4.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/3

PROTOKOLS,

ar ko groza Starptautisko Konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu

Riodežaneiro 1966. gada 14. maijā parakstītās Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (“konvencija”) Līgumslēdzējas puses,

ATGĀDINOT par ICCAT ieteikumu izveidot darba grupu nolūkā izstrādāt ICCAT konvencijas grozījumus [Ieteikums 12-10] un ar šīs darba grupas līdzdalību izstrādātos grozījumu priekšlikumu projektus,

IEVĒROJOT ICCATrezolūciju par zvejas tiesību subjektu līdzdalību saskaņā ar grozīto ICCAT konvenciju [Rezolūcija 19-13] un ICCAT ieteikumu par zivīm, kuras tiek uzskatītas par tunzivju un tunzivjveidīgo sugām vai okeāna, pelaģiskajām un tālu migrējošajām plātņžaunzivīm [Ieteikums 19-01], kuri abi ir neatņemama grozījumu priekšlikumu daļa un kurus komisija pieņēmusi saistībā ar šā protokola pabeigšanu,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka šeit izklāstītie konvencijas grozījumu priekšlikumi ietver jaunus pienākumus,

APZINOTIES, ka ir svarīgi savas attiecīgās iekšējās pieņemšanas procedūras pabeigt paātrināti, lai šis protokols attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm varētu stāties spēkā pēc iespējas drīzāk,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Konvencijas preambulu groza, izsakot šādā redakcijā:

“Valdības, kuru attiecīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo konvenciju, ņemot vērā to ieinteresētību Atlantijas okeāna tunzivju un tunzivjveidīgo zivju, kā arī okeāna, pelaģisko un tālu migrējošo plātņžaunzivju populācijās un vēloties sadarboties šo zivju populāciju saglabāšanā tādos līmeņos, kas pieļauj to ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu pārtikas iegūšanas un citos nolūkos, nolemj noslēgt konvenciju par šo resursu saglabāšanu un šajā nolūkā vienojas par turpmāko:”.

2. pants

Konvencijas II un III pantu groza, izsakot šādā redakcijā:

“II pants

Nekas šajā konvencijā neskar valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos. Šo konvenciju interpretē un piemēro atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem.

III pants

1. Līgumslēdzējas puses ar šo vienojas izveidot un uzturēt komisiju ar nosaukumu “Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija”, turpmāk “komisija”, kas īsteno šajā konvencijā izvirzītos mērķus. Katra Līgumslēdzēja puse ir komisijas locekle.

2. Komisijā katru komisijas locekli pārstāv ne vairāk kā trīs delegāti. Šiem delegātiem var palīdzēt eksperti un padomnieki.

3. Saskaņā ar vispārēju principu komisijas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi. Izņemot gadījumus, kad šajā konvencijā noteikts citādi, ja vienprātību panākt nav iespējams, lēmumus pieņem ar divu trešdaļu to klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu, kuri balso “par” vai “pret”, katrai komisijas loceklei balsojot ar vienu balsi. Kvorumu veido divas trešdaļas no visām komisijas loceklēm.

4. Komisija notur regulāras sanāksmes reizi divos gados. Pēc visu komisijas locekļu vairākuma pieprasījuma vai padomes lēmuma, kā noteikts VI pantā, jebkurā laikā var sasaukt ārkārtas sanāksmi.

5. Pirmajā sanāksmē un pēc tam katrā regulārajā sanāksmē komisija no Līgumslēdzēju pušu vidus ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku un priekšsēdētāja otro vietnieku, kurus atkārtoti ievēlēt var tikai uz vienu termiņu.

6. Komisijas un tās apakšstruktūru sēdes ir atklātas, ja vien komisija nelemj citādi.

7. Komisijas oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu valoda.

8. Komisija ir pilnvarota pieņemt tādu reglamentu un finanšu noteikumus, kādi vajadzīgi tās funkciju veikšanai.

9. Komisija ik pēc diviem gadiem iesniedz komisijas loceklēm ziņojumu par savu darbu un secinājumiem, kā arī pēc komisijas locekļu lūguma informē tās par visiem jautājumiem, kas attiecas uz konvencijas mērķiem.”

3. pants

Konvencijai pievieno jaunu IV pantu, ko izsaka šādā redakcijā:

“IV pants

Komisija un tās locekles, strādājot saskaņā ar šo konvenciju, rīkojas, lai:

a)	zvejniecību pārvaldībā piemērotu piesardzīgu pieeju un ekosistēmisku pieeju saskaņā ar attiecīgajiem starptautiski noteiktajiem standartiem un vajadzības gadījumā – ieteicamo praksi un procedūrām;

b)	izmantotu labākos pieejamos zinātniskos pierādījumus;

c)	aizsargātu jūras vides bioloģisko daudzveidību;

d)	lēmumu pieņemšanas procesā nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību, tostarp attiecībā uz zvejas iespēju iedalīšanu un citām darbībām; un

e)	pilnībā atzītu jaunattīstībā esošo komisijas locekļu īpašās vajadzības, tostarp to, ka tām jāveido spējas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, lai īstenotu šīs konvencijas uzliktās saistības un attīstītu savas zivsaimniecības.”

4. pants

Konvencijas IV, V, VI, VII un VIII pantu pārnumurē attiecīgi par V, VI, VII, VIII un IX pantu, un tos groza, izsakot šādā redakcijā:

“V pants

1. Lai īstenotu šīs konvencijas mērķus:

komisija atbild par tunzivju un tunzivjveidīgo zivju, kā arī okeāna, pelaģisko un tālu migrējošo plātņžaunzivju, turpmāk “ICCAT sugas”, populāciju izpēti un arī citu tādu zivju sugu populāciju izpēti, kuras konvencijas darbības zonā tiek nozvejotas ICCAT sugu zvejā, ņemot vērā citu attiecīgu starptautisku ar zvejniecību saistītu organizāciju vai vienošanos darbību. Šāda izpēte ietver pētījumus par iepriekš minētajām sugām, to dabiskās vides okeanogrāfiju, kā arī dabas un cilvēkfaktoru ietekmi uz šo zivju krājumu apjomu. Komisija var pētīt arī sugas, kas pieder pie tās pašas ekosistēmas vai ir atkarīgas no ICCAT sugām, vai ir saistītas ar tām;

veicot šos pienākumus, komisija, ciktāl iespējams, izmanto komisijas locekļu oficiālo pārstāvniecību un to politisko apakšstruktūru tehniskos un zinātniskos pakalpojumus, informāciju un vajadzības gadījumā var izmantot pieejamos pakalpojumus un informāciju, ko sniedz jebkura valsts vai privāta iestāde vai organizācija, vai arī privātpersona, un var, ciktāl to ļauj komisijas budžeta līdzekļi un sadarbojoties ar attiecīgajām komisijas loceklēm, veikt neatkarīgu izpēti, lai papildinātu pētniecības darbu, ko veic valdības, valstu iestādes vai citas starptautiskas organizācijas;

c)	komisija nodrošina, ka jebkura informācija, kas saņemta no šādas iestādes, organizācijas vai privātpersonas, atbilst noteiktiem zinātniskajiem standartiem attiecībā uz kvalitāti un objektivitāti.

2. Šā panta 1. punkta noteikumu īstenošana ietver šādas darbības:

a)	vākt un analizēt statistisku informāciju par ICCAT sugu pašreizējiem apstākļiem un tendencēm konvencijas darbības zonā;

b)	pētīt un izvērtēt informāciju par pasākumiem un metodēm, lai konvencijas darbības zonā nodrošinātu ICCAT sugu populāciju saglabāšanu tādos līmeņos, kas spēj radīt maksimālu ilgtspējīgu ieguvi, vai virs tiem, un kas nodrošinās šo sugu resursu efektīvu izmantošanu šai ieguvei atbilstošā veidā;

c)	ieteikt komisijas loceklēm veikt izpēti un pētījumus; un

d)	publicēt un citādi izplatīt ziņojumus par saviem secinājumiem un statistisko, bioloģisko un citu zinātnisko informāciju, kas attiecas uz ICCAT sugām konvencijas darbības zonā.

VI pants

1. Komisijā ir izveidota padome, kuras sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, un ne mazāk kā četru, bet ne vairāk kā astoņu Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Tās Līgumslēdzējas puses, kas ir pārstāvētas padomē, ievēlē katrā regulārajā komisijas sanāksmē. Tomēr, ja kādā brīdī Līgumslēdzēju pušu skaits pārsniedz četrdesmit, komisija pārstāvībai padomē var ievēlēt divas papildu Līgumslēdzējas puses. Padomē neievēlē to Līgumslēdzēju pušu pārstāvjus, kuru valstspiederīgie ir padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks. Padomes vēlēšanās komisija pievērš pienācīgu uzmanību Līgumslēdzēju pušu ģeogrāfiskajām, tunzivju zvejas un tunzivju apstrādes interesēm, kā arī Līgumslēdzēju pušu vienlīdzīgām tiesībām būt pārstāvētām padomē.

2. Padome veic funkcijas, kas tai paredzētas šajā konvencijā vai ko tai paredz komisija, un sanāk vismaz reizi katrā komisijas regulāro sanāksmju starplaikā. Komisijas sanāksmju starplaikā padome pieņem vajadzīgos lēmumus par personāla veicamajiem pienākumiem un dod vajadzīgos norādījumus izpildsekretāram. Padomes lēmumus pieņem saskaņā ar komisijas izstrādātiem noteikumiem.

VII pants

Šīs konvencijas mērķu sasniegšanai komisija var izveidot apakškomisijas atsevišķu sugu, sugu grupu vai ģeogrāfisko apgabalu jomā. Šādā gadījumā katra apakškomisija:

a)	atbild par savā kompetencē esošās sugas, sugu grupas vai ģeogrāfiskā apgabala pārraudzīšanu un attiecīgās zinātniskās informācijas un citu saistīto datu vākšanu;

b)	ņemot vērā zinātniskos pētījumus, var ierosināt komisijai aicināt komisijas locekles uz kopīgu rīcību; un

c)	var ieteikt komisijai izpēti un pētījumus, kas vajadzīgi informācijas iegūšanai par tās kompetencē esošajām sugām, sugu grupām vai ģeogrāfisko apgabalu, kā arī komisijas locekļu pētījumu programmu koordinēšanai.

VIII pants

Komisija ieceļ izpildsekretāru, kas strādā pēc komisijas ieskatiem. Izpildsekretārs, ievērojot noteikumus un procedūras, ko nosaka komisija, ir pilnvarots atlasīt un vadīt komisijas personālu. Izpildsekretārs cita starpā veic arī šādas funkcijas, ko komisija var viņam noteikt:

a)	koordinē pētījumu programmas, ko veic, ievērojot šīs konvencijas V un VII pantu;

b)	sagatavo komisijai izskatīšanai budžeta tāmes;

c)	apstiprina līdzekļu izmaksu saskaņā ar komisijas budžetu;

d)	veic komisijas līdzekļu uzskaiti;

e)	organizē sadarbību ar šīs konvencijas XIII pantā minētajām organizācijām;

f)	vāc un analizē datus, kas vajadzīgi šīs konvencijas mērķu sasniegšanai, jo īpaši tos datus, kas attiecas uz ICCAT sugu krājumu pašreizējo ieguves apjomu un maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; un

g)	sagatavo komisijai apstiprināšanai zinātniskus, administratīvus un citus komisijas un tās apakšstruktūru ziņojumus.

IX pants

Komisija, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, var sniegt ieteikumus, lai:

i)	konvencijas darbības zonā nodrošinātu ICCAT sugu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, minēto sugu krājumu apjomu saglabājot vai atjaunojot tādos līmeņos, kas spēj radīt maksimālu ilgtspējīgu ieguvi, vai virs tiem;

ii)

vajadzības gadījumā veicinātu no ICCAT sugām atkarīgu vai ar tām saistītu citu sugu saglabāšanu, lai saglabātu vai atjaunotu šādu sugu populācijas virs līmeņiem, kuros to vairošanās var tikt nopietni apdraudēta.

Šie ieteikumi ir piemērojami komisijas loceklēm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā.

Minētos ieteikumus sniedz:

i)	pēc komisijas iniciatīvas, ja nav izveidota attiecīga apakškomisija;

ii)	pēc komisijas iniciatīvasar vismaz divu trešdaļu komisijas locekļu piekrišanu, ja attiecīga apakškomisija ir izveidota, bet tā nav priekšlikumu apstiprinājusi;

iii)	pēc priekšlikuma, ko ir apstiprinājusi attiecīga apakškomisija; vai

iv)	pēc priekšlikuma, ko ir apstiprinājušas attiecīgās apakškomisijas, ja minētais priekšlikums attiecas uz vairāk nekā vienu ģeogrāfisko apgabalu, sugu vai sugu grupu.

2. Katrs ieteikums, kas sniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, attiecībā uz visām komisijas loceklēm iegūst spēku pēc četriem mēnešiem pēc dienas, kad tās saņēmušas paziņojumu no komisijas, kas nosūta attiecīgo ieteikumu komisijas loceklēm, ja vien komisija ieteikuma pieņemšanas laikā nav vienojusies citādi un izņemot šā panta 3. punktā noteiktos gadījumus. Tomēr ieteikums nekādos apstākļos neiegūst spēku ātrāk kā pēc trim mēnešiem.

Ja kāda komisijas locekle attiecībā uz ieteikumu, kas sniegts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) vai ii) punktu, vai kāda komisijas locekle, kas ir arī tādas apakškomisijas locekle, uz kuru attiecas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta iii) vai iv) punktu sniegts ieteikums, atbilstīgi 2. punktam noteiktā laikposmā komisijai ceļ iebildumus pret šādu ieteikumu, attiecīgais ieteikums neiegūst spēku attiecībā uz iebildumus cēlušajām komisijas loceklēm.

Ja atbilstīgi 2. punktam noteiktā laikposmā iebildumus ceļ komisijas locekļu vairākums, attiecīgais ieteikums neiegūst spēku attiecībā uz nevienu komisijas locekli.

Komisijas locekle, kas ceļ iebildumus saskaņā ar a) apakšpunktu, iebildumu celšanas laikā rakstiski informē komisiju par iebildumu iemeslu, kura pamatotā ir viens vai vairāki šādi argumenti:

i)	ieteikums neatbilst šai konvencijai vai citiem attiecīgiem starptautisko tiesību aktu noteikumiem;

ii)	ieteikuma burts vai gars neattaisnojami diskriminē iebildumu cēlušo komisijas locekli;

iii)	komisijas locekle praktiski nevar panākt atbilstību pasākumam, jo tā ir pieņēmusi atšķirīgu saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības pieeju vai tai nav tehnisko iespēju, lai īstenotu attiecīgo ieteikumu; vai

iv)	drošības apsvērumi, kuru dēļ iebildumus cēlusī komisijas locekle nevar pasākumu īstenot vai panākt tam atbilstību.

Katra komisijas locekle, kas ceļ iebildumu saskaņā ar šo pantu, komisijai, ciktāl tas praktiski iespējams, sniedz arī aprakstu par alternatīviem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kuri ir vismaz tikpat iedarbīgi kā tie pasākumi, pret kuriem komisijas locekle iebilst.

4. Ikviena Komisijas locekle, kas iebilst pret kādu ieteikumu, minēto iebildumu var jebkurā laikā atsaukt, un ieteikums attiecībā uz šādu Komisijas locekli iegūst spēku tūlīt, ja tas jau ir spēkā, vai arī laikā, kad tas var iegūt spēku saskaņā ar šā panta noteikumiem.

5. Izpildsekretārs nekavējoties izplata visām komisijas loceklēm informāciju par jebkuru saskaņā ar šo pantu saņemtu iebildumu vai paskaidrojumu, kā arī par katru šāda iebilduma atsaukumu, un informē visas komisijas locekles par to, kad ikviens ieteikums iegūst spēku.”

5. pants

Konvencijai pievieno jaunu X pantu, ko izsaka šādā redakcijā:

“X pants

1. Komisijā tiek darīts viss iespējamais strīdu novēršanai, un jebkurā strīdā iesaistītās puses savstarpēji apspriežas, lai ar šo konvenciju saistītus strīdus izšķirtu izlīguma ceļā un pēc iespējas ātrāk.

2. Ja strīds attiecas uz tehniska rakstura jautājumu, strīdā iesaistītās puses kopīgi var nodot strīda izskatīšanu ad hoc ekspertu komitejai, kas izveidota saskaņā ar procedūrām, kuras jāpieņem komisijai. Komiteja veic pārrunas ar strīdā iesaistītajām pusēm un cenšas ātri izšķirt strīdu bez saistošu procedūru izmantošanas.

3. Ja divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu starpā rodas strīds saistībā ar šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tiek darīts viss iespējamais, lai strīdu izšķirtu mierīgā ceļā.

4. Jebkuru šādu strīdu, kas ar iepriekšējos punktos izklāstīto līdzekļu palīdzību nav atrisināts, pēc strīdā iesaistīto pušu kopīga pieprasījuma var iesniegt izšķiršanai galīgā un saistošā šķīrējtiesā. Strīdā iesaistītajām pusēm, pirms tās iesniedz kopīgu pieprasījumu šķīrējtiesai, jāvienojas par strīda tvērumu. Strīdā iesaistītās puses var vienoties, ka šķīrējtiesa tiek izveidota un lietu izskata saskaņā ar šīs konvencijas 1. pielikumu vai saskaņā ar kādām citām procedūrām, par kuru piemērošanu var lemt strīdā iesaistītās puses pēc savstarpējas vienošanās. Jebkura šāda šķīrējtiesa spriedumu pasludina saskaņā ar šo konvenciju, starptautiskajiem tiesību aktiem un attiecīgiem standartiem, ko strīdā iesaistītās puses atzinušas dzīvo jūras resursu saglabāšanas jomā.

5. Šajā pantā izklāstītos strīdu izšķiršanas mehānismus piemēro tikai tiem strīdiem, kuri attiecas uz jebkuru darbību, faktu vai situāciju, kas notiek vai rodas pēc šā panta spēkā stāšanās dienas.

6. Nekas šajā pantā neskar jebkurā strīdā iesaistīto pušu spēju šajā pantā paredzētās strīdu izšķiršanas vietā panākt strīda izšķiršanu, kas pamatojas uz citiem līgumiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās, un kas atbilst attiecīgā līguma vai starptautiskā nolīguma prasībām.”

6. pants

Konvencijas IX, X un XI pantu pārnumurē attiecīgi par XI, XII un XIII pantu, un tos groza, izsakot šādā redakcijā:

“XI pants

1. Komisijas locekles vienojas attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu šīs konvencijas izpildi. Katra komisijas locekle ik pēc diviem gadiem vai pēc komisijas pieprasījuma nosūta tai pārskatu par šajā nolūkā paveikto.

2. Komisijas locekles vienojas:

a)	pēc komisijas pieprasījuma sniegt visu tām pieejamo statistisko, bioloģisko un citu zinātnisko informāciju, kas komisijai var būt vajadzīga saistībā ar šo konvenciju;

b)	ja to oficiālās pārstāvniecības nespēj iegūt un sniegt šādu informāciju, ļaut komisijai ar citu komisijas locekļu palīdzību iegūt minēto informāciju tieši no uzņēmumiem un individuāliem zvejniekiem pēc brīvprātības principa.

3. Komisijas locekles apņemas savstarpēji sadarboties ar mērķi pieņemt piemērotus efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas noteikumu piemērošanu.

4. Līgumslēdzējas puses apņemas izveidot starptautiskas kontroles sistēmu, ko piemēro konvencijas darbības zonā, izņemot teritoriālo jūru un citus ūdeņus, ja tādi ir, kuros valsts saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir tiesīga īstenot jurisdikciju zivsaimniecības jomā.

XII pants

1. Komisija pēc katras regulārās sanāksmes pieņem komisijas kopējo izmaksu budžetu nākamajam divu gadu laikposmam.

Katra komisijas locekle katru gadu komisijas budžetā iemaksā summu, kas tiek aprēķināta saskaņā ar finanšu noteikumos paredzēto sistēmu, kādu to pieņēmusi komisija. Komisijai, pieņemot šo sistēmu, cita starpā būtu jāapsver katras komisijas locekles fiksētās pamatmaksas dalībai komisijā un apakškomisijās, Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju nozvejas kopsvars un attiecīgo konservēto produktu tīrsvars, kā arī komisijas locekļu ekonomiskās attīstības pakāpe.

Finanšu noteikumos ikgadējo iemaksu sistēmu nosaka vai maina vienīgi tad, ja par to vienojas visas komisijas locekles, kas piedalās un balso. Komisijas locekles par to tiek informētas deviņdesmit dienas iepriekš.

3. Padome savā regulārajā sanāksmē komisijas sanāksmju starplaikā pārskata divgadu budžeta otro daļu un, ņemot vērā pašreizējos un gaidāmos notikumus, var komisijas apstiprinātā kopējā budžeta robežās atļaut līdzekļu pārdali attiecībā uz otro budžeta gadu.

4. Komisijas izpildsekretārs paziņo katrai komisijas loceklei tās veicamās gada iemaksas aprēķinu. Iemaksas veic tā gada 1. janvārī, uz kuru attiecas aprēķins. Iemaksu, kas nav saņemta līdz nākamā gada 1. janvārim, uzskata par iemaksas parādu.

5. Iemaksas divgadu budžetā veic tādās valūtās, kādas nosaka komisija.

6. Komisija savā pirmajā sanāksmē apstiprina budžetu pirmajam savas darbības gadam un nākamajam divu gadu laikposmam. Tā tūlīt nosūta komisijas loceklēm šo budžeta informāciju kopā ar paziņojumiem par pirmā gada iemaksas aprēķiniem.

7. Pēc tam ne mazāk kā sešdesmit dienas pirms komisijas regulārās sanāksmes, kas notiek pirms nākamā divu gadu laikposma, izpildsekretārs visām komisijas loceklēm iesniedz nākamā divgadu budžeta projektu kopā ar aprēķināto iemaksu grafiku.

8. Komisija var apturēt balsstiesības jebkurai no komisijas loceklēm, ja tās iemaksu parāds ir vienāds ar tai aprēķināto divu iepriekšējo gadu iemaksu summu vai to pārsniedz.

9. Komisija izveido apgrozāmā kapitāla fondu, lai finansētu komisijas darbības pirms gada iemaksu saņemšanas, un tādiem citiem nolūkiem, kādus var noteikt komisija. Komisija nosaka fonda līdzekļu apjomu un tā izveidei vajadzīgos avansa maksājumus, kā arī pieņem noteikumus par fonda līdzekļu izmantošanu.

10. Komisija organizē ikgadēju neatkarīgu savu kontu revīziju. Komisija vai, ja attiecīgajā gadā nenotiek regulārā komisijas sanāksme, padome pārskata un apstiprina šādas revīzijas ziņojumus.

11. Komisija sava darba turpināšanai var pieņemt iemaksas, kas nav paredzētas šā panta 2. punktā.

XIII pants

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka komisijas un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas starpā vajadzētu būt darba attiecībām. Šajā nolūkā komisija uzsāk sarunas ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, lai noslēgtu vienošanos saskaņā ar minētās organizācijas dibināšanas akta XIII pantu. Šādā vienošanās dokumentā cita starpā būtu jāparedz, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors ieceļ pārstāvi, kas bez balsstiesībām piedalītos visās komisijas un tās apakšstruktūru sanāksmēs.

2. Komisijas locekles vienojas, ka komisijai būtu jāsadarbojas ar citām starptautiskām zvejniecības komisijām un zinātniskām organizācijām, kuras varētu dot ieguldījumu komisijas darbā. Komisija var slēgt līgumus ar šādām komisijām un organizācijām.

3. Komisija var aicināt jebkuru attiecīgu starptautisku organizāciju vai jebkuras tādas valsts valdību, kas ir ANO dalībvalsts vai ņem dalību kādā ANO specializētā institūcijā un nav komisijas locekle, sūtīt savus novērotājus uz komisijas un tās apakšstruktūru sanāksmēm.”

7. pants

Konvencijas XII pantu pārnumurē par XIV pantu. Minētā panta 2. punktu groza, izsakot šādā redakcijā:

“2. Jebkurā laikā pēc desmit gadiem no dienas, kad šī konvencija stājusies spēkā, jebkura Līgumslēdzēja puse jebkura gada trīsdesmit pirmajā decembrī, tostarp desmito gadu, var no šīs konvencijas izstāties, iepriekšējā gada trīsdesmit pirmajā decembrī vai pirms tam iesniedzot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram rakstveida paziņojumu par izstāšanos.”

8. pants

Konvencijas XIII pantu pārnumurē par XV pantu. Minētā panta 1. punktu groza, izsakot šādā redakcijā:

‘1.

a)	Komisija pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses vai pašas komisijas iniciatīvas var ierosināt izdarīt grozījumus šajā konvencijā. Ikviens šāds priekšlikums tiek sniegts vienprātīgi.
b)	ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors visām Līgumslēdzējām pusēm nosūta apliecinātu ierosināto grozījumu teksta kopiju.
c)	Visi grozījumi, kas neietver jaunas saistības, attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad tos pieņēmušas trīs ceturtdaļas Līgumslēdzēju pušu.
d)	Visi grozījumi, kas ietver jaunas saistības, attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm, kas tos pieņēmušas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tos pieņēmušas trīs ceturtdaļas Līgumslēdzēju pušu, un pēc tam attiecībā uz katru atlikušo Līgumslēdzēju pusi — dienā, kad tā pieņem grozījumus. Visus grozījumus, kas pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu uzskatiem ietver jaunas saistības, uzskata par tādiem, kuri ietver jaunas saistības, un tie stājas spēkā attiecīgā veidā.
e)	Valdībai, kas par Līgumslēdzēju pusi kļūst pēc tam, kad šīs konvencijas grozījumi ir pieejami pieņemšanai, ievērojot šā panta noteikumus, šī konvencija ir saistoša grozītajā redakcijā, kad attiecīgie grozījumi stājas spēkā.’

9. pants

Konvencijai pievieno jaunu XVI pantu, ko izsaka šādā redakcijā:

“XVI pants

Šīs konvencijas pielikumi ir konvencijas daļa, un atsauce uz šo konvenciju ietver atsauci uz pielikumiem.”

10. pants

Konvencijas XIV, XV un XVI pantu pārnumurē attiecīgi par XVII, XVIII un XIX pantu, un tos groza, izsakot šādā redakcijā:

“XVII pants

1. Šī konvencija ir pieejama parakstīšanai visām to valstu valdībām, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis vai piedalās kādā no Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām. Valdības, kas šo konvenciju neparaksta, var tai pievienoties jebkurā laikā.

2. Parakstītājas valstis šo konvenciju ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām konstitucionālām prasībām. Ratifikācijas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu deponē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram.

3. Šī konvencija stājas spēkā pēc tam, kad septiņas valdības ir deponējušas ratifikācijas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, un attiecībā uz katru tādu valdību, kas ratifikācijas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu deponē vēlāk, šī konvencija stājas spēkā šādas deponēšanas dienā.

