“1.   Ar šo Aģentūrai tiek uzticēts īstenot šādu Savienības programmu daļas:

1.   Šā reglamenta noteikumi papildina un precizē Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (“nolīgums”), jo īpaši tā 69. pantu (Mediācija).

2.   Šā reglamenta mērķis ir dot Līgumslēdzējām pusēm iespēju izšķirt domstarpības, kas starp tām var rasties, izmantojot visaptverošu un paātrinātu mediācijas procedūru, kuras gaitā cenšas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Šajā reglamentā “mediācija” ir jebkāds process (neatkarīgi no tā, kā šis process saucas), kurā Līgumslēdzējas puses lūdz mediatoru palīdzēt tām izšķirt domstarpības izlīguma ceļā.

1.   Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt, lai Līgumslēdzējas puses sāktu mediācijas procedūru. Pieprasījumam jābūt pietiekami detalizētam, ar skaidru izklāstu par pieprasījuma iesniedzējas Līgumslēdzējas puses sūdzību. Turklāt pieprasījumā:

2.   Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Līgumslēdzējas puses par to savstarpēji vienojas. Ja kāda Līgumslēdzēja puse pieprasa mediāciju saskaņā ar 1. punktu, otra Līgumslēdzēja puse pieprasījumu izskata un uz to rakstiski atbild piecu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Pretējā gadījumā pieprasījumu uzskata par noraidītu.

1.   Uzsākot mediācijas procedūru, Līgumslēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, izvēlas mediatoru, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz mediācijas pieprasījumu.

2.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis.

3.   Mediators rakstiski apstiprina savu neatkarību un objektivitāti, kā arī pieejamību mediācijas procedūras īstenošanai.

4.   Mediators rīkojas saskaņā ar šķīrējtiesnešu rīcības kodeksu ar nepieciešamajiem pielāgojumiem.

1.   Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Līgumslēdzējām pusēm viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm un palīdz panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2.   Mediators var lemt par atbilstošāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm. Konkrētāk, mediators var rīkot Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Līgumslēdzējām pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie kompetentiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Līgumslēdzējas puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie kompetentajiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai ar tiem apspriežas, viņš apspriežas ar Līgumslēdzējām pusēm. Kad mediators vēlas tikties vai apspriesties atsevišķi ar vienu no Līgumslēdzējām pusēm un/vai tās konsultantu, viņš par to iepriekš vai iespējami drīz informē otru Līgumslēdzēju pusi, darot to pēc tikšanās vai sazināšanās ar pirmo Līgumslēdzēju pusi.

3.   Mediators Līgumslēdzējām pusēm var sniegt padomus un ierosināt risinājumu, un Līgumslēdzējas puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nevar sniegt nekādus padomus vai izteikt piezīmes par izskatāmā pasākuma saderību ar nolīgumu.

4.   Procedūra notiek tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5.   Līgumslēdzējas puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta galīgā vienošanās, Līgumslēdzējas puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām precēm.

6.   Risinājumu var pieņemt ar EPN komitejas lēmumu. Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, savstarpēji pieņemamus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, kuru kāda no Līgumslēdzējām pusēm ir kvalificējusi par konfidenciālu.

7.   Pēc Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma mediators tām sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, kurā īsi apraksta procedūrā izskatīto pasākumu un visus savstarpēji pieņemamos risinājumus, arī iespējamos pagaidu risinājumus, kas panākti procedūras galarezultātā. Mediators ļauj Līgumslēdzējām pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par faktu izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās Līgumslēdzēju pušu piezīmes, mediators nākamo 15 dienu laikā Līgumslēdzējām pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāstā nedrīkst iekļaut nekādu šā nolīguma interpretāciju.

1.   Kad Līgumslēdzējas puses ir vienojušās par savstarpēji pieņemamu risinājumu, katra Līgumslēdzēja puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu šo risinājumu.

2.   Termiņā, par ko panākta vienošanās, Līgumslēdzēja puse, kas īsteno savstarpēji pieņemamu risinājumu, rakstiski informē otru Līgumslēdzēju pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji pieņemamo risinājumu.

1.   Visai informācijai, kura attiecas uz mediācijas procedūru, jāpaliek konfidenciālai, ja vien tās izpaušana nav noteikta likumā vai nav vajadzīga, lai īstenotu vai izpildītu mediācijas rezultātā Līgumslēdzēju pušu starpā panākto vienošanos.

