8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1864

(2019. gada 24. oktobris)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju saistībā ar sarunām saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu par Šveices PTO koncesiju izmaiņām attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2018. gada 6. decembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu par atbilstīgu kompensāciju sakarā ar Šveices lēmumu sarakstā “LIX – Šveice un Lihtenšteina” izmainīt tarifu koncesijas attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas.

(2)	Sarunas ir noslēgušās, un 2019. gada 17. jūlijā tika parafēts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju saistībā ar sarunām saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu par Šveices PTO koncesiju izmaiņām attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas (“nolīgums”).

(3)	Padomes lēmums attiecas vienīgi uz Savienības tirdzniecības politiku un īsteno nolīgumu, kas panākts pēc sarunām, kuras risinātas saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu, kas ir Savienības tiesības saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu.

(4)	Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju saistībā ar sarunām saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu par Šveices PTO koncesiju izmaiņām attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas, ņemot vērā tā noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 24. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A.-K. PEKONEN

(1) Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1865

(2019. gada 6. jūnijs),

ar kuru labo Deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), rumāņu valodas versiju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (1) un jo īpaši tās 111. panta 1. punkta k) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (2) rumāņu valodas versijā XVII pielikuma F daļas 2. punkta g) apakšpunktā ir kļūda, kura piešķir teikumam pretēju nozīmi.

(2)	Tādēļ attiecīgi būtu jālabo Deleģētā regula (ES) 2015/35. Tas neskar pārējo valodu versijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

(Neattiecas uz latviešu valodas versiju)

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/4

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1866

(2019. gada 3. jūlijs),

ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/653 groza, lai Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā minētajiem PRIIP izveidotājiem, kuri piedāvā ieguldījumu apliecības kā pamatā esošas ieguldījumu iespējas, piemērotos pārejas noteikumus saskaņotu ar minētajā pantā noteikto pagarināto atbrīvojuma periodu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. panta 1. punktu pārvaldības sabiedrības, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ieguldījumu sabiedrības, kā minēts tās 27. pantā, un personas, kas konsultē par PVKIU sertifikātiem vai pārdod tos, kā minēts tās 1. panta 2. punktā, ir atbrīvotas no šajā regulā minētajiem pienākumiem līdz 2019. gada 31. decembrim. Ja Direktīvas 2009/65/EK 78.–81. pantā minētos noteikumus par pamatinformācijas dokumenta formātu un saturu dalībvalsts piemēro fondiem, kas nav saistīti ar PVKIU un tiek piedāvāti privātajiem ieguldītājiem, Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. panta 1. punktā minētais atbrīvojums attiecas uz pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un personām, kas privātajiem ieguldītājiem sniedz konsultācijas par šādu fondu sertifikātiem vai pārdod tos. Lai šiem fondiem nodrošinātu saskaņotu pārejas posma tiesisko režīmu, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/653 (3) 18. panta trešā daļa ļauj komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu izveidotājiem (“PRIIP izveidotāji”) turpināt šādus dokumentus, kas sagatavoti saskaņā ar minētajiem pantiem, izmantot līdz 2019. gada 31. decembrim, ja vismaz viena no pamatā esošajām ieguldījumu iespējām ir PVKIU vai ar PVKIU nesaistīts fonds.

(2)

Regula (ES) Nr. 1286/2014 ir grozīta, lai tās 32. pantā minētos pārejas noteikumus pagarinātu līdz 2021. gada 31. decembrim (4). Lai PRIIP izveidotāji ar pietiekamu noteiktību varētu apzināt savus pienākumus, būtu attiecīgi jāmaina Deleģētās regulas (ES) 2017/653 18. panta trešajā daļā noteiktais datums.

(3)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/653.

(4)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk “Eiropas uzraudzības iestādes”).

(5)

Eiropas uzraudzības iestādes nav veikušas atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, un nav analizējušas iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, jo jau ir veikts ietekmes novērtējums par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas izklāstīti Deleģētajā regulā (ES) 2017/653. Šī regula nemaina ne Deleģētās regulas (ES) 2017/653 būtību, ne arī rada jaunus pienākumus PRIIP izveidotājiem vai personām, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, tai skaitā Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā minētajiem izveidotājiem vai personām. Eiropas uzraudzības iestādes ir pieprasījušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (6) 37. pantu izveidotās Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (7) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģētās regulas (ES) 2017/653 18. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Regulas 14. panta 2. punktu piemēro līdz 2021. gada 31. decembrim.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta versija) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/653 (2017. gada 8. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu sniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (OV L 100, 12.4.2017., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1156 (2019. gada 20. jūnijs) par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 345/2013, (ES) Nr. 346/2013 un (ES) Nr. 1286/2014 (OV L 188, 12.7.2019., 55. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1867

(2019. gada 28. augusts),

ar ko, nosakot vienotas likmes finansējumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 67. panta 5.a punktu,

tā kā:

(1)

Lai vienkāršotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējuma izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu un kļūdu risku, ir lietderīgi noteikt vienotu likmi tehniskās palīdzības ietvaros atbalstīto darbību izmaksu atlīdzināšanai vienam vai vairākiem saņēmējiem bez vajadzības likmi pamatot. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad vadošā iestāde vai maksājumu aģentūra, vai cita struktūra īsteno tehniskās palīdzības darbības.

(2)

Vienotās likmes līmenis ir balstīts uz robežvērtībām un faktisko piešķīrumu tehniskajai palīdzībai programmās, kā arī datiem par līdzekļu apguvi iepriekšējos plānošanas periodos. Vienotas likmes atlīdzības metodes izmantošana neietekmē pieņemtajās programmās tehniskajai palīdzībai paredzēto finansiālo piešķīrumu. To var izmantot arī programmās, kas tiek atbalstītas no vairākiem fondiem, pat ja tehniskās palīdzības prioritāte saņem atbalstu no cita fonda, nevis tā, kas sniedz atbalstu prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība vienā un tai pašā programmā.

(3)

Turklāt, lai veicinātu finanšu pārvaldību pašreizējā plānošanas kārtībā, attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, kā arī EJZF būtu jānosaka, ka likmes piemērošanas pamats ir attiecināmie izdevumi saskaņā ar prioritārajiem virzieniem, izņemot programmas tehniskās palīdzības prioritāro virzienu, kurā izmanto šo vienotas likmes atlīdzības metodi. Tāpēc šo vienoto likmi neizmanto, ja programma attiecas tikai uz tehnisko palīdzību. Turklāt, ja tiek izmantota šī vienotas likmes atlīdzības metode, programma attiecībā uz iepriekšminētajiem fondiem nav jāgroza.

(4)	Jāprecizē, ka vienotās likmes piemērošanas pamats ir attiecināmie izdevumi, par kuriem vadošā iestāde vai attiecīgā kontroles struktūra ir pabeigusi pārvaldības pārbaudes vai – ELFLA gadījumā – attiecīgās administratīvās pārbaudes.

(5)

Lai izvairītos no dubultas finansēšanas riska gadījumos, kad dalībvalstis izmanto minēto iespēju, vienotas likmes finansējums būtu jāattiecina tikai uz tiem izdevumiem, par kuriem pārvaldības pārbaude veikta pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam – līdz attiecināmības perioda beigām. Šā paša iemesla dēļ vienotas likmes finansējums ELFLA gadījumā būtu jāattiecina tikai uz tiem izdevumiem, par kuriem administratīvās pārbaudes veiktas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 39. pantā paredzētā lauksaimniecības finanšu gada sākuma, proti, no 2019. gada 16. oktobra vai no kāda nākamā lauksaimniecības finanšu gada un pēc tam – līdz attiecināmības perioda beigām. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, dalībvalstīm ir jāpārliecinās, ka summas, ko atlīdzina vienotas likmes finansējuma veidā, tiek aprēķinātas, pamatojoties uz likumīgiem un pareiziem netehniskās palīdzības projektu izdevumiem.

(6)

Vienotas likmes finansējuma mehānismu var izmantot tikai grāmatvedības gados, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav noslēgti. Lai varētu veikt pārbaudes par vienotas likmes finansējuma aprēķināšanas pamatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. un 47. pantu, ELFLA gadījumā vienotas likmes finansējuma mehānismu var izmantot tikai attiecībā uz izdevumiem, kas radušies no tā lauksaimniecības finanšu gada sākuma, kurš sākas 2019. gada 16. oktobrī, vai no kāda nākamā lauksaimniecības finanšu gada.

(7)

Lai šajā regulā paredzētos pasākumus piemērotu nekavējoties un tos izmantotu pietiekami agri kārtējā grāmatvedības gadā un – ELFLA gadījumā – lauksaimniecības finanšu gadā, kas sākas 2019. gada 16. oktobrī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1. Šī regula nosaka vienotas likmes finansējumu, ko vadošā iestāde izmanto, lai vienam vai vairākiem saņēmējiem vienas programmas ietvaros atlīdzinātu to darbību izmaksas, kas finansētas saskaņā ar prioritāro virzienu, kurš saistīts ar tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu iniciatīvas.

2. Attiecībā uz ELFLA šī regula nosaka vienotas likmes finansējumu, ko maksājumu aģentūra vai cita struktūra, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 1. punktā, izmanto, lai vienam vai vairākiem saņēmējiem vienas programmas ietvaros atlīdzinātu pēc dalībvalstu iniciatīvas veikto tehniskās palīdzības darbību izmaksas. Ja maksājumu aģentūra vai cita struktūra tehniskās palīdzības darbības veic tieši, atlīdzību par minēto darbību izmaksām var noteikt arī uz šā vienotas likmes finansējuma pamata.

2. pants

Vienotas likmes finansējums

1. Kopējo summu, kas atlīdzināma par darbībām, kuras finansētas saskaņā ar prioritāro virzienu, kurš saistīts ar tehnisko palīdzību programmā, var aprēķināt kā vienotu likmi no izdevumu summām par darbībām saskaņā ar programmas prioritārajiem virzieniem, kuri nav saistīti ar tehnisko palīdzību. ELFLA tehnisko palīdzību var aprēķināt kā vienotu likmi no izdevumu summām par darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) III sadaļas I nodaļā minētajiem lauku attīstības pasākumiem.

2. Programmām, ko atbalsta ERAF, ESF, Kohēzijas fonds vai ELFLA, šī vienotā likme ir 4 %, un programmām, ko atbalsta EJZF, 6 %. Programmām, ko ERAF atbalsta saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, vienotā likme ir noteikta 6 % apmērā. Aprēķināto summu var atlīdzināt vienam saņēmējam vai sadalīt atlīdzināšanai vairākiem saņēmējiem.

3. No grāmatvedības gada, kurš sākas 2019. gada 1. jūlijā, vai no kāda nākamā grāmatvedības gada vienotas likmes aprēķina pamatā var iekļaut tikai tos izdevumus, par kuriem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas ir veiktas pārvaldības pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta a) apakšpunktu. ELFLA gadījumā vienotās likmes aprēķina pamatā var iekļaut tikai tos izdevumus, par kuriem no lauksaimniecības finanšu gada, kurš sākas 2019. gada 16. oktobrī, vai no kāda nākamā lauksaimniecības finanšu gada veiktas administratīvās pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu.

4. Gadījumos, kad izmanto šo vienotas likmes finansējumu, to piemēro tikai līdz tehniskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai atvēlētā attiecināmības perioda beigām un ELFLA gadījumā visā attiecīgajā lauksaimniecības finanšu gadā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/9

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1868

(2019. gada 28. augusts),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010 nolūkā kvotu izsolīšanu pieskaņot ES ETS 2021.–2030. gada noteikumiem un kvotu klasificēšanai par finanšu instrumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 3.d panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu un 10.a panta 8. punktu,

tā kā:

(1)	Kopš 2012. gada emisiju kvotas tiek izsolītas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1031/2010 (2). Kvotas izsola kopējā izsoles platformā, kurā piedalās 25 dalībvalstis un 3 EEZ EBTA valstis, un nedaudzās atsevišķās platformās.

(2)

Direktīva 2003/87/EK ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (3), lai no 2021. gada ar Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“ES ETS”) palīdzību sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu. Kvotu iedalē virsprincips vēl aizvien ir kvotu izsolīšana, un kvotu kopējā daudzumā izsolāmo kvotu īpatsvaram jābūt 57 %.

(3)

Ir lietderīgi Regulā (ES) Nr. 1031/2010 iestrādāt jaunos elementus, kas attiecībā uz ikgadējo izsolāmo apjomu noteikšanu ir ieviesti ar Direktīvu (ES) 2018/410. Konkrētāk, ir jāņem vērā iespēja izsolāmo apjomu samazināt pat par 3 % no kvotu kopējā daudzuma, lai būtu iespējams palielināt bezmaksas kvotu iedalei pieejamo daudzumu (bezmaksas kvotu aizgāds). Bez tam pārskatītā Direktīva 2003/87/EK ļauj mainīt ikgadējo izsolāmo kvotu apjomu šādu iemeslu dēļ: dalībvalstis kvotas anulē brīvprātīgi, jo tiek slēgta elektroenerģijas ražošanas jauda; ES ETS no jauna tiek iekļautas iekārtas, kas emitē mazāk par 2500 t oglekļa dioksīda; starp ETS aptvertajiem un neaptvertajiem sektoriem iedibinātās elastības iespējas, kas palīdz dalībvalstīm sasniegt savus nacionālos samazināšanas mērķrādītājus ETS neaptvertajos sektoros, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 (4) 6. pants.

(4)

Ar Direktīvu 2003/87/EK ir izveidots Modernizācijas fonds, kura nolūks ir atsevišķās dalībvalstīs uzlabot energoefektivitāti un modernizēt energosistēmas, un Inovāciju fonds, kura uzdevums ir atbalstīt investīcijas inovatīvās tehnoloģijās. Abus fondus finansē Eiropas Investīciju banka (EIB) ar ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas kopējā izsoles platformā. Tālab EIB vajadzētu kļūt par izsolītāju abiem fondiem, taču neiesaistoties kopējās izsoles platformas kopīgā iepirkuma procedūrā. Attiecīgos kvotu apjomus vajadzētu izsolīt tajās pašās izsolēs, kurās izsola to dalībvalstu un EEZ EBTA valstu kvotu apjomus, kuras piedalās kopējā izsoles platformā.

(5)

Ņemot vērā Modernizācijas fonda izveidi, Direktīva 2003/87/EK paredz, ka tā labā ir jāizsola 2 % no kopējā kvotu daudzuma, bez tam tiesīgās dalībvalstis šo fondu var papildināt ar kvotām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 10.c pantu. EIB ir jānodrošina, ka šīs kvotas tiek izsolītas saskaņā ar izsoles procesa principiem un kārtību, kur būtisks elements ir izsolāmo kvotu apjomu vienāds sadalījums.

(6)

Lai nodrošinātu, ka ir pieejami līdzekļi investīcijām mazoglekļa tehnoloģijās un oglekļa tirgus pienācīgai darbībai, Inovāciju fonda apjomus principā vajadzētu izsolīt kā vienādus ikgadējos apjomus. Tomēr Komisijai ik pēc diviem gadiem vajadzētu Inovāciju fonda labā izsolāmo kvotu sadalījumu pārskatīt, ņemot vērā katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātus. Pirmā pārskatīšana būtu jāveic ne vēlāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(7)

Lai dalībvalsts varētu anulēt kvotas no saviem izsolāmajiem apjomiem gadījumos, kad tās teritorijā tiek slēgta elektroenerģijas ražošanas jauda, būtu jāizveido paziņošanas procedūra. Dalībvalstij par savu nodomu anulēt kvotas būtu Komisijai jāpaziņo, izmantojot vienveidīgu paraugu, kurā sniegti pierādījumi un informācija par slēgto iekārtu, iecerēto apjomu un anulēšanas brīdi. Lai netraucētu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 (5) izveidotās tirgus stabilitātes rezerves (MSR) darbību, anulēto kvotu apjomu vajadzētu atskaitīt no dalībvalsts izsolāmo kvotu apjoma tikai pēc tam, kad par attiecīgo gadu ir izdarītas MSR korekcijas. Lai nodrošinātu caurskatāmību, Komisijai dalībvalstu atbilstoši paraugam iesniegtā informācija būtu jāpublicē, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir aizsargāta konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(8)

Lai nostiprinātu oglekļa tirgus integritāti, kopš 2018. gada ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (6) kvotas ir klasificētas kā finanšu instrumenti. Agrāk Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (7) par finanšu instrumentiem bija atzīti tikai kvotu atvasinātie instrumenti. Jaunā klasifikācija nozīmē, ka kvotu tirdzniecība tūlītējo darījumu otrreizējā tirgū tagad cita starpā ietilpst Direktīvas 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (9) darbības jomā. Tomēr kvotu izsolīšanas process (primārais tirgus) ietilpst tikai Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomā.

(9)

Lai kvotu izsolīšanu pieskaņotu jaunajam finanšu tirgu regulatīvajam režīmam, būtu jāpārskata izsoļu uzraudzības un ziņošanas sistēma. Tā kā Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības joma ir paplašināta un attiecas arī uz kvotu izsolīšanu, izsoļu uzraudzība un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršana attiecībā uz izsolēm ir valsts kompetento iestāžu pienākums. Regula (ES) Nr. 596/2014 nosaka, ka kompetentajām valsts iestādēm ir aktīvi jāatklāj un jāizmeklē tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Vajadzīgā izsoļu uzraudzība būtu jāveic izsoles platformām, Komisijai, dalībvalstīm un valsts kompetentajām iestādēm, tāpēc būtu jāatceļ noteikumi, kas nosaka pienākumu iecelt izsoles uzraugu. Bez tam, tā kā Regula (ES) Nr. 596/2014 izsolēm piemērojama tieši, Regulā (ES) Nr. 1031/2010 ietvertie specifiskie noteikumi par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu ir kļuvuši lieki un būtu jāsvītro.

(10)

Lai valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību, izmaksefektīvi un samērīgā veidā nodrošinātu ar vajadzīgajiem ziņošanas datiem, Regulā (ES) Nr. 1031/2010 vajadzētu noteikt tādus pašus vajadzīgos darījumu ziņošanas pienākumus kā Regulā (ES) Nr. 600/2014 izklāstītie un paredzēt, ka tie ir piemērojami izsoles platformām attiecībā uz ziņošanu par izsoles darījumiem. Tas vajadzīgs tāpēc, ka Regula (ES) Nr. 596/2014, kas tagad ir piemērojama izsolēm, neparedz patstāvīgu darījumu ziņošanas mehānismu, bet gan nosaka, ka jāizmanto Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētā datu vākšana.