4. Šī konvencija ir pieejama, lai to parakstītu vai tai pievienotos jebkura starpvaldību ekonomiskās integrācijas organizācija, ko valstis izveidojušas un kuras pārziņā tās nodevušas jautājumus, kurus reglamentē šī konvencija, tostarp pilnvaras slēgt līgumus attiecībā uz minētajiem jautājumiem.

5. Pēc oficiālas apliecināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas jebkura 4. punktā minētā organizācija kļūst par Līgumslēdzēju pusi ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz šo konvenciju, kādas ir pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Šīs konvencijas tekstā atsauci uz “valsti” XI panta 4. punktā un uz “valdību” preambulā un XV panta 1. punktā interpretē šajā veidā.

6. Kad 4. punktā minētā organizācija kļūst par šīs konvencijas Līgumslēdzēju pusi, minētās organizācijas dalībvalstis un valstis, kas tai pievienojas nākotnē, pārstāj būt par konvencijas pusēm; šajā sakarībā tās iesniedz rakstisku paziņojumu ANO Pārtikas un lauksaimniecības ģenerāldirektoram.

XVIII pants

ANO Pārtikas un lauksaimniecības ģenerāldirektors informē visas XVII panta 1. punktā minētās valdības un visas tā paša panta 4. punktā minētās organizācijas par ratifikācijas, apstiprināšanas, oficiāla apliecinājuma vai pievienošanās instrumenta deponēšanu, šīs konvencijas spēkā stāšanos, priekšlikumiem par grozījumiem, grozījumu pieņemšanas paziņojumiem, grozījumu spēkā stāšanos un izstāšanās paziņojumiem.

XIX pants

Šīs konvencijas oriģināleksemplāru deponē ANO Pārtikas un lauksaimniecības ģenerāldirektoram, kurš nosūta apliecinātas tā kopijas XVII panta 1. punktā minētajām valdībām un tā paša panta 4. punktā minētajām organizācijām.”

11. pants

Konvencijai pievieno divus pielikumus, kurus izsaka šādā redakcijā:

“1. PIELIKUMS

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

X panta 4. punktā minētās šķīrējtiesas sastāvs attiecīgā gadījumā jāveido no trim šķīrējtiesnešiem, kurus var iecelt šādi:

vienai no strīdā iesaistītajām pusēm būtu jāpaziņo šķīrējtiesneša vārds otrai strīdā iesaistītajai pusei, kurai savukārt četrdesmit dienu laikposmā pēc minētā paziņojuma būtu jāpaziņo otrā šķīrējtiesneša vārds. Strīdos starp vairāk nekā divām komisijas loceklēm iesaistītajām pusēm, kurām ir vienas un tās pašas intereses, ir kopīgi jāieceļ viens šķīrējtiesnesis. Strīdā iesaistītajām pusēm sešdesmit dienu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas būtu jāieceļ trešais šķīrējtiesnesis, kurš nav ne vienas, ne otras komisijas locekles valstspiederīgais un kuram nav tāda pati valstspiederība, kā pirmajiem diviem šķīrējtiesnešiem. Trešajam šķīrējtiesnesim ir jāvada šķīrējtiesa;

b)	ja otrais šķīrējtiesnesis netiek iecelts noteiktajā termiņā vai ja puses noteiktajā termiņā nevar paust piekrišanu trešā šķīrējtiesneša iecelšanai, attiecīgo šķīrējtiesnesi pēc strīdā iesaistīto pušu pieprasījuma var iecelt komisijas priekšsēdētājs divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Šķīrējtiesas lēmums būtu jāpieņem ar tās locekļu balsu vairākumu, un tās locekļiem balsojumā nebūtu jāatturas.

Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs strīdā iesaistītajām pusēm. Strīdā iesaistītajām pusēm šis lēmums būtu jāizpilda nekavējoties. Šķīrējtiesa var interpretēt lēmumu, ja to ir pieprasījusi kāda no strīdā iesaistītajām pusēm.

2. PIELIKUMS

ZVEJAS TIESĪBU SUBJEKTI

Pēc 2019. gada 18. novembra pieņemto konvencijas grozījumu stāšanās spēkā vienīgi tāds zvejas tiesību subjekts, kas līdz 2013. gada 10. jūlijam ir ieguvis sadarbības partnera statusu saskaņā ar komisijas noteiktajām procedūrām, kā tas izklāstīts Rezolūcijā [Rezolūcija 19-13], kas pieņemta līdztekus šim pielikumam, var, iesniedzot rakstisku instrumentu komisijas izpildsekretāram, izteikt savu stingro apņemšanos pakļauties šīs konvencijas noteikumiem un ievērot ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar to. Šāda apņemšanās iegūst spēku pēc trīsdesmit dienām no instrumenta saņemšanas dienas. Šāds zvejas tiesību subjekts var atsaukt šādu apņemšanos, iesniedzot rakstisku paziņojumu, kas adresēts komisijas izpildsekretāram. Atsaukums iegūst spēku pēc viena gada pēc tā saņemšanas dienas, ja vien paziņojumā nav norādīts vēlāks datums.

Ja šajā konvencijā tiek izdarīti papildu grozījumi, ievērojot XV pantu, zvejas tiesību subjekts, kas minēts 1. punktā, var, iesniedzot rakstisku instrumentu komisijas izpildsekretāram, izteikt savu stingro apņemšanos pakļauties grozītās konvencijas noteikumiem un ievērot ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar to. Šī zvejas tiesību subjekta apņemšanās iegūst spēku no dienas, kas minēta XV pantā, vai šajā punktā minētā rakstiskā paziņojuma saņemšanas dienā — atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

Izpildsekretārs paziņo Līgumslēdzējām pusēm par šādu apņemšanās instrumentu vai paziņojumu saņemšanu; šādus paziņojumus dara pieejamus Līgumslēdzējām pusēm; sniedz zvejas tiesību subjektam Līgumslēdzēju pušu paziņojumus, tostarp paziņojumus par ratifikāciju, apstiprināšanu vai pievienošanos, kā arī par šīs konvencijas un tās grozījumu stāšanos spēkā; droši glabā visus šādus dokumentus, kurus viens otram sūtījuši zvejas tiesību subjekts un izpildsekretārs.

Šā panta 1. punktā minētais zvejas tiesību subjekts, kas, iesniedzot 1. un 2. punktā minēto rakstisko instrumentu, ir izteicis savu stingro apņemšanos pakļauties šīs konvencijas noteikumiem un ievērot ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar to, var piedalīties attiecīgajā komisijas darbā, tostarp lēmumu pieņemšanā, un tam mutatis mutandis ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā komisijas loceklēm, kā tas izklāstīts šīs konvencijas III, V, VII, IX, XI, XII un XIII pantā.

Ja strīdā ir iesaistīts 1. punktā minētais zvejas tiesību subjekts, kas izteicis savu apņemšanos uzņemties šīs konvencijas noteikumos paredzētās saistības saskaņā ar šo pielikumu, un ja strīdu nevar izšķirt izlīguma ceļā, ar strīdā iesaistīto pušu savstarpēju vienošanos tā izskatīšanu var atsevišķos gadījumos nodot ad hoc ekspertu komitejai vai – panākot vienošanos par strīda tvērumu – galīgai un saistošai šķīrējtiesai.

Šā pielikuma noteikumi, kas attiecas uz 1. punktā minētā zvejas tiesību subjekta līdzdalību, ir paredzēti tikai šīs konvencijas nolūkiem.

Jebkura puse, kas nav Līgumslēdzēja puse, jebkurš subjekts vai zvejas tiesību subjekts, kas iegūst sadarbības partnera statusu pēc 2013. gada 10. jūlija, netiek uzskatīts par zvejas tiesību subjektu šā pielikuma nolūkos, un tādējādi tam nav tādu pašu tiesību un pienākumu kā komisijas loceklēm, kā tas izklāstīts šīs konvencijas III, V, VII, IX, XI, XII un XIII pantā.

”

12. pants

Šā protokola oriģināleksemplāru, kura teksts angļu, franču un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram. 2019. gada 20. novembrī tas būs pieejams parakstīšanai Spānijā, Palma de Maljorkā, un pēc tam līdz 2020. gada 20. novembrim – Romā. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, kas nav parakstījušas protokolu, tomēr var jebkurā laikā deponēt savu apstiprināšanas, ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentu. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors katrai konvencijas Līgumslēdzējai pusei nosūta apliecinātu šā protokola kopiju.

13. pants

Šis protokols attiecībā uz katru konvencijas Līgumslēdzēju pusi, kas to ir pieņēmusi, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad trīs ceturtdaļas konvencijas Līgumslēdzēju pušu deponējušas apstiprināšanas, ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, un pēc tam attiecībā uz katru atlikušo Līgumslēdzēju pusi – dienā, kad tā apstiprina, ratificē vai pieņem šo protokolu. Uzskata, ka valdība, kas par Līgumslēdzēju pusi kļuvusi pēc tam, kad protokols darīts pieejams parakstīšanai saskaņā ar 12. pantu, ir šo protokolu pieņēmusi.

14. pants

Pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz tām trijām ceturtdaļām konvencijas Līgumslēdzēju pušu, kas ir deponējušas apstiprināšanas, ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram, konvencijas Līgumslēdzējas puses, kuras nav deponējušas savu apstiprināšanas, ratifikācijas vai pieņemšanas instrumentu, joprojām tiek uzskatītas par komisijas loceklēm. Komisija pieņem pasākumus, lai nodrošinātu tās pareizu darbību līdz dienai, kad šis protokols stājas spēkā attiecībā uz visām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm. Konvencijas Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz kuru šis protokols vēl nav stājies spēkā, tomēr var izvēlēties šos grozījumus īstenot provizoriski un var par to paziņot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoram.

Spānijā, Palma de Maljorkā, 2019. gada 20. novembrī

4.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/14

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2026

(2019. gada 21. novembris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 397. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2006/112/EK tika grozīta ar Padomes Direktīvu (ES) 2017/2455 (2), ar kuru cita starpā tika paplašināta īpašo režīmu darbības joma nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz telekomunikāciju, apraides vai elektroniskos pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, attiecinot tos uz visiem pakalpojumu veidiem, kā arī uz preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē un uz tādu preču tālpārdošanu, kuras importētas no trešām teritorijām vai trešām valstīm. Ar Direktīvu (ES) 2017/2455 turklāt ieviesa konkrētus noteikumus, kas piemērojami nodokļa maksātājiem, kuri, izmantojot elektronisku saskarni, piemēram, tirdzniecības vietu, platformu, portālu vai līdzīgus mehānismus, veicina citu nodokļa maksātāju veiktas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu.

(2)	Sīki izstrādātie noteikumi attiecībā uz šo īpašo režīmu piemērošanu, kas noteikti Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (3), pēc to darbības jomas paplašināšanas būtu jāatjaunina.

(3)

Jēdzienu “preču tālpārdošana Kopienas iekšienē” un “no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana” definīcijas Direktīvā 2006/112/EK attiecas arī uz preču piegādēm, kurās piegādātājs netiešā veidā iesaistās preču nosūtīšanā vai transportēšanā pircējam. Tāpēc, lai nodrošinātu minēto definīciju pareizu un vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs un lai uzlabotu juridisko noteiktību gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijām, šajā kontekstā ir nepieciešams precizēt un definēt jēdziena “netieši” nozīmi.

(4)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek vienādi piemēroti noteikumi par nodokļa maksātājiem, kuri veicina preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Kopienā, un lai uzlabotu juridisko noteiktību nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi, un nodokļu administrācijām, kuras piemēro minētos noteikumus, ir nepieciešams sīkāk definēt jēdziena “veicina” nozīmi un precizēt, kādos gadījumos nav uzskatāms, ka nodokļa maksātājs veicina preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ar elektroniskas saskarnes palīdzību.

(5)

Lai nodrošinātu PVN noteikumu vienotu piemērošanu, ir skaidri jādefinē brīdis, kad var uzskatīt, ka ir pieņemts pircēja veiktais maksājums, lai noteiktu, kurā taksācijas periodā būtu jādeklarē piegādes, ko veic tādi nodokļa maksātāji, kuri veicina preču piegādi Kopienā, izmantojot elektronisku saskarni, vai jebkurš nodokļa maksātājs, kurš izmanto īpašo režīmu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai.

(6)

Ir nepieciešams noteikt, kāda veida informācija būtu jāglabā tādu nodokļa maksātāju uzskaitē, kuri veicina preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Kopienā ar elektroniskas saskarnes palīdzību. Tajā būtu jāņem vērā šādu nodokļa maksātāju rīcībā esošās informācijas būtība, tās nozīme nodokļu administrācijām un prasība, ka šādai uzskaitei un lietvedībai jābūt samērīgai, lai atbilstu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (4).

(7)

Uzskata, ka nodokļa maksātājs, kas veicina konkrētas preču piegādes Kopienā, izmantojot elektronisku saskarni, pats ir saņēmis un piegādājis preces un ir atbildīgs par PVN nomaksu par šīm piegādēm. Ir svarīgi ņemt vērā, ka šāds nodokļa maksātājs, kuram pareizi jādeklarē un jāsamaksā maksājamā PVN summa, var būt atkarīgs no informācijas precizitātes, ko sniedz piegādātāji, kuri pārdod preces ar minētās elektroniskās saskarnes palīdzību. Tādēļ ir pamatoti noteikt, ka tad, ja saņemtā informācija ir bijusi kļūdaina, šāds nodokļa maksātājs nav uzskatāms par atbildīgu par nevienu PVN summu, kura pārsniedz PVN, kuru tas deklarējis un samaksājis par šīm piegādēm, ja tas var pierādīt, ka nav zinājis un nekādi nav varējis zināt, ka saņemtā informācija ir bijusi kļūdaina. Tādējādi būtu jāļauj dalībvalstīm atbrīvot šos nodokļa maksātājus no papildu PVN saistībām, ja tie rīkojas pēc labas ticības.

(8)

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļa maksātājiem, kas veicina konkrētas preču piegādes Kopienā, izmantojot elektronisku saskarni, ir lietderīgi atbrīvot tos no pienākuma pierādīt pārdevēja un pircēja statusu. Tādēļ būtu jāievieš daži atspēkojami pieņēmumi, ka piegādātāji, kas pārdod preces ar minētās elektroniskās saskarnes palīdzību, tiek uzskatīti par nodokļa maksātājiem un to pircēji – par personām, kas nav nodokļa maksātājas.

(9)

Lai nerastos šaubas, ir jāprecizē, ka identifikācijas numurs, kas piešķirts starpniekam, kurš rīkojas tāda nodokļa maksātāja vārdā un interesēs, kas izmanto importa režīmu, ir atļauja, kas viņam ļauj darboties kā starpniekam un ko starpnieks nevar to izmantot, lai deklarētu PVN tādiem ar nodokli apliekamiem darījumiem, kurus viņš veic pats.

(10)

Noteikumu, kas liedz tādam nodokļa maksātājam, kurš brīvprātīgi pārtraucis izmantot īpašo režīmu, atsākt izmantot šo īpašo režīmu divus kalendāros ceturkšņus, dalībvalstis neuzskata par lietderīgu, un tas var radīt papildu slogu attiecīgajam nodokļa maksātājam. Tāpēc minētais noteikums būtu jāsvītro.

(11)

Lai ierobežotu ietekmi IT jomā, ko rada izmaiņas veidā, kā veic labojumus iepriekšējās PVN deklarācijās, uz kurām attiecas īpašais režīms, ir vēlams noteikt, ka labojumi PVN deklarācijā, kas attiecas uz taksācijas periodu pirms datuma, no kura dalībvalstīm jāpiemēro valsts pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas (ES) 2017/2455 2. un 3. pantam, ir jāveic, izdarot grozījumus minētajā deklarācijā. Turklāt, tā kā taksācijas periodiem no 2021. gada 1. janvāra korekcijas iepriekšējās PVN deklarācijās tiks iesniegtas nākamajā deklarācijā, nodokļa maksātāji, kas izslēgti no īpašā režīma, turpmāk vairs nevarēs veikt korekcijas nākamajā deklarācijā. Tādēļ ir jāparedz, ka šādi labojumi būtu jānoformē tieši attiecīgo patēriņa dalībvalstu nodokļu iestādēs.

(12)

Tā kā pircēja nosaukums/vārds, uzvārds, ja tas ir zināms nodokļa maksātājam, ir jāglabā tikai tāda nodokļa maksātāja uzskaitē, kas izmanto īpašo režīmu, nav nepieciešams, lai noteiktu dalībvalsti, kurā par piegādi ir maksājams PVN, un var radīt datu aizsardzības problēmas, pircēja nosaukumu/vārdu, uzvārdu vairs nav nepieciešams iekļaut uzskaitē, kas jāglabā nodokļa maksātājiem, kuri izmanto īpašo režīmu. Tomēr, lai atvieglotu to preču piegāžu kontroli, uz kurām attiecas īpašais režīms, informācijā, kas jāglabā nodokļa maksātājiem, ir jāietver informācija par preču atgriešanu un sūtījuma vai darījuma numuru.

(13)

Lai nodrošinātu konsekvenci starp īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai, no vienas puses, un muitas noteikumiem attiecībā uz muitas nodokļa samaksas atlikšanu un tās personas pienākumiem, kura uzrāda preces muitai, no otras puses, un lai nodrošinātu importa PVN pareizu samaksu gadījumos, kad šāds režīms tiek izmantots, būtu jāprecizē, ka uz importa PVN ikmēneša samaksu saskaņā ar īpašo režīmu varētu attiecināt parastos noteikumus, kurus saskaņā ar muitas tiesību aktiem piemēro, lai atļautu atlikt importa nodokļa samaksu. Turklāt būtu jāprecizē, ka īpašā režīma piemērošana neuzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt, ka personai, kura uzrāda preces muitai, ir jābūt tās personas – kura ir preču saņēmēja – pilnvarojumam uzrādīt preces muitai tās interesēs.

(14)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 groza šādi:

regulas IV nodaļu groza šādi:

a)	regulas IV nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “ DARĪJUMI, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI (DIREKTĪVAS 2006/112/EK IV SADAĻA) 1. IEDAĻA Preču piegāde (Direktīvas 2006/112/EK 14.–19. pants) ”;

regulā iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 14. panta 4. punktu, uzskata, ka preces nosūta vai transportē piegādātājs vai tā interesēs, arī tad, ja piegādātājs preču nosūtīšanā vai transportēšanā piedalās netieši, jo īpaši šādos gadījumos:

a)	ja piegādātājs preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodod apakšuzņēmumā trešai personai, kura veic preču tiešo piegādi pircējam;

b)	ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina trešā persona, bet piegādātājs uzņemas pilnu vai daļēju atbildību par preču tiešo piegādi pircējam;

c)	ja piegādātājs izraksta rēķinus un no pircēja iekasē maksu par transportu un tālāk nodod tos trešai personai, kas organizē preču nosūtīšanu vai transportēšanu;

d)	ja piegādātājs jebkādā veidā sekmē trešās personas tiešās piegādes pakalpojumus pircējam, nodrošina saziņu starp pircēju un trešo personu vai citā veidā sniedz trešai personai informāciju, kas nepieciešama, lai notiktu preču piegāde pircējam.

Tomēr netiek uzskatīts, ka preces nosūta vai transportē piegādātājs vai tā interesēs tādā gadījumā, ja pircējs pats veic preču transportēšanu vai ja pircējs organizē preču tiešo piegādi ar trešo personu un piegādātājs neiejaucas ne tieši, ne netieši, lai nodrošinātu vai palīdzētu organizēt minēto preču nosūtīšanu vai transportēšanu.

5.b pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 14.a pantu, jēdziens “veicina” nozīmē, ka, izmantojot elektronisku saskarni, notiek pircēja saziņa ar piegādātāju, kurš piedāvā pārdot preces ar elektroniskās saskarnes palīdzību, un rezultātā ar šīs elektroniskās saskarnes palīdzību tiek piegādātas preces.

Tomēr nodokļa maksātājs neveicina preču piegādi, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	minētais nodokļa maksātājs ne tieši, ne netieši nenosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta preču piegāde;

b)	minētais nodokļa maksātājs ne tieši, ne netieši nav iesaistīts atļaujas došanā, lai veiktu iekasēšanu no pircēja par izdarīto maksājumu;

c)	minētais nodokļa maksātājs ne tieši, ne netieši nav iesaistīts preču pasūtīšanā vai tiešajā piegādē.

Direktīvas 2006/112/EK 14.a pantu nepiemēro nodokļa maksātājam, kas nodrošina vienīgi jebko no turpmāk minētā:

a)	maksājumu apstrādi saistībā ar preču piegādi;

b)	preču iekļaušanu sarakstā vai reklāmu;

c)	pircēju novirzīšanu vai pāradresēšanu uz citām elektroniskām saskarnēm, kurās piedāvā iegādāties preces, bez jebkādas turpmākas iesaistīšanās piegādē.

5.c pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 14.a pantu, nodokļa maksātājs, par kuru uzskata, ka tas pats ir saņēmis un piegādājis preces, nav atbildīgs par PVN nomaksu, kas pārsniedz to PVN summu, kuru viņš deklarējis un samaksājis par šīm piegādēm, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	nodokļa maksātājs ir atkarīgs no informācijas, ko sniedz piegādātāji, kas pārdod preces ar elektroniskas saskarnes palīdzību, vai citām trešām personām, lai pareizi deklarētu un maksātu PVN par šīm piegādēm;

b)	panta a) punktā minētā informācija ir kļūdaina;

c)	nodokļa maksātājs var pierādīt, ka nav zinājis un nekādi nav varējis zināt, ka šī informācija ir nepareiza.

5.d pants

Ja vien nodokļa maksātājam nav pieejama pretēja informācija, nodokļa maksātājs, par kuru uzskata, ka tas ir saņēmis un piegādājis preces saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 14.a pantu, uzskata, ka:

a)	persona, kas pārdod preces ar elektroniskas saskarnes palīdzību, ir nodokļa maksātājs;

b)	persona, kas pērk šīs preces, nav nodokļa maksātājs.”;

c)	pirms regulas 6. panta iekļauj šādu virsrakstu: “ 2. Iedaļa Pakalpojumu sniegšana (Direktīvas 2006/112/EK 24.–29. pants) ”;

2)	regulas 14. pantu svītro;

regulā iekļauj šādu nodaļu:

“Va NODAĻA

PVN IEKASĒJAMĪBAS GADĪJUMS UN PVN IEKASĒJAMĪBA

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK VI SADAĻA)

41.a pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 66.a pantu, brīdis, kad maksājums ir pieņemts, ir tas brīdis, kad piegādātājs, kas pārdod preces ar elektroniskas saskarnes palīdzību, vai persona, kura rīkojas tā interesēs, no pircēja ir saņēmusi maksājuma apstiprinājumu, paziņojumu par atļauju veikt maksājumu vai saistības veikt maksājumu – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk –, neskatoties uz to, kad ir veikts faktiskais naudas maksājums.”;

regulas X nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“ 1.b iedaļa

Uzskaite

(Direktīvas 2006/112/EK 241.–249. pants)

54.b pants

1. Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantu, jēdziens “veicina” nozīmē, ka, izmantojot elektronisku saskarni, notiek pircēja saziņa ar piegādātāju, kurš piedāvā sniegt pakalpojumus vai pārdot preces ar elektroniskās saskarnes palīdzību, un rezultātā ar šīs elektroniskās saskarnes palīdzību tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.

Tomēr termins “veicina” neattiecas uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	nodokļa maksātājs ne tieši, ne netieši nenosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta piegāde;

b)	nodokļa maksātājs ne tieši, ne netieši nav saistīts ar atļauju veikt pircēja maksājumu saistībā ar veiktā maksājuma iekasēšanu;

c)	nodokļa maksātājs ne tieši, ne netieši nav iesaistīts preču pasūtīšanā vai tiešajā piegādē vai pakalpojumu sniegšanā.

2. Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantu, jēdziens “veicina” neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļa maksātājs nodrošina vienīgi jebko no turpmāk minētā:

a)	maksājumu apstrādi saistībā ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

b)	preču vai pakalpojumu iekļaušanu sarakstā vai reklāmu;

c)	pircēju novirzīšanu vai pāradresēšanu uz citām elektroniskām saskarnēm, kurās piedāvā preces vai pakalpojumus, bez jebkādas turpmākas iesaistīšanās piegādē.

54.c pants

1. Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantā minētais nodokļa maksātājs veic šādu uzskaiti attiecībā uz piegādēm, par kurām uzskata, ka viņš pats ir saņēmis un piegādājis preces saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 14.a pantu, vai ja viņš piedalās tādu elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanā, par kuriem uzskata, ka viņš rīkojas savā vārdā saskaņā ar šīs regulas 9.a pantu:

a)	uzskaiti saskaņā ar šīs regulas 63.c pantu, ja nodokļa maksātājs ir izvēlējies piemērot kādu no īpašajiem režīmiem, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā;

b)	uzskaiti saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 242. pantu, ja nodokļa maksātājs nav izvēlējies piemērot kādu no īpašajiem režīmiem, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā.

2. Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantā minētais nodokļa maksātājs par piegādēm, kas nav minētas 1. punktā, glabā šādu informāciju:

tā piegādātāja nosaukums, pasta adrese un elektroniskā adrese vai tīmekļa vietne, kura piegādes ir veicinātas, izmantojot elektronisku saskarni, un, ja pieejams:

i)	piegādātāja PVN identifikācijas numurs vai valsts nodokļa maksātāja numurs;

ii)	piegādātāja bankas konta numurs vai virtuālā konta numurs;

b)	preču apraksts, to vērtība, vieta, kur preču nosūtīšana vai transportēšana beidzas, piegādes laiks un, ja zināms, pasūtījuma numurs vai unikālais darījuma numurs;

c)	pakalpojumu apraksts, to vērtība, informācija piegādes vietas un piegādes laika noteikšanai un, ja zināms, pasūtījuma numurs vai unikālais darījuma numurs.”;

regulas XI nodaļas 2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“ 2. IEDAĻA

Īpaši režīmi nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, vai kas veic preču tālpārdošanu vai konkrētas preču piegādes iekšzemē

(Direktīvas 2006/112/EK 358.–369.x pants)

1. apakšiedaļa

Definīcijas

57.a pants

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

1)	“ārpussavienības režīms” ir īpašais režīms pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2. iedaļā;

“Savienības režīms” ir īpašs režīms preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet ne patēriņa dalībvalstī, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļā;

3)	“importa režīms” ir īpašais režīms tādu preču tālpārdošanai, kas importētas no trešām teritorijām vai trešām valstīm, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā;

4)	“īpašais režīms” atkarībā no konteksta ir “ārpussavienības režīms”, “Savienības režīms” vai “importa režīms”;

“nodokļa maksātājs” ir Direktīvas 2006/112/EK 359. pantā minētais nodokļa maksātājs, kam ir atļauts izmantot ārpussavienības režīmu, minētās direktīvas 369.b pantā minētais nodokļa maksātājs, kuram ir atļauts izmantot Savienības režīmu, vai minētās direktīvas 369.m pantā minētais nodokļa maksātājs, kam atļauts izmantot importa režīmu;

6)	“starpnieks” ir persona, kas definēta Direktīvas 2006/112/EK 369.l panta otrās daļas 2) punktā.

