ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 174

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 3. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/686 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

64

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

140

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu brīvs no slimības papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

211

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/690 (2019. gada 17. decembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas noteikumus attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kurām piemēro Savienības līmeņa uzraudzības programmas, šādu programmu ģeogrāfisko darbības jomu un tām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām nodalījumiem var noteikt statusu brīvs no slimības (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

341

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/691 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par akvakultūras objektiem un ūdensdzīvnieku pārvadātājiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

345

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) ( 1 )

379

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/686

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 94. panta 3. punktu, 97. panta 2. punktu, 101. panta 3. punktu, 106. panta 1. punktu, 122. panta 1. un 2. punktu, 131. panta 1. punktu, 160. panta 1. un 2. punktu, 161. panta 6. punktu, 162. panta 3. un 4. punktu, 163. panta 5. punktu, 164. panta 2. punktu, 165. panta 3. punktu un 279. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti profilakses un kontroles noteikumi attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Minētajos noteikumos inter alia paredzēts, ka reproduktīvo produktu objekti ir jāreģistrē un jāapstiprina, kā arī noteiktas izsekojamības un dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā. Regula (ES) 2016/429 arī piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt šādus noteikumus, lai nodrošinātu sistēmas netraucētu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, kas tiek iedibināts ar Regulu (ES) 2016/429.

(2)

Šajā regulā paredzētie noteikumi ir vajadzīgi, lai Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 1., 2. un 5. nodaļā paredzētos noteikumus papildinātu attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, reproduktīvo produktu objektu reģistriem, kuri jāuztur kompetentajām iestādēm, lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kā arī dzīvnieku veselības sertificēšanas un paziņošanas prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, un to mērķis ir novērst pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā ar minētajiem produktiem.

(3)

Šie noteikumi ir cieši saistīti, un vairākus no tiem ir paredzēts piemērot vienlaicīgi. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm un dublēšanās risku.

(4)

Patiesi, Regulas (ES) 2016/429 mērķis ir nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku (salīdzinājumā ar iepriekšējo) tiesisko regulējumu, vienlaikus garantējot, ka pieeja dzīvnieku veselības prasībām tiek vairāk balstīta uz risku, uzlabojot sagatavotību un nodrošinot profilaksi un kontroli dzīvnieku slimību gadījumā. Minētā regula tika pieņemta arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka noteikumi par dzīvnieku slimībām lielākoties ir iekļauti vienā tiesību aktā, nevis izkaisīti vairākos dažādos tiesību aktos. Šajā regulā izklāstītie noteikumi par reproduktīvajiem produktiem arī atbilst šādai pieejai.

(5)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par reproduktīvajiem produktiem bija definēti Padomes Direktīvās 88/407/EEK (2), 89/556/EEK (3), 90/429/EEK (4) un 92/65/EEK (5). Ar Regulu (ES) 2016/429 šīs četras direktīvas tiek atceltas un aizstātas, sākot no 2021. gada 21. aprīļa. Minētajās direktīvās bija paredzēti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas attiecas uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu, kā arī principā uz citu konkrētu dzīvnieku sugu spermas, olšūnu un embriju sūtījumu tirdzniecību un ievešanu Savienībā. Ir izrādījies, ka minētajās direktīvās paredzētie noteikumi sekmīgi novērš pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā. Attiecīgi šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un jaunākās zinātniskās atziņas.

(6)

Darbības ar reproduktīvajiem produktiem, jo īpaši spermu, bet – mazākā mērā – arī ar oocītiem un embrijiem, var būt saistītas ar būtisku risku dzīvnieku slimību izplatīšanās ziņā. Reproduktīvos produktus ievāc vai iegūst no neliela skaita donordzīvnieku, bet plaši izmanto vispārējā dzīvnieku populācijā, tādēļ – gadījumā, ja ar tiem nerīkojas pareizi vai tos neklasificē atbilstoši pareizajam veselības statusam, – tie var būt slimības avots lielam skaitam dzīvnieku. Šādi gadījumi agrāk ir notikuši un radījuši būtiskus ekonomiskus zaudējumus.

(7)

Lai novērstu slimību izplatīšanās risku, Regulā (ES) 2016/429 noteikts, ka reproduktīvie produkti jāievāc, jāiegūst, jāapstrādā un jāglabā specializētos reproduktīvo produktu objektos un uz tiem jāattiecina īpaši dzīvnieku veselības un higiēnas režīmi. Vienlaikus, lai dzīvniekus varētu uzņemt šajos reproduktīvo produktu objektos un klasificēt par tādu reproduktīvo produktu donoriem, kurus drīkst pārvietot starp dalībvalstīm, tiem būtu jāatbilst augstākiem dzīvnieku veselības standartiem nekā tie, kurus piemēro vispārējai dzīvnieku populācijai. Regulā (ES) 2016/429 ir noteiktas arī īpašas procedūras šo reproduktīvo produktu izsekojamības nodrošināšanai, un attiecībā uz to pārvietošanu Savienībā piemēro īpašu dzīvnieku veselības prasību kopumu. Minētās sistēmas ietvaros, pamatojoties uz vairākiem Regulā (ES) 2016/429 paredzētiem pilnvarojumiem, ar kuriem Komisijai tiek uzdots pieņemt deleģētos aktus, jo īpaši tos, kas norādīti minētās regulas IV daļā, ar šo regulu būtu lietderīgi paredzēt noteikumus par reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu.

(8)

Regulas (ES) 2016/429 160. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Viens no šādas pārvietošanas nosacījumiem ir tāds, ka reproduktīvajiem produktiem jābūt no reproduktīvo produktu objekta, kas šim nolūkam apstiprināts saskaņā ar deleģētajā aktā izklāstītajiem nosacījumiem. Turklāt Regulas (ES) 2016/429 94. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti par īpašiem noteikumiem, ar kuriem reglamentē tādu reproduktīvo produktu objektu darbību izbeigšanu, kas iepriekš bijušas apstiprinātas saskaņā ar deleģētajā aktā definētajiem nosacījumiem. Vienlaikus minētās regulas 101. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz detalizētu informāciju, kas iekļaujama reģistros, kurus kompetentā iestāde uztur par reģistrētiem un apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem un kuros tiks iekļauti arī tie reproduktīvo produktu objekti, kas savu darbību izbeiguši.

(9)

Visas dzīvnieku veselības prasības un atkāpes, kas būtu jāpieņem saskaņā ar minētajiem Regulas (ES) 2016/429 noteikumiem, attiecas uz turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, tomēr tās piemēro daudzām un dažādām sugām, tāpēc, lai vienkāršotu Savienības noteikumus, tās būtu jāiekļauj vienā deleģētajā aktā, nevis daudzos dažādos deleģētajos aktos.

(10)

Regulas (ES) 2016/429 162. panta 1. punktā ir noteiktas prasības par to, kāda informācija obligāti jāiekļauj veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanai starp dalībvalstīm. Sertifikātos jāiekļauj informācija par reproduktīvo produktu marķēšanu, ja to prasa minētās regulas 121. panta 1. punkts vai jebkādi noteikumi, kas noteikti ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar tās 122. panta 1. punktu, kā arī informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka reproduktīvie produkti atbilst pārvietošanas prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 157. un 159. pantā vai tādu deleģēto aktu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 160. pantu. Minētās regulas 162. panta 3. punktā paredzēts, ka jāpieņem deleģētie akti par informāciju, kāda iekļaujama veterinārajos sertifikātos. Vienlaikus tās 163. panta 5. punktā paredzēts, ka ir jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz paziņošanas prasībām, kuras attiecas uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm, tiem pievienojot arī veterināro sertifikātu, kura saturs jānosaka saskaņā ar minētās regulas 162. panta 3. un 4. punktu.

(11)

Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punktā noteikts, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus var pārvietot uz citu dalībvalsti, ja šie reproduktīvie produkti ir ievākti reproduktīvo produktu objektos, kurus saskaņā ar minētās regulas 97. panta 1. punktu apstiprinājušas kompetentās iestādes. Šādu apstiprinājumu var piešķirt tikai tad, ja minētie reproduktīvo produktu objekti atbilst konkrētām prasībām attiecībā uz karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzību, infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī darbinieku un veterinārārstu atbildību, kompetenci un specializētu apmācību. Tādēļ, pamatojoties uz minētajām prasībām, šajā regulā būtu jāparedz detalizēti noteikumi par tādu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, no kuriem uz citu dalībvalsti var pārvietot liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvos produktus.

(12)

Direktīvā 92/65/EEK noteikts, ka aitu un kazu spermu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, var ievākt šo dzīvnieku izcelsmes objektā, nevis spermas vākšanas centrā. Šajā regulā būtu jānosaka līdzīga atkāpe. Tomēr būtu jāiedibina īpaši nosacījumi, kas jāievēro, veicot šādas spermas sūtījumu pārvietošanu, un jāpieprasa minētās pārvietošanas mērķis un galamērķa dalībvalsts piekrišana. Tādēļ, pamatojoties uz iespējamo risku, ko rada šādas spermas pārvietošana, šajā regulā būtu jāparedz nosacījumi šādu atkāpju piemērošanai.

(13)

Zirgu spermas ievākšanas process ir specifisks, ņemot vērā zirgu sugu dzīvnieku īpašo audzēšanas sistēmu, kas paredz minēto dzīvnieku dalību īpašās zirgu sacensībās, šovos un citos jāšanas sporta pasākumos. Pašlaik Direktīvā 92/65/EEK attiecībā uz ērzeļiem ir paredzēti trīs to turēšanas veidi spermas vākšanas centros. Šajā regulā būtu jāsaglabā līdzšinējās, minētajā direktīvā paredzētās sistēmas būtiskākie noteikumi. Tomēr šajā regulā būtu jāuzlabo un jānostiprina nosacījumi attiecībā uz Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas I iedaļas 1.6. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pārbaužu programmu donordzīvniekiem, kas dažkārt var atstāt spermas vākšanas centru, un attiecībā uz Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas I iedaļas 1.6. punkta c) apakšpunktā izklāstīto pārbaužu programmu “uz laiku ievestajiem ērzeļiem”.

(14)

Šajā regulā būtu jāparedz arī tas, ka reproduktīvo produktu glabāšanas centri ar vienu unikālu apstiprinājuma numuru var glabāt jebkāda veida un vairāku sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus, ja vien tiek ievēroti noteikumi, kas nodrošina izsekojamību, jo nav tādu dzīvnieku veselības apsvērumu, kuru dēļ katram reproduktīvo produktu veidam vai dzīvnieku sugai būtu jāveido atsevišķi glabāšanas centri. Informācija par glabājamo reproduktīvo produktu veidiem un attiecīgajām sugām būtu jānorāda šādu objektu apstiprinājumā un publiski pieejamajā apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā, kuru uztur kompetentās iestādes. Šajā regulā būtu jāparedz arī īpaši noteikumi par svaigas, atdzesētas un saldētas spermas glabāšanu.

(15)

Tā kā reproduktīvo produktu apstrādes metodes pastāvīgi attīstās, šim nolūkam tiek izveidotas specializētas vienības. Šīs vienības ne vien apstrādā reproduktīvos produktus, tostarp veic spermas dzimumšķirošanu, bet arī sagatavo lietošanai vai glabāšanai gatavo galaproduktu. Tādēļ šādas vienības būtu jāuzskata par reproduktīvo produktu objektiem, kuros notiek reproduktīvo produktu apstrāde un glabāšana. Tomēr, tā kā spermas dzimumšķirošanas aprīkojums ir dārgs, spermas vākšanas centri spermas apstrādei, tostarp dzimumšķirošanai, var izmantot citu operatoru pakalpojumus. Tādā gadījumā sperma tiek nosūtīta apstrādei un pēc tam atgriezta izcelsmes spermas vākšanas centrā. Tādēļ ir lietderīgi šajā regulā paredzēt noteikumus par reproduktīvo produktu apstrādi, tai skaitā par iespēju apstrādi veikt reproduktīvo produktu apstrādes objektos, kā arī detalizētus noteikumus par spermas un citu reproduktīvo produktu pārvadāšanu uz minētajiem reproduktīvo produktu apstrādes objektiem un no tiem, kā arī par to marķēšanu. Ja spermu apstrādā reproduktīvo produktu apstrādes objektā, marķējumā uz pajetes vai cita iepakojuma iekļauj gan spermas vākšanas centra, gan reproduktīvo produktu apstrādes objekta apstiprinājuma vai reģistrācijas numuru, lai nodrošinātu spermas izsekojamību.

(16)

Lai gan antibiotikas būtu jālieto piesardzīgi, vienlaikus, jo īpaši ņemot vērā iespējamo starptautisko tirdzniecību, antibiotiku lietošana spermas atšķaidītājos būtu jāpielāgo noteikumiem, kas izklāstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (“kodekss”) 2017. gada izdevuma (6) 4.6.7. pantā. Direktīvā 88/407/EEK paredzēts pienākums pievienot liellopu spermai antibiotikas, kas ir iedarbīgas pret kampilobaktērijām, leptospirām un mikoplazmām, Direktīvā 90/429/EEK paredzēts pienākums pievienot cūku spermai antibiotikas, kas ir iedarbīgas pret leptospirām, bet Direktīvā 92/65/EEK ir paredzēta iespēja brīvprātīgi izmantot antibiotikas. Šajā regulā būtu jāsaglabā minētie noteikumi par antibiotiku lietošanu, kas noteikti Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, kā arī noteikumi, kurus ieteikusi OIE. Ja spermai pievienotas antibiotikas, informācija par aktīvo(-ajām) vielu(-ām) un to koncentrāciju būtu jānorāda pievienotajā veterinārajā sertifikātā.

(17)

Regulas (ES) 2016/429 101. panta 1. punktā noteikts, ka katrai kompetentajai iestādei jāizveido un jāuztur atjaunināti reģistri, kuros iekļauj reģistrētos un apstiprinātos reproduktīvo produktu objektus, un šie reģistri jādara pieejami Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Turklāt apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistram jābūt publiski pieejamam. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt, kāda detalizēta informācija minētajā reģistrā jānorāda, un paredzēt prasības par apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistru publisku pieejamību.

(18)

Ņemot vērā spermas, oocītu un embriju ilgstošas glabāšanas iespēju, šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi par tādu reproduktīvo produktu glabāšanu un pārvietošanu, kuri ievākti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kas izbeiguši darbību. Informācija par šādiem reproduktīvo produktu objektiem būtu jāsaglabā attiecīgās dalībvalsts apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā, kā arī jānorāda darbības izbeigšanas datumi. Turklāt minētajā reģistrā būtu jānorāda apstiprinājuma atsaukšanas datums. Būtu jānosaka arī termiņš, cik ilgi informācija par šādiem reproduktīvo produktu objektiem minētajā reģistrā jāglabā.

(19)

Vēl šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka operatori, kuru pārziņā ir apstiprināti reproduktīvo produktu objekti, kas savu darbību izbeidz pirms attiecīgā reproduktīvo produktu objekta apstiprinājuma atsaukšanas, to spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti vai iegūti un tiek glabāti šajos reproduktīvo produktu objektos, turpmākai glabāšanai pārvieto uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru vai – reprodukcijas nolūkā – uz objektu, kurā tiek turēti liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai arī uz vietu, kur tos drošā veidā iznīcina vai izmanto par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (7) 13. pantu.

(20)

Regulas (ES) 2016/429 121. pantā ir noteiktas izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem, un šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi attiecībā uz minēto reproduktīvo produktu marķēšanu. Pašreizējā sistēma paješu un citu reproduktīvo produktu iepakojumu marķēšanai darbojas sekmīgi. Būtu jāņem vērā arī Starptautiskās Dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) ieteikumi (8) šajā jomā.

(21)

Arī aitu un kazu spermas ievākšanas un apstrādes procesam ir specifiskas iezīmes. Dažos spermas vākšanas centros spermu saldē granulās, bet citos svaigu vai atdzesētu spermu uz neilgu laiku ievieto laboratorijas traukos, piemēram, mēģenēs. Šādu granulu un mēģeņu individuāla marķēšana ir laikietilpīga un apgrūtinoša. Lai aitu un kazu spermu varētu pārvietot uz citām dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot tās izsekojamību, vajadzētu būt iespējai saldētas spermas granulām vai svaigas vai atdzesētas spermas mēģenēm un pajetēm izmantot grupas identifikāciju. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz marķēšanas noteikumi apvienotajiem iepakojumiem, piemēram, tvertnēm, kurās ievieto saldētas aitu un kazu spermas granulas, vai mēģenēm vai pajetēm ar svaigu vai atdzesētu spermu.

(22)

Šajā regulā paredzētās izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem būtu jāpapildina, ar Komisijas īstenošanas regulu, kura tiks pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 123. pantu, paredzot noteikumus par tehniskajām prasībām un specifikācijām attiecībā uz paješu un cita iepakojuma marķēšanu.

(23)

Starp dalībvalstīm tiek pārvietots arvien lielāks daudzums reproduktīvo produktu, kuri tiek ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt saskaņotus noteikumus par paješu un cita iepakojuma marķēšanu, kas satur šādus reproduktīvos produktus. Šajā regulā būtu jāparedz papildu noteikumi par tādu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu izsekojamību, kas nav liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieki.

(24)

Regulas (ES) 2016/429 159. pantā ir noteikti noteikumi par atļauju uz citām dalībvalstīm pārvietot turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus. Lai minētos noteikumus varētu piemērot, šajā regulā būtu jāparedz detalizēti noteikumi par reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, jānosaka dzīvnieku veselības prasības turētiem donordzīvniekiem, no kuriem ievāc reproduktīvos produktus, un attiecībā uz šādu dzīvnieku izolāciju un karantīnu, kā arī prasības attiecībā uz laboratoriskajiem un citiem testiem, kuri jāveic turētiem donordzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem, un dzīvnieku veselības prasības, kas jāievēro šo reproduktīvo produktu vākšanas, ieguves, apstrādes, glabāšanas vai citu procedūru un pārvadāšanas laikā.

(25)

Turklāt Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, ievērojot konkrētus nosacījumus, bija paredzētas atkāpes no testēšanas pienākumiem attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu donordzīvniekiem gadījumos, kad šie dzīvnieki tiek pārvietoti starp spermas vākšanas centriem. Tā kā šādas atkāpes samazina procesuālo un ekonomisko slogu spermas vākšanas centru operatoriem un ir pamatotas no dzīvnieku veselības viedokļa, šajā regulā būtu lietderīgi saglabāt minētās atkāpes no dažām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku donordzīvniekiem, kuri tiek pārvietoti starp apstiprinātiem spermas vākšanas centriem.

(26)

Pamatojoties uz pašreizējām zinātniskajām atziņām, vienas sugas dažāda veida reproduktīvo produktu pārvadāšana vienā konteinerā nerada risku, ka reproduktīvie produkti tiks kontaminēti, ja vien tos pārvadā, ievērojot konkrētus nosacījumus. Šie nosacījumi ietver pārvadāšanu fiziski atdalītos pārvadāšanas konteinera nodalījumos vai izmantojot dubulto maisiņu sistēmu, kas viena veida produktus aizsargā no cita veida produktiem. Tādēļ šajā regulā būtu lietderīgi paredzēt noteikumus, kas atļauj vienas sugas dažāda veida reproduktīvos produktus pārvadāt vienā konteinerā, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(27)

Ja konteineri, kuros reproduktīvos produktus pārvadā no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem uz citām dalībvalstīm vai – vienas valsts ietvaros – no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem uz reproduktīvo produktu apstrādes un glabāšanas centriem, tiek noplombēti, tas nodrošina, ka dzīvnieku veselības nosacījumi reproduktīvo produktu pārvadāšanai netiek pasliktināti. Centra vai brigādes veterinārārstam, kurš atbild par reproduktīvo produktu objekta darbību un kura uzvārds norādīts minētā objekta apstiprinājumā, būtu jānodrošina, ka pārvadāšanas konteineram tiek uzlikta šāda plomba. Oficiālajam veterinārārstam, kurš sertificē reproduktīvo produktu sūtījumu, ir jābūt iespējai lauzt šo plombu, lai verificētu pārvadāšanas konteinera saturu, un pēc tam atkārtoti noplombēt pārvadāšanas konteineru. Minētie aspekti būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajos noteikumos.

(28)

Direktīvā 89/556/EEK ir noteikti nosacījumi attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu dzīvnieku embrijiem un attiecībā uz to importu Savienībā. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz arī noteikumi par liellopu oocītu un olnīcu pārvietošanu Savienībā.

(29)

Savienības tiesību aktos, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2016/429 un šīs regulas pieņemšanas, bija paredzēti noteikumi par spermas tirdzniecību situācijās, kad katra sūtījuma deva sastāvēja no viena konkrēta donordzīvnieka ejakulātiem. Taču, ņemot vērā to, ka jauktas vai apvienotas vairāku donoru spermas izmantošana var palielināt auglību un ka šāda sperma tiek plaši izmantota, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par jauktas vai apvienotas liellopu, cūku, aitu un kazu spermas pārvietošanu, ar nosacījumu, ka spermas sajaukšana tiek veikta tikai viena spermas vākšanas centra ietvaros, proti, centrā, kurā šī sperma tika ievākta, un ka marķējums uz katras pajetes vai cita iepakojuma, kurā ievietota jauktā sperma, ļauj izsekot visu donordzīvnieku individuālos identifikācijas numurus. Turklāt operatoram būtu jāievieš procedūras attiecībā uz jauktas spermas apstrādi un dokumentācijā jāsniedz sīka informācija par šādas spermas pārvietošanu no spermas vākšanas centra.

(30)

Direktīvas 92/65/EEK 13. pantā ir noteikti noteikumi attiecībā uz tirdzniecību ar tādu sugu dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem, kas ir uzņēmīgi pret minētās direktīvas A vai B pielikuma sarakstā iekļautajām slimībām, ja šie sūtījumi tiek nosūtīti uz/no iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti saskaņā ar minētās direktīvas C pielikumu. Minētās direktīvas E pielikumā ir dots veterinārā sertifikāta paraugs tirdzniecības vajadzībām, un tas jāpievieno attiecīgās spermas, olšūnu vai embriju sūtījumiem. Regulas (ES) 2016/429 95. un 137. pantā definēts jēdziens “norobežots objekts”, kas ir līdzvērtīgs Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā definētajam jēdzienam “apstiprināta iestāde, institūts vai centrs”. Ņemot vērā to, ka līdz šim apstiprinātās iestādes, institūti un centri apmainījās ar dzīvnieku ģenētisko materiālu, šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja veikt šādu iekšēju pārvietošanu Savienībā. Tādēļ šajā regulā ir lietderīgi noteikt dzīvnieku veselības prasības, ko piemēro norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanai uz citām dalībvalstīm. Attiecīgi šajā regulā būtu jāparedz iespēja, ka norobežotu objektu operatori, neprasot papildu apstiprinājumu kā reproduktīvo produktu objekti, uz citām dalībvalstīm var pārvietot tādu reproduktīvo produktu sūtījumus, kas ievākti no dzīvniekiem, kuri tiek turēti šajos objektos. Pietiekamas garantijas dzīvnieku slimību izplatīšanās novēršanai būtu jānodrošina šādi: jānosaka augstas dzīvnieku veselības prasības, kas jāizpilda, lai objekts saņemtu norobežota objekta apstiprinājumu; jāveic kontrolēta dzīvnieku pārvaldība šajos objektos; jānosaka īpašas uzraudzības prasības un reproduktīvo produktu sūtījumi jāpārvieto tieši uz citu konkrēto norobežotu objektu.

(31)

Regulas (ES) 2016/429 162. pantā ir noteikti noteikumi par obligāto informācijas minimumu, kas jāiekļauj veterinārajos sertifikātos attiecībā uz turētu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm. Tādēļ šajā regulā būtu jāprecizē detalizēta informācija, kas jāiekļauj minētajos sertifikātos.

(32)

Regulas (ES) 2016/429 163. pantā paredzēts, ka operatoriem savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš jāinformē par turētu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti un jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai šī kompetentā iestāde varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par minēto reproduktīvo produktu pārvietošanu. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi par prasībām attiecībā uz operatoru pienākumu iepriekš paziņot informāciju, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde paziņotu par minēto pārvietošanu, un ārkārtas procedūras attiecībā uz šādiem paziņojumiem.

(33)

Regulas (ES) 2016/429 163. panta 2. punktā paredzēts, ka paziņošanai par reproduktīvo produktu plānotiem sūtījumiem uz citām dalībvalstīm jāizmanto TRACES sistēma. TRACES ir integrēta datorizēta veterinārā sistēma, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (9) un 2004/292/EK (10). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (11) 131. pantā paredzēts izveidot informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kurā tiks iekļautas arī TRACES funkcijas. Tādēļ šajā regulā būtu jādod atsauces uz IMSOC, nevis uz TRACES.

(34)

Regulas (ES) 2016/429 165. pantā paredzēts, ka galamērķa vietas kompetentā iestāde pēc vienošanās ar izcelsmes vietas kompetento iestādi var atļaut pārvietot uz savu teritoriju zinātniskiem mērķiem paredzētus reproduktīvos produktus, pat ja šāda pārvietošana neatbilst standarta prasībām, kas jāievēro, pārvietojot reproduktīvos produktus. Lai atļautu šāda veida pārvietošanu, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz zinātniskiem mērķiem paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(35)

Valsts gēnu banka ir nozīmīgs elements konkrētajai dalībvalstij raksturīgo dzīvnieku populāciju ģenētiskā materiāla saglabāšanā. Valstu gēnu banku mērķis ir ex situ saglabāt un ilgtspējīgi izmantot dzīvnieku ģenētiskos resursus. Attiecībā uz valsts gēnu bankās glabātajiem reproduktīvajiem produktiem dzīvnieku veselības statuss bieži vien nav zināms, vai arī minētie produkti ir ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti atbilstoši citam dzīvnieku veselības režīmam, kas ir atšķirīgs no pašreizējā Savienības un valstu tiesību aktos paredzētā režīma. Tā kā šādiem reproduktīvajiem produktiem, kas bieži vien ir ģenētiskais materiāls apdraudētajām šķirnēm, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (12) 2. panta 24. punktā, vai šķirnēm, kuras kopš reproduktīvo produktu ievākšanas ir izmirušas, ir īpaša vērtība, un dalībvalstis ir paudušas ieinteresētību savstarpēji apmainīties ar šādiem reproduktīvajiem produktiem, šajā regulā būtu jāparedz īpaši nosacījumi attiecībā uz to, kā kompetentās iestādes piešķir atkāpes saistībā ar valsts gēnu bankās glabāto reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm. Principā ar šo regulu būtu jāparedz nosacījumi par minēto reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dažādu dalībvalstu valsts gēnu bankām, savukārt noteikumi par reproduktīvo produktu iekšējo izplatīšanu operatoriem no valsts gēnu bankām būtu jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu ziņā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī dzīvnieku veselības nosacījumiem šādas pārvietošanas gadījumā, un, iespējams, būtu vajadzīga testēšana attiecībā uz konkrētām slimībām.

(36)

Šajā regulā ir dotas atsauces uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (13) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/2035 (14), 2020/689 (15) un 2020/688 (16), kuras visas pieņemtas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429. Atsauces uz minētajām regulām ir vajadzīgas, jo tajās attiecībā uz dzīvniekiem ir noteiktas prasības par uzraudzību, izskaušanas programmām, statusu “brīvs no slimības”, identifikāciju un reģistrāciju, izsekojamību, pārvietošanu Savienības teritorijā un ievešanu tajā, un minētās prasības attiecas arī uz reproduktīvo produktu donordzīvniekiem.

(37)

Lai tiem spermas vākšanas vai glabāšanas centriem vai embriju vākšanas vai ieguves brigādēm, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK un veic darbības saistībā ar reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, ņemot vērā to, ka no 2021. gada 21. aprīļa minētās direktīvas tiek atceltas ar Regulu (ES) 2016/429, būtu jāuzskata, ka tie ir apstiprināti saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie operatori ievēro visus šajā regulā paredzētos noteikumus, konkrētāk, tām attiecībā uz operatoriem būtu jāveic regulāras un uz risku balstītas oficiālās kontroles. Neatbilstības gadījumā kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka šie operatori veic pasākumus, kas vajadzīgi minētās neatbilstības novēršanai, un vajadzības gadījumā jāaptur vai jāatsauc tiem piešķirtais apstiprinājums.

(38)

Lai attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kas ievākti un iegūti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, būtu jāuzskata, ka pajetes un cita veida iepakojums, kurā šādu spermu, oocītus vai embrijus ievieto, glabā un pārvadā neatkarīgi no tā, vai tie sadalīti atsevišķās devās, un kurš marķēts pirms 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, būtu jāuzskata par marķētu saskaņā ar šo regulu un attiecīgi atbilstošu pārvietošanai starp dalībvalstīm.

(39)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus attiecībā uz reģistrētajiem un apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem, kā arī izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā.

