ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1701
(2019. gada 23. jūlijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I un V pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 23. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar 2012. gada 4. jūlijā pieņemto Regulu (ES) Nr. 649/2012 tiek īstenota Roterdamas Konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana (2) (“Roterdamas konvencija”). Tā ir pārstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 689/2008 (3) un kopš 2014. gada 1. marta arī stājusies tās vietā. Regula (EK) Nr. 689/2008 tika grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 73/2013 (4), kas tika pieņemta 2013. gada 25. janvārī, bet kļuva piemērojama tikai no 2013. gada 1. aprīļa. Regulā (ES) Nr. 73/2013 izklāstītie grozījumi netika pienācīgi atspoguļoti Regulā (ES) Nr. 649/2012. Tāpēc, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un konsekvenci, Regulā (ES) Nr. 73/2013 izklāstītie grozījumi ir oficiāli jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. 649/2012 pielikumos. |
(2) |
Ar Lēmumu 2008/934/EK (5) Komisija nolēma Padomes Direktīvas 91/414/EEK (6) I pielikumā kā darbīgās vielas neiekļaut acetohloru, asulāmu, hlorpikrīnu un propargītu, kas nozīmē, ka šīs vielas ir aizliegts izmantot pesticīdos un tāpēc būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. Tomēr acetohlora, asulāma, hlorpikrīna un propargīta iekļaušana Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumā tika apturēta, jo atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 33/2008 (7) 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par minēto vielu iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Jaunā pieteikuma rezultātā tika pieņemtas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1372/2011 (8), (ES) Nr. 1045/2011 (9), (ES) Nr. 1381/2011 (10) un (ES) Nr. 943/2011 (11), ar kurām Komisija nolēma attiecīgi acetohloru, asulāmu, hlorpikrīnu un propargītu neapstiprināt kā darbīgās vielas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (12), kas nozīmē, ka tās joprojām aizliegts izmantot pesticīdos. Tāpēc acetohlors, asulāms, hlorpikrīns un propargīts būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. |
(3) |
Komisija ar Lēmumu 2008/934/EK nolēma flufenoksuronu kā darbīgo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un ar Lēmumu 2012/77/ES (13) – 18. veida produktos izmantojamo flufenoksuronu kā darbīgo vielu neiekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (14) I, IA vai IB pielikumā. Tas nozīmē, ka flufenoksurona izmantošana pesticīdos ir stingri ierobežota un tas būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. Tomēr flufenoksurona iekļaušana Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumā tika apturēta, jo atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Jaunā pieteikuma rezultātā tika pieņemta Īstenošanas regula (ES) Nr. 942/2011 (15), ar kuru Komisija nolēma flufenoksuronu neapstiprināt kā darbīgo vielu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009. Tāpēc flufenoksurons būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. |
(4) |
Komisija ar Lēmumu 2012/257/ES (16) nolēma 18. veida produktos izmantojamo naledu neiekļaut Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā un ar Lēmumu 2005/788/EK (17) – šo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Tas nozīmē, ka naleda izmantošana pesticīdos ir aizliegta un tas būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. |
(5) |
Ar Lēmumiem 2009/65/EK (18), 2009/859/EK (19) un 2008/769/EK (20) Komisija nolēma Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā kā darbīgās vielas neiekļaut attiecīgi 2-naftiloksietiķskābi, difenilamīnu un propanilu. Tas nozīmē, ka šo vielu izmantošana pesticīdos ir aizliegta un tās būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. Tomēr 2-naftiloksietiķskābes, difenilamīna un propanila iekļaušana Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 2. daļā tika apturēta, jo atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Jaunā pieteikuma rezultātā tika pieņemtas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1127/2011 (21), (ES) Nr. 578/2012 (22) un (ES) Nr. 1078/2011 (23), ar kurām Komisija nolēma 2-naftiloksietiķskābi, difenilamīnu un propanilu neapstiprināt kā darbīgās vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas nozīmē, ka tās joprojām aizliegts izmantot pesticīdos. Tāpēc 2-naftiloksietiķskābe, difenilamīns un propanils būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. |
(6) |
Ieraksts “dihlorvoss” Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstos būtu jāgroza, lai atspoguļotu Komisijas Lēmumu 2012/254/ES (24), ar ko nolemts dihlorvosu neiekļaut Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā, kas nozīmē, ka dihlorvosu ir aizliegts izmantot pesticīdos. |
(7) |
Ar Īstenošanas regulām (ES) Nr. 582/2012 (25) un (ES) Nr. 359/2012 (26) Komisija apstiprināja vielas bifentrīnu un metamu, kas nozīmē, ka šīs vielas vairs nav aizliegts izmantot pesticīdos. Tāpēc bifentrīns un metams būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. daļas. |
(8) |
Roterdamas konvencijas pušu piektajā konferencē, kas notika 2011. gada jūnijā, tika pieņemts lēmums minētās konvencijas III pielikumā iekļaut alahloru, aldikarbu un endosulfānu, kas nozīmē, ka minētajai ķīmiskajai vielai atbilstīgi minētajai konvencijai tiek piemērota iepriekš norunātas piekrišanas procedūra. Tāpēc šīs vielas būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 2. daļas ķīmisko vielu saraksta un jāiekļauj minētā pielikuma 3. daļas ķīmisko vielu sarakstā. |
(9) |
No Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 2. daļas būtu jāsvītro ciānamīds, jo ir iesniegti pierādījumi, ka Komisijas Lēmums 2008/745/EK (27) par ciānamīda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā nenozīmē, ka ir stingri ierobežota vielas izmantošana kategorijas “pesticīds” līmenī, ņemot vērā, ka ciānamīdam ir svarīgi lietojumi apakškategorijā “cits pesticīds, ietverot biocīdus”. Ciānamīds ir identificēts un paziņots novērtēšanai saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK. Tādējādi dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem turpināt atļaut biocīdos produktus, kas satur ciānamīdu, līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums saskaņā ar minēto direktīvu. |
(10) |
Pēc tam, kad saskaņā ar Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem bija pieņemts lēmums endosulfānu iekļaut konvencijas A pielikuma 1. daļā, šī viela tika iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 (28) I pielikuma A daļā. Tāpēc endosulfāns būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļā. |
(11) |
Tāpēc Regula (ES) Nr. 649/2012 būtu attiecīgi jāgroza. |
(12) |
Tā kā šajā regulā paredzētos grozījumus attiecīgās iestādes un uzņēmēji jau īsteno, pieņemdami, ka Regula (ES) Nr. 649/2012 tika grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 73/2013, šie grozījumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu no 2014. gada 1. marta – dienas, kad sāka piemērot Regulu (ES) Nr. 649/2012. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 649/2012 groza šādi:
1. |
Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
2. |
Regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. marta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 23. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.
(2) OV L 63, 6.3.2003., 29. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 204, 31.7.2008., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2013. gada 25. janvāra Regula (ES) Nr. 73/2013, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 689/2008 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I un V pielikumu (OV L 26, 26.1.2013., 11. lpp.).
(5) Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 333, 11.12.2008., 11. lpp.).
(6) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(7) Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.).
(8) Komisijas 2011. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1372/2011 par darbīgās vielas acetohlora neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un grozījumiem Komisijas Lēmumā 2008/934/EK (OV L 341, 22.12.2011., 45. lpp.).
(9) Komisijas 2011. gada 19. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1045/2011 par darbīgās vielas asulāma neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un grozījumiem Komisijas Lēmumā 2008/934/EK (OV L 275, 20.10.2011., 23. lpp.).
(10) Komisijas 2011. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1381/2011 par darbīgās vielas hlorpikrīns neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un grozījumiem Komisijas Lēmumā 2008/934/EK (OV L 343, 23.12.2011., 26. lpp.).
(11) Komisijas 2011. gada 22. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 943/2011 par darbīgās vielas propargīta neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Lēmumā 2008/934/EK (OV L 246, 23.9.2011., 16. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK
(OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(13) Komisijas 2012. gada 9. februāra Lēmums 2012/77/ES par 18. veida produktos izmantojamā flufenoksurona neiekļaušanu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 38, 11.2.2012., 47. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).
(15) Komisijas 2011. gada 22. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 942/2011 par darbīgās vielas flufenoksurona neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Lēmumā 2008/934/EK (OV L 246, 23.9.2011., 13. lpp.).
(16) Komisijas 2012. gada 11. maija Lēmums 2012/257/ES par izmantošanai 18. veida produktos paredzētā naleda neiekļaušanu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 126, 15.5.2012., 12. lpp.).
(17) Komisijas 2005. gada 11. novembra Lēmums 2005/788/EK par naleda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un atļauju atsaukšanu augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo vielu (OV L 296, 12.11.2005., 41. lpp.).
(18) Komisijas 2009. gada 26. janvāra Lēmums 2009/65/EK par 2-naftiloksietiķskābes neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 23, 27.1.2009., 33. lpp.).
(19) Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/859/EK neiekļaut difenilamīnu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un atsaukt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir minētā viela (OV L 314, 1.12.2009., 79. lpp.).
(20) Komisijas 2008. gada 30. septembra Lēmums 2008/769/EK par propanila neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 263, 2.10.2008., 14. lpp.).
(21) Komisijas 2011. gada 7. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1127/2011 par darbīgās vielas 2-naftiloksietiķskābes neapstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 289, 8.11.2011., 26. lpp.).
(22) Komisijas 2012. gada 29. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 578/2012 par darbīgās vielas difenilamīna neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 171, 30.6.2012., 2. lpp.).
(23) Komisijas 2011. gada 25. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1078/2011 par darbīgās vielas propanila neapstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 279, 26.10.2011., 1. lpp.).
(24) Komisijas 2012. gada 10. maija Lēmums 2012/254/ES par izmantošanai 18. veida produktos paredzētā dihlorvosa neiekļaušanu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 125, 12.5.2012., 53. lpp.).
(25) Komisijas 2012. gada 2. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 582/2012, ar ko apstiprina darbīgo vielu bifentrīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 173, 3.7.2012., 3. lpp.).
(26) Komisijas 2012. gada 25. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 359/2012, ar ko apstiprina darbīgo vielu metamu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 114, 26.4.2012., 1. lpp.).
