ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 170

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 2. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/723 (2020. gada 4. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/724 (2020. gada 15. maijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/725 (2020. gada 26. maijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

12

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/726 (2020. gada 27. maijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 4. punktu noraida pieteikumu, kurā lūgts nosaukumu aizsargāt kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (Commune de Champagne (AĢIN)) (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 3323)

15

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (Es) 2020/727 (2020. gada 29. maijs), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Bahreinas un Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu

17

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/728 (2020. gada 29. maijs) par dažiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem paredzētos 12 V motorģeneratoros izmantotās efektīvās ģeneratorfunkcijas apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 ( 1 )

21

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

2.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/723

(2020. gada 4. marts),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 68. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Pēc Regulas (ES) 2018/1139 un jo īpaši tās 68. panta pieņemšanas Komisija tagad ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par tādu sertifikātu un citas dokumentācijas akceptēšanu, ar ko apliecina atbilstību civilās aviācijas noteikumiem un kas izdoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un nodrošina drošuma līmeni, kurš ir līdzvērtīgs Regulā (ES) 2018/1139 paredzētajam drošuma līmenim.

(2)

Šīs regulas galvenais mērķis ir saskaņot pašreizējo tiesisko regulējumu ar Regulu (ES) 2018/1139, tāpēc Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (2) 8. panta saturs, III pielikums un saistītie noteikumi par trešās valsts sertifikātu akceptēšanu būtu jāpārnes uz deleģēto aktu. Turklāt minētajos noteikumos tagad būtu jāiekļauj arī noteikumi par trešās valsts planieru un gaisa balonu sertifikātu akceptēšanu.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1178/2011 norādīti nosacījumi trešo valstu izdotu apliecību akceptēšanai. Ar konkrētiem nosacījumiem dalībvalstis patlaban var akceptēt trešās valsts izdotu pilota apliecību, vai šādas trešās valsts izdotas pilota apliecības turētājs var panākt prasību izpildes ieskaitīšanu, kad tas iesniedz pieteikumu apliecības saņemšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1178/2011. Šādu prasību izpildes ieskaitīšanu patlaban veic, pamatojoties uz apstiprinātas mācību organizācijas ieteikumu.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2018/1119 (3) tika vienkāršoti noteikumi, kas piemērojami mācību organizācijām, kuras nodrošina apmācību konkrētu pilota apliecību, kas nav komercpilota apliecības, un kvalifikāciju saņemšanai, un tika ieviestas deklarētās mācību organizācijas. Tāpēc noteikumi, kas attiecas uz trešo valstu izdotu apliecību akceptēšanu, būtu jāatjaunina, lai deklarētajām mācību organizācijām ļautu ieskaitīt prasību izpildi trešo valstu izdotu apliecību turētājiem, kuri iesniedz pieteikumu apliecības saņemšanai saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu.

(5)

Tāpēc būtu jāsvītro Regulas (ES) Nr. 1178/2011 8. pants un minētās regulas III pielikums, kuros patlaban noteiktas prasības trešo valstu izdotu apliecību akceptēšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. IEDAĻA

2. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par nosacījumiem, ar kādiem akceptē saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem izdotas pilota apliecības un saistītās kvalifikācijas, tiesības un sertifikātus, kā arī saistītās veselības apliecības.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro Regulā (ES) Nr. 1178/2011, Komisijas Regulā (ES) 2018/395 (4) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1976 (5) ietvertās definīcijas.

2.   Turklāt šajā regulā “ražotāja veikti lidojumi” ir Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 (6) 6. panta 3. punktā minētie lidojumi.

3. pants

Trešo valstu izdotu apliecību akceptēšana

Neskarot starptautiskus nolīgumus, kas noslēgti starp Savienību un trešo valsti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis var:

a)

saskaņā ar šīs regulas 2. iedaļu akceptēt atbilstīgi trešo valstu tiesību aktiem izdotas pilota apliecības un saistītās kvalifikācijas, tiesības un sertifikātus, kā arī saistītās veselības apliecības;

b)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 3. pantu, Regulas (ES) 2018/395 3.a pantu vai Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976 3.a pantu attiecīgi izdot līdzvērtīgas apliecības pretendentiem, kuriem jau ir līdzvērtīga apliecība, kvalifikācija, tiesības vai sertifikāts, ko trešā valsts izdevusi saskaņā ar 1944. gada 7. decembrī parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 1. pielikumu, ar nosacījumu, ka minētie pretendenti atbilst 3. iedaļas prasībām, un ņemot vērā jebkādu prasību izpildes ieskaitīšanu, pamatojoties uz apstiprinātas mācību organizācijas vai deklarētas mācību organizācijas ieteikumu;

c)

pilnā apjomā ieskaitīt prasību izpildi attiecībā uz mācību kursa apguvi pirms teorētiskajiem eksāmeniem un prasmju pārbaudes tādas aviokompāniju transporta pilota apliecības (“ATPL”) turētājiem, kuru trešā valsts izdevusi vai kura trešās valsts vārdā izdota saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu, ar nosacījumu, ka minētie apliecības turētāji ir izpildījuši pieredzes prasības ATPL saņemšanai attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma F apakšiedaļā, un ka trešās valsts apliecībā ir tipa kvalifikācija, kas derīga gaisa kuģim, kuru paredzēts izmantot ATPL prasmju pārbaudē;

d)

piešķirt lidmašīnas vai helikoptera tipa kvalifikācijas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1178/2011 izdotu apliecību turētājiem, kas atbilst trešās valsts noteiktajām prasībām šo kvalifikāciju piešķiršanai; minētās kvalifikācijas attiecas tikai uz konkrētajā trešajā valstī reģistrētiem gaisa kuģiem, tomēr šo ierobežojumu var atcelt, ja pilots atbilst šīs regulas 10. panta prasībām.

2. IEDAĻA

APLIECĪBU APSTIPRINĀŠANA

4. pants

Vispārīgi noteikumi par apliecību apstiprināšanu

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var apstiprināt pilota apliecību, ko trešā valsts izdevusi atbilstīgi Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām.

2.   Šajā regulā paredzēto noteikumu vajadzībām dalībvalsts kompetentā iestāde ir šāda:

a)

pilotiem, kas dzīvo Savienības teritorijā, – tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir pilota dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta;

b)

pilotiem, kas nedzīvo Savienības teritorijā, – tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā galvenā darījumdarbības vieta ir ekspluatantam, kā uzdevumā piloti veic vai plāno veikt lidojumus, vai kurā ir reģistrēts gaisa kuģis, ar ko piloti veic vai plāno veikt lidojumus.

3.   Apliecības apstiprinājuma derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, un ar to saistītās tiesības var izmantot tikai, kamēr apliecība ir derīga.

Ja derīguma termiņa laikā pilots ir iesniedzis pieteikumu apliecības saņemšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (FCL daļu) vai apmeklē mācības šādas apliecības saņemšanai, kompetentā iestāde, kas apstiprinājusi apliecību, var pagarināt derīguma termiņu tikai vienreiz un ne ilgāk kā uz vienu gadu. Pēdējā gadījumā termiņa pagarinājums aptver laikposmu, kas vajadzīgs, lai izdotu apliecību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (FCL daļu).

4.   Dalībvalsts apstiprinātas apliecības turētājs izmanto savas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (FCL daļā) izklāstītajām prasībām.