2.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi un neskarot šā reglamenta 4. panta 6. punktu, visi procedūras posmi, ieskaitot padomus un ierosinātos risinājumus, ir konfidenciāli. Tomēr Līgumslēdzēja puse var darīt zināmu atklātībai to, ka norisinās mediācijas procedūra. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums neattiecas uz tādu faktu informāciju, kas jau ir publiski pieejama.

3.   Mediācijas procedūra neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no nolīguma noteikumiem par domstarpību izšķiršanu vai no cita attiecīga nolīguma.

4.   Līgumslēdzējām pusēm nav pienākuma uzsākt apspriešanos pirms mediācijas procedūras ierosināšanas. Tomēr Līgumslēdzējai pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas parasti vajadzētu piemērot pārējos attiecīgos šā nolīguma noteikumus par sadarbību vai apspriešanos.

5.   Līgumslēdzēja puse citās domstarpību izšķiršanas procedūrās, kas norisinās saistībā ar šo nolīgumu vai jebkādu citu attiecīgu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesas kolēģija neņem vērā:

6.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, mediators nevar būt šķīrējtiesas kolēģijas loceklis domstarpību izšķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas šis nolīgums vai Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu un kura attiecas uz to pašu jautājumu, par ko šī persona ir bijusi mediators.

1.   Šis reglaments papildina un precizē Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (“nolīgums”), jo īpaši tā 70. un nākamos pantus par šķīrējtiesu.

2.   Šā reglamenta mērķis ir ļaut Līgumslēdzējām pusēm izšķirt domstarpības, kas starp tām var rasties, ar šķīrējtiesas mehānisma palīdzību cenšoties panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

1.   Šajā reglamentā “paziņojums” ir jebkurš pieprasījums, atzinums, rakstisks paziņojums vai cits dokuments, kas attiecas uz šķīrējtiesas procedūru, ņemot vērā to, ka:

2.   Jebkuru paziņojumu nosūta, izmantojot e-pastu vai attiecīgā gadījumā citus telesakaru līdzekļus, kas ļauj reģistrēt nosūtīšanu. Ja vien nav pierādīts pretējais, paziņojums ir uzskatāms par nogādātu tā nosūtīšanas dienā.

3.   Visus paziņojumus adresē attiecīgi Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam un Kamerūnas ministrijai, kas atbild par nolīguma īstenošanu.

4.   Sīkas pārrakstīšanās kļūdas paziņojumos var izlabot, nosūtot jaunu paziņojumu, kurā skaidri norādītas veiktās izmaiņas.

5.   Ja paziņojuma iesniegšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir brīvdiena Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses valstī vai Eiropas Savienībā, paziņojumu var iesniegt nākamajā darba dienā. Neviens paziņojums neatkarīgi no tā, kāds ir tā raksturs, netiek uzskatīts par saņemtu brīvdienā.

6.   Atkarībā no apstrīdēto jautājumu būtības visu to paziņojumu kopijas, kas EPN komitejai adresēti saskaņā ar šo reglamentu, ir jānosūta arī pārējām attiecīgajām institucionālajām struktūrām.

1.   Ja saskaņā ar nolīguma 71. pantu šķīrējtiesnesi izraugās lozējot, EPN komitejas priekšsēdētājs vai tā pārstāvis nekavējoties informē Līgumslēdzējas puses par izlozes datumu, laiku un vietu.

2.   Līgumslēdzējas puses piedalās izlozē.

3.   EPN komitejas priekšsēdētājs vai tā pārstāvis katru personu, kas izraudzīta par šķīrējtiesnesi, par iecelšanu informē rakstiski. Katra šāda persona piecu dienu laikā no dienas, kad viņa informēta par iecelšanu, abām Līgumslēdzējām pusēm apliecina savu pieejamību.