2. apakšiedaļa

Savienības režīma piemērošana

57.b pants

(svītrots)

3. apakšiedaļa

Savienības režīma darbības joma

57.c pants

Savienības režīmu nepiemēro pakalpojumiem, ko sniedz dalībvalstī, kurā nodokļa maksātājam ir saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kuram ir pastāvīgā iestāde. Minēto pakalpojumu sniegšanu deklarē minētās dalībvalsts kompetentajām nodokļu iestādēm PVN deklarācijā, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK 250. pantā.

4. apakšiedaļa

Identifikācija

57.d pants

1. Ja nodokļa maksātājs paziņo identifikācijas dalībvalstij, ka tas plāno izmantot ārpussavienības režīmu vai Savienības režīmu, minēto īpašo režīmu piemēro no nākamā kalendārā ceturkšņa pirmās dienas.

Tomēr, ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, uz ko jāattiecas ārpussavienības režīmam vai Savienības režīmam, pirmo reizi tiek veikta pirms minētā datuma, tad īpašo režīmu piemēro no šī pirmās preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datuma ar noteikumu, ka nodokļa maksātājs par tādu darbību uzsākšanu, uz kurām jāattiecas režīmam, paziņo identifikācijas dalībvalstij ne vēlāk kā tā mēneša desmitajā dienā, kas seko mēnesim, kurā šīs preces tika piegādātas vai šie pakalpojumi tika sniegti pirmoreiz.

2. Ja nodokļa maksātājs vai starpnieks, kas rīkojas tā interesēs, informē identifikācijas dalībvalsti, ka tas plāno izmantot importa režīmu, tad minēto īpašo režīmu piemēro no dienas, kad nodokļa maksātājam vai starpniekam ir piešķirts individuālais PVN identifikācijas numurs attiecībā uz importa režīmu, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK 369.q panta 1. un 3. punktā.

57.e pants

Identifikācijas dalībvalsts identificē nodokļa maksātāju, kas izmanto Savienības režīmu, ar PVN identifikācijas numuru, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 214. un 215. pantā.

Individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts starpniekam saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.q panta 2. punktu, dod viņam iespēju darboties kā starpniekam to nodokļa maksātāju interesēs, kuri izmanto importa režīmu. Tomēr starpnieks šo numuru nevar izmantot, lai deklarētu PVN darījumiem, par kuriem uzliek nodokli.

57.f pants

1. Ja nodokļa maksātājs, kas izmanto Savienības režīmu, vairs neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Direktīvas 2006/112/EK 369.a panta 2) punktā dotajā definīcijā, dalībvalsts, kurā tas ir bijis identificēts, pārstāj būt identifikācijas dalībvalsts.

Tomēr, ja minētais nodokļa maksātājs joprojām atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai izmantotu īpašo režīmu, tas, lai turpinātu izmantot šo režīmu, kā jauno identifikācijas dalībvalsti norāda dalībvalsti, kurā tam ir saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai, ja tam nav saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas Kopienā, norāda dalībvalsti, kurā tam ir pastāvīgā iestāde. Ja nodokļa maksātājs, kas preču piegādei izmanto Savienības režīmu, neveic uzņēmējdarbību Kopienā, tas kā jauno identifikācijas dalībvalsti norāda dalībvalsti, no kuras nosūta vai transportē preces.

Ja saskaņā ar otro daļu mainās identifikācijas dalībvalsts, tad minētās izmaiņas piemēro no tā datuma, kad nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīgā iestāde vairs nav dalībvalstī, kura iepriekš ir bijusi norādīta kā identifikācijas dalībvalsts, vai no tā datuma, kurā minētais nodokļa maksātājs vairs neveic preču nosūtīšanu vai transportēšanu no minētās dalībvalsts.

2. Ja nodokļa maksātājs, kas izmanto importa režīmu, vai starpnieks, kas rīkojas tā interesēs, vairs neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Direktīvas 2006/112/EK 369.l panta otrās daļas 3) punkta b)–e) apakšpunktā, tad dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājs vai tā starpnieks ir bijis identificēts, pārstāj būt identifikācijas dalībvalsts.

Tomēr, ja minētais nodokļa maksātājs vai tā starpnieks joprojām atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai izmantotu īpašo režīmu, tas, lai turpinātu izmantot šo režīmu, kā jauno identifikācijas dalībvalsti norāda dalībvalsti, kurā tam ir saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai, ja tam nav saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas Kopienā, norāda dalībvalsti, kurā tam ir pastāvīgā iestāde.

Ja saskaņā ar otro daļu mainās identifikācijas dalībvalsts, tad minētās izmaiņas piemēro no tā datuma, kad nodokļa maksātāja vai tā starpnieka saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīgā iestāde vairs nav dalībvalstī, kura iepriekš ir bijusi norādīta kā identifikācijas dalībvalsts.

57.g pants

1. Nodokļa maksātājs, kas izmanto ārpussavienības režīmu vai Savienības režīmu, var pārtraukt šo īpašo režīmu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tas turpina piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, uz kuriem var attiecināt šos īpašos režīmus. Nodokļa maksātājs par to informē identifikācijas dalībvalsti vismaz 15 dienas pirms kalendārā ceturkšņa beigām, kurš ir pirms tā kalendārā ceturkšņa, kurā nodokļa maksātājs plāno pārtraukt režīma izmantošanu. Pārtraukšana stājas spēkā no nākamā kalendārā ceturkšņa pirmās dienas.

Tās PVN saistības attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas rodas pēc datuma, kad pārtraukšana ir stājusies spēkā, kārto tieši ar attiecīgās patēriņa dalībvalsts nodokļu iestādēm.

2. Nodokļa maksātājs, kas izmanto importa režīmu, var pārtraukt šā režīma izmantošanu neatkarīgi no tā, vai viņš turpina no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu. Nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, informē identifikācijas dalībvalsti vismaz 15 dienas pirms tā mēneša beigām, kurš ir pirms mēneša, kurā nodokļa maksātājs plāno pārtraukt režīma izmantošanu. Pārtraukšana stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, un nodokļa maksātājam vairs nav atļauts izmantot režīmu preču piegādēm, ko veic pēc attiecīgās dienas.

5. apakšiedaļa

Ziņošanas pienākumi

57.h pants

1. Nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, ne vēlāk kā nākamā mēneša desmitajā dienā identifikācijas dalībvalstij elektroniski paziņo par turpmāk minēto:

a)	par savu darbību, uz ko attiecas kāds no īpašajiem režīmiem, pārtraukšanu;

b)	par savu darbību, uz ko attiecas kāds no īpašajiem režīmiem, izmaiņām, kuru dēļ tas vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot šo īpašo režīmu;

c)	par visām izmaiņām identifikācijas dalībvalstij iepriekš sniegtajā informācijā.

2. Ja identifikācijas dalībvalsts mainās saskaņā ar 57.f pantu, nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, informē abas attiecīgās dalībvalstis par maiņu ne vēlāk kā tā mēneša desmitajā dienā, kas seko minētajai maiņai. Nodokļa maksātājs jaunajai identifikācijas dalībvalstij sniedz reģistrācijas informāciju, kas tiek prasīta, ja nodokļa maksātājs īpašo režīmu izmanto pirmo reizi.

6. apakšiedaļa

Izslēgšana

58. pants

1. Ja nodokļa maksātājs, kas izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, atbilst vienam vai vairākiem Direktīvas 2006/112/EK 369.e pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem vai 363. pantā vai 369.r panta 1. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem svītrošanai no identifikācijas reģistra, tad identifikācijas dalībvalsts izslēdz šo nodokļa maksātāju no minētā režīma.

Tikai identifikācijas dalībvalsts var izslēgt nodokļa maksātāju no kāda no īpašajiem režīmiem.

Identifikācijas dalībvalsts pamato savu lēmumu par izslēgšanu vai svītrošanu ar jebkādu pieejamo informāciju, tostarp informāciju, ko sniegusi jebkura cita dalībvalsts.

2. Nodokļa maksātāja izslēgšana no ārpussavienības režīma vai Savienības režīma stājas spēkā no tā kalendārā ceturkšņa pirmās dienas, kas seko dienai, kurā lēmums par izslēgšanu tiek elektroniski nosūtīts nodokļa maksātājam. Tomēr, ja izslēgšana notikusi saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgās iestādes vietas, vai vietas, no kuras sākusies preču nosūtīšana vai transportēšana, maiņas dēļ, izslēgšana stājas spēkā no minētās maiņas datuma.

3. Nodokļa maksātāja izslēgšana no importa režīma stājas spēkā no tā kalendārā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kurā lēmums par izslēgšanu tiek elektroniski nosūtīts nodokļa maksātājam, izņemot šādus gadījumus:

a)	ja izslēgšana notikusi tā saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgās iestādes vietas maiņas dēļ, – šajā gadījumā izslēgšana stājas spēkā no minētās maiņas datuma;

b)	ja izslēgšana ir saistīta ar viņa pastāvīgu neatbilstību šī režīma noteikumiem, – šajā gadījumā izslēgšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās, kad lēmums par izslēgšanu tiek elektroniski nosūtīts nodokļa maksātājam.

4. Izņemot 3. punkta b) apakšpunktā minēto situāciju, individuālais PVN identifikācijas numurs, kas piešķirts importa režīma izmantošanai, paliek derīgs tik ilgi, cik vajadzīgs, lai importētu preces, kas piegādātas pirms izslēgšanas datuma, un tomēr ne ilgāk kā divus mēnešus no minētās dienas.

5. Ja starpnieks atbilst kādam no Direktīvas 2006/112/EK 369.r panta 2. punktā noteiktajiem svītrošanas kritērijiem, identifikācijas dalībvalsts svītro minēto starpnieku no identifikācijas reģistra un izslēdz no importa režīma nodokļa maksātājus, kurus šis starpnieks pārstāv.

Tikai identifikācijas dalībvalsts var svītrot starpnieku no identifikācijas reģistra.

Identifikācijas dalībvalsts pamato savu lēmumu par svītrošanu ar jebkādu pieejamo informāciju, tostarp informāciju, ko sniegusi jebkura cita dalībvalsts.

Starpnieka svītrošana no identifikācijas reģistra ir spēkā no tā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kurā lēmums par svītrošanu tiek elektroniski nosūtīts starpniekam un nodokļa maksātājiem, kurus tas pārstāv, izņemot šādās situācijās:

a)	ja svītrošana notikusi tā saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgās iestādes vietas maiņas dēļ, – šajā gadījumā svītrošana stājas spēkā no minētās maiņas datuma;

b)	ja starpnieka svītrošana ir saistīta ar viņa pastāvīgu neatbilstību importa režīma noteikumiem, – šajā gadījumā svītrošana stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās, kad lēmums par svītrošanu tiek elektroniski nosūtīts starpniekam un nodokļa maksātājiem, kurus tas pārstāv.

58.a pants

Ja nodokļa maksātājs, kas izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, divus gadus nevienā patēriņa dalībvalstī nav piegādājis preces vai sniedzis pakalpojumus, uz kuriem attiecas minētais režīms, tad uzskata, ka tas ir pārtraucis darbības, par kurām uzliek nodokli, attiecīgi Direktīvas 2006/112/EK 363. panta b) punkta, 369.e panta b) punkta, 369.r panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 369.r panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šī pārtraukšana neliedz tam izmantot kādu no īpašajiem režīmiem, ja tas atsāk savas darbības, uz kurām attiecas jebkurš no režīmiem.

58.b pants

1. Nodokļa maksātājam, kas izslēgts no kāda no īpašajiem režīmiem ar minēto režīmu saistīto noteikumu pastāvīgas neizpildes dēļ, nav atļauta neviena īpašā režīma izmantošana nevienā dalībvalstī divus gadus pēc tā deklarācijas pārskata perioda, kurā nodokļa maksātājs ir izslēgts.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz importa režīmu, ja izslēgšana ir bijusi saistīta ar to, ka starpnieks, kurš rīkojas nodokļa maksātāja interesēs, pastāvīgi neievēro noteikumus.

Ja starpnieks tiek svītrots no identifikācijas reģistra tā iemesla dēļ, ka pastāvīgi netiek ievēroti importa režīma noteikumi, tad viņam nav atļauts darboties kā starpniekam divus gadus pēc mēneša, kurā viņš tika svītrots no minētā reģistra.

2. Uzskata, ka nodokļa maksātājs vai starpnieks pastāvīgi neievēro ar kādu no īpašajiem režīmiem saistītos noteikumus Direktīvas 2006/112/EK 363. panta d) punkta, 369.e panta d) punkta, 369.r panta 1. punkta d) apakšpunkta, 369.r panta 2. punkta c) apakšpunkta vai 369.r panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē vismaz šādos gadījumos:

ja identifikācijas dalībvalsts par trim deklarācijas pārskata periodiem, kas bijuši tieši pirms tam, ir izdevusi tam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs, atgādinājumus saskaņā ar 60.a pantu un desmit dienu laikā pēc atgādinājuma nosūtīšanas PVN deklarācija nav iesniegta par katru un par visiem no minētajiem deklarācijas pārskata periodiem;

ja identifikācijas dalībvalsts par trim deklarācijas pārskata periodiem, kas bijuši tieši pirms tam, ir izdevusi tam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs, atgādinājumus saskaņā ar 63.a pantu un desmit dienu laikā pēc katra atgādinājuma nosūtīšanas deklarētais PVN pilnā apjomā nav samaksāts par katru un par visiem no minētajiem deklarācijas pārskata periodiem, izņemot, ja atlikusī nesamaksātā summa par katru deklarācijas pārskata periodu ir mazāka par 100 EUR;

c)	ja pēc identifikācijas dalībvalsts pieprasījuma un vienu mēnesi pēc atkārtota atgādinājuma, ko izdevusi identifikācijas dalībvalsts, nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, nav darījis elektroniski pieejamu uzskaiti, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK 369., 369.k un 369.x pantā.

58.c pants

Nodokļa maksātājs, kas ir izslēgts no ārpussavienības režīma vai no Savienības režīma, visas PVN saistības attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas rodas pēc datuma, kad izslēgšana stājas spēkā, kārto tieši ar attiecīgās patēriņa dalībvalsts nodokļu iestādēm.

7. apakšiedaļa

PVN deklarācija

59. pants

1. Jebkurš deklarācijas pārskata periods Direktīvas 2006/112/EK 364., 369.f vai 369.s panta nozīmē ir atsevišķs deklarācijas pārskata periods.

2. Ja saskaņā ar 57.d panta 1. punkta otro daļu ārpussavienības režīmu vai Savienības režīmu piemēro no dienas, kad preces tika piegādātas vai pakalpojumi tika sniegti pirmo reizi, nodokļa maksātājs iesniedz atsevišķu PVN deklarāciju par to kalendāro ceturksni, kurā preces tika piegādātas vai pakalpojumi tika sniegti pirmo reizi.

3. Ja nodokļa maksātājs deklarācijas pārskata periodā ir bijis reģistrēts ārpussavienības režīmam un Savienības režīmam, tas iesniedz PVN deklarācijas un veic attiecīgos maksājumus katra režīma identifikācijas dalībvalstij par precēm, kas piegādātas, vai pakalpojumiem, kas sniegti, un par laikposmiem, uz kuriem attiecas minētie režīmi.

4. Ja identifikācijas dalībvalsts maiņa saskaņā ar 57.f pantu notiek pēc attiecīgā deklarācijas pārskata perioda pirmās dienas, nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, iesniedz PVN deklarācijas un veic attiecīgos maksājumus iepriekšējai un jaunajai identifikācijas dalībvalstij par precēm, kas piegādātas, vai par pakalpojumiem, kas sniegti attiecīgajos laikposmos, kad dalībvalstis bija identifikācijas dalībvalsts.

59.a pants

Ja nodokļa maksātājs, kas izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, pārskata periodā nevienā patēriņa dalībvalstī nav piegādājis preces vai sniedzis pakalpojumus un tam nav jāveic labojumi iepriekšējās deklarācijās, tas vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, iesniedz PVN deklarāciju, kurā norāda, ka minētajā periodā preces nav piegādātas un pakalpojumi nav sniegti (nulles PVN deklarācija).

60. pants

PVN deklarācijās, kas sagatavotas saskaņā ar īpašajiem režīmiem, summas nenoapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai pilnajai naudas vienībai. Deklarē un samaksā precīzu PVN summu.

60.a pants

Ja nodokļa maksātāji vai starpnieki, kuri rīkojas to interesēs, nav iesnieguši PVN deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364., 369.f vai 369.s pantu, tad identifikācijas dalībvalsts tiem elektroniski atgādina pienākumu iesniegt šādu deklarāciju. Identifikācijas dalībvalsts atgādinājumu izdod desmitajā dienā pēc dienas, kurā būtu bijis jāiesniedz deklarācija, un elektroniski informē pārējās dalībvalstis, ka ir izdots atgādinājums.

Visi turpmākie atgādinājumi un PVN noteikšanas un iekasēšanas pasākumi ir attiecīgās patēriņa dalībvalsts atbildībā.

Neatkarīgi no jebkura izdota atgādinājuma un jebkuriem pasākumiem, ko veikusi patēriņa dalībvalsts, nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, iesniedz PVN deklarāciju identifikācijas dalībvalstij.

61. pants

1. Kad PVN deklarācija ir iesniegta, vienīgais veids, kā veic visas izmaiņas tajā ietvertajos skaitļos, kas attiecas uz periodiem līdz pēdējam deklarācijas pārskata periodam 2020. gadā un ieskaitot to, ir izdarot grozījumus šajā deklarācijā un nevis izdarot pielāgojumus nākamajā deklarācijā.

Kad PVN deklarācija ir iesniegta, vienīgais veids, kā veic visas izmaiņas tajā ietvertajos skaitļos, kas attiecas uz periodiem no pirmā deklarācijas pārskata perioda 2021. gadā, ir izdarot pielāgojumus nākamajā deklarācijā.

2. Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij trīs gadu laikā pēc datuma, kad bija prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju.

Tomēr patēriņa dalībvalsts noteikumus attiecībā uz novērtējumiem un grozījumiem saglabā neskartus.

61.a pants

1. Nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, iesniedz savu galīgo PVN deklarāciju un novēlotas iepriekšējās deklarācijas un veic attiecīgos maksājumus tai dalībvalstij, kas bijusi identifikācijas dalībvalsts pārtraukšanas, izslēgšanas vai izmaiņu veikšanas laikā, ja tas:

a)	pārtrauc izmantot kādu no īpašajiem režīmiem;

b)	ir izslēgts no viena no īpašajiem režīmiem;

c)	maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 57.f pantu.

Visus labojumi galīgajā deklarācijā un iepriekšējās deklarācijās, kas radušies pēc galīgās deklarācijas iesniegšanas, kārto tieši attiecīgās patēriņa dalībvalsts nodokļu iestādēs.

2. Starpnieks iesniedz galīgās PVN deklarācijas attiecībā uz visiem nodokļa maksātājiem, kuru interesēs viņš rīkojas, kā arī novēlotas iepriekšējās deklarācijas un veic attiecīgos maksājumus tai dalībvalstij, kura bijusi identifikācijas dalībvalsts svītrošanas vai izmaiņu veikšanas laikā, ja tas:

a)	ir svītrots no identifikācijas reģistra;

b)	maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 57.f panta 2. punktu.

7.a apakšiedaļa

Importa režīms – nodokļa iekasējamības gadījums

61.b pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 369.n pantu, brīdis, kad maksājums ir pieņemts, ir tas brīdis, kad nodokļa maksātājs, kurš izmanto importa režīmu, vai persona, kura rīkojas tā interesēs, no pircēja ir saņēmusi maksājuma apstiprinājumu, paziņojumu par atļauju veikt maksājumu vai saistības veikt maksājumu – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk –, neraugoties uz to, kad ir veikts faktiskais naudas maksājums.

8. apakšiedaļa

Valūta

61.c pants

Ja identifikācijas dalībvalsts, kuras valūta nav euro, nosaka, ka PVN deklarācija ir jāsagatavo tās valsts valūtā, šis nosacījums attiecas uz to visu nodokļa maksātāju PVN deklarācijām, kuri izmanto īpašos režīmus.

9. apakšiedaļa

Maksājumi

62. pants

Neskarot 63.a panta trešo daļu un 63.b pantu, nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurs rīkojas tā interesēs, visus maksājumus veic identifikācijas dalībvalstij.

PVN maksājumi, ko veicis nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 367., 369.i vai 369.v pantu, attiecas konkrēti uz PVN deklarāciju, kura iesniegta saskaņā ar minētās direktīvas 364., 369.f vai 369.s pantu. Nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurs rīkojas tā interesēs, var veikt jebkādus turpmākus samaksāto summu pielāgojumus, tikai atsaucoties uz minēto deklarāciju, un tās nevar attiecināt uz citu deklarāciju vai pielāgot nākamajā deklarācijā. Katrā maksājumā norāda šīs konkrētās deklarācijas atsauces numuru.

63. pants

Identifikācijas dalībvalsts, kurai samaksāta lielāka summa par to, kas norādīta PVN deklarācijā, kura iesniegta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364., 369.f vai 369.s pantu, atmaksā pārmaksāto summu tieši attiecīgajam nodokļa maksātājam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs.

Ja identifikācijas dalībvalstij samaksāta summa par PVN deklarāciju, kas pēc tam atzīta par kļūdainu, un ja minētā dalībvalsts šo summu jau ir sadalījusi patēriņa dalībvalstīm, šīs patēriņa dalībvalstis katra atmaksā savu attiecīgo daļu no pārmaksātās summas tieši nodokļa maksātājam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs.

Tomēr, ja pārmaksas attiecas uz laikposmiem līdz pēdējam deklarācijas pārskata periodam 2018. gadā (ieskaitot to), identifikācijas dalībvalsts atmaksā atbilstīgo attiecīgās summas daļu, kas paturēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 46. panta 3. punktu, un patēriņa dalībvalsts atmaksā pārmaksu, no kuras atņemta summa, ko atmaksā identifikācijas dalībvalsts.

Patēriņa dalībvalsts elektroniski informē identifikācijas dalībvalsti par šīm atmaksātajām summām.

63.a pants

Ja nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, ir iesniedzis PVN deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364., 369.f vai 369.s pantu, bet maksājums nav veikts vai tas ir mazāks par summu, kas izriet no deklarācijas, identifikācijas dalībvalsts desmitajā dienā pēc pēdējās dienas, kad maksājumu būtu vajadzējis veikt saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 367., 369.i vai 369.v pantu, elektroniski atgādina nodokļa maksātājam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs, par visiem nokavētajiem PVN maksājumiem.

Identifikācijas dalībvalsts elektroniski informē patēriņa dalībvalstis, ka atgādinājums ir izsūtīts.

Visi turpmākie atgādinājumi un PVN iekasēšanas pasākumi ir attiecīgās patēriņa dalībvalsts atbildībā. Ja patēriņa dalībvalsts atkārtoti ir izdevusi šādus atgādinājumus, attiecīgo PVN maksā minētajai dalībvalstij.

Patēriņa dalībvalsts elektroniski informē identifikācijas dalībvalsti, ka atgādinājums ir izdots.

63.b pants

Ja PVN deklarācija nav iesniegta vai ja tā ir iesniegta ar nokavēšanos vai ir nepilnīga vai nepareiza, vai ja PVN maksājums ir nokavēts, visus procentu maksājumus, soda naudas un jebkādus citus maksājumus aprēķina un novērtē patēriņa dalībvalsts. Nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, maksā šādus procentu maksājumus, soda naudas un jebkādus citus maksājumus tieši patēriņa dalībvalstij.

10. apakšiedaļa

Uzskaite

63.c pants

1. Nodokļa maksātāja veiktajā uzskaitē ietver šādu informāciju, kas uzskatāma par pietiekami detalizētu Direktīvas 2006/112/EK 369. un 369.k panta nozīmē:

a)	patēriņa dalībvalsts, kurā piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;

b)	sniegto pakalpojumu veids vai piegādāto preču apraksts un daudzums;

c)	preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datums;

d)	summa, kurai uzliekams nodoklis, norādot izmantoto valūtu;

e)	visi turpmākie palielinājumi vai samazinājumi summai, kurai uzliekams nodoklis;

f)	piemērotā PVN likme;

g)	maksājamā PVN summa, norādot izmantoto valūtu;

h)	saņemto maksājumu datums un summa;

i)	jebkādi maksājumi kontā, kas saņemti pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas;

j)	ja ir izrakstīts rēķins, rēķinā ietvertā informācija;

attiecībā uz pakalpojumiem – informācija, ko izmanto, lai noteiktu vietu, kur pircējs veic uzņēmējdarbību vai kur tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, un attiecībā uz precēm – informācija, kas izmantota, lai noteiktu vietu, kur sākas un beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam;

l)	jebkādi pierādījumi par preču iespējamu atgriešanu, tostarp summa, kurai uzliekams nodoklis, un piemērotā PVN likme.

2. Nodokļa maksātāja vai starpnieka, kurš rīkojas tā interesēs, veiktajā uzskaitē ietver šādu informāciju, kas uzskatāma par pietiekami detalizētu Direktīvas 2006/112/EK 369.x panta nozīmē:

a)	patēriņa dalībvalsts, kurā piegādātas preces;

b)	piegādāto preču apraksts un daudzums;

c)	preču piegādes datums;

d)	summa, kurai uzliekams nodoklis, norādot izmantoto valūtu;

e)	visi turpmākie palielinājumi vai samazinājumi summai, kurai uzliekams nodoklis;

f)	piemērotā PVN likme;

g)	maksājamā PVN summa, norādot izmantoto valūtu;

h)	saņemto maksājumu datums un summa;

i)	ja ir izrakstīts rēķins, rēķinā ietvertā informācija;

j)	informācija, ko izmanto, lai noteiktu vietu, kur sākas un beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam;

k)	pierādījumi par preču iespējamu atgriešanu, tostarp summa, kurai uzliekams nodoklis, un piemērotā PVN likme;

l)	pasūtījuma numurs vai unikālais darījuma numurs;

m)	unikālais sūtījuma numurs, ja nodokļa maksātājs ir tieši iesaistīts piegādē.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju nodokļa maksātājs vai starpnieks, kurš rīkojas tā interesēs, uzskaita tādā veidā, lai to bez kavēšanās un par katru atsevišķo piegādāto preci vai sniegto pakalpojumu var darīt pieejamu elektroniski.

