(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Kiwi de Corse”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Kiwi de Corse” būtu jāreģistrē,

(1)

Regulas (ES) 2018/848 III nodaļā ir noteikti vispārīgi noteikumi par bioloģisko produktu ražošanu, bet sīki izstrādāti ražošanas noteikumi ir izklāstīti minētās regulas II pielikumā. Lai nodrošinātu saskaņotus minētās regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jānosaka daži papildu noteikumi.

(2)

Lai pārietu uz bioloģiskās ražošanas metodi, visiem izmantotajiem līdzekļiem ir vajadzīgi noteikti pielāgošanās periodi. Vajadzīgais pārejas periods sākas agrākais pēc tam, kad lauksaimnieks vai operators, kas audzē aļģes vai akvakultūras dzīvniekus, par darbību ir paziņojis kompetentajām iestādēm. Izņēmuma kārtā un ar konkrētiem nosacījumiem par pārejas perioda daļu drīkst ar atpakaļejošu spēku atzīt iepriekšējo periodu. Būtu jākonkretizē, kādi dokumenti ir iesniedzami kompetentajām iestādēm, lai tās ar atpakaļejošu spēku atzītu iepriekšējo periodu.

(3)

Lai nodrošinātu, ka bioloģiskajā lopkopībā tiek ievēroti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuros ņemtas vērā katras sugas specifiskās vajadzības, ir jānosaka liellopu, aitu, kazu, zirgu dzimtas dzīvnieku, briežu dzimtas dzīvnieku, cūku, mājputnu un trušu blīvums, tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums un to iezīmes, kā arī ēku un āra platību tehniskās prasības un iezīmes. Turklāt būtu jānosaka arī minimālie periodi, kuros zīdāmus dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu un kuri šajā sakarā jāievēro.

(4)

Lai nodrošinātu, ka bioloģiskajā akvakultūrā tiek ievēroti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuros ņemtas vērā katras sugas specifiskās vajadzības, attiecībā uz katru sugu vai sugu grupu ir jānosaka arī noteikumi par akvakultūras dzīvnieku ielaiduma blīvumu un ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu iezīmēm.

(5)

Pārstrādāti bioloģiskie produkti būtu jāražo, izmantojot pārstrādes metodes, kas garantē, ka visos bioloģiskās ražošanas posmos tiek saglabātas produktu bioloģiskās iezīmes un īpašības. Ņemot vērā lielo skaitu paņēmienu, ko bioloģiskajā ražošanā izmanto pārtikas produktu pārstrādē, izveidot izsmeļošu sarakstu ar visiem atļautajiem paņēmieniem nav iespējams. Tāpēc būtu vispārīgi jāuzskata, ka bioloģiskajā ražošanā atļauts pārtikas produktu pārstrādē izmantot paņēmienus, kas atbilst Regulā (ES) 2018/848 izklāstītajiem principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem.

(6)

Tomēr attiecībā uz dažiem paņēmieniem, ko izmanto konkrētu bioloģisko pārtikas produktu pārstrādē, dalībvalstu viedokļi par paņēmiena atbilstību principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem, kas Regulā (ES) 2018/848 noteikti attiecībā uz konkrētu produktu ražošanu, var atšķirties. Attiecībā uz šādiem gadījumiem jāparedz noteikumi, kā šāds paņēmiens novērtējams un – ja tā atbilstība minētajiem principiem un ražošanas noteikumiem tiek apstiprināta – kā Komisija, attiecīgā gadījumā ar konkrētiem nosacījumiem, var atļaut to izmantot konkrētu pārtikas produktu ražošanā.

(7)

Lai ražotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 609/2013 (2) 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos maisījumus zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku un lai izpildītu sastāva prasības, kas attiecīgajiem produktiem noteiktas minētajā regulā un uz minētās regulas 11. panta 1. punkta pamata pieņemtajos tiesību aktos vai piemērojamas produktiem, kurus reglamentē Komisijas Direktīva 2006/125/EK (3), var būt jāizmanto jonu apmaiņas un adsorbcijas sveķu paņēmieni. Ir jāatļauj šo kategoriju produktu ražošanā izmantot jonu apmaiņas un adsorbcijas paņēmienus.