4.   Ja dienā, kad saskaņā ar nolīguma 71. panta 2. punktu tiek iesniegts pieprasījums, nolīguma 85. pantā minētais šķīrējtiesnešu saraksts nav izveidots vai neietver pietiekamu skaitu personu, EPN komitejas priekšsēdētājs izlozes ceļā izraugās šķīrējtiesnešus no to personu vidus, kuras oficiāli ierosinājusi kāda no Līgumslēdzējām pusēm vai abas Līgumslēdzējas puses un kuras atbilst nolīguma 85. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

1.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu dienu laikā no kolēģijas izveides dienas, lai vienotos par jautājumiem, kuru apspriešanu Līgumslēdzējas puses vai šķīrējtiesas kolēģija uzskata par lietderīgu, tai skaitā lai vienotos par:

Šķīrējtiesneši un Līgumslēdzēju pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

2.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi piecu darba dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienas, šķīrējtiesas kolēģijas darba uzdevums ir šāds:

3.   Līgumslēdzējas puses trīs darba dienu laikā pēc savstarpējas vienošanās par darba uzdevumu informē šķīrējtiesas kolēģiju par saskaņotajām pilnvarām.

1.   Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var pilnvarot priekšsēdētāju attiecīgajā jomā pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

2.   Saskaņā ar šā reglamenta 9. pantu sēdē piedalās šķīrējtiesneši un uzaicinātās personas. Ja vien nolīgumā vai šajā reglamentā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija savas darbības var veikt jebkādā veidā, arī pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar jebkādiem elektroniskiem līdzekļiem.

3.   Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

4.   Par lēmumu sagatavošanu ir atbildīga tikai un vienīgi šķīrējtiesas kolēģija, šo pienākumu nedrīkst deleģēt.

5.   Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas nolīguma VI sadaļas (Domstarpību novēršana un izšķiršana) noteikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Līgumslēdzējām pusēm var pieņemt šiem noteikumiem atbilstošu procedūru, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret Līgumslēdzējām pusēm.

6.   Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir nepieciešams mainīt kādu no procesuālajiem termiņiem, izņemot nolīguma VI sadaļā (Domstarpību novēršana un izšķiršana) noteiktos termiņus, vai ka ir nepieciešams veikt kādus citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē Līgumslēdzējas puses par veikto grozījumu vai pielāgojumu iemesliem un par nepieciešamā pielāgojuma ieviešanas termiņu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šos grozījumus vai pielāgojumus pēc apspriešanās ar Līgumslēdzējām pusēm.

7.   Pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma šķīrējtiesas kolēģija drīkst grozīt procedūrā piemērojamos termiņus ar nosacījumu, ka pret Līgumslēdzējām pusēm tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme.

8.   Pēc abu Līgumslēdzēju pušu kopīga pieprasījuma šķīrējtiesas kolēģija aptur procedūru jebkurā laikā uz laikposmu, par ko vienojas Līgumslēdzējas puses un kas nepārsniedz 12 secīgus mēnešus. Šķīrējtiesas kolēģija atsāk procedūru jebkurā laikā, ja to kopīgi rakstiski ir pieprasījušas abas Līgumslēdzējas puses, vai tad, kad ir beidzies saskaņotais apturēšanas periods, ja to rakstiski ir pieprasījusi viena Līgumslēdzēja puse. Pieprasījumu adresē šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam un attiecīgā gadījumā otrai Līgumslēdzējai pusei. Ja šķīrējtiesas kolēģijas procedūra ir apturēta uz laiku, kas ilgāks par 12 secīgiem mēnešiem, pilnvaras, kas piešķirtas šķīrējtiesas kolēģijas izveidei, zaudē spēku, un procedūru šķīrējtiesas kolēģijā izbeidz. Līgumslēdzējas puses jebkurā laikā var vienoties par procedūras izbeigšanu šķīrējtiesas kolēģijā. Līgumslēdzējas puses par šādu vienošanos kopīgi paziņo šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam. Procedūras apturēšanas gadījumā attiecīgos termiņus pagarina par tādu laikposmu, kas atbilst laikposmam, kurā šķīrējtiesas kolēģijas procedūra tika apturēta.

9.   Šķīrējtiesas kolēģijas darba izbeigšana neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības citā procedūrā par to pašu jautājumu, kura noris saskaņā ar nolīguma VI sadaļu (Domstarpību novēršana un izšķiršana).

1.   Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procedūrā, atkāpjas no amata vai ir jāaizstāj, viņa aizstājēju izvēlas saskaņā ar nolīguma 71. pantu.

