(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj minēto laikposmu pagarināt. Eiropadome laikposmu ir pagarinājusi divas reizes, pēdējo reizi ar tās Lēmumu (ES) 2019/584 (2), ar kuru tas pagarināts līdz 2019. gada 31. oktobrim. Ja nav noslēgts izstāšanās līgums ar Apvienoto Karalisti un nav vēlreiz pagarināts laikposms, kas minēts LES 50. panta 3. punktā, par finansiālu norēķinu attiecībā uz finansiālajām saistībām, kas izriet no Apvienotās Karalistes dalības Savienībā, ir jāvienojas gaidāmā starptautiskā nolīgumā starp Savienību un Apvienoto Karalisti.

(2)

Šī regula neskar attiecīgos Savienības un Apvienotās Karalistes pienākumus, kas izriet no visa Apvienotās Karalistes dalības Savienībā laikposma.

(3)

Padomes Regulā (ES, Euratom) 2019/1197 (3) ir paredzēti noteikumi par attiecībām starp Savienību, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti un tās saņēmējiem, no otras puses, attiecībā uz Savienības vispārējā budžeta (“budžets”) finansēšanu un izpildi 2019. gadā. Jāparedz noteikumi par attiecībām starp Savienību, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti un tās saņēmējiem, no otras puses, arī attiecībā uz budžeta finansēšanu un izpildi 2020. gadā.

(4)

Līgumos nav paredzētas nekādas citas pilnvaras, izņemot tās, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 352. pantā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantā, lai pieņemtu pasākumus attiecībā uz budžeta izpildi un finansēšanu 2020. gadā saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības bez izstāšanās līguma.

(5)

Apvienotā Karaliste un personas un subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, piedalās vairākās Savienības programmās vai darbībās, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes dalību Savienībā. Minētā piedalīšanās notiek, pamatojoties uz tādiem nolīgumiem ar Apvienoto Karalisti vai ar personām vai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, vai tādiem lēmumiem par labu Apvienotajai Karalistei vai personām vai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, kuri veido juridiskas saistības.

(6)

Attiecībā uz daudziem no minētajiem nolīgumiem un lēmumiem noteikumi, kas reglamentē atbilstību, prasa, lai saņēmējs būtu dalībvalsts vai persona vai subjekts, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī. Apvienotās Karalistes vai personu vai subjektu, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, atbilstība šādos gadījumos ir saistīta to, ka Apvienotā Karaliste ir dalībvalsts. Tāpēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības bez izstāšanās līguma ietver to, ka šādi Savienības finansējuma saņēmēji vairs nav atbilstīgi saskaņā ar šādiem nolīgumiem un lēmumiem. Tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, kad personas vai subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, piedalītos darbībā saskaņā ar attiecīgiem Savienības noteikumiem attiecībā uz personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, un ievērojot nosacījumus, kas piemērojami saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(7)

Gadījumā, ja izstāšanās notiktu bez izstāšanās līguma, gan Savienībai un tās dalībvalstīm, gan Apvienotajai Karalistei un personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, būtu lietderīgi, ja tiktu nodrošināts, ka Apvienotā Karaliste un saņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, 2020. gadā būtu atbilstīgi saņemt Savienības līdzekļus un ka Apvienotā Karaliste piedalītos 2020. gada budžeta finansēšanā. Būtu arī lietderīgi, ja juridiskās saistības, kas parakstītas un pieņemtas pirms izstāšanās dienas vai 2019. gadā, piemērojot Regulas (ES, Euratom) 2019/1197 4. pantu, varētu turpināt izpildīt visa 2020. gada laikā.

(8)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem Apvienotā Karaliste un personas un subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, varētu turpināt būt atbilstīgi 2020. gadā attiecībā uz nolīgumiem, kas parakstīti ar tiem, un lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz tiem, līdz dienai, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē (“izstāšanās diena”), vai – attiecīgā gadījumā – 2019. gadā, piemērojot Regulas (ES, Euratom) 2019/1197 4. pantu. Lai piemērotu šo regulu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: i) Apvienotā Karaliste Komisijai ir rakstiski apstiprinājusi apņemšanos turpināt veikt iemaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz aplēsēm par Apvienotās Karalistes pašu resursiem un kas izklāstītas 2020. gada budžeta projektā, kā ierosināts 2019. gada 5. jūlijā, un kas ir pielāgotas, lai ņemtu vērā maksājumu apropriāciju kopējo summu, kura noteikta 2020. gada pieņemtajā budžetā; ii) Apvienotā Karaliste ir veikusi pirmo iemaksu; iii) Apvienotā Karaliste Komisijai ir rakstiski apstiprinājusi apņemšanos atļaut Savienībai veikt pilnīgas revīzijas un kontroles saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem; un iv) Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2019/1197 2. panta 2. punktu, un nav pieņēmusi lēmumu, ievērojot minētās regulas 3. panta 2. punktu. Pēdējais nosacījums ir piemērojams tikai tiktāl, ciktāl Regula (ES, Euratom) 2019/1197 ir kļuvusi piemērojama pirms 2019. finanšu gada beigām. Ņemot vērā to, ka ir nepieciešama noteiktība, ir lietderīgi ierobežot nosacījumu izpildei atvēlēto laiku. Komisijai būtu jāpieņem lēmums par nosacījumu izpildi.

(9)

Nosacījumam attiecībā uz Apvienotās Karalistes iemaksām vajadzētu būt balstītam uz 2020. gada budžeta projektu, kas ierosināts 28 dalībvalstīm, un tas būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā maksājumu apropriāciju kopējo summu pieņemtajā budžetā. Ir pamatoti, ka pēc šīs regulas pieņemšanas nevienai dalībvalstij attiecībā uz relatīvajām iemaksām nevajadzētu būt nelabvēlīgākā situācijā, nekā tas ir noteikts ierosinātajā 2020. gada budžetā. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka šī regula labvēlīgi ietekmē visas dalībvalstis, ir lietderīgi no Apvienotās Karalistes iemaksām atņemt konkrētu summu, lai to iekļautu budžetā. Šādai konkrētai summai būtu jāsniedz labums dalībvalstīm, kuras citādi pēc šīs regulas pieņemšanas būtu nelabvēlīgākā situācijā, kā sīkāk precizēts īpašajā praktiskās īstenošanas kārtībā, kurā izklāstīta pienākošos maksājumu sadale un ar ko Komisijai uztic konkrētās summas izmaksāšanu.

