1. pants

Regulas (ES) 2016/1076 I pielikumā aiz teksta “KAMERŪNAS REPUBLIKA” iekļauj šādu tekstu:

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 481/2012

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 481/2012 groza šādi:

1)

regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par augstas kvalitātes liellopu gaļas Savienības gada tarifa kvotas pārvaldīšanu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 617/2009, turpmāk tekstā “tarifa kvota”. Tarifa kvotas periods, izcelsmes valsts, apjoms un nodoklis ir norādīts šīs regulas I pielikumā.”;

2)

regulas 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1.   Tarifa kvotu pārvalda rindas kārtībā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (*1) 49.–52. pantu un 53. panta 1. punktu. Importa licences netiek prasītas. 2.   Tarifa kvotu pārvalda kā pamata tarifa kvotu, kuras apjoms ir 45 000 tonnas un kārtas numurs ir 09.2201, ar: a) četrām ceturkšņa apakštarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2202; b) divām ceturkšņa apakštarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2203 no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam; c) četrām ceturkšņa apakštarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2203 no 2020. gada 1. jūlija. Tarifa kvotu var izmantot, tikai piesakoties uz kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203, kas attiecas uz apakštarifa kvotām. (*1)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).”;"

3)	I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 481/2012 attiecībā uz 2019./2020. kvotas gadu

Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 481/2012 2. panta 3. punkta, 2019. gada 31. decembrī neizlietotos atlikumus pieskaita ceturkšņa apakštarifa kvotām, kas sākas ar 2020. gada 1. janvāri, proporcijā, kas noteikta šādi:

a)	kvotai 09.2202: 58,89 %;

b)	kvotai 09.2203: 41,11 %.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

PIELIKUMS

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1700, iesniedzamo kvalitātes ziņojumu detalizētu sagatavošanas kārtību un to prasīto saturu, tostarp tās metodes izklāstu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību precizitātes prasībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“intervija ar aizstājēju” ir intervija ar personu, kas nav persona, no kuras tiek lūgta informācija, ievērojot katrā apsekojumā paredzētos konkrētos noteikumus, kuros precizēts, kādos gadījumos var pieņemt intervijas ar aizstājēju;

2)

“neatbildētība” ir neizdošanās apsekojumā savākt datus par visiem datu ierakstiem apsekojuma anketā vai no visām datu vākšanai izraudzītajām kopas vienībām, vai abiem, konkrēti: a) “vienības neatbildētība” ir neatbildētības veids, kas rodas, ja netiek savākti dati par datu vākšanai izraudzītu kopas vienību; b) “ieraksta neatbildētība” ir neatbildētības veids, kas rodas, ja netiek savākti dati par apsekojuma mainīgo lielumu attiecībā uz izraudzītu kopas vienību;

3)	“atlases kļūda” ir daļa no atšķirības starp kopas vērtību un minētās vērtības novērtējumu, kas iegūta no nejaušas izlases, un tā izriet no fakta, ka ir uzskaitīta tikai kopas apakškopa;

4)	“ārpusatlases kļūda” ir kļūda apsekojuma novērtējumos, kas nav attiecināma uz atlases svārstībām;

5)	“aizstāšana” attiecībā uz respondentiem ir sākotnēji atlasītās vienības aizstāšana ar citu vienību, tostarp aizstāšana mājsaimniecības ietvaros vai starp mājsaimniecībām;

6)	“atbilstīgas vienības” ir no izlases rāmja atlasītu kopas vienību kopums, kas ir daļa no mērķkopas;

7)	“neatbilstīgas vienības” ir izlasē iekļautas vienības, kas nav daļa no mērķkopas;

8)	“neto izlase”, ko dēvē arī par “sasniegto izlasi”, ir to kopas vienību kopums (ieskaitot aizstājējas vienības), kas ir atlasītas no izlases rāmja un no kurām ir iegūta pietiekama informācija, lai vienību iekļautu apsekojuma novērtējumos;

9)	“bruto izlase”, ko dēvē arī par “sākotnējo izlasi”, ir to kopas vienību kopums, kas ir sākotnēji atlasītas no izlases rāmja. Bruto izlasē ir ietvertas atbilstīgās vienības (neto izlase un neatbildētības vienības), kā arī neatbilstīgās vienības;

10)	“imputācija” ir vērtības ievadīšanas procedūra attiecībā uz konkrētu datu ierakstu, ja atbilde nav pieejama.

3. pants

Kvalitātes ziņojumi

Kvalitātes ziņojumos iekļauj ar kvalitāti saistītus datus un metadatus saskaņā ar kvalitātes kritērijiem un statistikas jēdzieniem, kas noteikti pielikumā. Šie ziņojumi attiecas arī uz visiem gadījumiem, kad nav ievēroti atbilstošie kvalitātes kritēriji vai statistikas jēdzieni nav pareizi piemēroti, vai abiem.

4. pants

To metožu izklāsts, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību precizitātes prasībām

Komisija (Eurostat) novērtē, cik lielā mērā dati, ko dalībvalstis nosūtījušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1700 II pielikumu, atbilst precizitātes prasībām. Ja Komisija (Eurostat) konstatē neatbilstību precizitātes prasībām, to novērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

—	neatbilstības apmērs un biežums, kā arī ietekme uz galveno rādītāju kvalitāti, jo īpaši to salīdzināmību,

—	vai neatbilstību var nekavējoties novērst, un vai dalībvalstis efektīvi veic vajadzīgās korekcijas,

—	vai neatbilstību var netieši mazināt, jo īpaši ar novērtēšanas metožu palīdzību, un vai dalībvalstis veic atbilstošus mazināšanas pasākumus,

—	tas, cik lielā mērā dalībvalstis kontrolē neatbilstību, kas var rasties tādu iemeslu dēļ, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt,

—	apmērs, kādā neatbilstība saglabājas datu vākšanas secīgās kārtās,

—	vai pastāv korektīvo pasākumu plāns, ko apstiprinājusi Komisija (Eurostat), un vai tas tiek efektīvi īstenots; šāda plāna novērtējumā tiks ņemts vērā laiks, kas vajadzīgs, lai novērstu neatbilstības gadījumus, jo īpaši attiecībā uz paneļa datu vākšanām.

5. pants

Tehniskie standarti kvalitātes ziņojumu nosūtīšanai

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

Kvalitātes kritēriji un statistikas jēdzieni

Kvalitātes ziņojumā būtu jāiekļauj ar kvalitāti saistīti dati un metadati atbilstoši šādiem kvalitātes kritērijiem un statistikas jēdzieniem.

Ja konkrēts statistikas jēdziens neattiecas uz statistikas darbību, minētais jēdziens būtu jāsaglabā kvalitātes ziņojumā, pievienojot vārdu “Neattiecas”.

1.   KONTAKTINFORMĀCIJA

Attiecībā uz datiem vai metadatiem kā kontaktpunkti izraudzītas personas vai organizācijas, tostarp kontaktinformācija.

2.   STATISTIKAS IZKĀRTOJUMS

Tādu izplatīto datu apraksts, kurus lietotājiem var parādīt kā tabulas, grafikus vai kartes.

2.1.   Datu apraksts

Datu kopas galveno raksturlielumu apraksts.

2.2.   Klasifikācijas sistēmas

Attiecīgā gadījumā datos izmantoto klasifikāciju un dalījumu saraksts un visas novirzes no Eiropas statistikas standartiem vai starptautiskajiem standartiem.

2.3.   Sektoru aptvērums

Datu kopā aptverto galveno tēmu apraksts.

2.4.   Statistikas jēdzieni un definīcijas, tostarp pārskata periods

Visu to mainīgo lielumu saraksts, kuri atšķiras no standarta definīcijas, norādot izmantotos valsts jēdzienus un visas atšķirības starp valsts jēdzieniem un attiecīgajiem datu krājumiem.

2.5.   Statistikas vienības

Novērojamo vienību apraksts.

2.6.   Statistikas kopa

Tās statistikas mērķkopas vai mērķkopu apraksts, uz ko attiecas datu kopa, t. i., kopa, par kuru jāvāc informācija.

2.6.1.   Neaptvertā(-ās) kopa(-as)

Informācija par visām apakškopām, kas nav aptvertas datu vākšanā (piemēram, bezpajumtnieki vai iestādēs dzīvojoši cilvēki), tostarp visu šādu kopu apraksts un to visprecīzākais kvantitatīvais novērtējums.

2.7.   Atsauces teritorija

Tās ģeogrāfiskās teritorijas apraksts, uz kuru attiecas izmērītā statistiskā parādība: aptvertā ģeogrāfiskā teritorija un visu izslēgto reģionu saraksts.

2.8.   Laika aptvērums

Laika posmi vai laika punkti, uz kuriem attiecas novērojums.

3.   STATISTISKĀ APSTRĀDE

Ar datiem veiktās darbības, lai atbilstoši konkrētam noteikumu kopumam atvasinātu jaunu informāciju.

3.1.   Izejas dati

Neapstrādātu statistikas datu avota apraksts (piemēram, intervijas, administratīvie dati, visi citi avoti). Ja tiek izmantoti administratīvie reģistri, tie būtu skaidri jāapraksta (avots, galvenais mērķis, iespējamie trūkumi utt.).

3.1.1.   Izlases rāmis

Izlases rāmja iegūšanai vai izveidošanai izmantoto metožu apraksts.

3.1.2.   Izlases plānojums

Šādu aspektu apraksts:

—	Izlases plānojuma veids (stratificēta, daudzpakāpju, klastera, vienas pakāpes, divu pakāpju).

—	Stratifikācijas un apakšstratifikācijas kritēriji.

—	Izlases lielums.

3.2.   Datu vākšanas biežums

Informācija par to, cik bieži tiek vākta datu kopa.

3.3.   Datu vākšana

Datu iegūšanai izmantoto metožu apraksts (CAPI, CAWI, CATI utt.). Būtu jāpievieno valsts anketa, kas izmantota datu vākšanai, kā arī tās tulkojums angļu valodā.

3.4.   Datu validēšana

Izejas datu un izvaddatu pārbaudei un validēšanai izmantoto procedūru apraksts, tostarp skaidrojums par to, kā šo validāciju rezultāti tiek uzraudzīti un izmantoti.

3.5.   Datu apkopošana

Datu apkopošanas procesa apraksts (piemēram, datu labošana, imputācija, svēršana, koriģēšana attiecībā uz neatbildētību, kalibrēšana, izmantotais modelis utt.). Katrs svēršanas posms būtu jāapraksta atsevišķi: plānojuma svaru aprēķināšana; neatbildētības koriģēšana (kā tiek koriģēts plānojuma svars, ņemot vērā atbildētības līmeņu atšķirības); kalibrēšana (koriģēšanā izmantotais līmenis un mainīgie lielumi, piemērotā metode); galīgo svaru aprēķināšana.

4.   KVALITĀTES PĀRVALDĪBA

Organizācijā izveidotās sistēmas un ietvari, ko izmanto, lai pārvaldītu statistikas produktu un procesu kvalitāti.

4.1.   Kvalitātes nodrošināšana

Organizācijā izmantotā kvalitātes nodrošināšanas ietvara un/vai kvalitātes pārvaldības sistēmas (piemēram, EFQM, ISO 9000) apraksts.

4.2.   Kvalitātes novērtējums

Statistikas rezultātu vispārējās kvalitātes apraksts, apkopojot galvenās stiprās puses un kvalitātes trūkumus standarta kvalitātes kritērijos: atbilstība, precizitāte, ticamība, savlaicīgums, punktualitāte, salīdzināmība un saskaņotība. Var minēt visus kompromisus starp kvalitātes aspektiem un visiem paredzētajiem kvalitātes uzlabojumiem.

5.   ATBILSTĪBA

5.1.   Lietotāju vajadzības

Informācija (ja pieejama) par (visām jaunajām) lietotāju vajadzībām saistībā ar savāktajiem datiem.

5.2.   Lietotāju apmierinātība

Informācija (ja pieejama) par datu lietotāju apmierinātības līmeni attiecībā uz savāktajiem un publiskotajiem datiem.

5.3.   Pilnīgums

Visu neatbilstību apraksts, ņemot vērā nenosūtītos mainīgos lielumus.

6.   PRECIZITĀTE UN TICAMĪBA

6.1.   Kopējā precizitāte

Ar konkrētu datu kopu vai jomu saistīts kopsavilkums par dažādajām precizitātes novērtējuma sastāvdaļām:

—	Apraksts par galvenajiem nejaušo un sistēmisko kļūdu avotiem statistikas rezultātos ar visu kļūdu kopsavilkuma novērtējumu, īpaši pievēršot uzmanību ietekmei uz galvenajiem novērtējumiem.

—	Attiecīgā gadījumā datu pārskatīšanas aspekti.

6.2.   Atlases kļūda

—	Precizitātes novērtējumu aprēķināšanas metodoloģijas apraksts.

—	Novērtējumu precizitātes mēri saskaņā ar atsevišķo datu kopu tehniskajām specifikācijām.

—	Standartkļūdas valsts un vajadzības gadījumā reģionālā līmenī (NUTS 2) attiecībā uz galvenajiem rādītājiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/1700 II pielikumā.

6.3.   Ārpusatlases kļūda

6.3.1.   Aptvēruma kļūda

Apraksts par atšķirībām starp rāmja kopu un mērķkopu.

—	Rāmja atjaunināšanas biežums un grafiks.

—	Kļūdas, kas radušās saistībā ar atšķirībām starp izlases rāmi un mērķkopu, un apakškopām (virsaptvērums, zemaptvērums, kļūdaina klasificēšana).

6.3.2.   Mērījumu kļūda

To datu vākšanas laikā radušos kļūdu apraksts, kuru rezultātā ierakstīto mainīgo lielumu vērtības atšķiras no patiesajām vērtībām.

—	Plānojot un testējot anketu pielikto pūļu apraksts (tostarp novēršot kļūdas, kas rodas no vairākveidu un/vai vairākavotu datu vākšanas).

—	Intervētāju apmācības apraksts.

—	Interviju ar aizstājēju līmeņi.

6.3.3.   Neatbildētības kļūda

Apraksts:

—	Pieejamie nerespondentu raksturlielumi.

—	Vienības un ieraksta neatbildētības līmeņi.

—	Aizstāšanas līmeņi.

—	Bruto izlases lielums (sākotnējais izlases lielums), atbilstīgo vienību skaits un neto izlases lielums, ieskaitot aizstājējas vienības (sasniegtais izlases lielums).

6.3.4.   Apstrādes kļūda

Apraksts par visām kļūdām apstrādē un to ietekmi uz galīgajiem datu vākšanas rezultātiem, kas radušās, nepareizi īstenojot pareizi plānotas īstenošanas metodes.

—	Kvalitātes pārbaužu un datu labošanas procesa apraksts.

—	Imputācijas procedūru apraksts.

—	Imputācijas līmeņi.

6.3.5.   Modeļa pieņēmuma kļūda

Attiecīgā gadījumā: to kļūdu apraksts, kuras rodas no konkrētām jomām paredzētiem modeļiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu novērtējuma mērķi.

6.4.   Sezonālā koriģēšana (attiecīgā gadījumā)

To statistikas metožu apraksts, kuras izmanto, lai novērstu sezonas ietekmi, kas ietekmē datu rindas.

6.5.   Datu pārskatīšana – politika

Izplatīto datu pārredzamības nodrošināšanai paredzētās politikas apraksts, turklāt, ņemot vērā, ka provizoriskos datus pārskata pēc apkopošanas.

6.6.   Datu pārskatīšana – prakse

Informācija par datu pārskatīšanas praksi.

7.   SAVLAICĪGUMS UN PUNKTUALITĀTE

Informācija par šādiem elementiem:

—	Valsts rezultātu izplatīšanas datums.

—	Dienu skaits starp praktiskās datu vākšanas beigām un pirmo pilnībā validēto datu sniegšanu Komisijai (Eurostat).

—	Pirmās pilnīgās datu sniegšanas datums Komisijai (Eurostat). Ja datu sniegšana neatbilst Regulā (ES) 2019/1700 noteiktajam termiņam, būtu jānorāda kavēšanās iemesli.

8.   SASKAŅOTĪBA UN SALĪDZINĀMĪBA

Apraksts par to, kā ir izpildītas konkrētajā jomā noteiktās prasības, tostarp attiecīgā gadījumā par visu noviržu no anketas un definīcijām ietekmi.

8.1.   Salīdzināmība – ģeogrāfiski

Visu salīdzināmības starp dažādiem valsts reģioniem problēmu apraksts.

8.2.   Salīdzināmība – laika griezumā

Informācija par salīdzināmu laikrindu garumu, tostarp par gadiem, kad radušies rindu pārrāvumi, un par to iemesliem.

8.3.   Saskaņotība – starp dažādām jomām

Salīdzinājums ar ārējiem avotiem visiem attiecīgajiem mainīgajiem lielumiem, ja attiecīgās dalībvalstis uzskata, ka šādi ārēji dati ir pietiekami ticami.

8.4.   Saskaņotība – statistika, kas biežāka nekā reizi gadā, un gada statistika

Ja attiecas.

8.5.   Saskaņotība – nacionālie konti

Ja attiecas.

8.6.   Saskaņotība – iekšēja

Informācija par saskaņotības trūkumu statistikas procesa rezultātā.

9.   PIEEJAMĪBA UN SKAIDRĪBA

Informācija par šādiem elementiem:

—	Izplatīšanas formāti.

—	Dokumentācija par metodoloģiju un kvalitāti.

10.   IZMAKSAS UN SLOGS

Respondentu slogs un, ja pieejamas, izmaksas saistībā ar statistikas produkta vākšanu un sagatavošanu. Būtu jānorāda mājsaimniecību interviju vidējais ilgums. Ja iespējams un nepieciešams attiecīgā gadījumā, mājsaimniecības intervijas ilgums būtu jāziņo datu vākšanas veida dalījumā.

11.   KONFIDENCIALITĀTE

Informācija par īpašumtiesībām uz datiem, kas norāda, ciktāl to neatļauta izpaušana varētu būt neatbilstoša vai kaitīga avota vai citu attiecīgo personu interesēm.