2.   Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst šķīrējtiesnešu rīcības kodeksa prasībām un viņš būtu jāaizstāj, tā par to paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei 15 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvuši zināmi apstākļi, kas liecina par šķīrējtiesneša iespējamo neatbilstību šim rīcības kodeksam.

3.   Līgumslēdzējas puses apspriežas 15 dienu laikā no šā panta 2. punktā minētā paziņojuma dienas. Līgumslēdzējas puses informē šķīrējtiesnesi par viņa iespējamo neatbilstību un var viņam pieprasīt veikt pasākumus, lai novērstu neatbilstību. Ja Puses attiecīgi vienojas, tās var šķīrējtiesnesi atcelt un saskaņā ar nolīguma 71. panta 2. punktā izklāstīto procedūru izraudzīties jaunu šķīrējtiesnesi.

4.   Ja Līgumslēdzējas puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša, izņemot priekšsēdētāju, nomaiņas nepieciešamību, jebkura Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums nav pārsūdzams.

Ja, ņemot vērā šo pieprasījumu, priekšsēdētājs secina, ka šķīrējtiesnesis neatbilst šķīrējtiesnešu rīcības kodeksa prasībām, jauns šķīrējtiesnesis tiek izraudzīts saskaņā ar nolīguma 71. panta 3. punktu.

5.   Ja Līgumslēdzējas puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai citai personai no šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja amatam izraudzīto kandidātu saraksta, kas izveidots saskaņā ar nolīguma 85. pantu. Šīs personas uzvārdu izlozē EPN komitejas priekšsēdētājs. Šādi izraudzītā persona pieņem lēmumu par to, vai priekšsēdētājs atbilst šķīrējtiesnešu rīcības kodeksa prasībām. Šīs personas lēmums nav pārsūdzams.

Ja tiek pieņemts lēmums par to, ka priekšsēdētājs neatbilst šķīrējtiesnešu rīcības kodeksa prasībām, jauns priekšsēdētājs tiek izraudzīts saskaņā ar nolīguma 71. panta 3. punktu.

1.   Balstoties uz laika grafiku, kas noteikts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Līgumslēdzējām pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem informē Līgumslēdzējas puses par šķīrējtiesas sēdes datumu, laiku un vietu. Līgumslēdzēja puse, kura atbild par procedūras loģistisko administrēšanu, šo informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot 11. pantu.

2.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, sēde notiek Briselē, ja prasītāja Līgumslēdzēja puse ir Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse, un Jaundē, ja prasītāja Līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība.

3.   Šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu sēdes, ja Līgumslēdzējas puses tam piekrīt.

4.   Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

5.   Neatkarīgi no tā, vai procedūra ir atklāta vai slēgta, sēdē var piedalīties šādas personas:

6.   Katra Līgumslēdzēja puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes dienas šķīrējtiesas kolēģijai un otrai Līgumslēdzējai pusei iesniedz sarakstu ar to fizisko personu vārdiem un uzvārdiem, kuras attiecīgās Līgumslēdzējas puses uzdevumā mutvārdos sniegs argumentus vai informācijas izklāstus, un sarakstu ar citiem pārstāvjiem un konsultantiem, kuri piedalīsies sēdē.

7.   Šķīrējtiesas kolēģija nodrošina prasītājai Līgumslēdzējai pusei un atbildētājai Līgumslēdzējai pusei vienādu uzstāšanās ilgumu. Sēdes norise ir šāda:

8.   Sēdē šķīrējtiesas kolēģija jebkurā laikā katrai Līgumslēdzējai pusei var uzdot jautājumus.

9.   Šķīrējtiesas kolēģija organizē sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu Līgumslēdzējām pusēm saprātīgā termiņā pēc šķīrējtiesas sēdes. Līgumslēdzējas puses var sniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesas kolēģija tās var ņemt vērā.

10.   Katra Līgumslēdzēja puse 10 dienu laikā no sēdes dienas var iesniegt šķīrējtiesnešiem un otrai Līgumslēdzējai pusei papildu rakstiskus paziņojumus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

1.   Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procedūras posmā var rakstiski uzdot jautājumus vienai vai abām Līgumslēdzējām pusēm. Abas Līgumslēdzējas puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopiju.

