ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 6

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 10. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Informācija par to, kā stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

1

 

*

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Armēnijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

2

 

*

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

3

 

*

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

4

 

*

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

5

 

*

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Gruzijas valdību par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

6

 

*

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

7

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/11 (2019. gada 29. oktobris), ar ko attiecībā uz informāciju, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 1 )

8

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2020/12 (2019. gada 2. augusts), ar ko attiecībā uz kompetences standartiem un attiecīgajām zināšanām un prasmēm, praktisko eksāmenu standartiem, trenažieru apstiprināšanas standartiem un veselības stāvokļa standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397 ( 1 )

15

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2020/13 (2019. gada 19. decembris), ar ko groza sarunu norādes sarunām par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un reģioniem, ciktāl tie ietilpst Savienības kompetencē

101

 

*

Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES) 2020/14 (2019. gada 19. decembris), ar ko pilnvaro Eiropas Komisiju dalībvalstu vārdā piedalīties sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un reģioniem, no otras puses, ciktāl tie ietilpst dalībvalstu kompetencē

112

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/15 (2020. gada 9. janvāris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 122)  ( 1 )

114

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/1


Informācija par to, kā stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

Zalcburgā 2006. gada 5. maijā parakstītais Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republikas Ministru padomi par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar tā 8. panta 1. punktu stājās spēkā 2010. gada 12. jūlijā, jo 2010. gada 12. jūlijā tika deponēts pēdējais paziņojums.


10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/2


Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Armēnijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Armēnijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, kas parakstīts Briselē 2008. gada 9. decembrī, saskaņā ar nolīguma 9. panta 1. punktu stājās spēkā 2009. gada 12. novembrī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2009. gada 12. novembrī.


10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/3


Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, kas parakstīts Strasbūrā 2009. gada 7. jūlijā, saskaņā ar nolīguma 8. panta 1. punktu stājās spēkā 2010. gada 17. decembrī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2010. gada 17. decembrī.


10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/4


Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, kas parakstīts Zalcburgā 2006. gada 5. maijā, saskaņā ar nolīguma 8. panta 1. punktu stājās spēkā 2010. gada 12. jūlijā, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2010. gada 12. jūlijā.


10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/5


Nolīgums starp Eiropas Kopienu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, kas parakstīts Luksemburgā 2006. gada 9. jūnijā, saskaņā ar nolīguma 8. panta 1. punktu stājās spēkā 2008. gada 25. februārī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2008. gada 25. februārī.


10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/6


Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Gruzijas valdību par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Gruzijas valdību par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem, kas parakstīts Briselē 2006. gada 3. maijā, saskaņā ar nolīguma 8. panta 1. punktu stājās spēkā 2008. gada 25. februārī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2008. gada 25. februārī.


10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/7


Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, kas parakstīts Briselē 2008. gada 9. decembrī, saskaņā ar nolīguma 8. pantu stājās spēkā 2009. gada 4. novembrī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2009. gada 4. novembrī.


REGULAS

10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/8


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/11

(2019. gada 29. oktobris),

ar ko attiecībā uz informāciju, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1), un jo īpaši tās 45. panta 4. punktu un 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 tika grozīta ar Komisijas Regulu (ES) 2017/542 (2), lai iekļautu vēl dažas prasības attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, un attiecībā uz “individuāla maisījuma identifikatora” iekļaušanu bīstama maisījuma marķējuma papildinformācijā. Ir noteikts, ka grozījumi ir piemērojami no 2020. gada 1. janvāra, bet importētāji un pakārtoti lietotāji jaunos noteikumus var sākt ievērot pakāpeniski, un ir noteikti vairāki atbilstības nodrošināšanas datumi atkarībā no tā, kādai izmantošanai maisījums tiek laists tirgū. Pirmais atbilstības nodrošināšanas datums ir 2020. gada 1. janvāris.

(2)

Pēc Regulas (ES) 2017/542 pieņemšanas diskusijās ar valstu varas iestādēm un citām ieinteresētajām personām izskanēja vairāki redakcionāli ierosinājumi nolūkā atvieglot ar minēto regulu ieviesto jauno noteikumu īstenošanu un tos precizēt. Tāpēc ar minēto regulu ieviestie jaunie noteikumi būtu jāgroza, lai tos varētu interpretēt vienveidīgāk, lai teksts būtu sakarīgāks un lai mazinātu dažas neparedzētas sekas, kas parādījušās tikai pēc regulas pieņemšanas. Proti, tā kā individuālo maisījuma identifikatoru (UFI) var būt bieži jāatjaunina, jaunajos noteikumos būtu jāparedz, ka UFI jānorāda vai nu uz bīstamā maisījuma etiķetes, vai uz tā iepakojuma netālu no etiķetes. Regulas (EK) Nr. 1272/2008 31. panta 5. punktā jau ir iekļauta iespēja visus marķējuma elementus norādīt uz iepakojuma, nevis uz etiķetes. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1272/2008 29. panta 3. punktā ir aplūkota situācija, kurā maisījums tiek piegādāts bez iepakojuma.

(3)

Papildus redakcionālajiem ierosinājumiem valstu iestādes un citas ieinteresētās personas ir norādījušas uz dažām problēmām, kuru dēļ ar Regulu (ES) 2017/542 ieviestie jaunie noteikumi nevarētu pienācīgi darboties, piemēram, uz sekām, kas rodas tāpēc, ka sastāvdaļu dabiskās izcelsmes dēļ maisījumu sastāvs ir ārkārtīgi daudzveidīgs, kompleksa piegādes ķēdes gadījumā ir grūti precīzi zināt, kāds ir produktu sastāvs, un ir daudzi uzņēmumi, kas piegādā maisījumu sastāvdaļas ar vienādiem tehniskajiem parametriem un bīstamību. Kad būs izstrādāti šo problēmu novēršanai vajadzīgie risinājumi, visas sekojošās jauno noteikumu izmaiņas būs jāizdara pirms pirmās atbilstības nodrošināšanas dienas, kurā importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem jāsāk nodrošināt privātai lietošanai paredzētu maisījumu atbilstība jaunajiem noteikumiem. Tāpēc ir lietderīgi pirmo atbilstības nodrošināšanas dienu atlikt, pārceļot no 2020. gada 1. janvāra uz 2021. gada 1. janvāri, lai pietiktu laika izstrādāt vajadzīgos risinājumus un jaunajos noteikumos ieviest visas vajadzīgās izmaiņas. Šī atlikšana nenozīmē, ka dalībvalstīm nav jānodrošina, ka to sistēmas ir darbotiesspējīgas jau krietnu laiku pirms 2021. gada 1. janvāra, kā rezultātā importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem būtu pietiekami daudz laika sagatavot iesniegumus līdz minētajam datumam.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1272/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šīs regulas piemērošanas datums būtu jāpārceļ uz vēlāku laiku, lai to pieskaņotu Regulas (ES) 2017/542 piemērošanas datumam.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1272/2008 groza šādi:

1)

regulas 25. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Ja iesniedzējs saskaņā ar VIII pielikumu izveido individuālu maisījuma identifikatoru, to ietver marķējuma papildu informācijā saskaņā ar minētā pielikuma A daļas 5. punktu.”;

2)

regulas 29. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a   Ja iesniedzējs saskaņā ar VIII pielikumu izveido individuālu maisījuma identifikatoru, tad tā vietā, lai to ietvertu marķējuma papildu informācijā, iesniedzējs to var parādīt citā veidā, kas atļauts saskaņā ar minētā pielikuma A daļas 5. punktu.”;

3)

Regulas VIII pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2017. gada 22. marta Regula (ES) 2017/542, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, pievienojot tai pielikumu par saskaņotu informāciju, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā (OV L 78, 23.3.2017., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma A daļu groza šādi:

a)

daļas 1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1.

Importētāji un pakārtotie lietotāji, kas laiž tirgū maisījumus privātai lietošanai šā pielikuma A daļas 2.4. punkta nozīmē, no 2021. gada 1. janvāra ievēro šā pielikuma noteikumus.”;

b)

daļas 2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3.

Gadījumos, kad runa ir par maisījumiem, kas laisti tirgū tikai rūpnieciskai izmantošanai, iesniedzēji kā alternatīvu vispārīgajām iesniegšanas prasībām var izvēlēties saīsinātu iesniegumu saskaņā ar B daļas 3.1.1. punktu, ar nosacījumu, ka detalizētai papildu informācijai par produktu var ātri piekļūt saskaņā ar minētās daļas 1.3. punktu.”;

c)

daļas 4.1. punktu aizstāj ar šādu:

“4.1.

Ja ir vairāk nekā viens maisījums un visiem maisījumiem ir vienāda bīstamības klasifikācija attiecībā uz ietekmi uz veselību un fizikālo bīstamību, par tiem var iesniegt vienotu iesniegumu, turpmāk sauktu par “grupveida iesniegumu”.”;

d)

daļas 4.3. punktu aizstāj ar šādu:

“4.3.

Atkāpjoties no 4.2. punkta, grupveida iesniegums ir atļauts arī tad, ja dažādu grupā iekļauto maisījumu sastāvs atšķiras tikai ar smaržvielām, ar nosacījumu, ka atšķirīgo smaržvielu kopējā koncentrācija katrā maisījumā nepārsniedz 5 %.”;

e)

daļas 5.1. punktā trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no otrās daļas, jauns UFI nav nepieciešams tādiem grupveida iesniegumā iekļautiem maisījumiem, kas satur smaržvielas, ar nosacījumu, ka sastāva izmaiņas skar tikai minētās smaržvielas vai jaunu smaržvielu pievienošanu.”;

f)

daļas 5.2. punktu aizstāj ar šādu:

“5.2.

Tā vietā, lai UFI tiktu iekļauts papildu informācijā uz etiķetes, iesniedzējs var izvēlēties to uzdrukāt vai piestiprināt uz iekšējā iepakojuma līdzās pārējiem marķējuma elementiem.

Ja iekšējam iepakojumam ir tāda forma vai tas ir tik mazs, ka UFI uz tā nevar piestiprināt, iesniedzējs drīkst UFI uzdrukāt vai piestiprināt līdzās pārējiem marķējuma elementiem uz ārējā iepakojuma.

Maisījumiem bez iepakojuma UFI norāda drošības datu lapā vai attiecīgā gadījumā iekļauj 29. panta 3. punktā minētajā marķējuma elementu kopijā.

Pirms UFI iekļauj akronīmu “UFI” ar lielajiem burtiem, kam seko kols (“UFI:”), un tas ir marķēts skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami.”;

g)

daļas 5.3. punktu aizstāj ar šādu:

“5.3.

Atkāpjoties no 5.2. punkta pirmās daļas, maisījumiem rūpnieciskai izmantošanai UFI var alternatīvā kārtā norādīt drošības datu lapā.”;

2)

pielikuma B daļu groza šādi:

a)

daļas 1.1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Norāda pilnu maisījuma tirdzniecības nosaukumu(-us), attiecīgā gadījumā arī zīmola nosaukumu(-us), produkta nosaukumu un varianta nosaukumus, kas norādīti uz etiķetes, bez saīsinājumiem un tā, lai maisījumu varētu identificēt.”;

b)

daļas 1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2.   Informācija par iesniedzēju un kontaktpersona

Norāda iesniedzēja vārdu/nosaukumu, pilnu adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā arī tās kontaktpersonas vārdu/nosaukumu, pilnu adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi (ja atšķiras), kas izmantojama, lai iegūtu sīkāku informāciju, kura ir būtiska reaģēšanai ārkārtas situācijā veselības jomā.”;

c)

daļas 1.3. punktu aizstāj ar šādu:

“1.3.   Vārds/nosaukums, tālruņa numurs un e-pasta adrese ātrai piekļuvei papildu informācijai par produktu

Saīsināta iesnieguma gadījumā, kas noteikts A daļas 2.3. punktā, norāda vārdu/nosaukumu, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kur valodā, kas noteikta A daļas 3.3. punktā, varētu ātri piekļūt detalizētai papildu informācijai par produktu, kas ir būtiska reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā. Tālruņa numurs ir sazvanāms 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.”;

d)

daļas 2.4. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–

piegādātā maisījuma pH (ja pieejams) vai, ja maisījums ir cieta viela, ūdens šķidruma vai šķīduma pH dotajā koncentrācijā. Norāda testa maisījuma koncentrāciju ūdenī. Ja pH nav pieejams, norāda iemeslus;”

e)

daļas 3.1. punkta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no otrās daļas, grupveida iesniegumā vismaz vienam no maisījumiem norāda smaržvielu komponentus maisījumos.

Ja grupveida iesniegumos iekļautie maisījumi atšķiras ar smaržvielām, iesniedz sarakstu ar maisījumiem un smaržvielām, ko tie satur, tostarp klasifikāciju.”;

f)

daļas 3.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“3.1.1.   Prasības, kas izvirzītas rūpnieciskai izmantošanai paredzētiem maisījumiem

Saīsināta iesnieguma gadījumā, kas noteikts A daļas 2.3. punktā, informācijā, kas jāiesniedz par maisījumu rūpnieciskai izmantošanai, pietiek norādīt tikai informāciju, kas ietverta drošības datu lapā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu, ar nosacījumu, ka pēc pieprasījuma saskaņā ar 1.3. punktu ātri ir pieejama papildu informācija par sastāvu.”;

g)

daļas 3.2. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Maisījuma komponentu identificēšana”;

h)

daļas 3.2. punktā pirms 3.2.1. punkta iekļauj šādu daļu:

“Maisījuma komponents ir vai nu viela, vai maisījums maisījumā.”;

i)

daļas 3.2.2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Informāciju par vielām, kas ir MIM sastāvā, sniedz saskaņā ar 3.2.1. punktā noteiktajiem kritērijiem, izņemot, ja iesniedzējam nav pieejama informācija par pilnu MIM sastāvu. Pēdējā gadījumā MIM identificē, norādot tā produkta identifikatoru atbilstoši 18. panta 3. punkta a) apakšpunktam kopā ar tā koncentrāciju un UFI, ja pieejams un ja pilnvarotā struktūra iepriekšējā iesniegumā ir saņēmusi informāciju par MIM. Ja UFI nav vai ja pilnvarotā struktūra iepriekšējā iesniegumā informāciju par MIM nav saņēmusi, MIM identificē, norādot tā produkta identifikatoru atbilstīgi 18. panta 3. punkta a) apakšpunktam kopā ar tā koncentrāciju un drošības datu lapā iekļauto informāciju par sastāvu kopā ar visiem citiem zināmajiem komponentiem, kā arī MIM piegādātāja nosaukumu, e-pasta adresi un tālruņa numuru.”;

j)

daļas 3.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.3.   Vispārīgi produkta identifikatori

Atkāpjoties no 3.2.1. un 3.2.2. punkta, maisījumu komponentiem, kas izmantoti tikai tamdēļ, lai pievienotu smaržu vai krāsu, vispārīgos produkta identifikatorus “smaržvielas” vai “krāsvielas” var izmantot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

maisījuma komponenti nav klasificēti kā bīstami veselībai,

to maisījuma komponentu koncentrācija, kas identificēti ar attiecīgo vispārīgo produkta identifikatoru, kopā nepārsniedz:

a)

5 % no smaržvielu summas, kā arī

b)

25 % no krāsvielu summas.”;

k)

daļas 3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3.   Maisījuma komponenti, par kuriem jāsniedz informācija

Norāda šādus maisījuma komponentus:

1)

maisījuma komponentus, kuri klasificēti kā bīstami to ietekmes dēļ uz veselību vai fizikālās ietekmes dēļ, un:

kuru koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,1 %,

kuri ir identificēti, pat ja to koncentrācija ir mazāka nekā 0,1 %, izņemot, ja iesniedzējs var pierādīt, ka attiecībā uz reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un attiecībā uz preventīviem pasākumiem minētie komponenti ir nebūtiski;

2)

maisījuma komponentus, kuri, pamatojoties uz ietekmi uz veselību vai fizikālo ietekmi, nav klasificēti kā bīstami, kuri ir identificēti un kuru koncentrācija ir 1 % vai lielāka.”;

l)

daļas 3.4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.4.   Maisījuma komponentu koncentrācija un koncentrācijas diapazoni

Iesniedzēji sniedz informāciju, kas noteikta 3.4.1. un 3.4.2. punktā, attiecībā uz to maisījuma komponentu koncentrāciju, kuri identificēti saskaņā ar 3.3. punktu.”;

m)

daļas 3.4.1. punktā 1. tabulu aizstāj ar šādu:

Koncentrācijas diapazoni, ko piemēro bīstamiem komponentiem, kuriem ir liela nozīme attiecībā uz reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā”;

n)

daļas 3.4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.4.2.   Citi bīstami komponenti un komponenti, kas nav klasificēti kā bīstami

To bīstamo komponentu koncentrāciju maisījumā, kuri nav klasificēti kādā no bīstamības kategorijām, kas norādītas 3.4.1. punktā, un to identificēto komponentu koncentrāciju, kuri nav klasificēti kā bīstami, norāda atbilstoši 2. tabulai procentu diapazona formā dilstošā secībā pēc masas vai tilpuma. Alternatīvi var norādīt precīzu procentuālo vērtību.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz smaržvielu komponentiem, kas nav klasificēti vai ir klasificēti tikai kā ādu sensibilizējoši (1., 1.A vai 1.B kategorija) vai kā toksiski ieelpojot, iesniedzējiem nav jāsniedz informācija par to koncentrāciju, ar nosacījumu, ka to kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 %.

2. tabula

Koncentrācijas diapazoni, kas piemērojami citiem bīstamiem komponentiem un komponentiem, kas nav klasificēti kā bīstami

Maisījuma komponentu koncentrācijas diapazons (%)

Maksimālais koncentrācijas diapazons, kas izmantojams iesniegumā

≥ 25 – < 100

20 procentpunkti

≥ 10 – < 25

10 procentpunkti

≥ 1 – < 10

3 procentpunkti

> 0 – < 1

1 procentpunkti”;

o)

daļas 3.5. punktu aizstāj ar šādu:

“3.5.   Maisījuma komponentu klasifikācija

Norāda maisījuma komponentu klasifikāciju attiecībā uz ietekmi uz veselību un fizikālo bīstamību (bīstamības klases, bīstamības kategorijas un bīstamības apzīmējumi). Iepriekš minētais aptver vismaz visu to vielu klasifikāciju, attiecībā uz kurām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma 3.2.1. punktā minēta prasība par drošības datu lapas izveidi. Ja MIM identificēts ar tā produkta identifikatoru un UFI atbilstīgi B daļas 3.2.2. punktam, norāda tikai MIM klasifikāciju attiecībā uz ietekmi uz veselību un fizikālo bīstamību.”;

p)

daļas 4.1. punktā 3. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Komponentu koncentrācijas izmaiņas, kuru dēļ jāatjaunina iesniegtā informācija”;

q)

daļas 4.1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja mainās tādu smaržvielu koncentrācija, par kurām informācija iesniegta ar grupveida iesniegumu, atjaunina maisījumu un to sastāvā esošo smaržvielu sarakstu, kā prasīts 3.1. punktā.”;

3)

pielikuma C daļu groza šādi:

a)

daļas 1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2.   Maisījuma un iesniedzēja identifikācija

Produkta identifikators

Pilns(-i) produkta tirdzniecības nosaukums(-i) (grupveida iesnieguma gadījumā norāda visu produktu identifikatorus)

Citi nosaukumi, sinonīmi

Individuālais(-ie) maisījuma identifikators(-i) (UFI)

Citi identifikatori (atļaujas numurs, uzņēmuma produktu kodi)

Iesniedzēja kontaktinformācija un attiecīgā gadījumā kontaktpersona

Nosaukums

Pilna adrese

Tālruņa numurs

E-pasta adrese

Kontaktinformācija, lai varētu ātri piekļūt papildu informācijai par produktu (24/7). Tikai saīsinātam iesniegumam.

