrāde

1.   Gaļas produktu sūtījumus, kuri neatbilst 148. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem veikta vismaz tāda risku mazinoša apstrāde, kāda aprakstīta XXVI pielikumā un kuru Savienība īpaši ierakstījusi sarakstā pie gaļas produkta izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas saskaņā ar 121. pantu, un ja gaļas produktu ražošanā pārstrādātās svaigās gaļas izcelsme ir:

a)

tajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā gaļas produkts ir pārstrādāts;

b)

sarakstā norādītā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, no kuras Savienībā atļauts ievest relevanto sugu svaigu gaļu;

c)

dalībvalstī.

2.   Gaļas produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem ir veikta vismaz risku mazinošā apstrāde “B” saskaņā ar XXVI pielikumu un ja svaigās gaļas, ko pārstrādā gaļas produktu vajadzībām, izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā:

a)

kas nav gaļas produkta ieguves trešā valsts vai teritorija vai to zona;

b)

kas arī norādīta sarakstā attiecībā uz relevantās sugas gaļas produktu ievešanu Savienībā, ievērojot nosacījumu, ka saskaņā ar 121. pantu tiek veikta risku mazinoša apstrāde, kuru Savienība īpaši ierakstījusi sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un pie relevantās sugas.

3.   Sūtījumus ar gaļas produktiem, kuru ražošanā pārstrādā svaigu mājputnu gaļu, atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja tiem ir veikta vismaz risku mazinošā apstrāde “D” saskaņā ar XXVI pielikumu un ja svaigās gaļas, ko pārstrādā gaļas produktu vajadzībām, izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā:

a)

kas attiecībā uz svaigas mājputnu gaļas ievešanu Savienībā norādīta sarakstā;

b)

kurā ir bijuši augstas patogenitātes putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas gadījumi vai uzliesmojumi.

4.   Ja sūtījumus ar gaļas produktiem, kuru ražošanā pārstrādāta svaiga gaļa no vairāk nekā vienas sugas dzīvniekiem, ieved no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā gaļas produkts ticis pārstrādāts, šādus sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)

ja svaigā gaļa tiek sajaukta, pirms to gaļas produkta ražošanā galīgi pārstrādā, gaļas produktiem saskaņā ar 121. pantu ir veikta prasīgākā no risku mazinošajām apstrādēm, kuras attiecībā uz dažādajām izcelsmes dzīvnieku sugām norādītas sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas; vai

b)

ja gaļas produkti sajaukti pēc katras atsevišķās gaļas produkta sastāvdaļas pārstrādes, gaļas produktiem saskaņā ar 121. pantu ir veikta risku mazinoša apstrāde, kura attiecībā uz katru konkrēto izcelsmes dzīvnieku sugu norādīta sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas.

5.   Tādu gaļas produktu sūtījumus, kuru ražošanā pārstrādāta svaiga gaļa no vairāk nekā vienas sugas dzīvniekiem, kā izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura nav gaļas produkta pārstrādes trešā valsts vai teritorija vai to zona, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem saskaņā ar 1. vai 2. punktu ir veikta risku mazinoša apstrāde.

150. pants

Dzīvnieku, no kuriem iegūta svaiga gaļa, izcelsmes objekts

Savienībā atļauj ievest tikai tādus gaļas produktu sūtījumus, kuru ražošanā pārstrādāta svaiga gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kā izcelsme ir objektā vai – savvaļas dzīvnieku gadījumā – vietā, kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums nosūtīts uz Savienību, nav ziņots ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, kas saskaņā ar I pielikumu ir relevantas gaļas produktu izcelsmes sugām.

151. pants

Ievešana dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”

Mājputnu gaļas produktu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij vai tās teritorijai, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja produkti iegūti no mājputniem, kas 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ar dzīvu vakcīnu.

152. pants

Īpašas prasības attiecībā uz apvalku ievešanu Savienībā

Apvalku sūtījumus, kas neatbilst 148. pantā paredzētajām prasībām, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem, kā aprakstīts XXVI pielikuma 2. daļā, ir veikta šāda risku mazinoša apstrāde:

a)

ja apvalku pārstrādē izmantotie pūšļi un zarnas cēlušies no liellopiem, aitām, kazām vai turētām cūkām, – izmanto apstrādes “Apvalku apstrāde Nr. 1” vai “Apvalku apstrāde Nr. 2”;

b)

ja apvalku pārstrādē izmantotie pūšļi un zarnas cēlušies no a) punktā neminētu sugu dzīvniekiem – izmanto apstrādes “Apvalku apstrāde Nr. 3”, “Apvalku apstrāde Nr. 4” vai “Apvalku apstrāde Nr. 5”.

4. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIENA, PIENA PRODUKTU, JAUNPIENA UN PRODUKTU UZ JAUNPIENA BĀZES IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

1. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigpienu, jaunpienu un produktiem uz jaunpiena bāzes

153. pants

Svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsmes valsts

Svaigpiena, jaunpiena vai produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas vismaz 12 mēnešu periodā pirms slaukšanas dienas ir bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un govju mēra vīrusa infekcijas, un šajā laikā nav veikta vakcinācija pret minētajām slimībām.

154. pants

Dzīvnieki, no kuriem iegūts svaigpiens, jaunpiens un produkti uz jaunpiena bāzes

1.   Svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošais svaigpiens, jaunpiens un produkti uz jaunpiena bāzes iegūti no dzīvniekiem, kuri pieder pie sugām Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis vai Camelus dromedarius.

2.   Svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, sūtījumā esošais svaigpiens, jaunpiens un produkti uz jaunpiena bāzes iegūti no dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir izpildītas uzturēšanās prasības, kas paredz, ka šiem dzīvniekiem vismaz trīs mēnešu periodā pirms slaukšanas dienas bez pārtraukumiem jāuzturas slaukšanas trešā valstī vai teritorijā vai to zonā.

2. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz piena produktiem

155. pants

Piena produktu apstrāde

Piena produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie piena produkti ir apstrādāti saskaņā ar 156. vai 157. pantu.

156. pants

Piena produkti, kuriem nav jāveic risku mazinoša apstrāde

Piena produktu sūtījumus, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura attiecībā uz svaigpiena ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā, atļauj ievest Savienībā bez iepriekšējas specifiskas risku mazinošas apstrādes, ja sūtījumā esošie piena produkti atbilst šādām prasībām:

a)

to ražošanā pārstrādātais svaigpiens ir iegūts no dzīvniekiem, kas pieder pie sugām Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis vai Camelus dromedarius;

b)

piena produktu pārstrādē izmantotais svaigpiens atbilst visām relevantajām vispārīgajām prasībām, kas attiecībā uz ievešanu Savienībā noteiktas 3.–10. pantā, kā arī īpašajām prasībām, kas attiecībā uz svaigpiena ievešanu Savienībā noteiktas 153. un 154. pantā, un tādējādi ir derīgs ievešanai Savienībā, un svaigpiena izcelsme ir:

i)

sarakstā norādītā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā piena produkti tika pārstrādāti;

ii)

tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav sarakstā norādītā piena produktu pārstrādes trešā valsts vai teritorija vai to zona, un no kuras Savienībā atļauts ievest svaigpienu; vai

iii)

kādā dalībvalstī.

157. pants

Piena produkti, kuriem ir jāveic risku mazinoša apstrāde

1.   Tādu piena produktu sūtījumus, kas neatbilst 156. pantā izklāstītajām prasībām, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem piena produktiem ir veikta vismaz viena no XXVII pielikuma A slejā sniegtajām risku mazinošajām apstrādēm un ja:

a)

to ražošanā pārstrādāts tādu dzīvnieku piens, kas pieder pie sugām Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis vai Camelus dromedarius;

b)

to izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona vismaz 12 mēnešu periodā pirms slaukšanas dienas nav bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un govju mēra vīrusa infekcijas, vai šajā laikā ir veikta vakcinācija pret minētajām slimībām.

2.   Piena produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem piena produktiem ir veikta vismaz viena no XXVII pielikuma B slejā sniegtajām risku mazinošajām apstrādēm un ja tie ražoti, pārstrādājot pienu, kas iegūts no 1. punkta a) apakšpunktā neminētu sugu dzīvniekiem.

3.   Tādu piena produktu sūtījumus, kuru ražošanā pārstrādāts vairāk nekā no vienas sugas dzīvniekiem iegūts svaigpiens vai vairāk nekā no vienas sugas dzīvniekiem iegūti piena produkti, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šiem piena produktiem ir veikta vai nu:

a)

ja svaigpiens vai piena produkti tiek sajaukti pirms produkta galīgās pārstrādes – prasīgākā no risku mazinošajām apstrādēm, kuras attiecībā uz katru izcelsmes dzīvnieku sugu norādītas sarakstā; vai

b)

ja produktu sajaukšana notiek pēc tam, kad ir pārstrādāta katra piena produkta sastāvdaļa, – risku mazinošā apstrāde, kas paredzēta katrai konkrētajai izcelsmes dzīvnieku sugai.

5. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ OLU UN OLU PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

1. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz olām

158. pants

Olu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

Olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo olu izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu piemēro slimības uzraudzības programmu, kura atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:

a)

šīs regulas II pielikumā;

vai

b)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā.

159. pants

Olu izcelsmes objekts

Olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo olu izcelsme ir objektā, kas atbilst šādām prasībām:

a)

30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, un līdz dienai, kad izdots sertifikāts ievešanai Savienībā, objektā nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; un

b)

ap objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, un līdz dienai, kad izdots sertifikāts ievešanai Savienībā, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma.

2. NODAĻA

Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz olu produktiem

160. pants

Olu produktu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona

Olu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo olu produktu izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu piemēro slimības uzraudzības programmu, kura atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:

a)

šīs regulas II pielikumā;

vai

b)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā.

161. pants

Olu izcelsmes objekts

Olu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie olu produkti ražoti, pārstrādājot olas, kuru izcelsme ir objektā:

a)

kurā 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vīrusa un Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma;

b)

ap objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vai nu:

i)

vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma; vai

ii)

30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, ir bijis augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojums, un olu produktam ir veikta viena no XXVIII pielikuma 1. punktā izklāstītajām olu produktiem paredzētajām risku mazinošajām apstrādēm;

c)

ap objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vai nu:

i)

vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, nav bijis neviena Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; vai

ii)

30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, ir bijis Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums, un olu produktam ir veikta viena no XXVIII pielikuma 2. punktā izklāstītajām olu produktiem paredzētajām risku mazinošajām apstrādēm.

6. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KOMBINĒTU PRODUKTU SASTĀVĀ ESOŠU PĀRSTRĀDĀTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

162. pants

Gaļas produktus saturoši kombinēti produkti un piena un/vai olu produktus saturoši ilgi neglabājami kombinēti produkti

1.   Šādu turpmāk minēto kombinēto produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie kombinētie produkti ir no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz konkrētā šādu kombinēto produktu sastāvā esošā dzīvnieku izcelsmes produkta ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā:

a)

gaļas produktus saturoši kombinēti produkti;

b)

piena produktus vai olu produktus saturoši kombinēti produkti, kas nav tā pārstrādāti, lai kļūtu ilgi glabājami.

2.   Kombinētu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja 1. punktā minēto kombinēto produktu sastāvā esošie pārstrādātie dzīvnieku izcelsmes produkti:

a)

atbilst:

i)

šīs regulas 1. daļā noteiktajām relevantajām vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā;

ii)

šīs daļas 3.–5. sadaļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz konkrētā dzīvnieku izcelsmes produkta ievešanu Savienībā;

b)

ir iegūti vai nu:

i)

tajā pašā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir kombinētā produkta izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona un ir norādīta sarakstā,

ii)

Savienībā; vai

iii)

trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz šo ar specifisko risku mazinošu apstrādi neapstrādātu produktu ievešanu Savienībā ir saskaņā ar 148. un 156. pantu norādīta sarakstā, ja arī tā trešā valsts vai teritorija vai to zona, kur kombinētais produkts ražots, ir norādīta sarakstā attiecībā uz šo produktu ievešanu Savienībā bez pienākuma piemērot specifisku risku mazinošu apstrādi.

163. pants

Ilgi glabājami piena un/vai olu produktus saturoši kombinēti produkti

Tikai piena vai olu produktus saturošu kombinētu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja kombinēto produktu sastāvā esošie piena un olu produkti ir apstrādāti tā, lai kļūtu ilgi glabājami apkārtējās vides temperatūrā un tiem:

a)

ir veikta šādām turpmāk minētajām apstrādēm vismaz līdzvērtīga apstrāde:

i)

XXVII pielikuma B slejā aprakstītās risku mazinošās apstrādes piena produktiem;

ii)

XXVIII pielikumā aprakstītās risku mazinošās apstrādes olu produktiem;

b)

atkāpjoties no 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta, ar tiem kopā ir kombinēto produktu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas operatora deklarācija, kas apliecina, ka kombinēto produktu sastāvā esošajiem piena un olu produktiem ir veikta vismaz a) punktā paredzētā risku mazinošā apstrāde.

7. SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PERSONĪGAI LIETOŠANAI PAREDZĒTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

164. pants

Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām un papildprasībām attiecībā uz mākslīgo piena maisījumu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtikas un personīgai lietošanai paredzētu īpašu pārtikas produktu ievešanu

Atkāpjoties no prasībām, kas noteiktas I daļas 3.–10. pantā un 120.–163. pantā, sūtījumus ar mākslīgo sauso piena maisījumu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtiku un medicīniskiem nolūkiem paredzētiem īpašiem pārtikas produktiem, kuri satur minētajām prasībām neatbilstošus dzīvnieku izcelsmes produktus, atļauj ievest Savienībā, ja šie produkti:

a)

paredzēti personīgai lietošanai;

b)

to kopējais daudzums nepārsniedz 2 kg uz cilvēku;

c)

pirms atvēršanas nav jāatdzesē;

d)

ir iepakotas kādas firmas zīmolpreces, kas paredzētas tiešai pārdošanai galapatērētājam;

e)

ir ar neskartu iepakojumu, ja vien prece netiek patlaban lietota.

165. pants

Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti personīgai lietošanai un kā izcelsme ir noteiktās trešās valstīs vai teritorijās vai to zonās

1.   Atkāpjoties no I daļas 3.–10. pantā un 120.–163. pantā paredzētajām prasībām, bet izņemot 3. panta a) punkta i) apakšpunkta prasības, sūtījumus ar minētajām prasībām neatbilstošiem dzīvnieku izcelsmes produktiem atļauj ievest Savienībā, ja šie produkti paredzēti personīgai lietošanai un ja to izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās, kas uz īpašu ar Savienību noslēgtu nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību pamata norādītas sarakstā attiecībā uz personīgai lietošanai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu konkrētu daudzumu ievešanu Savienībā.

2.   Konkrētais kopējais daudzums, ko kāda persona var ievest sev līdzi Savienībā, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kāds attiecībā uz šo trešo valsti vai teritoriju norādīts sarakstā.

V DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO SARAKSTĀ NORĀDĪTO SUGU ŪDENSDZĪVNIEKU UN NO ŠĀDĀM SUGĀM IEGŪTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ, KĀ ARĪ TO PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS

1. SADAĻA

VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 1. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTO ŪDENSDZĪVNIEKU UN TO PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

166. pants

Ūdensdzīvnieku inspekcija pirms nosūtīšanas

172. panta d), e) un f) apakšpunktā neminētu ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja eksportētājā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā 72 stundu periodā pirms brīža, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis šo ūdensdzīvnieku klīnisku inspekciju, lai noteiktu slimību simptomus un anormālu mirstību.

167. pants

Ūdensdzīvnieku nosūtīšana uz Savienību

Ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

tie no izcelsmes objekta tieši nosūtīti uz Savienību;

b)

pārvadāšanas laikā pa gaisu, jūru, dzelzceļu vai autoceļiem tie nav tikuši izkrauti, pārvietoti uz citu transportlīdzekli vai izkrauti no pārvadāšanas konteinera, un ūdens, kurā tie tiek pārvadāti, nav mainīts kādā trešā valstī vai teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas ūdensdzīvnieku ievešanu Savienībā nav norādīta(-as) sarakstā;

c)

tie nav pārvadāti apstākļos, kas apdraud to veselības statusu, konkrētāk:

i)

attiecīgā gadījumā tie tikuši iekrauti un pārvadāti ūdenī, kas nemaina to veselības statusu;

ii)

izmantotie transportlīdzekļi un konteineri ir būvēti tā, lai pārvadāšanas laikā netiktu apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss;

iii)

pirms iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību konteiners vai dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis saskaņā ar protokolu un izmantojot izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli ir iztīrīts un dezinficēts, tā nodrošinot, ka pārvadāšanas laikā netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss;

d)

no brīža, kad tie izcelsmes objektā iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, līdz brīdim, kad tie pienākuši Savienībā, tie nav pārvadāti kopā ar zemāka veselības statusa ūdensdzīvniekiem vienā un tajā pašā ūdenī, konteinerā vai dzīvu zivju pārvadāšanas kuģī vai kopā ar ūdensdzīvniekiem, kas nav paredzēti ievešanai Savienībā;

e)

ja kādā trešā valstī, teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas attiecībā uz konkrētu sugu un kategorijas ūdensdzīvnieku ievešanu Savienībā norādīta(-s) sarakstā, tiem bijusi nepieciešama pārvadāšanas ūdens apmaiņa, minētā procedūra nav apdraudējusi pārvadājamo dzīvnieku veselības stāvokli un ir veikta tikai šādos gadījumos:

i)

sauszemes transportēšanas veidu gadījumā – ūdens apmaiņas punktos, kurus apstiprinājusi tās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, kur ūdens apmaiņu veic;

ii)

dzīvu zivju pārvadāšanas kuģa gadījumā – vismaz 10 km attālumā no jebkura akvakultūras objekta, kas atrodas maršrutā no izcelsmes vietas līdz galamērķim Savienībā.