(10)

Tāpat tad, ja joprojām tiek izpildīti Apvienotās Karalistes un personu un subjektu, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, atbilstības nosacījumi, kas paredzēti šajā regulā, ir arī lietderīgi paredzēt to atbilstību attiecībā uz nosacījumiem 2020. gadā, kuri paredzēti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piedāvājumos, konkursos vai jebkurā citā procedūrā, kuras rezultātā var saņemt finansējumu no Savienības budžeta, izņemot īpašos gadījumos, kuri saistīti ar drošību un Apvienotās Karalistes dalībnieces statusa zaudēšanu Eiropas Investīciju bankā, un sniegt tiem Savienības finansējumu. Šāds Savienības finansējums būtu jāattiecina tikai uz attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies 2020. gadā, izņemot attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kas parakstīti pirms 2020. gada beigām, piemērojot VII sadaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (4) (“Finanšu regula”), un kurus turpina īstenot saskaņā ar to noteikumiem, un izņemot attiecībā uz Apvienotās Karalistes lauksaimniecības tiešo maksājumu shēmu 2020. pieprasījumu gadam, kas būtu jāizslēdz no atbilstības.Turklāt ir lietderīgi Apvienoto Karalisti vai personas vai subjektus, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, izslēgt no atbilstības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (5), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1796 (6), attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies izstāšanās bez līguma rezultātā, un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (7), kā tā grozīta, attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar nopietnu finansiālu slogu, kas gulstas uz dalībvalstīm un ir tieši saistīts ar izstāšanos bez izstāšanās līguma. Saskaņā ar Finanšu regulu uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piedāvājumos, konkursos vai citās procedūrās, kā arī visos izrietošajos nolīgumos ar Apvienoto Karalisti vai personām vai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, vai lēmumos par labu Apvienotajai Karalistei vai minētajām personām vai subjektiem ir jāparedz nosacījumi atbilstībai un tās turpināšanai, atsaucoties uz šo regulu.

(11)

Ir arī lietderīgi paredzēt, ka Apvienotās Karalistes un personu un subjektu, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, atbilstība turpinātos saskaņā ar nosacījumiem, ka Apvienotā Karaliste turpina veikt iemaksas par 2020. gadu un – attiecīgā gadījumā – par 2019. gadu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2019/1197 un ka ir iespējams efektīvi veikt kontroles un revīzijas. Ja šie nosacījumi vairs netiek izpildīti, Komisijai būtu jāpieņem lēmums, ar ko nosaka šādu neizpildi. Šādā gadījumā Apvienotajai Karalistei un personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, vairs nevajadzētu būt atbilstīgiem Savienības finansējuma saņemšanai.

(12)

Ir arī lietderīgi paredzēt to darbību atbilstības turpināšanu 2020. gadā, kurās dalībvalstis vai personas vai subjekti, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, saņem Savienības finansējumu un kuras ir saistītas ar Apvienoto Karalisti. Tomēr, ja Apvienotā Karaliste varētu neapstiprināt kontroles un revīzijas, tas būtu uzskatāms par elementu, kas, novērtējot šādu darbību īstenošanu, jāņem vērā pareizas finanšu pārvaldības nolūkos.

(13)

Darbības arī turpmāk būtu jāīsteno saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šādas darbības, tostarp Finanšu regulu. Tādēļ, piemērojot šādus noteikumus, Apvienotā Karaliste ir jāuzskata par dalībvalsti.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī tāpēc, ka tie attiecas uz Savienības budžetu un Savienības īstenotajām programmām un darbībām, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)

Lai nodrošinātu ierobežotu elastību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz termiņu iespējamo pagarināšanu, kas noteikti 2. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, un maksājumu grafika grozījumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Gadījumā, ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ tas ir nepieciešams tāpēc, ka pastāv Savienības 2020. gada budžeta izpildes un finansēšanas nopietna traucējuma risks, deleģētajam aktam būtu jāstājas spēkā nekavējoties, un tas būtu jāpiemēro, kamēr Eiropas Parlaments vai Padome nav izteikuši nekādus iebildumus.

(16)

Lai izvairītos no visnopietnākajiem traucējumiem Savienības izdevumu programmu atbalsta saņēmējiem un citām darbībām dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā ar Apvienoto Karalisti noslēgts izstāšanās līgums. Ņemot vērā to, ka šajā regulā ir paredzēti pasākumi attiecībā uz Savienības 2020. gada budžeta izpildi un finansēšanu, tā būtu jāpiemēro tikai atbilstībai par 2020. gadu,

(1)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (3) konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) attiecībā uz precēm, ko piegādā, un pakalpojumiem, ko sniedz jebkuras Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, un attiecībā uz precēm, ko šie bruņotie spēki importē, ja šie spēki piedalās kopējā aizsardzības pasākumā ārpus savas valsts.

(2)

Padomes Direktīva 2008/118/EK (4) paredz atbrīvojumu no akcīzes nodokļa attiecībā uz akcīzes precēm, kuras paredzētas jebkuras tādas Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, bet nav dalībvalsts, kurā ir iekasējams akcīzes nodoklis, – minēto bruņoto spēku vajadzībām, civilajam personālam, kas to pavada, vai šo bruņoto spēku virtuvju vai ēdnīcu apgādei, saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

(3)

Šādi atbrīvojumi nav pieejami, ja dalībvalsts bruņotie spēki piedalās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) satvarā īstenotajos pasākumos, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā. Prioritāte būtu jāpiešķir vajadzībai uzlabot Eiropas spējas aizsardzības un krīžu pārvarēšanas jomā un stiprināt Savienības drošību un aizsardzību. Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija savā 2018. gada 28. marta kopīgajā paziņojumā par militārās mobilitātes rīcības plānu atzina vispārējo nepieciešamību saskaņot PVN režīmu aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti ES satvarā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) paspārnē.

(4)

Aizsardzības pasākumi, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, attiecas uz militārajām misijām un operācijām, kaujas vienību darbībām, savstarpēju palīdzību, projektiem pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) jomā un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) darbībām. Tomēr tiem nebūtu jāattiecas uz darbībām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantā izklāstītās solidaritātes klauzulas, vai jebkurām citām divpusējām vai daudzpusējām darbībām starp dalībvalstīm, kas nav saistītas ar aizsardzības pasākumiem, kurus veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP.

(5)

Tāpēc būtu jāievieš atbrīvojums no PVN attiecībā uz preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, kas paredzētas kādas dalībvalsts bruņoto spēku vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kurš tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās aizsardzības pasākumā, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, ārpus viņu dalībvalsts. Preču piegādes vai pakalpojumu sniegšana tās dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kurā tiek piegādātas minētās preces vai sniegti minētie pakalpojumi, būtu jāizslēdz no PVN atbrīvojuma.

(6)

Turklāt ir jāparedz atbrīvojums no PVN gadījumos, kad preces, ko importējuši kādas dalībvalsts bruņotie spēki, ir paredzētas vai nu minēto bruņoto spēku vajadzībām, vai civilā personāla vajadzībām, kurš tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās aizsardzības pasākumā, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, ārpus viņu dalībvalsts.