(27) Komisijas 2008. gada 18. septembra Lēmums 2008/745/EK par cianamīda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 251, 19.9.2008., 45. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumu groza šādi:
(1)
pielikuma 1. daļu groza šādi:
a) |
ierakstus par alahloru un aldikarbu aizstāj ar šādiem:
|
b) |
ierakstu par dihlorvosu aizstāj ar šādu:
|
c) |
ierakstus par bifentrīnu un metamu svītro; |
d) |
alfabētiskā secībā iekļauj vai pievieno šādus ierakstus:
|
(2)
pielikuma 2. daļu groza šādi:
a) |
ierakstu par dihlorvosu aizstāj ar šādu:
|
b) |
ierakstus par alahloru, aldikarbu, ciānamīdu un endosulfānu svītro; |
c) |
alfabētiskā secībā iekļauj vai pievieno šādus ierakstus:
|
(3)
pielikuma 3. daļā alfabētiskā secībā iekļauj šādus ierakstus:
Ķīmiskā viela |
Attiecīgais CAS numurs |
HS kods Viela tīrā veidā (**) |
HS kods Maisījumi, kuru sastāvā ir viela (**) |
Kategorija |
“Alahlors |
15972-60-8 |
2924.25 |
3808.93 |
pesticīds |
Aldikarbs |
116-06-3 |
2930.80 |
3808.91 |
pesticīds |
Endosulfāns |
115-29-7 |
2920.30 |
3808.91 |
pesticīds”. |
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļā pievieno šādu ierakstu:
Ķīmiskā viela vai izstrādājums, kuru aizliegts eksportēt |
Attiecīgā gadījumā – papildu dati (piemēram, ķīmiskās vielas nosaukums, EK numurs, CAS numurs u. c.) |
|
|
“Endosulfāns |
EK Nr. 204-079-4 CAS Nr. 115-29-7 KN kods 2920 30 00 ”. |
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/8 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1702
(2019. gada 1. augusts),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 6. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota izveidot sarakstu, kurā norādīti prioritārie kaitīgie organismi. |
(2) |
Prioritārie kaitīgie organismi ir Savienības karantīnas organismi, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem: pirmkārt, to klātbūtne Savienības teritorijā nav konstatēta vai ir konstatēta tikai nelielā minētās teritorijas daļā, vai minētajā teritorijā ir konstatēti tikai nenozīmīgi, neregulāri, izolēti un reti klātbūtnes gadījumi, otrkārt, to iespējamā ekonomiskā, vidiskā vai sociālā ietekme attiecībā uz Savienības teritoriju ir visnopietnākā un, treškārt, tie kā prioritāri kaitīgie organismi ir norādīti sarakstā. |
(3) |
Komisija ir veikusi novērtējumu, lai noteiktu, kuri kaitīgie organismi ir jāiekļauj prioritāro kaitīgo organismu sarakstā. Novērtējuma pamatā bija metodoloģija, ko izstrādājis Komisijas Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. |
(4) |
Šī metodoloģija ietver saliktus rādītājus un analīzi, kuras pamatā ir vairāki kritēriji. Tajā ir ņemta vērā novērtēto kaitīgo organismu izplatīšanās, ieviešanās un seku varbūtīgums attiecībā uz Savienības teritoriju. Turklāt minētajā metodoloģijā ņemti vērā Regulas (ES) 2016/2031 I pielikuma 1. iedaļas 2. punktā un 2. iedaļā noteiktie kritēriji, kas aptver ekonomisko, sociālo un vidisko dimensiju. |
(5) |
Novērtējumā ņemti vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes īstenotās metodoloģijas rezultāti, kā arī sabiedriskā apspriešana, kas tika veikta ar Labāka regulējuma portāla starpniecību. Rezultātā tika secināts, ka ir 20 kaitīgu organismu, kuru iespējamā ekonomiskā, vidiskā vai sociālā ietekme attiecībā uz Savienības teritoriju tiek uzskatīta par visnopietnāko. |
(6) |
Turklāt šo kaitīgo organismu klātbūtne Savienības teritorijā nav konstatēta vai ir konstatēta tikai nelielā tās daļā, vai minētajā teritorijā ir konstatēti tikai nenozīmīgi, neregulāri, izolēti un reti klātbūtnes gadījumi. |
(7) |
Tāpēc ir lietderīgi minētos kaitīgos organismus norādīt sarakstā šīs regulas pielikumā. |
(8) |
Lai nodrošinātu visu to noteikumu konsekventu piemērošanu, kuri attiecas uz Savienības karantīnas organismiem, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) 2016/2031, t. i., no 2019. gada 14. decembra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Prioritāro kaitīgo organismu saraksts
Prioritāro kaitīgo organismu saraksts, kas minēts Regulas (ES) 2016/2031 6. panta 2. punktā, ir noteikts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 14. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 1. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
PIELIKUMS
Prioritāro kaitīgo organismu saraksts
|
Agrilus anxius Gory |
|
Agrilus planipennis Fairmaire |
|
Anastrepha ludens (Loew) |
|
Anoplophora chinensis (Thomson) |
|
Anoplophora glabripennis (Motschulsky) |
|
Anthonomus eugenii Cano |
|
Aromia bungii (Faldermann) |
|
Bactericera cockerelli (Sulc.) |
|
Bactrocera dorsalis (Hendel) |
|
Bactrocera zonata (Saunders) |
|
Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Bührer) Nickle et al. |
|
Candidatus Liberibacter spp., kas ir citrusu Huanlunas (Huanglongbing) slimības jeb citrusu zaļēšanas ierosinātājs |
|
Conotrachelus nenuphar (Herbst) |
|
Dendrolimus sibiricus Tschetverikov |
|
Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa |
|
Popillia japonica Newman |
|
Rhagoletis pomonella Walsh |
|
Spodoptera frugiperda (Smith) |
|
Thaumatotibia leucotreta (Meyrick) |
|
Xylella fastidiosa (Wells et al.) |
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/11 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1703
(2009. gada 4. oktobris),
ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cidre de Normandie” / “Cidre normand”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2446/2000 (2). |
(2) |
Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). |
(3) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Cidre de Normandie” / “Cidre normand” (AĢIN).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 4. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Phil HOGAN
Komisijas loceklis
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) Komisijas 2000. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 2446/2000, ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par dažu nosaukumu iekļaušanu “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kurš paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 281, 7.11.2000., 12. lpp.).
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/13 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1704
(2019. gada 9. oktobris),
ar ko 2019. gada nozvejas kvotām pievieno konkrētus daudzumus, kas 2018. gadā ieturēti atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktam dalībvalstis drīkst pirms tām iedalītās nozvejas kvotas piemērošanas gada 31. oktobra lūgt Komisiju ieturēt ne vairāk kā 10 % no attiecīgās kvotas un pārcelt tos uz nākamo gadu. |
(2) |
Padomes Regulās (ES) 2016/2285 (2), (ES) 2017/1970 (3), (ES) 2017/2360 (4) un (ES) 2018/120 (5) ir noteiktas konkrētu krājumu nozvejas kvotas 2018. gadam un norādīts, uz kuriem krājumiem drīkst attiecināt Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētos pasākumus. |
(3) |
Padomes Regulās (ES) 2018/1628 (6), (ES) 2018/2025 (7), (ES) 2018/2058 (8) un (ES) 2019/124 (9) ir noteiktas konkrētu krājumu nozvejas kvotas 2019. gadam. |
(4) |
Dažas dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktam pirms 2018. gada 31. oktobra ir lūgušas daļu no kvotām, kas attiecībā uz šīs regulas pielikumā nosauktajiem krājumiem tām iedalītas 2018. gadam, ieturēt un pārcelt uz nākamo gadu. Ieturētie daudzumi būtu jāpievieno 2019. gada kvotām, ievērojot minētajā regulā norādītos limitus. |
(5) |
Šīs elastības piemērošanas nolūkā ir verificētas un ņemtas vērā tiesības uz pieprasīto krājumu kvotu pārcelšanu un šo krājumu izmantošanas stāvoklis. Tāpēc uz šiem krājumiem var attiecināt ieturētās kvotas pārcelšanu no 2018. gada uz 2019. gadu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu. |
(6) |
Lai gan dažas dalībvalstis bija lūgušas daļu no 2018. gada kvotām, kas tām iedalītas attiecībā uz lielacu diegspuru vēdzeles krājumiem, ieturēt un pārcelt uz nākamo gadu, Regulā (ES) 2018/2025 lielacu diegspuru vēdzeles kopējā pieļaujamā nozveja ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā nav noteikta. Attiecīgi 2018. gada kvotas, kas ieturētas attiecībā uz lielacu diegspuru vēdzeles krājumiem, nav pārceļamas. |
(7) |
Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, šīs regulas pielikumā nosauktie krājumi ir izslēgti no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (10) 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas. Tāpat arī tad, ja dalībvalsts attiecībā uz konkrētu krājumu ir izmantojusi ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā, nekāda cita elastība, kas ļautu pārcelt neizmantotās zvejas iespējas, uz minēto krājumu nebūtu attiecināma, tāpēc tas izslēgts no šīs regulas darbības jomas. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
2019. gada nozvejas kvotas, kas noteiktas Regulās (ES) 2018/1628, (ES) 2018/2025, (ES) 2018/2058 un (ES) 2019/124, palielina atbilstīgi šīs regulas pielikumā norādītajam.
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 9. oktobrī
Komisijas vārdā –
Priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(2) Padomes 2016. gada 12. decembra Regula (ES) 2016/2285, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72 (OV L 344, 17.12.2016., 32. lpp.).
(3) Padomes 2017. gada 27. oktobra Regula (ES) 2017/1970, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 281, 31.10.2017., 1. lpp.).
(4) Padomes 2017. gada 11. decembra Regula (ES) 2017/2360, ar ko 2018. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 337, 19.12.2017., 1. lpp.).
(5) Padomes 2018. gada 23. janvāra Regula (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 27, 31.1.2018., 1. lpp.).
(6) Padomes 2018. gada 30. oktobra Regula (ES) 2018/1628, ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2018/120 (OV L 272, 31.10.2018., 1. lpp.).
(7) Padomes 2018. gada 17. decembra Regula (ES) 2018/2025, ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 325, 20.12.2018., 7. lpp.).
(8) Padomes 2018. gada 17. decembra Regula (ES) 2018/2058, ar ko 2019. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 329, 27.12.2018., 8. lpp.).