Nosaukums

Tālruņa numurs (sazvanāms 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā)

E-pasta adrese”;

b)

daļas 1.3. punktā sarakstu zem virsraksta “Papildu informācija par maisījumu” aizstāj ar šādu:

Papildu informācija par maisījumu

Krāsa(-as)

Piegādātā maisījuma pH (ja pieejams) vai, ja maisījums ir cieta viela, ūdens šķidruma vai šķīduma pH dotajā koncentrācijā. Norāda testa maisījuma koncentrāciju ūdenī. Ja pH nav pieejams, norāda iemeslus

Agregātstāvoklis(-ļi)

Iepakojums (tips(-i) un izmērs(-i))

Paredzētais izmantojums (produkta kategorija)

Izmantošanas veidi (privāta, profesionāla, rūpnieciska)”.


DIREKTĪVAS

10.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/15


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2020/12

(2019. gada 2. augusts),

ar ko attiecībā uz kompetences standartiem un attiecīgajām zināšanām un prasmēm, praktisko eksāmenu standartiem, trenažieru apstiprināšanas standartiem un veselības stāvokļa standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK (1), un jo īpaši tās 17. panta 1. un 4. punktu, 21. panta 2. punktu un 23. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā (ES) 2017/2397 ir izklāstīti nosacījumi un procedūras tādu personu kvalifikācijas sertificēšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa, kas kuģo pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, ekspluatācijā. Sertifikācijas mērķis ir veicināt mobilitāti, garantēt kuģošanas drošību un nodrošināt cilvēku dzīvības un vides aizsardzību.

(2)

Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus, Komisija ir pilnvarota pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, ar ko nosaka kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes, praktisko eksāmenu standartus, trenažieru apstiprināšanas standartus un veselības stāvokļa standartus.

(3)

Atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/2397 32. pantam deleģētajos aktos būtu jāizdara atsauce uz Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejas (“CESNI”) izstrādātiem standartiem un jāiekļauj viss minēto standartu teksts ar nosacījumu, ka minētie standarti ir pieejami un atjaunināti, ka tie atbilst jebkādām direktīvas pielikumos noteiktajām piemērojamām prasībām un ka izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses. Visi trīs nosacījumi tika izpildīti, kad CESNI2018. gada 8. novembra sanāksmē pieņēma pirmos iekšzemes kuģošanas profesionālās kvalifikācijas standartus.

(4)

Kompetenču standartos būtu jānosaka kompetenču minimums, kas vajadzīgs peldlīdzekļa drošai ekspluatācijai un kas piemērojams apkalpes locekļiem operatīvajā līmenī un vadības līmenī, kuģu vadītājiem, kuri ir pilnvaroti kuģot ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, un personām, kuras ir pilnvarotas kuģot pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, pasažieru navigācijas speciālistiem un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) speciālistiem. Katra vajadzīgā kompetence būtu jānosaka kopā ar tai atbilstošajām zināšanām un prasmēm.

(5)

Lai kompetentās iestādes Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 3. punktā prasītos praktiskos eksāmenus īstenotu līdzīgi, būtu jānosaka praktisko eksāmenu standarti. Šajā nolūkā standartos attiecībā uz katru praktisko eksāmenu būtu jānosaka konkrētās kompetences un novērtēšanas situācijas, tostarp īpaša vērtēšanas sistēma un tehniskās prasības iekārtām, kas atrodas uz peldlīdzekļa un krastā. Kuģa vadītāja kvalifikācijas pretendentiem, kuriem iepriekš nav veikts novērtējums operatīvajā līmenī, būtu jāparedz papildu modulis, lai varētu pārliecināties arī par spēju veikt saistītos uzraudzītos uzdevumus.

(6)

Trenažieru apstiprināšanas standarti būtu jānosaka, lai nodrošinātu, ka trenažieri, ko izmanto kompetences novērtēšanai, ir konstruēti tādā veidā, kas ļauj pārliecināties par praktisko eksāmenu standartos paredzētajām kompetencēm. Standartos būtu jāiekļauj tehniskās un funkcionālās prasības attiecībā uz kuģu vadības trenažieriem un radiolokācijas iekārtu trenažieriem, kā arī minēto trenažieru administratīvās apstiprināšanas procedūra.

(7)

Lai mazinātu medicīnisko prasību un eksaminācijas procedūru atšķirības starp valstīm un nodrošinātu, ka medicīniskās izziņas, ko izsniedz klāja apkalpes locekļiem iekšzemes kuģošanai, ir ticams apliecinājums par viņu veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, būtu jānosaka veselības stāvokļa standarti. Standartos būtu jānorāda pārbaudes, kas jāveic praktizējošiem ārstiem, un kritēriji, kas viņiem jāpiemēro, lai noteiktu klāja apkalpes locekļu piemērotību darbam. Standartiem būtu jāattiecas uz redzes, dzirdes, fizisko un psiholoģisko stāvokli, kas var izraisīt īslaicīgu vai pastāvīgu nepiemērotību darbam, kā arī uz iespējamajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un ierobežojumiem. Konsekvences labad standartiem vajadzētu būt balstītiem uz pamatnostādnēm par jūrnieku veselības pārbaudēm, ko publicējusi Starptautiskā Darba organizācija un Starptautiskā Jūrniecības organizācija, it īpaši uz kritērijiem, ko piemēro attiecībā uz krasta pakalpojumiem.

(8)

Konsekvences un efektivitātes labad šīs deleģētās direktīvas transponēšanas datums būtu jāpielāgo Direktīvas (ES) 2017/2397 transponēšanas datumiem.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru informācijai, kuru dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai saistībā ar direktīvas transponēšanu, jābūt skaidrai un precīzai. Tas attiecas arī uz šo deleģēto aktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Kompetences standarti un attiecīgās zināšanas un prasmes, kas minētas Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 1. punktā, ir noteikti šīs direktīvas I pielikumā.

2. pants

Praktisko eksāmenu standarti, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/2397 17. panta 3. punktā, ir noteikti šīs direktīvas II pielikumā.

3. pants

Trenažieru apstiprināšanas standarti, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/2397 21. panta 2. punktā, ir noteikti šīs direktīvas III pielikumā.

4. pants

Veselības stāvokļa standarti, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/2397 23. panta 6. punktā, ir noteikti šīs direktīvas IV pielikumā.

5. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2022. gada 17. janvārim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro dalībvalstīm, kas nav pilnībā transponējušas un īstenojušas Direktīvu (ES) 2017/2397 saskaņā ar tās 39. panta 2., 3. vai 4. punktu. Kad minētās dalībvalstis pilnībā transponē un īsteno Direktīvu (ES) 2017/2397, tās vienlaikus nodrošina to normatīvo un administratīvo aktu stāšanos spēkā, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un par to informē Komisiju.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 2. augustā

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 345, 27.12.2017., 53. lpp.


I PIELIKUMS

KOMPETENCES STANDARTI UN ATTIECĪGĀS ZINĀŠANAS UN PRASMES

I.   KOMPETENCES STANDARTI OPERATĪVAJAM LĪMENIM

1.   Kuģošana

1.1.   Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam manevrēt un vadīt peldlīdzekli pa iekšzemes ūdensceļiem. Matrozis spēj veikt savus pienākumus visu veidu ūdensceļos un ostās.

Matrozis it sevišķi spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Palīdzēt pietauvošanas, attauvošanas un vilkšanas darbībās.

1.

Zināšanas par aprīkojumu, materiāliem un procedūrām, ko izmanto uz kuģa pietauvošanas, attauvošanas un vilkšanas darbībām.

2.

Spēja izmantot vajadzīgo aprīkojumu uz kuģa, piemēram, polerus un vinčas, pietauvošanas, attauvošanas un vilkšanas manevriem.

3.

Spēja izmantot materiālus, kas pieejami uz kuģa, piemēram, tauvas un troses, ņemot vērā attiecīgos drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

4.

Spēja sazināties ar stūres māju, izmantojot iekšējo telefonsakaru sistēmas un roku signālus.

5.

Zināšanas par ūdens kustības ap peldlīdzekli ietekmi un lokālo ietekmi uz kuģošanas apstākļiem, tostarp galsveres, seklūdens efektu attiecībā uz peldlīdzekļa iegrimi.

6.

Zināšanas par ūdens kustību, kas ietekmē peldlīdzekli manevrēšanas laikā, tostarp mijiedarbību, kad divi peldlīdzekļi peld viens otram garām vai apsteidz viens otru šauros kuģu ceļos, un mijiedarbību uz peldlīdzekli, ko pietauvo, kad tam pa kuģu ceļu nelielā attālumā garām peld cits peldlīdzeklis.

2.

Palīdzēt stumjamo baržu kombināciju savienošanas operācijās.

1.

Zināšanas par savienošanas operācijās izmantoto aprīkojumu, materiāliem un procedūrām.

2.

Spēja savienot un atvienot stumjamo baržu kombinācijas, izmantojot vajadzīgo aprīkojumu un materiālus.

3.

Zināšanas par darba drošības noteikumiem, tostarp par individuālo aizsardzības līdzekļu un glābšanas aprīkojuma lietošanu.

4.

Spēja piemērot darba drošības noteikumus un komunicēt ar iesaistītajiem apkalpes locekļiem.

3.

Palīdzēt rīkoties ar enkuru.

1.

Zināšanas par enkuru iekārtām, materiāliem un procedūrām, ko izmanto dažādos apstākļos.

2.

Spēja palīdzēt manevros, kuros izmanto enkuru, piemēram, sagatavot enkuru iekārtu enkurošanās operācijām, padot enkuru, izlaist pietiekamu enkura kabeļa vai ķēdes garumu sākotnējai kontrolei, noteikt, kad enkurs notur peldlīdzekli tā pozīcijā (enkura peilējums), nostiprināt enkurus pēc enkurošanās pabeigšanas, izmantot enkuru šļūkšanu dažādos manevros un rīkoties ar enkuru zīmēm.

3.

Zināšanas par darba drošības noteikumiem, tostarp par individuālo aizsardzības līdzekļu un glābšanas aprīkojuma lietošanu.

4.

Stūrēt peldlīdzekli, izpildot stūresvīra norādījumus, pareizi izmantot stūres mehānismu.

1.

Zināšanas par dažādu spēkiekārtas un stūrēšanas sistēmu funkcijām un veidiem.

2.

Spēja stūrēt peldlīdzekli, esot uzraudzībā, un izpildīt stūresvīra norādījumus.

5.

Stūrēt peldlīdzekli atbilstoši stūresvīra norādījumiem, ņemot vērā vēja un straumes ietekmi.

1.

Zināšanas par vēja un straumes ietekmi uz kuģošanu un manevrēšanu.

2.

Spēja stūrēt peldlīdzekli, esot uzraudzībā un ņemot vērā vēja ietekmi uz kuģošanu un manevriem ūdensceļos ar straumēm vai bez tām un ar vēja iezīmēm.

6.

Izmantot navigācijas līdzekļus un instrumentus, esot uzraudzībā.

1.

Zināšanas par navigācijas līdzekļiem un instrumentiem, piemēram, stūres stāvokļa indikatoru, radiolokācijas iekārtu, pagrieziena ātruma indikatoru, kuģošanas ātruma indikatoru.

2.

Spēja izmantot informāciju, ko sniedz navigācijas līdzekļi, piemēram, gaismu un boju sistēma un kartes.

3.

Spēja izmantot navigācijas instrumentus, piemēram, kompasu, pagrieziena ātruma indikatoru un kuģošanas ātruma indikatoru.

7.

Veikt nepieciešamās darbības kuģošanas drošībai.

1.

Zināšanas par drošības noteikumiem un kontrolsarakstiem, kas izmantojami bīstamās un ārkārtas situācijās.

2.

Spēja atpazīt nedrošas situācijas un reaģēt uz tām, veicot attiecīgus pēcpasākumus atbilstoši drošības noteikumiem.

3.

Spēja nekavējoties brīdināt peldlīdzekļa vadību.

4.

Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

5.

Zināšanas par verifikāciju, ko uzdod veikt uzraudzītājs attiecībā uz peldlīdzekļa un tā aprīkojuma esību, lietderīgumu, ūdensnecaurlaidību un nostiprināšanu.

6.

Spēja veikt darbu saskaņā ar kontrolsarakstu uz kuģa un uzturēšanās telpās, piemēram, veikt lūku un kravas telpu hidroizolēšanu un nostiprināšanu.

7.

Spēja veiktu darbu saskaņā ar kontrolsarakstu mašīntelpā; glabāt priekšmetus un nostiprināt vaļīgus priekšmetus, piepildīt dienas patēriņa tvertnes un pārbaudīt ventilācijas atveres.

8.

Raksturot Eiropas galvenos iekšzemes ūdensceļus, ostas un termināļus reisa sagatavošanas un stūrēšanas vajadzībām.

1.

Zināšanas par vissvarīgākajiem valstu un starptautiskajiem iekšzemes ūdensceļiem.

2.

Zināšanas par galvenajām ostām un termināļiem, kas atrodas Eiropas iekšzemes ūdensceļu transporta (IWT) tīklā.

3.

Zināšanas par inženierbūvju, ūdensceļu profilu un nostiprināšanas darbu ietekmi uz kuģošanu.

4.

Zināšanas par upju, kanālu un iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, klasifikācijas iezīmēm – gultnes platumu, krasta veidu, krasta nostiprinājumu, ūdens līmeni, ūdens kustību, tiltu caurbraukšanas augstumu un platumu, kā arī dziļumu.

5.

Zināšanas par navigācijas līdzekļiem un instrumentiem, kas vajadzīgi, kad kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.

6.

Spēja izskaidrot dažādu iekšzemes ūdensceļu veidu iezīmes reisa sagatavošanas un stūrēšanas vajadzībām.

9.

Ievērot vispārīgos noteikumus, signālus, zīmes un marķējumu sistēmu.

1.

Zināšanas par saskaņotu noteikumu kopumu, kas piemērojams iekšzemes kuģošanā, un policijas noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajiem iekšzemes ūdensceļiem.

2.

Spēja rīkoties ar peldlīdzekļa dienas un nakts marķējumu sistēmu, zīmēm un skaņas signāliem un veikt to tehnisko apkopi.

3.

Zināšanas par boju un marķējumu sistēmu SIGNI (Signalisation de voies de Navigation Intérieure) un IALA (International Association of Marine AIDS to Navigation and Lighthouse Authorities), A daļu.

10.

Ievērot procedūras, šķērsojot slūžas un tiltus.

1.

Zināšanas par slūžu un tiltu formu, izvietojumu un tehnisko aprīkojumu, slūžu mehānismu (aizvēršanas procesu), slūžu veidiem, poleriem un kāpnēm, u. tml.

2.

Spēja piemērot procedūras, tuvojoties slūžām vai tiltam, iebraucot slūžās vai zem tilta, slūžu vai tilta aizvēršanas laikā un izbraucot no slūžām vai tilta.

11.

Izmantot satiksmes vadības sistēmas.

1.

Zināšanas par dažādām satiksmes vadības sistēmām, ko izmanto, piemēram, dienas un nakts zīmēm uz slūžām, tačiem un tiltiem.

2.

Spēja identificēt dienas un nakts zīmes uz slūžām, tačiem un tiltiem un izpildīt kompetento iestāžu, piemēram, tiltu un slūžu uzraugu un satiksmes vadības operatoru, norādījumus.

3.

Spēja izmantot radioiekārtas ārkārtas situācijās.

4.

Zināšanas par iekšzemes automātisko identifikācijas sistēmu (AIS) un iekšzemes elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (ECDIS).

2.   Peldlīdzekļa ekspluatācija

2.1.   Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam vadīt peldlīdzekļa darbību un rūpēties par personām uz peldlīdzekļa.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Atšķirt dažādus peldlīdzekļu veidus.

1.

Zināšanas par visizplatītākajiem peldlīdzekļu veidiem, tostarp konvojiem, ko izmanto Eiropas IWT, un to attiecīgo konstrukciju, izmēriem un tonnāžām.

2.

Spēja izskaidrot visizplatītāko peldlīdzekļu veidu, tostarp konvoju, kas kuģo Eiropas IWT, raksturīgās iezīmes.

2.

Piemērot zināšanas par iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļu konstrukciju un to uzvedību ūdenī, jo īpaši no stabilitātes un izturības viedokļa.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa kustības ietekmi dažādos apstākļos, ko izraisa gareniskais un šķērseniskais nospriegojums, un par dažādiem slodzes stāvokļiem.

2.

Spēja izskaidrot peldlīdzekļa uzvedību dažādos slodzes stāvokļos saistībā ar peldlīdzekļa stabilitāti un izturību.

3.

Piemērot zināšanas par peldlīdzekļa konstrukcijas daļām un identificēt daļas pēc to nosaukuma un funkcijas.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa konstruktīvajiem elementiem saistībā ar dažādu veidu kravas un pasažieru pārvadājumiem, tostarp par garenisko un šķērsenisko konstrukciju un lokālajiem pastiprinājumiem.

2.

Spēja nosaukt konstrukcijas peldlīdzekļa daļas un raksturot to funkcijas.

4.

Piemērot zināšanas par peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību.

1.

Zināšanas par IWT peldlīdzekļu ūdensnecaurlaidību.

2.

Spēja pārbaudīt ūdensnecaurlaidību.

5.

Piemērot zināšanas par dokumentāciju, kas vajadzīga peldlīdzekļa ekspluatācijai.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa obligāto dokumentāciju.

2.

Spēja izskaidrot dokumentācijas nozīmīgumu attiecībā uz starptautiskām/valsts prasībām un tiesību aktiem.

2.2.   Matrozis spēj izmantot peldlīdzekļa aprīkojumu.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izmantot enkurus un rīkoties ar enkurvinčām.

1.

Zināšanas par dažādu veidu enkuriem un enkurvinčām, ko izmanto uz peldlīdzekļa.

2.

Spēja nosaukt un atpazīt dažādu veidu enkurus un enkurvinčas, ko izmanto uz peldlīdzekļa, un izskaidrot to konkrēto lietojumu.

3.

Spēja droši rīkoties ar dažādu veidu enkuriem un enkurvinčām dažādās situācijās un apstākļos.

2.

Izmantot klāja aprīkojumu un ceļamierīces.

1.

Zināšanas par aprīkojumu, ko izmanto uz peldlīdzekļa klāja, piemēram, (savienojuma) vinčām, lūkām, ceļamierīcēm, autoceltņiem, cauruļvadu sistēmām, ugunsdzēsības šļūtenēm u. tml.

2.

Spēja nosaukt un atpazīt klāja aprīkojumu un ceļamierīces un izskaidrot to konkrēto lietojumu.

3.

Spēja droši rīkoties ar klāja aprīkojumu un ceļamierīcēm.

3.

Izmantot pasažieru kuģu īpašo aprīkojumu.

1.

Zināšanas par īpašām pasažieru kuģu konstrukcijas prasībām, aprīkojumu un iekārtām.