(7)

Būtu jāievieš arī atbrīvojums no akcīzes nodokļa, kas attiektos uz akcīzes precēm, kuras piegādā jebkuras tādas dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kas nav dalībvalsts, kurā nodoklis ir iekasējams, ja šādi bruņotie spēki piedalās aizsardzības pasākumā, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, ārpus viņu dalībvalsts.

(8)

Tāpat kā atbrīvojumam no PVN un akcīzes nodokļa attiecībā uz NATO aizsardzības pasākumiem – arī atbrīvojumiem attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, vajadzētu būt ar ierobežotu darbības jomu. Minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad bruņotie spēki veic uzdevumus, kas ir tieši saistīti ar aizsardzības pasākumu saskaņā ar KDAP, un tiem nebūtu jāattiecas uz civilām misijām KDAP satvarā. Tādēļ uz preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu civilajam personālam atbrīvojums varētu attiekties vienīgi tad, ja civilais personāls pavada bruņotos spēkus, kas veic uzdevumus, kuri ir tieši saistīti ar aizsardzības pasākumu saskaņā ar KDAP ārpus viņu dalībvalsts. Uzdevumi, ko veic tikai un vienīgi civilais personāls vai ko izpilda, izmantojot vienīgi civilās spējas, nebūtu jāuzskata par aizsardzības pasākumiem. Atbrīvojumiem nekādā gadījumā nebūtu jāattiecas uz precēm vai pakalpojumiem, ko bruņotie spēki iegādājušies minēto bruņoto spēku vajadzībām vai civilajam personālam, kurš tos pavada viņu dalībvalstī.

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot PVN un akcīzes nodokļa režīmu, ko piemēro aizsardzības pasākumiem Savienības un NATO satvarā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (5) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(11)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/112/EK un Direktīva 2008/118/EK,

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir noteikts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā daži ar to funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā noteikts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, būtu jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(5)

Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumdaļā, tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2) un stājās spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu būtu jānosaka tās pašas regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļauj maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošo zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt līdz 2020. gadam, kur tas ir iespējams, un, vēlākais, līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli un saskaņā ar minētās regulas 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu. Tāpēc maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2020. gadam būtu jāsamazina par 10 % salīdzinājumā ar atsauces vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu.

(6)

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/1 par daudzgadu pārvaldības plānu zutim Vidusjūrā, kurā ir noteikti zuša (Anguilla anguilla) pārvaldības pasākumi Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi ietver ikgadēju zvejas aizlieguma laiku trīs secīgu mēnešu garumā, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 (3) izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem, kā arī nacionālajiem zuša pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem attiecīgajā dalībvalstī. Zvejas aizlieguma laiks saskaņā ar minēto ieteikumu attiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem. Minētais pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(7)

GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma arī Ieteikumu GFCM/42/2018/8 par turpmākiem ārkārtas pasākumiem 2019.– 2021. gadā attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā ir noteikti 2019., 2020. un 2021. gada nozvejas un zvejas piepūles limiti mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar citus turpmāk pieņemtus pasākumus, ne arī sistēmu, ar kuru saskaņā kvotas iedala dalībvalstīm.

(8)

GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām bentiskajām zvejniecībām Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kurā attiecībā uz dažiem bentiskajiem krājumiem ieviesa zvejas piepūles režīmu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(9)

Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un to niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un bentiskajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un nodrošināt Slovēnijas flotei piekļuvi minimālam daudzumam mazo pelaģisko sugu krājumu un minimālu zvejas piepūli attiecībā uz bentiskajiem krājumiem.

(10)

GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar minēto ieteikumu attiecībā uz akmeņpleksti tiek ieviesta atjaunināta reģionāla kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sadales sistēma un turpmāki minētā krājuma saglabāšanas pasākumi, jo īpaši, tiek noteikts divus mēnešus ilgs zvejas aizliegums un zvejas dienu skaits ierobežots līdz 180 dienām gadā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(11)

Saskaņā ar GFCM zinātnisko ieteikumu, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu.

(12)

Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko apspriešanas procesā izteikušas ieinteresētās personas.

(13)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti KPN ikgadējo pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(14)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (5) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās iesūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(15)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(16)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus,

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus.

(3)

Šādos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada 19. martā pieņēma Regulu (ES) 2019/472, ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto. Minētās regulas 13. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.

(5)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tieši ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Izmetumu plānu dažām bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos, Komisija izveidoja ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2374 (3), un pēc kopīga ieteikuma, kuru Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle iesniedza 2018. gadā, minētā regula tika atcelta un aizstāta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2033 (4).

(6)

2019. gada 31. maijā Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu; 2019. gada 9. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātniskais pienesums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (5). Komisija attiecīgos pasākumus ir iesniegusi rakstiskai apspriešanai ekspertu grupā, kuras sastāvā ir 28 dalībvalstis un Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(7)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 tika iekļauts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 8. un 9. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem, un attiecībā uz sarkanspuru pageli, kas ICES 9.a rajonā nozvejota ar nerūpnieciskās zvejas rīku voracera, jo esošie zinātniskie pierādījumi liecināja par iespējamiem augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā minētās sugas zvejā izmantoto rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ZZTEK izvērtējumā (6) secināts, ka jaunākie eksperimenti un pētījumi, kas pabeigti 2016.–2018. gadā, uzrāda Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus, kuri ietilpst iepriekšējos novērtējumos konstatēto izdzīvotības rādītāju diapazonā. Pierādījumus, kas apliecina sarkanspuru pageles izmetumu izdzīvotības rādītājus, dalībvalstis ir iesniegušas ZZTEK, kura secinājusi (7), ka atbrīvojums ir labi pamatots. Tāpēc, ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, minētie izdzīvotības atbrīvojumi būtu jāsaglabā izmetumu plānā, kas 2020. un 2021. gadā piemērojams demersālajām sugām dienvidrietumu ūdeņos.

(8)

Kamēr detalizēti zinātniskie pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un zvejas rīku, apgabalu un sugu kombinācijās vēl nebija iesniegti, ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2033 tika piešķirts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. ZZTEK uzskata, ka dalībvalstis ir savākušas informāciju par vitalitāti, kas zināmā mērā liecina par izdzīvotību (8), taču ir vajadzīgas sīkākas ziņas. Lai vāktu relevantos datus, zveja ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz: a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām.

(9)

Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām. Turklāt zinātniskā izpratne par minētās sugas izdzīvotības modeli šķiet vājāka. Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus par dzegužrajas vitalitāti un tiešo izmetumu izdzīvotību. ZZTEK ir izskatījusi minētos pierādījumus un secinājusi (9), ka dati uzrāda mainīgu dzegužrajas vitalitāti, bet tie nav komerciālās zvejas apstākļiem reprezentatīvi un neizslēdz, ka dzegužrajas izdzīvotība ir tuva nullei. Tāpēc minētais atbrīvojums attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejota ar vairāksienu tīkliem, būtu jāpiešķir tikai uz 2 gadiem, bet attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. apakšapgabalā nozvejota ar traļiem, – tikai uz vienu gadu. Būtu steidzami jāizstrādā patlaban notiekošo pētījumu rezultāti un uzlaboti izdzīvotības pasākumi un pēc iespējas drīzāk jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK: attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. apakšapgabalā nozvejota ar traļiem, – ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam un attiecībā uz dzegužraju, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejota ar vairāksienu tīkliem, – katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. maijam.