168. pants

Ūdensdzīvnieku pārvadāšana ar kuģi

Ja ūdensdzīvnieku sūtījumu nosūtīšana uz Savienību kaut daļā no ceļa aptver pārvadāšanu ar kuģi vai dzīvu zivju pārvadāšanas kuģi, šādus saskaņā ar 167. pantu pārvadātus ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem ūdensdzīvniekiem līdztekus veterinārajam sertifikātam ir pievienota deklarācija, kuru dienā, kad kuģis pienāk galamērķa ostā, parakstījis kuģa kapteinis un kurā sniegta šāda informācija:

a)

izbraukšanas osta trešā valstī vai teritorijā;

b)

pienākšanas osta Savienībā;

c)

ja kuģis piestājis ostās ārpus šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas – piestāšanas ostas;

d)

apstiprinājums, ka visu ceļu no izbraukšanas ostas trešā valstī vai teritorijā līdz pienākšanas ostai Savienībā ūdensdzīvnieku sūtījums ir atbildis relevantajām prasībām, kas izklāstītas 167. pantā.

169. pants

Īpašas prasības attiecībā uz pārvadāšanu un marķēšanu

1.   Ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki konteinera ārpusē ir identificēti ar salasāmu etiķeti vai – ja tos pārvadā ar dzīvu zivju pārvadāšanas kuģi – šā kuģa manifestā izdarītu ierakstu, kas attiecas uz minētā sūtījuma vajadzībām izdoto veterināro sertifikātu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā salasāmajā etiķetē iekļauj arī vismaz šādu informāciju:

a)

konteineru skaits sūtījumā;

b)

katrā konteinerā esošo sugu nosaukums;

c)

katras klātesošās sugas dzīvnieku skaits katrā konteinerā;

d)

nolūks, kādam tie paredzēti.

3.   Ievešanai Savienībā paredzētie dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) atbilst šādām prasībām:

a)

konteinera ārpusē tie identificēti ar salasāmu etiķeti, kas attiecas uz šā sūtījuma vajadzībām izdoto veterināro sertifikātu;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā salasāmajā etiķetē attiecīgā gadījumā ietver arī šādu paziņojumu:

i)

lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā paredzētas zivis;

ii)

lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā paredzēti gliemji;

iii)

lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā paredzēti vēžveidīgie.

170. pants

Prasības attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu un izcelsmes objektu

1.   Sūtījumus ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti ir no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir brīvi no šādām sarakstā norādītām slimībām:

i)

A un B kategorijas ūdensdzīvnieku slimībām;

ii)

ja ūdensdzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti paredzēti nosūtīšanai uz dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem ar statusu “brīva(-as) no slimības” vai ar apstiprinātu konkrētās slimības izskaušanas programmu – relevantajām C kategorijas slimībām;

iii)

C kategorijas slimībām visos gadījumos, kad ūdensdzīvniekus paredzēts palaist savvaļā;

iv)

ja galamērķa dalībvalsts ir veikusi šīs regulas 176. pantā minētos valsts pasākumus, XXIX pielikumā minēto sugu ūdensdzīvniekiem arī jābūt ar izcelsmi trešās valstīs, teritorijās, zonās vai nodalījumos, kas ir brīva(-as) no minētajā pielikumā minētajām slimībām;

b)

visu šajā trešā valstī vai teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas veic eksportu uz Savienību, ievesto sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku izcelsmei ir jābūt citā tādā trešā valstī vai teritorijā, vai to zonā vai nodalījumā, kas ir brīva(-as) no a) punktā minētajām slimībām;

c)

izcelsmes trešā valstī vai teritorijā nav veikta sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku vakcinācija pret A kategorijas, B kategorijas vai attiecīgā gadījumā C kategorijas slimībām.

2.   Sūtījumus ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti nāk no objekta, kas:

a)

ir reģistrēts saskaņā ar prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā Regulas (ES) 2016/429 VI daļas II sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā noteiktās prasības;

vai

b)

ir apstiprināts saskaņā ar prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/429 IV daļas II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/691 (23) II daļas I sadaļā.

171. pants

Vektorsugas

1.   Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā sniegtās tabulas 4. slejā norādīto sugu ūdensdzīvniekus par minēto slimību vektoriem uzskata tikai tad, ja ir iestājušies XXX pielikumā izklāstītie apstākļi.

2.   Dzīvnieku izcelsmes produktus no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), kas iegūti no Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā norādītajām sugām, neuzskata par minētā pielikuma sarakstā norādīto slimību vektoriem, kad tos ieved Savienībā.

172. pants

Atkāpes attiecībā uz noteiktu sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku kategorijām

Atkāpjoties no 170. panta, minētajā pantā noteiktās prasības nepiemēro šādām ūdensdzīvnieku kategorijām:

a)

ūdensdzīvniekiem, kuri paredzēti nosūtīšanai uz slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, kur tos paredzēts apstrādāt lietošanai pārtikā;

b)

ūdensdzīvniekiem, kas paredzēti izpētes nolūkiem un tiek nosūtīti uz norobežotiem objektiem, kurus šim nolūkam apstiprinājusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde;

c)

šā panta b) punktā neminētiem savvaļas ūdensdzīvniekiem ar nosacījumu, ka tie karantinēti karantīnas objektā, kuru šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde:

i)

izcelsmes trešā valstī; vai

ii)

Savienībā;

d)

gliemjiem vai vēžveidīgajiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem iepakoti un marķēti lietošanai pārtikā un kas, ja tos atgrieztu atpakaļ ūdens vidē, nevarētu izdzīvot;

e)

gliemjiem vai vēžveidīgajiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem iepakoti un marķēti lietošanai pārtikā un paredzēti tālākai apstrādei bez uzglabāšanas apstrādes vietā;

f)

dzīvām gliemenēm vai vēžveidīgajiem, kas bez tālākas apstrādes paredzēti lietošanai pārtikā ar nosacījumu, ka tie iepakoti mazumtirdzniecības iepakojumos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 nosacījumiem.

173. pants

Atkāpes, ko piemēro noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus)

Atkāpjoties no 170. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktās prasības nepiemēro šādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus):

a)

dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), kuri paredzēti nosūtīšanai uz slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, kur tos paredzēts apstrādāt lietošanai pārtikā;

b)

lietošanai pārtikā paredzētām zivīm, kas nokautas un izķidātas pirms nosūtīšanas uz Savienību.

174. pants

Rīkošanās ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) pēc to ievešanas Savienībā

1.   Pēc ievešanas Savienībā sūtījumus ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus):

a)

tieši transportē uz galamērķi Savienībā;

b)

ar tiem rīkojas tā, lai nodrošinātu, ka netiek kontaminēti dabiskie ūdeņi.

2.   Operators Savienībā ievestus ūdensdzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) nepalaiž vai citādi neiegremdē dabiskos ūdeņos Savienībā, izņemot gadījumus, kad to atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā minētā palaišana vai iegremdēšana notiek.

3.   Šīs dalībvalsts kompetentā iestāde šā panta 2. punktā minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja palaišana vai iegremdēšana dabiskos ūdeņos nepazemina šo ūdensdzīvnieku veselības statusu palaišanas vietā; palaišanai savvaļā jebkurā gadījumā jāatbilst 170. panta a) punkta iii) apakšpunktam.

4.   Operators pienācīgi rīkojas ar pārvadājamo ūdeni, kas ticis izmantots ūdensdzīvnieku sūtījumiem, lai netiktu pieļauta Savienības dabisko ūdeņu kontaminēšanās.

2. SADAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, LAI IEROBEŽOTU NOTEIKTU SARAKSTĀ NENORĀDĪTU SLIMĪBU IETEKMI

175. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības, kas jāievēro, lai ierobežotu tādu sarakstā nenorādītu slimību ietekmi, attiecībā uz kurām dalībvalstīs ir veikti valsts pasākumi

1.   To dalībvalstu kompetentās iestādes, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. pantu veikušas valsts pasākumus pret sarakstā nenorādītām slimībām, rīkojas tā, lai nepieļautu šādu sarakstā neminētu slimību ievazāšanu, un to panāk, piemērojot dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz ūdensdzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) ievešanu šajās Savienības dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde tādu sugu ūdensdzīvnieku sūtījumus, kas uzņēmīgas pret 1. punktā minētajām slimībām, ievest savas valsts teritorijā atļauj tikai tad, ja sūtījuma izcelsmes trešā valstī vai teritorijā nav veikta vakcinācija pret šīm slimībām.

3.   Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde nodrošina, ka tādu 2. punktā minēto sugu ūdensdzīvnieku, kas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā, vai to zonā vai nodalījumā ir ievesti, izcelsme ir tādā citā trešā valstī, zonā vai nodalījumā, kas arī ir brīva(-as) no relevantās slimības.

4.   Regulas 172. un 173. pantā paredzētās atkāpes piemēro tādiem ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem, kas minēti 2. punktā un paredzēti nosūtīšanai uz dalībvalstīm, kurās veic valsts pasākumus pret šā panta 1. punktā minētajām slimībām.

5.   Ar šā panta 2. punktā minētajiem ūdensdzīvniekiem un no tiem iegūtiem produktiem pēc to ievešanas Savienībā rīkojas saskaņā ar 174. panta nosacījumiem.

VI DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO, IEVEDOT NOTEIKTAS 3. UN 5. PANTĀ MINĒTAS PRECES, KĀ GALAMĒRĶIS NAV SAVIENĪBA, UN NOTEIKTAS PRECES, KĀ IZCELSME IR SAVIENĪBĀ UN KAS TIEK ATGRIEZTAS SAVIENĪBĀ

176. pants

Prasības attiecībā uz tranzītu caur Savienību

1.   Šīs regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kā izcelsme nav Savienībā, bet kas caur Savienību tiek vesti tranzītā un ir paredzēti nosūtīšanai uz galamērķi ārpus Savienības, pārvadāt tranzītā caur Savienību atļauj tikai tad, ja vai nu:

a)

tie atbilst visām I līdz V daļā noteiktajām relevantajām prasībām attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā; vai

b)

tie ietilpst specifisko nosacījumu tvērumā, kurus Savienība nolūkā mazināt jebkādu iespējamu dzīvnieku veselības risku, kas saistīts ar šādu pārvietošanu, īpaši norādījusi sarakstā pie attiecīgās sarakstā norādītās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un pie konkrētās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas.

2.   Šīs regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kā izcelsme ir Savienībā un kas pēc tranzīta caur kādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu tiek atgrieztas Savienībā, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst visām relevantajām prasībām, kuras attiecībā uz konkrētās kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā noteiktas I līdz V daļā, izņemot gadījumus, kad tie iekļaujas šādu noteikumu tvērumā:

a)

regulas 177.–182. pantā noteiktās papildprasības;

vai

b)

specifiski nosacījumi, kurus Savienība nolūkā mazināt jebkādu iespējamu dzīvnieku veselības risku, kas saistīts ar šādu pārvietošanu, īpaši norādījusi sarakstā pie attiecīgās sarakstā norādītās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un pie konkrētās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētos specifiskos nosacījumus nosaka un pie trešās valsts vai teritorijas vai to zonas norāda, balstoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā:

a)

Regulas (ES) 2016/429 230. pantā noteiktos kritērijus;

b)

tranzītam paredzēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu konkrēto sugu un kategoriju un saistītos dzīvnieku veselības riskus;

c)

ģeogrāfiskos ierobežojumus;

d)

tradicionālos tirdzniecības ceļus;

e)

citus būtiskus faktorus.

177. pants

Papildprasības attiecībā uz tādu Savienības izcelsmes reģistrētu zirgu ievešanu, kas pēc pagaidu eksporta uz trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kurā tie piedalījušies sacensībās, sacīkstēs vai jāšanas sporta kultūras pasākumos, atgriežas Savienībā

1.   Tādu reģistrētu zirgu sūtījumus, kas uz pagaidu termiņu bijuši eksportēti no dalībvalsts uz kādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura attiecībā uz zirgu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām papildprasībām:

a)

ārpus Savienības tie uzturējušies Komisijas norādītu laikposmu un tās norādītos nolūkos ne ilgāk par 90 dienām;

b)

trešā valstī vai teritorijā vai to zonā tie turēti izolācijā, izņemot sacīkšu, sacensību vai kultūras pasākumu un citu saistīto aktivitāšu (tai skaitā treniņu, iesildīšanās nodarbību un priekšsacīkšu demonstrējumu) norises laiku;

c)

tie turēti tikai tādās trešās valstīs vai teritorijās vai to zonās, kas pieder pie tās pašas sanitārās grupas, pie kuras pieder nosūtīšanas uz Savienību trešā valsts vai teritorija, saskaņā ar XI pielikuma B daļā norādītajām specifiskajām prasībām, un uz trešo valsti vai teritoriju vai tieši uz nosūtīšanas zonu tie pārvietoti saskaņā ar nosacījumiem, kas ir vismaz tikpat stingri kā nosacījumi, kas būtu jāievēro, pārvietojot tos tieši uz Savienību.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, reģistrētu zirgu ievešanu Savienībā pēc pagaidu eksporta uz tādām trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām, kuras pieder pie dažādām sanitārajām grupām, atļauj tikai attiecībā uz reģistrētiem zirgiem, kas piedalījušies vienīgi augsta līmeņa specializētās sacensībās vai sacīkstēs.

178. pants

Īpašas prasības attiecībā uz tādu nagaiņu, mājputnu un ūdensdzīvnieku ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts atteikuma tos ielaist

1.   Tādu nagaiņu, mājputnu un ūdensdzīvnieku sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

atteikumu sniegusī trešā valsts vai teritorija ir tāda trešā valsts vai teritorija vai to zona, kas attiecībā uz konkrēto atgriezto sugu un kategoriju dzīvnieku ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētie dzīvnieki nav vesti tranzītā caur a) apakšpunktā neminētu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu;

c)

dzīvniekiem ir klāt šādi dokumenti:

i)

sākotnējais veterinārais sertifikāts, ko izdevusi dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tam līdzvērtīgi sistēmā IMSOC iesniegti elektroniski sertifikāti, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā oficiālā veterinārā sertifikāta autentificēta kopija;

ii)

viens no šādiem dokumentiem:

trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes vai citas publiskas iestādes oficiāla deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls un attiecīgā gadījumā sniegts apstiprinājums, ka ir izpildītas d) apakšpunkta prasības,

vai

tādu aizzīmogotu sūtījumu gadījumā, kam oriģinālā plomba saglabāta neskarta, par sūtījumu atbildīgā operatora deklarācija, kurā apliecināts, ka pārvadājums noticis saskaņā ar d) apakšpunkta ii) punktu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar d) apakšpunkta iii) punktu;

iii)

izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kurā sniegta piekrišana sūtījumu pieņemt un norādīts tā atgriešanas galamērķis;

d)

ja sūtījumi šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā bijuši izkrauti, trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apliecina, ka:

i)

tā atļāvusi un pārraudzījusi dzīvnieku tiešu izkraušanu to izolēšanai un pagaidu darbībām ar tiem piemērotās telpās, kas atrodas trešās valsts vai teritorijas robežkontroles punkta telpās;

ii)

ir ieviesti pasākumi, kas rezultatīvi novērš tiešu un netiešu saskari starp sūtījumā esošajiem dzīvniekiem un jebkādiem citiem dzīvniekiem;

iii)

vajadzības gadījumā tika nodrošināta rezultatīva aizsardzība pret attiecīgo dzīvnieku slimību vektoriem.

2.   Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.