2.   Regulas II daļas 1. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, no kuriem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvie produkti tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti, un minētās prasības attiecas uz:

a)

karantīnas, izolācijas un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

uzraudzības prasībām;

c)

infrastruktūru un aprīkojumu;

d)

darbinieku un veterinārārstu pienākumiem, kompetenci un specializēto apmācību par reproduktīvo produktu objektu darbību;

e)

tās kompetentās iestādes pienākumiem, kura apstiprina reproduktīvo produktu objektus;

f)

īpašiem noteikumiem par šo reproduktīvo produktu objektu darbības izbeigšanu.

3.   Regulas II daļas 2. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz:

a)

informāciju, kas kompetentajai iestādei jāiekļauj reģistrā, kuru tā uztur par reģistrētiem reproduktīvo produktu objektiem;

b)

informāciju, kas kompetentajai iestādei jāiekļauj reģistrā, kuru tā uztur par apstiprinātiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem; un noteikumiem par šā reģistra publisku pieejamību gadījumos, kad minēto dzīvnieku reproduktīvos produktus pārvieto starp dalībvalstīm.

4.   Regulas II daļas 3. nodaļā ir noteikti:

a)

noteikumi par lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekts, un lietvedības prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādā objektā savāktajiem, iegūtajiem vai apstrādātajiem reproduktīvajiem produktiem pēc minētā objekta darbības izbeigšanas;

b)

izsekojamības prasības attiecībā uz šādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem:

i)

liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi;

ii)

suņi (Canis lupus familiaris) un kaķi (Felis silvestris catus);

iii)

norobežotos objektos turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi;

iv)

Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieki.

5.   Regulas III daļas 1. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, tai skaitā atkāpes, attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm, precizējot:

a)

noteikumus par reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos;

b)

dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem, no kuriem ievāc reproduktīvos produktus, un prasības attiecībā uz šo dzīvnieku izolāciju vai karantīnu;

c)

laboratoriskos testus un citus testus, kas veicami donordzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem;

d)

dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un citām procedūrām, kā arī pārvadāšanu.

6.   Regulas III daļas 2. nodaļā attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm ir noteikti:

a)

noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu;

b)

informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā;

c)

prasības attiecībā uz pašdeklarācijas dokumentu;

d)

paziņošanas prasības.

7.   Regulas III daļas 3. nodaļā ir noteiktas dzīvnieku veselības, sertificēšanas un paziņošanas prasības attiecībā uz šādu dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm:

a)

suņi un kaķi;

b)

norobežotos objektos turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi;

c)

Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieki.

8.   Regulas III daļas 4. nodaļā ir noteikti noteikumi par to, kā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm zinātniskiem mērķiem, un attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kurus glabā gēnu bankās.

9.   Regulas IV daļā Direktīvas 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK sakarā ir noteikti konkrēti pārejas pasākumi attiecībā uz:

a)

spermas vākšanas centru, spermas glabāšanas centru, embriju vākšanas brigāžu un embriju ieguves brigāžu apstiprināšanu;

b)

paješu un cita tāda iepakojuma marķēšanu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus.

10.   Šo regulu nepiemēro savvaļas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 1. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“reģistrēts reproduktīvo produktu objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, kas nav apstiprināts reproduktīvo produktu objekts, bet ir reģistrēts kompetentajā iestādē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 93. panta pirmās daļas a) apakšpunktu;

2)

“apstiprināts reproduktīvo produktu objekts” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. pantu apstiprināts spermas vākšanas centrs, embriju vākšanas brigāde, embriju ieguves brigāde, reproduktīvo produktu apstrādes objekts vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrs;

3)

“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Bison, Bos (arī Bos, Bibos, Novibos, Poephagus apakšģints) vai Bubalus ģints (arī Anoa apakšģints) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

4)

“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Sus scrofa sugas;

5)

“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Ovis ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

6)

“kaza” jeb “kazu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie kādas Capra ģints sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

7)

“zirgs” jeb “zirgu sugas dzīvnieks” ir nepārnadzis, kas pieder pie kādas Equus ģints (kura ietver zirgus, ēzeļus un zebras) sugas, un šādu sugu dzīvnieku krustošanās pēcnācējs;

8)

“veterinārais sertifikāts” ir izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots dokuments, ko paredzēts pievienot reproduktīvo produktu sūtījumam uz galamērķi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 161. panta 4. punktā;

9)

“pašdeklarācijas dokuments” ir operatora izdots dokuments, ko paredzēts pievienot reproduktīvo produktu sūtījumam uz galamērķi, kā minēts 32. un 46. pantā;

10)

“gēnu banka” ir tāda dzīvnieku ģenētiskā materiāla krātuve turētu sauszemes dzīvnieku ģenētisko resursu ex situ saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, ko uztur uzņemošā iestāde, kuru šo uzdevumu izpildei pilnvarojusi vai atzinusi kompetentā iestāde;

11)

“spermas vākšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, tādas liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai, kas paredzēta pārvietošanai uz citu dalībvalsti;

12)

“embriju vākšanas brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde, kā norādīts 4. pantā, apstiprinājusi pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu in vivo iegūtu embriju – vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai;

13)

“embriju ieguves brigāde” ir reproduktīvo produktu objekts, kurš sastāv no speciālistu grupas vai struktūras un kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu – vākšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai, kā arī attiecīgā (uzglabātas spermas) gadījumā – pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu embriju in vitro iegūšanai, apstrādei, glabāšanai un pārvadāšanai;

14)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;

15)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

16)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

17)

“reproduktīvo produktu sūtījums” ir tāds spermas, oocītu, in vivo iegūtu embriju vai in vitro iegūtu embriju daudzums, kas tiek nosūtīts no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta un uz ko attiecas viens veterinārais sertifikāts;

18)

“reproduktīvo produktu apstrādes objekts” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, šādu pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – vienas vai vairāku sugu liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas, oocītu vai embriju – apstrādei (attiecīgā gadījumā arī spermas dzimumšķirošanai) vai glabāšanai, kā arī minēto darbību veikšanai ar jebkuru pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto reproduktīvo produktu veidu vai sugu kombinācijām;

19)

“reproduktīvo produktu glabāšanas centrs” ir reproduktīvo produktu objekts, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi, kā norādīts 4. pantā, šādu pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētu produktu – vienas vai vairāku sugu liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas, oocītu vai embriju, vai jebkuru reproduktīvo produktu veidu vai sugu kombināciju – glabāšanai;

20)

“centra veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas darbības spermas vākšanas centrā, reproduktīvo produktu apstrādes objektā vai reproduktīvo produktu glabāšanas centrā, kā noteikts šajā regulā;

21)

“brigādes veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā tiek veiktas embriju vākšanas brigādes vai embriju ieguves brigādes darbības, kā noteikts šajā regulā;

22)

“unikālais apstiprinājuma numurs” ir kompetentās iestādes piešķirts numurs;

23)

“apstiprinājuma atsaukšanas datums” ir diena, kad kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 100. pantu aptur vai atsauc apstiprināta reproduktīvo produktu objekta apstiprinājumu;

24)

“unikālais reģistrācijas numurs” ir numurs, kas piešķirts reģistrētam reproduktīvo produktu objektam;

25)

“karantīnas novietne” ir novietne, kurā kompetentā iestāde atļāvusi izolēt liellopus, cūkas, aitas vai kazas uz laikposmu, kas ilgst vismaz 28 dienas pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā;

26)

“(no slimības) brīvs objekts” ir objekts, kuram šāds statuss piešķirts atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2020/689 20. panta prasībām;

27)

“oficiālā laboratorija” ir dalībvalstī vai trešā valstī vai teritorijā esoša laboratorija, kuru kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu ir nozīmējusi šīs regulas 24. un 25. pantā aprakstīto testu veikšanai;

28)

IMSOC” ir informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām to mehānismu un rīku integrētai darbībai, ar kuru starpniecību tiek pārvaldīti un apstrādāti ar oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām saistīti dati, informācija un dokumenti, kā arī notiek automātiska apmaiņa ar tiem, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 131. pantā, un to patlaban izmanto TRACES sistēmas vietā;

29)

“apdraudēta šķirne” ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgota vienai vai vairākām attiecīgās dalībvalsts tradicionālajām ražošanas sistēmām vai vidēm un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā, kā minēts Regulas (ES) 2016/1012 2. panta 24) punktā;

30)

“apstiprināta izskaušanas programma” ir dalībvalstī vai tās zonā īstenota slimības izskaušanas programma, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 31. panta 3. punktu apstiprinājusi Komisija;

31)

“donordzīvnieku partija” ir dzīvnieku grupa, kam ir vienāds veselības statuss un kam reproduktīvo produktu ievākšanu un apstrādi veic vienā reizē, un minētos produktus pārvadā kopā.

II DAĻA

REPRODUKTĪVO PRODUKTU OBJEKTU APSTIPRINĀŠANA, REĢISTRI, LIETVEDĪBA UN IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Reproduktīvo produktu objektu apstiprināšana

3. pants

Prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu

Operatori, kuru pārziņā ir turpmāk uzskaitītie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu, lai varētu veikt minēto dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm:

a)

objekts, kurā tiek ievākta, apstrādāta un glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sperma, – pieteikumu apstiprināšanai par spermas vākšanas centru;

b)

speciālistu grupa vai struktūra, ko uzrauga brigādes veterinārārsts un kas ir kompetenta veikt liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu embriju ievākšanu, apstrādi un glabāšanu – pieteikumu apstiprināšanai par embriju vākšanas brigādi;

c)

speciālistu grupa vai struktūra, ko uzrauga brigādes veterinārārsts un kas ir kompetenta veikt liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu ievākšanu, apstrādi un glabāšanu un embriju ieguvi, apstrādi un glabāšanu, – pieteikumu apstiprināšanai par embriju ieguves brigādi;

d)

objekts, kurā tiek apstrādāta un glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaiga, atdzesēta vai saldēta sperma, oocīti vai embriji, – pieteikumu apstiprināšanai par reproduktīvo produktu apstrādes objektu;

e)

objekts, kurā tiek glabāta liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaiga, atdzesēta vai saldēta sperma, oocīti vai embriji – pieteikumu apstiprināšanai par reproduktīvo produktu glabāšanas centru.

4. pants

Kompetentās iestādes apstiprinājums liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem

1.   Kompetentā iestāde apstiprina liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvo produktu objektu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 97. pantā, tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka minētais objekts atbilst šādām prasībām:

a)

operators ir nozīmējis:

i)

centra veterinārārstu, kas atbild par darbībām, kuras norādītas:

I pielikuma 1. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta a) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par spermas vākšanas centru,

I pielikuma 4. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta d) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par reproduktīvo produktu apstrādes objektu,

I pielikuma 5. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta e) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par reproduktīvo produktu glabāšanas centru; vai

ii)

brigādes veterinārārstu, kas atbild par darbībām, kuras norādītas:

I pielikuma 2. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta b) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par embriju vākšanas brigādi,

I pielikuma 3. daļas 1. punktā, ja ir iesniegts pieteikums uz 3. panta c) punktā minētā reproduktīvo produktu objekta apstiprināšanu par embriju ieguves brigādi;

b)

attiecīgā darbībai paredzētā infrastruktūra, aprīkojums un darba procedūras atbilst prasībām, kas noteiktas:

i)

I pielikuma 1. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu spermas ievākšanu, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu;

ii)

I pielikuma 2. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu embriju ievākšanu, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu;

iii)

I pielikuma 3. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu oocītu vākšanu un embriju ieguvi, apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu, ieskaitot embriju ieguvei izmantotās spermas un oocītu apstrādi un glabāšanu;

iv)

I pielikuma 4. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaigas, atdzesētas vai saldētas spermas, oocītu vai embriju apstrādi, glabāšanu un pārvadāšanu;

v)

I pielikuma 5. daļas 2. punktā – attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugu dzīvnieku svaigas, atdzesētas vai saldētas spermas, oocītu vai embriju glabāšanu un pārvadāšanu.

2.   Piešķirot apstiprinājumu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektam, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 97. un 99. pantā, kompetentā iestāde tam piešķir unikālu apstiprinājuma numuru, kurā ietver apstiprinājuma piešķīrējas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu.

5. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz apstiprinātiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem, kuri izbeidz darbību

1.   Ja apstiprināta liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekta operators izbeidz darbību, minētais operators nodrošina, ka visi sūtījumi ar spermu, oocītiem vai embrijiem, kas ievākti vai iegūti un glabāti minētajā reproduktīvo produktu objektā, līdz apstiprinājuma atsaukšanas datumam tiek pārvietoti:

a)

uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru turpmākai glabāšanai; vai

b)

uz objektu, kurā tiek turēti liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, reprodukcijas vajadzībām; vai

c)

uz vietu, kur tos drošā veidā iznīcinās vai izmantos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

2.   Ja līdz 1. punktā minētajam apstiprinājuma atsaukšanas datumam spermas, oocītu vai embriju sūtījumi nav pārvietoti no attiecīgā apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta, šādus sūtījumus nedrīkst pārvietot uz citu dalībvalsti.

2. NODAĻA

Reģistri, ko kompetentā iestāde uztur par reģistrētajiem un apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem

6. pants

Reģistrs, ko kompetentā iestāde uztur par reģistrētajiem reproduktīvo produktu objektiem

1.   Kompetentā iestāde izveido reģistrēto reproduktīvo produktu objektu reģistru un uztur to atjauninātu.

2.   Kompetentā iestāde par katru reģistrēto reproduktīvo produktu objektu 1. punktā minētajā reģistrā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

reģistrētā reproduktīvo produktu objekta nosaukums, kontaktinformācija un, ja pieejams, tīmekļa vietnes vienotais resursu vietrādis (URL);

b)

reģistrētā reproduktīvo produktu objekta adrese;

c)

reproduktīvo produktu veids un dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām objekts ir reģistrēts;

d)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs un reģistrācijas datums;

e)

ja reģistrētais reproduktīvo produktu objekts izbeidzis darbību, – datums, kad minētās darbības izbeigtas.

7. pants

Reģistrs, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātajiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem

1.   Kompetentā iestāde izveido reģistru ar apstiprinātajiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objektiem un uztur to atjauninātu.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā minētajā reģistrā par katru apstiprināto reproduktīvo produktu objektu iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

reproduktīvo produktu objekta nosaukums, kontaktinformācija un, ja pieejams, tīmekļa vietnes URL;

b)

reproduktīvo produktu objekta adrese;

c)

centra vai brigādes veterinārārsta uzvārds;

d)

reproduktīvo produktu veids, reproduktīvo produktu objekta veids un dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām piešķirts apstiprinājums;

e)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais apstiprinājuma numurs un apstiprināšanas datums.

3.   Ja, pamatojoties uz 4. pantā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde ir apstiprinājusi reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru, lai tajā glabātu un – attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu – apstrādātu vairāku veidu vai vairāku dzīvnieku sugu reproduktīvos produktus, tad reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātajiem reproduktīvo produktu objektiem, iekļauj informāciju par reproduktīvo produktu veidiem un dzīvnieku sugām, kuru produktus glabā un, ja attiecināms, apstrādā attiecīgajā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā.

4.   Ja kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 100. panta 2. punktu ir apturējusi vai atsaukusi apstiprināta reproduktīvo produktu objekta apstiprinājumu, tā bez liekas kavēšanās:

a)

apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā norāda, ka apstiprinājums ir apturēts vai atsaukts;

b)

apstiprinājuma apturēšanas gadījumā norāda apturēšanas sākuma un beigu datumu, bet atsaukšanas gadījumā – apstiprinājuma atsaukšanas datumu.

5.   Ja apstiprināts reproduktīvo produktu objekts izbeidz savu darbību, kā minēts 5. pantā, kompetentā iestāde tās uzturētajā apstiprināto reproduktīvo produktu objektu reģistrā bez liekas kavēšanās norāda attiecīgās darbības izbeigšanas datumu.

6.   Ja reproduktīvos produktus paredzēts pārvietot starp dalībvalstīm, kompetentā iestāde 1. punktā minēto reģistru dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un paziņo Komisijai attiecīgās tīmekļa vietnes URL.

Ja kompetentās iestādes tīmekļa vietnes URL tiek mainīts, tā bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai vietnes jauno URL.

3. NODAĻA

Lietvedība un izsekojamība

1. iedaļa

Lietvedība

8. pants

Lietvedības pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti

1.   Operatori, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, nodrošina lietvedību un uztur dokumentāciju, kas ietver vismaz šādu informāciju:

a)

attiecībā uz spermas vākšanas centru:

i)

katra spermas vākšanas centrā esošā donordzīvnieka suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas dati;

ii)

visi datumi, kad donordzīvnieki pārvietoti uz spermas vākšanas centru un no tā, un, ja šiem dzīvniekiem ir pavaddokumenti, dokumentu atsauce;

iii)

donordzīvnieku veselības statuss, klīnisko un diagnostisko testu rezultāti un izmantotās laboratorijas metodes, veiktā ārstēšana un vakcinācija;

iv)

spermas ievākšanas datums un – attiecīgā gadījumā – spermas apstrādes datums un vieta;

v)

spermas identifikācija un informācija par tās pārvietošanas galamērķi;

b)

attiecībā uz embriju vākšanas brigādi, embriju ieguves brigādi vai embriju vākšanas un ieguves brigādi:

i)

katra donordzīvnieka, no kura tika ievākti oocīti vai embriji, suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas dati;

ii)

donordzīvnieku, no kuriem iegūti oocīti vai embriji, veselības statuss, klīnisko un diagnostisko testu rezultāti un izmantotās laboratorijas metodes, veiktā ārstēšana un vakcinācija;

iii)

oocītu vai embriju ievākšanas, pārbaudes un apstrādes datums un vieta;

iv)

oocītu vai embriju identifikācija un informācija par to pārvietošanas galamērķi;

v)

ja embrijiem tiek veikta mikromanipulācija, informācija par izmantotajām mikromanipulācijas metodēm, kas ietver zona pellucida penetrāciju vai – zirgu embriju gadījumā – embriju apvalka penetrāciju;

vi)

tās spermas izcelsme, kuru izmanto donordzīvnieku mākslīgai apsēklošanai vai oocītu apaugļošanai, lai iegūtu embrijus in vitro;

c)

attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru:

i)

to reproduktīvo produktu veids, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā, norādot donordzīvnieku sugas;

ii)

datumi, kad reproduktīvie produkti pārvietoti uz apstiprināto reproduktīvo produktu objektu un no tā, norādot minēto reproduktīvo produktu pavaddokumentu atsauci;

iii)

dokumenti, ieskaitot veterināro sertifikātu un pašdeklarācijas dokumentu, kas apliecina, ka to donordzīvnieku veselības statuss, kuru reproduktīvos produktus apstrādā un glabā vai tikai glabā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā, atbilst šīs regulas prasībām;

iv)

to reproduktīvo produktu identifikācija, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā apstiprinātajā reproduktīvo produktu objektā.

2.   Ja kompetentā iestāde 1. punkta c) apakšpunktā minēto reproduktīvo produktu objektu apstiprinājusi vairāku reproduktīvo produktu veidu vai vairāku dzīvnieku sugu reproduktīvo produktu apstrādei un glabāšanai vai tikai glabāšanai, operators nodrošina lietvedību un uztur dokumentāciju atsevišķi par katru reproduktīvo produktu veidu un par katras dzīvnieku sugas reproduktīvajiem produktiem, kurus apstrādā un glabā vai tikai glabā attiecīgajā objektā.

9. pants

Lietvedības pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir apstiprināti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekti, kas izbeidz darbību

1.   Ja apstiprināts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekts izbeidz darbību, kā minēts 5. pantā, minētā objekta operators tajā glabāto reproduktīvo produktu sūtījumus pārvieto uz reproduktīvo produktu glabāšanas centru tikai tādā gadījumā, ja šiem sūtījumiem ir pievienoti saskaņā ar 8. panta 1. punktu prasītās dokumentācijas oriģināli vai kopijas.

2.   Reproduktīvo produktu glabāšanas centra operators, kas pieņem reproduktīvo produktu sūtījumu no objekta, kurš darbību izbeidzis, kā minēts 1. punktā, ievešanas faktu un informāciju par reproduktīvajiem produktiem reģistrē, pamatojoties uz 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā prasītajiem pavaddokumentiem.

2. iedaļa

Izsekojamība

10. pants

Izsekojamības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem

1.   Operatori, kas ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvos produktus, katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, neatkarīgi no tā, vai minētie produkti ir sadalīti atsevišķās devās, marķē tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:

a)

attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves datumu;

b)

donordzīvnieka(-u) sugu un identifikācijas datus;

c)

minēto reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekta unikālo apstiprinājuma numuru;

d)

jebkuru citu būtisku informāciju.

2.   Ja reproduktīvo produktu apstrādes objektā veic spermas dzimumšķirošanu, spermas vākšanas centra operators 1. punktā minēto informāciju papildina ar informāciju, kas ļauj identificēt tā reproduktīvo produktu apstrādes objekta unikālo apstiprinājuma numuru, kurā veikta attiecīgās spermas dzimumšķirošana.

3.   Ja vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā ir no vairākiem donordzīvniekiem ievākta liellopu, cūku, aitu vai kazu sperma, operators nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija ļauj identificēt visus donordzīvniekus, no kuriem iegūta apsēklošanai izmantotās spermas deva.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja aitu vai kazu sperma ir:

a)

saldēta granulās, operators var marķēt tikai tvertni, kurā ir viena donora spermas granulas, nevis katru atsevišķo granulu šajā tvertnē;

b)

svaiga vai atdzesēta, operators var marķēt tikai tvertni, kurā ievietotas viena donora spermas mēģenes vai pajetes, nevis katru atsevišķo mēģeni vai pajeti šajā tvertnē.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, operators nodrošina, ka katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt:

a)

attiecībā uz aitu un kazu spermu, kas ievākta objektā, kurā donordzīvniekus tur saskaņā ar 13. pantu, – šā objekta unikālo reģistrācijas numuru; vai

b)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu reproduktīvajiem produktiem, kas ievākti vai iegūti norobežotā objektā, kā minēts 14. pantā, – attiecīgā norobežotā objekta unikālo apstiprinājuma numuru.

11. pants

Izsekojamības prasības attiecībā uz suņu un kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem

1.   Operatori, kas ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā reproduktīvos produktus, kuri iegūti no suņiem vai kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, vai Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, katru pajeti vai citu iepakojumu, kurā ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, neatkarīgi no tā, vai minētie produkti ir sadalīti atsevišķās devās, marķē tā, lai varētu viegli konstatēt šādu informāciju:

a)

attiecīgo reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves datumu;

b)

donordzīvnieku sugas (ja nepieciešams – pasugas) un identifikācijas datus;

c)

vismaz vienā no turpmāk sniegtajiem punktiem norādīto informāciju:

i)

minēto reproduktīvo produktu ievākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekta adresi;

ii)

ja reproduktīvo produktu vākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objektam ir piešķirts unikāls reģistrācijas numurs, – šo unikālo reģistrācijas numuru, kas ietver objekta reģistrācijas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu;

iii)

ja reproduktīvo produktu vākšanas vai ieguves, apstrādes un glabāšanas objekts ir norobežots objekts, – šā norobežotā objekta unikālo apstiprinājuma numuru, kas ietver apstiprinājuma piešķiršanas valsts ISO 3166-1 alpha-2 kodu;

d)

jebkuru citu informāciju.

2.   Ja citā objektā, kas nav spermas ievākšanas vai ieguves objekts, ir veikta spermas dzimumšķirošana, tā objekta operators, kurā sperma tika ievākta vai iegūta, 1. punktā minēto informāciju papildina ar informāciju, kas ļauj identificēt spermas dzimumšķirošanas objektu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja tajā minēto dzīvnieku sperma ir saldēta granulās, operators var marķēt tikai tvertni ar viena donora spermas granulām, nevis katru atsevišķo šajā tvertnē ievietoto granulu.

4.   Ja vienā pajetē vai citā iepakojumā atrodas sperma, kas ievākta no vairākiem donordzīvniekiem, operators nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija ietver visu donordzīvnieku identifikācijas datus.

III DAĻA

REPRODUKTĪVO PRODUKTU PĀRVIETOŠANA STARP DALĪBVALSTĪM

1. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu

1. iedaļa

Noteikumi par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi un glabāšanu apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos

12. pants

Noteikumi par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm no apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem

Operatori liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītus un embrijus uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tad, ja tie ir ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos.

13. pants

Atkāpe attiecībā uz aitu un kazu spermas pārvietošanu uz citām dalībvalstīm no objektiem, kuros šie dzīvnieki tiek turēti

Atkāpjoties no 12. panta, operatori uz citām dalībvalstīm var pārvietot sūtījumus ar aitu un kazu spermu, kas iegūta, apstrādāta un glabāta objektā, kurā šie donordzīvnieki tiek turēti, ar nosacījumu, ka šie operatori:

a)

ir saņēmuši galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu sūtījumu pieņemt;

b)

nodrošina, ka donordzīvniekus pirms spermas ievākšanas ir klīniski izmeklējis veterinārārsts, un tiem nav konstatēti nekādi simptomi, kas liecinātu par kādu no D kategorijas slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna un skar aitas un kazas, vai – spermas ievākšanas dienā – nekādas minēto D kategorijas vai no jauna radušos slimību klīniskās pazīmes;

c)

nodrošina, ka donordzīvnieki ir no objektiem, kuri atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas paredzētas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 15. panta 1., 2., 3. un 4. punktā;

d)

nodrošina, ka, izmantojot paraugus, kas ņemti izolācijas periodā, kuram jāsākas vismaz 30 dienas pirms spermas ievākšanas dienas, donordzīvniekiem ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi turpmāk minētie testi:

i)

seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā un paredzēts Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai;

ii)

attiecībā uz aitām – seroloģiskais tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

iii)

attiecībā uz kazām, kas tiek turētas kopā ar aitām – seroloģiskais tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

e)

nodrošina, ka donordzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 45. panta 2. vai 4. punktu vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktu;

f)

nodrošina, ka sperma ir marķēta saskaņā ar 10. pantā paredzētajām prasībām;

g)

nodrošina, ka objektā uztur dokumentāciju, kurā iekļauta vismaz 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā prasītā informācija;

h)

nodrošina, ka spermas sūtījums tiek pārvadāts saskaņā ar 28. un 29. panta prasībām.

14. pants

Atkāpe attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kas iegūti no norobežotos objektos turētiem liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem

Atkāpjoties no 12. panta, norobežotu objektu operatori uz citām dalībvalstīm var pārvietot sūtījumus ar šajos objektos ievāktu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītiem un embrijiem, ar nosacījumu, ka šie operatori:

a)

minēto reproduktīvo produktu sūtījumus pārvieto uz citu norobežotu objektu;

b)

nodrošina, ka donordzīvnieki:

i)

nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

ii)

ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots ne par vienu D kategorijas slimību, kas skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

iii)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā;

iv)

donordzīvniekus ir klīniski izmeklējis norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts, un tiem nav konstatēti simptomi, kas liecinātu par kādas no ii) punktā minētajām D kategorijas slimībām vai no jauna radušos slimību klātbūtni, vai – spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā – par šādu slimību klīniskajām pazīmēm;

v)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās ievākšanas dienas un tādas spermas, oocītu vai embriju ievākšanas laikā, kas paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti, nav izmantoti dabiskai vaislai, ciktāl tas iespējams,

vi)

ir identificēti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2035:

attiecībā uz liellopiem – 38. pantā,

attiecībā uz cūkām – 52. panta 1. punktā vai 54. panta 2. punktā,

attiecībā uz aitām un kazām – 45. panta 2. vai 4. punktā vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktā,

attiecībā uz zirgiem – 58. panta 1. punktā, 59. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā;

c)

nodrošina, ka reproduktīvie produkti ir marķēti saskaņā ar 10. panta prasībām;

d)

nodrošina, ka reproduktīvie produkti tiek pārvadāti saskaņā ar 28. un 29. panta prasībām.

2. iedaļa

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu donordzīvniekiem un šādu dzīvnieku izolācijas un karantīnas prasības

I apakšiedaļa

Vispārīgās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem

15. pants

Operatoru pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti

Operatori uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tādus liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus, kas atbilst šādām prasībām:

a)

reproduktīvie produkti ir ievākti no dzīvniekiem, kuriem ievākšanas dienā netika novēroti pārnēsājamu dzīvnieku slimību simptomi vai to klīniskās pazīmes;

b)

to pārvietošanu ir atļāvis attiecīgi minētā centra vai brigādes veterinārārsts.