Ja nodokļa maksātājam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs, ir izteikta prasība elektroniski iesniegt Direktīvas 2006/112/EK 369., 369.k un 369.x pantā minēto uzskaiti un viņš to nav iesniedzis 20 dienu laikā pēc pieprasījuma dienas, tad identifikācijas dalībvalsts atgādina nodokļa maksātājam vai starpniekam, kurš rīkojas tā interesēs, ka ir jāiesniedz minētā uzskaite. Identifikācijas dalībvalsts elektroniski informē patēriņa dalībvalsti, ka atgādinājums ir izsūtīts.”;

regulas XI nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“ 3. Iedaļa

Īpašs režīms importa PVN deklarēšanai un samaksai

(Direktīvas 2006/112/EK 369.y līdz 369.zb pants)

63.d pants

Uz importa PVN ikmēneša samaksas piemērošanu saskaņā ar īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai, kas paredzēts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 7. nodaļā, var attiecināt nosacījumus, kurus piemēro muitas nodokļa samaksas atlikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (*1).

Īpašā režīma piemērošanas nolūkā dalībvalstis var uzskatīt, ka nosacījums “uzrāda preces muitai tās personas interesēs, kura ir preču saņēmēja” ir izpildīts, ja persona, kura uzrāda preces muitai, paziņo par savu nodomu izmantot īpašo režīmu un iekasēt PVN no personas, kura ir preču saņēmēja.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).” "

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr dalībvalstis ļauj nodokļa maksātājiem un starpniekiem, kuri rīkojas to interesēs, no 2020. gada 1. oktobra iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu reģistrāciju īpašajiem režīmiem, saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 360., 369.c vai 369.o pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 21. novembrī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētāja

H. KOSONEN

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2) Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (OV L 348, 29.12.2017., 7. lpp.).

(3) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 77, 23.3.2011., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

4.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/34

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2028

(2019. gada 29. novembris),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2016/1799 groza attiecībā uz kartēšanas tabulām, precizējot atbilstību starp ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu un kredītkvalitātes pakāpēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (1) un jo īpaši tās 136. panta 1. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 (2) III pielikumā ir precizēta atbilstība starp ārējas kredītnovērtēšanas institūcijas (“ĀKNI”) veiktiem attiecīgajiem kredītnovērtējumiem un kredītkvalitātes pakāpēm, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā (“kartēšana”).

(2)

Pēc jaunākajiem grozījumiem, kuri Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 III pielikumā tika ieviesti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/634 (3), ir mainījušies kvantitatīvie un kvalitatīvie faktori, kas ir Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 III pielikumā minēto kartējumu kredītnovērtējumu pamatā. Turklāt dažas ĀKNI savus kredītnovērtējumus ir attiecinājušas uz jauniem tirgus segmentiem, tā rezultātā iegūstot jaunas reitingu skalas un jaunus kredītreitingu veidus. Tādēļ ir jāatjaunina attiecīgās ĀKNI kartējumi.

(3)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2018/634 pieņemšanas vēl viena kredītreitingu aģentūra ir tikusi reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (4). Tā kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visām ĀKNI ir jānosaka kartējumi, minētajai nesen reģistrētajai ĀKNI ir jāpiešķir kartējums. Kredītnovērtējumi, ko piemēro nesen reģistrētā ĀKNI, pamatojas uz to pašu metodiku, ko ir piemērojusi tās mātes sabiedrība, proti, trešās valsts ĀKNI, kurai kartējums jau bija noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 III pielikumā. Tāpēc šajā konkrētajā gadījumā ir lietderīgi, ka nesen reģistrētās ĀKNI kartējums atspoguļo šai trešās valsts ĀKNI noteikto kartējumu.

(4)	Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (“Eiropas uzraudzības iestādes”).

(5)

Eiropas Uzraudzības iestādes ir veikušas atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, izvērtējušas potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgušas atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu, atzinumu no Vērtspapīru un tirgus nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (6) 37. pantu, un atzinumu no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (7) 37. pantu,

(6)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/1799 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) 2016/1799

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1799 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 7. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1799, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu kartēšanu attiecībā uz kredītrisku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. un 3. punktu (OV L 275, 12.10.2016., 3. lpp.).

(3) Komisijas 2018. gada 24. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/634, ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2016/1799 groza attiecībā uz kartēšanas tabulām, precizējot atbilstību starp ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu un kredītkvalitātes pakāpēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (OV L 105, 25.4.2018., 14. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

Kartēšanas tabulas (16. panta vajadzībām)

Kredītkvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
ACRA Europe, a.s (iepriekš European Rating Agency, a.s.)
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa reitinga vispārējā skala	S1		S2	S3, S4, NS
AM Best Europe Rating Services
Emitenta ilgtermiņa kredītreitinga skala	aaa, aa+, aa, aa-	a+, a, a-	bbb+, bbb, bbb-	bb+, bb, bb-	b+, b, b-	ccc+, ccc, ccc-, cc, c, d, e, f, s
Emisijas ilgtermiņa reitinga skala	aaa, aa+, aa, aa-	a+, a, a-	bbb+, bbb, bbb-	bb+, bb, bb-	b+, b, b-	ccc+, ccc, ccc-, cc, c, d, s
Finansiālās stiprības reitinga skala	A++, A+	A, A-	B++, B+	B, B-	C++, C+	C, C-, D, E, F, S
Emitenta īstermiņa reitinga skala	AMB-1+	AMB-1-	AMB-2, AMB-3	AMB- 4, d, e, f, s
Emisijas īstermiņa reitinga skala	AMB-1+	AMB-1-	AMB-2, AMB-3	AMB- 4, d, s
ARC Ratings S.A.
Emitenta vidēja termiņa un ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Emisijas vidēja termiņa un ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Emitenta īstermiņa reitinga skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, D
Emisijas īstermiņa reitinga skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, D
ASSEKURATA Assekuranz Rating-Agentur GmbH
Ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC/C, D
Uzņēmumu īstermiņa reitinga skala	A++	A		B, C, D
Axesor Risk Management SL
Reitinga vispārējā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D, E
Banque de France
Emitenta ilgtermiņa kredītreitinga vispārējā skala	3++	3+, 3	4+	4, 5+	5, 6	7, 8, 9, P
BCRA – Credit Rating Agency AD
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa reitinga vispārējā skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, D
Pensiju apdrošināšanas sabiedrības ilgtermiņa skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Pensiju apdrošināšanas sabiedrības īstermiņa skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, D
Pensiju fonda ilgtermiņa skala	AAA pf, AA pf	A pf	BBB pf	BB pf	B pf	C pf
Garantiju fonda ilgtermiņa skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	C, D
Garantiju fonda īstermiņa skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, D
Capital Intelligence Ratings Ltd
Emitenta ilgtermiņa reitinga starptautiskā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	C, RS, SD, D
Emisijas ilgtermiņa reitinga starptautiskā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Apdrošinātāja finansiālās stiprības ilgtermiņa reitinga starptautiskā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	C, RS, SD, D
Emitenta īstermiņa reitinga starptautiskā skala	A1+	A1	A2, A3	B, C, RS, SD, D
Emisijas īstermiņa reitinga starptautiskā skala	A1+	A1	A2, A3	B, C, D
Apdrošinātāja finansiālās stiprības īstermiņa reitinga starptautiskā skala	A1+	A1	A2, A3	B, C, RS, SD, D
Cerved Rating Agency S.p.A.
Uzņēmumu ilgtermiņa reitinga skala	A1.1, A1.2, A1.3	A2.1, A2.2, A3.1	B1.1, B1.2	B2.1, B2.2	C1.1	C1.2, C2.1
Creditreform Rating AG
Emitenta ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A		BBB	BB	B, C, SD, D
Emisijas ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A		BBB	BB	B, C, D
Īstermiņa reitinga skala	L1	L2		L3, NEL, D
CRIF Ratings S.r.l.
Emitenta ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D1S, D
Emisijas ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, DS
Emitenta īstermiņa reitinga skala	IG-1		IG-2	SIG-1, SIG-2, SIG-3, SIG-4
Emisijas īstermiņa reitinga skala	IG-1		IG-2	SIG-1, SIG-2, SIG-3, SIG-4
Dagong Europe Credit Rating Srl
Ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa kredītreitinga skala	A-1		A-2, A-3	B, C, D
DBRS Ratings
Saistību ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Komerciālo parādzīmju un īstermiņa parādsaistību reitinga skala	R-1 H, R-1 M	R-1 L	R-2, R-3	R-4, R-5, D
Finansiālās stiprības reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, R
Egan-Jones Ratings Co.
Ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa kredītreitinga skala	A-1+	A-1	A-2	A-3, B, C, D
Euler Hermes Rating GmbH
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, SD, D
EuroRating Sp. z o.o.
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Fitch Ratings
Emitenta ilgtermiņa saistību neizpildes reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, RD, D
Uzņēmumu finanšu saistības – ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C
Apdrošinātāja finansiālās stiprības ilgtermiņa reitinga starptautiskā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C
Atvasinātā darījuma partnera reitinga skala	AAA dcr, AA dcr	A dcr	BBB dcr	BB dcr	B dcr	CCC dcr, CC dcr, C dcr
Īstermiņa reitinga skala	F1+	F1	F2, F3	B, C, RD, D
AFS īstermiņa reitinga skala	F1+	F1	F2, F3	B, C
GBB-Rating Gesellschaft für Bonitätsbeurteilung GmbH
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	AAA, AA		A, BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
HR Ratings de México, S.A. de C.V.
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	HR AAA(G)/HR AA(G)	HR A(G)	HR BBB(G)	HR BB(G)	HR B(G)	HR C(G)/HR D(G)
Īstermiņa reitinga vispārējā skala	HR+1(G)/HR1(G)	HR2(G)	HR3(G)	HR4(G), HR5(G), HR D(G)
ICAP Group S.A
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala		AA, A	BB, B	C, D	E, F	G, H
INC Rating Sp. z o.o.
Emitenta ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Japan Credit Rating Agency Ltd
Emitenta ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, LD, D
Emisijas ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Emitenta īstermiņa reitinga skala	J-1+	J-1	J-2	J-3, NJ, LD, D
Emisijas īstermiņa kredītreitinga skala	J-1+	J-1	J-2	J-3, NJ, D
Kroll Bond Rating Agency
Ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa kredītreitinga skala	K1+	K1	K2, K3	B, C, D
Kroll Bond Rating Agency Europe
Ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa kredītreitinga skala	K1+	K1	K2, K3	B, C, D
modeFinance S.r.l.
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	A1, A2	A3	B1	B2	B3	C1, C2, C3, D
Moody’s Investors Service
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	Aaa, Aa	A	Baa	Ba	B	Caa, Ca, C
Īstermiņa reitinga vispārējā skala	P-1	P-2	P-3	NP
QIVALIO SAS (iepriekš Spread Research)
Ilgtermiņa reitinga vispārējā skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Īstermiņa reitinga vispārējā skala	SR0		SR1, SR2	SR3, SR4, SR5, SRD
Rating-Agentur Expert RA GmbH
Starptautiskā kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D, E
Starptautiskā drošticamības reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D, E
Scope Ratings GmbH
Ilgtermiņa reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC,C, D
Īstermiņa reitinga skala	S-1+	S-1	S-2	S-3, S-4
S&P Global Ratings Europe Limited
Emitenta ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, R, SD/D
Emisijas ilgtermiņa kredītreitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D
Apdrošinātāja finansiālās stiprības reitinga skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, SD/D, R
Vidustirgus vērtējuma reitinga skala		MM1	MM2	MM3, MM4	MM5, MM6	MM7, MM8, MMD
Emitenta īstermiņa kredītreitinga skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, R, SD/D
Emisijas īstermiņa kredītreitinga skala	A-1+	A-1	A-2, A-3	B, C, D
The Economist Intelligence Unit Ltd
Valstu reitinga diapazona skala	AAA, AA	A	BBB	BB	B	CCC, CC, C, D

”

4.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/41

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/2029

(2019. gada 29. novembris),

ar ko piešķir Savienības atļauju atsevišķam biocīdam CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 44. panta 5. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums SCC GmbH (CVAS Development GmbH vārdā) 2016. gada 29. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 43. panta 1. punktu iesniedza pieteikumu attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķam biocīdam, kura nosaukums ir CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol un kurš pieder pie minētās regulas V pielikumā aprakstītā 2. un 4. produkta veida, un sniedza rakstisku apstiprinājumu, ka Vācijas kompetentā iestāde ir piekritusi novērtēt pieteikumu. Pieteikums ar lietas numuru BC-DH025620-60 tika ierakstīts Biocīdu reģistrā.

(2)	CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol kā aktīvo vielu satur izopropanolu, kas iekļauts Savienības apstiprināto aktīvo vielu sarakstā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. panta 2. punktā.

(3)	2018. gada 17. augustā kompetentā novērtētājiestāde Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 1. punktu iesniedza novērtējuma ziņojumu un novērtēšanā gūtos secinājumus.

(4)

2019. gada 25. martā Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 3. punktu Komisijai iesniedza atzinumu (2), CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektu un atsevišķā biocīda novērtējuma galīgo ziņojumu. Atzinumā secināts, ka CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol ir atsevišķs biocīds Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta r) apakšpunkta nozīmē, ka tas ir tiesīgs saņemt Savienības atļauju saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punktu un ka, ja vien tiek nodrošināta atbilstība biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektam, tas atbilst minētās regulas 19. panta 1. punkta nosacījumiem.

(5)	2019. gada 3. jūnijā Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 4. punktu nosūtīja Komisijai biocīda raksturojuma kopsavilkuma projektu visās Savienības oficiālajās valodās.

(6)	Komisija ir vienisprātis ar Aģentūras atzinumu un tāpēc uzskata, ka ir lietderīgi CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol piešķirt Savienības atļauju.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzņēmumam CVAS Development GmbH tiek piešķirta Savienības atļauja ar atļaujas numuru EU-0020461-0000, lai saskaņā ar pielikumā sniegto biocīda raksturojuma kopsavilkumu piedāvātu tirgū un lietotu atsevišķo biocīdu CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol.

Savienības atļauja ir derīga no 2019. gada 24. decembra līdz 2029. gada 30. novembrim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2) ECHA 2019. gada 28. februāra atzinums par Savienības atļauju biocīdam CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol (ECHA/BPC/222/2019).

PIELIKUMS

Biocīda raksturojuma kopsavilkums

CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol

2. produktu veids. Dezinfekcijas līdzekļi un algicīdi, kas nav paredzēti tiešai aplicēšanai cilvēkiem un dzīvniekiem (dezinfekcijas līdzekļi)

4. produktu veids. Pārtikas un dzīvnieku barības joma (dezinfekcijas līdzekļi)

Atļaujas numurs: EU-0020461-0000

R4BP vienuma numurs: EU-0020461-0000

1. ADMINISTRATĪVĀ INFORMĀCIJA

1.1. Produkta tirdzniecības nosaukums(-i)

Tirdzniecības nosaukums(-i)

CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol

calgonit DS 622

R 3000 SCHNELLDESINFEKTION

IPADES 70

Alpha Septin

Blu-Sept

Disinfect home

Schnell Des

Disinfect Rapid

Bakt-Ex Pur

Bakt-Ex Rapid

ROTIE-DES quick

Bactazol I

Dezynfektator

EOSSAN-Desinfektionsspray-Fluid

FS-7-Spray

Gartengeräte Hygiene Spray

NeudoClean Hygiene Spray

1.2. Atļaujas turētājs

Atļaujas turētāja nosaukums un adrese	Nosaukums	CVAS Development GmbH
	Adrese	Dr. Albert Reimann Str. 16a, 68526, Ladenburg, Vācija
Atļaujas numurs	EU-0020461-0000
R4BP vienuma numurs	EU-0020461-0000
Atļaujas piešķiršanas datums	2019. gada 24. decembris
Atļaujas derīguma termiņš	2029. gada 30. novembris

1.3. Produkta ražotājs(-i)

Ražotāja nosaukums	Brenntag GmbH
Ražotāja adrese	Messeallee 11, 45131 Essen, Vācija
Ražotnes atrašanās vieta	Am Nordseekai 22, 73207 Plochingen Vācija

Ražotāja nosaukums	Calvatis GmbH
Ražotāja adrese	Dr. Albert Reimann Str. 16a, 68526 Ladenburg, Vācija
Ražotnes atrašanās vieta	Dr. Albert Reimann Str. 16a, 68526 Ladenburg, Vācija

Ražotāja nosaukums	Arthur Schopf Hygiene GmbH & Co. KG
Ražotāja adrese	Pfaffensteinstr. 1, 83115 Neubeuern, Vācija
Ražotnes atrašanās vieta	Pfaffensteinstr. 1, 83115 Neubeuern, Vācija

1.4. Aktīvās(-o) vielas(-u) ražotājs(-i)

Aktīvā viela	Propān-2-ols
Ražotāja nosaukums	Shell Nederland Raffinaderij B.V.
Ražotāja adrese	Vondelingenweg 601, 3196 KK, Vodelingenenplaat Rotterdam, Nīderlande
Ražotnes atrašanās vieta	Vondelingenweg 601, 3196 KK, Vodelingenenplaat Rotterdam, Nīderlande

Aktīvā viela	Propān-2-ols
Ražotāja nosaukums	ExxonMobil
Ražotāja adrese	4999 Scenic Highway, LA 70897 Baton Rouge, Louisana, Amerikas Savienotās Valstis
Ražotnes atrašanās vieta	4999 Scenic Highway, LA 70897 Baton Rouge, Louisana, Amerikas Savienotās Valstis

Aktīvā viela	Propān-2-ols
Ražotāja nosaukums	INEOS Solvents Germany GmbH
Ražotāja adrese	Römerstraße 733, 47443 Moers, Vācija
Ražotnes atrašanās vieta	Römerstraße 733, 47443 Moers, Vācija

2. BIOCĪDA SASTĀVS UN PREPARATĪVAIS VEIDS

2.1. Kvalitatīva un kvantitatīva informācija par biocīda sastāvu

Vispārpieņemtais nosaukums	IUPAC nosaukums	Funkcija	CAS numurs	EK numurs	Saturs (%)
Propān-2-ols		Aktīvā viela	67-63-0	200-661-7	61,25

2.2. Preparatīvais veids

Jebkurš cits šķidrums (gatavs lietošanai)

3. BĪSTAMĪBAS UN DROŠĪBAS PRASĪBU APZĪMĒJUMI

Bīstamības apzīmējums

Viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki.

Izraisa nopietnu acu kairinājumu.

Var izraisīt miegainību vai reiboņus.

Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu.

Drošības prasību apzīmējumi

Medicīniska padoma nepieciešamības gadījumā attiecīgā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai etiķetes.

Sargāt no bērniem.

Sargāt no karstuma, karstām virsmām, dzirkstelēm, atklātas uguns un citiem aizdegšanās avotiem. Nesmēķēt.

Tvertni stingri noslēgt.

Izvairīties ieelpot tvaikus.

Izmantot tikai ārā vai labi vēdināmās telpās.

Izmantot acu aizsargus.

IEKĻŪSTOT ACĪS: uzmanīgi skalot ar ūdeni vairākas minūtes. Izņemiet kontaktlēcas, ja tās ir ievietotas un to ir viegli izdarīt. Turpiniet skalot.

Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU, ja jums ir slikta pašsajūta.

Ja acu iekaisums nepāriet: lūdziet palīdzību mediķiem.

Glabāt labi vēdināmā vietā. Turēt vēsumā.

Glabāt slēgtā veidā.

Atbrīvoties no satura/tvertnes saskaņā ar vietējiem noteikumiem

Kārtīgi nomazgāt rokas pēc izmantošanas.

SASKARĒ AR ĀDU (vai matiem): nekavējoties novilkt visu piesārņoto apģērbu. Noskalot ādu ar ūdeni.

IEELPOJOT: nogādāt cietušo svaigā gaisā un nodrošināt netraucētu elpošanu.

Ugunsgrēka gadījumā: dzēšanai izmantojiet spirtu izturīgas putas.

4. LICENCĒTAIS(-IE) LIETOŠANAS VEIDS(-I)

4.1. Lietošanas apraksts

1 tabula.

# 1–Lietošana nr. 1 – produkta veida produktu, neprofesionāliem lietotājiem lietošanas veids

Produkta veids(-i)

02 pv – Dezinfekcijas līdzekļi un algicīdi, kas nav paredzēti tiešai piemērošanai cilvēkiem un dzīvniekiem

Vajadzības gadījumā sīks atļautā lietošanas veida apraksts

—

Mērķorganisms(-i) (tostarp attīstības posmā)

Baktērijas

Raugi

Lietošanas joma(-as)

Iekštelpas

Neporainu virsmu dezinfekcija mājsaimniecībās.

Lietošanas metode(-es)

Apsmidzināšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju)

Apsmidzināšana un slaucīšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju) un slaucīšana

Apliešana un slaucīšana

Lietošanas deva(-as) un biežums

40–50 ml/m2

Lietotāju kategorija(-as)

Plašākai sabiedrībai (neprofesionālai lietošanai)

Iepakojuma izmēri un materiāls

1.	Pudele: augsta blīvuma polietilēna tvertne (HDPE), 250–1 000 ml

2.	Pudele ar smalku miglas sūkņa smidzinātāja vai mēlītes smidzinātāja uzgali: HDPE, 250–1 000 ml

4.1.1. Pielietojumam specifiska lietošanas instrukcija

Atļaujas turētājam etiķetē ir jānorāda tipiska lietošanas kārtība vienkāršā, viegli saprotamā veidā:

•	Mēlītes smidzinātājs: veiciet 20 izsmidzināšanas reizes uz 0,5 m2.

•	Sūkņa smidzinātājs: veiciet trīs izsmidzināšanas reizes uz 100 cm2.

•	Pudele: uzklājiet viena mērtrauka saturu uz m2.

4.1.2. Pielietojumam specifiski riska samazināšanas pasākumi

Skatīt 5.2. sadaļu

4.1.3. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, neatliekamās palīdzības sniegšanas instrukcijas un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Skatīt 5.3. sadaļu

4.1.4. Ja nepieciešamas, atkarībā no pielietojuma, instrukcija par biocīda un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Skatīt 5.4. sadaļu

4.1.5. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks parastos glabāšanas apstākļos

Skatīt 5.5. sadaļu

4.2. Lietošanas apraksts

2. tabula

Lietošana nr. 2 – produkta veida produktu, profesionāliem lietotājiem lietošanas veids

Produkta veids(-i)

02 pv – Dezinfekcijas līdzekļi un algicīdi, kas nav paredzēti tiešai piemērošanai cilvēkiem un dzīvniekiem

Vajadzības gadījumā sīks atļautā lietošanas veida apraksts

—

Mērķorganisms(-i) (tostarp attīstības posmā)

Baktērijas

Raugi

Lietošanas joma(-as)

Iekštelpas

Neporainu virsmu dezinfekcija rūpniecībā, mazos uzņēmumos, iestādēs un mājsaimniecībās.

Lietošanas metode(-es)

Apsmidzināšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju)

Apsmidzināšana un slaucīšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju) un slaucīšana

Apliešana un slaucīšana

Lietošanas deva(-as) un biežums

40–50 ml/m2

Lietotāju kategorija(-as)

Profesionāls

Iepakojuma izmēri un materiāls

1.	Pudele: augsta blīvuma polietilēna tvertne (HDPE), 250–1 000 ml

2.	Pudele ar smalku miglas sūkņa smidzinātāja vai mēlītes smidzinātāja uzgali: HDPE, 250–1 000 ml

3.	Vidējas kravnesības tvertne (IBC), augsta blīvuma polietilēna tvertne (HDPE): 720 l

4.	Tvertne: cinkots un krāsots tērauds, 200–220 l

5.	Kanna: HDPE, 5–50 l

4.2.1. Pielietojumam specifiska lietošanas instrukcija

Skatīt 5.1. sadaļu

4.2.2. Pielietojumam specifiski riska samazināšanas pasākumi

1.	Pārtikas apstrādes iekārtu dezinfekcijai un atkārtotas uzpildīšanas procedūrai var apsvērt šādu personiskā riska mazināšanas pasākumu ja to nevar aizstāt ar tehniskiem un/vai organizatoriskiem pasākumiem: rīkojoties ar produktu, ieteicams izmantot acu aizsarglīdzekļus.

2.	Produktu drīkst lietot tikai nelielu virsmu dezinfekcijai.

4.2.3. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, neatliekamās palīdzības sniegšanas instrukcijas un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Skatīt 5.3. sadaļu

4.2.4. Ja nepieciešamas, atkarībā no pielietojuma, instrukcija par biocīda un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Skatīt 5.4. sadaļu

4.2.5. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks parastos glabāšanas apstākļos

Skatīt 5.5. sadaļu

4.3. Lietošanas apraksts

3. tabula

Lietošana nr. 3 – produkta veida produktu, neprofesionāliem lietotājiem lietošanas veids

Produkta veids(-i)

04 pv – Pārtikas un dzīvnieku barības joma

Vajadzības gadījumā sīks atļautā lietošanas veida apraksts

—

Mērķorganisms(-i) (tostarp attīstības posmā)

Baktērijas

Raugi

Lietošanas joma(-as)

Iekštelpas

Neporainu virsmu dezinfekcija virtuvēs.

Dārzkopības aprīkojuma dezinfekcija tikai cilvēka higiēnas nolūkiem.

Lietošanas metode(-es)

Apsmidzināšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju)

Apsmidzināšana un slaucīšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju) un slaucīšana

Apliešana un slaucīšana

Lietošanas deva(-as) un biežums

40–50 ml/m2

Lietotāju kategorija(-as)

Plašākai sabiedrībai (neprofesionālai lietošanai)

Iepakojuma izmēri un materiāls

1.	Pudele: augsta blīvuma polietilēna tvertne (HDPE), 250–1 000 ml

2.	Pudele ar smalku miglas sūkņa smidzinātāja vai mēlītes smidzinātāja uzgali: HDPE, 250–1 000 ml

4.3.1. Pielietojumam specifiska lietošanas instrukcija

1.	Izmantošanai istabas temperatūrā (20 ± 2 °C).

Atļaujas turētājam etiķetē ir jānorāda tipiska lietošanas kārtība vienkāršā, viegli saprotamā veidā:

•	Mēlītes smidzinātājs: veiciet 20 izsmidzināšanas reizes uz 0,5 m2.

•	Sūkņa smidzinātājs: veiciet trīs izsmidzināšanas reizes uz 100 cm2.

•	Pudele: uzklājiet viena mērtrauka saturu uz m2.