2.

Spēja nosaukt un atpazīt aprīkojumu, ko izmanto tikai uz pasažieru kuģiem, un izskaidrot tā konkrēto lietojumu.

3.

Spēja droši rīkoties ar aprīkojumu, ko izmanto uz pasažieru kuģiem.

3.   Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi

3.1.   Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam veikt kravas sagatavošanu, izvietošanu un uzraudzību iekraušanas un izkraušanas laikā.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Lasīt kravas izvietojuma un stabilitātes plānus.

1.

Zināšanas par kravas veidu ietekmi uz kravas izvietojuma un stabilitātes plāniem.

2.

Zināšanas par kravas izvietojuma un stabilitātes plāniem.

3.

Spēja saprast kravas izvietojuma plānus.

4.

Zināšanas par beramkravu jūras kuģu kravas telpu un tankkuģu tvertņu numerāciju un norobežojošajām konstrukcijām (N, C vai G) un zināšanas par dažādu kravas veidu izvietojumu.

5.

Spēja identificēt bīstamu kravu marķējumus saskaņā ar Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN).

2.

Uzraudzīt kravas izvietojumu un nostiprinājumu.

1.

Zināšanas par dažādu kravu izvietošanas metodēm peldlīdzeklī ar mērķi garantēt to drošu un efektīvu pārvadāšanu.

2.

Zināšanas par procedūrām, peldlīdzekli sagatavojot iekraušanai un izkraušanai.

3.

Spēja droši piemērot iekraušanas un izkraušanas procedūras, t. i., atverot vai aizverot kravas telpas, pildīt sardzes pienākumus uz klāja iekraušanas un izkraušanas laikā.

4.

Spēja nodibināt un uzturēt efektīvu saziņu iekraušanas un izkraušanas laikā.

5.

Zināšanas par kravas ietekmi uz peldlīdzekļa stabilitāti.

6.

Spēja uzraudzīt kravu un ziņot par kravas bojājumiem.

3.

Atšķirt dažādus kravas veidus un to īpašības.

1.

Zināšanas par dažādiem kravas veidiem, piemēram, ģenerālkravu, šķidro beztaras kravu un smagkravu, u. tml.

2.

Zināšanas par loģistikas ķēdi un multimodālajiem pārvadājumiem.

3.

Spēja sagatavot peldlīdzekli ekspluatācijai saistībā ar iekraušanas un izkraušanas procedūrām, piemēram, sazināties ar atklātu krastu un sagatavot kravas nodalījumus.

4.

Izmantot balasta sistēmu.

1.

Zināšanas par balasta sistēmas funkciju un izmantojumu.

2.

Spēja izmantot balasta sistēmu, piemēram, piepildot vai iztukšojot balasta tvertnes.

5.

Pārbaudīt kravas daudzumu.

1.

Zināšanas par manuālajām un tehniskajām kravas svara noteikšanas metodēm uz dažādu veidu peldlīdzekļiem.

2.

Zināšanas par iekrautās vai izkrautās kravas daudzuma noteikšanas metodēm.

3.

Zināšanas par šķidrās kravas daudzuma aprēķināšanu, izmantojot eholotes vai tvertņu tabulas, vai abus.

4.

Spēja nolasīt iegrimes atzīmes un iegrimes skalas.

6.

Strādāt atbilstoši regulējumam un darba drošības noteikumiem.

1.

Zināšanas par darba drošības noteikumiem un procedūrām, kas piemērojamas posmā, kad notiek peldlīdzekļa sagatavošana dažādu veidu kravām un kravu iekraušana un izkraušana.

2.

Spēja ievērot darba drošības noteikumus un procedūras, kas piemērojamas iekraušanas un izkraušanas laikā, un lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

3.

Spēja nodibināt un uzturēt efektīvu verbālo un neverbālo saziņu ar visiem iekraušanas un izkraušanas procesā iesaistītajiem partneriem.

4.

Zināšanas par tehniskajiem līdzekļiem, ko izmanto kravu pārvietošanai peldlīdzeklī un ostās un no peldlīdzekļa un ostām, un par darba drošības pasākumiem šādu tehnisko līdzekļu izmantošanā.

3.2.   Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam pakalpojumu sniegšanā pasažieriem un nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1177/2010 (1) IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Ievērot noteikumus un konvencijas par pasažieru pārvadājumiem.

1.

Zināšanas par piemērojamiem noteikumiem un konvencijām attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem.

2.

Spēja nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.

2.

Palīdzēt pasažieriem droši pārvietoties viņu iekāpšanas un izkāpšanas laikā.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas piemērojamas pirms pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas un tās laikā.

2.

Spēja izvietot iekāpšanas un izkāpšanas aprīkojumu un piemērot drošības pasākumus.

3.

Palīdzēt pasažieru uzraudzībā ārkārtas situācijās.

1.

Zināšanas par pieejamo dzīvības glābšanas aprīkojumu, kas izmantojams ārkārtas situācijās, par procedūrām, kas jāievēro sūces, ugunsgrēka, cilvēka pārkrišanas pār bortu, evakuācijas gadījumā (ietverot krīzes un pūļa vadību), un par pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa.

2.

Spēja palīdzēt sūces, ugunsgrēka, cilvēka pārkrišanas pār bortu, sadursmes un evakuācijas gadījumā (ietverot krīzes un pūļa vadību), izmantot glābšanas aprīkojumu ārkārtas situācijās un sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa.

4.

Efektīvi sazināties ar pasažieriem.

1.

Zināšanas par saziņas standarta frāzēm pasažieru evakuācijai ārkārtas situācijā.

2.

Spēja izturēties un sarunāties uz pakalpojumiem orientētā veidā.

4.   Kuģa mehānika un elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas

4.1.   Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu ekspluatācijā, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Palīdzēt dzinēju un spēkiekārtas sistēmas uzraudzībā.

1.

Zināšanas par spēkiekārtas sistēmas darbības principiem;

2.

Zināšanas par dažādu veidu dzinējiem un to konstrukciju, veiktspēju un terminoloģiju.

3.

Zināšanas par gaisa padeves, degvielas padeves, eļļošanas, dzesēšanas un dzinēja izplūdes sistēmas funkciju un darbību.

4.

Zināšanas par galvenajiem dzinējiem un palīgdzinējiem.

5.

Spēja veikt dzinēju pamatpārbaudes un nodrošināt dzinēju pastāvīgu darbību.

2.

Sagatavot galvenos dzinējus un palīgiekārtas ekspluatācijai.

1.

Zināšanas par galveno dzinēju palaišanas sistēmām, palīgiekārtām un hidrauliskajām un pneimatiskajām sistēmām atbilstoši norādījumiem.

2.

Zināšanas par atpakaļgaitas sistēmu darbības principiem.

3.

Spēja mašīntelpā sagatavot mehānismus atiešanai atbilstoši kontrolsarakstam.

4.

Spēja izmantot palaišanas sistēmu un palīgiekārtas, piemēram, stūres iekārtu, atbilstoši norādījumiem.

5.

Spēja palaist galvenos dzinējus, ievērojot palaišanas procedūras.

6.

Spēja izmantot hidrauliskās un pneimatiskās sistēmas.

3.

Atbilstoši reaģēt uz dzinēju darbības traucējumiem.

1.

Zināšanas par vadības aprīkojumu mašīntelpā un par darbības traucējumu ziņošanas procedūrām.

2.

Spēja atpazīt darbības traucējumus un veikt atbilstošus pasākumus darbības traucējumu gadījumā, tostarp ziņot peldlīdzekļa vadības personālam.

4.

Ekspluatēt mehānismus, tostarp sūkņus, cauruļvadu sistēmas, sateču atsūknēšanas un balasta sistēmas.

1.

Zināšanas par mašīntelpā, balasta nodalījumos un tilpnē esošo mehānismu drošu ekspluatāciju un vadību, ievērojot procedūras.

2.

Spēja kontrolēt mašīntelpā esošo mehānismu drošu funkcionēšanu un ekspluatāciju un uzturēt sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu, tostarp ziņot par incidentiem, kas saistīti ar pārsūknēšanu, un spēja pareizi izmērīt un paziņot līmeni tvertnēs.

3.

Spēja sagatavot un ekspluatēt dzinēju izslēgšanas iekārtas.

4.

Spēja ekspluatēt sateču atsūknēšanas, balasta un kravas sūkņu sistēmas.

5.

Palīdzēt elektronisko un elektrisko ierīču darbības uzraudzībā.

1.

Zināšanas par elektroniskajām un elektriskajām sistēmām un komponentiem.

2.

Zināšanas par maiņstrāvu un līdzstrāvu.

3.

Spēja uzraudzīt un novērtēt mērinstrumentu rādījumus.

4.

Zināšanas par magnētismu un atšķirību starp dabīgajiem un mākslīgajiem magnētiem.

5.

Zināšanas par elektrohidraulisko sistēmu.

6.

Sagatavot, iedarbināt, savienot un mainīt ģeneratorus un kontrolēt to sistēmas un ārējo energoapgādi.

1.

Zināšanas par energoiekārtu.

2.

Spēja izmantot sadales skapi.

3.

Spēja izmantot ārējo energoapgādi.

7.

Definēt darbības traucējumus un izplatītākās atteices un raksturot darbības bojājumu novēršanai.

1.

Zināšanas par darbības traucējumiem ārpus mašīntelpas un par procedūrām, kas jāievēro, lai novērstu bojājumus, un procedūrām, kas jāievēro darbības traucējumu gadījumos.

2.

Spēja identificēt izplatītākās atteices un rīkoties, lai novērstu bojājumus mehāniskajās, elektriskajās, elektroniskajās, hidrauliskajās un pneimatiskajās sistēmās.

8.

Izmantot vajadzīgos instrumentus, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.

1.

Zināšanas par to procesu un materiālu iezīmēm un ierobežojumiem, kurus izmanto dzinēju un aprīkojuma tehniskajai apkopei un remontam.

2.

Spēja piemērot drošu darba praksi, kad tiek veikta dzinēju un aprīkojuma tehniskā apkope vai remonts.

4.2.   Matrozis spēj veikt kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu tehnisko apkopi, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Veikt galveno dzinēju, palīgmehānismu un vadības sistēmu ikdienas tehniskās apkopes darbu.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, lai veiktu mašīntelpas, galvenā dzinēja, galveno mehānismu, palīgiekārtu un vadības sistēmu tehnisko apkopi un pienācīgi rūpētos par tiem.

2.

Spēja veikt galveno dzinēju, palīgiekārtu un vadības sistēmu tehnisko apkopi.

2.

Veikt mehānismu, tostarp sūkņu, cauruļvadu sistēmu, sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu, ikdienas tehnisko apkopi.

1.

Zināšanas par ikdienas tehniskās apkopes procedūrām.

2.

Spēja veikt sūkņu, cauruļvadu sistēmu un sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu tehnisko apkopi un uzturēšanu.

3.

Izmantot vajadzīgos instrumentus, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.

1.

Zināšanas par tehniskās apkopes materiālu un remonta aprīkojuma izmantošanu uz kuģa, tostarp to īpašībām un ierobežojumiem.

2.

Spēja izvēlēties un izmantot tehniskās apkopes materiālus un remonta aprīkojumu uz kuģa.

4.

Ievērot tehniskās apkopes un remonta procedūras.

1.

Zināšanas par tehniskās apkopes un remonta rokasgrāmatām un instrukcijām.

2.

Spēja īstenot tehniskās apkopes un remonta procedūras saskaņā ar piemērojamām rokasgrāmatām un instrukcijām.

5.

Izmantot tehnisko informāciju un dokumentēt tehniskās procedūras.

1.

Zināšanas par tehnisko dokumentāciju un rokasgrāmatām.

2.

Spēja dokumentēt tehniskās apkopes darbu.

5.   Tehniskā apkope un remonts

5.1.   Matrozis spēj palīdzēt peldlīdzekļa vadības personālam veikt peldlīdzekļa, tā iekārtu un aprīkojuma tehnisko apkopi un remontu.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Strādāt ar dažādu veidu materiāliem un instrumentiem, ko izmanto tehniskajai apkopei un remontam.

1.

Zināšanas par vajadzīgajiem instrumentiem un aprīkojuma tehnisko apkopi un par darba drošības un vides aizsardzības noteikumiem.

2.

Spēja izmantot attiecīgas metodes peldlīdzekļa tehniskajai apkopei, ietverot spēju izvēlēties dažādus materiālus.

3.

Spēja pareizi veikt instrumentu un tehniskās apkopes aprīkojuma tehnisko apkopi un glabāšanu.

4.

Spēja veikt tehniskās apkopes darbu saskaņā ar darba drošības un vides aizsardzības noteikumiem.

2.

Tehniskās apkopes un remonta veikšanas laikā aizsargāt veselību un vidi.

1.

Zināšanas par piemērojamām attīrīšanas un iekonservēšanas procedūrām un higiēnas noteikumiem.

2.

Spēja iztīrīt visas kajīšu telpas, stūres māju un pienācīgi uzturēt saimniecību atbilstoši higiēnas noteikumiem, tostarp uzņemties atbildību par savu kajīti.

3.

Spēja iztīrīt mašīntelpas un dzinējus, izmantojot vajadzīgos tīrīšanas materiālus.

4.

Spēja pareizajā secībā attīrīt un iekonservēt peldlīdzekļa ārējās daļas, korpusu un klājus, izmantojot vajadzīgos materiālus saskaņā ar vides aizsardzības noteikumiem.

5.

Spēja rūpēties par peldlīdzekli un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar vides aizsardzības noteikumiem.

3.

Veikt tehnisko ierīču tehnisko apkopi atbilstoši tehniskajām instrukcijām.

1.

Zināšanas par tehniskajām instrukcijām tehniskās apkopes veikšanai un tehniskās apkopes programmām.

2.

Spēja uzturēt visas tehniskās iekārtas atbilstoši instrukcijām un izmantot tehniskās apkopes programmas (tostarp digitālās), esot uzraudzībā.

4.

Droši rīkoties ar trosēm un tauvām.

1.

Zināšanas par dažādu tauvu un trošu veidu īpašībām.

2.

Spēja izmantot un glabāt tauvas un troses saskaņā ar darba drošības praksi un noteikumiem.

5.

Siet mezglus un veidot savijumus atbilstoši to lietojumam un veikt to apkopi.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, lai būtu iespējama droša vilkšana un savienošana, izmantojot uz kuģa pieejamos līdzekļus.

2.

Spēja atsiet troses un tauvas.

3.

Spēja izmantot mezglus atbilstoši to lietojumam.

4.

Veikt trošu un tauvu apkopi.

6.

Kā komandas loceklim sagatavot un īstenot darba plānus un pārbaudīt rezultātus.

1.

Zināšanas par komandas darba principiem.

2.

Spēja kā komandas loceklim neatkarīgi veikt tehnisko apkopi un vienkāršus remontdarbus.

3.

Spēja veikt sarežģītākus remontdarbus, esot uzraudzībā.

4.

Spēja piemērot dažādas darba metodes, tostarp kā komandas loceklim, atbilstoši drošības norādījumiem.

5.

Spēja novērtēt darba kvalitāti.

6.   Saziņa

6.1.   Matrozis spēj īstenot vispārējo un profesionālo saziņu, kas ietver spēju izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izmantot informācijas un komunikācijas sistēmas.

1.

Zināšanas par iekšējo telefonsakaru iekārtu, ko izmanto iekšējai saziņai peldlīdzeklī vai saziņai ar termināli, par peldlīdzekļa (mobilo) telefonsakaru, radiosakaru, (satelīta) televīzijas un novērošanas sistēmu.

2.

Spēja izmantot peldlīdzekļa (mobilo) telefonsakaru sistēmu, radiosakaru, (satelīta) televīzijas un novērošanas sistēmu.

3.

Zināšanas par iekšzemes AIS sistēmas darbības principiem.

4.

Spēja izmantot iekšzemes AIS datus, lai sazinātos ar citiem peldlīdzekļiem.

2.

Atrisināt dažādus jautājumus, izmantojot dažādu veidu digitālās ierīces, informācijas pakalpojumus (piemēram, upju informācijas pakalpojumus (RIS)) un komunikācijas sistēmas.

1.

Zināšanas par digitālajām ierīcēm, kas pieejamas iekšzemes ūdensceļu transportā.

2.

Spēja izmantot peldlīdzekļa digitālās ierīces atbilstoši instrukcijām, lai veiktu vienkāršus uzdevumus.

3.

Vākt un glabāt datus, tostarp veikt datu dublēšanu un atjaunināšanu.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa komunikācijas sistēmu datu vākšanai, glabāšanai un atjaunināšanai.

2.

Spēja apstrādāt datus, esot stingrā uzraudzībā.

4.

Ievērot norādījumus par datu aizsardzību.

1.

Zināšanas par datu aizsardzības noteikumiem un dienesta noslēpumu.

2.

Spēja apstrādāt datus atbilstoši datu aizsardzības noteikumiem un dienesta noslēpumam.

5.

Izklāstīt faktus, lietojot tehniskus terminus.

1.

Zināšanas par vajadzīgajiem tehniskajiem un navigācijas terminiem, kā arī ar sociālajiem aspektiem saistītiem terminiem saziņas standarta frāzēs.

2.

Spēja lietot vajadzīgos tehniskos un jūras navigācijas terminus, kā arī ar sociālajiem aspektiem saistītus terminus saziņas standarta frāzēs.

6.

Iegūt jūras navigācijas un tehnisko informāciju, lai uzturētu kuģošanas drošību.

1.

Zināšanas par pieejamiem informācijas avotiem.

2.

Spēja izmantot informācijas avotus ar mērķi iegūt nepieciešamo jūras navigācijas un tehnisko informāciju kuģošanas drošības uzturēšanai.

6.2.   Matrozis spēj būt sabiedrisks.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izpildīt norādījumus un sazināties ar citiem saistībā ar pienākumiem, kas veicami uz kuģa.

1.

Zināšanas par to, cik svarīgi ir peldlīdzekļa vadības personāla rīkojumi, oficiālie un neoficiālie norādījumi, noteikumi un procedūras un cik svarīgi ir rādīt piemēru nepieredzējušiem apkalpes locekļiem.

2.

Spēja izpildīt peldlīdzekļa vadības personāla rīkojumus un citus norādījumus un noteikumus, kā arī pavadīt nepieredzējušus apkalpes locekļus.

3.

Zināšanas par kuģošanas sabiedrības vai kuģa noteikumiem.

4.

Spēja ievērot kuģošanas sabiedrības vai kuģa noteikumus.

2.

Veicināt labas sociālās attiecības un sadarboties ar citām personām uz kuģa.

1.

Zināšanas par kultūras daudzveidību.

2.

Spēja pieņemt dažādus kultūras standartus, vērtības un paražas.

3.

Spēja strādāt un dzīvot komandā.

4.

Spēja piedalīties komandas sanāksmēs un izpildīt uzdotos uzdevumus.

5.

Zināšanas par to, cik svarīgi ir cienīt komandas darbu.

6.

Spēja cienīt seksuālās un kultūru atšķirības un ziņot par saistītajām problēmām, tostarp par aizskaršanu un (seksuālu) uzmākšanos.

3.

Atzīt sociālo atbildību, nodarbinātības nosacījumus, individuālās tiesības un pienākumus; atzīt alkohola un narkotiku lietošanas bīstamību un attiecīgi reaģēt uz neatbilstošu rīcību un briesmām.