(9) Padomes 2019. gada 30. janvāra Regula (ES) 2019/124, ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
PIELIKUMS
Valsts kods |
Krājuma kods |
Suga |
Zona |
2018. g. galīgā kvota (1) (tonnās) |
2018. g. nozveja (tonnās) |
2018. g. nozveja (tonnās): īpaši nosacījumi (2) |
% no galīgās kvotas |
Pārceltais daudzums (tonnās) |
DE |
BLI/5B67- |
Zilā jūras līdaka |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā |
120,144 |
0 |
0 |
0 |
12,014 |
DE |
BSF/56712- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā |
32,400 |
0 |
0 |
0 |
3,240 |
DE |
COD/03AN. |
Menca |
Skageraks |
171,625 |
86,169 |
0 |
50,21 |
17,163 |
DE |
COD/2A3AX4 |
Menca |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
2 898,766 |
458,771 |
1056,726 |
52,28 |
289,877 |
DE |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
30,434 |
0 |
0 |
0 |
3,043 |
DE |
HAD/*2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HAD/5BC6A.) |
0,650 |
0 |
0 |
0 |
0,065 |
DE |
HAD/03A. |
Pikša |
3.a zona |
142,739 |
31,533 |
0 |
22,09 |
14,274 |
DE |
HAD/2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
987,251 |
56,378 |
315,842 |
37,70 |
98,725 |
DE |
HAD/5BC6A. |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b un 6.a zonā |
6,586 |
0 |
0 |
0 |
0,659 |
DE |
HAD/6B1214 |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā |
43,847 |
0 |
0 |
0 |
4,385 |
DE |
HER/*04B. |
Siļķe |
4.b zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/4CXB7D) |
545,495 |
0 |
0 |
0 |
54,550 |
DE |
HER/*04-C. |
Siļķe |
Savienības ūdeņi 4. zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/03A.) |
179,400 |
144,000 |
0 |
80,27 |
17,940 |
DE |
HER/*25B-F |
Siļķe |
2. zona, 5.b zona uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/1/2-) |
341,230 |
0 |
0 |
0 |
34,123 |
DE |
HER/03A. |
Siļķe |
3.a zona |
357,859 |
174,900 |
144,000 |
89,11 |
35,786 |
DE |
HER/03A-BC |
Siļķe |
3.a zona |
56,610 |
30,932 |
0 |
54,64 |
5,661 |
DE |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
1 982,020 |
1 921,308 |
0,334 |
96,95 |
60,378 |
DE |
HER/2A47DX |
Siļķe |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā |
58,504 |
56,524 |
0 |
96,62 |
1,980 |
DE |
HER/3D-R30 |
Reņģe |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
4 033,980 |
3 951,238 |
0 |
97,95 |
82,742 |
DE |
HER/4CXB7D |
Siļķe |
4.c, 7.d zona, izņemot Blekvoteras krājumu |
11 743,415 |
10 818,525 |
0 |
92,12 |
924,890 |
DE |
HER/7G-K. |
Siļķe |
7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
0,021 |
0 |
0 |
0 |
0,002 |
DE |
HKE/*03A. |
Heks |
3.a zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/2AC4-C) |
27,042 |
7,664 |
0 |
28,34 |
2,704 |
DE |
HKE/*8ABDE |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/571214) |
2,000 |
0 |
0 |
0 |
0,200 |
DE |
HKE/2AC4-C |
Heks |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
303,514 |
63,099 |
7,664 |
23,31 |
30,351 |
DE |
HKE/571214 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
22,000 |
18,401 |
0 |
83,64 |
2,200 |
DE |
LEZ/07. |
Megrimi |
7. zona |
2,200 |
0 |
0 |
0 |
0,220 |
DE |
LEZ/2AC4-C |
Megrimi |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
7,776 |
1,119 |
0 |
14,39 |
0,778 |
DE |
MAC/*02AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
112,700 |
0 |
0 |
0 |
11,270 |
DE |
MAC/*2AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
1 898,800 |
0 |
0 |
0 |
189,880 |
DE |
MAC/*8ABD. |
Makrele |
8.a, 8.b un 8.d zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/8C3411) |
437,478 |
420,736 |
0 |
96,17 |
16,742 |
DE |
MAC/*FRO1 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
86,980 |
0 |
0 |
0 |
8,698 |
DE |
MAC/*FRO2 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
1 938,700 |
0,379 |
0 |
0,02 |
193,870 |
DE |
MAC/2A34. |
Makrele |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā |
2 746,000 |
2 719,445 |
3,802 |
99,17 |
22,753 |
DE |
MAC/8C3411 |
Makrele |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
437,931 |
0 |
420,736 |
96,07 |
17,195 |
DE |
NEP/03A. |
Norvēģijas omārs |
3.a zona |
26,642 |
5,936 |
0 |
22,28 |
2,664 |
DE |
NEP/2AC4-C |
Norvēģijas omārs |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
886,670 |
542,044 |
0 |
61,13 |
88,667 |
DE |
PLE/03AN. |
Jūras zeltplekste |
Skageraks |
68,440 |
8,464 |
0 |
12,37 |
6,844 |
DE |
PLE/03AS. |
Jūras zeltplekste |
Kategats |
17,530 |
0,756 |
0 |
4,31 |
1,753 |
DE |
PLE/2A3AX4 |
Jūras zeltplekste |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
6 827,053 |
2 616,898 |
9,710 |
38,47 |
682,705 |
DE |
PLE/3BCD-C |
Jūras zeltplekste |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
1 600,393 |
1 445,913 |
0 |
90,35 |
154,480 |
DE |
POK/2C3A4. |
Saida |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
9 029,725 |
8 179,973 |
0 |
90,59 |
849,752 |
DE |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
247,750 |
0,479 |
0 |
0,19 |
24,775 |
DE |
RHG/5B67- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
0,066 |
0 |
0 |
0 |
0,007 |
DE |
RHG/8X14- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
0,157 |
0 |
0 |
0 |
0,016 |
DE |
RNG/*5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
1,570 |
0 |
0 |
0 |
0,157 |
DE |
RNG/*8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
0,660 |
0 |
0 |
0 |
0,066 |
DE |
RNG/5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā |
6,600 |
0 |
0 |
0 |
0,660 |
DE |
RNG/8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
15,700 |
0 |
0 |
0 |
1,570 |
DE |
SOL/24-C. |
Parastā jūrasmēle |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
1 129,161 |
722,721 |
0 |
64,01 |
112,916 |
DE |
SOL/3ABC24 |
Parastā jūrasmēle |
3.a zona; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā |
15,808 |
15,416 |
0 |
97,52 |
0,392 |
DE |
SPR/3BCD-C |
Brētliņa |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
16 698,104 |
15 228,701 |
0 |
91,20 |
1 469,403 |
DE |
WHB/*05-F. |
Putasu |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz WHB/1X14) |
4 108,273 |
1 072,776 |
0 |
26,11 |
410,827 |
DE |
WHG/2AC4. |
Merlangs |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
448,597 |
60,439 |
38,781 |
22,12 |
44,860 |
DE |
WHG/56-14 |
Merlangs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
0,110 |
0 |
0 |
0 |
0,011 |
DK |
COD/03AN. |
Menca |
Skageraks |
6 883,142 |
4 221,317 |
0 |
61,33 |
688,314 |
DK |
COD/2A3AX4 |
Menca |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
7 783,297 |
2 030,700 |
3 460,877 |
70,56 |
778,330 |
DK |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
17,778 |
0,001 |
0 |
0,01 |
1,778 |
DK |
HAD/03A. |
Pikša |
3.a zona |
2 282,198 |
563,786 |
0 |
24,70 |
228,220 |
DK |
HAD/2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
1 796,523 |
264,354 |
853,336 |
62,21 |
179,652 |
DK |
HAD/5BC6A. |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b un 6.a zonā |
1,330 |
0,750 |
0 |
56,39 |
0,133 |
DK |
HER/*04B. |
Siļķe |
4.b zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/4CXB7D) |
926,369 |
0 |
0 |
0 |
92,637 |
DK |
HER/*04-C. |
Siļķe |
Savienības ūdeņi 4. zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/03A.) |
8 929,906 |
8 328,257 |
0 |
93,26 |
601,649 |
DK |
HER/*25B-F |
Siļķe |
2. zona, 5.b zona uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/1/2-) |
2 491,158 |
0 |
0 |
0 |
249,116 |
DK |
HER/03A. |
Siļķe |
3.a zona |
12 586,905 |
1 744,028 |
8 328,257 |
80,02 |
1 258,691 |
DK |
HER/03A-BC |
Siļķe |
3.a zona |
6 315,259 |
364,862 |
0 |
5,78 |
631,526 |
DK |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
17 810,134 |
17 051,626 |
0 |
95,74 |
758,508 |
DK |
HER/2A47DX |
Siļķe |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā |
10 385,789 |
8 549,477 |
0 |
82,32 |
1 038,579 |
DK |
HER/3D-R30 |
Reņģe |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
13 158,086 |
11 848,401 |
0 |
90,05 |
1 309,685 |
DK |
HER/4AB. |
Siļķe |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N |
130 414,230 |
114 965,013 |
753,001 |
88,73 |
13 041,423 |
DK |
HER/4CXB7D |
Siļķe |
4.c, 7.d zona, izņemot Blekvoteras krājumu |
938,480 |
2,035 |
0 |
0,22 |
93,848 |
DK |
HKE/*03A. |
Heks |
3.a zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/2AC4-C) |
235,928 |
0 |
0 |
0 |
23,593 |
DK |
HKE/03A. |
Heks |
3.a zona |
1 714,839 |
568,439 |
0 |
33,15 |
171,484 |
DK |
HKE/2AC4-C |
Heks |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
2 363,106 |
560,737 |
0 |
23,73 |
236,311 |
DK |
HKE/571214 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
3,104 |
2,600 |
0 |
83,76 |
0,310 |
DK |
JAX/*4BC7D |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
539,480 |
0 |
0 |
0 |
53,948 |
DK |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
11 398,686 |
6 051,438 |
0 |
53,09 |
1 139,869 |
DK |
LEZ/2AC4-C |
Megrimi |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
63,774 |
44,271 |
0 |
69,42 |
6,377 |
DK |
MAC/*02AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
2 405,000 |
0 |
0 |
0 |
240,500 |
DK |
MAC/*2A6. |
Makrele |
6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
11 190,000 |
3 984,698 |
0 |
35,61 |
1 119,000 |
DK |
MAC/*3A4BC |
Makrele |
3.a un 4.bc zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
2 028,762 |
762,531 |
0 |
37,59 |
202,876 |
DK |
MAC/*4A-EN |
Makrele |
Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
2 554,430 |
0 |
0 |
0 |
255,443 |
DK |
MAC/*FRO1 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
2 456,000 |
0 |
0 |
0 |
245,600 |
DK |
MAC/2A34. |
Makrele |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā |
13 930,055 |
9 122,582 |
4 747,229 |
99,57 |
60,244 |
DK |
MAC/2A4A-N |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā |
12 539,676 |
12 529,570 |
0 |
99,92 |
10,106 |
DK |
MAC/2CX14- |
Makrele |
6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā |
4 298,986 |
4 225,523 |
0 |
98,29 |
73,463 |
DK |
NEP/03A. |
Norvēģijas omārs |
3.a zona |
9 645,632 |
5 138,748 |
0 |
53,28 |
964,563 |
DK |
NEP/2AC4-C |
Norvēģijas omārs |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
1 394,844 |
58,896 |
0 |
4,22 |
139,484 |
DK |
PLE/03AN. |
Jūras zeltplekste |
Skageraks |
13 514,240 |
4 362,259 |
0 |
32,28 |
1 351,424 |
DK |
PLE/03AS. |
Jūras zeltplekste |
Kategats |
1 549,490 |
479,366 |
0 |
30,94 |
154,949 |
DK |
PLE/2A3AX4 |
Jūras zeltplekste |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
23 678,404 |
4 887,871 |
4781,723 |
40,84 |
2 367,840 |
DK |
PLE/3BCD-C |
Jūras zeltplekste |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
5 405,970 |
2 402,417 |
0 |
44,44 |
540,597 |
DK |
POK/2C3A4. |
Saida |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
7 755,811 |
6 844,467 |
0 |
88,25 |
775,581 |
DK |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
1,605 |
1,268 |
0 |
79,00 |
0,161 |
DK |
SOL/24-C. |
Parastā jūrasmēle |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
679,100 |
367,357 |
0 |
54,09 |
67,910 |
DK |
SOL/3ABC24 |
Parastā jūrasmēle |
3.a zona; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā |
421,819 |
353,840 |
0 |
83,88 |
42,182 |
DK |
SPR/3BCD-C |
Brētliņa |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
27 307,558 |
24 577,085 |
0 |
90,00 |
2 730,473 |
DK |
WHB/*05-F. |