179. pants

Īpašas prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku (izņemot nagaiņus, mājputnus un ūdensdzīvniekus) ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas atteikuma tos ielaist

1.   Tādu dzīvnieku (izņemot nagaiņus, mājputnus un ūdensdzīvniekus) sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem ir klāt šādi dokumenti:

a)

sākotnējais veterinārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tam līdzvērtīgi sistēmā IMSOC iesniegti elektroniski sertifikāti, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā oficiālā veterinārā sertifikāta autentificēta kopija;

b)

viens no šādiem dokumentiem:

i)

trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes vai citas publiskas iestādes oficiāla deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls;

vai

ii)

aizzīmogotu sūtījumu gadījumā vai neatvērtu konteineru gadījumā – par sūtījumu atbildīgā operatora deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls;

c)

izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kurā sniegta piekrišana sūtījumu pieņemt un norādīts tā atgriešanas galamērķis.

2.   Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.

180. pants

Īpašas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu un iepakotu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas atteikuma tos ielaist

1.   Tādu reproduktīvo produktu un iepakotu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

reproduktīvie produkti ir to oriģinālajā konteinerā un dzīvnieku izcelsmes produktu iepakojums ir neskarts;

b)

reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem ir klāt šādi dokumenti:

i)

sākotnējais veterinārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes vietas dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tam līdzvērtīgs sistēmā IMSOC iesniegts elektronisks sertifikāts, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā oficiālā veterinārā sertifikāta autentificēta kopija,

ii)

viens no šādiem turpmāk uzskaitītajiem dokumentiem, kurā norādīts atteikuma iemesls un attiecīgā gadījumā izkraušanas, uzglabāšanas un atkārtotas iekraušanas datums un vieta trešā valstī vai tās teritorijā, kā arī apliecināts, ka ir izpildītas c) apakšpunkta prasības:

trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes vai citas publiskas iestādes deklarācija vai

ar neskartu oriģinālo plombu aizzīmogota konteinera gadījumā – par sūtījumu atbildīgā operatora deklarācija;

iii)

dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kurā sniegta piekrišana sūtījumu pieņemt un norādīts tā atgriešanas galamērķis;

c)

ja a) un b) apakšpunktā minētie reproduktīvie produkti vai dzīvnieku izcelsmes produkti šajā trešā valstī vai teritorijā tikuši izkrauti, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apliecina, ka:

i)

ar reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem nav veiktas nekādas citas darbības, kā vien izkraušana, uzglabāšana un atkārtota iekraušana;

ii)

ir ieviesti pasākumi, kas reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu izkraušanas, uzglabāšanas un atkārtotas iekraušanas laikā rezultatīvi novērš reproduktīvo produktu konteinera vai dzīvnieku izcelsmes produktu iepakojuma kontaminēšanu ar sarakstā norādīto slimību patogēniem.

2.   Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.

181. pants

Īpašas prasības attiecībā uz tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc sarakstā norādītas trešās valsts vai teritorijas atteikuma tos ielaist

1.   Tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc sarakstā norādītas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

atteikumu sniegusī trešā valsts vai teritorija ir norādīta sarakstā attiecībā uz konkrēto atpakaļ uz Savienību nosūtīto sugu un kategoriju produktiem;

b)

dzīvnieku izcelsmes produktiem ir klāt šādi dokumenti:

i)

sākotnējais veterinārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tam līdzvērtīgi sistēmā IMSOC iesniegti elektroniski sertifikāti, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā oficiālā sertifikāta autentificēta kopija;

ii)

viens no šādiem dokumentiem:

trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes vai citas publiskas iestādes oficiāla deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls un sniegts apstiprinājums, ka uz sūtījuma pārvadāšanas transportlīdzekļa vai konteinera esošā plomba tika atvērta tikai oficiāliem nolūkiem, ka ar produktiem rīkojās tikai vismazākajā šiem nolūkiem nepieciešamajā mērā, jo īpaši – neizkraujot tos, un pēc tam transportlīdzeklis vai konteiners nekavējoties tika aizzīmogots no jauna, vai

aizzīmogotu sūtījumu gadījumā – par sūtījumu atbildīgā operatora deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls;

iii)

dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kurā sniegta piekrišana sūtījumu pieņemt un norādīts tā atgriešanas galamērķis.

2.   Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.

182. pants

Īpašas prasības attiecībā uz tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc sarakstā nenorādītas trešās valsts atteikuma tos ielaist

1.   Tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc tādas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, kura attiecībā uz atpakaļ nosūtīto konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā nav norādīta sarakstā, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

sūtījums ir aizzīmogots, un oriģinālā plomba ir neskarta;

b)

dzīvnieku izcelsmes produktiem ir klāt šādi dokumenti:

i)

sākotnējais veterinārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tam līdzvērtīgi sistēmā IMSOC iesniegti elektroniski sertifikāti, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā oficiālā veterinārā sertifikāta autentificēta kopija;

ii)

viens no šādiem dokumentiem:

trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes vai citas publiskas iestādes oficiāla deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls, vai

par sūtījumu atbildīgā operatora deklarācija, kurā norādīts atteikuma iemesls;

iii)

dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kurā sniegta piekrišana sūtījumu pieņemt un norādīts tā atgriešanas galamērķis.

2.   Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.

VII DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

183. pants

Atcelšana

No 2021. gada 21. aprīļa atceļ šādus tiesību aktus:

Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013,

Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010,

Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008,

Komisijas Lēmums 2007/777/EK,

Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009,

Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012,

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759.

184. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(3)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp..

(4)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).

(5)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 64 lpp.).

(6)  EFSA Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupa (AHAW); Scientific Opinion on animal health risk mitigation treatments as regards imports of animal casings. EFSA Journal, 2012. g.; 10(7): 2820. 32 lpp.] doi:10.2903/j.efsa.2012.2820. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.

(7)  Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

(8)  Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2013. gada 7. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Savienībā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 47, 20.2.2013., 1. lpp.).

(10)  Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regula (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).

(11)  Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

(12)  Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(13)  Komisijas 2009. gada 9. februāra Regula (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.).

(14)  Komisijas 2012. gada 11. janvāra Regula (ES) Nr. 28/2012, ar ko nosaka sertifikācijas prasības atsevišķu salikto produktu importam Savienībā un tranzītam caur Savienību un groza Lēmumu 2007/275/EK un Regulu (EK) Nr. 1162/2009 (OV L 12, 14.1.2012., 1. lpp.).

(15)  Komisijas 2016. gada 28. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/759, ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK (OV L 126, 14.5.2016., 13. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(17)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.).

(18)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).

(19)  Komisijas 2019. gada 24. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/1666, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina saistībā ar nosacījumiem attiecībā uz noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu transportēšanas un atvešanas pārraudzību no atvešanas robežkontroles punkta līdz uzņēmumam galamērķa vietā Savienībā (OV L 255, 4.10.2019., 1. lpp.).

(20)  Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).

(22)  Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.).

(23)  Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētā regula (ES) 2020/691, ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 345 lpp.).


I PIELIKUMS

TO SLIMĪBU SARAKSTS, PAR KURĀM EKSPORTĒTĀJĀ TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ IR SPĒKĀ PAZIŅOŠANAS UN ZIŅOŠANAS PRASĪBA

1.   SAUSZEMES DZĪVNIEKI

Visas sarakstā norādītās slimības, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 5. pantā un uzskaitītas tās II pielikumā un attiecas uz Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma sarakstā norādītajām sauszemes dzīvnieku sugām.

2.   REPRODUKTĪVIE PRODUKTI

2.1.   Iegūti no nagaiņiem

Mutes un nagu sērga

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija

Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija

Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija

Govju infekciozais rinotraheīts / infekciozais pustulozais vulvovaginīts

Govju virusālā diareja

Govju kampilobakterioze

Trihomonoze

Govju enzootiskā leikoze

Infekciozais epididimīts (Brucella ovis)

Zirgu virusālā arterīta infekcija

Zirgu infekciozā anēmija

Ķēvju kontagiozais metrīts

Klasiskais cūku mēris

Aujeski slimības vīrusa infekcija

Cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija

2.2.   Iegūti no mājputniem un nebrīvē turētiem putniem

Visas sarakstā norādītās slimības, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 5. pantā un uzskaitītas tās II pielikumā un ir relevantas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma sarakstā norādītajām mājputnu un nebrīvē turētu putnu sugām, no kurām iegūti reproduktīvie produkti, ko atļauts ievest Savienībā.

3.   DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, KAS IEGŪTI NO NAGAIŅIEM, MĀJPUTNIEM UN SAVVAĻAS MEDĪJAMIEM PUTNIEM

3.1.   Svaiga nagaiņu gaļa

Mutes un nagu sērga

Govju mēra vīrusa infekcija

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

Aitu bakas un kazu bakas

Mazo atgremotāju mēris

Klasiskais cūku mēris

Āfrikas cūku mēris

3.2.   Svaiga mājputnu un savvaļas medījamo putnu gaļa

Augsti patogēniskā putnu gripa

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

3.3.   Gaļas produkti no nagaiņiem

Mutes un nagu sērga

Govju mēra vīrusa infekcija

Klasiskais cūku mēris

Āfrikas cūku mēris

3.4.   Gaļas produkti no mājputniem un savvaļas medījamiem putniem

Augsti patogēniskā putnu gripa

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

3.5.   Piens, jaunpiens, piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes

Mutes un nagu sērga

Govju mēra vīrusa infekcija

4.   ŪDENSDZĪVNIEKI UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI NO ŪDENSDZĪVNIEKIEM

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

Virusālā hemorāģiskā septicēmija

Infekciozā hematopoētiskā nekroze

Inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas

Koiju herpesvīrusa slimība

Mikrocytos mackini infekcija

Perkinsus marinus infekcija

Bonamia ostreae infekcija

Bonamia exitiosa infekcija

Marteilioze (Marteilia refringens)

Tauras sindroma vīrusa infekcija

Dzeltenās galvas vīrusa infekcija

Balto plankumu sindroma vīrusa infekcija


II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS SLIMĪBAS UZRAUDZĪBAS PROGRAMMĀM

(kā minēts 10. pantā)

Iesniedzot slimības uzraudzības programmu, tajā jānorāda vismaz šāda informācija:

a)

apraksts par slimības epidemioloģisko situāciju pirms uzraudzības programmas īstenošanas sākšanas datuma un dati par slimības epidemioloģisko attīstību;

b)

dzīvnieku mērķpopulācija, epidemioloģiskās vienības un uzraudzības programmas zonas;

c)

apraksts par:

i)

kompetentās iestādes organizāciju;

ii)

to, kā tiek pārraudzīta uzraudzības programmas īstenošana;

iii)

to, kādas oficiālās kontroles jāveic programmas īstenošanas laikā;

iv)

visu relevanto operatoru, dzīvnieku veselības speciālistu, veterinārārstu, dzīvnieku veselības laboratoriju un citu iesaistīto privātpersonu vai juridisko personu lomu programmā;

d)

ģeogrāfiskā un administratīvā apgabala, kur paredzēts īstenot uzraudzības programmu, apraksts un demarkācija;

e)

programmas īstenošanas progresa indikatori;

f)

izmantojamās diagnostikas metodes, testējamo paraugu skaits, testēšanas biežums un paraugu ņemšanas modeļi;

g)

riska faktori, kas jāņem vērā, plānojot riska izvērtēšanā balstītu selektīvu uzraudzību.


III PIELIKUMS

1. tabula

Prasības attiecībā uz nagaiņu, medus bišu un kameņu uzturēšanās periodiem pirms to ievešanas Savienībā

Dzīvnieku suga un kategorija

Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kā minēts 11. panta b) punkta i) apakšpunktā

Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes objektā, kā minēts 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā

Minimālais periods bez saskares ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem, kā minēts 11. panta b) punkta iii) apakšpunktā

Liellopi, aitas, kazas un cūkas

6 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 6 mēnešiem)

40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām)

30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām)

Nokaušanai paredzēti liellopi, aitas, kazas un cūkas

3 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem)

40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām)

30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām)

Zirgi (izņemot reģistrētus zirgu sugas dzīvniekus)

3 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem)

30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām), izņemot Āfrikas zirgu mēra riska apgabalus, kuros šis periods ir 40 dienas

15 dienas

Reģistrēti zirgu sugas dzīvnieki

40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām)

30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām), izņemot Āfrikas zirgu mēra riska apgabalus, kuros šis periods ir 40 dienas

15 dienas

Reģistrēti zirgi, kas pēc pagaidu eksporta nolūkā piedalīties sacensībās, sacīkstēs vai ar jāšanas sportu saistītos kultūras pasākumos atgriežas Savienībā

Līdz 30 dienām vai līdz 90 dienām (īpašu sacensību, sacīkšu vai ar jāšanas sportu saistītu kultūras pasākumu gadījumā)

Nav noteikts

Visā pagaidu eksporta periodā

Nagaiņi (izņemot liellopus, aitas, kazas, cūkas un zirgus)

6 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 6 mēnešiem)

40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām)

6 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 6 mēnešiem)

Medus bites un kamenes

Kopš izšķilšanās

Kopš izšķilšanās

Kopš izšķilšanās


2. tabula

Prasības attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu uzturēšanās periodiem pirms to ievešanas Savienībā

Putnu kategorija

Uzturēšanās periods attiecas uz

Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kā minēts 11. panta b) punkta i) apakšpunktā

Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes objektā, kā minēts 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā

Minimālais periods bez saskares ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem, kā minēts 11. panta b) punkta iii) apakšpunktā

Vaislas mājputni

AC

3 mēneši vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem)

6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām)

6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām)

Produktīvie mājputni lietošanai pārtikā paredzētas gaļas un olu ražošanai

AC

3 mēneši vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem)

6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām)

6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām)

Produktīvie mājputni medījamo putnu krājumu atjaunošanai

AC

6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām)

30 dienas vai kopš izšķilšanās

30 dienas vai kopš izšķilšanās

Nokaušanai paredzēti mājputni

AC

6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām)

30 dienas vai kopš izšķilšanās

30 dienas vai kopš izšķilšanās

Diennakti veci cāļi

AC

Kopš izšķilšanās

Kopš izšķilšanās

Kopš izšķilšanās

FO

3 mēneši

6 nedēļas

Mazāk nekā 20 vaislas, produktīvie un nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)

AC

3 mēneši vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem)

3 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 nedēļām)

3 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 nedēļām)

Mazāk nekā 20 diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnus)

AC

Kopš izšķilšanās

Kopš izšķilšanās

Kopš izšķilšanās

FO

3 mēneši

3 nedēļas

3 nedēļas pirms dienas, kad savāktas olas, no kurām izperināti diennakti vecie cāļi

Nebrīvē turēti putni

AC

NA

3 nedēļas vai kopš izšķilšanās

3 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 nedēļām)

AC =

sūtījumā esošie dzīvnieki.

FO =

izcelsmes saime.

NA =

nepiemēro.


IV PIELIKUMS

A DAĻA

1.

Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi, kā tas attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) paredzēts 22. panta 1. punktā

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*1)

Mutes un nagu sērga

24 mēneši (*2)

24 mēneši (*2)

24 mēneši (*2)

24 mēneši (*2)

24 mēneši (*2)

24 mēneši (*2)

24 mēneši (*2)

Govju mēra vīrusa infekcija

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

NA

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

12 mēneši

NA

NA

NA

NA

NA

12 mēneši

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

NA

12 mēneši

12 mēneši

NA

12 mēneši

12 mēneši

NA

Aitu bakas un kazu bakas

NA

12 mēneši

12 mēneši

NA

NA

NA

NA

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

NA

12 mēneši

12 mēneši

NA

NA

NA

12 mēneši

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

12 mēneši

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

12 mēneši (*2)

NA

NA

12 mēneši

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

12 mēneši

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA =

nepiemēro.

2.

Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Āfrikas zirgu mēris

24 mēneši

3.

Minimālie periodi, kuru laikā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā nav ziņots par slimību, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 22. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Venecuēlas zirgu encefalomielīts

24 mēneši

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

36 mēneši (*3)

Vaislas sērga

24 mēneši (*3)

Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)

24 mēneši (*3)

B DAĻA

Specifiskie nosacījumi saskaņā ar 22. panta 3. punktu, kurus trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei jānodrošina, ja šī trešā valsts vai teritorija vai to zona no noteiktām slimībām bijusi brīva mazāk par šī pielikuma A daļā noteikto periodu

Mutes un nagu sērga

Papildu informācija, kas vajadzīga, lai varētu noteikt datumu, no kura šo trešo valsti vai teritoriju vai to zonu uzskata par brīvu no mutes un nagu sērgas.

Klasiskais cūku mēris

a)

Papildu informācija, kas vajadzīga, lai varētu noteikt datumu, no kura šo trešo valsti vai teritoriju vai to zonu uzskata par brīvu no klasiskā cūku mēra;

b)

ievešanai Savienībā paredzētie dzīvnieki klasiskā cūku mēra noteikšanas testā uzrādījuši negatīvu reakciju; tests veikts 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību.

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

a)

Izcelsmes objektā vismaz 6 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav ziņots par šo slimību;

b)

Komisija ir atzinusi uzraudzības programmu, kas izcelsmes objektā īstenota attiecībā uz vaislas zirgiem, lai pierādītu infekcijas neesību minētajā 6 mēnešu periodā.

