(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ pieprasījums pēc noteiktiem piena un piena produktu nozares produktiem (konkrētāk, siera) ir krities. Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību, un tas negatīvi ietekmē piena ražošanas, savākšanas un pārstrādes posmus. Turklāt veikalu, āra tirgu, restorānu un citu viesmīlības iestāžu obligātā slēgšana ir apturējusi viesmīlības un ēdināšanas nozares darbību, būtiski izmainot piena un piena produktu pieprasījuma tendences. Viesmīlības un ēdināšanas nozare parasti veido aptuveni 15 % Savienības iekšējā pieprasījuma pēc siera. Turklāt Savienības un pasaules tirgū pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami vēl tālāku cenu kritumu. Siera eksports uz trešām valstīm veido 8 % no Savienības kopējās siera produkcijas.

(2)

Līdz ar to svaigpiena pārstrāde daļēji tiek novirzīta uz ilgi glabājamiem un uzglabāšanai piemērotiem beztaras produktiem, kuru ieguve ir mazāk darbietilpīga, piemēram, uz vājpiena pulveri un sviestu. Tomēr daudzām Savienības siera ražotnēm nav iespēju pienu pārstrādāt dažādos produktos un jāturpina ražot sieru, pēc kā pieprasījums ir ārkārtīgi krities.

(3)

Līdz ar to siera nozarē ir vērojami tirgus darbības traucējumi, kuru cēlonis ir izteikta piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība. Tas nozīmē, ka bez pasākumiem šo tirgus darbības traucējumu mazināšanai Savienībā ir gaidāma siera cenu krišanās un arī turpmāks lejupējs spiediens uz cenām.

(4)

Tirgus darbības traucējumu mazināšanai ar tirgus intervences pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, nepietiek, jo tie ir paredzēti citiem produktiem, tādiem kā sviests un vājpiena pulveris, vai tikai tādiem sieriem, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(5)

Siera tirgus darbības traucējumus var risināt ar uzglabāšanu. Tāpēc ir lietderīgi piešķirt atbalstu privātai siera uzglabāšanai.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 17. pants privātās uzglabāšanas atbalstu paredz piešķirt vienīgi attiecībā uz sieriem, kas ieguvuši aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (3). Tomēr sieri ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi veido tikai nelielu daļu no Savienības kopējās siera produkcijas. Operacionālas un administratīvas efektivitātes labad ir lietderīgi izveidot vienotu privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu, kas aptver visu veidu sierus.

(7)

Ir lietderīgi to neattiecināt uz sieriem, kas uzglabāšanai nav piemēroti.

(8)

Ir lietderīgi paredzēt maksimālo apjomu, uz ko šī atbalsta shēma attieksies, un kopējā apjoma sadalījumu dalībvalstīm atkarībā no siera ražošanas apmēriem katrā dalībvalstī.

(9)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (4) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (5) nosaka noteikumus par privātās uzglabāšanas atbalsta īstenošanu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 un Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumi, kas attiecas uz tādu sieru privātu uzglabāšanu, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, mutatis mutandis būtu jāpiemēro ar šo regulu izveidotajai vienotajai privātās uzglabāšanas atbalsta shēmai.

(10)

Lai nodrošinātu ātru un elastīgu darbības sistēmu, atbalsta apmērs būtu jānosaka iepriekš. Atbalsta apmērs būtu jānosaka atkarībā no uzglabāšanas izmaksām un citiem relevantiem tirgus aspektiem. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par fiksētām uzglabāšanas izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai noliktavā un par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(11)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad pieteikumi būtu iesniedzami tikai par sieru, kas jau ir uzglabāšanā, un nodrošinājums nebūtu jāprasa.

(12)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad būtu jānosaka minimālais produktu daudzums, par ko var iesniegt pieteikumu.

(13)

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi var ietekmēt to, kā tiek ievērotas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 60. panta prasības, kas reglamentē ar privātās uzglabāšanas atbalstu saistītās pārbaudes uz vietas. Ir lietderīgi dalībvalstīm, kuras skar minētie pasākumi, nodrošināt elastību, ļaujot fiziski pārbaudīt tikai reprezentatīvu statistisku izlasi, pagarinot periodu, kurā pārbauda nodošanu uzglabāšanā, vai šīs pārbaudes aizstājot ar citu relevantu pierādījumu izmantošanu un neprasot, lai tiktu veiktas neizziņotas pārbaudes. Tāpēc šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi no noteiktiem Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumiem atkāpties.

(14)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un veicinātu cenu stabilizēšanos, šajā regulā noteiktajam pagaidu pasākumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Covid-19 pandēmija izraisījusi ievērojamus traucējumus augļu un dārzeņu un vīna tirgos visā Savienībā. Dalībvalstu veikto pasākumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, jo īpaši plašo pārvietošanās ierobežojumu un sociālās distancēšanās pasākumu, rezultātā radās piegādes ķēžu traucējumi, uz laiku tika slēgti svarīgi noieta tirgi augļu un dārzeņu nozares un vīna nozares produktiem, attiecīgi gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, kā arī ēdināšanas nozarē, piemēram, slēdzot restorānus, ēdnīcas, bārus un viesnīcas. Ar Covid-19 saistītie pasākumi arī rada loģistikas problēmas, kas īpaši smagi skar ātrbojīgus augļu un dārzeņu produktus un vīna nozari. Ar Covid-19 saistītie pasākumi rada grūtības arī augļu un dārzeņu novākšanā un visos ar vīna ražošanu saistītajos uzdevumos darbaspēka trūkuma dēļ un apgrūtina patērētāju sasniegšanā, jo ir pārtrauktas piegādes ķēdes, loģistika un uz laiku slēgti nozīmīgi noieta tirgi. Šie apstākļi būtiski traucē augļu un dārzeņu nozari un vīna nozari Savienībā. Lauksaimnieki šajās nozarēs saskaras ar finansiālām grūtībām un naudas plūsmas problēmām.

(2)

Ņemot vērā dalībvalstu noteikto ierobežojumu ilgumu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un to iespējamo turpināšanos, loģistikas un piegādes ķēžu ilgtermiņa traucējumus, kā arī nopietno ekonomisko ietekmi uz galvenajiem augļu un dārzeņu nozares un vīna nozares produktu noieta tirgiem, attiecīgi gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, kā arī ēdināšanas nozarē, pastāv iespēja, ka būtiskie traucējumi abos tirgos un to sekas turpināsies un pat pasliktināsies.

(3)

Ņemot vērā šos tirgus traucējumus un bezprecedenta apstākļu kopumu, lauksaimnieki visās dalībvalstīs ir saskārušies ar ārkārtējām grūtībām, plānojot, īstenojot un realizējot atbalsta shēmas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–38. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un minētās regulas 39.–54. pantā attiecībā uz vīna nozari. Tādēļ šīs grūtības ir jāatvieglo, atkāpjoties no dažiem no šiem noteikumiem.

(4)

Atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības savu apstiprināto darbības programmu ietvaros augļu un dārzeņu nozarē var īstenot tādus krīzes un profilakses pasākumus, kuru mērķis ir palielināt to noturību pret tirgus traucējumiem. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturto daļu šie krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumi neietver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem. Lai minētajām ražotāju organizācijām nodrošinātu lielāku elastību un dotu tām iespēju darbības programmās paredzētos resursus novirzīt tādu tirgus traucējumu novēršanai, ko izraisījuši pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, minētais noteikums 2020. gadā nebūtu jāpiemēro.

(5)

Tiek lēsts, ka viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana tieši ietekmē 30 % no Savienībā patērētā vīna apjoma, kas atbilst 50 % no vērtības. Ir arī novērots, ka vīna patēriņš mājās nekompensē patēriņa samazinājumu ārpus mājām. Turklāt nav iespējams rīkot ierastās svinības un pulcēšanās, piemēram, dzimšanas dienās vai valsts svētku dienās, kad tiek patērēts vīns. Tāpat arī pastāv risks, ka izpaliks vasaras sezonas tūrisms un ar vīna kultūru saistītais tūrisms. Tādējādi tirgū palielinās vīna pārprodukcija. Turklāt darbaspēka trūkums, kas arī saistīts ar pandēmiju, un pandēmijas izraisītās loģistikas grūtības rada spiedienu uz vīnkopjiem un vīna nozari kopumā. Vīnkopji saskaras ar aizvien lielākām problēmām saistībā ar gaidāmo ražu: zemām cenām, samazinātu patēriņu, transporta un pārdošanas grūtībām.

(6)

Vienlaikus Savienības vīna tirgus ir pasliktinājies jau 2019. gada laikā, un vīna krājumi sasnieguši visaugstāko līmeni kopš 2009. gada. Tas saistīts galvenokārt ar rekordlielu ražu 2018. gadā un vispārēju vīna patēriņa samazināšanos Savienībā. Turklāt eksportu ir ietekmējuši arī Amerikas Savienotās Valstu, kas ir Savienības galvenais vīna eksporta tirgus, noteiktie papildu importa tarifi Savienības vīniem. Covid-19 pandēmija ir devusi vēl vienu triecienu trauslajai nozarei, kas vairs nespēj tirgot vai efektīvi izplatīt savus produktus, galvenokārt tāpēc, ka ir slēgti lielākie eksporta tirgi un veikti pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu ārlieguma un norobežošanas režīmu, proti, ir pārtrauktas visas ēdināšanas darbības un nav iespējams apgādāt ierastos klientus. Turklāt papildus grūtības sagādāt vīna ražošanai nepieciešamos galvenos resursus, piemēram, pudeles un korķus, apgrūtina vīna nozares uzņēmēju darbību, liedzot tiem laist tirgū pārdošanai gatavu vīnu.

