1.   Eiropas uzņ1ēmējdarbības statistika aptver:

2.   Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēma aptver valsts statistikas uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru, kā arī datu savstarpējo apmaiņu starp tiem saskaņā ar 10. pantu.

3.   Šā panta 2. punktā minētie valsts statistikas uzņēmumu reģistri aptver:

4.    EuroGroups reģistrs aptver šādas Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (23) definētas vienības:

5.   Mājsaimniecības neietilpst Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas darbības jomā, ciktāl tās ražo preces un pakalpojumus pašu patēriņam vai izīrē pašu īpašumu.

6.   Ārvalstu uzņēmumu vietējās vienības, kas nav atsevišķas juridiskas vienības (filiāles) un ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 klasificē kā kvazisabiedrības, valsts statistikas uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra nolūkos uzskata par uzņēmumiem.

7.   Uzņēmumu grupas nosaka, izmantojot kontroles saites starp to juridiskajām vienībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.

8.   Atsauces uz valsts statistikas uzņēmumu reģistriem un EuroGroups reģistru šajā regulā attiecas vienīgi uz tām vienībām, kas pilnībā vai daļēji veic saimniecisko darbību, un tām ekonomiski neaktīvām juridiskām vienībām, kas ir uzņēmuma daļa kombinācijā ar ekonomiski aktīvām juridiskām vienībām.

9.   Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkos par saimniecisko darbību uzskata:

Aktīvu un/vai saistību turēšanu arī var uzskatīt par saimniecisko darbību.

10.   Statistikas vienības, kas ietilpst Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmā, tiek definētas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 696/93, ievērojot šajā pantā noteiktos ierobežojumus.

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Šīs regulas 11.līdz 15. pantā piemēro šādas definīcijas:

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu VSI un Komisijai (Eurostat) ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt ar citiem datu avotiem, lai izpildītu šajā regulā paredzētās statistikas prasības un aktualizētu valsts statistikas uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru. VSI un Komisijas (Eurostat) piekļuve minētajiem ierakstiem attiecas tikai uz tiem administratīvajiem ierakstiem, kas ir šo iestāžu attiecīgajās publiskās administrācijas sistēmās.

2.   Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts nodokļu dienesti kompetentajām VSI statistiskiem mērķiem sniedz informāciju par preču eksportu un importu, kā precizēts V pielikumā.

Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:

3.   Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts muitas dienests kompetentajām VSI statistiskiem mērķiem sniedz informāciju par preču eksportu un importu, kā precizēts VI pielikumā.

Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:

4.   Lai sagatavotu saskaņotu statistiku par starptautisko preču tirdzniecību un uzlabotu šādas statistikas kvalitāti, attiecīgo dalībvalstu VSI statistiskiem mērķiem apmainās ar mikrodatiem, kas saņemti no to muitas dienestiem un ir saistīti ar preču eksportu un importu, lai novērtētu savas dalībvalsts kvazitranzīta eksportu un importu.

Attiecībā uz citām tirdzniecības plūsmām, kas ietver vairāk nekā vienas dalībvalsts muitas dienestus, VSI apmainās ar atbilstīgiem mikrodatiem, kas saistīti ar preču eksportu vai importu, lai uzlabotu attiecīgās statistikas kvalitāti.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē kārtību datu apmaiņai saskaņā ar šo pantu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

1.   Eiropas uzņēmējdarbības statistika attiecas uz šādām jomām:

2.   Jomas ietver vienu vai vairākus šādus tematus, kā sīkāk izklāstīts I pielikumā:

3.   Katra temata periodiskums, pārskata periods un statistikas vienība ir norādīti II pielikumā.

4.   Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumā norādītos detalizētos tematus.

5.   Īstenojot savas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi 4. punktam, Komisija nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

6.   Šā panta 5. punkta b) apakšpunktu nepiemēro:

1.   Attiecībā uz detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti I pielikumā, dalībvalstis apkopo datus par katru detalizēto tematu. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko sīkāk precizē turpmāk uzskaitītos saskaņā ar šo regulu nosūtāmo datu elementus, to tehniskās definīcijas un vienkāršošanas pasākumus:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

2.   Īstenojot 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz vienkāršošanu, saskaņā ar proporcionalitātes principu Komisija ņem vērā uzņēmuma lielumu un nozīmi nolūkā mazināt uzņēmumiem radīto slogu. Turklāt Komisija nodrošina, ka tiek sniegti ievaddati, kas vajadzīgi, lai apkopotu uzskaites ietvaru nacionālajiem un reģionālajiem kontiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005. Īstenošanas aktus, izņemot pirmos īstenošanas aktus, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu, pieņem vismaz 18 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem tematiem. Attiecībā uz datiem tematos “inovācijas” un “IKT izmantojums un e-komercija” īstenošanas aktus pieņem attiecīgi vismaz sešus un 15 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām.

3.   Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izņemot attiecībā uz 6. panta 2. punkta b), c) un –d) apakšpunktā minētajiem tematiem, Komisija nodrošina, ka mainīgo lielumu skaits katrā jomā, kura minēta 6. panta 1. punktā, nepārsniedz:

4.   Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz 6. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā uzskaitītajiem tematiem, Komisija nodrošina, ka mainīgo lielumu skaits katrā tematā nepārsniedz:

5.   Ja nepieciešami jauni dati, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām un nodrošinātu zināmu elastības līmeni, Komisija saskaņā ar 3. punktu jebkurā piecu secīgu kalendāro gadu periodā var izmainīt ne vairāk kā piecus mainīgos lielumus katrā no šādām jomām: īstermiņa uzņēmējdarbības statistika, reģionālā uzņēmējdarbības statistika un statistika par starptautiskām darbībām, un ne vairāk kā 20 mainīgos lielumus valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikas jomā. Minētās maksimālās robežvērtības nepiemēro tematos “globālās vērtības ķēdes”, “inovācijas” vai “IKT izmantojums un e-komercija”.

6.   Neatkarīgi no šā panta 3. punkta, ja ir nepieciešami jauni dati, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām un nodrošinātu zināmu elastības līmeni, ievērojot 20. pantā minētos ievadpētījumus, kopējo mainīgo lielumu skaitu šā panta 3. punktā minētajās jomās nepalielina par vairāk kā par 10 mainīgajiem lielumiem.

7.   Sagatavojot 1. punktā minētos īstenošanas aktus, ņem vērā jebkādas iespējamās dalībvalstij vai respondentam radītās papildu izmaksas un administratīvo slogu, kā arī paredzamā statistikas kvalitātes uzlabojuma izvērtējumu un jebkādus citus tiešus vai netiešus ieguvumus, ko sniegtu ierosinātie papildu pasākumi.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro izmaiņām, kas izriet no grozījumiem klasifikācijās un nomenklatūrās vai izmaiņām uzskaites ietvarā, ko izmanto, sagatavojot nacionālos un reģionālos kontus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistiku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005.

1.   Komisija (Eurostat) Savienības līmenī statistiskiem mērķiem izveido starptautisko uzņēmumu grupu EuroGroups reģistru.

2.   Dalībvalstis valstu līmenī izveido vienu vai vairākus valsts statistikas uzņēmumu reģistrus, kurus pamatos saskaņo atbilstīgi šai regulai un kuri ir līdzeklis apsekojumu sagatavošanai un koordinācijai, kā arī informācijas avots uzņēmumu populācijas un uzņēmumu demogrāfijas statistikas analīzei, administratīvo datu izmantošanai un statistikas vienību noteikšanai un izveidei.

3.   Dalībvalstis un Komisija (Eurostat) apmainās ar datiem, kas nepieciešami Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas vajadzībām, kā izklāstīts 10. pantā.

4.   Valsts statistikas uzņēmumu reģistri un EuroGroups reģistrs ir autoritatīvs avots Eiropas statistikas sagatavošanas nolūkā iegūt augstas kvalitātes un saskaņotas statistikas uzņēmumu reģistru populācijas saskaņā ar 17. pantu.

Valsts statistikas uzņēmumu reģistri ir autoritatīvs valsts statistikas uzņēmumu reģistru populāciju avots. EuroGroups reģistrs ir autoritatīvs ESS reģistru populāciju avots uzņēmējdarbības statistikai, attiecībā uz kuru ir nepieciešama pārrobežu informācijas koordinēšana saistībā ar starptautiskām uzņēmumu grupām.

1.   Statistikas un juridiskajām vienībām, kas saskaņā ar 8. pantu ietilpst Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmā, ir raksturīgi elementi, kas izklāstīti abos turpmāk minētajos apakšpunktos, un kas sīkāk precizēti III pielikumā:

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē mainīgos lielumus saistībā ar reģistra detalizētiem tematiem, kas uzskaitīti III pielikumā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

3.   Pieņemot īstenošanas aktus atbilstīgi 2. punktam, Komisija nodrošina, ka dalībvalstīm vai respondentiem netiek radītas būtiskas papildu izmaksas vai slogs.

1.   Dalībvalstis veic konfidenciālu datu apmaiņu.

Šajā nolūkā konfidenciālu datu apmaiņa par starptautiskām uzņēmumu grupām un tām piederošajām vienībām, kas aptver IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, notiek vienīgi statistiskiem mērķiem starp dažādu dalībvalstu VSI, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu tādas informācijas kvalitāti, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā. Šāda apmaiņa var notikt arī ar mērķi mazināt informācijas sniegšanas slogu.

Ja šāda konfidenciālu datu apmaiņa notiek, lai nodrošinātu tādas informācijas kvalitāti, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā, un ja apmaiņu skaidri atļāvusi kompetentā valsts statistikas iestāde, kura sniedz datus, valstu centrālās bankas var piedalīties konfidenciālu datu apmaiņā vienīgi statistiskiem mērķiem.

2.   Komisija (Eurostat) un dalībvalstis apmainās ar konfidenciāliem datiem:

Šajā nolūkā VSI Komisijai (Eurostat) nosūta datus par starptautiskām uzņēmumu grupām un tām piederošajām vienībām, aptverot IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, lai vienīgi statistiskiem mērķiem sniegtu informāciju par starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā.

Lai nodrošinātu datu konsekventu ierakstīšanu un, lai tos izmantotu vienīgi statistiskiem mērķiem, Komisija (Eurostat) nosūta katras dalībvalsts kompetentajām VSI datus par starptautiskām uzņēmumu grupām, tostarp par tām piederošajām vienībām, aptverot IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, ja vismaz viena vienība no šīs grupas atrodas minētajā dalībvalstī.

Lai EuroGroups reģistra sagatavošanā nodrošinātu efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) vienīgi statistiskiem mērķiem VSI nosūta datus par visām starptautiskām uzņēmumu grupām, kas reģistrētas EuroGroups reģistrā, tostarp par tām piederošajām vienībām, aptverot IV pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus.

3.   Komisija (Eurostat) un dalībvalstis apmainās ar konfidenciāliem datiem nolūkā identificēt juridiskās vienības.

Šajā nolūkā VSI vienīgi Savienības juridisko vienību unikālas identifikācijas nolūkā nosūta Komisijai (Eurostat) datus par reģistrētām juridiskām vienībām, kas aptver tikai identifikāciju un demogrāfiskos mainīgos lielumus un stratifikācijas parametrus, kuri uzskaitīti IV pielikumā.

Lai EuroGroups reģistra sagatavošanā nodrošinātu efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) vienīgi Savienības juridisko vienību unikālas identifikācijas nolūkā katras dalībvalsts VSI nosūta datus par juridiskām vienībām, kas aptver tikai identifikāciju un demogrāfiskos mainīgos lielumus un stratifikācijas parametrus, kuri uzskaitīti IV pielikumā.

4.   Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām var notikt vienīgi statistiskiem mērķiem starp Komisiju (Eurostat) un valstu centrālajām bankām, kā arī starp Komisiju (Eurostat) un ECB, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu tādas informācijas kvalitāti, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā, un ja apmaiņu skaidri atļauj kompetentās VSI.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē IV pielikumā uzskaitīto mainīgo lielumu tehniskos datus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

6.   Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu nosūtītie dati tiek izmantoti vienīgi statistiskiem mērķiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus attiecībā uz šādiem datiem, kā arī procedūru datu apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

7.   Komisija (Eurostat), VSI, valstu centrālās bankas un ECB, saskaņā ar šo pantu saņemot konfidenciālus datus par vienībām, kas atrodas to valsts teritorijā vai ārpus tās, rīkojas ar šo informāciju kā ar konfidenciālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

Konfidenciālu datu nosūtīšanu starp VSI un Komisiju (Eurostat) īsteno tiktāl, ciktāl šāda nosūtīšana ir vajadzīga vienīgi statistiskiem mērķiem Eiropas statistikas sagatavošanai. Jebkuru citu datu nosūtīšanai ir jāsaņem skaidra atļauja no valsts iestādes, kas ir savākusi attiecīgos datus.

8.   Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu apmaiņas rezultātā iegūto statistikas datu konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

1.   Konfidenciālu datu par Savienības iekšējo preču eksportu apmaiņa starp dalībvalstīm notiek vienīgi statistiskiem mērķiem starp VSI, kas piedalās Savienības iekšējo preču tirdzniecības statistikas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā.

Datu prasību tehniskās specifikācijas, kas minētas 7. panta 1. un 2. punktā, attiecas arī uz konfidenciālu datu apmaiņu, kuru īsteno saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Eksporta dalībvalsts VSI sniedz importa dalībvalsts VSI statistikas informāciju par Savienības iekšējo preču eksportu uz minēto dalībvalsti, kā noteikts 12. pantā.

3.   Eksporta dalībvalsts VSI sniedz importa dalībvalsts VSI metadatus, kas ir būtiski nosūtīto datu izmantošanai statistikas apkopošanā.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē informāciju, ko uzskata par 3. punktā minētajiem būtiskajiem metadatiem, kā arī šīs informācijas sniegšanas grafiku un 2. punktā minēto statistikas informāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

5.   Neskarot šā panta 1. punktu, dalībvalsts, kas sniedz apmaiņas rezultātā konfidenciālos datus, atļauj tos izmantot importa dalībvalsts VSI, lai sagatavotu citus statistikas datus, ar noteikumu, ka minētie dati tiek izmantoti vienīgi statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. līdz 26. pantu.

6.   Pēc eksporta dalībvalsts VSI pieprasījuma importa dalībvalsts var sniegt eksporta dalībvalsts VSI savāktos mikrodatus par Savienības iekšējo preču importu no minētās eksporta dalībvalsts.

1.   Šīs regulas 11. panta 2. punktā minētā statistikas informācija aptver:

2.   Statistikas informācija, kas faktiski iegūta, izmantojot uzņēmumu apsekojumus, vai no administratīvajiem datiem, kā minēts 11. panta 2. punktā, aptver vismaz 95 % no kopējā Savienības iekšējā preču eksporta vērtības, proti, no katras dalībvalsts eksporta uz visām pārējām dalībvalstīm kopā.

Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, samazinot Savienības iekšējā preču eksporta vērtības aptvēruma līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās tendences, vienlaikus uzturot statistiku, kas atbilst spēkā esošajiem kvalitātes standartiem.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai attiecībā uz pārskata periodu izklāstītu tehniskās specifikācijas saistībā ar 1. punktā minētās informācijas vākšanu un apkopošanu un sīkāk precizētu 2. punktā minētā aptvēruma līmeņa piemērošanas kārtību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

1.   Šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mikrodati aptver šādus statistikas datu elementus:

Šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mikrodati var aptvert transporta veidu un piegādes noteikumus, ar noteikumu, ka eksporta dalībvalsts ievāc minētos statistikas datu elementus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šā punkta pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā minētos statistikas datu elementus, kā arī precizētu to statistikas datu elementu sarakstu, ko piemēro attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem un 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem, ko apkopo, izmantojot muitas deklarācijās sniegtās ziņas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

2.   Ievērojot konkrētus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām, dalībvalstis var vienkāršot sniedzamo informāciju ar noteikumu, ka šāda vienkāršošana neatstāj negatīvu ietekmi uz statistikas datu kvalitāti.

Īpašos gadījumos dalībvalstis var vākt ierobežotu 1. punktā minēto statistikas datu elementu kopu vai vākt mazāk detalizētu informāciju, kas saistīta ar minētajiem datu elementiem.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē kārtību pirmajā daļā minētajai vienkāršošanai un maksimālo Savienības iekšējā eksporta apjomu, uz kuru šāda vienkāršošana ir attiecināma.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

1.   Mikrodatu ierakstus, kas saistīti ar eksportētāju, kura lūgumu par statistikas konfidencialitāti saskaņā ar 19. pantu eksporta dalībvalsts VSI ir pieņēmušas, eksporta dalībvalsts VSI sniedz importa dalībvalsts VSI ar faktisko vērtību un visiem 13. panta 1. punktā minētajiem statistikas datu elementiem un ar norādi, ka šie mikrodatu ieraksti ir konfidenciāli.

2.   Importa dalībvalsts VSI var izmantot eksporta mikrodatu ierakstus, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, Savienības iekšējā importa statistikas rezultātu apkopošanai. Ja importa dalībvalsts VSI izmanto eksporta mikrodatu ierakstus, uz kuriem attiecas konfidencialitāte, tās nodrošina, ka importa dalībvalsts VSI, izplatot Savienības iekšējā importa statistikas rezultātus, ievēro eksporta dalībvalsts VSI noteikto statistikas datu konfidencialitāti.

3.   Lai nodrošinātu konfidenciālo datu aizsardzību, kas nosūtīti saskaņā ar šo nodaļu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem precizē šādu datu formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus, tostarp kārtību 1. un 2. punkta piemērošanai, kā arī procedūru datu apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

4.   Dalībvalstis un Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nosūtīto statistikas datu konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

1.   Apmaiņa ar konfidenciāliem datiem, kurus vāc vai apkopo, saskaņā ar šo regulu, tiek atļauta starp attiecīgo dalībvalstu VSI, to attiecīgajām valstu centrālajām bankām, ECB un Komisiju (Eurostat) vienīgi statistiskiem mērķiem, ja apmaiņa ir nepieciešama, lai garantētu Eiropas uzņēmējdarbības statistikas vai nacionālo kontu kvalitāti un salīdzināmību, ievērojot Regulas (ES) Nr. 549/2013 jēdzienus un metodoloģiju.

2.   VSI, valstu centrālās bankas, Komisija (Eurostat) un ECB, kas saņēmušas konfidenciālus datus, rīkojas ar minēto informāciju kā ar konfidenciālu un izmanto to vienīgi statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. līdz 26. pantu.

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtītās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas, valsts statistikas uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra kvalitāti.

2.   Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.   Komisija (Eurostat) pārredzami un pārbaudāmi novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

4.   Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis ik gadu Komisijai (Eurostat) nosūta:

Daudzgadu statistikas gadījumā pirmās daļas a) apakšpunktā minēto kvalitātes un metadatu ziņojumu periodiskums ir tāds pats kā attiecīgajai statistikai.

5.   Komisija (Eurostat) sniedz dalībvalstīm gada kvalitātes un metadatu ziņojumus par EuroGroups reģistru.

6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē kārtību, saturu un termiņus kvalitātes un metadatu ziņojumu nosūtīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā. Tie nedrīkst radīt dalībvalstīm vai respondentiem ievērojamas papildu izmaksas vai slogu.

Ziņošanas saturs aptver tikai svarīgākos un būtiskākos kvalitātes aspektus.

7.   Dalībvalstis pēc iespējas drīz informē Komisiju (Eurostat) par visu attiecīgo informāciju vai par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti. Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par būtiskām metodoloģijas vai citām izmaiņām, kas ietekmē valsts statistikas uzņēmumu reģistru kvalitāti. Šo informāciju sniedz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šādas izmaiņas stājušās spēkā.

8.   Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti, un kas dalībvalstīm vai respondentiem nerada ievērojamas papildu izmaksas vai slogu.

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) šajā regulā paredzētos datus un metadatus saskaņā ar datu un metadatu apmaiņas standartiem. Ja nosūtītie dati ir konfidenciāli, faktiskās vērtības tiks nosūtītas ar norādi, ka uz minētajiem datiem attiecas konfidencialitāte un tos nedrīkst izplatīt.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka šādus standartus, kā arī procedūru datu un metadatu nosūtīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

2.   Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis valsts statistikas uzņēmumu reģistriem veic statistisko analīzi un nosūta rezultātus Komisijai (Eurostat),

Komisija (Eurostat) var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē formātu un procedūru šādas statistiskās analīzes rezultātu nosūtīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

Komisija (Eurostat) nodrošina, lai ar šādiem īstenošanas aktiem netiktu radītas ievērojamas papildu izmaksas vai slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

3.   Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz visu attiecīgo informāciju par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs. Šādi Komisijas pieprasījumi nedrīkst radīt ievērojamu papildu administratīvo vai finansiālo slogu dalībvalstīm.

1.   Ja Komisija (Eurostat) konstatē, ka attiecībā uz šīs regulas darbības jomā esošajām datu kopām ir nepieciešams noteikt būtiskas jaunas datu prasības vai uzlabojumus, tā var ierosināt ievadpētījumus, ko pēc brīvprātības principa veic dalībvalstis pirms jaunu datu vākšanas. Starp minētajiem ievadpētījumiem ir ievadpētījumi par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību, nekustamo īpašumu, finanšu rādītājiem un vidi un klimatu.

2.   Šādus ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu iegūšanas lietderību un iespējamību. Minēto pētījumu rezultātus novērtē Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām. Novērtējot rezultātus, ņem vērā ieguvumus un papildu izmaksas un slogu, ko uzņēmumiem un VSI rada uzlabojumi.

3.   Pēc 2. punktā minētās novērtēšanas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo ziņojumu par 1. punktā minētajos pētījumos konstatēto. Minēto ziņojumu publisko.

4.   Komisija līdz 2022. gada 7. janvārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem ziņo par vispārējo progresu attiecībā uz 1. punktā minētajiem ievadpētījumiem. Minētos ziņojumus publisko.

Attiecīgā gadījumā Komisija, ņemot vērā 2. punktā minēto rezultātu novērtējumu, minētajiem ziņojumiem pievieno priekšlikumus ieviest jaunas datu prasības.

1.   Šīs regulas īstenošanas nolūkos Savienība VSI un citām valsts iestādēm, kas iekļautas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktu izveidotajā sarakstā, var piešķirt finansiālu atbalstu, lai segtu izmaksas:

2.   Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 99/2013 (26) 7. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (27) 6. pantu.

3.   Minētais Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 95 % no attiecināmajām izmaksām.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. un 3. punktā, 6. panta 4. punktā un 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2020. gada 6. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. un 3. punktā, 6. panta 4. punktā un 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 2. vai 3. punktu, 6. panta 4. punktu vai 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts ir paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz ESS komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Ja šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemto īstenošanas pasākumu un deleģēto aktu piemērošanas nolūkos kādas dalībvalsts statistikas sistēmā ir jāveic būtiski pielāgojumi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem piešķir piemērošanas atkāpes no attiecīgā akta uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

Attiecīgā dalībvalsts trijos mēnešos pēc attiecīgā akta spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu šādas atkāpes piešķiršanai.

Šādu atkāpju ietekme uz dalībvalstu datu salīdzināmību vai uz savlaicīgu un reprezentatīvu Eiropas kopsavilkumu būtu jāsaglabā minimālā līmenī. Piešķirot atkāpi, tiek ņemts vērā respondentiem radītais slogs.

2.   Ja atkāpe attiecībā uz jomām, kurās tika veikti 20. pantā minētie ievadpētījumi, joprojām ir pamatota, beidzoties laikposmam, uz kuru tā tika piešķirta, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru piešķir turpmāku atkāpi ilgākais uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Attiecīgā dalībvalsts, izklāstot iemeslus un detalizētu pamatojumu šādam pagarinājumam, Komisijai iesniedz pieprasījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms atbilstīgi 1. punktam piešķirtās atkāpes darbības termiņa beigām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā.

1.   Regulas (EK) Nr. 48/2004, (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 716/2007, (EK) Nr. 177/2008 un (EK) Nr. 295/2008, Lēmumu (EK) Nr. 1608/2003 un Regulu (EEK) Nr. 3924/91 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.   Regulas (EK) Nr. 638/2004 un (EK) Nr. 471/2009 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

3.   Regulu (EK) Nr. 1165/98 atceļ no 2024. gada 1. janvāra.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi neskar minētajos tiesību aktos izklāstītos pienākumus attiecībā uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu tajos pārskata periodos, kuri pilnībā vai daļēji sakrīt ar laiku pirms minētajos punktos noteiktajiem datumiem.

5.   Atsauces uz atceltajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

3.   Tomēr 5. panta 2., 3. un 4. punktu un 11. līdz 15. pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

1.   Aģentūra pieprasa un iekasē maksas un atlīdzības vienīgi saskaņā ar šo regulu.

2.   Gadījumos, attiecībā uz kuriem šajā regulā nav noteikts citādi, maksas un atlīdzības aprēķina saskaņā ar pielikuma II daļā norādīto stundas likmi.

3.   Dalībvalstis neiekasē maksas par Aģentūras darbības jomā ietilpstošu uzdevumu izpildi pat tad, ja tās šos uzdevumus izpilda Aģentūras vārdā. Aģentūra atlīdzina dalībvalstīm par uzdevumu izpildi Aģentūras vārdā.

4.   Maksas un atlīdzības izsaka un maksā euro.

5.   Pielikuma I, II un IIa daļā minētās summas katru gadu 1. janvārī indeksē atbilstoši inflācijas līmenim saskaņā ar pielikuma IV daļā izklāstīto metodi.

6.   Atkāpjoties no maksām, kas minētas pielikumā, maksām par sertifikācijas uzdevumiem, kuri izpildīti saistībā ar divpusēju nolīgumu starp Savienību un trešo valsti, var piemērot īpašus noteikumus, kas definēti attiecīgajā divpusējā nolīgumā.

1.   Aģentūra nosaka maksu un atlīdzību apmaksas noteikumus, īsi izklāstot, ar kādiem nosacījumiem Aģentūra iekasē samaksu par sertifikācijas uzdevumu izpildi un pakalpojumiem. Aģentūra apmaksas noteikumus publicē savā tīmekļvietnē.

2.   Pieteikuma iesniedzējs samaksā visu summu 30 kalendāro dienu laikā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējam nodots attiecīgais rēķins.

3.   Ja 2. punktā minētajā laikposmā Aģentūra rēķina apmaksu nav saņēmusi, tā var piemērot procentu maksājumu par katru kavējuma kalendāro dienu.

4.   Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par astoņiem procentpunktiem.

1.   Neskarot Aģentūras reglamentu, Aģentūra var:

2.   Pirms rīkoties saskaņā ar 1. punktu, Aģentūra apspriežas ar pieteikuma iesniedzēju par Aģentūras paredzēto pasākumu.

1.   Ja sertifikācijas uzdevumu pilda vai pakalpojumu sniedz pilnībā vai daļēji ārpus dalībvalstu teritorijām, pieteikuma iesniedzējs apmaksā ceļa izdevumus saskaņā ar šādu formulu: d = v + a + h – e.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā formulā:

3.   Ceļa izdevumus, kas radušies saistībā ar 14. panta 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu, apmaksā tikai saskaņā ar pielikuma IIa daļu.

1.   Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma un ņemot vērā 2. punktu, Aģentūra sagatavo finanšu tāmi.

2.   Gadījumos, kad, ņemot vērā projekta paredzamo sarežģītību, iepriekš minētās finanšu tāmes sagatavošanai vajadzīga iepriekšēja tehniska analīze, ko veic Aģentūra, šo analīzi apmaksā pēc stundas likmes saskaņā ar līgumisku vienošanos starp pieteikuma iesniedzēju un Aģentūru.

3.   Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma darbības aptur, līdz Aģentūra ir iesniegusi pieprasīto tāmi un pieteikuma iesniedzējs to ir akceptējis.

4.   Aģentūra groza finanšu tāmi, ja izrādās, ka uzdevums ir vienkāršāks vai to var izpildīt ātrāk, nekā iepriekš paredzēts, vai – tieši pretēji – tas ir sarežģītāks un tā izpilde aizņem vairāk laika, nekā Aģentūra to pamatoti varēja paredzēt.

1.   Pirms sertifikācijas uzdevumu izpildes ir jābūt samaksātai pilnai attiecīgās maksas summai, ja vien Aģentūra pēc tam, kad pienācīgi ņēmusi vērā attiecīgo finansiālo risku, nav nolēmusi citādi. Aģentūra pēc pieteikuma saņemšanas vai gada vai uzraudzības perioda sākumā var maksu iekļaut rēķinā, ko apmaksā vienā iemaksā.

2.   Maksa, ko pieteikuma iesniedzējs maksā par konkrēta sertifikācijas uzdevuma izpildi, ir viena no turpmāk norādītajām maksām:

3.   Mainīgo maksu, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā, nosaka, faktisko darba stundu skaitu reizinot ar stundas likmi, kas noteikta pielikuma II daļā.

4.   Ja to pamato tehniskie apstākļi, kas saistīti ar šajā regulā noteiktajām maksām, Aģentūra, vienojusies ar pieteikuma iesniedzēju, var:

Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt ierosinātajai pārklasifikācijai, Aģentūra var noraidīt attiecīgo pieteikumu vai pieteikumus vai izbeigt to izskatīšanu.

1.   Pielikuma I daļas 1., 2. un 3. tabulā minētās maksas iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu. Laikposmā pēc pirmā 12 mēnešu perioda maksa par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās gada maksas.

2.   Pielikuma I daļas 4. tabulā minētās maksas iekasē par katru pieteikumu.

3.   Pielikuma I daļas 8. tabulā minētās maksas iekasē par 12 mēnešu periodu.

4.   Pielikuma I daļas 9.–14. tabulā minētās maksas iekasē šādi:

Jebkādas izmaiņas organizācijā, kuras ietekmē tās apstiprinājumu, dod pamatu ar nākamo 12 mēnešu periodu pēc izmaiņu apstiprināšanas pārrēķināt maksājamo uzraudzības maksu.

5.   Šīs regulas 2. panta f) punkta 2) apakšpunktā minētajos gadījumos maksas par laikposmu no sertifikāta izdošanas dienas līdz pirmā norēķinu cikla sākumam pēc tās aprēķina pro rata temporis, pamatojoties uz pielikuma I daļas 8. tabulu.

6.   Ja pieteikuma pārklasificēšanas rezultātā mainās piemērojamās maksas, tās pārrēķina šādi:

1.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta vai pārtraukta, piemērojamās maksas kopā ar attiecīgajiem ceļa izdevumiem un visas citas maksājamās summas apmaksājamas pilnā apmērā tad, kad Aģentūra beidz pildīt attiecīgo uzdevumu.

2.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina šādi:

3.   Ja ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde tiek pārtraukta pirmajā norēķinu ciklā, maksas par attiecīgo norēķinu ciklu neatmaksā. Ja šāda pārtraukšana notiek pēc pirmā norēķinu cikla, visu maksājamo maksu atlikumu aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Ja pēc tam, kad Aģentūra pārtraukusi ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpildi, tā atsāk pildīt minēto uzdevumu, tad automātiski pēc tam, kad beidzies pārtraukuma periods, ko izvēlējies pieteikuma iesniedzējs, vai agrāk, ja pieteikuma iesniedzējs to pieprasījis, Aģentūra iekasē jaunu maksu neatkarīgi no maksām, kas jau samaksātas par pārtraukto uzdevuma izpildi.

4.   Šajā regulā tiek uzskatīts, ka:

5.   Maksas, kas samaksātas par tāda uzdevuma izpildi, kurš saistīts ar pieteikumu un kura izpilde ir izbeigta, neņem vērā saistībā ar jebkādiem turpmākiem uzdevumiem, pat ja tie ir tāda paša veida kā uzdevums, kura izpilde ir izbeigta.

1.   Ja nesamaksātās maksas nav saņemtas līdz 4. panta 2. punktā paredzētā laikposma beigām, Aģentūra pēc apspriešanās ar sertifikāta turētāju var apturēt vai atsaukt attiecīgo sertifikātu.

2.   Ja Aģentūra aptur sertifikātu tāpēc, ka sertifikāta turētājs nav nodrošinājis atbilstību piemērojamajām prasībām vai nav samaksājis gada maksu vai uzraudzības maksu, Aģentūra neatkarīgi no šādas apturēšanas turpina gada vai uzraudzības perioda sākumā izrakstīt rēķinus par gada maksu vai uzraudzības maksu, kas apmaksājama vienā iemaksā. Aģentūra var atsaukt attiecīgo sertifikātu, ja sertifikāta turētājs viena gada laikā no dienas, kad paziņots par apturēšanu, nav izpildījis savas maksājumu saistības. Pirms sertifikāta atjaunošanas veic iepriekšēju maksājumu, ko veido par apturēšanas laikposmu maksājamo maksu atlikums un citas tobrīd maksājamās summas.

3.   Ja Aģentūra atsauc sertifikātu tāpēc, ka sertifikāta turētājs nav nodrošinājis atbilstību piemērojamajām prasībām vai nav samaksājis gada maksu vai uzraudzības maksu, visu maksājamo maksu atlikumu kārtējā norēķinu ciklā aprēķina šādi:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās summas, kā arī visi ceļa izdevumi un visas citas maksājamās summas pilnībā apmaksājamas dienā, kad atsaukšana stājas spēkā.

1.   Ja sertifikāta turētājs atsakās no sertifikāta, visu maksājamo maksu atlikumu kārtējā 12 mēnešu periodā aprēķina šādi:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās summas, kā arī visi ceļa izdevumi un visas citas maksājamās summas pilnībā apmaksājamas dienā, kad atteikšanās stājas spēkā.

2.   Ja sertifikāts ir nodots, jaunais sertifikāta turētājs maksā 8.–15. tabulā minētās maksas, sākot ar norēķinu ciklu pēc dienas, kad nodošana stājas spēkā.

3.   Pielikuma I daļas 14. tabulā minētajos gadījumos iekārtas uzraudzības maksu, kas attiecas uz lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma samazina pro rata temporis atbilstīgi deaktivēšanas laikposmiem.

1.   Atlīdzības, ko Aģentūra iekasē saskaņā ar pielikuma II daļu, aprēķina pēc piemērojamās stundas likmes.

2.   Atlīdzības par mācību pakalpojumu sniegšanu, tostarp attiecībā uz ceļa izdevumiem, iekasē saskaņā ar pielikuma IIa daļu.

1.   Ja vien Aģentūra nav nolēmusi citādi, atlīdzības iekasē pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas pēc tam, kad ir pienācīgi ņemts vērā attiecīgais finansiālais risks.

2.   Pielikuma I daļas 6. tabulā (1. punktā) minētās atlīdzības iekasē par katru pieteikumu un par 12 mēnešu periodu. Laikposmā pēc pirmā 12 mēnešu perioda atlīdzība par katru dienu atbilst 1/365. daļai no attiecīgās gada atlīdzības.

3.   Pielikuma I daļas 5. un 6. tabulā (2. punktā) minētās atlīdzības iekasē par katru pieteikumu.

4.   Ja pieteikuma pārklasificēšanas rezultātā mainās piemērojamā atlīdzība, atlīdzību attiecīgi pārrēķina, sākot no pieteikuma saņemšanas dienas.