Vaislas sērga

a)

Izcelsmes objektā vismaz 6 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav ziņots par šo slimību;

b)

Komisija ir atzinusi uzraudzības programmu, kas izcelsmes objektā īstenota, lai pierādītu infekcijas neesību minētajā 6 mēnešu periodā.

Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)

a)

Izcelsmes objektā vismaz 6 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav ziņots par šo slimību;

b)

Komisija ir atzinusi uzraudzības programmu, kas izcelsmes objektā īstenota, lai pierādītu infekcijas neesību minētajā 6 mēnešu periodā.

C DAĻA

1.

Nevakcinēšanas prasības, kas saskaņā ar 22. panta 4. punkta a) apakšpunktu izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai jāievēro attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus)

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*4)

Mutes un nagu sērga

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

Govju mēra vīrusa infekcija

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

NA

NV/NVA

NV/NVA

NV/NVA

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

NV/NVA

NA

NA

NA

NA

NA

NV/NVA

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

NA

NV/NVA

NV/NVA

NA

NV/NVA

NV/NVA

NA

Aitu bakas un kazu bakas

NA

NV/NVA

NV/NVA

NA

NA

NA

NA

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

NA

NV/NVA

NV/NVA

NA

NA

NA

NV/NVA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

NV/NVA

NA

NA

NA

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

NVA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NV =

trešā valstī, teritorijā vai zonā vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav veikta vakcinācija un nav ievesti vakcinēti dzīvnieki.

NVA =

ievešanai Savienībā paredzētie dzīvnieki nav vakcinēti.

NA =

nepiemēro.

2.

Nevakcinēšanas prasības, kas saskaņā ar 22. panta 4. punkta b) apakšpunktu izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai jāievēro attiecībā uz zirgiem

Āfrikas zirgu mēris

Izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav veikta sistemātiska vakcinācija, un vismaz pēdējo 40 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību zirgi nav vakcinēti.

Venecuēlas zirgu encefalomielīts

Vismaz pēdējo 60 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību zirgi nav vakcinēti.


(*1)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*2)  Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošināti specifiski nosacījumi saskaņā ar B daļu, kā to paredz 22. panta 3. punkts.

(*3)  Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošināti specifiski nosacījumi saskaņā ar B daļu, kā to paredz 22. panta 3. punkts.

(*4)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.


V PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS SAISTĪBĀ AR IEVEŠANU SAVIENĪBĀ JĀIEVĒRO TREŠAI VALSTIJ VAI TERITORIJAI VAI TO ZONAI ATTIECĪBĀ UZ TO SLIMĪBBRĪVUMU NO MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE, M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJAS UN BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJU

1.    MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE UN M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 22. PANTA 5. PUNKTĀ)

1.1.   Liellopi

Ja liellopu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz liellopiem ir brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae, M. tuberculosis) infekcijas, tiem jāatbilst vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:

a)

pēdējo 30 dienu periodā pirms dienas, kad liellopi nosūtīti uz Savienību, tiem ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 2. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi; vai

b)

tie ir jaunāki par sešām nedēļām.

2.    BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 22. PANTA 6. PUNKTĀ)

2.1.   Liellopi

Ja liellopu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz liellopiem bez vakcinācijas ir brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, tiem jāatbilst vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:

a)

dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, un kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm, ir veikts tests uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās izmanto vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu; vai

b)

tie ir jaunāki par 12 mēnešiem; vai

c)

tie ir kastrēti.

2.2.   Aitas un kazas

Ja aitu un kazu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz aitām un kazām bez vakcinācijas ir brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, tām jāatbilst vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:

a)

dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, un kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm, ir veikts tests uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās izmanto vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu; vai

b)

dzīvnieki ir jaunāki par 6 mēnešiem; vai

c)

dzīvnieki ir kastrēti.


VI PIELIKUMS

A DAĻA

SPECIFISKIE NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ SAISTĪBĀ AR IZCELSMES TREŠĀS VALSTS VAI TERITORIJAS VAI TO ZONAS SLIMĪBBRĪVUMU NO INFEKCIOZĀ KATARĀLĀ DRUDŽA VĪRUSA (1.–24. SEROTIPA) INFEKCIJAS DIVU GADU PERIODĀ

(KĀ MINĒTS 22. PANTA 7. PUNKTĀ)

Ja sarakstā norādīto sugu nagaiņu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas, to izcelsmei jābūt tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst vismaz vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:

a)

dzīvnieki ir turēti tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilstoši definīcijai Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 ir sezonāli brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas:

i)

vismaz 60 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību; vai

ii)

vismaz 28 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību, un tiem, izmantojot paraugus, kas ievākti vismaz 28 dienas pēc dzīvnieka ievešanas šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura ir sezonāli brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas, ir veikts seroloģisks tests, kura rezultāti bijuši negatīvi; vai

iii)

vismaz 14 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību, un tiem, izmantojot paraugus, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc dzīvnieka ievešanas šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura ir sezonāli brīva no BTV, ir veikts polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) tests, kura rezultāti bijuši negatīvi;

b)

dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā darbojas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļu izstrādāta un īstenota uzraudzības sistēma, un tie ir vakcinēti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24.), par kuriem iepriekšējo divu gadu laikā attiecīgajā trešā valstī, teritorijā vai zonā ir ziņots, un dzīvniekiem vēl nav beidzies vakcīnas specifikācijās norādītais garantētais imunitātes periods, kā arī tie atbilst vismaz vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:

i)

vakcinēšana notikusi vairāk nekā 60 dienas pirms nosūtīšanas uz Savienību; vai

ii)

tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu, un tiem, izmantojot paraugus, kas ievākti vismaz 14 dienas pēc vakcīnas specifikācijā noteiktās imūnaizsardzības izveidošanās, ir veikts PCR tests, kura rezultāti bijuši negatīvi;

c)

dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā darbojas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļu izstrādāta un īstenota uzraudzības sistēma, un dzīvniekiem ir veikts seroloģisks tests, ar ko var noteikt specifiskās antivielas pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24.), par kuriem šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā, un iegūtie rezultāti bijuši pozitīvi, un:

i)

minētais seroloģiskais tests veikts ar paraugiem, kas ievākti vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas dienas;

vai

ii)

minētais seroloģiskais tests veikts, izmantojot vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas ievāktus paraugus, un dzīvniekiem, izmantojot ne agrāk kā 14 dienas pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, ievāktus paraugus, ir veikts PCR tests, kura rezultāti bijuši negatīvi.

B DAĻA

SPECIFISKIE NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPU SŪTĪJUMU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ SAISTĪBĀ AR IZCELSMES TREŠĀS VALSTS VAI TERITORIJAS VAI TO ZONAS SLIMĪBBRĪVUMU NO GOVJU ENZOOTISKĀS LEIKOZES

(KĀ MINĒTS 22. PANTA 8. PUNKTĀ)

Ja liellopu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir brīva no govju enzootiskās leikozes, to izcelsmei jābūt objektā, kurā 24 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav ziņots par šo slimību:

a)

attiecībā uz dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem – tiem ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts laboratorisks izmeklējums govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi, izmantojot:

a)

paraugus, kas vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemti divos piegājienos, dzīvniekus šajā laikā turot izolācijā no citiem šajā objektā esošiem liellopiem, vai

b)

paraugu, kas ņemts pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību, kā arī visiem objektā turētajiem liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, izmantojot paraugus, kas pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemti divos piegājienos ar vismaz četru mēnešu intervālu, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts laboratorisks izmeklējums govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi;

b)

attiecībā uz dzīvniekiem, kas jaunāki par 24 mēnešiem – tie ir dzimuši mātītēm, kurām, izmantojot paraugus, kas pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemti divos piegājienos vismaz ar četru mēnešu intervālu, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts laboratorisks izmeklējums govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi.


VII PIELIKUMS

PAPILDPRASĪBAS, KAS SAISTĪBĀ AR NOTEIKTĀM C KATERORIJAS SLIMĪBĀM JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ

(KĀ MINĒTS 22. PANTA 9. PUNKTĀ)

1.   GOVJU INFEKCIOZAIS RINOTRAHEĪTS / INFEKCIOZAIS PUSTULOZAIS VULVOVAGINĪTS

1.1.   Liellopi

Liellopi nedrīkst būt vakcinēti, un tiem jābūt turētiem karantīnā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, un tiem ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1. Jāizmanto kāda no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm, un iegūtajam rezultātam jābūt negatīvam. Turklāt tests jāveic ar paraugu, kas izcelsmes objektā ievākts 15 dienu periodā pirms dienas, kad liellopi nosūtīti uz Savienību.

1.2.   Kamieļi un brieži

Kamieļiem un briežiem, kas paredzēti ievešanai dalībvalstī vai tās zonā, kuras statuss attiecībā uz liellopiem ir “brīva no govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta” vai kurā ir apstiprināta šīs slimības izskaušanas programma, jābūt no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par govju infekciozo rinotraheītu / infekciozo pustulozo vulvovaginītu dzīvniekiem, kuri pieder pie tās pašas sugas, pie kuras pieder sūtījumā esošie dzīvnieki.

2.   GOVJU VIRUSĀLĀ DIAREJA

Dzīvnieki nav vakcinēti pret govju virusālo diareju, un tiem ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests govju virusālās diarejas vīrusa antigēna vai genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi, un vai nu:

a)

dzīvnieki vismaz 21 dienas periodā pirms nosūtīšanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā un – attiecībā uz grūsnām mātītēm – tām, izmantojot paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; vai

b)

dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vai nu pirms nosūtīšanas, vai – attiecībā uz grūsnām mātītēm – pirms apsēklošanas, kura ir esošās grūsnības pamatā, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir pozitīvi.

3.   AUJESKI SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJA

Dzīvnieki nav vakcinēti pret Aujeski slimības vīrusa infekciju, un attiecībā uz tiem ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

vismaz 30 dienu periodā tie ir tikuši turēti apstiprinātā karantīnas objektā; un

b)

tiem, izmantojot divos piegājienos ar vismaz 30 dienu intervālu ņemtus paraugus, no kuriem pēdējais paraugs ņemts 15 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 7. daļā dotu diagnostikas metodi ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu Aujeski slimības vīrusu, un iegūtais rezultāts bijis negatīvs.


VIII PIELIKUMS

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU IZCELSMES OBJEKTU

1.

Minimālie apgabali (rādiuss) un periodi (pirms nosūtīšanas uz Savienību), kuru laikā saskaņā ar 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu nagaiņu (izņemot zirgus) izcelsmes objektā un apgabalā ap to nav ziņots par slimību

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*1)

Mutes un nagu sērga

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

Govju mēra vīrusa infekcija

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

NA

NA

10 km/30 dienas

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

Aitu bakas un kazu bakas

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

NA

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

10 km/30 dienas

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

NA

NA

NA

Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija

150 km/2 gadi (*2)

150 km/ 2 gadi (*2)

150 km/ 2 gadi (*2)

NA

150 km/ 2 gadi (*2)

150 km/ 2 gadi (*2)

150 km/ 2 gadi (*2)

NA =

nepiemēro.

2.

Minimālie periodi, kuru laikā izcelsmes objektā nav ziņots par slimību, kā tas attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) paredzēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*3)

Burkholderia mallei (zirgu ļaunie ienāši)

NA

6 mēneši

NA

Tāpat kā zirgiem (4. punkts)

NA

Trakumsērga

30 dienas

Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)

30 dienas (*4)

30 dienas (*4)

30 dienas (*4)

NA

30 dienas (*4)

30 dienas (*4)

30 dienas (*4)

Liesas sērga

15 dienas

Aujeski slimības vīrusa infekcija

NA

30 dienas

NA

NA =

nepiemēro.

3.

Minimālie apgabali (rādiuss) un periodi, kuru laikā izcelsmes objektā un apgabalā ap to nav ziņots par zirgu infekciozās anēmijas gadījumiem vai uzliesmojumiem, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā

 

Apgabals

Periods

Prasības, kas jāizpilda, ja objektā ir bijis slimības uzliesmojums

Zirgu infekciozā anēmija

200 m

3 mēneši

Visi zirgi tiek turēti izolācijā tik ilgi, kamēr, izmantojot paraugus, kas pēc inficētā dzīvnieka nokaušanas ņemti divos piegājienos vismaz ar trīs mēnešu intervālu, tiek pabeigts seroloģisks tests zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, kura rezultāti ir negatīvi

4.

Minimālie periodi, kuru laikā izcelsmes objektā nav ziņots par noteiktu slimību gadījumiem vai uzliesmojumiem, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā

 

Periods

Prasības, kas jāizpilda, ja objektā iepriekš ir bijis slimības uzliesmojums

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

6 mēneši

Ja izcelsmes objektā trīs gadu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir ziņots par šo infekciju, pēc pēdējā uzliesmojuma kompetentā iestāde objektam bija noteikusi pārvietošanas ierobežojumus, kas palikuši spēkā:

līdz inficētie dzīvnieki tika nonāvēti un iznīcināti, un

atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz 6 mēnešus pēc dienas, kad inficētie dzīvnieki tika nonāvēti un iznīcināti un objekts iztīrīts un dezinficēts, saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2015. gada redakcija) 2.5.11. nodaļas 3.1. punktu tika veikts tests, un iegūtie rezultāti bija negatīvi.

Venecuēlas zirgu encefalomielīts

6 mēneši

Ja zirgi ir no objekta, kas atrodas tādā trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, ir ziņots par Venecuēlas zirgu encefalomielītu, tie atbilst i) punkta nosacījumiem un nosacījumiem, kas paredzēti ii) vai iii) punktā:

i)

vismaz 21 dienas periodā pirms pārvietošanas tie bijuši klīniski veseli, bet visiem ii) vai iii) punktā minētajiem dzīvniekiem, kam bijusi vērojama ķermeņa temperatūras (kura mērīta katru dienu) paaugstināšanās, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 10. daļas 1. punkta a) apakšpunktā doto diagnostikas metodi ir veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta diagnostikas tests, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi; un

ii)

vismaz 21 dienu ilgā periodā dzīvnieki ir turēti karantīnā, aizsargāti pret vektorinsektu uzbrukumiem, un vai nu:

izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēti pret Venecuēlas zirgu encefalomielītu un ne mazāk kā 60 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms nosūtīšanas revakcinēti saskaņā ar vakcīnas ražotāja norādījumiem, vai

tiem, izmantojot ne mazāk kā 14 dienas pēc karantīnas noteikšanas ņemtu paraugu, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 10. daļas 1. punkta b) apakšpunktā doto diagnostikas metodi ir veikts tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi;

iii)

dzīvniekiem:

izmantojot sapārotus paraugus, kas ņemti divos piegājienos ar 21 dienu ilgu intervālu, un otro paraugu ņemot pēdējo 10 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 10. daļas 1. punkta b) apakšpunktā doto diagnostikas metodi tika veikts tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai, un netika novērota antivielu titra palielināšanās, un

izmantojot pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 10. daļas 2. punktā doto diagnostikas metodi tika veikts tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti bija negatīvi, un pēc paraugu ņemšanas līdz pat pārvietošanas brīdim dzīvnieki bija aizsargāti pret vektorinsektu uzbrukumiem.

Vaislas sērga

6 mēneši

Ja izcelsmes objektā divu gadu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir ziņots par šo infekciju, pēc pēdējā uzliesmojuma kompetentā iestāde objektam bija noteikusi pārvietošanas ierobežojumus, kas palikuši spēkā:

līdz inficētie dzīvnieki tika nonāvēti un iznīcināti vai nokauti, vai arī – visi inficētie vīrišķās kārtas zirgi tika kastrēti, un

objektā atlikušajiem zirgiem, izņemot pirmajā ievilkumā minētos kastrētos vīrišķās kārtas zirgus, kuri tiek turēti atsevišķi no sievišķās kārtas zirgiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz sešus mēnešus pēc pirmajā ievilkumā aprakstīto pasākumu pabeigšanas, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 8. daļā doto diagnostikas metodi tika veikts tests vaislas sērgas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bija negatīvi.

Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)

6 mēneši

Ja izcelsmes objektā divu gadu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir ziņots par šo infekciju, kompetentā iestāde objektam bija noteikusi pārvietošanas ierobežojumus, kas palikuši spēkā:

līdz visi inficētie dzīvnieki tika izvesti no objekta, un

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kuri ņemti vismaz sešus mēnešus pēc pēdējā inficētā dzīvnieka izvešanas no objekta, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā minētajām diagnostikas metodēm, tika veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, un iegūtie rezultāti bija negatīvi.

Zirgu infekciozā anēmija

90 dienas

Ja izcelsmes objektā 12 mēnešu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību bija ziņots par šo infekciju, pēc pēdējā uzliesmojuma kompetentā iestāde objektam bija noteikusi pārvietošanas ierobežojumus, kas palikuši spēkā:

līdz inficētie dzīvnieki tika nonāvēti un iznīcināti vai nokauti, un

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kuri pēc pirmajā ievilkumā aprakstīto pasākumu pabeigšanas un objekta iztīrīšanas un dezinfekcijas ņemti divos piegājienos vismaz ar trīs mēnešu intervālu, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 9. daļā minēto diagnostikas metodi tika veikts tests zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bija negatīvi.