5. pants

Pilota apliecības komerciāliem gaisa pārvadājumiem un citām komerciālām darbībām

Komerciāliem gaisa pārvadājumiem un citām komerciālām darbībām paredzētu pilota apliecību apstiprināšanas vajadzībām apliecību turētāji attiecīgā gadījumā izpilda turpmāk norādītās prasības saistībā ar tiesībām, ko tie vēlas iegūt:

a)

kā prasmju pārbaudi izpilda Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (FCL daļā) noteiktās tipa vai klases kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanas prasības, kas ir būtiskas attiecīgajā apliecībā norādītajām tiesībām;

b)

pierāda zināšanas par darbības prasību un Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) attiecīgajām daļām;

c)

pierāda valodas prasmes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) FCL.055. punktu;

d)

ir saņēmuši derīgu 1. kategorijas veselības apliecību, kas izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 IV pielikumu (MED daļu);

e)

lidmašīnu gadījumā papildus a)–d) apakšpunkta prasībām izpilda šīs regulas pielikuma 1. tabulā norādītās pieredzes prasības;

f)

helikopteru gadījumā papildus a)–d) apakšpunkta prasībām izpilda šīs regulas pielikuma 2. tabulā norādītās pieredzes prasības.

6. pants

Pilota apliecības nekomerciālām darbībām ar instrumentālo lidojumu kvalifikāciju

Privātpilota apliecību ar instrumentālo lidojumu kvalifikāciju vai komercpilota apliecību (“CPL”) un aviokompāniju transporta pilota apliecību (“ATPL”) ar instrumentālo lidojumu kvalifikāciju apstiprināšanai gadījumā, ja pilots plāno izmantot tikai privātpilota tiesības, apliecību turētāji izpilda visas turpmāk norādītās prasības:

a)

nokārto prasmju pārbaudi instrumentālo lidojumu kvalifikācijai un tipa vai klases kvalifikācijām, kas ir būtiskas attiecīgajā apliecībā norādītajām tiesībām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) 7. un 9. papildinājumu;

b)

pierāda zināšanas par aviācijas tiesībām, aeronavigācijas meteoroloģisko apstākļu kodiem, lidojuma plānošanu un tehnisko raksturojumu (IR) un cilvēka veiktspēju;

c)

pierāda valodas prasmes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) FCL.055. punktu;

d)

ir saņēmuši derīgu vismaz 2. kategorijas veselības apliecību, kas izdota saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu;

e)

ir ieguvuši vismaz 100 instrumentālo lidojumu stundu pieredzi kapteiņa (“PIC”) statusā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi.

7. pants

Pilota apliecības nekomerciālām darbībām bez instrumentālo lidojumu kvalifikācijas

Privātpilota apliecību vai CPL un ATPL bez instrumentālo lidojumu kvalifikācijas apstiprināšanai gadījumā, ja pilots plāno izmantot tikai privātpilota tiesības, apliecību turētāji izpilda visas turpmāk norādītās prasības:

a)

pierāda zināšanas par aviācijas tiesībām un cilvēka veiktspēju;

b)

nokārto privātpilota apliecības (“PPL”) prasmju pārbaudi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) FCL.235. punktā;

c)

izpilda Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) H apakšiedaļā noteiktās attiecīgās prasības tipa vai klases kvalifikācijas saņemšanai, kas ir būtiskas attiecīgajā apliecībā norādītajām tiesībām;

d)

ir saņēmuši vismaz 2. kategorijas veselības apliecību, kas izdota saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu;

e)

pierāda valodas prasmes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) FCL.055. punktu;

f)

ir ieguvuši vismaz 100 lidojumu stundu pieredzi pilota statusā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi.

8. pants

Pilota apliecību apstiprināšana specifiskiem ierobežota ilguma uzdevumiem

1.   Neatkarīgi no iepriekšējo pantu noteikumiem attiecībā uz ražotāja veiktiem lidojumiem dalībvalsts kompetentā iestāde uz ne vairāk kā 12 mēnešiem var akceptēt apliecību, ko trešā valsts izdevusi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu, nolūkā veikt specifiskus ierobežota ilguma uzdevumus, piemēram, ekspluatācijas sākšanas mācību lidojumus, demonstrācijas lidojumus, pārtransportēšanas vai izmēģinājuma lidojumus, ja pretendents izpilda šādas prasības:

a)

ir saņēmis atbilstīgu apliecību, veselības apliecību un saistītās kvalifikācijas, kas izdotas saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu;

b)

tiešā vai netiešā veidā ir gaisa kuģa ražotāja vai aviācijas iestādes darbinieks.

Šādā gadījumā kompetentā iestāde ierobežo apliecības turētāja tiesības un attiecina tās tikai uz mācību lidojumu un pārbaužu veikšanu pirmreizējai tipa kvalifikāciju piešķiršanai, ekspluatanta pilotu veiktu sākotnējo lidojumu reisa apstākļos uzraudzīšanu, piegādes vai pārtransportēšanas lidojumiem, sākotnējiem lidojumiem reisa apstākļos, demonstrācijas lidojumiem vai izmēģinājuma lidojumiem atbilstīgi šajā punktā paredzētajiem uzdevumiem.

2.   Atkāpjoties no 4.–7. panta, dalībvalsts kompetentā iestāde ierobežota ilguma sacensību lidojumiem vai paraugdemonstrējumiem var apstiprināt trešās valsts izdotu apliecību, atļaujot apliecības turētājam izmantot tiesības, kas paredzētas PPL, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (FCL daļā), gaisa balona pilota apliecībā (BPL), kā noteikts Regulas (ES) 2018/395 III pielikumā (BFCL daļā), vai planiera pilota apliecībā (SPL), kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976 III pielikumā (SFCL daļā), ja ir izpildītas visas turpmāk norādītās prasības:

a)

sacensību vai paraugdemonstrējumu organizators pirms pasākuma iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus pierādījumus par to, kā tas nodrošinās, ka pilots tiks iepazīstināts ar attiecīgo drošības informāciju, un kā pārvaldīs risku, kas saistīts ar lidojumiem;

b)

pretendentam ir atbilstīga apliecība, veselības apliecība un saistītās kvalifikācijas, kas izdotas saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu.

3.   Atkāpjoties no 4.–7. panta noteikumiem, dalībvalsts kompetentā iestāde uz ne vairāk kā 28 dienām kalendārajā gadā specifiskiem nekomerciāliem uzdevumiem var apstiprināt apliecību, kas līdzvērtīga kādai no 2. punktā minētajām apliecībām un ko trešā valsts izdevusi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām, ja pretendents ir izpildījis visas turpmāk norādītās prasības:

a)

ir saņēmis atbilstīgu apliecību, veselības apliecību un saistītās kvalifikācijas, kas izdotas saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikumu;

b)

pirms specifisko ierobežota ilguma uzdevumu izpildes ir veicis vismaz vienu aklimatizācijas lidojumu ar kvalificētu instruktoru.

3. IEDAĻA

APLIECĪBU KONVERSIJA

9. pants

Apliecību konversijas nosacījumi

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgās gaisa kuģu kategorijas apliecību var konvertēt par PPL saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (FCL daļu) ar vienpilota klases vai tipa kvalifikāciju, BPL saskaņā ar Regulas (ES) 2018/395 III pielikumu (BFCL daļu) vai SPL saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976 III pielikumu (SFCL daļu), ja sākotnējo apliecību trešā valsts izdevusi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām un ja apliecība ir:

a)

vai nu 1. punktā minētajām apliecībām līdzvērtīga apliecība;

b)

vai CPL vai ATPL.