(7)

Atsevišķu tādu vīna daudzumu izņemšanai no Savienības tirgus, kuri netiek tirgoti un kurus nevar uzglabāt, būtu jāpalīdz novērst nopietnus tirgus traucējumus vīna nozarē. Tāpēc ar Covid-19 pandēmijas krīzi saistītu iemeslu dēļ, lai palīdzētu uzlabot vīna ražotāju ekonomiskos rādītājus, vīna destilācija būtu uz laiku jāievieš kā atbalsttiesīgs pasākums saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē. Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, iegūtā alkohola izmantošana nebūtu pieļaujama pārtikas un dzērienu nozarē, un tā būtu jāparedz tikai rūpnieciskiem mērķiem, tostarp dezinfekcijai un farmācijai, kā arī enerģētikas vajadzībām.

(8)

Atbalsts uzglabāšanai krīzes gadījumā ir vēl viens pasākums, kas varētu uz laiku izņemt no tirgus noteiktu daudzumu vīna un varētu palīdzēt pakāpeniski atjaunot ekonomiski dzīvotspējīgāku situāciju tirgū. Tāpēc atbalstam par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā uz laiku vajadzētu būt atbalsttiesīgam saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē. Lai izvairītos no tā, ka par vienu un to pašu vīna daudzumu, kas izņemts no tirgus, atbalstu piešķir divreiz, atbalsta par uzglabāšanu krīzes gadījumā saņēmējiem nebūtu jāsaņem ne atbalsts par vīna destilāciju krīzes gadījumā saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē, ne arī valsts maksājumi par vīna destilāciju krīzes gadījumā.

(9)

Lai palīdzētu nozares uzņēmējiem reaģēt uz pašreizējiem ārkārtas apstākļiem un risināt šo neprognozējamo un nestabilo situāciju, ir lietderīgi pieļaut papildu elastību konkrētu pasākumu īstenošanā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(10)

Konkrētāk, lai dalībvalstis varētu atbalstīt krīzes smagi skartos ražotājus, ir nepieciešams atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 44. panta 2. punkta attiecībā uz minētās regulas 48. pantā minēto kopējo fondu pasākumu, lai pieļautu, ka izdevumi, kas radušies saistībā ar darbībām, kurām 2020. gadā rit ceturtais īstenošanas gads, ir atbalsttiesīgi pat tad, ja tie radušies, pirms dalībvalsts iesniegusi attiecīgo atbalsta programmas projektu. Tas ļautu dalībvalstīm jau izveidotiem kopējiem fondiem piešķirt papildu atbalstu administratīvo izmaksu segšanai vēl 12 mēnešus 2020. finanšu gadā. Ekonomiskā ziņā pietiekama atbalsta sniegšanas nolūkos un atkāpjoties no 48. panta 2. punkta, piešķirtajam atbalstam vajadzētu būt tādam, kura apjoms netiek pakāpeniski samazināts un kurš ir līdzvērtīgs trešajā īstenošanas gadā piešķirtajam finansējumam.

(11)

Turklāt kā ārkārtas pasākums ir jāparedz atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 6. punkta, 47. panta 1. un 3. punkta, 49. panta 2. punkta un 50. panta 4. punkta un uz laiku jāpalielina maksimālais Savienības ieguldījums pasākumos “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana”, “ražas apdrošināšana” un “ieguldījumi”. Šie pagaidu pasākumi ir nepieciešami tāpēc, ka ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ uzņēmējiem rodas un arī turpmāk radīsies ievērojami no tirgus un ražošanas traucējumiem izrietoši ienākumu zaudējumi un papildu izmaksas. Palielinot Savienības ieguldījumu attiecīgajos pasākumos un attiecīgi samazinot saņēmēja ieguldījumu, atbalsta saņēmējiem tiktu nodrošināts zināms finansiāls atvieglojums.

(12)

Elastīgums, kas ieviests, palielinot Savienības ieguldījumu, ir tāds finansiālā atbalsta veids, kuram tomēr nav vajadzīgs Savienības papildu finansējums, jo joprojām tiek piemēroti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VI pielikumā noteiktie budžeta ierobežojumi valsts atbalsta programmām vīna nozarē. Tādējādi dalībvalstis lielākas summas attiecīgajiem pasākumiem var nolemt atvēlēt tikai minētajā pielikumā paredzētā gada budžeta ietvaros. Tāpēc palielināto finanšu likmju mērķis ir sniegt atbalstu nozarei konkrētajā nestabilajā tirgus situācijā, iztiekot bez tūlītējas papildu līdzekļu mobilizēšanas.

(13)

Lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām, preventīvais ražas apdrošināšanas instruments ir atbalsttiesīgs saskaņā ar vīna nozares atbalsta programmām. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 49. pantā noteikts, ka atbalstam par ražas apdrošināšanu ir jāpalīdz aizsargāt ražotāju ienākumus, ja ražotājiem radušies zaudējumi dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimību vai kaitēkļu invāzijas rezultātā. Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas sakarā visos vīna ražošanas un tirdzniecības posmos radušās dažkārt nepārvaramās grūtības atstāj smagas sekas uz vīna ražotāju ienākumiem, ir lietderīgi Savienības atbalstu attiecināt arī uz ražas apdrošināšanu gadījumos, kad zaudējumus izraisījusi cilvēku slimības pandēmija. Turklāt, lai nodrošinātu zināmu finansiālu atvieglojumu vīnkopjiem, Savienības atbalsta likmi šādos gadījumos ir lietderīgi uz laiku palielināt līdz 60 %.

(14)

Priekšlaicīga ražas novākšana, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. pantā, tiek izmantota kā tirgus pārvaldības pasākums, ja paredzama vīnogu pārprodukcija. Minētajā pantā noteikts, ka, lai saņemtu Savienības atbalstu, vīnogu ķekari saimniecībā ir pilnībā jāiznīcina vai jānolasa. Pašreizējos apstākļos vīnkopji saskaras ar nepieredzētām grūtībām mobilizēt darbaspēku, kas vajadzīgs šādas pilnīgas darbības veikšanai. Tāpēc ir lietderīgi atkāpties no šā pienākuma un atļaut iznīcināt vai nolasīt nenogatavojušos vīnogu ķekarus daļā saimniecības ar nosacījumu, ka to veic veselos zemes gabalos.

(15)

Steidzamas nepieciešamības dēļ, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos tirgus traucējumus, to smago ietekmi uz augļu un dārzeņu nozari un vīna nozari, kā arī to turpināšanos un iespējamo pasliktināšanos, ir jārīkojas nekavējoties un steidzami jāpieņem pasākumi to negatīvās ietekmes mazināšanai. Vilcināšanās īstenot tūlītēju šo tirgus traucējumu novēršanai paredzētu rīcību draudētu pastiprināt tirgus traucējumus abās nozarēs un kaitētu ražošanai un tirgus apstākļiem abās nozarēs. Tāpēc šī regula būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 228. pantā noteikto steidzamības procedūru.

(16)

Ņemot vērā vajadzību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Kartupeļu nozari var iedalīt šādi: svaigi kartupeļi, ko galvenokārt iepērk patērēšanai mājās, un pārstrādei paredzēti kartupeļi, ko izmanto dzīvnieku barībā un pārstrādātos pārtikas produktos (tie ir, piemēram, saldēti kartupeļi (arī saldēti frī kartupeļi), kaltēti kartupeļi, sagatavoti vai konservēti kartupeļi).

(2)

Savienībā saražo aptuveni 52 miljonus tonnu kartupeļu, no kuriem 19,5 miljonus tonnu veido pārstrādei paredzēti kartupeļi. Lielākās pārstrādei paredzēto kartupeļu ražotājvalstis Savienībā ir Beļģija, Francija, Itālija, Nīderlande un Vācija. Tiek lēsts, ka saldēti frī kartupeļi veido aptuveni 41 % pārstrādei paredzēto kartupeļu produkcijas.

(3)

Savienība ir pārstrādātu kartupeļu neto eksportētāja. Tiek lēsts, ka pēdējos 5 gados no Beļģijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Vācijas uz trešām valstīm caurmērā eksportēts tāds pārstrādātu kartupeļu produktu apjoms, kas līdzvērtīgs vismaz 4 miljoniem tonnu pārstrādei paredzētu kartupeļu. Parastos tirgus apstākļos īpaši nozīmīgs ir saldētu kartupeļu (jo īpaši saldētu frī kartupeļu) eksports: no visā pasaulē eksportētajiem saldētajiem kartupeļiem 64 % nāk no Savienības, un tiek lēsts, ka 2019. gadā saldēto frī kartupeļu eksporta vērtība no Savienības uz trešām valstīm bija 1,85 miljardi EUR.

(4)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto personu plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ pārstrādei paredzētu kartupeļu ražotāji saskaras ar ekonomikas traucējumiem, kas rada finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas.

(5)

Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību, un tas negatīvi ietekmē pārstrādei paredzēto kartupeļu ražošanas, pārstrādes un transportēšanas posmus.

(6)

Prasība slēgt restorānus un citas viesmīlības iestādes, piemēram, skolu un darba ēdnīcas, kā arī prasība atcelt sporta un izklaides pasākumus, piemēram, kultūras un brīvdabas festivālus, sporta turnīrus, Savienībā un trešās valstīs ir apturējusi arī viesmīlības un ēdināšanas nozares darbību, un tas ir būtiski izmainījis kartupeļu produktu pieprasījumu. Tā kā patērētāji vairs neēd ārpus mājas un lielākoties neiegādājas ātrās uzkodas, patērētāju pieprasījums ir pārvirzījies uz svaigiem kartupeļiem, ko gatavo mājās. Turklāt, lai gan patērētāji dažus pārstrādātu kartupeļu produktus, piemēram, čipsus un sauso biezeni, patērē arvien vairāk, tas nevar kompensēt pieprasījuma samazinājumu viesmīlības un ēdināšanas nozarē.