3.	Dārzkopības aprīkojuma dezinfekcija tikai cilvēka higiēnas nolūkiem.

4.	Dezinficējiet dārzkopības aprīkojumu tikai iekštelpās.

4.3.2. Pielietojumam specifiski riska samazināšanas pasākumi

Skatīt 5.2. sadaļu

4.3.3. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, neatliekamās palīdzības sniegšanas instrukcijas un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Skatīt 5.3. sadaļu

4.3.4. Ja nepieciešamas, atkarībā no pielietojuma, instrukcija par biocīda un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Skatīt 5.4. sadaļu

4.3.5. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks parastos glabāšanas apstākļos

Skatīt 5.5. sadaļu

4.4. Lietošanas apraksts

4. tabula

Lietošana nr. 4 – produkta veida produktu, profesionāliem lietotājiem lietošanas veids

Produkta veids(-i)

04 pv – Pārtikas un dzīvnieku barības joma

Vajadzības gadījumā sīks atļautā lietošanas veida apraksts

—

Mērķorganisms(-i) (tostarp attīstības posmā)

Baktērijas

Raugi

Lietošanas joma(-as)

Iekštelpas

Neporainu virsmu dezinfekcija ēdnīcās vai virtuvēs, pārtikas pārstrādes rūpniecībā (ieskaitot alus darītavas).

Dārzkopības aprīkojuma dezinfekcija tikai cilvēka higiēnas nolūkiem.

Lietošanas metode(-es)

Apsmidzināšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju)

Apsmidzināšana un slaucīšana

Apsmidzināšana (ar mēlītes smidzinātāju vai sūkņa smidzinātāju) un slaucīšana

Apliešana un slaucīšana

Lietošanas deva(-as) un biežums

40–50 ml/m2

Lietotāju kategorija(-as)

Profesionāls

Iepakojuma izmēri un materiāls

1.	Pudele: augsta blīvuma polietilēna tvertne (HDPE), 250–1 000 ml

2.	Pudele ar smalku miglas sūkņa smidzinātāja vai mēlītes smidzinātāja uzgali: HDPE, 250–1 000 ml

3.	Vidējas kravnesības tvertne (IBC), augsta blīvuma polietilēna tvertne (HDPE): 720 l

4.	Tvertne: cinkots un krāsots tērauds, 200–220 l

5.	Kanna: HDPE, 5–50 l

4.4.1. Pielietojumam specifiska lietošanas instrukcija

1.	Izmantošanai istabas temperatūrā (20 ± 2 °C).

2.	Dārzkopības aprīkojuma dezinfekcija tikai cilvēka higiēnas nolūkiem.

3.	Dezinficējiet dārzkopības aprīkojumu tikai iekštelpās.

4.4.2. Pielietojumam specifiski riska samazināšanas pasākumi

1.	Nodrošiniet atbilstošu ventilāciju (rūpnieciskā ventilācija vai logu un durvju atvēršana).

2.	Produktu drīkst lietot tikai nelielu virsmu dezinfekcijai.

3.	Pārtikas apstrādes iekārtu dezinfekcijai un atkārtotas uzpildīšanas procedūrai var apsvērt šādu personiskā riska mazināšanas pasākumu, ja to nevar aizstāt ar tehniskiem un/vai organizatoriskiem pasākumiem: rīkojoties ar produktu, ieteicams izmantot acu aizsarglīdzekļus.

4.4.3. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, neatliekamās palīdzības sniegšanas instrukcijas un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Skatīt 5.3. sadaļu

4.4.4. Ja nepieciešamas, atkarībā no pielietojuma, instrukcija par biocīda un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Skatīt 5.4. sadaļu

4.4.5. Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks parastos glabāšanas apstākļos

Skatīt 5.5. sadaļu

5. VISPĀRĒJIE NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU (1)

5.1. Lietošanas instrukcija

1.	Pirms lietošanas notīriet virsmas.

2.	Uzklājiet neatšķaidītu produktu uz virsmas, to izsmidzinot. Pārliecinieties, ka virsmas ir pilnībā samitrinātas. Ļaujiet iedarboties vismaz 15 minūtes.

3.	Uzklājiet neatšķaidītu produktu uz virsmas, to izsmidzinot/uzlejot, un tad noslaukiet apstrādāto virsmu. Pārliecinieties, ka virsmas ir pilnībā samitrinātas. Ļaujiet iedarboties vismaz piecas minūtes.

4.	Neuzklājiet vairāk par 50 ml/m2.

5.	Lietotās salvetes jāizmet slēgtā konteinerī.

6.	Tikai neprofesionāliem lietotājiem: nelietojiet vairāk nekā četras reizes dienā.

5.2. riska samazināšanas pasākumi

1.	Glabāt bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā.

2.	Izvairieties no nokļūšanas acīs.

3.	Nelietojiet mazu bērnu klātbūtnē.

4.	Turiet bērnus un mājdzīvniekus atstatus no telpām, kurās notiek dezinfekcija. Nodrošiniet pietiekamu ventilāciju, pirms bērni ienāk dezinficētajās telpās.

5.	Atkārtotai uzpildīšanai izmantojiet piltuvi.

5.3. Dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, pirmās palīdzības sniegšanas instrukcijas, un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Pirmā palīdzība:

1.	JA IEELPOTS: izvediet personu svaigā gaisā un nodrošiniet brīvu elpošanu.

2.	JA NOKĻŪST ACĪS: skalojiet acis ar ūdeni vairākas minūtes. Izņemiet kontaktlēcas ja tādas ir un ja tas nesagādā grūtības. Turpiniet skalošanu.

3.	Ja jūtaties slikti, sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU vai ārstu.

4.	Ja acu kairinājums nepāriet, konsultējieties ar ārstu.

5.4. Instrukcijas par drošu produkta un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Lietošanas beigās iznīciniet neizlietoto produktu un tā iepakojumu saskaņā ar vietējām prasībām.

5.5. Produkta glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks normālos uzglabāšanas apstākļos

Uzglabāt vēsumā (ne augstākā par 30 °C) un sargāt no sala.

Derīguma termiņš: 24 mēneši.

6. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzu, ņemiet vērā Eiropas atsauces vērtību 129,28 mg/m3 aktīvajai vielai 2- propanolam (CAS Nr.: 67-63-0), kas tika izmantots šī produktam riska novērtējumam.

(1) Lietošanas instrukcijas, riska mazināšanas pasākumi un citi šajā sadaļā sniegtie lietošanas norādījumi attiecas uz visiem atļautajiem lietošanas veidiem.

4.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/60

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/2031

(2019. gada 12. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) pārtikas, dzērienu un piena nozarei

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7989)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauces materiālu Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisijas robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kuri noteikti LPTP secinājumos.

(2)

Ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2018. gada 27. novembrī Komisijai sniedza savu atzinumu par pārtikas, dzērienu un piena nozarei piemērojamā LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu. Minētais atzinums ir publiski pieejams (3).

(3)	Minētā LPTP atsauces dokumenta galvenais elements ir šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tiek pieņemti pielikumā izklāstītie secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) pārtikas, dzērienu un piena nozarei.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 16. maija lēmums, ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.).

(3) https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/d00a6ea2-6a30-46fc-8064-16200f9fe7f6?p=1&n=10&sort=modified_DESC

PIELIKUMS

SECINĀJUMI PAR LABĀKAJIEM PIEEJAMAJIEM TEHNISKAJIEM PAŅĒMIENIEM (LPTP) PĀRTIKAS, DZĒRIENU UN PIENA NOZAREI

TVĒRUMS

Šie LPTP secinājumi attiecas uz šādām Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām:

—

6.4 b)

“Apstrāde un pārstrāde, izņemot tikai iepakošanu šādām iepriekš apstrādātām vai neapstrādātām izejvielām pārtikas produktu vai barības ražošanai:

i)	tikai dzīvnieku izcelsmes izejvielas (izņemot tikai pienu) ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā;

ii)	tikai augu izcelsmes izejvielas ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā vai 600 tonnām dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā;

iii)

augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas gan jauktos, gan atsevišķos izstrādājumos ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu tonnās dienā, kas ir lielāka par:

—	75, ja A ir vienāds vai lielāks par 10, vai

—	[300 – (22,5 × A)] visos citos gadījumos,

kur A ir dzīvnieku izcelsmes materiālu masas daļa (masas procentos) gatavajā izstrādājumā.

Gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu.

Šīs apakšiedaļas noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens;”

—

6.4 c)

Piena apstrāde un pārstrāde, kurai pieņem tikai pienu vairāk nekā 200 tonnas dienā (vidēji gadā).

—

6.11.

tādu notekūdeņu neatkarīgi veikta attīrīšana, uz kuriem neattiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK (1), ja galvenais piesārņotāju slodzes avots ir Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.4. punkta b) vai c) apakšpunktā norādītās darbības.

Šie LPTP secinājumi aptver arī:

—	kombinētu dažādas izcelsmes notekūdeņu attīrīšanu, ja galvenais piesārņotāju slodzes avots ir Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.4. punkta b) vai c) apakšpunktā norādītās darbības un ja uz šo notekūdeņu attīrīšanu neattiecas Direktīva 91/271/EEK,

—	etanola ražošanu, kas notiek iekārtā, uz kuru attiecas Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.4. punkta b) apakšpunkta ii) punkta darbības apraksts, vai kas ir ar tādu iekārtu tieši saistīta darbība.

Šie LPTP secinājumi neaptver šādus procesus, darbības un elementus:

—

lokālas sadedzināšanas stacijas, kurās rodas karstas gāzes, kas netiek izmantotas priekšmetu vai materiālu tieškontakta sildīšanai, žāvēšanai vai kādai citai apstrādei. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP lielām sadedzināšanas stacijām vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2),

—

primāro produktu ražošana no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, piem., derīgu materiālu izgūšana (rendering) un tauku kausēšana, zivju miltu un zivju eļļas ražošana, asiņu pārstrāde un želatīna ražošana. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP lopkautuvēm un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu rūpniecībai,

—	lielu dzīvnieku standartizcirtņu un mājputnu izcirtņu sagatavošana. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP lopkautuvēm un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu rūpniecībai.

Attiecībā uz darbībām, kas aplūkotas šajos LPTP secinājumos, var būt relevanti šādām tēmām veltīti secinājumi par LPTP un LPTP atsauces dokumenti:

—	lielas sadedzināšanas stacijas (LCP),

—	lopkautuves un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu rūpniecība (SA),

—	vispārizmantojamas notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW),

—	organisko ķimikāliju lielapjoma ražošana (LVOC),

—	atkritumu apstrāde (WT),

—	cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošana (CLM),

—	no RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM),

—	ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM),

—	ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS),

—	energoefektivitāte (ENE),

—	rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS).

Šie secinājumi par LPTP ir piemērojami, neskarot citus relevantus tiesību aktus, piem., aktus, kas veltīti higiēnai vai pārtikas/barības nekaitīgumam.

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Termins

Definīcija

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSPn)

Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla bioķīmiskai oksidācijai par oglekļa dioksīdu n dienās (n parasti ir 5 vai 7). BSP ir bionoārdāmo organisko savienojumu masas koncentrācijas indikators.

Virzītās emisijas

Piesārņotāju emisijas vidē pa dažādiem kanāliem, caurulēm, dūmeņiem utt.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla pilnīgai ķīmiskai oksidācijai par oglekļa dioksīdu, izmantojot dihromātu. ĶSP ir organisko savienojumu masas koncentrācijas indikators.

Putekļi

Visas daļiņas (gaisā).

Esoša stacija

Stacija, kas nav jauna stacija.

Heksāns

Alkāns ar sešiem oglekļa atomiem; ķīmiskā formula: C6H14.

Hektolitrs (100 litri).

Jauna stacija

Stacija, kuras ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta.

NOX

Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2.

Atlikumi

Vielas vai objekti, kas šā dokumenta aptvertajās darbībās radušies kā atkritumi vai blakusprodukti.

SOX

Sēra dioksīds (SO2), sēra trioksīds (SO3) un sērskābes aerosoli kopā, izteikti kā SO2.

Sensitīvs objekts

Zonas, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, piemēram:

—	dzīvojamie rajoni,

—	vietas, kurās darbojas cilvēki (piem., tuvējas darba vietas, skolas, bērnudārzi, atpūtas zonas, slimnīcas vai aprūpes nami).

Kopējais slāpeklis

Kopējais slāpeklis, izteikts kā N; ietver brīvo amonjaku un amonija slāpekli (NH4-N), nitrītu slāpekli (NO2-N), nitrātu slāpekli (NO3-N) un organiski saistīto slāpekli.

Kopējais organiskais ogleklis (KOO)

Kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C (ūdenī); ietver visus organiskos savienojumus.

Kopējais fosfors

Kopējais fosfors, izteikts kā P; ietver visus neorganiskos un organiskos fosfora savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.

Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)

Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija (ūdenī), kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem.

Kopējais gaistošais organiskais ogleklis (KGOO)

Kopējais gaistošais organiskais ogleklis, izteikts kā C (gaisā).

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni

Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām gaisā

Ja vien nav norādīts citādi, šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām gaisā, ir norādīti kā koncentrācijas (izteiktas kā emitēto vielu masa uz atlikumgāzu tilpumu) šādos standartapstākļos: sausa gāze 273,15 K temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena (bez korekcijām pēc skābekļa satura), izteikta mg/Nm3.

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa references līmeņa ir šāda:

kur:

ER:	:	emisiju koncentrācija pie skābekļa references līmeņa OR;
OR:	:	skābekļa references līmenis tilp. %;
EM:	:	izmērītā emisiju koncentrācija;
OM:	:	izmērītais skābekļa līmenis tilp. %.

Uz gaisā emitēto vielu emisijas LPTP SEL vidējošanas periodiem attiecināma šāda definīcija:

Vidējošanas periods	Definīcija
Paraugošanas perioda vidējā vērtība	Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (3)..

Ja divu vai vairāku avotu (piem., žāvētāju vai krāšņu) dūmgāzes novada pa kopīgu dūmeni, LPTP SEL attiecas uz kopējo daudzumu, ko novada pa šo dūmeni.

Īpatnējie heksāna zudumi

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas saistīti ar īpatnējiem heksāna zudumiem, attiecas uz gada vidējiem rādītājiem, un tos aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:	heksāna zudumi ir kopējais heksāna daudzums, kas iekārtā patērēts katra veida sēklām vai pupām, izteikts kg gadā; izejvielas ir katra veida attīrīto sēklu vai pupu kopējais apstrādātais daudzums, izteikts tonnās gadā.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām ūdenī

Koncentrācijās izteiktie LPTP SEL attiecas uz dienas vidējām vērtībām, t. i., 24 stundu plūsmproporcionālajiem apvienotajiem paraugiem. Ja ir pierādīts, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālus apvienotos paraugus. Ja efluents ir pienācīgi sajaukts un homogēns, var izmantot arī punktparaugus.

Kopējā organiskā oglekļa (KOO), ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP), kopējā slāpekļa un kopējā fosfora vidējo samazināšanas efektivitāti, kas minēta šajos LPTP secinājumos (sk. 1. tabulu), aprēķina, balstoties uz notekūdeņu attīrīšanas stacijas influenta un efluenta slodzi.

Citi vidiskā snieguma līmeņi

Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums

Indikatīvie vidiskā snieguma līmeņi, kas saistīti ar īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu, ir gada vidējie rādītāji, un tos aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

novadītie notekūdeņi ir kopējais (tieši novadīto, netieši novadīto un/vai uz zemes izkliedēto) notekūdeņu daudzums, kas ražošanas periodā novadīts noteiktos procesos, izteikts m3 gadā, izņemot atsevišķi novadītu dzesēšanas ūdeni un noteces ūdeņus;

darbības rādītājs ir kopējais pārstrādāto produktu vai izejvielu daudzums atkarībā no konkrētās nozares, izteikts tonnās gadā vai hl gadā. Produkta masā neiekļauj iepakojumu. Izejviela ir jebkurš materiāls, ko ieved iekārtā un apstrādā vai pārstrādā pārtikas vai barības ieguvei.

Īpatnējais enerģijas patēriņš

Indikatīvie vidiskā snieguma līmeņi, kas saistīti ar īpatnējo enerģijas patēriņu, ir gada vidējie rādītāji, un tos aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

enerģijas galapatēriņš ir kopējais enerģijas daudzums, kas noteiktajos konkrētajos procesos patērēts ražošanas periodā (siltuma un elektroenerģijas veidā), izteikts MWh/gadā;

1. VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI

1.1. Vidiskās pārvaldības sistēmas

1. LPTP. LPTP, kā uzlabot vispārējo vidisko sniegumu, ir izstrādāt un ieviest tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kas ietver visus šos aspektus:

i)	vadības, tostarp augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts rezultatīvas EMS īstenošanai, vadošās lomas uzņemšanās un pārskatatbildība;

ii)	analīze, kas ietver organizācijas situācijas novērtēšanu, ieinteresēto pušu vajadzību un ekspektāciju noskaidrošanu, to iekārtas raksturlielumu apzināšanu, kuri saistīti ar iespējamiem riskiem videi (vai cilvēka veselībai), kā arī piemērojamo ar vidi saistīto tiesisko prasību noskaidrošanu;

iii)	tādas vidiskās politikas izstrāde, kas paredz pastāvīgi uzlabot iekārtas vidisko sniegumu;

iv)	mērķu un snieguma rādītāju noteikšana attiecībā uz būtiskiem vidiskiem aspektiem, tostarp rūpes par atbilstību piemērojamajām tiesiskajām prasībām;

v)	to procedūru un darbību (tostarp vajadzības gadījumā korektīvo un preventīvo pasākumu) plānošana un īstenošana, kas vajadzīgi, lai sasniegtu vidiskos mērķus un izvairītos no riskiem videi;

vi)	ar vidiskiem aspektiem un mērķiem saistītu struktūru, funkciju un pienākumu noteikšana un vajadzīgo finanšu resursu un cilvēkresursu nodrošināšana;

vii)	rūpes, lai darbiniekiem, kuru darbs var ietekmēt iekārtas vidisko sniegumu, būtu vajadzīgā kompetence un izpratne (piem., nodrošinot informāciju un apmācību);

viii)

iekšējā un ārējā saziņa;

ix)	darbinieku mudināšana uz labu vidiskās pārvaldības praksi;

x)	pārvaldības rokasgrāmatas un rakstisku procedūru izstrāde un uzturēšana tādu darbību kontrolei, kam ir būtiska ietekme uz vidi, kā arī relevanta uzskaite;

xi)	funkcionāla operacionālā plānošana un procesu kontrole;

xii)	pienācīgu uzturēšanas programmu īstenošana;

xiii)

protokoli gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām, arī ārkārtas situāciju nelabvēlīgās (vidiskās) ietekmes novēršana un/vai mazināšana;

xiv)	(jaunas) iekārtas vai tās daļas (pār)projektēšanas posmā – ietekme uz vidi visa tās darbmūža laikā, arī būvniecības, uzturēšanas, ekspluatācijas un dezekspluatācijas ietekme uz vidi;

xv)	monitoringa un mērījumu programmas īstenošana; vajadzības gadījumā informācija atrodama atsauces ziņojumā “No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings”;

xvi)	regulāra nozares procesu salīdzinošā novērtēšana;

xvii)

periodiskas neatkarīgas (ciktāl praktiski iespējams) iekšējas revīzijas un periodiskas neatkarīgas ārējas revīzijas ar mērķi novērtēt vidisko sniegumu un noteikt, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un ievērota;

xviii)

neatbilstību cēloņu izvērtēšana, korektīvo pasākumu īstenošana neatbilstību novēršanai, korektīvo pasākumu iedarbīguma izskatīšana un izvērtēšana, vai ir vai varētu rasties vēl citas līdzīgas neatbilstības;

xix)	EMS un tās pastāvīgas piemērotības, pietiekamības un rezultativitātes pārbaudīšana, kuru periodiski veic augstākā līmeņa vadītāji;

xx)	sekošana līdzi tīrāku tehnisko paņēmienu izstrādei un to ņemšana vērā.

Konkrēti pārtikas, dzērienu un piena nozarē LPTP ir EMS iekļaut arī šādus elementus:

i)	trokšņa pārvaldības plāns (sk. 13. LPTP);

ii)	smaku pārvaldības plāns (sk. 15. LPTP);

iii)	pārskats par ūdens, enerģijas un izejvielu patēriņu, kā arī notekūdeņu un atlikumgāzu plūsmām (sk. 2. LPTP);

iv)	energoefektivitātes plāns (sk. 6. LPTP a) punktu).

Piezīme

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (4) izveido Savienības vidiskās pārvaldības un audita sistēmu (EMAS), kas ir šim LPTP atbilstošas EMS piemērs.

Izmantojamība

EMS detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir saistīti ar iekārtas veidu, lielumu un sarežģītību un tās iespējamo vidisko ietekmi.

2. LPTP. LPTP, kā uzlabot resursefektivitāti un mazināt emisijas, ir vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros (sk. 1. LPTP) izveidot, uzturēt un regulāri (arī tad, kad notiek būtiskas izmaiņas) izskatīt tādu inventarizācijas pārskatu par ūdens, enerģijas un izejvielu patēriņu, kā arī notekūdeņu un atlikumgāzu plūsmām, kurā ir visi šeit uzskaitītie elementi.

Informācija par pārtikas, dzērienu un piena ražošanas procesiem, arī:

a)	vienkāršotas procesu blokshēmas, kas uzrāda emisiju izcelsmi;

b)	procesā integrēto tehnisko paņēmienu apraksts un notekūdeņu/atlikumgāzu emisiju novēršanas vai mazināšanas paņēmienu apraksts, arī snieguma rādītāji.

II.	Informācija par ūdens patēriņu un izlietojumu (piem., plūsmas diagrammas un ūdens masas bilances) un ūdens patēriņa un notekūdeņu daudzuma mazināšanas pasākumu apzināšana (7. LPTP).

III.

Informācija par notekūdeņu plūsmu daudzumu un raksturlielumiem, piemēram:

a)	plūsmas, pH un temperatūras vidējās vērtības un mainīgums;

b)	relevanto piesārņotāju/parametru vidējās koncentrācijas un slodzes vērtības (piem., KOO vai ĶSP, slāpekļa suga, fosfors, hlorīds, elektrovadītspēja) un to mainīgums.

IV.

Informācija par atlikumgāzu plūsmu raksturlielumiem, piemēram:

a)	plūsmas un temperatūras vidējās vērtības un mainīgums;

b)	relevantu piesārņotāju/parametru (piem., putekļi, KGOO, CO, NOX, SOX) vidējā koncentrācija un slodzes vērtības, kā arī to mainīgums;

c)	citu tādu vielu klātbūtne, kas var ietekmēt atlikumgāzu attīrīšanas sistēmu vai stacijas drošumu (piem., skābekļa, ūdens tvaika, putekļu klātbūtne).

V.	Informācija par enerģijas patēriņu un izmantojumu, izmantoto izejvielu daudzumu un radušos atlikumu daudzumu un raksturlielumiem, kā arī resursefektivitātes pastāvīgas uzlabošanas pasākumu apzināšana (sk., piem., 6. un 10. LPTP).

VI.

Piemērotas monitoringa stratēģijas noskaidrošana un īstenošana nolūkā uzlabot resursefektivitāti, ņemot vērā enerģijas, ūdens un izejvielu patēriņu. Monitorings var ietvert tiešus mērījumus, aprēķinus vai reģistrēšanu (pietiekamā biežumā). Monitoringu veic vispiemērotākajā līmenī (piem., procesa vai stacijas/iekārtas līmenī).

Izmantojamība

Pārskata detalizācijas līmenis parasti ir saistīts ar iekārtas veidu, lielumu un sarežģītību un tās iespējamo vidisko ietekmi.

1.2. Monitorings

3. LPTP. Attiecībā uz relevantām emisijām ūdenī, kas konstatētas notekūdeņu plūsmu inventarizācijā (sk. 2. LPTP), LPTP ir monitorēt procesa pamatparametrus (piem., nepārtraukti monitorēt notekūdeņu plūsmu, pH un temperatūru) svarīgos punktos (piem., priekšapstrādes ievadpunktā un/vai izvadpunktā, galīgās apstrādes ievadpunktā, punktā, kur notiek emisija no iekārtas).

4. LPTP. LPTP ir monitorēt emisijas ūdenī vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs	Standarti	Minimālais monitoringa biežums (5)	Monitorings saistīts ar
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (6) (7)	EN standarta nav	Reize dienā (8)	12. LPTP
Kopējais slāpeklis (6)	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN 12260, EN ISO 11905-1)
Kopējais organiskais ogleklis (KOO) (6) (7)	EN 1484
Kopējais fosfors (6)	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 6878, EN ISO 15681-1 un EN ISO 15681-2, EN ISO 11885)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC) (6)	EN 872
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSPn) (6)	EN 1899-1	Reize mēnesī
Hlorīdi (Cl-)	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 10304-1, EN ISO 15682)	Reize mēnesī	—

5. LPTP. LPTP ir monitorēt virzītās emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem.

Viela/parametrs	Nozare	Konkrētais process	Standarti	Minimālais monitoringa biežums (9)	Monitorings saistīts ar
Putekļi	Dzīvnieku barība	Zaļās lopbarības žāvēšana	EN 13284-1	Reize trijos mēnešos (10)	17. LPTP
		Smalcināšana un granulu dzesēšana barības maisījumu ražošanā		Reize gadā	17. LPTP
		Sausās lolojumdzīvnieku barības ekstrūzija		Reize gadā	17. LPTP
	Alus darīšana	Manipulācijas ar iesalu un palīgvielām un to pārstrāde		Reize gadā	20. LPTP
	Pienotavas	Žāvēšanas procesi		Reize gadā	23. LPTP
	Graudu malšana	Graudu tīrīšana un malšana		Reize gadā	28. LPTP
	Eļļas augu pārstrāde un augu eļļas rafinēšana	Manipulācijas ar sēklām un to sagatavošana, rupja maluma miltu žāvēšana un dzesēšana		Reize gadā	31. LPTP
	Cietes ražošana	Cietes, olbaltumvielu un šķiedrvielu žāvēšana		Reize gadā	34. LPTP
	Cukura ražošana	Biešu mīkstuma žāvēšana		Reize mēnesī (10)	36. LPTP
PM2,5 un PM10	Cukura ražošana	Biešu mīkstuma žāvēšana	EN ISO 23210	Reize gadā	36. LPTP
KGOO	Zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu apstrāde	Kūpināšana	EN 12619	Reize gadā	26. LPTP
	Gaļas apstrāde	Kūpināšana			29. LPTP
	Eļļas augu pārstrāde un augu eļļas rafinēšana (11)	—			—
	Cukura ražošana	Biešu mīkstuma žāvēšana augstā temperatūrā		Reize gadā	—
NOX	Gaļas apstrāde (12)	Kūpināšana	EN 14792	Reize gadā	—
NOX	Cukura ražošana	Biešu mīkstuma žāvēšana augstā temperatūrā	EN 14792
CO	Gaļas apstrāde (12)	Kūpināšana	EN 15058
CO	Cukura ražošana	Biešu mīkstuma žāvēšana augstā temperatūrā	EN 15058
SOX	Cukura ražošana	Biešu mīkstuma žāvēšana bez dabasgāzes izmantošanas	EN 14791	Divas reizes gadā (10)	37. LPTP

1.3. Energoefektivitāte

6. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot 6.a LPTP un b) punktā uzskaitītos izplatītos paņēmienus piemērotā kombinācijā.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Energoefektivitātes plāns

Vidiskās pārvaldības sistēmā (sk. 1. LPTP) ietilpstoša energoefektivitātes plāna izstrāde ietver konkrētas darbības (vai darbību) definēšanu un īpatnējā enerģijas patēriņa aprēķinu, galveno snieguma rādītāju ikgadēju noteikšanu (piem., īpatnējais enerģijas patēriņš) un periodisku uzlabojumu mērķrādītāju un saistītu darbību plānošanu. Plānu pielāgo iekārtas specifikai.

