ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 261I

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 14. oktobris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula(ES)2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 ( 1 )

1

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

14.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 261/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA(ES)2019/1700

(2019. gada 10. oktobris),

ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Statistikas dati un rādītāji ir atbildīgas un uz pierādījumiem balstītas politikas pamats. Stratēģijas “Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības stiprināšanas kontekstā sociālajiem rādītājiem ir svarīga nozīme, sniedzot inform āciju saistībā ar Savienības galvenajām prioritātēm un atbalstot to īstenošanu. Minētās prioritātes jo īpaši attiecas uz iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; sociālo kohēziju; nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšanu; personu ar invaliditāti iekļaušanu un vienlīdzīgu attieksmi; un prasmēm, mobilitāti un digitālo ekonomiku. Konkrētāk, sociālie rādītāji ir nepieciešami, lai nodrošinātu stabilu statistikas pamatu to politikas virzienu izstrādei un pārraudzībai, kurus Savienība un dalībvalstis ievieš minēto prioritāšu īstenošanai. Ir nepieciešama kvalitatīva sociālā statistika, lai uzlabotu Savienības noturību un tās kohēzijas mērķus, kā arī saglabātu tās labklājības līmeņus. Uzticamiem datiem arī ir milzīga nozīme, jo tie veido aizsargbarjeru pret dezinformāciju.

(2)

Sociālajai statistikai ir ārkārtīgi svarīga nozīme Eiropas pusgada sociālo mērķu stiprināšanā, un ļoti būtiski ir uzlabot sociālo rādītāju pieejamību, lai nodrošinātu, ka tie laikus ir pieejami attiecīgajiem politikas satvariem. Eiropas pusgada sociālās dimensijas padziļināšana stiprinātu Savienības noturību un tās kohēzijas mērķus un nodrošinātu tās labklājības līmeņu saglabāšanu.

(3)

Saskaņā ar iniciatīvu “IKP un ne tikai” ir svarīgi progresa sociālajiem aspektiem pievērsties ar spēcīgiem rādītājiem, kas koncentrēti uz iedzīvotāju situāciju, raksturo materiālo dzīves apstākļu sadalījumu un nevienlīdzību, kā arī dod labāku priekšstatu par dzīves kvalitātes daudzajām dimensijām.

(4)

Eiropas sociālā statistika būtu jānodrošina, pamatojoties uz principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām lietotāju kategorijām, piemēram, politikas veidotājiem, publiskās pārvaldes iestādēm, pētniekiem, arodbiedrībām, studentiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp nevalstiskajām organizācijām, un pilsoņiem, kam būtu jāspēj brīvi un viegli piekļūt statistikas datiem, izmantojot Komisijas (Eurostat) datubāzes, kas pieejamas tās tīmekļa vietnē un tās publikācijās. Šajā sakarā būtu vēl vairāk jāuzlabo Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnes savlaicīgums un lietotājdraudzīgums.

(5)

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai sociālie rādītāji būtu pietiekami kvalitatīvi, jo īpaši attiecībā uz to precizitāti, savlaicīgumu, izmantojamību un pieejamību, atbilstību, pielāgojamību jaunām lietotāju prasībām, kā arī salīdzināmību, saskaņotību un efektivitāti. Jo īpaši svarīgi ir uzlabot sociālo rādītāju savlaicīgumu, lai tie laikus būtu pieejami attiecīgo politikas satvaru vajadzībām, tostarp Eiropas pusgadam. Turklāt precīzāki un savlaicīgāki rādītāji varētu būtiski uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu pārraudzību.

(6)

Lai novērtētu mājsaimniecību un personu situāciju, ir svarīgi mērīt ienākumus un aplēst minimālo resursu līmeni, kas nepieciešams, lai pienācīgi piedalītos sabiedrības dzīvē. Tādēļ ir būtiski uzlabot datu vākšanu un standartizēto rādītāju metodoloģiju, lai reģionu līmenī noteiktu atsauces budžeta aplēses, kā arī lai tiektos nodrošināt labāku attiecīgo statistikas kopu tvērumu. Ar statistikas datiem būtu jānodrošina stabils pamats tādu rādītāju izstrādei, kuri ir pielāgoti dažādiem iespējamajiem lietotājiem.

(7)

Novērtējot mājsaimniecību situāciju, plaši tiek izmantoti ienākumu rādītāji. Tomēr ir svarīgi mērīt arī patēriņu, labklājību un parādsaistības, tostarp iespējamās parādsaistības ārvalstu valūtā, gan no mājsaimniecību, gan makroekonomiskās perspektīvas. Turklāt nabadzība, jo īpaši bērnu nabadzība, ir daudzšķautņaina parādība, kas ietver ne tikai materiālos dzīves apstākļus, tādus kā ienākumu līmenis, patēriņš, labklājība un parādsaistības, bet arī veselību, izglītību un piekļuvi pakalpojumiem un to izmantošanu. Turklāt, lai pienācīgi pievērstos bezdarbam, jo īpaši jauniešu bezdarbam, un jaunajām nodarbinātības tendencēm, jo īpaši digitālās ekonomikas kontekstā, ir svarīgi, lai būtu pieejami plaši, uzticami un salīdzināmi statistikas dati.

(8)

Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām patlaban tiek vākta, pamatojoties uz vairākiem tiesību aktiem, kas reglamentē apsekojumus par personām un mājsaimniecībām, demogrāfisko statistiku, iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu un datiem, kas galvenokārt tiek ievākti no administratīviem avotiem. Atsevišķi dati tiek apkopoti arī no uzņēmumu apsekojumiem. Lai gan pēdējos gados ir panākti būtiski uzlabojumi, visā Savienībā holistiskākā veidā ir jāturpina integrēt un vienkāršot datu vākšanu statistikai, balstoties uz personu un mājsaimniecību apsekojumiem. Lai pētījumu veikšanai un politikas veidošanai iegūtu uzticamus datus, ir būtiski palielināt ieguldījumus kvalitatīvu, precīzāku un holistisku datu vākšanā, jo uzticami dati ir atbildīgas politikas veidošanas priekšnoteikums.

(9)

Datu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas nolūkā būtu pēc iespējas jāveicina administratīvo ierakstu izmantošana. Pateicoties tehnoloģiskajam progresam, jau tagad ir ievērojami palielinājusies iespēja izmantot administratīvos avotus statistikas nolūkos. Sociālās statistikas jomā būtu jāturpina aktīvi veicināt administratīvo avotu izmantošanu, vienlaikus vienmēr nodrošinot minētās statistikas kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz precizitāti, savlaicīgumu un salīdzināmību. Būtu jāsaglabā arī citi datu avoti, kas pielāgoti personām vai attiecīgajiem tematiem, kuriem nav iespējams piekļūt, izmantojot administratīvos ierakstus, un vienlaikus būtu jāgarantē tiesības uz personas datu aizsardzību.

(10)

Komisijas 2009. gada 10. augusta paziņojumā “Par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums” tika uzsvērta aizvien plašāka daudzu datu avotu un inovatīvu datu vākšanas metožu izmantošana, kā arī dažādu jomu statistikas jēdzienu un metožu saskaņošanas arvien pieaugošā nozīme. Tajā tika pausts aicinājums radīt jaunu statistikas jomas tiesību aktu paaudzi, kas skartu plašākas jomas.

(11)

Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2), 2011. gadā apstiprināja Vīsbādenes Memorandu par jaunu konceptuālo sistēmu attiecībā uz mājsaimniecību un sociālo statistiku, saskaņā ar kuru Eiropas apsekojumi, kas nodrošina datus par personām un mājsaimniecībām, būtu jāvienkāršo un papildus būtu jāizmanto retākas mikrodatu vākšanas, lai papildinātu minētos pamata sociālos apsekojumus. Turklāt būtu jāuzlabo piekļuve administratīvajiem datiem, un Savienības un valstu līmenī būtu jāpilnveido pašreizējo datu avotu atkārtota izmantošana un piekļuve jauniem datu avotiem.

(12)

Eiropas Statistikas sistēma (ESS) ir apņēmusies proaktīvi iesaistīt visus lietotājus, pretimnākoši reaģējot uz viņu vajadzībām, un stiprināt sadarbību starp Komisiju (Eurostat), valstu statistikas iestādēm (VSI), valstu centrālajām bankām, Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un Savienības aģentūrām. Tāpēc, pielāgojot un modernizējot sociālos apsekojumus, ir ārkārtīgi būtiski, lai pienācīgi tiktu ņemts vērā visu ieinteresēto personu, tostarp politikas veidotāju, pētnieku un akadēmisko aprindu pārstāvju, datu sagatavotāju, pilsoniskās sabiedrības un citu interešu grupu, ieguldījums.