(10)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu tika iekļauti de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ICES 8.a un 8.b rajonā nozvejota ar rāmja traļiem un grunts traļiem, un parasto jūrasmēli, kas ICES 8.a un 8.b rajonā nozvejota ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par minētajiem atbrīvojumiem ir izskatījusi ZZTEK (10). ZZTEK ir secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas apliecina grūtības palielināt selektivitāti un nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Tāpēc, ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, de minimis atbrīvojumi būtu jāsaglabā 2020. un 2021. gada izmetumu plānā, kas piemērojams demersālajām sugām dienvidrietumu ūdeņos.

(11)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu tika provizoriski iekļauts de minimis atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz heku, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejots ar traļiem un zvejas vadiem. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajā kopīgajā ieteikumā minēto atbrīvojumu ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (11), ka selektivitātes izmēģinājumos selektīvākas ierīces patlaban nav konstatētas. ZZTEK ir norādījusi, ka pieejamā informācija liecina, ka nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Dalībvalstis pašlaik veic papildu pētījumu par izmaksu nesamērīgumu, arī attiecībā uz heka nozvejām. Lai vāktu relevantos datus, zveja ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un katru gadu pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK.

(12)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts paplašināt izdzīvotības atbrīvojumu, lai papildus sarkanspuru pagelei, kas ar āķiem un āķu rindām nozvejota ICES 10. apakšapgabalā, tas attiektos arī uz sarkanspuru pageli ICES 8. apakšapgabalā un ICES 9.a rajonā. Lai apliecinātu augstus sarkanspuru pageles izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā ICES 8. apakšapgabalā un ICES 9.a rajonā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Papildu pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem ICES 8. apakšapgabalā un ICES 9.a rajonā ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (12), ka izmantotajai metodei ir zināmi ierobežojumi, jo īpaši tas sakāms par īso monitoringa periodu, kas varētu novest pie pārlieku augstām izdzīvotības rādītāju aplēsēm. Lai iegūtu stabilas aplēses par izdzīvotību, pētījumi ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām, kas katru gadu jānovērtē ZZTEK.

(13)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2033 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz beriksām, kas ICES 10. apakšapgabalā nozvejotas ar āķiem un āķu rindām. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (13), ka sniegtā informācija satur pamatotus argumentus, kuri apliecina, ka lielāku selektivitāti panākt ir grūti vai tās palielināšana rada nesamērīgas nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi minētos de minimis atbrīvojumus iekļaut jaunajā izmetumu plānā 2020. un 2021. gadam.

(14)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ietverti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(15)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejotas ar traļiem un zvejas vadiem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (14), ka piezvejas samazināšanas iespējas attiecīgajos izmēģinājumos nav apstiprinājušās. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstis ir plānojušas veikt papildu darbu, lai atbrīvojumus pamatotu arī ar manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, atbrīvojumu minētajai zvejniecībai var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(16)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz megrimiem, jūras zeltpleksti, jūrasvelnu dzimtas zivīm, merlangu un pollaku, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejoti ar traļiem un zvejas vadiem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (15), ka papildu pierādījumus, kas pamatotu atbrīvojumu attiecībā uz jūrasvelnu dzimtas zivīm un megrimiem, būs iespējams sniegt tad, kad būs pabeigts Spānijas pētījums par manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāapņemas turpināt darbu, kas vajadzīgs, lai pamatotu atbrīvojumus attiecībā uz merlangu un pollaku. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(17)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2., 34.2.0. zonā nozvejotas ar žaunu tīkliem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (16), ka, ņemot vērā zvejniecību raksturu, informācija par selektivitātes uzlabošanas grūtībām ir ticama. ZZTEK ir norādījusi, ka pētījums par izmaksu nesamērīgumu Spānijas zvejniecībās, kurās izmanto žaunu tīklus, turpinās un ka minētais pētījums būtu jānovērtē, tiklīdz tas būs pabeigts. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, atbrīvojumus minētajai zvejniecībai var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt minēto atbrīvojumu pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(18)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz megrimiem, jūras zeltpleksti, jūrasvelnu dzimtas zivīm, merlangu un pollaku, kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejoti ar žaunu tīkliem, ir izskatījusi ZZTEK, kura secinājusi (17), ka potenciālais pārdodamu zivju zudumu apmērs, kas izriet no selektivitātes palielinājuma šajās zvejniecībās, nav izteikts kvantitatīvi un ka nav skaidrs, kā šis potenciālais apmērs atšķirtos konkrētās zvejniecībās, kurās izmanto žaunu tīklus. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz specifiska informācija par katru iesaistīto zvejniecību, kurā izmanto žaunu tīklus. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, minētos atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(19)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(20)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu, un tātad tos var iekļaut šajā regulā.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu Komisija ir apsvērusi gan ZZTEK novērtējumu, gan dalībvalstu vajadzību nodrošināt izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu. Vairākos gadījumos zvejas darbība un datu vākšana ir jāturpina, lai atbildētu uz ZZTEK piezīmēm. Minētajos gadījumos ir lietderīgi zvejniecību pārvaldībā ievērot pragmatisku un apdomīgu pieeju, atbrīvojumus piešķirot uz laiku. Ja šādi atbrīvojumi netiktu piešķirti, netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(22)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2018/2033 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(23)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus.

(3)

Šādos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Eiropas Parlaments un Padome 2018. gada 4. jūlijā pieņēma Regulu (ES) 2018/973, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem [demersālajiem] krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (4). Minētās regulas 11. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem Ziemeļjūrā, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.

(5)

Vadoties pēc kopīga ieteikuma, ko iesniegušas Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, kuras ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 (5) tika noteikti detalizēti noteikumi par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā 2019.–2021. gadā.

(6)

Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2019. gada 29. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par detalizētiem noteikumiem, kā īstenot izkraušanas pienākumu demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā. 2019. gada 7. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts.

(7)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā, ko iesniegušas dalībvalstis, ierosināts arī turpmāk piemērot virkni tehnisko papildpasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija vienojušās 2011. gadā (6) un 2012. gadā (7), un atļaut izmantot selektivitātes ierīci SepNep. Šo pasākumu mērķis ir palielināt selektivitāti un samazināt nevēlamas nozvejas attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunkta pamata šie pasākumi ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2035 tika ieviesti attiecībā uz 2019.–2021. gadu.