(8)

Līdzīgi kā noteikts attiecībā uz paņēmieniem, ko atļauts izmantot pārtikas produktu pārstrādē, būtu jānosaka, ka nav izmantojami paņēmieni, kas atjauno bioloģiskās barības pārstrādes un uzglabāšanas laikā zaudētās īpašības vai kas labo bioloģiskās barības pārstrādē pieļautas nolaidības rezultātus, vai kā citādi var būt maldinoši attiecībā uz to produktu patieso iedabu, kurus paredzēts tirgot kā bioloģisko barību.

(9)

Ņemot vērā lielo skaitu paņēmienu, ko bioloģiskajā ražošanā izmanto konkrētu barības produktu pārstrādē, izveidot izsmeļošu sarakstu ar visiem atļautajiem paņēmieniem nav iespējams. Tāpēc bioloģiskajā ražošanā būtu vispārīgi jāatļauj barības produktu pārstrādē izmantot paņēmienus, kas atbilst Regulā (ES) 2018/848 izklāstītajiem principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem.

(10)

Tomēr attiecībā uz dažiem paņēmieniem, ko izmanto konkrētu bioloģiskās barības produktu pārstrādē, dalībvalstu viedokļi par paņēmiena atbilstību principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/848, var atšķirties. Attiecībā uz šādiem gadījumiem jāparedz noteikumi, kā šāds paņēmiens novērtējams un – ja tā atbilstība minētajiem principiem un attiecīgajiem ražošanas noteikumiem tiek apstiprināta – kā Komisija, attiecīgā gadījumā ar konkrētiem nosacījumiem, var atļaut to izmantot konkrētu barības produktu ražošanā.

(11)

Bioloģiskajā ražošanā būtu jāizmanto bioloģiskais augu reproduktīvais materiāls, bioloģiski audzēti dzīvnieki un bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi. Lai bioloģiskās ražošanas operatoriem būtu vieglāk atrast informāciju par to pieejamību, katrai dalībvalstij būtu jāizveido sistēmas, kas operatoriem, kuri tirgo bioloģisko un pārejas perioda augu reproduktīvo materiālu, bioloģiski audzētus dzīvniekus vai bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus, dod iespēju informāciju par to piegādēm darīt publiski pieejamu. Konkrēti, publiski pieejama būtu jādara detalizēta informācija par sugām, ko tie spēj piegādāt pietiekamā daudzumā un pieņemamā termiņā. Reizi gadā dalībvalstīm būtu jādara Komisijai pieejams šādas informācijas kopsavilkums, kā arī informācija par atkāpēm, kas piešķirtas nepietiekamas pieejamības gadījumā.

(12)

Pienākums vākt informāciju par bioloģisko un pārejas perioda augu reproduktīvo materiālu un apmainīties ar šādu informāciju neattiecas uz sējeņiem. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, ir lietderīgi definēt jēdzienu “sējeņi”.

(13)

Lai apmierinātu jaunu mājputnu un līdz 35 kg smagu cūku uzturvajadzības pēc dažiem olbaltumvielu savienojumiem, dalībvalstis drīkst līdz 2025. gada 31. decembrim ar stingriem nosacījumiem atļaut mājputnu un cūku ēdināšanā izmantot nebioloģisku olbaltumvielas saturošu barību [proteīnbarību]. Lai pakāpeniski atteiktos no minētajām atkāpēm, Komisijai Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām to izmantošana būtu jāuzrauga, ņemot vērā to, kā attīstās olbaltumvielas saturošas bioloģiskās barības pieejamība tirgū. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā fokusa grupai paredzēta anketa, kura dalībvalstīm katru gadu būtu jāaizpilda un jāiesniedz Komisijai un kurā būtu apkopota attiecīgā informācija, kas savākta par olbaltumvielas saturošas bioloģiskās barības pieejamību un par mājputnu un cūku audzētājiem piešķirtajām atļaujām izmantot nebioloģisku olbaltumvielas saturošu barību.

(14)

Līdzīgu sistēmu dalībvalstis drīkst izveidot arī attiecībā uz informāciju par bioloģiskajai ražošanai pielāgotu šķirņu un līniju vai bioloģiski audzētu jaunvistu pieejamību. Ņemot vērā pakāpenisku atteikšanos no atkāpēm, kas atļauj izmantot nebioloģiski audzētus dzīvniekus vai jaunvistas, ir svarīgi vākt datus par tādu bioloģiski audzētu šķirņu un līniju pieejamību, kas īpaši atlasītas, ievērojot bioloģiskās ražošanas principus un mērķus. Tāpēc detalizēti jānosaka, kādi saskaņotie dati dalībvalstīm jāziņo Komisijai un citām dalībvalstīm.

