20.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/3

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Mali Republikas valdību par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) statusu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

no vienas puses, un

MALI REPUBLIKA, turpmāk “uzņēmējvalsts”,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

—	Mali Republikas prezidenta 2014. gada 20. februāra vēstuli, kurā pausts aicinājums Eiropas Savienībai izvērst civilu misiju Mali drošības spēku atbalstam,

—	Padomes Lēmumu 2014/219/KĀDP (1) (2014. gada 15. aprīlis) par Eiropas Savienības misiju Mali (EUCAP Sahel Mali),

—	to, ka šis nolīgums neietekmēs Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem un citiem instrumentiem, ar kuriem izveidotas starptautiskas tiesas un tribunāli, tostarp no Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem,

—	Eiropas Savienības 2014. gada 20. oktobra vēstuli un Mali Republikas 2014. gada 31. oktobra vēstuli, kas veidoja vēstuļu apmaiņu par EUCAP Sahel Mali statusu Mali Republikas teritorijā,

—	misijas EUCAP Sahel Mali nepieciešamību pēc sava skaidri noteikta tiesiskā regulējuma,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Piemērošanas joma un definīcijas

1. Šo nolīgumu piemēro tikai uzņēmējvalsts teritorijā.

2. Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības civilo KDAP misiju Mali, turpmāk “EUCAP Sahel Mali”, un uz tās personālu.

3. Šajā nolīgumā:

a)	“EUCAP Sahel Mali” ir EUCAP Sahel Mali galvenā mītne un valstu kontingenti, tās personāls, to objekti, resursi un transportlīdzekļi, kas veicina misijas darbu;

b)	“misija” ir EUCAP Sahel Mali sagatavošana, izvēršana, īstenošana un atbalsta darbības;

c)	“misijas vadītājs” ir EUCAP Sahel Mali vadītājs operāciju norises vietā;

d)	“Eiropas Savienība (ES)” ir ES pastāvīgās struktūras un to personāls;

e)	“valstu kontingenti” ir vienības un elementi, kas pieder ES dalībvalstīm un citām valstīm, kuras piedalās EUCAP Sahel Mali;

“EUCAP Sahel Mali personāls” ir uz EUCAP Sahel Mali norīkoti civilā un militārā personāla locekļi, kā arī personāls, kas izvietots, lai sagatavotu misiju, un personāls misijā, kas veic kādas sākotnējās nosūtītājvalsts vai ES iestādes vai struktūras uzdevumu misijas satvarā un kas atrodas uzņēmējvalsts teritorijā, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, un tas nav vietējais personāls, kas nodarbināts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un personāls, ko nodarbina komercuzņēmumi;

g)	“vietējais personāls” ir personāla locekļi, kuri ir uzņēmējvalsts valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji;

h)	“EUCAP Sahel Mali objekti” ir visas ēkas, telpas un zemes platības, kas ir vajadzīgas EUCAP Sahel Mali misijai un personālam;

i)	“nosūtītājvalsts” ir valsts, kas nodrošina EUCAP Sahel Mali ar valsts kontingentu;

j)	“oficiāla sarakste” ir visa sarakste, kas attiecas uz EUCAP Sahel Mali un tās funkcijām;

k)	“EUCAP Sahel Mali resursi” ir misijai nepieciešamais ekipējums un patēriņa preces;

l)	“EUCAP Sahel Mali transportlīdzekļi” ir visas automašīnas un citi transportlīdzekļi, kas ir EUCAP Sahel Mali īpašumā vai ko tā īrē vai nomā un kas nepieciešami misijai.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1. EUCAP Sahel Mali un tās personāls ievēro uzņēmējvalsts normatīvos aktus un neveic nekādu rīcību vai darbības, kas nav saderīgas ar misijas mērķiem.

2. EUCAP Sahel Mali regulāri informē uzņēmējvalsts valdību par uzņēmējvalsts teritorijā dislocēto EUCAP Sahel Mali personāla locekļu skaitu.

3. pants

Identifikācija

1. EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem ir īpašas EUCAP Sahel Mali identifikācijas kartes, sava pase vai personas apliecība, un tās viņiem vienmēr jānēsā līdzi. Īpašās EUCAP identifikācijas kartes pēc EUCAP Sahel Mali pieprasījuma izsniedz Ārlietu ministrija.

2. EUCAP Sahel Mali automašīnām un citiem transportlīdzekļiem ir diplomātiskās reģistrācijas numura zīmes, parastās reģistrācijas numura zīmes ar EUCAP Sahel Mali identifikācijas atzīmi vai īpašas EUCAP Sahel Mali reģistrācijas numura zīmes, par kurām tiek paziņots uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm.

3. EUCAP Sahel Mali ir tiesības pie saviem objektiem un uz transportlīdzekļiem izkārt ES karogu un lietot marķējumus, vienību nosaukumus, simbolus un oficiālas zīmotnes. Uz EUCAP Sahel Mali personāla formastērpiem ir EUCAP Sahel Mali atšķirības zīme. Saskaņā ar misijas vadītāja lēmumu pie EUCAP Sahel Mali objektiem, uz transportlīdzekļiem un formastērpiem var būt misijā iesaistīto valstu kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežšķērsošana un pārvietošanās uzņēmējvalsts teritorijā

1. Uzņēmējvalsts atvieglina EUCAP Sahel Mali un tās personāla iekļuvi uzņēmējvalsts teritorijā un izkļuvi no tās. EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem, kam ir apliecinājums par savu dalību misijā, nepiemēro imigrācijas un muitas kontroles noteikumus uzņēmējvalsts teritorijā, izņemot pasu kontroli, iekļūstot uzņēmējvalsts teritorijā un izkļūstot no tās. Tomēr minētais personāls aizpilda ieceļošanas un izceļošanas kartes. Misijas dalībniekiem bez maksas izsniedz vīzas, kas derīgas vienu gadu. Jaunajiem misijas dalībniekiem ieceļošanas vīza tiek bez maksas izsniegta uz robežas, dalībniekam uzrādot misijas izdotu misijas rīkojumu. Par jauna misijas dalībnieka ierašanos ir vismaz piecas darba dienas pirms viņa ierašanās dienas jāpaziņo uzņēmējvalsts Ārlietu ministrijai.

2. Uz EUCAP Sahel Mali personālu neattiecas uzņēmējvalsts noteikumi par ārvalstnieku reģistrāciju un kontroli, bet viņi uzņēmējvalsts teritorijā neiegūst pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

3. Attiecībā uz EUCAP Sahel Mali resursiem un transportlīdzekļiem, kas misijas atbalsta uzdevumā iekļūst uzņēmējvalsts teritorijā, to šķērso vai no tās izkļūst, tiek sniegta iepriekšēja deklarācija un piemērota identifikācijas procedūra pirms to iekļūšanas Mali teritorijā.

4. EUCAP Sahel Mali personāls var vadīt motorizētus transportlīdzekļus, kas ir vai nav bruņoti, un vadīt kuģus vai lidaparātus uzņēmējvalsts teritorijā, ar noteikumu, ka tam attiecīgā gadījumā ir valsts, starptautiskas vai militāras braukšanas tiesības, kuģa kapteiņa vai pilota apliecība, kas derīga kādā no nosūtītājvalstīm.

5. Misijas vajadzībām uzņēmējvalsts piešķir EUCAP Sahel Mali un EUCAP Sahel Mali personālam brīvību pārvietoties un ceļot pa tās teritoriju, tostarp tās gaisa telpā.

6. Uzņēmējvalsts ļauj iekļūt savā teritorijā EUCAP Sahel Mali resursiem, tostarp transportlīdzekļiem, un atbrīvo tos no visām muitas nodevām, atlīdzības, maksām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, pārvadājumiem un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

7. Misijas vajadzībām EUCAP Sahel Mali var izmantot ceļus, tiltus, prāmjus un lidostas, nemaksājot atlīdzības, maksas, nodokļus vai līdzīgus maksājumus. EUCAP Sahel Mali nav atbrīvota no maksājumiem par pēc tās lūguma saņemtiem pakalpojumiem, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, ko piemēro uzņēmējvalsts bruņotajiem spēkiem.

5. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņēmējvalsts piešķir EUCAP Sahel Mali

1. EUCAP Sahel Mali objekti ir neaizskarami. Uzņēmējvalsts pārstāvjiem nav atļauts tajos iekļūt bez misijas vadītāja atļaujas.

2. EUCAP Sahel Mali neatkarīgi no savas atrašanās vietas un neatkarīgi no tā, kā rīcībā ir tās resursi, transportlīdzekļi un objekti vai kas tos izmanto, ir imunitāte pret jurisdikciju.

3. EUCAP Sahel Mali personāls, resursi, objekti un transportlīdzekļi ir neaizskarami attiecībā uz kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai izpildes pasākumiem.

4. EUCAP Sahel Mali arhīvi un dokumenti vienmēr ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

5. EUCAP Sahel Mali oficiālā sarakste ir neaizskarama.

6. EUCAP Sahel Mali, tās piegādātāji un līgumslēdzēji ir atbrīvoti no visām valsts, reģionālajām vai pašvaldību nodevām, nodokļiem un citiem līdzīgiem maksājumiem attiecībā uz iepirktiem vai importētiem EUCAP Sahel Mali resursiem, tostarp transportlīdzekļiem, EUCAP Sahel Mali objektiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti EUCAP Sahel Mali vajadzībām. Šā atbrīvojuma piemērošanai nevar noteikt prasību par iepriekšēju atļauju vai paziņojumu, ko EUCAP Sahel Mali sniedz uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm. Tomēr EUCAP Sahel Mali nav atbrīvota no atlīdzībām vai citiem maksājumiem, ko iekasē kā maksu par sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņēmējvalsts piešķir EUCAP Sahel Mali personālam

1. EUCAP Sahel Mali personālam nepiemēro nekāda veida arestu vai aizturēšanu.

2. EUCAP Sahel Mali personāla dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus, ko atļauts veikt saskaņā ar 7. punktu.

3. Uzņēmējvalstij saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem jāizsniedz īpaša EUCAP Sahel Mali identifikācijas karte.

4. EUCAP Sahel Mali personālam vienmēr ir imunitāte pret uzņēmējvalsts krimināltiesisko jurisdikciju.

Nosūtītājvalsts vai attiecīgā ES iestāde vajadzības gadījumā var atcelt EUCAP Sahel Mali personāla imunitāti pret krimināltiesisko jurisdikciju. Atcelšana vienmēr jāformulē rakstiski.

5. EUCAP Sahel Mali personālam ir imunitāte pret uzņēmējvalsts civiltiesisko un administratīvi tiesisko jurisdikciju saistībā ar visu teikto vai rakstīto, kā arī visām darbībām, kas veiktas, pildot dienesta pienākumus.

Ja kādā uzņēmējvalsts tiesā ierosina civilprocesu pret EUCAP Sahel Mali personāla locekli, par to tūlīt paziņo misijas vadītājam un nosūtītājvalsts kompetentajai iestādei vai attiecīgajai ES iestādei. Pirms tiesvedības sākuma kompetentajā tiesā misijas vadītājs vai nosūtītājvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo darbību EUCAP Sahel Mali personāla loceklis ir vai nav veicis, pildot dienesta pienākumus.

Ja attiecīgā darbība ir veikta, pildot dienesta pienākumus, tiesvedību nesāk un piemēro 16. panta noteikumus. Ja darbība nav veikta, pildot dienesta pienākumus, tiesvedība var turpināties. Misijas vadītāja un nosūtītājvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgās ES organizācijas apliecinājums ir saistošs uzņēmējvalsts tiesai, kura to nevar apstrīdēt.

Tomēr uzņēmējvalsts kompetentās iestādes var apstrīdēt minētā apliecinājuma pamatotību divu mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Tādā gadījumā abas Puses apņemas šīs domstarpības risināt vienīgi diplomātiskā ceļā.

Ja civillietu ierosina EUCAP Sahel Mali personāla loceklis, viņš zaudē imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar pamatprasību.

6. EUCAP Sahel Mali personālam nav pienākuma sniegt liecības.

7. EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civilprocesu, kas nav saistīts ar viņu dienesta pienākumiem. EUCAP Sahel Mali personāla locekļa īpašumu, par ko misijas vadītājs apliecina, ka tas ir vajadzīgs minētā personāla locekļa dienesta pienākumu izpildei, nevar konfiscēt, izpildot tiesas nolēmumu. Uz EUCAP Sahel Mali personālu civilprocesos neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežojoši pasākumi.

8. EUCAP Sahel Mali personāla locekļu imunitāte pret jurisdikciju uzņēmējvalstī viņus neatbrīvo no attiecīgās nosūtītājvalsts jurisdikcijas.

9. EUCAP Sahel Mali personālam nepiemēro sociālā nodrošinājuma noteikumus, kas var būt spēkā Mali.

10. EUCAP Sahel Mali personāls uzņēmējvalstī ir atbrīvots no visiem nodokļiem no algas un atalgojuma, kurus personālam maksā EUCAP Sahel Mali vai nosūtītājvalsts, kā arī no visiem ienākumiem, kurus saņem ārpus uzņēmējvalsts.

11. Uzņēmējvalsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj EUCAP Sahel Mali ievest priekšmetus, kas paredzēti EUCAP Sahel Mali personāla personiskām vajadzībām, un atbrīvo minētos priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem un saistītiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, pārvadāšanu un līdzīgiem pakalpojumiem. Uzņēmējvalsts arī atļauj minēto priekšmetu eksportu. Preču, transportlīdzekļu un pakalpojumu iegādi Mali, ko veic EUCAP Sahel Mali personāls, atbrīvo no PVN nodokļa saskaņā ar uzņēmējvalsts spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

7. pants

Vietējais personāls

1. Vietējam personālam ir tikai tādas privilēģijas un imunitāte, ko atzīst uzņēmējvalsts. Tomēr uzņēmējvalsts īsteno savu jurisdikciju attiecībā uz šo personālu tā, lai lieki netraucētu misijas darbībai.

2. Uz vietējo personālu var attiekties Eiropas Savienības delegācijas Mali Republikā procedūras un prakse. EUCAP Sahel Mali rakstiski informē uzņēmējvalsti par procedūrām un praksi, ko EUCAP Sahel Mali piemēro.

8. pants

Krimināltiesiskā jurisdikcija

Nosūtītājvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas uzņēmējvalsts teritorijā īstenot visas krimināltiesiskās un disciplinārās jurisdikcijas pilnvaras, kas tām ar nosūtītājvalsts tiesību aktiem uzticētas attiecībā uz visiem EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem, uz kuriem attiecas šie tiesību akti.

9. pants

EUCAP Sahel Mali drošība

1. Uzņēmējvalsts savu iespēju robežās nodrošina EUCAP Sahel Mali un tās personāla drošību.

2. Tādēļ uzņēmējvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu EUCAP Sahel Mali un tās personāla aizsardzību un drošību. Jebkurus īpašus noteikumus, ko ierosina uzņēmējvalsts, pirms īstenošanas saskaņo ar misijas vadītāju. Uzņēmējvalsts atļauj un bez atlīdzības atbalsta jebkādus pasākumus, kas saistīti ar EUCAP Sahel Mali personāla locekļu medicīnisku evakuāciju. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 19. pantu vienojas par papildu kārtību.

3. EUCAP Sahel Mali personālam ir tiesības ar misijas vadītāja atļauju nesāt vieglos ieročus un munīciju.

4. Šajā sakarā EUCAP Sahel Mali ir atļauts veikt vajadzīgos pasākumus uzņēmējvalsts teritorijā, tostarp nepieciešamības gadījumā lietot samērīgu spēku, lai aizsargātu EUCAP Sahel Mali personālu, aizsargātu savas ēkas, transportlīdzekļus un īpašumu pret darbībām, kas varētu apdraudēt EUCAP Sahel Mali personāla dzīvību vai varētu tiem radīt miesas bojājumus, un lai vajadzības gadījumā vienlaicīgi aizsargātu citas personas, kuras tiešā misijas tuvumā skar tas pats apdraudējums, pret darbībām, kas varētu apdraudēt šo personu dzīvību vai, iespējams, var tām radīt smagus miesas bojājumus.