(11)

Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka izsoles platformu iepirkuma process ir konkurenciāls un ka ir noteikti relevantie kritēriji. Kas attiecas uz maksām, kas jāmaksā uzvarējušajiem solītājiem, vajadzētu noteikt, ka pašreizējo maksimālo maksu var pamazām paaugstināt, ja to paredz iepirkuma procedūra un ja ikgadējais kvotu apjoms ir samazināts par vairāk nekā 200 miljoniem kvotu tāpēc, ka darbojas tirgus stabilitātes rezerve.

(12)

Kopējās izsoles platformas publiskais iepirkums varētu dot iespēju atlases kritērijus attiecināt arī uz to energoproduktu regulētajiem tirgiem, kur vēl nav izveidots emisijas kvotu otrreizējais tirgus. Būtu jānosaka, ka, ja šāds regulēts tirgus tiek izraudzīts par izsoles platformu, tam 60 dienu laikā pirms pirmās izsoles ir šāds sekundārais tirgus jāizveido. Tas nepieciešams tālab, lai varētu noteikt gan sekundārā tirgus cenu (“rezerves cenu”) izsoles norises brīdī gadījumiem, kad izsoles tiek atceltas, gan solītāja maksas, kas ir piesaistītas salīdzināmām maksām otrreizējā tirgū. Turklāt Komisijai un piedalīgajām dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) noteikumiem pašreizējo līgumu maksimālo piecu gadu ilgumu pagarināt līdz septiņiem gadiem tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt. Komisijai vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Finanšu regulu līguma darbības laikā rīkot iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai noskaidrotu tirgus apstākļus un sagatavotu jaunus iepirkumus.

(13)

Lai vienkāršotu izsoles procesu, ikgadējo izsolāmo apjomu noteikšanu vajadzētu padarīt elastīgāku gadījumiem, ja nepieciešams apjomus mainīt ne vairāk kā par 50 000 kvotām. Ja izmaiņas šo robežvērtību nesasniedz, tam nevajadzētu novest pie izsoles apjoma izmaiņām nākamajā gadā, ja vien dalībvalsts to nepārprotami nepieprasa. Tāpat būtu jāvienkāršo arī izsoļu kalendāra noteikšanas un publicēšanas kārtība, proti, jāparedz, ka Komisijai par to vairs nav jāsniedz atzinums. Tomēr izsoļu kalendārs būtu jāpublicē pēc tam, kad Komisija saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu, ir pieņēmusi iekšēju lēmumu par izsoles tabulu, kas atbilst izsoļu kalendāram.

(14)

Lai vienkāršotu atsevišķo platformu atkaliecelšanu, Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikumu vajadzētu grozīt tikai attiecībā uz jaunu struktūru kā atsevišķu platformu iekļaušanu sarakstā vai uz struktūru atkaliekļaušanu sarakstā tāpēc, ka apstākļi ir mainījušies. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja dalībvalsts ieceļ to pašu atsevišķo platformu ar tādiem pašiem nosacījumiem, tās iekļaušana sarakstā būtu jāpagarina ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā sākotnēji, neizdarot grozījumus Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikumā. Tādā gadījumā ir vajadzīgs apstiprinājums no dalībvalsts un no Komisijas, ka ir izpildītas šīs regulas prasības un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķi.

(15)	Lai nepieļautu anulēto apjomu uzkrāšanos gadījumos, kad vairākas izsoles tiek atceltas, būtu jāparedz iespēja, ka anulētie apjomi tiek vienmērīgi sadalīti tādām nākamajām izsolēm, kurās neizsola anulētos apjomus no iepriekš atceltām izsolēm.

(16)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 1031/2010 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1031/2010 groza šādi:

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā.”;

regulas 3. pantu groza šādi:

a)	panta 1) un 2) punktu svītro;

panta 3) un 4) punktu aizstāj ar šādiem:

“3)	“divdienu tagadnes līgumi” ir kvotas, ko izsola piegādei norunātā datumā – ne vēlāk kā otrajā tirdzniecības dienā, skaitot no izsoles dienas;

4)	“piecdienu nākotnes līgumi” ir kvotas, ko izsola piegādei norunātā datumā – ne vēlāk kā piektajā tirdzniecības dienā, skaitot no izsoles dienas;”

panta 8), 9) un 10) punktu aizstāj ar šādiem:

“8)	“ieguldījumu sabiedrība” nozīmē to pašu, ko “ieguldījumu brokeru sabiedrība” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (*) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

9)	“kredītiestāde” nozīmē to pašu, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (**) 4. panta 1. punktā;

10)	“finanšu instruments” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.)."

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).”;"

panta 12), 13) un 14) punktu aizstāj ar šādiem:

“12)	“mātesuzņēmums” nozīmē to pašu, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*) 2. panta 9. punktā;

13)	“meitasuzņēmums” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punktā;

14)	“radniecīgs uzņēmums” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 12. punktā;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;"

panta 17) līdz 19) punktu aizstāj ar šādiem:

“17)	“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” nozīmē to pašu, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*) 1. panta 3. punktā, ievērojot arī minētās direktīvas 1. panta 4. un 6. punktu;

18)	“teroristu finansēšana” nozīmē to pašu, ko Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 5. punktā, ievērojot arī minētās direktīvas 1. panta 6. punktu;

19)	“noziedzīga darbība” nozīmē to pašu, ko Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 4. punktā;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

panta 21) punktu aizstāj ar šādu:

“21)

“norādītais turējuma konts” ir viena vai vairāku veidu konts, kas paredzēts piemērojamos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu, lai varētu piedalīties izsoles procesā vai izsoli rīkot, tostarp turēt kvotas kontā, kur tās ir bloķētas līdz brīdim, kad tās tiek piegādātas saskaņā ar šo regulu;”;

panta 23) un 24) punktu aizstāj ar šādiem:

“23)	“klienta uzticamības pārbaudes pasākumi” ir Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantā minētie klienta uzticamības pārbaudes pasākumi un 18. pantā, 18.a pantā un 20. pantā minētie pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, ievērojot arī minētās direktīvas 22. un 23. pantu;

24)	“faktiskais īpašnieks” nozīmē to pašu, ko Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā;”;

panta 26), 27) un 28) punktu aizstāj ar šādiem:

“26)	“politiski ietekmējamas personas” nozīmē to pašu, ko “politiski redzamas personas” Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 9. punktā;

27)	“tirgus ļaunprātīga izmantošana” nozīmē to pašu, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (*) 1. pantā;

28)	“iekšējās informācijas izmantošana” nozīmē to pašu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 8. pantā un aizliegts ar minētās regulas 14. panta a) un b) punktu;

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).”;"

pantā iekļauj šādu 28.a) punktu:

“28.a)

“iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana” nozīmē to pašu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 10. pantā un aizliegts ar minētās regulas 14. panta c) punktu;”

panta 29) un 30) punktu aizstāj ar šādiem:

“29)	“iekšējā informācija” nozīmē to pašu, ko Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. pantā;

30)	“tirgus manipulācija” nozīmē to pašu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 12. pantā un aizliegts ar minētās regulas 15. pantu;”;

panta 39) punktu aizstāj ar šādu:

“39)	“regulēts tirgus” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;”;

l)	panta 41) punktu svītro;

panta 42) punktu aizstāj ar šādu:

“42)	“tirgus operators” jeb “tirgus dalībnieks” nozīmē to pašu, ko “tirgus operators” Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;”;

panta 43) punkta b) līdz f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)	šīs regulas 18. panta 2. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunkta a) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 5. panta 4. punktu;

c)	šīs regulas 19. panta 2. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunkta a) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 5. panta 4. punktu, ja runa ir par 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām;

d)	šīs regulas 19. panta 2. punktā – tas pats, kas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā, ja runa ir par šīs regulas 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām personām;

e)	šīs regulas 19. panta 2. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunkta a) punktā, ja runa ir par šīs regulas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām uzņēmumu apvienībām;

f)	šīs regulas 35. panta 4., 5. un 6. punktā – tas pats, kas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunkta b) punktā;”;

panta 44) punktu aizstāj ar šādu:

“44) izejas stratēģija ir viens vai vairāki dokumenti, kurus nosaka saskaņā ar līgumiem, ar ko ieceļ attiecīgo izsoles platformu, un kuros ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:“”

a)	visi izsoļu rīkošanas turpināšanai un netraucētai izsoļu norisei nepieciešamie materiālie un nemateriālie aktīvi tiek nodoti izsoles platformas pēctecim;

b)	tiek sniegta visa informācija, kas ir saistīta ar izsoļu procesu un vajadzīga, lai organizētu iepirkumu procedūru izsoles platformas pēcteča iecelšanai;

c)	tiek sniegta tehniskā palīdzība, kas līgumslēdzējām iestādēm vai izsoles platformas pēctecim, vai vairākiem no minētajiem ļauj saprast atbilstīgi a) un b) apakšpunktam sniegto relevanto informāciju, piekļūt šai informācijai vai to izmantot.”;

regulas 6. pantu groza šādi:

a)	svītro 1. punkta trešo daļu;

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	solījuma apjomu kā kvotu skaitu, ko izsaka kā vesela skaitļa reizinājumu ar 500 kvotu lotēm;”;

c)	panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Ja ieguldījumu sabiedrība vai kredītiestāde pieņem solījumu, to pārsūta vai iesniedz izsoles platformai, tad to uzskata par ieguldījumu pakalpojumu Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta nozīmē.”;

regulas 7. panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“7. Izsoles platforma pirms izsoles sākuma nosaka metodiku šā panta 6. punkta piemērošanai, pirms tam apspriežoties ar attiecīgo līgumslēdzēju iestādi saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 5. punktu un par to paziņojot 56. pantā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

Laikā starp vienas izsoles platformas diviem solīšanas periodiem attiecīgā izsoles platforma metodiku var mainīt. Platforma par to bez kavēšanās paziņo attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 5. punktu un 56. pantā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro attiecīgās līgumslēdzējas iestādes atzinumu, ja tāds ir sniegts.

8. Ja Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas aptverto kvotu izsole tiek atcelta, izsolāmo kvotu daudzumu vienādi sadala nākamajām četrām plānotajām izsolēm šajā pašā izsoles platformā. Ja dalībvalsts kvotu apjomu no atceltajām izsolēm nav iespējams vienādi sadalīt, kā to paredz pirmais teikums, attiecīgā dalībvalsts šīs kvotas izsola ne vairāk kā četrās izsolēs tādos apjomos, kas atbilst šīs regulas 6. panta 1. punktam.

Ja Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas aptverto kvotu izsole tiek atcelta, izsolāmo kvotu daudzumu vienādi sadala nākamajām divām plānotajām izsolēm šajā pašā izsoles platformā. Ja dalībvalsts kvotu apjomu no atceltajām izsolēm nav iespējams vienādi sadalīt, kā to paredz iepriekšējais teikums, attiecīgā dalībvalsts šīs kvotas izsola nākamajā izsolē tādos apjomos, kas atbilst šīs regulas 6. panta 1. punktam.

Ja tiek atcelta izsole, kurā jau ir iekļauti apjomi no iepriekš atceltas izsoles, šo apjomu sadala saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, sākot no pirmās izsoles, kurā nav izdarītas nekādas korekcijas iepriekšēju atcelšanu dēļ.”;

regulas 8. panta 3.–6. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Ārkārtējos apstākļos ikviena izsoles platforma pēc apspriešanās ar Komisiju var mainīt jebkura solīšanas perioda laiku, iepriekš par to paziņojot visām personām, kuras tas varētu skart. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu, ja tāds ir sniegts.

4. No sestās izsoles vai agrāk izsoles platforma, kas iecelta saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu, Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsoles rīko vismaz reizi nedēļā, bet Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu izsoles – vismaz reizi divos mēnešos.

Neviena cita izsoles platforma nerīko izsoli kādā no tām dienām (maksimums divas dienas nedēļā), kad to rīko saskaņā ar 26. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma. Ja saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma rīko izsoles vairāk nekā divas dienas nedēļā, tā nosaka, kurās divās dienās nedrīkst rīkot citas izsoles, un šo informāciju publicē. Izsoles platforma to dara ne vēlāk kā tad, kad tā nosaka un publicē 11. pantā norādītos elementus.

5. Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjomu, kas jāizsola izsoles platformā, kura iecelta saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu, vienādi sadala visām attiecīgajā gadā rīkotajām izsolēm ar tādu izņēmumu, ka apjomi, ko izsola katra gada augustā, ir uz pusi mazāki par apjomiem, ko izsola citos mēnešos.

Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjomu, kas jāizsola izsoles platformā, kura iecelta saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu, principā vienādi sadala visām attiecīgajā gadā rīkotajām izsolēm ar tādu izņēmumu, ka apjomi, ko izsola katra gada augustā, ir uz pusi mazāki par apjomiem, ko izsola citos mēnešos.

Ja dalībvalsts ikgadējo kvotu apjomu nav iespējams vienādi sadalīt pa konkrētā gada izsolēm 500 kvotu lotēs, kā paredz 6. panta 1. punkts, attiecīgā izsoles platforma šo apjomu sadala mazākam skaitam izsoļu un nodrošina, ka apjoms tiek izsolīts vismaz reizi ceturksnī.

6. Papildu noteikumi par to izsoļu laika grafiku un biežumu, kuras rīko citas izsoles platformas, nevis tās, kas ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. punktu, ir izklāstīti 32. pantā.”;

regulas 9. pantu groza šādi:

a)	panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Attiecīgā gadījumā neskarot 58. panta noteikumu piemērošanu, izsoles platforma var atcelt izsoli, ja šīs izsoles pienācīga norise ir traucēta vai var tikt traucēta. Atcelto izsoļu kvotu apjomu sadala saskaņā ar 7. panta 8. punktu.”;

b)	panta otro un trešo daļu svītro;

regulas 10. panta 1.–4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoms, kas jebkurā kalendārajā gadā izsolāms no 2019. gada, ir kvotu daudzums, kas noteikts saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 1. un 1.a punktu.

2. Katrai dalībvalstij katrā kalendārajā gadā izsolāmā Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoma pamatā ir kvotu apjoms saskaņā ar šā panta 1. punktu, kā arī konkrētās dalībvalsts procentuālais kvotu apjoms saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 2. punktu.

3. Nosakot Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjomu, kas katrai dalībvalstij katrā kalendārajā gadā jāizsola saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, ņem vērā Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5.a punktu, izmaiņas, kas jāizdara saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES) 2015/1814 (*) 1. panta 5. un 8. punktu, izmaiņas atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantam, 12. panta 4. punktam, 24., 27. un 27.a pantam un izmaiņas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 (**) 6. pantam.

4. Neskarot Lēmumu (ES) 2015/1814, jebkādas turpmākas izmaiņas kvotu apjomā, ko paredzēts izsolīt kādā kalendārajā gadā, ņem vērā, nosakot kvotu apjomu, ko paredzēts izsolīt nākamajā kalendārajā gadā.

Ārkārtējos apstākļos, jo īpaši gadījumos, kad šādu izmaiņu kumulatīvā gada vērtība nepārsniedz 50 000 kvotas konkrētajai dalībvalstij, šīs izmaiņas var ieskaitīt tajā kvotu apjomā, kas izsolāms nākamajos kalendārajos gados, izņemot, ja dalībvalsts līdz 2020. gada 30. aprīlim lūdz Komisijai šo robežvērtību nepiemērot periodā no 2021. gada.

Jebkādu kvotu apjomu, ko nav iespējams izsolīt kādā kalendārajā gadā, jo apjoms ir jānoapaļo saskaņā ar 6. panta 1. punktu, ieskaita tajā kvotu apjomā, kas izsolāms nākamajā kalendārajā gadā.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmums (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.)."

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).”;"

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Individuālo izsoļu kalendārs attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, ko izsola izsoles platformās, kuras ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu

Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas, iepriekš apspriedušās ar Komisiju, attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs, nosaka izsoļu kalendāru, t. sk. solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus. Attiecīgās izsoles platformas izsoļu kalendāru publicē līdz iepriekšējā gada 15. jūlijam vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, ar nosacījumu, ka Komisija ir devusi rīkojumu Eiropas Savienības darījumu žurnāla (EUTL) centrālajam administratoram izsoļu kalendāram atbilstošo izsoļu tabulu ievadīt EUTL saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktam.”;

regulas 12. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta pirmajā daļā pievieno šādu teikumu: “Jebkādām turpmākām izmaiņām izsolāmo kvotu apjomā piemēro 10. panta 4. punktu.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Katras dalībvalsts izsolāmo Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjomu katram kāda tirdzniecības perioda katram kalendārajam gadam nosaka, pamatojoties uz kvotu apjomu saskaņā ar šā panta 1. punktu, kā arī konkrētās dalībvalsts procentuālo kvotu apjomu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 3. punktu.”;

10)

regulas 13. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Individuālo izsoļu kalendārs attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, ko izsola izsoles platformās, kuras ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu”;

b)	panta 1. punktu svītro;

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas, iepriekš apspriedušās ar Komisiju, attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs, nosaka izsoļu kalendārus, t. sk. solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus. Attiecīgās izsoles platformas izsoļu kalendāru publicē līdz iepriekšējā gada 30. septembrim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, ar nosacījumu, ka Komisija ir devusi rīkojumu EUTL centrālajam administratoram izsoļu kalendāram atbilstošo izsoļu tabulu ievadīt EUTL saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktam.”; Neskarot šīs regulas 11. pantā paredzēto termiņu, kurā jāpublicē Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsoļu kalendārs, attiecīgās izsoles platformas var vienlaikus noteikt Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas izsoļu kalendārus.”;

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas šā panta 2. punktā minētos elementus nosaka un publicē, balstoties uz Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktu.

4. Noteikumus par Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu tādu individuālo izsoļu kalendāru, kuras rīko citas izsoles platformas, nevis tās, kas ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu, nosaka un publicē saskaņā ar šīs regulas 32. pantu.