(15)

Operatoriem, kas lauksaimniecības dzīvniekus audzējuši saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (4) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 889/2008 (5), ražošanas sistēmas būs jāpielāgo, lai tās atbilstu jaunajām konkrētajām tehniskajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, dzīvnieku telpu un saistītā aprīkojuma strukturālajām iezīmēm, pieejamajām platībām, zemes apsaimniekošanu un saimniecības ražošanas sistēmu kā tādu. Atkarībā no tā, kāda apmēra intervences vajadzīgas, lai izpildītu šajā regulā noteiktās jaunās prasības, vienlaikus ņemot vērā notiekošo ražošanu, šiem pielāgojumiem būs vajadzīgi dažāda ilguma periodi.

(16)

Konkrēti, sakarā ar noteikumiem par jaunvistu un jaungaiļu blīvumu, iekštelpu un āra platību minimālo laukumu, mājputnu novietņu āra platību maksimālo paplašinājumu, mājputnu vairākstāvu novietņu maksimālo stāvu skaitu un efektīvai kūtsmēslu izvākšanas sistēmai vajadzīgo aprīkojumu vairākās saimniecībās vai ražošanas vienībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, var būt vajadzīgi tādi jūtami darbi un investīcijas kā dzīvnieku telpu pārbūve un zemes iegāde vai dzīvnieku telpu pilnīga atjaunošana. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt jauno prasību izpildei vajadzīgos pielāgojumus, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par astoņiem gadiem.

(17)

Sakarā ar prasību, kas nosaka cūkām pieejamās āra platības minimālo procentuālo daļu, kurā ir vienlaidu grīda, saimniecībās vai ražošanas vienībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, var būt vajadzīga ārējā iekārtojuma pārbūve un izmaiņas kūtsmēslu savākšanas sistēmā. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt dzīvnieku āra telpu pamatīgu renovāciju vai aprīkojuma nomaiņu, kas vajadzīga jauno prasību izpildei, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par astoņiem gadiem.

(18)

Arī starp mājputnu novietnes lieveņiem un iekštelpām ierīkojamo lūku platums, prasība par vienlaidu starpsienām, ar kurām atdalāmi nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas, un īpašās prasības par laktām un sēdēšanai domātiem paaugstinājumiem var nozīmēt, ka saimniecībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, jāveic tādi jūtami pielāgojumi kā dzīvnieku telpu daļēja renovācija un jauna aprīkojuma iegāde. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt jauno prasību izpildei vajadzīgos dzīvnieku telpu pielāgojumus vai aprīkojuma nomaiņu, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par trim gadiem.

(19)

Visbeidzot, sakarā ar metodi, kā aprēķināms minimālais iekštelpu laukums mājputnu novietnēm ar ārēju piebūvi, saimniecībās, kas līdz šim ražojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, var būt vajadzīgi tādi pielāgojumi kā mājputnu blīvuma būtiska samazināšana vai ēku renovācija. Lai šīs saimniecības vai ražošanas vienības varētu veikt jauno prasību izpildei vajadzīgos darījumdarbības plānu vai dzīvnieku telpu pielāgojumus, attiecībā uz šīm saimniecībām vai ražošanas vienībām būtu jāparedz pārejas periods, kas sākas 2021. gada 1. janvārī un nav ilgāks par trim gadiem.

(20)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/848 piemērošanas sākuma dienas.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

(1)

Marmorbrūnā blakts (Halyomorpha halys) (“blakts”) ir Āzijas izcelsmes kukainis, kas starptautiskās tirdzniecības ceļā nejauši ieviesies Savienībā un jo īpaši Itālijas ziemeļu reģionos, proti, Emīlijā Romanjā, Veneto, Trentīno Alto-Adidžē, Lombardijā, Pjemontā un Friuli-Venēcijā Džūlijā (“skartie reģioni”).

(2)

2019. gadā blakts, inficējot bumbierus, persikus un nektarīnus, ābolus, kivi, ķiršus un aprikozes, skartajos reģionos nodarīja smagu kaitējumu augļu un dārzeņu produkcijai. Nodarīto bojājumu dēļ augļi un dārzeņi vairs nav izmantojami ne patēriņā, ne pārstrādē. Tiek lēsts, ka zaudējumi, ko blakts nodarījusi augļu un dārzeņu ražotājiem skartajos reģionos, tikai 2019. gadā vien sasnieguši 500 miljonus EUR. Blakts invāzijas dēļ daudzas skarto reģionu ražotāju organizācijas 2019. gadā zaudēja lielu daļu augļu un dārzeņu ražas vai pat visu ražu.