5. To EUCAP Sahel Mali personāla locekļu sarakstu, kuriem ir misijas vadītāja atļauja nēsāt ieročus un munīciju un tos pārvadāt, paziņo Mali kompetentajām iestādēm. Šim paziņojumam ir vienīgi deklaratīva nozīme. Mali kompetentās iestādes šiem EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem piešķir atļauju pārvadāt un nēsāt ieročus.

10. pants

Formastērps

Formastērpa valkāšanu nosaka misijas vadītāja izdoti noteikumi.

11. pants

Sadarbība

1. Uzņēmējvalsts EUCAP Sahel Mali un tās personālam nodrošina pilnīgu sadarbību un atbalstu. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 19. pantu vienojas par papildu kārtību.

2. Misijas vadītājs un uzņēmējvalsts valdības iecelts pārstāvis regulāri apspriežas un veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ciešu un savstarpēju saziņu visos attiecīgos līmeņos. Uzņēmējvalsts var iecelt sadarbības koordinatoru ar EUCAP Sahel Mali.

12. pants

Uzņēmējvalsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1. Uzņēmējvalsts, ja tai to lūdz, piekrīt palīdzēt EUCAP Sahel Mali atrast piemērotus objektus.

2. Uzņēmējvalsts bez maksas nodod EUCAP Sahel Mali rīcībā savā īpašumā esošus objektus, ciktāl tie ir vajadzīgi misijai.

3. Atbilstīgi saviem līdzekļiem un iespējām uzņēmējvalsts palīdz sagatavot, izvērst un īstenot EUCAP Sahel Mali misiju, un sniedz tai atbalstu. Uzņēmējvalsts palīdzību un atbalstu misijai sniedz vismaz saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tās tiek sniegtas pašas civilajam personālam vai pasniedzējiem.

4. EUCAP Sahel Mali saskaņā ar uzņēmējvalsts normatīvajiem aktiem ir vajadzīgā tiesībspēja, lai varētu īstenot savu uzdevumu un jo īpaši lai varētu atvērt bankas kontus un iegūt vai atsavināt kustamu īpašumu, kā arī lai varētu piedalīties tiesvedībā.

5. EUCAP Sahel Mali uzņēmējvalstī noslēgtajiem līgumiem piemērojamās tiesības nosaka minētajos līgumos.

6. Līgumos var paredzēt, ka 16. panta 3. un 4. punktā minēto strīdu izšķiršanas kārtību piemēro strīdiem, kas rodas, īstenojot minētos līgumus.

7. Uzņēmējvalsts palīdz īstenot tos līgumus, kas misijas vajadzībām ir noslēgti starp EUCAP Sahel Mali un komercuzņēmumiem.

13. pants

Objektu pārveide

1. EUCAP Sahel Mali ir tiesības būvēt vai pārbūvēt objektus atkarībā no tās operatīvajām vajadzībām.

2. Uzņēmējvalsts nelūdz no EUCAP Sahel Mali nekādu kompensāciju par šādu būvniecību vai pārbūvi.

14. pants

Miruši EUCAP Sahel Mali personāla locekļi

1. Misijas vadītājs ir tiesīgs uzņemties atbildību un veikt piemērotus pasākumus, lai repatriētu ikvienu mirušu EUCAP Sahel Mali personāla locekli, kā arī viņa personiskās mantas.

2. Nevienam no mirušiem EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem neveic sekciju bez mirušā piederības valsts piekrišanas un bez EUCAP Sahel Mali un/vai minētās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3. Uzņēmējvalsts sadarbojas ar EUCAP Sahel Mali, cik pilnīgi vien iespējams, lai mirušus EUCAP Sahel Mali personāla locekļus repatriētu pēc iespējas ātrāk.

15. pants

Saziņa

1. EUCAP Sahel Mali var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un uztvērējus, kā arī satelītu sistēmas. Tā sadarbojas ar uzņēmējvalsts kompetentām iestādēm, lai izvairītos no konfliktiem par atbilstošo frekvenču izmantošanu. Uzņēmējvalsts saskaņā ar saviem spēkā esošiem tiesību aktiem bez atlīdzības piešķir pieeju radiofrekvenču diapazonam.

2. EUCAP Sahel Mali ir tiesības uz neierobežotu saziņu pa radio (arī satelītradio, pārvietojamu vai pārnēsājamu radio), tālruni, telegrāfu, faksimilu un citiem līdzekļiem, kā arī tiesības misijas vajadzībām uzstādīt vajadzīgās iekārtas, lai uzturētu saziņu EUCAP Sahel Mali objektos un starp objektiem, tostarp tiesības ievilkt kabeļus un pazemes līnijas.

3. EUCAP Sahel Mali savos objektos var veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārsūtītu pastu, kas adresēts EUCAP Sahel Mali vai tās personālam vai ko nosūta EUCAP Sahel Mali vai tās personāls.

16. pants

Zaudējumu atlīdzināšanas prasības nāves, ievainojuma, bojājuma vai zaudējuma gadījumā

1. EUCAP Sahel Mali un tās personāla locekļus, ES un nosūtītājvalstis nevar saukt pie atbildības par jebkādiem civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas izriet no operatīvām vajadzībām vai ko izraisījušas darbības, kuras ir saistītas ar civiliedzīvotāju nemieriem vai EUCAP Sahel Mali aizsardzību.

2. Lai panāktu mierizlīgumu, zaudējumu atlīdzināšanas prasības par civiliedzīvotāju īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, uz ko 1. punkts neattiecas, kā arī zaudējumu atlīdzināšanas prasības, ko ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUCAP Sahel Mali resursu, objektu vai transportlīdzekļu bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar uzņēmējvalsts kompetento iestāžu starpniecību pārsūta uz EUCAP Sahel Mali, ja tās ir uzņēmējvalsts fizisku vai juridisku personu celtas prasības, vai arī uzņēmējvalsts kompetentām iestādēm, ja tās ir EUCAP Sahel Mali celtas prasības.

3. Ja mierizlīgumu nevar panākt, zaudējumu atlīdzināšanas prasību nosūta šādu prasību komisijai, kas veidota no vienāda skaita EUCAP Sahel Mali un uzņēmējvalsts pārstāvju. Izlīgumu attiecībā uz prasībām panāk, savā starpā vienojoties.

4. Ja izlīgumu nevar panākt prasību komisijā, prasības:

a)	par summu, kas ir mazāka par vai vienāda ar 40 000 EUR, uzņēmējvalsts un ES pārstāvji atrisina diplomātiskā ceļā;

b)	par summu, kas ir lielāka par a) apakšpunktā minēto summu, nodod izskatīšanai šķīrējtiesā, kuras lēmums ir saistošs.

5. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši – vienu ieceļ uzņēmējvalsts, otru EUCAP Sahel Mali, un trešo kopīgi ieceļ uzņēmējvalsts un EUCAP Sahel Mali. Ja viena Puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai uzņēmējvalsts nevar vienoties ar EUCAP Sahel Mali par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ abu Pušu, savstarpēji vienojoties, izvēlētas tiesas priekšsēdētājs.

6. EUCAP Sahel Mali ar uzņēmējvalsts pārvaldes iestādēm paredz administratīvu kārtību, kas vajadzīga, lai noteiktu prasību komisijas un šķīrējtiesas pilnvaras, šajās struktūrās piemērojamās procedūras un nosacījumus zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanai.

17. pants

Koordinācija un strīdi

1. Visas problēmas, kas rodas šā nolīguma piemērošanā, kopīgi izskata EUCAP Sahel Mali pārstāvji un uzņēmējvalsts kompetentās iestādes.

2. Ja iepriekš nav panākts izlīgums, strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu uzņēmējvalsts un ES pārstāvji izšķir vienīgi diplomātiskā ceļā.

18. pants

Citi noteikumi

1. Vienmēr, kad šajā nolīgumā ir minētas EUCAP Sahel Mali un tās personāla privilēģijas, imunitāte un tiesības, uzņēmējvalsts valdība ir atbildīga par to īstenošanu un par to, lai attiecīgās uzņēmējvalsts vietējās iestādes tās ievērotu.

2. Nevienā no šā nolīguma noteikumiem nav paredzēts atkāpties no tiesībām, kas saskaņā ar citiem nolīgumiem var būt paredzētas nosūtītājvalstij, un tos nevar interpretēt kā atkāpes no šādām tiesībām.

19. pants

Piemērošanas kārtība

Lai piemērotu šo nolīgumu, misijas vadītājs ar uzņēmējvalsts administratīvām iestādēm var slēgt īpašus nolīgumus par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem.

20. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un paliek spēkā līdz dienai, kad tiek aizvests pēdējais EUCAP Sahel Mali elements un aizbrauc pēdējais EUCAP Sahel Mali personāla loceklis, kā to paziņo EUCAP Sahel Mali.

2. Šo nolīgumu var grozīt ar Pušu rakstisku savstarpēju piekrišanu. Grozījumus noformē kā atsevišķus protokolus, kas ir šā nolīguma neatņemama daļa un stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3. Šā nolīguma izbeigšanās neietekmē tiesības vai pienākumus, kas radušies šā nolīguma īstenošanā pirms tā izbeigšanās.

4. Tiklīdz spēkā stājas šis nolīgums, vēstuļu apmaiņa, kas starp Eiropas Savienību un Mali Republiku tika parakstīta 2014. gada 31. oktobrī Bamako, zaudē spēku.

Sagatavots Bamako, divi tūkstoši deviņpadsmitā gada septītajā novembrī, divos oriģināleksemplāros franču valodā.

EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ

MALI REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

(1) OV L 113, 16.4.2014., 21. lpp.

20.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/13

PROTOKOLS,

ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku

1. pants

Priekšmets

Šā protokola mērķis ir īstenot Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku (“nolīgums”). Tam kā neatņemama sastāvdaļa ir pievienots pielikums un papildinājumi.

2. pnts

Vispārīgi jautājumi

1. Abas Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību saskaņā ar nediskriminācijas, pārredzamības un labas pārvaldības principiem.

2. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu Senegālas zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

3. pants

Darbības joma

1. Savienības zvejas kuģiem piešķirtās zvejas iespējas tiek noteiktas šādi:

—	attiecībā uz tālmigrējošām sugām (sugas, kas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot starptautisko konvenciju aizsargātās sugas

—

un sugas, kuras ir aizliegusi Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT):

a)	28 tunzivju saldētājseineri;

b)	10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem;

c)	5 kuģi zvejai ar āķu jedām,

—

attiecībā uz dziļūdens demersālajām sugām:

d)	2 traleri.

Šo punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 8. un 10. pantu.

2. Šā panta 1. punktā aprakstītās zvejas iespējas attiecas tikai uz Senegālas zvejas zonām, kuru ģeogrāfiskās koordinātas ir paziņotas Savienībai pirms provizoriskās piemērošanas sākuma saskaņā ar spēkā esošajiem Senegālas tiesību aktiem.

3. Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un valsts tiesību aktos, Savienības kuģi nedrīkst iesaistīties darbībās aizliegtajās zonās vai bioloģiskās atjaunošanās laikā.

4. Eiropas Savienības kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem ir atļauts izmantot dzīvo ēsmu saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

4. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Šā protokola kopējā vērtība 15. pantā minētajam periodam tiek lēsta 15 253 750 euro apmērā, jeb 3 050 750 euro gadā. Ikgadējā summā:

—

1 700 000 euro gadā ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīguma 6. pantā, un to veido:

a)	īpaša ikgadēja summa 800 000 euro apmērā, kuru piešķir kā finansiālu kompensāciju par piekļuvi resursiem un kurā ietilpst summa, kas atbilst tālmigrējošo sugu atskaites daudzumam, proti, 10 000 tonnu gadā;

b)	piecu gadu laikposmam īpaša ikgadēja summa 900 000 euro apmērā, kura paredzēta Senegālas zivsaimniecības sektorpolitikas īstenošanas atbalstam,

—	1 350 750 euro gadā ir summa, ko veido maksa, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā par zvejas atļaujām, kuras izdotas, piemērojot nolīguma 4. pantu un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta pielikuma II nodaļas 3. punktā.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 7. un 9. pantam un nolīguma 13. un 14. pantam.

3. Senegāla un Savienība, vajadzības gadījumā pamatojoties uz karoga dalībvalsts saņemtajiem datiem par dienas nozveju, uzrauga Savienības zvejas kuģu darbību Senegālas zvejas zonās, lai nodrošinātu atbilstošu pārvaldību attiecībā uz:

—	tālmigrējošo sugu atsauces daudzumu, kas noteikts 1. punkta pirmā ievilkuma a) apakšpunktā, un

—	attiecīgajā tehniskajā dokumentācijā norādīto demersālo sugu nozvejas atļauto apjomu, kas minēts pielikuma 2. papildinājumā.

4. Savienība, karoga dalībvalstis un Senegāla uzrauga nozveju, jo īpaši ar elektroniskās ziņošanas sistēmas (ERS – Electronic Reporting System) starpniecību. Tās veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās nepārsniedz atļauto nozvejas apjomu, un attiecīgi cita citu informē.

5. Tiklīdz nozveja sasniedz 80 % no atļautā dziļūdens demersālo sugu nozvejas apjoma, tiek īstenota Savienības zvejas kuģu veiktās nozvejas iknedēļas uzraudzība. Kad ERS sistēma sāks darboties, uzraudzība tiks veikta katru dienu. Tiklīdz ir sasniegts atļautais nozvejas apjoms, Senegāla informē Savienības iestādes. Kad Savienība saņem šo paziņojumu, tā uzreiz informē par to arī dalībvalstis, kuras nodrošina iziešanu no zvejas zonas.

6. Ja tālmigrējošo sugu nozvejas daudzums, kuru Savienības zvejas kuģi gadā guvuši Senegālas ūdeņos, pārsniedz 1. punkta pirmā ievilkuma a) apakšpunktā norādīto ikgadējo atsauces daudzumu, ikgadējā finansiālā ieguldījuma kopsummu palielina par 45 euro par katru nozvejoto papildu tonnu.

7. Kopējais atļautais dziļūdens demersālo sugu zivju nozvejas apjoms, kas norādīts attiecīgajā tehnisko datu lapā pielikuma 2. papildinājumā, atbilst šo sugu zivju atļautajam nozvejas maksimālajam apjomam. Ja šo sugu zivju ikgadējā nozveja pārsniedz atļauto kopējo apjomu, par nozvejas pārsniegumu piemēro sodu 95 euro par tonnu papildus obligātajai maksai.

8. Savienības finansiālā ieguldījuma maksājumu, kas minēts 1. punkta pirmā ievilkuma a) apakšpunktā un attiecas uz Savienības zvejas kuģu piekļuvi Senegālas zvejas resursiem, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

9. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punkta pirmā ievilkuma a) un b)apakšpunktā, iemaksā Senegālas Valsts kases kontā. Nozarisko atbalstu, kas minēts 1. punkta pirmā ievilkuma b) apakšpunktā, dara pieejamu Jūras zvejniecības direktorātam īstenošanai. Senegālas puse nodrošina, ka nozariskā atbalsta fondi tiek iekļauti budžeta plānošanā (gada finanšu likums). Senegālas iestādes pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas un pēc tam katru gadu paziņo Eiropas Komisijai Valsts kases konta rekvizītus.

5. pants

Nozariskais atbalsts

1. Šā protokola satvarā paredzētais nozariskais atbalsts palīdz īstenot jo īpaši to, kas izklāstīts Vēstulē par Senegālas zvejniecības un akvakultūras sektorpolitikas attīstību (2016–2023), kā arī jūras nozaru ekonomikas attīstību. Atbalsta mērķis ir:

—	panākt, lai zvejas resursi tiktu pārvaldīti ilgtspējīgā veidā,

—	uzlabot zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību,

—	attīstīt zinātnisko darbībspēju, atbalstīt zvejas resursu izpēti un datu vākšanu,

—	atbalstīt mazapjoma zveju,

—	attīstīt akvakultūru,

—	atbalstīt zvejas produktu pievienotās vērtības palielināšanu, kontroli un sanitāro sertifikāciju,

—	stiprināt nozares subjektu spējas.

2. Vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā vai, ja vajadzīgs, pēc provizoriskās piemērošanas sākuma Apvienotā komiteja izstrādā nozares daudzgadu programmu, kā arī tās piemērošanas kārtību, jo īpaši:

—	gada un daudzgadu vadlīnijas par 4. panta 1. punkta pirmā ievilkuma b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu,

—

gada un daudzgadu mērķus, kas jāsasniedz, lai laika gaitā izveidotu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējību, ņemot vērā prioritātes, ko Senegāla izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā vai citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējības veidošanu vai ietekmē to, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma zvejas atbalstīšanu, uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu, kā arī prioritātes Senegālas zinātnisko darbībspēju stiprināšanai zivsaimniecības nozarē,

—	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritērijus un procedūras, vajadzības gadījumā budžeta un finansiālos rādītājus.

3. Nozariskā atbalsta pirmo daļu izmaksā pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi daudzgadu plānu.

4. Lai apstiprinātu finansiālā ieguldījuma summas, ko Senegāla piešķir nozariskajam atbalstam, Apvienotā komiteja identificē mērķus un veic projektu sagaidāmās ietekmes aplēsi. Vajadzības gadījumā tā var pārskatīt nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.

5. Katru gadu par to projektu norisi, kuri tiek īstenoti ar nozariskā atbalsta finansējumu, Senegāla sniedz informāciju gada progresa ziņojumā, ko pēc tam izvērtē Apvienotā komiteja. Šā protokola darbības termiņa beigās Senegāla turklāt sagatavo galīgo ziņojumu.

6. Finansiālā ieguldījuma maksājumus nozariskajam atbalstam veic pa daļām, pamatojoties uz nozariskā atbalsta īstenošanas rezultātu un vajadzību analīzi programmas īstenošanas gaitā. Nozariskā atbalsta apturēšana, kas paredzēta 4. panta 1. punkta pirmā ievilkuma b) apakšpunktā, var notikt šādos gadījumos: ja iegūtie rezultāti pēc Apvienotās komitejas veikta novērtējuma neatbilst plānotajiem vai ja minētais finansiālais ieguldījums nav veikts saskaņā ar apstiprināto programmu.

7. Nozariskā atbalsta maksājumu var atsākt, ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu un/vai ja 4. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato. Tomēr to nedrīkst veikt vēlāk kā sešus mēnešus pēc protokola darbības termiņa beigām.

8. Jebkuru priekšlikumu grozīt nozariskā atbalsta daudzgadu plānu apstiprina Apvienotā komiteja, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm.

9. Puses nodrošina nozariskā atbalsta sasniegumu pamanāmību.

6. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas Rietumāfrikas reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar atbildīgu zveju. Tās apņemas ievērot ICCAT ieteikumus un rezolūcijas un ņemt vērā citu kompetento reģionālo organizāciju, piemēram, Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), zinātniskos ieteikumus.

2. Puses apņemas regulāri un pēc vajadzības pulcēt apvienoto zinātnisko grupu, lai izskatītu visus zinātniskos jautājumu attiecībā uz šā protokola īstenošanu. Šīs apvienotās zinātniskās grupas pilnvaras, sastāvu un darbību nosaka Apvienotā komiteja.

3. Puses apņemas darīt zināmu atklātībai visu attiecīgo informāciju par zvejas darbībām, kas saistītas ar šo protokolu.

4. Pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, ko sniegusi, piemēram, CECAF, un – vajadzības gadījumā – apvienotās zinātniskās grupas sanāksmju secinājumiem, Apvienotā komiteja pieņem pasākumus attiecībā uz Savienības kuģu darbību, lai nodrošinātu šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

7. pants

Ekonomiskā sadarbība un vērtības radīšana

1. Puses veicina ekonomisko un tehnisko sadarbību starp zvejniecības un pārstrādes nozares operatoriem, lai radītu labvēlīgus apstākļus ieguldīšanai un resursu ekonomiski lietderīgai izmantošanai.

2. Puses izmanto potenciālu, kas izriet no to rīcībā esošajiem finanšu un tehniskajiem instrumentiem, lai veicinātu darbību konsekvenci zivsaimniecības un jūras nozaru ekonomikas jomā. Šajā nolūkā īpaša uzmanība tiks pievērsta produktu pievienotās vērtības celšanai, pārstrādes vienību un vietējā tirgus apgādei, kā arī tirdzniecības veicināšanai.

8. pants

Zvejas iespēju un zvejas nosacījumu pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 3. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var pārskatīt, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas un CECAF ieteikumi apstiprina, ka šāda pārskatīšana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, ja vien to apstiprina zinātniskā darba grupa.

2. Šādā gadījumā 4. panta 1. punkta pirmā ievilkuma a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pārskata samērīgi un proporcionāli laikam.

3. Apvienotā komiteja drīkst pārskatīt un vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pielāgot vai izmainīt zvejas nosacījumus un šā protokola piemērošanas tehniskos pasākumus.

9. pants

Nejauša nozveja

Piemērojot ICCAT ieteikumus, Puses apņemas sadarboties, lai samazinātu aizsargājamo jūras putnu, jūras bruņurupuču, haizivju un jūras zīdītāju sugu īpatņu nejaušu nozveju. Šādā nolūkā Savienības kuģi nodrošina, ka tiek piemēroti tehniskie pasākumi, kuru spēja uzlabot zvejas rīku selektivitāti un samazināt nemērķa sugu īpatņu nejaušu nozveju ir zinātniski pierādīta.

10. pants

Jaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1. Ja Savienības zvejas kuģi vēlas izmantot 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja pieņem nosacījumus, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Atļauju veikt jaunas zvejas darbības piešķir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus un vajadzības gadījumā pamatojoties uz zinātniskās izpētes reisu rezultātiem, kurus apstiprinājusi apvienotā zinātniskā darba grupa.

3. Pēc 1. punktā paredzētajām apspriedēm Apvienotā komiteja apstiprina izpētes zvejas reisus Senegālas zvejas zonās, lai noskaidrotu jaunas zvejas tehnisko iespējamību un jaunu zvejniecību ekonomisko rentabilitāti. Šim nolūkam un pēc Senegālas lūguma tā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņem lēmumu par attiecīgajām sugām, zvejas nosacījumiem un citiem parametriem. Puses veic izpētes zveju saskaņā ar apvienotās zinātniskās darba grupas noteiktajiem nosacījumiem.

11. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1. Senegāla un Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Senegāla un Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

12. pants

Datu konfidencialitāte

1. Senegāla un Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Puses uzrauga, lai publiski pieejami būtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Senegālas ūdeņos atbilstīgi attiecīgajiem ICCAT un pārējo reģionālās zvejniecības pārvaldības struktūru noteikumiem. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, kontrolei un uzraudzībai.

3. Attiecībā uz personas datiem, ko Puses iesūta, Apvienotā komiteja var noteikt attiecīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (1) (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Senegālā piemērojamo tiesisko regulējumu.

13. pants

Apturēšana

Nolīguma 14. pantā uzskaitītajos gadījumos un ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem šā protokola īstenošanu, arī finansiālā ieguldījuma maksājumu, jebkura no Pusēm var apturēt vienpusējā kārtā.

14. pants

Denonsēšana

Šo protokolu var denonsēt jebkura no Pusēm gadījumos un ar nosacījumiem, kas uzskaitīti nolīguma 14. pantā.

15. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

16. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM SENEGĀLAS ZVEJAS ZONĀS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. Kompetentās iestādes izvirzīšana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienības (ES) vai Senegālas Republikas (Senegālas) kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

a)	Savienības gadījumā: Eiropas Komisiju, kuras vārdā vajadzības gadījumā rīkojas Savienības delegācija Senegālā;

b)	Senegālas Republikas gadījumā: par zivsaimniecību un jūras ekonomiku atbildīgā ministrija.

2.	Šā pielikuma noteikumu piemērošanai termins “zvejas atļauja” ir ekvivalents terminam “licence”, kāds tas definēts Senegālas tiesību aktos.

3.	Tiesības un pienākumi, kas norādīti kā “kuģu” tiesības un pienākumi, ir kuģu operatoru, to aģentu un par darbībām atbildīgo kapteiņu tiesības un pienākumi.

2. Zvejas zonas

Senegālas zvejas zonas ir Senegālas ūdeņu platības, kurās Senegāla atļauj Savienības zvejas kuģiem veikt zvejas darbības saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu.

2.1.	Senegālas zvejas zonu ģeogrāfiskās koordinātas un bāzes līnijas pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem paziņo Savienībai.

2.2.

Līdzīgā kārtā pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem Savienībai paziņo arī tādas zvejai aizliegtās zonas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem kā nacionālie parki, aizsargājamas jūras piekrastes teritorijas un zivju nārsta zonas, kā arī navigācijai aizliegtās zonas.

2.3.	Kuģošanas zonu un aizliegto zonu robežas Senegāla paziņo kuģu īpašniekiem zvejas atļauju izsniegšanas brīdī.

2.4.	Jebkādus šo zonu grozījumus Senegāla vismaz divus mēnešus pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas paziņo Eiropas Komisijai informācijai.

3. Bioloģiskā atjaunošanās

Savienības zvejas kuģi, kam atļauts veikt darbību saskaņā ar šo protokolu, ievēro bioloģiskās atjaunošanās laiku, kas noteikts saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem. Lai varētu attiecīgi pielāgot atļaujas pieteikumus, katru gadu pietiekami ilgu laiku iepriekš ES tiek paziņots par dekrētu, ar ko nosaka bioloģiskās atjaunošanās laiku.

4. Kuģniecības aģenta izraudzīšanās

Ikvienu Savienības zvejas kuģi, kas veic darbību Senegālas zvejas zonās, pārstāv aģents, kurš ir Senegālas rezidents.

5. Kuģu īpašnieku maksājumiem paredzētais bankas konts

Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas Senegāla Savienībai paziņo tā attiecīgā Valsts kases konta rekvizītus, uz kuru jāpārskaita naudas summas, kas Savienības kuģiem jāmaksā saskaņā ar nolīgumu. Izmaksas par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

6. Kontaktpersonas

Puses viena otru informē par saviem attiecīgajiem kontaktpunktiem šādām vajadzībām:

—	procedūrām, kas saistītas ar zvejas atļaujām,

—	Savienības operatoriem pildāmajiem paziņošanas pienākumiem,

—	cita veida informācijas apmaiņai saistībā ar šā protokola īstenošanu un to standartu un pienākumu ievērošanu, kas izriet no Senegālas tiesību aktiem.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas

1. Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 4. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka:

—	kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas kuģu reģistrā,

—	ir izpildītas atbilstības prasības, kas noteiktas šajā protokolā un Eiropas Savienības noteikumos par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (1),

—	attiecībā uz kuģa īpašnieku, kapteini vai pašu kuģi ir izpildīti visi iepriekšējie pienākumi, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Senegālā veic saskaņā ar nolīgumu.

2. Zvejas atļaujas pieprasīšana

2.1.	Savienības kompetentās iestādes vismaz 20 darbdienas pirms pieprasītā derīguma termiņa sākuma par katru kuģi iesniedz elektronisku pieprasījumu, kas adresēts ministrijai, kura atbild par zivsaimniecību un jūras ekonomiku, un kopiju nosūta Eiropas Savienības delegācijai Senegālā.

2.2.	Pieteikumus Senegālas kompetentajai iestādei iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir atrodams 1. papildinājumā.

2.3.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par vienotas likmes avansmaksājumu, kas attiecīgajai kategorijai noteikts 2. vai. 3. papildinājumā ievietotajā tehniskajā dokumentācijā,

—	krāsu fotoattēlu, kurā kuģis attēlots sānskatā.

2.4.	Saskaņā ar šo protokolu jebkuram zvejas atļaujas atjaunošanas pieprasījumam attiecībā uz kuģi, kura tehniskie raksturlielumi nav mainīti, pievieno tikai pierādījumu par vienotas likmes avansmaksājumu.

3. Maksājumi un vienotas likmes avansmaksājumi

3.1.	Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad kompetentajām valsts iestādēm veikti še turpmāk norādītie vienotas likmes avansmaksājumi.

3.2.

Vienotas likmes avansmaksājumi un maksājumi euro, kuri jānokārto par Senegālas zvejas zonās gūtas nozvejas tonnu, ir šāda:

tunzivju seineriem:

—	par pirmajiem trim protokola darbības gadiem – ikgadējs vienotas likmes avansmaksājums 18 500 euro apmērā par kuģi, kas atbilst 231,25 tonnām gadā, pamatojoties uz maksājumu, kura summa ir 80 euro par tonnu,

—	par pēdējiem diviem protokola darbības gadiem – ikgadējs vienotas likmes avansmaksājums 18 500 euro apmērā par kuģi, kas atbilst 217,65 tonnām gadā, pamatojoties uz maksājumu, kura summa ir 85 euro par tonnu;

kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem:

—	ikgadējs vienotas likmes avansmaksājums 13 000 euro apmērā par kuģi, kas atbilst 173,33 tonnām gadā, pamatojoties uz maksājumu, kura summa ir 75 euro par tonnu;

kuģiem zvejai ar āķu jedām:

—	ikgadējs vienotas likmes avansmaksājums 3525 euro apmērā par kuģi, kas atbilst 47 tonnām gadā, pamatojoties uz maksājumu, kura summa ir 75 euro par tonnu;

traleriem:

—	vienotas likmes avansmaksājums 500 euro apmērā par kuģi un ceturksnī, pamatojoties uz maksājumu, kura summa ir 95 euro par tonnu.

Maksājuma un vienotas likmes avansmaksājuma summa, kā arī tehniskie nosacījumi norādīti 2. un 3. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3.3.	Maksājuma un vienotas likmes avansmaksājuma summā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodevas un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

3.4.	Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, it īpaši bioloģiskās atjaunošanās laikā, vienotas likmes avansmaksājuma summu pro rata temporis pielāgo derīguma termiņa ilgumam, kāds noteikts saskaņā ar 2. un 3. papildinājumā paredzētajiem noteikumiem.

4. Zvejas atļaujas izsniegšana un provizorisks zvejottiesīgo kuģu saraksts

4.1.	Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi saskaņā ar 2.2. un 2.3. punktu, Senegāla 5 dienu laikā katrai kuģu kategorijai izveido provizorisku zvejottiesīgo kuģu sarakstu.

4.2.	Šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai. Senegāla provizorisko sarakstu var izsniegt tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam.

4.3.	Kuģi drīkst sākt zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Šie kuģi provizoriskā saraksta kopiju visu laiku līdz zvejas atļaujas izsniegšanai glabā uz kuģa.

4.4.	Zvejas atļaujas visiem kuģiem kompetentā iestāde izsniedz kuģu īpašniekiem vai to pārstāvjiem 20 darbdienu laikā pēc visu 2.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas. Atļauju kopiju nosūta arī Eiropas Savienības delegācijai Senegālā.

4.5.	Lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas atļaujas kopiju vienlaikus elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot laikposmā, kas nepārsniedz 60 dienas pēc zvejas atļaujas izsniegšanas dienas. Minētajā laikposmā atļaujas kopiju uzskata par līdzvērtīgu tās oriģinālam.

4.6.	Neskarot 4.3. un 4.5. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

5. Zvejas atļaujas nodošana

5.1.	Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

5.2.

Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts ar tehnisko ziņojumu konstatēts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilga dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kura kategorija ir tāda pati, kā aizstājamajam kuģim.

5.3.	Šādā gadījumā, kad aprēķina nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai par tiem nav jāmaksā papildus, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

5.4.	Aizstājamā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis anulēto zvejas atļauju atdod kompetentajai iestādei. Viņš par to rakstiski informē Eiropas Savienības delegāciju Senegālā.

5.5.	Tiklīdz anulētā atļauja ir atdota, pēc iespējas drīz izsniedz jaunu zvejas atļauju. Par zvejas atļaujas nodošanu informē Eiropas Savienības delegāciju Senegālā.

6. Licences derīguma termiņš

6.1.	Zvejas atļaujas tunzivju zvejas kuģiem ir derīgas vienu gadu. Zvejas atļaujas dziļūdens demersālajiem traleriem ir derīgas vienu ceturksni.

