12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/2121

(2019. gada 27. novembris),

ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (3) reglamentē kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Noteikumi par pārrobežu apvienošanos ir būtisks solis, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sabiedrībām un uzņēmumiem un to iespēju izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, izvērtējot minētos noteikumus, ir konstatēts, ka tajos vajadzīgas izmaiņas. Turklāt ir lietderīgi paredzēt noteikumus par regulējumu attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu, jo Direktīvā (ES) 2017/1132 ir paredzēti tikai noteikumi par kapitālsabiedrību iekšzemes sadalīšanu.

(2)

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ir viens no galvenajiem Savienības tiesību principiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 49. panta otro daļu saistībā ar LESD 54. pantu sabiedrību brīvība veikt uzņēmējdarbību cita starpā ietver tiesības veidot un vadīt šādas sabiedrības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, kurā sabiedrība veic uzņēmējdarbību. Kā to skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa, tas ietver arī tiesības sabiedrībai, kas izveidota atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, tikt reorganizētai par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības, ja vien ir ievēroti šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi un it īpaši šīs otras dalībvalsts tiesību aktos atzītais kritērijs attiecībā uz sabiedrības saikni ar tās valsts tiesību sistēmu.

(3)

Ja nav saskaņotu Savienības tiesību aktu, saskaņā ar LESD 54. pantu katras dalībvalsts kompetencē ir lemt par piesaistes kritēriju, ar ko nosaka, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami sabiedrībai. LESD 54. pants nosaka, ka sabiedrības juridiskā adrese, galvenā vadība un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir atzīstamas par vienlīdz svarīgiem piesaistes kritērijiem. Tāpēc, kā precizēts judikatūrā, tas, ka tiek pārcelta tikai juridiskā adrese, nevis galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, nenozīmē, ka nav iespējams piemērot brīvību veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar LESD 49. pantu.

(4)

Judikatūras attīstība ir pavērusi jaunas iespējas sabiedrībām iekšējā tirgū, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, efektīvu konkurenci un ražīgumu. Vienlaikus mērķis par iekšējo tirgu bez sabiedrībām piemērojamām iekšējām robežām jāsaskaņo ar citiem Eiropas integrācijas mērķiem, piemēram, sociālo aizsardzību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 9. pantā, un sociālā dialoga veicināšanu, kā noteikts LESD 151. un 152. pantā. Sabiedrību tiesībām veikt pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu būtu jāiet roku rokā, un tās būtu pienācīgi jālīdzsvaro ar darbinieku, kreditoru un dalībnieku aizsardzību.

(5)	Pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu reglamentējoša tiesiskā regulējuma trūkums rada juridisko sadrumstalotību un tiesisko nenoteiktību un tādējādi ir uzskatāms par šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas arī nepietiekami aizsargā darbiniekus, kreditorus un dalībniekus iekšējā tirgū.

(6)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju pieņemt saskaņotus noteikumus par pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu. Saskaņots tiesiskais regulējums veicinātu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, vienlaikus nodrošinot adekvātu aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un dalībniekiem.

(7)

Komisija savā 2015. gada 28. oktobra paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” paziņoja, ka tā novērtēs vajadzību atjaunināt pašreizējos noteikumus par pārrobežu apvienošanos, lai MVU būtu vieglāk izvēlēties vēlamās uzņēmējdarbības stratēģijas un tie varētu labāk pielāgoties izmaiņām tirgus nosacījumos, taču nevājinot esošo nodarbinātības aizsardzību. 2016. gada 25. oktobra paziņojumā “Komisijas 2017. gada darba programma “Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”” Komisija nāca klajā ar iniciatīvu pārrobežu apvienošanos veicināšanai.

(8)

Papildus jaunajiem noteikumiem par reorganizāciju šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par pārrobežu sadalīšanu, kas attiecas gan uz daļēju, gan pilnīgu sadalīšanu, bet minētie noteikumi attiecas tikai uz tādu pārrobežu sadalīšanu, kas saistīta ar jaunu sabiedrību veidošanu. Šī direktīva neparedz saskaņotu satvaru tādai pārrobežu sadalīšanai, kurā sabiedrība nodod aktīvus un pasīvus vienai vai vairākām pastāvošām sabiedrībām, jo šādi gadījumi tika uzskatīti par ļoti sarežģītiem, tādiem, kuros vajadzīga kompetento iestāžu iesaistīšanās no vairākām dalībvalstīm, un tādiem, kuri rada papildu riskus saistībā ar Savienības un valsts noteikumu apiešanu. Iespēja izveidot sadalītu sabiedrību nodalīšanas ceļā, kā paredzēts šajā direktīvā, piedāvā sabiedrībām jaunu saskaņotu procedūru iekšējā tirgū. Tomēr sabiedrībām vajadzētu ļaut nepastarpināti izveidot meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.

(9)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro likvidējamām sabiedrībām, ja ir jau sākta aktīvu sadalīšana. Turklāt dalībvalstīm būtu jāspēj izvēlēties no šīs direktīvas piemērošanas izslēgt sabiedrības, uz kurām attiecas citas likvidācijas procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu arī spēt izvēlēties nepiemērot šo direktīvu sabiedrībām, uz kurām attiecas valsts tiesību aktos noteiktās maksātnespējas procedūras vai valsts tiesību aktos noteiktais preventīvās pārstrukturēšanas regulējums, neatkarīgi no tā, vai šādas procedūras tiek īstenotas kā daļa no valsts maksātnespējas regulējuma vai ārpus tā. Dalībvalstīm vajadzētu arī spēt šo direktīvu nepiemērot sabiedrībām, uz kurām attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (4). Šai direktīvai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1023 (5).

(10)

Ņemot vērā pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās un sadalīšanas (visas kopā “pārrobežu darbības”) sarežģītību un dažādās intereses, ir lietderīgi paredzēt pārrobežu darbību likumības pārbaudi pirms to veikšanas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Minētajā nolūkā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka lēmums par pārrobežu darbības apstiprināšanu tiek pieņemts taisnīgi, objektīvi un bez diskriminācijas un pamatojoties uz visiem būtiskajiem elementiem, kas noteikti Savienības un valstu tiesību aktos.

(11)	Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pilnvaras nodrošināt darbiniekiem stingrāku aizsardzību saskaņā ar spēkā esošajiem sociālās jomas tiesību aktiem.

(12)

Lai nodrošinātu, ka visu ieinteresēto personu likumīgās intereses tiek ņemtas vērā procedūrā, kas reglamentē pārrobežu darbību, sabiedrībai būtu jāizstrādā un jāatklāj ierosinātās darbības noteikumu projekts, kurā ietverta vissvarīgākā informācija par to. Pārvaldes vai vadības struktūrai, lemjot par pārrobežu darbības noteikumu projektu, vajadzētu pieaicināt valdes līmeņa darbinieku pārstāvjus, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos vai ja tas ir saskaņā ar valsts praksi, vai abos gadījumos. Šādā informācijā būtu jāietver vismaz plānotā sabiedrības vai sabiedrību juridiskā forma, dibināšanas dokuments, attiecīgā gadījumā – statūti, ierosinātais indikatīvais darbības grafiks un ziņas par jebkādiem aizsardzības pasākumiem, kas piedāvāti dalībniekiem un kreditoriem. Reģistrā būtu jāiekļauj paziņojums, kurā dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi var iesniegt komentārus par ierosināto darbību. Dalībvalstis varētu arī nolemt, ka ir jāatklāj šajā direktīvā prasītais neatkarīga eksperta ziņojums.

(13)

Lai sniegtu informāciju tās dalībniekiem un darbiniekiem, sabiedrībai, kas veic pārrobežu darbību, būtu viņiem jāsagatavo ziņojums. Ziņojumā būtu jāizskaidro un jāpamato ierosinātās pārrobežu darbības juridiskie un ekonomiskie aspekti un ierosinātās pārrobežu darbības ietekme uz darbiniekiem. Ziņojumā jo īpaši būti jāizskaidro pārrobežu darbības ietekme uz sabiedrības, tostarp tās meitasuzņēmumu, turpmāko darbību. Attiecībā uz dalībniekiem ziņojumā būtu jāietver dalībniekiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, jo īpaši informācija par to tiesībām izstāties no sabiedrības. Attiecībā uz darbiniekiem ziņojumā būtu jāizskaidro ierosinātās pārrobežu darbības ietekme uz nodarbinātības situāciju. Ziņojumā jo īpaši būtu jāizskaidro, vai ir paredzamas būtiskas izmaiņas attiecībā uz tiesību aktos noteikto nodarbināšanas kārtību, koplīgumiem vai pārnacionāliem sabiedrības nolīgumiem, un sabiedrības uzņēmējdarbības veikšanas atrašanās vietām, piemēram, galvenā biroja atrašanās vietu. Ziņojumā papildus būtu jāsniedz informācija par vadības struktūru un attiecīgā gadījumā personālu, aprīkojumu, telpām un aktīviem pirms un pēc pārrobežu darbības un par iespējamām izmaiņām darba organizācijā, darba algām, konkrētu amata vietu atrašanās vietām un gaidāmajām sekām darbiniekiem, kuri ieņem minētās amata vietas, kā arī par sabiedrības līmeņa sociālo dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā valdes līmeņa darbinieku pārstāvību. Ziņojumā būtu arī jāizskaidro, kā minētās izmaiņas ietekmēs sabiedrības meitasuzņēmumus.

Darbiniekiem paredzēta sadaļa nebūtu nepieciešama gadījumos, kad sabiedrības vienīgie darbinieki ir nodarbināti tās pārvaldes vai vadības struktūrā. Turklāt, lai uzlabotu darbiniekiem piešķirto aizsardzību, pašiem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem vajadzētu spēt paust savu viedokli par to ziņojuma sadaļu, kurā ir izklāstīta pārrobežu darbības ietekme uz viņiem. Ziņojuma un jebkāda viedokļa sniegšanai nebūtu jāskar valsts līmenī paredzētās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, tostarp tās, kas jāpiemēro pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14/EK (6) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/38/EK (7) ieviešanas. Ziņojums vai ziņojumi, ja tie ir izstrādāti atsevišķi, būtu jādara pieejami sabiedrības, kura veic pārrobežu darbību, dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav – pašiem darbiniekiem.

(14)

No sabiedrības neatkarīgam ekspertam būtu jāpārbauda pārrobežu darbības noteikumu projekts, naudas kompensācija, ko sabiedrība piedāvā tiem dalībniekiem, kuri vēlas izstāties no sabiedrības, un attiecīgā gadījumā akciju maiņas attiecība, tostarp jebkura papildu maksājuma naudā apmērs, kas paredzēts noteikumu projektā. Attiecībā uz eksperta neatkarību dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (8) 22. un 22.b pantā noteiktās prasības.

(15)

Informācijai, ko sabiedrība atklāj, vajadzētu būt visaptverošai un tādai, lai ieinteresētajām personām būtu iespējams novērtēt plānotās pārrobežo darbības sekas. Tomēr sabiedrībām nevajadzētu būt pienākumam atklāt konfidenciālu informāciju, kuras atklāšana kaitētu to uzņēmējdarbībai saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Šādai informācijas neatklāšanai nebūtu jāierobežo citas šajā direktīvā noteiktās prasības.

(16)

Pamatojoties uz noteikumu projektu un ziņojumiem, sabiedrības vai sabiedrību dalībnieku pilnsapulcei būtu jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt minēto noteikumu projektu, un par nepieciešamajiem grozījumiem dibināšanas dokumentos, tostarp statūtos. Ir svarīgi, lai balsojumam nepieciešamais vairākums būtu pietiekami liels, nodrošinot, ka lēmums tiek pieņemts ar ievērojamu balsu vairākumu. Turklāt dalībniekiem vajadzētu būt arī tiesībām balsot par visiem pasākumiem attiecībā uz darbinieku līdzdalību, ja viņiem kopsapulcē ir piešķirtas šīs tiesības.

(17)

Dalībnieku aizsardzības pasākumu nesaskaņotība ir identificēta kā šķērslis pārrobežu darbību īstenošanai. Sabiedrības un to dalībnieki saskaras ar daudziem dažāda veida aizsardzības pasākumiem, kas rada sarežģījumus un juridisku nenoteiktību. Tādēļ dalībniekiem būtu jāpiedāvā vienāds minimuma aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atrodas sabiedrība. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu spēt saglabāt vai ieviest papildu noteikumus par dalībnieku aizsardzību, ja vien šādi noteikumi nav pretrunā šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Dalībnieku individuālajām tiesībām saņemt informāciju būtu jāpaliek neskartām.

(18)

Pārrobežu darbības rezultātā dalībnieki bieži vien saskaras ar situāciju, kad mainās viņu tiesībām piemērojamie tiesību akti, jo viņi kļūst par tādas sabiedrības dalībniekiem, kuras darbību reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, nevis tās, kuras tiesību akti bija piemērojami pirms pārrobežu darbības. Tādēļ dalībvalstīm būtu vismaz jāparedz tiem dalībniekiem, kuriem pieder akcijas ar balsstiesībām un kuri balsoja pret noteikumu projektu, tiesības izstāties no sabiedrības un saņemt par savām akcijām naudas kompensāciju, kas līdzvērtīga minēto akciju vērtībai. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt brīvībai nolemt piedāvāt minētās tiesības arī citiem dalībniekiem, piemēram, dalībniekiem, kuriem pieder akcijas bez balsstiesībām, vai dalībniekiem, kas pārrobežu sadalīšanas rezultātā iegūtu akcijas saņēmējsabiedrībā tādā proporcijā, kas atšķirtos no tās, kāda viņiem bija pirms pārrobežu darbības, vai dalībniekiem, attiecībā uz kuriem nebūtu nekādu izmaiņu piemērojamo tiesību aktu ziņā, bet kuriem pārrobežu darbības dēļ mainītos dažas tiesības. Šai direktīvai nebūtu jāskar ne valsts tiesību akti par sabiedrību akciju tirdzniecības un nodošanas līgumu spēkā esību, ne prasības par īpašu juridisku formu. Piemēram, dalībvalstīm vajadzētu spēt turpināt prasīt, lai paraksti būtu notariāli apliecināti vai apstiprināti.

(19)

Sabiedrībām vajadzētu spēt, cik vien iespējams, aprēķināt ar pārrobežu darbību saistītās izmaksas. Tādēļ dalībniekiem varētu prasīt paziņot sabiedrībai, vai viņi ir nolēmuši izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētā prasība nedrīkstētu skart nevienu oficiālu prasību, kas noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Dalībniekiem varētu arī prasīt, lai viņi kopā ar minēto paziņojumu vai konkrētā termiņā norādītu, vai viņi plāno apstrīdēt piedāvāto naudas kompensāciju un prasīt papildu naudas kompensāciju.

(20)

Naudas kompensācijas piedāvājuma aprēķina pamatā vajadzētu būt vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm. Dalībniekiem vajadzētu būt tiesībām ar valsts tiesību aktiem pilnvarotās kompetentās administratīvās vai tiesu iestādēs, tostarp šķīrējtiesās, apstrīdēt šo aprēķinu un apšaubīt naudas kompensācijas adekvātumu. Dalībvalstīm vajadzētu spēt nodrošināt, ka dalībnieki, kas ir paziņojuši lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām, ir tiesīgi iesaistīties šādā tiesvedībā. Dalībvalstīm savos tiesību aktos vajadzētu spēt arī noteikt termiņus tam, lai iesaistītos minētajā tiesvedībā.

(21)

Saistībā ar pārrobežu apvienošanos vai sadalīšanu dalībniekiem, kuriem nebija izstāšanās no sabiedrības tiesību vai kuri tās neizmantoja, tik un tā vajadzētu būt tiesībām apstrīdēt akciju maiņas attiecību. Novērtējot akciju maiņas attiecības adekvātumu, kompetentajai administratīvajai vai tiesu iestādei vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotai struktūrai būtu arī jāņem vērā jebkāda papildu maksājuma naudā apmērs, kas paredzēts noteikumu projektā.

(22)

Pēc pārrobežu darbības sabiedrības vai sabiedrību, kas veic minēto darbību, bijušo kreditoru prasības varētu tikt skartas, ja sabiedrību, kas ir atbildīga par parādu, pēc minētās darbības reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti. Pašlaik kreditoru aizsardzības noteikumi dalībvalstīs atšķiras, un tas vēl vairāk sarežģī pārrobežu darbības procesu un rada neskaidrības gan iesaistītajām sabiedrībām, gan to kreditoriem attiecībā uz viņu prasības atgūšanu vai apmierināšanu.

(23)

Lai nodrošinātu, ka kreditoriem ir pienācīga aizsardzība gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, ko sabiedrība tiem piedāvā noteikumu projektā, un ja viņiem nav izdevies rast apmierinošu risinājumu ar sabiedrību, kreditoriem, kas par to paziņojuši sabiedrībai iepriekš, vajadzētu spēt lūgt attiecīgo iestādi piemērot aizsardzības pasākumus. Novērtējot šādus aizsardzības pasākumus, attiecīgajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai kreditora prasījums sabiedrībai vai trešai personai ir vismaz līdzvērtīgs un samērīgs tādas kredītkvalitātes ziņā, kāda tā bija pirms pārrobežu darbības, un vai prasību var celt tajā pašā jurisdikcijā.

(24)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiem kreditoriem, kuri iesaistījās attiecībās ar sabiedrību pirms tam, kad sabiedrība bija publiski paudusi savu nodomu veikt pārrobežu darbību, ir adekvāta aizsardzība. Pēc pārrobežu darbības noteikumu projekta atklāšanas kreditoriem vajadzētu spēt ņemt vērā pārrobežu darbības rezultātā radīto iespējamo jurisdikcijas un piemērojamo tiesību aktu maiņas ietekmi. Aizsargājamie kreditori varētu būt pašreizējie un bijušie darbinieki, kas ieguvuši arodpensijas tiesības, un personas, kas saņem arodpensijas pabalstus. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (9) noteiktajiem vispārējiem noteikumiem dalībvalstīm būtu jāparedz, ka šādiem kreditoriem divu gadu laikā pēc pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā ir tiesības iesniegt prasījumu izcelsmes dalībvalstī. Šajā direktīvā paredzētajam divus gadus ilgajam aizsardzības laikposmam attiecībā uz jurisdikciju, ko var piemērot tie kreditori, kuru prasījumi cēlušies pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas, nebūtu jāskar valsts tiesību akti, kuros prasījumiem ir noteikti noilguma termiņi.

(25)

Turklāt, lai aizsargātu kreditorus pret sabiedrības maksātnespējas risku pēc pārrobežu darbības, būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai vai iesaistītajām sabiedrībām sagatavot maksātspējas deklarāciju, kurā norādīts, ka tie nav informēti par iemesliem, kāpēc pārrobežu darbības rezultātā izveidotā sabiedrība vai izveidotās sabiedrības nevarētu izpildīt savas saistības. Minētajos apstākļos dalībvalstīm vajadzētu spēt noteikt, ka vadības struktūru dalībnieki ir personīgi atbildīgi par minētās deklarācijas pareizību. Tā kā dalībvalstīs ir atšķirīgas juridiskās tradīcijas attiecībā uz maksātspējas deklarāciju izmantošanu un to iespējamām sekām, dalībvalstīm vajadzētu lemt par attiecīgām sekām gadījumā, ja tiek sniegtas neprecīzas vai maldinošas deklarācijas, kam vajadzētu ietvert efektīvas un samērīgas sankcijas un saistības atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(26)

Ir svarīgi nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem saistībā ar pārrobežu darbībām. Darbinieku informēšana un uzklausīšana saistībā ar pārrobežu darbībām būtu jāveic saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK noteikto tiesisko regulējumu un saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK, kad tā piemērojama Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām, kā arī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/23/EK (10), kad pārrobežu apvienošanās vai pārrobežu sadalīšana tiek uzskatīta par uzņēmuma pāreju Direktīvas 2001/23/EK nozīmē. Šī direktīva neskar Padomes Direktīvu 98/59/EK (11), Direktīvu 2001/23/EK, Direktīvu 2002/14/EK vai Direktīvu 2009/38/EK. Taču, ņemot vērā to, ka šajā direktīvā ir noteikta saskaņota pārrobežu darbību procedūra, ir lietderīgi precizēt jo īpaši grafiku, kurā vajadzētu veikt to darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, kuri ir saistīti ar pārrobežu darbību.

(27)

Darbinieku pārstāvībā, kas paredzēta valsts tiesību aktos vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar valsts praksi, būtu jāietver arī jebkādas attiecīgās struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Uzņēmumu padome, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK, un pārstāvības struktūra, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/86/EK (12).

(28)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbinieku pārstāvji, pildot savas funkcijas, saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 7. pantu saņem adekvātu aizsardzību un garantijas, kas tiem ļauj pienācīgi veikt uzticētos pienākumus.

(29)	Lai varētu veikt darbiniekiem paredzētā ziņojuma analīzi, sabiedrībai, kas veic pārrobežu darbību, būtu jānodrošina darbinieku pārstāvjiem resursi, kas nepieciešami, lai viņi varētu atbilstīgi izmantot no šīs direktīvas izrietošās tiesības.

(30)

Ja sabiedrība, kas veic pārrobežu darbību, ir ieviesusi darbinieku līdzdalības sistēmu, tad, lai nodrošinātu, ka pārrobežu darbības rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, pārrobežu darbības rezultātā izveidotajai sabiedrībai vai izveidotajām sabiedrībām būtu jānosaka pienākums pieņemt juridisko formu, kas ļauj īstenot šādas līdzdalības tiesības, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgās sabiedrības vai attiecīgo sabiedrību vadības vai uzraudzības struktūrā. Turklāt šādā gadījumā, ja starp sabiedrību un tās darbiniekiem notiek bona fide sarunas, tām vajadzētu notikt saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu darbību ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Minēto sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro vai nu individualizēta panākta vienošanās, vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie pamatnoteikumi. Lai aizsargātu panākto vienošanos vai minēto pamatnoteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu spēt atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko četru gadu laikā veicot turpmāku reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu – iekšzemes vai pārrobežu.

(31)

Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu darbības rezultātā, sabiedrībai vai sabiedrībām, kas veic pārrobežu darbību un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu darbību, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību.

(32)

Ieinteresēto personu, jo īpaši darbinieku, līdzdalība pārrobežu darbībās veicina to, ka sabiedrības iekšējā tirgū īsteno ilgtermiņā ilgtspējīgu pieeju. Šajā sakarā svarīga nozīme ir darbinieku līdzdalības tiesību aizsardzībai un veicināšanai sabiedrības valdē, jo īpaši tad, ja sabiedrība veic pārrobežu pārcelšanos vai reorganizāciju. Tāpēc saistībā ar pārrobežu darbībām ir būtiski sekmīgi pabeigt sarunas par līdzdalības tiesībām, un tās būtu jāveicina.

(33)

Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un iedarbīgu pārrobežu darbību ex ante kontroli, sabiedrības vai sabiedrību, kas veic pārrobežu darbību, dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām izdot pirmsreorganizācijas, pirmsapvienošanās vai pirmssadalīšanas apliecību (turpmāk “pirmsdarbības apliecība”). Bez šādas apliecības pārrobežu darbības rezultātā izveidotās sabiedrības vai sabiedrību dalībvalstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu spēt apstiprināt pārrobežu darbības procedūras.

(34)

Lai varētu izdot pirmsdarbības apliecību, sabiedrības vai sabiedrību, kas veic pārrobežu darbību, dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāizraugās iestāde vai iestādes, kas būtu kompetentas pārbaudīt darbības likumību. Kompetentā iestāde varētu būt tiesas, notariāti vai citas iestādes, nodokļu iestāde vai finanšu pakalpojumu iestāde. Ja ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, sabiedrībai vajadzētu spēt iesniegt pirmsdarbības apliecības pieteikumu vienā atsevišķā dalībvalstu izraudzītā kompetentā iestādē, kurai būtu jāveic koordinācija ar pārējām kompetentajām iestādēm. Kompetentajai iestādei iestādēm būtu jānovērtē atbilstība visiem būtiskajiem nosacījumiem un tam, vai minētajā dalībvalstī ir pareizi izpildītas visas procedūras un formalitātes, un trīs mēnešu laikā no sabiedrības pieteikuma saņemšanas būtu jālemj par pirmsdarbības apliecības izdošanu, ja vien kompetentajai iestādei nav nopietnu aizdomu par to, ka pārrobežu darbība ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, un ja novērtējuma veikšanai nav nepieciešama papildu informācijas izskatīšana vai papildu izmeklēšanas darbību veikšana.

(35)

Dažos gadījumos sabiedrību tiesības veikt pārrobežu darbību varētu tikt izmantotas ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, piemēram, lai apietu darbinieku tiesības, sociālā nodrošinājuma maksājumus vai nodokļu saistības, vai noziedzīgos nolūkos. Ir jo īpaši svarīgi vērsties pret “čaulas” vai “fasādes” sabiedrībām, kas dibinātas, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas, apietu vai pārkāptu tos. Ja pārrobežu darbības likumības pārbaudes gaitā, tostarp apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm, kompetentajai iestādei kļūst zināms, ka pārrobežu darbība ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tai nebūtu jāizdod pirmsdarbības apliecība. Attiecīgās procedūras, tostarp visi novērtējumi, būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādos gadījumos kompetentajai iestādei būtu jāspēj pagarināt novērtējuma termiņu ne ilgāk par trim mēnešiem.

(36)

Ja kompetentajai iestādei ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu darbība ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, novērtējumā būtu jāizvērtē visi attiecīgie fakti un apstākļi un attiecīgā gadījumā jāņem vērā vismaz indikatīvi faktori, kas saistīti ar uzņēmuma raksturojumu dalībvalstī, kurā sabiedrība vai sabiedrības jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, tostarp darbības nolūks, nozare, ieguldījums, neto apgrozījums un peļņa vai zaudējumi, darbinieku skaits, bilances pārskata struktūra, rezidences vieta nodokļu vajadzībām, aktīvi un to atrašanās vieta, aprīkojums, sabiedrības faktiskie īpašnieki, darbinieku un noteiktu nodarbināto grupu pastāvīgās darba vietas, sociālo iemaksu veikšanas vieta, to darbinieku skaits, kuri norīkoti gadā pirms pārrobežu darbības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 833/2004 (13) un Direktīvas 96/71/EK (14) nozīmē, to darbinieku skaits, kuri vienlaikus ir nodarbināti vairāk nekā vienā dalībvalstī Regulas (EK) Nr. 833/2004 nozīmē, un komercriski, kurus sabiedrība vai sabiedrības uzņemas pirms un pēc pārrobežu darbības.

Novērtējumā būtu jāņem vērā arī attiecīgie fakti un apstākļi, kas saistīti ar darbinieku līdzdalības tiesībām, jo īpaši attiecībā uz sarunām par šādām tiesībām, ja minēto sarunu mehānisms tiktu iedarbināts, sasniedzot četras piektdaļas no valstī noteiktās piemērojamās robežvērtības. Visi minētie elementi vispārējā novērtējumā būtu jāuzskata tikai par indikatīviem faktoriem, tādēļ tie nebūtu jāaplūko izolēti. Kompetentā iestāde var uzskatīt, ka tad, ja pārrobežu darbības rezultātā sabiedrības vadības faktiskā atrašanās vieta vai saimnieciskās darbības veikšanas vieta būtu dalībvalstī, kurā pēc pārrobežu darbības jāreģistrē sabiedrība vai sabiedrības, tas liecina, ka nav tādu apstākļu, kas rada ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu.

(37)

Kompetentajai iestādei vajadzētu arī spēt no sabiedrības, kas veic pārrobežu darbību, vai no citām kompetentajām iestādēm, tostarp galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, saņemt visu attiecīgo informāciju un dokumentus, lai valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā varētu pārbaudīt pārrobežu darbības likumību. Dalībvalstīm vajadzētu spēt paredzēt, kādas ir dalībnieku un kreditoru saskaņā ar šo direktīvu sākto procedūru iespējamās sekas uz pirmsdarbības apliecības izdošanu.

(38)

Veicot novērtējumu, kas vajadzīgs pirmsdarbības apliecības iegūšanai, kompetentajai iestādei būtu jāspēj pieaicināt neatkarīgu ekspertu. Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi, lai ar tiem nodrošinātu, ka eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā eksperts darbojas, ir neatkarīgi no sabiedrības, kas iesniedz pieteikumu pirmsdarbības apliecības iegūšanai. Eksperts būtu jāieceļ kompetentajai iestādei, un tam nevajadzētu būt tādai iepriekšējai vai tā brīža saiknei ar attiecīgo sabiedrību, kura varētu ietekmēt eksperta neatkarību.

(39)

Lai nodrošinātu, ka sabiedrība, kas veic pārrobežu darbību, nekaitētu tās kreditoriem, kompetentajai iestādei vajadzētu spēt pārbaudīt jo īpaši to, vai sabiedrība ir izpildījusi savas saistības pret publiskajiem kreditoriem un vai vēl neizpildīto saistību izpilde ir pietiekami nodrošināta. Jo īpaši, kompetentajai iestādei vajadzētu spēt pārbaudīt, vai pret sabiedrību ir ierosināta tiesvedība, piemēram, par sociālās jomas, nodokļu, darba vai vides tiesību aktu pārkāpšanu, kā rezultātā sabiedrībai varētu tikt noteiktas papildu saistības, tostarp pret iedzīvotājiem un privātām struktūrām.

(40)

Dalībvalstīm būtu jāparedz procesuālie aizsardzības līdzekļi saskaņā ar vispārējiem tiesu pieejamības principiem, tostarp paredzot iespēju pārskatīt kompetento iestāžu lēmumus lietās par pārrobežu darbībām, iespēju atlikt laiku, kad stājas spēkā pirmsdarbības apliecība, lai puses varētu ierosināt lietu kompetentajā tiesā, un iespēju attiecīgos gadījumos lūgt noteikt pagaidu pasākumus.

(41)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka konkrētus procedūras posmus, proti, noteikumu projekta atklāšanu, pieteikuma iesniegšanu pirmsdarbības apliecības saņemšanai, kā arī jebkādas informācijas un dokumentu iesniegšanu, lai galamērķa dalībvalsts varētu pārbaudīt pārrobežu darbības likumību, var pilnībā veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikumu iesniedzējiem personiski ierasties dalībvalstu kompetentajās iestādēs. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro noteikumi par digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās, tostarp attiecīgie aizsardzības līdzekļi. Kompetentajai iestādei vajadzētu spēt saņemt pirmsdarbības apliecības pieteikumu, tostarp visu informāciju un dokumentus, tiešsaistē, ja vien tas kompetentajai iestādei nav tehniski neiespējams.

(42)

Lai samazinātu izmaksas, procedūru ilgumu un administratīvo slogu sabiedrībām, sabiedrību tiesību jomā dalībvalstīm būtu jāpiemēro “vienreizējas iesniegšanas princips”, kas nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt vienu un to pašu informāciju vairāk nekā vienai valsts iestādei. Piemēram, sabiedrībām nebūtu jāiesniedz viena un tā pati informācija gan valsts reģistram, gan valsts oficiālajam vēstnesim.

(43)

Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu, kompetento iestāžu izdotās pirmsdarbības apliecības dažādās dalībvalstīs vajadzētu kopīgot ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas starpniecību, un tās būtu jādara publiski pieejamas. Saskaņā ar vispārējo principu, kas ir Direktīvas (ES) 2017/1132 pamatā, šādai informācijas apmaiņai vienmēr vajadzētu būt bez maksas.

(44)

Pārrobežu reorganizācija ir saistīta ar sabiedrības juridiskās formas maiņu, nezaudējot minētās sabiedrības juridiskās personas statusu. Tomēr ne pārrobežu reorganizācijai, ne pārrobežu apvienošanai vai sadalīšanai nevajadzētu novest pie inkorporēšanas prasību apiešanas dalībvalstī, kurā sabiedrība ir jāreģistrē pēc minētās pārrobežu darbības. Sabiedrībai būtu pilnībā jāievēro šādi nosacījumi, tostarp prasība, ka tās galvenajam birojam jāatrodas galamērķa dalībvalstī, un prasības, kas attiecas uz direktoru atstādināšanu. Tomēr pārrobežu reorganizāciju gadījumā šādu nosacījumu piemērošanai galamērķa dalībvalstī nebūtu jāietekmē reorganizētās sabiedrības juridiskās personas statusa nepārtrauktība.

(45)

Kad ir saņemta pirmsdarbības apliecība un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir izpildītas juridiskās prasības dalībvalstī, kurā sabiedrība ir jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, ieskaitot iespējamu pārbaudi par to, vai pārrobežu darbība ir uzskatāma par tādu, kas apiet Savienības vai valsts tiesību aktus, kompetentajām iestādēm būtu jāreģistrē sabiedrība minētās dalībvalsts reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas sabiedrības vai sabiedrību, kas veic pārrobežu darbību, iepriekšējās dalībvalsts kompetentā iestāde svītro sabiedrību no sava reģistra. Kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā sabiedrība ir jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, vajadzētu spēt apstrīdēt pirmsdarbības apliecībā sniegtās informācijas pareizību.

(46)

Nolūkā uzlabot pārrobežu darbību pārredzamību ir svarīgi, ka iesaistīto dalībvalstu reģistri ietver nepieciešamo informāciju no citiem reģistriem par pārrobežu darbībās iesaistītajām sabiedrībām, lai varētu izsekot šo sabiedrību vēsturi. Jo īpaši, lietā par sabiedrību tajā reģistrā, kur tā bija reģistrēta pirms pārrobežu darbības, būtu jāietver jaunais reģistrācijas numurs, kas minētajai sabiedrībai piešķirts pēc pārrobežu darbības. Tāpat lietā par sabiedrību tajā reģistrā, kur sabiedrība reģistrēta pēc pārrobežu darbības, būtu jāietver sabiedrības sākotnējais reģistrācijas numurs, kas tai piešķirts pirms pārrobežu darbības.

(47)

Pārrobežu reorganizācijas rezultātā sabiedrībai, kas izveidota pēc reorganizācijas (turpmāk “reorganizētā sabiedrība”), būtu jāsaglabā tās juridiskās personas statuss, tās aktīvi un pasīvi, kā arī visas tiesības un pienākumi, tostarp jebkādas tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības. Jo īpaši reorganizētajai sabiedrībai būtu jāievēro jebkādas tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, tostarp no koplīgumiem.

(48)

Pārrobežu apvienošanās rezultātā aktīvi un pasīvi, kā arī jebkādas tiesības un pienākumi, tostarp jebkādas tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības, būtu jānodod ieguvējai sabiedrībai vai jaunajai sabiedrībai, un tiem apvienoto sabiedrību dalībniekiem, kuri neizmanto izstāšanās tiesības, būtu jākļūst par attiecīgi ieguvējas sabiedrības vai jaunās sabiedrības dalībniekiem. Jo īpaši, ieguvējai sabiedrībai vai jaunajai sabiedrībai būtu jāievēro jebkādas tiesības un saistības, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, tostarp no koplīgumiem.

(49)

Pārrobežu sadalīšanas rezultātā aktīvi un pasīvi un visas tiesības un pienākumi, tostarp jebkādas tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības, būtu jānodod saņēmējsabiedrībām saskaņā ar sadalījumu, kas noteikts sadalīšanas noteikumu projektā, un tiem sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, kuri neizmanto izstāšanās tiesības, būtu jākļūst par saņēmējsabiedrību dalībniekiem vai būtu jāpaliek sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, vai būtu jākļūst par abu sabiedrību dalībniekiem. Jo īpaši, saņēmējsabiedrībām būtu jāievēro jebkādas tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, tostarp no koplīgumiem.

(50)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nevajadzētu būt iespējamam pārrobežu darbību, kas stājusies spēkā saskaņā ar šajā direktīvā noteikto procedūru, pasludināt par spēkā neesošu. Minētajam ierobežojuma nevajadzētu skart valsts tiesību aktos noteiktās dalībvalstu pilnvaras, inter alia saistībā ar krimināltiesībām, teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, sociālās jomas tiesību aktiem, nodokļiem un tiesībaizsardzību, jo īpaši gadījumā, kad kompetentā iestāde vai citas attiecīgās iestādes pēc tam, kad pārrobežu darbība ir stājusies spēkā, konstatē, jo īpaši, saņemot jaunu būtisku informāciju, ka pārrobežu darbība bija iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos. Šajā kontekstā kompetentās iestādes varētu arī novērtēt, vai gados pēc pārrobežu darbības dalībnieku līdzdalībai piemērojamā robežvērtība, kas noteikta tās sabiedrības dalībvalstī, kura veic pārrobežu darbību, tika sasniegta vai pārsniegta.

(51)	Nevienai pārrobežu darbībai nebūtu jāskar pienākums izpildīt nodokļu saistības attiecībā uz sabiedrības darbību pirms minētās darbības.

(52)

Lai garantētu citas darbinieku tiesības, kas nav līdzdalības tiesības, šī direktīva neskar Direktīvas 98/59/EK, 2001/23/EK, 2002/14/EK un 2009/38/EK. Valsts tiesību akti būtu jāpiemēro arī attiecībā uz jautājumiem, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, piemēram, attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma jomu.

(53)	Šīs direktīva neskar juridiskos vai administratīvos noteikumus, kas noteikti valstu tiesību aktos, kuri attiecas uz nodokļiem dalībvalstīs vai to teritoriālajās un administratīvajās apakšvienībās, tostarp nodokļu noteikumu izpildi pārrobežu darbībās.

(54)	Šī direktīva neskar Padomes Direktīvas 2009/133/EK (15), (ES) 2015/2376 (16), (ES) 2016/881 (17), (ES) 2016/1164 (18) un (ES) 2018/822 (19).

(55)

Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumus (20), kuros aplūkoti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riski, jo īpaši tajā paredzētos pienākumus attiecībā uz pienācīgu klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veikšanu, pamatojoties uz riska pakāpi, un pienākumus attiecībā uz to, lai identificētu un reģistrētu jebkuras jaunizveidotas vienības faktisko īpašnieku tās inkorporēšanas dalībvalstī.

(56)	Šī direktīva neskar Savienības tiesību aktus par pārredzamību un biržā kotēto sabiedrību akcionāru tiesībām vai valstu noteikumus, kas pieņemti vai ieviesti, ievērojot šādus Savienības tiesību aktus.

(57)	Šī direktīva neskar Savienības tiesību aktus, ar kuriem reglamentē kredīta starpniekus un citus finanšu uzņēmumus, vai valsts noteikumus, kas pieņemti vai ieviesti, ievērojot šādus Savienības tiesību aktus.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot un reglamentēt pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(59)	Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(60)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (21) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(61)

Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē, tostarp jāizvērtē darbinieku informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības noteikumu īstenošana pārrobežu darbību kontekstā. Izvērtējumā būtu jo īpaši jānovērtē tās pārrobežu darbības, kurās sarunas par darbinieku līdzdalību tiktu ierosinātas, sasniedzot četras piektdaļas no piemērojamās robežvērtības, un jāpārliecinās, vai minētās sabiedrības pēc pārrobežu darbības ir sasniegušas vai pārsniegušas dalībnieku līdzdalībai piemērojamo robežvērtību, kas noteikta tās sabiedrības dalībvalstī, kura veica pārrobežu darbību. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (22) (“Iestāžu nolīgums”) minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderīgums, nozīmīgums, saskanība un pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

(62)	Būtu jāvāc informācija, lai novērtētu šīs direktīvas noteikumu darbību, ņemot vērā tās mērķus un lai nodrošinātu pamatu Direktīvas (ES) 2017/1132 izvērtēšanai saskaņā ar Iestāžu nolīguma 22. punktu.

(63)	Tādēļ Direktīva (ES) 2017/1132 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2017/1132

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

direktīvas 1. panta sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–	kapitālsabiedrību pārrobežu reorganizāciju, pārrobežu apvienošanos un pārrobežu sadalīšanu,”;

direktīvas 18. panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)	86.g, 86.n, 86.p, 123., 127.a, 130., 160.g, 160.n un 160.p pantā minētie dokumenti un informācija;”;

direktīvas 24. pantu groza šādi:

panta e) punktu aizstāj ar šādiem:

“e)	sīku sarakstu ar datiem, kas jānosūta, apmainoties ar informāciju starp reģistriem, kā minēts 20., 28.a, 28.c, 30.a, 34. pantā;”;

iekļauj šādu punktu:

“ea)	sīku sarakstu ar datiem, kas informācijas atklāšanas nolūkā jānosūta, apmainoties ar informācijas starp reģistriem, kā minēts 86.g, 86.n, 86.p, 123., 127.a, 130., 160.g, 160.n un 160.p pantā;”;

c)	trešajā daļā pievieno šādu teikumu: “Komisija pieņem ea) punktā minētos īstenošanas aktus līdz 2020. gada 2. jūlijam.”;

4)	II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “KAPITĀLSABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJA, APVIENOŠANĀS UN SADALĪŠANA”;

II sadaļā pirms I nodaļas iekļauj šādu nodaļu:

“-I NODAĻA

Pārrobežu reorganizācija

86.a pants

Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro kapitālsabiedrību, kuras dibinātas saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenās vadības atrašanās vieta vai galvenā darījumdarbības vieta ir Savienībā, reorganizācijai par kapitālsabiedrībām, uz ko attiecas citas dalībvalsts tiesību akti.

2. Šo nodaļu nepiemēro tādai pārrobežu reorganizācijai, kurā piedalās sabiedrība, kuras mērķis ir veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras daļas pēc kapitāla daļu turētāju pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no minētās sabiedrības aktīviem. Šādai atpirkšanai vai izpirkšanai ir pielīdzināmas darbības, kuras šāda sabiedrība veic, lai nodrošinātu, ka tās daļu biržas vērtība būtiski neatšķirtos no tās aktīvu tīrās vērtības.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro sabiedrībām, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

a)	sabiedrība tiek likvidēta un ir sākta tās aktīvu sadale tās dalībniekiem;

b)	sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā.

4. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu sabiedrībām, uz kurām:

a)	attiecas maksātnespējas procedūras vai attiecas preventīvās pārstrukturēšanas regulējums;

b)	attiecas likvidācijas procedūras, kas nav minētas 3. punkta a) apakšpunktā; vai

c)	attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktā.

86.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)	“sabiedrība” ir kapitālsabiedrība, kas pieder kādam no II pielikumā uzskaitītajam sabiedrību veidam un veic pārrobežu reorganizāciju;

“pārrobežu reorganizācija” ir darbība, ar kuru veic sabiedrības reorganizāciju bez tās likvidācijas, mainot juridisko formu, kādā tā reģistrēta izcelsmes dalībvalstī, uz jaunu juridisko formu, kas uzskaitīta II pielikumā, galamērķa dalībvalstī, un uz galamērķa dalībvalsti pārceļot vismaz tās juridisko adresi un vienlaikus saglabājot tās juridiskās personas statusu;

3)	“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība ir reģistrēta pirms reorganizācijas;

4)	“galamērķa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā reorganizēta sabiedrība ir reģistrēta pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

5)	“reorganizēta sabiedrība” ir sabiedrība, kas galamērķa dalībvalstī izveidota pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

86.c pants

Procedūras un formalitātes

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izcelsmes dalībvalsts tiesību akti reglamentē tās procedūru un formalitāšu daļas, kas jāievēro saistībā ar pārrobežu reorganizāciju, lai iegūtu pirmsreorganizācijas apliecību, un galamērķa dalībvalsts tiesību akti reglamentē tās procedūru un formalitāšu daļas, kas jāievēro pēc pirmsreorganizācijas apliecības iegūšanas.

86.d pants

Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts

Sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sagatavo pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu. Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	sabiedrības juridiskā forma un nosaukums izcelsmes dalībvalstī un tās juridiskās adreses atrašanās vieta minētajā dalībvalstī;

b)	juridiskā forma un nosaukums, kas ierosināti reorganizētajai sabiedrībai galamērķa dalībvalstī, un tās juridiskās adreses ierosinātā atrašanās vieta minētajā dalībvalstī;

c)	attiecīgā gadījumā sabiedrības inkorporēšanas dokuments galamērķa dalībvalstī un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā;

d)	ierosinātais indikatīvais pārrobežu reorganizācijas grafiks;

e)	tiesības, ko reorganizētā sabiedrība piešķir dalībniekiem ar īpašām tiesībām vai tādu sabiedrības kapitāla vērtspapīru turētājiem, kas nav akcijas, vai ieteiktie pasākumi attiecībā uz tiem;

f)	jebkādi kreditoriem piedāvātie aizsardzības pasākumi, piemēram, garantijas vai saistības;

g)	visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir sabiedrības pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru locekļiem;

h)	informācija par to, vai sabiedrība saņēmusi kādus stimulus vai subsīdijas izcelsmes dalībvalstī iepriekšējos piecos gados;

i)	detalizēta informācija par naudas kompensācijas piedāvājumu dalībniekiem saskaņā ar 86.i pantu;

j)	pārrobežu reorganizācijas iespējamā ietekme uz nodarbinātību;

k)	attiecīgā gadījumā – informācija par procedūrām, kādās saskaņā ar 86.l pantu nosaka kārtību darbinieku iesaistīšanai to līdzdalības reorganizētajā sabiedrībā tiesību noteikšanā.

86.e pants

Pārvaldes vai vadības struktūras ziņojums dalībniekiem un darbiniekiem

1. Sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu reorganizācijas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darbiniekiem.

Tajā jo īpaši izskaidro pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz sabiedrības turpmāko darbību.

2. Ziņojumā ietver arī dalībniekiem paredzētu sadaļu un darbiniekiem paredzētu sadaļu.

Sabiedrība var lemt, vai sagatavot vienu ziņojumu, kurā ir abas minētās sadaļas, vai arī sagatavot atsevišķus ziņojumus attiecīgi dalībniekiem un darbiniekiem, kuros ietverta attiecīgā sadaļa.

3. Dalībniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

a)	naudas kompensāciju un metodi, kas izmantota, lai noteiktu naudas kompensāciju;

b)	pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz dalībniekiem;

c)	dalībniekiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 86.i pantu.

4. Dalībniekiem paredzētā sadaļa ziņojumā nav nepieciešama, ja visi sabiedrības dalībnieki ir piekrituši atteikties no minētās prasības. No šā panta noteikumiem dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

5. Darbiniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

a)	pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darba attiecībām, kā arī attiecīgā gadījumā – pasākumus, lai minētās attiecības aizsargātu;

b)	visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos vai attiecībā uz sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;

c)	to, kā a) un b) apakšpunktā izklāstītie aspekti ietekmē jebkādus sabiedrības meitasuzņēmumus.

6. Ziņojumu vai ziņojumus kopā ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, ja tas pieejams, dara pieejamus sabiedrības dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem jebkurā gadījumā elektroniskā formā ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms 86.h pantā minētās kopsapulces dienas.

7. Ja sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra savlaicīgi saņem viedokli par 1. un 5. punktā minēto informāciju no darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno ziņojumam.

8. Darbiniekiem paredzētā ziņojuma sadaļa nav nepieciešama, ja sabiedrībai un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku kā vien to, kas veido pārvaldes vai vadības struktūru.

9. Ja 3. punktā minēto dalībniekiem paredzēto ziņojuma sadaļu neiekļauj saskaņā ar 4. punktu un ja 5. punktā minētā darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama saskaņā ar 8. punktu, ziņojums nav nepieciešams.

10. Šā panta 1. līdz 9. punkts neskar piemērojamās tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu un procedūras, kas paredzētas valsts līmenī pēc Direktīvu 2002/14/EK un 2009/38/EK transponēšanas.

86.f pants

Neatkarīga eksperta ziņojums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgs eksperts pārbauda pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un sagatavo ziņojumu dalībniekiem. Minēto ziņojumu dara pieejamu dalībniekiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 86.h pantā minētās kopsapulces dienas. Atkarībā no dalībvalsts tiesību aktiem eksperts var būt vai nu fiziska, vai juridiska persona.

2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā jebkurā gadījumā ietver eksperta viedokli par to, vai naudas kompensācija ir adekvāta. Novērtējot naudas kompensāciju, eksperts pirms reorganizācijas priekšlikuma paziņošanas izskata to, kāda ir sabiedrības akciju tirgus cena vai kāda ir sabiedrības vērtība, kuru nosaka saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās reorganizācijas sekas. Ziņojumā vismaz:

a)	norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai noteiktu ierosināto naudas kompensāciju;

b)	norāda, vai izmantotā metode vai metodes ir adekvātas, lai novērtētu naudas kompensāciju, norāda vērtību, kas iegūta, izmantojot šādas metodes, un sniedz viedokli par minēto metožu relatīvo nozīmi, nonākot pie vērtības, par kuru pieņemts lēmums; un

c)	apraksta jebkādas īpašas novērtēšanas grūtības, kas radušās.

Eksperts ir tiesīgs no sabiedrības iegūt visu informāciju, kas viņam nepieciešama, lai izpildītu eksperta pienākumus.

3. Nav nepieciešama ne neatkarīga eksperta veikta pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta pārbaude, ne neatkarīga eksperta ziņojums, ja visi sabiedrības dalībnieki ir tā vienojušies.

No šā panta piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

86.g pants

Informācijas atklāšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu mēnesi pirms 86.h pantā minētās kopsapulces sabiedrība izcelsmes dalībvalsts reģistrā atklāj un dara publiski pieejamus šādus dokumentus:

a)	pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu; un

b)	paziņojumu, ar kuru sabiedrības dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi vēlākais piecas darba dienas pirms kopsapulces dienas var sabiedrībai iesniegt piezīmes par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu.

Dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un darīt publiski pieejamu neatkarīga eksperta ziņojumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība spēj izslēgt konfidenciālu informāciju no atklāšanas eksperta ziņojumā.

Saskaņā ar šo punktu atklātie dokumenti ir pieejami arī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

2. Dalībvalstis var sabiedrību atbrīvot no šā panta 1. punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad minētā sabiedrība nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 86.h pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, šā panta 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē.

Tomēr dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, un kas ir samērojami ar minēto mērķu sasniegšanu.

3. Ja sabiedrība saskaņā ar šā panta 2. punktu dara pieejamu pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, tā vismaz vienu mēnesi pirms 86.h pantā minētās kopsapulces dienas iesniedz izcelsmes dalībvalsts reģistram šādu informāciju:

a)	sabiedrības juridiskā forma un nosaukums un tās juridiskās adreses atrašanās vieta izcelsmes dalībvalstī, un juridiskā forma un nosaukums, kas ierosināti reorganizētajai sabiedrībai galamērķa dalībvalstī, un tās juridiskās adreses ierosinātā atrašanās vieta minētajā dalībvalstī;

b)	reģistrs, kurā ir iesniegti 14. pantā minētie dokumenti attiecībā uz sabiedrību, un tās reģistrācijas numurs minētajā reģistrā;

c)	norāde par to, kādi pasākumi veikti, lai kreditori, darbinieki un dalībnieki varētu izmantot savas tiesības; un

d)	informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, 1. punktā minēto paziņojumu, neatkarīgā eksperta ziņojumu un pilnīgu informāciju par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

Izcelsmes dalībvalsts reģistrs dara publiski pieejamu informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. un 3. punktā minētās prasības var pilnībā izpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties kādā izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē.

5. Papildus šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai dalībvalstis var prasīt, lai pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts vai šā panta 3. punktā minētā informācija tiktu publicēta to oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs nosūta oficiālajam vēstnesim vai centrālajai elektroniskajai platformai nepieciešamo informāciju.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie dokumenti vai 3. punktā minētā informācija ir sabiedrībai pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka visas maksas, ko no sabiedrības iekasē reģistri par 1. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanu un attiecīgā gadījumā par 5. punktā minēto publiskošanu, nepārsniedz šādu pakalpojumu sniegšanas izmaksu atgūšanu.

86.h pants

Apstiprināšana kopsapulcē

1. Pēc iepazīšanās attiecīgā gadījumā ar 86.e un 86.f pantā minētajiem ziņojumiem, saskaņā ar 86.e pantu iesniegtajiem darbinieku viedokļiem un saskaņā ar 86.g pantu iesniegtajām piezīmēm sabiedrības kopsapulce ar rezolūciju lemj par to, vai apstiprināt pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un vai pielāgot dibināšanas dokumentu un statūtus, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā.

2. Sabiedrības kopsapulce var paturēt tiesības uz pārrobežu reorganizācijas īstenošanu attiecināt nosacījumu, ka tā nepārprotami apstiprina 86.l pantā minētos pasākumus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta un jebkādu minēto noteikumu projekta grozījumu apstiprināšanai ir nepieciešams balsu vairākums, kas atbilst ne mazāk kā divām trešdaļām un ne vairāk kā 90 % no balsu skaita, kuras piesaistītas vai nu akcijām, vai kopsapulcē pārstāvētajam parakstītajam kapitālam. Jebkurā gadījumā lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu minimums nav lielāks par to, kas noteikts valstu tiesību aktos attiecībā uz pārrobežu apvienošanos apstiprināšanu.

4. Ja kādas pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta klauzulas vai jebkāda reorganizējamās sabiedrības dibināšanas dokumenta grozījuma dēļ pastiprinās dalībnieka ekonomiskās saistības pret sabiedrību vai trešām personām, dalībvalstis šādos īpašos apstākļos var prasīt, ka šāda klauzula vai dibināšanas dokumenta grozījums ir jāapstiprina attiecīgajam dalībniekam, ar noteikumu, ka šāds dalībnieks nespēj izmantot 86.i pantā noteiktās tiesības.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kopsapulcē apstiprinātu pārrobežu reorganizāciju nevar apstrīdēt tikai šādu iemeslu dēļ vien:

a)	86.d panta i) punktā minētā naudas kompensācija ir noteikta neadekvāti; vai

b)	informācija, kas sniegta par a) apakšpunktā minēto naudas kompensāciju, neatbilda juridiskajām prasībām.

86.i pants

Dalībnieku aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz tiem sabiedrības dalībniekiem, kuri balsoja pret pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta apstiprināšanu, ir tiesības atbrīvoties no savām akcijām par adekvātu naudas kompensāciju, ievērojot 2. līdz 5. punktā paredzētos nosacījumus.

Dalībvalstis var paredzēt, ka arī citiem sabiedrības dalībniekiem ir pirmajā daļā minētās tiesības.

Dalībvalstis var prasīt, lai vēlākais 86.h pantā minētajā kopsapulcē tiktu pienācīgi dokumentēti nepārprotami iebildumi pret pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, dalībnieku nodomi izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām vai abi. Dalībvalstis var atļaut iebildumu pret pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu ieprotokolēšanu uzskatīt par negatīva balsojuma pienācīgu dokumentēšanu.

2. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā 1. punktā minētajiem dalībniekiem ir sabiedrībai jāpaziņo par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētais laikposms nepārsniedz vienu mēnesi pēc 86.h pantā minētās kopsapulces. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība dara zināmu elektronisku adresi minētā paziņojuma elektroniskai saņemšanai.

3. Dalībvalstis arī nosaka laikposmu, kādā izmaksājama pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā noteiktā naudas kompensācija. Minētais laikposms beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā saskaņā ar 86.q pantu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem dalībniekiem, kas paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām, bet kas uzskata, ka sabiedrības piedāvātā naudas kompensācija nav adekvāti noteikta, ir tiesības valsts tiesību aktos pilnvarotajā kompetentajā iestādē vai struktūrā prasīt papildu naudas kompensāciju. Dalībvalstis nosaka termiņu prasībai par papildu naudas kompensāciju.

Dalībvalstis var paredzēt, ka galīgais lēmums par papildu naudas kompensācijas piešķiršanu ir spēkā attiecībā uz visiem dalībniekiem, kuri ir paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām saskaņā ar 2. punktu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. līdz 4. punktā noteiktās tiesības reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti un ka ekskluzīva kompetence risināt visus ar minētajām tiesībām saistītos strīdus ir minētās izcelsmes dalībvalsts jurisdikcijā.

86.j pants

Kreditoru aizsardzība

1. Dalībvalstis paredz adekvātu sistēmu to kreditoru interešu aizsardzībai, kuru prasījumi ir cēlušies pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas un šādas atklāšanas brīdī to termiņš vēl nav iestājies.

Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuri ir neapmierināti ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem, kā noteikts 86.d panta f) punktā, trīs mēnešu laikā pēc 86.g pantā minētās pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas var vērsties attiecīgajā administratīvajā vai tiesu iestādē un pieprasīt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja šādi kreditori var ticami pierādīt, ka pārrobežu reorganizācijas dēļ ir apdraudēta viņu prasījumu izpilde un ka viņi no sabiedrības nav saņēmuši adekvātus aizsardzības pasākumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā saskaņā ar 86.q pantu.

2. Dalībvalstis var prasīt, lai sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sniedz paziņojumu, kurā precīzi atspoguļots tās pašreizējais finanšu stāvoklis dienā, kas nav agrāk kā vienu mēnesi pirms minētā paziņojuma atklāšanas. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūrai ir pieejama minētā paziņojuma sniegšanas dienā, un pēc saprātīgas izpētes veikšanas, minētajai pārvaldes vai vadības struktūrai nav zināms neviens iemesls, kā dēļ sabiedrība pēc reorganizācijas stāšanās spēkā nevarētu pildīt savas saistības, iestājoties minēto saistību izpildes termiņam. Paziņojumu atklāj kopā ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu saskaņā ar 86.g pantu.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz publiskām iestādēm pienākošos finansiālo vai nefinansiālo saistību izpildi vai nodrošināšanu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuru prasījumi ir cēlušies pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas, divu gadu laikā no dienas, kad reorganizācija stājas spēkā, spēj sākt tiesvedību pret sabiedrību arī izcelsmes dalībvalstī, neskarot noteikumus par jurisdikciju, kuri izriet no Savienības vai valsts tiesību aktiem vai no līgumiskas vienošanās. Šādas tiesvedības sākšanas iespēja ir papildus citiem noteikumiem par piemērojamās jurisdikcijas izvēli, kuri piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

86.k pants

Darbinieku informēšana un uzklausīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar pārrobežu reorganizāciju tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu un ka tās tiek īstenotas saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK noteikto tiesisko regulējumu un saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK, kad tā piemērojama Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām. Dalībvalstis var nolemt, ka darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu piemēro tādu sabiedrību darbiniekiem, kas nav minētas Direktīvas 2002/14/EK 3. panta 1. punktā.

2. Neatkarīgi no 86.e panta 7. punkta un 86.g panta 1. punkta b) apakšpunkta dalībvalstis nodrošina, ka vismaz pirms lēmuma pieņemšanas par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu vai 86.e pantā minēto ziņojumu atkarībā no tā, kas ir agrāk, tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, tā lai pirms 86.h pantā minētās kopsapulces darbiniekiem tiktu sniegta motivēta atbilde.

3. Neskarot nevienu spēkā esošu noteikumu vai praksi, kas ir darbiniekiem labvēlīgāka, dalībvalstis nosaka praktiskos pasākumus, kā realizēt tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu.

86.l pants

Darbinieku līdzdalība

1. Neskarot 2. punktu, reorganizētajai sabiedrībai piemēro galamērķa dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību.

2. Tomēr galamērķa dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību nepiemēro, ja sabiedrībā sešu mēnešu laikā pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas ir nodarbināts tāds vidējais darbinieku skaits, kas atbilst četrām piektdaļām no piemērojamās robežvērtības, kura noteikta izcelsmes valsts tiesību aktos, lai iedarbinātu darbinieku līdzdalības mehānismu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, vai ja galamērķa dalībvalsts tiesību akti:

neparedz vismaz tādu pašu darbinieku līdzdalības līmeni, kāds ir sabiedrībā pirms pārrobežu reorganizācijas, šo līmeni izvērtējot pēc pārvaldes vai uzraudzības struktūras vai tās komiteju, vai vadības grupas, kas ietver sabiedrības peļņu nesošās struktūras, uz kuru attiecas darbinieku pārstāvība, proporcionālā darbinieku pārstāvju skaita starp dalībniekiem; vai

b)	to reorganizētās sabiedrības uzņēmumu darbiniekiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, neparedz tādas pašas iespējas izmantot līdzdalības tiesības, kādas ir minētajiem darbiniekiem, kas nodarbināti galamērķa dalībvalstī.

3. Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos darbinieku līdzdalības tiesības reorganizētajā sabiedrībā un viņu iesaistīšanu šādu tiesību noteikšanā reglamentē dalībvalstis, mutatis mutandis un ievērojot šā panta 4. līdz 7. punktu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2157/2001 12. panta 2. un 4. punktā noteiktajiem principiem un procedūrām un šādiem Direktīvas 2001/86/EK noteikumiem:

a)	3. panta 1. punktu, 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu, 3. panta 3. punktu, 3. panta 4. punkta pirmajiem diviem teikumiem un 3. panta 5. un 7. punktu;

b)	4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punkta a), g) un h) apakšpunktu un 4. panta 3. un 4. punktu;

5. pantu;

6. pantu;

e)	7. panta 1. punktu, izņemot b) apakšpunkta otro ievilkumu;

f)	8., 10., 11. un 12. pantu; un

g)	pielikuma 3. daļas a) punktu.

4. Nosakot 3. punktā minētos principus un procedūras, dalībvalstis:

a)	piešķir īpašajai pārrunu grupai tiesības ar tās dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas darbinieku, nolemt neuzsākt sarunas vai izbeigt jau iesāktās sarunas un piemērot galamērķa dalībvalstī spēkā esošos līdzdalības noteikumus;

gadījumā, ja saskaņā ar iepriekšējām sarunām piemēro pamatnoteikumus par līdzdalību, un neatkarīgi no šādiem noteikumiem var nolemt ierobežot reorganizētās sabiedrības pārvaldes struktūrā esošo darbinieku pārstāvju skaitu. Tomēr, ja darbinieku pārstāvji sabiedrības pārvaldes vai uzraudzības struktūrā veidoja vismaz trešo daļu, ierobežojums nedrīkst novest pie tā, ka darbinieku pārstāvība pārvaldes struktūrā būtu mazāka par vienu trešo daļu;

nodrošina, ka noteikumus par darbinieku līdzdalību, kurus piemēroja pirms pārrobežu reorganizācijas, turpina piemērot līdz jebkādu turpmāku saskaņotu noteikumu piemērošanas dienai vai, ja saskaņotu noteikumu nav – līdz pamatnoteikumu piemērošanas dienai saskaņā ar Direktīvas 2001/86/EK pielikuma 3. daļas a) punktu.

5. Līdzdalības tiesību attiecināšana uz reorganizētās sabiedrības darbiniekiem, kas nodarbināti citās dalībvalstīs, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstīm, kuras izvēlas tā darīt, nerada pienākumu minētos darbiniekus ņemt vērā, aprēķinot nodarbināto skaita robežvērtības, kas rada līdzdalības tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6. Ja reorganizētā sabiedrība ir jāpārvalda, izmantojot darbinieku līdzdalības sistēmu saskaņā ar 2. punktā minētajiem noteikumiem, tai ir pienākums veidot tādu juridisko formu, kas ļauj realizēt līdzdalības tiesības.

7. Ja reorganizētā sabiedrība darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu, tai ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākas pārrobežu vai iekšzemes reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā darbinieku līdzdalības tiesības tiek aizsargātas četrus gadus pēc pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā, mutatis mutandis piemērojot 1. līdz 6. punkta noteikumus.

8. Sabiedrība bez liekas vilcināšanās paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem sarunu par darbinieku līdzdalību rezultātus.

86.m pants

Pirmsreorganizācijas apliecība

1. Dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi vai iestādes, kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu reorganizāciju likumību attiecībā uz tām procedūras daļām, ko reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmsreorganizācijas apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka izcelsmes dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes (“kompetentā iestāde”).

Šāda procedūru un formalitāšu pabeigšana var ietvert publiskām iestādēm pienākošos finansiālo vai nefinansiālo saistību izpildi vai nodrošināšanu vai atbilstības nodrošināšanu īpašām nozares prasībām, tostarp no notiekošas tiesvedības izrietošu maksājumu nodrošināšanu vai saistību izpildi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumam pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanai, kuru iesniedz sabiedrība, ir pievienoti šādi dokumenti:

a)	pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts;

b)	šīs direktīvas 86.e pantā minētais ziņojums un tam pievienotie viedokļi, ja tādi ir, kā arī 86.f pantā minētais ziņojums, ja tie ir pieejami;

c)	visas piezīmes, kas iesniegtas saskaņā ar 86.g panta 1. punktu; un

d)	informācija par 86.h pantā minēto kopsapulces apstiprinājumu.

3. Dalībvalstis var prasīt, lai sabiedrības pieteikumam pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanai tiktu pievienota papildinformācija, piemēram, jo īpaši:

a)	darbinieku skaits pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta sagatavošanas laikā;

b)	meitasuzņēmumu pastāvēšana un to attiecīgās atrašanās vietas;

c)	informācija par to, kā sabiedrība ir izpildījusi saistības pret publiskām iestādēm.

Šā punkta vajadzībām gadījumā, ja šādu informāciju sabiedrība nesniedz, kompetentās iestādes var to pieprasīt citām attiecīgām iestādēm.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 2. un 3. punktā minēto pieteikumu, tai skaitā visu informācijas un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties kompetentajā iestādē.

5. Attiecībā uz to, kā tiek ievēroti noteikumi par darbinieku līdzdalību, kas paredzēti 86.l pantā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā ir iekļauta informācija par procedūrām, ar kurām nosaka nepieciešamos pasākumus, un par iespējamajām šādu pasākumu opcijām.

6. Veicot 1. punktā minēto pārbaudi, kompetentā iestāde pārbauda:

a)	visus dokumentus un informāciju, kas kompetentajai iestādei iesniegti saskaņā ar 2. un 3. punktu;

b)	vajadzības gadījumā – sabiedrības norādi par to, ka ir sākta 86.l panta 3. un 4. punktā minētā procedūra.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaudi veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti dokumenti un informācija par to, ka sabiedrības kopsapulce ir apstiprinājusi pārrobežu reorganizāciju. Minētajai pārbaudei var būt viens no šādiem rezultātiem:

a)	ja tiek konstatēts, ka pārrobežu reorganizācija atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka ir izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde izsniedz pirmsreorganizācijas apliecību;

ja tiek konstatēts, ka pārrobežu reorganizācija neatbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde neizsniedz pirmsreorganizācijas apliecību un informē sabiedrību par sava lēmuma iemesliem; šādā gadījumā kompetentā iestāde var sabiedrībai dot iespēju izpildīt būtiskos nosacījumus vai pabeigt procedūras un formalitātes pieņemamā laikposmā.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde neizsniedz pirmsreorganizācijas apliecību, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pārrobežu reorganizācija ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9. Ja kompetentajai iestādei, veicot 1. punktā minēto pārbaudi, ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu reorganizācija ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus, piemēram, attiecīgos gadījumos un neaplūkojot tos izolēti, indikatīvus faktorus, par kuriem kompetentā iestāde ir uzzinājusi 1. punktā minētās pārbaudes gaitā, tostarp apspriežoties ar attiecīgām iestādēm. Šā panta vajadzībām novērtējumu veic, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izmantojot valsts tiesību aktos reglamentētu procedūru.

10. Ja novērtējuma vajadzībām saskaņā ar 8. un 9. punktu ir jāņem vērā papildu informācija vai jāveic papildu izmeklēšanas darbības, 7. punktā paredzēto trīs mēnešu laikposmu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.

11. Ja pārrobežu procedūras sarežģītības dēļ novērtējumu nav iespējams veikt 7. un 10. punktā noteiktajos termiņos, dalībvalstis nodrošina, ka pirms minēto termiņu beigām pieteikuma iesniedzēju informē par jebkādas kavēšanās iemesliem.

12. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde var apspriesties ar citām attiecīgām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās ar pārrobežu reorganizāciju saistītās jomās, tostarp ar galamērķa dalībvalsts iestādēm, un iegūt no minētajām iestādēm un no sabiedrības informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā pārbaudītu pārrobežu reorganizācijas likumību. Novērtējuma vajadzībām kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta.

86.n pants

Pirmsreorganizācijas apliecības nosūtīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsreorganizācijas apliecību kopīgo ar 86.o panta 1. punktā minētajām iestādēm, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirmsreorganizācijas apliecība ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2. Šīs direktīvas 86.o panta 1. punktā minētās iestādes un reģistri pirmsreorganizācijas apliecībai var piekļūt bez maksas.

86.o pants

Galamērķa dalībvalsts veikta pārrobežu reorganizācijas likumības pārbaude

1. Dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi, kuras kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu reorganizācijas likumību attiecībā uz to procedūras daļu, ko reglamentē galamērķa dalībvalsts tiesību akti, un apstiprināt pārrobežu reorganizāciju.

Minētā iestāde jo īpaši nodrošina, ka reorganizētā sabiedrība atbilst visiem valsts tiesību aktu noteikumiem par sabiedrību inkorporāciju un reģistrāciju un ka attiecīgā gadījumā saskaņā ar 86.l pantu ir noteikti pasākumi attiecībā uz darbinieku līdzdalību.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām sabiedrība šā panta 1. punktā minētajai iestādei iesniedz pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, kurš apstiprināts 86.h pantā minētajā kopsapulcē.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem jebkādu sabiedrības pieteikumu 1. punkta nolūkos, tai skaitā visu informācijas un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā iestādē.

4. Šā panta 1. punktā minētā iestāde apstiprina pārrobežu reorganizāciju, tiklīdz tā ir konstatējusi, ka galamērķa dalībvalstī ir pienācīgi izpildīti visi būtiskie nosacījumi un ir pienācīgi pabeigtas visas formalitātes.

5. Pirmsreorganizācijas apliecību 1. punktā minētā iestāde pieņem kā pārliecinošu pierādījumu tam, ka izcelsmes dalībvalstī ir pienācīgi pabeigtas piemērojamās pirmsreorganizācijas procedūras un formalitātes, bez kā pārrobežu reorganizāciju nevar apstiprināt.

86.p pants

Reģistrācija

1. Izcelsmes dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz to attiecīgajām teritorijām nosaka kārtību, kādā saskaņā ar 16. pantu pārrobežu reorganizācijas pabeigšanu atklāj to reģistros.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to reģistros tiek ievadīta vismaz šāda informācija:

a)	galamērķa dalībvalsts reģistrā – tas, ka reorganizētā sabiedrība reģistrēta pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

b)	galamērķa dalībvalsts reģistrā – reorganizētās sabiedrības reģistrācijas diena;

c)	izcelsmes dalībvalsts reģistrā – tas, ka sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

d)	izcelsmes dalībvalsts reģistrā – diena, kad sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra;

e)	attiecīgi izcelsmes dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts reģistrā – sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma un reorganizētās sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma.

Reģistri pirmajā daļā minēto informāciju dara publiski pieejamu un nodrošina, ka tai var piekļūt, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes dalībvalsts reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, paziņo galamērķa dalībvalsts reģistram par to, ka pārrobežu reorganizācija ir stājusies spēkā. Dalībvalstis arī nodrošina, ka sabiedrības reģistrācija pēc minētā paziņojuma saņemšanas tiek nekavējoties svītrota vai izslēgta no reģistra.

86.q pants

Diena, kurā pārrobežu reorganizācija stājas spēkā

Dienu, kurā pārrobežu reorganizācija stājas spēkā, nosaka galamērķa dalībvalsts tiesību akti. Minētā diena ir pēc 86.m un 86.o pantā minētās pārbaudes veikšanas.

86.r pants

Pārrobežu reorganizācijas sekas

Pārrobežu reorganizācijai no 86.q pantā minētās dienas ir šādas sekas:

a)	reorganizētā sabiedrība pārņem visus sabiedrības aktīvus un pasīvus, tai skaitā visus līgumus, kredītus, tiesības un pienākumus;

b)	sabiedrības dalībnieki turpina būt reorganizētās sabiedrības dalībnieki, ja vien viņi nav atbrīvojušies no savām akcijām, kā minēts 86.i panta 1. punktā;

c)	reorganizētā sabiedrība pārņem sabiedrības tiesības un pienākumus, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām un kuri pastāv pārrobežu reorganizācijas spēkā stāšanās dienā.

86.s pants

Neatkarīgie eksperti

1. Dalībvalstis paredz noteikumus, kas reglamentē vismaz civiltiesisko atbildību neatkarīgajam ekspertam, kurš ir atbildīgs par 86.f pantā minētā ziņojuma sagatavošanu.

2. Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā eksperts darbojas, ir neatkarīgi no sabiedrības, kas iesniedz pieteikumu pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanai, un tiem nav interešu konflikta ar to; un

b)	eksperta viedoklis ir neatkarīgs un objektīvs un to sniedz nolūkā palīdzēt kompetentajai iestādei saskaņā ar neatkarības un objektivitātes prasībām, kuras noteiktas tiesību aktos un profesionālajos standartos, kas attiecas uz ekspertu.

86.t pants

Spēkā esamība

Pārrobežu reorganizāciju, kas stājusies spēkā atbilstīgi procedūrām, ar ko transponē šo direktīvu, nevar pasludināt par spēkā neesošu.

Pirmā daļa neskar dalībvalstu pilnvaras, inter alia saistībā ar krimināltiesībām, teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, sociālās jomas tiesību aktiem, nodokļiem un tiesībaizsardzību, pēc dienas, kad pārrobežu reorganizācija stājās spēkā, piemērot pasākumus un sodus, kas paredzēti valsts tiesību aktos.”;

direktīvas 119. panta 2. punktu groza šādi:

a)	punkta c) apakšpunkta beigās pievieno: “; vai”;

pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

viena vai vairākas sabiedrības brīdī, kad to darbība tiek izbeigta, tām netiekot likvidētām, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai sabiedrībai – ieguvējai sabiedrībai – šai ieguvējai sabiedrībai neizlaižot jaunas akcijas, ar nosacījumu, ka vienai personai tieši vai netieši pieder visas akcijas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrībās vai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki visās apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās saglabā savu akciju proporciju.”;

direktīvas 120. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro sabiedrībām, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

a)	sabiedrība tiek likvidētas un ir sākta tās aktīvu sadale tās dalībniekiem;

b)	sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā.”;

pievieno šādu punktu:

“5. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu sabiedrībām, uz kurām:

a)	attiecas maksātnespējas procedūras vai attiecas preventīvās pārstrukturēšanas regulējums;

b)	attiecas likvidācijas procedūras, kas nav minētas 4. punkta a) apakšpunktā, vai

c)	attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktā.”;

direktīvas 121. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktā svītro a) apakšpunktu;

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Pie šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un formalitātēm it īpaši pieskaitāmi noteikumi, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar apvienošanos un darbinieku aizsardzību attiecībā uz tiesībām, uz kurām neattiecas 133. pants.”;

direktīvas 122. pantu groza šādi:

panta a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:

“a)	katrai no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībai tās juridiskā forma un nosaukums un tās juridiskās adreses atrašanās vieta, un pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības ierosinātā juridiskā forma un nosaukums, un tās juridiskās adreses ierosinātā atrašanās vieta;

b)	attiecība, kas piemērojama sabiedrības kapitāla vērtspapīru vai akciju maiņai, un attiecīgā gadījumā – jebkura maksājuma naudā apmērs;”;

panta h) un i) punktu aizstāj ar šādiem:

“h)	visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru dalībniekiem;

i)	attiecīgā gadījumā pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības inkorporēšanas dokuments un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā;”;

pievieno šādus punktus:

“m)	detalizēta informācija par naudas kompensācijas piedāvājumu dalībniekiem saskaņā ar 126.a pantu;

n)	jebkādi kreditoriem piedāvātie aizsardzības pasākumi, piemēram, garantijas vai saistības.”;

10)

direktīvas 123. un 124. pantu aizstāj ar šādu:

“123. pants

Informācijas atklāšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu mēnesi pirms 126. pantā minētās kopsapulces sabiedrība katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrā atklāj un dara publiski pieejamus šādus dokumentus:

a)	kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu; un

paziņojumu, ar kuru apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi vēlākais piecas darba dienas pirms kopsapulces dienas var savai attiecīgajai sabiedrībai iesniegt piezīmes par kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu.

Dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un darīt publiski pieejamu neatkarīga eksperta ziņojumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība spēj izslēgt konfidenciālu informāciju no atklāšanas eksperta ziņojumā.

Saskaņā ar šo punktu atklātie dokumenti ir pieejami arī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

2. Dalībvalstis var apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības atbrīvot no šā panta 1. punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad minētās sabiedrības nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 126. pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, šā panta 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē.

3. Ja apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības saskaņā ar šā panta 2. punktu dara pieejamu kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, tās vismaz vienu mēnesi pirms 126. pantā minētās kopsapulces dienas iesniedz savam attiecīgajam reģistram šādu informāciju:

a)	katrai apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai tās juridiskā forma un nosaukums un tās juridiskās adreses atrašanās vieta, un juridiskā forma un nosaukums, kas ierosināti jebkādai jaunizveidotajai sabiedrībai, un tās juridiskās adreses ierosinātā atrašanās vieta;

b)	reģistrs, kurā ir iesniegti 14. pantā minētie dokumenti attiecībā uz katru apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību, un attiecīgās sabiedrības reģistrācijas numurs minētajā reģistrā;

c)	attiecībā uz katru apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību – norāde par to, kādi pasākumi veikti, lai kreditori, darbinieki un dalībnieki varētu izmantot savas tiesības; un

d)	informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, 1. punktā minēto paziņojumu, neatkarīgā eksperta ziņojumu un pilnīgu informāciju par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

Katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrs dara publiski pieejamu informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. un 3. punktā minētās prasības var pilnībā izpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu kompetentajās iestādēs.

5. Ja nav nepieciešama ieguvējas sabiedrības kopsapulces piekrišana attiecībā uz apvienošanos saskaņā ar 126. panta 3. punktu, šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju atklāj vismaz vienu mēnesi pirms pārējo apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību kopsapulces dienas.

6. Papildus šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai dalībvalstis var prasīt, lai kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts vai šā panta 3. punktā minētā informācija tiktu publicēta to oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs nosūta oficiālajam vēstnesim vai centrālajai elektroniskajai platformai nepieciešamo informāciju.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie dokumenti vai 3. punktā minētā informācija ir sabiedrībai pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka visas maksas, ko no sabiedrības iekasē reģistri par 1. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanu un attiecīgā gadījumā par 6. punktā minēto publiskošanu, nepārsniedz šādu pakalpojumu sniegšanas izmaksu atgūšanu.

124. pants

Pārvaldes vai vadības struktūras ziņojums dalībniekiem un darbiniekiem

1. Katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu apvienošanās tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pārrobežu apvienošanās ietekmi uz darbiniekiem.

Tajā jo īpaši izskaidro pārrobežu apvienošanās ietekmi uz sabiedrības turpmāko darbību.

2. Ziņojumā ietver arī dalībniekiem paredzētu sadaļu un darbiniekiem paredzētu sadaļu.

3. Dalībniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

a)	naudas kompensāciju un metodi, kas izmantota, lai noteiktu naudas kompensāciju;

b)	akciju maiņas attiecību un attiecīgā gadījumā metodi vai metodes, kas izmantotas akciju maiņas attiecības noteikšanā;

c)	pārrobežu apvienošanās ietekmi uz dalībniekiem;

d)	dalībniekiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 126.a pantu.

5. Darbiniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

a)	pārrobežu apvienošanās ietekmi uz darba attiecībām, kā arī attiecīgā gadījumā – pasākumus, lai minētās attiecības aizsargātu;

b)	visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos vai attiecībā uz sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;

c)	to, kā a) un b) apakšpunktā izklāstītie aspekti ietekmē jebkādus sabiedrības meitasuzņēmumus.

6. Ziņojumu vai ziņojumus kopā ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, ja tas pieejams, dara pieejamus katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem jebkurā gadījumā elektroniskā formā ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms 126. pantā minētās kopsapulces dienas.

Tomēr, ja nav nepieciešama ieguvējas sabiedrības kopsapulces piekrišana attiecībā uz apvienošanos saskaņā ar 126. panta 3. punktu, ziņojumu dara pieejamu vismaz sešas nedēļas pirms otras vai pārējo apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību kopsapulces dienas.

7. Ja apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra savlaicīgi saņem viedokli par 1. un 5. punktā minēto informāciju no darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno ziņojumam.

8. Darbiniekiem paredzētā ziņojuma sadaļa nav nepieciešama, ja apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku kā vien to, kas veido pārvaldes vai vadības struktūru.

11)

direktīvas 125. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr, ja nav nepieciešama ieguvējas sabiedrības kopsapulces piekrišana attiecībā uz apvienošanos saskaņā ar 126. panta 3. punktu, ziņojumu dara pieejamu vismaz vienu mēnesi pirms otras vai pārējo apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību kopsapulces dienas.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā jebkurā gadījumā ietver eksperta viedokli par to, vai naudas kompensācija un akciju maiņas attiecība ir adekvātas. Novērtējot naudas kompensāciju, eksperts pirms apvienošanās priekšlikuma paziņošanas izskata to, kāda ir apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās noteiktā minēto akciju tirgus cena vai kāda ir sabiedrību vērtība, kuru nosaka saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās apvienošanās sekas. Ziņojumā vismaz:

a)	norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai noteiktu ierosināto naudas kompensāciju;

b)	norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai nonāktu pie ierosinātās akciju maiņas attiecības;

norāda, vai izmantotā metode vai metodes ir adekvātas, lai novērtētu naudas kompensāciju un akciju maiņas attiecību, norāda vērtību, kas iegūta, izmantojot šādas metodes, un sniedz viedokli par minēto metožu relatīvo nozīmi, nonākot pie vērtības, par kuru pieņemts lēmums, un, ja apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās izmanto atšķirīgas metodes, norāda arī to, vai šādu atšķirīgu metožu izmantošana bija pamatota; un

d)	apraksta jebkādas īpašas novērtēšanas grūtības, kas radušās.

Eksperts ir tiesīgs no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām iegūt visu informāciju, kas viņam nepieciešama, lai izpildītu eksperta pienākumus.”;

c)	panta 4. punktam pievieno šādu daļu: “No šā panta piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.”;

12)

direktīvas 126. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pēc iepazīšanās attiecīgā gadījumā ar 124. un 125. pantā minētajiem ziņojumiem, saskaņā ar 124. pantu iesniegtajiem darbinieku viedokļiem un saskaņā ar 123. pantu iesniegtajām piezīmēm katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības kopsapulce ar rezolūciju lemj par to, vai apstiprināt kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu un vai pielāgot dibināšanas dokumentu un statūtus, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā.”;

pievieno šādu punktu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka kopsapulcē apstiprinātu pārrobežu apvienošanos nevar apstrīdēt tikai šādu iemeslu dēļ vien:

a)	122. panta b) punktā minētā akciju maiņas attiecība ir noteikta neadekvāti;

b)	122. panta m) punktā minētās naudas kompensācija ir noteikta neadekvāti; vai

c)	informācija, kas sniegta par a) apakšpunktā minēto akciju maiņas attiecību vai b) apakšpunktā minēto naudas kompensāciju, neatbilda juridiskajām prasībām.”;

13)

iekļauj šādus pantus:

“126.a pants

Dalībnieku aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz tiem apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem, kuri balsoja pret kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta apstiprināšanu, ir tiesības atbrīvoties no savām akcijām par adekvātu naudas kompensāciju, ievērojot 2. līdz 6. punktā paredzētos nosacījumus, ar noteikumu, ka apvienošanās rezultātā viņi iegūtu akcijas apvienošanās rezultātā izveidotajā sabiedrībā, kuras darbību reglamentētu citas dalībvalsts tiesību akti, nevis tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas viņu attiecīgā apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība.

Dalībvalstis var paredzēt, ka arī citiem apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem ir pirmajā daļā minētās tiesības.

Dalībvalstis var prasīt, lai vēlākais 126. pantā minētajā kopsapulcē tiktu pienācīgi dokumentēti nepārprotami iebildumi pret kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, dalībnieku nodomi izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām vai abi. Dalībvalstis var atļaut iebildumu pret kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu ieprotokolēšanu uzskatīt par negatīva balsojuma pienācīgu dokumentēšanu.

2. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā 1. punktā minētajiem dalībniekiem ir attiecīgajai apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai jāpaziņo par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētais laikposms nepārsniedz vienu mēnesi pēc 126. pantā minētās kopsapulces. Dalībvalstis nodrošina, ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dara zināmu elektronisku adresi minētā paziņojuma elektroniskai saņemšanai.

3. Dalībvalstis arī nosaka laikposmu, kādā izmaksājama kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā noteiktā naudas kompensācija. Minētais laikposms beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārrobežu apvienošanās stāšanās spēkā saskaņā ar 129. pantu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem dalībniekiem, kas paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām, bet kas uzskata, ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības piedāvātā naudas kompensācija nav adekvāti noteikta, ir tiesības valsts tiesību aktos pilnvarotajā kompetentajā iestādē vai struktūrā prasīt papildu naudas kompensāciju. Dalībvalstis nosaka termiņu prasībai par papildu naudas kompensāciju.

Dalībvalstis var paredzēt, ka galīgais lēmums par papildu naudas kompensācijas piešķiršanu ir spēkā attiecībā uz visiem attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem, kuri ir paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām saskaņā ar 2. punktu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. līdz 4. punktā noteiktās tiesības reglamentē attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti un ka ekskluzīva kompetence risināt visus ar minētajām tiesībām saistītos strīdus ir minētās dalībvalsts jurisdikcijā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki, kuriem nebija tiesību atbrīvoties no savām akcijām vai kuri tās neizmantoja, bet kuri uzskata, ka kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā izklāstītā akciju maiņas attiecība ir neadekvāta, var apstrīdēt minēto maiņas attiecību un pieprasīt maksājumu naudā. Attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos noteiktajā termiņā tiesvedību šajā sakarā ierosina ar minētajiem tiesību aktiem pilnvarotajā kompetentajā iestādē vai struktūrā, un šāda tiesvedība neliedz reģistrēt pārrobežu apvienošanos. Pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai lēmums ir saistošs.

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka minētajā lēmumā noteiktā akciju maiņas attiecība ir spēkā attiecībā uz visiem attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem, kuriem nebija tiesību atbrīvoties no savām akcijām vai kuri tās neizmantoja.

7. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība maksājuma naudā vietā var nodrošināt akcijas vai citu kompensāciju.

126.b pants

Kreditoru aizsardzība

1. Dalībvalstis paredz adekvātu sistēmu to kreditoru interešu aizsardzībai, kuru prasījumi ir cēlušies pirms kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta atklāšanas un šādas atklāšanas brīdī to termiņš vēl nav iestājies.

Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuri ir neapmierināti ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem, kā noteikts 122. panta n) punktā, trīs mēnešu laikā pēc 123. pantā minētās kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta atklāšanas var vērsties attiecīgajā administratīvajā vai tiesu iestādē un pieprasīt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja šādi kreditori var ticami pierādīt, ka pārrobežu apvienošanās dēļ ir apdraudēta viņu prasījumu izpilde un ka viņi no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām nav saņēmuši adekvātus aizsardzības pasākumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no pārrobežu apvienošanās stāšanās spēkā saskaņā ar 129. pantu.

2. Dalībvalstis var prasīt, lai katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sniedz paziņojumu, kurā precīzi atspoguļots tās pašreizējais finanšu stāvoklis dienā, kas nav agrāk kā vienu mēnesi pirms minētā paziņojuma atklāšanas. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz informāciju, kas apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību pārvaldes vai vadības struktūrai ir pieejama minētā paziņojuma sniegšanas dienā, un pēc saprātīgas izpētes veikšanas, minētajai pārvaldes vai vadības struktūrai nav zināms neviens iemesls, kā dēļ apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība nevarētu pildīt savas saistības, iestājoties minēto saistību izpildes termiņam. Paziņojumu atklāj kopā ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu saskaņā ar 123. pantu.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz publiskām iestādēm pienākošos finansiālo vai nefinansiālo saistību izpildi vai nodrošināšanu.

126.c pants

Darbinieku informēšana un uzklausīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar pārrobežu apvienošanos tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu un ka tās tiek īstenotas saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK noteikto tiesisko regulējumu un Direktīvu 2001/23/EK, kad pārrobežu apvienošanās tiek uzskatīta par uzņēmuma pāreju Direktīvas 2001/23/EK nozīmē, un saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK, kad tā piemērojama Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām. Dalībvalstis var nolemt, ka darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu piemēro tādu sabiedrību darbiniekiem, kas nav minētas Direktīvas 2002/14/EK 3. panta 1. punktā.

2. Neatkarīgi no 123. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 124. panta 7. punkta dalībvalstis nodrošina, ka vismaz pirms lēmuma pieņemšanas par kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu vai 124. pantā minēto ziņojumu atkarībā no tāss, kas ir agrāk, tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, tā lai pirms 126. pantā minētās kopsapulces darbiniekiem tiktu sniegta motivēta atbilde.

14)

direktīvas 127. pantu aizstāj ar šādu:

“127. pants

Pirmsapvienošanās apliecība

1. Dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi vai iestādes, kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu apvienošanos likumību attiecībā uz tām procedūras daļām, ko reglamentē apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmsapvienošanās apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes (“kompetentā iestāde”).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumam pirmsapvienošanās apliecības saņemšanai, kuru iesniedz apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība, ir pievienoti šādi dokumenti:

a)	kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts;

b)	šīs direktīvas 124. pantā minētais ziņojums un tam pievienotie viedokļi, ja tādi ir, kā arī 125. pantā minētais ziņojums, ja tie ir pieejami;

c)	visas piezīmes, kas iesniegtas saskaņā ar 123. panta 1. punktu; un

d)	informācija par 126. pantā minēto kopsapulces apstiprinājumu.

3. Dalībvalstis var prasīt, lai apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības pieteikumam pirmsapvienošanās apliecības saņemšanai tiktu pievienota papildinformācija, piemēram, jo īpaši:

a)	darbinieku skaits kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta sagatavošanas laikā;

b)	meitasuzņēmumu pastāvēšana un to attiecīgās atrašanās vietas;

c)	informācija par to, kā apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība ir izpildījusi saistības pret publiskām iestādēm.

Šā punkta vajadzībām gadījumā, ja šādu informāciju apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība nesniedz, kompetentās iestādes var to pieprasīt citām attiecīgām iestādēm.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 2. un 3. punktā minēto pieteikumu, tai skaitā visu informāciju un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties kompetentajā iestādē.

5. Attiecībā uz to, kā tiek ievēroti noteikumi par darbinieku līdzdalību, kas paredzēti 133. pantā, apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā ir iekļauta informācija par procedūrām, ar kurām nosaka nepieciešamos pasākumus, un par iespējamajām šādu pasākumu opcijām.

6. Veicot 1. punktā minēto pārbaudi, kompetentā iestāde pārbauda:

a)	visus dokumentus un informāciju, kas kompetentajai iestādei iesniegti saskaņā ar 2. un 3. punktu;

b)	vajadzības gadījumā – apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību norādi par to, ka ir sākta 133. panta 3. un 4. punktā minētā procedūra.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaudi veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti dokumenti un informācija par to, ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības kopsapulce ir apstiprinājusi pārrobežu apvienošanos. Minētajai pārbaudei var būt viens no šādiem rezultātiem:

a)	ja tiek konstatēts, ka pārrobežu apvienošanās atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka ir izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde izsniedz pirmsapvienošanās apliecību;

ja tiek konstatēts, ka pārrobežu apvienošanās neatbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde neizsniedz pirmsapvienošanās apliecību un informē sabiedrību par sava lēmuma iemesliem; šādā gadījumā kompetentā iestāde var sabiedrībai dot iespēju izpildīt būtiskos nosacījumus vai pabeigt procedūras un formalitātes pieņemamā laikposmā.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde neizsniedz pirmsapvienošanās apliecību, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pārrobežu apvienošanās ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9. Ja kompetentajai iestādei, veicot 1. punktā minēto pārbaudi, ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu apvienošanās ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus, piemēram, attiecīgos gadījumos un neaplūkojot tos izolēti, indikatīvus faktorus, par kuriem kompetentā iestāde ir uzzinājusi 1. punktā minētās pārbaudes gaitā, tostarp apspriežoties ar attiecīgām iestādēm. Šā panta vajadzībām novērtējumu veic, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izmantojot valsts tiesību aktos reglamentētu procedūru.

12. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde var apspriesties ar citām attiecīgām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās ar pārrobežu apvienošanos saistītās jomās, tostarp ar apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts iestādēm, un iegūt no minētajām iestādēm un no apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā pārbaudītu pārrobežu apvienošanās likumību. Novērtējuma vajadzībām kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta.”;

15)

iekļauj šādu pantu:

“127.a pants

Pirmsapvienošanās apliecības nosūtīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsapvienošanās apliecību kopīgo ar 128. panta 1. punktā minētajām iestādēm, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirmsapvienošanās apliecība ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2. Šīs direktīvas 128. panta 1. punktā minētās iestādes un reģistri pirmsapvienošanās apliecībai var piekļūt bez maksas.”;

16)

direktīvas 128. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punkta vajadzībām katra apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība šā panta 1. punktā minētajai iestādei iesniedz kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, kurš apstiprināts 126. pantā minētajā kopsapulcē, vai, ja saskaņā ar 132. panta 3. punktu apstiprinājums kopsapulcē nav nepieciešams, – kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir apstiprinājusi katra apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība.”;

pievieno šādus punktus:

“3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem jebkādu apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību pieteikumu 1. punkta nolūkos, tai skaitā visu informācijas un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā iestādē.

4. Šā panta 1. punktā minētā iestāde apstiprina pārrobežu apvienošanos, tiklīdz tā ir konstatējusi, ka ir izpildīti visi būtiskie nosacījumi.

5. Pirmsapvienošanās apliecību 1. punktā minētā iestāde pieņem kā pārliecinošu pierādījumu tam, ka tās attiecīgajā dalībvalstī ir pienācīgi pabeigtas piemērojamās pirmsapvienošanās procedūras un formalitātes, bez kā pārrobežu apvienošanos nevar apstiprināt.”;

17)

direktīvas 130. pantu aizstāj ar šādu:

“130. pants

Reģistrācija

1. Apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu un apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz to attiecīgajam teritorijām nosaka kārtību, kādā saskaņā ar 16. pantu pārrobežu apvienošanās pabeigšanu atklāj to reģistros.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to reģistros tiek ievadīta vismaz šāda informācija:

a)	apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistrā – tas, ka apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība reģistrēta pārrobežu apvienošanās rezultātā;

b)	apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistrā – apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības reģistrācijas diena;

c)	katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrā – tas, ka apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra pārrobežu apvienošanās rezultātā;

d)	katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrā – diena, kad apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra;

e)	attiecīgi katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts un apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistros – katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības un apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma.

Reģistri pirmajā daļā minēto informāciju dara publiski pieejamu un nodrošina, ka tai var piekļūt, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, paziņo katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistram par to, ka pārrobežu apvienošanās ir stājusies spēkā. Dalībvalstis arī nodrošina, ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības reģistrācija pēc minētā paziņojuma saņemšanas tiek nekavējoties svītrota vai izslēgta no reģistra.”;

18)

direktīvas 131. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pārrobežu apvienošanās, kas veikta, kā noteikts 119. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā, no 129. pantā minētās dienas rada šādas sekas:

a)	visi iegūstamās sabiedrības aktīvi un pasīvi, tai skaitā visi līgumi, kredīti, tiesības un pienākumi, tiek nodoti ieguvējai sabiedrībai;

b)	iegūstamās sabiedrības dalībnieki kļūst par ieguvējas sabiedrības dalībnieki, ja vien viņi nav atbrīvojušies no savām akcijām, kā minēts 126.a panta 1. punktā;

c)	iegūstamā sabiedrība beidz pastāvēt.”;

panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)	visi apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību aktīvi un pasīvi, tai skaitā visi līgumi, kredīti, tiesības un pienākumi, tiek nodoti jaunajai sabiedrībai;

b)	apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki kļūst par jaunās sabiedrības dalībniekiem, ja vien viņi nav atbrīvojušies no savām akcijām, kā minēts 126.a panta 1. punktā;”;

19)

direktīvas 132. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja pārrobežu apvienošanos iegādājoties veic vai nu sabiedrība, kurai pieder visas iegūstamās sabiedrības vai iegūstamo sabiedrību akcijas un vērtspapīri, kas piešķir balsstiesības kopsapulcē, vai arī persona, kurai tieši vai netieši pieder visas ieguvējas sabiedrības akcijas un iegūstamās sabiedrības vai sabiedrību akcijas, un ieguvēja sabiedrība apvienošanās ietvaros nepiešķir akcijas:

—	nepiemēro 122. panta b), c), e) un m) punktu, 125. pantu un 131. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

—	attiecībā uz iegūstamo sabiedrību vai sabiedrībām nepiemēro 124. pantu un 126. panta 1. punktu.”;

pievieno šādu punktu:

“3. Ja visu apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu tiesību aktos ir noteikts, ka nav nepieciešams kopsapulces apstiprinājums saskaņā ar 126. panta 3. punktu un šā panta 1. punktu, kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu vai informāciju, kas minēta attiecīgi 123. panta 1. līdz 3. punktā, kā arī 124. un 125. pantā minētos ziņojumus dara pieejamus vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad sabiedrība saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu par apvienošanos.”;

20)

direktīvas 133. pantu groza šādi:

panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2. Tomēr noteikumus, ja tādi ir, attiecībā uz darbinieka līdzdalību, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā ir pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības juridiskā adrese, nepiemēro, ja vismaz vienā no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām sešu mēnešu laikā pirms kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta atklāšanas, vidējais darbinieku skaits ir četras piektdaļas no piemērojamās robežvērtības, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras jurisdikcijā ir apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība, lai iedarbinātu darbinieku līdzdalības mehānismu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, vai ja pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai piemērojamie valsts tiesību akti:”;

panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

gadījumos, kad vismaz viena no apvienošanās procesā iesaistītajā sabiedrībām darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību attiecīgajām struktūrām piešķir tiesības izvēlēties bez jebkādām iepriekšējām sarunām tieši piemērot līdzdalības pamatnoteikumus, kas minēti minētās direktīvas pielikuma 3. daļas b) punktā, kā noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā atradīsies pārrobežu apvienošanas rezultātā izveidotās sabiedrības juridiskā adrese, un ievērot minētos noteikumus no reģistrācijas dienas;”;

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Ja pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu, minētajai sabiedrībai ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākas pārrobežu vai iekšzemes reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanas darbinieku līdzdalības tiesības tiek aizsargātas četrus gadus pēc pārrobežu apvienošanās stāšanās spēkā, mutatis mutandis piemērojot 1. līdz 6. punkta noteikumus.”;

pievieno šādu punktu:

“8. Sabiedrība paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem, vai tā izvēlas piemērot līdzdalības pamatnoteikumus, kas minēti 3. punkta h) apakšpunktā, vai arī tā sāk sarunas īpašajā pārrunu grupā. Sarunu gadījumā sabiedrība bez liekas vilcināšanās paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem sarunu rezultātus.”;

21)

iekļauj šādu pantu:

“133.a pants

Neatkarīgie eksperti

1. Dalībvalstis paredz noteikumus, kas reglamentē vismaz civiltiesisko atbildību neatkarīgajam ekspertam, kurš ir atbildīgs par 125. pantā minētā ziņojuma sagatavošanu.

2. Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā eksperts darbojas, ir neatkarīgi no sabiedrības, kas iesniedz pieteikumu pirmsapvienošanās apliecības saņemšanai, un tiem nav interešu konflikta ar to; un

b)	eksperta viedoklis ir neatkarīgs un objektīvs un to sniedz nolūkā palīdzēt kompetentajai iestādei saskaņā ar neatkarības un objektivitātes prasībām, kuras noteiktas tiesību aktos un profesionālajos standartos, kas attiecas uz ekspertu.”;

22)

direktīvas 134. pantā pievieno šādu punktu:

“Pirmā daļa neskar dalībvalstu pilnvaras, inter alia saistībā ar krimināltiesībām, teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, sociālās jomas tiesību aktiem, nodokļiem un tiesībaizsardzību, pēc dienas, kad pārrobežu apvienošanās ir stājusies spēkā, piemērot pasākumus un sodus, kas paredzēti valsts tiesību aktos.”;

23)

II sadaļā pievieno šādu nodaļu:

“IV NODAĻA

Kapitālsabiedrību pārrobežu sadalīšana

160.a pants

Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro kapitālsabiedrību, kuras dibināta saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenās vadības atrašanās vieta vai galvenā darījumdarbības vieta ir Savienībā, pārrobežu sadalīšanai ar noteikumu, ka uz vismaz divām no sadalīšanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām attiecas dažādu dalībvalstu tiesību akti (turpmāk “pārrobežu sadalīšana”).

2. Neatkarīgi no 160.b panta 4. punkta šo nodaļu piemēro arī pārrobežu sadalīšanai, kurā vismaz vienas iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos ir atļauts, ka 160.b panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētais maksājums naudā var pārsniegt 10 % no saņēmējsabiedrību kapitāla vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai, ja nominālvērtība nav noteikta – 10 % no to grāmatvedības uzskaites vērtības.

3. Šo nodaļu nepiemēro tādai pārrobežu sadalīšanai, kurā piedalās sabiedrība, kuras mērķis ir veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras daļas pēc kapitāla daļu turētāju pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no minētās sabiedrības aktīviem. Šādai atpirkšanai vai izpirkšanai ir pielīdzināmas darbības, kuras šāda sabiedrība veic, lai nodrošinātu, ka tās daļu biržas vērtība būtiski neatšķirtos no tās aktīvu tīrās vērtības.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro sabiedrībām, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

a)	sabiedrība tiek likvidēta un ir sākta tās aktīvu sadale tās dalībniekiem;

b)	sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā.

5. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu sabiedrībām, uz kurām:

a)	attiecas maksātnespējas procedūras vai attiecas preventīvās pārstrukturēšanas regulējums;

b)	attiecas likvidācijas procedūras, kas nav minētas 4. punkta a) apakšpunktā; vai

c)	attiecas krīzes novēršanas pasākumi, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101) apakšpunktā.

160.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1)	“sabiedrība” ir kapitālsabiedrība, kas pieder kādam no II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem;

“sadalāmā sabiedrība” ir sabiedrība, kas pārrobežu sadalīšanas procesā pilnīgas sadalīšanas gadījumā visus savus aktīvus un pasīvus nodod divām vai vairāk sabiedrībām vai daļējas sadalīšanas gadījumā vai tādas sadalīšanas gadījumā, kas veikta nodalīšanas ceļā, daļu savu aktīvu un pasīvu nodod vienai vai vairāk sabiedrībām;

3)	“saņēmējsabiedrība” ir pārrobežu sadalīšanas gaitā no jauna izveidota sabiedrība;

“sadalīšana” ir darbība, kuras rezultātā:

sadalāmā sabiedrība, kas ir izbeigusi savu darbību, netiekot likvidēta, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairāk saņēmējsabiedrībām, un par to sadalāmās sabiedrības dalībniekiem piešķir saņēmējsabiedrību vērtspapīrus vai akcijas un, attiecīgā gadījumā, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai – ja nominālvērtība nav noteikta –, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju grāmatvedības uzskaites vērtības (“pilnīga sadalīšana”);

sadalāmā sabiedrība nodod daļu savu aktīvu un pasīvu vienai vai vairāk saņēmējsabiedrībām, un par to sadalāmās sabiedrības dalībniekiem piešķir saņēmējsabiedrību vai sadalāmās sabiedrības, vai gan saņēmējsabiedrību, gan sadalāmās sabiedrības vērtspapīrus vai akcijas un, attiecīgā gadījumā, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai, ja nominālvērtība nav noteikta, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju grāmatvedības uzskaites vērtības (“daļēja sadalīšana”); vai

c)	sadalāmā sabiedrība nodod daļu savu aktīvu un pasīvu vienai vai vairāk saņēmējsabiedrībām, un par to sadalāmajai sabiedrībai piešķir saņēmējsabiedrību vērtspapīrus vai akcijas (“sadalīšana nodalīšanas ceļā”).

160.c pants

Procedūras un formalitātes

Atbilstīgi Savienības tiesību aktiem sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti reglamentē tās procedūru un formalitāšu daļas, kas jāievēro saistībā ar pārrobežu sadalīšanu, lai iegūtu pirmssadalīšanas apliecību, un saņēmējsabiedrību dalībvalstu tiesību akti reglamentē tās procedūru un formalitāšu daļas, kas jāievēro pēc pirmssadalīšanas apliecības saņemšanas.

160.d pants

Pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts

Sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sagatavo pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu. Pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	sadalāmās sabiedrības juridiskā forma un nosaukums un tās juridiskās adreses atrašanās vieta, un juridiskā forma un nosaukums, kas ierosināti jaunajai sabiedrībai vai sabiedrībām, kas izveidotas pārrobežu sadalīšanas rezultātā, un to juridisko adrešu ierosinātās atrašanās vietas;

b)	attiecība, kas piemērojama sabiedrību kapitāla vērtspapīru vai akciju maiņai, un attiecīgā gadījumā – jebkura maksājuma naudā apmērs;

c)	noteikumi par saņēmējsabiedrību vai sadalāmās sabiedrības kapitāla vērtspapīru vai akciju sadalījumu;

d)	ierosinātais indikatīvais pārrobežu sadalīšanas grafiks;

e)	pārrobežu sadalīšanas iespējamā ietekme uz nodarbinātību;

f)	diena, no kuras sabiedrību kapitāla vērtspapīru vai akciju turējums dos tiesības to turētājiem pretendēt uz peļņas daļu, un jebkādi īpaši noteikumi, kas attiecas uz minētajām tiesībām;

g)	diena, no kuras sadalāmās sabiedrības darījumus grāmatvedības dokumentos uzskatīs par saņēmējsabiedrību darījumiem;

h)	visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir sadalāmās sabiedrības pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru locekļiem;

i)	tiesības, ko saņēmējsabiedrības piešķir sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, kuriem ir īpašas tiesības, vai tādu sadalāmās sabiedrības kapitāla vērtspapīru turētājiem, kas nav akcijas, vai ieteiktos pasākumus attiecībā uz tiem;

j)	attiecīgā gadījumā saņēmējsabiedrību inkorporēšanas dokumenti un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā, un visi grozījumi sadalāmās sabiedrības inkorporēšanas dokumentā, ja notiek daļēja sadalīšana vai sadalīšana nodalīšanas ceļā;

k)	attiecīgā gadījumā – informācija par procedūrām, atbilstīgi kurām saskaņā ar 160.l pantu nosaka darbinieku iesaistīšanas kārtību nolūkā noteikt viņu līdzdalības tiesības saņēmējsabiedrībās;

sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu precīzs apraksts un izklāsts, kā minētie aktīvi un pasīvi tiks sadalīti starp saņēmējsabiedrībām vai kā tie saglabājami sadalāmajā sabiedrībā daļējas sadalīšanas vai sadalīšanas nodalīšanas ceļā gadījumā, kas ietver noteikumus par rīcību ar aktīviem un pasīviem, kuri nav konkrēti iedalīti pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, piemēram, aktīvi un pasīvi, kas nav zināmi pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta izstrādes dienā;

m)	ziņas par to aktīvu un pasīvu novērtēšanu, kas iedalāmi katrai sabiedrībai, kura iesaistīta pārrobežu sadalīšanā;

n)	sadalāmās sabiedrības gada pārskata iesniegšanas diena, ko izmanto pārrobežu sadalīšanas nosacījumu noteikšanai;

o)	attiecīgā gadījumā – sadalāmās sabiedrības dalībnieku akciju un vērtspapīru sadalījums saņēmējsabiedrībās, sadalāmajā sabiedrībā vai abās un šāda sadalījuma pamatā esošais kritērijs;

p)	detalizēta informācija par naudas kompensācijas piedāvājumu dalībniekiem saskaņā ar 160.i pantu;

q)	jebkādi kreditoriem piedāvātie aizsardzības pasākumi, piemēram, garantijas vai saistības.

160.e pants

Pārvaldes vai vadības struktūras ziņojums dalībniekiem un darbiniekiem

1. Sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu sadalīšanas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz darbiniekiem.

Tajā jo īpaši izskaidro pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz sabiedrības turpmāko darbību.

2. Ziņojumā ietver arī dalībniekiem paredzētu sadaļu un darbiniekiem paredzētu sadaļu.

3. Dalībniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

a)	naudas kompensāciju un metodi, kas izmantota, lai noteiktu naudas kompensāciju;

b)	akciju maiņas attiecību un attiecīgā gadījumā metodi vai metodes, kas izmantotas akciju maiņas attiecības noteikšanā;

c)	pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz dalībniekiem;

d)	dalībniekiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 160.i pantu.

5. Darbiniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

a)	pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz darba attiecībām, kā arī attiecīgā gadījumā – pasākumus, kas jāveic, lai minētās attiecības aizsargātu;

b)	visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos vai attiecībā uz sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;

c)	to, kā a) un b) apakšpunktā izklāstītie aspekti ietekmē jebkādus sabiedrības meitasuzņēmumus.

6. Ziņojumu vai ziņojumus kopā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, ja tas pieejams, dara pieejamus sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem jebkurā gadījumā elektroniskā formā ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms 160.h pantā minētās kopsapulces dienas

7. Ja sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra savlaicīgi saņem viedokli par 1. un 5. punktā minēto informāciju no darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno ziņojumam.

8. Darbiniekiem paredzētā ziņojuma sadaļa nav nepieciešama, ja sadalāmajai sabiedrībai un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku kā vien to, kas veido pārvaldes vai vadības struktūru.

160.f pants

Neatkarīga eksperta ziņojums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgs eksperts pārbauda pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un sagatavo ziņojumu dalībniekiem. Minēto ziņojumu dara pieejamu dalībniekiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 160.h pantā minētās kopsapulces dienas. Atkarībā no dalībvalstu tiesību aktiem eksperts var būt vai nu fiziska, vai juridiska persona.

2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā jebkurā gadījumā ietver eksperta viedokli par to, vai naudas kompensācija un akciju maiņas attiecība ir adekvātas. Novērtējot naudas kompensāciju, eksperts pirms sadalīšanas priekšlikuma paziņošanas izskata to, kāda ir sadalāmās sabiedrības akciju tirgus cena, ja tāda ir, vai kāda ir sabiedrības vērtība, kuru nosaka saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās sadalīšanas sekas. Ziņojumā vismaz:

a)	norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai noteiktu ierosināto naudas kompensāciju;

b)	norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai nonāktu pie ierosinātās akciju maiņas attiecības;

c)	norāda, vai metode vai metodes ir adekvātas, lai novērtētu naudas kompensāciju un akciju maiņas attiecību, norāda vērtību, kas iegūta, izmantojot šādas metodes, un sniedz viedokli par minēto metožu relatīvo nozīmi, nonākot pie vērtības, par kuru pieņemts lēmums; un

d)	apraksta jebkādas īpašas novērtēšanas grūtības, kas radušās.

Eksperts ir tiesīgs no sadalāmās sabiedrības iegūt visu informāciju, kas viņam nepieciešama, lai izpildītu eksperta pienākumus.

3. Nav nepieciešama ne neatkarīga eksperta veikta pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta pārbaude, ne neatkarīga eksperta ziņojums, ja visi sadalāmās sabiedrības dalībnieki ir tā vienojušies.

No šā panta piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

160.g pants

Informācijas atklāšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu mēnesi pirms 160.h pantā minētās kopsapulces sabiedrība sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrā atklāj un dara publiski pieejamus šādus dokumentus:

a)	pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu; un

b)	paziņojumu, ar kuru sadalāmās sabiedrības dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi vēlākais piecas darba dienas pirms kopsapulces dienas var sabiedrībai iesniegt piezīmes par pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu.

Dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un darīt publiski pieejamu neatkarīga eksperta ziņojumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība spēj izslēgt konfidenciālu informāciju no atklāšanas eksperta ziņojumā.

Saskaņā ar šo punktu atklātie dokumenti ir pieejami arī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

2. Dalībvalstis var sadalāmo sabiedrību atbrīvot no šā panta 1. punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad minētā sabiedrība nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 160.h pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, šā panta 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē.

3. Ja sadalāmā sabiedrība saskaņā ar šā panta 2. punktu dara pieejamu pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, tā vismaz vienu mēnesi pirms 160.h pantā minētās kopsapulces dienas iesniedz reģistram šādu informāciju:

a)	sadalāmās sabiedrības juridiskā forma un nosaukums un tās juridiskās adreses atrašanās vieta, un juridiskā forma un nosaukums, kas ierosināti jaunizveidotajai sabiedrībai vai sabiedrībām, kas izveidotas pārrobežu sadalīšanas rezultātā, un to juridiskās adreses ierosinātā atrašanās vieta;

b)	reģistrs, kurā ir iesniegti 14. pantā minētie dokumenti attiecībā uz sadalāmo sabiedrību, un tās reģistrācijas numurs minētajā reģistrā;

c)	norāde par to, kādi pasākumi veikti, lai kreditori, darbinieki un dalībnieki varētu izmantot savas tiesības; un

d)	informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, 1. punktā minēto paziņojumu, eksperta ziņojumu un pilnīgu informāciju par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

Reģistrs dara publiski pieejamu informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.

5. Papildus šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai dalībvalstis var prasīt, lai pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts vai šā panta 3. punktā minētā informācija tiktu publicēta to oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs nosūta oficiālajam vēstnesim vai centrālajai elektroniskajai platformai nepieciešamo informāciju.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie dokumenti vai 3. punktā minētā informācija ir sabiedrībai pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

160.h pants

Apstiprināšana kopsapulcē

1. Pēc iepazīšanās attiecīgā gadījumā ar 160.e un 160.f pantā minētajiem ziņojumiem, saskaņā ar 160.e pantu iesniegtajiem darbinieku viedokļiem un saskaņā ar 160.g pantu iesniegtajām piezīmēm sadalāmās sabiedrības kopsapulce ar rezolūciju lemj par to, vai apstiprināt pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un vai pielāgot dibināšanas dokumentu un statūtus, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā.

2. Sadalāmās sabiedrības kopsapulce var paturēt tiesības uz pārrobežu sadalīšanas īstenošanu attiecināt nosacījumu, ka tā nepārprotami apstiprina 160.l pantā minētos pasākumus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta un jebkādu minēto noteikumu projekta grozījumu apstiprināšanai ir nepieciešams balsu vairākums, kas atbilst ne mazāk kā divām trešdaļām un ne vairāk kā 90 % no balsu skaita, kuras piesaistītas vai nu akcijām, vai kopsapulcē pārstāvētajam parakstītajam kapitālam. Jebkurā gadījumā lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu minimums nav lielāks par to, kas noteikts valstu tiesību aktos attiecībā uz pārrobežu apvienošanos apstiprināšanu.

4. Ja kādas pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta klauzulas vai jebkāda sadalāmās sabiedrības dibināšanas dokumenta grozījuma dēļ pastiprinās dalībnieka ekonomiskās saistības pret sabiedrību vai trešām personām, dalībvalstis šādos īpašos gadījumos var prasīt, ka šāda klauzula vai sadalāmās sabiedrības dibināšanas dokumenta grozījums ir jāapstiprina attiecīgajam dalībniekam, ar noteikumu, ka šāds dalībnieks nespēj izmantot 160.i pantā noteiktās tiesības.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kopsapulcē apstiprinātu pārrobežu sadalīšanu nevar apstrīdēt tikai šādu iemeslu dēļ vien:

a)	160.d panta b) punktā minētā akciju maiņas attiecība ir noteikta neadekvāti;

b)	160.d panta p) punktā minētā naudas kompensācija ir noteikta neadekvāti; vai

c)	informācija, kas sniegta par a) apakšpunktā minēto akciju maiņas attiecību vai b) apakšpunktā minēto naudas kompensāciju, neatbilda juridiskajām prasībām.

160.i pants

Dalībnieku aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz tiem sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, kuri balsoja pret pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta apstiprināšanu, ir tiesības atbrīvoties no savām akcijām par adekvātu naudas kompensāciju, ievērojot 2. līdz 6. punktā paredzētos nosacījumus, ar noteikumu, ka pārrobežu sadalīšanas rezultātā viņi iegūtu akcijas saņēmējsabiedrībās, kuru darbību reglamentētu citas dalībvalsts tiesību akti, nevis tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas sadalāmā sabiedrība.

Dalībvalstis var paredzēt, ka arī citiem sadalāmās sabiedrības dalībniekiem ir pirmajā daļā minētās tiesības.

Dalībvalstis var prasīt, lai vēlākais 160.h pantā minētajā kopsapulcē tiktu pienācīgi dokumentēti nepārprotami iebildumi pret pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, dalībnieku nodomi izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām vai abi. Dalībvalstis var atļaut iebildumu pret pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu ieprotokolēšanu uzskatīt par negatīva balsojuma pienācīgu dokumentēšanu.

2. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā 1. punktā minētajiem dalībniekiem ir sadalāmajai sabiedrībai jāpaziņo par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētais laikposms nepārsniedz vienu mēnesi pēc 160.h pantā minētās kopsapulces. Dalībvalstis nodrošina, ka sadalāmā sabiedrība dara zināmu elektronisku adresi minētā paziņojuma elektroniskai saņemšanai.

3. Dalībvalstis arī nosaka laikposmu, kādā izmaksājama pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteiktā naudas kompensācija. Minētais laikposms beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā saskaņā ar 160.q pantu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem dalībniekiem, kas paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām, bet kas uzskata, ka sadalāmās sabiedrības piedāvātā naudas kompensācija nav adekvāti noteikta, ir tiesības valsts tiesību aktos pilnvarotajā kompetentajā iestādē vai struktūrā prasīt papildu naudas kompensāciju. Dalībvalstis nosaka termiņu prasībai par papildu naudas kompensāciju.

Dalībvalstis var paredzēt, ka galīgais lēmums par papildu naudas kompensācijas piešķiršanu ir spēkā attiecībā uz visiem sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, kuri ir paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām saskaņā ar 2. punktu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. līdz 4. punktā noteiktās tiesības reglamentē sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti un ka ekskluzīva kompetence risināt visus ar minētajām tiesībām saistītos strīdus ir minētās dalībvalsts jurisdikcijā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuriem nebija tiesību atbrīvoties no savām akcijām vai kuri tās neizmantoja, bet kuri uzskata, ka pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā izklāstītā akciju maiņas attiecība ir neadekvāta, var apstrīdēt minēto maiņas attiecību un pieprasīt maksājumu naudā. Sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos noteiktajā termiņā tiesvedību šajā sakarā ierosina ar minētajiem tiesību aktiem pilnvarotajā kompetentajā iestādē vai struktūrā, un šāda tiesvedība neliedz reģistrēt pārrobežu sadalīšanu. Saņēmējsabiedrībām un daļējas sadalīšanas gadījumā arī sadalāmajai sabiedrībai lēmums ir saistošs.

7. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka attiecīgā saņēmējsabiedrība un daļējas sadalīšanas gadījumā arī sadalāmā sabiedrība maksājuma naudā vietā var nodrošināt akcijas vai citu kompensāciju.

160.j pants

Kreditoru aizsardzība

1. Dalībvalstis paredz adekvātu sistēmu to kreditoru interešu aizsardzībai, kuru prasījumi ir cēlušies pirms pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta atklāšanas un šādas atklāšanas brīdī to termiņš vēl nav iestājies.

Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuri ir neapmierināti ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem, kā noteikts 160.d panta q) punktā, trīs mēnešu laikā pēc 160.g pantā minētās pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta atklāšanas var vērsties attiecīgajā administratīvajā vai tiesu iestādē un pieprasīt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja šādi kreditori var ticami pierādīt, ka pārrobežu sadalīšanas dēļ ir apdraudēta viņu prasījumu izpilde un ka viņi no sabiedrības nav saņēmuši adekvātus aizsardzības pasākumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā saskaņā ar 160.q pantu.

2. Ja sabiedrība, kurai iedalītas saistības, neapmierina kāda sadalāmās sabiedrības kreditora prasījumu, pārējās saņēmējsabiedrības un – daļējas sadalīšanas gadījumā vai gadījumā, kad sadalīšana veikta nodalīšanas ceļā, – sadalāmā sabiedrība par minētajām saistībām ir solidāri atbildīgas kopā ar sabiedrību, kurai iedalītas minētās saistības. Tomēr ikvienas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības solidārās atbildības maksimālais apmērs ir ierobežots ar to tīro aktīvu vērtību, kas minētajai sabiedrībai piešķirti dienā, kad sadalīšana stājas spēkā.

3. Dalībvalstis var prasīt, lai sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūra sniedz paziņojumu, kurā precīzi atspoguļots tās pašreizējais finanšu stāvoklis dienā, kas nav agrāk kā vienu mēnesi pirms minētā paziņojuma atklāšanas. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūrai ir pieejama minētā paziņojuma sniegšanas dienā, un pēc saprātīgas izpētes veikšanas, minētajai pārvaldes vai vadības struktūrai nav zināms neviens iemesls, kā dēļ jebkāda saņēmējsabiedrība un – daļējas sadalīšanas gadījumā – sadalāmā sabiedrība pēc sadalīšanas stāšanās spēkā nevarētu pildīt saistības, kas tām iedalītas saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, iestājoties minēto saistību izpildes termiņam. Paziņojumu atklāj kopā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu saskaņā ar 160.g pantu.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz publiskām iestādēm pienākošos maksājumu finansiālo vai nefinansiālo saistību izpildi vai nodrošināšanu.

160.k pants

Darbinieku informēšana un uzklausīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar pārrobežu sadalīšanu tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu un ka tās tiek īstenotas saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK noteikto tiesisko regulējumu un Direktīvu 2001/23/EK, kad pārrobežu sadalīšana tiek uzskatīta par uzņēmuma pāreju Direktīvas 2001/23/EK nozīmē, un saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK, kad tā piemērojama Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām. Dalībvalstis var nolemt, ka darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu piemēro tādu sabiedrību darbiniekiem, kas nav minētas Direktīvas 2002/14/EK 3. panta 1. punktā.

2. Neatkarīgi no 160.e panta 7. punkta un 160.g panta 1. punkta b) apakšpunkta dalībvalstis nodrošina, ka vismaz pirms lēmuma pieņemšanas par pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu vai 160.e pantā minēto ziņojumu atkarībā no tā, kas ir agrāk, tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, tā lai pirms 160.h pantā minētās kopsapulces darbiniekiem tiktu sniegta motivēta atbilde.

160.l pants

Darbinieku līdzdalība

1. Neskarot 2. punktu, katrai saņēmējsabiedrībai piemēro tos noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese.

2. Tomēr noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā ir pārrobežu sadalīšanas rezultātā izveidotās sabiedrības juridiskā adrese, nepiemēro, ja sadalāmajā sabiedrībā sešu mēnešu laikā pirms pārrobežu sadalīšanas projekta atklāšanas ir nodarbināts tāds vidējais darbinieku skaits, kas atbilst četrām piektdaļām no piemērojamās robežvērtības, kura noteikta sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos, lai iedarbinātu darbinieku līdzdalības mehānismu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, vai ja katrai saņēmējsabiedrībai piemērojamie valsts tiesību akti:

neparedz vismaz tādu pašu darbinieku līdzdalības līmeni, kāds ir sadalāmajā sabiedrībā pirms pārrobežu sadalīšanas, šo līmeni izvērtējot pēc pārvaldes vai uzraudzības struktūras vai tās komiteju, vai vadības grupas, kas ietver sabiedrības peļņu nesošās struktūras, uz kuru attiecas darbinieku pārstāvība, proporcionālā darbinieku pārstāvju skaita starp dalībniekiem; vai

b)	to saņēmējsabiedrību uzņēmumu darbiniekiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, neparedz tādas pašas iespējas izmantot līdzdalības tiesības, kādas ir minētajiem darbiniekiem, kas nodarbināti dalībvalstī, kurā ir saņēmējsabiedrības juridiskā adrese.

3. Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos darbinieku līdzdalības tiesības pārrobežu sadalīšanas rezultātā izveidotajās sabiedrībās un viņu iesaistīšanu šādu tiesību noteikšanā reglamentē dalībvalstis, mutatis mutandis un ievērojot šā panta 4. līdz 7. punktu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2157/2001 12. panta 2. un 4. punktā noteiktajiem principiem un procedūrām un šādiem Direktīvas 2001/86/EK noteikumiem:

a)	3. panta 1. punktu, 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu, 3. panta 3. punktu, 3. panta 4. punkta pirmajiem diviem teikumiem un 3. panta 5. un 7. punktu;

b)	4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punkta a), g) un h) apakšpunktu un 4. panta 3. un 4. punktu;

5. pantu;

6. pantu;

e)	7. panta 1. punktu, izņemot b) apakšpunkta otro ievilkumu;

f)	8., 10., 11. un 12. pantu; un

g)	pielikuma 3. daļas a) punktu.

4. Nosakot 3. punktā minētos principus un procedūras, dalībvalstis:

a)	piešķir īpašajai pārrunu grupai tiesības ar tās dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas darbinieku, nolemt neuzsākt sarunas vai izbeigt jau iesāktās sarunas un piemērot katras saņēmējsabiedrības dalībvalstī spēkā esošos līdzdalības noteikumus;

gadījumā, ja saskaņā ar iepriekšējām sarunām piemēro pamatnoteikumus par līdzdalību un neatkarīgi no šādiem noteikumiem var nolemt ierobežot saņēmējsabiedrību pārvaldes struktūrā esošo darbinieku pārstāvju skaitu. Tomēr, ja darbinieku pārstāvji sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai uzraudzības struktūrā veidoja vismaz trešo daļu, ierobežojums nedrīkst novest pie tā, ka darbinieku pārstāvniecība pārvaldes struktūrā būtu mazāka par vienu trešo daļu;

nodrošina, ka noteikumus par darbinieku līdzdalību, kurus piemēroja pirms pārrobežu sadalīšanas, turpina piemērot līdz jebkādu turpmāku saskaņotu noteikumu piemērošanas dienai vai, ja saskaņotu noteikumu nav – līdz pamatnoteikumu piemērošanas dienai saskaņā ar Direktīvas 2001/86/EK pielikuma 3. daļas a) punktu.

5. Līdzdalības tiesību attiecināšana uz saņēmējsabiedrību darbiniekiem, kas nodarbināti citās dalībvalstīs, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstīm, kuras izvēlas tā darīt, nerada pienākumu minētos darbiniekus ņemt vērā, aprēķinot nodarbināto skaita robežvērtības, kas rada līdzdalības tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6. Ja kāda no saņēmējsabiedrībām ir jāpārvalda, izmantojot darbinieku līdzdalības sistēmu saskaņā ar 2. punktā minētajiem noteikumiem, minētajai sabiedrībai ir pienākums veidot tādu juridisko formu, kas ļauj realizēt līdzdalības tiesības.

7. Ja saņēmējsabiedrība darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu, minētajai sabiedrībai ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākas pārrobežu vai iekšzemes reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā darbinieku līdzdalības tiesības tiek aizsargātas četrus gadus pēc pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā, mutatis mutandis piemērojot 1. līdz 6. punkta noteikumus.

8. Sabiedrība bez liekas vilcināšanās paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem sarunu par darbinieku līdzdalību rezultātus.

160.m pants

Pirmssadalīšanas apliecība

1. Dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi vai iestādes, kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu sadalīšanas likumību attiecībā uz tām procedūras daļām, ko reglamentē sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmssadalīšanas apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka minētajā dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes (“kompetentā iestāde”).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumam pirmssadalīšanas apliecības saņemšanai, kuru iesniedz sadalāmā sabiedrība, ir pievienoti šādi dokumenti:

a)	pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts;

b)	šīs direktīvas 160.e pantā minētais ziņojums un tam pievienotie viedokļi, ja tādi ir, kā arī 160.f pantā minētais ziņojums, ja tie ir pieejami;

c)	visas piezīmes, kas iesniegtas saskaņā ar 160.g panta 1. punktu; un

d)	informācija par 160.h pantā minēto kopsapulces apstiprinājumu.

3. Dalībvalstis var prasīt, lai sadalāmās sabiedrības pieteikumam pirmssadalīšanas apliecības saņemšanai tiktu pievienota papildinformācija, piemēram, jo īpaši:

a)	darbinieku skaits pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta sagatavošanas laikā;

b)	meitasuzņēmumu pastāvēšana un to attiecīgās atrašanās vietas;

c)	informācija par to, kā sadalāmā sabiedrība ir izpildījusi saistības pret publiskām iestādēm.

Šā punkta vajadzībām gadījumā, ja šādu informāciju sadalāmā sabiedrība nesniedz, kompetentās iestādes var to pieprasīt citām attiecīgām iestādēm.

5. Attiecībā uz to, kā tiek ievēroti noteikumi par darbinieku līdzdalību, kas paredzēti 160.l pantā, sadalāmās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā ir iekļauta informācija par procedūrām, ar kurām nosaka nepieciešamos pasākumus, un par iespējamajām šādu pasākumu opcijām.

6. Veicot 1. punktā minēto pārbaudi, kompetentā iestāde pārbauda:

a)	visus dokumentus un informāciju, kas kompetentajai iestādei iesniegti saskaņā ar 2. un 3. punktu;

b)	vajadzības gadījumā – sadalāmās sabiedrības norādi par to, ka ir sākta 160.l panta 3. un 4. punktā minētā procedūra.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaudi veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti dokumenti un informācija par to, ka sadalāmās sabiedrības kopsapulce ir apstiprinājusi pārrobežu sadalīšanu. Minētajai pārbaudei var būt viens no šādiem rezultātiem:

a)	ja tiek konstatēts, ka pārrobežu sadalīšana atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka ir izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde izsniedz pirmssadalīšanas apliecību;

ja tiek konstatēts, ka pārrobežu sadalīšana neatbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde neizsniedz pirmssadalīšanas apliecību un informē sabiedrību par sava lēmuma iemesliem; šādā gadījumā kompetentā iestāde var sabiedrībai dot iespēju izpildīt būtiskos nosacījumus vai pabeigt procedūras un formalitātes pieņemamā laikposmā.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde neizsniedz pirmssadalīšanas apliecību, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pārrobežu sadalīšana ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9. Ja kompetentajai iestādei, veicot 1. punktā minēto pārbaudi, ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu sadalīšana ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus, piemēram, attiecīgos gadījumos un neaplūkojot tos izolēti, indikatīvus faktorus, par kuriem kompetentā iestāde ir uzzinājusi 1. punktā minētās pārbaudes gaitā, tostarp apspriežoties ar attiecīgām iestādēm. Šā panta vajadzībām novērtējumu veic, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izmantojot valsts tiesību aktos reglamentētu procedūru.

12. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde var apspriesties ar citām attiecīgām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās ar pārrobežu sadalīšanu saistītās jomās, tostarp ar saņēmējsabiedrību dalībvalsts iestādēm, un iegūt no minētajām iestādēm un no sadalāmās sabiedrības informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā pārbaudītu pārrobežu sadalīšanas likumību. Novērtējuma vajadzībām kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta.

160.n pants

Pirmssadalīšanas apliecības nosūtīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmssadalīšanas apliecību kopīgo ar 160.o panta 1. punktā minētajām iestādēm, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirmssadalīšanas apliecība ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2. Šīs direktīvas 160.o panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes un reģistri pirmssadalīšanas apliecībai var piekļūt bez maksas.

160.o pants

Pārrobežu sadalīšanas likumības pārbaude

1. Dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi, kuras kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu sadalīšanas likumību attiecībā uz to procedūras daļu, kas attiecas uz pārrobežu sadalīšanas pabeigšanu, kuru reglamentē saņēmējsabiedrību dalībvalstu tiesību akti, un apstiprināt pārrobežu sadalīšanu.

Minētā iestāde jo īpaši nodrošina, ka saņēmējsabiedrības atbilst visiem valsts tiesību aktu noteikumiem par sabiedrību inkorporāciju un reģistrāciju un ka attiecīgā gadījumā saskaņā ar 160.l pantu ir noteikti pasākumi attiecībā uz darbinieku līdzdalību.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām sadalāmā sabiedrība katrai šā panta 1. punktā minētajai iestādei iesniedz pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, kurš apstiprināts 160.h pantā minētajā kopsapulcē.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem jebkādu sadalāmās sabiedrības pieteikumu 1. punkta nolūkos, tai skaitā visu informācijas un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā iestādē.

4. Šā panta 1. punktā minētā iestāde apstiprina pārrobežu sadalīšanu, tiklīdz tā ir konstatējusi, ka saņēmējsabiedrību dalībvalstīs ir pienācīgi izpildīti visi būtiskie nosacījumi un ir pienācīgi pabeigtas visas formalitātes.

5. Pirmssadalīšanas apliecību 1. punktā minētā iestāde pieņem kā pārliecinošu pierādījumu tam, ka sadalāmās sabiedrības dalībvalstī ir pienācīgi pabeigtas piemērojamās pirmssadalīšanas procedūras un formalitātes, bez kā pārrobežu sadalīšanu nevar apstiprināt.

160.p pants

Reģistrācija

1. Sadalāmās sabiedrības un saņēmējsabiedrību dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz to attiecīgajām teritorijām nosaka kārtību, kādā saskaņā ar 16. pantu pārrobežu sadalīšanas pabeigšanu atklāj to reģistros.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to reģistros tiek ievadīta vismaz šāda informācija:

a)	saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistrā – tas, ka saņēmējsabiedrība reģistrēta pārrobežu sadalīšanas rezultātā;

b)	saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistrā – saņēmējsabiedrību reģistrācijas diena;

c)	sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrā pilnīgas sadalīšanas gadījumā – tas, ka sadalāmā sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra pārrobežu sadalīšanas rezultātā;

d)	sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrā pilnīgas sadalīšanas gadījumā – diena, kad sadalāmā sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra;

e)	attiecīgi sadalāmās sabiedrības dalībvalsts un saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistros – sadalāmās sabiedrības un saņēmējsabiedrību reģistrācijas numuri, nosaukumi un juridiskās formas.

Reģistri pirmajā daļā minēto informāciju dara publiski pieejamu un nodrošina, ka tai var piekļūt, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistri, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, paziņo sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistram par saņēmējsabiedrību reģistrāciju. Dalībvalstis arī nodrošina, ka pilnīgas sadalīšanas gadījumā pēc visu minēto paziņojumu saņemšanas sadalāmā sabiedrība tiek nekavējoties svītrota vai izslēgta no reģistra.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, paziņo saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistriem par to, ka pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā.

160.q pants

Diena, kurā pārrobežu sadalīšana stājas spēkā

Dienu, kurā pārrobežu sadalīšana stājas spēkā, nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā stājas spēkā pārrobežu sadalīšana. Minētā diena ir pēc 160.m un 160.o pantā minētās pārbaudes veikšanas un pēc tam, kad reģistri ir saņēmuši visus 160.p panta 3. punktā minētos paziņojumus.

160.r pants

Pārrobežu sadalīšanas sekas

1. Pilnīgai pārrobežu sadalīšanai no 160.q pantā minētās dienas ir šādas sekas:

a)	visi sadalāmās sabiedrības aktīvi un pasīvi, tai skaitā visi līgumi, kredīti, tiesības un pienākumi, tiek nodoti saņēmējsabiedrībām saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteikto sadalījumu;

b)	sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par saņēmējsabiedrību dalībniekiem saskaņā ar akciju sadalījumu, kas noteikts pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, ja vien viņi nav atbrīvojušies no savām akcijām, kā minēts 160.i panta 1. punktā;

c)	sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumi, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām un kuri pastāv pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās dienā, tiek nodoti saņēmējsabiedrībām;

d)	sadalāmā sabiedrība beidz pastāvēt.

2. Daļējai pārrobežu sadalīšanai no 160.q pantā minētās dienas ir šādas sekas:

a)	daļa no sadalāmās sabiedrības aktīviem un pasīviem, tai skaitā līgumiem, kredītiem, tiesībām un pienākumiem, tiek nodota saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām, savukārt atlikušās daļas saglabā sadalāmā sabiedrība saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteikto sadalījumu;

vismaz daži sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par saņēmējsabiedrības vai saņēmējsabiedrību dalībniekiem un vismaz daži dalībnieki paliek sadalāmajā sabiedrībā vai kļūst par abu dalībniekiem saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteikto akciju sadalījumu, ja vien minētie dalībnieki nav atbrīvojušies no savām akcijām, kā minēts 160.i panta 1. punktā;

sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumi, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām un kuri pastāv pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās dienā, un kuri ir iedalīti saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, tiek nodoti attiecīgajai saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām.

3. Pārrobežu sadalīšanai nodalīšanas ceļā no 160.q pantā minētās dienas ir šādas sekas:

a)	daļa no sadalāmās sabiedrības aktīviem un pasīviem, tai skaitā līgumiem, kredītiem, tiesībām un pienākumiem, tiek nodota saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām, savukārt atlikušās daļas sadalāmā sabiedrība saglabā saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteikto sadalījumu;

b)	saņēmējsabiedrības vai saņēmējsabiedrību akcijas iedala sadalāmajai sabiedrībai;

4. Neskarot 160.j panta 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja sadalāmās sabiedrības aktīvu vai pasīvu sadale nav nepārprotami paredzēta pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, kā minēts 160.d panta l) punktā, un ja minēto noteikumu interpretācija nepadara iespējamu lēmumu par to sadali, aktīvus, to attiecīgo vērtību vai pasīvus iedala visām saņēmējsabiedrībām vai daļējas sadalīšanas gadījumā vai gadījumā, kad sadalīšanu veic nodalīšanas ceļā, – visām saņēmējsabiedrībām un sadalāmajai sabiedrībai proporcionāli tīro aktīvu daļai, kas iedalīta katrai no minētajām sabiedrībām saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu.

5. Ja pārrobežu sadalīšanas gadījumā dalībvalstu tiesību akti nosaka, ka ir jāizpilda īpašas formalitātes, pirms attiecībā uz trešām personām stājas spēkā sadalāmās sabiedrības konkrētu aktīvu, tiesību un pasīvu nodošana, minētās formalitātes izpilda attiecīgi sadalāmā sabiedrība vai saņēmējsabiedrības.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējsabiedrības akcijas nevar apmainīt pret sadalāmās sabiedrības akcijām, kuru turētājs ir pati sabiedrība vai starpniekpersona, kas rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs.

160.s pants

Vienkāršotas formalitātes

Ja pārrobežu sadalīšanu veic nodalīšanas ceļā, 160.d panta b), c), f), i), o) un p) punktu un 160.e, 160.f un 160.i pantu nepiemēro.

160.t pants

Neatkarīgie eksperti

1. Dalībvalstis paredz noteikumus, kas reglamentē vismaz civiltiesisko atbildību neatkarīgajam ekspertam, kurš ir atbildīgs par 160.f pantā minētā ziņojuma sagatavošanu.

2. Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā eksperts darbojas, ir neatkarīgi no sabiedrības, kas iesniedz pieteikumu pirmssadalīšanas apliecības saņemšanai, un tiem nav interešu konflikta ar to; un

b)	eksperta viedoklis ir neatkarīgs un objektīvs un to sniedz nolūkā palīdzēt kompetentajai iestādei saskaņā ar neatkarības un objektivitātes prasībām, kuras noteiktas tiesību aktos un profesionālajos standartos, kas attiecas uz ekspertu.

160.u pants

Spēkā esamība

Pārrobežu sadalīšanu, kas stājusies spēkā atbilstīgi procedūrām, ar ko transponē šo direktīvu, nevar pasludināt par spēkā neesošu.

Pirmā daļa neskar dalībvalstu pilnvaras, inter alia saistībā ar krimināltiesībām, teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, sociālās jomas tiesību aktiem, nodokļiem un tiesībaizsardzību, pēc dienas, kad pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā, piemērot pasākumus un sodus, kas paredzēti valsts tiesību aktos.”;

24)	II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “Sabiedrību veidi, kas minēti 7. panta 1. punktā, 13. pantā, 29. panta 1. punktā, 36. panta 1. punktā, 67. panta 1. punktā, 86.b panta 1. un 2. punktā, 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 160.b panta 1. punktā”.

2. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par pasākumiem un sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Par nopietniem pārkāpumiem dalībvalstis var paredzēt kriminālsodus.

Paredzētie pasākumi un sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 31. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Ziņojumu sniegšana un pārskatīšana

1. Ne vēlāk kā 2027. gada 1. februārī Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu, tostarp novērtējot darbinieku informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības noteikumu īstenošanu pārrobežu darbību kontekstā, novērtējot arī noteikumus par pārrobežu darbības rezultātā izveidotās sabiedrības pārvaldes struktūrā esošo darbinieku pārstāvju proporciju un to, cik efektīvi ir aizsardzības pasākumi saistībā ar sarunām par darbinieku līdzdalības tiesībām, ņemot vērā pārrobežu sabiedrību veidošanās dinamisko raksturu, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par minētās izvērtēšanas konstatējumiem, jo īpaši apsverot iespējamo nepieciešamību Savienības tiesību aktos ieviest valdes līmeņa darbinieku pārstāvības saskaņotu regulējumu, attiecīgā gadījumā pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai, jo īpaši sniedzot datus par pārrobežu reorganizācijām, apvienošanām un sadalīšanām, to ilgumu un saistītajām izmaksām, datus par gadījumiem, kad pirmsdarbības apliecības izsniegšana tika atteikta, kā arī apkopotus statistikas datus par sarunu skaitu attiecībā uz darbinieku līdzdalības tiesībām pārrobežu darbībās. Dalībvalstis Komisijai sniedz arī datus par pārrobežu darbībām piemērojamo jurisdikcijas noteikumu darbību un ietekmi.

2. Ziņojumā jo īpaši izvērtē procedūras, kas minētas Direktīvas (ES) 2017/1132 II sadaļas -I un IV nodaļā, sevišķi to ilgumu un izmaksas.

3. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, cik pamatoti ir paredzēt noteikumus attiecībā uz pārrobežu sadalīšanas veidiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp attiecībā uz pārrobežu sadalīšanu iegādājoties.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2019. gada 27. Novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D.M. SASSOLI

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

T. TUPPURAINEN

(1) OV C 62, 15.2.2019., 24. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 18. novembra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(10) Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

(11) Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

(15) Padomes Direktīva 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.).

(16) Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).

(17) Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

(18) Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).

(19) Padomes Direktīva (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(21) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(22) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/45

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2122

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko attiecībā uz atbrīvojumu no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, konkrētām kontrolēm pasažieru personīgajai bagāžai un nelieliem tādu preču sūtījumiem fiziskām personām, kurus nav paredzēts laist tirgū, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, kā arī groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 142/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 48. panta b), c), d), e) un f) punktu, 53. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 77. panta 1. punkta k) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) 2017/625 48. pants pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus, ar ko noteiktu kategoriju dzīvniekus un preces atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ja šāds atbrīvojums ir pamatots. Regulas (ES) 2017/625 53. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus par tādiem konkrētiem kontroles uzdevumiem attiecībā uz pasažieru personīgo bagāžu, ko veic muitas dienesti vai citas publiskās iestādes, ciktāl šādi uzdevumi jau neietilpst minēto iestāžu atbildības jomā.

(2)

Šie noteikumi ir cieši saistīti, un vairākus no tiem ir paredzēts piemērot vienlaicīgi. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no noteikumu vairošanas, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm un dublēšanās risku. Šiem noteikumiem bieži ir kopīgs mērķis un tajos noteiktas papildu darbības, kas jāveic operatoriem un kompetentajām iestādēm. Tādēļ ir lietderīgi šos noteikumus apvienot vienā deleģētajā regulā.

(3)	Ja tiek pieņemti noteikumi par atbrīvojumu no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, būtu jāparedz nosacījumi, piemēram, pienācīga kontroles kārtība, lai nodrošinātu, ka, šādus dzīvniekus un preces ievedot Savienībā, netiek radīts nepieļaujams risks sabiedrības, dzīvnieku un augu veselībai.

(4)

Padomes Direktīvā 97/78/EK (2) jau ir noteikti atbrīvojumi no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, kuri veido daļu no ceļotāja personīgās bagāžas, produktiem, kuri atrodas uz starptautiskā transportlīdzekļa klāja un ir paredzēti apkalpes un pasažieru patēriņam, un produktiem, kurus sīksūtījumu veidā nosūta privātpersonām. Ņemot vērā to, ka Direktīvu 97/78/EK no 2019. gada 14. decembra atceļ, juridiskās skaidrības labad un šādu atbrīvojumu konsekventas piemērošanas nodrošināšanai šajā regulā ir lietderīgi noteikt šādu atbrīvojumu piešķiršanas noteikumus. Šie atbrīvojumi attiecas uz noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, kuras, lai gan tiek ievestas Savienībā, nav paredzēts laist tirgū.

(5)	Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu konsekvenci, dalībvalstīm būtu jāturpina veikt attiecīgas uz riskiem balstītas kontroles nolūkā novērst dažu invazīvu svešzemju sugu introdukciju Savienībā, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1143/2014 (3).

(6)	Lai veicinātu zinātnisku darbību popularizēšanu, ir pamatoti noteiktu kategoriju dzīvniekus un preces, kas paredzētas zinātniskiem mērķiem, atbrīvot no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos.

(7)

Augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā un paredzēti zinātniskiem mērķiem, saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāatbrīvo no identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm robežkontroles punktos, jo pienācīgi aizsardzības pasākumi ir noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (4) 48. pantu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 48. panta d) un e) punktu no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos būtu jāatbrīvo produkti, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un paredzēti personīgam patēriņam vai lietošanai, un nelieli preču sūtījumi fiziskām personām, kurus nav paredzēts laist tirgū. Dalībvalstīm būtu jāveic uz risku balstītas kontroles attiecībā uz nelieli tādu preču sūtījumiem fiziskām personām, kurus nav paredzēts laist tirgū. Nosakot pasākumus, kas reglamentē šādu sūtījumu vai produktu ievešanu, būtu jāņem vērā iespējamais risks, ka ar dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā var tikt introducēti patogēni vai slimības.

(9)

Lai nodrošinātu, ka riski sabiedrības, cilvēku un dzīvnieku veselībai tiek samazināti līdz minimumam, dalībvalstīm vismaz reizi gadā būtu jāpārskata savi īpašie kontroļu mehānismi un darbības attiecībā uz precēm, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas, un katru gadu pēc galvenās ceļošanas sezonas šie mehānismi un darbības būtu jāatjaunina.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (5) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 (6) paredz noteikumus par konkrētu sugu lolojumdzīvniekiem, kas pavada savu īpašnieku vai pilnvarotu personu nekomerciālas pārvietošanas laikā uz Savienību no trešām valstīm. Pēc iespējas būtu jāsamazina administratīvais slogs, kas saistīts ar šādu pārvietošanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu drošības līmeni attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības riskiem, kas ir saistīti ar šādu pārvietošanu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatļauj lolojumputnu pārvietošana uz Savienību vienīgi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/25/EK (7).

(11)

Regulas (ES) 2017/625 48. panta f) punkts pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus, ar ko lolojumdzīvniekus, kurus tur privātos nekomerciālos nolūkos, atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos. Šajā regulā paredzētajiem atbrīvojumu piešķiršanas noteikumiem nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu pienākumu veikt oficiālās kontroles, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) Nr. 1143/2014 un Komisijas Regulai (EK) Nr. 865/2006 (8).

(12)	Lai iedzīvotājiem sniegtu skaidru un pieejamu informāciju par noteikumiem, kas piemērojami noteiktu sugu lolojumdzīvnieku nekormerciālai pārvietošanai uz Savienību, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums darīt šādu informāciju pieejamu sabiedrībai.

(13)

Dzīvnieku slimību un patogēnu introdukcijas radītā sabiedrības un dzīvnieku veselības riska līmenis ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, no produkta veida, dzīvnieku sugas, no kuras produkti iegūti, un patogēnu klātbūtnes iespējamības. Šādu risku novēršanai Komisijas Regulā (EK) Nr. 206/2009 (9) ir noteikti visaptveroši Savienības noteikumi, kas paredzēti, lai nepieļautu dzīvnieku slimību un patogēnu introdukciju. Ņemt vērā to, ka šī regula nosaka noteikumus, kas ietverti Komisijas Regulā (EK) Nr. 206/2009, minētā regula būtu jāatceļ no šīs regulas piemērošanas dienas.

(14)	Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (10) būtu jāgroza attiecībā uz dažu pētniecības un diagnostikas paraugu atbrīvošanu no veterinārajām pārbaudēm robežkontroles punktos, jo šis noteikuma priekšmets ir ietverts šajā regulā.

(15)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra. Līdz ar to šajā regulā paredzētie noteikumi arī būtu jāpiemēro no minētās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem noteiktu kategoriju dzīvniekus un preces atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos un kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem muitas dienesti vai citas publiskās iestādes var veikt konkrētus kontroles uzdevumus attiecībā uz pasažieru personīgo bagāžu, ciktāl šādi uzdevumi jau neietilpst minēto iestāžu atbildības jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“pētniecības un diagnostikas paraugi” ir Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 38. punktā definētie pētniecības un diagnostikas paraugi;

2)	“IMSOC” ir Informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 131. pantā;

3)	“svaigi zvejniecības produkti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.5. punktā definētie svaigie zvejniecības produkti (11);

4)	“sagatavoti zvejniecības produkti” ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.6. punktā definētie sagatavotie zvejniecības produkti;

5)	“apstrādāti zvejniecības produkti” ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.4. punktā definētie apstrādātie zvejniecības produkti;

6)	“lolojumdzīvnieks” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (12) 4. panta 11. punktā definētais lolojumdzīvnieks;

7)	“nekomerciāla pārvietošana” ir Regulas (ES) 2016/429 4. panta 14. punktā definētā nekomerciālā pārvietošana;

8)	“lolojumdzīvnieku barība” ir Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 19. punktā definētā lolojumdzīvnieku barība.

3. pants

Zinātniskiem mērķiem paredzēti dzīvnieki

1. Bezmugurkaulniekus, kas paredzēti tādiem zinātniskiem mērķiem kā pētniecība, izglītības darbības vai pētniecība, kas saistīta ar produktu izstrādi, atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, izņemot kontroles, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 15. panta 2. punktu, ja:

a)	tie atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajos noteikumos;

b)	to ievešanu Savienībā šim nolūkam iepriekš atļāvusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde;

c)	kad ir pabeigtas darbības zinātniskiem mērķiem, bezmugurkaulniekus un no tiem atvasinātos produktus, izņemot zinātniskiem mērķiem izmantotos daudzumus, likvidē vai nosūta atpakaļ uz izcelsmes trešo valsti.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro medus bitēm (Apis mellifera), kamenēm (Bombus spp), ūdens gliemjiem, kas pieder pie tipa Mollusca, un ūdens vēžveidīgajiem, kas pieder pie apakštipa Crustacea.

4. pants

Pētniecības un diagnostikas paraugi

1. Kompetentā iestāde no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos drīkst atbrīvot pētniecības un diagnostikas paraugus, ja:

a)	galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde paraugu lietotājam ir iepriekš izsniegusi atļauju to ievešanai Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 27. panta 1. punktu, un šī atļauja ir reģistrēta oficiālā dokumentā, ko sagatavojusi minētā iestāde;

b)	tiem ir pievienots a) punktā minētais oficiālais dokuments vai tā kopija, līdz tie nonāk pie a) punktā minētā lietotāja vai c) punktā minētajā gadījumā – ievešanas robežkontroles punktā;

c)	ja paraugus Savienībā ieved caur dalībvalsti, kas nav galamērķa dalībvalsts, operators tos uzrāda robežkontroles punktā.

2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā robežkontroles punkta kompetentā iestāde, izmantojot IMSOC, informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par paraugu ievešanu.

5. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem

1. Augus, augu produktus un citus objektus, ja tie paredzēti zinātniskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 48. panta 1. punktu, atbrīvo no identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm robežkontroles punktos, izņemot kontroles, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 15. panta 2. punktu.

2. Tā robežkontroles punkta kompetentā iestāde, caur kuru sūtījumu pirmoreiz ieved, veic Regulas (ES) 2016/2031 48. panta 1. punktā minētās atļaujas dokumentu kontrolpārbaudi. Ja konstatē neatbilstību vai ir aizdomas par to, tā robežkontroles punkta kompetentā iestāde, caur kuru tos pirmoreiz ieved, var veikt sūtījuma identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes vai pieprasīt, lai šādas kontrolpārbaudes veiktu par kompetentās iestādes nozīmētās karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksu atbildīgā persona.

3. Ja tā robežkontroles punkta kompetentā iestāde, caur kuru sūtījumu pirmoreiz ieved, pieprasa, lai identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes veiktu par kompetentās iestādes nozīmētās karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksu atbildīgā persona, tā robežkontroles punkta kompetentā iestāde, caur kuru sūtījumu pirmoreiz ieved, ar IMSOC starpniecību informē karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksa kompetento iestādi par dokumentu kontrolpārbaudes rezultātiem un par sūtījuma tālāku nosūtīšanu uz karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu. Karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksa kompetentā iestāde, izmantojot IMSOC, informē tā robežkontroles punkta kompetento iestādi, caur kuru sūtījumu pirmoreiz ieved, par sūtījuma saņemšanu karantīnas stacijā vai norobežošanas kompleksā. Karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksa kompetentā iestāde veic identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

6. pants

Tādi dzīvnieku izcelsmes produkti un salikti produkti, kas atrodas starptautiskos transportlīdzekļos, ko neizkrauj un kas ir paredzēti apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam

1. Dzīvnieku izcelsmes produktus un saliktus produktus atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ja:

a)	tie atrodas starptautiskos transportlīdzekļos un ir paredzēti apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam; un

b)	tie netiek izkrauti Savienības teritorijā.

2. Šā panta 1. punktā minēto preču tieša pārkraušana, ostā pārkraujot no viena starptautiska transportlīdzekļa citā starptautiskā transportlīdzeklī, ir atbrīvota no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ja:

a)	pārkraušana notiek ar robežkontroles punkta kompetentās iestādes piekrišanu; un

b)	tā notiek muitas uzraudzībā.

3. Operators, kas ir atbildīgs par 1. punktā minētajām precēm, pieprasa 2. punkta a) apakšpunktā minēto piekrišanu pirms šo preču pārkraušanas no viena starptautiska transportlīdzekļa citā starptautiskā transportlīdzeklī.

7. pants

Preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzētas personīgam patēriņam vai lietošanai

Dzīvnieku izcelsmes produktus, saliktus produktus, no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem atvasinātus produktus, augus, augu produktus un citus objektus, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzēti personīgam patēriņam vai lietošanai, atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ja tie ietilpst vismaz vienā no šīm kategorijām:

a)	preces, kas iekļautas I pielikuma 1. daļā, ja to kopējais svars nepārsniedz 2 kg ierobežojumu;

b)	ķidāti, svaigi zvejniecības produkti vai sagatavoti zvejniecības produkti, vai apstrādāti zvejniecības produkti, ja to kopējais svars nepārsniedz 20 kg ierobežojumu vai vienas zivs svaru atkarībā no tā, kurš svars ir lielāks;

c)	preces, kas nav minētas šā panta a) un b) punktā un I pielikuma 2. daļā, ja to kopējais svars nepārsniedz 2 kg ierobežojumu;

d)	augi, izņemot stādīšanai paredzētus augus, augu produkti un citi objekti;

e)	preces, izņemot stādīšanai paredzētus augus, kas ievestas no Andoras, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Sanmarīno vai Šveices;

f)	zvejniecības produkti, kas ievesti no Fēru Salām vai Grenlandes;

g)	preces, izņemot stādīšanai paredzētus augus un zvejniecības produktus, kas ir no Fēru Salām vai Grenlandes, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 kg ierobežojumu.

8. pants

Informācija par precēm, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzētas personīgam patēriņam vai lietošanai

1. Visos Savienībā ievešanas punktos kompetentā iestāde vietās, kas ir labi redzamas pasažieriem, kuri ierodas no trešām valstīm un vismaz vienā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā notiek ievešana Savienībā, izvieto informāciju, kas attēlota kādā no II pielikumā iekļautajiem plakātiem.

2. Kompetentā iestāde var papildināt 1. punktā minēto informāciju ar papildu informāciju, tostarp norādot:

a)	III pielikumā izklāstīto informāciju;

b)	informāciju, kas attiecas uz vietējiem apstākļiem.

3. Starptautiskie pasažieru pārvadātāji, tostarp lidostu, ostu un dzelzceļa operatori un ceļojumu aģentūras:

a)	pievērš klientu uzmanību šajā pantā un 7. pantā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši sniedzot II un III pielikumā izklāstīto informāciju;

b)	piekrīt, ka kompetentā iestāde izvieto 1. un 2. punktā minēto informāciju attiecīgā operatora telpās tādās vietās, kas ir labi redzamas pasažieriem, kuri ierodas no trešām valstīm.

9. pants

Konkrētas oficiālās kontroles precēm, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas

1. Attiecībā uz precēm, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas, kompetentās iestādes, muitas dienesti vai citas atbildīgās publiskās iestādes sadarbībā ar ostu, lidostu un dzelzceļa operatoriem un operatoriem, kuri ir atbildīgi par citiem ievešanas punktiem, organizē konkrētas oficiālās kontroles Savienībā ievešanas punktos. Šīs konkrētās oficiālās kontroles balstās uz risku un ir efektīvas.

2. Šā panta 1. punktā minētās kontroles veic:

a)	jo īpaši ar mērķi konstatēt 7. pantā minēto preču klātbūtni;

b)	nolūkā pārbaudīt, vai ir izpildīti 7. pantā noteiktie nosacījumi; un

c)	ar atbilstīgiem līdzekļiem, kas var ietvert skenēšanas aprīkojuma vai īpaši apmācītu meklētājsuņu izmantošanu, lai izskatītu lielu daudzumu preču.

3. Kompetentās iestādes, muitas dienesti vai citas atbildīgās publiskās iestādes, kas veic konkrētas oficiālās kontroles:

a)	tiecas identificēt preces, kas neatbilst 7. pantā noteiktajiem noteikumiem;

b)	nodrošina, ka neatbilstīgās preces tiek aizturētas un iznīcinātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (13) 197.–199. pantu;

c)	vismaz reizi gadā līdz 1. oktobrim pārskata savus piemērotos mehānismus un darbības, nosaka panākto atbilstības līmeni un, pamatojoties uz risku, vajadzības gadījumā pielāgo minētos mehānismus un darbības, lai sasniegtu 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos mērķus.

4. Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā pārskatīšana nodrošina, ka riski sabiedrības, cilvēku un dzīvnieku veselībai tiek samazināti līdz minimumam.

Pārskatīšanā ņem vērā:

a)	datus, kas savākti par to sūtījumu aptuveno skaitu, kuri neatbilst 7. pantā paredzētajiem noteikumiem;

b)	veikto konkrēto oficiālo kontroļu skaitu;

c)	tādu aizturēto un iznīcināto sūtījumu kopējo skaitu, kuri atrasti pasažieru personīgajā bagāžā un kuri neatbilst 7. panta noteikumiem; un

d)	jebkuru citu būtisku informāciju.

10. pants

Nelieli tādu preču sūtījumi fiziskām personām, kuras nav paredzēts laist tirgū

1. Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu, saliktu produktu, no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem atvasinātu produktu, augu, augu produktu un citu objektu nelielus sūtījumus fiziskām personām, kurus nav paredzēts laist tirgū, atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ja tie ietilpst vismaz vienā no 7. pantā minētajām kategorijām.

2. Dalībvalstis veic minēto preču konkrētas oficiālās kontroles saskaņā ar 9. pantu.

3. Pasta pakalpojumu sniedzēji pievērš klientu uzmanību 1. punktā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši sniedzot III pielikumā izklāstīto informāciju.

11. pants

Lolojumdzīvnieki

Lolojumdzīvniekus, ko ieved Savienībā nekomerciālas pārvietošanas laikā, atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, izņemot oficiālās kontroles, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 15. panta 2. punktu, un oficiālās kontroles, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 865/2006 57. panta 1. punktam; proti, šādus dzīvniekus:

Regulas (ES) Nr. 576/2013 I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, kas:

atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 5. panta 1. vai 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem un tiek pārvietoti no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikuma 1. daļā minētas teritorijas vai trešās valsts, ar nosacījumu, ka tiem tiek veiktas dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes saskaņā ar 33. pantu un attiecīgā gadījumā standarta izlases pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 5. panta 3. punktu; vai

ii)

atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 5. panta 1. vai 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem un tiek pārvietoti no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikuma 2. daļā minētas teritorijas vai trešās valsts, ar nosacījumu, ka tiem tiek veiktas dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes saskaņā ar 34. pantu un attiecīgā gadījumā standarta izlases pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 5. panta 3. punktu; vai

iii)	atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 10. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ja tiem tiek veiktas kontrolpārbaudes saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atļauju un minētās regulas 10. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajām prasībām; vai

iv)	atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 32. pantā noteiktajiem nosacījumiem, ja tiem tiek veiktas kontrolpārbaudes saskaņā ar minētās regulas 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atļauju;

Regulas (ES) Nr. 576/2013 I pielikuma B daļā uzskaitītos putnus, ar nosacījumu, ka:

i)	to pārvietošanu dalībvalstis ir atļāvušas saskaņā ar Lēmuma 2007/25/EK 1. panta 1. punktu; un

ii)	tiem tiek veiktas veterinārās pārbaudes saskaņā ar Lēmuma 2007/25/EK 2. pantu;

c)	Regulas (ES) Nr. 576/2013 I pielikuma B daļā uzskaitītos putnus, ko uz Savienību pārvieto no Andoras, Fēru Salām, Grenlandes, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas, Sanmarīno, Šveices un Vatikāna Pilsētvalsts;

d)	Regulas (ES) Nr. 576/2013 I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, izņemot putnus.

12. pants

Informācija par lolojumdzīvniekiem

1. Visos Savienībā ievešanas punktos kompetentā iestāde vietās, kas ir labi redzamas pasažieriem, kuri ierodas no trešām valstīm, un vismaz vienā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā notiek ievešana Savienībā, izvieto informāciju, kas attēlota IV pielikumā iekļautajā plakātā.

2. Starptautiskie pasažieru pārvadātāji, tostarp lidostu, ostu un dzelzceļa operatori piekrīt, ka kompetentā iestāde izvieto 1. punktā minēto informāciju attiecīgo operatoru telpās tādās vietās, kas ir labi redzamas pasažieriem, kuri ierodas no trešām valstīm.

13. pants

Regulas (EK) Nr. 206/2009 atcelšana

1. Regulu (EK) Nr. 206/2009 atceļ no 2019. gada 14. decembra.

2. Atsauces uz atcelto tiesību aktu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

14. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 142/2011

Regulas (EK) Nr. 142/2011 27. panta 2. punktu svītro.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.).

(7) Komisijas 2006. gada 22. decembra Lēmums 2007/25/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēno putnu gripu un tādu lolojumputnu ievešanu Kopienā, kas ir kopā ar to īpašniekiem (OV L 8, 13.1.2007., 29. lpp.).

(8) Komisijas 2006. gada 4. maija Regula (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.).

(9) Komisijas 2009. gada 5. marta Regula (EK) Nr. 206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un Regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu (OV L 77, 24.3.2009., 1. lpp.).

(10) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

1. DAĻA

7. panta a) punktā minēto preču saraksts

Sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika un īpaša pārtika, kas vajadzīga medicīnisku iemeslu dēļ, ar nosacījumu, ka šie produkti:

i)	pirms atvēršanas nav jāatdzesē;

ii)	ir iepakoti un patentēti zīmola produkti, kas paredzēti tiešai pārdošanai galapatērētājam; kā arī

iii)	iepakojums nav atvērts, izņemot, ja attiecīgais produkts tobrīd tiek lietots.

Lolojumdzīvnieku barība, kas vajadzīga ar veselību saistītu iemeslu dēļ, ar nosacījumu, ka šie produkti:

i)	ir paredzēti lolojumdzīvniekam, kas pavada pasažieri;

ii)	ir ilgi glabājami;

iii)	ir iepakoti un patentēti zīmola produkti, kas paredzēti tiešai pārdošanai galapatērētājam; kā arī

iv)	iepakojums nav atvērts, izņemot, ja attiecīgais produkts tobrīd tiek lietots.

2. DAĻA

Tādu preču saraksts, kuras nav atbrīvotas no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, kā to paredz 7. panta c) punkts

Kombinētās nomenklatūras kods (1)	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
ex 2. nodaļa (0201-0210)	Gaļa un ēdami gaļas subprodukti	Visi, izņemot varžu kājiņas (KN kods 0208 90 70 )
0401-0406	Piena pārstrādes produkti	Visi
ex 0504 00 00	Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas veselas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali	Visi, izņemot zarnas
ex 0511	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma 2. daļas 1. sadaļas 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki	Tikai lolojumdzīvnieku barība
1501 00	Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos	Visi
1502 00	Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos	Visi
1503 00	Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota	Visi
1506 00 00	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas	Visi
1601 00	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes	Visi
1602	Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm	Visi
1702 11 00 1702 19 00	Laktoze un laktozes sīrups	Visi
ex1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 1905	Maize, mīklas izstrādājumi, tortes, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citādi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos (1)	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citādi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 2105 00	Saldējums, ar vai bez kakao	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir piens
ex 2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur	Tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti
ex 2309	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā	Tikai lolojumdzīvnieku barība, košļājamās suņu rotaļlietas un rupja maluma miltu maisījumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti

Piezīmes

1.	1. sleja. Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu kodu klasificēti produkti un preču nomenklatūrā šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, tad kodu marķē ar ““ex” (piemēram, ex19 01: jāiekļauj tikai tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir gaļa vai piens, vai abi minētie produkti).

2.	2. sleja. Preču apraksts ir noteikts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma apraksta slejā.

3.	3. sleja. Šajā slejā ir sīka informācija par attiecīgajiem produktiem.

(1) I pielikums Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2) Pozīcija 2006 izteikta šādi: “Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas).”

II PIELIKUMS

8. panta 1. punktā minētie plakāti

Plakāti pieejami šeit:

https://ec.europa.eu/food/animals/animalproducts/personal_imports_en

III PIELIKUMS

8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā informācija

Sargājiet Eiropas Savienību no dzīvnieku infekcijas slimībām!

Dzīvnieku izcelsmes produktos var būt patogēni, kas izraisa infekcijas slimības

Pastāvot riskam, ka Eiropas Savienībā (ES) varētu ievest slimības, ir izstrādātas stingras procedūras attiecībā uz noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu ES. Šīs procedūras neattiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadājumiem starp ES dalībvalstīm vai to ievešanu nelielos daudzumos personīgam patēriņam no Andoras, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Sanmarīno un Šveices.

Ieceļojot ES, visus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas neatbilst šiem noteikumiem, nodod oficiālai iznīcināšanai. Par šādu produktu nedeklarēšanu var uzlikt naudas sodu vai saukt pie kriminālatbildības.

Šādas preces nedrīkst ievest ES, izņemot gadījumus, kad 2., 3. un 5. punktā minēto preču kopējais svars nepārsniedz ierobežojumu 2 kg uz vienu cilvēku.

Ja preces tiek ievestas no Fēru Salām vai Grenlandes, 1., 2., 3. un 5. punktā minēto preču kopējais svars nedrīkst pārsniegt ierobežojumu 10 kg uz vienu cilvēku.

1. Gaļa, piens un to produkti nelielā daudzumā (izņemot sauso pienu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtiku un īpašu pārtiku, kas vajadzīga medicīnisku iemeslu dēļ, vai lolojumdzīvnieku barību, kas vajadzīga ar veselību saistītu iemeslu dēļ)

Eiropas Savienībā drīkst ievest vai uz to sūtīt personīgam patēriņam paredzētus gaļas, piena un to produktu sūtījumus (izņemot sauso pienu zīdaiņiem, zīdaiņu pārtiku un īpašu pārtiku, kas vajadzīga medicīnisku iemeslu dēļ, vai lolojumdzīvnieku barību, kas vajadzīga ar veselību saistītu iemeslu dēļ), ievērojot nosacījumu, ka tie ir no Fēru Salām vai Grenlandes un to svars nepārsniedz 10 kg uz vienu cilvēku.

2. Sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika un īpaša pārtika, kas vajadzīga medicīnisku iemeslu dēļ

Eiropas Savienībā drīkst ievest vai uz to sūtīt personīgam patēriņam paredzētus sausā piena zīdaiņiem, zīdaiņu pārtikas un tādas īpašas pārtikas sūtījumus, kas vajadzīga medicīnisku iemeslu dēļ, ievērojot nosacījumu, ka:

—

tie ir no Fēru Salām vai Grenlandes un to kopējais svars nepārsniedz ierobežojumu 10 kg uz vienu cilvēku, un ka:

a)	šis produkts pirms patērēšanas nav jāatdzesē;

b)	šis produkts ir iepakots un patentēts zīmola produkts; un

c)	iepakojums nav atvērts, izņemot, ja attiecīgais produkts tobrīd tiek lietots,

—

tie ir no citām valstīm (izņemot Fēru Salas vai Grenlandi) un to kopējais svars nepārsniedz svara ierobežojumu 2 kg uz vienu cilvēku, un ka:

a)	šis produkts pirms patērēšanas nav jāatdzesē;

b)	šis produkts ir iepakots un patentēts zīmola produkts; un

iepakojums nav atvērts, izņemot, ja attiecīgais produkts tobrīd tiek lietots.

3. Lolojumdzīvnieku barība, kas vajadzīga ar veselību saistītu iemeslu dēļ

Eiropas Savienībā drīkst ievest vai uz to sūtīt personīgam patēriņam paredzētus tādas lolojumdzīvnieku barības sūtījumus, kas vajadzīga ar veselību saistītu iemeslu dēļ, ievērojot nosacījumu, ka:

—

tie ir no Fēru Salām vai Grenlandes un to kopējais svars nepārsniedz ierobežojumu 10 kg uz vienu cilvēku, un ka:

a)	šis produkts pirms patērēšanas nav jāatdzesē;

b)	šis produkts ir iepakots un patentēts zīmola produkts; un

c)	iepakojums nav atvērts, izņemot, ja attiecīgais produkts tobrīd tiek lietots,

—

tie ir no citām valstīm (izņemot Fēru Salas vai Grenlandi) un to kopējais svars nepārsniedz ierobežojumu 2 kg uz vienu cilvēku, un ka:

a)	šis produkts pirms patērēšanas nav jāatdzesē;

b)	šis produkts ir iepakots un patentēts zīmola produkts; un

iepakojums nav atvērts, izņemot, ja attiecīgais produkts tobrīd tiek lietots.

4. Personīgam patēriņam paredzēti zvejniecības produkti nelielā daudzumā

Eiropas Savienībā drīkst ievest vai uz to sūtīt zvejniecības produktus personīgam patēriņam (tostarp svaigas, kaltētas, termiski apstrādātas, sālītas vai kūpinātas zivis un dažus vēžveidīgos, piemēram, garneles, omārus, nedzīvas gliemenes un nedzīvas austeres), ievērojot nosacījumu, ka:

—	svaigas zivis ir izķidātas,

—	zvejniecības produktu svars uz vienu cilvēku nepārsniedz 20 kg vai vienas zivs svaru atkarībā no tā, kurš svars ir lielāks.

Šie ierobežojumi neattiecas uz zvejniecības produktiem, ko ieved no Fēru Salām vai Grenlandes.

5. Citi personīgam patēriņam paredzēti dzīvnieku izcelsmes produkti nelielā daudzumā

Eiropas Savienībā drīkst ievest vai uz to sūtīt citus dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, medu, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemežus, ievērojot nosacījumu, ka

—	tie ir no Fēru Salām vai Grenlandes un to kopējais svars nepārsniedz 10 kg uz vienu cilvēku,

—	tie ir no citām valstīm (ne Fēru Salām vai Grenlandes) un to kopējais svars nepārsniedz 2 kg uz vienu cilvēku.

Eiropas Savienībā nelielā daudzumā drīkst ievest vai uz to sūtīt dzīvnieku izcelsmes produktus, kuri pieder pie vairākām no iepriekš minētajām piecām kategorijām (1.–5. punkts), ar nosacījumu, ka šie produkti atbilst katrā attiecīgajā punktā skaidrotajiem noteikumiem.

6. Dzīvnieku izcelsmes produkti lielākos daudzumos

Dzīvnieku izcelsmes produktus lielākos daudzumos Eiropas Savienībā ievest vai uz to sūtīt drīkst tikai tad, ja attiecībā uz tiem ir ievērotas prasības, kas ir spēkā komerciāliem sūtījumiem, tai skaitā:

—	sertifikācijas prasības, kā noteikts attiecīgajā oficiālajā ES veterinārajā sertifikātā,

—

ievedot ES, preces un atbilstoša dokumentācija tiek uzrādīta ES robežkontroles punktā.

7. Produkti, uz kuriem attiecas atbrīvojums

1.–6. punktā paredzētos noteikumus nepiemēro šādiem produktiem:

—	maize, kūkas, cepumi, vafeles un zīmogvafeles, sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi; produkti, kas satur mazāk nekā 20 % pārstrādātu piena un olu produktu un ar ko rīkojas, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2007/275/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā (1),

—	konditorejas izstrādājumi un šokolāde (ieskaitot saldumus), kas satur mazāk nekā 50 % pārstrādātu piena un olu produktu un ar ko rīkojas, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2007/275/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā,

—	galapatērētājam iepakotas pārtikas piedevas, kas nelielā daudzumā (kopā mazāk nekā 20 %) satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (arī glukozamīnu, hondroitīnu vai hitozānu, vai gan hondroitīnu, gan hitozānu), kuri nav gaļas produkti,

—	olīvas ar zivju pildījumu,

—	makaronu izstrādājumi un nūdeles, kas nav jauktas vai pildītas ar gaļas produktiem, kas satur mazāk nekā 50 % pārstrādātu piena un olu produktu un ar ko rīkojas, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2007/275/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā,

—	galapatērētājam iepakotas gatavās zupas un smaržvielas, kas satur mazāk nekā 50 % zivju eļļu, zivju pulveru vai zivju ekstraktu un ar ko rīkojas, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2007/275/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

(1) Komisijas 2007. gada 17. aprīļa Lēmums 2007/275/EK par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.).

IV PIELIKUMS

12. pantā minētais plakāts

Plakāts pieejams šeit:

https://ec.europa.eu/food/animals/pet-movement/poster-diseases-dont-respect-borders_en

V PIELIKUMS

13. panta 2. punktā minētā atbilstības tabulā

Regula (EK) Nr. 206/2009

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 4. punkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

3. panta 4. punkta a) apakšpunkts

3. panta 4. punkta b) apakšpunkts

4. pants

5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

I pielikuma 1. daļa

I pielikuma 2. daļa

II pielikuma 1. daļa

II pielikuma 2. daļa

III pielikums

IV pielikums

V pielikums

VI pielikums

VII pielikums

7. panta e) un f) punkts un 10. panta 1. punkts

7. panta a) punkts un 10. panta 1. punkts

7. panta b) punkts un 10. panta 1. punkts

7. panta c) punkts un 10. panta 1. punkts

7. panta a) punkts un 10. panta 1. punkts

7. panta g) punkts un 10. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 10. panta 3. punkts

9. panta 1. punkts un 10. panta 2. punkts

9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts un 10. panta 2. punkts

9. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 10. panta 2. punkts

9. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 10. panta 2. punkts

9. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 10. panta 2. punkts

I pielikuma 2. daļa

I pielikuma 1. daļas 1. punkts

I pielikuma 1. daļas 2. punkts

II pielikums

III pielikums

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/64

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2123

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes noteiktām precēm var veikt kontrolpunktos un dokumentu kontrolpārbaudes – attālināti no robežkontroles punktiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 izveido tiesisko regulējumu oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ar kurām pārbauda atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem. Minētais tiesiskais regulējums aptver arī tādiem dzīvniekiem un precēm veiktās oficiālās kontroles, kurus Savienībā ieved no trešajām valstīm.

(2)

Šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas efektīvi un riski tiek kontrolēti pienācīgi, robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām atļaut identitātes un fizikās kontrolpārbaudes Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētajiem augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem veikt kontrolpunktā, kas nav attiecīgais robežkontroles punkts, ja vien tiek ievēroti konkrēti nosacījumi.

(3)	Šo pašu iemeslu dēļ tāpat vajadzētu rīkoties arī attiecībā uz nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem, kam piemēro pasākumus, kuri noteikti ar tiesību aktiem, uz kuriem ir atsauce minētās regulas 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā.

(4)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014 (3) cita starpā nosaka noteikumus par identitātes un fizisko kontrolpārbaužu veikšanu minēto aktu tvērumā iekļautiem nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem kādā kontrolpunktā, kas nav izraudzītā ievešanas vieta. Konkrētāk, Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014 paredz nosacījumus attiecībā uz atļauju sūtījumu novirzīt uz norādīto importa punktu identitātes un fizisko kontrolpārbaužu veikšanai, noteikumus par sūtījuma pavaddokumentiem, kam jābūt tam līdzi uz norādīto importa punktu, informācijas sniegšanas pienākumus, kas piekritīgi izraudzīto ievešanas vietu kompetentajām iestādēm un par sūtījumu atbildīgajiem operatoriem, kā arī noteikumus, ko piemēro, ja operators nolemj mainīt norādīto importa punktu pēc tam, kad sūtījums no izraudzītās ievešanas vietas jau ir izsūtīts. Minētās regulas no 2019. gada 14. decembra tiek atceltas un iepriekš minētie noteikumi tiek aizstāti ar šo regulu. Lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas rezultatīvi un tiek nodrošināta pienācīga sūtījumu izsekojamība, šajā regulā paredzētajos noteikumos pilnā mērā būtu jāizmanto informācijas pārvaldības sistēmas oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC) vai oficiālo kontroļu vajadzībām paredzētu esošu nacionālo sistēmu sniegtās iespējas apmainīties ar informāciju par oficiālajām kontrolēm un sūtījumu izsekojamību.

(5)

Robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm pēc operatora pieprasījuma un, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi, būtu jāatļauj novirzīt preču sūtījumu uz kontrolpunktu, kas nav attiecīgajai preču kategorijai nozīmētais robežkontroles punkts. Šādā gadījumā operatoram kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz tā kontrolpunkta, uz kuru sūtījums tiek novirzīts, nosaukums un kods, kas tam piešķirts integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (TRACES).

(6)

Ciktāl tas nepieciešams identitātes un fizisko kontrolpārbaužu rezultatīvai veikšanai, robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt operatoram novirzīt preces uz kontrolpunktu, kas nav robežkontroles punkts. Šādos gadījumos robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, pirms tās piešķir atļauju novirzīt sūtījumu uz kontrolpunktu, būtu jāsaņem operatora piekrišana. Operatora piekrišana vajadzīga tāpēc, ka viņam ir jāsedz transportēšanas izmaksas, kā arī tādēļ, lai nepieļautu, ka uz kontrolpunktu, kas atrodas pārāk tālu no robežkontroles punkta, tiek novirzīti ātrbojīgu preču sūtījumi.

(7)	Lai samazinātu riskus augu veselībai vai sabiedrības veselībai, augu, augu produktu un citu objektu, kā arī nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumu novirzīšanu uz kontrolpunktu vajadzētu atļaut tad, ja robežkontroles punktā veikto dokumentu kontrolpārbaužu iznākums ir apmierinošs.

(8)

Lai nodrošinātu sūtījumu izsekojamību, kontrolpunkta kompetentajām iestādēm robežkontroles punkta kompetentās iestādes būtu jāinformē par sūtījuma pienākšanu. Ja informācijas par pienākšanu nav, robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm būtu jāvēršas pie kontrolpunkta kompetentajām iestādēm, lai verificētu sūtījuma pienākšanu kontrolpunktā, un, ja minētā verifikācija liecina, ka sūtījums kontrolpunktā nav pienācis, tām attiecīgi būtu jāinformē muitas dienesti un pārējās Regulas (ES) 2017/625 75. panta 1. punktā minētās iestādes un jāveic turpmāka izmeklēšana, lai noteiktu sūtījuma faktisko atrašanās vietu.

(9)

Lai kompetentās iestādes varētu efektīvi veikt identitātes un fizikās kontrolpārbaudes augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, tie no robežkontroles punkta būtu jānovirza uz kontrolpunktu. Novirzīšanai būtu jānotiek tādā veidā, lai citiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem neizraisītu invāziju vai tos neinficētu. Šā iemesla dēļ operatoriem būtu jānodrošina, ka novirzīšanas laikā uz kontrolpunktu iepakojums vai izmantotie transportlīdzekļi ir noslēgti vai aizzīmogoti. Konkrētos gadījumos, kad no robežkontroles punkta uz kontrolpunktu tiek transportēti skujkoku koksnes sūtījumi, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām atļaut neslēgt vai neaizzīmogot sūtījumu iepakojumu vai transportlīdzekļus, ja vien tiek ievēroti konkrēti nosacījumi. Šādos gadījumos sūtījumā esošajai skujkoku koksnei vajadzētu būt audzētai vai ražotai tādas trešās valsts ģeogrāfiskā apgabalā, kurai ir sauszemes robeža ar dalībvalsti, par kuru atbildīga kompetentā iestāde, un ir zināma informācija, ka koksnei šajā trešajā valstī un konkrētajā dalībvalstī ir vienāds fitosanitārais statuss.

(10)

Lai oficiālās kontroles organizētu efektīvi, kompetentajām iestādēm, tai skaitā muitas dienestiem, kurus dalībvalsts pilnvarojusi veikt oficiālās kontroles, vai tāda kontrolpunkta, kas nav robežkontroles punkts, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām dokumentu kontrolpārbaudes veikt attālināti no robežkontroles punkta.

(11)

Lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles Savienībā ievešanas vietā, kas nav robežkontroles punkts, tiek veiktas efektīvi, kompetentajām iestādēm, tai skaitā muitas dienestiem, kurus dalībvalsts pilnvarojusi veikt oficiālās kontroles, vajadzētu būt tiesīgiem veikt dokumentu kontrolpārbaudes attiecībā uz tādiem augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, kuriem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1756/2004 (4) kontrolpārbaudes piemēro retāk.

(12)

Komisijas Lēmums 2010/313/ES (5) fiziskās kontrolpārbaudes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009 atļauj veikt apstiprinātās pārtikas un barības uzņēmumu telpās Kiprā. Līdzīgi arī Komisijas Lēmums 2010/458/ES (6) fiziskās kontrolpārbaudes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009 atļauj veikt apstiprinātās pārtikas un barības uzņēmumu telpās Maltā. Tā kā šo regulu piemēro jomām, kuras tiek reglamentētas ar minētajiem lēmumiem, Lēmumu 2010/313/ES un Lēmumu 2010/458/ES būtu lietderīgi atcelt no šīs regulas piemērošanas dienas.

(13)

Ņemot vērā to, ka Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra, konsekvences un juridiskās noteiktības labad arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 165. panta 4. punktu regulas 53. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētos noteikumus, ciktāl tie attiecas uz minētās regulas 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, var sākt piemērot ne agrāk kā 12 mēnešus pēc to pieņemšanas. Tāpēc saistībā ar attiecīgajiem Direktīvas 2000/29/EK (7) noteikumiem būtu jānosaka pārejas pasākumi, kas darbotos līdz 2020. gada 13. decembrim. Šis gadu ilgais periods nepieciešams, lai operatoriem un kompetentajām iestādēm dotu papildu laiku īstenot konkrētās prasības.

(14)

Ņemot vērā, ka šī regula attiecas uz jomām, kuras ir arī Komisijas Direktīvas 2004/103/EK (8) tvērumā un ir saistītas ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, būtu lietderīgi minēto direktīvu atcelt no 2020. gada 14. decembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1. Šī regula nosaka noteikumus attiecībā uz to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem kompetentās iestādes drīkst veikt:

identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes kontrolpunktā, kas nav attiecīgais robežkontroles punkts, attiecībā uz:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (9) 72. panta 1. punktā un 74. panta 1. punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, kā arī augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 49. panta 1. punktu, 53. panta 3. punktu un 54. panta 3. punktu;

ii)	nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem, kam piemēro pasākumus, kuri noteikti ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem;

b)	dokumentu kontrolpārbaudes attālināti no robežkontroles punkta attiecībā uz Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktā un 74. panta 1. punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem.

2. Kad kompetentās iestādes, kuras atrodas attālināti no robežkontroles punkta, tai skaitā kompetentās iestādes kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts, un Savienībā ievešanas vietā esošas kompetentās iestādes veic dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes, un pēc tam tās rīkojas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2130 (10).

I nodaļa

Identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti

2. pants

Identitātes un fizisko kontrolpārbaužu veikšanas nosacījumi kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts

1. Identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes drīkst veikt kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts, ja ir attiecināmi šādi nosacījumi:

a)	operators, sniegdams iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 56. panta 3. punkta a) apakšpunktu, vai robežkontroles punkta kompetentā iestāde vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā (“VSID”) ir norādījuši kontrolpunktu, kurā veicamas identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes;

b)	robežkontroles punkta kompetento iestāžu veikto dokumentu kontrolpārbaužu iznākums ir apmierinošs;

c)	robežkontroles punkta kompetentās iestādes VSID ir reģistrējušas, ka piekrīt sūtījuma novirzīšanai uz kontrolpunktu;

vēl pirms sūtījums ir atstājis robežkontroles punktu, operators, informācijas pārvaldības sistēmā oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC) aizpildot un iesniedzot atsevišķu VSID, tā kontrolpunkta kompetentajām iestādēm, kur tiks veiktas identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes, ir paziņojis, kāds ir plānotais sūtījuma pienākšanas laiks un kādus transportlīdzekļus plānots izmantot;

e)	operators sūtījumu no robežkontroles punkta uz kontrolpunktu transportējis muitas uzraudzībā, transportēšanas laikā neveicot preču izkraušanu;

f)	operators ir nodrošinājis, ka sūtījumam uz kontrolpunktu ir līdzi c) apakšpunktā minētā VSID elektroniska vai papīra kopija;

operators ir nodrošinājis, ka:

Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktā un 74. panta 1. punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, kā arī augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 49. panta 1. punktu, 53. panta 3. punktu un 54. panta 3. punktu, un nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā, uz kontrolpunktu ir līdzi Regulas (ES) 2017/625 50. panta 1. punktā minēto oficiālo sertifikātu apliecināta kopija, kas izdota saskaņā ar 50. panta 2. punktu;

ii)

nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem, kam piemēro pasākumus, kuri noteikti ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem, uz kontrolpunktu ir līdzi apliecināta rezultātu kopija laboratoriskai analīzei, kuru veikušas trešās valsts kompetentās iestādes, un šāds dokuments izdots saskaņā ar minētās regulas 50. panta 2. punktu;

muitas deklarācijā, kura saistībā ar sūtījuma novirzīšanu uz kontrolpunktu iesniegta muitas dienestos, operators ir norādījis c) apakšpunktā minētā VSID numuru un saglabājis tā kopiju muitas dienestu vajadzībām, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (11) 163. pantā.

2. Šā panta 1. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto prasību, ka sūtījumam jābūt līdzi apliecinātai oficiālo sertifikātu vai laboratoriskās analīzes rezultātu kopijai, nepiemēro, ja trešās valsts kompetentās iestādes minētos dokumentus ir iesniegušas IMSOC vai ja tos IMSOC augšupielādējis operators un robežkontroles punkta kompetentās iestādes pārbaudījušas, ka minētie dokumenti atbilst oriģinālajiem sertifikātiem vai laboratorisko analīžu rezultātiem.

3. Ja dalībvalsts kompetentās iestāde pārvalda esošu nacionālo sistēmu, kurā tiek reģistrēti dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, 1. punkta d) un h) apakšpunktu nepiemēro sūtījumiem, kas no robežkontroles punkta tiek sūtīti uz tajā pašā dalībvalstī esošu kontrolpunktu, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	esošajā nacionālajā sistēmā ir pieejama informācija par paredzamo sūtījuma pienākšanas laiku kontrolpunktā un par izmantotā transportlīdzekļa veidu;

esošā nacionālā sistēma atbilst šādiem nosacījumiem:

i)	tā muitas dienestiem un operatoram savlaicīgi nodrošina informāciju par 1. punkta c) apakšpunktā minēto atļauju un robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm – par sūtījuma pienākšanu kontrolpunktā;

ii)	tā nodrošina elektronisku datu apmaiņu ar IMSOC, tai skaitā sniedz informāciju par noraidītiem sūtījumiem un tādu informāciju, kas katru sūtījumu ļauj skaidri identificēt, piemēram, ar unikālu numuru;

iii)	tā nodrošina, ka 1. punkta c) apakšpunktā minēto VSID var pabeigt tikai pēc elektroniskas datu apmaiņas sistēmā IMSOC un apstiprinājuma saņemšanas no tās.

3. pants

Nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes, kuras veic kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts

1. Identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem, kam piemēro ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem noteiktus pasākumus, kompetentās iestādes drīkst veikt kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts, ja ir attiecināms kāds no šādiem nosacījumiem:

par sūtījumu atbildīgais operators robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm ir pieprasījis identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes veikt kontrolpunktā, kurš nozīmēts tādas kategorijas precēm, kādas ir sūtījumā, un robežkontroles punkta kompetentās iestādes atļauj sūtījuma novirzīšanu uz šo kontrolpunktu;

b)	robežkontroles punkta kompetentās iestādes ir nolēmušas, ka identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes tiks veiktas kontrolpunktā, kurš nozīmēts tādas kategorijas precēm, kādas ir sūtījumā, un operators pret šādu lēmumu neiebilst.

2. Šā panta 1. punktā minētās identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes veic robežkontroles punkta kompetentās iestādes, ja ir attiecināms kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	robežkontroles punkta kompetentā iestāde nav devusi 1. punkta a) apakšpunktā minēto atļauju;

b)	operators iebilst pret lēmumu novirzīt sūtījumu uz kontrolpunktu, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

4. pants

Augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes, kuras veic kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts

1. Kompetentās iestādes identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes drīkst veikt kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts, attiecībā uz šādu produktu sūtījumiem:

a)	augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktā un 74. panta 1. punktā;

b)	augi, augu produkti un citi objekti, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 49. panta 1. punktu, 53. panta 3. punktu un 54. panta 3. punktu.

2. Kompetentās iestādes 1. punktā minētās identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes drīkst veikt kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts, ja ir attiecināms kāds no šādiem nosacījumiem:

b)	robežkontroles punkta kompetentās iestādes ir nolēmušas, ka identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes tiks veiktas kontrolpunktā, kurš nozīmēts tādas kategorijas precēm, kādas ir sūtījumā, un operators pret šādu lēmumu neiebilst.

3. Šā panta 1. punktā minētās identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes veic robežkontroles punkta kompetentās iestādes, ja ir attiecināms kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	robežkontroles punkta kompetentā iestāde nav devusi 2. punkta a) apakšpunktā minēto atļauju;

b)	operators iebilst pret lēmumu novirzīt sūtījumu uz šo kontrolpunktu, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

5. pants

Īpaši nosacījumi identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm, kuras attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem veic kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts

1. Attiecībā uz 4. panta 1. punktā minētajiem sūtījumiem identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes drīkst veikt kontrolpunktā, ja operators ir nodrošinājis, ka sūtījumu iepakojums vai izmantotais transportlīdzeklis ir noslēgts vai aizzīmogots tādā veidā, ka novirzīšanas laikā uz kontrolpunktu sūtījums nevar izraisīt invāziju vai inficēt citus augus, augu produktus vai citus objektus ar kaitīgajiem organismiem, kas iekļauti Savienības karantīnas organismu sarakstā vai ir Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi, uz kuriem ir atsauce Regulas (ES) 2016/2031 5. panta 2. punktā un 30. panta 1. punktā, un attiecībā uz aizsargājamām zonām – ar kaitīgajiem organismiem no saraksta, kas izveidots saskaņā ar minētās regulas 32. panta 3. punktu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ievešanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem var atļaut izmantot iepakojumu vai transportlīdzekļus, kas nav noslēgti vai aizzīmogoti, ja ir attiecināmi šādi nosacījumi:

sūtījums ir kādas trešās valsts ģeogrāfiskā apgabalā audzēta vai ražota skujkoku koksne, un šai trešajai valstij ir sauszemes robeža ar dalībvalsti, par kuru ir atbildīga šī kompetentā iestāde, un ir informācija, ka koksnei šajā trešajā valstī un konkrētajā dalībvalstī ir vienāds fitosanitārais statuss;

b)	skujkoku koksnes sūtījumus transportē uz kontrolpunktu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, kur atrodas ievešanas robežkontroles punkts;

c)	skujkoku koksnes sūtījumi transportēšanas laikā uz kontrolpunktu nerada konkrētu risku, ka varētu izplatīties Savienības karantīnas organismi vai kaitīgie organismi, uz kuriem attiecas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 30. panta 1. punktu;

d)	pirms sūtījums atstāj attiecīgās dalībvalsts teritoriju, kompetentā iestāde nodrošina, ka šāda koksne ir apstrādāta tādā veidā, ka nerada fitosanitāru risku.

3. Dalībvalstis, kuras piemēro 2. punkta nosacījumus, rīkojas šādi:

a)	informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par attiecīgo trešās valsts apgabalu un par šā apgabala fitosanitāro statusu;

b)	ik gadu iesniedz ziņojumu par to, kādā apmērā skujkoku koksnes sūtījumiem ir piemērotas oficiālas kontroles, un par to rezultātiem.

6. pants

Darbības, kas jāveic kontrolpārbaužu laikā un pēc tam, ja identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes notiek kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts

1. Pēc tam, kad robežkontroles punkta kompetentās iestādes ir atļāvušas vai nolēmušas novirzīt sūtījumu uz VSID norādīto kontrolpunktu, par sūtījumu atbildīgais operators attiecīgo sūtījumu identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm nedrīkst uzrādīt citā kontrolpunktā, kas nav VSID norādītais kontrolpunkts, izņemot gadījumus, kad robežkontroles punkta kompetentās iestādes sūtījumu atļauj novirzīt uz citu kontrolpunktu saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. punkta 2. punkta a) apakšpunktu.

2. Kontrolpunkta kompetentās iestādes, sistēmā IMSOC aizpildot 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto VSID, robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm apstiprina, ka sūtījums ir pienācis.

3. Kontrolpunkta kompetentās iestādes 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto atsevišķo VSID vai – 2. panta 3. punktā aprakstītajā gadījumā – 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto VSID pabeidz, tajā reģistrējot identitātes un fizisko kontrolpārbaužu iznākumu un lēmumu, kāds par sūtījumu pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 55. pantu.

4. Šā panta 3. punktā minētā pabeigtā VSID numuru operators norāda muitas deklarācijā, kura attiecībā uz šo sūtījumu tiek iesniegta muitas dienestos, un attiecīgā VSID kopiju kā Regulas (ES) Nr. 952/2013 163. pantā prasīto pavaddokumentu saglabā muitas dienestu vajadzībām.

5. Ja robežkontroles punkta kompetentās iestādes 15 dienu laikā, kopš dota atļauja sūtījumu novirzīt uz kontrolpunktu, nav saņēmušas kontrolpunkta kompetento iestāžu apstiprinājumu par sūtījuma pienākšanu, tās rīkojas šādi:

a)	vēršas pie kontrolpunkta kompetentajām iestādēm, lai verificētu sūtījuma pienākšanu kontrolpunktā;

b)	ja a) apakšpunktā paredzētā minētā verifikācija liecina, ka sūtījums kontrolpunktā nav pienācis, tās informē muitas dienestus un pārējās Regulas (ES) 2017/625 75. panta 1. punktā minētās iestādes, ka apstiprinājumu par sūtījuma pienākšanu galamērķī nav saņēmušas;

c)	sadarbībā ar muitas dienestiem un citām Regulas (ES) 2017/625 75. panta 1. punktā minētām iestādēm veic turpmāku izmeklēšanu, lai noteiktu preču faktisko atrašanās vietu.

II nodaļa

Dokumentu kontrolpārbaudes, ko veic attālināti no robežkontroles punkta

7. pants

Augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, ko veic attālināti no robežkontroles punkta

Dokumentu kontrolpārbaudes Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, ko ieved Savienībā, var veikt kāda no šīm iestādēm:

a)	ja sūtījumi pienāk robežkontroles punktā, – kompetentās iestādes, kuras atrodas attālināti no robežkontroles punkta vai kontrolpunktā, kas nav robežkontroles punkts, ja vien attiecīgās kompetentās iestādes un sūtījuma pienākšanas robežkontroles punkts atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī;

b)	ja sūtījumiem kontrolpārbaudes piemēro retāk, kā noteikts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajos noteikumos, un tie pienāk ievešanas vietā, kas nav robežkontroles punkts, – Savienībā ievešanas vietas kompetentās iestādes.

8. pants

Nosacījumi tādu kontrolpārbaužu veikšanai, kuras attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu dokumentiem veic attālināti no robežkontroles punkta

1. Regulas 7. pantā minētās dokumentu kontrolpārbaudes veic, ievērojot šādus nosacījumus:

7. pantā minētās kompetentās iestādes veic dokumentu kontrolpārbaudes attiecībā uz:

i)	oficiālajiem sertifikātiem un laboratorisko testu rezultātiem, ko IMSOC augšupielādējušas tā robežkontroles punkta kompetentās iestādes, kurā sūtījums pienācis;

ii)	oficiālajiem sertifikātiem un laboratorisko testu rezultātiem, ko IMSOC augšupielādējis operators pēc tam, kad robežkontroles punkta kompetentās iestādes ir pārbaudījušas, ka tie atbilst oriģinālajiem sertifikātiem vai laboratorisko testu rezultātiem;

iii)	oficiālajiem sertifikātiem un laboratorisko testu rezultātiem, ko IMSOC iesniegušas trešo valstu kompetentās iestādes; vai

iv)	oriģinālajiem oficiālajiem sertifikātiem, ja 7. pantā minētās kompetentās iestādes ir daļa no saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1012 (12) 4. panta 2. punktu nozīmētajiem robežkontroles punktiem;

b)	kamēr 7. pantā minētās kompetentās iestādes nav informējušas robežkontroles punkta kompetentās iestādes, ka dokumentu kontrolpārbaužu rezultāti ir apmierinoši, operators sūtījumu no robežkontroles punkta uz attiecīgo kontrolpunktu identitātes vai fizisko kontrolpārbaužu veikšanai netransportē.

2. Ja operators augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu identitātes un fizisko kontrolpārbaužu veikšanai transportē uz kontrolpunktu, piemēro 2., 4. un 5. panta noteikumus.

3. Operators augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu no robežkontroles punkta uz kontrolpunktu dokumentu kontrolpārbaužu veikšanai drīkst transportēt tikai tad, ja par attiecīgo kontrolpunktu un robežkontroles punktu ir atbildīga viena un tā pati kompetentā iestāde.

III nodaļa

Nobeiguma noteikumi

9. pants

Atcelšana

1. Direktīvu 2004/103/EK atceļ no 2020. gada 14. decembra.

2. Lēmumus 2010/313/ES un 2010/458/ES atceļ no 2019. gada 14. decembra.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. un 8. pantu piemēro no 2020. gada 14. decembra.

Regulas 2. panta 3. punktu piemēro līdz 2023. gada 13. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē konkrētas barības un pārtikas importu no konkrētām trešām valstīm saistībā ar to piesārņojuma risku ar aflatoksīniem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1152/2009 (OV L 242, 14.8.2014., 4. lpp.).

(4) Komisijas 2004. gada 11. oktobra Regula (EK) Nr. 1756/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā (OV L 313, 12.10.2004., 6. lpp.).

(5) Komisijas 2010. gada 7. jūnija Lēmums 2010/313/ES, ar ko atļauj fiziskās kontroles saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009, kuras jāveic apstiprinātās barības un pārtikas uzņēmumu telpās Kiprā (OV L 140, 8.6.2010., 28. lpp.).

(6) Komisijas 2010. gada 18. augusta Lēmums 2010/458/ES, ar ko atļauj fiziskās kontroles saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 669/2009, kuras jāveic apstiprinātās barības un pārtikas uzņēmumu telpās Maltā (OV L 218, 19.8.2010., 26. lpp.).

(7) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(8) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(10) Komisijas 2019. gada 25. novembra Īstenošanas regula (ES) 2019/2130, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tam gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 128 lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12) Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) 2019/1012, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina, atkāpjoties no noteikumiem par kontroles punktu nozīmēšanu un no minimālajām prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktiem (OV L 165, 21.6.2019., 4. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/73

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2124

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par tādu dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kas ir tranzītā, pārkrauti un tālākā transportēšanā caur Savienību, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010, (ES) Nr. 605/2010, (ES) Nr. 142/2011, (ES) Nr. 28/2012, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 un Komisijas Lēmumu 2007/777/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 50. panta 4. punktu, 51. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktu, 77. panta 1. punkta c) un j) apakšpunktu un 77. panta 2. punktu.

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 izveido satvaru oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, lai verificētu atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem. Minētais regulējums ietver oficiālās kontroles, kuras veic dzīvniekiem un precēm, ko Savienībā ieved no trešām valstīm caur nozīmētajiem robežkontroles punktiem.

(2)

Ar Regulas (ES) 2017/625 50. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt noteikumus, kuros paredz, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minēto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu, kombinētu produktu, augu, augu produktu, citu objektu sūtījumiem uz galamērķa vietu, tranzītā šķērsojot Savienības teritoriju, ir jābūt pievienotam VSID.

(3)

Regulas (ES) 2017/625 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka Komisijai ir jānosaka, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm būtu jāvar atļaut minētās regulas 47. panta 1. punktā minēto barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, augu, augu produktu, citu objektu sūtījumu tālāku transportēšanu uz galamērķa vietu, kamēr nav pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti.

(4)

Ar Regulas (ES) 2017/625 51. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota noteikt, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tādiem pārkrautiem sūtījumiem un dzīvniekiem, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākpārvietošanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, varētu veikt robežkontroles punktā, kurš nav punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā. Lai nodrošinātu pārkrauto sūtījumu efektīvas kontroles, ir nepieciešams noteikt, kādos laikposmos un kādā kārtībā robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm jāveic dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

(5)

Regulas (ES) 2017/625 51. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka Komisija nosaka, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem būtu jāatļauj Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minēto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu, kombinētu produktu, augu, augu produktu, citu objektu sūtījumu tranzīts, šķērsojot Savienības teritoriju. Tajā Komisijai arī paredzēts noteikt noteikumus attiecībā uz šādu sūtījumu konkrētu oficiālo kontroļu veikšanu robežkontroles punktos, arī kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem preces uzglabā muitas noliktavās, noliktavās brīvajās zonās, pagaidu uzglabāšanas vietās un noliktavās, kas specializējas preču piegādē NATO vai ASV militārajām bāzēm.

(6)

Robežkontroles punktu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj atļaut tālāku transportēšanu uz galamērķa vietu, kamēr nav pieejami tādas pārtikas un barības sūtījumu, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi, un minētās regulas 47. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu laboratorisko analīžu un testu rezultāti. Šādos sūtījumos esošā pārtika un barība var būt to preču sarakstā, kurām ievešanas vietā Savienībā jāveic pagaidu pastiprinātas oficiālās kontroles, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai uz kurām var attiekties ārkārtas pasākums, kas paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai arī tām var būt piemērojami papildu nosacījumi attiecībā uz ievešanu Savienībā, kā paredzēts tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 126. pantu, vai īpaši pasākumi attiecībā uz to ievešanu Savienībā, kā paredzēts tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 128. pantu.

(7)

Lai nodrošinātu pienācīgu risku kontroli, šāda tālākas transportēšanas atļauja būtu jāizsniedz, ievērojot konkrētus nosacījumus. Jo īpaši, lai ierobežotu potenciālos riskus cilvēku vai augu veselībai, pārtikas un barības sūtījumi, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi, un 47. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumi būtu jātransportē uz dalībvalsts nozīmētajiem tālākas transportēšanas kompleksiem galamērķa vietā un tur jāuzglabā, līdz ir pieejami laboratorisko analīžu un testu rezultāti.

(8)

Tālākas transportēšanas kompleksiem vajadzētu būt muitas noliktavām vai pagaidu uzglabāšanas vietām, kas nozīmētas vai apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (3), un, lai nodrošinātu pārtikas produktu un barības higiēnu, tās būtu jāreģistrē kompetentajās iestādēs, kā paredzēts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 183/2005 (5).

(9)

Dzīvnieku veselības riski, kas saistīti ar tādiem dzīvnieku sūtījumiem, ko no trešām valstīm atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākpārvietošanai uz trešo valsti vai citu dalībvalsti paliek tajā pašā transportlīdzeklī, un ko paredzēts laist tirgū Savienībā vai transportēt tranzītā caur Savienību, ir mazāki nekā tie riski, kas saistīti ar citiem dzīvnieku sūtījumiem, tostarp ostās vai lidostās pārkrautiem sūtījumiem. Tāpēc, ja nav aizdomu par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, šādu dzīvnieku identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes būtu jāveic robežkontroles punktā ievešanai Savienībā. Turklāt dokumentu kontrolpārbaudes būtu jāveic robežkontroles punktos, tostarp robežkontroles punktā ievešanai Savienībā, kurā dzīvniekus uzrāda oficiālo kontroļu veikšanai un caur kuru tos ieved Savienībā turpmākai laišanai tirgū vai tranzītam caur Savienības teritoriju.

(10)

Ilgstoši pārvadājumi vienā un tajā pašā transportlīdzeklī var kaitēt dzīvnieku labturībai. Lai ievērotu dzīvnieku labturības prasības pārvadāšanas laikā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 (6) noteikumi būtu jāpiemēro visu ceļu līdz brīdim, kad dzīvnieku sūtījums sasniedz robežkontroles punktu ievešanai Savienībā.

(11)	Lai nepieļautu dzīvnieku slimību ievazāšanu Savienībā, ir nepieciešams veikt dzīvnieku pārkrauto sūtījumu dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes ostās vai lidostās robežkontroles punktā, kurā notiek pirmā pārkraušana.

(12)

Ņemot vērā riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu pārkrautiem sūtījumiem, un vajadzību nodrošināt šādu sūtījumu oficiālo kontroļu efektīvu darbību, ir lietderīgi noteikt laikposmus, kuros pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm būtu jāveic dokumentu kontrolpārbaudes. Pārkraušanas laikposms būtu jāsāk skaitīt no brīža, kad sūtījums atvests dalībvalsts ostā vai lidostā. Ja ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm būtu jāveic sūtījumu dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

(13)

Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu efektīvu darbību un ņemot vērā riskus augu veselībai, kas saistīti ar pārkrautiem Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, ir lietderīgi noteikt termiņus, pēc kuriem dokumentu kontrolpārbaudes var veikt pārkraušanas robežkontroles posteņa kompetentās iestādes. Pārkraušanas laikposmu būtu jāsāk skaitīt no sūtījuma atvešanas dienas dalībvalsts ostā vai lidostā. Ja ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm būtu jāveic sūtījumu dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

(14)

Ir lietderīgi paredzēt, ka, ja vien, pamatojoties uz aizdomām par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, visas kontrolpārbaudes pārkrautiem Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, ko paredzēts laist tirgū Savienībā vai transportēt tranzītā caur Savienību, nav veiktas pārkraušanas robežkontroles punktā, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm būtu jāveic dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

(15)

Lai samazinātu administratīvo slogu, par pārkrautiem sūtījumiem atbildīgajiem operatoriem, būtu jābūt iespējai nosūtīt pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm informāciju par preču identifikāciju un atrašanās vietu ostā vai lidostā, paredzamo atvešanas laiku, paredzamo izvešanas laiku un sūtījuma galamērķi. Šādos gadījumos dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt informācijas sistēmai, kas tām ļauj iepazīties ar operatoru sniegto informāciju un verificēt, vai nav pārsniegts dokumentu kontrolpārbaužu veikšanas termiņš.

(16)

Ja pārtika un barība, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, uz ko attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi un tiesību akti un ko muitas uzraudzībā pārkrauj no kuģa vai gaisa kuģa citā kuģī vai gaisa kuģī tajā pašā ostā vai lidostā, risks dzīvnieku un sabiedrības veselībai ir zems. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka šajā gadījumā dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes būtu jāveic nevis pārkraušanas robežkontroles punktā, bet vēlāk robežkontroles punktā ievešanai Savienībā. Attiecīgi par sūtījumu atbildīgajam operatoram būtu iepriekš jāpaziņo par sūtījumu atvešanu, aizpildot un iesniedzot attiecīgo VSID daļu oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmā (IMSOC), lai nosūtītu ievešanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm.

(17)

Lai aizsargātu dzīvnieku veselību un labturību, dzīvnieku sūtījumiem tranzītā no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, muitas uzraudzībā šķērsojot Savienības teritoriju, būtu jāveic dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes pirmreizējās atvešanas Savienībā robežkontroles punktā, un šāds tranzīts būtu jāatļauj tikai tad, ja minēto pārbaužu iznākums ir labvēlīgs.

(18)

Lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumiem tranzītā no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, šķērsojot Savienības teritoriju, robežkontroles punktā būtu jāveic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes. Šāds tranzīts būtu jāatļauj, ievērojot konkrētus nosacījumus, tostarp robežkontroles punktā veikto pārbaužu labvēlīgu iznākumu, lai nodrošinātu pienācīgu risku kontroli uz robežas un tranzīta laikā, un beigu beigās nodrošinātu to, ka šādas preces tiek izvestas no Savienības teritorijas.

(19)

Lai aizsargātu augu veselību, Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem tranzītā no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, šķērsojot Savienības teritoriju, robežkontroles punktā atbilstoši riska pakāpei būtu jāveic dokumentu un fiziskās kontrolpārbaudes. Šāds tranzīts būtu jāatļauj, ievērojot konkrētus nosacījumus, tostarp robežkontroles punktā veikto pārbaužu labvēlīgu iznākumu.

(20)

Dažos gadījumos dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumus, kas ir tranzītā no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, šķērsojot Savienības teritoriju, var uz laiku uzglabāt noliktavās. Lai nodrošinātu šādu sūtījumu izsekojamību, šādai pagaidu uzglabāšanai būtu jānotiek tikai dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātās noliktavās, kuras atbilst Regulā (EK) Nr. 852/2004 un Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (7) noteiktajām un minētajām higiēnas prasībām.

(21)

Pārredzamības labad dalībvalstīm būtu jāuztur un jāatjaunina sistēmā IMSOC visu apstiprināto noliktavu saraksts, norādot noliktavu nosaukumu un adresi, preču kategoriju, kurā tās ir apstiprinātas, un apstiprinājuma numuru. Kompetentajām iestādēm būtu jāveic regulāras apstiprināto noliktavu oficiālas kontroles, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēti to apstiprināšanas nosacījumi.

(22)

Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumus faktiski nogādā uz kuģiem, tostarp militārajiem kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, galamērķa ostas kompetentajai iestādei vai kuģa kapteiņa pārstāvim pēc piegādes pabeigšanas būtu jāapstiprina piegāde robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm vai noliktavai, kurā šādas preces ir uz laiku uzglabātas. Šāds apstiprinājums būtu jāsniedz, līdzparakstot oficiālo sertifikātu vai izmantojot elektroniskus līdzekļus. Ja sūtījumi uz kuģa nav nogādāti, jo kuģis nav atradies ostā vai loģistikas problēmu dēļ, būtu jāļauj noliktavas vai robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajai iestādei atļaut sūtījuma nosūtīšanu atpakaļ uz nosūtīšanas vietu.

(23)

Dažās dalībvalstīs ģeogrāfiskās situācijas dēļ dzīvnieku un preču tranzīts notiek saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti noteikumos par konkrētu dzīvnieku, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā. Tādēļ, lai atbalstītu minēto prasību izpildi, ir nepieciešamas konkrētas kontroles procedūras un nosacījumi.

(24)

Nepieciešams noteikt nosacījumus, ar kādiem dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumus, kuriem ir piešķirta atļauja tranzītam caur Savienības teritoriju, bet kurus noraida galamērķa trešā valsts, varētu nosūtīt atpakaļ tieši robežkontroles punktam, kurš atļāvis tranzītu caur Savienību, vai uz noliktavām, kurās šādas preces tika uzglabātas Savienības teritorijā, pirms trešā valsts tos noraidīja.

(25)

Ņemot vērā riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai un labturībai, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumiem, kurus no Savienības teritorijas pārvieto uz citu Savienības teritorijas daļu, šķērsojot trešās valsts teritoriju, robežkontroles punktu kompetentajām iestādēm būtu jāveic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes pirms to atkārtotas ievešanas Savienībā. Augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas ir pienācīgi iepakoti un transportēti, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (8) 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nebūtu jāveic kontrolpārbaudes atkārtotas ievešanas robežkontroles punktā, jo kaitīgu organismu ieviešanas risks ir zems.

(26)

Lai nodrošinātu pienācīgu saziņu un pienākumu sadali starp dažādām iestādēm un operatoriem, būtu jāaizpilda attiecīgā VSID daļa. I daļa būtu jāaizpilda par sūtījumu atbildīgajam operatoram un jānosūta robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm pirms sūtījuma atvešanas. II daļa būtu jāaizpilda kompetentajām iestādēm, tiklīdz ir veiktas šajā regulā minētās kontrolpārbaudes un par sūtījumu ir pieņemts lēmums, un šis lēmums tur būtu jāreģistrē. III daļa būtu jāaizpilda izvešanas vietas vai galamērķa robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm vai vietējām kompetentajām iestādēm, tiklīdz ir veiktas šajā regulā minētās kontrolpārbaudes.

(27)

Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumi no Horvātijas teritorijas, tranzītā šķērsojot Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”) ir neskarti, pirms tos ieved Horvātijas teritorijā caur ievešanas vietām Klekā vai Zaton Doli, kompetentajai iestādei būtu jāveic transportlīdzekļu vai transporta konteineru plombu kontrolpārbaudes un jāreģistrē transportlīdzekļu, kas transportē preces, izbraukšanas un iebraukšanas datums un laiks.

(28)

Ja konkrētu Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunktā minētu preču sūtījumus ir paredzēts laist Savienības tirgū vai transportēt tranzītā caur Savienību, tad konkrētos gadījumos Savienības tiesību aktos paredzēts, ka to transportēšana no atvešanas robežkontroles punkta uz objektu galamērķa vietā vai izvešanas robežkontroles punktā un to atvešana galamērķa vietā jāmonitorē. Lai novērstu jebkādu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm būtu jāmonitorē, vai sūtījumi tiek atvesti galamērķa vietā 15 dienu laikā.

(29)

Viens no Regulas (ES) 2017/625 mērķiem ir nodrošināt, lai noteikumi būtu noteikti vienā tiesību aktā, kā rezultātā tie ir vieglāk saprotami un piemērojami, nevis tos izkaisīt vairākos tiesību aktos. Šāda pieeja izmantota arī šajā regulā, izvairoties no vajadzības pēc vairākām mijnorādēm starp dažādiem tiesību aktiem, un tādējādi ir lielāka pārredzamība. Vairāki šajā tiesību akta projektā paredzētie papildinošie noteikumi ir savstarpēji saistīti. Jo īpaši tas attiecas uz tranzīta noteikumiem, un tos piemēros no tās pašas dienas. Šādu papildu noteikumu paredzēšana vienā tiesību aktā novērš arī noteikumu dublēšanās risku.

(30)	Komisijas Lēmumā 2000/208/EK (9), Komisijas Lēmumā 2000/571/EK (10) un Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/215/ES (11) ir paredzēti noteikumi par jomām, uz kurām attiecas šī regula. Tādēļ, lai izvairītos no noteikumu dublēšanās, minētie akti būtu jāatceļ.

(31)

Komisijas Lēmums 2007/777/EK (12), Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (13), Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2008 (14), Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009 (15), Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 (16), Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010 (17), Regula (ES) Nr. 142/2011, Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2012 (18) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759 (19) būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka minētajos tiesību aktos paredzētie noteikumi atbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(32)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula nosaka:

noteikumus, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut šādu preču kategoriju sūtījumu tālāku transportēšanu uz galamērķa vietu Savienībā, kamēr nav pieejami tādu laboratorijas analīžu un testu rezultāti, kas veikti kā daļa no Regulas (ES) 2017/625 49. panta 1. punktā minētajām fiziskajām kontrolpārbaudēm:

i)	augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktu un 74. panta 1. punktu;

ii)	augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais ārkārtas pasākums;

iii)	pārtika un barība, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, uz ko attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos tiesību aktos noteiktie pasākumi;

noteikumus, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tādiem dzīvniekiem, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākvešanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, var veikt robežkontroles punktā, kurš nav punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā;

konkrētus noteikumus dzīvnieku un šādu preču kategoriju pārkrauto sūtījumu oficiālo kontroļu veikšanai robežkontroles punktos:

i)	dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un kombinēti produkti;

ii)	augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktu un 74. panta 1. punktu;

iii)	augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajos Regulas (ES) 2016/2031 noteikumos paredzētais ārkārtas pasākums;

iv)	pārtika un barība, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, uz ko attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi vai tiesību akti;

konkrētus noteikumus dzīvnieku un šādu preču kategoriju tranzīta sūtījumu kontrolei:

i)	dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un kombinēti produkti;

ii)	augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 72. panta 1. punktu un 74. panta 1. punktu;

iii)	augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktais ārkārtas pasākums;

2. Šī regula attiecas uz mugurkaulniekiem un bezmugurkaulniekiem, izņemot:

a)	lolojumdzīvniekus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (20) 4. panta 11. punktā; un

b)	bezmugurkaulniekus, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2122 (21) 3. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“vienotais sanitārais ievešanas dokuments” jeb “VSID” ir vienots veselības ievešanas dokuments, kuru izmanto iepriekšējai paziņošanai par sūtījumu atvešanu robežkontroles punktā un kuru izmanto, lai reģistrētu veikto oficiālo kontroļu iznākumu un kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus attiecībā uz sūtījumu, kam tas pievienots;

2)	“pārkrautie sūtījumi” ir dzīvnieku vai preču sūtījumi, ko Savienībā ieved ar jūras vai gaisa transportu no trešās valsts, ja šos dzīvniekus vai preces pārvieto no kuģa vai gaisa kuģa un muitas uzraudzībā transportē uz citu kuģi vai gaisa kuģi tajā pašā ostā vai lidostā, gatavojoties tālākvešanai;

“noliktava” ir:

a)	muitas noliktava, noliktava brīvajā zonā, pagaidu uzglabāšanas vieta, kas apstiprināta, atļauta vai nozīmēta atbilstoši attiecīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. panta 1. punktam, 240. panta 1. punktam, 243. panta 1. punktam; vai

b)	noliktava, kas specializējas preču piegādē NATO vai ASV militārajām bāzēm;

4)	“tālāka transportēšana” ir preču sūtījumu pārvietošana no robežkontroles punkta uz galamērķa vietu Savienībā, kamēr nav pieejami laboratorisko analīžu un testu rezultāti;

“tālākas transportēšanas komplekss” ir komplekss galamērķa vietā Savienībā vai vietā, ko pārvalda tā pati kompetentā iestāde, kas pārvalda galamērķa vietu, ko galamērķa dalībvalsts ir nozīmējusi tādu preču sūtījumu uzglabāšanai, uz kurām attiecas tālāka transportēšana, pirms šādu sūtījumu laišanas brīvā apgrozībā;

6)	“oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēma” jeb “IMSOC” ir informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 131. pantā;

“robežkontroles punkts ievešanai Savienībā” ir robežkontroles punkts, kurā dzīvniekus un preces uzrāda oficiālo kontroļu veikšanai un caur kuru tos ieved Savienībā turpmākai laišanai tirgū vai tranzītam caur Savienības teritoriju, un kas var būt robežkontroles punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā;

8)	“Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms” ir kaitīgais organisms, kas atbilst visiem Regulas (ES) 2016/2031 36. pantā minētajiem nosacījumiem;

9)	“apstiprināta noliktava” ir noliktava, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, kā paredzēts šīs regulas 23. pantā;

10)	“noteiktas bezpatogēnu olas” ir inkubējamas olas, kas iegūtas no vistu saimēm bez noteiktām patogēnām vielām atbilstoši Eiropas farmakopejā (22) sniegtajam aprakstam un kas ir paredzētas tikai diagnostikai, izpētei un lietošanai farmācijā.

II nodaļa

Augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu, kā arī pārtikas un barības, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, kā minēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tālāka transportēšana

1. iedaļa

Nosacījumi tālākai transportēšanai

3. pants

Operatoru pienākumi pirms atļaujas tālākai transportēšanai

1. Par 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto preču sūtījumiem atbildīgais operators pieprasa robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm atļauju tālākai transportēšanai pirms sūtījuma atvešanas robežkontroles punktā. Šādu pieprasījumu iesniedz, paziņojot, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 56. panta 3. punkta a) apakšpunktā, aizpildot VSID I daļu.

2. Attiecībā uz 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto preču sūtījumiem, kas izraudzīti paraugu ņemšanai un laboratoriskai analīzei robežkontroles punktā, par sūtījumiem atbildīgais operators var pieprasīt robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm atļauju tālākai transportēšanai, aizpildot VSID I daļu.

4. pants

Tālākas transportēšanas atļauja

Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes var atļaut 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto preču sūtījumu tālāku transportēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	robežkontroles punktā veikto dokumentu kontrolpārbaužu, identitātes kontrolpārbaužu vai fizisko kontrolpārbaužu iznākums, izņemot laboratoriskās analīzes un testus, kas veikti kā daļa no minētajām fiziskajām kontrolpārbaudēm, ir apmierinošs;

b)	par sūtījumu atbildīgais operators ir pieprasījis atļauju tālākai transportēšanai, kā paredzēts 3. pantā.

5. pants

Operatoru pienākumi pēc tālākas transportēšanas atļaujas

Kad robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes atļauj šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto preču sūtījumu tālāku transportēšanu, par sūtījumu atbildīgais operators:

a)	aizpilda atsevišķa VSID I daļu par to pašu sūtījumu, kas sistēmā IMSOC ir saistīts ar 3. pantā minēto VSID, deklarējot tajā transportlīdzekli un datumu, kad sūtījums atvests izvēlētajā tālākas transportēšanas kompleksā;

b)	iesniedz a) punktā minēto VSID sistēmā IMSOC nosūtīšanai tā robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, kas atļāvis tālāku transportēšanu.

6. pants

Nosacījumi tādu sūtījumu transportēšanai un uzglabāšanai, uz ko attiecas tālāka transportēšana

1. Par sūtījumiem, kurus saskaņā ar 4. pantu atļauts transportēt tālāk, atbildīgais operators nodrošina, ka:

a)	transportēšanas laikā uz tālākas transportēšanas kompleksu un tā uzglabāšanas laikā tanī, ar sūtījumu nenotiek nekādas manipulācijas;

b)	sūtījums nav pakļauts nekādām izmaiņām, apstrādei, aizstāšanai vai iepakojuma maiņai;

c)	sūtījums netiek izvests no tālākas transportēšanas kompleksa, kamēr robežkontroles punkta kompetentās iestādes nav pieņēmušas lēmumu par sūtījumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 55. pantu.

2. Par sūtījumu atbildīgais operators muitas uzraudzībā transportē sūtījumu tieši no robežkontroles punkta ievešanai Savienībā uz tālākas transportēšanas kompleksu, transportēšanas laikā neizkraujot preces, un tās uzglabā tālākas transportēšanas kompleksā.

3. Par sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu iepakojums vai transportlīdzeklis ir noslēgts vai aizplombēts tā, ka transportēšanas laikā uz tālākas transportēšanas kompleksu vai uzglabāšanas laikā tanī sūtījums:

a)	neizraisa citu augu, augu produktu vai citu objektu invadēšanos vai inficēšanos ar kaitīgajiem organismiem, kas reģistrēti kā Savienības karantīnas organismi vai kā Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi;

b)	nekļūst invadēti vai inficēti ar nekarantīnas organismiem.

4. Par sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka sūtījumam no robežkontroles punkta ievešanai Savienībā uz tālākas transportēšanas kompleksu ir pievienota 3. pantā minētā VSID kopija papīra vai elektroniskā formā.

5. Par sūtījumu atbildīgais operators paziņo kompetentajām iestādēm galamērķa vietā par sūtījuma atvešanu tālākas transportēšanas kompleksā.

6. Pēc tam, kad robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes ir atļāvušas sūtījuma tālāku transportēšanu uz tālākas transportēšanas kompleksu, par sūtījumu atbildīgais operators netransportē sūtījumu uz tālākas transportēšanas kompleksu, kas atšķiras no VSID norādītā kompleksa, ja vien robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes neatļauj izmaiņas saskaņā ar 4. pantu un ar noteikumu, ka ir izpildīti šā panta 1. līdz 5. punktā minētie nosacījumi.

7. pants

Darbības, kas jāveic robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm pēc tālākas transportēšanas atļaujas izsniegšanas

1. Atļaujot sūtījuma tālāku transportēšanu saskaņā ar 4. pantu, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes informē kompetentās iestādes galamērķa vietā par sūtījuma transportēšanu, iesniedzot sistēmā IMSOC 3. pantā minēto VSID.

2. Pēc šīs regulas 5. pantā minētā VSID pabeigšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 56. panta 5. punktu robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes nekavējoties, izmantojot IMSOC, informē kompetentās iestādes galamērķa vietā.

3. Ja sūtījums neatbilst Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes veic pasākumus saskaņā ar minētās regulas 66. panta 3. līdz 6. punktu.

4. Ja robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes nav saņēmušas apstiprinājumu no galamērķa vietas kompetentajām iestādēm par sūtījuma atvešanu 15 dienu laikā no dienas, kad sūtījumam dota atļauja tālākai transportēšanai uz tālākas transportēšanas kompleksu, tās:

a)	verificē kompetentajās iestādēs galamērķa vietā, vai sūtījums ir vai nav atvests tālākas transportēšanas kompleksā;

b)	informē muitas dienestus par sūtījuma neatvešanu;

c)	veic papildu izmeklēšanu, lai sadarbībā ar muitas dienestiem un citām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 75. panta 1. punktu noteiktu faktisko sūtījuma atrašanās vietu.

8. pants

Darbības, kas jāveic kompetentajām iestādēm galamērķa vietā

1. Kompetentās iestādes galamērķa vietā apstiprina sūtījuma atvešanu tālākas transportēšanas kompleksā, aizpildot sistēmā IMSOC 3. pantā minētā VSID III daļu.

2. Kompetentās iestādes galamērķa vietā sūtījumus, kas neatbilst Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, oficiāli aiztur saskaņā ar minētās regulas 66. panta 1. punktu un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu pasākumus, kurus noteikušas robežkontroles punkta kompetentās iestādes saskaņā ar minētās regulas 66. panta 3. un 4. punktu.

2. iedaļa

Tālākas transportēšanas kompleksi

9. pants

Tālākas transportēšanas kompleksu nozīmēšanas nosacījumi

1. Dalībvalstis var nozīmēt tālākas transportēšanas kompleksus vienas vai vairāku 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto preču kategoriju sūtījumiem, ja tie atbilst šādām prasībām:

a)	tie ir muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas, kā minēts attiecīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 240. panta 1. punktā un 147. panta 1. punktā;

ja nozīmēšana attiecas uz:

i)	šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika, tālākas transportēšanas kompleksus reģistrē kompetentajā iestādē, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. panta 2. punktā;

ii)	šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto barību, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība, tālākas transportēšanas kompleksus reģistrē kompetentajā iestādē, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 183/2005 9. panta 2. punktā;

c)	tiem ir tehnoloģija un aprīkojums, kas vajadzīgs efektīvai IMSOC darbībai.

2. Ja tālākas transportēšanas kompleksi vairs neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, dalībvalstis:

a)	uz laiku aptur nozīmējumu, kamēr netiek īstenoti korektīvi pasākumi, vai pastāvīgi atsauc nozīmējumu visām vai dažām preču kategorijām, kurām tas piešķirts;

b)	nodrošina informācijas atjaunināšanu par 10. pantā minētajiem tālākas transportēšanas kompleksiem.

10. pants

Nozīmēto tālākas transportēšanas kompleksu reģistrēšana sistēmā IMSOC

Dalībvalstis uztur un atjaunina sistēmā IMSOC sarakstu ar tālākas transportēšanas kompleksiem, kas nozīmēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu, un sniedz šādu informāciju:

a)	tālākas transportēšanas kompleksa nosaukums un adrese;

b)	preču kategorija, attiecībā uz kuru tas nozīmēts.

IIInodaļa

Dzīvnieku, kas paliek tajā pašā transportlīdzeklī, tālākvešana un dzīvnieku un preču pārkrautie sūtījumi

11. pants

Dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes dzīvnieku sūtījumiem, kas paliek tajā pašā transportlīdzeklī

1. Robežkontroles punkta kompetentās iestādes veic oficiālo sertifikātu vai sūtījumu obligāto pavaddokumentu oriģinālu vai kopiju dokumentu kontrolpārbaudes sūtījumiem, kuros ir dzīvnieki, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākvešanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, ja šādus dzīvniekus paredzēts laist tirgū Savienībā vai transportēt tranzītā caur Savienību.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes nodod atpakaļ par sūtījumu atbildīgajam operatoram oficiālos sertifikātus vai dokumentus, kuriem tās veikušas dokumentu kontrolpārbaudes, lai ļautu šos oficiālos sertifikātus vai dokumentus pievienot sūtījumam tālākvešanai.

3. Ja ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, robežkontroles punkta kompetentās iestādes veic sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes.

Dokumentu kontrolpārbaudes veic oficiālo sertifikātu vai tāda dzīvnieku sūtījuma obligāto pavaddokumentu oriģināliem, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajos noteikumos.

4. Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes veic dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes, izņemot gadījumus, kad dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes ir veiktas citā robežkontroles punktā saskaņā ar 3. punktu.

12. pants

Dzīvnieku pārkrauto sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes

Pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes veic dzīvnieku pārkrauto sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes.

13. pants

Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu pārkrauto sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes

1. Pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes veic dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu pārkrauto sūtījumu oficiālo sertifikātu vai pārkrautajiem sūtījumiem pievienoto pavaddokumentu oriģinālu vai kopiju dokumentu kontrolpārbaudi šādos gadījumos:

precēm, uz kurām attiecas dzīvnieku veselības prasības un noteikumi, lai novērstu un mazinātu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas saistīts ar Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ja pārkraušanas laikposms:

i)	lidostā pārsniedz 3 dienas;

ii)	ostā pārsniedz 30 dienas;

b)	precēm, kas nav minētas a) apakšpunktā, ja pārkraušanas laikposms pārsniedz 90 dienas.

3. Ja pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, tās veic sūtījuma dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes.

Minētās dokumentu kontrolpārbaudes veic oficiālo sertifikātu vai dokumentu oriģināliem, ja šiem oficiālajiem sertifikātiem vai dokumentiem jābūt pievienotiem sūtījumiem, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

4. Ja sūtījums, kas paredzēts nosūtīšanai uz trešām valstīm, pārsniedz 1. punktā minēto laikposmu un ja tas neatbilst Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, robežkontroles punkta kompetentās iestādes liek operatoram vai nu sūtījumu iznīcināt, vai nodrošināt, ka tas nekavējoties tiek izvests no Savienības teritorijas.

5. Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes veic Regulas (ES) 2017/625 49. panta 1. punktā paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes precēm, kuras paredzēts laist Savienības tirgū, izņemot gadījumus, kad visas dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes ir veiktas citā robežkontroles punktā saskaņā ar 3. punktu.

6. Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes veic 19. pantā minētās kontrolpārbaudes precēm, kuras paredzētas tranzītam caur Savienības teritoriju, izņemot gadījumus, kad dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes ir veiktas citā robežkontroles punktā saskaņā ar 3. punktu.

14. pants

Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu pārkrauto sūtījumu uzglabāšana

Operatori nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumi pārkraušanas laikposmā tiek uzglabāti vai nu:

i)	tās pašas ostas vai lidostas muitas vai brīvās zonas teritorijā aizplombētos konteineros; vai

ii)	komercglabātuvēs tā paša robežkontroles punkta kontrolē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1014 (23) 3. panta 11. un 12. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

15. pants

Augu, augu produktu un citu objektu pārkrauto sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes

1. Pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes atbilstoši riska pakāpei veic pārkrauto 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, ja pārkraušanas laikposms pārsniedz 3 dienas lidostā vai 30 dienas ostā.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes nodod atpakaļ par sūtījumu atbildīgajam operatoram oficiālos sertifikātus vai dokumentus, kuriem tās veikušas dokumentu kontrolpārbaudes, lai ļautu oficiālos sertifikātus vai dokumentus pievienot sūtījumam tālākvešanai.

3. Ja ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, pārsūtīšanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes veic sūtījuma dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes.

4. Dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes veic robežkontroles punktā ievešanai Savienībā, izņemot gadījumus, kad dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes ir veiktas citā robežkontroles punktā saskaņā ar 3. punktu.

16. pants

Informācijas paziņošana pirms pārkraušanas laikposma beigām

1. Attiecībā uz sūtījumiem, kurus paredzēts pārkraut 13. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā minētajos pārkraušanas laikposmos, par sūtījumiem atbildīgais operators pirms sūtījumu atvešanas sniedz paziņojumu pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, izmantojot IMSOC vai citu informācijas sistēmu, ko šim nolūkam nozīmējušas kompetentās iestādes, norādot:

a)	informāciju, kas nepieciešama sūtījuma identifikācijai, un sūtījuma atrašanās vietu lidostā vai ostā;

b)	transportlīdzekļa identifikāciju;

c)	paredzamo sūtījuma atvešanas un izvešanas laiku;

d)	sūtījuma galamērķi.

2. Šā panta 1. punktā minētās paziņošanas nolūkā kompetentās iestādes nozīmē informācijas sistēmu, kurā pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes var:

a)	iepazīties ar operatoru sniegto informāciju;

b)	verificēt, vai nav pārsniegts katra sūtījuma 13. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā paredzētais pārkraušanas laikposms.

3. Papildus šā panta 1. punktā paredzētajam iepriekšējam paziņojumam par sūtījumu atbildīgais operators ziņo pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, aizpildot un iesniedzot attiecīgo VSID daļu sistēmā IMSOC, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 56. pantā, šādos gadījumos:

a)	13. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā minētais pārkraušanas laikposms ir beidzies; vai

pārkraušanas robežkontroles punkta kompetentās iestādes informē par sūtījumu atbildīgo operatoru par savu lēmumu veikt dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes, pamatojoties uz aizdomām par neatbilstību, kā noteikts 13. panta 3. punktā vai 15. pantu 3. punktā.

17. pants

Pārtikas un barības, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, pārkrauto sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes

1. Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes veic dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes attiecībā uz pārkrautiem sūtījumiem ar pārtiku un barību, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, uz ko attiecas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos tiesību aktos noteiktie pasākumi.

2. Par sūtījumu atbildīgais operators robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm iepriekš paziņo par šā panta 1. punktā minēto preču sūtījuma atvešanu, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 56. panta 4. punktā.

IV nodaļa

Dzīvnieku un preču tranzīts no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, šķērsojot Savienības teritoriju

1. IEDAĻA

Oficiālās kontroles robežkontroles punktā ievešanai Savienībā

18. pants

Dzīvnieku tranzīta sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes

Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes atļauj dzīvnieku sūtījumu tranzītu no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, šķērsojot Savienības teritoriju, tikai tad, ja dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes ir bijušas labvēlīgas.

19. pants

Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumu tranzīta atļaušanas nosacījumi

Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes atļauj dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumu tranzītu tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	preces atbilst Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkta noteikumos noteiktajām piemērojamajām prasībām;

b)	sūtījumam robežkontroles punktā veiktas dokumentu kontrolpārbaudes un identitātes kontrolpārbaudes ar labvēlīgiem rezultātiem;

c)	ja ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, sūtījumam robežkontroles punktā veiktas fiziskās kontrolpārbaudes;

d)	sūtījuma pavaddokumentos ir VSID, un sūtījumu izved no robežkontroles punkta transportlīdzekļos vai transporta konteineros, ko robežkontroles punktā iestāde aizplombējusi;

sūtījums ir jātransportē tieši muitas uzraudzībā, neizkraujot vai nesadalot preces, ilgākais 15 dienu laikā no robežkontroles punkta uz vienu no šiem galamērķiem:

i)	uz robežkontroles punktu, lai izvestu no Savienības teritorijas;

ii)	uz apstiprinātu noliktavu;

iii)	uz NATO, vai ASV militāro bāzi, kas atrodas Savienības teritorijā;

iv)	uz kuģi, kas atstāj Savienības teritoriju, un sūtījums ir paredzēts kuģa apgādei.

20. pants

Kompetento iestāžu sekojumpasākumi

Ja robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes 15 dienu laikposmā no dienas, kad robežkontroles punktā izsniegta atļauja tranzītam, nav saņēmušas apstiprinājumu par dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījuma atvešanu uz vienu no 19. panta e) punkta i) līdz iv) apakšpunktā minētajiem galamērķiem, tās:

a)	verificē kompetentajās iestādēs galamērķa vietā, vai sūtījums ir vai nav atvests galamērķa vietā;

b)	informē muitas dienestus par sūtījuma neatvešanu;

c)	veic papildu izmeklēšanu, lai sadarbībā ar muitas dienestiem un citām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 75. panta 1. punktu noteiktu faktisko sūtījuma atrašanās vietu.

21. pants

Sūtījumu transportēšana uz kuģi, kas atstāj Savienības teritoriju

1. Ja 19. pantā minēto preču sūtījumu paredzēts nogādāt uz kuģa, kas atstāj Savienības teritoriju, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes papildus VSID izsniedz oficiālu sertifikātu, kas atbilst paraugam, kurš noteikts pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai 2019/2128 (24), ko pievieno sūtījumam uz kuģa.

2. Gadījumā, ja tam pašam kuģim tiek piegādāti vairāki dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumi kopā, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes var izdot vienu vienotu oficiālo sertifikātu, kā minēts 1. punktā, ko pievieno šādiem sūtījumiem uz kuģi, ar nosacījumu, ka tās par katru sūtījumu ir norādījušas atsauci uz VSID.

22. pants

Augu, augu produktu un citu objektu tranzīta sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes

1. Ja 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumus robežkontroles punktā ievešanai Savienībā uzrāda tranzītam, minētā robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut šādu augu, augu produktu un citu objektu tranzītu, ja sūtījumi tiek transportēti muitas uzraudzībā.

2. 1. punktā minētā robežkontroles punkta kompetentās iestādes atbilstoši riska pakāpei veic šādas kontrolpārbaudes:

a)	Regulas (ES) 2016/2031 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās parakstītās deklarācijas dokumentu kontrolpārbaudes;

b)	sūtījumu fiziskās kontrolpārbaudes, lai nodrošinātu, ka sūtījumi ir pienācīgi iepakoti un transportēti, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3. Ja tiek veiktas oficiālas kontroles, kompetentās iestādes atļauj 1. punktā minēto preču tranzītu, ar nosacījumu, ka sūtījumi:

a)	atbilst Regulas (ES) 2016/2031 47. panta prasībām;

b)	muitas uzraudzībā tiek transportēti uz izvešanas vietu no Savienības.

4. Par 1. punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem atbildīgais operators nodrošina, ka sūtījumu iepakojums vai transportlīdzeklis ir noslēgts vai aizplombēts tā, ka transportēšanas laikā uz noliktavām un uzglabāšanas laikā tajās:

augi, augu produkti vai citi objekti nevar izraisīt citu augu, augu produktu vai citu objektu invadēšanos vai inficēšanos ar kaitīgajiem organismiem, kas reģistrēti kā Savienības karantīnas organismi vai kā Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi, kas minēti attiecīgi Regulas (ES) 2016/2031 5. panta 2. punkta pirmajā daļā un 30. panta 1. punktā, un – attiecībā uz aizsargājamām zonām – ir norādīti sarakstos, kas izeidoti atbilstoši minētās regulas 32. panta 3. punktam;

b)	augi, augu produkti un citi objekti nevar invadēties vai inficēties ar a) apakšpunktā minētajiem kaitīgajiem organismiem.

2. iedaļa

Nosacījumi tranzīta sūtījumu uzglabāšanai apstiprinātās noliktavās

23. pants

Nosacījumi noliktavu apstiprināšanai

1. Kompetentās iestādes apstiprina noliktavas dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumu uzglabāšanai, kuru tranzīts atļauts saskaņā ar 19. pantu.

2. Kompetentās iestādes apstiprina tikai tās 1. punktā minētās noliktavas, kas atbilst šādām prasībām:

noliktavām, kurās uzglabā dzīvnieku izcelsmes produktus, kombinētus produktus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, jāatbilst vai nu:

i)	Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā noteiktajām higiēnas prasībām; vai

ii)	Regulas (ES) Nr. 142/2011 19. panta b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)	tām jābūt muitas dienestu atļautām, apstiprinātām vai nozīmētām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. panta 1. punktu, 240. panta 1. punktu un 243. panta 1. punktu;

c)	noliktavām jāsastāv no noslēgtas platības, kurām operatori pastāvīgi kontrolē ieejas un izejas;

d)	noliktavās jābūt uzglabāšanas telpām vai saldētavām, kurās atsevišķi uzglabā 1. punktā minētās preces;

noliktavās jābūt noteiktai kārtībai, kādā ik dienas iegrāmato visus sūtījumus, ko ieved noliktavā vai izved no tās, norādot katra sūtījuma preču raksturojumu un daudzumu, saņēmēja vārdu/nosaukumu un adresi, kā arī ar sūtījumiem pievienoto VSID un sertifikātu kopijas; noliktavas minētos ierakstus glabā vismaz trīs gadus;

f)	visas 1. punktā minētās preces, jāidentificē, izmantojot marķējumu vai elektroniskus līdzekļus, ar sūtījumam pievienoto VSID atsauces numuru; minētās preces nedrīkst pakļauts jebkādām izmaiņām, apstrādei, aizstāšanai vai iepakojuma maiņai;

g)	noliktavās jābūt tehnoloģijai un aprīkojumam, kas vajadzīgs efektīvai IMSOC darbībai;

h)	noliktavu operatori pēc kompetentās iestādes pieprasījuma nodrošina telpas un saziņas līdzekļus, kas vajadzīgi, lai varētu efektīvi veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības.

3. Ja noliktavas vairs neatbilst 2. punktā noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde atsauc vai uz laiku aptur noliktavas apstiprinājumu.

24. pants

Preču transportēšana no noliktavām

Par sūtījumu atbildīgais operators transportē 23. panta 1. punktā minēto preču sūtījumus no apstiprinātām noliktavām uz vienu no šādiem galamērķiem:

uz robežkontroles punktu, lai izvestu no Savienības teritorijas uz:

i)	NATO vai ASV militāro bāzi; vai

ii)	jebkuru citu galamērķi;

b)	uz citu apstiprinātu noliktavu;

c)	uz NATO, vai ASV militāro bāzi, kas atrodas Savienības teritorijā;

d)	uz kuģi, kas atstāj Savienības teritoriju, un sūtījumi ir paredzēti kuģa apgādei;

e)	uz vietu, kur sūtījumi tiks likvidēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (25) I sadaļas II nodaļu.

25. pants

Apstiprināto noliktavu saraksta uzturēšana un atjaunināšana

Dalībvalstis sistēmā IMSOC uztur un atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām noliktavām un sniedz šādu informāciju:

a)	katras noliktavas nosaukums un adrese;

b)	preču kategorijas, attiecībā uz kurām tā apstiprināta.

26. pants

Oficiālās kontroles noliktavās

1. Kompetentās iestādes apstiprinātajās noliktavās veic regulāras oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību 23. pantā minētajām apstiprināšanas prasībām.

2. Par oficiālajām kontrolēm apstiprinātajās noliktavās atbildīgās kompetentās iestādes verificē esošo sistēmu efektivitāti, lai nodrošinātu sūtījumu izsekojamību, tostarp salīdzina noliktavā ievesto un izvesto preču daudzumus.

3. Kompetentās iestādes verificē, vai uz noliktavām pārvietotajiem vai tajās uzglabātajiem sūtījumiem ir atbilstošs VSID un apliecināta oficiālā sertifikāta kopija papīra formā vai elektroniski, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 50. panta 2. punktā.

4. Kad sūtījumi atvesti apstiprinātajās noliktavās, kompetentās iestādes:

a)	veic identitātes kontrolpārbaudes, lai apstiprinātu, ka sūtījums atbilst attiecīgajai informācija tam pievienotajā VSID;

b)	verificē, vai transportlīdzekļiem vai transporta konteineriem atbilstoši 19. panta d) punktam vai 28. panta d) punktam piestiprinātās plombas aizvien ir neskartas;

c)	VSID III daļā aizpilda identitātes kontrolpārbaužu iznākumu un šo informāciju paziņo, izmantojot sistēmu IMSOC.

27. pants

Operatoru pienākumi noliktavās

1. Par sūtījumu atbildīgais operators informē kompetentās iestādes par sūtījumu atvešanu apstiprinātajā noliktavā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var par apstiprināto noliktavu atbildīgo operatoru atbrīvot no pienākuma informēt kompetentās iestādes par sūtījuma atvešanu noliktavā, ja muitas dienesti piešķīruši operatoram atzītā uzņēmēja statusu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. pantā.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var sūtījumus atbrīvot no identitātes kontrolpārbaudes, ja muitas dienesti piešķīruši par sūtījumu atbildīgajam operatoram atzītā uzņēmēja statusu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 38. pantā.

4. Par sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka uz noliktavām pārvietotajām vai tajās uzglabātajām 1. punktā minētajām precēm ir atbilstošs VSID un apliecināta oficiālā sertifikāta kopija papīra formā vai elektroniski, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 50. panta 2. punktā.

28. pants

Nosacījumi preču transportēšanai no noliktavām uz trešām valstīm, citām noliktavām un utilizācijas vietām

Par sūtījumu atbildīgais operators transportē 23. panta 1. punktā minētās preces no apstiprinātas noliktavas uz vienu no 24. panta a) punkta ii) apakšpunktā un b) un e) punktā minētajiem galamērķiem, ja izpildītas šādas prasības:

par sūtījumu atbildīgais operators iesniedz VSID, izmantojot sistēmu IMSOC, par visu sūtījumu un norāda tur daudzumu, transportlīdzekli un galamērķa vietu; ja sākotnējais sūtījums noliktavā ir sadalīts, par sūtījumu atbildīgajam operatoram par katru sadalītā sūtījuma daļu jāiesniedz VSID, izmantojot sistēmu IMSOC, un jānorāda tur sadalītā sūtījuma attiecīgās daļas daudzums, transportlīdzeklis un galamērķa vieta;

kompetentajām iestādēm jāatļauj pārvietošana un jāpabeidz VSID attiecībā uz:

i)	visu sūtījumu; vai

ii)	sadalītā sūtījuma atsevišķajām daļām, ja sadalītā sūtījuma atsevišķajām daļām izsniegtajos VSID deklarēto daudzumu kopējā summa nepārsniedz kopējo daudzumu, kas norādīts visa sūtījuma VSID;

par sūtījumu atbildīgajam operatoram jānodrošina, ka papildus sūtījumam pievienotajam VSID 27. panta 4. punktā minētā apliecināta oficiālā sertifikāta kopija, kas sūtījumam bija līdzi uz noliktavu, to pavada arī turpmāk, ja vien sistēmā IMSOC nav augšupielādēta oficiālā sertifikāta elektroniskā kopija, kuru apstiprinājusi robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes. Ja sākotnējais sūtījums ir sadalīts un robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes nav augšupielādējušas oficiālā sertifikāta kopiju sistēmā IMSOC, kompetentās iestādes izsniedz par sūtījumu atbildīgajam operatoram apliecinātas oficiālā sertifikāta kopijas, lai tās pievienotu sadalītā sūtījuma atsevišķajām daļām ceļā uz galamērķi;

d)	par sūtījumu atbildīgais operators preces no noliktavām muitas uzraudzībā transportē transportlīdzekļos vai transporta konteineros, kurus aizplombējušas kompetentās iestādes;

e)	par sūtījumu atbildīgais operators preces transportē tieši no noliktavas uz galamērķa vietu, tās neizkraujot vai nesadalot, ilgākais 15 dienu laikā no transportēšanas atļaujas saņemšanas dienas.

29. pants

Nosacījumi preču transportēšanai no noliktavām uz NATO vai ASV militārajām bāzēm un kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju

Par sūtījumu atbildīgais operators transportē 23. panta 1. punktā minētās preces no apstiprinātajām noliktavām uz vienu no 24. panta a) punkta i) apakšpunktā, c) un d) punktā minētajiem galamērķiem, ja izpildītas šādas prasības:

a)	par noliktavu atbildīgais operators deklarē kompetentajām iestādēm preču pārvietošanu, aizpildot c) punktā minētā oficiālā sertifikāta I daļu;

b)	kompetentās iestādes atļauj preču pārvietošanu un izsniedz par sūtījumu atbildīgajam operatoram c) punktā minēto pabeigto oficiālo sertifikātu, kuru var izmantot, lai piegādātu sūtījumu, kurā ir preces, kas iegūtas no vairāk nekā vienas izcelsmes vai produktu kategoriju sūtījumiem;

c)	par sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka sūtījumam līdz galamērķim pievieno oficiālu sertifikātu, kas atbilst paraugam, kurš noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2128 pielikumā;

d)	par sūtījumu atbildīgais operators preces transportē muitas uzraudzībā;

e)	par sūtījumu atbildīgais operators preces no noliktavām transportē transportlīdzekļos vai transporta konteineros, kuri aizplombēti kompetento iestāžu uzraudzībā.

30. pants

Kompetento iestāžu sekojumpasākumi

Ja noliktavas kompetentās iestādes 15 dienu laikā no dienas, kad tika izsniegta atļauja tranzītam no noliktavas, nav saņēmušas apstiprinājumu par dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījuma atvešanu uz vienu no 24. pantā minētajiem galamērķiem, tās:

a)	verificē kompetentajās iestādēs galamērķa vietās, vai sūtījums ir vai nav atvests;

b)	informē muitas dienestus par sūtījumu neatvešanu;

c)	veic papildu izmeklēšanu, lai sadarbībā ar muitas iestādēm un citām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 75. panta 1. punktu noteiktu faktisko preču atrašanās vietu.

31. pants

Preču piegādes monitorings uz kuģi, kas atstāj Savienības teritoriju

1. Robežkontroles punkta ievešanai Savienībā vai noliktavas kompetentās iestādes, izmantojot sistēmu IMSOC, paziņo galamērķa ostas kompetentajai iestādei par 19. pantā un 23. panta 1. punktā minēto preču sūtījumu nosūtīšanu un to galamērķa vietu.

2. Operators var izkraut 19. pantā un 23. panta 1. punktā minēto preču sūtījumus galamērķa ostā pirms sūtījumu piegādes uz kuģi, kas atstāj Savienības teritoriju, ja darbību atļauj un uzrauga muitas dienesti un ir izpildīti 1. punktā minētajā paziņojumā norādītie piegādes nosacījumi.

3. Kad ir pabeigta 1. punktā minēto preču sūtījumu piegāde uz kuģa, galamērķa ostas kompetentā iestāde vai kuģa kapteiņa pārstāvis apstiprina piegādi robežkontroles punkta ievešanai Savienībā vai noliktavas kompetentajām iestādēm, vai nu:

a)	līdzparakstot 29. panta c) punktā minēto oficiālo sertifikātu; vai

b)	izmantojot elektroniskus līdzekļus, tostarp izmantojot IMSOC vai esošās valstu sistēmas.

4. Šā panta 3. punktā minētais pārstāvis vai par sūtījuma piegādi uz kuģi, kas atstāj Savienības teritoriju, atbildīgais operators 15 dienu laikā no sūtījuma piegādes dienas nosūta atpakaļ 3. punkta a) apakšpunktā minēto līdzparakstīto oficiālu sertifikātu robežkontroles punkta ievešanai Savienībā vai noliktavas kompetentajām iestādēm.

5. Galamērķa ostas kompetentā iestāde, robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes vai noliktavas kompetentā iestāde verificē, vai 3. punktā minētais piegādes apstiprinājums ir reģistrēts sistēmā IMSOC un vai 3. punkta a) apakšpunktā minētie līdzparakstītie dokumenti ir nosūtīti atpakaļ robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentajām iestādēm vai noliktavas kompetentajai iestādei.

3. iedaļa

Oficiālās kontroles robežkontroles punktā, kur preces izved no Savienības teritorijas

32. pants

Operatoru pienākumi uzrādīt oficiālo kontroļu veikšanai preces, ko izved no Savienības teritorijas

1. Operatori uzrāda VSID norādītā robežkontroles punkta kompetentajai iestādei dzīvnieku izcelsmes produktus, reproduktīvos produktus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, atvasinātus produktus, sienu un salmus, kombinētus produktus, ko izved no Savienības teritorijas, oficiālo kontroļu veikšanai vietā, ko norādījušas minētā robežkontroles punkta kompetentās iestādes.

2. Operatori uzrāda 1. punktā minētās preces, kuras izved no Savienības teritorijas nosūtīšanai uz NATO vai ASV militāro bāzi, kas atrodas trešā valstī, oficiālo kontroļu veikšanai tā robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, kas norādīts oficiālajā sertifikātā, kas atbilst paraugam, kurš noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2128 pielikumā.

33. pants

Oficiālās kontroles robežkontroles punktā, kur preces izved no Savienības teritorijas

1. Tā robežkontroles punkta kompetentās iestādes, kur reproduktīvos produktus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, sienu un salmus un kombinētus produktus izved no Savienības teritorijas, veic identitātes kontrolpārbaudi, lai pārliecinātos, vai uzrādītais sūtījums atbilst sūtījumam, kas minēts VSID vai 29. panta c) punktā minētajā oficiālajā sertifikātā, kas pievienots sūtījumam. Jo īpaši tās verificē, vai transportlīdzekļiem vai transporta konteineriem atbilstoši 19. panta d) punktam, 28. panta d) punktam vai 29. panta e) punktam piestiprinātās plombas aizvien ir neskartas.

2. Tā robežkontroles punkta, kur 1. punktā minētās preces izved no Savienības teritorijas, kompetentās iestādes, reģistrē oficiālo kontroļu iznākumu VSID III daļā vai oficiālā sertifikāta III daļā, kas atbilst paraugam, kurš noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2128 pielikumā. Robežkontroles punkta, kas atbild par 1. punktā minētajām kontrolpārbaudēm, kompetentās iestādes reģistrē šo kontroļu iznākumu sistēmā IMSOC.

4. iedaļa

Atkāpes attiecībā uz tranzīta sūtījumiem

34. pants

Konkrētu dzīvnieku un konkrētu preču tranzīts

1. Atkāpjoties no 18. un 19. panta, robežkontroles punktu ievešanas Savienībā kompetentās iestādes var atļaut šādu sūtījumu tranzītu, šķērsojot Savienības teritoriju, ja ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi:

a)	vaislai un audzēšanai paredzētu liellopu sūtījumu ko ved no Kaļiņingradas reģiona Krievijā uz galamērķi ārpus Savienības, tranzīts pa autoceļu caur Lietuvu, ja sūtījumu ieved un izved caur nozīmētiem Lietuvas robežkontroles punktiem;

b)	akvakultūras dzīvnieku sūtījumu, ko ved no Krievijas un uz Krieviju tieši vai caur citu trešo valsti, tranzīts caur Savienības teritoriju pa autoceļu vai dzelzceļu starp Latvijas, Lietuvas un Polijas robežkontroles punktiem;

dzīvnieku izcelsmes produktu, kombinētu produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu un liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu, noteiktu bezpatogēnu olu sūtījumu, ko ved no Krievijas un uz Krieviju tieši vai caur citu trešo valsti, tranzīts caur Savienības teritoriju pa autoceļu vai dzelzceļu starp Latvijas, Lietuvas un Polijas robežkontroles punktiem;

d)	olu, olu produktu un mājputnu gaļas sūtījumu, ko ved no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijā, tranzīts pa autoceļu vai dzelzceļu starp Lietuvas robežkontroles punktiem;

akvakultūras dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, kombinētu produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu un liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvo produktu, noteiktu bezpatogēnu olu sūtījumu, ko ved no Bosnijas un Hercegovinas, tranzīts pa autoceļu caur Horvātiju, ja sūtījumu ieved caur Nova Sela autoceļu robežkontroles punktu un izved caur Ploče ostas robežkontroles punktu.

2. Atļauja, kas minēta 1. punktā, ir atkarīga no atbilstības šādiem nosacījumiem:

robežkontroles punkta ievešanas Savienībā kompetentās iestādes:

i)	veic dzīvnieku sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes, kā noteikts 18. pantā;

ii)	veic dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumu dokumentu kontrolpārbaudes un identitātes kontrolpārbaudes, kā noteikts 19. pantā;

iii)	apzīmogo oficiālos sertifikātus, kas pievienoti sūtījumiem, kuri paredzēti nosūtīšanai uz galamērķa trešo valsti “TIKAI TRANZĪTAM CAUR ES”;

iv)	robežkontroles punktā ievešanai Savienībā saglabā iii) punktā minēto sertifikātu kopijas vai elektroniskos ekvivalentus;

v)	aizplombē transportlīdzekļus vai transporta konteinerus, ar ko transportē sūtījumus;

b)	par sūtījumu atbildīgais operators nodrošina, ka sūtījumus transportē tieši, muitas uzraudzībā, neizkraujot tos, uz robežkontroles punktu, no kura sūtījums tiks izvests no Savienības teritorijas;

robežkontroles punkta, no kura preces izved no Savienības teritorijas, kompetentās iestādes:

i)	veic identitātes kontrolpārbaudes, lai apstiprinātu, vai pievienotajā VSID norādīto sūtījumu faktiski izved no Savienības teritorijas. Jo īpaši tās verificē, vai transportlīdzekļiem vai transporta konteineriem piestiprinātās plombas joprojām ir neskartas;

ii)	reģistrē sistēmā IMSOC i) daļā minēto oficiālo kontroļu iznākumu;

d)	dalībvalstu kompetentās iestādes atbilstoši riska pakāpei veic kontroles, lai nodrošinātu, ka sūtījumu skaits un dzīvnieku un preču daudzums, ko izved no Savienības teritorijas, atbilst Savienības teritorijā ievestajam skaitam un daudzumam.

35. pants

Preču tranzīts uz NATO vai ASV militāro bāzi, kas atrodas Savienības teritorijā

1. Dzīvnieku izcelsmes produktus, reproduktīvos produktus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, atvasinātus produktus, sienu un salmus, kombinētus produktus nosūtīšanai uz NATO vai ASV militāro bāzi, kas atrodas Savienības teritorijā, par sūtījumu atbildīgais operators uzrāda oficiālo kontroļu veikšanai NATO vai ASV militārajā bāzē, kas norādīta VSID vai pievienotajā oficiālajā sertifikātā, kas atbilst paraugam, kurš noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2128 pielikumā.

2. Kompetentās iestāde, kas atbild par kontrolēm NATO vai ASV militārajā bāzē galamērķī veic identitātes kontrolpārbaudi, lai apstiprinātu, vai sūtījums atbilst tam, kas norādīts VSID vai pavadošajā oficiālajā sertifikātā, kas atbilst paraugam, kurš noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2128 pielikumā. Jo īpaši tā verificē, ka transportlīdzekļiem vai transporta konteineriem atbilstoši 19. panta d) punktam un 29. panta e) punktam piestiprinātās plombas aizvien ir neskartas Par oficiālo kontroļu veikšanu NATO vai ASV militārajā bāzē atbildīgā kompetentā iestāde reģistrē šo kontroļu iznākumu sistēmā IMSOC.

36. pants

Tādu preču tranzīts, ko pēc to tranzīta caur Savienības teritoriju trešā valsts noraidījusi

1. Autoceļu vai dzelzceļa robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes var atļaut dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumu tālāku tranzītu, šķērsojot Savienības teritoriju, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	trešā valsts tūlīt pēc tranzīta caur Savienības teritoriju ir noraidījusi preču sūtījumu vai 19. panta d) punktā, 28. panta d) punktā vai 29. panta e) punktā minētās kompetento iestāžu piestiprinātās plombas uz transportlīdzekļa vai transporta konteineriem aizvien ir neskartas;

b)	sūtījums atbilst 19. panta a), b) un c) punktā minētajiem noteikumiem.

2. Autoceļu vai dzelzceļa robežkontroles punkta ievešanai Savienībā kompetentās iestādes pēc 19. panta b) un c) punktā minēto kontrolpārbaužu veikšanas sūtījumu aizplombē atkārtoti.

3. Operatori sūtījumu transportē tieši uz vienu no šādiem galamērķiem:

a)	uz robežkontroles punktu, kurš devis atļauju tranzītam caur Savienības teritoriju; vai

b)	uz noliktavu, kurā to uzglabāja pirms trešās valsts noraidījuma.

V nodaļa

Dzīvnieku un preču tranzīts no vienas Savienības teritorijas daļas uz citu Savienības teritorijas daļu, šķērsojot trešās valsts teritoriju

37. pants

Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu tranzīts

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un kombinētu produktu sūtījumus, kurus pārvieto no vienas Savienības teritorijas daļas uz citu Savienības teritorijas daļu, šķērsojot trešās valsts teritoriju, transportē muitas uzraudzībā.

2. Par tādiem 1. punktā minētajiem sūtījumiem, kas šķērsojuši trešās valsts teritoriju, atbildīgie operatori uzrāda sūtījumus, ja tos atkārtoti ieved Savienības teritorijā:

a)	jebkurai 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategorijai nozīmētā robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm; vai

b)	a) apakšpunktā minēto kompetento iestāžu norādītā vietā robežkontroles punkta tiešā tuvumā.

3. Robežkontroles punkta atkārtotai ievešanai Savienībā kompetentās iestādes:

a)	veic dokumentu kontrolpārbaudi, lai verificētu sūtījumā ietverto dzīvnieku un preču izcelsmi;

b)	ja tas paredzēts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajos noteikumos, verificē tranzītā šķērsoto trešo valstu dzīvnieku veselības statusu un attiecīgos oficiālos sertifikātus un sūtījumu pavaddokumentus;

c)	ja tas paredzēts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajos noteikumos, veic identitātes kontrolpārbaudi, lai verificētu, ka transportlīdzekļiem vai transporta konteineriem piestiprinātās plombas aizvien ir neskartas.

4. Ja ir aizdomas par neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, robežkontroles punkta atkārtotai ievešanai Savienībā kompetentās iestādes veic papildu identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes, papildus tām, kas minētas 3. punktā.

5. Operatori oficiālo kontroļu veikšanai izvešanas vietā no Savienības teritorijas uzrāda dzīvnieku sūtījumus, kurus pārvieto no vienas Savienības teritorijas daļas uz citu Savienības teritorijas daļu, šķērsojot trešās valsts teritoriju.

6. Kompetentā iestāde izvešanas vietā no Savienības:

a)	ja tas paredzēts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajos noteikumos, veic kontrolpārbaudes;

b)	apzīmogo sūtījumam pievienoto oficiālo sertifikātu ar šādu tekstu: “TIKAI TRANZĪTAM STARP DAŽĀDĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DAĻĀM, ŠĶĒRSOJOT [trešās valsts nosaukums]”.

38. pants

Neumas koridors

1. Ja dzīvnieku izcelsmes produktus reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu, kombinētu produktu sūtījumus ieved no Horvātijas teritorijas tranzītam caur Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumas koridorā un pirms šis sūtījum tiek izvestas no Horvātijas teritorijas caur ievešanas vietām Klekā vai Zaton Doli, Horvātijas kompetentās iestādes:

a)	aizplombē transportlīdzekļus vai transporta konteinerus, pirms sūtījums tiek transportēts tranzītā pa Neumas koridoru;

b)	reģistrē transportlīdzekļu, kuros transportē sūtījumus, izbraukšanas datumu un laiku.

2. Ja 1. punktā minētie sūtījumi tiek atkārtoti ievesti Horvātijas teritorijā Klekas vai Zaton Doli ievešanas vietās, Horvātijas kompetentās iestādes:

a)	verificē, vai transportlīdzekļu vai transporta konteineru plombas aizvien ir neskartas;

b)	reģistrē transportlīdzekļu, kuros transportē sūtījumus, ierašanās datumu un laiku.

3. Horvātijas kompetentās iestādes veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 65. pantu, ja:

a)	tranzīta laikā pa Neumas koridoru 1. punktā minētā plomba ir sabojāta; vai

b)	tranzīta laiks pārsniedz laiku, kas vajadzīgs, lai ceļotu starp Klekas un Zaton Doli ievešanas vietām.

VI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

39. pants

Atcelšana

No 2019. gada 14. decembra atceļ Lēmumu 2000/208/EK, Lēmumu 2000/571/EK un Īstenošanas lēmumu 2011/215/ES.

40. pants

Grozījumi Lēmumā 2007/777/EK

Lēmumu 2007/777/EK groza šādi:

lēmuma 6. pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu;

lēmuma 6.a pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu.

41. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 798/2008

Regulas (EK) Nr. 798/2008 18. pantu groza šādi:

1)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

2)	svītro 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

3)	svītro 3. un 4. punktu.

42. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1251/2008

Regulas (EK) Nr. 1251/2008 17. pantu groza šādi:

1)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

2)	svītro 2. un 3. punktu.

43. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 119/2009

Regulas (EK) Nr. 119/2009 5. pantu groza šādi:

1)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

2)	svītro 2. un 3. punktu.

44. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 206/2010

Regulu (ES) Nr. 206/2010 groza šādi:

regulas 12.a pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta d) un e) apakšpunktu;

b)	svītro 2. punktu;

c)	svītro 4. punktu;

regulas 17. pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu;

regulas 17.a pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu.

45. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 605/2010

Regulu (ES) Nr. 605/2010 groza šādi:

regulas 7. pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu;

2)	regulas 7.a panta 2. un 3. punktu svītro.

46. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 142/2011

Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza šādi:

regulas 29. pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu;

regulas 29.a pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu.

47. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 28/2012

Regulu (ES) Nr. 28/2012 groza šādi:

regulas 5. pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu;

regulas 5.a pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

b)	svītro 2. un 3. punktu.

48. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2016/759

Īstenošanas regulas (ES) 2016/759 5. pantu groza šādi:

1)	svītro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

2)	svītro 2. un 3. punktu.

49. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).

(6) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(9) Komisijas 2000. gada 24. februāra Lēmums 2000/208/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Direktīvai 97/78/EK par dzīvnieku izcelsmes produktu tranzītu no kādas trešās valsts uz citu trešo valsti caur Eiropas Kopienu, izmantojot autoceļus (OV L 064, 11.3.2000., 20. lpp.).

(10) Komisijas 2000. gada 8. septembra Lēmums 2000/571/EK, ar ko paredz veterinārās kontroles metodes, pārbaudot trešo valstu produktus, kuri paredzēti ievešanai brīvajās zonās, brīvajās noliktavās, muitas noliktavās vai nogādāšanai uzņēmējiem, kas apgādā pārrobežu jūras transportlīdzekļus (OV L 240, 23.9.2000., 14. lpp.).

(11) Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Īstenošanas lēmums 2011/215/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz tādu produktu sūtījumu pārkraušanu ievešanas robežkontroles punktā, kas paredzēti importam Savienībā vai uz trešām valstīm (OV L 90, 6.4.2011., 50. lpp.).

(12) Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(13) Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

(14) Komisijas 2008. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.).

(15) Komisijas 2009. gada 9. februāra Regula (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.).

(16) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(17) Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regula (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).

(18) Komisijas 2012. gada 11. janvāra Regula (ES) Nr. 28/2012, ar ko nosaka sertifikācijas prasības atsevišķu salikto produktu importam Savienībā un tranzītam caur Savienību un groza Lēmumu 2007/275/EK un Regulu (EK) Nr. 1162/2009 (OV L 12, 14.1.2012., 1. lpp.).

(19) Komisijas 2016. gada 28. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/759, ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK (OV L 126, 14.5.2016., 13. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(21) Komisijas 2019. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2019/2122, ar ko attiecībā uz atbrīvojumu no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, konkrētām kontrolēm pasažieru personīgajai bagāžai un nelieliem tādu preču sūtījumiem fiziskām personām, kurus nav paredzēts laist tirgū, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, kā arī groza Regulu (ES) Nr. 142/2011 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 45. lpp.).

(22) http://www.edqm.eu (jaunākais izdevums).

(23) Komisijas 2019. gada 12. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2019/1014, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, ieskaitot pārbaudes centrus, un par to, kāds formāts, kategorijas un saīsinājumi jāizmanto robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstos (OV L 165, 21.6.2019., 10. lpp.).

(24) Komisijas 2019. gada 12. novembra Īstenošanas regula (ES) 2019/2128, ar ko nosaka oficiālā sertifikāta paraugu un noteikumus oficiālo sertifikātu izsniegšanai par precēm, kuras piegādā kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, un kuras paredzētas kuģu apgādei vai apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam vai kuras piegādā NATO vai ASV militārajai bāzei (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 114. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/99

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2125

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē konkrētu oficiālo kontroļu veikšanu koksnes iepakojamam materiālam, konkrētu sūtījumu paziņošanu un pasākumiem, kas jāveic neatbilstību gadījumā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regulu) (1), un jo īpaši tās 45. panta 4. punktu un 77. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 cita starpā iedibina tiesisko regulējumu attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai pārbaudītu, vai Savienības teritorijā no trešām valstīm ievesti dzīvnieki un preces atbilst Savienības tiesību aktiem, un aizsargātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ĢMO un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi.

(2)

Koksnes iepakojamais materiāls, kas var tikt izmantots jebkāda veida priekšmetu iepakošanai, ir zināms kā augiem kaitīgo organismu ievešanas un izplatīšanās avots. Tādu veidu koksnes iepakojamais materiāls, ar kura starpniecību varētu ievazāt kaitīgus organismus un kurš rada augiem kaitīgu organismu izplatīšanās risku Savienībā, ietver, piemēram (saraksts nav izsmeļošs), iepakojuma lādes, kastes, redeļkastes, kabeļspoles un spoles/ruļļus, paletes, kastu paliktņus un citas kravu plātnes, paliktņu apmales un kravas stiprinājumus, neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto jebkāda veida priekšmetu pārvadāšanai. Koksnes iepakojamā materiāla daudzumi, kas Savienības teritorijā nonāk ar transportlīdzekļiem, ir vērā ņemami.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (2) 43. un 96. pantā paredzēti īpaši importa nosacījumi koksnes iepakojamā materiāla ievešanai Savienības teritorijā. Regulas (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta d) apakšpunkts paredz Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus attiecībā uz tādām konkrētām oficiālajām kontrolēm, kas būtu jāveic, lai verificētu koksnes iepakojamā materiāla atbilstību šīm prasībām, un kas veicamas Regulas (ES) 2017/625 44. panta 3. punktā noteiktajās vietās, kā arī attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami neatbilstību gadījumos.

(4)

Lai nodrošinātu, ka Savienības teritorijā ievestā koksnes iepakojamā materiāla kontrolpārbaudes tiek veiktas rezultatīvi, un lai izvairītos no riska ievest vai izplatīt augiem kaitīgus organismus, būtu jāpieņem noteikumi, ar ko attiecībā uz konkrētu oficiālo kontroļu veikšanu koksnes iepakojamam materiālam un pasākumiem, kas būtu jāveic neatbilstību gadījumos, papildina Regulas (ES) 2017/625 noteikumus.

(5)

Īpašie koksnes iepakojamā materiāla importa nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/2031 43. panta 1. punktā, neattiecas uz materiālu, kam piemēro izņēmumus, kuri paredzēti Fitosanitāro pasākumu starptautiskajā standartā Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” (ISPM15). Tāpēc šādam materiālam vajadzētu būt ārpus šīs regulas darbības jomas.

(6)

Lai identificētu sūtījumus, kuri satur koksnes iepakojamo materiālu, kas varētu radīt visaugstāko fitosanitāro risku Savienības teritorijā un kam attiecīgi būtu jāpiemēro konkrētas oficiālās kontroles, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot uz risku balstītu pieeju, būtu jāizveido monitoringa plāns.

(7)

Saskaņā ar minēto monitoringa plānu kompetentajām iestādēm būtu jāatlasa koksnes iepakojamā materiāla sūtījumi, kam piemērot konkrētās oficiālās kontroles. Turklāt vajadzētu paredzēt iespēju, ka kompetentās iestādes, ja tas nepieciešams konkrēto oficiālo kontroļu veikšanai, var pieprasīt muitas iestādēm atlasītus koksnes iepakojamo materiālu saturošus sūtījumus aizturēt, kamēr konkrētās oficiālās kontroles tiek pabeigtas.

(8)	Koksnes iepakojamais materiāls nav iekļauts Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos preču sarakstos, uz ko attiecas oficiālās kontroles robežkontroles punktos.

(9)	Ar Regulas (ES) 2017/625 45. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota precizēt, kādos gadījumus un ar kādiem nosacījumiem kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operatori paziņotu par kādu konkrētu, kontrolēm robežkontroles punktos nepakļautu preču pienākšanu.

(10)

Lai kompetentās iestādes varētu sekmīgi plānot un veikt konkrētas oficiālās kontroles attiecībā uz koksnes iepakojamo materiālu, tām vajadzētu būt iespējai pieprasīt operatoriem pietiekami ilgu laiku iepriekš informēt kompetentās iestādes par koksnes iepakojamo materiālu saturošu sūtījumu pienākšanu.

(11)

Tādēļ ar šo regulu kompetentajām iestādēm būtu jāparedz iespēja pieprasīt, lai operatori tām iepriekš paziņotu par minēto sūtījumu pienākšanu, kā arī jānosaka noteikumi par konkrētām oficiālajām kontrolēm, ko veic attiecībā uz koksnes iepakojamo materiālu saturošiem sūtījumiem. Šādai paziņošanai var izmantot informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 131. panta 1. punktu izveidojusi un pārvalda Komisija. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai par sūtījumu atbildīgie operatori, izmantojot vai nu IMSOC, vai esošās nacionālās informācijas sistēmas, vai ar kādiem citiem saziņas līdzekļiem, kuru izmantošanai kompetentā iestāde ir piekritusi, pirms sūtījuma pienākšanas savlaicīgi (kompetento iestāžu noteiktā termiņā) paziņo par tā pienākšanu Savienības teritorijā.

(12)

Lai veiktu konkrēto oficiālo kontroļu rezultātu uzskaiti IMSOC, būtu jāizmanto Regulas (ES) 2017/625 56. pantā minētais vienotais sanitārais ievešanas dokuments (VSID). Oficiālo kontroļu rezultātu uzskaite nodrošinās pārskatu par situāciju, kāda ir saistībā ar konkrētām dalībvalstīs veiktām koksnes iepakojamā materiāla oficiālajām kontrolēm, un uz tās pamata tiks izstrādāti turpmāki pasākumi Savienības teritorijas aizsardzībai pret augiem kaitīgo organismu izplatīšanos.

(13)	Šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (3) noteikumus.

(14)

Ja kompetentā iestāde neatbilstīgu koksnes iepakojamo materiālu nolemj pārsūtīt uz galamērķi ārpus Savienības saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 66. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, tad, lai izvairītos no riska ievest Savienībā kaitīgos organismus vai to izplatīšanās riska, neatbilstīgajam koksnes iepakojamajam materiālam jāpaliek oficiālā muitas iestāžu uzraudzībā, kamēr tas tiek izvests no Savienības teritorijas.

(15)

Ja neatbilstīgu koksnes iepakojamo materiālu konstatē vai nu fizisko kontrolpārbaužu laikā vietā, no kuras sūtījumu laiž brīvā apgrozībā Savienībā, vai galamērķa vietā, šādu materiālu paaugstināta karantīnas organismu izplatīšanās Savienībā riska dēļ, kuru nevar novērst ar citiem mazāk iedarbīgiem līdzekļiem, nekavējoties iznīcina.

(16)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra. Attiecīgi arī šajā regulā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Šī regula nosaka noteikumus par konkrētu oficiālo kontroļu veikšanu tādam koksnes iepakojamam materiālam vai koksnes izstrādājumiem (izņemot papīra izstrādājumus), kas paredzēti Savienības teritorijā ievestu preču atbalstam, aizsardzībai vai pārvietošanai neatkarīgi no tā, vai tos faktiski izmanto jebkāda veida objektu pārvadāšanā (“koksnes iepakojamais materiāls”), kā arī pasākumus, ko piemēro neatbilstību gadījumā.

2. Šī regula arī nosaka, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem kompetentās iestādes var pieprasīt operatoriem paziņot par tādu konkrētu sūtījumu ievešanu Savienības teritorijā, kuros ir koksnes iepakojamais materiāls.

3. Šī regula neattiecas uz koksnes iepakojamo materiālu, uz kuru Regulas (ES) 2016/2031 43. panta 1. punkta otrajā daļā ir atsauce saistībā ar izņēmumiem, ko paredz Fitosanitāro pasākumu starptautiskais standarts Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” (ISPM15).

2. pants

Monitoringa plāns

Kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, izstrādā koksnes iepakojamā materiāla monitoringa plānu, ņemot vērā vismaz šādus apsvērumus:

a)	tādu konkrētu oficiālo kontroļu, ko iepriekšējos gados attiecībā uz koksnes iepakojamo materiālu veikušas kompetentās iestādes, skaitu un rezultātus, vadoties pēc informācijas, kas pieejama oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmā (IMSOC);

b)	to, vai attiecīgā trešā valsts, eksportētājs vai par sūtījumiem atbildīgais operators līdz šim ir ievērojuši Regulas (ES) 2016/2031 noteikumus un jo īpaši tās 43. panta 1. punktu un 96. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu;

c)	(ja pieejama) informāciju no muitas iestādēm un citiem informācijas avotiem par tādu Savienībā ievestu sūtījumu skaitu, kuri satur koksnes iepakojamo materiālu, un šādu sūtījumu izcelsmes valsti.

3. pants

Sūtījumu paziņošana

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai par sūtījumu atbildīgie operatori, izmantojot vai nu IMSOC, vai esošās nacionālās informācijas sistēmas, vai ar kādiem citiem saziņas līdzekļiem, kuru izmantošanai kompetentā iestāde ir piekritusi, pirms sūtījuma pienākšanas savlaicīgi (kompetento iestāžu noteiktā termiņā) paziņo, ka Savienības teritorijā tiks ievesti sūtījumi, kuri satur koksnes iepakojamo materiālu.

4. pants

Konkrētas oficiālās kontroles attiecībā uz koksnes iepakojamo materiālu

1. Kompetentās iestādes sūtījumus, kuri satur koksnes iepakojamo materiālu, fizisko kontrolpārbaužu veikšanai atlasa, balstoties uz:

a)	2. pantā minēto monitoringa plānu;

b)	attiecīgā gadījumā – informāciju, kas sniegta 3. pantā minētajos paziņojumos; un

c)	citu būtisku to rīcībā esošu informāciju.

2. Kompetentās iestādes veic saskaņā ar 1. punktu atlasīto sūtījumu fiziskās kontrolpārbaudes, lai verificētu to atbilstību importēšanas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/2031 43. panta 1. punktā un 96. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

3. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka tas nepieciešams fizisko kontrolpārbaužu veikšanai saskaņā ar 2. punktu, tās var prasīt muitas iestādēm uz šo kontrolpārbaužu veikšanas laiku aizturēt atlasītos sūtījumus, kuri satur koksnes iepakojamo materiālu.

4. Uz konkrēto oficiālo kontroļu veikšanas laiku kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve visam sūtījumam tādā veidā, lai 2. punktā minētās fiziskās kontrolpārbaudes varētu veikt visam sūtījumā esošajam koksnes iepakojamam materiālam.

5. Trīs darba dienu laikā no koksnes iepakojamo materiālu saturošā sūtījuma aizturēšanas dienas kompetentā iestāde muitas iestādēm iesniedz aizturētā sūtījuma kontrolpārbaužu rezultātus.

6. Ja fiziskās kontrolpārbaudes trīs darba dienu laikā no koksnes iepakojamo materiālu saturošā sūtījuma aizturēšanas dienas pabeigt nevar, kompetentās iestādes var prasīt, lai muitas iestādes sūtījumu aiztur vēl uz trim darba dienām kontrolpārbaužu pabeigšanai.

Šādā situācijā, ja vien tas tehniski ir iespējams, muitas iestādes sūtījumu var atbrīvot ar nosacījumu, ka par sūtījumu atbildīgais operators koksnes iepakojamo materiālu atdala no paša sūtījuma.

7. Ja trīs darba dienu laikā no aizturēšanas dienas kompetentās iestādes nav iesniegušas kontrolpārbaužu rezultātus saskaņā ar 5. punktu vai nav pieprasījušas muitas iestādēm pagarināt aizturēšanas termiņu par vēl trim darba dienām saskaņā ar 6. punktu, sūtījumu, kuru muitas iestādes aizturējušās saskaņā ar 3. punktu, atbrīvo.

5. pants

Ziņošana par konkrētu oficiālo kontroļu rezultātiem

1. Kad konkrētās oficiālās kontroles saskaņā ar 4. pantu ir pabeigtas, kompetentās iestādes rīkojas šādi:

a)	saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 56. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā (VSID) ieraksta konkrēto oficiālo kontroļu rezultātus;

b)	attiecībā uz koksnes iepakojamo materiālu veikto konkrēto oficiālo kontroļu rezultātus tieši vai ar esošo nacionālo sistēmu starpniecību iesniedz IMSOC un,

c)	konkrēto oficiālo kontroļu rezultātus paziņo operatoram, kas atbildīgs par koksnes iepakojamo materiālu saturošo sūtījumu, un muitas iestādēm.

2. Ja operators, kas atbildīgs par koksnes iepakojamo materiālu saturošo sūtījumu, paziņojumu no kompetentajām iestādēm par konkrētu oficiālo kontroļu rezultātiem saņem ar VSID starpniecību, minētais operators VSID numuru norāda kā Regulas (ES) Nr. 952/2013 163. pantā prasītā pavaddokumenta numuru jebkurā muitas deklarācijā, kas attiecībā uz šo sūtījumu ir iesniegta muitas iestādēs.

6. pants

Pasākumi neatbilstību gadījumā

1. Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 66. pantu dod rīkojumu iznīcināt, pārsūtīt vai īpaši apstrādāt tādu koksnes iepakojamo materiālu, kas neatbilst Regulas (ES) 2016/2031 43. panta 1. punkta un 96. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta prasībām.

Tomēr, ja šādu neatbilstīgu koksnes iepakojamo materiālu konstatē saskaņā ar 4. pantu veikto fizisko kontrolpārbaužu laikā un tas notiek Regulas (ES) 2017/625 44. panta 3. punkta c) un e) apakšpunktā minētajās vietās – vietā, no kuras sūtījumu laiž brīvā apgrozībā Savienībā, vai sūtījuma galamērķa vietā – kompetentās iestādes attiecīgajam operatoram dod rīkojumu koksnes iepakojamo materiālu nekavējoties iznīcināt. Pirms iznīcināšanas un tās laikā ar koksnes iepakojamo materiālu rīkojas tā, lai nepieļautu Savienības karantīnas organismu, kas definēti Regulas (ES) 2016/2031 4. pantā, izplatīšanos.

2. Ja kompetentās iestādes par sūtījumu atbildīgajam operatoram izlemj dot rīkojumu neatbilstīgo koksnes iepakojamo materiālu pārsūtīt ārpus Savienības saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 66. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, tad, kamēr neatbilstīgais koksnes iepakojamais materiāls netiek izvests no Savienības teritorijas, to saturošais sūtījums paliek oficiālā muitas iestāžu uzraudzībā saskaņā ar atbilstošo muitas procedūru.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/104

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2126

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina attiecībā uz noteikumiem par konkrētām oficiālajām kontrolēm, ko veic noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, par pasākumiem, kas jāveic pēc šādām kontrolēm, un par noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, ko atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 48. panta h) punktu un 77. panta 1. punkta a), b) un k) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta a), b) un k) apakšpunkts pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus par to, kā veic konkrētas oficiālās kontroles noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā, un par pasākumiem, kas jāveic neatbilstības gadījumos.

(2)

Lai nodrošinātu Savienībā ievestu nedīrātu, neatspalvotu savvaļas medījamo dzīvnieku sūtījumu efektīvas oficiālās kontroles, būtu jānosaka konkrēto kontroļu prasības, ja fiziskās kontrolpārbaudes pabeidz galamērķa uzņēmumā, jo pilnīgas fiziskās kontrolpārbaudes un paraugu ņemšanu nevar veikt robežkontroles punktos.

(3)	Lai nodrošinātu Savienības ostās tieši izkrautu svaigu zvejniecības produktu efektīvas oficiālās kontroles, būtu jāatļauj oficiālās kontroles veikt ostās, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2).

(4)

Regulas (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta k) apakšpunkts pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus par to, kā veic konkrētas oficiālās kontroles minētās regulas 48. panta h) punktā minētajiem dzīvniekiem un precēm, kas rada zemu risku vai nerada konkrētu risku un ko atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, ja šāds atbrīvojums ir pamatots.

(5)	Ja oficiālās kontroles robežkontroles punktos netiek veiktas, būtu jāparedz nosacījumi, piemēram, pienācīga kontroles kārtība, lai nodrošinātu, ka, šādus dzīvniekus un preces ievedot Savienībā, netiek radīts nepieļaujams risks sabiedrības, dzīvnieku un augu veselībai.

(6)

Attiecībā uz saldētām tunzivīm, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 48. panta h) punktu rada zemu risku vai nerada konkrētu risku, oficiālās kontroles var veikt galamērķa pārstrādes uzņēmumā, kuru muitas dienesti ir apstiprinājuši ārpussavienības preču pagaidu uzglabāšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 952/2013 (3).

(7)

Attiecībā uz zvejniecības produktiem, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 48. panta h) punktu rada zemu risku vai nerada konkrētu risku, kurus nozvejojuši dalībvalsts karoga kuģi un kurus Savienībā ieved pēc tam, kad tie trešās valstīs tikuši izkrauti, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 (4) 72. pantā, pasākumi būtu jāveic iespējamas neatbilstības gadījumā.

(8)

Dzīvnieki un preces, ko Savienībā ieved caur dažām Grieķijas salām un caur dažām Francijas teritorijām, rada zemu risku, jo šos dzīvniekus un preces nelaiž tirgū ārpus šīm salām vai teritorijām. Lai nodrošinātu, ka šādi dzīvnieki un preces netiek laistas tirgū ārpus šīm salām vai teritorijām, būtu jānosaka attiecīgas oficiālo kontroļu prasības un pasākumi.

(9)

Lai racionalizētu un vienkāršotu tiesiskā regulējuma piemērošanu, noteikumi par oficiālajām kontrolēm, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 77. panta 1. punkta k) apakšpunktu un 48. panta h) punktu, būtu jāpieņem kopā ar noteikumiem par oficiālajām kontrolēm, ko veic citu kategoriju precēm, kas uzskaitītas minētās regulas 77. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

(10)

(11)	Ņemot vērā to, ka šī regula paredz noteikumus, kas ietverti Komisijas Lēmumā 94/641/EK (5) un Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/44/ES (6), šie tiesību akti būtu jāatceļ.

(12)	Tā kā Regula (ES) 2017/625 tiek piemērota no 2019. gada 14. decembra, arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka noteikumus par to, kā veic konkrētas oficiālās kontroles noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, un par pasākumiem, kas jāveic neatbilstības gadījumos. Šajā regulā paredz noteikumus par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem noteiktu kategoriju dzīvniekus un preces atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos un kad šāds atbrīvojums ir pamatots.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“IMSOC” ir Informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 131. pantā;

2)	“svaigi zvejniecības produkti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.5. punktā definētie svaigie zvejniecības produkti (7);

3)	“saldētas tunzivis” ir tunzivis, kas turētas atbilstoši prasībām, kuras izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas VII nodaļas 2. punktā.

3. pants

Nedīrāti, neatspalvoti savvaļas medījamie dzīvnieki

1. To robežkontroles punktu kompetentā iestāde, kuros notiek pirmā ievešana Savienībā, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/1666 (8) 2. un 3. pantu var atļaut nedīrātu, neatspalvotu savvaļas medījamo dzīvnieku sūtījumus transportlīdzekļos vai konteineros nosūtīt uz uzņēmumu galamērķa vietā, nepabeidzot fiziskās kontrolpārbaudes.

2. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde informē uzņēmuma kompetento iestādi galamērķa vietā par nepieciešamību pabeigt fiziskās kontrolpārbaudes, jo īpaši veselības kontrolpārbaudes un laboratorisku testēšanu.

3. Galamērķa vietā esošā uzņēmuma kompetentā iestāde informē 1. punktā minēto kompetento iestādi par 2. punktā minēto fizisko kontrolpārbaužu rezultātiem.

4. pants

Svaigi zvejniecības produkti, kas no trešās valsts karoga zvejas kuģa tieši izkrauti Savienības ostās, ko apstiprinājušas dalībvalstis

Svaigus zvejniecības produktus, kas izkrauti no trešās valsts karoga zvejas kuģa, atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos ar noteikumu, ka šīs kontroles veic kompetentās iestādes Savienības ostās, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. panta 1. punktu.

5. pants

Saldētas tunzivis, kas no trešās valsts karoga zvejas kuģa tieši izkrautas Savienības ostās, ko apstiprinājušas dalībvalstis

Tādu saldētu tunzivju oficiālās kontroles, kas nav nedz atgalvotas, nedz ķidātas un no trešās valsts karoga zvejas kuģa ir tieši izkrautas Savienības ostās, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. panta 1. punktu, dalībvalstis var veikt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu apstiprinātā galamērķa pārstrādes uzņēmumā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	oficiālās kontroles veic tuvākā robežkontroles punkta kompetentā iestāde;

b)	galamērķa pārstrādes uzņēmumu muitas dienesti ir apstiprinājuši ārpussavienības preču pagaidu uzglabāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. panta 1. punktu un 148. pantu;

saldētās tunzivis no kuģa uz galamērķa pārstrādes uzņēmumu nosūta aizplombētos transportlīdzekļos vai pārvadāšanas konteineros tās kompetentās iestādes uzraudzībā, kura veic oficiālās kontroles, un ievērojot attiecīgo muitas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 134., 135., 140., 141. pantu un 148. panta 5. punktu;

pirms sūtījuma atvešanās apstiprinātajās Savienības ostās par sūtījumu atbildīgais operators, sistēmā IMSOC iesniedzot aizpildītu vienoto sanitāro ievešanas dokumentu (VSID), kas minēts Regulas (ES) 2017/625 56. pantā, ir paziņojis šā panta a) punktā minētajai kompetentajai iestādei par sūtījuma atvešanu.

6. pants

Lietošanai pārtikā paredzēti zvejniecības produkti, ko nozvejojuši dalībvalsts karoga kuģi un kas izkrauti trešās valstīs

1. Tādiem lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem, kurus nozvejojuši dalībvalsts karoga kuģi un kuri ar uzglabāšanu vai bez tās izkrauti trešās valstīs, pirms ievešanas Savienībā ar citu transporta veidu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 72. panta 1. punktā, to robežkontroles punktu kompetentā iestāde, kuros notiek pirmā ievešana Savienībā, veic dokumentu kontrolpārbaudes.

2. Šā panta 1. punktā minētos sūtījumus var atbrīvot no identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm robežkontroles punktos, ja tie atbilst Regulas (ES) 2019/627 72. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

3. Ja konstatēta neatbilstība Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vai ir aizdomas par to, tā robežkontroles punkta kompetentā iestāde, kurā notiek pirmā ievešana Savienībā, papildus dokumentu kontrolpārbaudēm veic šā panta 1. punktā minēto sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

7. pants

Sūtījumi, ko Savienībā ieved caur dažām Grieķijas salām un dažām Francijas teritorijām

1. Dzīvnieku izcelsmes produkti un saliktie produkti, ko no trešām valstīm ieved Savienībā caur atļautiem ievešanas punktiem Grieķijas salās Rodā, Mitilinē un Iraklijā (Krētā) un kas paredzēti vietējai lietošanai Grieķijas salā, kurā atrodas ievešanas punkts, ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos.

2. Dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti un saliktie produkti, ko no trešām valstīm ieved Savienībā caur atļautiem ievešanas punktiem Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Francijas Gviānā, Martinikā un Majotā un kas paredzēti vietējai lietošanai Francijas aizjūras departamentā, kurā atrodas ievešanas punkts, ir atbrīvoti no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos.

8. pants

Konkrētas oficiālās kontroles attiecībā uz sūtījumiem, ko Savienībā ieved caur dažām Grieķijas salām un dažām Francijas teritorijām

1. Sūtījumiem, kas minēti 7. pantā, katrā atļautajā ievešanās punktā piemēro kontrolpārbaudes saskaņā ar I pielikumu.

2. Par katru atļauto ievešanas punktu atbild kompetentā iestāde, kuras rīcībā ir:

a)	oficiālie veterinārārsti, kas atbild par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sūtījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 55. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un

b)	ja kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu, Regulas (ES) 2017/625 49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētais personāls, kas ir apmācīts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1081 (9) 2. pantu.

3. To atļauto ievešanas punktu kompetentā iestāde, kuri atrodas 7. panta 1. punktā minētajās Grieķijas salās, nodrošina, ka katram atļautajam ievešanas punktam ir pieejams personāls un resursi, kas vajadzīgi, lai veiktu oficiālās kontroles 7. panta 1. punktā minēto preču sūtījumiem, attiecībā uz kuriem ievešanas punkts ir atļauts.

4. Katram atļautajam ievešanas punktam, kas atrodas 7. panta 2. punktā minētajos Francijas aizjūras departamentos, ir visas iekārtas, aprīkojums un personāls, kas vajadzīgs, lai veiktu oficiālās kontroles 7. panta 2. punktā minēto dzīvnieku un preču sūtījumiem, attiecībā uz kuriem ievešanas punkts ir atļauts.

9. pants

Operatoru pienākumi attiecībā uz sūtījumiem, ko Savienībā ieved caur dažām Grieķijas salām un dažām Francijas teritorijām

Operators, kas atbild par 7. pantā minētajiem sūtījumiem:

a)	pirms sūtījuma atvešanas atjautajā ievešanas punktā, sistēmā IMSOC iesniedzot aizpildītu VSID, paziņo atļautā ievešanas punkta kompetentajai iestādei par sūtījuma atvešanu;

b)	uztur atļautā ievešanas punkta kompetentās iestādes apstiprinātu reģistru, kurā attiecīgā gadījumā norāda laišanai tirgū paredzētu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu un salikto produktu daudzumus un pircēja vai pircēju vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

informē pircēju vai pircējus, ka:

i)	dzīvnieku izcelsmes produkti un saliktie produkti, ko paredzēts laist tirgū, ir domāti tikai vietējam patēriņam un šos produktus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām;

ii)	tālākpārdošanas gadījumā pircējam vai pircējiem ir jāinformē jaunais pircējs vai pircēji, kuri ir komercoperatori, par c) punkta i) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem;

Francijas aizjūras departamentu Gvadelupas, Francijas Gviānas, Martinikas un Majotas gadījumā informē pircēju vai pircējus, ka:

i)	dzīvnieki, ko paredzēts laist tirgū, ir domāti tikai vietējai audzēšanai un produktīvai izmantošanai un no šiem dzīvniekiem iegūtos produktus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām;

ii)	tālākpārdošanas gadījumā pircējam vai pircējiem ir jāinformē jaunais pircējs vai pircēji, kuri ir komercoperatori, par d) punkta i) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem.

10. pants

Atcelšana

1. No 2019. gada 14. decembra Lēmumu 94/641/EK un Īstenošanas lēmumu 2012/44/ES atceļ.

2. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulām II pielikumā.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2019. gada 15. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/627, ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 (OV L 131, 17.5.2019., 51. lpp.).

(5) Komisijas 1994. gada 8. septembra Lēmums 94/641/EK par noteikumiem, kas attiecas uz veterinārajām pārbaudēm, kuras jāveic produktiem, ko ieved dažās Grieķijas salās no trešām valstīm (OV L 248, 23.9.1994., 26. lpp.).

(6) Komisijas 2012. gada 25. janvāra Īstenošanas lēmums 2012/44/ES par noteikumiem par veterināro pārbaužu veikšanu dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku valsts produktiem, kas no trešām valstīm tiek ievesti Francijas aizjūras departamentos (OV L 24, 27.1.2012., 14. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(8) Komisijas 2019. gada 24. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/1666, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina saistībā ar nosacījumiem attiecībā uz noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu transportēšanas un atvešanas pārraudzību no atvešanas robežkontroles punkta līdz uzņēmumam galamērķa vietā Savienībā (OV L 255, 4.10.2019, 1. lpp.).

(9) Komisijas 2019. gada 8. marta Deleģētā regula (ES) 2019/1081, ar ko izveido noteikumus par konkrētām apmācības prasībām personālam attiecībā uz noteiktu fizisko kontrolpārbaužu veikšanu robežkontroles punktos (OV L 171, 26.6.2019., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Konkrētas oficiālās kontroles precēm, ko ieved Savienībā caur atļautiem ievešanas punktiem dažās Grieķijas salās un dažās Francijas teritorijās

Kompetentā iestāde nodrošina, ka IMSOC tiek ievadīti visi dati par dzīvnieku izcelsmes produktiem un saliktiem produktiem un attiecībā uz Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku un Majotu – arī dati par dzīvniekiem, kas uzrādīti laišanai tirgū.

Kompetentā iestāde pārbauda:

a)	pievienotos sertifikātus un dokumentus;

b)	dzīvnieku izcelsmes produktu un salikto produktu identitāti un attiecībā uz Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku un Majotu – arī dzīvnieku identitāti;

c)	iepakojumu un marķējumu;

d)	preču saglabāšanas kvalitāti un stāvokli;

e)	transportēšanas apstākļus un, ja transportēšana notiek ar refrižeratoru, transportlīdzekļa temperatūru un preču iekšējo temperatūru;

f)	preču bojājumus.

Kompetentā iestāde nodrošina, lai pēc konkrēto oficiālo kontroļu pabeigšanas pievienotajā VSID būtu norādīts, ka dzīvnieku izcelsmes produkti un saliktie produkti, ko paredzēts laist tirgū, ir izmantojami vienīgi vietējam patēriņam un šos produktus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām.

Attiecībā uz Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku un Majotu – kompetentā iestāde nodrošina, lai pēc konkrēto oficiālo kontroļu pabeigšanas pievienotajā VSID būtu norādīts, ka dzīvnieki, ko paredzēts laist tirgū, ir izmantojami vienīgi vietējai audzēšanai un produktīvai izmantošanai un šos dzīvniekus un no tiem atvasinātos produktus nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt uz citām Savienības teritorijas daļām.

Lai pārbaudītu, vai aizvien tiek ievērotas dzīvnieku veselības prasības un sūtījumi netiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām, kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes laišanai tirgū paredzēto sūtījumu turēšanas/glabāšanas vietās.

Attiecībā uz Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku un Majotu – kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes laišanai tirgū paredzēto dzīvnieku novietnēs, lai pārbaudītu, vai aizvien tiek ievērotas dzīvnieku veselības prasības un šie dzīvnieki un no tiem atvasinātie produkti netiek pārsūtīti uz citām Savienības teritorijas daļām.

II PIELIKUMS

10. panta 2. punktā minētās atbilstības tabulas

1. Lēmums 94/641/EK

Lēmums 94/641/EK

Šī regula

1. pants

2. pants

3. panta pirmais ievilkums

3. panta otrais ievilkums

3. panta trešais ievilkums

3. pants, ceturtais ievilkums

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

I pielikums

II pielikuma 1. punkts

II pielikuma 2. punkts

7. pants

8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

9. panta a) punkts

9. panta b) punkts

9. panta c) punkts

9. panta e) punkts

8. panta 1. punkts

7. pants

I pielikuma 2. punkts

I pielikuma 5. punkts

2. Īstenošanas lēmums 2012/44/ES

Īstenošanas lēmums 2012/44/ES

Šī regula

1. pants

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

3. panta 4. punkts

3. panta 5. punkts

4. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 4. punkts

4. panta 5. punkts

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

Pielikums

7. pants

8. panta 2. punkts

8. panta 4. punkts

9. panta a) punkts

9. panta b) punkts

9. panta c) un d) punkts

9. panta e) un f) punkts

8. panta 1. punkts

I pielikuma 1. punkts

I pielikuma 3. un 4. punkts

I pielikuma 5. un 6. punkts

7. pants

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/111

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2127

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko attiecībā uz konkrētu Padomes Direktīvas 91/496/EEK, Direktīvas 97/78/EK un Direktīvas 2000/29/EK noteikumu piemērošanas datumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (1), un jo īpaši tās 149. panta 2. punktu un 165. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 izveido tiesisko regulējumu oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kurās verificē Savienības pārtikas un dzīvnieku barības tiesību aktu piemērošanas pareizību. Tiesiskais regulējums aptver tiem dzīvniekiem un precēm veiktās oficiālās kontroles, kuri Savienībā tiek ievesti no trešām valstīm.

(2)	Ar Regulu (ES) 2017/625 no 2019. gada 14. decembra tiek atceltas Padomes Direktīvas 91/496/EEK (2) un 97/78/EK (3). Turklāt tā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (4), lai atceltu Padomes Direktīvu 2000/29/EK (5).

(3)

Lai izvairītos no regulējuma trūkuma, kura dēļ attiecībā uz Regulas (ES) 2017/625 47. panta 2. punktā, 48. pantā, 51. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 54. panta 1. un 3. punktā un 58. panta a) punktā minētajiem jautājumiem tiktu atlikta īstenošanas un deleģēto aktu pieņemšana, Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēts, ka attiecīgos Padomes Direktīvas 91/496/EEK un 97/78/EK un Direktīvas 2000/29/EK noteikumus turpina piemērot līdz 2022. gada 14. decembrim vai agrākam datumam, kurš ir jānosaka Komisijai. Kas attiecas uz Direktīvu 2000/29/EK, šādam agrākam datumam ir jābūt vēlākam par Regulas (ES) 2017/625 piemērošanas datumu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir pieņemts deleģētais akts, kurš reglamentē oficiālās kontroles kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti. Šis tiesību akts stāsies spēkā 2019. gada 14. decembrī. Taču attiecībā uz minētās regulas 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu kategorijām to sāks piemērot tikai no 2020. gada 14. decembra. Tādēļ attiecīgos Direktīvas 2000/29/EK noteikumus būtu jāturpina piemērot līdz 2020. gada 13. decembrim.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 54. panta 3. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, kurš reglamentē to identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, ko veic, Savienībā ievedot dzīvniekus un preces. Šis tiesību akts stāsies spēkā 2019. gada 14. decembrī. Taču attiecībā uz minētās regulas 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumu kategorijām to sāks piemērot tikai no 2022. gada 14. decembra. Tādēļ attiecīgos Direktīvas 2000/29/EK noteikumus būtu jāturpina piemērot līdz 2022. gada 13. decembrim.

(6)

Papildus iepriekš minētajam saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko tiek izveidots to dzīvnieku un preču saraksts, uz kuriem, tos ievedot Savienībā, jāattiecina sistemātiskas oficiālās kontroles. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/478 (6) sarakstā norādāmās kategorijas papildinājusi ar kombinētiem produktiem. Taču prasības, kas ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/625 (7) izvirzītas attiecībā uz šādu produktu ievešanu Savienībā, tiks piemērotas tikai no 2021. gada 21. aprīļa. Pašreizējās prasības, kas izvirzītas kombinētiem produktiem, joprojām tiks piemērotas līdz 2021. gada 20. aprīlim. Tādēļ ir vajadzīgi pārejas pasākumi attiecībā uz Direktīvas 97/78/EK noteikumiem, kuri reglamentē Regulas (ES) 2017/625 47. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos jautājumus, kas saistīti ar kombinētiem produktiem.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 58. panta a) punktu ir pieņemti īstenošanas akti, kas reglamentē attiecīgi to preču saraksta izveidošanu, kam piemēro uz laiku pastiprinātas oficiālas kontroles (ievedot Savienībā), un vienotā sanitārā ievešanas dokumenta (VSID) formātu. Šie akti tiks piemēroti no Regulas (ES) 2017/625 piemērošanas dienas.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 48. pantu un 51. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu ir pieņemti deleģētie akti, kuri reglamentē atbrīvojumus no oficiālajām kontrolēm, kas tiek veiktas robežkontroles punktos, un īpašu noteikumu izveidošanu par tranzītu un pārkraušanu. Šie akti tiks piemēroti no Regulas (ES) 2017/625 piemērošanas dienas.

(9)	Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Regulu (ES) 2017/625.

(10)

Tā kā ar šo tiesību aktu noteiktie noteikumi ir savstarpēji saistīti un tie tiks piemēroti kopā, tad tā vietā, lai noteikumus noteiktu ar vairākiem tiesību aktiem, kā rezultātā būtu vajadzīga virkne atsauču no viena tiesību akta uz citu un rastos risks atkārtoties, ir lietderīgi, ka noteikumi tiek noteikti ar vienu tiesību aktu.

(11)	Regula (ES) 2017/625 un iepriekš minētās deleģētās regulas un īstenošanas regulas tiek piemērotas no 2019. gada 14. decembra, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/625

Regulu (ES) 2017/625 groza šādi:

regulas 149. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgos Direktīvas 91/496/EEK un Direktīvas 97/78/EK noteikumus, kas reglamentē šīs regulas 47. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 48. pantā, 51. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 54. panta 1. un 3. punktā un 58. panta a) punktā minētos jautājumus, šajā regulā noteikto atbilstošo noteikumu vietā piemēro līdz 2019. gada 13. decembrim.

Attiecīgos Direktīvas 97/78/EK noteikumus, kas reglamentē šīs regulas 47. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos jautājumus, kuri saistīti ar kombinētiem produktiem, attiecīgā minētā noteikuma vietā turpina piemērot līdz 2021. gada 20. aprīlim.”;

regulas 165. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Kas attiecas uz Direktīvas 2000/29/EK reglamentētajiem jautājumiem, šīs regulas 47. panta 2. punktu, 48. pantu, 51. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 58. panta a) punktu no 2019. gada 15. decembra piemēro attiecīgo minētās, tajā pašā datumā spēku zaudējošās direktīvas noteikumu vietā.

Kas attiecas uz jautājumiem, kurus reglamentē šīs regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts, attiecīgos Direktīvas 2000/29/EK noteikumus turpina piemērot minētā noteikuma vietā līdz 2020. gada 13. decembrim.

Kas attiecas uz jautājumiem, kurus reglamentē šīs regulas 54. panta 1.un 3. punkts, attiecīgos Direktīvas 2000/29/EK noteikumus turpina piemērot minēto noteikumu vietā līdz 2022. gada 13. decembrim.”

2. pants

Šīs regulas stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).

(3) Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

(5) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2019. gada 14. janvāra Deleģētā regula (ES) 2019/478, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 groza attiecībā uz to sūtījumu kategorijām, kam piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (OV L 82, 25.3.2019., 4. lpp.).

(7) Komisijas 2019. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) 2019/625, ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 18. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/114

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2128

(2019. gada 12. novembris),

ar ko nosaka oficiālā sertifikāta paraugu un noteikumus oficiālo sertifikātu izsniegšanai par precēm, kuras piegādā kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, un kuras paredzētas kuģu apgādei vai apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam vai kuras piegādā NATO vai ASV militārajai bāzei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 77. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 90. panta a) un f) punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēti noteikumi, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāievēro, veicot Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, lai pārliecinātos par atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2124 (2) nosaka noteikumus par tādu sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un salikti produkti no trešām valstīm, kurus uzglabā Savienības teritorijā esošās noliktavās un kuri jāpiegādā vai nu NATO, vai ASV militārajai bāzei, kas atrodas Savienības teritorijā vai trešā valstī, vai kuģim, kas atstāj Savienības teritoriju, un kuri ir paredzēti kuģu apgādei vai apkalpes un pasažieru patēriņam.

(3)	Deleģētā regula (ES) 2019/2124 konkrēti paredz, ka sūtījumiem, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un salikti produkti, ir jāpievieno oficiāls sertifikāts, kad minētos sūtījumus izved no noliktavas.

(4)

Deleģētā regula (ES) 2019/2124 paredz arī to, ka sūtījumiem, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un salikti produkti no trešām valstīm un kuri ir paredzēti kuģim, kas atstāj Savienības teritoriju, ir jāpievieno oficiāls sertifikāts, kad minētos sūtījumus transportē no robežkontroles punkta uz kuģi.

(5)

Skaidrības un konsekvences labad ir lietderīgi noteikt vienotu oficiālā sertifikāta paraugu sūtījumiem, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un salikti produkti no trešām valstīm, kurus ir paredzēts piegādāt kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, kuri ir paredzēti kuģu apgādei vai apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam vai kurus ir paredzēts piegādāt NATO vai ASV militārajām bāzēm, kas atrodas Savienības teritorijā vai trešā valstī.

(6)

Sūtījumu saturu bieži vien formē noliktavās. Šādos sūtījumos var būt preces, kas ņemtas no vairākiem dažādas izcelsmes vai produktu kategoriju sūtījumiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, no jauna formēto sūtījumu precēm būtu jāizmanto vienots oficiāls sertifikāts. Būtu jānodrošina preču izsekojamība, oficiālajā sertifikātā norādot tā vienotā sanitārā ievešanas dokumenta (VSID) numuru, kas pievienots sākotnējiem sūtījumiem, no kuriem preces ir ņemtas.

(7)	Oficiālo sertifikātu kompetentās iestādes var izsniegt vai nu papīra, vai elektroniskā formātā. Tādēļ ir lietderīgi noteikt prasības par oficiālā sertifikāta izsniegšanu abos gadījumos.

(8)	Konsekvences nolūkā noteikumi, ko piemēro elektronisko sertifikātu izsniegšanai un elektroniskā paraksta izmantošanai oficiālos sertifikātos, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 (3), būtu jāattiecina arī uz šajā regulā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

(9)

Sertifikātu paraugi ir iekļauti elektroniskajā sistēmā TRACES, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/623/EK (4) un Komisijas Lēmumu 2004/292/EK (5), lai atvieglotu un paātrinātu administratīvās procedūras pie Savienības robežām un muitas noliktavās un lai nodrošinātu elektronisko saziņu starp iesaistītajām pusēm. Attiecīgi šajā regulā noteiktais oficiālā sertifikāta parauga formāts un piezīmes par tā aizpildīšanu būtu jāpielāgo sistēmai TRACES.

(10)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 133. panta 4. punktu sistēma TRACES ir jāintegrē oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmā (IMSOC). Tāpēc šajā regulā noteiktais oficiālā sertifikāta paraugs būtu jāpielāgo IMSOC.

(11)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra. Līdz ar to šajā regulā izklāstītie noteikumi arī būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(12)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcija

Šajā regulā piemēro jēdziena “noliktava” definīciju, kas izklāstīta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 2. panta 3. punktā.

2. pants

Oficiālā sertifikāta paraugs

1. Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 21. panta 1. punkta un 29. panta c) punkta nolūkā šīs regulas pielikuma I daļā norādīto oficiālā sertifikāta paraugu izmanto, lai oficiāli sertificētu dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu un saliktu produktu sūtījumus, kurus piegādā:

a)	kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, un kuri ir paredzēti kuģu apgādei vai apkalpes un pasažieru patēriņam; vai

b)	no noliktavas, kas atrodas Savienības teritorijā, uz NATO vai ASV militārajām bāzēm, kas atrodas Savienības teritorijā vai trešā valstī.

Oficiālo sertifikātu var izsniegt papīra formātā vai elektroniski, izmantojot IMSOC.

2. Ja sūtījuma saturu formē noliktavā un tā sastāvā ir dažādas izcelsmes vai produktu kategoriju produkti, šādam sūtījumam drīkst izsniegt vienu vienotu oficiālo sertifikātu.

3. pants

Prasības attiecībā uz oficiālajiem sertifikātiem, kas nav iesniegti IMSOC

Oficiālie sertifikāti, kas nav iesniegti IMSOC, atbilst šādām prasībām.

1.	Papildus sertificējošās amatpersonas parakstam uz oficiālā sertifikāta jābūt arī oficiālam zīmogam. Paraksta un zīmoga krāsai jāatšķiras no drukātā teksta krāsas.

2.	Ja oficiālajā sertifikātā ir ietverti apgalvojumi, sertificējošā amatpersona neatbilstošos apgalvojumus nosvītro, paraksta ar iniciāļiem un apzīmogo vai no sertifikāta pilnīgi izņem.

Oficiālais sertifikāts sastāv no:

a)	vienas papīra lapas vai

b)	vairākām papīra lapām, kuras ir nedalāmas un veido vienotu veselumu; vai

c)	secīgām lapām, kas numurētas tā, lai norādītu, ka tā ir noteikta lapa no galīga lappušu skaita.

4.	Ja oficiālais sertifikāts sastāv no secīgām lapām, katrā lapā jānorāda unikālais kods, kas minēts Regulas (ES) 2017/625 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un uz katras lapas jābūt sertificējošās amatpersonas parakstam un oficiālajam zīmogam.

5.	Oficiālo sertifikātu izsniedz, kamēr sūtījumi, uz ko tas attiecas, vēl ir kompetento iestāžu kontrolē robežkontroles punktā vai noliktavā.

4. pants

Prasības attiecībā uz oficiālajiem sertifikātiem, kas iesniegti IMSOC , un elektroniskā paraksta izmantošanu

1. IMSOC iesniegto oficiālo sertifikātu pamatā ir oficiālā sertifikāta paraugs, kas noteikts šīs regulas pielikuma 1. daļā.

2. Oficiālo sertifikātu IMSOC iesniedz, kamēr sūtījumi, uz ko tas attiecas, vēl ir kompetento iestāžu kontrolē robežkontroles punktā vai noliktavā.

3. Oficiālie sertifikāti, kas iesniegti IMSOC, atbilst prasībām par elektroniska oficiālā sertifikāta izsniegšanu un elektroniskā paraksta izmantošanu, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 39. pantā.

5. pants

Piezīmes par oficiālā sertifikāta aizpildīšanu

Oficiālo sertifikātu aizpilda, atsaucoties uz piezīmēm, kas izklāstītas šīs regulas pielikuma 2. daļā.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Komisijas 2019. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2019/2124, ar ko attiecībā uz noteikumiem par tādu dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kas ir tranzītā, pārkrauti un tālākā transportēšanā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, groza Regulu (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010, (ES) Nr. 605/2010, (ES) Nr. 142/2011, (ES) Nr. 28/2012, (ES) 2016/759 un Lēmumu 2007/777/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.).

(3) Komisijas 2019. gada 30. septembra Īstenošanas regula (ES) 2019/1715, ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (“IMSOC regula”) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp.).

(4) Komisijas 2003. gada 19. augusta Lēmums 2003/623/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas TRACES attīstību (OV L 216, 28.8.2003., 58. lpp.).

(5) Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).

PIELIKUMS

1. DAĻA

Paraugs oficiālajam sertifikātam, ko pievieno sūtījumiem, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi un salikti produkti no trešām valstīm, kurus piegādā kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, vai NATO vai ASV militārajām bāzēm

2. DAĻA

Piezīmes par oficiālā sertifikāta parauga aizpildīšanu

Vispārīgi

Lai apstiprinātu kādu atbildes variantu, attiecīgajā ailē ievilkt ķeksīti vai krustiņu (X).

“ISO kods” ir starptautiskais standarta divburtu kods, ar ko apzīmē valsti, saskaņā ar starptautiskā standarta ISO 3166 divburtu kodu (1).

Ja kāda aile ļauj izvēlēties vienu vai vairākas iespējas, oficiālā sertifikāta elektroniskajā versijā būs pieejamas tikai atļautās iespējas.

I daļa. Ziņas par nosūtīto sūtījumu

I.1. aile.	Robežkontroles punkts/kompetentā iestāde: norādīt attiecīgi robežkontroles punkta vai oficiālo sertifikātu izsniegušās kompetentās iestādes nosaukumu un TRACES numuru.
I.2. aile.	Sertifikāta uzskaites numurs: unikālais obligātais kods, kuru piešķīrusi kompetentā iestāde, kas oficiālo sertifikātu izsniedz saskaņā ar savu klasifikāciju. Šī aile ir obligāta attiecībā uz visiem sertifikātiem, kas nav iesniegti IMSOC.
I.2.a aile.	IMSOC numurs: unikālais kods, ko IMSOC automātiski piešķir IMSOC reģistrētiem sertifikātiem. Šo aili neaizpildīt, ja sertifikāts nav iesniegts IMSOC.
I.3. aile.	Nosūtītājs: ja sūtījums ir no noliktavas, norādīt tās noliktavas nosaukumu un adresi (ielu, pilsētu un reģionu, provinci vai pavalsti, reģistrācijas/apstiprinājuma Nr. pēc vajadzības), no kuras sūtījums ir nosūtīts. Šo aili neaizpildīt, ja sūtījums ir nosūtīts tieši no robežkontroles punkta.
I.4. aile.	Par sūtījumu atbildīgais uzņēmējs: par sūtījuma piegādi līdz galamērķa vietai Savienībā atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas vārds, uzvārds/nosaukums un adrese (iela, pilsēta un reģions, province vai pavalsts, reģistrācijas/apstiprinājuma Nr. pēc vajadzības).
I.5. aile.	Galamērķa vieta (kuģis): norādīt tā kuģa vārdu, kam sūtījums paredzēts, kuģa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numuru, ostas nosaukumu, preču galamērķa dalībvalsts nosaukumu un ISO kodu. Šo aili neaizpildīt, ja oficiālais sertifikāts ir izsniegts par sūtījuma piegādi NATO vai ASV militārajai bāzei, kas atrodas Savienības teritorijā vai trešā valstī.
I.6. aile.	Galamērķa vieta (NATO/ASV militārā bāze): norādīt Savienības teritorijā esošās NATO/ASV galamērķa militārās bāzes nosaukumu, tās dalībvalsts nosaukumu un ISO kodu, kurā NATO vai ASV galamērķa militārā bāze atrodas. Ja galamērķis ir NATO/ASV militārā bāze, kas atrodas trešā valstī, šajā ailē jānorāda tikai robežkontroles punkts, kurā notiek izvešana no Savienības. Šo aili neaizpildīt, ja oficiālais sertifikāts ir izsniegts par piegādi kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju.
I.7. aile.	Transporta veids: identifikācijas numurs(-i): lidmašīnām – reisa numurs, kuģiem – kuģa vārds(-i), dzelzceļa vagonam – vilciena identifikācijas numurs un vagona numurs, autotransporta līdzeklim – reģistrācijas numurs un attiecīgā gadījumā piekabes reģistrācijas numurs. Konteinerkravu sūtījumiem piekabes reģistrācijas numurs nav obligāts, ja ir norādīts konteinera numurs. Ja transportē ar prāmi, norādīt autotransporta līdzekļa identifikāciju, reģistrācijas numuru un attiecīgā gadījumā piekabes reģistrācijas numuru, un plānotā prāmja vārdu.
Konteinera Nr.:	vajadzības gadījumā attiecīgie numuri. Ja preces transportē slēgtos konteineros, jānorāda konteinera numurs.
Plombas Nr.:	jānorāda tikai oficiālais plombas numurs. Plombu par oficiālu uzskata tikai tad, ja tā konteineram, kravas automobilim vai dzelzceļa vagonam uzlikta sertifikāta izsniedzējas kompetentās iestādes uzraudzībā.
I.8. aile.	Preču apraksts: preču un produkta veida apraksts: norādīt attiecīgo kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un nosaukumu, kā norādīts Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2). Izcelsmes valsts: norādīt preču izcelsmes valsti. Izcelsmes vietas vienotā sanitārā ievešanas dokumenta numurs: norādīt vienotā sanitārā ievešanas dokumenta numuru sūtījumam, no kura ir paņemts attiecīgais produkta kastu skaits. Šajā ailē minēto informāciju var norādīt arī apliecinošajā dokumentā, kas jāpievieno oficiālajam sertifikātam. Šādā gadījumā jāaizpilda aile “Apliecinošais dokuments”, t. sk. apliecinošā(-o) dokumenta(-u) numurs.
I.9. aile.	Kopējais iepakojumu skaits: norādīt kastu vai preču iepakojumu skaitu. Beztaras sūtījumu gadījumā šo aili drīkst neaizpildīt.
I.10. aile.	Kopējais neto svars (kg): preču masa bez tiešās taras vai iepakojuma.
I.11. aile.	Izbraukšanas datums un laiks: norādīt datumu un laiku, kad transportlīdzeklim paredzēts atiet no robežkontroles punkta vai noliktavas.

II daļa. Deklarācija

Šī daļa oficiālajam veterinārārstam vai kompetentās iestādes oficiālajam inspektoram jāaizpilda robežkontroles punktā vai noliktavā.

III daļa. Sūtījuma pienākšanas apstiprinājums

Šī daļa jāaizpilda:

—	ja galamērķis ir kuģis, kas atstāj Savienības teritoriju, kompetentajai iestādei galamērķa ostā vai kuģa kapteiņa oficiālajam pārstāvim,

—	ja galamērķis ir NATO/ASV militārā bāze, kas atrodas Savienības teritorijā, kompetentajai iestādei, kas atbildīga par kontroļu veikšanu NATO/ASV militārajā bāzē,

—	ja galamērķis ir NATO/ASV militārā bāze, kas atrodas trešā valstī, kompetentajai iestādei izvešanas robežkontroles punktā.

(1) Valstu nosaukumu un kodu elementu saraksts pieejams vietnē http://www.iso.org/iso/country_codes/iso-3166-1_decoding_table.htm.

(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/122

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2129

(2019. gada 25. novembris),

ar ko paredz noteikumus par to, kā vienādi piemērot tādu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, kuras veic konkrētiem dzīvnieku un preču sūtījumiem, ko ieved Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 54. panta 3. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēti noteikumi par dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajām oficiālajām kontrolēm, kurās pārbauda, vai dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā, atbilst Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem.

(2)

Regulas (ES) 2017/625 54. panta 3. punkts pilnvaro Komisiju paredzēt noteikumus par tādu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu atbilstošā biežuma vienādu piemērošanu, ko veic minētās regulas 47. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem. Tādēļ identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums būtu jānosaka, pamatojoties uz risku, ko katrs dzīvnieks, prece vai dzīvnieku vai preču kategorija rada cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ģenētiski modificētu organismu gadījumā – arī videi.

(3)

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo regulu noteikto fizisko kontrolpārbaužu biežums tiek vienādi piemērots, šajā regulā būtu jāparedz, ka, veicot sūtījumu atlasi fiziskajām kontrolpārbaudēm, tiek izmantota Regulas (ES) 2017/625 131. pantā minētā oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēma (IMSOC).

(4)

Saskaņā ar šo regulu noteiktais biežums būtu jāpiemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem un precēm, kuras paredzēts laist tirgū. Tomēr to fizisko kontrolpārbaužu biežums, ko veic robežkontroles punktos, lai pārliecinātos par atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/848 (2), būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 45. panta 5. punktu.

(5)

Padomes Direktīva 91/496/EEK (3) nosaka noteikumus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz dzīvniekiem, ko Savienībā ieved no trešām valstīm. Minētās direktīvas 4. pants paredz, ka katram dzīvnieku sūtījumam būtu jāveic identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes.

(6)

Direktīva 91/496/EEK no 2019. gada 14. decembra ir atcelta ar Regulu (ES) 2017/625. Ņemot vērā risku, ko cilvēka un dzīvnieku veselībai un dzīvnieku labturībai rada noteiktu kategoriju dzīvnieki, attiecībā uz dzīvniekiem, kurus Savienībā ieved no trešām valstīm, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes būtu jāturpina piemērot tikpat bieži, kā noteikts Direktīvā 91/496/EEK vai saskaņā ar to.

(7)	Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu efektivitāti, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes būtu jāveic tā, lai par sūtījumu atbildīgais operators nevarētu paredzēt, vai kādam konkrētam sūtījumam piemēros fiziskas kontrolpārbaudes.

(8)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2130 (4) 3. pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču identitātes kontrolpārbaudēm atkarībā no tā, vai sūtījumam veic vai neveic fiziskās kontrolpārbaudes.

(9)

Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu un saliktu produktu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu bāzlīnijas biežuma noteikšanas pamatkritēriji būtu jānosaka, ņemot vērā informāciju par riskiem, kas saistīti ar dzīvnieku vai preču kategorijām, un pieejamie zinātniskie novērtējumi.

(10)

Saskaņā ar pamatkritērijiem noteikto fizisko kontrolpārbaužu biežumu vajadzētu būt iespējai mainīt, pamatojoties uz informāciju, ko Komisija savākusi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 125. panta 1. punktu, to kontroļu rezultātiem, kuras Komisijas eksperti veikuši trešās valstīs atbilstoši minētās regulas 120. panta 1. punktam, un informāciju, kas savākta, izmantojot IMSOC.

(11)	Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu efektivitāti, IMSOC vajadzētu būt pieejamai informācijai par biežumu, kas noteikts atbilstoši šai regulai.

(12)

Attiecībā uz dažām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus par atzīšanu veterinārijas jomā, ir lietderīgi samazināt fizisko kontrolpārbaužu biežumu konkrētiem produktiem, cita starpā ņemot vērā reģionalizācijas principa piemērošanu dzīvnieku slimību gadījumā, kā arī citus veterināros principus. Tādēļ šajā regulā būtu jāpiemēro šajos veterinārijas jomas nolīgumos noteiktais fizisko kontrolpārbaužu biežums.

(13)	Komisijas Lēmumā 94/360/EK (5) ir noteiktas retākas fiziskās kontrolpārbaudes noteiktu kategoriju precēm, kurām piemēro veterinārās pārbaudes. Šī regula paredz noteikumus jomās, kuras aptver Lēmums 94/360/EK, tādēļ šis lēmums būtu jāatceļ no šajā regulā norādītā datuma.

(14)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra. Tāpēc šajā regulā izklāstītie noteikumi arī būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka noteikumus par to, kā vienādi piemērot tādu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu atbilstošo biežumu, kuras veic Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču sūtījumiem, ko paredzēts laist tirgū.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“biežums” ir 1. pantā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu minimālā procentuālā daļa, kas saskaņā ar šo regulu noteikta no to sūtījumu kopskaita, kuri noteiktā laikposmā ieradušies robežkontroles punktā un kuriem kompetentajām iestādēm ir jāveic identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes;

2)	“IMSOC” ir informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 131. pantā.

3. pants

Sūtījumu atlase fiziskām kontrolpārbaudēm

1. Kompetentās iestādes fiziskām kontrolpārbaudēm sūtījumus atlasa, ievērojot šādu procedūru:

a)	IMSOC automātiski ģenerē sūtījuma nejaušu atlasi;

b)	kompetentās iestādes var nolemt atlasīt sūtījumu atbilstīgi a) apakšpunktam vai atlasīt citu tās pašas preču kategorijas un tās pašas izcelsmes preču sūtījumu.

2. Katram sūtījumam, kas fiziskām kontrolpārbaudēm atlasīts saskaņā ar šā panta 1. punktu, kompetentās iestādes veic identitātes kontrolpārbaudes atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/2130 3. panta 1. punktam.

4. pants

Identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums

1. Kompetentās iestādes veic dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu un saliktu produktu sūtījumu identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tik bieži, kā noteikts saskaņā ar 5. pantu.

2. Attiecībā uz II pielikumā noteiktajām trešām valstīm, ar kurām Savienība noslēgusi nolīgumus par atzīšanu, fiziskās kontrolpārbaudes veic atbilstīgi minētajos nolīgumos noteiktajam biežumam.

5. pants

Dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasināto produktu, siena un salmu un saliktu produktu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežuma noteikšana un mainīšana

1. Šīs regulas 1. pantā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu bāzlīnijas biežums ir noteikts šīs regulas I pielikumā, pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/625 54. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) un vi) punktā minētajiem zinātniskajiem novērtējumiem un informāciju.

2. Fizisko kontrolpārbaužu biežumu attiecībā uz konkrētām precēm no konkrētas trešās valsts var palielināt, ja nopietni trūkumi konstatēti, pamatojoties uz:

a)	informāciju, ko Komisijas savākusi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 125. panta 1. punktu; vai

to kontroļu rezultātiem, kuras veikuši Komisijas eksperti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 120. panta 1. punktu.

Šādā gadījumā saskaņā ar 1. punktu noteikto biežumu palielina līdz nākamajam augstākajam bāzlīnijas biežumam, kas noteikts I pielikumā, vai līdz 50 % biežumam, ja konkrētās kategorijas precēm tiek piemērots 30 % biežums.

3. Fizisko kontrolpārbaužu biežumu no bāzlīnijas biežuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, līdz I pielikumā noteiktajam nākamajam augstākajam bāzlīnijas biežumam vai līdz 50 % biežumam, ja konkrētās kategorijas precēm piemērojamais biežums ir 30 %, palielina tad, ja dati un informācija, kas, izmantojot IMSOC, savākta par konkrētām precēm no konkrētas trešās valsts, norāda, ka neatbilstības līmenis attiecībā uz fiziskajām kontrolpārbaudēm pēdējo 12 mēnešu laikā tās pašas kategorijas precēm pārsniedz 30 % no vidējā neatbilstības līmeņa attiecībā uz tās pašas kategorijas precēm no visām trešām valstīm.

4. Ja 2. vai 3. punktā minētie kritēriji vairs netiek izpildīti, biežumu samazina līdz attiecīgajam bāzlīnijas biežumam, kas noteikts I pielikumā.

5. Komisija, izmantojot IMSOC, saskaņā ar šo pantu noteikto biežumu dara pieejamu kompetentajām iestādēm un operatoriem.

6. pants

Atcelšana

Lēmumu 94/360/EK atceļ no 2019. gada 14. decembra.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(3) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).

(4) Komisijas 2019. gada 25. novembra Īstenošanas regula (ES) 2019/2130, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 128 lpp.).

(5) Komisijas 1994. gada 20. maija Lēmums 94/360/EK par tādu fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu konkrētu produktu sūtījumiem no trešām valstīm, ko īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/675/EEK (OV L 158, 25.6.1994., 41. lpp.).

I PIELIKUMS

Pamatkritēriji dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un saliktu produktu sūtījumu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu bāzlīnijas biežuma noteikšanai

Pamatkritēriji identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu bāzlīnijas biežuma noteikšanai

Bāzlīnijas biežums, ko piemēro

Riska kategorija

Dzīvnieku vai preču kategorija (*1)

identitātes kontrolpārbaudēm

fiziskām kontrolpārbaudēm

Dzīvnieki

100 %

—	Malta gaļa, mehāniski atdalīta gaļa un gaļas izstrādājumi lietošanai pārtikā

—	Mājputnu gaļa lietošanai pārtikā

—	Truša gaļa un gaļas produkti, medījumu gaļa un gaļas produkti lietošanai pārtikā

—	Olas lietošanai pārtikā

—	Olu produkti lietošanai pārtikā, kurus uzglabā saldētus vai zemā temperatūrā

—	Piens lietošanai pārtikā

—	Piena produkti un jaunpiena produkti lietošanai pārtikā, kurus uzglabā saldētus vai zemā temperatūrā

—	Zvejniecības produkti no akvakultūras uzņēmumiem un gliemenes lietošanai pārtikā, kuras nav ievietotas hermētiski slēgtos traukos, kas paredzēti to uzglabāšanai apkārtējā temperatūrā

—	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti lauksaimniecības dzīvnieku barošanai

100 %

30 %

III

—	Gaļa, kas nav minēta II kategorijā, un no šādas gaļas atvasināti produkti lietošanai pārtikā

—	Kausēti dzīvnieku tauki un dradži lietošanai pārtikā

—	Mājputnu gaļas produkti lietošanai pārtikā

—	II kategorijā neminēti olu produkti lietošanai pārtikā

—	II kategorijā neminēti piena produkti un jaunpiena produkti lietošanai pārtikā

—	II kategorijā neminēti zvejniecības produkti

—	Medus un pārējie biškopības produkti lietošanai pārtikā

—	Salikti produkti

—	Inkubējamas olas

—	Organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem

—	Varžu kājiņas un gliemeži lietošanai pārtikā

—	Kukaiņi lietošanai pārtikā

100 %

15 %

—	Želatīns un kolagēns lietošanai pārtikā

—

Zarnas

—	Sperma un embriji

—	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti, kas nav minēti II un III kategorijā

100 %

5 %

—	Ļoti rafinēti produkti lietošanai pārtikā

—	Siens un salmi

—	Citas preces, kas nav minētas II, III un IV kategorijā

100 %

1 %

(*1) Tirdzniecības paraugu sūtījumu fizisko kontrolpārbaužu biežums atbilst šajā pielikumā sniegtajam preču kategoriju aprakstam.

II PIELIKUMS

4. panta 2. punktā minēto konkrēto trešo valstu saraksts un fizisko kontrolpārbaužu biežums

1. Jaunzēlande

Attiecībā uz Jaunzēlandi – biežums, kāds paredzēts ar Padomes Lēmumu 97/132/EK (1) apstiprinātajā nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā par Eiropas Kopienas un Jaunzēlandes nolīguma provizorisku piemērošanu attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem.

2. Kanāda

Attiecībā uz Kanādu – biežums, kāds paredzēts ar Padomes Lēmumu 1999/201/EK (2) apstiprinātā nolīguma VIII pielikumā.

3. Čīle

Attiecībā uz Čīli – biežums, kāds paredzēts nolīgumā par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībai ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem, augu izcelsmes produktiem un citām precēm, un dzīvnieku labturībai un kas izklāstīti ar Padomes Lēmumu 2002/979/EK (3) apstiprinātā Asociācijas nolīguma IV pielikumā.

(1) Padomes 1996. gada 17. decembra Lēmums 97/132/EK par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi attiecībā uz tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem (OV L 57, 26.2.1997., 4. lpp.).

(2) Padomes 1998. gada 14. decembra Lēmums 1999/201/EK par nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzībai attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (OV L 71, 18.3.1999., 1. lpp.).

(3) Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmums 2002/979/EK par tā Nolīguma dažu noteikumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (OV L 352, 30.12.2002., 1. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/128

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2130

(2019. gada 25. novembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēti noteikumi, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāievēro, veicot Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, lai pārliecinātos par atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 tās 47. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem jāpiemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos, ja vien šie sūtījumi nav atbrīvoti no šādām kontrolēm, pamatojoties uz minētās regulas 48. pantu. Minētajām oficiālajām kontrolēm jāaptver dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes. Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2017/625 49., 50. un 51. panta vienādu īstenošanu un oficiālo kontroļu efektīvu veikšanu attiecībā uz iepriekš minēto kategoriju dzīvniekiem un precēm, šajā regulā būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to, kā jāveic dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes robežkontroles punktos.

(3)

Noteikumus par darbībām, kas jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām atvešanas robežkontroles punktos vai kontrolpunktos, būtu jāpiemēro arī noteiktām nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības kategorijām, kam piemēro pagaidu pastiprinātas oficiālās kontroles, citus nosacījumus ievešanai Savienībā un ārkārtas pasākumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos tiesību aktos.

(4)

Darbības, kas dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām ir veiktas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir izrādījušās efektīvas un nodrošina, ka kontrolpārbaudes tiek veiktas augstā līmenī. Tādēļ šajā regulā paredzēto noteikumu pamatā vajadzētu būt tādiem pašiem principiem, kā tiem, uz kuru pamata Padomes Direktīvā 91/496/EEK (2), 97/78/EK (3) un 2000/29/EK (4), Komisijas Regulā (EK) Nr. 136/2004 (5) un (EK) Nr. 282/2004 (6) un Komisijas Lēmumā 97/794/EK (7) noteiktas prasības attiecībā uz dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu veikšanu.

(5)

Visi attiecīgie dokumenti, kas jāpievieno Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem, būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu, ka to pamatā ir attiecīgais dokumenta paraugs, ir izpildītas vispārējās sertifikācijas prasības un tie sniedz Savienības tiesību aktos vai piemērojamajos valsts noteikumos noteiktās garantijas.

(6)

Savienības tiesību akti paredz, ka, Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minēto noteikto kategoriju preču sūtījumus ievedot Savienībā, ir jāveic laboratoriskas analīzes, testi vai diagnostika vai transportlīdzekļi ir jāaizplombē, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un novērstu risku sabiedrības, dzīvnieku un augu veselībai. Šādos gadījumos laboratorisko analīžu, testu vai diagnostikas rezultāti vai plombu numuri būtu jāreģistrē vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā (VSID).

(7)	Lai nodrošinātu izsekojamību dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā, oficiālo sertifikātu vai dokumentu oriģināls vai attiecīgā gadījumā kopija būtu kādu laiku jāglabā robežkontroles punktā, kur minētie dzīvnieki un preces atvestas uz Savienību.

(8)	Šī regula paredz noteikumus jomās, kuras aptver Regula (EK) Nr. 136/2004 un (EK) Nr. 282/2004 un Lēmums 97/794/EK, tādēļ šie tiesību akti no šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāatceļ.

(9)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra. Līdz ar to šajā regulā izklāstītie noteikumi arī būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kas jāveic Regulas (ES) 2017/625 49., 50. un 51. pantā minēto dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām attiecībā uz minētās regulas 47. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem.

2. pants

Sīki izstrādāti noteikumi dokumentu kontrolpārbaudēm

1. Attiecībā uz katru 1. pantā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu kompetentā iestāde pārliecinās par dzīvnieku un preču paredzēto lietojumu atbilstoši oficiālajiem sertifikātiem, oficiālajiem apliecinājumiem un citiem dokumentiem, kas pievienoti sūtījumam, kā arī par šajos sertifikātos, apliecinājumos un dokumentos norādīto sūtījuma galamērķi.

2. Kompetentā iestāde pārbauda visus Regulas (ES) 2017/625 3. panta 41. punktā minētos oficiālos sertifikātus, oficiālos apliecinājumus un citus dokumentus vai to elektroniskos ekvivalentus, kas iesniegti minētās regulas 131. pantā norādītajā informācijas pārvaldības sistēmā (IMSOC) vai izmantojot esošās nacionālās sistēmas, lai pārliecinātos, vai

a)	attiecīgā gadījumā tos ir izdevusi trešās valsts kompetentā iestāde;

b)	tie atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 89. panta 1. punktā un 91. panta 2. punktā, kā arī minētās regulas 90. pantā norādītajos īstenošanas aktos;

c)	tie atbilst paraugam, kas ieviests ar Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

d)	sertifikātos vai dokumentos ietvertā informācija atbilst Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

3. Kompetentā iestāde pārbauda, vai par sūtījumu atbildīgais operators ir pilnībā un pareizi aizpildījis attiecīgo vienotā sanitārā ievešanas dokumenta (VSID) daļu atbilstoši Regulas (ES) 2017/625 56. panta 1. punkta prasībām un vai tajā norādītā informācija atbilst informācijai, kas sniegta sūtījumam pievienotajos oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos un citos dokumentos.

3. pants

Sīki izstrādāti noteikumi identitātes kontrolpārbaudēm

1. Šīs regulas 1. pantā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu identitātes kontrolpārbaužu laikā kompetentā iestāde pārbauda, vai šādi elementi atbilst informācijai, kas sniegta sūtījumam pievienotajos oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos un citos dokumentos:

a)	attiecīgā gadījumā – dzīvnieku skaits, to suga, šķirne, dzimums, vecums un kategorija;

b)	sūtījumu saturs;

c)	sūtījuma skaits;

d)	attiecīgā gadījumā – atbilstoši zīmogi un identifikācijas zīmes vai kodi;

e)	attiecīgā gadījumā – transportlīdzekļu identifikācija;

f)	attiecīgā gadījumā – konteineru vai transportlīdzekļu plombas.

2. Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un saliktu produktu sūtījumiem var veikt tikai 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētās kontrolpārbaudes vienīgi tad, ja:

a)	sūtījumi nav atlasīti fiziskajām kontrolpārbaudēm;

b)	sūtījumi ir iekrauti transporta vienībās, kas ir aizvērtas un noslēgtas ar plombu;

c)	konteineru vai transportlīdzekļu plombas ir neskartas un ar tām nav veiktas nekādas manipulācijas;

d)	konteineru vai transportlīdzekļu plombas ir uzlikusi kompetentā iestāde, kas izdevusi oficiālo sertifikātu, vai tas veikts šīs iestādes uzraudzībā; un

e)	uz plombām norādītā informācija atbilst informācijai, kas norādīta pievienotajā oficiālajā sertifikātā, kas prasīts Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

3. Dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, siena un salmu un saliktu produktu sūtījumu identitātes kontrolpārbaudēm atlasītās vienības vai iepakojumi ir 1 % no sūtījumā ietvertajām vienībām vai iepakojumiem; paraugā jābūt vismaz divām vienībām vai iepakojumiem un ne vairāk kā 10 vienībām vai iepakojumiem. Ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz atlasītajām vienībām vai iepakojumiem, nevar veikt identitātes kontrolpārbaudi, pārbaudāmo vienību vai iepakojumu skaitu var palielināt, lai veiktu padziļinātākas kontrolpārbaudes, un to skaits var sasniegt vienību vai iepakojumu kopējo skaitu attiecīgajā sūtījumā.

4. Dzīvnieku sūtījumu identitātes kontrolpārbaužu pamatā ir šādi noteikumi:

attiecībā uz tiem dzīvniekiem, kam Savienības tiesību aktos ir prasīta individuāla identificēšana, sūtījuma reprezentatīvam paraugam atlasa vismaz 10 % no sūtījumā esošajiem dzīvniekiem, bet ne mazāk kā 10 dzīvniekus. Ja sūtījumā ir mazāk par 10 dzīvniekiem, identitātes kontrolpārbaudes veic visiem sūtījumā esošajiem dzīvniekiem;

b)	attiecībā uz tiem dzīvniekiem, kam Savienības tiesību aktos nav prasīta individuāla identificēšana, reprezentatīvam iepakojumu vai konteineru skaitam pārbauda marķējumu;

c)	ja a) un b) apakšpunktā noteiktās identitātes kontrolpārbaudes nav bijušas apmierinošas, palielina pārbaudāmo dzīvnieku skaitu, un to skaits var sasniegt dzīvnieku kopējo skaitu attiecīgajā sūtījumā.

5. Ja identitātes kontrolpārbaužu veikšanai nepieciešams pilnībā piekļūt visam sūtījumam, sūtījumus daļēji vai pilnībā izkrauj no transportlīdzekļa.

4. pants

Sīki izstrādāti noteikumi fiziskām kontrolpārbaudēm

1. Šīs regulas 1. pantā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu fizisko kontrolpārbaužu laikā kompetentā iestāde pārbauda, vai sūtījumi atbilst Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kas piemērojami konkrētiem dzīvniekiem vai precēm, un īpašām prasībām, kas noteiktas attiecīgajos oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos un citos dokumentos.

2. Ja fizisko kontrolpārbaužu veikšanai nepieciešams pilnībā piekļūt visam sūtījumam, sūtījumus daļēji vai pilnībā izkrauj no transportlīdzekļa.

3. Dzīvnieku fiziskās kontrolpārbaudes veic saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajām prasībām.

4. Fiziskās kontrolpārbaudes dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, atvasinātiem produktiem, sienam un salmiem un saliktiem produktiem, kā arī nedzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai, kam piemēro pagaidu pastiprinātas oficiālās kontroles, citus nosacījumus ievešanai Savienībā un ārkārtas pasākumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos tiesību aktos, veic saskaņā ar šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām.

5. Laboratoriskos testus apdraudējumu noteikšanai saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, atvasinātiem produktiem, sienu un salmiem un saliktiem produktiem veic saskaņā ar II pielikuma 5. punktā minēto monitoringa plānu.

6. Fiziskās kontrolpārbaudes augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kam attiecīgā gadījumā piemēro ārkārtas pasākumus, kas paredzēti minētās regulas 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajos tiesību aktos, veic saskaņā ar šīs regulas III pielikumā noteiktajām prasībām.

7. Pirms ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu laikā veikto laboratorisko testu rezultāti, tirgū var laist šādus dzīvnieku sūtījumus:

a)	tādu nagaiņu sūtījumi, kas atlasīti atbilstīgi I pielikuma III daļā minētajām paraugu ņemšanas prasībām, ja nerodas aizdomas, ka šie nagaiņi varētu radīt tūlītēju sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības apdraudējumu; un

b)	citu Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku sūtījumi, ja nerodas aizdomas, ka šie dzīvnieki varētu radīt tūlītēju sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības apdraudējumu.

8. Tādu preču sūtījumus, kuras ir pārbaudītas atbilstīgi 5. punktā minētajam monitoringa plānam un kuras nerada aizdomas par tūlītēju sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības apdraudējumu, var laist tirgū, pirms ir pieejami laboratorisko testu rezultāti.

9. Ja fizisko kontrolpārbaužu laikā no Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem ir ņemti paraugi laboratorisko analīžu veikšanai un nav radušās aizdomas par tūlītēju augu veselības apdraudējumu, šādus sūtījumus var laist tirgū, pirms ir pieejami laboratorisko testu rezultāti.

5. pants

Darbības, kas jāveic pēc dokumentu, identitātes un fiziskām kontrolpārbaudēm

1. Pēc Regulas (ES) 2017/625 49. panta 1. punktā paredzēto kontrolpārbaužu pabeigšanas kompetentā iestāde:

a)	aizver un ar oficiālu zīmi identificē iepakojumus, kurus tā atvērusi, lai veiktu identitātes kontrolpārbaudes vai fiziskās kontrolpārbaudes;

b)	gadījumos, kad tas paredzēts Savienības tiesību aktos, aizplombē transportlīdzekli un ievada plombas numuru VSID.

2. Kompetentās iestādes reģistrē VSID visus laboratorisko analīžu, testu vai diagnostikas rezultātus, tiklīdz tie ir pieejami, attiecībā uz visiem sūtījumiem, kas ir testēti un laisti tirgū pirms laboratorisko testu rezultātu saņemšanas.

3. Regulas (ES) 2017/625 50. panta 1. punktā minēto oficiālo sertifikātu vai dokumentu oriģinālus vai to elektroniskos ekvivalentus atvešanas Savienībā robežkontroles punkta kompetentā iestāde glabā vismaz trīs gadus no dienas, kad sūtījumus atļauts ievest Savienībā.

Tomēr Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augu, augu produktu un citu objektu sertifikāta vai dokumentu oriģinālus var uzglabāt elektroniskā informācijas krātuvē, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde šādu informāciju izveido, pamatojoties uz sertifikāta vai dokumentu oriģinālu. Šādos gadījumos kompetentā iestāde sertifikāta vai dokumenta oriģinālu atzīst par nederīgu vai iznīcina.

4. Ja Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētie noteikumi neprasa, lai kompetentajai iestādei tiktu uzrādīti un lai tā glabātu sertifikātu vai dokumentu oriģinālus, atvešanas Savienībā robežkontroles punkta kompetentā iestāde Regulas (ES) 2017/625 50. panta 1. punktā minētā oficiālā sertifikāta vai dokumentu kopiju papīra vai elektroniskā formātā glabā vismaz trīs gadus no dienas, kad sūtījumus atļauts ievest Savienībā vai transportēt tālāk.

6. pants

Atcelšana

1. Regulu (EK) Nr. 282/2004 un Lēmumu 97/794/EK atceļ no 2019. gada 14. decembra.

2. Regulu (EK) Nr. 136/2004 atceļ no 2019. gada 14. decembra.

Tomēr attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 136/2004 V pielikumā iekļauto atzīto valstu sarakstu minētās regulas 9. pantu turpina piemērot līdz 2021. gada 20. aprīlim.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(4) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.).

(6) Komisijas 2004. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 282/2004, ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (OV L 49, 19.2.2004., 11. lpp.).

(7) Komisijas 1997. gada 12. novembra Lēmums 97/794/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/496/EEK piemērošanai attiecībā uz veterinārajām pārbaudēm dzīviem dzīvniekiem, kas importējami no trešām valstīm (OV L 323, 26.11.1997., 31. lpp.).

I PIELIKUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par darbībām, kas jāveic 4. panta 3. punktā minēto dzīvnieku fizisko kontrolpārbaužu laikā

I. Apskate attiecībā uz dzīvnieka piemērotību turpmākai transportēšanai

Visu dzīvnieku vispārēju novērtējumu veic, ar vizuālu apskati novērtējot, vai dzīvnieki ir piemēroti turpmākai transportēšanai, ņemot vērā jau paveiktā ceļa ilgumu, arī nodrošinātās barošanas, dzirdināšanas un atpūtas iespējas. Ņem vērā arī ceļu, kas vēl ir veicams, arī paredzētās barošanas, dzirdināšanas un atpūtas iespējas šajā ceļa posmā.

Pārbauda transportlīdzekļa un pārvadājumu žurnāla atbilstību Padomes Regulai (EK) Nr. 1/2005 (1).

II. Klīniskā pārbaude

Dzīvnieku klīniskā pārbaude ir visu dzīvnieku vizuāla pārbaude un ietver vismaz šādas darbības:

a)	dzīvnieku vizuāla pārbaude, tostarp vispārējs novērtējums par dzīvnieku veselības stāvokli, to spēju brīvi kustēties, ādas un gļotādu stāvokli un normai neatbilstošu izdalījumu klātbūtni;

b)	elpošanas un gremošanas sistēmas novērošana;

c)	ķermeņa temperatūras izlases veida novērošana gadījumā, ja saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu tiek konstatētas anomālijas;

d)	palpācija gadījumā, ja saskaņā ar a), b) vai c) apakšpunktu tiek konstatētas anomālijas.

Vaislas vai produktīvo dzīvnieku sūtījumu klīnisko pārbaudi veic vismaz 10 % dzīvnieku, bet ne mazāk kā 10 dzīvniekiem, kurus izvēlas tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz visu sūtījumu. Ja sūtījumā ir mazāk par 10 dzīvniekiem, kontrolpārbaudes veic visiem sūtījumā esošajiem dzīvniekiem.

Kaušanai paredzētu dzīvnieku sūtījumu klīnisko pārbaudi veic vismaz 5 % dzīvnieku, bet ne mazāk kā pieciem dzīvniekiem, kurus izvēlas tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz visu sūtījumu. Ja sūtījumā ir mazāk par pieciem dzīvniekiem, kontrolpārbaudes veic visiem sūtījumā esošajiem dzīvniekiem.

Ja veiktās fiziskās kontrolpārbaudes nav bijušas apmierinošas, saskaņā ar 2. un 3. punktu pārbaudāmo dzīvnieku skaitu palielina, un to skaits var sasniegt dzīvnieku kopējo skaitu attiecīgajā sūtījumā.

Individuāla klīniska pārbaude nav jāveic turpmāk minētajiem dzīvniekiem:

—	mājputniem,

—

putniem,

—	akvakultūras dzīvniekiem un visām dzīvām zivīm,

—	grauzējiem,

—	zaķveidīgajiem,

—	bitēm un citiem kukaiņiem,

—	rāpuļiem un abiniekiem,

—	citiem bezmugurkaulniekiem,

—	dažiem zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekiem, tostarp nagaiņiem, kurus uzskata par bīstamiem,

—	kažokzvēriem.

Iepriekš 5. punktā minēto dzīvnieku klīniskajā pārbaudē novēro visas grupas vai reprezentatīva skaita dzīvnieku veselības stāvokli un uzvedību. Ja iepriekš minētajā klīniskajā pārbaudē tiek atklātas anomālijas, veic padziļinātu klīnisko pārbaudi, vajadzības gadījumā arī paņemot paraugus.

Attiecībā uz dzīvām zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem, kā arī zinātniskās izpētes centriem paredzētajiem dzīvniekiem, kam ir apstiprināts konkrēts veselības statuss un kuri tiek pārvadāti slēgtos konteineros kontrolējamos vides apstākļos, klīnisko pārbaudi veic un paraugus ņem tikai tad, ja uzskata, ka saistībā ar šīm sugām vai to izcelsmi varētu pastāvēt īpašs risks, vai ir konstatēta cita veida neatbilstība.

III. Paraugu ņemšanas procedūra attiecībā uz nagaiņiem

Paraugu ņemšanu no nagaiņu sūtījumiem nolūkā pārbaudīt atbilstību veselības prasībām, kas noteiktas pievienotajos oficiālajos sertifikātos vai dokumentos, vai to elektroniskajos ekvivalentos, veic šādi:

vismaz 3 % sūtījumu, kas katru mēnesi atvesti uz robežkontroles punktu, ņem seroloģiskos paraugus, izņemot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/659 (2) 2. panta c) punktā definētos reģistrētos zirgus, kam pievieno individuālu veselības sertifikātu, kas apliecina atbilstību minētajā īstenošanas regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām. Paraugi ir jāņem vismaz 10 % dzīvnieku katrā sūtījumā, bet ne mazāk kā četriem dzīvniekiem. Ja kompetentajai iestādei ir pamatotas aizdomas par to, ka šī paraugu ņemšana nav pārliecinoša, procentuālo daudzumu palielina, un tas var sasniegt dzīvnieku kopējo skaitu attiecīgajā sūtījumā;

b)	atkarībā no oficiālā veterinārārsta veiktā riska novērtējuma vai ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos, nepieciešamos paraugus var ņemt no jebkura dzīvnieka, kas ir oficiālajām kontrolēm uzrādītajā sūtījumā;

c)	laboratoriskos testus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku veselības prasībām vai attiecīgā gadījumā atlieku un kontaminantu klātbūtni, veic nekavējoties.

(1) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2018. gada 12. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/659 par prasībām dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā (OV L 110, 30.4.2018., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par darbībām, kas jāveic 4. panta 4. punktā minēto preču fizisko kontrolpārbaužu laikā

Kompetentā iestāde veic fiziskās kontrolpārbaudes, lai pārbaudītu, vai:

a)	pārvadāšanas apstākļi ir nodrošinājuši pareizu preču saglabāšanu, ņemot vērā nolūku, kādam tās paredzētas;

b)	pārvadāšanas laikā ir uzturēts Savienības tiesību aktos noteiktais temperatūras diapazons un nav bijušas aukstuma ķēdes nepilnības vai pārtraukumi; pārbaudi veic pēc pārvadāšanas laikā reģistrētā temperatūras diapazona;

c)	iepakojuma materiāls ir neskarts.

Kompetentā iestāde veic fiziskās kontrolpārbaudes, lai pārbaudītu, vai “izlietot līdz” datums marķējumā atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1169/2011 (1).

Kompetentā iestāde var veikt fiziskās kontrolpārbaudes, lai pārbaudītu, vai marķējums atbilst citām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

To, vai preces ir piemērotas izmantošanai paredzētajam nolūkam un to īpašības nav mainījušās pārvadāšanas laikā, kompetentā iestāde pārbauda šādi:

a)	veicot preču smaržas, krāsas, konsistences vai garšas organoleptisko pārbaudi; vai

b)	veicot vienkāršus fizikālus vai ķīmiskus testus, preces sagriežot, atkausējot vai termiski apstrādājot; vai

c)	veicot laboratoriskus testus.

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atvasinātu produktu, sienu un salmu un saliktu produktu sūtījumiem kompetentā iestāde 3. punktā minētās darbības veic šādi:

a)	atlasītās vienības vai iepakojumus, vai, beztaras produktu gadījumā, paraugus savāc, pirms tiek veiktas 3. punktā minētās darbības;

3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārbaužu veikšanai atlasītie paraugi ir 1 % no sūtījumā esošajām vienībām vai iepakojumiem; paraugā jābūt vismaz divām vienībām vai iepakojumiem un ne vairāk kā 10 vienībām vai iepakojumiem. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde var palielināt pārbaudāmo vienību vai iepakojumu skaitu, lai veiktu padziļinātākas kontrolpārbaudes;

c)	3. punkta b) un c) apakšpunktā minētos testus veic paraugu klāstam, kas atlasīts tā, lai būtu reprezentatīvs attiecībā uz visu sūtījumu.

Lai īstenotu 4. panta 5. punktu, kompetentā iestāde izstrādā monitoringa plānu ar mērķi pārraudzīt atbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un jo īpaši noteikt apdraudējumus, norādot pārbaudāmās preces un veicamos testus, un saskaņā ar minēto plānu veic 3. punkta c) apakšpunktā minētos laboratoriskos testus.

Šāds monitoringa plāns balstās uz risku, ņemot vērā visus attiecīgos parametrus, piemēram, preču specifiku, to radītos riskus, sūtījumu ievešanas biežumu un to skaitu un iepriekšējā monitoringa rezultātus.

Attiecībā uz nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības sūtījumiem, kam piemēro pasākumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos tiesību aktos, kompetentā iestāde veic fiziskās kontrolpārbaudes saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	fiziskās kontrolpārbaudes ietver laboratoriskus testus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem;

b)	fiziskās kontrolpārbaudes veic tā, lai pārtikas un barības apritē iesaistītie uzņēmēji vai to pārstāvji nevarētu paredzēt, vai attiecīgajam sūtījumam piemēros šādas kontrolpārbaudes;

c)	fizisko kontrolpārbaužu rezultātus dara pieejamus, tiklīdz tas ir tehniski iespējams;

d)	kamēr nav saņemti laboratorisko testu rezultāti, pārbaudītie sūtījumi oficiāli jāaiztur, ja vien tālāku transportēšanu uz galamērķa vietu nav atļāvusi robežkontroles punkta kompetentā iestāde saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 (2) 4. pantu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(2) Komisijas 2019. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2019/2124, ar ko attiecībā uz noteikumiem par tādu dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kas ir tranzītā, pārkrauti un tālākā transportēšanā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010, (ES) Nr. 605/2010, (ES) Nr. 142/2011, (ES) Nr. 28/2012, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 un Komisijas Lēmumu 2007/777/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.).

III PIELIKUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par darbībām, kas jāveic 4. panta 6. punktā minēto augu, augu produktu un citu objektu fizisko kontrolpārbaužu laikā

Kompetentā iestāde veic fiziskās kontrolpārbaudes visiem sūtījumiem un to partijām kopumā vai to reprezentatīviem paraugiem. Sūtījumā esošas viendabīgas partijas nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta oficiālajā fitosanitārajā sertifikātā un ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.

Partijas viendabīgumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (1) 2. panta 7. punkta nozīmē nosaka, pamatojoties uz šādiem elementiem, kas norādīti oficiālajā fitosanitārajā sertifikātā:

—

izcelsme,

—	audzētājs,

—

pakotava,

—	iepakojuma veids,

—	ģints, suga, šķirne vai gatavības pakāpe,

—	eksportētājs,

—	audzēšanas apgabals,

—	reglamentēti kaitīgie organismi un to īpašības,

—	apstrāde izcelsmes vietā,

—	pārstrādes veids.

Paraugu ņemšana no sūtījuma partijām ietver paraugam piemērotas neatkarīgas vienības noteikšanu. Attiecībā uz noteiktiem augiem vai augu produktiem, vienību nosaka šādi:

—	augļi botāniskajā nozīmē: 1 auglis,

—	griezts zieds: 1 stublājs,

—	zaļumi, lapu dārzeņi: 1 lapa,

—	bumbuļi, sīpoli, sakneņi: 1 bumbulis, sīpols vai saknenis,

—	stādīšanai paredzēti augi: 1 augs,

—	zari: 1 zars,

—	koksne un miza: jānosaka katrā gadījumā atsevišķi; mazākā gabala svars nedrīkst būt mazāks par 1 kg,

—	sēklas: viena sēkla.

Ja vienību nevar noteikt izmēra, formas vai iepakojuma veida dēļ, kā izlases vienību nosaka mazāko iepakojuma vienību.

Lai veiktu fiziskās kontrolpārbaudes ar vizuāli apskati, paraugus ņem saskaņā ar šādām paraugu ņemšanas shēmām atkarībā no precēm un atbilstīgi attiecīgajai tabulai, kas iekļauta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos Nr. 31 “Sūtījumu paraugu ņemšanas metodes” (ISPM31):

a)	apsakņoti, stādīšanai paredzēti augi, kas nav veģetatīvā miera stāvoklī: paraugu ņemšanas shēma ar 95 % ticamību spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 1 % līmenī;

b)	veģetatīvā miera stāvoklī esoši augi, tostarp, bumbuļi, sīpoli un sakneņi: paraugu ņemšanas shēma ar 95 % ticamību spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 2 % līmenī;

c)	sēklas vai augu produkti, kas atbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 1756/2004 (2) 3. un 4. pantā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem: paraugu ņemšanas shēma ar 80 % ticamību spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 5 % līmenī;

d)	bezsakņu spraudeņi, augi, augu produkti un citi objekti, kas nav minēti a), b) un c) apakšpunktā: paraugu ņemšanas shēma ar 95 % ticamību spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 5 % līmenī;

e)	sēklu un lapu dārzeņu partijas, kurās ir 500 vienību vai mazāk: hiperģeometriska paraugu ņemšanas shēma ar 95 % ticamību spēj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz 10 % līmenī.

Jebkādi pasākumi, kas tiek veikti neatbilstības novēršanai, tiek piemēroti visai partijai, kāda tā bija pirms fiziskajām kontrolpārbaudēm.

Lai noteiktu latentu infekciju stādīšanai paredzētos augos, laboratoriskiem testiem vajadzīgo minimālo paraugu skaitu ņem saskaņā ar riska analīzi, ko veic pēc šādiem kritērijiem:

a)	dati par dalībvalstu konstatēto un ziņoto Savienības karantīnas organismu līmeni atbilstoši Regulas (ES) 2016/2031 11. panta pirmās daļas c) punktam, tostarp par minētās regulas 6. panta 1. punktā definētajiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem no izcelsmes trešās valsts;

b)	prioritārā kaitīgā organisma klātbūtne izcelsmes trešajā valstī atbilstoši pieejamajai zinātniskajai informācijai;

c)	IMSOC pieejamā informācija.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(2) Komisijas 2004. gada 11. oktobra Regula (EK) Nr. 1756/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā (OV L 313, 12.10.2004., 6. lpp.).

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/139

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2131

(2019. gada 28. novembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 (2) (“sākotnējā regula”), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1932 (3), noteica galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” vai “ĶTR”) izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu. Spēkā esošie individuālie antidempinga maksājumi ir 13,1–23,4 % robežās. Visiem minētās regulas pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika piemērots 17,9 % maksājums un visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem – atlikušais maksājums 36,1 %. Šie pasākumi turpmāk tekstā būs minēti kā “sākotnējie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 803/2014 (4) četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikts 17,9 % maksājums, kurš tika noteikts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un tie tika iekļauti sākotnējās regulas pielikuma Ķīnas ražotāju eksportētāju sarakstā.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2207 (5) vēl četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikts 17,9 % maksājums, kurš tika noteikts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un minētie četri Ķīnas ražotāji eksportētāji tika iekļauti sākotnējās regulas pielikuma Ķīnas ražotāju eksportētāju sarakstā.

(4)	Ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu , Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 (6) saglabāja sākotnējos pasākumus. Turpmāk šie pasākumi tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”, bet termiņbeigu izmeklēšana – par “pēdējo izmeklēšanu”.

1.2. Izmeklēšanas ex officio sākšana

(5)

2019. gada sākumā Komisija analizēja pierādījumus, kas bija pieejami par keramikas galda piederumu un virtuves piederumu tirdzniecības modeļiem un pārdošanas kanāliem kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas. Par šādu novirzīšanas praksi liecina tas, ka, salīdzinot eksporta skaitļus laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam, dažu ražotāju eksportētāju eksports strauji palielinās vai samazinās. Turklāt dažos gadījumos dažu ražotāju eksportētāju faktiskais eksporta apjoms pārsniedz deklarēto ražošanas apjomu. Vēl bija jautājums par uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu ļaunprātīgu izmantošanu.

(6)

No minētajiem rādītājiem izriet, ka daži ražotāji eksportētāji, kuriem patlaban noteikts 36,1 % atlikušais maksājums, un ražotāji eksportētāji, kuriem noteikts individuālais maksājums, ir pārdevuši keramikas galda piederumus un virtuves piederumus ar citu ražotāju eksportētāju starpniecību, kuriem noteikts zemāks maksājums.

(7)

Pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas vērojamās no Ķīnas eksportēto keramikas galda piederumu un virtuves piederumu tirdzniecības modeļa pārmaiņas, kam bez maksājuma uzlikšanas nebija pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, varētu būt izraisījusi minētā novirzīšanas prakse. Turklāt Komisijas rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka attiecīgajam ražojumam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta gan daudzuma, gan cenu ziņā. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam dažiem ražotājiem eksportētājiem būtiski palielinājās 15. apsvērumā noteiktā izmeklējamā ražojuma importa apjoms. Turklāt atsevišķos gadījumos dažu ražotāju eksportētāju faktiskais eksporta apjoms pārsniedz to deklarēto ražošanas apjomu. Turklāt bija pietiekami pierādījumi tam, ka izmeklējamā ražojuma imports bija par cenām, kas bija zemākas par izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, noteikto cenu, kas nerada kaitējumu.

(8)	Visbeidzot Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka izmeklējamo ražojumu eksportē par dempinga cenām attiecībā pret iepriekš noteikto normālo vērtību.

(9)

Tādējādi Komisija, informējusi dalībvalstis, konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi izmeklēšanas sākšanai, ievērojot pamatregulas 13. pantu. Līdz ar to Komisija pieņēma Regulu (ES) 2019/464 (7) (“sākotnējā regula”), ar ko pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par iespējamu tādu antidempinga pasākumu apiešanu, kas noteikti Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem, kuri importēti ar sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem 50 Taric papildu kodiem. Minētie Taric papildu kodi piešķirti 50 ražotājiem eksportētājiem, kuri bija uzņēmumu grupas vai arī atsevišķi uzņēmumi no ĶTR (“uzņēmumi”).

(10)	Komisija arī deva rīkojumu muitas dienestiem reģistrēt tādu keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, kuriem deklarācijā norādīti sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītie 50 Taric papildu kodi.

1.3. Izmeklēšana

(11)

Komisija paziņoja ĶTR iestādēm, sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem 50 ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei par izmeklēšanas sākšanu. Šajā pielikumā uzskaitītajiem 50 ražotājiem eksportētājiem tā nosūtīja arī anketas, lūdzot sniegt ziņas arī par ikvienu saistīto uzņēmumu, kurš atrodas Ķīnas Tautas Republikā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli, kā arī pieprasīt uzklausīšanu.

(12)

Minētajiem sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem 50 ražotājiem eksportētājiem tika noteikti šādi antidempinga maksājumi:

—	48 uzņēmumiem, kas bija to ražotāju eksportētāju grupā, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika noteikta maksājuma likme 17,9 %,

—	pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem tika noteikta individuālā maksājuma likme 22,9 % un 23,4 %.

1.4. Pārskata periods un izmeklēšanas periods

(13)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“IP”). Lai izmeklētu arī iespējamās pārmaiņas tirdzniecības modelī un praksi, procesu vai darbu, kas tās izraisījuši, tika savākti dati par IP. Lai pārbaudītu, vai varētu būt mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai pastāv dempings, par laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“pārskata periods” jeb “PP”) tika vākti detalizētāki dati.

2. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2.1. Vispārīgi apsvērumi

(14)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu, Komisija analizēja, vai attiecībā uz individuāliem ražotājiem eksportētājiem ĶTR bija pārmaiņas tirdzniecības modelī, vai tās izriet no prakses, procesa vai darba un vai tām nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana, vai bija pierādījumi par kaitējumu vai arī pierādījumi par to, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās izmeklējamā ražojuma cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un vai bija pierādījumi par dempinga turpināšanos.

2.2. Attiecīgais ražojums un izmeklējamais ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums ir keramikas galda piederumi un virtuves piederumi, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 21, ex 6912 00 23, ex 6912 00 25 un ex 6912 00 29 (Taric kodi 6911100090, 6912002111, 6912002191, 6912002310, 6912002510 un 6912002910) un ir ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”).

Nav iekļauti šādi ražojumi:

—	no keramikas izgatavotas garšvielu dzirnaviņas un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai,

—	kafijas dzirnaviņas no keramikas,

—	nažu asinātāji no keramikas,

—	asinātāji no keramikas,

—	keramikas virtuves piederumi griešanai, malšanai, rīvēšanai, šķēlēšanai, skrāpēšanai un mizošanai, kā arī

—	no kordierīta keramikas izgatavoti picas akmeņi, kurus izmanto picu vai maizes cepšanai.

(16)	Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais “attiecīgais ražojums”, to patlaban klasificē ar tādiem pašiem KN un Taric kodiem kā attiecīgo ražojumu un importē ar sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem Taric papildu kodiem (“izmeklējamais ražojums”).

2.3. Detalizēti izmeklēšanas konstatējumi par 50 ražotājiem eksportētājiem

2.3.1. 13 uzņēmumi, kuri atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza

(17)	No 50 ražotājiem eksportētājiem atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza 13.

(18)	Šos 13 ražotājus eksportētājus Komisija, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojās, un tāpēc, kā tas paskaidrots nākamajā apsvērumā, savus konstatējumus par tiem balstīja uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Visi 13 ražotāji eksportētāji, kam noteica 17,9 % maksājumu, laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam strauji palielināja eksportu vai pārsniedza savu eksporta jaudu, kuru tie pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā bija norādījuši atlases procesā. Bez apiešanas prakses nav cita ekonomiskā pamatojuma, tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražotāji eksportētāji piedalās novirzīšanas praksē. Tādējādi ir lietderīgi, ka to uzņēmuma īpašie Taric papildu kodi tiktu atcelti un uz minētajiem ražotājiem eksportētājiem tiktu attiecināta atlikusī maksājuma likme 36,1 %.

(20)	Turklāt trīs no trīspadsmit ražotājiem eksportētājiem bija saistīti ar trim citiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem to individuālā Taric papildu koda dēļ tika noteikta 17,9 % maksājuma likme, ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(21)

Tāpēc Komisija sākotnēji secināja, ka ir lietderīgi noteikt, ka būtu jāatceļ uzņēmuma īpašais Taric papildu kods, lai izvairītos no riska, ka caur minētajiem saistītajiem uzņēmumiem tiek praktizēta novirzīšana. Arī uz trim saistītajiem ražotājiem eksportētājiem būtu jāattiecina atlikusī maksājuma likme 36,1 %.

(22)

Pēc informācijas atklāšanas pieteicās viens no trim uzņēmumiem un apgalvoja, ka tas nav saistīts ar vienu no uzņēmumiem, kurš neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. 2019. gada 10. oktobra uzklausīšanā un tad 2019. gada 21. oktobra vēstulē šis uzņēmums paskaidroja, ka termiņbeigu pārskatīšanas atlases atbildē bija norādīts nepareizi, ka abi uzņēmumi ir saistīti, lai gan patiesībā tie ir tikai darījumdarbības partneri. Uzņēmums pēc Komisijas pieprasījuma iesniedza dokumentus par savu uzņēmuma struktūru un akcionāriem, kuri parādīja, ka nekādas saistības tik tiešām nav. Tā kā šādas saistības nav un uzņēmums pierādīja, ka tā eksporta darbības kāpums atbilda tā ražošanas jaudai 2016. gadā, Komisija secināja, ka uzņēmuma īpašais Taric papildu kods šim uzņēmumam nebija jāatceļ.

(23)

Tāpēc Komisija pēc informācijas izpaušanas galīgi secināja, ka atlikusī maksājuma likme 36,1 % būtu jāpiemēro:

—	13 no 50 ražotājiem eksportētājiem, kuri atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza (skatīt 19. apsvērumu), un

—	abiem ražotājiem eksportētājiem, kas bija saistīti ar diviem no minētajiem 13 ražotājiem eksportētājiem un kam bija piešķirti uzņēmuma īpašie Taric papildu kodi.

2.3.2. 18 ražotāji eksportētāji, kuri iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem

(24)	Nākamajos apsvērumos paskaidrots, ka, analizējot 37 ražotāju eksportētāju iesniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija konstatēja, ka 18 no tiem bija iesnieguši ļoti nepilnīgas atbildes.

(25)

Pirmais ražotājs eksportētājs iesniedza nepilnīgu informāciju un 2019. gada 28. aprīlī paziņoja, ka tas 2018. gada augustā bija pārtraucis ražot attiecīgo ražojumu. 2019. gada 3. jūnijā Komisija informēja uzņēmumu, ka tikai ražotāji eksportētāji ir tiesīgi saņemt individuālu Taric papildu kodu. Tādējādi Komisija plāno atcelt tā Taric papildu kodu un uzņēmumam turpmāk piemērot tādu pašu režīmu kā citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecina Taric papildu kodu “B999”. Uzņēmums papildu piezīmes nesniedza.

(26)

Otrais ražotājs eksportētājs, kuram arī noteikts antidempinga maksājums 17,9 %, 2019. gada aprīlī iesniedza vairākus dokumentus un maijā – atbildes uz anketas jautājumiem. Šī atbilde liecināja, ka ražotājam eksportētājam bija viens saistītais uzņēmums. Komisija šo atbildi pārbaudīja, salīdzinot to ar citiem brīvi pieejamiem informācijas avotiem. Tā konstatēja, ka šajā grupā bija citi saistītie uzņēmumi, kurus uzņēmums savās atbildēs uz anketas jautājumiem nebija izpaudis. Par minēto konstatējumu ražotājs eksportētājs tika informēts 2019. gada 24. jūnija vēstulē par trūkstošo informāciju. Pēc tam, 2019. gada 28. jūnijā, ražotājs eksportētājs atzina, ka tas bija saistīts ar vēl vienu citu uzņēmumu. Tomēr ražotāja eksportētāja grupa prasītās atbildes uz anketas jautājumiem par minēto uzņēmumu noteiktajā termiņā nesniedza. Tādējādi 2019. gada 8. jūlijā Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tā izdarīs konstatējumus uz pieejamo faktu pamata (8) un uzņēmums ir tiesīgs pieprasīt, lai to uzklausa tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ražotājs eksportētājs papildu piezīmes nesniedza.

(27)

2019. gada 5. jūlijā trešais ražotājs eksportētājs informēja Komisiju, ka tas nevar atbildēt uz Komisijas vēstuli par trūkstošo informāciju un ļoti labi apzinās neatbildēšanas negatīvās sekas. Tādējādi 2019. gada 9. jūlijā Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tā izdarīs konstatējumus uz pieejamo faktu pamata (9) un uzņēmums ir tiesīgs pieprasīt, lai to uzklausa tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ražotājs eksportētājs papildu piezīmes nesniedza.

(28)

Katrs no atlikušajiem 15 ražotājiem eksportētājiem, kuri bija iesnieguši ļoti nepilnīgas atbildes, laikā no 2019. gada 27. maija līdz 18. jūlijam saņēma vēstuli, kurā bija izklāstīti iemesli Komisijas sākotnējam secinājumam par to, ka atbildes ir ļoti nepilnīgas. To, ka minētās 15 atbildes ir ļoti nepilnīgas, Komisija sākotnēji secināja šādu atkārtotu problēmu dēļ, piemēram:

—	netika sniegta tāda prasītā finanšu informācija kā finanšu pārskati, pārbaudes bilances, sadalījums pēc pārdošanas daudzuma un vērtības,

—	tika sniegta nepilnīga, pretrunīga vai daļēja finanšu informācija par ražošanas procesu, ražošanas daudzumu un/vai ražošanas jaudu, izejvielu iepirkumu,

—	palika neatbildēti konkrēti anketas jautājumi,

—	netika iesniegti prasītie oficiālie dokumenti, piemēram, darījumdarbības atļauja, reģistrācijas pierādījumi, ienākuma nodokļa deklarācijas,

—	netika izpausti visi ar grupu saistītie uzņēmumi, lai gan anketā bija uzdots konkrēts jautājums, un tāpēc netika sniegtas vajadzīgās anketas atbildes par minētajiem saistītajiem uzņēmumiem.

(29)

Katrs no minētajiem 15 ražotājiem eksportētājiem tajā pašā vēstulē tika informēts arī par to, ka:

—	ievērojot pamatregulas 18. panta 4. punktu, šiem uzņēmumiem bija tiesības nedēļas laikā no vēstules izsūtīšanas dienas sniegt sīkākus paskaidrojumus, atbildot uz Komisijas sākotnējo novērtējumu.

—	Sākotnējās regulas 21.–23. apsvērumā norādīts, ka Komisija plānoja izdarīt galīgos konstatējumus uz pieejamo faktu pamata.

(30)

Tāpēc trīs no minētajiem 15 ražotājiem eksportētājiem:

—	neapstrīdēja Komisijas sākotnējo novērtējumu.

—	Seši ražotāji eksportētāji sniedza atbildes uz Komisijas sākotnējo novērtējumu. Visos gadījumos atbildes nebija apmierinošas, tās bija nepatiesas un/vai maldinošas.

—	Kāds ražotājs eksportētājs atzina, ka pēc 2018. gada maija tas pārtrauca ražošanu un kļuva par attiecīgā ražojuma tirgotāju.

(31)

Divi citi (no minētajiem 15) ražotāji eksportētāji pēc tam iesniedza vēl dažus dokumentus, lai arī to atbildes joprojām nevarēja uzskatīt par izsmeļošām. Komisija nolēma tomēr veikt pārbaudes apmeklējumus abu minēto ražotāju eksportētāju telpās. Minēto pārbaudes apmeklējumu laikā Komisija abiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja problēmas, proti, netika izpausta informācija par saistītajiem uzņēmumiem un nebija pareizi deklarēta konkrētu attiecīgā ražojuma veidu pārveidošana. Tādējādi 2019. gada 7. augustā Komisija informēja abus ražotājus eksportētājus, ka tā joprojām plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija norādīja uz faktu, ka ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt, ka 2018. gadā tā eksportam bez citu Ķīnas ražotāju eksportētāju produkcijas novirzīšanas bija kāds cits ekonomiskais pamatojums. Minētajā vēstulē Komisija abus ražotājus eksportētājus informēja arī par to, ka tiem vēlākais līdz 2019. gada 16. augustam ir tiesības pieprasīt, lai tos uzklausītu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Neviens no abiem uzņēmumiem nepieprasīja uzklausīšanu noliktajā termiņā.

(32)

2019. gada 1. augustā cits ražotājs eksportētājs, atbildot uz Komisijas sākotnējo novērtējumu par to, ka tā atbildes uz anketas jautājumiem nebija izsmeļošas, iesniedza papildu informāciju. Komisija šo papildu informāciju izvērtēja. Tomēr netika novērstas atsevišķas problēmas, piemēram, netika sniegta pilnīga informācija par tā visiem saistītajiem uzņēmumiem. Tādējādi 2019. gada 13. augustā Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tā joprojām plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Šai sakarā Komisija uzsvēra, ka ražotājs eksportētājs nav sniedzis pierādījumus par tā eksportu 2018. gada laikā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedza ražotāja eksportētāja tai pašā periodā faktiski saražoto daudzumu [tonnās]. Minētajā vēstulē Komisija ražotāju eksportētāju informēja arī par to, ka tam vēlākais līdz 2019. gada 23. augustam ir tiesības pieprasīt, lai to uzklausītu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ražotājs eksportētājs noliktajā termiņā neatbildēja.

(33)

Komisija 2019. gada 18. maija un 26. jūnija vēstulēs informēja citu ražotāju eksportētāju par nepilnībām tā atbildēs uz prasīto dokumentāciju un ka Komisija plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. 2019. gada 2. jūlijā ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas sniedzis visu prasīto informāciju un vēlreiz iesniedza finanšu pārskatus par 2015.–2018. gada periodu, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem par tā saistīto uzņēmumu. 2019. gada 12. un 22. augustā ražotājs eksportētājs ar šo problēmu vērsās pie uzklausīšanas amatpersonas. Komisija 2019. gada 27. augusta vēstulē ražotājam eksportētājam darīja zināmus iemeslus, kādēļ tā 2. jūlijā sniegtā papildu informācija joprojām ir ļoti nepilnīga, un to informēja, ka Komisija tādējādi plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija norādīja uz faktu, ka minētais ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka bez citu Ķīnas ražotāju eksportētāju produkcijas novirzīšanas tā eksportam 2018. gadā būtu kāds cits ekonomiskais pamatojums. Minētajā vēstulē Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tas vēlākais līdz 2019. gada 2. septembrim var iesniegt uzklausīšanas pieprasījumu. Ražotājs eksportētājs noliktajā termiņā neatbildēja. 2019. gada 10. septembrī tas nosūtīja Komisijai e-pastu, kam pievienots dokuments, no kura izrietēja, ka tas vairs nebija saistīts ar savu saistīto uzņēmumu. Komisija 2019. gada 13. septembra vēstulē atkārtoti uzsvēra, ka tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu, jo jaunākajos iesniegtajos dokumentos jaunas informācijas nebija un atbilde joprojām bija ļoti nepilnīga. Rezultātā tika secināts, ka šis ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka bez novirzīšanas 2018. gadā tā eksportam bija kāds cits ekonomiskais pamatojums.

(34)

Visbeidzot, viens ražotājs eksportētājs pieprasīja Komisijas dienestiem uzklausīšanu, kas notika 2019. gada 18. jūlijā. Minētās uzklausīšanas laikā ražotājs eksportētājs iesniedza sava Honkongas tirgotāja atbildes uz anketas jautājumiem un papildu dokumentāciju un skaidrojumus. Pēc uzklausīšanas minētais ražotājs eksportētājs pēc Komisijas konkrētā pieprasījuma sniedza visus prasītos dokumentus, kuri parādīja, ka tas neīstenoja novirzīšanu, citu nesaistīto ražotāju eksportētāju attiecīgo ražojumu pārdodot ar savu Taric papildu kodu. Rezultātā Komisija šim ražotājam eksportētājam neplānoja piemērot pamatregulas 18. pantu.

(35)

Sākotnējās regulas 21.–23. apsvērumā par daļējas sadarbošanās vai nesadarbošanās sekām pienācīgi tika informēti pavisam 17 ražotāji eksportētāji no 18 ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu, Komisija savus konstatējumus par minētajiem 17 uzņēmumiem pamatoja ar pieejamajiem faktiem, ieskaitot datus par eksporta tendencēm uz Savienību (sīkākai informācijai sk. 36. apsvērumu), un ar savu novērtējumu par anketas atbilžu nepilnībām.

(36)

15 ražotājiem eksportētājiem no minētajiem 17:

—	ir noteikta 17,9 % maksājuma likme, un 2014.–2018. gada laikposmā tie bija vai nu strauji palielinājuši savu eksportu, vai arī pārsnieguši savu eksporta jaudu.

—	2014.–2018. gada laikposmā savu eksportu bija samazinājuši pārējie divi ražotāji eksportētāji, kam tika noteikta 22,9 % un 23,4 % individuālā maksājuma likme, kas ir lielāka par 17,9 % maksājuma likmi, kuru noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

Bez apiešanas prakses nav cita ekonomiskā pamatojuma, tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražotāji eksportētāji piedalās novirzīšanā.

(37)

Tāpēc ir lietderīgi, ka 36,1 % atlikusī maksājuma likme tiktu piemērota minētajiem 17 ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnēji tika noteikts zemāks maksājums, kā tas paskaidrots 12. apsvērumā, un tiktu atcelts to uzņēmuma īpašais Taric papildu kods. Kā paskaidrots 34. apsvērumā, tika konstatēts, ka apiešanas praksē nebija iesaistīts tikai viens ražotājs eksportētājs, un tāpēc būtu jāsaglabā tā individuālais Taric papildu kods un tam noteiktā 17,9 % maksājuma likme.

(38)	Pēc informācijas izpaušanas trīs no minētajiem 17 uzņēmumiem iesniedza piezīmes, kuras Komisija 39.–41. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nepieņēma.

(39)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka tas atbildes uz anketas jautājumiem nebija sniedzis pienācīgi, jo “nebija pilnībā sapratis anketas jautājumus” un “tam nebija pietiekamas izpratnes par uzņēmuma ražošanas pamatceha darbu”. Uzņēmums tāpēc pieprasīja iespēju atbildes uz anketas jautājumiem iesniegt atkārtoti. Šai sakarā būtu jānorāda, ka uzņēmumam bija visas iespējas pieteikties izmeklēšanas laikā. 2019. gada 3. jūnijā Komisija paziņoja, ka konstatēto nepilnību dēļ tā plāno atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu. Komisija uzņēmumam norādīja, ka tam ir tiesības sniegt sīkākus skaidrojumus. Atbildi nesaņēmusi, 2019. gada 26. jūnijā Komisija paziņoja: “Jūsu uzņēmums noliktajā termiņā nav sniedzis informāciju, kas anketas jautājumos prasīta arī par finanšu, pārdošanas apjoma un ražošanas datiem.” Pēc informācijas izpaušanas uzņēmumam bija vēl trīs nedēļas laika iesniegt prasītos datus un piezīmes. Noliktajā termiņā papildu informācija netika saņemta. Tādējādi, kā tas uzņēmumam jau tika paziņots 2019. gada 3. jūnijā un 26. jūnijā, ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu.

(40)

Pēc informācijas izpaušanas otrais uzņēmums 2019. gada 11. oktobra e-pastā apgalvoja, ka tas sadarbojies pilnībā, un šai sakarā atsaucās uz savām 2019. gada 28. aprīlī un 6. jūnijā iesniegtajām piezīmēm. Piedevām tas minētajā e-pastā apstiprināja, ka darījumdarbības atļaujā norādīts, ka uzņēmums ir tirdzniecības uzņēmums, un tas novirzīšanu neīstenoja. Te būtu jānorāda, ka uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu var saņemt tikai ražotāji eksportētāji. Tā kā pats uzņēmums atzina, ka ir tirgotājs, ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu, kā tas uzņēmumam jau tika paziņots 2019. gada 3. jūnijā un 26. jūnijā.

(41)

Visbeidzot trešais uzņēmums apgalvoja, ka tas sadarbojies pilnībā un nav iesaistīts novirzīšanas praksē. Šai ziņā būtu jāatgādina, ka 2019. gada 28. maijā un 26. jūnijā Komisija uzņēmumam jau norādīja uz nepilnībām tā atbildēs uz anketas jautājumiem. Turklāt 2019. gada 27. augustā Komisija uzņēmumam vēlreiz paskaidroja, ka nav sniegtas atbildes uz daudziem citiem jautājumiem, kas izklāstīti pirmajā 28. maija vēstulē. Kad bija pagājis pēdējais termiņš, 2019. gada 13. septembrī Komisija informēja uzņēmumu, ka tas nav iesniedzis prasītos dokumentus. Rezultātā uzņēmums nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka eksporta kāpums uz Savienību 2018. gadā ir ekonomiski pamatots, nevis to izraisījusi citu Ķīnas galda piederumu ražotāju produkcijas novirzīšana. Tādējādi, kā tas uzņēmumam jau tika paziņots 2019. gada 28. maijā, 2019. gada 26. jūnijā un 2019. gada 13. augustā, ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu.

(42)

Pirms informācijas izpaušanas Komisija vēl norādīja, ka trīs no 17 ražotājiem eksportētājiem bija saistīti ar citiem četriem uzņēmumiem, kuriem bija individuālais Taric papildu kods un līdz ar to tiem bija noteikta 17,9 % maksājuma likme, ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(43)

Tāpēc, lai izvairītos no riska, ka caur minētajiem saistītajiem uzņēmumiem tiek īstenota novirzīšana, minētajā posmā Komisija secināja, ka ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu. 36,1 % atlikušais maksājums būtu jānosaka arī četriem saistītajiem uzņēmumiem, kuriem sākotnēji tika noteikta zemākā likme –17,9 % (kā uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē).

(44)	Pēc informācijas izpaušanas visi četri saistītie uzņēmumi sniedza piezīmes par Komisijas sākotnējo novērtējumu, ka tie esot saistīti ar uzņēmumiem, kuri iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, kā tas izklāstīts 45. un 46. apsvērumā.

(45)

Trīs no minētajiem četriem uzņēmumiem sniedza pierādījumus, ka tie nebija saistīti ar uzņēmumiem, kuri iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija dokumentāciju izvērtēja un secināja, ka trīs uzņēmumi tik tiešām nebija saistīti. Tādējādi ir lietderīgi neatcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu minētajiem trim uzņēmumiem.

(46)

Pieteicās arī atlikušais ceturtais uzņēmums (uzņēmums “A”). 2019. gada 10. oktobra uzklausīšanā un tai sekojošā 2019. gada 18. oktobra vēstulē tas apgalvoja, ka uzņēmuma īpašā Taric papildu koda atcelšana nebija ne juridiski pamatota, ne faktoloģiski attaisnota. Savās piezīmēs tas norādīja arī, ka nav riska novirzīšanai starp uzņēmumiem – pašu uzņēmumu un tā saistītajiem uzņēmumiem (to vidū uzņēmumiem “B” un “C” (10)). Turklāt tas interesējās par papildu garantijām un saistībām, kas ļautu Komisijai uzraudzīt uzņēmuma ražotos un ar tā uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu importētos keramikas galda piederumus.

(47)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Atbilstīgi saistītu uzņēmumu definīcijai Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 127. pantā (11) ceturtais uzņēmums (uzņēmums “A”) ir saistīts ar uzņēmumu, kurš sniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem (uzņēmums “B”). Procedūras sākšanas brīdī pastāvēja cieša finansiāla saikne, un, kad neilgi pēc tam bija notikusi akciju atsavināšana, šī saistība saglabājās ģimenes saišu dēļ. Turklāt uzņēmums “A”2019. gada 18. oktobra vēstulē rakstīja, ka starp vienu no minētā uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem un vienu no citu uzņēmumu pašreizējiem akcionāriem “joprojām pastāv ģimenes saites (proti, vīrs un sieva)”, ar to apstiprinot abu saistību. No tā izriet, ka visu saistīto uzņēmumu neziņošana atbildēs uz anketas jautājumiem notikusi ne tikai uzņēmuma “B”, bet arī uzņēmuma “A” dēļ. Abi uzņēmumi kopā nebija izmantojuši iespēju paziņot Komisijai svarīgus faktus, lai gan uzņēmums “B”2019. gada 28. maija vēstulē tika aicināts to darīt. Turklāt uzņēmuma “A” agrākā uzvedība rāda, ka ir liels risks novirzīšanai starp saistītajiem uzņēmumiem. Minētais uzņēmuma eksports palielinājās no 1 657 t 2014. gadā līdz 3929 t 2018. gadā; šādam kāpumam nebija ekonomiskā pamatojuma. Komisija galu galā norādīja, ka atbilstīgi pamatregulas 13. pantam pretapiešanas lietās nav iespējas piedāvāt saistības, ievērojot pamatregulas 8. pantu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt uzņēmuma “A” uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu.

(48)

Turklāt pēc informācijas izpaušanas pieteicās arī viens (uzņēmums “C”) no diviem uzņēmumiem (uzņēmumi “B” un “C”), kuri bija iesnieguši ļoti nepilnīgas atbildes un bija saistīti ar 46. apsvērumā minēto atlikušo ceturto uzņēmumu “A”. Tas pieprasīja Komisijai no jauna apsvērt savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu. Šai sakarā tas apgalvoja, ka galvenais juridiskais pamats Komisijas nodomam piemērot pamatregulas 18. pantu ir tas, ka tā esot identificējusi vēl vienu saistīto uzņēmumu. Uzņēmums vēl apgalvoja, ka starp abiem uzņēmumiem bijusi tikai attāla saistība.

(49)

To pašu 47. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ uzņēmums “C” nebija izmantojis iespēju darīt zināmus Komisijai faktus, lai gan uzņēmums 2019. gada 28. maija vēstulē tika aicināts to darīt. Turklāt nav pareizi pamatregulas 18. panta kontekstā apgalvot, ka 2019. gada 27. septembra konkrētā informācijas izpaušanas vēstule attiecās galvenokārt uz saistību starp uzņēmumu “A” un uzņēmumu “C”. Konkrētajā informācijas izpaušanas vēstulē īpaši ir norādīts, ka galvenie iemesli pamatregulas 18. panta piemērošanai ir izklāstīti uzņēmumam adresētajā 2019. gada 28. maija vēstulē un 2019. gada 11. jūnija vēstulē, kur minēti visi gadījumi, kad nav pierādīta apiešanas neesība.

(50)

Tādējādi pēc informācijas izpaušanas Komisija, lai izvairītos no riska, ka ar saistīto uzņēmumu starpniecību tiek īstenota novirzīšana, galu galā secināja, ka ir lietderīgi atcelt arī 46. apsvērumā minēto uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu, kas piešķirts minētajam uzņēmumam. 36,1 % atlikušais maksājums būtu jānosaka arī pēdējam saistītajam uzņēmumam, kuram sākotnēji tika noteikta zemākā likme –17,9 % (kā uzņēmumam, kas sadarbojās, bet netika iekļauts izlasē).

2.3.3. 19 ražotāji eksportētāji, kuri iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem

(51)	Pārējie 19 ražotāji eksportētāji iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, un pēc tam to telpās notika pārbaudes apmeklējumi laikposmā no 2019. gada jūlija līdz septembrim.

(52)

Tika konstatēts, ka apiešanas praksē nebija iesaistīti 17 no minētajiem 19 ražotājiem eksportētājiem. Lielākā daļa no tiem bija dibināti pirms pasākumu noteikšanas pret ĶTR. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi, kas attiecās arī uz ražošanas un jaudas datiem, ražotnēm, ražošanas izmaksām, izejvielu iegādi, pusfabrikātiem un gatavām precēm un eksporta pārdošanu uz Savienību, apstiprināja, ka visi 17 ražotāji eksportētāji eksportēja tikai pašu ražotas preces.

(53)	Par pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem Komisija nekonstatēja, ka tie būtu iesaistīti apiešanas praksē, tomēr konstatēja šādas problēmas (tās izklāstītas 54. un 55. apsvērumā).

(54)

Par pirmo grupu Komisija norādīja, ka tai ir viens tirdzniecības uzņēmums, kas ir mātesuzņēmums, un divi ražotāji eksportētāji, un visi trīs atrodas vienās un tajās pašās telpās Ķīnā. Turklāt tiek norādīts, ka individuālais Taric papildu kods (ar 17,9 % maksājuma likmi) tika piešķirts tikai mātesuzņēmumam. Taric papildu kodi ir piešķirami ražotājiem eksportētājiem, tāpēc ir lietderīgi, ka tagad Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu un 9. panta 5. punktu, tirdzniecības mātesuzņēmumam piešķirto Taric papildu kodu attiecina uz minētajiem diviem grupas ražotājiem eksportētājiem.

(55)

Noliktavas pārbaudes laikā Komisija konstatēja, ka otrā grupa, kurai arī ir cits saistītais uzņēmums ar savu individuālo Taric papildu kodu (ar 17,9 % maksājuma likmi), ir regulāri nepareizi deklarējusi izcelsmi. Darbinieki iepakoja attiecīgo ražojumu iekšējās un ārējās kastēs, uz kurām bija uzdrukāta maldinoša informācija par izcelsmes valsti un ražotāju. Norādītā izcelsmes valsts ir Singapūra, un ražotājs atrodas minētajā valstī. Pirkuma pasūtījums bija saņemts no Honkongā iedibināta tirgotāja. Sūtījuma mērķis bija trešā valsts, ārpus ES, kur attiecībā uz Ķīnas izcelsmes galda piederumiem ir spēkā arī antidempinga pasākumi. Uzņēmumu telpās Komisija pārbaudīja visus dokumentus, kas pamato dažus atlasītos eksporta pārdošanas darījumus uz Savienību, un arī analizēja datus par eksportu no Singapūras uz Savienību. Komisija nevarēja noteikt, ka saistībā ar eksporta pārdevumiem, kas paredzēti ES, tiktu īstenota šāda nelikumīga uzvedība. Tā kā nebija pierādījumu par krāpšanu, kas saistīta ar ES tirgu, Komisija tādējādi secināja, ka abu ražotāju eksportētāju ražoto, Eiropas Savienībai paredzēto preču Ķīnas izcelsme tika deklarēta pareizi un tāpēc tie neizvairījās no piemērojamajiem ES antidempinga maksājumiem.

(56)

Līdz ar to ir lietderīgi, ka no 19 ražotājiem eksportētājiem tie 18, kuri iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un kuru telpās notika pārbaudes apmeklējums, saglabā savu 17,9 % maksājumu. Turklāt attiecībā uz vienu no minētajiem 19 ražotājiem eksportētājiem, kas minēts 54. apsvērumā, ir lietderīgi, ka Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu un 9. panta 5. punktu, tirdzniecības mātesuzņēmuma piešķirto Taric papildu kodu attiecinātu uz diviem grupas ražotājiem eksportētājiem.

2.4. Pārmaiņas tirdzniecības modelī

2.4.1. Sadarbības līmenis un tirdzniecības apjoma noteikšana Ķīnā

(57)

Nesenajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija analizēja importa apjomu dinamiku no ĶTR Savienībā, atsaucoties uz Eurostat datiem par valstu rādītājiem. Pasākumu apiešanas pašreizējā izmeklēšanā bija jānovērtē konkrēto uzņēmumu dati. Šādi dati ir pieejami datubāzē, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam. Šajā datubāzē apkopoti izmeklējamo ražojumu importa dati par katru Taric papildu kodu, ko dalībvalstis katru mēnesi sūta Komisijai, kā arī pasākumi, ieskaitot reģistrāciju. Tādējādi Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzes datus, lai ar salīdzinājumu starp ražotājiem eksportētājiem ar augstākiem maksājumiem un ražotājiem eksportētājiem ar zemākiem maksājumi šīs izmeklēšanas nolūkā apzinātu pārmaiņas tirdzniecības modelī.

(58)

14. panta 6. punkta datubāzē norādīts, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, pārstāv 26 % no izmeklējamā ražojuma kopējā Ķīnas eksporta apjoma uz Savienību pārskata perioda laikā. Četrdesmit astoņiem no minētajiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikts 17,9 % maksājums, kuru noteica ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(59)

51. apsvērumā paskaidrots, ka sadarbojās tikai 19 ražotāji eksportētāji, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt 34. apsvērumā paskaidrots, ka vēl viens ražotājs eksportētājs, kurš vispirms bija iesniedzis ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, galu galā saglabāja savu 17,9 % individuālo maksājumu. Visiem minētajiem 20 ražotājiem eksportētājiem bija noteikts 17,9 % maksājums, kuru noteica ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un viņi pārstāv 10 % no kopējā Ķīnas importa apjoma pārskata perioda laikā.

2.4.2. Pārmaiņas tirdzniecības modelī Ķīnā

(60)

1. tabulā redzams attiecīgā ražojuma importa kopapjoms no ĶTR uz Savienību laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz pārskata perioda beigām.

1. tabula

Importa kopapjoms no ĶTR uz Savienību (tonnās)

	2015	2016	2017	2018
Importa apjoms	348 003	376 286	403 071	383 460
Indekss	100	108	116	111
Avots: ES importa statistika pēc 14. panta 6. punkta datubāzes datiem.

(61)	Kopējais importa apjoms no ĶTR kopumā palielinājās par 11 % IP laikā, un no 348 003 t 2015. gadā palielinājās līdz 383 460 t PP laikā.

(62)

Kā paskaidrots 2.3.1. un 2.3.2. iedaļā, Komisija norādīja, ka laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam ražotāji eksportētāji strauji palielināja eksportu vai eksportēja pāri savai jaudai, kā tas pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā tika norādīts atlases procesā. Bez apiešanas prakses nav cita ekonomiskā pamatojuma, tāpēc Komisija savus konstatējumus par minētajiem 30 ražotājiem eksportētājiem pamatoja uz pieejamajiem faktiem, ieskaitot datus par to eksporta uz Savienību tendencēm, un uz šo ražotāju eksportētāju anketā nepilnīgi sniegtajām atbildēm, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu, un secināja, ka tie visi ir iesaistīti apiešanas praksē. Minētie 30 ražotāji eksportētāji pārstāvēja 16 % no kopējā Ķīnas importa PP laikā.

(63)

Apiešanā iesaistītie 30 ražotāji eksportētāji palielināja savus pārdošanas apjomus uz Savienību no 52 497 t 2015. gadā līdz 63 227 t 2018. gadā. Šis pieaugums pārsniedz 20 % un ir skaidrā pretrunā ar aptuveni 11 % lielo pieaugumu, kas bijis kopējam Ķīnas importam Savienībā, kā tas redzams šīs regulas 60. apsvēruma tabulā.

(64)

Turklāt, grupējot minētos 30 ražotājus eksportētājus pēc tiem piemērojamās maksājuma likmes, tika novērotas šādas pārmaiņas tirdzniecības modelī par 2015.–2018. gada laikposmu:

—

28 ražotāji eksportētāji, kuriem tika noteikta maksājuma likme (17,9 %), ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri iesaistījās apiešanas praksē, savu pārdošanas apjomu uz Savienību bija palielinājuši kopumā par aptuveni 12 600 t (t. i., katram ražotājam eksportētājam pārdošanas apjoms uz Savienību vidēji palielinājās par 450 t), savukārt pārējie ražotāji eksportētāji, kuriem tika noteikta maksājuma likme, ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (pavisam gandrīz 370 ražotāji eksportētāji) (12), palielināja savu pārdošanas apjomu uz Savienību tikai par 20 000 t tajā pašā laikposmā (t. i., katram ražotājam eksportētājam pārdošanas apjoms uz Savienību vidēji palielinājās par 54 t),

—

divi ražotāji eksportētāji ar 22,9 % un 23,4 % individuālo maksājuma likmi, ko nosaka uzņēmumiem, kas sadarbojās, (tā ir augstāka par 17,9 % maksājumu, ko nosaka uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē) savu pārdošanas apjomu Savienībā samazināja par aptuveni 1 900 t, bet pārējie trīs ražotāji eksportētāji ar individuālo maksājuma likmi (šī izmeklēšana uz tiem neattiecas) savu pārdošanas apjomu palielināja par 1 450 t. Pēdējiem ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts salīdzinoši zemāks individuālais maksājums attiecīgi 13,1 %, 17,6 % un 18,3 %.

(65)

Minētās pārmaiņas tirdzniecības plūsmā uz Savienību ir pārmaiņas tirdzniecības modelī starp individuāliem ražotājiem eksportētājiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un Savienību, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, par kurām bez izvairīšanās no atlikušā vai augstākā maksājuma, kas ir spēkā Ķīnas izcelsmes galda piederumiem un virtuves piederumiem, izmeklēšanā netika atklāts pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums.

2.4.3. Apiešanas prakses raksturs Ķīnā

(66)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba un kam nav cita pietiekama izskaidrojuma vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana. Prakse, process vai darbs, inter alia, ietver eksportētāju vai ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kas pakļauta pasākumiem, lai vēlāk savus ražojumus eksportētu uz Savienību caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķām individuāla maksājuma, kas ir zemāks nekā attiecīgā ražotāja izstrādājumiem piemērojamais maksājums.

(67)	2.3.1. un 2.3.2. iedaļā paskaidrots, ka Komisija secināja, ka novirzīšanas praksē ir iesaistīti 30 no 50 ražotājiem eksportētājiem. Minētie ražotāji eksportētāji pārstāvēja 16 % no kopējā importa apjoma Savienībā pārskata periodā, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(68)

2018. gadā Komisija no Slovēnijas muitas dienestiem saņēma arī pierādījumus tam, ka attiecīgo ražojumu Savienībā bija importējis cits ražotājs eksportētājs (ar zemāku maksājumu), nevis tas, kurš to faktiski ražojis (ar augstāku maksājumu). Turklāt Komisija analīzes laikā, kas notika jauna eksportētāja pārskatīšanas ietvaros, arī savāca pierādījumus par līdzīgu novirzīšanas praksi, kad attiecīgo ražojumu Savienībā atbilstīgi marķējumam uz iepakojuma bija importējis cits ražotājs eksportētājs (ar zemāku maksājumu), nevis tā faktiskais ražotājs (ar augstāku maksājumu). Tas apstiprina izmeklēšanā konstatēto.

(69)	Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, Komisija secināja, ka izmeklējamā ražojuma novirzīšanas prakse notika plašā mērogā.

2.5. Bez antidempinga maksājuma uzlikšanas cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma neesība

(70)	Bez izvairīšanās no atlikušā vai augstākā maksājuma, kas ir spēkā ĶTR izcelsmes galda piederumiem un virtuves piederumiem, izmeklēšanā novirzīšanas praksei netika atklāts pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums.

2.6. Dempinga pierādījums

(71)	Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam Komisija pārbaudīja, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(72)	Dempings tika konstatēts gan sākotnējā regulā, gan jaunākajā, nesen veiktajā termiņbeigu pārskatīšanā. Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija nolēma izmantot nesenajā termiņbeigu pārskatīšanā gūtos datus.

(73)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam vidējā normālā vērtība, kas noteikta termiņbeigu pārskatīšanas regulā, tika salīdzināta ar pārskatīšanas perioda vidējām svērtām eksporta cenām 30 ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie apiet pasākumus, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(74)	Minētās eksporta cenas nepārsniedz normālo vērtību, tāpēc dempinga esība ir apstiprināta.

2.7. Antidempinga maksājuma koriģējošās ietekme mazināšana

(75)	Visbeidzot atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam Komisija pārbaudīja, vai no 30 ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēja, ka tie iesaistīti apiešanas praksē, importētie ražojumi daudzuma un cenas ziņā mazināja spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi.

(76)

Kā minēts 4. apsvērumā, jaunākajā termiņbeigu pārskatīšanas regulas 205. apsvērumā Komisija konstatēja, ka termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (2017. gada 1. aprīlis–2018. gada 31. marts) Savienības patēriņš sasniedza 634 255 t, kas ir jaunākais Komisijai pieejamais Savienības patēriņa rādītājs, un tas ir lietderīgs rādītājs Savienības patēriņam 2018. gadā. Izmantojot šo lielumu, apiešanas praksē iesaistīto 30 ražotāju eksportētāju importa tirgus daļa, kas saskaņā ar 14. panta 6. punktu 2018. gadā sasniedza 63 227 t, ir aptuveni 10 % no kopējā Savienības tirgus, kas ir ievērojams procentuālais rādītājs.

(77)

Attiecībā uz cenām, termiņbeigu pārskatīšanā netika noteikta vidējā cena, kas kaitējumu nerada. Tādējādi termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā noteiktās Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas tika salīdzinātas ar vidējo svērto CIF cenu 30 ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie izmeklēšanas pārskata periodā apiet pasākumus, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(78)	CIF cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām, tāpēc apejošais imports cenu ziņā mazināja maksājuma koriģējošo ietekmi.

(79)	Tādējādi Komisija secina, ka iepriekš minētā novirzīšanas prakse spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi mazināja gan daudzuma, gan cenu ziņā.

3. PASĀKUMI

(80)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ir notikusi ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam noteiktā galīgā antidempinga maksājuma apiešana, apiešanas praksi īstenojot ar konkrētu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem noteikts zemāks maksājums, starpniecību.

(81)

Tāpēc, ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu, ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam noteiktais atlikušais antidempinga maksājums būtu jāpaplašina, to attiecinot arī uz tā paša ražojuma importu, kas deklarēts kā tādu konkrētu uzņēmumu ražots, kuriem noteikts zemāks maksājums, jo minētos ražojumus faktiski ražo uzņēmumi, kuriem noteikts augstāks individuālais maksājums vai 36,1 % atlikušais maksājums.

(82)	Tādējādi ir lietderīgi paplašināt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 (13) 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto pasākumu, kas ir 36,1 % galīgs antidempinga maksājums, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(83)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam, kas nonācis Savienībā atbilstoši sākotnējā regulā noteiktajai registrācijai, būtu jāiekasē maksājumi par reģistrētu ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, kurš importēts Savienībā ar tiem Taric papildu kodiem, kas piešķirti 30 ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie īsteno novirzīšanu. Ar atpakaļejošu spēku iekasējamo antidempinga maksājumu summai būtu jābūt 36,1 % atlikušā maksājuma un minētā uzņēmuma samaksātās summas starpībai.

4. STINGRĀKAS IMPORTA PRASĪBAS UN UZRAUDZĪBA

(84)	Komisija salīdzināja eksporta datus, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē. Tā norāda, ka 14. panta 6. punkta datubāzes dati par dažiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija lielāki par atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem.

(85)

Komisija pārbaudes apmeklējumos salīdzināja anketas atbildēs sniegtos datus arī ar citiem avotiem, piemēram, ienākumu un PVN nodokļa deklarācijām. Daudzos gadījumos tā konstatēja atšķirības starp atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtajiem un vēlāk pārbaudītajiem eksporta datiem, no vienas puses, un 14. panta 6. punkta datubāzē ziņotajiem datiem, no otras puses.

(86)	5. apsvērumā Komisija norādīja uz Taric papildu kodu, kas ir uzņēmumu īpašie kodi, ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda ļaunprātīga izmantošana varētu izskaidrot iepriekš minētās eksporta datu atšķirības, kas izklāstītas 71. un 72. apsvērumā.

(87)

Tādējādi Komisija jautājumu par uzņēmumu īpašo Taric papildu kodu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu pārrunāja ar to ražotāju eksportētāju pārstāvjiem, kurus Komisija, pamatojoties uz savām pārbaudēm, neuzskatīja par tieši iesaistītiem novirzīšanas praksē, bet kuru Taric papildu kodus ļaunprātīgi izmanto citi uzņēmumi.

(88)	2019. gada 4. jūlijāTaric papildu kodu iespējama ļaunprātīga izmantošana tika pārrunāta arī ar Ķīnas iestādēm un Ķīnas Vieglās rūpniecības un amatniecības ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (turpmāk “palāta”).

(89)

Uz minēto diskusiju pamata Komisija uzskata, ka vajag īpašus pasākumus, kas mazinātu uzņēmumu īpašo Taric papildu kodu ļaunprātīgas izmantošanas risku, it īpaši izvirzot stingrākas prasības importam un uzraudzībai attiecībā uz Ķīnas virtuves piederumu un galda piederumu importu uz ES. Daudzi Ķīnas ražotāji eksportē uz ES tikai ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, tāpēc pašreizējo sistēmu ir lietderīgi uzlabot šādā veidā.

(90)

Būtu jāprasa, ka importētājs dalībvalsts muitas dienestiem iesniedz šādus dokumentus:

—	ja importētājs iepērk tieši no Ķīnas ražotāja eksportētāja, tad importa deklarācijai jāpievieno komercrēķins, kam pievienota ražotāja eksportētāja deklarācija, kas norādīta 2. pielikumā (“ražotāja deklarācija tiešiem eksporta pārdošanas darījumiem”),

—

ja importētājs iepērk no tirgotāja vai citas juridiskas personas, kas ir starpnieks un atrodas vai neatrodas Ķīnas kontinentālajā daļā, importa deklarācijai jāpievieno ražotāja komercrēķins tirgotājam, kam pievienota 3. pielikumā norādītā ražotāja deklarācija (“ražotāja deklarācija netiešiem eksporta pārdošanas darījumiem”), un tirgotāja komercrēķins importētājam.

(91)

Kaut arī minēto dokumentu uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, minētie dokumenti nav vienīgais elements, kas jāņem vērā muitas dienestiem. Pat tad, ja uzrādītie minētie dokumenti atbilst visām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(92)

Turklāt, noslēdzoties 88. apsvērumā minētajām diskusijām, 2019. gada 9. augustā Komisija nosūtīja Ķīnas iestādēm un palātai vēstuli ar ierosinājumu sadarboties stingrāku importa prasību izstrādē un uzraudzības sistēmas pilnveidē. 2019. gada 1. septembrī Ķīnas iestādes un palāta pieņēma uzaicinājumu piedalīties šādā jaunā izpildes sistēmā: katrs ražotājs eksportētājs, kam nav noteikts 36,1 % maksājums, tiks aicināts sava komercrēķina eksemplāru nosūtīt palātai, kas savukārt iesniegs Komisijai minēto ražotāju eksportētāju uz ES veiktā eksporta datu gada pārskatu.

(93)

Pēc informācijas izpaušanas Eiropas Keramikas ražošanas nozares apvienība norādīja, ka tā atzinīgi vērtē vispārīgās informācijas izpaušanas dokumentā sniegtos detalizētos konstatējumus un atbalsta ierosinātās darbības, piemēram, uzraudzīt importu un pieprasīt virkni dokumentu, kurus dalībvalstis apkopos muitā.

5. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(94)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja personas izteikt piezīmes. Tika ņemtas vērā personu rakstiskās un mutvārdos izteiktās piezīmes. Neviens no sniegtajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus.

(95)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Galīgo antidempinga maksājumu 36,1 %, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem” un noteikts ar 1. panta 2. punktu Īstenošanas regulā (ES) 2019/1198 par tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu (izņemot no keramikas izgatavotas garšvielu dzirnaviņas un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai, kafijas dzirnaviņas no keramikas, nažu asinātājus no keramikas, asinātājus no keramikas, keramikas virtuves piederumus griešanai, malšanai, rīvēšanai, šķēlēšanai, skrāpēšanai un mizošanai un no kordierīta keramikas izgatavotus picas akmeņus, kurus izmanto picu vai maizes cepšanai) importu, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 21, ex 6912 00 23, ex 6912 00 25 un ex 6912 00 29 (Taric kodi 6911100090, 6912002111, 6912002191, 6912002310, 6912002510 un 6912002910), no 2019. gada 23. marta paplašina, to attiecinot uz importu, kuru deklarējuši turpmāk tabulā uzskaitītie uzņēmumi. Atceļ minēto uzņēmumu Taric papildu kodus, kas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 1. panta 2. punktā un I pielikumā un turpmāk tabulā, un tos aizstāj ar Taric papildu kodu B999.

Uzņēmums	Taric papildu kods (atcelts un aizstāts)
CHL Porcelain Industries Ltd	B351
Guangxi Province Beiliu City Laotian Ceramics Co., Ltd	B353
Beiliu Chengda Ceramic Co., Ltd	B360
Beiliu Jiasheng Porcelain Co., Ltd	B362
Chaozhou Lianjun Ceramics Co., Ltd	B446
Chaozhou Xinde Ceramics Craft Factory	B484
Chaozhou Yaran Ceramics Craft Making Co., Ltd	B492
Evershine Fine China Co., Ltd	B514
Far East (Boluo) Ceramics Factory, Co. Ltd	B517
Fujian Dehua Rongxin Ceramic Co., Ltd	B543
Fujian Dehua Xingye Ceramic Co., Ltd	B548
Profit Cultural & Creative Group Corporation	B556
Guangxi Beiliu Guixin Porcelain Co., Ltd	B579
Guangxi Beiliu Rili Porcelain Co., Ltd	B583
Hunan Huawei China Industry Co., Ltd	B602
Hunan Wing Star Ceramic Co., Ltd	B610
Joyye Arts & Crafts Co. Ltd	B619
Liling Rongxiang Ceramic Co., Ltd	B639
Meizhou Gaoyu Ceramics Co., Ltd	B656
Ronghui Ceramic Co., Ltd Liling Hunan China	B678
Shenzhen Donglin Industry Co., Ltd	B687
Shenzhen Fuxingjiayun Ceramics Co., Ltd	B692
Shenzhen Good-Always Imp. & Exp. Co. Ltd	B693
Tangshan Daxin Ceramics Co., Ltd	B712
Tangshan Redrose Porcelain Products Co., Ltd	B724
Xuchang Jianxing Porcelain Products Co., Ltd	B742
Yuzhou Huixiang Ceramics Co., Ltd	B751
Yuzhou Ruilong Ceramics Co., Ltd	B752
Zibo Fuxin Porcelain Co., Ltd	B759
Liling Taiyu Porcelain Industries Co., Ltd	B956

2. Sakarā ar uzņēmumu saistību ar iepriekš tabulā uzskaitītajiem uzņēmumiem 36,1 % galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem” un noteikts ar 1. panta 2. punktu Īstenošanas regulā (ES) 2019/1198 par tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu (izņemot no keramikas izgatavotas garšvielu dzirnaviņas un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai, kafijas dzirnaviņas no keramikas, nažu asinātājus no keramikas, asinātājus no keramikas, keramikas virtuves piederumus griešanai, malšanai, rīvēšanai, šķēlēšanai, skrāpēšanai un mizošanai un no kordierīta keramikas izgatavotus picas akmeņus, kurus izmanto picu vai maizes cepšanai) importu, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 21, ex 6912 00 23, ex 6912 00 25 un ex 6912 00 29 (Taric kodi 6911100090, 6912002111, 6912002191, 6912002310, 6912002510 un 6912002910), no 2019. gada 23. marta arī paplašina, to attiecinot uz tādu importu, kuru deklarējuši turpmāk tabulā uzskaitītie uzņēmumi. Atceļ minēto uzņēmumu Taric papildu kodus, kas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 I pielikumā un turpmāk tabulā, un tos aizstāj ar Taric papildu kodu B999.

Uzņēmums	Taric papildu kods (atcelts un aizstāts)
Guandong Songfa Ceramics Co., Ltd	B573
Guangxi Xin Fu Yuan Co., Ltd	B588
Liling Jiaxing Ceramic Industrial Co., Ltd.	B632

3. Ar šo Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 1. panta 2. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

Uzņēmums	Maksājums (%)	Taric papildu kods
Hunan Hualian China Industry Co., Ltd; Hunan Hualian Ebillion Industry Co., Ltd; Hunan Liling Hongguanyao China Industry Co., Ltd; Hunan Hualian Yuxiang China Industry Co., Ltd.	18,3	B349
Guangxi Sanhuan Enterprise Group Holding Co., Ltd	13,1	B350
Shandong Zibo Niceton-Marck Huaguang Ceramics Limited; Zibo Huatong Ceramics Co., Ltd; Shandong Silver Phoenix Co., Ltd; Niceton Ceramics (Linyi) Co., Ltd; Linyi Jingshi Ceramics Co., Ltd; Linyi Silver Phoenix Ceramics Co., Ltd; Linyi Chunguang Ceramics Co., Ltd; Linyi Zefeng Ceramics Co., Ltd.	17,6	B352
1. pielikumā uzskaitītie uzņēmumi	17,9
Visi pārējie uzņēmumi	36,1	B999

4. Ar šo Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas 1. pielikumu.

5. Ar šā panta 1. punktu paplašināto maksājumu iekasē par visu šā panta 1. punkta tabulā uzskaitīto uzņēmumu importu, kas reģistrēts atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/464 2. pantam un Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam.

Ar atpakaļejošu spēku iekasējamo antidempinga maksājumu summa ir 36,1 % atlikušā maksājuma un faktiski samaksātās summas starpība.

6. Ar šīs regulas 2. un 3. pielikumu aizstāj Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 II pielikumu. Šā panta 3. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās antidempinga maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīti šādi dokumenti:

a)	ja importētājs pērk tieši no Ķīnas ražotāja eksportētāja, tad importa deklarācijai jāpievieno komercrēķins, kam pievienota ražotāja eksportētāja 2. pielikumā sniegtā deklarācija (“ražotāja deklarācija tiešajiem eksporta pārdošanas darījumiem”);

ja importētājs pērk no tirgotāja vai citas juridiskas personas, kas ir starpnieks un atrodas vai neatrodas Ķīnas kontinentālajā daļā, importa deklarācijai jāpievieno ražotāja komercrēķins tirgotājam, kam pievienota 3. pielikumā sniegtā ražotāja deklarācija (“ražotāja deklarācija netiešajiem eksporta pārdošanas darījumiem”), un tirgotāja komercrēķins importētājam.

7. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/464 2. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 131, 15.5.2013., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2017. gada 23. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2017/1932, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 273, 24.10.2017., 4. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 24. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 803/2014, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 219, 25.7.2014., 33. lpp.).

(5) Komisijas 2017. gada 29. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2207, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 314, 30.11.2017., 31. lpp.).

(6) Komisijas 2019. gada 12. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2019/1198, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (OV L 189, 15.7.2019., 8. lpp.).

(7) Komisijas 2019. gada 21. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/464, ar ko sāk izmeklēšanu, kura skar ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju (OV L 80, 22.3.2019., 18. lpp.).

(8) Šis ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka 2018. gadā tā eksportam bez Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotā attiecīgā ražojuma novirzīšanas bija kāds cits ekonomiskais pamatojums.

(9) Uzņēmums noliktajā termiņā atbildēs uz anketas jautājumiem nesniedza informāciju, kas bija prasīta arī par finanšu, pārdošanas apjoma un ražošanas datiem. Rezultātā šis ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka bez novirzīšanas 2018. gadā tā eksportam bija cits ekonomiskais pamatojums.

(10) Jānorāda, ka uzņēmuma “A”2019. gada 18. oktobra vēstulē pārsvarā minēta tā saistība ar uzņēmumu “B”, mazāk ar uzņēmumu “C”.

(11) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(12) 4. zemsvītras piezīmē minēts, ka vairāk nekā 400 ražotājiem eksportētājiem piemēro 17,9 % maksājumu likmi, ko nosaka uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(13) Komisijas 2019. gada 12. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2019/1198, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (OV L 189, 15.7.2019., 8. lpp.).

1. PIELIKUMS

Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

Uzņēmums	Taric papildu kods
Amaida Ceramic Product Co., Ltd.	B357
Asianera Porcelain (Tangshan) Ltd.	B358
Beiliu Changlong Ceramics Co., Ltd.	B359
Beiliu City Heyun Building Materials Co., Ltd.	B361
Beiliu Quanli Ceramic Co., Ltd.	B363
Beiliu Shimin Porcelain Co., Ltd.	B364
Beiliu Windview Industries Ltd.	B365
Cameo China (Fengfeng) Co., Ltd.	B366
Changsha Happy Go Products Developing Co., Ltd.	B367
Chao An Huadayu Craftwork Factory	B368
Chaoan County Fengtang Town HaoYe Ceramic Fty	B369
Chao’an Lian Xing Yuan Ceramics Co., Ltd.	B370
Chaoan Oh Yeah Ceramics Industrial Co., Ltd.	B371
Chaoan Shengyang Crafts Industrial Co., Ltd	B372
Chaoan Xin Yuan Ceramics Factory	B373
Chao’an Yongsheng Ceramic Industry Co., Ltd.	B374
Guangdong Baodayi Porcelain Co., Ltd.	B375
Chaozhou Baode Ceramics Co., Ltd,	B376
Chaozhou Baolian Ceramics Co., Ltd.	B377
Chaozhou Big Arrow Ceramics Industrial Co., Ltd.	B378
Chaozhou Boshifa Ceramics Making Co., Ltd.	B379
Chaozhou Cantake Craft Co., Ltd.	B380
Chaozhou Ceramics Industry and Trade General Corp.	B381
Chaozhou Chaofeng Ceramic Making Co., Ltd.	B382
Chaozhou Chengxi Jijie Art & Craft Painted Porcelain Fty.	B383
Chaozhou Chengxinda Ceramics Industry Co., Ltd.	B384
Chaozhou Chenhui Ceramics Co., Ltd.	B385
Chaozhou Chonvson Ceramics Industry Co., Ltd.	B386
Chaozhou Daxin Arts & Crafts Co., Ltd.	B387
Chaozhou DaXing Ceramics Manufactory Co., Ltd	B388
Chaozhou Dayi Ceramics Industries Co., Ltd.	B389
Chaozhou Dehong Ceramics Making Co., Ltd.	B390
Chaozhou Deko Ceramic Co., Ltd.	B391
Chaozhou Diamond Ceramics Industrial Co., Ltd.	B392
Chaozhou Dongyi Ceramics Co., Ltd.	B393
Chaozhou Dragon Porcelain Industrial Co., Ltd.	B394
Chaozhou Fairway Ceramics Manufacturing Co., Ltd.	B395
Chaozhou Feida Ceramics Industries Co., Ltd.	B396
Chaozhou Fengxi Baita Ceramics Fty.	B397
Chaozhou Fengxi Dongtian Porcelain Fty. No.2	B398
Chaozhou Fengxi Fenger Ceramics Craft Fty.	B399
Chaozhou Fengxi Hongrong Color Porcelain Fty.	B400
Chaozhou Fengxi Jiaxiang Ceramic Manufactory	B401
Guangdong GMT Foreign Trade Service Corp.	B402
Chaozhou Fengxi Shengshui Porcelain Art Factory	B403
Chaozhou Fengxi Zone Jinbaichuan Porcelain Crafts Factory	B404
Chaozhou Fromone Ceramic Co., Ltd.	B405
Chaozhou Genol Ceramics Manufacture Co., Ltd.	B406
Chaozhou Good Concept Ceramics Co., Ltd.	B407
Chaozhou Grand Collection Ceramics Manufacturing Co. Ltd.	B408
Chaozhou Guangjia Ceramics Manufacture Co., Ltd.	B409
Chaozhou Guidu Ceramics Co., Ltd.	B410
Chaozhou Haihong Ceramics Making Co., Ltd.	B411
Chaozhou Hengchuang Porcelain Co., Ltd.	B412
Chaozhou Henglibao Porcelain Industrial Co., Ltd.	B413
Chaozhou Hongbo Ceramics Industrial Co., Ltd.	B414
Chaozhou Hongjia Ceramics Making Co., Ltd.	B415
Chaozhou Hongye Ceramics Manufactory Co., Ltd.	B416
Chaozhou Hongye Porcelain Development Co., Ltd.	B417
Chaozhou Hongyue Porcelain Industry Co., Ltd.	B418
Chaozhou Hongzhan Ceramic Manufacture Co., Ltd.	B419
Chaozhou Hua Da Ceramics Making Co., Ltd.	B420
Chaozhou Huabo Ceramic Co., Ltd.	B421
Chaozhou Huade Ceramics Manufacture Co., Ltd.	B422
Chaozhou Huashan Industrial Co., Ltd.	B423
Chaozhou Huayu Ceramics Co., Ltd.	B424
Chaozhou Huazhong Ceramics Industries Co., Ltd.	B425
Chaozhou Huifeng Ceramics Craft Making Co., Ltd.	B426
Chaozhou J&M Ceramics Industrial Co., Ltd.	B427
Chaozhou Jencymic Co., Ltd.	B428
Chaozhou Jiahua Ceramics Co., Ltd.	B429
Chaozhou Jiahuabao Ceramics Industrial Co., Ltd.	B430
Chaozhou JiaHui Ceramic Factory	B431
Chaozhou Jiaye Ceramics Making Co., Ltd.	B432
Chaozhou Jiayi Ceramics Making Co., Ltd.	B433
Chaozhou Jiayu Ceramics Making Co., Ltd.	B434
Chaozhou Jin Jia Da Porcelain Industry Co., Ltd.	B435
Chaozhou Jingfeng Ceramics Craft Co., Ltd.	B436
Guangdong Jinqiangyi Ceramics Co., Ltd.	B437
Chaozhou Jinxin Ceramics Making Co., Ltd	B438
Chaozhou Jinyuanli Ceramics Manufacture Co., Ltd.	B439
Chaozhou Kaibo Ceramics Making Co., Ltd.	B440
Chaozhou Kedali Porcelain Industrial Co., Ltd.	B441
Chaozhou King’s Porcelain Industry Co., Ltd.	B442
Chaozhou Kingwave Porcelain & Pigment Co., Ltd.	B443
Chaozhou Lemontree Tableware Co., Ltd.	B444
Chaozhou Lianfeng Porcelain Co., Ltd.	B445
Chaozhou Lianyu Ceramics Co., Ltd.	B447
ChaoZhou Lianyuan Ceramic Making Co., Ltd.	B448
Chaozhou Lisheng Ceramics Co., Ltd.	B449
Chaozhou Loving Home Porcelain Co., Ltd.	B450
Chaozhou Maocheng Industry Dve. Co., Ltd.	B451
Chaozhou MBB Porcelain Factory	B452
Guangdong Mingyu Technology Joint Stock Limited Company	B453
Chaozhou New Power Co., Ltd.	B454
Chaozhou Ohga Porcelain Co.,Ltd.	B455
Chaozhou Oubo Ceramics Co., Ltd.	B456
Chaozhou Pengfa Ceramics Manufactory Co., Ltd.	B457
Chaozhou Pengxing Ceramics Co., Ltd.	B458
Chaozhou Qingfa Ceramics Co., Ltd.	B459
Chaozhou Ronghua Ceramics Making Co., Ltd.	B460
Guangdong Ronglibao Homeware Co., Ltd.	B461
Chaozhou Rui Cheng Porcelain Industry Co., Ltd.	B462
Chaozhou Rui Xiang Porcelain Industrial Co., Ltd.	B463
Chaozhou Ruilong Ceramics Co., Ltd.	B464
Chaozhou Sanhua Ceramics Industrial Co., Ltd.	B465
Chaozhou Sanming Industrial Co., Ltd.	B466
Chaozhou Santai Porcelain Co., Ltd.	B467
Chaozhou Shuntai Ceramic Manufactory Co., Ltd.	B468
Chaozhou Songfa Ceramics Co.,Ltd.	B469
Chaozhou Sundisk Ceramics Making Co., Ltd.	B470
Chaozhou Teemjade Ceramics Co., Ltd.	B471
Chaozhou Thyme Ceramics Co., Ltd.	B472
Chaozhou Tongxing Huajiang Ceramics Making Co., Ltd	B473
Guangdong Totye Ceramics Industrial Co., Ltd.	B474
Chaozhou Trend Arts & Crafts Co., Ltd.	B475
Chaozhou Uncommon Craft Industrial Co., Ltd.	B476
Chaozhou Weida Ceramic Making Co., Ltd.	B477
Chaozhou Weigao Ceramic Craft Co., Ltd.	B478
Chaozhou Wingoal Ceramics Industrial Co., Ltd.	B479
Chaozhou Wood House Porcelain Co., Ltd.	B480
Chaozhou Xiangye Ceramics Craft Making Co., Ltd.	B481
Chaozhou Xin Weicheng Co., Ltd.	B482
Chaozhou Xincheng Ceramics Co., Ltd.	B483
Chaozhou Xingguang Ceramics Co., Ltd.	B485
Chaozhou Wenhui Porcelain Co., Ltd.	B486
Chaozhou Xinkai Porcelain Co., Ltd.	B487
Chaozhou Xinlong Porcelain Industrial Co., Ltd.	B488
Chaozhou Xinyu Porcelain Industrial Co., Ltd.	B489
Chaozhou Xinyue Ceramics Manufacture Co., Ltd.	B490
Chaozhou Yangguang Ceramics Co., Ltd.	B491
Chaozhou Yinhe Ceramics Co., Ltd.	B493
Chaozhou Yongsheng Ceramics Manufacturing Co., Ltd.	B494
Chaozhou Yongxuan Domestic Ceramics Manufactory Co., Ltd.	B495
Chaozhou Yu Ri Ceramics Making Co., Ltd.	B496
Chaozhou Yuefeng Ceramics Ind. Co., Ltd.	B497
Chaozhou Yufeng Ceramics Making Factory	B498
Chaozhou Zhongxia Porcelain Factory Co., Ltd.	B499
Chaozhou Zhongye Ceramics Co., Ltd.	B500
Dabu Yongxingxiang Ceramics Co., Ltd.	B501
Dapu Fuda Ceramics Co., Ltd.	B502
Dapu Taoyuan Porcelain Factory	B503
Dasheng Ceramics Co., Ltd. Dehua	B504
De Hua Hongshun Ceramic Co., Ltd.	B505
Dehua Hongsheng Ceramic Co., Ltd.	B506
Dehua Jianyi Porcelain Industry Co., Ltd.	B507
Dehua Kaiyuan Porcelain Industry Co., Ltd.	B508
Dehua Ruyuan Gifts Co., Ltd.	B509
Dehua Xinmei Ceramics Co., Ltd.	B510
Dongguan Kennex Ceramic Ltd.	B511
Dongguan Shilong Kyocera Co., Ltd.	B512
Dongguan Yongfuda Ceramics Co., Ltd.	B513
Excellent Porcelain Co., Ltd.	B515
Fair-Link Limited (Xiamen)	B516
Far East (chaozhou) Ceramics Factory Co., Ltd.	B518
Fengfeng Mining District Yuhang Ceramic Co. Ltd. (“Yuhang”)	B519
Foshan Metart Company Limited	B520
Fujian Jiashun Art&Crafts Co., Ltd.	B521
Fujian Dehua Chengyi Ceramics Co., Ltd.	B522
Fujian Dehua Five Continents Ceramic Manufacturing Co., Ltd.	B523
Fujian Dehua Fujue Ceramics Co., Ltd.	B524
Fujian Dehua Full Win Crafts Co., Ltd.	B525
Fujian Dehua Fusheng Ceramics Co., Ltd.	B526
Fujian Dehua Gentle Porcelain Co., Ltd.	B527
Fujian Dehua Guanhong Ceramic Co., Ltd.	B528
Fujian Dehua Guanjie Ceramics Co., Ltd.	B529
Luzerne (Fujian) Group Co., Ltd.	B530
Fujian Dehua Hongda Ceramics Co., Ltd.	B531
Fujian Dehua Hongsheng Arts & Crafts Co., Ltd.	B532
Fujian Dehua Hongyu Ceramic Co., Ltd.	B533
Fujian Dehua Huachen Ceramics Co., Ltd.	B534
Fujian Dehua Huaxia Ceramics Co., Ltd.	B535
Fujian Dehua Huilong Ceramic Co., Ltd.	B536
Fujian Dehua Jingyi Ceramics Co., Ltd.	B537
Fujian Dehua Jinhua Porcelain Co., Ltd.	B538
Fujian Dehua Jinzhu Ceramics Co., Ltd.	B539
Fujian Dehua Lianda Ceramic Co., Ltd.	B540
Fujian Dehua Myinghua Ceramics Co., Ltd.	B541
Fujian Dehua Pengxin Ceramics Co., Ltd.	B542
Fujian Dehua Shisheng Ceramics Co., Ltd.	B544
Fujian Dehua Will Ceramic Co., Ltd.	B545
Fujian Dehua Xianda Ceramic Factory	B546
Fujian Dehua Xianghui Ceramic Co., Ltd.	B547
Fujian Dehua Yonghuang Ceramic Co., Ltd.	B549
Fujian Dehua Yousheng Ceramics Co., Ltd.	B550
Fujian Dehua You-Young Crafts Co., Ltd.	B551
Fujian Dehua Zhenfeng Ceramics Co., Ltd.	B552
Fujian Dehua Zhennan Ceramics Co., Ltd.	B553
Fujian Jackson Arts and Crafts Co., Ltd.	B554
Fujian Jiamei Group Corporation	B555
Fujian Province Dehua County Beatrot Ceramic Co., Ltd.	B557
Fujian Province Yongchun County Foreign Processing and Assembling Corporation	B558
Fujian Quanzhou Longpeng Group Co., Ltd.	B559
Fujian Dehua S&M Arts Co., Ltd., and Fujian Taigu Ceramics Co., Ltd.	B560
Fung Lin Wah Group	B561
Ganzhou Koin Structure Ceramics Co., Ltd.	B562
Global Housewares Factory	B563
Guangdong Baofeng Ceramic Technology Development Co., Ltd.	B564
Guangdong Bening Ceramics Industries Co., Ltd.	B565
Guangdong Daye Porcelain Co., Ltd.	B566
Guangdong Dongbao Group Co., Ltd.	B567
Guangdong Huaxing Ceramics Co., Ltd.	B568
Guangdong Quanfu Ceramics Ind. Co., Ltd.	B569
Guangdong Shunqiang Ceramics Co., Ltd	B570
Guangdong Shunxiang Porcelain Co., Ltd.	B571
Guangdong Sitong Group Co., Ltd.	B572
GuangDong XingTaiYi Porcelain Co., Ltd	B574
Guangdong Yutai Porcelain Co., Ltd.	B575
Guangdong Zhentong Ceramics Co., Ltd	B576
Guangxi Baian Ceramic Co. Ltd	B577
Guangxi Beiliu City Ming Chao Porcelain Co., Ltd.	B578
Guangxi Beiliu Huasheng Porcelain Ltd.	B580
Guangxi Beiliu Newcentury Ceramic Llc.	B581
Guangxi Beiliu Qinglang Porcelain Trade Co., Ltd.	B582
Guangxi Beiliu Xiongfa Ceramics Co., Ltd.	B584
Guangxi Beiliu Yujie Porcelain Co., Ltd.	B585
Guangxi Beiliu Zhongli Ceramics Co., Ltd	B586
Guangxi Nanshan Porcelain Co., Ltd.	B587
Guangxi Yulin Rongxing Ceramics Co., Ltd.	B589
Guangzhou Chaintime Porcelain Co., Ltd.	B590
Haofa Ceramics Co., Ltd. of Dehua Fujian	B591
Hebei Dersun Ceramic Co., Ltd.	B592
Hebei Great Wall Ceramic Co., Ltd.	B593
Henan Ruilong Ceramics Co., Ltd	B594
Henghui Porcelain Plant Liling Hunan China	B595
Huanyu Ceramic Industrial Co., Ltd. Liling Hunan China	B596
Hunan Baihua Ceramics Co., Ltd.	B597
Hunan Eka Ceramics Co., Ltd.	B598
Hunan Fungdeli Ceramics Co., Ltd.	B599
Hunan Gaofeng Ceramic Manufacturing Co., Ltd.	B600
Hunan Huari Ceramic Industry Co., Ltd	B601
Hunan Huayun Ceramics Factory Co., Ltd	B603
Hunan Liling Tianxin China Industry Ltd.	B604
Hunan Provincial Liling Chuhua Ceramic Industrial Co., Ltd.	B605
Hunan Quanxiang Ceramics Corp. Ltd.	B606
Hunan Rslee Ceramics Co., Ltd	B607
Hunan Taisun Ceramics Co., Ltd.	B608
Hunan Victor Imp. & Exp. Co., Ltd	B609
Hunan Xianfeng Ceramic Industry Co.,Ltd	B611
Jiangsu Gaochun Ceramics Co., Ltd.	B612
Jiangsu Yixing Fine Pottery Corp., Ltd.	B613
Jiangxi Global Ceramic Co., Ltd.	B614
Jiangxi Kangshu Porcelain Co.,Ltd.	B615
Jingdezhen F&B Porcelain Co., Ltd.	B616
Jingdezhen Yuanjing Porcelain Industry Co., Ltd.	B617
Jiyuan Jukang Xinxing Ceramics Co., Ltd.	B618
Junior Star Ent’s Co., Ltd.	B620
K&T Ceramics International Co., Ltd.	B621
Kam Lee (Xing Guo) Metal and Plastic Fty. Co., Ltd.	B622
Karpery Industrial Co., Ltd. Hunan China	B623
Kilncraft Ceramics Ltd.	B624
Lian Jiang Golden Faith Porcelain Co., Ltd.	B625
Liling Gaojia Ceramic Industry Co., Ltd	B626
Liling GuanQian Ceramic Manufacture Co., Ltd.	B627
Liling Huahui Ceramic Manufacturing Co., Ltd.	B628
Liling Huawang Ceramics Manufacturing Co., Ltd.	B629
Liling Jiahua Porcelain Manufacturing Co., Ltd	B630
Liling Jialong Porcelain Industry Co., Ltd	B631
Liling Kaiwei Ceramic Co., Ltd.	B633
Liling Liangsheng Ceramic Manufacture Co., Ltd.	B634
Liling Liuxingtan Ceramics Co., Ltd	B635
Liling Minghui Ceramics Factory	B636
Liling Pengxing Ceramic Factory	B637
Liling Quanhu Industries General Company	B638
Liling Ruixiang Ceramics Industrial Co., Ltd.	B640
Liling Santang Ceramics Manufacturing Co., Ltd.	B641
Liling Shenghua Industrial Co., Ltd.	B642
Liling Spring Ceramic Industry Co., Ltd	B643
Liling Tengrui Industrial and Trading Co.,Ltd.	B644
Liling Top Collection Industrial Co., Ltd	B645
Liling United Ceramic-Ware Manufacturing Co., Ltd.	B646
Liling Yonghe Porcelain Factory	B647
Liling Yucha Ceramics Co., Ltd.	B648
Liling Zhengcai Ceramic Manufacturing Co., Ltd	B649
Linyi Jinli Ceramics Co., Ltd.	B650
Linyi Pengcheng Industry Co., Ltd.	B651
Linyi Wanqiang Ceramics Co., Ltd.	B652
Linyi Zhaogang Ceramics Co., Ltd.	B653
Liveon Industrial Co., Ltd.	B654
Long Da Bone China Co., Ltd.	B655
Meizhou Lianshunchang Trading Co., Ltd.	B657
Meizhou Xinma Ceramics Co., Ltd.	B658
Meizhou Yuanfeng Ceramic Industry Co., Ltd.	B659
Meizhou Zhong Guang Industrial Co., Ltd.	B660
Miracle Dynasty Fine Bone China (Shanghai) Co., Ltd.	B661
Photo USA Electronic Graphic Inc.	B662
Quanzhou Allen Light Industry Co., Ltd.	B663
Quanzhou Chuangli Craft Co., Ltd.	B664
Quanzhou Dehua Fangsheng Arts Co., Ltd.	B665
Quanzhou Haofu Gifts Co., Ltd.	B666
Quanzhou Hongsheng Group Corporation	B667
Quanzhou Jianwen Craft Co., Ltd.	B668
Quanzhou Kunda Gifts Co., Ltd.	B669
Quanzhou Yongchun Shengyi Ceramics Co., Ltd.	B670
Raoping Bright Future Porcelain Factory (“RBF”)	B671
Raoping Sanrao Yicheng Porcelain Factory	B672
Raoping Sanyi Industrial Co., Ltd.	B673
Raoping Suifeng Ceramics and Glass Factory	B674
Raoping Xinfeng Yangda Colour Porcelain FTY	B675
Red Star Ceramics Limited	B676
Rong Lin Wah Industrial (Shenzhen) Co., Ltd.	B677
Shandong Futai Ceramics Co., Ltd.	B679
Shandong Gaode Hongye Ceramics Co., Ltd.	B680
Shandong Kunlun Ceramic Co., Ltd.	B681
Shandong Zhaoding Porcelain Co., Ltd.	B682
Shantou Ceramics Industry Supply & Marketing Corp.	B683
Sheng Hua Ceramics Co., Ltd.	B684
Shenzhen Baoshengfeng Imp. & Exp. Co., Ltd.	B685
Shenzhen Bright Future Industry Co., Ltd. (“SBF”)	B686
Shenzhen Ehome Enterprise Ltd	B688
Shenzhen Ever Nice Industry Co., Ltd.	B689
Shenzhen Fuliyuan Porcelain Co., Ltd.	B690
Shenzhen Full Amass Ind. Dev. Co. Ltd	B691
Shenzhen Gottawa Industrial Ltd.	B694
Shenzhen Hiker Housewares Ltd.	B695
Shenzhen Hua Mei Industry Development Ltd	B696
Shenzhen Mingsheng Ceramic Ltd.	B697
Shenzhen Senyi Porcelain Industry Co. Ltd.	B698
Shenzhen SMF Investment Co., Ltd	B699
Shenzhen Tao Hui Industrial Co., Ltd.	B700
Shenzhen Topchoice Industries Limited	B701
Shenzhen Trueland Industrial Co., Ltd.	B702
Shenzhen Universal Industrial Co., Ltd.	B703
Shenzhen Zhan Peng Xiang Industrial Co., Ltd.	B704
Shijiazhuang Kuangqu Huakang Porcelain Co., Ltd.	B705
Shun Sheng Da Group Co., Ltd. Quanzhou Fujian	B706
Stechcol Ceramic Crafts Development (Shenzhen) Co., Ltd.	B707
Taiyu Ceramic Co., Ltd. Liling Hunan China	B708
Tangshan Beifangcidu Ceramic Group Co., Ltd.	B709
Tangshan Boyu Osseous Ceramic Co., Ltd.	B710
Tangshan Chinawares Trading Co., Ltd	B711
Tangshan Golden Ceramic Co., Ltd.	B713
Tangshan Haigelei Fine Bone Porcelain Co., Ltd.	B714
Tangshan Hengrui Porcelain Industry Co., Ltd.	B715
Tangshan Huamei Porcelain Co., Ltd.	B716
Tangshan Huaxincheng Ceramic Products Co., Ltd.	B717
Tangshan Huyuan Bone China Co., Ltd.	B718
Tangshan Imperial-Hero Ceramics Co., Ltd.	B719
Tangshan Jinfangyuan Bone China Manufacturing Co., Ltd.	B720
Tangshan Keyhandle Ceramic Co., Ltd.	B721
Tangshan Longchang Ceramics Co., Ltd.	B722
Tangshan Masterwell Ceramic Co., Ltd.	B723
Tangshan Shiyu Commerce Co., Ltd.	B725
Tangshan Xueyan Industrial Co., Ltd.	B726
Tangshan Yida Industrial Corp.	B727
Tao Yuan Porcelain Factory	B728
Teammann Co., Ltd.	B729
The China & Hong Kong Resources Co., Ltd.	B730
The Great Wall of Culture Group Holding Co., Ltd Guangdong	B731
Tienshan (Handan) Tableware Co., Ltd. (“Tienshan”)	B732
Topking Industry (China) Ltd.	B733
Weijian Ceramic Industrial Co., Ltd.	B734
Weiye Ceramics Co., Ltd.	B735
Winpat Industrial Co., Ltd.	B736
Xiamen Acrobat Splendor Ceramics Co., Ltd.	B737
Xiamen Johnchina Fine Polishing Tech Co., Ltd.	B738
Xiangqiang Ceramic Manufacturing Co., Ltd. Liling City Hunan	B739
Xin Xing Xian XinJiang Pottery Co., Ltd.	B740
Xinhua County Huayang Porcelain Co., Ltd.	B741
Yangjiang Shi Ba Zi Kitchen Ware Manufacturing Co., Ltd.	B743
Yanling Hongyi Import N Export Trade Co., Ltd.	B744
Ying-Hai (Shenzhen) Industry Dev. Co., Ltd.	B745
Yiyang Red Star Ceramics Ltd.	B746
China Yong Feng Yuan Co., Ltd.	B747
Yongchun Dahui Crafts Co., Ltd.	B748
Yu Yuan Ceramics Co., Ltd.	B749
Yuzhou City Kongjia Porcelain Co., Ltd.	B750
Zeal Ceramics Development Co., Ltd, Shenzhen, China	B753
Zhangjiakou Xuanhua Yici Ceramics Co., Ltd. (“Xuanhua Yici”)	B754
Zhejiang Nansong Ceramics Co., Ltd.	B755
Zibo Boshan Shantou Ceramic Factory	B756
Zibo CAC Chinaware Co., Ltd.	B757
Zibo Fortune Light Industrial Products Co., Ltd.	B758
Zibo GaoDe Ceramic Technology & Development Co., Ltd.	B760
Zibo Hongda Ceramics Co., Ltd.	B761
Zibo Jinxin Light Industrial Products Co., Ltd.	B762
Zibo Kunyang Ceramic Corporation Limited	B763
Liling Xinyi Ceramics Industry Ltd.	B957
Gemmi (Shantou) Industrial Co., Ltd.	B958
Jing He Ceramics Co., Ltd	B959
Fujian Dehua Huamao Ceramics Co., Ltd	C303
Fujian Dehua Jiawei Ceramics Co., Ltd	C304
Fujian Dehua New Qili Arts Co., Ltd	C305
Quanzhou Dehua Hengfeng Ceramics Co., Ltd	C306
Fujian Dehua Sanfeng Ceramics Co. Ltd	C485

2. PIELIKUMS

Ražotāja deklarācija tiešajiem eksporta pārdošanas darījumiem

Šīs regulas 1. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētajā derīgajā komercrēķinā jābūt ražotāja amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formā:

1.	Ražotāja amatpersonas vārds, uzvārds un amats.

Šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms kilogramos) eksportam uz Eiropas Savienību pārdotu keramikas galda piederumu un virtuves piederumu, uz kuriem attiecas šis rēķins, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

3.	Datums un paraksts.

3. PIELIKUMS

Ražotāja deklarācija netiešajiem eksporta pārdošanas darījumiem

Šīs regulas 1. panta 6. punkta b) apakšpunktā minētajā komercrēķinā, ko ražotājs izdod tirgotājam, jābūt Ķīnas ražotāja paziņojumam, ko parakstījusi ražotāja amatpersona, kura tirgotājam par šo darījumu izraksta rēķinu, šādā formā:

1.	Ražotāja amatpersonas vārds, uzvārds un amats.

Šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka tirgotājam (tirgotāja nosaukums) (tirgotāja valsts) (apjoms kilogramos) pārdotu galda piederumu un virtuves piederumu, uz kuriem attiecas šis rēķins, ir ražojis mūsu uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

3.	Datums un paraksts.

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/168

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 256/2018

(2018. gada 5. decembris),

ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi) [2019/2132]

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2017. gada 29. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/1800, ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 151/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(2)	Komisijas 2016. gada 1. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1073 par izraudzītu līgumu tirgu Amerikas Savienotajās Valstīs līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2) ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(3)	Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2270 par Singapūrā apstiprināto biržu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (3) ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(4)	Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2271 par Japānas finanšu instrumentu biržu un izejvielu (preču) biržu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (4) ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(5)	Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2272 par Austrālijas finanšu tirgu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (5) ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(6)	Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2273 par Kanādā atzīto biržu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (6) ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(7)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma IX pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma IX pielikumu groza šādi:

pēc 31.bcai punkta (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2042) pievieno šādus punktus:

“31.bcaj

32016 D 1073: Komisijas 2016. gada 1. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1073 par izraudzītu līgumu tirgu Amerikas Savienotajās Valstīs līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 178, 2.7.2016., 24. lpp.).

31.bcak

32016 D 2270: Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2270 par Singapūrā apstiprināto biržu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 342, 16.12.2016., 42. lpp.).

31.bcal

32016 D 2271: Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2271 par Japānas finanšu instrumentu biržu un izejvielu (preču) biržu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 342, 16.12.2016., 45. lpp.).

31.bcam

32016 D 2272: Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2272 par Austrālijas finanšu tirgu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 342, 16.12.2016., 48. lpp.).

31.bcan

32016 D 2273: Komisijas 2016. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2273 par Kanādā atzīto biržu līdzvērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 342, 16.12.2016., 51. lpp.).”;

31.bch punktā (Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 151/2013) pievieno šādu tekstu:

“, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	32017 R 1800: Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1800 (2017. gada 29. jūnijs) (OV L 259, 7.10.2017., 14. lpp.).”

2. pants

Deleģētās regulas (ES) 2017/1800 un Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1073, (ES) 2016/2270, (ES) 2016/2271, (ES) 2016/2272 un (ES) 2016/2273 teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2018. gada 6. decembrī, ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (7).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

(1) OV L 259, 7.10.2017., 14. lpp.

(2) OV L 178, 2.7.2016., 24. lpp.

(3) OV L 342, 16.12.2016., 42. lpp.

(4) OV L 342, 16.12.2016., 45. lpp.

(5) OV L 342, 16.12.2016., 48. lpp.

(6) OV L 342, 16.12.2016., 51. lpp.

(7) Konstitucionālās prasības nav norādītas.

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/170

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/2019

(2019. gada 29. marts),

ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi) 2019/2133

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1); regulā labojumi izdarīti ar OV L 208, 2.8.2013., 68. lpp., OV L 321, 30.11.2013., 6. lpp. un OV L 20, 25.1.2017., 2. lpp.

(2)

EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2395, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā (2).

(3)

EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (3); direktīvā labojumi izdarīti ar OVL 208, 2.8.2013., 73. lpp. un OV L 20, 25.1.2017., 1. lpp.

(4)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES minētas “ES mātes iestādes”, “ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības”, un “ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības”, kas EEZ līguma kontekstā ir jāsaprot kā atsauces uz vienībām, kuras atbilst regulā sniegtajām attiecīgajām definīcijām, kuras ir reģistrētas EEZ līgumslēdzējā pusē un kuras nav nevienā citā EEZ līgumslēdzējā pusē izveidotas citas iestādes meitasuzņēmumi.

(5)	Ar Direktīvu 2013/36/ES atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (4) un 2006/49/EK (5), kas ir iekļautas EEZ līgumā un tādējādi ir jāatceļ saskaņā ar EEZ līgumu.

(6)

Iespējas pašu kapitāla prasību nepamatotiem samazinājumiem no iekšējo modeļu izmantošanas citstarp ir ierobežotas ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2006/48/EK 152. pants, kas līdz 2017. gada beigām tika aizstāts ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 500. pantu. Tomēr joprojām ir vairāki citi noteikumi Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, kuri ļauj kompetentajām iestādēm risināt to pašu jautājumu, tajā skaitā iespēja veikt pasākumus, lai kompensētu riska svērto vērtību nepamatotu samazinājumu, – skatīt, piemēram, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu – un noteikt prudenciālas piesardzības rezerves iekšējo modeļu kalibrēšanā – skatīt, piemēram, Regulas (ES) Nr. 575/2013 144. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 101. pantu.

(7)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza EEZ līguma IX pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma IX pielikumu groza šādi:

pielikuma 14. punkta tekstu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK) aizstāj ar šādu:

“32013 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.); direktīvā labojumi izdarīti ar OV L 208, 2.8.2013., 73. lpp. un OV L 20, 25.1.2017., 1. lpp.

Direktīvas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)	neatkarīgi no šā līguma 1. protokola noteikumiem un ja vien šajā līgumā nav teikts citādi, termini “dalībvalsts(-is)” un “kompetentās iestādes” papildus to nozīmei, kas sniegta direktīvā, ietver arī attiecīgi EBTA valstis un to kompetentās iestādes;

b)	uzskata, ka termini “ECBS centrālās bankas” vai “centrālās bankas” papildus nozīmei, kas sniegta direktīvā, ietver arī EBTA valstu centrālās bankas;

c)	direktīvā sniegtās atsauces uz citiem tiesību aktiem piemēro tiktāl un tā, kā šie akti ir iekļauti šajā līgumā;

d)	direktīvā minētās atsauces uz EBI pilnvarām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu gadījumos, kas minēti šā pielikuma 31.g punktā, kā arī saskaņā ar šo minēto punktu, uzskata par atsaucēm uz EBTA Uzraudzības iestādes pilnvarām attiecībā uz EBTA valstīm;

direktīvas 2. panta 5. punktā iekļauj šādu punktu:

“11a)

Islandē Byggðastofnun, Íbúðalánasjóður un Lánasjóður sveitarfélaga ohf;”;

direktīvas 6. panta a) punktam pievieno šādu daļu:

“EBTA valstu kompetentās iestādes sadarbojas ar uzticību un patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgas un uzticamas informācijas plūsmu starp tām un EFUS pusēm un ar EBTA Uzraudzības iestādi. ES dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas ar EBTA valstu kompetentajām iestādēm tādā pašā veidā.”;

EBTA valstīs nepiemēro 47. panta 3. punktu. EBTA valsts var ar nolīgumiem, kurus noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir trešās valstīs, piešķir vienādu režīmu minētās EBTA valsts teritorijā.

Līgumslēdzējas puses informē viena otru pirms nolīgumu noslēgšanas ar trešām valstīm, pamatojoties attiecīgā gadījumā uz 47. panta 3. punktu vai šā punkta pirmo daļu.

Ikreiz, kad Eiropas Savienība risina sarunas ar vienu vai vairākām trešām valstīm par nolīguma noslēgšanu, pamatojoties uz 47. panta 3. punktu, un šāda nolīguma noslēgšanas mērķis ir iegūt to kredītiestāžu filiāļu valsts režīmu vai efektīvu piekļuvi tirgum, kuru galvenais birojs atrodas kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, attiecīgajās trešās valstīs, Eiropas Savienība cenšas panākt vienlīdzīgu attieksmi pret to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir EBTA valstī;

direktīvas 48. pantu nepiemēro. Ja EBTA valsts noslēdz nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem konsolidētas uzraudzības veikšanai attiecībā uz iestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenie biroji atrodas trešā valstī, un trešās valstīs esošām iestādēm, kuru mātesuzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ir iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, galvenie biroji atrodas minētajā EBTA valstī, minētajā nolīgumā cenšas nodrošināt, ka EBI var no minētās EBTA valsts kompetentās iestādes saņemt informāciju, kas saņemta no trešo valstu valsts iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu;

i)	direktīvas 53. panta 2. punktā pirms vārdiem “saskaņā ar šo direktīvu” iekļauj vārdus “vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde” attiecīgajā locījumā;

j)	direktīvas 58. panta 1. punkta d) apakšpunktā pēc vārda “EVTI” iekļauj vārdus “vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde” attiecīgajā locījumā;

k)	direktīvas 89. panta 5. punktā vārdus “turpmākos Savienības tiesību aktos paredz plašākus izpaušanas pienākumus” aizstāj ar vārdiem “turpmākos tiesību aktos, kas piemērojami saskaņā ar EEZ līgumu, paredz plašākus izpaušanas pienākumus”;

l)	direktīvas 114. panta 1. punktā attiecībā uz Lihtenšteinu vārdus “ECBS centrālā banka” aizstāj ar vārdiem “kompetentā iestāde” attiecīgajā locījumā;

m)	direktīvas 117. panta 1. punkta otrajā daļā pēc vārda “EBI” iekļauj vārdus “vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde” attiecīgajā locījumā;

n)	direktīvas 133. panta 14. un 15. punktā pēc vārda “Komisija” iekļauj vārdus “vai – attiecībā uz EBTA valstīm – EBTA valstu Pastāvīgā komiteja” attiecīgajā locījumā;

o)	direktīvas 151. panta 1. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pēc vārdiem “saskaņā ar” iekļauj vārdus “EEZ Apvienotās komitejas lēmumu, kurā ir” attiecīgajā locījumā.“;

pēc 14. punkta (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES) iekļauj šādu:

“14.a

32013 R 0575: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.); regulā labojumi izdarīti ar OV L 208, 2.8.2013., 68. lpp., OV L 321, 30.11.2013., 6. lpp. un OV L 20, 25.1.2017., 2. lpp.; regulā grozījumi izdarīti ar:

—	32017 R 2395: Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 2017/2395 (OV L 345, 27.12.2017., 27. lpp.).

Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)	neatkarīgi no šā līguma 1. protokola noteikumiem un ja vien šajā līgumā nav teikts citādi, termini “dalībvalsts(-is)” un “kompetentās iestādes” papildus to nozīmei, kas sniegta regulā, ietver arī attiecīgi EBTA valstis un to kompetentās iestādes;

b)	uzskata, ka termini “ECBS centrālās bankas” vai “centrālās bankas” papildus nozīmei, kas sniegta regulā, ietver arī EBTA valstu centrālās bankas;

c)	regulā sniegtās atsauces uz citiem tiesību aktiem piemēro tiktāl un tā, kā šie akti ir iekļauti šajā līgumā;

d)	regulā minētās atsauces uz EBI pilnvarām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu gadījumos, kas minēti šā pielikuma 31.g punktā, kā arī saskaņā ar šo minēto punktu, uzskata par atsaucēm uz EBTA Uzraudzības iestādes pilnvarām attiecībā uz EBTA valstīm;

e)	regulas 4. panta 1. punkta 75) apakšpunktā pirms vārda “Zviedrija” iekļauj vārdus “Norvēģija un” attiecīgajā locījumā;

f)	regulas 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz EBTA valstīm vārdus “Komisija” aizstāj ar vārdiem “EBTA Uzraudzības iestāde” attiecīgajā locījumā;

g)	regulas 80. panta 1. un 2. punktā pēc vārda “Komisija” iekļauj vārdus “vai – attiecībā uz EBTA valsti – EBTA Uzraudzības iestāde” attiecīgajā locījumā;

h)	regulas 329. panta 4. punktā, 344. panta 2. punktā, 352. panta 6. punktā, 358. panta 4. punktā un 416. panta 5. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pirms vārdiem “stāšanās spēkā” iekļauj vārdus “EEZ Apvienotās komitejas lēmumi, kuros ir” attiecīgajā locījumā;

regulas 395. pantā:

i)	panta 7. un 8. punktā attiecībā uz EBTA valstīm vārdu “Padome” nepiemēro;

ii)	attiecībā uz EBTA valstīm 8. punkta pirmo daļu lasa šādi: “EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumu, lai pieņemtu vai noraidītu 7. punktā minēto ierosināto valsts pasākumu.”;

iii)

panta 8. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu daļu:

“Mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts 7. punktā minētais paziņojums, EBI sniedz Padomei, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij vai, ja tās atzinums attiecas uz EBTA valsts ierosinātajiem valsts pasākumiem, EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai un attiecīgajai EBTA valstij, savu atzinumu par minētajā punktā norādītajiem jautājumiem.”;

regulas 458. pantā:

attiecībā uz EBTA valstīm 2. punkta pirmo daļu lasa šādi:

“Ja valsts iestāde, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 1. punktu, konstatē izmaiņas finanšu sistēmas makroprudenciālā vai sistēmiskā riska intensitātē, kas var radīt nopietnas negatīvas sekas finanšu sistēmai un reālajai ekonomikai konkrētā EBTA valstī, un ja minētā iestāde uzskata, ka šīs izmaiņas labāk būtu risināt ar stingrākiem attiecīgās valsts pasākumiem, tad tā par to paziņo EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai, EBTA Uzraudzības iestādei, ESRK un EBI un iesniedz šādus attiecīgus kvantitatīvus vai kvalitatīvus pierādījumus par visiem šādiem aspektiem:”;

ii)

attiecībā uz EBTA valstīm 4. punkta pirmo daļu lasa šādi:

“EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai tiek piešķirtas pilnvaras ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz EBTA Uzraudzības iestādes priekšlikumu, pieņemt īstenošanas aktu, lai noraidītu 2. punkta d) apakšpunktā minēto valsts pasākumu projektu.”;

iii)	panta 4. punkta otro daļu papildina ar šādu: “Ja to atzinumi attiecas uz kādas EBTA valsts pasākumu projektu, ESRK un EBI sniedz atzinumus EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai, EBTA Uzraudzības iestādei un attiecīgajai EBTA valstij.”;

iv)

attiecībā uz EBTA valstīm 4. punkta trešo līdz astoto daļu lasa šādi:

“Maksimāli ņemot vērā otrajā daļā minētos atzinumus un gadījumā, ja ir stabili, pārliecinoši un sīki izstrādāti pierādījumi tam, ka pasākuma negatīvā ietekme uz vienoto tirgu pārsniedz noteiktā makroprudenciālā vai sistēmiskā riska mazināšanas rezultātā radušos finanšu stabilitātes ieguvumus, EBTA Uzraudzības iestāde var viena mēneša laikā iesniegt EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai priekšlikumu, lai noraidītu valsts pasākumu projektu.

Ja EBTA Uzraudzības iestāde viena mēneša laikā neiesniedz priekšlikumu, attiecīgā EBTA valsts var nekavējoties pieņemt valsts pasākumu projektu uz laiku līdz diviem gadiem vai līdz makroprudenciālo vai sistēmisko risku pastāvēšanas beigām – atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.

EBTA valstu Pastāvīgā komiteja viena mēneša laikā pēc priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par EBTA Uzraudzības iestādes priekšlikumu un izklāsta savus apsvērumus par to, vai valsts pasākumu projektu noraidīt, vai ne.

EBTA valstu Pastāvīgā komiteja noraida valsts pasākumu projektu vienīgi tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)	izmaiņas makroprudenciālo vai sistēmisko risku intensitātē ir tādas, kas valsts līmenī rada risku finansiālai stabilitātei;

b)	ar šīs regulas 124. un 164. pantu un ar Direktīvas 2013/36/ES 101., 103., 104., 105., 133., un 136. pantu nevar pienācīgi risināt apzinātos makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, ņemot vērā to, ka minētie pasākumi ir samērā efektīvi;

c)	ierosinātie valsts pasākumi ir piemērotāki, lai risinātu apzinātos makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, un tie nav saistīti ar nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu līgumslēdzēju pušu vai EEZ kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, tādējādi veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai;

d)	šis jautājums attiecas tikai uz vienu EBTA valsti; un

e)	minētie riski nav risināti ar citiem šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES paredzētiem pasākumiem.

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas novērtējumā ņem vērā ESRK un EBI atzinumu, un tas pamatojas uz pierādījumiem, ko saskaņā ar 1. punktu noteiktā iestāde ir iesniegusi atbilstīgi 2. punktam.

Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts EBTA Uzraudzības iestādes priekšlikums, EBTA valstu Pastāvīgā komiteja nepieņem lēmumu noraidīt valsts pasākumu projektu, EBTA valsts var pieņemt pasākumus un tos piemērot uz laiku līdz diviem gadiem vai līdz makroprudenciālo un sistēmisko risku pastāvēšanas beigām — atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.”;

v)	attiecībā uz EBTA valstīm 6. punktu izsaka šādi: “Ja EBTA valsts atzīst pasākumus, kas noteikti saskaņā ar šo pantu, tā par to paziņo EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai, EBTA Uzraudzības iestādei, EBI, ESRK un EEZ līguma līgumslēdzējai pusei, kurā atļauts piemērot šos pasākumus.”;

k)	regulas 467. panta 2. punktā attiecībā uz EBTA valstīm vārdus “Komisija”“pieņem regulu” aizstāj ar “stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums, kurā ir pieņemtā regula”;

regulas 497. pantā attiecībā uz EBTA valstīm:

i)	panta 1. un 2. punktā pēc vārdiem “stājas spēkā pēdējais no” iekļauj vārdus “EEZ Apvienotās komitejas lēmumiem, kuros ir”;

ii)	panta 1. punktā vārdus “tiek pieņemti” aizstāj ar vārdiem “tiek piemēroti EEZ”“;

pielikuma 31.bc punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012):

pievieno šādu ievilkumu:

“—	32013 R 0575: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.), kas labota ar OV L 208, 2.8.2013., 68. lpp., OV L 321, 30.11.2013., 6. lpp. un OV L 20, 25.1.2017., 2. lpp.”;

pielikuma zh) pielāgojumā pievieno šādu tekstu:

“v)	pielikuma 5.a punktā attiecībā uz EBTA valstīm pēc vārdiem “stājas spēkā pēdējais no” iekļauj vārdus “EEZ Apvienotās komitejas lēmumiem, kuros ir”.”;

pielikuma 31.ea punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32013 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.), kas labota ar OV L 208, 2.8.2013., 73. lpp. un OV L 20, 25.1.2017., 1. lpp.”;

5)	svītro 31. punkta tekstu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK).

2. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas labota ar OV L 208, 2.8.2013., 68. lpp., OV L 321, 30.11.2013., 6. lpp., un OV L 20, 25.1.2017., 2. lpp., un (ES) 2017/2395 un Direktīvas 2013/36/ES, kas labota ar OV L 208, 2.8.2013., 73. lpp., un OV L 20, 25.1.2017., 1. lpp., teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 30. martā, ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2019. gada 29. martā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Claude MAERTEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) OV L 345, 27.12.2017., 27. lpp.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(4) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(5) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(*1) Konstitucionālās prasības ir norādītas.

Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija

par EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 29. marta Lēmumu Nr. 79/2019, ar ko EEZ līgumā iekļauj Direktīvu 2013/36/ES

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, iekļaušana EEZ līgumā neskar vispārēji piemērojamus valsts noteikumus attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudi saistībā ar drošību vai sabiedrisko kārtību.

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/176

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 125/2019

(2019. gada 8. maijs),

ar kuru groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi) un XIX pielikumu (Patērētāju tiesību aizsardzība) [2019/2134]

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1), kas labota ar OV L 246, 23.9.2015., 11. lpp.

(2)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma IX un XIX pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma IX pielikumu groza šādi:

pielikuma 31.g punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010) pievieno šādu ievilkumu:

“-	32014 L 0017: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.), kas labota ar OV L 246, 23.9.2015., 11. lpp.”;

pēc 31.i punkta (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010) pievieno šādu punktu:

“31.j

32014 L 0017: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.), kas labota ar OV L 246, 23.9.2015., 11. lpp.

Direktīvas noteikumus šajā līgumā lasa ar šādiem pielāgojumiem:

a)	neatkarīgi no šā līguma 1. protokola noteikumiem un ja vien šajā līgumā nav teikts citādi, termini “dalībvalsts(-is)” un “kompetentās iestādes” papildus to nozīmei, kas sniegta direktīvā, ietver arī attiecīgi EBTA valstis un to kompetentās iestādes;

b)	direktīvas 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā aiz vārdiem “Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI)” iekļauj vārdus “vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestādi”;

c)	direktīvas 12. panta 3. punktā un 27. punkta 3. punktā vārdus “2014. gada 20. marta” attiecībā uz EBTA valstīm lasa: “dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 8. maija Lēmums Nr. 125/2019”;

d)	direktīvas 14. panta 5. punktā vārdus “2014. gada 20. marta” attiecībā uz EBTA valstīm lasa “dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 8. maija Lēmums Nr. 125/2019” un vārdus “līdz 2019. gada 21. martam” lasa: “piecus gadus pēc tam”;

direktīvas 26. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Lihtenšteina ir atbrīvota no statistiskās pārraudzības, kas paredzēta 26. panta 2. punktā.”;

f)	direktīvas 34. panta 2. punkta piektajā daļā un 4. punkta b) apakšpunktā vārdus “EBI var rīkoties” aizstāj ar vārdiem “EBI vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde var rīkoties”;

direktīvas 37. pantā vārdus “EBI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu, un jebkurš saistošs lēmums, ko EBI ir pieņēmusi” aizstāj ar vārdiem “EBI vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar minēto pantu, un jebkurš saistošs lēmums, ko EBI vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde ir pieņēmusi”;

direktīvas 43. pantā attiecībā uz EBTA valstīm vārdus “2016. gada 21. marta” un “2014. gada 20. marta” lasa “dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 8. maija Lēmums Nr. 125/2019” un vārdus “2017. gada 21. martam” lasa “pagājis viens gads no dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 8. maija Lēmums Nr. 125/2019.””

2. pants

EEZ līguma XIX pielikuma 7.h punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32014 L 0017: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.), kas labota ar OV L 246, 23.9.2015., 11. lpp.”

3. pants

Direktīvas 2014/17/ES, kas labota ar OV L 246, 23.9.2015., 11. lpp., teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā, ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (2).

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2019. gada 8. maijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Claude MAERTEN

(1) OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.

(2) Konstitucionālās prasības ir norādītas.

12.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/178

Labojums Komisijas Deleģētajā direktīvā (ES) 2019/1846 (2019. gada 8. augusts), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu groza attiecībā uz atbrīvojumu svina izmantošanai noteiktu iekšdedzes motoru lodmetālos

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 283, 2019. gada 5. novembris)

42. lappusē 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 30. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 321

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 12. decembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2121 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2122 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz atbrīvojumu no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, konkrētām kontrolēm pasažieru personīgajai bagāžai un nelieliem tādu preču sūtījumiem fiziskām personām, kurus nav paredzēts laist tirgū, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625, kā arī groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 142/2011 ( 1 )	45
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2123 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes noteiktām precēm var veikt kontrolpunktos un dokumentu kontrolpārbaudes – attālināti no robežkontroles punktiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 ( 1 )	64
*	Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/2124 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par tādu dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kas ir tranzītā, pārkrauti un tālākā transportēšanā caur Savienību, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010, (ES) Nr. 605/2010, (ES) Nr. 142/2011, (ES) Nr. 28/2012, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 un Komisijas Lēmumu 2007/777/EK ( 1 )	73
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2125 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē konkrētu oficiālo kontroļu veikšanu koksnes iepakojamam materiālam, konkrētu sūtījumu paziņošanu un pasākumiem, kas jāveic neatbilstību gadījumā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625	99
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2126 (2019. gada 10. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina attiecībā uz noteikumiem par konkrētām oficiālajām kontrolēm, ko veic noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, par pasākumiem, kas jāveic pēc šādām kontrolēm, un par noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm, ko atbrīvo no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos ( 1 )	104
*	Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/2127 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz konkrētu Padomes Direktīvas 91/496/EEK, Direktīvas 97/78/EK un Direktīvas 2000/29/EK noteikumu piemērošanas datumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 ( 1 )	111
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2128 (2019. gada 12. novembris), ar ko nosaka oficiālā sertifikāta paraugu un noteikumus oficiālo sertifikātu izsniegšanai par precēm, kuras piegādā kuģiem, kas atstāj Savienības teritoriju, un kuras paredzētas kuģu apgādei vai apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam vai kuras piegādā NATO vai ASV militārajai bāzei ( 1 )	114
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2129 (2019. gada 25. novembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā vienādi piemērot tādu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, kuras veic konkrētiem dzīvnieku un preču sūtījumiem, ko ieved Savienībā ( 1 )	122
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2130 (2019. gada 25. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos ( 1 )	128
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2131 (2019. gada 28. novembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam	139

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 256/2018 (2018. gada 5. decembris), ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi) [2019/2132]	168
*	EEZ Apvienotās Komitejas Lēmums No 79/2019 (2019. gada 29. marts), ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi) [2019/2133]	170
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 125/2019 (2019. gada 8. maijs), ar kuru groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi) un XIX pielikumu (Patērētāju tiesību aizsardzība) [2019/2134]	176

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā direktīvā (ES) 2019/1846 (2019. gada 8. augusts), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu groza attiecībā uz atbrīvojumu svina izmantošanai noteiktu iekšdedzes motoru lodmetālos ( OV L 283, 5.11.2019. )	178


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.