2.   Turklāt katra Līgumslēdzēja puse iesniedz otrai Līgumslēdzējai pusei uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopijas. Katrai Līgumslēdzējai pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Līgumslēdzējas puses atbildi piecu darba dienu laikā no minētās atbildes saņemšanas dienas.

1.   Katra Līgumslēdzēja puse un tās konsultanti nodrošina visas tādas informācijas konfidencialitāti, kas iesniegta šķīrējtiesas kolēģijai un ko otra Līgumslēdzēja puse ir apzīmējusi par konfidenciālu. Līgumslēdzēja puse, kura šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz paziņojumu, kas ietver konfidenciālu informāciju, 15 dienu laikā pēc šāda paziņojuma iesniegšanas iesniedz arī paziņojuma nekonfidenciālu versiju, ko var darīt publiski pieejamu.

2.   Nekas šajā reglamentā neliedz Līgumslēdzējai pusei publiskot savu nostāju, ja vien, atsaucoties uz otras Līgumslēdzējas puses sniegto informāciju, netiek izpausta informācija, ko otra Līgumslēdzēja puse ir apzīmējusi par konfidenciālu.

3.   Ja kādas Līgumslēdzējas puses iesniegtais paziņojums un argumenti ietver konfidenciālu komercinformāciju, šķīrējtiesas kolēģija tiekas slēgtā sēdē. Ja tiesas sēde ir slēgta, Līgumslēdzējas puses saglabā šķīrējtiesas kolēģijas sēdes konfidencialitāti.

1.   Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no Līgumslēdzējām pusēm, neesot klāt otrai Līgumslēdzējai pusei.

2.   Neviens šķīrējtiesnesis neapspriež procedūras lietas aspektus ar vienu vai abām Līgumslēdzējām pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

1.   Līgumslēdzējas puses teritorijā nodibinātas nevalstiskas struktūras var šķīrējtiesas kolēģijai iesniegt amicus curiae izklāstus saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

2.   Ja vien Līgumslēdzējas puses piecu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus paziņojumus, ja tos iesniedz 10 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienas, ja tie tieši attiecas uz kādu šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmo jautājumu un ja šādi paziņojumi, ieskaitot pielikumus, nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm.

3.   Katrā paziņojumā norāda informāciju par iesniedzēju – fizisku vai juridisku personu –, tai skaitā par iesniedzēja darbības veidu un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar attiecīgā šķīrējtiesas procedūra. Paziņojumu sagatavo valodās, ko Līgumslēdzējas puses izvēlējušās saskaņā ar šā reglamenta 16. panta 1. un 2. punktu.

4.   Paziņojumus nosūta Līgumslēdzējām pusēm, lai tās varētu iesniegt savas piezīmes. Līgumslēdzējas puses var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai savas piezīmes 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

5.   Šķīrējtiesas kolēģija savā lēmumā uzskaita visus saņemtos un šim reglamentam atbilstošos paziņojumus. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā lēmumā iztirzāt minētajos paziņojumos izvirzītos argumentus. Šķīrējtiesas kolēģija Līgumslēdzējām pusēm piezīmju sniegšanai iesniedz visus paziņojumus, ko tā saņem.

1.   Katra Līgumslēdzēja puse sedz savas izmaksas, kas saistītas ar dalību šķīrējtiesas procedūrā.

2.   Ja vien nav citas vienošanās, atbildētāja Līgumslēdzēja puse ir atbildīga par šķīrējtiesas procedūras loģistikas administrēšanu, jo īpaši par sēžu organizēšanu, un sedz visas izmaksas saistībā ar sēdes loģistikas administrēšanu. Tomēr Līgumslēdzējas puses kopīgi un vienādās daļās apmaksā citus šķīrējtiesas procedūras administratīvos izdevumus, kā arī šķīrējtiesnešu un viņu palīgu atalgojumu un izdevumus.

1.   Šā nolīguma 71. panta 2. punktā minētās apspriešanās laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 5. punkta 1. punktā minētajā sanāksmē Līgumslēdzējas puses cenšas vienoties par kopīgo darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas procedūrā.