Trakumsērga

30 dienas

Liesas sērga

15 dienas


(*1)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*2)  Nepiemēro, ja dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kas saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgo nodaļu sezonāli ir brīva no šīs slimības.

(*3)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*4)  Ja izcelsmes objektā divu gadu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, ir ziņots par šo slimību, pēc pēdējā uzliesmojuma skartajā objektā ir bijuši noteikti ierobežojumi, kas palikuši spēkā:

a)

līdz inficētie dzīvnieki izvesti no objekta;

b)

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no diagnostikas metodēm, kas aprakstīta Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā, ir veikts tests uz tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi.


IX PIELIKUMS

1.    MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE UN M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 23. PANTA 2. PUNKTĀ)

Suga

Prasības attiecībā uz izcelsmes objektu

Liellopi

Attiecībā uz liellopiem brīvs no slimības.

Aitas

Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību objektā nav ziņots par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju.

Kazas

Vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību objektā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 II pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā paredzētajām procedūrām ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība attiecībā uz tiem objektā esošajiem dzīvniekiem, kas pieder pie tās pašas sugas, pie kuras pieder sūtījumā esošie dzīvnieki, un minētajā periodā:

a)

objektā ir tikuši ievesti tikai tādi dzīvnieki, kas pieder pie tās pašas sugas, pie kuras pieder sūtījumā esošie dzīvnieki, un kas nāk no objektiem, kuri piemēro šajā rindkopā paredzētās prasības;

b)

ja attiecībā uz objektā turētajiem dzīvniekiem, kas pieder pie tās pašas sugas, pie kuras pieder sūtījumā esošie dzīvnieki, ir ziņots par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju, tika veikti pasākumi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 II pielikuma 1. daļas 3. punktu.

Kamieļi

Brieži

2.    BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 23. PANTA 3. PUNKTĀ)

Suga

Prasības attiecībā uz izcelsmes objektu

Liellopi

Attiecībā uz liellopiem objekts bez vakcinācijas ir brīvs no slimības.

Aitas

Attiecībā uz aitām un kazām objekts bez vakcinācijas ir brīvs no slimības.

Kazas

Attiecībā uz aitām un kazām objekts bez vakcinācijas ir brīvs no slimības.

Cūkas

Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību objektā nav ziņots par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību:

a)

objektā pēc nepieciešamības ir veikti biodrošības un riska mazināšanas pasākumi (tai skaitā nodrošināti izmitināšanas nosacījumi un barošanas sistēmas), lai nepieļautu Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnesi no sarakstā norādītu sugu savvaļas dzīvniekiem uz objektā turētajām cūkām, un objektā ir tikušas ievestas cūkas tikai no tādiem objektiem, kuros piemēro līdzvērtīgus biodrošības pasākumus; vai

b)

objektā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 III pielikumu ir veikta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas uzraudzība attiecībā uz objektā turētajām cūkām, un šajā periodā:

objektā ir tikušas ievestas tikai tādas cūkas, kas ir no objektiem, kuri piemēro a) vai b) punktā minētos biodrošības vai uzraudzības pasākumus, un

gadījumā, ja ir ziņots par objektā turēto cūku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, ir veikti pasākumi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 3. punktu.

Kamieļi

Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, un tiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi.

Brieži

Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par briežu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis.


X PIELIKUMS

ĪPAŠAS PRASĪBAS SAISTĪBĀ AR BRUCELLA INFEKCIJU ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTU SUGU UN KATEGORIJU NAGAIŅU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ, KĀ MINĒTS 24. PANTA 5. PUNKTĀ

1.   AITAS

Attiecībā uz nekastrētām vīrišķās kārtas aitām (izņemot tās, kas paredzētas nokaušanai Savienībā) ir jāizpilda šādas prasības:

a)

dzīvnieki vismaz 60 dienu periodā bez pārtraukuma uzturējušies objektā, kurā 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, nav ziņots par Brucella ovis (infekciozā epididimīta) infekciju;

b)

30 dienu laikā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, tiem veikts seroloģisks tests Brucella ovis (infekciozā epididimīta) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

2.    TAYASSUIDAE DZIMTAS NAGAIŅI

Tayassuidae dzimtas nagaiņiem 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 2. punktā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella suis noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi.


XI PIELIKUMS

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIRGIEM, KĀ MINĒTS 24. PANTA 6. PUNKTĀ

1.   TREŠO VALSTU, TERITORIJU VAI TO ZONU PIEDERĪBA PIE SANITĀRAJĀM GRUPĀM

Sanitārā grupa

Slimības, attiecībā uz kurām tiek izvirzītas īpašas prasības

A

zirgu infekciozā anēmija

B

zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga

C

zirgu infekciozā anēmija, Venecuēlas zirgu encefalomielīts

D

zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, Venecuēlas zirgu encefalomielīts, tripanosomoze

E

zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, Āfrikas zirgu mēris, tripanosomoze

F

zirgu infekciozā anēmija, vaislas sērga, Āfrikas zirgu mēris

G

zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, tripanosomoze

2.   ĪPAŠAS PRASĪBAS

2.1.   Īpašas prasības attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri

Zirgiem jāatbilst prasību kopumam, kas noteiktas vienā no turpmāk minētajiem punktiem:

a)

dzīvnieki vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 28 dienas pēc dzīvnieku ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā un 10 dienu periodā pirms nosūtīšanas dienas, ir veikts seroloģisks tests un slimības ierosinātāja identifikācijas tests attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri, un abos gadījumos iegūtie rezultāti bija negatīvi;

b)

dzīvnieki vismaz 40 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugus, kas ņemti divos piegājienos ar ne mazāk kā 21 dienas intervālu, pirmo paraugu ņemot vismaz septiņas dienas pēc ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā, ir veikti seroloģiski testi antivielu pret Āfrikas zirgu mēra vīrusu noteikšanai, un netika novērota antivielu titra būtiska palielināšanās;

c)

dzīvnieki vismaz 14 dienu periodā pirms nosūtīšanas ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts ne mazāk kā 14 dienas pēc dzīvnieku ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā un ne vairāk kā 72 stundas pirms nosūtīšanas, ir veikts Āfrikas zirgu mēra vīrusa ierosinātāja identifikācijas tests, kura rezultāti bija negatīvi;

d)

ir dokumentēti pierādījumi, ka dzīvnieki ar pilnu sākotnējo vakcīnu kursu ir vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri un revakcinēti saskaņā ar ražotāja instrukcijām, izmantojot vakcīnu, kas licencēta pret visiem Āfrikas zirgu mēra vīrusa serotipiem, kuri vismaz 40 dienas pirms ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā bija sastopami izcelsmes populācijā, un dzīvnieki vismaz 40 dienu periodā ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā;

e)

dzīvnieki vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugus, kas izolācijas periodā pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā ņemti divos piegājienos ar 21 līdz 30 dienu intervālu, ir veikts seroloģisks tests antivielu pret Āfrikas zirgu mēra vīrusu noteikšanai, un šos testus vienā un tajā pašā dienā veikusi viena un tā pati laboratorija. Otrais paraugs jāņem 10 dienu periodā pirms nosūtīšanas dienas; visos gadījumos iegūtie rezultāti bija negatīvi vai arī negatīvs rezultāts tika iegūts Āfrikas zirgu mēra vīrusa ierosinātāja identifikācijas testā ar otro paraugu.

2.2.   Īpašas prasības attiecībā uz Venecuēlas zirgu encefalomielītu

Zirgiem jāatbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a)

dzīvnieki, izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēti pret Venecuēlas zirgu encefalomielītu un ne mazāk kā 60 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, revakcinēti saskaņā ar vakcīnas ražotāja norādījumiem, un dzīvnieki vismaz 21 dienas periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti pret vektoriem aizsargātā karantīnā, un šajā periodā tie bijuši klīniski veseli un to ķermeņa temperatūra (kura mērīta katru dienu) ir saglabājusies fizioloģiskās normas robežās.

Visiem pārējiem objektā esošajiem zirgiem, kam bija vērojama ķermeņa temperatūras (kura mērīta katru dienu) paaugstināšanās, ar asins paraugu tika veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa izolācijas tests, kura rezultāti bija negatīvi;

b)

dzīvnieki nav vakcinēti pret Venecuēlas zirgu encefalomielītu un vismaz 21 dienas periodā ir turēti pret vektoriem aizsargātā karantīnā; šajā periodā tie bijuši klīniski veseli un to ķermeņa temperatūra (kura mērīta katru dienu) ir saglabājusies fizioloģiskās normas robežās. Karantīnas laikā dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts ne mazāk kā 14 dienas pēc tam, kad sākta pret vektoriem aizsargātā karantīna, ir veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta diagnostikas tests, kura rezultāti bijuši negatīvi, un līdz dzīvnieku nosūtīšanai tika nodrošināta to aizsardzība pret vektorinsektiem.

Visiem pārējiem objektā esošajiem zirgiem, kam bija vērojama ķermeņa temperatūras (kura mērīta katru dienu) paaugstināšanās, ar asins paraugu tika veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa izolācijas tests, kura rezultāti bija negatīvi;

c)

dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti divos piegājienos ar 21 dienas intervālu, no kuriem otrais paraugs ņemts 10 dienu laikā pirms nosūtīšanas dienas, ir veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai paredzēts hemaglutinācijas inhibīcijas tests, ko vienā un tajā pašā dienā veikusi viena un tā pati laboratorija un nav konstatējusi antivielu titra paaugstināšanos, kā arī tiem, izmantojot 48 stundu laikā pirms nosūtīšanas ņemtu paraugu, ir veikts RT-PCR (atgriezeniskās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcijas) tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa genoma noteikšanai, kurā iegūts negatīvs rezultāts, un no RT-PCR parauga ņemšanas brīža līdz iekraušanai uz nosūtīšanu dzīvnieki tikuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem ar šādu pasākumu kombināciju: izmantojot lietošanai uz dzīvniekiem apstiprinātu insektu repelentu un insekticīdu, bet stallī un dzīvnieku pārvadāšanai izmantotajā transportlīdzeklī veicot dezinsekciju.

2.3.   Īpašas prasības attiecībā uz Burkholderia mallei (zirgu ļaunie ienāši) infekciju

Zirgiem ir veikta komplementa saistīšanas reakcija zirgu ļauno ienāšu noteikšanai, kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2015. gada redakcija) 2.5.11. nodaļas 3.1. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un seruma atšķaidījumā 1 pret 5 iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem.

2.4.   Īpašas prasības attiecībā uz vaislas sērgu

Zirgiem ir veikta komplementa saistīšanas reakcija vaislas sērgas noteikšanai, kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2013. gada redakcija) 2.5.3. nodaļas 3.1. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un seruma atšķaidījumā 1 pret 5 iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem. Turklāt testētos dzīvniekus vismaz 30 dienu periodā pirms un pēc parauga ņemšanas dienas nedrīkst izmantot vaislai.

2.5.   Specifiski nosacījumi attiecībā uz tripanosomozi (Trypanosoma evansi)

Zirgiem ir veikts aglutinācijas plāksnes tests tripanosomozes noteikšanai (CATT), kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2012. gada redakcija) 2.1.21. nodaļas 2.3. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un seruma atšķaidījumā 1 pret 4 iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem.

2.6.   Specifiski nosacījumi attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju

Zirgiem ir veikta imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID tests) vai imūnfermentatīvā analīze (ELISA) zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2013. gada redakcija) 2.5.6. nodaļas 2.1. un 2.2. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts ne vairāk kā 90 dienas pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem.


XII PIELIKUMS

NOROBEŽOTIEM OBJEKTIEM PAREDZĒTI NAGAIŅI

A DAĻA.

Minimālie periodi, kuru laikā norobežotiem objektiem Savienībā paredzētu nagaiņu izcelsmes norobežotajā objektā nav ziņots par slimību

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*1)

Mutes un nagu sērga

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

NA

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

Mycoplamsma mycoides subsp. Mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

6 mēneši

NA

NA

NA

NA

NA

6 mēneši

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

NA

6 mēneši

6 mēneši

NA

6 mēneši

6 mēneši

NA

Aitu bakas un kazu bakas

NA

6 mēneši

6 mēneši

NA

NA

NA

NA

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

NA

6 mēneši

6 mēneši

NA

NA

NA

6 mēneši

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

6 m

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

6 m

NA

NA

NA

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

6 m

NA

NA

NA

NA

NA

NA

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

NA

NA

6 mēneši

NA

6 mēneši

NA

NA

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae, M. tuberculosis) infekcija

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

Trakumsērga

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)

30 dienas

30 dienas

30 dienas

NA

180 dienas

30 dienas

30 dienas

Liesas sērga

30 dienas

30 dienas

30 dienas

30 dienas

30 dienas

30 dienas

30 dienas

Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

NA

6 mēneši

6 mēneši

6 mēneši

Aujeski slimības vīrusa infekcija

NA

NA

NA

12 mēneši

NA

NA

NA

NA =

nepiemēro.

B DAĻA.

Minimālie apgabali (rādiuss) un periodi, kuru laikā apgabalā ap norobežotiem objektiem Savienībā paredzētu nagaiņu izcelsmes norobežoto objektu nav ziņots par slimību

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*2)

Mutes un nagu sērga

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

NA

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

Mycoplamsma mycoides subsp. Mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

NA

NA

10 km/30 dienas

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

Aitu bakas un kazu bakas

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

NA

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

NA

10 km/30 dienas

10 km/30 dienas

NA

NA

NA

10 km/30 dienas

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

10 km/12 mēneši

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

10 km/12 mēneši

NA

NA

NA

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

150 km/30 dienas

NA

NA

NA

NA

NA

NA

Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

NA

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

NA

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

150 km/30 dienas

Aujeski slimības vīrusa infekcija

NA

NA

NA

5 km/12 mēneši (*3)

NA

NA

NA

NA =

nepiemēro.

C DAĻA

Tās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi, kurā atrodas izcelsmes norobežotais objekts, no kura ieved norobežotiem objektiem Savienībā paredzētus nagaiņus

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*4)

Mutes un nagu sērga

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

Govju mēra vīrusa infekcija

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

12 mēneši

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

48 mēneši (*5)

48 mēneši (*5)

48 mēneši (*5)

NA

48 mēneši (*5)

48 mēneši (*5)

48 mēneši (*5)

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

12 mēneši (*5)

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

12 mēneši (*5)

NA

NA

NA

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

12 mēneši (*5)

Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

NA

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

NA

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

24 mēneši (*5)

NA =

nepiemēro.

D DAĻA

Alternatīvās garantijas, kas trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei jānodrošina attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām

Mutes un nagu sērga

a)

Dzīvniekiem, izmantojot 10 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemtu paraugu, saskaņā ar kādu no starptautiskajai tirdzniecībai obligātajiem testiem, kas noteikti OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā (OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata), ir veikts seroloģisks tests mutes un nagu sērgas vīrusa infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi, un

b)

attiecībā uz Bovidae, Cervidae un Elephas spp. – saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā noteiktajām procedūrām ir veikts tests ar elastīgo zondi, lai gūtu pierādījumus par mutes un nagu sērgas vīrusa infekciju, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi. Tests jāveic:

i)

10 dienas pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību attiecībā uz visām sugām, izņemot Āfrikas bifeli (Syncerus caffer);

ii)

attiecībā uz Āfrikas bifeli (Syncerus caffer) testu veic divos piegājienos ar vismaz 15 dienu intervālu, un otro paraugu ņem 10 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību.

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

a)

Attiecībā uz dzīvniekiem jāievēro šādi nosacījumi:

i)

vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību tie turēti karantīnā apstiprinātā norobežotā objektā, pret vektoriem aizsargātā tā daļā;

ii)

vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību tiem nav novēroti Rifta ielejas drudža vīrusa infekcijas simptomi;

iii)

pārvadāšanas laikā no i) apakšpunktā minētās pret vektoriem aizsargātās objekta daļas uz vietu, kur tos iekrauj nosūtīšanai uz Savienību, dzīvnieki bijuši aizsargāti pret vektoriem; un

b)

dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts vīrusa neitralizācijas tests, lai iegūtu pierādījumus par Rifta ielejas drudža vīrusa infekciju, pirmais tests veikts ar paraugiem, kas ņemti karantīnas perioda sākuma dienā, un otrais – ar paraugiem, kas ņemti vismaz 42 dienas pēc minētā pirmā testa un 10 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi.

Āfrikas cūku mēris

Dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti 30 dienu periodā pirms to nosūtīšanas uz Savienību, saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts starptautiskajai tirdzniecībai obligāts virusoloģiskais un seroloģiskais tests Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra noteikšanai.