(13)

Minētās tendences ir pakāpeniski jāvienkāršo, un ir jāmodernizē statistikas tiesību akti sociālās statistikas jomā, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi sociālie rādītāji tiek sagatavoti integrētāk, pielāgojamāk, elastīgāk, efektīvāk un savlaicīgāk, lai varētu reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā. Vienlaikus pienācīga uzmanība jāveltī lietotāju vajadzībām, respondentiem uzliktajam slogam, dalībvalstu spējām un resursiem, izmantoto metožu ticamībai un precizitātei, statistikas sagatavošanas tehniskās īstenošanas iespējamībai, laikam, kurā statistika var tikt darīta pieejama, un rezultātu ticamībai.

(14)

Konkrētāk, nevienam pasākumam, ko veic šīs regulas piemērošanas nolūkā, nevajadzētu radīt būtiskas papildu izmaksas, kuru rezultātā respondentiem un dalībvalstīm tiktu uzlikts nesamērīgs vai nepamatots slogs.

(15)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina vispārēju Eiropas statistikas tiesisko regulējumu, un ar tās 13. pantu tiek izveidota Eiropas statistikas programma. Ar šo regulu tiek izveidots specifisks ietvars tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī. Tajā ir precizēti dati un informācija, kas dalībvalstīm ir jāvāc un jānosūta Komisijai (Eurostat), un kvalitātes pamatprasības, kas ir jāizpilda. Tajā ir noteikts, ka sīkākas tehniskās specifikācijas ir jāparedz deleģētajos un īstenošanas aktos. Tas ļauj savstarpēji integrēt dažādus datu krājumus un administratīvo ierakstu izmantošanu un vienlaikus konsolidēt un vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus saskaņā ar Eiropas statistikas programmu.

(16)

Savienības tiesību akti par sociālo statistiku, kas balstīta uz individuāliem datiem, tika pieņemti, lai reaģētu uz atsevišķām politikas vajadzībām, kādas bija to pieņemšanas laikā. Taču sociālajai jomai ir raksturīga jaunu apstākļu parādīšanās un straujas pārmaiņas. Rodas jauni sociālie apstākļi un parādības, kas liek atjaunināt spēkā esošo tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina bagātīga statistikas bāze, kas pienācīgi aptver un atspoguļo aktuālās vajadzības un ļauj izstrādāt un sagatavot statistikas datus, kuri atbilst politikas veidotāju, lietotāju un plašākas sabiedrības nākotnes vajadzībām, ņemot vērā statistikas salīdzināmību starptautiskā līmenī. Ar šo regulu jo īpaši būtu jānodrošina liela elastība attiecībā uz turpmākajām pārmaiņām tās statistikas jomā, kas saistīta ar personām un mājsaimniecībām. Ir arī būtiski, lai datu vākšana tiktu veikta, izmantojot jaunākās tehnoloģiskās pārmaiņas.

(17)

Lai efektīvāk vienkāršotu un racionalizētu atsauces ietvaru Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, pašreizējā Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir dati individuālā līmenī, būtu jāiekļauj vienā regulējumā. Tas garantētu, ka Eiropas sociālā statistika, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, tostarp darbaspēka, ienākumu un dzīves apstākļu, veselības, izglītības un apmācības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas, laika izmantojuma un patēriņa jomās, tiek sagatavota saskaņotāk un koordinētāk.

(18)

Saskaņā ar šīs regulas mērķiem Komisijai būtu jāievieš priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumi, kuru mērķis ir uzlabot datu kopu un sociālo rādītāju kvalitāti. Šādiem pētījumiem būtu jāaptver datu salīdzināmība, jaunu metodoloģiju izstrāde, datu vākšanas modernizācija un atbilstība jaunām lietotāju vajadzībām – jo īpaši pievēršoties datu kopām, kas ir grūti sasniedzamas, un datiem par specifiskām apakškopām, it sevišķi tām, kas ir vismazāk aizsargātas –, statistikas pieejamības nodrošināšana NUTS 2 teritoriālajā līmenī un datu rentabla un atbilstīga sagatavošana detalizētā vietējā līmenī. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas attiecībā uz minētajiem priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumiem, un Komisijai vajadzētu būt iespējai nodrošināt finansiālu atbalstu to īstenošanai.

(19)

Lai pielāgotos lietotāju vajadzībām un jaunajām vēlmēm, darbaspēka un ienākumu un dzīves apstākļu jomās vajadzētu būt iespējamam vākt datus par ad hoc tematiem kādā konkrētā brīdī, lai regulāri vāktos mainīgos lielumus varētu papildināt ar papildu mainīgajiem lielumiem, tādējādi ļaujot izgaismot darbaspēka un ienākumu un dzīves apstākļu neizpētītos aspektus. Pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējamam, ka minētie dati aptver arī tādus tematus, kas nav paredzēti šajā regulā.

(20)

Lai labāk izmantotu un izplatītu Komisijai (Eurostat) pieejamos datus un jo īpaši kā priekšnoteikumu datu salīdzinošai pārbaudei un visaptverošai analīzei, katrai jomai vajadzētu paredzēt saskaņotu mainīgo lielumu pamatkopumu. Šāda prakse varētu palīdzēt palielināt datu kopu analītisko potenciālu, piemērojot modelēšanas paņēmienus, un gūt apjomradītus ietaupījumus.

(21)

Datu vākšana laika izmantojuma un patēriņa jomās Savienības līmenī nodrošina svarīgus daudzējādi izmantojamus datus Savienības politikai, kas ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Laika izmantojuma dati ir izrādījušies ļoti nozīmīgi, lai cita starpā novērtētu dzimumu līdztiesību attiecībā uz darba un aprūpes pienākumu sadali vai neapmaksāta darba mērīšanu. Arī patēriņš ir nozīmīgs iedzīvotāju materiālo dzīves apstākļu elements. Datu vākšanu, ko abās šajās jomās daudzas dalībvalstis patlaban veic brīvprātīgi, pamatojoties uz vienošanos un vispārējām pamatnostādnēm, būtu jāturpina pilnveidot un modernizēt. Datu vākšanai vajadzētu būt obligātai patēriņa jomā un brīvprātīgai – laika izmantojuma jomā. Ja to veic, šādai datu vākšanai vajadzētu notikt saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu salīdzināmību. Ilgtermiņā visām dalībvalstīm vajadzētu censties iesaistīties laika izmantojuma jomas datu vākšanā. Ja iespējams, būtu jānodrošina Savienības finansiālais atbalsts datu vākšanas modernizēšanai un īstenošanai laika izmantojuma un patēriņa jomās.

(22)

Ņemot vērā īpatnības, kas raksturīgas demogrāfijas statistikai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1260/2013 (3) nozīmē, iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 763/2008 (4) nozīmē, uzņēmumu apsekojumiem un statistikai, kuras pamatā ir galvenokārt administratīvie avoti, šie statistikas avoti nav iekļauti šīs regulas darbības jomā un būtu jāreglamentē atsevišķi specifiskos regulējumos, kas pielāgoti to īpatnībām.

(23)

Statistiku vairs neuzskata tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanas nolūkos, un tagad tai ir centrāla nozīme politikas veidošanas procesā. Lai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, ir vajadzīga augstas kvalitātes kritērijiem atbilstoša statistika, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009, atbilstīgi šo lēmumu mērķiem.

(24)

Kvalitatīvi sociālie dati ir vajadzīgi ne tikai politiskiem mērķiem, bet arī pētniecībai, kā arī kā stabilas informācijas infrastruktūras komponents. Ievērojamu labumu no labāk savienotām datu kopām gūtu pētnieki, kuri zinātniskos nolūkos iegūst piekļuvi mikrodatiem, kas tiek piešķirta, pamatojoties uz Komisijas Regulu (ES) Nr. 557/2013 (5), attiecībā uz tādu konfidenciālu datu pieejamību zinātniskos nolūkos, kuriem nav tiešu identifikatoru.

(25)

Ienākumi, patēriņš un labklājība ir trīs dimensijas, kas nosaka mājsaimniecību materiālo labklājību. Ir būtiski, izmantojot pašreizējos datu avotus, censties labāk aprakstīt šīs dimensijas, noteikt katras šīs dimensijas sadalījumu, kā arī to kopējo sadalījumu visās mājsaimniecībās, precīzāk ņemot vērā vairāku datu avotu pastāvēšanu un cenšoties nostiprināt to kopēju izmantošanu. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj un jāpaplašina patēriņa joma un saikne starp trim minētajām dimensijām.

(26)

Regula (EK) Nr. 223/2009 paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro minētajā regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu un uzlabotu Eiropas statistikas kvalitāti un ziņotu par to. ESS komiteja ir apstiprinājusi ESS kvalitātes ziņojumu standarta struktūru saskaņā ar minētās regulas 12. pantu. Eiropas Statistikas prakses kodekss ir ESS vienotā kvalitātes ietvara stūrakmens, kas nosaka Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas standartus. Tam būtu jāpalīdz saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(27)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un par to izmantošanu, tostarp par konfidenciālu datu nosūtīšanu un aizsardzību. Ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina, ka konfidenciālie dati tiek nosūtīti un izmantoti tikai statistikas nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 21. un 22. pantu.

(28)

Šīs regulas aptvertajiem personas datiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (6) un (ES) 2018/1725 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (8). Konkrētāk, statistikas dati, kas ir vajadzīgi, lai izstrādātu un pārraudzītu Savienības un valstu pasākumus un stratēģijas sabiedrības veselības un darba aizsardzības jomās, būtu jāuzskata par datiem, kas tiek apstrādāti, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm.

(29)

Uzticama statistika ir vajadzīga gan valsts, gan reģionālā līmenī, kur nepieciešama labāka salīdzināmība. Ir svarīgi, lai tiktu darīti pieejami kopsavilkuma dati par salīdzināmām teritoriālām vienībām, tādām kā NUTS 2, vienlaikus ņemot vērā izmaksas un nodrošinot dalībvalstīm atbilstīgus finanšu resursus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (9) NUTS klasifikācija būtu jāizmanto attiecībā uz visiem dalībvalstu statistikas datiem, kas tiek nosūtīti Komisijai (Eurostat) un kas ir jāsadala pēc teritoriālajām vienībām. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, datus par teritoriālajām vienībām vajadzētu nodrošināt saskaņā ar NUTS klasifikāciju. Ilgtermiņā būtu jācenšas panākt detalizētākus vietējā līmeņa datus, pamatojoties uz infrastruktūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (10).

(30)

Lai ņemtu vērā ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai grozītu I pielikumā norādītos detalizētos tematus, noteiktu vai pielāgotu daudzgadu mainīgo plānu astoņiem gadiem attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanu ar regularitāti, kas precizēta IV pielikumā, un lai noteiktu mainīgo lielumu skaitu un nosaukumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz mainīgo lielumu aprakstu, konkrētu datu kopu tehniskajām specifikācijām, tehniskajiem aspektiem, ja tie ir kopīgi vairākām datu kopām, tehniskajiem formātiem, kas ir vajadzīgi, lai veicinātu informācijas pārsūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat), izlases rāmjiem, jo īpaši nosakot izlases rāmju minimālās prasības, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu, un jebkādām atkāpēm. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(32)

Ja šīs regulas īstenošanai būtu nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana dalībvalsts valsts statistikas sistēmai, Komisijai vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos un uz ierobežotu laiku piešķirt attiecīgajām dalībvalstīm atkāpes. Šādi būtiski pielāgojumi var būt vajadzīgi, ja ir jāuzlabo savlaicīgums, jāpielāgo datu vākšanas modelis, tostarp piekļuve administratīvajiem avotiem, vai ir jāizstrādā jauni inovatīvi datu sagatavošanas rīki. Ja vajadzīgs, dalībvalstīm būtu jāsniedz arī Savienības finansiālais ieguldījums dotāciju veidā, jo īpaši veiktspējas palielināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (13).

(33)

Būtu jānostiprina iestāžu sadarbība un koordinācija ESS ietvaros, lai nodrošinātu saskaņā ar LESD 338. panta 2. punktā noteiktajiem principiem sagatavotās Eiropas sociālās statistikas saskaņotību un salīdzināmību. Datu vākšanu veic arī citas Savienības struktūras, jo īpaši Savienības aģentūras, kā arī akadēmiskās aprindas, ne tikai tās, kas minētas šajā regulā. Tāpēc būtu jāpastiprina sadarbība starp minētajiem dalībniekiem un ESS darbā iesaistītajām pusēm, lai izmantotu sinerģijas sniegtās priekšrocības.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, vienota ietvara izveidi Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, nevar pietiekamā labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet saskaņošanas, datu kvalitātes un salīdzināmības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, un tādēļ, ka saskaņotā veidā vākti kvalitatīvi statistikas dati nodrošina būtisku pievienoto vērtību politikas veidošanai Savienības un dalībvalstu līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)

Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, un datu vākšanas procesam būtu jākļūst efektīvākiem un atbilstošākiem. Eiropas statistiku par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savāktie dati individuālā līmenī, patlaban reglamentē vairāki atsevišķi tiesību akti, kas būtu jāaizstāj ar šo regulu. Tāpēc ir jāatceļ Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 (15) un jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 (16), (EK) Nr. 452/2008 (17) un (EK) Nr. 1338/2008 (18) attiecīgās daļas.

(36)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (19) 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2017. gada 1. martā (20).

(37)

Ir notikusi apspriešanās ar ESS komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu tiek izveidots vienots ietvars Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no minēto personu un mājsaimniecību izlasēm savākti dati individuālā līmenī.

2.   Šī regula neattiecas uz iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, kas minēta Regulā (EK) Nr. 763/2008.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“mikrodati” ir atsevišķu vienību raksturlielumu neagregēti novērojumi vai mērījumi bez tieša identifikatora;

2)

“iepriekš pārbaudīti kopsavilkuma dati” jeb “iepriekš pārbaudīti mikrodati” ir dati vai mikrodati bez tiešiem identifikatoriem, ko ir pārbaudījušas dalībvalstis un kuru pamatā ir kopīgi validācijas noteikumi, ja tādi ir pieejami;

3)

“joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz konkrētiem tematiem;

4)

“novērojamā vienība” ir identificējama struktūra, par kuru iespējams iegūt datus;

5)

“temats” ir vācamās informācijas saturs par novērojamām vienībām, katram tematam ietverot vairākus detalizētus tematus;

6)

“detalizēts temats” ir par novērojamām vienībām ievācamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz kādu tematu; katrs detalizētais temats aptver vairākus mainīgos lielumus;

7)

“mainīgais lielums” ir novērotās vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas;

8)

“administratīvie ieraksti” ir dati, kurus ir radījis ar statistiku nesaistīts avots, parasti – publisko tiesību subjekts, un kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana;

9)

ad hoc temati” ir temati, kas lietotājus konkrētā brīdī īpaši interesē, bet kas nav iekļauti tradicionālajās datu kopās;

10)

“pamatrādītājs” ir plaši izmantota informācija, ko lieto, lai pārraudzītu kāda centrāla Savienības politikas mērķa īstenošanu;

11)

“pastāvīgā dzīvesvieta” ir vieta, kurā persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu pavadīšanas, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai svētceļojumu nolūkā. Par konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas:

a)

kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu ilgu nepārtrauktu laikposmu pirms pārskata laika; vai

b)

kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradušās 12 mēnešu laikā pirms pārskata laika ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu.

Ja a) vai b) apakšpunktā aprakstītos apstākļus nevar piemērot, var uzskatīt, ka “pastāvīgā dzīvesvieta” ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta;

12)

“metadatni” ir informācija, kas ir vajadzīga, lai izmantotu un interpretētu statistiku, un kas strukturēti apraksta datus;

13)

“kvalitātes ziņojums” ir ziņojums, kas ietver informāciju par statistikas produkta vai procesa kvalitāti;

14)

“izlases rāmji” ir vienību saraksts, karte vai citi vienību raksturlielumi, kuri nosaka datu kopu, kas pilnībā jāuzskaita vai jāatlasa;

15)

“privāta mājsaimniecība” ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā, un kura vai kuras nodrošina sev dzīves pamatvajadzības.

3. pants

Jomas un datu kopas

1.   Šīs regulas 1. pantā minēto datu vākšanu, ko veic dalībvalstis, organizē šādās jomās:

a)

darbaspēks;

b)

ienākumi un dzīves apstākļi;

c)

veselība;

d)

izglītība un apmācība;

e)

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana;

f)

laika izmantojums;

g)

patēriņš.

2.   Attiecībā uz laika izmantojuma jomu 1. pantā minētā datu vākšana, ko veic dalībvalstis, ir brīvprātīga. Ja dalībvalsts vāc datus laika izmantojuma jomai, tā to dara saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu salīdzināmību. Ilgtermiņā visas dalībvalstis tiecas veikt datu vākšanu laika izmantojuma jomai.

3.   Attiecībā uz visām 1. punktā minētajām jomām datu kopas aptver šādus kopīgus tematus, kas sīkāk izklāstīti I pielikumā:

a)

tehniskie aspekti;

b)

personu un mājsaimniecību raksturlielumi;

c)

veselība: veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori;

d)

dalība darba tirgū;

e)

iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību.

Attiecībā uz dažām jomām minētos kopīgos tematus datu kopās iztirzā sīkāk, kā izklāstīts I pielikumā.

4.   Papildus visām jomām kopīgajiem tematiem, kas minēti 3. punktā, datu kopas aptver šādus tematus, kas sīkāk izklāstīti I pielikumā:

a)

darba stāžs, darba gājums un iepriekšējā darba pieredze;

b)

darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laiks;

c)

dalība izglītībā un apmācībā;

d)

ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības;

e)

dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un pakalpojumu pieejamība;

f)

dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā, pilsoniskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, iekļautība un labjutība;

g)

dalība informācijas sabiedrībā; un

h)

laika sadalījums (brīvprātīgi).

5.   Precizitātes prasības un dažādās jomās izmantotie izlašu raksturlielumi ir tādi, kā noteikts attiecīgi II pielikumā un III pielikumā.