(3)

Blakts patlaban neatbilst Savienības karantīnas organisma kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2031 (2), un Savienības līmenī nekādus izskaušanas pasākumus veikt nav iespējams. Tāpēc atbilstošus fitosanitāros aizsargpasākumus Itālijas iestādes patlaban veikt nevar.

(4)

Turklāt patlaban ir pieejami tikai ierobežoti augu aizsardzības līdzekļi, ar kuriem blakti iespējams apkarot iedarbīgi. Parazitoīdu lapsenes (Trissolcus japonicus un Trissolcus mitsukurii), kas ir alternatīvs bioloģiskās apkarošanas līdzeklis, izmantot par antagonistiem Itālijā ir atļauts tikai nesen, un patlaban nav skaidrs, vai šī blakts apkarošanas bioloģiskā metode ir iedarbīga.

(5)

Lai novērstu kultūrām nodarīto kaitējumu, skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas ir īstenojušas profilaktiskus pasākumus (piemēram, uzstādījušas pretinsektu tīklus un slazdus). Neraugoties uz šiem centieniem, minētajām ražotāju organizācijām vienlaikus ir radušās augstas profilaktisko pasākumu izmaksas un produkcijas zudumi, un tas atstājis būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz tirgū laistās produkcijas vērtību. Tas iespaido ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti un spēju turpmākajos gados īstenot darbības programmas, kā arī ieviest pasākumus un darbības, kas vērstas pret kaitīgo organismu invāzijām. Turklāt tirgū laistās produkcijas vērtības samazinājums apgrūtina ražotāju organizāciju piekļuvi Savienības finansiālajai palīdzībai augļu un dārzeņu nozarē. Bez tam tirgū laistās produkcijas vērtības samazinājuma dēļ augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas skartajos reģionos varētu zaudēt atzītas organizācijas statusu, ja to tirgū laistās produkcijas vērtība nokristos tiktāl, ka būtu mazāka par tiesību aktos noteikto minimālo sliekšņvērtību.

(6)

Skartajos reģionos valdošā sarežģītā situācija, ko izraisījis skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu produkcijai nodarītais kaitējums, būtiskais ienākumu zaudējums un finansiālā nestabilitāte, kā arī nespēja turpināt savu darbības programmu efektīvu īstenošanu, ir uzskatāma par īpašu problēmu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Šo īpašo problēmu nevar atrisināt ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar minētās regulas 219. vai 220. pantu, jo tā nav saistīta ar pastāvošu tirgus traucējumu vai draudiem, ka šāds traucējums varētu rasties. Tā nav saistīta arī ar dzīvnieku slimību izplatības apkarošanas pasākumiem vai ar patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ.

(7)

Tātad, lai atrisinātu īpašo problēmu skartajos reģionos, ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi, ar ko uzlabo piekļuvi kopējiem fondiem un palielina skarto reģionu ražotāju organizācijām paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apjomu. Šādi pasākumi nodrošinās skarto reģionu ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti un palielinās to noturību un spēju tikt galā ar blakts nodarīto kaitējumu un šajā nolūkā īstenot turpmākus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus.

(8)

Kopējo fondu izmantošana par krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu, ko veic skarto reģionu ražotāju organizācijas, ir veids, kā mazināt to augļu un dārzeņu produkcijai nodarīto kaitējumu un ienākumu zaudējumu. Tālab skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju piekļuve kopējiem fondiem būtu jāuzlabo. Patlaban Savienības finansiālā palīdzība sedz tikai tās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar kopējā fonda izveidošanu un tā papildināšanu pēc kompensācijas izmaksāšanas tās biedriem ražotājiem, kuru ienākumi nelabvēlīgu tirgus apstākļu rezultātā ir būtiski samazinājušies. Lai kompensētu kaitējumu, ko skartajos reģionos nodarījusi blakts, Savienības finansiālā palīdzība būtu jāattiecina arī uz kopējā fonda sākumkapitālu. Tomēr būtu jāparedz, ka kopējā fonda sākumkapitālam domātā Savienības finansiālā palīdzība ir izmantojama, lai kompensētu ienākumus, ko biedri ražotāji zaudējuši blakts nodarītā kaitējuma dēļ.