(8)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās V pielikumā ir paredzētas īpašas normas attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti Ziemeļjūrā, un tās ietver arī noteikumus par linuma acs izmēru, saistītiem nosacījumiem un piezveju. Minētās regulas 15. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(9)

Regulā (ES) 2019/1241 pārejas pasākumi nav paredzēti. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs deleģētās regulas un Regulas (ES) 2019/1241 saderību, Regulā (ES) 2019/1241 paredzētie nosacījumi jāpiemēro, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir pozitīvi novērtējusi (8) informāciju, ko reģionālā grupa sniegusi, lai pamatotu kopīgajā ieteikumā iekļautos tehniskos pasākumus. Šo kopīgo ieteikumu dalībvalstis ir izstrādājušas un iesniegušas un ZZTEK ir novērtējusi pirms jaunās Tehnisko pasākumu regulas pieņemšanas, t. i., pirms Regulas (ES) 2019/1241 stāšanās spēkā, tāpēc atsauces uz minēto regulu nav tikušas izdarītas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tai patlaban pieejamo informāciju no kopīgā ieteikuma un ZZTEK novērtējuma, nav neviena elementa, kas liecinātu par to, ka papildus ierosinātie tehniskie pasākumi neatbilst prasībām, kas attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1241 15. pantā.

(10)

Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi iekļaut dalībvalstu iesniegtos tehniskos pasākumus. Šie pasākumi būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(11)

Regulā (ES) 2018/973 noteikts, ka Ziemeļjūra aptver ICES (9) 2.a, 3.a rajonu un 4. apakšapgabalu.

(12)

No attiecīgām zinātniskām struktūrām ir saņemts zinātnisks pienesums, ko pārskatījusi ZZTEK (10). Komisija attiecīgos pasākumus ir iesniegusi rakstiskai apspriešanai ekspertu grupā, kuras sastāvā ir 28 dalībvalstis un Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(13)

Attiecībā uz dažiem krājumiem, piemēram, jūras zeltplekstes krājumu, ZZTEK ir konstatējusi, ka atsevišķu īpatņu izdzīvotības rādītāji var nebūt tik stabili kā citām sugām. Tomēr Komisija ir izvērtējusi šā atbrīvojuma relatīvo ietekmi uz kopējo krājumu salīdzinājumā ar ietekmi uz atsevišķiem īpatņiem un izsvērusi to attiecībā pret nepieciešamību turpināt zvejas darbības, lai vāktu datus, kas vajadzīgi, lai atbildētu uz ZZTEK izteiktajām piezīmēm. Komisija uzskata, ka gadījumos, kad mirušo izmetumu relatīvais apjoms ir salīdzinoši mazs, pragmatiska un apdomīga pieeja zvejniecības pārvaldībā ir uz laiku atļaut atbrīvojumus, saprotot, ka pretējā gadījumā netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(14)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauti izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) un ICES 4.c rajonā nozvejota ar traļiem. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (11), ka pierādījumi ir pietiekami. ZZTEK ir norādījusi, ka jauna informācija par zivju mazuļu apgabalu atrašanās vietu nav sniegta (12). Tā kā zivju mazuļu apgabali patlaban nav identificēti, atbrīvojumu var iekļaut šajā regulā, taču, tiklīdz šādi apgabali tiktu identificēti, dalībvalstīm būtu jāiesniedz relevantā informācija. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

(15)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētais izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā gūtas ar zivju ķeramajiem groziem. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (13), ka pierādījumi ir pietiekami. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

(16)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES 4. apakšapgabalā un ICES 2.a un 3.a rajonā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid. Minētais atbrīvojums tika piešķirts ar nosacījumu, ka dalībvalstis iesniedz datus par Ziemeļjūras rietumu piekrastes zvejniecībām. Jauni pierādījumi par augstu izdzīvotību ZZTEK nav iesniegti. Dalībvalstis ir norādījušas, ka papildu dati nav vajadzīgi, jo 2018. gadā ZZTEK ir atzīmējusi, ka pamatojošā zinātniskā informācija par izdzīvotības aplēsēm, kas aptver Ziemeļjūras rietumu piekrasti, ir stabila (14). Tomēr ZZTEK ir izvirzījusi jautājumus (15) par Norvēģijas omāra un ziemeļu garneles zvejniecībām austrumu piekrastē, jo par tām informācijas nav un novērtēt Norvēģijas omāra izdzīvotību minētajās zvejniecībās nav iespējams. Šādos apstākļos atbrīvojumu varētu piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim, un dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam būtu jāiesniedz ZZTEK novērtēšanai dati par Ziemeļjūras austrumu piekrastes zvejniecībām.

(17)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz tādu sugu piezveju, kurām noteikti nozvejas limiti, zvejniecībā, kurā izmanto zivju ķeramos grozus un kūrus. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (16), ka pieejamie dati liecina, ka izmesto zivju mirstība, iespējams, ir zema, taču zvejniecības faktiskās nozvejas apjoms ir nenozīmīgs. Tā kā nozvejas ir nebūtiskas un apstākļi nav mainījušies, atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

(18)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (17), ka ir sagādāta pamatota informācija, kas liecina par ievērojami augstu izdzīvotību. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto dāņu vadus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (18), ka pētījuma dati par izdzīvotības rādītājiem ir ticami, taču izdzīvotības uzlabošanai varētu izmantot papildpasākumus, jo izdzīvotība būtiski samazinās, ja jūras zeltplekstes šķirošanas laiks ir ilgāks par 30 minūtēm. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(20)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozveju un piezveju zvejniecībā, kurā ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ar traļiem ziemas mēnešos kā mērķsugas tiek zvejotas plekstveidīgās zivis vai apaļzivis. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (19), ka pamatojošajā pētījumā minētie izdzīvotības rādītāji ir samazinājušies gadījumos, kad šķirošanas laiks vasaras mēnešos bijis ilgāks nekā 60 minūtes, tāpēc jūras zeltplekstes zemais izdzīvotības rādītājs vasarā pamato atbrīvojuma piemērošanu tikai ziemas mēnešos. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(21)

Neraugoties uz to, ka detalizēti zinātniskie pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un zvejas rīku, apgabalu un sugu kombinācijās nebija pieejami, ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2035 tika piešķirts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. Tomēr ZZTEK uzskata, ka izdzīvotības rādītāji ar dažiem izņēmumiem kopumā ir stabili (20), bet ir vajadzīgi papildu dati. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kuras ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz: a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām.

(22)

Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām. Turklāt zinātniskā izpratne par minētās sugas izdzīvotības modeli šķiet vājāka. Taču, ja minētā suga tiktu izslēgta no atbrīvojuma, zveja un nepārtraukta, precīza datu vākšana nenotiktu. Attiecīgi pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (21), ka ir sākti divi jauni pētījumi par eksperimentiem, kas saistīti ar dzegužrajas izdzīvotību, taču, lai 1 vai 2 gadu laikā pieņemtu galīgo spriedumu par izdzīvotības rādītājiem, vajadzīgs vairāk novērojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz diviem gadiem un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 1. maijam jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK.