Klasiskais cūku mēris

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija

Dzīvniekiem:

a)

izmantojot 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemtus paraugus, ir veikts starptautiskajai tirdzniecībai obligātais tests, kā tas noteikts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā; vai

b)

tie ir kastrēti vīrišķās kārtas dzīvnieki jebkurā vecumā.

Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija

Dzīvniekiem jāatbilst vienā no turpmāk minētajiem punktiem izklāstītajām prasībām:

a)

vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību dzīvnieki ir turēti karantīnā norobežotā objektā, pret vektoriem aizsargātā tā daļā, un tiem vismaz 28 dienas pēc dzīvnieku ievešanas norobežotajā objektā saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts seroloģisks tests infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas un epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

b)

vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību dzīvnieki ir turēti karantīnā apstiprinātā norobežotā objektā, pret vektoriem aizsargātā tā daļā, un tiem vismaz 14 dienas pēc ievešanas norobežotajā objektā saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts PCR tests infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas un epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

c)

dzīvnieki nāk no sezonāli slimībbrīva apgabala, un tiem sezonāli slimībbrīvajā periodā, izmantojot vismaz 28 dienas pēc dzīvnieku ievešanas norobežotajā objektā ņemtu paraugus, saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts seroloģisks tests infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas un epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

d)

dzīvnieki nāk no sezonāli slimībbrīva apgabala, un tiem šajā periodā, izmantojot vismaz 14 dienas pēc dzīvnieku ievešanas norobežotajā objektā ņemtus paraugus, saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts PCR tests infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas un epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija

E DAĻA

Prasības par nevakcinēšanu pret noteiktām slimībām, kas izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai jāievēro attiecībā uz nagaiņiem, kas paredzēti norobežotiem objektiem

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1.,2.,3.,4.,5.,6. slejā  (*6)

Mutes un nagu sērga

NVA

NVA

NVA

NVA

NVA

NVA

NVA

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

NA

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

NVA

NA

NA

NA

Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

NVA (*7)

Aujeski slimības vīrusa infekcija

NA

NA

NA

NVA

NA

NA

NA

NVA =

ievešanai Savienībā paredzētie nagaiņi nav vakcinēti.

NA =

nepiemēro.

F DAĻA

Prasības attiecībā uz trešā valstī esoša norobežota objekta daļu, kas aizsargāta pret vektoriem

Ja tas prasīts šā pielikuma D daļā, trešā valstī vai teritorijā esoša norobežota objekta pret vektoriem aizsargātajai daļai ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

iebraukšanas un izbraukšanas punktos tā ir aprīkota ar piemērotām fiziskām barjerām;

b)

pret vektoriem aizsargātās objekta daļas atveres ir aizsegtas ar kukaiņu aizsargtīkliem, kam ir atbilstoša lieluma acu izmērs un kas regulāri saskaņā ar ražotāja instrukcijām tiek impregnēti ar apstiprinātu insekticīdu;

c)

pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā un tās tuvumā ir jāveic vektoru uzraudzība un kontrole;

d)

pret vektoriem aizsargātās objekta daļas tuvumā ir jāveic pasākumi, lai ierobežotu vai iznīcinātu vektoru vairošanās perēkļus;

e)

kas attiecas uz pret vektoriem aizsargātās objekta daļas darbību un dzīvnieku pārvadāšanu no minētās struktūras uz vietu, kur tos iekrauj nosūtīšanai uz Savienību, ir jābūt ieviestām darba standartprocedūrām, ieskaitot rezerves procedūru un trauksmes sistēmu aprakstus.


(*1)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*2)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*3)  30 dienas pirms nosūtīšanas uz Savienību papildus jāveic virusoloģiskais un seroloģiskais tests, lai izslēgtu slimības klātbūtni.

(*4)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*5)  Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošinātas alternatīvas garantijas saskaņā ar D daļu;

(*6)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882.

(*7)  Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošinātas alternatīvas garantijas saskaņā ar šā pielikuma D daļu.


XIII PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAKCINĀCIJAS PROGRAMMĀM UN PAPILDU UZRAUDZĪBU TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU

1.   MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAKCINĀCIJAS PROGRAMMĀM, KO VEIC TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ

Vakcinācijas programmās pret augsti patogēnisko putnu gripu, ko iesniegusi trešā valsts vai teritorija, jāietver vismaz šāda informācija:

1)

vakcinācijas stratēģijas mērķi, atlasītā(-ās) putnu populācija(-as) un apgabals;

2)

dati par slimības epidemioloģisko attīstību, arī par iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem mājputnu vai savvaļas putnu saimēs;

3)

vakcinācijas ieviešanas lēmuma iemeslu apraksts;

4)

riska novērtējums, pamatojoties uz:

augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem minētajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā,

augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu kaimiņvalstī,

citiem riska faktoriem, piemēram, noteiktiem apgabaliem, mājputnu audzēšanas veidiem vai mājputnu vai nebrīvē turētu putnu kategorijām;

5)

ģeogrāfiskais apgabals, kurā veic vakcināciju;

6)

objektu skaits vakcinācijas apgabalā;

7)

to objektu skaits, kuros veic vakcināciju, ja atšķiras no 6. apakšpunktā minētā skaita;

8)

mājputnu vai nebrīvē turētu putnu sugas un kategorijas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā veic vakcināciju;

9)

aptuvenais mājputnu vai nebrīvē turētu putnu skaits 7. punktā minētajos objektos;

10)

vakcīnas raksturlielumu, atļaujas un kvalitātes kontroles kopsavilkums;

11)

putnu gripas vakcīnu apstrāde, uzglabāšana, piegāde, izplatīšana un pārdošana valsts teritorijā;

12)

inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršanas (DIVA) stratēģijas īstenošana;

13)

paredzētais vakcinācijas kampaņas ilgums;

14)

vakcinētu mājputnu un mājputnu produktu, kas iegūti no vakcinētiem mājputniem vai vakcinētiem nebrīvē turētiem putniem, pārvietošanas noteikumi un ierobežojumi;

15)

klīniskie un laboratoriskie testi (piemēram, iedarbīguma un pirmspārvietošanas testi), kas īstenoti objektos, kuros ir veikta vakcinācija vai kuri atrodas vakcinācijas apgabalā;

16)

lietvedības kārtošanas veids.

2.   PAPILDU UZRAUDZĪBA TREŠĀS VALSTĪS VAI TERITORIJĀS VAI TO ZONĀS, KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU

Ja vakcināciju veic trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, visos objektos, kuros veic vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu, jāveic laboratoriskā testēšana un papildus II pielikumā minētajai informācijai jāiesniedz Komisijai šāda informācija:

1)

to objektu skaits apgabalā katrā kategorijā, kuros veic vakcināciju;

2)

to objektu skaits katrā mājputnu kategorijā, kuros veic vakcināciju un no kuriem jāņem paraugi;

3)

kontrolputnu izmantošana (proti, kontrolputnu suga un skaits katrā epidemioloģiskajā vienībā);

4)

paņemto paraugu skaits katrā objektā un/vai epidemioloģiskajā vienībā;

5)

dati par vakcīnas iedarbīgumu.


XIV PIELIKUMS

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SKRĒJĒJPUTNIEM, TO INKUBĒJAMĀM OLĀM UN SVAIGU SKRĒJĒJPUTNU GAĻU, KURU IZCELSME IR TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KAS NAV BRĪVA NO ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJAS

1.

Vaislas skrējējputni, produktīvie skrējējputni un nokaušanai paredzēti skrējējputni, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas:

a)

ir jātur oficiālā uzraudzībā vismaz 21 dienu pirms dienas, kad sūtījums nosūtīts uz Savienību;

b)

ir jātur pilnīgi izolēti no tiešas vai netiešas saskares ar citiem putniem a) apakšpunktā minētajā periodā telpās, ko šim nolūkam apstiprinājušas izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes;

c)

ir izturējuši vīrusa noteikšanas testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

d)

ir iegūti no saimēm, kurās vismaz 6 mēnešu periodā tieši pirms sūtījuma nosūtīšanas dienas uz Savienību ir veikta Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzraudzība saskaņā ar statistiski pamatotu paraugu ņemšanas plānu, kas uzrādījusi negatīvus rezultātus.

2.

Diennakti veciem skrējējputnu cāļiem un skrējējputnu inkubējamām olām, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, jābūt iegūtiem no saimēm:

a)

kuras turētas izolēti oficiālā uzraudzībā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad izdētas inkubējamās olas, kuras paredzētas ievešanai Savienībā, vai inkubējamās olas, no kurām ir iegūti ievešanai Savienībā paredzētie diennakti vecie cāļi;

b)

kurām ir veikts Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas noteikšanas tests;

c)

kurās vismaz 6 mēnešu periodā tieši pirms sūtījuma nosūtīšanas dienas uz Savienību ir veikta Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzraudzība saskaņā ar statistiski pamatotu paraugu ņemšanas plānu, kas uzrādījusi negatīvus rezultātus;

d)

kuras nav bijušas saskarē ar mājputniem, kas neatbilst a), b) un c) apakšpunktā minētajām garantijām 30 dienu periodā pirms tādu inkubējamo olu izdēšanas un to dēšanas laikā, kas paredzētas ievešanai Savienībā vai no kā ir iegūti ievešanai Savienībā paredzētie diennakti vecie cāļi.

3.

Svaigai skrējējputnu gaļai, kuras izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, jābūt:

a)

atkaulotai un nodīrātai;

b)

iegūtai no skrējējputniem, kas vismaz 3 mēnešu periodā pirms nokaušanas dienas ir turēti objektos:

i)

kuros 6 mēnešus pirms nokaušanas dienas nav bijis Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vai augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma;

ii)

ap kuriem vismaz 3 mēnešu periodā pirms nokaušanas dienas 10 km perimetrā no tās objekta daļas, kurā atrodas skrējējputni, attiecīgā gadījumā ietverot blakusesošas dalībvalsts vai trešās valsts teritoriju, nav konstatēti augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas slimības uzliesmojumi;

iii)

kurās vismaz 6 mēnešu periodā pirms nokaušanas dienas ir veikta Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzraudzība saskaņā ar statistiski pamatotu paraugu ņemšanas plānu, kas uzrādījusi negatīvus rezultātus;

c)

īstenotai uzraudzībai, kā norādīts b) apakšpunkta iii) punktā:

i)

izmantojot seroloģisko testu, attiecībā uz skrējējputniem, kas nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

ii)

izmantojot trahejas uztriepes no skrējējputniem, attiecībā uz skrējējputniem, kas vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju;

d)

iegūtai no skrējējputniem, kas, ja tie vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, nav vakcinēti ar vakcīnām, kuras 30 dienu periodā pirms nokaušanas dienas neatbilst XV pielikuma 1. daļā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem.

4.

Vīrusa noteikšanas tests, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, jāveic:

a)

7–10 dienu laikā no dienas, kad skrējējputni ievietoti izolācijā;

b)

katra putna kloākas noslaucījumu vai fēču paraugam.

5.

Vīrusa noteikšanas testam, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, jāparāda, ka nav atrasts neviens putnu paramiksovīrusa 1. tipa izolāts, kam intracerebrālās patogenitātes indekss (ICPI) pārsniedz 0,4. Turklāt par visiem sūtījumā esošajiem putniem jābūt pieejamiem labvēlīgiem rezultātiem, pirms:

a)

vaislas skrējējputni, produktīvie skrējējputni vai nokaušanai paredzētie skrējējputni tiek izvesti no 1. punkta b) apakšpunktā minētajām telpām nosūtīšanai uz Savienību;

b)

diennakti veci cāļi tiek izvesti no inkubatorija nosūtīšanai uz Savienību;

c)

inkubējamās olas ir tikušas iekrautas nosūtīšanai uz Savienību.


XV PIELIKUMS

KRITĒRIJI ATTIECĪBĀ UZ VAKCĪNĀM PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNU, INKUBĒJAMU OLU UN SVAIGAS MĀJPUTNU GAĻAS SŪTĪJUMIEM, KURU IZCELSME IR TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU

1.   KRITĒRIJI ATTIECĪBĀ UZ VAKCĪNĀM PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU

1.1.   Vispārīgi kritēriji

a)

Vakcīnām jāatbilst standartiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas nodaļā par Ņūkāslas slimību.

b)

Pirms atļaut vakcīnu izplatīšanu un lietošanu, attiecīgajām izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm tās ir jāreģistrē. Veicot šādu reģistrāciju, attiecīgajām izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm jābalstās uz pieteikuma iesniedzēja iesniegto pilnīgo dokumentāciju, kurā ir ietverti dati par vakcīnas iedarbīgumu un nekaitīgumu. Attiecībā uz importētām vakcīnām izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes var balstīties uz datiem, ko vakcīnas ražotājas valsts kompetentās iestādes pārbaudījušas, ciktāl šīs pārbaudes ir veiktas saskaņā ar OIE standartiem.

c)

Papildus a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām vakcīnu importu vai ražošanu un izplatīšanu kontrolē attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes.

d)

Pirms atļaut vakcīnu izplatīšanu, ir jātestē katras vakcīnu partijas nekaitīgums (jo īpaši attiecībā uz atšķaidīšanu vai neitralizēšanu un nevēlamu piesārņojošu līdzekļu neesību), kā arī iedarbīgums. Testēšanu veic izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetento iestāžu kontrolē.

1.2.   Specifiskie kritēriji

Dzīvas novājinātas vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju jāsagatavo no Ņūkāslas slimības vīrusa celma, kura sēklas pirmvīruss ir testēts un kura ICPI ir:

a)

mazāks nekā 0,4, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 107 EID50;

vai

b)

mazāks nekā 0,5, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 108 EID50.

2.   DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNIEM UN INKUBĒJAMĀM OLĀM, KĀ IZCELSME IR TĀDĀ TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KURĀ IZMANTOTĀS VAKCĪNAS PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU NEATBILST 1. PUNKTĀ IZKLĀSTĪTAJIEM SPECIFISKAJIEM KRITĒRIJIEM

Mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst 1.2. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem, jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām:

a)

mājputni un inkubējamo olu izcelsmes saimes nedrīkst būt vakcinēti ar šādām vakcīnām vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību;

b)

mājputnu un inkubējamo olu izcelsmes saimēm ir veikts Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vīrusa izolācijas tests ne agrāk kā 2 nedēļas pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, vai – attiecībā uz inkubējamām olām – ne agrāk kā 2 nedēļas pirms olu savākšanas dienas. Testam jābūt veiktam oficiālā laboratorijā ar kloākas noslaucījumu paraugiem, kas pēc nejaušības principa ņemti no vismaz 60 katras saimes putniem, un tajos nav atrasts neviens putnu paramiksovīruss, kam ICPI pārsniedz 0,4;

c)

mājputni un inkubējamo olu izcelsmes saimes ir jātur izolēti oficiālā uzraudzībā izcelsmes objektā b) apakšpunktā minētajā divu nedēļu periodā;

d)

mājputni un inkubējamo olu izcelsmes saimes nedrīkst būt nonākuši saskarē ar mājputniem, kas neatbilst a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām:

i)

attiecībā uz mājputniem – 60 dienu periodā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību;

ii)

attiecībā uz inkubējamām olām – 60 dienu periodā pirms olu savākšanas dienas;

e)

diennakti veci cāļi un inkubējamās olas, no kurām diennakti vecie cāļi ir iegūti, inkubatorijā vai transportēšanas laikā uz Savienību nedrīkst būt nonākuši saskarē ar mājputniem vai inkubējamām olām, kas neatbilst a)–d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

3.   DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU MĀJPUTNU GAĻU, KĀ IZCELSME IR TĀDĀ TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KURĀ IZMANTOTĀS VAKCĪNAS PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU NEATBILST 1. PUNKTĀ IZKLĀSTĪTAJIEM SPECIFISKAJIEM KRITĒRIJIEM

Svaigai mājputnu gaļai, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst 1.2. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem, jāatbilst turpmāk norādītajām veselības prasībām:

a)

30 dienu periodā pirms nokaušanas dienas mājputni nav vakcinēti ar dzīvām novājinātām vakcīnām, kuras izgatavotas no Ņūkāslas slimības sēklas pirmvīrusa, kas ir patogēnāks nekā lentogēni vīrusa celmi;

b)

mājputniem ir veikts Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vīrusa izolācijas tests; tas ir veikts nokaušanas laikā oficiālā laboratorijā ar kloākas noslaucījumu paraugiem, kas pēc nejaušības principa ņemti no vismaz 60 katras saimes putniem, un tajos nav atrasts neviens putnu paramiksovīruss, kam ICPI pārsniedz 0,4;

c)

mājputni 30 dienu periodā pirms nokaušanas dienas nav bijuši saskarē ar mājputniem, kas neatbilst a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.   INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ, KAD MĀJPUTNU UN INKUBĒJAMO OLU IZCELSMES SAIMES UN INKUBĒJAMĀS OLAS IR VAKCINĒTAS PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU

Ja mājputnu un inkubējamo olu izcelsmes saimes vai inkubējamās olas ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, attiecībā uz sūtījumu ir jāsniedz šāda informācija:

a)

saimes identifikācija;

b)

putnu vecums;

c)

vakcinācijas datums;

d)

izmantotā vīrusa celma nosaukums un veids;

e)

vakcīnas partijas numurs;

f)

vakcīnas nosaukums;

g)

vakcīnas ražotājs.


