ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
63. gadagājums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/686
(2019. gada 17. decembris),
ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību;
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 94. panta 3. punktu, 97. panta 2. punktu, 101. panta 3. punktu, 106. panta 1. punktu, 122. panta 1. un 2. punktu, 131. panta 1. punktu, 160. panta 1. un 2. punktu, 161. panta 6. punktu, 162. panta 3. un 4. punktu, 163. panta 5. punktu, 164. panta 2. punktu, 165. panta 3. punktu un 279. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti profilakses un kontroles noteikumi attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Minētajos noteikumos inter alia paredzēts, ka reproduktīvo produktu objekti ir jāreģistrē un jāapstiprina, kā arī noteiktas izsekojamības un dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā. Regula (ES) 2016/429 arī piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt šādus noteikumus, lai nodrošinātu sistēmas netraucētu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, kas tiek iedibināts ar Regulu (ES) 2016/429. |
(2) |
Šajā regulā paredzētie noteikumi ir vajadzīgi, lai Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 1., 2. un 5. nodaļā paredzētos noteikumus papildinātu attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, reproduktīvo produktu objektu reģistriem, kuri jāuztur kompetentajām iestādēm, lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kā arī dzīvnieku veselības sertificēšanas un paziņošanas prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, un to mērķis ir novērst pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā ar minētajiem produktiem. |
(3) |
Šie noteikumi ir cieši saistīti, un vairākus no tiem ir paredzēts piemērot vienlaicīgi. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm un dublēšanās risku. |
(4) |
Patiesi, Regulas (ES) 2016/429 mērķis ir nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku (salīdzinājumā ar iepriekšējo) tiesisko regulējumu, vienlaikus garantējot, ka pieeja dzīvnieku veselības prasībām tiek vairāk balstīta uz risku, uzlabojot sagatavotību un nodrošinot profilaksi un kontroli dzīvnieku slimību gadījumā. Minētā regula tika pieņemta arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka noteikumi par dzīvnieku slimībām lielākoties ir iekļauti vienā tiesību aktā, nevis izkaisīti vairākos dažādos tiesību aktos. Šajā regulā izklāstītie noteikumi par reproduktīvajiem produktiem arī atbilst šādai pieejai. |
(5) |
Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par reproduktīvajiem produktiem bija definēti Padomes Direktīvās 88/407/EEK (2), 89/556/EEK (3), 90/429/EEK (4) un 92/65/EEK (5). Ar Regulu (ES) 2016/429 šīs četras direktīvas tiek atceltas un aizstātas, sākot no 2021. gada 21. aprīļa. Minētajās direktīvās bija paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas attiecas uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu, kā arī principā uz citu konkrētu dzīvnieku sugu spermas, olšūnu un embriju sūtījumu tirdzniecību un ievešanu Savienībā. Ir izrādījies, ka minētajās direktīvās paredzētie noteikumi sekmīgi novērš pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā. Attiecīgi šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un jaunākās zinātniskās atziņas. |
(6) |
Darbības ar reproduktīvajiem produktiem, jo īpaši spermu, bet – mazākā mērā – arī ar oocītiem un embrijiem, var būt saistītas ar būtisku risku dzīvnieku slimību izplatīšanās ziņā. Reproduktīvos produktus ievāc vai iegūst no neliela skaita donordzīvnieku, bet plaši izmanto vispārējā dzīvnieku populācijā, tādēļ – gadījumā, ja ar tiem nerīkojas pareizi vai tos neklasificē atbilstoši pareizajam veselības statusam, – tie var būt slimības avots lielam skaitam dzīvnieku. Šādi gadījumi agrāk ir notikuši un radījuši būtiskus ekonomiskus zaudējumus. |
(7) |
Lai novērstu slimību izplatīšanās risku, Regulā (ES) 2016/429 noteikts, ka reproduktīvie produkti jāievāc, jāiegūst, jāapstrādā un jāglabā specializētos reproduktīvo produktu objektos un uz tiem jāattiecina īpaši dzīvnieku veselības un higiēnas režīmi. Vienlaikus, lai dzīvniekus varētu uzņemt šajos reproduktīvo produktu objektos un klasificēt par tādu reproduktīvo produktu donoriem, kurus drīkst pārvietot starp dalībvalstīm, tiem būtu jāatbilst augstākiem dzīvnieku veselības standartiem nekā tie, kurus piemēro vispārējai dzīvnieku populācijai. Regulā (ES) 2016/429 ir noteiktas arī īpašas procedūras šo reproduktīvo produktu izsekojamības nodrošināšanai, un attiecībā uz to pārvietošanu Savienībā piemēro īpašu dzīvnieku veselības prasību kopumu. Minētās sistēmas ietvaros, pamatojoties uz vairākiem Regulā (ES) 2016/429 paredzētiem pilnvarojumiem, ar kuriem Komisijai tiek uzdots pieņemt deleģētos aktus, jo īpaši tos, kas norādīti minētās regulas IV daļā, ar šo regulu būtu lietderīgi paredzēt noteikumus par reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu. |
(8) |
Regulas (ES) 2016/429 160. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Viens no šādas pārvietošanas nosacījumiem ir tāds, ka reproduktīvajiem produktiem jābūt no reproduktīvo produktu objekta, kas šim nolūkam apstiprināts saskaņā ar deleģētajā aktā izklāstītajiem nosacījumiem. Turklāt Regulas (ES) 2016/429 94. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti par īpašiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē tādu reproduktīvo produktu objektu darbību izbeigšanu, kas iepriekš bijušas apstiprinātas saskaņā ar deleģētajā aktā definētajiem nosacījumiem. Vienlaikus minētās regulas 101. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz detalizētu informāciju, kas iekļaujama reģistros, kurus kompetentā iestāde uztur par reģistrētiem un apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem un kuros tiks iekļauti arī tie reproduktīvo produktu objekti, kas savu darbību izbeiguši. |
(9) |
Visas dzīvnieku veselības prasības un atkāpes, kas būtu jāpieņem saskaņā ar minētajiem Regulas (ES) 2016/429 noteikumiem, attiecas uz turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, tomēr tās piemēro daudzām un dažādām sugām, tāpēc, lai vienkāršotu Savienības noteikumus, tās būtu jāiekļauj vienā deleģētajā aktā, nevis daudzos dažādos deleģētajos aktos. |
(10) |
Regulas (ES) 2016/429 162. panta 1. punktā ir noteiktas prasības par to, kāda informācija obligāti jāiekļauj veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanai starp dalībvalstīm. Sertifikātos jāiekļauj informācija par reproduktīvo produktu marķēšanu, ja to prasa minētās regulas 121. panta 1. punkts vai jebkādi noteikumi, kas noteikti ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar tās 122. panta 1. punktu, kā arī informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka reproduktīvie produkti atbilst pārvietošanas prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 157. un 159. pantā vai tādu deleģēto aktu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 160. pantu. Minētās regulas 162. panta 3. punktā paredzēts, ka jāpieņem deleģētie akti par informāciju, kāda iekļaujama veterinārajos sertifikātos. Vienlaikus tās 163. panta 5. punktā paredzēts, ka ir jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz paziņošanas prasībām, kuras attiecas uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm, tiem pievienojot arī veterināro sertifikātu, kura saturs jānosaka saskaņā ar minētās regulas 162. panta 3. un 4. punktu. |
(11) |
Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punktā noteikts, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus var pārvietot uz citu dalībvalsti, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti reproduktīvo produktu objektos, kurus saskaņā ar minētās regulas 97. panta 1. punktu apstiprinājušas kompetentās iestādes. Šādu apstiprinājumu var piešķirt tikai tad, ja minētie reproduktīvo produktu objekti atbilst konkrētām prasībām attiecībā uz karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzību, infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī darbinieku un veterinārārstu atbildību, kompetenci un specializētu apmācību. Tādēļ, pamatojoties uz minētajām prasībām, šajā regulā būtu jāparedz detalizēti noteikumi par tādu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, no kuriem uz citu dalībvalsti var pārvietot liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvos produktus. |
(12) |
Direktīvā 92/65/EEK noteikts, ka aitu un kazu spermu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, var ievākt šo dzīvnieku izcelsmes objektā, nevis spermas vākšanas centrā. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe. Tomēr būtu jāiedibina īpaši nosacījumi, kas jāievēro, veicot šādas spermas sūtījumu pārvietošanu, un jāpieprasa minētās pārvietošanas mērķis un galamērķa dalībvalsts piekrišana. Tādēļ, pamatojoties uz iespējamo risku, ko rada šādas spermas pārvietošana, šajā regulā būtu jāparedz nosacījumi šādu atkāpju piemērošanai. |
(13) |
Zirgu spermas ievākšanas process ir specifisks, ņemot vērā zirgu sugu dzīvnieku īpašo audzēšanas sistēmu, kas paredz minēto dzīvnieku dalību īpašās zirgu sacensībās, šovos un citos jāšanas sporta pasākumos. Pašlaik Direktīvā 92/65/EEK attiecībā uz ērzeļiem ir paredzēti trīs to turēšanas veidi spermas vākšanas centros. Šajā regulā būtu jāsaglabā līdzšinējās, minētajā direktīvā paredzētās sistēmas būtiskākie noteikumi. Tomēr šajā regulā būtu jāuzlabo un jānostiprina nosacījumi attiecībā uz Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas I iedaļas 1.6. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pārbaužu programmu donordzīvniekiem, kas dažkārt var atstāt spermas vākšanas centru, un attiecībā uz Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas I iedaļas 1.6. punkta c) apakšpunktā izklāstīto pārbaužu programmu “uz laiku ievestajiem ērzeļiem”. |
(14) |
Šajā regulā būtu jāparedz arī tas, ka reproduktīvo produktu glabāšanas centri ar vienu unikālu apstiprinājuma numuru var glabāt jebkāda veida un vairāku sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus, ja vien tiek ievēroti noteikumi, kas nodrošina izsekojamību, jo nav tādu dzīvnieku veselības apsvērumu, kuru dēļ katram reproduktīvo produktu veidam vai dzīvnieku sugai būtu jāveido atsevišķi glabāšanas centri. Informācija par glabājamo reproduktīvo produktu veidiem un attiecīgajām sugām būtu jānorāda šādu objektu apstiprinājumā un publiski pieejamajā apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā, kuru uztur kompetentās iestādes. Šajā regulā būtu jāparedz arī īpaši noteikumi par svaigas, atdzesētas un saldētas spermas glabāšanu. |
(15) |
Tā kā reproduktīvo produktu apstrādes metodes pastāvīgi attīstās, šim nolūkam tiek izveidotas specializētas vienības. Šīs vienības ne vien apstrādā reproduktīvos produktus, tostarp veic spermas dzimumšķirošanu, bet arī sagatavo lietošanai vai glabāšanai gatavo galaproduktu. Tādēļ šādas vienības būtu jāuzskata par reproduktīvo produktu objektiem, kuros notiek reproduktīvo produktu apstrāde un glabāšana. Tomēr, tā kā spermas dzimumšķirošanas aprīkojums ir dārgs, spermas vākšanas centri spermas apstrādei, tostarp dzimumšķirošanai, var izmantot citu operatoru pakalpojumus. Tādā gadījumā sperma tiek nosūtīta apstrādei un pēc tam atgriezta izcelsmes spermas vākšanas centrā. Tādēļ ir lietderīgi šajā regulā paredzēt noteikumus par reproduktīvo produktu apstrādi, tai skaitā par iespēju apstrādi veikt reproduktīvo produktu apstrādes objektos, kā arī detalizētus noteikumus par spermas un citu reproduktīvo produktu pārvadāšanu uz minētajiem reproduktīvo produktu apstrādes objektiem un no tiem, kā arī par to marķēšanu. Ja spermu apstrādā reproduktīvo produktu apstrādes objektā, marķējumā uz pajetes vai cita iepakojuma iekļauj gan spermas vākšanas centra, gan reproduktīvo produktu apstrādes objekta apstiprinājuma vai reģistrācijas numuru, lai nodrošinātu spermas izsekojamību. |
(16) |
Lai gan antibiotikas būtu jālieto piesardzīgi, vienlaikus, jo īpaši ņemot vērā iespējamo starptautisko tirdzniecību, antibiotiku lietošana spermas atšķaidītājos būtu jāpielāgo noteikumiem, kas izklāstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (“kodekss”) 2017. gada izdevuma (6) 4.6.7. pantā. Direktīvā 88/407/EEK paredzēts pienākums pievienot liellopu spermai antibiotikas, kas ir iedarbīgas pret kampilobaktērijām, leptospirām un mikoplazmām, Direktīvā 90/429/EEK paredzēts pienākums pievienot cūku spermai antibiotikas, kas ir iedarbīgas pret leptospirām, bet Direktīvā 92/65/EEK ir paredzēta iespēja brīvprātīgi izmantot antibiotikas. Šajā regulā būtu jāsaglabā minētie noteikumi par antibiotiku lietošanu, kas noteikti Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, kā arī noteikumi, kurus ieteikusi OIE. Ja spermai pievienotas antibiotikas, informācija par aktīvo(-ajām) vielu(-ām) un to koncentrāciju būtu jānorāda pievienotajā veterinārajā sertifikātā. |
(17) |
Regulas (ES) 2016/429 101. panta 1. punktā noteikts, ka katrai kompetentajai iestādei jāizveido un jāuztur atjaunināti reģistri, kuros iekļauj reģistrētos un apstiprinātos reproduktīvo produktu objektus, un šie reģistri jādara pieejami Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Turklāt apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistram jābūt publiski pieejamam. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt, kāda detalizēta informācija minētajā reģistrā jānorāda, un paredzēt prasības par apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistru publisku pieejamību. |
(18) |
Ņemot vērā spermas, oocītu un embriju ilgstošas glabāšanas iespēju, šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi par tādu reproduktīvo produktu glabāšanu un pārvietošanu, kuri ievākti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kas izbeiguši darbību. Informācija par šādiem reproduktīvo produktu objektiem būtu jāsaglabā attiecīgās dalībvalsts apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā, kā arī jānorāda darbības izbeigšanas datumi. Turklāt minētajā reģistrā būtu jānorāda apstiprinājuma atsaukšanas datums. Būtu jānosaka arī termiņš, cik ilgi informācija par šādiem reproduktīvo produktu objektiem minētajā reģistrā jāglabā. |
(19) |
Vēl šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka operatori, kuru pārziņā ir apstiprināti reproduktīvo produktu objekti, kas savu darbību izbeidz pirms attiecīgā reproduktīvo produktu objekta apstiprinājuma atsaukšanas, to spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti vai iegūti un tiek glabāti šajos reproduktīvo produktu objektos, turpmākai glabāšanai pārvieto uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru vai – reprodukcijas nolūkā – uz objektu, kurā tiek turēti liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai arī uz vietu, kur tos drošā veidā iznīcina vai izmanto par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (7) 13. pantu. |
(20) |
Regulas (ES) 2016/429 121. pantā ir noteiktas izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem, un šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi attiecībā uz minēto reproduktīvo produktu marķēšanu. Pašreizējā sistēma paješu un citu reproduktīvo produktu iepakojumu marķēšanai darbojas sekmīgi. Būtu jāņem vērā arī Starptautiskās Dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) ieteikumi (8) šajā jomā. |
(21) |
Arī aitu un kazu spermas ievākšanas un apstrādes procesam ir specifiskas iezīmes. Dažos spermas vākšanas centros spermu saldē granulās, bet citos svaigu vai atdzesētu spermu uz neilgu laiku ievieto laboratorijas traukos, piemēram, mēģenēs. Šādu granulu un mēģeņu individuāla marķēšana ir laikietilpīga un apgrūtinoša. Lai aitu un kazu spermu varētu pārvietot uz citām dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot tās izsekojamību, vajadzētu būt iespējai saldētas spermas granulām vai svaigas vai atdzesētas spermas mēģenēm un pajetēm izmantot grupas identifikāciju. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz marķēšanas noteikumi apvienotajiem iepakojumiem, piemēram, tvertnēm, kurās ievieto saldētas aitu un kazu spermas granulas, vai mēģenēm vai pajetēm ar svaigu vai atdzesētu spermu. |
(22) |
Šajā regulā paredzētās izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem būtu jāpapildina, ar Komisijas īstenošanas regulu, kura tiks pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 123. pantu, paredzot noteikumus par tehniskajām prasībām un specifikācijām attiecībā uz paješu un cita iepakojuma marķēšanu. |
(23) |
Starp dalībvalstīm tiek pārvietots arvien lielāks daudzums reproduktīvo produktu, kuri tiek ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt saskaņotus noteikumus par paješu un cita iepakojuma marķēšanu, kas satur šādus reproduktīvos produktus. Šajā regulā būtu jāparedz papildu noteikumi par tādu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu izsekojamību, kas nav liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieki. |
(24) |
Regulas (ES) 2016/429 159. pantā ir noteikti noteikumi par atļauju uz citām dalībvalstīm pārvietot turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus. Lai minētos noteikumus varētu piemērot, šajā regulā būtu jāparedz detalizēti noteikumi par reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, jānosaka dzīvnieku veselības prasības turētiem donordzīvniekiem, no kuriem ievāc reproduktīvos produktus, un attiecībā uz šādu dzīvnieku izolāciju un karantīnu, kā arī prasības attiecībā uz laboratoriskajiem un citiem testiem, kuri jāveic turētiem donordzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem, un dzīvnieku veselības prasības, kas jāievēro šo reproduktīvo produktu vākšanas, ieguves, apstrādes, glabāšanas vai citu procedūru un pārvadāšanas laikā. |
(25) |
Turklāt Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, ievērojot konkrētus nosacījumus, bija paredzētas atkāpes no testēšanas pienākumiem attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu donordzīvniekiem gadījumos, kad šie dzīvnieki tiek pārvietoti starp spermas vākšanas centriem. Tā kā šādas atkāpes samazina procesuālo un ekonomisko slogu spermas vākšanas centru operatoriem un ir pamatotas no dzīvnieku veselības viedokļa, šajā regulā būtu lietderīgi saglabāt minētās atkāpes no dažām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku donordzīvniekiem, kuri tiek pārvietoti starp apstiprinātiem spermas vākšanas centriem. |
(26) |
Pamatojoties uz pašreizējām zinātniskajām atziņām, vienas sugas dažāda veida reproduktīvo produktu pārvadāšana vienā konteinerā nerada risku, ka reproduktīvie produkti tiks kontaminēti, ja vien tos pārvadā, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šie nosacījumi ietver pārvadāšanu fiziski atdalītos pārvadāšanas konteinera nodalījumos vai izmantojot dubulto maisiņu sistēmu, kas viena veida produktus aizsargā no cita veida produktiem. Tādēļ šajā regulā būtu lietderīgi paredzēt noteikumus, kas atļauj vienas sugas dažāda veida reproduktīvos produktus pārvadāt vienā konteinerā, ievērojot konkrētus nosacījumus. |
(27) |
Ja konteineri, kuros reproduktīvos produktus pārvadā no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem uz citām dalībvalstīm vai – vienas valsts ietvaros – no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem uz reproduktīvo produktu apstrādes un glabāšanas centriem, tiek noplombēti, tas nodrošina, ka dzīvnieku veselības nosacījumi reproduktīvo produktu pārvadāšanai netiek pasliktināti. Centra vai brigādes veterinārārstam, kurš atbild par reproduktīvo produktu objekta darbību un kura uzvārds norādīts minētā objekta apstiprinājumā, būtu jānodrošina, ka pārvadāšanas konteineram tiek uzlikta šāda plomba. Oficiālajam veterinārārstam, kurš sertificē reproduktīvo produktu sūtījumu, ir jābūt iespējai lauzt šo plombu, lai verificētu pārvadāšanas konteinera saturu, un pēc tam atkārtoti noplombēt pārvadāšanas konteineru. Minētie aspekti būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajos noteikumos. |
(28) |
Direktīvā 89/556/EEK ir noteikti nosacījumi attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu dzīvnieku embrijiem un attiecībā uz to importu Savienībā. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz arī noteikumi par liellopu oocītu un olnīcu pārvietošanu Savienībā. |
(29) |
Savienības tiesību aktos, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 un šīs regulas pieņemšanas, bija paredzēti noteikumi par spermas tirdzniecību situācijās, kad katra sūtījuma deva sastāvēja no viena konkrēta donordzīvnieka ejakulātiem. Taču, ņemot vērā to, ka jauktas vai apvienotas vairāku donoru spermas izmantošana var palielināt auglību un ka šāda sperma tiek plaši izmantota, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par jauktas vai apvienotas liellopu, cūku, aitu un kazu spermas pārvietošanu, ar nosacījumu, ka spermas sajaukšana tiek veikta tikai viena spermas vākšanas centra ietvaros, proti, centrā, kurā šī sperma tika ievākta, un ka marķējums uz katras pajetes vai cita iepakojuma, kurā ievietota jauktā sperma, ļauj izsekot visu donordzīvnieku individuālos identifikācijas numurus. Turklāt operatoram būtu jāievieš procedūras attiecībā uz jauktas spermas apstrādi un dokumentācijā jāsniedz sīka informācija par šādas spermas pārvietošanu no spermas vākšanas centra. |
(30) |
Direktīvas 92/65/EEK 13. pantā ir noteikti noteikumi attiecībā uz tirdzniecību ar tādu sugu dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem, kas ir uzņēmīgi pret minētās direktīvas A vai B pielikuma sarakstā iekļautajām slimībām, ja šie sūtījumi tiek nosūtīti uz/no iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti saskaņā ar minētās direktīvas C pielikumu. Minētās direktīvas E pielikumā ir dots veterinārā sertifikāta paraugs tirdzniecības vajadzībām, un tas jāpievieno attiecīgās spermas, olšūnu vai embriju sūtījumiem. Regulas (ES) 2016/429 95. un 137. pantā definēts jēdziens “norobežots objekts”, kas ir līdzvērtīgs Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā definētajam jēdzienam “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs”. Ņemot vērā to, ka līdz šim apstiprinātās iestādes, institūti un centri apmainījās ar dzīvnieku ģenētisko materiālu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja veikt šādu iekšēju pārvietošanu Savienībā. Tādēļ šajā regulā ir lietderīgi noteikt dzīvnieku veselības prasības, ko piemēro norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm. Attiecīgi šajā regulā būtu jāparedz iespēja, ka norobežotu objektu operatori, neprasot papildu apstiprinājumu kā reproduktīvo produktu objekti, uz citām dalībvalstīm var pārvietot tādu reproduktīvo produktu sūtījumus, kas ievākti no dzīvniekiem, kuri tiek turēti šajos objektos. Pietiekamas garantijas dzīvnieku slimību izplatīšanās novēršanai būtu jānodrošina šādi: jānosaka augstas dzīvnieku veselības prasības, kas jāizpilda, lai objekts saņemtu norobežota objekta apstiprinājumu; jāveic kontrolēta dzīvnieku pārvaldība šajos objektos; jānosaka īpašas uzraudzības prasības un reproduktīvo produktu sūtījumi jāpārvieto tieši uz citu konkrēto norobežotu objektu. |
(31) |
Regulas (ES) 2016/429 162. pantā ir noteikti noteikumi par obligāto informācijas minimumu, kas jāiekļauj veterinārajos sertifikātos attiecībā uz turētu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jāprecizē detalizēta informācija, kas jāiekļauj minētajos sertifikātos. |
(32) |
Regulas (ES) 2016/429 163. pantā paredzēts, ka operatoriem savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš jāinformē par turētu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti un jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai šī kompetentā iestāde varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par minēto reproduktīvo produktu pārvietošanu. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi par prasībām attiecībā uz operatoru pienākumu iepriekš paziņot informāciju, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde paziņotu par minēto pārvietošanu, un ārkārtas procedūras attiecībā uz šādiem paziņojumiem. |
(33) |
Regulas (ES) 2016/429 163. panta 2. punktā paredzēts, ka paziņošanai par reproduktīvo produktu plānotiem sūtījumiem uz citām dalībvalstīm jāizmanto TRACES sistēma. TRACES ir integrēta datorizēta veterinārā sistēma, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (9) un 2004/292/EK (10). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (11) 131. pantā paredzēts izveidot informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kurā tiks iekļautas arī TRACES funkcijas. Tādēļ šajā regulā būtu jādod atsauces uz IMSOC, nevis uz TRACES. |
(34) |
Regulas (ES) 2016/429 165. pantā paredzēts, ka galamērķa vietas kompetentā iestāde pēc vienošanās ar izcelsmes vietas kompetento iestādi var atļaut pārvietot uz savu teritoriju zinātniskiem mērķiem paredzētus reproduktīvos produktus, pat ja šāda pārvietošana neatbilst standarta prasībām, kas jāievēro, pārvietojot reproduktīvos produktus. Lai atļautu šāda veida pārvietošanu, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz zinātniskiem mērķiem paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm. |
(35) |
Valsts gēnu banka ir nozīmīgs elements konkrētajai dalībvalstij raksturīgo dzīvnieku populāciju ģenētiskā materiāla saglabāšanā. Valstu gēnu banku mērķis ir ex situ saglabāt un ilgtspējīgi izmantot dzīvnieku ģenētiskos resursus. Attiecībā uz valsts gēnu bankās glabātajiem reproduktīvajiem produktiem dzīvnieku veselības statuss bieži vien nav zināms, vai arī minētie produkti ir ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti atbilstoši citam dzīvnieku veselības režīmam, kas ir atšķirīgs no pašreizējā Savienības un valstu tiesību aktos paredzētā režīma. Tā kā šādiem reproduktīvajiem produktiem, kas bieži vien ir ģenētiskais materiāls apdraudētajām šķirnēm, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (12) 2. panta 24. punktā, vai šķirnēm, kuras kopš reproduktīvo produktu ievākšanas ir izmirušas, ir īpaša vērtība, un dalībvalstis ir paudušas ieinteresētību savstarpēji apmainīties ar šādiem reproduktīvajiem produktiem, šajā regulā būtu jāparedz īpaši nosacījumi attiecībā uz to, kā kompetentās iestādes piešķir atkāpes saistībā ar valsts gēnu bankās glabāto reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Principā ar šo regulu būtu jāparedz nosacījumi par minēto reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dažādu dalībvalstu valsts gēnu bankām, savukārt noteikumi par reproduktīvo produktu iekšējo izplatīšanu operatoriem no valsts gēnu bankām būtu jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu ziņā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī dzīvnieku veselības nosacījumiem šādas pārvietošanas gadījumā, un, iespējams, būtu vajadzīga testēšana attiecībā uz konkrētām slimībām. |
(36) |
Šajā regulā ir dotas atsauces uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (13) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 (14), 2020/689 (15) un 2020/688 (16), kuras visas pieņemtas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429. Atsauces uz minētajām regulām ir vajadzīgas, jo tajās attiecībā uz dzīvniekiem ir noteiktas prasības par uzraudzību, izskaušanas programmām, statusu “brīvs no slimības”, identifikāciju un reģistrāciju, izsekojamību, pārvietošanu Savienības teritorijā un ievešanu tajā, un minētās prasības attiecas arī uz reproduktīvo produktu donordzīvniekiem. |
(37) |
Lai tiem spermas vākšanas vai glabāšanas centriem vai embriju vākšanas vai ieguves brigādēm, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK un veic darbības saistībā ar reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, ņemot vērā to, ka no 2021. gada 21. aprīļa minētās direktīvas tiek atceltas ar Regulu (ES) 2016/429, būtu jāuzskata, ka tie ir apstiprināti saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie operatori ievēro visus šajā regulā paredzētos noteikumus, konkrētāk, tām attiecībā uz operatoriem būtu jāveic regulāras un uz risku balstītas oficiālās kontroles. Neatbilstības gadījumā kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka šie operatori veic pasākumus, kas vajadzīgi minētās neatbilstības novēršanai, un vajadzības gadījumā jāaptur vai jāatsauc tiem piešķirtais apstiprinājums. |
(38) |
Lai attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kas ievākti un iegūti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, būtu jāuzskata, ka pajetes un cita veida iepakojums, kurā šādu spermu, oocītus vai embrijus ievieto, glabā un pārvadā neatkarīgi no tā, vai tie sadalīti atsevišķās devās, un kurš marķēts pirms 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, būtu jāuzskata par marķētu saskaņā ar šo regulu un attiecīgi atbilstošu pārvietošanai starp dalībvalstīm. |
(39) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus attiecībā uz reģistrētajiem un apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem, kā arī izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā.
2. Regulas II daļas 1. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, no kuriem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvie produkti tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti, un minētās prasības attiecas uz:
a) |
karantīnas, izolācijas un citiem biodrošības pasākumiem; |
b) |
uzraudzības prasībām; |
c) |
infrastruktūru un aprīkojumu; |
d) |
darbinieku un veterinārārstu pienākumiem, kompetenci un specializēto apmācību par reproduktīvo produktu objektu darbību; |
e) |
tās kompetentās iestādes pienākumiem, kura apstiprina reproduktīvo produktu objektus; |
f) |
īpašiem noteikumiem par šo reproduktīvo produktu objektu darbības izbeigšanu. |
3. Regulas II daļas 2. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz:
a) |
informāciju, kas kompetentajai iestādei jāiekļauj reģistrā, kuru tā uztur par reģistrētiem reproduktīvo produktu objektiem; |
b) |
informāciju, kas kompetentajai iestādei jāiekļauj reģistrā, kuru tā uztur par apstiprinātiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem; un noteikumiem par šā reģistra publisku pieejamību gadījumos, kad minēto dzīvnieku reproduktīvos produktus pārvieto starp dalībvalstīm. |
4. Regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti:
a) |
noteikumi par lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekts, un lietvedības prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādā objektā savāktajiem, iegūtajiem vai apstrādātajiem reproduktīvajiem produktiem pēc minētā objekta darbības izbeigšanas; |
b) |
izsekojamības prasības attiecībā uz šādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem:
|
5. Regulas III daļas 1. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, tai skaitā atkāpes, attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm, precizējot:
a) |
noteikumus par reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos; |
b) |
dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem, no kuriem ievāc reproduktīvos produktus, un prasības attiecībā uz šo dzīvnieku izolāciju vai karantīnu; |
c) |
laboratoriskos testus un citus testus, kas veicami donordzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem; |
d) |
dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un citām procedūrām, kā arī pārvadāšanu. |
6. Regulas III daļas 2. nodaļā attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm ir noteikti:
a) |
noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu; |
b) |
informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā; |
c) |
prasības attiecībā uz pašdeklarācijas dokumentu; |
d) |
paziņošanas prasības. |
7. Regulas III daļas 3. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības, sertificēšanas un paziņošanas prasības attiecībā uz šādu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm:
a) |
suņi un kaķi; |
b) |
norobežotos objektos turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi; |
c) |
Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieki. |
8. Regulas III daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par to, kā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm zinātniskiem mērķiem, un attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kurus glabā gēnu bankās.
9. Regulas IV daļā Direktīvas 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK sakarā ir noteikti konkrēti pārejas pasākumi attiecībā uz:
a) |
spermas vākšanas centru, spermas glabāšanas centru, embriju vākšanas brigāžu un embriju ieguves brigāžu apstiprināšanu; |
b) |
paješu un cita tāda iepakojuma marķēšanu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus. |
10. Šo regulu nepiemēro savvaļas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem.
2. pants
Definīcijas
Papildus definīcijām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 1. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“reģistrēts reproduktīvo produktu objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, kas nav apstiprināts reproduktīvo produktu objekts, bet ir reģistrēts kompetentajā iestādē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 93. panta pirmās daļas a) apakšpunktu; |
2) |
“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. pantu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs; |
3) |
“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
4) |
“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Sus scrofa sugas; |
5) |
“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
6) |
“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
7) |
“zirgs” jeb “zirgu sugas dzīvnieks” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
8) |
“veterinārais sertifikāts” ir izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots dokuments, ko paredzēts pievienot reproduktīvo produktu sūtījumam uz galamērķi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 161. panta 4. punktā; |
9) |
“pašdeklarācijas dokuments” ir operatora izdots dokuments, ko paredzēts pievienot reproduktīvo produktu sūtījumam uz galamērķi, kā minēts 32. un 46. pantā; |
10) |
“gēnu banka” ir tāda dzīvnieku ģenētiskā materiāla krātuve turētu sauszemes dzīvnieku ģenētisko resursu ex situ saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, ko uztur uzņemošā iestāde, kuru šo uzdevumu izpildei pilnvarojusi vai atzinusi kompetentā iestāde; |
11) |
“spermas vākšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, tādas liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai, kas paredzēta pārvietošanai uz citu dalībvalsti; |
12) |
“embriju vākšanas brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde, kā norādīts 4. pantā, apstiprinājusi pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu in vivo iegūtu embriju – vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai; |
13) |
“embriju ieguves brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu – vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai, kā arī attiecīgā (uzglabātas spermas) gadījumā – pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu embriju in vitro iegūšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai; |
14) |
“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts; |
15) |
“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas; |
16) |
“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti; |
17) |
“reproduktīvo produktu sūtījums” ir tāds spermas, oocītu, in vivo iegūtu embriju vai in vitro iegūtu embriju daudzums, kas tiek nosūtīts no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta un uz ko attiecas viens veterinārais sertifikāts; |
18) |
“reproduktīvo produktu apstrādes objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, šādu pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – vienas vai vairāku sugu liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas, oocītu vai embriju – apstrādei (attiecīgā gadījumā arī spermas dzimumšķirošanai) vai glabāšanai, kā arī minēto darbību veikšanai ar jebkuru pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto reproduktīvo produktu veidu vai sugu kombinācijām; |
19) |
“reproduktīvo produktu glabāšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, šādu pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – vienas vai vairāku sugu liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas, oocītu vai embriju, vai jebkuru reproduktīvo produktu veidu vai sugu kombināciju – glabāšanai; |
20) |
“centra veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas darbības spermas vākšanas centrā, reproduktīvo produktu apstrādes objektā vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrā, kā noteikts šajā regulā; |
21) |
“brigādes veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas embriju vākšanas brigādes vai embriju ieguves brigādes darbības, kā noteikts šajā regulā; |
22) |
“unikālais apstiprinājuma numurs” ir kompetentās iestādes piešķirts numurs; |
23) |
“apstiprinājuma atsaukšanas datums” ir diena, kad kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 100. pantu aptur vai atsauc apstiprināta reproduktīvo produktu objekta apstiprinājumu; |
24) |
“unikālais reģistrācijas numurs” ir numurs, kas piešķirts reģistrētam reproduktīvo produktu objektam; |
25) |
“karantīnas novietne” ir novietne, kurā kompetentā iestāde atļāvusi izolēt liellopus, cūkas, aitas vai kazas uz laikposmu, kas ilgst vismaz 28 dienas pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā; |
26) |
“(no slimības) brīvs objekts” ir objekts, kuram šāds statuss piešķirts atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2020/689 20. panta prasībām; |
27) |
“oficiālā laboratorija” ir dalībvalstī vai trešā valstī vai teritorijā esoša laboratorija, kuru kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu ir nozīmējusi šīs regulas 24. un 25. pantā aprakstīto testu veikšanai; |
28) |
“IMSOC” ir informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām to mehānismu un rīku integrētai darbībai, ar kuru starpniecību tiek pārvaldīti un apstrādāti ar oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām saistīti dati, informācija un dokumenti, kā arī notiek automātiska apmaiņa ar tiem, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 131. pantā, un to patlaban izmanto TRACES sistēmas vietā; |
29) |
“apdraudēta šķirne” ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgota vienai vai vairākām attiecīgās dalībvalsts tradicionālajām ražošanas sistēmām vai vidēm un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā, kā minēts Regulas (ES) 2016/1012 2. panta 24) punktā; |
30) |
“apstiprināta izskaušanas programma” ir dalībvalstī vai tās zonā īstenota slimības izskaušanas programma, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu apstiprinājusi Komisija; |
31) |
“donordzīvnieku partija” ir dzīvnieku grupa, kam ir vienāds veselības statuss un kam reproduktīvo produktu ievākšanu un apstrādi veic vienā reizē, un minētos produktus pārvadā kopā. |
II DAĻA
REPRODUKTĪVO PRODUKTU OBJEKTU APSTIPRINĀŠANA, REĢISTRI, LIETVEDĪBA UN IZSEKOJAMĪBA
1. NODAĻA
Reproduktīvo produktu objektu apstiprināšana
3. pants
Prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu
Operatori, kuru pārziņā ir turpmāk uzskaitītie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu, lai varētu veikt minēto dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm:
a) |
objekts, kurā tiek ievākta, apstrādāta un glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sperma, – pieteikumu apstiprināšanai par spermas vākšanas centru; |
b) |
speciālistu grupa vai struktūra, ko uzrauga brigādes veterinārārsts un kas ir kompetenta veikt liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu embriju ievākšanu, apstrādi un glabāšanu – pieteikumu apstiprināšanai par embriju vākšanas brigādi; |
c) |
speciālistu grupa vai struktūra, ko uzrauga brigādes veterinārārsts un kas ir kompetenta veikt liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu ievākšanu, apstrādi un glabāšanu un embriju ieguvi, apstrādi un glabāšanu, – pieteikumu apstiprināšanai par embriju ieguves brigādi; |
d) |
objekts, kurā tiek apstrādāta un glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaiga, atdzesēta vai saldēta sperma, oocīti vai embriji, – pieteikumu apstiprināšanai par reproduktīvo produktu apstrādes objektu; |
e) |
objekts, kurā tiek glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaiga, atdzesēta vai saldēta sperma, oocīti vai embriji – pieteikumu apstiprināšanai par reproduktīvo produktu glabāšanas centru. |
4. pants
Kompetentās iestādes apstiprinājums liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem
1. Kompetentā iestāde apstiprina liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvo produktu objektu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 97. pantā, tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka minētais objekts atbilst šādām prasībām:
a) |
operators ir nozīmējis:
|
b) |
attiecīgā darbībai paredzētā infrastruktūra, aprīkojums un darba procedūras atbilst prasībām, kas noteiktas:
|
2. Piešķirot apstiprinājumu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektam, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 97. un 99. pantā, kompetentā iestāde tam piešķir unikālu apstiprinājuma numuru, kurā ietver apstiprinājuma piešķīrējas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu.
5. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz apstiprinātiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem, kuri izbeidz darbību
1. Ja apstiprināta liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekta operators izbeidz darbību, minētais operators nodrošina, ka visi sūtījumi ar spermu, oocītiem vai embrijiem, kas ievākti vai iegūti un glabāti minētajā reproduktīvo produktu objektā, līdz apstiprinājuma atsaukšanas datumam tiek pārvietoti:
a) |
uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru turpmākai glabāšanai; vai |
b) |
uz objektu, kurā tiek turēti liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, reprodukcijas vajadzībām; vai |
c) |
uz vietu, kur tos drošā veidā iznīcinās vai izmantos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu. |
2. Ja līdz 1. punktā minētajam apstiprinājuma atsaukšanas datumam spermas, oocītu vai embriju sūtījumi nav pārvietoti no attiecīgā apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta, šādus sūtījumus nedrīkst pārvietot uz citu dalībvalsti.
2. NODAĻA
Reģistri, ko kompetentā iestāde uztur par reģistrētajiem un apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem
6. pants
Reģistrs, ko kompetentā iestāde uztur par reģistrētajiem reproduktīvo produktu objektiem
1. Kompetentā iestāde izveido reģistrēto reproduktīvo produktu objektu reģistru un uztur to atjauninātu.
2. Kompetentā iestāde par katru reģistrēto reproduktīvo produktu objektu 1. punktā minētajā reģistrā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
reģistrētā reproduktīvo produktu objekta nosaukums, kontaktinformācija un, ja pieejams, tīmekļa vietnes vienotais resursu vietrādis (URL); |
b) |
reģistrētā reproduktīvo produktu objekta adrese; |
c) |
reproduktīvo produktu veids un dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām objekts ir reģistrēts; |
d) |
kompetentās iestādes piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs un reģistrācijas datums; |
e) |
ja reģistrētais reproduktīvo produktu objekts izbeidzis darbību, – datums, kad minētās darbības izbeigtas. |
7. pants
Reģistrs, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātajiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem
1. Kompetentā iestāde izveido reģistru ar apstiprinātajiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem un uztur to atjauninātu.
2. Kompetentā iestāde 1. punktā minētajā reģistrā par katru apstiprināto reproduktīvo produktu objektu iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
reproduktīvo produktu objekta nosaukums, kontaktinformācija un, ja pieejams, tīmekļa vietnes URL; |
b) |
reproduktīvo produktu objekta adrese; |
c) |
centra vai brigādes veterinārārsta uzvārds; |
d) |
reproduktīvo produktu veids, reproduktīvo produktu objekta veids un dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām piešķirts apstiprinājums; |
e) |
kompetentās iestādes piešķirtais unikālais apstiprinājuma numurs un apstiprināšanas datums. |
3. Ja, pamatojoties uz 4. pantā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde ir apstiprinājusi reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru, lai tajā glabātu un – attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu – apstrādātu vairāku veidu vai vairāku dzīvnieku sugu reproduktīvos produktus, tad reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem, iekļauj informāciju par reproduktīvo produktu veidiem un dzīvnieku sugām, kuru produktus glabā un, ja attiecināms, apstrādā attiecīgajā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā.
4. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 100. panta 2. punktu ir apturējusi vai atsaukusi apstiprināta reproduktīvo produktu objekta apstiprinājumu, tā bez liekas kavēšanās:
a) |
apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā norāda, ka apstiprinājums ir apturēts vai atsaukts; |
b) |
apstiprinājuma apturēšanas gadījumā norāda apturēšanas sākuma un beigu datumu, bet atsaukšanas gadījumā – apstiprinājuma atsaukšanas datumu. |
5. Ja apstiprināts reproduktīvo produktu objekts izbeidz savu darbību, kā minēts 5. pantā, kompetentā iestāde tās uzturētajā apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā bez liekas kavēšanās norāda attiecīgās darbības izbeigšanas datumu.
6. Ja reproduktīvos produktus paredzēts pārvietot starp dalībvalstīm, kompetentā iestāde 1. punktā minēto reģistru dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un paziņo Komisijai attiecīgās tīmekļa vietnes URL.
Ja kompetentās iestādes tīmekļa vietnes URL tiek mainīts, tā bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai vietnes jauno URL.
3. NODAĻA
Lietvedība un izsekojamība
8. pants
Lietvedības pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti
1. Operatori, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, nodrošina lietvedību un uztur dokumentāciju, kas ietver vismaz šādu informāciju:
a) |
attiecībā uz spermas vākšanas centru:
|
b) |
attiecībā uz embriju vākšanas brigādi, embriju ieguves brigādi vai embriju vākšanas un ieguves brigādi:
|
c) |
attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru:
|
2. Ja kompetentā iestāde 1. punkta c) apakšpunktā minēto reproduktīvo produktu objektu apstiprinājusi vairāku reproduktīvo produktu veidu vai vairāku dzīvnieku sugu reproduktīvo produktu apstrādei un glabāšanai vai tikai glabāšanai, operators nodrošina lietvedību un uztur dokumentāciju atsevišķi par katru reproduktīvo produktu veidu un par katras dzīvnieku sugas reproduktīvajiem produktiem, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā attiecīgajā objektā.
9. pants
Lietvedības pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, kas izbeidz darbību
1. Ja apstiprināts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekts izbeidz darbību, kā minēts 5. pantā, minētā objekta operators tajā glabāto reproduktīvo produktu sūtījumus pārvieto uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru tikai tādā gadījumā, ja šiem sūtījumiem ir pievienoti saskaņā ar 8. panta 1. punktu prasītās dokumentācijas oriģināli vai kopijas.
2. Reproduktīvo produktu glabāšanas centra operators, kas pieņem reproduktīvo produktu sūtījumu no objekta, kurš darbību izbeidzis, kā minēts 1. punktā, ievešanas faktu un informāciju par reproduktīvajiem produktiem reģistrē, pamatojoties uz 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā prasītajiem pavaddokumentiem.
10. pants
Izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem
1. Operatori, kas ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvos produktus, katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, neatkarīgi no tā, vai minētie produkti ir sadalīti atsevišķās devās, marķē tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:
a) |
attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves datumu; |
b) |
donordzīvnieka(-u) sugu un identifikācijas datus; |
c) |
minēto reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekta unikālo apstiprinājuma numuru; |
d) |
jebkuru citu būtisku informāciju. |
2. Ja reproduktīvo produktu apstrādes objektā veic spermas dzimumšķirošanu, spermas vākšanas centra operators 1. punktā minēto informāciju papildina ar informāciju, kas ļauj identificēt tā reproduktīvo produktu apstrādes objekta unikālo apstiprinājuma numuru, kurā veikta attiecīgās spermas dzimumšķirošana.
3. Ja vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā ir no vairākiem donordzīvniekiem ievākta liellopu, cūku, aitu vai kazu sperma, operators nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija ļauj identificēt visus donordzīvniekus, no kuriem iegūta apsēklošanai izmantotās spermas deva.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, ja aitu vai kazu sperma ir:
a) |
saldēta granulās, operators var marķēt tikai tvertni, kurā ir viena donora spermas granulas, nevis katru atsevišķo granulu šajā tvertnē; |
b) |
svaiga vai atdzesēta, operators var marķēt tikai tvertni, kurā ievietotas viena donora spermas mēģenes vai pajetes, nevis katru atsevišķo mēģeni vai pajeti šajā tvertnē. |
5. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, operators nodrošina, ka katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt:
a) |
attiecībā uz aitu un kazu spermu, kas ievākta objektā, kurā donordzīvniekus tur saskaņā ar 13. pantu, – šā objekta unikālo reģistrācijas numuru; vai |
b) |
attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvajiem produktiem, kas ievākti vai iegūti norobežotā objektā, kā minēts 14. pantā, – attiecīgā norobežotā objekta unikālo apstiprinājuma numuru. |
11. pants
Izsekojamības prasības attiecībā uz suņu un kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem
1. Operatori, kas ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā reproduktīvos produktus, kuri iegūti no suņiem vai kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, vai Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, neatkarīgi no tā, vai minētie produkti ir sadalīti atsevišķās devās, marķē tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:
a) |
attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves datumu; |
b) |
donordzīvnieku sugas (ja nepieciešams – pasugas) un identifikācijas datus; |
c) |
vismaz vienā no turpmāk sniegtajiem punktiem norādīto informāciju:
|
d) |
jebkuru citu informāciju. |
2. Ja citā objektā, kas nav spermas ievākšanas vai ieguves objekts, ir veikta spermas dzimumšķirošana, tā objekta operators, kurā sperma tika ievākta vai iegūta, 1. punktā minēto informāciju papildina ar informāciju, kas ļauj identificēt spermas dzimumšķirošanas objektu.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja tajā minēto dzīvnieku sperma ir saldēta granulās, operators var marķēt tikai tvertni ar viena donora spermas granulām, nevis katru atsevišķo šajā tvertnē ievietoto granulu.
4. Ja vienā pajetē vai citā iepakojumā atrodas sperma, kas ievākta no vairākiem donordzīvniekiem, operators nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija ietver visu donordzīvnieku identifikācijas datus.
III DAĻA
REPRODUKTĪVO PRODUKTU PĀRVIETOŠANA STARP DALĪBVALSTĪM
1. NODAĻA
Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu
12. pants
Noteikumi par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem
Operatori liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītus un embrijus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tie ir ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos.
13. pants
Atkāpe attiecībā uz aitu un kazu spermas pārvietošanu uz citām dalībvalstīm no objektiem, kuros šie dzīvnieki tiek turēti
Atkāpjoties no 12. panta, operatori uz citām dalībvalstīm var pārvietot sūtījumus ar aitu un kazu spermu, kas iegūta, apstrādāta un glabāta objektā, kurā šie donordzīvnieki tiek turēti, ar nosacījumu, ka šie operatori:
a) |
ir saņēmuši galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu sūtījumu pieņemt; |
b) |
nodrošina, ka donordzīvniekus pirms spermas ievākšanas ir klīniski izmeklējis veterinārārsts, un tiem nav konstatēti nekādi simptomi, kas liecinātu par kādu no D kategorijas slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna un skar aitas un kazas, vai – spermas ievākšanas dienā – nekādas minēto D kategorijas vai no jauna radušos slimību klīniskās pazīmes; |
c) |
nodrošina, ka donordzīvnieki ir no objektiem, kuri atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas paredzētas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 15. panta 1., 2., 3. un 4. punktā; |
d) |
nodrošina, ka, izmantojot paraugus, kas ņemti izolācijas periodā, kuram jāsākas vismaz 30 dienas pirms spermas ievākšanas dienas, donordzīvniekiem ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi turpmāk minētie testi:
|
e) |
nodrošina, ka donordzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 45. panta 2. vai 4. punktu vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktu; |
f) |
nodrošina, ka sperma ir marķēta saskaņā ar 10. pantā paredzētajām prasībām; |
g) |
nodrošina, ka objektā uztur dokumentāciju, kurā iekļauta vismaz 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā prasītā informācija; |
h) |
nodrošina, ka spermas sūtījums tiek pārvadāts saskaņā ar 28. un 29. panta prasībām. |
14. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas iegūti no norobežotos objektos turētiem liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem
Atkāpjoties no 12. panta, norobežotu objektu operatori uz citām dalībvalstīm var pārvietot sūtījumus ar šajos objektos ievāktu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītiem un embrijiem, ar nosacījumu, ka šie operatori:
a) |
minēto reproduktīvo produktu sūtījumus pārvieto uz citu norobežotu objektu; |
b) |
nodrošina, ka donordzīvnieki:
|
c) |
nodrošina, ka reproduktīvie produkti ir marķēti saskaņā ar 10. panta prasībām; |
d) |
nodrošina, ka reproduktīvie produkti tiek pārvadāti saskaņā ar 28. un 29. panta prasībām. |
15. pants
Operatoru pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti
Operatori uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tādus liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kuriem ievākšanas dienā netika novēroti pārnēsājamu dzīvnieku slimību simptomi vai to klīniskās pazīmes; |
b) |
to pārvietošanu ir atļāvis attiecīgi minētā centra vai brigādes veterinārārsts. |
16. pants
Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti
Centra veterinārārsti (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsti (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka donordzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi – atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā; |
b) |
tie ir no dalībvalstī vai tās zonā esošiem objektiem vai no kompetentās iestādes kontrolē esošiem objektiem, kuri atrodas trešajā valstī, tās teritorijā vai zonā, un visi minētie objekti ir ievērojuši dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2020/688:
|
c) |
tie ir identificēti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2035:
|
d) |
vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās reproduktīvo produktu ievākšanas dienas un to ievākšanas periodā:
|
e) |
tiem spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā nav konstatēti ne simptomi, ne klīniskās pazīmes, kas liecinātu par kādu no d) apakšpunkta ii) punktā minētajām D kategorijas slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna; |
f) |
tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas:
|
17. pants
Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem reproduktīvie produkti ievākti tādos objektos, kam dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi
Centra veterinārārsti (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsti (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka sperma, oocīti un embriji, kas ievākti spermas vākšanas centrā vai objektā, kam dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi saistībā ar 16. panta b) punktā vai 20., 21., 22. vai 23. pantā minētajām slimībām, atbilst šādām prasībām:
a) |
tos glabā atsevišķi; |
b) |
tos nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr kompetentās iestādes nav atcēlušas attiecīgajam spermas vākšanas centram vai objektam, kurā sperma ievākta, noteiktos pārvietošanas ierobežojumus; un |
c) |
glabāšanā esošajai spermai, oocītiem un embrijiem veic atbilstošus oficiālos izmeklējumus, lai izslēgtu tādu dzīvnieku patogēnu klātbūtni spermā, oocītos un embrijos, kas izraisa slimības, kuru dēļ pārvietošanas ierobežojumi bija noteikti. |
18. pants
Centra veterinārārstu papildpienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākta sperma
Centra veterinārārsti nodrošina, ka donordzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi – atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
dienā, kad minētie dzīvnieki uzņemti spermas vākšanas centrā, tiem nav novēroti ne simptomi, ne klīniskās pazīmes, kas liecinātu par kādu no 16. panta d) punkta ii) apakšpunktā minētajām D kategorijas slimībām; |
b) |
attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu donordzīvniekiem – pirms dienas, kad tos uzņem spermas vākšanas centrā, dzīvnieki tikuši turēti karantīnas novietnē, kura attiecīgajā dienā atbildusi šādiem nosacījumiem:
|
c) |
tie tiek turēti spermas vākšanas centrā:
|
19. pants
Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, kas tiek pārvietoti starp spermas vākšanas centriem
1. Atkāpjoties no 18. panta b) punkta, operatori no viena spermas vākšanas centra tieši uz citu spermas vākšanas centru varpārvietot donordzīvniekus – liellopus, cūkas, aitas, kazas un zirgus –, uz kuriem attiecas testēšanas programma saistībā ar konkrētām II pielikuma 4. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajām slimībām:
a) |
bez karantīnas vai testēšanas pirms un pēc pārvietošanas, kā attiecībā uz turpmāk minētajiem dzīvniekiem noteikts II pielikumā:
|
b) |
ar nosacījumu, ka:
|
2. Operatori 1. punkta ievadteikumā minētos donordzīvniekus pārvieto tikai tad, ja šādu pārvietošanu ir atļāvusi kompetentā iestāde, kuras pārziņā ir izcelsmes spermas vākšanas centrs, un ja iepriekš ir saņemta galamērķa spermas vākšanas centra veterinārārsta piekrišana.
3. Operatori nodrošina, ka 1. punkta ievadteikumā minētie donordzīvnieki pārvietošanas laikā nenonāk tiešā vai netiešā saskarē ar dzīvniekiem, kuriem ir zemāks veselības statuss, un ka izmantotie transportlīdzekļi pirms lietošanas ir iztīrīti un dezinficēti.
4. Galamērķa spermas vākšanas centru operatori 1. punkta ievadteikumā minētajiem donordzīvniekiem ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad šiem dzīvniekiem ir veikti pēdējie obligātie rutīnas testi, veic visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos obligātos rutīnas testus.
20. pants
Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz liellopu donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji
1. Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka liellopu donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie ir turēti objektā, kas bijis brīvs no šādām turpmāk uzskaitītajām slimībām un iepriekš nekad nav turēti citā objektā ar zemāku veselības statusu:
|
b) |
tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, centra veterinārārsts var pieņemt spermas donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju enzootiskās leikozes, ar nosacījumu, ka šis dzīvnieks:
a) |
ir jaunāks par diviem gadiem un to dzemdējusi mātīte, kurai pēc tam, kad attiecīgais dzīvnieks no mātītes ir atšķirts, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai; vai |
b) |
ir sasniedzis divu gadu vecumu un tam ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, brigādes veterinārārsts var uzņemt objektā oocītu un embriju donordzīvnieku, kas nav sasniedzis divu gadu vecumu, no objekta, kas nebija brīvs no govju enzootiskās leikozes, ja vien izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir apliecinājis, ka vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā attiecīgajā objektā nav konstatēts neviens govju enzootiskās leikozes klīniskais gadījums.
4. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta:
a) |
centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) var objektā uzņemt donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, ja vien šim dzīvniekam ir veikts saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu prasītais tests; vai |
b) |
brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) var objektā uzņemt donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, ja vien izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir apliecinājis, ka vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā objektā nav bijis neviena govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta klīniskā gadījuma. |
21. pants
Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz cūku donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji
1. Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka cūku donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – tie pirms uzņemšanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā nav konstatēti klīniski, seroloģiski, viroloģiski vai patoloģiski pierādījumi par Aujeski slimības vīrusa infekciju; |
b) |
tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā. |
2. Centra veterinārārsts nodrošina, ka cūku spermas donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
pirms uzņemšanas karantīnas novietnē tie uzturējušies objektā, kas saskaņā ar II pielikuma 5. daļas IV nodaļā izklāstītajām prasībām ir bijis brīvs no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas; |
b) |
tie tikuši turēti karantīnas novietnē, kas vismaz trīs iepriekšējo mēnešu periodā pirms to uzņemšanas ir bijusi brīva no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas; |
c) |
tie tikuši turēti spermas vākšanas centrā, kur vismaz 30 dienu periodā pirms dzīvnieku uzņemšanas un vismaz 30 dienu periodā tieši pirms spermas ievākšanas nav ziņots par klīniskiem, seroloģiskiem, viroloģiskiem vai patoloģiskiem pierādījumiem par Aujeski slimības vīrusa infekciju; |
d) |
tie nav vakcinēti pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju un kopš dzimšanas vai vismaz trīs mēnešu periodā pirms ievešanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju, un šajā periodā objektā nav konstatēta cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija. |
22. pants
Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz aitu un kazu donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji
Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka aitu un kazu donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie nav turēti tādā objektā un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kam Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi. Objektam noteiktos pārvietošanas ierobežojumus atceļ pēc laikposma, kas ilgst vismaz 42 dienas, skaitot no pēdējā inficētā vai pret attiecīgo slimību uzņēmīgā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas un iznīcināšanas; |
b) |
attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie ir turēti objektā, kas bijis brīvs Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, un iepriekš nekad nav turēti citā objektā ar zemāku veselības statusu; |
c) |
tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas minētas II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā. |
23. pants
Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz donorzirgiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji
1. Centra veterinārārsts nodrošina, ka zirgi, kas uzņemti spermas vākšanas centrā, un brigādes veterinārārsts nodrošina, ka zirgi, kurus izmanto oocītu un embriju ievākšanai vai embriju ieguvei, pirms reproduktīvo produktu ievākšanas atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir no objekta:
|
b) |
attiecībā uz spermas donoriem – 30 dienu periodā pirms spermas ievākšanas tie ir turēti objektos, kuros šajā laikā nevienam zirgam nav novērotas nekādas zirgu virusālā arterīta vai ķēvju kontagiozā metrīta infekcijas klīniskās pazīmes; |
c) |
tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 4. daļā. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētajiem pārvietošanas ierobežojumiem jāpaliek spēkā vismaz 30 dienu periodā pēc visu objektā esošo dzīvnieku, kas pieder sarakstā uzskaitītajām sugām, kuras skar attiecīgā, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētā slimība, nonāvēšanas un iznīcināšanas vai nokaušanas (ja tas atļauts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu) un objekta iztīrīšanas un dezinfekcijas.
24. pants
Laboratoriskie un citi testi, ko veic attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem – un to reproduktīvajiem produktiem
Operatori nodrošina, ka:
a) |
donordzīvniekiem, kuru reproduktīvos produktus pārvieto uz citām dalībvalstīm, tiek veikti testi, kas minēti:
|
b) |
visi a) apakšpunktā minētie testi tiek veikti oficiālās laboratorijās. |
25. pants
Atļauja veikt laboratoriskos testus attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām un kazām –, kuri atrodas karantīnas novietnēs
1. Kompetentā iestāde var atļaut veikt šādus II pielikumā minētos testus ar karantīnas novietnē ņemtiem paraugiem:
a) |
attiecībā uz liellopiem – minētā pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos testus; |
b) |
attiecībā uz cūkām – minētā pielikuma 2. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos testus; |
c) |
attiecībā uz aitām un kazām – minētā pielikuma 3. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētos testus. |
2. Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi 1. punktā minētās atļaujas, jāievēro šādi nosacījumi:
a) |
karantīnas periods karantīnas novietnē nedrīkst sākties pirms dienas, kad tiek ņemti paraugi, lai veiktu 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos testus; |
b) |
ja kādā no 1. punktā minētajiem testiem iegūst pozitīvus rezultātus, attiecīgais dzīvnieks ir nekavējoties jāizņem no karantīnas novietnes; |
c) |
ja karantīna ir noteikta dzīvnieku grupai un kādam no šiem dzīvniekiem 1. punktā minētajā testā iegūst pozitīvu rezultātu, karantīnas novietnē nesāk karantīnu attiecībā uz pārējiem dzīvniekiem, kamēr dzīvnieks, kam iegūts pozitīvais rezultāts, nav izņemts no karantīnas novietnes. |
26. pants
Operatoru saistības attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, ko piemēro liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanai, ieguvei, apstrādei un glabāšanai
Operatori nodrošina, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus pārvieto uz citām dalībvalstīm tikai tad, ja šie sūtījumi atbilst III pielikumā minētajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras piemēro reproduktīvo produktu vākšanai, ieguvei, apstrādei un glabāšanai.
27. pants
Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu
1. Ja liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvie produkti tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti vai uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru tajā pašā dalībvalstī, centra vai brigādes veterinārārsts nodrošina, ka:
a) |
pirms to nosūtīšanas no apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta produktu pārvadāšanas konteineri tiek noplombēti un sanumurēti; |
b) |
10. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts vai nu veterinārajā sertifikātā, vai pašdeklarācijas dokumentā un uz konteinera, kurā šos produktus pārvadā. |
2. Plombu, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā un uzlikta centra vai brigādes veterinārārsta atbildībā, var nomainīt tikai oficiālais veterinārārsts.
28. pants
Operatoru pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu
1. Operatori liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītus un embrijus uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
pārvadāšanas konteinerā ir tikai vienas sugas viena veida reproduktīvais produkts; |
b) |
pārvadāšanas konteiners, kas minēts a) apakšpunktā:
|
2. Atkāpjoties no 1. punkta, operatori var vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot spermu, oocītus un embrijus no vienas sugas dzīvniekiem, ievērojot nosacījumu, ka:
a) |
pajetes vai cits iepakojums, kurā ir reproduktīvie produkti, ir droši un hermētiski noslēgts; |
b) |
dažāda veida reproduktīvie produkti viens no otra ir atdalīti ar fiziskiem nodalījumiem vai ievietojot tos papildu aizsargmaisiņos. |
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, operatori var vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot aitu un kazu spermu, oocītus un embrijus.
29. pants
Operatoru papildpienākumi attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu spermas pārvadāšanu
Ja operatori uz citu dalībvalsti pārvieto sūtījumus ar liellopu, cūku, aitu vai kazu spermu, kas ievākta no vairākiem donordzīvniekiem un ievietoti vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā, operatori:
a) |
nodrošina, ka minētā sperma ir ievākta un nosūtīta no viena spermas vākšanas centra vai – ja ir spēkā 13. un 14. pantā paredzētās atkāpes – no viena ievākšanas objekta; |
b) |
ir ieviesuši procedūras attiecībā uz minētās spermas apstrādi, lai nodrošinātu tās izsekojamību saskaņā ar 10. un 19. pantu. |
2. NODAĻA
Dzīvnieku veselības sertificēšana, pašdeklarēšana un paziņošana par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu
30. pants
Dzīvnieku veselības sertificēšanas noteikumi
1. Pirms izdot tādu veterināro sertifikātu, kas paredzēts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:
a) |
veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai verificētu, vai ir izpildītas 28. pantā minētās prasības, un lai pārbaudītu:
|
b) |
veic dokumentu pārbaudi par centra vai brigādes veterinārārsta sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:
|
2. Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās pārbaudes un apskates veic un veterināro sertifikātu izdod 72 stundu laikā pirms reproduktīvo produktu sūtījuma nosūtīšanas.
3. Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.
31. pants
Informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā, kuru izdod attiecībā uz pārvietošanai starp dalībvalstīm paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem
Veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, jāiekļauj vismaz IV pielikuma 1. punktā prasītā informācija.
32. pants
Prasības attiecībā uz pašdeklarācijas dokumentu, kuru izdod pārvietošanai uz/no reproduktīvo produktu apstrādes objektiem paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumiem
1. Ja apstiprināta liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekta operators organizē reproduktīvo produktu apstrādi reproduktīvo produktu apstrādes objektā, minētais operators nodrošina, ka, veicot minēto reproduktīvo produktu pārvadāšanu uz šo apstrādes objektu un no tā, reproduktīvo produktu sūtījumam tiek pievienots pašdeklarācijas pavaddokuments.
2. Apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta operators nodrošina, ka 1. punktā minētajā pašdeklarācijas dokumentā ir iekļauta vismaz šāda informācija:
a) |
tā apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta nosaukums un adrese, kurā ievāc vai iegūst reproduktīvos produktus; |
b) |
tā reproduktīvo produktu apstrādes objekta nosaukums un adrese, uz kuru reproduktīvos produktus pārvieto apstrādei; |
c) |
datumi, kad reproduktīvo produktu sūtījums pārvietots uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu un no tā; |
d) |
reproduktīvo produktu veids un daudzums; |
e) |
10. pantā paredzētais reproduktīvo produktu marķējums. |
33. pants
Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm
Ja uz citu dalībvalsti pārvieto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumus, operatori, kuru pārziņā ir apstiprinātie reproduktīvo produktu objekti vai objekti, kuros tiek turētas aitas un kazas, kā minēts 13. pantā, vai norobežotie objekti, kā minēts 14. pantā, savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu sūtījumu paredzēto pārvietošanu.
34. pants
Informācija, kas jāsniedz sakarā ar paziņošanu par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm
Operatori, kuri saskaņā ar 33. pantu veic paziņošanu kompetentajai iestādei savā izcelsmes dalībvalstī, minētajai kompetentajai iestādei par katru reproduktīvo produktu sūtījumu, kas jāpārvieto uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta:
a) |
IV pielikuma 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, gadījumos, kad reproduktīvajiem produktiem ir pievienots veterinārais sertifikāts; vai |
b) |
32. panta 2. punktā, gadījumos, kad reproduktīvajiem produktiem ir pievienots pašdeklarācijas dokuments. |
35. pants
Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā
1. Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētā liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.
2. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.
3. NODAĻA
Dzīvnieku veselības prasības, dzīvnieku veselības sertificēšana un paziņošana par tādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi
36. pants
Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz suņu un kaķu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tādu spermu, oocītus un embrijus, kas ievākti no suņiem (Canis lupus familiaris) un kaķiem (Felis silvestris catus), kuri:
a) |
ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā; |
b) |
ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav bijusi apstiprināta trakumsērgas vīrusa infekcija; |
c) |
spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā nav uzrādījuši slimību simptomus; |
d) |
ir marķēti ar implantētu transponderu vai skaidri salasāmu tetovējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (17) 17. panta 1. punktu vai ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 70. pantu; |
e) |
ir saņēmuši Deleģētās regulas (ES) 2020/688 VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām atbilstošu vakcīnu pret trakumsērgu; |
f) |
attiecībā uz tiem ir ievēroti visi Deleģētās regulas (ES) 2020/688 VII pielikuma 2. daļā paredzētie profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi pret slimībām vai infekcijām, izņemot trakumsērgu; |
g) |
vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas un to ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai. |
37. pants
Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm starp norobežotiem objektiem
Norobežotu objektu operatori reproduktīvos produktus, kas ievākti no sauszemes dzīvniekiem, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi un tiek turēti šajos objektos, uz norobežotiem objektiem citās dalībvalstīs pārvieto tikai tad, ja donordzīvnieki:
a) |
ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā; |
b) |
vismaz 30 dienas pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā; |
c) |
nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tādēļ, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar attiecīgo turēto sauszemes dzīvnieku sugu; |
d) |
ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par D kategorijas slimību, kas skar attiecīgo sugu; |
e) |
ir identificēti un reģistrēti saskaņā ar minētā norobežotā objekta noteikumiem; |
f) |
vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās ievākšanas dienas un tādas spermas, oocītu vai embriju ievākšanas laikā, kas paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti, nav izmantoti dabiskai vaislai, ciktāl tas iespējams; |
g) |
tos klīniski izmeklējis norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts un dienā, kad ievākta sperma, olšūnas vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi. |
38. pants
Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tādus reproduktīvos produktus, kas ievākti no Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kuri:
a) |
ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā; |
b) |
vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes objektā; |
c) |
nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tādēļ, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar attiecīgo turēto sauszemes dzīvnieku sugu; |
d) |
ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas:
|
e) |
ir no objekta:
|
f) |
ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu; |
g) |
ir no objekta, ap kuru 150 km rādiusā vismaz iepriekšējo divu gadu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu; |
h) |
ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms reproduktīvo produktu ievākšanas nav tikusi apstiprināta inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu; |
i) |
ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 15 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par Sibīrijas mēri; |
j) |
ir no objekta, kurā tripanosomoze (Trypanosoma evansi):
|
k) |
atbilst dzīvnieku veselības prasībām saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, kas noteiktas II pielikuma 5. daļas II nodaļā; |
l) |
vismaz 30 dienu ilgajā uzturēšanās periodā, kas paredzēts b) apakšpunktā, nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem, kas neatbilst a) apakšpunktā un c) līdz k) apakšpunktā noteiktajām prasībām; |
m) |
kurus klīniski izmeklējis veterinārārsts, un spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā tiem nav novēroti slimības simptomi; |
n) |
ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. vai 2. punktu vai 74. pantu; |
o) |
vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas un to ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai. |
39. pants
Noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu
1. Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts suņu un kaķu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:
a) |
veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:
|
b) |
veic dokumentu pārbaudi par operatora sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:
|
2. Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:
a) |
veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:
|
b) |
veic dokumentu pārbaudi par norobežotā objekta atbildīgā veterinārārsta sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:
|
3. Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:
a) |
veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:
|
b) |
veic dokumentu pārbaudi par operatora sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:
|
4. Oficiālais veterinārārsts 1., 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes un apskates veic un veterināro sertifikātu izdod 72 stundu laikā pirms reproduktīvo produktu sūtījuma nosūtīšanas.
5. Veterinārais sertifikāts, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.
40. pants
Dzīvnieku veselības sertificēšanas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm, kuri ievākti no turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi
Veterinārajos sertifikātos tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kas ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvniekiem, iekļauj vismaz IV pielikuma 2. punktā minēto informāciju.
41. pants
Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm
Gadījumos, kad uz citu dalībvalsti pārvieto suņu vai kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumus, operators savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu sūtījumu paredzēto pārvietošanu.
42. pants
Informācija, kas jāsniedz sakarā ar paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm
Operatori, kuri saskaņā ar 41. pantu veic paziņošanu sūtījuma izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, minētajai kompetentajai iestādei par katru reproduktīvo produktu sūtījumu, ko paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta IV pielikuma 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā.
43. pants
Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā
1. Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētā suņu vai kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.
2. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.
4. NODAĻA
Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem
44. pants
Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kuri paredzēti zinātniskiem mērķiem
1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atkāpi attiecībā uz tādu zinātniskiem mērķiem paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kuri neatbilst 1. vai 3. nodaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām, ja vien nosūtošā objekta operators ir saņēmis galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu pieņemt attiecīgo reproduktīvo produktu sūtījumu.
2. Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piekrīt pieņemt 1. punktā minēto reproduktīvo produktu sūtījumu tikai tad, ja galamērķa objekta operators, kuram saskaņā ar plānu ir jāsaņem šie reproduktīvie produkti, nodrošina, ka minētie reproduktīvie produkti tiek izmantoti tikai zinātniskiem mērķiem apstākļos, kas novērš D kategorijas slimību izplatīšanos.
45. pants
Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kuri tiek pārvietoti uz gēnu bankām citā dalībvalstī
1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atkāpes attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu uz gēnu bankām citā dalībvalstī, ja vien nosūtošā objekta operators ir saņēmis galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu pieņemt attiecīgo sūtījumu ar reproduktīvajiem produktiem, kuri ievākti no:
a) |
apdraudētu šķirņu dzīvniekiem, kas neatbilst 1. nodaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām; vai |
b) |
norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi un neatbilst 37. pantā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām. |
2. Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde 1. punktā minēto reproduktīvo produktu sūtījumu piekrīt pieņemt tikai ar nosacījumu, ka:
a) |
gēnu bankas operators, kuram saskaņā ar plānu ir jāsaņem attiecīgie reproduktīvie produkti, nodrošina, ka minētie produkti tiek izmantoti, lai ex situ saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu tikai tādu turētu sauszemes dzīvnieku ģenētiskos resursus, attiecībā uz kuriem saņemošā gēnu banka tika izveidota; |
b) |
tai ir pieejama pietiekama informācija, tai skaitā izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtā informācija, vai testēšanas rezultāti, vai arī tā veic tādu reproduktīvo produktu apstrādi, kas ļauj novērst mutes un nagu sērgas, govju mēra vīrusa infekcijas un citu sarakstā norādīto slimību izplatīšanos. |
46. pants
Noteikumi par zinātniskiem mērķiem paredzētiem vai uz gēnu bankām citā dalībvalstī pārvietojamiem reproduktīvajiem produktiem un informācija, kas attiecībā uz tiem iekļaujama pašdeklarācijas dokumentā
1. Ja reproduktīvos produktus, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās, pārvieto uz citu dalībvalsti, nosūtošā objekta operators nodrošina, ka, veicot pārvadāšanu uz galamērķa vietu, reproduktīvajiem produktiem tiek pievienots pašdeklarācijas pavaddokuments.
2. Nosūtošā objekta operators nodrošina, ka 1. punktā minētajā pašdeklarācijas dokumentā ir iekļauta vismaz šāda informācija:
a) |
nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese; |
b) |
nosūtīšanas vietas un galamērķa vietas nosaukums un adrese; |
c) |
ja reproduktīvos produktus pārvieto uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu un no tā, – minētās pārvietošanas datumi; |
d) |
reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku sugas; |
e) |
nosūtāmo paješu vai citu sūtījumā esošo iepakojumu skaits; |
f) |
šāda informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:
|
g) |
45. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto testu pieejamie rezultāti. |
47. pants
Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par zinātniskiem mērķiem vai gēnu bankām paredzēto reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm
Ja uz citu dalībvalsti pārvieto zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās paredzētus reproduktīvos produktus, nosūtošā objekta operators sūtījuma izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu un nodrošina 46. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto informāciju.
48. pants
Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par zinātniskiem mērķiem vai gēnu bankām paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā
1. Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās paredzētu reproduktīvo produktu sūtījuma, ko plānots pārvietot uz citu dalībvalsti, izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.
2. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.
IV DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
49. pants
Pārejas pasākumi
1. Par apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu tiek uzskatīti šādi objekti: spermas vākšanas centri, spermas glabāšanas centri, embriju vākšanas brigādes un embriju ieguves brigādes, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK un minēti Regulas (ES) 2016/429 270. panta 2. punkta 6., 7., 8. un 12. ievilkumā.
Visos citos aspektos uz tiem attiecas noteikumi, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (ES) 2016/429.
2. Pajetes un citi iepakojumi, kuros ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, tos sadalot vai nesadalot atsevišķās devās, un kuri pirms 2021. gada 21. aprīļa marķēti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, uzskatāmi par marķētiem saskaņā ar šo regulu.
3. Veterinārie sertifikāti, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa izdoti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, uzskatāmi par izdotiem saskaņā ar šo regulu.
50. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīva 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.).
(3) Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīva 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.).
(4) Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.).
(5) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
(6) http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_coll_semen.htm
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(8) https://www.icar.org/
(9) Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmums 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.).
(10) Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).
(13) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(14) Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).
(15) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, nosakot noteikumus par konkrētu sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211. lpp.].
(16) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.]
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
II DAĻAS 1. NODAĻĀ MINĒTIE NOTEIKUMI PAR LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU REPRODUKTĪVO PRODUKTU VĀKŠANU, IEGUVI, APSTRĀDI UN GLABĀŠANU
1. DAĻA
4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SPERMAS VĀKŠANAS CENTRIEM
1. |
Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:
|
2. |
Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās prasības attiecībā uz spermas vākšanas centra infrastruktūru, aprīkojumu un darba procedūrām ir šādas:
|
2. DAĻA
4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS EMBRIJU VĀKŠANAS BRIGĀDES APSTIPRINĀŠANAI
1. |
Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu noteiktie embriju vākšanas brigādes veterinārārsta pienākumi ir šādi:
|
2. |
Embriju vākšanas brigādes infrastruktūra, aprīkojums un darba procedūras, kas minētas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, atbilst nosacījumiem a) un b) apakšpunktā:
|
3. DAĻA
4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS EMBRIJU IEGUVES BRIGĀDES APSTIPRINĀŠANAI
1. |
Papildus šā pielikuma 2. daļas 1. punktā uzskaitītajiem pienākumiem embriju ieguves brigādes veterinārārsts, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, nodrošina, ka embriju ieguves brigādes darbinieki tiek pienācīgi apmācīti par slimību kontroli un laboratorijas metodēm, jo īpaši par darba procedūrām sterilos apstākļos. |
2. |
Papildus prasībām, kas uzskaitītas šā pielikuma 2. daļas 2. punktā, embriju ieguves brigādes infrastruktūrai, aprīkojumam un darba procedūrām, kas minētas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, jāatbilst šādām prasībām:
|
4. DAĻA
4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS REPRODUKTĪVO PRODUKTU APSTRĀDES OBJEKTA APSTIPRINĀŠANAI
1. |
Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:
|
2. |
Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minētās prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objekta infrastruktūru, iekārtām un darba procedūrām ir šādas:
|
5. DAĻA
4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS REPRODUKTĪVO PRODUKTU GLABĀŠANAS CENTRA APSTIPRINĀŠANAI
1. |
Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:
|
2. |
Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punktā minētās prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu glabāšanas centra infrastruktūru, aprīkojumu un darba procedūrām ir šādas:
|
II PIELIKUMS
III DAĻAS 1. NODAĻAS 2. IEDAĻĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, AITĀM, KAZĀM, CŪKĀM UN ZIRGIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS
1. DAĻA
20. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS
1. |
Attiecībā uz visiem liellopiem, kurus uzņem spermas vākšanas centrā, ir jāievēro šādas prasības:
|
2. |
Visiem spermas vākšanas centrā turētajiem liellopiem vismaz reizi gadā ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus (obligātos rutīnas testus):
|
3. |
Ja kādā no 2. punktā minētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē, un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, nepārvieto uz citu dalībvalsti; tomēr govju virusālās diarejas gadījumā tas neattiecas uz to spermu no katra ejakulāta, kas uzrādījusi negatīvu rezultātu vai nu govju virusālās diarejas vīrusa, vai vīrusa genoma noteikšanas testā.
Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no spermas vākšanas centra. Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. |
1. |
Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorliellopus un apliecina, ka embriju ievākšanas dienā tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu liellopiem relevantu D kategorijas slimību. |
2. |
Spermai, ko izmanto donorliellopu mākslīgai apsēklošanai, ir jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām. |
1. |
Ja oocīti tiek izņemti no atsevišķiem dzīviem liellopiem, veicot vai nu aspirāciju no ķirurģiski ekscidētām olnīcām (“ovariektomija”), vai ultrasonogrāfiski vadītu transvaginālo aspirāciju (“olšūnu paņemšanu”), šādu oocītu donordzīvniekiem piemēro II nodaļā noteiktās prasības. |
2. |
Ja olnīcas un citus audus no donorliellopiem ievāc kautuvē pēc to nokaušanas, šie dzīvnieki nedrīkst būt paredzēti nokaušanai apstiprinātas izskaušanas programmas ietvaros un nedrīkst būt no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka donorliellopu vidū uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 6. pantu. |
3. |
Kautuve, kurā ievāc olnīcas un citus audus, nedrīkst atrasties ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka donorliellopu vidū uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 6. pantu. |
4. |
Spermai, ko izmanto liellopu oocītu apaugļošanai, lai in vitro iegūtu embrijus, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām. |
2. DAĻA
21. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ CŪKĀM, NO KURĀM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS
1. |
Attiecībā uz visām cūkām, kuras uzņem spermas vākšanas centrā, ievēro šādas prasības:
|
2. |
Spermas vākšanas centros turētajām cūkām veic šādus obligātos rutīnas testus:
|
3. |
Ja kādā no 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, starp dalībvalstīm nepārvieto.
Šā punkta pirmajā daļā minētos dzīvniekus izved no spermas vākšanas centra. Spermu, kura kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem testiem, ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punkta a) apakšpunktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. |
1. |
Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorcūkas un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tām nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu cūkām relevantu D kategorijas slimību. |
2. |
Papildus 1. punktā minētajām prasībām sievišķās kārtas donorcūkas, izņemot tādu in vivo radītu embriju donordzīvniekus, kam pēc tam veic apstrādi ar tripsīnu, ir no dalībvalsts vai tās zonas, kura ir brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas vai kurā tiek īstenota apstiprināta Aujeski slimības vīrusa infekcijas izskaušanas programma. |
3. |
Attiecībā uz cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju – sievišķās kārtas donorcūkām, no kurām ievāc in vivo radītus embrijus, divos piegājienos ar intervālu starp testiem ne mazāku par 21 dienu un otro testu 15 dienu laikā pirms embrija ievākšanas ar negatīviem rezultātiem veic seroloģisko testu cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai. |
4. |
Spermai, ko izmanto donorcūku mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 2. daļas I nodaļas un III pielikuma 1. daļas prasībām. |
3. DAĻA
22. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ AITĀM UN KAZĀM, NO KURĀM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS
1. |
Attiecībā uz visām aitām un kazām, kuras uzņem spermas vākšanas centrā, jāievēro šādas prasības:
|
2. |
Visām apstiprinātajā spermas vākšanas centrā turētajām aitām un kazām vismaz reizi gadā ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus (obligātos rutīnas testus):
|
3. |
Ja kādā no 2. punktā paredzētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, starp dalībvalstīm nepārvieto.
Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no spermas vākšanas centra. Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā. |
1. |
Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donoraitas un donorkazas un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tām nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu aitām un kazām relevantu D kategorijas slimību. |
2. |
Spermai, ko izmanto donoraitu un donorkazu mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 3. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām. |
4. DAĻA
23. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ ZIRGIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS
1. |
Lai donorzirgu varētu izmantot spermas ievākšanai, centra veterinārārstam jāpārliecinās, ka tas atbilst šādām prasībām:
|
1. |
Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorzirgus un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu zirgiem relevantu D kategorijas slimību. |
2. |
Papildus 1. punktā minētajām prasībām donorzirgus:
Šā punkta a) apakšpunktā minētajā 30 dienu periodā paraugus ņem divos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu i) punktā minētā testa gadījumā vai vienā piegājienā – ii) punktā minētā testa gadījumā. Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas barotnē ar aktīvo ogli, piemēram, Amies barotnē. Ar paraugiem izpilda vismaz vienu no šādiem testiem:
|
3. |
Spermai, ko izmanto donordzīvnieku mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 4. daļas I nodaļas un III pielikuma 1. daļas prasībām. |
5. DAĻA
CITAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, CŪKĀM, AITĀM, KAZĀM UN CAMELIDAE UN CERVIDAE DZIMTAS DZĪVNIEKIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS, KĀ MINĒTS 20., 21., 22. UN 38. PANTĀ
1. |
Spermas, oocītu vai embriju donoriem liellopiem, cūkām, aitām un kazām jābūt:
|
2. |
Centra veterinārārsts nodrošina, ka:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, centra veterinārārsts var atļaut nosūtīt spermu, kas ievākta no turēta donordzīvnieka, kurš 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas ir vakcinēts pret mutes un nagu sērgu ar nosacījumu, ka:
|
4. |
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, brigādes veterinārārsts var atļaut nosūtīt uz citu dalībvalsti in vivo radītus embrijus, kas ievākti no donordzīvnieka, kurš 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas ir vakcinēts pret mutes un nagu sērgu, ievērojot nosacījumu, ka:
|
1. |
Spermas donoriem liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
|
2. |
Aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kas ir in vivo radītu embriju donori, un liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kas ir embriju in vitro radīšanai paredzēto oocītu donori, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
|
3. |
Sperma, ko izmanto oocītu apaugļošanai, jāievāc no dzīvniekiem, kuri atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām. |
1. |
Spermas donoriem liellopiem, aitām un kazām jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
|
2. |
Aitām un kazām, kas ir in vivo radītu embriju donori, un liellopiem, aitām un kazām, kas ir embriju in vitro radīšanai paredzētu oocītu donori, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
|
3. |
Spermai, ko izmanto oocītu apaugļošanai, jābūt ievāktai no dzīvniekiem, kuri atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām. |
Lai objektu, kurā tur cūkas, varētu atzīt par brīvu no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, tam jāatbilst šādām prasībām:
a) |
attiecīgajā dalībvalstī Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija cūkām ir paziņojama slimība; |
b) |
objektā vismaz iepriekšējo triju gadu periodā nav apstiprināta Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija; |
c) |
dzīvniekiem, kam vērojamas Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijai raksturīgas klīniskās pazīmes (piem., aborti vai orhīts), veic nepieciešamos diagnostiskos testus, kuru rezultātiem jābūt negatīviem; |
d) |
neviena objektam piederīga cūka vismaz iepriekšējos trīs gadus nav vakcinēta pret Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju; |
e) |
objektā ievestās cūkas:
|
f) |
citās tā paša objekta epidemioloģiskajās vienībās vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā nav konstatēti Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas pierādījumi vai arī ir īstenoti pasākumi, lai nepieļautu Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas pārnešanu no citām epidemioloģiskajām vienībām. |
(1) Starptautiskās Embriju transplantēšanas biedrības (International Embryo Transfer Society – IETS) rokasgrāmata: Procedurālas vadlīnijas un vispārīga informācija par embriju pārnešanas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši pievēršoties higiēnas procedūrām. Publikācijas autors: International Embryo Transfer Society, 1 111 North Dunlap Avenue, Savoy, Illinois 61 874 USA (http://www.iets.org/).
III PIELIKUMS
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU REPRODUKTĪVO PRODUKTU VĀKŠANU, IEGUVI, APSTRĀDI UN GLABĀŠANU, KĀ MINĒTS 26. PANTĀ
1. DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU SUGU DZĪVNIEKU SVAIGAS, ATDZESĒTAS UN SALDĒTAS SPERMAS VĀKŠANU, APSTRĀDI, GLABĀŠANU UN PĀRVADĀŠANU
1. |
Visus spermas ievākšanā, apstrādē, konservācijā vai saldēšanā izmantotos instrumentus pirms lietošanas tīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus instrumentus. |
2. |
Saldētu spermu:
|
3. |
Vajadzības gadījumā spermai var pievienot vai spermas atšķaidītājos var būt iekļautas šādas turpmāk minētās antibiotikas vai to maisījumi ar baktericīdo aktivitāti, kas vienā ml spermas ir līdzvērtīga šāda stipruma antibiotikām vai to maisījumiem:
|
4. |
Liellopu spermai pievieno 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās antibiotikas vai spermas atšķaidītājus, kas satur minētās antibiotikas vai to maisījumus, un antibiotikām vai to maisījumiem jābūt iedarbīgiem tieši pret kampilobaktērijām, leptospirām un mikoplazmām. |
5. |
Cūku spermai pievieno 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās antibiotikas vai to maisījumus, vai spermas atšķaidītājus, kas satur minētās antibiotikas vai to maisījumus, un antibiotikām vai to maisījumiem jābūt iedarbīgiem tieši pret leptospirām. |
6. |
Ja spermai pievieno kādu antibiotiku vai antibiotiku maisījumu:
|
7. |
Kas attiecas uz saldētu vai atdzesētu spermu, tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas, atšķaidīto spermu:
|
2. DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VĀCOT UN APSTRĀDĀJOT IN VIVO RADĪTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS
In vivo radītos embrijus ievāc, apstrādā un konservē saskaņā ar šādām prasībām:
1. |
Embrijus ievāc un apstrādā embriju vākšanas brigāde, nepieļaujot to saskari ar jebkādu citu embriju sūtījumu, kas neatbilst šīs regulas prasībām. |
2. |
Embrijus ievāc vietā, kas ir nodalīta no citām telpas vai objekta daļām, un tai jābūt labā tehniskā kārtībā un būvētai no materiāliem, kas ļauj to rezultatīvi un viegli iztīrīt un dezinficēt. |
3. |
Embrijus apstrādā (pārbauda, mazgā, apstrādā un iepilda pajetēs vai citā iepakojumā) stacionārā laboratorijā vai pārvietojamā laboratorijā. |
4. |
Visu aprīkojumu, ko izmanto embriju ievākšanai, apstrādei, mazgāšanai, sasaldēšanai un glabāšanai, pirms lietošanas iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, izņemot jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu. |
5. |
Jebkādi dzīvnieku izcelsmes bioloģiskie produkti, ko saistībā ar embriju vākšanu, apstrādi, mazgāšanu vai glabāšanu izmanto barotnei un šķīdumiem, ir brīvi no patogēniem mikroorganismiem. Embriju vākšanai, saldēšanai un glabāšanai izmantotās barotnes un šķīdumus sterilizē, izmantojot saskaņā ar IETS rokasgrāmatu apstiprinātas metodes, un ar tiem rīkojas tādā veidā, lai nodrošinātu sterilitāti. |
6. |
Ja vākšanas, apstrādes, mazgāšanas un glabāšanas barotnei saskaņā ar IETS rokasgrāmatu pievieno antibiotikas vai to maisījumus, pievienoto antibiotiku nosaukumus un to koncentrāciju norāda veterinārajā sertifikātā, kas tiek pievietots sūtījumam. |
7. |
Embriju konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes bioloģiskajiem produktiem. |
8. |
Embrijus mazgā saskaņā ar IETS rokasgrāmatā dotajiem norādījumiem, un pirms un uzreiz pēc mazgāšanas to zona pellucida apvalkam vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālajam apvalkam jābūt neskartiem. Katru embriju mazgā vismaz 10 reizes īpašā embrijiem paredzētā šķidrumā, kuru ik reizi nomaina. Katrs mazgājamais šķīdums ir iepriekšējā šķīduma simtkārtīgs atšķaidījums, un embrija pārnešanai katru reizi lieto sterilu mikropipeti. Ja nepieciešama noteiktu patogēnu inaktivācija vai likvidēšana, standarta mazgāšanas procedūrā ievieš izmaiņas, saskaņā ar IETS rokasgrāmatu iekļaujot papildu mazgāšanu ar enzīmu tripsīnu. |
9. |
No dažādiem donordzīvniekiem ievāktus embrijus nemazgā kopā. |
10. |
Katram embrijam vismaz 50 reižu palielinājumā pārbauda zona pellucida apvalku vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālo apvalku pa visu tā virsmu un apliecina, ka apvalks ir neskarts un brīvs no jebkāda pielipuša materiāla. |
11. |
Embrijus, kas izturējuši 10. punktā paredzēto pārbaudi, ievieto iztīrītās un vai nu dezinficētās, vai sterilās (izņemot jaunu vienreiz lietojamu iepakojumu) pajetēs vai citā iepakojumā, kuru marķē saskaņā ar 10. panta 1. un 5. punktu un nekavējoties noplombē. |
12. |
Katru embriju vajadzības gadījumā pēc iespējas drīzāk sasaldē un glabā glabāšanas telpās, kas minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā un par kurām ir atbildīgs brigādes veterinārārsts. |
13. |
Ja donordzīvnieku veselības statusa verificēšanai nav paredzēta cita procedūra vai, lai verificētu atbilstību brigādes veterinārārsta noteiktajām dzīvnieku veselības un biodrošības prasībām, tai skaitā kvalitātes kontroles shēmai, kas minēta I pielikuma 2. daļas 1. punkta b) apakšpunktā, embriju vākšanas brigāde saskaņā ar IETS rokasgrāmatu regulāri un tik bieži, cik nosaka brigādes veterinārārsts, iesniedz oficiālajai vai kompetentās iestādes pilnvarotai laboratorijai dzīvotnespējīgu embriju vai oocītu un skalojamo vai mazgājamo šķidrumu paraugus, kas iegūti brigādes darbības rezultātā, lai tiem noteiktu bakteriālo un virusālo kontamināciju. |
3. DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KURAS JĀIEVĒRO, VĀCOT UN APSTRĀDĀJOT OOCĪTUS, OLNĪCAS UN CITUS AUDUS, KO IZMANTO LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJU RADĪŠANAI IN VITRO
Papildus 2. daļā noteiktajām prasībām attiecībā uz in vitro apaugļošanā un in vitro kultūrā izmantoto oocītu, olnīcu un citu audu vākšanu, apstrādi un pārvadāšanu piemēro šādas papildprasības.
1. |
Ja olnīcas un citus audus vai nu no viena donordzīvnieka, vai no donordzīvnieku partijas ievāc kautuvē, tai jābūt apstiprinātai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu. Kautuves veterinārārsts potenciālajiem donordzīvniekiem ir veicis pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi un ir apstiprinājis, ka tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu no A, B, C un D kategorijas slimībām, kuras ir relevantas liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem. Kautuvei jāatrodas teritorijā, ap kuru vismaz 10 km rādiusā nav ziņots par mutes un nagu sērgu vismaz iepriekšējo 30 dienu laikā pirms olnīcu un citu audu ievākšanas. |
2. |
Olnīcas neieved embriju ieguves brigādes laboratorijā apstrādei, kamēr ar apmierinošiem rezultātiem nav pabeigta donordzīvnieku pēckaušanas veterinārā ekspertīze. Ja vienam donordzīvniekam vai vairāku donordzīvnieku partijai, vai kādam no dzīvniekiem, kas tajā dienā nokauti minētajā kautuvē, tiek konstatēta kāda no slimībām, uz ko ir atsauce 1. punktā, tad izseko un iznīcina visas šo donordzīvnieku olnīcas un citus audus. |
3. |
Aprīkojumu olnīcu un citu audu izņemšanai un pārvadāšanai pirms lietošanas iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu, kuru izmanto tikai minētajiem mērķiem. |
Lai strādātu ar oocītiem un embrijiem, kas ievākti no dažādiem donordzīvniekiem vai dažādām donordzīvnieku partijām, izmanto atsevišķu aprīkojumu.
4. DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, APSTRĀDĀJOT LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS, KAS RADĪTI IN VITRO
Papildus 2. daļā izklāstītajām prasībām in vitro radītu embriju apstrādei piemēro šādas papildprasības:
1. |
Pēc in vitro kultivēšanas perioda, bet pirms embriju sasaldēšanas, glabāšanas un pārvadāšanas tos mazgā un tiem veic 2. daļas 7., 10. un 11. punktā minēto apstrādi. |
2. |
Kā minēts 3. daļas 1. punktā, embrijus no vairākiem donordzīvniekiem vai no dažādām donordzīvnieku partijām nemazgā kopā. |
3. |
Embrijus no vairākiem donordzīvniekiem vai no dažādām donordzīvnieku partijām neievieto vienā un tajā pašā pajetē vai citā iepakojumā. |
5. DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, APSTRĀDĀJOT MIKROMANIPULĒTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS
Pirms jebkuras mikromanipulācijas, kas apdraud zona pellucida apvalka vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālā apvalka integritāti, visus embrijus vai oocītus ievāc un apstrādā saskaņā ar 2., 3. un 4. daļā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām.
Papildus piemēro šādas prasības:
1. |
Ja embrijam veic mikromanipulāciju, penetrējot zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālo apvalku, to dara laboratorijā, kura minēta I pielikuma 3. daļas 2. punkta a) apakšpunktā un par kuru ir atbildīgs brigādes veterinārārsts. |
2. |
Katra embriju ieguves brigāde par veiktajām darbībām uztur dokumentāciju saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz embrijiem, kas radīti in vitro apaugļošanas ceļā, to identifikāciju var veikt, pamatojoties uz donordzīvnieku partijas datiem, taču iekļaujot arī informāciju par olnīcu un oocītu vākšanas datumu un vietu. Šai informācijai arī jāļauj izsekot donordzīvnieku izcelsmes objektu. |
3. |
Visas mikromanipulācijas, kas ietver zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – embriju apvalka penetrāciju, veic šim mērķim apstiprinātās laboratorijās un pēc embriju pēdējās mazgāšanas un pārbaudes. Šādas mikromanipulācijas var veikt tikai embrijam ar neskartu zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – neskartu embrionālo apvalku. |
6. DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, GLABĀJOT IN VIVO UN IN VITRO RADĪTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS UN OOCĪTUS
1. |
Katra embriju vākšanas un ieguves brigāde nodrošina, ka embriji un oocīti tiek glabāti piemērotā temperatūrā glabāšanas telpās, kuras minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā. |
2. |
Regulas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajās glabāšanas telpās var novietot tikai tādus embriju vākšanas brigādes ievāktus embrijus vai embriju iegūšanas brigādes ievāktus oocītus un iegūtus embrijus, kuri pārvadāti apstākļos, kas nodrošina, ka tiek novērsta embriju un oocītu krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar embrijiem un oocītiem, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.
In vivo un in vitro radītus embrijus un oocītus glabā atsevišķos, katram reproduktīvo produktu veidam piešķirtos glabāšanas konteineros, un katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā; |
3. |
Brigādes veterinārārsts var nolemt, ka embriju vākšanas brigāde vai embriju iegūšanas brigāde var apstrādāt embriju vākšanas brigādes neievāktus embrijus vai embriju ieguves brigādes neievāktus oocītus un neiegūtus embrijus, ar nosacījumu, ka:
|
4. |
Saldētus embrijus vai oocītus pirms nosūtīšanas uz citu dalībvalsti vismaz 30 dienu periodā pēc to ievākšanas vai ieguves glabā glabāšanas telpās, kas minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā. |
5. |
Vienā pajetē vai vienā citā iepakojumā ievieto tikai embrijus vai oocītus, kas iegūti no viena donordzīvnieka vai no vienas donordzīvnieku partijas, kā minēts 3. daļas 1. punktā. |
IV PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS SASKAŅĀ AR 31. UN 40. PANTU JĀIEKĻAUJ VETERINĀRAJĀ SERTIFIKĀTĀ, KURU IZDOD PĀRVIETOŠANAI STARP DALĪBVALSTĪM PAREDZĒTIEM REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM
1. |
Regulas 31. pantā minētajā veterinārajā sertifikātā, kuru izdod attiecībā uz pārvietošanai starp dalībvalstīm paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem, iekļauj vismaz šādu informāciju:
|
2. |
Regulas 40. pantā minētajos veterinārajos sertifikātos, ko izdod tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kuri ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un no Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, iekļauj vismaz šādu informāciju:
|
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/64 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/687
(2019. gada 17. decembris),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 47. panta 1. punktu, 53. panta 2. punktu, 54. panta 3. punktu, 55. panta 2. punktu, 58. panta 2. punktu, 63. panta pirmo daļu, 64. panta 4. punktu, 67. panta pirmo daļu, 68. panta 3. punktu, 70. panta 3. punktu, 72. panta 2. punktu, 73. panta 3. punktu, 74. panta 4. punktu, 76. panta 5. punktu, 77. panta 2. punktu un 272. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, arī noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli. Konkrētāk, Regula (ES) 2016/429 attiecībā uz tās 5. pantā minēto slimību profilaksi un kontroli nosaka slimībspecifiskus noteikumus. Regula (ES) 2016/429 arī paredz, ka šie slimībspecifiskie noteikumi ir piemērojami tādu sugu un sugu grupu dzīvniekiem, kas rada konkrētu slimību ievērojamu izplatības risku un kā tādas ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (2) sarakstā. |
(2) |
Ir jānosaka noteikumi, kas papildinātu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kuri attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām izklāstīti Regulas (ES) 2016/429 III daļas II sadaļā. Šie papildinošie noteikumi un Regulā (ES) 2016/429 izklāstītie noteikumi ir cieši saistīti un būtu jāpiemēro tandēmā. Tādēļ saskaņotības un pārredzamības, arī vieglākas piemērošanas labad, kā arī lai noteikumi nedublētos, tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis izkliedēti vairākos atsevišķos tiesību aktos ar daudzām savstarpējām atsaucēm. |
(3) |
Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 1. nodaļas 53. pants, 54. panta 3. punkts, 55. panta 2. punkts, 58. panta 2. punkts, 63., 64., 67., 68. un 70. pants ir saistīti ar dažādiem tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas. Līdzīgi Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 2. nodaļas 72. panta 2. punkts, 73. panta 3. punkts, 74. panta 4. punkts, 76. panta 5. punkts un 77. pants ir saistīti ar tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas. |
(4) |
Noteikumi, kas jānosaka saskaņā ar II sadaļas pantiem, ir savstarpēji saistīti, jo ir piemērojami dažādu kategoriju sarakstā norādītu slimību kontroles pasākumiem Regulā (ES) 2016/429. Tāpēc, lai šie noteikumi tiktu piemēroti iedarbīgi un lai būtu lielāka skaidrība, tie būtu jānosaka vienā deleģētajā aktā, kurā būtu visaptveroši apkopoti sarakstā norādīto slimību kontroles tehniskie pasākumi, tādējādi palīdzot kopumā vienkāršot dzīvnieku slimību kontroles tiesisko regulējumu. |
(5) |
Agrāk slimību kontroles noteikumus noteica vairākas direktīvas, un katra no tām reglamentēja vienu vai dažas dzīvnieku slimības. Daļa no šiem noteikumiem ir aizstāti ar Regulu (ES) 2016/429, vēl citi vienkāršošanas un nekonsekvenču likvidēšanas labad jāaizstāj ar šo deleģēto regulu. Tādā veidā tiks iegūti skaidri, saskaņoti un detalizēti noteikumi dzīvnieku slimību kontrolei visā Savienības teritorijā. Tas attiecīgo normu piemērošanu darīs iespējamu arī kompetentajām iestādēm un operatoriem, noteikumus padarīs pārredzamākus un tādējādi nodrošinās labāku reaģēšanu uz dzīvnieku slimību riskiem. |
(6) |
Lai jebkādu A kategorijas slimības uzliesmojumu izskaustu iespējami drīz un nodrošinātu, ka augstā līmenī ir aizsargāta dzīvnieku veselība un labturība, ir jānosaka slimību kontroles pasākumi Savienības līmenī. |
(7) |
Tāpēc šīs regulas tvērumā vajadzētu būt slimību kontroles pasākumiem attiecībā uz A kategorijas slimībām, kas skar sauszemes dzīvniekus un ūdensdzīvniekus, kā arī noteiktiem B un C kategorijas slimību kontroles pasākumiem. B un C kategorijas slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro kopā ar uzraudzības un izskaušanas noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (3). |
(8) |
Šajā deleģētajā regulā noteiktie slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro dzīvniekiem un no dzīvniekiem iegūtiem produktiem, toskait dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīviem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem. Šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (4) noteikumi par cilvēka un dzīvnieku veselību. Ja iestājusies A kategorijas slimība, ir piemērojami minētās regulas noteikumi par to, kā droši savākt, likvidēt un pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus. Tomēr šī regula nenosaka, kādus slimību kontroles pasākumus un ierobežojumus būtu paredzēts piemērot šādos gadījumos. Tāpēc šādi noteikumi būtu jāparedz šajā deleģētajā regulā. |
(9) |
Noteikumus par bīstamu kravu drošu pārvadāšanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (5). Transportējot inficētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai citus inficētus materiālus, ko var uzskatīt par bīstamām precēm, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro minētās direktīvas noteikumi. |
(10) |
Ir lietderīgi attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro A kategorijas slimības gadījumā, ievērot vienotu pieeju. Tomēr, lai noteiktu pareizo brīdi, kad kompetentajai iestādei, ja ir aizdomas par šīm slimībām vai apstiprinājums par tām, būtu jāpiemēro kontroles pasākumi un jāveic izmeklēšana, būtu jāņem vērā slimību epidemioloģija. Tāpēc attiecībā uz katru A kategorijas slimību, kas skar sauszemes dzīvniekus, būtu jānosaka monitoringa periodi – atskaites laiks, kas balstīts uz inkubācijas periodiem un citiem relevantiem elementiem, kas var ietekmēt slimības izplatīšanos. |
(11) |
Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai kompetentā iestāde A kategorijas slimības sastopamības gadījumā īstenotu izmeklēšanas dažādos posmos: i) kad par slimību ir aizdomas, ii) kad slimība ir apstiprināta un iii) kad nepieciešams izslēgt varbūtību, ka tā izplatīsies uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām, kā arī uz blakusesošiem objektiem un zonām. Šāda izmeklēšana ietver klīnisku izmeklējumu un paraugu ņemšanu laboratoriskai testēšanai. Ir lietderīgi noteikt vispārīgus paraugu ņemšanas noteikumus, lai būtu nodrošināts paraugu ņemšanas procedūru, diagnostisko metožu un biodrošības pasākumu derīgums. |
(12) |
Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde izstrādātu un atjauninātu ārkārtas situāciju plānus un vajadzības gadījumā nodrošinātu sīki izstrādātas norādījumu rokasgrāmatas par to, kā īstenot minētās regulas III daļā paredzētos pasākumus, kuri jāveic A kategorijas slimības gadījumā. Šajā deleģētajā regulā noteiktie pasākumi papildina pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 III daļā, un tāpēc tos nepieciešams īstenot saskaņā ar Regulā (ES) 2016/429 noteiktajiem ārkārtas situāciju plāniem. |
(13) |
Regulas (ES) 2016/429 53. un 55. pants nosaka operatoru un kompetento iestāžu pienākumus gadījumos, kad ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību. Mērķis ir nepieļaut, ka slimība no to pārziņā esošiem skartiem dzīvniekiem un objektiem pat pirms apstiprināšanas izplatītos uz neskartiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Kas attiecas uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu uz minēto objektu un tā apkaimi un projām no tiem, skartajā objektā jau šajā agrīnajā posmā būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2016/429 paredzētie slimību kontroles un biodrošības pasākumi. Šie pasākumi arī detalizēti jāapraksta, lai nodrošinātu, ka tie ir iedarbīgi un samērīgi. |
(14) |
Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību, kompetentā iestāde veiktu oficiālu izmeklēšanu, kuras nolūks ir apstiprināt vai izslēgt šīs slimības klātbūtni. Lai iedibinātu darba standartprocedūru attiecībā uz šādām oficiālām izmeklēšanām visās dalībvalstīs, ir detalizēti jānosaka, kādos apstākļos ir pamatoti veikt izmeklēšanu, kāds ir oficiālajiem veterinārārstiem veicamo izmeklēšanas uzdevumu minimums un kādā veidā šie uzdevumi būtu jāveic. |
(15) |
Regula (ES) 2016/429 prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai ja tā apstiprināta, slimību kontroles pasākumi tiktu piemēroti ne vien objektos, kuros tiek turēti dzīvnieki, bet arī pārtikas un barības uzņēmumos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai citās vietās, kas var radīt slimību izplatīšanās risku. Ir precīzi jānorāda, kādi kontroles pasākumi piemērojami šādos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz robežkontroles punktiem un transportlīdzekļiem. |
(16) |
Regula (ES) 2016/429 prasa, lai A kategorijas slimības apstiprināšana būtu sākumpunkts, no kura kompetentā iestāde īstenotu stingrākus slimību kontroles pasākumus par tiem, kas izmantoti aizdomu fāzē, un veiktu tālāku izmeklēšanu. Tāpēc ir jāprecizē, kad A kategorijas slimība būtu jāuzskata par apstiprinātu. Šāda apstiprināšana būtu jāizdara saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/429, un reglamentē slimību uzraudzību, izskaušanas programmas un statusu “brīvs no slimības”. |
(17) |
Regula (ES) 2016/429 nosaka pamatnoteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kas skartajos objektos jāpiemēro A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Turklāt kompetentajām iestādēm tā sniedz zināmu elastību lēmumu pieņemšanā par to, kurš no šiem pasākumiem būtu jāpiemēro. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā. |
(18) |
Vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, rēķinādamās ar epidemioloģiskiem faktoriem un precīzi novērtējusi risku, pamatotos gadījumos – un, ja nepieciešams, ar papildu garantijām – var piešķirt atkāpes no konkrētiem slimību kontroles pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz prasību skartajā objektā dzīvniekus nonāvēt. Šādas atkāpes varētu piešķirt attiecībā uz norobežotiem objektiem, attiecībā uz dzīvniekiem, kurus tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu, kā arī attiecībā uz oficiāli reģistrētām retām šķirnēm vai attiecībā uz dzīvniekiem ar pamatoti augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību. Šādos gadījumos vispārīgu pasākumu piemērošanai varētu būt nevēlamas un nesamērīgas sekas. |
(19) |
Lai slimību kontroles pasākumus varētu pielāgot katrai specifiskajai situācijai, vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, ņemot vērā epidemioloģiskus faktorus un tad, kad pabeigta riska novērtēšana, var piemērot tādus slimību kontroles pasākumus, kas Regulā (ES) 2016/429 vai šajā deleģētajā regulā nav īpaši paredzēti. |
(20) |
Viens no slimību kontroles pamatpasākumiem, kas Regulā (ES) 2016/429 paredzēti, lai apstiprinātas A kategorijas slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz minimumam, ir skartā objekta tīrīšana un dezinfekcija. Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija ir visiedarbīgākie pasākumi, kā pēc skarto dzīvnieku aizvākšanas samazināt slimības ierosinātāja slogu skartajā objektā. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka kompetentajai iestādei ir pienākums pārbaudīt, kā ir izpildīta tūlītējā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un, ja nepieciešams, kontrolēti kukaiņi un grauzēji. Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru ir lietderīgi noteikt detalizēti, norādot, kad tā jāsāk un pēc kādiem kritērijiem izraugās lietojamos biocīdus. |
(21) |
Regulas (ES) 2016/429 62. pants prasa, lai kompetentā iestāde skartajos objektos izmantotos slimību kontroles pasākumus paplašinātu, tos attiecinot uz tādiem citiem objektiem, to epidemioloģiskajām vienībām, pārtikas un barības uzņēmumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektiem vai jebkādām citām relevantām vietām (arī transportlīdzekļiem), par kuriem epidemioloģiskie dati pamato aizdomas, ka uz tiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās konkrētā A kategorijas slimība. Lai pienācīgi apzinātu minētās epidemioloģiskās saiknes, ir jānorāda, kādā veidā kompetentajai iestādei uz Regulā (ES) 2016/429 paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas pamata jāizmeklē izsekojamība. |
(22) |
Lietderīgi ir arī detalizēti aprakstīt kontroles pasākumus, kuri jāpiemēro apzinātajos saistītajos objektos un vietās. Šie pasākumi būtu iedarbīgi tikai tad, ja būtu elastīgi un samērīgi un neuzliktu nevajadzīgu slogu operatoriem vai kompetentajām iestādēm. Tātad būtu jāatļauj kompetentajām iestādēm pēc riska novērtēšanas no vispārīgajiem noteikumiem atkāpties. |
(23) |
Regulas (ES) 2016/429 64. pants prasa, lai kompetentās iestādes pēc tam, kad apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, ap skarto objektu izveidotu ierobežojumu zonu, tādējādi novēršot šīs slimības tālāku izplatīšanos. Ierobežojumu zonā var ietilpt aizsardzības zona un uzraudzības zona. Ir lietderīgi noteikt papildu noteikumus par to, kā ierobežojumu zonu izveidot un, ja nepieciešams, modificēt, toskait detalizētus noteikumus par aizsardzības zonu, uzraudzības zonu un par iespēju atkarībā no šīs slimības epidemioloģijas izveidot vēl citas ierobežojumu zonas. Ir lietderīgi arī paredzēt specifiskas atkāpes tiem gadījumiem, kad ierobežojumu zonu noteikšana nepalīdzētu kontrolēt šīs slimības izplatīšanos vai operatoriem un kompetentajām iestādēm radītu nepamatotu slogu. |
(24) |
Regulas (ES) 2016/429 65. panta sarakstā ir norādīti pasākumi, ko kompetentā iestāde var veikt ierobežojumu zonā, lai novērstu slimības izplatīšanos. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, ražošanas objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā. |
(25) |
Ir jākonkretizē aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu pa aizsardzības un uzraudzības zonu, no tām un cauri tām, kā arī aizliegumi attiecībā uz citām darbībām, kas var radīt A kategorijas slimības izplatīšanās risku. Šiem aizliegumiem vajadzētu būt samērīgiem ar attiecīgās slimības izplatīšanās risku, kas saistās ar katru darbību un preci. Tātad šie aizliegumi jānosaka, ņemot vērā epidemioloģisko slimības profilu. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz aizliegumiem, kas skar produktus, jo uz noteiktiem produktiem būtu jāattiecina izņēmumi, jo īpaši uz produktiem, kurus noteiktu slimību izplatīšanās riska sakarā uzskata par drošām precēm. |
(26) |
Darbības ierobežojumu zonā būtu jāaizliedz iespējami maz. Tāpēc vajadzētu būt, ka tad, ja ir veikti konkrēti riska mazināšanas pasākumi un izpildīti noteikti procedurāli nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no aizliegumiem. Šādas atkāpes piešķirt var jo īpaši tad, ja kompetentā iestāde var pārbaudīt biodrošības pasākumu pastiprināšanu un ja ir izpildīti vispārīgie un konkrētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajiem dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti. |
(27) |
Pārvietot nagaiņus būtu jāatļauj tikai transportēšanai uz kautuvi. Attiecībā uz mājputniem būtu jāatļauj tos pārvietot uz kautuvi un pārvietot tādus jaunākus dzīvniekus kā diennakti veci cāļi un pirmdējējas. Dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie ražoti pirms augsta riska perioda, kas noteikts attiecībā uz konkrēto slimību. Augstā riska periodā vai pēc tā ražotus dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie specifiski apstrādāti, lai inaktivētu slimības ierosinātāju. Šādai apstrādei būtu jāatbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, starptautiskiem standartiem un jauniem zinātniskiem pierādījumiem. |
(28) |
Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai apmeklēt objektus un dzīvniekus apskatīt. Lai nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāizvirza prasības, kam jābūt izpildītām, pirms iespējams atcelt aizsardzības zonai piemērojamos pasākumus. Kad šie pasākumi atcelti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā slimība tiek kontrolēta, apgabalā, kuru iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, papildu periodā būtu jāīsteno pasākumi, ko piemēro uzraudzības zonai. |
(29) |
Normām, kas attiecas uz kontroles pasākumiem, kuri jāpiemēro uzraudzības zonā, būtu jāietver vispārīgi un konkrēti noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti. Šajās normās vajadzētu būt paredzētām arī atkāpēm, kas dod iespēju šos kontroles pasākumus piemērot samērīgi. Šo kontroles pasākumu intensitātei un atkāpēm, kas piešķirtas, lai tie tiktu piemēroti samērīgi, būtu jāatspoguļo tas, ka uzraudzības zonā slimības izplatīšanās risks ir mazāks, tomēr jānodrošina, ka ar kontroles pasākumiem pietiek, lai novērstu jebkādu risku, ka slimība izplatās tālāk. |
(30) |
Kompetentajai iestādei būtu: i) jāsniedz atļaujas attiecībā uz skarto objektu atkalapdzīvināšanu ar dzīvniekiem, ii) jānodrošina, ka tiek veikta objekta galīgā tīrīšana un dezinficēšana un attiecīgā gadījumā iii) jāveic kontrolpārbaude vektoru konstatēšanai, lai nodrošinātu, ka slimība neparādīsies atkal. Kompetentajai iestādei būtu vajadzīga pietiekama elastība izlemt, kādi atkalapdzīvināšanas pasākumi būtu vislietderīgākie, ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus un specifiskos riska mazināšanas nosacījumus. |
(31) |
A kategorijas slimības varētu skart arī sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus. Lai novērstu slimību izplatīšanos un nodrošinātu to izskaušanu, nepieciešami ir arī attiecībā uz šiem savvaļas dzīvniekiem paredzēti kontroles pasākumi. Kas attiecas uz slimībām, kuras skar turētus dzīvniekus, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai Regulā (ES) 2016/429 paredzētajos ārkārtas situāciju plānos nenoteikt uz savvaļas dzīvniekiem orientētus slimību kontroles pasākumus. Šie kontroles pasākumi būtu jāpiemēro domājamiem un apstiprinātiem tādas slimības gadījumiem, kas kādā inficētā zonā skar savvaļas dzīvniekus. Pasākumi, kas ierobežo pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turētu dzīvnieku pārvietošanu no inficētās zonas, būtu jāpiemēro elastīgi, balstoties uz epidemioloģisko situāciju. Šeit nolūks ir nodrošināt spēcīgus kontroles pasākumus, kas operatoriem un kompetentajām iestādēm tomēr neuzliktu nevajadzīgu slogu. |
(32) |
A kategorijas slimību izplatīšanos novērst palīdz savvaļas dzīvnieku līķu savākšana un droša likvidēšana. Regulu (ES) 2016/429 ir lietderīgi papildināt ar noteikumiem, kuri nodrošina, ka tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no A kategorijas slimību skartiem savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem vai uz ko attiecas ierobežojumi, kuri noteikti, uz šīm slimībām reaģējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, tiek droši savākti un likvidēti. |
(33) |
Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu. Šie plāni ir izstrādāti tā, lai augstā līmenī nodrošinātu informētību par slimību, slimībgatavību un ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Sauszemes dzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: attiecīgi valdības departamenti, piemēram, vides un mežu iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām un to īstenošanu šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā. |
(34) |
Padomes Direktīvā 2006/88/EK (6) ir normas, kas reglamentē akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītās dzīvnieku veselības prasības, kā arī konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli. Šīs deleģētās regulas normām būtu jābalstās uz tādu agrāko Savienības tiesību aktu normām, kas labi darbojušies, pārskatīti un iespējami saskaņoti ar agrāk iegūtajām zināšanām un pieredzi, kā arī atjaunināti saskaņā ar jauniem pierādījumiem un starptautiskiem standartiem. |
(35) |
Regulas (ES) 2016/429 61. pants paredz objektos un citās vietās pēc A kategorijas slimību apstiprināšanas piemērot slimību kontroles pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem ir tādus dzīvniekus, kas var būt kontaminēti vai var veicināt attiecīgās slimības izplatīšanos, nonāvēt. Iespēja piemērot šādu profilaktisku nonāvēšanu šajā deleģētajā regulā būtu detalizēti jānosaka kā slimību kontroles pasākums, kura mērķis ir samazināt infekcijspiedienu, ko rada kāda A kategorijas slimība, un atvieglināt šīs slimības kontroli. |
(36) |
Regulas (ES) 2016/429 62. pants ietver kritērijus, pēc kuriem slimību kontroles pasākumus, ko piemēro slimības skartam objektam, paplašinot attiecina arī uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām. Hidrodinamisko un topogrāfisko apstākļu analīze, kurā ietilpst dati par ūdensguves baseiniem, ūdensteču šķēršļiem vai ūdens plūsmas apstākļiem, dod iespēju prognozēt, kā A kategorijas slimība varētu pasīvi izplatīties uz citiem objektiem vai vietām, un šī prognoze var palīdzēt šīs kategorijas slimības ietekmi samazināt līdz minimumam. Šādas izanalizēšanas rezultāts paver iespēju īstenot uz labāku informētību balstītus slimību kontroles pasākumus, ar kuriem A kategorijas slimības izplatīšanās no augsta riska apgabala uz slimībbrīvu apgabalu būtu novēršama vai samazināma līdz minimumam. |
(37) |
Vajadzētu būt tā, ka no ierobežojumiem, kas jāpiemēro pēc A kategorijas slimības apstiprināšanas, kompetentā iestāde var atkāpties, lai akvakultūras dzīvniekus ļautu lietot pārtikā, ja vien tiem nav novērojamas slimības klīniskās pazīmes un ja tie ir pārstrādāti tādā veidā, kas samazina risku ar infekciozu materiālu izplatīties slimībai. Šīs atkāpes nolūkam vajadzētu būt novērst ekonomiskus zaudējumus, tomēr līdz minimumam samazinot slimības izplatīšanās risku. |
(38) |
Regulas (ES) 2016/429 37. pants paredz statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām atzīt nodalījumiem. Nodalījumi aptver dažādus objektus, kam ir vienotas un efektīvas biodrošības sistēmas, kuru dēļ šiem objektiem ir atsevišķs dzīvniekveselības statuss. Tāpēc, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai tā ir apstiprināta kādā akvakultūras objektā, kurš pieder pie kāda nodalījuma, attiecīgie slimības kontroles pasākumi būtu jāattiecina arī uz citiem šā nodalījuma objektiem, tādējādi panākot efektīvāku slimības kontroli. |
(39) |
Attiecībā uz ūdensdzīvniekiem agrāk spēkā esošos Savienības tiesību aktos par šo dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli jau ir paredzēts tāds slimību kontroles pasākums kā neizmantošana. Galvenais neizmantošanas mērķis ir objektos novērst vai līdz minimumam samazināt risku, ka pēc tīrīšanas un dezinfekcijas beigām un pirms jaunas ūdensdzīvnieku populācijas iemitināšanas notiks atkārtota inficēšanās ar šo A kategorijas slimību. Sinhrona neizmantošana apgabalos ar vairākiem inficētiem objektiem pastiprina slimību kontroles pasākumus un veicina augstāku panākumu līmeni. Attiecībā uz dažādām A kategorijas slimībām būtu jānosaka atšķirīgi neizmantošanas periodi, kas būtu minimāli, bet tomēr nodrošinātu šā slimības kontroles pasākuma iedarbīgumu. |
(40) |
Produktus no akvakultūras objektiem, ko skārusi A kategorijas slimība, kas neapdraud cilvēka veselību, pēc tam, kad veikti riska mazināšanas pasākumi, būtu jāļauj laist tirgū. Attiecībā uz zivīm šajos pasākumos būtu jāparedz kaušana un izķidāšana. Vēžveidīgie pirms nosūtīšanas būtu jāpārstrādā dzīvotnespējīgos produktos. Šie produkti būtu tieši jālieto pārtikā vai jāpārstrādā tālāk kādā objektā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 179. pantu. Šie pasākumi iedarbīgi kontrolē un novērš slimības tālāku izplatīšanos, turklāt paverot iespēju šos produktus lietot pārtikā, nevis lieki izšķērdēt. |
(41) |
Regulas (ES) 2016/429 64. pants paredz, ka tad, ja A kategorijas slimības uzliesmojums skar ūdensdzīvniekus, kā iedarbīgs slimību kontroles pasākums jāizveido ierobežojumu zona. Ierobežojumu zonās ap objektiem, kam ir paaugstināts risks, ka tos skars A kategorijas slimība, var būt paredzēta aizsardzības zona. Lai nodrošinātu, ka slimību kontrole ir iedarbīga un nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāaizliedz ievest dzīvniekus audzēšanai akvakultūrā objektos, kas atrodas aizsardzības zonā. Lai novērstu atkārtotu inficēšanos, aizsardzības zona būtu jāsaglabā, līdz inficētie akvakultūras objekti ir iztukšoti no dzīvniekiem, iztīrīti un dezinficēti, un ir ievērots neizmantošanas periods. |
(42) |
Kontroles pasākumi, ko piemēro ūdensdzīvnieku slimības dēļ izveidotā aizsardzības zonā, būtu jāatceļ tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Pie šiem nosacījumiem pieder skarto objektu depopulēšana, iztīrīšana, dezinficēšana un neizmantošana. Turklāt jābūt tā, ka regulāros visu šādas aizsardzības zonas objektu apmeklējumos tiek gūti apmierinoši rezultāti. Ja visi šie nosacījumi ir izpildīti, aizsardzības zonai būtu jākļūst par uzraudzības zonu. Šāda uzraudzības zona būtu jāsaglabā līdz brīdim, kad attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir beidzies uzraudzības periods un nekas nerada aizdomas par šīs slimības klātbūtni. |
(43) |
Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu, kuras uzdevums ir augstā līmenī nodrošināt informētību par slimību un slimībgatavību, kā arī ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Ūdensdzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: valdības departamenti, piemēram, vides un zvejniecības iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā. |
(44) |
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. pants paredz nopietnas pārnēsājamas [lipīgas] slimības gadījumā piemērot vispārīgus ar veselību saistītus ierobežojumus. Ja akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsmes vieta ir noteikti objekti, var noteikt stingrākus noteikumus. Šie noteikumi ir paredzēti situācijām, kad ar sabiedrības veselību saistītie ierobežojumi dzīvnieku veselības risku var nenovērst. Jo īpaši nepieciešams, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šādiem objektiem tiktu pārstrādāti vai likvidēti kā otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu. |
(45) |
Regulas (ES) 2016/429 270. pants atcēla Padomes Direktīvas 92/66/EEK (7), 2001/89/EK (8), 2002/60/EK (9), 2003/85/EK (10) un 2005/94/EK (11), kurās bija dzīvnieku slimību kontroles noteikumi. Regulas (ES) 2016/429 272. pants paredz atceltās direktīvas turpināt piemērot trīs gadus pēc minētās regulas piemērošanas dienas vai līdz agrākam datumam, kuru Komisija noteiktu deleģētā aktā. Lai nodrošinātu saskaņotu un vienkāršotu pieeju attiecībā uz visām sugām un slimībām, šī regula būtu jāsāk piemērot no tā paša datuma kā Regula (ES) 2016/429 un arī atceltās direktīvas būtu jābeidz piemērot no tā paša datuma, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šī regula papildina noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli, kas jāpiemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstos norādītajām slimībām.