32. pantu piemēro arī izsolēm, ko saskaņā ar 26. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma rīko saskaņā ar 30. panta 7. punkta otro daļu.”;

11)

regulas 14. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	izsoles platformas (izņemot saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas) darbība ir apturēta, kā paredzēts deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu;”;

ii)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)	Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktā minētajā jaunām iekārtām paredzētajā īpašajā rezervē ir palikušas kvotas, un nav iedalītas kvotas saskaņā ar minētās direktīvas 10.c pantu;”;

iii)

punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)	kvotas netiek laistas izsolē saskaņā ar 22. panta 5. punktu;”;

iv)

punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)	ir vajadzīgas korekcijas atbilstīgi Lēmumam (ES) 2015/1814, kuras nosaka un publicē līdz attiecīgā gada 15. jūlijam vai cik drīz vien iespējams;”;

pievieno šādu m) punktu:

“m)	ir anulētas kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu.”;

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja šajā regulā grozījumu īstenošanas kārtība nav paredzēta, attiecīgā izsoles platforma grozījumu neīsteno, iekams tā nav apspriedusies ar Komisiju. Piemēro 11. pantu un 13. panta 2. punktu.”;

12)	regulas 15. pantu aizstāj ar šādu: “15. pants Personas, kas solījumus izsolē var iesniegt tieši Solījumus izsolē iesniegt tieši var tikai persona, kas ir tiesīga pieteikties pielaidei pie solīšanas saskaņā ar 18. pantu un kas ir pielaistas pie solīšanas saskaņā ar 19. un 20. pantu.”;

13)	regulas 16. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Turklāt saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma var solītājiem piedāvāt iespēju piekļūt izsolei, izmantojot atvēlētos pieslēgumus elektroniskajai saskarnei.”;

14)

regulas 18. pantu groza šādi:

panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)	ieguldījumu sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kas sola savā vai savu klientu vārdā;

c)	kredītiestādes, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (*) un kas sola savā vai savu klientu vārdā;”

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).”;"

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Neskarot Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, pieteikties pielaidei pie tiešas solīšanas izsolēs vai nu savā vārdā, vai savas pamatdarbības klientu vārdā ir tiesīgas personas, uz kurām attiecas šis izņēmums un kas ir pilnvarotas saskaņā ar šīs regulas 59. pantu, ar nosacījumu, ka dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību, ir spēkā tiesību akti, kas paredz, ka minētās dalībvalsts attiecīgā kompetentā valsts iestāde var atļaut šīm personām solīt savā vārdā vai savas pamatdarbības klientu vārdā.”;

c)	panta 3. punktu svītro;

d)	panta 6. punktu svītro;

15)

regulas 20. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pieteikumu par pielaidi pie solīšanas, ieskaitot visus pamatojošos dokumentus, pārbaudes vajadzībām pēc pieprasījuma dara pieejamu dalībvalsts kompetentajām tiesībsargājošām iestādēm, kuras veic 62. panta 3. punkta e) apakšpunktā minēto izmeklēšanu, un visām kompetentajām Savienības struktūrām, kas iesaistītas pārrobežu izmeklēšanā.”;

b)	panta 6. punktu svītro;

16)	regulas 21. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Tādā gadījumā attiecīgā izsoles platforma iesniedz ziņojumu Direktīvas (ES) 2015/849 32. pantā minētajai finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU) saskaņā ar šīs regulas 55. panta 2. punktu.”;

17)

regulas 22. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Ja dalībvalsts nepiedalās 26. panta 1. punktā minētajā kopīgajā rīcībā, tad ieceļošā dalībvalsts ieceļ izsolītāju, lai varētu noslēgt un izpildīt vajadzīgās vienošanās ar saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltajām izsoles platformām (ieskaitot tām piesaistīto klīringa sistēmu un norēķinu sistēmu), lai izsolītājs varētu ieceļošās dalībvalsts vārdā izsolīt kvotas šādās izsoles platformās saskaņā ar abpusēji saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem, kā paredzēts 30. panta 7. punkta otrajā daļā un 30. panta 8. punkta pirmajā daļā.

4. Dalībvalstis atturas izpaust jelkādu iekšējo informāciju personām, kas strādā izsolītāja labā, izņemot gadījumus, ja persona, kas strādā vai rīkojas dalībvalsts vārdā, šādu informāciju atklāj, ja rodas tāda vajadzība, pildot darbu, amatu vai pienākumus, un attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka izsolītājs ir veicis pienācīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka jebkāda persona, kas strādā izsolītāja labā, ļaunprātīgi izmanto iekšējo informāciju vai nelikumīgi izpauž iekšējo informāciju, papildus Regulas (ES) Nr. 596/2014 18. panta 8. punktā un 19. panta 10. punktā paredzētajiem pasākumiem.”;

18)	VI nodaļas virsrakstu svītro;

19)

regulas 24. un 25. pantu aizstāj ar šādiem:

“24. pants

Kvotu izsolīšana Inovāciju fonda un Modernizācijas fonda labā

1. Kvotas, kas izsolāmas no 2021. gada saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkta pirmo daļu un 10.d panta 4. punktu, izsola Eiropas Investīciju banka (EIB) izsoles platformā, kas iecelta saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu. 22. panta 2. punktu, 22. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro EIB. EIB kā izsolītājs nodrošina, ka ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā izsoles ieņēmumi radušies, šie ieņēmumi Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkta nolūkā tiek iemaksāti Komisijas norādītā kontā. Pirms izmaksāšanas EIB var atskaitīt jebkādas papildu maksas par turēšanu un izmaksāšanu saskaņā ar vienošanos, ko Komisija un EIB noslēgušas atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/856 (*) 20. panta 3. punktam.

2. Ikgadējo saskaņā ar 1. punktu izsolāmo kvotu apjomu izsola kopā ar ikgadējiem apjomiem, kas jāizsola dalībvalstīm, kuras piedalās kopīgajā rīcībā saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu, un vienādi sadala saskaņā ar šīs regulas 8. panta 5. punktu.

3. Kvotu apjomu, kas norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā, principā izsola kā vienādus ikgadējos apjomus desmit gadu periodā, kas sākas 2021. gada 1. janvārī.

Kad pieņemts piešķiršanas lēmums par katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas realizēts saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkta ceturtajai daļai, Komisija pārskata atlikušo izsolāmo kvotu sadalījumu. Šāda pārskatīšana notiek reizi divos gados, un pirmā pārskatīšana notiek ne vēlāk kā 2022. gada 30. jūnijā. Katrā pārskatīšanā īpašu uzmanību pievērš tam, kāds atbalsts ir pieejams nākamajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kāda ir maksimālā Inovāciju fonda atbalsta summa, kas pieejama projektu izstrādes palīdzībai, kādu daļu no uzaicinājumam pieejamās Inovāciju fonda atbalsta kopsummas Komisija ir rezervējusi neliela mēroga projektiem, kāds atbalsts ir paredzēts projektiem, kam piešķirts finansējums, un kāds ir izmaksas un atgūšanas rādītājs.

25. pants

Kvotu anulēšanas procedūra saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu

1. Ikviena dalībvalsts, kas ir iecerējusi anulēt kvotas no sava kopējā izsolāmā kvotu apjoma saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, jo tās teritorijā tiek slēgta elektroenerģijas ražošanas jauda, par šo nodomu paziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz tā kalendārā gada 31. decembrim, kas seko slēgšanas gadam, izmantojot šīs regulas I pielikumā iekļauto paraugu.

2. To kvotu apjomu, kas anulējamas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, atskaita no dalībvalsts izsolāmo kvotu apjoma, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 10. pantu, pēc tam, kad izdarītas korekcijas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814.

3. Komisija publicē informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar I pielikumu, izņemot minētā pielikuma 6. punktā minētos ziņojumus.

(*) Komisijas 2019. gada 26. februāra Deleģētā regula (ES) 2019/856, ar ko attiecībā uz Inovāciju fonda darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 140, 28.5.2019., 6. lpp.).”;"

20)

regulas 26. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu svītro;

panta 3. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Šā panta 1. punktā minēto kopīgo iepirkuma procedūru īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (*) 165. panta 2. punktu.

4. Šā panta 1. punktā minētās izsoles platformas ieceļ uz ne vairāk kā pieciem gadiem. Ja ir izpildīti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 172. panta 3. punkta nosacījumi, dalībvalstis un Komisija izsoles platformas iecelšanas periodu var pagarināt līdz septiņiem gadiem. Līguma darbības laikā Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 166. panta 1. punktu var veikt iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai noskaidrotu tirgus apstākļus un sagatavotu jauno iepirkuma procedūru.

5. Šā panta 1. punktā minēto izsoles platformu identitāti un kontaktinformāciju publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

6. Ikviena dalībvalsts, kas 1. punktā paredzētajai kopīgajai rīcībai pievienojas pēc tam, kad ir stājies spēkā kopīgā iepirkuma līgums, ko noslēgušas Komisija un minētajā rīcībā iesaistītās dalībvalstis, piekrīt noteikumiem un nosacījumiem, par ko ir vienojušās Komisija un dalībvalstis, kuras kopīgajai rīcībai pievienojušās pirms minētā līguma stāšanās spēkā, kā arī jebkuriem lēmumiem, kas jau pieņemti saskaņā ar minēto līgumu.

Ikvienai dalībvalstij, kura saskaņā ar 30. panta 4. punktu nolemj 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā nepiedalīties, bet iecelt savu izsoles platformu, var piešķirt novērotāja statusu ar noteikumiem un nosacījumiem, par ko kopīgā iepirkuma līgumā vienojušās 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā iesaistītās dalībvalstis un Komisija, ievērojot visus piemērojamos noteikumus par publisko iepirkumu.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”;"

21)

regulas 27. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta f) un g) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“f)	saskaņā ar 53. pantu sniedz Komisijai visu informāciju par izsoļu rīkošanu;

saskaņā ar 54. līdz 59. pantu un 64. panta 1. punktu pārrauga izsoles, ziņo par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, noziedzīgām darbībām vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, piemēro visus vajadzīgos korektīvos pasākumus vai sankcijas, tostarp nodrošina strīdu ārpustiesas izšķiršanas mehānismu;”;

ii)

punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)	ziņo saskaņā ar 36. pantu.”;

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Trīs mēnešu laikā kopš iecelšanas dienas izsoles platforma iesniedz Komisijai sīki izstrādātu izejas stratēģiju.”;

22)	regulas 28. pantu svītro;

23)

regulas 29. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltu izsoles platformu sniegtie pakalpojumi Komisijai”;

b)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas sniedz Komisijai tehniskā atbalsta pakalpojumus saistībā ar Komisijas darbu šādās lietās:”;

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)	III pielikuma izsoļu kalendāra koordinēšana;”;

d)	panta b) un c) punktu svītro;

panta d) punktu aizstāj ar šādu:

“d)	Komisijas ziņojumi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu;”;

panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)	jebkāda šīs regulas, Direktīvas 2003/87/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu pieņemto deleģēto aktu pārskatīšana, kas ietekmē oglekļa tirgus darbību, tostarp izsoļu īstenošanu;”;

24)

regulas 30. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Tādu izsoles platformu iecelšana, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltas izsoles platformas”;

b)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, var iecelt savu izsoles platformu, lai izsolītu savas Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotas, kas izsolāmas saskaņā ar šīs regulas 31. panta 1. punktu.”;

c)	panta 2. punktu svītro;

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Dalībvalstis, kuras nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, var iecelt vai nu vienu un to pašu, vai atsevišķas izsoles platformas, kas rīko izsoles saskaņā ar 31. panta 1. punktu.

4. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, par lēmumu nepiedalīties 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisiju informē trīs mēnešu laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā.

5. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, savu izsoles platformu, kas tiek iecelta saskaņā ar šā panta 1. punktu, izvēlas atlases procedūrā, kas atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem par iepirkumu, ja attiecīgi Savienības vai valsts tiesību akti paredz, ka jārīko publiskais iepirkums. Uz atlases procedūru attiecas visi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem piemērojamie korektīvie līdzekļi un izpildes procedūras.

Izsoles platformu, kas minēta 1. punktā, ieceļ uz ne vairāk kā trim gadiem, un šo periodu var vēl pagarināt ne vairāk kā par diviem gadiem.

Izsoles platformas, kas minētas 1. punktā, ieceļ ar nosacījumu, ka attiecīgā izsoles platforma tiek iekļauta III pielikumā saskaņā ar 7. punktu. Iecelšana nevar notikt, kamēr nav stājusies spēkā attiecīgās izsoles platformas iekļaušana III pielikumā, kā paredzēts 7. punktā.”;

panta 6. punktu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. punktu, iesniedz Komisijai izsmeļošu paziņojumu, kurā ietverta visa tālāk minētā informācija:”;

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

izsolāmais produkts un visa informācija, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izvērtēt, vai ierosinātais izsoļu kalendārs ir saderīgs ar jebkādu esošu vai plānotu to izsoļu kalendāru, kuras rīkos saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas, un ar citiem izsoļu kalendāriem, kurus ierosinājušas citas dalībvalstis, kas nepiedalās 26. pantā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet ir izvēlējušās iecelt savas izsoles platformas;”;

panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“7. “Izsoles platformas, kas nav ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. punktu, dalībvalstis, kas šīs izsoles platformas ieceļ, to iecelšanas termiņu un visus piemērojamos noteikumus vai pienākumus norāda III pielikumā, ja ir izpildītas šīs regulas prasības un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķi. Komisija darbojas tikai uz šo prasību un mērķu pamata un pilnībā ņem vērā jebkādu attiecīgās dalībvalsts iesniegto informāciju.

Ja dalībvalsts, kas iecēlusi savu izsoles platformu, nolemj iecelt to pašu izsoles platformu ar tādiem pašiem nosacījumiem un pienākumiem kā tie, kas paredzēti šā punkta pirmajā daļā, šī iekļaušana sarakstā joprojām ir derīga, ja šī dalībvalsts un Komisija apliecina, ka ir izpildītas šīs regulas prasības un Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķi. Tālab dalībvalsts Komisijai iesniedz paziņojumu, kas satur visu 6. punktā minēto informāciju, un dalās relevantajā informācijā ar citām dalībvalstīm. Komisija par pagarināto iekļaušanas sarakstā termiņu informē sabiedrību.

Ja nav pirmajā daļā minētās iekļaušanas sarakstā, tad līdz brīdim, kad būs pagājuši trīs mēneši pēc tam, kad stājusies spēkā pirmajā daļā minētā iekļaušana sarakstā, dalībvalsts, kas nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. punktu, tam, lai izsolītu tai pienākošos daļu no kvotām, kas citādi būtu izsolītas saskaņā ar šā panta 1. punktu ieceļamajā izsoles platformā, izmanto saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas.

Neskarot 8. punktu, dalībvalsts, kas nepiedalās šīs regulas 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. punktu, tik un tā drīkst piedalīties kopīgajā rīcībā tikai tālab, lai varētu izmantot izsoles platformas, kas ieceltas atbilstīgi 26. panta 1. punktam, kā noteikts trešajā daļā. Tāda dalība notiek saskaņā ar 26. panta 6. punkta otrās daļas noteikumiem, un uz to attiecas kopīgā iepirkuma līguma noteikumi un nosacījumi.

8. Ikviena dalībvalsts, kas nepiedalās 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet izvēlas iecelt savu izsoles platformu saskaņā ar šā panta 1. punktu, drīkst pievienoties 26. pantā paredzētajai kopīgajai rīcībai saskaņā ar 26. panta 6. punktu.

Kvotu apjomu, ko bija paredzēts izsolīt izsoles platformā, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma, vienlīdzīgi sadala pa izsolēm, ko rīko attiecīgā saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma.”;

25)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Tādu izsoles platformu funkcijas, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas”;

b)	panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Tomēr saskaņā ar 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma ir atbrīvota no 27. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām un 27. panta 3. punktā minēto izejas stratēģiju iesniedz ieceļošajai dalībvalstij.”;

c)	panta 2. punktu svītro;

d)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar 30. panta 1. punktu ieceltajām izsoles platformām piemēro noteikumus par izsoļu kalendāru, kas izklāstīti 8. panta 1., 2. un 3. punktā un 9., 10., 12., 14. un 32. pantā.”;

26)

regulas 32. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Tādas izsoles platformas izsoļu kalendārs, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma”;

panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoms, kuras izsola individuālās izsolēs, ko rīko atbilstīgi šīs regulas 30. panta 1. punktam iecelta izsoles platforma, nav lielāks par 20 miljoniem kvotu un mazāks par 3,5 miljoniem kvotu; izņemot gadījumu, kad ieceļošās dalībvalsts izsolāmais Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu kopējais apjoms kādā kalendārajā gadā ir mazāks par 3,5 miljoniem, – tādā gadījumā kvotas izsola vienā izsolē reizi kalendārajā gadā. Taču, ja saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 5. punktu no izsolāmo kvotu apjoma jāatskaita zināms skaits kvotu, tad to Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjoms, kuras izsola individuālā izsolē, ko rīko minētās izsoles platformas, attiecīgajos 12 mēnešu periodos nav mazāks par 1,5 miljoniem kvotu.

2. To Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjoms, kuras izsola individuālās izsolēs, ko rīko atbilstīgi šīs regulas 30. panta 1. punktam iecelta izsoles platforma, nav lielāks par 5 miljoniem kvotu un mazāks par 2,5 miljoniem kvotu; izņemot gadījumu, kad ieceļošās dalībvalsts izsolāmais Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu kopējais apjoms kādā kalendārajā gadā ir mazāks par 2,5 miljoniem, – tādā gadījumā kvotas izsola vienā izsolē reizi kalendārajā gadā.

3. Kopējo Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotu apjomu, kas kopā jāizsola visām saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. punktu ieceltajām izsoles platformām, vienmērīgi sadala visam attiecīgajam kalendārajam gadam, taču apjomi, ko izsola katra gada augustā rīkotajās izsolēs, ir uz pusi mazāki par apjomu, ko izsola citos gada mēnešos. Šīs prasības uzskata par izpildītām, ja šīm prasībām atbilst katra atsevišķā izsoles platforma, kas iecelta atbilstīgi 30. panta 1. punktam.

4. Saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas, iepriekš apspriedušās ar Komisiju, attiecībā uz kvotām, kuras paredzēts katru gadu izsolīt individuālās izsolēs, nosaka izsoļu kalendāru, t. sk. solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus. Attiecīgās izsoles platformas savus individuālās izsolēs izsolāmos apjomus nosaka saskaņā ar 10. un 12. pantu.