16. pants

Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti

Centra veterinārārsti (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsti (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka donordzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi – atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

tie ir no dalībvalstī vai tās zonā esošiem objektiem vai no kompetentās iestādes kontrolē esošiem objektiem, kuri atrodas trešajā valstī, tās teritorijā vai zonā, un visi minētie objekti ir ievērojuši dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2020/688:

i)

attiecībā uz liellopiem – 10. panta 1. punktā, 11. panta 1., 2. un 3. punktā un 12. panta 1., 2. un 3. punktā;

ii)

attiecībā uz cūkām – 19. panta 1. punktā un 20. panta 1. un 2. punktā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – 15. panta 1., 2., 3. un 4. punktā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – 22. panta 1. un 2. punktā;

c)

tie ir identificēti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2035:

i)

attiecībā uz liellopiem – 38. pantā;

ii)

attiecībā uz cūkām – 52. panta 1. punktā vai 54. panta 2. punktā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – 45. panta 2. vai 4. punktā vai 46. panta 1., 2. vai 3. punktā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – 58. panta 1. punktā, 59. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā;

d)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās reproduktīvo produktu ievākšanas dienas un to ievākšanas periodā:

i)

tie ir turēti objektos, kas neatrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem konstatēta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar minētos dzīvniekus;

ii)

tie ir turēti objektos, kuros nav ziņots par D kategorijas slimībām, kas skar minētos dzīvniekus;

iii)

tie nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem no objektiem, kas atrodas i) punktā minētajā ierobežojumu zonā, vai no objektiem, kas neatbilst ii) punktā minētajiem nosacījumiem;

iv)

tie nav izmantoti dabiskai vaislai;

e)

tiem spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā nav konstatēti ne simptomi, ne klīniskās pazīmes, kas liecinātu par kādu no d) apakšpunkta ii) punktā minētajām D kategorijas slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna;

f)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas:

i)

attiecībā uz liellopiem – 20. pantā un II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – 21. pantā un II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – 22. pantā un II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – 23. pantā un II pielikuma 4. daļā.

17. pants

Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem reproduktīvie produkti ievākti tādos objektos, kam dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi

Centra veterinārārsti (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsti (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka sperma, oocīti un embriji, kas ievākti spermas vākšanas centrā vai objektā, kam dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi saistībā ar 16. panta b) punktā vai 20., 21., 22. vai 23. pantā minētajām slimībām, atbilst šādām prasībām:

a)

tos glabā atsevišķi;

b)

tos nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr kompetentās iestādes nav atcēlušas attiecīgajam spermas vākšanas centram vai objektam, kurā sperma ievākta, noteiktos pārvietošanas ierobežojumus; un

c)

glabāšanā esošajai spermai, oocītiem un embrijiem veic atbilstošus oficiālos izmeklējumus, lai izslēgtu tādu dzīvnieku patogēnu klātbūtni spermā, oocītos un embrijos, kas izraisa slimības, kuru dēļ pārvietošanas ierobežojumi bija noteikti.

18. pants

Centra veterinārārstu papildpienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, no kuriem ievākta sperma

Centra veterinārārsti nodrošina, ka donordzīvnieki – liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi – atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

dienā, kad minētie dzīvnieki uzņemti spermas vākšanas centrā, tiem nav novēroti ne simptomi, ne klīniskās pazīmes, kas liecinātu par kādu no 16. panta d) punkta ii) apakšpunktā minētajām D kategorijas slimībām;

b)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu donordzīvniekiem – pirms dienas, kad tos uzņem spermas vākšanas centrā, dzīvnieki tikuši turēti karantīnas novietnē, kura attiecīgajā dienā atbildusi šādiem nosacījumiem:

i)

vismaz 30 iepriekšējo dienu periodā tajā nav ziņots ne par vienu no D kategorijas slimībām, kas skar liellopus, cūkas, aitas vai kazas;

ii)

tā neatrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām vai kazām konstatēta A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar minētos dzīvniekus;

c)

tie tiek turēti spermas vākšanas centrā:

i)

kurā vismaz 30 dienas pirms un vismaz 30 dienas pēc spermas ievākšanas dienas vai – svaigas spermas gadījumā – līdz spermas sūtījuma nosūtīšanas dienai, nav ziņots par kādu no D kategorijas slimībām, kas skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

ii)

kurš neatrodas ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar minētos dzīvniekus.

19. pants

Atkāpe no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem –, kas tiek pārvietoti starp spermas vākšanas centriem

1.   Atkāpjoties no 18. panta b) punkta, operatori no viena spermas vākšanas centra tieši uz citu spermas vākšanas centru varpārvietot donordzīvniekus – liellopus, cūkas, aitas, kazas un zirgus –, uz kuriem attiecas testēšanas programma saistībā ar konkrētām II pielikuma 4. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajām slimībām:

a)

bez karantīnas vai testēšanas pirms un pēc pārvietošanas, kā attiecībā uz turpmāk minētajiem dzīvniekiem noteikts II pielikumā:

i)

attiecībā uz liellopiem – minētā pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – minētā pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – minētā pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – minētā pielikuma 4. daļas I nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā; un

b)

ar nosacījumu, ka:

i)

donordzīvniekiem minētās pārvietošanas dienā netiek konstatēti nekādi simptomi vai pazīmes, kas liecina par kādu no D kategorijas slimībām, kuras skar liellopus, cūkas, aitas, kazas vai zirgus;

ii)

pirms attiecīgās pārvietošanas donordzīvnieki pastāvīgi, kopš to uzņemšanas ir uzturējušies spermas vākšanas centrā un tiem ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem paredzēti testi:

iepriekšējo 12 mēnešu periodā pirms attiecīgās pārvietošanas dienas – visi II pielikumā minētie obligātie rutīnas testi vai

ja spermas vākšanas centrā obligātie rutīnas testi vēl nav veikti, tad laikposmā tieši pirms karantīnas un karantīnas periodā – visi testi, kas tiek prasīti pirms uzņemšanas spermas vākšanas centrā.

2.   Operatori 1. punkta ievadteikumā minētos donordzīvniekus pārvieto tikai tad, ja šādu pārvietošanu ir atļāvusi kompetentā iestāde, kuras pārziņā ir izcelsmes spermas vākšanas centrs, un ja iepriekš ir saņemta galamērķa spermas vākšanas centra veterinārārsta piekrišana.

3.   Operatori nodrošina, ka 1. punkta ievadteikumā minētie donordzīvnieki pārvietošanas laikā nenonāk tiešā vai netiešā saskarē ar dzīvniekiem, kuriem ir zemāks veselības statuss, un ka izmantotie transportlīdzekļi pirms lietošanas ir iztīrīti un dezinficēti.

4.   Galamērķa spermas vākšanas centru operatori 1. punkta ievadteikumā minētajiem donordzīvniekiem ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad šiem dzīvniekiem ir veikti pēdējie obligātie rutīnas testi, veic visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos obligātos rutīnas testus.

II apakšiedaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz konkrētu sugu nagaiņiem

20. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz liellopu donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

1.   Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka liellopu donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie ir turēti objektā, kas bijis brīvs no šādām turpmāk uzskaitītajām slimībām un iepriekš nekad nav turēti citā objektā ar zemāku veselības statusu:

i)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas;

ii)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas;

iii)

govju enzootiskās leikozes;

iv)

govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta;

b)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 1. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, centra veterinārārsts var pieņemt spermas donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju enzootiskās leikozes, ar nosacījumu, ka šis dzīvnieks:

a)

ir jaunāks par diviem gadiem un to dzemdējusi mātīte, kurai pēc tam, kad attiecīgais dzīvnieks no mātītes ir atšķirts, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai; vai

b)

ir sasniedzis divu gadu vecumu un tam ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests govju enzootiskās leikozes noteikšanai.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, brigādes veterinārārsts var uzņemt objektā oocītu un embriju donordzīvnieku, kas nav sasniedzis divu gadu vecumu, no objekta, kas nebija brīvs no govju enzootiskās leikozes, ja vien izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir apliecinājis, ka vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā attiecīgajā objektā nav konstatēts neviens govju enzootiskās leikozes klīniskais gadījums.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta:

a)

centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) var objektā uzņemt donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, ja vien šim dzīvniekam ir veikts saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu prasītais tests; vai

b)

brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) var objektā uzņemt donordzīvnieku no objekta, kas nebija brīvs no govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta, ja vien izcelsmes objekta oficiālais veterinārārsts ir apliecinājis, ka vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā objektā nav bijis neviena govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta klīniskā gadījuma.

21. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz cūku donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

1.   Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka cūku donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – tie pirms uzņemšanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā nav konstatēti klīniski, seroloģiski, viroloģiski vai patoloģiski pierādījumi par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

b)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 2. daļā un 5. daļas I un IV nodaļā.

2.   Centra veterinārārsts nodrošina, ka cūku spermas donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

pirms uzņemšanas karantīnas novietnē tie uzturējušies objektā, kas saskaņā ar II pielikuma 5. daļas IV nodaļā izklāstītajām prasībām ir bijis brīvs no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas;

b)

tie tikuši turēti karantīnas novietnē, kas vismaz trīs iepriekšējo mēnešu periodā pirms to uzņemšanas ir bijusi brīva no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas;

c)

tie tikuši turēti spermas vākšanas centrā, kur vismaz 30 dienu periodā pirms dzīvnieku uzņemšanas un vismaz 30 dienu periodā tieši pirms spermas ievākšanas nav ziņots par klīniskiem, seroloģiskiem, viroloģiskiem vai patoloģiskiem pierādījumiem par Aujeski slimības vīrusa infekciju;

d)

tie nav vakcinēti pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju un kopš dzimšanas vai vismaz trīs mēnešu periodā pirms ievešanas karantīnas novietnē ir turēti objektā, kurā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju, un šajā periodā objektā nav konstatēta cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcija.

22. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz aitu un kazu donordzīvniekiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

Centra veterinārārsts (attiecībā uz spermas donordzīvniekiem) vai brigādes veterinārārsts (attiecībā uz oocītu un embriju donordzīvniekiem) nodrošina, ka aitu un kazu donordzīvnieki atbilst šādām prasībām:

a)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie nav turēti tādā objektā un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kam Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas dēļ noteikti pārvietošanas ierobežojumi. Objektam noteiktos pārvietošanas ierobežojumus atceļ pēc laikposma, kas ilgst vismaz 42 dienas, skaitot no pēdējā inficētā vai pret attiecīgo slimību uzņēmīgā dzīvnieka nokaušanas vai nonāvēšanas un iznīcināšanas;

b)

attiecībā uz spermas donordzīvniekiem – pirms to uzņemšanas karantīnas novietnē tie ir turēti objektā, kas bijis brīvs Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, un iepriekš nekad nav turēti citā objektā ar zemāku veselības statusu;

c)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas minētas II pielikuma 3. daļā un 5. daļas I, II un III nodaļā.

23. pants

Dzīvnieku veselības papildprasības attiecībā uz donorzirgiem, no kuriem ievākta sperma, oocīti un embriji

1.   Centra veterinārārsts nodrošina, ka zirgi, kas uzņemti spermas vākšanas centrā, un brigādes veterinārārsts nodrošina, ka zirgi, kurus izmanto oocītu un embriju ievākšanai vai embriju ieguvei, pirms reproduktīvo produktu ievākšanas atbilst šādām prasībām:

a)

tie ir no objekta:

i)

kurā iepriekšējo 30 dienu periodā nav ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi) vai kurā iepriekšējo divu gadu periodā ir ziņots par tripanosomozi (Trypanosoma evansi), taču pēc pēdējā minētās slimības uzliesmojuma skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

visi inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta un

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kuri ņemti vismaz sešus mēnešus pēc pēdējā inficētā dzīvnieka izvešanas no objekta, ar negatīviem rezultātiem ir veikts tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā minētajām diagnostikas metodēm;

ii)

kurā iepriekšējo sešu mēnešu periodā nav ziņots par vaislas sērgu vai kurā iepriekšējo divu gadu periodā ir ziņots par vaislas sērgu, taču pēc pēdējā uzliesmojuma slimības skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

inficētie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti vai nokauti, vai visi inficētie vīrišķās kārtas zirgi ir kastrēti, un

objektā atlikušajiem zirgiem, izņemot pirmajā ievilkumā minētos kastrētos vīrišķās kārtas zirgus, kuri tiek turēti atsevišķi no sievišķās kārtas zirgiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz sešus mēnešus pēc pirmajā ievilkumā aprakstīto pasākumu pabeigšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts tests vaislas sērgas noteikšanai, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 8. daļā minētajām diagnostikas metodēm;

iii)

kurā iepriekšējo 90 dienu periodā nav ziņots par zirgu infekciozo anēmiju vai kurā iepriekšējo 12 mēnešu periodā ir ziņots par zirgu infekciozo anēmiju, taču pēc pēdējā uzliesmojuma slimības skartajam objektam ir bijuši noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas palikuši spēkā, kamēr:

inficētie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti vai nokauti un

objektā atlikušajiem zirgiem, izmantojot paraugus, kuri pēc pirmajā ievilkumā aprakstīto pasākumu pabeigšanas un objekta iztīrīšanas un dezinfekcijas ņemti divos piegājienos ar vismaz trīs mēnešu starplaiku, ar negatīviem rezultātiem ir veikts tests zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai, izmantojot kādu no Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 9. daļā minētajām diagnostikas metodēm;

b)

attiecībā uz spermas donoriem – 30 dienu periodā pirms spermas ievākšanas tie ir turēti objektos, kuros šajā laikā nevienam zirgam nav novērotas nekādas zirgu virusālā arterīta vai ķēvju kontagiozā metrīta infekcijas klīniskās pazīmes;

c)

tie atbilst dzīvnieku veselības papildprasībām, kas noteiktas II pielikuma 4. daļā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētajiem pārvietošanas ierobežojumiem jāpaliek spēkā vismaz 30 dienu periodā pēc visu objektā esošo dzīvnieku, kas pieder sarakstā uzskaitītajām sugām, kuras skar attiecīgā, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētā slimība, nonāvēšanas un iznīcināšanas vai nokaušanas (ja tas atļauts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu) un objekta iztīrīšanas un dezinfekcijas.

3. iedaļa

Laboratoriskie un citi testi, ko veic attiecībā uz turētiem donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem – un to reproduktīvajiem produktiem

24. pants

Laboratoriskie un citi testi, ko veic attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem – un to reproduktīvajiem produktiem

Operatori nodrošina, ka:

a)

donordzīvniekiem, kuru reproduktīvos produktus pārvieto uz citām dalībvalstīm, tiek veikti testi, kas minēti:

i)

attiecībā uz liellopiem – II pielikuma 1. daļā un, ja attiecināms, 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – II pielikuma 2. daļā un, ja attiecināms, 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – II pielikuma 3. daļā un, ja attiecināms, 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – II pielikuma 4. daļā;

b)

visi a) apakšpunktā minētie testi tiek veikti oficiālās laboratorijās.

25. pants

Atļauja veikt laboratoriskos testus attiecībā uz donordzīvniekiem – liellopiem, cūkām, aitām un kazām –, kuri atrodas karantīnas novietnēs

1.   Kompetentā iestāde var atļaut veikt šādus II pielikumā minētos testus ar karantīnas novietnē ņemtiem paraugiem:

a)

attiecībā uz liellopiem – minētā pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos testus;

b)

attiecībā uz cūkām – minētā pielikuma 2. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos testus;

c)

attiecībā uz aitām un kazām – minētā pielikuma 3. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētos testus.

2.   Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi 1. punktā minētās atļaujas, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

karantīnas periods karantīnas novietnē nedrīkst sākties pirms dienas, kad tiek ņemti paraugi, lai veiktu 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos testus;

b)

ja kādā no 1. punktā minētajiem testiem iegūst pozitīvus rezultātus, attiecīgais dzīvnieks ir nekavējoties jāizņem no karantīnas novietnes;

c)

ja karantīna ir noteikta dzīvnieku grupai un kādam no šiem dzīvniekiem 1. punktā minētajā testā iegūst pozitīvu rezultātu, karantīnas novietnē nesāk karantīnu attiecībā uz pārējiem dzīvniekiem, kamēr dzīvnieks, kam iegūts pozitīvais rezultāts, nav izņemts no karantīnas novietnes.

4. iedaļa

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanu, ieguvi, apstrādi, glabāšanu un citām procedūrām

26. pants

Operatoru saistības attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, ko piemēro liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu vākšanai, ieguvei, apstrādei un glabāšanai

Operatori nodrošina, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermas, oocītu un embriju sūtījumus pārvieto uz citām dalībvalstīm tikai tad, ja šie sūtījumi atbilst III pielikumā minētajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras piemēro reproduktīvo produktu vākšanai, ieguvei, apstrādei un glabāšanai.

5. iedaļa

Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu

27. pants

Centra un brigādes veterinārārstu pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu

1.   Ja liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvie produkti tiek pārvietoti uz citu dalībvalsti vai uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu vai reproduktīvo produktu glabāšanas centru tajā pašā dalībvalstī, centra vai brigādes veterinārārsts nodrošina, ka:

a)

pirms to nosūtīšanas no apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta produktu pārvadāšanas konteineri tiek noplombēti un sanumurēti;

b)

10. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts vai nu veterinārajā sertifikātā, vai pašdeklarācijas dokumentā un uz konteinera, kurā šos produktus pārvadā.

2.   Plombu, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā un uzlikta centra vai brigādes veterinārārsta atbildībā, var nomainīt tikai oficiālais veterinārārsts.

28. pants

Operatoru pienākumi, kas izriet no dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvadāšanu

1.   Operatori liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, oocītus un embrijus uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pārvadāšanas konteinerā ir tikai vienas sugas viena veida reproduktīvais produkts;

b)

pārvadāšanas konteiners, kas minēts a) apakšpunktā:

i)

pirms lietošanas ir iztīrīts un dezinficēts vai sterilizēts, vai arī tas ir jauns vienreiz lietojams konteiners;

ii)

ir pildīts ar kriogēno vielu, kas iepriekš nav izmantota citiem produktiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, operatori var vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot spermu, oocītus un embrijus no vienas sugas dzīvniekiem, ievērojot nosacījumu, ka:

a)

pajetes vai cits iepakojums, kurā ir reproduktīvie produkti, ir droši un hermētiski noslēgts;

b)

dažāda veida reproduktīvie produkti viens no otra ir atdalīti ar fiziskiem nodalījumiem vai ievietojot tos papildu aizsargmaisiņos.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, operatori var vienā pārvadāšanas konteinerā ievietot aitu un kazu spermu, oocītus un embrijus.

29. pants

Operatoru papildpienākumi attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu spermas pārvadāšanu

Ja operatori uz citu dalībvalsti pārvieto sūtījumus ar liellopu, cūku, aitu vai kazu spermu, kas ievākta no vairākiem donordzīvniekiem un ievietoti vienā pajetē vai citā vienā iepakojumā, operatori:

a)

nodrošina, ka minētā sperma ir ievākta un nosūtīta no viena spermas vākšanas centra vai – ja ir spēkā 13. un 14. pantā paredzētās atkāpes – no viena ievākšanas objekta;

b)

ir ieviesuši procedūras attiecībā uz minētās spermas apstrādi, lai nodrošinātu tās izsekojamību saskaņā ar 10. un 19. pantu.

2. NODAĻA

Dzīvnieku veselības sertificēšana, pašdeklarēšana un paziņošana par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu pārvietošanu

30. pants

Dzīvnieku veselības sertificēšanas noteikumi

1.   Pirms izdot tādu veterināro sertifikātu, kas paredzēts liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai verificētu, vai ir izpildītas 28. pantā minētās prasības, un lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, kuru centra vai brigādes veterinārārsts uzlicis pārvadāšanas konteineram, kā minēts 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par centra vai brigādes veterinārārsta sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato saskaņā ar 8. pantu uzturētā dokumentācija;

ii)

10. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas III daļas 1. nodaļā izklāstītās prasības.

2.   Oficiālais veterinārārsts 1. punktā paredzētās pārbaudes un apskates veic un veterināro sertifikātu izdod 72 stundu laikā pirms reproduktīvo produktu sūtījuma nosūtīšanas.

3.   Veterinārais sertifikāts ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.

31. pants

Informācija, kas jāiekļauj veterinārajā sertifikātā, kuru izdod attiecībā uz pārvietošanai starp dalībvalstīm paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem

Veterinārajos sertifikātos, kas paredzēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, jāiekļauj vismaz IV pielikuma 1. punktā prasītā informācija.

32. pants

Prasības attiecībā uz pašdeklarācijas dokumentu, kuru izdod pārvietošanai uz/no reproduktīvo produktu apstrādes objektiem paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumiem

1.   Ja apstiprināta liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu objekta operators organizē reproduktīvo produktu apstrādi reproduktīvo produktu apstrādes objektā, minētais operators nodrošina, ka, veicot minēto reproduktīvo produktu pārvadāšanu uz šo apstrādes objektu un no tā, reproduktīvo produktu sūtījumam tiek pievienots pašdeklarācijas pavaddokuments.

2.   Apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta operators nodrošina, ka 1. punktā minētajā pašdeklarācijas dokumentā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

a)

tā apstiprinātā reproduktīvo produktu objekta nosaukums un adrese, kurā ievāc vai iegūst reproduktīvos produktus;

b)

tā reproduktīvo produktu apstrādes objekta nosaukums un adrese, uz kuru reproduktīvos produktus pārvieto apstrādei;

c)

datumi, kad reproduktīvo produktu sūtījums pārvietots uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu un no tā;

d)

reproduktīvo produktu veids un daudzums;

e)

10. pantā paredzētais reproduktīvo produktu marķējums.

33. pants

Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Ja uz citu dalībvalsti pārvieto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumus, operatori, kuru pārziņā ir apstiprinātie reproduktīvo produktu objekti vai objekti, kuros tiek turētas aitas un kazas, kā minēts 13. pantā, vai norobežotie objekti, kā minēts 14. pantā, savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu sūtījumu paredzēto pārvietošanu.

34. pants

Informācija, kas jāsniedz sakarā ar paziņošanu par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Operatori, kuri saskaņā ar 33. pantu veic paziņošanu kompetentajai iestādei savā izcelsmes dalībvalstī, minētajai kompetentajai iestādei par katru reproduktīvo produktu sūtījumu, kas jāpārvieto uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta:

a)

IV pielikuma 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, gadījumos, kad reproduktīvajiem produktiem ir pievienots veterinārais sertifikāts; vai

b)

32. panta 2. punktā, gadījumos, kad reproduktīvajiem produktiem ir pievienots pašdeklarācijas dokuments.

35. pants

Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā

1.   Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētā liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.

3. NODAĻA

Dzīvnieku veselības prasības, dzīvnieku veselības sertificēšana un paziņošana par tādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi

36. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz suņu un kaķu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori uz citām dalībvalstīm pārvieto tikai tādu spermu, oocītus un embrijus, kas ievākti no suņiem (Canis lupus familiaris) un kaķiem (Felis silvestris catus), kuri:

a)

ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav bijusi apstiprināta trakumsērgas vīrusa infekcija;

c)

spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā nav uzrādījuši slimību simptomus;

d)

ir marķēti ar implantētu transponderu vai skaidri salasāmu tetovējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (17) 17. panta 1. punktu vai ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 70. pantu;

e)

ir saņēmuši Deleģētās regulas (ES) 2020/688 VII pielikuma 1. daļā noteiktajām derīguma prasībām atbilstošu vakcīnu pret trakumsērgu;

f)

attiecībā uz tiem ir ievēroti visi Deleģētās regulas (ES) 2020/688 VII pielikuma 2. daļā paredzētie profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi pret slimībām vai infekcijām, izņemot trakumsērgu;

g)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas un to ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai.

37. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm starp norobežotiem objektiem

Norobežotu objektu operatori reproduktīvos produktus, kas ievākti no sauszemes dzīvniekiem, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi un tiek turēti šajos objektos, uz norobežotiem objektiem citās dalībvalstīs pārvieto tikai tad, ja donordzīvnieki:

a)

ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

vismaz 30 dienas pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes norobežotajā objektā;

c)

nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tādēļ, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar attiecīgo turēto sauszemes dzīvnieku sugu;

d)

ir no objekta, kurā vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par D kategorijas slimību, kas skar attiecīgo sugu;

e)

ir identificēti un reģistrēti saskaņā ar minētā norobežotā objekta noteikumiem;

f)

vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās ievākšanas dienas un tādas spermas, oocītu vai embriju ievākšanas laikā, kas paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti, nav izmantoti dabiskai vaislai, ciktāl tas iespējams;

g)

tos klīniski izmeklējis norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts un dienā, kad ievākta sperma, olšūnas vai embriji, tiem nav novēroti nekādi slimību simptomi.

38. pants

Dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm

Operatori uz citu dalībvalsti pārvieto tikai tādus reproduktīvos produktus, kas ievākti no Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kuri:

a)

ir dzimuši un kopš dzimšanas turēti Savienībā vai ir ievesti Savienībā, ievērojot prasības, kas attiecas uz ievešanu Savienībā;

b)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas ir turēti vienā un tajā pašā izcelsmes objektā;

c)

nav no objekta un nav bijuši saskarē ar dzīvniekiem no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tādēļ, ka tajā konstatēta kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība, kas skar attiecīgo turēto sauszemes dzīvnieku sugu;

d)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 12 mēnešu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas:

i)

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/688 II pielikuma 2. vai 3. daļu ir īstenota uzraudzības programma, lai konstatētu Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju;

ii)

nav ievesti Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieki, kas neatbilst i) punktā minētajām prasībām;

iii)

aizdomu gadījumā par Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekciju ir veikta izmeklēšana, un tās gaitā slimības varbūtība ir izslēgta;

e)

ir no objekta:

i)

kurā vismaz iepriekšējo 42 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju;

ii)

kurā – Camelidae dzimtas dzīvnieku gadījumā – visiem objektā esošajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļā minētais tests Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai;

f)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par inficēšanos ar govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulozo vulvovaginītu;

g)

ir no objekta, ap kuru 150 km rādiusā vismaz iepriekšējo divu gadu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu;

h)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms reproduktīvo produktu ievākšanas nav tikusi apstiprināta inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu;

i)

ir no objekta, kurā vismaz iepriekšējo 15 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas nav ziņots par Sibīrijas mēri;

j)

ir no objekta, kurā tripanosomoze (Trypanosoma evansi):

i)

nav konstatēta vismaz iepriekšējo 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas; vai

ii)

ir konstatēta iepriekšējo divu gadu laikā, bet pēc minētās slimības pēdējā uzliesmojuma objektam ir noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas bijuši spēkā līdz:

inficētie dzīvnieki tikuši izvesti no objekta un

objektā atlikušajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kuri ņemti vismaz sešus mēnešus pēc inficēto dzīvnieku izvešanas no objekta, ar negatīvu rezultātu ir veikts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 3. daļā minētais tests tripanosomozes (Trypanosoma evansi) noteikšanai;

k)

atbilst dzīvnieku veselības prasībām saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju, kas noteiktas II pielikuma 5. daļas II nodaļā;

l)

vismaz 30 dienu ilgajā uzturēšanās periodā, kas paredzēts b) apakšpunktā, nav nonākuši saskarē ar dzīvniekiem, kas neatbilst a) apakšpunktā un c) līdz k) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

m)

kurus klīniski izmeklējis veterinārārsts, un spermas, oocītu vai embriju ievākšanas dienā tiem nav novēroti slimības simptomi;

n)

ir identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. vai 2. punktu vai 74. pantu;

o)

vismaz 30 dienu periodā pirms spermas, oocītu vai embriju ievākšanas un to ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai.

39. pants

Noteikumi par dzīvnieku veselības sertificēšanu

1.   Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts suņu un kaķu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, ko operators ir uzlicis uz pārvadāšanas konteinera; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par operatora sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato objektā uzturētā dokumentācija;

ii)

11. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas 36. pantā minētās prasības.

2.   Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, kuru norobežotā objekta atbildīgais veterinārārsts uzlicis pārvadāšanas konteineram; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par norobežotā objekta atbildīgā veterinārārsta sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato norobežotajā objektā uzturētā dokumentācija;

ii)

11. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas 37. pantā minētās prasības.

3.   Pirms tāda veterinārā sertifikāta parakstīšanas, kas paredzēts Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, oficiālais veterinārārsts:

a)

veic pārvadāšanas konteinera vizuālu apskati, lai pārbaudītu:

i)

plombu un numuru, ko operators ir uzlicis uz pārvadāšanas konteinera; vai

ii)

ja nepieciešams, reproduktīvos produktus, kas ievietoti pārvadāšanas konteinerā, un pēc šīs pārbaudes noplombētu un numurētu pārvadāšanas konteineru;

b)

veic dokumentu pārbaudi par operatora sniegtajiem datiem, lai nodrošinātu, ka:

i)

apliecināmo informāciju pamato objektā uzturētā dokumentācija;

ii)

11. pantā paredzētais marķējums uz pajetēm vai cita iepakojuma atbilst numuram, kas norādīts veterinārajā sertifikātā un uz konteinera, kurā produktus pārvadā;

iii)

ir izpildītas 38. pantā minētās prasības.

4.   Oficiālais veterinārārsts 1., 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes un apskates veic un veterināro sertifikātu izdod 72 stundu laikā pirms reproduktīvo produktu sūtījuma nosūtīšanas.

5.   Veterinārais sertifikāts, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, ir derīgs 10 dienas pēc tā izdošanas.

40. pants

Dzīvnieku veselības sertificēšanas prasības attiecībā uz tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm, kuri ievākti no turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi

Veterinārajos sertifikātos tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kas ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvniekiem, iekļauj vismaz IV pielikuma 2. punktā minēto informāciju.