Putasu |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz WHB/1X14) |
541,606 |
0 |
0 |
0 |
54,161 |
DK |
WHG/2AC4. |
Merlangs |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
1 953,310 |
171,491 |
67,004 |
12,21 |
195,331 |
DK |
WHG/7X7A-C |
Merlangs |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
1,000 |
0,794 |
0 |
79,40 |
0,100 |
EE |
BLI/5B67- |
Zilā jūras līdaka |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā |
18,880 |
0 |
0 |
0 |
1,888 |
EE |
HER/03D.RG |
Reņģe |
28.1. apakšrajons |
13 170,008 |
12 520,836 |
0 |
95,07 |
649,172 |
EE |
HER/3D-R30 |
Reņģe |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
26 957,499 |
22 205,217 |
0 |
82,37 |
2 695,750 |
EE |
SPR/3BCD-C |
Brētliņa |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
31 084,876 |
29 625,552 |
0 |
95,31 |
1 459,324 |
ES |
ALF/3X14- |
Beriksas |
Savienības un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
80,320 |
72,044 |
0 |
89,70 |
8,032 |
ES |
ANE/08. |
Anšovs |
8. zona |
27 753,493 |
27 614,827 |
0 |
99,50 |
138,666 |
ES |
ANF/8C3411 |
Jūrasvelni |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
3 582,444 |
1 536,966 |
0 |
42,90 |
358,244 |
ES |
BLI/5B67- |
Zilā jūras līdaka |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā |
396,998 |
134,928 |
0 |
33,99 |
39,700 |
ES |
BSF/56712- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā |
295,428 |
258,682 |
0 |
87,56 |
29,543 |
ES |
BSF/8910- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā |
74,478 |
66,582 |
0 |
89,40 |
7,448 |
ES |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
68,535 |
30,194 |
0 |
44,06 |
6,854 |
ES |
HAD/5BC6A. |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b un 6.a zonā |
31,107 |
27,332 |
0 |
87,86 |
3,111 |
ES |
HER/*25B-F |
Siļķe |
2. zona, 5.b zona uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/1/2-) |
5,000 |
0 |
0 |
0 |
0,500 |
ES |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
35,432 |
0 |
0 |
0 |
3,543 |
ES |
HKE/*57-14 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/8ABDE.) |
4 219,400 |
2 378,000 |
0 |
56,36 |
421,940 |
ES |
HKE/*8ABDE |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/571214) |
3 325,230 |
216,000 |
0 |
6,50 |
332,523 |
ES |
HKE/8ABDE. |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
14 913,441 |
8 889,383 |
2 378,000 |
75,55 |
1 491,344 |
ES |
HKE/8C3411 |
Heks |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
7 591,567 |
6 466,076 |
0 |
85,17 |
759,157 |
ES |
JAX/*08C |
Stavridas |
8.c zona (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/09.) |
2 323,177 |
2 090,000 |
0 |
89,96 |
232,318 |
ES |
JAX/*08C2. |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
8.c zona (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
8 227,267 |
7 400,000 |
0 |
89,94 |
822,727 |
ES |
JAX/*09. |
Stavridas |
9. zona (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/08C.) |
784,528 |
0 |
0 |
0 |
78,453 |
ES |
JAX/08C. |
Stavridas |
8.c zona |
15 692,080 |
12 235,671 |
0 |
77,97 |
1 569,208 |
ES |
JAX/09. |
Stavridas |
9. zona |
24 863,885 |
16 575,953 |
2 090,000 |
75,07 |
2 486,389 |
ES |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
9 789,557 |
477,878 |
7 400,000 |
80,47 |
978,956 |
ES |
LEZ/*8ABDE. |
Megrimi |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz LEZ/07.) |
836,250 |
37,834 |
0 |
4,52 |
83,625 |
ES |
LEZ/56-14 |
Megrimi |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6. zona; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
688,040 |
323,245 |
0 |
46,98 |
68,804 |
ES |
LEZ/8ABDE. |
Megrimi |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
551,524 |
507,491 |
0 |
92,02 |
44,033 |
ES |
LEZ/8C3411 |
Megrimi |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
1 349,508 |
847,038 |
0 |
62,77 |
134,951 |
ES |
MAC/*08B. |
Makrele |
8.b zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/8C3411) |
2 936,352 |
0 |
0 |
0 |
293,635 |
ES |
MAC/*8ABD. |
Makrele |
8.a, 8.b un 8.d zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/8C3411) |
8 741,172 |
0 |
0 |
0 |
874,117 |
ES |
MAC/2CX14- |
Makrele |
6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā |
1 511,801 |
1 311,468 |
0 |
86,75 |
151,180 |
ES |
MAC/8C3411 |
Makrele |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
30 008,507 |
28 784,005 |
0 |
95,92 |
1 224,502 |
ES |
NEP/07. |
Norvēģijas omārs |
7. zona |
1 693,642 |
27,263 |
158,375 |
10,96 |
169,364 |
ES |
NEP/5BC6. |
Norvēģijas omārs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā |
109,962 |
0,061 |
0 |
0,06 |
10,996 |
ES |
NEP/8ABDE. |
Norvēģijas omārs |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
36,451 |
0 |
0 |
0 |
3,645 |
ES |
OTH/*08C2 |
Kaproīdu un merlanga piezveja |
8.c zona (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
284,008 |
0 |
0 |
0 |
28,401 |
ES |
OTH/*2A-14 |
Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
568,015 |
0 |
0 |
0 |
56,802 |
ES |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
19,288 |
6,772 |
0 |
35,11 |
1,929 |
ES |
RHG/5B67- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
0,500 |
0 |
0 |
0 |
0,050 |
ES |
RHG/8X14- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
15,080 |
0 |
0 |
0 |
1,508 |
ES |
RNG/*5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
153,200 |
0 |
0 |
0 |
15,320 |
ES |
RNG/*8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
5,780 |
0 |
0 |
0 |
0,578 |
ES |
RNG/5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā |
396,891 |
285,910 |
0 |
72,04 |
39,689 |
ES |
RNG/8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
2 289,293 |
924,220 |
0 |
40,37 |
228,929 |
ES |
SBR/09- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi IX zonā |
101,722 |
30,106 |
11,496 |
40,90 |
10,172 |
ES |
SBR/10- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā |
5,557 |
0 |
0 |
0 |
0,556 |
ES |
SBR/678- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā |
115,150 |
107,872 |
0 |
93,68 |
7,278 |
ES |
SOL/8AB. |
Parastā jūrasmēle |
8.a un 8.b zona |
8,132 |
7,837 |
0 |
96,37 |
0,295 |
ES |
WHB/*05-F. |
Putasu |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz WHB/1X14) |
1 343,510 |
0 |
0 |
0 |
134,351 |
ES |
WHB/1X14 |
Putasu |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
853,297 |
766,876 |
0 |
89,87 |
85,330 |
ES |
WHB/8C3411 |
Putasu |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
47 848,098 |
21 175,883 |
0 |
44,26 |
4 784,810 |
ES |
WHG/56-14 |
Merlangs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
0,031 |
0 |
0 |
0 |
0,003 |
FI |
HER/30/31. |
Reņģe |
30.–31. apakšrajons |
92 351,839 |
80 970,999 |
0 |
87,68 |
9 235,184 |
FI |
HER/3D-R30 |
Reņģe |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
54 745,026 |
45 908,600 |
0 |
83,86 |
5 474,503 |
FR |
ALF/3X14- |
Beriksas |
Savienības un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
18,900 |
14,757 |
0 |
78,08 |
1,890 |
FR |
ANE/08. |
Anšovs |
8. zona |
5 609,698 |
3 141,550 |
0 |
56 |
560,970 |
FR |
ANF/8C3411 |
Jūrasvelni |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
58,878 |
28,689 |
0 |
48,73 |
5,888 |
FR |
BLI/5B67- |
Zilā jūras līdaka |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā |
8 776,985 |
1 324,221 |
0 |
15,09 |
877,699 |
FR |
BSF/56712- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā |
2 425,944 |
1 605,352 |
0 |
66,17 |
242,594 |
FR |
BSF/8910- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā |
25,922 |
9,735 |
0 |
37,55 |
2,592 |
FR |
COD/07A. |
Menca |
7.a zona |
25,711 |
0 |
0 |
0 |
2,571 |
FR |
COD/07D. |
Menca |
7.d zona |
1 642,038 |
35,052 |
0 |
2,13 |
164,204 |
FR |
COD/2A3AX4 |
Menca |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
1 603,130 |
588,390 |
0 |
36,70 |
160,313 |
FR |
COD/7XAD34 |
Menca |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
2 202,064 |
519,775 |
0 |
23,60 |
220,206 |
FR |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
363,442 |
189,970 |
0 |
52,27 |
36,344 |
FR |
HAD/*2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HAD/5BC6A.) |
27,740 |
0 |
0 |
0 |
2,774 |
FR |
HAD/07 A. |
Pikša |
7.a zona |
201,850 |
0 |
0 |
0 |
20,185 |
FR |
HAD/2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
920,140 |
203,465 |
0 |
22,11 |
92,014 |
FR |
HAD/5BC6A. |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b un 6.a zonā |
269,542 |
66,170 |
0 |
24,55 |
26,954 |
FR |
HAD/6B1214 |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā |
599,411 |
0 |
0 |
0 |
59,941 |
FR |
HER/*04B. |
Siļķe |
4.b zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/4CXB7D) |
9 065,005 |
3 051,996 |
0 |
33,67 |
906,501 |
FR |
HER/*25B-F |
Siļķe |
2. zona, 5.b zona uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/1/2-) |
59,000 |
0 |
0 |
0 |
5,900 |
FR |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
0,200 |
0 |
0 |
0 |
0,020 |
FR |
HER/2A47DX |
Siļķe |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā |
54,328 |
0 |
0 |
0 |
5,433 |
FR |
HER/4AB. |
Siļķe |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N |
19 509,994 |
17 531,200 |
0 |
89,86 |
1 950,999 |
FR |
HER/4CXB7D |
Siļķe |
4.c, 7.d zona, izņemot Blekvoteras krājumu |
17 904,656 |
10 731,228 |
3 051,996 |
76,98 |
1 790,466 |
FR |
HER/7G-K. |
Siļķe |
7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
680,299 |
2,006 |
0 |
0,29 |
68,030 |
FR |
HKE/*03A. |
Heks |
3.a zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/2AC4-C) |
52,277 |
0 |
0 |
0 |
5,228 |
FR |
HKE/*57-14 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/8ABDE.) |
7 601,051 |
0 |
0 |
0 |
760,105 |
FR |
HKE/*8ABDE |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/571214) |
3 326,972 |
0 |
0 |
0 |
332,697 |
FR |
HKE/2AC4-C |
Heks |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
2 978,608 |
2 691,260 |
0 |
90,35 |
287,348 |
FR |
HKE/571214 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
29 082,551 |
19 815,129 |
0 |
68,13 |
2 908,255 |
FR |
HKE/8ABDE. |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
32 401,216 |
16 408,122 |
0 |
50,64 |
3 240,122 |
FR |
HKE/8C3411 |
Heks |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
341,118 |
59,875 |
0 |
17,55 |
34,112 |
FR |
JAX/08C. |
Stavridas |
8.c zona |
271,524 |
1,303 |
0 |
0,48 |
27,152 |
FR |
LEZ/*8ABDE. |
Megrimi |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz LEZ/07.) |
1 402,705 |
686,214 |
0 |
48,92 |
140,271 |
FR |
LEZ/07. |
Megrimi |
7. zona |
5 361,809 |
3 441,945 |
686,214 |
76,99 |
536,181 |
FR |
LEZ/2AC4-C |
Megrimi |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
81,961 |
69,068 |
0 |
84,27 |
8,196 |
FR |
LEZ/56-14 |
Megrimi |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6. zona; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
2 644,947 |
117,242 |
0 |
4,43 |
264,495 |
FR |
LEZ/8ABDE. |
Megrimi |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
805,879 |
717,271 |
0 |
89 |
80,588 |
FR |
LEZ/8C3411 |
Megrimi |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
49,972 |
1,468 |
0 |
2,94 |
4,997 |
FR |
MAC/*02AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
248,100 |
0 |
0 |
0 |
24,810 |
FR |
MAC/*08B. |
Makrele |
8.b zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/8C3411) |
19,312 |
0 |
0 |
0 |
1,931 |
FR |
MAC/*2AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
1 264,400 |
0 |
0 |
0 |
126,440 |
FR |
MAC/*8ABD. |
Makrele |
8.a, 8.b un 8.d zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/8C3411) |
58,355 |
0 |
0 |
0 |
5,836 |
FR |
MAC/*FRO1 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
252,800 |
0 |
0 |
0 |
25,280 |
FR |
MAC/*FRO2 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
1 292,800 |
0 |
0 |
0 |
129,280 |
FR |
MAC/8C3411 |
Makrele |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
232,094 |
107,926 |
0 |
46,50 |
23,209 |
FR |
NEP/*07U16 |
Norvēģijas omārs |
ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (īpašs nosacījums attiecībā uz NEP/07.) |
118,556 |
0 |
0 |
0 |
11,856 |
FR |
NEP/07. |
Norvēģijas omārs |
7. zona |
7 742,863 |
285,176 |
0 |
3,68 |
774,286 |
FR |
NEP/2AC4-C |
Norvēģijas omārs |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
162,840 |
71,701 |
0 |
44,03 |
16,284 |
FR |
NEP/5BC6. |
Norvēģijas omārs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā |
112,769 |
0 |
0 |
0 |
11,277 |
FR |
NEP/8ABDE. |
Norvēģijas omārs |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
4 005,488 |
2 172,779 |
0 |
54,25 |
400,549 |
FR |
PLE/07A. |
Jūras zeltplekste |
7.a zona |
21,334 |
0 |
0 |
0 |
2,133 |
FR |
PLE/2A3AX4 |
Jūras zeltplekste |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
1 364,114 |
112,278 |
0 |
8,23 |
136,411 |
FR |
PLE/7DE. |
Jūras zeltplekste |
7.d un 7.e zona |
5 908,607 |
2 288,899 |
0 |
38,74 |
590,861 |
FR |
POK/2C3A4. |
Saida |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
24 225,974 |
13 434,241 |
0 |
55,45 |
2 422,597 |
FR |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
6 204,164 |
3 652,773 |
0 |
58,88 |
620,416 |
FR |
RNG/*5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
7,891 |
0 |
0 |
0 |
0,789 |
FR |
RNG/*8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
285,718 |
0 |
0 |
0 |
28,572 |
FR |
RNG/5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā |
2 857,182 |
173,520 |
7,392 |
6,33 |
285,718 |
FR |
RNG/8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
78,911 |
0,007 |
0,22 |
0,29 |
7,891 |
FR |
SBR/678- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā |
23,448 |
23,234 |
0 |
99,09 |
0,214 |
FR |
SOL/07E. |
Parastā jūrasmēle |
7.e zona |
334,045 |
216,604 |
0 |
64,84 |
33,405 |
FR |
SOL/7FG. |
Parastā jūrasmēle |
7.f un 7.g zona |
65,428 |
44,107 |
0 |
67,41 |
6,543 |
FR |
SOL/8AB. |
Parastā jūrasmēle |
8.a un 8.b zona |
3 585,061 |
3 164,801 |
0 |
88,28 |
358,506 |
FR |
WHB/*05-F |
Putasu |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz WHB/1X14) |
3 601,250 |
1 266,963 |
0 |
35,18 |
360,125 |
FR |
WHG/07A. |
Merlangs |
7.a zona |
3,332 |
0 |
0 |
0 |
0,333 |
FR |
WHG/2AC4. |
Merlangs |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
3 083,670 |
917,760 |
0 |
29,76 |
308,367 |
FR |
WHG/56-14 |
Merlangs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
17,371 |
1,872 |
0 |
10,78 |
1,737 |
FR |
WHG/7X7A-C |
Merlangs |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
15 439,494 |
6 385,566 |
0 |
41,36 |
1 543,949 |
IE |
BLI/5B67- |
Zilā jūras līdaka |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā |
33,345 |
0 |
0 |
0 |
3,335 |
IE |
BSF/56712- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā |
2,011 |
0 |
0 |
0 |
0,201 |
IE |
COD/07A. |
Menca |
7.a zona |
467,076 |
106,470 |
0 |
22,80 |
46,708 |
IE |
COD/7XAD34 |
Menca |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
837,095 |
729,354 |
0 |
87,13 |
83,710 |
IE |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
1,128 |
0 |
0 |
0 |
0,113 |
IE |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
2 698,699 |
2 428,484 |
0 |
89,99 |
269,870 |
IE |
HER/4AB. |
Siļķe |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N |
572,884 |
515,034 |
0 |
89,90 |
57,288 |
IE |
HER/7G-K. |
Siļķe |
7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
10 179,707 |
4 187,598 |
0 |
41,14 |
1 017,971 |
IE |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
28 162,832 |
25 347,148 |
0 |
90 |
2 815,684 |
IE |
LEZ/07. |
Megrimi |
7. zona |
2 487,151 |
2 239,119 |
0 |
90,03 |
248,032 |
IE |
LEZ/56-14 |
Megrimi |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6. zona; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
822,448 |
740,908 |
0 |
90,09 |
81,540 |
IE |
MAC/*2AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
6 399,754 |
0 |
0 |
0 |
639,975 |
IE |
MAC/*4A-EN |
Makrele |
Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
47 004,647 |
24 566,516 |
0 |
52,26 |
4 700,465 |
IE |
MAC/*FRO2 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
6 523,620 |
0 |
0 |
0 |
652,362 |
IE |
NEP/5BC6. |
Norvēģijas omārs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā |
188,645 |
65,099 |
0 |
34,51 |
18,865 |
IE |
PLE/07A. |
Jūras zeltplekste |
7.a zona |
1 334,634 |
320,468 |
0 |
24,01 |
133,463 |
IE |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
365,688 |
231,486 |
0 |
63,30 |
36,569 |
IE |
RHG/5B67- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
2,030 |
0 |
0 |
0 |
0,203 |
IE |
RHG/8X14- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
0,030 |
0 |
0 |
0 |
0,003 |
IE |
RNG/5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā |
33,100 |
0,006 |
0 |
0,02 |
3,310 |
IE |
RNG/8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
3,455 |
0 |
0 |
0 |
0,346 |
IE |
WHB/1X14 |
Putasu |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
54 899,543 |
49 902,733 |
0 |
90,90 |
4 996,810 |
IE |
WHG/07A. |
Merlangs |
7.a zona |
50,595 |
43,540 |
0 |
86,06 |
5,060 |
IE |
WHG/7X7A-C |
Merlangs |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
6 977,282 |
4 633,955 |
0 |
66,41 |
697,728 |
NL |
COD/03AN. |
Menca |
Skageraks |
75,010 |
57,875 |
0 |
77,16 |
7,501 |
NL |
COD/07A. |
Menca |
7.a zona |
2,000 |
0 |
0 |
0 |
0,200 |
NL |
COD/07D. |
Menca |
7.d zona |
48,615 |
8,135 |
0 |
16,73 |
4,862 |
NL |
COD/2A3AX4 |
Menca |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
1 690,786 |
345,580 |
130,330 |
28,15 |
169,079 |
NL |
COD/7XAD34 |
Menca |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
1,016 |
0,456 |
0 |
44,88 |
0,102 |
NL |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
2,625 |
1,474 |
0 |
56,15 |
0,263 |
NL |
HAD/03A. |
Pikša |
3.a zona |
4,056 |
3,968 |
0 |
97,83 |
0,088 |
NL |
HAD/2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
194,495 |
49,814 |
50,640 |
51,65 |
19,450 |
NL |
HAD/7X7A34 |
Pikša |
7.b–k, 8., 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
7,410 |
7,338 |
0 |
99,03 |
0,072 |
NL |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
4 368,591 |
3 642,760 |
503,600 |
94,91 |
222,231 |
NL |
HER/2A47DX |
Siļķe |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā |
103,262 |
32,390 |
0 |
31,37 |
10,326 |
NL |
HER/4AB. |
Siļķe |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N |
83 660,191 |
78 157,441 |
0 |
93,42 |
5 502,750 |
NL |
HER/7G-K. |
Siļķe |
7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
829,198 |
438,964 |
0 |
52,94 |
82,920 |
NL |
HKE/2AC4-C |
Heks |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
125,105 |
39,437 |
8,958 |
38,68 |
12,511 |
NL |
HKE/571214 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
1 484,812 |
429,868 |
0 |
28,95 |
148,481 |
NL |
HKE/8ABDE. |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
42,278 |
0 |
0 |
0 |
4,228 |
NL |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
36 350,487 |
25 344,290 |
2 414,244 |
76,36 |
3 635,049 |
NL |
LEZ/2AC4-C |
Megrimi |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
13,520 |
4,324 |
0 |
31,98 |
1,352 |
NL |
MAC/2CX14- |
Makrele |
6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā |
26 986,657 |
13 030,288 |
12 579,712 |
94,90 |
1 376,657 |
NL |
MAC/8C3411 |
Makrele |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
358,677 |
0 |
356,478 |
99,39 |
2,199 |
NL |
NEP/2AC4-C |
Norvēģijas omārs |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
1 164,977 |
826,308 |
0 |
70,93 |
116,498 |
NL |
PLE/03AN. |
Jūras zeltplekste |
Skageraks |
2 578,720 |
1 526,370 |
0 |
59,19 |
257,872 |
NL |
PLE/07A. |
Jūras zeltplekste |
7.a zona |
0,995 |
0 |
0 |
0 |
0,100 |
NL |
PLE/2A3AX4 |
Jūras zeltplekste |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
51 466,950 |
22 658,378 |
0 |
44,03 |
5 146,695 |
NL |
PLE/7DE. |
Jūras zeltplekste |
7.d un 7.e zona |
105,249 |
94,435 |
0 |
89,73 |
10,525 |
NL |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
117,145 |
100,261 |
0 |
85,59 |
11,715 |
NL |
SOL/24-C. |
Parastā jūrasmēle |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
12 852,955 |
8 335,970 |
0 |
64,86 |
1 285,296 |
NL |
SOL/3ABC24 |
Parastā jūrasmēle |
3.a zona; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā |
40,647 |
40,574 |
0 |
99,82 |
0,073 |
NL |
WHG/2AC4. |
Merlangs |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
1 188,600 |
647,804 |
1,364 |
54,62 |
118,860 |
NL |
WHG/7X7A-C |
Merlangs |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
553,243 |
494,265 |
0 |
89,34 |
55,324 |
PL |
HER/3D-R30 |
Reņģe |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
58 775,811 |
49 537,492 |
0 |
84,28 |
5 877,581 |
PL |
SPR/3BCD-C |
Brētliņa |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
77 568,491 |
74 151,750 |
0 |
95,60 |
3 416,741 |
PT |
ANF/8C3411 |
Jūrasvelni |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
726,896 |
435,799 |
0 |
59,95 |
72,690 |
PT |
BSF/8910- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā |
3 267,934 |
1 827,440 |
0 |
55,92 |
326,793 |
PT |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
0,431 |
0 |
0 |
0 |
0,043 |
PT |
HKE/8C3411 |
Heks |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
2 474,241 |
1 741,283 |
0 |
70,38 |
247,424 |
PT |
JAX/08C. |
Stavridas |
8.c zona |
1 549,963 |
532,237 |
0 |
34,34 |
154,996 |
PT |
JAX/09. |
Stavridas |
9. zona |
3 8774,125 |
19 225,896 |
0 |
49,58 |
3 877,413 |
PT |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
0,402 |
0 |
0 |
0 |
0,040 |
PT |
LEZ/8C3411 |
Megrimi |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
101,084 |
90,764 |
0 |
89,79 |
10,108 |
PT |
MAC/8C3411 |
Makrele |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
5 704,935 |
4 924,715 |
0 |
86,32 |
570,494 |
PT |
SBR/09- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi IX zonā |
71,122 |
68,156 |
0,018 |
95,86 |
2,948 |
PT |
SBR/10- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā |
531,232 |
447,739 |
0 |
84,28 |
53,123 |
PT |
WHB/1X14 |
Putasu |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
1,455 |
0 |
0 |
0 |
0,146 |
PT |
WHB/8C3411 |
Putasu |
8.c, 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
11 796,303 |
3 800,215 |
0 |
32,22 |
1 179,630 |
SE |
COD/03AN. |
Menca |
Skageraks |
1 166,102 |
670,240 |
0 |
57,48 |
116,610 |
SE |
COD/2A3AX4 |
Menca |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
53,451 |
38,929 |
0 |
72,83 |
5,345 |
SE |
HAD/03A. |
Pikša |
3.a zona |
268,679 |
142,556 |
0 |
53,06 |
26,868 |
SE |