6.   Datu vākšana, ko veic, ievērojot šo pantu, ietver informāciju, kas ļauj to sadalīt, lai raksturotu apakškopas, par kurām ir interese, un attiecīgā gadījumā norāda uz nevienlīdzību.

Ja vien nepastāv pienācīgi pamatoti iemesli, kas saistīti ar kvalitāti, dalībvalstis un Komisija (Eurostat) sagatavo arī informāciju, kas ļauj iegūt NUTS 2 teritoriālajā līmenī derīgu informāciju, lai labāk varētu salīdzināt datus starp dalībvalstīm, ņemot vērā izmaksas.

7.   Komisija ir pilnvarota, pamatojoties uz priekšizpēti, pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā uzskaitītajos detalizētajos tematos nolūkā atspoguļot attiecīgo leģislatīvo, tehnisko, sociālo, politisko un ekonomisko attīstību un reaģēt uz lietotāju jaunajām vajadzībām. Izmantojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka:

a)

šādi deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem;

b)

izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, attiecībā uz darbaspēka un ienākumu un dzīves apstākļu jomām jebkurā četru gadu laikposmā katrā jomā izdara izmaiņas ne vairāk kā 5 % no I pielikumā uzskaitītajiem detalizētajiem tematiem;

c)

attiecībā uz jomām, kas minētas 1. punktā, bet ne šā punkta b) apakšpunktā, laikposmā starp divām secīgām datu vākšanas reizēm katrā jomā izdara izmaiņas ne vairāk kā 10 % no detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti I pielikumā;

d)

jebkādiem detalizētiem tematiem, kas nav uzskaitīti I pielikumā, ar izmēģinājuma pētījumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 14. pantu, pienācīgi izvērtē to iespējamību;

e)

kopējais nodrošināmo mainīgo lielumu skaits nepārsniedz specifikācijas, kas minētas 6. panta 2. un 3. punktā.

Attiecībā uz pirmās daļas b) un c) apakšpunktu to detalizēto tematu skaitu, kuros var veikt izmaiņas, noapaļo līdz veselam skaitlim.

4. pants

Daudzgadu mainīgais plāns

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai šo regulu papildinātu, izveidojot vai pielāgojot daudzgadu mainīgo plānu.

2.   Daudzgadu mainīgais plāns:

a)

tiek pieņemts uz astoņu gadu laikposmu;

b)

attiecas uz datu vākšanu, ko reglamentē šī regula;

c)

atbilst IV pielikumā norādītajām regularitātes prasībām;

d)

precizē laikposmu, kurā dati tiek vākti attiecībā uz:

i)

I pielikumā uzskaitītajiem detalizētajiem tematiem, kas saistīti ar jomām;

ii)

lietotāju pieprasītiem ad hoc tematiem, darbaspēku un ienākumu, kā arī dzīves apstākļu jomām, kā noteikts IV pielikumā.

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktu minētie ad hoc temati pamatotos gadījumos var ietvert citus detalizētus tematus, kas nav norādīti I pielikumā.

3.   Šā panta 1. punktā minētā daudzgadu mainīgā plāna pielāgojumi stājas spēkā ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms katra datu vākšanas perioda sākuma, kā norādīts plānā, attiecībā uz datu vākšanu, kas jāveic ik gadus vai vairāk nekā reizi gadā, un ne vēlāk kā 36 mēnešus pirms šāda datu vākšanas perioda sākuma attiecībā uz citu datu vākšanu. Šo pielāgojumu mērķis ir nodrošināt plāna efektivitāti un saskaņotību ar lietotāju vajadzībām.

4.   Komisija nodrošina, ka deleģētie akti, kas pieņemti, ievērojot šo pantu, atbilst proporcionalitātes principam un nerada būtisku papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem.

5. pants

Statistikas kopas un novērojamās vienības

1.   Statistikas kopu veido visas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta katrā dalībvalstī ir privātās mājsaimniecībās.

2.   Datu vākšanu katrā dalībvalstī veic par novērojamo vienību izlasi, ko veido privātas mājsaimniecības vai pie privātām mājsaimniecībām piederošas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir minētajā dalībvalstī.

3.   Katra dalībvalsts šīs regulas darbības jomā tiecas paplašināt datu vākšanas tvērumu, attiecinot to uz novērojamām vienībām, kas nepieder pie privātām mājsaimniecībām, ar noteikumu, ka nosūtītie dati ļauj identificēt šādas novērojamās vienības un attiecīgās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir minētajā dalībvalstī.

6. pants

Datu kopu specifikācijas

1.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot turpmāk minētos dažādu datu kopu aspektus, tostarp gadījumos, kad šie aspekti ir kopīgi vairākām datu kopām, lai aptvertu vajadzības, kas ir noteiktas attiecīgajos detalizētajos tematos:

a)

mainīgo lielumu skaits; un

b)

mainīgo lielumu nosaukums.

2.   Deleģētajos aktos, ko pieņem, ievērojot 1. punkta a) apakšpunktu, mainīgo lielumu skaits nepārsniedz par vairāk nekā 5 % to katras jomas mainīgo lielumu skaitu, kurus 2019. gada 3. novembrī kā obligātus jau paredz Komisija (Eurostat).

3.   Patēriņa jomai mainīgo lielumu skaits nepārsniedz par vairāk nekā 5 % to mainīgo lielumu skaitu, kas izklāstīti pirmajā deleģētajā aktā, kurš, ievērojot 1. punktu, pieņemts minētajā jomā.

4.   Lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām un nodrošinātu zināmu elastīguma pakāpi, Komisija – gadījumā, ja ir vajadzīgi jauni dati, – katrai 3. panta 1. punktā uzskaitītajai jomai var par ne vairāk kā 10 % mainīt mainīgos lielumus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomai mainīgos lielumus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija var mainīt par vairāk nekā 10 %, ar noteikumu, ka šādas izmaiņas atbilst īstenošanas pasākumiem, kas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 808/2004 8. panta 2. punktu, pieņemti pirms 2021. gada 1. janvāra.

Darbaspēka un ienākumu un dzīves apstākļu jomām šā punkta pirmajā daļā minēto maksimālo procentuālo īpatsvaru piemēro jebkurā četru gadu laikposmā un pārējās jomās – laikposmā starp divām secīgām datu vākšanas reizēm. Visos gadījumos mainīgo lielumu skaits nepārsniedz 2. un 3. punktā minētās robežvērtības.

7. pants

Datu kopu tehniskās specifikācijas

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē šādus atsevišķo datu kopu tehniskos aspektus:

a)

mainīgo lielumu aprakstu;

b)

statistiskās klasifikācijas;

c)

statistikas kopu precīzos raksturlielumus, novērojamās vienības un noteikumus attiecībā uz respondentiem;

d)

pārskata periodus un atsauces datumus;

e)

prasības saistībā ar ģeogrāfisko aptvērumu, detalizētiem izlases raksturlielumiem, tostarp apakšizlasēm, saskaņā ar III pielikumu, kopīgiem datu apkopošanas periodiem, kopīgiem standartiem attiecībā uz labošanu un imputāciju, svērumu, novērtēšanu un variācijas novērtēšanu;

f)

metodoloģiju, ar ko nodrošina savākto datu salīdzināmību un kas pienācīgi pamatotos gadījumos var ietvert shēmas par jautājumu secību, lai vajadzības gadījumā sasniegtu kopīgo mērķi – darbaspēka jomā panākt nodarbinātības un bezdarba datu salīdzināmību augstā pakāpē.

2.   Ja vairākām datu kopām ir kopīgi elementi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, precizējot šādus datu kopu tehniskos raksturlielumus:

a)

mainīgo lielumu aprakstu;

b)

statistiskās klasifikācijas;

c)

statistikas kopu un novērojamo vienību precīzos raksturlielumus.

3.   Attiecībā uz datu kopām par mēneša bezdarbu saistībā ar darbaspēka jomu Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai aprakstītu mainīgos lielumus, kā arī nosūtāmo laikrindu garumu, kvalitātes prasības un detalizācijas pakāpi.

4.   Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

Tos pieņem vismaz 12 mēnešus pirms datu vākšanas perioda sākuma, izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu, kurā īstenošanas aktus pieņem vismaz sešus mēnešus pirms datu vākšanas perioda sākuma.

8. pants

Informācijas pārsūtīšanas formāti

1.   Nosaka tehniskos formātus, lai atvieglotu informācijas pārsūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat), jo īpaši nolūkā atbalstīt šīs regulas darbības jomā iekļautās statistikas kvalitātes pārvaldību un procesa dokumentēšanu.

2.   Tehniskie formāti attiecas uz statistikas jēdzieniem, procesiem un produktiem, tostarp datiem un metadatiem.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka 1. punktā minētos tehniskos formātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

Īstenošanas aktus pieņem vismaz 12 mēnešus pirms datu vākšanas perioda sākuma, izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu, kurā īstenošanas aktus pieņem vismaz sešus mēnešus pirms datu vākšanas perioda sākuma.

