ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 327

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 17. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2153 (2019. gada 16. decembris) par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzībām un par Regulas (ES) Nr. 319/2014 atcelšanu

36

 

*

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2154 (2019. gada 16. decembris), ar ko 2020. gadam atver tarifa kvotu dažu tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014

66

 

*

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2019/2155 (2019. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2019/37)

70

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/2156 (2019. gada 7. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.), pagarināšanu

75

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/2157 (2019. gada 10. decembris), ar ko laikposmam no 2020. gada 26. janvāra līdz 2025. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus

78

 

*

Eiropas Centrālās Bankas Lēmums (ES) 2019/2158 (2019. gada 5. decembris) par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2019/38)

99

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

ES un Marokas Asociācijas padomes Ieteikums Nr. 1/2019 (2019. gada 4. decembris), ar ko apstiprina ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.), pagarināšanu par diviem gadiem [2019/2159]

108

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2152

(2019. gada 27. novembris)

par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Statistikas informācijas par dalībvalstu uzņēmumu saimniecisko darbību izstrāde, sagatavošana un izplatīšana līdz šim ir bijusi balstīta vairākos atsevišķos tiesību aktos. Minētie tiesību akti attiecas uz īstermiņa statistiku un uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, ražošanas statistiku, Savienības iekšējo un ārējo tirdzniecību (starptautisko tirdzniecību) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, statistiku par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, pētniecību un attīstību (P&A), inovācijām, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantojumu un e-komerciju. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008 (3) Savienībā tika izveidota kopēja uzņēmumu reģistru sistēma statistikas vajadzībām.

(2)

Šī struktūra, kas balstīta uz atsevišķiem tiesību aktiem, nenodrošina vajadzīgo saskaņotību starp atsevišķām statistikas jomām, kā arī neveicina integrētu pieeju uzņēmējdarbības statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai. Šajā regulā Eiropas uzņēmējdarbības statistikai būtu jāietver arī P&A statistika augstākās izglītības, valdības un privātajā bezpeļņas sektorā. Lai nodrošinātu saskaņotību starp Eiropas uzņēmējdarbības statistiku un atvieglotu attiecīgo statistikas procesu integrāciju, būtu jāizstrādā kopīgs tiesiskais regulējums.

(3)

Integrētākiem statistikas procesiem, kuru pamatā ir kopīgi metodoloģiskie principi, definīcijas un kvalitātes kritēriji, būtu jārada saskaņota statistika par struktūru, saimniecisko darbību, darījumiem un uzņēmējdarbības nozares darbības rezultātiem Savienībā, kas atbilstu tādam lietderības un detalizētības līmenim, kāds vajadzīgs, lai apmierinātu lietotāju vajadzības.

(4)

Ar EuroGroups reģistru ir paredzēts nodrošināt to, ka būs iespējams efektīvāk sekot Savienības norādījumiem, piemēram, Komisijas ieteikumam 2003/361/EK (4), kas attiecas uz Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, jo īpaši attiecībā uz autonomu uzņēmumu identificēšanu, kā definēts minētā ieteikuma 3. pantā. Šādi Savienības norādījumi ir vajadzīgi, lai veicinātu juridisko noteiktību un uzņēmējdarbības paredzamību un lai veidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā reģistrētiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(5)

Eiropas uzņēmējdarbības statistikā ir vērā ņemami starptautiski norādījumi, piemēram, Fraskati (Frascati) rokasgrāmata, kas attiecas uz P&A statistiku, un Oslo rokasgrāmata, kas attiecas uz inovācijas datiem, un starptautiskajiem nolīgumiem, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Starptautiskais Valūtas fonds un citas starptautiskās un pārvalstiskās organizācijas. Šādi norādījumi pēc iespējas būtu jāievēro Savienības statistikas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā un Eiropas statistiskas uzņēmumu reģistru sistēmā, lai nodrošinātu, ka Savienības statistikas dati ir salīdzināmi ar Savienības galveno starptautisko partneru apkopotajiem statistikas datiem. Tomēr, vācot datus Eiropas uzņēmējdarbības statistikai par tematiem “P&A ieguldījumi” un “inovācijas”, būtu konsekventi jāpiemēro Savienības standarti, nolīgumi un pamatnostādnes.

(6)

Administratīvais slogs uzņēmējdarbībai, jo īpaši MVU būtu pēc iespējas jāsamazina, iespējami plaši ņemot vērā citus datu avotus, nevis apsekojumus. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, vajadzētu būt iespējai noteikt atšķirīgas datu prasības atkarībā no uzņēmuma lieluma un nozīmes dalībvalstu ekonomikās.

(7)

Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) redzējumā 2020. gadam norādīts, ka dati būtu jāizmanto visās statistikas jomās, lai varētu labāk analizēt jaunās tendences (piemēram, globalizāciju) un tie labāk kalpotu nozīmīgas ietekmes Savienības politikas izstrādē. Datu rezultāti būtu jābalsta uz efektīviem un stabiliem ESS statistikas procesiem. Uzņēmējdarbības statistikas kopīgā tiesiskā regulējuma plašākam tvērumam vajadzētu sekmēt no dažādiem avotiem iegūtu savstarpēji atkarīgu datu sagatavošanas procesu integrāciju.

(8)

Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas programma, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1297/2008/EK (5) un kas darbojās no 2009. līdz 2013. gadam, bija vērsta uz to, lai palīdzētu uzņēmumu un tirdzniecības statistiku pielāgot jaunām datu vajadzībām un koriģētu uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanas sistēmu. No minētās programmas izrietošie secinājumi un ieteikumi attiecībā uz prioritātēm un jaunām rādītāju kopām, ar uzņēmējdarbību saistītas statistikas regulējuma racionalizēšanu, efektīvākas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas veicināšanu un Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas modernizāciju, būtu jāpārvērš juridiski saistošos noteikumus.

(9)

Eiropas uzņēmējdarbības statistikas sistēmai ir vajadzīga elastīgāka pieeja nolūkā veikt pielāgojumus metodoloģiskiem jauninājumiem un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un pienācīgi pamatotām lietotāju vajadzībām, kas izriet no ekonomikas vides izmaiņām un pieaugošās globalizācijas un uzņēmējdarbības sarežģītības. Šādiem nākotnes pielāgojumiem vajadzētu būt pamatotiem ar atbilstīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un attiecīgajām datu prasībām nebūtu jārada dalībvalstīm vai respondentiem būtisku papildu izmaksas vai slogu.

(10)

Būtu jāstiprina valstu statistikas uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra nozīme, jo tie ir pamata infrastruktūra datu vākšanai un apkopošanai Eiropas uzņēmējdarbības statistikas vajadzībām. Valstu statistikas uzņēmumu reģistri būtu jāizmanto kā galvenais informācijas avots statistikas analīzei par uzņēmumu populāciju un uzņēmumu demogrāfiju, apsekojuma populācijas noteikšanai un saiknes izveidei ar administratīviem datu avotiem.

(11)

Lai nodrošinātu valstu statistikas uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra lomu, attiecībā uz visām attiecīgajām vienībām būtu jānosaka un jāievieš unikāls identifikators.

(12)

EuroGroups reģistrā būtu jānodrošina korekts sadalījums pa uzņēmumu grupām ar savlaicīgiem un ticamiem datiem, izmantojot saskaņotus kritērijus un regulāri aktualizētu informāciju par kontroles saitēm starp uzņēmumu grupu juridiskajām vienībām.

(13)

Lai uzlabotu ESS statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lai samazinātu statistikas slogu respondentiem, valsts statistikas iestādēm (VSI) vajadzētu būt tiesībām nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas uzņēmējdarbības statistiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (6) 17.a pantu.

(14)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina Eiropas statistikas atsauces sistēmu. Jo īpaši tajā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principiem.

(15)

VSI, kuras nodrošina uzņēmējdarbības statistiku un uztur Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmu, būtu jāsniedz iespēja piekļūt mikrodatiem un apmainīties ar tiem, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu valstu vai Eiropas uzņēmējdarbības statistiku vai uzlabotu tās kvalitāti. Mikrodatu apmaiņa tādējādi būtu jāierobežo, veicot to tikai pienācīgi pamatotos gadījumos.

(16)

Papildu datu avota izveide, balstoties uz mikrodatu par preču eksportu Savienības iekšienē apmaiņu, papildus iespējai izmantot inovatīvas metodoloģijas, palielina dalībvalstu elastīgumu attiecībā uz Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas apkopošanu, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju samazināt uzņēmumu informācijas sniegšanas slogu. Apmaiņas mērķis ir statistikas par starptautisko preču tirdzniecību efektīva izstrāde, sagatavošana un izplatīšana un šādas statistikas kvalitātes uzlabošana.

(17)

Lai risinātu sarunas par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm vai daudzpusējiem nolīgumiem, īstenotu un pārskatītu tos, Komisijai jādara pieejama nepieciešamā statistikas informācija par dalībvalstu tirdzniecības plūsmām ar trešām valstīm.

(18)

Būtu jāsaglabā cieša saikne starp statistikas informācijas vākšanas sistēmu un ar pievienotās vērtības nodokli saistītām fiskālajām formalitātēm, kas pastāv dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā. Šī saikne, jo īpaši Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem, ļauj noteikt eksportētājus un importētājus un pārbaudīt savāktās informācijas kvalitāti.

(19)

Preču pārrobežu kustība, jo īpaši uz trešām valstīm vai no tām, ir pakļauta muitas uzraudzībai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (7). Muitas dienestiem ir informācija vai ieraksti, kas attiecas uz šādu kustību, vai piekļuve tiem. Ar muitas deklarācijām saistīta vai uz tām balstīta informācija vai ieraksti būtu jāizmanto Savienības statistikas par preču tirdzniecību sagatavošanai.

(20)

Lai sagatavotu statistiku par starptautisko preču tirdzniecību un uzlabotu šādas statistikas kvalitāti, VSI dalībvalstīs būtu jāapmainās ar datiem par preču importu un eksportu, kurā iesaistīti vairāku dalībvalstu muitas dienesti. Lai nodrošinātu saskaņotu statistikas apkopošanu, minēto mikrodatu apmaiņai starp VSI vajadzētu būt obligātai.

(21)

Lai garantētu Eiropas uzņēmējdarbības statistikas vai nacionālo kontu kvalitāti un salīdzināmību atbilstīgi jēdzieniem un metodoloģijai, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (8), būtu jāatļauj konfidenciālu datu apmaiņa starp attiecīgo dalībvalstu VSI, to attiecīgajām valstu centrālajām bankām, Eiropas centrālo banku (ECB) un Komisiju (Eurostat) vienīgi statistiskiem mērķiem.

(22)

Lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar iekšējā tirgus darbību, tai vajadzētu būt pieejai pilnīgai, aktuālajai un ticamai informācijai par preču ražošanu un pakalpojumiem Savienībā un par starptautiskās tirdzniecības plūsmām. Šāda informācija ir vajadzīga arī uzņēmumiem, lai uzraudzītu savus tirgus un šo tirgu starptautisko dimensiju.

(23)

Dalībvalstīm vai valsts kompetentajām iestādēm būtu jācenšas, cik vien iespējams, vienkāršot statistikas datu vākšanu no Eiropas uzņēmumiem. VSI vajadzētu ņemt vērā jaunākās digitālās pārmaiņas laikā, kad tiek noteikti instrumenti un metodes statistikas datu vākšanai, un tās vajadzētu mudināt īstenot inovatīvas pieejas.

(24)

Lai novērtētu Savienības uzņēmumu ražīgumu, ir nepieciešams nodrošināt pa darbības nozarēm strukturētu uzņēmējdarbības statistiku. Jo īpaši – arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc statistikas par pakalpojumu nozari, kas ir dinamiskākā nozare mūsdienu ekonomikās, it īpaši attiecībā uz minētās nozares izaugsmes un darbvietu veidošanas potenciālu un ņemot vērā tās attiecības ar ražošanas nozari. Šo tendenci vēl vairāk pastiprina jaunu digitālo pakalpojumu attīstība. Augošais pieprasījums pēc statistikas datiem attiecas arī uz kultūras un radošajām nozarēm, kā norādīts Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra rezolūcijā par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku (9). Pakalpojumu tirdzniecības statistikai ir būtiska loma pakalpojumu iekšējā tirgus un digitālā vienotā tirgus darbības uzraudzībā un tirdzniecības šķēršļu ietekmes uz pakalpojumiem novērtēšanā.

(25)

Regula (EK) Nr. 223/2009 ir atsauces sistēma šai regulai, tostarp attiecībā uz konfidenciālu datu aizsardzību. Tomēr, tā kā statistika par starptautisko preču tirdzniecību ir ļoti detalizēta, tai vajadzīgi īpaši noteikumi par konfidencialitāti. Preču importētājam vai eksportētājam ir jāiesniedz lūgums valsts statistikas iestādei par to, ka statistikas rezultāti, kas ļauj netieši identificēt šādu importētāju vai eksportētāju, netiek izpausti. Valsts statistikas iestādei lūgums būtu jāuzskata par pamatotu, ja statistikas rezultāti ļauj netieši identificēt importētāju vai eksportētāju. Pretējā gadījumā valsts statistikas iestādei vajadzētu būt iespējai izplatīt statistikas rezultātus formā, kas var dot iespēju netieši identificēt importētāju vai eksportētāju.

(26)

Lai novērtētu virzību uz stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, ir vajadzīga saskaņota statistika par Savienības ekonomiku attiecībā uz klimata pārmaiņām un resursu efektīvu izmantošanu, P&A, inovācijām, informācijas sabiedrību gan tirgus, gan ārpustirgus griezumā un uzņēmējdarbības vidi kopumā, jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības demogrāfiju un tirgus darbībās iesaistīto nodarbinātību. Šāda informācija ļauj lēmumu pieņēmējiem pieņemt kompetentus politikas lēmumus nolūkā attīstīt ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācijas, uzlabot MVU piekļuvi iekšējam tirgum, attīstīt uzņēmējdarbību un uzlabot ilgtspēju un konkurētspēju.

(27)

Statistika par inovāciju un P&A darbībām ir nepieciešama tādas politikas izstrādei un uzraudzībai, kuras mērķis ir uzlabot dalībvalstu konkurētspēju un vairot to vidējā termiņa un ilgtermiņa gudras izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Digitālās ekonomikas paplašināšanās un IKT izmantojuma pieaugums arī ir starp tiem būtiskajiem faktoriem, kas veicina konkurētspēju un izaugsmi Savienībā, un statistiska ir nepieciešama, lai atbalstītu attiecīgas stratēģijas un politikas, tostarp, lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi.

(28)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 uzņēmējdarbības statistika ir nepieciešama arī nacionālo un reģionālo kontu apkopošanai.

(29)

Lai ziņotu par ekonomikas attīstību katrā dalībvalstī saskaņā ar Savienības ekonomikas politiku, ir nepieciešama ticama un savlaicīga statistika. Lai izvērtētu ekonomikas attīstību dalībvalstīs saistībā ar vienotu monetāro politiku, ECB nepieciešama ātri pieejama īstermiņa statistika.

(30)

Pieturoties pie principa par uzņēmējdarbības statistikas nodrošināšanu par visu ekonomiku, saskaņā ar proporcionalitātes principu datu prasībās, ciktāl iespējams, būtu jāietver vienkāršošanas pasākumi nolūkā mazināt slogu salīdzinoši mazu dalībvalstu uzņēmējdarbības ekonomikām. Papildu prasībām nevajadzētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu respondentiem.

(31)

Starptautiskie standarti, piemēram, Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) iniciatīva un statistikas vai tehniskie standarti, kas izstrādāti ESS, piemēram, metadatu un validācijas standarti, būtu jāizmanto, ciktāl tie attiecas arī uz Eiropas uzņēmējdarbības statistiku. ESS komiteja (ESSK) ir apstiprinājusi ESS kvalitātes ziņojumu standartu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu. Minētajiem standartiem būtu jāpalīdz saskaņot kvalitātes nodrošināšanu un ziņošanu par kvalitāti šīs regulas ietvaros.

(32)

Lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās tendences, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu statistikas informācijas veidus, sīkāk precizētu statistikas informācijas datus, kas nodokļu un muitas dienestiem jāsniedz saskaņā ar attiecīgi V un VI pielikumu, un, lai grozītu I pielikumā izklāstītos detalizētos tematus un šo regulu, samazinot Savienības iekšējā preču eksporta aptvēruma līmeni. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(33)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz mainīgo lielumu datiem, kā arī formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumiem un konfidenciālu datu apmaiņas procedūru Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas vajadzībām; kvalitātes un metadatu ziņojumu nosūtīšanas kārtību, saturu un termiņiem; datu un metadatu nosūtīšanas standartus; atkāpēm no šīs regulas prasībām vai no to deleģēto vai īstenošanas aktu prasībām, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šim pašam nolūkam būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz to, lai precizētu kārtību atsevišķu administratīvo ierakstu sniegšanai un apmaiņai, kā arī formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus un procedūru konfidenciālu datu apmaiņai Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem, attiecīgo metadatu specifikācijām, grafiku, kārtību, kādā vāc un apkopo Savienības iekšējā preču eksporta statistisko informāciju, ko sniedz importa dalībvalstij, kārtību, kādā piemēro kopējā Savienības iekšējā preču eksporta aptvēruma līmeni attiecībā uz pārskata periodu, nosakot tehniskās specifikācijas saistībā ar statistikas informācijas statistikas datu elementiem par Savienības iekšējo preču tirdzniecību un ko sniedz importa dalībvalstij, un saistītajiem vienkāršojumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(34)

Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un jānodrošina, ka neviena tās ierosinātā darbība neuzliek būtiskas papildu izmaksas vai slogu dalībvalstīm vai respondentiem, jo īpaši MVU, ņemot vērā paredzamos lietotāju ieguvumus, un ka minētās darbības uzlabo statistikas kvalitāti.

(35)

Komisijai vajadzētu būt iespējai piešķirt atkāpes attiecībā uz šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērošanu, ja šādai piemērošanai ir nepieciešami būtiski dalībvalsts statistikas sistēmas pielāgojumi, kas izpaužas kā papildu apsekojumu organizēšana vai apjomīgu pielāgojumu īstenošana statistikas veidošanas sistēmā, lai paredzētu jaunu datu avotu izmantošanu vai padarītu iespējamu dažādu datu avotu kombinēšanu.

(36)

Ja ir vajadzīgas jaunas datu prasības vai uzlabojumi datu kopās, uz kurām attiecas šī regula, Komisijai vajadzētu būt iespējai sākt ievadpētījumus, kurus dalībvalstis veic brīvprātīgi. Komisijai prioritārā kārtā vajadzētu būt iespējai sākt ievadpētījumus, kas aptver starptautisko pakalpojumu tirdzniecību, nekustamo īpašumu, finanšu rādītājus, kā arī vidi un klimatu.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt vienotu sistēmu Eiropas uzņēmējdarbības statistikai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet saskaņošanas un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(38)

Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāaizstāj pasākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 48/2004 (12), (EK) Nr. 638/2004 (13), (EK) Nr. 808/2004 (14), (EK) Nr. 716/2007 (15), (EK) Nr. 177/2008, (EK) Nr. 295/2008 (16) un (EK) Nr. 471/2009 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (EK) Nr. 1608/2003 (18) un Padomes Regulās (EEK) Nr. 3924/91 (19), Padomes Regulā (EK) Nr. 1165/98 (20). Tādēļ minētie tiesību akti būtu jāatceļ.

(39)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (21) 28. panta 2. punktu.

(40)

Ir notikusi apspriešanās ar ESS komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidots vienots tiesiskais regulējums attiecībā uz:

a)

Eiropas uzņēmējdarbības statistikas, kas minēta 2. panta 1. punktā, izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu;

b)

Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmu.

2. pants

Darbības joma

1.   Eiropas uzņ1ēmējdarbības statistika aptver:

a)

statistikas vienību struktūru, saimniecisko darbību un rezultātus, statistikas vienību P&A un inovāciju darbības, to informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantojumu un e-komerciju, kā arī globālās vērtību ķēdes. Šajā regulā Eiropas uzņēmējdarbības statistika ietver arī P&A statistiku augstākās izglītības, valdības un privātajā bezpeļņas sektorā;

b)

rūpniecības preču ražošanu un pakalpojumus un preču un pakalpojumu starptautisko tirdzniecību.

2.   Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēma aptver valsts statistikas uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru, kā arī datu savstarpējo apmaiņu starp tiem saskaņā ar 10. pantu.

3.   Šā panta 2. punktā minētie valsts statistikas uzņēmumu reģistri aptver:

a)

visus uzņēmumus, kuri veic saimniecisko darbību, kas ietekmē iekšzemes kopproduktu (IKP), un to vietējās vienības;

b)

juridiskas vienības, kas veido minētos uzņēmumus;

c)

tiem uzņēmumiem, kuriem, ņemot vērā to lielumu, ir būtiska ietekme un kuru darbības veida vienībām (DVV) ir būtiska ietekme uz agregētiem (valsts līmeņa) datiem vai nu:

i)

DVV un katras DVV, no kurām minētie uzņēmumi sastāv, lielumu; vai

ii)

minēto uzņēmumu sekundāro darbību NACE kodu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (22) un katras attiecīgās sekundārās darbības apmēru;

d)

uzņēmumu grupas, pie kurām minētie uzņēmumi pieder.

4.   EuroGroups reģistrs aptver šādas Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (23) definētas vienības:

a)

visus uzņēmumus, kuri veic saimniecisko darbību, kas ietekmē IKP, un kuri ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā;

b)

juridiskas vienības, kas veido minētos uzņēmumus;

c)

starptautiskas uzņēmumu grupas, pie kurām minētie uzņēmumi pieder.

5.   Mājsaimniecības neietilpst Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas darbības jomā, ciktāl tās ražo preces un pakalpojumus pašu patēriņam vai izīrē pašu īpašumu.

6.   Ārvalstu uzņēmumu vietējās vienības, kas nav atsevišķas juridiskas vienības (filiāles) un ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 klasificē kā kvazisabiedrības, valsts statistikas uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra nolūkos uzskata par uzņēmumiem.

7.   Uzņēmumu grupas nosaka, izmantojot kontroles saites starp to juridiskajām vienībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.

8.   Atsauces uz valsts statistikas uzņēmumu reģistriem un EuroGroups reģistru šajā regulā attiecas vienīgi uz tām vienībām, kas pilnībā vai daļēji veic saimniecisko darbību, un tām ekonomiski neaktīvām juridiskām vienībām, kas ir uzņēmuma daļa kombinācijā ar ekonomiski aktīvām juridiskām vienībām.

9.   Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkos par saimniecisko darbību uzskata:

a)

jebkuru darbību, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu konkrētā tirgū;

b)

ārpustirgus pakalpojumus, kas ietekmē IKP;

c)

tiešu un netiešu aktīvu juridisko vienību turēšanu.

Aktīvu un/vai saistību turēšanu arī var uzskatīt par saimniecisko darbību.

10.   Statistikas vienības, kas ietilpst Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmā, tiek definētas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 696/93, ievērojot šajā pantā noteiktos ierobežojumus.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“statistikas vienība” ir statistikas vienības Regulas (EEK) Nr. 696/93 nozīmē;

b)

“ziņojošā vienība” ir vienība, kas sniedz datus;

c)

“joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz konkrētiem tematiem;

d)

“temats” ir apkopojamās informācijas saturs, un katrs temats aptver vienu vai vairākus detalizētus tematus;

e)

“detalizēts temats” ir apkopojamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz kādu tematu; un katrs detalizētais temats aptver vienu vai vairākus mainīgos lielumus;

f)

“mainīgais lielums” ir vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas;

g)

“tirgus darbība” ir tirgus darbība Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 1. nodaļas 1.37. punkta nozīmē;

h)

“ārpustirgus darbība” ir ārpustirgus darbība Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 1. nodaļas 1.34. punkta nozīmē;

i)

“tirgus ražotāji” ir tirgus ražotāji, kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 3. nodaļas 3.24. punktā;

j)

“ārpustirgus ražotāji” ir ārpustirgus ražotāji, kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 3. nodaļas 3.26. punktā;

k)

“valsts statistikas iestādes” jeb “VSI” ir katras dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 1. un 2. punktu nozīmētas valsts statistikas iestādes un citas valsts iestādes, kuras ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu;

l)

“autoritatīvs avots” ir vienīgais ierakstu sniedzējs tādiem datiem, kuri satur valsts statistikas uzņēmumu reģistra un EuroGroups reģistra datus saskaņā ar kvalitātes standartiem, kas minēti 17. pantā;

m)

“mikrodati” ir identificējamu ziņojošo vienību vai statistikas vienību raksturlielumu individuālie novērojumi vai mērījumi;

n)

“izmantošana statistiskiem mērķiem” ir izmantošana statistiskiem mērķiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 8. punktā;

o)

“konfidenciāli dati” ir konfidenciāli dati, kā definēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 7. punktā;

p)

“nodokļu dienesti” ir dalībvalsts iestādes, kuras ir atbildīgas par Padomes Direktīvas 2006/112/EK piemērošanu (24);

q)

“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

r)

“starptautiska uzņēmumu grupa” ir uzņēmumu grupa Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikuma III.C sadaļas nozīmē, kurā ir vismaz divi uzņēmumi vai juridiskas vienības, no kurām katra atrodas citā valstī.

2.   Šīs regulas 11.līdz 15. pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“eksporta dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras statistikas teritorijas preces eksportē uz to galamērķi kādā importa dalībvalstī;

b)

“importa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces ieved no kādas eksporta dalībvalsts;

c)

“preces” ir kustams īpašums, ieskaitot elektroenerģiju un dabasgāzi.

II NODAĻA

datu avoti

4. pants

Datu avoti un metodes

Dalībvalstis sagatavo 6. un 7. pantā minētos statistikas datus, kā arī saskaņā ar 9. pantu izveido savus valsts statistikas uzņēmumu reģistrus, izmantojot visus attiecīgos datu avotus, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga respondentiem un pienācīgi ņemot vērā VSI izmaksu lietderību.

Šajā regulā prasīto statistikas datu un valsts statistikas uzņēmumu reģistru sagatavošanai un ar noteikumu, ka rezultāti atbilst 17. pantā minētajiem kvalitātes kritērijiem, VSI var izmantot šādus datu avotus, tostarp to kombinācijas:

a)

apsekojumus;

b)

administratīvos ierakstus, tostarp informāciju no nodokļu un muitas dienestiem, piemēram, gada finanšu pārskatus;

c)

datu apmaiņas rezultātā iegūtos mikrodatus;

d)

jebkādus citus attiecīgus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl tās ļauj sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām kvalitātes prasībām.

Attiecībā uz otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem apsekojumiem dalībvalstu nozīmētas ziņojošās vienības nodrošina savlaicīgu, precīzu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama šajā regulā prasīto statistikas datu un valstu statistikas uzņēmumu reģistru sagatavošanai.

Otrās daļas d) apakšpunktā minētās metodes un pieejas tiek zinātniski pamatotas un pienācīgi dokumentētas.

5. pants

Piekļuve administratīvajiem ierakstiem un informācijas sniegšana

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu VSI un Komisijai (Eurostat) ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt ar citiem datu avotiem, lai izpildītu šajā regulā paredzētās statistikas prasības un aktualizētu valsts statistikas uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru. VSI un Komisijas (Eurostat) piekļuve minētajiem ierakstiem attiecas tikai uz tiem administratīvajiem ierakstiem, kas ir šo iestāžu attiecīgajās publiskās administrācijas sistēmās.

2.   Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts nodokļu dienesti kompetentajām VSI statistiskiem mērķiem sniedz informāciju par preču eksportu un importu, kā precizēts V pielikumā.

Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)

grozītu V pielikumu, nosakot statistikas informācijas veidus, kas nodokļu dienestiem jāsniedz; un

b)

papildinātu šo regulu sīkāk precizējot statistikas informācijas detaļas, kas nodokļu dienestiem jāsniedz saskaņā ar V pielikumu.

3.   Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts muitas dienests kompetentajām VSI statistiskiem mērķiem sniedz informāciju par preču eksportu un importu, kā precizēts VI pielikumā.

Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)

grozītu VI pielikumu, nosakot statistikas informācijas veidus, kas muitas dienestiem jāsniedz; un

b)

papildinātu šo regulu sīkāk precizējot statistikas informācijas detaļas, kas muitas dienestiem jāsniedz saskaņā ar VI pielikumu.

4.   Lai sagatavotu saskaņotu statistiku par starptautisko preču tirdzniecību un uzlabotu šādas statistikas kvalitāti, attiecīgo dalībvalstu VSI statistiskiem mērķiem apmainās ar mikrodatiem, kas saņemti no to muitas dienestiem un ir saistīti ar preču eksportu un importu, lai novērtētu savas dalībvalsts kvazitranzīta eksportu un importu.

Attiecībā uz citām tirdzniecības plūsmām, kas ietver vairāk nekā vienas dalībvalsts muitas dienestus, VSI apmainās ar atbilstīgiem mikrodatiem, kas saistīti ar preču eksportu vai importu, lai uzlabotu attiecīgās statistikas kvalitāti.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē kārtību datu apmaiņai saskaņā ar šo pantu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

III NODAĻA

uzņēmējdarbības statistika

6. pants

Datu prasības

1.   Eiropas uzņēmējdarbības statistika attiecas uz šādām jomām:

a)

īstermiņa uzņēmējdarbības statistika;

b)

valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika;

c)

reģionālā uzņēmējdarbības statistika;

d)

statistika par starptautiskām darbībām.

2.   Jomas ietver vienu vai vairākus šādus tematus, kā sīkāk izklāstīts I pielikumā:

a)

uzņēmumu populācija;

b)

globālās vērtību ķēdes;

c)

IKT izmantojums un e-komercija;

d)

inovācijas;

e)

preču starptautiskā tirdzniecība;

f)

pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība;

g)

ieguldījumi;

h)

darbaspēka izlietojums;

i)

darbības rezultāti;

j)

cenas;

k)

iepirkumi;

l)

nekustamais īpašums;

m)

P&A ieguldījumi.