XVI PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ INFORMĀCIJU, KAS NORĀDĀMA UZ MĀJPUTNU, NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU UN INKUBĒJAMU OLU KONTEINERIEM

1.

Vaislas un produktīvie mājputni ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

b)

attiecīgo mājputnu sugas;

c)

dzīvnieku skaits;

d)

ražošanas kategorija un veids, kam tie ir paredzēti;

e)

izcelsmes objekta nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

f)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.

2.

Nokaušanai paredzēti mājputni ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

b)

attiecīgo mājputnu sugas;

c)

dzīvnieku skaits;

d)

ražošanas kategorija un veids, kam tie ir paredzēti;

e)

izcelsmes objekta nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs;

f)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.

3.

Diennakti veci cāļi ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

b)

attiecīgo mājputnu sugas;

c)

dzīvnieku skaits;

d)

ražošanas kategorija un veids, kam tie ir paredzēti;

e)

diennakti veco cāļu izcelsmes objekta nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

f)

izcelsmes saimes izcelsmes objekta apstiprinājuma numurs;

g)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.

4.

Nebrīvē turēti putni ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

b)

dzīvnieku skaits;

c)

izcelsmes objekta nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

d)

konteinera īpašais identifikācijas numurs;

e)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.

5.

Inkubējamas mājputnu olas ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

vārds “inkubējamas”;

b)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

c)

attiecīgo mājputnu sugas;

d)

olu skaits;

e)

ražošanas kategorija un veids, kam tās ir paredzētas;

f)

olu izcelsmes objekta nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

g)

izcelsmes saimes izcelsmes objekta apstiprinājuma numurs, ja atšķiras no f) apakšpunktā norādītā;

h)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.

6.

Noteiktas bezpatogēnu olas ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

frāze “SPF olas tikai un vienīgi diagnostikas, izpētes un farmaceitiskai lietošanai”;

b)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

c)

olu skaits;

d)

izcelsmes objekta nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

e)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.

7.

Inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:

a)

izcelsmes trešās valsts vai teritorijas nosaukums un ISO kods;

b)

olu skaits;

c)

izcelsmes objekta nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs;

d)

konteinera īpašais identifikācijas numurs;

e)

galamērķa dalībvalsts nosaukums.


XVII PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU SŪTĪJUMU TESTĒŠANU, KUROS IR MAZĀK NEKĀ 20 MĀJPUTNI (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) UN MAZĀK NEKĀ 20 INKUBĒJAMAS ŠO PUTNU OLAS, PIRMS TO IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ

Sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) vai mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas, jāveic testi, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem attiecībā uz 49. panta e) punktā un 110. panta e) punkta ii) apakšpunktā norādītajām slimībām, ievērojot šādas prasības:

a)

attiecībā uz vaislas mājputniem, produktīviem mājputniem un nokaušanai paredzētiem mājputniem (izņemot skrējējputnus) – 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, dzīvniekiem ir jāveic seroloģiskie un/vai bakterioloģiskie testi, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem;

b)

attiecībā uz inkubējamām mājputnu (izņemot skrējējputnus) olām un diennakti veciem cāļiem (izņemot skrējējputnus) – 90 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, izcelsmes saimei ir jāveic seroloģiskie testi un/vai bakterioloģiskie testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem;

c)

ja dzīvnieki ir vakcinēti pret jebkura Salmonella vai Mycoplasma serotipa infekciju – jāizmanto tikai bakterioloģiskā testēšana, taču izmantotajai apstiprināšanas metodei jābūt tādai, lai dzīvus vakcīnas celmus tā spētu atšķirt no cirkulējošajiem celmiem.


XVIII PIELIKUMS

MĀJPUTNU (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) PARAUGU ŅEMŠANA UN TESTĒŠANA PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ

1.

No vaislas mājputniem (izņemot skrējējputnus), produktīvajiem mājputniem (izņemot skrējējputnus) un diennakti veciem cāļiem (izņemot skrējējputnus), kas Savienībā ievesti no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, oficiālais veterinārārsts ņem paraugus virusoloģiskam izmeklējumam. Paraugi jāievāc šādi:

a)

laikā no septītās līdz piecpadsmitajai dienai no dienas, kad dzīvnieki ir novietoti galamērķa objektos Savienībā, jāņem kloākas noslaucījumu paraugi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību;

b)

paraugu testēšana jāveic attiecībā uz:

i)

augsti patogēnisko putnu gripu;

ii)

Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju.

2.

Paraugus drīkst kopot ar nosacījumu, ka atsevišķo putnu paraugu skaits katrā paraugu kopā nepārsniedz piecus paraugus.

XIX PIELIKUMS

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU IZCELSMES OBJEKTA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANU

1.

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minētajiem biodrošības pasākumiem ir šādas:

a)

objektā drīkst ievest tikai dzīvniekus no citiem apstiprinātiem objektiem;

b)

putnus drīkst ievest objektā no avotiem, kas nav apstiprināti objekti, pēc tam, kad šādu ievešanu ir apstiprinājusi trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ar nosacījumu, ka šādi dzīvnieki vismaz 30 dienas no to ievešanas dienas objektā tiek izolēti saskaņā ar trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes sniegtajām instrukcijām, pirms tie tiek pievienoti objektā esošajiem putniem.

2.

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto objekta infrastruktūru un aprīkojumu ir šādas:

a)

objektam jābūt skaidri norobežotam un atdalītam no tā apkārtnes;

b)

objektā jābūt atbilstošiem līdzekļiem dzīvnieku noķeršanai, ierobežošanai un izolēšanai un ir jābūt pieejamām atbilstoši apstiprinātām karantīnas telpām un apstiprinātām procedūrām attiecībā uz dzīvniekiem, kas ir no neapstiprinātiem objektiem;

c)

objektam vai nu jānoslēdz atbilstīga vienošanās, vai tajā uz vietas jābūt infrastruktūrai un aprīkojumam, kas nodrošina no slimībām mirušo vai eitanazēto dzīvnieku ķermeņu likvidēšanu.

3.

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto lietvedību ir šādas:

a)

par objektu atbildīgajam operatoram jāuztur pastāvīgi atjaunināti pieraksti, kuros norādīta šāda informācija:

i)

katras objektā esošās sugas dzīvnieku skaits un identitāte (proti, vecums, dzimums, suga un attiecīgā gadījumā individuālās identifikācijas numurs);

ii)

to dzīvnieku skaits un identitāte (proti, vecums, dzimums, suga un attiecīgā gadījumā individuālās identifikācijas kods), kas pienāk objektā vai tiek no tā aizvesti, kā arī informācija par šādu dzīvnieku izcelsmi vai galamērķi, transportēšanu no objekta vai uz to un dzīvnieka veselības statusu;

iii)

asins analīžu vai jebkuru citu diagnostikas procedūru rezultāti;

iv)

slimības gadījumi un attiecīgā gadījumā nozīmētā ārstēšana;

v)

objektā mirušo dzīvnieku pēcnāves apskates rezultāti, arī attiecībā uz nedzīvi dzimušiem dzīvniekiem;

vi)

novērojumi, kas izdarīti jebkurā izolācijas vai karantīnas periodā;

b)

par objektu atbildīgajam operatoram a) apakšpunktā minētie pieraksti pēc apstiprināšanas dienas ir jāuzglabā vismaz 10 gadus.

4.

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto personālu ir šādas:

a)

par objektu atbildīgajai personai ir jābūt atbilstošām spējām un zināšanām;

b)

par objektu atbildīgajam operatoram ar līgumu vai citu juridisku instrumentu jānodrošina tāda veterinārārsta pakalpojumi, ko apstiprinājusi un kontrolē trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde un kas:

i)

nodrošina, ka kompetentā iestāde apstiprina atbilstošus slimību uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz slimības stāvokli attiecīgajā trešā valstī vai teritorijā un ka tie tiek piemēroti objektā; šādiem pasākumiem jāaptver:

ikgadēja slimību uzraudzības programma, tostarp atbilstoša dzīvnieku zoonožu kontrole,

klīnisko, laboratorisko un pēcnāves testu veikšana dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tos skārušas slimības,

pret slimībām uzņēmīgo dzīvnieku atbilstoša vakcinēšana saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu un Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatu;

ii)

nodrošina, ka ikviens aizdomīgs nāves gadījums vai jebkurš cits simptoms, kas varētu liecināt par augsti patogēnisko putnu gripu, Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju vai putnu hlamidiozi, nekavējoties tiek paziņots trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei;

iii)

nodrošina, ka objektā ievestie dzīvnieki pēc vajadzības ir bijuši izolēti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta prasībām un trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes sniegtām instrukcijām (ja tādas ir).

5.

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto veselības statusu ir šādas:

a)

objektam ir jābūt brīvam no augsti patogēniskās putnu gripas, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas un putnu hlamidiozes; lai objektu pasludinātu par brīvu no minētajām slimībām, trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde novērtē dzīvnieku veselības statusa pierakstus, kas glabāti vismaz trīs gadus pirms apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienas, un to klīnisko un laboratorisko testu rezultātus, kas veikti objektā esošajiem dzīvniekiem. Tomēr jauni objekti ir jāapstiprina, pamatojoties tikai uz to klīnisko un laboratorisko testu rezultātiem, kas veikti šādos objektos esošajiem dzīvniekiem;

b)

par objektu atbildīgajam operatoram vai nu jānoslēdz vienošanās ar laboratoriju, kas veic pēcnāves apskates, vai arī tā rīcībā jābūt vismaz vienai piemērotai telpai, kurā šādas apskates var veikt kompetenta persona tāda veterinārārsta pārziņā, kuru šajā nolūkā ir apstiprinājusi trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde.


XX PIELIKUMS

NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU IZMEKLĒJUMU, PARAUGU ŅEMŠANAS UN TESTĒŠANAS PROCEDŪRAS ATTIECĪBĀ UZ AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU UN ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU

1.

Karantīnas laikā kontrolputniem vai, ja kontrolputnus neizmanto, nebrīvē turētiem putniem veic šādas procedūras:

a)

ja izmanto kontrolputnus:

i)

periodā, kas ir vismaz 21 dienu pēc putnu ievešanas karantīnas novietnē, un vismaz 3 dienas pirms karantīnas perioda beigām, no visiem kontrolputniem ņem asins paraugus seroloģiskam izmeklējumam;

ii)

ja attiecībā uz i) punktā minētajiem paraugiem kontrolputni uzrāda pozitīvus vai neskaidrus seroloģiskos rezultātus:

ievestajiem putniem jāveic virusoloģisks izmeklējums,

no vismaz 60 putniem vai no visiem putniem (ja sūtījumā ir mazāk nekā 60 putnu) ir jāpaņem kloākas noslaucījumu (vai fēču) paraugi un trahejas vai orofaringeālas uztriepes;

b)

ja neizmanto kontrolputnus:

ievestie putni jāizmeklē virusoloģiski (t. i., seroloģiskā testēšana nav piemērota),

karantīnas perioda pirmajās 7–15 dienās no vismaz 60 putniem vai no visiem putniem (ja sūtījumā ir mazāk nekā 60 putnu) ir jāpaņem trahejas vai orofaringeālas uztriepes vai kloākas noslaucījumu (vai fēču) paraugi.

2.

Papildus 1. punktā izklāstītajai testēšanai virusoloģiskā izmeklējuma vajadzībām jāpaņem šādi paraugi:

a)

kloākas noslaucījumu (vai fēču) paraugi un trahejas vai orofaringeālas uztriepes, ja iespējams, no klīniski slimiem putniem vai slimiem kontrolputniem;

b)

no zarnu satura, smadzenēm, trahejas, plaušām, aknām, liesas, nierēm un citiem acīmredzami skartiem orgāniem iespējami drīz pēc nāves no:

i)

mirušiem kontrolputniem un visiem putniem, kas ir miruši laikā, kad tiek ievesti karantīnas novietnē, un nomirst karantīnas laikā; vai

ii)

vismaz 10 % mirušo putnu, ja mazu putnu lielos sūtījumos vērojams augsts mirstības rādītājs.

3.

Virusoloģiskā izmeklējuma vajadzībām paraugus drīkst kopot ar nosacījumu, ka atsevišķo putnu paraugu skaits vienā paraugu kopā nepārsniedz piecus paraugus.

Fēču materiāls jākopo atsevišķi no citu orgānu un audu paraugiem.


XXI PIELIKUMS

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ PAREDZĒTIEM SUŅIEM, KAĶIEM UN MĀJAS SESKIEM

1.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TRAKUMSĒRGAS ANTIVIELU TITRĒŠANAS TESTU

a)

Tas jāveic, izmantojot paraugu, ko kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts ievācis laikposmā, kas sākas vismaz 30 dienas pēc sākotnējās vakcinācijas pašreizējā derīgā vakcinācijas sērijā un beidzas 3 mēnešus pirms sertifikāta izdošanas dienas;

b)

tas jāveic, mērot trakumsērgas vīrusa neitralizējošo antivielu titru, kas atbilst vismaz 0,5 SV/ml;

c)

tas jāapliecina ar oficiālas laboratorijas sagatavotu oficiālu ziņojumu par rezultātu, un šāda ziņojuma kopija jāpievieno to dzīvnieku veterinārajam sertifikātam, kurus ieved Savienībā;

d)

tas nav jāatjauno dzīvniekam, kas pēc trakumsērgas antivielu titrēšanas testa, kurā gūti apmierinoši rezultāti, pret trakumsērgu ir revakcinēts a) punktā minētajā sākotnējās vakcinācijas derīguma periodā un visā turpmākajā derīgo vakcināciju sērijā.

2.   APSTRĀDE PRET ECHINOCCOCUS MULTILOCULARIS INVĀZIJU

Pirms ievešanas Savienībā suņi pret Echinococcus multilocularis invāziju ir jāapstrādā šādi:

a)

apstrādi veic ar apstiprinātām veterinārajām zālēm, kas satur atbilstošu devu prazikvantela vai farmakoloģiski aktīvu vielu, par kurām pierādīts, ka attiecīgajām saimnieksugām tās vienas pašas vai kombinācijā samazina parazīta Echinococcus multilocularis zarnu formu (nobriedušo un nenobriedušo) slogu;

b)

veterinārās zāles ievada veterinārārsts periodā, kas sākas ne agrāk kā 48 stundas un beidzas ne vēlāk kā 24 stundas pirms dzīvnieka ierašanās Savienībā;

c)

veterinārajā sertifikātā, kas minēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, ārstējošais veterinārārsts apliecina šādu informāciju par apstrādi:

i)

suņa, kaķa vai mājas seska transpondera vai tetovējuma burtciparu kods;

ii)

nosaukums veterinārajām zālēm pret Echinococcus multilocularis invāziju;

iii)

veterināro zāļu ražotāja nosaukums;

iv)

apstrādes datums un laiks;

v)

ārstējošā veterinārārsta vārds un uzvārds, zīmogs un paraksts.


XXII PIELIKUMS

PRASĪBAS PAR UZTURĒŠANĀS PERIODIEM PIRMS IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ ATTIECĪBĀ UZ INKUBĒJAMĀM OLĀM

Inkubējamo olu kategorija

Minimālā uzturēšanās perioda subjekts

Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kā norādīts 98. panta a) punktā

Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes objektā, kā norādīts 98. panta b) punktā

Minimālais periods, kurā nav bijusi saskare ar mājputniem vai inkubējamām olām, kam ir zemāks veselības statuss, vai ar nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas putniem, kā norādīts 98. panta c) punktā

Inkubējamas mājputnu olas

Izcelsmes saime

3 mēneši

6 nedēļas

6 nedēļas

Sūtījumi, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas

Izcelsmes saime

3 mēneši

3 nedēļas

3 nedēļas


XXIII PIELIKUMS

PRASĪBAS PAR UZTURĒŠANĀS PERIODU PIRMS NOKAUŠANAS VAI NONĀVĒŠANAS ATTIECĪBĀ UZ TURĒTIEM NAGAIŅIEM, NO KURIEM TIEK IEGŪTA SVAIGA GAĻA

1.

Periodam pirms nokaušanas vai nonāvēšanas dienas, kura laikā nagaiņi nedrīkst atstāt izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kā norādīts 131. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir jāilgst vai nu:

a)

vismaz 3 mēnešus pirms minētās dienas; vai

b)

mazāk par 3 mēnešiem pirms minētās dienas, ja nagaiņi ir jaunāki par 3 mēnešiem.

2.