HAD/2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
183,231 |
8,009 |
0 |
4,37 |
18,323 |
SE |
HER/03A. |
Siļķe |
3.a zona |
31 381,211 |
17 325,858 |
11 832,339 |
92,92 |
2 223,014 |
SE |
HER/03A-BC |
Siļķe |
3.a zona |
1 016,770 |
56,020 |
0 |
5,51 |
101,677 |
SE |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
485,797 |
0 |
445,006 |
91,60 |
40,791 |
SE |
HER/2A47DX |
Siļķe |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā |
150,764 |
123,430 |
0 |
81,87 |
15,076 |
SE |
HER/30/31. |
Reņģe |
30.–31. apakšrajons |
18 918,855 |
16 508,830 |
0 |
87,26 |
1 891,886 |
SE |
HER/3D-R30 |
Reņģe |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
74 627,970 |
68 722,415 |
0 |
92,09 |
5 905,555 |
SE |
HER/4AB. |
Siļķe |
Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N |
7 343,533 |
6 646,200 |
19,179 |
90,77 |
678,154 |
SE |
HKE/03A. |
Heks |
3.a zona |
274,946 |
78,758 |
0 |
28,64 |
27,495 |
SE |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
112,694 |
0 |
0 |
0 |
11,269 |
SE |
MAC/2A34. |
Makrele |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā |
4 170,545 |
3 693,855 |
366,487 |
97,36 |
110,203 |
SE |
NEP/03A. |
Norvēģijas omārs |
3.a zona |
3 451,775 |
1 860,111 |
0 |
53,89 |
345,178 |
SE |
PLE/03AN. |
Jūras zeltplekste |
Skageraks |
718,510 |
79,231 |
0 |
11,03 |
71,851 |
SE |
PLE/03AS. |
Jūras zeltplekste |
Kategats |
173,750 |
51,410 |
0 |
29,59 |
17,375 |
SE |
PLE/3BCD-C |
Jūras zeltplekste |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
147,281 |
37,491 |
0 |
25,46 |
14,728 |
SE |
POK/2C3A4. |
Saida |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
660,527 |
555,178 |
0 |
84,05 |
66,053 |
SE |
SOL/3ABC24 |
Parastā jūrasmēle |
3.a zona; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā |
28,978 |
16,027 |
0 |
55,31 |
2,898 |
SE |
SPR/3BCD-C |
Brētliņa |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
53 773,703 |
49 133,279 |
0 |
91,37 |
4 640,424 |
SE |
WHB/1X14 |
Putasu |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
44,306 |
33,953 |
0 |
76,63 |
4,431 |
SE |
WHG/2AC4. |
Merlangs |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
15,320 |
3,465 |
0 |
22,62 |
1,532 |
UK |
ALF/3X14- |
Beriksas |
Savienības un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
5,411 |
0,612 |
0 |
11,31 |
0,541 |
UK |
BLI/5B67- |
Zilā jūras līdaka |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā |
2 233,992 |
736,689 |
0 |
32,98 |
223,399 |
UK |
BSF/56712- |
Melnā mataste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā |
167,739 |
65,445 |
0 |
39,02 |
16,774 |
UK |
COD/07A. |
Menca |
7.a zona |
205,556 |
128,097 |
0 |
62,32 |
20,556 |
UK |
COD/07D. |
Menca |
7.d zona |
185,868 |
38,817 |
0 |
20,88 |
18,587 |
UK |
COD/2A3AX4 |
Menca |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
23 416,836 |
19 321,906 |
1 804,817 |
90,22 |
2 290,113 |
UK |
COD/7XAD34 |
Menca |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
248,249 |
132,517 |
0 |
53,38 |
24,825 |
UK |
GHL/2A-C46 |
Grenlandes paltuss |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā |
1 071,439 |
65,285 |
0 |
6,09 |
107,144 |
UK |
HAD/*2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz HAD/5BC6A.) |
391,190 |
0 |
0 |
0 |
39,119 |
UK |
HAD/07 A. |
Pikša |
7.a zona |
1 810,143 |
1 584,939 |
0 |
87,56 |
181,014 |
UK |
HAD/2AC4. |
Pikša |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
30 920,425 |
22 478,756 |
3 415,515 |
83,74 |
3 092,043 |
UK |
HAD/5BC6A. |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b un 6.a zonā |
3 922,369 |
3 421,950 |
0 |
87,24 |
392,237 |
UK |
HAD/6B1214 |
Pikša |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā |
4 233,960 |
3 418,035 |
0 |
80,73 |
423,396 |
UK |
HAD/7X7A34 |
Pikša |
7.b–k, 8., 9. un 10. zona; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā |
648,573 |
581,600 |
0 |
89,67 |
64,857 |
UK |
HER/*04B. |
Siļķe |
4.b zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/4CXB7D) |
3 549,817 |
2 533,400 |
0 |
71,37 |
354,982 |
UK |
HER/*25B-F |
Siļķe |
2. zona, 5.b zona uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (īpašs nosacījums attiecībā uz HER/1/2-) |
382,400 |
0 |
0 |
0 |
38,240 |
UK |
HER/07A/MM |
Siļķe |
7.a zona |
5 584,566 |
5 508,041 |
0 |
98,63 |
76,525 |
UK |
HER/1/2- |
Siļķe |
Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā |
2 601,099 |
2 581,562 |
0 |
99,25 |
19,537 |
UK |
HER/2A47DX |
Siļķe |
4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā |
199,376 |
23,562 |
0 |
11,82 |
19,938 |
UK |
HER/4CXB7D |
Siļķe |
4.c, 7.d zona, izņemot Blekvoteras krājumu |
6 786,004 |
4 039,171 |
2 533,400 |
96,85 |
213,433 |
UK |
HER/7G-K. |
Siļķe |
7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
51,050 |
0,063 |
0 |
0,12 |
5,105 |
UK |
HKE/*03A. |
Heks |
3.a zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/2AC4-C) |
65,800 |
0 |
0 |
0 |
6,580 |
UK |
HKE/*8ABDE |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz HKE/571214) |
1 871,240 |
198,275 |
0 |
10,60 |
187,124 |
UK |
HKE/2AC4-C |
Heks |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
5 902,584 |
5 233,715 |
0 |
88,67 |
590,258 |
UK |
HKE/571214 |
Heks |
6. un 7. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
8 262,851 |
5 157,358 |
198,275 |
64,82 |
826,285 |
UK |
HKE/8ABDE. |
Heks |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona |
0,680 |
0 |
0 |
0 |
0,068 |
UK |
JAX/*07D. |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
7.d zona (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
507,542 |
507,000 |
0 |
99,89 |
0,542 |
UK |
JAX/*4BC7D |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
507,642 |
0 |
0 |
0 |
50,764 |
UK |
JAX/2A-14 |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
7 674,152 |
3 852,256 |
587,000 |
57,85 |
767,415 |
UK |
LEZ/*8ABDE. |
Megrimi |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona (īpašs nosacījums attiecībā uz LEZ/07.) |
50,250 |
0 |
0 |
0 |
5,025 |
UK |
LEZ/07. |
Megrimi |
7. zona |
2 721,795 |
2 487,659 |
0 |
91,40 |
234,136 |
UK |
LEZ/2AC4-C |
Megrimi |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
2 639,368 |
1 524,915 |
0 |
57,78 |
263,937 |
UK |
LEZ/56-14 |
Megrimi |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6. zona; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
1 899,925 |
940,595 |
0 |
49,51 |
189,993 |
UK |
MAC/*02AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
206,000 |
0 |
0 |
0 |
20,600 |
UK |
MAC/*2AN- |
Makrele |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
15 480,000 |
0 |
0 |
0 |
1 548,000 |
UK |
MAC/*3A4BC |
Makrele |
3.a un 4.bc zona (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
547,393 |
146,734 |
0 |
26,81 |
54,739 |
UK |
MAC/*4A-EN |
Makrele |
Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
128 672,537 |
104 911,447 |
0 |
81,53 |
12 867,254 |
UK |
MAC/*FRO1 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2A34.) |
210,000 |
0 |
0 |
0 |
21,000 |
UK |
MAC/*FRO2 |
Makrele |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz MAC/2CX14-) |
15 798,000 |
0 |
0 |
0 |
1 579,800 |
UK |
MAC/2A34. |
Makrele |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā |
3 180,208 |
2 917,823 |
146,734 |
96,36 |
115,651 |
UK |
NEP/*07U16 |
Norvēģijas omārs |
ICES7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (īpašs nosacījums attiecībā uz NEP/07.) |
457,090 |
432,479 |
0 |
94,62 |
24,611 |
UK |
NEP/03A. |
Norvēģijas omārs |
3.a zona |
1,300 |
0 |
0 |
0 |
0,130 |
UK |
NEP/07. |
Norvēģijas omārs |
7. zona |
10 588,315 |
5 484,596 |
432,479 |
55,88 |
1 058,832 |
UK |
NEP/2AC4-C |
Norvēģijas omārs |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
21 596,313 |
10 730,990 |
0 |
49,69 |
2 159,631 |
UK |
NEP/5BC6. |
Norvēģijas omārs |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā |
13 539,462 |
8 874,038 |
0 |
65,54 |
1 353,946 |
UK |
OTH/*07D. |
Kaproīdu un merlanga piezveja |
7.d zona (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
25,105 |
0 |
0 |
0 |
2,511 |
UK |
OTH/*2A-14 |
Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja |
Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz JAX/2A-14) |
487,250 |
0 |
0 |
0 |
48,725 |
UK |
PLE/07A. |
Jūras zeltplekste |
7.a zona |
489,056 |
64,473 |
0 |
13,18 |
48,906 |
UK |
PLE/2A3AX4 |
Jūras zeltplekste |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā |
27 468,865 |
9 297,279 |
252,383 |
34,77 |
2 746,887 |
UK |
PLE/7DE. |
Jūras zeltplekste |
7.d un 7.e zona |
2 922,110 |
2 212,489 |
0 |
75,72 |
292,211 |
UK |
POK/2C3A4. |
Saida |
3.a un 4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
13 537,370 |
12 466,169 |
0 |
92,09 |
1 071,201 |
UK |
POK/56-14 |
Saida |
6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā |
3 605,897 |
2 763,892 |
0 |
76,65 |
360,590 |
UK |
RHG/8X14- |
Ziemeļu makrūrzivs |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
0,060 |
0 |
0 |
0 |
0,006 |
UK |
RNG/*5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/8X14-) |
0,680 |
0 |
0 |
0 |
0,068 |
UK |
RNG/*8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (īpašs nosacījums attiecībā uz RNG/5B67-) |
16,580 |
0 |
0 |
0 |
1,658 |
UK |
RNG/5B67- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā |
167,964 |
5,952 |
7,588 |
8,06 |
16,796 |
UK |
RNG/8X14- |
Strupdeguna garaste |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā |
6,800 |
0 |
0 |
0 |
0,680 |
UK |
SBR/10- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā |
5,500 |
0 |
0 |
0 |
0,550 |
UK |
SBR/678- |
Sarkanspuru pagele |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā |
2,000 |
1,403 |
0 |
70,15 |
0,200 |
UK |
SOL/07D. |
Parastā jūrasmēle |
7.d zona |
474,422 |
392,920 |
0 |
82,82 |
47,442 |
UK |
SOL/07E. |
Parastā jūrasmēle |
7.e zona |
888,820 |
791,239 |
0 |
89,02 |
88,882 |
UK |
SOL/24-C. |
Parastā jūrasmēle |
Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā |
734,583 |
431,525 |
0 |
58,74 |
73,458 |
UK |
SOL/7FG. |
Parastā jūrasmēle |
7.f un 7.g zona |
194,130 |
171,026 |
0 |
88,10 |
19,413 |
UK |
WHB/*05-F |
Putasu |
Fēru Salu ūdeņi (īpašs nosacījums attiecībā uz WHB/1X14) |
6 597,700 |
0 |
0 |
0 |
659,770 |
UK |
WHB/1X14 |
Putasu |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
74 895,267 |
72 884,194 |
0 |
97,31 |
2 011,073 |
UK |
WHG/07A. |
Merlangs |
7.a zona |
33,681 |
18,857 |
0 |
55,99 |
3,368 |
UK |
WHG/2AC4. |
Merlangs |
4. zona; Savienības ūdeņi 2.a zonā |
14 987,724 |
10 210,170 |
435,341 |
71,03 |
1 498,772 |
UK |
WHG/7X7A-C |
Merlangs |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zona |
1 852,626 |
876,852 |
0 |
47,33 |
185,263 |
(1) Kvotas, kas dalībvalstij pieejamas atbilstīgi attiecīgajām zvejas iespēju regulām pēc tam, kad ņemta vērā apmaiņa ar zvejas iespējām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.) 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumi no 2017. uz 2018. gadu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.) 4. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu vai zvejas iespēju pārdalīšana un atvilkumu izdarīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.) 37. un 105. pantu.
(2) Īpaši nosacījumi, kas noteikti attiecīgo zvejas iespēju regulu pielikumos.