—	Konfidencialitātes politika – visu to noteikumu apraksts papildus Eiropas tiesību aktiem, kuri attiecas uz datiem piemēroto statistikas konfidencialitāti.

—	Konfidencialitāte – datu apstrāde: mikrodatu un makrodatu (tostarp tabulas datu) apstrādei piemēroto noteikumu vispārīgs apraksts attiecībā uz statistikas konfidencialitāti.

12.   PIEZĪME

Papildu aprakstošs teksts, ko var iekļaut kvalitātes ziņojumā.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek noteikti statistikas kopu un novērojamo vienību tehniskie raksturlielumi, kā arī mainīgo lielumu un statistisko klasifikāciju apraksti attiecībā uz elementiem, kas ir kopīgi vairākām datu kopām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2019/1700.

2. pants

Definīcijas, kas izmantotas datu kopu tehnisko raksturlielumu precizēšanai

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“mājoklis” vai “dzīvojamā vienība” ir ēka, tās daļa vai citas dzīvojamās telpas, ko izmanto dzīvošanai un kas ietver “tradicionālos mājokļus” un “citas dzīvojamās vienības”, kas definētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1201/2009 (5) pielikumā;

2)

“vienas personas privāta mājsaimniecība” ir privāta mājsaimniecība, kurā persona pastāvīgi dzīvo viena pati atsevišķā dzīvojamā vienībā vai kā apakšīrniece apdzīvo atsevišķu istabu vai istabas dzīvojamā vienībā, taču neapvienojas ar kādu citu iemītnieku dzīvojamā vienībā, lai veidotu vairāku personu mājsaimniecību;

3)	“vairāku personu privāta mājsaimniecība” ir privāta mājsaimniecība, kurā divu vai vairāku personu grupa pastāvīgi dzīvo kopā dzīvojamā vienībā vai dzīvojamās vienības daļā un dala ienākumus vai mājsaimniecības izdevumus ar pārējiem mājsaimniecības locekļiem;

4)	“mājsaimniecības loceklis” ir privātas mājsaimniecības pastāvīgais iedzīvotājs;

5)	“ģimenes dzīvesvieta” ir dzīvojamā vienība, kuru apdzīvo vairāku personu mājsaimniecības locekļi, kā arī persona, kura kādu laiku pavada citur, bet kura uztur ciešas saites ar vairāku personu privātas mājsaimniecības locekļiem, jo īpaši kopjot ģimenes attiecības vai regulāri uzturoties tajā;

6)	“mājsaimniecības ienākumu dalīšana” ir piedalīšanās privātās mājsaimniecības ienākumu nodrošināšanā vai labuma gūšana no privātās mājsaimniecības ienākumiem, vai abi;

7)

“mājsaimniecības izdevumi” ir izdevumi, kas radušies privātas mājsaimniecības locekļiem, lai nodrošinātu sev dzīves pamatvajadzības. Tie ietver ar mājokli saistītus izdevumus (proti, īres maksu, mājas vai dzīvokļa maksājumus un mājokļa apdrošināšanu), kā arī citus izdevumus, kas saistīti ar ikdienas dzīvi, ietverot tādas vajadzības kā pārtiku, apģērbu, sanitārās preces, mēbeles, aprīkojumu un darbarīkus, transportu no mājām uz darbu un atpakaļ un citu transportu, medicīnisko aprūpi un apdrošināšanu, izglītību un apmācību, atpūtas un sporta nodarbības un brīvdienas;

8)

“iestāde” ir tiesību subjekts vai struktūra, kas nodrošina cilvēku grupu ar ilgtermiņa mājokļiem un ikdienas dzīvei nepieciešamajām ērtībām un pakalpojumiem. Lielākā daļa iestāžu ietilpst šādās kategorijās: — slimnīcas, paliatīvās aprūpes iestādes, rehabilitācijas iestādes, iestādes personām ar nespēju, psihiatriskās iestādes, veco ļaužu pansionāti un aprūpes centri, — pansijas un sociālās labklājības iestādes, tostarp bezpajumtniekiem, patvēruma meklētājiem vai bēgļiem, — militārās nometnes un kazarmas, — labošanas un brīvības atņemšanas iestādes, aizturēšanas centri un ieslodzījuma vietas, cietumi, — reliģiskās iestādes, — augstākās izglītības studentu kopmītnes (atkarībā no konkrētajiem noteikumiem).

3. pants

Statistikas kopu un novērojamo vienību tehniskie raksturlielumi

4. pants

Konkrēti gadījumi pastāvīgās dzīvesvietas jēdziena piemērošanā

5. pants

Mainīgo lielumu un statistisko klasifikāciju apraksts

Šīs regulas pielikumā ir izklāstīti apraksti un klasifikācijas attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, kas ir kopīgi vairākām datu kopām.

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

Apraksti un klasifikācijas attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, kas ir kopīgi vairākām datu kopām, saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1700