Izplatītu paņēmienu izmantošana

Izplatīti paņēmieni ir, piemēram:

—	degļa regulēšana un kontrole,

—	koģenerācija,

—	energoefektīvi motori,

—	siltuma atgūšana ar siltummaiņiem un/vai siltumsūkņiem (arī ar mehānisko tvaika rekompresiju),

—	apgaismojums,

—	minimalizētas katla izpūtes,

—	optimizētas tvaika sadales sistēmas,

—	barošanas ūdens priekškarsēšana (arī ar ekonomaizeriem),

—	procesa vadības sistēmas,

—	ierobežotas noplūdes no saspiestā gaisa sistēmas,

—	siltuma zudumu samazināšana ar izolāciju,

—	regulējama ātruma piedziņa,

—	daudzpakāpju tvaicēšana,

—	saules enerģijas izmantošana.

Vēl citi nozarspecifiski energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni ir sniegti šo LPTP secinājumu 2. līdz 13. punktā.

1.4. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

7. LPTP. LPTP, kā mazināt ūdens patēriņu un novadīto notekūdeņu daudzumu, ir izmantot 7.a LPTP un kādu no b) līdz k) punktā norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
Izplatīti tehniskie paņēmieni
a)	Ūdens reciklēšana un/vai atkalizmantošana	Ūdens plūsmu reciklēšana un/vai atkalizmantošana (ar iepriekšēju ūdens attīrīšanu vai bez tās), piem., tīrīšanai, mazgāšanai, dzesēšanai vai tam pašam procesam.	Var nebūt izmantojams higiēnas un pārtikas nekaitīguma prasību dēļ.
b)	Ūdens plūsmas optimizācija	Vadības ierīču, piem., fotoelementu, plūsmas vārstu, termostatisko vārstu, izmantošana automātiskai ūdens plūsmas pielāgošanai.
c)	Ūdens sprauslu un šļūteņu optimizācija	Vajadzīgais sprauslu skaits un daudzums; ūdens spiediena regulēšana.
d)	Ūdens plūsmu segregēšana	Ūdens plūsmas, kam attīrīšana nav vajadzīga (piem., nekontaminēts dzesēšanas ūdens vai nekontaminēts noteces ūdens), nošķir no notekūdeņiem, kas jāattīra, tādējādi dodot iespēju nekontaminēto ūdeni reciklēt.	Nekontaminēta lietusūdens segregēšana var nebūt izmantojama esošās notekūdeņu savākšanas sistēmās.
Ar tīrīšanu saistīti paņēmieni
e)	Ķīmiskā tīrīšana	No izejvielām un aprīkojuma pirms tīrīšanas ar ķimikālijām noņem pēc iespējas daudz atlieku, izmantojot, piem., saspiestu gaisu, vakuumsistēmas vai uztveršanas tvertnes ar tīklveida pārklāju.	Vispārizmantojams.
f)	Virzekļveida (pigging]) cauruļu tīrīšanas sistēma	Cauruļu tīrīšana ar sistēmu, kas sastāv no palaidējiem, uztvērējiem, saspiestā gaisa aprīkojuma un virzekļa (plastmasas virzekļa vai biezas ledus suspensijas). Virzekli caur cauruļvadu sistēmu vada iekšēji vārsti, kas arī atdala produktu un skalošanas ūdeni.	Vispārizmantojams.
g)	Augstspiediena tīrīšana	Uz tīrāmās virsmas laiž ūdens strūklu spiediena diapazonā no 15 bar līdz 150 bar.	Var nebūt izmantojams veselības un drošuma prasību dēļ.
h)	Ķimikāliju dozēšanas un lokālās tīrīšanas (cleaning-in-place, CIP) ūdens izmantojuma optimizācija	CIP projekta optimizēšana un duļķainības, vadītspējas, temperatūras un/vai pH mērīšana, lai karsto ūdeni un ķimikālijas padotu optimālos daudzumos.	Vispārizmantojams.
i)	Zemspiediena tīrīšana ar putām un/vai gēlu	Sienu, grīdu un/vai aprīkojuma virsmu zemspiediena tīrīšana ar putām un/vai gēlu.
j)	Optimizēta aprīkojuma un procesa zonu projektēšana un izbūve	Aprīkojuma un procesa zonu projektēšana un izbūve tā, lai tos būtu vieglāk tīrīt. Optimizējot projektēšanu un izbūvi, ņem vērā higiēnas prasības.
k)	Aprīkojuma iespējami drīza iztīrīšana	Lai atkritumi nesacietētu, tīrīšanu veic iespējami drīz pēc aprīkojuma izmantošanas.

Vēl citi nozarspecifiski paņēmieni, kā mazināt ūdens patēriņu, ir sniegti šo LPTP secinājumu 6.1. punktā.

1.5. Kaitīgas vielas

8. LPTP. LPTP, kā novērst vai mazināt kaitīgu vielu izmantojumu, piem., tīrīšanas un dezinfekcijas procesos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Pienācīga tīrīšanas un/vai dezinfekcijas līdzekļu izvēle	Izvairās no tādu tīrīšanas un/vai dezinfekcijas līdzekļu izmantojuma vai minimalizē tādu līdzekļu izmantojumu, kas ir kaitīgi ūdensvidei, sevišķi vairoties lietot vielas, kas ir prioritāras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK) (13). Izvēloties vielas, ņem vērā higiēnas un pārtikas nekaitīguma prasības.
b)	Lokālajā tīrīšanā (CIP) izmantoto tīrīšanas līdzekļu atkalizmantošana	CIP izmantoto tīrīšanas līdzekļu savākšana un atkalizmantošana. Tīrīšanas līdzekļus atkalizmantojot, ņem vērā higiēnas un pārtikas nekaitīguma prasības.
c)	Ķīmiskā tīrīšana	Sk. 7. LPTP e) punktu.
d)	Optimizēta aprīkojuma un procesa zonu projektēšana un izbūve	Sk. 7. LPTP j) punktu.

9. LPTP. LPTP, kā novērst ozona slāni noārdošu vielu un augsta globālās sasilšanas potenciāla vielu emisiju no dzesēšanas un saldēšanas procesiem, ir izmantot aukstumaģentus bez ozona slāņa noārdīšanas potenciāla un ar mazu globālās sasilšanas potenciālu.

Apraksts

Piemēroti aukstumaģenti ir ūdens, oglekļa dioksīds vai amonjaks.

1.6. Resursefektivitāte

10. LPTP. LPTP, kā palielināt resursefektivitāti, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Anaerobā noārdīšana	Tāda bionoārdāmu atlikumu apstrāde ar mikroorganismiem bez skābekļa klātbūtnes, kurā rodas biogāze un digestāts. Biogāzi izmanto par kurināmo, piem., gāzes dzinējā vai katlā. Digestātu var izmantot, piem., par augsnes ielabotāju.	Paņēmiens var nebūt izmantojams atlikumu daudzuma un/vai īpašību dēļ.
b)	Atlikumu izmantošana	Atlikumus izmanto, piem., par dzīvnieku barību.	Var nebūt izmantojams juridisku prasību dēļ.
c)	Atlikumu nodalīšana	Atlikumu nodalīšana ar, piem., precīzi novietotiem pretšļakstu aizsargiem, aizslietņiem, pārlokiem, uztveršanas tvertnēm, notecējumu paplātēm un teknēm.	Vispārizmantojams.
d)	Pasterizatora atlikumu atgūšana un atkalizmantošana	Pasterizatora atlikumus ievada atpakaļ sajaukšanas blokā un tā atkalizmanto par izejvielām.	Izmantojams tikai attiecībā uz šķidriem pārtikas produktiem.
e)	Fosfora atgūšana struvīta formā	Sk. 12. LPTP g) punktu.	Izmantojams tikai attiecībā uz ievērojamām notekūdeņu plūsmām ar augstu kopējo fosfora saturu (piem., virs 50 mg/l).
f)	Notekūdeņu izkliedēšana uz zemes	Pēc pienācīgas apstrādes notekūdeņus uzklāj uz zemes, lai izmantotu tajos esošās barības vielas un/vai ūdeni.	Izmantojams tikai tad, ja tam ir pierādīts agronomiskais labums un pierādīts zems kontaminācijas līmenis un tas neatstāj nekādu negatīvu ietekmi uz vidi (piem., uz augsni, pazemes ūdeņiem un virszemes ūdeņiem). Izmantojamība var būt ierobežota tāpēc, ka blakus iekārtai trūkst piemērotu zemes gabalu. Izmantojamību var ierobežot augsne un vietējie klimatiskie apstākļi (piem., ja lauki ir slapji vai sasaluši) vai tiesību akti.

Vēl citi nozarspecifiski paņēmieni, kā mazināt uz likvidēšanu nosūtāmo atkritumu daudzumu, ir sniegti šo LPTP secinājumu 3.3, 4.3. un 5.1. punktā.

1.7. Emisijas ūdenī

11. LPTP. LPTP, kā novērst nekontrolētas emisijas ūdenī, ir nodrošināt pienācīgu notekūdeņu buferkrātuves ietilpību.

Apraksts

To, kāda notekūdeņu buferkrātuves ietilpība vajadzīga, nosaka risku novērtējumā (ņemot vērā piesārņotāju veidu, to ietekmi uz tālāko notekūdeņu attīrīšanu, saņēmējvidi utt.).

Notekūdeņus no šīs buferkrātuves novada tikai pēc pienācīgu pasākumu (piem., monitorings, apstrāde, atkalizmantošana) veikšanas.

Izmantojamība

Esošās stacijās šis paņēmiens var nebūt izmantojams vietas trūkuma un/vai notekūdeņu savākšanas sistēmas uzbūves dēļ.

12. LPTP. LPTP, kā mazināt emisijas ūdenī, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens (14)	Tipiski mērķpiesārņotāji	Izmantojamība
Aerobiskā un/vai anaerobiskā apstrāde (otrējā apstrāde)
a)	Izlīdzināšana	Visi piesārņotāji	Vispārizmantojams.
b)	Neitralizācija	Skābes, sārmi
c)	Fiziska separācija, piem., ar sietiem, sijātavām, smelknes separatoriem, eļļu/tauku separatoriem vai pirmējās nostādināšanas tvertnēm	Rupjās cietvielas, suspendētās cietvielas, eļļas/taukvielas
Aerobiskā un/vai anaerobiskā apstrāde (otrējā apstrāde)
d)	Aerobiskā un/vai anaerobiskā apstrāde (otrējā apstrāde), piem., aktīvo dūņu process, aerobiskās apstrādes lagūna, augšupplūsmas anaerobiskais dūņu slāņa process (UASB), anaerobiskais kontaktprocess, membrānu bioreaktors	Bionoārdāmi organiskie savienojumi	Vispārizmantojams.
Slāpekļa atdalīšana
e)	Nitrifikācija un/vai denitrifikācija	Kopējais slāpeklis, amonijs/amonjaks	Nitrifikācija var nebūt izmantojama, ja ir augsta hlorīdu koncentrācija (piem., virs 10 g/l). Nitrifikācija var nebūt izmantojama, ja notekūdeņu temperatūra ir zema (piem., zem 12 °C).
f)	Daļēja nitritācija – anaerobiska amonija oksidācija	Kopējais slāpeklis, amonijs/amonjaks	Paņēmiens var nebūt izmantojams, ja notekūdeņu temperatūra ir zema.
Fosfora atgūšana un/vai atdalīšana
g)	Fosfora atgūšana struvīta formā	Kopējais fosfors	Izmantojams tikai attiecībā uz ievērojamām notekūdeņu plūsmām ar augstu kopējo fosfora saturu (piem., virs 50 mg/l).
h)	Izgulsnēšana		Vispārizmantojams.
i)	Uzlabota bioloģiskā fosfora atdalīšana		Vispārizmantojams.
Galīgā cietvielu atdalīšana
j)	Koagulācija un flokulācija	Suspendētas cietvielas	Vispārizmantojams.
k)	Nostādināšana
l)	Filtrācija (piem., filtrācija caur smiltīm, mikrofiltrācija, ultrafiltrācija)
m)	Flotācija

1. tabulā dotie ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz emisijām ūdenī ir piemērojami tiešām emisijām saņēmējā ūdensobjektā.

Visi šie LPTP SEL ir piemērojami punktā, kurā notiek emisija no iekārtas.

1. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) tiešām emisijām saņēmējā ūdensobjektā

Parametrs	LPTP SEL (15) (16) (dienas vidējā vērtība)
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (17) (18)	25–100 mg/l (19)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)	4–50 mg/l (20)
Kopējais slāpeklis	2–20 mg/l (21) (22)
Kopējais fosfors	0,2–2 mg/l (23)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 4. LPTP.

1.8. Troksnis

13. LPTP. LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt trokšņa emisiju, ir ieviest, īstenot un regulāri pārskatīt trokšņa pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos elementus:

—	protokols, kurā norādītas darbības un laika grafiks,

—	trokšņa emisijas monitoringa protokols,

—	protokols reaģēšanai uz konstatētiem trokšņa notikumiem, piem., sūdzībām,

—	trokšņa mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot tā avotu vai avotus, izmērīt/aplēst eksponētību troksnim/vibrācijām, raksturot, kādā mērā troksni vai vibrācijas izraisa katrs avots, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Izmantojamība

13. LPTP ir izmantojams tikai gadījumos, kad ir paredzams un/vai ir pamats domāt, ka troksnis radīs apgrūtinājumu sensitīvos objektos.

14. LPTP. LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – samazināt trokšņa emisiju, ir izmantot kādu no tālāk dotajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Piemērots aprīkojuma un ēku izvietojums

Trokšņa līmeni var samazināt, palielinot atstatumu starp trokšņa avotu un trokšņa uztvērēju, izmantojot ēkas par trokšņa bloķētājiem un mainot ēku izeju vai ieeju atrašanās vietu.

Esošu staciju gadījumā aprīkojumu pārvietošana un ēku izeju vai ieeju atrašanās vietas maiņa var nebūt iespējama vietas trūkuma un/vai pārmērīgu izmaksu dēļ.

Operacionāli pasākumi

Tie ir, piemēram, šādi:

i)	aprīkojumu rūpīgi inspicēt un veikt tā tehnisko apkopi;

ii)	ja iespējams, aizvērt norobežotu telpu durvis un logus;

iii)	rūpēties, lai aprīkojumu ekspluatētu pieredzējis personāls;

iv)	ja iespējams, izvairīties no trokšņainām darbībām naktīs;

v)	paredzēt apkopes darbu laikā īstenojamus trokšņa kontroles pasākumus.

Vispārizmantojams.

Kluss aprīkojums

Tostarp klusi kompresori, sūkņi un ventilatori.

Trokšņa kontroles aprīkojums

Tas ietver šādus elementus:

i)	trokšņa mazinātāji;

ii)	aprīkojuma izolēšana;

iii)	trokšņaina aprīkojuma norobežošana;

iv)	ēku skaņizolēšana.

Esošās stacijās tas var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

Trokšņa vājināšana

Starp trokšņa avotiem un trokšņa uztvērējiem izvietot barjeras (prettrokšņa sienas, uzbērumus un ēkas).

Izmantojams tikai esošās stacijās, jo jaunu staciju konstrukcijai vajadzētu būt tādai, lai šis paņēmiens nebūtu vajadzīgs. Esošu staciju gadījumā barjeru izvietošana var nebūt iespējama vietas trūkuma dēļ.

1.9. Smakas

15. LPTP. LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt smaku emisiju, ir ieviest, īstenot un regulāri pārskatīt smaku pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos elementus:

—	protokols, kurā norādītas darbības un laika grafiks,

—	smaku monitoringa protokols. Tam līdztekus var izmērīt/aplēst eksponētību smakām vai aplēst smaku ietekmi,

—	protokols reaģēšanai uz incidentiem, kas saistīti ar smakām, piem., sūdzībām,

—	smaku novēršanas un mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot smaku avotu vai avotus, izmērīt/aplēst eksponētību smakām, raksturot, kādā mērā katrs avots izraisa smaku, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Izmantojamība

15. LPTP ir izmantojams tikai gadījumos, kad ir paredzams un/vai ir pamats domāt, ka smakas radīs apgrūtinājumu sensitīvos objektos.

2. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU BARĪBU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz dzīvnieku barību. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

2.1. Energoefektivitāte

2.1.1. Barības maisījumi / lolojumdzīvnieku barība

Vispārīgi energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.3. punktā. Orientējošie vidiskā snieguma līmeņi ir sniegti nākamajā tabulā.

2. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Produkts	Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Barības maisījums	MWh uz tonnu produkcijas	0,01–0,10 (1) (2) (3)
Sausā lolojumdzīvnieku barība		0,39–0,50
Slapjā lolojumdzīvnieku barība		0,33–0,85

2.1.2. Zaļā lopbarība

16. LPTP. LPTP, kā padarīt energoefektīvāku zaļās lopbarības pārstrādi, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu un tālāk norādīto paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Apžāvētas lopbarības izmantošana	Tādas lopbarības izmantošana, kas ir apžāvēta (piem., apvītinot izklātu lopbarību).	Nav izmantojams slapjā procesā.
b)	Atlikumgāzu reciklēšana no žāvētāja	Ciklona atlikumgāzu inžekcija žāvētāja deglī.	Vispārizmantojams.
c)	Atlikumsiltuma izmantošana apžāvēšanai	Augsttemperatūras žāvētāju izlaistā tvaika siltumu izmanto visas zaļās lopbarības vai tās daļas apžāvēšanai.	Vispārizmantojams.

2.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

Vispārīgi tehniskie paņēmieni, kā mazināt ūdens patēriņu un novadīto notekūdeņu daudzumu, ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.4. punktā. Orientējošais vidiskā snieguma līmenis ir sniegts nākamajā tabulā.

3. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Produkts

Mērvienība

Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums

(gada vidējā vērtība)

Slapjā lolojumdzīvnieku barība

m3 uz tonnu produkcijas

1,3–2,4

2.3. Emisijas gaisā

17. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Maisa filtrs	Sk. 14.2. punktu.	Var nebūt izmantojams lipīgu putekļu daudzuma mazināšanai.
b)	Ciklons	Sk. 14.2. punktu.	Vispārizmantojams.

4. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no smalcināšanas un granulu dzesēšanas barības maisījumu ražošanā

Parametrs	Konkrētais process	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
			Jaunas stacijas	Esošas stacijas
Putekļi	Smalcināšana	mg/Nm3	< 2–5	< 2–10
	Granulu dzesēšana		< 2–20

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

3. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ALUS DARĪŠANU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz alus darīšanu. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

3.1. Energoefektivitāte

18. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu un tālāk norādīto paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Iejavošana augstākā temperatūrā	Iejavošanu veic aptuveni 60 °C temperatūrā, tā mazinot aukstā ūdens izmantošanu.	Var nebūt izmantojams produkta specifikāciju dēļ.
b)	Ierobežota iztvaikošana misas vārīšanas laikā	Iztvaikošanu var samazināt no 10 % līdz aptuveni 4 % stundā (piem., izmantojot divfāzu vārīšanas sistēmas, dinamisku vārīšanu zemā spiedienā).
c)	Augstāka relatīvā blīvuma misas izmantošana	Koncentrētas misas ieguve, tātad mazāks tilpums un mazāks enerģijas patēriņš.

5. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība

Īpatnējais enerģijas patēriņš

(gada vidējā vērtība)

MWh uz hl produkcijas

0,02–0,05

3.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

6. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība

Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums

(gada vidējā vērtība)

m3 uz hl produkcijas

0,15–0,50

3.3. Atkritumi

19. LPTP. LPTP, kā mazināt uz likvidēšanu nosūtāmo atkritumu daudzumu, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Rauga atgūšana un atkalizmantošana pēc raudzēšanas	Pēc raudzēšanas raugu savāc un var daļēji atkalizmantot raudzēšanā un/vai izmantot citiem mērķiem, piem., par dzīvnieku barību, farmācijā, par pārtikas sastāvdaļu, anaerobiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijā biogāzes ražošanā.
b)	Dabīgā filtrmateriāla atgūšana un atkalizmantošana pēc raudzēšanas	Pēc ķīmiskas, fermentatīvas vai termiskas apstrādes dabīgos filtrmateriālus (piem., diatomītu) var filtrēšanas procesā atkalizmantot. Dabīgos filtrmateriālus var izmantot arī, piem., par augsnes ielabotājiem.

3.4. Emisijas gaisā

20. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā, ir izmantot maisa filtru vai gan ciklonu, gan maisa filtru.

Apraksts

Sk. 14.2. punktu.

7. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no manipulācijām ar iesalu un palīgvielām un to pārstrādes

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Jaunas stacijas

Esošas stacijas

Putekļi

mg/Nm3

< 2–5

< 2–10

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

4. SECINĀJUMI PAR LPTP PIENOTAVĀM

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz pienotavām. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

4.1. Energoefektivitāte

21. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu un tālāk norādīto paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Piena daļēja homogenizācija	Krējumu homogenizē kopā ar nelielu daļu vājpiena. Var ievērojami samazināt homogenizatora lielumu, tādējādi radot enerģijas ietaupījumu.
b)	Energoefektīvs homogenizators	Optimizējot konstrukciju, mazinās homogenizatora darba spiediens un līdz ar to arī elektroenerģijas daudzums, kas vajadzīgs sistēmas darbināšanai.
c)	Caurplūdes pasterizatoru izmantošana	Izmanto caurplūdes siltummaiņus (piem., cauruļveida un plākšņveida). Pasterizācijas laiks ir tad daudz īsāks nekā ar porcijveida sistēmām.
d)	Reģeneratīvā siltumapmaiņa pasterizācijas procesā	Ienākošo pienu priekškarsē karstais piens, kas pasterizatoru atstāj.
e)	Piena ultrasterilizācija (UHT) bez iepriekšējas pasterizācijas	Ultrasterilizētu pienu no svaigpiena iegūst vienā posmā, tādējādi ietaupot enerģiju, kas parasti vajadzīga pasterizācijai.
f)	Daudzpakāpju žāvēšana pulvera ražošanā	Žāvēšanu ar izsmidzināšanu izmanto kombinācijā ar lejasposma žāvētāju, piem., žāvētāju ar verdošo slāni.
g)	Ledusūdens priekšdzesēšana	Ja izmanto ledusūdeni, tad atgriezes ledusūdeni priekšdzesē (piem., ar plākšņveida siltummaini) pirms galīgās dzesēšanas ledusūdens uzkrāšanas tvertnē, kurai izmanto iztvaicētāju ar serpentīncauruli.

8. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Galvenais produkts (vismaz 80 % no produkcijas)	Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Tirgojamais piens	MWh uz tonnu izejvielu	0,1–0,6
Siers		0,10–0,22 (27)
Pulveris		0,2–0,5
Raudzēts piens		0,2–1,6

4.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

Vispārīgi tehniskie paņēmieni, kā mazināt ūdens patēriņu un novadīto notekūdeņu daudzumu, ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.4. punktā. Orientējošie vidiskā snieguma līmeņi ir sniegti nākamajā tabulā.

9. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Galvenais produkts (vismaz 80 % no produkcijas)	Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
Tirgojamais piens	m3 uz tonnu izejvielu	0,3–3,0
Siers		0,75–2,5
Pulveris		1,2–2,7

4.3. Atkritumi

22. LPTP. LPTP, kā mazināt uz likvidēšanu nosūtāmo atkritumu daudzumu, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
Tehniskie paņēmieni, kas saistīti ar centrifūgu izmantošanu
a)	Optimizēta centrifūgu ekspluatācija	Centrifūgu ekspluatēšana atbilstoši specifikācijām, lai samazinātu atmetamo produktu daudzumu.
Tehniskie paņēmieni, kas saistīti ar sviesta ražošanu
b)	Krējuma sildītāja izskalošana ar vājpienu vai ūdeni	Krējuma sildītāja izskalošana ar vājpienu vai ūdeni (pirms tīrīšanas), ko pēc tam atgūst un atkalizmanto.
Tehniskie paņēmieni, kas saistīti ar saldējuma ražošanu
c)	Saldējuma sasaldēšana ar caurplūdes paņēmienu	Saldējuma sasaldēšana ar caurplūdes paņēmienu, izmantojot optimizētas palaides procedūras un kontrolkontūrus, kas mazina apturējumu biežumu.
Tehniskie paņēmieni, kas saistīti ar siera ražošanu
d)	Skābo sūkalu veidošanās minimalizēšana	Iespējami ātri pārstrādā sūkalas no skābpiena sieru (piem., biezpiena, svaigā siera un mocarellas) izgatavošanas, lai mazinātu pienskābes veidošanos.
e)	Sūkalu atgūšana un izmantošana	Sūkalas atgūst (vajadzības gadījumā izmantojot tādus paņēmienus kā iztvaicēšana un membrānfiltrēšana) un no tām iegūst, piem., sūkalu pulveri, demineralizētu sūkalu pulveri, sūkalu olbaltumvielu koncentrātus vai laktozi. Sūkalas un sūkalu koncentrātus var izmantot arī par dzīvnieku barību vai oglekļa avotu biogāzes stacijā.

4.4. Emisijas gaisā

23. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā no žāvēšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Maisa filtrs	Sk. 14.2. punktu.	Var nebūt izmantojams lipīgu putekļu daudzuma mazināšanai.
b)	Ciklons		Vispārizmantojams.
c)	Slapjais skruberis		Vispārizmantojams.

10. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no žāvēšanas

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
Putekļi	mg/Nm3	< 2–10 (1)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

5. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ETANOLA RAŽOŠANU

Šajā punktā izklāstītais LPTP secinājums attiecas uz etanola ražošanu. Tas izmantojams līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

5.1. Atkritumi

24. LPTP. LPTP, kā mazināt uz likvidēšanu nosūtāmo atkritumu daudzumu, ir pēc raudzēšanas atgūt un (atkal)izmantot raugu.

Apraksts

Sk. 19. LPTP a) punktu. Raugu atgūt var nebūt iespējams, ja šķiedeni izmanto par dzīvnieku barību.

6. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ZIVJU, GLIEMJU, VĒŽVEIDĪGO UN ADATĀDAIŅU APSTRĀDI

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu apstrādi. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

6.1. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

25. LPTP. LPTP, kā samazināt ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu, ir izmantot piemērotu 7. LPTP minēto tehnisko paņēmienu un tālāk norādīto paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Tauku atdalīšana un iekšējo orgānu izņemšana ar vakuumsūkni	Zivju taukus atdala un iekšējos orgānus izņem ar vakuumsūkni, nevis ūdeni.
b)	Tauku, iekšējo orgānu, ādas un fileju sausā pārvietošana	Pārvietošana ar konveijeru, nevis ūdeni.

6.2. Emisijas gaisā

26. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās organisko savienojumu emisijas gaisā no zivju kūpināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Biofiltrs	Atlikumgāzu plūsmu novada cauri organiska materiāla (piem., kūdra, sila virsis, saknes, koku mizas, komposts, skujkoku koksne un dažādas šo materiālu kombinācijas) vai kāda inerta materiāla (piem., māls, aktivētā ogle un poliuretāns) slānim, kurā dabiski sastopamie mikroorganismi organiskās (un daļēji arī neorganiskās) sastāvdaļas pārvērš oglekļa dioksīdā, ūdenī, citos metabolītos un biomasā.
b)	Termiskā oksidācija	Sk. 14.2. punktu.
c)	Apstrāde ar netermālo plazmu	Sk. 14.2. punktu.
d)	Slapjais skruberis	Sk. 14.2. punktu. Priekšattīrīšanai bieži izmanto elektrostatisko precipitatoru.
e)	Attīrītu dūmu izmantošana	Produkta kūpināšanai kūpināšanas kamerā izmanto dūmus no attīrītiem primārajiem dūmu kondensātiem.

11. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām KGOO emisijām gaisā no kūpināšanas kamerām

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
KGOO	mg/Nm3	15–50 (29) (30)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

7. SECINĀJUMI PAR LPTP AUGĻU UN DĀRZEŅU NOZAREI

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz augļu un dārzeņu nozari. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

7.1. Energoefektivitāte

27. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu kombināciju un augļus un dārzeņus pirms dziļās sasaldēšanas atdzesēt.

Apraksts

Augļu un dārzeņu temperatūru pirms to ielaišanas saldēšanas tunelī pazemina līdz aptuveni 4 °C, tos laižot tiešā vai netiešā saskarē ar aukstu ūdeni vai dzesējošu gaisu. Ūdeni no pārtikas var noņemt un pēc tam savākt atkalizmantošanai dzesēšanas procesā.

12. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Kartupeļu pārstrāde (izņemot cietes ražošanu)	MWh uz tonnu produkcijas	1,0–2,1 (31)
Tomātu pārstrāde	MWh uz tonnu produkcijas	0,15–2,4 (32) (33)

7.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

13. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
Kartupeļu pārstrāde (izņemot cietes ražošanu)	m3 uz tonnu produkcijas	4,0–6,0 (34)
Tomātu pārstrāde, ja iespējama ūdens reciklēšana	m3 uz tonnu produkcijas	8,0–10,0 (35)

8. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ GRAUDU MALŠANU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz graudu malšanu. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

8.1. Energoefektivitāte

Vispārīgi energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.3. punktā. Orientējošais vidiskā snieguma līmenis ir sniegts nākamajā tabulā.

14. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
MWh uz tonnu produkcijas	0,05–0,13

8.2. Emisijas gaisā

28. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā, ir izmantot maisa filtru.

Apraksts

Sk. 14.2. punktu.

15. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no graudu malšanas

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
Putekļi	mg/Nm3	< 2–5

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

9. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ GAĻAS PĀRSTRĀDI

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz gaļas pārstrādi. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

9.1. Energoefektivitāte

Vispārīgi energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.3. punktā. Orientējošais vidiskā snieguma līmenis ir sniegts nākamajā tabulā.

16. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība

Īpatnējais enerģijas patēriņš

(gada vidējā vērtība)

MWh uz tonnu izejvielu

0,25–2,6 (36) (37)

9.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

17. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
m3 uz tonnu izejvielu	1,5–8,0 (38)

9.3. Emisijas gaisā

29. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās organisko savienojumu emisijas gaisā no gaļas kūpināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Adsorbcija	Atlikumgāzē esošie organiskie savienojumi tiek aizturēti uz cietas virsmas (parasti aktivētās ogles).
b)	Termiskā oksidācija	Sk. 14.2. punktu.
c)	Slapjais skruberis	Sk. 14.2. punktu. Priekšattīrīšanai bieži izmanto elektrostatisko precipitatoru.
d)	Attīrītu dūmu izmantošana	Produkta kūpināšanai kūpināšanas kamerā izmanto dūmus no attīrītiem primārajiem dūmu kondensātiem.

18. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām KGOO emisijām gaisā no kūpināšanas kamerām

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg/Nm3

3–50 (39) (40)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

10. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ EĻĻAS AUGU PĀRSTRĀDI UN AUGU EĻĻAS RAFINĒŠANU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz eļļas augu pārstrādi un augu eļļas rafinēšanu. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

10.1. Energoefektivitāte

30. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu kombināciju un izmantot palīgvakuumu.

Apraksts

Eļļas žāvēšanai, eļļas atgāzēšanai vai eļļas oksidēšanās minimalizēšanai izmantoto palīgvakuumu parasti iegūst ar sūkņiem, tvaika inžektoriem utt. Vakuuma izmantošana samazina šiem procesiem vajadzīgo siltumenerģijas daudzumu.

19. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Rapša un/vai saulespuķu sēklu integrēta smalcināšana un rafinēšana	MWh uz tonnu saražotās eļļas	0,45–1,05
Sojas pupu integrēta smalcināšana un rafinēšana		0,65–1,65
Atsevišķa rafinēšana		0,1–0,45

10.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

20. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
Rapša un/vai saulespuķu sēklu integrēta smalcināšana un rafinēšana	m3 uz tonnu saražotās eļļas	0,15–0,75
Sojas pupu integrēta smalcināšana un rafinēšana		0,8–1,9
Atsevišķa rafinēšana		0,15–0,9

10.3. Emisijas gaisā

31. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Maisa filtrs	Sk. 14.2. punktu.	Var nebūt izmantojams lipīgu putekļu daudzuma mazināšanai.
b)	Ciklons		Vispārizmantojams.
c)	Slapjais skruberis		Vispārizmantojams.

21. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no manipulācijām ar sēklām un to sagatavošanas, kā arī miltu žāvēšanas un dzesēšanas

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Jaunas stacijas

Esošas stacijas

Putekļi

mg/Nm3

< 2–5 (41)

< 2–10 (41)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

10.4. Heksāna zudumi

32. LPTP. LPTP, kā mazināt heksāna zudumus eļļas augu pārstrādē un rafinēšanā, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a)	Miltu un tvaika pretplūsma kombinētajā šķīdinātāju atdalītājā un grauzdētājā.	Heksānu no heksānu saturošajiem miltiem atdala kombinētajā šķīdinātāju atdalītājā un grauzdētāja, izmantojot tvaika un miltu pretplūsmu.
b)	Heksāna iztvaicēšana no eļļas/heksāna maisījuma	Heksānu no eļļas/heksāna maisījuma atdala, izmantojot iztvaicētājus. Kombinētā šķīdinātāju atdalītāja un grauzdētāja izgarojumu (tvaika/heksāna maisījums) siltumenerģiju izmanto pirmajā iztvaicēšanas posmā.
c)	Kondensācija kombinācijā ar minerāleļļas slapjo skruberi	Heksāna izgarojumus atdzesē, līdz to temperatūra nokrītas zem rasas punkta, lai tie kondensētos. Nekondensējies heksāns tiek absorbēts skruberī, kurā par skrubēšanas šķidrumu izmanto minerāleļļu, vēlākai atgūšanai.
d)	Gravitatīvā fāzu separēšana kombinācijā ar destilāciju	Neizšķīdušo heksānu no ūdens fāzes separē ar gravitatīvu fāzu separatoru. Heksāna atlikumu atdestilē, ūdens fāzi uzkarsējot līdz aptuveni 80–95 °C.

22. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) heksāna zudumiem eļļas augu pārstrādē un rafinēšanā

Parametrs

Pārstrādāto sēklu vai pupu veids

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Heksāna zudumi

Sojas pupas

kg uz tonnu pārstrādāto sēklu vai pupu

0,3–0,55

Rapša sēklas un saulespuķu sēklas

0,2–0,7

11. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ BEZALKOHOLISKAJIEM DZĒRIENIEM UN NEKTĀRU/SULU NO PĀRSTRĀDĀTIEM AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM

Šajā punktā izklāstītie secinājumi par LPTP attiecas uz bezalkoholiskajiem dzērieniem un nektāru/sulu no pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

11.1. Energoefektivitāte

33. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu un tālāk norādīto paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Viens pasterizators gan nektāra, gan sulas ražošanai	Gan sulai, gan mīkstumam izmanto vienu pasterizatoru, nevis katram savu.	Paņēmiens var nebūt izmantojams, ja mīkstuma daļiņas ir pārāk lielas.
b)	Hidrauliskā cukura pārvietošana	Cukuru līdz ražošanas procesam nogādā ar ūdeni. Tā kā daļa cukura izšķīst jau pārvietošanas laikā, mazāk enerģijas jāpatērē cukura izšķīdināšanai.	Vispārizmantojams.
c)	Energoefektīva homogenizatora izmantošana nektāra/sulas ražošanai	Sk. 21. LPTP b) punktu.	Vispārizmantojams.

23. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība

Īpatnējais enerģijas patēriņš

(gada vidējā vērtība)

MWh uz hl produkcijas

0,01–0,035

11.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

24. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
m3 uz hl produkcijas	0,08–0,20

12. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ CIETES RAŽOŠANU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz cietes ražošanu. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

12.1. Energoefektivitāte

Vispārīgi energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.3. punktā. Orientējošie vidiskā snieguma līmeņi ir sniegti nākamajā tabulā.

25. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Kartupeļu pārstrāde tikai dabīgās cietes ieguvei	MWh uz tonnu izejvielu (42)	0,08–0,14
Kukurūzas un/vai kviešu pārstrāde dabīgās cietes ražošanai kombinācijā ar modificētas un/vai hidrolizētas cietes ražošanu	MWh uz tonnu izejvielu (42)	0,65–1,25 (43)

12.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

26. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošie vidiskā snieguma līmeņi

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
Kartupeļu pārstrāde tikai dabīgās cietes ieguvei	m3 uz tonnu izejvielu (44)	0,4–1,15
Kukurūzas un/vai kviešu pārstrāde dabīgās cietes ražošanai kombinācijā ar modificētas un/vai hidrolizētas cietes ražošanu	m3 uz tonnu izejvielu (44)	1,1–3,9 (45)

12.3. Emisijas gaisā

34. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā no cietes, olbaltumvielu un šķiedrvielu žāvēšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Maisa filtrs	Sk. 14.2. punktu.	Var nebūt izmantojams lipīgu putekļu daudzuma mazināšanai.
b)	Ciklons		Vispārizmantojams.
c)	Slapjais skruberis		Vispārizmantojams.

27. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no cietes, olbaltumvielu un šķiedrvielu žāvēšanas

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
		Jaunas stacijas	Esošas stacijas
Putekļi	mg/Nm3	< 2–5 (46)	< 2–10 (46)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

13. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ CUKURA RAŽOŠANU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz cukura ražošanu. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

13.1. Energoefektivitāte

35. LPTP. LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 6. LPTP minēto tehnisko paņēmienu kombināciju un kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Biešu mīkstuma izspiešana	Biešu mīkstumu izspiež, līdz sausnas saturs sasniedz apmēram 25–32 masas %.	Vispārizmantojams.
b)	Biešu mīkstuma netiešā žāvēšana (tvaikžāvēšana)	Biešu mīkstuma žāvēšana, izmantojot pārkarsētu tvaiku.	Esošās stacijās tas var nebūt izmantojams sakarā ar to, ka jāveic pilnīga energoietaišu rekonstrukcija.
c)	Biešu mīkstuma solārā žāvēšana	Saules enerģijas izmantošana biešu mīkstuma žāvēšanai.	Paņēmiens var nebūt izmantojams vietējo klimatisko apstākļu un/vai telpas trūkuma dēļ.
d)	Karsto gāzu reciklēšana	Karsto gāzu (piem., žāvētāja, katla vai koģenerācijas stacijas atlikumgāzu) reciklēšana.	Vispārizmantojams.
e)	Biešu mīkstuma (priekš)žāvēšana zemā temperatūrā	Biešu mīkstuma tieša (priekš)žāvēšana ar žāvētājgāzi, piem., gaisu vai karstu gāzi.	Vispārizmantojams.

28. tabula

Īpatnējā enerģijas patēriņa orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Cukurbiešu pārstrāde	MWh uz tonnu biešu	0,15–0,40 (47)

13.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu novadīšana

29. tabula

Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma orientējošais vidiskā snieguma līmenis

Konkrētais process	Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
Cukurbiešu pārstrāde	m3 uz tonnu biešu	0,5–1,0

13.3. Emisijas gaisā

36. LPTP. LPTP, kā novērst vai mazināt virzītās putekļu emisijas gaisā no biešu mīkstuma žāvēšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Gāzveida kurināmo izmantošana	Sk. 14.2. punktu.	Var nebūt izmantojams sakarā ar gāzveida kurināmo ierobežoto pieejamību.
b)	Ciklons		Vispārizmantojams.
c)	Slapjais skruberis		Vispārizmantojams.
d)	Biešu mīkstuma netiešā žāvēšana (tvaikžāvēšana)	Sk. 35. LPTP b) punktu.	Esošās stacijās tas var nebūt izmantojams sakarā ar to, ka jāveic pilnīga enerģētisko kompleksu rekonstrukcija.
e)	Biešu mīkstuma solārā žāvēšana	Sk. 35. LPTP c) punktu.	Paņēmiens var nebūt izmantojams vietējo klimatisko apstākļu un/vai telpas trūkuma dēļ.
f)	Biešu mīkstuma (priekš)žāvēšana zemā temperatūrā	Sk. 35. LPTP e) punktu.	Vispārizmantojams.

30. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām putekļu emisijām gaisā no biešu mīkstuma žāvēšanas augstā temperatūrā (virs 500 °C)

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)	Skābekļa references līmenis (OR)	References gāzes stāvoklis
Putekļi	mg/Nm3	5–100	16 tilp. %	Bez korekcijām pēc ūdens satura

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

37. LPTP. LPTP, kā mazināt virzītās SOX emisijas gaisā no biešu mīkstuma žāvēšanas augstā temperatūrā (virs 500 °C), ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a)	Dabasgāzes izmantošana	—	Var nebūt izmantojams sakarā ar dabasgāzes ierobežoto pieejamību.
b)	Slapjais skruberis	Sk. 14.2. punktu.	Vispārizmantojams.
c)	Kurināmo ar zemu sēra saturu izmantošana	—	Izmantojams tikai tad, ja nav pieejama dabasgāze.

31. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām SOX emisijām gaisā no biešu mīkstuma žāvēšanas augstā temperatūrā (virs 500 °C), ja netiek izmantota dabasgāze

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība) (48)

Skābekļa references līmenis (OR)

References gāzes stāvoklis

SOX

mg/Nm3

30–100

16 tilp. %

Bez korekcijām pēc ūdens satura

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 5. LPTP.

14. TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS

14.1. Emisijas ūdenī

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Aktīvo dūņu process	Bioloģisks process, kurā mikroorganismus notekūdeņos tur suspendētus un visu maisījumu mehāniski aerē. Aktīvo dūņu maisījumu nogādā uz separācijas mezglu, no kurienes dūņas reciklē uz aerācijas tvertni.
Aerobiskās apstrādes lagūna	Notekūdeņu bioloģiskajai attīrīšanai domāts sekls zemes baseins, kura saturs tiek periodiski sajaukts, lai šķidrumā atmosfēriskās difūzijas ceļā iekļūtu skābeklis.
Anaerobiskais kontaktprocess	Anaerobisks process, kurā notekūdeņi tiek sajaukti ar reciklētām dūņām un pēc tam digestēti noslēgtā reaktorā. Ūdens/dūņu maisījumu separē ārēji.
Izgulsnēšana	Izšķīdušu piesārņotāju pārvēršana nešķīstošos savienojumos, pievienojot ķīmiskus izgulsnētājus. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju ar gaisu vai filtrāciju. Fosfora izgulsnēšanai izmanto daudzvērtīgus metālu jonus (piem., kalcija, alumīnija, dzelzs jonus).
Koagulācija un flokulācija	Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem separē ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās.
Izlīdzināšana	Plūsmu un piesārņotāju slodzes līdzsvarošana ar tvertnēm vai citiem pārvaldības paņēmieniem.
Uzlabota bioloģiskā fosfora atdalīšana	Aerobiskās un anaerobiskās apstrādes kombinācija, kas ļauj aktīvo dūņu baktēriju sabiedrību selektīvi bagātināt ar polifosfātus uzkrājošiem mikroorganismiem. Šie mikroorganismi uzņem vairāk fosfora nekā nepieciešams normālai augšanai.
Filtrācija	Cietvielu separēšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu – izmantojot, piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju.
Flotācija	Cietu vai šķidru daļiņu separēšana no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem.
Membrānu bioreaktors	Aktīvo dūņu procesa un membrānfiltrēšanas kombinācija. Ir divi varianti: a) ārējs recirkulācijas kontūrs starp aktīvo dūņu tvertni un membrānu moduli un b) membrānu moduļa iegremdēšana aerētajā aktīvo dūņu tvertnē, kur efluentu filtrē caur dobšķiedru membrānu, biomasai paliekot tvertnē.
Neitralizācija	Notekūdeņu pH koriģēšana līdz neitrālam līmenim (aptuveni 7) ar ķimikālijām. pH palielināšanai parasti izmanto nātrija hidroksīdu (NaOH) vai kalcija hidroksīdu (Ca(OH)2), savukārt pH samazināšanai parasti izmanto sērskābi (H2SO4), hlorūdeņražskābi (HCl) vai oglekļa dioksīdu (CO2). Dažas vielas neitralizēšanas laikā var izgulsnēties.
Nitrifikācija un/vai denitrifikācija	Divposmu process, ko parasti iekļauj bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas staciju procesos. Pirmais posms ir aerobiskā nitrifikācija, kurā mikroorganismi amoniju (NH4 +) oksidē par starpproduktu – nitrītu (NO2 -) –, ko pēc tam oksidē par nitrātu (NO3 -). Nākamajā – anoksiskās denitrifikācijas – posmā mikroorganismi nitrātu ķīmiski reducē par slāpekļa gāzi.
Daļēja nitritācija – anaerobiska amonija oksidācija	Bioloģisks process, kurā amonijs un nitrīts anaerobiskos apstākļos tiek pārvērsti slāpekļa gāzē. Notekūdeņu attīrīšanā pirms anaerobiskās amonija oksidācijas veic daļēju nitrifikāciju (t. i., nitritāciju), kurā aptuveni puse amonija (NH4 +) tiek pārvērsta nitrītā (NO2 -).
Fosfora atgūšana struvīta formā	Process, kurā ar izgulsnēšanu tiek atgūts fosfors struvīta (magnija amonija fosfāta) formā.
Nostādināšana	Suspendēto daļiņu un materiālu separēšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību.
Augšupplūsmas anaerobiskais dūņu slāņa process (UASB)	Anaerobisks process, kurā notekūdeņi tiek ievadīti pa reaktora apakšu, no kurienes tie plūst uz augšu cauri dūņu slānim, kas sastāv no bioloģiski veidotām granulām vai daļiņām. Notekūdeņu fāze nonāk nostādināšanas kamerā, kur tiek separētas cietvielas; gāzes tiek savāktas kupolos reaktora augšā.

14.2. Emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Maisa filtrs	Maisa filtri, ko bieži dēvē par auduma filtriem, ir izgatavoti no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots atlikumgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai.
Ciklons	Putekļu kontroles sistēma, kurā daļiņas ar centrbēdzes spēku tiek separētas no nesējgāzes.
Apstrāde ar netermālo plazmu	Pretpiesārņojuma paņēmiens, kura pamatprincips ir atlikumgāzē izveidot plazmu (t. i., jonizētu gāzi, kas sastāv no pozitīviem joniem un brīviem elektroniem proporcijās, pie kurām kopējais elektriskais lādiņš kopumā vairāk vai mazāk izlīdzinās), izmantojot spēcīgu elektrisko lauku. Plazma oksidē organiskos un neorganiskos savienojumus.
Termiskā oksidācija	Atlikumgāzes plūsmas deggāzu un odorantu oksidēšana, kontaminantu un gaisa vai skābekļa maisījumu degkamerā sakarsējot līdz temperatūrai, kas pārsniedz tā pašaizdegšanās punktu, un šo augsto temperatūru saglabājot tik ilgi, līdz tas ir pilnīgi sadedzis, aiz sevis atstājot oglekļa dioksīdu un ūdeni.
Gāzveida kurināmo izmantošana	Pāreja no cietā kurināmā (piem., ogļu) sadedzināšanas uz gāzveida kurināmā (piem., dabasgāzes, biogāzes) sadedzināšanu, kas ir mazāk kaitīga emisiju ziņā (piem., zems sēra saturs, zems pelnu saturs vai labāka pelnu kvalitāte).
Slapjais skruberis	Gāzveida vai daļiņveida piesārņotāju atdalīšana no gāzu plūsmas, tos masas pārneses ceļā pārvadot uz šķidru šķīdinātāju, kas parasti ir ūdens vai ūdens šķīdums. Tas var notikt arī ķīmiskā reakcijā (piem., skābskruberī vai sārmskruberī). Dažos gadījumos atdalītos savienojumus no šķīdinātāja var atgūt.

(1) Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.).

(3) Jebkuram parametram, kuram ar paraugošanu vai analīzi saistītu ierobežojumu dēļ 30 minūtes ilgus paraugojumus/mērījumus izmantot nav lietderīgi, var izmantot piemērotāku mērīšanas periodu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(5) Monitorings veicams tikai tad, ja attiecīgā viela atzīta par relevantu notekūdeņu plūsmas komponentu 2. LPTP minētajā inventarizācijas pārskatā.

(6) Monitorings veicams tikai gadījumos, kad novadīšana saņēmējā ūdensobjektā ir tieša.

(7) KOO monitorings un ĶSP monitorings ir alternatīvas. Priekšroka dodama KOO monitoringam, jo tajā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.

(8) Ja pierādīts, ka emisijas līmeņi ir pietiekami nemainīgi, var izmantot mazāku monitoringa biežumu, bet tas jebkurā gadījumā jāveic vismaz reizi mēnesī.

(9) (1) Mērījumus veic tad, kad paredzamās emisijas ir vislielākās, normālos ekspluatācijas apstākļos.

(10) (2) Ja pierādīts, ka emisijas līmeņi ir pietiekami nemainīgi, var izmantot mazāku monitoringa biežumu, bet tas jebkurā gadījumā jāveic vismaz reizi gadā.

(11) (3) Mērījumu veic kampaņveidīgi divās dienās.

(12) (4) Monitorings veicams tikai tad, ja izmanto termisko oksidizatoru.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(14) (1) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 14.1. punktā.

(15) LPTP SEL nav piemērojami emisijām no graudu malšanas, zaļās lopbarības pārstrādes un sausās lolojumdzīvnieku barības un barības maisījumu ražošanas.

(16) LPTP SEL var nebūt piemērojami citronskābes vai rauga ražošanai.

(17) Bioķīmiskajam skābekļa patēriņam (BSP) nav piemērojams neviens LPTP SEL. Orientējoši: gada vidējais BSP5 līmenis notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacijas efluentā parasti ir ≤ 20 mg/l.

(18) ĶSP LPTP SEL var aizstāt ar KOO LPTP SEL. Korelāciju starp ĶSP un KOO katrā gadījumā nosaka atsevišķi. Priekšroka KOO LPTP SEL dodama tāpēc, ka tā monitoringā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.

(19) Diapazona augšgala vērtības ir:

—	125 mg/l pienotavām,

—	120 mg/l augļu un dārzeņu iekārtām,

—	200 mg/l eļļas augu pārstrādes un augu eļļas rafinēšanas iekārtām,

—	185 mg/l cietes ražošanas iekārtām,

—	155 mg/l cukura ražošanas iekārtām;

tās ir dienas vidējās vērtības, turklāt tikai tad, ja pretpiesārņojuma pasākumu gada vidējā efektivitāte vai ražošanas perioda vidējā efektivitāte ir ≥ 95 %.

(20) Diapazona apakšgala vērtības parasti sasniedz, izmantojot filtrāciju (piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju, membrānu bioreaktoru), savukārt diapazona augšgala vērtības parasti sasniedz, izmantojot tikai nostādināšanu vien.

(21) Diapazona augšgala vērtība ir 30 mg/l; tā ir dienas vidējā vērtība, turklāt tikai tad, ja pretpiesārņojuma pasākumu gada vidējā efektivitāte vai ražošanas perioda vidējā efektivitāte ir ≥ 80 %.

(22) LPTP SEL var nebūt piemērojams, ja notekūdeņu temperatūra ilgāku laiku ir zema (piem., zem 12 °C).

(23) Diapazona augšgala vērtības ir:

—	4 mg/l pienotavām un cietes ražošanas iekārtām, kas ražo modificētu un/vai hidrolizētu cieti,

—	5 mg/l augļu un dārzeņu iekārtām,

—	10 mg/l eļļas augu pārstrādes un augu eļļas rafinēšanas iekārtām, kas veic ziepju pamatvielu sadalīšanu;

tās ir dienas vidējās vērtības, turklāt tikai tad, ja pretpiesārņojuma pasākumu gada vidējā efektivitāte vai ražošanas perioda vidējā efektivitāte ir ≥ 95 %.

(24) Diapazona apakšgala vērtības var panākt, neizmantojot granulēšanu.

(25) Īpatnējā enerģijas patēriņa līmenis var nebūt piemērojams, ja par izejvielu izmanto zivis un citus ūdensdzīvniekus.

(26) Iekārtām, kas atrodas aukstā klimatā un/vai kurās dekontaminācijai no Salmonella izmanto karsēšanu, diapazona augšgala vērtība ir 0,12 MWh uz produkcijas tonnu.

(27) Īpatnējā enerģijas patēriņa līmenis var nebūt piemērojams, ja par izejvielu neizmanto tikai pienu vien.

(28) Attiecībā uz demineralizēta sūkalu pulvera, kazeīna un laktozes žāvēšanu diapazona augšgala vērtība ir 20 mg/Nm3.

(29) Diapazona apakšgala vērtības parasti panāk, izmantojot termisko oksidāciju.

(30) Šis LPTP SEL nav piemērojams, ja KGOO emisijas ir mazākas par 500 g/h.

(31) (1) Īpatnējā enerģijas patēriņa līmenis var nebūt piemērojams kartupeļu pārslu un pulvera ražošanai.

(32) (2) Diapazona apakšgala vērtības parasti iegūst, ražojot mizotus tomātus.

(33) (3) Diapazona augšgala vērtības parasti iegūst, ražojot tomātu pulveri vai koncentrātu.

(34) Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma līmenis var nebūt piemērojams kartupeļu pārslu un pulvera ražošanai.

(35) Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma līmenis var nebūt piemērojams tomātu pulvera ražošanai.