Šie noteikumi aptver šādus aspektus:
a) |
II daļa aptver turētus sauszemes dzīvniekus un savvaļas sauszemes dzīvniekus, un jo īpaši:
|
b) |
III daļa aptver turētus un savvaļas ūdensdzīvniekus, un jo īpaši:
|
c) |
IV daļa aptver nobeiguma noteikumus. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1882 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (12) I pielikumā, ja vien šīs definīcijas neattiecas uz šā panta otrajā daļā definētajiem terminiem.
Papildus piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis; |
2) |
“diennakti vecs cālis” ir mājputns, kas jaunāks par 72 stundām; |
3) |
“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts; |
4) |
“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas; |
5) |
“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti; |
6) |
“svaiga gaļa” ir tāda gaļa, malta gaļa un tādi gaļas izstrādājumi, arī vakuumiepakojumā vai iepakoti kontrolētā atmosfērā, kas ir tikai atdzesēti, sasaldēti vai ātrsaldēti, bet nav citādi pārstrādāti; |
7) |
“nagaiņa liemenis” ir viss nokauta vai nonāvēta nagaiņa ķermenis pēc tam, kad:
|
8) |
“subprodukti” ir svaiga gaļa, kas nav 7) punktā definētais liemenis, pat ja tai ar liemeni joprojām ir dabisks savienojums; |
9) |
“gaļas produkti” ir pārstrādāti produkti, arī apstrādāti kuņģi, pūšļi, zarnas, kausēti tauki, gaļas ekstrakti un asiņu izstrādājumi, kas iegūti gaļas pārstrādē vai tādā šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē, ka no griezuma virsmas redzams, ka produktam vairs nepiemīt svaigas gaļas īpašības; |
10) |
“apvalki” ir pūšļi un zarnas, kas pēc tīrīšanas apstrādāti, audus noskrāpējot, attaukojot un mazgājot, iesālīti un pēc tam izžāvēti; |
11) |
“jaunpiens” ir šķidrums, kas līdz piecām dienām pēc atnešanās izdalās no turētu dzīvnieku piena dziedzeriem, satur daudz antivielu un minerālu un veidojas pirms svaigpiena rašanās; |
12) |
“produkti uz jaunpiena bāzes” jeb “uz jaunpiena bāzēti produkti” ir pārstrādāti produkti, kas rodas jaunpiena pārstrādē vai šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē; |
13) |
“droša prece” ir prece, ko, neņemot vērā attiecīgās izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusu attiecībā uz kādu konkrētu sarakstā norādītu slimību, pārvietot iespējams bez riska mazināšanas pasākumiem, kuri vērsti specifiski pret minēto slimību; |
14) |
“piegādes ķēde” ir integrēta ražošanas ķēde ar vienotu veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām; tā veidojas no tādu specializētu objektu sadarbības tīkla, kurus 45. panta vajadzībām apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuru starpā, lai pabeigtu ražošanas ciklu, tiek pārvietoti dzīvnieki; |
15) |
“inficētā zona” ir zona, kurā tad, ja savvaļas dzīvniekiem oficiāli apstiprināta A kategorijas slimība, var tikt piemēroti turētu dzīvnieku, savvaļas dzīvnieku vai produktu pārvietošanas ierobežojumi un citi slimību kontroles un biodrošības pasākumi, kuru nolūks ir nepieļaut minētās slimības izplatīšanos. |
3. pants
Klīniskie izmeklējumi, paraugu ņemšanas procedūras un diagnostiskās metodes
1. Ja šī regula attiecībā uz dzīvniekiem prasa klīniskos izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:
a) |
dzīvnieku paraugošana klīniska izmeklējuma vajadzībām:
|
b) |
klīniskais izmeklējums aptver:
|
2. Ja šī regula prasa laboratoriskus izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:
a) |
paraugu ņemšana no dzīvniekiem laboratoriska izmeklējuma vajadzībām:
|
b) |
laboratorisko izmeklējumu diagnostiskās metodes atbilst prasībām, kas aprakstītas:
|
c) |
paraugi tiek:
|
d) |
attiecībā uz turētiem dzīvniekiem:
|
4. pants
Ārkārtas situāciju plāni
Kompetentā iestāde šajā regulā noteiktos pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto ārkārtas situāciju plānu.
II DAĻA
SAUSZEMES DZĪVNIEKI
I NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem
5. pants
Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība
Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, ja ir aizdomas, ka turēti dzīvnieki slimo ar kādu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:
a) |
visus dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar šo A kategorijas slimību, izolē; |
b) |
kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, un jebkuru produktu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar kādu A kategorijas slimību un to pārnēsāt, ciktāl tehniski un praktiski iespējams, tur izolētus un aizsargātus no kukaiņiem un grauzējiem, turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem; |
c) |
īsteno piemērotus papildu biodrošības pasākumus, kas pilnīgi novērš risku, ka šī A kategorijas slimība izplatīsies; |
d) |
pārtrauc turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu no objekta vai uz to; |
e) |
aizliedz uz objektu un no tā bez būtiskas nepieciešamības pārvietot sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus, kā arī produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus; |
f) |
nodrošina, ka objektā tiek atjaunināti lietvedības pieraksti par ražošanu, veselību un izsekojamību; |
g) |
pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; kā arī |
h) |
ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par šīs A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu. |
6. pants
Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība
1. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā domājamās sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.
2. Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:
a) |
objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; kā arī |
b) |
ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem. |
7. pants
Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība
1. Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:
a) |
aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; |
b) |
aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus; |
c) |
aizliedz no objekta pārvietot jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas varētu būt kontaminēti ar A kategorijas slimībām vai tās varētu pārnēsāt; |
d) |
turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus liek izolēt un aizsargāt no savvaļas dzīvniekiem, sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem, un, ja nepieciešams, kukaiņiem un grauzējiem; |
e) |
aizliedz sarakstā norādīto sugu dzīvniekus nonāvēt, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde; kā arī |
f) |
liedz uz objektiem bez būtiskas nepieciešamības pārvietot produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, dzīvniekus un produktus no objekta, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, projām pārvietot kompetentā iestāde var atļaut tādā gadījumā, ja veikta riska novērtēšana un ja:
a) |
dzīvnieku un produktu pārvietošana atbilst visiem nosacījumiem un biodrošības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nepieļautu slimības izplatīšanos; |
b) |
galamērķa objektā nav citu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku; kā arī |
c) |
galamērķa objekts nav kautuve. |
3. Ja tiek piešķirtas 2. punktā paredzētas atkāpes, kompetentā iestāde var galamērķa objektā noteikt 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus.
4. Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde var uzdot objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu profilaktiski nonāvēt.
5. Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no mirušiem dzīvniekiem, kuri miruši vai nonāvēti objektā, par ko ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimību, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, lai nodrošinātu, ka slimības ierosinātājs, par kuru ir aizdomas, ir inaktivēts un lai nepieļautu šīs slimības izplatīšanos uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.
8. pants
Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība
1. Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:
a) |
objektā turēto dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi; |
b) |
visu tādas sugas dzīvnieku, kurai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulu (ES) 2019/2035 (14) individuāla identificēšana ir obligāta, individuālie identifikācijas numuri; |
c) |
tādu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits, kuri objektā ar šo A kategorijas slimību piedzimuši, no tās miruši, uzrādījuši tās klīniskās pazīmes vai varētu būt ar to inficēti vai kontaminēti; |
d) |
visi produkti, materiāli vai vielas objektā, kas varētu būt ar attiecīgo A kategorijas slimību kontaminēti vai to varētu pārnēsāt, kā arī |
e) |
attiecīgā gadījumā – visas vietas šajā objektā, kuras varētu darīt iespējamu attiecīgās A kategorijas slimības vektoru izdzīvošanu. |
2. Ja objektā ir vairākas epidemioloģiskās vienības, 1. punktā minēto informāciju par katru epidemioloģisko vienību norāda atsevišķi.
3. Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā kompetentā iestāde par objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, analizē vismaz šādus lietvedības pierakstus:
a) |
šā panta 1. punktā minētais inventāra saraksts: |
b) |
lietvedības pieraksti par turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugām, izcelsmi un datumu, kurā tie ievesti objektā vai izvesti no tā; |
c) |
lietvedības pieraksti par citu attiecīgu transporta pārvadājumu izcelsmi un datumu, kurā bijusi ierašanās objektā vai izbraukšana no tā; |
d) |
produkcijas uzskaite; kā arī |
e) |
lietvedības pieraksti par šā objekta apmeklējumiem, ja tādi ir. |
4. Šā panta 3. punktā minētā lietvedības pierakstu analīze aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz relevanto slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.
9. pants
Pagaidu ierobežojumu zonas gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība
1. Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:
a) |
objekta atrašanās apgabalā, kur turēti sarakstā norādītas sugas dzīvnieki, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību, ir lielā blīvumā; |
b) |
tādu dzīvnieku vai personu kustība, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādītas sugas dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību; |
c) |
11. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās; |
d) |
nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un |
e) |
slimības profils, jo īpaši tās pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī persistence šajā dzīvnieku populācijā. |
2. Objektos, kas atrodas pagaidu ierobežojumu zonā, kompetentā iestāde piemēro vismaz 7. pantā paredzētos pasākumus.
3. Pagaidu ierobežojumu zonu kompetentā iestāde var saglabāt līdz brīdim, kad šīs A kategorijas slimības klātbūtne objektā, kur par to bijušas aizdomas, ir tikusi izslēgta vai arī tikusi apstiprināta un uz 21. panta pamata tiek izveidota ierobežojumu zona.
4. Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde pagaidu ierobežojumu zonā var saskaņā ar 12. punkta 1. un 2. punktu uzdot sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvēt vai uzdot tos nokaut.
10. pants
Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos
1. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:
a) |
attiecīgās 5.–9. panta normas; kā arī |
b) |
ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti specifiskajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. |
2. Kompetentā iestāde 5.–9. panta normas piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas tajos 1. punktā minētajos objektos un vietās, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti.
11. pants
A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana turētiem sauszemes dzīvniekiem
Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināts kādas A kategorijas slimības gadījums turētiem sauszemes dzīvniekiem, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina šādas slimības uzliesmojumu turētiem sauszemes dzīvniekiem.
12. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā esošiem turētiem dzīvniekiem
1. Pēc tam, kad kādā objektā ir saskaņā ar 11. pantu oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde uzdod papildus 7. pantā paredzētajiem pasākumiem oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tūlīt piemērot šādus slimības kontroles pasākumus:
a) |
visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs; |
b) |
veic visus piemērotos biodrošības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu iespēju, ka šī A kategorijas slimība varētu izplatīties uz neskartiem turētiem vai savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem; |
c) |
tādu turētu sarakstā norādītas sugas dzīvnieku ķermeņus vai to daļas, kas miruši vai ir nonāvēti uz šā punkta a) apakšpunkta pamata, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; |
d) |
visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas, kas atrodas objektā, tur izolētus, līdz:
|
2. Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:
a) |
šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un d) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no skartā objekta pārvadā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009; |
b) |
šā panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos. |
3. Kompetentā iestāde no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem pirms nonāvēšanas vai pēc nāves ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētās epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām.
4. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, kad izdarīta riska novērtēšana un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, var lemt:
a) |
uzdot turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus tuvākajā piemērotajā vietā nonāvēt tādā veidā, lai būtu izslēgts risks, ka nonāvēšanas vai pārvadāšanas laikā izplatīsies šī A kategorijas slimība; vai |
b) |
turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nonāvēšanu atlikt, ja vien šiem dzīvniekiem tiek izdarīta ārkārtas vakcinācija, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/429 69. pantā. |
13. pants
Konkrētas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta
1. Ja A kategorijas slimība uzliesmojusi objektos, kuros sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti divās vai vairākās epidemioloģiskajās vienībās, tad tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās slimība nav apstiprināta, kompetentā iestāde – pēc tam, kad veikta riska novērtēšana un, kur nepieciešams, saņemti arī labvēlīgi laboratorisko izmeklējumu rezultāti, – drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ja vien:
a) |
Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā nav konstatēts, ka starp epidemioloģiskajām vienībām, kurās attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, un tām, kurās tā nav apstiprināta, ir kāda epidemioloģiska saikne, kas radītu aizdomas par A kategorijas slimības izplatīšanos starp tām; kā arī |
b) |
kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka pirms šīs A kategorijas slimības apstiprināšanas vismaz monitoringa periodā, kas attiecībā uz šo slimību noteikts II pielikumā, epidemioloģiskās vienības, kurās slimība nav apstiprināta, tikušas turētas pilnīgi nošķirtas un tajās nav rīkojušies vieni un tie paši darbinieki. |
2. Ja vien ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz šādu kategoriju dzīvniekiem:
a) |
norobežotā objektā turēti dzīvnieki; |
b) |
dzīvnieki, ko tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu; |
c) |
dzīvnieki, kas iepriekš oficiāli reģistrēti kā retu šķirņu dzīvnieki; kā arī |
d) |
dzīvnieki ar pienācīgi pamatotu augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību. |
3. Kompetentā iestāde 2. punktā paredzēto atkāpi piešķir, tikai kad ir nodrošinājusi, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
kompetentā iestāde ir novērtējusi šādas atkāpes piešķiršanas sekas, konkrētāk, ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts un tās kaimiņvalstu dzīvniekveselības statusu, un šī novērtēšana liecina, ka dzīvnieku veselības statuss nav apdraudēts; |
b) |
lai novērstu risku, ka šī A kategorijas slimība tiks pārnēsāta uz neskartiem turētiem dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, ir izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, ņemot vērā:
|
c) |
līdz brīdim, kad kompetentā iestāde var nodrošināt, ka dzīvnieki nerada A kategorijas slimības pārnēsāšanas risku, tiem ir noteikta attiecīga izolācija un klīniska uzraudzība, arī laboratoriski izmeklējumi. |
4. Kompetentā iestāde var piešķirt īpašas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem, ko tur objektos, kuros saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir apstiprināts kādas minētajā pielikumā minētas A kategorijas slimības uzliesmojums.
14. pants
Slimību kontroles papildu pasākumi gadījumā, kad turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimības uzliesmojums
1. Kompetentā iestāde, balstoties uz informāciju, kas iegūta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā, papildus 12. pantā paredzētajiem pasākumiem var noteikt procedūras paraugu ņemšanai no turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un paraugu ņemšanai no sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.
2. Kad novērtēts risks, vai attiecīgā A kategorijas slimība neizplatīsies tālāk, un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, kompetentā iestāde var uzdot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus un savvaļas dzīvniekus nonāvēt tādā veidā, lai izslēgtu risku, ka nonāvēšanā, pārvadāšanā un līdz pat brīdim, kad visi dzīvnieku ķermeņi vai to daļas tiek likvidēti, izplatīsies šī A kategorijas slimība.
15. pants
Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā
1. Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, tūlīt pēc tam, kad pabeigti 12. pantā un attiecīgā gadījumā 14. pantā paredzētie pasākumi, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga sākotnēju tīrīšanu un dezinfekciju un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroli skartajā objektā.
2. Šā panta 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli:
a) |
izdara saskaņā ar IV pielikuma A un B punktā izklāstītajām procedūrām, lietojot piemērotus biocīdus, lai nodrošinātu attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; kā arī |
b) |
tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot. |
3. Ja kompetentā iestāde piešķir kādu no 13. panta 2. un 4. punktā paredzētajām atkāpēm, tā uzdod izdarīt 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli, 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras pielāgojot konkrētajai situācijai tā, lai netiktu apdraudēta kontrole pār A kategorijas slimības izplatīšanos no skartajiem dzīvniekiem, skartajiem objektiem un vietām uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem.
4. Papildus 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka transportlīdzekļi, kas izmantoti dzīvnieku pārvadāšanai uz skarto objektu un no tā, ir pienācīgi iztīrīti un dezinficēti un attiecīgā gadījumā tajos ir piemēroti pasākumi, kas nodrošina kukaiņu un grauzēju kontroli.
16. pants
Atkāpes un īpaši noteikumi attiecībā uz sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju un vektoru kontroli
Kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 15. panta prasības veikt tīrīšanu, dezinficēšanu un kukaiņu un grauzēju kontroli, ja:
a) |
ganībām, kas epidemioloģiski saistītas ar skarto objektu, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kuras, ņemot vērā slimības profilu, objekta veidu un klimatiskos apstākļus, nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju; un |
b) |
kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem no skartā objekta, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju. |
17. pants
Epidemioloģiski saistītu objektus un citu relevantu vietu, arī transportlīdzekļu, apzināšana
1. Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā un lai apzinātu visus epidemioloģiski saistītos objektus un citas relevantas vietas, arī transportlīdzekļus, kompetentā iestāde izseko visus turētos dzīvniekus, kas atrodas objektā, kur apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, un jebkādus produktus, materiālus, vielas, transportlīdzekļus vai cilvēkus, kuri varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, ieskaitot:
a) |
tādus, kas nosūtīti uz objektu un no tā; un |
b) |
tādus, kas nonākuši saskarē ar objektu. |
2. Šā panta 1. punktā minētā izsekošana aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.
3. Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde no 1. punktā minētās izsekošanas var izslēgt tos produktus, ko uzskata par drošām precēm, kā paredzēts VII pielikumā.
18. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro epidemioloģiski saistītajos objektos un citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos
1. Ja 17. panta 1. punktā paredzētā izsekošana pierāda, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki no skartā objekta vai uz to ir nosūtīti minētā panta 2. punktā minētajā periodā, kompetentā iestāde:
a) |
pārvietošanas galamērķa vai izcelsmes objektos saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu veic izmeklēšanu un nosaka ierobežojumus un biodrošības pasākumus; vai |
b) |
ja ir epidemioloģiski pierādījumi par slimības izplatīšanos uz izcelsmes objektu vai galamērķa objektu, no tiem vai ar to starpniecību, nekavējoties paplašina šīs regulas 12. pantā minētos pasākumus, tos attiecinot uz minētajiem objektiem. |
2. Kompetentā iestāde 1. punktā minētos pasākumus piemēro tādos citos objektos un relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, kuri varētu būt kontaminējušies saskarē ar tādiem dzīvniekiem, produktiem, materiāliem, vielām, personām vai transportlīdzekļiem no skartā objekta, kas apzināti 17. pantā minētajā izsekošanā vai uz jebkuras citas tādas relevantas informācijas pamata, kura iegūta epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas minēta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā.
19. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro izsekošanā apzinātajiem produktiem
1. Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka spermu, oocītus un embrijus, par kuriem 17. pantā minētajā izsekošanā konstatēts, ka tie ir kontaminēti, likvidē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1069/2009.
2. Kompetentā iestāde uzdod 17. pantā minētajā izsekošanā apzināto produktu apstrādi, pārstrādi un likvidēšanu un to uzrauga:
a) |
attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – vismaz līdz pirmajam pārtikas pārstrādes objektam; |
b) |
attiecībā uz inkubējamām olām, kas vēl nav izšķīlušās, – vismaz līdz inkubatorijam [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē] vai objektam, uz kuru olas nosūtītas inkubācijai; un |
c) |
attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot kūtsmēslus, – vismaz līdz pirmajam pārstrādes objektam; vai |
d) |
attiecībā uz kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem – vietai, kur tos glabā. |
3. Kompetentā iestāde attiecībā uz mājputniem, kas 17. panta 2. punktā minētajā izsekošanas periodā izšķīlušies no inkubējamām olām, kuru izcelsme ir skartajā objektā, nosaka oficiālu uzraudzību; šādu uzraudzību nosaka visos inkubējamo olu galamērķa objektos un uztur 21 dienu pēc izšķilšanās.
4. Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka pārvadāšanai no dzīvnieku blakusproduktu objektiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1069/2009 normas.
5. Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminēti vai pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību, atbilst iestādes norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.
20. pants
Pasākumi, ko piemēro, ja ir oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī
1. Ja pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkādā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, saskaņā ar 11. pantu ir oficiāli apstiprināts uzliesmojums, kompetentā iestāde piemēro
a) |
attiecīgās 12. līdz 19. panta normas; un |
b) |
ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un skartajiem objektiem un vietām izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. |
2. Šīs regulas 12.–19. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.
II NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem ierobežojumu zonās
21. pants
Ierobežojumu zonas izveide
1. Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai citā vietā, arī transportlīdzeklī, ir uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir:
a) |
aizsardzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā; |
b) |
uzraudzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā; kā arī |
c) |
ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus, kurās kompetentā iestāde piemēro tos pašus pasākumus, kas šīs nodaļas 3. iedaļā paredzēti attiecībā uz uzraudzības zonu. |
2. Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.
3. Atkāpjoties no 1. punkta un veikusi riska novērtēšanu, kurā ņemts vērā slimības profils, kompetentā iestāde ierobežojumu zonu var nenoteikt, ja kādas A kategorijas slimības uzliesmojums notiek šādās vietās:
a) |
objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki; |
b) |
inkubatorijos; |
c) |
pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos; |
d) |
transportlīdzekļos; |
e) |
vietās, kur notiek dzīvnieku savākšanas operācijas, pagaidu izstādes vai dzīvniekiem tiek sniegta veterināra palīdzība; un |
f) |
jebkurā citā vietā, kas nav objekts. |
22. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā
1. Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un skaitu; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi.
2. Kompetentā iestāde, rīkojoties, lai nepieļautu slimības izplatīšanos, un balstoties uz epidemioloģisku informāciju vai citiem pierādījumiem, attiecībā uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem var īstenot turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu vai to nokaušanu.
3. Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka savvaļas un turētus mirušus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) no ierobežojumu zonas pārvieto tikai tālab, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādātu vai likvidētu iekārtā, kas šim nolūkam apstiprināta:
a) |
attiecīgās dalībvalsts teritorijā; vai |
b) |
citā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. un 3. punktu, ja mirušos dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā slimība uzliesmojusi. |
4. Kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvadāšanu caur ierobežojumu zonu nosaka specifiskus nosacījumus, kuri nodrošina, ka pārvadāšanu īsteno:
a) |
bez apstāšanās vai izkraušanas ierobežojumu zonā, |
b) |
dodot priekšroku galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm; un |
c) |
nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki. |
5. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, līdzi dots ir veterinārais sertifikāts, ko izdevis oficiāls veterinārārsts un kur deklarēts, ka tos projām no ierobežojumu zonas pārvietot ir atļauts ar nosacījumiem, ko saskaņā ar šo nodaļu noteikusi kompetentā iestāde.
6. Kompetentā iestāde var nolemt, ka vajadzībai pa attiecīgo dalībvalsti pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus 5. punktā minētais sertifikāts netiek izdots, ja šī iestāde uzskata, ka ir ieviesta kāda alternatīva sistēma, kura nodrošina, ka šādu produktu sūtījumi ir izsekojami un ka minētie produkti atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas attiecībā uz šādu pārvietošanu.
7. Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, tiek vākti paraugi citām vajadzībām, nevis attiecīgo A kategorijas slimību klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.
23. pants
Atkāpes no pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā
Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonās, atkāpes no šajā nodaļā noteiktajām normām var piešķirt:
a) |
šīs regulas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās citās ierobežojumu zonās; |
b) |
ja kompetentā iestāde ierobežojumu zonu izveidot nolemj gadījumā, kad 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās ir noticis kādas A kategorijas slimības uzliesmojums; |
c) |
ja uzliesmojums notiek objektā, kurā ir līdz 50 nebrīvē turētiem putniem; vai |
d) |
šīs regulas 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās, kuri atrodas ierobežojumu zonā. |
24. pants
Prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai
1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka transportlīdzeklis, kas izmantots turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai pa ierobežojumu zonu, no tās, uz to un tai cauri, ir:
a) |
būvēts un uzturēts tādā veidā, lai nepieļautu noplūdes vai dzīvnieku, produktu vai jebkādu tādu priekšmetu izkļūšanu, kas rada dzīvniekveselības risku; |
b) |
nekavējoties iztīrīts un dezinficēts pēc katras reizes, kad pārvadāti dzīvnieki, produkti vai jebkāds priekšmets, kas rada dzīvniekveselības risku, un nepieciešamības gadījumā dezinficēts atkārtoti un pirms katras jaunas dzīvnieku vai produktu iekraušanas reizes vienmēr izžāvēts vai atstāts izžūt un |
c) |
attiecīgā gadījumā pirms pārvadāšanas tam piemēroti kukaiņu un grauzēju kontroles pasākumi. |
2. Šā panta 1. punktā minēto transportlīdzekli tīra un dezinficē:
a) |
ievērojot kompetentās iestādes paredzētās instrukcijas vai procedūras un lietojot piemērotus biocīdus, kuri nodrošina attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; un |
b) |
tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot. |
25. pants
Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki
1. Kompetentā iestāde uzdod aizsardzības zonu objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, – izņemot objektu, kurā apstiprināta šī A kategorijas slimība, – bez kavēšanās piemērot šādus pasākumus:
a) |
sarakstā norādīto sugu dzīvniekus turēt nošķirtus no savvaļas dzīvniekiem un sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem; |
b) |
īstenot papildu uzraudzību, lai varētu apzināt jebkādu tālāku šīs A kategorijas slimības izplatīšanos uz objektiem, arī jebkādu lielāku morbiditāti vai mirstību vai būtisku ražošanas datu samazinājumu; jebkādu šādu palielinājumu vai samazinājumu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei; |
c) |
attiecīgā gadījumā objektā un ap to izmantot kukaiņu un grauzēju un citu slimības vektoru kontrolei pietiekamus līdzekļus; |
d) |
lietot piemērotus dezinfekcijas līdzekļus pie objekta ieejām un izejām; |
e) |
lai izslēgtu risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies, uz visām personām, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai kas ierodas objektā vai to atstāj, kā arī transportlīdzekļiem, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus; |
f) |
par visām personām, kas apmeklē objektu, glabāt lietvedības pierakstus, uzturēt tos atjauninātus, lai atvieglinātu slimību uzraudzību un kontroli, un tos pēc pieprasījuma darīt pieejamus kompetentajai iestādei; |
g) |
tādus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas), kas miruši vai nonāvēti, likvidēt saskaņā ar 22. panta 3. punktu. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta, ja objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki, to turēšanas vietas apmeklētājiem nav pieejamas, lietvedības pieraksti par apmeklētājiem netiek prasīti.
26. pants
Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos
1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez nepamatotas kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 25. pantā minētos objektus.
2. Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:
a) |
izdara dokumentu kontrolpārbaudes, arī izanalizē ražošanai, veselībai un izsekojamībai veltītos lietvedības pierakstus; |
b) |
pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 25. pantu tiek piemēroti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos; |
c) |
objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; un |
d) |
ja nepieciešams, no dzīvniekiem ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni. |
3. Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos aizsardzības zonas objektos.
4. Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.
5. Atkāpjoties no 1. punkta, ja V pielikumā aprakstītās aizsardzības zonas rādiuss pārsniedz 3 km, kompetentā iestāde var izlemt nevis pieprasīt apmeklēt visus objektus, kā minēts 25. pantā, bet gan saskaņā ar I pielikuma A.3. punktu apmeklēt reprezentatīvu skaitu šo objektu.
27. pants
Tādu darbību aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to
1. Kompetentā iestāde saskaņā ar VI pielikuma tabulu aizsardzības zonā aizliedz darbības, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to.
2. Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot uz:
a) |
sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un no šādiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem; un |
b) |
darbībām, arī pārvietošanu, kas nav VI pielikumā aprakstītās darbības. |
3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi neattiecas uz šādiem produktiem:
a) |
dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecībā uz attiecīgo slimību saskaņā ar VII pielikumu tiek uzskatīti par drošām precēm; |
b) |
dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecīgi apstrādāti saskaņā ar VII pielikumu; |
c) |
tādi produkti vai citi materiāli, kuri varētu izplatīt slimību un iegūti vai saražoti pirms monitoringa perioda, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām; |
d) |
aizsardzības zonā ražoti produkti, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri:
|
e) |
atvasināti produkti. |
4. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi uz 3. punktā minētajiem produktiem attiecas tad, ja:
a) |
ražošanā, glabāšanā un pārvadāšanā šie produkti nav tikuši nepārprotami nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; vai |
b) |
kompetentajai iestādei ir epidemioloģiski pierādījumi par to, ka uz šiem produktiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās attiecīgā slimība. |
28. pants
Vispārīgi nosacījumi, ar kādiem attiecībā uz aizsardzības zonu piešķir atkāpes no aizliegumiem
1. Atkāpjoties no 27. pantā paredzētajiem aizliegumiem, kompetentā iestāde pārvietot dzīvniekus un produktus atļaut var 29. līdz 38. panta aptvertajos gadījumos un ja vien ir ievēroti minētajos pantos paredzētie konkrētie nosacījumi un šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktie vispārīgie nosacījumi.
Pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde novērtē no šīs atļaujas izrietošos riskus; novērtējumam jāliecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.
2. Jebkādai atļautai pārvietošanai jānotiek:
a) |
tikai pa noteiktiem maršrutiem; |
b) |
prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm; |
c) |
nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; un |
d) |
bez izkraušanas vai apstāšanās līdz pat izkraušanai galamērķa objektā. |
3. Galamērķa objektu pārvietojumiem no aizsardzības zonas vai uz to izvēlas izcelsmes objekta kompetentā iestāde. Ja izcelsmes objektam un galamērķa objektam nav viena un tā pati kompetentā iestāde, izcelsmes objekta kompetentā iestāde par šādu izraudzīšanu informē galamērķa objekta kompetento iestādi.
4. Izcelsmes objekta kompetentā iestāde pārliecinās, ka galamērķa objekts piekrīt tikt izraudzīts un saņemt visus dzīvnieku vai produktu sūtījumus.
5. Atļaujot dzīvniekus no aizsardzības zonas pārvietot, kompetentā iestāde pārliecinās, ka šāda pārvietošana nerada A kategorijas slimības izplatīšanās risku, balstoties uz:
a) |
objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, klīnisku izmeklējumu, kam bijis labvēlīgs rezultāts; |
b) |
ja nepieciešams – objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, laboratorisku izmeklēšanu, kurai bijis labvēlīgs rezultāts; un |
c) |
šīs regulas 26. pantā minēto apmeklējumu rezultātiem. |
6. Atļaujot projām no aizsardzības zonas transportēt produktus, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:
a) |
ražošanā un glabāšanā produkti nepārtraukti un nepārprotami bijuši nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; un |
b) |
produkti netiks pārvadāti kopā ar tādiem produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas. |
7. Piešķirdama atļauju uz 1. punkta pamata, kompetentā iestāde raugās, lai no iekraušanas brīža, visā pārvadāšanas laikā un līdz izkraušanai norādītajā galamērķa objektā tiktu saskaņā ar tās norādījumiem piemēroti biodrošības papildpasākumi.
29. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus aizsardzības zonā pārvietot kaušanai
1. Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no objektiem aizsardzības zonā pārvietot uz kautuvi, kas atrodas:
a) |
aizsardzības zonā iespējami tuvu izcelsmes objektam; |
b) |
ja aizsardzības zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, uzraudzības zonā; vai |
c) |
ja ierobežojumu zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, iespējami tuvu uzraudzības zonai. |
2. Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai ar šādiem nosacījumiem:
a) |
transportlīdzeklim iekraušanas brīdī jātiek nosūtīšanas kompetentās iestādes plombētam vai plombētam tās uzraudzībā; |
b) |
attiecībā uz kautuvi kompetentā iestāde:
|
3. Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no ārpus aizsardzības zonas esošiem objektiem pārvietot uz kautuvi, kas atrodas aizsardzības zonā, ja:
a) |
šie dzīvnieki tiek turēti atsevišķi no citiem dzīvniekiem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā, un arī kauti atsevišķi no šiem citiem dzīvniekiem vai citā laikā; |
b) |
iegūtā svaigā gaļa tiek sadalīta, pārvietota un glabāta atsevišķi no svaigas gaļas, kura iegūta no dzīvniekiem, kā izcelsme ir aizsardzības zonā; un |
c) |
šīs regulas 24. pantā minētā transportlīdzekļa tīrīšana un dezinfekcija notiek oficiālā uzraudzībā pēc dzīvnieku izkraušanas. |
4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no 1., 2. un 3. punkta kārtībā kautiem dzīvniekiem, nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā noticis uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas materiālu pārstrādāt un izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai apstiprinātā iekārtā, kas atrodas tās teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.
Ja pirmajā daļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvieto uz iekārtu, kas atrodas citā dalībvalstī, šādas nosūtīšanas atļauju dod galamērķa dalībvalsts un dalībvalstis, kurām tie tiek vesti cauri, un atļauju šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt un izmantot kā trešās kategorijas materiālu dod galamērķa kompetentā iestāde.
30. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot mājputnus no aizsardzības zonā esošiem objektiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka diennakti veci cāļi no objekta, kas atrodas aizsardzības zonā, tiek pārvietoti uz objektu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, bet, ja iespējams, ārpus ierobežojumu zonas, ja vien:
a) |
attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no olām, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā:
|
b) |
attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no olām, kuru izcelsme ir ārpus ierobežojumu zonas, nosūtītājinkubatorijs spēj nodrošināt, ka šīs olas nav saskārušās ar citām inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā. |
2. Kompetentā iestāde var atļaut, ka pirmdējējas no aizsardzības zonā esošiem objektiem tiek pārvietotas uz objektiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, bet, ja iespējams, ierobežojumu zonā, ja vien:
a) |
galamērķa objektā nav neviena cita turēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieka; |
b) |
transportlīdzekli iekraušanas brīdī plombējusi kompetentā iestāde vai tas plombēts tās uzraudzībā; |
c) |
pēc dzīvnieku atvešanas oficiālie veterinārārsti galamērķa objektam nosaka oficiālu uzraudzību; un |
d) |
ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu. |
31. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pa aizsardzības zonu noteiktos veidos pārvietot inkubējamas olas
1. Kompetentā iestāde var atļaut inkubējamas olas pārvietot vai nu:
a) |
no aizsardzības zonā esoša objekta uz inkubatoriju, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī; vai |
b) |
no tajā pašā dalībvalstī esoša objekta uz inkubatoriju, kas atrodas aizsardzības zonā. |
2. Uz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto atļauju attiecas šādi nosacījumi:
a) |
vecāku līnijas saimes, no kurām iegūtas inkubējamās olas, ir klīniski apskatītas, no tām ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, un rezultāti ir labvēlīgi; |
b) |
inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts, un ir iespējams izsekot inkubējamo olu izcelsmei; un |
c) |
inkubējamām olām jātiek transportētām kompetentās iestādes plombētos transportlīdzekļos. |
3. Kompetentā iestāde var atļaut, ka inkubējamās olas no aizsardzības zonā esoša objekta pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī esošu objektu inkubēšanai šajā objektā, ja:
a) |
vecāku līnijas saimes, no kurām iegūtas inkubējamās olas, ir klīniski apskatītas, no tām ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, un rezultāti ir labvēlīgi; |
b) |
pēc olu izperināšanas galamērķa objektam uz 21 dienu tiek noteikta oficiāla uzraudzība; |
c) |
b) apakšpunktā minētajā periodā mājputni noteikti paliek galamērķa objektā; un |
d) |
tiek ievērotas 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās prasības. |
32. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot spermu no apstiprinātiem aizsardzības zonā esošiem reproduktīvo produktu objektiem
Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārvieto spermu, kas no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti aizsardzības zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, izņemot inkubatorijus, ievākta pēc lēstā visagrākā datuma, kad skartais objekts inficēts, ja vien:
a) |
visi slimību kontroles pasākumi, kas saistīti ar šo A kategorijas slimību, aizsardzības zonā saskaņā ar 39. pantu ir atcelti; |
b) |
visiem turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem spermas savākšanas centrā ir izdarīta klīniska apskate un tiem noņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni spermas savākšanas centrā; un |
c) |
donordzīvnieks ir ar labvēlīgu rezultātu laboratoriski izmeklēts, izmantojot paraugu, kas ņemts ne agrāk kā septiņas dienas pēc monitoringa perioda, kurš attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, to rēķinot uz priekšu no spermas savākšanas datuma. |
33. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot svaigu gaļu un svaigpienu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka svaiga gaļa un svaigpiens, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem, tiek pārvietoti, ja:
a) |
tie tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai tiem izdarītu kādu no attiecīgajām VII pielikumā aprakstītajām riska mazināšanas apstrādēm; vai |
b) |
attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu:
|
2. Kompetentā iestāde raugās, lai pārvietošana uz 1. punktā a) apakšpunktā minēto pārstrādes objektu atbilstu šādiem nosacījumiem:
a) |
svaigai gaļai jābūt kautuvē pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes marķētai saskaņā ar IX pielikuma 2. punktu, un marķējuma zīmei uz tās jāpaliek līdz apstrādes sākšanai; |
b) |
svaiga gaļa un svaigpiens no izcelsmes objekta uz pārstrādes objektu jāpārvieto slēgtos konteineros; un |
c) |
pārstrādes objektam jāatrodas tajā pašā ierobežojumu zonā vai tai iespējami tuvu un jādarbojas oficiālo veterinārārstu uzraudzībā. |
34. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot pārtikas olas no aizsardzības zonā esošiem objektiem
Kompetentā iestāde var atļaut, ka no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārtikas olas tiek pārvietotas uz šādiem galamērķiem tajā pašā dalībvalstī:
a) |
uz iepakošanas centru, ja vien tās iepakotas:
|
b) |
uz olu produktu ražošanas objektu [“uzņēmumu”], kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas II nodaļā, lai tām veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (15) II pielikuma XI nodaļu. |
35. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvest uz atkritumu poligonu
Kompetentā iestāde var atļaut, ka kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto, lai šos kūtsmēslus un izlietotos pakaišus – tikai pēc pārstrādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta c) punktu – likvidētu izraudzītā atkritumu poligonā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.
36. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus no aizsardzības zonas
Kompetentā iestāde var atļaut, ka aizsardzības zonā ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus pārvieto, ja vien tie ir:
a) |
ražoti vietās, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; |
b) |
ražoti barības pārstrādes objektos, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un neapstrādātais augu materiāls ir cēlies:
|
c) |
paredzēti izmantošanai aizsardzības zonā; vai |
d) |
saskaņā ar VIII pielikumu apstrādāti ar vismaz vienu no risku mazinošajām apstrādēm. |
37. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kā arī produktus pārvietot uz kādu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem apstiprinātu iekārtu
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā:
a) |
turētos dzīvniekus nekavējoties nonāvē; un |
b) |
iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. |
2. Kompetentā iestāde var atļaut produktus no objektiem un vietām aizsardzības zonā pārvietot uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā produktus likvidē vai pārstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.
38. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā aizsardzības zonas vietā, arī transportlīdzeklī
1. Kompetentā iestāde attiecīgos 25. un 27. līdz 38. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās aizsardzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.
2. Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka aizsardzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.
39. pants
Slimību kontroles pasākumu ilgums aizsardzības zonā
1. Kompetentā iestāde šīs nodaļas 1. un 2. iedaļā paredzētos pasākumus atcelt var tikai tad, ja ir pagājis X pielikumā noteiktais minimālais periods un ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
skartajā objektā ir saskaņā ar 15. pantu izdarīta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole; un |
b) |
visos objektos aizsardzības zonā, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, šiem dzīvniekiem ir ar labvēlīgiem rezultātiem izdarīti klīniski un nepieciešamības gadījumā laboratoriski izmeklējumi saskaņā ar 26. pantu. |
2. Ja attiecīgo A kategorijas slimību pārnēsā sarakstā norādīts vektors, kas minēts Regulā (ES) 2018/1882, kompetentā iestāde var:
a) |
katrā atsevišķā gadījumā noteikt aizsardzības zonas pasākumu ilgumu, ņemot vērā visus faktorus, kas ietekmē slimības izplatīšanās risku, un |
b) |
paredzēt ieviest kontroldzīvniekus. |
3. Pēc tam, kad 1. punktā minētie pasākumi atcelti, aizsardzības zonā vismaz X pielikumā noteiktajā papildu periodā tiek piemēroti šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētie pasākumi.
40. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro objektos uzraudzības zonā
Kompetentā iestāde uzdod visos uzraudzības zonas objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, bez kavēšanās piemērot 25. pantā paredzētos pasākumus.
41. pants
Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi uzraudzības zonas objektos
Kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti saskaņā ar 26. pantu un ar I pielikuma A.3. punktu apmeklē tādu uzraudzības zonas objektu izlasi, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki.
42. pants
Tādu darbību aizliegumi uzraudzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to
Kompetentā iestāde attiecībā uz uzraudzības zonā notiekošām darbībām, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citu materiālu, arī to pārvietošanu projām no šīs zonas un uz to, piemēro aizliegumus, atbrīvojumus un atkāpes saskaņā ar 27. pantu.
43. pants
Vispārīgi nosacījumi, kā piešķir atkāpes no 42. pantā paredzētajiem aizliegumiem
1. Atkāpjoties no 42. panta, kompetentā iestāde pārvietot dzīvniekus un produktus atļaut var tikai 44. līdz 52. panta aptvertajos gadījumos, ievērojot minētajos pantos paredzētos konkrētos nosacījumus un šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktos vispārīgos nosacījumus.
Pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde novērtē no šīs atļaujas izrietošos riskus. Novērtējumam jāliecina, ka A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.
2. Jebkāda atļauta pārvietošana notiek:
a) |
prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm; |
b) |
nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; un |
c) |
bez izkraušanas vai apstāšanās līdz pat izkraušanai galamērķa objektā. |
3. Galamērķa objektu pārvietojumiem no uzraudzības zonas vai uz to izvēlas izcelsmes objekta kompetentā iestāde. Ja šī kompetentā iestāde nav tā pati, kas galamērķa objektam, tā par šādu izraudzīšanu informē galamērķa objekta kompetento iestādi.
4. Izcelsmes objekta kompetentā iestāde pārliecinās, ka galamērķa objekts piekrīt tikt izraudzīts un saņemt visus dzīvnieku vai produktu sūtījumus.
5. Atļaujot dzīvniekus no uzraudzības zonas pārvietot, kompetentā iestāde pārliecinās, ka šāda pārvietošana nerada A kategorijas slimības izplatīšanās risku, balstoties uz:
a) |
objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, klīnisku izmeklējumu, kam bijis labvēlīgs rezultāts, |
b) |
ja nepieciešams – objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, laboratorisku izmeklēšanu, kurai bijis labvēlīgs rezultāts; un |
c) |
šīs regulas 41. pantā minēto apmeklējumu rezultātiem, ja tie pieejami. |
6. Atļaujot no uzraudzības zonas izvest produktus, kompetentajai iestādei jānodrošina, ka:
a) |
ražošanā un glabāšanā produkti nepārtraukti un nepārprotami bijuši nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; |
b) |
produkti netiks pārvadāti kopā ar produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas. |
7. Piešķirdama 1. punktā paredzētās atkāpes, kompetentā iestāde raugās, lai no iekraušanas brīža, visu pārvadāšanas laikā un līdz izkraušanai norādītajā galamērķa objektā tiktu saskaņā ar tās norādījumiem piemēroti biodrošības papildpasākumi.
44. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus pa uzraudzības zonu, no tās un uz to pārvietot kaušanai
1. Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā, pārvietot uz kautuvi, kas atrodas:
a) |
ierobežojumu zonā iespējami tuvu izcelsmes objektam; vai |
b) |
ja ierobežojumu zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, iespējami tuvu uzraudzības zonai, ar nosacījumu, ka ir izdarīta riska novērtēšana. |
2. Uz gaļu, kas iegūta no 1. punktā minētajiem dzīvniekiem, attiecas 49. pantā paredzētie pasākumi.
3. Kompetentā iestāde drīkst atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuru izcelsme ir ārpus uzraudzības zonas, pārvietot uz kautuvi, kas atrodas uzraudzības zonā.
4. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no 1., 2. un 3. punkta kārtībā kautiem dzīvniekiem, nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā noticis uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas materiālu pārstrādāt un izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai apstiprinātā iekārtā, kas atrodas tās teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.
Ja pirmajā daļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvieto uz iekārtu, kas atrodas citā dalībvalstī, šādas nosūtīšanas atļauju dod galamērķa dalībvalsts un dalībvalstis, kurām tie tiek vesti cauri, un atļauju šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt un izmantot kā trešās kategorijas materiālu dod galamērķa kompetentā iestāde.
45. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus no uzraudzības zonā esošiem objektiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus pārvieto uz ganībām, kas atrodas uzraudzības zonā, ja vien:
a) |
pēc tam, kad pabeigta un apstiprināta 15. pantā minētā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, ir pagājušas 15 dienas; un |
b) |
dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no citiem objektiem. |
2. Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut, ka, lai pabeigtu ražošanas ciklu pirms kaušanas, turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus pārvieto uz objektu, kas pieder pie tās pašas piegādes ķēdes, atrodas uzraudzības zonā vai ārpus tās. Ja galamērķa objekts atrodas ārpus uzraudzības zonas, kompetentā iestāde minētajā objektā piemēro 40., 41. un 42. pantā paredzētos pasākumus, ja vien uzraudzības zonā, kas ir izcelsmes zona, tiek uzturēti 55. pantā paredzētie slimību kontroles pasākumi.
46. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot mājputnus no uzraudzības zonā esošiem objektiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka diennakti veci cāļi, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā, tiek pārvietoti:
a) |
uz objektiem tajā pašā dalībvalstī, kur cāļi izperēti no olām, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā esošos objektos, ja:
|
b) |
uz objektiem tajā pašā dalībvalstī, kur šie cāļi izperināti no olām, kuru izcelsme ir ārpus ierobežojumu zonas, ja nosūtītājinkubatorijs spēj nodrošināt, ka šīs olas nav saskārušās ar citām tādām inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuri iegūti no ierobežojumu zonā turētiem dzīvniekiem. |
2. Kompetentā iestāde var atļaut, ka pirmdējējas no uzraudzības zonā esošiem objektiem tiek pārvietotas uz objektiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ja:
a) |
galamērķa objektā nav neviena cita turēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieka; |
b) |
pēc pirmdējēju mājputnu nogādāšanas galamērķa objektā tam sāk piemērot oficiālu uzraudzību; un |
c) |
mājputni galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu. |
47. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot inkubējamas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem un uz tiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka inkubējamas olas no tajā pašā dalībvalstī esoša objekta pārvieto uz:
a) |
uzraudzības zonā esošu inkubatoriju; vai |
b) |
uzraudzības zonā esošu objektu, kurā paredzēta turpatēja inkubēšana. |
2. Kompetentā iestāde var atļaut inkubējamas olas no uzraudzības zonā esoša objekta pārvietot uz tajā pašā dalībvalstī esošu inkubatoriju vai tādu tajā pašā dalībvalstī esošu objektu, kurā paredzēta turpatēja inkubēšana, ja vien inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēti un ja ir iespējams nodrošināt šo olu atpakaļēju izsekojamību.
48. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot spermu no apstiprinātiem uzraudzības zonā esošiem reproduktīvo produktu objektiem
Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārvieto spermu, kas no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti uzraudzības zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, izņemot inkubatorijus, ievākta pēc lēstā visagrākā datuma, kad skartais objekts inficēts, ja vien:
a) |
visi slimību kontroles pasākumi, kas saistīti ar attiecīgo A kategorijas slimību, uzraudzības zonā saskaņā ar 55. pantu ir atcelti; |
b) |
visiem turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem spermas savākšanas centrā ir izdarīts klīnisks izmeklējums un tiem noņemti paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem, lai izslēgtu šīs A kategorijas slimības klātbūtni spermas savākšanas centrā; |
c) |
donordzīvnieks ir ar labvēlīgu rezultātu laboratoriski izmeklēts, izmantojot paraugu, kas ņemts ne agrāk kā septiņas dienas pēc monitoringa perioda, kurš attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, to rēķinot uz priekšu no spermas savākšanas datuma. |
49. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot svaigu gaļu un svaigpienu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no uzraudzības zonā esošiem objektiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka svaiga gaļa un svaigpiens, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri turēti uzraudzības zonā esošos objektos, tiek pārvietoti, ja:
a) |
svaigā gaļa vai svaigpiens tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai tiem izdarītu kādu no attiecīgajām VII pielikumā aprakstītajām riska mazināšanas apstrādēm; vai |
b) |
svaigā gaļa ir iegūta no mājputniem. |
2. Kompetentā iestāde raugās, lai uz 1. punkta a) apakšpunkta pamata pārvietotā svaigā gaļa un svaigpiens atbilstu šādiem nosacījumiem:
a) |
ja svaigā gaļa ir iegūta kautuvē, tā ir marķēta saskaņā ar IX pielikumu un marķējuma zīme uz tās paliek līdz apstrādes sākšanai; un |
b) |
apstrādi izdara objektā, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā vai iespējami tuvu tai un kas darbojas oficiālo veterinārārstu uzraudzībā. |
50. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī esošu pakošanas centru, ja vien tās ir iepakotas:
a) |
vienreizlietojamā iepakojumā; vai |
b) |
iepakojumā, ko var iztīrīt un dezinficēt tā, lai attiecīgo A kategorijas slimības ierosinātāju iznīcinātu. |
2. Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz olu produktu ražošanas objektu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ja:
a) |
olu produktu ražošanas objekts atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II nodaļai; un |
b) |
olas uz olu produktu ražošanas objektu tiek pārvietotas, lai tām veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļu. |
51. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvadāt kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no uzraudzības zonā esošiem objektiem
Kompetentā iestāde var atļaut, ka kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no objektiem, kas atrodas uzraudzības zonā, pārvieto:
a) |
bez apstrādes uz atkritumu poligonu, kam kompetentā iestāde šai vajadzībai iepriekš piešķīrusi atļauju un kas atrodas tajā pašā uzraudzības zonā; vai |
b) |
pēc apstrādes uz atkritumu poligonu, kam kompetentā iestāde šai vajadzībai iepriekš piešķīrusi atļauju un kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā. |
52. pants
Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus no uzraudzības zonas
Kompetentā iestāde var atļaut, ka uzraudzības zonā ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus pārvieto, ja vien tie ir:
a) |
ražoti vietās, kas nav dzīvnieku barības pārstrādes objekti un kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; |
b) |
ražoti barības pārstrādes objektos, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un neapstrādātais augu materiāls ir cēlies:
|
c) |
paredzēti izmantošanai uzraudzības zonā; |
d) |
apstrādāti, veicot vismaz vienu no risku mazinošajām apstrādēm, kas aprakstītas VIII pielikumā. |
53. pants
Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kā arī produktus pārvietot uz kādu apstiprinātu iekārtu
1. Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā:
a) |
turētos dzīvniekus nekavējoties nonāvē; un |
b) |
iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. |
2. Kompetentā iestāde var atļaut produktus no objektiem un citām vietām uzraudzības zonā pārvietot uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā produktus likvidē vai pārstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.
54. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā uzraudzības zonas vietā, arī transportlīdzeklī
1. Kompetentā iestāde attiecīgos 40. un 42. līdz 53. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās uzraudzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.
2. Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uzraudzības zonā un no tās.
55. pants
Slimību kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā
1. Kompetentā iestāde pasākumus, ko uz šīs nodaļas 1. un 3. iedaļas pamata piemēro uzraudzības zonā, atcelt var tikai tad, ja ir pagājis XI pielikumā noteiktais periods un ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
aizsardzības zonā ir izpildītas 39. pantā paredzētās prasības; un |
b) |
reprezentatīvu skaitu objektu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, saskaņā ar 41. pantu ir apmeklējuši oficiāli veterinārārsti, un šo apmeklējumu rezultāti ir labvēlīgi. |
2. Ja attiecīgo A kategorijas slimību pārnēsā sarakstā norādīts vektors saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1882, kompetentā iestāde var:
a) |
katrā atsevišķā gadījumā noteikt uzraudzības zonas pasākumu ilgumu, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē šīs slimības izplatīšanās risku; un |
b) |
paredzēt ieviest kontroldzīvniekus. |
56. pants
Atkāpes no aizliegumiem, kas attiecas uz dzīvnieku pārvietošanu pa aizliegumu zonām gadījumos, kad tiek saglabāti ierobežojumi
1. Ja 27. un 42. pantā paredzētie pārvietošanas aizliegumi tiek uzturēti ilgāk par XI pielikumā noteikto periodu, jo ir oficiāli apstiprināti jauni A kategorijas slimības uzliesmojumi, kompetentā iestāde tādos gadījumos, uz kuriem neattiecas 27. un 42. pantā paredzētās atkāpes, ārkārtas apstākļos var atļaut pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no ierobežojumu zonā esoša objekta, ja:
a) |
operators ir iesniedzis pamatotu pieteikumu uz minēto atļauju; |
b) |
pirms piešķirt atļauju, ir tikuši novērtēti no šīs atļaujas izrietošie riski un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs; |
c) |
oficiālie veterinārārsti ir veikuši klīniskus izmeklējumus un ievākuši paraugus sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzētu dzīvnieku, laboratoriskai izmeklēšanai, kurā ir gūts labvēlīgs rezultāts. |
2. Ja dzīvnieku pārvietošana tiek atļauta uz 1. punkta pamata, kompetentā iestāde nodrošina, ka pārvadāšana atbilst 24. panta prasībām.
III NODAĻA
Ierobežojumu zonā esošu objektu atkalapdzīvināšana ar sauszemes dzīvniekiem
57. pants
Nosacījumi, ar kuriem tiek atļauta skartā objekta atkalapdzīvināšana
1. Kompetentā iestāde skarto objektu atkalapdzīvināt atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole:
|
b) |
ir pagājis attiecībā uz attiecīgo slimību II pielikumā noteiktais monitoringa periods, kuru rēķina uz priekšu no datuma, kad veikta a) apakšpunktā paredzētā galīgā tīrīšana un dezinfekcija. |
2. Kompetentā iestāde uzrauga, ka galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā tikusi īstenota atbilstoši 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.
3. Kompetentā iestāde nepieļauj, ka turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki piekļūst ganībām laikā, kad tās tiek uzskatītas par kontaminētām; šo periodu nosaka pēc riska novērtēšanas.
4. Ja pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ tā galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole, kas minētas 1. punktā, skartajā objektā nav pilnīgi pabeigtas, kompetentā iestāde, atkāpjoties no 1. punkta, var atļaut atkalapdzīvināšanu, ja vien:
a) |
kopš laika, kad veikta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, kas minētas 15. pantā, pagājuši vismaz 3 mēneši; un |
b) |
pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde ir novērtējusi no šīs atļaujas izrietošos riskus un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs. |
58. pants
Atkāpe no 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītās prasības
Ja pārtikas un barības uzņēmumos, savākšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde tos atkalapdzīvināt ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem tādām vajadzībām kā kaušana, savākšanas operācijas, izmeklēšana vai pārvadāšana var atļaut 24 stundas pēc tam, kad pabeigti:
a) |
šīs regulas 12., 14. 15., 17., un 18. pantā, kā arī 57. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi; un |
b) |
jebkādi konkrētajai situācijai pielāgoti papildu pasākumi, ko piemērojusi kompetentā iestāde. |
59. pants
Prasības attiecībā uz skartā objekta atkalapdzīvināšanu ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem
1. Kompetentā iestāde uzrauga skartā objekta atkalapdzīvināšanu ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem atbilstoši šā panta noteikumiem.
2. Atkalapdzīvināšanai paredzēti turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki:
a) |
pēc izcelsmes nav no objekta, uz kuru attiecas III nodaļā paredzētie ierobežojumi; un |
b) |
no šiem dzīvniekiem ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, kurai ir labvēlīgi rezultāti; izmeklēšanas nolūks ir, pirms dzīvniekus ieved objektā, izslēgt slimības klātbūtni. |
3. Paraugus 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām ņem:
a) |
ja visus dzīvniekus ieved vienlaikus un no viena un tā paša izcelsmes objekta – no tāda dzīvnieku skaita, kas ir reprezentatīvs attiecībā pret visiem objektā ievedamajiem dzīvniekiem; vai |
b) |
ja dzīvniekus ieved dažādos laikos vai no dažādiem izcelsmes objektiem – no tāda dzīvnieku skaita, kas ir reprezentatīvs attiecībā pret katru sūtījumu. Kas attiecas uz diennakti veciem cāļiem, kompetentā iestāde var lemt, ka 2. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu ņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai neveiks. |
4. Atkalapdzīvināšanai paredzētus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus objektos ieved šādi:
a) |
visās skartā objekta epidemioloģiskajās vienībās un ēkās; |
b) |
vēlams, vienlaikus ar monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, vai šajā periodā, rēķinot uz priekšu no pirmā dzīvnieka ievešanas datuma; vai |
c) |
kas attiecas uz āra apstākļos veiktas lauksaimnieciskas darbības objektiem vai ja a) apakšpunktā aprakstītā prasība ir nepraktiska, tiek izmantoti kontroldzīvnieki, no kuriem pirms to ievešanas objektā ar labvēlīgu rezultātu ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību. |
5. Oficiālie veterinārārsti skarto objektu apmeklē vismaz monitoringa perioda pēdējā dienā; monitoringa periods attiecībā uz attiecīgo slimību ir noteikts II pielikumā un to rēķina uz priekšu no dienas, kad dzīvnieki ievesti objektā, un noteikti pirms no minētās dienas ir pagājušas 30 dienas, vismaz:
a) |
izdarot dokumentu kontrolpārbaudes, arī ražošanas, veselības un izsekojamības lietvedības pierakstu analīzi; |
b) |
objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklējot; un |
c) |
no dzīvniekiem ievācot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni. |
6. Visas personas, kas ieiet objektā vai to atstāj, ievēro piemērotus biodrošības pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos.
7. Turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no objekta izved tikai ar kompetentās iestādes atļauju un tikai pēc tam, kad 5. punkta c) apakšpunktā minētajā laboratoriskajā izmeklēšanā gūti labvēlīgi rezultāti.
8. No dienas, kad dzīvnieki nogādāti objektā, līdz atkalapdzīvināšanas beigām saskaņā ar 61. pantu operators:
a) |
uztur un atjaunina pierakstus par turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku veselību un ražošanas datiem; un |
b) |
jebkādu būtisku pārmaiņu ražošanas datos un jebkādas citas anomālijas nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei. |
9. Ja kompetentajai iestādei 8. punktā minētajā periodā tiek paziņota neparasta mirstība vai attiecīgajai A kategorijas slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes, oficiālie veterinārārsti bez kavēšanās ievāc paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.
10. Kompetentā iestāde slēgtiem objektiem attiecībā uz vienu vai vairākām 1.–9. punkta normām var noteikt atbrīvojumus, ja tā novērtējusi riskus, kas izriet no atbrīvojumu noteikšanas, un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.
60. pants
Papildu prasības attiecībā uz skartā objekta atkalapdzīvināšanu
1. Ar dzīvniekiem, kas nav turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kompetentā iestāde skarto objektu atkalapdzīvināt atļauj, ņemot vērā attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanās risku un risku, ko rada vektoru persistence.
2. Ja tiek piemērota 7. un 9. panta 4. punktā paredzētā profilaktiskā nonāvēšana, kompetentā iestāde var piemērot dažus vai visus 57. un 59. panta noteikumus.
61. pants
Skartā objekta atkalapdzīvināšanas beigas un slimības kontroles pasākumu atcelšana skartajā objektā
1. Skartā objekta atkalapdzīvināšanu uzskata par pabeigtu, kad ir sekmīgi pabeigti 57. un 59. pantā un attiecīgā gadījumā 60. pantā paredzētie pasākumi.
2. Kad atkalapdzīvināšana tiek uzskatīta par pabeigtu, kā paredzēts 1. punktā, kompetentā iestāde visus slimību kontroles pasākumus, ko skartajā objektā piemēro saskaņā ar šo regulu, atceļ.
IV NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem
62. pants
Pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir A kategorijas slimība
1. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā aizdomas par šīs sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.
2. Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde attiecībā uz nošautiem vai mirušiem atrastiem sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem organizē vismaz pēcnāves apskates un ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni.
3. Kas attiecas uz tādu savvaļas dzīvnieku līķiem, kuru gadījumā ir aizdomas par attiecīgo A kategorijas slimību, kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, nodrošina, ka:
a) |
mirušie savvaļas dzīvnieki (viss ķermenis vai tā daļas) tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; un |
b) |
ja iespējams, visi materiāli vai vielas, kas saskarē ar savvaļas dzīvnieku līķiem vai no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem varētu būt kontaminējušies, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti. |
63. pants
Pasākumi gadījumos, kad ir A kategorijas slimības uzliesmojums sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem
1. Ja sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, lai nepieļautu šīs slimības tālāku izplatīšanos, kompetentā iestāde, lai novērstu tālāku slimības izplatīšanos, var noteikt inficēto zonu, balstoties uz:
a) |
slimības profilu; |
b) |
pie sarakstā norādītajām sugām piederošo savvaļas dzīvnieku aplēsto populāciju; |
c) |
riska faktoriem, kas sekmē attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos, konkrētāk, risku kādai A kategorijas slimībai ievazāties objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; |
d) |
paraugu ņemšanas rezultātiem; un |
e) |
citiem relevantiem faktoriem. |
2. Kas attiecas uz tādu savvaļas dzīvnieku līķiem, kuriem attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, nodrošina, ka:
a) |
mirušie savvaļas dzīvnieki (viss ķermenis vai tā daļas) tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; un, |
b) |
ja iespējams, visi materiāli vai vielas, kas saskarē ar savvaļas dzīvnieku līķiem vai no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem varētu būt kontaminējušies, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti. |
3. Kompetentā iestāde sākotnējās inficētās zonas robežas var pielāgot:
a) |
lai tālāk kontrolētu attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos; un |
b) |
ja ir apstiprināti jauni šīs A kategorijas slimības uzliesmojumi savvaļas dzīvniekiem. |
4. Kompetentā iestāde operatorus, klīniskos veterinārārstus, medniekus, citas attiecīgās kompetentās iestādes un jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, uz kuru šī lieta attiecas, tūlīt informē par slimības uzliesmojumu un pieņemtajiem kontroles pasākumiem.
64. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro inficētajā zonā
1. Inficētajā zonā, kas noteikta saskaņā ar 63. pantu, kompetentā iestāde attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem, kuri nošauti vai atrasti miruši, organizē pēcnāves apskates un, ja vajadzīgs, arī paraugošanu laboratoriskai izmeklēšanai.
2. Inficētajā zonā kompetentā iestāde vismaz:
a) |
īsteno riska mazināšanas un pastiprinātas biodrošības pasākumus, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un inficētās zonas izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem; |
b) |
kā paredz Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (16), aizliedz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu; un |
c) |
nodrošina, ka visi mirušie sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieki (ķermeņi vai to daļas) neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. |
65. pants
Papildu pasākumi, ko piemēro inficētajā zonā
Lai nepieļautu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde inficētajā zonā var:
a) |
reglamentēt turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu; |
b) |
reglamentēt medības un citas brīvdabas aktivitātes; |
c) |
ierobežot sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku barošanu; un |
d) |
ja epidemioloģiskā situācija to prasa, izstrādāt un īstenot plānu šīs A kategorijas slimības izskaušanai attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem. |
66. pants
Darbībspējīgā ekspertu grupa
Ja sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums un ja kompetentā iestāde saskaņā ar 63. pantu nosaka inficētu zonu, kompetentā iestāde izveido Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu, kas kompetentajai iestādei palīdz:
a) |
novērtēt epidemioloģisko situāciju un tās dinamiku; |
b) |
noteikt inficēto zonu; |
c) |
noteikt piemērotus pasākumus, kas saskaņā ar šo nodaļu jāīsteno inficētajā zonā, un to ilgumu; un |
d) |
attiecīgā gadījumā izstrādāt izskaušanas plānu. |
67. pants
Inficētajai zonai piemērojamo pasākumu ilgums
Kompetentā iestāde inficētajā zonā saskaņā ar šo nodaļu piemērotos pasākumus uztur, līdz epidemioloģiskā informācija liecina, ka attiecīgā savvaļas populācija vairs nerada risku A kategorijas slimībai ievazāties objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un darbībspējīgā ekspertu grupa iesaka pasākumus atcelt.
V NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz B un C kategorijas slimībām sauszemes dzīvniekiem
68. pants
Provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs vai zonās, kam ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”
Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. vai 4. punktu ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs vai zonās, kam uz Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta vai Regulas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 84. panta 1. punkta pamata ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju, govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, Aujeski slimības vīrusa infekciju un govju virusālo diareju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 21., 22. un 23. pantā; |
b) |
attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 35. pantā; un |
c) |
attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips) – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 41. pantā. |
69. pants
Slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro, kad ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība
Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2. punktu dalībvalstīs vai zonās, kam uz Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 84. panta 1. punkta pamata ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”, ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju, govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, Aujeski slimības vīrusa infekciju un govju virusālo diareju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 24.–31. pantā; |
b) |
attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 36. pantā; un |
c) |
attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips) – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 42. pantā. |
III DAĻA
ŪDENSDZĪVNIEKI
I NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem
70. pants
Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektos ir A kategorijas slimība
Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem akvakultūras objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – ūdensdzīvniekiem, ja ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvnieki, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām, slimo ar kādu sarakstā norādītu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:
a) |
ja tas tehniski iespējams, visus akvakultūras dzīvniekus objektā, par kuru ir aizdomas, ka tas inficēts ar šo A kategorijas slimību, izolē; |
b) |
aizliedz akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz šo akvakultūras objektu un no tā; |
c) |
par visiem objekta apmeklējumiem un pārvietojumiem uz to un no tā glabā lietvedības pierakstus; |
d) |
jebkādu produktu, aprīkojuma elementu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar A kategorijas slimībām un tās pārnēsāt, tur izolētus un, cik vien praktiski iespējams, aizsargātus no vektoriem un citiem ūdensdzīvniekiem; |
e) |
īsteno piemērotus biodrošības pasākumus, lai novērstu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos; |
f) |
pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; un |
g) |
ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu. |
71. pants
Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība
1. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā aizdomas par šīs sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.
2. Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:
a) |
akvakultūras dzīvniekus klīniski izmeklē; un |
b) |
ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem. |
72. pants
Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība
1. Ja ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību objektā, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem akvakultūras dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem neskartiem ūdensdzīvniekiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:
a) |
aizliedz akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz šo objektu un no tā; |
b) |
aizliedz no objekta bez būtiskas nepieciešamības pārvietot transportlīdzekļus un aprīkojumu; |
c) |
aizliedz akvakultūras dzīvniekus kaut pārtikai; |
d) |
ja tas ir tehniski iespējams un tiek uzskatīts par nepieciešamu, uzdod visus akvakultūras dzīvniekus izolēt; un |
e) |
ja tas praktiski iespējams, ievieš pietiekamus līdzekļus un pasākumus putnu un citu plēsēju kontrolei. |
2. Kompetentā iestāde var uzdot, ka skartajā objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvē, ja vien tiek piemēroti visi biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, ka no šā objekta izplatās šī A kategorijas slimība.
3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, kompetentā iestāde atļauj akvakultūras dzīvniekus pārvietot vienīgi tālab, lai tos tūlīt nonāvētu slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai iekārtā, kura saskaņā ar minēto regulu apstiprināta dzīvnieku blakusproduktu kā pirmās vai otrās kategorijas materiāla pārstrādei vai likvidēšanai. Šādu atļauju drīkst piešķirt tikai tad, kad tikuši piemēroti tādi biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos.
4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (arī gliemju čaulas ar gaļu), kas iegūti no mirušiem akvakultūras dzīvniekiem, kuri miruši vai saskaņā ar šo pantu nonāvēti, saskaņā ar minēto regulu pārstrādā vai likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais slimības ierosinātājs ir inaktivēts un nepieļautu šīs slimības pārnēsāšanos uz citiem ūdensdzīvniekiem.
73. pants
Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība
1. Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:
a) |
visu attiecīgajā objektā turēto akvakultūras dzīvnieku sugas, kategorijas un daudzums (skaits, tilpums vai masa), |
b) |
visi produkti, materiāli vai vielas, kas varētu būt ar šo A kategorijas slimību kontaminēti vai to pārnēsāt; un |
c) |
mirstība katrā objekta epidemioloģiskajā vienībā; pieraksti par katru dienu. |
2. Kas attiecas uz Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minēto epidemioloģisko izmeklēšanu, ko veic objektos, kuru gadījumā ir aizdomas par šo slimību, oficiālie veterinārārsti analizē vismaz Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā norādītos pierakstus.
74. pants
A kategorijas slimības aizdomu gadījumā veicamo slimību kontroles pasākumu paplašināšana tā, lai tie aptvertu citus objektus
Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde izdara izmeklēšanu, kā paredzēts 71. pantā, un pēc riska novērtēšanas relevantos 72. un 73. pantā paredzētos pasākumus piemēro arī:
a) |
objektiem, kas atrodas tajā pašā nodalījumā kā objekts, attiecībā uz kuru ir aizdomas par slimību vai kurā attāluma un/vai hidrodinamisko vai topogrāfisko apstākļu dēļ ir paaugstināts risks inficēties ar attiecīgo slimības ierosinātāju no objekta, attiecībā uz kuru ir aizdomas par šo slimību; |
b) |
jebkuram objektam, kas nav a) punktā minētais objekts un kam ir tieša epidemioloģiska saikne ar objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas par šo slimību. |
75. pants
Pagaidu ierobežojumu zonas ap objektu
Kompetentā iestāde ap objektu, kurā ir aizdomas par A kategorijas slimību un kurā tiek piemēroti 72. pantā un 73. minētie provizoriskie slimību kontroles pasākumi, var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:
a) |
objekta atrašanās apgabalā, kur ir citi objekti, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuru gadījumā ir aizdomas par A kategorijas slimību; |
b) |
dzīvnieku pārvietošana tā objekta tuvumā, par kuru ir aizdomas; |
c) |
77. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās; |
d) |
nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un |
e) |
slimības profils, jo īpaši slimības pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī slimības persistence attiecīgajā sarakstā norādīto sugu piederošu akvakultūras dzīvnieku populācijā. |
76. pants
Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos
1. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:
a) |
šīs regulas 71. līdz 75. pantā paredzētos pasākumus; un |
b) |
ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no dzīvniekiem un objektiem vai vietām, par kuriem ir aizdomas, izplatās uz neskartiem dzīvniekiem. |
2. Šīs regulas 71.–75. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.
77. pants
A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana akvakultūras dzīvniekiem
Ja ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītie nosacījumi, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina A kategorijas slimības uzliesmojumu akvakultūras dzīvniekiem.
78. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā
1. Pēc tam, kad saskaņā ar 77. pantu ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde papildus 72. un 73. pantā paredzētajiem pasākumiem uzdod objektam, par kuru oficiāli apstiprināts, ka tajā noticis A kategorijas slimības uzliesmojums, oficiālo veterinārārstu uzraudzībā nekavējoties piemērot šādus slimību kontroles pasākumus:
a) |
sarakstā norādīto sugu zivis un vēžveidīgos iespējami drīz nonāvē un sarakstā norādīto sugu gliemjus iespējami drīz izņem no ūdens; |
b) |
šā panta a) punktā minētos dzīvniekus, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minēto regulu; |
c) |
a) un b) punktā paredzētos pasākumus veic vai nu:
|
d) |
akvakultūras dzīvniekus, kas pieder pie sarakstā nenorādītām sugām, iespējami drīz nonāvē vai nokauj lietošanai pārtikā, vai – attiecībā uz gliemjiem – saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu izņem no ūdens; |
e) |
piemēro piemērotus pasākumus, kas ierobežotu jebkādu iespējamu A kategorijas slimības izplatīšanos uz tādiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri varētu būt epidemioloģiskā saskarē ar šo objektu, vai no tiem; |
f) |
visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas tur izolētus, līdz:
|
2. Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:
a) |
šā panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes produktus no skartā objekta izved atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009; un |
b) |
šā panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut objektā vai slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā zivis vai vēžveidīgos nokaut vai – gliemju gadījumā – tos izņemt no ūdens lietošanai pārtikā, ja vien tikuši piemēroti pienācīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās. Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas radušies šīs atkāpes dēļ, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, saskaņā ar minēto regulu pārstrādā vai likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu.
4. Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var izlemt pie sarakstā nenorādītām sugām piederošus akvakultūras dzīvniekus nenonāvēt, nekaut un no ūdens neizņemt, ja vien tiek īstenoti piemēroti riska mazināšanas pasākumi, kas novērš jebkādu risku, ka no šā objekta izplatīsies attiecīgā A kategorijas slimība.
5. Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut dzīvnieku izcelsmes produktus laist tirgū saskaņā ar 83. pantu.
79. pants
Īpašas atkāpes no kontrolpasākumiem objektos, kur sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar apdraudētu sugu saglabāšanu saistītos nolūkos
1. Ja kāda A kategorijas slimība ir oficiāli apstiprināta objektos, kur sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar apdraudētu sugu saglabāšanu saistītos nolūkos, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no 78. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, ja vien
a) |
netiek apdraudēts attiecīgās dalībvalsts vai citu dalībvalstu dzīvniekveselības statuss; un |
b) |
ir īstenoti visi piemērotie 78. pantā norādītie biodrošības pasākumi, lai novērstu jebkādu risku, ka šis A kategorijas slimības ierosinātājs izplatīsies. |
2. Ja uz 1. punkta pamata tiek piešķirta atkāpe, kompetentā iestāde nodrošina, ka atkāpes aptvertie akvakultūras dzīvnieki, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām:
a) |
tiek turēti telpās, kurās tiek īstenoti piemēroti biodrošības pasākumi, lai nepieļautu, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies; un |
b) |
kamēr laboratoriski testi nav apliecinājuši, ka tie nerada risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies tālāk, tiem tiek turpināta uzraudzība un veikta laboratoriskā izmeklēšana un tie netiek no objekta izvesti. |
80. pants
Tīrīšana un dezinfekcija
1. Kompetentā iestāde tūlīt pēc tam, kad pabeigti 78. pantā paredzētie slimību kontroles pasākumi, operatoriem uzdod tīrīt un dezinficēt:
a) |
objektu, ciktāl kompetentā iestāde to uzskata par tehniski iespējamu; |
b) |
jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī barošanas, šķirošanas pēc izmēra, apstrādes un vakcinācijas aprīkojumu, kā arī darba kuterus; |
c) |
jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne vien) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, maisu steķus, maisus un āķu jedas; |
d) |
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; un |
e) |
jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kas bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem. |
2. Šā panta 1. punktā paredzēto tīrīšanu un dezinfekciju veic:
a) |
saskaņā ar protokolu, par ko kompetentā iestāde un operators iepriekš vienojušies; un |
b) |
oficiālo veterinārārstu uzraudzībā. |
81. pants
Skartā objekta neizmantošana
Kompetentā iestāde operatoriem uzdod pēc tam, kad pabeigta 80. pantā paredzētā tīrīšana un dezinfekcija, XIII pielikumā noteiktajā periodā skarto objektu atstāt neizmantotu.
82. pants
A kategorijas slimības apstiprināšanas gadījumā veicamo slimību kontroles pasākumu paplašināšana
Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde īsteno 71. pantā paredzēto izmeklēšanu un pēc riska novērtēšanas dažus vai visus 78., 80. un 81. pantā paredzētos pasākumus paplašina, tos piemērojot:
a) |
viena nodalījuma objektiem vai objektiem, kur attāluma un/vai hidrodinamisko vai topogrāfisko apstākļu dēļ ir paaugstināts risks inficēties ar attiecīgo slimības ierosinātāju no objekta, par kuru ir aizdomas un kurā šī slimība ir apstiprināta; |
b) |
visiem objektiem, par kuriem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā paredzētās izmeklēšanas rezultātā apliecināta tieša epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā šī slimība ir apstiprināta. |
83. pants
No sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem iegūtu inficētos objektos ražotu dzīvnieku izcelsmes produktu laišana tirgū
1. Piešķirot atkāpi uz 78. panta 5. punkta pamata, kompetentā iestāde dzīvnieku izcelsmes produktus atļaut laist tirgū var tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
zivīm pirms nosūtīšanas jābūt nokautām un izķidātām; |
b) |
gliemjiem un vēžveidīgajiem jābūt pilnīgi izsekojamiem un pirms nosūtīšanas apstrādātiem tā, lai būtu iegūti nedzīvi produkti, kuri, atkal nonākot ūdenī, nebūtu dzīvotspējīgi. |
Ja pirms apstrādes un laišanas tirgū ir vajadzīga attīrīšana, to izdara slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai biodrošā attīrīšanas centrā.
2. Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti ir paredzēti:
a) |
tieši galapatērētājam; vai |
b) |
tālākai apstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā. |
84. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro, ja pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir apstiprināta A kategorijas slimība
1. Ja pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, saskaņā ar 77. pantu ir apstiprināta A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:
a) |
78., 80. un 81. pantā paredzētos pasākumus; un |
b) |
ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un objektiem vai vietām izplatās uz neskartiem dzīvniekiem. |
2. Šīs regulas 78., 80. un 81. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.
II NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem ierobežojumu zonā
85. pants
Ierobežojumu zonas izveide
1. Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir iekļauta:
a) |
aizsardzības zona ap objektu vai vietu, kurā A kategorijas slimība ir apstiprināta; |
b) |
uzraudzības zona ap aizsardzības zonu; un |
c) |
ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus. |
2. Zonu tvērumu katrā gadījumā nosaka atsevišķi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē šīs slimības izplatīšanās risku. Šajā nolūkā kompetentā iestāde izsver šādus datus un kritērijus:
a) |
saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 57. pantu īstenotās epidemioloģiskās izmeklēšanas dati; |
b) |
attiecīgie hidrodinamiskie dati; |
c) |
Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā norādītie kritēriji; un |
d) |
šīs regulas XIV pielikumā paredzētie kritēriji. |
3. Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde sakarā ar īpašiem ģeogrāfiskajiem, hidrodinamiskajiem un epidemioloģiskajiem apstākļiem un pēc riska novērtēšanas, kurā ņemts vērā slimības profils, var:
a) |
ap inficēto objektu vai vietu 1. punktā paredzēto ierobežojumu zonu neizveidot; |
b) |
izveidot tādu ierobežojumu zonu, kurā ir tikai aizsardzības zona bez blakusesošas uzraudzības zonas; un |
c) |
ja kāda A kategorijas slimība ir apstiprināta pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centrā, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ierobežojumu zonu neizveidot. |
5. Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc riska novērtēšanas, kurā ņemti vērā ģeogrāfiskie, hidrodinamiskie un epidemioloģiskie apstākļi, kā arī slimības profils, no šīs nodaļas normām var atkāpties:
a) |
vēl citās ierobežojumu zonās; un |
b) |
tad, ja kompetentā iestāde nolemj izveidot šo ierobežojumu zonu gadījumā, kad kādas A kategorijas slimības uzliesmojums noticis tādos objektos vai citās relevantās vietās, kas minēti 4. punkta c) apakšpunktā. |
86. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā
1. Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un aplēsto skaitu.
2. Kompetentā iestāde, balstoties uz epidemioloģisko informāciju vai citiem relevantiem pierādījumiem un veikusi riska novērtēšanu, ierobežojumu zonā esošos objektos var saskaņā ar 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu īstenot sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu vai kaušanu lietošanai pārtikā, vai – gliemju gadījumā – izņemšanu no ūdens.
3. Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, tiek vākti paraugi ne tikai attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, bet arī citām vajadzībām, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.
87. pants
Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti akvakultūras dzīvnieki
1. Kompetentā iestāde uzdod tādu objektu operatoriem, kuri aizsardzības zonā tur jebkādas sugas akvakultūras dzīvniekus, izņemot to objektu, kurā šī A kategorijas slimība ir apstiprināta, īstenot vismaz šādus pasākumus, lai nepieļautu un kontrolētu šīs slimības izplatīšanos:
a) |
bez kavēšanās atjaunināt 73. panta 1. punktā paredzētos inventāra sarakstus; |
b) |
ja praktiski iespējams, īstenot piemērotus pasākumus, kas ierobežotu jebkādu iespējamu A kategorijas slimības izplatīšanos uz tādiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri varētu būt epidemioloģiskā saskarē ar šo objektu, vai no tiem; |
c) |
aizliegt akvakultūras dzīvniekus izņemt no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde, |
d) |
uz visiem produktiem, aprīkojuma elementiem, materiāliem vai vielām, kas varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus; |
e) |
apmeklētāju skaitu samazināt līdz tādiem, kas pilnīgi nepieciešami pienācīgai objekta ekspluatācijai; un |
f) |
ja praktiski iespējams, pie objekta ieejām un izejām lietot piemērotus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus. |
2. Kompetentā iestāde operatoram uzdod kā attiecīgas kategorijas materiālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt vai likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (arī gliemju čaulas ar gaļu), kuri iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem, kas miruši vai nonāvēti aizsardzības zonā esošos objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un uzrauga prasības izpildi.
3. Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var nolemt, ka 87. un 88. pants ir piemērojami tikai sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem.
88. pants
Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos
1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 87. pantā minētos objektus un prioritāri tos objektus, kurus kompetentā iestāde novērtējusi kā tādus, kas rada augstu risku attiecībā uz saslimšanu ar slimībām vai to izplatīšanu.
2. Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:
a) |
izdara dokumentu kontrolpārbaudes un izanalizē pierakstus; |
b) |
pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 87. pantu paredzēti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos; |
c) |
sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus klīniski izmeklē; un |
d) |
ja nepieciešams, ievāc paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni. |
3. Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos objektos.
4. Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.
89. pants
Tādi aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar akvakultūras dzīvnieku, no akvakultūras dzīvniekiem iegūtu produktu, citu vielu un materiālu pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to
1. Kompetentā iestāde aizsardzības zonā aizliedz šādus pārvietojumus:
a) |
sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana starp aizsardzības zonā esošiem objektiem; |
b) |
sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas vai uz to; |
c) |
jebkāda tādu transportlīdzekļu un aprīkojuma, produktu, materiālu vai vielu pārvietošana no aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuri varētu pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību; |
d) |
akvakultūras dzīvnieku pārvadāšana caur aizsardzības zonu dzīvu zivju pārvadāšanas kuģos; un |
e) |
tādu neapstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšana, kas iegūti no akvakultūras dzīvniekiem vai jebkuras sugas dzīvniekiem objektos aizsardzības zonā. |
2. Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde 1. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot arī uz sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un to produktiem.
90. pants
Vispārīgi nosacījumi, ar kuriem piešķir atkāpes attiecībā uz ūdensdzīvnieku un produktu pārvietošanu un pārvadāšanu aizsardzības zonā
1. Atkāpjoties no 89. panta 1. punktā paredzētajiem aizliegumiem, ūdensdzīvniekus un produktus pārvietot un pārvadāt kompetentā iestāde var atļaut 91. līdz 94. panta aptvertajos gadījumos un ja vien ir ievēroti minētajos pantos paredzētie īpašie nosacījumi un šā panta 2. punktā noteiktie vispārīgie nosacījumi.
2. Piešķirot 1. punktā paredzētās atļaujas, kompetentā iestāde nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
jebkādai pārvietošanai jānotiek tikai pa izraudzītiem un ar kompetento iestādi saskaņotiem maršrutiem, bez izkraušanas vai apstāšanās; |
b) |
jebkāda ūdens apmaiņa un ūdens novadīšana pārvadāšanas laikā ir jāizdara apgabalos, objektos vai ūdens apmaiņas punktos, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde; |
c) |
transportlīdzekļiem jābūt būvētiem un uzturētiem tā, lai tos būtu iespējams pienācīgi iztīrīt un dezinficēt; |
d) |
transportlīdzekļi ir iztīrīti un dezinficēti:
|
e) |
attiecībā uz pārvadāšanas darbībām jābūt veiktiem jebkādiem citiem biodrošības pasākumiem, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem. |
91. pants
Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus no aizsardzības zonas objektiem kaut un pārvietot kaušanai vai apstrādei
1. Akvakultūras dzīvniekus no aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, drīkst:
a) |
kaut objektā, ievērojot kompetentās iestādes paredzētos biodrošības pasākumus; vai |
b) |
tūlītējai kaušanai (nolūkā lietot pārtikā) pārvietot uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu; vai |
c) |
attiecībā uz gliemjiem – tos izņemt no ūdens un pārvietot uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, lai tos, ja nepieciešams, tālāk attīrītu un apstrādātu. |
2. Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas, kuras pamatā ir relevantie epidemioloģiskie dati, drīkst 1. punktā paredzētos pasākumus piemērot tikai objektiem, kuros tiek turēti tikai tādu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas norādīti sarakstā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma trešajā slejā.
3. Atļaujot 1. panta b) punktā minētos akvakultūras dzīvniekus pārvietot, par slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu atbildīgā kompetentā iestāde:
a) |
ir informēta par nodomu sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus nosūtīt uz slimību kontrolei pakļauto no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu; |
b) |
piekrīt šos akvakultūras dzīvniekus pieņemt; |
c) |
uzrauga dzīvnieku nokaušanu un to apstiprina kompetentajai nosūtīšanas iestādei; |
d) |
nodrošina, ka aizsardzības zonā cēlušies sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atsevišķi no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem, kas cēlušies ārpus aizsardzības zonas, un arī kauti vai apstrādāti atsevišķi no šiem dzīvniekiem; |
e) |
pārrauga kaušanu vai pārstrādi; |
f) |
nodrošina, ka telpu tīrīšana un dezinfekcija tiek pabeigta, pirms tiek kauti vai pārstrādāti akvakultūras dzīvnieki no objektiem ārpus aizsardzības zonas; |
g) |
nodrošina, ka no akvakultūras dzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti atbilst 92. pantā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz laišanu tirgū un |
h) |
nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti kaušanā vai citos 1. punktā minētajos procesos, tiek pārstrādāti vai likvidēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. |
92. pants
Īpaši nosacījumi, kas attiecas uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu laišanu tirgū, kuri iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un ražoti aizsardzības zonā esošos neskartos objektos
1. Kompetentā iestāde var atļaut tirgū laist dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem aizsardzības zonā esošos neskartos objektos, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
zivīm pirms nosūtīšanas jābūt nokautām un izķidātām; un |
b) |
gliemjiem un vēžveidīgajiem jābūt pilnīgi izsekojamiem un pirms nosūtīšanas apstrādātiem tā, lai būtu iegūti nedzīvi produkti, kuri, atkal nonākot ūdenī, nebūtu dzīvotspējīgi. |
2. Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti ir paredzēti:
a) |
tiešai piegādei galapatērētājam; vai |
b) |
tālākai apstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā. |
93. pants
Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no aizsardzības zonā esošiem objektiem
Kompetentā iestāde var atļaut, ka nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu tālākai pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.
94. pants
Riska mazināšanas pasākumi, kas aizsardzības zonā attiecas uz noteiktām ar ūdensdzīvniekiem saistītām darbībām
1. Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var īstenot riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz:
a) |
komerciālās un atpūtas zvejas darbībām aizsardzības zonā; |
b) |
citām darbībām, kas attiecas uz ūdensdzīvniekiem aizsardzības zonā un kas varētu radīt risku, ka slimība izplatīsies; un |
c) |
tehniskās apkopes darbiem un ūdensdzīvnieku apstrādei izmantojamo apkopes kuteru pārvadāšanu aizsardzības zonā. |
2. Šā panta 1. punktā paredzēto pasākumu satvarā kompetentā iestāde var attiecīgi uzdot tīrīt un dezinficēt aprīkojumu, kas izmantots aizsardzības zonas aptvertos ūdeņos.
95. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā aizsardzības zonas vietā, arī transportlīdzekļos
1. Kompetentā iestāde 87. līdz 93. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās aizsardzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.
2. Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka aizsardzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.
96. pants
Akvakultūras dzīvnieku izņemšana no skartajiem objektiem un tālākie riska mazināšanas pasākumi
1. Kompetentā iestāde nosaka, līdz kuram brīdim akvakultūras dzīvnieki visos inficētajos objektos jāizņem.
2. Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde var izlemt, ka, lai kontrolētu un novērstu slimību iespējamo izplatīšanos, 1. punkts attiecas arī uz aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuros šī A kategorijas slimība nav apstiprināta.
3. Pēc 1. punktā paredzētās akvakultūras dzīvnieku izņemšanas saskaņā ar 80. pantu un 81. pantu īsteno tīrīšanu, dezinfekciju un neizmantošanu.
4. Kompetentā iestāde nosaka sinhronu neizmantošanas periodu skartajiem objektiem un objektiem, kas izraudzīti saskaņā ar 2. punktu.
5. Šā panta 4. punktā minētā sinhronā neizmantošana ilgst XIII pielikumā noteikto laiku.
97. pants
Slimību kontroles pasākumu ilgums aizsardzības zonā, aizsardzības zonas aptverto objektu atkalapdzīvināšana
1. Kompetentā iestāde šīs nodaļas 2. iedaļā paredzētos slimību kontroles pasākumus aizsardzības zonā uztur, līdz:
a) |
ir īstenoti un pabeigti 96. pantā paredzētie pasākumi; un |
b) |
kompetentā iestāde, balstoties uz rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 88. pantu īstenotās izmeklēšanās, ir izslēgusi attiecīgās A kategorijas slimības gadījumus citos aizsardzības zonā esošos objektos. |
2. Kad šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti:
a) |
kompetentā iestāde šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos pasākumus aizsardzības zonā piemēro tik ilgi, cik noteikts 101. pantā; un |
b) |
objektus, kuri minēti 96. panta 1. un 2. punktā un kurus iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, var atkalapdzīvināt. |
98. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro objektos uzraudzības zonā
1. Kompetentā iestāde uzdod visos uzraudzības zonas objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, nekavējoties piemērot 87. pantā paredzētos pasākumus.
2. Šā panta 1. punktā minētos objektus apmeklē oficiālie veterinārārsti un attiecīgi veic 88. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.
3. Uzraudzības zonā esošajos objektos tiek īstenota uzraudzība, kas izpaužas kā XV pielikuma 1. punktā aprakstītie apmeklējumi un paraugošana.
4. Šā panta 3. punktā paredzēto uzraudzību īsteno kompetentā iestāde.
99. pants
Aizliegumi, kas skar akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu un pārvadāšanu pa uzraudzības zonu, no tās vai uz to
1. Kompetentā iestāde aizliedz akvakultūras dzīvniekus no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvietot kaušanai, tālākai audzēšanai vai palaišanai savvaļā ārpus uzraudzības zonas.
2. Kompetentā iestāde nodrošina, ka sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus pa uzraudzības zonu vai uz to ved, ievērojot 90. panta a)–e) punktā un 91. pantā izklāstītos nosacījumus.
3. Lai kontrolētu un novērstu slimību iespējamo izplatīšanos, kompetentā iestāde var uzdot, ka uz pārvadāšanas darbībām, arī izkraušanu izraudzītajā galamērķa objektā, jāattiecina piemēroti papildu biodrošības pasākumi.
4. Atkāpjoties no 1. punkta un vienojoties ar kompetento iestādi, kuras pārziņā ir galamērķa vieta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot, ja vien tiek izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, kas nepieļauj, ka šī A kategorijas slimība izplatās.
100. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā uzraudzības zonas vietā, arī transportlīdzekļos
1. Kompetentā iestāde bez kavēšanās uzdod 98. un 99. pantā minētos pasākumus piemērot pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās uzraudzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.
2. Šā panta 1. punktā minētajās vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka uzraudzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.
101. pants
Slimību kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā
Kompetentā iestāde šajā iedaļā paredzētos slimību kontroles pasākumus atceļ tad, kad ar labvēlīgu rezultātu beidzies uzraudzības periods, kas attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību aprakstīts XV pielikuma 2. punktā.
III NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvniekiem
102. pants
Pasākumi gadījumos, kad ir domājams A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem
Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu attiecībā uz kādu A kategorijas slimību ir aizdomīgs gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde:
a) |
attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas nozvejoti, noķerti, ievākti vai atrasti miruši, tūlīt īstenot izmeklēšanu, lai saskaņā ar 71. panta 2. punktu apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni; |
b) |
nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (arī gliemju čaulas ar gaļu), kas iegūti no domājami inficētiem sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; |
c) |
nodrošina, ka tad, ja praktiski iespējams, visi materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminējušies no domājami skartiem dzīvniekiem vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti; un |
d) |
sniedz relevantu informāciju operatoriem vai iestādēm, kas pārzina attiecīgās dzīvnieku populācijas pārvaldību. |
103. pants
Pasākumi gadījumos, kad ir A kategorijas slimības uzliesmojums savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām
1. Ja ir kādas oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde nosaka inficēto zonu, balstoties uz:
a) |
relevantajiem hidrodinamiskajiem, topogrāfiskajiem un epidemioloģiskajiem apstākļiem; |
b) |
slimības profilu un sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku lēsto populāciju; un |
c) |
riska faktoriem, kas sekmē attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos, konkrētāk, faktoriem, kas saistās ar risku šai slimībai ievazāties objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki. |
2. Kompetentā iestāde inficētās zonas sākotnējās robežas var pielāgot:
a) |
lai kontrolētu attiecīgās A kategorijas slimības tālāku izplatīšanos; un |
b) |
ja ir apstiprināti jauni šīs A kategorijas slimības uzliesmojumi savvaļas dzīvniekiem. |
3. Kompetentā iestāde operatorus, citas attiecīgās kompetentās iestādes, attiecīgos veterinārārstus un jebkuru citu attiecīgu fizisku vai juridisku personu tūlīt informē par slimības uzliesmojumu un pieņemtajiem kontroles pasākumiem.
104. pants
Pasākumi, kas jāpiemēro inficētajā zonā
1. Inficētajā zonā, kas izveidota saskaņā ar 103. pantu, kompetentā iestāde:
a) |
īsteno riska mazināšanas un pastiprinātas biodrošības pasākumus, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un inficētās zonas izplatās uz neskartiem dzīvniekiem un apgabaliem; |
b) |
aizliedz cilvēkiem sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekus un no šiem dzīvniekiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot projām no inficētās zonas; |
c) |
atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (arī gliemju čaulas ar gaļu), kuri inficētajā zonā iegūti no savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām, saskaņā ar minēto regulu tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls; |
d) |
nodrošina, ka tad, ja praktiski iespējams, visi materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminējušies no inficētās zonas savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri pieder pie sarakstā norādītajām sugām, vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem, tiek tīrīti un dezinficēti vai likvidēti saskaņā ar norādījumiem un oficiālo veterinārārstu uzraudzībā; kā arī |
e) |
aizliedz gan ārpus inficētās zonas, gan tajā esošos objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, gan arī ūdensguves baseinos vai piekrastes apgabalos ārpus inficētās zonas ievest jebkādas sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku daļas no inficētās zonas, neatkarīgi no tā, vai tie šajā zonā nozvejoti, noķerti, ievākti vai atrasti miruši, un arī jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas inficētajā zonā varētu būt kontaminējušies ar kādu A kategorijas slimību. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un tiecoties saglabāt vērtīgu ģenētisko materiālu, kompetentā iestāde var atļaut sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekus no inficētās zonas pārvietot uz kādu objektu, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde šai vajadzībai devusi atļauju, ja vien tiek izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, kas nepieļauj, ka šī A kategorijas slimība izplatās. Kas attiecas uz 108. pantu, galamērķa objektu uzskata par inficētajā zonā esošu objektu.
105. pants
Papildu pasākumi, ko paredzēts piemērot inficētajā zonā
1. Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde nosaka, kādi papildu pasākumi ir nepieciešami, lai kontrolētu vai izskaustu attiecīgo A kategorijas slimību.
2. Attiecīgās A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā kompetentā iestāde var:
a) |
apturēt krājumu atjaunošanu, zveju, vākšanu un ķeršanu; |
b) |
dot rīkojumu zvejas aprīkojumu un kuterus un citu iespējami kontaminētu aprīkojumu obligāti tīrīt un dezinficēt; kā arī |
c) |
pastiprināt tādu zveju, vākšanu un ķeršanu vai citus attiecīgus pasākumus, kas vērsti uz slimības izskaušanu. |
3. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus īsteno pēc apspriešanās ar 107. pantā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu un citām iestādēm un ieinteresētajām personām.
106. pants
Pasākumu tvēruma paplašināšana
Kompetentā iestāde var nolemt, ka attiecīgie 102.–105. panta pasākumi ir piemērojami arī sarakstā nenorādītu sugu ūdensdzīvniekiem.
107. pants
Darbībspējīgā ekspertu grupa
1. Ja ir kāds apstiprināts A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde izveido Regulas (ES) 2016/429 43. panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu.
2. Darbībspējīgā ekspertu grupa palīdz kompetentajai iestādei:
a) |
novērtēt epidemioloģisko situāciju un tās dinamiku; |
b) |
noteikt inficēto zonu; kā arī |
c) |
noteikt, kādi pasākumi un cik ilgi jāpiemēro inficētajā zonā. |
108. pants
Pasākumi objektos inficētajā zonā
1. Inficētās zonas objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kompetentā iestāde piemēro 87. pantā paredzētos pasākumus.
2. Papildus 87. pantā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde akvakultūras dzīvniekus, kas tiek turēti objektos inficētajā zonā, aizliedz pārvietot:
a) |
projām no inficētās zonas; vai |
b) |
uz citiem objektiem inficētajā zonā. |
3. Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var 2. punktā noteikto aizliegumu attiecināt tikai uz sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem.
4. Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas un pēc vienošanās ar galamērķa vietas kompetento iestādi var atļaut sarakstā norādīto sugu dzīvniekus pārvietot projām no inficētās zonas vai uz citiem inficētās zonas objektiem.
109. pants
Inficētajai zonai piemērojamo pasākumu ilgums
Kompetentā iestāde šajā nodaļā paredzētos pasākumus uztur, līdz epidemioloģiskā informācija liecina, ka attiecīgā savvaļas populācija vairs nerada risku šai slimībai izplatīties un darbībspējīgā ekspertu grupa iesaka pasākumus atcelt.
IV NODAĻA
Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz B un C kategorijas slimībām ūdensdzīvniekiem
110. pants
Provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”
Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas par kādu B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam piešķirts Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 83. pantā, 84. panta 1. punkta h) līdz m) apakšpunktā vai 84. panta 2. punkta b) līdz g) apakšpunktā paredzētais statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 55., 56. un 57. pantā.
111. pants
Slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro, kad ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība
Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināta kāda B vai C kategorijas slimība dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam piešķirts Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 83. pantā, 84. panta 1. punkta h) līdz m) apakšpunktā vai 84. panta 2. punkta b) līdz g) apakšpunktā paredzētais statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 58.–65. pantā.
IV DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
112. pants
Atcelšana
Direktīvu 92/66/EEK, Direktīvu 2001/89/EK, Direktīvu 2003/85/EK un Direktīvu 2005/94/EK, kā arī uz to pamata pieņemtos tiesību aktus beidz piemērot no 2021. gada 21. aprīļa.
113. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(3) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).
(6) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
(7) Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīva 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.).
(8) Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.).
(9) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).
(10) Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīva 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.).
(11) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(14) Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(16) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.).
I PIELIKUMS
A KATEGORIJAS SLIMĪBU KLĪNISKIE IZMEKLĒJUMI, PARAUGU ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN DIAGNOSTIKAS METODES, KĀ ARĪ PARAUGU PĀRVADĀŠANA
(kā minēts šīs regulas 3. pantā)
A. Paraugu ņemšanas procedūras
A.1. PARAUGU ŅEMŠANA NO DZĪVNIEKIEM KLĪNISKO IZMEKLĒJUMU VAJADZĪBĀM
1. |
Klīniskajos izmeklējumos, ja iespējams, jāiekļauj:
|
2. |
Gadījumā, ja nav acīmredzamu slimības pazīmju vai pēcnāves apskatē konstatētu bojājumu, kas liecina par A kategorijas slimībām, izmeklējamie dzīvnieki jāatlasa pēc nejaušības principa un skaitā, kas ir pietiekami liels, lai varētu noteikt iespējamo slimības klātbūtni. |
3. |
Izmeklējamie dzīvnieki un paraugu ņemšanas metode jāizvēlas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties izmeklējamos dzīvniekus un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un:
|
4. |
Izmeklējamo dzīvnieku minimālajam skaitam jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Nosakot izmeklējamo dzīvnieku minimālo skaitu, jāņem vērā slimības profils un jo īpaši:
|
A.2. PARAUGU ŅEMŠANA NO DZĪVNIEKIEM LABORATORISKU IZMEKLĒJUMU VAJADZĪBĀM
1. |
Ņemot paraugus laboratorisku izmeklējumu vajadzībām, jāņem vērā A.1. punktā minētā klīniskā izmeklējuma iznākums un, ja iespējams, jāiekļauj A.1. punkta 1. apakšpunktā minētie dzīvnieki. |
2. |
Gadījumā, ja nav acīmredzamu slimības pazīmju vai pēcnāves apskatē konstatētu bojājumu, kas liecina par A kategorijas slimībām, paraugi jāievāc pēc nejaušības principa katrā objekta epidemioloģiskajā vienībā un tā, lai varētu noteikt iespējamo slimības klātbūtni. |
3. |
Dzīvniekiem, no kuriem ievāc paraugus, ievācamo paraugu veidam un paraugu ņemšanas metodei ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties dzīvniekus, no kuriem ievāc paraugus, ievācamo paraugu veidu un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un A.1. punkta 3. apakšpunktā izklāstītie kritēriji. |
4. |
To dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, minimālajam skaitam ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Nosakot to dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, minimālo skaitu, jāņem vērā A.1. punkta 4. apakšpunktā izklāstītie kritēriji un izmantoto testu metodes. |
5. |
Attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem paraugi jāievāc no dzīvniekiem, kuri nošauti, atrasti miruši vai mērķtiecīgi noķerti, vai arī paraugi jāiegūst, izmantojot neinvazīvas metodes, piemēram, laizāmo sāli, košļājamo virvi vai ēsmas. Nosakot paraugu minimālo skaitu un veidu, jāņem vērā aplēstais savvaļas dzīvnieku populācijas lielums un attiecīgie A.1. punkta 3. un 4. apakšpunktā izklāstītie kritēriji. |
A.3. APMEKLĒJAMO OBJEKTU IZLASE
1. |
Izvēloties objektus, kuros vākt paraugus, un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā kompetentās iestādes norādījumi un attiecīgais ārkārtas situāciju plāns, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties objektus, kuros vākt paraugus, un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un A.1. punkta 3. apakšpunktā izklāstītie kritēriji. |
2. |
Apmeklējamo objektu minimālajam skaitam ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. |
B. Diagnostikas metodes
Tādu testu paņēmieniem, atsauces materiāliem, to standartizācijai un rezultātu interpretācijai, kas veikti, izmantojot attiecīgās A kategorijas slimību diagnostikas metodes, jāatbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/689 6. pantam un VI pielikuma III daļai.
Diagnostikas metodikai jābūt vērstai uz to, lai palielinātu uzraudzības jutīgumu. Noteiktos apstākļos šī uzraudzība var ietvert laboratorisko izmeklējumu izmantošanu, lai novērtētu iepriekšējo eksponētību slimībai.