(23)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts 2020. un 2021. gadā piemērojams izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) mazāki īpatņi un kas ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā gūtas ar rāmja trali (BT2), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm:

(24)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz akmeņpleksti, kas ICES 4. apakšapgabalā nozvejota ar TBB zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus akmeņplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (23), ka jauni pierādījumi par izdzīvotību nav iesniegti un ka iepriekš iesniegtie pētījumi ir balstīti uz cita tipa zvejas rīku, nevis rāmja trali, tāpēc tie nav reprezentatīvi. Tomēr dalībvalstis ir apņēmušās veikt vairāk pētījumu, lai novērotu ar rāmja traļiem nozvejotas akmeņplekstes izmetumu izdzīvotību un jaunajā projektā, ko paredzēts īstenot līdz 2021. gadam, sagādātu detalizētāku informāciju par izdzīvotību. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir, bet būtu jāprasa dalībvalstīm norādītajā laikā iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(25)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojumu, kuru piemēro jūras zeltplekstei, kas nozvejota ar traļiem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm, kad tie ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā kā mērķsugas zvejo plekstveidīgās zivis vai apaļzivis, paplašināt tā, lai tas attiektos uz vasaras mēnešiem. Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 šāds atbrīvojums tika piešķirts tikai attiecībā uz ziemas mēnešiem (no 1. novembra līdz 30. aprīlim). Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināti arī jauni izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz:

(26)

Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. ZZTEK ir norādījusi (24), ka pētījumos izmantotās izdzīvotības aplēšu metodes atšķiras, un atzīmējusi, ka mazākām jūras zeltplekstēm, ko biežāk nozvejo ar mazāka izmēra acu āmi, izdzīvotības līmenis ir zemāks. Tomēr iespēju veikt reprezentatīvu novērtējumu par jūras zeltplekstes izdzīvotību vasaras mēnešos dotu pilns zinātniskais ziņojums par visu apgabalu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz vienu gadu un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK.

(27)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(28)

Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus, kas pamato minētos de minimis atbrīvojumus. ZZTEK (25) ir izskatījusi minētos pierādījumus un secinājusi (26), ka dalībvalstu iesniegtie dokumenti satur pamatotus argumentus, kas apliecina, ka lielāku selektivitāti panākt ir grūti vai tās palielināšana rada nesamērīgas nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Tā kā apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta pamata turpināt de minimis atbrīvojumus, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un vajadzīgās izmaiņas.

(29)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir sniegti papildu zinātniskie pierādījumi ar mērķi de minimis atbrīvojumus paplašināt attiecībā uz:

(30)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(31)

Dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus, kas jau esošos un jaunos de minimis atbrīvojumus pamato ar grūtībām uzlabot selektivitāti un nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Minētos pierādījumus ZZTEK ir izskatījusi 2019. gada 1.–5. jūlija plenārsēdē (27).

(32)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos papildu pierādījumus par de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, ko nozvejojuši kuģi, kuri izmanto grunts traļus un rāmja traļus, un secinājusi, ka lielākajai daļai dalībvalstu ir jāsniedz papildu informācija. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, individuālo atbrīvojumu ilgums katrai sugai būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic darbs, kas vajadzīgs, lai vāktu un apstrādātu nepieciešamos datus, vai papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(33)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz kombinēto brētliņas, tūbīšu, Esmarka mencas un putasu daudzumu, ko jauktu sugu demersālajās zvejniecībās nozvejojuši kuģi, kuri izmanto traļus, un secinājusi, ka nav kvantitatīvu pierādījumu, kas pamatotu pieņēmumus, ka izmetumi ir mazi un iespējas uzlabot selektivitāti izsmeltas. ZZTEK ir norādījusi, ka panākt tālākus selektivitātes uzlabojumus šādās zvejniecībās būtu grūti un de minimis atbrīvojums ir vajadzīgs, lai aptvertu atlikušās nevēlamās nozvejas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, kombinētā de minimis atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(34)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz merlangu, kas mazāks par MSRI un nozvejots ar rāmja traļiem, un secinājusi, ka pierādījums, ka nevēlamu nozveju izkraušana rada saistītās izmaksas, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu minēto izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir norādījusi, ka par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, de minimis atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Turklāt dalībvalstīm jāziņo par turpmāku selektivitātes pasākumu ieviešanu.Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam visa relevantā informācija jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(35)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz merlangu un mencu, kas mazāki par MSRI un nozvejoti ar grunts traļiem, un secinājusi, ka konstatēt, vai izmaksu nesamērīguma aplēses ir pareizas, nav iespējams. ZZTEK ir norādījusi, ka par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, de minimis atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Turklāt dalībvalstīm jāziņo par turpmāku selektivitātes pasākumu ieviešanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(36)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jūraslīdaku, kas mazāka par MSRI un nozvejota ar āķu jedām, un secinājusi, ka panākt tālākus selektivitātes uzlabojumus šādās zvejniecībās būtu grūti. Turklāt ZZTEK ir norādījusi, ka, ņemot vērā, visticamāk, nelielo de minimis atbrīvojuma apjomu, atbrīvojums vispārējo zvejas izraisīto zivju mirstību neietekmētu, ja izmestā nozveja vispār tiek reģistrēta. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, minētajā zvejniecībā piemērojamā atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(37)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(38)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu un ar Regulu (ES) 2018/973, jo īpaši ar tās 11. pantu, un tāpēc tos var iekļaut šajā regulā.

(39)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 16. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izkraušanas pienākumu Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu periodu no 2018. gada 5. augusta. Tāpēc ietekme, kāda ir izdzīvotības un de minimis atbrīvojumiem no izkraušanas pienākuma, būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošanas otrajā gadā.

(40)

Deleģētā regula (ES) 2018/2035 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(41)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus.

(3)

Šādos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Vadoties pēc kopīgā ieteikuma, ko iesniegusi Beļģija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 (4) tika izveidots 2019.–2021. gada izmetumu plāns dažām demersālajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos.

(5)

Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada 19. martā pieņēma Regulu (ES) 2019/472, ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto. Minētās regulas 13. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.Beļģija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tieši ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2019. gada 6. jūnijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par 2020. un 2021. gada izmetumu plānu dažām demersālajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos. 2019. gada 22. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts.

(6)

Dalībvalstu iesniegtajā jaunajā kopīgajā ieteikumā bija ierosināts turpināt virkni tehnisko papildpasākumu, kuru mērķis ir palielināt selektivitāti un samazināt nevēlamas nozvejas attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz ko attiecas izkraušanas pienākums, un kuri uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunkta pamata ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 tika ieviesti 2019.–2021. gada periodā.