6.2.	Zvejas atļaujas ir atjaunojamas.

6.3.

Lai noteiktu zvejas atļauju derīguma termiņa sākumu, piemēro:

—	gada periodu – gada periods ir laikposms no šā protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas līdz tā paša gada 31. decembrim; pēc tam – katrs pilnais kalendārais gads; šā protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposms no 1. janvāra līdz šā protokola darbības termiņa beigām,

—

ceturkšņa periodu – šā protokola piemērošanas sākumā ceturkšņa periods ir laikposms no tā spēkā stāšanās dienas līdz nākamā ceturkšņa pirmajai dienai; obligātais ceturkšņa sākums ir 1. janvāris, 1. aprīlis, 1. jūlijs un 1. oktobris; pēc tam – katrs pilnais ceturksnis; šā protokola piemērošanas beigās – laikposms no pēdējā pilnā ceturkšņa līdz šā protokola darbības termiņa beigām.

7. Atbalsta kuģi

7.1.	Pēc Savienības pieprasījuma Senegāla atļauj Savienības zvejas kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu atbalstu.

7.2.	Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

7.3.	Apgādes kuģiem ir jāpeld ar Savienības dalībvalsts karogu, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai.

7.4.	Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieprasīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Atļaujas pieteikumam pievieno to zvejas kuģu sarakstu, kuru labā tiek veiktas atbalsta darbības.

7.5.	Senegāla sagatavo atļauto apgādes kuģu sarakstu un nosūta to par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

7.6.	Maksa par katru atbalsta kuģi ir 3500 euro gadā.

7.7.	Atbalsta kuģa atļauja nav nododama citiem, un šo maksu nesamazina pro rata temporis.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

1.	Tehniskie pasākumi attiecībā uz zonu, zvejas rīku un piezveju, ko piemēro dziļūdens demersālās zvejas traleriem, kuriem ir zvejas atļauja, ir noteikti 2. papildinājumā iekļautajā tehnisko datu lapā.

Tehniskie pasākumi, kas piemērojami tunzivju zvejas kuģiem, kuriem ir zvejas atļauja, ir noteikti 3. papildinājumā iekļautajā tehnisko datu lapā. Tunzivju zvejas kuģi nodrošina atbilstību ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām un ņem vērā citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju zinātniskos ieteikumus.

IV NODAĻA

Pārraudzība, kontrole un uzraudzība

1. iedaļa

Nozvejas deklarēšana un uzraudzība

1. Elektroniskais zvejas žurnāls

1.1.	Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis zvejo saskaņā ar nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS).

1.2.	Ar ERS neaprīkotam kuģim nav atļauts ieiet Senegālas zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

1.3.	Vajadzības gadījumā tunzivju zvejas žurnālu pielāgo tā, lai tas atbilstu attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem vai – pārējām zvejniecībām – citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju rezolūcijām un ieteikumiem.

1.4.	Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Senegālas zvejas zonā.

1.5.

Kapteinis katru dienu reģistrē zvejas žurnālā aplēsto katras sugas nozvejoto un uz kuģa paturēto zivju daudzumu par katru zvejas darbību. Daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai – attiecīgā gadījumā – norādot īpatņu skaitus. Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un kapteinis to paraksta. Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis. Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC), kā arī elektroniski nosūtīti Senegālas kompetentajai iestādei. Pārraida vismaz šādus datus:

a)	zvejas kuģa identifikācijas numuri un kuģa vārds;

b)	katras sugas FAO trīsburtu kods;

c)	attiecīgā ģeogrāfiskā zona, kurā zvejots;

d)	nozveju gūšanas datums un – attiecīgā gadījumā – laiks;

e)	datums un laiks, kad notikusi iziešana no ostas un atgriešanās tajā, un zvejas reisa ilgums;

f)	zvejas rīku tips, tehniskās specifikācijas un izmēri;

g)	uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

h)	izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

1.6.	Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

1.7.

Karoga valsts un Senegāla nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama automātiskai ERS datu pārraidīšanai. ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu mēnešu laikā.

1.8.	Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski nodoti Senegālas FMC rīcībā.

1.9.	Nozveju paziņošanas kārtība ERS, kā arī procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 4. papildinājumā.

1.10.

Datus par individuālu kuģu zvejas darbībām Senegālas iestādes apstrādā konfidenciālā un drošā veidā.

1.11.

Šīs iedaļas 1.6.–1.9. punktu piemēro no brīža, kad Senegāla paziņo par aprīkojumu ar ERS un kad FMC ir iedarbinājis automātiskās saņemšanas funkciju, vajadzības gadījumā pēc pārbaudes perioda. Kamēr automātiskā saņemšana nav sākusi darboties, 1.5. punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju kuģi, izejot no zonas, sniedz elektroniski izmantojamā formātā pa e-pastu elektroniskā zvejas žurnāla izraksta veidā, kas pievienots paziņojumam par iziešanu no zonas, vai ne vēlāk kā 48 stundas pēc ieiešanas Senegālas ostā. Šādā gadījumā datus nosūta arī okeanogrāfiskās pētniecības centram Centre de Recherche Océanographique de Dakar Thiaroye (CRODT). Tiklīdz Senegāla var sākt saņemt ziņojumus ERS, Senegālas FMC veic zvejas žurnālu nosūtīšanu uz CRODT.

1.12.

Atļautā nozvejas apjoma patēriņa uzraudzību nodrošina karoga dalībvalsts un Senegāla, pamatojoties uz ikdienas deklarācijām. Lai atļautais apjoms netiktu pārsniegts, karoga dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas darbības tiek apturētas agrākā dienā, nekā ir sasniegts tās kuģiem atļautais nozvejas apjoms.

2. Agregēti nozvejas dati

2.1.

Karoga valsts ik ceturksni papildina Eiropas Komisijas kārtoto datubāzi ar agregētiem mēneša datiem par katra kuģa nozvejām un izmetumiem. Par sugām, kurām saskaņā ar šo protokolu vai ICCAT ieteikumiem noteikts atļautais nozvejas apjoms, šādus datus paziņo ik mēnesi, norādot iepriekšējā mēneša nozvejas un izmetumus.

2.2.

Paziņotos datus karoga valsts verificē, veicot kontrolpārbaudes, kurās tos salīdzina ar izkraušanas, pārdošanas, inspekcijas vai novērošanas datiem un ar jebkādu citu noderīgu informāciju, kas iestādēm ir zināma. Datubāzes atjauninājumus, kas kļūst vajadzīgi šīs verifikācijas iznākumā, veic iespējami drīz. Zvejas zonu ģeogrāfiskās koordinātas, ko izmanto verifikācijā, ir tādas, kā noteikts šajā protokolā. Pārrēķina koeficientus, ko izmanto, lai apjomus izteiktu dzīvsvara ekvivalentā, apstiprina Apvienotā komiteja.

2.3.	Līdz katra ceturkšņa beigām Savienība Senegālas iestādēm iesniedz agregētus datus par iepriekšējo kārtējā gada ceturksni, norādot no datubāzes izgūtos mēneša datus par katra kuģa nozveju un tās sugu sastāvu. Šie dati ir provizoriski un var mainīties.

2.4.	Senegāla datus analizē un ziņo par visām būtiskajām neatbilstībām salīdzinājumā ar elektroniskajiem zvejas žurnāliem, kas iesūtīti ar ERS starpniecību. Karoga valsts lietu izmeklē un pēc vajadzības datus atjaunina.

2.5.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Senegāla var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo ziņojumu iesniegšanas brīdim un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Senegāla var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

2.6.	Senegāla nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3. Pāreja uz zvejas darbību datu paziņošanai paredzētu elektronisko sistēmu (ERS)

Abas Puses vienojas nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu zvejas darbību datu paziņošanai, pamatojoties uz 4. papildinājumā definētajiem tehniskajiem parametriem. Puses vienojas noteikt kopēju kārtību, lai šī pāreja tiktu veikta visīsākajā termiņā. Tiklīdz šīs pārejas nosacījumi ir izpildīti, Senegāla par to informē Savienību. Sākot no šīs informācijas nosūtīšanas dienas, Puses vienojas divu mēnešu laikā nodrošināt, lai sistēma būtu pilnīgā darba kārtībā.

4. Paziņojums par maksājumiem

4.1.

Ceturkšņa datu verifikācija

4.1.1.

Senegāla nekavējoties paziņo Savienībai par 2.3. punktā minētās verifikācijas rezultātiem.

4.1.2.

Savienība sniedz Senegālai paskaidrojumus, ko vajadzības gadījumā sagatavojis karoga dalībvalsts zinātniskais institūts. Vajadzības gadījumā tiekas apvienotā zinātniskā darba grupa vai zinātniskie institūti.

4.2.

Galīgais maksājuma paziņojums un maksājums

4.2.1.

Savienība, pamatodamās uz katra kuģa agregēto datu deklarācijām, sagatavo paziņojumu par nozvejām un paziņojumu par maksājumiem, kuri kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

4.2.2.

Šos galīgos paziņojumus Savienība ar dalībvalstu starpniecību līdz kārtējā gada 30. aprīlim (neieskaitot) nosūta Senegālas iestādēm un kuģa īpašniekam. Galīgo pārskatu verificēšanu un validēšanu Senegāla veic trīsdesmit dienu laikā no to saņemšanas. Ja minētajā trīsdesmit dienu laikposmā Senegāla iebildumus neceļ, galīgos paziņojumus uzskata par pieņemtiem. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas; ja vajadzīgs, to dara Apvienotajā komitejā.

4.3.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Senegālai pārskaita līdz kārtējā gada 31. jūlijam. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar. Kuģa īpašnieki nosūta Senegālai maksājuma apliecinājuma kopiju.

2. iedaļa

Ieiešana Senegālas ūdeņos un iziešana no tiem

1.	Savienības zvejas kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Senegālas ūdeņos, vismaz četras stundas iepriekš paziņo Senegālas kompetentajām iestādēm par plānotu ieiešanu Senegālas ūdeņos vai iziešanu no tiem.

Paziņojot par ieiešanu Senegālas ūdeņos vai par iziešanu no tiem, vienlaikus kuģiem jāpaziņo arī to atrašanās vieta un uz kuģa paturētā nozveja, katras sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu, un neskarot 4. papildinājuma 2. iedaļas noteikumus. Šādus paziņojumus izdara pa e-pastu vai faksu līdz dienai, no kuras Puses ir vienojušās ERS ziņojumu automātisko saņemšanu uzskatīt par faktisku.

3.	Kuģis, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav brīdinājis Senegālas kompetento iestādi, izdara pārkāpumu, un uz to attiecas valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

4.	Attiecīgā e-pasta adrese, faksa un tālruņa numuri, kā arī Senegālas kompetento iestāžu radiosakaru frekvence tiks pievienoti 6. papildinājumā.

3. iedaļa

Ieiešana ostā, pārkraušana un izkraušana

1. Kuģis paziņo kompetentajai iestādei par ieiešanu ostā vismaz 72 stundas iepriekš.

2. Kuģi zvejai ar makšķerrīkiem Senegālas zvejas zonās gūto nozveju izkrauj Dakāras ostā.

2.1.	Kuģi zvejai ar makšķerrīkiem savu nozveju prioritārā kārtā piedāvā rūpnieciskai vai nerūpnieciskai apstrādei un vietējam tirgum par cenu, kas noteikta, pamatojoties uz sarunām starp operatoriem un ar atsauci uz starptautisko tirgu.

2.2.	Saskaņā ar noteikumiem sanitārajā atļaujā, kuru Savienība izdevusi Senegālai, uz nozvejām, kas izkrautas Dakārā saskaņā ar šo protokolu, attiecas pārbaudes un sertificēšanas pienākums, ko veic Senegālas kompetentā iestāde.

3. Jebkurš Savienības zvejas kuģis, kas darbojas saskaņā ar šo protokolu un Senegālas ūdeņos veic pārkraušanu citā kuģī, dara to saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem.

4. Iesniedzot pieprasījumus veikt pārkraušanu, tiek norādīta šāda informācija:

4.1.	izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu;

4.2.	izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena;

4.3.	citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

5. Jebkāda nozveju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta 1. līdz 4. punktā, Senegālas ūdeņos ir aizliegta. Jebkura persona, kas pārkāpj šo noteikumu, var saņemt sodu, ko paredz spēkā esošie Senegālas tiesību akti.

4. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1. Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

1.1.

Visi Savienības kuģi, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo protokolu, ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS).

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

Savienības kuģi savu pozīciju automātiski un nepārtraukti paziņo savas karoga valsts FMC katru stundu (seineri) vai reizi divās stundās (pārējie kuģi). Ja notiek izmeklēšana par kuģa darbībām, ziņošanas biežumu var palielināt.

1.2.

Katrā pozīcijas ziņojumā ietilpst:

a)	kuģa identifikācijas dati;

b)	kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

d)	kuģa ātrums un kurss.

Tas ir sagatavots 5. papildinājumā norādītajā formātā.

1.3.	Kuģa pozīcijas paziņošanas kārtība VMS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro VMS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

1.4.	Īstenodami kuģu darbību uzraudzību, abi FMC savstarpēji sazinās.

2. Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Senegālai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Senegālas FMC. Karoga valsts FMC un Senegālas FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē viens otru par visām minēto adrešu izmaiņām.

Pozīcijas ziņojumus pārraida starp karoga valsts FMC un Senegālas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Senegālas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

3. VMS ziņojumu derīgums strīdus gadījumā

Ja starp Pusēm rodas strīds, par autentiskiem uzskata tādus datus par pozīciju, kuri pārraidīti ar VMS sistēmu.

5. iedaļa

Novērotāji

1. Zvejas darbību novērošana

1.1.	Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

1.2.	Tunzivju zvejas kuģiem šāds novērošanas režīms atbilst noteikumiem, kuri paredzēti ICCAT pieņemtajos ieteikumos un – attiecīgā gadījumā – reģionālajās novērošanas programmās, kas izstrādātas saistībā ar ICCAT.

2. Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

2.1.	Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Senegāla Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par novērotāja uzņemšanai izraudzītajiem kuģiem, kā arī par laiku, kādu novērotājs uzturēsies uz katra kuģa.

2.2.

Senegāla vēlākais 15 dienas pirms novērotāja uzņemšanai uz kuģa paredzētās dienas Savienībai un tā kuģa īpašniekam, uz kura jāuzņem novērotājs, vai viņa aģentam paziņo norīkotā novērotāja vārdu un uzvārdu. Senegāla nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

2.3.	Senegāla apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem attiecīgajā zvejas sezonā jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības zvejas zonās, kas nav Senegālas zvejas zona.

2.4.	Novērotāju uzturēšanās laiks uz dziļūdens demersālo sugu zvejas tralera nedrīkst pārsniegt divus mēnešus. Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3. Fiksēts finansiālais ieguldījums

3.1.

Gada maksājuma veikšanas brīdī subjekti, kas ir īpašnieki tunzivju saldētājseineriem, kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, par katru kuģi pārskaita arī zvejas aizsardzības un uzraudzības departamentam (DPSP) vienotas likmes summu 600 euro apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

3.2.	Ceturkšņa maksājuma veikšanas brīdī traleru īpašnieki par katru kuģi pārskaita arī DPSP vienotas likmes summu 150 euro apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

4. Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Senegāla.

5. Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

5.1.	Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Senegālu.

5.2.	Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3.	Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

5.4.	Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5.	Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6. Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

6.1.	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

6.2.	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

6.3.	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7. Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

7.1.	Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2.	Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Senegālai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3.	Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

7.4.	Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Senegālas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Senegālā.