9. pants

Datu avoti un metodes

1.   Dalībvalstis vāc 1. pantā minētos datus, kas jāsniedz Komisijai (Eurostat), izmantojot kādu no turpmāk minētajiem avotiem vai šo avotu apkopojumu, ar noteikumu, ka tie atbilst 13. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām:

a)

respondentu tieši sniegtu informāciju;

b)

administratīvos ierakstus un citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl tās ļauj sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamām konkrētajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto metožu vidū var būt nelielu teritoriju novērtēšana nolūkā aptvert teritoriālo daudzveidību, ja vien tā atbilst II pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) sīku informāciju par izmantotajiem avotiem un metodēm saskaņā ar 13. panta 5. punktu.

10. pants

Regularitāte

Dalībvalstis 1. pantā minētos datus vāc saskaņā ar IV pielikumā noteikto regularitāti.

11. pants

Datu nosūtīšana un termiņi

1.   Dalībvalstis 1. pantā minētos datus nosūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar V pielikumu.

2.   Par katru kopu dalībvalstis, izmantojot drošus nosūtīšanas kanālus, nosūta Komisijai (Eurostat) iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešas identificēšanas.

3.   Mēneša bezdarba statistikas apkopošanai nosūta iepriekš pārbaudītus kopsavilkuma datus.

4.   Dalībvalstis, sākot no 2021. gada, vāc un nosūta datus saskaņā ar šo regulu.

5.   Izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm kopsavilkuma datus publicē Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnē lietotājdraudzīgā veidā, tiklīdz iespējams un sešu mēnešu laikā pēc nosūtīšanas termiņa, kas noteikts ik gadus un vairāk nekā reizi gadā vācamiem datiem, un 12 mēnešu laikā pēc nosūtīšanas termiņa, kas noteikts citiem vācamiem datiem.

12. pants

Izlases rāmji

1.   Saskaņā ar šo regulu savākto datu pamatā ir reprezentatīvas izlases, kas ir iegūtas no valsts līmenī izveidotiem izlases rāmjiem, kuri sniedz iespēju izvēlēties personas un mājsaimniecības pēc nejaušības principa ar zināmu atlases varbūtību. Izlases rāmju mērķis ir identificēt un pilnīgi aptvert mērķkopu, attiecīgi pieļaujot parasti pieņemto tvēruma kļūdu, un tie ir regulāri jāatjaunina. Izlases rāmji ietver visu informāciju, kas nepieciešama izlases izstrādei, piemēram, informāciju, kas vajadzīga stratifikācijas nolūkos un lai sazinātos ar personām vai mājsaimniecībām. Izlases rāmji arī ietver informāciju, kas nepieciešama personu sasaistei ar citiem administratīvajiem ierakstiem, ciktāl sasaiste ar šādiem citiem ierakstiem ir vajadzīga un samērīga un īpaši atļauta saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz pārzini, kā definēts Regulā (ES) 2016/679, un kuros ir arī noteikti piemēroti pasākumi, ar ko aizsargā datu subjektu tiesības, brīvības un likumīgās intereses.

2.   Ja dalībvalstī nav pieejami šādi izlases rāmji, izmanto citus izlases rāmjus, kas atbilst turpmāk norādītajiem kritērijiem. Šādi izlases rāmji:

a)

identificē izlases vienības, kas var būt personas, mājsaimniecības, mājokļi vai adreses;

b)

spēj nodrošināt izlases varbūtību;

c)

tiek regulāri atjaunināti.

Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos kvalitātes labad laika izmantojuma un patēriņa jomās var izmantot citas izlases shēmas, piemēram, kvotu izlasi.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz vienādus nosacījumus attiecībā uz izlases rāmjiem, jo īpaši nosakot minimālās prasības, tostarp parasti pieņemto aptvēruma kļūdu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

13. pants

Kvalitāte

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.   Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.   Komisija (Eurostat) novērtē, cik kvalitatīvi ir metadati par specifikācijām, nosūtītie dati un izlases rāmji, lai cita starpā tos lietotājdraudzīgā veidā publicētu Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnē.

4.   Šā panta 3. punkta nolūkos dalībvalstis attiecībā uz 11. pantā minētajiem datiem un mikrodatiem nosūta Komisijai (Eurostat):

a)

metadatus, kas apraksta izmantoto metodoloģiju, tostarp 9. pantā minētos datu avotus un metodes, un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz tām, kas noteiktas šajā regulā;

b)

informāciju par atbilstību minimālajām prasībām attiecībā uz izmantotajiem izlases rāmjiem, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu, kā noteikts šajā regulā;

c)

informāciju par apakškopām, kuras nav ietvertas datu vākšanā.

5.   Dalībvalstis nosūta 4. punktā minētos metadatus un informāciju trīs mēnešu laikā pēc datu un mikrodatu nosūtīšanas termiņa. Šo papildu informāciju sniedz kvalitātes ziņojumos, kuros jo īpaši atspoguļots tas, kā nosūtītie dati un mikrodati, kā arī metadati un informācija atbilst kvalitātes prasībām. Komisija (Eurostat) minēto informāciju publisko saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu, tostarp norādes par metodi, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību precizitātes prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā. Tie nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm.

7.   Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

8.   Pēc Komisijas (Eurostat) pienācīgi pamatota pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

14. pants

Priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumi

1.   Ievērojot šīs regulas mērķus un nolūkā uzlabot datu kopas un sociālos rādītājus, Komisija (Eurostat) vajadzības gadījumā uzsāk priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumus, kuros var piedalīties dalībvalstis.

Dalībvalstis kopā ar Komisiju (Eurostat) nodrošina minēto pētījumu reprezentativitāti Savienības līmenī. Pētījumu mērķis ir novērtēt un izstrādāt alternatīvas metodoloģijas, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jo īpaši šādā nolūkā:

a)

uzlabot datu kopu kvalitāti un salīdzināmību;

b)

paplašināt datu vākšanas tvērumu attiecībā uz personām, kas nedzīvo privātās mājsaimniecībās, vai attiecībā uz grūti sasniedzamām apakškopām;

c)

izstrādāt, novērtēt un ieviest metodes, ar kurām var labāk aptvert teritoriālo daudzveidību NUTS 2 līmenī un vietējā līmenī;

d)

attiecināt statistikas tvērumu uz migrējošiem iedzīvotājiem, kuri maina dzīvesvietas valsti;

e)

izstrādāt un izmēģināt jaunus sīki izklāstītus tematus datu vākšanai;

f)

veicināt laika izmantojuma un patēriņa jomu modernizēšanu, ietverot datus par patēriņa apjomu;

g)

izpētīt un ieviest jaunus veidus, kā labāk reaģēt uz lietotāju vajadzībām;

h)

labāk integrēt datu vākšanu un citu datu avotu izmantošanu; un

i)

padarīt datu vākšanu dalībvalstīs efektīvāku un uzlabot datu vākšanas instrumentus, lai pilnībā varētu piedalīties personas ar invaliditāti.

Dalībvalstīm, kas veic priekšizpētes vai izmēģinājuma pētījumus, Komisija (Eurostat) nodrošina atbilstīgu finansējumu saskaņā ar 16. pantu.

2.   Komisija (Eurostat) attiecīgā gadījumā aicina Savienības aģentūras, kuras veic ar ESS nesaistītus Eiropas sociālos apsekojumus, ar savu zinātību piedalīties jaunu rādītāju izstrādē un izmēģinājuma datu vākšanā par ad hoc tematiem, kā minēts IV pielikumā, vai tematiem, kas nākotnē būs ESS interešu joma.

3.   Šā panta 1. punktā minēto priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumu rezultātus izvērtē Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm un datu kopu galvenajiem lietotājiem.

15. pants

Piekļuve konfidenciāliem datiem zinātniskos nolūkos

Komisija (Eurostat) zinātniskos nolūkos un saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 557/2013 paredzētajiem nosacījumiem savās telpās var piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem un var izplatīt anonimizētu mikrodatu kopas no datu kopām 3. pantā minētajās jomās.

16. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām VSI un citām valsts iestādēm piešķir dotācijas:

a)

lai pilnveidotu un/vai īstenotu datu vākšanu un uzlabotu to savlaicīgumu, datu vākšanas metodes, izlases rāmjus un datu apstrādi statistikas nolūkos atbilstoši šai regulai, datu vākšanas pirmajos četros gados katrā jomā, uz kuru attiecas šī regula;

b)

lai izstrādātu metodoloģiju statistikas nolūkos atbilstoši šai regulai, tostarp dalībvalstu dalībai reprezentatīvos priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumos, kas minēti 14. pantā;

c)

lai vāktu un sagatavotu statistiku par lietotāju pieprasītiem ad hoc tematiem, kā noteikts IV pielikumā, jaunām vai pārskatītām mainīgo lielumu un raksturlielumu kopām, ko īsteno pirmo reizi.

Ja ar šo regulu VSI un citām valsts iestādēm tiek uzticēti uzdevumi, ko tās iepriekš nav pildījušas, tām no Savienības piešķir pietiekamus finanšu resursus minēto uzdevumu pildīšanai. Finanšu resursus atkārtoti izvērtē, ņemot vērā, kā norit šīs regulas īstenošana.