(9)

Lai uzlabotu skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju piekļuvi kopējiem fondiem un citiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un kāpinātu to finansiālo stabilitāti, minēto ražotāju organizāciju darbības programmās iekļautiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā noteikts 4,6 % apjomā, būtu jāpalielina par 0,4 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, tātad līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības. Ražotāju organizāciju apvienības īpašā problēma neskar, tāpēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punkta trešajā daļā noteiktais maksimālais apjoms nav jāpalielina.

(10)

Tā kā maksimālais apjoms 4,6 % tiek palielināts par 0,4 %, krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem paredzētās Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms no pašreizējiem 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punkta otrajā daļā, būtu jāpalielina līdz 0,9 % no minēto ražotāju organizāciju tirgū laistās produkcijas vērtības. Minētie papildu 0,4 % no tirgū laistās produkcijas vērtības būtu jāizmanto blakts apkarošanas pasākumiem. Šis pasākums ir vajadzīgs, lai turpmākajos gados stiprinātu skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti, palielinātu to noturību un uzlabotu to spēju īstenot apstiprinātās darbības programmas.

(11)

Ņemot vērā skarto reģionu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju finansiālo nestabilitāti un rēķinoties ar vajadzību īstenot papildu pasākumus, lai apkarotu blakti, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. punktā minētais Savienības finansiālās palīdzības limits 50 % apjomā attiecībā uz visiem darbības programmās iekļautajiem pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot blakti skartajos reģionos, būtu jāpalielina līdz 60 %.

(12)

Ņemot vērā to, ka darbības programmas tiek īstenotas pa kalendārajiem gadiem, un to, ka tirgū laistās produkcijas vērtība, kas nosaka Savienības finansiālās palīdzības apjomu, tiek aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo kalendāro gadu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(13)

Šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Tas vajadzīgs tāpēc, ka ārkārtas pasākumi attiecas uz tās Savienības finansiālās palīdzības apmēru un tvērumu, kas paredzēta ražotāju organizācijām, kuras ietekmējis blakts nodarītais kaitējums augļu un dārzeņu produkcijai. Lai šīs ražotāju organizācijas varētu steidzami kompensēt kaitējumu, ko blakts nodarījusi to augļu un dārzeņu produkcijai, un jau 2020. gadā nodrošināt darbības programmu nepārtrauktību un savu ekonomisko stabilitāti un dzīvotspēju, šīm organizācijām attiecīgie darbības programmās iekļautie pasākumi jāsāk piemērot no 2020. gada janvāra.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas un dārzkopības produktu komitejas atzinumu,

(1)

Regula (ES) 2017/625 cita starpā nosaka, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības. Tā arī Komisiju pilnvaro ar īstenošanas aktu pieņemt piemērotus pagaidu pasākumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu riskus (cita starpā) cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai un dzīvnieku labturībai, ja tai ir liecības, ka kādas dalībvalsts kontroles sistēmas darbība ir nopietni traucēta.

(2)

Pašreizējā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 saistītā krīze ārkārtēji un nepieredzēti apdraud dalībvalstu spēju pilnīgi veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības tā, kā prasa ES tiesību akti.

(3)

Dokumentā “Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai” (2) Komisija uzsvēra, ka pašreizējā situācijā nedrīkstētu tikt traucēta raita vienotā tirgus darbība. Turklāt dalībvalstīm būtu aizvien jānodrošina preču aprite.

(4)

Regula (ES) 2017/625 dalībvalstīm paredz pienākumu izveidot kontroles sistēmu, ko veido kompetentās iestādes, kuras nozīmētas veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības. Konkrētāk, minētās regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts paredz, ka kompetentajām iestādēm “ir vai ir pieejams pietiekams tāds atbilstīgi kvalificēts un pieredzējis personāls, lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt efektīvi un lietderīgi”.

(5)

Sakarā ar pašreizējo krīzi, kas saistīta ar Covid-19, dalībvalstis nolūkā aizsargāt cilvēka veselību ir ieviesušas vērā ņemamus iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumus.

(6)

Vairākas dalībvalstis ir Komisiju informējušas par to, ka šo pārvietošanās ierobežojumu dēļ to iespējas oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai nosūtīt tam piemērotu personālu, kā prasa Regula (ES) 2017/625, ir krietni mazinājušās.