(7)

Bez tam Savienības un pasaules tirgū pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami vēl tālāku cenu kritumu. Eksportu ietekmē arī loģistikas problēmas, jo Covid-19 pandēmijas sākšanās Ķīnā ir izraisījusi ievērojamu ostu pārslodzi gan Ķīnā, gan citur. Gaidāms, ka biežāka kuģu reisu pilnīga vai daļēja atcelšana turpināsies vismaz līdz 2020. gada jūnijam, un līdz ar to samazināsies konteineru kapacitāte, jo īpaši svaigām un saldētām precēm, ievērojami palielināsies vedmaksas likmes un eksportētāji pieredzēs sūtījumu aizkavēšanos. Kopš 2020. gada marta ceturtās nedēļas Savienības pārstrādei paredzēto kartupeļu ražotāji ir ziņojuši, ka darījumu skaits starp dalībvalstīm samazinājies diapazonā no 25 % līdz 47 %, bet eksports uz trešām valstīm – diapazonā no 30 % līdz 65 %.

(8)

Tā rezultātā, kamēr pieprasījums pēc svaigiem kartupeļiem šajā posmā ir audzis, pieprasījums pēc pārstrādei paredzētiem kartupeļiem ir strauji sarucis, un tam ir tūlītēja un nopietna ietekme uz tirgu. Krasais pieprasījuma kritums jo īpaši (bet ne tikai) skāris pārstrādei paredzētos kartupeļus, no kā ražo saldētus frī kartupeļus, citus grieztos kartupeļus un vakuumiepakotus produktus, kurus parasti patērē ātrās ēdināšanas uzņēmumos un restorānos. Svaigu kartupeļu un pārstrādei paredzētu kartupeļu atšķirīgo īpašību dēļ pārveidei paredzētus kartupeļus nevar pārdot svaigu kartupeļu tirgū. Līdz ar to, tā kā tirdzniecība nenotiek, tirgos ievērojami kritušās regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu cenas: ziņots, ka 2020. gada aprīlī tās bija par 90 % zemākas salīdzinājumā ar kotējumiem 2020. gada janvārī. Tirdzniecības pārtraukums novedis pie tā, ka dažās ražotājās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Francijā, dažiem pārstrādei paredzētu kartupeļu veidiem vairs nenotiek cenu kotēšana, kas liecina par krasu darījumu apjoma un vērtības kritumu. Citās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē, ziņots, ka pārstrādei paredzēto kartupeļu cena samazinājusies par 90 %.

(9)

Turklāt pašlaik liels daudzums pārstrādei paredzētu kartupeļu glabājas noliktavās. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gada kampaņas beigām 2020. gada jūlijā glabāšanā no 2019. gada kampaņas būs vismaz 2 650 000 tonnu pārstrādei paredzētu kartupeļu (400 miljonu EUR vērtībā). Pārstrādei paredzētie kartupeļi, kas novākti 2019. gada oktobrī/novembrī un joprojām atrodas noliktavās, to kvalitātes pasliktināšanās dēļ drīz vairs nebūs derīgi izmantošanai. Lai atbrīvotu vietu pārstrādei paredzētiem kartupeļiem no 2020. gada kampaņas, atlikušo krājumu daļa, ko nebūs iespējams savlaicīgi pārstrādāt, ražotājiem būs jāiznīcina. Tā kā ražotājiem, lai iznīcinātu produkciju, būs jāapmaksā transportēšanas un iznīcināšanas izmaksas, pastāv risks, ka par galējo līdzekli varētu kļūt pārstrādei paredzēto kartupeļu izkliede uz lauka. Pārstrādei paredzēto kartupeļu izkliede uz lauka radīs risku, ka varētu iestāties ilglaicīgas vidiskās un fitosanitārās sekas, jo šie kartupeļi dīgs uz pēckultūrām un var izraisīt slimības, kas varētu novest pie ilgstošas augsnes kontaminācijas un ilgstoši apdraudēt jaunus stādījumus.

(10)

Iepriekš minētie apstākļi liek šos notikumus kvalificēt par būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodu.

(11)

Lai kartupeļu ražotājiem šajā būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodā palīdzētu rast līdzsvaru, ir lietderīgi īslaicīgi uz sešu mēnešu periodu lauksaimniekiem, lauksaimnieku apvienībām, šādu apvienību asociācijām, atzīto ražotāju organizācijām, atzīto ražotāju organizāciju apvienībām un atzītajām starpnozaru organizācijām attiecībā uz pārstrādei paredzētiem kartupeļiem atļaut slēgt nolīgumus un pieņemt lēmumus. Tas attiecas uz šādiem pasākumiem: i) izņemšana no tirgus un bezmaksas izplatīšana, ii) pārveide un pārstrāde, iii) uzglabāšana, iv) kopīga veicināšana un v) ražošanas pagaidu plānošana.

(12)

Šādi nolīgumi un lēmumi attiecībā uz pārstrādei paredzētiem kartupeļiem varētu ietvert: i) kartupeļu izņemšanu no tirgus akurātai produktu iznīcināšanai vai bezmaksas izplatīšanai pārtikas bankām vai publiskām institūcijām; ii) kartupeļu pārstrādi citiem mērķiem, piemēram, pārstrādi dzīvnieku barībā, produkcijā metanizācijai; iii) izveidot un rast uzglabāšanas iespējas un sagatavot kartupeļus ilgākiem uzglabāšanas periodiem; iv) veicināt pārstrādātu kartupeļu produktu patēriņu; un v) tādu pasākumu plānošanu, ar ko varētu samazināt nākamo stādījumu apjomus un koriģēt esošos līgumus par 2020. gada kampaņas kartupeļiem.

(13)

Nolīgumi vai lēmumi attiecībā uz pārstrādei paredzētiem kartupeļiem būtu jāatļauj īslaicīgi uz sešu mēnešu periodu. Tā kā šis ir periods, kad ir jātiek galā ar esošajiem 2019. gada kampaņas kartupeļu krājumiem, un šovasar sāksies 2020. gada kampaņas kartupeļu ražas novākšana, tiek gaidīts, ka šajā periodā pasākumiem būs vislielākā ietekme.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 222. panta 1. punkta pirmo daļu atļauja ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka tā neapdraud iekšējā tirgus darbību un ka nolīgumu un lēmumu mērķis ir vienīgi stabilizēt nozari. Šie īpašie nosacījumi neaptver nolīgumus un lēmumus, kas tieši vai netieši novestu pie tirgu sadalīšanas, diskriminācijas valstspiederības dēļ vai fiksētu cenu noteikšanas. Ja nolīgumi un lēmumi šiem nosacījumiem neatbilst vai vairs neatbilst, ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts.

(15)

Ņemot vērā to, ka būtiska tirgus nelīdzsvarotība ir vērojama visā Savienībā, šajā regulā paredzētajai atļaujai būtu jāaptver visa Savienības teritorija.

(16)

Lai dalībvalstis varētu novērtēt to, vai nolīgumi un lēmumi, kas attiecas uz pārstrādei paredzētiem kartupeļiem, neapdraud iekšējā tirgus darbību un to mērķis ir vienīgi stabilizēt kartupeļu nozari, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm (t. sk. šīs valsts konkurences iestādēm), kurā ir vislielākā daļa no aplēstā kartupeļu produkcijas apjoma, ko aptver minētie nolīgumi vai lēmumi, būtu jāsaņem informācija par to, kādi nolīgumi ir noslēgti un kādi lēmumi pieņemti, un par to, kādu produkcijas apjomu un periodu tie aptver.

(17)

Ņemot vērā būtisko tirgus nelīdzsvarotību, vajadzību steidzami rīkoties ar atlikušajiem kartupeļu krājumiem un to, ka tuvojas laiks, kad kartupeļi parasti tiek novākti, uzglabāti un pārveidoti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Savienība ir vadošā dzīvu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgu augu daļu, griezto ziedu un dekoratīvo zaļumu (turpmāk “dzīvi augi un ziedi”) ražotāja. 2019. gadā Savienības produkcijas kopējā vērtība bija 20 miljardi EUR.

(2)

Aptuveni 85 % no Savienībā izaudzētajiem dzīvajiem augiem un ziediem ir paredzēti iekšējam tirgum, bet atlikušie 15 % tiek eksportēti uz trešām valstīm.

(3)

Dzīvu koku un ziedu piegādes ķēdes posmi ir savstarpēji cieši saistīti, un no raitas un efektīvi organizētas loģistikas ir atkarīga šo (pēc būtības lielā mērā ātrbojīgo) produktu tirgus sistēmas pienācīga darbība.

(4)

Turklāt dzīvu augu un ziedu audzēšanai un pārdošanai ir raksturīga sezonalitāte. Vairumu dzīvo augu un ziedu audzē pavasarī uz īpašiem svētkiem, piemēram, Mātes dienu vai Lieldienām, un telpaugus speciāli audzē mazākos podos, tā pielāgojoties sezonālajam pieprasījumam. Pārdošanas apjomi augstāko punktu parasti sasniedz pavasarī. Dažās apakšnozarēs, piemēram, viengadīgo stādu un griezto ziedu sektorā, 40–80 % produkcijas tiek pārdots periodā no marta līdz jūnijam.

(5)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto personu plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ dzīvo augu un ziedu nozare saskaras ar ekonomikas traucējumiem, kas audzētājiem rada finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas.

(6)

Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību, jo īpaši transporta nozarē, un tas negatīvi ietekmē dzīvo augu un ziedu audzēšanu, ievākšanu, izsolīšanu un pārdošanu.