1.

Spēja identificēt neatbilstošu rīcību un iespējamas briesmas.

2.

Spēja proaktīvi reaģēt uz neatbilstošu rīcību un iespējamām briesmām.

3.

Spēja strādāt neatkarīgi, ievērojot norādījumus.

4.

Zināšanas par individuālu strādnieku tiesībām un pienākumiem.

5.

Zināšanas par alkohola un narkotiku lietošanas radītajām briesmām darba un sociālajā vidē. (Izpratne par policijas noteikumiem toksikoloģijas jomā.)

6.

Spēja identificēt ar alkoholu un narkotikām saistītas briesmas, kas apdraud drošu peldlīdzekļa ekspluatāciju.

4.

Plānot, sagādāt un pagatavot vienkāršas maltītes.

1.

Zināšanas par pārtikas sagādes iespējām un veselīga uztura principiem.

2.

Spēja pagatavot vienkāršas maltītes, ievērojot higiēnas noteikumus.

7.   Veselība, drošība un vides aizsardzība

7.1.   Matrozis spēj ievērot darba drošības noteikumus, izprast veselības aizsardzības un drošības noteikumu svarīgumu un vides aizsardzības svarīgumu.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Strādāt saskaņā ar norādījumiem un noteikumiem par darba drošību un nelaimes gadījumu novēršanu.

1.

Zināšanas par drošas darba prakses priekšrocībām.

2.

Zināšanas par apdraudējumu veidiem uz kuģa.

3.

Spēja novērst briesmas, kas saistītas ar apdraudējumiem uz kuģa, piemēram, attiecībā uz:

peldlīdzekļa kustību,

drošas iekāpšanas peldlīdzeklī un izkāpšanas no tā nodrošināšanu (piemēram, aizborta trapu, kuģa laivu),

kustīgu priekšmetu nostiprināšanu,

darbu ar mehānismiem,

elektrisko apdraudējumu atpazīšanu,

ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumiem,

rokas instrumentu profesionālu lietošanu,

pārnēsājamo darbmašīnu profesionālu lietošanu,

veselības un higiēnas prasību ievērošanu,

paslīdēšanas, nokrišanas un paklupšanas draudu novēršanu.

4.

Zināšanas par attiecīgajiem darba aizsardzības norādījumiem, kas jāievēro, veicot darbības uz kuģa.

5.

Zināšanas par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz drošiem un ilgtspējīgiem darba apstākļiem.

6.

Spēja novērst nelaimes gadījumus tādu darbību veikšanā, kas var būt bīstamas personālam vai peldlīdzeklim, saistībā ar:

kravu iekraušanu vai izkraušanu,

pietauvošanu un attauvošanu,

strādāšanu augstumā,

darbu ar ķimikālijām,

darbu ar akumulatoriem,

klātbūtni mašīntelpā,

kravu celšanu (manuāli un mehāniski),

ieiešanu un strādāšanu slēgtās telpās.

7.

Spēja saprast rīkojumus un sazināties ar citiem saistībā ar pienākumiem, kas veicami uz kuģa.

2.

Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus ar mērķi novērst nelaimes gadījumus.

1.

Zināšanas par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

2.

Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram,

acu aizsardzības,

elpceļu aizsardzības,

ausu aizsardzības,

galvas aizsardzības līdzekļus,

aizsargapģērbu.

3.

Veikt vajadzīgos piesardzības pasākumus pirms ieiešanas slēgtās telpās.

1.

Zināšanas par apdraudējumiem, kas saistīti ar ieiešanu slēgtās telpās.

2.

Zināšanas par piesardzības pasākumiem, kas jāīsteno, un testiem vai mērījumiem, kas jāveic, lai noteiktu, vai ieiešana un strādāšana slēgtā telpā ir droša.

3.

Spēja piemērot drošības norādījumus pirms ieiešanas konkrētās kuģa telpās, piemēram,

kravas telpās,

koferdamos,

kuģa dubultā korpusa nodalījumā.

4.

Spēja īstenot piesardzības pasākumus, kas saistīti ar darbu slēgtās telpās.

7.2.   Matrozis spēj atzīt uz kuģa notiekošo mācību svarīgumu un nekavējoties rīkoties ārkārtas situācijās.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Rīkoties ārkārtas situācijās saskaņā ar piemērojamām instrukcijām un procedūrām.

1.

Zināšanas par dažādiem ārkārtas situāciju veidiem.

2.

Zināšanas par procedūru, kas jāievēro trauksmes gadījumā.

3.

Zināšanas par procedūrām, kas piemērojamas nelaimes gadījumā.

4.

Spēja reaģēt saskaņā ar instrukcijām un procedūrām.

2.

Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

1.

Zināšanas par vispārējiem principiem pirmās palīdzības sniegšanai uz peldlīdzekļa, tostarp par ķermeņa uzbūvi un funkcijām, pēc situācijas novērtēšanas.

2.

Spēja saglabāt fizisko un garīgo stāvokli un ievērot personīgo higiēnu pirmās palīdzības sniegšanas gadījumā.

3.

Zināšanas par attiecīgajiem pasākumiem, kas veicami, kad noticis nelaimes gadījums, saskaņā ar atzīto paraugpraksi.

4.

Spēja novērtēt cietušo vajadzības un draudus savai drošībai.

5.

Spēja veikt vajadzīgos pasākumus ārkārtas gadījumos, tostarp:

a)

pareizi novietot cietušo;

b)

pielietot atdzīvināšanas metodes;

c)

apturēt asiņošanu;

d)

īstenot atbilstošus šoka pārvaldības pamatpasākumus;

e)

īstenot atbilstošus pasākumus apdegumu un applaucējumu gadījumā, tostarp elektriskās strāvas izraisītos nelaimes gadījumos;

f)

veikt cietušā glābšanu un pārvietošanu.

6.

Spēja pašam izveidot pārsējus un izmantot pirmās palīdzības aptieciņas materiālus.

3.

Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un uz kuģa esošo dzīvības glābšanas aprīkojumu un veikt to apkopi.

1.

Zināšanas par individuālo aizsardzības līdzekļu, glābšanās ceļu un glābšanas aprīkojuma funkciju, bojājumu, nolietojuma un citu trūkumu plānveida pārbaudēm.

2.

Spēja reaģēt konstatētu trūkumu gadījumos, tostarp attiecīgās saziņas procedūrās.

3.

Spēja lietot individuālās dzīvības glābšanas ierīces, piemēram:

glābšanas riņķus, tostarp attiecīgo aprīkojumu, un

glābšanas vestes, tostarp to attiecīgo aprīkojumu, piemēram, fiksētās vai mirgojošās gaismas un svilpi, kas stingri piestiprināta ar auklu.

4.

Zināšanas par kuģa laivas funkcijām.

5.

Spēja sagatavot, nolaist, vadīt, pacelt un nostiprināt kuģa laivu.

4.

Sniegt palīdzību glābšanas operācijās un peldēt.

1.

Spēja glābt un pārvietot cietušo.

2.

Spēja pielietot peldēšanas prasmes glābšanas operācijās.

5.

Izmantot ārkārtas glābšanās ceļus.

Spēja uzturēt glābšanās ceļus brīvus no šķēršļiem (atbilstoši klāja specifikai).

6.

Izmantot iekšējās ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas.

Spēja izmantot ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas un aprīkojumu.

7.3.   Matrozis spēj īstenot ugunsdrošības pasākumus un pareizi izmantot ugunsdzēsības aprīkojumu.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Atšķirt uguns elementus un aizdegšanās veidus un avotus.

1.

Zināšanas par iespējamiem ugunsgrēka cēloņiem dažādu darbību laikā, kā arī zināšanas par ugunsgrēku klasifikāciju atbilstoši Eiropas standartam EN vai līdzvērtīgam standartam.

2.

Zināšanas par sadegšanas procesa elementiem.

3.

Spēja piemērot pamatzināšanas par ugunsdzēsību.

2.

Izmantot dažādu veidu ugunsdzēšamos aparātus.

1.

Zināšanas par ugunsdzēšamo aparātu dažādām īpašībām un klasēm.

2.

Spēja piemērot dažādas ugunsdzēsības metodes un ugunsdzēsības aprīkojumu un stacionāras iekārtas, ņemot vērā, piemēram:

dažādu veidu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu un

vēja ietekmi, tuvojoties ugunsgrēka vietai.

3.

Rīkoties saskaņā ar klāja ugunsdzēsības procedūrām un organizāciju.

1.

Zināšanas par ugunsdzēsības sistēmām, kas pieejamas uz kuģa.

2.

Spēja dzēst uguni un veikt attiecīgus paziņošanas pasākumus.

4.

Ievērot instrukcijas attiecībā uz individuālo ekipējumu, metodēm, ugunsdzēšanas vielām un procedūrām ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas operāciju laikā.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, lai izvairītos no sevis pakļaušanas briesmām.

2.

Spēja rīkoties saskaņā ar ārkārtas procedūru.

7.4.   Matrozis spēj veikt savus pienākumus, ņemot vērā vides aizsardzības svarīgumu.

Matrozis spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Aizsargāt vidi saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

1.

Zināšanas par valsts un starptautiskiem noteikumiem, kas attiecas uz vides aizsardzību.

2.

Spēja izmantot pieejamās dokumentācijas un informācijas sistēmas attiecībā uz vides jautājumiem, ievērojot instrukcijas.

3.

Zināšanas par piesārņojošu vielu iespējamu noplūžu, izšļakstījumu vai nokļūšanas vidē sekām.

4.

Zināšanas par bīstamām kravām un to klasifikāciju attiecībā uz vides aspektiem.

2.

Veikt piesardzības pasākumus, lai novērstu vides piesārņojumu.

1.

Zināšanas par vispārējiem piesardzības pasākumiem, ar ko novērš vides piesārņojumu.

2.

Spēja ievērot vispārējus piesardzības pasākumus un piemērot drošas degvielas uzņemšanas procedūras.

3.

Spēja piemērot pasākumus saskaņā ar instrukcijām sadursmes gadījumā, piemēram, noblīvējot sūces.

3.

Efektīvi izmantot resursus.

1.

Zināšanas par efektīvu degvielas patēriņu.

2.

Spēja izmantot materiālus ekonomiski un energotaupīgi.

4.

Utilizēt atkritumus videi nekaitīgā veidā.

1.

Zināšanas par piemērojamiem noteikumiem atkritumu jomā.

2.

Spēja savākt, transportēt un utilizēt:

peldlīdzekļa eļļas un taukvielas,

kravas atlikumus un

cita veida atkritumus.

II.   KOMPETENCES STANDARTI VADĪBAS LĪMENIM

0.   Uzraudzība

Kuģa vadītājs spēj dot norādījumus citiem klāja apkalpes locekļiem un pārraudzīt uzdevumus, ko tie pilda, kā minēts Direktīvas (ES) 2017/2397 II pielikuma 1. iedaļā, t. i., adekvātas spējas veikt šos uzdevumus.

Personām, kuras vēlas iegūt kuģa vadītāja kvalifikāciju, jāpierāda 0.1.–7.4. iedaļā uzskaitītās kompetences, ja vien viņas nav veikušas kādu no šādām darbībām:

pabeigušas apstiprinātu mācību programmu, kuras pamatā ir kompetences standarti operatīvajam līmenim,

izturējušas administratīvas iestādes veiktu kompetences novērtējumu, kura mērķis ir pārliecināties, ka ir izpildīti kompetences standarti operatīvajam līmenim.

0.1.   Kuģošana

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Demonstrēt pietauvošanas, attauvošanas un vilkšanas darbības.

1.

Zināšanas par aprīkojumu, materiāliem un procedūrām, ko izmanto pietauvošanas, attauvošanas un vilkšanas darbībām.

2.

Spēja izmantot materiālus, kas pieejami uz kuģa, piemēram, vinčas, polerus, tauvas un troses, ņemot vērā attiecīgos darba drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

3.

Spēja sazināties ar stūres māju, izmantojot iekšējo telefonsakaru sistēmas un roku signālus.

4.

Zināšanas par ūdens kustības ap peldlīdzekli ietekmi un lokālo ietekmi uz kuģošanas apstākļiem, tostarp galsveres, seklūdens efektu attiecībā uz peldlīdzekļa iegrimi.

5.

Zināšanas par ūdens kustību, kas ietekmē peldlīdzekli manevrēšanas laikā, tostarp mijiedarbību, kad divi peldlīdzekļi peld viens otram garām vai apsteidz viens otru šauros kuģu ceļos, un mijiedarbību uz peldlīdzekli, ko pietauvo, kad tam pa kuģu ceļu nelielā attālumā garām peld cits peldlīdzeklis.

2.

Demonstrēt stumjamo baržu kombināciju savienošanas operācijas

1.

Zināšanas par savienošanas operācijās izmantoto aprīkojumu, materiāliem un procedūrām.

2.

Spēja savienot un atvienot stumjamo baržu kombinācijas, izmantojot vajadzīgo aprīkojumu un materiālus.

3.

Spēja izmantot aprīkojumu un materiālus, kas pieejami uz kuģa, lai veiktu savienošanas operācijas, ņemot vērā attiecīgos darba drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

4.

Spēja sazināties ar klāja apkalpes locekļiem, kuri iesaistīti stumjamo baržu kombināciju savienošanas operācijās.

3.

Demonstrēt enkurošanās operācijas.

1.

Zināšanas par enkurošanās operācijās izmantoto aprīkojumu, materiāliem un procedūrām.

2.

Spēja demonstrēt manevrus, kuros izmanto enkurus, proti, sagatavot enkuru iekārtu enkurošanās operācijām, padot enkuru, izlaist pietiekamu enkura kabeļa vai ķēdes garumu sākotnējai kontrolei, noteikt, kad enkurs notur peldlīdzekli tā pozīcijā (enkura peilējums), nostiprināt enkurus pēc enkurošanās pabeigšanas, izmantot enkuru šļūkšanu dažādos manevros un rīkoties ar enkuru zīmēm.

3.

Spēja izmantot aprīkojumu un materiālus, kas pieejami uz kuģa, lai veiktu enkurošanās operācijas, ņemot vērā attiecīgos darba drošības pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

4.

Spēja sazināties ar stūres māju, izmantojot iekšējo telefonsakaru sistēmas un roku signālus.

4.

Veikt attiecīgas darbības kuģošanas drošībai.

1.

Spēja nekavējoties brīdināt peldlīdzekļa apkalpi un izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus un glābšanas aprīkojumu.

2.

Spēja nodrošināt peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību.

3.

Spēja demonstrēt un veikt darbu saskaņā ar kontrolsarakstu uz kuģa un uzturēšanās telpās, piemēram, veikt lūku un kravas telpu hidroizolēšanu un nostiprināšanu.

5.

Raksturot dažādus slūžu un tiltu veidus attiecībā uz to darbību.

1.

Zināšanas par slūžu un tiltu formu, izvietojumu un tehnisko aprīkojumu, slūžu mehānismu (aizvēršanas procesu), slūžu vārtu veidiem, poleriem un kāpnēm, u. tml.

2.

Spēja klāja apkalpes locekļiem izskaidrot un demonstrēt piemērojamās procedūras slūžu, taču un tiltu caurbraukšanas laikā.

6.

Ievērot vispārīgos noteikumus, signālus, zīmes un marķējumu sistēmu.

1.

Zināšanas par policijas noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajiem iekšzemes ūdensceļiem.

2.

Spēja rīkoties ar peldlīdzekļa dienas un nakts marķējumu sistēmu, zīmēm un skaņas signāliem un veikt to tehnisko apkopi.

3.

Zināšanas par boju un marķējumu sistēmu saskaņā ar SIGNI un IALA A daļu.

0.2.   Peldlīdzekļa ekspluatācija

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Atšķirt dažādus peldlīdzekļu veidus.

1.

Zināšanas par visizplatītākajiem peldlīdzekļu veidiem, tostarp konvojiem, ko izmanto Eiropas IWT, un to attiecīgo konstrukciju, izmēriem un tonnāžām.

2.

Spēja izskaidrot visizplatītāko peldlīdzekļu veidu, tostarp konvoju, kurus izmanto Eiropas IWT, raksturīgās iezīmes.

2.

Piemērot zināšanas par dokumentāciju, kas vajadzīga peldlīdzekļa ekspluatācijai.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa obligāto dokumentāciju.

2.

Spēja izskaidrot dokumentācijas nozīmīgumu attiecībā uz starptautiskām un valsts prasībām un tiesību aktiem.

0.3.   Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izskaidrot Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN), marķēšanas un pasažieru pārvadājumu drošības procedūras.

1.

Spēja izskaidrot ADN bīstamo kravu marķējumu.

2.

Spēja izskaidrot pasažieru pārvadājumu drošības procedūras, tostarp Regulas (ES) Nr. 1177/2010 piemērošanu.

3.

Spēja efektīvi sazināties ar pasažieriem.

2.

Izskaidrot un demonstrēt balasta sistēmas izmantošanu.

1.

Zināšanas par balasta sistēmas funkciju un izmantojumu.

2.

Spēja izskaidrot balasta sistēmas izmantošanu, piemēram, piepildot vai iztukšojot balasta tvertnes.

3.

Pārbaudīt kravas daudzumu.

1.

Zināšanas par manuālajām un tehniskajām kravas svara noteikšanas metodēm uz dažādu veidu peldlīdzekļiem.

2.

Spēja izmantot iekrautās vai izkrautās kravas daudzuma noteikšanas metodes.

3.

Spēja aprēķināt šķidrās kravas daudzumu, izmantojot eholotes un/vai tvertņu tabulas.

0.4.   Kuģa mehānika un elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Ekspluatēt mehānismus, tostarp sūkņus, cauruļvadu sistēmas, sateču atsūknēšanas un balasta sistēmas.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, lai mehānismu ekspluatācija un sateču atsūknēšanas un balasta sistēmas ekspluatācija būtu droša un lai atkritumu apsaimniekošana tiktu veikta pareizi.

2.

Spēja ekspluatēt un vadīt mehānismus mašīntelpā, ievērojot procedūras.

3.

Spēja izskaidrot sateču atsūknēšanas un balasta sistēmas drošu darbību, ekspluatāciju un tehnisko apkopi, tostarp ziņot par incidentiem, kas saistīti ar pārsūknēšanu, un spēja pareizi izmērīt un paziņot līmeni tvertnēs.

4.

Spēja sagatavot un ekspluatēt dzinēju izslēgšanas iekārtas.

5.

Spēja ekspluatēt sateču atsūknēšanas, balasta un kravas sūkņu sistēmas.

6.

Spēja izskaidrot nepieciešamību savākt, uzglabāt un transportēt atkritumus pareizi un droši.

7.

Spēja izmantot hidrauliskās un pneimatiskās sistēmas.

2.

Sagatavot, iedarbināt, savienot un mainīt ģeneratorus un kontrolēt to sistēmas un ārējo energoapgādi.

1.

Zināšanas par energoiekārtu.

2.

Spēja izmantot sadales skapi.

3.

Spēja izmantot ārējo energoapgādi.

3.

Izmantot vajadzīgos instrumentus un materiālus.

1.

Zināšanas par to procesu, materiālu un instrumentu iezīmēm un ierobežojumiem, kurus izmanto dzinēju un aprīkojuma tehniskajai apkopei un remontam.

2.

Spēja piemērot drošas darba procedūras.

4.