(7)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās VI pielikumā ir paredzētas īpašas normas attiecībā uz tehniskiem pasākumiem ziemeļrietumu ūdeņos, un tās ietver arī noteikumus par linuma acs izmēru, saistītiem nosacījumiem un piezveju. Turklāt minētās regulas VI pielikuma 3. punktā ir atsauce uz Deleģēto regulu (ES) 2018/2034. Regulas (ES) 2019/1241 15. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(8)

Pārejas pasākumi Regulā (ES) 2019/1241 nav paredzēti. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs deleģētās regulas un Regulas (ES) 2019/1241 saderību, Regulā (ES) 2019/1241 paredzētie nosacījumi jāpiemēro, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi kopīgo ieteikumu un secinājusi (5), ka izmaiņas, kas ierosinātas, lai palielinātu selektivitāti ziemeļrietumu ūdeņos, ir jēgpilnas un nodrošina lielāku selektivitāti salīdzinājumā ar iepriekš noteiktajiem zvejas rīkiem. Šo kopīgo ieteikumu dalībvalstis ir izstrādājušas un iesniegušas un ZZTEK ir novērtējusi pirms Regulas (ES) 2019/1241 stāšanās spēkā, un tāpēc atsauces uz minēto regulu nav tikušas izdarītas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tai patlaban pieejamo informāciju no kopīgā ieteikuma un ZZTEK novērtējuma, nav neviena elementa, kas liecinātu par to, ka papildus ierosinātie tehniskie pasākumi neatbilst prasībām, kas attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1241 15. pantā.

(9)

Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Ķeltu jūrā, Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, ir lietderīgi iekļaut vairākus selektivitātes pasākumus, kas piemērojami demersālajās zvejniecībās. Minētie tehniskie pasākumi attiecīgi būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(10)

No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātniskais pienesums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (6). Komisija attiecīgos pasākumus ir iesniegusi rakstiskai apspriešanai ekspertu grupā, kuras sastāvā ir 28 dalībvalstis un Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(11)

Komisija uzskata, ka gadījumos, kad mirušo izmetumu relatīvais apjoms ir salīdzinoši mazs, pragmatiska un apdomīga pieeja zvejniecību pārvaldībā ir uz laiku atļaut atbrīvojumus, saprotot, ka pretējā gadījumā netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(12)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētais izdzīvotības atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām vai venteriem nozvejots ICES (7) 6. un 7. apakšapgabalā. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (8), ka atbrīvojums ir pamatots. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts minētā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot 2020. un 2021. gadā.

(13)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) un ar traļiem ar traļa durvīm, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, nozvejota ICES 7.d rajonā ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (9), ka pierādījumi ir pietiekami. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot 2020. un 2021. gadā.

(14)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ICES 7. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks, un attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas tajā pašā apgabalā nozvejots ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm un kuros līdztekus izmantoti zvejas rīku selektivitātes risinājumi (TRI un TR2 zvejniecības). Lai apliecinātu augstus Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi (10), ka ar Seltra tipa trali veiktais izdzīvotības pētījums ir nodrošinājis pietiekamus datus, taču novērtēt vispārējo ietekmi uz Norvēģijas omāra plašo zvejniecību, kurā izmanto citus zvejas rīkus, joprojām ir grūti. ZZTEK ir norādījusi: pieņemot, ka relatīvi augstais izdzīvotības rādītājs attiecas uz visiem zvejas rīkiem, izmetumu īpatsvars minētajā zvejniecībā varētu būt salīdzinoši neliels. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(15)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ICES 6.a rajonā ne vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no krasta nozvejots, izmantojot traļus ar traļa durvīm, kuru linuma acs izmērs ir 80–110 mm. Lai apliecinātu augstus Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi, ka izdzīvotības pētījums ir labi pamatots un uzrāda relatīvi augstu izdzīvotības rādītāju. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(16)

Kamēr detalizēti zinātniskie pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un zvejas rīku, apgabalu un sugu kombinācijās vēl nebija iesniegti, Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 6. un 7. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. Tomēr ZZTEK uzskata, ka izdzīvotības rādītāji ar dažiem izņēmumiem kopumā ir stabili (11), bet norāda, ka ir vajadzīgas sīkākas ziņas. Lai vāktu relevantos datus, zveja ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām.

(17)

Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām. Turklāt zinātniskā izpratne par minētās sugas izdzīvotības modeli šķiet vājāka. Taču, ja šī suga tiktu izslēgta no atbrīvojuma, zveja un nepārtraukta, precīza datu vākšana nenotiktu. Relevantie pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (12), ka ir sākti divi jauni pētījumi par eksperimentiem, kas saistīti ar dzegužrajas izdzīvotību, taču, lai viena vai divu gadu laikā pieņemtu galīgo spriedumu par izdzīvotības rādītājiem, vajadzīgs vairāk novērojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz diviem gadiem un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 1. maijam jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK.

(18)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauti izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 7.d, 7.e, 7.f un 7.g rajonā nozvejota ar vairāksienu tīkliem vai traļiem ar traļa durvīm. Lai apliecinātu augstus jūras zeltplekstes izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi, ka izdzīvotības pētījums ir labi pamatots un uzrāda relatīvi augstu izdzīvotības rādītāju. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(19)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz sugām, kas ziemeļrietumu ūdeņos (ICES 5., 6. un 7. apakšapgabals) nozvejotas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām un venteriem. Lai apliecinātu augstus minētajā zvejniecībā nozvejoto sugu izmetumu izdzīvotības rādītājus, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi, ka no zivju krātiņveida lamatām un zivju ķeramajiem groziem izmesto sugu izdzīvotība, visticamāk, ir ievērojama. Tāpēc minēto atbrīvojumu var piemērot 2020. un 2021. gadā.

(20)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts paplašināt izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 7.a–7.k rajonā nozvejota ar kuģiem, kuri izmanto rāmja traļus, kuru dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un garums nepārsniedz 24 metrus, kuri zvejo ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no krasta un kuru tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min, un ar kuģiem, kuri izmanto rāmja traļus, kuru dzinēja jauda ir lielāka par 221 kW un kuri izmanto pretakmeņu aizsargvirvi vai bentisko izvadplātni. Lai apliecinātu augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi (13), ka zinātniskā informācija ir kvalitatīva. Tomēr ZZTEK ir norādījusi, ka dati neaptver visas attiecīgās dalībvalstis, ka izdzīvotību minētajā zvejniecībā ietekmē daudzi faktori un ka tā ir ļoti mainīga. ZZTEK ir norādījusi, ka ir iesniegti jauni pierādījumi par jūras zeltplekstes vitalitāti izmešanas brīdī zvejniecībā, kurā izmanto rāmja trali Anglijas dienvidrietumu ūdeņos. Dalībvalstis ir izstrādājušas trīsgadu projektu ar mērķi tiešu novērojumu ceļā iegūt aplēses par jūras zeltplekstes izdzīvotību ICES 7.d, 7.f un 7.g rajonā, tomēr ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonu projekts neaptver. Minētais projekts palīdzēs sagatavot ceļvedi un pierādījumus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu ierosināto atbrīvojumu. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāapraksta, kā ierosinātais atbrīvojums ir saistīts ar piezvejas samazināšanas plānu, kas attiecas uz jūras zeltplekstes krājumiem ICES 7.h, 7.j, 7.k rajonā. Minētajos apstākļos attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES 7.h, 7.j, 7.k rajonā noteiktā atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam, lai joprojām būtu iespējams vākt datus, un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Tāpēc minēto atbrīvojumu attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES 7.h, 7.j, 7.k rajonā var piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim, un attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK.