(7)

Turklāt āra tirgu, dārzkopības lielveikalu, specializēto mazumtirdzniecības veikalu un viesmīlības iestāžu obligātā slēgšana un pasākumu un svētku atcelšana ir apturējusi dzīvo augu un ziedu nozares darbību. Nav gaidāms, ka dārzkopības lielveikalu un specializēto mazumtirdzniecības veikalu daļēja atvēršana dažās dalībvalstīs situāciju būtiski mainīs, jo piegādes ķēdes posmi ir savstarpēji cieši saistīti un atkarīgi no funkcionējošas loģistikas sistēmas un ierobežotajām glabāšanas iespējām. Paredzams, ka turpmākajos mēnešos saglabāsies sociālās distancēšanās pasākumi, kas turpinās ietekmēt gan transporta loģistiku, gan pārdošanu, jo mazāk cilvēku drīkstēs atrasties veikalos. Turklāt jau tagad ir atcelti tuvākajos mēnešos paredzētie lielie pasākumi, piemēram, ikgadējās dārzkopības izstādes, un tiek atcelti arī citi saviesīgi pasākumi, piemēram, kāzas, kuros parasti izmanto rotājumus no ziediem.

(8)

Bez tam Savienības un pasaules tirgū pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami vēl tālāku cenu kritumu. Eksportu ietekmē arī loģistikas problēmas, jo Covid-19 pandēmijas sākšanās Ķīnā ir izraisījusi ievērojamu ostu pārslodzi gan Ķīnā, gan citur. Gaidāms, ka vismaz līdz 2020. gada jūnijam turpināsies daudzu kuģu reisu pilnīga vai daļēja atcelšana, un līdz ar to konteineru daudzums būs nepietiekams, vedmaksas likmes ievērojami palielināsies un eksportētāji pieredzēs sūtījumu aizkavēšanos.

(9)

Šī piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība dzīvo augu un ziedu nozarē rada ekonomikas traucējumus. Nelīdzsvarotības rezultātā pieprasījums pēc dzīviem augiem un ziediem ir strauji sarucis, un tam ir tūlītēja un nopietna ietekme uz tirgu. Kopējais pieprasījums pēc dzīviem augiem un ziediem Savienības tirgū ir samazinājies par 80 %. Smagi skarta ir arī tirgošana izsolēs. Ziņots, ka 2020. gada marta vidū apgrozījums Nīderlandes izsoļu tirgū, kurā tiek iztirgots 35 % no visas Savienības produkcijas, ir sarucis par 85 %. Lai gan Nīderlandes izsoļu tirgus ir nedaudz atkopies, apgrozījums joprojām ir par 30 % mazāks nekā 2019. gada aprīļa vidū. Citās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Francijā, izsoles un vairumtirdzniecības tirgi ir slēgti. Turklāt ziņots, ka atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē, ir lielos apjomos iznīcināti dobēs izstādāmi ziedu stādi, ko nevar uzglabāt, un grieztie ziedi, kas ir ātrbojīgi un sezonāli. Tas novedis pie krasa cenu krituma Nīderlandes izsolēs. Nedēļā no 2020. gada 16. līdz 22. martam, kad tirgus sabruka, cenas bija gandrīz par 60 % zemākas nekā tajā paša nedēļā 2019. gadā. Tāpat nedēļās no 2020. gada 23. līdz 29. martam, no 30. marta līdz 5. aprīlim un no 6. līdz 12. aprīlim cenas vēl aizvien bija par 36 % līdz 23 % zemākas nekā tajās pašās nedēļās 2019. gadā.

(10)

Iepriekš minētie apstākļi liek šos notikumus kvalificēt par būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodu.

(11)

Lai šajā būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodā dzīvo augu un ziedu nozarei palīdzētu rast līdzsvaru, ir lietderīgi dzīvo augu un ziedu nozarē uz sešiem mēnešiem atļaut izmantot lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību, šādu apvienību asociāciju, atzīto ražotāju organizāciju, atzīto ražotāju organizāciju apvienību un atzīto starpnozaru organizāciju nolīgumus un lēmumus. Tas attiecas uz šādiem pasākumiem: i) izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana, ii) kopīga veicināšana un iii) ražošanas pagaidu plānošana.

(12)

Šādi nolīgumi un lēmumi varētu ietvert: i) dzīvo augu un ziedu kolektīvu izņemšanu no tirgus un iznīcināšanu pienācīgā kārtībā; ii) popularizēšanas pasākumus, ar ko aicina patērētājus iegādāties dzīvos augus un ziedus; un iii) kolektīvu ražošanas plānošanu nolūkā koordinēt dzīvo augu un ziedu stādīšanu, ņemot vērā ierobežojumu atcelšanu nākotnē.

(13)

Nolīgumi vai lēmumi būtu jāatļauj īslaicīgi uz sešu mēnešu periodu. Tā kā šis ir periods, kad tiks ievākta un tirgota lielākā daļa dzīvo augu un ziedu, tiek gaidīts, ka šajā periodā pasākumiem būs vislielākā ietekme.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 222. panta 1. punkta pirmo daļu atļauja ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka tā neapdraud iekšējā tirgus darbību un ka nolīgumu un lēmumu mērķis ir vienīgi stabilizēt nozari. Šie īpašie nosacījumi neaptver nolīgumus un lēmumus, kas tieši vai netieši novestu pie tirgu sadalīšanas, diskriminācijas valstspiederības dēļ vai fiksētu cenu noteikšanas. Ja nolīgumi un lēmumi šiem nosacījumiem neatbilst vai vairs neatbilst, ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts.

(15)

Ņemot vērā to, ka būtiska tirgus nelīdzsvarotība ir vērojama visā Savienībā, šajā regulā paredzētajai atļaujai būtu jāattiecas uz visu Savienības teritoriju.

(16)

Lai dalībvalstis varētu novērtēt to, vai nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus darbību un to vienīgais mērķis ir stabilizēt dzīvo augu un ziedu nozari, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm (t. sk. šīs valsts konkurences iestādēm), kurā ir vislielākā daļa no aplēstā dzīvo augu un ziedu produkcijas daudzuma, ko aptver minētie nolīgumi vai lēmumi, būtu jāsaņem informācija par to, kādi nolīgumi ir noslēgti un kādi lēmumi pieņemti, un par to, kādu produkcijas apjomu un periodu tie aptver.

(17)

Ņemot vērā, ka būtiskā tirgus nelīdzsvarotība ir iestājusies periodā, kad notiek visaktīvākā dzīvo augu un ziedu tirdzniecība, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Tādu plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ, kas dalībvalstīs ieviesti, lai novērstu pašreizējo Covid-19 pandēmiju, ir būtiski ietekmēta dažu kategoriju aitas un kazas gaļas produktu – par divpadsmit mēnešiem jaunāku jēru un kazu liemeņu – pārdošana viesmīlības un ēdināšanas nozarei.

(2)

Rezultātā ir strauji krities pieprasījums pēc dažiem aitas un kazas gaļas produktiem. Piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotības dēļ aitkopības un kazkopības nozare saskaras ar tirgus darbības traucējumiem. Šie traucējumi ļoti negatīvi ietekmē nozares peļņu un apdraud Savienības lauksaimnieku finansiālo dzīvotspēju. Ja pret šiem tirgus darbības traucējumiem netiks veikti vajadzīgie pasākumi, ir paredzams, ka aitas un kazas gaļas produktu cenas Savienībā pazemināsies, un jādomā, ka šī pazeminošā ietekme turpināsies.

(3)

Pašreizējo piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību aitas un kazas gaļas tirgos var mazināt, par divpadsmit mēnešiem jaunāku aitu un kazu liemeņus, kuri lielākoties būtu bijuši paredzēti viesmīlības un ēdināšanas nozarei, nododot uzglabāšanā.

(4)

Plašie pārvietošanās ierobežojumi, kas dalībvalstīs ieviesti, lai novērstu pašreizējo Covid-19 pandēmiju, ir ietekmējuši arī darbaspēka pieejamību kautuvēs un pārtikas pārstrādes uzņēmumos un samazinājuši transporta un loģistikas iespējas.

(5)

Lai atvieglotu pašreizējās grūtības un jo īpaši samazinātu piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, kura savukārt rada pazeminošo ietekmi uz visu aitas un kazas gaļas produktu cenām, un lai grūto tirgus situāciju padarītu vieglāku, ir lietderīgi piešķirt par divpadsmit mēnešiem jaunāku aitu un kazu svaigas vai atdzesētas gaļas privātas uzglabāšanas atbalstu.

(6)

Noteikumi par privātās uzglabāšanas atbalsta īstenošanu ir paredzēti Komisijas Deleģētā regulā (ES) 2016/1238 (4) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1240 (5). Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, privātās uzglabāšanas atbalstam, kas attiecas uz svaigu vai atdzesētu tādu aitu un kazu gaļu, kuras ir jaunākas par divpadsmit mēnešiem, būtu jāpiemēro Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 un Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumi.

(7)

Lai attiecīgā sistēma darbotos ātri un elastīgi, atbalsta summa būtu jānosaka iepriekš. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. pantu privātās uzglabāšanas atbalsta apjomam būtu jābalstās uz uzglabāšanas izmaksām un citiem attiecīgiem tirgus elementiem. Ir lietderīgi atbalstu noteikt par kopējo uzglabāšanas periodu, pamatojoties uz izmaksām par nodošanu uzglabāšanā un izņemšanu no tās, izmaksām par vienu uzglabāšanas dienu saldētavā un daļēju kompensāciju par to, ka produkta saldēšanas dēļ svaiga vai atdzesēta aitas un kazas gaļa ir zaudējusi vērtību.