C. Paraugu pārvadāšana
1. |
Visi paraugi, kas ņemti, lai apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, ar pienācīgu marķējumu un identifikāciju jānosūta uz oficiālu laboratoriju, kas informēta par to piegādi. Šiem paraugiem jāpievieno attiecīgas veidlapas saskaņā ar kompetentās iestādes un laboratorijas, kas saņem paraugus, noteiktajām prasībām. Šajās veidlapās jāiekļauj vismaz šādi dati:
|
2. |
Visiem paraugiem jābūt:
|
3. |
Iepakojuma ārpusē jābūt marķējumam, kur norādīta saņēmējas laboratorijas adrese, un uz tā labi redzamā vietā skaidri jānorāda šāds teksts:
“Dzīvnieku patoloģiskais materiāls; ātrbojīgs; trausls; neatvērt ārpus galamērķa laboratorijas.” |
4. |
Oficiālās laboratorijas atbildīgā persona, kas saņem paraugus, savlaicīgi jāinformē par paraugu piegādi. |
II PIELIKUMS
MONITORINGA PERIODS
(kā minēts šīs regulas 8., 17., 27., 32., 48., 57. un 59. pantā)
A kategorijas slimības |
Monitoringa periods |
Mutes un nagu sērga (FMD) |
21 diena |
Govju mēra vīrusa infekcija (RP) |
21 diena |
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija (RVFV) |
30 dienas |
Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija (LSD) |
28 dienas |
Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) (CBPP) |
45 dienas |
Aitu bakas un kazu bakas (SPGP) |
21 diena |
Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija (PPR) |
21 diena |
Kazu kontagiozā pleiropneimonija (CCPP) |
45 dienas |
Āfrikas zirgu mēris (AHS) |
14 dienas |
Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši) |
6 mēneši |
Klasiskais cūku mēris (CSF) |
15 dienas |
Āfrikas cūku mēris (ASF) |
15 dienas |
Augsti patogēniskā putnu gripa (HPAI) |
21 diena |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija (NCD) |
21 diena |
III PIELIKUMS
NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAISTĪBĀ AR ZIRGIEM PAREDZĒTĀM ATKĀPĒM NO 12. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTA
(kā minēts 13. panta 4. punktā)
1. |
Ja uzliesmojis Āfrikas zirgu mēris, kompetentā iestāde attiecībā uz skartajiem un neskartajiem dzīvniekiem drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ar nosacījumu, ka:
|
2. |
Ja uzliesmojusi Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši), kompetentā iestāde attiecībā uz neskartajiem dzīvniekiem drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, uz kuriem attiecas šī atkāpe, atrodas karantīnā līdz:
|
IV PIELIKUMS
TĪRĪŠANAS, DEZINFEKCIJAS UN, JA NEPIECIEŠAMS, KUKAIŅU UN GRAUZĒJU KONTROLES PROCEDŪRAS
(kā minēts šīs regulas 12., 15., 16., 39., 45. un 57. pantā)
A. Vispārīgas prasības
1. |
Izvēloties biocīdus un tīrīšanas un dezinfekcijas darbību procedūras, jāņem vērā:
|
2. |
Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem biocīdus izmanto, ir jānodrošina, ka netiek vājināts biocīdu iedarbīgums. Jo īpaši jāievēro ražotāja paredzētie tehniskie parametri, piemēram, spiediens, temperatūra, prasītais saskares laiks vai glabāšana. Mijiedarbība ar citām vielām nedrīkst apdraudēt dezinfekcijas līdzekļa darbību. |
3. |
Jāizvairās no iepriekš notīrīto daļu atkārtotas kontaminēšanas, jo īpaši, ja mazgāšanu veic ar šķidrumiem zem spiediena. |
4. |
Tīrīšanai izmantotais ūdens ir jāierobežo un jālikvidē tā, lai izvairītos no A kategorijas slimību ierosinātāju izplatīšanās riska. |
5. |
Biocīdi jālieto tā, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu to lietošanas dēļ radušos nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. |
B. Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija
Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju saskaņā ar 15. pantu veic šādi:
a) |
turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku līķi (veseli vai to daļas) jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un jāaizvāc no objekta noslēgtos un šķidrumu necaurlaidīgos transportlīdzekļos vai konteineros pārstrādei un likvidēšanai; |
b) |
nonāvēšanas, kaušanas vai pēcnāves apskates laikā atdalījušos audus vai izlijušās asinis rūpīgi jāsavāc un jālikvidē; |
c) |
tiklīdz turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku līķi (veseli vai to daļas) ir aizvākti pārstrādei vai likvidēšanai, tās objekta daļas, kurās šie dzīvnieki tika turēti, un jebkuras citu ēku daļas, virsmas vai aprīkojums, kas kontaminēti nonāvēšanas vai pēcnāves apskates laikā, jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli; |
d) |
kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši, ir rūpīgi jāsamērcē ar dezinfekcijas līdzekli; |
e) |
dezinfekcijas līdzeklim uz apstrādātās virsmas jāpaliek vismaz 24 stundas; |
f) |
ir jāiznīcina aprīkojums, konteineri, trauki un galda piederumi, virsmas vai jebkuri materiāli, kas varētu būt kontaminēti pēc mazgāšanas un dezinfekcijas. |
C. Galīgā tīrīšana un dezinfekcija
Galīgo tīrīšanu un dezinfekciju 57. panta vajadzībām veic šādi:
1. |
Kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši, ir jāaizvāc un jāapstrādā šādi:
|
2. |
Ēkas, virsmas un aprīkojums ir rūpīgi jānomazgā un jānotīra, aizvācot atlikušos taukus un netīrumus, un jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekļiem. |
3. |
Pēc 7 dienām objekti atkal ir jātīra un jādezinficē. |
V PIELIKUMS
AIZSARDZĪBAS UN UZRAUDZĪBAS ZONU MINIMĀLAIS RĀDIUSS
(kā minēts šīs regulas 21. pantā)
Norādīts kā rādiuss aplim, kura centrā ir attiecīgais objekts.
A kategorijas slimības |
Aizsardzības zona |
Uzraudzības zona |
Mutes un nagu sērga |
3 km |
10 km |
Govju mēra vīrusa infekcija |
3 km |
10 km |
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
20 km |
50 km |
Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija |
20 km |
50 km |
Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) |
Objekts |
3 km |
Aitu bakas un kazu bakas |
3 km |
10 km |
Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija |
3 km |
10 km |
Kazu kontagiozā pleiropneimonija |
Objekts |
3 km |
Āfrikas zirgu mēris |
100 km |
150 km |
Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši) |
Objekts |
Objekts |
Klasiskais cūku mēris |
3 km |
10 km |
Āfrikas cūku mēris |
3 km |
10 km |
Augsti patogēniskā putnu gripa |
3 km |
10 km |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija |
3 km |
10 km |
VI PIELIKUMS
AIZLIEGUMI IEROBEŽOJUMU ZONĀ
(kā minēts šīs regulas 27. pantā)
Tabula. Aizliegumi, kas skar darbības ar sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem un šo dzīvnieku izcelsmes produktiem
AIZLIEGUMI, KAS SKAR DARBĪBAS AR DZĪVNIEKIEM UN PRODUKTIEM |
FMD (1) |
RP |
RVFV |
LSD |
CBPP |
SPGP |
PPR |
CCPP |
CSF |
ASF |
AHS |
GLAND |
HPAI |
NCD |
Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
X |
X |
Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
X |
X |
Sarakstā norādīto sugu medījumdzīvnieku krājumu atjaunošana |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
X |
X |
Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pulcēšana gadatirgos, tirgos, izstādēs un citos pasākumos, tostarp šo sugu vākšana un izkliede |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
X |
X |
No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtas spermas, olšūnu un embriju pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X (*2) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
NA |
NA |
Spermas, olšūnu un embriju ievākšana no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NP |
NA |
NA |
NA |
Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā mākslīgā apsēklošana |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
NA |
NA |
Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā lecināšana |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NA |
NA |
NA |
Inkubējamo olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
X |
X |
No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas, izņemot subproduktus, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem |
X |
X |
X |
NP |
NP |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
NA |
X |
X |
No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtu subproduktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
NP |
NA |
X |
X |
Tādu gaļas produktu, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvnieku svaigas gaļas, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
NP |
NP |
NP |
X |
NP |
X |
X |
NP |
NA |
X |
X |
No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūta svaigpiena un jaunpiena pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
NA |
NA |
NP |
NA |
NA |
NA |
Piena produktu un uz jaunpiena bāzētu produktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
NA |
NA |
NP |
NA |
NA |
NA |
Pārtikas olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
X |
X |
No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtu kūtsmēslu, arī izlietotu pakaišu, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
NA |
X |
X |
No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtu ādu, vilnas, saru un spalvu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem |
X |
X |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
X |
X |
NP |
NA |
X |
X |
Aizsardzības zonā iegūtu augu izcelsmes barības sastāvdaļu un salmu pārvietošana (*1) |
X |
X |
NP |
NP |
NP |
NP |
NP |
NP |
NP |
NP |
NP |
NA |
NP |
NP |
(*1) Tikai olšūnas un embriji.
(*2) Tikai olšūnas un embriji.
(1) Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.
NA= nepiemēro.
X= aizliegums.
NP= nav aizliegts.
VII PIELIKUMS
RISKA MAZINĀŠANAS APSTRĀDES VEIDI DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM NO IEROBEŽOJUMU ZONAS
(kā minēts šīs regulas 27., 33. un 49. pantā)
Apstrāde |
FMD (8) |
RP |
RVFV |
LSD |
CBPP |
SPGP |
PPR |
CCPP |
CSF |
ASF |
AHS |
HPAI |
NCD |
||||||||
GAĻA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā konteinerā, lai nodrošinātu minimālo F0 (7) vērtību 3 |
x |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
||||||||
Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 80 °C |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
||||||||
Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 70 °C |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
X |
||||||||
Termiska apstrāde (iepriekš atkaulotai un attaukotai gaļai), lai vismaz 30 minūtes nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 70 °C |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
|
||||||||
Hermētiski noslēgtā konteinerā, kurā vismaz 4 stundas tiek uzturēta 60 °C temperatūra |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
|
||||||||
Produkta iekšējā temperatūra vismaz 0,51 sekundi ir 73,9 °C (6) |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
||||||||
Produkta iekšējā temperatūra vismaz 3,5 sekundes ir 70,0 °C (6) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
||||||||
Produkta iekšējā temperatūra vismaz 42 sekundes ir 65,0 °C (6) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
||||||||
Produkta iekšējā temperatūra vismaz 507 sekundes ir 60 °C (6) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
||||||||
Termiska apstrāde, lai nodrošinātu desikāciju līdz atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālajai vērtībai 0,93 un pH vērtībai 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 65 °C uz laiku, līdz tiek sasniegta minimālā pasterizācijas vērtība 40 |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
||||||||
Neatkaulotas gaļas dabiska fermentācija un nogatavināšana: vismaz 9 mēnešus, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 |
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
||||||||
Atkaulotas gaļas dabiska fermentācija un nogatavināšana: vismaz 9 mēnešus, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 |
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
||||||||
Garo muguras gabalu dabiska fermentācija: vismaz 140 dienas, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
||||||||
Šķiņķu dabiska fermentācija: vismaz 190 dienas, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
||||||||
Neatkaulotu šķiņķu, kas sagatavoti itāļu gaumē, žāvēšana pēc sālīšanas: vismaz 313 dienas (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
||||||||
Neatkaulotu šķiņķu un garo muguras gabalu, kas sagatavoti spāņu gaumē, žāvēšana pēc sālīšanas (5):
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
||||||||
Liemeņu nogatavināšana vismaz 24 stundas pēc nokaušanas vismaz 2 °C temperatūrā |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
Subproduktu izņemšana |
|
|
|
X |
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
||||||||
APVALKI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
Sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80 ) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma un vismaz 20 °C vides temperatūrā |
X |
|
|
SC (4) |
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
|
||||||||
Sālīšana ar sāli, kas papildināts ar fosfātu (86,5 % NaCl; 10,7 % Na2HPO4 un 2,8 % Na3PO4) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80 ) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma vismaz 20 °C vides temperatūrā |
X |
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
|
|||||||||
Sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) vismaz 30 dienas (3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||
Balināšana (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
Žāvēšana (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||
PIENS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
Termiska apstrāde (sterilizācijas process), lai nodrošinātu minimālo F0 vērtību 3 |
X |
|
|
|
SC (1) |
|
|
SC (1) |
|
|
|
|
|
||||||||
Termiska apstrāde UHT (ultrasterilizācija): vismaz 1 sekundi vismaz 132 °C |
X |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
||||||||||
Termiska apstrāde UHT (ultrasterilizācija): vismaz 135 °C uz piemērotu turēšanas laiku |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā), ja piena pH vērtība ir zemāka par 7, vismaz 15 sekundes vismaz 72 °C |
X |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
||||||||||
Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā), ja piena pH vērtība ir vismaz 7, vismaz 15 sekundes vismaz 72 °C; veic divkāršu apstrādi |
X |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
||||||||||
Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā) apvienojumā ar fizikālu apstrādi, lai vismaz 1 stundu nodrošinātu pH vērtību zem 6 vai, lai nodrošinātu vismaz 72 °C temperatūru; apvieno ar desikāciju |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
Pasterizācija, kas sastāv no vienas termiskās apstrādes, kuras iedarbība ir vismaz līdzvērtīga tai, ko nodrošina ar 15 sekunžu apstrādi 72 °C temperatūrā |
X |
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
Apstrāde |
HPAI |
NCD |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
OLAS |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Termiska apstrāde
|
X |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Termiska apstrāde
|
|
X |
(1) Droša prece.
(2) Neattiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku zarnu apvalkiem.
(3) Neattiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku zarnu apvalkiem.
(4) Droša prece.
(5) Tikai attiecībā uz cūkām.
(6) Tikai mājputnu gaļai.
(7) F0 ir aprēķinātā nāvējošā iedarbība uz baktēriju sporām. F0 vērtība 3 nozīmē, ka produkta aukstākais punkts ir sakarsēts pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nāvējošu iedarbību, kas iegūta produkta apstrādē trijās minūtēs 121 °C (250 °F) temperatūrā ar tūlītēju karsēšanu un atdzesēšanu.
(8) Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.
VIII PIELIKUMS
RISKA MAZINĀŠANAS APSTRĀDES VEIDI PRODUKTIEM, KAS NAV DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI NO AIZSARDZĪBAS ZONAS
(kā minēts šīs regulas 36. un 52. pantā)
Apstrāde |
FMD (1) |
RP |
Termiska apstrāde, tvaicēšana slēgtā kamerā vismaz 10 minūtes vismaz 80 °C temperatūrā |
X |
X |
Glabāšana iepakojumā vai ķīpās zem nojumes, telpās, kas atrodas ne tuvāk kā 2 km no tuvākā slimības uzliesmojuma vietas, un izlaišana no šīm telpām nenotiek agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pabeigta tīrīšana un dezinfekcija saskaņā ar 15. pantu |
X |
X |
(1) Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.
IX PIELIKUMS
AIZSARDZĪBAS ZONĀ IEGŪTAS SVAIGAS GAĻAS MARĶĒŠANA
(kā minēts šīs regulas 33. un 49. pantā)
1. |
Tādas svaigas gaļas marķējumam, kas iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā, un kas nav paredzēta citai dalībvalstij uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamata, jāatbilst šādām prasībām:
|
2. |
Tādas svaigas gaļas marķējumu, kas paredzēta apstrādei pārstrādes iekārtā uz 33. panta 2. punkta a) apakšpunkta pamata, veido vai nu:
|
X PIELIKUMS
AIZSARDZĪBAS ZONAI PIEMĒROJAMO PASĀKUMU ILGUMS
(kā minēts šīs regulas 39. pantā)
A kategorijas slimības |
Aizsardzības zonai piemērojamo pasākumu minimālā perioda ilgums (39. panta 1. punkts) |
Aizsardzības zonai piemērojamo uzraudzības pasākumu papildu perioda ilgums (39. panta 3. punkts) |
Mutes un nagu sērga |
15 dienas |
15 dienas |
Govju mēra vīrusa infekcija |
21 diena |
9 dienas |
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
30 dienas |
15 dienas |
Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija |
28 dienas |
17 dienas |
Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) |
45 dienas |
Nepiemēro |
Aitu bakas un kazu bakas |
21 diena |
9 dienas |
Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija |
21 diena |
9 dienas |
Kazu kontagiozā pleiropneimonija |
45 dienas |
Nepiemēro |
Āfrikas zirgu mēris |
12 mēneši |
Nepiemēro |
Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši) |
6 mēneši |
Nepiemēro |
Klasiskais cūku mēris |
15 dienas |
15 dienas |
Āfrikas cūku mēris |
15 dienas |
15 dienas |
Augsti patogēniskā putnu gripa |
21 diena |
9 dienas |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija |
21 diena |
9 dienas |
XI PIELIKUMS
UZRAUDZĪBAS ZONAI PIEMĒROJAMO PASĀKUMU ILGUMS
(kā minēts šīs regulas 55. un 56. pantā)
A kategorijas slimības |
Uzraudzības zonai piemērojamo pasākumu minimālā perioda ilgums |
Mutes un nagu sērga |
30 dienas |
Govju mēra vīrusa infekcija |
30 dienas |
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
45 dienas |
Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija |
45 dienas |
Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) |
45 dienas |
Aitu bakas un kazu bakas |
30 dienas |
Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija |
30 dienas |
Kazu kontagiozā pleiropneimonija |
45 dienas |
Āfrikas zirgu mēris |
12 mēneši |
Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši) |
Nepiemēro |
Klasiskais cūku mēris |
30 dienas |
Āfrikas cūku mēris |
30 dienas |
Augsti patogēniskā putnu gripa |
30 dienas |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija |
30 dienas |
XII PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN DIAGNOSTIKAS METODES ATTIECĪBĀ UZ A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM ŪDENSDZĪVNIEKIEM
1. |
Attiecībā uz klīnisko izmeklējumu un paraugu vākšanu piemēro šādas procedūras:
|
2. |
Paraugi jāizmeklē laboratorijā, izmantojot Eiropas Savienības references laboratorijas apstiprinātās diagnostikas metodes un procedūras attiecībā uz attiecīgo slimību. |
XIII PIELIKUMS
SKARTO AKVAKULTŪRAS OBJEKTU MINIMĀLIE NEIZMANTOŠANAS PERIODI
Neizmantošanas periodi, kas paredzēti šīs regulas 81. pantā, un sinhronās neizmantošanas periodi, kas paredzēti 96. panta 4. un 5. punktā
A kategorijas slimība |
Skartā objekta minimālais neizmantošanas periods |
Vienā un tajā pašā aizsardzības zonā esošo skarto objektu minimālais sinhronās neizmantošanas periods |
Papildprasības |
Mikrocytos mackini infekcija |
6 mēneši |
4 nedēļas |
Jāiekļauj gada aukstākais periods |
Perkinsus marinus infekcija |
6 mēneši |
4 nedēļas |
Jāiekļauj gada siltākais periods |
Tauras sindroma vīrusa infekcija |
6 nedēļas |
4 nedēļas |
Jāiekļauj gada siltākais periods |
Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija |
6 nedēļas |
3 nedēļas |
Jāiekļauj gada siltākais periods |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze |
8 nedēļas |
4 nedēļas |
Jāiekļauj gada siltākais periods |
XIV PIELIKUMS
KRITĒRIJI IEROBEŽOJUMU ZONU NOTEIKŠANAI ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM
1. |
Ierobežojumu zonas, kā minēts 85. pantā, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:
|
2. |
Attiecībā uz tādu A kategorijas slimību aizsardzības un uzraudzības zonu ģeogrāfisko robežu noteikšanu, kas skar gliemjus un vēžveidīgos, piemēro šādas minimālās prasības:
|
3. |
Attiecībā uz tādu A kategorijas slimību aizsardzības un uzraudzības zonu ģeogrāfisko robežu noteikšanu, kas skar zivis, jāpiemēro šādas minimālās prasības:
|
XV PIELIKUMS
UZRAUDZĪBAS SHĒMA UN KONTROLES PASĀKUMU ILGUMS UZRAUDZĪBAS ZONĀ ATTIECĪBĀ UZ AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM
(kā minēts šīs regulas 98. un 101. pantā)
1. Uzraudzības shēma
Uzraudzības zonā esošajos objektos un akvakultūras objektu grupās, kur tiek turētas sarakstā norādītās sugas, jāīsteno uzraudzība, kā paredzēts 98. pantā, lai veiktu kontrolpārbaudi uz inficēšanos ar attiecīgo A kategorijas slimību. Uzraudzībā jāietver veselības apmeklējumi, arī paraugu ņemšana no audzēšanas vienībām. Minētie apmeklējumi jāveic kompetentajai iestādei saskaņā ar 1. un 2. tabulu.
Kritēriji, kas izklāstīti XII pielikuma 1. punktā, attiecas uz paraugu ņemšanu atkarībā no sugas.
1. tabula
Uzraudzības shēma, kas ietver veselības apmeklējumus un paraugu ņemšanu objektos un objektu grupās attiecībā uz ūdensdzīvnieku A kategorijas slimībām, izņemot epizootisko hematopoētisko nekrozi
A kategorijas slimība |
Veselības apmeklējumu skaits gadā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
Dzīvnieku skaits paraugā |
Gada periods paraugu ņemšanai |
Dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, uzturēšanās periods objektā |
Mikrocytos mackini infekcija |
1 |
1 |
150 |
Kad ir zināms, ka infekcijas prevalence ir maksimāla, vai no aprīļa līdz maijam, pēc 3–4 mēnešu perioda, kad jūras temperatūra ir zemāka par 10 °C |
4 mēneši |
Perkinsus marinus infekcija |
1 |
1 |
150 |
Kad ir zināms, ka infekcijas prevalence ir maksimāla, vai septembrī, oktobrī vai novembrī |
4 mēneši |
Tauras sindroma vīrusa infekcija |
2 |
2 |
150 |
Gada periodā, kad ūdens temperatūrai ir varbūtīgi sasniegt gada augstāko līmeni |
2 mēneši |
Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija |
2 |
2 |
150 |
Gada periodā, kad ūdens temperatūrai ir varbūtīgi sasniegt gada augstāko līmeni |
2 mēneši |
2. tabula
Specifiska uzraudzības shēma, kas ietver veselības apmeklējumus un paraugu ņemšanu objektos attiecībā uz ūdensdzīvnieku epizootisko hematopoētisko nekrozi (EHN) (1)
Objekta veids |
Veselības inspekciju skaits gadā (divos gados) |
Paraugu ņemšanu skaits gadā (divos gados) |
Zivju skaits paraugā |
|||
Augošo zivju skaits |
Vaislas zivju skaits (2) |
|||||
|
2 |
2 |
150 (pirmā un otrā inspekcija) |
150 (pirmā vai otrā inspekcija) |
||
|
2 |
1 |
0 |
150 (2) (pirmā vai otrā inspekcija) |
||
|
2 |
2 |
150 (pirmā un otrā inspekcija) |
0 |
||
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10 |
2. Kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā
A kategorijas slimība |
Minimālie uzraudzības periodi |
Mikrocytos mackini infekcija |
3 gadi |
Perkinsus marinus infekcija |
3 gadi |
Tauras sindroma vīrusa infekcija |
2 gadi |
Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija |
2 gadi |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze |
2 gadi |
Kad uzraudzības periods ir beidzies un nav konstatēta jauna inficēšanās ar attiecīgo A kategorijas slimību, uzraudzības zonā paredzētie pasākumi ir jāatceļ, kā paredzēts šīs regulas 101. pantā.
(1) Zivju paraugu ņemšana laboratorisku izmeklējumu vajadzībām jāveic tikai tad, kad ūdens temperatūra ir no 11 līdz 20 °C. Prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības inspekcijām. Objektos, kur ūdens temperatūra gada laikā nesasniedz 11 °C, paraugu ņemšana un veselības apmeklējumi jāveic, kad ūdens temperatūra ir visaugstākajā līmenī.
(2) Paraugos no vaislas zivīm nav jāietver dzimumdziedzeru šķidrumi, pieņi vai ikri, jo nav pierādījumu, ka EHN izraisa reproduktīvās sistēmas infekciju.
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/140 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/688
(2019. gada 17. decembris),
ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punkta otro daļu, 125. panta 2. punktu, 131. panta 1. punktu, 132. panta 2. punktu, 135. pantu, 136. panta 2. punktu, 137. panta 2. punktu, 140. pantu, 144. panta 1. punktu, 146. panta 1. punktu, 147. pantu, 149. panta 4. punktu, 154. panta 1. punktu, 156. panta 1. punktu, 160. pantu, 162. panta 3. un 4. punktu, 163. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktu un 164. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti profilakses un kontroles noteikumi attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. IV daļas I sadaļas 3.–5. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz turētu un savvaļas sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā. Regula arī piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt šādus noteikumus, lai nodrošinātu netraucētu darbību jaunajam tiesiskajam regulējumam, kas tiek iedibināts ar Regulu (ES) 2016/429. |
(2) |
Ar šo regulu noteiktie noteikumi un riska mazināšanas pasākumi ir vajadzīgi, lai papildinātu Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 3.–5. nodaļā noteiktās dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē turētu un savvaļas sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, tā nodrošinot, ka minētās preces nerada būtisku risku, ka varētu izplatīties sarakstā norādītās slimības, kuras minētas ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 (2) grozītās Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā un II pielikumā un kuras ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (3) iedalītas kategorijās saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Regulas (ES) 2016/429 mērķis ir nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku (salīdzinājumā ar iepriekšējo, kas bija spēkā pirms jaunā pieņemšanas) tiesisko regulējumu, vienlaikus garantējot, ka dzīvnieku veselības prasību izstrāde tiek vairāk balstīta uz risku un tiek uzlabota sagatavotība, profilakse un kontrole attiecībā uz dzīvnieku slimībām. Tās mērķis ir arī apkopot noteikumus par dzīvnieku slimībām vienā tiesību aktā, nevis saglabāt tos izkliedētus daudzos dažādos tiesību aktos. Šajā regulā paredzētie noteikumi par noteiktiem reproduktīvajiem produktiem, proti, inkubējamām olām, arī atbilst šādai pieejai. Noteikumu saturs ir saistīts pēc būtības, jo tie tiks piemēroti visiem operatoriem, kas pārvieto turētus vai savvaļas sauszemes dzīvniekus vai inkubējamas olas. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no dublēšanās, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm. |
(3) |
Ar Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 grozītās Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā un II pielikumā noteikts tādu dzīvnieku slimību saraksts, attiecībā uz kurām Savienības iesaiste ir īpaši būtiska, bet ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 slimības iedalītas kategorijās atkarībā no konkrētiem pasākumiem, kas tām piemērojami, un sarakstā iekļautas dzīvnieku sugas, kurām šie noteikumi būtu piemērojami. Tiek uzskatīts, ka D kategorijas slimības rada ievērojamu izplatīšanās risku, kad dzīvnieki tiek pārvietoti starp dalībvalstīm. |
(4) |
Attiecībā uz B un C kategorijas slimību izskaušanu eksistē slimību izskaušanas programmas. Šādu programmu izstrādes noteikumi ir paredzēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (4). Šādas izskaušanas programmas atkarībā no konkrētās slimības attiecas uz objektu, zonu vai dalībvalsti, un nepieciešamie pasākumi ietver noteiktas dzīvnieku veselības garantijas dzīvnieku pārvietošanai. Iepriekš minētajā deleģētajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi, saskaņā ar kuriem pēc attiecīgās izskaušanas programmas sekmīgas pabeigšanas dalībvalstis un zonas atzīst par brīvām no slimībām. Tādēļ šajā regulā arī būtu jāparedz šādas dzīvnieku veselības garantijas attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai zonām, kurās īsteno izskaušanas programmas vai kurām ir atzīts statuss “brīva no slimības”. |
(5) |
Lai mazinātu slimību izplatīšanās risku starp dalībvalstīm, ar šo regulu vajadzētu noteikt dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz iepriekš 3. un 4. apsvērumā minētajām slimībām, dzīvnieku sugām, kas attiecībā uz konkrēto slimību norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 sarakstā, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”. Būtu jāņem vērā attiecīgie standarti, kas rekomendēti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā. |
(6) |
Regulas (ES) 2016/429 125. pantā ir noteikti nepieciešamie slimību profilakses pasākumi saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu un Komisija ir pilnvarota noteikt papildprasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinficēšanu, kā arī biodrošības pasākumus, ar ko mazināt potenciālos riskus, kuri rodas, Savienībā veicot dzīvnieku pārvadāšanas darbības. Tādēļ šajā regulā vajadzētu noteikt sīkāk izstrādātus noteikumus par konstrukcijas prasībām transportlīdzekļiem un konteineriem, detalizētākas biodrošības prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanas darbībām, kā arī paredzēt dažus atbrīvojumus. Līdzīgi noteikumi attiecas arī uz operatoriem, kas veic noteiktu reproduktīvo produktu, konkrētāk, mājputnu un nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvadājumus, un šādi noteikumi, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/429 157. panta 3. punktu, būtu jāparedz arī šajā regulā. |
(7) |
Noteikumos, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 (proti, Padomes Direktīvā 64/432/EEK (5), 91/68/EEK (6), 2009/156/EK (7) un 2009/158/EK (8) attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, mājputnu un inkubējamu olu pārvadāšanas darbībām) bija noteiktas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinfekciju un biodrošības pasākumi, ar ko mazina potenciālos riskus, kuri rodas, veicot noteiktas dzīvnieku pārvadāšanas darbības. Ir izrādījies, ka minētās prasības sekmīgi novērš dzīvnieku slimību izplatīšanās risku Savienībā, kāds rodas, veicot pārvadāšanas darbības. Tādēļ būtu lietderīgi saglabāt minēto prasību galveno būtību, pielāgojot tās visu turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanas darbībām. |
(8) |
Regulas (ES) 2016/429 132. panta 2. punkts prasa, lai Komisija nosaka maksimālo termiņu, kura laikā kautuves operatoram, kas no citas dalībvalsts saņem nokaušanai paredzētus turētus nagaiņus un mājputnus, jānodrošina šo dzīvnieku nokaušana. Tādēļ šāds maksimālais termiņš, kura laikā dzīvnieki jānokauj, lai nodrošinātu, ka to veselības statuss neapdraud citu galamērķa vietā esošu dzīvnieku veselības statusu, būtu jānosaka ar šo regulu. Regula (ES) 2016/429 arī paredz noteikumus attiecībā uz tādu sūtījumu pārvietošanu, kuros ir pret infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju uzņēmīgi nagaiņi; šai slimībai ir īpašs izplatīšanās risks tāpēc, ka slimību pārnēsā vektori. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka daži īpaši noteikumi par šādu dzīvnieku nokaušanu. |
(9) |
Kas attiecas uz turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, Regulas (ES) 2016/429 131. panta 1. punkts Komisiju pilnvaro noteikt noteikumus attiecībā uz uzturēšanās periodiem un laikposmu, kas nepieciešams, lai pirms pārvietošanas objektā ierobežotu turētu nagaiņu vai mājputnu ievešanu, kā arī dzīvnieku veselības papildprasībām, ar ko mazina risku attiecībā uz minētās regulas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka atbilstoši pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu dzīvnieku veselību un novērstu slimību izplatīšanos, pārvietojot nagaiņus, mājputnus un nebrīvē turētus putnus. Izstrādājot šos pasākumus, būtu jāņem vērā noteikumi, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas. Šādi noteikumi attiecībā uz nagaiņiem, mājputniem un nebrīvē turētiem putniem bija noteikti Direktīvā 64/432/EEK, 91/68/EEK un 2009/158/EK, Direktīvā 2009/156/EK un daļēji – Padomes Direktīvā 92/65/EEK (9). Attiecīgā gadījumā ar minētajiem noteikumiem būtu jāievieš jaunas vai atšķirīgas prasības, jo īpaši, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes atziņas un standartus vai slimību sarakstu, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā un Deleģētajā regulā (ES) 2018/1629, kā arī slimību iedalījumu kategorijās saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882. |
(10) |
Pēc analoģijas Komisija ar Regulas (ES) 2016/429 160. panta 2. punktu un 164. panta 2. punktu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu reproduktīvo produktu, t. i., inkubējamu olu, pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz arī šādi noteikumi. |
(11) |
Pamatscenārija gadījumā sauszemes dzīvnieki uz citu dalībvalsti būtu jāpārvieto no izcelsmes objekta tieši uz galamērķa vietu attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētā, šo pārvietošanu var pārtraukt, un dzīvnieki var tikt pakļauti savākšanas operācijām. Savākšanas operācijas rada īpašu risku dzīvnieku slimību izplatībai. Regulas (ES) 2016/429 135. pants prasa, lai Komisija pieņem deleģētos aktus, ar ko paredz noteikumus, kuri papildina minētās regulas 133. un 134. panta noteikumus attiecībā uz turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām, ja šie dzīvnieki tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti. Tādēļ šādas prasības būtu jānosaka ar šo regulu. |
(12) |
Atbilstoši noteikumiem, kas ir piemērojami pirms Regulas (ES) 2016/429 stāšanās spēkā un noteikti Direktīvā 64/432/EEK, 91/68/EEK un 2009/156/EK, daži nagaiņu sūtījumi netika pārvietoti tieši no izcelsmes objekta uz galamērķa objektu. Tirgotāji un savākšanas un šķirošanas centri dzīvniekus, kuri bija ievesti kā sūtījumi no dažādiem objektiem, pirms nosūtīšanas uz to attiecīgajiem galamērķiem grupēja pēc vienāda veselības statusa. Ir izrādījies, ka minētajās direktīvās paredzētie noteikumi sekmīgi novērš pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā. Attiecīgi šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un jaunākās zinātniskās zināšanas. Būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2016/429 133. pants, kas paredz, ka operatori, veicot turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošanu no izcelsmes dalībvalsts uz citu dalībvalsti, drīkst veikt ne vairāk kā trīs savākšanas operācijas. |
(13) |
Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 140. panta b) punktu attiecībā uz nagaiņiem, kas piedalās izstādēs un sporta, kultūras un līdzīgos pasākumos, būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem par savākšanas operācijām, jo izmantotie alternatīvie riska mazināšanas pasākumi samazina risku, ko šīs darbības rada attiecībā uz sarakstā norādīto slimību izplatīšanos. Šādas atkāpes ir noteiktas ar šo regulu. |
(14) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 136. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota noteikt sīki izstrādātus noteikumus noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku (izņemot nagaiņus un mājputnus) pārvietošanai starp dalībvalstīm. |
(15) |
Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku, tai skaitā primātu, nebrīvē turētu putnu, medus bišu, kameņu, suņu, kaķu un mājas sesku pārvadāšanu starp dalībvalstīm bija noteikti Direktīvā 92/65/EEK. Ir izrādījies, ka šie noteikumi sekmīgi mazina sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku starp dalībvalstīm. Tāpēc šajā regulā būtu jāsaglabā šo noteikumu galvenā būtība, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto praktisko pieredzi. Turklāt ar šo regulu būtu jāparedz atkāpju iespējas gadījumos, kad tiek veikti alternatīvi riska mazināšanas pasākumi. |
(16) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 3. panta 5. punktu Komisija ir pilnvarota noteikt noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētās regulas IV daļu pareizi piemēro attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana. Tādēļ ar šo regulu būtu jāparedz šādi konkrēti noteikumi. |
(17) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir uzskaitītas gaļēdāju sugas, kas rada ievērojamu Echinococcus multilocularis un trakumsērgas vīrusa izplatīšanās risku, pārvietojot tās no vienas dalībvalsts uz citu. Tāpēc attiecībā uz citiem gaļēdājiem būtu jāparedz dzīvnieku veselības papildprasības, lai mazinātu minēto slimību izplatīšanās risku starp dalībvalstīm. |
(18) |
Regulas (ES) 2016/429 137. panta 2. punkts prasa, lai Komisija papildus minētās regulas 137. panta 1. punkta noteikumiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz norobežotiem objektiem, kā arī attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz šādiem norobežotiem objektiem gadījumos, kad tiek veikti riska mazināšanas pasākumi, kuri garantē, ka šāda pārvietošana norobežotajā objektā un apkārtējos objektos nerada būtisku risku turētu sauszemes dzīvnieku veselībai. |
(19) |
Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par apstiprinātās iestādēs, institūtos un centros turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu bija noteikti ar Direktīvu (EK) 92/65/EEK. Regulas (ES) 2016/429 95. un 137. pantā definēts jēdziens “norobežots objekts”, kas ir līdzvērtīgs Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā definētajam jēdzienam “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs”. Tāpēc bijušo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto praktisko pieredzi. Jāņem vērā arī attiecīgie standarti, kas attiecībā uz primātiem rekomendēti OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā. |
(20) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 138. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota noteikt noteikumus par to, kā galamērķa vietas kompetentā iestāde piešķir atkāpes, papildinot minētās regulas 138. panta 1. un 2. punkta noteikumus par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu zinātniskiem mērķiem. Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Direktīva 92/65/EEK noteica, ka suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kurus zinātniskos nolūkos pārvieto uz citu dalībvalsti, nav jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu, un suņiem nav jābūt apstrādātiem pret Echinococcus multilocularis invāziju, ja šos dzīvniekus paredzēts pārvietot uz apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe. |
(21) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 140. panta a) punktu Komisija ir pilnvarota noteikt īpašas prasības, ar kurām papildina minētās regulas 126.–136. pantā paredzētos noteikumus par tādu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kas paredzēti cirkiem, izstādēm un sporta pasākumiem. |
(22) |
Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par tādu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kas tiek turēti cirku un dzīvnieku priekšnesumu vajadzībām, uz Direktīvas 92/65/EEK pamata bija noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1739/2005 (10), kuru no 2021. gada 21. aprīļa atceļ ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 (11). Ņemot vērā to, ka patlaban šādus dzīvniekus, kas kopā ar cirku vai dzīvnieku priekšnesumu, kuram tie pieder, pārvietojas uz citām dalībvalstīm, var pārvietot bez veterinārā pavadsertifikāta, šajā regulā iespēja veikt šādu pārvietošanu pa Savienības teritoriju būtu jāsaglabā. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz ceļojošos cirkos vai dzīvnieku priekšnesumos turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm un paredzēt atkāpi no Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētajām dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām. |
(23) |
Pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas Savienības noteikumi par nebrīvē turētu putnu pārvietošanu uz izstādēm citā dalībvalstī bija paredzēti Direktīvā 92/65/EEK un citos tiesību aktos. |
(24) |
Lai novērstu sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku saistībā ar nebrīvē turētu putnu pārvietošanu starp dalībvalstīm, šajā regulā ir lietderīgi saglabāt Savienības noteikumus par tādu nebrīvē turētu putnu pārvietošanu, kurus paredzēts vest uz izstādi citā dalībvalstī. Turklāt šajā regulā būtu arī jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz piekūnveidīgo kārtas putniem, kuri piedalās medību izstādēs citās dalībvalstīs, un attiecībā uz pasta baložiem, kurus paredzēts pārvietot uz sporta pasākumiem citās dalībvalstīs. |
(25) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 144. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota piešķirt atkāpes no minētās regulas 143. panta 1. punktā paredzētajām dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm. |
(26) |
Patlaban saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK noteikumiem reģistrētus zirgu sugas dzīvniekus starp dalībvalstīm, kuras uz savstarpēja pamata ir ieviesušas alternatīvu kontroles sistēmu, kas nodrošina attiecīgas veterinārajā sertifikātā noteiktajām garantijām līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas, var pārvietot bez veterinārā pavadsertifikāta. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe. Tomēr būtu jāiedibina īpaši šādu dzīvnieku pārvietošanas nosacījumi, tai skaitā jāpieprasa galamērķa dalībvalsts piekrišana. |
(27) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 144. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota noteikt dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku (izņemot nagaiņus, mājputnus un dzīvniekus, kurus paredzēts pārvietot uz norobežotiem objektiem) pārvietošanu uz citām dalībvalstīm gadījumos, kad veterinārais sertifikāts tiek pieprasīts, lai nodrošinātu, ka attiecīgā pārvietošana notiek saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 124.–142. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām. Tādēļ ar šo regulu būtu jāiedibina prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu, lai uz citām dalībvalstīm varētu pārvietot nebrīvē turētu putnu, medus bišu, kameņu (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem), primātu, suņu, kaķu, mājas sesku un citu gaļēdāju sūtījumus. |
(28) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 164. panta 2. punktu Komisija ir arī pilnvarota noteikt dzīvnieku veselības sertifikācijas un paziņošanas prasības attiecībā uz tādu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi un mājputnu reproduktīvie produkti, pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu, lai uz citām dalībvalstīm varētu pārvietot nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu sūtījumus. |
(29) |
Gaļēdāju (izņemot suņus, kaķus un mājas seskus) pārvietošana uz citām dalībvalstīm būtu jāatļauj arī gadījumos, kad izcelsmes dalībvalstī nav atļauta šo gaļēdāju vakcinācija pret trakumsērgu un tā tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (12) 10. panta 1. punktu, kas paredz zāļu lietošanu, kuru neaptver tirdzniecības atļaujas nosacījumi. |
(30) |
Regulas (ES) 2016/429 146. panta 1. punkts prasa, lai Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus un papildu informāciju attiecībā uz veterināro sertifikātu saturu dažādām turētu sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām un attiecībā uz specifiskiem pārvietošanas veidiem. Regulas (ES) 2016/429 162. panta 3. punkts prasa, lai Komisija pieņem deleģētos aktus par informāciju, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā attiecībā uz inkubējamu olu pārvietošanu starp dalībvalstīm, ņemot vērā saskaņā ar 162. panta 1. punktu minētajā veterinārajā sertifikātā obligāti iekļaujamo informāciju. Tādēļ ir jānosaka saturs sertifikātiem, kam jābūt līdzi turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumiem, ja šos sūtījumus pārvieto uz citu dalībvalsti. |
(31) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 147. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par īpašiem pasākumiem, ar kuriem atkāpjas vai papildina operatoru pienākumu nodrošināt, ka attiecībā uz specifiskiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas veidiem dzīvniekiem ir līdzi veterinārais sertifikāts. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu attiecībā uz nagaiņu un mājputnu pārvietošanu caur objektiem, kas veic Regulas (ES) 2016/429 133. pantā paredzētās savākšanas operācijas pirms to galamērķa sasniegšanas. |
(32) |
Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku veselības prasības par pārvietošanu Savienībā tiek izpildītas arī attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri sertificēti eksportam uz trešo valsti un kurus uz Savienības ārējo robežu transportē caur citu dalībvalsti, operatoriem būtu jānodrošina, ka šādu dzīvnieku sūtījumiem ir pievienoti veterinārie sertifikāti, kas sniedz vismaz tikpat stingrus apliecinājumus, kā tie, kas attiecībā uz nokaušanai paredzētu turētu nagaiņu vai mājputnu pārvietošanu tiek prasīti dalībvalstī, kurā atrodas izvešanas vieta. |
(33) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 149. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par dokumentu, identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm un pārbaudēm, kas oficiālajam veterinārārstam jāveic attiecībā uz dažādām turētu sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku veselības prasībām. Tādēļ, ņemot vērā šīs regulas tvērumu, kurā ietilpst arī inkubējamas olas, minētos noteikumus vajadzētu pieņemt ar šo regulu, iedibinot šim nolūkam vajadzīgos noteikumus, tai skaitā – nosakot termiņus, kādos jāveic šādas kontrolpārbaudes un pārbaudes; termiņus, kas jāievēro oficiālajam veterinārārstam attiecībā uz veterināro sertifikātu izdošanu pirms turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumu pārvietošanas; kā arī veterināro sertifikātu derīguma termiņu un nosacījumus šā termiņa pagarināšanai. |
(34) |
Regulas (ES) 2016/429 152., 153. un 163. pants prasa, lai operatori savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti un sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai attiecīgā kompetentā iestāde par turēto sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu pārvietošanu varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi par prasībām attiecībā uz operatoru pienākumu veikt iepriekšēju paziņošanu, par informāciju, kas vajadzīga šādas pārvietošanas paziņošanai un par ārkārtas procedūrām attiecībā uz šādiem paziņojumiem. |
(35) |
Regulas (ES) 2016/429 153. panta 2. un 4. punktā, 154. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 163. panta 2. punktā paredzēts, ka paziņošanai par turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumu paredzēto pārvietošanu uz citām dalībvalstīm jāizmanto sistēma TRACES. TRACES ir integrēta datorizēta veterinārā sistēma, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (13) un 2004/292/EK (14). Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (15) 131. pantā paredzēts izveidot informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kurā tiks iekļautas arī TRACES funkcijas, šajā regulā TRACES vietā būtu jāatsaucas uz IMSOC. |
(36) |
Regulas (ES) 2016/429 155. pantā paredzēti nosacījumi savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai no vienas dalībvalsts biotopa uz biotopu vai objektu citā dalībvalstī. Ar šo regulu būtu jānosaka dzīvnieku veselības, sertifikācijas un paziņošanas prasības attiecībā uz šādu pārvietošanu saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/429 156. panta 1. punktā. |
(37) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus par tādu dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli, kuras ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem un noteiktas 5. panta 1. punktā, saistībā ar turētu sauszemes dzīvnieku, savvaļas sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro:
a) |
turētiem un savvaļas sauszemes dzīvniekiem un inkubējamām olām; |
b) |
objektiem, kuros šādus dzīvniekus un inkubējamas olas tur vai kuros veic to savākšanas operācijas; |
c) |
operatoriem, kas tur šādus dzīvniekus un inkubējamas olas; |
d) |
operatoriem, kas pārvadā sauszemes dzīvniekus un inkubējamas olas; |
e) |
dalībvalstu kompetentajām iestādēm. |
2. Regulas II daļu turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanai piemēro tikai tad, ja pārvietošana notiek starp dalībvalstīm, izņemot 4.–6. pantu un 63. pantu, kuri attiecas arī uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu vienas dalībvalsts teritorijā.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“transportlīdzeklis” ir ceļa vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis un gaisa kuģis; |
2) |
“konteiners” ir jebkurš sprosts, kaste, tvertne vai cita pietiekami izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku vai olu pārvadāšanai; |
3) |
“vidiski izolēts audzēšanas objekts” ir objekts, kura konstrukcija apvienojumā ar stingriem biodrošības pasākumiem nodrošina, ka dzīvnieku audzēšana ir faktiski izolēta no saistītās infrastruktūras un no vides; |
4) |
“liellops” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
5) |
“no [slimības] brīvs objekts” ir objekts, kam statuss “brīvs no slimības” piešķirts saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689; |
6) |
“statuss “brīvs no [slimības]” ” nozīmē, ka dalībvalsts vai tās zonas statusu “brīvs no slimības” saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 36. pantu ir apstiprinājusi Komisija; |
7) |
“nav ziņots par [slimību]” nozīmē, ka attiecībā ne uz vienu objektā turētu attiecīgas sugas dzīvnieku vai dzīvnieku grupu nav bijis par apstiprinātu klasificēta attiecīgās slimības gadījuma, kā arī ir izslēgtas jebkādas aizdomas par minēto slimību; |
8) |
“nokaušanai paredzēti [dzīvnieki]” ir turēti sauszemes dzīvnieki, ko tieši vai pēc savākšanas operācijas transportē uz kautuvi; |
9) |
“apstiprināts karantīnas objekts” ir objekts, kam piešķirts apstiprinājums saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 14. pantu; |
10) |
“apstiprināta izskaušanas programma” ir dalībvalstī vai tās zonā īstenota slimības izskaušanas programma, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu apstiprinājusi Komisija; |
11) |
“aita” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
12) |
“kaza” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
13) |
“cūka” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Suidae dzimtas sugām; |
14) |
“zirgs” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
15) |
“kamielis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Camelidae dzimtas sugām; |
16) |
“briedis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Cervidae dzimtas sugām; |
17) |
“citi turēti nagaiņi” ir turēti nagaiņi, kas nav liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi, kamieļi un brieži; |
18) |
“pret vektoriem aizsargāts objekts” ir daļa no objekta infrastruktūras vai visa objekta infrastruktūra, kas ar piemērotiem fiziskiem un pārvaldības līdzekļiem aizsargāta pret Culicoides uzbrukumiem un kam statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts” piešķīrusi kompetentā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 44. pantu; |
19) |
“vektorbrīvs periods” ir periods, kura laikā kādā definētā apgabalā nav aktīvi Culicoides, un šāds periods noteikts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļu; |
20) |
“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai; |
21) |
“produktīvie mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kurus audzē gaļas, pārtikas olu vai citu produktu ražošanai vai medījamo putnu krājumu atjaunošanai; |
22) |
“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu mājputnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa; |
23) |
“diennakti vecs cālis” ir jebkurš mājputns, kas jaunāks par 72 stundām; |
24) |
“noteiktas bezpatogēnu olas” ir inkubējamas olas, kas iegūtas no tādām vistu saimēm, kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā (16), ir brīvas no noteiktiem patogēniem, un olas paredzētas tikai diagnostikai, izpētei vai lietošanai farmācijā; |
25) |
“reģistrēts zirgu sugas dzīvnieks” ir:
|
26) |
“primāts” ir dzīvnieks, kas pieder pie primātu kārtas, izņemot cilvēku; |
27) |
“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera; |
28) |
“kamene” ir dzīvnieks, kas pieder pie Bombus ģints sugām; |
29) |
“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus; |
30) |
“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris; |
31) |
“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo; |
32) |
“citi gaļēdāji” ir dzīvnieki, kas pieder pie kārtas Carnivora, izņemot suņus, kaķus un mājas seskus; |
33) |
“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi un kuram paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm; |
34) |
“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa; |
35) |
“pasta balodis” ir jebkurš balodis, kuru no baložu mājas transportē vai paredz transportēt uz citu dalībvalsti, kur to paredzēts palaist vaļā, lai tas varētu atlidot atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti. |
II DAĻA
TURĒTU SAUSZEMES DZĪVNIEKU UN INKUBĒJAMU OLU PĀRVIETOŠANA SAVIENĪBĀ
1. NODAĻA
Vispārīgas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā
4. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem
Attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku vai inkubējamu olu pārvadāšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem, bet izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti 6. pantā minēto sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai, operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka:
a) |
tie ir konstruēti tā, lai:
|
b) |
tie pēc katras dzīvnieku, inkubējamu olu vai jebkura cita priekšmeta, kas varētu radīt dzīvnieku veselības risku, pārvadāšanas pēc iespējas drīz tiek tīrīti un dezinficēti un, ja nepieciešams, tīrīti un dezinficēti no jauna, un vienmēr pirms jaunu dzīvnieku vai inkubējamu olu iekraušanas transportlīdzekļi tiek izžāvēti vai tiem ļauj izžūt. |
5. pants
Prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu transportēšanas konteineriem
1. Attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanas konteineriem, bet izņemot 6. pantā minēto sauszemes dzīvnieku pārvadāšanas konteinerus, operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka:
a) |
tie atbilst 4. panta a) punkta prasībām; |
b) |
tajos ir tikai vienas sugas, kategorijas, tipa un vienāda veselības statusa dzīvnieki vai inkubējamas olas; |
c) |
tie ir:
|
2. Mājputnu un inkubējamu olu gadījumā operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka uz konteineriem, kuros transportlīdzeklī tiek pārvadāti turēti mājputni un inkubējamas olas, ir šādas norādes:
a) |
attiecībā uz diennakti veciem cāļiem un inkubējamām olām:
|
b) |
attiecībā uz vaislas mājputniem un produktīvajiem mājputniem – izcelsmes objekta apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs. |
3. Attiecībā uz medus bišu mātēm, kuras transportē saskaņā ar 49. pantā paredzēto atkāpi, operatori (ieskaitot pārvadātājus) nodrošina, ka uzreiz pēc oficiālā veterinārārsta veiktās vizuālās apskates, kas vajadzīga veselības sertificēšanas nolūkā, konteinerus vai visu sūtījumu pārklāj ar smalku linumu, kura acu izmērs nepārsniedz 2 mm.
4. Attiecībā uz kamenēm, kuras nāk no vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem, operatori (ieskaitot pārvadātājus) pārvadāšanas laikā nodrošina to izolēšanu atsevišķās epidemioloģiskajās vienībās, katru saimi ievietojot slēgtā konteinerā, kurš ir vai nu jauns, vai pirms lietošanas iztīrīts un dezinficēts.
6. pants
Atbrīvojumi no prasībām attiecībā uz transportlīdzekļiem un konteineriem, kuros pārvadā turētus sauszemes dzīvniekus un inkubējamas olas
1. Regulas 4. un 5. pantā noteiktās prasības nepiemēro, transportējot šādus dzīvniekus:
a) |
sauszemes dzīvniekus, kuri tiek turēti ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu vajadzībām; |
b) |
Regulas (ES) 2016/429 I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, ja tos nekomerciālos nolūkos pārvadā lielākā skaitā, nekā atļauts saskaņā ar minētās regulas 246. panta 1. un 2. punktu; |
c) |
Regulas (ES) 2016/429 I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, ja tos nekomerciālos nolūkos pārvadā lielākā skaitā, nekā attiecībā uz šīm sugām atļauts, un ja noteikumi par maksimālo atļauto attiecīgās sugas lolojumdzīvnieku skaitu pieņemti saskaņā ar 246. panta 3. punktu. |
2. Regulas 4. panta b) punkta un 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta prasības nepiemēro attiecībā uz zirgu pārvadājumiem vienas dalībvalsts teritorijā, izņemot gadījumus, kad tie ir paredzēti nokaušanai.
3. Kompetentā iestāde var lemt par 4. panta b) punkta prasību nepiemērošanu, ja pārvadāšana notiek:
a) |
viena objekta teritorijā ar nosacījumu, ka:
vai |
b) |
starp vienā dalībvalstī esošiem objektiem ar nosacījumu, ka:
|
4. Regulas 4. pantā un 5. panta 1. un 2. punktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz medus bišu un kameņu pārvadājumiem.
7. pants
Prasības par vakcināciju pret A kategorijas slimībām attiecībā uz sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu uz citu dalībvalsti
Ja izcelsmes dalībvalsts sākusi vakcinēšanu pret kādu A kategorijas slimību, operatori sauszemes dzīvniekus un inkubējamas olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki un inkubējamās olas atbilst specifiskiem nosacījumiem, kuri attiecīgajai A kategorijas slimībai un saistībā ar šo slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 47. pantu.
8. pants
Maksimālais termiņš, kura laikā jānokauj turēti nagaiņi un mājputni, kas ievesti no citām dalībvalstīm
Kautuvju operatori nodrošina, ka no citas dalībvalsts saņemtus turētus nagaiņus un mājputnus nokauj vēlākais 72 stundu laikā pēc ievešanas kautuvē.
9. pants
Riska mazināšanas papildpasākumi, kas jāpilda kautuvju operatoriem
1. Kautuvju operatori nodrošina, ka attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuri ievesti no citas dalībvalsts, nokauj ne vēlāk kā 24 stundas pēc to ievešanas kautuvē, ja vien šie dzīvnieki neatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
a) |
attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; vai |
b) |
tie atbilst nosacījumiem, uz kuriem ir atsauce Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā un par kuriem panākta vienošanās ar galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi. |
2. Papildus 1. punkta prasībām, ja attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju sarakstā norādīto sugu dzīvniekus transportē caur citu dalībvalsti un neizpilda vismaz vienu no 32. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā vai 32. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kautuvju operatori nodrošina, ka šādus dzīvniekus nokauj ne vēlāk kā 24 stundas pēc to ievešanas kautuvē.
2. NODAĻA
Dzīvnieku veselības papildprasības turētu nagaiņu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
10. pants
Prasības turētu liellopu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
1. Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi ir uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem liellopiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā; |
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kas bez vakcinācijas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz liellopiem, kā arī ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
|
d) |
dzīvnieki nāk no objekta, kas ir brīvs no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas, un ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
|
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
f) |
dzīvnieki ir no objekta, ap kuru vismaz 150 km rādiusā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu turētu dzīvnieku inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu, kuri pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā; |
g) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
h) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie nāk no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
i) |
izņemot gadījumus, kad turētus liellopus pārvieto saskaņā ar 11. panta 4. punkta, 12. panta 4. punkta un 13. panta nosacījumiem, attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; |
j) |
attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi. |
2. Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem liellopiem, kas minēti 14. pantā.
11. pants
Papildprasības turētu liellopu pārvietošanai uz tādām citām dalībvalstīm vai to zonām, kurām attiecībā uz konkrētām slimībām ir statuss “brīva no slimības”
1. Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kam ir statuss “brīva no govju enzootiskās leikozes”, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju enzootiskās leikozes; vai |
b) |
– gadījumos, kad dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes – pēdējo 24 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas objektā nav ziņots par govju enzootisko leikozi, un:
|
2. Operatori turētus liellopus uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta”, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un tie nav vakcinēti pret govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu, kā arī ir izpildītas šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad: vai nu
|
b) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad tie vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā, un tiem, izmantojot ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1, un iegūtais rezultāts ir negatīvs. |
3. Operatori turētus liellopus uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam ir statuss “brīva no govju virusālās diarejas”, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un tie nav vakcinēti pret govju virusālo diareju, kā arī ir izpildītas šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju virusālās diarejas, tad:
|
b) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju virusālās diarejas, tad tiem ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests govju virusālās diarejas vīrusa antigēna vai genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi, un vai nu
|
4. Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus liellopus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kam ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas”, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā.
5. Šā panta 1.–4. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem liellopiem, kas minēti 14. pantā.
12. pants
Papildprasības turētu liellopu pārvietošanai uz tādām citām dalībvalstīm vai to zonām, kurām ir apstiprinātas izskaušanas programmas attiecībā uz konkrētām slimībām
1. Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta govju enzootiskās leikozes izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju enzootiskās leikozes; vai |
b) |
gadījumos, kad dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes – pēdējo 24 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas objektā nav ziņots par govju enzootisko leikozi, un:
|
2. Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta programma govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta izskaušanai, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad: vai nu
vai |
b) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, tad tie vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā, un tiem, izmantojot ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1, un iegūtais rezultāts ir negatīvs. |
3. Operatori turētus liellopus uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta govju virusālās diarejas izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja attiecībā uz šiem dzīvniekiem ir izpildītas 10. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no govju virusālās diarejas, tad:
|
b) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no govju virusālās diarejas, tad tiem ar kādu no I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests govju virusālās diarejas vīrusa antigēna vai genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; un
|
4. Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus liellopus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta programma infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā.
5. Šā panta 1.–4. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem liellopiem, kas minēti 14. pantā.
13. pants
Atkāpes, ko piemēro turētu liellopu pārvietošanai uz tādām dalībvalstīm vai to zonām, kurām nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcijas” un kurās netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai
Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus liellopus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem.
14. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu turētu liellopu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai
Atkāpjoties no 10., 11. un 12. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti nokaušanai paredzētus turētus liellopus, ja vien ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki: vai nu
|
b) |
dzīvnieki vai nu:
|
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju. |
15. pants
Prasības turētu aitu un kazu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
1. Operatori turētas aitas un kazas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi ir uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētām aitām un kazām, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā; |
c) |
izņemot gadījumus, kad pārvietošana notiek saskaņā ar 16. pantu, dzīvnieki ir no objekta, kas bez vakcinācijas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz aitām un kazām, un vai nu
|
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
e) |
dzīvnieki ir no objekta, ap kuru vismaz 150 km rādiusā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu turētu dzīvnieku inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu, kuri pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā; |
f) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
g) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie nāk no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
h) |
izņemot gadījumus, kad dzīvniekus pārvieto saskaņā ar 17. pantu, attiecībā uz tiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; |
i) |
attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi. |
2. Operatori turētas aitas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 1. punkta prasības un tās ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju.
3. Operatori turētas kazas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 1. punkta prasības un tās ir no objekta, kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms dzīvnieku pārvietošanas attiecībā uz objektā turētajām kazām saskaņā ar II pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktu ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība, un šajā periodā:
i) |
šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā objektā kazas ir tikušas ievestas tikai no tādiem objektiem, kuri piemēro šajā punktā paredzētos pasākumus; |
ii) |
gadījumā, ja ir ziņots par objektā turēto kazu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), ir veikti pasākumi saskaņā ar II pielikuma 1. daļas 3. punktu. |
4. Operatori turētas nekastrētas vīrišķās kārtas aitas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 1. un 2. punktā paredzētās un šādas turpmāk minētās prasības:
a) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozo epididimītu (Brucella ovis); |
b) |
dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas, ir veikts seroloģisks tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. |
5. Šā panta 1.–4. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētām turētām aitām un kazām, kas minētas 18. pantā.
16. pants
Atkāpe attiecībā uz turētu aitu un kazu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam nav statusa “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”
Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām, operatori turētas aitas un kazas drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kam attiecībā uz aitām un kazām nav statusa “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”, ja vien tās ir no objekta, kas attiecībā uz aitām un kazām ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas (ar vakcināciju).
17. pants
Atkāpes, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro turētu aitu un kazu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām
Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētas aitas un kazas, kuras neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
18. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu turētu aitu un kazu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzētas nokaušanai
Atkāpjoties no 15. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti nokaušanai paredzētas turētas aitas un kazas, ja vien ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir vai nu individuāli identificēti saskaņā Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 45. pantu, vai vismaz 21 dienu ilgu laikposmu pirms pārvietošanas vai kopš dzimšanas (ja tie ir jaunāki par 21 dienu) pastāvīgi ir uzturējušies objektā; |
b) |
dzīvnieki: vai nu
|
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju. |
19. pants
Prasības turētu cūku pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
1. Operatori turētas cūkas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētām cūkām, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā; |
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Aujeski slimības vīrusa infekciju; |
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
f) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par cūku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis un kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas: vai nu
|
2. Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētām turētām cūkām, kas minētas 21. pantā.
20. pants
Papildprasības turētu cūku pārvietošanai uz tādām dalībvalstīm vai to zonām, kurām nav piešķirts statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas” un kurās netiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma
1. Operatori turētas cūkas uz citām dalībvalstīm vai to zonām, kam ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas”, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 19. panta prasības un nav veikta vakcinācija pret Aujeski slimības vīrusu, kā arī ir izpildītas šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no Aujeski slimības vīrusa, tad vai nu
|
b) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no Aujeski slimības vīrusa infekcijas, ir izpildītas šādas prasības:
|
2. Operatori turētas cūkas uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurā tiek īstenota apstiprināta programma Aujeski slimības vīrusa izskaušanai, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 19. panta prasības un šādas vai nu a), vai b) apakšpunktā minētās prasības:
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas ir brīvs no Aujeski slimības vīrusa, tad vai nu
|
b) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kas nav brīvs no Aujeski slimības vīrusa infekcijas, ir izpildītas šādas prasības:
|
3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētām turētām cūkām, kas minētas 21. pantā.
21. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu turētu cūku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzētas nokaušanai
1. Atkāpjoties no 19. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti nokaušanai paredzētas turētas cūkas, ja vien šie dzīvnieki ir no objekta,
a) |
kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
b) |
kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri. |
2. Atkāpjoties no 20. panta prasībām, operatori nokaušanai paredzētas turētas cūkas drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien ir izpildītas 1. punktā paredzētās un šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par Aujeski slimības vīrusa infekciju; |
b) |
dzīvniekus transportē tieši uz kautuvi galamērķa dalībvalstī, kurai ir statuss “brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas”, šajā galamērķa dalībvalstī vai kādā tās zonā, kā arī nevienā šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā neveicot nekādas savākšanas operācijas. |
22. pants
Prasības zirgu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
1. Operatori zirgus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), vai – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
b) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 6 mēnešu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par vaislas sērgu, vai – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par vaislas sērgu – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 90 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par zirgu infekciozo anēmiju, vai – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par zirgu infekciozo anēmiju – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo sešu mēnešu laikā pirms to pārvietošanas nav ziņots par Venecuēlas zirgu encefalomielītu, vai – ja tie ir no objekta, kurš atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kur pēdējo divu gadu laikā ir ziņots par Venecuēlas zirgu encefalomielītu – attiecībā uz tiem ir izpildīti šādi i) punktā paredzētie nosacījumi, kā arī vai nu ii), vai iii) punktā paredzētie nosacījumi:
|
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
f) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
g) |
dzīvnieki pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav bijuši saskarē ar tādiem turētiem dzīvniekiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz a) līdz f) apakšpunktā minētajām slimībām norādītas sarakstā, un neatbilst a) līdz e) apakšpunktā noteiktajām prasībām, bet pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas – ar dzīvniekiem, kas neatbilst f) apakšpunktā paredzētajai prasībai. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, šajos apakšpunktos noteiktos pārvietošanas ierobežojumus piemēro vismaz 30 dienas ilgu laikposmu pēc tam, kad ir nonāvēts un iznīcināts vai nokauts pēdējais objektā esošais dzīvnieks, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām slimībām norādītas sarakstā, un telpas ir iztīrītas un dezinficētas.
3. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators, kurš iesniedzis pieprasījumu uz 76. pantā minēto veterināro sertifikātu, nodrošina visu to zirgu turēšanas objektu adreses, kuros pēdējo 30 dienu laikā pirms paredzamās pārvietošanas ir turēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētie zirgi.
23. pants
Prasības attiecībā uz turētu kamieļu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori turētus kamieļus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem kamieļiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā; |
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, un dzīvniekiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; |
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas attiecībā uz objektā turētajiem kamieļiem saskaņā ar II pielikuma 2. daļas 1. un 2. punktu ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība, un šajā periodā:
|
f) |
gadījumā, ja dzīvniekus pārvieto uz dalībvalsti vai tās zonu, kurai attiecībā uz liellopiem ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu; |
g) |
dzīvnieki ir no objekta, ap kuru nevienā citā objektā, kas atrodas vismaz 150 km rādiusā, pēdējo 2 gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju; |
h) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
i) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
j) |
izņemot gadījumus, kad dzīvniekus pārvieto saskaņā ar 24. pantu, attiecībā uz tiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; |
k) |
attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi. |
2. Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem kamieļiem, kas minēti 25. pantā.
24. pants
Atkāpes, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro turētu kamieļu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām
Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta j) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus kamieļus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
25. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu turētu kamieļu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai
Atkāpjoties no 23. panta prasībām, operatori nokaušanai paredzētus turētus kamieļus drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, ja šie dzīvnieki ir no objekta,
a) |
kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
b) |
kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
c) |
kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju. |
26. pants
Prasības attiecībā uz turētu briežu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori turētus briežus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem briežiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā; |
c) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
d) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par biežu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis; |
e) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas attiecībā uz objektā turētajiem briežiem saskaņā ar II pielikuma 3. daļas 1. un 2. punktu ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība, un šajā periodā:
|
f) |
gadījumā, ja dzīvniekus pārvieto uz dalībvalsti vai tās zonu, kurai attiecībā uz liellopiem ir statuss “brīva no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu; |
g) |
dzīvnieki ir no objekta, ap kuru nevienā citā objektā, kas atrodas vismaz 150 km rādiusā, pēdējo 2 gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju; |
h) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
i) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
j) |
izņemot gadījumus, kad dzīvniekus pārvieto saskaņā ar 27. pantu, attiecībā uz tiem ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; |
k) |
attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi. |
2. Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro nokaušanai paredzētiem turētiem briežiem, kas minēti 28. pantā.
27. pants
Atkāpes, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro turētu briežu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām
Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta j) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde turētus briežus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
28. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu turētu briežu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai
Atkāpjoties no 26. panta prasībām, operatori nokaušanai paredzētus turētus briežus drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu, ja šie dzīvnieki ir no objekta:
a) |
kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
b) |
kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
c) |
kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju. |
29. pants
Prasības attiecībā uz citu turētu nagaiņu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori citus turētus nagaiņus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies objektā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar citiem turētiem nagaiņiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši tajā pašā objektā, kur tiek turēti a) apakšpunktā minētie dzīvnieki, tiek turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā; |
c) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu norādītas sarakstā – dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
d) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju norādītas sarakstā – tie ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu citu turētu nagaiņu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā; |
e) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju norādītas sarakstā – tie ir no objekta, kurā pēdējo 42 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tādu turētu dzīvnieku inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz minēto slimību norādītas sarakstā; |
f) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju norādītas sarakstā – dzīvnieki ir no objekta, ap kuru nevienā citā objektā, kas atrodas vismaz 150 km rādiusā, pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekciju; |
g) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
h) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz tripanosomozi (Trypanosoma evansi) norādītas sarakstā – dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un – ja tie ir no objekta, kurā pēdējo divu gadu laikā pirms pārvietošanas ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) – pēc pēdējā slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:
|
i) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā – ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā. Šo punktu nepiemēro citiem turētiem nagaiņiem, kas minēti 30. pantā; |
j) |
attiecīgā gadījumā ir izpildīti 32. un 33. pantā paredzētie nosacījumi. |
2. Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro citiem nokaušanai paredzētiem turētiem nagaiņiem, kas minēti 31. pantā.
30. pants
Atkāpe, ko saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju piemēro citu turētu nagaiņu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm vai to zonām
Atkāpjoties no 29. panta 1. punkta i) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju sarakstā norādītām sugām piederīgus citus turētus nagaiņus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
31. pants
Atkāpe attiecībā uz tādu citu turētu nagaiņu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas paredzēti nokaušanai
Atkāpjoties no 29. panta prasībām, operatori drīkst nokaušanai paredzētus citus turētus nagaiņus pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,
a) |
ja dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 15 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par nagaiņu inficēšanos ar Sibīrijas mēri; |
b) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz trakumsērgas infekciju norādītas sarakstā – ja dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
c) |
attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā – ja dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas nav ziņots par infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju. |
32. pants
Biodrošība un riska mazināšanas pasākumi pārvadājumiem uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma
1. Operatori turētus dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā, uz citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no šādām prasībām:
a) |
pārvadājums notiek dalībvalstī vai tās zonā ar statusu “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas”; |
b) |
dzīvnieki ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem; un
|
c) |
dzīvnieki:
|
d) |
dzīvnieki paredzēti nokaušanai. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut pārvietot turētus dzīvniekus, ja galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā, un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a) |
dzīvnieki atbilst konkrētām dzīvnieku veselības prasībām, kuras galamērķa valsts kompetentā iestāde noteikusi, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki pirms pārvietošanas ir pietiekami imunoloģiski aizsargāti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24. serotips), par kuriem šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā pirms izbraukšanas, vai |
b) |
dzīvnieki atbilst šā punkta a) apakšpunktā vai 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, un tādējādi tiek nodrošināts, ka tie ir aizsargāti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem, par kuriem šķērsojamā dalībvalstī vai tās zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā pirms izbraukšanas un tajā pašā laikposmā nav ziņots galamērķa dalībvalstī vai tās zonā. |
33. pants
Biodrošība un riska mazināšanas pasākumi pārvadājumiem caur citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma
1. Operatori dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā, caur citu šķērsojamu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no šādām prasībām:
a) |
dzīvnieki atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; vai |
b) |
transportlīdzekļi, kuros dzīvnieki iekrauti, pārvadāšanas laikā ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem; un
|
2. Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā, drīkst atļaut pārvietot caur citu šķērsojamu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa)” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja šķērsojamā dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
3. NODAĻA
Dzīvnieku veselības papildprasības mājputnu un inkubējamu olu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
34. pants
Prasības attiecībā uz vaislas un produktīvo mājputnu pārvietošanu
1. Operatori vaislas un produktīvos mājputnus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki pastāvīgi uzturējušies vienā vai vairākos apstiprinātos mājputnu turēšanas objektos:
|
b) |
dzīvnieki ir no saimes, kurā nav bijusi apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, un šie dzīvnieki ir no objektiem, kuri gadījumā, ja tajos pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas ir apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir veikuši šādus pasākumus:
|
c) |
dzīvnieki ir no saimes, kurā nav ziņots par putnu mikoplazmozi (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), un šie dzīvnieki ir no objektiem, kuri gadījumā, ja tajos pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas ir bijusi apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus: vai nu
|
d) |
dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
e) |
veicot Deleģētās regulas (ES) 2020/689 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta ii) punktā paredzēto uzraudzību, pēdējās 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dzīvnieku izcelsmes saimē nav konstatēts neviens apstiprināts mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījums; |
f) |
attiecībā uz produktīviem mājputniem, kas paredzēti medījamo putnu krājumu atjaunošanai – pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa putniem; |
g) |
attiecībā uz pīlēm un zosīm – dzīvniekiem saskaņā ar IV pielikumu ir veikts tests augsti patogēniskās putnu gripas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; |
h) |
konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā. |
2. Šā panta 1. punkta noteikumus nepiemēro, ja saskaņā ar 37. pantu pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus).
35. pants
Prasības attiecībā uz nokaušanai paredzētu mājputnu pārvietošanu
1. Operatori nokaušanai paredzētus mājputnus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki pastāvīgi uzturējušies reģistrētā vai apstiprinātā mājputnu turēšanas objektā:
|
b) |
dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
c) |
konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā. |
2. Šā panta 1. punkta noteikumus nepiemēro, ja saskaņā ar 37. pantu pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus).
36. pants
Prasības attiecībā uz diennakti vecu cāļu pārvietošanu
1. Operatori diennakti vecus cāļus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir no apstiprināta inkubatorija [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē]; |
b) |
dzīvnieki ir izperināti no inkubējamām olām, kas:
|
c) |
konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā. |
2. Attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai tās teritorijas vai zonas, šo diennakti veco cāļu izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paredzētā galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi informē, ka inkubējamās olas ir ievestas Savienībā no kādas trešās valsts.
3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro, ja saskaņā ar 37. pantu pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus).
37. pants
Atkāpe attiecībā uz gadījumiem, kad pārvieto mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus)
Atkāpjoties no 34., 35. un 36. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti mazāk nekā 20 mājputnus (izņemot skrējējputnus), ja vien ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir no saimēm, kuras kopš izšķilšanās vai vismaz 21 dienu pirms pārvietošanas ir pastāvīgi uzturējušās vienā reģistrētā objektā; |
b) |
dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
c) |
veicot Deleģētās regulas (ES) 2020/689 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta ii) punktā paredzēto uzraudzību, pēdējās 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dzīvnieku izcelsmes saimē nav konstatēts neviens apstiprināts mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījums; |
d) |
pēdējās 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dzīvnieki nav bijuši saskarē ar tikko ievestiem mājputniem vai putniem ar zemāku veselības statusu; |
e) |
attiecībā uz pīlēm un zosīm (izņemot nokaušanai paredzētas pīles uz zosis) – dzīvniekiem saskaņā ar IV pielikumu ir veikts tests augsti patogēniskās putnu gripas noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; |
f) |
dzīvniekiem saskaņā ar V pielikumu ir veikti testi Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcijas un putnu mikoplazmozes (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; |
g) |
konkrētajai mājputnu kategorijai paredzētās attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā. |
38. pants
Prasības attiecībā uz inkubējamu mājputnu olu pārvietošanu
Operatori inkubējamas mājputnu olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šīs olas atbilst šādām prasībām:
a) |
tās ir no apstiprināta objekta; |
b) |
tās ir no saimēm, kuras kopš izšķilšanās vai vismaz pēdējo 42 dienu laikā pirms olu savākšanas pastāvīgi uzturējušās vienā vai vairākos apstiprinātos mājputnu turēšanas objektos; |
c) |
tās iegūtas no dzīvniekiem, kas atbilst 34. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta prasībām; |
d) |
tās ir individuāli marķētas ar izcelsmes saimes turēšanas objekta apstiprinājuma numuru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 21. panta a) punktā; |
e) |
tās ir dezinficētas; |
f) |
ir izpildītas attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā. |
39. pants
Atkāpe attiecībā uz gadījumiem, kad pārvieto mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas
Atkāpjoties no 38. panta prasībām, operatori drīkst pārvietot uz citu dalībvalsti mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas, ja vien attiecībā uz šīm olām ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tās ir no reģistrēta objekta; |
b) |
tās ir no saimēm:
|
c) |
attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 41. un 42. pantā. |
40. pants
Atkāpe attiecībā uz noteiktu bezpatogēnu olu pārvietošanu
Atkāpjoties no 38. panta prasībām, operatori noteiktas bezpatogēnu olas pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tad, ja attiecībā uz šīm olām ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tās ir no apstiprinātiem mājputnu turēšanas objektiem; |
b) |
tās ir no saimēm, kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, ir brīvas no noteiktiem patogēniem, un visu šā īpašā statusa iegūšanai veikto testu un klīnisko izmeklējumu rezultāti ir bijuši labvēlīgi; |
c) |
tās ir individuāli marķētas ar izcelsmes objekta apstiprinājuma numuru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 21. panta a) punktā. |
41. pants
Prasības attiecībā uz vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju
Gadījumā, ja mājputni, inkubējamas mājputnu olas vai inkubējamo olu vai diennakti veco cāļu izcelsmes saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ar kāda cita veida, nevis inaktivētām vakcīnām, izmantotajām vakcīnām ir jāatbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
42. pants
Papildprasības mājputnu un inkubējamu mājputnu olu pārvietošanai uz tādu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”
Operatori mājputnus un inkubējamas mājputnu olas no kādas dalībvalsts vai tās zonas, kurai nav piešķirts statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, uz kādu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki un inkubējamās olas papildus prasībām, kas attiecībā uz konkrēto preci paredzētas 1.–3. iedaļā, atbilst šādām prasībām attiecībā uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
a) |
attiecībā uz vaislas un produktīvajiem mājputniem:
|
b) |
ja mājputni paredzēti nokaušanai, tie nāk no saimēm, kuras vai nu:
|
c) |
attiecībā uz diennakti veciem cāļiem:
|
d) |
attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām:
|
4. NODAĻA
Turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas
43. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām
1. Operatori, veicot turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošanu no izcelsmes objekta uz objektu galamērķa dalībvalstī, nodrošina, ka attiecībā uz dzīvniekiem tiek veiktas ne vairāk kā trīs savākšanas operācijas un ka tās notiek vai nu savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātos objektos, vai – saskaņā ar 44. pantu – transportlīdzekļos, un ievērojot šādus nosacījumus:
a) |
visi turēti nagaiņi un mājputni, uz kuriem attiecas savākšanas operācijas, uz galīgo, citā dalībvalstī esošo galamērķi tiek pārvietoti vēlākais 20 dienu laikā pēc izvešanas no izcelsmes objekta; |
b) |
laikposms no katra turēta nagaiņa un mājputna pārvietošanas dienas no izcelsmes objekta līdz dienai, kad attiecīgo dzīvnieku no savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātā objekta, kas atrodas izcelsmes dalībvalstī, izved uz citu dalībvalsti, nedrīkst pārsniegt 14 dienas. |
2. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators, kurš iesniedzis pieprasījumu uz veterināro sertifikātu, lai izpildītu Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punkta prasības, nodrošina visu sūtījumā esošo dzīvnieku pārvietošanas vēsturi kopš to izvešanas no izcelsmes objekta, tai skaitā norādot arī savākšanas operācijas.
3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja dzīvnieku pārvadājums notiek pa ūdensceļu/jūru, tad 1. punkta a) apakšpunktā noteikto 20 dienu termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik aizņem brauciens pa ūdensceļu/jūru.
44. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz savākšanas operācijām, kas notiek transportlīdzeklī
Tādu nagaiņu vai mājputnu turēšanas objektu operatori, attiecībā uz kuriem pirms to pārvietošanas uz citu dalībvalsti paredzēts veikt savākšanas operāciju transportlīdzeklī, nodrošina, ka iekraušana tiek veikta objektā, kurā transportlīdzekļi neiebrauc dzīvnieku turēšanas telpās.
45. pants
Sīki izstrādāti biodrošības noteikumi attiecībā uz savākšanas operācijām
1. Savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātu objektu operatori nodrošina, ka:
a) |
objekts vai epidemioloģiski nošķirtas dzīvnieku izmitināšanas zonas objektā regulāri un ne retāk kā reizi 14 dienās nepārtrauktas dzīvnieku uzturēšanās laikā tiek iztukšotas no dzīvniekiem un iztīrītas un dezinficētas; |
b) |
pirms izbraukšanas no objekta transportlīdzekļiem, no kuriem dzīvnieki tiek izkrauti vai kuros tie tiek iekrauti, tiek dezinficētas riepas. |
2. Operatori, kuri veic turētu nagaiņu vai mājputnu savākšanas operācijas transportlīdzeklī, nodrošina, ka pirms izbraukšanas no izcelsmes objekta transportlīdzekļiem tiek dezinficētas riepas.
46. pants
Atkāpes, ko piemēro nagaiņu pārvietošanai uz izstādēm un sporta, kultūras un līdzīgiem pasākumiem
1. Regulas (ES) 2016/429 126. panta 2. punkta un 134. panta b) punkta nosacījumus un šīs regulas 43., 44. un 45. panta nosacījumus nepiemēro turētu nagaiņu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, ja minētos dzīvniekus pārvieto, lai tie piedalītos izstādēs un sporta, kultūras un līdzīgos pasākumos.
2. Regulas (ES) 2016/429 133. panta 2. punkta otrajā daļā minētā dalībvalsts atļauja nav vajadzīga, ja individuāli sertificēti reģistrēti zirgu sugas dzīvnieki vienā transportlīdzeklī tiek pārvadāti uz citu dalībvalsti, lai piedalītos kādā no 1. punktā minētajām aktivitātēm.
5. NODAĻA
Prasības tādu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav turēti nagaiņi un mājputni, un nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
47. pants
Prasības attiecībā uz primātu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori primātus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja dzīvnieki:
vai nu
1) |
ir bijuši turēti norobežotā objektā un saskaņā ar 64. panta 1. punkta prasībām tiek transportēti uz norobežotu objektu galamērķa dalībvalstī; vai |
2) |
ir no objekta, kas nav norobežots objekts, un saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiek transportēti uz norobežotu objektu galamērķa dalībvalstī. |
48. pants
Prasības attiecībā uz medus bišu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori medus bites (ieskaitot medus bišu perus) jebkurā to dzīves cikla posmā, uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvniekiem un to izcelsmes stropiem nav vērojamas Amerikas peru puves pazīmes vai mazās stropu vaboles (Aethina tumida) vai Tropilaelaps spp. invāzijas pazīmes; |
b) |
bites ir no tādas dravas, ap kuru vismaz:
|
49. pants
Atkāpe attiecībā uz medus bišu māšu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Atkāpjoties no 48. panta b) punkta ii) apakšpunkta, operatori drīkst pārvietot medus bišu mātes, ja šie dzīvnieki atbilst 48. panta a) punkta un b) punkta i) un ii) apakšpunkta prasībām, kā arī šādām prasībām:
a) |
izcelsmes dravā nav ziņots par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju, un minētā drava atrodas vismaz 30 km attālumā no robežas ar aizsardzības zonu, kuru kompetentā iestāde izveidojusi vismaz 20 km rādiusā ap vietu, kur apstiprināts mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījums; |
b) |
izcelsmes drava neatrodas zonā, kurai apstiprināta mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījuma dēļ noteikti Savienības mēroga aizsardzības pasākumi; |
c) |
izcelsmes drava atrodas apgabalā, kurā kompetentā iestāde veic ikgadēju uzraudzību, lai konstatētu mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju, ar 95 % ticamību nodrošinot mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas konstatēšanu, ja invadētas būtu vismaz 2 % dravu; |
d) |
ražošanas sezonas laikā kompetentā iestāde katru mēnesi veic inspekciju izcelsmes dravā, un, ar 95 % ticamību nodrošinot mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas konstatēšanu, ja invadētas būtu vismaz 2 % dravu, inspekciju rezultāti ir negatīvi; |
e) |
medus bišu mātes ievieto individuālos sprostos kopā ar ne vairāk kā 20 pavadošajām bitēm. |
50. pants
Papildprasības saistībā ar Varroa spp. invāziju attiecībā uz medus bišu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori medus bites (ieskaitot medus bišu perus) jebkurā to dzīves cikla posmā uz kādu citu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Varroa spp. invāzijas”, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas 48. panta prasības, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tās ir no dalībvalsts vai tās zonas ar statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas”; |
b) |
transportēšanas laikā tās ir aizsargātas pret Varroa spp. invāziju. |
51. pants
Prasības attiecībā uz kameņu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori kamenes uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tām nav vērojamas mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas pazīmes; |
b) |
tās ir no objekta, ap kuru vismaz 100 km rādiusā nav ziņots par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāziju un kuram domājama mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzijas gadījuma dēļ vai apstiprinātas šādas invāzijas dēļ nav noteikti ierobežojumi. Šīs prasības nepiemēro kamenēm no vidiski izolētiem audzēšanas objektiem, ja tās pārvieto saskaņā ar 52. pantu. |
52. pants
Atkāpe attiecībā uz kameņu no vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Atkāpjoties no 51. panta b) punkta, operatori kamenes no vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem drīkst pārvietot uz citām dalībvalstīm, ja ir izpildītas 51. panta a) punkta prasības un šādas prasības:
a) |
tās ir izolēti audzētas atsevišķās epidemioloģiskajās vienībās, katru saimi ievietojot slēgtā konteinerā, kurš ir vai nu jauns, vai pirms lietošanas iztīrīts un dezinficēts; |
b) |
regulāru epidemioloģiskās vienības apsekojumu laikā, kuri veikti saskaņā ar rakstiskām standarta darba procedūrām, epidemioloģiskajā vienībā nav konstatēta mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija. |
53. pants
Prasības attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori suņus, kaķus un mājas seskus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir individuāli identificēti: vai nu
|
b) |
dzīvniekiem ir klāt individuālas identifikācijas dokuments, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā un kas dokumentāri apliecina, ka:
|
54. pants
Atkāpe no prasībām veikt vakcināciju pret trakumsērgu un apstrādi pret Echinococcus multilocularis invāziju
1. Atkāpjoties no 53. panta b) punkta i) apakšpunkta, operatori drīkst uz citu dalībvalsti pārvietot suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu vai kas ir 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet pagaidām neatbilst VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām, ar nosacījumu, ka:
a) |
galamērķa dalībvalsts vispārēji ir atļāvusi šādu pārvietošanu un tam paredzētā tīmekļvietnē informējusi sabiedrību, ka šāda pārvietošana ir atļauta; un |
b) |
ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
|
2. Atkāpjoties no 53. panta b) punkta i) un ii) apakšpunkta, operatori ar tiešu pārvadājumu uz norobežotu objektu drīkst pārvietot pret trakumsērgu nevakcinētus suņus, kaķus un mājas seskus un pret Echinococcus multilocularis invāziju neapstrādātus suņus.
55. pants
Lolojumdzīvnieka turētāja pienākumi attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana
Gadījumos, kad suņu, kaķu un mājas sesku, kas mājsaimniecībās tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, nekomerciālu pārvietošanu nevar veikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 245. panta 2. punktā vai 246. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lolojumdzīvnieku turētāji suņus, kaķus un mājas seskus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki ir individuāli identificēti: vai nu
|
b) |
dzīvniekiem ir klāt individuālas identifikācijas dokuments, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā un kas dokumentāri apliecina, ka:
|
56. pants
Atkāpe no prasības par vakcināciju pret trakumsērgu attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana
Atkāpjoties no 55. panta b) punkta i) apakšpunkta, lolojumdzīvnieku turētāji drīkst uz citu dalībvalsti pārvietot suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu, vai suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet pagaidām neatbilst VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām, ar nosacījumu, ka:
a) |
galamērķa dalībvalsts vispārēji ir atļāvusi šādu pārvietošanu un tam paredzētā tīmekļvietnē informējusi sabiedrību, ka šāda pārvietošana ir atļauta; un |
b) |
ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
|
57. pants
Informēšanas pienākums, kas attiecībā uz atkāpi no prasības par suņu, kaķu un mājas sesku vakcināciju pret trakumsērgu jāpilda kompetentajai iestādei
Dalībvalstis dara publiski pieejamu informāciju, ka tās vispārēji piekrīt no citām dalībvalstīm uzņemt suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu, vai suņus, kaķus un mājas seskus, kas ir 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet pagaidām neatbilst VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām, uz kurām ir atsauce 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 56. panta a) punktā.
58. pants
Prasības attiecībā uz citu gaļēdāju pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori citus gaļēdājus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šie citi gaļēdāji atbilst šādām prasībām:
a) |
dzīvnieki ir vai nu individuāli identificēti, vai identificēti kā grupa vienai sugai piederīgu dzīvnieku, kas pārvietošanas laikā uz galamērķi tiek turēti kopā; |
b) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas nav ziņots par turētu sauszemes dzīvnieku inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; |
c) |
dzīvnieki vismaz 21 dienu pirms pārvietošanas, izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēti pret trakumsērgu vai saskaņā ar VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām ir revakcinēti pret trakumsērgu; |
d) |
attiecībā uz suņu dzimtas dzīvniekiem – tiem pirms ievešanas dalībvalstī vai tās zonā, kura ir tiesīga pieprasīt veikt minētos pasākumus, saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 2. punktu un tajā paredzētajā termiņā ir veikti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz Echinococcus multilocularis invāziju; |
e) |
ciktāl saskaņā Regulu (ES) 2016/429 ir tikuši pieņemti pasākumi attiecībā uz kādu citu konkrētām gaļēdāju sugām sarakstā norādītu infekciju, nevis trakumsērgu, dzīvnieki, kas pieder pie sugām, uz kurām minētie pasākumi attiecas, ir tikuši pakļauti riska mazināšanas pasākumiem attiecībā uz šīm gaļēdāju sugām saskaņā ar VII pielikuma 2. panta 3. punktu un tajā paredzētajā termiņā, pirms tos ieved dalībvalstī vai tās zonā, kura attiecībā uz konkrētajām gaļēdāju sugām piederīgiem dzīvniekiem ir tiesīga pieprasīt veikt minētos pasākumus. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta c) un d) apakšpunkta, operatori drīkst pārvietot pret trakumsērgu nevakcinētus citus gaļēdājus un pret Echinococcus multilocularis invāziju neapstrādātus suņu dzimtas dzīvniekus, ja dzīvniekus transportē tieši uz:
a) |
kādu norobežotu objektu; vai |
b) |
objektu, kurā šos dzīvniekus tur kā kažokzvērus saskaņā ar definīciju Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (17) I pielikuma 1. punktā. |
59. pants
Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu
1. Operatori nebrīvē turētus putnus, izņemot papagaiļu dzimtas putnus, uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki kopš izšķilšanās vai vismaz pēdējās 21 dienas laikā pirms pārvietošanas pastāvīgi uzturējušie reģistrētā vai norobežotā objektā; |
b) |
dzīvnieki ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
c) |
dzīvniekiem nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz tiem nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
d) |
ja dzīvnieki Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai tās teritorijas vai zonas, tie, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā, ir karantinēti apstiprinātā galamērķa karantīnas objektā, kas atrodas Savienībā; |
e) |
attiecībā uz baložiem – dzīvnieki ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju un ir no objekta, kurā tiek veikta vakcinācija pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
f) |
attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 61. un 62. pantā. |
2. Operatori papagaiļu dzimtas putnus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi; |
b) |
dzīvnieki ir no objekta, kurā pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas nav bijusi apstiprināta putnu hlamidioze un gadījumā, ja pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pārvietošanas putnu hlamidioze ir bijusi apstiprināta, ir piemēroti šādi pasākumi:
|
c) |
attiecībā uz dzīvniekiem, kas ir bijuši saskarē ar nebrīvē turētiem putniem, kuriem pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas diagnosticēta putnu hlamidioze – tiem vismaz 14 dienas pēc minētās saskares ir veikta laboratoriska testēšana putnu hlamidiozes noteikšanai, un tās rezultāti ir negatīvi; |
d) |
dzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 76. pantu. |
60. pants
Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanu
Operatori nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja šīs olas atbilst šādām prasībām:
a) |
tās ir no reģistrēta vai norobežota objekta; |
b) |
tās ir no saimēm, kuras turētas reģistrētā vai norobežotā objektā; |
c) |
tās ir no saimēm, kurām nav vērojamas attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai attiecībā uz kurām nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
d) |
attiecībā uz tām ir izpildītas attiecīgās vakcinācijas prasības, kas noteiktas 61. un 62. pantā. |
61. pants
Prasības attiecībā uz vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju
Gadījumā, ja nebrīvē turēti putni, inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas vai inkubējamo olu izcelsmes saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ar kāda cita veida, nevis inaktivētām vakcīnām, izmantotajām vakcīnām ir jāatbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
62. pants
Prasības nebrīvē turētu putnu un to inkubējamu olu pārvietošanai uz tādu dalībvalsti vai tās zonu, kam ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”
Operatori nebrīvē turētus putnus, kas pieder kādai no Galliformes kārtas sugām, un inkubējamas šādu putnu olas no kādas dalībvalsts vai tās zonas, kurai nav piešķirts statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, uz kādu dalībvalsti vai tās zonu, kurai ir statuss “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas attiecībā uz konkrēto preci paredzētās prasības 59.–61. pantā un minētie dzīvnieki un inkubējamās olas atbilst šādām prasībām attiecībā uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
a) |
attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem:
|
b) |
attiecībā uz inkubējamām nebrīvē turētu putnu olām:
|
6. NODAĻA
Prasības turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz norobežotiem objektiem
63. pants
Prasības turētu sauszemes dzīvnieku no objektiem, kas nav norobežoti objekti, pārvietošanai uz norobežotu objektu
1. Operatori turētus sauszemes dzīvniekus, izņemot primātus, no objektiem, kas nav norobežoti objekti, uz norobežotu objektu pārvieto tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
dzīvniekus karantinē uz laikposmu, kas ir atbilstošs slimībām, kuras attiecībā uz pārvietošanai paredzētajām sugām norādītas sarakstā, bet jebkurā gadījumā vismaz 30 dienas, un šajā laikposmā tos tur: vai nu
|
b) |
dzīvniekiem pārvietošanas laikā nav vērojamas attiecībā uz konkrēto sugu sarakstā norādītu slimību klīniskās pazīmes, vai nav radušās aizdomas par šādām slimībām; |
c) |
attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildītas identifikācijas prasības, kas attiecīgajām sugām noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035; |
d) |
attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildītas šajā regulā noteiktās vakcinācijas, ārstēšanas vai testēšanas prasības, ko piemēro dzīvnieku pārvietošanas gadījumā. |
2. Operatori turētus primātus uz norobežotu objektu pārvieto tikai tad, ja ir izpildīti vismaz tikpat stingri noteikumi kā tie, kuri attiecībā uz primātiem piemērojamiem karantīnas pasākumiem minēti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2018. gada izdevuma 5.9.1.–5.9.5. pantā un attiecībā uz karantīnas prasībām, ko piemēro primātiem, kas nāk no nekontrolētas vides, – 6.12.4. pantā, un ja šādu pārvietošanu ir atļāvusi:
a) |
– ja pārvietošana notiek vienas dalībvalsts teritorijā – attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde; vai |
b) |
– ja pārvietošana notiek uz citu dalībvalsti – tā ir atļauta saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes savstarpēju vienošanos. |
64. pants
Prasības turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai no norobežotiem objektiem uz norobežotiem objektiem citās dalībvalstīs
1. Operatori turētus sauszemes dzīvniekus no norobežota objekta uz norobežotu objektu citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja, balstoties uz šiem dzīvniekiem piemērotā uzraudzības plāna rezultātiem, šie dzīvnieki nerada būtisku risku, ka varētu izplatīties slimības, attiecībā uz kurām tie norādīti sarakstā.
2. Operatori turētus dzīvniekus, kas pieder dzimtām Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae vai Tragulidae, uz citu dalībvalsti vai tās zonu pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde šādus dzīvniekus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu:
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; vai |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
7. NODAĻA
Īpaši noteikumi un atbrīvojumi
65. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz ceļojošos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatori savu cirku vai priekšnesumos iesaistītos dzīvniekus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tie vismaz 10 dienas pirms pārvietošanas tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ceļojošais cirks vai dzīvnieku priekšnesums atrodas, iesniedz maršrutu, pa kuru paredzēts veikt pārvietošanu uz citu dalībvalsti; |
b) |
pārvietošanas dokuments, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 77. pantā un kam jābūt līdzi visiem pārvietojamajiem dzīvniekiem, ir pienācīgi atjaunināts; un
|
c) |
vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pārvietošanas:
|
d) |
pēdējo 10 darba dienu laikā pirms ceļojošā cirka un dzīvnieku priekšnesuma pārvietošanas visus minētajā cirkā un priekšnesumos iesaistītos dzīvniekus ir pārbaudījis oficiālais veterinārārsts, un tie attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, attiecinot tās uz sarakstā norādītajām dzīvnieku sugām vai kategorijām, atzīti par klīniski veseliem. |
2. Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatori turētus dzīvniekus, kas pieder dzimtām Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae vai Tragulidae, uz citu dalībvalsti vai tās zonu pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde šādus dzīvniekus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu,
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; vai |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
66. pants
Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto maršrutu paraksta un apzīmogo ar nosacījumu, ka:
a) |
ceļojošajam cirkam vai dzīvnieku priekšnesumam nav noteikti nekādi dzīvnieku veselības ierobežojumi saistībā ar slimībām, kas attiecībā uz ceļojošajā cirkā vai dzīvnieku priekšnesumā iesaistīto dzīvnieku sugām norādītas sarakstā; |
b) |
ir izpildītas 65. pantā paredzētās dzīvnieku veselības prasības; |
c) |
visi identifikācijas dokumenti, kas ceļojošā cirka un dzīvnieku priekšnesuma pārvietošanas laikā ir līdzi dzīvniekiem, ir pienācīgi atjaunināti, un attiecībā uz dzīvniekiem ir izpildītas šajā regulā noteiktās vakcinācijas, ārstēšanas vai testēšanas prasības, ko piemēro attiecīgo sugu pārvietošanas gadījumā. |
67. pants
Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu izstāžu vajadzībām
1. Operatori nebrīvē turētus putnus uz izstādi citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki atbilst 59. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Izstādes (izņemot piekūnveidīgo kārtas putnu medību izstādes) operators nodrošina, ka:
a) |
dzīvnieku izstādē var iekļūt tikai nebrīvē turēti putni, kas dalībai attiecīgajā izstādē iepriekš ir reģistrēti; |
b) |
putnu no objektiem, kuri atrodas izstādes atrašanās vietas dalībvalstī, piedalīšanās izstādē neapdraud citu putnu – izstādes dalībnieku – veselības statusu; to operators nodrošina šādi: vai nu
|
c) |
veterinārārsts:
|
3. Operatori nodrošina, ka saskaņā ar 1. un 2. punktu uz izstādi pārvietotos nebrīvē turētos putnus no šādām izstādēm uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja ir izpildīta viena no šādām prasībām:
a) |
dzīvniekiem ir līdzi saskaņā ar 81. pantu izdots veterinārais sertifikāts; vai |
b) |
attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem (izņemot piekūnveidīgo kārtas putnus, kuri piedalījušies medību izstādē) – dzīvniekiem ir līdzi 2. punkta c) apakšpunktā minētā veterinārārsta izdota deklarācija, kurā apliecināts, ka izstādes laikā nav ticis kompromitēts putnu veselības statuss, kas apliecināts saskaņā ar 81. pantu izdotajā oriģinālajā veterinārajā sertifikātā, turklāt minētajai deklarācijai ir pievienots derīgs veterinārā sertifikāta oriģināls, kuru nebrīvē turēto putnu pārvietošanai uz izstādi saskaņā ar 81. pantu izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde; vai |
c) |
attiecībā uz piekūnveidīgo kārtas putniem, kuri piedalījušies medību izstādē – dzīvniekiem ir līdzi derīga veterinārā sertifikāta oriģināls, kuru piekūnveidīgo kārtas putnu pārvietošanai uz medību izstādi saskaņā ar 81. pantu izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, ar nosacījumu, ka šos putnus pēc tam pārvieto atpakaļ uz to izcelsmes dalībvalsti. |
4. Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais veterinārārsts 3. panta b) apakšpunktā minēto deklarāciju izdod tikai ar nosacījumu, ka:
a) |
dzīvnieki tiek pārvietoti atpakaļ uz to izcelsmes dalībvalsti; |
b) |
ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nebrīvē turēto putnu paredzētā pārvietošana uz izcelsmes dalībvalsti tiks pabeigta termiņā, kamēr ir derīgs veterinārā sertifikāta oriģināls, kuru nebrīvē turēto putnu pārvietošanai uz izstādi saskaņā ar 81. pantu izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde; |
c) |
ir izpildīti 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumi. |
68. pants
Īpašas prasības attiecībā uz pasta baložu pārvietošanu uz sporta pasākumiem citā dalībvalstī
Operatori pasta baložus uz sporta pasākumiem citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja šie dzīvnieki atbilst 59. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
8. NODAĻA
Veterinārie sertifikāti un pārvietošanas paziņošana
69. pants
Atkāpe, ko piemēro turētu zirgu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētās dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības nepiemēro reģistrētu zirgu sugas dzīvnieku pārvietošanai uz citu dalībvalsti, ja:
a) |
atkāpi ir atļāvusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde; |
b) |
galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem; |
c) |
zirgi, kuri tiek pārvietoti uz attiecīgajām izcelsmes dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts teritorijām un tajās turēti, atbilst vismaz tām dzīvnieku veselības prasībām, kas jāizpilda, uz citām dalībvalstīm pārvietojot turētus zirgus, un jo īpaši 22. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības papildprasībām; |
d) |
izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir nodrošinājušas tādu sistēmu darbību, kas ļauj izsekot turētu zirgu pārvietošanai saskaņā ar šī panta nosacījumiem. |
70. pants
Atkāpe attiecībā uz ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētās dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības nepiemēro, ja uz citu dalībvalsti pārvieto sauszemes dzīvniekus, kas iesaistīti ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos.
71. pants
Veterinārais sertifikāts noteiktiem turētiem sauszemes dzīvniekiem
1. Operatori nebrīvē turētus putnus, medus bites, kamenes (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem), primātus, suņus, kaķus, mājas seskus vai citus gaļēdājus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tiem ir līdzi izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots veterinārais sertifikāts.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, operatori nebrīvē turētus putnus no izstādēm atpakaļ uz putnu izcelsmes dalībvalsti drīkst pārvietot tikai saskaņā ar 67. panta 3. punktu.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, veterināro sertifikātu, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izdevusi piekūnveidīgo kārtas putnu pārvietošanai no objekta to izcelsmes dalībvalstī uz medību izstādi citā dalībvalstī, var izmantot piekūnveidīgo kārtas putnu pārvietošanai arī no minētās izstādes uz izcelsmes dalībvalsti ar nosacījumu, ka pārvietošana notiek, kamēr nav beidzies minētā sertifikāta derīguma termiņš.
72. pants
Veterinārais sertifikāts nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanai
Operatori nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tām ir pievienots izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots veterinārais sertifikāts.
73. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem liellopiem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem liellopiem (izņemot turētus liellopus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 10. pantā un – attiecīgā gadījumā – 11., 12. un 13. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem liellopiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 14. pantā paredzētās prasības.
74. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētām aitām un kazām
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām aitām un kazām (izņemot turētas aitas un kazas, kas minētas 2. un 3. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:
a) |
attiecībā uz aitām (izņemot nekastrētas vīrišķās kārtas aitas) – 15. panta 1. un 2. punktā; |
b) |
attiecībā uz kazām – 15. panta 1. un 3. punktā; |
c) |
attiecībā uz nekastrētām vīrišķās kārtas aitām – 15. panta 1., 2. un 4. punktā; |
d) |
attiecīgā gadījumā – 17. pantā. |
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām aitām un kazām, kuras pārvieto uz tādu citu dalībvalsti vai tās zonu, kur īsteno apstiprinātu izskaušanas programmu attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:
a) |
15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un d) līdz h) apakšpunktā; |
b) |
vai nu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā, vai 16. pantā; |
c) |
attiecīgā gadījumā – 17. pantā. |
3. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām aitām un kazām, kuras vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 18. pantā paredzētās prasības.
75. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētām cūkām
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām cūkām (izņemot turētas cūkas, kas minētas 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 19. pantā un – attiecīgā gadījumā – 20. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētām cūkām, kuras vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 21. pantā paredzētās prasības.
76. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem zirgiem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem zirgiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 22. pantā paredzētās prasības.
2. Šā panta 1. punktā minēto veterināro sertifikātu:
a) |
izdod attiecībā uz vienu konkrētu zirgu; vai |
b) |
drīkst izdot attiecībā uz zirgu sūtījumu;
|
77. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem kamieļiem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem kamieļiem (izņemot turētus kamieļus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 23. pantā un – attiecīgā gadījumā – 24. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem kamieļiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 25. pantā paredzētās prasības.
78. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz turētiem briežiem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem briežiem (izņemot turētus briežus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 26. pantā un – attiecīgā gadījumā – 27. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz turētiem briežiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 28. pantā paredzētās prasības.
79. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem (izņemot citus turētus nagaiņus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 29. pantā un – attiecīgā gadījumā – 30. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz citiem turētiem nagaiņiem, kurus vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas pārvieto uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 31. pantā paredzētās prasības.
80. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz mājputniem
Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu izdod attiecībā uz mājputniem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:
a) |
vaislas mājputnu un produktīvo mājputnu gadījumā – 34. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā; |
b) |
nokaušanai paredzētu mājputnu gadījumā – 35. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā; |
c) |
diennakti vecu cāļu gadījumā – 36. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā; |
d) |
mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus) gadījumā – 37. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto mājputnu kategoriju – 41. un 42. pantā. |
81. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem (izņemot putnus, kas minēti 2. un 3. punktā), ietver VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 59. pantā un – attiecīgā gadījumā – 61. un 62. pantā paredzētās prasības konkrētām putnu kategorijām.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu izstāžu vajadzībām, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 67. panta 1. punktā paredzētās prasības.
3. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz pasta baložiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 68. pantā paredzētās prasības.
82. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām
Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 161. panta 1. punktu izdod attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 2. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas:
a) |
inkubējamu mājputnu olu gadījumā (izņemot b) un c) apakšpunktā minētās olas) – 38. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto olu kategoriju – 41. un 42. pantā; |
b) |
mazāk nekā 20 inkubējamu mājputnu olu (izņemot skrējējputnu olas) gadījumā – 39. pantā un – ja attiecināms uz konkrēto olu kategoriju – 41. un 42. pantā; |
c) |
noteiktu bezpatogēnu mājputnu olu gadījumā – 40. pantā. |
83. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām
Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 72. pantu izdod attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām, ietver VIII pielikuma 1. daļas 2. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 60. pantā un – attiecīgā gadījumā – 61. un 62. pantā paredzētās prasības konkrētām olu kategorijām.
84. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz medus bitēm un kamenēm
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz medus bitēm, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 48. pantā un – attiecīgā gadījumā – 49. un 50. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz kamenēm (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 51. pantā paredzētās prasības.
85. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz primātiem
Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz primātiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 47. pantā paredzētās prasības.
86. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem
1. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem (izņemot suņus, kaķus un mājas seskus, kas minēti 2. punktā), iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 53. pantā un – attiecīgā gadījumā – 54. pantā paredzētās prasības.
2. Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem, kuri tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 55. pantā un – attiecīgā gadījumā – 56. pantā paredzētās prasības, kā arī norādi uz Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 71. pantā minēto identifikācijas dokumentu.
87. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz citiem gaļēdājiem
Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz citiem gaļēdājiem, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 58. pantā paredzētās prasības.
88. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam, ko izdod sauszemes dzīvnieku no norobežota objekta pārvietošanai uz norobežotu objektu citā dalībvalstī
Veterinārajā sertifikātā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktu vai šīs regulas 71. panta 1. punktu izdod attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem, kurus no norobežota objekta pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī, iekļauj VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 64. panta prasības.
89. pants
Dzīvnieku veselības sertificēšana attiecībā uz nagaiņu un mājputnu pārvietošanu caur objektiem, kas veic savākšanas operācijas
Kompetentā iestāde 73.–80. pantā minētos veterināros sertifikātus, kas paredzēti savākšanas operācijām pakļautu nagaiņu un mājputnu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, izdod saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
pirms izdod pirmo veterināro sertifikātu saskaņā ar 73.–80. pantu, dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes, kas minētas 91. panta 1. punktā, veic: vai nu
|
b) |
73.–80. pantā minētos veterināros sertifikātus aizpilda, balstoties uz šādu oficiālu informāciju:
|
90. pants
Dzīvnieku veselības sertificēšana, kas tiek prasīta attiecībā uz eksportam uz trešām valstīm paredzētiem turētiem nagaiņiem un mājputniem, ja tos no izcelsmes dalībvalsts uz Savienības ārējo robežu pārvieto caur citu dalībvalstu teritoriju
Operatori nodrošina, ka gadījumos, kad eksportam uz trešo valsti paredzētus turētus nagaiņus vai mājputnus uz Savienības ārējo robežu pārvieto caur citu dalībvalsti, tiem ir līdzi veterinārie sertifikāti, kuros apliecināts, ka:
i) |
dzīvnieki atbilst vismaz šajā nodaļā paredzētajām prasībām, kuras attiecībā uz nokaušanai paredzētu turētu nagaiņu vai mājputnu pārvietošanu ir spēkā dalībvalstī, kurā atrodas izvešanas vieta; un |
ii) |
tādu dzīvnieku gadījumā, kas pieder pie sugām, kuras attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju norādītas sarakstā – dzīvnieki atbilst vismaz 33. panta prasībām, ja izvešanas vieta atrodas dalībvalstī vai tās zonā, kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā tiek īstenota apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma. |
91. pants
Kompetentās iestādes atbildība attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu
1. Lai verificētu atbilstību prasībām, oficiālais veterinārārsts pirms veterinārā sertifikāta parakstīšanas veic šāda veida dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes:
a) |
attiecībā uz turētiem nagaiņiem – identitātes kontrolpārbaudi un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku izmeklēšanu nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
b) |
attiecībā uz vaislas mājputniem, produktīvajiem mājputniem un mazāk nekā 20 mājputniem (izņemot skrējējputnus) – objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
c) |
attiecībā uz nokaušanai paredzētiem mājputniem – objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
d) |
attiecībā uz diennakti veciem cāļiem – izcelsmes saimes turēšanas objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
e) |
attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem:
|
f) |
attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām – izcelsmes saimes turēšanas objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites un attiecīgā gadījumā nosūtīšanas inkubatorijā veiktās uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, inkubējamo olu identitātes kontrolpārbaudi un vai nu
|
g) |
attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām – objektā veiktās veselības un ražošanas uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, inkubējamo olu identitātes kontrolpārbaudi un izcelsmes saimes klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
h) |
attiecībā uz medus bitēm un kamenēm – identitātes kontrolpārbaudi un vai nu
|
i) |
attiecībā uz primātiem – veselības uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošā(-o) dzīvnieka(-u) identitātes kontrolpārbaudi, klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju ar mērķi konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
j) |
attiecībā uz suņiem, kaķiem, mājas seskiem un citiem gaļēdājiem – identitātes kontrolpārbaudi un sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām; |
k) |
attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem no norobežota objekta, kurus pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī – veselības uzskaites dokumentu kontrolpārbaudi, sūtījumā esošo dzīvnieku identitātes kontrolpārbaudi, klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām. |
2. Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes veic un veterināro sertifikātu izdod:
a) |
attiecībā uz turētiem nagaiņiem (izņemot zirgus) – pēdējo 24 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta vai – attiecīgos gadījumos – no savākšanas operāciju veikšanai apstiprinātā objekta; |
b) |
attiecībā uz zirgiem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta vai – attiecībā uz 92. panta 2. punktā minētajiem zirgiem – pēdējā darba dienā pirms pārvietošanas; |
c) |
attiecībā uz vaislas mājputniem, produktīvajiem mājputniem, mazāk nekā 20 mājputniem (izņemot skrējējputnus) un nebrīvē turētiem putniem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
d) |
attiecībā uz nokaušanai paredzētiem mājputniem – pēdējo piecu dienu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
e) |
attiecībā uz diennakti veciem cāļiem – pēdējo 24 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
f) |
attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām:
|
g) |
attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
h) |
attiecībā uz medus bitēm un kamenēm – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta un – attiecībā uz medus bišu mātēm, kuras sertificējamas saskaņā ar atkāpi – pēdējo 24 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
i) |
attiecībā uz primātiem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
j) |
attiecībā uz suņiem, kaķiem, mājas seskiem un citiem gaļēdājiem – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta; |
k) |
attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem, kurus no norobežota objekta pārvieto uz norobežotu objektu citā dalībvalstī – pēdējo 48 stundu laikā pirms pārvietošanas no izcelsmes objekta. |
3. Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas no tā izdošanas dienas, neskarot atkāpes, kas noteiktas saskaņā ar 92. pantu.
92. pants
Atkāpe attiecībā uz veterinārā sertifikāta derīguma termiņu
1. Atkāpjoties no 91. panta 3. punkta, ja dzīvnieku pārvadājums notiek pa ūdensceļu/jūru, tad veterinārā sertifikāta 10 dienas ilgo derīguma termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik aizņem brauciens pa ūdensceļu/jūru.
2. Turklāt atkāpjoties no 91. panta 3. punkta, attiecībā uz 76. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem zirgiem izdots sertifikāts ir derīgs 30 dienas, ar nosacījumu, ka:
a) |
pārvietošanai paredzētajam zirgam ir līdzi individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments, kas tam izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ietver validācijas zīmi, kuru uz laiku, ne ilgāku par 4 gadiem, piešķīrusi kompetentā iestāde vai iestāde, kurai šis pienākums deleģēts; minētā zīme apliecina, ka dzīvnieks parasti uzturas objektā, kuru kompetentā iestāde pēc biežiem dzīvniekveselības apmeklējumiem, identitātes papildu kontrolpārbaudēm un veselības testiem, kā arī dabiskas vaislas nepraktizēšanas attiecīgajā objektā dēļ (izņemot tam speciāli paredzētās un fiziski nodalītās telpās), atzinusi par objektu ar zemu veselības risku; vai |
b) |
pārvietošanai paredzētajam reģistrētajam zirgu sugas dzīvniekam ir līdzi individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments, kas tam izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ietver licenci, kura izdota uz laiku, ne ilgāku par 4 gadiem, vai nu, lai piedalītos Starptautiskās jāšanas sporta federācijas rīkotās jāšanas sporta sacensībās, vai kompetentas sacīkšu organizēšanas iestādes rīkotās sacīkstēs, un kas dokumentē vismaz divus veterinārārsta apmeklējumus gadā, tai skaitā apmeklējumus, kas vajadzīgi, lai veiktu regulāro vakcinēšanu pret zirgu gripu un īstenotu izmeklējumus, kas vajadzīgi sakarā ar pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. |
3. Šā panta 2. punktā minētais sertifikāts tā derīguma termiņā ir izmantojams, lai:
a) |
vairākkārt iebrauktu citās dalībvalstīs; |
b) |
atgrieztos sertifikātā norādītajā objektā, no kura dzīvnieks sākotnēji pārvietots. |
93. pants
Operatoru pienākums veikt iepriekšēju paziņošanu, ja starp dalībvalstīm tiek pārvietotas kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem
Ja uz citu dalībvalsti tiek pārvietotas kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem, izcelsmes objekta operators izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šādu kameņu pārvietošanu.