2.   Konvertējamās apliecības turētājs izpilda šādas minimālās prasības, kas attiecas uz attiecīgo gaisa kuģu kategoriju:

a)

nokārto rakstveida eksāmenu par aviācijas tiesībām un cilvēka veiktspēju;

b)

nokārto attiecīgi PPL, BPL vai SPL prasmju pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (FCL daļu), Regulas (ES) 2018/395 III pielikumu (BFCL daļu) vai Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976 III pielikumu (SFCL daļu);

c)

izpilda attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas piešķiršanas prasības saskaņā ar H apakšiedaļu;

d)

ir saņēmis veselības apliecību, kas izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 IV pielikuma (MED daļas) prasībām;

e)

pierāda valodas prasmes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļas) FCL.055. punktu;

f)

ir veicis vismaz 100 lidojumu stundas pilota statusā.

4. IEDAĻA

KLASES UN TIPA KVALIFIKĀCIJU AKCEPTĒŠANA

10. pants

Klases un tipa kvalifikāciju akceptēšanas nosacījumi

Derīgu klases vai tipa kvalifikāciju, kas norādīta trešās valsts izdotā apliecībā, var iekļaut apliecībā, kura izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (FCL daļu), ja pretendents:

a)

izpilda pieredzes prasības un priekšnosacījumus attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas piešķiršanai saskaņā ar FCL daļu;

b)

nokārto attiecīgo prasmju pārbaudi attiecīgās klases vai tipa kvalifikācijas piešķiršanai saskaņā ar FCL daļu;

c)

veic lidojumus;

d)

ieguvis lidojumu pieredzi:

i)

lidmašīnu klases kvalifikācijām – vismaz 100 lidojumu stundas attiecīgās klases lidmašīnas pilota statusā;

ii)

lidmašīnu tipa kvalifikācijām – vismaz 500 lidojumu stundas attiecīgā tipa lidmašīnas pilota statusā;

iii)

viendzinēja helikopteriem ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu līdz 3 175 kg – vismaz 100 lidojumu stundas attiecīgā tipa helikoptera pilota statusā;

iv)

visiem citiem helikopteriem – vismaz 350 lidojumu stundas attiecīgā tipa helikoptera pilota statusā.

11. pants

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza šādi:

a)

regulas 8. pantu svītro;

b)

regulas III pielikumu svītro.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 4. martā

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2018. gada 31. jūlija Regula (ES) 2018/1119, ar ko attiecībā uz deklarētajām mācību organizācijām groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (OV L 204, 13.8.2018., 13. lpp.).

(4)  Komisijas 2018. gada 13. marta Regula (ES) 2018/395, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa balonu ekspluatācijai (OV L 71, 14.3.2018., 10. lpp.).

(5)  Komisijas 2018. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1976, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1139 nosaka detalizētus planieru ekspluatācijas noteikumus (OV L 326, 20.12.2018., 64. lpp.).

(6)  Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Trešo valstu vai trešo valstu vārdā izdoto apliecību akceptēšanas nosacījumi

1. tabula

Pieredzes prasības lidojumiem ar lidmašīnām

Saņemtā apliecība

Kopējā lidojumu pieredze (stundas)

Tiesības

 

(1)

(2)

(3)

 

ATPL(A)

> 1 500 stundu ar daudzpilotu lidmašīnām PIC statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu lidmašīnām PIC statusā

(a)

ATPL(A) vai CPL(A)/IR (*1)

> 1 500 stundu ar daudzpilotu lidmašīnām PIC vai otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu lidmašīnām otrā pilota statusā

(b)

MPL

> 1 500 stundu ar daudzpilotu lidmašīnām otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu lidmašīnām otrā pilota statusā

(ba)

CPL(A)/IR

> 1 000 stundu, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus PIC statusā pēc IR iegūšanas

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

(c)

CPL(A)/IR

> 1 000 stundu ar vienpilota lidmašīnām PIC vai otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota lidmašīnām otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām

(d)

ATPL(A), CPL(A)/IR, CPL(A)

> 700 stundu ar lidmašīnām, t. sk. 200 stundas, veicot funkcijas, kuru akceptēšana tiek prasīta, un 50 stundas, veicot šīs funkcijas iepriekšējos 12 mēnešos

Tiesību izmantošana lidmašīnās, veicot lidojumus, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi

(e)

CPL(A)

> 1 500 stundu, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus PIC statusā, t. sk. 500 stundas ar hidroplānu

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

(f)


2. tabula

Pieredzes prasības lidojumiem ar helikopteriem

Saņemtā apliecība

Kopējā lidojumu pieredze (stundas)

Tiesības

 

(1)

(2)

(3)

 

ATPL(H), derīga IR

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā VFR un IFR lidojumos

(a)

ATPL(H), nav IR tiesību

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā VFR lidojumos

(b)

ATPL(H), derīga IR

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem pilota statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem otrā pilota statusā VFR un IFR lidojumos

(c)

ATPL(H), nav IR tiesību

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem pilota statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem otrā pilota statusā VFR lidojumos

(d)

CPL(H)/IR (*2)

> 1 000 stundu ar daudzpilotu helikopteriem pilota statusā

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu helikopteriem otrā pilota statusā

(e)

CPL(H)/IR

> 1 000 stundu, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus PIC statusā pēc IR iegūšanas

Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

(f)

ATPL(H) ar vai bez IR tiesībām, CPL(H)/IR, CPL(H)

> 700 stundu ar helikopteriem, kas nav sertificēti atbilstīgi CS-27/29 vai līdzvērtīgām normām, t. sk. 200 stundas, veicot funkcijas, kuru akceptēšana tiek prasīta, un 50 stundas, veicot šīs funkcijas iepriekšējos 12 mēnešos

Tiesību izmantošana helikopteros, veicot lidojumus, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi

(g)


(*1)  Daudzpilotu lidmašīnu CPL(A)/IR turētāji pirms akceptēšanas ir pierādījuši ICAO ATPL(A) līmeņa zināšanas.

(*2)  Daudzpilotu helikopteru CPL(H)/IR turētāji pirms akceptēšanas ir pierādījuši ICAO ATPL(H) līmeņa zināšanas.


2.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/724

(2020. gada 15. maijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 15. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības

ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietas izpildītājs

Philip KERMODE


(1)  OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums ir doba bumba, izgatavota no dzijas, lentes vai tamlīdzīgiem pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumiem, ar nelielu apaļu atvērumu, kas apmalots ar plāksnīti no mīkstas plastmasas un aiz kā izstrādājumu var piestiprināt, piemēram, elektriskajai gaismekļu virtenei (t. s. lukturīšu virtenei).

Izstrādājums ir dažādās krāsās un izmēros, un to importē atsevišķi. To ir paredzēts izmantot par dekorāciju, atsevišķi vai kopā, piemēram, ar lukturīšu virtenēm.

(Sk. attēlu) (*1).

5609 00 00

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. vispārīgo interpretācijas noteikumu, XI sadaļas 7.f) un 8.a) piezīmi un KN koda 5609 00 00 formulējumu.

Izstrādājuma klasificēšana ar KN kodu 9405 99 00 pie elektrisko lampu daļām (abažūriem), kas citur nav minētas un iekļautas, nav iespējama, jo izstrādājums pēc formas vai specifiskajām īpašībām nav identificējams kā daļas, kas paredzētas lietošanai vienīgi vai galvenokārt ar elektriskajām lampām (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumus 94. nodaļai, Daļas). Izstrādājums ir paredzēts lietošanai ar dažādiem gaismekļiem, ar citiem dekoratīviem izstrādājumiem vai tikai novietojams atsevišķi kā iekštelpu dekorācija.

Tādēļ atbilstīgi materiālam, no kā sastāv minētais izstrādājums, tas ir klasificējams ar KN kodu 5609 00 00 pie izstrādājumiem no dzijas, lentes vai tamlīdzīgiem pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumiem, auklas, tauvas, virves vai troses, kas citur nav minētas un iekļautas.

