1.   Priekšsēdētājs pilda savus pienākumus Kolēģijas vārdā. Papildus Eurojust regulas 11. panta 2. punktā paredzētajiem pienākumiem priekšsēdētājs:

2.   Priekšsēdētāja vietnieki īsteno Eurojust regulas 11. panta 2. punktā un šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus, ko tiem uzticējis priekšsēdētājs. Viņi aizstāj priekšsēdētāju, ja tas nevar veikt savus pienākumus, saskaņā ar Eurojust regulas 11. panta 3. punktu un šā reglamenta 2. panta 2. punktu.

1.   Saskaņā ar Eurojust regulas 11. panta 1. punktu Kolēģija priekšsēdētāju ievēl ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu no valsts pārstāvju vidus.

2.   Priekšsēdētājs rīko vēlēšanas vienu mēnesi pirms savu pilnvaru termiņa beigām. Ja priekšsēdētāja amats atbrīvojas pirms noteiktā četru gadu pilnvaru termiņa beigām, tas priekšsēdētāja vietnieks, kurš tobrīd ir ilgāk bijis amatā Eurojust, nekavējoties sasauc Kolēģijas sanāksmi, lai priekšsēdētāja vēlēšanas sarīkotu mēneša laikā, sākot no dienas, kad šis amats atbrīvojās. Starpposmā priekšsēdētāju aizstāj tas priekšsēdētāja vietnieks, kurš tobrīd ir ilgāk bijis amatā vai ir vecākais gadījumā, ja amata ieņemšanas laiks ir vienāds.

3.   Priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, sasaucot sanāksmi priekšsēdētāja ievēlēšanai, oficiāli atklāj kandidatūru iesniegšanas periodu. Valsts pārstāvji, kas vēlas tikt ievēlēti, vismaz desmit darbdienas pirms sanāksmes, kurā paredzētas vēlēšanas, un līdz plkst. 12:00 (CET) rakstiski iesniedz Pārvaldības sekretariāta vadītājam savu kandidatūru, pievienojot motivācijas vēstuli. Pārvaldības sekretariāta vadītājs, saņēmis kandidatūru, informē Kolēģiju par kandidāta vārdu. Pēc termiņa beigām Pārvaldības sekretariāta vadītājs Kolēģijai izplata motivācijas vēstules. Kolēģijas sanāksmē tieši pirms sanāksmes, kurā notiks vēlēšanas, kandidāti iepazīstina Kolēģiju ar savu kandidatūru.

4.   Vēlēšanas notiek priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka vadībā, ja viņš nekandidē vēlēšanās, vai tā valsts pārstāvja vadībā, kurš tobrīd ir visilgāk bijis amatā Eurojust vai ir vecākais valsts pārstāvis gadījumā, ja amata ieņemšanas laiks Eurojust ir vienāds, ja viņš nekandidē vēlēšanās.

5.   Vēlēšanās piedalās administratīvais direktors un Pārvaldības sekretariāta vadītājs. Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji var piedalīties kā novērotāji.

6.   Sanāksmes sākumā vadītājs pārliecinās par kvorumu. Ja kāds valsts pārstāvis nevar piedalīties vēlēšanās, viņš var tikt pārstāvēts vai var dot pilnvarojumu saskaņā ar šā reglamenta 6. panta 3. un 4. punktu.

7.   Vēlēšanas notiek aizklāti. Administratīvais direktors pēc Eiropas Savienības dalībvalstu protokola secības saraksta (turpmāk – ES protokola saraksts) pa vienam izsauc balsot Kolēģijas locekļus vai viņu pārstāvjus. Eiropas Komisijas pārstāvis balso pēdējais. Pēc tam, kad visi Kolēģijas locekļi vai viņu pārstāvji ir nobalsojuši, vēlēšanu amatpersona atver vēlēšanu urnu un saskaita balsis.

8.   Pirmajā kārtā par ievēlētu atzīst kandidātu, kurš saņēmis Kolēģijas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja neviens kandidāts nav ieguvis divu trešdaļu balsu vairākumu, tūlīt notiek otrā kārta, kurā piedalās tie divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Ja lielākā balsu skaita rezultāts ir vienāds trim vai vairāk kandidātiem, otrajā kārtā piedalās visi minētie kandidāti. Ja diviem vai vairāk kandidātiem ir vienāds otra lielākā balsu skaita rezultāts, otrajā kārtā piedalās visi minētie kandidāti un kandidāts, kas saņēma vislielāko balsu skaitu.

9.   Otrajā kārtā par ievēlētu atzīst kandidātu, kurš saņēmis Kolēģijas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja neviens kandidāts nav ieguvis divu trešdaļu balsu vairākumu, tūlīt notiek trešā kārta saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti šā panta 8. punktā.

10.   Trešajā kārtā par ievēlētu atzīst kandidātu, kurš saņēmis Kolēģijas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja neviens kandidāts nav ieguvis divu trešdaļu balsu vairākumu, tūlīt sāk jaunu vēlēšanu procesu. Starplaikā bijušais priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks saskaņā ar šā panta 2. punkta nosacījumiem turpina pildīt priekšsēdētāja pienākumus līdz pēcteča iecelšanai.

11.   Administratīvais direktors pasludina vēlēšanu rezultātus. Procesa iznākuma dokumentu paraksta vadītājs, administratīvais direktors, Pārvaldības sekretariāta vadītājs un novērotāji. Procesa iznākuma dokumentā norāda klātesošo vai pārstāvēto Kolēģijas locekļu skaitu, balsošanas kārtu skaitu, derīgo, nederīgo un tukšo biļetenu skaitu, balsojuma rezultātus pa kārtām un kandidātiem viņu uzvārdu alfabētiskā secībā un gala rezultātu.