94. pants
Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatoru pienākums veikt iepriekšēju paziņošanu, ja tie starp dalībvalstīm paredz pārvietot turētus sauszemes dzīvniekus
Ja uz citu dalībvalsti tiek pārvietoti ceļojošie cirki un dzīvnieku priekšnesumi, vismaz 10 dienas pirms pārvietošanas ceļojošā cirka un dzīvnieku priekšnesuma operators izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei veic iepriekšēju paziņošanu par šo ceļojošo cirku vai dzīvnieku priekšnesumu pārvietošanu.
95. pants
Operatoru pienākums veikt iepriekšēju paziņošanu, ja starp dalībvalstīm tiek pārvietotas nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas
Ja uz citu dalībvalsti tiek pārvietotas nebrīvē turētu putnu inkubējamas olas, izcelsmes objekta operators izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šādu reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu.
96. pants
Informēšanas pienākums, kas attiecībā uz paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm jāpilda operatoriem
Operatori, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 152. pantu veic paziņošanu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru turēto sauszemes dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, kompetentajai iestādei sniedz informāciju, kas prasīta:
a) |
ciktāl tas attiecas uz pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētiem turētiem sauszemes dzīvniekiem (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem) – VIII pielikuma 1. daļas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā; |
b) |
ciktāl tas attiecas uz kamenēm no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem – VIII pielikuma 2. daļā. |
97. pants
Informēšanas pienākums, kas attiecībā uz paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm jāpilda kompetentajai iestādei
Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 153. panta 1. punktu veic paziņošanu galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru turēto sauszemes dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta:
a) |
ciktāl tas attiecas uz pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētiem turētiem sauszemes dzīvniekiem (izņemot kamenes no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem) – VIII pielikuma 1. daļas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā; |
b) |
ciktāl tas attiecas uz kamenēm no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem – VIII pielikuma 2. daļā. |
98. pants
Paziņošana par inkubējamu olu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 163. pantu un šīs regulas 95. pantu veic paziņošanu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru inkubējamo olu sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, kompetentajai iestādei sniedz VIII pielikuma 1. daļas 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā prasīto informāciju.
99. pants
Ārkārtas procedūras
Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto turēto sauszemes dzīvnieku vai inkubējamo olu izcelsmes vietas kompetentā iestāde piemēro ārkārtas situāciju pasākumus, kas iedibināti ar Regulas (ES) 2017/625 134. panta d) punktu.
100. pants
Reģionu norādīšana pārvietošanas paziņojumu pārvaldības vajadzībām
Norādot reģionus 97. un 98. pantā minēto pārvietošanas paziņojumu pārvaldības vajadzībām, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
visas valsts teritorijas daļas aptver vismaz viens reģions; |
b) |
katrs norādītais reģions ir kādas kompetentās iestādes atbildībā, kura attiecīgajā reģionā izraudzīta dzīvnieku veselības sertificēšanai; |
c) |
kompetentajai iestādei, kas atbildīga par norādīto reģionu, ir piekļuve IMSOC; |
d) |
par norādīto reģionu atbildīgās kompetentās iestādes personālam ir attiecīgas spējas un zināšanas, un tas ir īpaši apmācīts vai ar līdzvērtīgu praktisku pieredzi attiecībā uz IMSOC lietošanu 97. un 98. pantā paredzētās informācijas sagatavošanai, apstrādei un nodošanai. |
III DAĻA
SAVVAĻAS SAUSZEMES DZĪVNIEKU PĀRVIETOŠANA
101. pants
Prasības savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
1. Operatori savvaļas sauszemes dzīvniekus no to izcelsmes biotopa pārvieto tikai šādi: tos iekrauj tieši transportlīdzeklī, ar kuru dzīvniekus pārvietos uz biotopu vai objektu citā dalībvalstī, un šie dzīvnieki pārvadāšanas laikā netiek ievesti nevienā izcelsmes dalībvalsts objektā.
2. Operatori un pārvadātāji nodrošina, ka savvaļas sauszemes dzīvnieku (izņemot medus bites un kamenes) pārvadāšanai izmantotie transportlīdzekļi:
a) |
ir konstruēti tā, lai:
|
b) |
pēc katras dzīvnieku vai jebkura priekšmeta, kas varētu radīt dzīvnieku veselības risku, pārvadāšanas nekavējoties tiek iztīrīti un dezinficēti un, ja nepieciešams, dezinficēti no jauna, un vienmēr pirms jaunu dzīvnieku iekraušanas transportlīdzekļi tiek izžāvēti vai tiem ļauj izžūt. |
3. Operatori un pārvadātāji nodrošina, ka savvaļas sauszemes dzīvnieku (izņemot medus bites un kamenes) transportēšanai izmantotie konteineri:
a) |
atbilst 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem; |
b) |
tajos ir tikai vienas un tās pašas sugas savvaļas dzīvnieki, kas nāk no viena un tā paša biotopa; |
c) |
ir marķēti, norādot dzīvnieku sugu un skaitu; |
d) |
ir vai nu nelietoti un šim nolūkam speciāli izstrādāti vienreizlietojamie konteineri, kas pēc pirmās izmantošanas jāiznīcina, vai tie pēc lietošanas un pirms jebkādas turpmākas lietošanas ir iztīrīti, dezinficēti un izžāvēti vai tiem atļauts nožūt. |
4. Operatori savvaļas sauszemes dzīvniekus no to izcelsmes biotopa uz biotopu vai objektu citā dalībvalstī pārvieto tikai tad, ja ir izpildītas šādas papildprasības:
a) |
vairākums sūtījumā esošo dzīvnieku vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas vai – ja tie ir jaunāki par 30 dienām – kopš dzimšanas pastāvīgi uzturējušies izcelsmes biotopā, un šajā periodā tiem nav bijis saskares ar turētiem dzīvniekiem, kam ir zemāks veselības statuss vai kam ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, vai ar turētiem dzīvniekiem, kas nāk no objekta, kurš nav izpildījis b) apakšpunktā noteiktās prasības; |
b) |
visi dzīvnieki, kas pēdējo 30 dienu laikā pirms 1. punktā minēto dzīvnieku pārvietošanas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas un nonākuši objektā, kurš atrodas 1. punktā minēto dzīvnieku uzturēšanās biotopā, tikuši turēti atsevišķi, lai nepieļautu tiešu vai netiešu saskari ar jebkuru citu dzīvnieku attiecīgajā objektā un biotopā; |
c) |
šie dzīvnieki ir no biotopa, kurā šādos noteiktajos termiņos nav ziņots par šādām slimībām un infekcijām:
|
d) |
ja šie dzīvnieki pieder pie dzimtām Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae vai Tragulidae, izcelsmes biotops atbilst vismaz vienai no prasībām, kas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā; |
e) |
nav zināms, ka šie dzīvnieki būtu bijuši saskarē ar savvaļas sauszemes dzīvniekiem, kuri pēdējo 30 dienu laikā pirms pārvietošanas neatbilda c) apakšpunktā noteiktajām prasībām. |
5. Atkāpjoties no 4. punkta d) apakšpunkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savvaļas sauszemes dzīvniekus, kuri neatbilst vismaz vienai no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1.–3. punktā noteiktajām prasībām, drīkst atļaut pārvietot uz citu dalībvalsti vai tās zonu:
a) |
kurai ir statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” vai kurā darbojas apstiprināta minētās slimības izskaušanas programma, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 43. panta 2. punktā; vai |
b) |
kurai nav piešķirts statuss “brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas” un kurā netiek īstenota apstiprināta programma minētās slimības izskaušanai, ja vien galamērķa dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis ir informējusi, ka šāda pārvietošana ir atļauta. Ja galamērķa dalībvalsts šādu pārvietošanu atļauj ar konkrētiem nosacījumiem, izvirzītajiem nosacījumiem jābūt kādam no Deleģētās regulas (ES) 2020/689 V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5.–8. punktā minētajiem nosacījumiem. |
102. pants
Satura norādes veterinārajam sertifikātam attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvniekiem
Veterinārajā sertifikātā, kas paredzēts savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ko saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta c) apakšpunktu izdod izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, ietver VIII pielikuma 3. punktā prasīto vispārīgo informāciju un apliecinājumu, ka ir izpildītas 101. panta 4. punktā un – attiecīgā gadījumā – 101. panta 5. punktā paredzētās prasības.
103. pants
Noteikumi par kompetentās iestādes atbildību attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku, kas paredzēti pārvietošanai uz citām dalībvalstīm, veselības sertificēšanu
1. Oficiālais veterinārārsts pirms 102. pantā noteiktā savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai paredzētā veterinārā sertifikāta parakstīšanas veic šāda veida dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes:
a) |
pārbauda pieejamo informāciju, kura liecina par 101. panta 4. punktā paredzēto prasību izpildi; |
b) |
veic identitātes kontrolpārbaudi; |
c) |
veic sūtījumā esošo dzīvnieku klīnisku izmeklēšanu un, ja tā nav iespējama, klīnisku inspekciju nolūkā konstatēt attiecīgajām sugām relevantu sarakstā norādīto slimību vai jaunradušos slimību klīniskās pazīmes vai aizdomas par tām. |
2. Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes un pārbaudes veic un veterināro sertifikātu izdod pēdējo 24 stundu laikā pirms sūtījuma pārvietošanas no biotopa.
3. Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, ja savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvadājums notiek pa ūdensceļu/jūru, tad veterinārā sertifikāta 10 dienas ilgo derīguma termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik aizņem brauciens pa ūdensceļu/jūru.
104. pants
Prasība operatoriem, kas uz citām dalībvalstīm pārvieto savvaļas sauszemes dzīvniekus, veikt iepriekšēju paziņošanu
Ja savvaļas sauszemes dzīvniekus pārvadā uz citu dalībvalsti, vismaz 24 stundas pirms sūtījuma pārvietošanas operatori (izņemot pārvadātājus) veic paziņošanu izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.
105. pants
Operatoru pienākums attiecībā uz paziņošanu par savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori (izņemot pārvadātājus), kas uz citu dalībvalsti pārvieto savvaļas sauszemes dzīvniekus un saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta d) apakšpunktu veic paziņošanu, par katru šādu dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz Regulas (ES) 2016/429 145. panta 1. punktā un šīs regulas VIII pielikuma 1. daļas 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju.
106. pants
Kompetentās iestādes atbildība attiecībā uz paziņošanu par savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta d) apakšpunktu veic paziņošanu galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei, par katru savvaļas sauszemes dzīvnieku sūtījumu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz VIII pielikuma 1. daļas 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju.
107. pants
Ārkārtas procedūras
Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā savvaļas sauszemes dzīvnieku izcelsmes vietas kompetentā iestāde piemēro ārkārtas situāciju pasākumus, kas iedibināti ar Regulas (ES) 2017/625 134. panta d) punktu.
IV DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
108. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 272, 31.10.2018., 11. lpp.).
(3) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(4) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).
(5) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV L 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).
(6) Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.).
(7) Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).
(8) Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.).
(9) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
(10) Komisijas 2005. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1739/2005, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm (OV L 279, 22.10.2005., 47. lpp.).
(11) Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).
(13) Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmums 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.).
(14) Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(16) http://www.edqm.eu (jaunākais izdevums).
(17) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
DIAGNOSTIKAS METODES
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija
1. |
Seroloģiskie testi attiecībā uz liellopiem, aitām, kazām un kamieļiem:
|
2. |
Seroloģiskie testi attiecībā uz cūkām:
|
3. |
Brucelīna ādas tests (BST) aitām, kazām un cūkām. |
Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija
1. |
Tuberkulīna ādas testi:
|
2. |
Asins paraugiem pieejamais tests:
|
Tripanosomoze (Trypanosoma evansi)
Seroloģiskie testi:
a) |
imūnfermentatīvā analīze (ELISA) tripanosomiāzes noteikšanai; |
b) |
aglutinācijas plāksnes tests tripanosomiāzes noteikšanai ar seruma atšķaidījumu 1:4. |
Govju enzootiskā leikoze
Seroloģiskie testi:
a) |
testi asins paraugiem:
|
b) |
tests piena paraugiem:
|
Govju infekciozais rinotraheīts / infekciozais pustulozais vulvovaginīts
|
Metodes |
Nevakcinēti liellopi |
BoHV-1 I-ELISA (1) |
gB B-ELISA (2) |
|
Liellopi, kas saņēmuši vakcīnu ar deletētu gE gēnu |
gE B-ELISA (3) |
Govju virusālā diareja
1. |
Tiešās metodes:
|
2. |
Seroloģiskie testi:
|
Aujeski slimības vīrusa infekcija
|
Metodes |
Cūkas |
Aujeski slimības vīruss (ADV) ELISA (4) |
Par 4 mēnešiem jaunākas cūkas, kas dzimušas sivēnmātēm, kuras saņēmušas vakcīnu ar deletētu gE gēnu |
gE ELISA (5) |
Vaislas sērga
Komplementa saistīšanas reakcija vaislas sērgas noteikšanai ar seruma atšķaidījumu 1:5.
Zirgu infekciozā anēmija
Seroloģiskie testi:
a) |
imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID); |
b) |
imūnfermentatīvā analīze (ELISA) zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai. |
Venecuēlas zirgu encefalomielīts
1. |
Seroloģiskie testi:
|
2. |
Tiešā metode:
apgrieztās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (RT-PCR) Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa genoma noteikšanai. |
(1) Imūnfermentatīvā analīze (ELISA) ar mērķi noteikt antivielas pret veselu BoHV-1 vīrusu.
(2) ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret BoHV-1-gB proteīnu. Testos, kas nozīmēti antivielu noteikšanai pret veselu BoHV-1, var izmantot arī šo metodi.
(3) ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret BoHV-1-gE proteīnu.
(4) ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret veselu ADV, ADV-gB proteīnu vai ADV-gD proteīnu. ADV-gB komplektu un ADV-gD komplektu vai vesela ADV komplektu partijas pārbaudē Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem jābūt pozitīviem atšķaidījumā 1:2.
(5) ELISA ar mērķi noteikt antivielas pret ADV-gE proteīnu. Partijas pārbaudē Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem jābūt pozitīviem atšķaidījumā 1:8.
II PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PIRMSPĀRVIETOŠANAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE UN M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJU KAZĀM, KAMIEĻIEM UN BRIEŽIEM
Pirmspārvietošanas programmas minimālās prasības attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju kazām
1. |
Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 15. panta 3. punktā paredzēta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu kazu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta d) apakšpunktā minēto ikgadējo testēšanu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka inficēšanās risks dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
3. |
Ja ir ziņots par objektā turēto kazu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visas objektā turētās kazas, kuras ir vecākas par 6 nedēļām, ir testētas, iegūstot negatīvus rezultātus. Šie testi jāveic ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 42 dienas pēc tam, kad izvests pēdējais dzīvnieks, kuram ir apstiprināts gadījums, un pēdējais dzīvnieks, kuram ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot diagnostikas metodi. |
Pirmspārvietošanas programmas minimālās prasības attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju kamieļiem
1. |
Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu kamieļu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta d) apakšpunktā minēto ikgadējo testēšanu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka inficēšanās risks dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
3. |
Ja ir ziņots par objektā turēto kamieļu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visi objektā turētie kamieļi, kuri ir vecāki par 6 nedēļām, ir testēti, iegūstot negatīvus rezultātus. Šie testi jāveic ar asins paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 42 dienas pēc tam, kad izvests pēdējais dzīvnieks, kuram ir apstiprināts gadījums, un pēdējais dzīvnieks, kuram ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot diagnostikas metodi. |
Pirmspārvietošanas programmas minimālās prasības attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju briežiem
1. |
Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 26. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu briežu pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta d) apakšpunktā minēto ikgadējo testēšanu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka inficēšanās risks dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
3. |
Ja ir ziņots par objektā turēto briežu inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visi objektā turētie brieži, kuri ir vecāki par 6 nedēļām, ir testēti (divos piegājienos ar vismaz 6 mēnešu intervālu starp testiem) uz inficēšanos ar Mycobacterium tuberculosis kompleksu (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), iegūstot negatīvus rezultātus. Pirmais tests ir jāveic ar briežiem vai paraugiem, kas no briežiem ievākti ne agrāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad izvests pēdējais dzīvnieks, kuram ir apstiprināts gadījums, un pēdējais dzīvnieks, kuram ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot diagnostikas metodi. |
III PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PIRMSPĀRVIETOŠANAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJU CŪKĀM
1. |
Pirmspārvietošanas uzraudzības programmai, kas 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā paredzēta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai objektā un nepieciešama turētu cūku pārvietošanai uz citu dalībvalsti, jāietver vismaz šādi elementi:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvniekveselības apmeklējumu un 1. punkta b) apakšpunktā paredzētu apsekojumu var nepieprasīt, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzskata, ka risks inficēties ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis dalībvalstī vai tās zonā ir niecīgs, un ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
3. |
Ja ir ziņots par objektā turēto cūku inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, šādus dzīvniekus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja visas objektā turētās cūkas divos piegājienos ir testētas, iegūstot negatīvus rezultātus. Pirmais tests jāveic ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 3 mēnešus pēc tam, kad izvesti inficētie dzīvnieki un dzīvnieki, kuriem ar pozitīviem rezultātiem ir veikts tests, izmantojot kādu no I pielikuma 1. daļas 2. punktā dotajām diagnostikas metodēm. Otrais tests jāveic ar paraugiem, kas ievākti ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pirmā testa. |
IV PIELIKUMS
PĪĻU UN ZOSU TESTĒŠANA AUGSTI PATOGĒNISKĀS PUTNU GRIPAS NOTEIKŠANAI
Attiecībā uz pīlēm un zosīm nedēļā pirms iekraušanas nosūtīšanai ar negatīviem rezultātiem jābūt veiktiem virusoloģiskās izmeklēšanas testiem augsti patogēniskās putnu gripas noteikšanai, izmantojot vīrusu izolāciju vai molekulāro testēšanu, ar kuru pie 5 % prevalences infekciju iespējams noteikt ar 95 % ticamību.
V PIELIKUMS
PRASĪBAS TĀDU SŪTĪJUMU TESTĒŠANAI, KUROS IR MAZĀK NEKĀ 20 MĀJPUTNI (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) VAI MAZĀK NEKĀ 20 INKUBĒJAMAS MĀJPUTNU (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) OLAS
1. |
Attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) vai mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas, saskaņā ar 2. punktu relevantajām sarakstā norādītajām sugām ar negatīviem rezultātiem jābūt veiktiem testiem šādu slimību ierosinātāju noteikšanai:
|
2. |
Testēšanas metode:
|
VI PIELIKUMS
KRITĒRIJI VAKCĪNĀM PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU
Dzīvas novājinātas vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju jāsagatavo no Ņūkāslas slimības vīrusa celma, kura sēklas pirmvīruss ir pārbaudīts un kura intracerebrālās patogenitātes indekss (ICPI) ir:
a) |
mazāks nekā 0,4, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 107 EID50 (50 % embriju infekcijas deva); vai |
b) |
mazāks nekā 0,5, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 108 EID50. |
VII PIELIKUMS
VAKCINĀCIJAS PRET TRAKUMSĒRGU DERĪGUMS UN TĀDU SLIMĪBU RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI, KAS NAV TRAKUMSĒRGA
Suņu, kaķu, mājas sesku un citu gaļēdāju vakcinācijas pret trakumsērgu derīgums
Šīs regulas 53. panta b) punkta i) apakšpunktā, 55. panta b) punkta i) apakšpunktā un 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās derīguma prasības attiecībā uz vakcināciju pret trakumsērgas vīrusa infekciju ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (1) III pielikumā.
Ja dalībvalstī vakcīna pret trakumsērgu gaļēdājiem, kas nav suņi, kaķi un mājas seski, nav atļauta, par derīgu jāuzskata vakcinācija pret trakumsērgu, kas veikta saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 1. punktu.
Tādu slimību riska mazināšanas pasākumi, kas nav trakumsērga
1. |
Šīs regulas 53. panta b) punkta ii) apakšpunktā un 55. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētie riska mazināšanas pasākumi Echinococcus multilocularis invāzijas gadījumā ir pasākumi, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/772 (2) apvienojumā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/878 (3). |
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, 58. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā suņu dzimtas dzīvnieku, kuri nav suņi, apstrāde pret Echinococcus multilocularis invāziju jāveic un jādokumentē ne agrāk kā 48 stundas pirms ievešanas dalībvalstī vai tās zonā, kas norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2018/878 pielikumā. |
3. |
Šīs regulas 53. panta b) punkta ii) apakšpunktā un 55. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētie riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz slimībām, kas nav trakumsērgas vīrusa infekcija un Echinococcus multilocularis invāzija, ir profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi, kurus piemēro relevantajām gaļēdāju sugām un kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 19. panta 1. punktu. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
(2) Komisijas 2017. gada 21. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 576/2013 papildina attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011 (OV L 130, 28.5.2018., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2018. gada 18. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2018/878, ar ko pieņem to dalībvalstu vai dalībvalstu teritorijas daļu sarakstu, kuras atbilst Deleģētās regulas (ES) 2018/772 par to, kā piemēro profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, kas kontrolē suņu infekciju ar Echinococcus multilocularis, 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kategorizēšanas noteikumiem (OV L 155, 19.6.2018., 1. lpp.).
VIII PIELIKUMS
VETERINĀRAJOS SERTIFIKĀTOS UN PAZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA
Informācija, kas jāiekļauj uz citu dalībvalsti pārvietojamu sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu veterinārajā sertifikātā
1. |
Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā un šīs regulas 71. panta 1. punktā minētajā uz citu dalībvalsti pārvietojamu turētu sauszemes dzīvnieku veterinārajā sertifikātā jāietver vismaz šāda informācija:
|
2. |
Regulas (ES) 2016/429 161. panta 1. punktā un šīs regulas 72. pantā minētajā uz citu dalībvalsti pārvietojamu inkubējamo olu veterinārajā sertifikātā jāietver vismaz šāda informācija:
|
3. |
Regulas (ES) 2016/429 155. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā uz citu dalībvalsti pārvietojamu savvaļas sauszemes dzīvnieku veterinārajā sertifikātā jāietver vismaz šāda informācija:
|
Informācija paziņojumā par tādu noteiktu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, attiecībā uz kuriem veterinārais sertifikāts netiek prasīts
Paziņojumā par kameņu pārvietošanu no apstiprinātiem vidiski izolētiem audzēšanas objektiem uz citu dalībvalsti jāietver vismaz šāda informācija:
a) |
nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese; |
b) |
nosūtošā objekta nosaukums, adrese un unikālais apstiprinājuma numurs; |
c) |
galamērķa objekta nosaukums un adrese un:
|
d) |
suga, kategorija un daudzums, kā arī saimju lielums; |
e) |
nosūtīšanas datums. |
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/211 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/689
(2019. gada 17. decembris),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), jo īpaši tās 29. pantu, 31. panta 5. punktu, 32. panta 2. punktu, 37. panta 5. punktu, 39. pantu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 6. punktu un 280. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Šajā regulā noteiktie noteikumi ir vajadzīgi, lai papildinātu Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļas 2., 3. un 4. nodaļas noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”, kā arī IX daļas noteikumus par pārejas režīmu attiecībā uz esošām uzraudzības vai izskaušanas programmām un esošu statusu “brīvs no slimības”. |
(2) |
Šie noteikumi ir cieši saistīti, un daudzus no tiem ir paredzēts piemērot kopā. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām savstarpējām atsaucēm un dublēšanās risku. |
(3) |
Uzraudzība ir jebkuras izskaušanas programmas neatņemama daļa, un statuss “brīvs no slimības” lielākajā daļā gadījumu ir sekmīgas uzraudzības un izskaušanas iznākums. Turklāt uzraudzība līdzās citiem pasākumiem ir svarīgs rīks statusa “brīvs no slimības” saglabāšanā pēc tā panākšanas. Noteikumiem par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības”, arī pārejas noteikumiem, bieži vien ir kopīgs mērķis, un tie attiecas uz komplementārām operatoru, veterinārārstu un kompetento iestāžu darbībām. Tāpēc ir lietderīgi šos noteikumus apvienot vienā vienīgā deleģētajā regulā. |
(4) |
Uzraudzība ir viens no efektīvas un iedarbīgas slimību profilakses un kontroles rīcībpolitikas stūrakmeņiem. Tā operatoriem un kompetentajai iestādei būtu jāīsteno kopīgi. Tā turklāt būtu jāveido tā, lai sasniegtu mērķi agrīni konstatēt katras sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības uzliesmojumu un pierādīt atbilstību statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, saglabāšanai, apturēšanai vai atsaukšanai. |
(5) |
Kompetentajai iestādei būtu jāievieš elementāra vispārīga uzraudzības sistēma sauszemes dzīvnieku sarakstā norādīto un jaunradušos slimību uzraudzībai, kam pamatā būtu paziņošana par slimības notikumiem dzīvnieku mērķpopulācijā un to izmeklēšana. |
(6) |
Sauszemes dzīvniekiem piemērojamās vispārīgās uzraudzības prasības atkarībā no iecerētā uzraudzības rezultāta būtu jāpapildina ar konkrētākām prasībām. Tām vajadzētu būt izstrādātām tā, lai tās noteiktu objektu un dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas apstiprināšanas kontekstā derētu dažādiem konkrētiem mērķiem, piem., Savienības līmeņa uzraudzības programmām, obligātajām un fakultatīvajām izskaušanas programmām, statusa “brīvs no slimības” pierādīšanai, slimību kontroles pasākumiem. |
(7) |
Pieeja vispārīgo uzraudzības prasību izstrādei ūdensdzīvniekiem ir līdzīga kā sauszemes dzīvniekiem, lai gan ne identiska. Visiem akvakultūras objektiem jāīsteno elementāra uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu paziņošana par slimības notikumiem dzīvnieku mērķpopulācijā un to izmeklēšana. Turklāt, veicot uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, jāveic arī noteikti slimību kontroles pasākumi, ja veikt šādus pasākumus akvakultūras objektos ir nepieciešams. |
(8) |
Līdzās vispārīgajām uzraudzības prasībām, kas piemērojamas visiem akvakultūras objektiem, noteiktiem apstiprinātiem akvakultūras objektiem piemērojamas īpašas uzraudzības prasības. Šie īpašie pasākumi ietver tādas riska izvērtēšanā balstītas uzraudzības shēmas ieviešanu, kurā novērtē, kāds ir risks, ka objektā tiks ievazāta un izplatīsies kāda ūdensdzīvnieku slimība (neatkarīgi no tā, vai tā ir sarakstā). |
(9) |
Īpašās uzraudzības prasības ir saistītas arī ar izskaušanas programmu īstenošanu attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām nolūkā saņemt statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrēto slimību un šo statusu pēc panākšanas saglabāt. |
(10) |
Turklāt dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju ūdensdzīvnieku C kategorijas slimību uzraudzības programmu formā veikt uzraudzību objekta līmenī, nesākot slimības izskaušanas programmu. Uzraudzības programmas no izskaušanas programmām atšķiras ar to, ka to pamatā ir selektīvas uzraudzības sistēma, kas gan ir visaptveroša, bet tomēr neaptver visus izskaušanas programmas elementus. Atšķirībā no izskaušanas programmām uzraudzības programmas nedod iespēju saņemt oficiālu statusu “brīvs no slimības”. |
(11) |
Šajā regulā norādītās konkrētās izskaušanas un uzraudzības programmas ir pamatojums, ka ir izpildītas veselības prasības noteiktai dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Savienībā un dažos gadījumos dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā. |
(12) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ka vajadzīgi noteikumi, kas attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām piemērojami sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem. Uzraudzība var nebūt relevanta attiecībā uz visu sarakstā norādīto sugu kategoriju dzīvniekiem, it sevišķi savvaļas dzīvniekiem vai noteiktu kategoriju turētiem dzīvniekiem. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kas precizētu relevanto dzīvnieku mērķpopulāciju uzraudzības vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu jaunradušos slimību agrīnu konstatēšanu, vajadzētu būt iespējai dzīvnieku mērķpopulāciju paplašināt, tajā iekļaujot arī turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus. |
(13) |
Ar atkāpēm turklāt vajadzētu būt iespējamam sauszemes dzīvnieku mērķpopulācijas vēl ierobežot konkrētiem uzraudzības mērķiem, proti, i) Savienības līmeņa uzraudzības programmām, ii) obligātajām un fakultatīvajām izskaušanas programmām un iii) uzraudzībā balstītām dzīvnieku veselības prasībām pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā. |
(14) |
Diagnostikas metodes, tāpat kā tālākā paraugu ievākšana to izpildei, paņēmieni, validācija un interpretēšana, ir ļoti tehniskas, tāpēc var bieži mainīties sakarā ar zinātnisko standartu attīstību. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka tās ir aktuālas, noteikumos par diagnostikas metodēm tas, kādas metodes izmantot un kā, būtu jānosaka elastīgi. Dzīvnieku slimību jomā diagnostikas metodes var ņemt no dažādiem zinātniskajiem standartiem. Tāpēc ir svarīgi norādīt, kādā hierarhiskajā kārtībā metodes būtu jāizvēlas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (2) norādītos vispārīgos paraugošanas, analīžu, testu un diagnostikas principus. |
(15) |
Lai nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti optimāli, un izvairītos operatoriem un kompetentajām iestādēm radīt lieku administratīvo slogu un izmaksas, sarakstā norādīto un jaunradušos slimību atklāšanā būtu jāizmanto informācija, kas iegūta oficiālajās kontrolēs un citās oficiālajās darbībās, kuru pamatmērķis nav minēto slimību uzraudzība. |
(16) |
Slimību apstiprināt saskaņā ar tās gadījuma definīciju ir kompetentās iestādes pienākums; to darot, būtu jāveic attiecīgi izmeklējumi, lai apstiprinātu vai izslēgtu domājamas slimības klātbūtni. Šādi izmeklējumi ir relevanti tad, ja slimības apstiprinājums nozīmētu, ka jāveic slimību kontroles pasākumi, kā arī dažos citos gadījumos atkarībā no tā, kas izriet no slimības apstiprināšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai šī regula noteiktu, kādos vēl gadījumos slimība ir jāapstiprina. |
(17) |
Ļoti svarīgi ir definēt domājamus un apstiprinātus sarakstā norādītu slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību gadījumus. Tas operatoriem, veterinārārstiem un citām uzraudzībā iesaistītām personām dos iespēju noteikt, kādos gadījumos ir jāinformē kompetentā iestāde un kompetentajai iestādei jāveic slimību kontroles pasākumi. Tāpēc ir svarīgi noteikt vispārīgus kritērijus domājama gadījuma un apstiprināta gadījuma definīcijām un vajadzības gadījumā noteikt slimībspecifiskas definīcijas atkarībā no konkrēto slimību specifikas. |
(18) |
Savienības līmeņa uzraudzības programma ir visai Savienībai relevanta uzraudzības programma. Tāda ir vajadzīga, lai sakarā ar konkrētajām bažām par sabiedrības vai dzīvnieku veselību saskaņotu konkrētas slimības uzraudzību visā Savienībā. Tāpēc ir jānosaka kritēriji, uz kādām slimībām būtu attiecināma Savienības līmeņa uzraudzības programma. |
(19) |
Komisijas Lēmums 2010/367/ES (3) nosaka prasību minimumu putnu gripas uzraudzības programmām, ko piemēro mājputniem un savvaļas putniem, un tā pielikumos ir noteikti tehniskie norādījumi. Šīs regulas pielikumā būtu jāiekļauj līdzīgi tehniskie norādījumi. Tomēr šajā regulā detalizācijas līmenis ir zemāks, lai attiecībā uz putnu gripas uzraudzību būtu iespējams pienācīgi pielāgoties situācijai. Tāpēc putnu gripas Savienības līmeņa uzraudzības programmas tehnisko prasību fokusā ir tikai mērķi, tvērums un metodiskie principi, kas jāievēro. |
(20) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ar kādiem noteikumiem B kategorijas un C kategorijas slimībām dalībvalstīs piemēro obligātās un fakultatīvās izskaušanas programmas. Šīm slimībām vai to grupām ir sava specifika. To izskaušanā vajadzētu balstīties uz konkrētajai slimībai specifisku slimību kontroles stratēģiju. Tajā būtu jāiekļauj vismaz šādi elementi: i) uzraudzība, kas jāveic, lai sasniegtu virsmērķi – slimībbrīvumu, ii) grafiks, iii) tās dzīvnieku populācijas definīcija, kam piemēro izskaušanas programmu, iv) teritorija, kurā izskaušanas programma piemērojama, un v) konkrētie slimību profilakses un kontroles pasākumi, kas slimībai piemērojami izskaušanas posmā. |
(21) |
Ja teritorija, kurā izskaušanas programmu īsteno, ietver dalībvalsts ārējo robežu, kompetentajai iestādei būtu jāpieliek pūles, lai mazinātu risku, ka slimība varētu ievazāties no ārvalstīm. |
(22) |
Izskaušanas programmas mērķis ir programmas aptvertajā teritorijā panākt statusu “brīvs no slimības”. Ideāli sauszemes dzīvnieku gadījumā tai vajadzētu aptvert visu tās dalībvalsts teritoriju, kurā slimība sastopama. Būtu jānosaka minimālā pieņemamā platība gadījumiem, kad tas nav iespējams. Nosakot minimālo platību, būtu jāņem vērā arī pieredze, kas iegūta citās izskaušanas programmās, un jāparedz elastība pielāgoties slimības specifikai. |
(23) |
Programmas kvalitatīvie vai kvantitatīvie mērķrādītāji būtu jānosaka kompetentajai iestādei. Galīgo mērķrādītāju pamatā vajadzētu būt statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritērijiem, savukārt starpposma mērķrādītājos var ietvert arī citas darbības vai pasākumus, kas svarīgi statusa “brīvs no slimības” panākšanā un atspoguļo programmas virzību. |
(24) |
Kompetentajai iestādei būtu jānosaka izskaušanas programmu piemērošanas periods. Fakultatīvu C kategorijas slimību izskaušanas programmu gadījumā, lai nepieļautu nesamērīgus un ilgstošus pārvietošanas traucējumus Savienībā, nosaka maksimālo programmas piemērošanas periodu. Tomēr kompetentā iestāde izskaušanas programmu var sākt, pirms Komisija to apstiprinājusi, lai gan šajā posmā tai nevajadzētu ierobežot pārvietojumus Savienībā. Dalībvalstīm turklāt būtu jādod iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos Komisiju lūgt šo periodu pagarināt. |
(25) |
Noteiktu slimību izskaušanas stratēģijas pamatā var būt statusa “brīvs no slimības” piešķiršana objektu līmenī. Šādām slimībām specifiskie pasākumi būtu jāgrupē, un būtu jānorāda, kādi ir operatoru un kompetento iestāžu pienākumi. |
(26) |
Slimību izskaušanas programmas dzīvnieku mērķpopulācija būtu jānosaka katrai slimībai atsevišķi. Par katru slimību atsevišķi būtu jānosaka arī tas, vai kompetentā iestāde programmā var iekļaut noteiktas dzīvnieku papildpopulācijas. |
(27) |
Galvenā atbildība par statusa “brīvs no slimības” iegūšanu un saglabāšanu gulstas uz operatoru, jo labumu no statusa “brīvs no slimības” galvenokārt gūst tieši operators. Tāpēc operatoram, lai saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, būtu jāpilda noteikti pienākumi. |
(28) |
Kad operators ir panācis atbilstību gan vispārīgajiem, gan slimībspecifiskajiem statusa “brīvs no slimības” kritērijiem, šo statusu piešķir kompetentā iestāde. Kad šie specifiskie kritēriji vairs netiek ievēroti, kompetentās iestādes pienākums ir šo statusu vai nu apturēt, vai atsaukt. |
(29) |
Turklāt, ņemot vērā konkrētās slimības profilu, vajadzības gadījumā būtu sīki jāizklāsta operatoru un kompetento iestāžu pienākumi izskaušanas programmu kontekstā. Slimībspecifiskās prasības ir tehniskas un attiecībā uz katru slimību noteiktas šīs regulas pielikumos. |
(30) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (4) norāda, ka obligātās izskaušanas programmas piemērojamas Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijai un Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijai, bet fakultatīvās izskaušanas programmas – govju enzootiskajai leikozei, Aujeski slimības vīrusa infekcijai, govju infekciozajam rinotraheītam/infekciozajam pustulozajam vulvovaginītam un govju virusālajai diarejai. Šo slimību izskaušanas programmām vajadzētu būt balstītām uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektam. |
(31) |
Izskaušanas programmām, kas ir balstītas uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, būtu jāaptver visi objekti, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai gadījumos, kad ir veikti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, no izskaušanas programmas izslēgt konkrētu paveidu objektus un kautuves. |
(32) |
Ja izskaušanas programma ir balstīta uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai dažādām epidemioloģiskajām vienībām piešķirt dažādus veselības statusus. |
(33) |
Sauszemes dzīvnieku gadījumā prasības pierādīt statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī balstās uz infekcijas neesību, ko apliecina testēšanas un uzraudzības režīms, nosacījumi dzīvnieku un reproduktīvo produktu ievešanai objektos un vajadzības gadījumā vakcinācijas ierobežojumi. Ja statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs nav izpildīti, ir piemērojamas īpašas prasības šā statusa apturēšanai, atsaukšanai un atjaunošanai. Sava tehniskā rakstura dēļ slimībspecifiskās detalizētās prasības un to diagnostikas metožu saraksts, kas izmantojamas statusa piešķiršanai un saglabāšanai, ir noteiktas pielikumos. |
(34) |
Nosacījumi statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, saglabāšanai, apturēšanai un atsaukšanai objekta līmenī ir noteikti šādos Savienības noteikumos, kas ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas: Padomes Direktīva 64/432/EEK (5) attiecībā uz liellopu brucelozi un govju tuberkulozi un Padomes Direktīva 91/68/EEK (6) attiecībā uz aitu un kazu brucelozi. Šie noteikumi ar Dzīvnieku veselības tiesību aktu ir atcelti. Turklāt ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1629 (7) brucelozes un govju tuberkulozes izraisīšanā iesaistīto slimības ierosinātāju kopums ir pielāgots Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam (8). Tagad tam atbilst Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija un Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcija. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt ar šo slimību statusu saistītās tehniskās prasības, tās tiecoties saskaņot ar Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu un vienlaikus ņemot vērā pieredzi, kas gūta līdzšinējās šo slimību izskaušanas programmās. |
(35) |
Ja sauszemes dzīvnieku slimības izskaušanas programma balstās uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objekta līmenī, tad, ja rodas aizdomas par slimību vai tā tiek apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāīsteno pasākumi, kas ierobežotu tās izplatīšanos. Šie pasākumi īstenojami galvenokārt objektā, kurā tiek turēts domājamā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki, bet kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai tad, ja ir slimības izplatīšanās risks, pasākumu piemērošanu paplašināt, tos attiecinot arī uz citiem dzīvniekiem un objektiem. |
(36) |
Ja kompetentā iestāde, reaģējot uz domājamu vai apstiprinātu gadījumu, piemēro slimību kontroles pasākumus, tai būtu jānosaka noteikti dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt arī iespējai atļaut noteiktu dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tiek turēts domājama vai apstiprināta gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki, lai ņemtu vērā dzīvnieku labturību un veicinātu slimību kontroles pasākumu ilgtspēju. |
(37) |
Pēc gadījuma apstiprināšanas vismaz tie dzīvnieki, kas atzīti par apstiprinātu gadījumu dzīvniekiem, būtu jāaizvāc. Ja šie dzīvnieki tiek nogalēti, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai izlemt, vai to dara kaujot (šādā gadījumā paredzēts, ka gaļa nonāks pārtikas apritē), vai nonāvējot (šādā gadījumā gaļu pārtikā neizmanto). |
(38) |
Attiecībā uz dažām slimībām, kuras var izplatīties ar inficētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai fomītiem vai kuras potenciāli var ietekmēt sabiedrības veselību, kompetentajai iestādei būtu inficētajos objektos jāveic pasākumi, kas nepieļautu šo slimību izplatīšanos ar šiem produktiem vai fomītiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka šādu risku mazināšanas pasākumi. |
(39) |
Sauszemes dzīvnieku gadījumā, kad objektu līmenī ir panākts statuss “brīvs no slimības”, programmas efektivitātes labad vajadzētu būt iespējai pēc tam, kad objektam noteiktu laiku pastāvīgi bijis statuss “brīvs no slimības”, uzraudzības darbību līmeni pamazām samazināt. |
(40) |
Saskaņā ar Savienības noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, uz govju enzootisko leikozi (EBL) attiecās obligāta izskaušana. Tagad šī slimība saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 ir kategorizēta kā izskaužama fakultatīvi. |
(41) |
Savienības noteikumi, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ietvēra vispāratzītus un iedarbīgus principus un kritērijus attiecībā uz oficiāla statusa “brīvs no EBL” atzīšanu, saglabāšanu, apturēšanu un atjaunošanu. Daudzas dalībvalstis šos noteikumus veiksmīgi piemērojušas, īstenojot līdzšinējās EBL izskaušanas programmas. Ir pārbaudīta šo noteikumu atbilstība Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam, un tie ir iekļauti šajā regulā. |
(42) |
Dalībvalstīm vai zonām, kas bijušas brīvas no EBL vairākus gadus, proti, ir noturīgi brīvas no EBL, būtu jāturpina pierādīt infekcijas neesība. Riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība ir piemērots līdzeklis, kā agrīni konstatēt slimības atkalparādīšanos un pamatot brīvumu no EBL. Tāpēc dalībvalstīm no šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāizveido piemērota uzraudzības sistēma. |
(43) |
Savienības noteikumi, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ietvēra papildu garantijas attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju Savienības iekšējai tirdzniecībai ar cūkām. Vairākas dalībvalstis šos noteikumus veiksmīgi piemērojušas un savā teritorijā turēto cūku populācijā ADV infekciju izskaudušas. Šajā regulā iekļautajā ADV infekcijas izskaušanas stratēģijā ņemts vērā Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss un kritēriji, kas izrādījušies lietderīgi ADV infekcijas izskaušanā. |
(44) |
Šajā regulā iekļautajiem noteikumiem par govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) pamatā ir Komisijas Lēmums 2004/558/EK (9) ar noteikumiem par papildu garantijām Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar liellopiem. Tie ietver prasības objektu līmenī iegūt, uzturēt un atgūt statusu “brīvs no 1. tipa liellopu herpesvīrusa (BoHV-1)”. Noteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa standartus un EFSA zinātnisko atzinumu (10). |
(45) |
Savienības noteikumos, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, nebija noteikumu par govju virusālo diareju (BVD), izņemot noteikumus, kas saistīti ar reproduktīvo produktu tirdzniecību. Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 BVD tagad ir norādīta sarakstā pie C kategorijas slimībām, kas izskaužamas fakultatīvi. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti noteikumi par izskaušanas programmām un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu un saglabāšanu attiecībā uz BVD. |
(46) |
Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā nav nodaļas par BVD un kritēriju brīvumam no BVD un saistītiem dzīvnieku pārvietojumiem. Tomēr nodaļa par BVD ir iekļauta OIE Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā. Šie diagnostiskie standarti ir ņemti vērā, izstrādājot šīs regulas noteikumus par BVD. |
(47) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 trakumsērgas vīrusa infekcija ir norādīta sarakstā pie B kategorijas slimībām. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti noteikumi par obligātajām izskaušanas programmām un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu un saglabāšanu attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju. |
(48) |
Galvenais trakumsērgas vīrusa infekcijas rezervuārs ES ir savvaļas lapsas. Tāpēc ir lietderīgi izskaušanas programmu pasākumus orientēt galvenokārt uz savvaļas lapsu populāciju. Tomēr pret šo slimību uzņēmīgi ir arī visu pārējo sugu zīdītāji un Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 attiecībā uz šo slimību sarakstā ir norādītas arī daudzas citas dzīvnieku sugas. Kompetentajām iestādēm izskaušanas programmās būtu jāietver arī citas dzīvnieku populācijas, ja ir risks cilvēka vai dzīvnieku veselībai. |
(49) |
Trakumsērgas infekcijas izskaušanas programmu gadījumā slimību kontroles stratēģijas pamatā galvenokārt ir relevanto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana, ko papildina tādas citas svarīgas darbības kā uzraudzība, slimību kontroles pasākumu veikšana, lolojumdzīvnieku pārvietošanas kontrole un vakcinācijas rezultativitātes monitorings. Tā kā noteikumi par vakcināciju ir ļoti tehniski, tie ir noteikti pielikumā. |
(50) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcija (BTV infekcija) ir norādīta sarakstā kā C kategorijas slimība, kam piemērojamas fakultatīvas izskaušanas programmas. Tas nozīmē, ka šīs slimības gadījumā rīcībpolitika ir mainījusies, jo Padomes Direktīva 2000/75/EK (11), kas bija piemērojama pirms šīs regulas, paredzēja tās tūlītēju izskaušanu. Šajā regulā ir iekļauti jauni noteikumi atbilstoši šīs slimības jaunajam statusam. |
(51) |
BTV infekcijas gadījumā slimību kontroles stratēģijas pamatā galvenokārt ir relevanto mērķpopulāciju dzīvnieku vakcinēšana, ko papildina tādas citas darbības kā uzraudzība, slimību kontroles pasākumu veikšana, dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanas kontrole un minimalizēta eksponētība vektoriem. |
(52) |
Savā atzinumā (12) par kontroli, uzraudzību un dzīvnieku pārvietošanu BTV infekcijas gadījumā EFSA norāda, ka, lai izskaušana būtu sekmīga, vakcinētiem vismaz 5 gadus vajadzētu būt vismaz 95 % uzņēmīgo liellopu un aitu. Tāpēc ir paredzams, ka BTV infekcijas izskaušanas programmās tiktu iekļauta vakcinācijas kampaņa, tomēr šajā regulā būtu jāparedz elastība, lai varētu ņemt vērā katra gadījuma specifiku. |
(53) |
Dalībvalsts vai tās zona, kura ir brīva no BTV infekcijas vai kurā tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma, būtu jāaizsargā no jebkādu BTV serotipu ievazāšanās ar turētu dzīvnieku vai reproduktīvo produktu pārvietošanu. Tāpēc izskaušanas programmu noteikumos būtu jāiekļauj prasības attiecībā uz turētu dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ievešanu dalībvalstīs vai to zonās, kuras ir brīvas no BTV infekcijas vai kurās tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma. Tas būtu jāatspoguļo arī statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijos. Tie paši principi būtu jāattiecina uz dzīvnieku pārvietošanu cauri dalībvalstīm vai to zonām, kuras ir brīvas no BTV infekcijas vai kurās tiek īstenota BTV infekcijas izskaušanas programma. |
(54) |
Līdztekus, tā kā svarīga ir atšķirīgo vietējo situāciju specifika, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai atļaut dzīvniekus vai reproduktīvos produktus ievest, ievērojot īpašus noteikumus, ja vien šāda ievešana neapdraud galamērķa veselības statusu. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā paredzēt prasības un nosacījumus šādas ievešanas atļaušanai. Šādu prasību pamatā neatkarīgi no izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusa vajadzētu būt dzīvnieku vai reproduktīvo produktu statusam. |
(55) |
Ūdensdzīvnieku B kategorijas vai C kategorijas slimības izskaušanas programmā būtu jāņem vērā statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai ievērojamo uzraudzības prasību veids, teritorijas specifika un programmas aptveramā dzīvnieku populācija, kā arī programmas starpposma mērķrādītāji un galīgie mērķrādītāji. Izskaušanas programmā būtu jāiekļauj kontroles pasākumi, kas īstenojami inficētos ūdensdzīvnieku objektos. |
(56) |
Ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmā būtu jāiekļauj starpposma mērķrādītāji un galīgie mērķrādītāji, kas tiks izmantoti, lai novērtētu virzību uz statusa “brīvs no slimības” panākšanu. Attiecīgā gadījumā šajos mērķrādītājos būtu jāņem vērā tas, vai izskaušanas programmas sekmīgumu neapdraud savvaļas dzīvnieki. Izstrādājot programmas starpposma mērķrādītājus un galīgos mērķrādītājus, it sevišķi būtu jāņem iespēja novirzīties no ierosinātā piemērošanas perioda, kas ir 6 gadi. |
(57) |
Ūdensdzīvnieku gadījumā populācijā, kas ietverama izskaušanas programmā, iekļauj to sugu dzīvniekus, kas norādītas sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai no programmas izslēgt to sugu dzīvniekus, kas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādītas kā vektorsugas, ja tā ir veikusi riska novērtējumu, kurā konstatēts, ka šo dzīvnieku radītais risks ir niecīgs. |
(58) |
Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai programmā iekļaut ūdensdzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki būtiski apdraud veselības statusu. Tai turklāt vajadzētu būt iespējai no izskaušanas programmas izslēgt noteiktus zema riska objektus, ja to izslēgšana neapdraud sekmīgu programmas pabeigšanu. |
(59) |
Ja dalībvalsts ir nolēmusi piedalīties C kategorijas slimības izskaušanas programmā, operatoriem ir pienākums izpildīt nosacījumus attiecībā uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu, paziņot par aizdomām par sarakstā norādītām slimībām, tad, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, veikt slimību kontroles pasākumus, kā arī veikt visus citus pasākumus, ko prasītu kompetentā iestāde, arī vakcināciju. |
(60) |
Ja slimībbrīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā vai dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma, radušās aizdomas par sarakstā norādītas ūdensdzīvnieku slimības klātbūtni vai tā apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāveic pienācīgi slimības kontroles pasākumi. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka attiecīgi noteikumi. Tie ietver ierobežojumu zonas ieviešanu, ja objektā, kas iesaistīts izskaušanas programmā vai deklarēts par slimībbrīvu, ir apstiprināta sarakstā norādītas slimības klātbūtne. Tas turklāt ietver prasību minimumu attiecībā uz ierobežojumu zonas ģeogrāfisko demarkāciju un faktoriem, kas to ietekmē. |
(61) |
Kad slimībbrīvā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā vai dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota izskaušanas programma, ir apstiprināta sarakstā norādīta ūdensdzīvnieku slimība, kompetentā iestāde inficētajos objektos un citos objektos, kas atrodas ierobežojumu zonā, veic stingras kontroles. Šajā regulā ir noteikts, kādas ir šīs kontroles un kāda elastība ir kompetentajai iestādei attiecībā uz pārvietošanu. Elastības iespēju var izmantot tikai gadījumos, kad netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to. |
(62) |
Ja objektā noticis ūdensdzīvnieku slimības uzliesmojums un šis objekts turpina vai sāk izskaušanas programmu, ir svarīgi periodā, ko nosaka kompetentā iestāde un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (13), aizvākt ūdensdzīvniekus, kas ir miruši, mirstoši vai uzrāda klīniskas pazīmes. Tā slimību var sekmīgi apkarot. |
(63) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka, ka Komisijai jāizstrādā sīki noteikumi, ar kādiem dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piešķirt statusu “brīvs no slimības”. Šajos noteikumos būtu jāiekļauj slimībspecifiski kritēriji, kas apliecina slimības neesību dzīvnieku mērķpopulācijā, un vispārīgi kritēriji sekmīgai šīs dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusa kontrolei. |
(64) |
Vispārīgie kritēriji ietver teritoriālo tvērumu, uzraudzību, biodrošību, slimību kontroles pasākumus un citu Dzīvnieku veselības tiesību aktā noteikto operacionālo noteikumu konsekventu īstenošanu attiecībā uz objektu reģistrēšanu un apstiprināšanu, dzīvnieku izsekojamību un pārvietošanas prasībām. |
(65) |
Šī regula nosaka slimībspecifiskus kritērijus, kuru pamatā ir sarakstā norādīto sugu neesība vai slimības ierosinātāja vai vektora izdzīvotnespēja. Šie kritēriji būtu jāizstrādā elastīgi, lai kompetentā iestāde varētu norādīt pamatu saņemt statusu “brīvs no slimības” atbilstoši konkrētajai situācijai. Tāpēc, lai norādītu, uz kāda pamata dalībvalstis var lūgt visai to teritorijai vai tās zonai, vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem piešķirt statusu “brīvs no slimības”, šajā regulā ir noteiktas attiecīgas vispārīgās prasības. |
(66) |
Šī regula nosaka slimībspecifiskus kritērijus, kuru pamatā ir izskaušanas programmas iznākums un vēsturiskie un uzraudzības dati. Šo kritēriju pamatā ir uzraudzības rezultāti, slimības ievazāšanās novēršanas pasākumu īstenošana un vakcīnu izmantošanas nosacījumi. |
(67) |
Sava tehniskā rakstura dēļ šie kritēriji ir noteikti pielikumos un sagrupēti pa slimībām kopā ar kritērijiem statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai. |
(68) |
Ir lietderīgi šajā regulā noteikt modernizētas statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas un saglabāšanas prasības, ņemot vērā Savienības noteikumus, kas bija spēkā pirms šī regulas piemērošanas dienas, OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu, Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu un – ja esošu noteikumu nav – labākos pieejamos zinātniskos pierādījumus. |
(69) |
Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 Varroa spp. invāzija tagad ir norādīta sarakstā pie C kategorijas slimībām, kas izskaužamas fakultatīvi. Regula nosaka noteikumus statusa “brīvs no Varroa spp. invāzijas” panākšanai un saglabāšanai. |
(70) |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādīta sarakstā pie A kategorijas slimībām, kurām piemērojami tūlītēji izskaušanas pasākumi. Tāpēc noteikumi par Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas izskaušanas programmu šajā regulā nav iekļauti. Tomēr kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai piešķirt statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem. |
(71) |
Ūdensdzīvnieku gadījumā ir iespējami divu dažādu veidu nodalījumi. Neatkarīgi nodalījumi darbojas ar stingri noteiktiem nosacījumiem, kas garantē, ka to darbība norit neatkarīgi no apkārtējo ūdeņu veselības statusa. Savukārt atkarīgus nodalījumus ietekmē apkārtējo ūdeņu veselības statuss, tāpēc to darbības nosacījumi ir elastīgāki. Tomēr atkarīgi nodalījumi tiek izveidoti tikai tad, kad kompetentā iestāde ir novērtējusi dažādos epidemioloģiskos faktorus un ieviesusi visus riska mazināšanas pasākumus, kas tai šķiet nepieciešami, lai nepieļautu slimības ievazāšanos nodalījumā. |
(72) |
Ūdensdzīvnieku gadījumā, ņemot vērā to, ka ar atsevišķiem objektiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējiem ūdeņiem, ir saistīts mazāks risks, šajā regulā ir noteikti īpaši noteikumi, kas piemērojami neatkarīgiem nodalījumiem, kuri akvakultūras darbības sāk pirmoreiz vai tās atsāk pēc ražošanas pārtraukuma. Šādos gadījumos, ja vien ir izpildīti noteikti nosacījumi, statuss “brīvs no slimības” būtu jādeklarē nekavējoties. Ir noteikti arī noteikumi, kas neatkarīgu nodalījumu gadījumā jāievēro, ja noticis slimības uzliesmojums. Lai nodrošinātu, ka šādi uzliesmojumi ir veiksmīgi novērsti, pēc depopulācijas veicot tīrīšanu, dezinfekciju un nodalījumu atstājot neizmantotu, pirms statusa “brīvs no slimības” deklarēšanas izlases kārtībā jātestē dzīvnieki, ar ko nodalījumu atkalapdzīvina. |
(73) |
Ja tāpēc, ka ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs nav izpildīti, kompetentajai iestādei būtu jāpiemēro slimības kontroles pasākumi. Šie pasākumi būtu jāpiemēro dažādajos slimības kontroles posmos no brīža, kad rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu, līdz brīdim, kad tas ir novērsts un statuss “brīvs no slimības” tiek atjaunots. |
(74) |
Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nosacījumi statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai dalībvalstij, zonai vai nodalījumam ir pārkāpti, būtu jāveic pasākumi, lai situāciju labotu. Ja pārkāpumu ir iespējams apmierinoši novērst un līdz ar to panākt, ka Komisijai statuss “brīvs no slimības” nav jāatsauc, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai statusu “brīvs no slimības” apturēt. |
(75) |
Ja dalībvalsts statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītu ūdensdzīvnieku slimību vēlas saņemt visai savai teritorijai vai tās zonai, kas veido vairāk nekā 75 % tās teritorijas vai kas tai kopīga ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, tā Komisijai lūdz apstiprinājumu. Visos citos gadījumos tiek ievērota pašdeklarācijas sistēma. |
(76) |
Brīvumu no ūdensdzīvnieku slimībām pašdeklarējot attiecībā uz zonām un nodalījumiem, kurus nav apstiprinājusi Komisija, ievēro sistēmu, kura veidota tā, lai process būtu pārredzams un dalībvalstīm deklarēt statusu “brīvs no slimības” būtu vieglāk un, iespējams, arī ātrāk. Ja vien cita dalībvalsts vai Komisija nepauž bažas, ko nevar apmierinoši kliedēt, viss process norit elektroniski. Ja radušās bažas, ko nav izdevies apmierinoši kliedēt, deklarācija tiek iesniegta Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai. |
(77) |
Šī regula ietver noteikumus par statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu attiecībā uz dalībvalstīm vai to zonām. Šie noteikumi var atšķirties no noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Lai pāreja no pašreizējas kārtības, kādā apstiprina statusu “brīvs no slimības”, uz jaunajām prasībām noritētu gludi, ir vajadzīgi atbilstoši pārejas noteikumi. |
(78) |
Lai Savienības tiesību akti par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” tiktu piemēroti vienveidīgi un nodrošinātu, ka tie ir skaidri un caurredzami, Komisijas Lēmums 2000/428/EK (14), Komisijas Lēmums 2002/106/EK (15), Komisijas Lēmums 2003/422/EK (16), Komisijas Lēmums 2006/437/EK (17), Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007 (18), Komisijas Lēmums 2008/896/EK (19) un Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554 (20) ar šo regulu būtu jāatceļ. |
(79) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts ir piemērojams no 2021. gada 21. aprīļa. Tāpēc no minētās dienas būtu jāpiemēro arī šīs regulas noteikumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula papildina Regulā (ES) 2016/429 paredzētos noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētām sarakstā norādītām un no jauna radušamies sauszemes dzīvnieku, ūdensdzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām.
2. Šīs regulas II daļas 1. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minēto slimību uzraudzību un par minētās regulas 6. panta 2. punktā definēto no jauna radušos slimību jeb jaunradušos slimību uzraudzību, konkrētāk,
a) |
uzraudzības plānu, arī dzīvnieku mērķpopulāciju un diagnostikas metodēm; |
b) |
slimību apstiprināšanu un gadījumu definīcijām; |
c) |
Savienības līmeņa uzraudzības programmām. |
3. Šīs regulas II daļas 2. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto sauszemes dzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,
a) |
slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu; |
b) |
operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem; |
c) |
slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā. |
4. Šīs regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti noteikumi par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmām, konkrētāk,
a) |
slimību kontroles stratēģiju, teritoriju, dzīvnieku populācijām, mērķrādītājiem un piemērošanas periodu; |
b) |
operatoru un kompetento iestāžu pienākumiem; |
c) |
slimību kontroles pasākumiem aizdomu un apstiprinājuma gadījumā. |
5. Šīs regulas II daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz noteiktām Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētajām sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku slimībām, konkrētāk,
a) |
dalībvalstīm un zonām piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem; |
b) |
tādiem nodalījumiem piešķiramā statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanas kritērijiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus; |
c) |
statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas kritērijiem; |
d) |
statusa “brīvs no slimības” apturēšanu, atsaukšanu un atjaunošanu. |
6. Šīs regulas III daļā ir noteikti pārejas un nobeiguma noteikumi attiecībā uz
a) |
statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kas atzīti par slimībbrīviem saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas; |
b) |
izskaušanas programmu apstiprināšanu dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem, kam ir apstiprināta izskaušanas vai uzraudzības programma saskaņā ar tiesību aktiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“E kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, attiecībā uz kuru Savienībā ir jāveic uzraudzība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā; |
2) |
“dzīvnieku mērķpopulācija” ir ar sugām un attiecīgā gadījumā ar kategorijām definēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieku populācija, kura ir relevanta uzraudzības darbībām, izskaušanas programmām vai statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz konkrētu slimību; |
3) |
“dzīvnieku papildpopulācija” ir pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turēto dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku populācija, uz kuru attiecas fakultatīvi profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumi, kas vajadzīgi, lai dzīvnieku mērķpopulācijai panāktu vai saglabātu statusu “brīva no slimības”; |
4) |
“A kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas Savienībā parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā; |
5) |
“B kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai visā Savienībā šo slimību izskaustu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā; |
6) |
“C kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kura ir relevanta dažām dalībvalstīm un attiecībā uz kuru ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos tajās Savienības daļās, kas ir oficiāli slimībbrīvas vai kam ir attiecīgās sarakstā norādītās slimības izskaušanas programmas, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā; |
7) |
“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison ģints, Bos ģints (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
8) |
“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
9) |
“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
10) |
“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi un kuram paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm; |
11) |
“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa; |
12) |
“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Suidae dzimtas sugas, kura norādīta sarakstā Regulas (ES) 2016/429 III pielikumā; |
13) |
“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis; |
14) |
“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus; |
15) |
“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris; |
16) |
“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo; |
17) |
“sezonāli no BTV brīvs apgabals” ir visa dalībvalsts teritorija vai tās zona, kurai kompetentā iestāde saskaņā ar 40. panta 3. punktu, pamatojoties uz vektorbrīvu periodu un pierādījumu, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki ar šo slimību neslimo, noteikusi pagaidu statusu, kas apliecina, ka tā ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcijas (“BTV infekcijas”); |
18) |
“pret vektoriem aizsargāts objekts” ir tāda objekta daļa vai viss tā komplekss, kas ar piemērotiem fiziskiem un pārvaldības līdzekļiem aizsargāts pret Culicoides uzbrukumiem un kam ir pret vektoriem aizsargāta objekta statuss, ko saskaņā ar 44. pantu piešķir kompetentā iestāde; |
19) |
“dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis” ir akvakultūrā izmantots kuģis, kam ir baseins vai tvertne dzīvu zivju turēšanai un pārvadāšanai ūdenī; |
20) |
“neizmantošana” slimību pārvaldībā ir operācija, kurā objektu atbrīvo no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un, ja iespējams, arī no ūdens; |
21) |
“attiecināmības periods” ir laika periods līdz tam, kad kompetentā iestāde iesniedz pieteikumu uz statusu “brīvs no slimības”, vai (attiecīgā gadījumā) līdz tam, kad tiek elektroniski publicēta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā provizoriskā deklarācija; |
22) |
“sarakstā nenorādīta suga” ir dzīvnieku suga vai dzīvnieku sugu grupa, kas attiecībā uz konkrētu slimību nav norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā; |
23) |
“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu putnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa; |
24) |
“DIVA (inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršanas) vakcinācija” ir vakcinācija ar vakcīnām, kas dod iespēju kombinācijā ar piemērotām seroloģiskām diagnostikas metodēm atklāt inficētus dzīvniekus vakcinētu dzīvnieku populācijā; |
25) |
“DIVA satvarā vakcinēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas vakcinēti DIVA vakcinācijas satvarā; |
26) |
“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. panta 1. punktu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs; |
27) |
“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts; |
28) |
“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas; |
29) |
“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti; |
30) |
“vektorbrīvs periods” ir periods, kura laikā Culicoides konkrētā apgabalā nav aktīvas un kuru nosaka saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļu; |
31) |
“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera; |
32) |
“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai; |
33) |
“nejaušināta ikgadējā uzraudzība” ir uzraudzība, kas ietver vismaz vienu gada laikā organizētu dzīvnieku mērķpopulācijas apsekojumu, kurā pārbaudāmo vienību atlasei izmanto varbūtībā balstītas izlases metodes. |
II DAĻA
UZRAUDZĪBA, IZSKAUŠANAS PROGRAMMAS, STATUSS “BRĪVS NO SLIMĪBAS”
1. NODAĻA
Uzraudzība
3. pants
Uzraudzības plāns
1. Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās sauszemes dzīvnieku un citu dzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:
a) |
vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:
|
b) |
konkrētas uzraudzības prasības
|
2. Kompetentā iestāde uzraudzību attiecībā uz sarakstā norādītajām ūdensdzīvnieku slimībām un slimībām, kas ir jaunradušās ūdensdzīvnieku slimības, plāno, ņemot vērā šādus aspektus:
a) |
vispārīgas uzraudzības prasības, kuru pamatā ir:
|
b) |
konkrētas uzraudzības prasības:
|
4. pants
Dzīvnieku mērķpopulācija
1. Kompetentā iestāde precizē, kāda attiecībā uz katru sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību ir 3. pantā minētajai uzraudzībai relevantā dzīvnieku mērķpopulācija, un ietver
a) |
turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; |
b) |
sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus, ja:
|
2. Lai panāktu, ka tiek agrīni konstatētas jaunradušās slimības tādu sugu dzīvniekiem, kuras nav minētas 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde dzīvnieku mērķpopulācijā ietver turētus tādu sugu dzīvniekus, kas nav norādītas sarakstā relevantās sarakstā norādītās slimības konstatēšanai, ja ir spēkā šādi kritēriji:
a) |
tie ir pārvietoti uz objektiem citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā; un |
b) |
sakarā ar dzīvnieku skaitu vai pārvietošanas biežumu kompetentā iestāde uzskata, ka šie dzīvnieki rada risku, kas, ja šīs sugas dzīvnieku vidū izplatītos slimība, varētu apdraudēt citu turētu dzīvnieku veselības statusu citā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā. |
5. pants
Noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku izslēgšana no dzīvnieku mērķpopulācijas
1. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, veidojot dzīvnieku mērķpopulāciju tādas slimības uzraudzībai, kas nav A kategorijas slimība, var ņemt tikai tādu kategoriju turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, uz kurām attiecīgās slimības sakarā attiecas:
a) |
Savienības līmeņa uzraudzības programmas; |
b) |
obligātas vai fakultatīvas izskaušanas programmas vai uzraudzība, kas jāveic, lai saņemtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības”; vai |
c) |
uzraudzībā balstītas dzīvnieku veselības prasības pārvietošanai Savienībā vai ievešanai Savienībā. |
2. Šā panta 1. punktā minēto turēto dzīvnieku kategoriju pamatā var būt dzīvnieku vecums, dzimums, atrašanās vieta un ražošanas veids.
6. pants
Diagnostikas metodes
1. Kompetentā iestāde gādā, lai paraugu ievākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana uzraudzības vajadzībām atbilstu:
a) |
konkrētajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un relevantajai informācijai un norādījumiem, kas darīti pieejami Eiropas Savienības references laboratoriju (ESRL) un Komisijas vietnēs; |
b) |
gadījumos, kad uz tiem neattiecas a) apakšpunktā minētie tiesību akti, informācija un norādījumi, tam, kā paraugu vākšana, paņēmieni, validācija un diagnostikas metožu rezultātu interpretēšana aprakstīta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā (“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”) (21) ar grozījumiem vai OIE Ūdensdzīvnieku diagnostisko testu rokasgrāmatā (“Ūdensdzīvnieku rokasgrāmata”) (22) ar grozījumiem; |
c) |
gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta a) un b) apakšpunkts, metodēm, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 34. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 34. panta 3. punktā. |
2. Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai un saglabāšanai izmantojamās diagnostikas metodes ir noteiktas:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – III pielikuma 1. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (Mycobacterium bovis, M. caprae un M. tuberculosis) (MTBC) – III pielikuma 2. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz govju enzootisko leikozi (EBL) – III pielikuma 3. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu (IBR/IPV) – III pielikuma 4. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekciju – III pielikuma 5. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz govju virusālo diareju (BVD) – III pielikuma 6. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz virusālo hemorāģisko septicēmiju (VHS) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
h) |
attiecībā uz infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) – VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
i) |
attiecībā uz infekciju ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju izteikti polimorfiskajā reģionā (ISAV ar delēciju HPR) – VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
j) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
k) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
l) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā; |
m) |
attiecībā uz balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekciju – VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā. |
7. pants
Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību loma dzīvnieku veselības uzraudzībā
1. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā šīs regulas 3. pantā minētās uzraudzības plānā ietver Regulas (ES) 2017/625 2. pantā definēto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību iznākumu. Šīs oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības ietver
a) |
pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterināro ekspertīzi; |
b) |
inspekcijas robežkontroles punktos; |
c) |
oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības tirgos un savākšanas operācijās; |
d) |
oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības dzīvu dzīvnieku transportēšanas laikā; |
e) |
ar sabiedrības veselību saistītas inspekcijas un paraugošanu objektos; |
f) |
jebkādas citas oficiālās kontroles, kuru laikā inspicē vai apskata objektus, dzīvniekus vai paraugus. |
2. Ja kompetentajai iestādei 1. punktā minēto oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību kontekstā radušās aizdomas par sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību, tā nodrošina, ka tiek informētas visas relevantās iestādes. To dara:
a) |
ja slimība ir A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība – nekavējoties; |
b) |
citu slimību gadījumā – bez kavēšanās. |
8. pants
Kritēriji sarakstā norādīto slimību (izņemot A kategorijas slimības) un noteiktu jaunradušos slimību oficiālai apstiprināšanai un vēlākai uzliesmojumu apstiprināšanai
1. Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par kādu sarakstā norādītu slimību (izņemot A kategorijas slimības) vai jaunradušos slimību, izmeklēšanu, kas ļauj apstiprināt vai izslēgt slimības klātbūtni, veic šādos gadījumos:
a) |
ir jānosaka dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma veselības statuss; vai |
b) |
ir jāsavāc vajadzīgā informācija par slimības sastopamību kādā no šiem nolūkiem:
|
2. Kompetentā iestāde apstiprina, ka radies kādas 1. punktā minētās slimības uzliesmojums, ja tā kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu ir klasificējusi par apstiprinātu šīs slimības gadījumu saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
9. pants
Gadījumu definīcijas
1. Kompetentā iestāde kādu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par domājamu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:
a) |
klīniskajā izmeklējumā, pēcnāves apskatē vai laboratoriskā izmeklējumā tiek konstatēts, ka klīniskās pazīmes, pēcnāves apskatē konstatēti bojājumi vai histoloģiskie konstatējumi liecina par attiecīgo slimību; |
b) |
kādas diagnostikas metodes rezultāti liecina par ticamu slimības klātbūtni paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas; vai |
c) |
ir konstatēta epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu. |
2. Kompetentā iestāde dzīvnieku vai dzīvnieku grupu klasificē par apstiprinātu sarakstā norādītas vai jaunradušās slimības gadījumu, ja:
a) |
paraugā, kas ņemts no dzīvnieka vai dzīvnieku grupas, ir izolēts slimības ierosinātājs, izņemot vakcīnas celmus; |
b) |
paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, identificēts slimības ierosinātājam raksturīgs antigēns vai nukleīnskābe, kas nav vakcinācijas sekas, vai |
c) |
paraugā, kas ņemts no tāda dzīvnieka vai tādu dzīvnieku grupas, kuriem novērojamas slimībai raksturīgās klīniskās pazīmes vai kuri epidemioloģiski saistīti ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu, ar netiešu diagnostikas metodi iegūts pozitīvs rezultāts, kas nav vakcinācijas sekas. |
3. Slimībspecifiskas domājamu un apstiprinātu sarakstā norādīto slimību gadījumu definīcijas attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem ir noteiktas I pielikumā un attiecībā uz ūdensdzīvniekiem VI pielikuma II daļas 1. līdz 6. nodaļas 5. iedaļas 3. punktā.
4. Ja 3. punktā paredzēto slimībspecifisko definīciju nav, domājamu un apstiprinātu sarakstā norādīto slimību un attiecīgā gadījumā jaunradušos slimību gadījumu definīcijām piemēro 1. un 2. punktā norādītos kritērijus.
10. pants
Savienības līmeņa uzraudzības programmu kritēriji un saturs
1. Attiecībā uz E kategorijas slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 28. pantu, ja šī slimība atbilst visiem šiem kritērijiem:
a) |
tā rada sevišķu risku dzīvnieku un, iespējams, cilvēka veselībai visā Savienības teritorijā, turklāt tam varētu būt nopietnas ekonomiskas sekas lauksaimnieku vidū un tautsaimniecībā kopumā; |
b) |
slimības profils varētu attīstīties, īpaši attiecībā uz risku cilvēka veselībai un dzīvnieku veselībai; |
c) |
inficēti savvaļas dzīvnieki rada sevišķu risku, ka slimība varētu tikt ievazāta kādā Savienības teritorijas daļā vai visā tās teritorijā; |
d) |
lai minētos riskus novērtētu un pienācīgi pielāgotu riska mazināšanas pasākumus, ir svarīgi ar uzraudzību iegūt regulāri atjauninātu informāciju par slimības dinamiku un slimības ierosinātāja raksturojumu. |
2. Kompetentā iestāde attiecībā uz relevanto slimību īsteno Savienības līmeņa uzraudzības programmu ar II pielikumā norādīto saturu.
11. pants
Informācija, kas norādāma, iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu un ziņojot par to
1. Iesniedzot iesniegumu par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde iesniegumā norāda vismaz šo informāciju:
a) |
apraksts par slimības epidemioloģisko situāciju pirms programmas īstenošanas sākšanas datuma un dati par slimības epidemioloģisko attīstību; |
b) |
dzīvnieku mērķpopulācija, epidemioloģiskās vienības un programmas zonas; |
c) |
kompetentās iestādes struktūra, programmas īstenošanas uzraudzība, oficiālās kontroles, kas piemērojamas programmas īstenošanas laikā, un visu relevanto operatoru, dzīvnieku veselības speciālistu, veterinārārstu, dzīvnieku veselības laboratoriju un citu iesaistīto fizisko un juridisko personu loma; |
d) |
to ģeogrāfisko un administratīvo apgabalu apraksts un demarkācija, kuros programmu paredzēts īstenot: |
e) |
programmas īstenošanas progresa indikatori; |
f) |
izmantotās diagnostikas metodes, testējamo paraugu skaits, testēšanas biežums un paraugošanas modeļi; |
g) |
riska faktori, kas jāņem vērā, plānojot riska izvērtēšanā balstītu selektīvu uzraudzību. |
2. Ziņojot par Savienības līmeņa uzraudzības programmu, kompetentā iestāde ziņojumā norāda vismaz šo informāciju:
a) |
apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, un rezultātiem, kas iegūti, balstoties uz informāciju, kura minēta 1. punkta b) apakšpunktā un d) līdz f) apakšpunktā, un |
b) |
sakarā ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu veiktu slimības epidemioloģiskās attīstības sekojumpasākumu rezultāti. |
2. NODAĻA
Sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas
12. pants
Slimību kontroles stratēģija sauszemes dzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai
1. Veidojot obligātu sauszemes dzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu sauszemes dzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:
a) |
izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 13. panta 1. punktu; |
b) |
izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 15. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 14. pantu; un |
c) |
slimībspecifiskās prasības, kas:
|
2. Lai nodrošinātu, ka tiek ilgtspējīgi sasniegti programmas mērķi, kompetentā iestāde var izskaušanas programmā iekļaut koordinētus pasākumus pie kopīgās sauszemes vai jūras robežas ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.
Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.
13. pants
Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācijas
1. Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:
a) |
aptverto teritoriju; un |
b) |
dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas. |
2. Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir:
a) |
visa dalībvalsts teritorija; vai |
b) |
viena vai vairākas zonas, ja katra zona atbilst administratīvajai vienībai vai vienībām ar platību vismaz 2 000 km2 un ietver vismaz vienu no reģioniem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 21. pantu. |
3. Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde var noteikt zonas, kas ir mazākas par 2 000 km2, ievērojot šādus apsvērumus:
a) |
minimālā platība nav būtiski mazāka par 2 000 km2; vai |
b) |
pastāv slimības profilam relevanti dabiski šķēršļi. |
14. pants
Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji
1. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kas aptver visas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai.
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:
a) |
visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības; un |
b) |
ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas kritērijos, pēc kuriem piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu. |
15. pants
Piemērošanas periods
1. Kompetentā iestāde, ņemot vērā sākotnējo situāciju un starpposma mērķrādītājus, kas minēti 14. panta 2. punktā, izskaušanas programmā iekļauj piemērošanas periodu.
2. Attiecībā uz C kategorijas slimībām izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz 6 gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc dalībvalstu lūguma var izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem.
16. pants
Slimību kontroles stratēģija, kas balstīta uz statusu “brīvs no slimības” objektu līmenī
1. Kompetentā iestāde attiecībā uz objektos turēto dzīvnieku mērķpopulāciju sagatavo izskaušanas programmas slimību kontroles stratēģiju šādām sauszemes dzīvnieku slimībām:
a) |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija; |
b) |
MTBC infekcija; |
c) |
EBL; |
d) |
IBR/IPV; |
e) |
ADV infekcija; |
f) |
BVD. |
2. Šā panta 1. punktā minēto izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģiju pamatā ir:
a) |
18. līdz 31. pantā noteikto slimībspecifisko pasākumu īstenošana līdz brīdim, kad visi relevantie objekti sasniedz statusu “brīvs no slimības”; |
b) |
statusa “brīvs no slimības” piešķiršana, apturēšana un atsaukšana visiem relevantajiem objektiem, kuru veic kompetentā iestāde; |
c) |
biodrošības un citu risku mazināšanas pasākumu īstenošana; |
d) |
vakcinācijas programmu fakultatīva īstenošana. |
17. pants
Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro noteiktu slimību izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde obligātu izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – turētiem liellopiem, turētām aitām un turētām kazām; |
b) |
attiecībā uz MTBC infekciju – turētiem liellopiem. |
2. Kompetentā iestāde fakultatīvo izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku mērķpopulācijām:
a) |
attiecībā uz EBL – turētiem liellopiem; |
b) |
attiecībā uz IBR/IPV – turētiem liellopiem; |
c) |
attiecībā uz ADV infekciju – turētām cūkām; |
d) |
attiecībā uz BVD – turētiem liellopiem. |
3. Kompetentā iestāde programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja tā uzskata, ka šādi dzīvnieki rada būtisku risku 1. vai 2. punktā minēto dzīvnieku veselības statusam.
18. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz noteiktu slimību izskaušanas programmām
1. Lai objektiem saņemtu un saglabātu statusu “brīvs no slimības”, tādu objektu operatori, kuros tiek turēti dzīvnieki no 17. pantā minētajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot kautuves), izpilda šādas vispārīgās un slimībspecifiskās prasības:
a) |
vispārīgās prasības:
|
b) |
slimībspecifiskās prasības, kas:
|
2. Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 17. pantā minēto mērķpopulāciju dzīvnieki, izpilda 1. punkta a) apakšpunkta i), iv) un v) punktā norādītās vispārīgās prasības.
19. pants
Atkāpe attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu objektiem
Atkāpjoties no 18. panta un ar nosacījumu, ka relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas atbilst 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vispārīgajām prasībām, kompetentā iestāde var nolemt, ka 18. panta 1. punktā noteiktie operatoru pienākumi, kas ir priekšnoteikums statusa “brīvs no slimības” saņemšanai un saglabāšanai, neattiecas uz šādu objektu operatoriem:
a) |
norobežoti objekti; |
b) |
objekti, kuros dzīvniekus tur tikai savākšanas operācijām; |
c) |
objekti, kuros dzīvniekus tur tikai dzīvnieku priekšnesumiem; |
d) |
ceļojoši cirki. |
20. pants
Kompetentās iestādes pienākums piešķirt, apturēt un atsaukt statusu “brīvs no slimības”
1. Kompetentā iestāde atkarībā no tā, kā objektu operatori izpilda 18. pantā noteiktās prasības, piešķir statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī.
2. Kompetentā iestāde statusu “brīvs no slimības” objekta līmenī aptur vai atsauc, ja ir izpildīti apturēšanas vai atsaukšanas nosacījumi. Šie nosacījumi:
a) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju noteikti IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz MTBC infekciju noteikti IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz EBL noteikti IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz IBR/IPV noteikti IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz ADV infekciju noteikti IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz BVD noteikti IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 3. un 4. iedaļā. |
3. Kompetentā iestāde nosaka:
a) |
testēšanas režīma detaļas, pēc vajadzības arī 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās slimībspecifiskās prasības, ja statuss “brīvs no slimības” tiek apturēts vai atsaukts; un |
b) |
maksimālo laikposmu, uz kuru statusu “brīvs no slimības” var apturēt, ja ir pārkāpti 2. punktā minētie nosacījumi. |
4. Kompetentā iestāde var dažādām viena un tā paša objekta epidemioloģiskajām vienībām noteikt atšķirīgu veselības statusu, ja operators:
a) |
informāciju par dažādajām objektā izveidotajām epidemioloģiskām vienībām, kam nosakāms atšķirīgs veselības statuss, kompetentajai iestādei apsvēršanai ir iesniedzis, pirms radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta saskaņā ar 21. un 24. pantu; |
b) |
ir izveidojis sistēmu, kurā var izsekot dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanai uz epidemioloģiskajām vienībām, no tām un no vienas epidemioloģiskās vienības uz citu un kurai pēc pieprasījuma var piekļūt arī kompetentā iestāde; un |
c) |
epidemioloģiskās vienības ir ar fiziskiem un pārvaldības paņēmieniem nošķīris un izpilda visus riska mazināšanas pasākumus, ko šajā nolūkā prasījusi ievērot kompetentā iestāde. |
21. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādei radušās aizdomas par relevantās slimības gadījumu, tā veic izmeklējumus, sāk epidemioloģisko izmeklēšanu un līdz izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas beigām objektam, kurā konstatēts domājamais gadījums, statusu “brīvs no slimības” aptur.
2. Līdz 1. punktā minēto izmeklējumu un epidemioloģiskās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
aizliedz relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē; |
b) |
ja tā to uzskata par vajadzīgu slimības izplatīšanās riska kontrolei, rīkojas šādi:
|
3. Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā minētos pasākumus tur spēkā līdz brīdim, kad slimības klātbūtne ir izslēgta vai apstiprināta.
22. pants
Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 21. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:
a) |
relevantas objektā turētās dzīvnieku papildpopulācijas; |
b) |
jebkādu tādu objektu, kuram ir epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā konstatēts domājamais gadījums. |
2. Ja radušās aizdomas par slimības klātbūtni savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, 21. pantā noteiktos pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu objektus, kas ir pakļauti infekcijas riskam.
23. pants
Atkāpes no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var nolemt statusu “brīvs no slimības” neapturēt visam objektam, ja tajā ir dažādas epidemioloģiskās vienības, kā minēts 20. panta 4. punktā.
2. Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu; |
b) |
galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar relevantajai slimībai sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem. |
3. Atkāpjoties no 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde C kategorijas slimības gadījumā var atļaut relevantās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu, ja tie tiek pārvietoti (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma.
4. Izmantojot 2. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
a) |
līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām objektam, kas ir atkāpes aptverto dzīvnieku galamērķa objekts, statusu “brīvs no slimības” aptur; |
b) |
līdz 21. panta 1. punktā minēto izmeklējumu beigām aizliedz dzīvniekus no minētā objekta pārvietot, ja vien nav atļāvusi to tiešu pārvešanu uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai; |
c) |
ja ir aizdomas par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju vai par MTBC infekciju, pēc izmeklēšanas beigām b) apakšpunktā noteikto aizliegumu tur spēkā līdz brīdim, kad visi dzīvnieki, kas uz objektu pārvietoti saskaņā ar 2. punktā noteikto atkāpi, ir nokauti. |
5. Kompetentā iestāde 1. līdz 3. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:
a) |
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un |
b) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti. |
24. pants
Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi
1. Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:
a) |
attiecībā uz inficētajiem objektiem statusu “brīvs no slimības” atsauc; |
b) |
attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 25. līdz 31. pantā noteiktos pasākumus. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde statusa “brīvs no slimības” atsaukšanu var attiecināt tikai uz tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās apstiprināts kāds gadījums.
3. Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu un izmeklējumus, kas paredzēti 25. pantā. Ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:
a) |
uzdod objektos, kuros tiek turēti mērķpopulācijas dzīvnieki un papildpopulāciju dzīvnieki, veikt relevantos 21. līdz 25. pantā un 30. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus; |
b) |
attiecībā uz relevanto savvaļas dzīvnieku populāciju vai tās dzīvotnē veic vai uzdod veikt citus samērīgus un nepieciešamus profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus. |
25. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos
1. Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
a) |
veic epidemioloģisku izmeklēšanu; |
b) |
veic izmeklējumus un piemēro 21. pantā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos; un |
c) |
uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus. |
2. Ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklājas epidemioloģiska saikne starp turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde izsver vajadzību veikt izmeklēšanu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem no dzīvnieku papildpopulācijām.
3. Kompetentā iestāde par situāciju iespējami drīz informē:
a) |
operatorus un relevantās iestādes dalībvalstīs, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un |
b) |
kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem. |
26. pants
Dzīvnieku ievešana inficētos objektos un izvešana no tiem
1. Kompetentā iestāde aizliedz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no inficētā objekta, ja vien nav atļāvusi to tūlītēju nokaušanu nozīmētā kautuvē.
2. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka tas vajadzīgs, lai novērstu slimības izplatīšanos, tā:
a) |
uzdod domājamo vai apstiprināto gadījumu dzīvniekus objektā, ja tas tehniski iespējams, izolēt; |
b) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanu objektā; |
c) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku ievešanu objektā; |
d) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku produktu izvešanu no inficētā objekta vai ievešanu tajā. |
3. Kompetentā iestāde, ja tai tas šķiet nepieciešams, 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus var izvērst, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekiem un produktiem.
27. pants
Inficēto objektu dzīvnieku testēšana un aizvākšana
1. Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, inficētajos objektos veikt šādu testēšanu:
a) |
to dzīvnieku testēšana, kuri jātestē epidemioloģiskās izmeklēšanas pabeigšanai; |
b) |
testēšana nolūkā statusu “brīvs no slimības” atjaunot, kā:
|
c) |
jebkāda papildu testēšana, kas tai šķiet nepieciešama, lai varētu ātri atklāt inficētus dzīvniekus, kuri varētu veicināt slimības izplatīšanos. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, testēšanu veikt neuzdod, ja statuss “brīvs no slimības” ir atjaunots:
i) |
attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju – saskaņā ar IV pielikuma I daļas 1. un 2. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
ii) |
attiecībā uz MTBC infekciju – saskaņā ar IV pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
iii) |
attiecībā uz EBL – saskaņā ar IV pielikuma III daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
iv) |
attiecībā uz IBR/IPV – saskaņā ar IV pielikuma IV daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
v) |
attiecībā uz ADV infekciju – saskaņā ar IV pielikuma V daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu; |
vi) |
attiecībā uz BVD – saskaņā ar IV pielikuma VI daļas 1. nodaļas 1. iedaļas 2. punktu. |
3. Kompetentā iestāde uzdod inficētos objektos visus dzīvniekus, kas atzīti par apstiprinātiem gadījumiem, un vajadzības gadījumā arī tos, kas atzīti par domājamiem gadījumiem, nokaut maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde.
4. Šā panta 3. punktā minēto dzīvnieku nokaušanu veic nozīmētā kautuvē oficiālā uzraudzībā.
5. Kompetentā iestāde var prasīt, lai daļa no 3. punktā minētajiem dzīvniekiem vai tie visi tiktu nevis nokauti, bet gan nonāvēti un iznīcināti.
6. Visus šajā pantā noteiktos pasākumus kompetentā iestāde var izvērst, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekiem, ja tas nepieciešams, lai slimību inficētajos objektos izskaustu.
28. pants
Inficētu objektu produktu pārvaldība
1. Kompetentā iestāde uzdod visos objektos, kas inficēti ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis vai ar MTBC,
a) |
apstiprinātu gadījumu dzīvnieku pienu izēdināt vienīgi tā paša objekta dzīvniekiem pēc tam, kad šis piens pārstrādāts, tā nodrošinot slimības ierosinātāja inaktivāciju, vai likvidēt; |
b) |
kūtsmēslus, salmus, dzīvnieku barību vai jebkādu citu materiālu vai vielu, kas bijusi saskarē ar apstiprināta gadījuma dzīvnieku vai ar kontaminētu materiālu, vai nu savākt un iespējami drīz likvidēt, vai pēc pienācīgas riska novērtēšanas glabāt un pārstrādāt tā, lai slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim. |
2. Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījumos kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos savākt un likvidēt dzīvniekus augļa stadijā, dzīvniekus, kas dzimuši nedzīvi, dzīvniekus, kas no slimības miruši pēc piedzimšanas, un placentas.
3. C kategorijas slimības infekcijas gadījumos kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod veikt kādus pienācīgus 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus.
4. Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod veikt tādu inficēto objektu produktu pirmavota izsekošanu, šo produktu pārstrādi vai likvidēšanu, kuri rada slimības izplatīšanās risku vai var ietekmēt cilvēka veselību.
29. pants
Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus
1. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut klīniski veselu dzīvnieku (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus) pārvietošanu uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
pārvietošana neapdraud to dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi; |
b) |
dzīvnieki tiek pārvietoti ar tiešo pārvadājumu; un |
c) |
galamērķa objektā dzīvnieki tiek turēti slēgtās telpās un nenonāk saskarē ar turētiem dzīvniekiem, kam ir augstāks veselības statuss, vai ar to sugu savvaļas dzīvniekiem, kas attiecībā uz relevanto slimību norādītas sarakstā. |
2. C kategorijas slimības gadījumos, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut pārvietot klīniski veselus dzīvniekus no relevantajām dzīvnieku mērķpopulācijām (izņemot apstiprināto gadījumu dzīvniekus), ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tie (vajadzības gadījumā ar tiešo pārvadājumu) tiek pārvietoti uz objektu, kurš atrodas apgabalā, kas nav brīvs no slimības un ko neaptver fakultatīva izskaušanas programma; un |
b) |
pārvietošana neapdraud to mērķpopulāciju vai papildpopulāciju dzīvnieku veselības statusu, kas ir galamērķa objektā vai ceļā uz šo galamērķi. |
3. Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde atsauc statusu “brīvs no slimības” to dzīvnieku galamērķa objektam, uz kuriem attiecas atkāpe, un:
a) |
uzdod dzīvniekus maksimālajā laikposmā, ko nosaka pati iestāde, ar tiešo pārvadājumu no galamērķa objekta pārvietot uz nozīmētu kautuvi tūlītējai nokaušanai; vai |
b) |
C kategorijas slimības gadījumā uzdod veikt 26. līdz 30. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus, līdz objekts atguvis statusu “brīvs no slimības”. |
4. Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā paredzētās atkāpes var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem attiecas atkāpes:
a) |
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; un |
b) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti. |
30. pants
Tīrīšana un dezinfekcija un citi infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi
1. Kompetentā iestāde visu inficēto objektu operatoriem un to objektu operatoriem, kuri saņem dzīvniekus no inficētiem objektiem, uzdod iztīrīt un dezinficēt vai attiecīgā gadījumā drošā veidā likvidēt:
a) |
visas objektu daļas, kas varētu būt kontaminētas, pēc apstiprināto un domājamo gadījumu dzīvnieku aizvākšanas un pirms atkalapdzīvināšanas; |
b) |
jebkādu barību, materiālus, vielas, ar zootehniku, ārstēšanu un ražošanu saistītu aprīkojumu, kas varētu būt kontaminēts; |
c) |
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; |
d) |
pēc dzīvnieku vai produktu transportēšanas no inficētiem objektiem – visus transportlīdzekļus, konteinerus un aprīkojumu; |
e) |
pēc katras izmantošanas reizes – dzīvnieku iekraušanas zonas. |
2. Tīrīšanas un dezinfekcijas protokolu apstiprina kompetentā iestāde.
3. Kompetentā iestāde tīrīšanu un dezinficēšanu vai attiecīgā gadījumā drošo likvidēšanu uzrauga un objektam statusu “brīvs no slimības” neatjauno un atkārtoti nepiešķir līdz brīdim, kad tā uzskata, ka tīrīšana un dezinficēšana vai attiecīgā gadījumā drošā likvidēšana ir pabeigta.
4. Kompetentā iestāde, balstoties uz riska novērtējumu, var par kontaminētām uzskatīt ganības un tās aizliegt izmantot turētiem dzīvniekiem, kuru veselības statuss ir augstāks nekā dzīvnieku mērķpopulācijai vai, ja tas ir epidemioloģiski relevanti, dzīvnieku papildpopulācijām, uz tādu laikposmu, pēc kura slimības ierosinātāja persistences risku var uzskatīt par niecīgu.
31. pants
Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai
Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:
a) |
slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos; un |
b) |
biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai. |
32. pants
RABV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija
1. Veidojot RABV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde to balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz:
a) |
vakcinēt dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus, ko tā uzskata par relevantiem; |
b) |
īstenot pasākumus, kas mazina risku saskarties ar inficētiem dzīvniekiem; |
c) |
kontrolēt risku, ka slimība varētu izplatīties un ievazāties tās dalībvalsts teritorijā. |
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:
a) |
programma ir balstīta uz riska novērtējumu, kurš pēc vajadzības atjaunināts atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai; |
b) |
programma ir atbalstīta ar sabiedrības informēšanas kampaņām, kurās iesaistītas visas relevantās ieinteresētās personas; |
c) |
programma vajadzības gadījumā ir koordinēta ar relevantajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, savvaļas dzīvnieku populācijām vai medībām; |
d) |
programma ir mērogota saskaņā ar teritoriālā riska izvērtēšanā balstītu pieeju. |
3. Lai novērstu risku, ka RABV varētu izplatīties un ievazāties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kompetentā iestāde var iesaistīties RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanā trešā valstī vai teritorijā.
33. pants
RABV infekcijas izskaušanas programmu dzīvnieku mērķpopulācija
1. Kompetentā iestāde RABV infekcijas izskaušanas programmu piemēro šādai dzīvnieku mērķpopulācijai: turēti dzīvnieki un savvaļas dzīvnieki, kas pieder pie Carnivora, Bovidae, Suidae, Equidae, Cervidae un Camelidae dzimtu sugām.
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmas pasākumus vērš galvenokārt uz savvaļas lapsām, kas ir galvenais RABV rezervuārs.
3. Kompetentā iestāde izskaušanas programmas pasākumus piemēro arī dzīvnieku mērķpopulācijām, kas nav savvaļas lapsu populācijas, ja tā uzskata, ka šie dzīvnieki rada būtisku risku.
4. Kompetentā iestāde 4. pantā minētajā uzraudzībai relevantajā dzīvnieku mērķpopulācijā var iekļaut savvaļas dzīvniekus, kas pieder Chiroptera kārtas sugām.
34. pants
Kompetentās iestādes pienākumi RABV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
1. Kompetentā iestāde
a) |
veic uzraudzību attiecībā uz RABV infekciju nolūkā:
|
b) |
veic slimību kontroles pasākumus, ja radušās aizdomas par RABV infekciju vai tā apstiprināta, kā noteikts 35. un 36. pantā; |
c) |
vajadzības gadījumā piemēro riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu RABV izplatīšanos ar suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošanu. |
2. Kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, uzdod:
a) |
vakcinēt savvaļas lapsas un attiecīgā gadījumā citus 33. panta 3. punktā minētos dzīvniekus, kā arī monitorēt vakcinācijas efektivitāti saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 2. iedaļu; |
b) |
apzināt un reģistrēt suņus, kaķus un mājas seskus; |
c) |
ierobežot tādu relevantu 33. panta 3. punktā minēto sugu turēto dzīvnieku pārvietošanu, kuri nav vakcinēti pret inficēšanos ar RABV saskaņā ar V pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. iedaļu; |
d) |
veikt 35. pantā paredzētos pasākumus, ja sarakstā norādītās sugas dzīvnieks bez saprotama iemesla un pretrunā savai parastajai uzvedībai ir ievainojis kādu cilvēku vai dzīvnieku vai tā uzvedība ir neizprotami mainījusies, kam 10 dienu laikā sekojusi nāve. |
35. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par RABV infekciju
Ja ir aizdomas par RABV infekciju, kompetentā iestāde:
a) |
veic sīkākus izmeklējumus, lai apstiprinātu vai izslēgtu slimības klātbūtni; |
b) |
uzdod ierobežot domājamu gadījumu dzīvnieku relevantu pārvietošanu vai tos nonāvēt, lai cilvēkus un dzīvniekus pasargātu no inficēšanās riska līdz izmeklējumu rezultātu noskaidrošanai; |
c) |
uzdod veikt jebkādus pamatotus riska mazināšanas pasākumus, kas mazinātu risku, ka RABV tiks tālāk pārnēsāts uz cilvēkiem vai dzīvniekiem. |
36. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad RABV infekcija ir apstiprināta
Ja RABV infekcija ir apstiprināta, kompetentā iestāde veic pasākumus, kas novērstu slimības tālāku pārnēsāšanu uz dzīvniekiem un cilvēkiem, proti:
a) |
veic epidemioloģisku izmeklēšanu, kurā noskaidro infekcijas avotu un epidemioloģiskās saiknes, kā arī attiecīgo RABV celmu; |
b) |
ja vien tā neuzskata, ka vajadzīgi tālāki izmeklējumi, izslēdz RABV infekciju epidemioloģiski saistītajiem dzīvniekiem; kad:
|
c) |
ja to uzskata par vajadzīgu, veic vienu vai vairākus no 34. un 35. pantā noteiktajiem pasākumiem; |
d) |
nodrošina, ka apstiprināto gadījumu inficēto savvaļas dzīvnieku liemeņi tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta noteikumiem. |
37. pants
BTV infekcijas izskaušanas programmu slimību kontroles stratēģija
1. Veidojot fakultatīvu BTV infekcijas izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šo programmu balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kas cita starpā paredz
a) |
veikt BTV infekcijas uzraudzību saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasībām; |
b) |
relevantās mērķpopulācijas dzīvniekus vakcinēt nolūkā slimību izskaust ar regulārām vakcinācijas kampaņām, ko attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju; |
c) |
ierobežot dzīvnieku mērķpopulāciju pārvietošanu saskaņā ar 43. un 45. pantā noteiktajām prasībām; |
d) |
veikt riska mazināšanas pasākumus, kas minimalizētu BTV infekcijas pārnēsāšanu ar vektoriem. |
2. Kompetentā iestāde izskaušanas programmu īsteno, ņemot vērā šādas prasības:
a) |
tā atklāj un izskauž visus serotipus (1.–24.), kas sastopami izskaušanas programmas aptvertajā teritorijā; |
b) |
izskaušanas programma aptver šādu teritoriju:
|
3. Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde to, kādu zonu vai zonas aptver izskaušanas programma, var pielāgot atkarībā no:
a) |
inficēto objektu ģeogrāfiskā novietojuma un atbilstošo administratīvo vienību robežām; |
b) |
ekoloģiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem; |
c) |
zonā vai zonās sastopamo vektoru skaitliskuma, aktivitātes un sadalījuma; |
d) |
tā, kāds ir BTV serotips; |
e) |
42. pantā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem; |
f) |
uzraudzības darbību rezultātiem. |
38. pants
Dzīvnieku mērķpopulācijas un dzīvnieku papildpopulācijas, kam piemēro BTV infekcijas izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde BTV infekcijas izskaušanas programmu piemēro šādai dzīvnieku mērķpopulācijai: turēti dzīvnieki, kas pieder pie Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae un Traguilidae dzimtu sugām.
2. Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu, izskaušanas programmu piemēro šādām dzīvnieku papildpopulācijām: savvaļas dzīvnieki, kas pieder pie Antilocapridae, Bovidae, Camelidae, Cervidae, Giraffidae, Moschidae un Traguilidae dzimtu sugām.
39. pants
Operatoru pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
1. Tādu objektu (izņemot kautuves) operatori, kuros tiek turēti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:
a) |
izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde; |
b) |
izpilda prasības, ko kompetentā iestāde izvirzījusi attiecībā uz entomoloģisko uzraudzību; |
c) |
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus kompetentās iestādes uzdevumā vakcinē; |
d) |
domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus; |
e) |
izpilda kompetentās iestādes izvirzītās pārvietošanas prasības; |
f) |
veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam. |
2. Tādu kautuvju operatori, kuros tiek turēti un kauti 38. panta 1. punktā minētās dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki:
a) |
izpilda prasības, ko attiecībā uz dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku uzraudzību izvirzījusi kompetentā iestāde; |
b) |
domājamas vai apstiprinātas slimības gadījumā kompetentās iestādes uzdevumā veic slimību kontroles pasākumus; |
c) |
veic jebkādus papildu pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem un kas attiecīgā gadījumā var ietvert turēto dzīvnieku aizsargāšanu pret vektoru uzbrukumiem atbilstoši dzīvnieku veselības statusam. |
40. pants
Kompetentās iestādes pienākumi BTV infekcijas izskaušanas programmu kontekstā
1. Kompetentā iestāde attiecībā uz teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, veic šādus pasākumus:
a) |
aptverto teritoriju kartē, izmantojot ģeogrāfisko vienību kopumu saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 1. punktu; |
b) |
veic BTV infekcijas uzraudzību katrā ģeogrāfiskajā vienībā atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, ievērojot V pielikuma II daļas 1. nodaļas prasības; |
c) |
ja ir aizdomas par slimību vai tā apstiprināta, piemēro 41. un 42. pantā noteiktos slimību kontroles pasākumus; |
d) |
liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt; un |
e) |
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku pārvietošanai piemēro 43. un 45. pantā noteiktās prasības. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt operatoriem neuzdot dzīvniekus vakcinēt, ja tā, veikusi riska novērtējumu, pienācīgi pamato, ka slimības izskaušanai pietiek ar citu pasākumu veikšanu.
3. Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu un tas ir iespējams, izveidot sezonāli no BTV brīvu apgabalu, kā paredz V pielikuma II daļas 5. nodaļa. Tādā gadījumā kompetentā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara pieejamu
a) |
informāciju, kas apliecina, ka izpildīti īpašie kritēriji, pēc kuriem nosaka sezonāli no BTV brīvo periodu; |
b) |
perioda sākuma un beigu datumu; |
c) |
informāciju, kas apliecina, ka BTV pārnēsāšanās apgabalā beigusies; un |
d) |
apgabala robežas, kas atbilst 13. pantā noteiktajam prasību minimumam. |
41. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par BTV infekciju
1. Ja ir aizdomas par BTV infekciju, kompetentā iestāde veic izmeklēšanu, lai slimību apstiprinātu vai izslēgtu.
2. Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
ierobežo mērķpopulācijas dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai; |
b) |
ja tas vajadzīgs un tehniski iespējams, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt. |
3. Kompetentā iestāde, ja tā to uzskata par vajadzīgu, 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus izvērš, tos attiecinot arī uz objektiem, kuros dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki bijuši eksponēti infekcioziem vektoriem līdzīgi kā domājamo gadījumu dzīvnieki.
4. Šajā pantā paredzētos pasākumus var atsaukt, ja kompetentā iestāde uzskata, ka slimības izplatīšanās riska mazināšanai tie vairs nav vajadzīgi.
42. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad BTV infekcija ir apstiprināta
1. Ja BTV infekcija tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
a) |
uzliesmojumu apstiprina un vajadzības gadījumā nosaka vai paplašina izskaušanas programmas aptverto zonu; |
b) |
vajadzības gadījumā veic epidemioloģisku izmeklēšanu; |
c) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien tas nav atļauts tūlītējai nokaušanai; |
d) |
ierobežo dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu izvešanu no objekta, kurā tie tiek turēti; |
e) |
ja tā to uzskata par vajadzīgu un tehniski iespējamu, uzdod veikt relevantus riska mazināšanas pasākumus nolūkā novērst dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieku eksponētību vektoru uzbrukumiem vai to mazināt; |
f) |
visiem objektiem, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gaidījumu, arī objektiem, kuros tiek turēti dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki, kas infekcioziem vektoriem eksponēti līdzīgi kā apstiprinātais gadījums, piemēro 41. pantā paredzētos slimību kontroles pasākumus. |
2. Līdztekus 1. punktā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde nolūkā novērstu slimības izplatīšanos vajadzības gadījumā veic šādus pasākumus:
a) |
liellopu, aitu, kazu un, ja vajadzīgs, citu mērķpopulāciju dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem uzdod dzīvniekus vakcinēt pret inficēšanos ar relevanto BTV serotipu, kā paredz 40. panta 1. punkta d) apakšpunkts; |
b) |
izmeklē un monitorē tās dzīvnieku mērķpopulācijas veselības statusu, kas atrodas tuvumā objektam, kurā tiek turēts apstiprinātā gadījuma dzīvnieks vai dzīvnieki. |
3. Šajā pantā paredzētos pasākumus var atsaukt, ja kompetentā iestāde uzskata, ka slimības izplatīšanās riska mazināšanai tie vairs nav vajadzīgi.
43. pants
Pie dzīvnieku mērķpopulācijas piederošu turētu dzīvnieku un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošana uz dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest teritorijā, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 4. punktā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus ievest arī teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:
a) |
tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā; |
b) |
tā aizliedz šos dzīvniekus pārvietot uz citu dalībvalsti:
|
c) |
tā uzraudzību vajadzības gadījumā pielāgo saskaņā ar V pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļas 6. punktu; un |
d) |
dzīvnieki atbilst kādai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 5. līdz 8. punktā. |
3. Kompetentā iestāde atļauj mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 1. līdz 3. punktā.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus ievest teritorijā, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, ja:
a) |
tā ir novērtējusi risku, ko ievešana rada galamērķa vietas veselības statusam attiecībā uz BTV infekciju, ņemot vērā iespējamos riska mazināšanas pasākumus, ko tā var pieņemt galamērķa vietā; |
b) |
tā aizliedz šos reproduktīvos produktus pārvietot uz citu dalībvalsti; un |
c) |
reproduktīvie produkti atbilst prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. |
5. Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, izmanto 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes, tā:
a) |
par to iespējami drīz informē Komisiju; |
b) |
neatkarīgi no dzīvnieka vai reproduktīvo produktu izcelsmes dalībvalsts vai zonas pieņem mērķpopulācijas dzīvniekus un mērķpopulācijas dzīvnieku reproduktīvos produktus, kas atbilst relevantās atkāpes prasībām. |
6. Ja kompetentā iestāde, kas saņem dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, 2. vai 4. punktā paredzētās atkāpes vairs neizmanto, tā iespējami drīz par to paziņo Komisijai.
44. pants
Pret vektoriem aizsargāts objekts
1. Kompetentā iestāde pēc operatora lūguma var objektiem vai kompleksiem, kas atbilst V pielikuma II daļas 3. nodaļas kritērijiem, piešķirt statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts”.
2. Kompetentā iestāde pienācīgi bieži, bet vismaz prasītā aizsardzības perioda sākumā, tā laikā un tā beigās pārliecinās, ka veiktie pasākumi ir rezultatīvi, objektā ievietojot vektoru slazdu.
3. Ja 1. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, kompetentā iestāde pret vektoriem aizsargātā objekta statusu nekavējoties atsauc.
45. pants
Dzīvnieku pārvietošana caur dalībvalstīm vai zonām, kuras aptver BTV infekcijas izskaušanas programmas
1. Kompetentā iestāde atļauj dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā BTV infekcijas izskaušanas programma, tikai tad, ja:
a) |
dzīvnieku mērķpopulācijas dzīvnieki atbilst vismaz vienai no prasībām, kas noteiktas V pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. līdz 3. punktā; vai |
b) |
transportlīdzekļi, kurā dzīvnieki iekrauti, ir aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem un brauciena laikā dzīvnieki netiek izkrauti uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, vai dzīvnieki uz laiku, kas pārsniedz 1 diennakti, tiek izkrauti pret vektoriem aizsargātā objektā vai vektorbrīvajā periodā. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut mērķpopulācijas dzīvniekus pārvietot caur teritoriju, kuru aptver BTV infekcijas izskaušanas programma, arī tad, ja ir izpildītas prasības, kas noteiktas 43. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā.
3. NODAĻA
Ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanas programmas
46. pants
Slimību kontroles stratēģija ūdensdzīvnieku B un C kategorijas slimību izskaušanai
1. Veidojot obligātu ūdensdzīvnieku B kategorijas slimības izskaušanas programmu vai fakultatīvu ūdensdzīvnieku C kategorijas slimības izskaušanas programmu, kompetentā iestāde šīs programmas balsta uz slimību kontroles stratēģiju, kurā attiecībā uz katru slimību norādīti šādi elementi:
a) |
tas, kāda veida uzraudzības prasības ir vajadzīgas, lai izpildītu nosacījumus statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai, ņemot vērā 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu; |
b) |
izskaušanas programmas aptvertā teritorija un dzīvnieku populācija saskaņā ar 47. un 51. pantu; |
c) |
izskaušanas programmas ilgums saskaņā ar 49. pantu, arī galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji saskaņā ar 48. pantu; |
d) |
slimībspecifiskie profilakses un kontroles pasākumi, kas noteikti 55. līdz 65. pantā. |
2. Lai nodrošinātu, ka tiek ilgtspējīgi sasniegts programmas mērķis, kompetentā iestāde var izskaušanas programmā iekļaut koordinētus pasākumus pie kopīgās sauszemes vai jūras robežas ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.
Ja šādi pasākumi nav koordinēti, kompetentā iestāde, ja iespējams, izskaušanas programmā iekļauj rezultatīvus risku mazināšanas pasākumus, arī pastiprinātu uzraudzību.
47. pants
Teritoriālais tvērums un dzīvnieku populācija
1. Kompetentā iestāde nosaka izskaušanas programmas tvērumu, arī:
a) |
aptverto teritoriju; un |
b) |
dzīvnieku mērķpopulāciju un vajadzības gadījumā dzīvnieku papildpopulācijas. |
2. Izskaušanas programmas aptvertā teritorija, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, var būt:
a) |
visa dalībvalsts teritorija; |
b) |
viena vai vairākas zonas; vai |
c) |
to objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas veido attiecīgo nodalījumu vai nodalījumus. |
3. Izskaušanas programmā ietver visus objektus, kas atrodas izskaušanas programmas aptvertajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde no izskaušanas programmas var izslēgt akvakultūras objektus, kas būtiski neapdraud šīs programmas sekmīgu īstenošanu un ir atbrīvoti no pienākuma pieteikties uz apstiprinājumu.
48. pants
Galīgie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji
1. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kas aptver visas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai.
2. Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde, kas īsteno izskaušanas programmu, šajā programmā ietver arī kvalitatīvus un kvantitatīvus galīgos mērķrādītājus, kuru pamatā ir tādu savvaļas dzīvnieku populāciju veselības statuss, kuras apdraud statusa “brīvs no slimības” panākšanu.
3. Kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj kvalitatīvus un kvantitatīvus ikgadējus vai daudzgadējus starpposma mērķrādītājus, kas atspoguļo virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem. Šajos starpposma mērķrādītājos ietver:
a) |
visas 1. punktā minētās slimībspecifiskās prasības un 2. punktā paredzētos mērķrādītājus; un |
b) |
ja nepieciešams, papildu prasības, kas nav iekļautas prasībās, pēc kurām piešķir statusu “brīvs no slimības”, bet kas dod iespēju novērtēt virzību uz izskaušanu. |
49. pants
Piemērošanas periods
1. Sarakstā norādīto ūdensdzīvnieku slimību izskaušanas programmu piemērošanas periods ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk, šādu nodaļu 2. un 3. iedaļā:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas. |
2. Attiecībā uz C kategorijas slimībām izskaušanas programmas piemērošanas periods nepārsniedz 6 gadus no dienas, kad Komisija tai devusi sākotnējo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc dalībvalstu lūguma var izskaušanas programmas piemērošanas periodu pagarināt uz vēl 6 gadiem.
50. pants
Izskaušanas programmām piemērojamo prasību minimums
Kompetentā iestāde, izstrādājot izskaušanas programmu konkrētas B vai C kategorijas slimības izskaušanai kādā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, par pamatu ņem šādus elementus:
a) |
dalībvalsts, zonas vai nodalījuma veselības statusa noteikšana, nosakot visu to objektu veselības statusu, kurā tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; |
b) |
slimību kontroles pasākumu īstenošana visos objektos, kuros atklāti domājami un apstiprināti gadījumi; |
c) |
biodrošības pasākumu un citu riska mazināšanas pasākumu īstenošana nolūkā mazināt risku, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki objektā varētu inficēties; |
d) |
dažos gadījumos – vakcinācija izskaušanas programmas ietvaros. |
51. pants
Dzīvnieku populācija, kas iekļaujama B un C kategorijas slimību izskaušanas programmās
1. Kompetentā iestāde izskaušanas programmu piemēro sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kas tiek turēti dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var, balstoties uz riska novērtējumu, nolemt no izskaušanas programmas izslēgt objektus, kuros tiek turēti tikai to vektorsugu [“pārnēsātājsugu”] dzīvnieki, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulā.