Image 1


(*1)  Attēls pievienots tikai informācijai.


2.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/725

(2020. gada 26. maijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 26. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs

Philip KERMODE


(1)  OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums sastāv no šādām sastāvdaļām (masas %):

ogļūdeņražiem (pārsvarā no parafīna un naftēna) 94,4

n-butilacetāta 5,6

Izstrādājums ir paredzēts lietošanai kā jaukts organisks šķīdinātājs krāsu, laku un mastiku šķīdināšanai.

Izstrādājums ir 210 litru mucās, 1 000 litru tvertnēs vai bez taras.

3814 00 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 3814 00 un 3814 00 90 formulējumu.

To nav iespējams klasificēt pozīcijā 2710, jo jaukti organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji ir minēti un iekļauti citur (sk. arī Kombinētās nomenklatūras skaidrojumu par apakšpozīcijām no 2710 12 11 līdz 2710 19 99 , II daļas 3. punkta h) apakšpunktu).

Pozīcijā 3814 ietilpst jaukti organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas satur vairāk nekā 70 % no svara naftas eļļu (sk. arī Harmonizētās sistēmas paskaidrojuma pozīcijai 3814 pirmo daļu).

Pozīcijas 3814 formulējums ir konkrētāks nekā pozīcijas 2710 formulējums, jo tas attiecas ne tikai uz izstrādājuma sastāvu, bet arī tā lietošanu (sk. arī Harmonizētās sistēmas klasifikācijas atzinumu 3814.00/3).

Tāpēc izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 3814 00 90 kā cits jaukts organisks šķīdinātājs.


LĒMUMI

2.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/15


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/726

(2020. gada 27. maijs),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 4. punktu noraida pieteikumu, kurā lūgts nosaukumu aizsargāt kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (“Commune de Champagne” (AĢIN))

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 3323)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 97. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. pantu Komisija ir izskatījusi pieteikumu, kurā lūgts nosaukumu “Commune de Champagne” aizsargāt kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un kuru 2015. gada 3. novembrī nosūtīja Champagne pašvaldības Vīnkopības un vīna kopiena (Vaud kantons, Šveice) jeb CVVCCVDCH un tās biedri (pieteikuma iesniedzējs).

(2)

Atbildot uz Komisijas lūgumiem sniegt skaidrojumus, jo īpaši par nosaukuma “Commune de Champagne” aizsardzību, CVVCCVDCH2016. gada 1. decembrī un 2017. gada 7. aprīlī nosūtīja jaunu specifikācijas redakciju, kā arī kopsavilkumu un papildu informāciju.

(3)

Komisija ir konstatējusi, ka nosaukums “Commune de Champagne” nav iekļauts to nosaukumu sarakstā, kas reģistrēti Šveices kontrolēto cilmes vietas nosaukumu repozitorijā, kuru Lauksaimniecības federālais birojs kārto saskaņā ar 25. pantu Rīkojumā par vīnogu audzēšanu un vīna ievešanu (916.140, 2007. gada 14. novembris).

(4)

Turklāt pēc CVVCCVDCH iesniegtās dokumentācijas izskatīšanas Komisija viedoklis ir tāds, ka Šveicē nosaukums “Commune de Champagne” nevarētu tikt likumīgi aizsargāts. Pirmkārt, Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (2) un jo īpaši tā 7. pielikuma 8. pantā Šveices Konfederācijai ir noteikts pienākums Šveices teritorijā aizsargāt un rezervēt nosaukumu “Champagne”, ja attiecīgā vīna izcelsme ir Eiropas Savienībā. Otrkārt, attiecībā uz 32. pantu 2009. gada 27. maija noteikumos par Vaud kantona vīniem (Vaud kantons, Šveices Konfederācija) Komisija ir konstatējusi, ka šis pants attiecas uz tiesībām pašvaldības nosaukumu (ar noteiktiem nosacījumiem) norādīt tādu vīnu marķējumā, kas ir apzīmēti ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu. Šajā pantā ir paredzēti marķēšanas noteikumi vīniem, kas apzīmēti ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, konkrētajā gadījumā vīniem “Bonvillars”; šie noteikumi ļauj marķējumā norādīt vīnogu izcelsmes pašvaldības nosaukumu. Pats par sevi šis pants nosaukumam “Commune de Champagne” ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusa aizsardzību nepiešķir.

(5)

Tādējādi Komisija konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumu, ka attiecīgais nosaukums ir likumīgi aizsargāts tā izcelsmes valstī. Tātad Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 3. punkta nosacījums nav izpildīts.

(6)

No iepriekš minētā izriet, ka nosacījumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II sadaļas I nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļā “Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”, nav izpildīti.

(7)

Tāpēc, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 4. punktu, pieteikums, kurā lūgts nosaukumu “Commune de Champagne” aizsargāt kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, būtu jānoraida.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Commune de Champagne”, tiek noraidīts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Champagne pašvaldības Vīnkopības un vīna kopienai (Vaud kantons, Šveice) jeb CVVCCVDCH.

Briselē, 2020. gada 27. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.


2.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/17


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (Es) 2020/727

(2020. gada 29. maijs),

ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Bahreinas un Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamategulas 5. pantu, Eiropas Komisija 2019. gada 3. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Bahreinas un Ēģiptes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu (“SŠS”) importu Eiropas Savienībā. Paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) tā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Stikla šķiedras ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs” jeb “APFE”) 2019. gada 21. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no izstrādājuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzību atbalstīja ražotāji, kas pārstāv 71 % no nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

1.2.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(3)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.4.   Atlase

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.4.1.   Savienības ražotāju atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā bija izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko noteiktajā termiņā būtu iespējams izmeklēt.

(8)

Piezīmes par atlasi netika saņemtas.

1.4.2.   Nesaistīto importētāju atlase

(9)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(10)

Tā kā tikai divi nesaistīti importētāji iesniedza aizpildītas atlases veidlapas, atlase netika veikta.

1.4.3.   Bahreinas un Ēģiptes ražotāju eksportētāju atlase

(11)

Komisija neizmantoja atlasi attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Bahreinā un Ēģiptē, jo katrā valstī ir tikai viens ražotājs eksportētājs.

1.4.4.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(12)

Komisija nosūtīja anketas šiem diviem ražotājiem eksportētājiem, trim atlasītajiem Savienības ražotājiem un diviem nesaistītiem importētājiem. Lietotājiem tika sagatavota anketa, kuru viņi pēc vēlēšanās varētu aizpildīt tā vietā, lai iesniegtu informāciju.

(13)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no abiem ražotājiem eksportētājiem, visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un abiem nesaistītajiem importētājiem. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no diviem lietotājiem.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju un ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(15)

Saistībā ar makroekonomisko rādītāju datu vākšanas, ko veica sūdzības iesniedzēji, metodiku un datu pareizību saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikts pārbaudes apmeklējums sūdzības iesniedzēju juristu telpās.

(16)

Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk minēto uzņēmumu telpās.

 

Savienības ražotāji un saistītie uzņēmumi:

3B Fibreglass, Battice, Beļģija,

Johns Manville Slovakia a.s., Trnava, Slovākija,

European Owens Corning Fibreglass SPRL, Watermael-Boitsfort, Beļģija.

 

Nesaistītie importētāji Savienībā:

Euroresins UK Limited, Ellesmere Port, Apvienotā Karaliste,

Helm AG, Hamburga, Vācija.

 

Nesaistīti lietotāji Eiropas Savienībā:

Polykemi, Ystad, Zviedrija,

uzņēmums A (3).