Veikt galveno dzinēju, palīgmehānismu un vadības sistēmu ikdienas tehniskās apkopes darbu.

Spēja veikt mašīntelpas, galvenā dzinēja, galveno mehānismu, palīgiekārtu un vadības sistēmu tehnisko apkopi un rūpēties par tiem.

5.

Veikt mehānismu, tostarp sūkņu, cauruļvadu sistēmu, sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu, ikdienas tehnisko apkopi.

Spēja veikt sūkņu, cauruļvadu sistēmu un sateču atsūknēšanas un balasta sistēmu tehnisko apkopi un uzturēšanu.

0.5.   Tehniskā apkope un remonts

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Tehniskās apkopes un remonta veikšanas laikā aizsargāt veselību un vidi.

1.

Zināšanas par piemērojamām attīrīšanas un iekonservēšanas procedūrām un higiēnas noteikumiem.

2.

Spēja iztīrīt visas kajīšu telpas, stūres māju un pienācīgi uzturēt saimniecību atbilstoši higiēnas noteikumiem, tostarp uzņemties atbildību par savu kajīti.

3.

Spēja iztīrīt mašīntelpas un dzinējus, izmantojot attiecīgos tīrīšanas materiālus.

4.

Spēja pareizajā secībā attīrīt un iekonservēt peldlīdzekļa ārējās daļas, korpusu un klājus, izmantojot attiecīgos materiālus saskaņā ar vides noteikumiem.

5.

Spēja rūpēties par peldlīdzekli un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar vides noteikumiem.

2.

Veikt tehnisko ierīču tehnisko apkopi atbilstoši tehniskajām instrukcijām.

1.

Zināšanas par tehniskajām instrukcijām tehniskās apkopes un remonta programmām.

2.

Spēja veikt visa tehniskā aprīkojuma tehnisko apkopi un rūpēties par to saskaņā ar tehniskajām instrukcijām.

3.

Spēja izmantot tehniskās apkopes programmas (tostarp digitālās), esot uzraudzībā.

3.

Droši rīkoties ar trosēm un tauvām.

1.

Zināšanas par dažādu tauvu un trošu veidu īpašībām.

2.

Spēja izmantot un glabāt tauvas un troses saskaņā ar darba drošības metodēm un noteikumiem.

4.

Siet mezglus un veidot savijumus atbilstoši to lietojumam un veikt to apkopi.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, lai būtu iespējama droša vilkšana un savienošana, izmantojot uz kuģa pieejamos līdzekļus.

2.

Spēja atsiet troses un tauvas.

3.

Spēja izmantot mezglus atbilstoši to lietojumam.

4.

Spēja veikt trošu un tauvu apkopi.

0.6.   Saziņa

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izklāstīt faktus, lietojot tehniskus terminus.

1.

Zināšanas par vajadzīgajiem tehniskajiem un navigācijas terminiem, kā arī ar sociālajiem aspektiem saistītiem terminiem saziņas standarta frāzēs.

2.

Spēja lietot vajadzīgos tehniskos un jūras navigācijas terminus, kā arī ar sociālajiem aspektiem saistītus terminus saziņas standarta frāzēs.

0.7.   Veselība, drošība un vides aizsardzība

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Piemērot noteikumus par darba drošību un nelaimes gadījumu novēršanu.

1.

Zināšanas par drošām darba metodēm.

2.

Zināšanas par apdraudējumu veidiem uz kuģa.

3.

Spēja novērst briesmas, kas saistītas ar apdraudējumiem uz kuģa, piemēram, attiecībā uz:

peldlīdzekļa kustību,

drošas iekāpšanas peldlīdzeklī un izkāpšanas no tā (piemēram, aizborta trapa, kuģa laivas) nodrošināšanu,

kustīgu priekšmetu nostiprināšanu,

darbu ar mehānismiem,

elektrisko apdraudējumu atpazīšanu,

ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumiem,

rokas instrumentu profesionālu lietošanu,

pārnēsājamo darbmašīnu profesionālu lietošanu,

veselības un higiēnas prasību ievērošanu,

paslīdēšanas, nokrišanas un paklupšanas draudu novēršanu.

4.

Zināšanas par attiecīgajiem darba aizsardzības norādījumiem, kas jāievēro, veicot darbības uz kuģa.

5.

Zināšanas par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz drošiem un ilgtspējīgiem darba apstākļiem.

6.

Spēja novērst darbības, kas var būt bīstamas personālam vai peldlīdzeklim, piemēram, saistībā ar:

kravu iekraušanu vai izkraušanu,

pietauvošanu un attauvošanu,

strādāšanu augstumā,

darbu ar ķimikālijām,

darbu ar akumulatoriem,

klātbūtni mašīntelpā,

kravu celšanu (manuāli un mehāniski),

ieiešanu un strādāšanu slēgtās telpās.

2.

Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus ar mērķi novērst nelaimes gadījumus.

1.

Zināšanas par drošai strādāšanai uz kuģa vajadzīgā aprīkojuma izmantošanas procedūrām.

2.

Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram:

acu aizsardzības,

elpceļu aizsardzības,

ausu aizsardzības,

galvas aizsardzības līdzekļus,

aizsargapģērbu.

3.

Peldēt un sniegt palīdzību glābšanas operācijās.

1.

Spēja pielietot peldēšanas prasmes glābšanas operācijās.

2.

Spēja izmantot glābšanas aprīkojumu glābšanas operācijās.

3.

Spēja glābt un pārvietot cietušo.

4.

Izmantot ārkārtas glābšanās ceļus.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro evakuācijas situācijā (atbilstoši klāja specifikai).

2.

Spēja uzturēt glābšanās ceļus brīvus no šķēršļiem.

5.

Izmantot iekšējās ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas.

Spēja izmantot ārkārtas sakaru un signalizācijas sistēmas un aprīkojumu.

6.

Atšķirt uguns elementus un aizdegšanās veidus un avotus.

1.

Zināšanas par iespējamiem ugunsgrēka cēloņiem dažādu darbību laikā, kā arī ugunsgrēku klasifikāciju atbilstoši Eiropas standartam EN vai līdzvērtīgam standartam.

2.

Zināšanas par sadegšanas procesa elementiem.

3.

Spēja piemērot pamatzināšanas par ugunsdzēsības procedūrām.

7.

Atšķirt un izmantot dažādu veidu ugunsdzēšamos aparātus.

1.

Zināšanas par ugunsdzēšamo aparātu dažādām īpašībām un klasēm.

2.

Spēja piemērot dažādas ugunsdzēsības metodes un ugunsdzēsības aprīkojumu un stacionāras iekārtas, piemēram:

zināt ugunsdzēšamo aparātu klases,

prast izmantot dažādu veidu pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus,

zināt par vēja ietekmi, tuvojoties ugunsgrēka vietai.

8.

Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

1.

Zināšanas par vispārējiem principiem pirmās palīdzības sniegšanai uz peldlīdzekļa, tostarp par ķermeņa uzbūvi un funkcijām, pēc situācijas novērtēšanas.

2.

Spēja saglabāt fizisko un garīgo stāvokli un ievērot personīgo higiēnu pirmās palīdzības sniegšanas gadījumā.

3.

Zināšanas par attiecīgajiem pasākumiem, kas veicami, kad noticis nelaimes gadījums, saskaņā ar atzīto paraugpraksi.

4.

Spēja novērtēt cietušo vajadzības un draudus savai drošībai.

5.

Spēja veikt vajadzīgos pasākumus ārkārtas gadījumos, tostarp:

a)

pareizi novietot cietušo;

b)

pielietot atdzīvināšanas metodes;

c)

apturēt asiņošanu;

d)

īstenot atbilstošus šoka pārvaldības pamatpasākumus;

e)

īstenot atbilstošus pasākumus apdegumu un applaucējumu gadījumā, tostarp elektriskās strāvas izraisītos nelaimes gadījumos;

f)

veikt cietušā glābšanu un pārvietošanu.

6.

Spēja pašam izveidot pārsējus un pirmās palīdzības aptieciņas materiālus.

1.   Kuģošana

1.1.   Kuģa vadītājs spēj plānot braucienu un veikt kuģošanu pa iekšzemes ūdensceļiem, tostarp spēj izvēlēties visloģiskāko, ekonomiskāko un videi nekaitīgāko kuģošanas maršrutu, lai nonāktu iekraušanas un izkraušanas vietā, ievērojot piemērojamos satiksmes noteikumus un vienošanās rezultātā pieņemto noteikumu kopumu, kas iekšzemes kuģošanā.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Kuģot pa Eiropas iekšzemes ūdensceļiem, tostarp šķērsot slūžas un paceļamos tiltus, saskaņā ar kuģošanas nolīgumiem, kas noslēgti ar aģentiem.

1.

Zināšanas par valsts un starptautiskajiem ūdensceļiem, ko izmanto iekšzemes kuģošanai, upju, kanālu, jūras ostu, iekšzemes ostu ģeogrāfisko atrašanās vietu un saistību ar kravu plūsmām.

2.

Zināšanas par Eiropas Transporta ministru konferences (CEMT) noteikto iekšzemes ūdensceļu klasifikāciju, ūdensceļa izmēriem attiecībā pret peldlīdzekļa izmēriem, izmantojot mūsdienīgas informācijas sistēmas.

3.

Spēja veikt aprēķinus ar ūdens līmeņa, dziļuma un kuģa virsūdens augstuma/iegrimes vērtībām, izmantojot attiecīgus informācijas avotus.

4.

Spēja aprēķināt attālumus un kuģošanas laiku, izmantojot informācijas avotus par attālumiem, slūžām, ierobežojumiem un kuģošanas ātrumu vai laiku.

5.

Zināšanas par atbildību un apdrošināšanu.

6.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem un kuģa personālam, lai pienākumi tiktu pildīti droši.

2.

Ievērot un piemērot satiksmes noteikumus, kas attiecas uz kuģošanu pa iekšzemes ūdensceļiem, lai izvairītos no bojājumiem.

1.

Zināšanas par satiksmes noteikumiem, piemēram, saskaņoto noteikumu kopumu, kas iekšzemes kuģošanā piemērojams iekšzemes ūdensceļiem, pa kuriem kuģo, lai izvairītos no bojājumiem (piemēram, sadursmes).

2.

Spēja piemērot attiecīgos satiksmes noteikumus, kas attiecas uz ūdensceļiem, pa kuriem kuģo.

3.

Ņemt vērā peldlīdzekļa ekspluatācijas ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus, lai peldlīdzekli izmantotu efektīvi un lai nekaitētu videi.

1.

Zināšanas par vides aspektiem kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem.

2.

Spēja kuģot vidi saudzējošā un ekonomiskā veidā, piemēram, attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti, bunkurēšanu, emisiju līmeņiem, seklūdens efektu, pieslēgšanos krasta elektroapgādei un atkritumu apsaimniekošanu.

4.

Ņemt vērā ūdensceļu tehniskās struktūras un profilus un ievērot piesardzības pasākumus.

1.

Zināšanas par inženierbūvju, ūdensceļu profilu un nostiprināšanas darbu ietekmi uz kuģošanu.

2.

Spēja kuģojot šķērsot dažādu veidu slūžas un slūžu aizvēršanas procedūras, dažādu veidu tiltus, kanālu un upju profilus un izmantot “drošos patvērumus” un pārnakšņošanas ostas.

5.

Strādāt ar aktualizētām kartēm vai plāniem, paziņojumiem kapteiņiem vai jūrniekiem un citām publikācijām.

1.

Zināšanas par navigācijas līdzekļiem.

2.

Spēja izmantot piemērojamos navigācijas līdzekļus, piemēram, satelītnavigācijas sistēmu.

3.

Spēja izmantot jūras kartes, ņemot vērā faktorus, kas saistīti ar precizitāti un karšu lasīšanu, piemēram, kartes datumu, simbolus, līmeņa mērījumus, grunts aprakstu, dziļuma vērtības un datus (WGS84), un izmantot starptautiskos karšu standartus, piemēram, iekšzemes ECDIS.

4.

Spēja izmantot navigācijas publikācijas, piemēram, paziņojumus kapteiņiem vai jūrniekiem, lai apkopotu informāciju, kas nepieciešama drošai kuģošanai, jebkurā brīdī noskaidrot plūdmaiņu augstumu, informāciju par apledojumu, augstu vai zemu ūdens līmeni, piestātnēm un ostu direktoriju.

6.

Izmantot attiecīgos satiksmes uzraudzības rīkus un spēt tos piemērot.

1.

Zināšanas par signāliem.

2.

Spēja izmantot dienas un nakts zīmes, piemēram, peldlīdzekļa vadugunis.

Zināšanas par iekšzemes AIS, iekšzemes ECDIS, elektronisko ziņošanu un paziņojumu sniegšanu kapteiņiem vai jūrniekiem, RIS, uzraudzītu un neuzraudzītu kuģu satiksmes dienestu (VTS) sistēmu un tās komponentiem.

3.

Spēja izmantot satiksmes informācijas rīkus.

1.2.   Kuģa vadītājs spēj izmantot zināšanas par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekļa apkalpes komplektēšanu, tostarp zināšanas par atpūtas laiku un klāja apkalpes locekļu sastāvu.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Nodrošināt peldlīdzekļa apkalpes drošu komplektēšanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, tostarp zināšanas par atpūtas laiku un klāja apkalpes locekļu sastāvu.

1.

Zināšanas par minimālajām apkalpes komplektēšanas prasībām un apkalpes locekļu un kuģa personāla obligātajām profesionālajām kvalifikācijām.

2.

Zināšanas par apkalpes locekļu veselības stāvokļa un veselības pārbaužu prasībām.

3.

Zināšanas par administratīvo procedūru datu reģistrēšanai darba uzskaites grāmatiņās.

4.

Zināšanas par piemērojamiem nodarbināšanas veidiem un minimālo atpūtas laiku.

5.

Zināšanas par administratīvo procedūru datu reģistrēšanai kuģa žurnālā.

6.

Zināšanas par darba laika noteikumiem.

7.

Zināšanas par īpašām prasībām attiecībā uz atļaujām.

8.

Zināšanas par īpašām apkalpes komplektēšanas prasībām attiecībā uz kuģiem, uz kuriem attiecas ADN, pasažieru kuģiem un, ja piemērojams, LNG peldlīdzekļiem.

9.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem par to, kad sākt un kad beigt pildīt dienesta pienākumus.

1.3.   Kuģa vadītājs spēj kuģot un manevrēt, nodrošinot peldlīdzekļa drošu ekspluatāciju pa iekšzemes ūdensceļiem jebkuros apstākļos, tostarp situācijās, kuras ietver augstu satiksmes intensitāti vai kad citi peldlīdzekļi pārvadā bīstamas kravas, un kad nepieciešamas pamatzināšanas par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN).

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Kuģot un manevrēt kuģi, ņemot vērā galveno iekšzemes ūdensceļu ģeogrāfiskās, hidroloģiskās, meteoroloģiskās un morfoloģiskās īpatnības.

1.

Zināšanas par galveno ūdensceļu hidroloģiskajām un morfoloģiskajām īpašībām, piemēram, sateces un ūdensieguves baseiniem, upju veidiem atbilstīgi ūdens avotam, upju stāvumu un virzienu, plūsmas ātrumu un straumes veidu, cilvēka iejaukšanos upes virziena veidošanā.

2.

Zināšanas par galveno iekšzemes ūdensceļu meteoroloģisko ietekmi, piemēram, meteoroloģijas un brīdināšanas dienestiem, Boforta skalu, rajonu sadalījumu attiecībā uz vēja un vētras brīdinājumiem ar tādiem faktoriem kā gaisa spiediens, vējš, augsta un zema spiediena apgabali, mākoņi, migla, atmosfēras fronšu veidi un virzieni, kā arī brīdinājumiem par apledojumu un augstu ūdens līmeni.

3.

Spēja piemērot ģeogrāfisko, hidroloģisko, meteoroloģisko un morfoloģisko informāciju.

2.

Dot rīkojumu pietauvot vai attauvot peldlīdzekli un veikt vilkšanas operācijas.

1.

Zināšanas par tehniskajām prasībām un dokumentiem, kas attiecas uz pietauvošanas un attauvošanas operācijām.

2.

Spēja uzsākt pietauvošanas un attauvošanas manevru procedūras un nodrošināt, ka aprīkojums uz dažādu veidu peldlīdzekļiem atbilst peldlīdzekļa sertifikāta prasībām.

3.

Spēja sazināties ar kuģa personālu, piemēram, izmantot komunikācijas sistēmas un roku signālus.

3.

Nodrošināt drošu piekļuvi peldlīdzeklim.

1.

Zināšanas par tehniskajām prasībām attiecībā uz aprīkojumu, ko izmanto, lai piekļūtu peldlīdzeklim.

2.

Spēja organizēt drošu piekļuvi peldlīdzeklim neatkarīgi no tā, vai tas kuģo, ir pietauvots vai noenkurots, un izmantot, piemēram, kāpnes, aizborta trapu, kuģa laivu, līdzekļus kritiena novēršanai un apgaismojumu.

4.

Izmantot mūsdienīgus elektroniskos navigācijas līdzekļus.

1.

Zināšanas par navigācijas līdzekļu funkcijām un darbību.

2.

Zināšanas par navigācijas līdzekļu darbības principiem, ierobežojumiem un kļūdu cēloņiem.

3.

Spēja izmantot jūras sensorus un indikatorus, kas sniedz navigācijas informāciju, piemēram, par (D) GPS, atrašanās vietu, virzienu, kursu, ātrumu, attālumu, dziļumu, iekšzemes ECDIS, radiolokācijas iekārtu.

4.

Spēja izmantot upju informācijas dienestus (RIS) un tehnoloģijas, piemēram, iekšzemes AIS, iekšzemes ECDIS, elektronisko ziņošanu un paziņojumus kapteinim, FIS (kuģu ceļu informācijas dienestus), TIS (satiksmes informācijas dienestus), TMS (satiksmes vadības dienestus), CAS (katastrofu seku novēršanas dienestus), ITL (informāciju transporta loģistikai), ILE (informāciju likuma piemērošanai), ST (statistiku), WCHD (ūdensceļu maksas un ostu nodokļus), informāciju par attālumu, dziļumu, arī saistībā ar radiolokācijas iekārtu.

5.

Spēja atklāt kļūdas informācijā un piemērot korekcijas metodes.

5.

Ievērot tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes kuģošanu.

1.

Zināšanas par piemērojamo tehnisko prasību struktūru un saturu un peldlīdzekļa sertifikāta saturu.

2.

Spēja ierosināt pārbaudes un sertifikācijas procedūras.

6.

Ņemt vērā straumes, viļņu, vēja un ūdens līmeņa ietekmi attiecībā uz mijiedarbību, ko rada šķērsojoši, pretī kuģojoši un garām braucoši peldlīdzekļi, kā arī kuģa un krasta mijiedarbību (kanāla efekts).

1.

Zināšanas par viļņu, vēja un straumes ietekmi uz kuģojošu, manevrējošu vai stāvošu peldlīdzekli, tostarp par vēja ietekmi, piemēram, sānvēju manevrēšanas laikā, arī pie jūras virsbūvēm vai iebraucot ostās, slūžās un sekundārajos ūdensceļos vai izbraucot no tiem.

2.