3. Ja tas ir tehniski iespējams, kompetentā iestāde izskaušanas programmā iekļauj arī dzīvnieku papildpopulācijas, ja šie dzīvnieki:
a) |
būtiski apdraud 1. punktā minēto dzīvnieku veselības statusu; |
b) |
ir iekļaujami sakarā ar mazo akvakultūras objektu skaitu izskaušanas programmā, ja to iekļaušana ir nepieciešama, lai panāktu apmierinošu dalībvalsts, zonas vai nodalījuma epidemioloģisko aptvērumu. |
52. pants
Izskaušanas programmu aptvertajās dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos veicamie pasākumi
1. Lai sekotu līdzi izskaušanas programmu progresam, kompetentā iestāde klasificē visu to objektu veselības statusu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, pēc šādiem kritērijiem:
a) |
katra objekta veselības statuss, kāds tas zināms laikā, kad izskaušanas programma sākas; |
b) |
tas, kā tiek izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ievešanu objektā; |
c) |
tas, kā operators pilda pienākumu kompetentajai iestādei paziņot par jebkādām aizdomām par slimību vai tās atklāšanu; |
d) |
tas, kā tiek veikti piemērojamie slimību kontroles pasākumi, ja radušās aizdomas par slimību vai tā apstiprināta; |
e) |
vakcinācijas režīms, kas var būt piemērojams objektā turēto sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem; |
f) |
jebkādi papildu pasākumi, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem. |
2. Kompetentā iestāde:
a) |
atkarībā no tā, vai objekti izpilda vai neizpilda 1. punktā noteiktās prasības, izskaušanas programmu sāk, turpina vai atsauc; |
b) |
relevanto objektu operatorus informē par veselības statusa izmaiņām un pasākumiem, kas jāizpilda, lai būtu iespējams piešķirt statusu “brīvs no slimības”. |
3. Operatori izpilda 1. punkta b) līdz f) apakšpunktā norādītās prasības, lai izskaušanas programmu varētu īstenot līdz tās sekmīgai pabeigšanai vai atsaukšanai.
53. pants
Atkāpe no veselības statusa klasificēšanas norobežotu objektu gadījumā
Atkāpjoties no 52. panta 1. punkta, kompetentā iestāde var nolemt norobežotu objektu veselības statusu neklasificēt, ja šajos norobežotajos objektos turētajai dzīvnieku populācijai tiek piemēroti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi un slimību kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka tā nerada slimības izplatīšanās risku.
54. pants
Vakcinācija
Kompetentā iestāde var tās oficiālā uzraudzībā esošās izskaušanas programmās ietvert:
a) |
sarakstā norādīto sugu dzīvnieku vakcināciju; |
b) |
turētu dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju; |
c) |
savvaļas dzīvnieku papildpopulāciju vakcināciju. |
55. pants
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādes ir aizdomas par relevantās slimības gadījumu kādā objektā, tā veic vajadzīgo izmeklēšanu.
2. Līdz 1. punktā minētās izmeklēšanas iznākumam kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
aizliedz objektā ievest dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus; |
b) |
ja tas ir tehniski iespējams, uzdod izolēt vienības objektā, kurā tiek turēti domājami slimie dzīvnieki; |
c) |
aizliedz no objekta izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus; |
d) |
aizliedz no objekta izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde. |
3. Kompetentā iestāde 1. un 2. punktā minētos pasākumus tur spēkā līdz brīdim, kad slimības klātbūtne ir izslēgta vai apstiprināta.
56. pants
Slimību kontroles pasākumu izvēršana gadījumos, kad ir aizdomas par noteiktām slimībām
1. Ja kompetentajai iestādei tas šķiet nepieciešams, tā 55. pantā paredzētos pasākumus var izvērst tā, lai tie aptvertu:
a) |
jebkuru objektu, kurā hidrodinamisko apstākļu dēļ ir lielāks risks saslimt ar slimību, kas sastopama aizdomas izraisījušajā objektā; |
b) |
jebkuru objektu, kuram ir tieša epidemioloģiska saikne ar aizdomas izraisījušo objektu. |
2. Ja radušās aizdomas par slimības klātbūtni savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde, ja to uzskata par vajadzīgu, 55. pantā noteiktos pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu attiecīgos objektus.
57. pants
Atkāpe no slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas par slimību
1. Atkāpjoties no 55. panta 2. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu; |
c) |
galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss; un |
d) |
dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde. |
2. Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
a) |
līdz 55. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas beigām attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem; |
b) |
līdz izmeklēšanas beigām aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus. |
3. Kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto atkāpi var izmantot tikai tad, ja to dzīvnieku izcelsmes un galamērķa objektu operatori un pārvadātāji, uz kuriem atkāpe attiecas:
a) |
piemēro pienācīgus biodrošības pasākumus un citus riska mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos; |
b) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka visi vajadzīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi ir veikti; un |
c) |
kompetentajai iestādei dod garantijas, ka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem ūdensdzīvniekiem tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu. |
58. pants
Noteiktu slimību oficiāla apstiprināšana un slimību kontroles pasākumi
1. Ja kāds gadījums tiek apstiprināts, kompetentā iestāde:
a) |
objektus pasludina par inficētiem; |
b) |
maina inficēto objektu veselības statusu; |
c) |
izveido piemērota lieluma ierobežojumu zonu; |
d) |
attiecībā uz inficētajiem objektiem pieņem 59. līdz 65. pantā noteiktos pasākumus. |
2. Ierobežojumu zonas objektiem piemērojamo prasību minimums ir izklāstīts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var nolemt ierobežojumu zonu neizveidot:
a) |
ja inficētais objekts apkārtējos ūdeņos nenovada neapstrādātu efluentu; un |
b) |
ja objekta biodrošības pasākumi atbilst tādam standartam, kas nodrošina infekcijas pilnīgu lokalizēšanu objektā. |
4. Kompetentā iestāde var veikt riska mazināšanas pasākumus, kas saistīti ar šādām darbībām ierobežojumu zonā:
a) |
dzīvu zivju pārvadāšanas kuģu kustība caur ierobežojumu zonu; |
b) |
zvejas darbības; |
c) |
citas darbības, kas var radīt slimības izplatīšanās risku. |
5. Ja slimība tiek apstiprināta savvaļas ūdensdzīvnieku vidū, kompetentā iestāde var:
a) |
izstrādāt un īstenot profilakses, uzraudzības un slimību kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos uz turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai dzīvnieku papildpopulācijām; |
b) |
pastiprināti uzraudzīt savvaļas ūdensdzīvnieku populācijas un objektus, kuriem ir tieša epidemioloģiska saikne ar apstiprināto gadījumu; |
c) |
veikt pasākumus slimības izskaušanai relevantajā savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja tas iespējams. |
59. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana un izmeklējumi noteiktu slimību apstiprināšanas gadījumos
1. Ja kāda slimība tiek apstiprināta, kompetentā iestāde:
a) |
veic epidemioloģisku izmeklēšanu; |
b) |
veic izmeklējumus un piemēro 55. panta 2. punktā noteiktos pasākumus visos epidemioloģiski saistītajos objektos; |
c) |
uzraudzību pielāgo apzinātajiem riska faktoriem, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas secinājumus. |
2. Ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklājas epidemioloģiska saikne starp turētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, kompetentā iestāde izsver vajadzību veikt izmeklēšanu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem.
3. Kompetentā iestāde iespējami drīz informē:
a) |
operatorus un relevantās iestādes dalībvalstī, uz ko attiecas epidemioloģiskās saiknes ar apstiprināto gadījumu; un |
b) |
kompetentās iestādes citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, uz ko varētu attiekties epidemioloģiskās saiknes ar inficētajiem objektiem. |
60. pants
Pārvietojumi no inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā vai uz tiem
1. Attiecībā uz inficētiem objektiem un jebkādiem citiem objektiem ierobežojumu zonā kompetentā iestāde rīkojas šādi:
a) |
ja tas tehniski iespējams, uzdod domājamo un apstiprināto gadījumu dzīvniekus izolēt; |
b) |
aizliedz no objektiem izvest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus vai šo sugu dzīvnieku izcelsmes produktus, ja vien kompetentā iestāde to nav atļāvusi tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus; |
c) |
aizliedz objektos ievest attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, ja vien to ar pienācīgu pamatojumu nav atļāvusi kompetentā iestāde; |
d) |
aizliedz no objektiem izvest aprīkojumu, dzīvnieku barību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde. |
2. Ja slimības izplatīšanās risku rada turēti papildpopulāciju dzīvnieki, kompetentā iestāde 1. punkta a) līdz c) punkta pasākumus izvērš tā, lai tie aptvertu arī šos dzīvniekus.
61. pants
Atkāpes no aizlieguma no inficētiem objektiem izvest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus
1. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz tās oficiālā uzraudzībā esošu objektu, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā, ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu; |
c) |
galamērķa objektā tie nenonāk saskarē ar akvakultūras dzīvniekiem, kam attiecībā uz relevanto slimību ir augstāks veselības statuss; |
d) |
dzīvnieki galamērķa objektā tiek turēti ne ilgāk kā maksimālo laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde. |
2. Izmantojot 1. punktā noteikto atkāpi, kompetentā iestāde:
a) |
attiecīgā gadījumā maina galamērķa objekta veselības statusu saskaņā ar 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem; |
b) |
aizliedz dzīvniekus no galamērķa objekta izvest, ja vien tos nav atļāvusi transportēt uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu tūlītējai nokaušanai vai pārstrādei vai tiešai lietošanai pārtikā gadījumos, kad tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko tādam mērķim pārdod dzīvus. Katrā ziņā Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minētās regulas 12. vai 13. pantu; |
c) |
līdz tīrīšanas, dezinficēšanas un pienācīgas neizmantošanas beigām galamērķa objektu tur oficiālā uzraudzībā. |
3. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz citiem inficētiem objektiem, kuros netiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma, ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
pārvietošana neapdraud akvakultūras dzīvnieku veselības statusu galamērķa objektā vai ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz šo objektu un |
c) |
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. |
4. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot uz kaušanas un pārstrādes kompleksiem, kas nav slimību kontrolei pakļauti no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekti, ar šādiem nosacījumiem:
a) |
tiek pārvietoti tikai dzīvnieki, kuriem nav nekādu slimības simptomu; |
b) |
kaušanas un pārstrādes komplekss neatrodas dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kurā tiek īstenota konkrētās slimības izskaušanas programma vai kura ir pasludināta par slimībbrīvu; |
c) |
pārvietošana neapdraud ūdensdzīvnieku veselības statusu ceļā uz kaušanas un pārstrādes kompleksu vai tā tuvumā; |
d) |
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. |
5. Atkāpjoties no 60. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut dzīvnieku papildpopulāciju dzīvniekus un šādu dzīvnieku izcelsmes produktus no inficētajiem objektiem bez papildu ierobežojumiem pārvietot uz citiem objektiem ar šādiem nosacījumiem:
a) |
ir veikts riska novērtējums; |
b) |
vajadzības gadījumā tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts ūdensdzīvnieku veselības statuss galamērķa objektā vai ceļā uz to; un |
c) |
pārvietošana atbilst Regulas (ES) 2016/429 208. panta 2. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. |
62. pants
Inficēto dzīvnieku aizvākšana
1. Pēc slimības apstiprināšanas kompetentā iestāde uzdod maksimālajā laikposmā, ko tā pati nosaka, visos inficētajos objektos attiecībā uz ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādītajām sugām, veikt šādus pasākumus:
a) |
aizvākt visus mirušos dzīvniekus; |
b) |
aizvākt un nonāvēt visus mirstošos dzīvniekus; |
c) |
aizvākt un nonāvēt visus dzīvniekus, kam ir slimības simptomi; |
d) |
visus dzīvniekus, kas objektos palikuši pēc a) līdz c) apakšpunktā norādīto pasākumu izpildes, nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens. |
2. Kompetentā iestāde ar pienācīgu pamatojumu var uzdot nokaut lietošanai pārtikā vai – ja tie ir gliemji vai vēžveidīgie, ko pārdod dzīvus, – aizvākt no ūdens:
a) |
visos inficētajos objektos esošos attiecībā uz relevanto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, tos netestējot; |
b) |
domājami slimos dzīvniekus, kam ir epidemioloģiska saikne ar apstiprinātu gadījumu. |
3. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku nokaušanu lietošanai pārtikā vai aizvākšanu no ūdens veic oficiālā uzraudzībā vai nu inficētajā objektā (ar tālāku pārstrādi slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā), vai attiecīgi slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.
4. Ja tas nepieciešams slimības kontrolei, kompetentā iestāde šajā pantā noteiktos pasākumus izvērš, tos attiecinot arī uz dzīvnieku papildpopulāciju akvakultūras dzīvniekiem.
5. Kompetentā iestāde var prasīt, lai daļa no inficētajos objektos esošajiem 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai tie visi vai daļa no sarakstā nenorādīto sugu dzīvniekiem vai tie visi tiktu nevis nokauti lietošanai pārtikā, bet gan nonāvēti un iznīcināti.
6. Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no dzīvniekiem, kas nokauti vai nonāvēti, izpildot šo pantu, pārstrādā vai likvidē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. vai 13. pantu.
63. pants
Tīrīšana un dezinfekcija
1. Kompetentā iestāde uzdod visos inficētajos objektos pirms atkalapdzīvināšanas iztīrīt un dezinficēt šādas konstrukcijas un priekšmetus:
a) |
pēc visu 62. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un visas iespējami kontaminētās dzīvnieku barības aizvākšanas – objektus (ciktāl tas ir tehniski iespējams); |
b) |
jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) aprīkojumu barošanai, šķirošanai pēc lieluma, apstrādei un vakcinācijai, kā arī darba kuterus; |
c) |
jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne tikai) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, steķus, tīkla maisus un virvju jedas; |
d) |
jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; |
e) |
jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kuri bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem. |
2. Tīrīšanas un dezinfekcijas protokolu apstiprina kompetentā iestāde.
3. Kompetentā iestāde tīrīšanu un dezinficēšanu uzrauga un objektiem statusu “brīvs no slimības” neatjauno un atkārtoti nepiešķir līdz brīdim, kad tā uzskata, ka tīrīšana un dezinficēšana ir pabeigta.
64. pants
Neizmantošana
1. Kompetentā iestāde uzdod visiem inficētajiem objektiem piemērot neizmantošanu. Neizmantošanu piemēro tad, kad ir pabeigts 63. pantā noteiktais tīrīšanas un dezinfekcijas process.
2. Neizmantošanas ilgums ir atkarīgs no relevantā patogēna un tā, kāda ražošanas sistēma izmantota inficētajos objektos. Daži konkrēti neizmantošanas periodi ir noteikti VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā. |
3. Kompetentā iestāde uzdod inficētajiem objektiem aizsardzības zonā vai, ja aizsardzības zona nav izveidota, ierobežojumu zonā, neizmantošanu piemērot sinhroni. Balstoties uz riska novērtējumu, sinhrono neizmantošanu var arī izvērst, to attiecinot uz vēl citiem objektiem. Sinhronās neizmantošanas ilgums un tā apgabala apmērs, kuram šādu neizmantošanu piemēro, ir noteikts VI pielikuma II daļā, konkrētāk:
a) |
attiecībā uz VHS un IHN – 1. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR – 2. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz Marteilia refringens infekciju – 3. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
d) |
attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju – 4. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
e) |
attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju – 5. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā; |
f) |
attiecībā uz WSSV infekciju – 6. nodaļas 3. iedaļas 1. punktā. |
65. pants
Riska mazināšanas pasākumi atkārtotas inficēšanās novēršanai
Pirms slimību kontroles pasākumu atcelšanas vai tās laikā kompetentā iestāde uzdod veikt samērīgus riska mazināšanas pasākumus, kas ir tādi, lai novērstu objekta atkārtotu inficēšanos, ņemot vērā relevantos riska faktorus, kuri atklājušies epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Nosakot pasākumus, ņem vērā vismaz šādus aspektus:
a) |
slimības ierosinātāja persistence vidē vai savvaļas dzīvniekos; |
b) |
biodrošības pasākumi, kas pielāgoti objekta specifikai. |
4. NODAĻA
Statuss “brīvs no slimības”
66. pants
Statusa “brīvs no slimības” piešķiršanas kritēriji
Statusu “brīvs no slimības” dalībvalstīm vai to zonām var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:
a) |
vispārīgie kritēriji:
|
b) |
īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 67. līdz 71. pants. |
67. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; un |
b) |
attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:
a) |
ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne dalībvalsts teritorijā vai tās zonā, un šī varbūtība ir niecīga; un |
b) |
ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu dalībvalsts teritorijā vai tās zonā nokļūt, ir niecīga. |
68. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; |
b) |
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis; |
c) |
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu; |
d) |
slimības ierosinātājs šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
a) |
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus; |
b) |
attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus. |
69. pants
Statuss “brīvs no slimības” sauszemes dzīvniekiem sakarā ar sarakstā norādīto sauszemes dzīvnieku slimību sarakstā norādīto vektoru izdzīvotnespēju
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar to, ka sarakstā norādītās slimības sarakstā norādītie vektori tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 66. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, un slimība nav konstatēta; |
b) |
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav pārnēsāts; |
c) |
slimības ierosinātāja pārnēsāšana ir pilnīgi atkarīga no sarakstā norādīto vektoru klātbūtnes un nav zināms, ka pārnēsāšana kādreiz dabiski būtu notikusi kādā citā veidā; |
d) |
sarakstā norādītie vektori dalībvalstī vai tās zonās nav dabiski sastopami; |
e) |
diez vai ir notikusi vai varētu notikt sarakstā norādīto vektoru tīša vai netīša introdukcija; |
f) |
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar sarakstā norādīto vektoru izdzīvošanu; |
g) |
sarakstā norādītie vektori šim kritiskajam vides parametram tiek eksponēti pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināti. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
a) |
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus; |
b) |
attiecībā uz 1. punkta c) līdz g) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus. |
Ja slimība ir konstatēta, dalībvalstis iesniedz dokumentārus pierādījumus, ka uzraudzībā ar 95 % ticamību pierādījies, ka slimības prevalences rādītājs ir mazāks par 1 %.
70. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai tās zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:
a) |
par slimību dalībvalstī vai tās zonā nekad nav ziņots vai tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus; |
b) |
par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā dalībvalstī vai tās zonā ir izskausta, un ir izpildītas 72. pantā minētās slimībspecifiskās prasības. |
2. Dalībvalsts, kas attiecībā uz visu teritoriju vai tās zonu vēlas saņemt statusa “brīva no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:
a) |
turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem veic slimībuzraudzību; |
b) |
profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei; |
c) |
aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 72. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām; |
d) |
slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība dalībvalstī vai zonā nav ieviesusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, Komisija uz divu gadu periodu no dienas, kad šī regula kļūst piemērojama, var dalībvalstīm vai zonām piešķirt statusu “brīva no slimības” attiecībā uz:
a) |
RABV infekciju, ja par to bijis jāpaziņo saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 8. pantu un īstenota vajadzīgā uzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK (23) 4. pantu, un pēdējo divu gadu laikā nav ziņots ne par vienu gadījumu sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem; |
b) |
BTV infekciju, ja visas aizliegtās zonas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 6. pantu atceltas pirms šīs regulas piemērošanas dienas. |
4. Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji statusa “brīvs no slimības” saņemšanai ir piemērojami tikai:
a) |
jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai |
b) |
ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību. |
5. Atkāpjoties no 4. punkta, uz statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem maksimālo divu gadu periodu neattiecina šādu statusu gadījumā:
a) |
statuss “brīvs no Varroa spp. invāzijas”; |
b) |
statuss “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”. |
6. Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:
a) |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija; |
b) |
MTBC infekcija; |
c) |
EBL; |
d) |
IBR/IPV; |
e) |
ADV infekcija; |
f) |
VHS; |
g) |
IHN; |
h) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR; |
i) |
Bonamia ostreae infekcija; |
j) |
Marteilia refringens infekcija. |
71. pants.
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka dalībvalstij vai zonai ir statuss “brīva no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām, ir šādi:
a) |
kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 12. vai 46. pantā; un |
b) |
kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai ir nosūtījusi tādu pieteikumu uz statusa “brīvs no slimības” atzīšanu, kas apliecina, ka ir izpildītas 72. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ūdensdzīvnieku gadījumā, ja zona aptver mazāk nekā 75 % dalībvalsts teritorijas un nav kopīga ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, statusu “brīvs no slimības” var iegūt saskaņā ar 83. pantu.
72. pants
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīva no slimības” piešķiršanai dalībvalstij vai zonai
a) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 1. iedaļā un attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 1. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 1. iedaļā; |
h) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 1. iedaļā; |
i) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 1. iedaļā; |
j) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 1. iedaļā; |
k) |
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
l) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
m) |
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
n) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā; |
o) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
p) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā; |
q) |
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā. |
73. pants
Kritēriji, pēc kuriem nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, piešķir statusu “brīvs no slimības”
1. Statusu “brīvs no slimības” nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi vispārīgie un īpašie kritēriji:
a) |
vispārīgie kritēriji:
|
b) |
īpašie kritēriji statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai, kuru pamatā ir 74. līdz 77. panta noteikumi. |
2. Šā panta 1. punktā minēto statusu “brīvs no slimības” var piešķirt:
a) |
nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa; un |
b) |
nodalījumiem, kas ir atkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, bet kuros ir tādi apstākļi, ka nodalījums ir sekmīgi slimībspecifiski nošķirts no citām ūdensdzīvnieku populācijām, kas varētu būt inficētas. |
3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atkarīgo nodalījumu gadījumā kompetentā iestāde:
a) |
novērtē vismaz šādus epidemioloģiskos faktorus:
|
b) |
visus objektus nodalījumā klasificē par augsta riska objektiem saskaņā ar VI pielikuma I daļas 1. nodaļu; |
c) |
nosaka visus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu slimības ievazāšanos. |
4. Ja Komisijai saskaņā 83. pantu tiek iesniegta deklarācija par atkarīga nodalījuma slimībbrīvumu, kompetentā iestāde sniedz 3. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu un ziņas par jebkuriem pasākumiem, kas ieviesti, lai novērstu slimības ievazāšanos nodalījumā.
Kompetentā iestāde Komisijai bez kavēšanās paziņo par jebkādām vēlākām izmaiņām 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajos epidemioloģiskajos faktoros un pasākumos, kas veikti to ietekmes mazināšanai.
74. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar sarakstā norādīto sugu dzīvnieku neesību
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka tajā nav attiecībā uz konkrēto slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta; un |
b) |
attiecīgajai slimībai relevanto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nav ne turētu, ne savvaļas dzīvnieku populācijās. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz dokumentārus pierādījumus. Dokumentārie pierādījumi pierāda statusa “brīvs no slimības” ilgtspēju, un tajos ir ņemti vērā šādi apsvērumi:
a) |
ir novērtēts, cik varbūtīga ir sarakstā norādīto sugu dzīvnieku klātbūtne nodalījumā, un šī varbūtība ir niecīga; un |
b) |
ir konstatēts, ka varbūtība, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki varētu nodalījumā nokļūt, ir niecīga. |
75. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar slimības ierosinātāja izdzīvotnespēju
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar to, ka slimības ierosinātājs tajā nespēj izdzīvot, ir šādi:
a) |
vismaz piecu gadu attiecināmības perioda laikā ir izpildīti vispārīgie kritēriji, kas noteikti 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, un slimība nav konstatēta; |
b) |
par slimību nekad nav ziņots vai, ja par to ir ziņots, ir pierādīts, ka slimības ierosinātājs nav izdzīvojis; |
c) |
ir sasniegts vismaz viens kritisks vides parametrs, kas nav savienojams ar slimības ierosinātāja izdzīvošanu; |
d) |
slimības ierosinātājs šim kritiskajam parametram tiek eksponēts pietiekami ilgi, lai tiktu iznīcināts. |
2. Lai apliecinātu 1. punkta kritēriju izpildi, dalībvalsts iesniedz šādus pierādījumus:
a) |
attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunkta kritēriju izpildi – dokumentārus pierādījumus; |
b) |
attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunkta kritēriju izpildi – zinātniskus pierādījumus. |
76. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem, ir šādi:
a) |
par slimību nodalījumā nekad nav ziņots vai tā nodalījumā ir izskausta un par to nav ziņots vismaz 25 gadus; |
b) |
par slimību pēdējo 25 gadu laikā ir ziņots, tā nodalījumā ir izskausta un ir izpildītas 78. pantā minētās slimībspecifiskās prasības. |
2. Dalībvalsts, kas attiecībā uz nodalījumu vēlas saņemt statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu, balstoties uz 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vismaz 10 gadu attiecināmības perioda laikā ir īstenojusi šādus pasākumus:
a) |
turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku slimībuzraudzība; |
b) |
profilakses pasākumi slimības ierosinātāja ievazāšanās kontrolei; |
c) |
aizliegums veikt vakcināciju pret slimību, ja vien tā neatbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām; |
d) |
slimībuzraudzība, kas apliecina, ka slimība nodalījumā nav izplatījusies sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku vidū. |
3. Šā panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir piemērojami tikai:
a) |
jaunā dalībvalstī ne ilgāk kā uz divu gadu periodu pēc tās pievienošanās Savienībai; vai |
b) |
ne ilgāk kā uz divu gadu periodu no dienas, kad sāk piemērot īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 9. panta 2. punktu un kuri relevanto slimību pirmoreiz kategorizē kā B vai C kategorijas slimību. |
4. Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu “brīvs no slimības” sakarā ar noteiktiem vēsturiskajiem un uzraudzības datiem nepiešķir šādu slimību gadījumā:
a) |
VHS; |
b) |
IHN; |
c) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR; |
d) |
Bonamia ostreae infekcija; |
e) |
Marteilia refringens infekcija. |
77. pants
Statuss “brīvs no slimības” sakarā ar izskaušanas programmām
1. Kritēriji, pēc kuriem atzīst, ka nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus, ir statuss “brīvs no slimības” sakarā izskaušanas programmām, ir šādi:
a) |
kompetentā iestāde ir īstenojusi apstiprinātu izskaušanas programmu, kāda minēta 46. pantā; un |
b) |
kompetentā iestāde izskaušanas programmu ir pabeigusi un Komisijai nosūtījusi galīgo ziņojumu, kas apliecina, ka ir izpildītas 78. pantā noteiktās slimībspecifiskās prasības. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nodalījums aptver mazāk nekā 75 % dalībvalsts teritorijas un ūdensguves baseins, no kura nodalījums saņem ūdeni, tam nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, statusu “brīvs no slimības” var iegūt saskaņā ar 83. pantu.
78. pants
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai
Slimībspecifiskās prasības statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumam, kurā tur akvakultūras dzīvniekus:
a) |
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 2. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 2. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 2. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 2. iedaļā. |
79. pants
Īpašas prasības nodalījumiem, kas ir neatkarīgi no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa
1. Papildus 73. panta 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem statusa “brīvs no slimības” piešķiršanai nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus, nodalījums, kurš sastāv no viena vai vairākiem atsevišķiem objektiem un kura veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību ir neatkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa, statusu “brīvs no slimības” var iegūt, ja tas atbilst 2. līdz 6. punkta noteikumiem.
2. Neatkarīgs nodalījums var sastāvēt no:
a) |
atsevišķa objekta, ko uzskata par vienu epidemioloģisko vienību, jo to neietekmē apkārtējo dabisko ūdeņu dzīvniekveselības statuss; vai |
b) |
vairāk nekā viena objekta, ja katrs nodalījuma objekts atbilst šā punkta a) apakšpunktā un 3. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, bet tie tiek uzskatīti par vienu epidemioloģisko vienību sakarā ar plašu dzīvnieku pārvietošanu starp objektiem, ar nosacījumu, ka visiem objektiem ir kopīga biodrošības sistēma. |
3. Neatkarīgu nodalījumu ar ūdeni apgādā:
a) |
caur tādu ūdens attīrīšanas staciju, kas inaktivē relevanto slimības ierosinātāju; vai |
b) |
tieši no akas, dziļurbuma vai avota. |
Ja šāds piegādātais ūdens nāk no vietas ārpus objekta, ūdeni uz objektu padod tieši un uz to novirza ar tādiem paņēmieniem, ka ir iespējama pienācīga aizsardzība pret infekciju.
4. Ir dabiskas vai mākslīgas barjeras, kas neļauj nevienā nodalījuma objektā iekļūt apkārtējo dabisko ūdeņu ūdensdzīvniekiem.
5. Nodalījumu attiecīgā gadījumā aizsargā pret applūšanu un ūdens infiltrāciju no apkārtējiem dabiskajiem ūdeņiem.
6. Nodalījums atbilst 78. pantā minētajām slimībspecifiskajām prasībām.
80. pants
Īpaši noteikumi nodalījumiem, kas sastāv no atsevišķiem objektiem, kuri sāk vai atsāk akvakultūras darbības, ja to veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību nav atkarīgs no apkārtējo dabisko ūdeņu veselības statusa
1. Jaunu objektu, kurš gatavojas sākt akvakultūras darbības, uzskata par slimībbrīvu, ja:
a) |
tas atbilst 79. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. līdz 5. punktam; un |
b) |
tas akvakultūras darbības sāk ar akvakultūras dzīvniekiem no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma. |
2. Objektu, kurš akvakultūras darbības atsāk pēc pārtraukuma un atbilst 1. punktam, uzskata par slimībbrīvu bez 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības, ja
a) |
kompetentajai iestādei ir zināma objekta veselības vēsture un objektā nav apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība; |
b) |
objekts pirms atkalapdzīvināšanas ir iztīrīts, dezinficēts un vajadzības gadījumā atstāts neizmantots. |
3. Objektu, kurš darbības atsāk pēc tam, kad tajā apstiprināta B kategorijas vai C kategorijas slimība, uzskata par brīvu no apstiprinātās slimības ar šādiem nosacījumiem:
a) |
ne ātrāk kā 3 mēnešus un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad tie eksponēti apstākļiem (arī ūdens temperatūrai), kas ir labvēlīgi slimības klīniskajai izpausmei, attiecībā uz relevanto slimību testē to dzīvnieku reprezentatīvu izlasi, kas objektā pēc tā iztīrīšanas, dezinficēšanas un neizmantošanas objekta atkalapdzīvināšanas ietvaros ievesti no slimībbrīvas dalībvalsts, zonas vai nodalījuma; |
b) |
izmanto tādu relevantajā VI pielikuma II daļas nodaļā norādīto paraugošanu un diagnostiskos testus un paraugus ņem no tāda skaita dzīvnieku, kas nodrošinās, ka relevantā slimība tiks atklāta ar 95 % ticamību, ievērojot prevalences mērķrādītāju 2 %; |
c) |
šā punkta b) apakšpunktā aprakstītās testēšanas rezultāti ir negatīvi. |
81. pants
Īpaši uzraudzības un biodrošības pasākumu kritēriji statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai
1. Dalībvalstis un to zonas vai nodalījumi statusu “brīvs no slimības” var saglabāt tikai tad, ja līdzās kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 41. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, tās atbilst šādiem kritērijiem:
a) |
veic pietiekamas uzraudzības darbības, lai slimību varētu agrīni konstatēt un pierādīt statusu “brīvs no slimības”; |
b) |
veic biodrošības pasākumus, ko, balstoties uz apzinātajiem riskiem, uzdevusi veikt kompetentā iestāde, lai novērstu slimības ievazāšanos; |
c) |
pilda operacionālos noteikumus, kas minēti 66. panta a) punkta v), vi) un vii) apakšpunktā vai 73. panta 1. punkta a) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā. |
2. Ūdensdzīvnieku gadījumā, ja dalībvalsts ir deklarēta brīva no vienas vai vairākām sarakstā norādītajām slimībām, tā var neturpināt 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību un saglabāt statusu “brīva no slimības”, ja vien ir novērtēts relevantās slimības ievazāšanās risks un apstākļi ir labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei.
Slimībbrīvās zonās vai nodalījumos dalībvalstīs, kas nav deklarētas slimībbrīvas, vai visos gadījumos, kad apstākļi nav labvēlīgi konkrētās slimības klīniskajai izpausmei, 3. punkta k) līdz q) apakšpunktā minēto selektīvo uzraudzību turpina.
3. Slimībspecifiskās uzraudzības un biodrošības prasības:
a) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētiem liellopiem noteiktas IV pielikuma I daļas 3. nodaļas 2. iedaļā vai attiecībā uz statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” turētām aitām un kazām noteiktas IV pielikuma I daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
b) |
attiecībā uz statusu “brīvs no MTBC infekcijas” noteiktas IV pielikuma II daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
c) |
attiecībā uz statusu “brīvs no EBL” noteiktas IV pielikuma III daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
d) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IBR/IPV” noteiktas IV pielikuma IV daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
e) |
attiecībā uz statusu “brīvs no ADV infekcijas” noteiktas IV pielikuma V daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BVD” noteiktas IV pielikuma VI daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
g) |
attiecībā uz statusu “brīvs no RABV infekcijas” noteiktas V pielikuma I daļas 2. nodaļas 2. iedaļā; |
h) |
attiecībā uz statusu “brīvs no BTV infekcijas” noteiktas V pielikuma II daļas 4. nodaļas 2. iedaļā; |
i) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Varroa spp. invāzijas” noteiktas V pielikuma III daļas 2. iedaļā; |
j) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas” noteiktas V pielikuma IV daļas 2. iedaļā; |
k) |
attiecībā uz statusu “brīvs no VHS” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā; |
l) |
attiecībā uz statusu “brīvs no IHN” noteiktas VI pielikuma II daļas 1. nodaļas 4. iedaļā; |
m) |
attiecībā uz statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” noteiktas VI pielikuma II daļas 2. nodaļas 4. iedaļā; |
n) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 3. nodaļas 4. iedaļā; |
o) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 4. nodaļas 4. iedaļā; |
p) |
attiecībā uz statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 5. nodaļas 4. iedaļā; |
q) |
attiecībā uz statusu “brīvs no WSSV infekcijas” noteiktas VI pielikuma II daļas 6. nodaļas 4. iedaļā. |
82. pants
Statusa “brīvs no slimības” apturēšana, atsaukšana un atjaunošana
1. Ja slimība ir apstiprināta un nosacījumi, ar kādiem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, līdz ar to nav izpildīti, kompetentā iestāde:
a) |
bez kavēšanās piemēro relevantos slimību kontroles pasākumus; |
b) |
veic īpašu uzraudzību, kurā novērtē uzliesmojuma apmēru; |
c) |
uzdod veikt jebkādus vajadzīgus riska mazināšanas pasākumus. |
2. Ja slimība nav apstiprināta, bet ir pārkāpts kāds no nosacījumiem, ar kuriem dalībvalsts, tās zona vai nodalījums var saglabāt statusu “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde veic piemērotus korektīvos pasākumus un novērtē risku, ka veselības situācija varētu būt mainījusies.
3. Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā kā pārejas pasākumu var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” apturēt tā vietā, lai Komisija to atsauktu. Laikā, kad statuss ir apturēts, kompetentā iestāde:
a) |
veic visus vajadzīgos profilakses, uzraudzības un kontroles pasākumus situācijas pārvaldībai; |
b) |
par pieņemtajiem pasākumiem bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis; un |
c) |
Komisiju un pārējās dalībvalstis regulāri informē par situācijas attīstību, par savu nostāju attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” atjaunošanu, par apturēšanas pagarināšanu vai atsaukšanu, ko veikusi Komisija. |
4. Ja ir ievēroti 3. punkta noteikumi, kompetentā iestāde var dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma statusu “brīvs no slimības” atjaunot, apturējumu atceļot.
83. pants
Atkāpes no Komisijas veiktas apstiprināšanas attiecībā uz noteiktiem statusiem “brīvs no slimības” ūdensdzīvnieku slimību gadījumā
1. Atkāpjoties no prasībām, kuras jāizpilda, lai no Komisijas saņemtu statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu attiecībā uz ūdensdzīvnieku slimībām zonās vai nodalījumos, un kuras noteiktas Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā, šādu apstiprinājumu attiecībā uz zonām vai nodalījumiem, kas aptver mazāk par 75 % dalībvalsts teritorijas, ja ūdensguves baseins, no kura zona vai nodalījums saņem ūdeni, nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, saņem saskaņā ar šādu procedūru:
a) |
dalībvalsts provizoriski deklarē, ka zona vai nodalījums, kas atbilst šajā regulā noteiktajām statusa “brīvs no slimības” prasībām, ir slimībbrīvs; |
b) |
šo provizorisko deklarāciju dalībvalsts publicē elektroniski un Komisijai un dalībvalstīm par publikāciju tiek darīts zināms; |
c) |
60 dienas pēc publicēšanas provizoriskā deklarācija stājas spēkā un šajā punktā minētā zona vai nodalījums iegūst statusu “brīvs no slimības”. |
2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā 60 dienu periodā Komisija vai dalībvalstis var attiecībā uz provizoriskās deklarācijas sniedzējas dalībvalsts nodrošinātajiem pierādījumiem lūgt precizējumus vai papildu informāciju.
3. Ja vismaz viena dalībvalsts vai Komisija 1. punkta c) apakšpunktā minētajā periodā iesniedz rakstiskus komentārus, kuros pauž bažas par pierādījumiem, ar ko deklarācija pamatota, Komisija, deklarētāja dalībvalsts un attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kas lūgusi precizējumus vai papildu informāciju, iesniegtos pierādījumus kopīgi izskata, lai bažas kliedētu.
Šādos gadījumos 1. punkta c) apakšpunktā minētais periods tiek automātiski pagarināts uz 60 dienām no dienas, kad paustas pirmās bažas. Tālāk šo periodu vairs nepagarina.
4. Ja 3. punktā minētais process bažas nekliedē, piemēro Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta un 37. panta 4. punkta noteikumus.
III DAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
84. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz esošu statusu “brīvs no slimības”
1. Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam statuss “brīva no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīva no slimības”, šādu statusu gadījumā:
a) |
“brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas”:
|
b) |
“brīva no MTBC infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no tuberkulozes”; |
c) |
“brīva no EBL”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no EBL”; |
d) |
“brīva no IBR/IPV”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no IBR”; |
e) |
“brīva no ADV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK piešķirts statuss “brīva no Aujeski slimības”; |
f) |
“brīva no Varroa spp. invāzijas”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/65/EEK (24) piešķirts statuss “brīva no varrozes”; |
g) |
“brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas bez vakcinācijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2009/158/EK piešķirts statuss “bez vakcinācijas pret Ņūkāslas slimību”; |
h) |
“brīva no VHS”, ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK (25) piešķirts statuss “brīva no VHS”; |
i) |
“brīva no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no IHN”; |
j) |
“brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”; |
k) |
“brīva no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Bonamia ostreae infekcijas”; |
l) |
“brīva no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no Marteilia refringens infekcijas”; |
m) |
“brīva no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīva no balto plankumu slimības”. |
2. Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam statuss “brīvs no slimības” ir apstiprināts pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir saskaņā ar šo regulu apstiprināts statuss “brīvs no slimības”, šādu statusu gadījumā:
a) |
“brīvs no augstas patogenitātes putnu gripas”, ja nodalījuma statuss attiecībā uz putnu gripu ir apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 616/2009 (26); |
b) |
“brīvs no VHS”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no VHS”; |
c) |
“brīvs no IHN”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no IHN”; |
d) |
“brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”; |
e) |
“brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”; |
f) |
“brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”; |
g) |
“brīvs no WSSV infekcijas”, ja saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK piešķirts statuss “brīvs no balto plankumu slimības”. |
3. Dalībvalstis, kuru gadījumā uzskata, ka tām ir apstiprināts statuss “brīvs no slimības” saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nodrošina, ka nosacījumi šā statusa saglabāšanai atbilst tiem, kas noteikti šajā regulā.
85. pants
Esošām izskaušanas vai uzraudzības programmām piemērojamie pārejas noteikumi
1. Uzskata, ka dalībvalstīm un to zonām, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:
a) |
IBR/IPV, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta IBR/IPV izskaušanas programma; |
b) |
ADV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK apstiprināta Aujeski slimības izskaušanas programma; |
c) |
VHS, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma; |
d) |
IHN, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma; |
e) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma; |
f) |
Bonamia ostreae infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
g) |
Marteilia refringens infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
h) |
WSSV infekcija, ja tām ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības izskaušanas programma. |
2. Uzskata, ka dalībvalstu nodalījumiem, kam ir pirms šīs regulas piemērošanas dienas apstiprināta izskaušanas programma vai apstiprināta uzraudzības programma, sešus gadus no šīs regulas piemērošanas dienas ir saskaņā ar šo regulu apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz šādām slimībām:
a) |
VHS, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta VHS uzraudzības vai izskaušanas programma; |
b) |
IHN, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta IHN uzraudzības vai izskaušanas programma; |
c) |
infekcija ar ISAV ar delēciju HPR, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības vai izskaušanas programma; |
d) |
Bonamia ostreae infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
e) |
Marteilia refringens infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta Marteilia refringens infekcijas uzraudzības vai izskaušanas programma; |
f) |
WSSV infekcija, ja tiem ir saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK apstiprināta balto plankumu slimības uzraudzības vai izskaušanas programma. |
3. Dalībvalstis, kuru gadījumā uzskata, ka tām ir apstiprināta izskaušanas programma saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nodrošina, ka programmas pasākumi atbilst tiem, kas attiecībā uz izskaušanas programmām noteikti šajā regulā.
86. pants
Atcelšana
No 2021. gada 21. aprīļa ir atcelti šādi tiesību akti:
— |
Lēmums 2000/428/EK, |
— |
Lēmums 2002/106/EK, |
— |
Lēmums 2003/422/EK, |
— |
Lēmums 2006/437/EK, |
— |
Regula (EK) Nr. 1266/2007, |
— |
Lēmums 2008/896/EK, |
— |
Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554. |
Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
87. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2010. gada 25. jūnija Lēmums 2010/367/ES par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.).
(4) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(5) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.).
(6) Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.).
(7) Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 272, 31.10.2018., 11. lpp.).
(8) Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, 2018.
(9) Komisijas 2004. gada 15. jūlija Lēmums 2004/558/EK par Padomes Direktīvas 64/432/EEK ieviešanu attiecībā uz papildus garantijām Kopienas iekšējā liellopu tirdzniecībā sakarā ar liellopu infekciozo rinotraheītu un atsevišķu dalībvalstu iesniegto izskaušanas programmu apstiprināšanu (OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.).
(10) The EFSA Journal (2006) 311, atzinums Definition of a BoHV-1-free animal and a BoHV-1-free holding, and the procedures to verify and maintain this status.
(11) Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīva 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.).
(12) EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare), 2017. Scientific opinion on bluetongue: control, surveillance and safe movement of animals. EFSA Journal 2017; 15(3):4698, 126.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(14) Komisijas 2000. gada 4. jūlija Lēmums 2000/428/EK, ar ko nosaka diagnostikas kārtību, paraugu atlases metodes un kritērijus laboratorisko pārbaužu rezultātu vērtējumam attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un tās diferenciāldiagnozes apstiprinājumu (OV L 167, 7.7.2000., 22. lpp.).
(15) Komisijas 2002. gada 1. februāra Lēmums 2002/106/EK, ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai (OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.).
(16) Komisijas 2003. gada 26. maija Lēmums 2003/422/EK, ar ko apstiprina Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 143, 11.6.2003., 35. lpp.).
(17) Komisijas 2006. gada 4. augusta Lēmums 2006/437/EK, ar ko apstiprina Padomes Direktīvā 2005/94/EK paredzēto putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.).
(18) Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (OV L 238, 27.10.2007., 37. lpp.).
(19) Komisijas 2008. gada 20. novembra Lēmums 2008/896/EK par pamatnostādnēm ar risku pamatotajai dzīvnieku veselības uzraudzības shēmai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/88/EK (OV L 322, 2.12.2008., 30. lpp.).
(20) Komisijas 2015. gada 11. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1554, ar ko nosaka noteikumus Direktīvas 2006/88/EK piemērošanai attiecībā uz uzraudzībai un diagnostikas metodēm izvirzītajām prasībām (OV L 247, 23.9.2015., 1. lpp.).
(21) http://www.oie.int/en/standard-setting/terrestrial-manual/access-online/
(22) http://www.oie.int/en/standard-setting/aquatic-manual/access-online/
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).
(24) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
(25) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
(26) Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 616/2009, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 2005/94/EK attiecībā uz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu apstiprināšanu, kas attiecas uz putnu gripu un preventīviem bioloģiskās drošības papildu pasākumiem šādos nodalījumos (OV L 181, 14.7.2009., 16. lpp.).
I PIELIKUMS
KONKRĒTA SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBAS GADĪJUMA DEFINĪCIJA
1. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu HPAI gadījumu, ja tas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
2. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu HPAI gadījumu, ja:
|
3. |
Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par HPAI, jābūt vai nu:
|
1. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu LPAIV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
2. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu LPAIV infekcijas gadījumu, ja:
|
3. |
Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām LPAIV infekcijas slimības ierosinātājam jābūt jebkuram A gripas H5 un H7 apakštipa vīrusam, kas nav HPAI vīruss. |
1. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par domājamu NDV infekcijas gadījumu, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
2. |
Kompetentajai iestādei dzīvnieks vai dzīvnieku grupa jāuzskata par apstiprinātu NDV infekcijas gadījumu, ja:
|
3. |
Šīs gadījuma definīcijas piemērošanas vajadzībām slimības ierosinātājam, kas atbildīgs par NDV infekciju, jābūt putnu 1. tipa paramiksovīrusam (APMV-1) (putnu Avulavirus, 1. tips), kam vai nu:
|
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA
I DAĻA
PUTNU GRIPAS UZRAUDZĪBA MĀJPUTNIEM UN SAVVAĻAS PUTNIEM
1. TERITORIĀLAIS TVĒRUMS
Mājputnu un savvaļas putnu uzraudzība jāīsteno visās dalībvalstīs.
2. PIEMĒROŠANAS PERIODS
Līdz programmas atsaukšanai.
3. VISPĀRĪGĀ PIEEJA
Uzraudzības sistēmai jābūt vērstai uz 2. iedaļā noteiktajiem mērķiem, un tās pamatā jābūt visaptverošai pieejai, kas ietver dažādus uzraudzības darbību elementus, kuri mājputnu un savvaļas putnu populācijās viens otru papildina:
— |
agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas paredzētas 3. un 4. iedaļā, |
— |
riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība, kas paredzēta 5. un 6. iedaļā. |
1. |
Augstas patogenitātes putnu gripas (HPAI) agrīna konstatēšana mājputniem. |
2. |
HPAI agrīna konstatēšana savvaļas putniem, tādējādi nodrošinot:
|
3. |
HPAI konstatēšana to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas klīniskas pazīmes. |
4. |
Tādu cirkulējošu zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu (LPAIV) konstatēšana, ņemot vērā to iespēju mutācijas ceļā pārveidoties par HPAI, kuri var viegli izplatīties mājputnu saimēs, jo īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums. Šādas konstatēšanas mērķis ir:
|
5. |
Zināšanu uzlabošana par HPAI un LPAIV, kas var radīt zoonotisku risku. |
1. |
Agrīnās konstatēšanas sistēmām attiecībā uz HPAI mājputniem ir jābūt daļai no 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām vispārīgajām uzraudzības prasībām, un minētās sistēmas jāīsteno visā mājputnu nozarē. |
2. |
Uzraudzībai, kas minēta 1. punktā, jāietver vismaz zemāk minēto notikumu agrīna konstatēšana un izmeklēšana objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks:
|
3. |
Ja valsts, ES vai reģionālā līmenī konstatēts paaugstināts risks sakarā ar HPAI uzliesmojumiem mājputnu un/vai savvaļas putnu populācijās, relevanta var būt arī tādu paraugu regulāra testēšana, kas ievākti no mirušiem un slimiem mājputniem objektos, kuri atrodas apgabalā, kas noteikts par tādu, kurā ir paaugstināts HPAI ievazāšanās un izplatīšanās risks. |
1. |
HPAI agrīnai konstatēšanai savvaļas putnu populācijās jābalstās uz tādu putnu paraugošanu un testēšanu, kuri:
Ja savvaļas putniem konstatēta HPAI, minēto uzraudzību var būt nepieciešams pastiprināt ar monitoringa sistēmu, kurā izmanto organizētas patruļas mirušo vai slimo putnu atrašanai un savākšanai. |
2. |
Šīs uzraudzības plānam jābūt balstītam riska izvērtēšanā, ņemot vērā vismaz relevanto informāciju par ornitoloģiju, virusoloģiju, epidemioloģiju un vides jautājumiem. |
3. |
Uzraudzība jāattiecina uz putniem, kas pieder pie 8. iedaļā minētajām savvaļas putnu mērķsugām. Tomēr visi aizdomīgie savvaļas putnu mirstības gadījumi jāizmeklē, lai izslēgtu HPAI.
Papildus savvaļas putnu mērķsugām var iekļaut arī citas savvaļas putnu sugas, ja ir novērtēta to īpašā epidemioloģiskā relevance attiecībā uz dalībvalsts teritoriju. |
4. |
Turklāt prioritārajās vietās un galvenajās vietās, jo īpaši tajās, kur pie savvaļas putnu mērķsugām piederoši putni migrācijas laikā vismaz pa ziemeļaustrumu un austrumu migrācijas ceļiem nonāk Savienībā, uzraudzība var ietvert šādu putnu paraugošanu un testēšanu:
|
5. |
Savvaļas putnu populācijā veiktās HPAI uzraudzības rezultātos jāiekļauj papildu informācijas avoti, kas iegūti izmeklējumos, kuri savvaļas putniem veikti sakarā ar HPAI uzliesmojumiem turētu putnu populācijā. |
1. |
Riska izvērtēšanā balstītajā HPAI infekcijas uzraudzībā, ko veic mājputnu turēšanas objektos, kuros tiek turētas pīles, zosis, Anseriformes kārtas sugu medījamie mājputni vai paipalas, ko paredzēts palaist savvaļā, jāņem vērā vismaz šādi riska faktori:
|
2. |
Pamatojoties uz zinātniskiem pamatojumiem, var iekļaut papildu riska faktorus, kas nav minēti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un var neņemt vērā faktorus, kas neattiecas uz dalībvalsts konkrēto situāciju. |
1. |
Riska izvērtēšanā balstītā uzraudzība, kuru veic, lai konstatētu cirkulējošus zemas patogenitātes putnu gripas vīrusus (LPAIV), kas var viegli izplatīties starp mājputnu saimēm, īpaši apgabalos, kur ir liels mājputnu turēšanas objektu blīvums, kā minēts 2. iedaļas 4. punktā, jāattiecina uz mājputnu turēšanas objektiem, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir veikusi novērtējumu, kurā secināts, ka minētajos objektos iepriekš vairākkārt radušies LPAIV infekcijas klasteri vai ka tajos šādu klasteru rašanās varbūtīgums ir lielāks. |
2. |
Šos klasterus raksturo laikā un ģeogrāfiskā tuvuma ziņā saistītu objektu grupu inficēšanās ar LPAIV. |
3. |
Novērtēšanā, ko veic, lai atlasītu objektus selektīvai uzraudzībai, jāņem vērā vīrusa horizontālās pārneses risks, ko rada ražošanas sistēmas struktūra un sarežģītība un funkcionālā saikne starp objektiem, jo īpaši tad, ja tie darbojas apgabalos, kur ir liels objektu blīvums. |
4. |
Papildus 3. punktā minētajiem kritērijiem, pēc kuriem atlasa objektus, kuros veic selektīvu uzraudzību, objekta līmenī jāņem vērā šādi riska faktori:
|
1. |
HPAI infekcijas agrīnās konstatēšanas sistēmas, kas minētas 3. iedaļā, jāattiecina uz visām mājputnu populācijām. |
2. |
Šīs daļas 5. iedaļā minētā papildu uzraudzība attiecībā uz HPAI infekciju to sugu mājputniem, kam parasti nav vērojamas būtiskas HPAI infekcijas pazīmes, jāattiecina uz:
|
3. |
Papildus 2. punktā minētajām sugām un kategorijām 6. iedaļā minēto selektīvo paraugošanu un testēšanu uz LPAIV infekciju var attiecināt uz šādu sugu un ražošanas kategoriju mājputniem:
|
Savvaļas putnu mērķsugām, jo īpaši migrējošiem ūdensputniem, ir lielāks risks inficēties ar HPAI un to pārnēsāt.
Savvaļas putnu mērķsugu saraksts, kas sastādīts un atjaunināts, ņemot vērā jaunākās zināšanas, ir pieejams ESRL tīmekļvietnē.
1. |
To mājputnu turēšanas objektu skaits, kuros jāņem paraugi, un katrā objektā un – attiecīgā gadījumā – attiecīgajā objektā esošā epidemioloģiskā vienībā (piem., mājputnu saimē, novietnē u. c.) testējamo mājputnu skaits jānosaka, pamatojoties uz statistiski derīgu paraugošanas metodi. Šī metode var būt tā pati, ko izmanto reprezentatīvas izlases veidošanā, t. i., aplēstā prevalence, kas konstatējama ar kompetentās iestādes iepriekš noteiktu ticamības līmeni. |
2. |
Testēšanas biežums un periods:
Virusoloģiskajā testēšanā jāņem vērā aktīvās infekcijas prevalence un konstatēšanas laika logs. |
3. |
Paraugi laboratoriski jātestē ar seroloģiskām metodēm, ja tie ņemti šādiem mērķiem:
|
III PIELIKUMS
DIAGNOSTIKAS METODES, KAS IZMANTOJAMAS, LAI PIEŠĶIRTU UN SAGLABĀTU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS” ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAUSZEMES DZĪVNIEKU SLIMĪBĀM
1. |
Seroloģiskie testi:
|
2. |
Brucelīna ādas tests (BST)
IV pielikuma I daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļā minētajā testēšanā brucelīna ādas testu (BST) izmanto tikai aitām un kazām. |
1. |
Intradermālie turbekulīna testi:
|
2. |
Gamma-interferona tests |
1. |
Seroloģiskie testi:
|
|
Metodes |
Matrica |
nevakcinēti liellopi |
BoHV-1 I-ELISA (1) |
individuāli seruma paraugi (4) |
piena paraugi |
||
gB B-ELISA (2) |
individuāli seruma paraugi (4) |
|
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinēti liellopi |
gB B-ELISA (3) |
individuāli seruma paraugi |
individuāli gaļas sulas paraugi |
|
Metodes |
Matrica |
nevakcinētas cūkas |
ADV ELISA (5) |
individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti seruma (vai plazmas) paraugi |
individuāli vai ne vairāk kā 5 kopoti filtrpapīra paraugi |
||
individuāli gaļas sulas paraugi |
||
DIVA satvarā ar gE deletētu vakcīnu vakcinētas cūkas |
gE ELISA (6) |
individuāli seruma paraugi |
1. |
Tiešās metodes:
|
2. |
Seroloģiskie testi:
|
(1) I-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 gE vīrusu. Testos, ko veic, lai piešķirtu statusu “brīvs no IBR/IPV”, var izmantot ne vairāk kā 50 kopotu piena (individuālus vai koppiena) paraugu, bet testos, ko veic, lai minēto statusu saglabātu, – ne vairāk kā 100 piena (individuālus vai koppiena) paraugu.
(2) B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gB proteīnu. Šo metodi drīkst izmantot arī IV pielikuma IV daļā minētajos testos, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1.
(3) B-ELISA, ar ko nosaka antivielas pret BoHV-1 gE proteīnu. Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, drīkst izmantot individuālus piena paraugus. Paraugus drīkst kopot, paraugu skaitu katrā kopā izvēloties, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai attiecīgajā kopā varētu noteikt pat tikai vienu pozitīvu paraugu.
(4) Testēšanā, ko veic, lai pamatotu statusa “brīvs no IBR/IPV” saglabāšanu, individuāli ievāktus paraugus drīkst kopot. Paraugu skaitu katrā kopā var mainīt, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem par to, ka tests visos laboratorijas ikdienas darba apstākļos ir pietiekami jutīgs, lai mainītā lieluma kopā noteiktu pat tikai vienu vāju pozitīvu paraugu.
(5) ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, ADV gB proteīnu vai ADV gD proteīnu. ADV gB un ADV gD komplektu vai vesela ADV komplektu partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:2 jābūt pozitīviem. Ja IV pielikuma V daļā ir atsauce uz testiem, ar ko nosaka antivielas pret veselu ADV, drīkst izmantot jebkuru no šiem testiem.
(6) ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret ADV gE proteīnu. Partijas kontroles vajadzībām Kopienas standartserumam ADV 1 vai apakšstandartiem atšķaidījumā 1:8 jābūt pozitīviem.
IV PIELIKUMS
SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI, SAGLABĀŠANAI, APTURĒŠANAI UN ATSAUKŠANAI OBJEKTIEM UN SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTĪM VAI ZONĀM
I DAĻA
BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA
1. NODAĻA
Bez vakcinācijas no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri bez vakcinācijas brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas vai kuri brīvi ar vakcināciju un kuros pēdējo 3 gadu laikā vakcinācija nav veikta, un:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kam ir statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var piešķirt, ja:
|
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunkta prasības; un |
b) |
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kas:
|
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprināto gadījumu dzīvnieki un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām. |
4. |
Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar B. suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs. |
2. NODAĻA
Ar vakcināciju no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas brīvs objekts
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var objektam piešķirt, ja visi liellopi, aitas vai kazas ir no objektiem, kuri brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas vai ar vakcināciju, un:
|
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objektam statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) un d) apakšpunkta prasības; un |
b) |
tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana, kuri ar atbilstošiem ne vairāk kā 12 mēnešus ilgiem starplaikiem, ko kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā ražošanas veidu, slimības situāciju un konstatētos riska faktorus, ņemti no visiem nesterilizētiem vairāk nekā 12 mēnešus veciem liellopiem un visām nesterilizētām vairāk nekā 6 mēnešus vecām kazām vai aitām, un minētās testēšanas rezultāti ir negatīvi. |
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu, aitu vai kazu turēšanas objekta statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas ar vakcināciju” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja visi apstiprinātie gadījumi un visi dzīvnieki, kam konstatēts nenegatīvs testa rezultāts, ir aizvākti un atlikušie liellopi, aitas vai kazas atbilst 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām. |
4. |
Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumā, kad ir apstiprināta kāda objektā turēta liellopa, aitas vai kazas inficēšanās ar Brucella suis 2. biovārs, minēto statusu var atgūt pēc tam, kad ir testēti paraugi, kuri ņemti saskaņā ar 1. nodaļas 1. iedaļas 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta prasībām, un minētās testēšanas rezultāts ir negatīvs. |
3. NODAĻA
Dalībvalsts vai zona, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz turētiem liellopiem
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
vismaz pēdējos 3 gadus nav bijis neviena gadījuma, kad turētiem liellopiem būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija; |
b) |
pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas agrīnai konstatēšanai turētiem liellopiem un tā ietvērusi vismaz:
|
c) |
pēdējo 3 gadu laikā vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas”; |
d) |
vismaz pēdējos 3 gadus nav veikta liellopu vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju un dalībvalstī vai zonā ievestie liellopi pēdējo 3 gadu laikā pirms to ievešanas nav tikuši vakcinēti. |
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turēti liellopi, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnešanu uz turētiem liellopiem. |
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, gadījumā, kad ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums, statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:
|
4. NODAĻA
Dalībvalsts vai zona, kas brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas attiecībā uz turētām aitām un kazām
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
vismaz pēdējos 3 gadus nav bijis neviena gadījuma, kad turētām aitām un kazām būtu apstiprināta Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija; |
b) |
pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas agrīnai konstatēšanai turētām aitām un kazām un tā ietvērusi vismaz:
|
c) |
pēdējo 3 gadu laikā ir veikta aitu un kazu populācijas uzraudzība un vismaz 99,8 % aitu vai kazu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % aitu un kazu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas bez vakcinācijas”; un |
d) |
vismaz pēdējos 3 gadus nav veikta aitu un kazu vakcinācija pret Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju un dalībvalstī vai zonā ievestās aitas vai kazas pēdējo 3 gadu laikā pirms ievešanas nav tikušas vakcinētas. |
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turētas aitas un kazas, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas pārnešanu uz turētām aitām un kazām. |
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, gadījumā, kad ir apstiprināts Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas gadījums, statusu “brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas” attiecībā uz turētām aitām un kazām dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:
|
II DAĻA
MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA INFEKCIJA
1. NODAĻA
No Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcijas brīvs objekts
1. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (Mycobacterium bovis, Mycobacterium tuberculosis, Mycobacterium caprae) (MTBC) infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no MTBC infekcijas” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no MTBC infekcijas, un:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde testu drīkst nepieprasīt, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no MTBC infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, kompetentā iestāde var testēšanas režīmu mainīt šādi:
|
1. |
Liellopu turēšanas objektam statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no MTBC infekcijas” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 2. iedaļā noteiktās prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no MTBC infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
|
4. |
Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, statusu var atgūt, ja:
|
2. NODAĻA
No MTBC infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no MTBC infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
pēdējo 3 gadu laikā vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir saglabājuši tiem piešķirto statusu “brīvs no MTBC infekcijas”, un tādu objektu incidence, kas apstiprināti par inficētiem, gada laikā nav pārsniegusi 0,1 %; un |
b) |
pēdējos 3 gadus saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības MTBC infekcijas konstatēšanai turētiem liellopiem un minētās prasības ietvērušas vismaz:
|
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no MTBC infekcijas” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
MTBC infekcijas apstiprināšana dzīvnieku populācijā, kas nav turēti liellopi, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no MTBC infekcijas” neietekmē, ja ir īstenoti un tiek periodiski novērtēti efektīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst MTBC infekcijas pārnešanu uz turētiem liellopiem. |
III DAĻA
GOVJU ENZOOTISKĀ LEIKOZE
1. NODAĻA
No govju enzootiskās leikozes brīvs objekts
1. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju enzootiskās leikozes (EBL)” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no EBL” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no EBL un kas atrodas vai nu no EBL brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no EBL” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta prasības; un |
b) |
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta tādu paraugu seroloģiskā testēšana uz EBL, kuri
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no EBL” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no EBL” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no EBL” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no EBL” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. iedaļas b) punktā noteiktās prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no EBL” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
|
4. |
Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, pēcnācējus, kas piedzimuši mātēm, kam EBL seroloģiskā testa rezultāts bijis pozitīvs vai kam konstatēti EBL izraisīti bojājumi, drīkst turēt objektā, ja:
|
2. NODAĻA
No EBL brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no EBL” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
vismaz 99,8 % liellopu turēšanas objektu ir brīvi no EBL; un |
b) |
visiem vairāk nekā 24 mēnešus veciem liellopiem, kas nokauti šajā dalībvalstī vai zonā, tiek veikta oficiāla pēcnāves apskate un, lai apstiprinātu vai izslēgtu EBL klātbūtni, tiek laboratoriski izmeklēti paraugi, kas ņemti no visiem dzīvniekiem, kam ir audzēji, kurus varētu būt izraisījusi EBL. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no EBL” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas prasības; un |
b) |
pirmos 5 gadus pēc statusa “brīva no EBL” piešķiršanas tiek veikta uzraudzība, kas balstīta uz:
|
c) |
pēc pirmajiem 5 gadiem pēc statusa “brīva no EBL” piešķiršanas tiek veikta uzraudzība, ar kuru pierāda infekcijas neesību un kurā ņemtas vērā ražošanas sistēmas un konstatētie riska faktori. |
IV DAĻA
GOVJU INFEKCIOZAIS RINOTRAHEĪTS / INFEKCIOZAIS PUSTULOZAIS VULVOVAGINĪTS
1. NODAĻA
No govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta brīvs objekts
1. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta (IBR/IPV)” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no IBR/IPV” objektam var piešķirt, ja visi liellopi ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV un kas atrodas vai nu no IBR/IPV brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, ar noteikumu, ka minētie liellopi atbilst attiecīgajām 2. iedaļas c) un d) punkta prasībām. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no IBR/IPV” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunkta prasības; |
b) |
ar negatīviem rezultātiem, ņemot vērā iepriekšējas vakcinācijas ar DIVA vakcīnu, tiek veikta seroloģiskā testēšana, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE. Minēto testēšanu veic:
|
c) |
ja objekts atrodas tālāk minētā dalībvalstī vai zonā, minētajā objektā tiek ievesti tikai tādi liellopi, kas nav vakcinēti pret IBR/IPV infekciju:
|
d) |
visi ievestie liellopi atbilst 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta prasībām vai ir no objektiem, kas brīvi no IBR/IPV, un tiem konstatēts negatīvs rezultāts seroloģiskajā testā, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1 vai – ja vajadzīgs – antivielas pret BoHV-1-gE un ko veic ar paraugu, kurš 15 dienu laikā pirms minēto liellopu nosūtīšanas ņemts izcelsmes objektos, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no IBR/IPV” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no IBR/IPV” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no IBR/IPV” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no IBR/IPV” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunktā un 2. iedaļas b), c) un d) punktā noteiktās prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no IBR/IPV” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
|
2. NODAĻA
No IBR/IPV brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no IBR/IPV” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
ir aizliegta turētu liellopu vakcinācija pret IBR/IPV; un |
b) |
vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % attiecīgās liellopu populācijas, ir brīvi no IBR/IPV. |
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no IBR/IPV” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot DIVA vakcināciju, ja:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 5 secīgus gadus pēc statusa “brīva no IBR/IPV” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda BoHV-1 infekcijas neesību. |
V DAĻA
AUJESKI SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJA
1. NODAĻA
No Aujeski slimības vīrusa infekcijas brīvs objekts
1. |
Cūku turēšanas objektam statusu “brīvs no Aujeski slimības vīrusa (ADV) infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no ADV infekcijas” objektam var piešķirt, ja visas cūkas ir no objektiem, kas brīvi no ADV infekcijas un kas atrodas vai nu no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā, vai dalībvalstī vai zonā, uz ko attiecas apstiprināta izskaušanas programma, ar noteikumu, ka minētās cūkas atbilst 2. iedaļas d) punkta prasībām. |
Cūku turēšanas objektam statusu “brīvs no ADV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas 1. punkta a), b) un e) apakšpunkta prasības; |
b) |
ar negatīviem rezultātiem tiek veikta seroloģiskā testēšana, kurā izmanto reprezentatīvu skaitu asins vai gaļas sulas paraugu, kas ņemti no objektā turētām cūkām, un kuras mērķis ir, pamatojoties uz testēšanas režīmu, kurā ņemts vērā ražošanas cikls un ADV ievazāšanas risks, pārliecināties par ADV infekcijas neesību. Minēto testēšanu veic šādi:
|
c) |
ja objekts atrodas no ADV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā, saskaņā ar uzraudzību, kas paredzēta 2. nodaļas 2. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. nodaļas 2. iedaļas 4. punktā (attiecīgā gadījumā), tiek veikta attiecīgā seroloģiskā testēšana, kas minēta b) punktā; |
d) |
visas ievestās cūkas:
|
1. |
Cūku turēšanas objektam statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no ADV infekcijas” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Cūku turēšanas objekta statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no ADV infekcijas ” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta b) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas b) vai c) punkta (attiecīgā gadījumā) un d) punkta prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no ADV infekcijas” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir aizvāktas visas objektā turētās cūkas. |
2. NODAĻA
No Aujeski slimības vīrusa infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no ADV” infekcijas attiecībā uz turētām cūkām var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
iepriekšējos 12 mēnešus ir bijusi aizliegta cūku vakcinācija pret Aujeski slimību; |
b) |
ir veikta uzraudzība, kas parāda, ka attiecīgajā dalībvalstī vai zonā esošos objektos vismaz iepriekšējos 24 mēnešus nav konstatēti klīniski, virusoloģiski vai seroloģiski ADV infekcijas pierādījumi; un |
c) |
gadījumos, kad ir zināms, ka ADV infekcija ir ieviesusies savvaļas cūku populācijā, ir veikti pasākumi, lai novērstu ADV pārnešanu no savvaļas cūkām uz turētām cūkām. |
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no ADV infekcijas” attiecībā uz turētām cūkām var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, slimības uzliesmojuma gadījumā statusu “brīva no ADV infekcijas cūku populācijā” dalībvalstij vai zonai var saglabāt, ja:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. iedaļas a) punkta, kompetentā iestāde var atļaut 2. punktā minētā slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot DIVA vakcināciju, ja:
|
4. |
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 2 secīgus gadus pēc statusa “brīva no ADV infekcijas” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda ADV infekcijas neesību. |
VI DAĻA
GOVJU VIRUSĀLĀ DIAREJA
1. NODAĻA
No govju virusālās diarejas brīvs objekts
1. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no govju virusālās diarejas (BVD)” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, statusu “brīvs no BVD” objektam var piešķirt, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objektam statusu “brīvs no BVD” var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, objektam, kurā tiek turēti 1. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā minētie liellopi, statusu “brīvs no BVD” drīkst saglabāt, neveicot liellopu testēšanu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no BVD” ir jāaptur, ja:
|
2. |
Statusu “brīvs no BVD” var atjaunot tikai tad, ja:
|
1. |
Liellopu turēšanas objekta statuss “brīvs no BVD” ir jāatsauc, ja:
|
2. |
Ja statuss “brīvs no BVD” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja ir izpildītas 1. iedaļas 1. punkta c) un e) apakšpunkta un 2. iedaļas 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta un attiecīgā gadījumā 2. punkta prasības. |
3. |
Ja statuss “brīvs no BVD” ir atsaukts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, minēto statusu var atgūt tikai tad, ja:
|
2. NODAĻA
No govju virusālās diarejas brīva dalībvalsts vai zona
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no BVD” attiecībā uz turētiem liellopiem var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
ir aizliegta turētu liellopu vakcinācija pret BVD; |
b) |
vismaz iepriekšējo 18 mēnešu laikā nav apstiprināts neviens BVD gadījums turētiem liellopiem; un |
c) |
vismaz 99,8 % objektu, kur pārstāvēti vismaz 99,9 % liellopu populācijas, ir brīvi no BVD. |
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no BVD” attiecībā uz turētiem liellopiem var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut slimības uzliesmojuma gadījumā izmantot vakcināciju, ja:
|
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja 5 secīgus gadus pēc statusa “brīva no ADV” piešķiršanas attiecīgajā dalībvalstī vai zonā nav konstatēts neviens uzliesmojums, var veikt uzraudzību, ar ko katru gadu, ņemot vērā ražošanas sistēmas un konstatētos riska faktorus, pierāda BVD neesību. |
V PIELIKUMS
SLIMĪBSPECIFISKAS PRASĪBAS STATUSA “BRĪVS NO SLIMĪBAS” PIEŠĶIRŠANAI UN SAGLABĀŠANAI DALĪBVALSTU VAI ZONU LĪMENĪ
I DAĻA
TRAKUMSĒRGAS VĪRUSA INFEKCIJA
1. NODAĻA
Tehniskās prasības vakcinācijai pret trakumsērgu
1. |
Trakumsērgas vīrusa infekcijas (RABV) izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā vakcinācija pret trakumsērgu veicama tikai identificētiem lolojumdzīvniekiem un tai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (1) III pielikumā noteiktajām prasībām. |
2. |
RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā to turēto dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu, kas nav 1. punktā minētie dzīvnieki, ir jābalsta riska izvērtēšanā un jāveic, lai pasargātu cilvēkus no eksponētības trakumsērgas vīrusam, izmantojot vakcīnas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 III pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām. |
1. |
RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā savvaļas dzīvnieku perorālā vakcinēšanā pret RABV infekciju jāievēro šādi noteikumi:
|
2. |
RABV infekcijas izskaušanas programmu īstenošanas nolūkā klaiņojošu suņu populāciju vakcinēšanā pret RABV infekciju jāievēro šādi noteikumi:
|
2. NODAĻA
No trakumsērgas vīrusa infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
1. |
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no RABV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, gadījumos, kad RABV infekcijas gadījums ir apstiprināts, minēto statusu var piešķirt, ja attiecīgais inficēšanās gadījums nav noticis minētajā dalībvalstī vai zonā un
|
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no RABV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
saskaņā ar 3. panta 1. panta prasībām ir īstenota uzraudzība, lai agrīni konstatētu slimību; un |
b) |
dzīvnieku mērķpopulācijā nav apstiprināts neviens RABV infekcijas gadījums vai gadījums ir konstatēts un ir izpildīti 1. iedaļas 2. punkta nosacījumi. |
II DAĻA
INFEKCIOZĀ KATARĀLĀ DRUDŽA VĪRUSA INFEKCIJA (1.–24. SEROTIPS)
1. NODAĻA
Uzraudzības prasību minimums
1. |
Infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcijas (1.–24. serotips) (BTV infekcija) uzraudzībai, ko veic, lai agrīni konstatētu to, ka ir ievazājusies vai atkārtojas infekcija ar kādu no BTV serotipiem (1.–24.), par kuru iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots, ir jāietver:
|
2. |
Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā:
|
3. |
Inficētai dalībvalstij, zonai vai trešai valstij blakusesošā apgabalā vai apgabalos uzraudzība ir jāpastiprina zonā, kas plešas līdz 150 km no robežas ar dalībvalsti, zonu vai trešo valsti. Pastiprinātas uzraudzības zonas demarkāciju var pielāgot attiecīgām ekoloģiskām vai ģeogrāfiskām īpatnībām, kas var veicināt vai apturēt BTV pārnesi, vai pielāgot sakarā ar slimību kontroles pasākumu īstenošanu, kas pamato lielāka vai mazāka attāluma izvēli. |
4. |
Uzraudzībai, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā, jābūt tādai, lai vismaz ar 95 % ticamību varētu konstatēt infekciju dzīvnieku mērķpopulācijā, izmantojot prevalences mērķrādītāju 5 %, ja vien 4. nodaļas 2. iedaļā nav noteikts citādi. |
1. |
BTV infekcijas uzraudzībā, ko veic, lai savlaicīgi nodrošinātu infekcijas izplatības demarkāciju, kad konstatēta viena vai vairāku BTV serotipu klātbūtne, vai, ja vajadzīgs, pārraudzītu prevalenci, ir jāiekļauj:
|
2. |
Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā visa pieejamā informācija par slimības epidemioloģiju un teritorijā dominējošā vektora bioloģiju. |
3. |
Šīs iedaļas 1. punktā paredzētās uzraudzības prevalences mērķrādītājs jāpielāgo epidemioloģiskajai situācijai, ņemot vērā galvenos riska faktorus, tādus kā dzīvnieku mērķpopulācija un vektoru populācija. |
1. |
BTV infekcijas uzraudzībai, ko veic, lai pierādītu, ka infekcijas ar kādu no teritorijā iepriekš konstatētiem serotipiem (1.–24.) nav, ir jāietver:
|
2. |
Plānojot 1. punktā paredzēto uzraudzību, jāņem vērā:
|
3. |
Uzraudzībai, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā, jānodrošina iespēja vismaz ar 95 % ticamību varētu konstatēt infekciju dzīvnieku mērķpopulācijā, izmantojot prevalences mērķrādītāju 1 %. |
1. |
Šīs regulas 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ģeogrāfisko vienību pamatā ir jābūt 45 x 45 km lielam koordinātu tīklam, un tās var pielāgot:
|
2. |
Aktīvās uzraudzības pamatā ir jābūt vienai vai vairākām šādām darbībām:
|
3. |
Paraugošana jāveic:
|
4. |
Dzīvniekiem, no kuriem ņem paraugus, jāatbilst šādām prasībām:
|
5. |
Katrā ģeogrāfiskajā vienībā ievācamā parauga lielums jāaprēķina saskaņā ar prevalences mērķrādītāju, kura pamatā ir 1.–3. iedaļā noteiktie mērķi. |
6. |
Ja uzraudzība ir jāpielāgo saskaņā ar 43. panta 2. punkta c) apakšpunktu, tajā jāiekļauj vismaz:
Šis apsekojums nav vajadzīgs, ja paraugošanu veic tik bieži, kā noteikts 3. punkta b) apakšpunktā. |
1. |
Entomoloģiskās uzraudzības satvarā jāīsteno vismaz viena aktīva ikgadēja programma, kuras laikā ar pastāvīgi izvietotiem sūcējslazdiem ķer vektorus un kuras mērķis ir noteikt vektora populācijas dinamiku un attiecīgā gadījumā arī vektorbrīvo periodu. |
2. |
Saskaņā ar iepriekš noteiktiem protokoliem jāizmanto sūcējslazdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu; slazdi jādarbina visu nakti un ne retāk kā:
Slazdu darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos 3 to darbināšanas gados. |
3. |
Katrā ģeogrāfiskajā vienībā, kas minēta 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā, visā sezonāli no BTV brīvajā zonā jāizvieto vismaz viens slazds. Daļa no knišļiem, kas savākti sūcējslazdos, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kurā ir iespēja saskaitīt un identificēt domājamā vektora sugu vai kompleksu. |
4. |
Ja entomoloģisko uzraudzību organizē vektorbrīvā perioda noteikšanas kontekstā, rezultātu interpretēšanas vajadzībām jānosaka Culicoides sugu maksimālais slieksnis. Ja nav drošu pierādījumu, kas ļautu noteikt maksimālo slieksni, jāizmanto šāds: 0 Culicoides imicola īpatņu un mazāk nekā piecas pāras jeb olas izdējušas Culicoides mātītes katrā slazdā. |
2. NODAĻA
Dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošana
1. |
Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas brīva no BTV, un tie pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas nav vakcinēti ar dzīvu vakcīnu pret BTV infekciju. |
2. |
Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, uz ko attiecas izskaušanas programma, un ir izpildīta vismaz viena no šīm prasībām:
|
3. |
Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un:
|
4. |
Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV, tie paredzēti tūlītējai nokaušanai un ir izpildītas šādas prasības:
|
5. |
Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst 2. punkta a) apakšpunkta prasībām. |
6. |
Dzīvnieki ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV, un:
|
7. |
Dzīvnieki atbilst konkrētām dzīvnieku veselības prasībām, ko kompetentā iestāde noteikusi, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem pirms izvešanas ir pietiekama imunoloģiska aizsardzība. |
8. |
Dzīvnieki atbilst kādai no 2., 3., 5., 6. vai 7. punktā noteiktajām prasībām vienīgi attiecībā uz BTV serotipiem, par kuriem pēdējo 2 gadu laikā ziņots izcelsmes dalībvalstī vai zonā, nevis galamērķa dalībvalstī vai zonā tajā pašā laikposmā. |
1. |
Donordzīvnieki vismaz 60 dienas pirms reproduktīvo produktu ievākšanas un tās laikā turēti no BTV infekcijas brīvā dalībvalstī vai zonā. |
2. |
Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, uz ko attiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst vismaz vienai no prasībām, kas a) apakšpunktā noteiktas attiecībā uz spermu, b) apakšpunktā – attiecībā uz in vivo radītiem liellopu embrijiem vai c) apakšpunktā – attiecībā uz embrijiem, kas nav in vivo radīti liellopu embriji, un oocītiem:
|
3. |
Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tie atbilst 2. punkta a) apakšpunkta i), iii), iv) punkta, 2. punkta b) apakšpunkta, 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punkta prasībām. |
4. |
Reproduktīvie produkti ir no dalībvalsts vai zonas, kas nav brīva no BTV un uz ko neattiecas BTV infekcijas izskaušanas programma, un tiem jāatbilst 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vai 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkta prasībām. |
3. NODAĻA
Pret vektoriem aizsargāts objekts
Objektam statusu “pret vektoriem aizsargāts objekts” var piešķirt tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
pie objekta ieejām un izejām ir atbilstošas fiziskas barjeras; |
b) |
objekta fiziskajām atverēm jābūt aizsegtām ar kukaiņu aizsargtīkliem, kuriem ir atbilstoša lieluma acis un kuri regulāri un saskaņā ar ražotāja instrukcijām tiek impregnēti ar apstiprinātu insekticīdu; |
c) |
pret vektoriem aizsargātā objektā un ap šādu objektu ir jāveic vektoruzraudzība un kontrole; |
d) |
pret vektoriem aizsargāta objekta tuvumā ir jāveic pasākumi, lai samazinātu vai iznīcinātu vektoru vairošanās vietas; un |
e) |
jābūt ieviestām darba standartprocedūrām (t. sk. rezerves un trauksmes sistēmu apraksti), saskaņā ar kurām norit pret vektoriem aizsargāta objekta darbība un dzīvnieku transportēšana uz iekraušanas vietu. |
4. NODAĻA
No BTV infekcijas brīva dalībvalsts vai zona
1. |
Dalībvalstij vai zonai, kur nekad nav ziņots par BTV, statusu “brīva no BTV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
2. |
Dalībvalstij vai zonai, kur jau ir ziņots par BTV, statusu “brīva no BTV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja:
|
1. |
Statusu “brīva no BTV infekcijas” var saglabāt tikai tad, ja:
|
2. |
Šīs nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētās uzraudzības intensitāte un biežums ir pienācīgi jāpielāgo:
|
3. |
Ja 2 secīgus gadus pēc statusa “brīva no BTV infekcijas” piešķiršanas dalībvalstij vai zonai nav konstatēta infekcijas cirkulācija, uzraudzības pamatā jābūt:
|
5. NODAĻA
Sezonāli no BTV brīva dalībvalsts vai zona
1. |
Statusu “sezonāli brīva no BTV” dalībvalstij vai tās zonai var noteikt tikai tad, ja:
|
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja sezonāli no BTV brīvs periods ir pierādīts 3 gadus pēc kārtas, epidemioloģisko uzraudzību var aizstāt ar papildu kritērijiem, tādiem kā temperatūra, lai, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, noteiktu sezonāli no BTV brīva perioda sākumu un beigas. |
3. |
Sezonāli no BTV brīvas dalībvalsts vai zonas statuss ir nekavējoties jāaptur, ja ir gūti pierādījumi par vektorbrīvā perioda beigām vai vīrusa cirkulāciju. |
III DAĻA
VARROA SPP. INVĀZIJA
Attiecīgajai dalībvalsts vai zonas medus bišu populācijai statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas” drīkst piešķirt tikai tad, ja:
a) |
ir veikts riska novērtējums, kurā identificēti visi potenciālie Varroa spp. sastopamības faktori un šo sugu iespējamā agrākā klātbūtne; |
b) |
vismaz vienu gadu ir bijusi ieviesta pastāvīga izpratnes veidošanas programma, kuras mērķis ir veicināt ziņošanu par visiem gadījumiem, kas liecina par Varroa spp.; |
c) |
ne turētu, ne savvaļas medus bišu kolonijās nav bijis neviena apstiprināta Varroa spp. invāzijas gadījuma; |
d) |
vismaz vienu gadu ikgadējā uzraudzība ir pierādījusi Varroa spp. invāziju neesību; minēto uzraudzību veic, izmantojot dalībvalstī vai tās zonā turētu medus bišu reprezentatīvu paraugu, un tā ļauj vismaz ar 95 % ticamību konstatēt Varroa spp. invāziju, izmantojot prevalences mērķrādītāju “1 % dravu” un dravu līmenī piemērojamu prevalences mērķrādītāju “5 % stropu”; |
e) |
pašuzturošas Apis ģints sugu savvaļas populācijas klātbūtnes gadījumā vismaz vienu gadu ir bijusi ieviesta pastāvīga savvaļas populācijas uzraudzības programma, kurā nav konstatēti nekādi pierādījumi par Varroa spp. invāziju; un |
f) |
kompetentā iestāde d) punktā minētās uzraudzības laikā veic atbilstošus pasākumus, lai apsekotu uz minēto dalībvalsti vai tās zonu pārvietotas medus bites jebkurā to dzīves cikla posmā, arī medus bišu perus, un veiktu turpmākas manipulācijas ar tiem, lai novērstu minētajā dalībvalstī vai zonā mītošās populācijas invadēšanos ar Varroa spp. no introducētām medus bitēm, kuru veselības statuss ir zemāks. |
Attiecīgajai dalībvalsts vai zonas medus bišu populācijai piešķirto statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas” var saglabāt tikai tad, ja:
a) |
kompetentā iestāde turpina veikt uzraudzību:
|
b) |
visi domājamie gadījumi ir izmeklēti un ne turētu, ne savvaļas medus bišu kolonijās nav apstiprināts nevisens Varroa spp. invāzijas gadījums; |
c) |
vai nu pašuzturošas Apis ģints sugu savvaļas populācijas nav, vai tiek pastāvīgi īstenota savvaļas populācijas uzraudzības programma, kurā nav konstatēti nekādi pierādījumi par Varroa spp. invāziju; un |
d) |
medus bites jebkurā to dzīves cikla posmā, arī medus bišu peri, uz brīvo apgabalu tiek pārvietoti tikai tad, ja:
|
IV DAĻA
STATUSS “BRĪVS NO ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJAS BEZ VAKCINĀCIJAS”
Dalībvalstij vai zonai statusu “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa (NDV) infekcijas bez vakcinācijas” attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu populāciju var piešķirt tikai tad, ja vismaz pēdējos 12 mēnešus:
a) |
ir bijusi aizliegta mājputnu un nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu vakcinācija pret NDV infekciju; |
b) |
mājputnu vai nebrīvē turētu Galliformes sugu putnu turēšanas objektos nav turēti pret NDV infekciju vakcinēti mājputni un nebrīvē turēti Galliformes sugu putni; |
c) |
saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildītas vispārīgās uzraudzības prasības NDV infekcijas agrīnai konstatēšanai; |
d) |
ir piemērots viens no šādiem testēšanas režīmiem:
|
e) |
nav apstiprināts neviens NDV infekcijas gadījums mājputniem un nebrīvē turētiem Galliformes sugu putniem. |
1. |
Dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt tikai tad, ja joprojām tiek izpildītas 1. iedaļas a)–e) punkta prasības. |
2. |
Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumos, kad NDV infekcijas gadījums ir apstiprināts, dalībvalstij vai zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” var saglabāt, ja:
|
3. |
Infekcijas apstiprināšana citā putnu populācijā dalībvalstij vai tās zonai piešķirto statusu “brīva no NDV infekcijas bez vakcinācijas” neietekmē, ja kompetentā iestāde, ņemot vērā visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai nepieļautu NDV infekcijas pārnešanu uz mājputniem un nebrīvē turētiem Galliformes sugu putniem, ir novērtējusi, ka minētais statuss nav apdraudēts. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
(2) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).
VI PIELIKUMS
KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU SLIMĪBĀM
I DAĻA
RISKA IZVĒRTĒŠANĀ BALSTĪTA UZRAUDZĪBA
1. NODAĻA
Minimālās prasības riska izvērtēšanā balstītai uzraudzībai, ko veic noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos
1. Vispārīgā pieeja
1.1. |
Riska izvērtēšanā balstītu veselības uzraudzību, kas ietver veselības apmeklējumus un iespējamu paraugošanu, veic noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos vai noteiktās apstiprinātās akvakultūras objektu grupās atbilstoši ražošanas veidam un ar mērķi konstatēt:
|
1.2. |
Šādu apmeklējumu biežums būs atkarīgs no riska, ko apstiprinātais akvakultūras objekts vai apstiprinātā akvakultūras objektu grupa rada attiecībā uz inficēšanos ar slimībām un slimību izplatīšanos. Šis risks saistīts ar sarakstā norādītām slimībām un iespējamām jaunradušamies slimībām un līdz ar to ietvers akvakultūras objektus un akvakultūras objektu grupas, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un dažos gadījumos akvakultūras objektus un akvakultūras objektu grupas, kuros tiek turēti sarakstā nenorādītu sugu dzīvnieki. Kompetentajai iestādei ir jānosaka, kādu risku rada katrs apstiprinātais akvakultūras objekts vai apstiprinātā akvakultūras objektu grupa, un tie jāklasificē par augsta, vidēja vai zema riska objektiem.
Šīs daļas 2. nodaļā sniegta informācija par riska faktoriem, kas jāņem vērā riska klasificēšanas procesā. Šādu riska klasificēšanu atkārto un atjaunina, ja kāds no a)–l) apakšpunktā minētajiem riska faktoriem liecina, ka objekta radītais risks ir mainījies. |
1.3. |
Šīs daļas 3. nodaļā noteikts minimālais veicamo veselības apmeklējumu biežums, kas atkarīgs no tā, vai kompetentā iestāde objektu atzinusi par augsta, vidēja vai zema riska objektu. |
1.4. |
Riska izvērtēšanā balstītu dzīvniekveselības uzraudzību akvakultūras objektos un akvakultūras objektu grupās var apvienot ar veselības apmeklējumiem un paraugošanu, ko veic:
|
2. NODAĻA
Riska klasifikācija, kas piemērojama noteiktos apstiprinātos akvakultūras objektos
Riska klasifikācijā, kas minēta 1. nodaļas 1.2. punktā, jāņem vērā vismaz a) un b) punktā minētie riska faktori. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī c)–l) punktu:
a) |
iespējamība, ka patogēni var tieši izplatīties ar ūdeni; |
b) |
akvakultūras dzīvnieku pārvietošana; |
c) |
ražošanas veids; |
d) |
turēto akvakultūras dzīvnieku suga; |
e) |
biodrošības sistēma, arī personāla kompetence un apmācība; |
f) |
akvakultūras objektu un apstrādes objektu blīvums apgabalā ap attiecīgo objektu; |
g) |
to objektu tuvums, kuriem ir zemāks veselības statuss nekā attiecīgajam objektam; |
h) |
attiecīgā objekta un citu vietējo objektu veselības vēsture; |
i) |
inficētu savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne apgabalā ap attiecīgo objektu; |
j) |
risks, ko attiecīgā objekta tuvumā rada cilvēka darbības, piemēram, makšķerēšana, transporta ceļu klātbūtne, ostas, kurās notiek balasta ūdeņu apmaiņa; |
k) |
tādu plēsēju piekļuve attiecīgajam objektam, kuri var izraisīt slimību izplatīšanos; |
l) |
objekta līdzšinējais sniegums kompetentās iestādes noteikto prasību izpildes jomā. |
3. NODAĻA
Riska izvērtēšanā balstītu dzīvniekveselības apmeklējumu biežums
Tas, cik bieži noteiktos apstiprinātos objektos un apstiprinātās objektu grupās veicami riska izvērtēšanā balstīti veselības apmeklējumi, ir atkarīgs no 2. nodaļā minētās riska klasifikācijas, un tos veic šādi:
a) |
vismaz reizi gadā augsta riska objektos; |
b) |
vismaz reizi divos gados vidēja riska objektos; |
c) |
vismaz reizi trijos gados zema riska objektos. |
II DAĻA
SLIMĪBSPECIFISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS”
II daļā noteiktas slimībspecifiskās prasības, kas piemērojamas statusam “brīvs no slimības” attiecībā uz šādām sarakstā norādītām slimībām:
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS) |
1. nodaļa |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) |
1. nodaļa |
Infekcija ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR |
2. nodaļa |
Marteilia refringens infekcija |
3. nodaļa |
Bonamia exitiosa infekcija |
4. nodaļa |
Bonamia ostreae infekcija |
5. nodaļa |
Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcija |
6. nodaļa |
1. NODAĻA
Virusālās hemorāģiskās septicēmijas (VHS) un infekciozās hematopoētiskās nekrozes (IHN) izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šīm slimībām un to diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic tajā gada periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai, ja temperatūra zem 14 °C nenokrītas, paraugi jāņem laikā, kad temperatūra sasniedz gada zemākās vērtības; |
b) |
ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums. Paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas; |
c) |
ja objektos vai savvaļas populācijās veselības apmeklējumi vai paraugošana saskaņā ar 2.–4. iedaļu jāveic biežāk nekā reizi gadā, veselības apmeklējumu un paraugu ievākšanas starplaikiem jābūt vismaz 4 mēnešus ilgiem vai tik ilgiem, cik iespējams, ņemot vērā a) punktā paredzētās temperatūras prasības; |
d) |
visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju; |
e) |
paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:
|
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz VHS vai IHN nav zināms, statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” var piešķirt tikai tad, ja:
a) |
visos objektos un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, ir īstenota kāda no šādām shēmām:
|
b) |
ja a) punktā minētās uzraudzības laikā ir konstatēta VHS vai IHN, tad, pirms sākt jaunu 2 gadu vai 4 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
|
1.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz a) punkta i) apakšpunktā minēto 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” iegūšanas
Objekta veids |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Paraugošanas reižu skaits gadā katrā objektā |
Zivju skaits paraugā (1) |
|||
Augošo zivju skaits |
Vaislas zivju skaits (2) |
|||||
|
2 |
2 |
50 (pirmais apmeklējums) 75 (otrais apmeklējums) |
30 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
||
|
2 |
1 |
0 |
75 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
||
|
2 |
2 |
75 (pirmais UN otrais apmeklējums) |
0 |
||
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10. |
1.B tabula
Shēma, kura dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama uz a) punkta ii) apakšpunktā minēto 4 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” iegūšanas un kurā izmanto samazināta lieluma paraugu
Objekta veids |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Paraugošanas reižu skaits gadā katrā objektā |
Zivju skaits paraugā (3) |
|||
Augošo zivju skaits |
Vaislas zivju skaits (4) |
|||||
Pirmajos 2 gados |
||||||
|
2 |
1 |
30 (otrais apmeklējums) |
0 |
||
|
2 |
1 |
0 |
30 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
||
|
2 |
1 |
30 (pirmais vai otrais apmeklējums) |
0 |
||
Pēdējos 2 gados |
||||||
|
2 |
2 |
30 (pirmais apmeklējums) |
30 (otrais apmeklējums) |
||
|
2 |
2 |
|
30 (pirmais UN otrais apmeklējums) |
||
|
2 |
2 |
30 (pirmais UN otrais apmeklējums) |
|
||
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10. |
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts vai nu ar VHS, vai IHN, statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN” var piešķirt tikai tad, ja visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
|
2. |
Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
|
1. |
Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo zivis saskaņā ar 1.C tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar VHS vai IHN. |
2. |
Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz VHS vai IHN ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai statusu “brīvs no IHN”, risks inficēties ar VHS vai IHN jāuzskata par augstu. |
3. |
Statuss “brīvs no slimības” jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz VHS vai IHN ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par VHS vai IHN.
1.C tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai “brīvs no IHN”
|
1. |
Jāparaugo un jāizmeklē šādi orgāni vai audu materiāls: liesa, galvasnieres un vai nu sirds, vai galvas smadzenes. Vaislas zivju paraugošanas gadījumā var izmeklēt arī olšūnu vai sēklas šķidrumu.
Ja zivju mazuļi ir mazi, paraugot var veselas zivis. Paraugus, kas ņemti no ne vairāk kā 10 zivīm, var apkopot. |
2. |
Diagnostikas metodei, ko izmanto, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no VHS” vai statusu “brīvs no IHN”, jābūt šādai:
Detalizētām šo diagnostikas metožu veikšanas procedūrām jābūt tām, kuras attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL. |
3. |
Ja saskaņā ar 55. pantu ir jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par VHS vai IHN, veselības apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūrām jāatbilst šādām prasībām:
|
2. NODAĻA
Infekcijas ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR (ISAV ar delēciju HPR) izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
ja veselības apmeklējumi un paraugošana objektos saskaņā ar 2.–4. iedaļu jāveic biežāk nekā reizi gadā, veselības apmeklējumu vai paraugu ievākšanas starplaikiem jābūt pēc iespējas ilgākiem; |
b) |
ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums; |
c) |
paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas; |
d) |
visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi būru malai vai ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju; |
e) |
paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:
|
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz infekciju ar ISAV ar delēciju HPR nav zināms, statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” var piešķirt tikai tad, ja visos objektos un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punktu, ir piemērota šāda shēma:
a) |
objektos vai paraugošanas punktos vismaz 2 gadus pēc kārtas ir veikti veselības apmeklējumi un ņemti paraugi, kā noteikts 2.A tabulā; |
b) |
minētajā 2 gadu periodā visu paraugu testēšanā, kurā izmantotas 5. iedaļas 2. punktā aprakstītās diagnostikas metodes, jābūt iegūtiem negatīviem rezultātiem attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā aprakstītajām diagnostikas metodēm jābūt izslēgtām visām aizdomām par infekciju; |
c) |
ja a) punktā minētās uzraudzības laikā infekcija ar ISAV ar delēciju HPR ir konstatēta, tad, pirms vēlreiz sākt shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
|
2.A tabula
Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” iegūšanas
Uzraudzības gads |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā (8) |
Zivju skaits paraugā |
1. gads |
6 |
2 |
75 |
2. gads |
6 |
2 |
75 |
Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 5. |
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
|
2. |
Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi un:
|
1. |
Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo zivis saskaņā ar 2.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar ISAV ar delēciju HPR. |
2. |
Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošās ūdensdzīvnieku populācijas veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR”, risks inficēties ar ISAV ar delēciju HPR jāuzskata par augstu. |
3. |
Statuss “brīvs no slimības” jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par infekciju ar ISAV ar delēciju HPR.
2.B tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR (9)
|
1. |
Jāparaugo un jāizmeklē šādi orgāni vai audu materiāls:
Orgānu daļas, kas ņemtas no ne vairāk kā piecām zivīm, drīkst apkopot. |
2. |
Diagnostikas metodei, kas izmantojama, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR” jābūt RT-qPCR, pēc kuras veic parasto RT-PCR un pozitīvo paraugu HE gēna sekvencēšanu saskaņā ar detalizētām metodēm un procedūrām, kuras attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL.
Ja RT-qPCR rezultāts ir pozitīvs, pirms 55.–65. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jātestē vēl citi paraugi. Minētos paraugus saskaņā ar detalizētajām metodēm un procedūrām, ko attiecībā uz zivju slimībām apstiprinājusi ESRL, testē šādi:
|
3. |
Ja saskaņā ar 55. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par infekciju ar ISAV ar delēciju HPR, apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūrai jāatbilst šādām prasībām:
|
3. NODAĻA
Marteilia refringens infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošana jāveic uzreiz pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C; |
b) |
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi atlases kritēriji:
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Marteilia refringens infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:
|
2. |
Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Marteilia refringens ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
3.A tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” iegūšanas
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Marteilia refringens, statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
|
2. |
Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
|
1. |
Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 3.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Marteilia refringens. |
2. |
Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Marteilia refringens infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošās ūdensdzīvnieku populācijas veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, risks inficēties ar Marteilia refringens jāuzskata par augstu. |
3. |
Statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Marteilia refringens ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Marteilia refringens infekciju.
3.B tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”
|
1. |
Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis. |
2. |
Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Marteilia refringens infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR. |
3. |
Ja saskaņā ar 55. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Marteilia refringens infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
|
4. NODAĻA
Bonamia exitiosa infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī; |
b) |
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:
|
2. |
Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Bonamia exitiosa infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
4.A tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” iegūšanas
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Bonamia exitiosa, statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
|
2. |
Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
|
1. |
Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 4.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia exitiosa. |
2. |
Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Bonamia exitiosa infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, risks inficēties ar Bonamia exitiosa jāuzskata par augstu. |
3. |
Statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Bonamia exitiosa ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia exitiosa infekciju.
4.B tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”
|
1. |
Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis. |
2. |
Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia exitiosa infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR. |
3. |
Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Bonamia exitiosa infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
|
5. NODAĻA
Bonamia ostreae infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un attiecīgā gadījumā paraugošana jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošana jāveic ziemā vai pavasara sākumā; |
b) |
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju nav zināms, statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 3 gadu shēma:
|
2. |
Ja 1. punktā minētās 3 gadu shēmas laikā Bonamia ostreae infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 3 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar Bonamia ostreae, statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šīs slimības izskaušana ir praktiski iespējama, un visos minētās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
|
2. |
Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, un:
5.A tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 3 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” iegūšanas
|
1. |
Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo gliemji saskaņā ar 5.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar Bonamia ostreae. |
2. |
Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz Bonamia ostreae infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, risks inficēties ar Bonamia ostreae jāuzskata par augstu. |
3. |
Statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz Bonamia ostreae ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par Bonamia ostreae infekciju.
5.B tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”
|
1. |
Šīs iedaļas 2. un 3. punktā paredzēto diagnostisko testu veikšanai laboratorijā jānodod viss dzīvnieka ķermenis. |
2. |
Diagnostikas metodes, kas izmantojamas, lai saskaņā ar 2.–4. iedaļu piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no Bonamia ostreae infekcijas”, jāīsteno, ievērojot detalizētās diagnostikas metodes un procedūras, ko attiecībā uz gliemju slimībām apstiprinājusi ESRL; minētajām diagnostikas metodēm jābūt šādām: histopatoloģija, nospieduma citoloģija vai PCR. |
3. |
Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par Bonamia ostreae infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
|
6. NODAĻA
Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcijas izskaušana, statuss “brīvs no slimības” attiecībā uz šo infekciju un tās diagnostikas metodes
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, ko veic 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās uzraudzības vajadzībām, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
vēžveidīgo paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic laikā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstāko vērtību. Ja tas praktiski iespējams, prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības apmeklējumiem; |
b) |
ja vēžveidīgie jāparaugo saskaņā ar 2.–4. iedaļas prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
c) |
ja izskaušanas programmas aptvertā nelielā akvakultūras objektu skaita dēļ ir vajadzīga selektīva savvaļas populāciju uzraudzība, paraugošanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai būtu panākts saprātīgs dalībvalsts, zonas vai nodalījuma aptvērums. Paraugošanas punktiem reprezentatīvi jāpārstāv arī dažādās ekosistēmas, kurās atrodas uzņēmīgo sugu dzīvnieku savvaļas populācijas, proti, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas. Paraugojamie vēžveidīgie minētajās situācijās jāatlasa šādi:
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, kura veselības statuss attiecībā uz WSSV infekciju nav zināms, statusu “brīvs no WSSV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos vai objektu grupās, kurās tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā savvaļas populāciju paraugošanas punktos ir piemērota šāda 2 gadu shēma:
|
2. |
Ja 1. punktā minētās 2 gadu shēmas laikā WSSV infekcija ir konstatēta, tad, pirms sākt jaunu 2 gadu shēmu, dalībvalstī, zonā vai nodalījumā esošajos attiecīgajos objektos:
|
1. |
Dalībvalstij, zonai vai nodalījumam, par kuru ir zināms, ka tas ir inficēts ar WSSV, statusu “brīvs no WSSV infekcijas” var piešķirt tikai tad, ja visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir īstenota izskaušanas programma, kura atbilst šādām prasībām:
|
2. |
Ierobežojumu zonai jābūt definētai katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē risku, ka WSSV varētu izplatīties uz saimniecībā audzētu un savvaļas vēžveidīgo populācijām, piemēram:
6.A tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām un nodalījumiem piemērojama uz 2 gadu kontroles periodu pirms statusa “brīvs no WSSV infekcijas” iegūšanas
|
1. |
Ja, lai saskaņā ar 81. pantu dalībvalstij, zonai vai nodalījumam saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”, ir vajadzīga selektīva uzraudzība, visos attiecīgās dalībvalsts, zonas vai nodalījuma objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, ir jāveic veselības apmeklējumi un jāparaugo vēžveidīgie saskaņā ar 6.B tabulu, ņemot vērā objekta riska pakāpi attiecībā uz inficēšanos ar WSSV. |
2. |
Dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kur objektu skaits ir ierobežots un šo objektu selektīva uzraudzība nenodrošina pietiekamus epidemioloģiskus datus, uzraudzībai, ko veic statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nolūkā, jāaptver arī paraugošanas punkti, kas atlasīti saskaņā ar 1. iedaļas b) punkta prasībām. |
3. |
Nosakot to veselības apmeklējumu biežumu, kas veicami, lai nodalījumiem, kuru veselības statuss attiecībā uz WSSV infekciju ir atkarīgs no apkārtējos dabiskajos ūdeņos mītošo ūdensdzīvnieku populāciju veselības statusa, saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”, risks inficēties ar WSSV jāuzskata par augstu. |
4. |
Statusu “brīvs no WSSV infekcijas” drīkst saglabāt tikai tik ilgi, kamēr visiem paraugiem, ko testē, izmantojot 5. iedaļas 2. punktā izklāstītās diagnostikas metodes, rezultāti attiecībā uz WSSV ir negatīvi un saskaņā ar 5. iedaļas 3. punktā izklāstītajām diagnostikas metodēm ir izslēgtas visas aizdomas par WSSV infekciju.
6.B tabula Shēma, kas dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem piemērojama, lai saglabātu statusu “brīvs no WSSV infekcijas”
|
1. |
Pirms paraugu sagatavošanas PCR veikšanai paraugi ar ārējā apvalka (integumenta) epidermu, kas vai nu izpreparēta, vai ir testējamā dzīvnieka ejkājās, pleopodos, mutes orgānos vai žaunās, jāfiksē 95 % etanolā.
Ar PCR iegūtu diagnostisko datu apstiprināšanai drīkst ievākt citus paraugus, kurus fiksē histoloģijai un transmisijas elektronmikroskopijai. |
2. |
Lai piešķirtu vai saglabātu statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz WSSV infekciju, jāizmanto šāda diagnostikas metode un procedūras: PCR, pēc kuras veic sekvencēšanu. Piemērojot minēto diagnostikas metodi, jāievēro attiecīgās detalizētās metodes un procedūras, ko attiecībā uz vēžveidīgo slimībām apstiprinājusi ESRL.
Ja PCR testa rezultāts ir pozitīvs, šis rezultāts pirms Regulas (ES) 2016/429 63. pantā paredzēto sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanas jāapstiprina ar amplikona sekvencēšanu. |
3. |
Ja saskaņā ar 58. pantu jāapstiprina vai jāizslēdz aizdomas par WSSV infekciju, jāievēro šāda apmeklējumu, paraugošanas un testēšanas procedūra:
|
III DAĻA
PRASĪBAS, KAS JĀIZPILDA, LAI APLIECINĀTU C KATEGORIJAS SLIMĪBU UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU ĪSTENOŠANU, UN PRASĪBAS MINĒTO PROGRAMMU ATSĀKŠANAI PĒC SLIMĪBAS UZLIESMOJUMA
III daļā noteiktas objektiem piemērojamas prasības, kas jāizpilda, lai apliecinātu uz konkrētu slimību vērstas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās uzraudzības programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma.
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS) |
1. nodaļa |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) |
1. nodaļa |
Infekcija ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu ar delēciju HPR |
2. nodaļa |
Marteilia refringens infekcija |
3. nodaļa |
Bonamia exitiosa infekcija |
4. nodaļa |
Bonamia ostreae infekcija |
5. nodaļa |
Balto plankumu sindroma vīrusa (WSSV) infekcija |
6. nodaļa |
1. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu VHS vai IHN uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un paraugošana jāveic tajā gada periodā, kad ūdens temperatūra ir zemāka par 14 °C, vai, ja temperatūra zem 14 °C nenokrītas, paraugi jāņem laikā, kad temperatūra sasniedz gada zemākās vērtības; |
b) |
visās ražošanas vienībās, piemēram, dīķos, baseinos un tīklu būros, jāizdara pārbaudes, kurās noskaidro, vai vienībās nav mirušu vai novājinātu zivju vai zivju ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju; |
c) |
paraugiem ievācamās sarakstā norādīto sugu zivis jāatlasa šādi:
|
1. |
Veselības apmeklējumi jāveic un zivis jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 1. tabulu. |
2. |
Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 1. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 1. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz VHS vai IHN jābūt negatīviem. |
Objekts, kas bijis inficēts ar VHS vai IHN, drīkst atsākt uzraudzības programmu attiecībā uz minētajām slimībām, ja:
a) |
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un |
b) |
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
|
1. tabula
VHS/IHN uzraudzības programma
Riska pakāpe (17) |
Veselības apmeklējumu skaits gadā katrā objektā |
Zivju skaits paraugā (18) |
Augsta |
Reizi gadā |
30 |
Vidēja |
Reizi 2 gados |
30 |
Zema |
Reizi 3 gados |
30 |
2. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumos un paraugošanā jāņem vērā visas ražošanas vienības, piemēram, dīķi, baseini un tīklu būri, lai konstatētu, vai ir sastopamas mirušas, novājinātas zivis vai zivis ar anormālu uzvedību. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi būru malai vai ūdens izplūdes vietai, kur straumes dēļ parasti uzkrājas vairāk novājinātu zivju; |
b) |
paraugiem ievācamās zivis jāatlasa šādi:
|
1. |
Veselības apmeklējumi jāveic un zivis jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 2. tabulu. |
2. |
Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 2. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 2. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz ISAV ar delēciju HPR jābūt negatīviem.
2. tabula Infekcijas ar ISAV ar delēciju HPR uzraudzības programma
|
Objekts, kas bijis inficēts ar ISAV ar delēciju HPR, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
a) |
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un |
b) |
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
|
3. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Marteilia refringens infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka parazīta prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic uzreiz pēc tam, kad ūdens temperatūra ir pārsniegusi 17 °C; |
b) |
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 3. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
1. |
Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 3. tabulu. |
2. |
Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 3. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 3. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Marteilia refringens jābūt negatīviem.
3. tabula Marteilia refringens uzraudzības programma
|
Objekts, kas bijis inficēts ar Marteilia refringens, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
a) |
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un |
b) |
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
|
4. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumi un paraugošana ražošanas vienībās jāveic gada periodā, par kuru zināms, ka Bonamia exitiosa prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic divreiz gadā – pavasarī un rudenī; |
b) |
ja gliemjus paraugo saskaņā ar 4. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
1. |
Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 4. tabulu. |
2. |
Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 4. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 4. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Bonamia exitiosa jābūt negatīviem.
4. tabula Bonamia exitiosa infekcijas uzraudzības programma
|
Objekts, kas bijis inficēts ar Bonamia exitiosa, uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
a) |
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un |
b) |
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
|
5. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
veselības apmeklējumus un paraugošanu ražošanas vienībās veic gada periodā, par kuru zināms, ka Bonamia ostreae prevalence attiecīgajā dalībvalstī, zonā vai nodalījumā tad ir maksimāla. Ja šādi dati nav pieejami, paraugošanu veic ziemā vai pavasara sākumā; |
b) |
ja gliemji jāparaugo saskaņā ar 5. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
1. |
Veselības apmeklējumi jāveic un gliemji jāparaugo saskaņā ar 1. iedaļu un 5. tabulu. |
2. |
Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 5. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 5. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz Bonamia ostreae jābūt negatīviem.
5. tabula Bonamia ostreae infekcijas uzraudzības programma
|
Objekts, kas bijis inficēts ar Bonamia ostreae, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
a) |
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un |
b) |
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
|
6. NODAĻA
Prasības, kas objektiem jāizpilda, lai apliecinātu WSSV infekcijas uzraudzības programmas īstenošanu, un prasības minētās programmas atsākšanai pēc slimības uzliesmojuma
Veselības apmeklējumiem un paraugošanai, kas minēta 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
vēžveidīgo paraugošana laboratoriskai izmeklēšanai jāveic laikā, kad ūdens temperatūra ticami varētu sasniegt gada augstāko vērtību. Ja tas praktiski iespējams un lietderīgi, prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības apmeklējumiem; |
b) |
ja vēžveidīgie jāparaugo saskaņā ar 6. tabulā noteiktajām prasībām, jāpiemēro šādi kritēriji:
|
1. |
Veselības apmeklējumus veic un vēžveidīgos paraugo saskaņā ar 1. iedaļu un 6. tabulu. |
2. |
Paraugi, kas ievākti saskaņā ar 1. iedaļu un 6. tabulu, jātestē, izmantojot II daļas 6. nodaļas 5. iedaļas 2. punktā noteiktās diagnostikas metodes, un minētās testēšanas rezultātiem attiecībā uz WSSV infekciju jābūt negatīviem.
6. tabula WSSV infekcijas uzraudzības programma
|
Objekts, kas bijis inficēts ar WSSV, minētās slimības uzraudzības programmu drīkst atsākt, ja:
a) |
tas ir iztukšots saskaņā ar 62. pantu, iztīrīts un dezinficēts saskaņā ar 63. pantu un atstāts neizmantots saskaņā ar 64. pantu; un |
b) |
atkalapdzīvināšana notiek ar zivīm no objektiem, kuri:
|
(1) Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(2) Vaislas zivju olšūnu vai sēklas šķidrumu ievāc dzimumbrieduma sasniegšanas periodā, veicot ikru un pieņu slaukšanu.
(3) Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(4) Vaislas zivju olšūnu vai sēklas šķidrumu ievāc dzimumbrieduma sasniegšanas periodā, veicot ikru un pieņu slaukšanu.
(5) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(6) Katra veselības apmeklējuma laikā jāņem viens paraugs.
(7) Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(8) Paraugi jāvāc katru gadu pavasarī un rudenī.
(9) Neattiecas uz objektiem, kuros audzē tikai varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss) vai taimiņu (Salmo trutta) vai abas šīs sugas un kuriem ūdeni piegādā tikai no tādiem saldūdens avotiem, kuros nedzīvo lasis (Salmo salar).
(10) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(11) Ja prasīti divi paraugi gadā, tie jāvāc pavasarī un rudenī.
(12) Ja prasīts viens paraugs gadā, tas jāvāc pavasarī vai rudenī.
(13) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(14) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(15) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(16) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu, izņemot atkarīgus nodalījumus, kur visi objekti tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.
(17) Piekrastes zonās vai piekrastes nodalījumos paraugi jāievāc ne agrāk kā 3 nedēļas pēc zivju pārvietošanas no saldūdens uz sālsūdeni.
(18) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu. Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10.
(19) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.
(20) Ja prasīti divi paraugi gadā, tie jāvāc pavasarī un rudenī.
(21) Ja prasīts tikai viens paraugs gadā, tas jāvāc pavasarī vai rudenī.
(22) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.
(23) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.
(24) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.
(25) Riska pakāpe, ko kompetentā iestāde objektam piešķīrusi saskaņā ar I daļas 2. nodaļas 1. punktu.