 

Ražotājs eksportētājs Ēģiptē un saistīti uzņēmumi:

Jushi Group:

Jushi Egypt for Fiberglass Industry S.A.E., Ēģipte,

Jushi France SAS, Francija,

Jushi Italia srl, Itālija,

Jushi Spain SA, Spānija.

 

Ražotājs eksportētājs Bahreinā un saistīti uzņēmumi:

CPIC Group:

CPIC Abahsain Fiberglass W.L.L., Bahreina,

CPIC Europe B.V., Nīderlande.

2.   ATTIECĪGAIS IZSTRĀDĀJUMS UN LĪDZĪGAIS IZSTRĀDĀJUMS

2.1.   Izmeklējamais izstrādājums

(17)

Izstrādājums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm (“cirstās šķiedras”); stikla šķiedras grīstes, izņemot tādas stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts pēc ISO standarta 1887) (“grīstes”); mašas, kas izgatavotas no stikla šķiedras pavedieniem, izņemot mašas no stikla vates (“mašas”), (“izmeklējamais izstrādājums”). Izmeklējamais izstrādājums ir pazīstams ar nosaukumu “stikla šķiedras stiegrojums” jeb “SŠS”.

(18)

Attiecīgais izstrādājums ir Bahreinas un Ēģiptes izcelsmes izmeklējamais izstrādājums.

(19)

Attiecīgo izstrādājumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00, 7019 31 00 (TARIC kodi 7019120022, 7019120025, 7019120026 un 7019120039).

2.2.   Līdzīgais izstrādājums

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem izstrādājumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši lietojumi:

a)

attiecīgajam izstrādājumam;

b)

Bahreinā un Ēģiptē ražotajam un to iekšzemes tirgū pārdotajam izstrādājumam;

c)

izstrādājumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(21)

Komisija nolēma, ka šīs izmeklēšanas nolūkos minētie izstrādājumi tādējādi ir līdzīgi izstrādājumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

3.   PROCEDŪRA

(22)

Sūdzības iesniedzējs 2020. gada 19. marta vēstulē Komisijai atsauca savu sūdzību.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja sūdzības iesniedzējs atsauc sūdzību, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(24)

Komisija uzskatīja, ka antidempinga procedūra būtu jāizbeidz, jo izmeklēšanā netika atklāti apsvērumi, kas parādītu, ka procedūras izbeigšana nav Savienības interesēs.

(25)

Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tomēr Komisija nesaņēma piezīmes, kas liecinātu, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(26)

Tāpēc Komisija secina, ka antidempinga procedūra attiecībā uz Bahreinas un Ēģiptes izcelsmes SŠS importu Savienībā būtu jāizbeidz.

(27)

Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta antidempinga procedūra attiecībā uz Bahreinas un Ēģiptes izcelsmes cirstās stikla šķiedras ar garumu, kas nepārsniedz 50 mm (“cirstās šķiedras”), stikla šķiedras grīstu, izņemot tādas stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts pēc ISO standarta 1887) (“grīstes”), mašu, kas izgatavotas no stikla šķiedras pavedieniem, izņemot mašas no stikla vates (“mašas”), importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00, 7019 31 00 (TARIC kodi 7019120022, 7019120025, 7019120026 un 7019120039).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 29. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  OV C 151, 3.5.2019., 4. lpp.

(3)  Uzņēmums A pieprasīja anonimitāti, pamatojoties uz to, ka tas pakļautu sevi būtiskam komerciālu pretpasākumu riskam, ja atsevišķi ražotāji uzskatītu, ka tā rīcība ir pretrunā viņu interesēm.


2.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/21


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/728

(2020. gada 29. maijs)

par dažiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem paredzētos 12 V motorģeneratoros izmantotās efektīvās ģeneratorfunkcijas apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

2019. gada 20. septembrī ražotāji Bayerische Motoren Werke AG, Daimler AG, FCA Italy S.p.A, Honda Motor Europe Ltd, Hyundai Motor Europe Technical Center GmbH, Jaguar Land Rover LTD, Automobile Citroen, Automobile Peugeot, PSA Automobiles SA, Renault, SEG Automotive Germany GmbH, Volkswagen AG, Volkswagen AG Nutzfahrzeuge un piegādātājs Valeo Electrification Systems atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 (2) 12.a pantam iesniedza kopīgu pieprasījumu grozīt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/785 (3), lai paplašinātu inovatīvās tehnoloģijas apstiprinājumu attiecībā uz tās izmantošanu M1 kategorijas hibrīdelektriskos transportlīdzekļos bez ārējas uzlādes (NOVC-HEV) un vieglajos pasažieru automobiļos, kas spēj darboties ar konkrētām alternatīvām degvielām.

(2)

2019. gada 1. oktobrī ražotāji Daimler AG, FCA Italy S.p.A, Hyundai Motor Europe Technical Center GmbH, Jaguar Land Rover LTD, Mitsubishi Electric Corporation, Opel Automobile GmbH-PSA, Automobile Citroen, Automobile Peugeot, PSA Automobiles SA, Renault, SEG Automotive Germany GmbH, Volkswagen AG, Volkswagen AG Nutzfahrzeuge un piegādātājs Valeo Electrification Systems atbilstoši Regulas (ES) 2019/631 11. pantam iesniedza kopīgu pieteikumu, lai 12 V motorģeneratoru efektīvo ģeneratorfunkciju apstiprinātu par inovatīvu tehnoloģiju attiecībā uz dažiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, ieskaitot NOVC-HEV un vieglos komerciālos transportlīdzekļus, kas spēj darboties ar konkrētām alternatīvām degvielām.

(3)

12 V motorģenerators var darboties vai nu kā elektromotors, kas elektroenerģiju pārvērš mehāniskā enerģijā, vai kā ģenerators, kas mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā, t. i., līdzīgi kā maiņstrāvas ģenerators. Tehnoloģija, uz kuru attiecas grozījumu pieprasījums un pieteikums, ir definēta kā 12 V motorģeneratora efektīvā ģeneratorfunkcija.

(4)

Ņemot vērā to, ka grozījumu pieprasījums un apstiprinājuma pieteikums attiecas uz vienu un to pašu inovatīvo tehnoloģiju, un to, ka šīs tehnoloģijas izmantošanai attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās piemēro vienādus nosacījumus, gan grozījumu pieprasījumu, gan apstiprinājuma pieteikumu ir lietderīgi iekļaut vienā lēmumā.

(5)

Grozījumu pieprasījums un apstiprinājuma pieteikums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/631 11. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 427/2014 (4), kā arī Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 (5) (2018. gada jūlija redakcija) (6). Gan pieprasījums, gan pieteikums atbilst oficiālajām prasībām; atbilstoši Regulas (ES) 2019/631 11. panta 3. punktam pieteikumam bija pievienots neatkarīgas un sertificētas iestādes sagatavots verifikācijas ziņojums.

(6)

12 V motorģeneratora efektīvā ģeneratorfunkcija, ko paredzēts izmantot ar parastu iekšdedzes motoru darbināmā vieglajā pasažieru automobilī, ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/785 jau ir apstiprināta par inovatīvu tehnoloģiju, kura spēj CO2 emisijas samazināt tādā veidā, ka ar mērījumiem, kurus veic kā daļu no Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (7) noteiktā Eiropas Jaunā braukšanas cikla emisijas testa, ir iespējams konstatēt tikai daļēji. Novērtējums liecina, ka apstiprinātā ekoinovācija tādos pašos apstākļos spēj samazināt arī citu kategoriju transportlīdzekļu CO2 emisijas.