8. Novērotāja uzdevumi

Zinātniskajiem novērotājiem uzticētie uzdevumi ir šādi:

—	pareizi reģistrēt zvejas reisus, ierakstot galveno informāciju par zveju (kuģa ģeogrāfiskās pozīcijas, zvejas darbību sākuma un beigu laiku, zvejas tīkla pacelšanas reižu skaits, vajadzības gadījumā – āķu jedu un zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaits utt.),

—	vākt informāciju par konkrētām nozvejām (daudzumiem un apjomiem) un piezveju, jo īpaši galvkājiem, vēžveidīgajiem un demersālo sugu zivīm, kā arī par haizivīm, jūras bruņurupučiem, jūras zīdītājiem un jūras putniem,

—	ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskiem pētījumiem par krājumu vairošanos, augšanu un identitāti; paraugus ņem saskaņā ar zinātnisko protokolu, ko izstrādājis Valsts Zivsaimniecības pētniecības institūts,

—	attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem ievērot ZPI un ziņot par tām saskaņā ar ICCAT novērotāju programmu, kas pieņemta tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmas ietvaros,

—	veikt jebkādus citus zinātniskos uzdevumus, ko ieteikusi apvienotā zinātniskā darba grupa.

9. Novērotāja ziņojums

9.1.	Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

9.2.	Novērotājs nodod savu ziņojumu Senegālai, kas 8 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju Savienībai.

6. iedaļa

Inspekcija jūrā vai ostā

1. Inspekcija jūrā

1.1.	Zvejas atļauju saņēmušu Savienības zvejas kuģu inspekciju jūrā Senegālas zvejas zonās veic Senegālas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

1.2.	Pirms uzkāpšanas uz kuģa Senegālas inspektori brīdina Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

1.3.	Senegālas inspektori neuzturas uz Savienības zvejas kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

1.4.	Senegāla var atļaut Savienībai piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

1.5.	Savienības zvejas kuģa kapteinis atvieglo Senegālas inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

1.6.	Pēc katras inspekcijas Senegālas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības zvejas kuģa kapteinim ir tiesības komentēt inspekcijas ziņojuma saturu. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis.

1.7.	Pirms nokāpšanas no kuģa Senegālas inspektori nodod Savienības zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā 8 dienu laikā pēc inspekcijas Senegāla nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

2. Inspekcija ostā

2.1.	Savienības zvejas kuģus, kuri izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Senegālas zvejas zonā gūtas nozvejas, Senegālas ostā inspicē pilnvaroti inspektori.

2.2.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Senegālas inspektori neuzturas uz Savienības zvejas kuģa ilgāk, nekā tas ir nepieciešams inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

2.3.	Senegāla var atļaut Savienībai novērotāja statusā piedalīties ostā veiktā inspekcijā.

2.4.	Savienības zvejas kuģa kapteinis atvieglo Senegālas inspektoru darbu.

2.5.	Pēc katras inspekcijas Senegālas inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības zvejas kuģa kapteinim ir tiesības komentēt inspekcijas ziņojuma saturu. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis.

2.6.	Pēc inspekcijas Senegālas inspektori izdod Savienības zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Savienībai inspekcijas ziņojuma kopiju Senegāla nosūta 8 dienu laikā pēc inspekcijas.

7. iedaļa

Pārkāpumi

1. Pārkāpumu noformēšana

1.1.	Saskaņā ar šo pielikumu visus zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā. Šo ziņojumu iespējami drīz nosūta Savienībai un karoga valstij.

1.2.	Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2. Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

2.1.	Ja saskaņā ar Senegālas spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz pārkāpumiem tas ir likumīgi, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības zvejas kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Senegālas ostā.

2.2.	Senegāla ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

2.3.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Senegāla vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

3.1.	Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Senegāla saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Senegāla un Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

3.3.	Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Savienības pārstāvji.

4. Tiesvedības process un bankas garantija

4.1.

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Senegālas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Senegāla, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesas procedūras beigām.

4.2.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

4.3.	Senegāla informē Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūrā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

8. iedaļa

Līdzdalīga uzraudzība NNN zvejas apkarošanas jomā

1. Mērķis

Lai pastiprinātu atklātā jūrā veiktas zvejas pārraudzību un NNN zvejas apkarošanu, Savienības zvejas kuģi ziņo par visiem citiem Senegālas zvejas zonā esošajiem zvejas kuģiem, kuri nav iekļauti Senegālas sniegtajā zvejottiesīgo kuģu sarakstā.

2. Procedūra

2.1.	Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras varētu uzskatīt par NNN zveju, viņš par novēroto drīkst ievākt iespējami daudz informācijas.

2.2.	Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Senegālas kompetentajai iestādei un tā kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai vai tās norīkotajai organizācijai.

2.3.	Eiropas Komisija paziņo šo informāciju Senegālai.

3. Abpusējība

Tiklīdz iespējams, Senegāla nosūta Savienībai visus savā rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem kuģiem, kas Senegālas zvejas zonās iesaistījušies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju.

V NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1. Savienības zvejas kuģu īpašnieki, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu, nodarbina Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām Senegālas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem Senegālas zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 30 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz traleriem dziļūdens demersālo sugu zvejai Senegālas zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 25 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašnieki cenšas nodarbināt uz kuģa vairāk Senegālas jūrnieku.

3. Jūrniekiem, kurus nodarbina uz Savienības zvejas kuģiem, piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju principus un tiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

4. Senegālas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; Senegālas jūrlietu iestāde un katrs minēto līgumu parakstītājs saņem vienu to eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem pienācīgus dzīves un darba apstākļus uz kuģa un sociālā nodrošinājuma sistēmas priekšrocības, kas uz tiem attiecas, saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un SDO standartiem, to vidū dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt zemāki par SDO standartiem.

6. Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Savienības zvejas kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7. Informāciju par nodarbinātajiem jūrniekiem kuģu īpašnieki paziņo reizi gadā. Šī informācija ietver to jūrnieku skaitu, kuriem ir:

a)	Savienības valstspiederība;

b)	ĀKK valsts valstspiederība, turklāt Senegālas jūrnieku skaits jāuzrāda atsevišķi no pārējo ĀKK valstu jūrnieku skaita;

c)	tādas valsts valstspiederība, kas nav ĀKK valsts un nav ES dalībvalsts.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris), par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

Pielikuma papildinājumi

1. papildinājums.

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapas paraugs

2. papildinājums.

Demersālo sugu tehnisko datu lapa

3. papildinājums.

Tunzivju sugu tehnisko datu lapa

4. papildinājums.

Elektroniskais zvejas žurnāls

5. papildinājums.

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

6. papildinājums.

Senegālas iestāžu un karoga dalībvalstu kontaktinformācija

1. papildinājums

ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS STARP SENEGĀLU UN EIROPAS SAVIENĪBU ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

2. papildinājums

Dziļūdens demersālo sugu tehnisko datu lapa

Mērķsugas

Mērķsugas ir heki (Merluccius senegalensis un Merluccius polli)

2.	Zvejas zonas

Atļautā zvejas zona ir definēta ar šādiem elementiem (1):

(a)	uz rietumiem no 016° 53′ 42″ rietumu garuma starp Senegālas–Mauritānijas robežu un 15° 40′ 00″ ziemeļu platuma;

(b)	tālāk par 15 jūras jūdzēm no bāzes līnijas starp 15° 40′ 00″ ziemeļu platuma un 15° 15′ 00″ ziemeļu platuma;

(c)	tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas no 15° 15′ 00″ ziemeļu platuma līdz 15° 00′ 00″ ziemeļu platuma;

(d)	tālāk par 8 jūras jūdzēm no bāzes līnijas no 15° 00′ 00″ ziemeļu platuma līdz 14° 32′ 30″ ziemeļu platuma;

(e)	uz rietumiem no 017° 30′ 00″ rietumu garuma, zonā starp 14° 32′ 30″ ziemeļu platuma un 14° 04′ 00″ ziemeļu platuma;

(f)	uz rietumiem no 017° 22′ 00″ rietumu garuma, zonā starp 14° 04′ 00″ ziemeļu platuma un Senegālas–Gambijas ziemeļu robežu;

(g)	uz rietumiem no 017° 35′ 00″ rietumu garuma, zonā starp Senegālas–Gambijas dienvidu robežu un 12° 33′ 00″ ziemeļu platuma;

(h)	uz dienvidiem no 137° azimuta, kas iezīmēts no punkta P9 (12° 33′ 00″ ziemeļu platuma; 017° 35′ 00″ rietumu garuma) līdz krustošanās punktam ar 220° azimutu, kas iezīmēts no Cabo Roxo, lai ņemtu vērā Senegālas un Gvinejas-Bisavas pārvaldības un sadarbības nolīgumu.

3.	Atļautie zvejas rīki

Parastais grunts tralis vai heku tralis, kam minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm. Ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai ar priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs nostieptā veidā ir 300 mm. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

4.	Piezvejas (2)

15 % galvkāju, 5 % vēžveidīgo, 20 % citu dziļūdens demersālo sugu zivju.

Saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem pirmajā daļā noteikto piezvejas procentuālo apjomu aprēķina pēc katra reisa atkarā no nozvejas kopējā svara.

Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pilnībā vai daļēji pārdot plātņžaunzivis, jo īpaši okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus), zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis), baltās haizivis (Carcharodon carcharias), milzu haizivis (Cetorhinus maximus), siļķu haizivis (Lamna nasus), lielacu lapshaizivis (Alopias superciliosus), eņģeļhaizivis (Squatina squatina), divragainās velnrajas (Manta birostris) un Sphyrnidae dzimtas sugu zivis (gludās āmurhaizivis – Sphyrna zygaena), uz kurām attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Savienības rīcības plānu par haizivīm, kā arī saskaņā ar kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju un reģionālo zvejniecības organizāciju noteikumiem.

Ja nejauši nozvejoti paturēšanai uz kuģa aizliegto plātņžaunzivju sugu īpatņi, tos nedrīkst savainot. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pārdot pelaģisko sugu zivis, arī Trachurus spps, Sardina pilchardus, Scomber spps un Sardinella spp.

5.	Atļautais nozvejas apjoms un maksa

Atļautais nozvejas apjoms:

1 750 tonnu gadā

Maksa:

95 euro par tonnu

Maksu aprēķinās pēc katra 3 mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums 500 euro par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

Citi

—	Atļauju saņēmušo kuģu skaits

2 kuģi

—	Zvejottiesīgo kuģu veids

Traleri dziļūdens demersālo sugu zvejai

—	Senegālas vai citu ĀKK valstu jūrnieku nodarbināšana

25 % apkalpes

—	Ikgadējais bioloģiskās atjaunošanās laiks

No 1. maija līdz 30. jūnijam (3)

Zinātniskā novērotāja uzņemšana uz katra tralera ir obligāta.

(1) Vajadzības gadījumā zvejas zonu var definēt ar tā daudzskaldņa koordinātām, kurš norobežo platību, kurā zveja ir atļauta. Šīs koordinātas Senegālas iestādes paziņo Eiropas Komisijai pirms šā protokola stāšanās spēkā.

(2) Šis noteikums tiks pārskatīts, ja vajadzīgs, gadu pēc piemērošanas sākuma.

(3) Bioloģiskās atjaunošanās laiks tāpat kā citi tehniski saglabāšanas pasākumi tiks pārskatīti vienu gadu pēc protokola stāšanās spēkā, un pēc zinātniskās darba grupas ieteikuma var tikt pielāgoti, ņemot vērā zivju krājumu stāvokli.

3. papildinājums

Tehnisko datu lapa tunzivju saldētājseineriem, kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

1. Zvejas zonas

Dziļjūras pelaģiskās zvejas licencē norāda:

1.1.	kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem, kā arī seineriem, kas nozveju uzglabā svaigā veidā, un saldētājseineriem – tiesības zvejot tunzivis visos Senegālas jurisdikcijā esošajos ūdeņos;

1.2.

kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kas zvejo zobenzivis, – tiesības noenkurot savus zvejas rīkus:

—	tālāk par piecpadsmit jūras jūdzēm no bāzes līnijas no Senegālas–Mauritānijas robežas līdz 14° 25′ 00″ ziemeļu platuma,

—	uz rietumiem no 17° 15′ 00″ rietumu garuma, zonā starp 14° 25′ 00″ ziemeļu platuma un Senegālas–Gambijas ziemeļu robežu,

—	uz rietumiem no 17° 15′ 00″ rietumu garuma, zonā starp Senegālas–Gambijas dienvidu robežu un Senegālas–Gvinejas-Bisavas robežu.

2. Aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis), kā arī vaļhaizivi (Rhincodon typus).

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 (1) aizliegts uz kuģa atdalīt haizivju spuras un tās paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut. Neskarot iepriekš minēto, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst no liemeņa atdalīt pirms izkraušanas.

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem Puses, īstenojot pasākumus, kas palielina netīši notvertu īpatņu izdzīvošanas iespējas, cenšas mazināt zvejas darbību netīšo ietekmi uz bruņurupučiem un jūrasputniem.

3. Zvejas rīki un sugas

TUNZIVJU SEINERI

Atļautais zvejas rīks: zvejas vadi.

Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

KUĢI ZVEJAI AR MAKŠĶERRĪKIEM

Atļautais zvejas rīks: makšķerrīks.

Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

Atļautais zvejas rīks: dreifējošas āķu jedas.

Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

4. Maksas no kuģu īpašniekiem un kuģu skaits

Papildmaksa par katru nozvejoto tonnu

—	Seineriem: 80 euro pirmajos trīs gados 85 euro pēdējos divos gados

—	Kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem: 75 euro par tonnu visā protokola darbības laikā

—	Kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 75 euro par tonnu visā protokola darbības laikā

Ikgadējs fiksēts avansmaksājums

Tunzivju seineriem: 18 500 euro

Kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem: 13 000 euro

Kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 3 525 euro

Fiksētā maksa par novērotājiem

600 euro/gadā par kuģi

Maksa par atbalsta kuģi

3 500 euro/gadā par kuģi

Atļauju saņēmušo kuģu skaits

28 tunzivju seineri

5 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).

4. papildinājums

Elektroniskais zvejas žurnāls (ERS)

1. ERS ziņojumi

1.	Karoga valsts un Senegāla katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbosies kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar ERS īstenošanu. Karoga valsts un Senegāla viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

2.	ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Senegālai.

3.	Datu pārnesi veic UN-CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

4.	Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Senegālas FMC pārraida no kuģa saņemtos momentziņojumus (COE, COX, PNO). Arī pārējo veidu ziņojumus pārraida automātiski, vienreiz dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN-CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tā vēl nav pienākusi, ziņojumus nekavējoties dara pieejamus pēc Senegālas FMC pieprasījuma, kuru tas karoga valsts FMC automātiski adresējis ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību. No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju var izmantot tikai īpašiem pieprasījumiem par vēsturiskajiem datiem.

6.	ERS momentdatu saņemšanu Senegālas FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņojums ir saņemts un derīgs. Par datiem, kurus Senegāla saņem pēc pašas pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs. Senegāla ievēro visu ERS datu konfidencialitāti.

2. Kuģa elektroniskās pārraides sistēmas vai sakaru sistēmas darbības traucējumi

1.	Karoga valsts FMC un Senegālas FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

2.	Ja Senegālas FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Senegālas FMC.

Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai, ja tas nav iespējams, tā aģentam. Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām turpināt zveju kuģim vairs nav atļauts, un tam divdesmit četru stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Senegālas ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

5.	Ja Senegāla ERS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Savienības vai Senegālas uzraudzītas elektroniskās sistēmas, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Senegālas FMC visus ERS datus, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Senegālas pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā divdesmit četras (24) stundas un tādējādi ietekmē Savienības uzraudzītās sistēmas. Senegāla attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības dienestus, lai tie Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu sūtīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, kuru tas kārto, kā paredzēts 5. papildinājuma 1. punktā.

3. Alternatīvi saziņas līdzekļi

Pirms šā protokola piemērošanas sākuma Senegāla paziņo elektroniskā pasta adresi, kas ERS/VMS darbības traucējumu gadījumā lietojama saziņai ar Senegālas FMC.

Šī adrese jāizmanto:

—	paziņojumiem par ieiešanu un iziešanu un paziņojumiem par nozveju, kas uz kuģa atrodas ieiešanas vai iziešanas brīdī,

—	paziņojumiem par izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas citā kuģī, izkrautas vai paturētas uz kuģa,

—	par ERS un VMS datu pārraidīšanas pagaidu aizstājēju, ko paredzēts izmantot traucējumu gadījumā.