41. pants

Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Gadījumos, kad uz citu dalībvalsti pārvieto suņu vai kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumus, operators savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu sūtījumu paredzēto pārvietošanu.

42. pants

Informācija, kas jāsniedz sakarā ar paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Operatori, kuri saskaņā ar 41. pantu veic paziņošanu sūtījuma izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, minētajai kompetentajai iestādei par katru reproduktīvo produktu sūtījumu, ko paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, sniedz informāciju, kas prasīta IV pielikuma 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā.

43. pants

Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā

1.   Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētā suņu vai kaķu, norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, vai Camelidae vai Cervidae dzimtas dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.

4. NODAĻA

Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem

44. pants

Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kuri paredzēti zinātniskiem mērķiem

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atkāpi attiecībā uz tādu zinātniskiem mērķiem paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kuri neatbilst 1. vai 3. nodaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām, ja vien nosūtošā objekta operators ir saņēmis galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu pieņemt attiecīgo reproduktīvo produktu sūtījumu.

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piekrīt pieņemt 1. punktā minēto reproduktīvo produktu sūtījumu tikai tad, ja galamērķa objekta operators, kuram saskaņā ar plānu ir jāsaņem šie reproduktīvie produkti, nodrošina, ka minētie reproduktīvie produkti tiek izmantoti tikai zinātniskiem mērķiem apstākļos, kas novērš D kategorijas slimību izplatīšanos.

45. pants

Papildu noteikumi par kārtību, kādā kompetentās iestādes piešķir atkāpes attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem, kuri tiek pārvietoti uz gēnu bankām citā dalībvalstī

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt atkāpes attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu uz gēnu bankām citā dalībvalstī, ja vien nosūtošā objekta operators ir saņēmis galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu pieņemt attiecīgo sūtījumu ar reproduktīvajiem produktiem, kuri ievākti no:

a)

apdraudētu šķirņu dzīvniekiem, kas neatbilst 1. nodaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām; vai

b)

norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi un neatbilst 37. pantā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām.

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde 1. punktā minēto reproduktīvo produktu sūtījumu piekrīt pieņemt tikai ar nosacījumu, ka:

a)

gēnu bankas operators, kuram saskaņā ar plānu ir jāsaņem attiecīgie reproduktīvie produkti, nodrošina, ka minētie produkti tiek izmantoti, lai ex situ saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu tikai tādu turētu sauszemes dzīvnieku ģenētiskos resursus, attiecībā uz kuriem saņemošā gēnu banka tika izveidota;

b)

tai ir pieejama pietiekama informācija, tai skaitā izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtā informācija, vai testēšanas rezultāti, vai arī tā veic tādu reproduktīvo produktu apstrādi, kas ļauj novērst mutes un nagu sērgas, govju mēra vīrusa infekcijas un citu sarakstā norādīto slimību izplatīšanos.

46. pants

Noteikumi par zinātniskiem mērķiem paredzētiem vai uz gēnu bankām citā dalībvalstī pārvietojamiem reproduktīvajiem produktiem un informācija, kas attiecībā uz tiem iekļaujama pašdeklarācijas dokumentā

1.   Ja reproduktīvos produktus, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās, pārvieto uz citu dalībvalsti, nosūtošā objekta operators nodrošina, ka, veicot pārvadāšanu uz galamērķa vietu, reproduktīvajiem produktiem tiek pievienots pašdeklarācijas pavaddokuments.

2.   Nosūtošā objekta operators nodrošina, ka 1. punktā minētajā pašdeklarācijas dokumentā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtīšanas vietas un galamērķa vietas nosaukums un adrese;

c)

ja reproduktīvos produktus pārvieto uz reproduktīvo produktu apstrādes objektu un no tā, – minētās pārvietošanas datumi;

d)

reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku sugas;

e)

nosūtāmo paješu vai citu sūtījumā esošo iepakojumu skaits;

f)

šāda informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:

i)

uz pajetēm vai cita iepakojuma uzliktais marķējums;

ii)

to ievākšanas vai ieguves vieta un datums;

g)

45. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto testu pieejamie rezultāti.

47. pants

Prasība operatoriem sniegt iepriekšēju paziņojumu par zinātniskiem mērķiem vai gēnu bankām paredzēto reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm

Ja uz citu dalībvalsti pārvieto zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās paredzētus reproduktīvos produktus, nosūtošā objekta operators sūtījuma izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par šo reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu un nodrošina 46. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto informāciju.

48. pants

Ārkārtas procedūras, ko paziņošanai par zinātniskiem mērķiem vai gēnu bankām paredzētu reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm izmanto elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā

1.   Elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu IMSOC traucējumu gadījumā zinātniskiem mērķiem vai glabāšanai gēnu bankās paredzētu reproduktīvo produktu sūtījuma, ko plānots pārvietot uz citu dalībvalsti, izcelsmes vietas kompetentā iestāde Komisijai un galamērķa vietas kompetentajai iestādei par minētā sūtījuma pārvietošanu paziņo, izmantojot faksu vai e-pastu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu sniedz reproduktīvo produktu sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde saskaņā ar ārkārtas procedūru, kas izmantojama gadījumā, ja kāda no IMSOC funkcijām nav pieejama.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Pārejas pasākumi

1.   Par apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu tiek uzskatīti šādi objekti: spermas vākšanas centri, spermas glabāšanas centri, embriju vākšanas brigādes un embriju ieguves brigādes, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK un minēti Regulas (ES) 2016/429 270. panta 2. punkta 6., 7., 8. un 12. ievilkumā.

Visos citos aspektos uz tiem attiecas noteikumi, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (ES) 2016/429.

2.   Pajetes un citi iepakojumi, kuros ievieto, glabā un pārvadā spermu, oocītus vai embrijus, tos sadalot vai nesadalot atsevišķās devās, un kuri pirms 2021. gada 21. aprīļa marķēti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, uzskatāmi par marķētiem saskaņā ar šo regulu.

3.   Veterinārie sertifikāti, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa izdoti saskaņā ar Direktīvu 88/407/EEK, 89/556/EEK, 90/429/EEK un 92/65/EEK, uzskatāmi par izdotiem saskaņā ar šo regulu.

50. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīva 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.).

(3)  Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīva 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.).

(4)  Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.).

(5)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(6)  http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_coll_semen.htm

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(8)  https://www.icar.org/

(9)  Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmums 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.).

(10)  Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

(13)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(14)  Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(15)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, nosakot noteikumus par konkrētu sarakstā norādīto vai jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211. lpp.].

(16)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.]

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

II DAĻAS 1. NODAĻĀ MINĒTIE NOTEIKUMI PAR LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU REPRODUKTĪVO PRODUKTU VĀKŠANU, IEGUVI, APSTRĀDI UN GLABĀŠANU

1. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SPERMAS VĀKŠANAS CENTRIEM

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

centra veterinārārsts nodrošina, ka:

i)

spermas vākšanas centrā tiek turēti tikai tādi dzīvnieki, kas vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās spermas ievākšanas un ievākšanas periodā nav izmantoti dabiskai vaislai;

ii)

spermas vākšanas centrā tiek uzturēta dokumentācija saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām;

iii)

tajā netiek pieļauta nepiederīgu personu iekļūšana;

iv)

apmeklētāji, kam atļauts atrasties centrā, ievēro c) apakšpunkta i) punktā minētās dzīvnieku veselības un biodrošības prasības;

v)

katra atsevišķā spermas deva tiek nepārprotami marķēta saskaņā ar 10. pantā noteiktajām prasībām;

vi)

spermas ievākšana, apstrāde un glabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un atbilstoši stingrām higiēnas prasībām;

vii)

spermas vākšanas centrā apstrādā un glabā tikai šajā spermas vākšanas centrā ievākto spermu, un tā nedrīkst nonākt saskarē ar citiem reproduktīvo produktu sūtījumiem, kuru sanitārais statuss ir zemāks;

viii)

visi instrumenti, kas spermas vākšanas vai apstrādes laikā nonāk saskarē ar spermu vai donordzīvnieku, pirms lietošanas tiek notīrīti un vai nu dezinficēti, vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus instrumentus;

ix)

attiecībā uz zirgiem – ja spermas vākšanas centrs atrodas tāda reģistrēta objekta teritorijā, kurā atrodas arī mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centrs, tad instrumenti un aprīkojums, kas nonāk saskarē ar donordzīvniekiem, to spermu un citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem, ir stingri jānošķir no spermas, instrumentiem un aprīkojuma, ko izmanto mākslīgajai apsēklošanai vai dabiskajai vaislai;

x)

jebkuru dzīvnieku izcelsmes bioloģisko produktu, ko izmanto spermas apstrādei, tai skaitā atšķaidītājus, piedevas vai pildvielas, iegūst no avotiem, kuri nerada apdraudējumu dzīvnieku veselībai vai kuri pirms izmantošanas tiek apstrādāti tā, lai šādu apdraudējumu novērstu;

xi)

pirms sāk kādu no uzpildes darbībām, glabāšanas un pārvadāšanas konteinerus iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus konteinerus;

xii)

spermas konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem produktiem;

xiii)

spermas vākšanas centrā nodarbinātais personāls ir pienācīgi apmācīts par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos;

b)

atkāpjoties no a) apakšpunkta vii) punkta, centra veterinārārsts var atļaut spermas vākšanas centrā apstrādāt spermu, kas nav ievākta šajā spermas vākšanas centrā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

minētā sperma ievākta no dzīvniekiem, kuri atbilst šādām II pielikumā izklāstītajām prasībām:

attiecībā uz liellopiem – prasībām 1. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā un attiecīgi 5. daļas I, II un III nodaļā,

attiecībā uz cūkām – prasībām 2. daļas I nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā un attiecīgi 5. daļas I un IV nodaļā,

attiecībā uz aitām un kazām – prasībām 3. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā un attiecīgi 5. daļas I, II un III nodaļā,

attiecībā uz zirgiem – prasībām 4. daļas I nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

ii)

apstrādi veic ar atsevišķu aprīkojumu vai citā laikā nekā spermai, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, pēdējā minētajā gadījumā aprīkojumu pēc lietošanas ir jātīra un jāsterilizē;

iii)

šādu spermu nedrīkst pārvietot uz citu dalībvalsti, un tā nekad nedrīkst nonākt saskarē vai tikt glabāta kopā ar spermu, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

iv)

šāda sperma ir identificējama pēc marķējuma, kuram jābūt atšķirīgam no a) apakšpunkta v) punktā minētās spermas marķējuma;

c)

centra veterinārārsts:

i)

nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro spermas vākšanas centra darbības laikā, un pasākumus, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas;

ii)

spermas vākšanas centrā uzņem tikai tādu sugu dzīvniekus, kuru spermu paredzēts ievākt;

d)

atkāpjoties no c) apakšpunkta ii) punkta, centra veterinārārsts var atļaut turēt dzīvniekus, kas nav spermas vākšanas centrā ievedamie liellopi, cūkas, aitas, kazas vai zirgi, ar nosacījumu, ka tie nerada inficēšanās risku tām sugām, kuru spermu paredzēts ievākt, un atbilst c) apakšpunkta i) punktā minētajām dzīvnieku veselības un biodrošības prasībām;

e)

centra veterinārārsts, kura atbildībā ir zirgu spermas vākšanas centrs, kas atrodas reģistrētā objektā, kurā ir arī mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centrs, nodrošina, ka objektā ievestie zirgi atbilst 23. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta prasībām, un gadījumos, kad meklēšanās dēļ nevar izslēgt tiešu kontaktu starp zirgu vīrišķās kārtas donordzīvniekiem un sievišķās kārtas zirgiem vai kastrētiem vīrišķās kārtas zirgiem vai arī nekastrētiem vīrišķās kārtas zirgiem, kurus objektā izmanto dabiskai vaislai ārpus spermas vākšanas centra, var pieprasīt, ka šiem sievišķajiem un vīrišķajiem zirgiem jāatbilst visām 23. panta 1. punkta prasībām.

2.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās prasības attiecībā uz spermas vākšanas centra infrastruktūru, aprīkojumu un darba procedūrām ir šādas:

a)

spermas vākšanas centrā jābūt vismaz:

i)

slēdzamām dzīvnieku novietnēm un, ja vajadzīgs, zirgiem paredzētiem pastaigu laukumiem, kas ir fiziski nošķirti no spermas vākšanas zonām un spermas apstrādes un glabāšanas telpas;

ii)

izolatoriem, kas paredzēti dzīvniekiem, kuri nav izturējuši šīs regulas II pielikumā minētos testus vai kuriem vērojami tādu D kategorijas slimību simptomi vai pazīmes, kas ir relevantas liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem, un minētie izolatori nav tieši savienoti ar i) punktā minēto parasto dzīvnieku novietni;

iii)

spermas vākšanas zonām, kuras var atrasties arī ārā, ja vien ir aizsargātas pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem un ja spermas vākšanas vietā un ap to ir neslīdošs grīdas segums;

iv)

atsevišķai telpai aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai vai sterilizēšanai;

v)

spermas apstrādes telpai, kas nošķirta no spermas vākšanas zonas, un iv) punktā minētajai telpai aprīkojuma tīrīšanai, kas var atrasties arī citā vietā;

vi)

spermas glabāšanas telpai, kas var atrasties arī citā vietā; spermas glabāšanas telpā jābūt reproduktīvo produktu glabāšanai nepieciešamajām iekārtām, un šai telpai jābūt būvētai tā, lai minētos reproduktīvos produktus un iekārtas aizsargātu pret nelabvēlīgiem laika un vides apstākļiem;

b)

spermas vākšanas centram jābūt būvētam vai izolētam tā, lai nebūtu iespējama saskare ar lauksaimniecības dzīvniekiem ārpus centra;

c)

spermas vākšanas centram jābūt būvētam tā, lai to, izņemot biroja telpas un – zirgu gadījumā – pastaigu laukumu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

d)

spermas vākšanas centram jābūt būvētam tā, lai nodrošinātu, ka faktiski netiek pieļauta nepiederošu personu piekļuve.

2. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS EMBRIJU VĀKŠANAS BRIGĀDES APSTIPRINĀŠANAI

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu noteiktie embriju vākšanas brigādes veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

brigādes veterinārārsts ir atbildīgs par visām embriju vākšanas brigādes darbībām, tai skaitā arī šādām:

i)

donordzīvnieku identitātes un veselības statusa verifikācija;

ii)

donordzīvnieku klīniskā izmeklēšana un ķirurģija;

iii)

dezinfekcijas un higiēnas procedūras, tai skaitā procedūras embriju higiēniskai un drošai transportēšanai uz laboratoriju;

iv)

lietvedība saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām;

v)

paješu un citu iepakojumu, kuros ievieto embrijus, marķēšana saskaņā ar 10. panta 1. un 5. punkta prasībām;

vi)

embriju vākšanas brigādes darbinieku apmācība par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos;

b)

brigādes veterinārārsts nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro embriju ievākšanas brigādes darbības laikā, un pasākumus, tai skaitā paraugu testēšanu kvalitātes kontroles shēmas ietvaros, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas.

2.

Embriju vākšanas brigādes infrastruktūra, aprīkojums un darba procedūras, kas minētas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, atbilst nosacījumiem a) un b) apakšpunktā:

a)

embriju vākšanas brigādes rīcībā jābūt vai nu laboratorijai, kurā embrijus var pārbaudīt, apstrādāt un iepakot, izmantojot atbilstošu aprīkojumu, un šai laboratorijai jābūt vai nu:

i)

stacionārai laboratorijai, kurā ir nodrošināta:

embriju apstrādei paredzēta telpa, kas fiziski atdalīta no zonas, kuru izmanto darbībām ar donordzīvniekiem produktu ievākšanas laikā,

telpa vai vieta, kur tīrīt un sterilizēt instrumentus, kurus izmanto embriju ievākšanai un apstrādei, izņemot gadījumus, kad lieto tikai jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu,

telpa embriju glabāšanai;

vai arī

ii)

mobilai laboratorijai, kurā ir nodrošināta:

īpaši aprīkota transportlīdzekļa daļa, kas sastāv no diviem atsevišķiem nodalījumiem: viens nodalījums, kas ir tīrtelpa, paredzēts embriju pārbaudei un apstrādei; otrs nodalījums paredzēts saskarē ar donordzīvniekiem lietotā aprīkojuma un materiālu novietošanai,

tikai jauna, vienreiz lietojama aprīkojuma izmantošana, izņemot gadījumus, kad mobilās laboratorijas aprīkojuma sterilizēšanu un embriju vākšanai un apstrādei vajadzīgo šķidrumu un citu produktu piegādi nodrošina stacionārā laboratorijā.

Šā apakšpunkta i) un ii) punktā minētajām laboratorijām jābūt konstruētām un izvietotām tā, lai novērstu embriju krustkontamināciju, un brigādes darbības jāveic tā, lai šādu krustkontamināciju novērstu;

b)

embriju vākšanas brigādes rīcībā jābūt glabāšanas telpām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tajās ir vismaz viena slēdzama telpa embriju glabāšanai;

ii)

tās ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;

iii)

tajās pastāvīgi uztur dokumentāciju par visiem saņemtajiem un nosūtītajiem embrijiem;

iv)

tajās jābūt embriju glabāšanas konteineriem.

3. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS EMBRIJU IEGUVES BRIGĀDES APSTIPRINĀŠANAI

1.

Papildus šā pielikuma 2. daļas 1. punktā uzskaitītajiem pienākumiem embriju ieguves brigādes veterinārārsts, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, nodrošina, ka embriju ieguves brigādes darbinieki tiek pienācīgi apmācīti par slimību kontroli un laboratorijas metodēm, jo īpaši par darba procedūrām sterilos apstākļos.

2.

Papildus prasībām, kas uzskaitītas šā pielikuma 2. daļas 2. punktā, embriju ieguves brigādes infrastruktūrai, aprīkojumam un darba procedūrām, kas minētas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, jāatbilst šādām prasībām:

a)

embriju ieguves brigādes rīcībā jābūt stacionārai laboratorijai, kurā ir:

i)

atbilstošs aprīkojums un infrastruktūra, tai skaitā atsevišķas telpas vai zonas, kas paredzētas:

oocītu izņemšanai no olnīcām,

oocītu un embriju apstrādei un

embriju un spermas glabāšanai;

ii)

laminārās plūsmas aparāts vai citas piemērotas ierīces, ar ko veic visas tās tehniskās darbības, kuru izpildei vajadzīgi īpaši sterili apstākļi (proti, oocītu, embriju un spermas apstrādi); tomēr spermas centrifugēšanu var veikt ārpus laminārās plūsmas aparāta vai citas ierīces, ja vien ir veikti visi higiēnas drošības pasākumi;

b)

ja oocītus un citus audus ievāc kautuvē, embriju ieguves brigādes rīcībā jābūt atbilstošam aprīkojumam, lai higiēniskā un drošā veidā ievāktu olnīcas un citus audus un pārvadātu tos uz apstrādes laboratoriju;

c)

embriju ieguves brigāde oocītu ievākšanu var deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam – kvalificētu speciālistu grupai –, ar nosacījumu, ka embriju ieguves brigādes apstiprinājums, ko piešķir kompetentā iestāde, aptver arī minētās grupas darbību un 1. punktā minēto brigādes veterinārārsta atbildību attiecina arī uz grupas darbību;

d)

embriju ieguves brigāde izmanto spermu, kas:

i)

atbilst šīs regulas prasībām;

ii)

tiek izmantota embriju ieguves brigādes darbībai un tiek glabāta atsevišķos glabāšanas konteineros 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajās telpās, kuras paredzētas iegūto embriju glabāšanai.

4. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS REPRODUKTĪVO PRODUKTU APSTRĀDES OBJEKTA APSTIPRINĀŠANAI

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

centra veterinārārsts nodrošina, ka:

i)

reproduktīvo produktu apstrādes objektā tiek uzturēta dokumentācija saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām;

ii)

tajā netiek pieļauta nepiederīgu personu iekļūšana;

iii)

apmeklētāji, kam atļauts atrasties objektā, ievēro b) apakšpunkta i) punktā minētās dzīvnieku veselības un biodrošības prasības;

iv)

katra atsevišķā spermas deva, oocīti vai embriji tiek skaidri marķēti saskaņā ar 10. pantā noteiktajām izsekojamības prasībām;

v)

reproduktīvo produktu apstrāde un glabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un atbilstoši stingrām higiēnas prasībām;

vi)

visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar reproduktīvajiem produktiem, pirms lietošanas tiek tīrīti un vai nu dezinficēti, vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus instrumentus;

vii)

pirms sāk kādu no uzpildes darbībām, glabāšanas un pārvadāšanas konteinerus iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus konteinerus;

viii)

reproduktīvo produktu konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem produktiem;

ix)

reproduktīvo produktu apstrādes objekta darbinieki ir atbilstoši apmācīti:

par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos,

par laboratorijas metodēm un jo īpaši par darba procedūrām sterilos apstākļos, lai varētu apstrādāt reproduktīvos produktus;

b)

centra veterinārārsts:

i)

nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro reproduktīvo produktu apstrādes objekta darbības laikā, un pasākumus, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas;

ii)

reproduktīvo produktu apstrādes objektā pieņem tikai tādu spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātā reproduktīvo produktu objektā un pārvadāti apstākļos, kuri nodrošina, ka tiek novērsta spermas, oocītu vai embriju krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar reproduktīviem produktiem, kuri neatbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minētās prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu apstrādes objekta infrastruktūru, iekārtām un darba procedūrām ir šādas:

a)

reproduktīvo produktu apstrādes objektā jābūt vismaz:

i)

reproduktīvo produktu apstrādes telpai, kura atdalīta no ii) punktā minētās reproduktīvo produktu glabāšanas telpas un iii) punktā minētās telpas, ko izmanto aprīkojuma tīrīšanai;

ii)

reproduktīvo produktu glabāšanas telpai (tā var atrasties arī citā vietā), kurā ir reproduktīvo produktu glabāšanai nepieciešamās iekārtas, un šai telpai jābūt būvētai tā, lai minētos reproduktīvos produktus un iekārtas aizsargātu pret nelabvēlīgiem laika un vides apstākļiem;

iii)

atsevišķai telpai aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai vai sterilizēšanai;

b)

ja objektā apstrādā arī tādus reproduktīvos produktus, kurus piegādā vairāk nekā no viena apstiprināta reproduktīvo produktu objekta, vai vairāku veidu vai sugu reproduktīvos produktus, objektā jābūt ieviestām procedūrām, ar ko nodrošina, ka:

i)

katra reproduktīvo produktu sūtījuma apstrāde ir nodalīta laikā; un

ii)

pirms katra nākamā sūtījuma apstrādes tiek tīrīts un dezinficēts aprīkojums;

c)

ja objektā glabā vairāku veidu vai sugu reproduktīvos produktus:

i)

reproduktīvo produktu pārstrādes objektā katram reproduktīvo produktu veidam un katrai sugai ir piešķirti atsevišķi glabāšanas konteineri, kurus glabā a) apakšpunkta ii) punktā minētajā reproduktīvo produktu glabāšanas telpā; un

ii)

katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā;

d)

reproduktīvo produktu apstrādes objektam jābūt būvētam tā, lai, izņemot biroja telpas, to varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

e)

reproduktīvo produktu apstrādes objektam jābūt būvētam tā, lai nodrošinātu, ka faktiski netiek pieļauta nepiederošu personu piekļuve.

5. DAĻA

4. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS REPRODUKTĪVO PRODUKTU GLABĀŠANAS CENTRA APSTIPRINĀŠANAI

1.

Ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu noteiktie centra veterinārārsta pienākumi ir šādi:

a)

centra veterinārārsts nodrošina, ka:

i)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā tiek uzturēta dokumentācija saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām;

ii)

faktiski netiek pieļauta nepiederīgu personu piekļuve;

iii)

apmeklētāji, kam atļauts atrasties objektā, ievēro b) apakšpunkta i) punktā minētās dzīvnieku veselības un biodrošības prasības;

iv)

katra atsevišķā spermas, oocītu vai embriju deva tiek nepārprotami marķēta saskaņā ar 10. panta prasībām;

v)

reproduktīvo produktu glabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un atbilstoši stingrām higiēnas prasībām;

vi)

visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar reproduktīvajiem produktiem, pirms lietošanas tiek tīrīti un vai nu dezinficēti, vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreiz lietojamus instrumentus;

vii)

pirms sāk kādu no uzpildes darbībām, glabāšanas un pārvadāšanas konteinerus iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus konteinerus;

viii)

reproduktīvo produktu konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem produktiem;

ix)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā nodarbinātais personāls ir pienācīgi apmācīts par dezinfekcijas un higiēnas metodēm, ar ko novērš slimību izplatīšanos;

b)

centra veterinārārsts:

i)

nosaka dzīvnieku veselības un biodrošības prasības, kas jāievēro reproduktīvo produktu glabāšanas centra darbības laikā, un pasākumus, ar ko nodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas;

ii)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā pieņem tikai tādu spermu, oocītus vai embrijus, kas ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti apstiprinātā reproduktīvo produktu objektā un pārvadāti apstākļos, kuri nodrošina, ka tiek novērsta spermas, oocītu vai embriju krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar reproduktīviem produktiem, kuri neatbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punktā minētās prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu glabāšanas centra infrastruktūru, aprīkojumu un darba procedūrām ir šādas:

a)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā jābūt glabāšanas telpai ar reproduktīvo produktu glabāšanai nepieciešamajām iekārtām, un šai telpai jābūt būvētai tā, lai minētos reproduktīvos produktus un iekārtas aizsargātu pret nelabvēlīgiem laika un vides apstākļiem;

b)

ja objektā glabā vairāku veidu vai sugu reproduktīvos produktus:

i)

reproduktīvo produktu glabāšanas centrā katram tajā uzglabātajam reproduktīvo produktu veidam un katrai sugai ir piešķirti atsevišķi glabāšanas konteineri; un

ii)

katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā;

c)

reproduktīvo produktu glabāšanas centram jābūt būvētam tā, lai, izņemot biroja telpas, to varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

d)

reproduktīvo produktu glabāšanas centram jābūt būvētam vai izolētam tā, lai nebūtu iespējama saskare ar lauksaimniecības dzīvniekiem ārpus centra;

e)

reproduktīvo produktu glabāšanas centram jābūt būvētam tā, lai nodrošinātu, ka faktiski netiek pieļauta nepiederošu personu piekļuve.


II PIELIKUMS

III DAĻAS 1. NODAĻAS 2. IEDAĻĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, AITĀM, KAZĀM, CŪKĀM UN ZIRGIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

1. DAĻA

20. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz liellopiem, no kuriem ievāc spermu

1.

Attiecībā uz visiem liellopiem, kurus uzņem spermas vākšanas centrā, ir jāievēro šādas prasības:

a)

tiem jānosaka karantīna, izvietojot dzīvniekus karantīnas novietnē, kurā atrodas tikai citi pārnadži, kam ir vismaz tāds pats veselības statuss;

b)

dzīvniekiem 30 dienu periodā pirms a) apakšpunktā minētās karantīnas sākuma jāveic šādi turpmāk uzskaitītie testi, visos testos, izņemot v) punktā minēto govju virusālās diarejas antivielu testu, iegūstot negatīvu rezultātu:

i)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai – intradermāls tuberkulīna tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 2. daļas1. punktā;

ii)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

iii)

govju enzootiskās leikozes noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļas a) punktā, izmantojot 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi;

iv)

govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta noteikšanai gadījumos, kad dzīvnieki nav ievesti no objekta, kurš ir brīvs no govju infekciozā rinotraheīta / infekciozā pustulozā vulvovaginīta – (vesela vīrusa) seroloģiskais tests, izmantojot asins paraugu;

v)

govju virusālās diarejas noteikšanai:

vīrusa izolācijas tests, vīrusa genoma tests vai vīrusa antigēna tests un

seroloģiskais tests antivielu noteikšanai;

c)

šā punkta a) apakšpunktā minētās karantīnas laikā un vismaz 21 dienas laikā vai – ja veic testus saskaņā ar iv) un v) punktu – 7 dienu laikā pēc uzņemšanas karantīnas novietnē dzīvniekiem jāveic šādi turpmāk uzskaitītie testi, visos testos, izņemot iii) punktā minēto govju virusālās diarejas antivielu testu, iegūstot negatīvu rezultātu:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

ii)

govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta noteikšanai – (vesela vīrusa) seroloģiskais tests, izmantojot asins paraugu.

iii)

govju virusālās diarejas noteikšanai:

vīrusa izolācijas tests, vīrusa genoma tests vai vīrusa antigēna tests un

seroloģiskais tests antivielu noteikšanai.

Seronegatīvus vai seropozitīvus dzīvniekus spermas vākšanas centrā uzņem tikai tad, ja dzīvniekiem, kuri testā pirms uzņemšanas karantīnas novietnē bijuši seronegatīvi, netiek novērota serokonversija.