2.   Ja Līgumslēdzējas puses nespēj vienoties par kopīgo darba valodu, katra Līgumslēdzēja puse nodrošina savu rakstisku paziņojumu tulkojumu otras Puses izvēlētajā valodā, ja vien paziņojumi nav sagatavoti vienā no Līgumslēdzēju pušu kopīgajām oficiālajām valodām. Atbildētāja Līgumslēdzēja puse ir atbildīga par mutvārdu paziņojumu mutiskās tulkošanas nodrošināšanu Līgumslēdzēju pušu izvēlētajās valodās ar noteikumu, ka Līgumslēdzējas puses ir izvēlējušās vienu no oficiālajām valodām, kas tām ir kopīga. Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm ir izvēlējusies valodu, kas nav viena no kopīgajām oficiālajām valodām, tā ir pilnībā atbildīga par mutvārdu paziņojumu mutiskās tulkošanas nodrošināšanu.

3.   Šķīrējtiesas kolēģijas ziņojumus un lēmumus sagatavo Līgumslēdzēju pušu izvēlētajā valodā vai valodās. Ja Līgumslēdzējas puses nav vienojušās par kopīgo darba valodu, šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojumu, galīgo ziņojumu un lēmumus sagatavo vienā no Līgumslēdzēju pušu kopīgajām oficiālajām valodām.

4.   Visas izmaksas saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma tulkošanu Līgumslēdzēju pušu izvēlētajā valodā vai valodās Līgumslēdzējas puses sedz vienādās daļās.

5.   Līgumslēdzēja puse var iesniegt piezīmes par tā dokumenta tulkojuma kvalitāti, kas sagatavots saskaņā ar šo reglamentu.

6.   Katra Līgumslēdzēja puse pati sedz savu rakstisko paziņojumu tulkošanas izmaksas.

1.   Lai nodrošinātu domstarpību izšķiršanas mehānisma taisnīgumu un objektivitāti, katram kandidātam uz šķīrējtiesneša amatu ir jāiepazīstas ar rīcības kodeksu. Šai personai:

2.   Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem labumus, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt viņa pienākumu pienācīgu izpildi vai radīt iespaidu par šādu ietekmi.

3.   Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu kādas personīgas vai privātas intereses. Šķīrējtiesnesis atturas no darbībām, kas pieļautu pieņēmumu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

4.   Šķīrējtiesnesis neļauj agrākām vai esošām finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

5.   Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti pieļautu nepiedienīguma vai neobjektivitātes pieņēmumu.

1.   Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi nolīguma 71. pantam, kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai jautājumu, kas varētu ietekmēt tā neatkarību vai godprātīgumu vai pamatoti pieļautu nepiedienīguma vai neobjektivitātes pieņēmumu procedūrā. Šajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un apstākļiem, tai skaitā finanšu interesēm, profesionālām interesēm, darba interesēm vai ģimenes interesēm.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais informācijas sniegšanas pienākums ir ilgstošs pienākums, tāpēc šķīrējtiesnesis par šādām interesēm, attiecībām un apstākļiem, kas varētu rasties jebkurā procedūras stadijā, informē nekavējoties.

3.   Tiklīdz kandidāts vai šķīrējtiesnesis uzzinājis par jautājumiem, kas saistīti ar šā rīcības kodeksa faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tas par tiem informē EPN komiteju, lai Līgumslēdzējas puses tos varētu izskatīt.

1.   Kad šķīrējtiesnesis ir piekritis savai iecelšanai, viņš spēj tūlīt pildīt savus pienākumus un visas procedūras gaitā to dara rūpīgi, godprātīgi, taisnīgi un efektīvi.

2.   Šķīrējtiesnesis izskata tikai jautājumus, kas izvirzīti procedūras gaitā un ir vajadzīgi lēmuma pieņemšanai, un šo izskatīšanas pienākumu nedeleģē citai personai.

3.   Šķīrējtiesnesis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņa palīgs un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3. un 6. pantu un tos ievēro.

1.   Nedz esošie, nedz bijušie šķīrējtiesneši nekad neizpauž un neizmanto nepubliskojamu informāciju, kura attiecas uz procedūru vai iegūta tās gaitā, citādi kā vien attiecīgās procedūras vajadzībām un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai kaitētu citu personu interesēm.

2.   Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas lēmumu vai tā daļas pirms to publicēšanas saskaņā ar nolīguma 84. panta 2. punktu.

3.   Nedz esošais, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas apspriežu saturu vai kāda šķīrējtiesas kolēģijas locekļa viedokli.