5. papildinājums

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1. Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas Senegālas zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Senegālas zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automatizētu apstrādi un vajadzības gadījumā to elektronisku pārraidīšanu. Pozīcijas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs (3) gadus.

2. Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu pārraidīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma sabojājas, to salabo vai nomaina trīsdesmit dienās. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Senegālas zonā.

Kuģi, kuri zvejo Senegālas zonā un kuru VMS ir sabojājusies, pozīcijas ziņojumus uz karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu nosūta vismaz reizi četrās stundās, un tajos norāda visu obligāto informāciju.

3. Sakaru sistēmas traucējumi

Senegāla nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem sakaru un pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

Par visām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kas veiktas ar nolūku traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus, atbildīgs ir kapteinis. Par visiem pārkāpumiem piemēro Senegālā spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4. Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Senegāla var pieprasīt karoga valsts FMC (pieprasījuma kopiju nosūtot Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit (30) minūtēm. Minētos pierādījumus Senegāla nosūta karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Senegālai pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Senegāla informē karoga valsts FMC un Savienību par turpmāko iespējamo uzraudzību.

5. VMS ziņojumu nosūtīšana Senegālai

Kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) apzīmē ziņojuma beigas.

Datu elements

Kods

Obligāti (O) /

Fakultatīvi (F)

Saturs

Ieraksta sākums

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs

Ziņojuma dati: saņēmējvalsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Nosūtītājs

Ziņojuma dati: nosūtītājvalsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts

Ziņojuma dati: karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips

Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS, EXI, MAN)

Radioizsaukuma signāls (IRCS)

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radioizsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais numurs – ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs

Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums

Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs N/S DD.ddd (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums

Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs E/W DD.ddd (WGS84)

Kurss

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

Kuģa ātrums mezglos, dalīts ar 10

Datums

Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks

Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

NAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga:

—	izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1; ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”,

—	katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//),

—	datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Senegāla paziņo, vai būs vajadzīgs datus pārraidīt UN-CEFACT formātā, izmantojot FLUX TL.

6. papildinājums

Senegālas un karoga dalībvalstu iestāžu kontaktinformācija

SENEGĀLA

1. Jūras zvejniecības departaments

Adrese: LOT 1 SPHÈRE MINISTÉRIELLE DE DIAMNIADIO, 2e ÉTAGE, BÂTIMENT D

E-pasts: magoudiaby@yahoo.fr

Tālrunis: 00221 33 849 84 40

2. Zvejas atļaujas pieprasījumiem

Adrese: LOT 1 SPHÈRE MINISTÉRIELLE DE DIAMNIADIO, 2e ÉTAGE, BÂTIMENT D

E-pasts: layee78@yahoo.fr

E-pasts (alternatīvais): magoudiaby@yahoo.fr

Tālrunis: 00221 33 849 84 40

3. Zvejas aizsardzības un uzraudzības departaments (DPSP) un paziņošana par ieiešanu un iziešanu

FMC nosaukums (izsaukuma signāls): PAPA SIERA

Radio VHF 16. kanāls

No rīta (8.00 līdz 10.00): [pārbaudīt] Hz

Pēcpusdienā (14.00 līdz 17.00): [pārbaudīt] Hz

Adrese: FENETRE MERMOZ, CORNICHE OUEST DAKAR

E-pasts: surpeche@hotmail.com

E-pasts (alternatīvais): crrsdpsp@gmail.com

Tālrunis: +221 338602465

4. Dakāras–Tiarojes okeanogrāfiskās pētniecības centrs (CRODT)

Adrese: POLE DE RECHERCHE ISRA/HANN, BP 2241 DAKAR

E-pasts: hamet.diadhiou@isra.sn

E-pasts (alternatīvais): hamet_diadhiou@yahoo.fr

Tālrunis: 00221 33 832 82 62

KAROGA DALĪBVALSTIS

Attiecīgo karoga dalībvalstu kontaktinformāciju Savienība Senegālai nosūta pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

20.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/55

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1930

(2019. gada 18. novembris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 attiecībā uz rescEU spējām

(izziņots ar dokumenta nosaukumu C(2019) 8130)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (1) un jo īpaši tā 32. panta 1. punkta g) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lēmumā Nr. 1313/2013/ES ir noteikts rescEU tiesiskais regulējums. rescEU ir Savienības līmeņa spēju rezerve, kuras mērķis ir sniegt palīdzību smagās situācijās, kad ar esošajām spējām valsts līmenī un spējām, ko dalībvalstis apņēmušās iekļaut Eiropas civilās aizsardzības rezervē, nevar nodrošināt efektīvu reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

(2)	Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/570 (2) ir noteikts rescEU sākotnējais sastāvs attiecībā uz tajā iekļautajām spējām un kvalitātes prasībām. rescEU sākotnējās spējas bija spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, izmantojot lidmašīnas un helikopterus.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 2. punktu ir jānosaka, no kādām spējām sastāv rescEU, ņemot vērā apzinātos un jaunos riskus, kopīgās spējas un to nepietiekamību Savienības līmenī. Viena no jomām, uz kurām rescEU būtu īpaši jākoncentrējas, ir neatliekamās medicīniskās palīdzības reaģēšanas pasākumi.

(4)

Apzināto un jauno risku, kā arī Savienības līmenī esošo kopīgo spēju un to nepietiekamības analīze liecina, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības reaģēšanas pasākumu jomā ir vajadzīgas rescEU spējas attiecībā uz katastrofās cietušo medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu (Medevac) un 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienībām (“3. tipa NMP vienība”).

(5)	Lai novērstu īpaši lipīgu infekcijas slimību pārneses risku, vajadzētu būt diviem dažādiem Medevac spēju veidiem, proti, tādu katastrofās cietušo evakuācija, kuriem ir īpaši lipīgas infekcijas slimības, un katastrofās cietušo, kam nav infekcijas slimību, evakuācija.

(6)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības vienība (“NMP vienība”) ir izvietojama vienība, kuras sastāvā ir medicīniskais un cits personāls, kas apmācīts un aprīkots katastrofā cietušu pacientu ārstēšanai. Pasaules Veselības organizācija iedala neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības trīs dažādos tipos atkarībā no to sniegtās aprūpes līmeņa. Ņemot vērā to, ka pašlaik nevienai dalībvalstij nav 3. tipa NMP vienības spēju, ar kurām pēc valdības pieprasījuma var nodrošināt šāda līmeņa klīnisko aprūpi, ir konstatējama spēju nepietiekamība Savienības līmenī.

(7)

Medevac un 3. tipa NMP vienības spējas ir spējas, ar kurām varētu reaģēt uz katastrofām, kuru varbūtība ir maza, bet kurām ir smagas sekas; ja šīs spējas atbilstīgi Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 32. panta ha) punktam ir definētas kā spējas, ar kurām uz īstenošanas aktu pamata reaģē uz riskiem, kuru varbūtība ir maza, bet kuriem ir smagas sekas, tad tiktu sniegta pilnīga Savienības finansiālā palīdzība, lai nodrošinātu šādu spēju pieejamību un izvietojamību.

(8)	Lai nodrošinātu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 2. punkta īstenošanu, Medevac un 3. tipa NMP vienības spējas būtu jāiekļauj rescEU sastāvā.

(9)	Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 4. punktu kvalitātes prasības tām reaģēšanas spējām, kas ir daļa no rescEU, jānosaka pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un tām jābalstās uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja šādi standarti jau pastāv.

(10)

Ņemot vērā to, ka nav atzītu starptautisku standartu attiecībā uz spējām veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu, kvalitātes prasības attiecībā uz spējām veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu būtu jābalsta uz esošajām vispārējām, Eiropas civilās aizsardzības rezerves moduļiem piemērojamajām prasībām un Savienības mehānisma ietvaros īstenoto paraugpraksi. Kvalitātes prasības attiecībā uz 3. tipa NMP vienību būtu jābalsta uz minimālajiem standartiem, kurus noteikusi Pasaules Veselības organizācija.

(11)	Lai sniegtu Savienības finansiālo palīdzību šādu spēju izveidošanai saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 3. punktu, būtu jānosaka to kopējās lēstās izmaksas. Kopējās lēstās izmaksas būtu jāaprēķina, ņemot vērā minētā lēmuma Ia pielikumā izklāstītās attiecināmo izmaksu kategorijas.

(12)	Tāpēc būtu jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 groza šādi:

lēmuma 1. pantu groza šādi:

(a)

panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)	spēju finansējumu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 35. pantā minētajā pārejas periodā;”;

(b)

pievieno šādu c) un d) punktu:

“c)	rescEU spēju veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu kopējām lēstajām izmaksām;

d)	rescEU spēju, kuras attiecas uz 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību, kopējām lēstajām izmaksām.”;

iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“medicīniskā evakuācija ar gaisa transportu (Medevac)” ir reaģēšanas spējas, ko var izmantot, lai ar gaisa transportu evakuētu pacientus ar īpaši lipīgām infekcijas slimībām un pacientus, kuriem nav infekcijas slimību, piemēram, pacientus, kam nepieciešama intensīvā terapija, pacientus, kuri transportēšanas laikā jāimobilizē uz nestuvēm, un viegli ievainotus pacientus;

2)	“3. tipa NMP vienība” ir izvietojama neatliekamās palīdzības vienība, kuras sastāvā ir medicīniskais un cits personāls, kas apmācīts un aprīkots katastrofā cietušu pacientu ārstēšanai un nodrošina nosūtīto pacientu kompleksu stacionāro ķirurģisko aprūpi, tostarp intensīvās terapijas spējas.”;

lēmuma 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

rescEU ir šādas spējas:

—	spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa,

—	spējas veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu,

—	neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības spējas.

Šā panta 1. punktā minētās spējas ietver:

(a)	spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, izmantojot lidmašīnas;

(b)	spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, izmantojot helikopterus;

c)	spējas veikt pacientu ar īpaši lipīgām infekcijas slimībām medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu;

d)	spējas veikt katastrofā cietušo medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu;

e)	3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības spējas – nosūtīto pacientu stacionāro aprūpi.”;

iekļauj šādu 3.a un 3.b pantu:

“3.a pants

rescEU spēju veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu kopējās lēstās izmaksas

1. Aprēķinot rescEU spēju veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu kopējās lēstās izmaksas, ņem vērā visas izmaksu kategorijas, kas minētas Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikumā.

2. Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikuma 1. punktā minētajai izmaksu kategorijai piekrītošās kopējās lēstās izmaksas par spējām veikt pacientu ar īpaši lipīgām infekcijas slimībām medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu, kā arī par spējām veikt katastrofā cietušo medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu aprēķina, pamatojoties uz tirgus cenām, kas bija spēkā laikā, kad spējas iegādātas, nomātas vai ņemtas līzingā saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 3. punktu. Ja dalībvalstis rescEU spējas iegādājas, nomā vai ņem līzingā, tās iesniedz Komisijai apliecinošus dokumentus par faktiskajām tirgus cenām vai – gadījumā, kad par konkrētiem šo spēju komponentiem nav pieejamas tirgus cenas – līdzvērtīgus dokumentus.

3. Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikuma 2.–8. punktā minētajām izmaksu kategorijām piekrītošās kopējās lēstās izmaksas par spējām veikt pacientu ar īpaši lipīgām infekcijas slimībām medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu, kā arī par spējām veikt katastrofā cietušo medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu aprēķina vismaz reizi katrā daudzgadu finanšu shēmas periodā, ņemot vērā Komisijai pieejamo informāciju, tostarp inflāciju. Šīs izmaksas izmanto Komisija ikgadējās finansiālās palīdzības sniegšanai.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētās kopējās lēstās izmaksas aprēķina, ja vismaz viena dalībvalsts pauž interesi iegādāties, nomāt vai ņemt līzingā šādas rescEU spējas.

3.b pants

rescEU spēju, kuras attiecas uz 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību, kopējās lēstās izmaksas

1. Aprēķinot tādu rescEU spēju kopējās lēstās izmaksas, kuras attiecas uz 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību – nosūtīto pacientu stacionāro aprūpi, ņem vērā visas izmaksu kategorijas, kas minētas Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikumā.

2. Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikuma 1. punktā minētajai izmaksu kategorijai piekrītošās kopējās lēstās izmaksas par spējām, kuras attiecas uz 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību – nosūtīto pacientu stacionāro aprūpi, aprēķina, pamatojoties uz tirgus cenām, kas bija spēkā laikā, kad spējas iegādātas, nomātas vai ņemtas līzingā saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 3. punktu. Ja dalībvalstis rescEU spējas iegādājas, nomā vai ņem līzingā, tās iesniedz Komisijai apliecinošus dokumentus par faktiskajām tirgus cenām vai – gadījumā, kad par konkrētiem šo spēju komponentiem nav pieejamas tirgus cenas – līdzvērtīgus dokumentus.

3. Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikuma 2.–8. punktā minētajām izmaksu kategorijām piekrītošās kopējās lēstās izmaksas par spējām, kuras attiecas uz 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību – nosūtīto pacientu stacionāro aprūpi, aprēķina vismaz reizi katrā daudzgadu finanšu shēmas periodā, ņemot vērā Komisijai pieejamo informāciju, tostarp inflāciju. Šīs izmaksas izmanto Komisija ikgadējās finansiālās palīdzības sniegšanai.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētās kopējās lēstās izmaksas aprēķina, ja vismaz viena dalībvalsts pauž interesi iegādāties, nomāt vai ņemt līzingā šādas rescEU spējas.”;

5.	lēmuma I pielikumu groza, kā noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā –

Christos STYLIANIDES

Komisijas loceklis

(1) OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

(2) Komisijas 2019. gada 8. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570, ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanu attiecībā uz rescEU spējām un groza Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES (OV L 99, 10.4.2019., 41. lpp.).

PIELIKUMS

I pielikumam pievieno šādu 3., 4. un 5. iedaļu:

“3. Spējas veikt pacientu ar īpaši lipīgām infekcijas slimībām medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu

Uzdevumi

—	Pacientu ar īpaši lipīgām infekcijas slimībām (HID) transportēšana pa gaisu uz specializētām veselības aprūpes iestādēm Savienībā, tostarp šādu pacientu ārstēšana lidojuma laikā.

Spējas

—	Gaisa kuģi, kuri katrā lidojumā spēj transportēt vienu vai vairākus HID pacientus.

—	Spēja lidot gan dienā, gan naktī.

Galvenie komponenti

—

Sistēma HID pacientu drošai medicīniskai aprūpei lidojuma laikā, tostarp intensīvā terapija (1):

—	pienācīgi apmācīts medicīniskais personāls, kas nodrošina viena vai vairāku HID pacientu aprūpi,

—	gaisa kuģī uzstādīts tehniskais un medicīniskais aprīkojums, kas īpaši paredzēts tam, lai lidojuma laikā nodrošinātu HID pacientu aprūpi,

—	pienācīgas procedūras, ar kurām lidojuma laikā nodrošina HID pacientu izolēšanu un ārstēšanu.

—

Atbalsts:

—	gaisa kuģa apkalpe, kuras lielums ir pielāgots HID pacientu skaitam un lidojuma grafikam,

—	pienācīgas procedūras, ar kurām nodrošina aprīkojuma izmantošanu un apiešanos ar atkritumiem, kā arī dekontamināciju saskaņā ar atzītiem starptautiskiem standartiem, tostarp – attiecīgajā gadījumā – atbilstošiem Savienības tiesību aktiem.

Pašpietiekamība

—	Moduļa aprīkojuma glabāšana un apkope.

—	Aprīkojums saziņai ar attiecīgajiem partneriem, konkrētāk, tiem, kuri atbildīgi par koordināciju notikuma vietā.

Izvietošana

—	Spēj izlidot ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc piedāvājuma pieņemšanas.

—	Starpkontinentālo evakuāciju gadījumā – spēja veikt 12 stundu lidojumu bez degvielas uzpildes.

4. Spējas veikt katastrofā cietušo medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu

Uzdevumi

—	Katastrofā cietušo transportēšana pa gaisu uz veselības aprūpes iestādēm Savienībā.