(7)

Pieteikuma iesniedzēji ir pierādījuši, ka 12 V motorģeneratora efektīvā ģeneratorfunkcija spēj samazināt ar parastu iekšdedzes motoru darbināma vieglā pasažieru automobiļa CO2 emisijas tāpat kā vieglajiem pasažieru automobiļiem ar tāda paša veida spēka pārvadu.

(8)

M1 un N1 kategorijas NOVC-HEV, kuriem saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 101 (8) 8. pielikuma 5.3.2. punktu drīkst izmantot nekoriģētas izmērītās degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības, šā lēmuma vajadzībām ir lietderīgi uzskatīt par ekvivalentiem ar parastu iekšdedzes motoru darbināmiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

(9)

Pieteikuma iesniedzēji ir pierādījuši, ka Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/785 noteiktā testēšanas metodoloģija, ar kuru testē CO2 aiztaupījumus, ko gūst no 12 V motorģeneratora efektīvās ģeneratorfunkcijas izmantošanas ar parastu iekšdedzes motoru darbināmā vieglajā pasažieru automobilī, ir piemērota tādu aiztaupījumu noteikšanai, kuri gūti no šīs tehnoloģijas izmantošanas vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos, kā arī dažos M1 un N1 kategorijas NOVC-HEV.

(10)

Ņemot vērā aizvien pieaugošo vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu īpatsvaru, kas spēj darboties ar sašķidrināto naftas gāzi (LPG), saspiesto dabasgāzi (CNG) vai E85 degvielu, pieprasījuma iesniedzēji jo īpaši ir pieprasījuši šā lēmuma darbības jomā iekļaut arī minētos transportlīdzekļus un attiecīgi pielāgot dažus koeficientus testēšanas metodoloģijā.

(11)

Pamatojoties uz E85 degvielas ierobežoto pieejamību Savienības tirgū kopumā, šo degvielu tomēr nav lietderīgi testēšanas metodoloģijas vajadzībām nošķirt no benzīna.

(12)

Attiecībā uz to, ka testēšanas metodoloģijai pievienota motorģeneratora piestrādes procedūra, pieteikumā nav izklāstīta pietiekami precīza informācija ne par to, kā šāda piestrādes procedūra būtu jāveic, ne to, kā tās ietekme būtu jāņem vērā. Turklāt Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/785 izklāstītajā testēšanas metodoloģijā šādu ietekmi jau varēja ņemt vērā, jo vajadzības gadījumā varēja piemērot prasību, ka motorģeneratora ģeneratorfunkcijas lietderība jāmēra vismaz piecas reizes. Tā kā motorģeneratora ģeneratorfunkcijas lietderību nosaka, pamatojoties uz mērījumu vidējiem rezultātiem, tad piestrādes ietekmi, pozitīvu vai negatīvu, var attiecīgi ņemt vērā galīgajā lietderības noteikšanā, vajadzības gadījumā palielinot mērījumu skaitu. Ņemot vērā iepriekš teikto, nav lietderīgi testēšanas metodoloģijai pievienot papildu konkrētu piestrādes procedūru, kas ierosināta pieteikumos.

(13)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/785 noteiktā testēšanas metodoloģija ar konkrētam degvielas veidam pielāgotiem koeficientiem būtu jāuzskata par piemērotu tādu CO2 aiztaupījumu noteikšanai, kas gūti no inovatīvās tehnoloģijas, kas izmantota N1 kategorijas transportlīdzekļos ar iekšdedzes motoru, M1 un N1 kategorijas NOVC-HEV, kā arī M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kas spēj darboties ar konkrētām alternatīvām degvielām.

(14)

Ražotājiem būtu jādod iespēja iesniegt tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par to CO2 aiztaupījumu sertifikāciju, kas gūti no inovatīvās tehnoloģijas izmantošanas, ja šajā lēmumā noteiktie nosacījumi ir izpildīti. Šajā nolūkā ražotājiem būtu jānodrošina, ka sertifikācijas pieteikumam ir pievienots neatkarīgas un sertificētas iestādes sagatavots verifikācijas ziņojums, kurā ir apstiprināts, ka inovatīvā tehnoloģija atbilst šā lēmuma nosacījumiem un ka aiztaupījumi ir noteikti atbilstoši šajā lēmumā noteiktajai testēšanas metodoloģijai.

(15)

Lai sekmētu inovatīvās tehnoloģijas plašāku izmantošanu jaunos transportlīdzekļos, ražotājam vajadzētu būt iespējai iesniegt vienu pieteikumu, kurā tiek lūgts sertificēt CO2 aiztaupījumus no efektīvām ģeneratorfukncijām, kas izmantotas vairākos 12 V motorģeneratoros. Tomēr ir lietderīgi nodrošināt, ka šādas iespējas izmantošanas gadījumā tiek piemērots mehānisms, kas stimulē tikai tādu motorģeneratoru plašāku izmantošanu, kam ir vislielākais lietderības koeficients.

(16)

Tipa apstiprinātājas iestādes pienākums ir rūpīgi pārbaudīt, ka no inovatīvās tehnoloģijas izmantošanas gūto CO2 aiztaupījumu sertificēšanas nosacījumi ir izpildīti, kā noteikts šajā lēmumā. Ja sertifikācija tiek piešķirta, atbildīgajai tipa apstiprinātājai iestādei būtu jāpārliecinās, ka visi sertificēšanā izvērtētie elementi ir ierakstīti testa ziņojumā un tiek glabāti kopā ar verifikācijas ziņojumu un ka šī informācija pēc pieprasījuma ir pieejama Komisijai.

(17)

Lai varētu noteikt vispārīgo ekoinovācijas kodu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (9) I, VIII un IX pielikumu lietojams attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos, inovatīvās tehnoloģijas apzīmēšanai ir jāpiešķir individuāls kods.

(18)

No 2021. gada ražotāju atbilstību tiem noteiktajiem īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājiem noteiks uz to CO2 emisiju pamata, kuras noteiktas atbilstoši Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (10) norādītajai vispārēji harmonizētajai vieglo transportlīdzekļu testa procedūrai (WLTP). Tādējādi CO2 aiztaupījumus, kas gūti no inovatīvās tehnoloģijas, kura sertificēta, atsaucoties uz šo lēmumu, var ņemt vērā tikai tad, kad tiek aprēķinātas ražotāju vidējās īpatnējās CO2 emisijas par 2020. kalendāro gadu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Inovatīvā tehnoloģija

Ar šo 12 V motorģeneratorā izmantotā efektīvā ģeneratorfunkcija, kā minēts Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/785, tiek apstiprināta par inovatīvu tehnoloģiju Regulas (ES) 2019/631 11. panta nozīmē, ņemot vērā, ka Regulā (EK) Nr. 692/2008 noteiktā testēšanas standartprocedūra to aptver tikai daļēji, un ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

inovatīvā tehnoloģija ir izmantota vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos (N1 kategorija) ar iekšdedzes motoru, kurš darbojas ar benzīnu, dīzeļdegvielu, sašķidrinātu naftas gāzi (LPG), saspiesto dabasgāzi (CNG) vai E85 degvielu, vai M1 vai N1 kategorijas hibrīdelektriskos transportlīdzekļos bez ārējas uzlādes (NOVC-HEV), kuri atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumu Nr. 101 8. pielikuma 5.3.2. punkta 3) apakšpunkta prasībām;

b)

ģeneratorfunkcijas lietderība, kas noteikta atbilstoši pielikumā noteiktajai metodoloģijai, ir vismaz:

i)

73,8 % – transportlīdzekļiem, ko darbina ar benzīnu vai E85 degvielu, izņemot motorus ar turbopūti;

ii)

73,4 % – transportlīdzekļiem, ko darbina ar benzīnu vai E85 degvielu, ar turbopūti;

iii)

74,2 % – transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoru;

iv)

74,6 % – transportlīdzekļiem, ko darbina ar LPG, izņemot motorus ar turbopūti;

v)

74,1 % – transportlīdzekļiem, ko darbina ar LPG, ar turbopūti;

vi)

76,3 % – transportlīdzekļiem, ko darbina ar CNG, izņemot motorus ar turbopūti;

vii)

75,7 % – transportlīdzekļiem, ko darbina ar CNG, ar turbopūti.