12.   Eurojust priekšsēdētāja vēlēšanu rezultātu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.

1.   Saskaņā ar Eurojust regulas 11. panta 1. punktu Kolēģija ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu ievēl divus priekšsēdētāja vietniekus no valsts pārstāvju vidus.

2.   Priekšsēdētājs rīko vēlēšanas vienu mēnesi pirms kāda priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņa beigām. Ja kāda priekšsēdētāja vietnieka amats atbrīvojas pirms noteiktā četru gadu pilnvaru termiņa beigām, priekšsēdētājs nekavējoties sasauc Kolēģijas sanāksmi, lai priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas sarīkotu viena mēneša laikā, sākot no dienas, kad šis amats atbrīvojās. Starpposmā priekšsēdētāja vietnieku neaizstāj.

3.   Neskarot šā panta 4. punktu, priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām mutatis mutandis piemēro šā reglamenta 2. panta 3. –12. punktā izklāstīto priekšsēdētāja vēlēšanu procedūru.

4.   Ja neviens kandidāts otrajā kārtā nesaņem Kolēģijas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, tūlīt notiek trešā kārta, lai ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlētu kandidātu, kas saņem lielāko balsu skaitu. Ja trešajā kārtā balsu skaits ir vienāds, par ievēlētu atzīst to kandidātu, kurš tobrīd ir visilgāk bijis amatā Eurojust. Ja amats Eurojust ieņemts ar pārtraukumiem, Kolēģija ņem vērā tikai to pilnvaru periodu, kas bijis tieši pirms vēlēšanām.

1.   Saskaņā ar Eurojust regulas 11. panta 6. punktu, ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vairs neatbilst pienākumu izpildei vajadzīgajiem nosacījumiem, Kolēģija pēc vienas trešdaļas tās locekļu priekšlikuma var atbrīvot viņu no amata. Lēmumu pieņem, balsojot aizklāti. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz divu trešdaļu Kolēģijas locekļu balsu vairākumu, neskaitot priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka, uz kuru tas attiecas, balsi.

2.   Priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, uz kuru tas attiecas, saņem pieprasījuma par atbrīvošanu no amata kopiju un stājas Kolēģijas priekšā, pirms tā lemj par atbrīvošanu no amata.

3.   Ja Kolēģija nolemj priekšsēdētāju vai kādu no priekšsēdētāja vietniekiem atbrīvot no amata, tūlīt rīko vēlēšanas saskaņā ar šā reglamenta 2. vai 3. pantu.

4.   Par Eurojust priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Komisiju un dalībvalstis.

1.   Saskaņā ar Eurojust regulas 13. panta 2. punktu Kolēģija sanāk uz vismaz vienu sanāksmi mēnesī. Par Kolēģijas sanāksmju laika grafiku un vietu katru gadu lemj Kolēģija, pieņemot sanāksmju kalendāru. Ja apstākļi to prasa un ar noteikumu, ka vairākums Kolēģijas locekļu neiebilst, priekšsēdētājs var mainīt sanāksmju datumu vai sākuma laiku, par to paziņojot Kolēģijai. Kolēģija sanāk uz papildu sanāksmēm pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma, lai apspriestu Kolēģijas administratīvos uzdevumus.

2.   Kolēģijas sanāksmes notiek Eurojust mītnē. Ja tam ir pamatoti iemesli, Kolēģija pēc priekšsēdētāja ierosinājuma var izņēmuma kārtā nolemt sanākt uz sanāksmi citviet.

3.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku prombūtnē Kolēģijas sanāksmes vada tas valsts pārstāvis, kurš tobrīd ir visilgāk bijis amatā Eurojust.

4.   Kolēģijas sanāksmes nav publiskas, un diskusijas ir konfidenciālas. Kolēģija var nolemt sanākt uz sēdi, kurā dalība var būt ierobežota.

5.   Attiecībā uz tādu personu dalību Kolēģijas sanāksmēs, kuras nav Kolēģijas locekļi:

6.   Priekšsēdētājs sagatavo katras Kolēģijas sanāksmes pagaidu darba kārtību. Pagaidu darba kārtībā iekļauj Kolēģijas locekļu pieprasītos punktus un punktus, kurus priekšsēdētājs, Valde vai administratīvais direktors uzskata par atbilstīgiem.

7.   Pārvaldības sekretariāts pagaidu darba kārtību kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta Kolēģijas locekļiem vismaz piecas darbdienas pirms sanāksmes. Ja tiek sasaukta papildu sanāksme, pagaidu darba kārtību var nosūtīt divdesmit četras stundas pirms sanāksmes. Pagaidu darba kārtībā lēmuma pieņemšanai iekļauj vienīgi tos punktus, attiecībā uz kuriem ir nodrošināti attiecīgie dokumenti. Priekšsēdētājs var iekļaut indikatīvus laika ierobežojumus diskusijām par katru darba kārtības punktu un ierobežot uzstāšanos skaitu un uzstāšanās laiku.

8.   Katras sanāksmes sākumā Kolēģija apstiprina darba kārtību. Steidzamus jautājumus un jautājumus, kas nav iekļauti pagaidu darba kārtībā, var apspriest un par tiem lemt tad, ja Kolēģijas locekļi piekrīt. Kolēģija var arī nolemt izmantot rakstisko procedūru vai sagatavošanās apspriežu procedūras saskaņā ar šā reglamenta 7. un 8. pantu.

9.   Priekšsēdētājs saskaņā ar Eurojust regulas 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu informē Kolēģiju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz tās interesēm. Informāciju Kolēģijas locekļiem var rakstveidā izplatīt Pārvaldības sekretariāts. Pēc kāda Kolēģijas locekļa pieprasījuma informācijas punktu iekļauj Kolēģijas darba kārtībā izskatīšanai.

10.   Kolēģijas locekļi var uzdot vispārējas ieinteresētības jautājumus administratīvajam direktoram viņa atbildības jomā. Administratīvais direktors sniedz atbildi pirmajā iespējamajā Kolēģijas sanāksmē pēc jautājuma(-u) saņemšanas.

1.   Kvorumam ir vajadzīga divu trešdaļu Kolēģijas locekļu klātbūtne. Kāda valsts pārstāvja prombūtnē kvoruma noteikšanā ņem vērā viņa vietnieka vai palīga, kuram ir Eurojust regulas 7. panta 4. punktā minētais statuss, klātbūtni.

2.   Ja vajadzīgo kvorumu nevar savākt, priekšsēdētājs turpina sanāksmi, nereģistrējot nekādu oficiālu lēmumu. Attiecīgos darba kārtības jautājumus var izskatīt nākamajā Kolēģijas sanāksmē vai, izmantojot rakstisko procedūru saskaņā ar šā reglamenta 7. pantu.

3.   Valsts pārstāvis, kurš nevar piedalīties Kolēģijas sanāksmē un kuru nepārstāv vietnieks vai palīgs, kam ir Eurojust regulas 7. panta 4. punktā minētais statuss, var sniegt balsošanas pilnvarojumu citam valsts pārstāvim, lai tas balsotu viņa vārdā. Var saņemt ne vairāk kā vienu balsošanas pilnvarojumu uz valsts pārstāvi.

4.   Valsts pārstāvis, kas izmanto balsošanas pilnvarojumu, rakstiski paziņo Pārvaldības sekretariātam balsošanas pilnvarojuma turētāja identitāti, darba kārtības jautājumus, attiecībā uz kuriem pilnvarojums ir derīgs, un visus iespējamos ierobežojumus, kādi ir uzlikti balsošanas pilnvarojumam. Balsošanas pilnvarojums ir derīgs tikai tajā sanāksmē, kurai tas ir dots.

5.   Kolēģija var lemt par jautājumu tad, kad priekšsēdētājs uzskata, ka jautājums ir pietiekami apspriests.

6.   Saskaņā ar Eurojust regulas 14. panta 1. punktu, ja vien nav noteikts citādi un ja nevar panākt vienprātību, Kolēģija pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

7.   Vienprātība tiek panākta, ja neviens Kolēģijas loceklis skaidri neiebilst. Kolēģija var pāriet pie balsošanas tikai tad, kad priekšsēdētājs konstatē, ka nav vienprātības. Kolēģijas locekļu vairākums tiek noteikts, balstoties uz Kolēģijas sastāvu, kas paredzēts saskaņā ar Eurojust regulas 10. panta 1. punktu.

8.   Saskaņā ar Eurojust regulas 14. panta 2. punktu katram Kolēģijas loceklim ir viena balss. Balsstiesīga locekļa prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir vietniekam, ievērojot Eurojust regulas 7. panta 7. punktā paredzētos nosacījumus. Vietnieka prombūtnē tiesības izmantot balsstiesības ir arī palīgam, ievērojot Eurojust regulas 7. panta 7. punktā paredzētos nosacījumus.

9.   Ja vien šajā reglamentā nav noteikts citādi, balsošana notiek, paceļot roku, vai pēc saraksta, ja balsošana ar paceltu roku tiek apstrīdēta. Pēc priekšsēdētāja priekšlikuma vai vienas trešdaļas Kolēģijas locekļu lūguma Kolēģija var nolemt balsot aizklāti. Priekšsēdētājs reģistrē nodoto balsu sadalījumu. Sanāksmes protokolā iekļauj mazākuma pausto viedokli, ja to pieprasa attiecīgais Kolēģijas loceklis.

1.   Steidzamības gadījumā, kad lēmumu nevar atlikt un tas ir vajadzīgs, pirms Kolēģija var sanākt, priekšsēdētājs var nolemt izmantot rakstisku procedūru. Rakstiskas procedūras var izmantot arī attiecībā uz jautājumiem, kurus Kolēģija jau ir izskatījusi, saskaņā ar šā reglamenta 5. panta 8. punktu un 6. panta 2. punktu.

2.   Priekšsēdētājs dod Kolēģijas locekļiem atbildēm vismaz trīs darbdienas laika, sākot no datuma, kurā tika elektroniski nosūtīts lēmuma projekts. Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var nolemt saīsināt laiku.

3.   Priekšlikumā lēmumam, ko paredzēts pieņemt ar rakstisku procedūru, neizdara grozījumus, un to pieņem vai noraida kopumā. Ja noteiktajā laikposmā netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka attiecīgais Kolēģijas loceklis ir atturējies no balsošanas.

4.   Lēmums tiek pieņemts, kad ir rakstiski atbildējušas vismaz divas trešdaļas Kolēģijas locekļu un ir savākts vajadzīgais balsu vairākums.

5.   Gadījumos, kad netiek savākts vajadzīgais kvorums vai balsu vairākums, priekšsēdētājs var vēlreiz sākt rakstisko procedūru vai jautājumu pārcelt uz nākamo Kolēģijas sanāksmi.

6.   Priekšsēdētājs konstatē, ka ir izpildīta rakstiskā procedūra. Šajā nolūkā Kolēģijas locekļiem nosūta paziņojumu.

1.   Ja priekšsēdētājs uzskata, ka tas ir lietderīgi, gatavojoties diskusijai Kolēģijā, viņš var uzsākt sagatavošanās apspriežu procedūru, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Kolēģijas locekļiem sniedz vajadzīgo informāciju.

2.   Sagatavošanās apspriežu procedūras ilgst septiņas darbdienas, ja vien priekšsēdētājs steidzamības dēļ nenolemj citādi. Pēc termiņa beigām priekšlikuma iniciators sagatavo Kolēģijas izskatīšanai pārskatītu dokumentu, kurā atspoguļoti Kolēģijas locekļu komentāri.

1.   Kolēģija var veidot darba grupas, lai tās sniegtu Kolēģijai padomu un ekspertu zināšanas.

2.   Šo darba grupu pilnvaras, sastāvu un praktisko darbību noteiks ar Kolēģijas īstenošanas lēmumu.

1.   Saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 4. punktu par Valdes locekļiem, izmantojot divu gadu rotācijas sistēmu, izraugās divus Kolēģijas locekļus, kas nav Eurojust priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki.

2.   Rotācijas kārtību, kādā abus Kolēģijas locekļus aicina būt par Valdes locekļiem, balsta uz ES protokola sarakstu. Kolēģija lozē, lai noteiktu, kura dalībvalsts minētajā sarakstā būs rotācijas sistēmas sākumpunkts.

3.   Pārstāvji no pirmās izraudzītās dalībvalsts un tās, kura ES protokola sarakstā seko nākamā, būs Valdes locekļi uz diviem gadiem.

4.   Minētā divu gadu perioda beigās valsts pārstāvjus no nākamajām divām dalībvalstīm ES protokola sarakstā ieceļ par Valdes locekļiem uz nākamajiem diviem gadiem, izņemot, ja šāds valsts pārstāvis pilda priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka funkciju, tādā gadījumā izraugās valsts pārstāvi no dalībvalsts, kas ES protokola sarakstā ir nākamā.

5.   Ja kāda Kolēģijas locekļa pilnvaru termiņš beidzas pirms divu gadu perioda pabeigšanas Valdē, jaunieceltais valsts pārstāvis no tās pašas dalībvalsts tiek izraudzīts par Valdes locekli uz atlikušo minētā divu gadu perioda laiku. Ja kāda valsts pārstāvja pilnvaru termiņš beidzas un jauns valsts pārstāvis vēl nav iecelts, viņa vietnieks tiek izraudzīts par Valdes locekli līdz brīdim, kamēr tiek iecelts jauns valsts pārstāvis vai uz atlikušo minētā divu gadu perioda laiku.

6.   Neviens valsts pārstāvis nav Valdes loceklis divus pilnvaru termiņus pēc kārtas, izņemot, ja viņš ir priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

1.   Priekšsēdētājs vada Valdi saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 5. punktu. Ja priekšsēdētājs ir prombūtnē vai nav pieejams, Valdi vada tas priekšsēdētāja vietnieks, kurš tobrīd ir ilgāk bijis amatā vai ir vecākais gadījumā, ja amata ieņemšanas laiks ir vienāds. Priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes vai nepieejamības gadījumā Valdi vada tas Valdes sastāvā esošais valsts pārstāvis, kurš amatā bijis visilgāk. Valdes locekļi sanāksmēs principā piedalās personīgi. Izņēmuma kārtā Valdes locekļi var piedalīties Valdes sanāksmē, izmantojot videokonferenci.

2.   Saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 7. punktu Valde tiekas vismaz reizi mēnesī. Papildu sanāksmes var rīkot pēc tās vadītāja iniciatīvas vai pēc Eiropas Komisijas vai vismaz divu citu Valdes locekļu pieprasījuma. Par Valdes sanāksmju laika grafiku un vietu katru gadu lemj, pieņemot sanāksmju kalendāru.

3.   Saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 4. punktu administratīvais direktors piedalās Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot. Priekšsēdētājs var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs, vai citus administrācijas locekļus piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotājiem bez tiesībām balsot.

4.   Priekšsēdētājs nosūta Eiropas Prokuratūras pārstāvim Valdes sanāksmju darba kārtību un apspriežas ar viņu par vajadzību piedalīties minētajās sanāksmēs. Saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 8. punktu priekšsēdētājs uzaicina Eiropas Prokuratūras pārstāvi piedalīties Valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot, ja tiek apspriesti jautājumi, kas ir svarīgi Eiropas Prokuratūras darbībai.

5.   Kvorumu veido vismaz trīs Valdes locekļu klātbūtne, tostarp, izmantojot videokonferenci. Ja nav kvoruma, priekšsēdētājs slēdz sanāksmi un piecu darbdienu laikā sasauc citu sanāksmi bez īpašām kvoruma prasībām.

6.   Priekšsēdētājs, apspriežoties ar Valdes locekļiem un administratīvo direktoru, sagatavo Valdes pagaidu darba kārtību. Dalībniekiem pagaidu darba kārtību nodrošina vismaz piecas darbdienas pirms sanāksmes, tai pievienojot attiecīgos dokumentus. Sanāksmes sākumā Valde pieņem darba kārtību. Steidzamus jautājumus un jautājumus, kas nav iekļauti pagaidu darba kārtībā, var apspriest un par tiem lemt tad, ja Valdes locekļi piekrīt.

7.   Steidzamības gadījumā, kad lēmumu nevar atlikt un tas ir vajadzīgs, pirms Valde var sanākt, priekšsēdētājs var nolemt izmantot rakstisku procedūru. Priekšsēdētājs dod Valdes locekļiem atbildēm vismaz trīs darbdienas laika, sākot no datuma, kurā tika elektroniski nosūtīts lēmuma projekts. Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var nolemt saīsināt termiņu šādām atbildēm. Lēmums tiek pieņemts, kad vairākums Valdes locekļu ir rakstiski atbildējuši.

8.   Saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 5. punktu Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu un balsis nodod, paceļot roku. Katram loceklim ir viena balss. Ja balsu sadalījums ir vienāds, priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

9.   Saskaņā ar Eurojust regulas 16. panta 2. punktu Valde, pildot savus uzdevumus, var apspriesties ar Kolēģiju. Priekšsēdētājs sagatavo vismaz ceturkšņa ziņojumus Kolēģijai par Valdes darbībām un lēmumiem.

10.   Eurojust nesedz izmaksas, ko rada Eiropas Komisijas un Eiropas Prokuratūras pārstāvju piedalīšanās Valdes sanāksmēs.

1.   Visi Kolēģijas locekļi, vietnieki un palīgi, kuriem ir Eurojust regulas 7. panta 4. un 7. punktā minētais statuss, sākot pildīt savus pienākumus, aizpilda interešu deklarāciju tādā formātā, kāds paredzēts Ētikas kodeksā, kurš jāpieņem ar Kolēģijas īstenošanas lēmumu. Visas izmaiņas minētajās interešu deklarācijās uzskaitītajos punktos izdara cik iespējams drīz un vēlākais viena mēneša laikā pēc šādām izmaiņām, lai nodrošinātu, ka deklarācijas visu laiku atbilst reālajai situācijai. Interešu deklarācijas veidlapās ietverto personas datu apstrāde notiek saskaņā ar Regulu 2018/1725 un Eurojust regulas datu aizsardzības noteikumiem.

2.   Neskarot piemērojamos valsts tiesību aktus, visi Kolēģijas locekļi, vietnieki un palīgi nekavējoties informē priekšsēdētāju par jebkādu faktisku vai šķietamu interešu konfliktu, kas rodas, īstenojot viņu operatīvos vai pārvaldības pienākumus. Vietnieki un palīgi to dara ar savu attiecīgo valsts pārstāvju starpniecību. Operatīvos jautājumos valsts pārstāvji papildus un pirms priekšsēdētāja informēšanas nekavējoties informē pārējos valstu pārstāvjus, kurus skar vai varētu skart jebkāds šāds interešu konflikts konkrētajā lietā.

3.   Visi Kolēģijas locekļi, vietnieki un palīgi izvairās no jebkādas situācijas, kas var izraisīt personīgo interešu konfliktu vai kas tā var tikt uztverta. Viņi neiesaistās darbā pie operatīvas lietas, kurā pastāv vai šķiet, ka pastāv interešu konflikts. Viņi nerīkojas un neizsakās tā, ka tas negatīvi ietekmē sabiedrības uztveri par viņu objektivitāti.

4.   Visi Kolēģijas locekļi, vietnieki un palīgi informē priekšsēdētāju par visiem jautājumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt Eurojust reputāciju vai intereses. Vietnieki un palīgi to dara ar savu attiecīgo valsts pārstāvju starpniecību.

5.   Priekšsēdētājs apsver turpmākos pasākumus, kas saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto Ētikas kodeksu jāpieņem jebkurā no šā panta 1.–4. punktā minētajiem gadījumiem.

6.   Ja pienākumu pildīšanas laikā rodas domstarpības starp diviem vai vairāk Kolēģijas locekļiem, attiecīgā(-ās) persona(-as) var informēt priekšsēdētāju, kurš var sasaukt Kolēģijas sanāksmi, lai izskatītu šo jautājumu.

1.   Kolēģijai un Valdei palīdz Pārvaldības sekretariāts, kurš strādā, apspriežoties ar priekšsēdētāju.

2.   Pārvaldības sekretariāts cita starpā piedalās Kolēģijas un Valdes sanāksmēs, protokolē sanāksmes un glabā protokolus un sagatavo minēto sanāksmju rezultātu kopsavilkumus, kā arī ved uzskaiti par Kolēģijas un Valdes veiktajām darbībām.

1.   Kolēģijas un Valdes sanāksmju protokoli ietver vismaz klātesošo personu vārdus, ziņojumu par debatēm un pieņemtos lēmumus.

2.   Priekšsēdētājs nosūta Kolēģijas un Valdes sanāksmju protokolu projektus attiecīgi Kolēģijas locekļiem un Valdes locekļiem pieņemšanai. Pēc pieņemšanas protokolu paraksta priekšsēdētājs un Pārvaldības sekretariāta vadītājs, un to pievieno ierakstam, ko glabā Pārvaldības sekretariāts. Valdes sanāksmju protokolus informācijas nolūkā izplata Kolēģijai.

3.   Pārvaldības sekretariāts izstrādā Valdes sanāksmju rezultātu kopsavilkuma projektu, kas jāapstiprina priekšsēdētājam un jāpublicē saskaņā ar Eurojust regulas 74. panta 4. punktu.

1.   Saskaņā ar Eurojust regulas 17. panta 2. punktu administratīvo direktoru ieceļ Kolēģija no Valdes ierosināta kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

2.   Valde ierosina Kolēģijai atlases komitejas izveidi administratīvā direktora iecelšanas procedūrai. Atlases komisijā ir divi valstu pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvis.

3.   Vajadzības gadījumā un pēc Kolēģijas lēmuma atlases komisijā bez tiesībām balsot var piedalīties persona, kurai ir attiecīga pieredze augstākā vadības līmeņa amata kandidātu atlasē.

4.   Valde ierosina Kolēģijai veidu, kā izsludināt uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, un var lemt par intervējamo kandidātu skaitu pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus.

5.   Atlases komisija intervē kandidātus un informē Valdi par savas apspriešanās rezultātiem. Valde iesniedz Kolēģijai kandidātu sarakstu kopā ar ieteikumu, kuru kandidātu izvēlēties.

6.   Ja nevar panākt vienprātību, Kolēģija ieceļ administratīvo direktoru ar tās locekļu balsu vairākumu. Lēmumu pieņem, balsojot aizklāti.

7.   Valde pieņem īstenošanas noteikumus par administratīvā direktora atlases un iecelšanas procedūrām, līguma atjaunošanu, līguma izbeigšanu, pārbaudes periodu un ikgadējo snieguma novērtējumu.

1.   Pirmajam divu gadu periodam tūlīt pēc Valdes izveides Kolēģija par Valdes locekļiem ievēl divus valstu pārstāvjus, kuri nav priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki.

2.   Par ievēlētiem atzīst tos divus kandidātus, kas ir saņēmuši lielāko balsu skaitu. Ja otru lielāko balsu skaitu ieguvušie kandidāti ir saņēmuši vienādu balsu skaitu, par ievēlētu atzīst to kandidātu, kurš tobrīd ir visilgāk bijis amatā Eurojust. Ja amats Eurojust ieņemts ar pārtraukumiem, Kolēģija ņem vērā tikai to pilnvaru periodu, kas bijis tieši pirms minētajām vēlēšanām.

3.   Šā reglamenta 10. panta 2. punktā minētā lozēšana notiek tūlīt pēc abu tajā minēto valsts pārstāvju ievēlēšanas. Valsts pārstāvji, kuri pārstāv abas izraudzītās dalībvalstis, sāk pildīt Valdes locekļu pienākumus abu ievēlēto valsts pārstāvju pilnvaru termiņa beigās, izņemot tad, ja tie pa šo laiku ir ievēlēti par priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku – tādā gadījumā izraugās valsts pārstāvi no nākamās dalībvalsts ES protokola sarakstā.

1.   Kolēģija var grozīt šo reglamentu, ievērojot to pašu procedūru kā tā pieņemšanai pēc Valdes vai vienas trešdaļas Kolēģijas locekļu priekšlikuma.

2.   Visi šā reglamenta grozījumi tiek izdarīti ar tās divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu. Ja minēto vienošanos nevar panākt ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu, lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu nākamajā Kolēģijas sanāksmē.

1.   Ar reglamentu par personas datu apstrādi un aizsardzību Eurojust (turpmāk – reglaments) īsteno Eurojust regulas un Regulas 2018/1725 datu aizsardzības noteikumus.

2.   To piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.

3.   Reglamentu piemēro visiem Eurojust apstrādātiem personas datiem, tostarp personas datiem, kas iekļauti tās sagatavotajā vai saņemtajā un tās rīcībā esošajā informācijā, par jautājumiem, kas saistīti ar tās kompetencē esošajām politikas jomām, darbībām un lēmumiem.

1.   Šo reglamentu piemēro gan operatīvajiem, gan administratīvajiem personas datiem, ko apstrādā Eurojust.

2.   Operatīvos datus apstrādā saskaņā ar II sadaļu.

3.   Administratīvos datus apstrādā saskaņā ar III sadaļu.

1.   Datu subjektu tiesību īstenošanas pieprasījumus izskata valsts(-u) pārstāvis(-ji), uz ko attiecas pieprasījums, un viņš(-i) iesniedz pieprasījuma kopiju datu aizsardzības speciālistam tā reģistrēšanai.

2.   Attiecīgais(-ie) valsts(-u) pārstāvis(-ji) apspriežas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm par lēmumu, kas jāpieņem, atbildot uz pieprasījumu.

3.   Ja tas nepieciešams attiecīgajā lietā, datu aizsardzības speciālists veic papildu pārbaudes lietu pārvaldības sistēmā un informē attiecīgo(-os) valsts(-u) pārstāvi(-jus), ja šajās pārbaudēs ir konstatēta jebkāda svarīga papildu informācija. Attiecīgais(-ie) valsts(-u) pārstāvis(-ji) ņem vērā datu aizsardzības speciālista sniegto informāciju un attiecīgā gadījumā pārskata sākotnējo lēmumu.

4.   Juridiskos un faktiskos iemeslus, balstoties uz kuriem valsts(-u) pārstāvis(-ji) pieņem lēmumu, dokumentē pagaidu darba datnē attiecībā uz pieprasījumu lietu pārvaldības sistēmā, un tos pēc pieprasījuma dara pieejamus EDAU.

5.   Datu aizsardzības speciālists paziņo datu subjektam lēmumu, ko attiecīgais(-ie) valsts(-u) pārstāvis(-ji) ir pieņēmis(-uši) Eurojust vārdā, un informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību EDAU, ja viņš nav apmierināts ar lēmumu, vai par tiesību aizsardzības iespēju, griežoties Tiesā.

6.   Lietās, kurās pieprasījums ir saņemts ar valsts uzraudzības iestādes starpniecību, Eurojust informē šo iestādi par lēmumu, ko datu aizsardzības speciālists paziņojis datu subjektam.

1.   Lietu pārvaldības sistēmā katrai jaunai atvērtai pagaidu darba datnei automātiski piešķir unikālu atsauces numuru (identifikatoru).

2.   Ja valsts pārstāvis, kas ir atbildīgs par pagaidu darba datnes pārvaldību, kā noteikts Eurojust regulas 24. panta 1. punktā, dod piekļuvi pagaidu darba datnei vai kādai tās daļai vienam vai vairākiem iesaistītajiem valstu pārstāvjiem, lietu pārvaldības sistēma nodrošina, ka valsts pārstāvja atbildībā esošā minētā valsts biroja profila pilnvarotajiem lietotājiem ir piekļuve attiecīgajām datnes daļām, bet viņi nevar modificēt sākotnējā autora ievadītos datus. Tomēr pilnvarotie lietotāji var pievienot jebkādu attiecīgu informāciju pagaidu darba datņu jaunajās daļās. Tāpat indeksā ietverto informāciju var nolasīt visi sistēmas pilnvarotie lietotāji, bet to var modificēt tikai tās sākotnējais autors.

3.   Lietu pārvaldības sistēma automātiski informē datu aizsardzības speciālistu par katras tādas jaunas darba datnes izveidi, kurā ir personas dati.

4.   Lietu pārvaldības sistēma nodrošina, ka attiecīgais valsts pārstāvis, kas ir atvēris pagaidu darba datni, saskaņā ar Eurojust regulas 23. panta 4. punktu un 24. panta 3. punktu indeksā var reģistrēt tikai tos operatīvos personas datus, kas minēti Eurojust regulas II pielikuma 1. punkta a)–i), k) un m) apakšpunktā un 2. punktā.

5.   Ja saskaņā ar Eurojust regulas 23. panta 6. punktu valstu pārstāvji vēlas uz laiku uzglabāt un analizēt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati ir būtiski saistībā ar Eurojust uzdevumiem, viņi izveido pagaidu darba datnes projektu, kam piekļūt var tikai viņi paši un viņu pilnvarotas personas viņu biroja profilā. Pēc trim mēnešiem pagaidu darba datnes projekts būtu jāpārveido par pagaidu darba datni lietu pārvaldības sistēmā vai arī sistēma to automātiski izdzēš. Pirms šāda laikposma beigām sistēma attiecīgo valsts pārstāvi brīdina, lai atgādinātu viņam par to, ka ir jāpieņem lēmums par datnes projektu.

6.   Attiecīgais(-ie) valsts(-u) pārstāvis(-ji) nodrošina, ka indeksā iekļautā informācija ir pietiekama, lai izpildītu Eurojust uzdevumus, kas noteikti Eurojust regulas 2. pantā.

1.   Eurojust veic atbilstošus tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzības speciālists tiek automātiski informēts par izņēmuma gadījumiem, kad izmanto Eurojust regulas 27. panta 4. punktu. Lietu pārvaldības sistēma nodrošina, ka šādus datus nevar iekļaut Eurojust regulas 23. panta 1. un 23. panta 4. punktā minētajā indeksā.

2.   Ja šādi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem Eurojust regulas 27. panta 2. punkta nozīmē, lietu pārvaldības sistēma nereģistrē šo informāciju, ja vien attiecīgie valstu pārstāvji nenolemj citādi. Lēmumu par šādu datu apstrādi dokumentē.

1.   Eurojust veic atbilstošus tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu datu aizsardzības speciālista automātisku informēšanu par izņēmuma gadījumiem, kad uz ierobežotu laiku izmanto Eurojust regulas 27. panta 3. punktu. Lietu pārvaldības sistēma šādus datus iezīmē veidā, kas personai, kura ievadījusi datus sistēmā, atgādinās par pienākumu saglabāt šos datus uz ierobežotu laiku.

2.   Ja šādi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem Eurojust regulas 27. panta 2. punkta nozīmē, lietu pārvaldības sistēma nereģistrē šo informāciju, ja vien attiecīgie valstu pārstāvji nenolemj citādi. Lēmumu par šādu datu apstrādi dokumentē.

1.   Katrs Eurojust valsts pārstāvis dokumentē un informē datu aizsardzības speciālistu par piekļuves politiku attiecībā uz operatīvajiem personas datiem, ko viņš saskaņā ar Eurojust regulas 34. pantu ir atļāvis piemērot savā valsts birojā.

2.   Valstu pārstāvji katrā atsevišķā gadījumā var pieņemt lēmumu piešķirt īpašu atļauju piekļūt pagaidu darba datnei vai tās daļām personai, kas nav Eurojust darbinieks, bet kas strādā Eurojust vārdā un pieder pie konkrētas amatpersonu kategorijas, kurai Eurojust administratīvais direktors saskaņā ar Eurojust regulas 24. panta 2. punktu ir iepriekš atļāvis piešķirt piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai.

3.   Valstu pārstāvji nodrošina, ka viņu birojos tiek veikti un ievēroti atbilstoši organizatoriski pasākumi un ka tiek pienācīgi izmantoti Eurojust piedāvātie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, tostarp nepieciešamās apmācības kursi.

4.   Saskaņā ar Eurojust regulas 34. pantu Kolēģija var atļaut citiem Eurojust darbiniekiem piekļūt operatīvajiem personas datiem, ja tas ir nepieciešams Eurojust uzdevumu veikšanai.

1.   Eurojust lietu pārvaldības sistēmu, kas definēta Eurojust regulas 23. pantā, izmanto kā visu Eurojust regulas 35. pantā minēto apstrādes darbību reģistru, ciktāl tas attiecas uz operatīvajiem personas datiem.

2.   Eurojust lietu pārvaldības sistēma ietver pilnīgu reģistru par operatīvo personas datu nosūtīšanu un saņemšanu, kas ļauj konstatēt jebkādu operatīvo personas datu nosūtīšanu un identificēt to valsts iestādi, organizāciju, trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kura šādu informāciju ir nosūtījusi uz/saņēmusi no Eurojust.

1.   Pēc attiecīgā(-o) valsts(-u) pārstāvja(-u) pieprasījuma lēmumu par personas datu nosūtīšanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar Eurojust regulas 58. panta 1. punktu pieņem Eurojust kolēģija pēc novērtējuma, ko veicis datu aizsardzības speciālists.