Ja serokonversija notiek, visiem seronegatīvajiem dzīvniekiem jāpaliek karantīnas novietnē tik ilgi, kamēr šajā dzīvnieku grupā triju nedēļu garumā vairs netiek novērota neviena serokonversija. Seropozitīvos dzīvniekus var uzņemt spermas vākšanas centrā;

iv)

govju kampilobakteriozes (Campylobacter fetus ssp. venerealis) noteikšanai:

ja dzīvnieki ir jaunāki par sešiem mēnešiem vai kopš šā vecuma pirms a) apakšpunktā minētās karantīnas tiek turēti viena dzimuma grupā bez saskares ar sievišķajiem dzīvniekiem, – viens tests, ko veic ar mākslīgās vagīnas nomazgājuma paraugiem vai prepūcija paraugu, vai

testi, ko veic ar mākslīgās vagīnas nomazgājuma paraugiem vai prepūcija paraugiem, kuri ņemti trijos atsevišķos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu;

v)

trihomonozes (Trichomonas foetus) noteikšanai:

ja dzīvnieki ir jaunāki par sešiem mēnešiem vai kopš šā vecuma pirms a) apakšpunktā minētās karantīnas tiek turēti viena dzimuma grupā bez saskares ar sievišķajiem dzīvniekiem – viens tests, ko veic ar prepūcija paraugu, vai

testi, ko veic ar prepūcija paraugiem, kas ņemti trijos atsevišķos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu.

Ja kādā no c) apakšpunktā minētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku nekavējoties izņem no karantīnas novietnes. Ja karantīna ir noteikta dzīvnieku grupai, kompetentā iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu pārējo dzīvnieku piemērotību uzņemšanai spermas vākšanas centrā saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas I nodaļu;

d)

pirms tādas spermas sākotnējās nosūtīšanas, kas ievākta no buļļiem, kuri ir seropozitīvi attiecībā uz govju virusālo diareju, katra dzīvnieka spermas paraugam veic vīrusa izolācijas testu vai vīrusa antigēna imūnfermentatīvo analīzi (ELISA) govju virusālās diarejas noteikšanai. Pozitīva rezultāta gadījumā bulli izved no spermas vākšanas centra un visu viņa spermu iznīcina.

2.

Visiem spermas vākšanas centrā turētajiem liellopiem vismaz reizi gadā ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus (obligātos rutīnas testus):

a)

Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcijas noteikšanai – intradermālu tuberkulīna testu kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 2. daļas1. punktā;

b)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģisko testu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

c)

govju enzootiskās leikozes noteikšanai – seroloģisko testu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 4. daļas a) punktā;

d)

govju infekciozā rinotraheīta/infekciozā pustulozā vulvovaginīta noteikšanai – (vesela vīrusa) seroloģisko testu, izmantojot asins paraugu;

e)

govju virusālās diarejas noteikšanai – seroloģisko testu antivielu noteikšanai, ko veic tikai seronegatīviem dzīvniekiem.

Ja dzīvnieks kļūst seropozitīvs, visi attiecīgā dzīvnieka ejakulāti, kas ievākti pēc pēdējā negatīvā testa, ir vai nu jāiznīcina, vai jātestē uz vīrusu vai vīrusa genomu, iegūstot negatīvus rezultātus;

f)

govju kampilobakteriozes noteikšanai – testu, ko veic ar prepūcija paraugu. Testē tikai tos buļļus, no kuriem tiek ievākta sperma, vai buļļus, kuri nonāk ar tiem saskarē. Buļļus, no kuriem spermas ievākšanu atsāk pēc vairāk nekā sešu mēnešu atpūtas perioda, testē 30 dienu laikā pirms spermas ieguves atsākšanas;

g)

trihomonozes noteikšanai – testu ar prepūcija paraugu. Testē tikai tos buļļus, no kuriem tiek ievākta sperma, vai buļļus, kuri nonāk ar tiem saskarē. Buļļus, no kuriem spermas ievākšanu atsāk pēc vairāk nekā sešu mēnešu atpūtas perioda, testē 30 dienu laikā pirms spermas ieguves atsākšanas;

3.

Ja kādā no 2. punktā minētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē, un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, nepārvieto uz citu dalībvalsti; tomēr govju virusālās diarejas gadījumā tas neattiecas uz to spermu no katra ejakulāta, kas uzrādījusi negatīvu rezultātu vai nu govju virusālās diarejas vīrusa, vai vīrusa genoma noteikšanas testā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no spermas vākšanas centra.

Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz liellopiem, kuri ir in vivo radītu embriju donordzīvnieki

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorliellopus un apliecina, ka embriju ievākšanas dienā tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu liellopiem relevantu D kategorijas slimību.

2.

Spermai, ko izmanto donorliellopu mākslīgai apsēklošanai, ir jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām.

III nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz liellopiem, no kuriem ievāc oocītus, ko izmanto embriju in vitro ieguvei

1.

Ja oocīti tiek izņemti no atsevišķiem dzīviem liellopiem, veicot vai nu aspirāciju no ķirurģiski ekscidētām olnīcām (“ovariektomija”), vai ultrasonogrāfiski vadītu transvaginālo aspirāciju (“olšūnu paņemšanu”), šādu oocītu donordzīvniekiem piemēro II nodaļā noteiktās prasības.

2.

Ja olnīcas un citus audus no donorliellopiem ievāc kautuvē pēc to nokaušanas, šie dzīvnieki nedrīkst būt paredzēti nokaušanai apstiprinātas izskaušanas programmas ietvaros un nedrīkst būt no objekta, kas atrodas ierobežojumu zonā, kura izveidota tāpēc, ka donorliellopu vidū uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 6. pantu.

3.

Kautuve, kurā ievāc olnīcas un citus audus, nedrīkst atrasties ierobežojumu zonā, kas izveidota tāpēc, ka donorliellopu vidū uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība vai jaunradusies slimība saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 6. pantu.

4.

Spermai, ko izmanto liellopu oocītu apaugļošanai, lai in vitro iegūtu embrijus, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 1. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām.

2. DAĻA

21. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ CŪKĀM, NO KURĀM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz cūkām, no kurām ievāc spermu

1.

Attiecībā uz visām cūkām, kuras uzņem spermas vākšanas centrā, ievēro šādas prasības:

a)

tām nosaka karantīnu, izvietojot dzīvniekus karantīnas novietnē, kurā atrodas tikai citi pārnadži, kam ir vismaz tāds pats veselības statuss;

b)

30 dienu laikā pirms uzņemšanas a) apakšpunktā minētajā karantīnas novietnē, dzīvniekiem ar negatīviem rezultātiem jāveic šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – buferēts brucellu antigēna tests (tests ar Bengālijas rozā) vai konkurējošais vai netiešais ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret gludajām Brucella sugām.

Ja seroloģiskajos testos, ar ko nosaka antivielas pret gludajām Brucella sugām (tai skaitā Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis), kādam dzīvniekam iegūst pozitīvu rezultātu, tad negatīvu rezultātu uzrādījušos dzīvniekus, kuri atrodas tajā pašā objektā, neuzņem karantīnas novietnē, kamēr pozitīvo rezultātu uzrādījušo dzīvnieku izcelsmes objektiem netiek apstiprināts statuss “brīvs no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas”;

ii)

Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai:

nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA tests vesela Aujeski slimības vīrusa, tā B glikoproteīna (ADV-gB) vai D glikoproteīna (ADV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests,

dzīvniekiem, kas vakcinēti ar gE deletētu vakcīnu – ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīnu (ADV-gE).

Seroloģiskajiem testiem, ko veic Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai, jāatbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 7. daļā noteiktajiem standartiem;

iii)

klasiskā cūku mēra noteikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, kas ievesti no dalībvalsts vai tās zonas, kurā iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir ziņots par klasisko cūku mēri vai ir veikta vakcinācija pret šo slimību – antivielu ELISA tests vai seruma neitralizācijas tests;

iv)

cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests (monoslāņa imūnperoksidāzes tests (IPMA), imūnfluorescences analīze (IFA) vai ELISA tests;

c)

minētajiem dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas a) apakšpunktā minētajā karantīnas novietnē, ir veikti šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – buferēts brucellu antigēna tests (tests ar Bengālijas rozā) vai konkurējošais vai netiešais ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret gludajām Brucella sugām.

Dzīvnieki, kuriem šā punkta pirmajā daļā minētajā testā iegūst pozitīvu rezultātu, no karantīnas novietnes jāizņem, ja vien aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju netiek izslēgtas saskaņā ar d) apakšpunktu;

ii)

Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai:

nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA tests vesela Aujeski slimības vīrusa, tā B glikoproteīna (ADV-gB) vai D glikoproteīna (ADV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests,

dzīvniekiem, kas vakcinēti ar gE deletētu vakcīnu – ELISA tests, ar ko nosaka antivielas pret Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīnu (ADV-gE).

Ja kādam dzīvniekam Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanas testā iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku nekavējoties izņem no karantīnas novietnes;

iii)

klasiskā cūku mēra noteikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, kas ievesti no dalībvalsts vai tās zonas, kurā iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav ziņots par klasisko cūku mēri vai nav veikta vakcinācija pret šo slimību – ELISA tests antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas tests;

iv)

cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests (IPMA, IFA vai ELISA) un vīrusa genoma noteikšanas tests (atgriezeniskās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (RT-PCR), divpakāpju RT-PCR un reāllaika RT-PCR).

Ja kādam dzīvniekam cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanas testā iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgos dzīvniekus nekavējoties izņem no karantīnas novietnes.

Ja karantīna noteikta dzīvnieku grupai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārējiem dzīvniekiem, kuriem i), ii) un iii) un iv) punktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti, pirms to uzņemšanas spermas vākšanas centrā veselības statuss ir apmierinošs saskaņā ar šo nodaļu;

d)

ja rodas aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju, veic šādus pasākumus:

i)

attiecībā uz dzīvniekiem, kuriem c) apakšpunkta i) punktā minētajā testā iegūts pozitīvs rezultāts attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju, īsteno šādu protokolu:

ar pozitīvajiem serumiem veic vismaz vienu no c) apakšpunkta i) punktā minētajiem alternatīvajiem testiem, kas nav veikts ar c) apakšpunktā minētajiem paraugiem,

veic epidemioloģisku izmeklēšanu par to dzīvnieku izcelsmes objektu(-iem), kuru rezultāti testā ir atzīti par pozitīviem attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju,

kad ir pagājušas vismaz septiņas dienas pēc c) apakšpunktā minētās paraugu ievākšanas, paraugus ņem no visiem dzīvniekiem, kuriem iegūti pozitīvi rezultāti c) apakšpunkta i) punktā un d) apakšpunkta i) punkta pirmajā ievilkumā minētajos testos un veikts c) apakšpunkta i) punktā paredzētais seroloģiskais tests, vai arī visiem c) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem veic brucelīna ādas testu;

ii)

aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju tiek izslēgtas, ja epidemioloģiskajā izmeklēšanā izcelsmes objektā(-os) nekonstatē Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju un vai nu:

negatīvu rezultātu iegūst, atkārtojot d) apakšpunkta i) punkta pirmajā ievilkumā minēto testēšanu vai d) apakšpunkta i) punkta trešajā ievilkumā minēto testu,

vai

visiem dzīvniekiem, kuriem d) apakšpunkta i) punkta pirmajā vai trešajā ievilkumā minētajos testos tika iegūti pozitīvi rezultāti, ir veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze un tiešā slimības ierosinātāja noteikšanas tests (PCR vai bakterioloģiskās kultūras tests) attiecībā uz gludajām Brucella sugām (tai skaitā Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis), un visos gadījumos ir iegūts negatīvs rezultāts;

iii)

kad aizdomas par Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju ir izslēgtas, visus dzīvniekus no c) apakšpunkta otrajā daļā minētās karantīnas novietnes var uzņemt spermas vākšanas centrā.

2.

Spermas vākšanas centros turētajām cūkām veic šādus obligātos rutīnas testus:

a)

visām spermas vākšanas centrā turētajām cūkām ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – buferētu brucellu antigēna testu (testu ar Bengālijas rozā), konkurējošo ELISA vai netiešo ELISA testu;

ii)

Aujeski slimības vīrusa infekcijas noteikšanai:

nevakcinētiem dzīvniekiem – ELISA testu vesela Aujeski slimības vīrusa, tā B glikoproteīna (ADV-gB) vai D glikoproteīna (ADV-gD) antivielu noteikšanai vai seruma neitralizācijas testu,

dzīvniekiem, kas vakcinēti ar gE deletētu vakcīnu – ELISA testu, ar ko nosaka antivielas pret Aujeski slimības vīrusa E glikoproteīnu (ADV-gE);

iii)

klasiskā cūku mēra noteikšanai – antivielu ELISA testu vai seruma neitralizācijas testu;

iv)

cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai – seroloģisko testu (IPMA, IFA vai ELISA testu);

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētie testi jāveic ar paraugiem, kas ņemti:

i)

no visiem dzīvniekiem tieši pirms izvešanas no spermas vākšanas centra vai uzreiz pēc ierašanās kautuvē, un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad tie uzņemti spermas vākšanas centrā;

vai

ii)

vismaz:

ik pēc trim mēnešiem no 25 % spermas vākšanas centrā esošo dzīvnieku – attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, Aujeski slimības vīrusa infekcijas un klasiskā cūku mēra noteikšanas testiem; katru mēnesi vismaz no 10 % spermas vākšanas centrā esošo dzīvnieku – cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai,

vai

katru mēnesi no 10 % spermas vākšanas centrā esošo dzīvnieku – attiecībā uz Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, Aujeski slimības vīrusa infekcijas, klasiskā cūku mēra un cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanas testiem.

Ja paraugus ņem saskaņā ar kādu no ii) punktā minētajām iespējām, centra veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki, no kuriem ņem paraugus, ir reprezentatīvi attiecībā uz šā centra kopējo populāciju, jo īpaši ņemot vērā vecuma grupas un izvietojumu;

c)

ja testēšanu veic saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, centra veterinārārsts nodrošina, ka vismaz reizi 12 mēnešos, skaitot no dienas, kad dzīvniekus uzņem spermas vākšanas centrā, visi dzīvnieki tiek testēti attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām.

3.

Ja kādā no 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, starp dalībvalstīm nepārvieto.

Šā punkta pirmajā daļā minētos dzīvniekus izved no spermas vākšanas centra.

Spermu, kura kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem testiem, ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punkta a) apakšpunktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz cūkām, no kurām ievāc oocītus un embrijus

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorcūkas un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tām nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu cūkām relevantu D kategorijas slimību.

2.

Papildus 1. punktā minētajām prasībām sievišķās kārtas donorcūkas, izņemot tādu in vivo radītu embriju donordzīvniekus, kam pēc tam veic apstrādi ar tripsīnu, ir no dalībvalsts vai tās zonas, kura ir brīva no Aujeski slimības vīrusa infekcijas vai kurā tiek īstenota apstiprināta Aujeski slimības vīrusa infekcijas izskaušanas programma.

3.

Attiecībā uz cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekciju – sievišķās kārtas donorcūkām, no kurām ievāc in vivo radītus embrijus, divos piegājienos ar intervālu starp testiem ne mazāku par 21 dienu un otro testu 15 dienu laikā pirms embrija ievākšanas ar negatīviem rezultātiem veic seroloģisko testu cūku reproduktīvā un respiratorā sindroma vīrusa infekcijas noteikšanai.

4.

Spermai, ko izmanto donorcūku mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 2. daļas I nodaļas un III pielikuma 1. daļas prasībām.

3. DAĻA

22. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ AITĀM UN KAZĀM, NO KURĀM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz aitām un kazām, no kurām ievāc spermu

1.

Attiecībā uz visām aitām un kazām, kuras uzņem spermas vākšanas centrā, jāievēro šādas prasības:

a)

tām jānosaka karantīna, izvietojot dzīvniekus karantīnas novietnē, kurā atrodas tikai citi pārnadži, kam ir vismaz tāds pats veselības statuss;

b)

attiecībā uz aitām – dzīvniekiem jābūt no objekta, kurā tiem 60 dienu laikā pirms nonākšanas a) apakšpunktā minētajā karantīnas novietnē ir veikts seroloģiskais tests infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

c)

minētajiem dzīvniekiem, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 30 dienu laikā pirms a) apakšpunktā minētā karantīnas perioda sākuma, un visos gadījumos iegūstot negatīvu rezultātu, ir veikti šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

ii)

infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai aitām – seroloģiskais tests vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai;

d)

dzīvniekiem, izmantojot paraugus, kas ievākti a) apakšpunktā minētajā karantīnas periodā un vismaz 21 dienas laikā pēc uzņemšanas karantīnas novietnē, ar negatīviem rezultātiem ir veikti šādi testi:

i)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģiskais tests, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

ii)

infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai aitām – seroloģiskais tests vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai.

2.

Visām apstiprinātajā spermas vākšanas centrā turētajām aitām un kazām vismaz reizi gadā ar negatīviem rezultātiem veic šādus testus (obligātos rutīnas testus):

a)

Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas noteikšanai – seroloģisko testu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 I pielikuma 1. daļas 1. punktā;

b)

infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai aitām – seroloģisko testu vai jebkuru citu testu ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiskumu.

Ja aitas tur kopā ar kazām, kazām ar negatīviem rezultātiem veic arī seroloģisko testu infekciozā epididimīta (Brucella ovis) noteikšanai.

3.

Ja kādā no 2. punktā paredzētajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, starp dalībvalstīm nepārvieto.

Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no spermas vākšanas centra.

Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 2. punktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt 2. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības un karantīnas nosacījumi attiecībā uz aitām un kazām, no kurām ievāc oocītus un embrijus

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donoraitas un donorkazas un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tām nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu aitām un kazām relevantu D kategorijas slimību.

2.

Spermai, ko izmanto donoraitu un donorkazu mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 3. daļas I nodaļā un III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām.

4. DAĻA

23. PANTĀ MINĒTĀS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PAPILDPRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ ZIRGIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS

I nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz zirgiem, no kuriem ievāc spermu

1.

Lai donorzirgu varētu izmantot spermas ievākšanai, centra veterinārārstam jāpārliecinās, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)

saskaņā ar kādu no b) apakšpunktā paredzētajām testēšanas programmām dzīvniekam ir veikti šādi testi:

i)

zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai – agara gela imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai ELISA tests, iegūstot negatīvu rezultātu;

ii)

zirgu virusālā arterīta infekcijas vīrusa izolēšanas tests vai minētā vīrusa genoma noteikšanas tests, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PCR) vai reāllaika PCR, kas veikta ar visas donorērzeļa spermas alikvoto daļu, un iegūstot negatīvu rezultātu, kā arī izņemot gadījumus, kad šim donorērzelim ir veikts zirgu virusālā arterīta infekcijas seruma neitralizācijas tests, iegūstot negatīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu attiecībā viens pret četri;

iii)

ķēvju kontagiozā metrīta (Taylorella equigenitalis) ierosinātāja identifikācijas tests, kuru, visos gadījumos iegūstot negatīvu rezultātu, veic ar trim paraugiem (noslaucījumiem), kuri divos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu un nekādā gadījumā ne agrāk kā septiņas dienas (sistēmiskas ārstēšanas gadījumā) vai 21 dienu (lokālas ārstēšanas gadījumā) pēc tam, kad, iespējams, veikta donorērzeļa antimikrobiālā terapija, donorērzelim ņemti no šādām vietām:

dzimumlocekļa apvalks (prepūcijs),

urīnizvadkanāls,

urīnizvadkanāla bedrīte.

Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas barotnē ar aktīvo ogli, piemēram, Amies barotnē.

Paraugiem veic vismaz vienu no šādiem testiem:

audzēšanu mikroaerofilos apstākļos vismaz septiņas dienas, lai izolētu Taylorella equigenitalis; audzēšanu uzsāk 24 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas no donordzīvnieka vai – gadījumā, ja paraugus transportēšanas laikā uztur atvēsinātus – 48 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas,

vai

PCR vai reāllaika PCR, lai konstatētu Taylorella equigenitalis genomu; testu veic 48 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka;

b)

dzīvniekam ir veikta viena no šādām testēšanas programmām:

i)

ja donorērzelis vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās spermas ievākšanas un ievākšanas periodā pastāvīgi ir turēts spermas vākšanas centrā, kurā neviens zirgs nenonāk tiešā saskarē ar zirgiem, kuru veselības statuss ir zemāks nekā donorērzelim, tad saskaņā ar a) apakšpunktu veicamos testus (obligātos rutīnas testus) veic ar paraugiem, kuri no donorērzeļa tiek ievākti vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā vai pirms tiek pirmo reizi ievākta sperma, kuru svaigā, atdzesētā vai saldētā veidā paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, bet ne mazāk kā 14 dienas pēc donorērzeļa uzņemšanas centrā, kurā to plānots turēt vismaz 30 dienas, pirms no tā pirmo reizi tiks ievākta sperma;

ii)

ja donorērzelis vismaz 30 dienu periodā pirms pirmās spermas ievākšanas un tās vākšanas periodā ir turēts spermas vākšanas centrā, taču vākšanas periodā centra veterinārārsta atbildībā dažkārt ir izvests no centra uz kopējo laikposmu, kas nepārsniedz 14 dienas, vai arī ja citi zirgi spermas vākšanas centrā nonāk tiešā saskarē ar zirgiem, kuriem ir zemāks veselības statuss, tad a) apakšpunktā paredzētos testus īsteno šādi:

vismaz reizi gadā ar paraugiem, kas no donorērzeļa ņemti pārošanas sezonas sākumā vai pirms tiek pirmo reizi ievākta sperma, kuru svaigā, atdzesētā vai saldētā veidā paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, bet ne mazāk kā 14 dienas pēc donorērzeļa uzņemšanas centrā, kurā to plānots turēt vismaz 30 dienas, pirms no tā pirmo reizi tiks ievākta sperma,

un

periodā, kad tiek ievākta sperma, kuru paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti svaigā, atdzesētā vai saldētā veidā, testus veic šādi:

a) apakšpunkta i) punktā prasīto testu – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 90 dienas pirms dienas, kad ievākta sperma, kas paredzēta pārvietošanai uz citu dalībvalsti,

a) apakšpunkta ii) punktā prasīto testu – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 30 dienas pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētās spermas ievākšanas, izņemot gadījumus, kad ar vīrusa izolācijas testu, PCR vai reāllaika PCR, izmantojot visas spermas daudzuma alikvotās daļas paraugus, kuri ņemti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētās spermas ievākšanas, ir apstiprināts, ka donorērzelis nav vīrusa izplatītājs, un donorērzelim ir veikts seruma neitralizācijas tests attiecībā uz zirgu virusālā arterīta infekciju, iegūstot pozitīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu vismaz attiecībā viens pret četri,

a) apakšpunkta iii) punktā prasīto testu – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 60 dienas pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzētās spermas ievākšanas dienas; un PCR vai reāllaika PCR gadījumā to var veikt trim paraugiem (noslaucījumiem), kas ņemti vienā piegājienā;

iii)

ja donorērzelis neatbilst i) un ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem un tā spermu vāc, lai saldētā veidā pārvietotu uz citu dalībvalsti, saskaņā ar a) apakšpunktu prasītos testus veic ar paraugiem, kas no donorērzeļa tiek ņemti šādi:

vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā,

III pielikuma 1. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajā glabāšanas periodā un pirms spermas izvešanas no spermas vākšanas centra vai izmantošanas – ar paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 14 dienas un ne vēlāk kā 90 dienas pēc spermas ievākšanas dienas.

Atkāpjoties no iii) punkta otrā ievilkuma, paraugu ņemšana pēc ievākšanas un testēšana attiecībā uz zirgu virusālā arterīta infekciju saskaņā ar a) apakšpunkta ii) punktu nav nepieciešama, ja ar vīrusa izolācijas testu, PCR vai reāllaika PCR, izmantojot divas reizes gadā un ar vismaz četru mēnešu intervālu ņemtu paraugus no visas spermas alikvotās daļas un iegūstot negatīvu rezultātu, ir apstiprināts, ka seropozitīvais donorērzelis nav vīrusa izplatītājs, kā arī donorērzelim ir veikts seruma neitralizācijas tests attiecībā uz zirgu virusālā arterīta infekciju, iegūstot pozitīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu vismaz attiecībā viens pret četri;

c)

ja kāda no b) apakšpunktā paredzētajiem testiem rezultāts ir pozitīvs, donorērzeli izolē un spermu, kas no tā ievākta kopš pēdējā negatīvā testa, nepārvieto starp dalībvalstīm; tomēr zirgu virusālā arterīta infekcijas gadījumā tas neattiecas uz to spermu no katra ejakulāta, kas uzrādījusi negatīvu rezultātu vīrusa izolācijas testā zirgu virusālā arterīta infekcijas noteikšanai.

Spermu, kura ievākta no visiem citiem spermas vākšanas centrā turētajiem ērzeļiem kopš dienas, kad paņemts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no b) apakšpunktā minētajiem testiem, glabā atsevišķi un nepārvieto starp dalībvalstīm, kamēr netiek atjaunots spermas vākšanas centra veselības statuss un tajā glabātajai spermai netiek veikti visi nepieciešamie oficiālie izmeklējumi, lai varētu izslēgt b) apakšpunktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II nodaļa

Dzīvnieku veselības papildprasības, karantīnas nosacījumi un laboratoriskie vai cita veida testi attiecībā uz zirgiem, no kuriem ievāc oocītus un embrijus

1.

Brigādes veterinārārsts vai tās darbinieks klīniski izmeklē donorzirgus un apliecina, ka oocītu vai embriju ievākšanas dienā tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu zirgiem relevantu D kategorijas slimību.

2.

Papildus 1. punktā minētajām prasībām donorzirgus:

a)

vismaz 30 dienas pirms oocītu vai embriju ievākšanas un laikā starp b) un c) apakšpunktā minēto pirmā parauga ņemšanas dienu un oocītu un embriju ievākšanas dienu neizmanto dabiskai vaislai;

b)

tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts ne mazāk kā 14 dienas pēc tam, kad sācies vismaz 30 dienu ilgais a) apakšpunktā minētais periods, un ne vēlāk kā 90 dienas pirms pārvietošanai uz citu dalībvalsti paredzēto olšūnu vai embriju ievākšanas, ar negatīvu rezultātu izpilda imūndifūzijas reakciju agara gelā (Koginsa testu) vai ELISA testu zirgu infekciozās anēmijas noteikšanai;

c)

tiem veic ķēvju kontagiozā metrīta (Taylorella equigenitalis) ierosinātāja identifikācijas testu, kuru, visos gadījumos iegūstot negatīvu rezultātu, izpilda vismaz ar diviem paraugiem (noslaucījumiem), kuri ne agrāk kā septiņas dienas (sistēmiskas ārstēšanas gadījumā) vai 21 dienu (lokālas ārstēšanas gadījumā) pēc tam, kad, iespējams, veikta donordzīvnieka antimikrobiāla terapija, ņemti no šādām donordzīvnieka ķermeņa vietām:

klitora bedrītes gļotāda,

klitora sinusi.

Šā punkta a) apakšpunktā minētajā 30 dienu periodā paraugus ņem divos piegājienos ar vismaz septiņu dienu intervālu i) punktā minētā testa gadījumā vai vienā piegājienā – ii) punktā minētā testa gadījumā.

Pirms nosūtīšanas uz laboratoriju paraugus ievieto transportēšanas barotnē ar aktīvo ogli, piemēram, Amies barotnē.

Ar paraugiem izpilda vismaz vienu no šādiem testiem:

i)

audzēšanu mikroaerofilos apstākļos vismaz septiņas dienas, lai izolētu Taylorella equigenitalis; audzēšanu uzsāk 24 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas no donordzīvnieka vai – gadījumā, ja paraugus transportēšanas laikā uztur atvēsinātus – 48 stundu laikā pēc paraugu paņemšanas;

vai

ii)

PCR vai reāllaika PCR Taylorella equigenitalis genoma noteikšanai, ko veic 48 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas no donordzīvnieka.

3.

Spermai, ko izmanto donordzīvnieku mākslīgai apsēklošanai, jābūt ievāktai, apstrādātai un glabātai saskaņā ar II pielikuma 4. daļas I nodaļas un III pielikuma 1. daļas prasībām.

5. DAĻA

CITAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KARANTĪNAS NOSACĪJUMI UN LABORATORISKIE VAI CITA VEIDA TESTI ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPIEM, CŪKĀM, AITĀM, KAZĀM UN CAMELIDAE UN CERVIDAE DZIMTAS DZĪVNIEKIEM, NO KURIEM IEVĀC REPRODUKTĪVOS PRODUKTUS, KĀ MINĒTS 20., 21., 22. UN 38. PANTĀ

I nodaļa

Prasības attiecībā uz liellopiem, cūkām, aitām un kazām saistībā ar mutes un nagu sērgu

1.

Spermas, oocītu vai embriju donoriem liellopiem, cūkām, aitām un kazām jābūt:

a)

no objektiem:

i)

kuri atrodas teritorijā, kur vismaz 30 dienu periodā tieši pirms produktu ievākšanas dienas nav ziņots par mutes un nagu sērgu 10 km rādiusā ap objektu;

ii)

kuros vismaz trīs mēnešus tieši pirms produktu ievākšanas dienas nav ziņots par mutes un nagu sērgu;

b)

nevakcinētiem pret mutes un nagu sērgu 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas.