Attiecīgās izsoles platformas Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu izsoļu kalendāru publicē līdz iepriekšējā gada 31. oktobrim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, bet III nodaļas kvotu izsoļu kalendāru – līdz iepriekšējā gada 15. jūlijam vai pēc iespējas drīzāk pēc tam, ar nosacījumu, ka Komisija ir devusi rīkojumu EUTL centrālajam administratoram attiecīgo izsoļu tabulu ievadīt EUTL saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktam. Attiecīgās izsoles platformas izsoļu kalendārus nosaka un publicē tikai pēc tam, kad tos saskaņā ar šīs regulas 11. pantu un 13. panta 2. punktu ir noteikušas un publicējušas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas, izņemot gadījumus, kad šāda izsoles platforma vēl nav iecelta. Neskarot termiņu, kurā jāpublicē Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu izsoļu kalendārs, izsoles platformas var vienlaikus noteikt Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas izsoļu kalendārus.

Publicētie kalendāri atbilst visiem relevantajiem nosacījumiem vai pienākumiem, kas uzskaitīti III pielikumā.

5. Ja izsoli, kuru rīko saskaņā ar 30. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma, šī platforma saskaņā ar 7. panta 5. vai 6. punktu vai 9. pantu atceļ, izsolāmo kvotu apjomu sadala vai nu saskaņā ar 7. panta 8. punktu, vai, ja attiecīgā izsoles platforma kādā kalendārajā gadā rīko mazāk par četrām izsolēm, nākamajām divām plānotajām izsolēm šajā pašā izsoles platformā.”;

27)	regulas 33. pantu svītro;

28)	regulas IX nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “IZSOLĪTĀJA UN IZSOLES PLATFORMAS IECELŠANAI PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS”;

29)

regulas 34. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Izsolītājam piemērojamās iecelšanas prasības”;

panta 1. punktu groza šādi:

i)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Ieceļot izsolītājus, dalībvalstis ņem vērā, kādā mērā kandidāti:”;

ii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	spēj pildīt izsolītāja funkcijas laikus un saskaņā ar augstākajiem profesionālajiem un kvalitātes standartiem.”;

30)

regulas 35. pantu groza šādi:

panta 1. punktā iekļauj šādu otro daļu:

“Nesakarot pirmo daļu, ja tas ir paredzēts saskaņā ar 26. panta 1. punktu īstenotās kopīgās iepirkuma procedūras iepirkuma dokumentos, tad iepirkuma procedūrā saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu var piedalīties regulētais tirgus, kura operators organizē enerģijas vairumtirgu, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (*) 2. panta 6. punktā, bet neorganizē kvotu vai no kvotām atvasinātu instrumentu otrreizējo tirgu. Tādā gadījumā, ja šādu regulētu tirgu ieceļ par izsoles platformu saskaņā ar 26. panta 1. punktu un tā operators brīdī, kad tiek publicēta iepirkuma procedūra saskaņā ar 26. panta 1. punktu, kvotu vai no kvotām atvasināto instrumentu otrreizējo tirgu neorganizē, šis operators iegūst atļauju un kvotu vai no kvotām atvasināto instrumentu otrreizējo tirgu organizē vismaz 60 tirdzniecības dienas, pirms tiek atvērts pirmais solīšanas periods attiecīgajā izsoles platformā.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).”;"

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	nodrošināt, ka solīšanai izsolēs pilnā, taisnīgā un līdzvērtīgā mērā var piekļūt Savienības sistēmas aptvertie MVU un ka solīšanai izsolēs var piekļūt mazie emitētāji, kas definēti Direktīvas 2003/87/EK 27. panta 1. punktā, 27.a panta 1. punktā un 28.a panta 6. punktā;”;

panta 4. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“4. Izsoles platformu saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu var iecelt tikai pēc tam, kad dalībvalsts, kurā potenciālais regulētais tirgus un tā tirgus operators veic uzņēmējdarbību, ir nodrošinājusi, ka divdienu tagadnes līgumu vai piecdienu nākotnes līgumu izsolēm, ciktāl tas nepieciešams, ir piemērojami valsts normatīvie akti, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/65/ES III sadaļu.

Izsoles platformu saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu ieceļ tikai pēc tam, kad dalībvalsts, kurā potenciālais regulētais tirgus un tā tirgus operators veic uzņēmējdarbību, ir nodrošinājusi, ka šīs dalībvalsts kompetentās iestādes var tiem piešķirt atļaujas un tos pārraudzīt saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/65/ES VI sadaļas noteikumus, ciktāl tas nepieciešams.”;

panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās dalībvalsts kompetentās valsts iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 67. panta 1. punktu, pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu regulētam tirgum, kas ir iecelts vai tiks iecelts saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka regulētais tirgus un tā tirgus operators atbilst Direktīvas 2014/65/ES III sadaļas noteikumiem, kas transponēti tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts šā panta 4. punktā. Lēmumu par atļaujas piešķiršanu pieņem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES VI sadaļas noteikumiem, kas transponēti tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts šī panta 4. punktā.

6. Šā panta 5. punktā minētās kompetentās valsts iestādes īsteno efektīvu tirgus pārraudzību un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas minētajā punktā minētās prasības. Tālab tās spēj vai nu tieši, vai ar citu kompetento valsts iestāžu palīdzību, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 67. panta 1. punktu, attiecībā uz šā panta 4. punktā minēto regulēto tirgu un tā tirgus operatoru izmantot pilnvaras, kas paredzētas valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē minētās direktīvas 69. pantu.

Katras šā panta 5. punktā minētās kompetentās valsts iestādes dalībvalsts nodrošina, ka valsts normatīvie akti, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/65/ES 70., 71. un 74. pantu, attiecas uz personām, kas atbildīgas par to, ka nav izpildīti pienākumi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES III sadaļas noteikumiem, kas transponēti tās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kurā tās veic uzņēmējdarbību, kā paredzēts šā panta 4. punktā.

Šā punkta vajadzībām valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/65/ES 79. līdz 87. pantu, piemēro sadarbībai starp dažādu dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm un ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (*).

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).”;"

31)	regulas X nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “ZIŅOŠANA PAR DARĪJUMIEM”;

32)

regulas 36. pantu aizstāj ar šādu:

“36. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1. Izsoles platforma kompetentajai valsts iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 67. panta 1. punktu, paziņo pilnīgas un precīzas ziņas par katru izsoles platformā veikto darījumu, kura rezultātā uzvarējušajiem solītājiem tiek pārskaitītas emisijas kvotas.

2. Šā panta 1. punktā minētos ziņojumus par darījumiem iesniedz pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā nākamās tirdzniecības dienas beigās pēc attiecīgā darījuma.

3. Ja uzvarējušais solītājs ir juridiska persona, tad izsoles platforma, paziņodama apzīmējumu, pēc kura identificē uzvarējušo solītāju, kā prasīts šā panta 5. punktā, izmanto Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 (*) 5. pantā minēto juridiskās personas identifikatora kodu.

4. Par ziņojumu pilnīgumu, pareizību un savlaicīgu iesniegšanu ir atbildīga izsoles platforma. Ja kādas ziņas par darījumiem izsoles platformai nav pieejamas, šādu informāciju izsoles platformai iesniedz solītāji un izsolītāji.

Ja darījumu ziņojumos ir kļūdas vai izlaidumi, par darījumu ziņojošā izsoles platforma informāciju izlabo un kompetentajai valsts iestādei iesniedz koriģētu ziņojumu.

5. Šā panta 1. punktā minētais ziņojums satur šādas ziņas: kvotu vai no kvotām atvasināto instrumentu nosaukums, nopirktais daudzums, darījuma izpildes datums un laiks, darījuma cenas, apzīmējums, pēc kura identificē uzvarējušos solītājus un – attiecīgā gadījumā – klientus, kuru vārdā darījums izpildīts.

Ziņojumu sagatavo, izmantojot datu standartus un formātus, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/590, un tajā ietver visas relevantās ziņas, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 I pielikumā.

(*) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm. (OV L 87, 31.3.2017., 449. lpp.).”;"

33)	regulas 37.–43. pantu svītro;

34)

regulas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izsoles platforma (ieskaitot tai piesaistīto(-ās) klīringa sistēmu(-as) vai norēķinu sistēmu(-as)) solītāju vai jebkuru īpašumtiesību pārņēmēju veiktos maksājumus, kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotu izsolīšanas, pārskaita izsolītājiem, kas izsolīja attiecīgās kvotas.”;

35)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Izsolīto kvotu pārskaitīšana

Pirms solīšanas perioda sākšanās jebkuras izsoles platformas izsolāmās kvotas Savienības reģistrs ieskaita norādītajā turējuma kontā, kur klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas darbojas kā depozitārs, tās bloķē līdz brīdim, kad kvotas tiek piegādātas uzvarējušajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem atbilstīgi izsoles iznākumam, kā paredzēts piemērojamajos deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu.”;

36)

regulas 51. panta 1. punktā iekļauj šādu otro daļu:

“Neskarot šā punkta pirmo daļu, ja tas ir paredzēts saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 5. punktu īstenotās iepirkuma procedūras iepirkuma dokumentos, tajos gados, kad izsolāmo kvotu apjoms saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814 ir samazināts par vairāk nekā 200 miljoniem kvotu, izsoles platformas operators maksas, ko uzvarējušie solītāji maksā saskaņā ar šīs regulas 52. panta 1. punktu, var palielināt līdz ne vairāk kā 120 % no salīdzināmām standarta maksām, ko uzvarējušie kvotu pircēji maksā otrreizējā tirgū.”;

37)

regulas 52. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot 2. punktu, 27. panta 1. punktā un 31. pantā minēto pakalpojumu izmaksas sedz no solītāju samaksātajām maksām ar tādu izņēmumu, ka jebkuras izmaksas, kuras rada 22. panta 2. un 3. punktā minētās vienošanās starp izsolītāju un izsoles platformu, kas ļauj izsolītājam izsolīt kvotas ieceļošās dalībvalsts vārdā, bet neieskaitot jebkādas attiecīgajai izsoles platformai piesaistītās klīringa sistēmas vai norēķinu sistēmas izmaksas, sedz dalībvalsts, kas izsola kvotas.”;

panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“2. Neskarot trešo daļu, 26. panta 6. punkta pirmajā daļā minētā kopīgā iepirkuma līguma vai līguma par izsoles platformas iecelšanu atbilstīgi 26. panta 1. punktam noteikumos un nosacījumos var būt atkāpe no šā panta 1. punkta, kura paredz, ka dalībvalstīm, kuras atbilstīgi 30. panta 4. punktam ir paziņojušas Komisijai par savu lēmumu nepiedalīties 26. panta 1. punktā paredzētajā kopīgajā rīcībā, bet kuras atbilstīgi 26. panta 1. punktam iecelto izsoles platformu pēc tam izmanto, ir attiecīgajai izsoles platformai (ieskaitot tai piesaistīto(-ās) klīringa sistēmu(-as) vai maksājumu sistēmu(-as)) jāatmaksā izmaksas par 27. panta 1. punktā paredzētajiem pakalpojumiem, kuras saistītas ar to kvotu apjomu, kuras minētā dalībvalsts izsola no dienas, kad tā sāk izsolīšanu atbilstīgi 26. panta 1. punktam ieceltajā izsoles platformā, līdz minētās izsoles platformas iecelšanas termiņa izbeigšanai vai notecēšanai.

Iepriekš teiktais attiecas arī uz dalībvalstīm, kuras 26. panta 1. punktā paredzētajai kopīgajai rīcībai nav pievienojušās sešu mēnešu laikā no brīža, kad stājas spēkā 26. panta 6. punkta pirmajā daļā minētais kopīgā iepirkuma līgums.

Pirmā daļa nav piemērojama, ja dalībvalsts 26. panta 1. punktā paredzētajai kopīgajai rīcībai pievienojas pēc tam, kad notecējis 30. panta 5. punkta otrajā daļā minētais iecelšanas termiņš, vai tad, ja tā atbilstīgi 26. panta 1. punktam iecelto izsoļu platformu izmanto tam, lai izsolītu savu kvotu apjomu tad, ja atbilstīgi 30. panta 6. punktam paziņota izsoles platforma nav iekļauta sarakstā atbilstīgi 30. panta 7. punktam.”;

c)	panta 3. punktu svītro;

38)

regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants

Izsoļu uzraudzība

1. Līdz katra mēneša beigām izsoles platforma, kas iecelta saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu, ziņo par tās iepriekšējā mēnesī rīkoto izsoļu norisi, jo īpaši par šādiem aspektiem:

a)	taisnīga un atklāta piekļuve;

b)	pārredzamība;

c)	cenu veidošana;

d)	attiecīgās izsoles platformas iecelšanas līguma īstenošanas tehniskie un darbības aspekti;

e)	saikne starp izsoles procesiem un otrreizējo tirgu attiecībā uz a) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju;

f)	jebkādi pierādījumi par pretkonkurences rīcību, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu vai noziedzīgām darbībām, par ko izsoles platforma uzzinājusi, veikdama savas funkcijas saskaņā ar 27. pantu vai 31. panta 1. punktu;

g)	šīs regulas pārkāpumi vai neatbilstība Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta mērķiem, par ko izsoles platforma uzzinājusi, veikdama savas funkcijas saskaņā ar 27. pantu vai 31. panta 1. punktu;

h)	tālākie pasākumi saistībā ar a) līdz g) punktā ziņoto informāciju. Bez tam līdz katra gada 31. janvārim izsoles platforma par šiem iepriekšējā gada ikmēneša ziņojumiem iesniedz arī kopsavilkumu un analīzi.

2. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma 1. punktā minētos ziņojumus iesniedz Komisijai, ieceļošajām dalībvalstīm un tās kompetentajai valsts iestādei, kas norīkota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 22. pantu.

3. Relevantās līgumslēdzējas iestādes uzrauga izsoles platformas iecelšanas līgumu īstenošanu. Dalībvalstis, kas ieceļ izsoles platformu saskaņā ar 30. panta 1. punktu, paziņo Komisijai par visiem tiem gadījumiem, kad izsoles platforma nepilda iecelšanas līgumu, kuri varētu būtiski ietekmēt izsoles procesus.

4. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu Komisija to dalībvalstu vārdā, kas vai nu piedalās kopīgajā rīcībā saskaņā ar 26. panta 1. punktu, vai ieceļ izsoles platformu saskaņā ar 30. panta 1. punktu, publicē kopsavilkuma ziņojumus par šā panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā uzskaitītajiem elementiem.

5. Izsolītāji, izsoles platformas un tos pārraugošās kompetentās valsts iestādes aktīvi sadarbojas un pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju par izsolēm, ciktāl tas pamatoti nepieciešams izsoļu uzraudzībai.

6. Kompetentās valsts iestādes, kas pārrauga kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, un kompetentās valsts iestādes, kas pārrauga personas, kam ir atļauts iesniegt solījumus citu personu vārdā saskaņā ar 18. panta 2. punktu, savas kompetences ietvaros aktīvi sadarbojas ar Komisiju, ciktāl tas pamatoti nepieciešams izsoļu uzraudzībai.

7. Pildot ar šā panta 5. un 6. punktu uzliktos pienākumus, kompetentās valsts iestādes ņem vērā apsvērumus par dienesta noslēpumu, kas tām jāievēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.”;

39)

regulas 54. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ar savu sistēmu palīdzību uzrauga darījumus, ko veic personas, kurām piešķirta pielaide solīšanai saskaņā ar 19. panta 1., 2. un 3. punktu, un 3. panta 26. punktā definētās personas, lai konstatētu šīs daļas b) apakšpunktā minēto noteikumu pārkāpumus, netaisnus vai nesakārtotus izsoles nosacījumus vai rīcību, kas liek domāt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.”;

panta 2. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	pieprasīt jebkādu informāciju par solītāju saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu un 20. panta 5. un 7. punktu, lai uzraudzītu attiecības ar šo solītāju no brīža, kad solītājam ir piešķirta pielaide pie solīšanas, visā attiecību pastāvēšanas laikā un vēl piecus gadus pēc attiecību izbeigšanas;”;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	pieprasīt, lai jebkura persona, kam piešķirta pielaide pie solīšanas, nekavējoties paziņo attiecīgajai izsoles platformai, ja ir mainījusies informācija, kas platformai iesniegta saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu un 20. panta 5. un 7. punktu.”;

40)

regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pants

Paziņošana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu vai noziedzīgu darbību

1. Direktīvas (ES) 2015/849 48. panta 1. punktā minētās kompetentās valsts iestādes īsteno uzraudzību un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu iecelta izsoles platforma ievēro visus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, kas izklāstīti šīs regulas 19. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 20. panta 10. punktā, pienākumu atteikt piešķirt pielaidi pie solīšanas savās izsolēs vai saskaņā ar 21. panta 1. un 2. punktu jau piešķirtu pielaidi pie solīšanas atsaukt vai apturēt, šīs regulas 54. pantā izklāstītās prasības par uzraudzību un informācijas glabāšanu un šā panta 2. un 3. punktā izklāstītās prasības par paziņošanu.

Pirmajā daļā minētajām kompetentajām valsts iestādēm ir piešķirtas pilnvaras, kas paredzētas valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 48. panta 2. un 3. punktu.

Saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu iecelto izsoles platformu var saukt pie atbildības par šīs regulas 20. panta 7. un 10. punkta, 21. panta 1. un 2. punkta, 54. panta un šā panta 2. un 3. punkta pārkāpumiem. Šādos gadījumos piemēro valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 58. līdz 62. pantu.

2. Saskaņā ar 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma, tās vadība un darbinieki pilnībā sadarbojas ar FIU, proti, nekavējoties:

pēc pašu iniciatīvas informēFIU, tostarp iesniedz ziņojumu, ja tie zina vai tiem ir aizdomas vai pamatots iemesls uzskatīt, ka ar izsolēm saistītie līdzekļi, neatkarīgi no iesaistītās summas, ir iegūti noziedzīgas darbības rezultātā vai ir saistīti ar teroristu finansēšanu, un šādos gadījumos nekavējoties atbild uz FIU papildu informācijas pieprasījumiem; un

b)	pēc FIU pieprasījuma tieši sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.

Ziņo par visiem aizdomīgajiem darījumiem, tostarp par darījumu mēģinājumiem.