Turēti nagaiņi vismaz 40 dienas pirms nokaušanas vai nonāvēšanas dienas nedrīkst atstāt savu izcelsmes objektu un nonākt saskarē ar zemāka veselības statusa nagaiņiem, kā norādīts 131. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, ja:

a)

šādu dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī, teritorijā vai to zonā, uz ko attiecas vismaz viens no XXIV pielikuma B daļā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem;

b)

uz šādiem dzīvniekiem attiecas 132. pantā paredzētā atkāpe.


XXIV PIELIKUMS

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IZCELSMES TREŠĀS VALSTS VAI TERITORIJAS SLIMĪBBRĪVUMS

A DAĻA

Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi (mēnešos) saskaņā ar 133. panta 1. punktu

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1., 2., 3., 4., 5., 6. slejā  (*1)

Mutes un nagu sērga

12 m (*2)

12 m (*2)

12 m (*2)

12 m (*2)

12 m (*2)

12 m (*2)

12 m (*2)

Govju mēra vīrusa infekcija

12 m

12 m

12 m

12 m

12 m

12 m

12 m

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

12 m

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

12 m (*2)

NA

NA

NA

NA =

nepiemēro.

B DAĻA

Specifiskie nosacījumi, kas kompetentajai iestādei jāizpilda, ja trešā valsts vai teritorija vai to zona ir bijusi brīva no slimības periodā, kas nesasniedz 12 mēnešus, kā paredzēts 133. panta 1. punktā noteiktajā atkāpē:

Mutes un nagu sērga

Papildinformācija, kas nodrošina tā datuma noteikšanu, no kura trešā valsts vai teritorija vai to zona ir uzskatāma par brīvu no slimības

Klasiskais cūku mēris


(*1)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumam.

(*2)  Šo periodu var samazināt, ja trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde izpilda B daļā norādītos specifiskos nosacījumus.


XXV PIELIKUMS

TĀDU DZĪVNIEKU, NO KURIEM TIEK IEGŪTA SVAIGA GAĻA, VAKCINĀCIJA IZCELSMES TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ UN IZCELSMES OBJEKTĀ

A DAĻA

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu nagaiņu nevakcinēšanu, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā un izcelsmes objektā

 

1.

Liellopi

2.

Aitas

3.

Kazas

4.

Cūkas

5.

Kamieļi

6.

Brieži

7.

Nagaiņi, kas nav minēti 1., 2., 3., 4., 5., 6. slejā  (*1)

Mutes un nagu sērga

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

NV/NVE

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

Govju mēra vīrusa infekcija

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

NV/NVE

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

NV/NVE (*2)

Āfrikas cūku mēris

NA

NA

NA

NV/NVE

NA

NA

NA

Klasiskais cūku mēris

NA

NA

NA

NV/NVE

NA

NA

NA

NV =

vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, trešā valstī vai teritorijā vai to zonā nav veikta vakcinācija un trešā valstī, teritorijā vai to zonā nav ievesti vakcinēti dzīvnieki.

NVE =

tādu nagaiņu, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, izcelsmes objektā nav vakcinētu dzīvnieku.

NA =

nepiemēro.

B DAĻA

Specifiskie nosacījumi, kas kompetentajām iestādēm jāizpilda, ja trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vakcinācija pret mutes un nagu sērgu ir veikta periodā, kas nesasniedz 12 mēnešus, kā norādīts 133. panta 3. punktā

1.   ATTIECĪBĀ UZ TĀDU TREŠO VALSTI, TERITORIJU VAI TO ZONU, KAS IR BRĪVA NO MUTES UN NAGU SĒRGAS UN KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET MUTES UN NAGU SĒRGAS CELMU A, O VAI C

Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei ir jāsniedz papildinformācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu mutes un nagu sērgas vīrusa neesību svaigā gaļā un atbilstību šādām prasībām:

a)

attiecībā uz turētiem liellopiem tiek īstenota vakcinācijas programma pret mutes un nagu sērgu un to kontrolē izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde;

b)

svaigā gaļa ir iegūta vai nu

i)

no liellopiem, aitām un kazām, kā izcelsme ir objektos, kuros un ap kuriem 25 km rādiusā 60 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz kautuvi nav ziņots par mutes un nagu sērgu vai govju mēri;

vai

ii)

no sarakstā norādītu sugu turētiem nagaiņiem (izņemot liellopus, aitas, kazas un cūkas), kā izcelsme ir objektos, kuros un ap kuriem 50 km rādiusā 90 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par mutes un nagu sērgu vai govju mēri,

vai

iii)

no savvaļas nagaiņiem, kas atbilst 138. pantā noteiktajām prasībām;

c)

gaļa ir atkaulota svaiga gaļa (izņemot subproduktus), kas iegūta no liemeņiem:

i)

no kuriem ir atdalīti galvenie pieejamie limfmezgli;

ii)

kuri pirms kaulu izņemšanas vismaz 24 stundas nogatavināti temperatūrā, kas augstāka par + 2 °C;

iii)

kuros gaļas pH vērtība elektroniskā pārbaudē muguras garā muskuļa ribeņa daļas vidū pēc nogatavināšanas un pirms atkaulošanas nepārsniedz 6,0.

2.   ATTIECĪBĀ UZ TĀDU TREŠO VALSTI, TERITORIJU VAI TO ZONU, KAS IR BRĪVA NO MUTES UN NAGU SĒRGAS UN KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET MUTES UN NAGU SĒRGAS CELMU A, O VAI C UN UZ KO ATTIECAS PAPILDU SPECIFISKIE NOSACĪJUMI

Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei jāievēro papildu specifiskie nosacījumi attiecībā uz vakcinācijas programmu, kas nodrošina mutes un nagu sērgas vīrusa neesību attiecīgās zonas izcelsmes svaigajā gaļā.

3.   NO MUTES UN NAGU SĒRGAS BRĪVAS ZONAS, KURĀS NEVEIC VAKCINĀCIJU

3.1.   Mutes un nagu sērgas celmi SAßT vai ASIA 1

Ja svaigas gaļas izcelsme ir no mutes un nagu sērgas brīvā zonā, kurā vakcināciju neveic, bet minētā zona atrodas trešā valstī vai teritorijā, kuras citās zonās veic vakcināciju pret mutes un nagu sērgas (FMD) celmu SAT vai ASIA 1, vai ja minētie celmi ir endēmiski trešās valsts vai teritorijas daļā(-s) vai blakusesošā dalībvalstī vai trešās valstīs, šādas gaļas izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz papildinformācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu mutes un nagu sērgas vīrusa neesību svaigā gaļā un šādu dzīvnieku veselības prasību ievērošanu:

a)

svaigā gaļa ir iegūta vai nu

i)

no turētiem sarakstā norādītu sugu dzīvniekiem, kā izcelsme ir objektos, kuros un ap kuriem 10 km rādiusā 12 mēnešu periodā pirms nokaušanas nav ziņots par mutes un nagu sērgu vai govju mēri;

vai

ii)

no savvaļas nagaiņiem, kas atbilst 138. pantā noteiktajām prasībām;

b)

gaļu uz Savienību eksportēt nav atļauts, kamēr no nokaušanas nav pagājusi 21 diena;

c)

gaļa ir atkaulota svaiga gaļa (izņemot subproduktus), kas iegūta no liemeņiem:

i)

no kuriem ir atdalīti galvenie pieejamie limfmezgli;

ii)

kuri pirms kaulu izņemšanas vismaz 24 stundas nogatavināti temperatūrā, kas augstāka par + 2 °C.

3.2.   Mutes un nagu sērgas celmi A, O vai C

Ja svaigas gaļas izcelsme ir no mutes un nagu sērgas brīvā zonā, kurā vakcināciju pret mutes un nagu sērgu neveic, bet minētā zona atrodas trešā valstī vai teritorijā, kurā veic vakcināciju pret mutes un nagu sērgas celmu A, O vai C, un ja trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes ir sniegušas papildu garantijas attiecībā uz trešajai valstij, teritorijai vai zonai specifiskajiem nosacījumiem, kas nodrošina mutes un nagu sērgas vīrusa neesību attiecīgās zonas izcelsmes svaigajā gaļā, izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz šāda papildinformācija:

a)

garantijas, ka slimībbrīvajā zonā tiek īstenota mutes un nagu sērgas uzraudzības programma, kura uzskatāmi parāda mutes un nagu sērgas neesību un kuru kontrolē izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes;

b)

garantijas par 1. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstīto dzīvnieku veselības prasību piemērošanu.


(*1)  Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.

(*2)  Ja trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde izpilda B daļā norādītos specifiskos nosacījumus.


XXVI PIELIKUMS

RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES GAĻAS PRODUKTIEM

1.   RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES GAĻAS PRODUKTIEM (DILSTOŠĀ IEDARBĪGUMA SECĪBĀ)

B

=

apstrāde hermētiski noslēgtā konteinerā, lai nodrošinātu Fo vērtību trīs vai vairāk.

C

=

minimālā temperatūra ir 80 °C, kas gaļas produkta pārstrādes laikā jāsasniedz visā produktā.

D

=

minimālā temperatūra ir 70 °C, kas gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu pārstrādes procesā jānodrošina visā gaļā vai kuņģos, pūšļos un zarnās, vai – jēla šķiņķa gadījumā – apstrāde, ko veido dabiskā fermentācija un nogatavināšana ne mazāk kā deviņu mēnešu garumā, kā rezultātā tiek iegūti šādi raksturlielumi:

Aw vērtība nepārsniedz 0,93,

pH vērtība nepārsniedz 6,0.

D1

=

pilnīga gaļas termiska apstrāde pēc atkaulošanas un attaukošanas, karsējot tā, lai iekšējā temperatūra 70 °C vai augstāka saglabātos ne mazāk kā 30 minūtes.

E

=

ja produkti ir žāvētas gaļas strēmeļu veidā, tad apstrādē jāpanāk, ka:

Aw vērtība nepārsniedz 0,93,

pH vērtība nepārsniedz 6,0.

F

=

termiska apstrāde, kas nodrošina produkta iekšējo temperatūru 65 °C uz laiku, līdz tiek sasniegta minimālā pasterizācijas vērtība (Pv) 40.

2.   RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES APVALKIEM

Apvalku apstrāde Nr. 1

=

sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma un vismaz 20 °C temperatūrā.

Apvalku apstrāde Nr. 2

=

sālīšana ar sāli, kas papildināts ar fosfātu (86,5 % NaCl; 10,7 % Na2HPO4 un 2,8 % Na3PO4) (masa/masa/masa) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma vismaz 20 °C temperatūrā.

Apvalku apstrāde Nr. 3

=

sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) vismaz 30 dienas.

Apvalku apstrāde Nr. 4

=

balināšana.

Apvalku apstrāde Nr. 5

=

žāvēšana pēc nokasīšanas.


XXVII PIELIKUMS

RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES PIENAM UN PIENA PRODUKTIEM

 

A

B

Suga, no kuras iegūts piens un piena produkti

Bos Taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius

Izņemot Bos Taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius

Trešās valsts dzīvnieku veselības statuss

1.

Trešās valstis, kuras iepriekšējos 12 mēnešos nav oficiāli brīvas no mutes un nagu sērgas (FMD)

2.

Trešās valstis, kurās veic vakcināciju pret FMD

Jebkurš

Sterilizācija, lai sasniegtu Fo vērtību, kas ir vienāda ar trīs vai lielāka par to

Ultrasterilizācija temperatūrā, kas nav zemāka par 135 °C (UHT), apvienojumā ar pietiekamu izturēšanas laiku

Divkārša pasterizācija augstā temperatūrā uz īsu laiku (HTST) 72 °C temperatūrā 15 sekundes pienam, kura pH vērtība ir 7,0 vai lielāka, attiecīgā gadījumā panākot negatīvu reakciju uz bāziskās fosfatāzes testu, ko veic uzreiz pēc termiskās apstrādes

HTST apstrāde pienam, kura pH vērtība ir zem 7,0

HTST apstrāde kopā ar citu fizikālu apstrādi, vai nu

i)

pazeminot pH vērtību zem 6 vismaz vienu stundu, vai

ii)

veicot papildu karsēšanu 72 °C vai augstākā temperatūrā apvienojumā ar žāvēšanu

Nē :

apstrāde nav atļauta.

Jā :

apstrāde ir pieļaujama.


XXVIII PIELIKUMS

RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES OLU PRODUKTIEM

1.   OLU PRODUKTU APSTRĀDES NOLŪKĀ INAKTIVĒT AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU

Šādi apstrādes veidi ir piemēroti augsti patogēniskās putnu gripas inaktivēšanai šādos olu produktos:

Olu produkts

Apstrāde

Iekšējā temperatūra (Celsija grādos (°C))

Apstrādes ilgums (sekundēs (s) vai stundās (h))

Šķidrs olu baltums

55,6  °C

870 s

56,7  °C

232 s

10 % sālīts olas dzeltenums

62,2  °C

138 s

Olu baltuma pulveris

67 °C

20 h

54,4  °C

513 h

Veselas olas

60 °C

188 s

pilnīgi termiski apstrādātas

Sakultas veselas olas

60 °C

188 s

61,1  °C

94 s

pilnīgi termiski apstrādātas

2.   OLU PRODUKTU APSTRĀDES NOLŪKĀ INAKTIVĒT ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU

Šādi apstrādes veidi ir piemēroti Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas inaktivēšanai šādos olu produktos:

Olu produkts

Apstrāde

Iekšējā temperatūra (Celsija grādos (°C))

Apstrādes ilgums (sekundēs (s) vai stundās (h))

Šķidrs olu baltums

55 °C

2 278  s

57 °C

986 s

59 °C

301 s

10 % sālīts olas dzeltenums

55 °C

176 s

Olu baltuma pulveris

57 °C

50,4 h

Veselas olas

55 °C

2 521  s

57 °C

1 596  s

59 °C

674 s

pilnīgi termiski apstrādātas


XXIX PIELIKUMS

TO SUGU SARAKSTS, KURAS IR UZŅĒMĪGAS PRET SLIMĪBĀM, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM AR REGULAS (ES) 2016/429 226. PANTU IR APSTIPRINĀTI VALSTS PASĀKUMI

Slimība

Uzņēmīgās sugas

Karpu pavasara virēmija (SVC)

Raibais platpieris (Aristichthys nobilis), sudrabkarūsa (Carassius auratus), karūsa (Carassius carassius), baltais amūrs (Ctenopharyngodon idellus), parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio), baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix), sams (Silurus glanis), līnis (Tinca tinca), ālants (Leuciscus idus)

Bakteriālā nieru slimība (BKD)

Dzimta: Salmonidae

Infekciozā pankreātiskā nekroze (IPN)

Amerikas palija (Salvelinus fontinalis), taimiņš (Salmo trutta), [Atlantijas] lasis (Salmo salar), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), Rietumeiropas sīga (Coregonus lavaretus)

Inficēšanās ar lašu dzimtas zivju alfavīrusu (SAV)

[Atlantijas] lasis (Salmo salar), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), taimiņš (Salmo trutta)

Inficēšanās ar Gyrodactylus salaris (GS)

[Atlantijas] lasis (Salmo salar), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Arktikas palija (Salvelinus alpinus), Amerikas palija (Salvelinus fontinalis), alata (Thymallus thymallus), ezera palija (Salvelinus namaycush), taimiņš (Salmo trutta)

Visas sugas, kas bijušas saskarē ar uzņēmīgām sugām, arī uzskata par uzņēmīgām

Austeru herpesvīruss 1 μVar (OsHV-1 μVar)

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas)


XXX PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, AR KURIEM ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2018/1882 PIELIKUMA TABULAS 4. SLEJĀ NORĀDĪTĀS SUGAS UZSKATA PAR VEKTORIEM

Slimību saraksts

Vektori

Nosacījumi, ar kuriem Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā norādītās ūdensdzīvnieku sugas uzskata par vektoriem

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

Kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā

Uzskata par epizootiskās hematopoētiskās nekrozes vektoriem jebkuros apstākļos.

Virusālā hemorāģiskā septicēmija

Uzskata par virusālās hemorāģiskās septicēmijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Infekciozā hematopoētiskā nekroze

Uzskata par infekciozās hematopoētiskās nekrozes vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas

Attiecībā uz inficēšanos ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas, vektorsugas nav norādītas.

Mikrocytos mackini infekcija

Attiecībā uz Mikrocytos mackini infekciju vektorsugas nav norādītas.

Perkinsus marinus infekcija

Uzskata par Perkinsus marinus infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Bonamia ostreae infekcija

Uzskata par Bonamia ostreae infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Bonamia exitiosa infekcija

Uzskata par Bonamia exitiosa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Marteilia refringens infekcija

Uzskata par Marteilia refringens infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Tauras sindroma vīrusa infekcija

Uzskata par Tauras sindroma vīrusa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Dzeltenās galvas vīrusa infekcija

Uzskata par dzeltenās galvas vīrusa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.

Balto plankumu sindroma vīrusa infekcija

Uzskata par balto plankumu sindroma vīrusa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā.