14.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 8/2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/22

(2019. gada 31. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 I un III pielikumu groza attiecībā uz tādu jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju pārraudzību, kuriem tipa apstiprināšana veikta vairākposmu procesā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (1), un jo īpaši tās 7. panta 8. punktu un 15. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

No 2019. gada 1. septembra uz visiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem attieksies jauna regulatīvā testa procedūra, ar ko mēra CO2 emisijas un degvielas patēriņu, t. i., vispārēji harmonizētā vieglo transportlīdzekļu testa procedūra (WLTP), kas aprakstīta Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (2) un kas aizstās Eiropas Jauno braukšanas ciklu (NEDC), kurš aprakstīts Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (3). Tāpēc ir noteikta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 (4) I un II pielikumā aprakstīta jauna CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanas metodika N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tipa apstiprināšana ir veikta vairākposmu procesā.

(2)	Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 510/2011 atcelšanu no 2020. gada 1. janvāra, ir jānodrošina, ka tāda pati metodika ir noteikta Regulā (ES) 2019/631.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/631 III pielikuma B daļas 2. punktu vairākposmu procesā apstiprinātu transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas attiecina uz bāzes transportlīdzekļa ražotāju. Lai bāzes transportlīdzekļa ražotājs varētu rezultatīvi un pietiekami droši plānot atbilstību sev noteiktajiem īpatnējo emisiju mērķrādītājiem, būtu jānosaka metodika, kas nodrošinātu, ka vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu CO2 emisijas un masa, kuras tiks attiecinātas uz minēto ražotāju, ir zināmas jau pabeigta vai nepabeigta bāzes transportlīdzekļa ražošanas un pārdošanas brīdī, ne tikai brīdī, kad vairākos posmos pabeigto transportlīdzekli tirgū laiž beigu posma ražotājs.

(4)

Tāpēc nepabeigta bāzes transportlīdzekļa CO2 emisiju noteikšanai ir paredzēta konkrēta metodika, saskaņā ar kuru būtu jāizmanto Regulā (ES) 2017/1151 noteiktā interpolācijas metode. Šādi noteiktām CO2 emisiju un masas vērtībām vajadzētu pēc iespējas reprezentatīvāk raksturot īpatnējās CO2 emisijas un masu nokomplektētā stāvoklī, kas tiks noteiktas vairākos posmos pabeigtajam transportlīdzeklim. Lai nodrošinātu konsekvenci, bāzes transportlīdzekļa ražotāja īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķināšanā būtu jāņem vērā ar šo metodiku noteiktās masas vērtības.

(5)

Bāzes transportlīdzekļa ražotājam interpolācijas metodei izmantotās ievadvērtības, kā arī iegūtās nepabeigtā bāzes transportlīdzekļa CO2 emisiju un masas vērtības būtu jāziņo Komisijai. Turklāt dalībvalstīm joprojām būtu jāziņo Komisijai vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas un masa nokomplektētā stāvoklī.

(6)

Balstoties uz šiem paziņotajiem datiem, Komisijai būtu pastāvīgi jānovērtē bāzes transportlīdzekļa CO2 emisiju pārraudzības vērtību reprezentativitāte un jāinformē ražotāji par visām konstatētajām novirzēm. Ja starp bāzes transportlīdzekļiem noteiktajām vidējām CO2 pārraudzības vērtībām un vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu vidējām īpatnējām CO2 emisijām vērojama būtiska un pastāvīga nesakritība, nosakot ražotāju atbilstību tiem noteiktajiem īpatnējo emisiju mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu vērtības.

(7)	Lai ņemtu vērā to, ka Regula (ES) Nr. 510/2011 tiek atcelta no 2020. gada 1. janvāra, ir lietderīgi nodrošināt, ka šī regula stājas spēkā pēc iespējas tuvāk minētajam datumam.

(8)	Tāpēc Regulas (ES) 2019/631 I un III pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2019/631 I un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).

(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/631 I un III pielikumu groza šādi:

I pielikuma B daļas 4. punktā definīciju “Mø” aizstāj ar šādu:

“Mø	ir attiecīgajā mērķgadā reģistrēto ražotāja jauno vieglo komerciālo transportlīdzekļu vidējā masa (M) kilogramos (kg);

kur:

—	attiecībā uz pabeigtu transportlīdzekli M ir attiecīgā transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī,

—	attiecībā uz pabeigtu bāzes transportlīdzekli, kas saistīts ar vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli, M ir attiecīgā bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī,

—	attiecībā uz nepabeigtu bāzes transportlīdzekli, kas saistīts ar vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli, M ir attiecīgā bāzes transportlīdzekļa monitoringa masa (Mmon), kura noteikta ar šādu formulu:

Mmon = MRObase x B0

kur:

MRObāzes	ir attiecīgā bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī;
B0	ir definēts III pielikuma A daļas 1.2.4. punkta a) apakšpunktā.”;

regulas III pielikuma A daļu groza šādi:

pielikuma 1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2.

Vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi, kas reģistrēti kā N1 kategorijas transportlīdzekļi

1.2.1.

Dalībvalstu ziņojumi

Lai ziņotu datus, kas saistīti ar vairākos posmos pabeigtiem N1 kategorijas transportlīdzekļiem, izmanto C daļas 2. iedaļā noteikto formātu.

Transportlīdzekļa identifikācijas numuru, kas minēts 1.1. punkta o) apakšpunktā, nepublisko.

1.2.1.1.

Vairākos posmos pabeigtie transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts atbilstoši Regulai (EK) Nr. 692/2008

Dalībvalstis attiecībā uz 2020. kalendāro gadu fiksē šādus detalizētus datus:

par nepabeigtiem bāzes transportlīdzekļiem: datus, kas minēti 1.1. punkta a), b), c), d), e), g), h), i), n) un o) apakšpunktā, vai – h) un i) apakšpunktā norādīto datu vietā – iepriekš noteikto papildmasu, kas norādīta kā daļa no tipa apstiprināšanas informācijas, kura noteikta Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma 2.17.2. punktā;

b)	par pabeigtiem bāzes transportlīdzekļiem: datus, kas minēti 1.1. punkta a), b), c), d), e), g), h), i), n) un o) apakšpunktā;

c)	par vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem: datus, kas minēti 1.1. punkta a), f), g), h), j), k), l), m) un o) apakšpunktā.

Ja kādus pirmās daļas a) un b) punktā minētos datus par bāzes transportlīdzekli nevar sniegt, tad dalībvalsts to vietā sniedz datus par vairākos posmos pabeigto transportlīdzekli.

1.2.1.2.

Vairākos posmos pabeigti N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru tips apstiprināts atbilstoši Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikumam

Par katru jaunu vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli, kurš reģistrēts 2020. gadā un turpmākajos kalendārajos gados, dalībvalstis ziņo vismaz detalizētos datus, kas minēti 1.1. punkta a), f), g), h), o), p) un r) apakšpunktā.

1.2.2.

Ražotāju ziņojumi

Par katru jaunu vairākos posmos pabeigtu N1 kategorijas transportlīdzekli, kura tips apstiprināts atbilstoši Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikumam un kurš reģistrēts 2020. gadā un turpmākajos kalendārajos gados, saistītā bāzes transportlīdzekļa ražotājs, sākot no 2021. gada, līdz katra gada 28. februārim paziņo Komisijai šādus ar bāzes transportlīdzekli saistītus datus:

ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa pamatā ir nepabeigts bāzes transportlīdzeklis:

i)	transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

ii)	transportlīdzekļu saimes identifikators, kas minēts Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 5.0. punktā;

iii)	CO2 monitoringa emisijas, kas noteiktas atbilstoši 1.2.4. punktam;

iv)	frontālais laukums, norādot attiecīgo vērtību, kā noteikts 1.2.4. punkta c) apakšpunktā;

v)	rites pretestība, kā noteikts 1.2.4. punkta b) apakšpunktā;

vi)	monitoringa masa, kas noteikta atbilstoši I pielikuma B daļas 4.1. punktam;

vii)	masa nokomplektētā stāvoklī;

viii)

transportlīdzekļa slodzes masai reprezentatīvā masa, kas definēta 1.2.4. punkta a) apakšpunktā;

ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa pamatā ir pabeigts bāzes transportlīdzeklis:

i)	transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

ii)	transportlīdzekļu saimes identifikators, kā minēts šā punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

iii)	bāzes transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas;

iv)	masa nokomplektētā stāvoklī.

1.2.3.

Vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāja aprēķināšana

Lai aprēķinātu vidējās īpatnējās CO2 emisijas un īpatnējo emisiju mērķrādītāju kalendārajam gadam, kurā attiecīgais vairākos posmos pabeigtais transportlīdzeklis ir reģistrēts, Komisija izmanto vērtības, ko bāzes transportlīdzekļa ražotājs ziņojis atbilstoši 1.2.2. punktam, izņemot, ja izpildās 1.2.5. punktā paredzētie nosacījumi, un šādā gadījumā izmanto datus par vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem.

Ja bāzes transportlīdzekļa ražotājs nav paziņojis 1.2.2. punktā minētos datus, vidējo īpatnējo CO2 emisiju un attiecīgā ražotāja īpatnējo emisiju mērķrādītāja aprēķināšanai izmanto īpatnējās CO2 emisijas, kuras par attiecīgo vairākos posmos pabeigto transportlīdzekli atbilstoši 1.2.1. punktam paziņojušas dalībvalstis.

1.2.4.

Monitoringa CO2 emisiju aprēķināšana nepabeigtiem bāzes transportlīdzekļiem

Sākot no 2020. kalendārā gada, ražotāji aprēķina monitoringa CO2 emisijas katram atsevišķam nepabeigtam bāzes transportlīdzeklim atbilstoši interpolācijas metodei, kas minēta Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 7. apakšpielikuma 3.2.3.2. vai 3.2.4. punktā, izmantojot to pašu metodi, kura attiecībā uz emisijām izmantota bāzes transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumā, piemērojot minētajos punktos definētos lielumus, bet ar šādiem izņēmumiem:

atsevišķā transportlīdzekļa masa

Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 7. apakšpielikuma 3.2.3.2.2.1. vai 3.2.4.1.1.1. punktā minēto “TMind” lielumu aizstāj ar bāzes transportlīdzekļa masu “DMbāzes”. Ja DMbāzes ir mazāka nekā interpolācijas saimes zemo vērtību transportlīdzekļa testa masa TML, tad TMind aizstāj ar TML. Ja DMbāzes ir lielāka nekā interpolācijas saimes augsto vērtību transportlīdzekļa testa masa TMH, tad TMind aizstāj ar TMH.

DMbāzes aprēķina pēc šādas formulas:

DMbāzes = MRObāzes × B0 + 25 kg + MVL

kur:

MRObāzes	ir bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī, kas definēta Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 3.2.5. punktā;
B0	ir virsbūves masas vērtība 1,375;
MVL	ir transportlīdzekļa slodzes reprezentatīvā masa, kas ir 28 % no transportlīdzekļa maksimālās slodzes; transportlīdzekļa maksimālo slodzi definē kā tehniski pieļaujamo maksimālo masu, no kuras atņemta ar B0 reizināta bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī, un atņemti 25 kg.

B0 vērtību koriģē līdz 2021. gada 31. oktobrim, pamatojoties uz nepabeigtu bāzes transportlīdzekļu masu nokomplektētā stāvoklī, attiecībā uz visiem vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti 2018., 2019. un 2020. kalendārajā gadā, un aprēķina pēc turpmāk minētajām formulām. Šī jaunā B0 vērtība ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

1. formula:

kur:

Ai	ir Ay vērtība, kas par attiecīgo kalendāro gadu aprēķināta ar 2. formulu;
ni	ir to nepabeigto bāzes transportlīdzekļu skaits, kas saistīti ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrētajiem vairākos posmos pabeigtajiem transportlīdzekļiem.

2. formula:

kur:

Ay	ir vidējais Mfi attiecībai pret Mbi katram kalendārajam gadam no 2018. līdz 2020. gadam;
Mfi	ir nepabeigta bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī, kam pieskaitīta iepriekš noteiktā papildmasa [standarta papildmasa], kura definēta Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikuma 5. iedaļā;
Mbi	ir nepabeigta bāzes transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī;
n	ir to nepabeigto bāzes transportlīdzekļu skaits, kas saistīti ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrētajiem vairākos posmos pabeigtajiem transportlīdzekļiem;

b)	atsevišķā transportlīdzekļa rites pretestība Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 7. apakšpielikuma 3.2.3.2.2.2. vai 3.2.4.1.1.2. punkta vajadzībām izmanto bāzes transportlīdzekļa rites pretestību;

frontālais laukums

Attiecībā uz nepabeigtu bāzes transportlīdzekli, kas pieder kādai ceļa slodzes matricas saimei, Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 7. apakšpielikuma 3.2.3.2.2.3. punktā minēto lielumu “Af” ražotājs nosaka saskaņā ar vienu no šādiem variantiem:

i)	ceļa slodzes matricas saimes reprezentatīvā transportlīdzekļa frontālais laukums, izteikts m2;

ii)	interpolācijas saimes augsto vērtību transportlīdzekļa un zemo vērtību transportlīdzekļa frontālo laukumu vidējā vērtība, izteikta m2;

iii)	interpolācijas saimes augsto vērtību transportlīdzekļa frontālais laukums, ja interpolācijas metodi neizmanto, izteikts m2.

Attiecībā uz nepabeigtiem bāzes transportlīdzekļiem, kas nepieder pie kādas ceļa slodzes matricas saimes, izmanto interpolācijas saimes augsto vērtību transportlīdzekļa frontālo laukumu.

1.2.5.

Monitoringa CO2 vērtības reprezentatīvums

Komisija katru gadu novērtē, cik reprezentatīvs ir monitoringa CO2 emisiju vidējais lielums, kuru ziņo bāzes transportlīdzekļa ražotājs, salīdzinājumā ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto saistīto vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju vidējo lielumu. Komisija informē bāzes transportlīdzekļa ražotāju par atšķirībām, kas konstatētas starp minētajiem lielumiem.

Ja divos secīgos kalendārajos gados atšķirība ir 4 % vai lielāka, Komisija nākamajā kalendārajā gadā, lai aprēķinātu bāzes transportlīdzekļa ražotāja vai to grupas vidējās īpatnējās CO2 emisijas attiecīgā gadā, izmanto vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas.”;

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Informāciju, kas minēta 1. punktā, iegūst no atbilstības sertifikāta, ko izdevis attiecīgā vieglā komerciālā transportlīdzekļa ražotājs, vai tā saskan ar šajā sertifikātā norādīto informāciju. Informāciju, kura atbilstības sertifikātā nav pieejama, iegūst no tipa apstiprināšanas dokumentācijas vai informācijas, kuru bāzes transportlīdzekļa ražotājs ziņojis saskaņā ar 1.2.3. punktu. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai monitoringa procedūrā nodrošinātu pietiekamu precizitāti. Ja atbilstības sertifikātā attiecībā uz kādu vieglo komerciālo transportlīdzekli norādīta gan minimālā, gan maksimālā masa, dalībvalstis šīs regulas vajadzībām izmanto tikai maksimālajai masai atbilstošo skaitli. Divu degvielu transportlīdzekļu gadījumā (benzīns/gāze), kuru atbilstības sertifikātā par abu veidu degvielu norādīti konkrēti CO2 emisijas skaitļi, dalībvalstis izmanto tikai skaitli, kas izmērīts attiecībā uz gāzi.”

14.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 8/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/24

(2020. gada 13. janvāris),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 atļauj paplašināt čia (Salvia hispanica) sēklu kā jauna pārtikas produkta lietojumu un mainīt tā lietošanas nosacījumus un īpašās marķēšanas prasības un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2015/2283 nosaka, ka Savienības tirgū drīkst laist tikai tādus jaunus pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti Savienības sarakstā.

(2)	Ievērojot Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu, tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)	Ievērojot Regulas (ES) 2015/2283 12. pantu, Komisijai ir jāiesniedz īstenošanas akta projekts, ar ko jaunu pārtikas produktu atļauj laist Savienības tirgū un atjaunina Savienības sarakstu.

(4)	Ar Komisijas Lēmumu 2009/827/EK (3) atbilstoši Regulai (EK) Nr. 258/97 čia (Salvia hispanica) sēklas atļāva laist Savienības tirgū kā jaunu pārtikas produktu lietošanai maizes izstrādājumos.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/50/ES (4) čia (Salvia hispanica) sēklas tika atļauts lietot plašāk – kā jaunu pārtikas produktu arī šādās pārtikas kategorijās: konditorejas izstrādājumi, brokastu pārslas, augļu, riekstu un sēklu maisījumi, kā arī fasētas čia sēklas (kā atsevišķs produkts).

(6)

2015. gada 18. septembrī Īrijas kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EEK) Nr. 258/97 (5) ar oficiālu vēstuli (6) atļāva čia (Salvia hispanica) sēklas kā jaunu pārtikas produktu lietot plašāk – vēl citās pārtikas kategorijās, proti, augļu sulu un augļu/dārzeņu maisījumu dzērienos.

(7)	2017. gada 17. oktobrī Austrijas kompetentā iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 ar oficiālu vēstuli (7) atļāva čia (Salvia hispanica) sēklas kā jaunu pārtikas produktu lietot plašāk – vēl vienā pārtikas kategorijā, proti, ziežamās augļu pastās.

(8)

2017. gada 2. novembrī Spānijas kompetentā iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 ar oficiālu vēstuli (8) atļāva čia (Salvia hispanica) sēklas kā jaunu pārtikas produktu lietot plašāk – vēl citās pārtikas kategorijās, proti, sterilizētās, lietošanai gatavās maltītēs uz graudaugu, pseidograudaugu un/vai pākšaugu bāzes.

(9)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2354 (9) čia (Salvia hispanica) sēklas kā jaunu pārtikas produktu tika atļauts lietot plašāk – vēl vienā pārtikas kategorijā, proti, jogurtos.

(10)

2017. gada 13. aprīlī uzņēmums Zentis GmbH & Co. KG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu Vācijas kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus. Pieteikumā tika lūgts paplašināt čia (Salvia hispanica) sēklu lietojumu, atļaujot tās izmantot vēl citās pārtikas kategorijās, proti, augļu desertos, divdaļīgos trauciņos pildāmos augļu maisījumos ar kokosriekstu pienu, augļu izstrādājumos kārtojumā zem piena produktiem un augļu izstrādājumos sajaukšanai ar tiem, un palielināt čia (Salvia hispanica) sēklu maksimālo pieļaujamo daudzumu jau atļautā pārtikas kategorijā, proti, ziežamās augļu pastās.

(11)

2017. gada 12. septembrī uzņēmums Sanchis Mira S.A. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu Spānijas kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu paplašināt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietojumu, atļaujot to izmantot šokolādē. 2017. gada 25. septembrī Spānijas kompetentā iestāde sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā tā secināja, ka čia (Salvia hispanica) sēklu lietojuma paplašināšana un ierosinātais maksimālais pieļaujamais daudzums atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem.

(12)

2017. gada 17. oktobrī Komisija sākotnējo novērtējuma ziņojumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Viena dalībvalsts, atsaucoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) NDA ekspertu grupas 2009. gadā veikto novērtējumu (10), pauda iebildumus un apšaubīja jaunā pārtikas produkta vispārējo drošumu, jo līdz ar atļauto lietojumu paplašināšanu arvien vairāk čia (Salvia hispanica) sēklas tika uzņemtas ar uzturu. Iebildusī dalībvalsts uzsvēra, ka, lai gan, atsevišķi ņemti, lietojumi, arī ierosinātais lietojums šokolādē 3 % apmērā, varētu būt droši, ir jānovērtē šādu sēklu vispārējā uzņemšana ar uzturu visos kopš 2009. gada atļautajos lietojumos, ņemot vērā arī pašreizējo lietojuma paplašināšanas pieprasījumu, un vajadzības gadījumā NDA ekspertu grupas 2009. gadā sniegtais drošuma novērtējums ir jāpārskata.

(13)

Ievērojot Regulas (ES) 2015/2283 35. panta 1. punktu, jebkuru pieprasījumu par jauna pārtikas produkta laišanu Savienības tirgū, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu un par ko līdz 2018. gada 1. janvārim nav pieņemts galīgais lēmums, uzskata par pieteikumu, kas iesniegts atbilstīgi Regulai (ES) 2015/2283.

(14)	Pieprasījumi par čia (Salvia hispanica) sēklu lietojuma paplašināšanu dalībvalstīm tika iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu, tāpēc tie atbilst arī Regulas (ES) 2015/2283 prasībām.

(15)

2018. gada 2. februārī uzņēmums Parry’s Pots Limited (PPL) iesniedza Komisijai pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgta atļauja palielināt čia (Salvia hispanica) sēklu maksimālo pieļaujamo daudzumu jau atļautā pārtikas kategorijā, proti, ziežamās augļu pastās.

(16)

2018. gada 12. jūnijā uzņēmums Naturkost Übelhör GmbH & Co. KG iesniedza Komisijai pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgts atļaut čia (Salvia hispanica) sēklas izmantot vēl citās pārtikas kategorijās, proti, šokolādē un tās produktos.

(17)

2018. gada 15. jūnijā uzņēmums Majami Sp.zo.o.Sp.k. iesniedza Komisijai pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgts atļaut čia (Salvia hispanica) sēklas izmantot vēl vienā pārtikas kategorijā, proti, konfektēs.

(18)

2018. gada 16. jūlijā uzņēmums The Chia Co iesniedza Komisijai pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgts atļaut čia (Salvia hispanica) sēklas izmantot arī šādās pārtikas kategorijās: konfektes, izņemot košļājamās gumijas, piena produkti un to analogi, saldējums, augļu un dārzeņu produkti, graudaugi un to produkti, konditorejas izstrādājumi, garšaugi, garšvielas, pikantās piedevas, zupas un buljoni, mērces, salāti un ziežamās sviestmaižu pastas un proteīnu produkti uz pikanto garšvielu bāzes, pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei, pārtikas produkti, uz kuriem izvietoti paziņojumi par lipekļa neesamību vai samazinātu tā klātbūtni, bezalkoholiskie dzērieni, ēšanai sagatavoti uzkožamie un uzkodas, kā arī deserti.

(19)

2018. gada 3. augustā uzņēmums Materne SAS iesniedza Komisijai pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgts atļaut čia (Salvia hispanica) sēklas izmantot vēl citās pārtikas kategorijās, proti, augļu un/vai dārzeņu biezeņos ar vai bez graudaugiem.

(20)

2019. gada 9. janvārī uzņēmums RFH Produktion AB iesniedza Komisijai pieprasījumu mainīt jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – lietošanas nosacījumus Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgts atļaut čia (Salvia hispanica) sēklas izmantot vēl vienā pārtikas kategorijā, proti, pudiņos.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 3. punktu, ņemot vērā arvien pieaugošo skaitu pieprasījumu pēc čia (Salvia hispanica) sēklu lietojuma paplašināšanas, pēdējos gados atļautos jaunos lietošanas veidus un no tā izrietošo, arvien pieaugošo iespējamo čia (Salvia hispanica) sēklu uzņemšanu ar uzturu, Komisija 2018. gada 16. jūlijā apspriedās ar Iestādi un lūdza tai sniegt novērtējumu par to, kā jaunā pārtikas produkta – čia (Salvia hispanica) sēklu – iespējamā lietojumu paplašināšana ietekmēs kopējo uzturekspozīciju.

(22)	2019. gada 14. martā Iestāde pieņēma zinātnisko atzinumu par čia (Salvia hispanica L.) sēklu kā jauna pārtikas produkta drošumu paplašinātos lietojumos, ievērojot Regulu (ES) 2015/2283 (11). Minētais atzinums atbilst Regulas (ES) 2015/2283 11. panta prasībām.

(23)

Minētajā atzinumā Iestāde, atbildot uz Komisijas pieprasījumu veikt vispārēju drošuma novērtējumu, ja nav ierobežojumu vai piesardzības pasākumu attiecībā uz lietojumam pieļaujamo daudzumu, secināja, ka čia (Salvia hispanica) sēklu lietošana pārtikas produktos, kuru ražošanā, pārstrādē vai gatavošanā nav nepieciešama termiskā apstrāde 120 °C vai augstākā temperatūrā, to vidū šokolādei, ziežamām augļu pastām, augļu desertiem, divdaļīgos trauciņos pildāmiem augļu maisījumiem ar kokosriekstu pienu, augļu izstrādājumiem kārtojumā zem piena produktiem, augļu izstrādājumiem sajaukšanai ar piena produktiem, konfektēm (izņemot košļājamās gumijas), piena produktiem un to analogiem, saldējuma, augļu un dārzeņu produktiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem un augļu un/vai dārzeņu biezeņiem ar vai bez graudaugiem, ir droša bez īpašiem ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem attiecībā uz šādu sēklu lietojumam pieļaujamo daudzumu. Tāpēc minētajā zinātniskajā atzinumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai secinātu, ka čia (Salvia hispanica) sēklu augšminētie lietojumi atbilst Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punkta prasībām. Tāpēc ir lietderīgi Savienības atļauto jauno pārtikas produktu sarakstā norādīto čia (Salvia hispanica) sēklu lietošanas nosacījumus mainīt, iekļaujot visas iepriekšminētās pārtikas kategorijas, un svītrot noteiktos maksimālos pieļaujamos daudzumus, kā arī atbilstošo īpašo marķēšanas prasību par maksimālo dienas devu. Turklāt, lai gan Iestādes novērtējumā nebija konkrēti norādīts čia (Salvia hispanica) sēklu lietojums pudiņos, atzinumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai tās atļautu lietot arī tādos pudiņos, kuru ražošanā, pārstrādē vai gatavošanā nav nepieciešama termiskā apstrāde 120 °C vai augstākā temperatūrā. Pudiņi ir tādu produktu apakškategorija, kas pazīstami kā deserti, kuri parasti ir aromatizēti un ar saldu garšu.

(24)

Minētajā atzinumā Iestāde atsaucās uz kādu pētījumu, kuru tā bija izguvusi no publiski pieejamās zinātniskās literatūras un kurš neietilpa pierādījumos, ko pieteikuma iesniedzēji bija iesnieguši, lai pamatotu ierosināto čia (Salvia hispanica) sēklu lietojuma paplašināšanu, un kurā bija norādīts uz iespējamo akrilamīda veidošanos tad, ja šādas sēklas tiek izmantotas pārtikas produktos, kuru ražošanā, pārstrādē vai gatavošanā ir nepieciešama termiskā apstrāde 120 °C vai augstākā temperatūrā.

(25)

Minētajā atzinumā Iestāde norādīja, ka no publiski pieejamiem avotiem un/vai pieteikumu iesniedzējiem ir jāsaņem papildu informācija par iespējamo akrilamīda veidošanos tādos gadījumos, ja pārtikas produkti, kuri satur čia (Salvia hispanica) sēklas, tiek pakļauti termiskai apstrādei 120 °C vai augstākā temperatūrā. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 11. panta 4. punktu Iestāde attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam pieprasīja sniegt papildu informāciju par piesārņotājiem, kas, iespējams, var veidoties pārtikas pārstrādes un ražošanas procesā (ražotāja līmenī) un/vai tad, ja pārtikas produkts, kam pievienotas čia (Salvia hispanica) sēklas, ir pakļauts karsēšanai (termiskā apstrāde patērētāju līmenī). Papildu informāciju var sniegt līdz 2020. gada martam. Ja iesniegtajos pieteikumos šādas informācijas nav, Iestāde novērtējumu attiecībā uz čia (Salvia hispanica) sēklu lietojuma paplašināšanu tajos pārtikas produktos, kuru ražošanā, pārstrādē vai gatavošanā ir nepieciešama termiskā apstrāde 120 °C vai augstākā temperatūrā (konditorejas izstrādājumi, graudaugi un to produkti, garšaugi, garšvielas, pikantās piedevas, zupas un buljoni, mērces, salāti un ziežamās sviestmaižu pastas un proteīnu produkti uz pikanto garšvielu bāzes, pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 609/2013 (12), pārtikas produkti, uz kuriem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 828/2014 (13) prasībām ir izvietoti paziņojumi par lipekļa neesamību vai samazinātu tā klātbūtni, ēšanai sagatavoti uzkožamie un uzkodas, kā arī deserti) atliek līdz laikam, kad kļūs pieejama papildu informācija. No tā izriet, ka šajā posmā Komisijas rīcībā nav Iestādes atzinuma, kāds atbilstoši Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktam vajadzīgs, lai varētu apstiprināt tādu čia (Salvia hispanica) sēklu lietojumu paplašināšanu, kuras apstrādātas 120 °C vai augstākā temperatūrā. Tāpēc lēmums par šādiem lietojumiem tiks pieņemts tikai pēc attiecīgā Iestādes atzinuma publicēšanas.

(26)

Turklāt Iestādes atzinumā bija minēti divi konkrēti gadījumi no pieejamās zinātniskās literatūras, kuri čia (Salvia hispanica) sēklu lietojumu saistīja ar alerģiskām reakcijām, un, pamatojoties uz šo pierādījumu, tajā secināts, ka, lietojot čia (Salvia hispanica) sēklas, var rasties alerģiskas reakcijas. Ņemot vērā to, ka līdz šim ir ziņots tikai par šiem diviem alerģisko reakciju gadījumiem, un saistībā ar čia (Salvia hispanica) sēklu plašo lietojumu un to esamību Savienībā un pasaules tirgū daudzu gadu garumā, Komisija uzskata, ka līdz laikam, kamēr Iestāde nav saņēmusi un novērtējusi papildu zinātniskos pierādījumus par čia (Salvia hispanica) sēklu iespējamo alergēniskumu, Savienības atļauto jauno pārtikas produktu sarakstā nav jāiekļauj īpašas marķēšanas prasības par iespējamām alerģiskām reakcijām uz čia (Salvia hispanica) sēklu lietojumu.

(27)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Savienības atļauto jauno pārtikas produktu sarakstā, kas paredzēts Regulas (ES) 2015/2283 6. pantā un iekļauts Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470, ierakstu par jauno pārtikas produktu “Čia (Salvia hispanica) sēklas” groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. Savienības saraksta ierakstā, kas minēts 1. punktā, iekļauj šīs regulas pielikumā izklāstītos lietošanas nosacījumus un marķēšanas prasības.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2470, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).

(3) Komisijas 2009. gada 13. oktobra Lēmums 2009/827/EK, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū Spānijas salvijas jeb chia (Salvia hispanica) sēklas kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (OV L 294, 11.11.2009., 14. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 22. janvāra Īstenošanas lēmums 2013/50/ES, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj plašāk lietot Spānijas salvijas jeb chia (Salvia hispanica) sēklas kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (OV L 21, 24.1.2013., 34. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regula (EEK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.).

(6) 2015. gada 18. septembra vēstule (https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/novel-food_authorisation_2015_auth-letter_chia-seeds-2_en.pdf).

(7) 2017. gada 17. oktobra vēstule (https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/novel-food_authorisation_2017_auth-letter_chia-seeds_en.pdf).

(8) 2017. gada 2. novembra vēstule (https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/novel-food_authorisation_2017_auth-letter_chia-seeds-ext-steri_en.pdf).

(9) Komisijas 2017. gada 14. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2354, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļauj plašāk lietot čia (Salvia hispanica) sēklas (OV L 336, 16.12.2017., 49. lpp.).

(10) EFSA Journal 2009;7(4):996.

(11) EFSA Journal 2019;17(4):5657.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.).

(13) Komisijas 2014. gada 30. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 828/2014 par prasībām attiecībā uz informācijas sniegšanu patērētājiem par lipekļa neesamību vai samazinātu klātbūtni pārtikas produktos (OV L 228, 31.7.2014., 5. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikuma 1. tabulā (“Atļautie jaunie pārtikas produkti”) ierakstu “Čia (Salvia hispanica) sēklas” aizstāj ar šādu:

Atļautais jaunais pārtikas produkts	Jaunā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi		Īpašas papildu marķēšanas prasības	Citas prasības
“Čia (Salvia hispanica) sēklas	Konkrēta pārtikas kategorija	Maksimālais līmenis	Jaunā pārtikas produkta nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā – “Čia (Salvia hispanica) sēklas””
	Maizes izstrādājumi	5 % (veselas vai maltas čia sēklas)
	Konditorejas izstrādājumi	10 % (veselas čia sēklas)
	Brokastu pārslas	10 % (veselas čia sēklas)
	Sterilizētas, lietošanai gatavas maltītes uz graudaugu, pseidograudaugu un/vai pākšaugu bāzes	5 % (veselas čia sēklas)
	Augļu, riekstu un sēklu maisījumi
	Fasētas čia sēklas (kā atsevišķs produkts)
	Konfektes (arī šokolāde un tās izstrādājumi), izņemot košļājamās gumijas
	Piena produkti (arī jogurts) un to analogi
	Saldējums
	Augļu un dārzeņu produkti (arī ziežamas augļu pastas, biezeņi ar/bez graudaugiem, augļu izstrādājumi kārtojumā zem piena produktiem vai sajaukšanai ar tiem, augļu deserti, divdaļīgos trauciņos pildāmi augļu maisījumi ar kokosriekstu pienu)
	Bezalkoholiskie dzērieni (arī augļu sulu un augļu/dārzeņu maisījumu dzērieni)
	Pudiņi, kuru ražošanā, pārstrādē vai gatavošanā nav nepieciešama termiskā apstrāde 120 °C vai augstākā temperatūrā

14.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 8/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/25

(2020. gada 13. janvāris),

ar kuru groza un labo Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 (1) atcelšanu un jo īpaši tās 33. panta 2. un 3. punktu un 38. panta d) punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2) paredz, ka kontroles organizāciju un kontroles iestāžu shēma, ko, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punktu, Komisija ir atzinusi kontroļu veikšanai un sertifikātu izdošanai trešās valstīs nolūkā importēt produktus ar līdzvērtīgām garantijām, tiks aizstāta ar tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu shēmu, kuras Komisija ir atzinusi prasībām atbilstošo produktu importēšanai. Jaunā importa shēma, kas paredzēta Regulā (ES) 2018/848, tiks piemērota no 2021. gada 1. janvāra. Lai panāktu, ka ir pieejamas vajadzīgās administratīvās spējas, kas nodrošinātu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu savlaicīgu atzīšanu saskaņā ar jauno shēmu, līdzvērtības nolūkos saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (3) 10. pantu attiecībā uz kontroles organizācijām un kontroles iestādēm jaunu pieprasījumu atzīšanai un šādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu iekļaušanai minētās regulas IV pielikuma sarakstā ir lietderīgi ieviest galīgo termiņu. Pieprasījumi, kas saņemti pēc minētā termiņa beigām, nebūtu jāpieņem.

(2)

No trešās valsts importētus produktus var laist Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus, ja tiem ir piešķirts inspekcijas sertifikāts, ko izdevušas atzītas trešās valsts kompetentās iestādes, kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, vai atzīta kontroles iestāde vai kontroles organizācija. Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 1. punkta otrajai daļai, kurā paredzēts, ka inspekcijas sertifikāts kopā ar precēm jānosūta uz pirmā saņēmēja telpām, un lai nodrošinātu importēto produktu izsekojamību izplatīšanas laikā, tostarp pārvadājumos no trešām valstīm, būtu jāprecizē, ka inspekcijas sertifikātu izsniedz attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles organizācija brīdī, kad sūtījums atstāj eksporta vai izcelsmes trešo valsti.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumā ir to trešo valstu saraksts, kuru lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas sistēmas un kontroles pasākumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktajām sistēmām un pasākumiem.

(4)	Japāna ir informējusi Komisiju, ka tās kompetentā iestāde Japānas atzīto kontroles organizāciju sarakstā ir iekļāvusi kontroles organizāciju “Akatonbo”.

(5)

Korejas Republika ir informējusi Komisiju, ka tās kompetentā iestāde ir mainījusi nosaukumu “Neo environmentally-friendly”, kā arī “Association for Agricultural Products Quality Evaluation” nosaukumu un interneta adresi. Korejas Republika ir arī informējusi Komisiju, ka ir atsaukta kontroles organizācijas “Korea Agricultural Product and Food Certification” atzīšana.

(6)

Amerikas Savienotās Valstis ir informējušas Komisiju, ka tās kompetentā iestāde kontroles organizāciju sarakstā, ko Amerikas Savienotās Valstis ir atzinušas par līdzvērtīgām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu, ir iekļāvusi septiņas kontroles organizācijas, proti, “CERES”, “EcoLOGICA S.A”, “Food Safety S.A.”, “IBD Certifications”, “Istituto per la Certificazione Etica e Ambientale (ICEA)”, “OnMark” un “Perry Johnson Registrar Food Safety, Inc.”. Amerikas Savienotās Valstis ir arī pieprasījušas svītrot “Global Culture”, “Global Organic Certification Services”, “Stellar Certification Services, Inc.”, “Institute for Marketecology (IMO)” un “Basin and Range Organics (BARO)” no Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikuma saraksta.

(7)	Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā ir sniegts to kontroles iestāžu un kontroles organizāciju saraksts, kuras līdzvērtības pārbaudes nolūkos ir pilnvarotas trešās valstīs veikt kontroles un izdot sertifikātus.

(8)

Komisija ir saņēmusi un pārbaudījusi “A CERT European Organization for Certification S.A” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Armēniju, Ganu, Kosovu (4), Kuveitu, Omānu, Peru, Sudānu, Apvienotos Arābu Emirātus, Uzbekistānu un Vjetnamu.

(9)	Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Argencert SA” pieprasījumu svītrot to no Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma saraksta. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti svītrot šo kontroles organizāciju no minētā saraksta.

(10)	Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Balkan Biocert Skopje” pieprasījumu grozīt tās juridisko statusu. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti minētās kontroles organizācijas nosaukumu aizstāt ar “Balkan Biocert Macedonia DOOEL Skopje”.

(11)	Komisija ir saņēmusi “Başak Ekolojik Ürünler Kontrol ve Sertifikasyon Hizmetleri Tic. Ltd” pieprasījumu grozīt tās adresi.

(12)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Bioagricert S.r.l.” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A, B, D un E produktu kategorijā, iekļaujot Paragvaju un Urugvaju, A, B un D produktu kategorijā – Bolīviju un Šrilanku, A, D un E produktu kategorijā – Kamerūnu, bet A un D produktu kategorijā – Fidži.

(13)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Biocert International Pvt Ltd” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Afganistānu, Bangladešu, Butānu, Mjanmu/Birmu, Ēģipti, Malaiziju, Maurīciju, Nepālu, Omānu, Pakistānu, Filipīnas, Tanzāniju, Taizemi, Apvienotos Arābu Emirātus un Vjetnamu, A, D un E produktu kategorijā – Beninu, Etiopiju, Mozambiku, Nigēriju, Kataru, Krieviju, Sudānu, Togo, Ugandu un Ukrainu, D un E produktu kategorijā – Gruziju, kā arī paplašināt tās atzīšanu attiecībā uz Šrilanku, iekļaujot E produktu kategoriju.

(14)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Bio.inspecta AG” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A, B, D, E un F produktu kategorijā, iekļaujot Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju, paplašināt tās atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Irānu, Kazahstānu, Kosovu (5), Moldovu, Krieviju, Tadžikistānu, Ukrainu, Uzbekistānu un Vjetnamu, iekļaujot B, E un F produktu kategoriju, attiecībā uz Armēniju, Libānu un Tanzāniju – B un E produktu kategoriju, attiecībā uz Alžīriju un Kirgizstānu – B produktu kategoriju, attiecībā uz Turciju – E un F produktu kategoriju, un attiecībā uz Azerbaidžānu – E produktu kategoriju.

(15)	Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Bureau Veritas Certification France SAS” pieprasījumu grozīt tās interneta adresi un specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti atsaukt minētās organizācijas atzīšanu E produktu kategorijā attiecībā uz Maurīciju.

(16)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “CCPB Srl” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A, C un D produktu kategorijā, iekļaujot Burkinafaso, Kamerūnu, Komoru Salas un Madagaskaru, un paplašināt tās atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Kotdivuāru, iekļaujot C un D produktu kategoriju.

(17)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “CERES Certification of Environmental Standards GmbH” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu C produktu kategorijā, iekļaujot Amerikas Savienotās Valstis, un paplašināt tās atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, iekļaujot A produktu kategoriju, attiecībā uz Čīli – C produktu kategoriju, un attiecībā uz Dienvidāfriku – F produktu kategoriju.

(18)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “DQS Polska sp. z o.o.” pieprasījumu iekļaut to Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti atzīt minēto kontroles organizāciju attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, Ķīnu un Madagaskaru A, B un D produktu kategorijā.

(19)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Ecocert SA” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kubu, Kuveitu un Malāviju, iekļaujot B produktu kategoriju, attiecībā uz Serbiju un Zimbabvi – E produktu kategoriju, un attiecībā uz Moldovu – F produktu kategoriju.

(20)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “FairCert Certification Services Pvt Ltd” pieprasījumu iekļaut to Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti atzīt minēto kontroles organizāciju attiecībā uz Butānu un Nepālu A, B, D un E produktu kategorijā un attiecībā uz Indiju B, D un E produktu kategorijā.

(21)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “IBD Certificações Ltda.” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Bolīviju un Paragvaju, un A un E produktu kategorijā, iekļaujot Mongoliju.

(22)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Kiwa BCS Öko-Garantie GmbH” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Seišelas, kā arī C produktu kategorijā, iekļaujot Amerikas Savienotās Valstis, un paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Armēniju, Gruziju, Tadžikistānu, Uzbekistānu un Zambiju, iekļaujot B produktu kategoriju, attiecībā uz Gvatemalu, iekļaujot C un F produktu kategoriju, kā arī attiecībā uz Dominikānas Republiku, Ekvadoru, Hondurasu, Paragvaju, Peru, Serbiju un Turciju, iekļaujot F produktu kategoriju.

(23)	Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Mayacert” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Panamu un Šrilanku.

(24)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “OneCert International PVT Ltd” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Ēģipti, Jordāniju, Malaiziju un Kataru, un paplašināt tās atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, iekļaujot A produktu kategoriju, un attiecībā uz Etiopiju, Indiju, Mozambiku, Tanzāniju un Ugandu, iekļaujot E produktu kategoriju.

(25)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Organización International Agropecuaria” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Kolumbiju, un paplašināt tās atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Čīli un Urugvaju, iekļaujot E produktu kategoriju, izņemot produktus, uz kuriem jau attiecas atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumu.

(26)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Servicio de Certificación CAAE S.L.U” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Kolumbiju, Dominikānas Republiku, Salvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Nikaragvu un Panamu.

(27)	Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Suolo e Salute srl” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Ēģipti, iekļaujot D produktu kategoriju.

(28)

Komisija ir saņēmusi un pārbaudījusi “Tse-Xin Organic Certification Corporation” pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A produktu kategorijā, iekļaujot Korejas Republiku, D produktu kategorijā, iekļaujot Honkongu un Singapūru, un A un D produktu kategorijā, iekļaujot Kambodžu, Indonēziju, Laosu, Malaiziju, Mjanmu/Birmu, Filipīnas, Taizemi un Vjetnamu.

(29)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi “Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” pieprasījumu grozīt tās juridisko statusu. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti minētās kontroles organizācijas nosaukumu aizstāt ar SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs””. Turklāt Komisija ir saņēmusi un izskatījusi minētās kotroles organizācijas pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu attiecībā uz Baltkrieviju, iekļaujot B, D, E un F produktu kategoriju, attiecībā uz Uzbekistānu, iekļaujot D, E un F produktu kategoriju, kā arī paplašināt minētās organizācijas atzīšanas darbības jomu A, B, D, E un F produktu kategorijā, iekļaujot Kazahstānu, Moldovu un Tadžikistānu, un A, B, D un E produktu kategorijā, iekļaujot Kirgizstānu.

(30)

Pamatojoties uz “Agricert – Certificação de Produtos Alimentares lda” iesniegto dokumentāciju, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/39 (6) tās atzīšanas darbības joma tika paplašināta attiecībā uz Gvineju, iekļaujot A un D produktu kategoriju. Tomēr minētajā dokumentācijā minētā kontroles organizācija bija nepareizi pieprasījusi paplašinājumu attiecībā uz Gvineju, nevis Gvineju-Bisavu. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti attiecīgi labot Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumu. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šis labojums būtu jāpiemēro no Īstenošanas regulas (ES) 2019/39 spēkā stāšanās dienas.

(31)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1235/2008 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(32)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1235/2008

Regulu (EK) Nr. 1235/2008 groza šādi:

regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija apsver, vai iekļaut kontroles organizāciju vai kontroles iestādi 10. pantā minētajā sarakstā pēc tam, kad tā no attiecīgās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pārstāvja saņēmusi par to pieprasījumu, kas sagatavots, pamatojoties uz pieteikuma paraugu, kuru Komisija darījusi pieejamu saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Saraksta atjaunināšanā ņem vērā tikai pilnībā noformētus pieprasījumus, kas iesniegti līdz 2020. gada 30. jūnijam.”;

regulas 13. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Inspekcijas sertifikātu izsniedz attiecīgā kontroles iestāde vai kontroles organizācija, pirms sūtījums ir atstājis eksporta vai izcelsmes trešo valsti. To apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde un aizpilda pirmais saņēmējs, pamatojoties uz V pielikumā doto paraugu un piezīmēm un izmantojot elektronisko Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmu (TRACES), kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK (*1).

(*1) (*) Komisijas 2002. gada 30. decembra Lēmums 2003/24/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas izveidi (OV L 8, 14.1.2003., 44. lpp.).”;"

3)	III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

4)	IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Labojums Regulā (EK) Nr. 1235/2008

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumu labo saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 2. pantu piemēro no 2019. gada 31. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.).

(4) Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(5) Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(6) Komisijas 2019. gada 10. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2019/39, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV L 9, 11.1.2019., 106. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumu groza šādi:

ierakstā par Japānu pievieno šādu rindu:

“JP-BIO-038

Akatonbo

http://www.akatonbo.or.jp/”;

ierakstā par Korejas Republiku 5. punktu groza šādi:

rindas, kas attiecas uz kodiem KR-ORG-019 un KR-ORG-026, aizstāj ar šādām:

“KR-ORG-019	Neo environmentally-friendly Certification Center	http://neoefcc.modoo.at
KR-ORG-026	Agricultural Products Quality Service	http://apqs.kr”;

b)	rindu, kas attiecas uz kodu KR-ORG-001, svītro;

ierakstā par Amerikas Savienotajām Valstīm 5. punktu groza šādi:

pievieno šādas rindas:

“US-ORG-62	CERES	http://www.ceres-cert.com/
US-ORG-63	EcoLOGICA S.A.	http://www.eco-logica.com/
US-ORG-64	Food Safety S.A.	http://www.foodsafety.com.ar/
US-ORG-65	IBD Certifications	http://www.ibd.com.br/
US-ORG-66	Istituto per la Certificazione Etica e Ambientale (ICEA)	http://www.icea.info/
US-ORG-67	OnMark	http://onmarkcertification.com/
US-ORG-68	Perry Johnson Registrar Food Safety, Inc.	http://www.pjrfsi.com/”;

b)	rindas, kas attiecas uz kodiem US-ORG-12, US-ORG-14, US-ORG-54, US-ORG-60 un US-ORG-61, svītro.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumu groza šādi:

ierakstā par “A CERT European Organization for Certification S.A” 3. punktā kodu secībā iekļauj šādas rindas:

“AE-BIO-171	Apvienotie Arābu Emirāti	x	—	—	x	—	—
AM-BIO-171	Armēnija	x	—	—	x	—	—
GH-BIO-171	Gana	x	—	—	x	—	—
KW-BIO-171	Kuveita	x	—	—	x	—	—
OM-BIO-171	Omāna	x	—	—	x	—	—
PE-BIO-171	Peru	x	—	—	x	—	—
SD-BIO-171	Sudāna	x	—	—	x	—	—
UZ-BIO-171	Uzbekistāna	x	—	—	x	—	—
VN-BIO-171	Vjetnama	x	—	—	x	—	—
XK-BIO-171	Kosova (*)	x	—	—	x	—	—

2)	ierakstu par “Argencert SA” svītro;

3)	ierakstā par “Balkan Biocert Skopje” kontroles organizācijas nosaukumu aizstāj ar “Balkan Biocert Macedonia DOOEL Skopje”;

ierakstā par “Başak Ekolojik Ürünler Kontrol ve Sertifikasyon Hizmetleri Tic. Ltd” 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Adrese: Çinarli Mahallesi Şehit Polis Fethi Sekin Cad. No:3/1006 Konak/İZMİR, Turkey”;

ierakstā par “Bioagricert S.r.l.” 3. punktā kodu secībā iekļauj šādas rindas:

“BO-BIO-132	Bolīvija	x	x	—	x	—	—
CM-BIO-132	Kamerūna	x	—	—	x	x	—
FJ-BIO-132	Fidži	x	—	—	x	—	—
LK-BIO-132	Šrilanka	x	x	—	x	—	—
PY-BIO-132	Paragvaja	x	x	—	x	x	—
UY-BIO-132	Urugvaja	x	x	—	x	x	—”;

ierakstā par “Biocert International Pvt Ltd” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādas rindas kodu secībā:

“AE-BIO-177	Apvienotie Arābu Emirāti	x	—	—	x	—	—
AF-BIO-177	Afganistāna	x	—	—	x	—	—
BD-BIO-177	Bangladeša	x	—	—	x	—	—
BJ-BIO-177	Benina	x	—	—	x	x	—
BT-BIO-177	Butāna	x	—	—	x	—	—
EG-BIO-177	Ēģipte	x	—	—	x	—	—
ET-BIO-177	Etiopija	x	—	—	x	x	—
GE-BIO-177	Gruzija	-	—	—	x	x	—
MM-BIO-177	Mjanma/Birma	x	—	—	x	—	—
MU-BIO-177	Maurīcija	x	—	—	x	—	—
MY-BIO-177	Malaizija	x	—	—	x	—	—
MZ-BIO-177	Mozambika	x	—	—	x	x	—
NP-BIO-177	Nepāla	x	—	—	x	—	—
NG-BIO-177	Nigērija	x	—	—	x	x	—
OM-BIO-177	Omāna	x	—	—	x	—	—
PH-BIO-177	Filipīnas	x	—	—	x	—	—
PK-BIO-177	Pakistāna	x	—	—	x	—	—
QA-BIO-177	Katara	x	—	—	x	x	—
RU-BIO-177	Krievija	x	—	—	x	x	—
SD-BIO-177	Sudāna	x	—	—	x	x	—
TG-BIO-177	Togo	x	—	—	x	x	—
TH-BIO-177	Taizeme	x	—	—	x	—	—
TZ-BIO-177	Tanzānija	x	—	—	x	—	—
UA-BIO-177	Ukraina	x	—	—	x	x	—
UG-BIO-177	Uganda	x	—	—	x	x	—
VN-BIO-177	Vjetnama	x	—	—	x	—	—”;

rindu, kas attiecas uz Šrilanku, aizstāj ar šādu:

“LK-BIO-177

Šrilanka

—

—”;

ierakstā par “Bio.inspecta AG” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādas rindas kodu secībā:

“ME-BIO-161	Melnkalne	x	x	—	x	x	x
MK-BIO-161	Ziemeļmaķedonija	x	x	—	x	x	x
RS-BIO-161	Serbija	x	x	—	x	x	x”;

rindas, kas attiecas uz Albāniju, Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Irānu, Kazahstānu, Kosovu, Kirgizstānu, Libānu, Moldovu, Krieviju, Tadžikistānu, Tanzāniju, Turciju, Ukrainu, Uzbekistānu un Vjetnamu, aizstāj ar šādām:

“AL-BIO-161	Albānija	x	x	—	x	x	x
AM-BIO-161	Armēnija	x	x	—	x	x	—
AZ-BIO-161	Azerbaidžāna	x		—	x	x	—
BA-BIO-161	Bosnija un Hercegovina	x	x	—	x	x	x
DZ-BIO-161	Alžīrija	x	x	—	x	—	—
GE-BIO-161	Gruzija	x	x	—	x	x	x
IR-BIO-161	Irāna	x	x	—	x	x	x
KG-BIO-161	Kirgizstāna	x	x	—	x	—	—
KZ-BIO-161	Kazahstāna	x	x	—	x	x	x
LB-BIO-161	Libāna	x	x	—	x	x	—
MD-BIO-161	Moldova	x	x	—	x	x	x
RU-BIO-161	Krievija	x	x	—	x	x	x
TJ-BIO-161	Tadžikistāna	x	x	—	x	x	x
TR-BIO-161	Turcija	x	–	—	x	x	x
TZ-BIO-161	Tanzānija	x	x	—	x	x	—
UA-BIO-161	Ukraina	x	x	—	x	x	x
UZ-BIO-161	Uzbekistāna	x	x	—	x	x	x
VN-BIO-161	Vjetnama	x	x	—	x	x	x
XK-BIO-161	Kosova (*)	x	x	—	x	x	x

ierakstu par “Bureau Veritas Certification France SAS” groza šādi:

a)	ieraksta 2. punktā interneta adresi aizstāj ar šādu “https://filiereagro.bureauveritas.fr/”;

ieraksta 3. punktā rindu, kas attiecas uz Maurīciju, aizstāj ar šādu:

“MU-BIO-165

Maurīcija

—

—”;

ierakstā par “CCPB Srl” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādas rindas kodu secībā:

“BF-BIO-102	Burkinafaso	x	—	x	x	—	—
CM-BIO-102	Kamerūna	x	—	x	x	—	—
KM-BIO-102	Komoru Salas	x	—	x	x	—	—
MG-BIO-102	Madagaskara	x	—	x	x	—	—”;

rindu, kas attiecas uz Kotdivuāru, aizstāj ar šādu:

“CI-BIO-102

Kotdivuāra

—

—”;

10)

ierakstā par “CERES Certification of Environmental Standards GmbH” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādu rindu kodu secībā:

“US-BIO-140

ASV

—

—”;

rindas, kas attiecas uz Čīli, Dienvidāfriku un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, aizstāj ar šādām:

“AE-BIO-140	Apvienotie Arābu Emirāti	x	—	—	x	—	—
CL-BIO-140	Čīle	x	x	x	x	—	—
ZA-BIO-140	Dienvidāfrika	x	x	—	x	—	x”;

11)

pēc ieraksta par “Control Union Certification” iekļauj šādu ierakstu:

““DQS Polska sp. z o.o.”

1.	Adrese: ul. Domaniewska 45, 02-672 Warszawa, Poland

2.	Interneta adrese: www.dqs.pl

Attiecīgie kodi, trešās valstis un produktu kategorijas:

Kods	Trešā valsts	Produktu kategorija
Kods	Trešā valsts	A	B	C	D	E	F
BA-BIO-181	Bosnija un Hercegovina	x	x	—	x	—	—
CN-BIO-181	Ķīna	x	x	—	x	—	—
MG-BIO-181	Madagaskara	x	x	—	x	—	—

4.	Izņēmumi: pārejas perioda produkti un vīns.

5.	Iekļaušanas ilgums: līdz 2021. gada 30. jūnijam.”;

12)

ierakstā par “Ecocert SA” 3. punktā rindas, kas attiecas uz Kubu, Kuveitu, Malāviju, Moldovu, Serbiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Zimbabvi, aizstāj ar šādām:

“AE-BIO-154	Apvienotie Arābu Emirāti	x	x	—	x	x	—
CU-BIO-154	Kuba	x	x	—	x	x	—
KW-BIO-154	Kuveita	x	x	—	x	—	—
MD-BIO-154	Moldova	x	x	—	x	—	x
MW-BIO-154	Malāvija	x	x	—	x	—	—
RS-BIO-154	Serbija	x	x	—	x	x	x
ZW-BIO-154	Zimbabve	x	x	—	x	x	x”;

13)

pēc ieraksta par “Ekoagros” iekļauj šādu ierakstu:

““FairCert Certification Services Pvt Ltd”

1.	Adrese: C 122, GAURIDHAM COLONY, 451001-KHARGONE, India

2.	Interneta adrese: www.faircert.com

Attiecīgie kodi, trešās valstis un produktu kategorijas:

Kods	Trešā valsts	Produktu kategorija
Kods	Trešā valsts	A	B	C	D	E	F
BT-BIO-180	Butāna	x	x	—	x	x	—
IN-BIO-180	Indija	—	x	—	x	x	—
NP-BIO-180	Nepāla	x	x	—	x	x	—

4.	Izņēmumi: pārejas perioda produkti un vīns.

5.	Iekļaušanas ilgums: līdz 2021. gada 30. jūnijam.”;

14)

ierakstā par “IBD Certificações Ltda.” 3. punktā kodu secībā iekļauj šādas rindas:

“BO-BIO-122	Bolīvija	x	—	—	x	—	—
MN-BIO-122	Mongolija	x	—	—	—	x	—
PY-BIO-122	Paragvaja	x	—	—	x	—	—”;

15)

ierakstā par “Kiwa BCS Öko-Garantie GmbH” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādas rindas kodu secībā:

“SC-BIO-141	Seišelas	x	—	—	x	—	—
US-BIO-141	ASV	—	—	x	—	—	—”;

rindas, kas attiecas uz Armēniju, Dominikānas Republiku, Ekvadoru, Gruziju, Gvatemalu, Hondurasu, Paragvaju, Peru, Serbiju, Tadžikistānu, Turciju, Uzbekistānu un Zambiju, aizstāj ar šādām:

“AM-BIO-141	Armēnija	x	x	—	x	—	—
DO-BIO-141	Dominikānas Republika	x	—	—	x	—	x
EC-BIO-141	Ekvadora	x	x	x	x	x	x
GE-BIO-141	Gruzija	x	x	—	x	x	—
GT-BIO-141	Gvatemala	x	x	x	x	x	x
HN-BIO-141	Hondurasa	x	—	—	x	x	x
PE-BIO-141	Peru	x	x	—	x	x	x
PY-BIO-141	Paragvaja	x	x	—	x	x	x
RS-BIO-141	Serbija	x	—	—	x	—	x
TJ-BIO-141	Tadžikistāna	x	x	—	x	—	—
TR-BIO-141	Turcija	x	x	—	x	x	x
UZ-BIO-141	Uzbekistāna	x	x	—	x	—	—
ZM-BIO-141	Zambija	x	x	—	x	—	—”;

16)

ierakstā par “Mayacert” 3. punktā kodu secībā iekļauj šādas rindas:

“LK-BIO-169	Šrilanka	x	—	—	x	—	—
PA-BIO-169	Panama	x	—	—	x	—	—”;

17)

ierakstā par “OneCert International PVT Ltd” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādas rindas kodu secībā:

“EG-BIO-152	Ēģipte	x	—	—	x	—	—
JO-BIO-152	Jordānija	x	—	—	x	—	—
MY-BIO-152	Malaizija	x	—	—	x	—	—
QA-BIO-152	Katara	x	—	—	x	—	—”;

rindas, kas attiecas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Etiopiju, Indiju, Mozambiku, Tanzāniju un Ugandu, aizstāj ar šādām:

“AE-BIO-152	Apvienotie Arābu Emirāti	x	—	—	x	—	—
ET-BIO-152	Etiopija	x	—	—	x	x	—
IN-BIO-152	Indija	—	—	—	x	x	—
MZ-BIO-152	Mozambika	x	—	—	x	x	—
TZ-BIO-152	Tanzānija	x	—	—	x	x	—
UG-BIO-152	Uganda	x	—	—	x	x	—”;

18)

ierakstā par “Organización Internacional Agropecuaria” 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādu rindu kodu secībā:

“CO-BIO-110

Kolumbija

—

—”;

rindu, kas attiecas uz Čīli un Urugvaju, aizstāj ar šādu:

“CL-BIO-110	Čīle	x	—	x	x	x	—
UY-BIO-110	Urugvaja	x	x	x	x	x	—”;

19)

ierakstā par “Servicio de Certificación CAAE S.L.U” 3. punktā kodu secībā iekļauj šādas rindas:

“CO-BIO-178	Kolumbija	x	—	—	x	—	—
DO-BIO-178	Dominikānas Republika	x	—	—	x	—	—
GT-BIO-178	Gvatemala	x	—	—	x	—	—
HN-BIO-178	Hondurasa	x	—	—	x	—	—
NI-BIO-178	Nikaragva	x	—	—	x	—	—
PA-BIO-178	Panama	x	—	—	x	—	—
SV-BIO-178	Salvadora	x	—	—	x	—	—”;

20)

ierakstā par “Suolo e Salute srl” 3. punktā rindu, kas attiecas uz Ēģipti, aizstāj ar šādu:

“EG-BIO-150

Ēģipte

—

—”;

21)

ierakstā par “Tse-Xin Organic Certification Corporation” 3. punktā kodu secībā iekļauj šādas rindas:

“HK-BIO-174	Honkonga	—	—	—	x	—	—
ID-BIO-174	Indonēzija	x	—	—	x	—	—
KH-BIO-174	Kambodža	x	—	—	x	—	—
KR-BIO-174	Korejas Republika	x	—	—	—	—	—
LA-BIO-174	Laosa	x	—	—	x	—	—
MM-BIO-174	Mjanma/Birma	x	—	—	x	—	—
MY-BIO-174	Malaizija	x	—	—	x	—	—
PH-BIO-174	Filipīnas	x	—	—	x	—	—
SG-BIO-174	Singapūra	—	—	—	x	—	—
TH-BIO-174	Taizeme	x	—	—	x	—	—
VN-BIO-174	Vjetnama	x	—	—	x	—	—”;

22)

ierakstu par “Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”” groza šādi:

a)	kontroles organizācijas nosaukumu aizstāj ar “SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs””;

ieraksta 3. punktu groza šādi:

iekļauj šādas rindas kodu secībā:

“KG-BIO-173	Kirgizstāna	x	x	—	x	x	—
KZ-BIO-173	Kazahstāna	x	x	—	x	x	x
MD-BIO-173	Moldova	x	x	—	x	x	x
TJ-BIO-173	Tadžikistāna	x	x	—	x	x	x”;

ii)

rindas, kas attiecas uz Baltkrieviju un Uzbekistānu, aizstāj ar šādām:

“BY-BIO-173	Baltkrievija	x	x	—	x	x	x
UZ-BIO-173	Uzbekistāna	x	x	—	x	x”	x

(*) Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.”;

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma ierakstā par “Agricert – Certificação de Produtos Alimentares lda” 3. punktā rindu, kas attiecas uz Gvineju, aizstāj ar šādu:

“GW-BIO-172

Gvineja-Bisava

—

—”

14.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 8/32

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2020/26

(2020. gada 13. janvāris),

ar ko groza A pielikumu Monetārajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 2011. gada 29. novembra Monetāro nolīgumu starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti (1) un jo īpaši tā 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti (turpmāk – “Monetārais nolīgums”) 11. panta 2. punktā noteikts, ka Monako Firstiste piemēro tādus pašus noteikumus, kādi noteikti Francijas Republikā, lai transponētu A pielikumā norādītos Eiropas tiesību aktus attiecībā uz kredītiestāžu darbību un prudenciālo regulējumu un sistēmisku risku novēršanu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās.

(2)	A pielikuma grozījumi tiek veikti saskaņā ar Monetārā nolīguma 11. panta 3. punktu, kurā paredzēts, ka Komisijai jāatjaunina A pielikums pēc jebkura attiecīgā akta grozīšanas, kā arī katru reizi, kad Eiropas Savienība pieņem jaunu aktu.

(3)	Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunus tiesību aktus, un ir veikti grozījumi aktos, kas jau iekļauti A pielikumā.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Monetārā nolīguma A pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti A pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV C 23, 28.1.2012., 13. lpp.

PIELIKUMS

“A PIELIKUMS

	Tiesību akti, kas piemērojami kredītiestāžu darbībai un uzraudzībai un sistēmisku risku novēršanai maksājumu sistēmās un vērtspapīru norēķinu un piegādes sistēmās
1.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
2.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.),
3.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvu 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.),
4.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.).
5.	Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīva 89/117/EEK par pienākumiem saistībā ar gada pārskata dokumentu publicēšanu, kas attiecas uz tādu kredītiestāžu un finanšu iestāžu kādā dalībvalstī reģistrētām filiālēm, kuru galvenais birojs nav minētajā dalībvalstī (OV L 44, 16.2.1989., 40. lpp.).
6.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
7.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.),
8.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.),
9.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.),
10.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
11.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
12.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
13.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
14.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.),
15.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
16.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
17.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.),
18.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/25/EK, ar ko Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 81, 20.3.2008., 40. lpp.),
19.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes
	(Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.),
20.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Direktīvu 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK (OV L 326, 8.12.2011., 113. lpp.),
21.	izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
22.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
23.	izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.),
24.	izņemot tās III un IV sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
25.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
26.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1022/2013, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (OV L 287, 29.10.2013., 5. lpp.),
27.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.),
28.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.),
29.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.),
30.	izņemot tās III un IV sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
31.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
32.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.),
33.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.),
34.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
35.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. jūnija Regulu (ES) 2016/1033, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (OV L 175, 30.6.2016., 1. lpp.);
36.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.),
37.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.) (attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm).
38.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
39.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2395, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā (OV L 345, 27.12.2017., 27. lpp.),
40.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2401, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 347, 28.12.2017., 1. lpp.),
41.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/630, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 11, 25.4.2019., 4. lpp.).
42.	Izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
43.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
44.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
45.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
46.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2399, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā (OV L 345, 27.12.2017., 96. lpp.).
47.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm, un izņemot 34.–36. pantu un III sadaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
48.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.),
49.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. jūnija Direktīvu (ES) 2016/1034, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (OV L 175, 30.6.2016., 8. lpp.).
50.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
51.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. jūnija Regulu (ES) 2016/1033, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (OV L 175, 30.6.2016., 1. lpp.).
52.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
53.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. jūnija Regulu (ES) 2016/1033, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (OV L 175, 30.6.2016., 1. lpp.).
54.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.) (attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm).
55.	Izņemot tās III un IV sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.) (un attiecīgā gadījumā saistītie 2. līmeņa pasākumi).

”

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Austrālijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2020/22 (2019. gada 31. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 I un III pielikumu groza attiecībā uz tādu jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju pārraudzību, kuriem tipa apstiprināšana veikta vairākposmu procesā ( 1 )	2
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/23 (2020. gada 13. janvāris) par darbīgās vielas tiakloprīda apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/24 (2020. gada 13. janvāris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 atļauj paplašināt čia (Salvia hispanica) sēklu kā jauna pārtikas produkta lietojumu un mainīt tā lietošanas nosacījumus un īpašās marķēšanas prasības un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )	12
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/25 (2020. gada 13. janvāris), ar kuru groza un labo Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm ( 1 )	18
		LĒMUMI
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2020/26 (2020. gada 13. janvāris), ar ko groza A pielikumu Monetārajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti	32
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/27 (2020. gada 13. janvāris), ar ko pagarina termiņu, līdz kuram propikonazols apstiprināts lietošanai 8. produkta veida biocīdos ( 1 )	39

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 8

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 14. janvāris


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.