Mainīgā lieluma nosaukums	Mainīgā lieluma apraksts	Mainīgo lielumu kategorijas (klasifikācijas) datu nosūtīšanai Komisijai (Eurostat)
Dzimums	Dzimums ir bioloģisko un fizioloģisko īpašību kombinācija, kas nosaka, vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete. Gadījumos, kad personas bioloģiskais dzimums nav zināms, informāciju var aizstāt ar informāciju no administratīviem datiem vai pašdeklarēto dzimumu (apsekojuma dati).	— Vīrietis — Sieviete
Vecums pilnos gados	Vecums pilnos gados ir personas vecums tās pēdējā dzimšanas dienā pirms datu vākšanas vai intervijas atsauces datuma, t. i., laika intervāls starp dzimšanas datumu un atsauces datumu, izteikts pilnos gados. Par šo mainīgo lielumu jāsniedz šāda informācija: — Dzimšanas gads — Tas, vai atsauces datumā dzimšanas diena ir pagājusi, vai ne — Atsauces datums Atsauces datums ir konkrēts katrai datu vākšanai (jomai), kā precizēts atbilstošajos īstenošanas tiesību aktos. Tomēr, ja valstis izmanto mājsaimniecību apsekojumu integrētu sistēmu ar noteiktu pārskata nedēļu, atsauces datums ir pārskata nedēļas pēdējā diena.	— Dzimšanas gads (4 cipari) — Tas, vai atsauces datumā dzimšanas diena ir pagājusi (jā vai nē) — Atsauces datums (DD/MM/GGGG)
Partneri, kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā	Partneri, kas dzīvo tajā pašā privātā mājsaimniecībā, ir personas, kuras dzīvo kopā ar citu personu, kuru uzskata par partneri, pamatojoties uz viņu faktiskajiem dzīves apstākļiem privātajā mājsaimniecībā, neatkarīgi no tā, vai attiecības ar partneri ir likumīgi reģistrētas (piemēram, laulība vai reģistrētas partnerattiecības) vai de facto attiecības. “Partneri” var definēt saskaņā ar juridisko (vīrs vai sieva, vai partneris(-e) reģistrētās partnerattiecībās) vai de facto (partneris(-e) vai kopdzīves partneris(-e)) attiecību statusu.	— Persona, kas dzīvo kopā ar likumīgo vai de facto partneri — Persona, kas nedzīvo kopā ar likumīgo vai de facto partneri — Nav norādīts  (1) — Neattiecas  (2)
Mājsaimniecības tips	Mājsaimniecības tipu definē pēc privātās mājsaimniecības sastāva, kur: — “vientuļais vecāks” ir vecāks, kas nedzīvo kopā ar (likumīgo vai de facto) partneri tajā pašā privātajā mājsaimniecībā un kas ir uzņēmies lielāko daļu pienākumu bērna vai bērnu audzināšanā, — termins “bērns” vai “bērni” attiecas uz dēla vai dēlu, meitas vai meitu – miesīgā vai adoptētā dēla vai meitas, vai padēla vai pameitas – klātbūtni mājsaimniecībā. “Miesīgais vai adoptētais dēls vai meita, vai padēls vai pameita” attiecas uz miesīgo (bioloģisko) un adoptēto ģimenes locekli vai pabērnu (neatkarīgi no vecuma vai partnerattiecību vai attiecību statusa), kura pastāvīgā dzīvesvieta ir vismaz viena vecāka privātajā mājsaimniecībā. “Adopcija” ir citu vecāku bioloģiska bērna pieņemšana un izturēšanās pret viņu kā pret savu paša bērnu, ciktāl to paredz valsts likumi, ja tiesas procesa ceļā adoptētais bērns – neatkarīgi no tā, vai tam ir radniecīgas saites ar adoptētāju, vai ne – iegūst adoptējošo vecāku bioloģiska bērna tiesības un statusu. “Pabērns vai pameita” attiecas uz situāciju, kurā patēvs/pamāte pret sava partnera(-es) bērnu izturas kā pret savu paša bērnu, ciktāl to paredz valsts likumi, bērnu neadoptējot; Audžubērni un znots vai vedekla nav ietverti šajā kategorijā, — “pāri” definē kā tādu personu pāri, kas tiek uzskatītas par partneriem, ņemot vērā viņu faktiskos dzīves apstākļus mājsaimniecībā, neatkarīgi no tā, vai attiecības ar partneri ir likumīgi reģistrētas (piemēram, laulība vai reģistrētas partnerattiecības) vai de facto attiecības (kopdzīves partneri), — cits mājsaimniecības tips ir tāds, kas neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām	— Vienas personas mājsaimniecība — Vientuļais vecāks ar vismaz vienu bērnu, kas ir jaunāks par 25 gadiem — Vientuļais vecāks ar bērniem, kas visi ir vecumā no 25 gadiem — Pāris bez bērna vai bērniem — Pāris ar vismaz vienu bērnu, kas ir jaunāks par 25 gadiem — Pāris ar bērniem, kas visi ir vecumā no 25 gadiem — Cits mājsaimniecības tips — Nav norādīts (1)
Galvenās aktivitātes statuss (pašdefinēts)	Pašdefinētais galvenās aktivitātes statuss ir personas priekšstats par pašreizējo vissvarīgāko aktivitāti, aprakstot, kā viņš vai viņa lielākoties uztver sevi. Lai gan personai var piemērot vairāk nekā vienu aktivitātes statusu, ņem vērā tikai vissvarīgāko statusu atbilstoši personas pašas uztverei un atsaucoties uz pašreizējo situāciju. Dažās valstīs nevar piemērot kategoriju “obligātais militārais dienests vai civildienests”, un šajā gadījumā to svītro.	— Nodarbināts — Bezdarbnieks — Pensionārs — Nespēj strādāt ilgstošu veselības problēmu dēļ — Izglītojamais, skolēns — Veic mājsaimniecības pienākumus — Obligātais militārais dienests vai civildienests (ja attiecas) — Cits — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Pilna vai nepilna laika pamatdarbs (pašdefinēts)	Mainīgais lielums apraksta nodarbinātas personas parasto laika iesaisti pamatdarbā, pamatojoties uz personas pašas (t. i., pašdefinētu) uztveri par pamatdarbā nostrādāto parasto stundu skaitu. Mainīgais lielums nošķir pilna vai nepilna laika darbu. Terminu “darbs” izmanto, atsaucoties uz nodarbinātību. Persona, kas strādā nepilna laika darbu, parasti strādā mazāk stundu nekā salīdzināms pilna laika darba ņēmējs. Nošķīrums attiecas uz stundām, kuras persona parasti strādā pamatdarbā ilgākā pārskata periodā, un tas ir pašdefinēts, t. i., personai ir jāizlemj, vai viņa vai viņas pamatdarbs saistībā ar viņa vai viņas profesiju vai uzņēmumu ir nepilns vai pilns darba laiks.	— Pilna laika darbs — Nepilna laika darbs — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Nodarbinātības statuss pamatdarbā	Mainīgais lielums pamatojas uz Starptautisko nodarbinātības statusu klasifikāciju (ICSE) un attiecas uz nodarbinātas personas pamatdarbu, proti: — pašnodarbinātas personas ar darba ņēmējiem – personas, kas strādā savā uzņēmumā, profesionālā praksē vai saimniecībā, lai gūtu peļņu no saražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un kas nodarbina vismaz vienu citu personu, — pašnodarbinātas personas bez darba ņēmējiem – personas, kas strādā savā uzņēmumā, profesionālā praksē vai saimniecībā, lai gūtu peļņu no saražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un kas nenodarbina nevienu citu personu, — darba ņēmēji – personas, kas strādā valsts vai privāta darba devēja labā, pamatojoties uz rakstisku vai mutisku līgumu, un kas saņem maksājumu naudā vai natūrā, — ģimenē strādājošie (bez samaksas) – personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim vadīt lauku saimniecību vai citu ģimenes uzņēmumu, ar nosacījumu, ka viņas netiek uzskatītas par darba ņēmējiem tādā ziņā, ka viņas nedrīkst saņemt samaksu par savu darbu.	— Pašnodarbināta persona ar darba ņēmējiem — Pašnodarbināta persona bez darba ņēmējiem — Darba ņēmējs — Ģimenē strādājošais (bez samaksas) — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Vietējās vienības saimnieciskā darbība attiecībā uz pamatdarbu	Mainīgais lielums nosaka vietējās vienības (uzņēmuma) saimniecisko sektoru vai darbību, kurā ir nodarbinātas personas pamatdarbs, saskaņā ar kategorijām, kas izveidotas ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE  (3) 2. red.).	Vajadzīgā detalizācijas pakāpe (1, 2 vai 3 ciparu līmenis) ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai: — NACE 2. red. — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Profesija pamatdarbā	Mainīgais lielums nosaka nodarbinātas personas profesiju pamatdarbā, kas klasificēta saskaņā ar kategorijām, kuras noteiktas Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas 2008. redakcijā (ISCO-08)  (4).	Vajadzīgā detalizācijas pakāpe (2 vai 4 ciparu līmenis) ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai: — ISCO-08 — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Iegūtais izglītības līmenis	Personas iegūtais izglītības līmenis ir augstākais sekmīgi pabeigtais ISCED (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (2011)  (5)) līmenis. Izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu apstiprina ar kvalifikāciju, ko oficiāli atzinušas attiecīgās valsts izglītības iestādes vai kas ir atzīta par līdzvērtīgu citai formālās izglītības kvalifikācijai. Valstīs, kurās izglītības programmas, jo īpaši ISCED 1. un 2. līmeņa programmas, nebeidzas ar kvalifikācijas iegūšanu, tā vietā var izmantot kritēriju par pilnīgu dalību programmā un parasti iegūto piekļuvi augstākam izglītības līmenim. Nosakot augstāko līmeni, būtu jāņem vērā gan vispārējā, gan profesionālā izglītība. Jēdziens “izglītības programmas sekmīga pabeigšana” parasti atbilst situācijai, kurā skolēns vai izglītojamais apmeklē kursus vai nodarbības un iegūst galīgo apliecinājuma dokumentu, kas saistīts ar formālās izglītības programmu. Šajā sakarā iegūtais izglītības līmenis atbilst augstākajam līmenim, kas sekmīgi pabeigts ISCED sadalījumā. Iegūto izglītības līmeni definē saskaņā ar ISCED. Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir daļa no datu avota kopas, bet attiecībā uz kurām tā sistemātiski neziņo nekādu informāciju par mainīgo lielumu (piemēram, personas, kas jaunākas par konkrētu vecumu).	Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai datu vākšanai (jomai). Attiecībā uz katru kategoriju ISCED-A kodus norāda, ja ir “viens pret vienu” attiecība starp kategorijām un kodiem. Attiecībā uz situācijām, kad ir pieejama nepilnīga informācija par piekļuvi augstākajai izglītībai vai orientāciju, tika precizētas papildu kategorijas:
		Nav formālās izglītības vai zem ISCED 1	0
		ISCED 1 Pamatizglītības pirmais posms	1
		ISCED 2 Pamatizglītības otrais posms	2
		ISCED 3 Vidējā izglītība	3
		ISCED 3 Vidējā izglītība – vispārējā	34
		ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – daļēji pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai	342
		ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai	343
		ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – pabeigts līmenis, ar tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai	344
		ISCED 3 Vidējā izglītība (vispārējā) – bez piekļuves augstākajai izglītībai iespējama nošķīruma	-
		ISCED 3 Vidējā izglītība – profesionālā	35
		ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – daļēji pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai	352
		ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai	353
		ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – pabeigts līmenis, ar tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai	354
		ISCED 3 Vidējā izglītība (profesionālā) – bez piekļuves augstākajai izglītībai iespējama nošķīruma	-
		ISCED 3 Vidējā izglītība – orientācija nav zināma	-
		ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – daļēji pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai	-
		ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – pabeigts līmenis, bez tiešas piekļuves augstākajai izglītībai	-
		ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – pabeigts līmenis, ar tiešu piekļuvi augstākajai izglītībai	-
		ISCED 3 Vidējā izglītība (orientācija nav zināma) – bez piekļuves augstākajai izglītībai iespējama nošķīruma	-
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība	4
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – vispārējā	44
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – profesionālā	45
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – orientācija nav zināma	-
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība	5
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – vispārējā	54
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – profesionālā	55
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – orientācija nav zināma	-
		ISCED 6 Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis	6
		ISCED 7 Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis	7
		ISCED 8 Doktora vai līdzvērtīgs līmenis	8
		Nav norādīts
		Neattiecas
Dzimšanas valsts	Personas dzimšanas valsti definē kā personas mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsti personas dzimšanas laikā saskaņā ar pašreizējām valsts robežām (un nevis saskaņā ar robežām dzimšanas laikā). Ja informācija par mātes pastāvīgo dzīvesvietu dzimšanas laikā nav pieejama, būtu jāziņo vieta, kur notika dzemdības. Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).	— Dzimšanas valsts (SCL GEO kods) — Persona dzimusi ārvalstī, bet dzimšanas valsts nav zināma — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Primārās valstiskās piederības valsts	Mainīgais lielums ziņo par personas primārās valstiskās piederības valsti, kas definēta kā īpaša juridiska saikne starp personu un viņas valsti, kas iegūta, piedzimstot vai naturalizējoties, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta deklarācijas, izvēles, laulības vai citā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Personu, kurai ir divas vai vairākas valstiskās piederības, klasificē tikai pēc vienas valstiskās piederības valsts, ko nosaka šādā prioritātes secībā: — ziņotājvalsts, — ja personai nav ziņotājvalsts valstiskās piederības: cita dalībvalsts, — ja personai nav dalībvalsts valstiskās piederības: cita valsts ārpus Savienības. Citos gadījumos (piemēram, dubulta valstiskā piederība, ja abas valstis atrodas Savienībā, bet neviena no tām nav ziņotājvalsts) persona var izvēlēties, kura valstiskās piederības valsts ir jāieraksta, vai, ja šī informācija nav pieejama, ziņotājvalsts var noteikt, kura valstiskās piederības valsts ir jāieraksta. Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6). Kategorija “bezvalstnieks” atbilst personai, kurai nav atzītas valstiskās piederības.	— Primārās valstiskās piederības valsts (SCL GEO kods) — Bezvalstnieks — Ārvalsts valstiskā piederība, bet valsts nav zināma — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Tēva dzimšanas valsts	Mainīgais lielums ziņo par personas tēva dzimšanas valsti, t. i., personas tēva mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama) viņa dzimšanas laikā, vai, ja informācijas nav, valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama), kurā piedzima personas tēvs. Informācija par tēva dzimšanas valsti būtu jāiegūst saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti attiecībā uz mainīgo lielumu “dzimšanas valsts”. “Tēvs” ir “dēla vai meitas” vīriešu dzimuma vecāks, miesīgais (bioloģiskais), adoptētājs vai patēvs. Ja personai ir ne tikai miesīgais (bioloģiskais) tēvs, bet arī, piemēram, adoptētājs vai patēvs, dzimšanas valstij būtu jāattiecas uz to, kas faktiski ir audzinājis personu un rīkojies kā tēvs afektīvā un juridiskā ziņā, piemēram, vīriešu dzimuma aizbildnis. Ja personai ir viendzimuma vecāki un abi ir sievietes, šo mainīgo lielumu var izmantot, lai ziņotu par vienas mātes dzimšanas valsti. Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).	— Tēva dzimšanas valsts (SCL GEO kods) — Tēvs dzimis ārvalstī, bet tēva dzimšanas valsts nav zināma — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Mātes dzimšanas valsts	Mainīgais lielums ziņo par personas mātes dzimšanas valsti, t. i., personas mātes mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama) viņas dzimšanas laikā, vai, ja informācijas nav, valsti (tās pašreizējās robežās, ja informācija ir pieejama), kurā piedzima personas māte. Informācija par mātes dzimšanas valsti būtu jāiegūst saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti attiecībā uz mainīgo lielumu “dzimšanas valsts”. “Māte” ir “dēla vai meitas” sieviešu dzimuma vecāks, miesīgā (bioloģiskā), adoptētāja vai pamāte. Ja personai ir ne tikai miesīgā (bioloģiskā) māte, bet arī, piemēram, adoptētāja vai pamāte, dzimšanas valstij būtu jāattiecas uz to, kas faktiski ir audzinājusi personu un rīkojusies kā māte afektīvā un juridiskā ziņā, piemēram, sieviešu dzimuma aizbildne. Ja personai ir viendzimuma vecāki un abi ir vīrieši, šo mainīgo lielumu var izmantot, lai ziņotu par viena tēva dzimšanas valsti. Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).	— Mātes dzimšanas valsts (SCL GEO kods) — Māte dzimusi ārvalstī, bet mātes dzimšanas valsts nav zināma — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Dzīvesvietas valsts	Dzīvesvietas valsts ir valsts, kurā personai vai mājsaimniecībai ir pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar pašreizējām valsts robežām. Valstu saraksts un atbilstošie kodi ir noteikti saskaņā ar Eurostat standarta kodu sarakstu (SCL) GEO  (6).	— Dzīvesvietas valsts (SCL GEO kods)
Dzīvesvietas reģions	Dzīvesvietas reģions ir dzīvesvietas valstī, kurā personai vai mājsaimniecībai ir pastāvīgā dzīvesvieta, izvietots reģions, kurš attiecībā uz dalībvalstīm definēts, pamatojoties uz statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS), kas minēta Regulas (EK) Nr. 1059/2003 3. pantā un tās I pielikumā.	Detalizācijas pakāpe (NUTS 1, 2 vai 3) ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai: — Dzīvesvietas reģions (kods NUTS)
Urbanizācijas pakāpe	Mainīgais lielums ziņo par tās teritorijas urbanizācijas pakāpi, kurā personai vai mājsaimniecībai ir pastāvīgā dzīvesvieta, klasificējot vietējās administratīvās vienības (LAU) vienā no trijiem teritoriju veidiem: 1. “Pilsētas” – blīvi apdzīvotas teritorijas, kurās vismaz 50 % iedzīvotāju dzīvo urbānā centrā. 2. “Mazpilsētas un piepilsētas” – vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas, kurās vismaz 50 % iedzīvotāju dzīvo urbānos klasteros, bet kuras nav “pilsētas”. 3. “Lauku teritorijas” – mazapdzīvotas teritorijas, kurās vairāk nekā 50 % iedzīvotāju dzīvo lauku koordinātu tīkla šūnās.	— Pilsētas — Mazpilsētas un piepilsētas — Lauku teritorijas
Mājsaimniecības locekļu radniecības matrica	Mājsaimniecības locekļu radniecības matrica ziņo par privāto mājsaimniecību sastāvu un mājsaimniecības iekšējām attiecībām starp mājsaimniecības locekļiem. Mājsaimniecību locekļu radniecības matrica ir matricas formā, kas ietver attiecības starp atsevišķajiem mājsaimniecības locekļiem, kurā katra rinda un aile atbilst vienam mājsaimniecības loceklim un kurā attiecības starp locekļiem norāda ar standarta kategorijām šūnās, kurās attiecīgo locekļu rinda un aile krustojas, proti: — “Partneri” definē saskaņā ar juridisko vai de facto partnerattiecību vai attiecību statusu. — -“Vīru” vai “sievu”, vai “partneri reģistrētās partnerattiecībās” identificē saskaņā ar juridisko ģimenes stāvokli, t. i., katras personas (juridisko) laulības statusu saskaņā ar laulību regulējošiem valsts tiesību aktiem (vai tradīcijām), proti, de jure statusu, ieskaitot partnerus reģistrētās partnerattiecībās. Viendzimuma pāru locekļi var būt “vīrs vai sieva, vai partneris(-e) reģistrētās partnerattiecībās”, ja attiecības noslēgtas saskaņā ar laulību regulējošiem valsts tiesību aktiem (vai tradīcijām). — “Partneri” vai “kopdzīves partneri” identificē saskaņā ar de facto attiecībām, t. i., katras personas partnerattiecību vai attiecību statusu, ņemot vērā viņas faktiskos dzīves apstākļus mājsaimniecībā. — “Dēls” vai “meita”, neatkarīgi no tā, vai miesīgais dēls vai meita, adoptētais dēls vai meita, vai padēls vai pameita. — “Miesīgais vai adoptētais dēls vai meita, vai padēls vai pameita” attiecas uz miesīgo (bioloģisko) un adoptēto ģimenes locekli vai pabērnu (neatkarīgi no vecuma vai partnerattiecību vai attiecību statusa), kura pastāvīgā dzīvesvieta ir vismaz viena vecāka mājsaimniecībā. “Adopcija” ir citu vecāku bioloģiska bērna pieņemšana un izturēšanās pret viņu kā pret savu paša bērnu, ciktāl to paredz valsts likumi. Tiesas procesa ceļā adoptētais bērns – neatkarīgi no tā, vai tam ir radniecīgas saites ar adoptētāju vai ne – iegūst adoptējošo vecāku bioloģiska bērna tiesības un statusu. — “Pabērns vai pameita” attiecas uz situāciju, kurā patēvs/pamāte pret sava partnera(-es) bērnu izturas kā pret savu paša(-s) bērnu, ciktāl to paredz valsts likumi, bērnu neadoptējot. — “Znots vai vedekla” ir persona, kas ir paša bērna likumīgais(-ā) vai de facto partneris(-e). — “Mazbērns” ir paša bērna bērns, tostarp miesīgā, adoptētā un pabērna bērns. — “Vecāks” ir “miesīgā vai adoptētā dēla vai meitas” (miesīgais vecāks vai adoptētājs) vai “padēla vai pameitas” (patēvs vai pamāte) vecāks. — “Vīra vai sievas vecāks” ir persona, kas ir likumīgā vai de facto partnera(-es) vecāks. — “Vecvecāks” ir paša vecāka vecāks, tostarp miesīgā, adoptētāja un patēva vai pamātes. — “Brālis vai māsa” attiecas uz bioloģiskajiem un adoptētājiem brāļiem vai māsām un pusbrāļiem vai pusmāsām. — “Cits radinieks” attiecas uz citiem radiniekiem, kas nav iekļauti iepriekš minētajā sarakstā, piemēram, brālēnu vai māsīcu, tēva vai mātes māsu, tēva vai mātes brāli, brāļa vai māsas meitu, brāļa vai māsas dēlu utt., un tas attiecas arī uz mazbērna vīru vai sievu, vīra vai sievas vecvecāku un svaini (gan vīrieti, gan sievieti). — “Cita persona, kas nav radinieks” attiecas uz personām, kas nav radinieki, piemēram, viesauklēm, draugiem vai izglītojamajiem, kas dzīvo kopā, utt. Arī audžubērni ir jāiekļauj šajā kategorijā.	Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai: — Partneris(-e) — Vīrs vai sieva, vai partneris(-e) reģistrētās partnerattiecībās — Partneris(-e) vai kopdzīves partneris(-e) — Dēls vai meita — Miesīgais vai adoptētais dēls vai meita — Padēls vai pameita — Znots vai vedekla — Mazbērns — Vecāks — Miesīgais vecāks vai adoptētājs — Patēvs vai pamāte — Vīra vai sievas vecāks — Vecvecāks — Brālis vai māsa — Miesīgais brālis vai māsa — Pusbrālis vai pusmāsa — Cits radinieks — Cita persona, kas nav radinieks — Nav norādīts (1)
Mājsaimniecības lielums	Mājsaimniecības lielumu definē kā privātas mājsaimniecības kopējo locekļu skaitu. Mainīgais lielums sniedz informāciju par mājsaimniecības locekļu precīzo skaitu.	— Kopējais mājsaimniecības locekļu skaits — Nav norādīts
Mājsaimniecības īpašumtiesību statuss	Mainīgais lielums attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem privāta mājsaimniecība apdzīvo visu dzīvojamo vienību vai tās daļu, kur: Kategorijas “īpašnieks ar neatmaksātu hipotēku” un “īpašnieks bez neatmaksātas hipotēkas” ir jāizmanto attiecībā uz privātām mājsaimniecībām, kurās vismaz viens minētās mājsaimniecības loceklis ir tās dzīvojamās vienības īpašnieks, kurā dzīvo mājsaimniecība, neatkarīgi no tā, vai kāds cits mājsaimniecības loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks. Persona ir īpašnieks, ja viņam vai viņai ir īpašumtiesības apliecinošs dokuments, neatkarīgi no tā, vai mājoklis ir pilnībā apmaksāts vai ne. Persona, kura atgūs īpašumtiesības, būtu jāuzskata par īpašnieku. Kategorija “īpašnieks ar neatmaksātu hipotēku” attiecas uz situācijām, kad īpašniekam ir jāatmaksā vismaz viena neatmaksāta hipotēka vai neatmaksāti procenti par hipotēku, vai abi, kas paņemta, lai nopirktu šo dzīvojamo vienību. Kategorija “īpašnieks bez neatmaksātas hipotēkas” attiecas uz situācijām, kad nav ne neatmaksātas hipotēkas, ne procentu, kas jāatmaksā par hipotēku. Atmaksa par hipotēku vai mājokļu aizdevumiem, vai abiem, attiecībā uz jebkuru citu dzīvojamo vienību (piemēram, otru mājokli) vai par remontiem, atjaunošanu, uzturēšanu vai jebkādiem mērķiem, kas nav saistīti ar mājokli, netiek ņemta vērā. Kategorijas “īrnieks, īre par tirgus cenu” vai “īrnieks, īre par samazinātu cenu” ir jāizmanto mājsaimniecībām, kurās vismaz viens loceklis ir tās dzīvojamās vienības īrnieks (dzīvojamā vienība, ko īrē no īpašnieka) vai apakšīrnieks (dzīvojamā vienība, ko apakšizīrējis kāds, kurš pats ir īrnieks), kurā viņš vai viņa dzīvo, un kurās neviens mājsaimniecības loceklis nav minētās dzīvojamās vienības īpašnieks. Kategorija “īrnieks, īre par tirgus cenu” attiecas uz mājsaimniecībām, kurās vismaz viens loceklis ir īrnieks vai apakšīrnieks, kas maksā īri par dominējošām vai tirgus cenām. Kategorija attiecas arī tad, ja īre par tirgus cenu ir samaksāta, bet tiek daļēji vai pilnībā atgūta no mājokļa pabalstiem vai citiem avotiem, tostarp valsts, labdarības vai privātiem avotiem. Kategorija “īrnieks, īre par samazinātu cenu” attiecas uz mājsaimniecībām, kuras dzīvojamās vienībās dzīvo par samazinātu cenu, t. i., cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (bet ne bez īres maksas), un tā ietver gadījumus, kad cenas samazinājumu piešķir: a) saskaņā ar likumu; b) saistībā ar sociālo mājokļu shēmu; c) privātu iemeslu dēļ; d) darba devējs. Kategorija “īrnieks, īre nav jāmaksā” attiecas uz mājsaimniecībām, kuras dzīvojamās vienībās dzīvo bez īres maksas, t. i., kurās īre netiek maksāta, un tā ietver gadījumus, kad bezmaksas īri piešķir: a) saskaņā ar likumu; b) saistībā ar sociālo mājokļu shēmu; c) privātu iemeslu dēļ; d) darba devējs. Kategorija “neattiecas” aptver visas privātās mājsaimniecības, kuras nedzīvo tradicionālos mājokļos, kā definēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1201/2009.	— Īpašnieks bez neatmaksātas hipotēkas — Īpašnieks ar neatmaksātu hipotēku — Īrnieks, īre par tirgus cenu — Īrnieks, īre par samazinātu cenu — Īrnieks, īre nav jāmaksā — Nav norādīts (1) — Neattiecas