2.   Savienības finansiālo ieguldījumu, kas minēts šā panta 1. punktā, atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 99/2013 (21) 7. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013 (22) 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (23) 6. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (24) 58. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 282/2014 (25) 5. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/825 (26) 6. pantu.

3.   Šis Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 7. punktā, 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 3. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 7. punktā, 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 7. punktu, 4. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz ESS komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants

Atkāpes un atļaujas

1.   Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemtu deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanas nolūkā rastos vajadzība veikt būtiskus pielāgojumus kādas dalībvalsts statistikas sistēmā, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt atkāpi uz laikposmu līdz trim gadiem. Nodrošina dalībvalstu datu salīdzināmību un nepieciešamo reprezentatīvo un uzticamo Eiropas kopsavilkuma rādītāju, tostarp pamatrādītāju, savlaicīgu aprēķinu. Šādas atkāpes nepiešķir uz tāda paša pamata kā 3. un 4. punktā minētās atļaujas.

2.   Gadījumā, ja 1. punktā minētas atkāpes termiņa beigās tās piemērošana joprojām ir pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt turpmāku atkāpi uz laikposmu līdz diviem gadiem.

3.   Ja dalībvalsts var nodrošināt vajadzīgās datu kopas, tikai izmantojot citas, nevis šajā regulā vai saskaņā ar to pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos noteiktās metodes, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izņēmuma kārtā var atļaut šādu metožu izmantošanu laikposmā līdz pieciem gadiem. Šādas atļaujas nepiešķir uz tāda paša pamata kā 1. un 2. punktā minētās atkāpes.

4.   Gadījumā, ja 3. punktā minētas atļaujas termiņa beigās tās piemērošana joprojām ir pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt turpmāku atļauju uz laikposmu līdz trim gadiem.

5.   Lai varētu izmantot 1. līdz 4. punktā minēto atkāpi vai atļauju, dalībvalsts līdz 2020. gada 4. februārim, trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā deleģētā vai īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas vai sešus mēnešus pirms tā laikposma beigām, uz kuru ir piešķirta spēkā esošā atkāpe vai atļauja, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Pieprasot 3. un 4. punktā minēto atļauju, dalībvalsts sīki apraksta izmantotās metodes un apliecina, ka tās nodrošina salīdzināmus rezultātus.

6.   Komisija pieņem šajā pantā minētos īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

20. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 808/2004

Regulu (EK) Nr. 808/2004 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Statistiku grupē saskaņā ar pielikumu.”;

2)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

4. Pants

Joma

Šī regula aptver jomu “uzņēmumi un informācijas sabiedrība”, kā definēts pielikumā.”;

3)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pielikumā definētās jomas īstenošanas pasākumi attiecas uz tēmu un to raksturlielumu izvēli un specifikāciju, pielāgošanu un grozīšanu, piemērošanas jomu, apsekojuma periodiem un raksturlielumu sadalījumu, datu sniegšanas periodiskumu un grafiku, kā arī rezultātu nosūtīšanas termiņiem.”;

4)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

virsrakstu “I pielikums” aizstāj ar “Pielikums” un nosaukumu “1. modulis. Uzņēmumi un informācijas sabiedrība” aizstāj ar “Joma: uzņēmumi un informācijas sabiedrība”;

b)

pielikuma 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

Mērķi

Mērķis datu vākšanai šajā jomā ir savlaicīga statistikas sniegšana par uzņēmumiem un informācijas sabiedrību. Šāda datu vākšana nodrošina ietvaru attiecībā uz prasībām par aptvērumu, ilgumu un periodiskumu, ietvertajiem tematiem, datu sniegšanas dalījumu, datu sniegšanas veidu un visiem vajadzīgajiem priekšizpētes vai izmēģinājuma apsekojumiem.

2.

Aptvērums

Šī joma attiecas uz uzņēmējdarbību, kas ietverta saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 2. red.) C līdz N sadaļā, R sadaļā un 95. nodaļā.”;

5)

regulas II pielikumu svītro.

21. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 452/2008

Regulu (EK) Nr. 452/2008 groza šādi:

1)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

3. Pants

Sfēras

Šī regula attiecas uz statistikas izveidi divās sfērās:

a)

1. sfēra attiecas uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām;

b)

“2. sfēra. Pārējā statistika par izglītību un mūžizglītību”;2. sfēra attiecas uz pārējo statistiku par izglītību un mūžizglītību, tādu kā statistika par cilvēkkapitālu un izglītības sabiedrisko un tautsaimniecisko lietderību, uz ko neattiecas 1. sfēra vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700  (*1).

Statistikas izveide šajās sfērās veicama saskaņā ar pielikumu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

regulāra dalībvalstu izglītības un mūžizglītības statistikas par 1. sfēru piegāde noteiktos termiņos;

b)

citu statistiskās informācijas sistēmu un apsekojumu izmantošana, lai sagādātu papildu statistiskos mainīgos un rādītājus par izglītību un mūžizglītību, kas atbilst 2. sfērai;”;

3)

regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Īstenojot 1. punktā minētos pasākumus, ņem vērā šādus aspektus:

a)

abās sfērās – izglītības iestādēm un privātpersonām radītais iespējamais apgrūtinājums;

b)

abās sfērās – 4. panta 3. punktā minētie izmēģinājuma apsekojuma rezultāti;

c)

1. sfērā – jaunākās vienošanās starp UIS, ESAO un Komisiju (Eurostat) par koncepcijām, definīcijām, datu vākšanas formātu, datu apstrādi, regularitāti un rezultātu nosūtīšanas termiņiem;

d)

2. sfērā – pašreizējo Kopienas datu avotu pieejamība, piemērotība un juridiskais pamatojums pēc visu pašreizējo datu avotu pilnīgas izpētes.”;

4)

regulas pielikumu groza šādi:

a)

sadaļu ar nosaukumu “2. sfēra. Pieaugušo piedalīšanās mūžizglītībā” svītro;

b)

sadaļu ar nosaukumu “3. sfēra. Pārējā statistika par izglītību un mūžizglītību” groza šādi:

i)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“2. sfēra. Pārējā statistika par izglītību un mūžizglītību”;

ii)

sadaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Mērķis

Šīs datu vākšanas mērķis ir sniegt sīkākus salīdzināmus datus par izglītību un mūžizglītību, uz kuriem varētu balstīt konkrētu Kopienas līmeņa politiku un kuri neietilpst 1. sfērā.”

22. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1338/2008

Regulas (EK) Nr. 1338/2008 I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

Darbības joma

Šajā jomā ietilpst statistika par veselības stāvokli un veselību ietekmējošiem faktoriem, kas ir balstīta uz pašnovērtējumu un apkopota iedzīvotāju apsekojumos, bet kas nav statistika, kura apkopota no datu vākšanas par mājsaimniecībām un personām un kura minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1700 (*2), kā arī cita statistika, kura apkopota no administratīviem datu avotiem, piemēram, par saslimstību vai nelaimes gadījumiem un ievainojumiem. Attiecīgos ad hoc intervālos statistikā iekļauj aprūpes iestādēs dzīvojošas personas, kā arī bērnus līdz 14 gadu vecumam, ja iepriekšēji izmēģinājuma pētījumi liecina, ka tas ir vajadzīgs.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.).”;"

2)

pielikuma c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Pasākumus attiecībā uz datu sniegšanas pirmo pārskata gadu, intervālu un termiņiem pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā.”;

3)

pielikuma d) punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Veselības pārbaužu apsekojumu īstenošana šajā regulā ir brīvprātīga. Intervijas vidējais ilgums katrā mājsaimniecībā nepārsniedz 20 minūtes apsekojumu moduļiem.”

23. pants

Pārejas pasākumi īstenošanas pasākumiem

Īstenošanas pasākumus, kuri pieņemti pirms 2021. gada 1. janvāra, ievērojot Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr.1338/2008, turpina piemērot, līdz ir beigusies to darbība vai tās ir aizstātas vai atceltas.

Turpina piemērot tos minētajās regulās noteiktos pienākumus, kuri attiecas uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu attiecībā uz pārskata periodiem, kas pilnībā vai daļēji iekrīt laikā pirms 2021. gada 1. janvāra.

24. pants

Atcelšana

1.   Regulu (EK) Nr. 577/98 un Regulu (EK) Nr. 1177/2003 atceļ no 2020. gada 31. decembra, neskarot minētajās regulās noteiktos pienākumus attiecībā uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu attiecībā uz pārskata periodiem, kuri pilnībā vai daļēji iekrīt laikā pirms minētā datuma.