1.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta vai pārtraukta, piemērojamās atlīdzības kopā ar attiecīgajiem ceļa izdevumiem un visas citas maksājamās summas apmaksājamas pilnā apmērā tad, kad Aģentūra beidz pildīt attiecīgo uzdevumu.

2.   Ja pieteikums ir noraidīts vai ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde ir izbeigta, visu maksājamo atlīdzību atlikumu aprēķina šādi:

3.   Ja ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpilde tiek pārtraukta pirmajā norēķinu ciklā, atlīdzības par attiecīgo norēķinu ciklu neatmaksā. Ja šāda pārtraukšana notiek pēc pirmā norēķinu cikla, visu maksājamo atlīdzību atlikumu aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Ja pēc tam, kad Aģentūra pārtraukusi ar pieteikumu saistīta uzdevuma izpildi, tā atsāk pildīt minēto uzdevumu, tad automātiski pēc tam, kad beidzies pārtraukuma periods, ko izvēlējies pieteikuma iesniedzējs, vai agrāk, ja pieteikuma iesniedzējs to pieprasījis, Aģentūra iekasē jaunu atlīdzību neatkarīgi no atlīdzībām, kas jau samaksātas par pārtraukto uzdevuma izpildi.

4.   Šajā regulā tiek uzskatīts, ka:

5.   Atlīdzības, kas samaksātas par tāda uzdevuma izpildi, kas saistīts ar pieteikumu un kura izpilde ir izbeigta, neņem vērā saistībā ar jebkādiem turpmākiem uzdevumiem, pat ja tie ir tāda paša veida kā uzdevums, kura izpilde ir izbeigta.

1.   Par saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 108. pantu iesniegto pārsūdzību izskatīšanu iekasē atlīdzības. Atlīdzību summu aprēķina saskaņā ar pielikuma III daļā izklāstīto metodi. Pārsūdzība ir pieņemama tikai tad, ja 3. punktā norādītajā termiņā ir samaksāta atlīdzība par pārsūdzību.

2.   Juridiska persona, kas iesniedz pārsūdzību, Aģentūrai iesniedz pilnvarotas amatpersonas parakstītu sertifikātu, kurā norādīts pārsūdzības iesniedzēja apgrozījums. Šo sertifikātu Aģentūrai iesniedz kopā ar pārsūdzību.

3.   Atlīdzība par pārsūdzību ir maksājama saskaņā ar Aģentūras noteikto piemērojamo procedūru 60 kalendāro dienu laikā no dienas, kad pārsūdzība iesniegta Aģentūrā.

4.   Ja pārsūdzība ir noslēgta par labu pārsūdzības iesniedzējam, Aģentūra atmaksā atlīdzību par pārsūdzību.

1.   Aģentūra ik gadu Komisijai, valdei un ieinteresēto personu padomdevējai struktūrai, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 98. panta 4. punktam, sniedz informāciju par komponentiem, pamatojoties uz kuriem nosaka maksu summas. Šajā informācijā ietilpst izmaksu sadalījums attiecībā uz iepriekšējo un nākamo gadu.

2.   Aģentūra periodiski izvērtē pielikumu, lai pārliecinātos, ka būtiska informācija saistībā ar pamatā esošajiem pieņēmumiem par Aģentūras paredzamajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir pienācīgi atspoguļota Aģentūras iekasēto maksu un atlīdzību summās.

3.   Šo regulu vajadzības gadījumā pārskata, jo īpaši ņemot vērā Aģentūras ieņēmumus un saistītās izmaksas.

4.   Aģentūra pirms atzinuma sniegšanas apspriežas ar 1. punktā minēto ieinteresēto personu padomdevēju struktūru saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 126. panta 4. punktu un izskaidro ierosināto izmaiņu iemeslus.

1.   Pielikuma I daļas 1., 2., 3., 8.–13. un 15. tabulā noteiktās gada maksas vai uzraudzības maksas, sākot ar nākamo norēķinu ciklu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro visiem sertifikācijas uzdevumiem, kuri tiek pildīti, kad stājas spēkā šī regula.

2.   Pielikuma II daļā noteiktās stundas likmes no šīs regulas stāšanās spēkā piemēro visiem uzdevumiem, kuri tiek pildīti, kad stājas spēkā šī regula, un par kuriem maksas vai atlīdzības aprēķina pēc stundas likmes.

3.   Pielikuma I daļas 5. un 6. tabulā minētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz organizācijas apstiprinājuma maksu un iekārtas kvalifikācijas apstiprinājuma maksu, kas minēta pielikuma I daļas 14. tabulā, neatkarīgi no minētajiem noteikumiem maksas un atlīdzības, kas attiecas uz pieteikumiem, kuri tiek izskatīti, kad stājas spēkā šī regula, aprēķina saskaņā ar pielikuma II daļu, līdz tiek pabeigta no šiem pieteikumiem izrietošo uzdevumu izpilde.

4.   Pielikuma I daļas 14. tabulā minētajos gadījumos, kas nav minēti 3. punktā, tabulā noteiktās maksas piemēro no šīs regulas stāšanās spēkā.

5.   Ņemot vērā 2., 3. un 4. punktu, maksas un atlīdzības par norēķinu cikliem, kas norit, kad stājas spēkā šī regula, aprēķina saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 319/2014.