(7)

Vairākas dalībvalstis Komisiju informējušas tieši par grūtībām veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, kam vajadzīga kontroles personāla fiziska klātbūtne. Konkrētāk, radušās problēmas ar dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, noteiktām dzīvnieku izcelsmes produktu, augu un augu produktu un nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības pārbaudēm, kā arī paraugu testēšanu dalībvalstu nozīmētās oficiālajās laboratorijās.

(8)

ES tiesību akti, kas reglamentē dzīvu dzīvnieku un reproduktīvo produktu tirdzniecību vienotajā tirgū, it sevišķi Padomes direktīvas 64/432/EEK (3), 88/407/EEK (4), 89/556/EEK (5), 90/429/EEK (6), 91/68/EEK (7), 92/65/EEK (8), 2006/88/EK (9), 2009/156/EK (10) un 2009/158/EK (11), nosaka, ka dzīvnieku un reproduktīvo produktu sūtījumiem visā laikā, kad notiek to pārvietošana no vienas dalībvalsts uz citu, līdzi jābūt veterināro sertifikātu oriģināliem.

(9)

Vairākas dalībvalstis turklāt Komisiju informējušas, ka pašlaik nav iespējams atbilstīgi ES tiesību aktiem veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, kuru ietvaros jāparaksta un jāizdod oficiālo sertifikātu un oficiālo apliecinājumu papīra oriģināli, kas būtu jādod līdzi dzīvnieku un reproduktīvo produktu sūtījumiem, kurus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu vai Savienībā ieved.

(10)

Tāpēc, ņemot vērā to, kā reģistrēti lietotāji izmanto Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmu (TRACES), kas minēta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 (12), un arī to, ka sistēmā TRACES pašlaik nav tehniski iespējams izdot elektroniskus sertifikātus, kā paredzēts minētajā Īstenošanas regulā, būtu pagaidu kārtā jāatļauj alternatīva oficiālo sertifikātu un oficiālo apliecinājumu papīra oriģinālu uzrādīšanai. Šī alternatīva nedrīkstētu skart operatoriem Regulā (ES) 2017/625 noteikto pienākumu uzrādīt dokumentu oriģinālus, ja tas ir tehniski iespējams.

(11)

Ņemot vērā šos īpašos apstākļus, būtu jāveic pasākumi, kas novērstu nopietnus apdraudējumus kompetento iestāžu personāla veselībai, reizē nepieļaujot arī no dzīvniekiem, augiem un to produktiem izrietošos riskus cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai un neapdraudot ar dzīvnieku labturību saistīto risku novēršanu. Vienlaikus būtu jānodrošina, ka atbilstoši Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem pienācīgi darbojas vienotais tirgus.

(12)

Tas nozīmē, ka dalībvalstīm, kam ir nopietnas grūtības izmantot savas esošās kontroles sistēmas, vajadzētu būt iespējai piemērot šajā regulā noteiktos pagaidu pasākumus tādā mērā, lai varētu ierobežot attiecīgos nopietnos to kontroles sistēmu traucējumus. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nopietnos kontroles sistēmu darbības traucējumus iespējami drīz novērstu.

(13)

Dalībvalstīm, kas piemēro šajā regulā paredzētos pagaidu pasākumus, par to būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis un tās jāinformē arī par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu grūtības veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

(14)

Lai atvieglotu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību plānošanu un izpildi ar Covid-19 saistītās krīzes laikā, šai regulai vajadzētu būt piemērojamai divus mēnešus. Ņemot vērā no vairākām dalībvalstīm saņemto informāciju, kas vedina domāt, ka pagaidu pasākumi būtu jāparedz nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(15)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 (2) 3. pantu dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties Savienības atbalsta programmā izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (“skolu apgādes programma”), katru gadu līdz 31. janvārim jāiesniedz Komisijai pieteikums uz Savienības atbalstu attiecībā uz nākamo mācību gadu un, ja vajadzīgs, jāatjaunina pieteikums uz Savienības atbalstu attiecībā uz kārtējo mācību gadu.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 137. panta 1. punkta pirmo daļu Savienības programmas un darbības, par kurām notikusi saistību uzņemšanās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā vai agrākajos finanšu plānos, attiecībā uz Apvienoto Karalisti 2019. un 2020. gadā jāīsteno, pamatojoties uz piemērojamajām Savienības tiesībām.