(21)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 7.d rajonā nozvejota ar dāņu vadiem. Lai apliecinātu augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi (14), ka pētījuma dati par izdzīvotības rādītājiem ir ticami un nodrošina stabilas aplēses par izdzīvotību minētajā zvejniecībā. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj jaunajā izmetumu plānā 2020. un 2021. gadam.

(22)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauti de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma dažās zvejniecībās. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (15), ka dalībvalstu iesniegtajos dokumentos ir minēti pamatoti argumenti, kuri apliecina selektivitātes palielināšanas grūtības un nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu un dažos gadījumos ir papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātos procentuālos apjomus, arī turpmāk piemērot de minimis atbrīvojumus attiecībā uz:

(23)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts de minimis atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz:

(24)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, kas ICES 6. apakšapgabalā un ICES 7.b–7.k rajonā nozvejota ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus, zvejas vadus un rāmja traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (16): pierādījums, ka nevēlamu nozveju izkraušana rada saistītās izmaksas, nav pietiekams, lai pierādītu minēto izmaksu nesamērīgumu. Par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Turklāt ZZTEK ir norādījusi, ka, ieviešot īpašus tehniskos pasākumus kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas Ķeltu jūras aizsardzības zonā, būtu iespējams samazināt stavridu, makreles un citu sugu nevēlamu nozveju. Minēto pasākumu iedarbīgums būtu jāuzrauga. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētos atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(25)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ICES 7.d, 7.e, 7.f, 7.g un 7.h rajonā nozvejota ar kuģiem, kuri izmanto ar flāmu plātni aprīkotus rāmja traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (17), ka būtu vajadzīgi dati par citām dalībvalstīm, ne tikai par Beļģiju un Īriju. Turklāt dalībvalstu veiktajos izmēģinājumos izmantotās flāmu plātnes iedarbīgums varētu būt ierobežots, un tā varētu arī nenodrošināt nevēlamu nozveju samazinājumus, kādi novēroti minētajos izmēģinājumos. ZZTEK ir norādījusi: pieņemot, ka patlaban izmantotā flāmu plātne uzlabo selektivitāti parastās jūrasmēles zvejā, lieti noderētu informācija, kas pierādījumus papildinātu. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu attiecībā uz 7.h, 7.j, 7.k rajonu, jauno atbrīvojumu var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(26)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jauktu sugu demersālo zvejniecību, kurā darbojas kuģi, kas ICES 7.a rajonā zvejo brūno garneli, izmantojot rāmja traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (18), ka atbrīvojumu pamato tas, ka būtisku selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un nevēlamas nozvejas manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgas. Tomēr ZZTEK ir norādījusi, ka atbrīvojuma pamatošanas nolūkos ir iesniegta vien ierobežota kvalitatīvā informācija un ka sniegtā informācija varētu nebūt reprezentatīva. Ņemot vērā sniegto informāciju, izmetumu apjoms varētu būt ļoti neliels un de minimis atbrīvojums varētu nebūt vajadzīgs. Tāpēc minēto atbrīvojumu var piemērot 2020. un 2021. gadā.

(27)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz megrimiem, kas mazāki par MSRI un nozvejoti ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus un rāmja traļus, un attiecībā uz kaproīdām un Ziemeļatlantijas argentīnu, kas nozvejotas ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (19), ka dalībvalstu iesniegtie dati ir ierobežoti un pierādījums, ka nevēlamu nozveju izkraušana rada saistītās izmaksas, nav pietiekams, lai pierādītu minēto izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir norādījusi, ka par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētos atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(28)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz pikšu, kas nozvejota ar kuģiem, kas ICES 7.b, 7.c un 7.e–7.k rajonā izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (20), ka saskaņā ar iesniegto informāciju selektivitātes uzlabojumus pikšas zvejniecībā ir grūti panākt, neradot būtiskus pārdodamās nozvejas īstermiņa zudumus. ZZTEK ir norādījusi, ka īpaši tehniskie pasākumi Ķeltu jūras aizsardzības zonā nevēlamu pikšas nozveju, visticamāk, samazinās līdz mazākam apjomam, taču izvērtēt iespējamos sasniegumus vēl ir pāragri. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minēto atbrīvojumu var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(29)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz pikšu, kas mazāka par MSRI un Norvēģijas omāra zvejniecībā ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ICES 6.a rajonā nozvejota ar kuģiem, kas izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 119 mm, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (21), ka analīzes pamatojums ir nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīguma analīze. ZZTEK ir norādījusi, ka izmaksas šķiet saprātīgas, tomēr nav objektīvu līdzekļu, ar ko novērtēt, vai tās ir reālistiskas vai arī var tikt uzskatītas par nesamērīgām. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minēto atbrīvojumu var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(30)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(31)

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantam Komisija ir ņēmusi vērā gan ZZTEK veikto novērtējumu, gan to, ka dalībvalstīm jānodrošina izkraušanas pienākuma pilnīga īstenošana. Vairākos gadījumos zvejas darbība un datu vākšana ir jāturpina, lai atbildētu uz ZZTEK piezīmēm. Minētajos gadījumos ir lietderīgi zvejniecību pārvaldībā ievērot pragmatisku un apdomīgu pieeju, atbrīvojumus piešķirot uz laiku. Ja šādi atbrīvojumi netiktu piešķirti, netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(32)

Vadoties pēc jaunā kopīgā ieteikuma, ir lietderīgi Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 atcelt un aizstāt ar jaunu aktu.

(33)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,

(1)

Lai nodrošinātu izlases apsekojuma darbaspēka jomā pareizu īstenošanu, Komisijai būtu jāprecizē datu kopas tehniskie aspekti, informācijas nosūtīšanas tehniskie formāti un kvalitātes ziņojumu detalizēta sagatavošanas kārtība un saturs.

(2)

Dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jāizmanto statistiskās klasifikācijas attiecībā uz teritoriālajām vienībām, izglītību, profesiju un ekonomikas sektoru, kas ir saderīgas ar NUTS (2), ISCED (3), ISCO (4) un NACE (5) klasifikāciju.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,