2. pants

Atskaites tehnoloģija

Atskaites tehnoloģija ir maiņstrāvas ģenerators ar maksimālo masu 7 kg un 67 % lietderību.

3. pants

Pieteikums CO2 aiztaupījumu sertifikācijai

1.   Ražotājs, atsaucoties uz šo lēmumu, var tipa apstiprinātāju iestādi lūgt sertificēt CO2 aiztaupījumus, kas gūti no tās tehnoloģijas izmantošanas, kura apstiprināta atbilstoši 1. pantam (“inovatīvā tehnoloģija”) un kura izmantota vienā vai vairākos efektīvos 12 V motorģeneratoros.

2.   Ražotājs nodrošina, ka sertifikācijas pieteikumam ir pievienots neatkarīgas un sertificētas iestādes sagatavots verifikācijas ziņojums, kurā ir apstiprināta atbilstība 1. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Ja aiztaupījumi ir sertificēti atbilstoši 3. pantam, ražotājs nodrošina, ka sertificētie CO2 aiztaupījumi un 5. panta 1. punktā minētais ekoinovācijas kods ir ierakstīti attiecīgo transportlīdzekļu atbilstības sertifikātos.

4. pants

CO2 aiztaupījumu sertifikācija

1.   Tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka no inovatīvās tehnoloģijas izmantošanas gūtie CO2 aiztaupījumi ir noteikti ar pielikumā izklāstīto metodoloģiju.

2.   Ja ražotājs iesniedz pieteikumu, kurā lūdz sertificēt CO2 aiztaupījumus no inovatīvās tehnoloģijas, kas saistībā ar viena transportlīdzekļa versiju izmantota vairāk nekā vienā 12 V motorģeneratorā, tipa apstiprinātāja iestāde nosaka, ar kuru testēto 12 V motorģeneratoru tiek iegūti vismazākie CO2 aiztaupījumi. Šo vērtību izmanto 4. punkta vajadzībām.

3.   Ja inovatīvā tehnoloģija ir izmantota divu degvielu vai maināmas degvielas transportlīdzeklī, apstiprinātāja iestāde CO2 aiztaupījumus reģistrē šādi:

a)

divu degvielu transportlīdzekļiem, kuru darbināšanai izmanto benzīnu un gāzveida degvielu, reģistrē CO2 aiztaupījumu vērtību attiecībā uz LPG vai CNG degvielu;

b)

maināmas degvielas transportlīdzekļiem, kuru darbināšanai izmanto benzīnu un E85 degvielu, reģistrē CO2 aiztaupījumus attiecībā uz benzīnu.

4.   Tipa apstiprinātāja iestāde sertificētos CO2 aiztaupījumus, kas noteikti atbilstoši 1. un 2. punktam, un ekoinovācijas kodu, kas minēts 5. panta 1. punktā, ieraksta attiecīgajā tipa apstiprinājuma dokumentācijā.

5.   Tipa apstiprinātāja iestāde visus sertificēšanā izvērtētos elementus ieraksta testa ziņojumā un glabā kopā ar verifikācijas ziņojumu, kas minēts 3. panta 2. punktā, un pēc pieprasījuma dara šo informāciju pieejamu Komisijai.

6.   Tipa apstiprinātāja iestāde CO2 aiztaupījumus sertificē tikai tad, ja tā konstatē, ka inovatīvā tehnoloģija atbilst 1. pantā noteiktajiem nosacījumiem, un ja iegūtie CO2 aiztaupījumi ir 1 g CO2/km vai lielāki nekā robežvērtība, kas vieglo pasažieru automobiļu gadījumā noteikta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai vieglo komerciālo transportlīdzekļu gadījumā noteikta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 427/2014 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

5. pants

Ekoinovācijas kods

1.   Saskaņā ar šo lēmumu apstiprinātai inovatīvai tehnoloģijai piešķir ekoinovācijas kodu 30.

2.   Sertificētos CO2 aiztaupījumus, kas ierakstīti ar atsauci uz minēto ekoinovācijas kodu, ražotāju vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā var ņemt vērā tikai attiecībā uz 2020. kalendāro gadu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 29. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011 (2011. gada 25. jūlijs), ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 194, 26.7.2011., 19. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/785 (2017. gada 5. maijs) par vieglajos pasažieru automobiļos, ko darbina ar parastu iekšdedzes motoru, izmantojamu efektīvu 12 V motorģeneratoru apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo pasažieru automobiļu CO2 emisiju samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 118, 6.5.2017., 20. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 427/2014 (2014. gada 25. aprīlis), ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 125, 26.4.2014., 57. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).

(6)  https://circabc.europa.eu/w/browse/f3927eae-29f8-4950-b3b3-d2e700598b52

(7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).

(8)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 101 – Vienoti noteikumi par tādu vieglo automobiļu apstiprināšanu, kurus darbina tikai iekšdedzes dzinējs vai hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks, attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa mērījumiem un/vai elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem, kā arī par tādu M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļu apstiprināšanu, kurus darbina tikai elektrisks spēka piedziņas bloks, attiecībā uz elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem (OV L 138, 26.5.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).


PIELIKUMS

METODOLOĢIJA TĀDU CO2 AIZTAUPĪJUMA NOTEIKŠANAI, KO GŪST NO 12 V MOTORĢENERATORU EFEKTĪVĀS ĢENERATORFUNKCIJAS IZMANTOŠANAS DAŽOS VIEGLAJOS PASAŽIERU AUTOMOBIĻOS UN VIEGLAJOS KOMERCIĀLAJOS TRANSPORTLĪDZEKĻOS

1.   IEVADS

Lai noteiktu CO2 emisijas aiztaupījumus, ko var attiecināt uz 12 V motorģeneratora efektīvās ģeneratorfunkcijas (“inovatīvā tehnoloģija”) izmantošanu dažos vieglajos pasažieru automobiļos (M1 kategorija) un vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos (N1 kategorija), kas atbilst šā lēmuma 1. panta nosacījumiem, ir jānosaka:

1)

testēšanas apstākļi;

2)

testa aprīkojums;

3)

maksimālās izejas jaudas noteikšana;

4)

kā aprēķināmi CO2 aiztaupījumi;

5)

kā aprēķināma CO2 aiztaupījumu statistiskā kļūda.

2.   SIMBOLI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

Simboli

Image 2

CO2 aiztaupījumi (g CO2/km)

CO2

oglekļa dioksīds

CF

pārrēķina koeficients, kas noteikts 3. tabulā

h

frekvence, kas noteikta 1. tabulā

I

strāvas stiprums, pie kāda veic mērījumu (A)

m

parauga mērījumu skaits

M

griezes moments (Nm)

n

rotācijas ātrums (min-1), kas noteikts 1. tabulā

P

jauda (W)

Image 3

12 V motorģeneratora ģeneratorfunkcijas lietderības koeficienta standartnovirze (“motorģeneratora lietderība”) (%)

Image 4

motorģeneratora vidējā lietderības koeficienta standartnovirze (%)

Image 5

kopējo CO2 aiztaupījumu standartnovirze (g CO2/km)

U

testa spriegums, pie kāda veic mērījumu (V)

v

Eiropas Jaunā braukšanas cikla (NEDC) vidējais braukšanas ātrums (km/h)

Vpe

lietderīgās jaudas patēriņš, kas noteikts 2. tabulā

Image 6

aprēķināto CO2 aiztaupījumu jutīgums atkarībā no motorģeneratora lietderības

Δ

starpība

Image 7

atskaites maiņstrāvas ģeneratora lietderības koeficients (%)

Image 8

motorģeneratora lietderības koeficients (%)

Image 9

motorģeneratora lietderības koeficienta vidējā vērtība darba punktā i (%)

Indeksi

Indekss “i” attiecas uz darba punktu.