Mājsaimniecības pašreizējie mēneša neto ienākumi	Mainīgais lielums ziņo par privātas mājsaimniecības pašreizējiem mēneša neto ienākumiem, t. i., visu mājsaimniecības locekļu individuāli vai kā kopuma saņemto ienākumu summu, ieskaitot ienākumus no darba, sociālos pabalstus un citus naudas ienākumus un atskaitot naudas pārvedumus, kas samaksāti citām mājsaimniecībām, – pēc nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksas. Mainīgā lieluma mērķis ir sniegt informāciju par mājsaimniecības ienākumiem, kas mēnesī vidēji pieejami tēriņiem vai uzkrāšanai. Ja mājsaimniecības ienākumi katru mēnesi ievērojami atšķiras, jāsniedz novērtējums par tipiskajiem vai parastajiem mēneša neto ienākumiem, kas atspoguļo pašreizējo mājsaimniecības ienākumu situāciju. Ja mājsaimniecības mēneša ienākumi ievērojami atšķiras gada griezumā, piemēram, sezonas aktivitātes gadījumā, ir jāsniedz gada ienākumu vidējie ienākumi mēnesī. Pašreizējie mēneša neto ienākumi ir jāsniedz kā mājsaimniecības pašreizējie kopējie neto ienākumi vai kā viena no piecām ekvivalento ienākumu grupām. Robežvērtības starp piecām ekvivalento ienākumu grupām nosaka pēc mainīgo lielumu sadalījuma kvintilēm un definē šādi: — “Zemāko ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa” atbilst mājsaimniecībām, kuru ekvivalento ienākumu līmenis ir zem pirmās kvintiles. — “Zemu līdz vidēju ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa” atbilst mājsaimniecībām, kuru ekvivalento ienākumu līmenis ir vienāds ar pirmo kvintili vai lielāks par to un ir zem otrās kvintiles. — “Vidēju ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa” atbilst mājsaimniecībām, kuru ekvivalento ienākumu līmenis ir vienāds ar otro kvintili vai lielāks par to un ir zem trešās kvintiles. — “Vidēju līdz augstu ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa” atbilst mājsaimniecībām, kuru ekvivalento ienākumu līmenis ir vienāds ar trešo kvintili vai lielāks par to un ir zem ceturtās kvintiles. — “Augstāko ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa” atbilst mājsaimniecībām, kuru ekvivalento ienākumu līmenis ir vienāds ar ceturto kvintili vai lielāks par to. Ekvivalences metode ir svaru piemērošana mājsaimniecības locekļiem, lai atspoguļotu mājsaimniecības lieluma un sastāva atšķirības, proti: pirmajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem piemēro 1,0 svaru, otrajam un katram nākamajam loceklim vecumā no 14 gadiem –0,5 un katram bērnam, kas ir jaunāks par 14 gadiem, –0,3 .	— Zemāko ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa — Zemu līdz vidēju ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa — Vidēju ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa — Vidēju līdz augstu ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa — Augstāko ekvivalento pašreizējo mēneša neto ienākumu grupa — Mājsaimniecības pašreizējie kopējie mēneša neto ienākumi (skaitlis, kas izteikts valsts valūtā) — Nav norādīts (1)
Pamatdarba pastāvīgums	Mainīgais lielums nošķir, vai pamatdarba ilgums ir ierobežots (t. i., darbs vai līgums beigsies pēc iepriekš noteikta perioda) vai arī tas ir balstīts uz pastāvīgu līgumu bez noteikta termiņa. Mainīgais lielums attiecas uz nodarbinātas personas, kas strādā kā darba ņēmēja, pamatdarbu. Terminu “darbs” izmanto, atsaucoties uz nodarbinātību. Kritērijs, kas nosaka, vai persona ir nodarbināta, ir atkarīgs no konteksta katrai mikrodatu vākšanai. Viens darbs ir uzdevumu un pienākumu kopums, ko veic vienas saimnieciskās vienības labā. Personām var būt viens darbs vai vairāki darbi. Attiecībā uz darba ņēmējiem katru līgumu var uzskatīt par uzdevumu un pienākumu atsevišķu kopumu un līdz ar to – par atsevišķu darbu. Vairāku darbu gadījumā pamatdarbs ir darbs, kurā parasti nostrādāto stundu skaits ir lielāks, kā noteikts starptautiskajos darba laika statistikas standartos. Darbs ar terminētu līgumu beigsies pēc iepriekš noteikta perioda (ar zināmu datumu) vai pēc perioda, kas iepriekš nav zināms, tomēr ir definēts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, kāda uzdevuma pabeigšana vai kāda darba ņēmēja, kas uz laiku tika aizstāts, prombūtnes perioda beigas. Darbs ar līgumu, kuram nav iepriekš noteikts, kad tas beigsies, tiek uzskatīts par pastāvīgu darbu. Tas, ko uzskata par darbu, ir līgumiska vai neoficiāla, vai mutiska vienošanās par darba tiesiskajām attiecībām un nevis gaidas, ka respondentam varētu nākties zaudēt darbu, viņa vai viņas plāns aiziet no darba, viņa vai viņas vēlme palikt darbā vai varbūtība tur palikt pastāvīgi.	Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai mikrodatu vākšanai: — Terminēts līgums — terminēts rakstisks līgums — terminēta mutiska vienošanās — Pastāvīgs darbs — pastāvīgs rakstisks līgums — pastāvīga mutiska vienošanās — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Pārraudzības pienākumi	Mainīgais lielums attiecas uz pašreizējo nodarbinātas personas, proti, darba ņēmēja, pamatdarbu, un nošķir darba ņēmējus ar pārraudzības pienākumiem un bez tiem. Tiek uzskatīts, ka personai ir pārraudzības pienākumi, ja tā oficiāli pārrauga vismaz vēl vienas personas darbu. Pienākumi attiecībā uz mācekļiem un praktikantiem nav uzskatāmi par pārraudzību un arī kvalitātes kontrole (pakalpojumu izlaides, bet ne citu personu veiktā darba pārbaude) vai konsultācijas nav uzskatāmas par pārraudzību.	— Jā — Nē — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Gads, kurā persona sāka strādāt pie sava pašreizējā darba devēja vai kā pašnodarbināta persona	Mainīgais lielums attiecas uz nodarbinātas personas pašreizējo pamatdarbu un ziņojumiem par gadu, kad persona sāka strādāt pie sava pašreizējā darba devēja vai kā pašnodarbināta persona savā pašreizējā uzņēmējdarbībā.	— Gads, kad persona sāka strādāt pie pašreizējā darba devēja vai kā pašnodarbināta persona pašreizējā pamatdarbā (izteikts ar četriem cipariem) — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Vietējās vienības lielums attiecībā uz pamatdarbu	Mainīgais lielums attiecas uz nodarbinātas personas pamatdarbu un ziņo par to personu skaitu, kuras strādā vietējā vienībā, tostarp to personu skaitu, kuras strādā vienības atrašanās vietā, kā arī to personu skaitu, kuras strādā ārpus tās, bet organizatoriski pieder pie tās, un kuras vienība apmaksā. Tajā ietilpst arī strādājoši īpašnieki un partneri, kas regulāri strādā vienībā, un neapmaksāti ģimenē strādājošie, kā arī nepilna laika darba ņēmēji, kuri ir iekļauti algu sarakstā. Algu sarakstā ir iekļauti arī sezonas strādnieki, mācekļi, praktikanti un mājās strādājošie. Vietējā vienība ir uzņēmums vai tā daļa, kas izvietota ģeogrāfiski noteiktā vietā.	— Precīzs personu skaits, ja robežās no 1 līdz 9 — 10 līdz 19 personas — 20 līdz 49 personas — 50 līdz 249 personas — 250 personas vai vairāk — Nezinu, bet mazāk par 10 personām — Nezinu, bet 10 personas vai vairāk — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Iepriekšējās nodarbinātības pieredzes esība	Mainīgais lielums sniedz informāciju par to, vai persona, kas nav nodarbināta, iepriekš ir bijusi nodarbināta (saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas nodarbinātības  (7) definīciju), un par to, vai iepriekšējā nodarbinātības pieredze aprobežojās vai neaprobežojās tikai ar gadījuma darba pieredzi. Kategorija “Persona nekad nav bijusi nodarbināta” ietver personas, kurām nekad nav bijusi nekāda nodarbinātības pieredze. Kategorija “Personai ir nodarbinātības pieredze, kas aprobežojas tikai ar gadījuma darba pieredzi” ietver personas, kurām ir bijusi nodarbinātības pieredze, un šī pieredze aprobežojas tikai ar gadījuma darbu. Šā mainīgā lieluma nolūkā darbs kā obligātajā militārajā dienestā iesauktajam nebūtu jāuzskata par nodarbinātības pieredzi. Kategorija “Personai ir nodarbinātības pieredze, kas nav tikai gadījuma darba pieredze” ietver personas, kurām ir bijusi nodarbinātības pieredze, izņemot gadījumus, kad šī pieredze aprobežojas tikai ar gadījuma darbu.	— Persona nekad nav bijusi nodarbināta — Personai ir nodarbinātības pieredze, kas aprobežojas tikai ar gadījuma darba pieredzi — Personai ir nodarbinātības pieredze, kas nav tikai gadījuma darba pieredze — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Dalība formālajā izglītībā un apmācībā (izglītojamais vai māceklis) pārskata periodā	Mainīgais lielums mēra personas dalību formālajā izglītībā un apmācībā, nosakot, vai persona pārskata periodā (jānosaka katrai mikrodatu vākšanai) kā izglītojamais vai māceklis ir uzņemta formālās izglītības programmā.	— Jā — Nē — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Pašreizējā vai pēdējā formālās izglītības vai apmācības pasākuma līmenis	Mainīgais lielums mēra pēdējā formālās izglītības vai apmācības pasākuma līmeni, kurā persona piedalījās konkrētā pārskata periodā (jānosaka katrai mikrodatu vākšanai), saskaņā ar izglītības programmām paredzētajām Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (2011)  (5) (ISCED-P 2011) kategorijām.	Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai datu vākšanai (jomai). Attiecībā uz katru kategoriju ISCED-P kodus norāda, ja ir “viens pret vienu” attiecība starp kategoriju un kodu:
		ISCED 0 Agrīna pirmsskolas izglītība	0
		ISCED 1 Pamatizglītības pirmais posms	1
		ISCED 2 Pamatizglītības otrais posms	2
		ISCED 3 Vidējā izglītība	3
		ISCED 3 Vidējā izglītība – vispārējā	34
		ISCED 3 Vidējā izglītība – profesionālā	35
		ISCED 3 Vidējā izglītība – orientācija nav zināma  (8)	-
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība	4
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – vispārējā	44
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – profesionālā	45
		ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība, – orientācija nav zināma  (8)	-
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība	5
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – vispārējā	54
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – profesionālā	55
		ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība – orientācija nav zināma  (8)	-
		ISCED 6 Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis	6
		ISCED 7 Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis	7
		ISCED 8 Doktora vai līdzvērtīgs līmenis	8
		Nav norādīts (1)
		Neattiecas (2)
Gads, kad sekmīgi pabeigts augstākais izglītības līmenis	Gads, kad sekmīgi pabeigts augstākais izglītības līmenis (izteikts ar četriem cipariem). Mainīgais lielums attiecas uz gadu, kad sekmīgi tika pabeigts augstākais izglītības līmenis, un uz personām ar pamatizglītības pirmā posma iegūto izglītības līmeni (ISCED 1) vai augstāku līmeni. Kategorija “neattiecas” ietver personas, kurām nav formālās izglītības vai iegūtais izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītības pirmo posmu (ISCED 1). Kategorija “neattiecas” ir arī jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir daļa no datu avota kopas, bet attiecībā uz kurām tā sistemātiski neziņo nekādu informāciju par mainīgo lielumu (piemēram, personas, kas jaunākas par konkrētu vecumu).	— Gads, kad sekmīgi pabeigts augstākais izglītības līmenis (4 cipari) — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Augstākā sekmīgi pabeigtā izglītības līmeņa joma	Personu augstākā sekmīgi pabeigtā izglītības līmeņa joma ar ISCED 3 iegūto izglītības līmeni vai augstāku līmeni. Augstākā sekmīgi pabeigtā izglītības līmeņa joma pamatojas uz “ISCED izglītības un apmācības jomām” (ISCED-F 2013)  (8). Joma ir plaša joma, nozare vai satura sfēra, uz kuru attiecas izglītības programma vai kvalifikācija. Kategorija “neattiecas” ietver personas, kurām nav formālās izglītības vai iegūtais izglītības līmenis ir zemāks par ISCED 3.	Informācijas detalizācijas pakāpe ir atkarīga no konteksta katrai datu vākšanai (jomai). Attiecībā uz katru kategoriju ISCED-F kodus norāda, ja ir “viens pret vienu” attiecība starp kategoriju un kodu  (9):
		Vispārīgas programmas un kvalifikācijas	00
		Pamatprogrammas un pamatkvalifikācijas	001
		Rakstpratība un rēķinpratība	002
		Personiskās prasmes un attīstība	003
		Sīkāk neprecizētas vispārīgas programmas un kvalifikācijas	(009)
		Izglītība	01
		Izglītība	011
		Ar izglītību saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	018
		Mākslas un humanitārās zinātnes	02
		Mākslas	021
		Humanitārās zinātnes (izņemot valodas)	022
		Valodas	023
		Ar mākslām un humanitārajām zinātnēm saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	028
		Sīkāk neprecizētas mākslas un humanitārās zinātnes	(029)
		Sociālās zinātnes, žurnālistika un informācijas zinātne	03
		Sociālās un uzvedības zinātnes	031
		Žurnālistika un informācijas zinātne	032
		Ar sociālajām zinātnēm, žurnālistiku un informācijas zinātni saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	038
		Sīkāk neprecizētas sociālās zinātnes, žurnālistika un informācijas zinātne	(039)
		Uzņēmējdarbība, administrācija un tiesības	04
		Uzņēmējdarbība un administrācija	041
		Tiesības	042
		Ar uzņēmējdarbību, administrāciju un tiesībām saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	048
		Sīkāk neprecizēta uzņēmējdarbība, administrācija un tiesības	(049)
		Dabaszinātnes, matemātika un statistika	05
		Bioloģijas zinātnes un saistītas zinātnes	051
		Vide	052
		Eksaktās dabaszinātnes	053
		Matemātika un statistika	054
		Ar dabaszinātnēm, matemātiku un statistiku saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	058
		Sīkāk neprecizētas dabaszinātnes, matemātika un statistika	(059)
		Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	06
		Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas	061
		Ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	068
		Inženierija, rūpniecība un būvniecība	07
		Inženierija un inženierijas profesijas	071
		Rūpniecība un pārstrāde/apstrāde	072
		Arhitektūra un būvniecība	073
		Ar inženieriju, rūpniecību un būvniecību saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	078
		Sīkāk neprecizēta inženierija, rūpniecība un būvniecība	(079)
		Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārija	08
		Lauksaimniecība	081
		Mežsaimniecība	082
		Zivsaimniecība	083
		Veterinārija	084
		Ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un veterināriju saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	088
		Sīkāk neprecizēta lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un veterinārija	(089)
		Veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi	09
		Veselības aprūpe	091
		Sociālie pakalpojumi	092
		Ar veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	098
		Sīkāk neprecizēta veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi	(099)
		Pakalpojumi	10
		Individuālie pakalpojumi	101
		Higiēnas un arodveselības pakalpojumi	102
		Drošības pakalpojumi	103
		Transporta pakalpojumi	104
		Ar pakalpojumiem saistītas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas	108
		Sīkāk neprecizēti pakalpojumi	(109)
		Nav norādīts
		Neattiecas
Uzturēšanās ilgums dzīvesvietas valstī pilnos gados	Uzturēšanās ilgums dzīvesvietas valstī pilnos gados apraksta laika intervālu, kas pagājis kopš laika, kad persona pēdējo reizi iedibināja savu pastāvīgo dzīvesvietu ziņotājvalstī, un to izsaka pilnos gados kā vienu no šīm iespējām: — Persona ir dzimusi šajā valstī un nekad nav dzīvojusi ārvalstī vismaz 1 gadu, aptverot tās personas, kas ir dzimušas ziņotājvalstī un kuru pastāvīgā dzīvesvieta vismaz 1 gadu nekad nav bijusi valstī, kas nav ziņotājvalsts. — Gadu skaits valstī, kopš pēdējo reizi tika iedibināta pastāvīgā dzīvesvieta šajā valstī, – vesels skaitlis, kas apraksta laika posmu no brīža, kad persona pēdējo reizi iedibināja savu pastāvīgo dzīvesvietu, un atsauces datumu (konkrēts katrai sociālo mikrodatu vākšanai) pilnos gados.	— Persona ir dzimusi šajā valstī un nekad nav dzīvojusi ārvalstī vismaz 1 gadu — Gadu skaits šajā valstī (kopš pēdējo reizi tika iedibināta pastāvīgā dzīvesvieta šajā valstī) (2 cipari) — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums	Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums ir personas subjektīvs novērtējums par savu veselību kopumā (nevis par pašreizējo veselības stāvokli vai iespējamām īslaicīgām veselības problēmām), tostarp par dažādiem veselības aspektiem, t. i., fizisko un emocionālo darbību, garīgo veselību (aptverot psiholoģisko labjutību un garīga rakstura traucējumus) un biomedicīniskajām pazīmēm un simptomiem.	— Ļoti labs — Labs — Vidējs (ne labs, ne slikts) — Slikts — Ļoti slikts — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Ilgstoša veselības problēma	Mainīgais lielums “ilgstošas veselības problēmas” ir personas subjektīvs novērtējums par savām hroniskajām veselības problēmām, aptverot dažādus fiziskus, emocionālus, ar uzvedību saistītus un garīgus veselības, slimību un traucējumu aspektus, kā arī sāpes, sliktu veselību, ko izraisījuši nelaimes gadījumi un traumas, vai iedzimtas saslimšanas. Ilgstoša vai hroniska saslimšana ir pastāvīga, un paredzams, ka tai būs nepieciešams ilgs uzraudzības, novērošanas vai aprūpes periods. Ilgstošām slimībām vai veselības problēmām vajadzētu būt ilgušām (vai atkārtoti uzliesmojušām) vai paredzams, ka tās varētu ilgt (atkārtoties) vismaz 6 mēnešus. Kategorija “jā” attiecas uz vienu vai vairākām ilgstošām vai hroniskām veselības problēmām, un “nē” nozīmē, ka nav nekādas ilgstošas vai hroniskas veselības problēmas, kā to uzskata respondents.	— Jā — Nē — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Darbību ierobežojumi veselības problēmu dēļ	Mainīgais lielums mēra ilgstoša (vismaz 6 mēnešu) ierobežojuma vai ierobežojumu individuālo pašnovērtēto līmeni veselības problēmas vai problēmu dēļ (fiziskas, garīgas vai emocionālas, tostarp traucējumi vai ierobežojumi vecuma dēļ) saistībā ar dalību darbībās, ko persona citādi parasti uzsāktu vai veiktu. Darbību definē kā uzdevumu vai pasākumu, ko veic persona. Darbības ierobežojumus definē kā personas grūtības veikt kādu darbību, kas novērtētas pēc vispārpieņemta kopas standarta, attiecībā pret kultūras un sociālajām vēlmēm saistībā ar darbībām, ko cilvēki parasti veic, aptverot visu darba vai skolas, mājas un brīvā laika pasākumu spektru. Personām, kuru saslimšanas atkārtojas vai ir svārstīgas, būtu jāatsaucas uz visbiežāk sastopamo situāciju, kas ietekmē viņu parastās darbības: — “Būtiski ierobežotas” nozīmē, ka darbību nevar veikt vai pabeigt, vai to var izdarīt tikai ar ļoti lielām grūtībām un parasti ar citu cilvēku palīdzību. — “Ierobežotas, bet ne būtiski,” nozīmē, ka parastu darbību var veikt vai pabeigt, bet ar zināmām grūtībām, tomēr parasti bez citu personu palīdzības (vai palīdzība parasti nav nepieciešama katru dienu). — “Nemaz nav ierobežotas” nozīmē, ka parastas darbības var veikt vai pabeigt bez jebkādām grūtībām vai ka iespējams darbības ierobežojums nav bijis ilgāks par pēdējiem 6 mēnešiem.	— Būtiski ierobežotas — Ierobežotas, bet ne būtiski — Nemaz nav ierobežotas — Nav norādīts (1) — Neattiecas (2)
Izmantotais intervijas veids	Mainīgais lielums ziņo par metodi, kas izmantota, lai savāktu informāciju no respondenta. Ja datu vākšanai no respondenta tiek izmantoti vairāki veidi, mainīgais lielums ziņo par pārsvarā izmantoto veidu. PAPI, CAPI un CATI gadījumā piedalās intervētājs. CAWI gadījumā respondents pats veic aizpildīšanu un ievēro tīmekļa vietnē sniegtos norādījumus. Kategoriju “cits” piemēro, ja pārējās kategorijas neietver izmantoto intervēšanas veidu, piemēram, pašaizpildīta intervija ar papīra anketu (PASI) vai tīmeklī nebalstīta datorizēta pašaizpildīta intervija (CASI). Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir datu avota kopas daļa, attiecībā uz kurām netiek sistemātiski ziņota informācija par šo mainīgo lielumu, piemēram, gadījumā, ja personas ir jaunākas par konkrētu vecumu, kā arī ja visa informācija ir iegūta no reģistriem (t. i., administratīviem datiem) vai imputēta, vai abi, un intervija nav notikusi.	— Personiska intervija ar papīra anketu (PAPI) — Datorizēta personiska intervija (CAPI) — Datorizēta telefonintervija (CATI) — Datorizēta internetintervija (CAWI) — Cits — Neattiecas
Piedalīšanās veids apsekojumā	Mainīgais lielums ziņo par to, vai pieprasīto informāciju sniedzis izraudzītais respondents vai cita persona (aizstājējs respondents). Izraudzītais respondents ir persona, kas ir norādīta noteikumos par katru mikrodatu vākšanu un kurai ir lūgts sniegt informāciju. “Tieša piedalīšanās” attiecas uz situāciju, kad izraudzītais respondents pats sniedz pieprasīto informāciju. Tieša piedalīšanās ietver arī gadījumus, kad izraudzītais respondents ir sniedzis pieprasīto informāciju ar citas personas palīdzību (piemēram, tulkojumu, fizisku palīdzību) un ir apstiprinājis sniegtās atbildes. “Netieša piedalīšanās” attiecas uz situāciju, kad informāciju, kas ir pieprasīta izraudzītajam respondentam, ir sniegusi trešā persona (t. i., aizstājējs respondents), un to nav apstiprinājis izraudzītais respondents. Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, lai skaitītu statistikas vienības, kas ir datu avota kopas daļa, attiecībā uz kurām netiek sistemātiski ziņota informācija par šo mainīgo lielumu, kā arī gadījumā, ja visa informācija ir iegūta no reģistriem (t. i., administratīviem datiem) vai imputēta, vai abi, un intervija nav notikusi.	— Tieša piedalīšanās — Netieša piedalīšanās — Nav norādīts (1) — Neattiecas
Strata	Primārā strata atbilst katrai novērojamai vienībai (atsevišķai personai vai mājsaimniecībai), ja mērķkopa (vai tās daļa) ir stratificēta izlases plānojuma pirmajā posmā, nodrošinot identifikācijas kodus dažādajām stratām (stratas identifikators). Kopas stratifikācija nozīmē to sadalīt apakškopās, kas nepārklājas un kuras sauc par stratām. Pēc tam katrā stratā izvēlas neatkarīgas izlases. Reģistrētā informācija vienmēr attiecas uz situāciju attiecīgās statistikas vienības (atsevišķas personas vai mājsaimniecības) izvēles laikā. Kategorija “stratas identifikators” norāda tās stratas identifikācijas kodu, pie kuras pieder katra novērojamā vienība (persona vai mājsaimniecība). Stratas identifikācijas kodi ir jāizmanto gadījumā, ja mērķkopa ir stratificēta vai ir ņemtas vērā ļoti reprezentatīvas primārās atlases vienības (PSU). Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto gadījumā, ja mērķkopa nav stratificēta izlases veidošanas procesa pirmajā posmā (t. i., ja izlase ir iegūta, izmantojot vienkāršu gadījumatlasi vai klasteratlasi) un nav ņemtas vērā ļoti reprezentatīvas PSU.	— Stratas identifikators — Neattiecas
Primārā atlases vienība (PSU)	Mainīgais lielums ziņo par primāro atlases vienību (PSU), kas atbilst katrai novērojamai vienībai (atsevišķai personai vai mājsaimniecībai), ja mērķkopa ir sadalīta klasteros, nodrošinot identifikācijas kodus klasteriem vai PSU. Kopu sadala klasteros (t. i., apakškopās, kas nepārklājas) gadījumā, ja tieša elementu atlase ir neiespējama (sakarā ar to, ka nav izlases rāmja) vai arī tās īstenošana ir pārāk dārga (kopa ir plaši izdalīta ģeogrāfiskā ziņā). Pēc tam izlases veidošanas procesa pirmajā posmā izvēlas klasteru izlasi (PSU). Reģistrētā informācija vienmēr attiecas uz situāciju attiecīgās vienības (personas vai mājsaimniecības) izvēles laikā. Kategorija “primārās atlases vienības identifikators” norāda PSU identifikācijas kodu (starp izvēlētajām PSU), pie kā pieder katra novērojamā vienība (persona vai mājsaimniecība), ja izlases veidošanas pirmajā posmā mērķkopa ir sadalīta klasteros. Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto, ja izlases veidošanas procesa pirmajā posmā mērķkopa nav sadalīta klasteros, t. i., ja izlase ir iegūta, izmantojot vienkāršu gadījumatlasi vai stratificētu gadījumatlasi).	— Primārās atlases vienības identifikators — Neattiecas