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/40 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1705
(2019. gada 10. oktobris),
ar ko attiecībā uz termiņiem, kādos Apvienotajai Karalistei būtu jāizpilda atbilstības nosacījumi Savienības finansējuma saņemšanai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, groza Padomes Regulu (ES, Euratom) 2019/1197
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2019. gada 9. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2019/1197 par pasākumiem attiecībā uz Savienības vispārējā budžeta izpildi un finansēšanu 2019. gadā saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (1) un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu, 3. panta 3. punktu un 8. pantu,
tā kā:
(1) |
Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai – gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, – pēc diviem gadiem no minētā paziņojuma Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt. |
(2) |
Regulā (ES, Euratom) 2019/1197 ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Apvienotā Karaliste un personas un subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, joprojām būtu atbilstīgi Savienības finansējuma saņemšanai par attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies 2019. gadā, sākot no dienas, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, un ir noteikti termiņi, kādos Apvienotajai Karalistei būtu jāizpilda šādas turpmākas atbilstības nosacījumi, tajā skaitā maksājumu grafiks pēc 2019. gada augusta. |
(3) |
Termiņi un maksājumu grafiks ir noteikti, ņemot vērā Apvienotās Karalistes iespēju 2019. gada 13. aprīlī izstāties no Savienības bez līguma. |
(4) |
Eiropadome 2019. gada 11. aprīlī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/584 (2), ar kuru līdz 2019. gada 31. oktobrim pagarināja LES 50. panta 3. punktā paredzēto termiņu, vienojoties ar Apvienoto Karalisti. |
(5) |
Tāpēc ir lietderīgi pagarināt termiņus, līdz kuriem Apvienotajai Karalistei būtu jāizpilda Regulā (ES, Euratom) 2019/1197 paredzētie nosacījumi, un grozīt maksājumu grafiku, lai ņemtu vērā LES 50. panta 3. punktā paredzētā termiņa pagarinājumu līdz 2019. gada 31. oktobrim. |
(6) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) 2019/1197. |
(7) |
Jānorāda arī, ka Regulas (ES, Euratom) 2019/1197 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais nosacījums vairs nav piemērojams. |
(8) |
Lai novērstu Savienības 2019. gada budžeta izpildes un finansēšanas nopietna traucējuma risku, jo īpaši Savienības izdevumu programmu un citu darbību saņēmējiem Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības dienā, šī regula būtu jāpieņem saskaņā ar steidzamības procedūru, kas sīki izklāstīta Regulas (ES, Euratom) 2019/1197 8. pantā, un kā noteikts minētās regulas 2. panta 3. punktā un 3. panta 3. punktā, un tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, ja vien līdz minētajam datumam nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES, Euratom) 2019/1197 groza šādi:
1) |
regulas 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
2) |
regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.
Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajai dienai stājas spēkā izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 10. oktobrī
Komisijas vārdā –
Priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 189, 15.7.2019., 1. lpp.
(2) Eiropadomes 2019. gada 11. aprīļa Lēmums (ES) 2019/584, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 101, 11.4.2019., 1. lpp.).
(3) Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšana galīgajā variantā (ES, Euratom) 2019/333 (OV L 67, 7.3.2019., 1. lpp.).
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/42 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1706
(2019. gada 10. oktobris),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/325, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”),
ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2017/325, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam (2), kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2368 (3), un jo īpaši tās 1. panta 5. punktu,
tā kā:
A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI
(1) |
Padome ar Regulu (ES) Nr. 1105/2010 (4) noteica galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu (“attiecīgais ražojums”) importam Savienībā. |
(2) |
Sākotnējā izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika izmantota Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) ražotāju eksportētāju atlase. |
(3) |
Padome izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma importam noteica individuālas antidempinga maksājuma likmes no 5,1 % līdz 9,8 %. Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un netika iekļauti izlasē, noteica 5,3 % maksājuma likmi. Turklāt valsts mēroga maksājuma likmi 9,8 % apmērā noteica visu pārējo Ķīnas uzņēmumu augstas stiprības poliestera pavedienu importam. |
(4) |
Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“termiņbeigu pārskatīšana”), kas notika saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, sākotnējie pasākumi ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/325 (“termiņbeigu pārskatīšanas regula”) tika pagarināti uz pieciem gadiem. |
(5) |
Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2368 tika grozīta Īstenošanas regula (ES) 2017/325, lai tajā iekļautu 1. panta 5. punktu, kas ražotājiem eksportētājiem ļauj pieprasīt jauna ražotāja eksportētāja režīmu. |
(6) |
Īstenošanas regulas (ES) 2017/325, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2368, 1. panta 5. punktā noteikts, ka gadījumā, ja kāda persona no Ķīnas Tautas Republikas sniedz pietiekamus pierādījumus Komisijai, ka tā:
tad Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 pielikumu var grozīt, lai uz šo personu attiecinātu maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 5,3 % apmērā. |
B. JAUNA RAŽOTĀJA EKSPORTĒTĀJA REŽĪMA PIEMĒROŠANAS PIEPRASĪJUMI
(7) |
Uzņēmums Wuxi Solead Technology Development Co., Ltd, pēc Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 publicēšanas pieteicās un iesniedza Komisijai pieprasījumu, lai saņemtu jauna ražotāja eksportētāja režīmu un tādējādi tam tiktu piemērota maksājuma likme, kas piemērojama uzņēmumiem ĶTR, kuri sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, t. i., 5,3 %. |
(8) |
Lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis kritērijus jauna ražotāja eksportētāja režīma piešķiršanai, kas izklāstīti 6. apsvērumā, Komisija vispirms pieprasījuma iesniedzējam nosūtīja anketu, pieprasot pierādījumus, kas apliecina, ka tas atbilst šiem kritērijiem. Pēc anketas jautājumu atbilžu sākotnējās analīzes Komisija nosūtīja vēstuli ar lūgumu sniegt papildu informāciju, uz kuru pieprasījuma iesniedzējs atbildēja. |
(9) |
Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst kritērijiem. Komisija informēja arī Savienības ražošanas nozari par šo jauno ražotāja eksportētāja režīma pieprasījumu. |
(10) |
Savienības ražošanas nozare nesniedza piezīmes par šo pieprasījumu. |
C. PIEPRASĪJUMA ANALĪZE
(11) |
Attiecībā uz a) kritēriju Komisija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības licenci, statūtus un revidētos finanšu pārskatus un noteica, ka pieteikuma iesniedzējs ir dibināts 2015. gada 11. februārī. Tāpēc, ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam) nav eksportējis attiecīgo ražojumu. Tādējādi pieteikuma iesniedzējs atbilst a) kritērijam, kas izklāstīts 6. apsvērumā. |
(12) |
Attiecībā uz kritēriju, ka pieteikuma iesniedzējs nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar sākotnējo regulu (b) kritērijs) noteiktie antidempinga pasākumi, Komisija pārbaudīja tā akcionāru un ar tiem saistītā eksporta pārdošanas uzņēmuma attiecības. Komisija no tās rīcībā esošās informācijas konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi. Tādēļ pieteikuma iesniedzējs atbilst b) kritērijam, kas izklāstīts 6. apsvērumā. |
(13) |
Attiecībā uz c) kritēriju, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējs pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu, tas iesniedza pierādījumus par attiecīgā ražojuma eksportu uz Horvātiju pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda. Horvātijas muitas iestādes ziņoja par darījumu arī datubāzē, kas izveidota saskaņā ar pamategulas 14. panta 6. punktu. Tādēļ pieteikuma iesniedzējs atbilst c) kritērijam, kas izklāstīts 6. apsvērumā. |
D. SECINĀJUMS
(14) |
Komisija secina, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem trim kritērijiem, kas jāizpilda, lai to atzītu par jaunu ražotāju eksportētāju. Tāpēc tā nosaukums būtu jāpievieno Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 pielikuma sarakstam, kurā uzskaitīti izlasē neiekļautie uzņēmumi, kas sadarbojās. |
(15) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) 2017/325. |
E. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
(16) |
Komisija par šiem konstatējumiem informēja pieprasījuma iesniedzēju un Savienības ražošanas nozari un deva tiem iespēju izteikt piezīmes. |
(17) |
Pusēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes. [Nekādas piezīmes netika saņemtas.] |
(18) |
Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 pielikumā sniegtajam Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju sarakstam pievieno turpmāk minēto uzņēmumu.
Uzņēmuma nosaukums |
Pilsēta |
“Wuxi Solead Technology Development Co., Ltd |
Xinjian Town” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 10. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV L 49, 25.2.2017., 6. lpp.
LĒMUMI
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/45 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1707
(2019. gada 17. jūnijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Tirdzniecības komitejā, kura izveidota ar Partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses, attiecībā uz ieteikumu veikt konkrētus grozījumus nolīgumā, lai ņemtu vērā Samoa pievienošanos un citu Klusā okeāna salu valstu pievienošanos nākotnē
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
2009. gada 30. jūlijā Savienība parakstīja Partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (1) (“nolīgums”), ar ko izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam. Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts un Fidži Republika nolīgumu provizoriski piemēro attiecīgi no 2009. gada 20. decembra un 2014. gada 28. jūlija. |
(2) |
Nolīguma 80. pants paredz, ka citas Klusā okeāna salu valstis, kuras ir Kotonū nolīguma (2) dalībvalstis, vai Klusā okeāna salas, kuru strukturālās iezīmes un ekonomiskā un sociālā situācija ir salīdzināma ar to valstu situāciju, kuras ir Kotonū nolīguma dalībvalstis, var pievienoties nolīgumam, pamatojoties uz to, ka tās iesniedz 1994. gada GATT XXIV pantam atbilstīgu tirgus piekļuves piedāvājumu. 2018. gada 5. februārī Samoa Neatkarīgā Valsts (Samoa) Līgumslēdzējām pusēm lēmuma pieņemšanai iesniedza pievienošanas lūgumu kopā ar 1994. gada GATT XXIV pantam atbilstīgu tirgus piekļuves piedāvājumu. |
(3) |
Sestajā Tirdzniecības komitejas sanāksmē 2018. gada 24. oktobrī Savienības un Klusā okeāna valstu pārstāvji sagatavoja to nolīguma tehnisko izmaiņu sarakstu, kuras nepieciešamas, lai ņemtu vērā Samoa pievienošanos nolīgumam. Savienības un Klusā okeāna valstu pārstāvji secināja, ka minētās izmaiņas nozīmētu iekļaut Samoa kā nolīguma Līgumslēdzēju pusi un nolīguma II pielikumam pievienot Samoa tirgus piekļuves piedāvājumu. Līdzīgas izmaiņas nolīgumā būtu vajadzīgas ikreiz, kad nolīgumam pievienojas cita Klusā okeāna salu valsts. |
(4) |
Ar 2018. gada 6. decembra Lēmumu (ES) 2018/1908 (3) Padome apstiprināja Samoa pievienošanās lūgumu. Samoa tirgus piekļuves piedāvājuma teksts bija pievienots minētajam lēmumam (4). Samoa pievienojās nolīgumam 2018. gada 21. decembrī un provizoriski piemēro nolīgumu kopš 2018. gada 31. decembra. |
(5) |
Nolīguma 68. pants paredz, ka Tirdzniecības komitejai ir jāizskata visi jautājumi, kas nepieciešami nolīguma īstenošanai. Tirdzniecības komiteja ir jāpilnvaro lemt par jebkādām tehniskām izmaiņām nolīgumā, kas varētu būt vajadzīgas pēc citas Klusā okeāna salu valsts pievienošanās. |
(6) |
Tirdzniecības komitejas septītā sanāksme notiks 2019. gada 24. jūlijā, kurā Tirdzniecības komiteja, ievērojot nolīguma 78. pantu, varēs ieteikt Pusēm veikt grozījumus nolīgumā, lai ņemtu vērā Samoa pievienošanos un citu Klusā okeāna salu valstu pievienošanos nākotnē. |
(7) |
Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas jāieņem attiecībā uz ieteikumu veikt šādus grozījumus. |
(8) |
Tādēļ Savienības nostājas Tirdzniecības komitejas septītajā sanāksmē pamatā vajadzētu būt pievienotajam ieteikuma projektam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Tirdzniecības komitejā tās septītajā sanāksmē attiecībā uz ieteikumu veikt konkrētus grozījumus Partnerattiecību pagaidu nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Samoa pievienošanos un citu Klusā okeāna salu valstu pievienošanos nākotnē, pamatā ir Tirdzniecības komitejas ieteikuma projekts, kas pievienots šim lēmumam (5).
2. pants
Pēc pieņemšanas Tirdzniecības komitejas ieteikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 17. jūnijā
Padomes vārdā –
Priekšsēdētāja
F. MOGHERINI
(1) Padomes Lēmums 2009/729/EK (2009. gada 13. jūlijs) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (OV L 272, 16.10.2009., 1. lpp.).
(2) Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ar jaunākajiem grozījumiem (OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (ES) 2018/1908 (2018. gada 6. decembris) par Samoa pievienošanos Partnerattiecību pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (OV L 333, 28.12.2018., 1. lpp.).