2.

Centra veterinārārsts nodrošina, ka:

a)

spermas donorus liellopus, cūkas, aitas un kazas spermas vākšanas centrā uzņem tikai pēc tam, kad tie tikuši turēti izolēti karantīnas novietnē, kas attiecīgajā dzīvnieku uzņemšanas dienā atbildusi šādiem nosacījumiem:

i)

tā atrodas teritorijā, kurā vismaz 30 dienu laikā tieši pirms produktu ievākšanas dienas nav ziņots par mutes un nagu sērgu 10 km rādiusā ap objektu;

ii)

tajā vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad dzīvnieki uzņemti spermas vākšanas centrā, nav ziņots par mutes un nagu sērgas uzliesmojumu;

b)

spermu pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)

spermas vākšanas centrs atrodas teritorijā, kurā vismaz 30 dienu laikā nav ziņots par mutes un nagu sērgu 10 km rādiusā ap spermas vākšanas centru;

ii)

spermas vākšanas centrs ir bijis brīvs no mutes un nagu sērgas vismaz trīs mēnešus pirms spermas ievākšanas dienas un 30 dienas pēc minētās ievākšanas vai – svaigas spermas gadījumā – līdz dienai, kad spermas sūtījums tiek izsūtīts uz citu dalībvalsti;

iii)

svaigas spermas gadījumā – donordzīvnieks turēts i) punktā minētajā spermas vākšanas centrā nepārtraukti vismaz 30 dienas tieši pirms spermas ievākšanas.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, centra veterinārārsts var atļaut nosūtīt spermu, kas ievākta no turēta donordzīvnieka, kurš 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas ir vakcinēts pret mutes un nagu sērgu ar nosacījumu, ka:

a)

donordzīvnieks nav vakcinēts pret mutes un nagu sērgu vismaz 30 dienu laikā tieši pirms ievākšanas dienas;

b)

5 % (bet ne mazāk kā piecām pajetēm) no katra jebkad no donordzīvnieka ievāktā spermas daudzuma izpilda mutes un nagu sērgas vīrusa izolācijas testu, iegūstot negatīvus rezultātus.

4.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, brigādes veterinārārsts var atļaut nosūtīt uz citu dalībvalsti in vivo radītus embrijus, kas ievākti no donordzīvnieka, kurš 12 mēnešu laikā tieši pirms ievākšanas dienas ir vakcinēts pret mutes un nagu sērgu, ievērojot nosacījumu, ka:

a)

donormātīte nav vakcinēta pret mutes un nagu sērgu vismaz 30 dienu laikā tieši pirms ievākšanas;

b)

apaugļošanai izmantotā sperma ir ievākta no vīriešu kārtas donordzīvnieka, kas atbilst 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai sperma atbilst 2. punkta nosacījumiem;

c)

pirms sasaldēšanas embrijiem ir veikta mazgāšana ar tripsīnu saskaņā ar IETS rokasgrāmatā (1) sniegtajiem ieteikumiem;

d)

embrijus pēc ievākšanas vismaz 30 dienu periodā glabā dziļi saldētus, un donordzīvniekam šajā laikā netiek novērotas mutes un nagu sērgas klīniskās pazīmes.

II nodaļa

Prasības attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem saistībā ar infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekciju

1.

Spermas donoriem liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā turēti dalībvalstī vai tās zonā, kas ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā sezonāli slimībbrīvā periodā ir turēti tādā dalībvalstī vai tās zonā, kura atrodas sezonāli slimībbrīvā zonā un:

i)

kurā ir apstiprināta infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas izskaušanas programma; vai

ii)

spermas sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde ir saņēmusi galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu attiecībā uz nosacījumiem minētās sezonāli slimībbrīvās zonas izveidei un attiecībā uz spermas sūtījuma pieņemšanu;

c)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

d)

tiem laikā starp 28. un 60. dienu, skaitot no attiecīgās spermas ievākšanas dienas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) serogrupu;

e)

tiem ar negatīviem rezultātiem ir veikts infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas ierosinātāja identifikācijas tests, izmantojot asins paraugus, kas ņemti spermas vākšanas sākumā un noslēgumā, kā arī spermas vākšanas laikā ar šādiem intervāliem:

i)

vismaz reizi septiņās dienās, ja veic vīrusa izolācijas testu;

vai

ii)

vismaz reizi 28 dienās, ja veic PCR.

2.

Aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kas ir in vivo radītu embriju donori, un liellopiem, aitām un kazām, kā arī Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, kas ir embriju in vitro radīšanai paredzēto oocītu donori, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti dalībvalstī vai tās zonā, kas ir brīva no infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā sezonāli slimībbrīvā periodā ir turēti tādā dalībvalstī vai tās zonā, kura atrodas sezonāli slimībbrīvā zonā un:

i)

kurā ir apstiprināta infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotips) infekcijas izskaušanas programma; vai

ii)

oocītu vai embriju sūtījuma izcelsmes vietas kompetentā iestāde ir saņēmusi galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu attiecībā uz nosacījumiem minētās sezonāli slimībbrīvās zonas izveidei un attiecībā uz oocītu vai embriju sūtījuma pieņemšanu;

c)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

d)

tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts laikā starp 28. līdz 60. dienu pēc oocītu vai embriju ievākšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) serogrupu;

e)

tiem, izmantojot oocītu vai embriju ievākšanas dienā ņemtu asins paraugu, ar negatīviem rezultātiem ir veikts infekciozā katarālā drudža vīrusa (1.–24. serotipa) infekcijas ierosinātāja identifikācijas tests.

3.

Sperma, ko izmanto oocītu apaugļošanai, jāievāc no dzīvniekiem, kuri atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

III nodaļa

Prasības attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām saistībā ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa (1.–7. serotipa) infekciju

1.

Spermas donoriem liellopiem, aitām un kazām jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā ir turēti dalībvalstī vai tās zonā, kurā vismaz iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots par inficēšanos ar epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusu (1.–7. serotipu) (turpmāk “1.–7. EHDV”) 150 km rādiusā ap objektu;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms spermas ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

c)

tiem vismaz reizi 60 dienās spermas ievākšanas periodā un laikā starp 28. līdz 60. dienu pēc beidzamās spermas ievākšanas ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests, ar ko nosaka antivielas pret 1.–7. EHDV;

d)

tiem ar negatīviem rezultātiem ir veikts 1.–7. EHDV ierosinātāja identifikācijas tests, izmantojot asins paraugus, kas ņemti spermas vākšanas sākumā un noslēgumā, kā arī spermas vākšanas laikā ar šādiem intervāliem:

i)

vismaz reizi septiņās dienās, ja veic vīrusa izolācijas testu;

vai

ii)

vismaz reizi 28 dienās, ja veic PCR.

2.

Aitām un kazām, kas ir in vivo radītu embriju donori, un liellopiem, aitām un kazām, kas ir embriju in vitro radīšanai paredzētu oocītu donori, jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu un embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti dalībvalstī vai tās zonā, kurā vismaz iepriekšējo 2 gadu laikā nav ziņots par 1.–7. EHDV 150 km rādiusā ap objektu;

b)

tie vismaz 60 dienu periodā pirms oocītu vai embriju ievākšanas un tās laikā ir turēti pret slimības vektoriem aizsargātā objektā;

c)

tiem, izmantojot asins paraugu, kas ņemts laikā starp 28. līdz 60. dienu pēc oocītu vai embriju ievākšanas, ar negatīviem rezultātiem ir veikts seroloģiskais tests 1.–7. EHDV noteikšanai;

d)

tiem, izmantojot oocītu vai embriju ievākšanas dienā ņemtu asins paraugu, ar negatīviem rezultātiem ir veikts 1.–7. EHDV ierosinātāja identifikācijas tests.

3.

Spermai, ko izmanto oocītu apaugļošanai, jābūt ievāktai no dzīvniekiem, kuri atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

IV nodaļa

Prasības, kurām jāatbilst objektam, lai to varētu uzskatīt par brīvu no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas attiecībā uz cūkām

Lai objektu, kurā tur cūkas, varētu atzīt par brīvu no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, tam jāatbilst šādām prasībām:

a)

attiecīgajā dalībvalstī Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija cūkām ir paziņojama slimība;

b)

objektā vismaz iepriekšējo triju gadu periodā nav apstiprināta Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcija;

c)

dzīvniekiem, kam vērojamas Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijai raksturīgas klīniskās pazīmes (piem., aborti vai orhīts), veic nepieciešamos diagnostiskos testus, kuru rezultātiem jābūt negatīviem;

d)

neviena objektam piederīga cūka vismaz iepriekšējos trīs gadus nav vakcinēta pret Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju;

e)

objektā ievestās cūkas:

i)

vai nu ir no objektiem, kas vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā bijuši brīvi no Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas, vai arī ir testētas, izmantojot 30 dienu periodā pirms nosūtīšanas ņemtu paraugu un iegūstot negatīvus rezultātus;

un

ii)

vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā nav vakcinētas pret Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekciju;

f)

citās tā paša objekta epidemioloģiskajās vienībās vismaz iepriekšējo trīs gadu periodā nav konstatēti Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas pierādījumi vai arī ir īstenoti pasākumi, lai nepieļautu Brucella abortus, Brucella melitensis un Brucella suis infekcijas pārnešanu no citām epidemioloģiskajām vienībām.


(1)  Starptautiskās Embriju transplantēšanas biedrības (International Embryo Transfer Society – IETS) rokasgrāmata: Procedurālas vadlīnijas un vispārīga informācija par embriju pārnešanas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši pievēršoties higiēnas procedūrām. Publikācijas autors: International Embryo Transfer Society, 1 111 North Dunlap Avenue, Savoy, Illinois 61 874 USA (http://www.iets.org/).


III PIELIKUMS

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU REPRODUKTĪVO PRODUKTU VĀKŠANU, IEGUVI, APSTRĀDI UN GLABĀŠANU, KĀ MINĒTS 26. PANTĀ

1. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU SUGU DZĪVNIEKU SVAIGAS, ATDZESĒTAS UN SALDĒTAS SPERMAS VĀKŠANU, APSTRĀDI, GLABĀŠANU UN PĀRVADĀŠANU

1.

Visus spermas ievākšanā, apstrādē, konservācijā vai saldēšanā izmantotos instrumentus pirms lietošanas tīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunus vienreiz lietojamus instrumentus.

2.

Saldētu spermu:

a)

iepilda un glabā glabāšanai paredzētos konteineros:

i)

kas pirms lietošanas ir vai nu iztīrīti un dezinficēti, vai sterilizēti, vai arī ir jauni vienreiz lietojami konteineri;

ii)

kuros ir kriogēnā viela, kas iepriekš nav izmantota citiem dzīvnieku izcelsmes bioloģiskiem produktiem;

b)

pirms nosūtīšanas vai izmantošanas vismaz 30 dienas pēc ievākšanas glabā atbilstoši paredzētajiem nosacījumiem.

3.

Vajadzības gadījumā spermai var pievienot vai spermas atšķaidītājos var būt iekļautas šādas turpmāk minētās antibiotikas vai to maisījumi ar baktericīdo aktivitāti, kas vienā ml spermas ir līdzvērtīga šāda stipruma antibiotikām vai to maisījumiem:

a)

liellopu un cūku spermas gadījumā – linkomicīns–spektinomicīns (150/300 μg), penicilīns (500 SV) un streptomicīns (500 μg); vai

b)

aitu un kazu spermas gadījumā – gentamicīns (250 μg) vai penicilīna (500 SV) un streptomicīna (500 μg) maisījums; vai

c)

gentamicīns (250 μg), tilozīns (50 μg), linkomicīns–spektinomicīns (150/300 μg), penicilīns (500 SV) un streptomicīns (500 μg); vai

d)

amikacīna (75 μg) un divekacīna (25 μg) maisījums.

4.

Liellopu spermai pievieno 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās antibiotikas vai spermas atšķaidītājus, kas satur minētās antibiotikas vai to maisījumus, un antibiotikām vai to maisījumiem jābūt iedarbīgiem tieši pret kampilobaktērijām, leptospirām un mikoplazmām.

5.

Cūku spermai pievieno 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās antibiotikas vai to maisījumus, vai spermas atšķaidītājus, kas satur minētās antibiotikas vai to maisījumus, un antibiotikām vai to maisījumiem jābūt iedarbīgiem tieši pret leptospirām.

6.

Ja spermai pievieno kādu antibiotiku vai antibiotiku maisījumu:

a)

pievienotās(-o) antibiotikas(-u) nosaukumu(-us) un koncentrāciju vai antibiotikas saturošā spermas atšķaidītāja komercnosaukumu norāda sūtījumam pievienotajā veterinārajā sertifikātā;

b)

to(-ās) pievieno spermai pēc galīgās atšķaidīšanas vai atšķaidītājam;

c)

saldētas spermas gadījumā antibiotikas pievieno pirms spermas sasaldēšanas.

7.

Kas attiecas uz saldētu vai atdzesētu spermu, tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas, atšķaidīto spermu:

a)

tur vismaz 5 °C temperatūrā, izņemot cūku spermu, kuru var turēt istabas temperatūrā (vismaz 15 °C), uz laiku ne mazāku par 45 minūtēm; vai

b)

tur laika un temperatūras režīmā, kam ir dokumentēta līdzvērtīga baktericīdā aktivitāte.

2. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VĀCOT UN APSTRĀDĀJOT IN VIVO RADĪTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS

In vivo radītos embrijus ievāc, apstrādā un konservē saskaņā ar šādām prasībām:

1.

Embrijus ievāc un apstrādā embriju vākšanas brigāde, nepieļaujot to saskari ar jebkādu citu embriju sūtījumu, kas neatbilst šīs regulas prasībām.

2.

Embrijus ievāc vietā, kas ir nodalīta no citām telpas vai objekta daļām, un tai jābūt labā tehniskā kārtībā un būvētai no materiāliem, kas ļauj to rezultatīvi un viegli iztīrīt un dezinficēt.

3.

Embrijus apstrādā (pārbauda, mazgā, apstrādā un iepilda pajetēs vai citā iepakojumā) stacionārā laboratorijā vai pārvietojamā laboratorijā.

4.

Visu aprīkojumu, ko izmanto embriju ievākšanai, apstrādei, mazgāšanai, sasaldēšanai un glabāšanai, pirms lietošanas iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, izņemot jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu.

5.

Jebkādi dzīvnieku izcelsmes bioloģiskie produkti, ko saistībā ar embriju vākšanu, apstrādi, mazgāšanu vai glabāšanu izmanto barotnei un šķīdumiem, ir brīvi no patogēniem mikroorganismiem. Embriju vākšanai, saldēšanai un glabāšanai izmantotās barotnes un šķīdumus sterilizē, izmantojot saskaņā ar IETS rokasgrāmatu apstiprinātas metodes, un ar tiem rīkojas tādā veidā, lai nodrošinātu sterilitāti.

6.

Ja vākšanas, apstrādes, mazgāšanas un glabāšanas barotnei saskaņā ar IETS rokasgrāmatu pievieno antibiotikas vai to maisījumus, pievienoto antibiotiku nosaukumus un to koncentrāciju norāda veterinārajā sertifikātā, kas tiek pievietots sūtījumam.

7.

Embriju konservācijai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas pirms tam netiek izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes bioloģiskajiem produktiem.

8.

Embrijus mazgā saskaņā ar IETS rokasgrāmatā dotajiem norādījumiem, un pirms un uzreiz pēc mazgāšanas to zona pellucida apvalkam vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālajam apvalkam jābūt neskartiem. Katru embriju mazgā vismaz 10 reizes īpašā embrijiem paredzētā šķidrumā, kuru ik reizi nomaina. Katrs mazgājamais šķīdums ir iepriekšējā šķīduma simtkārtīgs atšķaidījums, un embrija pārnešanai katru reizi lieto sterilu mikropipeti.

Ja nepieciešama noteiktu patogēnu inaktivācija vai likvidēšana, standarta mazgāšanas procedūrā ievieš izmaiņas, saskaņā ar IETS rokasgrāmatu iekļaujot papildu mazgāšanu ar enzīmu tripsīnu.

9.

No dažādiem donordzīvniekiem ievāktus embrijus nemazgā kopā.

10.

Katram embrijam vismaz 50 reižu palielinājumā pārbauda zona pellucida apvalku vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālo apvalku pa visu tā virsmu un apliecina, ka apvalks ir neskarts un brīvs no jebkāda pielipuša materiāla.

11.

Embrijus, kas izturējuši 10. punktā paredzēto pārbaudi, ievieto iztīrītās un vai nu dezinficētās, vai sterilās (izņemot jaunu vienreiz lietojamu iepakojumu) pajetēs vai citā iepakojumā, kuru marķē saskaņā ar 10. panta 1. un 5. punktu un nekavējoties noplombē.

12.

Katru embriju vajadzības gadījumā pēc iespējas drīzāk sasaldē un glabā glabāšanas telpās, kas minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā un par kurām ir atbildīgs brigādes veterinārārsts.

13.

Ja donordzīvnieku veselības statusa verificēšanai nav paredzēta cita procedūra vai, lai verificētu atbilstību brigādes veterinārārsta noteiktajām dzīvnieku veselības un biodrošības prasībām, tai skaitā kvalitātes kontroles shēmai, kas minēta I pielikuma 2. daļas 1. punkta b) apakšpunktā, embriju vākšanas brigāde saskaņā ar IETS rokasgrāmatu regulāri un tik bieži, cik nosaka brigādes veterinārārsts, iesniedz oficiālajai vai kompetentās iestādes pilnvarotai laboratorijai dzīvotnespējīgu embriju vai oocītu un skalojamo vai mazgājamo šķidrumu paraugus, kas iegūti brigādes darbības rezultātā, lai tiem noteiktu bakteriālo un virusālo kontamināciju.

3. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KURAS JĀIEVĒRO, VĀCOT UN APSTRĀDĀJOT OOCĪTUS, OLNĪCAS UN CITUS AUDUS, KO IZMANTO LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJU RADĪŠANAI IN VITRO

Papildus 2. daļā noteiktajām prasībām attiecībā uz in vitro apaugļošanā un in vitro kultūrā izmantoto oocītu, olnīcu un citu audu vākšanu, apstrādi un pārvadāšanu piemēro šādas papildprasības.

1.

Ja olnīcas un citus audus vai nu no viena donordzīvnieka, vai no donordzīvnieku partijas ievāc kautuvē, tai jābūt apstiprinātai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu.

Kautuves veterinārārsts potenciālajiem donordzīvniekiem ir veicis pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi un ir apstiprinājis, ka tiem nav simptomu vai pazīmju, kas liecinātu par kādu no A, B, C un D kategorijas slimībām, kuras ir relevantas liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem.

Kautuvei jāatrodas teritorijā, ap kuru vismaz 10 km rādiusā nav ziņots par mutes un nagu sērgu vismaz iepriekšējo 30 dienu laikā pirms olnīcu un citu audu ievākšanas.

2.

Olnīcas neieved embriju ieguves brigādes laboratorijā apstrādei, kamēr ar apmierinošiem rezultātiem nav pabeigta donordzīvnieku pēckaušanas veterinārā ekspertīze.

Ja vienam donordzīvniekam vai vairāku donordzīvnieku partijai, vai kādam no dzīvniekiem, kas tajā dienā nokauti minētajā kautuvē, tiek konstatēta kāda no slimībām, uz ko ir atsauce 1. punktā, tad izseko un iznīcina visas šo donordzīvnieku olnīcas un citus audus.

3.

Aprīkojumu olnīcu un citu audu izņemšanai un pārvadāšanai pirms lietošanas iztīra un vai nu dezinficē, vai sterilizē, izņemot jaunu, vienreiz lietojamu aprīkojumu, kuru izmanto tikai minētajiem mērķiem.

Lai strādātu ar oocītiem un embrijiem, kas ievākti no dažādiem donordzīvniekiem vai dažādām donordzīvnieku partijām, izmanto atsevišķu aprīkojumu.

4. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, APSTRĀDĀJOT LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS, KAS RADĪTI IN VITRO

Papildus 2. daļā izklāstītajām prasībām in vitro radītu embriju apstrādei piemēro šādas papildprasības:

1.

Pēc in vitro kultivēšanas perioda, bet pirms embriju sasaldēšanas, glabāšanas un pārvadāšanas tos mazgā un tiem veic 2. daļas 7., 10. un 11. punktā minēto apstrādi.

2.

Kā minēts 3. daļas 1. punktā, embrijus no vairākiem donordzīvniekiem vai no dažādām donordzīvnieku partijām nemazgā kopā.

3.

Embrijus no vairākiem donordzīvniekiem vai no dažādām donordzīvnieku partijām neievieto vienā un tajā pašā pajetē vai citā iepakojumā.

5. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, APSTRĀDĀJOT MIKROMANIPULĒTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS

Pirms jebkuras mikromanipulācijas, kas apdraud zona pellucida apvalka vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālā apvalka integritāti, visus embrijus vai oocītus ievāc un apstrādā saskaņā ar 2., 3. un 4. daļā izklāstītajām dzīvnieku veselības prasībām.

Papildus piemēro šādas prasības:

1.

Ja embrijam veic mikromanipulāciju, penetrējot zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – embrionālo apvalku, to dara laboratorijā, kura minēta I pielikuma 3. daļas 2. punkta a) apakšpunktā un par kuru ir atbildīgs brigādes veterinārārsts.

2.

Katra embriju ieguves brigāde par veiktajām darbībām uztur dokumentāciju saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Attiecībā uz embrijiem, kas radīti in vitro apaugļošanas ceļā, to identifikāciju var veikt, pamatojoties uz donordzīvnieku partijas datiem, taču iekļaujot arī informāciju par olnīcu un oocītu vākšanas datumu un vietu. Šai informācijai arī jāļauj izsekot donordzīvnieku izcelsmes objektu.

3.

Visas mikromanipulācijas, kas ietver zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – embriju apvalka penetrāciju, veic šim mērķim apstiprinātās laboratorijās un pēc embriju pēdējās mazgāšanas un pārbaudes.

Šādas mikromanipulācijas var veikt tikai embrijam ar neskartu zona pellucida vai – zirgu embriju gadījumā – neskartu embrionālo apvalku.

6. DAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, GLABĀJOT IN VIVO UN IN VITRO RADĪTUS LIELLOPU, CŪKU, AITU, KAZU UN ZIRGU EMBRIJUS UN OOCĪTUS

1.

Katra embriju vākšanas un ieguves brigāde nodrošina, ka embriji un oocīti tiek glabāti piemērotā temperatūrā glabāšanas telpās, kuras minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā.

2.

Regulas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā minētajās glabāšanas telpās var novietot tikai tādus embriju vākšanas brigādes ievāktus embrijus vai embriju iegūšanas brigādes ievāktus oocītus un iegūtus embrijus, kuri pārvadāti apstākļos, kas nodrošina, ka tiek novērsta embriju un oocītu krustkontaminācija, nepieļaujot saskari ar embrijiem un oocītiem, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

In vivo un in vitro radītus embrijus un oocītus glabā atsevišķos, katram reproduktīvo produktu veidam piešķirtos glabāšanas konteineros, un katra veida vai sugas uzglabātos reproduktīvos produktus pārrauga atsevišķi darbinieki vai darbības ar tiem ir nodalītas laikā;

3.

Brigādes veterinārārsts var nolemt, ka embriju vākšanas brigāde vai embriju iegūšanas brigāde var apstrādāt embriju vākšanas brigādes neievāktus embrijus vai embriju ieguves brigādes neievāktus oocītus un neiegūtus embrijus, ar nosacījumu, ka:

a)

šādi oocīti un embriji ir ievākti no dzīvniekiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas paredzēti:

i)

attiecībā uz liellopiem – II pielikuma 1. daļas II nodaļas 1. punktā un attiecīgi II pielikuma 5. daļas I, II un III nodaļā;

ii)

attiecībā uz cūkām – II pielikuma 2. daļas II nodaļas 1., 2. un 3. punktā un attiecīgi II pielikuma 5. daļas I un IV nodaļā;

iii)

attiecībā uz aitām un kazām – II pielikuma 3. daļas II nodaļas 1. punktā un attiecīgi II pielikuma 5. daļas I, II un III nodaļā;

iv)

attiecībā uz zirgiem – II pielikuma 4. daļas II nodaļas 1. un 2. punktā;

b)

apstrādi veic ar atsevišķu aprīkojumu vai citā laikā nekā oocītiem un embrijiem, kurus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, pēdējā minētajā gadījumā aprīkojumu pēc lietošanas iztīra un sterilizē;

c)

šādus oocītus un embrijus nepārvieto uz citu dalībvalsti, un tie nekad nedrīkst nonākt saskarē vai tikt glabāti kopā ar oocītiem un embrijiem, kuri paredzēti pārvietošanai uz citu dalībvalsti;

d)

šādiem oocītiem un embrijiem ir jābūt identificējamiem ar marķējumu, kas atšķiras no I pielikuma 1. daļas 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētā marķējuma.

4.

Saldētus embrijus vai oocītus pirms nosūtīšanas uz citu dalībvalsti vismaz 30 dienu periodā pēc to ievākšanas vai ieguves glabā glabāšanas telpās, kas minētas I pielikuma 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā.

5.

Vienā pajetē vai vienā citā iepakojumā ievieto tikai embrijus vai oocītus, kas iegūti no viena donordzīvnieka vai no vienas donordzīvnieku partijas, kā minēts 3. daļas 1. punktā.

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS SASKAŅĀ AR 31. UN 40. PANTU JĀIEKĻAUJ VETERINĀRAJĀ SERTIFIKĀTĀ, KURU IZDOD PĀRVIETOŠANAI STARP DALĪBVALSTĪM PAREDZĒTIEM REPRODUKTĪVAJIEM PRODUKTIEM

1.

Regulas 31. pantā minētajā veterinārajā sertifikātā, kuru izdod attiecībā uz pārvietošanai starp dalībvalstīm paredzētiem liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu reproduktīvajiem produktiem, iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja nosūtošais objekts ir apstiprināts reproduktīvo produktu objekts vai 14. pantā minētais norobežotais objekts, – šā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

vai

ii)

ja nosūtošais objekts ir 13. pantā minētais objekts, kurā tur aitas un kazas, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja galamērķa objekts ir apstiprināts reproduktīvo produktu objekts vai norobežots objekts, – šā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

vai

ii)

ja galamērķa objekts ir reģistrēts reproduktīvo produktu objekts vai jebkāda cita veida reģistrēts objekts, – šā objekta unikālais reģistrācijas numurs;

d)

reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku suga;

e)

nosūtāmo paješu vai citu iepakojumu skaits;

f)

informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:

i)

donordzīvnieku, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti, suga, šķirne un identifikācija saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 III daļas I, II, III vai IV sadaļā noteiktajām prasībām;

ii)

uz pajetēm vai cita iepakojuma uzliktais marķējums saskaņā ar 10. pantā paredzētajām prasībām;

iii)

ievākšanas vai ieguves vieta un datums;

g)

pārvadāšanas konteinera plombas numurs;

h)

informācija par dzīvnieka veselības stāvokli, papildu garantijas un, ja nepieciešams, testu rezultāti attiecībā uz:

i)

dalībvalsti vai tās zonu;

ii)

donordzīvnieku izcelsmes objektu;

iii)

reproduktīvo produktu objektu vai – 14. pantā paredzētajā gadījumā – norobežoto objektu, kurā veic reproduktīvo produktu vākšanu vai ieguvi, apstrādi un glabāšanu;

iv)

donordzīvniekiem, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti;

v)

nosūtāmajiem reproduktīvajiem produktiem;

i)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta un oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.

2.

Regulas 40. pantā minētajos veterinārajos sertifikātos, ko izdod tādu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai starp dalībvalstīm, kuri ievākti no suņiem un kaķiem, norobežotos objektos turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, un no Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvniekiem, iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

nosūtītāja un saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

b)

nosūtošā objekta nosaukums un adrese un:

i)

ja nosūtošajam objektam ir piešķirts unikāls reģistrācijas numurs, – šis reģistrācijas numurs;

vai

ii)

ja nosūtošais objekts ir norobežots objekts, – šā norobežotā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

c)

galamērķa objekta nosaukums un adrese un, ja galamērķa objekts ir norobežots objekts, – minētā norobežotā objekta unikālais apstiprinājuma numurs;

d)

reproduktīvo produktu veids un donordzīvnieku suga;

e)

nosūtāmo paješu vai citu iepakojumu skaits;

f)

informācija, kas ļauj identificēt reproduktīvos produktus:

i)

donordzīvnieku, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti, suga, ja nepieciešams, pasuga, un identifikācija:

suņu un kaķu gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 17. panta 1. punktu vai Regulas (ES) 2019/2035 70. pantu

vai

norobežotos objektos turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirgi, gadījumā – saskaņā ar attiecīgā norobežotā objekta noteikumiem,

vai

Camelidae un Cervidae dzimtas dzīvnieku gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. vai 2. punktu vai 74. pantu;

ii)

uz pajetēm vai cita iepakojuma uzliktais marķējums saskaņā ar 11. pantu;

iii)

ievākšanas vai ieguves vieta un datums;

g)

pārvadāšanas konteinera plombas numurs;

h)

informācija par dzīvnieka veselības stāvokli, papildu garantijas un, ja nepieciešams, testu rezultāti attiecībā uz:

i)

dalībvalsti vai tās zonu;

ii)

donordzīvnieku izcelsmes objektu;

iii)

donordzīvniekiem, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti;

iv)

nosūtāmajiem reproduktīvajiem produktiem;

i)

veterinārā sertifikāta izdošanas datums un vieta un oficiālā veterinārārsta uzvārds, amats un paraksts, kā arī sūtījuma izcelsmes vietas kompetentās iestādes zīmogs.