3. Šā panta 2. punktā minēto informāciju pārsūta FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā attiecīgā izsoles platforma atrodas.

Persona vai personas, kas atbildīgas par informācijas pārsūtīšanu saskaņā ar šo pantu, ir norādītas valsts normatīvajos aktos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 33. panta 2. punktā minētās atbilstības pārvaldības un saziņas rīcībpolitikas un procedūras.

4. Dalībvalsts, kuras teritorijā saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma atrodas, nodrošina, ka attiecīgajai izsoles platformai piemēro valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 37. līdz 39. pantu, 42. pantu, 45. panta 1. punktu un 46. pantu.”;

41)

regulas 56. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Atbilstīgi šīs regulas 26. panta 1. punktam vai 30. panta 1. punktam ieceltā izsoles platforma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu un valsts normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/65/ES 54. pantu, kompetentajām valsts iestādēm ziņo par aizdomām par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumiem, ar ko nodarbojas jebkura persona, kam ir pielaide pie solīšanas izsolēs, vai jebkura persona, kuras vārdā rīkojas persona, kam ir pielaide pie solīšanas izsolēs.

2. Par faktu, ka tā ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā izsoles platforma ziņo Komisijai, norādot, kādus korektīvus pasākumus tā ir veikusi vai ierosina veikt, lai novērstu 1. punktā minētos pārkāpumus.”;

42)

regulas 57. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ikviena izsoles platforma, apspriedusies ar Komisiju un saņēmusi tās atzinumu, var noteikt maksimālo solījuma lielumu vai paredzēt jebkādus citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu reālu vai potenciālu risku saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, citām noziedzīgām darbībām un pret konkurenci vērstām darbībām, ar nosacījumu, ka maksimālā solījuma lieluma noteikšana vai citi korektīvie pasākumi šo risku patiešām mazinās. Komisija var apspriesties ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai noskaidrotu to viedokli par attiecīgās izsoles platformas priekšlikumu. Attiecīgā izsoles platforma Komisijas atzinumu rūpīgi ievēro.

2. Maksimālo solījuma lielumu izsaka vai nu procentos no kopējā kvotu skaita, ko izsola konkrētā izsolē, vai procentos no kopējā kvotu skaita, ko izsola konkrētā gadā, atkarībā no tā, kurš risinājums ir vispiemērotākais, lai novērstu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risku.”;

43)

regulas 59. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	atsakās solīt klienta vārdā, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, noziedzīgu darbību vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ievērojot valsts normatīvos aktus, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 35. un 39. pantu;”;

panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	sniedz visu informāciju, ko, lai varētu pildīt savas funkcijas saskaņā ar šo regulu, ir pieprasījusi izsoles platforma, kurā tiem ir piešķirta pielaide pie solīšanas;”;

panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	tās izpilda to valsts tiesību aktu prasības, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/849;”;

44)	regulas 60. panta 2. punktu svītro;

45)

regulas 61. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Izsoles platforma izziņo katras tās rīkotās izsoles rezultātus, tostarp vismaz šādu informāciju:

a)	izsolītais kvotu apjoms;

b)	izsoles līdzsvara cena euro;

c)	kopējais iesniegto solījumu apjoms;

d)	kopējais solītāju skaits un uzvarējušo solītāju skaits;

e)	ja izsole ir atcelta – izsoles, uz kurām kvotas pārnesīs;

f)	kopējie izsoles ieņēmumi;

g)	ja izsoles platformas ir ieceltas saskaņā ar 26. panta 1. punktu – ieņēmumu sadale starp dalībvalstīm.

2. Izsoles platforma katras izsoles rezultātus izziņo pēc iespējas drīzāk. Informāciju par izsoles rezultātiem saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu izziņo ne vēlāk kā 5 minūtes pēc solīšanas perioda beigām, savukārt informāciju par izsoles rezultātiem saskaņā ar 1. punkta c) līdz g) apakšpunktu izziņo ne vēlāk kā 15 minūtes pēc solīšanas perioda beigām.”;

b)	panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Tajā pašā laikā, kad izsoles platforma saskaņā ar 2. punktu izziņo 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto informāciju, izsoles platforma ar savu sistēmu starpniecību katram uzvarējušajam solītājam paziņo šādu informāciju:”;

46)

regulas 62. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

i)	punkta f) apakšpunktu svītro;

ii)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)	komercnoslēpumi, ko uzticējušas personas, kuras piedalās iepirkuma konkursā, kurā ieceļ izsoles platformu;”;

panta 3. punktu groza šādi:

i)	punkta f) apakšpunktu svītro;

ii)	punkta h) apakšpunktu svītro;

iii)	punkta j) apakšpunkta iii) punktu svītro;

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. To, kādi pasākumi veicami, lai nodrošinātu, ka konfidenciālā informācija netiek nelikumīgi izpausta, un kādas ir sekas, ja kāda izsoles platforma (ieskaitot personas, kas nodarbinātas tās labā) informāciju nelikumīgi izpauž, izklāsta izsoles platformas iecelšanas līgumā.

5. Izsoles platforma (ieskaitot personas, kas nodarbinātas tās labā) tās rīcībā nonākušo konfidenciālo informāciju izmanto tikai tālab, lai izpildītu pienākumus vai funkcijas attiecībā uz izsolēm.”;

d)	panta 6. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Šā panta 1. līdz 5. punkts neaizliedz konfidenciālas informācijas apmaiņu starp izsoles platformu un:”;

(e)	panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Ikvienai personai, kas strādā vai strādājusi izsoles platformas labā un ir vai ir bijusi iesaistīta izsolēs, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu un nodrošināt konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar šo pantu.”;

47)	regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Rakstisko informāciju, ko izsoles platforma sniedz saskaņā ar 60. panta 1. un 3. punktu vai iecelšanas līgumu un ko nepublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sagatavo valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.”;

48)

regulas 64. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis, kurās tiek pārraudzīts regulētais tirgus, kas iecelts kā saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma, vai tā tirgus operators, nodrošina, ka ikviens lēmums, ko pieņem ar ārpustiesas mehānisma palīdzību, kurā izskata šā panta 1. punktā minētās sūdzības, ir pienācīgi pamatots un ka uz to attiecas tiesības vērsties tiesā, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 74. panta 1. punktā. Šīs tiesības nekādi neierobežo tiesības iesniegt pārsūdzību tieši tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, kā paredzēts valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/65/ES 74. panta 2. punktu.”;

49)	regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu;

50)	regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

51)	regulas IV pielikumu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. augustā

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmums (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1031/2010 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

Paraugs, kas izmantojams paziņošanai par to, ka dalībvalsts brīvprātīgi anulē kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu

	Paziņojums saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu
1.	Dalībvalsts un publiskās pārvaldes iestāde, kas iesniedz paziņojumu:
2.	Paziņošanas datums:
3.	Dalībvalsts teritorijā esošās slēgtās elektroenerģijas ražošanas iekārtas (“iekārta”) identifikācija atbilstīgi EUTL (izveidots ar deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu) ievadītajiem datiem, t. sk.:
a)	Iekārtas nosaukums:
b)	Iekārtas identifikators EUTL:
c)	Iekārtas operatora nosaukums:
4.	Iekārtas slēgšanas un siltumnīcefekta gāzu atļaujas atsaukšanas datums:
5.	Valsts papildu pasākumi, kuri izraisījuši iekārtas slēgšanu (apraksts un atsauce):
6.	Iekārtas verificēto emisiju ziņojumi par pēdējiem pieciem gadiem pirms iekārtas slēgšanas gada:
7.	Kopējais anulējamo kvotu apjoms:
8.	Gadi, par kuriem kvotas anulējamas:
9.	Precīzs anulējamo kvotu apjoms par katru 8. punktā minēto gadu:

”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikumu groza šādi:

1)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “Izsoles platformas, kas nav saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltās izsoles platformas, dalībvalstis, kas tās iecēlušas, un visi piemērojamie nosacījumi un pienākumi, kas minēti 30. panta 7. punktā”;

2)	svītro 1., 2. un 3. punktu;

3)	pielikuma 4. punkta sestajā ailē “Pienākumi” svītro 5. punktu.

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/32

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1869

(2019. gada 7. novembris),

ar ko attiecībā uz dažu nevēlamu vielu maksimāli pieļaujamo daudzumu dzīvnieku barībā groza un labo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2002/32/EK paredz, ka ir aizliegts izmantot dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kuros nevēlamo vielu daudzumi pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus.

(2)

No kompetentajām iestādēm un attiecīgajiem barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir saņemta informācija par to, ka vispārējais maksimāli pieļaujamais arsēna daudzums 2 mg/kg augu izcelsmes barības sastāvdaļās nebija sasniedzams atsevišķām barības sastāvdaļām, proti, leonardītam un kūdrai. Tāpēc ir lietderīgi palielināt maksimāli pieļaujamo arsēna daudzumu šajās barības sastāvdaļās, lai nodrošinātu to piegādi. Šim palielinājumam nav nelabvēlīgas ietekmes ne uz dzīvnieku veselību, ne uz sabiedrības veselību, jo arsēnam noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums papildbarībā un kompleksajā barībā netiek mainīts.

(3)

No attiecīgajiem barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir saņemta informācija par to, ka vispārējais maksimāli pieļaujamais arsēna daudzums barības piedevās, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā, 30 mg/kg nebija sasniedzams attiecībā uz mikroelementu dimangāna hlorīda trihidroksīdu. Tāpēc ir lietderīgi palielināt maksimāli pieļaujamo arsēna daudzumu dimangāna hlorīda trihidroksīdā, pamatojoties uz datiem, kas iegūti ar induktīvi saistītas plazmas masspektrometrijas (ICP-MS) analītisko metodi. Eiropas references laboratorija attiecībā uz metāliem un slāpekļa savienojumiem ir apstiprinājusi, ka šī metode nodrošina pareizus rezultātus attiecībā uz arsēna klātbūtni mikroelementos. Šim palielinājumam nav nelabvēlīgas ietekmes ne uz dzīvnieku veselību, ne uz sabiedrības veselību, jo arsēnam noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums papildbarībā un kompleksajā barībā netiek mainīts.

(4)

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs sadarbībā ar attiecīgajām personām ir pārbaudījis atsevišķus konstatējumus attiecībā uz fluoru kaļķainās jūras aļģēs. Šajā pārbaudē konstatēts, ka fluora fona līmenis kaļķainās jūras aļģēs dažos gadījumos pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts fluoram kaļķainās jūras aļģēs. Tāpēc ir lietderīgi palielināt maksimāli pieļaujamo fluora daudzumu kaļķainās jūras aļģēs no 1000 mg/kg līdz 1250 mg/kg. Šim palielinājumam nav nelabvēlīgas ietekmes ne uz dzīvnieku veselību, ne uz sabiedrības veselību, jo fluoram noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums papildbarībā un kompleksajā barībā netiek mainīts.

(5)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2017/2229 (2) tika grozīts Direktīvas 2002/32/EK I pielikums, tostarp attiecībā uz svinu. Skaidrības labad tika aizstāts viss ieraksts par svinu. Veicot šo aizstāšanu, to barības sastāvdaļu sarakstā, kurām piemēro maksimāli pieļaujamo daudzumu 15 mg/kg, kļūdas pēc tika izlaista barības sastāvdaļa “kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas”. Ar Regulu (ES) 2017/2229 tika noteikts arī jauns maksimāli pieļaujamais svina daudzums divara monoksīdā. Tomēr Starptautiskā Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienība (IUPAC) lieto piedevas nosaukumu vara (I) oksīds. Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ieteikumu atzinumā par vara oksīdu (3) šī piedeva būtu jāsauc par vara (I) oksīdu, un tas netika izdarīts regulas angļu, itāļu un slovāku valodu redakcijās. Minētās kļūdas būtu jālabo.

(6)

Dažas barības sastāvdaļas, kas pieder pie kategorijas “zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti”, tiek laistas tirgū kā konservētas mitrās barības sastāvdaļas tiešai suņu un kaķu barošanai. Tā kā šīs konservētās mitrās barības sastāvdaļas aizstāj barības maisījumus, minētajām sastāvdaļām ir lietderīgi piemērot tādu pašu maksimāli pieļaujamo dzīvsudraba daudzumu kā to, kurš ir piemērojams barības maisījumiem, jo šādam grozījumam nav negatīvas ietekmes uz dzīvnieku veselību.

(7)

EFSA ir pieņēmusi zinātnisku paziņojumu par brīvā gosipola klātbūtni veselās kokvilnas sēklās (4). Tā secināja, ka nav nepieciešams atjaunināt zinātnisko atzinumu par dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko rada gosipola kā nevēlamas vielas klātbūtne dzīvnieku barībā. Ņemot vērā minētajā paziņojumā minētos datus par sastopamību, ir lietderīgi noteikt lielāku maksimāli pieļaujamo brīvā gosipola daudzumu barības sastāvdaļā – kokvilnas sēklas. Šim palielinājumam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, jo maksimāli pieļaujamais brīvā gosipola daudzums kompleksajā barībā paliek nemainīgs.

(8)

Direktīva 2002/32/EK nosaka maksimāli pieļaujamo dioksīnu, dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas, kā arī PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu tikai atsevišķām barības piedevām, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajās grupās. Tomēr nesenie konstatējumi, kas paziņoti, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, liecina par augstu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB līmeni citās barības piedevās, kas ietilpst šajā funkcionālajā grupā. Tāpēc ir lietderīgi maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts dioksīniem un PCB, piemērot visām barības piedevām, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajās grupās. Turklāt šie maksimāli pieļaujamie daudzumi būtu jāpiemēro arī tad, ja tās pašas barības piedevas ir atļautas funkcionālajās grupās “radionuklīdu piesārņojuma kontroles vielas” un “vielas, kas mazina barības piesārņojumu ar mikotoksīniem”.

(9)	Tāpēc Direktīva 2002/32/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza un labo saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 4. decembra Regula (ES) 2017/2229, ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem svina, dzīvsudraba, melamīna un dekokvināta daudzumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu (OV L 319, 5.12.2017., 6. lpp.).

(3) EFSA Journal 2015; 13(4):4057.

(4) https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2017.4850

PIELIKUMS

Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza šādi:

I iedaļas 1. rindu “Arsēns” aizstāj ar šādu:

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

“1. Arsēns (1)

Barības sastāvdaļas

ar šādiem izņēmumiem:

—	milti, kas iegūti no zāles, kaltētas lucernas un kaltēta āboliņa, kaltēta cukurbiešu mīkstuma un kaltēta melases cukurbiešu mīkstuma,

—	palmu kodolu rauši,

4 (2)

—	kūdra, leonardīts,

5 (2)

—	fosfāti, kaļķainas jūras aļģes,

—	kalcija karbonāts, kalcija un magnija karbonāts (10); kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas,

—	magnija oksīds, magnija karbonāts,

—	zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti,

25 (2)

—	jūras aļģu milti un no tām iegūtas barības sastāvdaļas.

40 (2)

Dzelzs daļiņas, ko izmanto kā marķieri.

Barības piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā,

ar šādiem izņēmumiem:

—	vara sulfāta pentahidrāts, vara karbonāts, divara hlorīda trihidroksīds, dzelzs karbonāts, dimangāna hlorīda trihidroksīds,

—	cinka oksīds, mangāna oksīds, vara oksīds.

100

Papildbarība

ar šādiem izņēmumiem:

—	minerālbarība,

—	lolojumdzīvniekiem paredzēta papildbarība, kurā ir zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti, un/vai jūras aļģu milti un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas,

10 (2)

—	ilglaicīgai lietošanai un īpašiem barošanas mērķiem paredzēti barības maisījumi, kuros mikroelementu koncentrācija 100 reizes pārsniedz kompleksajai barībai noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu.

Kompleksā barība

ar šādiem izņēmumiem:

—	kompleksā barība zivīm un kažokzvēriem,

10 (2)

—	lolojumdzīvniekiem paredzēta kompleksā barība, kurā ir zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti, un/vai jūras aļģu milti un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas.

10 (2)”;

2)	I iedaļas 3. rindā “Fluors” slejā “Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %” skaitli, kas izsaka maksimāli pieļaujamo daudzumu kaļķainām jūras aļģēm, aizstāj ar “1 250”;

I iedaļas 4. rindu “Svins” aizstāj ar šādu:

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

“4. Svins (12)

Barības sastāvdaļas

ar šādiem izņēmumiem:

—	lopbarība (3),

—	fosfāti, kaļķainas jūras aļģes un kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas,

—	kalcija karbonāts, kalcijs un magnija karbonāts (10);

—

raugi.

Barības piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā,

100

ar šādiem izņēmumiem:

—	cinka oksīds,

400

—	mangāna oksīds, dzelzs karbonāts, vara karbonāts, vara (I) oksīds.

200

Barības piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajās grupās,

ar šādiem izņēmumiem:

—	vulkāniskas izcelsmes klinoptilolīts, natrolīts-fonolīts.

Premiksi (6)

200

Papildbarība

ar šādiem izņēmumiem:

—	minerālbarība,

—	ilglaicīgai lietošanai un īpašiem barošanas mērķiem paredzēti barības maisījumi, kuros mikroelementu koncentrācija 100 reizes pārsniedz kompleksajai barībai noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu.

Kompleksā barība.

5”;

I iedaļas 5. rindu “Dzīvsudrabs” aizstāj ar šādu:

Nevēlama viela

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs mg/kg (ppm) attiecībā uz barību ar mitruma saturu 12 %

“5. Dzīvsudrabs (4)

Barības sastāvdaļas

0,1

ar šādiem izņēmumiem:

—	zivis, citi ūdensdzīvnieki un to atvasinātie produkti, kas paredzēti kompleksās barības ražošanai produktīvajiem dzīvniekiem,

0,5

—	tādas zivis, citi ūdensdzīvnieki un to atvasinātie produkti, kuri paredzēti suņu, kaķu, dekoratīvo zivju un kažokzvēru kompleksās barības ražošanai,

1,0 (13)

—	zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti kā konservētas mitrās barības sastāvdaļas suņu un kaķu tiešai barošanai,

0,3

—	kalcija karbonāts, kalcija un magnija karbonāts (10).

0,3

Barības maisījums

0,1

ar šādiem izņēmumiem:

—	minerālbarība,

0,2

—	kompleksā barība zivīm,

0,2

—	kompleksā barība suņiem, kaķiem, dekoratīvajām zivīm un kažokzvēriem.