2.   Datu aizsardzības speciālists 1. punktā minēto novērtējumu sniedz desmit darbdienu laikā. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, uz ko norāda attiecīgais(-ie) valsts(-u) pārstāvis(-ji), novērtējumu sniedz pēc iespējas drīz. Īpaši sarežģītās lietās datu aizsardzības speciālists ar attiecīgo(-ajiem) valsts(-u) pārstāvi(-jiem) var vienoties par ilgāku termiņu novērtējuma pabeigšanai.

3.   Datu aizsardzības speciālista veiktajā novērtējumā jo īpaši pievēršas jautājumiem, kas minēti Eurojust regulas 51. un 52. apsvērumā. Ja, veicot novērtējumu par garantiju piemērotību konkrētajā gadījumā, datu aizsardzības speciālistam ir iebildumi, viņš pirms novērtējuma sniegšanas par konkrētu datu nosūtīšanu var apspriesties ar EDAU.

1.   Eurojust ievieš atbilstošus tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti operatīvo personas datu glabāšanas termiņi, kas noteikti Eurojust regulas 29. pantā, un, ja pārskatīšanas laikā netiek pieņemts pamatots lēmums par operatīvo personas datu turpmāku glabāšanu, minētos datus automātiski dzēš.

2.   Lietu pārvaldības sistēma jo īpaši nodrošina, ka reizi trijos gados pēc datu ievadīšanas tiek pārskatīta vajadzība glabāt datus pagaidu darba datnē. Šādu pārskatīšanu, tostarp pamatojumu lēmumam, kas pieņemts par operatīvo personas datu turpmāku glabāšanu, pienācīgi dokumentē sistēmā, un par to automātiski paziņo datu aizsardzības speciālistam. Šāda lēmuma rezultāti vai tā neesamība attiecas uz lietu kopumā, kā noteikts Eurojust regulas 29. panta 2. punktā.

3.   Lietu pārvaldības sistēma īpaši iezīmē datus, kas reģistrēti uz ierobežotu laiku saskaņā ar Eurojust regulas 27. panta 3. punktu, kā arī datus, kas minēti Eurojust regulas 27. panta 4. punktā. Ja 27. panta 4. punktā minētos operatīvos personas datus glabā ilgāk par pieciem gadiem, lietu pārvaldības sistēma ģenerē brīdinājumu, lai nodrošinātu, ka šāda informācija tiek automātiski sniegta EDAU.

4.   Izņēmuma gadījumos, ja valsts pārstāvis uzskata, ka operatīvie personas dati turpmāk ir nepieciešami arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs vai statistikas nolūkos, kā minēts Eurojust regulas 29. panta 7. punkta e) apakšpunktā, Kolēģija pēc datu aizsardzības speciālista atzinuma uzklausīšanas pieņem lēmumu par nepieciešamību šajā konkrētajā gadījumā saglabāt datus minētajam konkrētajam nolūkam. EDAU tiek informēts par šīs procedūras izmantošanu.

1.   Pieprasījumus par tiesību īstenošanu nosūta tieši Eurojust administratīvajam direktoram vai datu aizsardzības speciālistam. Datu aizsardzības speciālistam jebkurā gadījumā iesniedz pieprasījuma kopiju tā reģistrācijai.

2.   Vajadzības gadījumā datu aizsardzības speciālists palīdz datu subjektam un dara pieejamas īpašas veidlapas, ko personas var izmantot pieprasījumu iesniegšanai.

3.   Administratīvais direktors, pamatojoties uz informāciju, ko sniegusi personas datu apstrādē tieši iesaistītā administratīvā vienība, un datu aizsardzības speciālista ieteikumu, pieņem lēmumu par konkrēto gadījumu.

4.   Datu aizsardzības speciālists paziņo datu subjektam administratīvā direktora pieņemto lēmumu un informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību EDAU, ja viņš nav apmierināts ar Eurojust pieņemto lēmumu.

5.   Pieprasījumu pilnībā izskata mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Minēto laikposmu vajadzības gadījumā var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, ņemot vērā pieprasījumu skaitu un sarežģītību. Administratīvais direktors informē datu subjektu par jebkuru šādu pagarinājumu, kā arī kavēšanās iemesliem viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Datu subjekts var iesniegt sūdzību EDAU, ja Eurojust šajā noteiktajā termiņā nav pieņēmis lēmumu, pamatojoties uz viņa pieprasījumu.

1.   Katrai atsevišķai administratīvo personas datu apstrādes darbībai, kas notiek Eurojust, ņemot vērā tās noteikto mērķi un pilnībā ievērojot Regulas 2018/1725 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 31. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir skaidrs un noteikts glabāšanas termiņš, lai nodrošinātu, ka dati tiek glabāti ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kādos administratīvos personas datus apstrādā. Šādu termiņu nosaka katrai apstrādāto datu kategorijai un dokumentē apstrādes darbību reģistrā.

2.   Eurojust glabā administratīvos personas datus saskaņā ar 1. punktu tik ilgi, cik nepieciešams, un jebkurā gadījumā ne ilgāk, kā katrai apstrādes darbību kategorijai norādīts tabulā, kas pievienota šiem noteikumiem kā pielikums.

3.   Valde pēc administratīvā direktora priekšlikuma var noteikt īsākus glabāšanas termiņus nekā tie, kas iekļauti šo noteikumu pielikumā.

1.   Šos noteikumus regulāri pārskata, lai izvērtētu, vai ir vajadzīgi grozījumi. Jebkurus grozījumus reglamentā veic saskaņā ar to pašu procedūru, kas Eurojust regulā noteikta tā apstiprināšanai.

2.   EDAU vērš Kolēģijas uzmanību uz jebkādiem ierosinājumiem vai ieteikumiem attiecībā uz reglamenta grozījumiem.