2.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm

25. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr attiecībā uz 3. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā izklāstītajām jomām to piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 10. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 7. oktobra lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembris) par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 763/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (ES) Nr. 557/2013 (2013. gada 17. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002 (OV L 164, 18.6.2013., 16. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (1998. gada 9. marts) par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 808/2004 (2004. gada 21. aprīlis) attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 452/2008 (2008. gada 23. aprīlis) par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (OV L 145, 4.6.2008., 227. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2008 (2008. gada 16. decembris) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20)  OV C 87, 21.3.2017., 1. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Aptveramie temati

Joma

Temats

Detalizēti temati

Attiecībā uz visām jomām

Tehniskie aspekti

Datu vākšanas informācija

Identifikācija

Svari

Interviju raksturlielumi

Vieta

Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Demogrāfija

Valstiskā piederība un migranta izcelsme

Mājsaimniecības sastāvs

Veselība: veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Nespēja un citi Eiropas minimālā moduļa attiecībā uz veselību elementi

Dalība darba tirgū

Galvenās aktivitātes statuss (pašdefinēts)

Galvenie darba raksturlielumi

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis

Darbaspēks

Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs – īpaša papildu informācija

Uzturēšanās valstī

Migrēšanas iemesls

Dalība darba tirgū

Nodarbinātības statuss

Līguma darbības ilgums

Sīkākas ziņas par līgumu

Pilna vai nepilna darba laika statuss – pamatojums

Atkarīga pašnodarbinātība

Pārraudzības pienākumi

Uzņēmuma lielums

Darba vieta

Darbs mājās

Darba meklējumi

Vēlme strādāt

Pieejamība

Otrs darbs vai vairākas darbavietas

Cita darba meklējumi

Nepietiekama nodarbinātība

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

Jaunieši darba tirgū

Migrantu un viņu tiešo pēcnācēju stāvoklis darba tirgū

Pensija un līdzdalība darba tirgū

Aprūpes vajadzības

Darba stāžs, darba gājums un iepriekšējā darba pieredze

Darba sākums

Darba atrašanas veids

Profesionālās darbības turpinājums un pārtraukumi

Pēdējo darba attiecību pamata raksturojums

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laiks

Darba stundas

Darba laiks

Darba organizācija un darba laiks

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Izglītības līmenis – sīka informācija, tostarp pārtraukta vai izbeigta izglītība

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (4 nedēļas)

Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (12 mēneši)

Veselība: veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Nelaimes gadījumi darbā un citas ar darbu saistītas veselības problēmas

Eiropas minimālā moduļa attiecībā uz veselību elementi

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Ienākumi no darba

Ienākumi no bezdarbnieka pabalstiem

Ienākumi un dzīves apstākļi

Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs – īpaša papildu informācija

Uzturēšanās ilgums valstī

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Izglītības līmenis – sīka informācija, tostarp pārtraukta vai izbeigta izglītība

Dalība darba tirgū

Darba vietas raksturlielumi

Līguma darbības ilgums

Nodarbinātības statuss

Sīka informācija par darba tirgus situāciju

Pārraudzības pienākumi

Darba stāžs, darba gājums un iepriekšējā darba pieredze

Iepriekšējā darba pieredze

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laiks

Darbību kalendārs

Darba stundas

Veselība: veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Sīkas ziņas par veselības stāvokli un nespēju

Bērnu veselība

Piekļuve veselības aprūpei

Veselības aprūpe

Piekļuve veselības aprūpei (bērni)

Veselību ietekmējošie faktori

Dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā, pilsoniskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, iekļautība un labjutība;

Dzīves kvalitāte

Dalība sociālajā un kultūras dzīvē

Labjutība

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide, pakalpojumu pieejamība

Materiālā nenodrošinātība

Bērniem raksturīga nenodrošinātība

Galvenie mājokļu raksturlielumi

Sīka informācija par mājokļa apstākļiem, tostarp nenodrošinātību un nosacīto īres maksu

Mājokļa izmaksas, tostarp samazinātas komunālo pakalpojumu izmaksas

Dzīves vide

Mājokļa grūtības (tostarp īres grūtības) un to iemesli

Pakalpojumu izmantošana, tostarp aprūpes pakalpojumu un tādu pakalpojumu izmantošana, ar kuriem tiek nodrošināta neatkarīga dzīve

Pakalpojumu materiālā pieejamība

Neapmierinātas vajadzības un iemesli

Bērnu aprūpe

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Ienākumi no darba

Ienākumi no sociāliem pārvedumiem

Ienākumi no pensijām

Citi ienākumi, tostarp ienākumi no īpašuma un kapitāla un pārvedumiem starp mājsaimniecībām

Pēc samazinājuma faktiski samaksātie nodokļi un iemaksas

Kopējie gada ienākumi personu un mājsaimniecību līmenī

Pārmērīgas parādsaistības un to iemesli

Kavētie maksājumi

Labklājības elementi, tostarp īpašumā esošie mājokļi

Patēriņa elementi

Priekšrocību un trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē

Pašu vajadzību novērtējums

Veselība

Veselība: veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Slimības un hroniskas slimības

Nelaimes gadījumi un traumas

Sāpes

Garīgā veselība, tostarp atkarības

Funkcionāli ierobežojumi

Grūtības ar personiskās aprūpes darbībām

Grūtības ar mājsaimniecības darbībām

Pagaidu darbības ierobežojumi (veselības problēmu dēļ)

Šķēršļi līdzdalībai konkrētās dzīves jomās

Veselības un ilgtermiņa aprūpes izmantošana

Zāļu lietošana

Profilaktiskā aprūpe

Piekļuve veselības aprūpei

Garums un svars

Fiziskā aktivitāte

Uztura paradumi

Smēķēšana

Alkohola lietošana

Sociālie un vides faktori

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Kopējie mājsaimniecības mēneša ienākumi

Izglītība un apmācība

Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Uzturēšanās ilgums valstī

Darba stāžs, darba gājums un iepriekšējā darba pieredze

Darba sākums

Dalība darba tirgū

Uzņēmuma lielums

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Izglītības līmenis – sīka informācija, tostarp pārtraukta vai izbeigta izglītība

Ziņas par izglītību

Pašu norādītās prasmes

Dalība izglītībā un apmācībā

Piekļuve informācijai par mācību iespējām un ieteikumi (12 mēneši)

Dalība formālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Pēdējais formālās izglītības pasākums – sīka informācija (12 mēneši)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)

Dalības iemesli pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)

Pēdējās formālās izglītības samaksa un stundas (12 mēneši)

Pēdējās formālās izglītības iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)

Dalība neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Neformālās izglītības pasākumi – sīka informācija (12 mēneši)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Dalības iemesli neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Neformālās izglītības pasākumu samaksa un stundas (12 mēneši)

Neformālās izglītības pasākumu iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)

Šķēršļi dalībai izglītībā un apmācībā (12 mēneši)

Ikdienēja mācīšanās

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Kopējie mājsaimniecības mēneša ienākumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana

Dalība informācijas sabiedrībā

Piekļuve informācijas un komunikācijas tehnoloģijām

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana un tās biežums

Šķēršļi un grūtības izmantot

Izmantošanas ietekme

Drošība, privātums, uzticēšanās

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

Digitālās prasmes

Darbības internetā

E-komercija

Mijiedarbība ar citām publiskajām iestādēm

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Kopējie mājsaimniecības mēneša ienākumi

Laika izmantojums

Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs – sīka informācija

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Veselība: veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide, pakalpojumu pieejamība

Ilglietojuma preču esība īpašumā

Bērnu aprūpe

Slimu un vecu cilvēku aprūpe

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laiks

Darba stundas

Darba laiks

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Ražošana pašu patēriņam un pārdošanai, remonti

Ienākumi no darba

Kopējie mājsaimniecības mēneša ienākumi

Laika sadalījums

Laika izmantojums, darbību veidi

Paralēlas darbības

Darbības vieta

Citu personu klātbūtne darbības laikā

Darbības novērtējums

Patēriņš

Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs – īpaša papildu informācija

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide, pakalpojumu pieejamība

Galvenie mājokļu raksturlielumi

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Dalība darba tirgū

Līguma darbības ilgums

Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Kopējie gada ienākumi personu un mājsaimniecību līmenī

Galvenās ienākumu sastāvdaļas

Nodokļi un iemaksas

Ienākumi natūrā no darbībām, kas nav algotas darbības

Nosacītā īres maksa

Galvenais ienākumu avots

Labklājības elementi, tostarp īpašumā esošie mājokļi

Parādsaistības

Kavētie maksājumi

Patēriņš individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (COICOP) dalījumā

Pārrobežu patēriņa izdevumi COICOP dalījumā

Pašu patēriņš


II PIELIKUMS

Precizitātes prasības

1.

Precizitātes prasības attiecībā uz visām datu kopām izsaka standartkļūdās un definē kā faktisko novērtējumu un statistikas kopas lieluma nepārtrauktas funkcijas valstī vai NUTS 2 reģionā.

2.

Konkrēta novērtējuma lēstā standartkļūda Image 1 nav lielāka par šādu summu:

Image 2

3.

Funkcijai f(N) ir šāda forma: f(N)=a√N+b.

4.