0,3”;

5)	III iedaļas 1. rindā “Brīvais gosipols” slejā “Maksimālais saturs mg/kg (ppm) barībai ar mitruma saturu 12 %” skaitli, kas izsaka maksimāli pieļaujamo daudzumu kokvilnas sēklām, aizstāj ar “6 000”;

V iedaļas 1. rindā “Dioksīni” slejā “Dzīvnieku barībai paredzēti produkti” ceturto ierakstu “Kaolinīta māli, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts” (barības piedevas, kas pieder pie saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām), aizstāj ar šādu:

“Barības piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajās grupās (*1).

(*1) Maksimāli pieļaujamais daudzums, kas piemērojams arī barības piedevām, kas pieder pie funkcionālajām grupām “radionuklīdu piesārņojuma kontroles vielas” un “barības piesārņojumu ar mikotoksīniem mazinošas vielas”, kā arī pieder pie saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām.”;"

V iedaļas 2. rindā attiecībā uz dioksīnu un dioksīnam līdzīgo PCB summu slejā “Dzīvnieku barībai paredzēti produkti” ceturto ierakstu “Kaolinīta māli, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts” (barības piedevas, kas pieder pie saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām), aizstāj ar šādu:

“Barības piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajās grupās (*2).

(*2) Maksimāli pieļaujamais daudzums, kas piemērojams arī barības piedevām, kas pieder pie funkcionālajām grupām “radionuklīdu piesārņojuma kontroles vielas” un “barības piesārņojumu ar mikotoksīniem mazinošas vielas”, kā arī pieder pie saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām.”;"

V iedaļas 3. rindā attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgs dioksīnam, slejā “Produkti, kas paredzēti dzīvnieku barībai” ceturto ierakstu “Kaolinīta māli, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts” (barības piedevas, kas pieder pie saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām), aizstāj ar šādu:

“Barības piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā (*3).

(*3) Maksimāli pieļaujamais daudzums, kas piemērojams arī barības piedevām, kas pieder pie funkcionālajām grupām “radionuklīdu piesārņojuma kontroles vielas” un “barības piesārņojumu ar mikotoksīniem mazinošas vielas”, kā arī pieder pie saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajām grupām.”"

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/37

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1870

(2019. gada 7. novembris),

ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo erukskābes un cianīdūdeņražskābes koncentrāciju konkrētos pārtikas produktos groza un labo Regulu (EK) Nr. 1881/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (2) ir noteikta konkrētu piesārņotāju, ieskaitot erukskābes, maksimāli pieļaujamā koncentrācija konkrētos pārtikas produktos.

(2)

2016. gada 21. septembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM), pieņēma zinātnisko atzinumu par erukskābi barībā un pārtikā (3). Attiecībā uz erukskābes saturu EFSA noteikusi pieļaujamo diennakts devu (PDD) 7 mg/kg ķermeņa masas (ĶM) dienā. Visaugstākā uzturekspozīcija, kur ekspozīcijas līmenis pārsniedz PDD, tika novērota zīdaiņiem un citiem bērniem. Tas var norādīt uz risku jauniem indivīdiem, kuri ir eksponēti augstiem erukskābes līmeņiem.

(3)

Dati par erukskābes klātbūtni augu eļļās un taukos norāda, ka attiecībā uz lielāko daļu augu eļļu un tauku, zemāku koncentrāciju var panākt, piemērojot labu praksi, piemēram, izmantojot šķirnes ar zemu erukskābes saturu. Tāpēc ir lietderīgi maksimālo koncentrāciju augu eļļām, izņemot sējas idras eļļu, sinepju eļļu un gurķenes eļļu, pazemināt līdz līmenim, kas Pārtikas kodeksā ir noteikts rapšu sēklu eļļai ar zemu erukskābes saturu (4).

(4)

Attiecībā uz sējas idras eļļu, sinepju eļļu un gurķenes eļļu sniegtie pierādījumi liecina, ka, piemērojot labu praksi, zemāku koncentrāciju sasniegt nav iespējams, jo šīm sugām nav tādu šķirņu, no kuru augiem iegūtās augu eļļas saturētu erukskābi koncentrācijā, kas būtu zemāka par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kura ierosināta attiecībā uz citām augu eļļām. Tāpēc, ņemot vērā, ka šīm eļļām cilvēkeksponētības ziņā ir mazāka nozīme nekā citām augu eļļām, erukskābes maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai sējas idras eļļā, sinepju eļļā un gurķenes eļļā būtu jāpaliek nemainīgai. Turklāt, lai izvairītos no mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu slēgšanas atsevišķās dalībvalstīs, ir lietderīgi ar kompetentās iestādes piekrišanu no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas piemērošanas atbrīvot sinepju eļļu, ko ražo un patērē uz vietas nelielos daudzumos.

(5)	Augu eļļu un tauku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro arī augu eļļām, ko izmanto par pārtikas sastāvdaļu, tāpēc nav nepieciešams noteikt erukskābes maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, kuri satur pievienotas augu eļļas un taukus.

(6)	Sinepju sastāvā esošās erukskābes augstās koncentrācijas dēļ sinepju lietošana uzturā rada būtisku erukskābes ekspozīcijas risku. Tāpēc ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo erukskābes koncentrāciju sinepēs.

(7)

Maksimālais erukskābes līmenis maisījumos zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem jau ir noteikts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/127 (5). Ar Regulu (EK) Nr. 1881/2006 noteiktais maksimālais erukskābes līmenis maisījumos zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem skaidrības labad būtu jāsvītro.

(8)	Komisijas Regulā (ES) 2017/1237 (6) nav noteikta cianīdūdeņražskābes maksimāli pieļaujamās koncentrācijas mērvienība. Tādēļ, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi labot šo kļūdu.

(9)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1881/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumu labo saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītie pārtikas produkti, kuri ir likumīgi laisti tirgū pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tirgū var palikt līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

(3) EFSA Journal 2016; 14(11):4593.

(4) Konkrētu augu eļļu standarts (CODEX STAN 210-1999), Pārtikas kodekss.

(5) Komisijas 2015. gada 25. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/127, ar ko attiecībā uz īpašām sastāva un informācijas prasībām, kuras piemēro maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, un attiecībā uz informācijas prasībām saistībā ar zīdaiņu un mazu bērnu ēdināšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (OV L 25, 2.2.2016., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2017. gada 7. jūlija Regula (ES) 2017/1237, ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo cianīdūdeņražskābes koncentrāciju neapstrādātos veselos, maltos, slīpētos, drupinātos, smalcinātos aprikožu kodolos, ko laiž tirgū galapatērētājam, groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (OV L 177, 8.7.2017., 36. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 8. iedaļas 8.1. ierakstu aizstāj ar šādu:

“Pārtikas produkti (1)		Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (g/kg)
8.1.	Erukskābe, arī taukos esoša erukskābe
8.1.1.	Augu eļļas un tauki, ko laiž tirgū galapatērētājam vai izmanto par sastāvdaļu pārtikā, izņemot sējas idras eļļu, sinepju eļļu un gurķenes eļļu	20,0
8.1.2.	Sējas idras eļļa, sinepju eļļa (1) un gurķenes eļļa	50,0
8.1.3.	Sinepes (garšviela)	35,0

(1) Pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma maksimāli pieļaujamā koncentrācija neattiecas uz vietējā ražojuma un patēriņa sinepju eļļu.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 8. iedaļas 8.3. ierakstu aizstāj ar šādu:

“Pārtikas produkti (1)		Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/kg)
8.3.	Cianīdūdeņražskābe, arī cianogēnos glikozīdos esoša cianīdūdeņražskābe
8.3.1.	Neapstrādāti veseli, malti, slīpēti, drupināti, smalcināti aprikožu kodoli, ko laiž tirgū galapatērētājam (1) (2)	20,0

(1) “Neapstrādāti produkti”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(2) “Laišana tirgū” un “galapatērētājs”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).”

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/41

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1871

(2019. gada 7. novembris)

par darbību izraisošām atsauces vērtībām attiecībā uz neatļautām farmakoloģiski aktīvām vielām dzīvnieku izcelsmes pārtikā un ar ko atceļ Lēmumu 2005/34/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 18. pantu, 19. panta 3. punktu un 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ja dzīvnieku izcelsmes pārtikas oficiālajām kontrolēm tas vajadzīgs, Komisija attiecībā uz tādu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā, attiecībā uz kurām nav noteikts maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums, var noteikt atsauces vērtības (“darbību izraisošas atsauces vērtības”). Darbību izraisošas atsauces vērtības būtu jāpiemēro no trešām valstīm importētai dzīvnieku izcelsmes pārtikai un Savienībā ražotai dzīvnieku izcelsmes pārtikai.

(2)

Pēc Komisijas pieprasījuma EFSA Ekspertu grupa pārtikas aprites kontaminantu jautājumos (EFSA CONTAM grupa) pieņēma vadlīnijas par metodiskajiem principiem un zinātniskajām metodēm, kas ņemami vērā, novērtējot darbības izraisošu vērtību drošumu (“EFSA vadlīnijas”) (2). EFSA vadlīnijās aprakstīts process, kurā tiek novērtēts, vai kādas farmakoloģiski aktīvas vielas analītiskā koncentrācija, ko ar validētu analītisku metodi iespējams noteikt oficiālo kontroļu laboratorijās, ir pietiekami zema, lai cilvēku veselība būtu pienācīgi aizsargāta.

(3)

EFSA vadlīnijās norādītas arī, kurās situācijās iestādei EFSA saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 būtu jāizdara vielspecifiska riska novērtēšana. Konkrētāk, lai nodrošinātu pienācīgu veselības aizsardzības līmeni, vielspecifiska riska novērtēšana jāizdara par farmakoloģiski aktīvām vielām, kas izraisa asins diskrāzijas (aplastisko anēmiju) vai alerģiju (izņemot ādas sensibilizāciju) vai kas ir ļoti stipri kancerogēni vai neorganiskas vielas.

(4)	Tāpēc būtu jāpieņem darbību izraisošu atsauces vērtību drošuma novērtēšanas metodiskie principi un zinātniskās metodes.

(5)

Komisijas Lēmums 2002/657/EK (3) nosaka minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas analītiskām metodēm, ar kurām detektē ierobežotu skaitu vielu, kuru izmantošana Savienībā nav atļauta vai ir īpaši aizliegta. Šīs minimālas vajadzīgās veiktspējas robežas atbilst vidējai robežvērtībai, virs kuras var uzskatīt, ka kādas vielas vai tās atlieku detektēšana ir metodoloģiski pamatota. Minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas piemēro minētā lēmuma II pielikumā norādītājām matricēm.

(6)

Minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas, kas noteiktas Lēmumā 2002/657/EK, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/34/EK (4) par darbību izraisošām atsauces vērtībām jāizmanto neatkarīgi no tā, kāda pārtikas matrice testēta attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kas ievesta no trešām valstīm. Dzīvnieku izcelsmes pārtika, kurās farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku koncentrācija ir vienāda ar darbību izraisošu atsauces vērtību vai to pārsniedz, jāuzskata par Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu, savukārt nedrīkst aizliegt pārtikas apritē laist dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kurā koncentrācijas nesasniedz darbību izraisošās atsauces vērtības. Taču šī darbību izraisošo atsauces vērtību noteikšana nekādi nedrīkstētu būt iegansts nelegāli izmantot aizliegtas vai neatļautas vielas. Tādēļ par dzīvnieku izcelsmes pārtikā nevēlamām būtu uzskatāmas jebkādas šo vielu atliekas. Lēmumā 2005/34/EK noteikto darbību izraisošo atsauces vērtību pamatā ir tikai analītiski apsvērumi, kuros ņemta vērā zemākā atlieku koncentrācija, ko var detektēt un apstiprināt ar validētu analītisko metodi, bet ne aplūkojamās vielas potenciālo toksiskumu.

(7)

Lēmums 2005/34/EK nosaka darbību izraisošās atsauces vērtības attiecībā uz hloramfenikolu, malahītzaļo un nitrofurāna metabolītiem. Taču par šīm vielām EFSA secinājusi, ka saskaņā ar EFSA vadlīnijām būtu bijusi vajadzīga vielspecifiska riska novērtēšana, nevis riska novērtēšanas standartmetodika. Tāpēc pēc Komisijas pieprasījuma EFSA CONTAM grupa pieņēma zinātniskus atzinumus par hloramfenikolu pārtikā un barībā (5), par nitrofurāniem un to metabolītiem pārtikā (6) un par malahītzaļo pārtikā (7).

(8)

Tāpēc attiecībā uz šīm vielām ir lietderīgi noteikt darbību izraisošas atsauces vērtības, kurās vērā ņemti gan analītiski apsvērumi, gan arī šo vielu toksiskuma potenciāls. Sakarā ar neskaidrībām, ko EFSA apzinājusi gan hloramfenikola, gan arī nitrofurāna metabolītu riska novērtēšanā, zemāko iespējamo koncentrāciju nodrošināšanas interesēs būtu jāpilnveido analītisko metožu jutība.

(9)

Konstatēta aizliegtu vai neatļautu vielu atlieku klātbūtne par šādu vielu neatļautu izmantošanu varētu liecināt pat tad, ja nav sasniegtas iedibinātās darbību izraisošās atsauces vērtības. Regula (EK) Nr. 470/2009 šādos gadījumos prasa, lai dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija īsteno turpmākus pasākumus. Šajā sakarā informācijai ar ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (8) starpniecību vajadzētu būt pieejamai dalībvalstīm un Komisijai.

(10)	Lai oficiālās laboratorijas savas metodes varētu pielāgot attiecībā uz atjauninātajām darbību izraisošajām atsauces vērtībām, kas noteiktas attiecībā uz hloramfinekolu, malahītzaļo un nitrofurāna metabolītiem, būtu jāatvēl trīs gadi, iekams minētās darbību izraisošās atsauces vērtības piemērot.

(11)	Šī regula pārņem, atjaunina un paplašina Lēmuma 2005/34/EK noteikumus, tāpēc juridiskās noteiktības labad Lēmums 2005/34/EK būtu jāatceļ.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka:

a)	noteikumus par darbību izraisošu atsauces vērtību iedibināšanu attiecībā uz tādu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekām, attiecībā uz kurām maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums nav noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009,

b)	metodiskos principus un zinātniskās metodes riska novērtēšanai attiecībā uz darbību izraisošu atsauces vērtību drošumu,

c)	darbību izraisošas atsauces vērtības attiecībā uz dažu tādu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekām, attiecībā uz kurām maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums nav noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009,

d)	īpašus noteikumus par darbībām, kas veicamas, ja apstiprināta aizliegtas vai neatļautas vielas atlieku klātbūtne līmenī, kas ir augstāks, vienāds vai zemāks par darbību izraisošu atsauces vērtību.

2. pants

Darbību izraisošu atsauces vērtību iedibināšanas noteikumi

Darbību izraisošas atsauces vērtības nosaka vienādas ar zemāko līmeni, ko ar analītiskiem paņēmieniem var konstatēt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (9) 37. pantu izveidotās oficiālo kontroļu laboratorijās.

Darbību izraisošās atsauces vērtības regulāri pārskata, lai nodrošinātu, ka tās atbilst zemākajiem līmeņiem, ko iespējams konstatēt, ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus.

Nosakot vai pārskatot darbību izraisošās atsauces vērtības, Komisija par valstu references laboratoriju un oficiālo laboratoriju analītiskajām spējām attiecībā uz atlieku zemāko koncentrāciju, kuru iespējams konstatēt ar analītisku metodi, kas validēta saskaņā ar Lēmuma 2002/657/EK prasībām, apspriežas ar attiecīgajām Eiropas references laboratorijām

3. pants

Riska novērtēšanas metodiskie principi un zinātniskās metodes

1. Riska novērtēšanā, ko veic, lai novērtētu darbību izraisošu atsauces vērtību drošumu, ņem vērā:

a)	vielas potenciālo toksiskumu un farmakoloģisko darbību;

b)	ar pārtiku uzņemto atlieku daudzumu.

2. Vielas toksiskuma potenciāla un farmakoloģiskās darbības noteikšanas vajadzībām piemēro šādas toksikoloģiskā skrīninga vērtības:

attiecībā uz I grupas vielām, proti, neatļautas farmakoloģiski aktīvas vielas, par kuru genotoksiskumu ir tiešs pierādījums vai ir brīdinājums (genotoksiskums izriet no struktūras un aktivitātes sakarībām vai analoģijas), vai par kuru genotoksiskumu trūkst informācijas, un tāpēc šo genotoksiskumu nav iespējams izslēgt, –0,0025 μg uz kg ķermeņa masas dienā;

b)	attiecībā uz II grupas vielām, proti, neatļautas farmakoloģiski aktīvas vielas, kuras farmakoloģiski iedarbojas uz nervu sistēmu vai reproduktīvo sistēmu vai kuras ir kortikoīdi, –0,0042 µg uz kg ķermeņa masas dienā;

c)	attiecībā III grupas vielām, proti, neatļautas farmakoloģiski aktīvas vielas ar pretinfekcijas, pretiekaisuma un pretparazītu iedarbību un citām farmakoloģiski aktīvām vielām, –0,22 µg uz kg ķermeņa masas dienā.

3. Attiecīgo pārtikas devu nosaka, pamatojoties uz pārtikas patēriņa rādītajiem, pārtikas patēriņa modeļiem un vielas sastopamību dažādās pārtikas precēs.

4. Darbību izraisošu atsauces vērtību drošumu novērtē, pārbaudot, vai toksikoloģiskā skrīninga vērtība, dalīta ar attiecīgo pārtikas devu, ir augstāka vai vienāda ar oficiālo kontroles laboratoriju analītiskajām iespējām, un ja tā ir, tad darbību izraisošās atsauces vērtības drošums ir garantēts analītisko iespēju līmenī.

4. pants

Vielspecifiska riska novērtēšana

1. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei adresē pieprasījumu izdarīt vielspecifisku riska novērtēšanu par to, vai darbību izraisošās atsauces vērtības nodrošina pienācīgu cilvēka veselības aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz vielām:

a)	kas izraisa asins diskrāzijas vai alerģiju (izņemot ādas sensibilizāciju);

b)	kas ir ļoti stipri kancerogēni;

c)	kuru genotoksiskumu nevar izslēgt, ja eksperimentāli vai citādi pierādījumi liecina, ka ar toksiskuma skrīninga vērtību, kas vienāda ar 0,0025 μg uz kg ķermeņa masas dienā, var nenodrošināt pienācīgu veselības aizsardzību.