---

(1)  Kategorija “nav norādīts” ir jāizmanto neatbildētības gadījumos, piemēram, respondents nezina atbildi vai atsakās atbildēt.

(2)  Kategorija “neattiecas” ir jāizmanto gadījumos, kas ir ārpus konkrēta mainīgā lieluma jomas, t. i., pēc tam, kad minētajam mainīgajam lielumam piemērots filtrs, un to arī izmanto, lai skaitītu statistikas vienības – kas ir daļa no datu avota kopas – attiecībā uz kurām netiek sistemātiski ziņota informācija par šo mainīgo lielumu, piemēram, ja personas ir jaunākas par konkrētu vecumu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1978984/6037342/ISCO-08.pdf (angļu valodas redakcija; pieejama arī franču un vācu valodā).

(5)  http://uis.unesco.org/sites/default/files/documents/international-standard-classification-of-education-isced-2011-en.pdf (pieejama angļu un franču valodā).

(6)  http://ec.europa.eu/eurostat/ramon/nomenclatures/index.cfm?TargetUrl=LST_NOM_DTL&StrNom=CL_GEO&StrLanguageCode=EN&IntPcKey=&StrLayoutCode=HIERARCHIC (pieejams angļu, franču un vācu valodā).

(7)  Personas, kurām nekad nav bijusi nodarbinātības pieredze darbā par samaksu vai peļņu, ar vismaz vienu darba stundu nedēļā.

(8)  http://uis.unesco.org/sites/default/files/documents/isced-fields-of-education-and-training-2013-en.pdf (pieejams angļu un franču valodā).

(9)  Kodi (009), (029), (039), (049), (059), (079), (089), (099) un (109) nav ISCED kodi.

1. pants

Nosaukums “Pan Galego”/“Pan Gallego” (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.3. grupas “Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Cordero Manchego” (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Riso del Delta del Po” (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Bleu du Vercors-Sassenage” (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

---

(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).»

1. pants

Piedāvājumiem, kuri saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1882, iesniegti apakšperiodā, kurš beidzas 2019. gada 17. decembrī, atbalsta maksimālā summa olīveļļas privātai uzglabāšanai ir:

a)	0,00 EUR dienā par tonnu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas;

b)	1,10 EUR dienā par tonnu neapstrādātas olīveļļas;

c)	1,10 EUR dienā par tonnu spīdīgās olīveļļas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. pants

Ar šo par Eiropas Savienības padomdevējas misijas drošības sektora reformas atbalstam Irākā (EUAM Iraq) misijas vadītāju no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 17. aprīlim tiek iecelts Christoph BUIK kungs.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

1. pants

Ar šo Paulo SOARES kungs tiek iecelts par Eiropas Savienības KDAP padomdevējas misijas Centrālāfrikas Republikā (EUAM RCA) misijas vadītāju no 2019. gada 9. decembra līdz 2020. gada 8. decembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2019. gada 9. decembra.

1. pants

Ar šo par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļiem uz astoņu gadu pilnvaru laiku, sākot no 2020. gada 1. janvāra, tiek iecelti:

—	Fabio PANETTA kungs,

—	Isabel SCHNABEL kundze.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS, AR KO ATBALSTA GLOBĀLU ZIŅOŠANAS MEHĀNISMU PAR NELIKUMĪGIEM PARASTAJIEM IEROČIEM UN TO MUNĪCIJU, LAI SAMAZINĀTU TO NOVIRZĪŠANAS UN NELIKUMĪGAS NODOŠANAS RISKU

(iTrace IV)

1.   Vispārīga informācija un KĀDP atbalsta pamatojums

1.1.

Šā lēmuma pamatā ir vairāki secīgi Padomes lēmumi cīņai pret parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības destabilizējošo ietekmi konfliktu skartajās teritorijās, proti, Lēmumi 2013/698/KĀDP, (KĀDP) 2015/1908 un (KĀDP) 2017/2283, ar kuriem tika izveidots un pastiprināts iTrace globālais ziņošanas mehānisms par parastajiem ieročiem un to munīciju. Parasto ieroču un to munīcijas nelikumīga izplatīšana ir svarīgs faktors, kas grauj valstu stabilitāti un saasina konfliktus, un tādējādi nopietni apdraud mieru un drošību. Kā norādīts ES VIKI stratēģijā, nelikumīgi šaujamieroči un VIKI joprojām veicina nestabilitāti un vardarbību Savienībā, tās tuvākajos kaimiņreģionos un pārējā pasaulē. Nelikumīgi kājnieku ieroči veicina globālo terorismu un konfliktus, kavējot Savienības attīstību un krīžu pārvarēšanu, humānās palīdzības pasākumus un stabilizācijas centienus vairākās vietās Savienības kaimiņreģionos un Āfrikā. Savienībā nelikumīgi šaujamieroči nepārprotami ietekmē iekšējo drošību, veicinot organizēto noziedzību un nodrošinot teroristiem līdzekļus uzbrukumu veikšanai Eiropas teritorijā. Nesen gūtie secinājumi iTrace projektā Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā, Ukrainā un Jemenā un saistībā ar citiem konfliktiem Savienības ārējo robežu tuvumā apstiprina apgalvojumus ES VIKI stratēģijā. To darbību ietvaros, kuras veic saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2015/1908, tika gūts apliecinājums tam, ka iTrace ir globāla konfliktos iesaistītu ieroču pārraudzības iniciatīva. iTrace projekts ir darbojies vairāk nekā 40 valstīs, kuras skāris konflikts, tostarp Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā, kā arī Dienvidāzijā un Austrumāzijā, un ar tā palīdzību ir izveidots pasaulē lielākais publiskais novirzītu parasto ieroču un to munīcijas repozitorijs, lai atbalstītu valstis to centienos atklāt novirzīšanu un to novērst atbilstīgi saistībām, kas paredzētas Kopējā nostājas 2008/944 7. kritērijā un ITL 11. pantā. Tas paredz precīzu ziņošanu par ieroču un to munīcijas novirzīšanu, kuras rezultātā tie nonāk pie bruņotu nemiernieku un teroristu spēkiem, kuri apdraud Savienības drošību, tostarp Islāma Magribas Al Qaeda un Daesh/Islāma valstij, un tas, ievērojot konfidencialitāti un bez kavēšanās, brīdina dalībvalstu eksporta kontroles iestādes par riskiem, kas izriet no novirzīšanas, kura notikusi pēc eksporta; tas sniedz ES delegācijām un dalībvalstu diplomātiskajām misijām konfliktu skartajos reģionos kritisku, reāllaika informāciju par ieroču nelikumīgu tirdzniecību un konflikta dinamiku. Tas nodrošina integrētu pieeju tam, lai veicinātu informētību par ieroču kontroli un par pasākumiem, kas vērsti pret novirzīšanu, balstoties uz plašsaziņas līdzekļu līdzsvarotu un atbildīgu iesaisti globālā mērogā.

1.2.

Tomēr dalībvalstis iTrace projektam pastāvīgi lūdz tieši un klātienē ziņot valsts ieroču eksporta licencēšanas iestādēm (tostarp biežus apmeklējumus galvaspilsētās) un divpusēji nodrošināt plašākas resursu iespējas dalībvalstu ieroču eksporta kontroles politikas veidotājiem. Tādēļ šā lēmuma mērķis ir turpināt darbu pie Lēmumā (KĀDP) 2017/2283 paredzētā projekta un šo darbu pastiprināt, turpinot Savienības politikas veidotājiem, ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta kontroles amatpersonām nodrošināt sistemātiski apkopotu nozīmīgu informāciju, kas tiem dos atbalstu izstrādāt efektīvas un uz pierādījumiem balstītas stratēģijas cīņai pret parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu izplatīšanu, lai tādējādi uzlabotu starptautisko un reģionālo drošību. Tādējādi ar šo lēmumu viņiem arī turpmāk tiks palīdzēts sekmīgu reaģēšanas stratēģiju apvienot ar adekvātu preventīvu rīcību, lai vērstos pret nelikumīgu piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī nodrošināt efektīvu parasto ieroču kontroli trešās valstīs.

1.3.

Šis lēmums paredz, ka nepārtraukti tiek uzturēta un pastiprināta publiski pieejamā iTrace globālā sistēma ziņošanai par ieročiem. Lēmumā (KĀDP) 2017/2283 uzskaitītos projektus pastiprinās: 1) palielinot to misiju biežumu un ilgumu, kuras paredzētas, lai vāktu datus par nelikumīgu parasto ieroču piegādēm konfliktu skartajos reģionos; 2) īpaši pielāgojot atbalsta pasākumu kopumus, ko sniedz dalībvalstīm, tajos ietverot tiešas konsultācijas, pielāgotus datus un ziņojumus, nodrošinot palīdzības dienestu 24 stundas diennaktī un pēcnosūtīšanas pārbaudes pienākumus; un 3) īstenojot valsts iestāžu apmācību un mentorēšanu konfliktu skartajās valstīs, lai izsekotu to teritoriālajā jurisdikcijā atrastus vai konfiscētus nelikumīgus parastos ieročus, izveidotu pret novirzīšanu vērstas spējas, tostarp izsekošanas spējas Starptautiskā izsekošanas instrumenta (SII) ietvaros, pastiprinātu ieroču pārvaldību, tostarp uzskaiti, un veicinātu iTrace datu vākšanu.

2.   Vispārīgie mērķi

Ar 4. iedaļā aprakstīto rīcību starptautiskajai kopienai tiks vēl vairāk sniegts atbalsts, lai apkarotu destabilizējošo ietekmi, ko rada parasto ieroču un to munīcijas novirzīšana un nelikumīga tirdzniecība. Ar šo rīcību politikas veidotājiem, ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta kontroles amatpersonām arī turpmāk tiks nodrošināta attiecīga informācija, kas tiem dos atbalstu, lai izstrādātu efektīvas un uz pierādījumiem balstītas stratēģijas cīņai pret parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu izplatīšanu, ar kurām uzlabot starptautisko un reģionālo drošību. Konkrēti, ar šo rīcību:

a)	nodrošinās konkrētu informāciju par parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, lai tādējādi atbalstītu to, ka tiek efektīvi īstenota Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ITL, ANO Rīcības programma un SII;

b)	sniegs pielāgotu atbalstu dalībvalstīm, lai tām palīdzētu novērtēt novirzīšanas risku un to mazināt;

c)

iegūs informāciju par maršrutiem un vienībām, kas iesaistītas parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanā uz konfliktu skartajiem reģioniem vai starptautiskām teroristu organizācijām, un, sniedzot atbalstu valstu tiesvedības vajadzībām, nodrošinās pierādījumus par grupām un indivīdiem, kas ir iesaistīti nelikumīgā tirdzniecībā;

d)

uzlabos sadarbību starp attiecīgajām ANO struktūrām, misijām un citām starptautiskām organizācijām parasto ieroču un to munīcijas izsekošanas jomā un saistībā ar iespēju nodrošināt informāciju tieši, lai tādējādi atbalstītu pastāvošos pārraudzības mehānismus, tostarp Interpola nelikumīgo ieroču reģistra un meklēšanas pārvaldes sistēmu (iARMS) un Eiropolu, kurš 2019. gadā ar CAR noslēdza saprašanās memorandu par informācijas apmaiņu;

e)	sniegs nozīmīgu informāciju, lai apzinātu prioritārās jomas starptautiskajā sadarbībā un palīdzībā ar mērķi efektīvi apkarot parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, piemēram, finansējumu projektiem, kas saistīti ar krājumu drošību un/vai robežu pārvaldību; un

f)	nodrošinās mehānismu, ar ko palīdzēs pārraudzīt ITL īstenošanu, konkrēti, konstatēt nodotu parasto ieroču novirzīšanu, kā arī palīdzēt valdībām izvērtēt novirzīšanas risku pirms parasto ieroču eksporta, konkrēti, novirzīšanas risku saņēmējas valsts iekšienē vai reeksportu nevēlamos apstākļos.

3.   Ilgtermiņa projekta ilgtspēja un rezultāti

Ar rīcību nodrošinās noturīgu sistēmu parasto ieroču un to munīcijas nelikumīgas izplatīšanas pastāvīgai pārraudzībai. Ir sagaidāms, ka tā būtiski palielinās pastāvošo ar ieročiem saistīto informāciju un ievērojami atbalstīt efektīvas parasto ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles politikas mērķtiecīgu izstrādi. Konkrēti, ar projektu:

a)	vēl vairāk papildinās iTrace informācijas pārvaldības sistēmu, kas ilgtermiņā nodrošinās datu vākšanu un analīzi attiecībā uz nelikumīgiem parastajiem ieročiem;

b)

parasto ieroču kontroles politikas veidotājiem un ekspertiem nodrošinās rīku, kas palīdzēs noteikt efektīvākas palīdzības un sadarbības stratēģijas un prioritārās jomas, piemēram, apzinot apakšreģionālas vai reģionālas sadarbības, koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, kas ir jāizveido vai jāstiprina, un apzinot nedrošus valstu krājumus, neatbilstīgu inventāra pārvaldību, nelikumīgas nodošanas maršrutus, vājas robežkontroles un nepietiekamas tiesībaizsardzības spējas;

c)	ietvers iestrādātu elastīgumu, lai varētu iegūt politikai nozīmīgu informāciju, neraugoties uz strauji mainīgām politikas prasībām;

d)	būtiski palielinās starptautisko ieroču pārraudzības organizāciju un indivīdu darba efektivitāti, nodrošinot informācijas apmaiņas mehānismu, kura darbības joma nepārtraukti paplašinās; un

e)	veidos ilgtspējīgas valstu spējas konfliktu skartajās valstīs, lai identificētu un izsekotu nelikumīgus parastos ieročus un vēl efektīvāk iesaistītos starptautiskajā ieroču kontrolē un tiesībaizsardzības procesos.

4.   Rīcības apraksts

4.1.   Projekts Nr. 1: Konfliktos skarto valstu valsts iestāžu apmācība un mentorēšana ieroču identifikācijas un starptautiskās izsekošanas jomā.

4.1.1.   Projekta mērķis

Ar iTrace apmācības un mentorēšanas programmām valstu iestādēm konfliktu skartajās valstīs nodrošina metodes un prasmes, lai tās pašas varētu konstatēt parasto ieroču novirzīšanu un vērsties pret to. Apmācības mērķis ir uzlabot bieži vien neesošo spēju identificēt un izsekot nelikumīgus parastos ieročus, savukārt mentorēšana ļauj iTrace projekta personālam reāllaikā apzināt būtiskus ar spējām saistītus trūkumus un nekavējoties pielāgot risinājumus, lai tos novērstu. Turklāt ar iTrace apmācības un mentorēšanas programmu palīdzību tiek nostiprinātas attiecības starp iTrace projektu un valstu iestādēm, ļaujot tā izmeklēšanas komandām, kuras darbojas uz vietas, lielākā mērā piekļūt konfiscētajiem un atgūtajiem parastajiem ieročiem un tādējādi uzlabojot iTrace datu vākšanas, analīzes un to paziņošanas pilnu spektru.

4.1.2.   Ieguvums ES ieroču kontroles iniciatīvām

iTrace apmācības un mentorēšanas programmas atbilst ES VIKI stratēģijā aplūkotajām darbībām – atbalstīt valstu spējas “noteikt un izsekot nelikumīgo VIKI un munīcijas izcelsmi konflikta zonās”, un ar tām tieši un netieši veicina plašu dalībvalstu atbalstītu ieroču kontroles iniciatīvu klāstu. Tiešā ietekme ietver atbalstu valstu tiesībaizsardzības iestādēm VIKI izsekošanā saskaņā ar Starptautisko izsekošanas instrumentu, valstu spēju uzlabošanu attiecībā uz datu par izsekotajiem ieročiem vākšanu ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) 16.4.2. rādītāja ietvaros un atbalstu dalībvalstu ierosinātām ieroču un munīcijas pārvaldības programmām. Netiešā ietekme ietver atgriezenisko saiti saistībā ar informāciju, kura apkopota uz vietas, piemēram, dalībvalstu brīdināšanu par partnervalstīs konstatētajiem novirzīšanas riskiem, novirzīšanas no valstu krājumiem konstatēšanu un šīs informācijas sniegšanu Savienības PSSM programmām.

4.1.3.   Projekta darbības

2018. gadā CAR izveidoja Tehniskā atbalsta vienību (TSU); vienību, kas ir izveidota, lai valstu iestādēm organizētu apmācības un mentorēšanas pasākumus konfliktu skartajās valstīs, kurās darbojas iTrace projekts. Minētie apmācības un mentorēšanas pasākumi ir izstrādāti, lai sekmētu visāda veida pret novirzīšanu vērstas iniciatīvas, nodrošinot apmācīšanu un spēju veidošanu attiecībā uz parasto ieroču izsekošanu, konfiscētu un atņemtu nelikumīgo parasto ieroču marķēšanu un reģistrēšanu, ievērojot SII iedibināto procedūru, un lai sekmētu (PSSM) novērtējumus, kas ir izstrādāti, lai jau pašos pirmsākumos identificētu un novērstu novirzīšanas risku. CAR sniegs speciālistu nodrošinātu, pēc vajadzību novērtēšanas izstrādātu apmācību visā iepriekš minēto darbību spektrā vietējiem partneriem un vajadzības gadījumā – miera atbalstīšanā iesaistītajiem darbiniekiem, tostarp ANO un ES misijām un ANO sankciju pārraudzības grupām/ekspertu grupām. Šajā ziņā iTrace projekts joprojām tieši atbildīs ES VIKI stratēģijā uzskaitītajai darbībai, ar ko ES tiek aicināta atbalstīt “ANO ekspertu grupu darbu, kas uzrauga ieroču embargo” un ieroču eksporta kontroles nolūkos apsvērt “veidus, kā uzlabot piekļuvi to konstatējumiem par ieroču novirzīšanu un nelikumīgiem šaujamieročiem un VIKI”. Projektā iTrace iekļautās apmācības pamatā būs vesels pakalpojumu klāsts, kurus CAR piedāvā kopš 2014. gada un kuri, sniedzot palīdzību ANO ekspertu grupām, ir izrādījušies izšķiroši, lai atbalstītu vietējos partnerus konfliktu skartajās valstīs un arī lai nodrošinātu plašāku piekļuvi iTrace izmeklēšanas komandām uz vietas. Projekta vajadzībām tiks norīkoti darbinieki no izmeklēšanas komandām, kas darbojas uz vietas, un no TSU, lai aizvien tehniskākā līmenī veiktu apmācību attiecībā uz:

a)	ievadu datu vākšanā par parastajiem ieročiem ar atsauci uz specifiskiem gadījumiem;

b)	ieroču identifikācijas pamatiemaņas un efektīvas ieroču dokumentācijas tehnikas;

c)	pierādījumu vākšanas standarta darbības procedūras un pierādījumu pārraudzības ķēdi;

d)	prasības tālejošai, reģionālai un starptautiskai izmeklēšanai;

e)	starptautiskā izsekošanas instrumenta (SII) īstenošanu; attiecīgos gadījumos iestādes partnervalstīs tiks apmācītas un mudinātas sākt izsekošanas pieprasījumus;

f)	starptautiska līmeņa ieroču izsekošanu un ieroču izsekošanas sistēmas (jo īpaši Interpols un Eiropols);

g)	“lielo datu” izmantošanu un tendenču analīzi; un

h)	tehniskās palīdzības līdzekļus (starptautiskus) un tiesībaizsardzības intervenci.

Minētie pasākumi tiks veikti līdztekus iTrace izmeklēšanām uz vietas, tostarp kopā ar valsts pārvaldes iestādēm veiktām izmeklēšanām (mentorēšanu).

4.1.4.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)	valstu iestādes mudinās piešķirt plašāku pieeju iTrace izmeklēšanas komandām uz vietas, atbildot uz atkārtotiem aicinājumiem, kas izteikti iTrace komandām attiecībā uz tehniskās palīdzības sniegšanu un kopīgām izmeklēšanas spējām, un pielīdzinot to lielākam iTrace datu vākšanas apjomam;

b)

sniegs konkrētu atbalstu spēju veidā to valstu valdībām, kuras cieš no parasto ieroču novirzīšanas sekām un kurām trūkst instrumentu, lai identificētu novirzītus parastos ieročus un ziņotu par tiem; šis bieži vien ir priekšgājējs vēl efektīvākai iekšējai parasto ieroču pārvaldībai un kā tāds atbalsta ITL, SII, ANO Rīcības programmas un IAM 16.4.2. īstenošanu, kā arī PSSM plānošanu un sadarbību ar starptautiskām tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp Interpolu (iARMS) un Eiropolu;

c)	atbalstīs pastiprinātu dialogu, proti, nosakot galvenās ieinteresētās personas citās Savienības atbalstītās iniciatīvās, piemēram, ES misiju attiecības ar uzņēmējvalstu valdībām, un sākotnējās iniciatīvās, tādās kā plānošana PSSM jomā, piemēram, Savienības atbalstīti krājumu pārvaldības projekti.

4.1.5.   Projekta īstenošanas rādītāji

Līdz pat 40 apmācības uz vietas un mentorēšanas apmeklējumi ar uzsvaru uz atkārtotiem apmeklējumiem, lai atbalstītu valsts iestādes izsekošanas spēju veidošanā.

Projektu īstenos visā trīs gadu ilgajā iTrace projekta laikā.

4.1.6.   Projekta labumguvēji

iTrace apmācības un mentorēšanas pasākumi sniegs tiešu labumu valsts ieinteresētajām personām konfliktu skartajās valstīs, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm un prokuroriem. Programma ar Savienības finansētām un citām ieroču kontroles iniciatīvām sniegs netiešu atbalstu valstu dialogiem, mudinot izmantot starptautiskos izsekošanas mehānismus, tostarp Interpola iARMS sistēmu un Eiropolu, un veicinot iesaistīšanos Savienības atbalstītos krājumu pārvaldības projektos un citos ar VIKI kontroli saistītos projektos.

4.2.   Projekts Nr. 2: Pastiprinātas izmeklēšanas uz vietas, kas ir vajadzīgas, lai iTrace sistēmā turpinātu ievietot reāllaika dokumentālus pierādījumus par parasto ieroču un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību un citu attiecīgo informāciju.

4.2.1.   Projekta mērķis

Ar projektu pastiprinās uz vietas veiktās izpētes biežumu un ilgumu attiecībā uz parastajiem ieročiem un munīciju, kas ir apritē konfliktu skartajos reģionos. Šajā projektā prioritāte tiks piešķirta tām valstīm, kuras dalībvalstīm izraisa īpašas bažas, inter alia, Afganistānai, Irākai, Lībijai, Mali, Sīrijai, Dienvidsudānai, Somālijai, Sīrijai, Ukrainai un Jemenai. Šīs izmeklēšanas uz vietas nodrošinās konkrētus, citādi ārējiem novērotājiem (tostarp dalībvalstīm, kas eksportē ieročus) nepamanāmus pierādījumus par novirzītiem parastajiem ieročiem, kas ir nemiernieku un teroristu spēku rokās. CAR lūgs iepriekšēju apstiprinājumu no ES Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupas (COARM) pirms tā pēc būtības iesaistīsies visās tajās valstīs, uz kurām iTrace izmeklēšanas uz vietas vai iTrace apmācības un mentorēšanas programmas iepriekš neattiecās.

Izmantojot jaunas tehnoloģijas un modernus kriminālistikas paņēmienus, CAR veiks plašu darbību klāstu uz vietas, tostarp uzlabotu fotodokumentāciju, kriminālistikas izmantošanu un izdzēsta marķējuma atjaunošanu. CAR ir pierādījusi, ka šīs metodes atklāj izsekojamu informāciju par iepriekš neizsekojamiem ieročiem, munīciju un saistītiem materiāliem, ļaujot veikt izmeklēšanu arvien plašākā nelikumīgo materiālu klāstā, kur ir dzēsta identifikācijas informācija, lai slēptu izcelsmi.

Iegūtie dati uzlabos dalībvalstu kopējo izpratni par novirzīšanu un nelikumīgu nodošanu, par tirgotāju izmantotajām metodēm to slēpšanai, kā arī būtiski uzlabos to spējas graut nelikumīgo tirdzniecību.

4.2.2.   Ieguvums ES ieroču kontroles iniciatīvām

Projekta iTrace izmeklēšanas uz vietas veido dinamisku atsauces līmeni par novirzītiem parastajiem ieročiem konfliktu skartajās valstīs. Šis atsauces līmenis ir nepārtraukta mēraukla Kopējās nostājas (KĀDP) 2008/944 un ieroču kontroles nolīgumu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās pildīt, inter alia ITL, ANO Rīcības programmas, kā arī ES VIKI stratēģijas, efektivitātei. Rūpīga konfliktos iesaistīto ieroču dokumentācija veido arī atspēriena punktu oficiāliem parasto ieroču izsekojumiem un vispusīgām izmeklēšanām par konfliktu finansēšanu un ieroču piegādes tīkliem.

4.2.3.   Projekta darbības

Šā projekta ietvaros tiks veiktas šādas darbības:

a)	izvietos kvalificētus ieroču ekspertus, lai uz vietas veiktu analīzi par nelikumīgiem parastajiem ieročiem un to munīciju, kas atgūti no konfliktu skartajām valstīm;

b)

analizēs, pārskatīs un pārbaudīs dokumentētos pierādījumus, kas ir iegūti par parastajiem ieročiem, to munīciju un to lietotājiem, tostarp inter alia fotodokumentāciju, kriminālistikas izmantojumu un izdzēsta marķējuma atjaunošanu ieročiem, to sastāvdaļām un iekšējam un ārējam marķējumam, iesaiņojumam, un ar to saistīto pārvadājumu dokumentāciju kopā ar rezultātiem, kas gūti izmeklēšanās uz vietas (par lietotājiem, piegādēm un nodošanas maršrutiem);

c)	visus ievāktos un pārskatītos pierādījumus augšupielādēs iTrace informācijas pārvaldības sistēmā un pēc verifikācijas – iTrace tiešsaistes kartēšanas portālā;

d)	apzinās un atbalstīs vietējos partnerus, lai nodrošinātu iTrace sistēmai nepieciešamo datu vākšanu ilgtermiņā – gan ierosinātās rīcības darbības laikā, gan pēc tās;

e)	turpinās sadarboties ar dalībvalstu valdībām nolūkā jau iepriekš noteikt valstu kontaktpunktus un koordinācijas mehānismu, lai precizētu CAR izmeklēšanu tvērumu un jau pirms tās veiktajām izmeklēšanām mazinātu iespējamos interešu konfliktus.

Projektu īstenos pakāpeniski, visu trīs iTrace projektam paredzēto gadu laikā.

4.2.4.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)	uz vietas dokumentēs fiziskus pierādījumus par parastajiem ieročiem un munīciju, kas konfliktu skartajos reģionos ir novirzīti vai tiek nelikumīgi tirgoti;

b)

pārbaudīs un izskatīs nelikumīgas tirdzniecības lietas, pamatojoties uz pierādījumiem, ko visos reģionos attiecībā uz novirzītiem vai nelikumīgi tirgotiem parastajiem ieročiem un munīciju ir ievākusi CAR, organizācijas, kurām ar CAR ir noslēgti informācijas apmaiņas nolīgumi, un attiecīgā gadījumā – citas organizācijas;

c)

nodrošinās konkrētus vizuālus un fiziskus pierādījumus par novirzītiem vai nelikumīgi tirgotiem parastajiem ieročiem un to munīciju, tostarp priekšmetu, sērijas numuru, ražotāja marķējumu, kastu, iesaiņojuma satura sarakstu, pārvadājumu dokumentu fotoattēlus un galalietotāja dokumentāciju, un informāciju, kas iegūta, izmantojot kriminālistiku un izdzēsta marķējuma atjaunošanu;

d)

teksta formā izstrādās pārskatus par nelikumīgu darbību, tostarp par nelikumīgās tirdzniecības maršrutiem, novirzīšanā vai nelikumīgā nodošanā iesaistītajiem dalībniekiem un finanšu un atbalsta tīkliem, un izvērtējumus par apstākļiem, kas tos veicina (tostarp neefektīva krājumu pārvaldība un drošība un valstu mērķtiecīgi organizēti nelikumīgās piegādes tīkli);

e)	minētos pierādījumus augšupielādēs iTrace informācijas pārvaldības sistēmā un pēc verifikācijas – tiešsaistes kartēšanas portālā, lai tos pilnībā varētu publiski izplatīt, un nosūtīs dalībvalstīm, izmantojot drošas fiksētas un mobilas platformas.

4.2.5.   Projekta īstenošanas rādītāji

Trīs gadu laikā tiks īstenots līdz pat 75 misijām uz vietas (tostarp vajadzības gadījumā – pagarinātas darbības misijas), lai iegūtu pierādījumus augšupielādēšanai iTrace informācijas pārvaldības sistēmā un tiešsaistes kartēšanas portālā.

Projektu īstenos visā trīs gadu ilgajā iTrace projekta laikā.

4.2.6.   Projekta labumguvēji

iTrace sistēmā arī turpmāk tiks sniegta arvien vispusīgāka informācija, kas būs, pirmkārt un galvenokārt, paredzēta ES valstu ieroču kontroles politikas veidotājiem, ieroču eksporta licencēšanas iestādēm, kā arī Savienības iestādēm, aģentūrām un misijām. Minētajiem Savienības labumguvējiem būs arī piekļuve konfidenciālai informācijai ar drošu fiksētu un mobilo platformu starpniecību, kuras nodrošina iTrace.

Publiskā informācija arī turpmāk būs pieejama visiem labumguvējiem gan Savienībā, gan ārpus Savienības, piemēram, ieroču kontroles politikas veidotājiem un ieroču eksporta licencēšanas iestādēm trešās valstīs, nevalstiskām pētniecības organizācijām, aizstāvības organizācijām un starptautiskiem ziņu medijiem.

4.3.   Projekts Nr. 3: Pielāgots atbalsts dalībvalstu ieroču eksporta kontroles iestādēm un ieroču kontroles politikas veidotājiem.

4.3.1.   Projekta mērķis

Ar projektu dalībvalstīm tik nodrošināts konsekvents divpusējs atbalsts, tostarp regulāri apmeklējumi klātienē un specifiski ziņojumi, kas tiks pielāgoti specifiskām ieroču kontroles interešu jomām un katras dalībvalsts informācijas prasībām. Pret dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestāžu sniegto informāciju izturēsies ar pienācīgu respektu un ievērojot konfidencialitāti. CAR arī turpinās uzturēt kontaktus ar daudzām valstu ieroču eksporta licencēšanas iestādēm trešās valstīs. Ar šīm attiecībām atbalstīs vairākus kritiskus aspektus starptautiskajos centienos vērsties pret parasto ieroču novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību un pastiprinās pret novirzīšanu vērstos starptautiskos pasākumus, tostarp:

a)	sniedzot eksporta licencēšanas iestādēm detalizētus datus un pierādījumus par dokumentētu novirzīšanu; un

b)	pēc oficiāla ES valstu ieroču eksporta licencēšanas iestāžu lūguma atbalstot vai nodrošinot dalībvalstīm pēcnosūtīšanas /pēcpiegādes pārbaudes spējas.