Indekss “j” attiecas uz parauga mērījumu.

MG

motorģenerators

m

mehānisks

RW

reāli apstākļi

TA

tipa apstiprināšanas apstākļi

B

atskaites

3.   LIETDERĪBAS KOEFICIENTA NOTEIKŠANA

Motorģeneratora lietderības koeficientu nosaka saskaņā ar ISO 8854:2012, izņemot elementus, kas norādīti šajā punktā.

Tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz pierādījumus, ka efektīvā 12 V motorģeneratora ātruma diapazoni atbilst 1. tabulā noteiktajiem. Mērījumus veic dažādos darba punktos, kā noteikts 1. tabulā. Motorģeneratora strāvas stiprumu definē kā pusi no nominālās strāvas visiem darba punktiem. Pie katra rotācijas ātruma motorģeneratora spriegumu un izejas strāvu uztur konstantu, spriegums ir 14,3 V.

1. tabula

Darba punkts

i

Izturēšanas laiks

(s)

Rotācijas ātrums

Image 10

Frekvence

hi

1

1 200

1 800

0,25

2

1 200

3 000

0,40

3

600

6 000

0,25

4

300

10 000

0,10

Lietderības koeficientu katrā darba punktā aprēķina atbilstoši 1. formulai.

1. formula

Image 11

Visus lietderības koeficienta mērījumus veic secīgi vismaz piecas (5) reizes. Aprēķina mērījumu vidējo vērtību katrā darba punktā (Image 12).

Ģeneratorfunkcijas lietderības koeficientu (Image 13) aprēķina atbilstoši 2. formulai.

2. formula

Image 14

Motorģenerators rada mehāniskās jaudas aiztaupījumu reālos apstākļos (Image 15) un tipa apstiprināšanas apstākļos (Image 16). Starpību starp abām vērtībām Image 17) aprēķina atbilstoši 3. formulai.

3. formula

Image 18

Image 19 aprēķina atbilstoši 4. formulai, un Image 20 aprēķina atbilstoši 5. formulai.

4. formula

Image 21

5. formula

Image 22

kur:

PRW

:

nepieciešamā jauda (W) reālos apstākļos, kas ir 750 W;

PTA

:

nepieciešamā jauda (W) tipa apstiprināšanas apstākļos, kas ir 350 W;

Image 23

:

atskaites maiņstrāvas ģeneratora lietderības koeficients (%), kas ir 67 %.

4.   CO2 AIZTAUPĪJUMU APRĒĶINĀŠANA

12 V motorģeneratora ģeneratorfunkcijas CO2 aiztaupījumus aprēķina atbilstoši 6. formulai.

6. formula

Image 24

kur:

v

:

NEDC vidējais braukšanas ātrums (km/h), kas ir 33,58 km/h;

VPe

:

lietderīgās jaudas patēriņš, kā noteikts 2. tabulā;

CF

:

pārrēķina koeficients, kas noteikts 3. tabulā.

2. tabula

Lietderīgās jaudas patēriņš

Motora veids

Lietderīgās jaudas patēriņš (Vpe)

(1/kWh)

benzīna/E85 motors

0,264

benzīna/E85 motors ar turbopūti

0,280

dīzeļmotors

0,220

LPG motors

0,342

LPG motors ar turbopūti

0,363

 

Lietderīgās jaudas patēriņš (Vpe)

(m3/kWh)

CNG (G20) motors

0,259

CNG (G20) motors ar turbopūti

0,275


3. tabula

Degvielas pārrēķina koeficients

Degvielas veids

Pārrēķina koeficients (CF) (g CO2/l)

benzīns/E85

2 330

dīzeļdegviela

2 640

LPG

1 629

 

Pārrēķina koeficients (CF) (g CO2/m3)

CNG (G20)

1 795

5.   STATISTISKĀS KĻŪDAS APRĒĶINĀŠANA

Mērījumos radušās testēšanas metodoloģijas rezultātu statistiskās kļūdas izsaka skaitļos. Katram darba punktam standartnovirzi aprēķina atbilstoši 7. formulai.

7. formula

Image 25

Efektīvā 12 V motorģeneratora lietderības koeficienta vērtības standartnovirzi (Image 26) aprēķina atbilstoši 8. formulai.

8. formula

Image 27

Motorģeneratora lietderības koeficienta standartnovirze (Image 28) rada kļūdu CO2 aiztaupījumos (Image 29). Šo kļūdu aprēķina atbilstoši 9. formulai.

9. formula

Image 30

6.   STATISTISKAIS NOZĪMĪGUMS

Attiecībā uz katru tāda transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju, kurā izmantota inovatīvā tehnoloģija, ir jāpierāda, ka atbilstoši 9. formulai aprēķināto CO2 aiztaupījumu kļūda nav lielāka kā starpība starp kopējiem CO2 aiztaupījumiem un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un (ES) Nr. 427/2014 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto minimālo ietaupījumu [aiztaupījumu] robežvērtību (sk. 10. formulu).

10. formula

Image 31

kur:

MT

:

minimālā robežvērtība (g CO2/km);

Image 32

:

kopējie CO2 aiztaupījumi (g CO2/km);

Image 33

:

kopējo CO2 aiztaupījumu standartnovirze (g CO2/km);

Image 34

:

CO2 korekcijas koeficients, pamatojoties uz pozitīvo masas starpību (Δm) starp motorģeneratoru un atskaites maiņstrāvas ģeneratoru, ko aprēķina atbilstoši 4. tabulai.

4. tabula

CO2 korekcijas koeficients papildu masas dēļ

Degvielas veids

CO2 korekcijas koeficients(

Image 35

)

benzīns/E85

Image 36

dīzeļdegviela

Image 37

LPG

Image 38

CNG

Image 39

Šajā tabulā Δm ir papildu masa, ko iegūst pēc efektīvā 12 V motorģeneratora uzstādīšanas. Šā papildu masa ir pozitīvā starpība starp efektīvo 12 V motorģeneratora masu un atskaites maiņstrāvas ģeneratora masu. Atskaites maiņstrāvas ģeneratora masa ir 7 kg. Papildu masu verificē un apstiprina verifikācijas ziņojumā, ko tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz kopā ar sertifikāciju pieteikumu.

7.   12 V MOTORĢENERATORS AR EFEKTĪVO ĢENERATORFUNKCIJU, KAS UZSTĀDĀMS VIEGLAJOS PASAŽIERU AUTOMOBIĻOS UN VIEGLAJOS KOMERCIĀLAJOS TRANSPORTLĪDZEKĻOS

Tipa apstiprinātājai iestādei CO2 aiztaupījumi ir jāsertificē uz 12 V motorģeneratora un atskaites maiņstrāvas ģeneratora mērījumu pamata, izmantojot šajā pielikumā noteikto testēšanas metodoloģiju. Ja CO2 emisiju aiztaupījumi ir mazāki nekā Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 vai (ES) Nr. 427/2014 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā robežvērtība, piemēro minēto regulu 11. panta 2. punkta otro daļu.