2. Attiecīgā gadījumā, ja 3. panta 4. punktā noteiktās metodes piemērošana liecina, ka toksikoloģiskā skrīninga vērtība, dalīta ar attiecīgo pārtikas devu, ir zemāka par oficiālās kontroles laboratorijas analītiskajām iespējām un ka tuvākajā vai vidēji ilgā laikā analītisko spēju būtiski uzlabot nav iespējams, Komisija Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei iesniedz pieprasījumu vielspecifiski novērtēt, vai darbību izraisoša atsauces vērtība nodrošina pienācīgu cilvēka veselības aizsardzību.

3. Ja ar atsevišķiem toksikoloģiskā vai ekspozīcijas novērtējuma aspektiem saistītu neskaidrību dēļ vielspecifiskā riska novērtēšanā ir apzinātas dažādas neskaidrības un ja nav pieejamas garantijas tam, ka zemākā analītiski konstatējamā koncentrācija patērētājiem ir pietiekami droša, Eiropas un valstu references laboratorijas cenšas uzlabot analītisko metožu jutīgumu, lai būtu iespējams nodrošināt zemāku koncentrāciju ievērošanu, un darbību izraisošās atsauces vērtības nosaka pietiekami zemas, lai motivētu pilnveidot sniegumu attiecībā uz viszemākajiem konstatējamiem līmeņiem.

5. pants

Darbību izraisošu atsauces vērtību ievērošanas nodrošināšana

Dažas tādu vielu atliekas, kuru izmantošana Savienībā ir aizliegta vai nav atļauta, dzīvnieku izcelsmes pārtikā kontrolē, neatkarīgi no testētās pārtikas matrices piemērojot pielikumā noteiktās darbību izraisošās atsauces vērtības.

Dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kurā farmakoloģiski aktīvas vielas atlieku koncentrācija ir vienāda ar darbību izraisošu atsauces vērtību vai to pārsniedz, uzskata par Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu, un tā nedrīkst nonākt pārtikas apritē. Pārtikas apritē neliedz laist dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kas farmakoloģiski aktīvas vielas atliekas satur koncentrācijā, kura ir zemāka par darbību izraisošo atsauces vērtību.

6. pants

Informācijas apmaiņa un izmeklēšana aizliegtas vai neatļautas vielas klātbūtnes apstiprināšanas gadījumā

Ja oficiālo kontroļu, tostarp analītisko testu, rezultātā konstatētas aizliegtu vai neatļautu vielu atliekas līmenī, kas ir augstāks, vienāds vai zemāks par darbību izraisošām atsauces vērtībām, kompetentā iestāde, lai konstatētu, vai notikusi nelikumīga apstrāde ar aizliegtu vai neatļautu farmakoloģiski aktīvu vielu, veic izmeklēšanas, kuras minētas Regulas (ES) 2017/625 137. panta 2. vai 3. punktā un Direktīvas 96/23/EK (10) 13. pantā, 16. panta 2. punktā, 17. pantā un 22. līdz 24. pantā.

Ja konstatēta neatbilstība, kompetentā iestāde veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 138. panta un Direktīvas 96/23/EK 15. panta 3. punktā, 17. pantā un 23. līdz 25. pantā.

Kompetentā iestāde pārbaužu rezultātus glabā reģistrētus. Ja no viena operatora nākošiem dzīvnieku izcelsmes produktiem veiktu oficiālo kontroļu, tostarp analītisku testu, rezultāti liecina, ka atkārtojas kāds scenārijs, kas rada aizdomas par neatbilstību, kura ir saistīta ar vienu vai vairākām aizliegtām vai neatļautām konkrētas izcelsmes vielām, kompetentā iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā.

Ja šāda scenārija atkārtošanās skar importētus pārtikas produktus, Komisija par to informē izcelsmes valsts vai izcelsmes valstu kompetento iestādi.

Dalībvalstis par oficiālo kontroļu, tostarp analītisko testu, rezultātiem, kas apstiprina tādu aizliegtu vai neatļautu vielu klātbūtni, kuru līmenis ir augstāks vai vienāds ar darbību izraisošām atsauces vērtībām, ziņo ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā.

7. pants

Lēmuma 2005/34/EK atcelšana

Lēmumu 2005/34/EK atceļ.

8. pants

Darbību izraisošo atsauces vērtību piemērošana

Šīs regulas pielikumā dotās darbību izraisošās atsauces vērtības piemēro no 2022. gada 28. novembra.

Līdz pirmajā daļā noteiktajam datumam par darbību izraisošām atsauces vērtībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas importēti no trešām valstīm, un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas ražoti Savienībā, piemēro minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas, kuras attiecībā uz hloramfenikolu, nitrofurāna metabolītiem, kā arī malahītzaļā un leikomalahītzaļā summu dotas Lēmuma 2002/657/EK II pielikumā.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2) Updated guidance on methodological principles and scientific methods to be taken into account when establishing Reference Points for Action (RPAs) for non-allowed pharmacologically active substances present in food of animal origin. EFSA Journal 2018; 16(7):5332.

(3) Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmums 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.).

(4) Komisijas 2005. gada 11. janvāra Lēmums 2005/34/EK, ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 16, 20.1.2005., 61. lpp.).

(5) EFSA CONTAM Panel (EFSA Panel on Contaminants in the Food Chain), 2014. Scientific Opinion on Chloramphenicol in food and feed. EFSA Journal 2014; 12(11):3907, 145 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2014.3907.

(6) EFSA CONTAM Panel (EFSA Panel on Contaminants in the Food Chain), 2015. Scientific Opinion on nitrofurans and their metabolites in food. EFSA Journal 2015; 13(6):4140, 217 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2015.4140.

(7) EFSA CONTAM Panel (EFSA Panel on Contaminants in the Food Chain), 2016. Scientific Opinion on malachite green in food. EFSA Journal 2016; 14(7):4530, 80 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2016.4530.

(8) Komisijas 2011. gada 10. janvāra Regula (ES) Nr. 16/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus ātrās reaģēšanas sistēmai pārtikas un barības jomā (OV L 6, 11.1.2011., 7. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK, 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(10) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

PIELIKUMS

Darbību izraisošas atsauces vērtības (RPA)

Viela	RPA (µg/kg)	Citi noteikumi
Hloramfenikols	0,15
Malahītzaļais	0,5	0,5 µg/kg attiecībā uz malahītzaļā un leikomalahītzaļā summu
Nitrofurāni un to metabolīti	0,5 (1)	0,5 µg/kg attiecībā uz ikvienu furazolidona (AOZ jeb 3-amino-2-oksazolidinona), furaltadona (AMOZ jeb 3-amino-5-metilmorfolīn-2-oksazolidinona), nitrofurantoīna (AHD jeb 1-aminohidantoīna), nitrofurazona (SEM jeb semikarbazīda) un nifurzola (DNSH jeb 3,5-dinitrosalicilskābes hidrazīda) metabolītu.

(1) (1) SEM (semikarbazīds) vēžu organismā par RPA augstākos līmeņos ir sastopams dabīgi, tāpēc par nitrofurānu un to metabolītu nelikumīgu lietošanu skaidri liecina tikai par RPA augstāki AOZ, AMOZ, AHD un DNSH līmeņi. Attiecībā uz SEM vēžos RPA, kas vienāds ar 0,5 µg/kg, piemēro tikai tad, ja vēžiem konstatēts nelikumīgs nitrofurazona lietojums.

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/47

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1872

(2019. gada 7. novembris),

ar ko attiecībā uz ierakstu par Japānu to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu sarakstā, no kuriem atļauts importēt vai tranzītā caur Savienību pārvadāt konkrētas mājputnu izcelsmes preces, groza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu, 8. panta 4. punktu un 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 23. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 798/2008 (3) ir izklāstītas veterinārās sertifikācijas prasības mājputnu un mājputnu produktu (“preču”) importam Savienībā un pārvadāšanai tranzītā caur to, arī uzglabāšanai tranzīta laikā. Tajā noteikts, ka preces importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to atļauts vienīgi no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas norādīti regulas I pielikuma 1. daļas tabulas 1. un 3. slejā.

(2)	Regulā (EK) Nr. 798/2008 paredzēti arī nosacījumi, kas jāizpilda, lai trešo valsti, teritoriju, zonu vai nodalījumu varētu uzskatīt par brīvu no augsti patogēniskās putnu gripas (APPG).

(3)	Japāna Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā ir norādīta kā tāda trešā valsts, kurai no visas tās teritorijas atļauts importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to olas un olu produktus.

(4)

Japāna arī lūdza tai atļaut importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to mājputnu gaļu un iesniedza attiecīgo informāciju. Komisija Japānā veica revīziju, lai izvērtētu, kā darbojas dzīvnieku veselības kontroles mājputnu gaļai, ko paredzēts eksportēt uz Savienību; revīzijas iznākums bija labvēlīgs. Tomēr H5N6 apakštipa APPG uzliesmojuma dēļ 2018. gada janvārī valsts nevarēja izpildīt Regulas (EK) Nr. 798/2008 9. pantā paredzētos nosacījumus, lai to varētu uzskatīt par brīvu no minētās slimības, un tādēļ šai valstij atļauja attiecībā uz minēto preci netika piešķirta.

(5)

Kopš APPG konstatēšanas Japānas teritorijā ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, un tagad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 798/2008 9. pantu Japānu var uzskatīt par brīvu no minētās slimības. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, ir lietderīgi grozīt ierakstu par Japānu Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulā, lai minētajai trešai valstij atļautu importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to mājputnu gaļu.

(6)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.

(3) Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas ierakstu par Japānu aizstāj ar šādu:

Trešās valsts vai teritorijas ISO kods un nosaukums	Trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma kods	Trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma apraksts	Veterinārais sertifikāts		Īpaši nosacījumi	Īpaši nosacījumi		Putnu gripas uzraudzības statuss	Putnu gripas vakcinācijas statuss	Salmonellu kontroles statuss(6)
Trešās valsts vai teritorijas ISO kods un nosaukums	Trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma kods	Trešās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma apraksts	Paraugs(-i)	Papildu garantijas	Īpaši nosacījumi	Noslēguma datums (1)	Sākuma datums (2)	Putnu gripas uzraudzības statuss	Putnu gripas vakcinācijas statuss	Salmonellu kontroles statuss(6)
1	2	3	4	5	6	6A	6B	7	8	9
“JP – Japāna	JP-0	Visa valsts	EP, E
“JP – Japāna	JP-0	Visa valsts	POU”

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/50

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1873

(2019. gada 7. novembris)

par procedūrām robežkontroles punktos, saskaņā ar kurām kompetentās iestādes koordinēti veic pastiprinātas oficiālās kontroles dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un kombinētajiem produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), jo īpaši tās 65. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2017/625 paredz, ka uz noteiktu kategoriju dzīvniekiem un precēm pirms to ievešanas Savienībā jāattiecina sistemātiskas kontroles robežkontroles punktos.

(2)

No Regulas (ES) 2017/625 65. panta 4. punkta izriet, ka gadījumos, kad ir aizdomas par operatora krāpniecisku vai maldinošu praksi vai ja ir nopietni vai atkārtoti pārkāpti minētās regulas 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, kompetentajām iestādēm robežkontroles punktos būtu jāpastiprina oficiālās kontroles sūtījumiem, kuriem ir vienāds lietojums vai izcelsme. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 65. panta 5. punktu kompetento iestāžu lēmums par šādu pastiprinātu kontroļu veikšanu ir jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot minētās regulas 131. pantā minēto informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC).

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētu veikšanu noteiktām precēm, ko ieved Savienībā, būtu jāizveido sīki izstrādātas procedūras minēto kontroļu koordinētai veikšanai, arī noteikumi par IMSOC pienākumiem šajā sakarā. Praktisku iemeslu dēļ pastiprināto kontroļu koordinēta veikšana pie robežām būtu jāierobežo tādējādi, lai tā attiektos tikai uz to kategoriju sūtījumiem, kuru izcelsmes uzņēmums ir identificējams un norādīts sarakstā, t. i., dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un kombinēto produktu sūtījumiem.

(4)

Saņemot no kompetentajām iestādēm paziņojumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 65. panta 5. punktu, Komisijai jo īpaši būtu jānovērtē, vai neatbilstības pamatā ir aizdomas par krāpniecisku vai maldinošu praksi vai Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minēto noteikumu potenciāli nopietni vai atkārtoti pārkāpumi, piemēram, tādu dzīvnieku izcelsmes produktu laišana tirgū, kuru saturā esošo kontaminantu vai veterināro zāļu atlieku līmenis pārsniedz maksimālo atlieku līmeni, vai tādu produktu laišana tirgū, kuri neatbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (2) prasībām.

(5)

Lai samazinātu tādas krāpnieciskas vai maldinošas prakses risku, kur oficiālo kontroļu veikšanai tiek uzrādīti nelieli sūtījumi, kopējam atbilstīgo sūtījumu svaram, kas nepieciešams, lai izbeigtu pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētu veikšanu, vajadzētu būt vismaz desmit reizes lielākam nekā sūtījuma svaram, kas sākotnēji lika iedarbināt šo pasākumu. Tomēr, lai kompetentajām iestādēm un operatoriem neradītu nepieņemamu administratīvo un finansiālo slogu, būtu jānosaka prasībām atbilstošo sūtījumu maksimālais kopējais svars, kas nepieciešams, lai izbeigtu pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētu veikšanu.

(6)

Ja pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas laikā trijiem Savienībā ienākošajiem sūtījumiem tiek atklāts viena veida pārkāpums, kas norādīts paziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 65. panta 5. punktu, pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinēta veikšana būtu jāturpina, līdz to rezultāti un attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu darbība ir apmierinoša. Šādā gadījumā Komisijai būtu jāpieprasa trešo valstu kompetentajām iestādēm veikt vajadzīgo izmeklēšanu un pasākumus, lai labotu situāciju izcelsmes uzņēmumā un ziņotu Komisijai.

(7)

Kontroles sistēmas efektivitātes labad būtu jāparedz iespēja, ka gadījumos, kad sūtījumu ievešana Savienībā jāatsaka citu iemeslu dēļ, kas nav pārkāpums, kura dēļ koordinētas pastiprinātas oficiālās kontroles tiek veiktas, dalībvalstis noteiktus sūtījumus no pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas var izslēgt.

(8)	Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka noteikumus par procedūrām robežkontroles punktos, saskaņā ar kurām kompetentās iestādes koordinēti veic pastiprinātas oficiālās kontroles dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un kombinētajiem produktiem, kurus ieved Savienībā laišanai tirgū.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā “izcelsmes uzņēmums” nozīmē izcelsmes uzņēmumu trešā valstī, arī trešo valstu kuģus, kuri iekļauti sarakstos, kas izstrādāti attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un kombinēto produktu eksportu uz Savienību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

3. pants

Pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas iedarbināšana

1. Paziņojot ar IMSOC starpniecību Komisijai un citām dalībvalstīm par savu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 65. panta 5. punktu, kompetentās iestādes norāda izcelsmes uzņēmumu, preču kategoriju, arī to aprakstu un kodu kombinētajā nomenklatūrā, kas iekļauti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (3) I pielikumā, un pārkāpumu, kura dēļ paredzēts koordinēti veikt pastiprinātas oficiālās kontroles.

2. Pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija izvērtē, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	paziņojuma pamatā ir aizdomas par krāpniecisku vai maldinošu praksi vai Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minēto noteikumu potenciāli nopietni vai atkārtoti pārkāpumi;

b)	paziņojums ir saistīts ar darbību vai bezdarbību, par ko ir atbildīgs attiecīgā sūtījuma izcelsmes uzņēmums;

c)	attiecīgais sūtījums nav jau pakļauts pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētai veikšanai saskaņā ar šo regulu;

attiecīgajam sūtījumam nepiemēro ārkārtas pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 53. pantu vai Regulas (ES) 2016/429 (5) 261. pantu, vai īpašus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 128. pantu, attiecībā uz to pašu pārkāpumu, kas norādīts 1. punktā minētajā paziņojumā.

3. Šā panta 2. punktā minētā novērtējuma rezultātus Komisija reģistrē sistēmā IMSOC.

4. Ja 2. punktā minētā novērtējuma rezultāti liecina, ka vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti, kompetentās iestādes visu dalībvalstu robežkontroles punktos koordinēti veic pastiprinātas oficiālās kontroles.

4. pants

Procedūras pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētai veikšanai

1. Kompetentās iestādes visu dalībvalstu robežkontroles punktos katram sūtījumam, kas nāk no viena un tā paša izcelsmes uzņēmuma un satur vienādas kategorijas preces, attiecībā uz tāda paša veida pārkāpumiem, kā norādīts IMSOC saskaņā ar 3. panta 1. punktu, veic Regulas (ES) 2017/625 49. pantā minētās identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

2. Šā panta 1. punktā minētajām kontrolēm sūtījumus atlasa, pamatojoties uz kombinētās nomenklatūras kodiem, kas norādīti IMSOC saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

3. Ja šie kodi nav pietiekami konkrēti, lai pareizi noteiktu preču kategoriju, kompetentās iestādes robežkontroles punktos sūtījumus, kas atlasīti, pamatojoties uz šiem kodiem, pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētai veikšanai pakļauj tikai tad, ja minētie sūtījumi atbilst preču aprakstam, kas norādīts saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

4. Kompetentās iestādes IMSOC reģistrē iemeslus, kāpēc atlasītajam sūtījumam nav koordinēti veiktas pastiprinātas oficiālās kontroles saskaņā ar 3. punktu.

5. pants

Paredzētās kontrolpārbaudes

1. Ja pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas laikā trijiem Savienībā ienākošajiem sūtījumiem tiek atklāts tā paša veida pārkāpums, kas norādīts 3. panta 1. punktā minētajā paziņojumā, Komisija pieprasa tās trešās valsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas neatbilstīgo sūtījumu izcelsmes uzņēmums:

a)	veikt vajadzīgo izmeklēšanu, lai noskaidrotu pārkāpumu iemeslus (“paredzētās kontrolpārbaudes”);

b)	pieņemt rīcības plānu attiecībā uz izcelsmes uzņēmumu šīs situācijas faktiskai labošanai;

c)	ziņot par a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām, ietverot rīcības plāna rezultātus.