(8)

Lai privātās uzglabāšanas atbalsts būtu efektīvs un patiešām ietekmētu tirgu, tas būtu jāpiešķir tikai par produktiem, kas vēl nav nodoti uzglabāšanā. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt uzglabāšanas periodu.

(9)

Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti un vienkāršošanu, būtu jānosaka minimālais produktu daudzums, uz ko attiecas katrs pieteikums.

(10)

Lai garantētu pieteikumu nopietnību un nodrošinātu pasākuma vēlamo ietekmi uz tirgu, būtu jānosaka nodrošinājums.

(11)

Covid-19 pandēmijas novēršanai ieviestie pasākumi var ietekmēt atbilstību Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 60. panta noteiktajām prasībām par pārbaudēm uz vietas, ko veic saistībā ar privātās uzglabāšanas atbalstu. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās tiek piemēroti minētie pasākumi, ir lietderīgi nodrošināt elastību, pagarinot termiņu, kurā pārbauda nodošanu uzglabāšanā, vai šo pārbaužu vietā izskatot citus attiecīgus pierādījumus, un neprasot veikt neizziņotas pārbaudes. Tāpēc šīs regulas nolūkos ir lietderīgi atkāpties no dažiem Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumiem.

(12)

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka par pieņemamiem pieteikumiem dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai reizi nedēļā. Lai nodrošinātu atbalsta saņemšanai pieejamo summu pārredzamību, uzraudzību un pareizu pārvaldību un lai shēma tiktu pārvaldīta efektīvi, paziņojumi jāsūta biežāk.

(13)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi tirgū un veicinātu cenu stabilizēšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Covid-19 pandēmijas sakarā dalībvalstīs ieviestie plašie pārvietošanās ierobežojumi ir smagi ietekmējuši dažu kategoriju liellopu gaļas produktu (piemēram, pakaļējā ceturtdaļa, no kuras paredzēts izcirst dažādus steikam paredzētus gaļas gabalus) pārdošana viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozare rada 70 % no Savienības iekšzemes pieprasījuma pēc dažādiem gaļas gabaliem, kas iegūti no liemeņa pakaļējām ceturtdaļām. Līdz ar to minētās pakaļējās ceturtdaļas tagad tiek izmantotas citiem liellopu gaļas produktiem, tāpēc cenas jau ir samazinājušās.

(2)

Liellopu gaļas patēriņa modelis ir mainījies, kā rezultātā ir krasi samazinājies pieprasījums pēc noteiktiem liellopu gaļas produktiem. Tāpēc piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotības dēļ liellopu gaļas nozarē ir vērojami tirgus darbības traucējumi. Tam ir būtiska negatīva ietekme uz nozares peļņu un Savienības lauksaimnieku finansiālo dzīvotspēju. Ja nebūs pasākumu šo tirgus traucējumu novēršanai, ir gaidāms, ka liellopu gaļas produktu cenas Savienībā kritīsies un lejupējais spiediens turpināsies.

(3)

Plašie pārvietošanās ierobežojumi ir ietekmējuši arī darbaspēka pieejamību kautuvēs un pārtikas pārstrādē un samazinājuši transporta nozares un loģistikas jaudu.

(4)

Pašreizējās grūtības un jo īpaši piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību liellopu gaļas tirgū var mazināt, uzglabājot pakaļējās ceturtdaļas, no kurām paredzēts iegūt produktus, kas lielākoties būtu domāti viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozarei.

(5)

Lai samazinātu pašreizējo piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, kas savukārt spiež uz leju visu liellopu gaļas produktu cenas, un lai atvieglotu grūtos tirgus apstākļus, ir lietderīgi piešķirt atbalstu par tādas svaigas vai atdzesētas gaļas privātu uzglabāšanu, kas iegūta no vismaz astoņus mēnešus veciem liellopiem.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (4) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (5) nosaka noteikumus par privātās uzglabāšanas atbalsta īstenošanu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Deleģētās regulas (ES) 2016/1238 un Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumi būtu jāpiemēro arī atbalstam par tādas svaigas vai atdzesētas gaļas privātu uzglabāšanu, kas iegūta no vismaz astoņus mēnešus veciem liellopiem.

(7)

Lai nodrošinātu ātru un elastīgu darbības sistēmu, atbalsta apmērs būtu jānosaka iepriekš. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. pantu, ja privātās uzglabāšanas atbalstu nosaka iepriekš, par pamatu būtu jāņem uzglabāšanas izmaksas un citi attiecīgi tirgus elementi. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par visu uzglabāšanas periodu, par pamatu ņemot izmaksas, kas rodas, produktus nododot uzglabāšanā un no tās izņemot, dienas izmaksas par uzglabāšanu saldētavā un daļēju kompensāciju par vērtības zudumu, kad svaigu vai atdzesētu liellopu gaļu sasaldē.

(8)

Lai privātās uzglabāšanas atbalsts būtu efektīvs un reāli ietekmētu tirgu, atbalstu vajadzētu piešķirt tikai par tiem produktiem, kuri uzglabāšanā vēl nav nodoti. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt uzglabāšanas periodu.

(9)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad būtu jānosaka minimālais produktu daudzums, par kuru var iesniegt pieteikumu.

(10)

Lai garantētu pieteikuma nopietnību un nodrošinātu, ka pasākumam būs vēlamā ietekme uz tirgu, būtu jānosaka nodrošinājums.

(11)

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi var ietekmēt atbilstību Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 60. panta prasībām, kas reglamentē ar privātās uzglabāšanas atbalstu saistītas pārbaudes uz vietas. Ir lietderīgi dalībvalstīm, kuras skar minētie pasākumi, nodrošināt elastību, pagarinot periodu, kurā pārbauda nodošanu uzglabāšanā, vai šīs pārbaudes aizstājot ar citu relevantu pierādījumu izmantošanu un neprasot, lai tiktu veiktas neizziņotas pārbaudes. Tāpēc šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi no noteiktiem Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumiem atkāpties.

(12)

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstīm Komisijai jāpaziņo par visiem pieņemamajiem pieteikumiem reizi nedēļā. Lai nodrošinātu atbalstam pieejamo summu pārredzamību, uzraudzību un pareizu pārvaldību, efektīvai shēmas pārvaldīšanai ir vajadzīgi biežāki paziņojumi.

(13)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un veicinātu cenu stabilizēšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ pieprasījums pēc noteiktiem piena un piena produktu nozares produktiem ir krities. Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību, un tas negatīvi ietekmē piena ražošanas, savākšanas un pārstrādes posmus. Turklāt veikalu, āra tirgu, restorānu un citu viesmīlības iestāžu obligātā slēgšana ir apturējusi viesmīlības un ēdināšanas nozares darbību, būtiski izmainot piena un piena produktu pieprasījuma tendences. Viesmīlības un ēdināšanas nozare parasti patērē aptuveni 10–20 % no Savienības saražotā piena un piena produktiem (atkarībā no produkta). Turklāt Savienības un pasaules tirgū pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami vēl tālāku cenu kritumu.

(2)

Līdz ar to svaigpiena pārstrāde daļēji tiek novirzīta uz ilgi glabājamiem un uzglabāšanai piemērotiem beztaras produktiem, kuru ieguve ir mazāk darbietilpīga, piemēram, uz vājpiena pulveri un sviestu, pārsniedzot parasto tirgus pieprasījumu pēc šiem produktiem.

(3)

Lai mazinātu radušos piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, ir lietderīgi piešķirt atbalstu privātai sviesta uzglabāšanai.

(4)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (4) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (5) nosaka noteikumus par privātās uzglabāšanas atbalsta īstenošanu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Deleģētā regula (ES) 2016/1238 un Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 būtu jāpiemēro arī privātas sviesta uzglabāšanas atbalstam.

(5)

Lai nodrošinātu ātru un elastīgu darbības sistēmu, atbalsta apmērs būtu jānosaka iepriekš. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. pantu, ja privātās uzglabāšanas atbalstu nosaka iepriekš, tam vajadzētu būt pamatotam ar uzglabāšanas izmaksām un citiem attiecīgiem tirgus elementiem. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par fiksētām uzglabāšanas izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai noliktavā un par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(6)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad pieteikumi būtu iesniedzami tikai par sviestu, kas jau ir uzglabāšanā, un nodrošinājums nebūtu jāprasa. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt uzglabāšanas periodu.

(7)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad būtu jānosaka minimālais produktu daudzums, par ko var iesniegt pieteikumu.

(8)

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi var ietekmēt to, kā tiek ievērotas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 60. panta prasības, kas reglamentē ar privātās uzglabāšanas atbalstu saistītās pārbaudes uz vietas. Ir lietderīgi dalībvalstīm, kuras skar minētie pasākumi, nodrošināt elastību, pagarinot periodu, kurā pārbauda nodošanu uzglabāšanā, vai šīs pārbaudes aizstājot ar citu relevantu pierādījumu izmantošanu un neprasot, lai tiktu veiktas neizziņotas pārbaudes. Tāpēc šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi no noteiktiem Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumiem atkāpties.

(9)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un veicinātu cenu stabilizēšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ pieprasījums pēc noteiktiem piena un piena produktu nozares produktiem ir krities. Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību, un tas negatīvi ietekmē piena ražošanas, savākšanas un pārstrādes posmus. Turklāt veikalu, āra tirgu, restorānu un citu viesmīlības iestāžu obligātā slēgšana ir apturējusi viesmīlības un ēdināšanas nozares darbību, būtiski izmainot piena un piena produktu pieprasījuma tendences. Viesmīlības un ēdināšanas nozare parasti patērē aptuveni 10–20 % no Savienības saražotā piena un piena produktiem (atkarībā no produkta). Turklāt Savienības un pasaules tirgū pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami vēl tālāku cenu kritumu.