3.   Katra temata periodiskums, pārskata periods un statistikas vienība ir norādīti II pielikumā.

4.   Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumā norādītos detalizētos tematus.

5.   Īstenojot savas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi 4. punktam, Komisija nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

deleģētie akti ir vērsti uz to, lai sasniegtu izmaksu un sloga neitralitāti vai samazināšanu un katrā ziņā neradītu dalībvalstīm vai respondentiem ievērojamas papildu izmaksas vai slogu;

b)

attiecībā uz īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas jomu - ne vairāk kā vienu detalizētu tematu, attiecībā uz valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikas jomu - ne vairāk kā trīs detalizētus tematus, attiecībā uz reģionālās uzņēmējdarbības statistikas jomu - ne vairāk kā divus detalizētus tematus un attiecībā uz statistikas par starptautiskām darbībām jomu - ne vairāk kā divus detalizētus tematus, kas uzskaitīti I pielikumā, aizstāj ar citu detalizētu tematu un pievieno kopumā ne vairāk kā vienu detalizētu tematu attiecībā uz visām jomām piecu secīgu gadu periodā;

c)

deleģētos aktus pieņem vismaz 18 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām, izņemot attiecībā uz datiem tematos “inovācijas” un “IKT izmantojums un e-komercija”, par kuriem deleģētos aktus pieņem attiecīgi vismaz sešus un 15 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām;

d)

jebkuru detalizētu tematu izvērtē attiecībā uz tā iespējamību, veicot ievadpētījumus, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 20. pantu.

6.   Šā panta 5. punkta b) apakšpunktu nepiemēro:

a)

detalizētajiem tematiem, kas ietilpst tematos “inovācijas”, “IKT izmantojums un e-komercija” un “globālās vērtību ķēdes”;

b)

grozījumiem, kas izriet no izmaiņām uzskaites ietvarā, ko izmanto, sagatavojot nacionālos un reģionālos kontus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 (25).

7. pants

Datu prasību tehniskās specifikācijas

1.   Attiecībā uz detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti I pielikumā, dalībvalstis apkopo datus par katru detalizēto tematu. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko sīkāk precizē turpmāk uzskaitītos saskaņā ar šo regulu nosūtāmo datu elementus, to tehniskās definīcijas un vienkāršošanas pasākumus:

a)

mainīgie lielumi;

b)

mērvienība;

c)

statistikas populācija (tostarp prasības attiecībā uz tirgus/ārpustirgus darbībām vai ražotājiem);

d)

klasifikācijas (tostarp produktu, valstu un teritoriju, kā arī darījuma veidu saraksts) un dalījumi;

e)

atsevišķu datu ierakstu nosūtīšana pēc brīvprātības principa;

f)

aptuvenu vērtību izmantošana un kvalitātes prasības;

g)

datu nosūtīšanas termiņš;

h)

pirmais pārskata periods;

i)

īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas jomas rādītāju svērums un bāzes gada maiņa;

j)

sīkākas specifikācijas, tostarp pārskata periods saistībā ar starptautiskās preču tirdzniecības tematu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

2.   Īstenojot 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz vienkāršošanu, saskaņā ar proporcionalitātes principu Komisija ņem vērā uzņēmuma lielumu un nozīmi nolūkā mazināt uzņēmumiem radīto slogu. Turklāt Komisija nodrošina, ka tiek sniegti ievaddati, kas vajadzīgi, lai apkopotu uzskaites ietvaru nacionālajiem un reģionālajiem kontiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005. Īstenošanas aktus, izņemot pirmos īstenošanas aktus, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu, pieņem vismaz 18 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem tematiem. Attiecībā uz datiem tematos “inovācijas” un “IKT izmantojums un e-komercija” īstenošanas aktus pieņem attiecīgi vismaz sešus un 15 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām.

3.   Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izņemot attiecībā uz 6. panta 2. punkta b), c) un –d) apakšpunktā minētajiem tematiem, Komisija nodrošina, ka mainīgo lielumu skaits katrā jomā, kura minēta 6. panta 1. punktā, nepārsniedz:

a)

22 mainīgos lielumus īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas jomā;

b)

93 mainīgos lielumus valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikas jomā;

c)

31 mainīgo lielumu reģionālā uzņēmējdarbības statistikas jomā; un

d)

26 mainīgos lielumus statistikas par starptautiskām darbībām jomā.

4.   Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz 6. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā uzskaitītajiem tematiem, Komisija nodrošina, ka mainīgo lielumu skaits katrā tematā nepārsniedz:

a)

20 mainīgos lielumus globālo vērtības ķēžu tematā;

b)

73 mainīgos lielumus IKT izmantojuma un e-komercijas tematā; un

c)

57 mainīgos lielumus inovāciju tematā.

5.   Ja nepieciešami jauni dati, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām un nodrošinātu zināmu elastības līmeni, Komisija saskaņā ar 3. punktu jebkurā piecu secīgu kalendāro gadu periodā var izmainīt ne vairāk kā piecus mainīgos lielumus katrā no šādām jomām: īstermiņa uzņēmējdarbības statistika, reģionālā uzņēmējdarbības statistika un statistika par starptautiskām darbībām, un ne vairāk kā 20 mainīgos lielumus valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikas jomā. Minētās maksimālās robežvērtības nepiemēro tematos “globālās vērtības ķēdes”, “inovācijas” vai “IKT izmantojums un e-komercija”.

6.   Neatkarīgi no šā panta 3. punkta, ja ir nepieciešami jauni dati, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām un nodrošinātu zināmu elastības līmeni, ievērojot 20. pantā minētos ievadpētījumus, kopējo mainīgo lielumu skaitu šā panta 3. punktā minētajās jomās nepalielina par vairāk kā par 10 mainīgajiem lielumiem.

7.   Sagatavojot 1. punktā minētos īstenošanas aktus, ņem vērā jebkādas iespējamās dalībvalstij vai respondentam radītās papildu izmaksas un administratīvo slogu, kā arī paredzamā statistikas kvalitātes uzlabojuma izvērtējumu un jebkādus citus tiešus vai netiešus ieguvumus, ko sniegtu ierosinātie papildu pasākumi.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro izmaiņām, kas izriet no grozījumiem klasifikācijās un nomenklatūrās vai izmaiņām uzskaites ietvarā, ko izmanto, sagatavojot nacionālos un reģionālos kontus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistiku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005.

IV NODAĻA

uzņēmumu reģistri

8. pants

Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēma

1.   Komisija (Eurostat) Savienības līmenī statistiskiem mērķiem izveido starptautisko uzņēmumu grupu EuroGroups reģistru.

2.   Dalībvalstis valstu līmenī izveido vienu vai vairākus valsts statistikas uzņēmumu reģistrus, kurus pamatos saskaņo atbilstīgi šai regulai un kuri ir līdzeklis apsekojumu sagatavošanai un koordinācijai, kā arī informācijas avots uzņēmumu populācijas un uzņēmumu demogrāfijas statistikas analīzei, administratīvo datu izmantošanai un statistikas vienību noteikšanai un izveidei.

3.   Dalībvalstis un Komisija (Eurostat) apmainās ar datiem, kas nepieciešami Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas vajadzībām, kā izklāstīts 10. pantā.

4.   Valsts statistikas uzņēmumu reģistri un EuroGroups reģistrs ir autoritatīvs avots Eiropas statistikas sagatavošanas nolūkā iegūt augstas kvalitātes un saskaņotas statistikas uzņēmumu reģistru populācijas saskaņā ar 17. pantu.

Valsts statistikas uzņēmumu reģistri ir autoritatīvs valsts statistikas uzņēmumu reģistru populāciju avots. EuroGroups reģistrs ir autoritatīvs ESS reģistru populāciju avots uzņēmējdarbības statistikai, attiecībā uz kuru ir nepieciešama pārrobežu informācijas koordinēšana saistībā ar starptautiskām uzņēmumu grupām.

9. pants

Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas prasības

1.   Statistikas un juridiskajām vienībām, kas saskaņā ar 8. pantu ietilpst Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmā, ir raksturīgi elementi, kas izklāstīti abos turpmāk minētajos apakšpunktos, un kas sīkāk precizēti III pielikumā:

a)

reģistra detalizētie temati un unikāls identifikators;

b)

termiņš un periodiskums.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē mainīgos lielumus saistībā ar reģistra detalizētiem tematiem, kas uzskaitīti III pielikumā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

3.   Pieņemot īstenošanas aktus atbilstīgi 2. punktam, Komisija nodrošina, ka dalībvalstīm vai respondentiem netiek radītas būtiskas papildu izmaksas vai slogs.

10. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa un piekļuve tiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkiem

1.   Dalībvalstis veic konfidenciālu datu apmaiņu.

Šajā nolūkā konfidenciālu datu apmaiņa par starptautiskām uzņēmumu grupām un tām piederošajām vienībām, kas aptver IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, notiek vienīgi statistiskiem mērķiem starp dažādu dalībvalstu VSI, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu tādas informācijas kvalitāti, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā. Šāda apmaiņa var notikt arī ar mērķi mazināt informācijas sniegšanas slogu.

Ja šāda konfidenciālu datu apmaiņa notiek, lai nodrošinātu tādas informācijas kvalitāti, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā, un ja apmaiņu skaidri atļāvusi kompetentā valsts statistikas iestāde, kura sniedz datus, valstu centrālās bankas var piedalīties konfidenciālu datu apmaiņā vienīgi statistiskiem mērķiem.

2.   Komisija (Eurostat) un dalībvalstis apmainās ar konfidenciāliem datiem:

Šajā nolūkā VSI Komisijai (Eurostat) nosūta datus par starptautiskām uzņēmumu grupām un tām piederošajām vienībām, aptverot IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, lai vienīgi statistiskiem mērķiem sniegtu informāciju par starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā.

Lai nodrošinātu datu konsekventu ierakstīšanu un, lai tos izmantotu vienīgi statistiskiem mērķiem, Komisija (Eurostat) nosūta katras dalībvalsts kompetentajām VSI datus par starptautiskām uzņēmumu grupām, tostarp par tām piederošajām vienībām, aptverot IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, ja vismaz viena vienība no šīs grupas atrodas minētajā dalībvalstī.

Lai EuroGroups reģistra sagatavošanā nodrošinātu efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) vienīgi statistiskiem mērķiem VSI nosūta datus par visām starptautiskām uzņēmumu grupām, kas reģistrētas EuroGroups reģistrā, tostarp par tām piederošajām vienībām, aptverot IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus.

3.   Komisija (Eurostat) un dalībvalstis apmainās ar konfidenciāliem datiem nolūkā identificēt juridiskās vienības.

Šajā nolūkā VSI vienīgi Savienības juridisko vienību unikālas identifikācijas nolūkā nosūta Komisijai (Eurostat) datus par reģistrētām juridiskām vienībām, kas aptver tikai identifikāciju un demogrāfiskos mainīgos lielumus un stratifikācijas parametrus, kuri uzskaitīti IV pielikumā.

Lai EuroGroups reģistra sagatavošanā nodrošinātu efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) vienīgi Savienības juridisko vienību unikālas identifikācijas nolūkā katras dalībvalsts VSI nosūta datus par juridiskām vienībām, kas aptver tikai identifikāciju un demogrāfiskos mainīgos lielumus un stratifikācijas parametrus, kuri uzskaitīti IV pielikumā.

4.   Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām var notikt vienīgi statistiskiem mērķiem starp Komisiju (Eurostat) un valstu centrālajām bankām, kā arī starp Komisiju (Eurostat) un ECB, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu tādas informācijas kvalitāti, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā, un ja apmaiņu skaidri atļauj kompetentās VSI.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē IV pielikumā uzskaitīto mainīgo lielumu tehniskos datus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

6.   Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu nosūtītie dati tiek izmantoti vienīgi statistiskiem mērķiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus attiecībā uz šādiem datiem, kā arī procedūru datu apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

7.   Komisija (Eurostat), VSI, valstu centrālās bankas un ECB, saskaņā ar šo pantu saņemot konfidenciālus datus par vienībām, kas atrodas to valsts teritorijā vai ārpus tās, rīkojas ar šo informāciju kā ar konfidenciālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

Konfidenciālu datu nosūtīšanu starp VSI un Komisiju (Eurostat) īsteno tiktāl, ciktāl šāda nosūtīšana ir vajadzīga vienīgi statistiskiem mērķiem Eiropas statistikas sagatavošanai. Jebkuru citu datu nosūtīšanai ir jāsaņem skaidra atļauja no valsts iestādes, kas ir savākusi attiecīgos datus.

8.   Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu apmaiņas rezultātā iegūto statistikas datu konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

V NODAĻA

konfidenciālu datu apmaiņa savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem

11. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa

1.   Konfidenciālu datu par Savienības iekšējo preču eksportu apmaiņa starp dalībvalstīm notiek vienīgi statistiskiem mērķiem starp VSI, kas piedalās Savienības iekšējo preču tirdzniecības statistikas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā.

Datu prasību tehniskās specifikācijas, kas minētas 7. panta 1. un 2. punktā, attiecas arī uz konfidenciālu datu apmaiņu, kuru īsteno saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Eksporta dalībvalsts VSI sniedz importa dalībvalsts VSI statistikas informāciju par Savienības iekšējo preču eksportu uz minēto dalībvalsti, kā noteikts 12. pantā.

3.   Eksporta dalībvalsts VSI sniedz importa dalībvalsts VSI metadatus, kas ir būtiski nosūtīto datu izmantošanai statistikas apkopošanā.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē informāciju, ko uzskata par 3. punktā minētajiem būtiskajiem metadatiem, kā arī šīs informācijas sniegšanas grafiku un 2. punktā minēto statistikas informāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

5.   Neskarot šā panta 1. punktu, dalībvalsts, kas sniedz apmaiņas rezultātā konfidenciālos datus, atļauj tos izmantot importa dalībvalsts VSI, lai sagatavotu citus statistikas datus, ar noteikumu, ka minētie dati tiek izmantoti vienīgi statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. līdz 26. pantu.

6.   Pēc eksporta dalībvalsts VSI pieprasījuma importa dalībvalsts var sniegt eksporta dalībvalsts VSI savāktos mikrodatus par Savienības iekšējo preču importu no minētās eksporta dalībvalsts.

12. pants

Apmaiņai paredzētā statistikas informācija

1.   Šīs regulas 11. panta 2. punktā minētā statistikas informācija aptver:

a)

mikrodatus, kas savākti Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkos;

b)

par īpašām precēm vai preču pārvietojumiem apkopotus datus; un

c)

datus, kas apkopoti, izmantojot muitas deklarācijā iekļautās ziņas.

2.   Statistikas informācija, kas faktiski iegūta, izmantojot uzņēmumu apsekojumus, vai no administratīvajiem datiem, kā minēts 11. panta 2. punktā, aptver vismaz 95 % no kopējā Savienības iekšējā preču eksporta vērtības, proti, no katras dalībvalsts eksporta uz visām pārējām dalībvalstīm kopā.

Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, samazinot Savienības iekšējā preču eksporta vērtības aptvēruma līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās tendences, vienlaikus uzturot statistiku, kas atbilst spēkā esošajiem kvalitātes standartiem.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai attiecībā uz pārskata periodu izklāstītu tehniskās specifikācijas saistībā ar 1. punktā minētās informācijas vākšanu un apkopošanu un sīkāk precizētu 2. punktā minētā aptvēruma līmeņa piemērošanas kārtību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

13. pants

Statistikas datu elementi

1.   Šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mikrodati aptver šādus statistikas datu elementus:

a)

individuāls identifikācijas numurs, kas piešķirts partnerim – ekonomikas dalībniekam – importa dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu;

b)

pārskata periods;

c)

tirdzniecības plūsma;

d)

prece;

e)

partnerdalībvalsts;

f)

izcelsmes valsts;

g)

preču vērtība;

h)

preču daudzums;

i)

darījuma veids.

Šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mikrodati var aptvert transporta veidu un piegādes noteikumus, ar noteikumu, ka eksporta dalībvalsts ievāc minētos statistikas datu elementus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šā punkta pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā minētos statistikas datu elementus, kā arī precizētu to statistikas datu elementu sarakstu, ko piemēro attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem un 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem, ko apkopo, izmantojot muitas deklarācijās sniegtās ziņas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

2.   Ievērojot konkrētus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām, dalībvalstis var vienkāršot sniedzamo informāciju ar noteikumu, ka šāda vienkāršošana neatstāj negatīvu ietekmi uz statistikas datu kvalitāti.

Īpašos gadījumos dalībvalstis var vākt ierobežotu 1. punktā minēto statistikas datu elementu kopu vai vākt mazāk detalizētu informāciju, kas saistīta ar minētajiem datu elementiem.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē kārtību pirmajā daļā minētajai vienkāršošanai un maksimālo Savienības iekšējā eksporta apjomu, uz kuru šāda vienkāršošana ir attiecināma.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

14. pants

Datu apmaiņas rezultātā iegūto konfidenciālo datu aizsardzība

1.   Mikrodatu ierakstus, kas saistīti ar eksportētāju, kura lūgumu par statistikas konfidencialitāti saskaņā ar 19. pantu eksporta dalībvalsts VSI ir pieņēmušas, eksporta dalībvalsts VSI sniedz importa dalībvalsts VSI ar faktisko vērtību un visiem 13. panta 1. punktā minētajiem statistikas datu elementiem un ar norādi, ka šie mikrodatu ieraksti ir konfidenciāli.

2.   Importa dalībvalsts VSI var izmantot eksporta mikrodatu ierakstus, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, Savienības iekšējā importa statistikas rezultātu apkopošanai. Ja importa dalībvalsts VSI izmanto eksporta mikrodatu ierakstus, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, tās nodrošina, ka importa dalībvalsts VSI, izplatot Savienības iekšējā importa statistikas rezultātus, ievēro eksporta dalībvalsts VSI noteikto statistikas datu konfidencialitāti.

3.   Lai nodrošinātu konfidenciālo datu aizsardzību, kas nosūtīti saskaņā ar šo nodaļu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem precizē šādu datu formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus, tostarp kārtību 1. un 2. punkta piemērošanai, kā arī procedūru datu apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

4.   Dalībvalstis un Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nosūtīto statistikas datu konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

15. pants

Piekļuve datu apmaiņas rezultātā iegūtajiem konfidenciālajiem datiem zinātniskās izpētes nolūkos

Piekļuvi nosūtītajiem konfidenciālajiem datiem var piešķirt pētniekiem, kas veic statistikas analīzi zinātniskās izpētes nolūkos, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 23. pantu, ja ir saņemta piekrišana no eksporta dalībvalsts valsts statistikas iestādes, kura ir sniegusi datus.

VI NODAĻA

konfidenciālu datu apmaiņa eiropas uzņēmējdarbības statistikas un nacionālo kontu nolūkos

16. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa – iespējas došanas klauzula

1.   Apmaiņa ar konfidenciāliem datiem, kurus vāc vai apkopo, saskaņā ar šo regulu, tiek atļauta starp attiecīgo dalībvalstu VSI, to attiecīgajām valstu centrālajām bankām, ECB un Komisiju (Eurostat) vienīgi statistiskiem mērķiem, ja apmaiņa ir nepieciešama, lai garantētu Eiropas uzņēmējdarbības statistikas vai nacionālo kontu kvalitāti un salīdzināmību, ievērojot Regulas (ES) Nr. 549/2013 jēdzienus un metodoloģiju.

2.   VSI, valstu centrālās bankas, Komisija (Eurostat) un ECB, kas saņēmušas konfidenciālus datus, rīkojas ar minēto informāciju kā ar konfidenciālu un izmanto to vienīgi statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. līdz 26. pantu.

VII NODAĻA

kvalitāte, nosūtīšana un izplatīšana

17. pants

Kvalitāte

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtītās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas, valsts statistikas uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra kvalitāti.

2.   Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.   Komisija (Eurostat) pārredzami un pārbaudāmi novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

4.   Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis ik gadu Komisijai (Eurostat) nosūta:

a)

kvalitātes un metadatu ziņojumus par datiem, kas nosūtīti saskaņā ar šo regulu;

b)

kvalitātes un metadatu ziņojumus par valsts statistikas uzņēmumu reģistru datiem.

Daudzgadu statistikas gadījumā pirmās daļas a) apakšpunktā minēto kvalitātes un metadatu ziņojumu periodiskums ir tāds pats kā attiecīgajai statistikai.

5.   Komisija (Eurostat) sniedz dalībvalstīm gada kvalitātes un metadatu ziņojumus par EuroGroups reģistru.

6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē kārtību, saturu un termiņus kvalitātes un metadatu ziņojumu nosūtīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā. Tie nedrīkst radīt dalībvalstīm vai respondentiem ievērojamas papildu izmaksas vai slogu.

Ziņošanas saturs aptver tikai svarīgākos un būtiskākos kvalitātes aspektus.

7.   Dalībvalstis pēc iespējas drīz informē Komisiju (Eurostat) par visu attiecīgo informāciju vai par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti. Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par būtiskām metodoloģijas vai citām izmaiņām, kas ietekmē valsts statistikas uzņēmumu reģistru kvalitāti. Šo informāciju sniedz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šādas izmaiņas stājušās spēkā.

8.   Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti, un kas dalībvalstīm vai respondentiem nerada ievērojamas papildu izmaksas vai slogu.

18. pants

Datu un metadatu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) šajā regulā paredzētos datus un metadatus saskaņā ar datu un metadatu apmaiņas standartiem. Ja nosūtītie dati ir konfidenciāli, faktiskās vērtības tiks nosūtītas ar norādi, ka uz minētajiem datiem attiecas konfidencialitāte un tos nedrīkst izplatīt.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka šādus standartus, kā arī procedūru datu un metadatu nosūtīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

2.   Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis valsts statistikas uzņēmumu reģistriem veic statistisko analīzi un nosūta rezultātus Komisijai (Eurostat),

Komisija (Eurostat) var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē formātu un procedūru šādas statistiskās analīzes rezultātu nosūtīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

Komisija (Eurostat) nodrošina, lai ar šādiem īstenošanas aktiem netiktu radītas ievērojamas papildu izmaksas vai slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

3.   Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz visu attiecīgo informāciju par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs. Šādi Komisijas pieprasījumi nedrīkst radīt ievērojamu papildu administratīvo vai finansiālo slogu dalībvalstīm.

19. pants

Statistikas par starptautisko preču tirdzniecību izplatīšanas konfidencialitāte

Tikai tad, ja to prasa kāds preču importētājs vai eksportētājs, valsts statistikas iestāde pieņem lēmumu, vai izplatīt statistikas rezultātus par attiecīgo importu vai eksportu bez jebkādiem pielāgojumiem vai pēc pienācīgi pamatota minētā importētāja vai eksportētāja pieprasījuma pielāgot statistikas rezultātus tā, lai statistikas konfidencialitātes principa ievērošanas nolūkos nebūtu iespējams identificēt minēto importētāju vai eksportētāju, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

VIII NODAĻA

ievadpētījumi un finansējums

20. pants

Ievadpētījumi

1.   Ja Komisija (Eurostat) konstatē, ka attiecībā uz šīs regulas darbības jomā esošajām datu kopām ir nepieciešams noteikt būtiskas jaunas datu prasības vai uzlabojumus, tā var ierosināt ievadpētījumus, ko pēc brīvprātības principa veic dalībvalstis pirms jaunu datu vākšanas. Starp minētajiem ievadpētījumiem ir ievadpētījumi par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību, nekustamo īpašumu, finanšu rādītājiem un vidi un klimatu.

2.   Šādus ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu iegūšanas lietderību un iespējamību. Minēto pētījumu rezultātus novērtē Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām. Novērtējot rezultātus, ņem vērā ieguvumus un papildu izmaksas un slogu, ko uzņēmumiem un VSI rada uzlabojumi.

3.   Pēc 2. punktā minētās novērtēšanas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo ziņojumu par 1. punktā minētajos pētījumos konstatēto. Minēto ziņojumu publisko.

4.   Komisija līdz 2022. gada 7. janvārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem ziņo par vispārējo progresu attiecībā uz 1. punktā minētajiem ievadpētījumiem. Minētos ziņojumus publisko.

Attiecīgā gadījumā Komisija, ņemot vērā 2. punktā minēto rezultātu novērtējumu, minētajiem ziņojumiem pievieno priekšlikumus ieviest jaunas datu prasības.

21. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanas nolūkos Savienība VSI un citām valsts iestādēm, kas iekļautas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktu izveidotajā sarakstā, var piešķirt finansiālu atbalstu, lai segtu izmaksas:

a)

datu prasību un datu apstrādes attīstībai vai īstenošanai uzņēmējdarbības statistikas jomā;

b)

tādu metodiku izstrādei, kuru mērķis ir paaugstināt uzņēmējdarbības statistikas vākšanas un sagatavošanas kvalitāti vai samazināt izmaksas un administratīvo slogu un uzlabot Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmu;

c)

tādu metodiku izstrādei, kuru mērķis ir samazināt administratīvo un finansiālo slogu ziņojošām vienībām, jo īpaši MVU, saistībā ar prasītās informācijas sniegšanu;

d)

dalībai 20. pantā minētajos ievadpētījumos;

e)

tādu procesu, IT sistēmu un līdzīgu atbalsta funkciju izstrādei vai pilnveidošanai, kuru mērķis ir sagatavot kvalitatīvāku statistiku vai samazināt administratīvo un finansiālo slogu.

2.   Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 99/2013 (26) 7. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (27) 6. pantu.

3.   Minētais Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 95 % no attiecināmajām izmaksām.

X NODAĻA

nobeiguma noteikumi

22. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. un 3. punktā, 6. panta 4. punktā un 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2020. gada 6. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. un 3. punktā, 6. panta 4. punktā un 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 2. vai 3. punktu, 6. panta 4. punktu vai 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

23. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz ESS komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

24. pants

Atkāpes

1.   Ja šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemto īstenošanas pasākumu un deleģēto aktu piemērošanas nolūkos kādas dalībvalsts statistikas sistēmā ir jāveic būtiski pielāgojumi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem piešķir piemērošanas atkāpes no attiecīgā akta uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

Attiecīgā dalībvalsts trijos mēnešos pēc attiecīgā akta spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu šādas atkāpes piešķiršanai.

Šādu atkāpju ietekme uz dalībvalstu datu salīdzināmību vai uz savlaicīgu un reprezentatīvu Eiropas kopsavilkumu būtu jāsaglabā minimālā līmenī. Piešķirot atkāpi, tiek ņemts vērā respondentiem radītais slogs.

2.   Ja atkāpe attiecībā uz jomām, kurās tika veikti 20. pantā minētie ievadpētījumi, joprojām ir pamatota, beidzoties laikposmam, uz kuru tā tika piešķirta, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru piešķir turpmāku atkāpi ilgākais uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Attiecīgā dalībvalsts, izklāstot iemeslus un detalizētu pamatojumu šādam pagarinājumam, Komisijai iesniedz pieprasījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms atbilstīgi 1. punktam piešķirtās atkāpes darbības termiņa beigām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

25. pants

Atcelšana

1.   Regulas (EK) Nr. 48/2004, (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 716/2007, (EK) Nr. 177/2008 un (EK) Nr. 295/2008, Lēmumu (EK) Nr. 1608/2003 un Regulu (EEK) Nr. 3924/91 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.   Regulas (EK) Nr. 638/2004 un (EK) Nr. 471/2009 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

3.   Regulu (EK) Nr. 1165/98 atceļ no 2024. gada 1. janvāra.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi neskar minētajos tiesību aktos izklāstītos pienākumus attiecībā uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu tajos pārskata periodos, kuri pilnībā vai daļēji sakrīt ar laiku pirms minētajos punktos noteiktajiem datumiem.

5.   Atsauces uz atceltajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

26. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

3.   Tomēr 5. panta 2., 3. un 4. punktu un 11. līdz 15. pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 27. novembra

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 77, 1.3.2018., 2. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 19. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 177/2008 (2008. gada 20. februāris), ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.).

(4)  Komisijas ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6.maijs) par mikro, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1297/2008/EK (2008. gada 16. decembris) par Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas programmu (MEETS) (OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(9)  OV C 238, 6.7.2018., 28. lpp.

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 48/2004 (2003. gada 5. decembris) par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009. pārskata gadā (OV L 7, 13.1.2004., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 638/2004 (2004. gada 31. marts) par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 808/2004 (2004. gada 21. aprīlis) attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 716/2007 (2007. gada 20. jūnijs) attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību (OV L 171, 29.6.2007., 17. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 295/2008 (2008. gada 11. marts) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK (2003. gada 22. jūlijs) par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (OV L 230, 16.9.2003., 1. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3924/91 (1991. gada 19. decembris) par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (OV L 374, 31.12.1991., 1. lpp.).

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 1165/98 (1998. gada 19. maijs) par īstermiņa statistiku (OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gads 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(23)  Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.).

(24)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (OV L 35, 8.2.2005, 23.lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).