2. Komisija rūpīgi pārrauga paredzēto kontrolpārbaužu un rīcības plāna rezultātus un veic turpmākas darbības, arī pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu un Regulas (ES) 2017/625 127. panta 4. punktu, ja:

a)	trešās valsts kompetentā iestāde neveic pienācīgas darbības šīs situācijas faktiskai labošanai; vai

b)	dalībvalstu kompetentās iestādes turpina ziņot par neapmierinošiem pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas rezultātiem.

6. pants

Pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas izbeigšana

1. Pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētu veikšanu izbeidz šādos gadījumos:

a)	ja kompetentā iestāde nolemj atsaukt 3. panta 1. punktā minēto paziņojumu un par to, izmantojot IMSOC, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, turklāt norāda sava lēmuma pamatojumu; vai

ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	dalībvalstu robežkontroles punktu kompetentās iestādes IMSOC sistēmā ir reģistrējušas vismaz 10 apmierinošus nepārtrauktā secībā koordinēti veiktu pastiprinātu oficiālo kontroļu rezultātus;

ii)	šā apakšpunkta i) punktā minēto sūtījumu kopējais svars ir vismaz 10 reizes lielāks par tā sūtījuma svaru, uz kuru attiecas 3. panta 1. punktā minētais paziņojums, vai 300 tonnu neto svars, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

2. Tomēr, ja Komisija ir pieprasījusi paredzētās kontrolpārbaudes saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētu veikšanu izbeidz, kad:

a)	dalībvalstu robežkontroles punktu kompetentās iestādes IMSOC sistēmā ir reģistrējušas vismaz 30 apmierinošus nepārtrauktā secībā koordinēti veiktu pastiprinātu oficiālo kontroļu rezultātus;

b)	trešās valsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi apmierinošu rīcības plānu saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

7. pants

Pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas izmaksas

Pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas izmaksas sedz operators, kas atbild par sūtījumiem, uz kuriem minētās kontroles attiecas.

8. pants

Sūtījumi, uz kuriem neattiecas pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinēta veikšana

1. Kompetentās iestādes sūtījumu no pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas var izslēgt, ja saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 66. panta 1. punktu sūtījuma ievešana Savienībā ir jāatsaka tādu iemeslu dēļ, kas nav pārkāpums, kura dēļ koordinētas pastiprinātas oficiālās kontroles tiek veiktas.

2. Kompetentās iestādes IMSOC sistēmā reģistrē iemeslus, kāpēc sūtījums ir izslēgts no pastiprinātu oficiālo kontroļu koordinētas veikšanas saskaņā ar 1. punktu.

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

(3) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/55

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1874

(2019. gada 6. novembris)

par Ķīnas Tautas Republikas kompetento iestāžu atbilstību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7854)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1), un jo īpaši tās 47. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktu dalībvalstis var atļaut nodot trešās valsts kompetentajām iestādēm revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir to apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, un ar attiecīgajām revīzijām saistītus pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumus tikai tad, ja attiecīgās iestādes atbilst prasībām, kuras Komisija ir atzinusi par atbilstošām, un ja trešās valsts kompetentās iestādes un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības pasākumiem uz savstarpīguma pamata. Dalībvalstīm ir arvien lielāka interese turpināt attīstīt sadarbību ar Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm obligātās revīzijas jomā. Ņemot vērā šo ieinteresētību, ir jānosaka, vai Ķīnas Tautas Republikas kompetentās iestādes izpilda prasības, kuras ir atbilstošas šiem nolūkiem.

(2)

Lēmums par atbilstību saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 3. punktu neattiecas uz citām īpašām prasībām par apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošanu, piemēram, uz Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto prasību, ka kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības pasākumiem uz savstarpīguma pamata, vai uz minētās direktīvas 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstīto prasību attiecībā uz personas datu nodošanu.

(3)

Sadarbība saistībā ar apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošanu trešās valsts kompetentajai iestādei ir jautājums, kas skar būtiskas sabiedrības intereses saistībā ar neatkarīgas publiskās pārraudzības veikšanu. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu saskaņā ar sadarbības pasākumiem, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 2. punktā, jānodrošina, ka Ķīnas Tautas Republikas kompetentās iestādes visus dokumentus, kas tām nodoti saskaņā ar minētās direktīvas 47. panta 1. punktu, izmanto tikai savu funkciju pildīšanai, veicot publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.

(4)

Notiekot pārbaudēm vai izmeklēšanai, obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi nedrīkst piešķirt piekļuvi vai nodot savus revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm ar citiem nosacījumiem nekā tie, kas noteikti Direktīvas 2006/43/EK 47. pantā un šajā lēmumā.

(5)

Neskarot Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 4. punktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas un izmeklēšanas nolūkā saziņa starp dalībvalstu apstiprinātiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem un Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm notiek ar attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu starpniecību.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta d) apakšpunktu dalībvalstīm ir iespējams atļaut nodot Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir to apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, kā arī pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumus, tikai ar nosacījumu, ka attiecīgās kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības pasākumiem.

(7)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi sadarbības pasākumi starp to kompetentajām iestādēm un Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm tiek saskaņoti uz savstarpīguma pamata un ievērojot Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, tostarp visu šajos dokumentos ietverto dienesta noslēpumu un komerciālo interešu (arī rūpniecisko un intelektuālo īpašumu) aizsardzību attiecībā uz revidētajām struktūrām vai apstiprinātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas šīs struktūras revidējuši.

(8)

Ja apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošana Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm ietver personas datu nodošanu, šāda nodošana ir likumīga tikai tad, ja tā atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2) paredzētajām prasībām attiecībā uz datu starptautisku pārsūtīšanu. Tāpēc Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikta prasība, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai personas datu nodošana starp to kompetentajām iestādēm un Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm atbilst visiem piemērojamiem datu aizsardzības principiem un noteikumiem, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 V nodaļas noteikumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek noteikti atbilstoši aizsardzības pasākumi personas datu nodošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Ķīnas Tautas Republikas kompetentās iestādes tālāk neizpauž personas datus, kas iekļauti dokumentos, kuri nodoti bez iepriekšējas attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišanas.

(9)

Ķīnas Tautas Republikas Finanšu ministrija un Vērtspapīru regulējuma komisija (CSRC) ir divas publiskās pārraudzības struktūras, kuru kompetencē ir revidentu un revīzijas uzņēmumu izmeklēšanas veikšana saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Grāmatvedības likumu, Likumu par sertificētiem valsts grāmatvežiem un Vērtspapīru likumu. Finanšu ministrija ir atbildīga par prakses licenču izsniegšanu grāmatvedības sabiedrībām, grāmatvedības noteikumu izpildes panākšanu, revīzijas standartu noteikšanu, grāmatvedības sabiedrību un sertificētu publisko grāmatvežu pārbaužu un izmeklēšanu veikšanu, kā arī regulatīvu sadarbības nolīgumu noslēgšanu par sertificētu publisko grāmatvežu profesijas pārraudzību. CSRC Valsts padomes pārraudzībā atbild par vērtspapīru tirgus uzraudzību un par vērtspapīru likuma īstenošanu. Tai ir pilnvaras pārbaudīt uzņēmumus, kas iekļauti vai nu Šanhajas biržā, vai Šenžeņas biržā, un grāmatvedības sabiedrības, kas veic minēto biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu revīzijas. Tā ir iestāde, kas atbild par vienā no šīm biržām emitēto vērtspapīru uzraudzību un pārvaldību. Tās uzraudzības pienākumu ietvaros CSRC ir kompetenta pārvaldīt vērtspapīru un standartizētu nākotnes līgumu nozares starptautiskās sadarbības jautājumus. CSRC ir pilnvaras izveidot un pārraudzīt sadarbības mehānismu ar attiecīgajām citu jurisdikciju iestādēm vērtspapīru tirgu pārrobežu uzraudzības nolūkā, tostarp īstenojot sadarbību revīzijas jautājumos.

(10)

Gan Finanšu ministrija, gan CSRC būs iesaistīta turpmāko divpusējo nolīgumu par revīzijas darba dokumentu nodošanu parakstīšanā. Finanšu ministrija uzņemas vadību, slēdzot nolīgumus ar dalībvalstīm, un nosaka CSCR dalību sarunās un nolīgumu parakstīšanā atkarībā no nolīgumu darbības jomas un satura. Finanšu ministrijas un CSRC esošajiem un bijušajiem darbiniekiem ir pienākums saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz valsts, amata un darba noslēpumiem, kas iegūti uzraudzības darbību laikā, un neizmantot šādu informāciju arī nesaistītos jautājumos.

(11)

Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas normatīvajiem aktiem Finanšu ministrija un Vērtspapīru regulējuma komisija dalībvalstu kompetentajām iestādēm var nodot dokumentus, kas ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem un kas ir saistīti ar izmeklēšanu, ko tā var veikt attiecībā uz šādiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.

(12)

Uz šā pamata, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 (3) 30. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētās Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejas tehnisko ieteikumu, Finanšu ministrija un CSRC izpilda prasības, kas būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā.

(13)	Šis lēmums neskar sadarbības līgumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (4) 25. panta 4. punktā .

(14)

Secinājumi par trešās valsts kompetento iestāžu izpildīto prasību atbilstīgumu saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 3. punkta pirmo daļu neskar jebkādu Komisijas lēmumu, ko tā varētu pieņemt par minētās trešās valsts revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un soda sistēmu līdzvērtību saskaņā ar minētās Direktīvas 46. panta 2. punktu.

(15)

Šā lēmuma mērķis ir sekmēt efektīvu sadarbību starp dalībvalstu un Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm. Tā mērķis ir ļaut minētajām iestādēm pildīt savas funkcijas, veicot publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu, un vienlaikus aizsargāt attiecīgo personu tiesības. Ja kompetentā iestāde uz savstarpīguma pamata nolemj slēgt sadarbības pasākumus ar Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm, lai dotu iespēju nodot revīzijas darba dokumentus un citus obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošos dokumentus un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumus, attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums paziņot Komisijai par savstarpējas sadarbības pasākumiem, kas noslēgti ar minētajām iestādēm, lai Komisija varētu novērtēt, vai sadarbība ir saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. pantu.

(16)

Galvenais mērķis sadarbībai revīzijas pārraudzības jomā starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm ir panākt savstarpēju paļaušanos uz pārraudzības sistēmām un palielināt revīzijas kvalitātes konverģenci. Šāda savstarpēja paļāvība un lielāka konverģence būtu balstīta uz Savienības un Ķīnas Tautas Republikas revīzijas pārraudzības sistēmu līdzvērtību. Tā rezultātā apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošanai galu galā būtu jākļūst par izņēmumu.

(17)

Šis lēmums atspoguļo dalībvalstu pieaugošo interesi turpināt attīstīt sadarbību ar Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm obligātās revīzijas jomā, lai atvieglotu Savienības struktūru piekļuvi Ķīnas Tautas Republikas kapitāla tirgum un veicinātu kapitāla tirgus darbības to uzņēmumu dalībvalstīs, kuru juridiskā adrese ir Ķīnas Tautas Republikā.

(18)	Ņemot vērā pašreizējo praktiskās pieredzes trūkumu uzraudzības sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas kompetentajām iestādēm, šis lēmums būtu jāpiemēro uz ierobežotu laiku.

(19)

Neatkarīgi no laika ierobežojuma Komisija regulāri uzraudzīs tirgus norises, uzraudzības un tiesiskā regulējuma attīstību un uzraudzības sadarbības efektivitāti, ņemot vērā uzraudzības sadarbības laikā gūto pieredzi un pamatojoties arī uz dalībvalstu sniegto informāciju. Konkrētāk, Komisija var veikt šā lēmuma īpašu pārskatīšanu jebkurā laikā pirms tā darbības termiņa beigām, ja attiecīgā notikumu gaita liek atkārtoti izvērtēt ar šo lēmumu piešķirto paziņojumu par atbilstību. Šādas atkārtotas novērtēšanas rezultātā varētu tikt atcelts šis lēmums.

(20)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2019. gada 20. maijā.

(21)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 48. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ķīnas Tautas Republikas Finanšu ministrija un Vērtspapīru regulējuma komisija atbilst prasībām, ko uzskata par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, lai varētu nodot revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumus saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktu.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošie revīzijas darba dokumenti vai citi dokumenti ir tikai tādu apstiprināto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, kuri ir reģistrēti dalībvalstī, kas nav grupas revidenta reģistrācijas dalībvalsts un kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi pieprasījumu no jebkuras 1. pantā minētās iestādes, šos dokumentus nodod pieprasījumu iesniegušajai kompetentajai iestādei tikai ar pirmās minētās dalībvalsts kompetentās iestādes skaidri izteiktu piekrišanu.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2019. gada 15. novembra līdz 2024. gada 14. novembrim.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 6. novembrī

Komisijas vārdā –

Valdis DOMBROVSKIS

priekšsēdētāja vietnieks

(1) OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/59

Labojums Padomes Direktīvā (ES) 2018/1910 (2018. gada 4. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 311, 2018. gada 7. decembris)

5. lappusē 1. panta 2) punktā (jaunā 36.a panta 1. punktā):

tekstu:

“1. Ja vienas un tās pašas preces tiek piegādātas secīgi un minētās preces nosūta vai transportē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti tieši no pirmā ķēdē esošā piegādātāja līdz pēdējam klientam, nosūtīšanu vai transportēšanu attiecina tikai uz starpniekuzņēmēja īstenotu piegādi.”

lasīt šādi:

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/60

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/934 (2019. gada 12. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 149, 2019. gada 7. jūnijs)

9. lappusē I pielikuma A daļas 1. tabulas 2. slejas 2. ierakstā:

tekstu:

“Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 1.8. (1970), 2.4.4. (1988), 3.4.3. (1988) un 3.4.3.1. punktā (1990).”

lasīt šādi:

“Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 1.8. (1970), 2.2.4. (1988), 3.4.3. (1988) un 3.4.3.1. punktā (1990).”

10. lappusē I pielikuma A daļas 1. tabulas 2. slejas 14. ieraksta ceturtajā teikumā:

tekstu:

“Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 2.1.3.1.3. (2010), 2.1.3.2.4. (2012), 3.1.1.4. (2010), 3.1.2.3. punktā (2012).”

lasīt šādi:

“Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 2.1.3.1.3. (2010), 2.1.3.2.4. (2012), 3.1.1.4. (2010), 3.1.2.4. punktā (2012).”

16. lappusē I pielikuma A daļas 2. tabulas 3. slejas 5.13. ierakstā:

tekstu:

“2.1.22. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.12. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2009)”

lasīt šādi:

“2.1.22. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.12. punkts (2009)”.

16. lappusē I pielikuma A daļas 2. tabulas 3. slejas 5.14. ierakstā:

tekstu:

“2.1.23. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.13. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2009)”

lasīt šādi:

“2.1.23. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.13. punkts (2009)”.

8.11.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/61

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1706 (2019. gada 10. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/325, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 260, 2019. gada 11. oktobris)

44. lappusē 17. apsvērumā:

tekstu:

“Pusēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes. [Nekādas piezīmes netika saņemtas.]”

lasīt šādi:

“Pusēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Nekādas piezīmes netika saņemtas.”

44. lappusē 1. pantā:

tekstu:

“Uzņēmuma nosaukums	Pilsēta
“Wuxi Solead Technology Development Co., Ltd,	Xinjian Town””

lasīt šādi:

“Uzņēmuma nosaukums	Pilsēta
“Wuxi Solead Technology Development Co., Ltd,	Yixing City””

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 289

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 8. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1864 (2019. gada 24. oktobris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju saistībā ar sarunām saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu par Šveices PTO koncesiju izmaiņām attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1865 (2019. gada 6. jūnijs), ar kuru labo Deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), rumāņu valodas versiju ( 1 )	3
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1866 (2019. gada 3. jūlijs), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/653 groza, lai Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā minētajiem PRIIP izveidotājiem, kuri piedāvā ieguldījumu apliecības kā pamatā esošas ieguldījumu iespējas, piemērotos pārejas noteikumus saskaņotu ar minētajā pantā noteikto pagarināto atbrīvojuma periodu ( 1 )	4
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1867 (2019. gada 28. augusts), ar ko, nosakot vienotas likmes finansējumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013	6
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1868 (2019. gada 28. augusts), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010 nolūkā kvotu izsolīšanu pieskaņot ES ETS 2021.–2030. gada noteikumiem un kvotu klasificēšanai par finanšu instrumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES ( 1 )	9
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/1869 (2019. gada 7. novembris), ar ko attiecībā uz dažu nevēlamu vielu maksimāli pieļaujamo daudzumu dzīvnieku barībā groza un labo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu ( 1 )	32
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/1870 (2019. gada 7. novembris), ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo erukskābes un cianīdūdeņražskābes koncentrāciju konkrētos pārtikas produktos groza un labo Regulu (EK) Nr. 1881/2006 ( 1 )	37
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/1871 (2019. gada 7. novembris) par darbību izraisošām atsauces vērtībām attiecībā uz neatļautām farmakoloģiski aktīvām vielām dzīvnieku izcelsmes pārtikā un ar ko atceļ Lēmumu 2005/34/EK ( 1 )	41
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1872 (2019. gada 7. novembris), ar ko attiecībā uz ierakstu par Japānu to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu sarakstā, no kuriem atļauts importēt vai tranzītā caur Savienību pārvadāt konkrētas mājputnu izcelsmes preces, groza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu ( 1 )	47
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1873 (2019. gada 7. novembris) par procedūrām robežkontroles punktos, saskaņā ar kurām kompetentās iestādes koordinēti veic pastiprinātas oficiālās kontroles dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un kombinētajiem produktiem ( 1 )	50
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1874 (2019. gada 6. novembris) par Ķīnas Tautas Republikas kompetento iestāžu atbilstību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7854) ( 1 )	55

	Labojumi
*	Labojums Padomes Direktīvā (ES) 2018/1910 (2018. gada 4. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm ( OV L 003, 30.11.2018. )	59
*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/934 (2019. gada 12. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu ( OV L 014, 31.5.2019. )	60
*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1706 (2019. gada 10. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/325, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam ( OV L 260, 11.10.2019. )	61


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.