(3)

Lai nodrošinātu skolu apgādes programmas faktisku īstenošanu, būtu jānosaka skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un skolu apgādei ar pienu paredzētā Savienības atbalsta piešķīrumi līdzdalīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz summām, kas norādītas minēto dalībvalstu pieteikumos uz Savienības atbalstu, un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (3) 23.a panta 4. punkta a) apakšpunktā minētos dalībvalstu indikatīvo piešķīrumu pārdalījumus.

(4)

Visas dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai pieteikumus uz Savienības atbalstu periodam no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam, norādot atbalsta summu, kas vajadzīga skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem vai skolu apgādei ar pienu, vai abām programmas daļām. Beļģijas, Francijas, Kipras un Zviedrijas gadījumā pieprasītajās summās vērā ņemti indikatīvo piešķīrumu pārdalījumi.

(5)

Lai maksimāli izmantotu pieejamā finansējuma iespējas, nepieprasītais Savienības atbalsts būtu jāpārdala tām skolu apgādes programmā līdzdalīgajām dalībvalstīm, kuras pieteikumā uz Savienības atbalstu apliecinājušas gatavību izmantot lielāku apjomu nekā indikatīvais piešķīrums, ja būtu pieejami papildu resursi.

(6)

Zviedrija un Apvienotā Karaliste pieteikumā uz Savienības atbalstu periodam no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam ir lūgušas piešķīrumu, kas ir mazāks par indikatīvo piešķīrumu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un/vai skolu apgādei ar pienu. Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Horvātija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija ir apliecinājušas gatavību skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un/vai skolu apgādei ar pienu izmantot lielāku apjomu nekā indikatīvais piešķīrums.

(7)

Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, būtu jānosaka Savienības atbalsta galīgais piešķīrums skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un skolu apgādei ar pienu periodam no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam.

(8)

Komisijas Īstenošanas lēmumā C(2019)2249 (4) final ir noteikts skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un skolu apgādei ar pienu paredzētā Savienības atbalsta galīgais piešķīrums skolu apgādes programmā līdzdalīgajām dalībvalstīm periodam no 2019. gada 1. augusta līdz 2020. gada 31. jūlijam. Dažas dalībvalstis ir atjauninājušas pieteikumu uz Savienības atbalstu par minēto mācību gadu. Vācija, Spānija, Luksemburga, Nīderlande un Austrija ir paziņojušas par pārvietojumiem starp skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem paredzēto galīgo piešķīrumu un skolu apgādei ar pienu paredzēto galīgo piešķīrumu. Beļģija, Nīderlande un Portugāle ir lūgušas piešķīrumu, kas ir mazāks par galīgo piešķīrumu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un/vai skolu apgādei ar pienu. Čehija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovākija ir apliecinājušas gatavību skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un/vai skolu apgādei ar pienu izmantot lielāku apjomu nekā galīgais piešķīrums.

(9)

Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, Īstenošanas lēmums C(2019)2249 final būtu jāgroza.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

ECDC veic darbības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 851/2004.

(2)

Saskaņā ar 25. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725 ierobežojumi šīs regulas 14.–22., 35. un 36. panta, kā arī 4. panta piemērošanai, ciktāl tā noteikumi atbilst tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti 14.–22. pantā, ja minētie ierobežojumi nav balstīti uz tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem, ir jānosaka, pamatojoties uz ECDC pieņemtiem iekšējiem noteikumiem.

(3)

Minētie iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi par ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu, nav jāpiemēro, ja tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Līgumiem, ir paredzēts datu subjektu tiesību ierobežojums.

(4)

Kad ECDC pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tas apsver, vai ir piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

(5)

Savā administratīvajā darbībā ECDC var veikt administratīvas izmeklēšanas, izskatīt disciplinārlietas, veikt provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatīt trauksmes celšanas gadījumus, veikt (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas novēršanai, izskatīt iekšējas un ārējas sūdzības, veikt iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, un veikt iekšējas (IT) drošības izmeklēšanas.

(6)

ECDC apstrādā vairākas personas datu kategorijas, tostarp ticamus datus (“objektīvos” datus, piemēram, identifikācijas datus, kontaktinformāciju, profesionālos datus, administratīvos datus, datus, kas saņemti no konkrētiem avotiem, elektronisko sakaru un datu plūsmas datus) un/vai nepārbaudītus datus (“subjektīvos” datus, kas būtiski lietai, piemēram, argumentāciju, uzvedības datus, novērtējumus, snieguma un rīcības datus un datus, kas saistīti vai izvirzīti saistībā ar procedūras vai darbības priekšmetu).