(2)

Līdz ar to svaigpiena pārstrāde daļēji tiek novirzīta uz ilgi glabājamiem un uzglabāšanai piemērotiem beztaras produktiem, kuru ieguve ir mazāk darbietilpīga, piemēram, uz vājpiena pulveri un sviestu, pārsniedzot parasto tirgus pieprasījumu pēc šiem produktiem.

(3)

Lai mazinātu radušos piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, ir lietderīgi piešķirt atbalstu privātai vājpiena pulvera uzglabāšanai.

(4)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (4) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (5) nosaka noteikumus par privātās uzglabāšanas atbalsta īstenošanu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Deleģētā regula (ES) 2016/1238 un Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 būtu jāpiemēro arī privātas vājpiena pulvera uzglabāšanas atbalstam.

(5)

Lai nodrošinātu ātru un elastīgu darbības sistēmu, atbalsta apmērs būtu jānosaka iepriekš. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. pantu, ja privātās uzglabāšanas atbalstu nosaka iepriekš, tam vajadzētu būt pamatotam ar uzglabāšanas izmaksām un citiem attiecīgiem tirgus elementiem. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par fiksētām uzglabāšanas izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai noliktavā un par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(6)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad pieteikumi būtu iesniedzami tikai par vājpiena pulveri, kas jau ir uzglabāšanā, un nodrošinājums nebūtu jāprasa. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt uzglabāšanas periodu.

(7)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad būtu jānosaka minimālais produktu daudzums, par ko var iesniegt pieteikumu.

(8)

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi var ietekmēt to, kā tiek ievērotas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 60. panta prasības, kas reglamentē ar privātās uzglabāšanas atbalstu saistītās pārbaudes uz vietas. Ir lietderīgi dalībvalstīm, kuras skar minētie pasākumi, nodrošināt elastību, pagarinot periodu, kurā pārbauda nodošanu uzglabāšanā, vai šīs pārbaudes aizstājot ar citu relevantu pierādījumu izmantošanu un neprasot, lai tiktu veiktas neizziņotas pārbaudes. Tāpēc šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi no noteiktiem Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 noteikumiem atkāpties.

(9)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un veicinātu cenu stabilizēšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto personu pārvietošanās plašo ierobežojumu dēļ piena un piena produktu nozare saskaras ar ekonomikas traucējumiem, kas lauksaimniekiem rada finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas.

(2)

Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību un tādējādi negatīvi ietekmē piena ražošanas, savākšanas un pārstrādes posmus. Tas saasina nozares grūtības, jo pārstrādes nozarei ir jārod alternatīvi risinājumi nepārtrauktajam svaigpiena savākšanas procesam un vienlaikus jāpārvar grūtības pārstrādes uzņēmumos.

(3)

Veikalu, tirgu, restorānu un citu viesmīlības iestāžu obligātā slēgšana ir apturējusi arī viesmīlības un ēdināšanas nozares darbību, būtiski izmainot piena un piena produktu pieprasījuma tendences. Patērētāji tagad pastiprināti pieprasa pārtikas pamatproduktus un ievērojami mazāk specializētos piena produktus. Viesmīlības un ēdināšanas nozare tradicionāli patērē aptuveni 10–20 % no Savienības piena un piena produktu ražošanas apjoma (atkarībā no produkta). Rezultātā ir krities pieprasījums pēc dažiem piena un piena produktu nozares produktiem, ko pārdod viesmīlības un ēdināšanas nozarē. Piemēram, vairāk nekā puse no Savienības mocarellas siera produkcijas ir paredzēta ēdināšanas pakalpojumu nozarei. Dažu piena produktu patēriņa pieaugums mazumtirdzniecības nozarē nav kompensējis pieprasījuma kritumu viesmīlības un ēdināšanas nozarē.

(4)

Bez tam Savienības un pasaules tirgū piena un piena produktu pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami turpmāku cenu kritumu. Turklāt piena un piena produktu eksportu ietekmē loģistikas problēmas, jo Covid-19 pandēmijas sākšanās Ķīnā ir izraisījusi ievērojamu ostu pārslodzi gan Ķīnā, gan citur. Gaidāms, ka vismaz līdz 2020. gada jūnijam turpināsies daudzu kuģu reisu pilnīga vai daļēja atcelšana, un līdz ar to konteineru daudzums būs nepietiekams, vedmaksas likmes ievērojami palielināsies un eksportētāji savus sūtījumus atliks. Trešo valstu eksports veido aptuveni 15 % no Savienības kopējā piena un piena produktu ražošanas apjoma.

(5)

Rezultātā svaigpiena pārstrāde daļēji tiek novirzīta uz beztaras, ilgstoši un ilgtermiņā uzglabājamiem produktiem, kuru pārstrāde ir mazāk darbietilpīga, piemēram, vājpiena pulveris un sviests, un kuri neietilpst ierastajos tirgus pieprasījumos. Tomēr daudzām ražotnēm Savienībā nav iespēju pārstrādāt pienu dažādos produktos, un tām jāturpina ražot piena produktus, pēc kuriem pieprasījums ir strauji krities.

(6)

Šī piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība piena un piena produktu nozarē rada ekonomikas traucējumus. Šīs nelīdzsvarotības rezultātā piena un piena produktu vairumtirdzniecības cenas ir ievērojami kritušās, īpaši kopš 2020. gada marta sākuma: par 19 % vājpiena pulverim un par 14 % sviestam. Pirmie produkti, kam bija ievērojams cenu kritums, bija vājpiena pulveris un sviests, proti, produkti, kuru ražošanā izmanto svaigpiena pārpalikumu, kad piena daudzums pārsniedz pieprasījumu. Pamatojoties uz vājpiena pulvera un sviesta cenām, tiek lēsts, ka laikā no februāra sākuma līdz aprīļa pirmajai nedēļai svaigpiena ekvivalenta vairumtirdzniecības cena ir kritusies par 24 %. Šajā pavasarī cenu kritums ir ārkārtējs, jo vienlaikus vērojamas ar pārvietošanās ierobežošanas pasākumiem saistītās pieprasījuma izmaiņas un piena ražošanas sezonālais maksimums. Gaidāms, ka piena un piena produktu cenas turpinās kristies, jo piena ražošanas apjoms pavasarī un vasarā, kad ražošana piena un piena produktu nozarē norit visaktīvāk, parasti palielinās.

(7)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apstākļiem, šie notikumi ir kvalificējami kā būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periods.

(8)

Lai šajā būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodā piena un piena produktu nozarei palīdzētu rast līdzsvaru, ir lietderīgi atļaut izmantot lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību, šādu apvienību asociāciju, atzīto ražotāju organizāciju, atzīto ražotāju organizāciju apvienību un atzīto starpnozaru organizāciju nolīgumus un lēmumus. Šādi nolīgumi un lēmumi varētu ietvert tirgus dalībnieku kopīgus centienus plānot svaigpiena ražošanu atbilstoši mainīgajām pieprasījuma tendencēm.

(9)

Ikviens šāds nolīgums vai lēmums par ražošanas plānošanu būtu jāatļauj pagaidu kārtā sešu mēnešu periodā, proti, pavasara un vasaras sezonā, kad ražošanas apjomi piena un piena produktu nozarē ir vislielākie, un tālab nolīgumi un lēmumi varētu radīt vislielāko ietekmi.

(10)

Ņemot vērā to, ka būtisks tirgus traucējums ir vērojams kopš 2020. gada aprīļa sākuma, sešu mēnešu periodam būtu jāsākas 2020. gada 1. aprīlī.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 222. panta 1. punkta pirmo daļu atļauja ir jāpiešķir, ja tā neapdraud iekšējā tirgus darbību un nolīgumu un lēmumu vienīgais mērķis ir stabilizēt nozari. Minētie īpašie nosacījumi neaptver nolīgumus un lēmumus, kas tieši vai netieši novestu pie tirgu sadalīšanas, diskriminācijas valstspiederības dēļ vai cenu noteikšanas. Ja nolīgumi un lēmumi neatbilst minētajiem nosacījumiem vai vairs tiem neatbilst, attiecīgajiem nolīgumiem un lēmumiem piemēro Līguma 101. panta 1. punktu.

(12)

Ņemot vērā to, ka būtiska tirgus nelīdzsvarotība ir vērojama visā Savienībā, šajā regulā paredzētajai atļaujai būtu jāattiecas uz visu Savienības teritoriju.

(13)

Lai dalībvalstis varētu novērtēt to, vai nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus darbību un to vienīgais mērķis ir stabilizēt piena un piena produktu nozari, to dalībvalstu kompetentajām iestādēm (kā arī minēto valstu konkurences iestādēm), kurās tiks saražota lielākā daļa paredzamā piena daudzuma, ko aptver minētie nolīgumi vai lēmumi, būtu jāsaņem informācija par to, kādi nolīgumi ir noslēgti un kādi lēmumi pieņemti, un par to, kādu produkcijas apjomu un periodu tie aptver.