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/341 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/690
(2019. gada 17. decembris),
ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas noteikumus attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kurām piemēro Savienības līmeņa uzraudzības programmas, šādu programmu ģeogrāfisko darbības jomu un tām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības”
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), jo īpaši tās 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 37. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, arī noteikumus par uzraudzību, izskaušanu un statusa “brīvs no slimības” piešķiršanu nodalījuma līmenī. |
(2) |
Ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots saskaņots saraksts ar pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (“sarakstā norādītās slimības”), kas Savienībā – visā Savienības teritorijā vai tikai kādās tās daļās – apdraud dzīvnieku vai sabiedrības veselību. |
(3) |
Attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām Regulas (ES) 2016/429 28. pants paredz Savienības līmeņa uzraudzības programmas. Minētās regulas 30. pants paredz ar īstenošanas aktu noteikt, kurām no sarakstā norādītajām slimībām Savienības līmeņa uzraudzības programmas jāpiemēro, tostarp šādu programmu ģeogrāfisko darbības jomu. |
(4) |
Regula (ES) 2016/429 no 2021. gada 21. aprīļa atceļ Padomes Direktīvu 2005/94/EK (2). Direktīva 2005/94/EK paredz obligātas uzraudzības programmas attiecībā uz putnu gripu mājputniem un savvaļas putniem. Dzīvnieku veselību ietekmē augsti patogēniskā putnu gripa, tāpēc, lai visā Savienībā varētu nodrošināt augstu uzraudzības līmeni, obligātās putnu gripas uzraudzības programmas joprojām ir būtiskas. Šajās programmās būtu jāiekļauj arī uzraudzība noteiktās vietās, kurās ir paaugstināts risks, ka mazpatogēniskās putnu gripas vīrusi mutācijas rezultātā pārtaps par augsti patogēniskās putnu gripas vīrusiem. Putnu gripas uzraudzība arī vairo zināšanas par vīrusiem, kas var radīt zoonozes risku. Tāpēc šis pienākums būtu jāatspoguļo Regulā (ES) 2016/429, to iekļaujot Savienības līmeņa putnu gripas uzraudzības programmās. |
(5) |
Atbilstoši Regulā (ES) 2016/429 dotajam saskaņotajam pārnēsājamu dzīvnieku slimību sarakstam izšķir augsti patogēnisko putnu gripu un mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekciju. Lai nodrošinātu konsekvenci, šis šķīrums būtu jāatspoguļo Savienības līmeņa uzraudzības programmu darbības jomā. |
(6) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (3) citstarp nosaka kritērijus, pēc kādiem konstatē, uz kurām sarakstā norādītajām slimībām ir attiecināmas Savienības līmeņa uzraudzības programmas, kā arī šo programmu saturu. Augsti patogēniskā putnu gripa un mazpatogēniskā putnu gripas vīrusa infekcija minētajiem kritērijiem atbilst. |
(7) |
Regulas (ES) 2016/429 37. pants dalībvalstīm dod tiesības pieteikties uz to, lai attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām izdarīta atsauce minētās regulas 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, nodalījumiem tiktu atzīts statuss “brīvs no slimības”. Ar īstenošanas aktu būtu jānosaka, attiecībā uz kurām no šīm sarakstā norādītajām slimībām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības”. |
(8) |
Regula (ES) 2016/429 no 2021. gada 21. aprīļa atceļ Padomes Direktīvu 2006/88/EK (4). Direktīva 2006/88/EK paredz saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) izdoto Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu noteikt, kuri iecirkņi [nodalījumi] ir brīvi no sarakstā iekļautām ūdensdzīvnieku slimībām. Lai nodalījumiem būtu vieglāk saglabāt statusu “brīvs no slimības”, attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, ko Regulas (ES) 2016/429 ietvaros var noteikt par tādām, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības”, būtu pēc iespējas jāizmanto iepriekš minētajā slimību sarakstā iekļautās ūdensdzīvnieku slimības. |
(9) |
Regulas (ES) 2016/429 noteikumi, kas reglamentē šajā regulā ietvertos jautājumus, ir piemērojami no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc arī šai regulai būtu jābūt piemērojamai no tā paša datuma. |
(10) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Sarakstā norādītās slimības, kurām piemērojamas Savienības līmeņa uzraudzības programmas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 28. pantu, un šādu programmu ģeogrāfiskā darbības joma ir nosauktas šīs regulas I pielikumā.
2. pants
Sarakstā norādītās slimības, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu “brīvs no slimības” saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 37. pantu, ir nosauktas šīs regulas II pielikumā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).
(3) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā Regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211. lpp.).
(4) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
I PIELIKUMS
SARAKSTĀ NORĀDĪTĀS SLIMĪBAS, KURĀM PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMAS |
SAVIENĪBAS LĪMEŅA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU ĢEOGRĀFISKĀ DARBĪBAS JOMA |
Augsti patogēniskā putnu gripa |
Visa dalībvalsts teritorija |
Mazpatogēniskā putnu gripas vīrusa infekcija |
Visa dalībvalsts teritorija |
II PIELIKUMS
SARAKSTĀ NORĀDĪTĀS SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM NODALĪJUMIEM VAR NOTEIKT STATUSU “BRĪVS NO SLIMĪBAS” |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze |
Virusālā hemorāģiskā septicēmija |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze |
Inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas |
Microcytos mackini infekcija |
Perkinsus marinus infekcija |
Bonamia ostreae infekcija |
Bonamia exitiosa infekcija |
Marteilioze |
Tauras sindroma vīrusa infekcija |
Dzeltenās galvas vīrusa infekcija |
Balto plankumu sindroma vīrusa infekcija |
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/345 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/691
(2020. gada 30. janvāris),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 176. panta 4. punktu, 181. panta 2. punktu, 185. panta 5. punktu, 189. panta 1. punktu un 279. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, cita starpā noteikumus akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem. Regula (ES) 2016/429 turklāt paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tāpēc, lai nodrošinātu jaunajā tiesiskajā regulējumā (Regula (ES) 2016/429) iedibinātās sistēmas netraucētu darbību, ir jāpieņem papildinoši noteikumi. |
(2) |
Konkrētāk, šīs regulas noteikumiem būtu jāpapildina pašreizējie Regulas (ES) 2016/429 IV daļas II sadaļas 1. nodaļas noteikumi attiecībā uz tādu akvakultūras objektu apstiprināšanu, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kas rada būtisku risku dzīvnieku veselībai, kā arī attiecībā uz akvakultūras objektu reģistriem, kas jāuztur kompetentajām iestādēm, un akvakultūras objektu operatoru un ūdensdzīvnieku pārvadātāju lietvedības pienākumiem. |
(3) |
Turklāt šajā regulā ņemts vērā tas, ka no 2021. gada 21. aprīļa ar Regulu (ES) 2016/429 tiek atcelta Padomes Direktīva 2006/88/EK (2). Regula (ES) 2016/429 nosaka, ka objekti un operatori, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar minēto direktīvu pirms Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas sākumdienas, ir uzskatāmi attiecīgi par reģistrētiem vai apstiprinātiem saskaņā ar minēto regulu un uz tiem attiecas minētajā regulā noteiktie pienākumi. |
(4) |
Tāpēc ar šīs regulas noteikumiem būtu jāpapildina Regulas (ES) 2016/429 IX daļā paredzētie noteikumi par pārejas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieinteresēto personu iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību, kas izriet no iepriekšējiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz akvakultūras objektiem. |
(5) |
Visi šajā regulā paredzētie noteikumi attiecas uz akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem un ir jāpiemēro vienlaicīgi, tāpēc pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu dublēšanās tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis atsevišķos aktos ar daudzām mijnorādēm. Tas atbilst arī Regulā (ES) 2016/429 pieņemtajai pieejai. |
(6) |
Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punkts nosaka, ka tādu akvakultūras objektu operatoriem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, ir jāiesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanas pieteikums. Tā kā minētajā kategorijā ietilpst daudz dažādu akvakultūras objektu, Regulas (ES) 2016/429 176. panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstis drīkst noteiktu veidu akvakultūras objektus no apstiprināšanas prasības atbrīvot, ja šādi akvakultūras objekti nerada būtisku slimības risku. Turklāt minētās regulas 176. panta 4. punkts nosaka, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no apstiprinājuma prasības attiecībā uz noteiktu veidu akvakultūras objektiem, ja minētie akvakultūras objekti nerada būtisku risku. |
(7) |
Akvakultūras objekta radītā riska līmenis ir atkarīgs no minētā akvakultūras objekta darbības un tajā audzēto akvakultūras dzīvnieku vai ražoto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktu galamērķa un paredzētā izmantojuma. Daži akvakultūras objekti jau ir apstiprināti dažādiem mērķiem, piemēram, akvakultūras objekti, kas apstiprināti saskaņā ar higiēnas noteikumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004 (3). Noteiktās situācijās akvakultūras objekti, tādi kā attīrīšanas un nosūtīšanas centri vai izklāšanas teritorijas, gliemjus saņem tikai no epidemioloģiskā apgabala, kurā atrodas pats akvakultūras objekts. Tāpēc šie akvakultūras objekti rada nebūtisku risku dzīvnieku veselībai. Arī citi akvakultūras objekti veic zema riska darbības, piemēram, tur vienīgi palaišanai savvaļā paredzētus akvakultūras dzīvniekus pēc tam, kad tie tos ieguvuši no vaisliniekiem, kas ir no ūdensobjekta, uz kura atrodas akvakultūras objekts, vai tur plašos dīķos lietošanai pārtikā vai palaišanai savvaļā paredzētus akvakultūras dzīvniekus. |
(8) |
Šajā regulā ir jānosaka īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem būtu jāatļauj akvakultūras objektiem atkāpties no apstiprinājuma prasības. Dažos gadījumos atkāpes būtu jāattiecina tikai uz akvakultūras objektiem, kas akvakultūras dzīvniekus pārvieto savā dalībvalstī, un ne uz akvakultūras objektiem, kas akvakultūras dzīvniekus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu. Tomēr jebkurā gadījumā atkāpes no akvakultūras objektu apstiprinājuma prasības būtu jāapsver tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pabeigusi riska novērtējumu, kurā ņemts vērā vismaz risks, ka akvakultūras objektā esošie akvakultūras dzīvnieki varētu ar ūdens vai pārvietošanas starpniecību inficēties ar ūdensdzīvnieku slimību vai to izplatīt, un ir konstatēts, ka šis risks ir nebūtisks. Papildu riska faktori, kurus kompetentā iestāde var ņemt vērā minētajā riska novērtējumā, ir izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 (4) VI pielikuma I daļas 2. nodaļā. Tādēļ šajā regulā paredzētajiem papildinošajiem noteikumiem būtu jāatbilst tiem, kas noteikti minētajā deleģētajā regulā. |
(9) |
Tajā pašā laikā dažu citu veidu akvakultūras objekti rada būtisku risku, ka izplatīsies ūdensdzīvnieku slimības. Šādi akvakultūras objektu veidi būtu konkrētāk jāapraksta šajā regulā, un būtu jānosaka prasība, ka šo akvakultūras objektu operatoriem jāsaņem apstiprinājums. Tie ir akvakultūras objekti, kur dekoratīvie akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atvērta tipa kompleksos, kā arī slēgta tipa kompleksos, kur pārvietošanas modeļi ir tādi, ka tirdzniecība Savienībā vai ar trešām valstīm rada slimības risku. Citu veidu akvakultūras objekti, kur slimības izplatīšanās risks būtu jāsamazina, nosakot prasību par kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanu, ir karantīnas objekti, objekti, kur vektorsugu dzīvnieki tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, un kuģi un citas mobilas struktūras, kur akvakultūras dzīvnieki tiek ārstēti vai tiem tiek veiktas citas ar audzēšanu saistītas procedūras. |
(10) |
Regulas (ES) 2016/429 177. pantā paredzēts, ka kompetentā iestāde operatoriem piešķir apstiprinājumu attiecībā uz akvakultūras objektu grupām. Tāpēc uz šādām grupām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina šajā regulā paredzētie papildinošie noteikumi, un būtu jāprecizē, kā attiecīgie noteikumu būtu jāpiemēro tieši grupai vai tajā. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 180. pantu visu akvakultūras objektu vai akvakultūras objektu grupu operatoriem, lai saņemtu apstiprinājumu, ir kompetentajai iestādei jāiesniedz attiecīga informācija. Šajā sakarā operatoriem būtu kompetentajai iestādei jāiesniedz rakstisks biodrošības plāns, kas tiks izskatīts apstiprināšanas procesā. Šī prasība būtu jāattiecina gan uz atsevišķiem akvakultūras objektiem, gan akvakultūras objektu grupām neatkarīgi no to lieluma, bet biodrošības plāna sarežģītībai vajadzētu būt atkarīgai no konkrētā akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas specifikas un no pasākumiem, kas vajadzīgi, lai mazinātu ar minēto objektu vai objektu grupām saistītos slimību riskus. |
(12) |
Dažiem akvakultūras objektiem un akvakultūras objektu grupām būtu, pamatojoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļas 1. nodaļas noteikumiem, jāpiedalās riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā, ko kompetentā iestāde ieviesusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu. Bez šādas līdzdalības akvakultūras objekti vai akvakultūras objektu grupas nebūtu jāapstiprina. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 27. pantu riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzībā var ņemt vērā uzraudzību, ko saskaņā ar 24. pantu veic operatori paši, arī minētās regulas 25. pantā minētos dzīvniekveselības apmeklējumus. Lai optimāli izmantotu resursus, riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību var veikt vienlaikus ar uzraudzību, kas saistīta ar konkrētām sarakstā norādītām slimībām. |
(13) |
Tam, cik bieži veicama riska izvērtēšanā balstītā uzraudzība, vajadzētu būt atkarīgam no akvakultūras objekta riska klasifikācijas (augsta, vidēja vai zema riska objekts), ko kompetentā iestāde noteikusi pēc objekta apstākļu novērtēšanas. Faktori, kas kompetentajai iestādei jāņem vērā un jāizvērtē, nosakot objektu riska klasi, kā arī ar katru riska klasi saistītais uzraudzības biežums ir noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļā. Riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā iekļaujot akvakultūras objektus, kuros tiek turēti sarakstā nenorādītu sugu dzīvnieki, bet kuri veido ievērojamu daļu no tirdzniecības apjoma un tādēļ ir klasificēti par augsta riska objektiem, maksimāli palielinās izredzes identificēt un kontrolēt jaunradušās slimības, ja tādas minēto sarakstā nenorādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem parādās. |
(14) |
Riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību veic arī apstiprinātās akvakultūras objektu grupās, tāpēc ir svarīgi noteikt, kā šo uzraudzību grupu līmenī īstenot tā, lai tās iznākums būtu epidemioloģiski jēgpilns. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka noteikumi par pieeju, kāda kompetentajai iestādei būtu jāievēro, veicot minēto uzraudzību. |
(15) |
Papildus prasībai, ka operatoriem apstiprināšanas procesa ietvaros jāiesniedz kompetentajai iestādei biodrošības plāns un ka noteiktiem akvakultūras objektiem jāpiedalās riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā, akvakultūras objektiem, kam ir vajadzīgs apstiprinājums, būtu jāizpilda arī noteiktas prasības attiecībā uz to kompleksiem un aprīkojumu. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka īpašs biodrošības, uzraudzības un kompleksu un aprīkojuma prasību kopums, kas piemērojams konkrētas kategorijas akvakultūras objektiem vai konkrētas kategorijas akvakultūras objektu grupai. |
(16) |
Regulas (ES) 2016/429 178. pants nosaka, ka tādu akvakultūras objektu operatori, kas vēlas iegūt norobežota objekta statusu, drīkst akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz savu akvakultūras objektu vai no tā tikai pēc tam, kad attiecīgais objekts saskaņā ar minētās regulas noteikumiem no kompetentās iestādes ir saņēmis minētā statusa apstiprinājumu. Tā kā šie akvakultūras objekti drīkst ar akvakultūras dzīvniekiem savstarpēji apmainīties, izpildot mazāk pārvietošanas prasību nekā citu veidu akvakultūras objekti, ir lietderīgi noteikt, ka tiem jābūt nolīgtam veterinārārstam, kurš pārraudzīs akvakultūras objekta darbības un būs atbildīgs par tā veselības uzraudzību, lai minētie objekti varētu viens otram sniegt drošas veselības garantijas. Regulas (ES) 2016/429 181. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par minēto akvakultūras objektu apstiprināšanu; minētie noteikumi būtu jānosaka šajā regulā. |
(17) |
Regulas (ES) 2016/429 179. pantā paredzēta slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu apstiprināšana. Šie akvakultūras objekti atvieglo tādu ūdensdzīvnieku sanitāro kaušanu un sanitāro apstrādi, kas var būt inficēti ar sarakstā norādītu vai jaunradušos slimību. Tāpēc tie rada būtisku slimības risku un būtu jāapstiprina kompetentajai iestādei. Laikā, kad šie akvakultūras objekti saņem ūdensdzīvniekus, kuri ir inficēti vai domājami inficēti ar sarakstā norādītu vai jaunradušos slimību, tiem būtu jāveic stingri biodrošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tad, ja netiek veikta atbilstoša attīrīšana, slimības ierosinātāji nenonāk atklātos ūdeņos. Minētās regulas 181. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par minēto akvakultūras objektu apstiprināšanu; minētie papildinošie noteikumi būtu attiecīgi jānosaka šajā regulā. |
(18) |
Daži dzīvu gliemju attīrīšanas centri, izklāšanas teritorijas un nosūtīšanas centri būtu jāuzskata par akvakultūras objektiem, kuriem ir vajadzīgs apstiprinājums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punktu. Minētie objekti, kas saņem dzīvus gliemjus no vietas, kas ir ārpus to epidemioloģiskā apgabala, attiecībā uz sarakstā norādītām vai jaunradušamies slimībām rada lielāku to izplatīšanas risku, un tas būtu jāņem vērā apstiprināšanas procesa laikā. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka attiecīgi papildinoši noteikumi. |
(19) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (5) ir noteiktas A, B, C, D un E kategorijas slimību definīcijas un paredzēts, ka Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētos sarakstā norādīto slimību profilakses un kontroles noteikumus piemēro to sarakstā norādīto kategoriju slimībām, kas attiecinātas uz Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulā minētajām sarakstā norādītajām sugām un to grupām. Atbilstoši minētajai tabulai dažu 4. slejā minēto sugu ūdensdzīvnieki par vektoriem uzskatāmi tikai tad, ja tie tiek turēti akvakultūras objektā, kurā tiek turēti arī tabulas 3. slejā minēto sugu dzīvnieki, vai – ja tie ir savvaļas ūdensdzīvnieki – tie savvaļas dzīvotnē ir bijuši eksponēti 3. slejā norādīto sugu dzīvniekiem. Tomēr, ja pēc tam šo sugu dzīvnieki atbilstošu laikposmu tiek turēti izolācijā no 3. slejā minēto sugu dzīvniekiem un no inficētiem ūdens avotiem, tie vairs nav uzskatāmi par vektoriem. Ja šo izolācijas periodu nevar īstenot karantīnas objektā, kas apstiprināts saskaņā ar šīs regulas 15. pantu, tad šādus ūdensdzīvniekus var turēt cita veida akvakultūras objektā, kur nav ieviesti visi karantīnas objektiem prasītie biodrošības pasākumi, bet kur tie tiek turēti izolācijā no potenciāliem patogēniem līdz brīdim, kad minētie dzīvnieki vairs nav uzskatāmi par vektoriem. Regulas (ES) 2016/429 181. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par šādu akvakultūras objektu apstiprināšanu, ņemot vērā minētās prasības. Tāpēc šādas prasības būtu jānosaka šajā regulā. |
(20) |
Ar Regulas (ES) 2016/429 185. panta 5. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par papildu informāciju, kas iekļaujama reģistrētu un apstiprinātu akvakultūras objektu reģistros, kurus uztur kompetentā iestāde, un par publisku piekļuvi šiem reģistriem. Ievērojot datu aizsardzības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (6), informācijai, kas kompetentajai iestādei būtu jādara publiski pieejama, būtu jāatbilst Regulas (ES) 2016/429 185. panta 2. punkta a), c), e) un f) apakšpunkta prasībām, kas savukārt lielā mērā atspoguļo informāciju, ko dalībvalstis jau ir sniegušas publiskajā reģistrā saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/392/EK (7). |
(21) |
Tomēr kompetentās iestādes publiskajā reģistrā būtu jāiekļauj arī specifiskāka informācija par katra apstiprinātā objekta veselības statusu, lai veicinātu drošu tirdzniecību un ieinteresētās personas zinātu, vai attiecīgais akvakultūras objekts ir brīvs no noteiktas B vai C kategorijas slimības, vai uz to attiecas noteiktas B vai C kategorijas slimības izskaušanas programma vai noteiktas C kategorijas slimības uzraudzības programma, vai tam nav neviens no minētajiem veselības statusiem. Ņemot vērā to prasību tvērumu, kuras šajā regulā noteiktas attiecībā uz apstiprinātu akvakultūras objektu informācijas publisku pieejamību, Lēmums 2008/392/EK būtu ar šo regulu jāatceļ. |
(22) |
Regulas (ES) 2016/429 186. un 187. pantā ir noteikts akvakultūras objektu operatoru lietvedības pienākumu minimums. Tā kā ūdensdzīvnieki parasti nav atsevišķi identificējami, ir ļoti svarīgi veikt to audzēšanas un pārvietošanas lietvedību. Lai gan dažādu veidu akvakultūras objektu operatoru lietvedības pierakstiem ir daži kopīgi elementi, noteiktu veidu akvakultūras objektiem būtu jākārto lietvedība, kas ir specifiska tiem un to veiktās akvakultūras darbības veidam. Tā kā minētās regulas 189. panta 1. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildinošus noteikumus par lietvedības pienākumiem, šajā regulā katra veida apstiprinātajiem akvakultūras objektiem būtu jānosaka atšķirīgas lietvedības prasības. |
(23) |
Regulas (ES) 2016/429 188. pantā ir noteikts lietvedības pienākumu minimums tādu ūdensdzīvnieku pārvadātājiem, kuri paredzēti akvakultūras objektiem un kurus pārvieto no vienas dzīvotnes uz citu. Ūdensdzīvnieku pārvadātāji rada īpašu slimības izplatīšanās risku, un ir ļoti svarīgi, lai šie operatori kārtotu lietvedību, tādējādi nodrošinot viņu pārvadāto ūdensdzīvnieku izsekojamību, kā arī dokumentārus pierādījumus, ka minētie operatori veic atbilstošus biodrošības pasākumus. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka papildinoši noteikumi par minēto pārvadātāju lietvedības pienākumiem. |
(24) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus attiecībā uz reģistrētiem un apstiprinātiem akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem.
2. Šīs regulas II daļas
a) |
I sadaļas 1. nodaļā ir noteiktas prasības, saskaņā ar kurām kompetentā iestāde apstiprina akvakultūras objektus, kas rada ūdensdzīvnieku slimību būtisku risku, un dažas atkāpes to objektu operatoriem, kas rada minēto slimību nebūtisku risku; |
b) |
I sadaļas 2. nodaļā ir noteiktas prasības akvakultūras objektiem un to grupām un prasības, saskaņā ar kurām kompetentā iestāde piešķir apstiprinājumu; |
c) |
II sadaļas 1. nodaļā ir noteikti informēšanas pienākumi, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz to akvakultūras objektu reģistriem, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 173. pantu; |
d) |
II sadaļas 2. nodaļā ir noteikti informēšanas pienākumi, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz apstiprinātu akvakultūras objektu reģistriem; |
e) |
III sadaļas 1. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas kompetentās iestādes reģistrētu vai apstiprinātu akvakultūras objektu un slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu operatoriem jāpilda papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā un 187. panta 1. punktā paredzētajiem lietvedības pienākumiem; |
f) |
III sadaļas 2. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas ūdensdzīvnieku pārvadātājiem jāpilda papildus Regulas (ES) 2016/429 188. panta 1. punktā paredzētajiem lietvedības pienākumiem. |
3. III daļā ir noteikti daži pārejas pasākumi attiecībā uz Direktīvu 2006/88/EK un Lēmumu 2008/392/EK, kuri saistīti ar akvakultūras objektu reģistrēšanu un apstiprināšanu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 1. pantā.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“plašs dīķis” ir tradicionāls dabisks vai mākslīgs dīķis vai lagūna, kurā turēto dzīvnieku barības avots ir dabisks (izņemot ārkārtas apstākļus) un kurā netiek veikti nekādi pasākumi, ar kuriem ražošanas apjomu palielina tā, ka tiek pārsniegta vides dabiskā ražotspēja; |
2) |
“attīrīšanas centrs” ir objekts ar tvertnēm, kur iepilda tīru jūras ūdeni, kurā dzīvus gliemjus novieto uz laiku, kas vajadzīgs, lai samazinātu kontamināciju un tos padarītu derīgus lietošanai pārtikā; |
3) |
“nosūtīšanas centrs” ir krastā vai atkrastē esošs objekts lietošanai pārtikā paredzētu gliemju saņemšanai, kondicionēšanai, mazgāšanai, tīrīšanai, šķirošanai, iesaiņošanai un iepakošanai; |
4) |
“izklāšanas teritorija” ir saldūdens, jūras, estuāra vai lagūnas rajons, kuram ir skaidri redzamas robežas, kas iezīmētas ar bojām, pāļiem vai citiem stacionāriem līdzekļiem, un kuru izmanto vienīgi gliemju dabiskai attīrīšanai; |
5) |
“izolācijā” ir akvakultūras dzīvnieku turēšana akvakultūras objektā, kur tie nedz tieši (kopdzīve), nedz netieši (ar ūdensapgādi) nenonāk saskarē ar citu sugu ūdensdzīvniekiem; |
6) |
“slēgta tipa komplekss” ir akvakultūras objekts, kura notekūdeņi pirms to novadīšanas atklātos ūdeņos tiek attīrīti tā, lai inaktivētu sarakstā norādīto slimību vai jaunradušos slimību ierosinātājus; |
7) |
“atvērta tipa komplekss” ir akvakultūras objekts, kura notekūdeņi tiek novadīti atklātos ūdeņos tieši, neveicot attīrīšanu, ar kuru var inaktivēt sarakstā norādīto slimību vai jaunradušos slimību ierosinātājus; |
8) |
“epidemioloģiskais apgabals” ir noteikts ģeogrāfiskais apgabals, kur ūdensdzīvniekiem ir vienāds veselības statuss un vienāds risks inficēties ar sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību; |
9) |
“biodrošības plāns” ir dokumentēts plāns, kurā norādīti ceļi, pa kuriem slimības ierosinātājs var iekļūt akvakultūras objektā, izplatīties tajā un pārnēsāties no tā; tajā ir ņemta vērā objekta specifika un norādīti konstatēto biodrošības risku mazināšanas pasākumi; |
10) |
“kopīgie biodrošības pasākumi” ir pasākumi, kas iekļauti biodrošības plānā, kurš izstrādāts katram akvakultūras objektam, kas pieder pie akvakultūras objektu grupas, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. pantu, un kuru īsteno katrs minētais akvakultūras objekts; |
11) |
“unikālais reģistrācijas numurs” ir numurs, ko kompetentā iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 173. pantam piešķīrusi reģistrētam akvakultūras objektam vai akvakultūras objektu grupai; |
12) |
“unikālais apstiprinājuma numurs” ir numurs, ko kompetentā iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 173. pantam piešķīrusi tās apstiprinātam akvakultūras objektam vai akvakultūras objektu grupai; |
13) |
“SJO kuģa identifikācijas numurs” ir unikāls numurs, ko Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) piešķir jūras kuģiem; |
14) |
“higiēnas barjera” ir kāju dezinfekcija, roku mazgāšana, apģērba maiņa vai citi biodrošības pasākumi, kuru ietekme rada šķēršļus slimības izplatībai uz akvakultūras objektu, tajā vai no tā; |
15) |
“ražošanas vienības” ir siles, dīķi, kanāli, tvertnes, sprosti, tīklu aploki vai līdzīgas struktūras, kurās akvakultūras objektā atrodas akvakultūras dzīvnieku grupas; |
16) |
“paaugstināta mirstība” ir neizskaidrojama mirstība virs līmeņa, kāds attiecīgajam akvakultūras objektam vai akvakultūras objektu grupai parastos apstākļos uzskatāms par normālu; |
17) |
“uzraudzības programma” ir brīvprātīga testēšanas un kontroles pasākumu programma, kas attiecībā uz C kategorijas slimību uzsākta akvakultūras objektā, kurš nepiedalās izskaušanas programmā ar mērķi panākt statusu “brīvs no slimības”, bet kurā veiktā testēšana liecina, ka akvakultūras objekts nav inficēts ar minēto C kategorijas slimību. |
II DAĻA
REĢISTRĒŠANA, APSTIPRINĀŠANA, REĢISTRI UN LIETVEDĪBA
I SADAĻA
AKVAKULTŪRAS OBJEKTU OPERATORU APSTIPRINĀŠANA, KO VEIC KOMPETENTĀ IESTĀDE
1. NODAĻA
Tādu akvakultūras objektu apstiprināšana, kas rada būtisku slimības izplatīšanās risku, un atkāpes no apstiprinājuma prasības
3. pants
Atkāpes no operatoriem noteiktās prasības iesniegt kompetentajai iestādei akvakultūras objektu apstiprināšanas pieteikumu
1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punkta a) apakšpunkta, pienākuma kompetentajai iestādei iesniegt akvakultūras objektu apstiprināšanas pieteikumu nav šādu veidu akvakultūras objektu operatoriem:
a) |
akvakultūras objekti, kur akvakultūras dzīvnieki tiek turēti vienīgi palaišanai savvaļā; |
b) |
plaši dīķi, kuros akvakultūras dzīvnieki tiek turēti tiešai lietošanai pārtikā vai palaišanai savvaļā; |
c) |
attīrīšanas centri, kas
|
d) |
nosūtīšanas centri, kas
|
e) |
izklāšanas teritorijas, kas
|
2. Šā panta 1. punktā paredzētās atkāpes no prasības iesniegt kompetentajai iestādei apstiprināšanas pieteikumu piemēro tikai tiem akvakultūras objektiem, no kuriem akvakultūras dzīvnieki netiek pārvietoti uz citu dalībvalsti, izņemot tiešai lietošanai pārtikā paredzētus gliemjus, un ja kompetentā iestāde ir pabeigusi riska novērtējumu,
a) |
kurā ņemti vērā vismaz tie riska faktori, kas noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļas 2. nodaļas a) un b) punktā, un |
b) |
kurā konstatēts, ka risks, ka akvakultūras dzīvnieki akvakultūras objektā varētu inficēties ar sarakstā norādītu slimību vai jaunradušos slimību vai to izplatīt, ir nebūtisks. |
4. pants
To akvakultūras objektu veidi, kam vajadzīgs kompetentās iestādes apstiprinājums
Apstiprināšanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 176. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentajai iestādei iesniedz šādu veidu akvakultūras objektu operatori:
a) |
akvakultūras dzīvnieku karantīnas objekti; |
b) |
akvakultūras objekti, kuros sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem; |
c) |
akvakultūras objekti, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku; |
d) |
akvakultūras objekti, kur dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atvērta tipa kompleksos; |
e) |
kuģi vai citas mobilas struktūras, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras. |
2. NODAĻA
Akvakultūras objektu apstiprināšanas prasības un apstiprināšana
5. pants
Prasība, ka apstiprinātiem akvakultūras objektiem un to grupām jābūt biodrošības plānam
Kompetentā iestāde 7. pantā un 9.–19. pantā minētos akvakultūras objektus vai 8. pantā minētās akvakultūras objektu grupas apstiprina tikai tad, ja to operatori ir izstrādājuši un dokumentējuši biodrošības plānu, kurš atbilst šādām prasībām:
a) |
tajā ir norādīti ceļi, pa kuriem slimības ierosinātājs var iekļūt akvakultūras objektā vai akvakultūras objektu grupā, izplatīties tajā un no tā pārnēsāties uz vidi vai citiem akvakultūras objektiem; |
b) |
tajā ir ņemta vērā konkrētā akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas specifika un norādīti riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz katru konstatēto biodrošības risku; |
c) |
izstrādājot minēto objekta vai akvakultūras objektu grupas plānu, tajā attiecīgā gadījumā ir izvērtēti vai ņemti vērā I pielikuma 1.–7. daļas un 9.–12. daļas 1. punkta a) apakšpunktā un 8. daļas 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie elementi. |
6. pants
Prasība, ka apstiprinātiem akvakultūras objektiem un to grupām ir jāpiedalās riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā
1. Kompetentā iestāde šīs regulas 7., 17. un 18. pantā minētos akvakultūras objektus apstiprina tikai tad, ja operatori nodrošina atbilstību riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzībai, ko kompetentā iestāde veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu un kas atbilst riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzības shēmai, kura izklāstīta šīs regulas II pielikuma 1. daļā un 2. daļas 1. punktā.
2. Kompetentā iestāde šīs regulas 8. pantā minētās akvakultūras objektu grupas apstiprina tikai tad, ja operatori nodrošina atbilstību riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzībai, ko kompetentā iestāde veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu un kas atbilst riska izvērtēšanā balstītajai uzraudzības shēmai, kura izklāstīta šīs regulas II pielikuma 1. daļā un 2. daļas 2. punktā.
3. Apstiprinot akvakultūras objektus vai to grupas, kā paredzēts 1. un 2. punktā, kompetentā iestāde ņem vērā un riska izvērtēšanā balstītajā uzraudzības shēmā iekļauj šādus elementus:
a) |
iznākums uzraudzībai, ko operators veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 24. pantu; |
b) |
informācija, kas iegūta dzīvniekveselības apmeklējumos, ko veterinārārsts veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 25. pantu (ja operatori šādu informāciju dara pieejamu). |
7. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas nav akvakultūras objekti, kam 12.–19. pantā noteiktas īpašas prasības
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas nav 12.–19. pantā minētie akvakultūras objekti, atbilst prasībām, kuras noteiktas
a) |
attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 1. daļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 1. daļas 2. punktā. |
8. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas tādu akvakultūras objektu grupām, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka tādu akvakultūras objektu grupas, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, atbilst prasībām, kuras noteiktas
a) |
attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 2. punktā; |
b) |
attiecībā uz grupas akvakultūras objektu biodrošības pasākumiem – I pielikuma 2. daļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 2. daļas 2. punktā. |
9. pants
Norobežotu akvakultūras objektu apstiprināšanas prasības
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka norobežoti akvakultūras objekti atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz kompleksu nodrošināšanu pēcnāves apskašu izdarīšanai un objekta veterinārārsta pakalpojumu nodrošināšanu – 10. pantā; |
b) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 3. daļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz uzraudzību un kontroli – I pielikuma 3. daļas 2. punktā; |
d) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 3. daļas 3. punktā. |
10. pants
Norobežotu akvakultūras objektu operatoru pienākumi
Pirms kompetentā iestāde piešķir atļauju, norobežotu akvakultūras objektu operatori
a) |
nodrošina, ka pēcnāves veterinārās apskates tiek veiktas piemērotos kompleksos norobežotajā akvakultūras objektā vai laboratorijā; |
b) |
ar līguma vai cita juridiska instrumenta palīdzību nodrošina, ka objektā pakalpojumus sniedz veterinārārsts, kura atbildībā
|
11. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka slimību kontrolei pakļauti no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekti atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 4. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 4. daļas 2. punktā. |
12. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas attīrīšanas centriem, kuri nav 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie attīrīšanas centri
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka attīrīšanas centri, kuri nav 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie attīrīšanas centri, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 5. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 5. daļas 2. punktā. |
13. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas nosūtīšanas centriem, kuri nav 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie nosūtīšanas centri
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka nosūtīšanas centri, kuri nav 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie nosūtīšanas centri, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 6. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 6. daļas 2. punktā. |
14. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas izklāšanas teritorijām, kuras nav 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izklāšanas teritorijas
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka izklāšanas teritorijas, kuras nav 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izklāšanas teritorijas, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 7. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 7. daļas 2. punktā. |
15. pants
Karantīnas objektu apstiprināšanas prasības
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka karantīnas objekti atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 8. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz uzraudzību un kontroles pasākumiem – I pielikuma 8. daļas 2. punktā; |
c) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 8. daļas 3. punktā. |
16. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 9. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz uzraudzību un kontroles pasākumiem – I pielikuma 9. daļas 2. punktā; |
c) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 9. daļas 3. punktā. |
17. pants
Apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 10. daļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 10. daļas 2. punktā. |
18. pants
Apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka akvakultūras objekti, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību – 6. panta 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 11. daļas 1. punktā; |
c) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 11. daļas 2. punktā. |
19. pants
Apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras
Piešķirot apstiprinājumu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka kuģi vai citas mobilas struktūras, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, atbilst prasībām, kas noteiktas
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – I pielikuma 12. daļas 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu – I pielikuma 12. daļas 2. punktā. |
II SADAĻA
REĢISTRĒTO UN APSTIPRINĀTO AKVAKULTŪRAS OBJEKTU REĢISTRI, KAS JĀUZTUR KOMPETENTAJAI IESTĀDEI
1. NODAĻA
Akvakultūras objektu reģistri, ko uztur kompetentā iestāde
20. pants
Informēšanas pienākums, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz reģistrēto akvakultūras objektu reģistru
Papildus Regulas (ES) 2016/429 185. panta 2. punktā prasītajai informācijai kompetentā iestāde minētās regulas 185. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā akvakultūras objektu reģistrā iekļauj šādu informāciju par katru tās reģistrēto akvakultūras objektu:
a) |
kompetentās iestādes piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs; |
b) |
datums, kad objekts reģistrēts kompetentajā iestādē; |
c) |
akvakultūras objekta adrese un tā atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums); |
d) |
objekta kompleksu un aprīkojuma apraksts; |
e) |
akvakultūras objektā turēto akvakultūras dzīvnieku kategorijas; |
f) |
aptuvenais akvakultūras dzīvnieku skaits, ko var turēt akvakultūras objektā, un/vai to maksimālā biomasa; |
g) |
ja akvakultūras objekts netiek noslogots pastāvīgi – laikposms, kad tajā tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, attiecīgā gadījumā norādot arī informāciju par sezonālo noslodzi vai noslodzi īpašu pasākumu laikā; |
h) |
darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis. |
2. NODAĻA
Kompetentās iestādes apstiprināto akvakultūras objektu reģistri
21. pants
Informēšanas pienākums, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz apstiprināto akvakultūras objektu reģistru
1. Papildus Regulas (ES) 2016/429 185. panta 2. punktā prasītajai informācijai kompetentā iestāde minētās regulas 185. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajā apstiprināto akvakultūras objektu reģistrā iekļauj šādu informāciju par katru tās apstiprināto akvakultūras objektu vai akvakultūras objektu grupu:
a) |
kompetentās iestādes piešķirtais unikālais apstiprinājuma numurs; |
b) |
datums, kad kompetentā iestāde piešķīrusi apstiprinājumu, vai datums, kad kompetentā iestāde apstiprinājumu apturējusi vai atsaukusi; |
c) |
apstiprinātā akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas adrese un atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums); |
d) |
akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas relevanto kompleksu un aprīkojuma apraksts; |
e) |
akvakultūras objektā vai akvakultūras objektu grupā turēto akvakultūras dzīvnieku kategorijas; |
f) |
aptuvenais akvakultūras dzīvnieku skaits, ko var turēt akvakultūras objektā vai akvakultūras objektu grupā, un/vai to maksimālā biomasa; |
g) |
ja akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa netiek noslogota pastāvīgi – laikposms, kad tajā tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, attiecīgā gadījumā norādot arī informāciju par sezonālo noslodzi vai noslodzi īpašu pasākumu laikā; |
h) |
darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis. |
2. Papildus Regulas (ES) 2016/429 185. panta 3. punktā prasītajai informācijai kompetentā iestāde internetā izvietotā publiski pieejamā informācijas lapā iekļauj atjauninātu informāciju par to akvakultūras dzīvnieku veselības statusu, kuri tiek turēti saskaņā ar minētās regulas 181. panta 1. punktu apstiprinātos akvakultūras objektos vai akvakultūras objektu grupās.
Minētajā atjauninātajā veselības informācijā norāda vismaz akvakultūras objekta vai akvakultūras objektu grupas veselības statusu attiecībā uz katru relevanto sarakstā norādīto slimību vai katru relevanto tās kategoriju, konkrētāk,
a) |
to, vai akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa ir brīva no B vai C kategorijas slimības; |
b) |
to, vai akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa piedalās B vai C kategorijas slimības izskaušanas programmā; |
c) |
to, vai akvakultūras objekts vai akvakultūras objektu grupa piedalās brīvprātīgā C kategorijas slimības uzraudzības programmā, vai |
d) |
jebkādu citu ar B, C vai D kategorijas slimību saistītu informāciju, kas nav minēta a), b) un c) apakšpunktā. |
III SADAĻA
LIETVEDĪBAS PIENĀKUMI, KAS OPERATORIEM JĀPILDA PAPILDUS REGULĀ (ES) 2016/429 PAREDZĒTAJIEM PIENĀKUMIEM
1. NODAĻA
Lietvedība, kas jākārto reģistrēto vai apstiprināto akvakultūras objektu operatoriem
22. pants
Reģistrētu akvakultūras objektu operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai reģistrēto akvakultūras objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais reģistrācijas numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
ziņas par visiem izmeklējumiem, kas veikti pēc paaugstinātas mirstības konstatēšanas vai aizdomu par slimības klātbūtni rašanās; |
c) |
pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no akvakultūras objekta; |
d) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
23. pants
Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kuros tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, ko iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kuri nav 27.–34. pantā minētie akvakultūras objekti
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, un kas nav 27.–34. pantā minētie akvakultūras objekti, reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
akvakultūras objekta pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde; |
c) |
ziņas par 6. panta 1. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem; |
d) |
ziņas par pārvietošanu uz akvakultūras objektu, norādot arī
|
e) |
ziņas par izvešanu no akvakultūras objekta, norādot arī
|
f) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus; |
g) |
apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
h) |
pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no akvakultūras objekta; |
i) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
24. pants
Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādas apstiprinātas akvakultūras objektu grupas operatoriem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus
1. Papildus informācijai, kas prasīta Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā, tādu akvakultūras objektu operatori, kuri ietilpst saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. panta a) punktu apstiprinātā akvakultūras objektu grupā, reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
akvakultūras objektu grupas pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde; |
c) |
ziņas par 6. panta 2. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem; |
d) |
ziņas par pārvietošanu uz akvakultūras objektu, norādot arī
|
e) |
ziņas par izvešanu no akvakultūras objektu grupas, norādot arī
|
f) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus; |
g) |
ziņas par izmantoto biodrošības plānu un pierādījumi par tā īstenošanu; |
h) |
pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no akvakultūras objekta; |
i) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
2. Tādas akvakultūras objektu grupas operators, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 177. panta b) punktu, katra grupas akvakultūras objekta vārdā reģistrē un glabā šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto informāciju.
25. pants
Apstiprinātu norobežotu akvakultūras objektu operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu norobežotu akvakultūras objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko norobežotajam akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
ziņas par pārvietošanu uz norobežoto akvakultūras objektu un no tā, norādot arī visu no cita akvakultūras objekta saņemto vai uz to nosūtīto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes vai galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru; |
c) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri norobežotajam akvakultūras objektam piegādā vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus; |
d) |
ziņas par I pielikuma 3. daļas 2. punktā paredzētā slimībuzraudzības plāna īstenošanu un rezultātiem; |
e) |
to klīnisko un laboratorisko testu un pēcnāves apskašu rezultāti, kuri izdarīti laikā, kad veikta izmeklēšana sakarā ar paaugstinātu mirstību vai aizdomām par slimības klātbūtni; |
f) |
attiecīgā gadījumā – ziņas par I pielikuma 3. daļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto vakcināciju vai ārstēšanu, ko veic akvakultūras dzīvniekiem; |
g) |
ziņas par ievesto akvakultūras dzīvnieku izolāciju vai karantīnu, kā arī – attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par izolāciju un karantīnu un izolācijas vai karantīnas periodā izdarītie relevantie novērojumi; |
h) |
norobežotā akvakultūras objekta biodrošības plāns; |
i) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi akvakultūras dzīvnieku pavaddokumenti. |
26. pants
Slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 187. panta 1. punktā prasītajai informācijai slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko slimību kontrolei pakļautajam no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
c) |
pieraksti par slimību kontrolei pakļautajā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tehnisko apkopi; |
d) |
pieraksti, kas apliecina notekūdeņu attīrīšanas sistēmas efektivitāti; |
e) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri slimību kontrolei pakļautajam no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektam piegādā ūdensdzīvniekus; |
f) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
27. pants
Apstiprinātu attīrīšanas centru operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu attīrīšanas centru operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko apstiprinātajam attīrīšanas centram piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
apstiprinātā attīrīšanas centra biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
c) |
pieraksti par apstiprinātajā attīrīšanas centrā izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tehnisko apkopi; |
d) |
pieraksti, kas apliecina notekūdeņu attīrīšanas sistēmas efektivitāti; |
e) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
28. pants
Apstiprinātu nosūtīšanas centru operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu nosūtīšanas centru operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko apstiprinātajam nosūtīšanas centram piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
apstiprinātā nosūtīšanas centra biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
c) |
pieraksti par apstiprinātajā nosūtīšanas centrā izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tehnisko apkopi; |
d) |
pieraksti, kas apliecina notekūdeņu attīrīšanas sistēmas efektivitāti; |
e) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
29. pants
Apstiprinātu izklāšanas teritoriju operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai apstiprinātu izklāšanas teritoriju operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko apstiprinātajai izklāšanas teritorijai piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
apstiprinātās izklāšanas teritorijas biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
c) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
30. pants
Akvakultūras dzīvniekiem paredzētu apstiprinātu karantīnas objektu operatoru lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai akvakultūras dzīvniekiem paredzētu apstiprinātu karantīnas objektu operatori reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko karantīnas objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto karantīnas objektu, norādot arī
|
c) |
ziņas par izvešanu no apstiprinātā karantīnas objekta, norādot arī
|
d) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam karantīnas objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus; |
e) |
ziņas par I pielikuma 8. daļas 2. punktā paredzētās slimībuzraudzības īstenošanu un rezultātiem; |
f) |
I pielikuma 8. daļas 2. punktā paredzēto klīnisko un laboratorisko testu, kā arī pēcnāves apskašu rezultāti; |
g) |
attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par izolācijas vai karantīnas periodā izdarītajiem novērojumiem; |
h) |
apstiprinātā karantīnas objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
i) |
pierādījumi tam, ka apstiprinātā karantīnas objekta vides parametri ir labvēlīgi attiecīgās sarakstā norādītās vai jaunradušās slimības vai slimību izpausmei; |
j) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
31. pants
Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kur sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto akvakultūras objektu, norādot arī
|
c) |
ziņas par izvešanu no apstiprinātā akvakultūras objekta, norādot arī
|
d) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus; |
e) |
ziņas par I pielikuma 9. daļas 2. punktā paredzētās slimībuzraudzības īstenošanu un rezultātiem; |
f) |
I pielikuma 9. daļas 2. punktā paredzēto klīnisko un laboratorisko testu, kā arī pēcnāves apskašu rezultāti; |
g) |
attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par novērojumiem, kas izdarīti I pielikuma 9. daļas 2. punktā minētajā 90 dienu izolācijas periodā; |
h) |
apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
i) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
32. pants
Lietvedības pienākumi, kuri jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
apstiprinātā akvakultūras objekta pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde; |
c) |
attiecīgā gadījumā – ziņas par 6. panta 1. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem; |
d) |
ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto akvakultūras objektu, norādot arī visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru; |
e) |
ziņas par pārvietošanu no apstiprinātā akvakultūras objekta, norādot arī galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām; |
f) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām; |
g) |
apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
h) |
pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar apstiprinātajā akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no apstiprinātā akvakultūras objekta; |
i) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi akvakultūras dzīvnieku pavaddokumenti. |
33. pants
Lietvedības pienākumi, kuri jāpilda tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatoriem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu akvakultūras objektu operatori, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko akvakultūras objektam piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
apstiprinātā akvakultūras objekta pašreizējā riska kategorija, ko noteikusi kompetentā iestāde; |
c) |
attiecīgā gadījumā – ziņas par 6. panta 1. punktā paredzētās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības īstenošanu un rezultātiem; |
d) |
ziņas par pārvietošanu uz apstiprināto akvakultūras objektu, norādot arī visu no cita akvakultūras objekta saņemto akvakultūras dzīvnieku izcelsmes akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru; |
e) |
ziņas par pārvietošanu no apstiprinātā akvakultūras objekta, norādot arī galamērķa akvakultūras objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām; |
f) |
to pārvadātāju vārds/nosaukums un adrese, kuri apstiprinātajam akvakultūras objektam piegādā ūdensdzīvniekus vai no tā savāc akvakultūras dzīvniekus, ja vien minētā pārvietošana nav pārvietošana uz mājsaimniecībām; |
g) |
apstiprinātā akvakultūras objekta biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
h) |
pašdeklarēšanas dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 218. pantu un attiecīgi saņemti kopā ar apstiprinātajā akvakultūras objektā pienākušiem akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem vai pievienoti sūtījumiem, kas nosūtīti no apstiprinātā akvakultūras objekta; |
i) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi ūdensdzīvnieku pavaddokumenti. |
34. pants
Lietvedības pienākumi, kas jāpilda tādu apstiprinātu kuģu vai citu apstiprinātu mobilu struktūru operatoriem, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras
Papildus Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā prasītajai informācijai tādu apstiprinātu kuģu vai citu apstiprinātu mobilu struktūru operatori, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
unikālais apstiprinājuma numurs, ko kuģim vai citai mobilai struktūrai piešķīrusi kompetentā iestāde; |
b) |
datums un laiks, kad apstiprinātajā kuģī vai citās apstiprinātās mobilās struktūrās veikta akvakultūras dzīvnieku iekraušana; |
c) |
attiecīgā gadījumā – katra tā akvakultūras objekta nosaukums, adrese un unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs, kur akvakultūras dzīvnieki iekrauti un izkrauti; |
d) |
datums, kad kuģī vai citā mobilā struktūrā pirms iekraušanas iepildīts un (attiecīgā gadījumā) laikā starp iekraušanu un izkraušanu nomainīts ūdens, un šādu darbību veikšanas vieta; |
e) |
attiecīgā gadījumā – ziņas par maršrutu no viena akvakultūras objekta līdz citam; |
f) |
ziņas par katru ārstēšanu vai ar audzēšanu saistīto procedūru, kas tiek veikta uz apstiprinātā kuģa vai citās apstiprinātās mobilās struktūrās; |
g) |
apstiprinātā kuģa vai citu apstiprinātu mobilo struktūru biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
h) |
attiecīgā gadījumā – jebkādi citi akvakultūras dzīvnieku pavaddokumenti. |
2. NODAĻA
Lietvedība, kas jākārto pārvadātājiem
35. pants
Ūdensdzīvnieku pārvadātāju lietvedības pienākumi
Papildus Regulas (ES) 2016/429 188. pantā prasītajai informācijai ūdensdzīvnieku pārvadātāji par katru ūdensdzīvnieku pārvietošanā izmantoto transportlīdzekli reģistrē un glabā šādu informāciju:
a) |
transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes numurs (sauszemes pārvadājumu gadījumā), SJO kuģa identifikācijas numurs (jūras pārvadājumu gadījumā) vai cits identifikācijas līdzeklis, kas unikāli identificē citu transportlīdzekli, ar kuru pārvadā ūdensdzīvniekus; |
b) |
datums un laiks, kad akvakultūras objektā vai izcelsmes dzīvotnē veikta ūdensdzīvnieku iekraušana; |
c) |
katra apmeklētā akvakultūras objekta nosaukums, adrese un unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs; |
d) |
katras tās dzīvotnes atrašanās vieta, no kuras savākti savvaļas ūdensdzīvnieki; |
e) |
datums un laiks, kad akvakultūras objektā vai galamērķa dzīvotnē veikta ūdensdzīvnieku izkraušana; |
f) |
ūdens apmaiņas (ja tāda notikusi) datums, laiks un vieta; |
g) |
transportlīdzekļa biodrošības plāns un pierādījumi par tā īstenošanu; |
h) |
ūdensdzīvnieku sūtījumu pavaddokumentu numuri. |
III DAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
36. pants
Atcelšana
Lēmumu 2008/392/EK atceļ no 2021. gada 21. aprīļa.
Atsauces uz atcelto aktu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
37. pants
Pārejas pasākumi attiecībā uz informāciju kompetento iestāžu uzturētajos esošo akvakultūras objektu un operatoru reģistros
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 279. panta 1. punktā minētajiem esošajiem akvakultūras objektiem un operatoriem, kuri ir šīs regulas 20. un 21. panta darbības jomā, 20. un 21. pantā prasītā informācija par katru šādu akvakultūras objektu un operatoru ir iekļauta reģistrēto un apstiprināto akvakultūras objektu reģistros, ko kompetentās izstādes uztur pirms 2021. gada 21. aprīļa.
38. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 30. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
(4) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lappusi).
(5) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(7) Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmums 2008/392/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK saistībā ar internetā izvietojamu informācijas vietni, lai elektroniski būtu pieejama informācija par akvakultūras nozares uzņēmumiem un apstiprinātajiem pārstrādes uzņēmumiem (OV L 138, 28.5.2008., 12. lpp.).
I PIELIKUMS
II DAĻAS I SADAĻAS 2. NODAĻĀ MINĒTĀS AKVAKULTŪRAS OBJEKTU APSTIPRINĀŠANAS PRASĪBAS
1. DAĻA
7. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus
1. |
7. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, ir šādas:
|
2. |
7. panta c) punktā minētās prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektu kompleksiem un aprīkojumam, ir šādas:
|
2. DAĻA
8. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas tādu akvakultūras objektu grupām, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus
1. |
8. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas tādu akvakultūras objektu grupām, kur tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kurus iecerēts no turienes izvest vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, ir šādas:
|
2. |
8. panta c) punktā minētās prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektu grupu kompleksiem un aprīkojumam, ir šādas:
|
3. DAĻA
9. pantā minētās norobežotu akvakultūras objektu apstiprināšanas prasības
1. |
9. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas norobežotiem akvakultūras objektiem, ir šādas:
|
2. |
9. panta c) punktā minētās uzraudzības un kontroles pasākumu prasības, kas piemērojamas norobežotiem akvakultūras objektiem, ir šādas:
|
3. |
9. panta d) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas norobežotiem akvakultūras objektiem, ir šādas:
|
4. DAĻA
11. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem
1. |
11. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, ir šādas:
|
2. |
11. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, ir šādas:
|
5. DAĻA
12. pantā minētās attīrīšanas centru apstiprināšanas prasības
1. |
12. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas attīrīšanas centriem, ir šādas:
|
2. |
12. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas attīrīšanas centriem, ir šādas:
|
6. DAĻA
13. pantā minētās nosūtīšanas centru apstiprināšanas prasības
1. |
13. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas nosūtīšanas centriem, ir šādas:
|
2. |
13. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas nosūtīšanas centriem, ir šādas:
|
7. DAĻA
14. pantā minētās izklāšanas teritoriju apstiprināšanas prasības
1. |
14. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas izklāšanas teritorijām, ir šādas:
|
2. |
14. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas izklāšanas teritorijām, ir šādas:
|
8. DAĻA
15. pantā minētās karantīnas objektu apstiprināšanas prasības
1. |
15. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas ūdensdzīvnieku karantīnas objektiem, ir šādas:
|
2. |
15. panta b) punktā minētās uzraudzības un kontroles pasākumu prasības, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku karantīnas objektiem, ir šādas:
|
3. |
15. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku karantīnas objektiem, ir šādas:
|
9. DAĻA
16. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur vektorsugu akvakultūras dzīvnieki tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem
1. |
16. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur sarakstā norādītu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, ir šādas:
|
2. |
16. panta b) punktā minētās uzraudzības un kontroles pasākumu prasības, kas piemērojamas objektiem, kur sarakstā norādītu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, ir šādas:
|
3. |
16. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas akvakultūras objektiem, kur sarakstā norādītu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas ir vektori, tiek turēti izolācijā līdz brīdim, kad tie vairs netiek uzskatīti par vektoriem, ir šādas:
|
10. DAĻA
17. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki
1. |
17. pantā minētās biodrošības pasākumu prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku, ir šādas:
|
2. |
17. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir slēgta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, un kas sakarā ar tajos izmantotajiem pārvietošanas modeļiem rada būtisku slimības risku, ir šādas:
|
11. DAĻA
18. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki
1. |
18. panta b) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, ir šādas:
|
2. |
18. panta c) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kuras piemērojamas akvakultūras objektiem, kas ir atvērta tipa kompleksi, kuros tiek turēti dekoratīviem nolūkiem paredzēti akvakultūras dzīvnieki, ir šādas:
|
12. DAĻA
19. pantā minētās apstiprināšanas prasības, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras
1. |
19. panta a) punktā minētās biodrošības pasākumu prasības, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, ir šādas:
|
2. |
19. panta b) punktā minētās prasības par kompleksiem un aprīkojumu, kas piemērojamas kuģiem vai citām mobilām struktūrām, kur akvakultūras dzīvnieki uz laiku tiek turēti, lai tos ārstētu vai tiem veiktu citas ar audzēšanu saistītas procedūras, ir šādas:
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
RISKA IZVĒRTĒŠANĀ BALSTĪTA UZRAUDZĪBA, KAS VEICAMA NOTEIKTOS APSTIPRINĀTOS OBJEKTOS
1. DAĻA
Riska izvērtēšanā balstīta uzraudzība, kas veicama 7., 8., 17. un 18. pantā minētajos akvakultūras objektos un to grupās
Riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību 7., 8., 17. un 18. pantā minētajos akvakultūras objektos un to grupās veic šādi:
a) |
akvakultūras objekti, kur tiek turēti tādu sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuras nav šīs daļas b) punkta ii) apakšpunktā minētās sugas, riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību īsteno atkarībā no tā vai riska novērtēšanā, kas veikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļu, risks novērtēts kā “augsts”, “vidējs” vai “zems”; |
b) |
akvakultūras objekti, kur tiek turēti i) un ii) apakšpunktā minēto sugu akvakultūras dzīvnieki, riska izvērtēšanā balstīto uzraudzību īsteno tad, ja riska novērtēšanā, kas veikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 VI pielikuma I daļu, risks novērtēts kā “augsts”:
|
2. DAĻA
Akvakultūras objektos vai to grupās saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 26. pantu veicamās riska izvērtēšanā balstītās uzraudzības saturs
1. |
Pierakstu kontrolpārbaudes, klīniskās inspekcijas un laboratoriskos izmeklējumus, kas veicami 7., 17. un 18. pantā minētajos apstiprinātajos akvakultūras objektos, veic šādi:
|
2. |
Pierakstu kontrolpārbaudes un klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus, kas veicami 8. pantā minētajās apstiprinātajās akvakultūras objektu grupās, veic šādi:
|
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/379 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/692
(2020. gada 30. janvāris),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 234. panta 2. punktu, 237. panta 4. punktu un 239. panta 2. punktu.
tā kā:
(1) |
Savienības tiesību akti dzīvnieku veselības jomā nesen tika atjaunināti, pieņemot Dzīvnieku veselības tiesību aktu. Minētā regula, kas stājās spēkā 2016. gada 20. aprīlī un tiek piemērota no 2021. gada 21. aprīļa, atcēla un aizstāja apmēram 40 pamataktus. Tā arī prasa, lai tiktu pieņemtas daudzas Komisijas deleģētās un īstenošanas regulas, kas atceltu un aizstātu apmēram 400 Komisijas tiesību aktu, kas dzīvnieku veselības jomā bija spēkā pirms jaunā tiesiskā regulējuma, ko iedibināja Dzīvnieku veselības tiesību akts. |
(2) |
Kopš Savienības līmenī tika pieņemti pirmie dzīvnieku veselības noteikumi, ir notikusi tirdzniecības nosacījumu evolūcija, Savienības teritorijā un ar trešām valstīm īstenotās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības apjomam būtiski palielinoties. Tai pašā laikposmā Savienības dzīvnieku veselības rīcībpolitikas un noteikumi ir panākuši, ka noteiktas slimības Savienībā ir izskaustas, savukārt citas daudzās dalībvalstīs tiek profilaktiski novērstas vai kontrolētas. Tomēr vairākos gadījumos Savienības dzīvnieku veselības statusam, tirdzniecībai un vietējai ekonomikai jaunas problēmas ir radušās teritorijās, ko skārušas jaunradušās slimības. |
(3) |
Šajā aktā noteiktie noteikumi papildina tos, kas jau ir noteikti Dzīvnieku veselības tiesību aktā. Tiem būtu jāsniedz garantijas, kas vajadzības, lai būtu drošība, ka Savienībā ievestie dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi nerada tādu dzīvnieku veselības risku attiecībā uz turētiem un savvaļas dzīvniekiem, kas varētu pazemināt Savienības veselības statusu attiecībā uz dzīvnieku slimībām un negatīvi ekonomiski ietekmēt attiecīgās nozares. |
(4) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. pants paredz, ka līdz tādu deleģēto aktu pieņemšanai, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz konkrētu sugu un kategoriju dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, dalībvalstis pēc saistīto risku novērtēšanas var piemērot valsts noteikumus, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktām minētajā regulā noteiktām prasībām. Tāpēc uz tādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kurus šī regula neaptver, var attiecināt šādus dalībvalstu piemērotus valsts noteikumus. |
(5) |
Ir pierādījies, ka spēkā esošie dzīvnieku veselības tiesību akti, kas noteikti iepriekšējos Komisijas tiesību aktos par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, sekmīgi darbojas, tāpēc šo spēkā esošo noteikumu mērķis un saturs šajā regulā būtu jāsaglabā, taču jāatjaunina, ņemot vērā noteikumus par labāku regulējumu, Dzīvnieku veselības tiesību akta radīto jauno dzīvnieku veselības regulējumu, kā arī jaunākās pieejamās zinātnes atziņas, starptautiskos standartus un pieredzi iepriekšējo Savienības tiesību aktu piemērošanā. |
(6) |
Lai nepieļautu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus, dzīvnieku veselības noteikumiem attiecībā uz to, kā Savienībā ieved sūtījumus, kuri ir šīs regulas tvērumā, būtu jānodrošina netraucēta pāreja no prasībām, kas noteiktas iepriekš spēkā esošos tiesību aktos. |
(7) |
Minētais Dzīvnieku veselības tiesību akts nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Konkrētāk, minētās regulas V daļas 1. nodaļa, kurā noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, paredz Komisijas tiesības pieņem deleģētos aktus, kas papildinātu tajā jau noteiktās dzīvnieku veselības prasības. |
(8) |
Prasības, ar kādām dalībvalstīm jāatļauj Savienībā ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, nosaka Dzīvnieku veselības tiesību akta 229. panta 1. punkts. Šīs prasības aptver tos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju, izcelsmes objektu, dzīvnieku veselības prasībām, kam šiem sūtījumiem jāatbilst, kā arī nosaka, kādiem veterinārajiem sertifikātiem, deklarācijām vai citiem dokumentiem šādi sūtījumi būtu jāpavada. |
(9) |
Turklāt Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 1. punkts nosaka, ka dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām un kuras ir piemērojamas šo sugu dzīvnieku un kategoriju preču pārvietošanai pa Savienību, jābūt vismaz tikpat stingrām, kā minētajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktajām. Ja šīs prasības nav tikpat stingras kā minētajā regulā noteiktās, tām jāpiedāvā garantijas, kas līdzvērtīgas garantijām, kuras attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām paredzētas minētās regulas IV daļā. |
(10) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punkts paredz pieņemt deleģētos aktus, kas minētās regulas noteikumus papildinātu attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes ievešanu Savienībā no trešām valstīm un teritorijām, šo preču pārvietošanu pa Savienību un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, lai mazinātu iespējamos ar to saistītos riskus. |
(11) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā dalībvalstis var atļaut tikai tad, ja šādus sūtījumus papildina uz minētās regulas pamata prasītie veterinārie sertifikāti un deklarācijas vai citi dokumenti. Minētās regulas 237. panta 2. punkts prasa, lai veterināros sertifikātus izcelsmes trešā valstī vai teritorijā būtu pārbaudījis un parakstījis oficiāls veterinārārsts. Šajā kontekstā Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par atkāpēm no minētās regulas 237. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz veterinārajiem sertifikātiem un nosaka noteikumus, kas prasa, lai šādiem sūtījumiem līdzi dotas būtu deklarācijas vai citi dokumenti. |
(12) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 239. panta 2. punkts paredz, ka Komisija pieņem deleģētos aktus par īpašiem noteikumiem un papildprasībām, kas attiecas uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu noteiktu īpaša veida ievešanu Savienībā un kas nosaka atkāpes no vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 229. panta 1. punktā un 237. panta 1. punktā, un papildinošajos noteikumos, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti uz Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punkta un 237. panta 4. punkta pamata. |
(13) |
Papildinošie noteikumi, kas šajā regulā jāparedz saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 234. panta 2. punktu un 239. panta 2. punktu pantu, ir savstarpēji saistīti. 234. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija nosaka vispārīgas prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, savukārt 239. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija nosaka īpašus noteikumus un papildprasības attiecībā uz atkāpēm no minētajām vispārīgajām prasībām. |
(14) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 237. pantā paredzētās veterinārās sertifikācijas prasības ir daļa no regulējuma, ko veido noteikumi par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā. Daļa no šā vispārīgā regulējuma ir pilnvarojums, ko Komisijai piešķir minētās regulas 237. panta 4. punkts. |
(15) |
Dzīvnieku veselības tiesību aktā jau ir dotas vairākas definīcijas. Turklāt šai regulai būtu jāņem vērā arī definīcijas, kas ar šo aktu saistītajās pārtikas higiēnas un oficiālo kontroļu jomās noteiktas citos Savienības tiesību aktos; tādas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2) noteiktās definīcijas. Tomēr, lai varētu noteikt dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, ir lietderīgi iekļaut konkrētas definīcijas, arī definēt noteiktu kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. Šīs definīcijas ir vajadzīgas tālab, lai precizētu, kuru kategoriju dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti rada dzīvnieku veselības risku, un tāpēc to ievešana Savienībā jāreglamentē ar dzīvnieku veselības prasībām. |
(16) |
Savienības tiesību aktu konsekventuma labad un balstoties uz attiecīgo dzīvnieku veselības risku, šīs regulas vajadzībām “svaigas gaļas” definīcijai būtu jāaptver Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā noteiktās “svaigas gaļas”, “maltās gaļas” un “gaļas izstrādājumu” definīcijas. |
(17) |
Turklāt šīs regulas vajadzībām “gaļas produktu” definīcijai būtu jāaptver Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās “gaļas produktu”, “apstrādātu kuņģu”, “pūšļu”, “zarnu”, “kausētu dzīvnieku tauku” un “gaļas ekstraktu” definīcijas. Tas ir tāpēc, ka dzīvnieku veselības skatījumā visām šīm precēm piemīt vienāds dzīvnieku veselības risks un uz tām būtu jāattiecina vienādi riska mazināšanas pasākumi. |
(18) |
Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktā “liemeņa” definīcija būtu jāpielāgo kā “nagaiņa liemeņa” definīcija, lai to atšķirtu no “subproduktiem”. Tas ir tāpēc, ka šīs preces pārstāv atšķirīgu dzīvnieku veselības risku, un “subproduktu” radītais risks ir augstāks. |
(19) |
Šajā regulā būtu jādefinē “apvalki”, un šai definīcijai būtu jāņem vērā definīcija, kas iekļauta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa glosārijā. Šajā definīcijā būtu jāprecizē, kāda veida dzīvnieku izcelsmes produkti jāuzskata par apvalkiem, un kuriem tādēļ jāveic šajā regulā paredzētā specifiskā risku mazinošā apstrāde. |
(20) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 229. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus atļaut ievest Savienībā var tikai tad, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām, kas attiecībā uz noteiktās sugas un kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā norādītas sarakstā saskaņā ar 230. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un ja sūtījumi atbilst 234. pantā un vēlākos deleģētos aktos paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām. Šai regulai būtu kompetentajai iestādei jānosaka pienākums pārbaudīt, vai šādi Savienībā ievedami sūtījumi atbilst minētajām prasībām. |
(21) |
Dzīvnieku veselības tiesību akts 237. panta 1. punkts paredz, ka dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām ievest Savienībā ir atļauts tikai tad, ja šādiem sūtījumiem līdzi ir vai nu veterinārais sertifikāts, ko izdevusi trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, deklarācijas vai citi dokumenti vai visi minētie dokumenti. Tāpēc šai regulai būtu jāprecizē, kādi dokumenti katrā atsevišķā gadījumā ir vajadzīgi un par kompetentās iestādes pienākumu jānosaka pārliecināties, ka šādi Savienībā ievedami sūtījumi atbilst šai vispārīgajai prasībai. |
(22) |
Veterinārajos sertifikātos, deklarācijās un citos dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes sūtījumu pavaddokumentos ietvertajai informācijai precīzi jāatspoguļo tas, vai šie sūtījumi atbilst Dzīvnieku veselības tiesību aktā paredzētajām vispārīgajām prasībām un šajā regulā noteiktajām relevantajām prasībām. Tāpēc šai regulai operatoriem, kuri atbildīgi par šādu sūtījumu ievešanu Savienībā, un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek ievešana Savienībā, būtu jānosaka pienākumi attiecībā uz sūtījumu pavaddokumentu derīgumu un attiecībā uz tiesībām šos sūtījumus ievest Savienībā. |
(23) |
Ņemot vērā tādus dzīvnieku veselības riskus kā slimību inkubācijas periodi un raugoties, lai nepieļautu veterināro sertifikātu ļaunprātīgu izmantošanu, šiem sertifikātiem – tikai attiecībā uz dzīvniekiem un inkubējamām olām – ir jānosaka derīguma termiņš. Tas jādara tāpēc, ka no tiem izriet augstāks dzīvnieku veselības risks nekā no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kam var būt veikti riska mazināšanas pasākumi, un nekā no reproduktīvajiem produktiem, kas tiek pārvadāti slēgtos un aizzīmogotos konteineros. Tomēr dzīvu dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšana pa jūru var ilgt ilgāku laiku, tāpēc šajā gadījumā sertifikāta derīguma termiņš būtu jāpagarina, ja vien ir īstenoti noteikti riska mazināšanas pasākumi. |
(24) |
Dzīvnieku veselības prasības, kas trešām valstīm un teritorijām jāpilda, un garantijas, kas tām jāsniedz attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ir atkarīgas no Dzīvnieku veselības tiesību akta 5. panta un II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām un to iedalījumu pa kategorijām, kas paredzēts minētās regulas 9. panta 1. punktā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (3) pielikumā. Regula nosaka A, B, C, D un E kategorijas slimību definīcijas un norāda, ka uz tās pielikumā minētajām sarakstā norādītajām sugām un to grupām ir jāattiecina sarakstā minēto slimību profilakses un kontroles noteikumi, kas minēti Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā. |
(25) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļas 1. nodaļa nosaka noteikumus par slimību paziņošanu un ziņošanu par slimībām, tādējādi Savienībā nodrošinot slimību agrīnu atklāšanu un iedarbīgu kontroli. Šai regulai būtu jāprecizē informācija par paziņošanas un ziņošanas sistēmām, kam jābūt ieviestām trešās valstīs un teritorijās, lai būtu garantētas Savienībā īstenotajām sistēmām līdzvērtīgas sistēmas, arī attiecībā uz to, kādas slimības būtu jāpaziņo un par kādām būtu jāziņo. Tāpēc, lai gan dzīvi dzīvnieki spēj pārnēsāt slimības, attiecībā uz kurām kāda dzīvnieku suga ir norādīta sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882, visi dzīvnieku izcelsmes produkti un reproduktīvie produkti, kas iegūti no šiem dzīvniekiem, visas šīs slimības pārnēsāt nespēj. Šai regulai būtu jāprecizē, kuras ir dzīvnieku slimības, kas rada bažas un kas tāpēc attiecībā uz katru konkrēto ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu attiecīgi sugu un/vai kategoriju jāpaziņo un par tām jāziņo. |
(26) |
Šajā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām būtu jābalstās uz dažāda līmeņa aizsardzību no dzīvnieku veselības riskiem. Dažādās prasības atšķiras atkarībā no tā, vai ir saistītas ar kādu izcelsmes trešo valsti, izcelsmes teritoriju, ar kādu šīs trešās valsts vai teritorijas zonu, attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – ar kādu šajā trešā valstī vai teritorijā esošu nodalījumu, ar dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu izcelsmes objektu vai ar reproduktīvo produktu vākšanas objektu vai centru. |
(27) |
Svarīgi slimību kontroles politikas elementi Savienībā ir slimību uzraudzība un izsekojamība. Šajā regulā būtu jāiekļauj konkrētas pamatprasības attiecībā uz izsekojamību un dzīvniekveselības apmeklējumiem, kas piemērojamas attiecībā uz ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku izcelsmes objektiem un to dzīvnieku izcelsmes objektiem, no kuriem iegūti ievešanai Savienībā paredzētie reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti. Šīm prasībām vajadzētu būt līdzvērtīgām tām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/429 un deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti uz minētās regulas pamata. |
(28) |
Turklāt, lai eksportētu uz Savienību tad, ja noteikta veida objekts, kas trešā valstī vai teritorijā tur dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, rada īpašu dzīvnieku veselības risku, tam no šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes būtu jāsaņem īpašs apstiprinājums, kas sniegtu garantijas, kuras līdzvērtīgas tām, kas attiecībā uz noteiktiem objektiem Savienībā paredzētas Regulas (ES) 2016/429 92. līdz 100. pantā. |
(29) |
Ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi nebūtu jāuzskata par tādiem, kas savā izcelsmes valstī vai teritorijā rada dzīvnieku veselības risku un uz tiem nebūtu jāattiecina nacionālas izskaušanas programmas vai jebkādi citi nacionāli ierobežojumi, kuru pamatā ir ar dzīvnieku veselību saistītas bažas. |
(30) |
Dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ir faktiski jāaizsargā pret pārnēsājamu dzīvnieku slimību ievazāšanos un izplatīšanos Savienībā. Nebūtu jāatļauj šo sūtījumu ievešana Savienībā no tādām trešām valstīm vai teritorijām, vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, kas inficēti ar noteiktām sarakstā norādītām slimībām, attiecībā uz kurām Savienībai ir statuss “brīvs no slimības” un kuras tāpēc dzīvnieku veselībai Savienībā rada nopietnu risku. |
(31) |
Tas, vai izcelsmes trešā valsts, teritorija vai zona vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījums – ir brīvs no kādas konkrētas slimības, ir jānovērtē Savienībai. Savienības novērtējuma pamatā vajadzētu būt informācijai, kas saistīta ar slimību uzraudzību, kuru nodrošina trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, un tajā būtu jāņem vērā Savienības dzīvnieku veselības noteikumi, kas paredzēti Dzīvnieku veselības tiesību akta II daļā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (4). Kā papildu riska mazināšanas pasākumi var būt nepieciešami noteiktām slimībām un apstākļiem specifiski nosacījumi. |
(32) |
Kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas brīvumam no konkrētas slimības jābalstās uz starptautiski atzītiem diagnostiskiem testiem un metodēm, kas tiek izpildīti, ievērojot tos pašus standartus un procedūras kā Komisijā izmantotie. |
(33) |
Ir jānodrošina, lai ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statuss atbilstu garantijām, kuras sniegusi izcelsmes trešā valsts, teritorija vai zona. Tāpēc šai regulai būtu attiecībā uz brīdi pirms nosūtīšanas uz Savienību jāparedz minimālais dzīvnieku uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī, teritorijā, zonā vai objektā, kā arī minimālais periods bez saskares ar precēm ar zemāku veselības statusu. Šā minimālā uzturēšanās perioda ilgumam vajadzētu būt tādam, lai būtu ņemts vērā attiecīgo slimību inkubācijas periods un dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu paredzētais galamērķis un izmantojums. |
(34) |
Suņu, kaķu un mājas sesku gadījumā šis uzturēšanās periods nav vajadzīgs, jo jebkurā gadījumā ir nepieciešama vakcinācija pret trakumsērgu, kas attiecībā uz šīm sugām rada vislielākās bažas. No noteiktām prasībām attiecībā uz uzturēšanās periodu būtu jāatbrīvo arī sacensībām, sacīkstēm un ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzēti reģistrēti zirgi, ja tie atbilst papildu garantijām. Šis izņēmums balstās uz sagaidījumu, ka šādu zirgu veselība būs augstā līmenī. |
(35) |
Pārvadāšanā no izcelsmes vietas līdz vietai, kur notiek ievešana Savienībā, ja šai ievešanai paredzētie dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti nonāk saskarē ar dzīvniekiem vai produktiem, kas neatbilst tām pašām prasībām, vai ja tie tiek tranzītā vesti caur trešām valstīm, teritorijām vai zonām ar zemāku veselības statusu kā izcelsmes valstij vai teritorijai vai to zonai, to veselības statuss var pazemināties. Tāpēc, lai to veselības statusu varētu saglabāt, būtu jāpiemēro noteikti profilaktiski pasākumi. |
(36) |
Lai nodrošinātu, ka uz Savienību tiek sūtīti tikai veselīgi dzīvnieki, oficiālajam veterinārārstam attiecībā uz sūtījumos esošajiem dzīvniekiem pirms nosūtīšanas būtu jāveic klīniska inspekcija. Laikposmam, kurā šāda inspekcija jāveic, vajadzētu būt pielāgotam attiecībā uz noteiktām sugām un tām piemītošo risku. |
(37) |
Ievešanai Savienībā paredzēti sauszemes dzīvnieki, inkubējamas olas un ūdensdzīvnieki būtu jāved cauri vai jāizkrauj tikai tādās trešās valstīs, teritorijās vai zonās, kas arī ir minētas sarakstā attiecībā uz tās pašas sugas un kategorijas dzīvnieku un inkubējamu olu ievešanu Savienībā. Šo valstu, teritoriju vai zonu iekļaušana sarakstā liecina, ka tās nodrošina izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas. |
(38) |
Sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadāšanā ar lidmašīnu vai kuģi varētu gadīties tādi neparedzēti notikumi kā ar transportlīdzekli saistītas mehāniskas problēmas, lidostu un jūrostu streiki vai neparedzēta kavēšanās. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpes tiem gadījumiem, kur garantijas ir iespējamas. Tas pavērs iespēju sauszemes dzīvnieku un inkubējamo olu pārvadājumiem uz Savienību turpināties, turklāt nodrošinot attiecīgo preču veselības statusu un izvairoties no papildu dzīvnieku veselības riskiem. |
(39) |
Kas attiecas uz zirgiem, pārkraušana un apstāšanās sarakstā neminētās valstīs pieder pie parastām pārvadāšanas darbībām, tāpēc tās būtu jāatļauj ar nosacījumu, ka tiek izmantoti noteikti profilaktiski pasākumi. |
(40) |
Svarīga darbība, kas novērš dzīvnieku slimību izplatīšanās risku, ir transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija. Kas attiecas uz Savienībai paredzētu dzīvu dzīvnieku sūtījumiem, transportlīdzekļu tīrīšana un dezinfekcija būtu jāveic tieši pirms dzīvnieku iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību. |
(41) |
Sakarā ar to, ka dzīvnieki nonāk vienkopus un saskarē ar dažādas izcelsmes dzīvniekiem, to dzīvnieku veselības statusam, kas paredzēti ievešanai Savienībā papildu risku varētu radīt dzīvnieku savākšanas operācijas izcelsmes trešās valstīs vai teritorijās. Tāpēc šādu operāciju un attiecībā uz tām atļauto sugu skaitam vajadzētu būt minimālam un jāaptver sugas ar uzticamām izsekojamības sistēmām. |
(42) |
Papildus vispārīgām dzīvnieku veselības prasībām ir jāparedz īpašas prasības, kurās būtu ņemti vērā ar tām dažādajām sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, kuri ir šīs regulas tvērumā, saistītie dzīvnieku veselības riski. |
(43) |
Dažādās Dzīvnieku veselības tiesību aktā definētās nagaiņu sugas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 ir norādītas sarakstā kā attiecībā uz dažādām sarakstā norādītām slimībām uzņēmīgas sugas. Tajā pašā regulā dažādās kategorijās, kas attiecas uz dažādām nagaiņu sugām, ir noteiktas arī sarakstā minētas slimības. Tāpēc šai regulai būtu nepārprotami jānosaka īpašas prasības un garantijas attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, kas relevantas dažādām nagaiņu sugām un kategorijām. |
(44) |
Lai nepieļautu, ka parādās tādas A kategorijas slimības, no kurām Savienība tiek uzskatīta par brīvu, attiecībā uz nagaiņu izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu būtu jāizvirza prasība par līdzvērtīgu slimībbrīvumu uz tādu laika periodu, kas garantētu, ka dzīvnieku ievešana no trešās valsts, teritorijas vai zonas neapdraud Savienības slimībbrīvumu. Kas attiecas uz B kategorijas slimībām, attiecībā uz kurām Savienībai ir obligātas izskaušanas programmas, šai regulai vajadzētu paredzēt riska mazināšanas pasākumus gadījumiem, kur izcelsmes trešā valsts vai teritorija no šādām slimībām nav pilnīgi brīva. |
(45) |
Ja nagaiņu sūtījumi ir paredzēti ievešanai dalībvalstīs, kas attiecībā uz govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu, govju virusālo diareju vai Aujeski slimības vīrusa infekciju ir oficiāli no slimības brīvas vai kam ir apstiprinātas attiecīgas izskaušanas programmas, šiem sūtījumiem būtu jāatbilst papildprasībām, lai nodrošinātu, ka šie dzīvnieki nepazemina konkrēto dalībvalstu veselības statusu attiecībā uz minētajām slimībām. |
(46) |
Īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju un dzīvnieku veselības papildprasības būtu jāpiemēro tad, ja nagaiņi cēlušies norobežotā objektā un arī Savienībā tos paredzēts ievest norobežotā objektā. Šajos īpašajos noteikumos vajadzētu būt ņemtai vērā šo norobežoto objektu specifikai un specifiskajiem nosacījumiem, kas tiem jāievēro, lai izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde un galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde varētu šos objektus apstiprināt. |
(47) |
Ierobežotais izcelsmes objekts varētu atrasties trešā valstī vai teritorijā, kas nav norādīta sarakstā attiecībā uz konkrētās nagaiņu sugas ievešanu Savienībā. Tomēr būs jānovērtē šīs trešās valsts vai teritorijas tiesību akti un veterinārie dienesti. Turklāt izcelsmes objektam būtu jāatbilst papildprasībām attiecībā uz slimību uzraudzību, veterināro pārraudzību, lietvedību un ekspluatāciju. Lai nodrošinātu, ka šīs garantijas iespējams sniegt, šai regulai būtu jānosaka specifiski nosacījumi par to, kā trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprina norobežotos objektus. Šādu norobežotu objektu saraksts būtu jāsastāda galamērķa dalībvalstij pēc tam, kad minētās dalībvalsts kompetentā iestāde ar labvēlīgu iznākumu ir veikusi riska novērtējumu attiecībā uz visu relevanto informāciju, ko par attiecīgajiem dzīvnieku veselības riskiem sniedzis šis objekts. |
(48) |
Uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā būtu jāattiecina tādas īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas novērstu konkrētos riskus, kurus rada attiecībā uz šiem dzīvniekiem sarakstā norādītās relevantās slimības. Šajās prasībās vajadzētu būt ņemtai vērā mājputnu un nebrīvē turēto putnu kategorijai, sugai un paredzētajam izmantojumam, kā arī faktiski jāaizsargā pret to, ka no trešām valstīm vai teritorijām Savienībā izplatās slimības, kas rada bažas. |
(49) |
Lai būtu vieglāk tirgoties ar sūtījumiem, kuros ir tikai nedaudzi putni, attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus), būtu jānosaka īpašas prasības un atkāpes. |
(50) |
Ņemot vērā ar nebrīvē turētiem putniem saistītās darbības un dzīvnieku veselības riskus, šo dzīvnieku sūtījumus Savienībā ievest būtu jāatļauj tikai tad, ja tie ir no objektiem, kurus apstiprinājušas nebrīvē turēto putnu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas kompetentās iestādes. Kad nebrīvē turēti putni pienāk Savienībā, tie būtu jākarantinē, lai varētu apstiprināt, ka tiem nav vērojamas nekādas slimības, kas rada bažas. |
(51) |
Turklāt, ja putnu un inkubējamo olu sūtījumi ir paredzēti dalībvalstīm, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, šādiem sūtījumiem būtu jāatbilst papildprasībām, kuras nodrošinātu, ka šie sūtījumi nepazemina konkrēto dalībvalstu veselības statusu attiecībā uz minēto slimību. |
(52) |
Viena no slimībām, kas attiecībā uz bitēm rada vislielākās bažas, ir mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija. Savienībā tā lielākoties ir eksotiska, taču visā pasaulē pēdējos gadu desmitos ir izplatījusies, radīdama nopietnas problēmas biškopības nozarei un potenciāli skardama arī kamenes. Potenciāli postošs medus bišu patogēns ir arī ērce Tropilaelaps (Tropilaelaps spp.). Arī tā Savienībā ir eksotiska. Iedarbīga un droša terapija pret šīm slimībām patlaban nav pieejama. Ja šādas slimības Savienībā tiktu ievestas ar sūtījumiem, tas apdraudētu biškopības nozares un citu nozaru ilgtspēju, potenciāli skarot lauksaimniecību un vidi, kur tiek izmantota apputeksnēšana, kuru izdara turētās bites un savvaļas bites. |
(53) |
Savienībā šad un tad sastopama Amerikas peru puve, taču attiecībā uz medus bišu tirdzniecību tā tiek kontrolēta; savukārt noteikti Savienības apgabali ir atzīti par brīviem no Varroa ērcēm; tos aizsargā papildu tirdzniecības garantijas, kuru nolūks ir Savienības galamērķu drošība. Savienības līmeņa noteikumiem ir bijusi un joprojām ir būtiska nozīme attiecībā uz to, kā mazina risku, ka Savienībā tiek ievesti minētie patogēni, kas saistīti ar medus bišu un kameņu sūtījumiem. Tāpēc šādi noteikumi būtu jānosaka šajā regulā. |
(54) |
Mazās stropu vaboles vai Tropilaelaps ērču invāziju viegli var pārbaudīt tikai atsevišķos bišu māšu krātiņos ievietotām medus bišu mātēm bez saimes un ar nedaudzām pavadonēm, tāpēc medus bites Savienībā būtu jāatļauj ievest tikai šādu sūtījumu veidā. |
(55) |
Dārzkopības nozares vajadzībām bieži vien tiek tirgotas vidiski izolētos objektos selekcionētu un audzētu kameņu saimes. Rēķinoties ar to, kādu infrastruktūru, procedūras un slēgtus konteinerus parasti izmanto saimju sūtīšanā, Savienībā būtu jāatļauj ievest tikai tādas kameņu (Bombus spp.) saimes, kuras ir selekcionētas, audzētas un iepakotas tikai objektos ar vidiski kontrolētiem apstākļiem un kuras var pārbaudīt attiecībā uz to, vai tās ir brīvas no mazās stropu vaboles. |
(56) |
Sakarā ar trakumsērgas potenciālajām sekām cilvēkiem un dzīvniekiem, no sarakstā norādītajām slimībām, kas skar suņus, kaķus un mājas seskus, vislielākās bažas rada trakumsērga. Tāpēc pastāv prasība dalībvalstīm, ka tām saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/689 jāīsteno obligāta izskaušanas programma pret trakumsērgas infekciju. Lai novērstu iespējamību, ka Savienībā ievazājas trakumsērga, attiecībā uz visiem suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumiem, ko tajā ieved, būtu jāprasa vakcinācija, ņemot vērā, ka pret šo slimību esošās vakcīnas ir pieejamas un iedarbīgas. |
(57) |
Suņiem, ko paredzēts ievest dalībvalstī, kurai ir statuss “brīvs no slimības” vai kurai ir apstiprināta Echinococcus multilocularis izskaušanas programma, būtu jāatbilst papildprasībām, kas nodrošinātu minētā statusa aizsardzību šajās dalībvalstīs. Šajā sakarā šādiem suņiem pirms to ievešanas Savienībā būtu jāpiemēro profilaktiska ārstēšana. Tomēr ja suņi, kaķi un mājas seski ir paredzēti norobežotam objektam Savienībā, ņemot vērā šo objektu darbības specifiku un īpašos apstākļus, kādos dzīvnieki tajos tiek turēti, būtu jāpiemēro specifiski noteikumi attiecībā uz trakumsērgu un Echinococcus multilocularis invāziju, kā arī dzīvnieku veselības papildprasības. |
(58) |
Būtisku risku, ka dzīvnieku slimības izplatīsies, var radīt reproduktīvie produkti. Tas īpaši attiecas uz spermu, bet mazākā mērā – uz oocītiem un embrijiem. Reproduktīvos produktus ievāc vai iegūst no neliela donordzīvnieku skaita, bet plaši izmanto visā dzīvnieku populācijā, tāpēc, ja ar tiem nerīkojas pareizi vai tos neklasificē atbilstoši pareizajam veselības statusam, tie var kļūt par slimību avotu daudziem dzīvniekiem. Šādi gadījumi agrāk ir bijuši un radījuši būtiskus ekonomiskus zaudējumus. Tāpēc būtu jānosaka dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz noteiktu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā. |
(59) |
Prasībām attiecībā uz nagaiņu reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā būtu jābalstās uz prasībām, kas attiecas uz dzīvu dzīvnieku ievešanu Savienībā. |
(60) |
Īpašajām prasībām attiecībā uz reproduktīvo produktu objektiem, kuros ievāc, iegūst, apstrādā un glabā tādus nagaiņu reproduktīvos produktus, ko ir tiesības ievest Savienībā, būtu jāatspoguļo prasības, kas noteiktas attiecībā uz pārvietošanu pa Savienību. Tā pati pieeja attiecas uz reproduktīvo produktu izsekojamību un dzīvnieku veselības prasībām. |
(61) |
Tā kā reproduktīvie produkti no norobežotiem objektiem, kas atrodas trešās valstīs, ir jāpārvieto uz norobežotiem objektiem, kas atrodas Savienībā, šai regulai attiecībā uz šādu ievešanu būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz izsekojamību un dzīvnieku veselību. |
(62) |
Dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz inkubējamu olu ievešanu Savienībā, būtu jāpievēršas riskiem, kas attiecas uz sarakstā norādītām slimībām, kuras ar šo dažādo kategoriju inkubējamām olām varētu ievazāties Savienībā. Tāpēc šādām prasībām būtu jāatbilst tām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz attiecīgo sugu vai kategoriju putnu ievešanu Savienībā. |
(63) |
Ja mājputnu inkubējamo olu sūtījumi ir paredzēti ievešanai dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, šīm olām būtu jāatbilst papildprasībām, kas nodrošinātu, ka tās šo konkrēto dalībvalstu statusu nepazemina. |
(64) |
Dzīvnieku izcelsmes produkti spēj slimības ierosinātājus pārnēsāt uz dzīvniekiem un produktiem. Ar svaigiem un jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistītais dzīvnieku veselības risks acīmredzot rada augstāku risku nekā pārstrādāti un apstrādāti produkti. Tāpēc dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz svaigas gaļas, svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsmes trešo valsti vai teritoriju, vajadzētu būt stingrākām nekā tām, kas attiecas uz gaļas produktiem un piena produktiem. Tomēr šiem apstrādātajiem produktiem jābūt apstrādātiem iedarbīgi, lai atkarībā no sugas, no kuras iegūts produkts, un izcelsmes valsts vai teritorijas mazinātu risku, ko tie rada. |
(65) |
Risku mazinošās apstrādes, kas piemērojamas dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru izcelsme ir ierobežotās zonās, kas izveidotas gadījumā, kur Savienībā ir apstiprinātas A kategorijas slimības, ir noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 (5) un balstās uz pieejamajām zinātnes atziņām un pieredzi, kas gūta līdzšinējo tiesību aktu piemērošanā. Tāpēc produktiem, kas cēlušies tādās trešās valstīs, to teritorijās vai zonās, kuras pēc dzīvnieku veselības riska ir līdzvērtīgas, būtu jāpiemēro vienāda risku mazinoša apstrāde. |
(66) |
Riski, kas ir saistīti ar svaigu gaļu, kuru ieved Savienībā, būtu jāmazina, izvirzot prasības attiecībā uz izcelsmes trešo valstu vai teritoriju slimībbrīvumu, kā arī prasības attiecībā uz dzīvajiem dzīvniekiem, no kuriem gaļa ir iegūta, un dzīvnieku slimībām, attiecībā uz turēto dzīvnieku nosūtīšanu uz kaušanu, attiecībā uz kaušanas un nonāvēšanas darbībām, kā arī attiecībā uz apstrādes un sagatavošanas darbībām. |
(67) |
Svaigu sauszemes dzīvnieku gaļu var iegūt no turētiem dzīvniekiem, arī no Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētajiem saimniecībā audzētajiem medījamiem dzīvniekiem, un no savvaļas dzīvniekiem. Tomēr Savienībā ir spēkā prasība, ka gaļai, kas iegūta no dzīvniekiem, kurus tur kā produktīvos dzīvniekus, jo īpaši no dzīvniekiem, kas pieder pie sugām Bos taurus, Capra hirchus, Ovis aries un Sus scrofa, jābūt iegūtai kautuvē. Tāpēc, lai sagādātu pietiekamas un līdzvērtīgas garantijas, ir lietderīgi nedot iespēju šīs sugas piepulcēt tādām kategorijām kā saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki vai savvaļas dzīvnieki attiecībā uz no šiem dzīvniekiem iegūtu ievešanai Savienībā paredzētu svaigu gaļu. |
(68) |
Kad kādā trešā valstī vai teritorijā notiek kādas relevantas dzīvnieku slimības uzliesmojums, svarīga nozīme ar šiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistīto iespējamo dzīvnieku veselības risku noteikšanā ir turēto dzīvnieku nokaušanas dienai un vietai vai savvaļas dzīvnieku vai saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku nonāvēšanas dienai. Tāpēc ir jābūt noteiktai nokaušanas vai nonāvēšanas dienai, lai varētu verificēt, ka dzīvnieki ir nokauti vai nonāvēti laikposmā, kurā nav bijuši vērojami slimību uzliesmojumi un kurā šī trešā valsts vai teritorija ir bijusi norādīta sarakstā kā tāda, no kuras atļauts Savienībā ievest svaigu gaļu. |
(69) |
Dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jāpiemēro tāda veida apstrāde, kas atbilstu produkta ražotājas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas radītajam riskam. Tādu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā, kam veiktas apstrādes, kuru iedarbīgums nav pierādīts tādu risku likvidēšanā, kas saistīti ar sarakstā minētajām slimībām, kuras rada bažas attiecībā uz konkrēto dzīvnieku izcelsmes produktu kategoriju, būtu jāatļauj tikai no tādām trešām valstīm, to teritorijām vai zonām, kas sniedz visas garantijas par brīvumu no attiecīgajām slimībām. Attiecībā uz trešām valstīm, to teritorijām vai zonām, kas visas šīs garantijas nesniedz, dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā būtu jāatļauj tikai tad, ja šiem produktiem ir veikta specifiska apstrāde. |
(70) |
Dažkārt kāda trešā valsts vai teritorija vai to zona jēlu gaļu, kas paredzēta gaļas produktu ražošanai, iegūst no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas sarakstā attiecībā uz relevantās sugas gaļas produktu ievešanu Savienībā norādīta ar nosacījumu, ka tiek veikta specifiska apstrāde. Šādos gadījumos gaļas produktam vienmēr veic visprasīgāko specifisko apstrādi, lai mazinātu visus iespējamos dzīvnieku veselības riskus. |
(71) |
Gaļas produktiem, kas satur vistas gaļu no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojums, šajā attiecībā uz ievešanu Savienībā sarakstā norādītajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā veic apstrādi, kura šo risku iedarbīgi mazina. Šādā veidā tirdzniecība var turpināties, pat vēl pirms tikuši piemēroti tādi kontroles pasākumi kā reģionalizācija. Risku mazinošu apstrādi piemērojot tūlīt pēc uzliesmojuma, mazinās dzīvnieku veselības riski un turklāt arī ietekme uz tirdzniecību. |
(72) |
Ja gaļas produkti tiek ražoti no svaigas dažādu sugu dzīvnieku gaļas, būtu jāpiemēro tāda apstrāde, kas likvidē visus iespējamos dzīvnieku veselības riskus. Tāpēc, ja šo apstrādi piemēro pirms sajaukšanas, dažādo veidu svaigajai gaļai būtu jāveic attiecīgā apstrāde, kas paredzēta attiecībā uz svaigās gaļas izcelsmes dzīvnieku sugu. Tomēr ja apstrādi piemēro pēc sajaukšanas, ar apstrādi, kas paredzēta svaigas gaļas sastāvdaļai, kurai dzīvnieku veselības risks ir visaugstākais, būtu jāapstrādā gaļas beiguprodukts. |
(73) |
Apstrādes, kas mazina ar apvalku ievešanu saistītos specifiskos dzīvnieku veselības riskus, būtu jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā secinājumus un ieteikumus, kas izriet no jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa (6). |
(74) |
Nosacījumi attiecībā uz svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes ievešanu Savienībā pamatojas uz dzīvnieku veselības riskiem, ko rada šie produkti. Šādi riski ir saistīti ar izcelsmes valsti vai teritoriju vai to zonu un ar dzīvnieku sugām, no kurām minētie produkti iegūti. Divas slimības, kas rada bažas piena un jaunpiena gadījumā, ir mutes un nagu sērga un govju mēra vīrusa infekcija, tāpēc svaigpiens un jaunpiens būtu jāieved tikai no tādām trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām, kas ir brīvas no šīm slimībām. Vajadzētu būt tā, ka produkti uz jaunpiena bāzes arī ir cēlušies tikai minētajās trešās valstīs, teritorijās vai zonās, jo nav tādu risku mazinošu apstrāžu, kas būtu zinātniski pamatotas un nodrošinātu slimības ierosinātāja iznīcināšanu minētās kategorijas produktos. |
(75) |
Kas attiecas uz pienu, kurš iegūts no Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius, ar mutes un nagu sērgu saistīto risku var mazināt, piemērojot labi zināmas specifiskas risku mazinošas apstrādes. Tomēr attiecībā uz piena produktiem no citu sugu dzīvniekiem, kas nav Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius, dažu šo apstrāžu iedarbīgumu garantēt nav iespējams, tāpēc tiem būtu jāveic visprasīgākā risku mazinošā apstrāde. |
(76) |
Dzīvnieku izcelsmes produktu apstrāde vienmēr būtu jāveic tajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz šo produktu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā. |
(77) |
Sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekus dažkārt pārvadā pa jūru kuģos, tai skaitā dzīvu zivju pārvadāšanas kuģos, kuri brauciena laikā, iespējams, veic ūdens apmaiņu. Tādos gadījumos dzīvniekiem līdzi dotam jābūt ne vien veterinārajam sertifikātam, bet arī kuģa kapteiņa parakstītai deklarācijai, kurā izklāstītas ziņas par izcelsmes un galamērķa ostu un visām citām brauciena laikā apmeklētām ostām. Šai deklarācijai būtu jāapstiprina, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki uz kuģa nav bijuši tādos apstākļos, kuri braucienā uz galamērķi būtu varējuši mainīt to veselības statusu. |
(78) |
Ūdensdzīvniekus Savienībā var ievest daudzām dažādām vajadzībām. Ņemot vērā ar dzīvu dzīvnieku pārvietošanu saistīto slimību risku, šādiem dzīvniekiem, kuri tiek ievesti Savienībā lietošanai pārtikā, būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā tad, ja tos ievestu Savienībā citiem nolūkiem, piemēram, lauksaimniecībai vai palaišanai savvaļā. Dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) rada mazāku risku nekā ūdensdzīvnieki, tāpēc uz šādiem produktiem, ko ieved Savienībā tālākai pārstrādei, attiecas mazāk stingri pasākumi, nekā uz dzīviem dzīvniekiem. |
(79) |
Ja ar kādu sarakstā norādītu slimību inficētus ūdensdzīvniekus palaiž savvaļā dabiskos ūdeņos, rodas liels risks. Šā iemesla dēļ, jo īpaši attiecībā uz A un B kategorijas slimībām, izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai vai iecirknim vajadzētu būt brīvai(-am) no minētajām slimībām, ja ūdensdzīvnieki ir paredzēti palaišanai savvaļā Savienības dabiskajos ūdeņos. Turklāt ūdensdzīvniekiem, ko Savienībā ieved, lai palaistu savvaļā dabiskos ūdeņos, vienmēr vajadzētu būt ar izcelsmi tādā trešā valstī vai teritorijā, vai zonā vai nodalījumā, kas pasludināta(-s) par brīvu no C kategorijas slimībām, pat ja galamērķa dalībvalsts, zona vai nodalījums nav brīva(-s) no šīs slimības. |
(80) |
Kas attiecas uz ūdensdzīvnieku slimībām, dalībvalstis saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantu var veikt valsts līmeņa pasākumus, kuri izstrādāti tā, lai savā teritorijā ierobežotu sarakstā nenorādītu slimību ietekmi. Šādos gadījumos tādu sugu dzīvnieku sūtījumiem, kas ir uzņēmīgi pret slimībām, kurām piemēro minētos valsts pasākumus, jābūt arī tādiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, to teritorijās, zonās vai nodalījumos, kas ir brīvi no šīm slimībām. |
(81) |
Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantā, kurš dalībvalstīm dod iespēju ar saviem valsts pasākumiem vērsties pret sarakstā nenorādītām slimībām, atspoguļojas tas pats nolūks kā Padomes Direktīvas 2006/88/EK (7) 43. pantā. Tādēļ ir lietderīgi turpināt atzīt to slimību un relevanto sugu sarakstu, attiecībā uz kurām šie pasākumi ir ieviesti. Šajā regulā būtu jānosaka sīkākas detaļas saistībā ar iepriekš minēto. |
(82) |
Savienībā tiek piemēroti konkrēti noteikumi attiecībā uz akvakultūras objektu reģistrāciju un apstiprināšanu. Lēmums par to, kuru objektu var reģistrēt un kuru var apstiprināt, ir atkarīgs no riska, ko objekts rada attiecībā uz slimības iegūšanu vai izplatīšanos. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienībā no kādas trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma ievestu akvakultūras dzīvnieku izcelsme būtu akvakultūras objektos, kuri novērtēti līdzīgā veidā. Šajā kontekstā minētajiem objektiem būtu jāatbilst reģistrācijas vai apstiprināšanas prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā tās, kas attiecībā uz šādiem objektiem noteiktas Savienībā. |
(83) |
Prasību, ka sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki un no šiem dzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti ir cēlušies no slimības brīvā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, nav obligāti piemērot visās situācijās. Ir iespējams veikt noteiktus riska mazināšanas pasākumus, lai atvieglotu tādu ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kuru izcelsme tam neatbilst. Attiecībā uz sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem apmierinoši darbojas konkrēti riska mazināšanas pasākumi; un, ņemot vērā to, ka ar dzīvnieku izcelsmes produktu no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) pārvietošanu saistītais riska līmenis ir zemāks, ir pieņemami atšķirīgi, mazāk stingri riska mazināšanas pasākumi. |
(84) |
Pie riska mazināšanas pasākumiem, ko piemēro ūdensdzīvniekiem, pieder tas, ka pēc ievešanas Savienībā tos nosūta uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, norobežotu objektu vai apstiprinātu karantīnas objektu. Vairāki citi riska mazināšanas pasākumi tiek piemēroti sarakstā norādītu sugu gliemjiem un vēžveidīgajiem, kuri Savienībā tiek ievesti dzīvi un kuru ievešana notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, taču to radītais risks ir pieņemams, ņemot vērā to, kā tie pirms nosūtīšanas apstrādāti vai iepakoti, vai sakarā ar to, ka tos pirms pārstrādes nav paredzēts Savienībā uzglabāt. |
(85) |
No prasībām, ka noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) jābūt ar izcelsmi trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, kas ir brīva(-s) no relevantajām sarakstā norādītajām slimībām, ir iespējams atkāpties. Riska mazināšanas pasākumi, kuru dēļ šāda tirdzniecība var notikt, var izpausties kā dzīvnieku izcelsmes produktu nosūtīšana uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu Savienībā tālākai pārstrādei vai kā nodrošināšana, ka dzīvnieku izcelsmes produkti sastāv no zivīm, kas pirms nosūtīšanas uz Savienību ir nokautas un izķidātas. Abos gadījumos dzīvnieku izcelsmes produktu radītais risks tiek vērtēts kā nenozīmīgs. |
(86) |
Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 iedibina sarakstu ar ūdensdzīvnieku sugām un sugu grupām, kas rada būtisku risku izplatīties Dzīvnieku veselības tiesību akta 5. panta un II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām. Sarakstā ir iekļauts arī vektorsugu saraksts, kas sniegts minētās regulas pielikuma tabulas 4. slejā. Tomēr daudzas no šīm sugām nav vektori visos apstākļos. Kas attiecas uz pārvietošanu, detalizēta informācija par apstākļiem, kuros šīs sugas funkcionē kā sarakstā norādīto slimību vektori, ir sniegta šīs regulas XXX pielikumā. Apstākļos, kad sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki neatbilst nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par vektoriem, šajā regulā paredzētie noteikumi uz tiem neattiecas. Turklāt, ņemot vērā zemāku riska līmeni, ko rada dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), šajā regulā attiecībā uz šiem produktiem noteiktie pasākumi neattiecas uz sugām, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā. |
(87) |
Visas attiecībā uz sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no minētajām sarakstā norādītajām sugām (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) paredzētās atkāpes un apstrādes prasības, kas noteiktas šajā regulā, būtu jāpiemēro arī sugām, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā un attiecībā uz kurām dalībvalstis ir veikušas valsts pasākumus saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 226. pantu. Tāpat šīm atkāpēm un apstrādes prasībām būtu jāattiecas arī uz noteiktām uzņēmīgām sugām. |
(88) |
Ir svarīgi pēc ievešanas Savienībā pienācīgi rīkoties ar sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvniekiem un ūdeni, kurā tos pārvadā, lai nodrošinātu, ka tie nerada slimības risku. Pienācīga rīkošanās paredz nodrošināt, ka dzīvniekus transportē tieši uz galamērķi un tie netiek palaisti vai citādi iegremdēti dabiskos Savienības ūdeņos, kur tie varētu radīt potenciālu slimības risku. |
(89) |
Tomēr dažos gadījumos šādu dzīvnieku palaišanu dabiskos ūdeņos var atļaut galamērķa kompetentā iestāde. Visos šajos gadījumos tas, lai palaišana vai iegremdēšana nepazeminātu veselības statusu palaišanas vietā, būtu jānodrošina kompetentajai iestādei. Turklāt, pat ja saņēmēji ūdeņi nav brīvi no kādas konkrētas C kategorijas slimības, dzīvniekiem, kurus paredzēts palaist, vajadzētu būt no šīs slimības brīviem, lai Savienības dabiskajos ūdeņos attiecībā uz savvaļas populācijām nodrošinātu vislabāko vispārējo veselības statusu. |
(90) |
Attiecīgā dzīvnieku veselības riska sakarā jebkāda pārvietošana caur Savienību tranzītā būtu jāuzskata par pārvietošanu ievešanai Savienībā, jo no tās izriet vienāds riska līmenis. Tāpēc tranzīta pārvadājumiem būtu jāatbilst visām attiecīgajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā. Tomēr ar īpašiem riska mazināšanas nosacījumiem, kas saistīti ar izcelsmes vietu, būtu jāiedibina atkāpes un īpaši tranzīta noteikumi. Šādas atkāpes un īpaši noteikumi ir paredzēti tam, lai būtu aptvertas situācijas, kur Savienība nav dzīvnieku un to produktu galamērķis, un ņemti vērā ģeogrāfiskie ierobežojumi un ģeopolitiskie faktori. |
(91) |
Atkāpes un īpaši noteikumi būtu jānosaka arī tālab, lai darītu iespējamu dzīvnieku un to produktu sūtījumu tranzītu starp dalībvalstīm caur kādu trešo valsti vai teritoriju. Tam jāaptver situācijas, kur šāda veida ievešanu Savienībā prasa kāda dalībvalsts. |
(92) |
Dažos gadījumos trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes pēc kontrolēm, kas veiktas uz to robežas, Savienības izcelsmes preces noraida. Saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 239. pantu būtu jāpieņem īpaši noteikumi, lai atļautu minēto preču atgriešanu, pamatojoties uz to, ka tās ražotas saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem. |
(93) |
Īpaši noteikumi ir nepieciešami arī tāpēc, lai pēc pagaidu eksportēšanas uz trešām valstīm nolūkā piedalīties sacīkstēs, sacensībās un ar jāšanas sportu saistītos kultūras pasākumos, atpakaļ Savienībā ievestu reģistrētus zirgus. |
(94) |
Kas attiecas uz Savienības tiesību aktu vienādu piemērošanu attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, un lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir skaidri un caurredzami, šai regulai būtu jāatceļ Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 (8), Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013 (9), Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010 (10), Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (11), Komisijas Lēmums 2007/777/EK (12), Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009 (13), Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012 (14) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759 (15). |
(95) |
Šajā regulā ietvertie noteikumi ir savstarpēji saistīti un papildina Dzīvnieku veselības tiesību akta noteikumus; Dzīvnieku veselības tiesību aktu piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Šajā sakarā un tālab, lai atvieglotu jaunā dzīvnieku veselības tiesiskā regulējuma piemērošanu, no 2021. gada 21. aprīļa būtu jāpiemēro arī šī regula, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula nosaka papildinošus dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz to, kā Savienībā ieved noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – nodalījumiem. Tā nosaka arī noteikumus par šo sūtījumu pārvietošanu un apstrādi pēc to ievešanas Savienībā.
2. Regulas I daļā noteikti:
a) |
dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi atļaut Savienībā ievest pie tādām sugām un kategorijām piederošu dzīvnieku, to reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kurus ietver II līdz VI daļa (3. un 4. pants); |
b) |
operatoru pienākumi attiecībā uz tādu sūtījumu ievešanu Savienībā, kā arī to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kuros ir dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti un kurus ietver II līdz VI daļa (5. pants); |
c) |
vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minēto sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem, kā arī atkāpes no šīm vispārīgajām prasībām, kas piemērojamas visu sugu un kategoriju dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un ietvertas II līdz VI daļā (6. līdz 10. pants). |
3. Regulas II daļā noteiktas vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz noteiktu sauszemes dzīvnieku ievešanu Savienībā, kā arī to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šādām prasībām (1. sadaļa).
Turklāt tajā noteiktas īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas arī ir piemērojamas katrai no šīm sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām, konkrētāk, šādām:
a) |
sarakstā norādīto sugu turēti nagaiņi (2. sadaļa); |
b) |
mājputni un nebrīvē turēti putni, izņemot nebrīvē turētus putnus, kas ir importēti galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu saglabāšanas programmu vajadzībām (3. sadaļa); |
c) |
medus bites (Apis mellifera) un kamenes (Bombus spp.) (4. sadaļa); |
d) |
suņi, kaķi un mājas seski (5. sadaļa). |
4. Regulas III daļā noteiktas vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā, kas iegūti no pie turpmāk minētajām sugām un kategorijām piederīgiem turētiem sauszemes dzīvniekiem, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šādām prasībām:
a) |
liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi (1. sadaļa); |
b) |
mājputni un nebrīvē turēti putni (2. sadaļa); |
c) |
šā punkta a) un b) apakšpunktā neminēti dzīvnieki (3. sadaļa). |
5. Regulas IV daļā noteiktas vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kas iegūti no turpmāk minētajām sugām un kategorijām piederīgiem sauszemes dzīvniekiem, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šādām prasībām:
a) |
sarakstā norādīto sugu turēti un savvaļas nagaiņi; |
b) |
mājputni; |
c) |
medījamie putni. |
6. Regulas V daļā noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz ievešanu Savienībā, arī attiecībā uz pārvietošanu un rīkošanos pēc ievešanas, kā arī atkāpes no šīm prasībām attiecībā uz šādiem turpmāk uzskaitīto sugu ūdensdzīvniekiem visos to dzīves posmos, arī attiecībā uz to izcelsmes produktiem (izņemot savvaļas ūdensdzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no šiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri ir izkrauti no zvejas kuģiem tiešai lietošanai pārtikā):
a) |
sarakstā norādīto sugu zivis, kas pieder pie virsklases Agnatha un klasēm Chondrichthyes, Sarcopterygii un Actinopterygii; |
b) |
pie tipa Mollusca piederīgi sarakstā norādīto sugu gliemji (ūdensdzīvnieki); |
c) |
pie apakštipa Crustacea piederīgi sarakstā norādīto sugu vēžveidīgie (ūdensdzīvnieki); |
d) |
tādu sugu ūdensdzīvnieki, kas norādītas XXIX pielikuma sarakstā un ir uzņēmīgas pret ūdensdzīvnieku slimībām, attiecībā uz kurām noteiktām dalībvalstīm ir savi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. pantu veikti valsts pasākumi, kas ierobežo sarakstā nenorādītu slimību ietekmi. |
7. Regulas VI daļā noteikti vispārīgie noteikumi, noteiktas atkāpes un papildprasības attiecībā uz noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu tranzītu cauri Savienībai un nosūtīšanu atpakaļ uz Savienību.
8. Regulas VII daļā noteikti nobeiguma noteikumi.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā, ja vien šīs definīcijas neattiecas uz šā panta otrajā daļā definētajiem terminiem.