3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/64


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/687

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 47. panta 1. punktu, 53. panta 2. punktu, 54. panta 3. punktu, 55. panta 2. punktu, 58. panta 2. punktu, 63. panta pirmo daļu, 64. panta 4. punktu, 67. panta pirmo daļu, 68. panta 3. punktu, 70. panta 3. punktu, 72. panta 2. punktu, 73. panta 3. punktu, 74. panta 4. punktu, 76. panta 5. punktu, 77. panta 2. punktu un 272. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, arī noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli. Konkrētāk, Regula (ES) 2016/429 attiecībā uz tās 5. pantā minēto slimību profilaksi un kontroli nosaka slimībspecifiskus noteikumus. Regula (ES) 2016/429 arī paredz, ka šie slimībspecifiskie noteikumi ir piemērojami tādu sugu un sugu grupu dzīvniekiem, kas rada konkrētu slimību ievērojamu izplatības risku un kā tādas ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (2) sarakstā.

(2)

Ir jānosaka noteikumi, kas papildinātu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kuri attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām izklāstīti Regulas (ES) 2016/429 III daļas II sadaļā. Šie papildinošie noteikumi un Regulā (ES) 2016/429 izklāstītie noteikumi ir cieši saistīti un būtu jāpiemēro tandēmā. Tādēļ saskaņotības un pārredzamības, arī vieglākas piemērošanas labad, kā arī lai noteikumi nedublētos, tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis izkliedēti vairākos atsevišķos tiesību aktos ar daudzām savstarpējām atsaucēm.

(3)

Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 1. nodaļas 53. pants, 54. panta 3. punkts, 55. panta 2. punkts, 58. panta 2. punkts, 63., 64., 67., 68. un 70. pants ir saistīti ar dažādiem tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas. Līdzīgi Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 2. nodaļas 72. panta 2. punkts, 73. panta 3. punkts, 74. panta 4. punkts, 76. panta 5. punkts un 77. pants ir saistīti ar tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas.

(4)

Noteikumi, kas jānosaka saskaņā ar II sadaļas pantiem, ir savstarpēji saistīti, jo ir piemērojami dažādu kategoriju sarakstā norādītu slimību kontroles pasākumiem Regulā (ES) 2016/429. Tāpēc, lai šie noteikumi tiktu piemēroti iedarbīgi un lai būtu lielāka skaidrība, tie būtu jānosaka vienā deleģētajā aktā, kurā būtu visaptveroši apkopoti sarakstā norādīto slimību kontroles tehniskie pasākumi, tādējādi palīdzot kopumā vienkāršot dzīvnieku slimību kontroles tiesisko regulējumu.

(5)

Agrāk slimību kontroles noteikumus noteica vairākas direktīvas, un katra no tām reglamentēja vienu vai dažas dzīvnieku slimības. Daļa no šiem noteikumiem ir aizstāti ar Regulu (ES) 2016/429, vēl citi vienkāršošanas un nekonsekvenču likvidēšanas labad jāaizstāj ar šo deleģēto regulu. Tādā veidā tiks iegūti skaidri, saskaņoti un detalizēti noteikumi dzīvnieku slimību kontrolei visā Savienības teritorijā. Tas attiecīgo normu piemērošanu darīs iespējamu arī kompetentajām iestādēm un operatoriem, noteikumus padarīs pārredzamākus un tādējādi nodrošinās labāku reaģēšanu uz dzīvnieku slimību riskiem.

(6)

Lai jebkādu A kategorijas slimības uzliesmojumu izskaustu iespējami drīz un nodrošinātu, ka augstā līmenī ir aizsargāta dzīvnieku veselība un labturība, ir jānosaka slimību kontroles pasākumi Savienības līmenī.

(7)

Tāpēc šīs regulas tvērumā vajadzētu būt slimību kontroles pasākumiem attiecībā uz A kategorijas slimībām, kas skar sauszemes dzīvniekus un ūdensdzīvniekus, kā arī noteiktiem B un C kategorijas slimību kontroles pasākumiem. B un C kategorijas slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro kopā ar uzraudzības un izskaušanas noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (3).

(8)

Šajā deleģētajā regulā noteiktie slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro dzīvniekiem un no dzīvniekiem iegūtiem produktiem, toskait dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīviem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem. Šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (4) noteikumi par cilvēka un dzīvnieku veselību. Ja iestājusies A kategorijas slimība, ir piemērojami minētās regulas noteikumi par to, kā droši savākt, likvidēt un pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus. Tomēr šī regula nenosaka, kādus slimību kontroles pasākumus un ierobežojumus būtu paredzēts piemērot šādos gadījumos. Tāpēc šādi noteikumi būtu jāparedz šajā deleģētajā regulā.

(9)

Noteikumus par bīstamu kravu drošu pārvadāšanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (5). Transportējot inficētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai citus inficētus materiālus, ko var uzskatīt par bīstamām precēm, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro minētās direktīvas noteikumi.

(10)

Ir lietderīgi attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro A kategorijas slimības gadījumā, ievērot vienotu pieeju. Tomēr, lai noteiktu pareizo brīdi, kad kompetentajai iestādei, ja ir aizdomas par šīm slimībām vai apstiprinājums par tām, būtu jāpiemēro kontroles pasākumi un jāveic izmeklēšana, būtu jāņem vērā slimību epidemioloģija. Tāpēc attiecībā uz katru A kategorijas slimību, kas skar sauszemes dzīvniekus, būtu jānosaka monitoringa periodi – atskaites laiks, kas balstīts uz inkubācijas periodiem un citiem relevantiem elementiem, kas var ietekmēt slimības izplatīšanos.

(11)

Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai kompetentā iestāde A kategorijas slimības sastopamības gadījumā īstenotu izmeklēšanas dažādos posmos: i) kad par slimību ir aizdomas, ii) kad slimība ir apstiprināta un iii) kad nepieciešams izslēgt varbūtību, ka tā izplatīsies uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām, kā arī uz blakusesošiem objektiem un zonām. Šāda izmeklēšana ietver klīnisku izmeklējumu un paraugu ņemšanu laboratoriskai testēšanai. Ir lietderīgi noteikt vispārīgus paraugu ņemšanas noteikumus, lai būtu nodrošināts paraugu ņemšanas procedūru, diagnostisko metožu un biodrošības pasākumu derīgums.

(12)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde izstrādātu un atjauninātu ārkārtas situāciju plānus un vajadzības gadījumā nodrošinātu sīki izstrādātas norādījumu rokasgrāmatas par to, kā īstenot minētās regulas III daļā paredzētos pasākumus, kuri jāveic A kategorijas slimības gadījumā. Šajā deleģētajā regulā noteiktie pasākumi papildina pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 III daļā, un tāpēc tos nepieciešams īstenot saskaņā ar Regulā (ES) 2016/429 noteiktajiem ārkārtas situāciju plāniem.

(13)

Regulas (ES) 2016/429 53. un 55. pants nosaka operatoru un kompetento iestāžu pienākumus gadījumos, kad ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību. Mērķis ir nepieļaut, ka slimība no to pārziņā esošiem skartiem dzīvniekiem un objektiem pat pirms apstiprināšanas izplatītos uz neskartiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Kas attiecas uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu uz minēto objektu un tā apkaimi un projām no tiem, skartajā objektā jau šajā agrīnajā posmā būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2016/429 paredzētie slimību kontroles un biodrošības pasākumi. Šie pasākumi arī detalizēti jāapraksta, lai nodrošinātu, ka tie ir iedarbīgi un samērīgi.

(14)

Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību, kompetentā iestāde veiktu oficiālu izmeklēšanu, kuras nolūks ir apstiprināt vai izslēgt šīs slimības klātbūtni. Lai iedibinātu darba standartprocedūru attiecībā uz šādām oficiālām izmeklēšanām visās dalībvalstīs, ir detalizēti jānosaka, kādos apstākļos ir pamatoti veikt izmeklēšanu, kāds ir oficiālajiem veterinārārstiem veicamo izmeklēšanas uzdevumu minimums un kādā veidā šie uzdevumi būtu jāveic.

(15)

Regula (ES) 2016/429 prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai ja tā apstiprināta, slimību kontroles pasākumi tiktu piemēroti ne vien objektos, kuros tiek turēti dzīvnieki, bet arī pārtikas un barības uzņēmumos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai citās vietās, kas var radīt slimību izplatīšanās risku. Ir precīzi jānorāda, kādi kontroles pasākumi piemērojami šādos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz robežkontroles punktiem un transportlīdzekļiem.

(16)

Regula (ES) 2016/429 prasa, lai A kategorijas slimības apstiprināšana būtu sākumpunkts, no kura kompetentā iestāde īstenotu stingrākus slimību kontroles pasākumus par tiem, kas izmantoti aizdomu fāzē, un veiktu tālāku izmeklēšanu. Tāpēc ir jāprecizē, kad A kategorijas slimība būtu jāuzskata par apstiprinātu. Šāda apstiprināšana būtu jāizdara saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/429, un reglamentē slimību uzraudzību, izskaušanas programmas un statusu “brīvs no slimības”.

(17)

Regula (ES) 2016/429 nosaka pamatnoteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kas skartajos objektos jāpiemēro A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Turklāt kompetentajām iestādēm tā sniedz zināmu elastību lēmumu pieņemšanā par to, kurš no šiem pasākumiem būtu jāpiemēro. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā.

(18)

Vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, rēķinādamās ar epidemioloģiskiem faktoriem un precīzi novērtējusi risku, pamatotos gadījumos – un, ja nepieciešams, ar papildu garantijām – var piešķirt atkāpes no konkrētiem slimību kontroles pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz prasību skartajā objektā dzīvniekus nonāvēt. Šādas atkāpes varētu piešķirt attiecībā uz norobežotiem objektiem, attiecībā uz dzīvniekiem, kurus tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu, kā arī attiecībā uz oficiāli reģistrētām retām šķirnēm vai attiecībā uz dzīvniekiem ar pamatoti augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību. Šādos gadījumos vispārīgu pasākumu piemērošanai varētu būt nevēlamas un nesamērīgas sekas.

(19)

Lai slimību kontroles pasākumus varētu pielāgot katrai specifiskajai situācijai, vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, ņemot vērā epidemioloģiskus faktorus un tad, kad pabeigta riska novērtēšana, var piemērot tādus slimību kontroles pasākumus, kas Regulā (ES) 2016/429 vai šajā deleģētajā regulā nav īpaši paredzēti.

(20)

Viens no slimību kontroles pamatpasākumiem, kas Regulā (ES) 2016/429 paredzēti, lai apstiprinātas A kategorijas slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz minimumam, ir skartā objekta tīrīšana un dezinfekcija. Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija ir visiedarbīgākie pasākumi, kā pēc skarto dzīvnieku aizvākšanas samazināt slimības ierosinātāja slogu skartajā objektā. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka kompetentajai iestādei ir pienākums pārbaudīt, kā ir izpildīta tūlītējā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un, ja nepieciešams, kontrolēti kukaiņi un grauzēji. Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru ir lietderīgi noteikt detalizēti, norādot, kad tā jāsāk un pēc kādiem kritērijiem izraugās lietojamos biocīdus.

(21)

Regulas (ES) 2016/429 62. pants prasa, lai kompetentā iestāde skartajos objektos izmantotos slimību kontroles pasākumus paplašinātu, tos attiecinot uz tādiem citiem objektiem, to epidemioloģiskajām vienībām, pārtikas un barības uzņēmumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektiem vai jebkādām citām relevantām vietām (arī transportlīdzekļiem), par kuriem epidemioloģiskie dati pamato aizdomas, ka uz tiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās konkrētā A kategorijas slimība. Lai pienācīgi apzinātu minētās epidemioloģiskās saiknes, ir jānorāda, kādā veidā kompetentajai iestādei uz Regulā (ES) 2016/429 paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas pamata jāizmeklē izsekojamība.

(22)

Lietderīgi ir arī detalizēti aprakstīt kontroles pasākumus, kuri jāpiemēro apzinātajos saistītajos objektos un vietās. Šie pasākumi būtu iedarbīgi tikai tad, ja būtu elastīgi un samērīgi un neuzliktu nevajadzīgu slogu operatoriem vai kompetentajām iestādēm. Tātad būtu jāatļauj kompetentajām iestādēm pēc riska novērtēšanas no vispārīgajiem noteikumiem atkāpties.

(23)

Regulas (ES) 2016/429 64. pants prasa, lai kompetentās iestādes pēc tam, kad apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, ap skarto objektu izveidotu ierobežojumu zonu, tādējādi novēršot šīs slimības tālāku izplatīšanos. Ierobežojumu zonā var ietilpt aizsardzības zona un uzraudzības zona. Ir lietderīgi noteikt papildu noteikumus par to, kā ierobežojumu zonu izveidot un, ja nepieciešams, modificēt, toskait detalizētus noteikumus par aizsardzības zonu, uzraudzības zonu un par iespēju atkarībā no šīs slimības epidemioloģijas izveidot vēl citas ierobežojumu zonas. Ir lietderīgi arī paredzēt specifiskas atkāpes tiem gadījumiem, kad ierobežojumu zonu noteikšana nepalīdzētu kontrolēt šīs slimības izplatīšanos vai operatoriem un kompetentajām iestādēm radītu nepamatotu slogu.

(24)

Regulas (ES) 2016/429 65. panta sarakstā ir norādīti pasākumi, ko kompetentā iestāde var veikt ierobežojumu zonā, lai novērstu slimības izplatīšanos. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, ražošanas objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā.

(25)

Ir jākonkretizē aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu pa aizsardzības un uzraudzības zonu, no tām un cauri tām, kā arī aizliegumi attiecībā uz citām darbībām, kas var radīt A kategorijas slimības izplatīšanās risku. Šiem aizliegumiem vajadzētu būt samērīgiem ar attiecīgās slimības izplatīšanās risku, kas saistās ar katru darbību un preci. Tātad šie aizliegumi jānosaka, ņemot vērā epidemioloģisko slimības profilu. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz aizliegumiem, kas skar produktus, jo uz noteiktiem produktiem būtu jāattiecina izņēmumi, jo īpaši uz produktiem, kurus noteiktu slimību izplatīšanās riska sakarā uzskata par drošām precēm.

(26)

Darbības ierobežojumu zonā būtu jāaizliedz iespējami maz. Tāpēc vajadzētu būt, ka tad, ja ir veikti konkrēti riska mazināšanas pasākumi un izpildīti noteikti procedurāli nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no aizliegumiem. Šādas atkāpes piešķirt var jo īpaši tad, ja kompetentā iestāde var pārbaudīt biodrošības pasākumu pastiprināšanu un ja ir izpildīti vispārīgie un konkrētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajiem dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti.

(27)

Pārvietot nagaiņus būtu jāatļauj tikai transportēšanai uz kautuvi. Attiecībā uz mājputniem būtu jāatļauj tos pārvietot uz kautuvi un pārvietot tādus jaunākus dzīvniekus kā diennakti veci cāļi un pirmdējējas. Dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie ražoti pirms augsta riska perioda, kas noteikts attiecībā uz konkrēto slimību. Augstā riska periodā vai pēc tā ražotus dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie specifiski apstrādāti, lai inaktivētu slimības ierosinātāju. Šādai apstrādei būtu jāatbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, starptautiskiem standartiem un jauniem zinātniskiem pierādījumiem.

(28)

Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai apmeklēt objektus un dzīvniekus apskatīt. Lai nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāizvirza prasības, kam jābūt izpildītām, pirms iespējams atcelt aizsardzības zonai piemērojamos pasākumus. Kad šie pasākumi atcelti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā slimība tiek kontrolēta, apgabalā, kuru iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, papildu periodā būtu jāīsteno pasākumi, ko piemēro uzraudzības zonai.

(29)

Normām, kas attiecas uz kontroles pasākumiem, kuri jāpiemēro uzraudzības zonā, būtu jāietver vispārīgi un konkrēti noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti. Šajās normās vajadzētu būt paredzētām arī atkāpēm, kas dod iespēju šos kontroles pasākumus piemērot samērīgi. Šo kontroles pasākumu intensitātei un atkāpēm, kas piešķirtas, lai tie tiktu piemēroti samērīgi, būtu jāatspoguļo tas, ka uzraudzības zonā slimības izplatīšanās risks ir mazāks, tomēr jānodrošina, ka ar kontroles pasākumiem pietiek, lai novērstu jebkādu risku, ka slimība izplatās tālāk.

(30)

Kompetentajai iestādei būtu: i) jāsniedz atļaujas attiecībā uz skarto objektu atkalapdzīvināšanu ar dzīvniekiem, ii) jānodrošina, ka tiek veikta objekta galīgā tīrīšana un dezinficēšana un attiecīgā gadījumā iii) jāveic kontrolpārbaude vektoru konstatēšanai, lai nodrošinātu, ka slimība neparādīsies atkal. Kompetentajai iestādei būtu vajadzīga pietiekama elastība izlemt, kādi atkalapdzīvināšanas pasākumi būtu vislietderīgākie, ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus un specifiskos riska mazināšanas nosacījumus.

(31)

A kategorijas slimības varētu skart arī sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus. Lai novērstu slimību izplatīšanos un nodrošinātu to izskaušanu, nepieciešami ir arī attiecībā uz šiem savvaļas dzīvniekiem paredzēti kontroles pasākumi. Kas attiecas uz slimībām, kuras skar turētus dzīvniekus, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai Regulā (ES) 2016/429 paredzētajos ārkārtas situāciju plānos nenoteikt uz savvaļas dzīvniekiem orientētus slimību kontroles pasākumus. Šie kontroles pasākumi būtu jāpiemēro domājamiem un apstiprinātiem tādas slimības gadījumiem, kas kādā inficētā zonā skar savvaļas dzīvniekus. Pasākumi, kas ierobežo pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turētu dzīvnieku pārvietošanu no inficētās zonas, būtu jāpiemēro elastīgi, balstoties uz epidemioloģisko situāciju. Šeit nolūks ir nodrošināt spēcīgus kontroles pasākumus, kas operatoriem un kompetentajām iestādēm tomēr neuzliktu nevajadzīgu slogu.

(32)

A kategorijas slimību izplatīšanos novērst palīdz savvaļas dzīvnieku līķu savākšana un droša likvidēšana. Regulu (ES) 2016/429 ir lietderīgi papildināt ar noteikumiem, kuri nodrošina, ka tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no A kategorijas slimību skartiem savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem vai uz ko attiecas ierobežojumi, kuri noteikti, uz šīm slimībām reaģējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, tiek droši savākti un likvidēti.

(33)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu. Šie plāni ir izstrādāti tā, lai augstā līmenī nodrošinātu informētību par slimību, slimībgatavību un ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Sauszemes dzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: attiecīgi valdības departamenti, piemēram, vides un mežu iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām un to īstenošanu šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā.

(34)

Padomes Direktīvā 2006/88/EK (6) ir normas, kas reglamentē akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītās dzīvnieku veselības prasības, kā arī konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli. Šīs deleģētās regulas normām būtu jābalstās uz tādu agrāko Savienības tiesību aktu normām, kas labi darbojušies, pārskatīti un iespējami saskaņoti ar agrāk iegūtajām zināšanām un pieredzi, kā arī atjaunināti saskaņā ar jauniem pierādījumiem un starptautiskiem standartiem.

(35)

Regulas (ES) 2016/429 61. pants paredz objektos un citās vietās pēc A kategorijas slimību apstiprināšanas piemērot slimību kontroles pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem ir tādus dzīvniekus, kas var būt kontaminēti vai var veicināt attiecīgās slimības izplatīšanos, nonāvēt. Iespēja piemērot šādu profilaktisku nonāvēšanu šajā deleģētajā regulā būtu detalizēti jānosaka kā slimību kontroles pasākums, kura mērķis ir samazināt infekcijspiedienu, ko rada kāda A kategorijas slimība, un atvieglināt šīs slimības kontroli.

(36)

Regulas (ES) 2016/429 62. pants ietver kritērijus, pēc kuriem slimību kontroles pasākumus, ko piemēro slimības skartam objektam, paplašinot attiecina arī uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām. Hidrodinamisko un topogrāfisko apstākļu analīze, kurā ietilpst dati par ūdensguves baseiniem, ūdensteču šķēršļiem vai ūdens plūsmas apstākļiem, dod iespēju prognozēt, kā A kategorijas slimība varētu pasīvi izplatīties uz citiem objektiem vai vietām, un šī prognoze var palīdzēt šīs kategorijas slimības ietekmi samazināt līdz minimumam. Šādas izanalizēšanas rezultāts paver iespēju īstenot uz labāku informētību balstītus slimību kontroles pasākumus, ar kuriem A kategorijas slimības izplatīšanās no augsta riska apgabala uz slimībbrīvu apgabalu būtu novēršama vai samazināma līdz minimumam.

(37)

Vajadzētu būt tā, ka no ierobežojumiem, kas jāpiemēro pēc A kategorijas slimības apstiprināšanas, kompetentā iestāde var atkāpties, lai akvakultūras dzīvniekus ļautu lietot pārtikā, ja vien tiem nav novērojamas slimības klīniskās pazīmes un ja tie ir pārstrādāti tādā veidā, kas samazina risku ar infekciozu materiālu izplatīties slimībai. Šīs atkāpes nolūkam vajadzētu būt novērst ekonomiskus zaudējumus, tomēr līdz minimumam samazinot slimības izplatīšanās risku.

(38)

Regulas (ES) 2016/429 37. pants paredz statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām atzīt nodalījumiem. Nodalījumi aptver dažādus objektus, kam ir vienotas un efektīvas biodrošības sistēmas, kuru dēļ šiem objektiem ir atsevišķs dzīvniekveselības statuss. Tāpēc, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai tā ir apstiprināta kādā akvakultūras objektā, kurš pieder pie kāda nodalījuma, attiecīgie slimības kontroles pasākumi būtu jāattiecina arī uz citiem šā nodalījuma objektiem, tādējādi panākot efektīvāku slimības kontroli.

(39)

Attiecībā uz ūdensdzīvniekiem agrāk spēkā esošos Savienības tiesību aktos par šo dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli jau ir paredzēts tāds slimību kontroles pasākums kā neizmantošana. Galvenais neizmantošanas mērķis ir objektos novērst vai līdz minimumam samazināt risku, ka pēc tīrīšanas un dezinfekcijas beigām un pirms jaunas ūdensdzīvnieku populācijas iemitināšanas notiks atkārtota inficēšanās ar šo A kategorijas slimību. Sinhrona neizmantošana apgabalos ar vairākiem inficētiem objektiem pastiprina slimību kontroles pasākumus un veicina augstāku panākumu līmeni. Attiecībā uz dažādām A kategorijas slimībām būtu jānosaka atšķirīgi neizmantošanas periodi, kas būtu minimāli, bet tomēr nodrošinātu šā slimības kontroles pasākuma iedarbīgumu.

(40)

Produktus no akvakultūras objektiem, ko skārusi A kategorijas slimība, kas neapdraud cilvēka veselību, pēc tam, kad veikti riska mazināšanas pasākumi, būtu jāļauj laist tirgū. Attiecībā uz zivīm šajos pasākumos būtu jāparedz kaušana un izķidāšana. Vēžveidīgie pirms nosūtīšanas būtu jāpārstrādā dzīvotnespējīgos produktos. Šie produkti būtu tieši jālieto pārtikā vai jāpārstrādā tālāk kādā objektā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 179. pantu. Šie pasākumi iedarbīgi kontrolē un novērš slimības tālāku izplatīšanos, turklāt paverot iespēju šos produktus lietot pārtikā, nevis lieki izšķērdēt.

(41)

Regulas (ES) 2016/429 64. pants paredz, ka tad, ja A kategorijas slimības uzliesmojums skar ūdensdzīvniekus, kā iedarbīgs slimību kontroles pasākums jāizveido ierobežojumu zona. Ierobežojumu zonās ap objektiem, kam ir paaugstināts risks, ka tos skars A kategorijas slimība, var būt paredzēta aizsardzības zona. Lai nodrošinātu, ka slimību kontrole ir iedarbīga un nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāaizliedz ievest dzīvniekus audzēšanai akvakultūrā objektos, kas atrodas aizsardzības zonā. Lai novērstu atkārtotu inficēšanos, aizsardzības zona būtu jāsaglabā, līdz inficētie akvakultūras objekti ir iztukšoti no dzīvniekiem, iztīrīti un dezinficēti, un ir ievērots neizmantošanas periods.

(42)

Kontroles pasākumi, ko piemēro ūdensdzīvnieku slimības dēļ izveidotā aizsardzības zonā, būtu jāatceļ tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Pie šiem nosacījumiem pieder skarto objektu depopulēšana, iztīrīšana, dezinficēšana un neizmantošana. Turklāt jābūt tā, ka regulāros visu šādas aizsardzības zonas objektu apmeklējumos tiek gūti apmierinoši rezultāti. Ja visi šie nosacījumi ir izpildīti, aizsardzības zonai būtu jākļūst par uzraudzības zonu. Šāda uzraudzības zona būtu jāsaglabā līdz brīdim, kad attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir beidzies uzraudzības periods un nekas nerada aizdomas par šīs slimības klātbūtni.

(43)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu, kuras uzdevums ir augstā līmenī nodrošināt informētību par slimību un slimībgatavību, kā arī ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Ūdensdzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: valdības departamenti, piemēram, vides un zvejniecības iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā.

(44)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. pants paredz nopietnas pārnēsājamas [lipīgas] slimības gadījumā piemērot vispārīgus ar veselību saistītus ierobežojumus. Ja akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsmes vieta ir noteikti objekti, var noteikt stingrākus noteikumus. Šie noteikumi ir paredzēti situācijām, kad ar sabiedrības veselību saistītie ierobežojumi dzīvnieku veselības risku var nenovērst. Jo īpaši nepieciešams, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šādiem objektiem tiktu pārstrādāti vai likvidēti kā otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

(45)

Regulas (ES) 2016/429 270. pants atcēla Padomes Direktīvas 92/66/EEK (7), 2001/89/EK (8), 2002/60/EK (9), 2003/85/EK (10) un 2005/94/EK (11), kurās bija dzīvnieku slimību kontroles noteikumi. Regulas (ES) 2016/429 272. pants paredz atceltās direktīvas turpināt piemērot trīs gadus pēc minētās regulas piemērošanas dienas vai līdz agrākam datumam, kuru Komisija noteiktu deleģētā aktā. Lai nodrošinātu saskaņotu un vienkāršotu pieeju attiecībā uz visām sugām un slimībām, šī regula būtu jāsāk piemērot no tā paša datuma kā Regula (ES) 2016/429 un arī atceltās direktīvas būtu jābeidz piemērot no tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula papildina noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli, kas jāpiemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstos norādītajām slimībām.