I PIELIKUMS

APTVERAMIE TEMATI

1. joma. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika

Temati

Detalizēti temati

Uzņēmumu populācija

Uzņēmumu demogrāfijas notikumi

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība

Nostrādātās stundas

Darbaspēka izmaksas

Cenas

Importa cenas

Ražotāja cenas

Darbības rezultāti

Ražošanas apjoms

Pārdošanas apjoms

Neto apgrozījums

Nekustamais īpašums

Nekustamais īpašums

2. joma. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika

Temati

Detalizēti temati

Uzņēmumu populācija

Aktīvo uzņēmumu populācija

Uzņēmumu demogrāfijas notikumi (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

Ārvalstu kontrolēti uzņēmumi

Ārvalstu kontrolējošie uzņēmumi un iekšzemes saistītie uzņēmumi

Starptautiskajā tirdzniecībā iesaistīto uzņēmumu populācija

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība

Nodarbinātība, kas saistīta ar uzņēmumu demogrāfijas notikumiem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

Nodarbinātība ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

Nodarbinātība ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos un iekšzemes saistītos uzņēmumos

Nostrādātās stundas

Darbaspēka izmaksas

Darbaspēka izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

P&A ieguldījumi

P&A izdevumi

P&A nodarbinātība

P&A izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

P&A nodarbinātība ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

Publiski finansēta P&A

Iepirkumi

Preču un pakalpojumu iepirkumi

Preču krājumu izmaiņas

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi

Imports pa uzņēmumiem

Darbības rezultāti

Neto apgrozījums

Bruto peļņas norma par precēm tālākpārdošanai

Izlaides vērtība

Pievienotā vērtība

Bruto darbības rezultāts

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

Rūpniecības produkcija

Eksports pa uzņēmumiem

Ieguldījumi

Bruto ieguldījumi

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi

Inovācijas

Inovācijas

IKT izmantojums un e-komercija

IKT izmantojums un e-komercija

3. joma. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika

Temati

Detalizēti temati

Uzņēmumu populācija

Populācija pa reģioniem

Uzņēmumu demogrāfijas notikumi pa reģioniem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība pa reģioniem

Nodarbinātība, kas saistīta ar uzņēmumu demogrāfijas notikumiem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji) pa reģioniem

Darbaspēka izmaksas pa reģioniem

P&A ieguldījumi

P&A izdevumi pa reģioniem

P&A nodarbinātība pa reģioniem

4. joma. Statistika par starptautiskām darbībām

Temati

Detalizēti temati

Uzņēmumu populācija

Tādu uzņēmumu populācija ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts rezidentu institucionālās vienības

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts rezidentu institucionālās vienības

Darbaspēka izmaksas tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts rezidentu institucionālās vienības

Ieguldījumi

Bruto ieguldījumi tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts rezidentu institucionālās vienības

Darbības rezultāti

Neto apgrozījums tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts rezidentu institucionālās vienības

Starptautiskā preču tirdzniecība

Savienības iekšējā preču tirdzniecība

Savienības ārējā preču tirdzniecība

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

Pakalpojumu imports

Pakalpojumu eksports

Pakalpojumu neto

Globālās vērtību ķēdes

Globālās vērtību ķēdes


II PIELIKUMS

TEMATU PERIODISKUMS, PĀRSKATA PERIODS UN STATISTIKAS VIENĪBA

1. joma. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika

Temati

Periodiskums

Pārskata periods

Statistikas vienība

Uzņēmumu populācija

reizi ceturksnī

ceturksnis

juridiska vienība

Darbaspēka izlietojums

reizi ceturksnī (pēc izvēles – mēnesī)

ceturksnis (pēc izvēles – mēnesis)

DVV

Cenas

reizi mēnesī

ar šādiem izņēmumiem

–ražotāju cenas pakalpojumiem un ražotāju cenas jaunām dzīvojamām ēkām – reizi ceturksnī

mēnesis

ar šādiem izņēmumiem

–ražotāju cenas pakalpojumiem un ražotāju cenas jaunām dzīvojamām ēkām – ceturksnis (pēc izvēles – mēnesis)

DVV

ar šādu izņēmumu

–importa cenām – nepiemēro

Darbības rezultāti

reizi mēnesī

ar šādu izņēmumu

– mazās valstis NACE F sadaļā – reizi ceturksnī (pēc izvēles – mēnesī)

mēnesis

ar šādu izņēmumu

–mazās valstis NACE F sadaļā – ceturksnis (pēc izvēles – mēnesis)

DVV

 

Reizi mēnesī; reizi ceturksnī attiecībā uz mazām valstīm* NACE F sadaļā

* Kā noteikts 7. panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos.

 

 

Nekustamais īpašums

Reizi ceturksnī (pēc izvēles – mēnesī)

ceturksnis (pēc izvēles –mēnesis)

nepiemēro

2. joma. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika

Temati

Periodiskums

Pārskata periods

Statistikas vienība

Uzņēmumu populācija

reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

Darbaspēka izlietojums

reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

P&A ieguldījumi

Reizi divos gados

ar šādiem izņēmumiem

– iekšējo P&A izdevumu snieguma dalījuma sektors, P&A personāls un pētnieku skaits, kā arī valsts budžets, P&A piešķīrumi (GBARD) un valsts publiskais finansējums, ko piešķir transnacionāli koordinētai P&A – reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums – uzņēmumu sektorā

institucionālā vienība – citos sektoros

Pirkumi

reizi gadā

ar šādu izņēmumu

– maksājumi apakšuzņēmējiem – reizi trijos gados

kalendārais gads

uzņēmums

Darbības rezultāti

Reizi gadā

ar šādiem izņēmumiem

– neto apgrozījuma dalījums pēc produktu un pēc klientu atrašanās vietas NACE 69.1, 69.2., 70.2., 71.1., 71.2. un 73.2. – reizi divos gados

–neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām, neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot celtniecību, neto apgrozījums no celtniecības, neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām, neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām, neto apgrozījums no būvniecības un neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības – reizi piecos gados

– ieņēmumi no apakšuzņēmuma līgumiem – reizi trijos gados

kalendārais gads

uzņēmums

ar šādiem izņēmumiem

–pārdotā produkcija, apakšuzņēmēju saražotā produkcija un faktiskā produkcija – DVV

Ieguldījumi

reizi gadā

ar šādu izņēmumu

– ieguldījumi nemateriālajos aktīvos – reizi trijos gados

kalendārais gads

uzņēmums

Inovācija

reizi divos gados

pārskata periods ir trīs gadu laikposms pirms katra pāra kalendārā gada beigām

uzņēmums

IKT izmantojums un e-komercija

reizi gadā

kalendārais gads, kad ir pieņemts īstenošanas akts, kurā ir noteikti mainīgie lielumi;

kalendārais gads pēc tā īstenošanas akta pieņemšanas gada, kurā ir noteikti mainīgie lielumi citiem mainīgajiem lielumiem;

uzņēmums

3. joma. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika

Temati

Periodiskums

Pārskata periods

Statistikas vienība

Uzņēmumu populācija

reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

ar šādu izņēmumu

–vietējo vienību skaits (pēc izvēles NACE K sadaļa) – vietējā vienība

Darbaspēka izlietojums

reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

ar šādiem izņēmumiem

–darbinieku un pašnodarbinātu personu skaits vietējās vienības, darba samaksa un algas vietējās vienībās – vietējā vienība

P&A ieguldījumi

reizi divos gados

kalendārais gads

uzņēmums uzņēmumu sektorā uzņēmums; institucionālā vienība citos sektoros

4. joma. Statistika par starptautiskām darbībām

Temati

Periodiskums

Pārskata periods

Statistikas vienība

Uzņēmumu populācija

Reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

Darbaspēka izlietojums

Reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

Ieguldījumi

Reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

Darbības rezultāti

Reizi gadā

kalendārais gads

uzņēmums

Starptautiskā preču tirdzniecība

reizi mēnesī

ar šādu izņēmumu

reizi divos gados Savienības ārējās tirdzniecības preču importa un eksporta kombinētais produkta un faktūrrēķina valūtas dalījums

precizējams īstenošanas aktos saskaņā ar 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu

nepiemēro

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

reizi gadā

ar šādu izņēmumu

– pirmā līmeņa pakalpojumu dalījumi – reizi ceturksnī

kalendārais gads

ar šādu izņēmumu

– pirmā līmeņa pakalpojumu dalījumi – ceturksnis

nepiemēro

Globālās vērtību ķēdes

reizi trijos gados

trīs kalendārie gadi; pārskata gads t un pārskata periods t-2 līdz t

uzņēmums


III pielikums

EIROPAS STATISTIKAS UZŅĒMUMU REĢISTRU SISTĒMAS ELEMENTI

A daļa. Detalizēti reģistra temati un unikāls identifikators

1.

Vienībām, kas uzskaitītas valsts statistikas uzņēmumu reģistros un EuroGroups reģistrā, kā minēts šīs regulas 2. pantā, piešķir identifikācijas numuru un detalizētus reģistra tematus, kas precizēti C daļā.

2.

Vienībām, kas uzskaitītas valsts statistikas uzņēmumu reģistros un EuroGroups reģistrā, nosaka unikālu identifikācijas numuru, lai veicinātu Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas infrastruktūras nozīmi. Minētos identifikācijas numurus piešķirs VSI. Juridiskām vienībām un starptautiskām uzņēmumu grupām saistībā ar EuroGroups reģistru identifikācijas numurus nodrošinās Komisija (Eurostat). VSI savām vajadzībām var nodrošināt papildu identifikācijas numuru valsts statistikas uzņēmumu reģistros.

B daļa. Termiņi un periodiskums

3.

Valsts statistikas uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru aktualizē, veicot iekļaušanu un izslēgšanu, vismaz reizi gadā.

4.

Aktualizācijas biežums ir atkarīgs no vienības veida, konkrētā mainīgā lieluma, vienības lieluma un avota, ko parasti lieto aktualizēšanai.

5.

Dalībvalstis ik gadu veido kopiju, kas atspoguļo valsts statistikas uzņēmumu reģistru stāvokli gada beigās, un analīzes vajadzībām glabā šo kopiju vismaz 30 gadus. Komisija (Eurostat) ik gadu veido kopiju, kas atspoguļo EuroGroups reģistra stāvokli gada beigās, un analīzes vajadzībām glabā šo kopiju vismaz 30 gadus.

C daļa. Detalizēti uzņēmumu reģistru temati

Valsts statistikas uzņēmumu reģistros un EuroGroups reģistrā attiecībā uz attiecīgajām vienībām, kas noteiktas šīs regulas 2. pantā, ir šādi detalizēti temati par katru vienību.

VIENĪBAS

DETALIZĒTI TEMATI

1. JURIDISKA VIENĪBA

Identifikācija

Demogrāfiski notikumi

Stratifikācijas parametri

Saites ar uzņēmumu

Saites ar citiem reģistriem

Saite ar uzņēmumu grupu

Vienību kontrole

Īpašumtiesības uz vienībām

2. UZŅĒMUMU GRUPA

Identifikācija

Demogrāfiski notikumi

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

3. UZŅĒMUMS

Identifikācija

Saite ar citām vienībām

Demogrāfiski notikumi

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

4. VIETĒJĀ VIENĪBA

Identifikācija

Demogrāfiski notikumi

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

Saites ar citām vienībām un reģistriem

5. DARBĪBAS VEIDA VIENĪBA

ja ir kā statistikas vienība saskaņā ar 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu

Identifikācija

Demogrāfiski notikumi

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

Saites ar citām vienībām un reģistriem


IV PIELIKUMS

DETALIZĒTI TEMATI UN MAINĪGIE LIELUMI KONFIDENCIĀLU DATU APMAIŅAI NOLŪKĀ PIEKĻŪT EIROPAS STATISTIKAS UZŅĒMUMU REĢISTRU SISTĒMAI

Elementi ar norādi “nosacījums” ir obligāti, ja tie ir dalībvalstīm pieejami, un elementi ar norādi “pēc izvēles” ir ieteicami.

1.   

Datus kompetentās VSI nosūta Komisijai (Eurostat), un ar tiem ir atļauta apmaiņa starp kompetentajām VSI (10. panta 1. un 2. punkts).

Vienības

Detalizēti temati

Mainīgie lielumi

Juridiska vienība

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Demogrāfiski notikumi

Iekļaušanas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

Datums, no kura juridiskā vienība beidz darbību

 

Stratifikācijas parametri

Juridiskā forma

Juridiskās darbības statuss

Norāde attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē (nosacījums)

Norāde attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17. līdz 2.20. punkta nozīmē (pēc izvēles)

 

Vienību kontrole

Tās juridiskās vienības identifikācijas mainīgie lielumi, kura tiek kontrolēta vai kura kontrolē

 

Īpašumtiesības uz vienībām

Tās vienības identifikācijas mainīgie lielumi, kura ir īpašumā vai kura ir īpašniece

Tās (-o) rezidenta(-u) juridiskās(-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kura (-as) pieder juridiskajai vienībai (nosacījums)

Tās (-o) rezidenta(-u) juridiskās (-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kurai(-ām) pieder juridiskā vienība (nosacījums)

Tās (-o) nerezidenta(-u) juridiskās(-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kura (-as) pieder juridiskajai vienībai (nosacījums)

Tās (-o) nerezidenta(-u) juridiskās (-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kurai(-ām) pieder juridiskā vienība (nosacījums)

Akciju vai daļu sākuma un beigu datums (nosacījums)

Uzņēmumu grupa

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divzīmju līmenī

Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divzīmju līmenī (pēc izvēles)

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits (nosacījums)

Neto apgrozījums (nosacījums)

Uzņēmumu grupas aktīvu summa (nosacījums)

Valstis, kurās atrodas nerezentu uzņēmumi vai vietējās vienības (pēc izvēles)

Uzņēmums

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Saite ar citām vienībām

Tās (-o) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

 

Demogrāfiski notikumi

Datums, kad sākta darbība

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

 

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

Uzņēmuma pamatdarbības kods NACE četrzīmju līmenī

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

Darbinieku skaits

Neto apgrozījums

Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē.

2.   

Dati, kurus Komisija (Eurostat) nosūta kompetentajām VSI un ar kuriem ir atļauta apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un kompetentajām centrālajām bankām, ja ir pielaide (10. panta 2. un 4. punkts).

Vienības

Detalizēti temati

Mainīgie lielumi

Juridiska vienība

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Demogrāfiski notikumi

Iekļaušanas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

Datums, no kura juridiskā vienība beidz darbību

 

Stratifikācijas parametri

Juridiskā forma

Juridiskās darbības statuss

Norāde attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē (nosacījums)

Norāde attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17. līdz 2.20. punkta nozīmē (pēc izvēles)

 

Saites ar uzņēmumu

Tā(-o) uzņēmuma(-u) identifikācijas mainīgie lielumi, pie kura(-iem) vienība pieder

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam (-iem) (nosacījums)

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma (-iem) (nosacījums)

 

Saites ar citiem reģistriem

Saites ar citiem reģistriem

 

Saite ar uzņēmumu grupu

Tās uzņēmumu grupas identifikācijas mainīgie lielumi, pie kuras vienība pieder

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma grupas

 

Vienību kontrole

Tās juridiskās vienības identifikācijas mainīgie lielumi, kura tiek kontrolēta vai kura kontrolē

 

Īpašumtiesības uz vienībām

Tās vienības identifikācijas mainīgie lielumi, kura ir īpašumā vai kura ir īpašniece

Tās (-o) rezidenta(-u) juridiskās(-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kura (-as) pieder juridiskajai vienībai (nosacījums)

Tās (-o) rezidenta(-u) juridiskās (-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kurai(-ām) pieder juridiskā vienība (nosacījums)

Tās (-o) nerezidenta(-u) juridiskās(-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kura (-as) pieder juridiskajai vienībai (nosacījums)

Tās (-o) nerezidenta(-u) juridiskās (-o) vienības(-u) akcijas vai daļas (%), kurai(-ām) pieder juridiskā vienība (nosacījums)

Akciju vai daļu sākuma un beigu datums (nosacījums)

Uzņēmumu grupa

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Demogrāfiski notikumi

Uzņēmuma grupas sākuma datums

Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

 

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divzīmju līmenī

Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divzīmju līmenī (pēc izvēles)

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits (nosacījums)

Neto apgrozījums (nosacījums)

Uzņēmumu grupas aktīvu summa (nosacījums)

Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības (pēc izvēles)

Uzņēmums

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Saite ar citām vienībām

Tās (-o) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

Tās starptautiskās vai valsts uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

 

Demogrāfiski notikumi

Datums, kad sākta darbība

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

 

Stratifikācijas parametri un ekonomikas mainīgie lielumi

Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE četrzīmju līmenī

Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE četrzīmju līmenī (nosacījums)

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits, izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās (pēc izvēles)

Neto apgrozījums

Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

3.   

Identifikācijas nolūkos veikta datu apmaiņa par reģistrētām juridiskajām vienībām (10. panta 3. punkts)

3.1.

Dati par reģistrētām rezidentu juridiskajām vienībām, kuri kompetentajām VSI ir jānosūta Komisijai (Eurostat)

Vienības

Detalizēti temati

Mainīgie lielumi

Juridiska vienība

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Demogrāfiski notikumi

Iekļaušanas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

Datums, no kura juridiskā vienība beidz darbību

 

Stratifikācijas parametri

Juridiskā forma

Juridiskās darbības statuss

Norāde attiecībā uz filiālēm Regulā (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē (nosacījums)

3.2.

Dati par reģistrētām ārvalstu juridiskajām vienībām, kuri kompetentajām VSI ir jānosūta Komisijai (Eurostat)

Vienības

Detalizēti temati

Mainīgie lielumi

Juridiska vienība

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Demogrāfiski notikumi

Iekļaušanas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

Datums, no kura juridiskā vienība beidz darbību

 

Stratifikācijas parametri

Juridiskā forma (pēc izvēles)

Juridiskās darbības statuss

Norāde attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē (nosacījums)

3.3.

Dati par reģistrētām juridiskajām vienībām, kuri Komisijai (Eurostat) ir jānosūta kompetentajām VSI

Vienības

Detalizēti temati

Mainīgie lielumi

Juridiska vienība

Identifikācija

Identifikācijas mainīgie lielumi

 

Demogrāfiski notikumi

Iekļaušanas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

Datums, no kura juridiskā vienība beidz darbību

 

Stratifikācijas parametri

Juridiskā forma

Juridiskās darbības statuss

Norāde attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē (nosacījums)


V PIELIKUMS

Informācija, ko katras dalībvalsts atbildīgie nodokļu dienesti sniedz VSI, kā minēts 5. panta 2. punktā:

a)

no PVN deklarācijām iegūta informācija par nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, proti, par to deklarētajām attiecīgajā periodā Savienībā piegādātajām precēm saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta a) punktu vai par to deklarēto preču iegādi Savienībā saskaņā ar minētās direktīvas 251. panta c) punktu;

b)

no kopsavilkuma paziņojumiem iegūta informācija par piegādēm Savienībā, kura no PVN kopsavilkuma paziņojumiem ir iegūta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 264. un 265. pantu;

c)

tā informācija par iegādēm Savienībā, kuru ir paziņojušas visas pārējās dalībvalstis saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 (1) 21. panta 2. punktu.


(1)  Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).


VI PIELIKUMS

Informācija, ko katras dalībvalsts atbildīgie muitas dienesti sniedz valsts statistikas iestādei, kā minēts 5. panta 3. punktā:

a)

informācija, ar kuru identificē personu, kas Savienībā veic preču eksportu un preču importu, uz kuriem attiecas muitas procedūras par ievešanu pārstrādei;

b)

tirgus dalībnieku reģistrācijas un identifikācijas dati, kas ir paredzēti saskaņā ar Savienības muitas noteikumiem un ir pieejami elektroniskajā sistēmā saistībā ar EORI numuru, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (1) 7. pantā;

c)

no muitas deklarācijām iegūti ieraksti par importu un eksportu, kuri ir pieņemti vai uz kuriem attiecas valsts muitas dienestu lēmumi un:

i)

kas kopā ar tiem ir iesniegti; vai

ii)

kam ar tiešu elektronisku piekļuvi atļaujas turētāja sistēmā ir pieejama papildu deklarācija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 225. pantu.


(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/36


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2153

(2019. gada 16. decembris)

par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzībām un par Regulas (ES) Nr. 319/2014 atcelšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 126. panta 4. punktu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras valdi,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumus cita starpā veido maksas, ko maksā personas, kuras iesniedz pieteikumu Aģentūras izdotu sertifikātu saņemšanai, šādu sertifikātu turētāji un personas, kuras Aģentūrā reģistrējušas deklarācijas, kā arī atlīdzības par publikācijām, pārsūdzību izskatīšanu, mācībām un citiem Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

(2)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 319/2014 (2) tika noteiktas maksas un atlīdzības, ko iekasē Aģentūra. Tomēr tarifi jāpielāgo, lai nodrošinātu izmaksu segšanu, vienlaikus izvairoties no būtiska pārpalikuma uzkrāšanās, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1139 126. panta 2. punktā.

(3)

Šajā ziņā būtu jāņem vērā Aģentūras prognozes par tās darba slodzi, saistītajām izmaksām un citiem būtiskiem faktoriem.

(4)

Šajā regulā paredzētās maksas un atlīdzības būtu jānosaka pārredzamā, taisnīgā, nediskriminējoša un vienādā veidā.

(5)

Neskarot izmaksu segšanas principu, kas noteikts Regulas (ES) 2018/1139 126. pantā, Aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzībām nebūtu jāapdraud attiecīgās Savienības nozares konkurētspēja. Turklāt tās būtu jānosaka, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo juridisko vai fizisko personu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, maksātspēju.

(6)

Lai gan rūpēm par civilās aviācijas drošību vajadzētu būt pirmajā vietā, Aģentūrai savu uzdevumu izpildē tomēr būtu pilnībā jāgādā par izmaksu efektivitāti, ņemot vērā minēto uzdevumu apjomu, kāds tas ir pēc Regulas (ES) 2018/1139 stāšanās spēkā, un tai pieejamos resursus.

(7)

Aģentūrai vajadzētu būt iespējai iekasēt maksas un atlīdzības par sertifikācijas uzdevumu izpildi vai citiem pakalpojumiem, kas nav īpaši minēti šīs regulas pielikumā, bet ietilpst Regulas (ES) 2018/1139 darbības jomā.

(8)

Izvērtējot faktisko darba apjomu, kas ieguldīts trešo valstu ražojumu sertificēšanā, būtu jāpamatojas uz nolīgumiem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1139 68. panta 1. punktā. Minētajos nolīgumos principā ir aprakstīts process, kuru Aģentūra izmanto, lai apstiprinātu sertifikātus, ko izdevušas trešās valstis, ar kurām Savienībai ir attiecīgs nolīgums, un līdz ar to darba apjomam būtu jāatšķiras no darba apjoma, kas vajadzīgs Aģentūras veiktajām sertifikācijas darbībām.

(9)

Būtu jānosaka saskaņā ar šo regulu iekasējamo maksu un atlīdzību apmaksas termiņi.

(10)

Lai maksas un atlīdzības varētu atgūt iespējami lielākā apmērā, būtu jāparedz atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi nemaksāšanas gadījumā un nemaksāšanas riska gadījumā.

(11)

Uzņēmumu ģeogrāfiskajai atrašanās vietai dalībvalstu teritorijā nevajadzētu būt diskriminējošam faktoram. Tāpēc ceļa izmaksas, kas saistītas ar [šādu] uzņēmumu vārdā izpildītajiem sertifikācijas uzdevumiem, būtu jāsummē un jāsadala starp pieteikumu iesniedzējiem.

(12)

Lai uzlabotu prognozējamību, pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt aplēsi par summu, kas maksājama par sertifikācijas uzdevumu izpildi un pakalpojumiem. Aplēses sagatavošanai dažos gadījumos var būt vajadzīga iepriekšēja tehniska analīze, ko veic Aģentūra. Ņemot vērā šādas analīzes izmaksas, ir pamatoti, ka Aģentūra par to saņem attiecīgu atlīdzību.

(13)

Ir lietderīgi noteikt, ka Aģentūras lēmumu pārsūdzība ir pieņemama tikai ar nosacījumu, ka ir pilnībā samaksāta ar pārsūdzību saistītā atlīdzība.

(14)

Lai gan šai regulai būtu jānodrošina, ka nozare spēj paredzēt iekasējamo maksu un atlīdzību līmeni, tomēr regulāri jāpārbauda, vai tās noteikumi nav jāpārskata saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 126. panta 3. punktu.

(15)

Pirms jebkādām maksu izmaiņām būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un jāsniedz tām informācija par maksu aprēķināšanas kārtību. Šādai informācijai būtu jāsniedz ieinteresētajām personām ieskats par izmaksām, kas radušās Aģentūrai, un tās produktivitāti.

(16)

Pārskatot tarifus, būtu jāievēro tāda procedūra, kas ļauj izdarīt grozījumu bez liekas kavēšanās, pamatojoties uz pieredzi, kuru Aģentūra guvusi šīs regulas piemērošanā, kā arī no pastāvīgas resursu un darba metožu pārraudzības un nepārtraukta finansiālo vajadzību novērtējuma.

(17)

Regula (ES) Nr. 319/2014 būtu jāatceļ, neskarot pārejas noteikumus.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2018/1139 127. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti gadījumi, kad Aģentūrai pienākas maksas un atlīdzības, un norādīta šo maksu un atlīdzību summa, kā arī veids, kādā tās maksājamas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“maksas” ir summas, ko Aģentūra iekasē un pieteikumu iesniedzēji maksā par sertifikācijas uzdevumu izpildi;

b)

“atlīdzības” ir summas, ko Aģentūra iekasē par citiem sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav sertifikācijas uzdevumu izpilde;

c)

“sertifikācijas uzdevums” ir jebkura Aģentūras darbība, ko tā tieši vai netieši veic nolūkā izdot, uzturēt spēkā vai grozīt sertifikātus, ievērojot Regulu (ES) 2018/1139 un deleģētos un īstenošanas aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto regulu;

d)

“pakalpojums” ir jebkura Aģentūras veikta darbība, kas nav sertifikācijas uzdevumu izpilde, tostarp preču piegāde;

e)

“pieteikuma iesniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas lūdz Aģentūrai izpildīt sertifikācijas uzdevumu vai sniegt pakalpojumu;

f)

“norēķinu cikls” ir atkārtots 12 mēnešu periods, ko piemēro daudzgadu projektiem un uzraudzības uzdevumiem. Šis periods sākas:

1)

attiecībā uz maksām un atlīdzībām, kas norādītas pielikuma I daļas 1.–6. tabulā, – dienā, kad saņemts pieteikums;

2)

attiecībā uz maksām, kas norādītas pielikuma I daļas 8. tabulā, – 1. jūnijā pēc sertifikāta izdošanas;

3)

attiecībā uz apstiprinājuma maksām, kas norādītas pielikuma I daļas 9.–15. tabulā, – dienā, kad saņemts pieteikums;

4)

attiecībā uz uzraudzības maksām, kas norādītas pielikuma I daļas 9.–15. tabulā, – dienā, kad izdots sertifikāts.

3. pants

Maksu un atlīdzību noteikšana

1.   Aģentūra pieprasa un iekasē maksas un atlīdzības vienīgi saskaņā ar šo regulu.

2.   Gadījumos, attiecībā uz kuriem šajā regulā nav noteikts citādi, maksas un atlīdzības aprēķina saskaņā ar pielikuma II daļā norādīto stundas likmi.

3.   Dalībvalstis neiekasē maksas par Aģentūras darbības jomā ietilpstošu uzdevumu izpildi pat tad, ja tās šos uzdevumus izpilda Aģentūras vārdā. Aģentūra atlīdzina dalībvalstīm par uzdevumu izpildi Aģentūras vārdā.

4.   Maksas un atlīdzības izsaka un maksā euro.

5.   Pielikuma I, II un IIa daļā minētās summas katru gadu 1. janvārī indeksē atbilstoši inflācijas līmenim saskaņā ar pielikuma IV daļā izklāstīto metodi.

6.   Atkāpjoties no maksām, kas minētas pielikumā, maksām par sertifikācijas uzdevumiem, kuri izpildīti saistībā ar divpusēju nolīgumu starp Savienību un trešo valsti, var piemērot īpašus noteikumus, kas definēti attiecīgajā divpusējā nolīgumā.

4. pants

Maksu un atlīdzību apmaksa

1.   Aģentūra nosaka maksu un atlīdzību apmaksas noteikumus, īsi izklāstot, ar kādiem nosacījumiem Aģentūra iekasē samaksu par sertifikācijas uzdevumu izpildi un pakalpojumiem. Aģentūra apmaksas noteikumus publicē savā tīmekļvietnē.

2.   Pieteikuma iesniedzējs samaksā visu summu 30 kalendāro dienu laikā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējam nodots attiecīgais rēķins.

3.   Ja 2. punktā minētajā laikposmā Aģentūra rēķina apmaksu nav saņēmusi, tā var piemērot procentu maksājumu par katru kavējuma kalendāro dienu.

4.   Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par astoņiem procentpunktiem.

5. pants

Pieteikuma noraidīšana vai izskatīšanas izbeigšana finansiālu iemeslu dēļ

1.   Neskarot Aģentūras reglamentu, Aģentūra var:

a)

noraidīt pieteikumu, ja maksas vai atlīdzības nav saņemtas līdz 4. panta 2. punktā minētā laikposma beigām;

b)

noraidīt pieteikumu vai izbeigt tā izskatīšanu, ja ir pierādījumi, ka pieteikuma iesniedzēja finansiālā spēja ir apdraudēta, ja vien pieteikuma iesniedzējs nesagādā bankas garantiju vai nodrošinātu depozītu;

c)

noraidīt pieteikumu vai izbeigt tā izskatīšanu 8. panta 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos;

d)

noraidīt pieprasījumu par sertifikāta nodošanu, ja nav izpildītas maksājumu saistības, kas izriet no Aģentūras izpildītajiem sertifikācijas uzdevumiem vai sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Pirms rīkoties saskaņā ar 1. punktu, Aģentūra apspriežas ar pieteikuma iesniedzēju par Aģentūras paredzēto pasākumu.

6. pants

Ceļa izdevumi

1.   Ja sertifikācijas uzdevumu pilda vai pakalpojumu sniedz pilnībā vai daļēji ārpus dalībvalstu teritorijām, pieteikuma iesniedzējs apmaksā ceļa izdevumus saskaņā ar šādu formulu: d = v + a + h – e.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā formulā:

 

d = maksājamie ceļa izdevumi;

 

v = transporta izmaksas;

 

a = Komisijas oficiālās standarta likmes dienasnaudai, kas sedz izmitināšanu, maltītes, vietējos transporta izdevumus komandējuma vietā un citus sīkus izdevumus (3);

 

h = brauciena laiks (ceļā pavadīto stundu standarta skaits, ko Aģentūra noteikusi katram galamērķim) pēc stundas likmes, kas noteikta pielikuma II daļā (4); ja komandējums saistīts ar vairākiem projektiem, summu attiecīgi sadala;

 

e (e-komponents) = vidējās ceļa izmaksas dalībvalstu teritorijās, tostarp vidējās transporta izmaksas un vidējais brauciena laiks dalībvalstu teritorijās, ko reizina ar pielikuma II daļā noteikto stundas likmi. To katru gadu pārskata un indeksē.

3.   Ceļa izdevumus, kas radušies saistībā ar 14. panta 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu, apmaksā tikai saskaņā ar pielikuma IIa daļu.

7. pants

Finanšu tāme

1.   Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma un ņemot vērā 2. punktu, Aģentūra sagatavo finanšu tāmi.

2.   Gadījumos, kad, ņemot vērā projekta paredzamo sarežģītību, iepriekš minētās finanšu tāmes sagatavošanai vajadzīga iepriekšēja tehniska analīze, ko veic Aģentūra, šo analīzi apmaksā pēc stundas likmes saskaņā ar līgumisku vienošanos starp pieteikuma iesniedzēju un Aģentūru.

3.   Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma darbības aptur, līdz Aģentūra ir iesniegusi pieprasīto tāmi un pieteikuma iesniedzējs to ir akceptējis.

4.   Aģentūra groza finanšu tāmi, ja izrādās, ka uzdevums ir vienkāršāks vai to var izpildīt ātrāk, nekā iepriekš paredzēts, vai – tieši pretēji – tas ir sarežģītāks un tā izpilde aizņem vairāk laika, nekā Aģentūra to pamatoti varēja paredzēt.

II NODAĻA

MAKSAS

8. pants

Vispārīgi noteikumi par maksām

1.   Pirms sertifikācijas uzdevumu izpildes ir jābūt samaksātai pilnai attiecīgās maksas summai, ja vien Aģentūra pēc tam, kad pienācīgi ņēmusi vērā attiecīgo finansiālo risku, nav nolēmusi citādi. Aģentūra pēc pieteikuma saņemšanas vai gada vai uzraudzības perioda sākumā var maksu iekļaut rēķinā, ko apmaksā vienā iemaksā.

2.   Maksa, ko pieteikuma iesniedzējs maksā par konkrēta sertifikācijas uzdevuma izpildi, ir viena no turpmāk norādītajām maksām:

a)

nemainīga maksa, kas noteikta pielikuma I daļā;

b)

mainīga maksa.

3.   Mainīgo maksu, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā, nosaka, faktisko darba stundu skaitu reizinot ar stundas likmi, kas noteikta pielikuma II daļā.

4.   Ja to pamato tehniskie apstākļi, kas saistīti ar šajā regulā noteiktajām maksām, Aģentūra, vienojusies ar pieteikuma iesniedzēju, var:

a)

pārklasificēt pieteikumu šīs regulas pielikumā noteiktajās kategorijās;

b)

pārklasificēt vairākus pieteikumus kā vienu pieteikumu ar nosacījumu, ka šie pieteikumi attiecas uz vienu un to pašu tipa projektu un uz vienu vai vairākiem turpmāk norādītajiem elementiem jebkurā kombinācijā:

i)

lielas izmaiņas;

ii)

lieli remonti; vai

iii)

papildu tipa sertifikāti.

Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt ierosinātajai pārklasifikācijai, Aģentūra var noraidīt attiecīgo pieteikumu vai pieteikumus vai izbeigt to izskatīšanu.

9. pants

Maksājumu periodi

1.   Pielikuma I daļas 1., 2. un 3. tabulā minētās maksas iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu. Laikposmā pēc pirmā 12 mēnešu perioda maksa par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās gada maksas.

2.   Pielikuma I daļas 4. tabulā minētās maksas iekasē par katru pieteikumu.

3.   Pielikuma I daļas 8. tabulā minētās maksas iekasē par 12 mēnešu periodu.

4.   Pielikuma I daļas 9.–14. tabulā minētās maksas iekasē šādi:

a)

apstiprinājuma maksas iekasē par katru pieteikumu;

b)

uzraudzības maksas iekasē par 12 mēnešu periodu.

Jebkādas izmaiņas organizācijā, kuras ietekmē tās apstiprinājumu, dod pamatu ar nākamo 12 mēnešu periodu pēc izmaiņu apstiprināšanas pārrēķināt maksājamo uzraudzības maksu.

5.   Šīs regulas 2. panta f) punkta 2) apakšpunktā minētajos gadījumos maksas par laikposmu no sertifikāta izdošanas dienas līdz pirmā norēķinu cikla sākumam pēc tās aprēķina pro rata temporis, pamatojoties uz pielikuma I daļas 8. tabulu.

6.   Ja pieteikuma pārklasificēšanas rezultātā mainās piemērojamās maksas, tās pārrēķina šādi:

a)

maksas, ko iekasē par katru pieteikumu, pārrēķina no pieteikuma saņemšanas dienas;

b)

maksas, ko iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu, pārrēķina par kārtējo norēķinu ciklu un turpmāk;

c)

ja Aģentūra vairākus pieteikumus pārklasificē kā vienu pieteikumu saskaņā ar 8. panta 4. punktu, maksu pārrēķina no dienas, ko uzskata par būtisku pārklasificēšanai.

10. pants

Pieteikuma noraidīšana, ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpildes izbeigšana un pārtraukšana

1.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta vai pārtraukta, piemērojamās maksas kopā ar attiecīgajiem ceļa izdevumiem un visas citas maksājamās summas apmaksājamas pilnā apmērā tad, kad Aģentūra beidz pildīt attiecīgo uzdevumu.

2.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz pielikuma I daļas 1., 2. un 3. tabulā minētajām maksām, ko iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu, visu maksājamo maksu atlikums kārtējā norēķinu ciklā par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās gada maksas. Piemērojamās maksas joprojām jāmaksā par periodiem pirms kārtējā 12 mēnešu perioda;

b)

attiecībā uz pielikuma I daļas 4. un 15. tabulā minētajām maksām un pielikuma II daļā minētajām fiksētajām maksām, ko iekasē par katru pieteikumu, visu maksājamo maksu atlikums ir 50 % no piemērojamās maksas;

c)

attiecībā uz pielikuma I daļas 9.–14. tabulā minētajām maksām, ko iekasē par katru pieteikumu, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina pēc stundas likmes, tomēr nepārsniedzot piemērojamo nemainīgo maksu;

d)

attiecībā uz pielikuma II daļā minētajām maksām, ko iekasē par stundu skaitu, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina pēc stundas likmes;

e)

attiecībā uz maksām, kas nav minētas a)–d) apakšpunktā, maksājamo atlikumu aprēķina pēc stundas likmes, ja vien pieteikuma iesniedzējs un Aģentūra nav vienojušies citādi.

3.   Ja ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde tiek pārtraukta pirmajā norēķinu ciklā, maksas par attiecīgo norēķinu ciklu neatmaksā. Ja šāda pārtraukšana notiek pēc pirmā norēķinu cikla, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Ja pēc tam, kad Aģentūra pārtraukusi ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpildi, tā atsāk pildīt minēto uzdevumu, tad automātiski pēc tam, kad beidzies pārtraukuma periods, ko izvēlējies pieteikuma iesniedzējs, vai agrāk, ja pieteikuma iesniedzējs to pieprasījis, Aģentūra iekasē jaunu maksu neatkarīgi no maksām, kas jau samaksātas par pārtraukto uzdevuma izpildi.

4.   Šajā regulā tiek uzskatīts, ka:

a)

uzdevuma izpildes izbeigšana pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma stājas spēkā pieprasījuma saņemšanas dienā;

b)

uzdevuma izpildes izbeigšana pēc Aģentūras iniciatīvas stājas spēkā dienā, kad pieteikuma iesniedzējam ir paziņots lēmums par izbeigšanu;

c)

uzdevuma izpildes pārtraukšana pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma stājas spēkā pieteikuma iesniedzēja norādītajā dienā, bet ne agrāk kā dienā, kad Aģentūra saņēmusi pieprasījumu.

5.   Maksas, kas samaksātas par tāda uzdevuma izpildi, kurš saistīts ar pieteikumu un kura izpilde ir izbeigta, neņem vērā saistībā ar jebkādiem turpmākiem uzdevumiem, pat ja tie ir tāda paša veida kā uzdevums, kura izpilde ir izbeigta.

11. pants

Sertifikāta apturēšana vai atsaukšana

1.   Ja nesamaksātās maksas nav saņemtas līdz 4. panta 2. punktā paredzētā laikposma beigām, Aģentūra pēc apspriešanās ar sertifikāta turētāju var apturēt vai atsaukt attiecīgo sertifikātu.

2.   Ja Aģentūra aptur sertifikātu tāpēc, ka sertifikāta turētājs nav nodrošinājis atbilstību piemērojamajām prasībām vai nav samaksājis gada maksu vai uzraudzības maksu, Aģentūra neatkarīgi no šādas apturēšanas turpina gada vai uzraudzības perioda sākumā izrakstīt rēķinus par gada maksu vai uzraudzības maksu, kas apmaksājama vienā iemaksā. Aģentūra var atsaukt attiecīgo sertifikātu, ja sertifikāta turētājs viena gada laikā no dienas, kad paziņots par apturēšanu, nav izpildījis savas maksājumu saistības. Pirms sertifikāta atjaunošanas veic iepriekšēju maksājumu, ko veido par apturēšanas laikposmu maksājamo maksu atlikums un citas tobrīd maksājamās summas.

3.   Ja Aģentūra atsauc sertifikātu tāpēc, ka sertifikāta turētājs nav nodrošinājis atbilstību piemērojamajām prasībām vai nav samaksājis gada maksu vai uzraudzības maksu, visu maksājamo maksu atlikumu kārtējā norēķinu ciklā aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz nemainīgajām gada maksām vai uzraudzības maksām, ko iekasē par katru sertifikātu un par 12 mēnešu periodu, visu maksājamo maksu atlikums par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās nemainīgās maksas;

b)

attiecībā uz gada maksām vai uzraudzības maksām, ko iekasē par stundu skaitu, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina pēc stundas likmes.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās summas, kā arī visi ceļa izdevumi un visas citas maksājamās summas pilnībā apmaksājamas dienā, kad atsaukšana stājas spēkā.

12. pants

Atteikšanās no sertifikāta vai sertifikāta nodošana un lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas deaktivēšana

1.   Ja sertifikāta turētājs atsakās no sertifikāta, visu maksājamo maksu atlikumu kārtējā 12 mēnešu periodā aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz nemainīgajām gada maksām vai uzraudzības maksām, ko iekasē par katru sertifikātu un par 12 mēnešu periodu, visu maksājamo maksu atlikums par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās nemainīgās gada maksas;

b)

attiecībā uz gada maksām vai uzraudzības maksām, ko iekasē par stundu skaitu, visu maksu atlikumu aprēķina pēc stundas likmes.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās summas, kā arī visi ceļa izdevumi un visas citas maksājamās summas pilnībā apmaksājamas dienā, kad atteikšanās stājas spēkā.

2.   Ja sertifikāts ir nodots, jaunais sertifikāta turētājs maksā 8.–15. tabulā minētās maksas, sākot ar norēķinu ciklu pēc dienas, kad nodošana stājas spēkā.

3.   Pielikuma I daļas 14. tabulā minētajos gadījumos iekārtas uzraudzības maksu, kas attiecas uz lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma samazina pro rata temporis atbilstīgi deaktivēšanas laikposmiem.

13. pants

Izņēmuma kārtā izpildīti sertifikācijas uzdevumi

Lai segtu visas izmaksas, kas Aģentūrai radušās saistībā ar konkrētu sertifikācijas uzdevumu, izņēmuma kārtā piemēro iekasētās maksas korekciju gadījumā, ja konkrētā uzdevuma izpildei jāiesaista personāla kategorijas un/vai darbinieku skaits, ko Aģentūra parasti neiesaistītu saskaņā ar tās standarta procedūru.

III NODAĻA

ATLĪDZĪBAS

14. pants

Vispārīgi noteikumi par atlīdzībām

1.   Atlīdzības, ko Aģentūra iekasē saskaņā ar pielikuma II daļu, aprēķina pēc piemērojamās stundas likmes.

2.   Atlīdzības par mācību pakalpojumu sniegšanu, tostarp attiecībā uz ceļa izdevumiem, iekasē saskaņā ar pielikuma IIa daļu.

15. pants

Atlīdzību iekasēšanas termiņš un maksājumu periodi

1.   Ja vien Aģentūra nav nolēmusi citādi, atlīdzības iekasē pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas pēc tam, kad ir pienācīgi ņemts vērā attiecīgais finansiālais risks.

2.   Pielikuma I daļas 6. tabulā (1. punktā) minētās atlīdzības iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu. Laikposmā pēc pirmā 12 mēnešu perioda atlīdzība par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās gada atlīdzības.

3.   Pielikuma I daļas 5. un 6. tabulā (2. punktā) minētās atlīdzības iekasē par katru pieteikumu.

4.   Ja pieteikuma pārklasificēšanas rezultātā mainās piemērojamā atlīdzība, atlīdzību attiecīgi pārrēķina, sākot no pieteikuma saņemšanas dienas.

16. pants

Pieteikuma noraidīšana, ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpildes izbeigšana un pārtraukšana

1.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta vai pārtraukta, piemērojamās atlīdzības kopā ar attiecīgajiem ceļa izdevumiem un visas citas maksājamās summas apmaksājamas pilnā apmērā tad, kad Aģentūra beidz pildīt attiecīgo uzdevumu.

2.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta, visu maksājamo atlīdzību atlikumu aprēķina šādi:

a)

attiecībā uz pielikuma I daļas 6. tabulā (1. punktā) minētajām atlīdzībām, ko iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu, visu maksājamo atlīdzību atlikums kārtējā 12 mēnešu periodā par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās gada atlīdzības. Piemērojamās atlīdzības joprojām jāmaksā par periodiem pirms kārtējā 12 mēnešu perioda;

b)

attiecībā uz pielikuma I daļas 5. un 6. tabulā (2. punktā) minētajām atlīdzībām un pielikuma II daļā minētajām fiksētajām atlīdzībām, ko iekasē par katru pieteikumu, visu maksājamo atlīdzību atlikums ir 50 % no piemērojamās atlīdzības;

c)

attiecībā uz pielikuma II daļā minētajām atlīdzībām, ko iekasē par stundu skaitu, visu maksājamo atlīdzību atlikumu aprēķina pēc stundas likmes;

d)

attiecībā uz atlīdzībām, kas nav minētas iepriekšējos apakšpunktos, maksājamo atlikumu aprēķina pēc stundas likmes, ja vien pieteikuma iesniedzējs un Aģentūra nav vienojušies citādi.

3.   Ja ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde tiek pārtraukta pirmajā norēķinu ciklā, atlīdzības par attiecīgo norēķinu ciklu neatmaksā. Ja šāda pārtraukšana notiek pēc pirmā norēķinu cikla, visu maksājamo atlīdzību atlikumu aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Ja pēc tam, kad Aģentūra pārtraukusi ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpildi, tā atsāk pildīt minēto uzdevumu, tad automātiski pēc tam, kad beidzies pārtraukuma periods, ko izvēlējies pieteikuma iesniedzējs, vai agrāk, ja pieteikuma iesniedzējs to pieprasījis, Aģentūra iekasē jaunu atlīdzību neatkarīgi no atlīdzībām, kas jau samaksātas par pārtraukto uzdevuma izpildi.

4.   Šajā regulā tiek uzskatīts, ka:

a)

uzdevuma izpildes izbeigšana pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma stājas spēkā pieprasījuma saņemšanas dienā;

b)

uzdevuma izpildes izbeigšana pēc Aģentūras iniciatīvas stājas spēkā dienā, kad pieteikuma iesniedzējam ir paziņots lēmums par izbeigšanu;

c)

uzdevuma izpildes pārtraukšana pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma stājas spēkā pieteikuma iesniedzēja norādītajā dienā, bet ne agrāk kā dienā, kad Aģentūra saņēmusi pieprasījumu.

5.   Atlīdzības, kas samaksātas par tāda uzdevuma izpildi, kas saistīts ar pieteikumu un kura izpilde ir izbeigta, neņem vērā saistībā ar jebkādiem turpmākiem uzdevumiem, pat ja tie ir tāda paša veida kā uzdevums, kura izpilde ir izbeigta.

IV NODAĻA

PĀRSŪDZĪBAS

17. pants

Pārsūdzību izskatīšana

1.   Par saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 108. pantu iesniegto pārsūdzību izskatīšanu iekasē atlīdzības. Atlīdzību summu aprēķina saskaņā ar pielikuma III daļā izklāstīto metodi. Pārsūdzība ir pieņemama tikai tad, ja 3. punktā norādītajā termiņā ir samaksāta atlīdzība par pārsūdzību.

2.   Juridiska persona, kas iesniedz pārsūdzību, Aģentūrai iesniedz pilnvarotas amatpersonas parakstītu sertifikātu, kurā norādīts pārsūdzības iesniedzēja apgrozījums. Šo sertifikātu Aģentūrai iesniedz kopā ar pārsūdzību.

3.   Atlīdzība par pārsūdzību ir maksājama saskaņā ar Aģentūras noteikto piemērojamo procedūru 60 kalendāro dienu laikā no dienas, kad pārsūdzība iesniegta Aģentūrā.

4.   Ja pārsūdzība ir noslēgta par labu pārsūdzības iesniedzējam, Aģentūra atmaksā atlīdzību par pārsūdzību.

V NODAĻA

AĢENTŪRAS PROCEDŪRAS

18. pants

Vispārīgi noteikumi

Aģentūra nošķir, no vienas puses, ieņēmumus un izdevumus, kas attiecināmi uz izpildītajiem sertifikācijas uzdevumiem un sniegtajiem pakalpojumiem, un, no otras puses, ieņēmumus un izdevumus, kas attiecināmi uz darbībām, kuras finansē no citiem ieņēmumu avotiem.

Šādā nolūkā:

a)

Aģentūras iekasētās maksas un atlīdzības tur atsevišķā kontā un par tām tiek veikta atsevišķa uzskaite;

b)

Aģentūra izstrādā un izmanto savu ieņēmumu un izdevumu analītisku uzskaiti.

19. pants

Izvērtējums un pārskatīšana

1.   Aģentūra ik gadu Komisijai, valdei un ieinteresēto personu padomdevējai struktūrai, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 98. panta 4. punktam, sniedz informāciju par komponentiem, pamatojoties uz kuriem nosaka maksu summas. Šajā informācijā ietilpst izmaksu sadalījums attiecībā uz iepriekšējo un nākamo gadu.

2.   Aģentūra periodiski izvērtē pielikumu, lai pārliecinātos, ka būtiska informācija saistībā ar pamatā esošajiem pieņēmumiem par Aģentūras paredzamajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir pienācīgi atspoguļota Aģentūras iekasēto maksu un atlīdzību summās.

3.   Šo regulu vajadzības gadījumā pārskata, jo īpaši ņemot vērā Aģentūras ieņēmumus un saistītās izmaksas.

4.   Aģentūra pirms atzinuma sniegšanas apspriežas ar 1. punktā minēto ieinteresēto personu padomdevēju struktūru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 126. panta 4. punktu un izskaidro ierosināto izmaiņu iemeslus.

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 319/2014 atceļ, neskarot 21. panta 5. punktu.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.   Pielikuma I daļas 1., 2., 3., 8.–13. un 15. tabulā noteiktās gada maksas vai uzraudzības maksas, sākot ar nākamo norēķinu ciklu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro visiem sertifikācijas uzdevumiem, kuri tiek pildīti, kad stājas spēkā šī regula.

2.   Pielikuma II daļā noteiktās stundas likmes no šīs regulas stāšanās spēkā piemēro visiem uzdevumiem, kuri tiek pildīti, kad stājas spēkā šī regula, un par kuriem maksas vai atlīdzības aprēķina pēc stundas likmes.

3.   Pielikuma I daļas 5. un 6. tabulā minētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz organizācijas apstiprinājuma maksu un iekārtas kvalifikācijas apstiprinājuma maksu, kas minēta pielikuma I daļas 14. tabulā, neatkarīgi no minētajiem noteikumiem maksas un atlīdzības, kas attiecas uz pieteikumiem, kuri tiek izskatīti, kad stājas spēkā šī regula, aprēķina saskaņā ar pielikuma II daļu, līdz tiek pabeigta no šiem pieteikumiem izrietošo uzdevumu izpilde.

4.   Pielikuma I daļas 14. tabulā minētajos gadījumos, kas nav minēti 3. punktā, tabulā noteiktās maksas piemēro no šīs regulas stāšanās spēkā.

5.   Ņemot vērā 2., 3. un 4. punktu, maksas un atlīdzības par norēķinu cikliem, kas norit, kad stājas spēkā šī regula, aprēķina saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 319/2014.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 27. marta Regula (ES) Nr. 319/2014 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzību un par Regulas (EK) Nr. 593/2007 atcelšanu (OV L 93, 28.3.2014., 58. lpp.).

(3)  Skatīt pašreizējās dienasnaudas likmes, kas norādītas Komisijas EuropeAid tīmekļvietnē (http://ec.europa.eu/europeaid/work/procedures/implementation/per_diems/index_en.htm).

(4)  Skatīt stundu standarta skaitu, kas norādīts standarta brauciena laiku sarakstā (Standard travel time list) Aģentūras tīmekļvietnē (https://www.easa.europa.eu/).


PIELIKUMS

SATURS

I daļa. Uzdevumi, kuru izpildi apmaksā pēc nemainīgas likmes

II daļa. Sertifikācijas uzdevumi vai pakalpojumi, ko apmaksā pēc stundas likmes

IIa daļa. Atlīdzības par mācību pakalpojumu sniegšanu

III daļa. Atlīdzības par pārsūdzību izskatīšanu

IV daļa. Ikgadējais inflācijas līmenis

V daļa. Paskaidrojums

I DAĻA

Uzdevumi, kuru izpildi apmaksā pēc nemainīgas likmes

1. tabula

Tipa sertifikāti, ierobežotie tipa sertifikāti un Eiropas tehnisko standartu prasību atļaujas

(minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas B un O apakšiedaļā) (1)

 

Nemainīga maksa (EUR)

Borta vadības horizontālas pacelšanās un nosēšanās (HTOL) gaisa kuģis

Smagāks par 150 000 kg

2 055 230

Smagāks par 55 000 kg, līdz 150 000 kg

1 693 040

Smagāks par 22 000 kg, līdz 55 000 kg

564 350

Smagāks par 5 700 kg, līdz 22 000 kg (ieskaitot augstas veiktspējas gaisa kuģus (HPA), kas smagāki par 2 730 kg, līdz 5 700 kg)

420 700

Smagāks par 2 730 kg, līdz 5 700 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 1 200 kg, līdz 2 730 kg)

139 980

Smagāks par 1 200 kg, līdz 2 730 kg (ieskaitot HPA līdz 1 200 kg)

15 890

Līdz 1 200 kg

5 300

Borta vadības vertikālas pacelšanās un nosēšanās (VTOL) gaisa kuģis

Liels

476 100

Vidējs

190 450

Mazs

23 850

Ļoti viegls

23 850

Gaisa balons

7 380

Liels dirižablis

42 950

Vidējs dirižablis

16 360

Mazs dirižablis

8 190

Piedziņa

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci, kas lielāka par 25 KN, vai ar pacelšanās jaudu, kas lielāka par 2 000 kW

405 310

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci līdz 25 KN vai ar pacelšanās jaudu līdz 2 000 kW

270 170

Dzinēji, kas nav turbodzinēji

36 920

CS-22.H, CS-VLR App. B dzinēji

18 460

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu, kas lielāka par 5 700 kg

12 610

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu līdz 5 700 kg

3 600

CS-22J klases propelleris

1800

Daļas un neuzstādītas iekārtas

Vērtība lielāka par EUR 20 000

9 300

Vērtība no EUR 2 000 līdz EUR 20 000

5 320

Vērtība mazāka par EUR 2 000

3 090

Spēka palīgiekārta (APU)

221 120


2. tabula

Papildu tipa sertifikāti

(minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas E apakšiedaļā)

 

Nemainīga maksa (EUR)

 

Komplekss, svarīgs

Svarīgs

Standarta

Vienkāršs

Borta vadības horizontālas pacelšanās un nosēšanās (HTOL) gaisa kuģis

Smagāks par 150 000 kg

952 500

76 480

16 330

4650

Smagāks par 55 000 kg, līdz 150 000 kg

680 880

45 900

13 060

3 660

Smagāks par 22 000 kg, līdz 55 000 kg

378 140

30 600

9 790

3 330

Smagāks par 5 700 kg, līdz 22 000 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 2 730 kg, līdz 5 700 kg)

290 420

18 360

6 540

3 330

Smagāks par 2730 kg, līdz 5700 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 1200 kg, līdz 2730 kg)

119 970

5 610

2 580

1 290

Smagāks par 1 200 kg, līdz 2 730 kg (ieskaitot HPA līdz 1 200 kg)

6 140

1 970

1 230

610

Līdz 1200 kg

3 630

310

310

310

Borta vadības vertikālas pacelšanās un nosēšanās (VTOL) gaisa kuģis

Liels

321 710

58 950

8 840

2 950

Vidējs

188 500

29 480

5 900

2 360

Mazs

15 080

11 800

4 420

1 480

Ļoti viegls

9 610

1 110

490

310

Cits borta vadības gaisa kuģis

Gaisa balons

3 630

1 050

490

310

Liels dirižablis

37 700

15 970

12 780

6 390

Vidējs dirižablis

15 090

4 910

3 930

1 970

Mazs dirižablis

7 520

2 460

1 970

990

Piedziņa

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci, kas lielāka par 25 KN, vai ar pacelšanās jaudu, kas lielāka par 2 000 kW

190 090

14 740

8 840

5 900

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci līdz 25 KN vai ar pacelšanās jaudu līdz 2 000 kW

185 830

8 840

6 940

4 630

Dzinēji, kas nav turbodzinēji

34 710

3 440

1 540

770

CS-22.H, CS-VLR App. B dzinēji

17 410

1 730

770

370

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu, kas lielāka par 5 700 kg

7 020

2 460

1 230

610

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu līdz 5 700 kg

2 140

1 840

920

470

CS-22J klases propelleris

1 080

920

470

230

Daļas un neuzstādītas iekārtas

Vērtība lielāka par EUR 20 000

Vērtība no EUR 2000 līdz EUR 20 000

Vērtība mazāka par EUR 2 000

Spēka palīgiekārta (APU)

136 280

7 370

4 920

2 460


3. tabula

Lielākas izmaiņas un lielāki remonti

(minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas D un M apakšiedaļā)

 

Nemainīga maksa (EUR)

 

Modeļa maksa (2)

Komplekss, svarīgs

Svarīgs

Standarta

Vienkāršs

Borta vadības horizontālas pacelšanās un nosēšanās (HTOL) gaisa kuģis

Smagāks par 150 000 kg

100 000

800 000

78 010

14 330

5 110

Smagāks par 55 000 kg, līdz 150 000 kg

59 880

479 050

39 030

10 750

3 290

Smagāks par 22 000 kg, līdz 55 000 kg

39 910

319 280

31 230

7 170

2 560

Smagāks par 5 700 kg, līdz 22 000 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 2 730 kg, līdz 5 700 kg)

31 930

255 450

19 520

3 580

2 560

Smagāks par 2 730 kg, līdz 5 700 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 1 200 kg, līdz 2 730 kg)

15 110

120 900

5 360

2 500

1 240

Smagāks par 1 200 kg, līdz 2 730 kg (ieskaitot HPA līdz 1 200 kg)

530

4 230

1 360

610

310

Līdz 1 200 kg

450

3 630

310

310

310

Borta vadības vertikālas pacelšanās un nosēšanās (VTOL) gaisa kuģis

Liels

30 160

241 280

53 440

10 690

3 560

Vidējs

18 850

150 800

28 500

7 120

2 490

Mazs

1 890

15 080

11 410

5 340

1 430

Ļoti viegls

1 130

9 060

1 050

490

490

Cits borta vadības gaisa kuģis

Gaisa balons

450

3 630

1 050

490

490

Liels dirižablis

3 770

30 160

14 250

10 690

7 120

Vidējs dirižablis

1 510

12 060

3 930

2 940

1 970

Mazs dirižablis

750

6 030

1 970

1 470

990

Piedziņa

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci, kas lielāka par 25 KN, vai ar pacelšanās jaudu, kas lielāka par 2 000 kW

13 130

105 040

9 840

3 620

2 180

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci līdz 25 KN vai ar pacelšanās jaudu līdz 2 000 kW

11 310

90 480

5 340

1 810

1 090

Dzinēji, kas nav turbodzinēji

1 890

15 110

1 600

740

500

CS-22.H, CS-VLR App. B dzinēji

940

7 550

740

370

370

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu, kas lielāka par 5 700 kg

470

3 780

1 320

500

500

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu līdz 5 700 kg

150

1 160

1 000

470

470

CS-22J klases propelleris

70

590

500

160

160

Daļas un neuzstādītas iekārtas

Vērtība lielāka par EUR 20 000

Vērtība no EUR 2000 līdz EUR 20 000

Vērtība mazāka par EUR 2 000

Spēka palīgiekārta (APU)

8 760

70 070

3 690

1 230

740


4. tabula

Sīkas izmaiņas un sīki remonti

(minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas D un M apakšiedaļā)

 

Nemainīga maksa  (3) (EUR)

Borta vadības horizontālas pacelšanās un nosēšanās (HTOL) gaisa kuģis

Smagāks par 150 000 kg

1 890

Smagāks par 55 000 kg, līdz 150 000 kg

1 890

Smagāks par 22 000 kg, līdz 55 000 kg

1890

Smagāks par 5 700 kg, līdz 22 000 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 2 730 kg, līdz 5 700 kg)

1 890

Smagāks par 2 730 kg, līdz 5 700 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 1 200 kg, līdz 2 730 kg)

610

Smagāks par 1 200 kg, līdz 2 730 kg (ieskaitot HPA līdz 1 200 kg)

500

Līdz 1 200 kg

310

Borta vadības vertikālas pacelšanās un nosēšanās (VTOL) gaisa kuģis

Liels

970

Vidējs

970

Mazs

970

Ļoti viegls

490

Cits borta vadības gaisa kuģis

Gaisa balons

490

Liels dirižablis

1720

Vidējs dirižablis

970

Mazs dirižablis

970

Piedziņa

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci, kas lielāka par 25 KN, vai ar pacelšanās jaudu, kas lielāka par 2 000 kW

1 270

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci līdz 25 KN vai ar pacelšanās jaudu līdz 2 000 kW

1 270

Dzinēji, kas nav turbodzinēji

610

CS-22.H, CS-VLR App. B dzinēji

370

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu, kas lielāka par 5 700 kg

500

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu līdz 5 700 kg

470

CS-22J klases propelleris

320

Daļas un neuzstādītas iekārtas

Vērtība lielāka par EUR 20 000

1 860

Vērtība no EUR 2 000 līdz EUR 20 000

1 070

Vērtība mazāka par EUR 2 000

620

Spēka palīgiekārta (APU)

490


5. tabula

Sertifikācijas atbalsts validēšanai

Pakalpojums, ar ko sniedz atbalstu trešās valsts iestādei saistībā ar EASA sertifikāta validēšanu/atzīšanu un tehnisku palīdzību saistībā ar atbilstības konstatēšanas darbībām

Pakalpojumu pakete

Nemainīga atlīdzība (EUR)

Liela

2 500

Vidēja

1000

Maza

250


6. tabula

Tehniskās apkopes pārraudzības padome (MRB)

Pakalpojums, ar ko sniedz atbalstu saistībā ar Tehniskās apkopes pārraudzības padomes ziņojumu un tā pārskatīšanu

Nemainīga atlīdzība (EUR)

1 – Sākotnējais MRB ziņojums

CS 25 gaisa kuģi

350 000

CS 27 un CS 29 gaisa kuģi

150 000

Papildu tipa sertifikāti

50 000

2 – MRB ziņojumu pārskatīšana

CS-25, smagāki par 150 000 kg

120 000

CS-25, smagāki par 55 000 kg, līdz 150 000 kg

100 000

CS-25, smagāki par 22 000 kg, līdz 55 000 kg

80 000

CS-25, smagāki par 5700 kg, līdz 22 000 kg

40 000

CS 27 un CS 29 gaisa kuģi

30 000

Papildu tipa sertifikāti

20 000


7. tabula

Trešo valstu ekspluatanti

(minēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 452/2014) (4)

 

Nemainīga maksa (EUR)

Apmeklējums uz vietas (5)

19 000

Tehniska sanāksme Ķelnē

10 000


8. tabula

EASA tipa sertifikātu, EASA ierobežoto tipa sertifikātu, EASA Eiropas tehnisko standartu prasību atļauju un citu tipa sertifikātu vai tehnisko standartu prasību atļauju, ko uzskata par atzītiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139, turētājiem piemērojamā gada maksa

(minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas B un O apakšiedaļā)

 

Nemainīga maksa (EUR)

 

ES projekts

Trešas valsts projekts

Borta vadības horizontālas pacelšanās un nosēšanās (HTOL) gaisa kuģis

Smagāks par 150 000 kg

1 155 160

360 270

Smagāks par 55 000 kg, līdz 150 000 kg

975 480

274 490

Smagāks par 22 000 kg, līdz 55 000 kg

293 940

110 140

Smagāks par 5 700 kg, līdz 22 000 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 2 730 kg, līdz 5 700 kg)

48 050

16 320

Smagāks par 2 730 kg, līdz 5 700 kg (ieskaitot HPA, kas smagāki par 1 200 kg, līdz 2 730 kg)

5 320

1 770

Smagāks par 1 200 kg, līdz 2 730 kg (ieskaitot HPA līdz 1 200 kg)

2 460

830

Līdz 1 200 kg

230

70

Borta vadības vertikālas pacelšanās un nosēšanās (VTOL) gaisa kuģis

Liels

102 930

37 740

Vidējs

57 190

21 280

Mazs

23 880

8670

Ļoti viegls

3 700

1 230

Cits borta vadības gaisa kuģis

Gaisa balons

840

360

Liels dirižablis

4 000

1 330

Vidējs dirižablis

2 460

820

Mazs dirižablis

1 970

660

Piedziņa

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci, kas lielāka par 25 KN, vai ar pacelšanās jaudu, kas lielāka par 2 000 kW

120 090

32 140

Turbodzinēji ar pacelšanās vilci līdz 25 KN vai ar pacelšanās jaudu līdz 2 000 kW

58 180

27 450

Dzinēji, kas nav turbodzinēji

1 120

140

CS-22.H, CS-VLR App. B dzinēji

610

310

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu, kas lielāka par 5 700 kg

420

220

Propelleris izmantošanai gaisa kuģī ar maksimālo pacelšanās masu līdz 5 700 kg

240

50

CS-22J klases propelleris

230

70

Daļas un neuzstādītas iekārtas

Vērtība lielāka par EUR 20 000

2 440

680

Vērtība no EUR 2 000 līdz EUR 20 000

1 290

460

Vērtība mazāka par EUR 2 000

520

420

Spēka palīgiekārta (APU)

87 880

10 510

Atkāpjoties no šīs tabulas, piemēro šādus noteikumus.

A.

Gaisa kuģa kravas versijām, kam ir savs tipa sertifikāts, piemēro līdzvērtīgai pasažieru versijai noteikto maksu, kas reizināta ar koeficientu 0,85.

B.

Vairāku EASA tipa sertifikātu un/vai vairāku EASA ierobežoto tipa sertifikātu, EASA Eiropas tehnisko standartu prasību atļauju un/vai vairāku citu tipa sertifikātu vai tehnisko standartu prasību atļauju turētājiem piemēro gada maksas atlaidi 25 % apmērā par ceturto un turpmākajiem sertifikātiem, uz ko attiecas tā pati nemainīgā maksa tajā pašā maksas kategorijā, kura norādīta šajā tabulā.

C.

Pielikuma II daļā noteikto stundas likmi līdz attiecīgās maksas kategorijas maksai pilnā apmērā iekasē šādos gadījumos:

1.

par gaisa kuģiem,

a.

kuru ražošana izbeigta jau vairāk nekā 20 gadus vai

b.

kuri visā pasaulē saražoti mazāk nekā 50, vai

c.

kuri visā pasaulē saražoti 50 vai vairāk, ar nosacījumu, ka sertifikāta turētājs pierāda, ka visā pasaulē tiek ekspluatēti mazāk nekā 50 šādi gaisa kuģi;

2.

par dzinējiem un propelleriem,

a.

kuru ražošana izbeigta jau vairāk nekā 20 gadus vai

b.

kuri visā pasaulē saražoti mazāk nekā 100, vai

c.

kuri visā pasaulē saražoti 100 vai vairāk, ar nosacījumu, ka sertifikāta turētājs pierāda, ka šāds dzinējs vai propelleris uzstādīts mazāk nekā 50 ekspluatācijā esošiem gaisa kuģiem;

3.

par daļām un neuzstādītam iekārtām,

a.

kuru ražošana izbeigta jau vairāk nekā 15 gadus vai

b.

kuras visā pasaulē saražotas mazāk nekā 400, vai

c.

kuras visā pasaulē saražotas 400 vai vairāk, ar nosacījumu, ka sertifikāta turētājs pierāda, ka šāda daļa vai neuzstādīta iekārta, uzstādīta mazāk nekā 50 ekspluatācijā esošiem gaisa kuģiem.

Atbilstību C punktā noteiktajiem kritērijiem novērtē, atsaucoties uz datiem tā gada 1. janvārī, kurā sākas attiecīgais norēķinu cikls.

Laikposms, kurā rēķinu par maksu attiecībā uz lidojumderīguma uzturēšanu var koriģēt ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā šo tabulu un iepriekš noteiktās atkāpes, ir viens gads no rēķina izdošanas dienas.

9.A tabula

Projektēšanas organizācijas apstiprinājums

(minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas J apakšiedaļā)

Apstiprinājuma maksa (EUR)

 

1A

1B

2A

1C

2B

3A

2C

3B

3C

Attiecīgo darbinieku skaits mazāks par 10

14 400

11 330

8 470

5 720

4 430

10 līdz 49

40 510

28 930

17 360

11 580

50 līdz 399

179 410

134 600

89 620

68 660

400 līdz 999

358 820

269 030

224 220

188 770

1 000 līdz 2 499

717 640

2 500 līdz 4 999

1 076 300

5 000 līdz 7 000

1 152 600

 

 

 

 

Vairāk nekā 7 000

5 979 800

Uzraudzības maksa (EUR)

 

1A

1B

2A

1C

2B

3A

2C

3B

3C

Attiecīgo darbinieku skaits mazāks par 10

7 200

5 670

4 240

2 860

2 210

10 līdz 49

20 260

14 470

8 680

5 780

50 līdz 399

78 060

58 590

38 930

31 250

400 līdz 999

156 260

117 230

97 650

85 920

1 000 līdz 2 499

312 520

2 500 līdz 4 999

468 780

5 000 līdz 7 000

995 500

 

 

 

 

Vairāk nekā 7 000

2 604 820


9.B tabula

Alternatīvas procedūras projektēšanas organizācijas apstiprinājumam

(minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas J apakšiedaļā)

Kategorija

Apraksts

Maksa (EUR)

1A

Tipa sertifikācija

7 940

1B

Tipa sertifikācija –

tikai lidojumderīguma uzturēšana

3 180

2A

Papildu tipa sertifikāti un/vai lielāki remonti

6 350

2B

Papildu tipa sertifikāti un/vai lielāki remonti – tikai lidojumderīguma uzturēšana

2 650

3A

Eiropas Tehnisko standartu prasību atļauja

6 350

3B

Eiropas Tehnisko standartu prasību atļauja – tikai lidojumderīguma uzturēšana

3 180


10. tabula

Ražošanas organizācijas apstiprinājums

(minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas G apakšiedaļā)

Apstiprinājuma maksa (EUR)

 

Visdārgākais ražojums lētāks nekā EUR 5000 (6)

Visdārgākais ražojumsno EUR 5 000 līdz 100 000  (6)

Visdārgākais ražojums dārgāks nekā EUR 100 000  (6)

Attiecīgo darbinieku skaits mazāks par 100

20 650

39 710

55 600

No 100 līdz 499

31 770

63 540

111 200

No 500 līdz 999

59 570

119 140

238 280

No 1000 līdz 4999

158 850

317 700

794 250

No 5000 līdz 20 000

595 670

1 191 380

2 779 880

Vairāk nekā 20 000

992 810

1 985 630

3 971 250

Uzraudzības maksa (EUR)

 

Visdārgākais ražojums lētāks nekā EUR 5 000  (6)

Visdārgākais ražojums no EUR 5 000 līdz 100 000  (6)

Visdārgākais ražojums dārgāks nekā EUR 100 000  (6)

Attiecīgo darbinieku skaits mazāks par 100

13 770

26 480

37 070

No 100 līdz 499

21 180

42 360

74 120

No 500 līdz 999

39 710

79 430

158 580

No 1 000 līdz 4 999

105 900

211 800

529 500

No 5000 līdz 20 000

397 130

794 290

1 853 250

Vairāk nekā 20 000

625 000

1 323 750

2 647 500


11. tabula

Tehniskās apkopes organizācijas apstiprinājums

(minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļa) F apakšiedaļā un II pielikumā (145. daļa)) (7)

 

Apstiprinājuma maksa  (8) (EUR)

Uzraudzības maksa  (8) (EUR)

Attiecīgo darbinieku skaits mazāks par 5

3 700

2 830

No 5 līdz 9

6 150

4 920

No 10 līdz 49

24 620

15 250

No 50 līdz 99

39 400

30 500

No 100 līdz 499

52 660

40 770

No 500 līdz 999

72 720

56 300

Vairāk nekā 999

102 100

79 000

Tehniskie novērtējumi

No tehniskā novērtējuma atkarīga nemainīga maksa  (9) EUR

No tehniskā novērtējuma atkarīga nemainīga maksa  (9)

A1

20 980

16 240

A2

4 780

3 700

A3

9 540

7380

A4

950

740

B1

9 540

7 380

B2

4 780

3 700

B3

950

740

C/D

950

740


12. tabula

Tehniskās apkopes mācību organizācijas apstiprinājums

(minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 IV pielikumā (147. daļa))

 

Apstiprinājuma maksa (EUR)

Uzraudzības maksa (EUR)

Attiecīgo darbinieku skaits mazāks par 5

3 700

2 830

No 5 līdz 9

10 460

8 120

No 10 līdz 49

22 510

20 820

No 50 līdz 99

43 750

34 660

Vairāk nekā 99

57 610

52 950

 

 

 

Maksa par:

tehniskās apkopes mācību organizācijas pašraksturojuma attālinātu apstiprināšanas procedūru  (10)

otro un turpmākiem papildu objektiem  (11)  (12)

3 530

3 530

2 650

2 650

Maksa par otro un turpmākiem papildu mācību kursiem  (11)  (12)

3 530


13. tabula

Trešās valsts lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprinājums

(minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļa) A iedaļas G apakšiedaļā)

 

Nemainīga maksa (13) (EUR)

Apstiprinājuma maksa

52 950

Uzraudzības maksa

52 950

 

Tehniskie novērtējumi

No tehniskā novērtējuma atkarīga nemainīga maksa  (14) (EUR) – sākotnējais apstiprinājums

No tehniskā novērtējuma atkarīga nemainīga maksa  (14) (EUR) – uzraudzība

A1 = lidmašīnas, smagākas par 5700 kg

13 240

13 240

A2 = lidmašīnas, 5700 kg smagas un vieglākas

6 620

6 620

A3 = helikopteri

6 620

6 620

A4: visi citi

6 620

6 620


14. tabula

Lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas (FSTD) un organizācijas

(minētas grozītās Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ARA daļas FSTD apakšnodaļā un ORA daļas FSTD apakšnodaļā)  (15)

Organizācijas apstiprinājuma maksa (EUR)

 

 

Nemainīga maksa par katru atrašanās vietu

12 350

Iekārtas kvalifikācijas apstiprinājuma maksa (EUR)

 

Viena dzinēja un aprīkojuma uzstādīšanas konfigurācija

Divas dzinēja un/vai divas aprīkojuma uzstādīšanas konfigurācijas

Trīs un vairāk dzinēja un/vai trīs un vairāk aprīkojuma uzstādīšanas konfigurācijas

Pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS)

32 110

39 520

45 940

Lidojumu trenažieru iekārta (FTD)

13 590

16 070

22 480

 

Viens virzuļdzinējs vai līdzvērtīgs

Vairāki virzuļdzinēji vai līdzvērtīgi

Viens/vairāki turbopropellerdzinēji vai turboventilatordzinēji, vai līdzvērtīgi

Lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT)

9 880

13 590

18 530

 

Organizācijas uzraudzības maksa (EUR)

 

 

Nemainīga maksa par katru atrašanās vietu (kompleksa)

5 560

Nemainīga maksa par katru atrašanās vietu (nav kompleksa)

2 780

Iekārtas uzraudzības maksa (EUR)

Pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS)

9 130

Pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS) – tikai lidmašīnas – ja noslēgts divpusējs nolīgums  (16)

2800

Lidojumu trenažieru iekārta (FTD)

5 210

 

Viens virzuļdzinējs vai līdzvērtīgs

Vairāki virzuļdzinēji vai līdzvērtīgi

Viens/vairāki turbopropellerdzinēji vai turboventilatordzinēji, vai līdzvērtīgi

Lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT)

3 710

4 940

7 410

 

 

 

 

Paplašināta izvērtēšanas programma – organizācijas uzraudzības maksa (EUR)

 

 

Nemainīga maksa par katru atrašanās vietu (kompleksa)

11 120

Nemainīga maksa par katru atrašanās vietu (nav kompleksa)

5 560

 

 

 

 

Iekārtas uzraudzības maksa (EUR)

 

Paplašināta 3 gadu izvērtēšanas programma

Pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS)

4 090

Lidojumu trenažieru iekārta (FTD)

2440

 

Viens virzuļdzinējs vai līdzvērtīgs

Vairāki virzuļdzinēji vai līdzvērtīgi

Viens/vairāki turbopropellerdzinēji vai turboventilatordzinēji, vai līdzvērtīgi

Lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT)

1 900

2 310

3 300

 

 

 

 

 

Paplašināta 2 gadu izvērtēšanas programma

Pilnīgs lidojumu trenažieris (FFS)

5 310

Lidojumu trenažieru iekārta (FTD)

3 170

 

Viens virzuļdzinējs vai līdzvērtīgs

Vairāki virzuļdzinēji vai līdzvērtīgi

Viens/vairāki turbopropellerdzinēji vai turboventilatordzinēji, vai līdzvērtīgi

Lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris (FNPT)

2 350

2 970

4 330


15. tabula

“145. daļas” un “147. daļas” apstiprinājumiem līdzvērtīgu apstiprinājumu atzīšana saskaņā ar piemērojamajiem divpusējiem nolīgumiem

 

Nemainīga maksa (EUR)

Jauni apstiprinājumi, par katru pieteikumu

900

Esošo apstiprinājumu termiņa pagarināšana, par 12 mēnešu periodu

900

II DAĻA

Sertifikācijas uzdevumi vai pakalpojumi, ko apmaksā pēc stundas likmes

Stundas likme

Piemērojamā stundas likme (EUR/h)

247

Attiecīgajam uzdevumam paredzētais stundu skaits  (17):

Ražošana bez apstiprinājuma

Faktiskais stundu skaits

Sertifikātu nodošana

Faktiskais stundu skaits

Apstiprinātas mācību organizācijas sertifikāts

Faktiskais stundu skaits

Aviācijas medicīnas centra sertifikāts

Faktiskais stundu skaits

ATM/ANS organizācijas sertifikāts

Faktiskais stundu skaits

Gaisa satiksmes vadības dispečeru mācību organizācijas sertifikāts

Faktiskais stundu skaits

Operatīvās novērtēšanas padomes ziņojumu atzīšana

Faktiskais stundu skaits

Sertifikācijas atbalsts validēšanai: individuāls pakalpojums

Faktiskais stundu skaits

Lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas: citas īpašas darbības

Faktiskais stundu skaits

Izmaiņas alternatīvajās procedūrās projektēšanas organizācijas apstiprinājumam

Faktiskais stundu skaits

Lidojumderīguma sertifikāts eksportam (E-CoA) CS-25 gaisa kuģiem

6 stundas

Lidojumderīguma sertifikāts eksportam (E-CoA) citiem gaisa kuģiem

2 stundas

Alternatīva metode, ar ko panāk atbilstību lidojumderīguma norādījumiem (AMOC)

4 stundas

Ar lidošanas atļauju saistīto lidojuma apstākļu apstiprināšana

3 stundas

Pamata papildu tipa sertifikāts, viens sērijas numurs

2 stundas

Dokumenta atkārtota izdošana – administratīvs process bez tehniskas iesaistes

1 stunda

Spējas pārbaude

1 stunda

IIa DAĻA

Atlīdzības par mācību pakalpojumu sniegšanu

A.

Mācību pakalpojumi, par kuriem iekasē atlīdzības

1.

Ņemot vērā B punktu, atlīdzības par mācību pakalpojumiem, kurus Aģentūras darbinieki sniedz savu funkciju izpildē, iekasē šādi:

a)

par mācībām klātienē Aģentūras telpās vai izbraukumā uz vietas un mācībām tiešsaistē – atbilstīgi papildinājumā noteiktajām attiecīgajām summām;

b)

par citu veidu mācību pakalpojumiem vai saistītajiem pieprasījumiem – atbilstīgi papildinājumā noteiktajai stundas likmei.

2.

Atlīdzību par mācību pakalpojumiem, kurus klātienē Aģentūras telpās vai izbraukumā uz vietas sniedz mācību pakalpojumu sniedzēji, ar ko noslēgts līgums, iekasē, pamatojoties uz katra kursa kopīgajām izmaksām, kuras dalītas ar vidējo personu skaitu klasē.

3.

Ja organizācija, kas pieprasa mācības, nenodrošina pienācīgas mācību telpas, tad par mācību pakalpojumiem, kurus sniedz ārpus EASA telpām, iekasē saistītās tiešās izmaksas.

B.    Atbrīvojums no papildinājumā noteiktajām atlīdzībām

Aģentūra var piešķirt atbrīvojumu no papildinājumā noteiktajām atlīdzībām par mācību pakalpojumiem, kurus sniedz:

a)

valstu aviācijas iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai citām svarīgām ieinteresētajām personām, ja ir nodrošināts, ka tās Aģentūrai sniedz mācību pakalpojumus, kas dod līdzvērtīgu labumu;

b)

publiskām vai privātām augstskolām vai līdzīgām organizācijām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

mācību pakalpojumi ir daļa no studiju programmas, kuras rezultātā tiek iegūta bakalaura vai pēcdiploma kvalifikācija ar aviāciju saistītā disciplīnā;

studiju programma ilgst vismaz 1 akadēmisko gadu;

programmas galvenais mērķis vai rezultāts nav sniegt sākotnējo izglītību vai tālākizglītību aviācijas vai citu saistītu jomu profesionāļiem;

c)

personām, kuras atbalsta Aģentūras darbības vai piedalās tajās un kurām mācības vajadzīgas, lai gūtu zināšanas par Aģentūras procesiem un īpašajiem rīkiem, kas saistīti ar minētajām darbībām.

C.    Ceļa izdevumu atmaksāšana

1.

Neatkarīgi no jebkādiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar B punktu, un ņemot vērā 3. punktu, izbraukumā uz vietas sniegtu mācību pakalpojumu vai ar mācībām saistītu pakalpojumu saņēmējs atmaksā mācības sniedzošo Aģentūras darbinieku ceļa izdevumus saskaņā ar formulu d = v + a + h.

2.

Šā panta 1. punktā minētajā formulā:

 

d = maksājamie ceļa izdevumi;

 

v = transporta izmaksas;

 

a = Komisijas oficiālās standarta likmes dienasnaudai, kas sedz izmitināšanu, maltītes, vietējos transporta izdevumus komandējuma vietā un citus sīkus izdevumus (18);

 

h = brauciena laiks (ceļā pavadīto stundu standarta skaits, ko Aģentūra noteikusi katram galamērķim) pēc stundas likmes, kas noteikta pielikuma II daļā (19); ja komandējums saistīts ar vairākiem projektiem, summu attiecīgi sadala.

3.

B punkta a) apakšpunktā minētās iestādes, organizācijas vai ieinteresētās personas var atbrīvot no ceļa izdevumu atmaksāšanas saskaņā ar 1. punktu, ja tās uz vietas Aģentūras telpās sniedz mācību pakalpojumus vai ar mācībām saistītus pakalpojumus, kuru dēļ vajadzīgi komandējumi, kas līdzvērtīgi komandējumiem, kuri vajadzīgi Aģentūrai, lai tā sniegtu mācību pakalpojumus vai ar mācībām saistītus pakalpojumus uz vietas minēto struktūru telpās.

IIa daļas papildinājums

Mācības klātienē

Mācību ilgums dienās

0,5

1

1,5

2

2,5

3

4

5

Atlīdzība par atsevišķām mācībām (EUR/dienā)

440

710

925

1088

1263

1425

1725

2000

Atlīdzība par sesiju (EUR/dienā)

3500

5700

7400

8700

10 100

11 400

13 800

16 000


Mācības tiešsaistē

Mācību ilgums stundās

1

2

3

4

5

6

7

8

Atlīdzība par atsevišķām mācībām (EUR/stundā)

50

100

150

200

250

300

350

400

Citi mācību pakalpojumi: stundas likme saskaņā ar šā pielikuma II daļu.

III DAĻA

Atlīdzības par pārsūdzību izskatīšanu

Atlīdzības par pārsūdzību izskatīšanu aprēķina šādi: nemainīgo atlīdzību reizina ar koeficientu, kurš norādīts attiecīgās personas vai organizācijas atbilstīgajai atlīdzības kategorijai.

Nemainīga atlīdzība

10 000 (EUR)

 

 

Atlīdzības kategorija fiziskām personām

Koeficients

 

0,10

 

 

Atlīdzības kategorija juridiskām personām atbilstīgi pārsūdzības iesniedzēja gada apgrozījumam (EUR)

Koeficients

Mazāks par 100 001

0,25

No 100 001 līdz 1 200 000

0,50

No 1 200 001 līdz 2 500 000

0,75

No 2 500 001 līdz 5 000 000

1,00

No 5 000 001 līdz 50 000 000

2,50

No 50 000 001 līdz 500 000 000

5,00

No 500 000 001 līdz 1 000 000 000

7,50

Lielāks par 1 000 000 000

10,00

IV DAĻA

Ikgadējais inflācijas līmenis

Piemērojamais ikgadējais inflācijas līmenis

Eurostat SPCI (visas pozīcijas) – Eiropas Savienība – visas valstis” (2015 = 100) Izmaiņas procentos/12 mēnešu vidējais rādītājs

Izmantojamais inflācijas līmeņa rādītājs

Inflācijas līmeņa rādītājs trīs mēnešus pirms indeksācijas

V DAĻA

Paskaidrojums

(1)

Šajā pielikumā minētās “sertifikācijas specifikācijas” (CS) ir sertifikācijas specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu un publicētas Aģentūras tīmekļvietnē (https://www.easa.europa.eu/document-library/certification-specifications).

(2)

“VTOL” ir rotorplāns vai cits par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas spēj veikt vertikālu pacelšanos un/vai vertikālu nosēšanos. “HTOL” ir jebkurš par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas nav VTOL.

(3)

“Liels VTOL gaisa kuģis” ir CS-29 un CS-27 A kategorijas gaisa kuģis. “Mazs VTOL gaisa kuģis” ir CS-27 gaisa kuģis, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOW) mazāka par 3175 kg un kuram ir ne vairāk kā 4 sēdvietas, ieskaitot pilota sēdekli. “Vidējs VTOL gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas nav CS-27 gaisa kuģis.

(4)

Augstas veiktspējas gaisa kuģi (HPA) ar masu līdz 5 700 kg ir lidmašīnas, kuru Maha skaitļa rādītājs pārsniedz 0,6 un/vai kuru maksimālais ekspluatācijas augstums pārsniedz 25 000 pēdu. Maksu par tiem iekasē atbilstīgi kategorijai, kas ir vienu pakāpi augstāka, nekā atbilstīgi to MTOW noteiktā kategorija, tomēr nepārsniedzot kategoriju “smagāks par 5 700 kg, līdz 22 000 kg”.

(5)

“Mazi dirižabļi” ir:

visi karstā gaisa dirižabļi neatkarīgi no to izmēra,

gāzes dirižabļi, kuru tilpums nepārsniedz 2000 m3.

“Vidēji dirižabļi” ir gāzes dirižabļi, kuru tilpums pārsniedz 2000 m3, bet nepārsniedz 15 000 m3.

“Lieli dirižabļi” ir gāzes dirižabļi, kuru tilpums pārsniedz 15 000 m3.

(6)

Pielikuma I daļas 1., 4. un 8. tabulā “daļu un neuzstādītu iekārtu” vērtība ir attiecīgā ražotāja cenrādī norādītā vērtība. I daļas 10. tabulā visdārgākais ražojums ir apstiprinātajā EASA ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētāja darbības jomā (spēju sarakstā) iekļautā visdārgākā ražojuma, daļas vai neuzstādītas iekārtas vērtība (kā norādīta attiecīgā ražotāja cenrādī).

(7)

Maksām, ko iekasē saskaņā ar pielikuma I daļas 2., 4. un 8. tabulu, piemērojamo maksas kategoriju par katru pieteikumu nosaka atbilstīgi saistītajam tipa projektam piešķirtajai maksas kategorijai. Ja atbilstīgi vienam tipa projektam sertificē vairākus modeļus, piemēro šo modeļu lielākās daļas maksas kategoriju. Ja maksas kategoriju sadalījums ir vienāds, piemēro augstāko maksas kategoriju. Pieteikumiem, kas attiecas uz vairākiem tipa projektiem (AML), piemēro augstāko maksas kategoriju.

(8)

Ja pieteikumā paredzēts izveidot apstiprināto modeļu sarakstu, attiecīgo maksu palielina par 20 %. Apstiprināto modeļu saraksta pārskatīšanā piemēro pielikuma I daļas 2., 3. un 4. tabulā norādītās maksas.

(9)

Pielikuma I daļas 2. un 3. tabulā statuss “vienkāršs”, “standarta”, “svarīgs” un “komplekss, svarīgs” attiecas uz turpmāk norādīto

 

Vienkāršs

Standarta

Svarīgs

Komplekss, svarīgs

EASA papildu tipa sertifikāts (STC)

Papildu tipa sertifikāts, lielākas projekta izmaiņas vai lielāks remonts, vienīgi tad, ja tiek izmantotas mūsdienīgas un skaidri pierādītas pamatojuma metodes, par ko pieteikuma iesniegšanas brīdī var paziņot pilnīgu datu kopumu (aprakstu, atbilstības kontrolsarakstu un atbilstības dokumentus) un attiecībā uz ko pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis pieredzi, un ko par projekta sertifikāciju atbildīgais vadītājs var novērtēt viens pats vai tikai nedaudz iesaistot kādas vienas jomas speciālistu

Visi citi papildu tipa sertifikāti, lielākas projekta izmaiņas vai lielāki remonti

“Svarīgs” ir definēts Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.101. punkta b) apakšpunktā (un arī FAA 14CFR 21.101. punkta b) apakšpunktā).

“Kompleksas svarīgas izmaiņas” ir jebkuras svarīgas izmaiņas (minētas Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) GM 21.A.101. punktā), kuras vismaz divu iemeslu dēļ var klasificēt kā svarīgas (kritēriju piemēri norādīti Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) GM 21.A.101. punktā, proti, vispārējās konfigurācijas izmaiņas, uzbūves principu izmaiņas, sertificēšanai izmantotie pieņēmumi vairs nav spēkā)

vai

jebkuras svarīgas izmaiņas, kas ietver divus vai vairākus piemērus, kuri raksturoti kā svarīgas izmaiņas (sleja “Izmaiņu apraksts” Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) GM 21.A.101. punkta 2. papildinājuma tabulās)

Izņēmuma gadījumā tehnisku apstākļu dēļ Aģentūra kompleksu svarīgu pieteikumu var pārklasificēt par svarīgu pieteikumu

EASA lielākas projekta izmaiņas

EASA lielāki remonti

Neattiecas

Neattiecas

(10)

Pielikuma I daļas 5. tabulā statuss “maza” attiecas uz pieteikumiem, ko apstrādā bez tehniskas iesaistes, “liela” attiecas uz validācijas atbalstu, kas piemērojams lielām lidmašīnām, lieliem rotorplāniem un turbodzinējiem, “vidēja” attiecas uz validācijas atbalstu, kas piemērojams citām ražojumu kategorijām, kā arī daļām un neuzstādītām iekārtām. Maksu par tehnisko palīdzību/atbalstu saistībā ar atbilstības konstatēšanas darbībām un validācijas atbalstu iekasē kā maksu par individuālu pakalpojumu, ja Aģentūra apstiprina, ka vajadzīgais darba apjoms ievērojami pārsniedz iepriekš noteikto pakalpojumu paketes apjomu.

(11)

Pielikuma I daļas 9.A tabulā projektēšanas organizācijas iedalītas šādās kategorijās:

Projektēšanas organizācijas nolīguma darbības joma

A grupa

B grupa

C grupa

DOA 1

Tipa sertifikātu turētāji

ETSOA-APU

Ļoti kompleksi/lieli

Kompleksi/mazi vai vidēji

Mazāk kompleksi/ļoti mazi

DOA 2 Papildu tipa sertifikāti/izmaiņas/remonti

ETSOA (izņemot APU)

Neierobežoti

Ierobežoti (tehniskās jomas)

Ierobežoti (gaisa kuģa izmērs)

Ļoti kompleksi/lieli

Kompleksi/mazi vai vidēji

Mazāk kompleksi/ļoti mazi

DOA 3 Sīkas izmaiņas/sīki remonti

Neierobežoti

Ierobežoti (tehniskās jomas)

Ierobežoti (gaisa kuģa izmērs)

(12)

Pielikuma I daļas 9.A, 10., 11. un 12. tabulā minētais darbinieku skaits, ko ņem vērā, ir to darbinieku skaits, kuri veic nolīguma darbības jomā iekļautās darbības.

(13)

Pielikuma 14. tabulā “atrašanās vieta” ir vieta (vai vietas), kurā tiek pārvaldītas vai veiktas organizācijas darbības.

Šādā nolūkā:

galveno darījumdarbības vietu uzskata par atrašanās vietu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta jebkāda FSTD ekspluatācija,

jebkuru adresi, kura atšķiras no galvenās darījumdarbības vietas un kurā tiek veikta FSTD ekspluatācija, uzskata par papildu atrašanās vietu, ja šajā atrašanās vietā ir norīkota par atbilstības nodrošināšanu atbildīga amatpersona.

Par atrašanās vietas paplašināšanu, t. i., gadījumā, ja vieta atrodas tādā attālumā no atrašanās vietas, ka vadība spēj nodrošināt atbilstību, nenorīkojot papildu personas, papildu uzraudzības maksu neiekasē.

Tā kā katra organizācija ir unikāla, organizācijas kompleksuma novērtēšanai veic pielāgotu analīzi, ņemot vērā darbinieku skaitu, tās lielumu un darbības jomu, tostarp FSTD skaitu, to līmeņus un simulēto gaisa kuģu tipu skaitu.

Paplašināta 2 gadu izvērtēšanas programma: 12 mēnešu periodu pagarina ne ilgāk kā līdz 24 mēnešiem saskaņā ar ORA.FSTD.225. punktu.

Paplašināta 3 gadu izvērtēšanas programma: 12 mēnešu periodu pagarina ne ilgāk kā līdz 36 mēnešiem saskaņā ar ORA.FSTD.225. punktu.


(1)  Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

(2)  Modeļa maksa attiecas uz modeļa pievienošanu tipa projektam, un to iekasē par katru pieteikumu un par katru modeli. Tā jāsasaista ar pieteikumu par standarta, svarīgām vai kompleksām svarīgām izmaiņām. Piemērojamo maksas kategoriju par katru pieteikumu un par katru modeli nosaka atbilstīgi saistītajam tipa projektam piešķirtajai maksas kategorijai.

(3)  Šajā tabulā noteiktās maksas nepiemēro sīkām izmaiņām un sīkiem remontiem, ko veic projektēšanas organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) A iedaļas J apakšiedaļas 21.A.263. punkta c) apakšpunkta 2. punktu.

(4)  Komisijas 2014. gada 29. aprīļa Regula (ES) Nr. 452/2014, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.).

(5)  Izņemot ceļa izmaksas (iekasējamas papildus minētajai nemainīgajai maksai).

(6)  Apstiprinātajā EASA ražošanas organizācijas apstiprinājuma turētāja darbības jomā (spēju sarakstā) iekļautā visdārgākā ražojuma, daļas vai neuzstādītas iekārtas vērtība (kā norādīta attiecīgā ražotāja cenrādī).

(7)  Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(8)  Maksājamo maksu veido no attiecīgo darbinieku skaita atkarīga nemainīga maksa, kurai pieskaita no tehniskā novērtējuma atkarīgu(-as) nemainīgu(-as) maksu(-as).

(9)  Ja organizācijai ir vairāki A un/vai B novērtējumi, iekasē tikai lielāko no piemērojamām maksām. Ja organizācijai ir viens vai vairāki C un/vai D novērtējumi, par katru novērtējumu iekasē C/D novērtējumam piemērojamo maksu.

(10)  Kā minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 IV pielikuma (147. daļa) A iedaļas B apakšiedaļā.

(11)  Organizāciju sākotnējam apstiprinājumam piemēro maksu par katru objektu un kursu. Pirmais objekts un pirmais mācību kurss ir iekļauti no darbinieku skaita atkarīgajā apstiprinājuma maksā.

(12)  Ja jau apstiprinātas organizācijas iesniedz pieteikumu par papildu objektiem vai mācību kursiem, piemērojamo maksu iekasē par katru objektu vai mācību kursu.

(13)  Maksājamo maksu veido nemainīga maksa, kurai pieskaita no tehniskā novērtējuma atkarīgu nemainīgu maksu.

(14)  Ja organizācijai ir vairāki A novērtējumi, iekasē tikai lielāko no piemērojamām maksām.

(15)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. – 193. lpp.).

(16)  Piemēro tikai lidojumu trenažierim(-iem), kas atrodas trešā valstī, ar kuru noslēgts divpusējs nolīgums.

(17)  Šis nav izsmeļošs uzdevumu saraksts. Šajā daļā norādīto uzdevumu sarakstu periodiski pārskata. Ja uzdevums nav iekļauts šajā daļā, tas nebūtu automātiski jāinterpretē kā norāde, ka Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai nevar veikt attiecīgo uzdevumu.

(18)  Skatīt pašreizējās dienasnaudas likmes, kas norādītas Komisijas EuropeAid tīmekļvietnē (https://ec.europa.eu/europeaid/work/procedures/implementation/per_diems/index_en.htm_en).

(19)  Skatīt stundu standarta skaitu, kas norādīts standarta brauciena laiku sarakstā (“Standard travel time list”) Aģentūras tīmekļvietnē (https://www.easa.europa.eu/).


17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/66


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2154

(2019. gada 16. decembris),

ar ko 2020. gadam atver tarifa kvotu dažu tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumu 2004/859/EK par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (2) un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ Apvienotās komitejas 2001. gada 23. novembra Lēmums Nr. 140/2001, ar ko groza EEZ līguma 2. un 3. pielikumu [protokolu] par apstrādātiem lauksaimniecības produktiem un citiem lauksaimniecības produktiem (3), nosaka starp līgumslēdzējām pusēm, proti, Savienību un Norvēģijas Karalisti, pastāvošo tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažiem lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

(2)

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 140/2001 paredz nulles nodokļa likmi ūdenim ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētam ūdenim, kas klasificēts ar KN kodu 2202 10 00, un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nesatur pozīcijās 0401–0404 minētos produktus vai no pozīcijās 0401–0404 minētajiem produktiem iegūtus taukus un klasificēti ar KN kodu 2202 91 00 un 2202 99.

(3)

Savienības nulles nodokļa likmes piemērošana minētajam ūdenim un citiem minētajiem dzērieniem attiecībā uz Norvēģiju uz nenoteiktu laiku ir apturēta ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (4) (“nolīgums vēstuļu apmaiņas formā”). Saskaņā ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā tādu preču beznodokļu imports, kuras klasificētas ar KN kodu 2202 10 00, ex 2202 91 00 un ex 2202 99 un kuru izcelsme ir Norvēģijā, ir jāatļauj vienīgi beznodokļu kvotas robežās. Par importu, kas minēto beznodokļu kvotu pārsniedz, ir jāmaksā nodoklis.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1968 (5), ar ko atver tarifa kvotu 2019. gadam dažu tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas to lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 510/2014, 2019. gadam tika atvērta tarifa kvota tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras klasificētas ar KN kodu 2202 10 00, ex 2202 91 00 un ex 2202 99.

(5)

Kā noteikts nolīgumā vēstuļu apmaiņas formā, ja Īstenošanas regulā (ES) 2018/1968 noteiktā tarifa kvota līdz 2019. gada 31. oktobrim ir izsmelta, no nākamā gada 1. janvāra piemērojamā tarifa kvota ir jāpalielina par 10 %.

(6)

Ikgadējā tarifa kvota, kura 2019. gadam noteikta attiecīgajam ūdenim un dzērieniem un atvērta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1968 un kuras apjoms bija 20,936 miljoni litru, 2019. gada 4. septembrī bija izsmelta. Tāpēc attiecīgā ūdens un dzērienu ikgadējai tarifa kvotai, kas jāatver uz laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, vajadzētu būt lielākai. Saskaņā ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā 2020. gada kvota būtu jāatver apjomam, kas ir par 10 % lielāks, proti, 23,029 miljoniem litru.

(7)

Tarifa kvota, kas atvērta ar šo regulu, būtu jāpārvalda saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (6).

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas nodarbojas ar horizontāliem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Pielikumā norādītā beznodokļu tarifa kvota Norvēģijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas minētajā pielikumā, attiecībā uz laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir atvērta atbilstoši pielikumā precizētajiem nosacījumiem.

2.   Šīs regulas pielikumā uzskaitītajām precēm piemēro izcelsmes noteikumus, kas paredzēti divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolā Nr. 3.

3.   Daudzumiem, kas importēti, pārsniedzot pielikumā norādīto kvotas apjomu, piemēro preferenciālu nodokli 0,047 EUR par litru.

2. pants

Beznodokļu tarifa kvotu, kas minēta 1. panta 1. punktā, Komisija pārvalda saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.

(3)  OV L 22, 24.1.2002., 34. lpp.

(4)  OV L 370, 17.12.2004., 72. lpp.

(5)  Komisijas 2018. gada 12. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1968, ar ko atver tarifa kvotu 2019. gadam dažu tādu preču importam Eiropas Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas to lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014 (OV L 316, 13.12.2018., 9. lpp.).

(6)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).


PIELIKUMS

2020. gada beznodokļu tarifa kvota, kas piemērojama dažu Norvēģijas izcelsmes preču importam Savienībā

Kārtas Nr.

KN kods

Taric kods

Preču apraksts

Kvotas apjoms

09.0709

2202 10 00

 

— Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

23,029 miljoni litru

ex 2202 91 00

10

— Cukuru saturošs bezalkoholiskais alus

ex 2202 99 11

11

19

— Cukuru (saharozi vai invertcukuru) saturoši dzērieni uz sojas bāzes ar proteīnu saturu 2,8 % no masas vai vairāk

ex 2202 99 15

11

19

— Dzērieni uz sojas bāzes ar proteīnu saturu mazāk nekā 2,8 % no masas; cukuru (saharozi vai invertcukuru) saturoši dzērieni uz Savienības Muitas kodeksa 8. nodaļā minētu riekstu, Savienības Muitas kodeksa 10. nodaļā minētu graudaugu produktu vai Savienības Muitas kodeksa 12. nodaļā minētu sēklu bāzes

ex 2202 99 19

11

19

— Citi cukuru (saharozi vai invertcukuru) saturoši bezalkoholiskie dzērieni


17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/70


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2019/2155

(2019. gada 5. decembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2019/37)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punkta otro daļu, 30. pantu un 33. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 30. panta 2. punktu veikto sabiedrisko apspriešanu un izvērtējumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) (2) noteikta kārtība, saskaņā ar kuru tiek aprēķināta no uzraudzītajām iestādēm un uzraudzītajām grupām iekasējamo gada uzraudzības maksu kopējā summa, metodoloģija un kritēriji, saskaņā ar kuriem tiek aprēķināta gada uzraudzības maksa, kuru maksā katra uzraudzītā iestāde un uzraudzītā grupa, un procedūra, saskaņā ar kuru ECB iekasē gada uzraudzības maksas.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 17. panta 2. punktā noteikts, ka ECB līdz 2017. gadam izvērtē minēto regulu, jo īpaši attiecībā uz metodoloģiju un kritērijiem, saskaņā ar kuriem aprēķina gada uzraudzības maksas, ko iekasē no katras uzraudzītās iestādes un uzraudzītās grupas.

(3)

ECB 2017. gada 2. jūnijā sāka atklātu sabiedrisko apspriešanu, kuras mērķis bija saņemt ieinteresēto personu komentārus, lai veiktu iespējamo uzlabojumu Regulā (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) izvērtēšanu. Sabiedriskā apspriešana beidzās 2017. gada 20. jūlijā.

(4)

Ņemot vērā saņemtās atbildes, ECB izvērtēja Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) un secināja, ka regula būtu jāgroza.

(5)

Cita starpā ECB nolēmusi vairs neprasīt gada uzraudzības maksu avansa maksājumu. Maksas tiks iekasētas tikai pēc attiecīgā uzraudzības maksas perioda beigām, kad noteiktas faktiskās gada izmaksas. Maksu noteicošo faktoru pārskata datums arī turpmāk parasti būs iepriekšējā uzraudzības maksas perioda 31. decembris, lai nodrošinātu pietiekami daudz laika maksu noteicošo faktoru apstiprināšanai.

(6)

Attiecībā uz ievērojami lielāko daļu maksājuma veicēju ECB jau saņem informāciju par kopējiem aktīviem un kopējo riska pozīciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (3) un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) (4). Šī informācija jau ir pieejama izmantošanai to gada uzraudzības maksas aprēķināšanā. Tādēļ būtu jāpārtrauc tam īpaši paredzētā maksu noteicošo faktoru vākšana attiecībā uz šādiem maksājuma veicējiem.

(7)

Turklāt ECB nolēmusi samazināt uzraudzības maksas, kuras jāmaksā mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kuru kopējie aktīvi ir 1 mljrd. euro vai mazāki. Šajā nolūkā būtu uz pusi jāsamazina šādu uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu maksas minimālā komponente.

(8)

Tāpat kopš 2014. gada gūtā pieredze Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) piemērošanā apliecinājusi, ka jāveic daži precizējumi un tehniski grozījumi minētajā regulā.

(9)

Jānosaka pārejas noteikumi attiecībā uz 2020. gada uzraudzības maksas periodu, jo tas būs pirmais uzraudzības maksas periods, par kuru ECB vairs neprasīs gada uzraudzības maksas avansa maksājumu. Tādēļ šai regulai jāstājas spēkā 2020. gada sākumā.

(10)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) groza šādi:

1)

šādi groza 2. pantu:

a)

svītro 9) punktu;

b)

ar šādu tekstu aizstāj 12) un 13) punktu:

“12.

“kopējie aktīvi”:

a)

attiecībā uz uzraudzīto grupu ir aktīvu kopējā vērtība, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu, izņemot tādu meitasuzņēmumu aktīvus, kuri veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs, ja vien uzraudzītā grupa nenolemj citādi saskaņā ar 10. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

b)

attiecībā uz maksātāju filiāli – aktīvu kopējā vērtība, par kuru sniegts pārskats prudenciālām vajadzībām. Ja pārskats par aktīvu kopējo vērtību prudenciālām vajadzībām nav jāsniedz, kopējie aktīvi ir aktīvu kopējā vērtība, kas noteikta, balstoties uz visjaunākajiem revidētajiem gada pārskatiem, kuri sagatavoti saskaņā ar Savienībā piemērojamiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (*1), bet, ja šādi gada pārskati nav pieejami, – balstoties uz gada pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem grāmatvedības tiesību aktiem. Attiecībā uz maksātājām filiālēm, kuras nesniedz gada pārskatus, kopējie aktīvi ir aktīvu kopējā vērtība, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. panta 5. punktu;

c)

attiecībā uz divām vai vairāk maksātājām filiālēm, kuras uzskata par vienu filiāli saskaņā ar 3. panta 3. punktu – aktīvu kopējās vērtības summa, kas attiecīgi noteikta katrai maksātājai filiālei atsevišķi;

d)

visos pārējos gadījumos – aktīvu kopējā vērtība, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. pantu;

13.

“kopējā riska pozīcija”:

a)

attiecībā uz uzraudzīto grupu ir summa, kuru iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī aprēķina, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu (*2), izņemot tādu meitasuzņēmumu riska pozīcijas summu, kuri veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs, ja vien uzraudzītā grupa nenolemj citādi saskaņā ar 10. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

b)

attiecībā uz maksātāju filiāli un divām vai vairāk maksātājām filiālēm, kuras uzskata par vienu filiāli saskaņā ar 3. panta 3. punktu – nulle;

c)

visos pārējos gadījumos – summa, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).”;"

2)

šādi groza 4. pantu:

a)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta c) apakšpunktu:

“c)

nosakāms saskaņā ar šī panta 2. punkta noteikumiem – maksātāju iestāžu grupas gadījumā.”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.

Neierobežojot vienošanās par izmaksu sadali maksātāju iestāžu grupas ietvaros, maksātāju iestāžu grupu uzskata par vienu vienību. Katra maksātāju iestāžu grupa nominē grupas maksājuma veicēju un par to paziņo ECB. Maksājuma veicējam jāveic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī. Šādu paziņojumu uzskata par spēkā esošu vienīgi tad, ja:

a)

tajā norādīts tās grupas nosaukums, uz kuru attiecas paziņojums;

b)

to visu grupas uzraudzīto iestāžu vārdā parakstījis maksājuma veicējs;

c)

ECB to saņem ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī, lai to varētu ņemt vērā, izsniedzot uzraudzības maksas paziņojumu par attiecīgo uzraudzības maksas periodu.

Ja ECB savlaicīgi saņem vairākus maksātāju iestāžu grupas paziņojumus, spēkā ir pēdējais līdz 30. septembrim ECB saņemtais paziņojums. Ja uzraudzītā iestāde kļūst par uzraudzītās grupas daļu pēc tam, kad ECB saņēmusi spēkā esošu maksājuma veicēja paziņojumu, ja vien ECB netiek rakstiski informēta par pretējo, paziņojumu uzskata par tādu, kas parakstīts arī uzraudzītās iestādes vārdā.”;

3)

šādi groza 5. pantu:

a)

svītro 2. punkta otro teikumu;

b)

pievieno šādu 4. punktu:

“4.

Četrus mēnešus pēc uzraudzības maksas perioda beigām gada uzraudzības maksu kopējo summu attiecībā uz uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategorijām par attiecīgo uzraudzības maksas periodu publicē ECB interneta vietnē.”;

4)

svītro 6. pantu;

5)

šādi groza 7. pantu:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

Jaunas uzraudzītās iestādes, iestādes, kuras vairs netiek uzraudzītas, vai statusa maiņa”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.

Ja pēc šāda ECB lēmuma pieņemšanas ECB uzņemas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 45. pantu vai uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas tieša uzraudzība, ko veic ECB, beidzas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 46. pantu, gada uzraudzības maksu aprēķina, pamatojoties uz to mēnešu skaitu, kuros uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu tieši vai netieši ECB uzraudzīja mēneša pēdējā dienā.”;

6)

svītro 9. pantu;

7)

šādi groza 10. pantu:

a)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta a) apakšpunktu:

“a)

maksu noteicošie faktori, kurus izmanto, lai noteiktu gada uzraudzības maksu, kuru maksā par katru uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, ir šādas summas pārskata datumā:

i)

kopējie aktīvi; un

ii)

kopējā riska pozīcija.”;

b)

svītro 3. punkta b) apakšpunktu un iekļauj šādu ba), bb), bc) un bd) apakšpunktu:

“ba)

maksu noteicošos faktorus nosaka par katru uzraudzības maksas periodu, pamatojoties uz datiem, ko prudenciālām vajadzībām uzraudzītās iestādes sniegušas ar iepriekšējā uzraudzības maksas perioda 31. decembra pārskata datumu.

bb)

ja uzraudzītā iestāde sniedz gada pārskatus, t.sk. konsolidētos gada pārskatus, pamatojoties uz pārskata gadu, kas atšķiras no kalendārā gada, pārskata datums kopējiem aktīviem ir pārskata gada beigas, kas atbilst iepriekšējam uzraudzības maksas periodam.

bc)

Ja uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa ir izveidota pēc ba) vai bb) apakšpunktā norādītā attiecīgā pārskata datuma, bet pirms tā uzraudzības maksas perioda 1. oktobra, par kuru noteikta maksa, un līdz ar to nav maksu noteicošo faktoru ar minēto pārskata datumu, maksu noteicošo faktoru pārskata datums ir tā ceturkšņa beigas, kas ir vistuvāk attiecīgajam ba) vai bb) apakšpunktā norādītajam pārskata datumam.

bd)

Attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm un uzraudzītajām grupām, uz kurām neattiecas obligāta pārskatu sniegšana prudenciālām vajadzībām, vai uzraudzītam grupām, kuras neiekļauj neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvus un/vai riska pozīcijas summu saskaņā ar c) apakšpunktu, maksu noteicošos faktorus nosaka, pamatojoties uz informāciju, ko tās uzraudzības maksas aprēķināšanas vajadzībām sniedz atsevišķi. Maksu noteicošos faktorus iesniedz attiecīgajai NKI ar piemērojamiem pārskata datumiem, kā tas, ievērojot ECB lēmumu, noteikts saskaņā ar ba), bb) vai bc) apakšpunktu.”;

c)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta c) apakšpunktu:

“c)

maksu noteicošo faktoru aprēķināšanas vajadzībām uzraudzītajām grupām parasti nebūtu jāuzrāda neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvi un riska pozīcijas summa. Uzraudzītās grupas var lemt par šādu aktīvu un/vai riska pozīcijas summas uzrādīšanu maksu noteicošo faktoru aprēķināšanai.”;

d)

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.

Visu maksājumu veicēju kopējo aktīvu summu un visu maksājuma veicēju kopējo riska pozīciju summu publicē ECB interneta vietnē.”;

e)

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5.

Ja maksājuma veicējs neiesniedz maksu noteicošos faktorus, maksu noteicošos faktorus ECB nosaka saskaņā ar ECB lēmumu.”;

f)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 6. punkta b) apakšpunktu:

“b)

maksas minimālo komponenti aprēķina kā fiksētu procentuālo daļu no katras uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategorijas gada uzraudzības maksu kopējās summas, kas noteikta saskaņā ar 8. pantu.

i)

Nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategorijā fiksētā procentuālā daļa ir 10 %. Šo summu vienlīdzīgi sadala visiem maksājuma veicējiem. Nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kuru kopējie aktīvi ir 10 mljrd. euro vai mazāk, maksas minimālo komponenti samazina uz pusi.

ii)

Mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu kategorijā fiksētā procentuālā daļa ir 10 %. Šo summu vienlīdzīgi sadala visiem maksājuma veicējiem. Mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kuru kopējie aktīvi ir 1 mljrd. euro vai mazāk, maksas minimālo komponenti samazina uz pusi.”;

g)

vārdus “8. un 9. pantu” 6. punkta c) apakšpunktā aizstāj ar vārdiem “8. pantu”;

h)

ar šādu daļu aizstāj 6. punkta pēdējo daļu:

Pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un maksu noteicošajiem faktoriem, kas noteikti saskaņā ar šo pantu, ECB lemj par gada uzraudzības maksu, kura jāmaksā katram maksājuma veicējam. Par apmaksājamo gada uzraudzības maksu maksājuma veicējam paziņos ar uzraudzības maksas paziņojuma palīdzību.”;

8)

ar šādu punktu aizstāj 12. panta 1. punktu:

“1.

Uzraudzības maksas paziņojumu katram maksājuma veicējam ECB reizi gadā izsniedz sešu mēnešu laikā pēc nākamā uzraudzības maksas perioda sākuma.”;

9)

svītro 13. panta 1. punkta otro teikumu;

10)

svītro 16. pantu;

11)

šādi groza 17. pantu:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

Pārskatu sniegšana”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.

Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc uzraudzības maksas perioda sākuma ECB interneta vietnē publicē attiecīgā uzraudzības maksas perioda gada izmaksu aplēsto summu.”;

12)

iekļauj šādu 17.a pantu:

17.a pants

Pārejas noteikumi 2020. gada uzraudzības maksas periodam

1.   Gada uzraudzības maksu, kas maksājama par katru uzraudzīto iestādi un katru uzraudzīto grupu par 2020. gada uzraudzības maksas periodu, norāda uzraudzības maksas paziņojumā, kuru attiecīgajam maksājuma veicējam izsniedz 2021. gadā.

2.   Jebkuru 2019. gada uzraudzības maksas perioda pārpalikumu vai deficītu, ko nosaka, atņemot faktiskās gada izmaksas, kas radušās par attiecīgo uzraudzības maksas periodu, no aplēstajām gada izmaksām, kuras iekasētas par attiecīgo uzraudzības maksas periodu, ņem vērā, nosakot 2020. gada uzraudzības maksas perioda gada izmaksas.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 5. decembrī

ECB Padomes vārdā

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1163/2014 (2014. gada 22. oktobris) par uzraudzības maksām (ECB/2014/41) (OV L 311, 31.10.2014., 23. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/534 (2015. gada 17. marts) par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) (OV L 86, 31.3.2015., 13. lpp.).


LĒMUMI

17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/75


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/2156

(2019. gada 7. oktobris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.), pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1) (“nolīgums”), stājās spēkā 2000. gada 1. martā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 80. pantu Asociācijas padome var sniegt ieteikumus.

(3)

Asociācijas padomei vēstuļu apmaiņas veidā ir jāpieņem ieteikums par ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.) (“rīcības plāns”), pagarināšanu par diviem gadiem.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Asociācijas padomē attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu, ar kuru apstiprina rīcības plānu, jo attiecīgais ieteikums Savienībai būs saistošs.

(5)

Rīcības plāna pagarināšana būs ES un Marokas sadarbības pamats 2019. un 2020. gadam un ļaus noteikt ES un Marokas attiecību jaunās prioritārās tematiskās jomas turpmākajiem gadiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par to, lai apstiprinātu ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.), pagarināšanu par diviem gadiem (2019. un 2020. g.), pamatā ir pievienotais ieteikuma projekts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētāja

A.-M. HENRIKSSON


(1)  OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.


Projekts

ES un Marokas Asociācijas padomes Ieteikums Nr. 1/2019

(… gada …),

ar ko apstiprina ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.), pagarināšanu par diviem gadiem

ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1),

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (“nolīgums”) stājās spēkā 2000. gada 1. martā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 80. pantu Asociācijas padome var sniegt jebkuru ieteikumu, ko tā uzskata par piemērotu nolīguma mērķu sasniegšanai.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 90. pantu puses veic vispārējus vai īpašus pasākumus, kas nepieciešami to saistību izpildei saskaņā ar nolīgumu, un raugās, lai tiktu sasniegti nolīgumā izvirzītie mērķi.

(4)

Asociācijas padomes reglamenta 10. pantā ir paredzēta iespēja laikposmā starp sanāksmēm sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru.

(5)

Rīcības plāns, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.) (“rīcības plāns”), 2018. gadā tika pagarināts par vienu gadu. Rīcības plāna pagarināšana par turpmākiem diviem gadiem būs ES un Marokas sadarbības pamats 2019. un 2020. gadam un ļaus noteikt ES un Marokas attiecību jaunās prioritārās tematiskās jomas turpmākajiem gadiem,

AR ŠO IESAKA.

Vienīgais pants

Asociācijas padome, izmantojot rakstisku procedūru, iesaka par diviem gadiem pagarināt ES un Marokas rīcības plānu, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.).

…;.

padomes vārdā ES un Marokas Asociācijas

priekšsēdētājs


(1)  OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.


17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/78


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/2157

(2019. gada 10. decembris),

ar ko laikposmam no 2020. gada 26. janvāra līdz 2025. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 3. punktu un 305. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2019/852 (2019. gada 21. maijs), ar ko nosaka Reģionu komitejas sastāvu (1),

ņemot vērā katras dalībvalsts iesniegtos priekšlikumus,

tā kā:

(1)

Līguma 300. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

(2)

Līguma 305. pantā ir noteikts, ka Padome Reģionu komitejas locekļus, kā arī tādu pašu skaitu viņu aizstājēju ieceļ uz pieciem gadiem saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem.

(3)

Ņemot vērā to, ka Reģionu komitejas locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš beidzas 2020. gada 25. janvārī, būtu jāieceļ jauni locekļi un viņu aizstājēji.

(4)

Minētajai iecelšanai vēlāk sekos pārējo locekļu un viņu aizstājēju iecelšana, kuru kandidatūras nav paziņotas Padomei pirms 2019. gada 15. novembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Laikposmam no 2020. gada 26. janvāra līdz 2025. gada 25. janvārim Reģionu komitejā ar šo tiek iecelti:

par locekļiem – personas, kas uzskaitītas I pielikumā pēc piederības attiecīgai dalībvalstij,

par locekļu aizstājējiem – personas, kas uzskaitītas II pielikumā pēc piederības attiecīgai dalībvalstij.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2019. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV L 139, 27.5.2019., 13. lpp.


I PIELIKUMS

ПРИЛОЖЕНИЕ I – ANEXO I – PŘÍLOHA I – BILAG I – ANHANG I – I LISA – ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ Ι – ANNEX I – ANNEXE I – PRILOG I – ALLEGATO I – I PIELIKUMS – I PRIEDAS – I. MELLÉKLET – ANNESS I – BIJLAGE I – ZAŁĄCZNIK I – ANEXO I – ANEXA I – PRÍLOHA I – PRILOGA I – LIITE I – BILAGA I

ЧЛЕНОВЕ/MIEMBROS/ČLENOVÉ/MEDLEMMER/MITGLIEDER/LIIKMED/ΜΈΛΗ/MEMBERS/MEMBRES/ČLANOVI/MEMBRI/LOCEKĻI/NARIAI/TAGOK/MEMBRI/LEDEN/CZŁONKOWIE/MEMBROS/MEMBRI/ČLENOVIA/ČLANI/JÄSENET/LEDAMÖTER

BELGIË/BELGIQUE/BELGIEN

Mr Karl-Heinz LAMBERTZ

Member of a Regional Assembly: Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft

Mr Pascal SMET

Staatssecretaris van het Brussels Hoofdstedelijk Gewest belast met Europese en Internationale Betrekkingen

Mr Rudi VERVOORT

Ministre-Président du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale

ČESKO

Mr Josef BERNARD

Member of a Regional Assembly: zastupitel Plzeňského kraje

Mr Pavel BRANDA

Member of a Local Assembly: zastupitel obce Rádlo

Mr Jiří ČUNEK

Member of a Regional Assembly: zastupitel Zlínského kraje

Mr Zdeněk HŘIB

Member of a Local Assembly: zastupitel hlavního města Praha

Mr Dan JIRÁNEK

Member of a Local Assembly: zastupitel statutárního města Kladno

Mr Roman LÍNEK

Member of a Regional Assembly: zastupitel Pardubického kraje

Mr Tomáš MACURA

Member of a Local Assembly: zastupitel statutárního města Ostrava

Ms Jana MRAČKOVÁ VILDUMETZOVÁ

Member of a Regional Assembly: zastupitelka Karlovarského kraje

Ms Jaroslava POKORNÁ JERMANOVÁ

Member of a Regional Assembly: zastupitelka Středočeského kraje

Mr Martin PŮTA

Member of a Regional Assembly: zastupitel Libereckého kraje

Mr Radim SRŠEŇ

Member of a Local Assembly: zastupitel obce Dolní Studénky

Mr Oldřich VLASÁK

Member of a Local Assembly: zastupitel statutárního města Hradec Králové

DANMARK

Mr Per Bødker ANDERSEN

Member of a Local Assembly: Kolding kommunalbestyrelse

Ms Kirstine Helene BILLE

Member of a Local Assembly: Syddjurs kommunalbestyrelse

Mr Erik FLYVHOLM

Member of a Local Assembly: Lemvig kommunalbestyrelse

Mr Jens Christian GJESING

Member of a Local Assembly: Haderslev kommunalbestyrelse

Mr Jens Bo IVE

Member of a Local Assembly: Rudersdal kommunalbestyrelse

Mr Jess V. LAURSEN

Member of a Regional Assembly: Regionsrådet, Region Nordjylland

Mr Arne LÆGAARD

Member of a Regional Assembly: Regionsrådet, Region Midtjylland

Mr Per NØRHAVE

Member of a Local Assembly: Ringsted kommunalbestyrelse

Mr Karsten Uno PETERSEN

Member of a Regional Assembly: Regionsrådet, Region Syddanmark

DEUTSCHLAND

Ms Muhterem ARAS

Member of a Regional Assembly: Landtag Baden-Württemberg

Mr Dietmar BROCKES

Member of a Regional Assembly: Landtag Nordrhein-Westfalen

Ms Barbara DUDEN

Member of a Regional Assembly: Hamburgische Bürgerschaft

Ms Antje GROTHEER

Member of a Regional Assembly: Bremische Bürgerschaft

Mr Tilo GUNDLACK

Member of a Regional Assembly: Landtag Mecklenburg-Vorpommern

Mr Florian HERRMANN

Member of a Regional Executive: Bayerische Landesregierung

Ms Birgit Janine HONÉ

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Niedersächsischer Landtag

Ms Helma KUHN-THEIS

Member of a Regional Assembly: Saarländischer Landtag

Mr Bernd LANGE

Member of a Local Executive: Landkreis Görlitz

Ms Henrike MÜLLER

Member of a Regional Assembly: Bremische Bürgerschaft

Mr Marcel PHILIPP

Member of a Local Executive: Stadt Aachen

Ms Heike RAAB

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Landtag Rheinland-Pfalz

Mr Franz RIEGER

Member of a Regional Assembly: Bayerischer Landtag

Ms Isolde RIES

Member of a Regional Assembly: Saarländischer Landtag

Mr Eckhard RUTHEMEYER

Member of a Local Executive: Stadt Soest

Mr Michael SCHNEIDER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Landtag Sachsen-Anhalt

Mr Mark SPEICH

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Landtag Nordrhein-Westfalen

Mr Bernd Claus VOß

Member of a Regional Assembly: Landtag Schleswig-Holstein

Mr Mark WEINMEISTER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Hessischer Landtag

Mr Guido WOLF

Member of a Regional Executive: Landesregierung Baden-Württemberg

Mr Gerry WOOP

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Abgeordnetenhaus von Berlin

EESTI

Mr Mihkel JUHKAMI

Member of a Local Assembly: Rakvere City Council

Mr Urmas KLAAS

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Tartu City Council

Mr Mikk PIKKMETS

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Lääneranna Rural Municipality Council

Mr Siim SUURSILD

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Pärnu City Council

Mr Tiit TERIK

Member of a Local Assembly: Tallinn City Council

Mr Mart VÕRKLAEV

Member of a Local Assembly: Rae Rural Municipality Council

ESPAÑA

Ms Concepción ANDREU RODRÍGUEZ

Member of a Regional Executive: Gobierno de La Rioja

Ms Francesca Lluch ARMENGOL i SOCIAS

Member of a Regional Executive: Gobierno de las Illes Balears

Mr Adrián BARBÓN RODRÍGUEZ

Member of a Regional Assembly: Junta General del Principado de Asturias

Mr Alfred BOSCH i PASCUAL

Member of a Regional Executive: Gobierno de la Generalitat de Cataluña

Ms María Victoria CHIVITE NAVASCUÉS

Member of a Regional Executive: Gobierno de Navarra

Ms Isabel Natividad DÍAZ AYUSO

Member of a Regional Executive: Gobierno de la Comunidad de Madrid

Mr Guillermo FERNÁNDEZ VARA

Member of a Regional Executive: Junta de Extremadura

Ms Paula FERNÁNDEZ VIAÑA

Member of a Regional Executive: Gobierno de Cantabria

Mr Emiliano GARCÍA-PAGE SÁNCHEZ

Member of a Regional Executive: Consejo de Gobierno de la Junta de Comunidades de Castilla-La Mancha

Mr Francisco IGEA ARISQUETA

Member of a Regional Executive: Junta de Castilla y León

Mr Francisco Javier LAMBÁN MONTAÑÉS

Member of a Regional Executive: Gobierno de Aragón

Mr Juan Manuel MORENO BONILLA

Member of a Regional Executive: Consejo de Gobierno de la Junta de Andalucía

Mr Alberto NÚÑEZ FEIJÓO

Member of a Regional Executive: Junta de Galicia

Mr Ximo PUIG i FERRER

Member of a Regional Assembly: Les Corts Valencianes

Mr Ángel Víctor TORRES PÉREZ

Member of a Regional Executive: Gobierno de Canarias

Mr Iñigo URKULLU RENTERIA

Member of a Regional Assembly: Parlamento Vasco

IRELAND

Ms Aoife BRESLIN

Member of a Local Executive: Kildare County Council

Mr Eamon DOOLEY

Member of a Local Executive: Offaly County Council

Ms Kate FEENEY

Member of a Local Executive: Dun Laoghaire Rathdown County Council

Ms Deirdre FORDE

Member of a Local Executive: Cork City Council

Mr Kieran MCCARTHY

Member of a Local Executive: Cork City Council

Mr Declan MCDONNELL

Member of a Local Executive: Galway City Council

Mr Michael MURPHY

Member of a Local Executive: Tipperary County Council

Mr Malcolm NOONAN

Member of a Local Executive: Kilkenny County Council

ITALIA

Mr Matteo Luigi BIANCHI

Consigliere comunale del Comune di Morazzone (VA)

Mr Vincenzo BIANCO

Consigliere comunale del Comune di Catania

Mr Sergio CACI

Sindaco del Comune di Montalto di Castro (VT)

Ms Arianna Maria CENSI

Consigliere comunale del Comune di Milano

Ms Michela LEONI

Consigliere della Provincia di Novara

Mr Giorgio MAGLIOCCA

Presidente della Provincia di Caserta

Mr Luca MENESINI

Presidente della Provincia di Lucca

Mr Virginio MEROLA

Sindaco del Comune di Bologna

Mr Salvatore Domenico Antonio POGLIESE

Sindaco del Comune di Catania

Ms Virginia RAGGI

Sindaco di Roma Capitale

ΚΥΠΡΟΣ

Mr Nikos ANASTASIOU

Mayor of Kato Polemidia Municipality

Mr Andros KARAYIANNIS

Mayor of Deryneia Municipality

Mr Louis KOUMENIDES

President of the Community Council of Kato Lefkara

Ms Eleni LOUCAIDES

Municipal Councilor of Nicosia Municipality

Mr Stavros STAVRINIDES

Municipal Councilor of Strovolos Municipality

LATVIJA

Ms Inga BĒRZIŅA

Member of a Local Assembly: Kuldīga municipal council

Mr Gints KAMINSKIS

Member of a Local Assembly: Auce municipal council

Mr Aivars OKMANIS

Member of a Local Assembly: Rundāle municipal council

Mr Leonīds SALCEVIČS

Member of a Local Assembly: Jēkabpils city council

Mr Dainis TURLAIS

Member of a Local Assembly: Rīga city council

Mr Hardijs VENTS

Member of a Local Assembly: Pārgauja municipal council

Mr Jānis VĪTOLIŅŠ

Member of a Local Assembly: Ventspils city council

LUXEMBOURG

Ms Simone BEISSEL

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la ville de Luxembourg

Mr Roby BIWER

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la commune de Bettembourg

Mr Tom JUNGEN

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la commune de Roeser

Mr Ali KAES

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la commune de Tandel

Ms Romy KARIER

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la commune de Clervaux

MALTA

Mr Samuel AZZOPARDI

Member of a Regional Executive: Gozo Region

Mr Joe CORDINA

Member of a Local Executive: Local Councils' Association

Mr Paul FARRUGIA

Member of a Regional Executive: South East Region

Mr Mario FAVA

Member of a Local Executive: Local Councils' Association

NEDERLAND

Mr Ronald Eduard DE HEER

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Zwolle

Ms Maria Hendrika Mathilda Rita DE HOON-VEELENTURF

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Baarle-Nassau

Mr Andy DRITTY

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Limburg

Mr Robert JONKMAN

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Opsterland

Mr Ufuk KÂHYA

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente 's-Hertogenbosch

Ms Helena Antoinette Maria NAUTA-VAN MOORSEL

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Hof van Twente

Mr Michiel Alexander RIJSBERMAN

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Flevoland

Ms Maria SCHOUTEN

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Nieuwegein

Mr Tjisse STELPSTRA

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Drenthe

Mr Robertus Cornelis Leonardus STRIJK

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Utrecht

Mr Wilhelmus Bernhard Henricus Josephus VAN DE DONK

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Noord-Brabant

Mr Yde Johan VAN HIJUM

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Overijssel

ÖSTERREICH

Mr Markus ACHLEITNER

Member of a Regional Executive: State Government of Upper Austria

Ms Barbara EIBINGER-MIEDL

Member of a Regional Executive: State Government of Styria

Mr Christian ILLEDITS

Member of a Regional Executive: State Government of Burgenland

Mr Peter KAISER

Member of a Regional Executive: State Government of Carinthia

Mr Markus LINHART

Member of a Local Executive: City Council of the regional capital Bregenz

Mr Michael LUDWIG

Member of a Regional Executive: State Government of Vienna

Ms Johanna MIKL-LEITNER

Member of a Regional Executive: State Government of Lower Austria

Mr Günther PLATTER

Member of a Regional Executive: State Government of Tyrol

Mr Franz SCHAUSBERGER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: State Parliament of Salzburg

Mr Matthias STADLER

Member of a Local Executive: City Council of the regional capital of St. Pölten

Mr Hanspeter WAGNER

Member of a Local Executive: Local Council of the municipality of Breitenwang in Tyrol

Mr Markus WALLNER

Member of a Regional Executive: State Government of Vorarlberg

ROMÂNIA

Mr Ionel ARSENE

President of Neamţ County Council

Mr Emil BOC

Mayor of Cluj-Napoca Municipality, Cluj County

Mr Csaba BORBOLY

President of Harghita County Council

Ms Daniela CÎMPEAN

President of Sibiu County Council

Mr Emil DRĂGHICI

Mayor of Vulcana-Băi Commune, Dâmbovița County

Mr Decebal FĂGĂDĂU

Mayor of Constanţa Municipality, Constanţa County

Ms Mariana GÂJU

Mayor of Cumpăna Commune, Constanța County

Mr Victor MORARU

President of Ialomiţa County Council

Mr Robert Sorin NEGOIȚĂ

Mayor of District 3, Bucharest Municipality

Mr Alin - Adrian NICA

Mayor of Dudeștii Noi Commune, Timiș County

Mr Ion PRIOTEASA

President of Dolj County Council

Mr Adrian Ovidiu TEBAN

Mayor of Cugir City, Alba County

Ms Gabriela Florica TULBURE

Mayor of Sein City, Maramureș County

Mr Marius Horia ȚUȚUIANU

President of Constanţa County Council

Mr Marius Ioan URSĂCIUC

Mayor of Gura Humorului City, Suceava County

SLOVENIJA

Mr Uroš BREŽAN

župan Občine Tolmin

Ms Jasna GABRIČ

županja Občine Trbovlje

Ms Nuška GAJŠEK

županja Mestne občine Ptuj

Mr Aleksander JEVŠEK

župan Mestne občine Murska Sobota

Mr Gregor MACEDONI

župan Mestne občine Novo mesto

Mr Robert SMRDELJ

župan Občine Pivka

Mr Ivan ŽAGAR

župan Občine Slovenska Bistrica

SLOVENSKO

Mr Milan BELICA

Chairman of Nitra Self – Governing Region

Mr József BERÉNYI

Vice - Chairman of Trnava Self – Governing Region

Mr Juraj DROBA

Chairman of Bratislava Self – Governing Region

Mr Ján FERENČÁK

Mayor of Kežmarok

Mr Jaroslav HLINKA

Mayor of Košice - South

Mr Miloslav REPASKÝ

Member of the Regional Parliament of the Prešov Self – Governing Region

Mr Rastislav TRNKA

Chairman of Košice Self – Governing Region

Ms Andrea TURČANOVÁ

Mayor of Prešov

Mr Matúš VALLO

Mayor of Bratislava

SUOMI

Mr Mikko AALTONEN

Member of a Local Assembly: Tampere City Council

Ms Satu HAAPANEN

Member of a Local Assembly: Oulu City Council

Mr Ilpo HELTIMOINEN

Member of a Local Assembly: Lappeenranta City Council

Ms Anne KARJALAINEN

Member of a Local Assembly: Kerava City Council

Mr Markku MARKKULA

Member of a Local Assembly: Espoo City Council

Mr Mikkel NÄKKÄLÄJÄRVI

Member of a Local Assembly: Rovaniemi City Council

Ms Sari RAUTIO

Member of a Local Assembly: Hämeenlinna City Council

Ms Mirja VEHKAPERÄ

Member of a Local Assembly: Oulu City Council

SVERIGE

Ms Jelena DRENJANIN

Member of a Local Assembly: Huddinge kommun

Mr Samuel GONZALES WESTLING

Member of a Local Assembly: Hofors kommun

Mr Pehr GRANFALK

Member of a Local Assembly: Solna kommun

Ms Marie JOHANSSON

Member of a Local Assembly: Gislaveds kommun

Mr Anders KNAPE

Member of a Local Assembly: Karlstads kommun

Ms Ulrika LANDERGREN

Member of a Local Assembly: Kungsbacka kommun

Mr Jonny LUNDIN

Member of a Regional Assembly: Västernorrlands läns landsting

Mr Ilmar REEPALU

Member of a Regional Assembly: Skåne läns landsting

Mr Tomas RISTE

Member of a Regional Assembly: Vämlands läns landsting

Ms Marie-Louise RÖNNMARK

Member of a Local Assembly: Umeå kommun

Ms Birgitta SACRÈDEUS

Member of a Regional Assembly: Dalarnas läns landsting

Ms Karin WANNGÅRD

Member of a Local Assembly: Stockholms kommun


II PIELIKUMS

ПРИЛОЖЕНИЕ II – ANEXO II – PŘÍLOHA II – BILAG II – ANHANG II – II LISA – ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ ΙΙ – ANNEX II – ANNEXE II – PRILOG II – ALLEGATO II – II PIELIKUMS – II PRIEDAS – II. MELLÉKLET – ANNESS II – BIJLAGE II – ZAŁĄCZNIK II – ANEXO II – ANEXA II – PRÍLOHA II – PRILOGA II – LIITE II – BILAGA II

ЗАМЕСТНИК-ЧЛЕНОВЕ/SUPLENTES/NÁHRADNÍCI/SUPPLEANTER/STELLVERTRETER/ASENDUSLIIKMED/ΑΝΑΠΛΗΡΩΤΈΣ/ALTERNATE MEMBERS/SUPPLÉANTS/ZAMJENICI ČLANOVA/SUPPLENTI/AIZSTĀJĒJI/PAKAITINIAI NARIAI/PÓTTAGOK/MEMBRI SUPPLENTI/PLAATSVERVANGERS/ZASTĘPCY CZŁONKÓW/SUPLENTES/SUPLEANȚI/NÁHRADNÍCI/NADOMESTNI ČLANI/VARAJÄSENET/SUPPLEANTER

ČESKO

Mr Tomáš CHMELA

Member of a Local Assembly: zastupitel města Slavičín

Mr Martin DLOUHÝ

Member of a Local Assembly: zastupitel hlavního města Praha

Mr Pavel HEČKO

Member of a Regional Assembly: zastupitel Královéhradeckého kraje

Mr Petr HÝBLER

Member of a Regional Assembly: zastupitel Jihomoravského kraje

Mr Zdeněk KARÁSEK

Member of a Regional Assembly: zastupitel Moravskoslezského kraje

Mr Martin KLIKA

Member of a Regional Assembly: zastupitel Ústeckého kraje

Ms Sylva KOVÁČIKOVÁ

Member of a Local Assembly: zastupitelka města Bílovec

Mr Jan MAREŠ

Member of a Local Assembly: zastupitel statutárního města Chomutov

Mr Jaromír NOVÁK

Member of a Regional Assembly: zastupitel Jihočeského kraje

Mr Pavel PACAL

Member of a Regional Assembly: zastupitel Kraje Vysočina

Mr Patrik PIZINGER

Member of a Local Assembly: zastupitel města Chodov

Mr Robert ZEMAN

Member of a Local Assembly: zastupitel města Prachatice

DANMARK

Mr Steen Bording ANDERSEN

Member of a Local Assembly: Aarhus kommunalbestyrelse

Ms Ursula Beate DIETERICH-PEDERSEN

Member of a Regional Assembly: Regionsrådet, Region Sjælland

Mr Erik HØEG-SØRENSEN

Member of a Regional Assembly: Regionsrådet, Region Nordjylland

Ms Kirsten Maria Meyer JENSEN

Member of a Local Assembly: Hillerød kommunalbestyrelse

Mr Anders Rosenstand LAUGESEN

Member of a Local Assembly: Skanderborg kommunalbestyrelse

Mr Evan LYNNERUP

Member of a Regional Assembly: Regionsrådet, Region Sjælland

Ms Eva Borchorst MEJNERTZ

Member of a Local Assembly: Aarhus kommunalbestyrelse

Mr Karsten Søndergaard NIELSEN

Member of a Local Assembly: Egedal kommunalbestyrelse

Mr Søren WINDELL

Member of a Local Assembly: Odense kommunalbestyrelse

DEUTSCHLAND

Mr Josef FREY

Member of a Regional Assembly: Landtag Baden-Württemberg

Mr René GÖGGE

Member of a Regional Assembly: Hamburgische Bürgerschaft

Mr Tobias GOTTHARDT

Member of a Regional Assembly: Bayerischer Landtag

Ms Susanne GROBIEN

Member of a Regional Assembly: Bremische Bürgerschaft

Mr Thomas HABERMANN

Member of a Local Executive: Landkreis Rhön-Grabfeld

Ms Karin HALSCH

Member of a Regional Assembly: Abgeordnetenhaus von Berlin

Mr Heinz-Joachim HÖFER

Member of a Local Assembly: Stadtrat Altenkirchen

Ms Katy HOFFMEISTER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Landtag Mecklenburg-Vorpommern

Mr Peter KURZ

Member of a Local Executive: Stadt Mannheim

Mr Clemens LAMMERSKITTEN

Member of a Regional Assembly: Niedersächsischer Landtag

Mr Marcus OPTENDRENK

Member of a Regional Assembly: Landtag Nordrhein-Westfalen

Mr Wolfgang REINHART

Member of a Regional Assembly: Landtag Baden-Württemberg

Mr Boris RHEIN

Member of a Regional Assembly: Hessischer Landtag

Ms Heike SCHARFENBERGER

Member of a Regional Assembly: Landtag Rheinland-Pfalz

Mr Florian SIEKMANN

Member of a Regional Assembly: Bayerischer Landtag

Ms Sabine SÜTTERLIN-WAACK

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Landtag Schleswig-Holstein

Mr Roland THEIS

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Saarländischer Landtag

Mr Cindi TUNCEL

Member of a Regional Assembly: Bremische Bürgerschaft

Mr Dirk WEDEL

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Landtag Nordrhein-Westfalen

Mr Reiner ZIMMER

Member of a Regional Assembly: Saarländischer Landtag

EESTI

Mr Aivar ARU

Member of a Local Assembly: Saaremaa Rural Municipality Council

Mr Margus LEPIK

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Valga Rural Municipality Council

Mr Rait PIHELGAS

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Järva Rural Municipality Council

Ms Marika SAAR

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Elva Rural Municipality Council

Mr Urmas SUKLES

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Haapsalu City Council

Mr Jan TREI

Member of a Local Assembly: Viimsi Rural Municipality Council

ESPAÑA

Mr Ignacio Jesús AGUADO CRESPO

Member of a Regional Executive: Gobierno de la Comunidad de Madrid

Mr Carlos AGUILAR VÁZQUEZ

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Cortes de Castilla y León

Ms Rosa María BALAS TORRES

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Asamblea de Extremadura

Ms Mireia BORRELL PORTA

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento de Cataluña

Mr Joan CALABUIG RULL

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Les Corts Valencianes

Mr Manuel Alejandro CARDENETE FLORES

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento de Andalucía

Ms María Ángeles ELORZA ZUBIRÍA

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento Vasco

Mr Jesús María GAMALLO ALLER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento de Galicia

Mr Francisco Celso GONZÁLEZ GONZÁLEZ

Member of a Regional Executive: Gobierno de La Rioja

Mr Mikel IRUJO AMEZAGA

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento de Navarra

Ms Virginia MARCO CÁRCEL

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Cortes de Castilla-La Mancha

Ms María Teresa PÉREZ ESTEBAN

Member of a Regional Executive: Gobierno de Aragón

Ms María SÁNCHEZ RUIZ

Member of a Regional Executive: Gobierno de Cantabria

Mr Antonio VICENS VICENS

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento de las Illes Balears

Mr Javier VILA FERRERO

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Junta General del Principado de Asturias

Mr Julián José ZAFRA DÍAZ

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Parlamento de Canarias

IRELAND

Ms Emma BLAIN

Member of a Local Executive: Dun Laoghaire Rathdown County Council

Ms Gillian COUGHLAN

Member of a Local Executive: Cork County Council

Ms Alison GILLILAND

Member of a Local Executive: Dublin City Council

Mr Jimmy MCCLEARN

Member of a Local Executive: Galway County Council

Mr Patrick MCEVOY

Member of a Local Executive: Kildare County Council

Ms Erin MCGREEHAN

Member of a Local Executive: Louth County Council

Ms Una POWER

Member of a Local Executive: Dun Laoghaire Rathdown County Council

Mr Enda STENSON

Member of a Local Executive: Leitrim County Council

ITALIA

Mr Alberto ANCARANI

Consigliere comunale del Comune di Ravenna

Ms Daniela BALLICO

Sindaco del Comune di Ciampino (RM)

Mr Federico BORGNA

Presidente della Provincia di Cuneo

Ms Mariadele GIROLAMI

Consigliere della Provincia di Ascoli Piceno

Mr Mario GUARENTE

Sindaco del Comune di Potenza

Mr Alessio MARSILI

Consigliere municipale di Roma Capitale

Ms Monica MARINI

Sindaco del Comune di Pontassieve (FI)

Mr Nicola MARINI

Sindaco del Comune di Albano Laziale (RM)

Mr Federico Carlo MARTEGANI

Consigliere comunale del Comune di Tradate (VA)

Mr Guido MILANA

Consigliere comunale del Comune di Olevano Romano (RM)

Mr Roberto PELLA

Sindaco del Comune di Valdengo (BI)

Mr Carmine PACENTE

Consigliere comunale del Comune di Milano

Mr Alessandro ROMOLI

Consigliere della Provincia di Viterbo

Mr Giuseppe VARACALLI

Consigliere comunale del Comune di Gerace (RC)

ΚΥΠΡΟΣ

Mr Theodoros ANTONIOU AVVAS

Mayor of Mesa Yitonia Municipality

Mr Christodoulos IOANNOU

Municipal Councilor of Larnaka Municipality

Mr Christakis MELETIES

President of the Community Council of Kokkinotrimithia

Mr Kyriacos XYDIAS

Mayor of Yermasoyia Municipality

Ms Areti PIERIDOU

President of the Community Council of Tala, Paphos

LATVIJA

Mr Gunārs ANSIŅŠ

Member of a Local Assembly: Liepāja city council

Mr Jānis BAIKS

Member of a Local Assembly: Valmiera city council

Mr Raimonds ČUDARS

Member of a Local Assembly: Salaspils municipal council

Mr Sergejs MAKSIMOVS

Member of a Local Assembly: Viļaka municipal council

Mr Māris SPRINDŽUKS

Member of a Local Assembly: Ādaži municipal council

Ms Olga VEIDIŅA

Member of a Local Assembly: Rīga city council

Mr Māris ZUSTS

Member of a Local Assembly: Saldus municipal council

LUXEMBOURG

Ms Liane FELTEN

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la ville de Grevenmacher

Ms Linda GAASCH

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la ville de Luxembourg

Mr Gusty GRAAS

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la commune de Bettembourg

Ms Carole HARTMANN

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la ville d’Echternach

Ms Cécile HEMMEN

Member of a Local Assembly: Conseil communal de la commune de Weiler-la-Tour

MALTA

Mr Jesmond AQUILINA

Member of a Regional Executive: South Region

Mr Keven CAUCHI

Member of a Local Executive: Għajnsielem Local Council

Mr Fredrick CUTAJAR

Member of a Local Executive: Santa Luċija Local Council

Ms Graziella GALEA

Member of a Local Executive: San Pawl il-Baħar Local Council

NEDERLAND

Mr Ahmed ABOUTALEB

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Rotterdam

Ms Jeannette Nicole BALJEU

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Zuid-Holland

Ms Wilhelmina Johanna Gerarda DELISSEN – VAN TONGERLO

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Peel en Maas

Ms Marcelle Theodora Maria HENDRICKX

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Tilburg

Mr Johannes Gerrit KRAMER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Fryslân

Ms Anna PIJPELINK

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Zeeland

Mr Guido Pascal RINK

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Emmen

Mr Henk STAGHOUWER

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Groningen

Mr Ben VAN ASSCHE

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente Terneuzen

Mr Robert Jacobus VAN ASTEN

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: de Gemeenteraad van de gemeente 's-Gravenhage

Mr Johannes Christoffel VAN DER HOEK

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Noord-Holland

Ms Christianne VAN DER WAL – ZEGGELINK

Representative of a regional body with political accountability to an elected Assembly: Provinciale Staten van de provincie Gelderland

ÖSTERREICH

Mr Hans Peter DOSKOZIL

Member of a Regional Executive: State Government of Burgenland

Mr Martin EICHTINGER

Member of a Regional Executive: State Government of Lower Austria

Mr Peter FLORIANSCHÜTZ

Member of a Local Assembly: Vienna City Council

Mr Peter HANKE

Member of a Regional Executive: State Government of Vienna

Ms Doris KAMPUS

Member of a Regional Executive: State Government of Styria

Ms Carmen KIEFER

Member of a Local Executive: Local Council of the municipality of Kuchl in Salzburg