Zināšanas par straumes ietekmi uz kuģojošu, manevrējošu un stāvošu peldlīdzekli, ko izmanto iekšzemes kuģošanā, ko izmanto kuģošanai, piemēram, par straumes ietekmi, kad kuģi manevrē augšup vai lejup pa straumi vai kad manevrē tukšu peldlīdzekli vai peldlīdzekli ar kravu, kā arī iebraucot ostās, slūžās un sekundārajos ūdensceļos vai izbraucot no tiem.

3.

Zināšanas par ūdens kustības ietekmi, kad peldlīdzeklis kuģo, manevrē un ir stāvošs, piemēram, par ūdens kustības ietekmi uz iegrimi atkarībā no ūdens dziļuma un par to, kā reaģēt uz seklūdens efektu, piemēram, samazinot kuģošanas ātrumu.

4.

Spēja ņemt vērā mijiedarbības ietekmi šaurā kuģu ceļā, kad peldlīdzeklis kuģo, manevrē un ir stāvošs, un atpazīt mijiedarbības ietekmi, kas saistīta ar tukšu peldlīdzekli vai peldlīdzekli ar kravu.

5.

Zināšanas par kravas apstrādes un izvietošanas apstākļu ietekmi uz stabilitāti, kad peldlīdzeklis kuģo, manevrē un ir stāvošs.

6.

Spēja ņemt vērā galsveri, sānsveres leņķi, lejupejošo leņķi, sviras principu, smaguma punktus.

7.

Izmantot spēkiekārtas un manevrēšanas sistēmas, kā arī attiecīgas sakaru un signalizācijas sistēmas.

1.

Zināšanas par spēkiekārtas, stūrēšanas un manevrēšanas sistēmām un to ietekmi uz manevrējamību.

2.

Spēja izmantot spēkiekārtas, stūrēšanas un manevrēšanas sistēmas.

3.

Zināšanas par noenkurošanās ierīcēm.

4.

Spēja izmantot enkuru dažādos apstākļos.

5.

Zināšanas par sakaru un signalizācijas sistēmām.

6.

Spēja dot norādījumus trauksmes gadījumā, ja nepieciešams.

8.

Kuģot un manevrēt peldlīdzekli arī situācijās, kad ir liels satiksmes blīvums vai kad citi peldlīdzekļi ved bīstamas kravas, attiecībā uz kurām ir vajadzīgas pamatzināšanas par ADN.

1.

Pamatzināšanas par ADN struktūru, ADN dokumentiem un instrukcijām un ADN paredzētajām vizuālajām zīmēm.

2.

Spēja saprast ADN ietvertās instrukcijas un identificēt vizuālās zīmes attiecībā uz peldlīdzekļiem, uz kuriem attiecas ADN.

1.4.   Kuģa vadītājs spēj reaģēt ārkārtas situācijās, kas rodas kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Veikt piesardzības pasākumus ārkārtas situācijā, kad peldlīdzeklis tiek tīši izsēdināts krastā, lai izvairītos no lielākiem bojājumiem.

1.

Zināšanas par seklām vietām un smilšainiem krastiem, ko var izmantot peldlīdzekļa izsēdināšanai seklumā.

2.

Spēja pienācīgi izmantot iekārtas vai noenkurošanās ierīces, kad ir nepieciešama peldlīdzekļa izsēdināšana krastā.

2.

Pēc peldlīdzekļa uzskriešanas uz sēkļa atsākt kuģošanu ar palīdzību un bez tās.

1.

Zināšanas par pasākumiem, kas jāveic, ja peldlīdzeklis uzskrien uz sēkļa, tostarp par sūču blīvēšanu, un darbībām, kas jāveic, lai peldlīdzekli novirzītu atpakaļ kuģu ceļā.

2.

Spēja novērst sūces, novirzīt peldlīdzekli atpakaļ ar citu peldlīdzekļu, piemēram, velkoņu vai stūmējkuģu, palīdzību.

3.

Veikt attiecīgus pasākumus, ja sadursme ir nenovēršama.

1.

Zināšanas par noteikumiem, kas piemērojami, ja sadursme vai nelaimes gadījums ir nenovēršami.

2.

Spēja kuģot peldlīdzekli nenovēršamas sadursmes situācijā tā, lai miesas bojājumi personām, piemēram, pasažieriem un apkalpes locekļiem, un bojājumi peldlīdzeklim, ar kuru notiek sadursme, un citiem peldlīdzekļiem, kravai un videi būtu minimāli.

4.

Veikt attiecīgas darbības pēc sadursmes un bojājumu novērtēšanas.

1.

Zināšanas par noteikumiem, kas piemērojami pēc sadursmes vai nelaimes gadījuma.

2.

Spēja veikt attiecīgus pasākumus bojājumu, sadursmes un uzskriešanas uz sēkļa gadījumā, tostarp novērtēt bojājumus, sazināties ar kompetento iestādi un saņemt atļauju kuģot uz atkopšanās vietu.

2.   Peldlīdzekļa ekspluatācija

2.1.   Kuģa vadītājs spēj, ekspluatējot dažādu veidu peldlīdzekļus, piemērot zināšanas par iekšzemes ūdensceļu kuģu būves un konstrukcijas metodēm, un viņam ir pamatzināšanas par tehniskajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1629 (2).

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Ievērot kuģu būves un konstrukcijas principus, kas piemērojami iekšzemes ūdensceļos.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa izmēru un iekšzemes ūdensceļu izmēru svarīgumu un ietekmi saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

2.

Spēja ekspluatēt peldlīdzekli atbilstoši tā izmēriem un piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz kuģubūvi.

3.

Spēja uzraudzīt peldlīdzekļa atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem, ņemot vērā būvdarbus.

2.

Atšķirt peldlīdzekļu būvniecības metodes un peldlīdzekļu uzvedību ūdenī, jo īpaši no stabilitātes un izturības viedokļa.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļu iezīmēm, kas noteiktas dažādu veidu peldlīdzekļu būvniecības rasējumos, par būvniecības ietekmi uz peldlīdzekļa uzvedību un tā stabilitāti un izturību.

2.

Zināšanas par peldlīdzekļa uzvedību dažādos apstākļos un vidēs.

3.

Spēja uzraudzīt peldlīdzekļa stabilitāti un attiecīgi dot norādījumus.

3.

Saprast, kādas ir peldlīdzekļa konstrukcijas daļas, un bojājumu kontroli un analīzi.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļu pamatelementiem un dažādu veidu peldlīdzekļiem, tostarp pamatzināšanas par tehniskajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kā minēts Direktīvā (ES) 2016/1629.

2.

Spēja uzraudzīt peldlīdzekļa pamatelementus attiecībā uz dažādiem pārvadājumu veidiem un attiecīgi dot norādījumus.

3.

Zināšanas par garenisko un šķērsenisko konstrukciju un lokāliem pastiprinājumiem ar mērķi novērst un analizēt bojājumus.

4.

Spēja saprast un kontrolēt aprīkojuma funkcijas un dažādu kravas telpu un nodalījumu izmantojumu ar mērķi novērst un analizēt bojājumus.

4.

Rīkoties, lai aizsargātu peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību.

2.

Spēja uzraudzīt peldlīdzekļa ūdensnecaurlaidību un attiecīgi dot norādījumus.

2.2.   Kuģa vadītājs spēj vadīt un uzraudzīt obligātās iekārtas, kas minētas attiecīgajā peldlīdzekļa sertifikātā.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Saprast peldlīdzekļa aprīkojuma funkcijas.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa obligāto aprīkojumu.

2.

Spēja izmantot un kontrolēt visu aprīkojumu attiecībā uz tā funkcijām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, dot attiecīgus norādījumus un veikt attiecīgu uzraudzību.

2.

Izpildīt īpašas prasības attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem.

1.

Zināšanas par īpašajām prasībām, kas attiecas uz peldlīdzekļa konstrukciju un aprīkojumu, kurš nepieciešams dažādu kravu un pasažieru pārvadāšanai ar dažādu veidu peldlīdzekļiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

2.

Spēja dot norādījumus un veikt attiecīgu uzraudzību.

3.

Spēja dot norādījumus un uzraudzīt, vai sertifikātā noteiktās prasības tiek piemērotas pareizi.

3.   Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi

3.1.   Kuģa vadītājs spēj plānot un nodrošināt kravu drošu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un rūpēties par kravām brauciena laikā.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Saprast attiecīgos valsts, Eiropas un starptautiskos noteikumus, kodeksus un standartus attiecībā uz kravu pārvadājumiem.

1.

Zināšanas par valsts, Eiropas un starptautiskajiem noteikumiem, kas attiecas uz kravu iekraušanu, izkraušanu un pārvadāšanu.

2.

Piemērot attiecīgos noteikumus un standartus attiecībā uz loģistiku un multimodālajiem pārvadājumiem.

2.

Sagatavot kravas izvietojuma plānus, tostarp zināt kravu iekraušanas procedūras un balasta sistēmas, lai nodrošinātu, ka slodze uz korpusu ir pieņemamās robežās.

1.

Zināšanas par beramkravu jūras kuģa (piemēram, konteinera) un tankkuģu (N, C, G) ekspluatācijas un konstrukcijas ierobežojumiem.

2.

Spēja interpretēt lieces momentu un bīdes spēku robežas.

3.

Zināšanas par kravas izvietojuma un stabilitātes programmatūru izmantošanu.

4.

Spēja sagatavot kravas izvietojuma plānus, tostarp izmantot kravas izvietojuma un stabilitātes programmatūras.

3.

Kontrolēt iekraušanas un izkraušanas procedūras attiecībā uz drošu pārvadāšanu.

1.

Zināšanas par kravas izvietojuma plāniem un uz kuģa pieejamiem datiem un to īstenošanu.

2.

Spēja izvietot un nostiprināt kravu, tostarp izmantot nepieciešamos kravu apstrādes rīkus un nostiprināšanas aprīkojumu.

3.

Zināšanas par dažādajām metodēm, ko izmanto kravas svara noteikšanai kravu jūras kuģiem un tankkuģiem, un citiem peldlīdzekļiem.

4.

Zināšanas par iekrautas vai izkrautas kravas daudzuma noteikšanu un beramkravas un šķidrās kravas daudzuma aprēķināšanu.

5.

Zināšanas par neatbilstošas kravu apstrādes iespējamo nelabvēlīgo ietekmi.

6.

Spēja izmantot tehniskos līdzekļus kravu apstrādei, tās iekraujot peldlīdzekļos un izkraujot no peldlīdzekļiem un ostās, un piemērot darba drošības pasākumus minēto tehnisko līdzekļu izmantošanā.

4.

Atšķirt dažādas kravas un to īpašības, lai uzraudzītu un nodrošinātu kravu drošu iekraušanu, kā noteikts kravas izvietojuma plānā.

1.

Spēja ieviest kravu drošas apstrādes procedūras saskaņā ar attiecīgajiem darba drošības noteikumiem.

2.

Zināšanas par efektīvu saziņu un darba attiecībām ar visiem partneriem, kas iesaistīti kravu iekraušanas un izkraušanas procedūrās.

3.2.   Kuģa vadītājs spēj plānot un nodrošināt peldlīdzekļa stabilitāti.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Ņemt vērā kravu un kravas apstrādes darbību ietekmi uz galsveri un stabilitāti.

1.

Zināšanas par ūdensnecaurlaidību un stabilitāti attiecībā uz visu veidu kravām un peldlīdzekļiem.

2.

Spēja izmantot instrumentus, ar ko koriģē galsveri un stabilitāti.

2.

Pārbaudīt peldlīdzekļa efektīvo tonnāžu, izmantot stabilitātes un galsveres diagrammas un slodzes aprēķināšanas aprīkojumu, tostarp ADB

(automātisko datubāzi), lai pārbaudītu kravas izvietojuma plānu.

1.

Zināšanas par specializētu stabilitātes, galsveres un slodzes aprēķināšanas programmatūru.

2.

Spēja noteikt stabilitāti, galsveri un izmantot slodzes tabulas, diagrammas un slodzes aprēķināšanas aprīkojumu.

3.3.   Kuģa vadītājs spēj plānot un nodrošināt drošus pasažieru pārvadājumus un rūpēties par pasažieriem brauciena laikā, tostarp nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Saprast attiecīgos valsts, Eiropas un starptautiskos noteikumus, kodeksus un standartus attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem.

1.

Zināšanas par piemērojamiem noteikumiem un konvencijām attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem.

2.

Spēja nodrošināt pasažieru drošu iekāpšanu un izkāpšanu un rūpēties par pasažieriem brauciena laikā, īpašu uzmanību pievēršot personām, kam vajadzīga palīdzība, kā arī nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.

3.

Spēja kontrolēt procedūras sūces, ugunsgrēka, cilvēka pārkrišanas pār bortu, sadursmes un evakuācijas gadījumā (ietverot krīzes un pūļa vadību).

2.

Organizēt un uzraudzīt regulāras drošības mācības, kā noteikts (drošības) trauksmes sarakstā, lai garantētu drošu rīcību iespējamās briesmu situācijās.

1.

Zināšanas par pienākumiem, ko paredz starptautiskie un valsts noteikumi attiecībā uz kuģu, pasažieru un apkalpes locekļu drošību.

2.

Spēja īstenot kuģa personāla vadību un apmācību attiecībā uz drošību.

3.

Spēja sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa.

3.

Ņemt vērā ietekmi uz pasažieru kuģa stabilitāti attiecībā uz pasažieru svara sadalījumu, uzvedību un saziņu ar pasažieriem.

1.

Zināšanas par noteikumiem attiecībā uz stabilitāti.

2.

Spēja piemērot attiecīgus pasākumus saistībā ar pasažieru kuģu ūdensnecaurlaidību, tostarp ietekmi uz galsveri un stabilitāti.

3.

Zināšanas par kuģa konstrukciju attiecībā uz galsveri un stabilitāti un par veicamajām darbībām pasažieru kuģu peldspējas/avārijas izturības daļējas zaudēšanas gadījumā.

4.

Spēja izmantot saziņas standarta frāzes.

4.

Noteikt un uzraudzīt ierobežotas pasažieru piekļuves klājam riska analīzi, kā arī apkopot efektīvu klāja aizsardzības sistēmu, lai novērstu neatļautu piekļuvi.

1.

Zināšanas par pasažieru skaita ierobežojumu saskaņā ar pasažieru kuģa sertifikātu un ierobežojuma ievērošana.

2.

Zināšanas par drošuma un drošības sistēmām, kas novērš neatļautu piekļuvi.

3.

Spēja organizēt sardzes pildīšanas (t. i., nakts sardzes) sistēmas, ņemot vērā drošumu un drošību.

5.

Analizēt pasažieru ziņojumus (t. i., neparedzētus notikumus, goda aizskaršanas, vandālisma gadījumus), lai attiecīgi reaģētu.

1.

Zināšanas par pasažieru tiesībām un pasažieru sūdzībām un par riskiem videi, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem.

2.

Spēja novērst vides piesārņošanu, ko veic pasažieri un apkalpes locekļi.

3.

Spēja izskatīt sūdzības un pārvarēt konfliktus.

4.

Spēja sazināties ar kuģa personālu un visām iesaistītajām pusēm.

4.   Kuģa mehānika un elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas

4.1.   Kuģa vadītājs spēj plānot kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu ekspluatācijas darbplūsmu.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izmantot galveno dzinēju un palīgiekārtu funkcijas un vadības sistēmas.

1.

Zināšanas par galveno dzinēju un palīgiekārtu ekspluatāciju.

2.

Zināšanas par degvielas un smērvielu īpašībām.

3.

Zināšanas par vadības sistēmām.

4.

Spēja izmantot dažādas spēkiekārtas sistēmas, palīgmehānismus un palīgiekārtas.

2.

Uzraudzīt un pārraudzīt apkalpes locekļus, kad tie ekspluatē galvenos dzinējus, palīgmehānismus un palīgiekārtas un veic to tehnisko apkopi.

1.

Spēja pārvaldīt apkalpi attiecībā uz tehniskā aprīkojuma ekspluatāciju un tehnisko apkopi.

2.

Spēja pārvaldīt galvenās spēkiekārtas sistēmas, palīgmehānismus un palīgiekārtas iedarbināšanu un izslēgšanu.

4.2.   Kuģa vadītājs spēj uzraudzīt galvenos dzinējus, palīgmehānismus un palīgiekārtas.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Dot norādījumus, lai sagatavotu galvenos dzinējus, palīgmehānismus un palīgiekārtas.

1.

Spēja dot norādījumus apkalpei galveno mehānismu un iekārtu, un palīgmehānismu un palīgiekārtu sagatavošanā un ekspluatācijā.

2.

Spēja izveidot un uzraudzīt kontrolsarakstus un dot norādījumus, lai pienācīgi izmantotu šādus kontrolsarakstus.

3.

Spēja dot norādījumus apkalpei par principiem, kas jāievēro dzinēju uzraudzības laikā.

2.

Konstatēt darbības traucējumus, izplatītākās atteices un veikt darbības, lai novērstu bojājumus.

1.

Zināšanas par dzinēju un mehānismu darbības traucējumu konstatēšanas metodēm.

2.

Spēja konstatēt darbības traucējumus, biežākos kļūdu cēloņus vai neatbilstošu apiešanos un attiecīgi reaģēt.

3.

Spēja dot rīkojumus par veicamajām darbībām, lai novērstu bojājumus, vai veikt bojājumu kontroles pasākumus.

3.

Saprast eļļas un citu smērvielu fizikālās un ķīmiskās īpašības.

1.

Zināšanas par izmantoto materiālu īpašībām.

2.

Spēja izmantot eļļu un citas smērvielas atbilstoši to specifikācijām.

3.

Spēja saprast mehānismu rokasgrāmatas.

4.

Zināšanas par iekārtu un sistēmu ekspluatācijas īpatnībām.

4.

Novērtēt dzinēju veiktspēju.

Spēja izmantot un interpretēt rokasgrāmatas, lai novērtētu dzinēju veiktspēju un pienācīgi ekspluatētu dzinējus.

4.3.   Kuģa vadītājs spēj plānot un dot norādījumus attiecībā uz peldlīdzekļa sūkni un sūkņa vadības sistēmu.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Uzraudzīt sūkņu, balasta un uzpildes sūkņu parasto darbību.

1.

Zināšanas par sūkņu sistēmām un sūknēšanas operācijām.

2.

Spēja nodrošināt sateču atsūknēšanas, balasta un kravas sūkņu sistēmu drošas ekspluatācijas uzraudzību, tostarp dot attiecīgus norādījumus apkalpei, ņemot vērā brīvās virsmas ietekmi uz stabilitāti.

4.4.   Kuģa vadītājs spēj organizēt peldlīdzekļa elektrotehnisko iekārtu drošu izmantošanu un pielietošanu, tehnisko apkopi un remontu.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Novērst uz kuģa esošo elektrisko un elektronisko iekārtu iespējamus bojājumus.

1.

Zināšanas par elektrotehnoloģiju, elektroniku, elektroiekārtām un drošības ierīcēm, piemēram, automatizācijas, instrumentācijas un vadības sistēmām, ar mērķi novērst bojājumus.

2.

Spēja piemērot drošu darba praksi.

2.

Testēt vadības sistēmas un instrumentus, lai konstatētu atteices, un vienlaikus īstenot darbības, lai veiktu elektrisko vai elektronisko vadības iekārtu remontu un tehnisko apkopi.

1.

Zināšanas par peldlīdzekļa elektrotehniskajām testēšanas ierīcēm.

2.