4.3.2.   Ieguvums ES ieroču kontroles iniciatīvām

Regulāri iTrace projekta komandas apmeklējumi uz dalībvalstu galvaspilsētām ļauj noturēt divpusējas apspriedes par sensitīviem tematiem (t. i., pēceksporta novirzīšana), dod iespēju dalībvalstīm sniegt tiešu ieguldījumu iTrace sistēmas izstrādē un tās rezultātos (izmeklēšanu virziens un joma un ziņošanas veidi) un palīdz veidot uzticības veicināšanas pasākumus (t. i., iTrace procesi “iepriekšējs paziņojums” un “tiesības uz atbildi”). Ļoti svarīgi ir tas, ka iTrace informatīvie pasākumi, kas vērsti uz dalībvalstīm, nodrošina forumu diferencētai diskusijai par valstu izaicinājumiem un iespējām saistībā ar Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 7. kritērijā un ITL 11. pantā minētajām saistībām. Pēdējo iTrace projektu ietvaros (I, II un III) īstenotie informatīvie apmeklējumi ir bijuši būtiski, lai izprastu dalībvalstu informācijas prasības – vai nu vispārējas (proti, “kāds ir jūsu draudu novērtējums saistībā ar ieročiem, kas ienāk konkrētā bruņota konflikta zonā”) vai tādas, kas konkrēti attiecas uz iTrace projektu (proti, “mums ir vajadzīgs vadības panelis, kas mūs nekavējoties brīdina par ikvienu pašu valstī ražotu ieroci, ko iTrace komandas dokumentē”).

4.3.3.   Projekta darbības

Šā projekta ietvaros tiks veiktas šādas darbības:

a)	iTrace komandas tiks sūtītas atkārtotos apmeklējumos uz atbilstīgām iestādēm dalībvalstu galvaspilsētās, lai sniegtu informāciju pret novirzīšanu vērstos jautājumos un lai ziņotu par to izmeklēšanām;

b)	palīdzības dienests turpinās 24 stundas diennaktī sniegt tūlītējas konsultācijas pret novirzīšanu vērstos jautājumos vai par potenciāli negatīviem apgalvojumiem presē, ko izraisa nepārbaudīti trešo personu ziņojumi;

c)

tiks uzturēti tiešsaistes vadības paneļi dalībvalstu eksporta licencēšanas iestāžu vajadzībām; ar tiem tiks straumēti šifrēti dati no iTrace informācijas pārvaldības sistēmas, ar sarkanu karodziņu atzīmējot subjektus, kuru pagātnē ir bijuši parasto ieroču novirzīšanas gadījumi, pievēršot uzmanību augsta riska galamērķiem un ziņojot reāllaikā par pašu valstī ražotu ieroču novirzīšanu; un

d)	pēc oficiāla dalībvalstu eksporta licencēšanas iestāžu lūguma iTrace izmeklēšanas komandas uz vietas dalībvalstīm sniegs atbalstu saistībā ar pēcpiegādes īstā lietojuma pārbaudēm vai nodrošinās tās.

Projektu īstenos visā trīs gadu iTrace projekta laikposmā.

4.3.4.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)	tiks sniegta palīdzība dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādēm, pēc to lūguma identificējot novirzīšanu, kas notikusi pēc eksporta;

b)	tiks sniegta informācija, atbalstot novirzīšanas riska analīzi, ko pirms eksporta atļauju piešķiršanas veic dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādes, saskaņā ar Kopējo nostāju (KĀDP) 2008/944 un ITL;

c)	pēc pieprasījuma nodrošinās dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādes ar pēcpiegādes pārbaudes spējām;

d)	atbalstot valstu iesaisti starptautiskās politikas procesos, atbalstīs dalībvalstu ieroču kontroles politikas veidotājiem reāllaika informāciju par novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības tendencēm; un

e)	palīdzēs dalībvalstu tiesībaizsardzības aģentūrām, attiecīgā gadījumā un pēc pieprasījuma atbalstot kriminālizmeklēšanu.

4.3.5.   Projekta īstenošanas rādītāji

Pēc pasūtījuma veikta fiksēto un mobilo vadības paneļu uzturēšana; ar tiem straumēs informāciju no drošiem nodalījumiem iTrace sistēmā uz dalībvalstu iestādēm. Palīdzības dienests, kuru apkalpos iTrace projekta darbinieki, lai sniegtu pilnīgu atbalstu dalībvalstu ieroču eksporta kontroles iestādēm un ieroču kontroles politikas veidotājiem. Līdz 45 apmeklējumiem uz dalībvalstu galvaspilsētām pēc pieprasījuma.

Projektu īstenos visā trīs gadu iTrace projekta laikposmā.

4.3.6.   Projekta labumguvēji

Visas ieinteresētās dalībvalstis, pēc pieprasījuma apmeklējot galvaspilsētas un īstenojot pēcpiegādes pārbaudes misijas.

4.4.   Projekts Nr. 4: Informatīvi pasākumi, kas vērsti uz ieinteresētām personām, un starptautiska koordinācija

4.4.1.   Projekta mērķis

Ar projektu tiks popularizētas iTrace sistēmas priekšrocības, ko tā sniedz starptautiskiem un valstu politikas veidotājiem, parasto ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta licencēšanas iestādēm. Tiks izstrādātas arī informatīvu pasākumu iniciatīvas, lai vēl vairāk koordinētu informācijas apmaiņu un veidotu noturīgas partnerības ar privātpersonām un organizācijām, kas spēj sniegt informāciju, ko var augšupielādēt iTrace sistēmā.

4.4.2.   Ieguvums Savienības ieroču kontroles iniciatīvām

Ar projektu daudzās konferencēs, pasākumos un procesos tiks popularizēts Savienības atbalsts iTrace projektam un demonstrēta projekta loma konkrētas informācijas nodrošināšanā, kuras mērķis atbalstīt starptautiskās ieroču kontroles iniciatīvas. Secīgie iTrace projekti (I, II un III) ir pierādījuši, ka starptautiskiem informatīviem pasākumiem ir būtiska nozīme, lai 1) saistībā ar starptautiskiem ieroču kontroles procesiem veidotu starptautisku darbakārtību un 2) radītu iespējas valstu, kuras nav ES dalībvalstis, sadarbībai ar iTrace projektu un Savienības ieroču kontroles iniciatīvām kopumā.

4.4.3.   Projekta darbības

Pievēršot pienācīgu uzmanību tam, lai izvairītos no dublēšanās ar citiem pasākumiem, piemēram, ar informatīviem pasākumiem saistībā ar ITL, šā projekta ietvaros tiks veikti šādi pasākumi:

a)

iTrace projekta darbinieki sniegs informāciju attiecīgās starptautiskajās konferencēs, kurās izskata visus jautājuma par parasto ieroču nelikumīgu tirgošanu aspektus. Personāla prezentācijas tiks sagatavotas tā, lai popularizētu iTrace, uzsvaru liekot uz 1) šīs sistēmas konkrētajām priekšrocībām, palīdzot uzraudzīt ITL, ANO Rīcības programmas un citu atbilstīgu starptautisku instrumentu īstenošanu; 2) tās noderīgumu, lai apzinātu starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas; un 3) tās noderīgumu, lai ieroču eksporta licencēšanas iestādes to izmantotu par riska novērtējuma apzināšanas mehānismu;

b)

iTrace projekta darbinieki sniegs informāciju valstu valdībām un miera uzturēšanas operācijām. Darbinieki informāciju sniegs tā, lai attiecīgajām misiju nodaļām popularizētu iTrace sistēmu, lai sekmētu un veidotu oficiālus informācijas apmaiņas nolīgumus, kas var sniegt informāciju, kuru var augšupielādēt iTrace sistēmā, kā arī lai politikas veidotājiem palīdzētu apzināt starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas.

Projektu īstenos visā trīs gadu iTrace projekta laikposmā.

4.4.4.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

demonstrēs iTrace sistēmas noderīgumu un novirzīšanas datu dokumentēšanas, apkopošanas un izplatīšanas koncepcijas noderīgumu valstu un starptautiskiem politikas veidotājiem, kas ir iesaistīti parasto ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles nolīgumu (ITL, ANO Rīcības programmu un citu attiecīgu starptautisku instrumentu) īstenošanā un īstenošanas atbalstīšanā;

b)	sniegs attiecīgu informāciju, lai politikas veidotājiem un parasto ieroču kontroles ekspertiem palīdzētu apzināt starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas un izstrādāt efektīvas ieroču novirzīšanas apkarošanas stratēģijas;

c)	līdztekus atgriezeniskas informācijas sniegšanas un sistēmas uzlabošanas papildu iespējām ieroču eksporta licencēšanas iestādēm nodrošinās padziļinātu informāciju par iTrace un par tās noderīgumu riska izvērtēšanā;

d)	veicinās informācijas apmaiņu starp valstu valdībām un ANO miera uzturēšanas un sankciju pārraudzības operācijām, tostarp datu apstrādi un analīzi ar iTrace sistēmas palīdzību;

e)	veicinās sadarbības tīklu veidošanu tādu parasto ieroču kontroles ekspertu arvien pieaugošajā grupā, kuri uz vietas veic izmeklēšanas par parasto ieroču un munīcijas novirzīšanu un to nelikumīgu tirdzniecību;

f)	parasto ieroču un munīcijas izsekošanu sabiedrībā popularizē kā līdzekli, lai palīdzētu pārraudzīt ITL, ANO Rīcības programmu un SII, un citu starptautisku un reģionālu ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles instrumentu īstenošanu.

4.4.5.   Projekta īstenošanas rādītāji

iTrace darbinieki apmeklēs līdz pat 30 informatīvās konferences. Visās konferencēs sniegs informāciju par iTrace sistēmu. Konferenču darba kārtības un īsus kopsavilkumus iekļaus ceturkšņa aprakstošajos ziņojumos.

Projektu īstenos visā trīs gadu iTrace projekta laikposmā.

4.4.6.   Projekta labumguvēji

Lai iepazītos ar pilnu labumguvēju sarakstu, kas ir identisks šā projekta labumguvēju sarakstam, lūdzam skatīt 4.2.6. iedaļu.

4.5.   Projekts Nr. 5 – iTrace politikas ziņojumi

4.5.1.   Projekta mērķis

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti uz vietas veiktajās izmeklēšanās un iekļauti iTrace sistēmā, projekta gaitā izstrādās ziņojumus par būtiskiem politikas jautājumiem. Ziņojumus izstrādās tā, lai priekšplānā izvirzītu konkrētus starptautiski problemātiskus jautājumus, tostarp jautājumus par nozīmīgākajiem parasto ieroču un munīcijas tirdzniecības modeļiem, par nelikumīgi tirgoto parasto ieroču un to munīcijas reģionālo sadalījumu un par starptautiskā līmenī ievērības cienīgām prioritārām jomām.

4.5.2.   Ieguvums Savienības ieroču kontroles iniciatīvām

iTrace politikas ziņojumos starptautiskā uzmanība tiek pievērsta Savienības ieroču kontroles iniciatīvu vispusīgumam un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās nolūkā pievērsties jautājumam par parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu. Kopš 2013. gada šie ziņojumi ir guvuši nozīmīgu atspoguļojumu daudzos pasaules vadošajos ziņu plašsaziņas līdzekļos, liekot valdībām, parlamentāriešiem un pilsoniskajai sabiedrībai valstu līmenī veikt rīcību. Tā kā iTrace ziņojumi neizvairās no tādu nelikumīgu parasto ieroču identificēšanas, kuru izcelsme ir Savienība, tie demonstrē dalībvalstu progresīvo attieksmi pret ieroču kontroli. Tas, iespējams, veicina pārredzamību un to, ka paplašinās dalība un universalizācija attiecībā uz daudzpusējas atbruņošanās, neizplatīšanas un ieroču kontroles līgumiem un režīmiem, uz ko aicina ES globālā stratēģija (t. i., princips “rādīt piemēru”).

4.5.3.   Projekta darbības

Padziļināta analīze, kuras rezultātā tiek apkopoti, pārskatīti, rediģēti un publicēti – tostarp drukāti papīra formā un izplatīti – līdz pat 20 iTrace politikas ziņojumi.

4.5.4.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)	izstrādās līdz pat 20 ziņojumus, katrā no tiem pievēršoties atsevišķam starptautiski problemātiskam jautājumam;

b)	nodrošinās iTrace politikas ziņojumu nosūtīšanu visām dalībvalstīm;

c)	izstrādās mērķtiecīgu informēšanas stratēģiju, lai panāktu pēc iespējas plašāku globālu tvērumu;

d)

uzturēs rīcības redzamību politikas arēnā un starptautiskos ziņu plašsaziņas līdzekļos, inter alia sniedzot informāciju par nelikumīgiem parastajiem ieročiem, kas izraisa īpašas bažas, nodrošinot politikā noderīgu analīzi notiekošo ieroču kontroles procesu atbalstam un pielāgojot ziņojumus, lai nodrošinātu maksimālu starptautisko ziņu plašsaziņas līdzekļu interesi.

4.5.5.   Projekta īstenošanas rādītāji

Ierosinātās rīcības darbības laikā tiks izstrādāti līdz pat 20 publiski pieejami tiešsaistes iTrace politikas ziņojumi.

Projektu īstenos visā trīs gadu iTrace projekta laikposmā.

4.5.6.   Projekta labumguvēji

Lai iepazītos ar pilnu labumguvēju sarakstu, kas ir identisks šā projekta labumguvēju sarakstam, lūdzam skatīt 4.2.6. iedaļu.

4.6.   Projekts Nr. 6: Nelikumīgu parasto ieroču un to munīcijas izsekošana un pastiprināta izmeklēšana

4.6.1.   Projekta mērķis

Projekta ietvaros arī turpmāk nosūtīs oficiālus izsekošanas pieprasījumus valstu valdībām attiecībā uz nelikumīgiem parastajiem ieročiem un to munīciju; atbildes uz tiem sniedz visaptverošu informāciju par to piegādes ķēdēm un identificē atrašanās vietu un apstākļus, kādos tie novirzīti neatļautiem lietotājiem. Šo darbību mērķis ir konstatēt parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanas mehānismus katrā atsevišķā gadījumā un ar eksportējošo valstu, jo īpaši dalībvalstu ieroču eksporta kontroles iestāžu, atbalstu. Izsekošana sniedz detalizētu informāciju par nelikumīgu parasto ieroču piegādes tīkliem, identificē gadījumus, kad, pārkāpjot īsto lietotāju nolīgumus, notikusi neatļauta tālāknodošana, signalizē par ANO un Savienības ieroču embargo pārkāpumiem un brīdina valstis par pēceksporta novirzīšanu. Jo īpaši – tā kā valstu valdības pašas nodrošina izsekošanas informāciju, izsekošanas process sniedz pamatu ieroču kontroles politikas veidošanai.

4.6.2.   Ieguvums Savienības ieroču kontroles iniciatīvām

Izsekošanas pieprasījumi ir devuši iespēju iTrace projektam sniegt ieguldījumu nolūkā atbalstīt dažādus dalībvalstu (un ārpus Savienības) tiesībaizsardzības intervences pasākumus, tostarp tādu personu kriminālvajāšanu un notiesāšanu, kuras ir iesaistītas parasto ieroču un to munīcijas, kā arī ar tiem saistīto materiālu nelikumīgā tirdzniecībā.

Izsekošanas pieprasījumi arī brīdina dalībvalstis par pēceksporta novirzīšanas gadījumiem, sniedzot būtisku informāciju, lai atbalstītu efektīvus ieroču eksporta licencēšanas riska novērtējumus. Tādējādi iTrace tieši sniedz informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 7. kritēriju un ITL 11. pantu. Izsekošanas procesā iegūtā informācija arī identificē neatļautus īstos lietotājus, parasto ieroču novirzītājus, nelikumīgus piegādes ķēdes dalībniekus un nelikumīgus finansētājus, tādējādi sniedzot dalībvalstīm kritiski svarīgus eksporta risku profilēšanas datus.

4.6.3.   Projekta darbības

Pastāvīga izsekošanas pieprasījumu plūsma un ar to saistīta saziņa, un turpmākas izmeklēšanas visā projekta darbības laikā.

4.6.4.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

vēl nepieredzētā ātrumā izsekos nelikumīgus parastos ieročus un to munīciju, kas atrasti konfliktu skartās teritorijās. Uzlabojumi, kas CAR standarta operāciju procedūrās pēc plašām apspriedēm ar dalībvalstīm veikti iTrace III laikā, nodrošinās, ka informāciju, ko ievāc CAR izsekošanas vienība, pirms tās izpaušanas pārskatīs valstu valdības, un dos ieguldījumu lielākajā globālajā izsekoto konflikta ieroču repozitorijā;

b)

jaunizveidotā Pastiprinātās izmeklēšanas vienība (EIU) izmantos informāciju, kas ievākta no nelikumīgu parasto ieroču un to munīcijas izsekošanas, lai lielākā mērā noteiktu, “kas, kāpēc, ko, kad un kā” attiecībā uz novirzīšanu, veicot piegādes ķēdes kartēšanu, koncentrējoties uz trim izmeklēšanas pīlāriem: cilvēku tīkliem, nelikumīgu ieroču finansēšanu un piegādes loģistiku. EIU varēs izvietot visā pasaulē, un tā strādās, lai iegūtu nepubliskas liecības, finanšu informāciju un dokumentus konfliktu teritorijās un ārpus tām; un

c)

visbeidzot, EIU sniegs politikas veidotājiem jaunu iespēju klāstu attiecībā uz to, kā pievērsties jautājumam par parasto ieroču un to munīcijas nelikumīgām nodošanām un aiz tām stāvošiem finanšu un loģistikas tīkliem, tādējādi tādus pasākumus kā ieroču embargo un tiešā eksporta kontroles papildinot ar “tīkla graušanas” iespējām, sākot ar banku darbības uzticamības pārbaudi un beidzot ar mērķtiecīgām konteineru inspekcijām un tirdzniecības starpnieku atzīmēšanu ar sarkanu karodziņu.

4.6.5.   Projekta īstenošanas rādītāji

Izsekošanas pieprasījumu apjoms un sekmīga izpilde tiks regulāri reģistrēti un novērtēti visā rīcības darbības laikā.

Projektu īstenos visā trīs gadu iTrace projekta laikposmā.