(7)

ECDC, ko pārstāv tā direktors, darbojas kā datu pārzinis neatkarīgi no tā, vai ECDC iekšienē pārziņa funkcijas ir tālāk deleģētas atbilstoši operatīvajai atbildībai par konkrētām personas datu apstrādes darbībām.

(8)

Personas dati tiek glabāti drošā elektroniskā vidē vai papīra formātā, tādējādi novēršot nelikumīgu piekļuvi datiem vai to nosūtīšanu personām, kurām nav piekļuves tiesību. Apstrādātie personas dati netiek glabāti ilgāk, kā tas ir nepieciešams, un tos glabā atbilstoši mērķiem, kādiem tie tiek apstrādāti, laika posmā, kas norādīts datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai ECDC dokumentos.

(9)

Iekšējie noteikumi ir jāpiemēro visās ECDC īstenotajās apstrādes darbībās, veicot administratīvas izmeklēšanas, izskatot disciplinārlietas, veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatot trauksmes celšanas gadījumus, veicot (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas novēršanai, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, veicot iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, veicot (IT) drošības izmeklēšanas iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU), kā arī saistībā ar darbinieku personīgo lietu apstrādi.

(10)

Tie ir jāpiemēro apstrādes darbībām, ko veic pirms iepriekš minēto procedūru uzsākšanas, šo procedūru laikā un šo procedūru rezultātu pārraudzības gaitā. Tas attiecas arī uz palīdzību un sadarbību, ko ECDC ārpus administratīvās izmeklēšanas sniedz valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

(11)

Gadījumos, kad piemēro minētos iekšējos noteikumus, ECDC ir pamatoti jāpaskaidro, kādēļ ierobežojumi ir obligāti nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā, kā arī jāievēro pamattiesību un pamatbrīvību būtība.

(12)

Šajā saistībā ECDC, ciktāl iespējams, iepriekš minēto procedūru gaitā ir pienākums ievērot datu subjektu pamattiesības, jo īpaši tās, kas attiecas uz tiesībām sniegt informāciju, piekļūt datiem un labot tos, tiesībām uz dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesībām uz informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725.

(13)

Tomēr ECDC var būt pienākums ierobežot datu subjektam sniedzamo informāciju un citas datu subjekta tiesības, lai aizsargātu citu valsts iestāžu veiktās izmeklēšanas un procedūras, bet jo īpaši savas izmeklēšanas, kā arī citu ar izmeklēšanu vai citām procedūrām saistīto personu tiesības.

(14)

Tādējādi ECDC ir tiesīgs ierobežot informāciju nolūkā aizsargāt izmeklēšanu un citu datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības.

(15)

ECDC ir periodiski jāuzrauga, vai nosacījumi, kas pamato ierobežojumu, joprojām ir piemērojami, un jāatceļ ierobežojumi, ciktāl tie vairs nav piemērojami.

(16)

Pārzinim ir jāsniedz informācija datu aizsardzības speciālistam atlikšanas brīdī un pārskatīšanas laikā,

(1)

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (“nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā”), stājās spēkā 2019. gada 19. jūlijā.

(2)

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā tika noslēgts, neskarot attiecīgi Eiropas Savienības nostāju par Rietumsahāras statusu un Marokas Karalistes nostāju par minēto reģionu.

(3)

Ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā Rietumsahāras izcelsmes ražojumiem, kuri ir pakļauti Marokas Karalistes muitas iestāžu kontrolei, tiek piemērotas tādas pašas tirdzniecības preferences kā tās, ko Eiropas Savienība piešķir ražojumiem, uz kuriem attiecas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (“Asociācijas nolīgums”).

(4)

Ievērojot partnerības principu un lai ļautu Pusēm novērtēt nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā ietekmi, jo īpaši uz ilgtspējīgu attīstību, un konkrētāk ieguvumus attiecīgajiem iedzīvotājiem un attiecīgo teritoriju dabas resursu izmantošanu, Eiropas Savienība un Maroka ir vienojušās vismaz reizi gadā apmainīties ar informāciju Asociācijas komitejā.

(5)

Šā novērtējuma īpašā kārtība ir jāpieņem Asociācijas komitejā,