Spēja ekspluatēt un testēt vadības sistēmas, veikt to tehnisko apkopi un īstenot attiecīgus pasākumus.

3.

Dot norādījumus pirms un pēc darbību veikšanas, lai pievienotu vai atvienotu tehniskās krasta pieņemšanas iekārtas.

1.

Zināšanas par drošības prasībām darbam ar elektriskajām sistēmām.

2.

Zināšanas par kuģa elektrisko sistēmu un iekārtu konstrukcijas un darbības iezīmēm attiecībā uz krasta pieņemšanas iekārtām.

3.

Spēja dot norādījumus, lai garantētu drošu pievienošanos krasta iekārtām jebkurā laikā un atpazītu bīstamas situācijas saistībā ar krasta pieņemšanas iekārtām.

4.5.   Kuģa vadītājs spēj vadīt tehnisko iekārtu drošu tehnisko apkopi un remontu.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Nodrošināt instrumentu atbilstošu izmantošanu tehnisko ierīču tehniskās apkopes un remonta veikšanai.

1.

Zināšanas par tehnisko ierīču tehniskās apkopes un remonta procedūrām.

2.

Spēja organizēt un dot norādījumus par drošu tehnisko apkopi un remontu, izmantojot attiecīgas procedūras (vadību), iekārtas un programmatūru.

2.

Novērtēt materiālu īpašības un ierobežojumus, kā arī nepieciešamās procedūras, ko izmanto tehnisko ierīču tehniskajai apkopei un remontam.

1.

Zināšanas par tehniskajām ierīcēm izmantoto tehniskās apkopes un remonta materiālu īpašībām.

2.

Spēja piemērot ierīču tehniskās apkopes un remonta procedūras saskaņā ar rokasgrāmatām.

3.

Novērtēt tehnisko un iekšējo dokumentāciju.

1.

Zināšanas par konstrukcijas specifikācijām un tehnisko dokumentāciju.

2.

Spēja izstrādāt kontrolsarakstus tehnisko ierīču tehniskajai apkopei un remontam.

5.   Tehniskā apkope un remonts

5.1.   Kuģa vadītājs spēj organizēt peldlīdzekļa un tā iekārtu drošu tehnisko apkopi un remontu.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Nodrošināt apkalpes locekļu drošu rīkošanos ar materiāliem un piedevām.

1.

Zināšanas par drošām un efektīvām tehniskās apkopes un remonta procedūrām.

2.

Spēja uzraudzīt un pārraudzīt, kā apkalpe piemēro piesardzības pasākumus, un palīdzēt novērst jūras vides piesārņošanu.

3.

Spēja piemērot un ievērot piemērojamos nodarbinātības noteikumus un darba drošības noteikumus un nodrošināt to izpildi.

2.

Definēt, uzraudzīt un nodrošināt darba rīkojumus, lai apkalpes locekļi spētu neatkarīgi veikt tehniskās apkopes un remonta darbus.

1.

Zināšanas par to, kā tehniskās apkopes darbu veikt rentabli un efektīvi, un par piemērojamām tiesību aktu prasībām.

2.

Spēja efektīvi izmantot (digitālas) tehniskās apkopes plānošanas programmas.

3.

Spēja kontrolēt peldlīdzekļa iekšējo un ārējo daļu tehnisko apkopi un remontu, ņemot vērā piemērojamās tiesību aktu prasības, piemēram, drošības datu lapas.

4.

Spēja pārvaldīt higiēnas prasību ievērošanu uz peldlīdzekļa.

5.

Spēja organizēt atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā vides noteikumus, piemēram, Konvenciju par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI konvencija).

6.

Spēja izstrādāt peldlīdzekļa regulārās tehniskās apkopes programmu.

7.

Spēja uzraudzīt un kontrolēt peldlīdzekļa tehniskos dokumentus un uzturēt tehniskās apkopes žurnālus.

3.

Iepirkt un kontrolēt materiālus un rīkus, ņemot vērā veselības un vides aizsardzību.

1.

Spēja pārvaldīt peldlīdzekļa krājumus.

2.

Spēja organizēt drošu darba sistēmu uz kuģa, ietverot bīstamu materiālu drošu izmantošanu tīrīšanas un iekonservēšanas darbiem.

3.

Spēja pārbaudīt remonta darbu kvalitāti.

4.

Nodrošināt, ka troses un tauvas tiek izmantotas atbilstoši ražotāja specifikācijām un paredzētajam mērķim.

Spēja dot norādījumus personālam un to uzraudzīt saskaņā ar darba procedūrām un drošības ierobežojumiem, kad tiek izmantotas troses un tauvas atbilstoši peldlīdzekļa sertifikātam un datu lapām.

6.   Saziņa

6.1.   Kuģa vadītājs spēj veikt cilvēkresursu pārvaldību, uzņemties sociālo atbildību un rūpēties par darbplūsmas un apmācības organizēšanu uz peldlīdzekļa.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Organizēt un stimulēt komandas saliedēšanu un konsultēt apkalpes locekļus par pienākumiem uz kuģa, un vajadzības gadījumā veikt disciplināros pasākumus.

1.

Zināšanas par cilvēkresursu pārvaldību.

2.

Spēja dot apkalpei norādījumus atbilstošā un profesionālā veidā.

3.

Spēja izskaidrot apkalpei dotos norādījumus.

4.

Spēja sniegt apkalpei atbildi par profesionālu un sociālu uzvedību uz kuģa.

5.

Spēja piemērot uzdevumu un darba slodzes pārvaldību, ietverot plānošanu un koordināciju, personāla vadību, laika un resursu ierobežojumus, prioritāšu noteikšanu.

6.

Spēja atpazīt un novērst nogurumu.

2.

Dot norādījumus apkalpei par informācijas un komunikācijas sistēmām.

1.

Zināšanas par informācijas un komunikācijas sistēmām, kas pieejamas uz kuģa.

2.

Spēja dot norādījumus apkalpei par peldlīdzekļa komunikācijas, plašsaziņas un IT sistēmu izmantošanu.

3.

Vākt, glabāt un pārvaldīt datus, ievērojot tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

1.

Zināšanas par visu peldlīdzekļa datorsistēmu izmantošanu.

2.

Spēja vākt un glabāt datus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

6.2.   Kuģa vadītājs spēj jebkurā laikā nodrošināt labu saziņu, tostarp izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Raksturot apstākļus, lietojot attiecīgo tehnisko un jūras terminoloģiju.

1.

Zināšanas par attiecīgo tehnisko un jūras terminu pareizu lietojumu.

2.

Spēja apgūt saziņu.

2.

Iegūt, novērtēt un izmantot informāciju, kas ir būtiska drošībai uz kuģa, kā arī ar kuģošanu saistītiem tehniskiem jautājumiem.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro visā saziņā par briesmām, ārkārtas situācijām un drošību.

2.

Spēja izmantot saziņas standarta frāzes.

6.3.   Kuģa vadītājs spēj gādāt par līdzsvarotas un sabiedriskas darba vides izveidi uz kuģa.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Nodrošināt labu sociālo darba vidi.

1.

Spēja uzņemties vadību komandas sanāksmju organizēšanā, lai uzturētu labvēlīgu sociālo gaisotni uz kuģa.

2.

Zināšanas un izpratne par kultūras atšķirībām un ar dzimumu saistītām atšķirībām.

3.

Zināšanas par attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami studentu, mācekļus un stažieru apmācībai un izglītošanai.

4.

Spēja konsultēt studentus, mācekļus un stažierus dažādos līmeņos.

5.

Spēja piemērot komandas darba pamatprincipus un praksi, ietverot konfliktu pārvarēšanu.

2.

Piemērot valsts, Eiropas un starptautiskos tiesību aktus sociālajā jomā.

1.

Zināšanas par dažādajiem valsts, Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem sociālajā jomā.

2.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem piemērojamo sociālās jomas tiesību aktu attiecīgo daļu izmantošanā.

3.

Stingri ievērot alkohola un narkotiku lietošanas aizliegumu un attiecīgi reaģēt pārkāpumu gadījumos, uzņemties atbildību un izskaidrot neatbilstošas rīcības sekas.

1.

Zināšanas par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz alkoholu un narkotikām.

2.

Spēja darīt zināmus piemērojamos tiesību aktus un nodrošināt atbilstību tiem un izpratne par kuģošanas sabiedrības noteikumiem attiecībā uz alkoholu un narkotikām.

3.

Spēja attiecīgi reaģēt tiesību aktu vai kuģošanas sabiedrības noteikumu pārkāpumu gadījumos.

4.

Organizēt maltīšu nodrošināšanu un pagatavošanu uz kuģa.

1.

Zināšanas par veselīga uztura principiem.

2.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem maltīšu plānošanā un pagatavošanā.

3.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem par higiēnas standartiem un uzraudzīt minēto standartu ievērošanu.

4.

Spēja dot norādījumus apkalpes iepirkumu iespēju plānošanā.

7.   Veselības aizsardzība un drošība, pasažieru tiesības un vides aizsardzība

7.1.   Kuģa vadītājs spēj sekot līdzi piemērojamām juridiskajām prasībām un veikt pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Piemērot valsts un starptautiskos tiesību aktus un veikt attiecīgus pasākumus veselības aizsardzībai un nelaimes gadījumu novēršanai.

1.

Zināšanas par tiesību aktiem attiecībā uz veselības aizsardzību un nelaimes gadījumu novēršanu.

2.

Spēja piemērot drošības procedūras, pamatojoties uz piemērojamiem tiesību aktiem drošības un darba nosacījumu jomā.

2.

Kontrolēt un uzraudzīt peldlīdzekļa sertifikāta un citu peldlīdzeklim un tā ekspluatācijai svarīgu dokumentu derīgumu.

1.

Zināšanas par tiesību aktiem, kas attiecas uz iekārtu un konstrukcijas daļu periodiskajām pārbaudēm.

2.

Spēja pārbaudīt sertifikātu un citu peldlīdzeklim un tā ekspluatācijai svarīgu dokumentu derīgumu.

3.

Ievērot drošības noteikumus visās darba procedūrās, izmantojot attiecīgus drošības pasākumus ar mērķi novērst nelaimes gadījumus.

1.

Zināšanas par drošu darba praksi un drošām darba procedūrām.

2.

Spēja organizēt drošas darba procedūras, motivēt apkalpes locekļus un uzraudzīt, vai viņi ievēro darba drošības noteikumus.

4.

Kontrolēt un uzraudzīt visus drošības pasākumus, kas nepieciešami slēgtu telpu tīrīšanai, pirms personas atver attiecīgās telpas, ienāk tajās un veic to tīrīšanu.

1.

Spēja organizēt drošības kontroli un uzraudzīt drošības procedūras, ja personāls vai citas personas ienāk slēgtās telpās (piemēram, balasta tvertnēs, koferdamos, tvertnēs, kuģa dubultā korpusa nodalījumā), tostarp nodrošināt sardzes pildīšanu.

2.

Spēja veikt riska novērtējumu pirms ienākšanas slēgtās telpās.

3.

Zināšanas par piesardzības pasākumiem, kas veicami pirms ienākšanas slēgtā telpā un veicot darbu slēgtā telpā, piemēram, par:

bīstamību slēgtās telpās,

atmosfēras testiem pirms ienākšanas,

ienākšanas slēgtās telpās kontroli,

piesardzības pasākumiem attiecībā uz ienākšanu slēgtās telpās,

aizsargaprīkojumu (piemēram, drošības siksnām un respiratoriem),

darbu slēgtās telpās.

4.

Spēja veikt attiecīgus pasākumus ārkārtas gadījumā.

7.2.   Kuģa vadītājs spēj nodrošināt uz kuģa esošajām personām drošumu un drošību, tostarp nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izmantot dzīvības glābšanas ierīces un piemērot dzīvības glābšanas procedūras gan attiecībā uz cietušajiem, gan savai personīgajai drošībai.

1.

Zināšanas par pieejamo dzīvības glābšanas aprīkojumu.

2.

Spēja izmantot dzīvības glābšanas ierīces un piemērot dzīvības glābšanas procedūras gan attiecībā uz cietušajiem, gan savai personīgajai drošībai.

2.

Organizēt krīzes pārvarēšanas apmācību par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, ugunsgrēka, brīdinājuma par sūci, sprādziena, sadursmes, cilvēka pārkrišanas pār bortu un evakuācijas gadījumos.

1.

Zināšanas par ārkārtas procedūrām.

2.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem par ārkārtas procedūrām.

3.

Spēja organizēt apkalpes periodisko apmācību uz kuģa klāja, lai sagatavotos ārkārtas situācijai, tostarp organizēt ugunsdzēsības un peldlīdzekļa pamešanas mācības.

3.

Dot norādījumus saistībā ar ugunsgrēka novēršanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, metodēm, ugunsdzēsības materiāliem, respiratoriem un šo ierīču iespējamu izmantošanu ārkārtas situācijās.

1.

Zināšanas par piemērojamiem tiesību aktiem ugunsgrēka novēršanas jomā un noteikumiem par tabakas un iespējamu aizdegšanās avotu izmantošanu.

2.

Spēja ievērot attiecīgos noteikumus par uguns detektorsistēmām, stacionārām un pārvietojamām ugunsdzēsības iekārtām un saistītām ierīcēm, piemēram, sūknēšanas, glābšanas, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un sakaru iekārtām.

3.

Spēja kontrolēt uguns detektorsistēmu un ugunsdzēsības sistēmu un iekārtu uzraudzību un tehnisko apkopi.

4.

Spēja dot norādījumus apkalpei un kuģa personālam ar mērķi piemērot darba drošības noteikumus un veikt individuālo aizsardzības līdzekļu un drošības aprīkojuma tehnisko apkopi.

4.

Sniegt pirmo palīdzību.

1.

Spēja rīkoties atbilstoši pirmās palīdzības standartiem un praksei.

5.

Ieviest efektīvu kuģa sistēmu dzīvības glābšanas ierīču kontrolei un individuālo aizsardzības līdzekļu pareizai lietošanai.

1.

Zināšanas par tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz dzīvības glābšanas ierīču izmantošanas un drošu darba nosacījumu regulējumu.

2.

Spēja veikt dzīvības glābšanas, ugunsdzēsības un citu drošības iekārtu un sistēmu tehnisko apkopi un veikt to ekspluatācijas stāvokļa periodiskas pārbaudes.

3.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem un kuģa personālam par (personīgās) drošības iekārtu izmantošanu, motivēt viņus izmantot šādas iekārtas un uzraudzīt, vai tās tiek izmantotas pareizi.

6.

Organizēt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

1.

Zināšanas par apmācības prasībām un instrukcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā.

2.

Spēja sniegt un organizēt nepastarpinātu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

7.3.   Kuģa vadītājs spēj izstrādāt plānus ārkārtas situācijām un bojājumu kontroles plānus un rīkoties ārkārtas situācijās.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Ierosināt glābšanas plānu sagatavošanu dažādu veidu ārkārtas situācijām.

1.

Zināšanas par dažādu veidu ārkārtas situācijām, kas var rasties, piemēram, sadursmi, ugunsgrēku, applūšanu, grimšanu.

2.

Spēja organizēt kuģa situatīvos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām un uzdot apkalpes locekļiem konkrētus uzdevumus, tostarp uzraudzību un kontroli.

2.

Apmācīt par ugunsgrēka novēršanas metodēm, ugunsgrēka izcelsmes noteikšanu un ugunsdzēsību atbilstoši apkalpes locekļu dažādajām prasmēm.

1.

Zināšanas par ugunsdzēsības procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot taktikai un pavēlēm.

2.

Zināšanas par ūdens izmantošanu ugunsgrēka dzēšanai, ņemot vērā ietekmi uz kuģa stabilitāti, kā arī spēja veikt attiecīgus pasākumus.

3.

Spēja īstenot saziņu un koordināciju ugunsgrēka dzēšanas laikā, ietverot saziņu ar ārējām organizācijām, un aktīvi piedalīties glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas operācijās.

3.

Apmācīt par dzīvības glābšanas ierīču izmantošanu.

1.

Zināšanas par glābšanas ierīču īpašajām iezīmēm un aprīkojumu.

2.

Spēja nolaist un pacelt kuģa laivu un dot norādījumus apkalpes locekļiem un kuģa personālam par kuģa laivas izmantošanu.

4.

Dot norādījumus par glābšanas plāniem, glābšanās ceļiem un iekšējām sakaru un signalizācijas sistēmām.

1.

Zināšanas par tiesību aktiem, kas attiecas uz glābšanas plāniem un drošības plānojumu.

2.

Spēja dot norādījumus par glābšanas plāniem, glābšanās ceļiem un iekšējām sakaru un signalizācijas sistēmām.

7.4.   Kuģa vadītājs spēj nodrošināt atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Veikt piesardzības pasākumus, lai novērstu vides piesārņošanu, un izmantot attiecīgas iekārtas.

1.

Zināšanas par vides piesārņojuma novēršanas procedūrām.

2.

Spēja veikt piesardzības pasākumus ar mērķi novērst vides piesārņojumu.

3.

Spēja piemērot drošas bunkurēšanas procedūras.

4.

Spēja veikt pasākumus un dot norādījumus kuģa bojājumu, sadursmes gadījumā vai uzskrienot uz sēkļa, ieskaitot sūču blīvēšanu.

2.

Piemērot tiesību aktus vides aizsardzības jomā.

1.

Zināšanas par vides noteikumiem.

2.

Spēja motivēt apkalpes locekļus un kuģa personālu veikt attiecīgus pasākumus, lai rīcība būtu videi nekaitīga, vai izturēties videi nekaitīgā veidā.

3.

Izmantot iekārtas un materiālus ekonomiski un videi nekaitīgā veidā.

1.

Zināšanas par procedūrām, kas jāievēro, lai resursu izmantošana būtu ilgtspējīga.

2.

Spēja dot norādījumus personālam par iekārtu un materiālu izmantošanu ekonomiski un videi nekaitīgā veidā.

4.

Dot norādījumus par atkritumu apsaimniekošanu un uzraudzīt, vai tā notiek ilgtspējīgi.

1.

Zināšanas par tiesību aktiem, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu.

2.

Spēja nodrošināt atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dot attiecīgus norādījumus apkalpes locekļiem un kuģa personālam.

III.   KOMPETENCES STANDARTI KUĢOŠANAI PA IEKŠZEMES ŪDENSCEĻIEM, KAM IR JŪRAS ŪDENSCEĻU PAZĪMES

1.   Kuģa vadītājs, kurš kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, spēj strādāt ar aktualizētām kartēm un plāniem, paziņojumiem kapteiņiem un jūrniekiem un citām publikācijām, kas ir specifiskas ūdensceļiem, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izmantot informāciju, kas iegūta no īpašiem jūras informācijas avotiem, un noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz iekšzemes ūdensceļiem, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes.

1.

Zināšanas par jūras karšu un iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, karšu izmantošanu.

2.

Spēja izmantot un pareizi piemērot kartes un iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, kartes, ņemot vērā faktorus, kas saistīti ar karšu lasīšanas precizitāti, piemēram, kartes datumu, simbolus, līmeņa mērījumus, grunts aprakstu, dziļuma vērtības un datus, un starptautiskos karšu standartus, piemēram, ECDIS.

3.