(14)

Ņemot vērā būtisko tirgus nelīdzsvarotību un sezonālā produkcijas maksimuma tuvošanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un tās rezultātā ieviesto plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ lauksaimnieki, vīnkopji, olīveļļas ražotāji un biškopji visās dalībvalstīs ir saskārušies ar ārkārtējām grūtībām. Loģistikas problēmas un darbaspēka trūkums ir padarījis viņus neaizsargātus pret pandēmijas izraisītajiem ekonomikas traucējumiem. Konkrētāk, viņiem radušās finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas. Šādam apstākļu apvienojumam nav precedenta, tāpēc minētās grūtības jāatvieglo, atkāpjoties no konkrētiem noteikumiem vairākās īstenošanas regulās, ko piemēro kopējās lauksaimniecības politikas jomā.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 (2) 9. panta 1. punktu pieteikumu uz atbalstu vai tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek lūgts atbalsts, ražotāju organizācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz līdz tā gada 15. februārim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts. Saskaņā ar minētās regulas 9. panta 3. punktu atbalsta pieteikumos var ietvert izdevumus, kas ir ieplānoti, bet nav radušies, ja tiek pierādīti konkrēti elementi. Šādi elementi ietver to, ka attiecīgās darbības nebija iespējams veikt līdz darbības programmas īstenošanas gada 31. decembrim tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus attiecīgās ražotāju organizācijas kontroles, un ka šīs darbības var veikt līdz tā gada 30. aprīlim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta un jāparedz, ka atbalsta pieteikumos, kas jāiesniedz līdz 2021. gada 15. februārim, var ietvert izdevumus par darbībām, kas plānotas 2020. gadā, bet līdz 2020. gada 31. decembrim nav veiktas, ja šīs darbības ir iespējams veikt līdz 2021. gada 15. augustam. Tā paša iemesla dēļ ir arī jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta un jāparedz, ka atbalsta pieteikumos, kas iesniegti līdz 2020. gada 15. februārim, var ietvert izdevumus par darbībām, kas bija plānotas 2019. gadā, bet līdz 2019. gada 31. decembrim nebija veiktas, ja šīs darbības iespējams veikt līdz 2020. gada 15. augustam.

(3)

Pasākumi, ko valdības pēdējos mēnešos veikušas, lai risinātu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, proti, viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana, cilvēku pārvietošanās un preču aprites ierobežošana līdz būtiski nepieciešamajai, kā arī dažu valstu robežu slēgšana Savienībā, negatīvi ietekmē Savienības vīna nozari. Tiek lēsts, ka viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana tieši ietekmē 30 % no Savienībā patērētā vīna apjoma, kas atbilst 50 % no Savienībā patērētā vīna vērtības. Turklāt pandēmijas izraisītais darbaspēka trūkums un loģistikas problēmas rada slogu vīnkopjiem un visai vīna nozarei. Vīnkopjiem aizvien vairāk samilzt problēmas saistībā ar gaidāmo ražu: zemas cenas, samazināts patēriņš, transporta un pārdošanas grūtības.

(4)

Turklāt stāvoklis Savienības vīna tirgū 2019. gadā turpināja pasliktināties un vīna krājumu apjomi ir lielākie kopš 2009. gada. Tas galvenokārt saistīts ar rekordlielo ražu 2018. gadā un vīna patēriņa vispārēju samazināšanos Savienībā. Turklāt eksportu ietekmējis arī tas, ka Amerikas Savienotās Valstis, kas ir galvenais Savienības vīna eksporta tirgus, ir noteikušas papildu importa tarifus Eiropā ražotiem vīniem. Covid-19 pandēmija ir devusi vēl vienu triecienu trauslai nozarei, kas nespēj efektīvi tirgot vai izplatīt savus produktus, galvenokārt tāpēc, ka ir slēgti lielie eksporta tirgi un veikti pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta pienācīga norobežošanās un ārliegums, jo īpaši pārtraucot visas ēdināšanas darbības un liedzot piegādi parastajiem klientiem. Viss augšminētais visiem vīna nozares dalībniekiem rada ienākumu zaudējumus. Neskaidrība par pandēmijas ierobežošanas nolūkā veikto pasākumu ilgumu un to ietekmi uz cenām, patēriņa modeļiem un ienākumiem rada papildu slogu Eiropas vīna nozarei.

(5)

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, steidzami jāveic pasākumi situācijas risināšanai, pieļaujot lielāku elastību to konkrēto atbalsta pasākumu īstenošanā, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 43. pantā, un atkāpjoties no vairākiem Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 (3) noteikumiem.

(6)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 2. panta 1. punktā noteikts, ka izmaiņas piemērojamajās atbalsta programmās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 41. panta 5. punktā, tiek iesniegtas ne biežāk kā divas reizes finanšu gadā. Lai dalībvalstis varētu ātri pielāgot savas valsts atbalsta programmas ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi saistītu iemeslu dēļ, ir lietderīgi atļaut šādas izmaiņas iesniegt biežāk nekā divas reizes finanšu gadā ar noteikumu, ka tās tiek iesniegtas pirms 2020. gada 15. oktobra. Dalībvalstīm būtu jāspēj ātri reaģēt uz ārkārtas apstākļiem, kas radušies Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, un izmaiņas savā programmā iesniegt pēc iespējas ātrāk un tik bieži, cik tiek uzskatīts par nepieciešamu. Šāda elastība tām ļautu optimāli izmantot jau ieviestos pasākumus, palielināt intervenču skaitu un biežāk veikt korekcijas, ņemot vērā situāciju tirgū. Turklāt tas ļautu dalībvalstīm, kuras vēlas savā valsts atbalsta programmā iekļaut papildu pasākumus, pēc šīs regulas stāšanās spēkā to izdarīt nekavējoties, negaidot nākamo grozījumu iesniegšanas termiņu. Pateicoties šādai lielākai elastībai, uzņēmējiem, tostarp jaunpienācējiem, būtu vairāk iespēju iesniegt atbalsta pieteikumus. Ar to paredzēts atvieglot situāciju vīna nozarē un nodrošināt elastību, kas vajadzīga, lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas.

(7)

Tāpēc uz laiku ir jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 2. panta 1. punkta, lai, kad vien nepieciešams, atļautu veikt izmaiņas valsts atbalsta programmās arī attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 46.–52. pantā. Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto veicināšanas pasākumu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/133 (4) dalībvalstīm atļauts vajadzības gadījumā ieviest izmaiņas savās valsts atbalsta programmās.

(8)

Ņemot vērā krīzi, ko radījusi Covid-19 pandēmija, un tās izraisīto cilvēkresursu trūkumu, ražotājiem ir faktiski neiespējami veikt plānotās darbības saistībā ar ražas priekšlaicīgu novākšanu. Tāpēc ir lietderīgi 2020. gadā pagarināt attiecīgi Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 8. panta b) un d) punktā noteikto termiņu, kurā jāiesniedz ražas priekšlaicīgas novākšanas atbalsta pieteikumi, un termiņu, kurā veicamas šādas novākšanas darbības. Tādējādi ražotājiem būtu laiks plānot un atrast darbaspēku, kas vajadzīgs šādu darbību veikšanai.

(9)

Turklāt, ņemot vērā krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un tās rezultātā radušos vīna krājumu pārpalikumu tirgū, šķiet lieki pieprasīt, lai dalībvalstis sniegtu konkrētu pamatojumu ražas priekšlaicīgas novākšanas piemērošanai. Tāpēc ir lietderīgi atkāpties no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 8. panta c) punkta un 2020. gadā uz laiku atcelt prasību, ka dalībvalstīm jāsagatavo analīze par paredzamo tirgus situāciju, kas pamato ražas priekšlaicīgas novākšanas piemērošanu, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru un novērstu krīzi.

(10)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantā ir izklāstīti noteikumi par trīsgadu darba programmām, ko ražotāju organizācijas izstrādā olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstīšanai. Pašreizējā krīze, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, ir ārkārtēja un nepieredzēta problēma, kura ietekmē atbalsta saņēmēju spēju veikt pasākumus, kas olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam ieplānoti trīsgadu programmu otrajā un trešajā īstenošanas gadā. Tāpēc izņēmuma kārtā atbalsta saņēmējiem tiek nodrošināta elastība, ļaujot noteiktos apstākļos šos pasākumus grozīt. Tādēļ ir jāatkāpjas no konkrētiem Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014 (5) noteikumiem, lai pieļautu šādu elastību, kas tomēr neietekmē ES finansējuma izmaksas termiņu.

(11)

Attiecībā uz atbalstu nozarei noteikumi par biškopības programmām ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1368 (6). Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu biškopības gads ir laikposms, kas ilgst 12 secīgus mēnešus no 1. augusta līdz 31. jūlijam. Attiecīgi 2020. biškopības gads ilgst no 2019. gada 1. augusta līdz 2020. gada 31. jūlijam. Saskaņā ar minētās regulas 3. pantu katra dalībvalsts paziņo savu priekšlikumu vienotai biškopības programmai attiecībā uz visu tās teritoriju. Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu dalībvalstis biškopības gada laikā var grozīt savā biškopības programmā iekļautos pasākumus. Tomēr nevajadzētu pārsniegt plānoto gada izdevumu kopējo maksimālo apjomu. Īstenošanas regula (ES) 2015/1368 būtu jāgroza, lai pasākumus, kas plānoti 2020. biškopības gadā, dalībvalstis varētu veikt arī pēc 2020. gada 31. jūlija. Šim grozījumam nekādi nevajadzētu ietekmēt maksājuma periodu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 55. panta 1. punktu biškopības programmas ir jāizstrādā sadarbībā ar reprezentatīvām biškopības organizācijām. Dalībvalstīm pirms biškopības programmās veicamu grozījumu pieprasīšanas būtu jāapspriežas ar attiecīgajām organizācijām.

(12)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 (7) 1. panta 2. punktā sniegta “mācību gada” definīcija Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23. pantā minētās atbalsta programmas (“skolu apgādes programma”) nolūkā. Dalībvalstīm ieviešot pasākumus ar mērķi ierobežot Covid-19 pandēmiju, arī uz laiku slēdzot izglītības iestādes, ir apturēta skolu apgādes programmas īstenošana 2019./2020. mācību gadā. Šādi pasākumi uz laiku ir kavējuši augļu, dārzeņu un piena izplatīšanu izglītības iestādēs, kā arī papildu izglītojošu pasākumu un publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas pasākumu veikšanu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 1. panta 2. punkta un pagarināt 2019./2020. mācību gada ilgumu, lai dalībvalstis līdz 2020. gada 30. septembrim varētu turpināt minētajā mācību gadā paredzētos pasākumus.