Šie noteikumi aptver šādus aspektus:

a)

II daļa aptver turētus sauszemes dzīvniekus un savvaļas sauszemes dzīvniekus, un jo īpaši:

i)

I nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 53., 54., 55., 58. un 63. pantā;

ii)

II nodaļa nosaka papildu noteikumus par ierobežojumu zonu izveidi gadījumos, kad turētiem dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 64. un 67. pantā;

iii)

III nodaļa nosaka papildu noteikumus attiecībā uz ierobežojumu zonas atkalapdzīvināšanu ar turētiem dzīvniekiem gadījumos, kad oficiāli tiek apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 63. un 68. pantā;

iv)

IV nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka savvaļas dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 70. pantā;

v)

V nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka sauszemes dzīvniekiem ir B un C kategorijas slimības, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 74. un 77. pantā;

b)

III daļa aptver turētus un savvaļas ūdensdzīvniekus, un jo īpaši:

i)

I nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka ūdensdzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 53., 54., 55., 58. un 63. pantā;

ii)

II nodaļa nosaka papildu noteikumus par ierobežojumu zonu izveidi gadījumos, kad akvakultūras dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 64. un 67. pantā;

iii)

III nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka savvaļas ūdensdzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 70. pantā;

iv)

IV nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka ūdensdzīvniekiem ir B un C kategorijas slimības, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 74. un 77. pantā;

c)

IV daļa aptver nobeiguma noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1882 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (12) I pielikumā, ja vien šīs definīcijas neattiecas uz šā panta otrajā daļā definētajiem terminiem.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis;

2)

“diennakti vecs cālis” ir mājputns, kas jaunāks par 72 stundām;

3)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;

4)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

5)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

6)

“svaiga gaļa” ir tāda gaļa, malta gaļa un tādi gaļas izstrādājumi, arī vakuumiepakojumā vai iepakoti kontrolētā atmosfērā, kas ir tikai atdzesēti, sasaldēti vai ātrsaldēti, bet nav citādi pārstrādāti;

7)

“nagaiņa liemenis” ir viss nokauta vai nonāvēta nagaiņa ķermenis pēc tam, kad:

(nokautu dzīvnieku gadījumā) tas atasiņots,

tam izņemti iekšējie orgāni,

tam starp pēdas un priekšpēdas kaulu atdalītas priekškājas un pakaļkājas,

tam atdalīta aste, tesmenis, galva un āda, izņemot cūkām;

8)

“subprodukti” ir svaiga gaļa, kas nav 7) punktā definētais liemenis, pat ja tai ar liemeni joprojām ir dabisks savienojums;

9)

“gaļas produkti” ir pārstrādāti produkti, arī apstrādāti kuņģi, pūšļi, zarnas, kausēti tauki, gaļas ekstrakti un asiņu izstrādājumi, kas iegūti gaļas pārstrādē vai tādā šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē, ka no griezuma virsmas redzams, ka produktam vairs nepiemīt svaigas gaļas īpašības;

10)

“apvalki” ir pūšļi un zarnas, kas pēc tīrīšanas apstrādāti, audus noskrāpējot, attaukojot un mazgājot, iesālīti un pēc tam izžāvēti;

11)

“jaunpiens” ir šķidrums, kas līdz piecām dienām pēc atnešanās izdalās no turētu dzīvnieku piena dziedzeriem, satur daudz antivielu un minerālu un veidojas pirms svaigpiena rašanās;

12)

“produkti uz jaunpiena bāzes” jeb “uz jaunpiena bāzēti produkti” ir pārstrādāti produkti, kas rodas jaunpiena pārstrādē vai šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē;

13)

“droša prece” ir prece, ko, neņemot vērā attiecīgās izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusu attiecībā uz kādu konkrētu sarakstā norādītu slimību, pārvietot iespējams bez riska mazināšanas pasākumiem, kuri vērsti specifiski pret minēto slimību;

14)

“piegādes ķēde” ir integrēta ražošanas ķēde ar vienotu veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām; tā veidojas no tādu specializētu objektu sadarbības tīkla, kurus 45. panta vajadzībām apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuru starpā, lai pabeigtu ražošanas ciklu, tiek pārvietoti dzīvnieki;

15)

“inficētā zona” ir zona, kurā tad, ja savvaļas dzīvniekiem oficiāli apstiprināta A kategorijas slimība, var tikt piemēroti turētu dzīvnieku, savvaļas dzīvnieku vai produktu pārvietošanas ierobežojumi un citi slimību kontroles un biodrošības pasākumi, kuru nolūks ir nepieļaut minētās slimības izplatīšanos.

3. pants

Klīniskie izmeklējumi, paraugu ņemšanas procedūras un diagnostiskās metodes

1.   Ja šī regula attiecībā uz dzīvniekiem prasa klīniskos izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

dzīvnieku paraugošana klīniska izmeklējuma vajadzībām:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem notiek saskaņā ar I pielikuma A daļas 1. punktu; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem notiek saskaņā ar XII pielikuma 1. punktu;

b)

klīniskais izmeklējums aptver:

i)

tādu sākotnēju vispārīgu izvērtējumu par attiecīgā objekta dzīvniekveselības statusu, kurš aptver visus objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; kā arī

ii)

a) punktā minētajā paraugā iekļauto dzīvnieku atsevišķu apskati.

2.   Ja šī regula prasa laboratoriskus izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

paraugu ņemšana no dzīvniekiem laboratoriska izmeklējuma vajadzībām:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem notiek saskaņā ar I pielikuma A daļas 2. punktu; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem notiek saskaņā ar XII pielikuma 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu;

b)

laboratorisko izmeklējumu diagnostiskās metodes atbilst prasībām, kas aprakstītas:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – I pielikuma B daļā; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – XII pielikuma 2. punktā;

c)

paraugi tiek:

i)

bez kavēšanās nosūtīti uz oficiālu laboratoriju, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (13) 37. pantu;

ii)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – nosūtīti saskaņā ar I pielikuma C punktu, bet attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – nosūtīti saskaņā ar XII pielikuma 1. punkta f) apakšpunktu; kā arī

iii)

lai nepieļautu A kategorijas slimību ierosinātāju izplatīšanos, nosūtīti, ievērojot visus citus norādījumus, ko kompetentā iestāde un laboratorija devušas par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem;

d)

attiecībā uz turētiem dzīvniekiem:

i)

izveido inventāra sarakstu ar visiem objektā turētajiem dzīvniekiem, to sugām un kategorijām; mājputnu un akvakultūras dzīvnieku skaitam var izmantot aplēsi; kā arī

ii)

attiecībā uz katru sarakstā norādītas sugas dzīvnieku, no kura ņemts paraugs, pieraksta identifikācijas zīmi vai attiecībā uz mājputniem vai akvakultūras dzīvniekiem – partijas numuru.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni

Kompetentā iestāde šajā regulā noteiktos pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto ārkārtas situāciju plānu.

II DAĻA

SAUSZEMES DZĪVNIEKI

I NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem

1. iedaļa

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir sarakstā norādīta slimība

5. pants

Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, ja ir aizdomas, ka turēti dzīvnieki slimo ar kādu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

visus dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar šo A kategorijas slimību, izolē;

b)

kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, un jebkuru produktu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar kādu A kategorijas slimību un to pārnēsāt, ciktāl tehniski un praktiski iespējams, tur izolētus un aizsargātus no kukaiņiem un grauzējiem, turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem;

c)

īsteno piemērotus papildu biodrošības pasākumus, kas pilnīgi novērš risku, ka šī A kategorijas slimība izplatīsies;

d)

pārtrauc turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu no objekta vai uz to;

e)

aizliedz uz objektu un no tā bez būtiskas nepieciešamības pārvietot sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus, kā arī produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus;

f)

nodrošina, ka objektā tiek atjaunināti lietvedības pieraksti par ražošanu, veselību un izsekojamību;

g)

pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; kā arī

h)

ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par šīs A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu.

6. pants

Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā domājamās sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; kā arī

b)

ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem.

7. pants

Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:

a)

aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;

b)

aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus;

c)

aizliedz no objekta pārvietot jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas varētu būt kontaminēti ar A kategorijas slimībām vai tās varētu pārnēsāt;

d)

turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus liek izolēt un aizsargāt no savvaļas dzīvniekiem, sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem, un, ja nepieciešams, kukaiņiem un grauzējiem;

e)

aizliedz sarakstā norādīto sugu dzīvniekus nonāvēt, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde; kā arī

f)

liedz uz objektiem bez būtiskas nepieciešamības pārvietot produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, dzīvniekus un produktus no objekta, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, projām pārvietot kompetentā iestāde var atļaut tādā gadījumā, ja veikta riska novērtēšana un ja:

a)

dzīvnieku un produktu pārvietošana atbilst visiem nosacījumiem un biodrošības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nepieļautu slimības izplatīšanos;

b)

galamērķa objektā nav citu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku; kā arī

c)

galamērķa objekts nav kautuve.

3.   Ja tiek piešķirtas 2. punktā paredzētas atkāpes, kompetentā iestāde var galamērķa objektā noteikt 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus.

4.   Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde var uzdot objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu profilaktiski nonāvēt.

5.   Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no mirušiem dzīvniekiem, kuri miruši vai nonāvēti objektā, par ko ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimību, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, lai nodrošinātu, ka slimības ierosinātājs, par kuru ir aizdomas, ir inaktivēts un lai nepieļautu šīs slimības izplatīšanos uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

8. pants

Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:

a)

objektā turēto dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi;

b)

visu tādas sugas dzīvnieku, kurai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulu (ES) 2019/2035 (14) individuāla identificēšana ir obligāta, individuālie identifikācijas numuri;

c)

tādu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits, kuri objektā ar šo A kategorijas slimību piedzimuši, no tās miruši, uzrādījuši tās klīniskās pazīmes vai varētu būt ar to inficēti vai kontaminēti;

d)

visi produkti, materiāli vai vielas objektā, kas varētu būt ar attiecīgo A kategorijas slimību kontaminēti vai to varētu pārnēsāt, kā arī

e)

attiecīgā gadījumā – visas vietas šajā objektā, kuras varētu darīt iespējamu attiecīgās A kategorijas slimības vektoru izdzīvošanu.

2.   Ja objektā ir vairākas epidemioloģiskās vienības, 1. punktā minēto informāciju par katru epidemioloģisko vienību norāda atsevišķi.

3.   Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā kompetentā iestāde par objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, analizē vismaz šādus lietvedības pierakstus:

a)

šā panta 1. punktā minētais inventāra saraksts:

b)

lietvedības pieraksti par turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugām, izcelsmi un datumu, kurā tie ievesti objektā vai izvesti no tā;

c)

lietvedības pieraksti par citu attiecīgu transporta pārvadājumu izcelsmi un datumu, kurā bijusi ierašanās objektā vai izbraukšana no tā;

d)

produkcijas uzskaite; kā arī

e)

lietvedības pieraksti par šā objekta apmeklējumiem, ja tādi ir.

4.   Šā panta 3. punktā minētā lietvedības pierakstu analīze aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz relevanto slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.

9. pants

Pagaidu ierobežojumu zonas gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)

objekta atrašanās apgabalā, kur turēti sarakstā norādītas sugas dzīvnieki, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību, ir lielā blīvumā;

b)

tādu dzīvnieku vai personu kustība, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādītas sugas dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību;

c)

11. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās;

d)

nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un

e)

slimības profils, jo īpaši tās pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī persistence šajā dzīvnieku populācijā.

2.   Objektos, kas atrodas pagaidu ierobežojumu zonā, kompetentā iestāde piemēro vismaz 7. pantā paredzētos pasākumus.

3.   Pagaidu ierobežojumu zonu kompetentā iestāde var saglabāt līdz brīdim, kad šīs A kategorijas slimības klātbūtne objektā, kur par to bijušas aizdomas, ir tikusi izslēgta vai arī tikusi apstiprināta un uz 21. panta pamata tiek izveidota ierobežojumu zona.

4.   Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde pagaidu ierobežojumu zonā var saskaņā ar 12. punkta 1. un 2. punktu uzdot sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvēt vai uzdot tos nokaut.

10. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

attiecīgās 5.–9. panta normas; kā arī

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti specifiskajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

2.   Kompetentā iestāde 5.–9. panta normas piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas tajos 1. punktā minētajos objektos un vietās, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi, kas jāizmanto gadījumos, kad ir oficiāli apstiprināts, ka turētiem dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

11. pants

A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana turētiem sauszemes dzīvniekiem

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināts kādas A kategorijas slimības gadījums turētiem sauszemes dzīvniekiem, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina šādas slimības uzliesmojumu turētiem sauszemes dzīvniekiem.

12. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā esošiem turētiem dzīvniekiem

1.   Pēc tam, kad kādā objektā ir saskaņā ar 11. pantu oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde uzdod papildus 7. pantā paredzētajiem pasākumiem oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tūlīt piemērot šādus slimības kontroles pasākumus:

a)

visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs;

b)

veic visus piemērotos biodrošības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu iespēju, ka šī A kategorijas slimība varētu izplatīties uz neskartiem turētiem vai savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem;

c)

tādu turētu sarakstā norādītas sugas dzīvnieku ķermeņus vai to daļas, kas miruši vai ir nonāvēti uz šā punkta a) apakšpunkta pamata, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

d)

visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas, kas atrodas objektā, tur izolētus, līdz:

i)

kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem (arī nonāvēšanas sakarā iegūtiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīviem produktiem), tie tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

ii)

kas attiecas uz citiem materiāliem un vielām, ko iespējams iztīrīt un dezinficēt, tiem saskaņā ar 15. pantu tiek veikti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;

iii)

kas attiecas uz barību un citiem materiāliem, ko nav iespējams iztīrīt un dezinficēt, tie oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tiek likvidēti.

2.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un d) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no skartā objekta pārvadā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009;

b)

šā panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

3.   Kompetentā iestāde no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem pirms nonāvēšanas vai pēc nāves ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētās epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, kad izdarīta riska novērtēšana un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, var lemt:

a)

uzdot turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus tuvākajā piemērotajā vietā nonāvēt tādā veidā, lai būtu izslēgts risks, ka nonāvēšanas vai pārvadāšanas laikā izplatīsies šī A kategorijas slimība; vai

b)

turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nonāvēšanu atlikt, ja vien šiem dzīvniekiem tiek izdarīta ārkārtas vakcinācija, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/429 69. pantā.

13. pants

Konkrētas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta

1.   Ja A kategorijas slimība uzliesmojusi objektos, kuros sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti divās vai vairākās epidemioloģiskajās vienībās, tad tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās slimība nav apstiprināta, kompetentā iestāde – pēc tam, kad veikta riska novērtēšana un, kur nepieciešams, saņemti arī labvēlīgi laboratorisko izmeklējumu rezultāti, – drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ja vien:

a)

Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā nav konstatēts, ka starp epidemioloģiskajām vienībām, kurās attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, un tām, kurās tā nav apstiprināta, ir kāda epidemioloģiska saikne, kas radītu aizdomas par A kategorijas slimības izplatīšanos starp tām; kā arī

b)

kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka pirms šīs A kategorijas slimības apstiprināšanas vismaz monitoringa periodā, kas attiecībā uz šo slimību noteikts II pielikumā, epidemioloģiskās vienības, kurās slimība nav apstiprināta, tikušas turētas pilnīgi nošķirtas un tajās nav rīkojušies vieni un tie paši darbinieki.

2.   Ja vien ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz šādu kategoriju dzīvniekiem:

a)

norobežotā objektā turēti dzīvnieki;

b)

dzīvnieki, ko tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu;

c)

dzīvnieki, kas iepriekš oficiāli reģistrēti kā retu šķirņu dzīvnieki; kā arī

d)

dzīvnieki ar pienācīgi pamatotu augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību.

3.   Kompetentā iestāde 2. punktā paredzēto atkāpi piešķir, tikai kad ir nodrošinājusi, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde ir novērtējusi šādas atkāpes piešķiršanas sekas, konkrētāk, ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts un tās kaimiņvalstu dzīvniekveselības statusu, un šī novērtēšana liecina, ka dzīvnieku veselības statuss nav apdraudēts;

b)

lai novērstu risku, ka šī A kategorijas slimība tiks pārnēsāta uz neskartiem turētiem dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, ir izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, ņemot vērā:

i)

kāds ir slimības profils; un

ii)

kāda dzīvnieku suga ir skarta;

c)

līdz brīdim, kad kompetentā iestāde var nodrošināt, ka dzīvnieki nerada A kategorijas slimības pārnēsāšanas risku, tiem ir noteikta attiecīga izolācija un klīniska uzraudzība, arī laboratoriski izmeklējumi.

4.   Kompetentā iestāde var piešķirt īpašas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem, ko tur objektos, kuros saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir apstiprināts kādas minētajā pielikumā minētas A kategorijas slimības uzliesmojums.

14. pants

Slimību kontroles papildu pasākumi gadījumā, kad turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimības uzliesmojums

1.   Kompetentā iestāde, balstoties uz informāciju, kas iegūta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā, papildus 12. pantā paredzētajiem pasākumiem var noteikt procedūras paraugu ņemšanai no turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un paraugu ņemšanai no sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.

2.   Kad novērtēts risks, vai attiecīgā A kategorijas slimība neizplatīsies tālāk, un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, kompetentā iestāde var uzdot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus un savvaļas dzīvniekus nonāvēt tādā veidā, lai izslēgtu risku, ka nonāvēšanā, pārvadāšanā un līdz pat brīdim, kad visi dzīvnieku ķermeņi vai to daļas tiek likvidēti, izplatīsies šī A kategorijas slimība.

15. pants

Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā

1.   Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, tūlīt pēc tam, kad pabeigti 12. pantā un attiecīgā gadījumā 14. pantā paredzētie pasākumi, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga sākotnēju tīrīšanu un dezinfekciju un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroli skartajā objektā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli:

a)

izdara saskaņā ar IV pielikuma A un B punktā izklāstītajām procedūrām, lietojot piemērotus biocīdus, lai nodrošinātu attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; kā arī

b)

tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot.

3.   Ja kompetentā iestāde piešķir kādu no 13. panta 2. un 4. punktā paredzētajām atkāpēm, tā uzdod izdarīt 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli, 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras pielāgojot konkrētajai situācijai tā, lai netiktu apdraudēta kontrole pār A kategorijas slimības izplatīšanos no skartajiem dzīvniekiem, skartajiem objektiem un vietām uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem.

4.   Papildus 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka transportlīdzekļi, kas izmantoti dzīvnieku pārvadāšanai uz skarto objektu un no tā, ir pienācīgi iztīrīti un dezinficēti un attiecīgā gadījumā tajos ir piemēroti pasākumi, kas nodrošina kukaiņu un grauzēju kontroli.

16. pants

Atkāpes un īpaši noteikumi attiecībā uz sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju un vektoru kontroli

Kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 15. panta prasības veikt tīrīšanu, dezinficēšanu un kukaiņu un grauzēju kontroli, ja:

a)

ganībām, kas epidemioloģiski saistītas ar skarto objektu, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kuras, ņemot vērā slimības profilu, objekta veidu un klimatiskos apstākļus, nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju; un

b)

kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem no skartā objekta, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju.

17. pants

Epidemioloģiski saistītu objektus un citu relevantu vietu, arī transportlīdzekļu, apzināšana

1.   Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā un lai apzinātu visus epidemioloģiski saistītos objektus un citas relevantas vietas, arī transportlīdzekļus, kompetentā iestāde izseko visus turētos dzīvniekus, kas atrodas objektā, kur apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, un jebkādus produktus, materiālus, vielas, transportlīdzekļus vai cilvēkus, kuri varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, ieskaitot:

a)

tādus, kas nosūtīti uz objektu un no tā; un

b)

tādus, kas nonākuši saskarē ar objektu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā izsekošana aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.

3.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde no 1. punktā minētās izsekošanas var izslēgt tos produktus, ko uzskata par drošām precēm, kā paredzēts VII pielikumā.

18. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro epidemioloģiski saistītajos objektos un citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos

1.   Ja 17. panta 1. punktā paredzētā izsekošana pierāda, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki no skartā objekta vai uz to ir nosūtīti minētā panta 2. punktā minētajā periodā, kompetentā iestāde:

a)

pārvietošanas galamērķa vai izcelsmes objektos saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu veic izmeklēšanu un nosaka ierobežojumus un biodrošības pasākumus; vai

b)

ja ir epidemioloģiski pierādījumi par slimības izplatīšanos uz izcelsmes objektu vai galamērķa objektu, no tiem vai ar to starpniecību, nekavējoties paplašina šīs regulas 12. pantā minētos pasākumus, tos attiecinot uz minētajiem objektiem.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā minētos pasākumus piemēro tādos citos objektos un relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, kuri varētu būt kontaminējušies saskarē ar tādiem dzīvniekiem, produktiem, materiāliem, vielām, personām vai transportlīdzekļiem no skartā objekta, kas apzināti 17. pantā minētajā izsekošanā vai uz jebkuras citas tādas relevantas informācijas pamata, kura iegūta epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas minēta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā.

19. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro izsekošanā apzinātajiem produktiem

1.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka spermu, oocītus un embrijus, par kuriem 17. pantā minētajā izsekošanā konstatēts, ka tie ir kontaminēti, likvidē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde uzdod 17. pantā minētajā izsekošanā apzināto produktu apstrādi, pārstrādi un likvidēšanu un to uzrauga:

a)

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – vismaz līdz pirmajam pārtikas pārstrādes objektam;

b)

attiecībā uz inkubējamām olām, kas vēl nav izšķīlušās, – vismaz līdz inkubatorijam [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē] vai objektam, uz kuru olas nosūtītas inkubācijai; un

c)

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot kūtsmēslus, – vismaz līdz pirmajam pārstrādes objektam; vai

d)

attiecībā uz kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem – vietai, kur tos glabā.

3.   Kompetentā iestāde attiecībā uz mājputniem, kas 17. panta 2. punktā minētajā izsekošanas periodā izšķīlušies no inkubējamām olām, kuru izcelsme ir skartajā objektā, nosaka oficiālu uzraudzību; šādu uzraudzību nosaka visos inkubējamo olu galamērķa objektos un uztur 21 dienu pēc izšķilšanās.

4.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka pārvadāšanai no dzīvnieku blakusproduktu objektiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1069/2009 normas.

5.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminēti vai pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību, atbilst iestādes norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

20. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Ja pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkādā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, saskaņā ar 11. pantu ir oficiāli apstiprināts uzliesmojums, kompetentā iestāde piemēro

a)

attiecīgās 12. līdz 19. panta normas; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un skartajiem objektiem un vietām izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

2.   Šīs regulas 12.–19. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

II NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem ierobežojumu zonās

1. iedaļa

Vispārīgi slimību kontroles pasākumi ierobežojumu zonā

21. pants

Ierobežojumu zonas izveide

1.   Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai citā vietā, arī transportlīdzeklī, ir uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir:

a)

aizsardzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā;

b)

uzraudzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā; kā arī

c)

ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus, kurās kompetentā iestāde piemēro tos pašus pasākumus, kas šīs nodaļas 3. iedaļā paredzēti attiecībā uz uzraudzības zonu.

2.   Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta un veikusi riska novērtēšanu, kurā ņemts vērā slimības profils, kompetentā iestāde ierobežojumu zonu var nenoteikt, ja kādas A kategorijas slimības uzliesmojums notiek šādās vietās:

a)

objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki;

b)

inkubatorijos;

c)

pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos;

d)

transportlīdzekļos;

e)

vietās, kur notiek dzīvnieku savākšanas operācijas, pagaidu izstādes vai dzīvniekiem tiek sniegta veterināra palīdzība; un

f)

jebkurā citā vietā, kas nav objekts.

22. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un skaitu; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi.

2.   Kompetentā iestāde, rīkojoties, lai nepieļautu slimības izplatīšanos, un balstoties uz epidemioloģisku informāciju vai citiem pierādījumiem, attiecībā uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem var īstenot turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu vai to nokaušanu.

3.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka savvaļas un turētus mirušus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) no ierobežojumu zonas pārvieto tikai tālab, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādātu vai likvidētu iekārtā, kas šim nolūkam apstiprināta:

a)

attiecīgās dalībvalsts teritorijā; vai

b)

citā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. un 3. punktu, ja mirušos dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā slimība uzliesmojusi.

4.   Kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvadāšanu caur ierobežojumu zonu nosaka specifiskus nosacījumus, kuri nodrošina, ka pārvadāšanu īsteno:

a)

bez apstāšanās vai izkraušanas ierobežojumu zonā,

b)

dodot priekšroku galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm; un

c)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki.

5.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, līdzi dots ir veterinārais sertifikāts, ko izdevis oficiāls veterinārārsts un kur deklarēts, ka tos projām no ierobežojumu zonas pārvietot ir atļauts ar nosacījumiem, ko saskaņā ar šo nodaļu noteikusi kompetentā iestāde.

6.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka vajadzībai pa attiecīgo dalībvalsti pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus 5. punktā minētais sertifikāts netiek izdots, ja šī iestāde uzskata, ka ir ieviesta kāda alternatīva sistēma, kura nodrošina, ka šādu produktu sūtījumi ir izsekojami un ka minētie produkti atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas attiecībā uz šādu pārvietošanu.

7.   Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, tiek vākti paraugi citām vajadzībām, nevis attiecīgo A kategorijas slimību klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.

23. pants

Atkāpes no pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonās, atkāpes no šajā nodaļā noteiktajām normām var piešķirt:

a)

šīs regulas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās citās ierobežojumu zonās;

b)

ja kompetentā iestāde ierobežojumu zonu izveidot nolemj gadījumā, kad 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās ir noticis kādas A kategorijas slimības uzliesmojums;

c)

ja uzliesmojums notiek objektā, kurā ir līdz 50 nebrīvē turētiem putniem; vai

d)

šīs regulas 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās, kuri atrodas ierobežojumu zonā.

24. pants

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka transportlīdzeklis, kas izmantots turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai pa ierobežojumu zonu, no tās, uz to un tai cauri, ir:

a)

būvēts un uzturēts tādā veidā, lai nepieļautu noplūdes vai dzīvnieku, produktu vai jebkādu tādu priekšmetu izkļūšanu, kas rada dzīvniekveselības risku;

b)

nekavējoties iztīrīts un dezinficēts pēc katras reizes, kad pārvadāti dzīvnieki, produkti vai jebkāds priekšmets, kas rada dzīvniekveselības risku, un nepieciešamības gadījumā dezinficēts atkārtoti un pirms katras jaunas dzīvnieku vai produktu iekraušanas reizes vienmēr izžāvēts vai atstāts izžūt un

c)

attiecīgā gadījumā pirms pārvadāšanas tam piemēroti kukaiņu un grauzēju kontroles pasākumi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto transportlīdzekli tīra un dezinficē:

a)

ievērojot kompetentās iestādes paredzētās instrukcijas vai procedūras un lietojot piemērotus biocīdus, kuri nodrošina attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; un

b)

tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi aizsardzības zonā

25. pants

Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki

1.   Kompetentā iestāde uzdod aizsardzības zonu objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, – izņemot objektu, kurā apstiprināta šī A kategorijas slimība, – bez kavēšanās piemērot šādus pasākumus:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvniekus turēt nošķirtus no savvaļas dzīvniekiem un sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem;

b)

īstenot papildu uzraudzību, lai varētu apzināt jebkādu tālāku šīs A kategorijas slimības izplatīšanos uz objektiem, arī jebkādu lielāku morbiditāti vai mirstību vai būtisku ražošanas datu samazinājumu; jebkādu šādu palielinājumu vai samazinājumu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei;

c)

attiecīgā gadījumā objektā un ap to izmantot kukaiņu un grauzēju un citu slimības vektoru kontrolei pietiekamus līdzekļus;

d)

lietot piemērotus dezinfekcijas līdzekļus pie objekta ieejām un izejām;

e)

lai izslēgtu risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies, uz visām personām, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai kas ierodas objektā vai to atstāj, kā arī transportlīdzekļiem, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus;

f)

par visām personām, kas apmeklē objektu, glabāt lietvedības pierakstus, uzturēt tos atjauninātus, lai atvieglinātu slimību uzraudzību un kontroli, un tos pēc pieprasījuma darīt pieejamus kompetentajai iestādei;

g)

tādus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas), kas miruši vai nonāvēti, likvidēt saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta, ja objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki, to turēšanas vietas apmeklētājiem nav pieejamas, lietvedības pieraksti par apmeklētājiem netiek prasīti.

26. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez nepamatotas kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 25. pantā minētos objektus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

izdara dokumentu kontrolpārbaudes, arī izanalizē ražošanai, veselībai un izsekojamībai veltītos lietvedības pierakstus;

b)

pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 25. pantu tiek piemēroti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos;

c)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; un

d)

ja nepieciešams, no dzīvniekiem ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos aizsardzības zonas objektos.

4.   Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja V pielikumā aprakstītās aizsardzības zonas rādiuss pārsniedz 3 km, kompetentā iestāde var izlemt nevis pieprasīt apmeklēt visus objektus, kā minēts 25. pantā, bet gan saskaņā ar I pielikuma A.3. punktu apmeklēt reprezentatīvu skaitu šo objektu.

27. pants

Tādu darbību aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

1.   Kompetentā iestāde saskaņā ar VI pielikuma tabulu aizsardzības zonā aizliedz darbības, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot uz:

a)

sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un no šādiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem; un

b)

darbībām, arī pārvietošanu, kas nav VI pielikumā aprakstītās darbības.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi neattiecas uz šādiem produktiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecībā uz attiecīgo slimību saskaņā ar VII pielikumu tiek uzskatīti par drošām precēm;

b)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecīgi apstrādāti saskaņā ar VII pielikumu;

c)

tādi produkti vai citi materiāli, kuri varētu izplatīt slimību un iegūti vai saražoti pirms monitoringa perioda, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām;

d)

aizsardzības zonā ražoti produkti, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri:

i)

turēti ārpus aizsardzības zonas;

ii)

turēti un nokauti ārpus aizsardzības zonas; vai

iii)

turēti ārpus aizsardzības zonas, bet nokauti tajā;

e)

atvasināti produkti.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi uz 3. punktā minētajiem produktiem attiecas tad, ja:

a)

ražošanā, glabāšanā un pārvadāšanā šie produkti nav tikuši nepārprotami nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; vai

b)

kompetentajai iestādei ir epidemioloģiski pierādījumi par to, ka uz šiem produktiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās attiecīgā slimība.

28. pants