4.6.6.   Projekta labumguvēji

Lai iepazītos ar pilnu labumguvēju sarakstu, kas ir identisks šā projekta labumguvēju sarakstam, lūdzam skatīt 4.2.6. iedaļu.

5.   Atrašanās vietas

Projektiem Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 6 būs nepieciešama plaša parasto ieroču ekspertu izvietošana uz vietas konfliktu skartajos reģionos. Šīs izvietošanas tiks izvērtētas katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā drošību, piekļuvi un informācijas pieejamību. CAR daudzās attiecīgajās valstīs jau ir iedibinājusi kontaktus vai jau īsteno projektus. Projektu Nr. 3 īstenos dalībvalstu galvaspilsētās (atbilstīgi dalībvalstu prasībām veicot arī citus izbraukumus valstu iekšienē). Projektu Nr. 4 īstenos pasaules mērogā starptautiskās konferencēs un koordinējot ar valstu valdībām un attiecīgām organizācijām, lai nodrošinātu projektam maksimālu redzamību. Projekta Nr. 5 apkopošanu veiks Beļģijā, Itālijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē.

6.   Ilgums

Saskaņā ar aplēsēm kopējais visu projektu ilgums ir 36 mēneši.

7.   Īstenotāja vienība un Savienības redzamība

Vietējos aizsardzības un drošības spēkos, miera uzturēšanas/miera atbalstīšanas personālā un citos veidojumos, kam ir pilnvaras drošības jomā, CAR iekļauj nelielas uz vietas strādājošas izmeklēšanas komandas. Kad vien šie spēki/misijas nodrošina nelikumīgu ieroču vai pierādījumu savākšanas objektus, CAR komandas savāc visus pieejamos pierādījumus par tiem un to lietotāju grupām. Pēc tam CAR izseko visus unikāli identificējamos priekšmetus un veic plašas izmeklēšanas par to nelikumīgām nodošanām, piegādes ķēdēm un atbalstu tām personām, kuras apdraud mieru un stabilitāti.

Strādājot kopā ar valstu eksporta licencēšanas iestādēm, CAR izpēta piegādes ķēdes, kas ir atbildīgas par ieroču piegādi bruņotiem konfliktiem, identificējot nelikumīgas darbības un ieroču novirzīšanu no likumīgiem uz nelikumīgiem tirgiem. CAR reģistrē savākto informāciju savā iTrace globālajā ieroču uzraudzības sistēmā, kurā ir reģistrēti vairāk nekā 500 000 konfliktos izmantoti ieroči, munīcija un ar tiem saistītie materiāli, līdz ar to tas ir pasaulē lielākais datu repozitorijs par konfliktos izmantotiem ieročiem.

CAR izmanto šo informāciju: a) lai brīdinātu dalībvalstis par parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu; un b) lai dotu iespēju īstenot mērķtiecīgas pret novirzīšanu vērstas iniciatīvas, tostarp pārskatītus eksporta kontroles pasākumus un starptautiskas diplomātiskas darbības.

Ir pierādīts, ka ar šo metodoloģiju var konstatēt novirzīšanu gandrīz nekavējoties, CAR komandām informējot dalībvalstis par novirzītiem ieročiem, kamēr tās joprojām ir izvietotas konflikta skartos reģionos, piemēram, uz vietas Mosulā, Irākā. Dažos gadījumos CAR komandas ir atklājušas neatļautu tālāknodošanu divu mēnešu laikā pēc tam, kad ieroči atstājuši rūpnīcas teritoriju.

Ar Lēmumu (KĀDP) 2017/2283 tiek sniegts atbalsts CAR, lai tā varētu turpināt un vērst plašumā ar Lēmumu 2013/698/KĀDP izveidoto un ar Lēmumu (KĀDP) 2015/1908 atjaunoto iTrace projektu. Ar minētajiem projektiem, ko dēvē attiecīgi par iTrace I, II un III, iTrace visā pasaulē ir nostabilizējusies kā nozīmīga konfliktos iesaistītu ieroču pārraudzības iniciatīva, un tie sniedza tiešu atbalstu ES eksporta licencēšanas iestādēm un ieroču kontroles politikas veidotājiem.

Turklāt 2015. gada 2. decembrī ES rīcības plānā pret šaujamieročiem un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu tika pausts aicinājums “paplašināt iTrace izmantošanu” un tika ieteikts katrai valsts tiesībaizsardzības iestādei, konstatējot ieroču un munīcijas novirzīšanu, salīdzināt konstatējumus ar iTrace datiem. 2019. gadā CAR noslēdza saprašanās memorandu ar Eiropolu, lai palīdzētu šajās darbībās. Turklāt CAR ir sniegusi iTrace datus Interpola iARMS sistēmai un palīdzējusi Interpolam identificēt ieročus, par kuriem dalībvalstis ir augšupielādējušas datus iARMS sistēmā.

CAR veiks visus atbilstīgos pasākumus, lai darītu plaši zināmu to, ka rīcību ir finansējusi Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto un publicēto Eiropas Savienības ārējo darbību ziņošanas un pārredzamības rokasgrāmatu.

CAR tādējādi ar pienācīgu atpazīstamību un publicitāti nodrošinās Savienības ieguldījuma redzamību, izceļot Savienības lomu, nodrošinot tās darbību pārredzamību un vairojot izpratni par šā lēmuma iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu šim lēmumam un par šā atbalsta rezultātiem. Uz materiāliem, kas izstrādāti saistībā ar projektu, būs uzskatāmi redzams Savienības karogs saskaņā ar Savienības pamatnostādnēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

8.   Metodoloģija un aizsardzības pasākumi attiecībā uz valstu valdību partneriem

iTrace rīcības ietvaros tiks saglabāta politiski līdzsvarota ziņošana. Saskaņā ar CAR pamatprincipiem šīs rīcības ietvaros tiks ziņots par nelikumīgiem parastajiem ieročiem un to munīciju, ko CAR izmeklēšanas komandas, kuras darbojas uz vietas, dokumentē konfliktu skartajās valstīs, neskarot to veidu vai izcelsmi un neatkarīgi no tās puses piederības, kura ir minēto ieroču turētāja. CAR atzīst, ka dalībvalstis, kuras atklāj informāciju pārredzamības nolūkā, var pakļaut savu ieroču eksportu plašākai publiskajai kontrolei. Tādēļ, cik vien iespējams, CAR:

a)	savos publiskajos ziņojumos atzīs dalībvalstis, kuras ir sniegušas informāciju iTrace rīcībai publiskas pārredzamības interesēs; un

b)	nodrošinās, ka iTrace publiskajos ziņojumos a) punktā minētās ES dalībvalstis tiek stingri nošķirtas no valstīm, kas konsekventi neatklāj informāciju iTrace izmeklēšanu atbalstam.

8.1.   Operatīvā skaidrība

Pirms būtiskas iesaistīšanās visās tajās valstīs, uz kurām iTrace izmeklēšanas uz vietas vai iTrace apmācības un mentorēšanas programmas agrāk neattiecās, CAR iepriekš lūgs atļauju no COARM. Jebkurā šādā lūgumā tiks izklāstīts CAR plašais izmeklēšanas un metodoloģijas tvērums, kas paredzēts attiecīgajai valstij. Šā lēmuma pieņemšanas laikā iTrace programmas agrāk bija darbojušās šādās valstīs: Afganistānā, Bahreinā, Beninā, Burkinafaso, Centrālāfrikas Republikā, Čadā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kotdivuārā, Ēģiptē, Etiopijā, Gambijā, Ganā, Indijā, Irākā, Izraēlā, Jordānijā, Kenijā, Libānā, Lībijā, Mali, Mauritānijā, Marokā, Mjanmā, Nepālā, Nigērā, Nigērijā, Filipīnās, Saūda Arābijā, Senegālā, Somālijā, Dienvidsudānā, Sudānā, Sīrijā, Tunisijā, Turcijā, Ugandā, Ukrainā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jemenā.

8.2.   Neobjektivitātes mazināšana

CAR atzīst, ka valstu valdību nodrošinātā detalizācijas pakāpe, atbildot uz izsekošanas pieprasījumiem – sākot no pilnīga atbildes trūkuma līdz pilnīgam nodošanas dokumentācijas izklāstam un iesniegšanai – var izraisīt to, ka dažādās dalībvalstīs tas sabiedrībai būs redzams dažādā līmenī. CAR apņemas mazināt jebkādu netiešu neobjektivitāti, ko šādas būtiskas atšķirības izsekošanas atbildēs varētu izraisīt iTrace ziņojumos, šādā veidā:

a)

teksta ievadā nepārprotami norādot visus gadījumus, par kuriem ziņots iTrace Action rīcības ietvaros, kad dalībvalstis ir pārredzami atbildējušas uz izsekošanas pieprasījumiem tādā veidā, kas attiecīgā gadījumā nepārprotami apstiprina uz minētajiem izsekošanas pieprasījumiem attiecināmās nodošanas tiesiskumu;

b)

teksta ievadā nepārprotami norādot visus gadījumus, par kuriem ziņots iTrace Action rīcības ietvaros, kad valstis nav atbildējušas uz izsekošanas pieprasījumiem, norādot, ka, “ņemot vērā atbildes uz izsekošanu neesamību, CAR nevar komentēt attiecīgās nodošanas tiesiskumu” (to nepiemēros gadījumiem, kad ES dalībvalstis, atbildot uz konkrētiem izsekošanas pieprasījumiem, ir sniegušas pamatojumu – kas tām ir traucējis atbildēt nekavējoties vai pilnībā); un

c)

sniedzot Eiropas Ārējās darbības dienestam grafika veidā sakārtotu ziņojumu par visiem gadījumiem, kad CAR nav 28 dienu laikā saņēmusi no valstīm apstiprinājumu, ka tās saņēmušas izsekošanas pieprasījumu. CAR reģistrēs visus apstiprinājumus par saņemšanu, ko tā saņems vēstuļu, faksa sūtījumu, e-pastu vai tālruņa zvanu veidā.

8.3.   Izsekošanas process

Dalībvalstis uz CAR izdotiem izsekošanas pieprasījumiem iTrace projekta ietvaros atbild pilnībā pēc saviem ieskatiem, saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem par eksporta kontroli un datu konfidencialitāti.

CAR vispirms elektroniskā veidā nosūta izsekošanas pieprasījumus valdības pastāvīgajai pārstāvniecībai Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, kaut gan tā mudina valstu valdības administratīvu apsvērumu dēļ iecelt kontaktpunktu galvaspilsētā turpmākai saziņai ar iTrace rīcību.

Izsekošanas process notiek saskaņā ar CAR iekšējo standarta operāciju procedūru 02.02 un sastāv no sekojošiem posmiem:

a)	pēc datu ieguves izmeklēšanas komandas uz vietas, kuru uzdevums ir izsekot parastos ieročus un to munīciju, marķē tos, lai tos varētu izsekot iTrace globālajā sistēmā ziņošanai par ieročiem;

b)	CAR izsekošanas vienība izskata visus citus datus, kas savākti uz vietas, un saziņā ar CAR analītikas vienību ierosina jebkādus papildu izsekošanas pieprasījumus, ko tā uzskata par vajadzīgu;

c)

attiecībā uz izsekošanai atlasītajiem priekšmetiem sistēma automātiski: i) katram priekšmetam piešķir izsekošanas pieprasījuma numuru; ii) izsekošanas pieprasījumus par vienu vai vairākiem priekšmetiem, kuru izcelsme ir no vienas valsts, apkopo vienotā paziņojumā par izsekošanu; un iii) piešķir korespondences numuru katram paziņojumam par izsekošanu;

d)	līdz ar izsekošanas pieprasījuma izsūtīšanu sākas 28 dienu nogaidīšanas periods, ņemot vērā valstu procedūras, piemēram, dalībvalstīs. Nogaidīšanas perioda laikā informāciju par attiecīgo priekšmetu nedrīkst publicēt vai dot atsauci kādā no CAR rezultātiem;

e)	ja 28 dienu nogaidīšanas perioda beigās izsekošanas vienība nav saņēmusi atbildi uz izsekošanu, tā var izdot atgādinājumu (pa e-pastu vai ar tālruņa zvanu, saglabājot piezīmes par visu saziņu). Atgādinājums nesāk jaunu 28 dienu nogaidīšanas periodu;

f)

kad izsekošanas vienība saņem atbildi uz izsekošanas pieprasījumu, tā informē visu atbilstīgo personālu. Atbilstīgais personāls apspriež atbildi ar izsekošanas vienību un lemj par turpmāko rīcību (t. i., vai atbildētājs ir atbildējis uz CAR jautājumiem? Vai CAR nepieciešams veikt papildpasākumus vai pieprasīt paskaidrojumus? Vai CAR var izdot tiesības uz atbildi?);

g)

tiklīdz paskaidrojumi ir saņemti, izsekošanas vienība sastāda paziņojumu par tiesībām uz atbildi. Tas ir kodolīgs apkopojums par informāciju, kas sniegta, atbildot uz CAR pieprasījumu, un ietver brīdinājumus par trūkstošu vai nekonsekventu informāciju. Teksts tiek sagatavots tā, lai to verbatim atveidotu iTrace un citos CAR rezultātos, un tam ir jābūt vispilnīgākajai atskaitei par atbildētāja sniegto informāciju uz izsekošanas pieprasījumu. Izsekošanas vienība pāradresē teksta projektu pārskatīšanai komandai, kura ir atbildīga par izsekošanas pieprasīšanu. Saņemot tekstu, komanda rakstiski informē izsekošanas vienību, un izsekošanas vienība nosūta tiesības uz atbildi;

h)	tiesību uz atbildi nosūtīšana sāk vēl vienu 28 dienu nogaidīšanas periodu, kura laikā CAR aicina atbildētāju ierosināt papildinājumus vai grozījumus tiesību uz atbildi tekstā;

i)

ja atbildētājs ierosina grozījumus tiesību uz atbildi tekstā, CAR izdara grozījumus tekstā un no jauna izdod tiesības uz atbildi. Katru reizi, kad izsekošanas vienība no jauna izdod tiesības uz atbildi, sākas jauns 28 dienu nogaidīšanas periods. Šo procesu var atkārtot tikmēr, kamēr CAR uzskata, ka konstruktīva viedokļu apmaiņa ir beigusies. Nav paredzēts, ka CAR grozījumus saistībā ar tiesībām uz atbildi pieņems ad infinitum;

j)

tiesību uz atbildi process beidzas vai nu tad, kad attiecīgā valdība informē CAR, ka teksts ir pieņemams, vai tad, kad CAR uzskata, ka turpmāki attiecīgās valdības ierosinātie grozījumi ir nederīgi vai lieki. Ja valdība paziņo, ka tā nepiekrīt CAR, un CAR uzskata, ka izvirzītie iebildumi ir nederīgi vai lieki, CAR ir jāiekļauj atsauces uz iebildumiem tiesību uz atbildi tekstā;

k)	gadījumos, ja tiesību uz atbildi process turpinās un tūdaļ notiks publicēšana, divas nedēļas pirms “teksta slēgšanas”CAR paziņo atbildētājam, ka turpmāki labojumi pēc “teksta slēgšanas” datuma attiecīgajā publikācijā netiks ņemti vērā;

l)

ja izsekošanas vienība ir iekļāvusi visus grozījumus un papildinājumus tiesību uz atbildi tekstā, tā pāradresē teksta projektu pārskatīšanai komandai, kas ir atbildīga par izsekošanas pieprasīšanu. Saņemot tekstu, CAR komanda rakstiski informē izsekošanas vienību. Pēc apstiprināšanas tiesību uz atbildi teksts tiek “slēgts”, un nekādas turpmākas izmaiņas tiesību uz atbildi tekstā vairs nevar izdarīt. Turpmāk šis teksts jebkādos publiskos vai nepubliskos rezultātos, kas attiecas uz šo lietu, ir jākopē verbatim. Tādēļ ir obligāti nepieciešams, lai izsekošanas vienība un attiecīgās komandas pilnībā vienotos par tekstu verbatim, pirms tiek izdotas tiesības uz atbildi; un

m)	ja valdība savā atbildē uz CAR izsekošanas pieprasījumiem, identificē nākamo punktu piegādes ķēdē, CAR izdod jaunu izsekošanas pieprasījumu minētajai pusei, un izsekošanas process atsākas no a) punkta.

8.4.   Iepriekšēja paziņošana

CAR nosūta iepriekšēju paziņojumu visām pusēm, par kurām pēc būtības ir dotas atsauces iTrace publikācijās. Tas notiek oficiālu paziņojumu formā, ko sagatavo gaidāmās publikācijas autors, un to nosūta izsekošanas vienība. Iepriekšējā paziņojumā apraksta to, kādā veidā ziņojumā tiks dotas norādes uz attiecībām starp valdību vai citu minētu subjektu un attiecīgo lietu, un tādējādi ir paredzēts nodrošināt, ka:

a)	CAR ir veicis uzticamības pārbaudi par jebkādiem apgalvojumiem vai atsaucēm attiecībā uz subjektiem savos rezultātos; un

b)	informācija, kas izklāstīta CAR ziņojumos, ir precīza un patiesa.

Kad iepriekšējais paziņojums ir nosūtīts, līdz ar to sākas 28 dienu nogaidīšanas periods, kura laikā CAR aicina saņēmējus pārbaudīt sniegtās informācijas precizitāti un nākt klajā ar iebildumiem, ja tādi ir. Šajā 28 dienu nogaidīšanas perioda laikā informāciju par attiecīgo priekšmetu nedrīkst publicēt vai dot atsauci kādā no CAR rezultātiem.

9.   Ziņošana

CAR reizi ceturksnī sagatavos aprakstošus ziņojumus. Tajos tiks inter alia iekļauta informācija par pasākumiem, kas veikti ziņošanas perioda laikā, katrā projektā, tostarp par datumiem un valstu iestādēm. Ziņojumos iekļaus arī to, cik reizes iTRACE konsultējusies ar dalībvalstīm.

Pētniecības pasākumu ģeogrāfiskais tvērums, konstatējumu daudzums un kategorija, kā arī to izcelsme būs pieejami tiešsaistē, reāllaikā iTRACE vadības panelī.