Parametriem N, a un b izmanto šādas vērtības:

Image 3

N

a

b

Darbaspēka joma: precizitātes prasības

Bezdarbs attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem – novērtētais (valsts) ceturkšņa rādītājs

Valsts iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

7 800

–4 500

Nodarbinātība attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem – novērtētais (valsts) ceturkšņa rādītājs

Valsts iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

7 800

–4 500

Bezdarbs attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem katrā NUTS 2 reģionā – novērtētais ceturkšņa rādītājs

Iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem NUTS 2 reģionā, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

Sk. 6. punktu.

Ienākumu un dzīves apstākļu joma

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai, attiecībā pret visiem iedzīvotājiem

Privāto mājsaimniecību skaits valstī miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

900

2 600

Pastāvīgas nabadzības riska indekss četru gadu laikā attiecībā pret visiem iedzīvotājiem

Privāto mājsaimniecību skaits valstī miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

350

1 000

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai, attiecībā pret iedzīvotājiem katrā NUTS 2 reģionā (sk. 7. punktu)

Privāto mājsaimniecību skaits NUTS 2 reģionā miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

600

0

Veselības joma

Procentuālā iedzīvotāju daļa, kuru parastās darbības būtiski ierobežo veselības problēmas (vecumā no 15 gadiem)

Valsts iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

1 200

2 800

Izglītības un apmācības joma

Dalības līmenis formālajā izglītībā un apmācībā (vecumā no 18 līdz 24 gadiem)

Valsts iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

200

1 500

Dalības līmenis neformālajā izglītībā un apmācībā (vecumā no 25 līdz 69 gadiem)

Valsts iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 69 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

400

2 000

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas joma

Procentuālā indivīdu daļa, kas pēdējā gadā personiskai lietošanai pasūtījuši preces vai pakalpojumus internetā

Valsts iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

400

1 300

Laika izmantojuma joma

Iedzīvotāju procentuālā daļa vecumā no 15 gadiem, kas katru dienu vidēji vairāk nekā 10 % laika velta, strādājot algotu darbu

Valsts iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

900

3 500

Patēriņa joma

Mājsaimniecību procentuālā daļa, kuru izdevumi par kategorijām, kas saistītas ar mājokli, tostarp ūdeni, elektrību, gāzi un citu kurināmo, pārsniedz 50 % no kopējiem izdevumiem (sk. 8. punktu)

Privāto mājsaimniecību skaits valstī miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

600

1 600

5.

Ja valstis ar iepriekš norādītājiem parametriem iegūst negatīvas f(N) vērtības, tās tiek atbrīvotas no attiecīgās prasības.

6.

Attiecībā uz novērtēto bezdarba attiecību pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem katrā NUTS 2 reģionā funkciju f(N) definē šādi:

Image 4

7.

Attiecībā uz nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudēto personu novērtēto attiecību pret iedzīvotājiem katrā NUTS 2 reģionā šīs prasības nav obligātas attiecībā uz tiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir mazāk par 0,500 miljoniem iedzīvotāju, ar noteikumu, ka attiecīgais NUTS 1 reģions atbilst šai prasībai. No šīs prasības ir atbrīvoti NUTS 1 reģioni, kuros ir mazāk par 100 000 iedzīvotāju.

8.

Laika izmantojuma un patēriņa jomās precizitātes prasības var izpildīt, apvienojot mikrodatus par maksimāli trim secīgiem novērojumu gadiem. Šajās jomās precizitāti aplēš un novērtē, izmantojot attiecīgas alternatīvās metodes.

III PIELIKUMS

Izlases raksturlielumi

1.

Darbaspēka jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko:

a)

valsts izlasi pārskata ceturksnim (secīgu pārskata nedēļu summēšana) vienmērīgi sadala uz visām ceturkšņa nedēļām. Izlasi pārskata ceturksnim (katrā NUTS 2 reģionā) sadala uz trim mēnešiem proporcionāli nedēļu skaitam katrā mēnesī;

b)

izlasei ir rotācijas shēma, saskaņā ar kuru rotāciju veic biežāk nekā reizi gadā. Jānodrošina, ka izlases pārklāšanās ir vismaz 20 % starp vieniem un tiem pašiem ceturkšņiem secīgos gados un vismaz 50 % – starp secīgiem ceturkšņiem, neņemot vērā zudumu.

Neskarot 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu, datus sniedz par visu izlasi.

2.

Ienākumu un dzīves apstākļu jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko:

a)

izlasei ir vismaz četru gadu rotācijas shēma. Ja – pēc dalībvalsts ieskatiem – tas ir iespējams, izlasei ir sešu vai vairāk gadu rotācijas shēma;

b)

neņemot vērā zudumu, izlasi vienmērīgi sadala uz rotācijas shēmas gadiem, izņemot periodu ar izlases lieluma pārmaiņām.

3.

Laika izmantojuma jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko: izlases vienībām paredzētie pārskatu sniegšanas periodi:

a)

tiek sadalīti secīgā divpadsmit mēnešu periodā;

b)

ietver brīvdienas;

c)

balstās uz nejaušu izlasi.

4.

Patēriņa jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko: izlases vienībām paredzētie pārskatu sniegšanas periodi tiek sadalīti secīgā divpadsmit mēnešu periodā.

IV PIELIKUMS

Regularitāte

1.

Attiecībā uz darbaspēka jomu datus vāc reizi ceturksnī, reizi gadā, reizi divos gados un ik pēc astoņiem gadiem. Datus par mainīgajiem lielumiem attiecībā uz ad hoc tematiem vāc ik pēc četriem gadiem.

2.

Attiecībā uz ienākumu un dzīves apstākļu jomu datus vāc reizi gadā, reizi trīs gados un ik pēc sešiem gadiem. Datus par mainīgajiem lielumiem attiecībā uz ad hoc tematiem vāc ik pēc diviem gadiem.

3.

Attiecībā uz veselības jomu datus vāc ik pēc sešiem gadiem.

4.

Attiecībā uz izglītības un apmācības jomu datus vāc ik pēc sešiem gadiem.

5.

Attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu datus vāc reizi gadā.

6.

Attiecībā uz laika izmantojuma jomu datus vāc ik pēc desmit gadiem.

7.

Attiecībā uz patēriņa jomu datus vāc ik pēc pieciem gadiem.

8.

Lai izvairītos no dažu datu vākšanas periodu pārslogošanas, 4. pantā noteiktais daudzgadu mainīgais plāns vajadzības gadījumā novirzās par ne vairāk kā vienu gadu no datu vākšanas periodiem šā pielikuma 3., 4., 6. un 7. punktā minētajās jomās.

V PIELIKUMS

Datu nosūtīšanas termiņi

Dalībvalstis nosūta prasītos datus Komisijai (Eurostat) šajā pielikumā noteiktajos termiņos.

1.

Attiecībā uz darbaspēka jomu:

1)

dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem saskaņā ar šādu divu posmu procedūru:

a)

pirmajos trijos šīs regulas īstenošanas gados, kā noteikts 11. panta 4. punktā:

attiecībā uz ceturkšņa datiem: 10 nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām,

attiecībā uz citiem datiem: līdz nākamā gada 31. martam;

b)

sākot ar īstenošanas ceturto gadu, šādi:

attiecībā uz ceturkšņa datiem: astoņu nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām,

attiecībā uz citiem regulāri nosūtītiem datiem: līdz nākamā gada 15. martam,

attiecībā uz citiem datiem par ad hoc tematiem: līdz nākamā gada 31. martam.

Ja šie termiņi iekrīt sestdienā vai svētdienā, faktiskais termiņš ir nākamajā pirmdienā.

Detalizēto tematu “ienākumi no darba” var nosūtīt Komisijai (Eurostat) piecpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām;

2)

apkopotus rezultātus mēneša bezdarba statistikas apkopošanai dalībvalstis nosūta 25 dienu laikā pēc pārskata mēneša vai attiecīgā gadījumā kalendārā mēneša. Ja datus nosūta saskaņā ar SDO definīciju, minēto termiņu var pagarināt par 27 dienām.

2.

Attiecībā uz ienākumu un dzīves apstākļu jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem saskaņā ar šādiem termiņiem:

a)

attiecībā uz mainīgajiem lielumiem N gada datu vākšanai – līdz N gada beigām, bet ārkārtas gadījumos provizoriskus mikrodatus par ienākumiem var nosūtīt līdz N gada beigām un pārskatītus datus – līdz N+1 gada 28. februārim;

b)

attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, kas saistīti ar novērošanu, kura aptver tās rotācijas shēmas gadus, kura beidzas N gadā, – līdz N+1 gada 31. oktobrim.

3.

Attiecībā uz veselības jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem deviņu mēnešu laikā pēc valsts datu vākšanas perioda beigām.

4.

Attiecībā uz izglītības un apmācības jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem sešu mēnešu laikā pēc valsts datu vākšanas perioda beigām.

5.

Attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem līdz N apsekojuma gada 5. oktobrim.

6.

Attiecībā uz laika izmantojuma jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem vēlākais piecpadsmit mēnešus pēc praktiskās datu vākšanas beigām.

7.

Attiecībā uz patēriņa jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem piecpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.