(36) (1) Īpatnējā enerģijas patēriņa līmenis nav piemērojams gatavu maltīšu un zupu ražošanai.

(37) (2) Diapazona augšgala vērtības var nebūt piemērojamas liela termiski pagatavotu produktu īpatsvara gadījumā.

(38) Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma līmenis nav piemērojams procesiem, kuros izmanto tiešo ūdensdzesēšanu, un gatavu maltīšu un zupu ražošanai.

(39) Diapazona apakšgala vērtības parasti panāk, izmantojot adsorbciju vai termisko oksidāciju.

(40) Šis LPTP SEL nav piemērojams, ja KGOO emisijas ir mazākas par 500 g/h.

(41) Attiecībā uz miltu žāvēšanu un dzesēšanu diapazona augšgala vērtība ir 20 mg/Nm3.

(42) (1) Izejvielu daudzums attiecas uz bruto tonnām.

(43) (2) Īpatnējā enerģijas patēriņa līmenis nav piemērojams poliolu ražošanai.

(44) Izejvielu daudzums attiecas uz bruto tonnām.

(45) Īpatnējā novadīto notekūdeņu daudzuma līmenis nav piemērojams poliolu ražošanai.

(46) (1) Ja nav izmantojams maisa filtrs, diapazona augšgala vērtība ir 20 mg/Nm3.

(47) (1) Diapazona augšgala vērtības var ietvert kaļķu cepļu un žāvētāju energopatēriņu.

(48) Ja par kurināmo izmanto tikai biomasu, gaidāms, ka emisiju līmeņi būs diapazona apakšgalā.

4.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/94

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/2032

(2019. gada 26. novembris),

ar ko nosaka pasākumus, ar kuriem novērš Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell (iepriekš Gibberella circinata) ievešanu un izplatīšanos Savienībā, un atceļ Lēmumu 2007/433/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8359)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu 2007/433/EK (2) tika noteikti provizoriski ārkārtas pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell 1998 ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(2)

Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell 1998 un Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998 ir divi nosaukumi, kas piešķirti vienai un tai pašai pleomorfai sēnei un kas apzīmē tā paša organisma attiecīgi teleomorfo (kad sporas veidojas dzimumiski) un anamorfo (kad sporas veidojas bezdzimumiski) stadiju. Atbilstoši jaunākajam zinātniskajam konsensam (3) no 2013. gada šī organisma apzīmēšanai būtu jāizmanto nosaukums ‘Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998’.

(3)	No 2019. gada marta organisms Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998 (“norādītais organisms”) ir iekļauts Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļas II iedaļā (4).

(4)	Norādītais organisms ir sastopams Portugālē un Spānijā, galvenokārt kokaudzētavās un mežos, bet arī privātdārzos. Minētās dalībvalstis ir pieņēmušas valsts pasākumus šā organisma kontrolei un izskaušanai, lai novērstu tā tālāku ieviešanos un izplatīšanos savā teritorijā.

(5)	2010. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja atzinumu par Fusarium circinatum riska novērtējumu attiecībā uz Savienības teritoriju un riska pārvaldības iespēju izvērtējumu (5).

(6)	Norādītais organisms ir saistīts galvenokārt ar augiem, kas pieder pie Pinus ģints un Pseudotsuga menziesii sugas (“norādītie augi”).

(7)

Ņemot vērā ikgadējo apsekojumu rezultātus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Lēmumu 2007/433/EK, un EFSA sniegto zinātnisko atzinumu, secināts, ka norādītais organisms jau atrodas daļā Savienības teritorijas. Tomēr arī šķiet, ka invadētā terirtorija patlaban ir ievērojami mazāka nekā apdraudētā teritorija, ņemot vērā arī ekoloģiski klimatiskos datus, potenciālo saimniekaugu izplatību un norādītā organisma ļoti lielo ieviešanās potenciālu.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi atjaunināt pasākumus pret norādīto organismu. Ar minētajiem pasākumiem būtu jāparedz norādītā organisma laicīga atklāšana Savienības teritorijā, tā izskaušana, ja konstatēta tā klātbūtne Savienības teritorijā, un prasības attiecībā uz augu (arī stādīšanai paredzētu sēklu un sēklas saturošu čiekuru), noteiktu veidu koksnes un koksnes iepakojamā materiāla pārvietošanu Savienībā no norobežotām teritorijām. Minētie pasākumi ir vajadzīgi, lai proaktīvi apkarotu norādītā organisma ieviešanos un izplatīšanos Savienībā.

(9)

Nav skaidrs, kāda ir norādītā organisma izplatība pasaulē. Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju nav zināms, ka norādītais organisms būtu sastopams Eiropas valstīs, kuras nav ES dalībvalstis. Turklāt pieredze rāda, ka norādītais organisms Savienībā nav ieviesies no tirdzniecības ar norādītajiem augiem (arī sēklām un sēklas saturošiem čiekuriem, kas paredzēti stādīšanai), koksni, atdalītu mizu un koksnes iepakojamo materiālu, kura izcelsme ir minētajās valstīs.

(10)

Tāpēc būtu jāpieņem pasākumi attiecībā uz norādīto augu (arī sēklu un sēklas saturošu čiekuru, kas paredzēti stādīšanai), koksnes, atdalītas mizas un koksnes iepakojamā materiāla ievešanu Savienībā tikai no trešām valstīm, kas nav Eiropas valstis. Šādos pasākumos būtu jāietver fitosanitārais sertifikāts, kā arī oficiālas pārbaudes, kad minētās preces tiek ievestas. Minētie pasākumi jāattiecina arī uz noteiktu veidu skujkoku (Pinales) koksni un koksnes iepakojamo materiālu, jo tie var būt norādītā organisma saimniekorganismi.

(11)	Juridiskās noteiktības labad Lēmums 2007/433/EK būtu jāatceļ.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“norādītais organisms” ir Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998;

2)	“norādītie augi” ir Pinus L. ģints un Pseudotsuga menziesii (Mirbel) Franco sugas augi;

“ražošanas vieta” ir:

a)	jebkuras telpas vai lauku kopums, ko ekspluatē kā vienu ražošanas vai audzēšanas vienību; vai

b)	mežaudze, kas paredzēta norādīto augu sēklu ražošanai vai novākšanai;

“koksnes iepakojamais materiāls” ir koksnes iepakojamais materiāls, tāds kā kastes, kārbas, redeļkastes, mucas un tamlīdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paletes, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai faktiski tiek izmantoti, lai transportētu dažādas preces, izņemot neapstrādātu koksni, kas nav biezāka par 6 mm, un apstrādātu koksni, kuras izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija, un stiprinājumus, ar kuriem koksnes krava nostiprināta un kuri izgatavoti no pārējai kravai identiska veida un kvalitātes koksnes, kas atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava.

2. pants

Rīcība gadījumā, ja konstatēts norādītais organisms vai rodas aizdomas par tā klātbūtni

1. Ikviena persona, kam rodas aizdomas vai kļūst zināms par norādītā organisma klātbūtni, tūlīt par to informē atbildīgo oficiālo struktūru un tai sniedz visu attiecīgo informāciju par norādītā organisma klātbūtni vai šādām aizdomām.

2. Atbildīgā oficiālā struktūra šo informāciju tūlīt oficiāli reģistrē.

3. Ja atbildīgā oficiālā struktūra ir saņēmusi informāciju par norādītā organisma klātbūtni vai iespējamo klātbūtni, šī struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādu klātbūtni vai iespējamo klātbūtni apstiprinātu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena persona, kuras pārziņā ir norādītie augi, norādīto augu produkti, norādīto augu koksne vai skujkoku (Pinales) koksne, kas var būt invadēta ar norādīto organismu, tūlīt tiek informēta gan par norādītā organisma klātbūtni vai šādām aizdomām, gan arī par veicamajiem pasākumiem.

3. pants

Dalībvalstu teritoriju apsekojumi attiecībā uz norādītā organisma klātbūtni

1. Dalībvalstis katru gadu apseko savas teritorijas, lai uzzinātu par norādītā organisma klātbūtni. Minētie apsekojumi nav vajadzīgi, ja ir skaidri secināts, ka ekoloģiski klimatisko apstākļu dēļ vai saimniekaugu sugu neesības dēļ attiecīgajā dalībvalstī norādītais organisms nevar ieviesties vai izplatīties.

2. Apsekojumos ievēro šādus nosacījumus:

a)	tos veic atbildīgā oficiālā struktūra vai atbildīgās oficiālās struktūras oficiālā uzraudzībā;

b)	tie ietver vizuālās pārbaudes un, ja rodas jebkādas aizdomas par norādītā organisma invāziju, paraugu ņemšanu un testēšanu;

c)	tajos vadās pēc atzītiem zinātniskajiem un tehniskajiem principiem, un tos veic piemērotā gada laikā, kad norādīto organismu iespējams konstatēt, apskatot vizuāli, ņemot paraugus un testējot.

4. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1. Ja norādītā organisma klātbūtne ir apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties saskaņā ar 2. punktu norobežo teritoriju.

2. Norobežotā teritorija sastāv no:

a)	invadētās zonas, kurā ir apstiprināta norādītā organisma klātbūtne un kurā ir visi augi, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti, vai kuri uzrāda iespējamās inficēšanās pazīmes vai simptomus, vai kurus norādītais organisms var būt piesārņojis vai inficējis vai var piesārņot vai inficēt; un

b)	buferzonas, kas aptver invadēto zonu un kuras robeža ir vismaz 1 km attālumā no invadētās zonas.

Ja vairākas buferzonas cita ar citu daļēji pārklājas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu cita pie citas, izveido plašāku norobežoto teritoriju, kura aptver gan attiecīgās norobežotās teritorijas, gan teritorijas starp tām.

Precīzās robežas starp invadēto zonu un buferzonu nosaka, pamatojoties uz atzītiem zinātniskajiem principiem, norādītā organisma bioloģiju, invāzijas apmēru un norādīto augu izvietojumu attiecīgajā teritorijā.

3. Ja norādītā organisma klātbūtne ir apstiprināta buferzonā, invadētās zonas un buferzonas robežas nekavējoties pārskata un attiecīgi maina.

4. Ja, balstoties uz 3. pantā minētajiem apsekojumiem, norādīto organismu norobežotā teritorijā nekonstatē divus gadus pēc kārtas, norobežojumu drīkst atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts par norobežojuma atcelšanu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5. Dalībvalstis norobežoto teritoriju attiecīgi pielāgo, ja tas pamatots ar attiecīgā fitosanitārā riska dinamiku, kā aprakstīts 2., 3. vai 4. punktā. Par minēto pielāgojumu dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts var nolemt norobežotu teritoriju neizveidot, ja ir pierādījumi, ka norādītā organisma klātbūtne ir izolēts konstatējums un norādītais organisms nav ieviesies, un ka norādītā organisma izplatīšanās nav iespējama, pateicoties apstākļiem, kādos ir audzēti vai uzglabāti norādītie augi, kā arī norādīto augu vai skujkoku koksne, atdalīta miza vai koksnes iepakojamais materiāls.

7. Šā panta 6. punktā minētajā gadījumā dalībvalsts:

a)	veic tūlītējus pasākumus, lai nodrošinātu, ka norādītais organisms tiek ātri izskausts, un nepieļautu, ka tam būtu iespēja izplatīties, kā arī lai viss inficētais materiāls tiktu iznīcināts;

b)	vismaz divus gadus veic regulārus un pienācīgus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, uz kuriem norādītā organisma klātbūtne tika konstatēta sākotnēji. Minētos apsekojumus veic zonā, kas aptver invadēto zonu un kuras robeža ir vismaz 1 km attālumā no invadētās zonas;

c)	ņemot vērā Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu (ISPM) Nr. 9 (6) un izmantojot integrētu pieeju, kas atbilst ISPM Nr. 14 (7) noteiktajiem principiem, veic visus citus pasākumus, kas var sekmēt norādītā organisma izskaušanu;

d)	sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm pamatojumu, kādēļ nav izveidota norobežota teritorija, un paziņo b) apakšpunktā minēto apsekojumu rezultātus, kolīdz tie pieejami.

5. pants

Izskaušanas pasākumi norobežotajā teritorijā

1. Attiecīgā dalībvalsts norobežotajā teritorijā piemēro šādus pasākumus:

a)	augus, par kuriem zināms, ka tie inficējušies ar norādīto organismu, vai augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar norādīto organismu, vai par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficējušies ar norādīto organismu, nekavējoties aizvāc;

b)	norādītos augus 100 m rādiusā ap invadētajiem augiem aizvāc;

c)	ņemot vērā ISPM Nr. 9 un izmantojot integrētu pieeju, kas atbilst ISPM Nr. 14 noteiktajiem principiem, veic visus citus pasākumus, kas var sekmēt norādītā organisma pilnīgu izskaušanu.

Pirmās daļas a) un b) punkta piemērošanas vajadzībām aizvākšanā ietver augu iznīcināšanu un sakņu, kas stiepjas vismaz 50 cm no kakla, un mizu atlieku aizvākšanu un drošu likvidēšanu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, norādītos augus, no kuriem paņemti un testēti paraugi 3. panta vajadzībām un par kuriem apstiprināts, ka tie ar norādīto organismu nav inficēti, nav jāaizvāc.

3. Attiecīgā dalībvalsts veic atbilstošu izpēti, lai noteiktu infekcijas izcelsmi. Tā noskaidro, no kurienes cēlušies norādītie augi un no norādītajiem augiem vai skujkokiem (Pinales) iegūtā koksne un atdalītā miza, kas saistīti ar attiecīgo infekcijas gadījumu, arī tie, kas tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides. Šādas izpētes rezultātus paziņo dalībvalstīm, no kurām attiecīgie augi cēlušies, un dalībvalstīm, uz kurām šie augi ir pārvietoti.

6. pants

Norādīto augu pārvietošana pa Savienības teritoriju

1. Norādītos augus, kas paredzēti stādīšanai, Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja tiem līdzi ir augu pase.

Minēto augu pasi norādītajiem augiem, kas paredzēti stādīšanai, izdod tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	visu savu dzīves ciklu vai kopš ievešanas Savienībā tie ir audzēti ražošanas vietā, kas atrodas ārpus norobežotās teritorijas;

tie cēlušies ražošanas vietā (ieskaitot tās apkārtni vismaz 1 km rādiusā), kur oficiālajās ikgadējās pārbaudēs, kas veiktas divu gadu periodā pirms to pārvietošanas, nav novēroti norādītā organisma klātbūtnes simptomi, un tie pirms pārvietošanas ir testēti, izmantojot reprezentatīvu paraugu no katras partijas, un atzīti par brīviem no norādītā organisma.

2. Norādītos augus, kas nav stādīšanai paredzēti augi, no invadētās zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja tiem līdzi ir augu pase.

Minēto pasi izdod tikai tad, ja šie norādītie augi ir cēlušies ražošanas vietā (ieskaitot tās apkārtni vismaz 1 km rādiusā), kur oficiālajās ikgadējās pārbaudēs, kas veiktas divu gadu periodā pirms to pārvietošanas, nav novēroti norādītā organisma klātbūtnes simptomi, un tie pirms pārvietošanas ir testēti, izmantojot reprezentatīvu paraugu no katras partijas, un atzīti par brīviem no norādītā organisma.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, augu pase nav vajadzīga, ja stādīšanai paredzēti norādītie augi tiek pārvietoti pie personas, kas darbojas mērķiem, kuri nav saistīti ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību, un kas šos augus iegādājas savām vajadzībām.

4. Atkāpe no 3. panta tomēr neattiecas uz pārvietošanu no invadētas zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā.

7. pants

Noteiktas koksnes un atdalītas mizas pārvietošana no norobežotām teritorijām

1. Šādu materiālu no invadētās zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja tam līdzi ir augu pase:

a)	norādīto augu koksne, kas nav koksnes iepakojamais materiāls;

b)	skujkoku (Pinales) koksne skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas veidā vai citi koksnes atkritumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem; un

c)	atdalīta skujkoku (Pinales) miza.

Minēto augu pasi izdod tikai tad, ja šis materiāls ir ticis atbilstoši termiski apstrādāts tā, lai visā koksnes profilā temperatūra vismaz 30 minūtes bez pārtraukuma sasniegtu vismaz 56 °C.

2. Koksni, kas tiks apstrādāta saskaņā ar šā panta 1. punktu, no norobežotās teritorijas drīkst pārvietot tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)	norobežotajā teritorijā nav atbilstošas apstrādes iekārtas;

b)	apstrāde tiek veikta vistuvākajā apstrādes iekārtā, kas atrodas ārpus norobežotās teritorijas un kurā var veikt šādu apstrādi; un

c)	transportēšana tiek veikta oficiālā uzraudzībā ar slēgtiem transportlīdzekļiem, no kuriem koksne nevar izbirt un norādītais organisms nevar izplatīties.

8. pants

Koksnes iepakojamā materiāla pārvietošana no norobežotām teritorijām

Skujkoku koksni koksnes iepakojamā materiāla veidā no invadētas zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

a)	tā izgatavota no mizotas koksnes atbilstoši ISPM Nr. 15 (8);

b)	tai veikta viena no apstiprinātajām apstrādēm atbilstoši ISPM Nr. 15 I pielikumam;

c)	tā ir marķēta ar ISPM Nr. 15 II pielikumā noteikto marķējumu, kas norāda, ka šim koksnes iepakojamajam materiālam izdarīta apstiprināta un minētajam standartam atbilstoša fitosanitārā apstrāde.

9. pants

Norādīto augu ievešana Savienības teritorijā

Norādītos augus no trešām valstīm, kas nav Eiropas valstis, Savienības teritorijā drīkst ievest tikai tad, ja tiem līdzi ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir kāda no šādām norādēm:

a)	visu dzīves ciklu tie ir audzēti valstī, par ko zināms, ka norādītais organisms tur nav sastopams;

b)	visu dzīves ciklu tie ir audzēti teritorijā, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem ir atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

tie cēlušies ražošanas vietā (ieskaitot tās apkārtni vismaz 1 km rādiusā), kur oficiālajās ikgadējās pārbaudēs, kas veiktas divu gadu periodā pirms to pārvietošanas, nav novēroti norādītā organisma klātbūtnes simptomi, un tiem tieši pirms eksportēšanas ir paņemti paraugi un testēti, izmantojot reprezentatīvu paraugu no katras partijas, un šajos testos tie ir atzīti par brīviem no norādītā organisma.

10. pants

Noteiktas koksnes un atdalītas mizas ievešana Savienībā

1. Norādīto augu koksni, kas cēlusies no trešām valstīm, kuras nav Eiropas valstis, un kas nav skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas, citu koksnes atkritumu un atgriezumu veidā, kā arī pilnībā vai daļēji no šiem augiem iegūtu atdalītu mizu, kas nav koksnes iepakojamā materiāla veidā, Savienības teritorijā drīkst ievest tikai tad, ja tai līdzi ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais sertifikāts.

2. Minētā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” sniedz vienu no šādām norādēm:

a)	koksnes vai atdalītās mizas izcelsme ir valstī, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

b)	tās izcelsme ir teritorijā, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

c)	tā ir tikusi atbilstoši termiski apstrādāta tā, lai visā koksnes profilā temperatūra vismaz 30 minūtes bez pārtraukuma sasniegtu vismaz 56 °C; termisko apstrādi apliecina, uz koksnes vai uz attiecīgajam lietojumam atbilstoša iesaiņojuma un uz sertifikāta uzliekot marķējumu “HT”.

3. Skujkoku (Pinales) koksni skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas, citu koksnes atkritumu un atgriezumu veidā un atdalītu mizu, kas pilnībā vai daļēji iegūta no šiem skujkokiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kas nav Eiropas valstis, Savienības teritorijā drīkst ievest tikai tad, ja tai līdzi ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais sertifikāts.

4. Minētā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” sniedz vienu no šādām norādēm:

a)	koksnes vai atdalītās mizas izcelsme ir valstī, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

b)	koksnes vai atdalītās mizas izcelsme ir teritorijā, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

c)	tā ir tikusi atbilstoši termiski apstrādāta tā, lai visā koksnes profilā temperatūra vismaz 30 minūtes bez pārtraukuma sasniegtu vismaz 56 °C; termisko apstrādi apliecina, uz koksnes vai uz attiecīgajam lietojumam atbilstoša iesaiņojuma uzliekot marķējumu “HT”.

11. pants

Oficiālās pārbaudes, kad norādītie augi un noteikta koksne un atdalīta miza, kuras izcelsme ir trešās valstīs, kas nav Eiropas valstis, tiek ievesti Savienībā

1. Visiem norādīto augu sūtījumiem, norādīto augu koksnes sūtījumiem, kas nav koksnes iepakojamā materiāla veidā, un skujkoku (Pinales) koksnes sūtījumiem skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas, citu koksnes atkritumu un atgriezumu veidā, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem, kas Savienībā tiek ievesti no trešās valsts, kas nav Eiropas valsts, par kuru zināms, ka tur ir sastopams norādītais organisms, veic rūpīgas oficiālas pārbaudes ievešanas vietā Savienībā vai galamērķa vietā, kas noteikta atbilstoši Komisijas Direktīvas 2004/103/EK (9) 1. pantam.

2. Minētajās oficiālajās pārbaudēs iekļauj augu, augu produktu vai citu priekšmetu partiju vizuālu apskati, kā arī attiecīgā gadījumā ņem no tiem paraugus un testē, lai apstiprinātu norādītā organisma klātbūtnes neesību.

12. pants

Atbilstība

Dalībvalstis atceļ vai groza pasākumus, ko tās, nodrošinot atbilstību šim lēmumam, pieņēmušas, lai aizsargātu savas teritorijas pret norādītā organisma ievešanu un izplatīšanos. Dalībvalstis par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju.

13. pants

Atcelšana

Lēmumu 2007/433/EK atceļ.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā –

Vytenis ANDRIUKAITIS

Komisijas loceklis

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmums 2007/433/EK par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā (OV L 161, 22.6.2007., 66. lpp.).

(3) Turland, N. J., et al. (red.) 2018: International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants (Shenzhen Code) adopted by the Nineteenth International Botanical Congress Shenzhen, China, July 2017. Regnum Vegetabile 159. Glashütten: Koeltz Botanical Books. DOI https://doi.org/10.12705/Code.2018

(4) Komisijas 2019. gada 21. marta Īstenošanas direktīva (ES) 2019/523, ar ko groza I līdz V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 86, 28.3.2019., 41. lpp.).

(5) EFSA Zinātnisko ekspertu grupa augu veselības jautājumos Risk assessment of Gibberella circinata for the EU territory and identification and evaluation of risk management options. EFSA Journal 2010; 8(6):1620. doi:10.2903/j.efsa.2010.1620.

(6) ISPM Nr. 9: Guidelines for pest eradication programmes. Pieejams tīmekļa vietnē https://www.ippc.int/core-activities/standards-setting/ispms/#614.

(7) ISPM Nr. 14: The use of integrated measures in a systems approach for pest risk management. Pieejams tīmekļa vietnē https://www.ippc.int/core-activities/standards-setting/ispms/#614.

(8) ISPM Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija”.

(9) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 313

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 4. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/2025 (2019. gada 18. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar ko groza Starptautisko Konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu	1
	*	Protokols, ar ko groza Starptautisko Konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu	3
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/2026 (2019. gada 21. novembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē	14
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2027 (2019. gada 28. novembris), ar ko no Regulām (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006 un (EK) Nr. 1067/2008, Īstenošanas regulām (ES) 2015/2081 un (ES) 2017/2200, Regulas (EK) Nr. 1964/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 480/2012, un Regulas (EK) Nr. 1918/2006 atkāpjas attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences 2020. gadam saskaņā ar tarifa kvotām par labību, rīsiem un olīveļļu	28
	*	Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2028 (2019. gada 29. novembris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2016/1799 groza attiecībā uz kartēšanas tabulām, precizējot atbilstību starp ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu un kredītkvalitātes pakāpēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 ( 1 )	34
	*	Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2029 (2019. gada 29. novembris), ar ko piešķir Savienības atļauju atsevišķam biocīdam CVAS Disinfectant product based on Propan-2-ol ( 1 )	41
	*	Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2019/2030 (2019. gada 29. novembris), ar ko piešķir Savienības atļauju biocīdu saimei Pal IPA Product Family ( 1 )	51
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2031 (2019. gada 12. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) pārtikas, dzērienu un piena nozarei (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7989) ( 1 )	60
	*	Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2019/2032 (2019. gada 26. novembris), ar ko nosaka pasākumus, ar kuriem novērš Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell (iepriekš Gibberella circinata) ievešanu un izplatīšanos Savienībā, un atceļ Lēmumu 2007/433/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8359)	94

Laikposmi labības importa licenču pieprasījumu iesniegšanai	Izdošanas datumi
No 2020. gada 3. aprīļa piektdienas plkst. 13.00 līdz 10. aprīļa piektdienai plkst. 13.00 (pēc Briseles laika)	Pirmā darbdiena, sākot no 2020. gada 20. aprīļa pirmdienas

Laikposmi rīsu importa licenču pieprasījumu iesniegšanai	Izdošanas datumi
No 2020. gada 3. aprīļa piektdienas plkst. 13.00 līdz 10. aprīļa piektdienai plkst. 13.00 (pēc Briseles laika)	Pirmā darbdiena, sākot no 2020. gada 20. aprīļa pirmdienas

Laikposmi olīveļļas importa licenču pieprasījumu iesniegšanai	Izdošanas datumi
2020. gada 6. aprīļa pirmdiena vai 7. aprīļa otrdiena	Pirmā darbdiena, sākot no 17. aprīļa piektdienas
2020. gada 18. maija pirmdiena vai 19. maija otrdiena	Pirmā darbdiena, sākot no 2020. gada 28. maija ceturtdienas

Atļaujas turētāja nosaukums un adrese	Nosaukums	Pal Hygiene Products Limited
	Adrese	Unit 5B & Unit 5H Fingal Bay Business Park, K32 NY57, Balbriggan, Co. Dublin, Ireland
Atļaujas numurs	EU-0020463-0000
R4BP vienuma numurs	EU-0020463-0000
Atļaujas piešķiršanas datums	2019. gada 24. decembris
Atļaujas derīguma termiņš	2029. gada 30. novembris

Ražotāja nosaukums	Pal International Limited
Ražotāja adrese	Bilton Way, LE17 4JA Lutterworth, Leicestershire, Apvienotā Karaliste
Ražotnes atrašanās vieta	Bilton Way, LE17 4JA Lutterworth, Leicestershire, Apvienotā Karaliste

Tirdzniecības nosaukums(-i)	Medipal Alcohol Disinfectant Wipes Pal Tech Precision 70 % IPA Wipes Pal TX IPA Surface Disinfectant Wipes
Atļaujas numurs	EU-0020463-0001 1-1
Vispārpieņemtais nosaukums	IUPAC nosaukums	Funkcija	CAS numurs	EK numurs	Saturs (%)
Propān-2-ols		Aktīvā viela	67-63-0	200-661-7	62,9


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.