Ms Sonja LEDL-ROSSMANN

Member of a Regional Assembly: State Parliament of Tyrol

Ms Brigitta PALLAUF

Member of a Regional Assembly: State Parliament of Salzburg

Mr Herwig SEISER

Member of a Regional Assembly: State Parliament of Carinthia

Mr Viktor SIGL

Member of a Regional Assembly: State Parliament of Upper Austria

Mr Harald SONDEREGGER

Member of a Regional Assembly: State Parliament of Vorarlberg

Mr Hannes WENINGER

Member of a Local Assembly: Municipal Council of the municipality of Gießhübl

ROMÂNIA

Mr Árpád-András ANTAL

Mayor of Sfântu Gheorghe Municipality, Covasna County

Mr Daniel-Ștefan DRĂGULIN

Mayor of Călărași Municipality, Călărași County

Mr Ştefan ILIE

Mayor of Luncavița Commune, Tulcea County

Mr Emil Radu MOLDOVAN

President of Bistrița-Năsăud County Council

Mr Cornel NANU

Mayor of Cornu Commune, Prahova County

Mr Petre Emanoil NEAGU

President of Buzău County Council

Mr Cosmin NECULA

Mayor of Bacău Municipality, Bacău County

Mr Gheorghe Daniel NICOLAȘ

Mayor of Odobești City, Vrancea County

Mr Emilian OPREA

Mayor of Chitila City, Ilfov County

Mr Nicolae PANDEA

Mayor of Ştefan cel Mare Commune, Călăraşi County

Mr Marian PETRACHE

President of Ilfov County Council

Mr Horia TEODORESCU

President of Tulcea County Council

Mr Mădălin – Ady TEODOSESCU

Mayor of Balș City, Olt County

Mr Bogdan Andrei TOADER

President of Prahova County Council

Mr István-Valentin VÁKÁR

Vice-president of Cluj County Council

SLOVENIJA

Ms Breda ARNŠEK

podžupanja Mestne občine Celje

Mr Aleksander Saša ARSENOVIČ

župan Mestne občine Maribor

Mr Damijan JAKLIN

župan Občine Velika Polana

Ms Vlasta KRMELJ

županja Občine Selnica ob Dravi

Mr Vladimir PREBILIČ

župan Občine Kočevje

Mr Tine RADINJA

župan Občine Škofja Loka

Mr Tomaž ROŽEN

župan Občine Ravne na Koroškem

SLOVENSKO

Mr Jaroslav BAŠKA

Chairman of Trenčín Self – Governing Region

Mr Ján BELJAK

Member of the Regional Parliament of Banská Bystrica Self – Governing Region

Mr Ján BLCHÁČ

Mayor of Liptovský Mikuláš

Ms Erika JURINOVÁ

Chairman of Žilina Self – Governing Region

Mr Béla KESZEGH

Mayor of Komárno

Mr Daniel LORINC

Mayor of Kladzany

Mr Peter ŠVARAL

Mayor of Rohožník

Mr Luboš TOMKO

Mayor of Stará Lubovňa

Mr Jozef VISKUPIČ

Chairman of Trnava Self – Governing Region

SUOMI

Mr Jari ANDERSSON

Member of a Local Assembly: Sastamala City Council

Ms Pauliina HAIJANEN

Member of a Local Assembly: Laitila City Council

Mr Joonas HONKIMAA

Member of a Local Assembly: Kouvola City Council

Mr Patrik KARLSSON

Member of a Local Assembly: Vantaa City Council

Ms Merja LAHTINEN

Member of a Local Assembly: Jämsä City Council

Mr Pekka MYLLYMÄKI

Member of a Local Assembly: Mynämäki Municipal Council

Ms Sanna PARKKINEN

Member of a Local Assembly: Liperi Municipal Council

Ms Niina RATILAINEN

Member of a Local Assembly: Turku City Council

SVERIGE

Ms Linda ALLANSSON WESTER

Member of a Local Assembly: Svedala kommun

Ms Suzanne FRANK

Member of a Regional Assembly: Kronobergs läns landsting

Ms Sara HEELGE VIKMÅNG

Member of a Local Assembly: Huddinge kommun

Ms Carin LIDMAN

Member of a Local Assembly: Västerås kommun

Ms Kikki LILJEBLAD

Member of a Local Assembly: Norrköpings kommun

Ms Frida NILSSON

Member of a Local Assembly: Lidköpings kommun

Ms Emma NOHRÈN

Representative of a local body with political accountability to an elected Assembly: Lysekils kommun

Ms Charlotte NORDSTRÖM

Member of a Regional Assembly: Västra Götalands läns landsting

Mr Filip REINHAG

Member of a Local Assembly: Gotlands kommun

Ms Yoomi RENSTRÖM

Member of a Local Assembly: Ovanåkers kommun

Mr Alexander WENDT

Member of a Regional Assembly: Blekinge läns landsting

Ms Åsa ÅGREN WIKSTRÖM

Member of a Regional Assembly: Västerbottens läns landsting


17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/99


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2019/2158

(2019. gada 5. decembris)

par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2019/38)

(pārstrādāta versija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punkta otro daļu un 30. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2015/530 (ECB/2015/7) jāveic vairāki grozījumi (2). Minētais lēmums skaidrības dēļ jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) (3) 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu maksu noteicošie faktori, kurus izmanto, lai noteiktu individuālo gada uzraudzības maksu, kuru maksā par katru uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, ir šādas summas pārskata datumā: i) kopējie aktīvi un ii) kopējā riska pozīcija.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) noteikts, ka ECB līdz 2017. gadam izvērtē minēto regulu, jo īpaši attiecībā uz metodoloģiju un kritērijiem, saskaņā ar kuriem aprēķina gada uzraudzības maksu, kuru iekasē no katras uzraudzītās iestādes un uzraudzītās grupas. ECB uzsāka sabiedrisko apspriešanu un, ņemot vērā saņemtās atbildes, nolēma grozīt Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41), lai ieviestu pārskatītu uzraudzības maksas regulējumu. Lēmumā (ES) 2015/530 (ECB/2015/7) noteiktas sīkāk izstrādātas procedūras metodoloģijai un procedūrām, ar kuru palīdzību nosaka un vāc datus par maksu noteicošajiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksu aprēķināšanā.

(4)

Ievērojot saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) grozīto regulējumu, maksu noteicošo faktoru pārskata datumam parasti būtu jāpaliek tā gada 31. decembrim, kas ir pirms maksas perioda, par kuru tiek aprēķinātas uzraudzības maksas. Tas ļauj uzraudzības informāciju, kas ECB jau ir pieejama saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/29 (4) un atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 680/2014 (5) (Kopējā pārskatu sniegšana (COREP) un Finanšu pārskatu sniegšana (FINREP)), kā arī saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) (6) (FINREP), izmantot gada uzraudzības maksas aprēķināšanai attiecībā uz lielāko daļu no maksājuma veicējiem.

(5)

Uzraudzītajām iestādēm un uzraudzītajām grupām, uz kurām neattiecas obligāta pārskatu sniegšana prudenciālām vajadzībām, vai uzraudzītajām grupām, kuras neiekļauj neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvus un/vai riska pozīcijas summu, uzraudzības maksas aprēķināšanas vajadzībām būtu jāturpina atsevišķi sniegt pārskatu par maksu noteicošajiem faktoriem. Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta bd) apakšpunktā noteikts, ka maksu noteicošo faktoru iesniedz attiecīgajai NKI ar attiecīgo pārskata datumu, ievērojot ECB lēmumu.

(6)

Maksājuma veicēji, kuriem jāturpina pārskatu sniegt atsevišķi, maksu noteicošos faktorus iesniedz attiecīgajai nacionālajai kompetentajai iestādei (NKI), izmantojot I un II pielikumā noteiktās veidnes. Attiecībā uz uzraudzītajām grupām ar meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs, maksājumu veicējiem jāsniedz paskaidrojumi par metodi, kas izmantota maksu noteicošo faktoru noteikšanai.

(7)

Jānodrošina konsekvence attiecībā uz to, kā maksu noteicošos faktorus nosaka maksājuma veicējiem, par kuriem ECB jau saņem uzraudzības informāciju, izmantojot COREP un FINREP, un to, kā maksu noteicošos faktorus nosaka maksājuma veicējiem, kuriem uzraudzības maksas aprēķināšanas vajadzībām informācija jāsniedz atsevišķi.

(8)

Maksu noteicošo faktoru aprēķināšanas vajadzībām Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēta iespēja neuzrādīt neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvus un/vai riska pozīcijas summu. Šiem maksājuma veicējiem jāinformē ECB par to, ka tie plāno neuzrādīt neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu daļu vienā vai abos maksas faktoros. Paziņojuma iesniegšanas termiņam jāatbilst grozītajam uzraudzības maksas aprēķināšanas regulējumam.

(9)

Attiecībā uz lielāko daļu maksātāju filiāļu pienākums iesniegt revidenta apstiprinājumu, lai uzraudzības maksas aprēķināšanas vajadzībām apliecinātu filiāles kopējos aktīvus, Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) pārskatīšanā tika novērtēts kā nesamērīgs. Pietiek, ka maksātājas filiāles attiecīgajai NKI iesniedz vadības vēstuli, ar kuru apliecina filiāles kopējos aktīvus.

(10)

Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 5. punktā noteikts, ka gadījumā, ja maksājumu veicējs neiesniedz maksu noteicošos faktorus, ECB maksu noteicošos faktorus nosaka saskaņā ar ECB lēmumu.

(11)

Šajā lēmumā jānosaka metodoloģija un procedūras datu tam, kā nosaka un vāc maksu noteicošo faktoru datus, kā arī procedūras tam, kā maksu noteicošos faktorus iesniedz maksājuma veicēji, kuriem uzraudzības maksas aprēķināšanas vajadzībām pārskati jāsniedz atsevišķi, un tam, kā NKI sniedz datus ECB. Jo īpaši jāprecizē iesniegšanas formāts, biežums un laiks, kā arī kvalitātes pārbaužu veidi, kuras NKI jāveic pirms maksu noteicošo faktoru iesniegšanas ECB.

(12)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šī lēmuma pielikumos, ar nosacījumu, ka šie grozījumi nemaina pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumus. NKI priekšlikumus par tehniskiem grozījumiem iesniedz Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Statistikas komitejai, kuras viedoklis tiek ņemts vērā, īstenojot šo procedūru,

(13)

Lai nodrošinātu atbilstību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) pārskatītajam uzraudzības maksas aprēķināšanas regulējumam, kurā paredzēti pārejas pasākumi attiecībā uz 2020. gada uzraudzības maksas periodu, šim lēmumam jāstājas spēkā 2020. gada sākumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo lēmumu nosaka metodoloģiju un procedūras tam, kā nosaka un vāc maksu noteicošo faktoru datus, ko izmanto gada uzraudzības maksu aprēķināšanai, kuras iekasē par uzraudzītām iestādēm un uzraudzītām grupām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41), un tam, kā maksājumu veicēji iesniedz minētās regulas 10. panta 3. punkta bd) apakšpunktā minētos maksu noteicošos faktorus, kā arī procedūras tam, kā NKI šādus datus sniedz ECB.

Šis lēmums attiecas uz maksājumu veicējiem un NKI.

2. pants

Definīcijas

Ja vien citviet šajā lēmumā nav noteikts citādi, tajā lietotajiem terminiem ir Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 2. pantā definētā nozīme, papildus lietojot arī šādas definīcijas:

1)

“darbadiena” ir diena, kas nav sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena attiecīgās NKI dalībvalstī.

2)

“vadības struktūra” ir vadības struktūra, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (7) 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;

3. pants

Maksu noteicošo faktoru noteikšanas metodoloģija

1.   Attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm un uzraudzītajām grupām, uz kurām attiecas obligāta pārskatu sniegšana prudenciālās uzraudzības vajadzībām, un uzraudzītajām grupām, kas saskaņā ar 4. pantu nav paziņojušas ECB par lēmumu neuzrādīt neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvus un/vai riska pozīcijas summu, ECB nosaka attiecīgos maksu noteicošos faktorus, ievērojot turpmāk norādīto:

a)

kopējās riska pozīcijas summu attiecīgajam pārskata datumam, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta ba) vai bc) apakšpunktā, nosaka, atsaucoties uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 I pielikumā noteikto Kopējās pārskatu sniegšanas (COREP) “pašu kapitāla prasību” veidni (turpmāk tekstā – “pašu kapitāla prasību veidne”), kuru NKI iesniegušas ECB saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/29. Attiecībā uz maksātāju filiāli un divām vai vairāk maksātājām filiālēm, kuras uzskata par vienu filiāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 3. panta 3. punktu, kopējā riska pozīcijas summa ir nulle;

b)

kopējos aktīvus attiecīgajam pārskata datumam, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta ba), bb) vai bc) apakšpunktā, nosaka, atsaucoties uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 III un IV pielikumā noteikto Finanšu pārskatu sniegšanas (FINREP) “bilance: aktīvi” veidni, kā arī Regulas (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) I, II, IV un V pielikumā noteiktajām “bilances: aktīvu” veidnēm un III pielikumā noteiktajiem uzraudzības finanšu pārskatu sniegšanas datu punktiem, kurus NKI iesniegušas ECB saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/29 un Regulu (ES) 2015/534 (ECB/2015/13). Maksātājas filiāles gadījumā šīs filiāles vadītājs vai, ja vadītājs nav pieejams, kredītiestādes, kura izveidojusi maksātāju filiāli, vadības struktūra, izmantojot vadības vēstuli, kura iesniegta attiecīgajai NKI, apliecina maksātājas filiāles kopējos aktīvus.

2.   Attiecībā uz uzraudzītajām grupām, uz kurām attiecas obligāta pārskatu sniegšana prudenciālās uzraudzības vajadzībām un kuras saskaņā ar 4. pantu paziņojušas ECB par lēmumu neuzrādīt neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvus un/vai riska pozīcijas summu, ECB nosaka attiecīgos maksu noteicošos faktorus, pamatojoties uz datiem, kurus minētās uzraudzītās grupas aprēķina saskaņā ar a) un b) apakšpunktu un kurus tās iesniedz attiecīgajai NKI saskaņā ar 5. pantu.

a)

Kopējo riska pozīcijas summu attiecīgajā pārskata datumā, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta ba) vai bc) apakšpunktā, nosaka, atsaucoties uz pašu kapitāla prasību veidni, no kuras atskaita:

i)

to neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrēto meitasuzņēmumu daļu grupas kopējā riska pozīcijā, par kuriem dati sniegti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 I pielikumā noteiktajā COREP “grupas maksātspēja: informācija par radniecīgām sabiedrībām” veidnē (turpmāk tekstā – “grupas maksātspējas: informācijas par radniecīgām sabiedrībām veidne”); un

ii)

to neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrēto meitasuzņēmumu daļu grupas kopējā riska pozīcijā, kuri nav iekļauti grupas maksātspējas: informācijas par radniecīgām sabiedrībām veidnē un par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar šī lēmuma I pielikumu.

b)

Kopējos aktīvus attiecīgajā pārskata datumā, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta ba), bb) vai bc) apakšpunktā, nosaka, apkopojot kopējos aktīvus, kas uzrādīti visu iesaistītajās dalībvalstīs reģistrēto uzraudzītās grupas uzraudzīto iestāžu, tiesību aktos noteiktajos finanšu pārskatos, ja tādi pieejami, vai, apkopojot kopējos aktīvus, kas uzrādīti attiecīgajās pārskatu paketēs, kuras uzraudzītās iestādes vai maksātāju kredītiestāžu grupas izmanto konsolidēto pārskatu sagatavošanai grupas līmenī. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, maksājuma veicējam ir iespēja dzēst grupas iekšējās pozīcijas starp visām iesaistītajās dalībvalstīs reģistrētajām uzraudzītajām iestādēm. Apkopojumā iekļauj jebkuru nemateriālo vērtību, kas iekļauta uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos; neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētiem meitasuzņēmumiem piešķirto nemateriālo vērtību neuzrādīšana ir fakultatīva. Ja maksājuma veicējs izmanto tiesību aktos noteiktos finanšu pārskatus, revidents apliecina, ka kopējie aktīvi atbilst kopējiem aktīviem, kas uzrādīti atsevišķu uzraudzīto iestāžu tiesību aktos noteiktajos revidētajos finanšu pārskatos. Ja maksājuma veicējs izmanto pārskatu sniegšanas paketes, tad revidents apliecina kopējos aktīvus, kas izmantoti gada uzraudzības maksu aprēķināšanai, veicot izmantoto pārskatu sniegšanas pakešu pienācīgu pārbaudi. Jebkurā gadījumā revidents apstiprina, ka apkopojuma procedūra neatkāpjas no šajā lēmumā noteiktās procedūras un ka maksājumu veicēja aprēķini atbilst grāmatvedības metodei, ko izmanto, lai konsolidētu maksātāju iestāžu grupas pārskatus.

3.   Attiecībā uz uzraudzītām iestādēm un uzraudzītām grupām, kurām netiek piemērota obligāta pārskatu sniegšana prudenciālas uzraudzības vajadzībām, kopējos aktīvus un kopējo riska pozīcijas summu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 2. panta 12. un 13. punktu noteikta Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta ba), bb) vai bc) apakšpunktā paredzētajā attiecīgajā pārskata datumā, nosaka pašas iestādes un grupas un iesniedz attiecīgajai NKI saskaņā ar 5. pantu. Maksātājas filiāles gadījumā šīs filiāles vadītājs vai, ja vadītājs nav pieejams, kredītiestādes, kura izveidojusi maksātāju filiāli, vadības struktūra, izmantojot vadības vēstuli, kura iesniegta attiecīgajai NKI, apliecina maksātājas filiāles kopējos aktīvus.

4. pants

Paziņojums par aktīvu un/vai riska pozīcijas summas neuzrādīšanu meitasuzņēmumiem, kas reģistrēti neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs

Maksājuma veicēji, kas plāno neuzrādīt neiesaistītās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu aktīvus un/vai riska pozīcijas summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 10. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par savu lēmumu paziņo ECB ne vēlāk kā līdz tā uzraudzības maksas perioda 30. septembrim, par kuru tiek aprēķināta uzraudzības maksa. Paziņojumā norāda, vai neiesaistītās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētu meitasuzņēmumu daļas neuzrādīšanu piemēro kopējās riska pozīcijas maksu noteicošajam faktoram, kopējo aktīvu maksu noteicošajam faktoram vai abiem faktoriem. Ja ECB šādu paziņojumu nav saņēmusi līdz tā uzraudzības maksas perioda 30. septembrim, par kuru tiek aprēķināta uzraudzības maksa, kopējo riska pozīciju un kopējos aktīvus nosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Ja ECB savlaicīgi saņem vairāk nekā vienu paziņojumu, spēkā ir pēdējais paziņojums, ko ECB saņēmusi līdz tā uzraudzības maksas perioda 30. septembrim, par kuru tiek aprēķināta uzraudzības maksa.

5. pants

Veidnes, ko maksājumu veicēji izmanto, iesniedzot maksu noteicošos faktorus NKI

1.   Maksājuma veicēji, kuru maksu noteicošie faktori tiek noteikti saskaņā ar 3. panta 2. vai 3. punktu, maksu noteicošos faktorus attiecīgajai NKI katru gadu iesniedz līdz 6. pantā norādītajiem nosūtīšanas datumiem. Maksu noteicošos faktorus iesniedz, izmantojot I un II pielikumā norādītās veidnes. Uzraudzītās grupas ar neiesaistītajās dalībvalstīs un trešās valstīs reģistrētiem meitasuzņēmumiem gadījumā maksājuma veicējs šim nolūkam paredzētajā attiecīgā pielikuma komentāru ailē sniedz paskaidrojumus par metodi, kas izmantota, lai nodrošinātu atbilstību 3. panta 2. vai 3. punktam.

2.   Maksājuma veicēji saskaņā ar 3. panta 2. un 3. punktu līdz 6. pantā norādītajiem nosūtīšanas datumiem attiecīgajai NKI iesniedz revidenta paziņojumu vai vadības vēstuli.

6. pants

Datu nosūtīšanas datumi

1.   Maksājuma veicēji, kuru maksu noteicošie faktori tiek noteikti saskaņā ar 3. panta 2. un 3. punktu, maksu noteicošos faktorus attiecīgajai NKI iesniedz līdz ceturkšņa pārskatu sniegšanas par trešo ceturksni tā nosūtīšanas datuma darbadienas beigām, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts uzraudzības maksas periodam, par kuru tiek aprēķināta maksa, vai nākamajā darbdienā, ja nosūtīšanas datums nav darbadiena.

2.   NKI iesniedz ECB 1. punktā minētos maksu noteicošos faktorus vēlākais līdz darbadienas beigām 10. darbadienā pēc 1. punktā norādītā nosūtīšanas datuma. Pēc tam ECB pārbauda saņemtos datus 15 darbadienu laikā pēc to saņemšanas. Pēc ECB lūguma NKI paskaidro vai precizē šos datus.

3.   ECB katram maksājuma veicējam piekļuvi tā maksu noteicošajiem faktoriem piešķir ne vēlāk kā līdz 15. janvārim nākamajā gadā pēc uzraudzības maksas perioda. Maksājuma veicējiem piešķir 15 darbadienas, kuru laikā tie var sniegt komentārus par maksu noteicošajiem faktoriem un iesniegt apsvēršanai pārskatītus datus, ja maksājuma veicēji maksu noteicošos faktorus uzskata par nepareiziem. Šis termiņš sākas dienā, kurā maksājuma veicējiem bija iespēja piekļūt maksu noteicošajiem faktoriem. Pēc tam maksu noteicošos faktorus izmanto gada uzraudzības maksu aprēķināšanā. Jebkādas izmaiņas datos, kas saņemtas pēc minētā termiņa, netiks ņemtas vērā un attiecīgi neradīs izmaiņas maksu noteicošajos faktoros.

7. pants

Datu kvalitātes pārbaudes

NKI kontrolē un nodrošina saskaņā ar 3. panta 2. un 3. punktu no maksājuma veicējiem saņemto maksu noteicošo faktoru kvalitāti un uzticamību pirms to iesniegšanas ECB. NKI piemēro kvalitātes kontroles pārbaudes, lai novērtētu, vai izmantota 3. pantā noteiktā metodoloģija. ECB nelabo un negroza maksājumu veicēju sniegtos maksu noteicošo faktoru datus. Jebkurus datu labojumus vai grozījumus izdara maksājumu veicēji, kuri tos iesniedz NKI. NKI saņemtos labotos vai grozītos datus iesniedz ECB. Iesniedzot maksu noteicošo faktoru datus, NKI: a) sniedz informāciju par nozīmīgām izmaiņām, uz kurām norāda šie dati; un b) paziņo ECB jebkuru nozīmīgu labojumu vai grozījumu iemeslus. NKI nodrošina, ka ECB saņem nepieciešamos labojumus vai grozījumus datos.

8. pants

Maksu noteicošo faktoru noteikšana, kuru ECB veic gadījumos, kuros nav pieejami maksu noteicošie faktori vai nav iesniegti labojumi vai grozījumi

Ja maksu noteicošais faktors nav pieejams ECB vai ja maksājuma veicējs nav laikus iesniedzis pārskatītus datus vai grozījumus vai labojumus datos par maksu noteicošajiem faktoriem saskaņā ar 6. panta 3. vai 7. punktu, ECB izmanto tai pieejamo informāciju, lai noteiktu trūkstošo maksu noteicošo faktoru.

9. pants

Vienkāršotā grozīšanas procedūra

ECB Valdei, ņemot vērā Statistikas komitejas atzinumu, ir tiesības veikt jebkādus tehniskus grozījumus šī lēmuma pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi neizmaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē maksājuma veicējiem radīto slogu. ECB Valde bez nepamatotas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.

10. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelts Lēmums (ES) 2015/530 (ECB/2015/7).

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu III pielikumā.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 5. decembrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/530 (2015. gada 11. februāris) par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2015/7) (OV L 84, 28.3.2015., 67. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1163/2014 (2014. gada 22. oktobris) par uzraudzības maksām (ECB/2014/41) (OV L 311, 31.10.2014., 23. lpp.).

(4)  Lēmums ECB/2014/29 (2014. gada 2. jūlijs) par to, kā Eiropas Centrālajai bankai sniedz uzraudzības datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniedz pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 680/2014 un (ES) 2016/2070 (OV L 214, 19.7.2014., 34. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/534 (2015. gada 17. marts) par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) (OV L 86, 31.3.2015., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).


I PIELIKUMS

 

MAKSAS APRĒĶINĀŠANA

Pārskata datums

 

NOSAUKUMS

 

 

KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA

Iesniegšanas datums

 

MFI kods

 

 

 

 

 

JPI kods

 

 

 

 

 

 

 


Postenis

 

Iestādes veids

Riska pozīcijas apjoma avots

Riska pozīcijas apjoms

Piezīmes

 

 

010

020

030

040

010

KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA, kas aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu

(1), (2) vai (3)

COREP C 02.00, rinda 010

 

 

020

FILIĀĻU DAĻA neiesaistītajās dalībvalstīs un trešajās valstīs

 

COREP C 06.02, aile 250 (SUM)

 

 

1021

1. iestāde

 

 

 

 

1022

2. iestāde

 

 

 

 

1023

3. iestāde

 

 

 

 

1024

4. iestāde

 

 

 

 

…..

Iestāde …

 

 

 

 

N

Iestāde N

 

 

 

 

030

Uzraudzītās grupas KOPĒJĀS RISKA POZĪCIJAS SUMMA pēc FILIĀĻU DAĻAS atskaitīšanas neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešajās valstīs: Postenis 030 ir 010, atskaitot 020, atskaitot posteņu 1021 līdz N summu

 

 

 

 

Lūdzam nodrošināt, ka šī veidne tiek aizpildīta saskaņā ar atsevišķi sniegtajiem norādījumiem.


II PIELIKUMS

 

MAKSAS APRĒĶINĀŠANA

Pārskata datums

 

NOSAUKUMS

 

 

KOPĀ AKTĪVI

Iesniegšanas datums

 

MFI kods

 

 

 

 

 

JPI kods

 

 

 

 

 

 

 


Postenis

 

Iestādes veids

Revidenta pārbaudes vai vadības vēstules par maksātājām filiālēm apstiprinājums (Jā/Nē)

Kopā aktīvi

Piezīmes

 

 

010

020

030

040

010

KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 51. panta 2. vai 4. punktu

(3)

 

 

 

020

KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 2. panta 12. punkta b) vai c) apakšpunktu

(4)

(Jā/Nē)

 

 

030

KOPĒJIE AKTĪVI saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu: Postenis 030 ir 031, atskaitot 032, pieskaitot033, atskaitot 034

(2) vai (5)

(Jā/Nē)

 

 

031

Visu grupas struktūrvienību iesaistītajās dalībvalstīs kopējie aktīvi – obligāti

 

 

 

 

032

Grupas iekšējās pozīcijas uzraudzīto iestāžu starpā, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs (no pārskatu kopumiem, ko izmanto atlikumu likvidēšanai grupas pārskatu sniegšanas mērķiem) – izvēles

 

 

 

 

033

Nemateriālās vērtības, kas iekļautas uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos – obligāti

 

 

 

 

034

Filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, nemateriālās vērtības – izvēles

 

 

 

 

Lūdzam nodrošināt, ka šī veidne tiek aizpildīta saskaņā ar atsevišķi sniegtajiem norādījumiem.


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBU TABULA

Lēmums (ES) 2015/530 (ECB/2015/7)

Šis lēmums

1. pants

2. pants

1. pants

2. pants

4. pants

3. pants, pirmais teikums

3. pants, otrais teikums

3. pants, trešais teikums

4. pants

5. pants

6. pants

5. panta 1. punkts, otrais teikums

5. panta 2. punkts

5. panta 1. punkts, trešais teikums

6. pants

7. pants

5. panta 1. punkts, pirmais teikums

7. pants

3. pants

8. pants

9. pants

10. pants

I–II pielikums

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

I–II pielikums

III pielikums


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

17.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/108


ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOMES IETEIKUMS NR. 1/2019

(2019. gada 4. decembris),

ar ko apstiprina ES un Marokas rīcības plāna, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.), pagarināšanu par diviem gadiem [2019/2159]

ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1),

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (“nolīgums”) stājās spēkā 2000. gada 1. martā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 80. pantu Asociācijas padome var sniegt jebkuru ieteikumu, ko tā uzskata par piemērotu nolīguma mērķu sasniegšanai.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 90. pantu puses veic vispārējus vai īpašus pasākumus, kas nepieciešami to saistību izpildei saskaņā ar nolīgumu, un raugās, lai tiktu sasniegti nolīgumā izvirzītie mērķi.

(4)

Asociācijas padomes reglamenta 10. pantā ir paredzēta iespēja laikposmā starp sanāksmēm sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru.

(5)

Rīcības plāns, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.) (“rīcības plāns”), 2018. gadā tika pagarināts par vienu gadu. Rīcības plāna pagarināšana par turpmākiem diviem gadiem būs ES un Marokas sadarbības pamats 2019. un 2020. gadam un ļaus noteikt ES un Marokas attiecību jaunās prioritārās tematiskās jomas turpmākajiem gadiem,

AR ŠO IESAKA.

Vienīgais pants

Asociācijas padome, izmantojot rakstisku procedūru, iesaka par diviem gadiem pagarināt ES un Marokas rīcības plānu, ar kuru tiek īstenots īpašais statuss (2013.–2017. g.).

Briselē, 2019. gada 4. decembrī

ES un Marokas Asociācijas padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

N. BOURITA


(1)  OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.