Spējas

—	Gaisa kuģi, kas kopumā spēj transportēt vismaz sešus pacientus, kuriem nepieciešama intensīvā terapija, un kas spēj transportēt pacientus uz nestuvēm un/vai sēdošus pacientus.

—	Spēja lidot gan dienā, gan naktī.

Galvenie komponenti

—

Medicīniskā ārstēšana lidojuma laikā, tostarp intensīvā terapija:

—	pienācīgi apmācīts medicīniskais personāls, kas gaisa kuģī spēj nodrošināt dažādu kategoriju pacientu medicīnisko ārstēšanu,

—	gaisa kuģī uzstādīts tehniskais un medicīniskais aprīkojums, kas īpaši paredzēts tam, lai lidojuma laikā nodrošinātu dažādu kategoriju pacientu pastāvīgu un pienācīgu aprūpi,

—	pienācīgas procedūras, ar kurām nodrošina pacientu transportēšanu un ārstēšanu lidojuma laikā.

—

Atbalsts:

—	gaisa kuģa apkalpe un medicīniskais personāls, kuru lielums ir pielāgots pacientu skaitam un kategorijai un lidojuma grafikam.

Pašpietiekamība

—	Moduļa aprīkojuma glabāšana un apkope.

—	Aprīkojums saziņai ar attiecīgajiem partneriem, konkrētāk, tiem, kuri atbildīgi par koordināciju notikuma vietā.

Izvietošana

—	Spēj izlidot ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc piedāvājuma pieņemšanas.

—	Lidmašīnu gadījumā – spēja veikt 6 stundu lidojumu bez degvielas uzpildes.

5. 3. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības spējas – nosūtīto pacientu stacionārā aprūpe

Uzdevumi

—	Nodrošināt nosūtīto pacientu stacionāro aprūpi un veikt kompleksas ķirurģiskas operācijas, kā aprakstīts PVO globālajā iniciatīvā par NMP.

Spējas

—	Minimālās ārstēšanas spējas atbilstīgi standartiem, kas izklāstīti PVO globālajā iniciatīvā par NMP.

—	Dienas un nakts pakalpojumi (vajadzības gadījumā 24/7).

Galvenie komponenti

—	Saskaņā ar standartiem, kas izklāstīti PVO globālajā iniciatīvā par NMP.

Pašpietiekamība

—	Vienībai būtu jānodrošina pašpietiekamība visā izvietošanas laikā. Piemēro Īstenošanas lēmuma 2014/762/ES 12. pantu un papildus – standartus, kas izklāstīti PVO globālajā iniciatīvā par NMP.

Izvietošana

—	Spēj izbraukt ne vēlāk kā 48–72 stundu laikā pēc piedāvājuma pieņemšanas un spēj darboties uz vietas 5–7 dienas.

—	Spēj darboties vismaz 8 nedēļas ārpus Savienības un vismaz 14 dienas Savienībā.”

(1) Šāda sistēma var ietvert uz konteineriem balstītu risinājumu.

20.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/61

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1931

(2019. gada 19. novembris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8424)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās tika apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras ir jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1900 (5) pēc tam, kad Rumānijā tika konstatēti Āfrikas cūku mēra gadījumi.

(2)

Padomes Direktīvā 2002/60/EK (6) ir noteikti obligātie Savienības pasākumi, kas jāveic, lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri. Konkrētāk, Direktīvas 2002/60/EK 9. pants nosaka, ka tad, ja kādā saimniecībā cūkām ir oficiāli apstiprināts Āfrikas cūku mēris, ir jāizveido aizsardzības zona un uzraudzības zona, bet minētās direktīvas 10. un 11. pantā ir noteikti pasākumi, kas šādās zonās jāveic, lai izvairītos no minētās slimības izplatīšanās. Nesenā pieredze ir parādījusi, ka Direktīvā 2002/60/EK noteiktie pasākumi, jo īpaši pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta inficēto saimniecību tīrīšana un dezinfekcija, un citi pasākumi slimības izskaušanai patiešām ļauj kontrolēt minētās slimības izplatīšanos.

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1900 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Polijā. Savukārt, Lietuvā, pateicoties pasākumiem, ko attiecīgā dalībvalsts piemērojusi saskaņā ar Direktīvu 2002/60/EK, ir uzlabojusies epidemioloģiskā situācija attiecībā uz mājas cūkām.

(4)

Ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kas Lietuvā tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši tie, kas noteikti minētās direktīvas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā (OIE kodekss), konkrēti apgabali Šauļu un Marijampoles provincē Lietuvā, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, tagad būtu jāiekļauj minētā pielikuma II daļā, jo kopš inficētās saimniecības galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas ir pagājuši trīs mēneši un pēdējo trīs mēnešu laikā saskaņā ar OIE kodeksu minētajos apgabalos jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā ir norādīti tie apgabali, kuros epidemioloģiskā situācija joprojām ir mainīga un ļoti dinamiska, tāpēc, veicot jebkādus grozījumus attiecībā uz minētajā daļā norādītajiem apgabaliem, īpaša uzmanība vienmēr jāpievērš ietekmei uz apkārtējiem apgabaliem, kā tas darīts šajā gadījumā.

(5)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem savvaļas cūku populācijā Polijā un ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Savienībā, reģionalizācija šajā dalībvalstī ir atkārtoti novērtēta un atjaunināta. Turklāt ieviestie riska pārvaldības pasākumi arī ir atkārtoti novērtēti un atjaunināti. Šīs pārmaiņas ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(6)

2019. gada novembrī divi Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā tika novēroti Vshovas un Nova Solas apriņķī Polijā, proti, apgabalā, kurš patlaban nav norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā un kas atrodas mazāk nekā trīs simti kilometru attālumā no tuvākā apgabala, kas patlaban norādīts pielikumā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis neseno Āfrikas cūku mēra gadījumu skartais Polijas apgabals tagad būtu jānorāda minētā pielikuma I un II daļā.

(7)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Lietuvā un Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) Komisijas 2019. gada 12. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1900, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 292, 13.11.2019., 4. lpp.).

(6) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1. Beļgija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

the area is delimited clockwise by:

Frontière avec la France,

Rue Mersinhat,

La N818jusque son intersection avec la N83,

La N83 jusque son intersection avec la N884,

La N884 jusque son intersection avec la N824,

La N824 jusque son intersection avec Le Routeux,

Le Routeux,

Rue d’Orgéo,

Rue de la Vierre,

Rue du Bout-d’en-Bas,

Rue Sous l’Eglise,

Rue Notre-Dame,

Rue du Centre,

La N845 jusque son intersection avec la N85,

La N85 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la N802,

La N802 jusque son intersection avec la N825,

La N825 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411jusque son intersection avec la N40,

N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle,

Rue du Tombois,

Rue Du Pierroy,

Rue Saint-Orban,

Rue Saint-Aubain,

Rue des Cottages,

Rue de Relune,

Rue de Rulune,

Route de l’Ermitage,

N87: Route de Habay,

Chemin des Ecoliers,

Le Routy,

Rue Burgknapp,

Rue de la Halte,

Rue du Centre,

Rue de l’Eglise,

Rue du Marquisat,

Rue de la Carrière,

Rue de la Lorraine,

Rue du Beynert,

Millewée,

Rue du Tram,

Millewée,

N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy, Route de Luxembourg,

Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg,

Frontière avec la France,

La N87 jusque son intersection avec la N871 au niveau de Rouvroy,

La N871 jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avecla N883 au niveau d’Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N81 au niveau d’Aubange,

La N81 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la rue du Fet,

Rue du Fet,

Rue de l’Accord jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

Rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue des Bruyères,

Rue des Bruyères,

Rue de Neufchâteau,

Rue de la Motte,

La N894 jusque son intersection avec laN85,

La N85 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Hiiu maakond.

3. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 950950, 950960, 950970, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 951950, 952050, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 952750, 952850, 953270, 953350, 953450, 953510, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Bács-Kiskun megye 601650, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Budapest: 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

—	Csongrád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 404650, 404750, 405450, 405550, 405650, 405750, 405850, 406450, 406550, 406650 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye 900750, 901250, 901260, 901270, 901350, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 902450, 902550, 902650, 902660, 902670, 902750, 903650, 903750, 903850, 903950, 903960, 904050, 904060, 904150, 904250, 904350, 904950, 904960, 905050, 905060, 905070, 905080, 905150, 905250 és 905260 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Heves megye 702550, 703360, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, és 705350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 751250, 751260, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye 252460, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350 és 253450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye 552010, 552150, 552250, 552350, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 571050, 571150, 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573350, 573360, 573450, 573850, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574950, 575050,575150, 575250, 575350, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576950, 577050, 577150, 577250, 577350, 577450, 577950, 578850, 578950, 579250, 579550, 579650, 579750, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855350, 855450, 855550, 855650, 855660 és 855850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Alsungas novads,

—	Kuldīgas novada Gudenieku pagasts,

—	Pāvilostas novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Ventspils novada Jūrkalnes pagasts,

—	Grobiņas novads,

—	Rucavas novada Dunikas pagasts.

5. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Klaipėdos rajono savivaldybės: Agluonėnų, Priekulės, Veiviržėnų, Judrėnų, Endriejavo ir Vėžaičių seniūnijos,

—	Plungės rajono savivaldybės: Alsėdžių, Babrungo, Kulių, Nausodžio, Paukštakių, Platelių, Plungės miesto, Šateikių ir Žemaičių Kalvarijos seniūnijos,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

6. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i Kozłowo w powiecie nidzickim,

powiat działdowski,

gminy Łukta, Miłomłyn, Dąbrówno, Grunwald i Ostróda z miastem Ostróda w powiecie ostródzkim,

gminy Kisielice, Susz, Iława z miastem Iława, Lubawa z miastem Lubawa, w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gmina Rudka, część gminy Brańsk położona na północ od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk i miasto Brańsk w powiecie bielskim,

część gminy Poświętne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 681 w powiecie białostockim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

powiat zambrowski,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno i Stara Biaław powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Małkinia Górna, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Zaręby Kościelne i Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, miasto Mława, Radzanów, Szreńsk, Szydłowo i Wieczfnia Kościelna, w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Puszcza Mariańska, Wiskitki i miasto Żyrardów w powiecie żyrardowskim,

gminy Błędów, Nowe Miasto nad Pilicą i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Stara Błotnica, Wyśmierzyce i Radzanów w powiecie białobrzeskim,

gminy Iłża, Jedlińsk, Kowala, Przytyk, Skaryszew, Wierzbica, Wolanów i Zakrzew w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

powiat szydłowiecki,

powiat przysuski,

gmina Kazanów w powiecie zwoleńskim,

gminy Ciepielów, Chotcza, Lipsko, Rzeczniów i Sienno w powiecie lipskim,

powiat gostyniński,

w województwie lubelskim:

gminy Bełżyce, Borzechów, Niedrzwica Duża, Konopnica i Wojciechów w powiecie lubelskim,

gminy Kraśnik z miastem Kraśnik, Szastarka, Trzydnik Duży, Wilkołaz, Zakrzówek i część gminy Urzędów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 833 w powiecie kraśnickim,

gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim,

gmina Potok Górny w powiecie biłgorajskim,

w województwie podkarpackim:

gminy Wielkie Oczy i Lubaczów z miastem Lubaczów w powiecie lubaczowskim,

gminy Laszki, Wiązownica, Radymno z miastem Radymno i gmina wiejska Jarosław w powiecie jarosławskim,

gminy Bojanów, Pysznica, Zaleszany i miasto Stalowa Wola w powiecie stalowowolskim,

powiat tarnobrzeski,

gmina Sieniawa i Tryńcza w powiecie przeworskim,

powiat leżajski,

powiat niżański,

w województwie świętokrzyskim:

gminy Lipnik, Opatów, Wojciechowice, Sadowie i część gminy Ożarów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

powiat sandomierski,

gmina Brody w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

w województwie łódzkim:

gminy Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Kowiesy, Nowy Kawęczyn i Skierniewice w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

w województwie pomorskim:

powiat nowodworski,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

gminy Szlichtyngowa i Wschowa w powiecie wschowskim,

gminy Bytom Odrzański, Kolsko, Kożuchów, Nowe Miasteczko, Otyń, miasto Nowa Sól, część gminy wiejskiej Nowa Sól położona na południe i na zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 315 biegnącą od granicy miasta Nowa Sól do skrzyżowania z drogą nr 321 i drogę nr 321 biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Babimost, Bojadła, Kargowa, Sulechów, Trzebiechów i Zabór w powiecie zielonogórskim,

powiat miejski Zielona Góra,

gmina Niegosławice w powiecie żagańskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Głogów z miastem Głogów, Pęcław, Jerzmanowa i Żukowice w powiecie głogowskim,

gminy Gaworzyce, Grębocice i Radwanice w powiecie polkowickim,

w województwie wielkopolskim:

gmina Wijewo w powiecie leszczyńskim,

powiat wolsztyński.

7. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Județul Suceava.

8. Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

—	the whole district of Vranov nad Topľou,

—	the whole district of Humenné,

—	the whole district of Snina,

—	the whole district of Sobrance,

—	the whole district of Košice-mesto,

—

in the district of Michalovce, the whole municipalities of Tušice, Moravany, Pozdišovce, Michalovce, Zalužice, Lúčky, Závadka, Hnojné, Poruba pod Vihorlatom, Jovsa, Kusín, Klokočov, Kaluža, Vinné, Trnava pri Laborci, Oreské, Staré, Zbudza, Petrovce nad Laborcom, Lesné, Suché, Rakovec nad Ondavou, Nacina Ves, Voľa, Pusté Čemerné and Strážske,

—	in the district of Košice - okolie, the whole municipalities not included in Part II.

II DAĻA

1. Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

the area is delimited clockwise by:

La frontière avec la France au niveau de Florenville,

La N85 jusque son intersection avec la N894au niveau de Florenville,

La N894 jusque son intersection avec larue de la Motte,

La rue de la Motte jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau,

La rue de Neufchâteau,

La rue des Bruyères jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

La rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue de l’Accord,

La rue de l’Accord,

La rue du Fet,

La N40 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler,

La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d’Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d’Aubange,

La N88 jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avec la N871,

La N871 jusque son intersection avec la N87 au niveau de Rouvroy,

La N87 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

—	the whole region of Haskovo,

—	the whole region of Yambol,

—	the whole region of Sliven,

—	the whole region of Stara Zagora,

—	the whole region of Gabrovo,

—	the whole region of Pernik,

—	the whole region of Kyustendil,

—	the whole region of Dobrich,

—	the whole region of Plovdiv,

—	the whole region of Pazardzhik,

—	the whole region of Smolyan,

—	the whole region of Burgas excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Veliko Tarnovo excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Shumen excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Varna excluding the areas in Part III.