(13)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 4. panta 3., 4. un 5. punktā un 5. panta 3. punktā ir noteikts laikposms, uz kādu atbalsta pieteikumi par produktu piegādi un izplatīšanu un par papildu izglītojošiem pasākumiem var attiekties, kā arī termiņš, kādā atbalsta pieteikumi jāiesniedz un kādā atbalsts jāizmaksā skolu apgādes programmas ietvaros. Ņemot vērā 2019./2020. mācību gada pagarināšanu, attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par skolu apgādes programmas darbībām, kuras veiktas pēc 2020. gada 31. jūlija, būtu jāparedz atkāpe no Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 4. panta 3., 4. un 5. punkta un 5. panta 3. punkta, lai atbalsta pieteikumi attiektos uz laikposmiem, kas ir mazāki par divām nedēļām, un lai noteiktu atbalsta pieteikumu iesniegšanas un atbalsta izmaksas termiņus.

(14)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 7. panta 3. punktā ir izklāstīti noteikumi par nepieprasītā Savienības atbalsta pārdali starp dalībvalstīm, kuras piedalās skolu apgādes programmā un ir paudušas vēlmi izmantot vairāk nekā savu indikatīvo piešķīrumu. Indikatīvā piešķīruma summu, kuru var pārdalīt citai dalībvalstij, pamato ar Savienības atbalsta galīgā piešķīruma apjomu, ko attiecīgā dalībvalsts izmantojusi iepriekšējā mācību gadā. Ārlieguma noteikumi, ko dalībvalstis ieviesušas nolūkā ierobežot Covid-19 pandēmiju, t. sk. izglītības iestāžu pagaidu slēgšana, varētu izraisīt 2019./2020. mācību gadā paredzētā Savienības atbalsta izmantošanas samazinājumu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 7. panta 3. punkta, lai neņemtu vērā Savienības atbalsta izmantošanas līmeni 2019./2020. mācību gadā nepieprasītā Savienības atbalsta pārdalei starp dalībvalstīm, kuras piedalās skolu apgādes programmā 2021./2022. mācību gadā.

(15)

Ņemot vērā vajadzību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad tā tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ vīnkopjiem visās dalībvalstīs radušās ārkārtējas grūtības. Konkrētāk, vīnkopji saskaras ar loģistikas problēmām un darbaspēka trūkumu, kas nelabvēlīgi ietekmē ļoti darbietilpīgas kultūras, kā vīnogulājus, kuri aug vīna dārzos, kur visā augšanas sezonā un jo īpaši pavasarī, kad parasti tiek stādīti jauni vīnogulāji, ir jāveic daudzas manuālas darbības. Pašreizējo ierobežojumu dēļ vīnkopjiem radušās nepieredzētas grūtības mobilizēt darbaspēku, kas nepieciešams ikdienas darbību veikšanai vīna dārzos; vēl jo grūtāk ir saorganizēt papildu darbaspēku, kas vajadzīgs jaunu vīnogulāju stādīšanai.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 3. punktā noteikts, ka vīnogulāju stādīšanas atļaujas ir derīgas 3 gadus no to piešķiršanas dienas. Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (2) 7. panta 2. punkta otro daļu stādīšanas atļauja izraudzītajiem pieteikuma iesniedzējiem piešķirama ne vēlāk kā 1. augustā. Tas ļauj vīnkopjiem sagatavot augsni rudenī un sagādāt jaunos vīnogulājus, kurus pēc tam parasti stāda pavasarī. Pavasaris ir vīnogulāju stādīšanai labvēlīgākais gadalaiks, jo līdz ar temperatūras paaugstināšanos un vasaras iestāšanos augsne kļūst sausa, tāpēc šajā laikā stādītie augi cieš un var neiesakņoties.

(3)

Patlaban Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ vīnkopji, kuriem ir stādīšanas atļaujas, kuru termiņš beidzas vēlākais 2020. gada 1. augustā, nevar šīs atļaujas to derīguma termiņa pēdējā gadā izmantot, kā bija ieplānots. Tā kā nav skaidrības par pandēmijas ierobežošanas nolūkā veikto pasākumu ilgumu, nav zināms, vai šiem vīnkopjiem būs iespēja savas stādīšanas atļaujas izmantot līdz 1. augustam. Tomēr pat tad, ja Covid-19 pandēmijas situācija uzlabosies un ierobežojumi tiks atcelti pirms vasaras iestāšanās, vīnkopjiem vīnogulāji būs jāstāda karstajā sezonā – mazāk piemērotā augšanas cikla laikā, sarežģītos apstākļos un ar papildu izmaksām, un tas viss laikā, kad vīna nozare jau cieš no nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

(4)

Tāpēc, lai izvairītos no stādīšanas atļaujas zaudēšanas vai to apstākļu straujas pasliktināšanās, kādos stādīšana būtu jāveic, ir nekavējoties jāļauj pagarināt to stādīšanas atļauju derīguma termiņu, kuras beidzas 2020. gadā. Tāpēc visas atļaujas, kuru termiņš beidzas 2020. gadā, būtu jāpagarina par 12 mēnešiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai ļautu vīnkopjiem vīnogulājus stādīt labvēlīgos apstākļos 2021. gada pavasarī.

(5)

Ņemot vērā neparedzētās praktiskās un ekonomiskās grūtības, ar kurām vīnkopji saskaras Covid-19 pandēmijas dēļ, vīnkopjiem, kuri vairs nevēlas paplašināt savu vīna dārzu platību, vajadzētu būt iespējai bez administratīvā soda, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (3) 89. panta 4. punktā, atteikties no stādīšanas atļaujas, kuras termiņš beidzas 2020. gadā.

(6)

Attiecībā uz vīnkopjiem, kuriem dalībvalstis piešķīrušas atkārtotas apstādīšanas atļaujas, jo tie saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktu ir izaruši atbilstošu ar vīnogulājiem apstādītu platību, ar šo regulu piešķirtā atkāpe būtu jāpiemēro līdzīgi kā attiecībā uz vīnkopjiem, kuriem piešķirtas jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas. Tas nodrošinātu to, ka vīnkopjiem, kuri neparedzētu apstākļu un darbaspēka trūkuma dēļ, kam par iemeslu ir Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, nevar atkārtoti apstādīt izarto platību, netiek samazināta viņu vīna dārzu platība.

(7)

Vīnkopjiem, kuriem dalībvalstis piešķīrušas atkārtotas apstādīšanas atļauju un kuri apņēmušies ar vīnogulājiem apstādītu platību izart ne vēlāk kā ceturtā gada beigās no dienas, kad iestādīti jaunie vīnogulāji, 2020. gadā var rasties īpašas problēmas to izdarīt pārvietošanās ierobežojumu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tāpēc, ja šie vīnkopji var pamatot, ka 2020. gadā ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ viņi izaršanu veikt nevarēja, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dot viņiem vairāk laika izaršanas īstenošanai, pagarinot termiņu par ne vairāk kā 12 mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstīm 2 mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas būtu jāpieņem lēmums par pagarinājuma piešķiršanu un ilgumu vai tad, ja pieteikums tiek noraidīts, pieteikuma iesniedzējs būtu jāinformē par noraidīšanas iemesliem. Ja izaršana netiek veikta līdz piešķirtā pagarinājuma beigām, vīnkopim būtu jāsaņem attiecīgie sodi, kas piemērojami saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (4) 5. panta otro daļu.

(8)

Ja vīnkopjiem ir atļauts atlikt tāda vīna dārza izaršanu, attiecībā uz kuriem dalībvalstis ir piešķīrušas atkārtotas apstādīšanas atļaujas, tad, lai nepieļautu dubultu finansēšanu, nedz par veco vīna dārzu, kas jāizar, nedz par jaunapstādīto vīna dārzu nevajadzētu būt tiesībām pretendēt uz atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu.

(9)

Ieviestie pārvietošanās ierobežojumi un no tiem izrietošās loģistikas problēmas un tā darbaspēka trūkums, kas vīna dārzos veiktu attiecīgās manuālās darbības, konkrēti, vīnogulāju stādīšanu un izaršanu, ir īpaša problēma Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Šo īpašo problēmu nevar risināt ar pasākumiem, ko veic, ievērojot minētās regulas 219. vai 220. pantu. No vienas puses, tā nav saistīta ar jau pastāvošiem tirgus traucējumiem vai ar pietiekami konkrētiem tirgus traucējumu draudiem. No otras puses, šī īpašā problēma nav saistīta arī ar pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot dzīvnieku slimību izplatību vai patērētāju uzticības zudumu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ, kā noteikts minētās regulas 220. pantā.

(10)

Pasākumam būtu stingri jāaprobežojas ar to, kas nepieciešams, lai risinātu pašreizējās grūtības, kas radušās Covid-19 pandēmijas dēļ, gan attiecībā uz tā piemērošanas tvērumu, gan piemērošanas periodu.

(11)

Pasākumi būtu jāveic steidzami, lai izvairītos no tā, ka vīnkopjiem tiek atņemtas stādīšanas atļaujas vai viņi tiek sodīti par to, ka neparedzēto loģistikas problēmu un darbaspēka trūkuma dēļ nepilda savu pienākumu izart attiecīgo platību.

(12)

Šajā regulā paredzētajiem ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šāds periods ir nepieciešams, lai vīnkopjiem būtu pietiekami daudz laika jauno vīnogulāju stādīšanai attiecīgajā gadalaikā un dalībvalstīm būtu zināma elastība gadījumos, kad izaršana nav iespējama Covid-19 pandēmijas dēļ.

(13)

Ņemot vērā nepieciešamību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,