Papildus piemēro arī šādas definīcijas:
1) |
“sarakstā norādīta trešā valsts, teritorija vai to zona” ir tāda trešā valsts, teritorija vai to zona, kas iekļauta trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumu sarakstā, no kurām(-iem) saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti uz Regulas (ES) 2016/429 230. panta 1. punkta pamata, atļauta konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā; |
2) |
“saraksts” ir tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumu saraksts, attiecībā uz kurām(-iem) ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti uz Regulas (ES) 2016/429 230. panta 1. punkta pamata, ir atļauta noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, no tām iegūtu reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā; |
3) |
“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis; |
4) |
“konteiners” jebkurš sprosts, kaste, tvertne vai cita izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanai; |
5) |
“liellops” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
6) |
“aita” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
7) |
“kaza” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
8) |
“cūka” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Suidae dzimtas sugām; |
9) |
“zirgs” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs; |
10) |
“kamielis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Camelidae dzimtas sugām; |
11) |
“briedis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Cervidae dzimtas sugām; |
12) |
“reģistrēts zirgu sugas dzīvnieks” ir:
|
13) |
“nokaušanai paredzēti dzīvnieki” ir turēti sauszemes dzīvnieki, ko paredzēts vai nu tieši, vai pēc savākšanas operācijas transportēt uz kautuvi; |
14) |
“nav ziņots par slimību” nozīmē, ka attiecībā ne uz vienu objektā turētu relevantās sugas dzīvnieku vai dzīvnieku grupu nav bijis par apstiprinātu klasificēta attiecīgās slimības gadījuma, kā arī ir izslēgtas jebkādas aizdomas par šo slimību; |
15) |
“sanitārā grupa” ir tādu sarakstā norādītu trešo valstu grupa, kurā attiecībā uz slimībām, kas norādītas sarakstā attiecībā uz zirgiem, prevalē kopīgi dzīvnieku veselības riski, kuru sakarā ir vajadzīgi īpaši riska mazināšanas pasākumi un veselības garantijas, kad zirgi tiek ievesti Savienībā; |
16) |
“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; telpās turētu mājputnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa; |
17) |
“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai; |
18) |
“produktīvie mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kurus audzē, lai iegūtu gaļu, olas lietošanai pārtikā vai citus produktus, vai lai atjaunotu medījamo putnu krājumus; |
19) |
“diennakti vecs cālis” ir mājputns, kas jaunāks par 72 stundām; |
20) |
“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera; |
21) |
“kamene” ir dzīvnieks, kas pieder pie kādas Bombus ģints sugas; |
22) |
“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus; |
23) |
“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris: |
24) |
“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo; |
25) |
“unikālais apstiprinājuma numurs” ir kompetentās iestādes piešķirts numurs; |
26) |
“noteiktas bezpatogēnu olas” ir inkubējamas olas, kas iegūtas no tādām vistu saimēm, kuras, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, ir brīvas no noteiktiem patogēniem, un kas paredzētas tikai diagnostikai, izpētei vai lietošanai farmācijā; |
27) |
“spermas, oocītu vai embriju sūtījums” vai “reproduktīvo produktu sūtījums” ir tāds spermas, oocītu, in vivo iegūtu embriju vai in vitro radītu embriju daudzums, kas nosūtīts no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta un ko aptver viens veterinārais sertifikāts; |
28) |
“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts vai nu nemainītā veidā, vai sagatavots vai atšķaidīts; |
29) |
“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas; |
30) |
“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti; |
31) |
“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs; |
32) |
“centra veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas darbības spermas vākšanas centrā, reproduktīvo produktu apstrādes objektā vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrā, kā paredzēts šajā regulā; |
33) |
“brigādes veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas embriju vākšanas brigādes vai embriju ieguves brigādes darbības, kā paredzēts šajā regulā; |
34) |
“karantīnas novietne” ir novietne, kurā kompetentā iestāde atļāvusi izolēt liellopus, cūkas, aitas vai kazas uz laikposmu, kas ilgst vismaz 28 dienas pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā; |
35) |
“spermas vākšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētas liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas ievākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai; |
36) |
“embriju vākšanas brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētu in vivo radītu embriju ievākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai; |
37) |
“embriju ieguves brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi oocītu vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai un embriju in vitro radīšanai – attiecīgā gadījumā ar glabātu spermu – kā arī embriju apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai; abi ir paredzēti ievešanai Savienībā; |
38) |
“reproduktīvo produktu apstrādes objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētu vienas vai vairāku sugu dzīvnieku spermas, oocītu vai embriju, vai jebkādu šo veidu reproduktīvo produktu vai sugu kombināciju apstrādei – attiecīgā gadījumā ieskaitot spermas dzimumšķirošanu – un glabāšanai; |
39) |
“reproduktīvo produktu glabāšanas centrs” ir centrs, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi ievešanai Savienībā paredzētu vienas vai vairāku sugu dzīvnieku spermas, oocītu vai embriju vai jebkādu šo veidu reproduktīvo produktu vai sugu kombināciju glabāšanai; |
40) |
“gaļa” ir jebkādas lietošanai pārtikā piemērotas nagaiņu, mājputnu un medījamo putnu daļas, tai skaitā asinis; |
41) |
“svaiga gaļa” ir tāda gaļa, malta gaļa un tādi gaļas izstrādājumi, arī vakuumiepakojumā vai iepakoti kontrolētā atmosfērā, kas ir tikai atdzesēti, sasaldēti vai ātrsaldēti, bet nav citādi konservēti; |
42) |
“nagaiņa liemenis” ir viss nokauta vai nonāvēta nagaiņa ķermenis pēc tam, kad:
|
43) |
“subprodukts” ir svaiga gaļa, kas nav nagaiņa liemenis, pat ja tai ar liemeni joprojām ir dabisks savienojums; |
44) |
“gaļas produkti” ir pārstrādāti produkti, arī apstrādāti kuņģi, pūšļi, zarnas, kausēti dzīvnieku tauki un gaļas ekstrakti, kas iegūti gaļas pārstrādē vai tādā šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādāšanā, ka no griezuma virsmas redzams, ka produktam vairs nepiemīt svaigas gaļas īpašības; |
45) |
“apvalki” ir pūšļi un zarnas, kas pēc to tīrīšanas apstrādāti, no tiem nokasot audus, tos attaukojot un mazgājot, un apstrādāti ar sāli vai žāvēti; |
46) |
“jaunpiens” ir šķidrums, kas trīs līdz piecas dienas pēc atnešanās izdalās no turētu dzīvnieku piena dziedzeriem, satur daudz antivielu un minerālu un veidojas pirms svaigpiena rašanās; |
47) |
“produkti uz jaunpiena bāzes” ir pārstrādāti produkti, kas rodas jaunpiena pārstrādē vai šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē; |
48) |
“dzīvu zivju pārvadāšanas kuģis” ir akvakultūrā izmantots kuģis, kam ir baseins vai tvertne ūdenī iegremdētu dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai; |
49) |
“IMSOC” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (16) 131. pantā paredzētā informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām. |
2. SADAĻA
VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ DZĪVNIEKU, REPRODUKTĪVO PRODUKTU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU SŪTĪJUMU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ, TO PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS
3. pants
Dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi
Kompetentā iestāde atļauj Savienībā ievest šīs regulas II līdz VI daļā ietverto sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kuri tiek uzrādīti oficiālo kontroļu vajadzībām, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka:
a) |
sūtījumi:
|
b) |
šī izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apliecinājusi, ka sūtījumi atbilst:
|
c) |
sūtījumiem ir šādi pavaddokumenti, ar kuriem izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi vajadzīgās garantijas attiecībā uz atbilstību b) punktā minētajām dzīvnieku veselības prasībām:
Dzīvnieku un inkubējamu olu sūtījumu gadījumā c) apakšpunkta i) punktā minētajam veterinārajam sertifikātam jābūt izdotam 10 dienu periodā pirms dienas, kurā sūtījums pienāk robežkontroles punktā; tomēr jūras pārvadājuma gadījumā minēto periodu var paildzināt par papildu periodu, kas atbilst jūras brauciena ilgumam. |
4. pants
Sūtījumu sertifikācijas diena
1. Šīs regulas tvērumā esošām sugām un kategorijām piederīgu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi nosūtīšanai uz Savienību nav sertificēti agrāk kā dienā, kurā attiecīgā izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona vai – attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – nodalījums ir bijuši norādīti sarakstā, kas attiecas uz konkrētajai sugai un kategorijai piederīgu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā.
2. Dzīvnieku, inkubējamu olu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kā izcelsme ir kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – tās nodalījumā, ievest Savienībā nav atļauts no dienas, kurā tie vairs neatbilst dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz konkrētajai sugai un kategorijai piederīgu dzīvnieku, inkubējamu olu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, izņemot gadījumus, kad Savienība sarakstā norādījusi specifiskus nosacījumus pie sarakstā norādītās trešās valsts, teritorijas vai to zonas un konkrētās dzīvnieku, inkubējamo olu vai dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas.
5. pants
Operatoru pienākumi
1. Operatori, kas ir atbildīgi par šīs regulas darbības jomai piekritīgu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, šos sūtījumus oficiālo kontroļu vajadzībām uzrāda Savienības kompetentajai iestādei, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā, un nodrošina, ka šādi sūtījumi atbilst turpmāk minētajām prasībām:
a) |
šīs regulas 3. un 4. un 6. līdz 10. pantā noteiktajām vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā; |
b) |
II līdz VI daļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas sūtījuma konkrētajām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, un tā paredzētajam izmantojumam. |
2. Operatori, kas atbild par tādu sūtījumu pārvietošanu no Savienībā ievešanas vietas līdz galamērķim, kuros ir šīs regulas tvērumā iekļautām sugām un kategorijām piederīgi dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, un operatori, kas atbild par rīkošanos ar šādiem sūtījumiem pēc to ievešanas Savienībā, nodrošina, ka:
a) |
kompetentā iestāde sūtījumus ir atļāvusi ievest Savienībā saskaņā ar 3. pantu; |
b) |
kas attiecas uz konkrētām sugām un kategorijām, pie kurām pieder dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, sūtījumi atbilst II līdz VI daļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz šādu sūtījumu pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas Savienībā; |
c) |
tie netiek pārsūtīti citādai izmantošanai kā tā, attiecībā uz kuru tos ievešanai Savienībā sertificējusi izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde. |
6. pants
Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas valsts tiesību akti un dzīvnieku veselības sistēmas
1. Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai no tādas trešās valsts vai teritorijas, kurā:
a) |
tiesību akti prasa paziņot un kompetentajai iestādei ziņot par visiem domājamiem un apstiprinātiem tādu I pielikumā minētu sarakstā norādīto slimību gadījumiem, kuras ir relevantas attiecībā uz sūtījumā esošām sarakstā norādītajām dzīvnieku sugām vai attiecībā uz sarakstā norādītajām dzīvnieku sugām, kuru izcelsmes reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus atļauts ievest Savienībā; |
b) |
ir ieviestas jaunradušos slimību detektēšanas sistēmas; |
c) |
ir ieviestas sistēmas, kas nodrošina, ka pārtikas atkritumu izbarošana dzīvniekiem nav I pielikumā minēto sarakstā norādīto slimību avots:
|
2. Ievešanai Savienībā paredzētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā šādus sūtījumus drīkst likumīgi laist tirgū, un šajā trešā valstī, tās teritorijā vai zonā tirgot.
7. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statusu
1. Dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:
a) |
nav dzīvnieki, ko paredzēts nonāvēt saskaņā ar šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā īstenotu nacionālu programmu slimību izskaušanai, ieskaitot I pielikumā minētās attiecīgās sarakstā norādītās slimības un jaunradušās slimības; |
b) |
brīdī, kad tie iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus; |
c) |
ir cēlušies no objekta, uz kuru brīdī, kad tie no minētā objekta nosūtīti uz Savienību, nav attiekušies nacionāli ierobežojoši pasākumi:
|
2. Reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie iegūti no dzīvniekiem, kas reproduktīvo produktu ievākšanas brīdī:
a) |
nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus; |
b) |
ir turēti objektā, uz kuru dzīvnieku veselības apsvērumu labad nav attiekušies nacionāli ierobežojoši pasākumi, ieskaitot ierobežojumus, kuri ir saistīti ar attiecīgajām I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna. |
3. Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie ir iegūti no dzīvniekiem, kas:
a) |
sauszemes dzīvnieku gadījumā – nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus šādos brīžos:
|
b) |
ūdensdzīvnieku gadījumā – nav uzrādījuši pārnēsājamu slimību simptomus nokaušanas laikā vai brīžos, kad tos savāc dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai; |
c) |
nav nonāvēti, nokauti vai – gliemju un dzīvu vēžveidīgo gadījumā – izņemti no ūdens saskaņā ar nacionālu programmu slimību izskaušanai; |
d) |
ir turēti objektā, uz kuru ar dzīvnieku veselības apsvērumiem saistīti nacionāli ierobežojoši pasākumi, attiecīgā gadījumā ieskaitot ierobežojumus, kas skar attiecīgās I pielikumā minētās sarakstā norādītās slimības un jaunradušās slimības, nav attiekušies šādos brīžos:
|
8. pants
Vispārīgas prasības, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes objektu
Papildus II līdz V daļā noteiktajām konkrētajām prasībām, dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja turētu dzīvnieku izcelsmes objekts vai to turēto dzīvnieku izcelsmes objekts, no kuriem šie reproduktīvie produkti vai dzīvnieku izcelsmes produkti iegūti, atbilst šādām prasībām:
a) |
izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde to ir reģistrējusi un tam piešķīrusi unikālu reģistrācijas numuru; |
b) |
ja to pieprasa šīs regulas nosacījumi, izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde to ir apstiprinājusi saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un tam piešķīrusi unikālu apstiprinājuma numuru; |
c) |
tas ir šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes kontrolē; |
d) |
tajā ir ieviesta sistēma, ar ko uztur un vismaz trīs gadus glabā pastāvīgi atjauninātus pierakstus, kas satur vismaz šādu informāciju:
|
e) |
veterinārārsts objektā regulāri veic dzīvniekveselības apmeklējumus, kuru nolūks ir konstatēt pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem (ieskaitot I pielikumā minētās sarakstā norādītās slimības, kuras ir relevantas konkrētajai dzīvnieku sugai un kategorijai, reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, un jaunradušās slimības) un gūt par šīm pazīmēm informāciju. Šādu dzīvniekveselības apmeklējumu biežums ir samērīgs ar attiecīgā objekta radīto risku. |
9. pants
Paraugu ņemšana, laboratoriskie testi un citi testi
Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs regulas prasītā paraugu ņemšana, laboratoriskie testi un citi testi ir veikti:
a) |
paraugiem, ko ņēmusi vai kontrolē kompetentā iestāde, kura pārzina:
|
b) |
saskaņā ar:
|
c) |
oficiālā laboratorijā, kas nozīmēta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu. |
10. pants
Izcelsmes vietas slimībbrīvums un specifiskie nosacījumi
1. Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir pierādījusi attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai dzīvnieku izcelsmes objekta, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu slimībbrīvumu attiecībā uz konkrētām slimībām, kāds ir prasīts šajā regulā:
a) |
saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/689; vai |
b) |
attiecībā uz slimībām, kas nav Deleģētās regulas (ES) 2020/689 tvērumā – saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ja tādi šajā regulā ir noteikti, un šīs trešās valsts vai teritorijas īstenoto slimību uzraudzības programmu, kurai jābūt:
|
2. Kas attiecas uz akvakultūras dzīvniekiem un no akvakultūras dzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja slimībbrīvums attiecībā uz konkrētām slimībām ir prasīts attiecībā uz izcelsmes nodalījumu, šo preču sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde ir saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu pierādījusi slimībbrīvumu.
3. Ja šī regula prasa specifiskus nosacījumus, kas saistīti ar attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas slimībbrīvumu:
a) |
šī izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir iepriekš apliecinājusi tās atbilstību; |
b) |
Savienība šos specifiskos nosacījumus ir īpaši norādījusi sarakstā pie attiecīgās sarakstā norādītās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma un pie konkrētās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas. |
II DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO TURĒTO SAUSZEMES DZĪVNIEKU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
1. SADAĻA
VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TURĒTIEM SAUSZEMES DZĪVNIEKIEM
11. pants
Attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem prasītais uzturēšanās periods
Tādu turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumus, kas nav suņi, kaķi vai mājas seski, ievest Savienībā atļauj tikai ar nosacījumu, ka ir ievērotas šādas prasības:
a) |
attiecībā uz dzīvniekiem nepārtrauktu periodu tieši pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, ir ievērots relevantais uzturēšanās periods, kāds norādīts tālāk šādās III pielikuma tabulās:
|
b) |
dzīvnieki:
|
12. pants
Atkāpes no paredzētā uzturēšanās perioda attiecībā uz sacensībām, sacīkstēm un kultūras pasākumiem paredzētiem reģistrētiem zirgiem
1. Atkāpjoties no 11. panta b) punkta i) apakšpunkta, uzskata, ka attiecībā uz zirgiem (izņemot nokaušanai paredzētus zirgus) III pielikuma 1. tabulā paredzētais uzturēšanās periods ir ievērots, ja tie pirms nosūtīšanas uz Savienību III pielikuma 1. tabulas otrajā slejā norādītajā periodā līdztekus uzturēšanās periodam izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai zonā ir uzturējušies arī:
a) |
dalībvalstī; vai |
b) |
reģistrētu zirgu gadījumā – kādā attiecībā uz starpuzturēšanos sarakstā norādītā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, no kurienes atļauts Savienībā šim nolūkam ievest reģistrētus zirgus, ja vien izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā šie zirgi ievesti saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras sniedz vismaz tikpat stingras dzīvnieku veselības garantijas kā prasības, ko piemēro sacensībām vai sacīkstēm paredzētu reģistrētu zirgu tiešai ievešanai Savienībā no minētās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā notikusi starpuzturēšanās. |
2. Atkāpjoties no 11. panta b) punkta ii) apakšpunkta, uzskata, ka attiecībā uz sacensībām, sacīkstēm un ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzētiem reģistrētiem zirgiem III pielikuma 1. tabulas trešajā slejā paredzētās uzturēšanās prasības ir izpildītas arī tad, ja zirgi uzturējušies izcelsmes trešā valstī vai starpuzturēšanās trešā valstī citos objektos, nevis izcelsmes objektā, bet ar nosacījumu, ka šie citi objekti:
a) |
ir bijuši kādas trešās valsts vai teritorijas oficiāla veterinārārsta pārraudzībā; |
b) |
uz šiem objektiem nav attiekušies ar dzīvnieku veselības apsvērumiem saistīti ierobežojoši valsts pasākumi, ieskaitot ierobežojumus saistībā ar relevantajām I pielikumā minētajām slimībām un relevantajām slimībām, kas radušās no jauna; |
c) |
atbilst 23. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām. |
3. Arī atkāpjoties no 11. panta b) punkta ii) apakšpunkta, sacensībām, sacīkstēm vai ar jāšanas sportu saistītiem kultūras pasākumiem paredzētus reģistrētus zirgus, kas bijuši saskarē ar zirgiem, kuri šajā trešā valstī, teritorijā vai to zonā ievesti no citas trešās valsts teritorijas vai to zonas vai no kādas citas zonas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā, atļauj ievest Savienībā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
šie zirgi šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ievesti saskaņā ar vismaz tikpat stingrām dzīvnieku veselības prasībām kā tās, ko piemēro šo zirgu tiešai ievešanai Savienībā; |
b) |
iespēja tieši saskarties ar citiem dzīvniekiem attiecas tikai uz sacensību, sacīkšu vai ar jāšanas sportu saistīto kultūras pasākumu periodu un ar to saistītajiem treniņiem, iesildīšanos un priekšsacīkšu demonstrējumiem. |
13. pants
Sauszemes dzīvnieku inspekcija pirms nosūtīšanas uz Savienību
1. Sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 24 stundu periodā pirms brīža, kad dzīvnieki iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis klīnisku inspekciju, lai noteiktu pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem, tai skaitā par I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kas relevantas attiecīgajā gadījumā, un par slimībām, kas radušās no jauna.
Attiecībā uz mājputniem un nebrīvē turētiem putniem inspekcija attiecas gan uz dzīvniekiem, kas ir paredzēti nosūtīšanai uz Savienību, gan uz izcelsmes saimi.
2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, reģistrētu zirgu sugas dzīvnieku gadījumā šajā 1. punktā minēto inspekciju var veikt 48 stundu laikā pirms iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību vai pēdējā darbdienā pirms nosūtīšanas uz Savienību.
3. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, suņu, kaķu un mājas sesku gadījumā inspekciju, kas tajā minēta, var veikt 48 stundu laikā pirms brīža, kad notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību.
14. pants
Vispārīgie noteikumi attiecībā uz sauszemes dzīvnieku nosūtīšanu uz Savienību
1. Sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja no brīža, kad tie izcelsmes objektā iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, līdz brīdim, kad tie pienākuši Savienībā, sūtījumā esošie sauszemes dzīvnieki nav bijuši saskarē ar šādiem citiem sauszemes dzīvniekiem:
a) |
tās pašas sugas dzīvniekiem, kas nav paredzēti ievešanai Savienībā; |
b) |
citiem dzīvniekiem, kas nav paredzēti ievešanai Savienībā un pieder pie tādām sugām, kas norādītas sarakstā attiecībā uz tām pašām slimībām; |
c) |
zemāka veselības statusa dzīvniekiem. |
2. Ja 1. punktā minētie sūtījumi tiek pārvadāti pa gaisu, jūru, dzelzceļu, autoceļiem vai pārdzīti kājām, 1. punktā minētos sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie nav pārvesti caur tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, arī tajā izkrauti vai pārkrauti, kas nav norādīta sarakstā attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku ievešanu Savienībā un attiecībā uz to paredzēto izmantojumu Savienībā.
3. Ja 1. punktā minētie sūtījumi tiek pārvadāti pa jūru – pat daļu no ceļa – 1. punktā minētos sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie Savienībā pienāk kopā ar kuģa kapteiņa parakstītu deklarāciju, kura pievienota dzīvnieku veterinārajam pavadsertifikātam un kurā ir šāda informācija:
a) |
izbraukšanas osta izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā; |
b) |
pienākšanas osta Savienībā; |
c) |
ja kuģis piestājis ostās ārpus šīs dzīvnieku izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas – piestāšanas ostas; |
d) |
apstiprinājums, ka laikā, kamēr noticis brauciens uz Savienību, ir pildītas šādas prasības:
|
15. pants
Atkāpe attiecībā uz sauszemes dzīvnieku (izņemot zirgus) pārkraušanu sarakstā nenorādītās trešās valstīs vai teritorijās tehniskas problēmas vai cita neparedzēta incidenta gadījumā
1. Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde atļauj Savienībā ievest tādus sauszemes dzīvnieku sūtījumus (izņemot zirgus), kas tālab, lai varētu pabeigt pārvadāšanu līdz Savienībā ievešanas vietai, no sākotnējā transportlīdzekļa, ar kuru tie nosūtīti, ir pārkrauti citā transportlīdzeklī tālākam ceļam pa tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku ievešanu Savienībā nav sarakstā norādīta trešā valsts vai teritorija vai to zona, un atļauj to tikai tad, ja pārkraušana notikusi tādas tehniskas problēmas vai cita neparedzēta incidenta dēļ, kura dēļ šo dzīvnieku pārvadāšanā pa jūru vai pa gaisu uz Savienību ir radušās loģistikas problēmas, kā arī ar nosacījumu, ka:
a) |
galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām dzīvnieki tiek vesti cauri, līdz tie Savienībā pienāk galamērķī, dzīvnieku sūtījumu ir atļāvušas ievest Savienībā; |
b) |
visā šīs operācijas laikā pārkraušanu pārraudzījis trešās valsts vai teritorijas oficiālais veterinārārsts, lai nodrošinātu, ka:
|
c) |
kopā ar dzīvnieku sūtījumu ir deklarācija, kuru ir izdevusi tās trešās valsts vai teritorijas, kur notikusi pārkraušana, kompetentā iestāde un kurā sniegta informācija par pārkraušanas operāciju un apliecināts, ka tikuši ieviesti relevanti pasākumi, lai panāktu atbilstību b) punktā noteiktajām prasībām. |
2. Šā panta 1. punktā paredzētā atkāpe neattiecas uz medus bišu un kameņu sūtījumiem.
16. pants
Atkāpe attiecībā uz zirgu pārkraušanu sarakstā nenorādītās trešās valstīs vai teritorijās
Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, ja dzīvnieku pārvadāšanā uz Savienību zirgu sūtījumi kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz konkrētās zirgu kategorijas ievešanu nav sarakstā norādīta trešā valsts vai teritorija vai to zona, ir pārkrauti kādā citā transportlīdzeklī, šādus sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) |
sūtījumā esošie dzīvnieki uz Savienību ir pārvesti pa jūru vai pa gaisu; |
b) |
sūtījumā esošie dzīvnieki ir pārkrauti tieši no sākotnējā transportlīdzekļa citos transportlīdzekļos tālākam ceļam; |
c) |
pārkraušanas operācijas laikā:
|
d) |
oficiālajam veterinārārstam jābūt apliecinājušam, ka sūtījums ir atbildis a), b) un c) punktā noteiktajām prasībām. |
17. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz sauszemes dzīvnieku transportēšanai izmantotiem transportlīdzekļiem
1. Turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja to pārvadāšanā izmantotie transportlīdzekļi:
a) |
ir būvēti tā, lai:
|
b) |
tieši pirms katras ievešanai Savienībā paredzēto dzīvnieku iekraušanas ir iztīrīti un dezinficēti ar nosūtītājas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atļautu dezinfekcijas līdzekli un izžāvēti vai tiem ļauts izžūt. |
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro ievešanai Savienībā paredzētu medus bišu un kameņu sūtījumu pārvadājumiem.
18. pants
Prasības attiecībā uz konteineriem, kuros uz Savienību pārved sauszemes dzīvniekus
Turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja konteineri, kuros turētos sauszemes dzīvniekus transportlīdzeklī pārved uz Savienību:
a) |
atbilst 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām; |
b) |
satur tikai vienas sugas un kategorijas dzīvniekus no viena un tā paša objekta; |
c) |
ir vai nu:
|
19. pants
Sauszemes dzīvnieku pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas
1. Pēc sauszemes dzīvnieku sūtījumu ievešanas Savienībā tie bez kavēšanās tiek pārvadāti:
a) |
uz to galamērķa objektu Savienībā, kur tiem paredzēts palikt vismaz tik ilgi, kā prasīts attiecīgajos konkrētajos II līdz V daļas pantos; |
b) |
ja dzīvnieki paredzēti nokaušanai – uz galamērķa kautuvi Savienībā, kur tie jānokauj piecu dienu laikā no to pienākšanas Savienībā. |
2. Ja no kādas trešās valsts, teritorijas vai to zonas ievestu sauszemes dzīvnieku sūtījumu galamērķis ir Savienībā esoša kautuve, apstiprināts karantīnas objekts vai norobežots objekts, pārvadāšanu uz sūtījuma galamērķa vietu un sūtījuma pienākšanu tajā uzrauga saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 (19) 2. un 3. pantu.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro reģistrētu zirgu sugu dzīvnieku ievešanai Savienībā no trešām valstīm un reģistrētu zirgu atpakaļievešanai pēc pagaidu eksporta.
2. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅIEM
1. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nagaiņiem
20. pants
Nagaiņu nosūtīšana uz Savienību
1. Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie sūtījumi no izcelsmes objekta uz Savienību ir nosūtīti, netiekot vesti cauri citiem objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādu nagaiņu sūtījumus, kuri nāk no vairāk nekā viena izcelsmes objekta, drīkst atļaut ievest Savienībā, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir bijusi tikai viena savākšanas operācija un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
nagaiņi pieder pie vienas no šādām sugām un kategorijām:
|
b) |
savākšanas operācija notikusi objektā:
|
c) |
savākšanas operācija savākšanas centrā nav ilgusi vairāk kā sešas dienas; gadījumos, kad šī regula prasa pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemt paraugus testēšanas vajadzībām, minēto periodu uzskata par daļu no laikposma, kas paredzēts šādu paraugu ņemšanai; |
d) |
nagaiņiem Savienībā jābūt pienākušiem 10 dienu periodā no dienas, kad notikusi nosūtīšana no izcelsmes objekta. |
21. pants
Nagaiņu identifikācija
1. Nagaiņu (izņemot zirgus) sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pirms nosūtīšanas no izcelsmes objekta sūtījumā esošie dzīvnieki tikuši individuāli identificēti ar fizisku identifikācijas līdzekli, uz kura skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams:
a) |
šā dzīvnieka identifikācijas kods, kas izveido nepārprotamu saikni starp dzīvnieku un tā veterināro pavadsertifikātu; |
b) |
divburtu koda formātā: eksportētājvalsts kods saskaņā ar ISO standartu 3166. |
2. Zirgu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pirms nosūtīšanas no izcelsmes objekta sūtījumā esošie dzīvnieki tikuši individuāli identificēti vismaz ar vienu no šādām metodēm:
a) |
injicējams transponders vai krotālija, uz kuriem skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams:
|
b) |
attiecībā uz zirgiem (izņemot nokaušanai paredzētus zirgus) – ne vēlāk kā brīdī, kad tie sertificēti attiecībā uz ievešanu Savienībā, izdots identifikācijas dokuments, kurā:
|
3. Atkāpjoties no 1. punkta, norobežotiem objektiem paredzētus nagaiņu sūtījumus drīkst atļaut ievest Savienībā, ja šie dzīvnieki ir individuāli identificēti ar injicējamu transponderu vai alternatīvu identifikācijas metodi, kas nodrošina nepārprotamu saikni starp dzīvnieku un tā ievešanas pavaddokumentāciju.
4. Ja nagaiņi ir identificēti ar ISO standartiem 11784 un 11785 neatbilstošu elektronisku identifikatoru, par nagaiņu sūtījumu ievešanu Savienībā atbildīgais operators nodrošina lasīšanas ierīci, ar kuru iespējams jebkurā brīdī verificēt dzīvnieka identifikāciju.
22. pants
Nagaiņu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
1. Nagaiņu (izņemot zirgus) sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura tādā periodā, kā minēts IV pielikuma A daļas 1. punktā sniegtajā tabulā, ir brīva no šajā tabulā minētajām A kategorijas slimībām.
2. Zirgu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas:
a) |
kas tādā periodā, kā minēts IV pielikuma A daļas 2. punktā sniegtajā tabulā, bijusi brīva no šajā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām; |
b) |
kur tādu periodu, kā minēts IV pielikuma A daļas 3. punktā sniegtajā tabulā, nav ziņots ne par vienu no šajā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām. |
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos periodus var samazināt attiecībā uz slimībām, kas iekļautas IV pielikuma B daļā, ja vien tiek ievēroti tajā minētie relevantie specifiskie nosacījumi.
4. Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kur pret IV pielikuma C daļā minētajām A kategorijas slimībām nav veikta vakcinācija tā, kā detalizēti noteikts:
a) |
attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) – minētā pielikuma 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz zirgiem – minētā pielikuma 2. punktā. |
5. Kas attiecas uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), liellopu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki vai nu:
a) |
ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas bez vakcinācijas ir brīva no šīs slimības; vai |
b) |
atbilst V pielikuma 1. punkta prasībām. |
6. Kas attiecas uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, liellopu, aitu un kazu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki vai nu:
a) |
ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas bez vakcinācijas ir brīva no šīs slimības; vai |
b) |
atbilst V pielikuma 2. punkta prasībām. |
7. Kas attiecas uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, sarakstā norādīto sugu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki vai nu:
a) |
ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas divu gadu laikposmā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, bijusi brīva no minētās slimības; vai |
b) |
atbilst vienam no VI pielikuma A daļā aprakstītajiem specifiskajiem nosacījumiem. |
8. Kas attiecas uz govju enzootisko leikozi, liellopu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie dzīvnieki vai nu:
a) |
ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas ir brīva no šīs slimības; vai |
b) |
atbilst VI pielikuma B daļā aprakstītajiem specifiskajiem nosacījumiem. |
9. Tādus nagaiņu sūtījumus, kas paredzēti ievešanai dalībvalstīs vai to zonās, kurām ir statuss “brīva no slimības” vai apstiprināta VII pielikumā minēto C kategorijas slimību izskaušanas programma, attiecībā uz ko šī nagaiņu suga norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:
a) |
ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz relevantajām sugām ir brīva no šīm slimībām; vai |
b) |
atbilst minētajā pielikumā aprakstītajām relevantajām papildprasībām. |
23. pants
Nagaiņu izcelsmes objekts
1. Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:
a) |
nāk no objekta, kurā un ap kuru, attiecīgā gadījumā ieskaitot arī kādas kaimiņvalsts teritoriju, tādā apgabalā un tādu periodu, kādi ir norādīti šādās turpmāk minētajās tabulās, nav ziņots ne par vienu VIII pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām sarakstā ir norādīta ievešanai Savienībā paredzēto nagaiņu suga:
|
b) |
šā punkta a) apakšpunktā minētajā periodā šie nagaiņi nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem ar zemāku veselības statusu. |
2. Kas attiecas uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis), liellopu, aitu, kazu, kamieļu un briežu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsmes objekts atbilst relevantajām prasībām, kas izklāstītas IX pielikuma 1. punktā.
3. Kas attiecas uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsmes objekts atbilst relevantajām prasībām, kas izklāstītas IX pielikuma 2. punktā.
24. pants
Sūtījumā esošie nagaiņi
1. Nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
tie nav vakcinēti pret A kategorijas slimībām, kuras minētas tabulās, kas sniegtas vai nu:
|
b) |
Periodā no brīža, kad dzīvnieki nosūtīti no izcelsmes objekta, līdz tie pienāk Savienībā, tie nedrīkst būt izkrauti tādās vietās, kas neatbilst šādās tabulās noteiktām prasībām:
|
2. Kas attiecas uz Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) un Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, sarakstā norādīto sugu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki pret minētajām slimībām nav vakcinēti.
3. Kas attiecas uz infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, sarakstā norādīto sugu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pēdējo 60 dienu laikā pirms pārvietošanas dienas sūtījumā esošie dzīvnieki nav ar dzīvu vakcīnu vakcinēti pret šo slimību.
4. Tādus nagaiņu sūtījumus, kas paredzēti ievešanai dalībvalstīs vai to zonās, kurām ir statuss “brīva no slimības” vai apstiprināta VII pielikumā minēto C kategorijas slimību izskaušanas programma, attiecībā uz ko šī nagaiņu suga norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki pret attiecīgajam slimībām nav vakcinēti.
5. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām nekastrētu vīrišķās kārtas aitu un nekastrētu pie dzimtas Tayassuidae piederīgu nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst attiecīgajām īpašajām prasībām, kas attiecībā uz Brucella infekciju ir noteiktas X pielikumā.
6. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām zirgu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atkarībā no sanitārās grupas, kura noteikta saskaņā ar XI pielikuma 1. punktu, atbilst XI pielikuma 2. punktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem, kas ierakstīti sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas.
25. pants
Atkāpes un papildprasības attiecībā uz nokaušanai paredzētu nagaiņu ievešanu Savienībā
Atkāpjoties no 22. panta 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām, tādu šajos punktos minētu sugu nagaiņu sūtījumus, kuri šīm prasībām neatbilst, Savienībā atļauj ievest ar nosacījumu, ka sūtījumā esošie dzīvnieki ir paredzēti tikai nokaušanai.
26. pants
Nagaiņu pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas Savienībā
Pēc ievešanas Savienībā nagaiņi, izņemot zirgus, ko Savienībā ieved sacensību, sacīkšu un ar jāšanas sportu saistītu kultūras pasākumu vajadzībām, galamērķa objektā paliek vismaz 30 dienas kopš to pienākšanas minētajā objektā.
2. NODAĻA
Īpaši noteikumi attiecībā uz norobežotiem objektiem paredzētu turētu nagaiņu ievešanu Savienībā
27. pants
Dzīvnieku veselības prasības, ko nepiemēro attiecībā uz norobežotiem objektiem paredzētiem nagaiņiem
Regulas 11., 22., 23., 24. un 26. pantu nepiemēro nagaiņu (izņemot zirgus) sūtījumiem, kas Savienībā tiek ievesti saskaņā ar 28.–34. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
28. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz nagaiņiem, kas paredzēti norobežotiem objektiem
1. Norobežotiem objektiem paredzētus nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
tie nāk no norobežota objekta, kas ir iekļauts saskaņā ar 29. pantu sastādītā tādu norobežotu objektu sarakstā, no kuriem ir atļauts Savienībā ievest nagaiņus; |
b) |
tie ir nosūtīti tieši no norobežota izcelsmes objekta uz norobežotu objektu Savienībā. |
2. Pēc tam, kad ar labvēlīgu iznākumu ir novērtēti potenciālie riski, ko šāda sūtījuma ievešana var radīt Savienībai, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir īpašu atļauju katra 1. punktā minētā nagaiņu sūtījuma ievešanai.
3. Visus 1. punktā minētos nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā un pārvietot cauri tādām dalībvalstīm, kas nav galamērķa dalībvalsts, atļauj tikai tad, ja šķērsojamo dalībvalstu kompetentās iestādes to ir atļāvušas.
Šo atļauj piešķir tikai uz tāda pamata, ka šo šķērsojamo dalībvalstu kompetentā iestāde ir ar labvēlīgu rezultātu veikusi riska novērtēšanu, balstoties uz to informāciju, ko tām iesniegusi Savienības galamērķa dalībvalsts.
4. Pirms jebkādas nagaiņu varbūtējas pārvietošanas cauri citām dalībvalstīm un pirms to pienākšanas attiecīgo valstu teritorijā, šā panta 1. punktā minēto sūtījumu galamērķa dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm ar Augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas starpniecību, kā arī tieši nagaiņu Savienībā ievešanas vietai paziņo par atļaujām, kas piešķirtas uz 1. un 2. punkta pamata.
29. pants
Norobežotu izcelsmes objektu norādīšana sarakstā attiecībā uz nagaiņiem trešās valstīs vai teritorijās
1. Dalībvalstis var sastādīt tādu trešās valstīs un teritorijās esošu norobežotu objektu sarakstu, no kuriem atļauts to teritorijā ievest nagaiņus.
Minētajā sarakstā norāda, kādu sugu nagaiņus ir atļauts no katra trešā valstī vai teritorijā esoša objekta ievest šīs dalībvalsts teritorijā.
2. Dalībvalstis savā norobežoto objektu sarakstā, kas paredzēts 1. punktā, var iekļaut norobežotus objektus, kuri jau ir iekļauti šādos citu dalībvalstu sarakstos.
Izņemot to, kas paredzēts pirmajā daļā, dalībvalstis kādā trešā valstī vai teritorijā esošu norobežotu objektu 1. punktā paredzētajā norobežoto objektu sarakstā iekļauj tikai pēc pilnīgas novērtēšanas, kuras rezultāts ir bijis labvēlīgs un kuras pamatā ir:
a) |
šā norobežotā objekta atbilstība 30. pantā noteiktajai prasībai, lai to būtu apstiprinājusi šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde; |
b) |
tas, ka šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei ir jābūt sniegušai informāciju, ar kuru pietiktu, lai garantētu, ka norobežotais objekts atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām, kas attiecas uz norobežotu objektu apstiprināšanu. |
3. Dalībvalstis 1. punktā paredzētos norobežoto objektu sarakstus pastāvīgi atjaunina, konkrētāk, ņemot vērā jebkādas atļaujas, ko piešķīrusi izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, kā minēts 30. pantā, vai citas dalībvalsts kompetentā iestāde, apturēšanu vai atcelšanu.
4. Dalībvalstis 1. punktā paredzētos sarakstus dara publiski pieejamus savās tīmekļvietnēs.
30. pants
Nosacījumi, kas 29. panta vajadzībām izvirzīti attiecībā uz trešo valstu vai teritoriju norobežotiem objektiem, kuri ir nagaiņu izcelsmes objekti
Trešā valstī vai teritorijā esošu norobežotu objektu dalībvalstis 29. pantā paredzētajā norobežotu objektu sarakstā iekļauj tikai tad, ja šo norobežoto objektu ir apstiprinājusi šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde un ja objekts atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
tas ir skaidri norobežots un dzīvnieku un cilvēku piekļuve dzīvnieku telpām ir kontrolēta; |
b) |
tajā ir pietiekami līdzekļi dzīvnieku noķeršanai, ierobežošanai un izolēšanai un ir pieejamas piemērotas karantīnas telpas un apstiprinātas standarta darba procedūras attiecībā uz jaunatvestiem dzīvniekiem; |
c) |
dzīvnieku izmitināšanas zonas atbilst piemērotam standartam un ir būvētas tā, lai:
|
d) |
kas attiecas uz slimību uzraudzības un kontroles pasākumiem:
|
e) |
tas uztur un vismaz trīs gadus pastāvīgi atjaunina pierakstus, kuros norādīti:
|
f) |
tas nodrošina no slimībām mirušo vai eitanazēto nagaiņu ķermeņu likvidēšanu; |
g) |
tas ar līguma vai cita juridiska instrumenta palīdzību nodrošina, ka objektā pakalpojumus sniedz veterinārārsts, kura atbildībā:
|
h) |
atkāpjoties no 9. panta c) punkta, objektam ir vai nu:
|
31. pants
Atkāpe no prasības sarakstā norādīt nagaiņu izcelsmes trešo valsti vai teritoriju un norobežoto objektu
1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, nagaiņu sūtījumus no trešās valstīs vai teritorijās esošiem objektiem, kuri šīm prasībām neatbilst, Savienībā atļauj ievest tad, ja šie dzīvnieki ir paredzēti kādam norobežotam objektam un ar nosacījumu, ka:
a) |
neparedzēti ārkārtas apstākļi padara atbilstību šīm prasībām neiespējamu; |
b) |
šie sūtījumi atbilst 32. pantā noteiktajiem nosacījumiem. |
2. Pirms jebkādas nagaiņu varbūtējas pārvietošanas cauri citām dalībvalstīm un pirms to pienākšanas attiecīgo valstu teritorijā, šā panta 1. punktā minēto sūtījumu galamērķa dalībvalsts Komisijai un dalībvalstīm ar Augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas starpniecību, kā arī tieši nagaiņu Savienībā ievešanas vietai paziņo par atļaujām, kas piešķirtas uz 1. punkta pamata.
32. pants
Papildprasības attiecībā uz tādu nagaiņu izcelsmes objektiem, kas uz 31. pantā noteiktās atkāpes pamata paredzēti kādam norobežotam objektam
Kādas galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde 31. pantā paredzētās atkāpes atļauj tikai attiecībā uz nagaiņu sūtījumiem, kas atbilst šādiem papildu nosacījumiem:
a) |
īpašnieks vai tāds īpašnieka pārstāvis, kas ir fiziska persona, galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniedzis iepriekšēju pieteikumu uz kādu konkrētu 31. pantā paredzētu atkāpi, un galamērķa dalībvalsts, vispirms veikusi riska novērtēšanu, kura liecinājusi, ka šāda nagaiņu sūtījuma ievešana Savienībai neradīs nekādu dzīvnieku veselības risku, ir šādu atkāpi atļāvusi; |
b) |
šie nagaiņi izcelsmes trešā valstī vai teritorijā kompetentās iestādes pārraudzībā karantinēti tik ilgi, cik vajadzīgs, lai panāktu to atbilstību 33. un 34. pantā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības prasībām:
|
c) |
nagaiņiem norobežotajā galamērķa objektā karantīnā jāuzturas vismaz sešus mēnešus no dienas, kad notikusi ievešana Savienībā; šajā periodā Regulas (ES) 2017/625 138. panta 2. punktā un jo īpaši minētā punkta a), d) un k) apakšpunktā paredzētās darbības var veikt galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde. |
33. pants
Dzīvnieku veselības prasības, kas uz nagaiņu izcelsmes norobežoto objektu attiecas sarakstā norādīto slimību sakarā
Savienībā esošam norobežotam objektam paredzētus nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja norobežotais izcelsmes objekts attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām atbilst šādām prasībām:
a) |
kas attiecas uz norobežoto objektu, kurš ir nagaiņu izcelsmes objekts, periodos, kas XII pielikuma A daļā sniegtajā tabulā norādīti attiecībā uz šajā pašā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, tajā nav ziņots par minētajām sarakstā norādītajām slimībām; |
b) |
kas attiecas uz apgabalu, kuru veido norobežotais objekts un tā apkaime, periodos, kas XII pielikuma B daļā sniegtajā tabulā norādīti attiecībā uz šajā pašā tabulā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, tajā nav ziņots par minētajām sarakstā norādītajām slimībām. |
34. pants
Dzīvnieku veselības prasības, kas uz sūtījumā esošajiem nagaiņiem attiecas sarakstā norādīto slimību sakarā
Savienībā esošam norobežotam objektam paredzētus nagaiņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām dzīvnieku veselības papildprasībām:
a) |
attiecībā uz tiem ir ievērots uzturēšanās periods norobežotajā izcelsmes objektā, kur tie bez pārtraukuma uzturējušies sešus mēnešus vai kopš dzimšanas, ja tie ir jaunāki par sešiem mēnešiem; |
b) |
tie nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem šādos laikposmos:
|
c) |
kas attiecas uz XII pielikuma C daļā sniegtajā tabulā minētajām slimībām, tie vai nu:
|
d) |
tiem nedrīkst būt veikta vakcinācija, kā tas prasīts XII pielikuma E daļas tabulā; |
e) |
ja tie ir vakcinēti pret Sibīrijas mēri un trakumsērgu, šī izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi informāciju par vakcinācijas dienu, izmantoto vakcīnu un iespējamo testu, kāds izdarīts, lai pierādītu, ka rodas aizsargājoša imūnreakcija; |
f) |
40 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību tie vismaz divas reizes ir apstrādāti pret iekšējiem un ārējiem parazītiem. |
Ja pie konkrētajām garantijām, kas minētas c) punkta ii) apakšpunktā, pieder karantīnas periods norobežota objekta daļā, kas aizsargāta pret vektoriem, tai jāatbilst XII pielikuma F daļā izklāstītajām prasībām.
35. pants
Norobežotiem objektiem paredzētu nagaiņu pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas
Pēc ievešanas Savienībā nagaiņiem, kuru izcelsme ir norobežotā objektā kādā trešā valstī vai teritorijā, kā minēts 27. pantā, galamērķa norobežotajā objektā ir jāpaliek vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad tos pārvieto uz citu norobežotu objektu Savienībā, ja vien tos no Savienības neeksportē vai nepārvieto uz nokaušanu.
3. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNIEM UN NEBRĪVĒ TURĒTIEM PUTNIEM
1. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz mājputniem
1. IEDAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VISĀM MĀJPUTNU SUGĀM UN KATEGORIJĀM
36. pants
Mājputni, kas pirms to ievešanas Savienībā ir importēti izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā
1. Tikai tad, ja izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde saskaņā ar 2. punktu ir sniegusi garantijas, Savienībā atļauj ievest turpmāk uzskaitītos sūtījumus:
a) |
mājputnus, kas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā importēti no citas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas; |
b) |
diennakti vecus cāļus no tādām vecāku līnijas saimēm, kas šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā importēti no citas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas. |
2. Šā panta 1. punktā minētos dzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šīs mājputnu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
a) |
minētajā punktā minētie mājputni un vecāku līnijas saimes ir importēti no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz šādu sūtījumu ievešanu Savienībā ir norādītas sarakstā; |
b) |
šā panta 1. punktā minētie mājputni un vecāku saimes minētajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir importēti saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, ko piemēro šādu dzīvnieku sūtījumiem, kurus ved tieši uz Savienību. |
37. pants
Prasības attiecībā uz mājputnu izcelsmes trešo valsti, teritoriju vai to zonu
Mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādu sūtījumu izcelsme ir tādā trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad šis sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:
|
b) |
to saskaņā ar 38. pantu uzskata par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas; |
c) |
ja šī izcelsmes trešā valsts vai teritorija pret augsti patogēnisko putnu gripu veic vakcināciju, tās kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
|
d) |
šī trešā valsts, teritorija vai to zona:
|
e) |
ja pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju tiek veikta vakcinācija, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
|
f) |
tā ir apņēmusies pēc jebkāda augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma Komisijai iesniegt šādu informāciju:
|
g) |
tā no augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sākotnējiem uzliesmojumiem iegūtus vīrusa izolātus ir apņēmusies iesniegt Eiropas Savienības references laboratorijai attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību. |
38. pants
Izcelsmes trešās valsts, teritorijas vai to zonas brīvums no augsti patogēniskās putnu gripas
1. Trešo valsti vai teritoriju vai to zonu par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas uzskata tad, ja tā Komisijai sniegusi šādas garantijas:
a) |
saskaņā ar 37. panta a) punktu vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad oficiālais veterinārārsts šo sūtījumu ir sertificējis nosūtīšanai uz Savienību, ir tikusi īstenota augsti patogēniskās putnu gripas uzraudzības programma; |
b) |
šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad oficiālais veterinārārsts šo sūtījumu sertificējis nosūtīšanai uz Savienību, mājputnu populācijā nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma. |
2. Pēc augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas iepriekš, kā minēts 1. punktā, uzskatīta par brīvu no minētās slimības, šo trešo valsti, teritoriju vai to zonu atkal par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas uzskata tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
augsti patogēniskās putnu gripas kontroles nolūkā tikusi īstenota pilnīgas izkaušanas politika; |
b) |
visos iepriekš inficētajos objektos veikta pietiekama tīrīšana un dezinfekcija; |
c) |
vismaz triju mēnešu periodā pēc tam, kad pabeigti a) un b) punktā minētie pilnīgas izkaušanas politikas, tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir īstenojusi uzraudzības programmu, kurā, pārbaudēm izmantojot apdraudēto populāciju reprezentatīvu paraugu, kas iegūts pēc nejaušas izlases principa, un iegūstot negatīvus rezultātus, būtu nodrošināta vismaz tāda ticamība, lai, ņemot vērā notikušā uzliesmojuma vai vairāku uzliesmojumu īpašos epidemioloģiskos apstākļus, varētu atzīt par pierādītu, ka infekcijas nav. |
39. pants
Izcelsmes trešās valsts, teritorijas vai to zonas brīvums no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas
1. Trešā valsts vai teritorija vai to zona par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas tiek uzskatīta tad, ja vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad oficiālais veterinārārsts šo sūtījumu ir sertificējis nosūtīšanai uz Savienību, šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas mājputnu populācijā nav bijis Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma.
2. Ja kādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas iepriekš, kā minēts 1. punktā, uzskatīta par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, noticis minētās slimības uzliesmojums, šo trešo valsti vai teritoriju vai to zonu atkal par brīvu no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzskata tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
slimības kontroles nolūkā īstenota pilnīgas izkaušanas politika; |
b) |
visos iepriekš inficētajos objektos veikta pietiekama tīrīšana un dezinfekcija; |
c) |
vismaz triju mēnešu periodā pēc tam, kad a) un b) punktā minētie pilnīgas izkaušanas politikas, tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi ir pabeigti, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ar pastiprinātiem izmeklējumiem, tai skaitā laboratoriskiem testiem attiecībā uz uzliesmojumu, ir pierādījusi minētās slimības neesību attiecīgajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā. |
40. pants
Mājputnu izcelsmes objekts
1. Vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras, kā Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. pantā noteiktās prasības, un:
a) |
kuriem apstiprinājums nav apturēts vai atcelts; |
b) |
no kuriem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; |
c) |
kuros vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem. |
2. Nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem:
a) |
no kuriem 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; |
b) |
kuros vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par apstiprinātiem mazpatogēniskās putnu gripas vīrusa infekcijas gadījumiem. |
3. Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:
a) |
ir izšķīlušies objektos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 7. panta prasībām, un:
|
b) |
ir no saimēm, kas turētas objektos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta prasībām, un:
|
41. pants
Īpaši profilaktiski pasākumi attiecībā uz konteineriem, kuros pārvadā mājputnus
Mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi ir pārvadāti konteineros, kas papildus 18. panta prasībām atbilst šādām prasībām:
a) |
saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem tie ir aizdarīti tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu; |
b) |
uz tiem ir XVI pielikumā noteiktā informācija par konkrēto mājputnu sugu un kategoriju; |
c) |
diennakti vecu cāļu gadījumā tie ir vienreizlietojami, tīri konteineri, kas tiek izmantoti pirmo reizi. |
42. pants
Mājputnu ievešana dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”
1. Vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
tie nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
b) |
tie vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums oficiālā veterinārārsta pārraudzībā iekrauts nosūtīšanai uz Savienību turēti izolācijā tādā izcelsmes objektā vai karantīnas objektā, kur:
|
c) |
vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad putni iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, tiem, izmantojot asins paraugus, veikti seroloģiski Ņūkāslas slimības vīrusa antivielu noteikšanas testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultāti bijuši negatīvi. |
2. Nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumus, ko paredzēts ievest dalībvalstī, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no saimēm, kas:
a) |
pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju nav vakcinētas un vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana nosūtīšanai uz Savienību, tām, izmantojot asins paraugus, veikti seroloģiski Ņūkāslas slimības vīrusa antivielu noteikšanas testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultāti bijuši negatīvi; vai |
b) |
vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, bet ne ar dzīvu vakcīnu, un 14 dienu laikā pirms minētās dienas tām attiecībā uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju pēc nejaušības principa ņemtam kloākas noslaucījumu paraugam vai no vismaz 60 putniem ņemtam fēču paraugam ir veikts vīrusa izolācijas tests, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. |
3. Diennakti vecu cāļu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:
a) |
pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju nav vakcinēti; |
b) |
nāk no inkubējamām olām, kas ir no saimēm, kuras atbilst vienai no šādām prasībām:
|
c) |
nāk no inkubatorija, kurā darba prakse nodrošina, ka olas, no kurām izperina ievešanai Savienībā paredzētus diennakti vecus cāļus, tiek inkubētas pilnīgi atšķirīgā laikā un vietā no olām, kas neatbilst b) apakšpunktā noteiktajām prasībām. |
2. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAISLAS MĀJPUTNIEM UN PRODUKTĪVIEM MĀJPUTNIEM
43. pants
Vaislas un produktīvo skrējējputnu identifikācija
Vaislas un produktīvo skrējējputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir individuāli identificēti ar kakla krotāliju vai injicējamu transponderu:
a) |
uz kuriem ir divburtu koda formātā ISO standartam 3166 atbilstošs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kods; |
b) |
kuri atbilst ISO standartiem 11784 un 11785. |
44. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumu izcelsmes saimi
Vaislas un produktīvo mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir saimēs, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
saimes nav vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu; |
b) |
ja saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
|
c) |
attiecībā uz saimēm ir īstenota slimības uzraudzības programma, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 II pielikumā izklāstītajām prasībām, un ir konstatēts, ka tās nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:
|
d) |
saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību tiek apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir piemērojuši šādus pasākumus:
|
e) |
saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību objektā tiek apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus: vai nu
|
3. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NOKAUŠANAI PAREDZĒTIEM MĀJPUTNIEM
45. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumu izcelsmes saimi
Nokaušanai paredzētu mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir saimēs, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tās nav vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu; |
b) |
ja saimes pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ir vakcinētas:
|
4. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DIENNAKTI VECIEM CĀĻIEM
46. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz diennakti vecu cāļu sūtījumu izcelsmes saimēm
Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir saimēs, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
ja saimes ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai; |
b) |
ja saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
|
c) |
attiecībā uz saimēm ir īstenota slimības uzraudzības programma, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 II pielikumā izklāstītajām prasībām, un ir konstatēts, ka tās nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:
|
d) |
saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību tiek apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir piemērojuši šādus pasākumus:
|
e) |
saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sūtījuma iekraušanas nosūtīšanai uz Savienību objektā tiek apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus: vai nu
|
47. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām olām, no kurām izperināti sūtījumā esošie diennakti vecie cāļi
Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki cēlušies no inkubējamām olām, kas:
a) |
atbilst dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz dzīvnieku ievešanu Savienībā, kuras noteiktas III daļas 2. sadaļā; |
b) |
pirms nosūtīšanas uz inkubatoriju inkubējamās olas tikušas marķētas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem; |
c) |
tikušas dezinficētas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem; |
d) |
nedz laikā, kad pārvadātas uz inkubatoriju, nedz inkubatorijā nav saskārušās ar zemāka veselības statusa mājputniem vai inkubējamām olām, nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas putniem. |
48. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz diennakti veciem cāļiem
Diennakti vecu cāļu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki nav vakcinēti pret putnu gripu.
5. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAZĀK NEKĀ 20 MĀJPUTNIEM
49. pants
Atkāpe un īpašas prasības attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)
Atkāpjoties no 14. panta 3. punkta, 17., 18., 40. un 41. panta, kā arī no 43.–48. panta, sūtījumus, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus), atļauj ievest Savienībā, ja vien šādi sūtījumi atbilst šādām prasībām:
a) |
mājputni ir no objektiem:
|
b) |
mājputni vai – diennakti vecu cāļu gadījumā – to izcelsmes saime ir bijusi izolēta izcelsmes objektā vismaz 21 dienas periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību; |
c) |
kas attiecas uz vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu:
|
d) |
ja mājputni vai – diennakti veco cāļu gadījumā – vecāku līnijas saime ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
|
e) |
par mājputniem vai – diennakti vecu cāļu gadījumā – par to izcelsmes saimi testos, kuri pirms ievešanas Savienībā veikti saskaņā ar XVII pielikumā izklāstītajām testēšanas prasībām, kas attiecas uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) un mazāk nekā 20 inkubējamas šo putnu olas, ir konstatēts, ka tie nav inficēti vai nav devuši nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:
|
6. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS REGLAMENTĒ MĀJPUTNU PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ
50. pants
Galamērķa objekta operatoru pienākumi pēc mājputnu sūtījumu ievešanas Savienībā
1. Galamērķa objektu operatori tādus vaislas mājputnus, produktīvos mājputnus (izņemot medījamo putnu krājumu atjaunošanai paredzētus produktīvos mājputnus) un diennakti vecus cāļus, kas Savienībā ievesti no trešās valsts, teritorijas vai to zonas, no to ievešanas brīža tur galamērķa objektos nepārtrauktu periodu, kas ilgst vismaz:
a) |
sešas nedēļas; vai |
b) |
līdz nokaušanas dienai, ja dzīvniekus nokauj sešu nedēļu laikā pēc pienākšanas. |
2. Attiecībā uz mājputniem (izņemot skrējējputnus) 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto sešu nedēļu periodu var samazināt līdz trim nedēļām, ja vien pēc operatora pieprasījuma ir ņemti paraugi un ar labvēlīgiem rezultātiem ir veikta testēšana saskaņā ar 51. panta b) punktu.
3. Operatori galamērķa objektā nodrošina, ka 1. punktā minētajiem mājputniem ne vēlāk kā dienā, kad beigušies minētajā punktā paredzētie attiecīgie periodi, oficiālais veterinārārsts galamērķa objektā veic klīnisku inspekciju.
4. Šā panta 1. punktā paredzētajos periodos operatori mājputnus, kas Savienībā ievesti no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, tur atsevišķi no citām mājputnu saimēm.
5. Ja 1. punktā minētos mājputnus ievieto tajā pašā saimē kā citus mājputnus, kas atrodas galamērķa objektā, no dienas, kad galamērķa objektā ir ievests pēdējais putns, sākas šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie periodi un, kamēr ilgst šie periodi, nevienu mājputnu, kas atrodas šajā objektā, projām no saimes nepārvieto.
51. pants
Kompetento iestāžu pienākums attiecībā uz mājputnu sūtījumu paraugošanu un testēšanu pēc to ievešanas Savienībā
Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka:
a) |
šīs regulas 50. panta 1. punktā paredzētajos periodos tādiem vaislas mājputniem, produktīvajiem mājputniem (izņemot medījamo putnu krājumu atjaunošanai paredzētus produktīvos mājputnus) un diennakti veciem cāļiem, kas Savienībā ievesti no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ne vēlāk kā dienā, kad beidzas relevantie minētajā pantā paredzētie periodi, oficiālais veterinārārsts galamērķa objektā veic klīnisku inspekciju un, ja nepieciešams, ņem paraugus testēšanai, kura vajadzīga to veselības statusa monitorēšanai; |
b) |
attiecībā uz mājputniem (izņemot skrējējputnus) – ja to pieprasa operators, kā minēts 50. panta 2. punktā, mājputnu (izņemot skrējējputnus) paraugu ņemšanu un testēšanu veic saskaņā ar XVIII pielikumu. |
52. pants
Kompetento iestāžu pienākums attiecībā uz paraugošanu un testēšanu, kuru veic pēc tam, kad Savienībā ievesti tādu skrējējputnu sūtījumi, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas
Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tādiem vaislas skrējējputniem, produktīvajiem skrējējputniem un diennakti veciem skrējējputnu cāļiem, kas Savienībā ievesti no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kura nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, 50. panta 1. punktā paredzētajos periodos:
a) |
kompetentā iestāde, izmantojot no katra skrējējputna ņemtu kloākas noslaucījumu vai fēču paraugu, tiem veic vīrusa noteikšanas testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
b) |
attiecībā uz tādu skrējējputnu sūtījumiem, kuri paredzēti dalībvalstīm ar statusu “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, un nāk no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, papildus a) apakšpunktā minētajām prasībām kompetentā iestāde katram skrējējputnam veic seroloģisku testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
c) |
pirms atbrīvošanas no izolācijas visiem skrējējputniem a) un b) punktos paredzētie testi ir bijuši negatīvi. |
2. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem
1. IEDAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTIEM PUTNIEM
53. pants
Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu identifikāciju
Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki, izmantojot unikālu marķētu slēgtu kāju gredzenu vai injicējamu transponderu, ir identificēti ar individuālu identifikācijas numuru, kurā ir vismaz šāda informācija:
a) |
divburtu koda formātā ISO standartam 3166 atbilstošs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kods; |
b) |
unikāls sērijas numurs. |
54. pants
Īpaši profilaktiski pasākumi attiecībā uz konteineriem, kuros mājputnus transportē
Nebrīvē turētu mājputnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi ir pārvadāti konteineros, kas papildus prasībām, kuras attiecībā uz konteineriem noteiktas 18. pantā, atbilst šādām prasībām:
a) |
saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem tie ir aizdarīti tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu; |
b) |
uz tiem ir XVI pielikumā noteiktā informācija par konkrēto mājputnu sugu un kategoriju; |
c) |
tie tiek izmantoti pirmo reizi. |
55. pants
Prasības attiecībā uz nebrīvē turēto putnu sūtījuma izcelsmes objektu
Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir objektā, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
to šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi kā tādu, kas atbilst attiecībā uz dzīvniekiem noteiktajām konkrētajām prasībām, kuras noteiktas 56. pantā, un šis apstiprinājums nav apturēts vai anulēts; |
b) |
šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde tam ir piešķīrusi unikālu apstiprinājuma numuru, kas ir paziņots Komisijai; |
c) |
šā izcelsmes objekta nosaukums un apstiprinājuma numurs ir atspoguļoti Komisijas izstrādātā un publicētā objektu sarakstā; |
d) |
no šā izcelsmes objekta 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā ietilpst arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; |
e) |
papagaiļu dzimtas gadījumā vai nu:
|
56. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu sūtījuma izcelsmes objektu apstiprināšanu, apstiprinājuma uzturēšanu, tā apturēšanu, atsaukšanu vai atkārtotu piešķiršanu
1. Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem, ko šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā minēts 55. pantā, un ja tie atbilst šādām XIX pielikumā izklāstītajām prasībām:
a) |
attiecībā uz biodrošības pasākumiem – 1. punktā; |
b) |
attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu – 2. punktā; |
c) |
attiecībā uz lietvedību – 3. punktā; |
d) |
attiecībā uz personālu – 4. punktā; |
e) |
attiecībā uz veselības statusu – 5. punktā. |
2. Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir no objektiem, kas ir tāda trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes oficiālā veterinārārsta kontrolē, kurš:
a) |
nodrošina, lai tiktu ievēroti šajā pantā izklāstītie nosacījumi; |
b) |
vismaz reizi gadā apmeklē objekta telpas; |
c) |
revidē objekta veterinārārsta darbību un ikgadējās slimību uzraudzības programmas īstenošanu; |
d) |
verificē, vai dzīvniekiem veikto klīnisko, pēcnāves un laboratorisko testu rezultāti nav atklājuši augsti patogēniskās putnu gripas, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vai putnu hlamidiozes gadījumus. |
3. Nebrīvē turētu putnu objekta apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja šis objekts vairs neatbilst 1. un 2. punkta nosacījumiem vai ja ir mainījies objekta izmantojums un tas vairs netiek izmantots tikai nebrīvē turētiem putniem.
4. Nebrīvē turētu putnu objekta apstiprinājumu aptur, tiklīdz šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir saņēmusi paziņojumu par aizdomām par augsti patogēniskās putnu gripas, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vai putnu hlamidiozes infekciju, un apturējums ir spēkā līdz brīdim, kad aizdomas tiek oficiāli izslēgtas. Pēc tam, kad ir paziņots par aizdomām, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 prasībām īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai aizdomas apstiprinātu vai izslēgtu un lai nepieļautu slimības izplatīšanos.
5. Kad kāda objekta apstiprinājums ir apturēts vai atcelts, objektu atkal apstiprina ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
slimība un infekcijas avots ir izskausti; |
b) |
visos iepriekš inficētajos objektos veikta pietiekama tīrīšana un dezinfekcija; |
c) |
objekts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem. |
6. Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir apņēmusies Komisiju informēt par jebkura objekta apstiprinājuma apturēšanu, atcelšanu vai piešķiršanu no jauna.
57. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem
Nebrīvē turētu putnu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki:
a) |
nav vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu; |
b) |
ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju un izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka izmantotās vakcīnas atbilst XV pielikuma 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un specifiskajiem kritērijiem attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
c) |
7 līdz 14 dienu periodā pirms dienas, kad tie iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, tiem ir veikts vīrusa noteikšanas tests uz augsti patogēnisko putnu gripu un Ņūkāslas slimību, un rezultāti bijuši negatīvi. |
58. pants
Prasības, kas attiecas uz nebrīvē turētu putnu sūtījumu ievešanu dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”
Nebrīvē turētu pie vistveidīgo sugām piederošu putnu sūtījumus, kas paredzēti kādai dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā ietilpstošie dzīvnieki:
a) |
nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
b) |
vismaz 14 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums oficiāla veterinārārsta pārraudzībā iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, turēti izolācijā tādā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā esošā izcelsmes objektā vai karantīnas objektā, kur:
|
c) |
14 dienu periodā pirms dienas, kad putni iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, tiem, izmantojot asins paraugus, veikti seroloģiski Ņūkāslas slimības vīrusa antivielu noteikšanas testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās līmenis sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultāti bijuši negatīvi. |
2. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ
59. pants
Prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu pārvietošanu pēc to ievešanas Savienībā
Pēc nebrīvē turētu putnu ievešanas Savienībā to sūtījumus bez kavēšanās transportē tieši uz karantīnas objektu, kurš apstiprināts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 14. pantu, un to nodrošina šādi:
a) |
kopējais ceļš no Savienībā ievešanas vietas uz karantīnas objektu nedrīkst ilgt vairāk kā deviņas stundas; |
b) |
transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti sūtījuma transportēšanai uz šo karantīnas objektu, kompetentā iestāde aizplombē tādā veidā, lai to saturu nebūtu iespējams aizstāt ar citu. |
60. pants
Pienākums, kas uz karantīnas objektu operatoriem attiecas pēc nebrīvē turētu putnu sūtījumu ievešanas Savienībā
Šīs regulas 59. pantā minētā nebrīvē turēto putnu karantīnas objekta operatori:
a) |
nebrīvē turētos putnus vismaz 30 dienas tur karantīnā; |
b) |
ja izmeklēšanas, paraugu ņemšanas un testēšanas procedūrām izmanto kontrolputnus, nodrošina, ka:
|
61. pants
Pienākums, kas pēc nebrīvē turētu putnu sūtījumu ievešanas Savienībā attiecas uz kompetentajām iestādēm
Pēc tam, kad visi nebrīvē turētie putni ievesti 59. pantā minētajā karantīnas objektā, kompetentā iestāde:
a) |
vismaz karantīnas perioda sākumā un beigās inspicē karantīnas apstākļus, arī pārbauda mirstības rādītājus un veic nebrīvē turēto putnu klīnisku inspekciju; |
b) |
nebrīvē turētos putnus saskaņā ar XX pielikumā aprakstītajām pārbaudes, paraugu ņemšanas un testēšanas procedūrām testē uz augsti patogēnisko putnu gripu un Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju. |
3. IEDAĻA
ATKĀPES NO DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBĀM ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ UN ŠO PUTNU PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ
62. pants
Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem no noteiktām trešām valstīm vai teritorijām
Atkāpjoties no I daļas 3.–10. pantā, 11.–19. pantā un 53.–61. pantā paredzētajām prasībām, bet izņemot 3. panta a) punkta i) apakšpunkta prasības, sūtījumus ar minētajām prasībām neatbilstošiem nebrīvē turētiem putniem atļauj ievest Savienībā, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās, kuras attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā īpaši norādītas sarakstā uz līdzvērtīgu garantiju pamata.
4. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MEDUS BITĒM UN KAMENĒM
1. NODAĻA
Vispārīgas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz medus bitēm un kamenēm
63. pants
Atļautas bišu kategorijas
Savienībā ievest atļauts ir tikai šādu kategoriju bišu sūtījumus:
a) |
medus bišu mātes; |
b) |
kamenes. |
64. pants
Medus bišu un kameņu nosūtīšana uz Savienību
Medus bišu māšu un kameņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) |
iepakojamais materiāls un bišu māšu krātiņi, kas tiek izmantoti šo medus bišu un kameņu nosūtīšanai uz Savienību, atbilst šādām prasībām:
|
b) |
medus bitēm un kamenēm līdzi dotā barība ir brīva no patogēniem, kas izraisa to slimības; |
c) |
pirms iepakojamos materiālus un līdzi dotos produktus nosūta uz Savienību, ir veikta to vizuāla apskate, kas nodrošina, ka tie nerada dzīvnieku veselības risku un nesatur:
|
2. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz medus bišu mātēm
65. pants
Medus bišu māšu izcelsmes drava
Medus bišu māšu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo medus bišu izcelsme ir dravā, kas atrodas apgabalā:
a) |
ar vismaz 100 km rādiusu, attiecīgā gadījumā ietverot kaimiņos esošas trešās valsts teritoriju:
|
b) |
ar vismaz 3 km rādiusu, attiecīgā gadījumā ietverot kaimiņos esošas trešās valsts teritoriju, un:
|
66. pants
Medus bišu māšu izcelsmes strops
Medus bišu māšu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo medus bišu izcelsme ir stropos, no kuriem kāru paraugi 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana sūtīšanai uz Savienību, ir testēti uz Amerikas peru puvi, un rezultāti bijuši negatīvi.
67. pants
Medus bišu māšu sūtījums
Bišu māšu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie sūtījumi atrodas slēgtos bišu māšu krātiņos, kuros katrā ir viena medus bišu māte ar ne vairāk kā 20 līdzi dotām pavadonēm.
68. pants
Papildu garantijas, kas attiecībā uz Varroa spp. (varrozes) invāziju jāsniedz par medus bišu mātēm, kuras paredzētas noteiktām dalībvalstīm vai zonai
Medus bišu māšu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij vai zonai ar statusu “brīva no Varroa spp. invāzijas (varrozes)” ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) |
sūtījumā esošo medus bišu izcelsmei jābūt tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir brīva no Varroa spp. invāzijas (varrozes); |
b) |
šajā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi iekraušana sūtīšanai uz Savienību, nav ziņots par Varroa spp. invāziju (varrozi); |
c) |
ir veikti visi piesardzības pasākumi, kas laikā, kamēr notiek iekraušana un nosūtīšana uz Savienību, novērstu sūtījuma kontaminēšanos ar Varroa spp. |
3. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz kamenēm
69. pants
Kameņu izcelsmes objekts
Kameņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās kamenes:
a) |
ir audzētas un turētas vidiski izolētā kameņu audzēšanas objektā, kurā:
|
b) |
šā panta a) punktā minētajā objektā kamenēm jābūt no tādas epidemioloģiskas vienības, kurā nav konstatēta mazās stropu vaboles (Aethina tumida) invāzija. |
70. pants
Kameņu sūtījums
Kameņu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi uz Savienību ir nosūtīti slēgtos konteineros, kuros katrā ir saime ar ne vairāk kā 200 pieaugušām kamenēm, ar bišu māti vai bez tās.
4. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz rīkošanos ar medus bišu mātēm un kamenēm pēc to ievešanas
71. pants
Rīkošanās pēc medus bišu māšu un kameņu nosūtīšanas uz Savienību
1. Pēc medus bišu māšu ievešanas Savienībā šīs bišu mātes ieviest vietējās saimēs drīkst tikai tad, ja no transportēšanas krātiņa tās saskaņā ar 2. punktu ar kompetentās iestādes atļauju un attiecīgā gadījumā tās tiešā pārraudzībā tiek pārvietotas uz jauniem krātiņiem.
2. Pēc 1. punktā minētās pārvietošanas uz jauniem krātiņiem transportēšanas krātiņi, pavadones un cits materiāls, kas ar medus bišu mātēm kopā bijis no izcelsmes trešās valsts, jāiesniedz oficiālā laboratorijā izmeklēšanai, kurā tiktu izslēgta mazās stropu vaboles (Aethina Tumida), arī tās olu un kāpuru, klātbūtne, un jebkādas ērces Tropilaelaps pazīmes.
3. Kamenes saņēmušie operatori iznīcina tvertni un iepakojuma materiālu, kas kopā ar tiem bijuši no izcelsmes trešās valsts vai teritorijas, taču tvertnē, kurā tās ievestas Savienībā, kamenes ir atļauts paturēt līdz saimes mūža beigām.
72. pants
Īpaši dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi
Medus bišu vai kameņu sūtījumu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde:
a) |
pārrauga 71. panta 1. punktā minēto pārvietošanu no transportēšanas krātiņa uz jaunajiem krātiņiem; |
b) |
nodrošina, ka operators iesniedz 71. panta 2. punktā minētos materiālus; |
c) |
nodrošina, ka 71. panta 2. punktā minētā oficiālā laboratorija ir ieviesusi kārtību, saskaņā ar kuru pēc minētajā noteikumā paredzētā laboratoriskā izmeklējuma krātiņi, pavadones un materiāls tiek iznīcināti. |
5. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SUŅU, KAĶU UN MĀJAS SESKU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
73. pants
Suņu, kaķu un mājas sesku nosūtīšana uz Savienību
1. Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi no izcelsmes objekta uz Savienību ir sūtīti, netiekot vesti cauri citiem objektiem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādu suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus, kuri ir no vairāk nekā viena izcelsmes objekta, drīkst atļaut ievest Savienībā, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir bijusi tikai viena savākšanas operācija un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
savākšanas operācija notikusi objektā:
|
b) |
savākšanas operācija savākšanas centrā nav ilgusi vairāk kā sešas dienas; gadījumos, kad šī regula prasa pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemt paraugus testēšanas vajadzībām, minēto periodu uzskata par daļu no laikposma, kas paredzēts šādu paraugu ņemšanai; |
c) |
dzīvniekiem Savienībā jābūt pienākušiem 10 dienu periodā no dienas, kad notikusi nosūtīšana no izcelsmes objekta. |
74. pants
Suņu, kaķu un mājas sesku identifikācija
1. Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir individuāli identificēti ar injicējamu transponderu, ko implantējis veterinārārsts un kas atbilst dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem izvirzītajām tehniskajām prasībām, kuras noteiktas īstenošanas aktos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. pantu.
2. Ja 1. punktā minētais implantētais injicējamais transponders neatbilst minētajā punktā norādītajām tehniskajām specifikācijām, par sūtījuma ievešanu Savienībā atbildīgais operators nodrošina nolasīšanas ierīci, kas dod iespēju jebkurā laikā verificēt dzīvnieka individuālo identifikāciju.
75. pants
Suņu, kaķu un mājas sesku izcelsmes trešā valsts, teritorija vai to zona
Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kur ir spēkā noteikumi par trakumsērgas vīrusa infekcijas profilaksi un kontroli, un šie noteikumi, arī noteikumi par šo sugu importēšanu no citām trešām valstīm vai teritorijām, tiek rezultatīvi īstenoti, lai suņu, kaķu un mājas sesku inficēšanās risks būtu minimizēts.
76. pants
Suņi, kaķi un mājas seski
1. Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir vakcinēti pret trakumsērgas vīrusa infekciju atbilstoši šādiem nosacījumiem:
|
b) |
dzīvniekiem saskaņā ar XXI pielikuma 1. punktu ir veikts derīgs trakumsērgas antivielu titrēšanas tests. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, Savienībā atļauj ievest suņus, kaķus un mājas seskus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, to teritorijās vai zonās, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 577/2013 (22) sniegtajā sarakstā, pirms tam neveicot trakumsērgas antivielu titrēšanas testu.
3. Dalībvalstī, kuras statuss ir “brīva no Echinococcus multilocularis” vai kurā attiecībā uz minētās slimības invāziju ir apstiprināta izskaušanas programma, suņu sūtījumus ir atļauts ievest tad, ja sūtījumā esošie dzīvnieki ir apstrādāti pret šo invāziju saskaņā ar XXI pielikuma 2. daļu.
77. pants
Atkāpes attiecībā uz norobežotam objektam vai karantīnas objektam paredzētiem suņiem, kaķiem un mājas seskiem
Atkāpjoties no 76. panta, Savienībā atļauj ievest tādus suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus, kas neatbilst prasībām attiecībā uz vakcināciju pret trakumsērgu un prasībām attiecībā uz Echinococcus multilocularis invāziju, ja vien šos sūtījumus paredzēts tieši ievest vai nu:
a) |
norobežotā objektā; vai |
b) |
apstiprinātā karantīnas objektā galamērķa dalībvalstī. |
78. pants
Norobežotam objektam vai karantīnas objektam paredzētu suņu, kaķu un mājas sesku pārvietošana un rīkošanās ar tiem pēc ievešanas Savienībā
1. Norobežotam objektam Savienībā paredzētus suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus galamērķa norobežotajā objektā tur vismaz 60 dienas pēc dienas, kurā tie ievesti Savienībā.
2. Suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumi, kurus saskaņā ar 77. panta b) punktu paredzēts tieši ievest apstiprinātā karantīnas objektā, minētajā objektā tiek turēti:
a) |
ne mazāk kā sešus mēnešus pēc to ievešanas dienas, ja nav izpildītas 76. panta 1. punktā paredzētās prasības attiecībā uz vakcināciju pret inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu; vai |
b) |
attiecībā uz suņiem, kuri neatbilst 76. panta 3. punktā noteiktajām prasībām par Echinococcus multilocularis invāziju – 24 stundas pēc tam, kad saskaņā ar XXI pielikuma 2. punktu ir veikta apstrāde pret Echinococcus multilocularis invāziju. |
III DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO REPRODUKTĪVO PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
1. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM
1. NODAĻA
Vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nagaiņu reproduktīvajiem produktiem
79. pants
Izcelsmes trešā valsts, teritorija vai to zona
Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no dzīvniekiem, kuri ir no trešām valstīm vai teritorijām, kas ievēro 22. pantā noteiktās dzīvnieku veselības prasības.
80. pants
Donordzīvnieku uzturēšanās periods
Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kas:
a) |
vismaz sešu mēnešu periodā pirms ievākšanas atradušies tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā; |
b) |
vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās reproduktīvo produktu ievākšanas dienas un to ievākšanas periodā:
|
81. pants
Donordzīvnieku identifikācija
Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no dzīvniekiem, kas ir identificēti saskaņā ar 21. pantu.
82. pants
Reproduktīvo produktu objekti
1. Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie nosūtīti no tādiem apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem, kurus sarakstā norādīto trešo valstu, to teritoriju vai zonu kompetentās iestādes iekļāvušas sarakstā.
2. Reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai no tādiem 1. punktā minētiem apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem, kuri atbilst šādām Deleģētās regulas (ES) 2020/686 I pielikumā noteiktām prasībām:
a) |
attiecībā uz spermas vākšanas centriem – minētā pielikuma 1. daļā; |
b) |
attiecībā uz embriju vākšanas brigādēm – minētā pielikuma 2. daļā; |
c) |
attiecībā uz embriju ieguves brigādēm – minētā pielikuma 3. daļā; |
d) |
attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektiem – minētā pielikuma 4. daļā; |
e) |
attiecībā uz reproduktīvo produktu glabāšanas centriem – minētā pielikuma 5. daļā. |
83. pants
Reproduktīvie produkti
Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja attiecībā uz šiem reproduktīvajiem produktiem ir izpildītas šādas prasības:
a) |
tie ir marķēti tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:
|
b) |
tie atbilst prasībām, kuras attiecībā uz vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu ir noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/686 III pielikumā. |
84. pants
Reproduktīvo produktu pārvadāšana
1. Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:
a) |
tie ir ievietoti konteinerā, kas atbilst šādām prasībām:
|
b) |
šā punkta a) apakšpunktā minētajā konteinerā ir tikai vienas sugas viena veida reproduktīvais produkts. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, operatori drīkst vienas sugas dzīvnieku spermu, oocītus un embrijus ievietot vienā konteinerā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
pajetes vai cits iepakojums, kurā ir reproduktīvie produkti, ir droši un hermētiski noslēgts; |
b) |
dažāda veida reproduktīvie produkti viens no otra ir atdalīti ar fiziskiem nodalījumiem vai ievietojot tos papildu aizsargmaisiņos. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, operatori drīkst vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot aitu un kazu spermu, oocītus un embrijus.
85. pants
Papildprasības attiecībā uz spermas pārvadāšanu
Ievešanai Savienībā paredzētus sūtījumus ar liellopu, cūku, aitu un kazu spermu, kura ievākta no vairākiem donordzīvniekiem un ievietota vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:
a) |
minētā sperma ievākta un nosūtīta no viena spermas vākšanas centra, kurā tā tika ievākta; |
b) |
ir ieviestas procedūras attiecībā uz minētās spermas apstrādi, lai nodrošinātu tās atbilstību 83. panta a) punktā paredzētajām marķēšanas prasībām. |
2. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu reproduktīvajiem produktiem
86. pants
Donorliellopu izcelsmes objekts
Liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kas nekad agrāk nav turēti zemāka veselības statusa objektā un ir nākuši no objektiem, kuri ievēro turpmāk minētās prasības:
a) |
23. panta prasības; |
b) |
attiecībā uz spermas donordzīvniekiem pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē – objekti bijuši brīvi no šādām slimībām:
|
87. pants
Atkāpes no prasībām attiecībā uz donorliellopu izcelsmes objektu
1. Atkāpjoties no 86. panta b) punkta iii) apakšpunkta, tādas liellopu spermas sūtījumus, kuras donordzīvnieks ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes, atļauj ievest Savienībā, ja šis donordzīvnieks:
a) |
ir jaunāks par diviem gadiem un ir dzimis mātītei, kurai pēc tam, kad attiecīgais dzīvnieks no mātītes ir atšķirts, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai; vai |
b) |
ir sasniedzis divu gadu vecumu un tam ar negatīvu rezultātu ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai. |
2. Atkāpjoties no 86. panta b) punkta iii) apakšpunkta, tādu liellopu oocītu un embriju sūtījumus, kuru donordzīvnieks ir no objekta, kas nav brīvs no govju enzootiskās leikozes, atļauj ievest Savienībā, ja šis donordzīvnieks ir jaunāks par diviem gadiem un pie nosacījuma, ka par izcelsmes objektu atbildīgais oficiālais veterinārārsts sniedzis apliecinājumu, ka vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā objektā nav bijis neviena klīniska govju enzootiskās leikozes gadījuma.
3. Atkāpjoties no 86. panta b) punkta iv) apakšpunkta, tādas liellopu spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kā donordzīvnieks ir no objekta, kurš nav brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, atļauj ievest Savienībā, ja:
a) |
attiecībā uz spermu – dzīvniekam ir veikts tests, ko pieprasa Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; |
b) |
attiecībā uz oocītiem un embrijiem – izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir sertificējis, ka vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā objektā nav bijis neviena klīniska govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta gadījuma. |
88. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donorliellopiem
Spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja minētie reproduktīvie produkti ievākti no donorliellopiem, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II, III nodaļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.
3. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cūku reproduktīvajiem produktiem
89. pants
Donorcūku izcelsmes objekts
1. Cūku spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no dzīvniekiem, kas ir no objektiem:
a) |
kuri atbilst 23. pantā noteiktajām prasībām; |
b) |
attiecībā uz spermas donordzīvniekiem pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē – kuros vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā nav konstatēti klīniski, seroloģiski, viroloģiski vai patoloģiski pierādījumi par Aujeski slimības vīrusa infekciju. |
2. Cūku spermas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sperma ievākta no dzīvniekiem:
a) |
kas pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē nākuši no objektiem, kuri ir brīvi no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 5. daļas IV nodaļā noteiktajām prasībām; |
b) |
kas turēti karantīnas novietnē, kura vismaz trīs iepriekšējo mēnešu periodā pirms dzīvnieku uzņemšanas dienas bijusi brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas; |
c) |
kas turēti spermas vākšanas centrā, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki uzņemti, un vismaz 30 dienu periodā tieši pirms dienas, kad ievākta sperma, nav ziņots par klīniskiem, seroloģiskiem, viroloģiskiem vai patoloģiskiem pierādījumiem par Aujeski slimības vīrusa infekciju; |
d) |
kas kopš dzimšanas vai vismaz trīs mēnešus pirms ievešanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju un šajā periodā objektā nav konstatēta cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija. |
90. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donorcūkām
Spermas, oocītu vai embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie ievākti no donorcūkām, kas:
a) |
atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I, II, III un IV nodaļā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības prasībām; |
b) |
nav vakcinētas pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju. |
4. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz aitu un kazu reproduktīvajiem produktiem
91. pants
Donoraitu un donorkazu izcelsmes objekts
Aitu un kazu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas:
a) |
attiecībā uz turētiem spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē nav turēti tādā objektā un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kam Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi. Objektam noteiktos pārvietošanas ierobežojumus atceļ pēc laikposma, kas ir vismaz 42 dienas pēc pēdējā inficētā vai pret attiecīgo slimību uzņēmīgā dzīvnieka nokaušanas un likvidēšanas; |
b) |
nāk no objekta, kas ir brīvs no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas un iepriekš nekad nav turēti objektā ar zemāku veselības statusu. |
92. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donoraitām un donorkazām
Aitu un kazu spermas, oocītu vai embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības prasībām.
5. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz zirgu reproduktīvajiem produktiem
93. pants
Donorzirgu izcelsmes objekts
Zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas nāk no objektiem, kuri ievēro 23. pantā noteiktās prasības.
94. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donorzirgiem
Zirgu spermas, oocītu vai embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šo reproduktīvo produktu donordzīvnieki atbilst šīs regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, b) apakšpunkta ii) punktā un 24. panta 6. punktā noteiktajām prasībām un Deleģētās regulas (ES) 2020/686 II pielikuma 4. daļā noteiktajām īpašajām dzīvnieku veselības papildprasībām.
6. NODAĻA
Īpaši noteikumi attiecībā uz nagaiņu reproduktīvajiem produktiem, kas paredzēti norobežotiem objektiem
95. pants
Reproduktīvie produkti, kas paredzēti norobežotiem objektiem Savienībā
Tādus liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus no norobežotiem objektiem trešās valstīs vai teritorijās, kas saskaņā ar 29. pantu norādītas sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie uz norobežotu objektu Savienībā tiek sūtīti, ievērojot šādas prasības:
a) |
galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi novērtējumu attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar šo reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā; |
b) |
šo reproduktīvo produktu donordzīvnieku izcelsme ir norobežotā objektā, kas atrodas trešā valstī vai teritorijā vai to zonā un saskaņā ar 29. pantu norādīts tādu norobežotu objektu sarakstā, no kuriem Savienībā var atļaut ievest nagaiņus; |
c) |
reproduktīvie produkti ir paredzēti norobežotam objektam Savienībā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 95. pantu; |
d) |
reproduktīvos produktus transportē tieši uz c) punktā minēto norobežoto objektu. |
96. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz norobežotā objektā turētiem donordzīvniekiem
Regulas 95. pantā minēto reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
donordzīvnieki nav no tāda objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no tāda objekta, kurš atrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka tajā konstatēta kāda liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem relevanta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība; |
b) |
donordzīvnieki ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad ievākta sperma, oocīti vai embriji, nav ziņots ne par vienu D kategorijas slimību, kas ir relevanta liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem; |
c) |
donordzīvnieki vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad ievākta ievešanai Savienībā paredzētā sperma, oocīti vai embriji, un to ievākšanas laikā ir uzturējušies vienā norobežotā izcelsmes objektā; |
d) |
donordzīvniekus klīniski izmeklējis par norobežotā objekta darbībām atbildīgais veterinārārsts, un dienā, kad ievākta sperma, oocīti vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi; |
e) |
ciktāl tas iespējams, donordzīvnieki vismaz 30 dienu periodā, pirms dienas, kad pirmo reizi tika ievākta nosūtīšanai uz Savienību paredzētā sperma, oocīti vai embriji, un šo reproduktīvo produktu ievākšanas laikā nav izmantoti dabiskai vaislai; |
f) |
donordzīvnieki ir identificēti saskaņā ar 21. pantu. |
97. pants
Prasības attiecībā uz norobežotos objektos ievāktiem reproduktīvajiem produktiem
Regulas 95. pantā minēto reproduktīvo produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie:
a) |
ir marķēti saskaņā ar 83. panta a) punktā paredzētajām informācijas prasībām; |
b) |
tiek pārvadāti saskaņā ar 84. un 85. pantu. |
2. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNU UN NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU INKUBĒJAMĀM OLĀM
1. NODAĻA
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām olām
98. pants
Uzturēšanās periods
Inkubējamu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tieši pirms dienas, kad inkubējamās olas iekrautas nosūtīšanai uz Savienību, attiecībā uz inkubējamo olu izcelsmes saimi nepārtrauktu periodu ir ievēroti uzturēšanās periodi saskaņā ar XXII pielikumā noteiktajām prasībām, un šajā laikā izcelsmes saime:
a) |
nav atstājusi izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu; |
b) |
nav atstājusi izcelsmes objektu, un minētajā objektā pielikumā noteiktajā periodā pirms iekraušanas nav ievesti nekādi dzīvnieki; |
c) |
nav bijuši saskarē ar mājputniem vai inkubējamām olām, kam ir zemāks veselības statuss, vai ar nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas putniem. |
99. pants
Rīkošanās ar inkubējamām olām to pārvadāšanas laikā uz Savienību
Inkubējamu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie reproduktīvie produkti atbilst šādām prasībām:
a) |
ievešanai Savienībā paredzētās inkubējamās olas no brīža, kad tās izcelsmes objektā iekrautas nosūtīšanai uz Savienību, līdz brīdim, kad tās pienākušas Savienībā, nav nonākušas saskarē ar mājputniem, nebrīvē turētiem putniem vai inkubējamām olām, kas nav paredzētas ievešanai Savienībā vai kam ir zemāks veselības statuss; |
b) |
ja inkubējamās olas pa autoceļu, jūru vai gaisu ved uz Savienību caur kādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kas attiecībā uz konkrēto sugu un inkubējamo olu kategoriju nav norādīta sarakstā, attiecībā uz tām neizmanto citu transportlīdzekli, tās neizkrauj no sākotnē transportlīdzekļa vai nepārvieto uz citu transportlīdzekli. |
100. pants
Atkāpe un papildprasības attiecībā uz inkubējamu olu pārkraušanu gadījumos, kad notiek incidents ar ūdensceļu vai gaisa transportlīdzekli
Atkāpjoties no 99. panta b) punkta, inkubējamu olu sūtījumus, kas tālab, lai varētu pabeigt pārvadāšanu līdz Savienībā ievešanas vietai, no sākotnējā transportlīdzekļa, ar kuru tie nosūtīti, pārkrauti citā transportlīdzeklī tālākam ceļam pa tādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura attiecībā uz inkubējamu olu ievešanu Savienībā nav norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja pārkraušana notikusi tehniskas problēmas vai cita neparedzēta incidenta dēļ, kura dēļ šo inkubējamo olu pārvadāšanā pa jūru vai pa gaisu uz Savienību ir radušās loģistikas problēmas, un ar nosacījumu, ka:
a) |
galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām inkubējamās olas tiek vestas cauri, līdz tās Savienībā pienāk galamērķī, tās ir atļāvušas ievest Savienībā; |
b) |
pārkraušanu pārraudzījis oficiālais veterinārārsts vai atbildīgais muitas ierēdnis, un šīs operācijas laikā:
|
c) |
inkubējamām olām līdzi ir deklarācija, kuru ir izdevusi tās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, kur notikusi pārkraušana, un tajā ir sniegta nepieciešamā informācija par pārkraušanas operāciju un apliecināts, ka tikuši ieviesti relevanti pasākumi, lai panāktu atbilstību b) punktā noteiktajām prasībām. |
101. pants
Inkubējamu olu pārvadāšana ar kuģi
1. Inkubējamu olu sūtījumus, kas tiek pārvadāti ar kuģi, pat ja tikai daļu no ceļa, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie reproduktīvie produkti atbilst šādām prasībām:
a) |
inkubējamās olas:
|
b) |
inkubējamām olām, ko transportē saskaņā ar a) apakšpunktu, pievieno deklarāciju, kurā norādīta šāda informācija:
|
2. Par inkubējamo olu sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka veterinārajam sertifikātam tiek pievienota 1. punktā paredzētā deklarācija, kuru kuģa pienākšanas dienā pienākšanas ostā parakstījis kuģa kapteinis.
102. pants
Profilaktiski pasākumi attiecībā uz transportlīdzekļiem un konteineriem, kuros pārvadā inkubējamas olas
Inkubējamu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie reproduktīvie produkti atbilst šādām prasībām:
a) |
inkubējamās olas pārvadā transportlīdzekļos, kas:
|
b) |
inkubējamās olas pārvadā konteineros, kas atbilst šādām prasībām:
|
103. pants
Inkubējamu olu pārvietošana un rīkošanās ar tām pēc ievešanas
Operatori (ieskaitot pārvadātājus) pēc inkubējamu olu sūtījumu ievešanas Savienībā nodrošina šo sūtījumu:
a) |
tiešu pārvadāšanu no ievešanas vietas līdz to galamērķim Savienībā; |
b) |
atbilstību prasībām par pārvietošanu Savienībā un prasībām par rīkošanos ar tiem pēc ievešanas Savienībā, kā attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas inkubējamām olām noteikts šīs sadaļas 5. un 7. nodaļā. |
2. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām mājputnu olām
104. pants
No tādiem mājputniem iegūtas inkubējamas olas, kuri ir importēti izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā
No tādām saimēm cēlušos inkubējamu mājputnu olu sūtījumus, kuras izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā importētas no citas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja inkubējamo olu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi šādas garantijas:
a) |
inkubējamo olu izcelsmes saimes ir importētas no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz šādu saimju ievešanu Savienībā ir norādītas sarakstā; |
b) |
inkubējamo olu izcelsmes saimes minētajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir importētas saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, ko piemēro šādu sūtījumu tiešai ievešanai Savienībā. |
105. pants
Inkubējamu olu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
Inkubējamu mājputnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja to izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad šis sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:
|
b) |
to saskaņā ar 38. pantu uzskata par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas; |
c) |
ja šī izcelsmes trešā valsts vai teritorija pret augsti patogēnisko putnu gripu veic vakcināciju, tās kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
|
d) |
šī trešā valsts vai teritorija vai to zona:
|
e) |
ja pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju tiek veikta vakcinācija, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
|
f) |
tā ir apņēmusies pēc augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma Komisijai iesniegt šādu informāciju:
|
g) |
tā no augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sākotnējiem uzliesmojumiem iegūtus vīrusa izolātus ir apņēmusies iesniegt Eiropas Savienības references laboratorijai attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību. |
106. pants
Inkubējamu olu izcelsmes objekts
Inkubējamu mājputnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja to izcelsme ir:
a) |
inkubatorijos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 7. pantā noteiktās prasības, un:
|
b) |
saimēs, kas turētas objektos, kurus izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir apstiprinājusi saskaņā ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 8. panta prasībām, un:
|
107. pants
Inkubējamo olu izcelsmes saime
Inkubējamu mājputnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja olu izcelsme ir saimēs, kuras atbilst šādām prasībām:
a) |
tās ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, un izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai; |
b) |
ja saimes ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
|
c) |
attiecībā uz tām ir īstenota slimības uzraudzības programma, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 II pielikumā izklāstītajām prasībām, un ir konstatēts, ka tās nav inficētas vai nav devušas nekādu pamatu aizdomām par inficēšanos ar šādiem slimību ierosinātājiem:
|
d) |
saimes ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas tiek apstiprināta Salmonella Pullorum, S. Gallinarum un S. arizonae infekcija, ir piemērojuši šādus pasākumus:
|
e) |
tās ir turētas objektos, kuri gadījumos, kad pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanai uz Savienību paredzēto olu savākšanas objektā tiek apstiprināta putnu mikoplazmoze (Mycoplasma gallisepticum un M. meleagridis), ir veikuši šādus pasākumus: vai nu
|
f) |
tām izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 24 stundu laikā pirms brīža, kad inkubējamo olu sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis klīnisku inspekciju, lai noteiktu pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem, tai skaitā par I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kas relevantas attiecīgajā gadījumā, un par slimībām, kas radušās no jauna; un tām netika novēroti slimības simptomi, vai neradās pamats aizdomām par kādas šādas slimības klātbūtni. |
108. pants
Sūtījumā esošās inkubējamās olas
Sūtījumus ar inkubējamām mājputnu olām ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) |
ja inkubējamās olas ir vakcinētas pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai; |
b) |
ja inkubējamās olas ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
|
c) |
inkubējamām olām jābūt marķētām:
|
d) |
inkubējamām olām jābūt dezinficētām saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem. |
109. pants
Inkubējamu olu ievešana dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”
Inkubējamu olu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:
a) |
tās nav vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
b) |
to izcelsme ir saimēs, kuras atbilst kādā no turpmāk minētajiem punktiem paredzētajām prasībām:
|
3. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas
110. pants
Atkāpes un īpašas prasības attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas
Atkāpjoties no 101., 102., 106., 107. un 108. panta, sūtījumus, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas, atļauj ievest Savienībā, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir no objektiem:
|
b) |
kas attiecas uz vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu:
|
c) |
kas attiecas uz vakcināciju pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, inkubējamās olas pret minēto slimību nav vakcinētas un, ja izcelsmes saime ir vakcinēta pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, tad:
|
d) |
tie nāk no saimēm, kas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā 24 stundu laikā pirms brīža, kad inkubējamo olu sūtījumi iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis klīnisku inspekciju, lai noteiktu pazīmes, kas liecina par slimību gadījumiem, tai skaitā par I pielikumā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, kas relevantas attiecīgajā gadījumā, un par slimībām, kas radušās no jauna; un saimēm netika novēroti slimības simptomi vai neradās pamats aizdomām par kādas šādas slimības klātbūtni; |
e) |
tie ir no saimēm:
|
4. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz noteiktām bezpatogēnu olām
111. pants
Atkāpe un īpašas prasības attiecībā uz noteiktām bezpatogēnu olām
Atkāpjoties no 98. panta prasībām par uzturēšanās periodu un no īpašajām dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas 105.–110. pantā un 112.–114. pantā, sūtījumus ar noteiktām bezpatogēnu olām, kas neatbilst iepriekš minētajos noteikumos noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām, ļauj ievest Savienībā, ja attiecībā uz tām ir ievērotas šādas dzīvnieku veselības prasības:
a) |
to izcelsme ir saimēs:
|
b) |
uz kurām ar krāsainas tintes zīmogu ir marķējums, kas norāda izcelsmes trešās valsts vai teritorijas ISO kodu un izcelsmes objekta unikālo apstiprinājuma numuru; |
c) |
kuras ir dezinficētas saskaņā ar izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes norādījumiem. |
5. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamu mājputnu olu pārvietošanu un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, kā arī attiecībā uz mājputniem, kuri izperināti no šīm olām
112. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz rīkošanos ar inkubējamām olām un no tām izperinātiem mājputniem pēc šādu olu ievešanas Savienībā
1. Galamērķa objekta operatori inkubējamas mājputnu olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievieto vai nu:
a) |
no citām inkubējamām olām nošķirtos inkubatoros [šajā regulā “inkubators” nav “inkubators” Regulas (ES) 2016/429 nozīmē], tai skaitā šķilšanās inkubatoros; vai |
b) |
inkubatoros, tai skaitā šķilšanās inkubatoros, kur jau atrodas citas inkubējamas olas. |
2. Šā panta 1. punktā minētie operatori nodrošina, ka vaislas un produktīvie mājputni, kas ir izperināti no minētajā punktā minētajām inkubējamām olām, nepārtrauktu periodu:
a) |
vismaz trīs nedēļas kopš izšķilšanās tiek turēti inkubatorijā; vai |
b) |
vismaz trīs nedēļas kopš izšķilšanās tiek turēti vai nu tajā pašā dalībvalstī, vai citā dalībvalstī esošos objektos, uz kuriem tie pēc izperināšanas nosūtīti. |
3. Šā panta 2. punktā paredzētajos periodos operatori mājputnus, kas izperināti no Savienībā ievestām inkubējamām olām, tur atsevišķi no citām mājputnu saimēm.
4. Ja vaislas un produktīvie mājputni, kas ir izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, tiek ievesti telpās vai aplokos, kur atrodas arī citi mājputni, 2. punktā paredzētos attiecīgos periodus sāk skaitīt no dienas, kad ievests pēdējais putns, un, pirms noteiktie periodi nav beigušies, nevienu mājputnu no telpām vai aplokiem nepārvieto.
5. Ja inkubējamas mājputnu olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievieto tādos inkubatoros, tai skaitā šķilšanās inkubatoros, kur jau ir citas inkubējamas olas:
a) |
visiem mājputniem, kas izperināti no inkubējamām olām tajā pašā inkubatorā, tai skaitā šķilšanās inkubatorā, kur inkubējamās olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, piemēro 2.–4. punkta noteikumus; |
b) |
šā panta 2. punktā paredzētos attiecīgos periodus sāk skaitīt no dienas, kad ir izperināta pēdējā inkubējamā ola, kas Savienībā ievesta no trešās valsts vai tās teritorijas vai to zonas. |
113. pants
Paraugu ņemšana un testēšana pēc ievešanas Savienībā
Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka galamērķa objekta oficiālais veterinārārsts vaislas un produktīvajiem mājputniem, kas izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ne vēlāk kā līdz 112. panta 2. punktā minēto attiecīgo periodu beigām veic klīnisku izmeklēšanu, un, ja nepieciešams, ņem paraugus testēšanai, kura vajadzīga to veselības statusa monitorēšanai.
114. pants
Kompetento iestāžu pienākums attiecībā uz paraugošanu un testēšanu, ko veic skrējējputniem no inkubējamām olām, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas
Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka skrējējputniem, kas izperināti no inkubējamām olām, kuras Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, 112. panta 2. punktā paredzētajos periodos:
a) |
kompetentā iestāde, izmantojot no katra skrējējputna ņemtu kloākas noslaucījumu vai fēču paraugu, veic vīrusa noteikšanas testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
b) |
attiecībā uz skrējējputniem, kas paredzēti dalībvalstij, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)” kompetentā iestāde papildus a) punktā minētajām prasībām katram skrējējputnam veic seroloģisku testu uz Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju; |
c) |
pirms atbrīvošanas no izolācijas visiem skrējējputniem a) un b) punktos paredzēto testu rezultāti ir bijuši negatīvi. |
6. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz inkubējamām nebrīvē turētu putnu olām
115. pants
Sūtījumā esošās inkubējamās olas
Inkubējamu nebrīvē turētu putnu olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja olas iegūtas no nebrīvē turētiem putniem, kuri atbilst 55.–58. pantā izklāstītajām prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā.
7. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nebrīvē turētu putnu inkubējamu olu pārvietošanu un rīkošanos ar tām pēc to ievešanas Savienībā, kā arī attiecībā uz nebrīvē turētiem putniem, kuri izperināti no šīm olām
116. pants
Rīkošanās ar inkubējamām nebrīvē turētu putnu olām pēc to ievešanas Savienībā, kā arī ar nebrīvē turētiem putniem, kas izperināti no šīm inkubējamām olām
Operatori galamērķa objektā rīkojas šādi:
a) |
inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas, kas Savienībā ievestas no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, ievieto no citām inkubējamām olām nošķirtos inkubatoros, tai skaitā šķilšanās inkubatoros; |
b) |
nodrošina, ka nebrīvē turētie putni, kas izperināti no 115. pantā minētajām nebrīvē turētu putnu inkubējamām olām, tiek turēti apstiprinātā karantīnas objektā saskaņā ar 59.–61. panta prasībām. |
3. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NOROBEŽOTIEM OBJEKTIEM PAREDZĒTIEM DZĪVNIEKU REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM, KAS NAV IEGŪTI NO NAGAIŅIEM UN KAS NAV INKUBĒJAMAS MĀJPUTNU UN NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU OLAS
117. pants
Prasības attiecībā uz 1. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, ja šie sūtījumi nosūtīti no norobežotiem objektiem
Regulas 1. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu dzīvnieku spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kas nosūtīti no norobežotiem objektiem, kuri saskaņā ar 29. pantu norādīti sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumi tiek sūtīti uz norobežotu objektu Savienībā un ar nosacījumu, ka:
a) |
galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde ir novērtējusi riskus, ko šādu reproduktīvo produktu ievešana varētu radīt Savienībai; |
b) |
šo reproduktīvo produktu donordzīvnieku izcelsme ir kādā trešā valstī, teritorijā vai zonā, kurai atļauts Savienībā ievest konkrētās sugas un kategorijas dzīvniekus; |
c) |
šo reproduktīvo produktu donordzīvnieku izcelsme ir norobežotā objektā, kas atrodas izcelsmes trešā valstī, teritorijā vai zonā un saskaņā ar 29. pantu norādīts tādu norobežotu objektu sarakstā, no kuriem Savienībā var atļaut ievest konkrētu sugu dzīvniekus; |
d) |
reproduktīvie produkti ir paredzēti tādam norobežotam objektam Savienībā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 95. pantu; |
e) |
reproduktīvos produktus transportē tieši uz d) punktā minēto norobežoto objektu. |
118. pants
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem
Regulas 117. pantā minētos spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šie reproduktīvie produkti ievākti no donordzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tie nav no tāda objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no tāda objekta, kurš atrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka tajā konstatēta kāda attiecīgajai turēto sauszemes dzīvnieku sugai relevanta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība; |
b) |
tie ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā nav ziņots par attiecīgajām turēto sauszemes dzīvnieku sugām relevantām D kategorijas slimībām; |
c) |
tie vismaz 30 dienu periodā pirms ievešanai Savienībā paredzētās spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā; |
d) |
tos klīniski izmeklējis par norobežotā objekta darbībām atbildīgais veterinārārsts, un dienā, kad ievākta sperma, oocīti vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi; |
e) |
ciktāl tas iespējams, tie vismaz 30 dienu periodā, pirms dienas, kad pirmo reizi tika ievākta ievešanai Savienībā paredzētā sperma, oocīti vai embriji, un šo reproduktīvo produktu ievākšanas laikā, nav izmantoti dabiskai vaislai; |
f) |
tie ir identificēti un reģistrēti saskaņā ar minētā norobežotā objekta noteikumiem. |
119. pants
Prasības attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem
Regulas 117. pantā minētos spermas, oocītu un embriju sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumi atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir marķēti tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:
|
b) |
tos pārvadā konteinerā:
|
IV DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
1. SADAĻA
VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
120. pants
Ierobežojumi attiecībā uz ražošanas datumu
Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie produkti nav iegūti laikposmā, kad:
a) |
attiecībā uz šādu produktu ievešanu no attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas Savienība ir noteikusi ar dzīvnieku veselību saistītus ierobežojošus pasākumus; |
b) |
atļauja Savienībā ievest šādus produktus no attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas ir apturēta. |
121. pants
Apstrādes prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem
1. Sūtījumus ar dzīvnieku izcelsmes produktiem (izņemot svaigus vai jēlus produktus) ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie produkti ir apstrādāti saskaņā ar šīs daļas 3.–6. sadaļu.
Pirmajā daļā minēto apstrādi:
a) |
Savienība īpaši norādījusi sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un dzīvnieku izcelsmes produkta izcelsmes sugas; |
b) |
piemēro trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā; |
c) |
piemēro saskaņā ar prasībām, kas:
|
2. Pēc 1. punktā paredzētās apstrādes pabeigšanas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem līdz to iepakošanas brīdim rīkojas tādā veidā, lai nepieļautu nekādu krustkontamināciju, kas varētu radīt dzīvnieku veselības risku.
122. pants
Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanas transportlīdzekļiem
Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi tikuši pārvadāti transportlīdzekļos, kas konstruēti, būvēti un uzturēti tā, ka pārvadāšanas laikā no izcelsmes vietas uz Savienību netiek apdraudēts dzīvnieku izcelsmes produktu veselības statuss.
123. pants
Dzīvnieku izcelsmes produktu nosūtīšana uz Savienību
Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šādi sūtījumi uz galamērķi Savienībā nosūtīti atsevišķi no tādiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri neatbilst šajā regulā paredzētajām relevantajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz ievešanu Savienībā.
2. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGAS GAĻAS IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
1. NODAĻA
Vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigu gaļu
124. pants
Turētu dzīvnieku, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, nosūtīšana uz kautuvi
Tādas svaigas gaļas sūtījumus, kas iegūta no turētiem dzīvniekiem (izņemot saimniecībā turētus medījamos dzīvniekus, kas nonāvēti uz vietas) atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no turētiem dzīvniekiem, kuri atbilst šādām prasībām:
a) |
dzīvnieku izcelsmes objekts atrodas vai nu:
|
b) |
turētie dzīvnieki no izcelsmes objekta tieši nosūtīti uz kautuvi; |
c) |
pārvadāšanas laikā uz a) punktā minēto kautuvi turētie dzīvnieki:
|
d) |
transportlīdzekļi un konteineri, kas izmantoti turēto dzīvnieku pārvadāšanai uz a) punktā minēto kautuvi, atbilst 17. un 18. pantā noteiktajām prasībām. |
125. pants
Savvaļas dzīvnieku vai uz vietas nonāvētu saimniecībā turētu medījamo dzīvnieku liemeņu nosūtīšana
Tādas svaigas gaļas sūtījumus, kas iegūta no savvaļas dzīvniekiem vai saimniecībā turētiem medījamiem dzīvniekiem, kas nonāvēti uz vietas, atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no liemeņiem, kuri atbilst šādām prasībām:
a) |
liemeņi no nonāvēšanas vietas ir tieši nosūtīti uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu, kas atrodas tajā pašā sarakstā norādītajā trešā valstī vai teritorijā, vai zonā; |
b) |
pārvadāšanas laikā uz a) punktā minēto medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu liemeņi:
|
c) |
liemeņi uz a) punktā minēto medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu tika vesti transportlīdzekļos un konteineros, kas atbilst šādām prasībām:
|
126. pants
Pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes
Svaigas turētu un savvaļas dzīvnieku gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no dzīvniekiem, kuriem ir veiktas šādas apskates un ekspertīzes:
a) |
attiecībā uz turētiem dzīvniekiem:
|
b) |
attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem uzreiz pēc to nonāvēšanas veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi. |
Oficiālais veterinārārsts izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā veic panta pirmajā daļā minētās apskates un ekspertīzes, lai izslēgtu I pielikumā minēto relevanto slimību un jaunradušos slimību klātbūtni.
127. pants
Rīkošanās ar dzīvniekiem, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, šo dzīvnieku nonāvēšanas vai kaušanas laikā
Svaigas gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir no dzīvniekiem, kuri nonāvēšanas vai kaušanas laikā nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem.
128. pants
Rīkošanās ar svaigu gaļu un tās sagatavošana svaigās gaļas izcelsmes objektā
Svaigas gaļas sūtījumus visu kaušanas un sadalīšanas procedūru laikā stingri nošķir no svaigas gaļas, kura neatbilst relevantajām 124.–146. pantā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz svaigas gaļas ievešanu Savienībā, un šādu nošķiršanu nodrošina vai nu līdz brīdim:
a) |
kad gaļa tiek iepakota turpmākai glabāšanai vai nosūtīšanai uz Savienību, vai |
b) |
attiecībā uz neiepakotu svaigu gaļu – līdz tā nonāk Savienībā. |
2. NODAĻA
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigu nagaiņu gaļu
1. IEDAĻA
VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU GAĻU, KAS IEGŪTA NO TURĒTIEM UN SAVVAĻAS NAGAIŅIEM
129. pants
Tādu dzīvnieku sugas, no kuriem tiek iegūta svaiga nagaiņu gaļa
Svaigas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no šādu sugu dzīvniekiem:
a) |
turētu nagaiņu gadījumā – no visām nagaiņu sugām; |
b) |
attiecībā uz savvaļas nagaiņiem un saimniecībā turētiem medījamiem nagaiņiem – no visām nagaiņu sugām, izņemot liellopus, aitas, kazas un mājas cūku šķirnes. |
130. pants
Aizliegums attiecībā uz svaigu asiņu ievešanu
Savienībā nav atļauts ievest no nagaiņiem iegūtu svaigu asiņu sūtījumus, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
2. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU GAĻU, KAS IEGŪTA NO TURĒTIEM NAGAIŅIEM
131. pants
Turētu nagaiņu, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, uzturēšanās periods pirms to nokaušanas vai nonāvēšanas
1. Attiecībā uz turētiem nagaiņiem, no kuriem tiek iegūta ievešanai Savienībā paredzētā svaigā gaļa, pirms to nokaušanas vai nonāvēšanas netiek prasīts ievērot uzturēšanās periodu, ja vien tie trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ievesti no:
a) |
citas trešās valsts vai teritorijas, vai zonas, kas attiecībā uz to pašu sugu nagaiņu gaļas ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā, un turētie nagaiņi tajā uzturējušies vismaz trīs mēnešus pirms nokaušanas; vai |
b) |
kādas dalībvalsts. |
2. Attiecībā uz turētiem nagaiņiem, no kuriem tiek iegūta ievešanai Savienībā paredzētā svaigā gaļa, bet izņemot 1. punktā minētos nagaiņus, nepārtrauktu periodu tieši pirms to nokaušanas vai nonāvēšanas dienas ievēro XXIII pielikumā paredzēto uzturēšanās periodu, kura laikā nagaiņi:
a) |
nav atstājuši izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu; |
b) |
nav atstājuši izcelsmes objektu; |
c) |
nav nonākuši saskarē ar zemāka veselības statusa nagaiņiem. |
132. pants
Atkāpe no prasības par turētu dzīvnieku, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, tiešu nosūtīšanu uz kautuvi
Atkāpjoties no 124. panta b) punkta, tādus svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus, kuri minētajām prasībām neatbilst, atļauj ievest Savienībā, ja vien sūtījumā esošā svaigā gaļa ir iegūta no liellopiem, aitām vai kazām, un:
a) |
šie nagaiņi pēc sava izcelsmes objekta atstāšanas, līdz tie pienāk kautuvē, ir vesti tikai caur vienu objektu, kas veicis savākšanas operācijas un atbilst 20. panta b) punkta prasībām; |
b) |
izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi papildu garantijas, lai nodrošinātu, ka nagaiņu pārvietošanas laikā no to izcelsmes objekta, līdz tie pienāk kautuvē, nav ticis apdraudēts dzīvnieku veselības statuss; |
c) |
šā panta b) punktā minētā trešā valsts, teritorija vai to zona attiecībā uz šādu atkāpi ir norādīta sarakstā. |
133. pants
Svaigas turētu nagaiņu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
1. Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst minimālajiem slimībbrīvuma periodiem, kuri XXIV pielikuma A daļas tabulā sniegti attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kas ir relevantas tām sarakstā norādītajām nagaiņu sugām, no kurām ir iegūta svaigā gaļa.