3. Igaunija

ādi Igaunijas apgabali:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651100, 651200, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652100, 652200, 652300, 652601, 652602, 652603, 652700, 652900, 653000, 653100,653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655400, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658401, 658402, 658403, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 901850, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901450, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903250, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550 és 904650, 904750, 904760, 904850, 904860, 905350, 905360, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703350, 703370, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704850, 704950, 705050, 705150,705250, 705450,705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 7151850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821,552360 és 552960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 570950, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 855250, 855460, 855750, 855950, 855960, 856051, 856150, 856250, 856260, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250, 857550, 850650, 850850, 851851 és 851852 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aizputes novads,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Auces novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Brocēnu novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Dobeles novads,

—	Dundagas novads,

—	Durbes novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novads,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novads,

—	Kandavas novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novads,

—	Krustpils novads,

—	Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novads,

—	Priekules novads,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Rundāles novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Skrundas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Strenču novads,

—	Talsu novads,

—	Tērvetes novads,

—	Tukuma novads,

—	Vaiņodes novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vārkavas novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

6. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Alovės, Butrimonių, Daugų, Nemunaičio, Pivašiūnų, Punios, Raitininkų seniūnijos,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Akmenės rajono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—

Kauno rajono savivaldybė: Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos ir Vilkijos seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, Užliedžių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1 ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

—	Kelmės rajono savivaldybė,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė: Degučių, Marijampolės, Mokolų, Liudvinavo ir Narto seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė: Stakliškių ir Veiverių seniūnijos,

—	Plungės rajono savivaldybė: Žlibinų ir Stalgėnų seniūnijos,

—	Raseinių rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė,

—	Šilutės rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Kybartų, Klausučių, Pajevonio, Šeimenos, Vilkaviškio miesto, Virbalio, Vištyčio seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

7. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gminy Elbląg, Gronowo Elbląskie, Milejewo, Młynary, Markusy, Rychliki i Tolkmicko w powiecie elbląskim,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

gmina Wieliczki w powiecie oleckim,

powiat piski,

gmina Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie w powiecie bartoszyckim,

gminy Biskupiec, Gietrzwałd, Jonkowo, Purda, Stawiguda, Świątki, Olsztynek i miasto Olsztyn oraz część gminy Barczewo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie olsztyńskim,

gmina Miłakowo, część gminy Małdyty położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Olsztyna do Elbląga i część gminy Morąg położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Olsztyna do Elbląga w powiecie ostródzkim,

część gminy Ryn położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową łączącą miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

gminy Braniewo i miasto Braniewo, Frombork, Lelkowo, Pieniężno, Płoskinia oraz część gminy Wilczęta położona na pólnoc od linii wyznaczonej przez drogę nr 509 w powiecie braniewskim,

gmina Reszel, część gminy Kętrzyn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn, na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy oraz na zachód i na południe od zachodniej i południowej granicy miasta Kętrzyn, miasto Kętrzyn i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica w powiecie nidzickim,

gminy Dźwierzuty, Jedwabno, Pasym, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

część gminy Brańsk położona na południe od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk i część gminy Boćki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wiznaw powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy Dziadkowice, Grodzisk, Mielnik, Nurzec-Stacja i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

gminy Białowieża, Czyże, Narew, Narewka, Hajnówka z miastem Hajnówka i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Klukowo, Kobylin-Borzymy i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

powiat kolneński z miastem Kolno,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Michałowo, Supraśl, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

powiat siedlecki,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Kosów Lacki, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat węgrowski,

powiat łosicki,

gminy Grudusk, Opinogóra Górna, Gołymin-Ośrodek i część gminy Glinojeck położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie ciechanowskim,

powiat sochaczewski,

gminy Policzna, Przyłęk, Tczów i Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

gminy Garbatka – Letnisko, Gniewoszów i Sieciechów w powiecie kozienickim,

gmina Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Gózd, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Bulkowo, Staroźreby i Słubice w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

powiat wołomiński,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Górzno, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

gmina Boguty – Pianki w powiecie ostrowskim,

gminy Stupsk, Wiśniewo i część gminy Strzegowo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie mławskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

gminy Belsk Duży, Goszczyn, Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warka w powiecie grójeckim,

powiat grodziski,

gminy Mszczonów i Radziejowice w powiecie żyrardowskim,

gminy Białobrzegi i Promna w powiecie białobrzeskim,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Aleksandrów, Biłgoraj z miastem Biłgoraj, Biszcza, Józefów, Księżpol, Łukowa, Obsza i Tarnogród część gminy Frampol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74, część gminy Goraj położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835, część gminy Tereszpol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 858, część gminy Turobin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835 w powiecie biłgorajskim,

gminy Chrzanów i Dzwola w powiecie janowskim,

powiat puławski,

powiat rycki,

gminy Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Bychawa, Jabłonna, Krzczonów, Garbów Strzyżewice, Wysokie i Zakrzew w powiecie lubelskim,

gminy Rybczewice i Piaski w powiecie świdnickim,

gmina Fajsławice, część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

powiat hrubieszowski,

gminy Krynice, Rachanie, Tarnawatka, Łaszczów, Telatyn, Tyszowce i Ulhówek w powiecie tomaszowskim,

część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

gmina Adamów, Miączyn, Sitno, Komarów-Osada, Krasnobród, Łabunie, Zamość, Grabowiec, część gminy Zwierzyniec położona na południowy-wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 858 i część gminy Skierbieszów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

powiat miejski Zamość,

gminy Annopol, Dzierzkowice, Gościeradów i część gminy Urzędów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 833 w powiecie kraśnickim,

powiat opolski,

w województwie podkarpackim:

gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim,

gminy Horyniec-Zdrój, Cieszanów, Oleszyce i Stary Dzików w powiecie lubaczowskim,

gmina Adamówka w powiecie przeworskim,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole w powiecie malborskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów polożona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

w województwie lubuskim:

gmina Sława w powiecie wschowskim,

gmina Kolsko, Siedlisko i część gminy wiejskiej Nowa Sól położona na północ od linii wyznaczonej przez drogi: nr 315 biegnącą od granicy miasta Nowa Sól do skrzyżowania z drogą nr 321 i drogę nr 321 biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie nowosolskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Kotla w powiecie głogowskim.

8. Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

—	in the district of Košice – okolie, the whole municipalities of Ďurkov, Kalša, Košický Klečenov, Nový Salaš, Rákoš, Ruskov, Skároš, Slančík, Slanec, Slanská Huta, Slanské Nové Mesto, Svinica and Trstené pri Hornáde.

9. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Judeţul Bistrița-Năsăud.

III DAĻA

1. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

—	the whole region of Kardzhali,

—	the whole region of Blagoevgrad,

—	the whole region of Montana,

—	the whole region of Ruse,

—	the whole region of Razgrad,

—	the whole region of Silistra,

—	the whole region of Pleven,

—	the whole region of Vratza,

—	the whole region of Vidin,

—	the whole region of Targovishte,

—	the whole region of Lovech,

—	the whole region of Sofia city,

—	the whole region of Sofia Province,

—

in the region of Shumen:

—

in the municipality of Shumen:

—	Salmanovo,

—	Radko Dimitrivo,

—	Vetrishte,

—	Kostena reka,

—

Vehtovo,

—

Ivanski,

—	Kladenets,

—

Drumevo,

—	the whole municipality of Smyadovo,

—	the whole municipality of Veliki Preslav,

—	the whole municipality of Varbitsa,

—

in the region of Varna:

—	the whole municipality of Dalgopol,

—	the whole municipality of Provadiya,

—

in the region of Veliko Tarnovo:

—	the whole municipality of Svishtov,

—	the whole municipality of Pavlikeni,

—	the whole municipality of Polski Trambesh,

—	the whole municipality of Strajitsa,

—

in Burgas region:

—	the whole municipality of Burgas,

—	the whole municipality of Kameno,

—	the whole municipality of Malko Tarnovo,

—	the whole municipality of Primorsko,

—	the whole municipality of Sozopol,

—	the whole municipality of Sredets,

—	the whole municipality of Tsarevo,

—	the whole municipality of Sungurlare,

—	the whole municipality of Ruen,

—	the whole municipality of Aytos.

2. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alytaus rajono savivaldybė: Simno, Krokialaukio ir Miroslavo seniūnijos,

—	Birštono savivaldybė,

—

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Čekiškės, Ežerėlio, Kačerginės, Kulautuvos, Raudondvario, Ringaudų ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1, Užliedžių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1 ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 1907,

—	Kazlų Rudos savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė: Gudelių, Igliaukos, Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

—	Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Jiezno, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Prienų ir Šilavotos seniūnijos,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybės: Gižų ir Pilviškių seniūnijos.

3. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

Gminy Bisztynek, Sępopol i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

gminy Kiwity i Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

gminy Srokowo, Barciany, część gminy Kętrzyn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

część gminy Wilczęta położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 509 w powiecie braniewskim,

część gminy Morąg położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Olsztyna do Elbląga, część gminy Małdyty położona na północny – wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Olsztyna do Elbląga w powiecie ostródzkim,

gminy Godkowo i Pasłęk w powiecie elbląskim,

gminy Kowale Oleckie, Olecko i Świętajno w powiecie oleckim,

powiat węgorzewski,

gminy Kruklanki, Wydminy, Miłki, Giżycko z miastem Giżycko i część gminy Ryn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

gminy Jeziorany, Kolno, Dywity, Dobre Miasto i część gminy Barczewo położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie olsztyńskim,

w województwie podlaskim:

gminy Orla, Wyszki, Bielsk Podlaski z miastem Bielsk Podlaski i część gminy Boćki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

gminy Łapy, Juchnowiec Kościelny, Suraż, Turośń Kościelna, część gminy Poświętne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 681 w powiecie białostockim,

gminy Kleszczele, Czeremcha i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Perlejewo, Drohiczyn i Milejczyce w powiecie siemiatyckim,

gmina Ciechanowiec w powiecie wysokomazowieckim,

w województwie mazowieckim:

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew i część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia dorzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

powiat miński,

gminy Jabłonna Lacka, Sabnie i Sterdyń w powiecie sokołowskim,

gminy Ojrzeń, Sońsk, Regimin, Ciechanów z miastem Ciechanów i część gminy Glinojeck położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie ciechanowskim,

część gminy Strzegowo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie mławskim,

gmina Nur w powiecie ostrowskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew, Głowaczów, Kozienice w powiecie kozienickim,

gmina Stromiec w powiecie białobrzeskim,

gminy Czerwińsk nad Wisłą i Naruszewo w powiecie płońskim,

gminy Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

w województwie lubelskim:

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Susiec, Tomaszów Lubelski i miasto Tomaszów Lubelski w powiecie tomaszowskim,

gminy Białopole, Dubienka, Chełm, Leśniowice, Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Żmudź i część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gminy Izbica, Gorzków, Rudnik, Kraśniczyn, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Siennica Różana i część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17, część gminy Żółkiewka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gmina Stary Zamość, Radecznica, Szczebrzeszyn, Sułów, Nielisz, część gminy Skierbieszów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843, część gminy Zwierzyniec położona na północny-zachód od linii wyznaczonej przez droge nr 858 powiecie zamojskim,

część gminy Frampol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74, część gminy Goraj położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835, część gminy Tereszpol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 858, część gminy Turobin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835 w powiecie biłgorajskim,

gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Urszulin, Stary Brus, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

powiat łęczyński,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Adamów, Krzywda, Serokomla, Wojcieszków w powiecie łukowskim,

powiat parczewski,

powiat radzyński,

powiat lubartowski,

gminy Głusk, Jastków, Niemce i Wólka w powiecie lubelskim,

gminy Mełgiew i miasto Świdnik w powiecie świdnickim,

powiat miejski Lublin,

w województwie podkarpackim:

gmina Narol w powiecie lubaczowskim.

4. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—	Judeţul Mehedinţi,

—	Județul Gorj,

—	Județul Argeș,

—	Judeţul Olt,

—	Judeţul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea,

—	Județul Iași,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Alba,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin,

—	Județul Neamț,

—	Județul Harghita,

—	Județul Mureș,

—	Județul Cluj,

—	Judeţului Maramureş.

5. Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

—	the whole district of Trebisov,

—	in the district of Michalovce, the whole municipalities of the district not already included in Part I.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 299

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 20. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1924 (2019. gada 31. jūlijs) par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mali Republikas valdību par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) statusu	1
	*	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Mali Republikas valdību par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) statusu	3
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1925 (2019. gada 14. novembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku	11
	*	Protokols, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku	13
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2019/1926 (2019. gada 14. novembris) par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku	43
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1927 (2019. gada 19. novembris) par atkāpēm no Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku paredzētajiem noteikumiem par noteiktas izcelsmes ražojumiem, kurus gada kvotu robežās piemēro konkrētiem ražojumiem no Singapūras	45
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1928 (2019. gada 19. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 paredzēto tiešo maksājumu korekcijas likmi pielāgo attiecībā uz 2019. kalendāro gadu un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/916	49
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2019/1929 (2019. gada 19. novembris), ar ko attiecībā uz formaldehīdu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu īpašas robežvērtības ķīmiskām vielām, kas izmantotas noteiktās rotaļlietās ( 1 )	51
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2019/1930 (2019. gada 18. novembris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 attiecībā uz rescEU spējām (izziņots ar dokumenta nosaukumu C(2019) 8130) ( 1 )	55
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1931 (2019. gada 19. novembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8424) ( 1 )	61

Kārtas numurs	KN kods		Taric apakšiedalījums	Ražojumu apraksts	Kvotas periods	Kvotas apjoms (neto svara tonnās)
09.7951	ex	1601 00 10	11, 91	Vaskota vistas gaļas, cūkgaļas un svaigu aknu desa	No 21.11.2019. līdz 31.12.2019. No 1.1.2020. līdz 31.12.2020. un katrā turpmākajā gadā no 1.1. līdz 31.12.	56 tonnas
	ex	1601 00 91	05
	ex	1601 00 99	11, 91
	ex	1602 32 11	10	Konservēta vistas gaļa; vistas gaļas izstrādājums; lipīgie rīsi ar vistu; samosa no maltas vistas gaļas; Mājputnu gaļas klimpas; vistas Shaomai; Vistas gaļas Gyoza;
	ex	1602 32 19	10			500 tonnas
	ex	1602 32 30	10
	ex	1602 32 90	10
	ex	1602 49 19	20	Konservēta cūkgaļa; cūkgaļas izstrādājums
	ex	1602 50 10	10	Konservēta liellopu gaļa; Samosa no maltas liellopa gaļas
	ex	1602 50 95	10	Konservēta liellopu gaļa; Samosa no maltas liellopa gaļas
	ex	1902 20 30	21	Samosa no maltas vistas gaļas; mājputnu gaļas klimpas; vistas Shaomai; vistas gaļas Gyoza, Samosa no maltas liellopa gaļas
			91
	ex	1602 41 10	10	Dažādi atdzesēti šķiņķi
	ex	1602 41 90	10	Dažādi atdzesēti šķiņķi
	ex	1603 00 10	10	Dažādi vistas gaļas koncentrāti
	ex	1603 00 80	10	Dažādi vistas gaļas koncentrāti
09.7952	exe	1604 20 10	05	Karija zivju bumbiņas, kas izgatavotas no zivs, karija, kviešu cietes, sāls, cukura un dažādām garšvielām; četri krāsaini rullīši no zivs, krabju nūjiņām, jūraszālēm, īpaša ietinamā materiāla (bean curd skin), augu eļļas, cukura, sāls, kartupeļu cietes, nātrija glutamāta un garšvielām.	No 21.11.2019. līdz 31.12.2019. No 1.1.2020. līdz 31.12.2020. un katrā turpmākajā gadā no 1.1. līdz 31.12.	45 tonnas
	ex	1604 20 30	05
	ex	1604 20 40	05
	ex	1604 20 50	05
	ex	1604 20 90	05			400 tonnas
	ex	1604 16 00	10	Pikanti kraukšķīgi anšovi (sambal ikan bilis), kas pagatavoti no anšoviem, sīpoliem, čili pastas, tamarinda, belachan, brūnā cukura un sāls		400 tonnas
09.7953	ex	1605 10 00	05	Krabju bumbiņas, kas izgatavotas no kviešu cietes, sāls, cukura, dažādām garšvielām, krabjiem un pildījuma	No 21.11.2019. līdz 31.12.2019. No 1.1.2020. līdz 31.12.2020. un katrā turpmākajā gadā no 1.1. līdz 31.12.	39 tonnas
	ex	1902 20 10	21	Tradicionāli ķīniešu pelmeņi (Har gow), kas izgatavoti no garnelēm, kviešu cietes, maniokas, ūdens, ziemas lokiem, ingvera, cukura un sāls; Shaomai, galvenokārt no garnelēm, kā arī no vistas gaļas, kviešu cietes, augu eļļas, melnajiem pipariem, sezama eļļas un ūdens; ceptu garneļu wonton no garnelēm, sāls, eļļas, cukura, ingvera, pipariem, olas, etiķa un sojas mērces
			91
	ex	1605 21 10	05			350 tonnas
	ex	1605 21 90	05
	ex	1605 29 00	05
	ex	1605 54 00	10	Sēpijas bumbiņas, kas izgatavotas no sēpijas pildījuma, kviešu cietes, sāls, cukura un dažādām garšvielām; bumbiņas ar omāru garšu: izgatavotas no tinteszivs, zivs un krabjiem

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK ( OV L 017, 3.6.2014. )	82


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.