Zināšanas par zemes un satelītu navigāciju ar mērķi veikt deducēto izskaitļošanu, izmantot loča pakalpojumus, noteikt koordinātas, ģeodēzisko platumu un garumu, horizontālās ģeodēziskās koordinātas, ģeogrāfiskā platuma un garuma starpību, attālumu un ātrumu attiecībā pret zemi, norādes uz zemes, kursu, kursu attiecībā pret zemi, kompasa kursu, kas koriģēts ar dreifu vēja virziena un stipruma, kursa un peilējuma rezultātā, noteikt kursu, kursu ar vēja un straumes ietekmi, kursu ar straumes ietekmi un atrašanās vietu, kuģojot maršrutā un pēc peilējumiem.

4.

Spēja izmantot paziņojumus kapteiņiem un jūrniekiem un citus informācijas pakalpojumus, piemēram, locijas, plānošanas norādījumus, uguņu sarakstus, jūras drošības informāciju (MSI).

5.

Zināšanas par satiksmes noteikumiem, kuri piemērojami iekšzemes ūdensceļos, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, tostarp starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu attiecīgajām daļām.

6.

Zināšanas par noteikumiem, kas piemērojami ārkārtas situācijās iekšzemes ūdensceļos, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes.

7.

Spēja izmantot jūras navigācijas iekārtas, ko paredz īpašs regulējums.

2.   Kuģa vadītājs, kas kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes, spēj izmantot datus par plūdmaiņām, datus par plūdmaiņu straumēm, periodiem un cikliem, plūdmaiņu straumju laiku un plūdmaiņām un variācijām visā estuārā.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Ņemt vērā plūdmaiņas, laikapstākļu prognozes un apstākļus pirms kuģa atiešanas un kuģošanas laikā.

1.

Zināšanas par publikācijām un informāciju plūdmaiņu un straumju prognozēšanai, piemēram, plūdmaiņu tabulām, plūdmaiņu prognozēšanu pakārtotām stacijām, informāciju par apledojumu, augstu/zemu ūdens līmeni, piestātņu un ostu direktorijiem ar mērķi noteikt ūdens līmeni, straumju virzienu un spēku un pieejamo dziļumu.

2.

Zināšanas par laikapstākļu, zemes formas un citu faktoru ietekmi uz plūdmaiņu straumēm.

3.

Spēja noteikt plūdmaiņu līmeņa, straumes, laikapstākļu un viļņu ietekmi uz plānoto braucienu, lai kuģošana būtu droša.

3.   Kuģa vadītājs, kurš kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, spēj izmantot SIGNI (Signalisation de voies de Navigation Intérieure) un IALA (Starptautiskās Jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas) noteikumus drošai kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Izmantot SIGNI (Signalisation de voies de Navigation Intérieure), IALA (Starptautiskās Jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas) noteikumus vai citas vietējās marķējumu un signālu sistēmas.

1.

Zināšanas par boju, IALA, A reģiona, marķējumu un signālu sistēmām, piemēram, boju virzienu, numerāciju, objektu un virsbūvju marķējumu, laterālajiem un kardinālajiem marķējumiem, bifurkācijas bojām, papildinošajām zīmēm, bīstamības punktu un šķēršļu marķējumu, kuģu ceļa kursa marķēšanu, kā arī kanāliem, ieejām ostās, bojām, apgaismojumu un apgaismojuma īpašībām.

2.

Spēja izmantot marķējumu un signālu sistēmas, lai noteiktu atbilstošo peldlīdzekļa novietojumu ūdensceļā, ņemot vērā vietējos apstākļus un nosacījumus.

IV.   KOMPETENCES STANDARTI KUĢOŠANAI AR RADIOLOKĀCIJAS IEKĀRTU PALĪDZĪBU

1.   Kuģa vadītājs spēj pirms kuģa atiešanas veikt attiecīgus pasākumus kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Sagatavoties brauciena sākšanai un izmantot navigācijas radiolokācijas iekārtas un pagrieziena ātruma indikatorus kuģošanai, jo īpaši apgrūtinātas redzamības apstākļos.

1.

Vispārīgas zināšanas par radioviļņiem un zināšanas par radiolokācijas iekārtu darbības principiem, jo īpaši:

radioviļņu izplatīšanās ātrumu,

radioviļņu atstarošanos,

navigācijas radiolokācijas iekārtu galvenajiem parametriem (darbības frekvenču diapazonu, pārraides jaudu, impulsu ilgumu, antenas apgriezienu skaitu, antenas īpašībām, attēlu izmēriem un diapazonu skalām, minimālo diapazonu, radiālo izšķirtspēju un azimutālo izšķirtspēju utt.).

2.

Vispārīgas zināšanas par pagrieziena ātruma indikatoru darbības principu un to piemērošanu.

3.

Spēja ieslēgt, noregulēt un kontrolēt navigācijas radiolokācijas iekārtas, piemēram, Tune, Gain, Brilliance, On/Standby, Range, un izmantot pagrieziena ātruma indikatorus iekšzemes kuģošanā un nodrošināt to pareizu izmantošanu.

2.   Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, spēj interpretēt radiolokācijas iekārtu attēlus un analizēt radiolokācijas iekārtu sniegto informāciju.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Pareizi interpretēt radiolokācijas iekārtu attēlus attiecībā pret sava peldlīdzekļa un citu peldlīdzekļu atrašanās vietu.

1.

Spēja interpretēt radiolokācijas iekārtu attēlus, pareizi identificējot:

antenas novietojumu uz ekrāna un kursa līniju,

nosakot sava peldlīdzekļa novietojumu, kursu un pagrieziena virzienu,

nosakot attālumus un darbības rādiusu.

2.

Spēja interpretēt citu satiksmes dalībnieku (stāvošu peldlīdzekļu, tuvojošos peldlīdzekļu un tajā pašā virzienā kuģojošu peldlīdzekļu) uzvedību.

2.

Analizēt citu informāciju, ko sniedz radiolokācijas iekārtas.

1.

Spēja analizēt informāciju, ko sniedz radiolokācijas iekārtas, piemēram, kursa līniju (HL), elektronisko peilēšanas līniju (EBL), rādiusa līnijas un maināmā diapazona marķierus (VRM), mērķa sliedes, decentrēšanu, paralēlās līnijas (P-Lines), un izskaidrot radiolokācijas iekārtu attēlus.

2.

Zināšanas par navigācijas radiolokācijas iekārtu sniegtās informācijas ierobežojumiem.

3.

Spēja interpretēt radiolokācijas iekārtu attēlotus nekustīgus un kustīgus objektus.

3.   Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, spēj samazināt dažādas izcelsmes traucējumus.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Identificēt un samazināt traucējumus, ko rada savs peldlīdzeklis.

1.

Zināšanas par traucējumiem, kuru cēlonis var būt antenas stara lūzums vai sadalīšanās, aizēnojuma efekts (“aklie” sektori) vai vairāki atstarojumi (piemēram, kravas nodalījumu zonā).

2.

Spēja rīkoties, lai samazinātu sava peldlīdzekļa radītos traucējumus.

2.

Identificēt un samazināt traucējumus, ko rada apkārtējā vide.

1.

Zināšanas par traucējumiem, ko rada lietus vai viļņi, izkliedēti lauki (piemēram, tilti), vairāki atstarojumi, viltus atbalsis, energoapgādes līnijas, radiolokācijas iekārtas aizēnojums un vairākceļu izplatīšanās ietekme.

2.

Spēja rīkoties, lai samazinātu traucējumus, ko rada vide (izmantojot lietus traucējumu dzēšanas ierīces (FTC) un jūras traucējumu dzēšanas ierīces (STC)).

3.

Identificēt un samazināt traucējumus, ko rada citas radiolokācijas navigācijas iekārtas.

1.

Zināšanas par tādu traucējumu parādīšanos, kurus rada citas navigācijas radiolokācijas iekārtas.

2.

Spēja rīkoties, lai novērstu traucējumus, ko rada citas navigācijas radiolokācijas iekārtas (traucējumu slāpēšana (IR)).

4.   Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, spēj kuģot, ievērojot vienošanās rezultātā pieņemto noteikumu kopumu, kas piemērojams iekšzemes kuģošanā, un saskaņā ar noteikumiem, kuros paredzētas prasības kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību (piemēram, prasības kuģa apkalpes komplektēšanai, tehniskās prasības kuģiem).

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Piemērot noteikumus, kas reglamentē radiolokācijas iekārtu izmantošanu.

1.

Zināšanas par īpašiem noteikumiem attiecībā uz radiolokācijas iekārtu izmantošanu, kuri ietverti vienošanās rezultātā pieņemtajā noteikumu kopumā, kas piemērojams iekšzemes kuģošanā, un piemērojamos policijas noteikumos (piemēram, kuģošana apgrūtinātas redzamības situācijās, radiolokācijas iekārtas izmantošana, kad redzamība nav samazināta, un obligāta radiolokācijas iekārtas izmantošana kuģojot), VHF izmantošanu, skaņas signāliem un vienošanos par kursu, kas jātur uz stūres.

2.

Zināšanas par tehniskajām prasībām peldlīdzekļiem, kas izmanto navigācijas radiolokācijas iekārtas saskaņā ar piemērojamām tehniskajām prasībām, piemēram, ES-TRIN (Eiropas standarts, ar ko nosaka tehniskās prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem).

3.

Spēja pareizi izmantot navigācijas radiolokācijas iekārtas, pagrieziena ātruma indikatorus un iekšzemes ECDIS apvienojumā ar radiolokācijas iekārtu.

4.

Zināšanas par apkalpes komplektēšanas prasībām apgrūtinātas redzamības un labas redzamības apstākļos.

5.

Spēja pienācīgi sadalīt pienākumus starp apkalpes locekļiem un dot attiecīgus norādījumus.

5.   Kuģa vadītājs, kurš kuģo ar radiolokācijas iekārtas palīdzību, spēj rīkoties īpašos apstākļos, tādos kā blīva satiksme, iekārtu defekts, bīstamas situācijas.

Kuģa vadītājs spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Pienācīgi reaģēt ārkārtas apstākļos, tādos kā liels satiksmes blīvums, iekārtu defekts un citas neskaidras vai bīstamas satiksmes situācijas.

1.

Zināšanas par iespējām reaģēt liela satiksmes blīvuma situācijās.

2.

Spēja veikt attiecīgus pasākumus liela satiksmes blīvuma situācijās.

3.

Zināšanas par ietekmes mazināšanas pasākumiem un pienācīgas reaģēšanas veidiem iekārtu defektu gadījumā.

4.

Spēja reaģēt iekārtu defektu gadījumā.

5.

Zināšanas par iespējamām darbībām, kas veicamas jebkādās neskaidrās vai bīstamās satiksmes situācijās.

6.

Spēja reaģēt jebkādās neskaidrās vai bīstamās satiksmes situācijās.

V.   KOMPETENCES STANDARTI PASAŽIERU NAVIGĀCIJAS SPECIĀLISTIEM

1.   Speciālists spēj organizēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu uz pasažieru kuģiem.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Organizēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu.

1.

Zināšanas par drošības kontroles plāniem, tostarp:

drošības plānojumu un drošības plānu,

ārkārtas situāciju plāniem un procedūrām.

2.

Zināšanas par dzīvības glābšanas aprīkojumu un tā funkcijām un spēja demonstrēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu.

3.

Zināšanas par zonām, kas pieejamas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

4.

Spēja demonstrēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu pasažieriem, tostarp pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.   Speciālists spēj piemērot drošības norādījumus un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu pasažierus kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās (piemēram, evakuācija, bojājums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa, ugunsgrēks, sprādziens vai citas situācijas, kurās var izcelties panika), tostarp nepastarpināti sniegt palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā noteiktajām apmācības prasībām un instrukcijām.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Piemērot drošības norādījumus.

1.

Spēja uzraudzīt drošības sistēmas un iekārtas un organizēt pasažieru kuģa drošības iekārtu, tostarp elpošanas aparātu, pārbaudes un kontroli.

2.

Spēja vadīt mācības par ārkārtas situācijām.

3.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem un kuģa personālam, kam ir konkrēta funkcija saskaņā ar drošības plānojumu, par dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu, glābšanās ceļiem, pulcēšanās zonām un evakuācijas zonām ārkārtas gadījumā.

4.

Spēja, uzsākot braucienu, sniegt informāciju pasažieriem par rīcības kodeksu un drošības plāna saturu.

2.

Veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu pasažierus kopumā un ārkārtas situācijās.

1.

Spēja īstenot drošības plānojumu pasažieru evakuācijai no kuģa daļām vai visa kuģa, ņemot vērā dažādas ārkārtas situācijas (piemēram, piedūmojums, ugunsgrēks, sūce, kuģa stabilitātes apdraudējums un apdraudējums, ko rada kuģa vestā krava).

2.

Zināšanas par krīzes un pūļa vadības un konfliktu pārvarēšanas principiem.

3.

Spēja sniegt nepieciešamo informāciju kuģa vadītājam, pasažieriem un ārējiem glābšanas spēkiem.

3.

Sniegt palīdzību un dot norādījumus, lai personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu droši uzkāpt uz kuģa, uzturēties uz kuģa un nokāpt no tā.

1.

Zināšanas par kuģa pieejamību, kuģa zonām, kas ir piemērotas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp šādu personu īpašajām vajadzībām, piemēram, attiecībā uz glābšanās ceļiem, un par šādu zonu pareiziem apzīmējumiem drošības plānos.

2.

Spēja īstenot noteikumus par nediskriminējošu piekļuvi un drošības plānojumu attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī visas apmācības prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1177/2010 IV pielikumā.

3.   Speciālists spēj sazināties angļu valodā, izmantojot pamatvārdu krājumu.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Sazināties angļu valodā ar drošību saistītos jautājumos, izmantojot pamatvārdu krājumu.

1.

Angļu valodas pamatvārdu krājuma un vārdu izrunas pārzināšana, kas ir atbilstoša, lai varētu dot norādījumus visām personām uz kuģa standarta situācijās un viņas brīdināt un vadīt vajadzīgajā virzienā ārkārtas gadījumā;

2.

Spēja lietot angļu valodas pamatvārdu krājumu un vārdu izrunu, kas ir atbilstoša, lai varētu dot norādījumus visām personām uz kuģa standarta situācijās un viņas brīdināt un vadīt vajadzīgajā virzienā ārkārtas gadījumā.

4.   Speciālists spēj ievērot Regulas (ES) Nr. 1177/2010 attiecīgās prasības.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Sniegt palīdzību pasažieriem saistībā ar viņu tiesībām.

1.

Zināšanas par noteikumiem, kas attiecas uz iekšzemes ūdensceļu transportu un ir paredzēti Regulā (ES) Nr. 1177/2010, jo īpaši nediskrimināciju attiecībā uz pārvadājuma nosacījumiem, ko pasažieriem piedāvā pārvadātāji, pasažieru tiesībām atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā, minimālo informāciju, kas jāsniedz pasažieriem, sūdzību izskatīšanu un vispārīgiem izpildes noteikumiem.

2.

Spēja informēt pasažierus par piemērojamām pasažieru tiesībām.

3.

Spēja īstenot piemērojamās procedūras, lai nodrošinātu piekļuvi un sniegtu profesionālu palīdzību.

VI.   KOMPETENCES STANDARTI SAŠĶIDRINĀTAS DABASGĀZES (LNG) SPECIĀLISTIEM

1.   Speciālists spēj nodrošināt atbilstību tiesību aktiem un standartiem, kas piemērojami ar LNG darbināmiem peldlīdzekļiem, kā arī citiem attiecīgajiem veselības un drošības noteikumiem.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Nodrošināt atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem, kas piemērojami ar LNG darbināmiem peldlīdzekļiem.

1.

Zināšanas par noteikumiem, kas attiecas uz peldlīdzekļiem, kurus darbina ar LNG, piemēram, attiecīgajiem policijas noteikumiem, attiecīgajiem noteikumiem par tehniskajām prasībām un ADN.

2.

Zināšanas par klasifikācijas sabiedrības noteikumiem.

3.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem un uzraudzīt viņu darbības, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem un standartiem, kas piemērojami ar LNG darbināmiem peldlīdzekļiem, uz peldlīdzekļa un jo īpaši bunkurēšanas procedūrā.

2.

Nodrošināt atbilstību citiem attiecīgiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem kuģošanas laikā un kad peldlīdzeklis ir pietauvots.

1.

Zināšanas par attiecīgajiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem, tostarp attiecīgajām vietējām prasībām un atļaujām, jo īpaši ostu teritorijās.

2.

Spēja dot norādījumus apkalpes locekļiem un uzraudzīt viņu darbības, lai nodrošinātu atbilstību citiem attiecīgiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem.

2.   Speciālists spēj apzināties aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar LNG, atpazīt riskus un pārvaldīt tos.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Atpazīt aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar LNG specifiku.

1.

Zināšanas par LNG definīciju, sastāvu un kvalitātes īpašībām un drošības datu lapu (SDS) – produkta fizikālajām īpašībām un iezīmēm un ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

2.

Zināšanas par atbilstošu LNG glabāšanas temperatūru, uzliesmošanas temperatūru, sprādzienbīstamības robežām un spiediena īpašībām, kritiskajām temperatūrām, saistīto bīstamību, atmosfēras apstākļiem, kriogēnajām īpašībām, uzvedību gaisā, iztvaikojušo gāzi un inerto gāzi, piemēram, slāpekli.

2.

Atpazīt un pārvaldīt riskus.

1.

Zināšanas par drošības plāniem, bīstamību un risku, tostarp zināšanas par trauksmes sarakstu un ar to saistītajiem drošības uzdevumiem.

2.

Spēja vadīt risku pārvaldību, dokumentēt drošību uz kuģa (tostarp drošības plānu un drošības norādījumus), novērtēt un kontrolēt bīstamas zonas, ugunsdrošību un izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus.

3.   Speciālists spēj droši ekspluatēt LNG specifiskas sistēmas.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Spēj droši ekspluatēt uz kuģa esošās un kuģa sistēmām pieslēgtās LNG specifiskās sistēmas.

1.

Zināšanas par LNG sistēmas tehniskajiem aspektiem, piemēram:

vispārējo konfigurācijas un ekspluatācijas rokasgrāmatu,

LNG bunkurēšanas sistēmu,

noplūdes kontroles aprīkojumu,

LNG lokalizācijas sistēmu,

gāzes sagatavošanas sistēmu,

LNG cauruļvadu sistēmu,

gāzes piegādes sistēmu,

mašīntelpas koncepciju,

ventilācijas sistēmu,

temperatūru un spiedienu (kā lasīt spiediena un temperatūras sadalījuma diagrammu),

vārstiem (jo īpaši galveno gāzes degvielas vārstu), pārspiediena vārstiem,

vadības, uzraudzības un drošības sistēmām, trauksmēm, gāzes detektoriem un sausajiem atvienošanās novēršanas mehānismiem.

2.

Spēja demonstrēt LNG iedarbības veidu, nolasīt spiediena un temperatūras rādījumus, ekspluatēt gāzes atdalīšanas, lokalizācijas, gāzes piegādes, ventilācijas, cauruļvadu un drošības sistēmas, vārstus un pārvaldīt LNG iztvaikošanu.

4.   Speciālists spēj nodrošināt LNG sistēmas regulāru pārbaudi.

Speciālists spēj:

1. SLEJA

KOMPETENCE

2. SLEJA

ZINĀŠANAS UN PRASMES

1.

Veikt un uzraudzīt LNG sistēmas regulāras pārbaudes.

1.