Pirmajā daļā minētos minimālos periodus var samazināt attiecībā uz XXIV pielikuma B daļā norādītajām slimībām, ja tiek ievēroti tajā paredzētie specifiskie nosacījumi; Savienība šos specifiskos nosacījumus īpaši norāda sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un konkrētās svaigas gaļas izcelsmes sugas.
2. Svaigas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā nav veikta vakcinācija pret 1. punktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām saskaņā ar XXV pielikuma A daļas tabulu.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, vakcināciju pret mutes un nagu sērgu drīkst veikt, ja vien kompetentā iestāde nodrošina atbilstību XXV pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunktā vai 3.1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem, kurus Savienība īpaši norāda sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un konkrētās svaigas gaļas izcelsmes sugas.
134. pants
Turētu nagaiņu, no kuriem iegūta svaiga gaļa, izcelsmes objekts
1. Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no nagaiņiem, kuri ir no objekta:
a) |
kurā un ap kuru 10 km rādiusā, attiecīgā gadījumā ieskaitot arī kādas kaimiņvalsts teritoriju, 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav ziņots ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām ir atsauce XXIV pielikuma A daļā, un attiecībā uz kurām nagaiņu suga, no kuras iegūta nosūtīšanai uz Savienību paredzētā svaigā gaļa, ir norādīta sarakstā; vai |
b) |
attiecībā uz kuru kompetentās iestādes ir nodrošinājušas atbilstību XXV pielikuma B daļas 1. punkta b) apakšpunktā un 3.1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem, kas jāizpilda, ja trešā valstī vai teritorijā vai to zonā mazāk nekā 12 mēnešus pirms nokaušanas dienas ir īstenota vakcinācija pret mutes un nagu sērgu; šādus nosacījumus Komisija īpaši norāda sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, no kuras ir atļauts Savienībā ievest svaigu nagaiņu gaļu, un pie svaigās gaļas izcelsmes sugas. |
2. Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no nagaiņiem, kuri ir no objekta:
a) |
kurā esošie dzīvnieki saskaņā ar XXV pielikuma A daļu nav vakcinēti; vai |
b) |
kura atrodas trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kas atbilst XXIV pielikuma B daļas 1. punktā izklāstītajiem specifiskajiem nosacījumiem; šādus nosacījumus Komisija īpaši ieraksta sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, no kuras Savienībā atļauts ievest svaigu nagaiņu gaļu, un pie svaigās gaļas izcelsmes sugas. |
135. pants
Īpaša prasība attiecībā uz svaigu gaļu, kas iegūta no nagaiņiem, kuri pieder pie sugas Sus scrofa
Pie sugas Sus scrofa piederīgu turētu nagaiņu svaigas gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no dzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas turēti nošķirti no savvaļas nagaiņiem.
136. pants
Svaigas turētu nagaiņu gaļas izcelsmes objekts
Svaigas turētu nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta kautuvē vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektā, kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana vai nonāvēšana, nav ziņota ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām ir atsauce XXIV pielikuma A daļā.
3. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU SAVVAĻAS NAGAIŅU GAĻU
137. pants
Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura atbilst 133. pantā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.
138. pants
Savvaļas nagaiņi, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa
Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas sūtījumus atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no dzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir nonāvēti vairāk nekā 20 km attālumā no robežas ar jebkuru trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura šajā laikā nav norādīta sarakstā attiecībā uz svaigas savvaļas nagaiņu sugu gaļas ievešanu Savienībā; |
b) |
tie ir nonāvēti apgabalā, ap kuru 20 km rādiusā iepriekšējo 60 dienu laikā nav ziņots par kādu no XXIV pielikuma A daļā minētajām slimībām. |
139. pants
Medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objekts, no kura cēlusies svaiga savvaļas nagaiņu gaļa
Svaigas savvaļas nagaiņu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektā, kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nonāvēšana, nav ziņots ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām ir atsauce XXIV pielikuma A daļā.
3. NODAĻA
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigu gaļu, kas iegūta no mājputniem un medījamiem putniem
1. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU MĀJPUTNU GAĻU
140. pants
Uzturēšanās periods attiecībā uz mājputniem
Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kas:
a) |
kopš izšķilšanās un līdz nokaušanas dienai turēti svaigās gaļas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā; vai |
b) |
kā diennakti veci cāļi, vaislas, produktīvie vai nokaušanai paredzēti mājputni ir importēti no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kura attiecībā uz šādu preču importu Savienībā ir norādīta sarakstā, vai no kādas dalībvalsts, un imports noticis saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras, kā šīs regulas relevantās prasības. |
141. pants
Svaigas mājputnu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad šis sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:
|
b) |
to saskaņā ar 38. pantu uzskata par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas; |
c) |
ja šī izcelsmes trešā valsts vai teritorija pret augsti patogēnisko putnu gripu ir veikusi vakcināciju, tās kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
|
d) |
kuru
|
e) |
ja pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju tiek veikta vakcinācija, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde ir sniegusi garantijas, ka:
|
f) |
tā ir apņēmusies pēc jebkāda augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma Komisijai iesniegt šādu informāciju:
|
g) |
tā no augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sākotnējiem uzliesmojumiem iegūtus vīrusa izolātus ir apņēmusies iesniegt Eiropas Savienības references laboratorijai attiecībā uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību. |
142. pants
Mājputnu izcelsmes objekts
Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kuri ir no objekta:
a) |
kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; |
b) |
kurš attiecībā uz svaigu gaļu, kas iegūta no skrējējputniem, kuru izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz tādiem skrējējputniem, to inkubējamām olām un svaigu to gaļu, kā izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, ir izklāstītas XIV pielikuma 3. punkta b) un c) apakšpunktā. |
143. pants
Mājputni, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa
1. Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kas nav vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju vai atbilst šādām prasībām:
a) |
ja mājputni ir vakcinēti pret augsti patogēnisko putnu gripu, izcelsmes trešā valsts vai teritorija ir sniegusi garantijas par atbilstību minimālajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz vakcinācijas programmām, un XIII pielikumā aprakstītajai papildu uzraudzībai; |
b) |
ja mājputni ir vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju:
|
2. Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij vai teritorijai, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigā gaļa iegūta no mājputniem, kuri 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimību, izmantojot dzīvu vakcīnu.
144. pants
Svaigas mājputnu gaļas izcelsmes objekts
Svaigas mājputnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir kautuvē:
a) |
kurā kaušanas laikā nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma sakarā noteiktu ierobežojumu vai valsts tiesību aktos dzīvnieku veselības apsvērumu sakarā noteiktu oficiālu ierobežojumu; |
b) |
ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma. |
2. IEDAĻA
ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU MEDĪJAMO PUTNU GAĻU
145. pants
Svaigas medījamo putnu gaļas izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
Svaigas medījamo putnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tajā vismaz sešu mēnešu periodā pirms dienas, kad sūtījums nosūtīts uz Savienību, bijusi ieviesta slimības uzraudzības programma attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu, un šī uzraudzības programma atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:
|
b) |
kurā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nonāvēšana, nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas sakarā noteiktu dzīvnieku veselības ierobežojumu. |
146. pants
Svaigas medījamo putnu gaļas izcelsmes objekts
Svaigas medījamo putnu gaļas sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošās svaigās gaļas izcelsme ir medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektā:
a) |
kurā liemeņa apstrādes laikā nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma sakarā noteiktu ierobežojumu vai dzīvnieku veselības apsvērumu sakarā noteiktu oficiālu ierobežojumu; |
b) |
ap medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad saņemti liemeņi, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma. |
3. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GAĻAS PRODUKTU UN APVALKU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
147. pants
Gaļas produktu apstrāde
Gaļas produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie gaļas produkti ir apstrādāti saskaņā ar 121. pantu, kā prasīts 148. vai 149. pantā.
148. pants
Gaļas produkti, kuriem nav jāveic risku mazinoša apstrāde
Gaļas produktu sūtījumus, kuros esošajiem gaļas produktiem nav veikta risku mazinošā apstrāde saskaņā ar XXVI pielikumu, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja:
a) |
izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona ir norādīta sarakstā attiecībā uz relevantās sugas svaigas gaļas ievešanu Savienībā un attiecībā uz šādas svaigas gaļas ievešanu Savienībā netiek prasīts izpildīt specifiskos nosacījumus saskaņā ar IV daļas 1. sadaļas 1. un 2. nodaļu; |
b) |
svaigā gaļa, ko pārstrādā gaļas produkta vajadzībām, atbilst visām prasībām attiecībā uz svaigas gaļas ievešanu Savienībā un tāpēc ir atbilstīga ievešanai Savienībā, un tās izcelsme ir:
|
149. pants
Gaļas produkti, kuriem ir jāveic risku mazinoša apstrāde
1. Gaļas produktu sūtījumus, kuri neatbilst 148. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem veikta vismaz tāda risku mazinoša apstrāde, kāda aprakstīta XXVI pielikumā un kuru Savienība īpaši ierakstījusi sarakstā pie gaļas produkta izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas saskaņā ar 121. pantu, un ja gaļas produktu ražošanā pārstrādātās svaigās gaļas izcelsme ir:
a) |
tajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā gaļas produkts ir pārstrādāts; |
b) |
sarakstā norādītā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, no kuras Savienībā atļauts ievest relevanto sugu svaigu gaļu; |
c) |
dalībvalstī. |
2. Gaļas produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem ir veikta vismaz risku mazinošā apstrāde “B” saskaņā ar XXVI pielikumu un ja svaigās gaļas, ko pārstrādā gaļas produktu vajadzībām, izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā:
a) |
kas nav gaļas produkta ieguves trešā valsts vai teritorija vai to zona; |
b) |
kas arī norādīta sarakstā attiecībā uz relevantās sugas gaļas produktu ievešanu Savienībā, ievērojot nosacījumu, ka saskaņā ar 121. pantu tiek veikta risku mazinoša apstrāde, kuru Savienība īpaši ierakstījusi sarakstā pie šīs trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un pie relevantās sugas. |
3. Sūtījumus ar gaļas produktiem, kuru ražošanā pārstrādā svaigu mājputnu gaļu, atļauj ievest Savienībā tikai tad, ja tiem ir veikta vismaz risku mazinošā apstrāde “D” saskaņā ar XXVI pielikumu un ja svaigās gaļas, ko pārstrādā gaļas produktu vajadzībām, izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā:
a) |
kas attiecībā uz svaigas mājputnu gaļas ievešanu Savienībā norādīta sarakstā; |
b) |
kurā ir bijuši augstas patogenitātes putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas gadījumi vai uzliesmojumi. |
4. Ja sūtījumus ar gaļas produktiem, kuru ražošanā pārstrādāta svaiga gaļa no vairāk nekā vienas sugas dzīvniekiem, ieved no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kurā gaļas produkts ticis pārstrādāts, šādus sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) |
ja svaigā gaļa tiek sajaukta, pirms to gaļas produkta ražošanā galīgi pārstrādā, gaļas produktiem saskaņā ar 121. pantu ir veikta prasīgākā no risku mazinošajām apstrādēm, kuras attiecībā uz dažādajām izcelsmes dzīvnieku sugām norādītas sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas; vai |
b) |
ja gaļas produkti sajaukti pēc katras atsevišķās gaļas produkta sastāvdaļas pārstrādes, gaļas produktiem saskaņā ar 121. pantu ir veikta risku mazinoša apstrāde, kura attiecībā uz katru konkrēto izcelsmes dzīvnieku sugu norādīta sarakstā pie attiecīgās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas. |
5. Tādu gaļas produktu sūtījumus, kuru ražošanā pārstrādāta svaiga gaļa no vairāk nekā vienas sugas dzīvniekiem, kā izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura nav gaļas produkta pārstrādes trešā valsts vai teritorija vai to zona, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem saskaņā ar 1. vai 2. punktu ir veikta risku mazinoša apstrāde.
150. pants
Dzīvnieku, no kuriem iegūta svaiga gaļa, izcelsmes objekts
Savienībā atļauj ievest tikai tādus gaļas produktu sūtījumus, kuru ražošanā pārstrādāta svaiga gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kā izcelsme ir objektā vai – savvaļas dzīvnieku gadījumā – vietā, kurā un ap kuru 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums nosūtīts uz Savienību, nav ziņots ne par vienu no sarakstā norādītajām slimībām, kas saskaņā ar I pielikumu ir relevantas gaļas produktu izcelsmes sugām.
151. pants
Ievešana dalībvalstīs, kuru statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”
Mājputnu gaļas produktu sūtījumus, kas paredzēti dalībvalstij vai tās teritorijai, kuras statuss ir “brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas (bez vakcinācijas)”, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja produkti iegūti no mājputniem, kas 30 dienu periodā pirms dienas, kad notikusi nokaušana, nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju ar dzīvu vakcīnu.
152. pants
Īpašas prasības attiecībā uz apvalku ievešanu Savienībā
Apvalku sūtījumus, kas neatbilst 148. pantā paredzētajām prasībām, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tiem, kā aprakstīts XXVI pielikuma 2. daļā, ir veikta šāda risku mazinoša apstrāde:
a) |
ja apvalku pārstrādē izmantotie pūšļi un zarnas cēlušies no liellopiem, aitām, kazām vai turētām cūkām, – izmanto apstrādes “Apvalku apstrāde Nr. 1” vai “Apvalku apstrāde Nr. 2”; |
b) |
ja apvalku pārstrādē izmantotie pūšļi un zarnas cēlušies no a) punktā neminētu sugu dzīvniekiem – izmanto apstrādes “Apvalku apstrāde Nr. 3”, “Apvalku apstrāde Nr. 4” vai “Apvalku apstrāde Nr. 5”. |
4. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIENA, PIENA PRODUKTU, JAUNPIENA UN PRODUKTU UZ JAUNPIENA BĀZES IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
1. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz svaigpienu, jaunpienu un produktiem uz jaunpiena bāzes
153. pants
Svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsmes valsts
Svaigpiena, jaunpiena vai produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošā svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas vismaz 12 mēnešu periodā pirms slaukšanas dienas ir bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un govju mēra vīrusa infekcijas, un šajā laikā nav veikta vakcinācija pret minētajām slimībām.
154. pants
Dzīvnieki, no kuriem iegūts svaigpiens, jaunpiens un produkti uz jaunpiena bāzes
1. Svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošais svaigpiens, jaunpiens un produkti uz jaunpiena bāzes iegūti no dzīvniekiem, kuri pieder pie sugām Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis vai Camelus dromedarius.
2. Svaigpiena, jaunpiena un produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, sūtījumā esošais svaigpiens, jaunpiens un produkti uz jaunpiena bāzes iegūti no dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir izpildītas uzturēšanās prasības, kas paredz, ka šiem dzīvniekiem vismaz trīs mēnešu periodā pirms slaukšanas dienas bez pārtraukumiem jāuzturas slaukšanas trešā valstī vai teritorijā vai to zonā.
2. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz piena produktiem
155. pants
Piena produktu apstrāde
Piena produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie piena produkti ir apstrādāti saskaņā ar 156. vai 157. pantu.
156. pants
Piena produkti, kuriem nav jāveic risku mazinoša apstrāde
Piena produktu sūtījumus, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kura attiecībā uz svaigpiena ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā, atļauj ievest Savienībā bez iepriekšējas specifiskas risku mazinošas apstrādes, ja sūtījumā esošie piena produkti atbilst šādām prasībām:
a) |
to ražošanā pārstrādātais svaigpiens ir iegūts no dzīvniekiem, kas pieder pie sugām Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis vai Camelus dromedarius; |
b) |
piena produktu pārstrādē izmantotais svaigpiens atbilst visām relevantajām vispārīgajām prasībām, kas attiecībā uz ievešanu Savienībā noteiktas 3.–10. pantā, kā arī īpašajām prasībām, kas attiecībā uz svaigpiena ievešanu Savienībā noteiktas 153. un 154. pantā, un tādējādi ir derīgs ievešanai Savienībā, un svaigpiena izcelsme ir:
|
157. pants
Piena produkti, kuriem ir jāveic risku mazinoša apstrāde
1. Tādu piena produktu sūtījumus, kas neatbilst 156. pantā izklāstītajām prasībām, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem piena produktiem ir veikta vismaz viena no XXVII pielikuma A slejā sniegtajām risku mazinošajām apstrādēm un ja:
a) |
to ražošanā pārstrādāts tādu dzīvnieku piens, kas pieder pie sugām Bos taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis vai Camelus dromedarius; |
b) |
to izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona vismaz 12 mēnešu periodā pirms slaukšanas dienas nav bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un govju mēra vīrusa infekcijas, vai šajā laikā ir veikta vakcinācija pret minētajām slimībām. |
2. Piena produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem piena produktiem ir veikta vismaz viena no XXVII pielikuma B slejā sniegtajām risku mazinošajām apstrādēm un ja tie ražoti, pārstrādājot pienu, kas iegūts no 1. punkta a) apakšpunktā neminētu sugu dzīvniekiem.
3. Tādu piena produktu sūtījumus, kuru ražošanā pārstrādāts vairāk nekā no vienas sugas dzīvniekiem iegūts svaigpiens vai vairāk nekā no vienas sugas dzīvniekiem iegūti piena produkti, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja šiem piena produktiem ir veikta vai nu:
a) |
ja svaigpiens vai piena produkti tiek sajaukti pirms produkta galīgās pārstrādes – prasīgākā no risku mazinošajām apstrādēm, kuras attiecībā uz katru izcelsmes dzīvnieku sugu norādītas sarakstā; vai |
b) |
ja produktu sajaukšana notiek pēc tam, kad ir pārstrādāta katra piena produkta sastāvdaļa, – risku mazinošā apstrāde, kas paredzēta katrai konkrētajai izcelsmes dzīvnieku sugai. |
5. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ OLU UN OLU PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
1. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz olām
158. pants
Olu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
Olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo olu izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu piemēro slimības uzraudzības programmu, kura atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:
a) |
šīs regulas II pielikumā; vai |
b) |
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā. |
159. pants
Olu izcelsmes objekts
Olu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo olu izcelsme ir objektā, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, un līdz dienai, kad izdots sertifikāts ievešanai Savienībā, objektā nav bijis augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; un |
b) |
ap objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, un līdz dienai, kad izdots sertifikāts ievešanai Savienībā, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma. |
2. NODAĻA
Īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz olu produktiem
160. pants
Olu produktu izcelsmes trešā valsts vai teritorija vai to zona
Olu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošo olu produktu izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz augsti patogēnisko putnu gripu piemēro slimības uzraudzības programmu, kura atbilst prasībām, kas noteiktas vai nu:
a) |
šīs regulas II pielikumā; vai |
b) |
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā. |
161. pants
Olu izcelsmes objekts
Olu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie olu produkti ražoti, pārstrādājot olas, kuru izcelsme ir objektā:
a) |
kurā 30 dienu periodā pirms dienas, kad savāktas olas, nav bijis neviena augsti patogēniskās putnu gripas vīrusa un Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas uzliesmojuma; |
b) |
ap objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vai nu:
|
c) |
ap objektu 10 km rādiusā, kur attiecīgā gadījumā var ietilpt arī kādas kaimiņvalsts teritorija, vai nu:
|
6. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KOMBINĒTU PRODUKTU SASTĀVĀ ESOŠU PĀRSTRĀDĀTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
162. pants
Gaļas produktus saturoši kombinēti produkti un piena un/vai olu produktus saturoši ilgi neglabājami kombinēti produkti
1. Šādu turpmāk minēto kombinēto produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie kombinētie produkti ir no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, kas attiecībā uz konkrētā šādu kombinēto produktu sastāvā esošā dzīvnieku izcelsmes produkta ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā:
a) |
gaļas produktus saturoši kombinēti produkti; |
b) |
piena produktus vai olu produktus saturoši kombinēti produkti, kas nav tā pārstrādāti, lai kļūtu ilgi glabājami. |
2. Kombinētu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja 1. punktā minēto kombinēto produktu sastāvā esošie pārstrādātie dzīvnieku izcelsmes produkti:
a) |
atbilst:
|
b) |
ir iegūti vai nu:
|
163. pants
Ilgi glabājami piena un/vai olu produktus saturoši kombinēti produkti
Tikai piena vai olu produktus saturošu kombinētu produktu sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja kombinēto produktu sastāvā esošie piena un olu produkti ir apstrādāti tā, lai kļūtu ilgi glabājami apkārtējās vides temperatūrā un tiem:
a) |
ir veikta šādām turpmāk minētajām apstrādēm vismaz līdzvērtīga apstrāde:
|
b) |
atkāpjoties no 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta, ar tiem kopā ir kombinēto produktu izcelsmes trešās valsts vai teritorijas operatora deklarācija, kas apliecina, ka kombinēto produktu sastāvā esošajiem piena un olu produktiem ir veikta vismaz a) punktā paredzētā risku mazinošā apstrāde. |
7. SADAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PERSONĪGAI LIETOŠANAI PAREDZĒTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
164. pants
Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām un papildprasībām attiecībā uz mākslīgo piena maisījumu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtikas un personīgai lietošanai paredzētu īpašu pārtikas produktu ievešanu
Atkāpjoties no prasībām, kas noteiktas I daļas 3.–10. pantā un 120.–163. pantā, sūtījumus ar mākslīgo sauso piena maisījumu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtiku un medicīniskiem nolūkiem paredzētiem īpašiem pārtikas produktiem, kuri satur minētajām prasībām neatbilstošus dzīvnieku izcelsmes produktus, atļauj ievest Savienībā, ja šie produkti:
a) |
paredzēti personīgai lietošanai; |
b) |
to kopējais daudzums nepārsniedz 2 kg uz cilvēku; |
c) |
pirms atvēršanas nav jāatdzesē; |
d) |
ir iepakotas kādas firmas zīmolpreces, kas paredzētas tiešai pārdošanai galapatērētājam; |
e) |
ir ar neskartu iepakojumu, ja vien prece netiek patlaban lietota. |
165. pants
Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti personīgai lietošanai un kā izcelsme ir noteiktās trešās valstīs vai teritorijās vai to zonās
1. Atkāpjoties no I daļas 3.–10. pantā un 120.–163. pantā paredzētajām prasībām, bet izņemot 3. panta a) punkta i) apakšpunkta prasības, sūtījumus ar minētajām prasībām neatbilstošiem dzīvnieku izcelsmes produktiem atļauj ievest Savienībā, ja šie produkti paredzēti personīgai lietošanai un ja to izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās, kas uz īpašu ar Savienību noslēgtu nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību pamata norādītas sarakstā attiecībā uz personīgai lietošanai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu konkrētu daudzumu ievešanu Savienībā.
2. Konkrētais kopējais daudzums, ko kāda persona var ievest sev līdzi Savienībā, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kāds attiecībā uz šo trešo valsti vai teritoriju norādīts sarakstā.
V DAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 3. UN 5. PANTĀ MINĒTO SARAKSTĀ NORĀDĪTO SUGU ŪDENSDZĪVNIEKU UN NO ŠĀDĀM SUGĀM IEGŪTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ, KĀ ARĪ TO PĀRVIETOŠANU UN RĪKOŠANOS AR TIEM PĒC IEVEŠANAS
1. SADAĻA
VISPĀRĪGĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 1. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTO ŪDENSDZĪVNIEKU UN TO PRODUKTU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
166. pants
Ūdensdzīvnieku inspekcija pirms nosūtīšanas
172. panta d), e) un f) apakšpunktā neminētu ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja eksportētājā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā 72 stundu periodā pirms brīža, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, oficiālais veterinārārsts veicis šo ūdensdzīvnieku klīnisku inspekciju, lai noteiktu slimību simptomus un anormālu mirstību.
167. pants
Ūdensdzīvnieku nosūtīšana uz Savienību
Ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki atbilst šādām prasībām:
a) |
tie no izcelsmes objekta tieši nosūtīti uz Savienību; |
b) |
pārvadāšanas laikā pa gaisu, jūru, dzelzceļu vai autoceļiem tie nav tikuši izkrauti, pārvietoti uz citu transportlīdzekli vai izkrauti no pārvadāšanas konteinera, un ūdens, kurā tie tiek pārvadāti, nav mainīts kādā trešā valstī vai teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas ūdensdzīvnieku ievešanu Savienībā nav norādīta(-as) sarakstā; |
c) |
tie nav pārvadāti apstākļos, kas apdraud to veselības statusu, konkrētāk:
|
d) |
no brīža, kad tie izcelsmes objektā iekrauti nosūtīšanai uz Savienību, līdz brīdim, kad tie pienākuši Savienībā, tie nav pārvadāti kopā ar zemāka veselības statusa ūdensdzīvniekiem vienā un tajā pašā ūdenī, konteinerā vai dzīvu zivju pārvadāšanas kuģī vai kopā ar ūdensdzīvniekiem, kas nav paredzēti ievešanai Savienībā; |
e) |
ja kādā trešā valstī, teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas attiecībā uz konkrētu sugu un kategorijas ūdensdzīvnieku ievešanu Savienībā norādīta(-s) sarakstā, tiem bijusi nepieciešama pārvadāšanas ūdens apmaiņa, minētā procedūra nav apdraudējusi pārvadājamo dzīvnieku veselības stāvokli un ir veikta tikai šādos gadījumos:
|
168. pants
Ūdensdzīvnieku pārvadāšana ar kuģi
Ja ūdensdzīvnieku sūtījumu nosūtīšana uz Savienību kaut daļā no ceļa aptver pārvadāšanu ar kuģi vai dzīvu zivju pārvadāšanas kuģi, šādus saskaņā ar 167. pantu pārvadātus ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem ūdensdzīvniekiem līdztekus veterinārajam sertifikātam ir pievienota deklarācija, kuru dienā, kad kuģis pienāk galamērķa ostā, parakstījis kuģa kapteinis un kurā sniegta šāda informācija:
a) |
izbraukšanas osta trešā valstī vai teritorijā; |
b) |
pienākšanas osta Savienībā; |
c) |
ja kuģis piestājis ostās ārpus šīs izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas – piestāšanas ostas; |
d) |
apstiprinājums, ka visu ceļu no izbraukšanas ostas trešā valstī vai teritorijā līdz pienākšanas ostai Savienībā ūdensdzīvnieku sūtījums ir atbildis relevantajām prasībām, kas izklāstītas 167. pantā. |
169. pants
Īpašas prasības attiecībā uz pārvadāšanu un marķēšanu
1. Ūdensdzīvnieku sūtījumus ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki konteinera ārpusē ir identificēti ar salasāmu etiķeti vai – ja tos pārvadā ar dzīvu zivju pārvadāšanas kuģi – šā kuģa manifestā izdarītu ierakstu, kas attiecas uz minētā sūtījuma vajadzībām izdoto veterināro sertifikātu.
2. Šā panta 1. punktā minētajā salasāmajā etiķetē iekļauj arī vismaz šādu informāciju:
a) |
konteineru skaits sūtījumā; |
b) |
katrā konteinerā esošo sugu nosaukums; |
c) |
katras klātesošās sugas dzīvnieku skaits katrā konteinerā; |
d) |
nolūks, kādam tie paredzēti. |
3. Ievešanai Savienībā paredzētie dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) atbilst šādām prasībām:
a) |
konteinera ārpusē tie identificēti ar salasāmu etiķeti, kas attiecas uz šā sūtījuma vajadzībām izdoto veterināro sertifikātu; |
b) |
šā punkta a) apakšpunktā minētajā salasāmajā etiķetē attiecīgā gadījumā ietver arī šādu paziņojumu:
|
170. pants
Prasības attiecībā uz izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu un izcelsmes objektu
1. Sūtījumus ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti ir no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas atbilst šādām prasībām:
a) |
tie ir brīvi no šādām sarakstā norādītām slimībām:
|
b) |
visu šajā trešā valstī vai teritorijā, zonā vai nodalījumā, kas veic eksportu uz Savienību, ievesto sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku izcelsmei ir jābūt citā tādā trešā valstī vai teritorijā, vai to zonā vai nodalījumā, kas ir brīva(-as) no a) punktā minētajām slimībām; |
c) |
izcelsmes trešā valstī vai teritorijā nav veikta sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku vakcinācija pret A kategorijas, B kategorijas vai attiecīgā gadījumā C kategorijas slimībām. |
2. Sūtījumus ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošie ūdensdzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti nāk no objekta, kas:
a) |
ir reģistrēts saskaņā ar prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā Regulas (ES) 2016/429 VI daļas II sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā noteiktās prasības; vai |
b) |
ir apstiprināts saskaņā ar prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/429 IV daļas II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/691 (23) II daļas I sadaļā. |
171. pants
Vektorsugas
1. Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā sniegtās tabulas 4. slejā norādīto sugu ūdensdzīvniekus par minēto slimību vektoriem uzskata tikai tad, ja ir iestājušies XXX pielikumā izklāstītie apstākļi.
2. Dzīvnieku izcelsmes produktus no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), kas iegūti no Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā norādītajām sugām, neuzskata par minētā pielikuma sarakstā norādīto slimību vektoriem, kad tos ieved Savienībā.
172. pants
Atkāpes attiecībā uz noteiktu sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku kategorijām
Atkāpjoties no 170. panta, minētajā pantā noteiktās prasības nepiemēro šādām ūdensdzīvnieku kategorijām:
a) |
ūdensdzīvniekiem, kuri paredzēti nosūtīšanai uz slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, kur tos paredzēts apstrādāt lietošanai pārtikā; |
b) |
ūdensdzīvniekiem, kas paredzēti izpētes nolūkiem un tiek nosūtīti uz norobežotiem objektiem, kurus šim nolūkam apstiprinājusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde; |
c) |
šā panta b) punktā neminētiem savvaļas ūdensdzīvniekiem ar nosacījumu, ka tie karantinēti karantīnas objektā, kuru šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde:
|
d) |
gliemjiem vai vēžveidīgajiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem iepakoti un marķēti lietošanai pārtikā un kas, ja tos atgrieztu atpakaļ ūdens vidē, nevarētu izdzīvot; |
e) |
gliemjiem vai vēžveidīgajiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem iepakoti un marķēti lietošanai pārtikā un paredzēti tālākai apstrādei bez uzglabāšanas apstrādes vietā; |
f) |
dzīvām gliemenēm vai vēžveidīgajiem, kas bez tālākas apstrādes paredzēti lietošanai pārtikā ar nosacījumu, ka tie iepakoti mazumtirdzniecības iepakojumos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 nosacījumiem. |
173. pants
Atkāpes, ko piemēro noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus)
Atkāpjoties no 170. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktās prasības nepiemēro šādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus):
a) |
dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus), kuri paredzēti nosūtīšanai uz slimību kontrolei pakļautiem no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektiem, kur tos paredzēts apstrādāt lietošanai pārtikā; |
b) |
lietošanai pārtikā paredzētām zivīm, kas nokautas un izķidātas pirms nosūtīšanas uz Savienību. |
174. pants
Rīkošanās ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) pēc to ievešanas Savienībā
1. Pēc ievešanas Savienībā sūtījumus ar ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus):
a) |
tieši transportē uz galamērķi Savienībā; |
b) |
ar tiem rīkojas tā, lai nodrošinātu, ka netiek kontaminēti dabiskie ūdeņi. |
2. Operators Savienībā ievestus ūdensdzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) nepalaiž vai citādi neiegremdē dabiskos ūdeņos Savienībā, izņemot gadījumus, kad to atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā minētā palaišana vai iegremdēšana notiek.
3. Šīs dalībvalsts kompetentā iestāde šā panta 2. punktā minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja palaišana vai iegremdēšana dabiskos ūdeņos nepazemina šo ūdensdzīvnieku veselības statusu palaišanas vietā; palaišanai savvaļā jebkurā gadījumā jāatbilst 170. panta a) punkta iii) apakšpunktam.
4. Operators pienācīgi rīkojas ar pārvadājamo ūdeni, kas ticis izmantots ūdensdzīvnieku sūtījumiem, lai netiktu pieļauta Savienības dabisko ūdeņu kontaminēšanās.
2. SADAĻA
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, LAI IEROBEŽOTU NOTEIKTU SARAKSTĀ NENORĀDĪTU SLIMĪBU IETEKMI
175. pants
Dzīvnieku veselības papildprasības, kas jāievēro, lai ierobežotu tādu sarakstā nenorādītu slimību ietekmi, attiecībā uz kurām dalībvalstīs ir veikti valsts pasākumi
1. To dalībvalstu kompetentās iestādes, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 226. pantu veikušas valsts pasākumus pret sarakstā nenorādītām slimībām, rīkojas tā, lai nepieļautu šādu sarakstā neminētu slimību ievazāšanu, un to panāk, piemērojot dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz ūdensdzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu no ūdensdzīvniekiem (izņemot dzīvus ūdensdzīvniekus) ievešanu šajās Savienības dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos.
2. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde tādu sugu ūdensdzīvnieku sūtījumus, kas uzņēmīgas pret 1. punktā minētajām slimībām, ievest savas valsts teritorijā atļauj tikai tad, ja sūtījuma izcelsmes trešā valstī vai teritorijā nav veikta vakcinācija pret šīm slimībām.
3. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde nodrošina, ka tādu 2. punktā minēto sugu ūdensdzīvnieku, kas izcelsmes trešā valstī vai teritorijā, vai to zonā vai nodalījumā ir ievesti, izcelsme ir tādā citā trešā valstī, zonā vai nodalījumā, kas arī ir brīva(-as) no relevantās slimības.
4. Regulas 172. un 173. pantā paredzētās atkāpes piemēro tādiem ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem, kas minēti 2. punktā un paredzēti nosūtīšanai uz dalībvalstīm, kurās veic valsts pasākumus pret šā panta 1. punktā minētajām slimībām.
5. Ar šā panta 2. punktā minētajiem ūdensdzīvniekiem un no tiem iegūtiem produktiem pēc to ievešanas Savienībā rīkojas saskaņā ar 174. panta nosacījumiem.
VI DAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO, IEVEDOT NOTEIKTAS 3. UN 5. PANTĀ MINĒTAS PRECES, KĀ GALAMĒRĶIS NAV SAVIENĪBA, UN NOTEIKTAS PRECES, KĀ IZCELSME IR SAVIENĪBĀ UN KAS TIEK ATGRIEZTAS SAVIENĪBĀ
176. pants
Prasības attiecībā uz tranzītu caur Savienību
1. Šīs regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kā izcelsme nav Savienībā, bet kas caur Savienību tiek vesti tranzītā un ir paredzēti nosūtīšanai uz galamērķi ārpus Savienības, pārvadāt tranzītā caur Savienību atļauj tikai tad, ja vai nu:
a) |
tie atbilst visām I līdz V daļā noteiktajām relevantajām prasībām attiecībā uz konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā; vai |
b) |
tie ietilpst specifisko nosacījumu tvērumā, kurus Savienība nolūkā mazināt jebkādu iespējamu dzīvnieku veselības risku, kas saistīts ar šādu pārvietošanu, īpaši norādījusi sarakstā pie attiecīgās sarakstā norādītās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un pie konkrētās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas. |
2. Šīs regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kā izcelsme ir Savienībā un kas pēc tranzīta caur kādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu tiek atgrieztas Savienībā, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst visām relevantajām prasībām, kuras attiecībā uz konkrētās kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā noteiktas I līdz V daļā, izņemot gadījumus, kad tie iekļaujas šādu noteikumu tvērumā:
a) |
regulas 177.–182. pantā noteiktās papildprasības; vai |
b) |
specifiski nosacījumi, kurus Savienība nolūkā mazināt jebkādu iespējamu dzīvnieku veselības risku, kas saistīts ar šādu pārvietošanu, īpaši norādījusi sarakstā pie attiecīgās sarakstā norādītās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas un pie konkrētās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugas un kategorijas. |
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētos specifiskos nosacījumus nosaka un pie trešās valsts vai teritorijas vai to zonas norāda, balstoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā:
a) |
Regulas (ES) 2016/429 230. pantā noteiktos kritērijus; |
b) |
tranzītam paredzēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu konkrēto sugu un kategoriju un saistītos dzīvnieku veselības riskus; |
c) |
ģeogrāfiskos ierobežojumus; |
d) |
tradicionālos tirdzniecības ceļus; |
e) |
citus būtiskus faktorus. |
177. pants
Papildprasības attiecībā uz tādu Savienības izcelsmes reģistrētu zirgu ievešanu, kas pēc pagaidu eksporta uz trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kurā tie piedalījušies sacensībās, sacīkstēs vai jāšanas sporta kultūras pasākumos, atgriežas Savienībā
1. Tādu reģistrētu zirgu sūtījumus, kas uz pagaidu termiņu bijuši eksportēti no dalībvalsts uz kādu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kura attiecībā uz zirgu ievešanu Savienībā norādīta sarakstā, ievest Savienībā atļauj tikai tad, ja tie atbilst šādām papildprasībām:
a) |
ārpus Savienības tie uzturējušies Komisijas norādītu laikposmu un tās norādītos nolūkos ne ilgāk par 90 dienām; |
b) |
trešā valstī vai teritorijā vai to zonā tie turēti izolācijā, izņemot sacīkšu, sacensību vai kultūras pasākumu un citu saistīto aktivitāšu (tai skaitā treniņu, iesildīšanās nodarbību un priekšsacīkšu demonstrējumu) norises laiku; |
c) |
tie turēti tikai tādās trešās valstīs vai teritorijās vai to zonās, kas pieder pie tās pašas sanitārās grupas, pie kuras pieder nosūtīšanas uz Savienību trešā valsts vai teritorija, saskaņā ar XI pielikuma B daļā norādītajām specifiskajām prasībām, un uz trešo valsti vai teritoriju vai tieši uz nosūtīšanas zonu tie pārvietoti saskaņā ar nosacījumiem, kas ir vismaz tikpat stingri kā nosacījumi, kas būtu jāievēro, pārvietojot tos tieši uz Savienību. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, reģistrētu zirgu ievešanu Savienībā pēc pagaidu eksporta uz tādām trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām, kuras pieder pie dažādām sanitārajām grupām, atļauj tikai attiecībā uz reģistrētiem zirgiem, kas piedalījušies vienīgi augsta līmeņa specializētās sacensībās vai sacīkstēs.
178. pants
Īpašas prasības attiecībā uz tādu nagaiņu, mājputnu un ūdensdzīvnieku ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts atteikuma tos ielaist
1. Tādu nagaiņu, mājputnu un ūdensdzīvnieku sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
atteikumu sniegusī trešā valsts vai teritorija ir tāda trešā valsts vai teritorija vai to zona, kas attiecībā uz konkrēto atgriezto sugu un kategoriju dzīvnieku ievešanu Savienībā ir norādīta sarakstā; |
b) |
šā punkta a) apakšpunktā minētie dzīvnieki nav vesti tranzītā caur a) apakšpunktā neminētu trešo valsti vai teritoriju vai to zonu; |
c) |
dzīvniekiem ir klāt šādi dokumenti:
|
d) |
ja sūtījumi šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā bijuši izkrauti, trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apliecina, ka:
|
2. Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.
179. pants
Īpašas prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku (izņemot nagaiņus, mājputnus un ūdensdzīvniekus) ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas atteikuma tos ielaist
1. Tādu dzīvnieku (izņemot nagaiņus, mājputnus un ūdensdzīvniekus) sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja sūtījumā esošajiem dzīvniekiem ir klāt šādi dokumenti:
a) |
sākotnējais veterinārais sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tam līdzvērtīgi sistēmā IMSOC iesniegti elektroniski sertifikāti, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtā oficiālā veterinārā sertifikāta autentificēta kopija; |
b) |
viens no šādiem dokumentiem:
|
c) |
izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kurā sniegta piekrišana sūtījumu pieņemt un norādīts tā atgriešanas galamērķis. |
2. Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.
180. pants
Īpašas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu un iepakotu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas atteikuma tos ielaist
1. Tādu reproduktīvo produktu un iepakotu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
reproduktīvie produkti ir to oriģinālajā konteinerā un dzīvnieku izcelsmes produktu iepakojums ir neskarts; |
b) |
reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem ir klāt šādi dokumenti:
|
c) |
ja a) un b) apakšpunktā minētie reproduktīvie produkti vai dzīvnieku izcelsmes produkti šajā trešā valstī vai teritorijā tikuši izkrauti, šīs trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde apliecina, ka:
|
2. Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.
181. pants
Īpašas prasības attiecībā uz tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc sarakstā norādītas trešās valsts vai teritorijas atteikuma tos ielaist
1. Tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc sarakstā norādītas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
atteikumu sniegusī trešā valsts vai teritorija ir norādīta sarakstā attiecībā uz konkrēto atpakaļ uz Savienību nosūtīto sugu un kategoriju produktiem; |
b) |
dzīvnieku izcelsmes produktiem ir klāt šādi dokumenti:
|
2. Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.
182. pants
Īpašas prasības attiecībā uz tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc sarakstā nenorādītas trešās valsts atteikuma tos ielaist
1. Tādu neiepakotu vai beztaras dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kā izcelsme ir Savienībā un kas tiek atgriezti Savienībā pēc tādas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes atteikuma tos ielaist, kura attiecībā uz atpakaļ nosūtīto konkrētās sugas un kategorijas dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā nav norādīta sarakstā, ievest atpakaļ Savienībā atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) |
sūtījums ir aizzīmogots, un oriģinālā plomba ir neskarta; |
b) |
dzīvnieku izcelsmes produktiem ir klāt šādi dokumenti:
|
2. Sūtījuma pārvadāšanu uz galamērķi un pienākšanu galamērķa vietā uzrauga saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 2. un 3. pantu.
VII DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
183. pants
Atcelšana
No 2021. gada 21. aprīļa atceļ šādus tiesību aktus:
— |
Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010, |
— |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013, |
— |
Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010, |
— |
Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008, |
— |
Komisijas Lēmums 2007/777/EK, |
— |
Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009, |
— |
Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012, |
— |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759. |
184. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 30. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
(3) Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp..
(4) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).
(5) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 64 lpp.).
(6) EFSA Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupa (AHAW); Scientific Opinion on animal health risk mitigation treatments as regards imports of animal casings. EFSA Journal, 2012. g.; 10(7): 2820. 32 lpp.] doi:10.2903/j.efsa.2012.2820. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.
(7) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
(8) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2013. gada 7. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Savienībā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 47, 20.2.2013., 1. lpp.).
(10) Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regula (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).
(11) Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).
(12) Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).
(13) Komisijas 2009. gada 9. februāra Regula (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.).
(14) Komisijas 2012. gada 11. janvāra Regula (ES) Nr. 28/2012, ar ko nosaka sertifikācijas prasības atsevišķu salikto produktu importam Savienībā un tranzītam caur Savienību un groza Lēmumu 2007/275/EK un Regulu (EK) Nr. 1162/2009 (OV L 12, 14.1.2012., 1. lpp.).
(15) Komisijas 2016. gada 28. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/759, ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK (OV L 126, 14.5.2016., 13. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
(17) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.).
(18) Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).
(19) Komisijas 2019. gada 24. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/1666, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina saistībā ar nosacījumiem attiecībā uz noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu transportēšanas un atvešanas pārraudzību no atvešanas robežkontroles punkta līdz uzņēmumam galamērķa vietā Savienībā (OV L 255, 4.10.2019., 1. lpp.).
(20) Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
(22) Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.).
(23) Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētā regula (ES) 2020/691, ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 345 lpp.).
I PIELIKUMS
TO SLIMĪBU SARAKSTS, PAR KURĀM EKSPORTĒTĀJĀ TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ IR SPĒKĀ PAZIŅOŠANAS UN ZIŅOŠANAS PRASĪBA
1. SAUSZEMES DZĪVNIEKI
Visas sarakstā norādītās slimības, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 5. pantā un uzskaitītas tās II pielikumā un attiecas uz Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma sarakstā norādītajām sauszemes dzīvnieku sugām.
2. REPRODUKTĪVIE PRODUKTI
2.1. Iegūti no nagaiņiem
— |
Mutes un nagu sērga |
— |
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija |
— |
Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija |
— |
Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija |
— |
Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija |
— |
Govju infekciozais rinotraheīts / infekciozais pustulozais vulvovaginīts |
— |
Govju virusālā diareja |
— |
Govju kampilobakterioze |
— |
Trihomonoze |
— |
Govju enzootiskā leikoze |
— |
Infekciozais epididimīts (Brucella ovis) |
— |
Zirgu virusālā arterīta infekcija |
— |
Zirgu infekciozā anēmija |
— |
Ķēvju kontagiozais metrīts |
— |
Klasiskais cūku mēris |
— |
Aujeski slimības vīrusa infekcija |
— |
Cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija |
2.2. Iegūti no mājputniem un nebrīvē turētiem putniem
Visas sarakstā norādītās slimības, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 5. pantā un uzskaitītas tās II pielikumā un ir relevantas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma sarakstā norādītajām mājputnu un nebrīvē turētu putnu sugām, no kurām iegūti reproduktīvie produkti, ko atļauts ievest Savienībā.
3. DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, KAS IEGŪTI NO NAGAIŅIEM, MĀJPUTNIEM UN SAVVAĻAS MEDĪJAMIEM PUTNIEM
3.1. Svaiga nagaiņu gaļa
— |
Mutes un nagu sērga |
— |
Govju mēra vīrusa infekcija |
— |
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
— |
Aitu bakas un kazu bakas |
— |
Mazo atgremotāju mēris |
— |
Klasiskais cūku mēris |
— |
Āfrikas cūku mēris |
3.2. Svaiga mājputnu un savvaļas medījamo putnu gaļa
— |
Augsti patogēniskā putnu gripa |
— |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija |
3.3. Gaļas produkti no nagaiņiem
— |
Mutes un nagu sērga |
— |
Govju mēra vīrusa infekcija |
— |
Klasiskais cūku mēris |
— |
Āfrikas cūku mēris |
3.4. Gaļas produkti no mājputniem un savvaļas medījamiem putniem
— |
Augsti patogēniskā putnu gripa |
— |
Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija |
3.5. Piens, jaunpiens, piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes
— |
Mutes un nagu sērga |
— |
Govju mēra vīrusa infekcija |
4. ŪDENSDZĪVNIEKI UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI NO ŪDENSDZĪVNIEKIEM
— |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze |
— |
Virusālā hemorāģiskā septicēmija |
— |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze |
— |
Inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas |
— |
Koiju herpesvīrusa slimība |
— |
Mikrocytos mackini infekcija |
— |
Perkinsus marinus infekcija |
— |
Bonamia ostreae infekcija |
— |
Bonamia exitiosa infekcija |
— |
Marteilioze (Marteilia refringens) |
— |
Tauras sindroma vīrusa infekcija |
— |
Dzeltenās galvas vīrusa infekcija |
— |
Balto plankumu sindroma vīrusa infekcija |
II PIELIKUMS
MINIMĀLĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS SLIMĪBAS UZRAUDZĪBAS PROGRAMMĀM
(kā minēts 10. pantā)
Iesniedzot slimības uzraudzības programmu, tajā jānorāda vismaz šāda informācija:
a) |
apraksts par slimības epidemioloģisko situāciju pirms uzraudzības programmas īstenošanas sākšanas datuma un dati par slimības epidemioloģisko attīstību; |
b) |
dzīvnieku mērķpopulācija, epidemioloģiskās vienības un uzraudzības programmas zonas; |
c) |
apraksts par:
|
d) |
ģeogrāfiskā un administratīvā apgabala, kur paredzēts īstenot uzraudzības programmu, apraksts un demarkācija; |
e) |
programmas īstenošanas progresa indikatori; |
f) |
izmantojamās diagnostikas metodes, testējamo paraugu skaits, testēšanas biežums un paraugu ņemšanas modeļi; |
g) |
riska faktori, kas jāņem vērā, plānojot riska izvērtēšanā balstītu selektīvu uzraudzību. |
III PIELIKUMS
1. tabula
Prasības attiecībā uz nagaiņu, medus bišu un kameņu uzturēšanās periodiem pirms to ievešanas Savienībā
Dzīvnieku suga un kategorija |
Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kā minēts 11. panta b) punkta i) apakšpunktā |
Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes objektā, kā minēts 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā |
Minimālais periods bez saskares ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem, kā minēts 11. panta b) punkta iii) apakšpunktā |
Liellopi, aitas, kazas un cūkas |
6 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 6 mēnešiem) |
40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām) |
30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām) |
Nokaušanai paredzēti liellopi, aitas, kazas un cūkas |
3 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem) |
40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām) |
30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām) |
Zirgi (izņemot reģistrētus zirgu sugas dzīvniekus) |
3 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem) |
30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām), izņemot Āfrikas zirgu mēra riska apgabalus, kuros šis periods ir 40 dienas |
15 dienas |
Reģistrēti zirgu sugas dzīvnieki |
40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām) |
30 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām), izņemot Āfrikas zirgu mēra riska apgabalus, kuros šis periods ir 40 dienas |
15 dienas |
Reģistrēti zirgi, kas pēc pagaidu eksporta nolūkā piedalīties sacensībās, sacīkstēs vai ar jāšanas sportu saistītos kultūras pasākumos atgriežas Savienībā |
Līdz 30 dienām vai līdz 90 dienām (īpašu sacensību, sacīkšu vai ar jāšanas sportu saistītu kultūras pasākumu gadījumā) |
Nav noteikts |
Visā pagaidu eksporta periodā |
Nagaiņi (izņemot liellopus, aitas, kazas, cūkas un zirgus) |
6 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 6 mēnešiem) |
40 dienas vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 40 dienām) |
6 mēneši vai kopš dzimšanas (ja dzīvnieki jaunāki par 6 mēnešiem) |
Medus bites un kamenes |
Kopš izšķilšanās |
Kopš izšķilšanās |
Kopš izšķilšanās |
2. tabula
Prasības attiecībā uz mājputnu un nebrīvē turētu putnu uzturēšanās periodiem pirms to ievešanas Savienībā
Putnu kategorija |
Uzturēšanās periods attiecas uz |
Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kā minēts 11. panta b) punkta i) apakšpunktā |
Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes objektā, kā minēts 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā |
Minimālais periods bez saskares ar zemāka veselības statusa dzīvniekiem, kā minēts 11. panta b) punkta iii) apakšpunktā |
||||||
Vaislas mājputni |
AC |
3 mēneši vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem) |
6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām) |
6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām) |
||||||
Produktīvie mājputni lietošanai pārtikā paredzētas gaļas un olu ražošanai |
AC |
3 mēneši vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem) |
6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām) |
6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām) |
||||||
Produktīvie mājputni medījamo putnu krājumu atjaunošanai |
AC |
6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām) |
30 dienas vai kopš izšķilšanās |
30 dienas vai kopš izšķilšanās |
||||||
Nokaušanai paredzēti mājputni |
AC |
6 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 6 nedēļām) |
30 dienas vai kopš izšķilšanās |
30 dienas vai kopš izšķilšanās |
||||||
Diennakti veci cāļi |
AC |
Kopš izšķilšanās |
Kopš izšķilšanās |
Kopš izšķilšanās |
||||||
FO |
3 mēneši |
6 nedēļas |
— |
|||||||
Mazāk nekā 20 vaislas, produktīvie un nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus) |
AC |
3 mēneši vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 mēnešiem) |
3 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 nedēļām) |
3 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 nedēļām) |
||||||
Mazāk nekā 20 diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnus) |
AC |
Kopš izšķilšanās |
Kopš izšķilšanās |
Kopš izšķilšanās |
||||||
FO |
3 mēneši |
3 nedēļas |
3 nedēļas pirms dienas, kad savāktas olas, no kurām izperināti diennakti vecie cāļi |
|||||||
Nebrīvē turēti putni |
AC |
NA |
3 nedēļas vai kopš izšķilšanās |
3 nedēļas vai kopš izšķilšanās (ja dzīvnieki jaunāki par 3 nedēļām) |
||||||
|
IV PIELIKUMS
A DAĻA
1. |
Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi, kā tas attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) paredzēts 22. panta 1. punktā
|
2. |
Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā
|
3. |
Minimālie periodi, kuru laikā izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā nav ziņots par slimību, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 22. panta 2. punkta b) apakšpunktā
|
B DAĻA
Specifiskie nosacījumi saskaņā ar 22. panta 3. punktu, kurus trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei jānodrošina, ja šī trešā valsts vai teritorija vai to zona no noteiktām slimībām bijusi brīva mazāk par šī pielikuma A daļā noteikto periodu
Mutes un nagu sērga |
Papildu informācija, kas vajadzīga, lai varētu noteikt datumu, no kura šo trešo valsti vai teritoriju vai to zonu uzskata par brīvu no mutes un nagu sērgas. |
||||
Klasiskais cūku mēris |
|
||||
Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši) |
|
||||
Vaislas sērga |
|
||||
Tripanosomoze (Trypanosoma evansi) |
|
C DAĻA
1. |
Nevakcinēšanas prasības, kas saskaņā ar 22. panta 4. punkta a) apakšpunktu izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai jāievēro attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus)
|
2. |
Nevakcinēšanas prasības, kas saskaņā ar 22. panta 4. punkta b) apakšpunktu izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai jāievēro attiecībā uz zirgiem
|
(*1) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*2) Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošināti specifiski nosacījumi saskaņā ar B daļu, kā to paredz 22. panta 3. punkts.
(*3) Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošināti specifiski nosacījumi saskaņā ar B daļu, kā to paredz 22. panta 3. punkts.
(*4) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
V PIELIKUMS
PRASĪBAS, KAS SAISTĪBĀ AR IEVEŠANU SAVIENĪBĀ JĀIEVĒRO TREŠAI VALSTIJ VAI TERITORIJAI VAI TO ZONAI ATTIECĪBĀ UZ TO SLIMĪBBRĪVUMU NO MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE, M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJAS UN BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJU
1. MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE UN M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 22. PANTA 5. PUNKTĀ)
1.1. Liellopi
Ja liellopu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz liellopiem ir brīva no Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae, M. tuberculosis) infekcijas, tiem jāatbilst vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:
a) |
pēdējo 30 dienu periodā pirms dienas, kad liellopi nosūtīti uz Savienību, tiem ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 2. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi; vai |
b) |
tie ir jaunāki par sešām nedēļām. |
2. BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 22. PANTA 6. PUNKTĀ)
2.1. Liellopi
Ja liellopu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz liellopiem bez vakcinācijas ir brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, tiem jāatbilst vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:
a) |
dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, un kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm, ir veikts tests uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās izmanto vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu; vai |
b) |
tie ir jaunāki par 12 mēnešiem; vai |
c) |
tie ir kastrēti. |
2.2. Aitas un kazas
Ja aitu un kazu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas attiecībā uz aitām un kazām bez vakcinācijas ir brīva no Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, tām jāatbilst vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:
a) |
dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, un kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm, ir veikts tests uz Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās izmanto vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu; vai |
b) |
dzīvnieki ir jaunāki par 6 mēnešiem; vai |
c) |
dzīvnieki ir kastrēti. |
VI PIELIKUMS
A DAĻA
SPECIFISKIE NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ SAISTĪBĀ AR IZCELSMES TREŠĀS VALSTS VAI TERITORIJAS VAI TO ZONAS SLIMĪBBRĪVUMU NO INFEKCIOZĀ KATARĀLĀ DRUDŽA VĪRUSA (1.–24. SEROTIPA) INFEKCIJAS DIVU GADU PERIODĀ
(KĀ MINĒTS 22. PANTA 7. PUNKTĀ)
Ja sarakstā norādīto sugu nagaiņu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas, to izcelsmei jābūt tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilst vismaz vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:
a) |
dzīvnieki ir turēti tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas atbilstoši definīcijai Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 ir sezonāli brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas:
|
b) |
dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā darbojas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļu izstrādāta un īstenota uzraudzības sistēma, un tie ir vakcinēti pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24.), par kuriem iepriekšējo divu gadu laikā attiecīgajā trešā valstī, teritorijā vai zonā ir ziņots, un dzīvniekiem vēl nav beidzies vakcīnas specifikācijās norādītais garantētais imunitātes periods, kā arī tie atbilst vismaz vienai no šādām turpmāk minētajām prasībām:
|
c) |
dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā darbojas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 pielikuma II daļas 1. nodaļas 1. un 2. iedaļu izstrādāta un īstenota uzraudzības sistēma, un dzīvniekiem ir veikts seroloģisks tests, ar ko var noteikt specifiskās antivielas pret visiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem (1.–24.), par kuriem šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā ir ziņots pēdējo divu gadu laikā, un iegūtie rezultāti bijuši pozitīvi, un:
|
B DAĻA
SPECIFISKIE NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPU SŪTĪJUMU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ SAISTĪBĀ AR IZCELSMES TREŠĀS VALSTS VAI TERITORIJAS VAI TO ZONAS SLIMĪBBRĪVUMU NO GOVJU ENZOOTISKĀS LEIKOZES
(KĀ MINĒTS 22. PANTA 8. PUNKTĀ)
Ja liellopu izcelsme nav tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas ir brīva no govju enzootiskās leikozes, to izcelsmei jābūt objektā, kurā 24 mēnešu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, nav ziņots par šo slimību:
a) |
attiecībā uz dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem – tiem ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts laboratorisks izmeklējums govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi, izmantojot: |
a) |
paraugus, kas vismaz ar četru mēnešu intervālu ņemti divos piegājienos, dzīvniekus šajā laikā turot izolācijā no citiem šajā objektā esošiem liellopiem, vai |
b) |
paraugu, kas ņemts pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību, kā arī visiem objektā turētajiem liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, izmantojot paraugus, kas pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemti divos piegājienos ar vismaz četru mēnešu intervālu, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts laboratorisks izmeklējums govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi; |
b) |
attiecībā uz dzīvniekiem, kas jaunāki par 24 mēnešiem – tie ir dzimuši mātītēm, kurām, izmantojot paraugus, kas pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemti divos piegājienos vismaz ar četru mēnešu intervālu, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts laboratorisks izmeklējums govju enzootiskās leikozes noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi. |
VII PIELIKUMS
PAPILDPRASĪBAS, KAS SAISTĪBĀ AR NOTEIKTĀM C KATERORIJAS SLIMĪBĀM JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ
(KĀ MINĒTS 22. PANTA 9. PUNKTĀ)
1. GOVJU INFEKCIOZAIS RINOTRAHEĪTS / INFEKCIOZAIS PUSTULOZAIS VULVOVAGINĪTS
1.1. Liellopi
Liellopi nedrīkst būt vakcinēti, un tiem jābūt turētiem karantīnā vismaz 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, un tiem ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu BoHV-1. Jāizmanto kāda no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 5. daļā dotajām diagnostikas metodēm, un iegūtajam rezultātam jābūt negatīvam. Turklāt tests jāveic ar paraugu, kas izcelsmes objektā ievākts 15 dienu periodā pirms dienas, kad liellopi nosūtīti uz Savienību.
1.2. Kamieļi un brieži
Kamieļiem un briežiem, kas paredzēti ievešanai dalībvalstī vai tās zonā, kuras statuss attiecībā uz liellopiem ir “brīva no govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta” vai kurā ir apstiprināta šīs slimības izskaušanas programma, jābūt no objekta, kurā pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par govju infekciozo rinotraheītu / infekciozo pustulozo vulvovaginītu dzīvniekiem, kuri pieder pie tās pašas sugas, pie kuras pieder sūtījumā esošie dzīvnieki.
2. GOVJU VIRUSĀLĀ DIAREJA
Dzīvnieki nav vakcinēti pret govju virusālo diareju, un tiem ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests govju virusālās diarejas vīrusa antigēna vai genoma noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi, un vai nu:
a) |
dzīvnieki vismaz 21 dienas periodā pirms nosūtīšanas ir turēti apstiprinātā karantīnas objektā un – attiecībā uz grūsnām mātītēm – tām, izmantojot paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 21 dienu pēc karantīnas sākuma, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi; vai |
b) |
dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vai nu pirms nosūtīšanas, vai – attiecībā uz grūsnām mātītēm – pirms apsēklošanas, kura ir esošās grūsnības pamatā, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 6. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts seroloģisks tests govju virusālās diarejas vīrusa antivielu noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir pozitīvi. |
3. AUJESKI SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJA
Dzīvnieki nav vakcinēti pret Aujeski slimības vīrusa infekciju, un attiecībā uz tiem ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
vismaz 30 dienu periodā tie ir tikuši turēti apstiprinātā karantīnas objektā; un |
b) |
tiem, izmantojot divos piegājienos ar vismaz 30 dienu intervālu ņemtus paraugus, no kuriem pēdējais paraugs ņemts 15 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 7. daļā dotu diagnostikas metodi ir veikts seroloģisks tests, ar ko nosaka antivielas pret veselu Aujeski slimības vīrusu, un iegūtais rezultāts bijis negatīvs. |
VIII PIELIKUMS
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NAGAIŅU IZCELSMES OBJEKTU
1. |
Minimālie apgabali (rādiuss) un periodi (pirms nosūtīšanas uz Savienību), kuru laikā saskaņā ar 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu nagaiņu (izņemot zirgus) izcelsmes objektā un apgabalā ap to nav ziņots par slimību
|
2. |
Minimālie periodi, kuru laikā izcelsmes objektā nav ziņots par slimību, kā tas attiecībā uz nagaiņiem (izņemot zirgus) paredzēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā
|
3. |
Minimālie apgabali (rādiuss) un periodi, kuru laikā izcelsmes objektā un apgabalā ap to nav ziņots par zirgu infekciozās anēmijas gadījumiem vai uzliesmojumiem, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā
|
4. |
Minimālie periodi, kuru laikā izcelsmes objektā nav ziņots par noteiktu slimību gadījumiem vai uzliesmojumiem, kā tas attiecībā uz zirgiem paredzēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā
|
(*1) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*2) Nepiemēro, ja dzīvnieku izcelsme ir tādā trešā valstī, teritorijā vai to zonā, kas saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgo nodaļu sezonāli ir brīva no šīs slimības.
(*3) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*4) Ja izcelsmes objektā divu gadu periodā pirms dienas, kad notikusi nosūtīšana uz Savienību, ir ziņots par šo slimību, pēc pēdējā uzliesmojuma skartajā objektā ir bijuši noteikti ierobežojumi, kas palikuši spēkā:
a) |
līdz inficētie dzīvnieki izvesti no objekta; |
b) |
objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta ņemtus paraugus, ar kādu no diagnostikas metodēm, kas aprakstīta Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā, ir veikts tests uz tripanosomozi (Trypanosoma evansi), un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi. |
IX PIELIKUMS
1. MYCOBACTERIUM TUBERCULOSIS KOMPLEKSA (M. BOVIS, M. CAPRAE UN M. TUBERCULOSIS) INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 23. PANTA 2. PUNKTĀ)
Suga |
Prasības attiecībā uz izcelsmes objektu |
||||
Liellopi |
Attiecībā uz liellopiem brīvs no slimības. |
||||
Aitas |
Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību objektā nav ziņots par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju. |
||||
Kazas |
Vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību objektā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 II pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā paredzētajām procedūrām ir veikta Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas uzraudzība attiecībā uz tiem objektā esošajiem dzīvniekiem, kas pieder pie tās pašas sugas, pie kuras pieder sūtījumā esošie dzīvnieki, un minētajā periodā:
|
||||
Kamieļi |
|||||
Brieži |
2. BRUCELLA ABORTUS, B. MELITENSIS UN B. SUIS INFEKCIJA (KĀ MINĒTS 23. PANTA 3. PUNKTĀ)
Suga |
Prasības attiecībā uz izcelsmes objektu |
||||||||
Liellopi |
Attiecībā uz liellopiem objekts bez vakcinācijas ir brīvs no slimības. |
||||||||
Aitas |
Attiecībā uz aitām un kazām objekts bez vakcinācijas ir brīvs no slimības. |
||||||||
Kazas |
Attiecībā uz aitām un kazām objekts bez vakcinācijas ir brīvs no slimības. |
||||||||
Cūkas |
Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību objektā nav ziņots par Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekciju, un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību:
|
||||||||
Kamieļi |
Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par kamieļu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis, un tiem, izmantojot pēdējo 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību ņemtu paraugu un – attiecībā uz sievišķās kārtas dzīvniekiem pēc atnešanās – vismaz 30 dienas pēc atnešanās ņemtu paraugu, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcijas noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi. |
||||||||
Brieži |
Pēdējo 42 dienu laikā pirms nosūtīšanas uz Savienību nav ziņots par briežu inficēšanos ar Brucella abortus, B. melitensis un B. suis. |
X PIELIKUMS
ĪPAŠAS PRASĪBAS SAISTĪBĀ AR BRUCELLA INFEKCIJU ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTU SUGU UN KATEGORIJU NAGAIŅU IEVEŠANU SAVIENĪBĀ, KĀ MINĒTS 24. PANTA 5. PUNKTĀ
1. AITAS
Attiecībā uz nekastrētām vīrišķās kārtas aitām (izņemot tās, kas paredzētas nokaušanai Savienībā) ir jāizpilda šādas prasības:
a) |
dzīvnieki vismaz 60 dienu periodā bez pārtraukuma uzturējušies objektā, kurā 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, nav ziņots par Brucella ovis (infekciozā epididimīta) infekciju; |
b) |
30 dienu laikā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, tiem veikts seroloģisks tests Brucella ovis (infekciozā epididimīta) noteikšanai, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. |
2. TAYASSUIDAE DZIMTAS NAGAIŅI
Tayassuidae dzimtas nagaiņiem 30 dienu periodā pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, ar kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 2. punktā dotajām diagnostikas metodēm ir veikts tests Brucella suis noteikšanai, un iegūtie rezultāti bijuši negatīvi.
XI PIELIKUMS
ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIRGIEM, KĀ MINĒTS 24. PANTA 6. PUNKTĀ
1. TREŠO VALSTU, TERITORIJU VAI TO ZONU PIEDERĪBA PIE SANITĀRAJĀM GRUPĀM
Sanitārā grupa |
Slimības, attiecībā uz kurām tiek izvirzītas īpašas prasības |
A |
zirgu infekciozā anēmija |
B |
zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga |
C |
zirgu infekciozā anēmija, Venecuēlas zirgu encefalomielīts |
D |
zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, Venecuēlas zirgu encefalomielīts, tripanosomoze |
E |
zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, Āfrikas zirgu mēris, tripanosomoze |
F |
zirgu infekciozā anēmija, vaislas sērga, Āfrikas zirgu mēris |
G |
zirgu infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši, vaislas sērga, tripanosomoze |
2. ĪPAŠAS PRASĪBAS
2.1. Īpašas prasības attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri
Zirgiem jāatbilst prasību kopumam, kas noteiktas vienā no turpmāk minētajiem punktiem:
a) |
dzīvnieki vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugus, kas ņemti ne mazāk kā 28 dienas pēc dzīvnieku ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā un 10 dienu periodā pirms nosūtīšanas dienas, ir veikts seroloģisks tests un slimības ierosinātāja identifikācijas tests attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri, un abos gadījumos iegūtie rezultāti bija negatīvi; |
b) |
dzīvnieki vismaz 40 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugus, kas ņemti divos piegājienos ar ne mazāk kā 21 dienas intervālu, pirmo paraugu ņemot vismaz septiņas dienas pēc ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā, ir veikti seroloģiski testi antivielu pret Āfrikas zirgu mēra vīrusu noteikšanai, un netika novērota antivielu titra būtiska palielināšanās; |
c) |
dzīvnieki vismaz 14 dienu periodā pirms nosūtīšanas ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts ne mazāk kā 14 dienas pēc dzīvnieku ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā un ne vairāk kā 72 stundas pirms nosūtīšanas, ir veikts Āfrikas zirgu mēra vīrusa ierosinātāja identifikācijas tests, kura rezultāti bija negatīvi; |
d) |
ir dokumentēti pierādījumi, ka dzīvnieki ar pilnu sākotnējo vakcīnu kursu ir vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri un revakcinēti saskaņā ar ražotāja instrukcijām, izmantojot vakcīnu, kas licencēta pret visiem Āfrikas zirgu mēra vīrusa serotipiem, kuri vismaz 40 dienas pirms ievešanas pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā bija sastopami izcelsmes populācijā, un dzīvnieki vismaz 40 dienu periodā ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā; |
e) |
dzīvnieki vismaz 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti izolācijā pret vektoriem aizsargātā objekta daļā, un tiem, izmantojot asins paraugus, kas izolācijas periodā pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā ņemti divos piegājienos ar 21 līdz 30 dienu intervālu, ir veikts seroloģisks tests antivielu pret Āfrikas zirgu mēra vīrusu noteikšanai, un šos testus vienā un tajā pašā dienā veikusi viena un tā pati laboratorija. Otrais paraugs jāņem 10 dienu periodā pirms nosūtīšanas dienas; visos gadījumos iegūtie rezultāti bija negatīvi vai arī negatīvs rezultāts tika iegūts Āfrikas zirgu mēra vīrusa ierosinātāja identifikācijas testā ar otro paraugu. |
2.2. Īpašas prasības attiecībā uz Venecuēlas zirgu encefalomielītu
Zirgiem jāatbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
a) |
dzīvnieki, izejot pilnu sākotnējo kursu, ir vakcinēti pret Venecuēlas zirgu encefalomielītu un ne mazāk kā 60 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad tie nosūtīti uz Savienību, revakcinēti saskaņā ar vakcīnas ražotāja norādījumiem, un dzīvnieki vismaz 21 dienas periodā pirms nosūtīšanas uz Savienību ir turēti pret vektoriem aizsargātā karantīnā, un šajā periodā tie bijuši klīniski veseli un to ķermeņa temperatūra (kura mērīta katru dienu) ir saglabājusies fizioloģiskās normas robežās. Visiem pārējiem objektā esošajiem zirgiem, kam bija vērojama ķermeņa temperatūras (kura mērīta katru dienu) paaugstināšanās, ar asins paraugu tika veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa izolācijas tests, kura rezultāti bija negatīvi; |
b) |
dzīvnieki nav vakcinēti pret Venecuēlas zirgu encefalomielītu un vismaz 21 dienas periodā ir turēti pret vektoriem aizsargātā karantīnā; šajā periodā tie bijuši klīniski veseli un to ķermeņa temperatūra (kura mērīta katru dienu) ir saglabājusies fizioloģiskās normas robežās. Karantīnas laikā dzīvniekiem, izmantojot paraugu, kas ņemts ne mazāk kā 14 dienas pēc tam, kad sākta pret vektoriem aizsargātā karantīna, ir veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta diagnostikas tests, kura rezultāti bijuši negatīvi, un līdz dzīvnieku nosūtīšanai tika nodrošināta to aizsardzība pret vektorinsektiem. Visiem pārējiem objektā esošajiem zirgiem, kam bija vērojama ķermeņa temperatūras (kura mērīta katru dienu) paaugstināšanās, ar asins paraugu tika veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa izolācijas tests, kura rezultāti bija negatīvi; |
c) |
dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti divos piegājienos ar 21 dienas intervālu, no kuriem otrais paraugs ņemts 10 dienu laikā pirms nosūtīšanas dienas, ir veikts Venecuēlas zirgu encefalomielīta noteikšanai paredzēts hemaglutinācijas inhibīcijas tests, ko vienā un tajā pašā dienā veikusi viena un tā pati laboratorija un nav konstatējusi antivielu titra paaugstināšanos, kā arī tiem, izmantojot 48 stundu laikā pirms nosūtīšanas ņemtu paraugu, ir veikts RT-PCR (atgriezeniskās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcijas) tests Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīrusa genoma noteikšanai, kurā iegūts negatīvs rezultāts, un no RT-PCR parauga ņemšanas brīža līdz iekraušanai uz nosūtīšanu dzīvnieki tikuši aizsargāti pret vektoru uzbrukumiem ar šādu pasākumu kombināciju: izmantojot lietošanai uz dzīvniekiem apstiprinātu insektu repelentu un insekticīdu, bet stallī un dzīvnieku pārvadāšanai izmantotajā transportlīdzeklī veicot dezinsekciju. |
2.3. Īpašas prasības attiecībā uz Burkholderia mallei (zirgu ļaunie ienāši) infekciju
Zirgiem ir veikta komplementa saistīšanas reakcija zirgu ļauno ienāšu noteikšanai, kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2015. gada redakcija) 2.5.11. nodaļas 3.1. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un seruma atšķaidījumā 1 pret 5 iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem.
2.4. Īpašas prasības attiecībā uz vaislas sērgu
Zirgiem ir veikta komplementa saistīšanas reakcija vaislas sērgas noteikšanai, kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2013. gada redakcija) 2.5.3. nodaļas 3.1. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un seruma atšķaidījumā 1 pret 5 iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem. Turklāt testētos dzīvniekus vismaz 30 dienu periodā pirms un pēc parauga ņemšanas dienas nedrīkst izmantot vaislai.
2.5. Specifiski nosacījumi attiecībā uz tripanosomozi (Trypanosoma evansi)
Zirgiem ir veikts aglutinācijas plāksnes tests tripanosomozes noteikšanai (CATT), kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2012. gada redakcija) 2.1.21. nodaļas 2.3. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts 30 dienu periodā pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un seruma atšķaidījumā 1 pret 4 iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem.
2.6. Specifiski nosacījumi attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju
Zirgiem ir veikta imūndifūzijas reakcija agara gelā (AGID tests) vai imūnfermentatīvā analīze (ELISA) zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, kā aprakstīts OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatas (2013. gada redakcija) 2.5.6. nodaļas 2.1. un 2.2. punktā. Tests jāveic ar asins paraugu, kas ņemts ne vairāk kā 90 dienas pirms dienas, kad dzīvnieki nosūtīti uz Savienību, un iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem.
XII PIELIKUMS
NOROBEŽOTIEM OBJEKTIEM PAREDZĒTI NAGAIŅI
A DAĻA.
Minimālie periodi, kuru laikā norobežotiem objektiem Savienībā paredzētu nagaiņu izcelsmes norobežotajā objektā nav ziņots par slimību
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mutes un nagu sērga |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
||||||||||||||
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
NA |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
||||||||||||||
Mycoplamsma mycoides subsp. Mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) |
6 mēneši |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
6 mēneši |
||||||||||||||
Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija |
NA |
6 mēneši |
6 mēneši |
NA |
6 mēneši |
6 mēneši |
NA |
||||||||||||||
Aitu bakas un kazu bakas |
NA |
6 mēneši |
6 mēneši |
NA |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Kazu kontagiozā pleiropneimonija |
NA |
6 mēneši |
6 mēneši |
NA |
NA |
NA |
6 mēneši |
||||||||||||||
Āfrikas cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
6 m |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
6 m |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija |
6 m |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši) |
NA |
NA |
6 mēneši |
NA |
6 mēneši |
NA |
NA |
||||||||||||||
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
||||||||||||||
Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae, M. tuberculosis) infekcija |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
||||||||||||||
Trakumsērga |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
||||||||||||||
Tripanosomoze (Trypanosoma evansi) |
30 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
NA |
180 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
||||||||||||||
Liesas sērga |
30 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
30 dienas |
||||||||||||||
Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
NA |
6 mēneši |
6 mēneši |
6 mēneši |
||||||||||||||
Aujeski slimības vīrusa infekcija |
NA |
NA |
NA |
12 mēneši |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
|
B DAĻA.
Minimālie apgabali (rādiuss) un periodi, kuru laikā apgabalā ap norobežotiem objektiem Savienībā paredzētu nagaiņu izcelsmes norobežoto objektu nav ziņots par slimību
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mutes un nagu sērga |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
||||||||||||||
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
NA |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
||||||||||||||
Mycoplamsma mycoides subsp. Mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) |
10 km/30 dienas |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
10 km/30 dienas |
||||||||||||||
Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija |
NA |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
NA |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
NA |
||||||||||||||
Aitu bakas un kazu bakas |
NA |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
NA |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Kazu kontagiozā pleiropneimonija |
NA |
10 km/30 dienas |
10 km/30 dienas |
NA |
NA |
NA |
10 km/30 dienas |
||||||||||||||
Āfrikas cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
10 km/12 mēneši |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
10 km/12 mēneši |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija |
150 km/30 dienas |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
NA |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
||||||||||||||
Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
NA |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
150 km/30 dienas |
||||||||||||||
Aujeski slimības vīrusa infekcija |
NA |
NA |
NA |
5 km/12 mēneši (*3) |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
|
C DAĻA
Tās trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi, kurā atrodas izcelsmes norobežotais objekts, no kura ieved norobežotiem objektiem Savienībā paredzētus nagaiņus
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mutes un nagu sērga |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
||||||||||||||
Govju mēra vīrusa infekcija |
12 mēneši |
12 mēneši |
12 mēneši |
12 mēneši |
12 mēneši |
12 mēneši |
12 mēneši |
||||||||||||||
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
48 mēneši (*5) |
48 mēneši (*5) |
48 mēneši (*5) |
NA |
48 mēneši (*5) |
48 mēneši (*5) |
48 mēneši (*5) |
||||||||||||||
Āfrikas cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
12 mēneši (*5) |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
12 mēneši (*5) |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
12 mēneši (*5) |
||||||||||||||
Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
NA |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
||||||||||||||
Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
NA |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
24 mēneši (*5) |
||||||||||||||
|
D DAĻA
Alternatīvās garantijas, kas trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei jānodrošina attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām
Mutes un nagu sērga |
|
||||||||||
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
|
||||||||||
Āfrikas cūku mēris |
Dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti 30 dienu periodā pirms to nosūtīšanas uz Savienību, saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts starptautiskajai tirdzniecībai obligāts virusoloģiskais un seroloģiskais tests Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra noteikšanai. |
||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
|||||||||||
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija |
Dzīvniekiem:
|
||||||||||
Infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcija |
Dzīvniekiem jāatbilst vienā no turpmāk minētajiem punktiem izklāstītajām prasībām:
|
||||||||||
Epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa infekcija |
E DAĻA
Prasības par nevakcinēšanu pret noteiktām slimībām, kas izcelsmes trešai valstij vai teritorijai vai to zonai jāievēro attiecībā uz nagaiņiem, kas paredzēti norobežotiem objektiem
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mutes un nagu sērga |
NVA |
NVA |
NVA |
NVA |
NVA |
NVA |
NVA |
||||||||||||||
Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NA |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
||||||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
NVA |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
NVA (*7) |
||||||||||||||
Aujeski slimības vīrusa infekcija |
NA |
NA |
NA |
NVA |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
|
F DAĻA
Prasības attiecībā uz trešā valstī esoša norobežota objekta daļu, kas aizsargāta pret vektoriem
Ja tas prasīts šā pielikuma D daļā, trešā valstī vai teritorijā esoša norobežota objekta pret vektoriem aizsargātajai daļai ir jāatbilst šādām prasībām:
a) |
iebraukšanas un izbraukšanas punktos tā ir aprīkota ar piemērotām fiziskām barjerām; |
b) |
pret vektoriem aizsargātās objekta daļas atveres ir aizsegtas ar kukaiņu aizsargtīkliem, kam ir atbilstoša lieluma acu izmērs un kas regulāri saskaņā ar ražotāja instrukcijām tiek impregnēti ar apstiprinātu insekticīdu; |
c) |
pret vektoriem aizsargātajā objekta daļā un tās tuvumā ir jāveic vektoru uzraudzība un kontrole; |
d) |
pret vektoriem aizsargātās objekta daļas tuvumā ir jāveic pasākumi, lai ierobežotu vai iznīcinātu vektoru vairošanās perēkļus; |
e) |
kas attiecas uz pret vektoriem aizsargātās objekta daļas darbību un dzīvnieku pārvadāšanu no minētās struktūras uz vietu, kur tos iekrauj nosūtīšanai uz Savienību, ir jābūt ieviestām darba standartprocedūrām, ieskaitot rezerves procedūru un trauksmes sistēmu aprakstus. |
(*1) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*2) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*3) 30 dienas pirms nosūtīšanas uz Savienību papildus jāveic virusoloģiskais un seroloģiskais tests, lai izslēgtu slimības klātbūtni.
(*4) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*5) Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošinātas alternatīvas garantijas saskaņā ar D daļu;
(*6) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882.
(*7) Jeb trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes nodrošinātas alternatīvas garantijas saskaņā ar šā pielikuma D daļu.
XIII PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAKCINĀCIJAS PROGRAMMĀM UN PAPILDU UZRAUDZĪBU TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU
1. MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAKCINĀCIJAS PROGRAMMĀM, KO VEIC TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ
Vakcinācijas programmās pret augsti patogēnisko putnu gripu, ko iesniegusi trešā valsts vai teritorija, jāietver vismaz šāda informācija:
1) |
vakcinācijas stratēģijas mērķi, atlasītā(-ās) putnu populācija(-as) un apgabals; |
2) |
dati par slimības epidemioloģisko attīstību, arī par iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem mājputnu vai savvaļas putnu saimēs; |
3) |
vakcinācijas ieviešanas lēmuma iemeslu apraksts; |
4) |
riska novērtējums, pamatojoties uz:
|
5) |
ģeogrāfiskais apgabals, kurā veic vakcināciju; |
6) |
objektu skaits vakcinācijas apgabalā; |
7) |
to objektu skaits, kuros veic vakcināciju, ja atšķiras no 6. apakšpunktā minētā skaita; |
8) |
mājputnu vai nebrīvē turētu putnu sugas un kategorijas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā veic vakcināciju; |
9) |
aptuvenais mājputnu vai nebrīvē turētu putnu skaits 7. punktā minētajos objektos; |
10) |
vakcīnas raksturlielumu, atļaujas un kvalitātes kontroles kopsavilkums; |
11) |
putnu gripas vakcīnu apstrāde, uzglabāšana, piegāde, izplatīšana un pārdošana valsts teritorijā; |
12) |
inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršanas (DIVA) stratēģijas īstenošana; |
13) |
paredzētais vakcinācijas kampaņas ilgums; |
14) |
vakcinētu mājputnu un mājputnu produktu, kas iegūti no vakcinētiem mājputniem vai vakcinētiem nebrīvē turētiem putniem, pārvietošanas noteikumi un ierobežojumi; |
15) |
klīniskie un laboratoriskie testi (piemēram, iedarbīguma un pirmspārvietošanas testi), kas īstenoti objektos, kuros ir veikta vakcinācija vai kuri atrodas vakcinācijas apgabalā; |
16) |
lietvedības kārtošanas veids. |
2. PAPILDU UZRAUDZĪBA TREŠĀS VALSTĪS VAI TERITORIJĀS VAI TO ZONĀS, KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU
Ja vakcināciju veic trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, visos objektos, kuros veic vakcināciju pret augsti patogēnisko putnu gripu, jāveic laboratoriskā testēšana un papildus II pielikumā minētajai informācijai jāiesniedz Komisijai šāda informācija:
1) |
to objektu skaits apgabalā katrā kategorijā, kuros veic vakcināciju; |
2) |
to objektu skaits katrā mājputnu kategorijā, kuros veic vakcināciju un no kuriem jāņem paraugi; |
3) |
kontrolputnu izmantošana (proti, kontrolputnu suga un skaits katrā epidemioloģiskajā vienībā); |
4) |
paņemto paraugu skaits katrā objektā un/vai epidemioloģiskajā vienībā; |
5) |
dati par vakcīnas iedarbīgumu. |
XIV PIELIKUMS
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SKRĒJĒJPUTNIEM, TO INKUBĒJAMĀM OLĀM UN SVAIGU SKRĒJĒJPUTNU GAĻU, KURU IZCELSME IR TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KAS NAV BRĪVA NO ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJAS
1. |
Vaislas skrējējputni, produktīvie skrējējputni un nokaušanai paredzēti skrējējputni, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas:
|
2. |
Diennakti veciem skrējējputnu cāļiem un skrējējputnu inkubējamām olām, kuru izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, jābūt iegūtiem no saimēm:
|
3. |
Svaigai skrējējputnu gaļai, kuras izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kas nav brīva no Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas, jābūt:
|
4. |
Vīrusa noteikšanas tests, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, jāveic:
|
5. |
Vīrusa noteikšanas testam, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, jāparāda, ka nav atrasts neviens putnu paramiksovīrusa 1. tipa izolāts, kam intracerebrālās patogenitātes indekss (ICPI) pārsniedz 0,4. Turklāt par visiem sūtījumā esošajiem putniem jābūt pieejamiem labvēlīgiem rezultātiem, pirms:
|
XV PIELIKUMS
KRITĒRIJI ATTIECĪBĀ UZ VAKCĪNĀM PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNU, INKUBĒJAMU OLU UN SVAIGAS MĀJPUTNU GAĻAS SŪTĪJUMIEM, KURU IZCELSME IR TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU
1. KRITĒRIJI ATTIECĪBĀ UZ VAKCĪNĀM PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU
1.1. Vispārīgi kritēriji
a) |
Vakcīnām jāatbilst standartiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas nodaļā par Ņūkāslas slimību. |
b) |
Pirms atļaut vakcīnu izplatīšanu un lietošanu, attiecīgajām izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm tās ir jāreģistrē. Veicot šādu reģistrāciju, attiecīgajām izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm jābalstās uz pieteikuma iesniedzēja iesniegto pilnīgo dokumentāciju, kurā ir ietverti dati par vakcīnas iedarbīgumu un nekaitīgumu. Attiecībā uz importētām vakcīnām izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes var balstīties uz datiem, ko vakcīnas ražotājas valsts kompetentās iestādes pārbaudījušas, ciktāl šīs pārbaudes ir veiktas saskaņā ar OIE standartiem. |
c) |
Papildus a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām vakcīnu importu vai ražošanu un izplatīšanu kontrolē attiecīgās izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes. |
d) |
Pirms atļaut vakcīnu izplatīšanu, ir jātestē katras vakcīnu partijas nekaitīgums (jo īpaši attiecībā uz atšķaidīšanu vai neitralizēšanu un nevēlamu piesārņojošu līdzekļu neesību), kā arī iedarbīgums. Testēšanu veic izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetento iestāžu kontrolē. |
1.2. Specifiskie kritēriji
Dzīvas novājinātas vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju jāsagatavo no Ņūkāslas slimības vīrusa celma, kura sēklas pirmvīruss ir testēts un kura ICPI ir:
a) |
mazāks nekā 0,4, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 107 EID50; vai |
b) |
mazāks nekā 0,5, ja katram putnam ICPI testa laikā ievada vismaz 108 EID50. |
2. DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNIEM UN INKUBĒJAMĀM OLĀM, KĀ IZCELSME IR TĀDĀ TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KURĀ IZMANTOTĀS VAKCĪNAS PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU NEATBILST 1. PUNKTĀ IZKLĀSTĪTAJIEM SPECIFISKAJIEM KRITĒRIJIEM
Mājputniem un inkubējamām olām, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst 1.2. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem, jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām:
a) |
mājputni un inkubējamo olu izcelsmes saimes nedrīkst būt vakcinēti ar šādām vakcīnām vismaz 12 mēnešu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību; |
b) |
mājputnu un inkubējamo olu izcelsmes saimēm ir veikts Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vīrusa izolācijas tests ne agrāk kā 2 nedēļas pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, vai – attiecībā uz inkubējamām olām – ne agrāk kā 2 nedēļas pirms olu savākšanas dienas. Testam jābūt veiktam oficiālā laboratorijā ar kloākas noslaucījumu paraugiem, kas pēc nejaušības principa ņemti no vismaz 60 katras saimes putniem, un tajos nav atrasts neviens putnu paramiksovīruss, kam ICPI pārsniedz 0,4; |
c) |
mājputni un inkubējamo olu izcelsmes saimes ir jātur izolēti oficiālā uzraudzībā izcelsmes objektā b) apakšpunktā minētajā divu nedēļu periodā; |
d) |
mājputni un inkubējamo olu izcelsmes saimes nedrīkst būt nonākuši saskarē ar mājputniem, kas neatbilst a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām:
|
e) |
diennakti veci cāļi un inkubējamās olas, no kurām diennakti vecie cāļi ir iegūti, inkubatorijā vai transportēšanas laikā uz Savienību nedrīkst būt nonākuši saskarē ar mājputniem vai inkubējamām olām, kas neatbilst a)–d) apakšpunktā noteiktajām prasībām. |
3. DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGU MĀJPUTNU GAĻU, KĀ IZCELSME IR TĀDĀ TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ, KURĀ IZMANTOTĀS VAKCĪNAS PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU NEATBILST 1. PUNKTĀ IZKLĀSTĪTAJIEM SPECIFISKAJIEM KRITĒRIJIEM
Svaigai mājputnu gaļai, kā izcelsme ir tādā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kurā izmantotās vakcīnas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju neatbilst 1.2. punktā izklāstītajiem specifiskajiem kritērijiem, jāatbilst turpmāk norādītajām veselības prasībām:
a) |
30 dienu periodā pirms nokaušanas dienas mājputni nav vakcinēti ar dzīvām novājinātām vakcīnām, kuras izgatavotas no Ņūkāslas slimības sēklas pirmvīrusa, kas ir patogēnāks nekā lentogēni vīrusa celmi; |
b) |
mājputniem ir veikts Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas vīrusa izolācijas tests; tas ir veikts nokaušanas laikā oficiālā laboratorijā ar kloākas noslaucījumu paraugiem, kas pēc nejaušības principa ņemti no vismaz 60 katras saimes putniem, un tajos nav atrasts neviens putnu paramiksovīruss, kam ICPI pārsniedz 0,4; |
c) |
mājputni 30 dienu periodā pirms nokaušanas dienas nav bijuši saskarē ar mājputniem, kas neatbilst a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. |
4. INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ, KAD MĀJPUTNU UN INKUBĒJAMO OLU IZCELSMES SAIMES UN INKUBĒJAMĀS OLAS IR VAKCINĒTAS PRET ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU
Ja mājputnu un inkubējamo olu izcelsmes saimes vai inkubējamās olas ir vakcinētas pret Ņūkāslas slimības vīrusa infekciju, attiecībā uz sūtījumu ir jāsniedz šāda informācija:
a) |
saimes identifikācija; |
b) |
putnu vecums; |
c) |
vakcinācijas datums; |
d) |
izmantotā vīrusa celma nosaukums un veids; |
e) |
vakcīnas partijas numurs; |
f) |
vakcīnas nosaukums; |
g) |
vakcīnas ražotājs. |
XVI PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ INFORMĀCIJU, KAS NORĀDĀMA UZ MĀJPUTNU, NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU UN INKUBĒJAMU OLU KONTEINERIEM
1. |
Vaislas un produktīvie mājputni ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
2. |
Nokaušanai paredzēti mājputni ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
3. |
Diennakti veci cāļi ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
4. |
Nebrīvē turēti putni ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
5. |
Inkubējamas mājputnu olas ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
6. |
Noteiktas bezpatogēnu olas ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
7. |
Inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas ir jāpārvadā konteineros, uz kuriem ir šādas norādes:
|
XVII PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU SŪTĪJUMU TESTĒŠANU, KUROS IR MAZĀK NEKĀ 20 MĀJPUTNI (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) UN MAZĀK NEKĀ 20 INKUBĒJAMAS ŠO PUTNU OLAS, PIRMS TO IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ
Sūtījumiem, kuros ir mazāk nekā 20 mājputni (izņemot skrējējputnus) vai mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas, jāveic testi, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem attiecībā uz 49. panta e) punktā un 110. panta e) punkta ii) apakšpunktā norādītajām slimībām, ievērojot šādas prasības:
a) |
attiecībā uz vaislas mājputniem, produktīviem mājputniem un nokaušanai paredzētiem mājputniem (izņemot skrējējputnus) – 30 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, dzīvniekiem ir jāveic seroloģiskie un/vai bakterioloģiskie testi, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem; |
b) |
attiecībā uz inkubējamām mājputnu (izņemot skrējējputnus) olām un diennakti veciem cāļiem (izņemot skrējējputnus) – 90 dienu periodā pirms dienas, kad sūtījums iekrauts nosūtīšanai uz Savienību, izcelsmes saimei ir jāveic seroloģiskie testi un/vai bakterioloģiskie testi, kuru līmenis nodrošina, ka infekcija, ja tās prevalence sasniedz 5 %, tiek atklāta ar 95 % ticamību, un šo testu rezultātiem jābūt negatīviem; |
c) |
ja dzīvnieki ir vakcinēti pret jebkura Salmonella vai Mycoplasma serotipa infekciju – jāizmanto tikai bakterioloģiskā testēšana, taču izmantotajai apstiprināšanas metodei jābūt tādai, lai dzīvus vakcīnas celmus tā spētu atšķirt no cirkulējošajiem celmiem. |
XVIII PIELIKUMS
MĀJPUTNU (IZŅEMOT SKRĒJĒJPUTNUS) PARAUGU ŅEMŠANA UN TESTĒŠANA PĒC IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ
1. |
No vaislas mājputniem (izņemot skrējējputnus), produktīvajiem mājputniem (izņemot skrējējputnus) un diennakti veciem cāļiem (izņemot skrējējputnus), kas Savienībā ievesti no trešās valsts vai teritorijas vai to zonas, oficiālais veterinārārsts ņem paraugus virusoloģiskam izmeklējumam. Paraugi jāievāc šādi:
|
2. |
Paraugus drīkst kopot ar nosacījumu, ka atsevišķo putnu paraugu skaits katrā paraugu kopā nepārsniedz piecus paraugus. |
XIX PIELIKUMS
DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU IZCELSMES OBJEKTA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANU
1. |
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minētajiem biodrošības pasākumiem ir šādas:
|
2. |
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto objekta infrastruktūru un aprīkojumu ir šādas:
|
3. |
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto lietvedību ir šādas:
|
4. |
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto personālu ir šādas:
|
5. |
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz 56. pantā minēto veselības statusu ir šādas:
|
XX PIELIKUMS
NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU IZMEKLĒJUMU, PARAUGU ŅEMŠANAS UN TESTĒŠANAS PROCEDŪRAS ATTIECĪBĀ UZ AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU UN ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU
1. |
Karantīnas laikā kontrolputniem vai, ja kontrolputnus neizmanto, nebrīvē turētiem putniem veic šādas procedūras:
|
2. |
Papildus 1. punktā izklāstītajai testēšanai virusoloģiskā izmeklējuma vajadzībām jāpaņem šādi paraugi:
|
3. |
Virusoloģiskā izmeklējuma vajadzībām paraugus drīkst kopot ar nosacījumu, ka atsevišķo putnu paraugu skaits vienā paraugu kopā nepārsniedz piecus paraugus.
Fēču materiāls jākopo atsevišķi no citu orgānu un audu paraugiem. |
XXI PIELIKUMS
ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ PAREDZĒTIEM SUŅIEM, KAĶIEM UN MĀJAS SESKIEM
1. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TRAKUMSĒRGAS ANTIVIELU TITRĒŠANAS TESTU
a) |
Tas jāveic, izmantojot paraugu, ko kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts ievācis laikposmā, kas sākas vismaz 30 dienas pēc sākotnējās vakcinācijas pašreizējā derīgā vakcinācijas sērijā un beidzas 3 mēnešus pirms sertifikāta izdošanas dienas; |
b) |
tas jāveic, mērot trakumsērgas vīrusa neitralizējošo antivielu titru, kas atbilst vismaz 0,5 SV/ml; |
c) |
tas jāapliecina ar oficiālas laboratorijas sagatavotu oficiālu ziņojumu par rezultātu, un šāda ziņojuma kopija jāpievieno to dzīvnieku veterinārajam sertifikātam, kurus ieved Savienībā; |
d) |
tas nav jāatjauno dzīvniekam, kas pēc trakumsērgas antivielu titrēšanas testa, kurā gūti apmierinoši rezultāti, pret trakumsērgu ir revakcinēts a) punktā minētajā sākotnējās vakcinācijas derīguma periodā un visā turpmākajā derīgo vakcināciju sērijā. |
2. APSTRĀDE PRET ECHINOCCOCUS MULTILOCULARIS INVĀZIJU
Pirms ievešanas Savienībā suņi pret Echinococcus multilocularis invāziju ir jāapstrādā šādi:
a) |
apstrādi veic ar apstiprinātām veterinārajām zālēm, kas satur atbilstošu devu prazikvantela vai farmakoloģiski aktīvu vielu, par kurām pierādīts, ka attiecīgajām saimnieksugām tās vienas pašas vai kombinācijā samazina parazīta Echinococcus multilocularis zarnu formu (nobriedušo un nenobriedušo) slogu; |
b) |
veterinārās zāles ievada veterinārārsts periodā, kas sākas ne agrāk kā 48 stundas un beidzas ne vēlāk kā 24 stundas pirms dzīvnieka ierašanās Savienībā; |
c) |
veterinārajā sertifikātā, kas minēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, ārstējošais veterinārārsts apliecina šādu informāciju par apstrādi:
|
XXII PIELIKUMS
PRASĪBAS PAR UZTURĒŠANĀS PERIODIEM PIRMS IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ ATTIECĪBĀ UZ INKUBĒJAMĀM OLĀM
Inkubējamo olu kategorija |
Minimālā uzturēšanās perioda subjekts |
Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā, kā norādīts 98. panta a) punktā |
Minimālais uzturēšanās periods izcelsmes objektā, kā norādīts 98. panta b) punktā |
Minimālais periods, kurā nav bijusi saskare ar mājputniem vai inkubējamām olām, kam ir zemāks veselības statuss, vai ar nebrīvē turētiem putniem vai savvaļas putniem, kā norādīts 98. panta c) punktā |
Inkubējamas mājputnu olas |
Izcelsmes saime |
3 mēneši |
6 nedēļas |
6 nedēļas |
Sūtījumi, kuros ir mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnus) olas |
Izcelsmes saime |
3 mēneši |
3 nedēļas |
3 nedēļas |
XXIII PIELIKUMS
PRASĪBAS PAR UZTURĒŠANĀS PERIODU PIRMS NOKAUŠANAS VAI NONĀVĒŠANAS ATTIECĪBĀ UZ TURĒTIEM NAGAIŅIEM, NO KURIEM TIEK IEGŪTA SVAIGA GAĻA
1. |
Periodam pirms nokaušanas vai nonāvēšanas dienas, kura laikā nagaiņi nedrīkst atstāt izcelsmes trešo valsti vai teritoriju vai to zonu, kā norādīts 131. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir jāilgst vai nu:
|
2. |
Turēti nagaiņi vismaz 40 dienas pirms nokaušanas vai nonāvēšanas dienas nedrīkst atstāt savu izcelsmes objektu un nonākt saskarē ar zemāka veselības statusa nagaiņiem, kā norādīts 131. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, ja:
|
XXIV PIELIKUMS
DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IZCELSMES TREŠĀS VALSTS VAI TERITORIJAS SLIMĪBBRĪVUMS
A DAĻA
Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas vai to zonas minimālie slimībbrīvuma periodi (mēnešos) saskaņā ar 133. panta 1. punktu
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mutes un nagu sērga |
12 m (*2) |
12 m (*2) |
12 m (*2) |
12 m (*2) |
12 m (*2) |
12 m (*2) |
12 m (*2) |
||||||||||||||
Govju mēra vīrusa infekcija |
12 m |
12 m |
12 m |
12 m |
12 m |
12 m |
12 m |
||||||||||||||
Āfrikas cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
12 m |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
12 m (*2) |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
|
B DAĻA
Specifiskie nosacījumi, kas kompetentajai iestādei jāizpilda, ja trešā valsts vai teritorija vai to zona ir bijusi brīva no slimības periodā, kas nesasniedz 12 mēnešus, kā paredzēts 133. panta 1. punktā noteiktajā atkāpē:
Mutes un nagu sērga |
Papildinformācija, kas nodrošina tā datuma noteikšanu, no kura trešā valsts vai teritorija vai to zona ir uzskatāma par brīvu no slimības |
Klasiskais cūku mēris |
(*1) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumam.
(*2) Šo periodu var samazināt, ja trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde izpilda B daļā norādītos specifiskos nosacījumus.
XXV PIELIKUMS
TĀDU DZĪVNIEKU, NO KURIEM TIEK IEGŪTA SVAIGA GAĻA, VAKCINĀCIJA IZCELSMES TREŠĀ VALSTĪ VAI TERITORIJĀ VAI TO ZONĀ UN IZCELSMES OBJEKTĀ
A DAĻA
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu nagaiņu nevakcinēšanu, no kuriem tiek iegūta svaiga gaļa, izcelsmes trešā valstī vai teritorijā vai to zonā un izcelsmes objektā
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mutes un nagu sērga |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
||||||||||||||
Govju mēra vīrusa infekcija |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
NV/NVE (*2) |
||||||||||||||
Āfrikas cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
NV/NVE |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
Klasiskais cūku mēris |
NA |
NA |
NA |
NV/NVE |
NA |
NA |
NA |
||||||||||||||
|
B DAĻA
Specifiskie nosacījumi, kas kompetentajām iestādēm jāizpilda, ja trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vakcinācija pret mutes un nagu sērgu ir veikta periodā, kas nesasniedz 12 mēnešus, kā norādīts 133. panta 3. punktā
1. ATTIECĪBĀ UZ TĀDU TREŠO VALSTI, TERITORIJU VAI TO ZONU, KAS IR BRĪVA NO MUTES UN NAGU SĒRGAS UN KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET MUTES UN NAGU SĒRGAS CELMU A, O VAI C
Izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei ir jāsniedz papildinformācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu mutes un nagu sērgas vīrusa neesību svaigā gaļā un atbilstību šādām prasībām:
a) |
attiecībā uz turētiem liellopiem tiek īstenota vakcinācijas programma pret mutes un nagu sērgu un to kontrolē izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde; |
b) |
svaigā gaļa ir iegūta vai nu
|
c) |
gaļa ir atkaulota svaiga gaļa (izņemot subproduktus), kas iegūta no liemeņiem:
|
2. ATTIECĪBĀ UZ TĀDU TREŠO VALSTI, TERITORIJU VAI TO ZONU, KAS IR BRĪVA NO MUTES UN NAGU SĒRGAS UN KUR VEIC VAKCINĀCIJU PRET MUTES UN NAGU SĒRGAS CELMU A, O VAI C UN UZ KO ATTIECAS PAPILDU SPECIFISKIE NOSACĪJUMI
Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei jāievēro papildu specifiskie nosacījumi attiecībā uz vakcinācijas programmu, kas nodrošina mutes un nagu sērgas vīrusa neesību attiecīgās zonas izcelsmes svaigajā gaļā.
3. NO MUTES UN NAGU SĒRGAS BRĪVAS ZONAS, KURĀS NEVEIC VAKCINĀCIJU
3.1. Mutes un nagu sērgas celmi SAßT vai ASIA 1
Ja svaigas gaļas izcelsme ir no mutes un nagu sērgas brīvā zonā, kurā vakcināciju neveic, bet minētā zona atrodas trešā valstī vai teritorijā, kuras citās zonās veic vakcināciju pret mutes un nagu sērgas (FMD) celmu SAT vai ASIA 1, vai ja minētie celmi ir endēmiski trešās valsts vai teritorijas daļā(-s) vai blakusesošā dalībvalstī vai trešās valstīs, šādas gaļas izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz papildinformācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu mutes un nagu sērgas vīrusa neesību svaigā gaļā un šādu dzīvnieku veselības prasību ievērošanu:
a) |
svaigā gaļa ir iegūta vai nu
|
b) |
gaļu uz Savienību eksportēt nav atļauts, kamēr no nokaušanas nav pagājusi 21 diena; |
c) |
gaļa ir atkaulota svaiga gaļa (izņemot subproduktus), kas iegūta no liemeņiem:
|
3.2. Mutes un nagu sērgas celmi A, O vai C
Ja svaigas gaļas izcelsme ir no mutes un nagu sērgas brīvā zonā, kurā vakcināciju pret mutes un nagu sērgu neveic, bet minētā zona atrodas trešā valstī vai teritorijā, kurā veic vakcināciju pret mutes un nagu sērgas celmu A, O vai C, un ja trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes ir sniegušas papildu garantijas attiecībā uz trešajai valstij, teritorijai vai zonai specifiskajiem nosacījumiem, kas nodrošina mutes un nagu sērgas vīrusa neesību attiecīgās zonas izcelsmes svaigajā gaļā, izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz šāda papildinformācija:
a) |
garantijas, ka slimībbrīvajā zonā tiek īstenota mutes un nagu sērgas uzraudzības programma, kura uzskatāmi parāda mutes un nagu sērgas neesību un kuru kontrolē izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes; |
b) |
garantijas par 1. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstīto dzīvnieku veselības prasību piemērošanu. |
(*1) Piemēro tikai sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumu.
(*2) Ja trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde izpilda B daļā norādītos specifiskos nosacījumus.
XXVI PIELIKUMS
RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES GAĻAS PRODUKTIEM
1. RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES GAĻAS PRODUKTIEM (DILSTOŠĀ IEDARBĪGUMA SECĪBĀ)
B |
= |
apstrāde hermētiski noslēgtā konteinerā, lai nodrošinātu Fo vērtību trīs vai vairāk. |
||||
C |
= |
minimālā temperatūra ir 80 °C, kas gaļas produkta pārstrādes laikā jāsasniedz visā produktā. |
||||
D |
= |
minimālā temperatūra ir 70 °C, kas gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu pārstrādes procesā jānodrošina visā gaļā vai kuņģos, pūšļos un zarnās, vai – jēla šķiņķa gadījumā – apstrāde, ko veido dabiskā fermentācija un nogatavināšana ne mazāk kā deviņu mēnešu garumā, kā rezultātā tiek iegūti šādi raksturlielumi:
|
||||
D1 |
= |
pilnīga gaļas termiska apstrāde pēc atkaulošanas un attaukošanas, karsējot tā, lai iekšējā temperatūra 70 °C vai augstāka saglabātos ne mazāk kā 30 minūtes. |
||||
E |
= |
ja produkti ir žāvētas gaļas strēmeļu veidā, tad apstrādē jāpanāk, ka:
|
||||
F |
= |
termiska apstrāde, kas nodrošina produkta iekšējo temperatūru 65 °C uz laiku, līdz tiek sasniegta minimālā pasterizācijas vērtība (Pv) 40. |
2. RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES APVALKIEM
Apvalku apstrāde Nr. 1 |
= |
sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma un vismaz 20 °C temperatūrā. |
Apvalku apstrāde Nr. 2 |
= |
sālīšana ar sāli, kas papildināts ar fosfātu (86,5 % NaCl; 10,7 % Na2HPO4 un 2,8 % Na3PO4) (masa/masa/masa) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma vismaz 20 °C temperatūrā. |
Apvalku apstrāde Nr. 3 |
= |
sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) vismaz 30 dienas. |
Apvalku apstrāde Nr. 4 |
= |
balināšana. |
Apvalku apstrāde Nr. 5 |
= |
žāvēšana pēc nokasīšanas. |
XXVII PIELIKUMS
RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES PIENAM UN PIENA PRODUKTIEM
|
A |
B |
||||
Suga, no kuras iegūts piens un piena produkti |
Bos Taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius |
Izņemot Bos Taurus, Ovis aries, Capra hircus, Bubalus bubalis un Camelus dromedarius |
||||
Trešās valsts dzīvnieku veselības statuss |
|
Jebkurš |
||||
Sterilizācija, lai sasniegtu Fo vērtību, kas ir vienāda ar trīs vai lielāka par to |
Jā |
Jā |
||||
Ultrasterilizācija temperatūrā, kas nav zemāka par 135 °C (UHT), apvienojumā ar pietiekamu izturēšanas laiku |
Jā |
Jā |
||||
Divkārša pasterizācija augstā temperatūrā uz īsu laiku (HTST) 72 °C temperatūrā 15 sekundes pienam, kura pH vērtība ir 7,0 vai lielāka, attiecīgā gadījumā panākot negatīvu reakciju uz bāziskās fosfatāzes testu, ko veic uzreiz pēc termiskās apstrādes |
Jā |
Nē |
||||
HTST apstrāde pienam, kura pH vērtība ir zem 7,0 |
Jā |
Nē |
||||
HTST apstrāde kopā ar citu fizikālu apstrādi, vai nu
|
Jā |
Nē |
||||
|
XXVIII PIELIKUMS
RISKU MAZINOŠAS APSTRĀDES OLU PRODUKTIEM
1. OLU PRODUKTU APSTRĀDES NOLŪKĀ INAKTIVĒT AUGSTI PATOGĒNISKO PUTNU GRIPU
Šādi apstrādes veidi ir piemēroti augsti patogēniskās putnu gripas inaktivēšanai šādos olu produktos:
Olu produkts |
Apstrāde |
|
Iekšējā temperatūra (Celsija grādos (°C)) |
Apstrādes ilgums (sekundēs (s) vai stundās (h)) |
|
Šķidrs olu baltums |
55,6 °C |
870 s |
56,7 °C |
232 s |
|
10 % sālīts olas dzeltenums |
62,2 °C |
138 s |
Olu baltuma pulveris |
67 °C |
20 h |
54,4 °C |
513 h |
|
Veselas olas |
60 °C |
188 s |
pilnīgi termiski apstrādātas |
||
Sakultas veselas olas |
60 °C |
188 s |
61,1 °C |
94 s |
|
pilnīgi termiski apstrādātas |
2. OLU PRODUKTU APSTRĀDES NOLŪKĀ INAKTIVĒT ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VĪRUSA INFEKCIJU
Šādi apstrādes veidi ir piemēroti Ņūkāslas slimības vīrusa infekcijas inaktivēšanai šādos olu produktos:
Olu produkts |
Apstrāde |
|
Iekšējā temperatūra (Celsija grādos (°C)) |
Apstrādes ilgums (sekundēs (s) vai stundās (h)) |
|
Šķidrs olu baltums |
55 °C |
2 278 s |
57 °C |
986 s |
|
59 °C |
301 s |
|
10 % sālīts olas dzeltenums |
55 °C |
176 s |
Olu baltuma pulveris |
57 °C |
50,4 h |
Veselas olas |
55 °C |
2 521 s |
57 °C |
1 596 s |
|
59 °C |
674 s |
|
pilnīgi termiski apstrādātas |
XXIX PIELIKUMS
TO SUGU SARAKSTS, KURAS IR UZŅĒMĪGAS PRET SLIMĪBĀM, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM AR REGULAS (ES) 2016/429 226. PANTU IR APSTIPRINĀTI VALSTS PASĀKUMI
Slimība |
Uzņēmīgās sugas |
Karpu pavasara virēmija (SVC) |
Raibais platpieris (Aristichthys nobilis), sudrabkarūsa (Carassius auratus), karūsa (Carassius carassius), baltais amūrs (Ctenopharyngodon idellus), parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio), baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix), sams (Silurus glanis), līnis (Tinca tinca), ālants (Leuciscus idus) |
Bakteriālā nieru slimība (BKD) |
Dzimta: Salmonidae |
Infekciozā pankreātiskā nekroze (IPN) |
Amerikas palija (Salvelinus fontinalis), taimiņš (Salmo trutta), [Atlantijas] lasis (Salmo salar), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), Rietumeiropas sīga (Coregonus lavaretus) |
Inficēšanās ar lašu dzimtas zivju alfavīrusu (SAV) |
[Atlantijas] lasis (Salmo salar), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), taimiņš (Salmo trutta) |
Inficēšanās ar Gyrodactylus salaris (GS) |
[Atlantijas] lasis (Salmo salar), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Arktikas palija (Salvelinus alpinus), Amerikas palija (Salvelinus fontinalis), alata (Thymallus thymallus), ezera palija (Salvelinus namaycush), taimiņš (Salmo trutta) Visas sugas, kas bijušas saskarē ar uzņēmīgām sugām, arī uzskata par uzņēmīgām |
Austeru herpesvīruss 1 μVar (OsHV-1 μVar) |
Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas) |
XXX PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, AR KURIEM ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2018/1882 PIELIKUMA TABULAS 4. SLEJĀ NORĀDĪTĀS SUGAS UZSKATA PAR VEKTORIEM
Slimību saraksts |
Vektori |
Nosacījumi, ar kuriem Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā norādītās ūdensdzīvnieku sugas uzskata par vektoriem |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze |
Kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 4. slejā |
Uzskata par epizootiskās hematopoētiskās nekrozes vektoriem jebkuros apstākļos. |
Virusālā hemorāģiskā septicēmija |
Uzskata par virusālās hemorāģiskās septicēmijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Infekciozā hematopoētiskā nekroze |
Uzskata par infekciozās hematopoētiskās nekrozes vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas |
Attiecībā uz inficēšanos ar lašu infekciozās anēmijas vīrusu, kura genotipa izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas, vektorsugas nav norādītas. |
|
Mikrocytos mackini infekcija |
Attiecībā uz Mikrocytos mackini infekciju vektorsugas nav norādītas. |
|
Perkinsus marinus infekcija |
Uzskata par Perkinsus marinus infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Bonamia ostreae infekcija |
Uzskata par Bonamia ostreae infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Bonamia exitiosa infekcija |
Uzskata par Bonamia exitiosa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Marteilia refringens infekcija |
Uzskata par Marteilia refringens infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Tauras sindroma vīrusa infekcija |
Uzskata par Tauras sindroma vīrusa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Dzeltenās galvas vīrusa infekcija |
Uzskata par dzeltenās galvas vīrusa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |
|
Balto plankumu sindroma vīrusa infekcija |
Uzskata par balto plankumu sindroma vīrusa infekcijas vektoriem, ja, mitinoties vienā tvertnē, vai ūdens padeves rezultātā nonāk saskarē ar sugām, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma tabulas 3. slejā. |