(4) OV L 333, 28.12.2018., 3. lpp.
(5) Nolīguma II pielikuma teksts (Muitas nodokļi, kas piemērojami importam uz Samoa Neatkarīgo Valsti) ir publicēts OV L 333, 28.12.2018., 3. lpp.
PROJEKTS
AR PARTNERATTIECĪBU PAGAIDU NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTĪM, NO OTRAS PUSES, IZVEIDOTĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS IETEIKUMS Nr. 01/2019
(... gada ...)
attiecībā uz Samoa pievienošanos un citu Klusā okeāna salu valstu pievienošanos nākotnē
TIRDZNIECĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (1) (“nolīgums”), ar ko izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam un kas parakstīts Londonā, 2009. gada 30. jūlijā, un jo īpaši tā 68., 78. un 80. pantu,
tā kā:
(1) |
Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts un Fidži Republika nolīgumu parakstīja attiecīgi 2009. gada 30. jūlijā un 2009. gada 11. decembrī un nolīgumu provizoriski piemēro attiecīgi kopš 2009. gada 20. decembra un 2014. gada 28. jūlija. |
(2) |
Samoa Neatkarīgā Valsts (Samoa) 2018. gada 5. februārī Līgumslēdzējām pusēm lēmuma pieņemšanai iesniedza pievienošanas lūgumu kopā ar 1994. gada GATT XXIV pantam atbilstīgu tirgus piekļuves piedāvājumu. Samoa pievienojās nolīgumam 2018. gada 21. decembrī un to provizoriski piemēro kopš 2018. gada 31. decembra. |
(3) |
Ņemot vērā Samoa pievienošanos, Tirdzniecības komiteja ir pārskatījusi nolīgumu un iesaka Līgumslēdzējām pusēm pieņemt tehniskus grozījumus nolīgumā, lai iekļautu Samoa kā nolīguma Līgumslēdzēju pusi un nolīguma II pielikumam pievienotu Samoa tirgus piekļuves piedāvājumu. |
(4) |
Līdzīgi grozījumi nolīgumā būs jāizdara ikreiz, kad nolīgumam pievienojas cita Klusā okeāna salu valsts. |
(5) |
Tirdzniecības komiteja ierosina to pilnvarot lemt par jebkādām tehniskām izmaiņām nolīgumā, kas varētu būt vajadzīgas pēc citas Klusā okeāna salu valsts pievienošanās, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Tirdzniecības komiteja iesaka Pusēm:
1) |
nolīguma 70. panta 1. punktu aizstāt ar šādu: “1. Šajā nolīgumā “līgumslēdzējas puses” ir Eiropas Kopiena, turpmāk “EK puse”, no vienas puses, un Papua-Jaungvineja, Fidži Republika un Samoa Neatkarīgā Valsts, turpmāk “Klusā okeāna valstis”, no otras puses.”; |
2) |
nolīguma 80. pantam pievienot šādu 3. punktu: “3. Tirdzniecības komiteja var lemt par jebkādām tehniskām izmaiņām nolīgumā, kas varētu būt vajadzīgas pēc citas Klusā okeāna salu valsts pievienošanās.”; |
3) |
nolīguma II pielikumā pievienot pieņemtā Samoa Neatkarīgās Valsts tirgus piekļuves piedāvājuma tekstu, kas izklāstīts šā ieteikuma pielikumā; |
4) |
nolīguma II protokola X pielikumā no saraksta “Pārējās ĀKK valstis” svītrot atsauci uz Samoa. |
…,
Tirdzniecības komitejas vārdā –
Savienības vārdā –
Klusā okeāna valstu vārdā –
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/48 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1708
(2019. gada 7. oktobris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē attiecībā uz lēmuma pieņemšanu pagarināt PTO izņēmumu, kas ļauj Amerikas Savienotajām Valstīm piemērot preferenciālu tarifu režīmu saskaņā ar ASV Karību jūras baseina Ekonomiskās atveseļošanas aktu (CBERA)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī. |
(2) |
Saskaņā ar PTO līguma II panta 2. punktu līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti PTO līguma 1., 2. un 3. pielikumā (“Daudzpusēji tirdzniecības līgumi”), ir PTO līguma neatņemamas sastāvdaļas, un tie ir saistoši visām Dalībvalstīm. |
(3) |
Saskaņā ar IX panta 3. punktu izņēmuma gadījumos Ministru Konference var lemt par pienākuma atcelšanu, kas Dalībvalstij uzlikts ar PTO līgumu vai jebkuriem no Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. |
(4) |
PTO līguma IX panta 3. un 4. punkts noteica procedūras, saskaņā ar kurām piemēro izņēmumus attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem PTO līguma 1.A, 1.B vai 1.C pielikumā un to pielikumos. |
(5) |
Saskaņā ar PTO līguma IV panta 1. punktu Ministru konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. |
(6) |
Saskaņā ar PTO līguma IV panta 2. punktu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda PTO Vispārējā padome. |
(7) |
Saskaņā ar PTO līguma IX panta 1. punktu PTO lēmumus parasti pieņem pēc konsensa principa. |
(8) |
1985. gada 15. februārī Amerikas Savienotajām Valstīm tika piešķirts pienākumu izpildes izņēmums saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) I panta 1. punktu laikposmam no 1984. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 30. septembrim. 1995. gada 15. novembrī Dalībvalstis atjaunoja izņēmumu līdz 2005. gada 30. septembrim un vēlreiz 2009. gada 29. maijā – līdz 2014. gada 31. decembrim. 2015. gada 5. maijā Dalībvalstis pagarināja izņēmumu attiecībā uz GATT 1994 I panta 1. punktu līdz 2019. gada 31. decembrim un paplašināja šo izņēmumu, lai ietvertu tajā GATT 1994 XIII panta 1. un 2. punktu, ciktāl nepieciešams, lai Amerikas Savienotās Valstis varētu piemērot beznodokļu režīmu attiecināmu produktu importam, kuru izcelsme ir saņēmējvalstīs, kas noteiktas saskaņā ar Karību jūras baseina Ekonomiskās atveseļošanas akta (“CBERA”) noteikumiem. |
(9) |
Saskaņā ar PTO līguma IX panta 3. un 4. punktu Amerikas Savienotās Valstis iesniedza lūgumu Vispārējai padomei pieņemt lēmumu pagarināt pašreizējo PTO izņēmumu, lai ļautu Amerikas Savienotajām Valstīm piemērot beznodokļu režīmu attiecināmiem produktiem, kuru izcelsme saskaņā ar CBERA ir Centrālamerikas un Karību jūras reģiona valstīs un teritorijās no 2020. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. septembrim. |
(10) |
Amerikas Savienotās Valstis šo lūgumu pamato ar lielu nabadzības un nestabilitātes izplatības līmeni Karību jūras baseina valstīs, jo īpaši Haiti. Ieguvumi no CBERA ir paredzēti, lai palielinātu ekonomiskās iespējas un vairotu reģiona stabilitāti un pārticību. |
(11) |
Šā izņēmuma piemērošana negatīvi neietekmēs ne Savienības ekonomiku, ne arī Savienības tirdzniecības attiecības ar labuma guvējiem no šā izņēmuma. Turklāt Savienība atbalsta pasākumus cīņai pret nabadzību un par stabilitāti. |
(12) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Vispārējā padomē, lai saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu atbalstītu Amerikas Savienoto Valstu lūgumu pagarināt izņēmumu, jo izņēmuma pagarināšana būs saistoša PTO dalībvalstīm, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē, ir atbalstīt PTO izņēmuma pagarināšanu, kas ļauj Amerikas Savienotajām Valstīm piemērot preferenciālu tarifu režīmu attiecināmiem produktiem, kuru izcelsme saskaņā ar Karību jūras baseina Ekonomiskās atveseļošanas aktu ir Centrālamerikas un Karību jūras reģiona valstīs un teritorijās no 2020. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. septembrim.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī
Padomes vārdā –
Priekšsēdētāja
A.-M. HENRIKSSON
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/50 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1709
(2019. gada 7. oktobris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējā padomē attiecībā uz lēmuma pieņemšanu pagarināt PTO izņēmumu, kas ļauj jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībvalstis, piemērot preferenciālu tarifu režīmu vismazāk attīstīto valstu produktiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī. |
(2) |
Saskaņā ar PTO līguma II panta 2. punktu līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti PTO līguma 1., 2. un 3. pielikumos (“Daudzpusēji tirdzniecības līgumi”), ir PTO līguma neatņemamas sastāvdaļas, un tie ir saistoši visām Dalībvalstīm. |
(3) |
Saskaņā ar PTO līguma IX panta 3. punktu izņēmuma gadījumos Ministru konference var lemt par pienākuma atcelšanu, kas Dalībvalstij uzlikts ar PTO līgumu vai jebkuru no Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. |
(4) |
PTO līguma IX panta 3. un 4. punkts noteica procedūras, saskaņā ar kurām piemēro izņēmumus attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem PTO līguma 1A, 1B vai 1C pielikumā un to pielikumos. |
(5) |
Saskaņā ar PTO līguma IV panta 1. punktu Ministru konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. |
(6) |
Saskaņā ar PTO līguma IV panta 2. punktu PTO Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Saskaņā ar PTO līguma IX panta 1. punktu lēmumus parasti pieņem pēc konsensa principa. |
(7) |
1999. gada 15. jūnijā PTO dalībvalstis piešķīra izņēmumu no pienākumu izpildes saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) I panta 1. punktu, ciktāl nepieciešams, lai ļautu jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībnieces, piemērot vismazāk attīstīto valstu, kuras par tādām noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, produktiem preferenciālu tarifu režīmu līdz 2009. gada 30. jūnijam, bez pienākuma piemērot tādas pašas tarifa likmes līdzīgiem citu dalībvalstu produktiem. 2009. gada 27. maijā PTO dalībvalstis pagarināja izņēmumu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam. |
(8) |
Saskaņā ar PTO nolīguma IX panta 3. un 4. punktu Čīle, Ķīna, Indija, Taizeme un Turcija (“līdzatbalstītājas”) iesniedza Vispārējai padomei lūgumu pieņemt lēmumu pagarināt pašreizējo PTO izņēmumu, kas ļauj jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībvalstis, piemērot preferenciālu tarifu režīmu vismazāk attīstīto valstu produktiem no 2019. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 30. jūnijam. |
(9) |
Līdzatbalstītājas šo lūgumu pamato ar vismazāk attīstīto valstu īpašu neaizsargātību un strukturālām grūtībām, ar kurām šīs valstis saskaras globālajā ekonomikā, kā arī ar to, ka ir svarīgi uzlabot šo valstu efektīvu līdzdalību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, piešķirot tām jēgpilnu piekļuvi tirgum, lai atbalstītu to ražošanas un eksporta bāzes dažādošanu. |
(10) |
Šā izņēmuma piemērošana negatīvi neietekmēs ne Savienības ekonomiku, ne arī Savienības tirdzniecības attiecības ar labuma guvējiem no šā izņēmuma. Turklāt Savienība nodrošina vismazāk attīstītām valstīm piekļuvi tirgum bez nodokļiem un bez kvotām saskaņā ar programmu “Viss, izņemot ieročus” un atbalsta arī citu PTO dalībvalstu centienus nodrošināt tirdzniecības preferences vismazāk attīstītām valstīm. |
(11) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem PTO Vispārējā padomē, lai saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu atbalstītu līdzatbalstītāju lūgumu pagarināt izņēmumu, lai ļautu jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībnieces, piemērot vismazāk attīstīto valstu produktiem preferenciālu tarifu režīmu līdz 2029. gada 30. jūnijam, jo izņēmuma pagarināšana būs saistoša PTO dalībvalstīm, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē, ir atbalstīt PTO izņēmuma pagarināšanu, kas ļauj jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībvalstis, piemērot preferenciālu tarifu režīmu vismazāk attīstīto valstu produktiem no 2019. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 30. jūnijam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A.-M. HENRIKSSON
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/52 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1710
(2019. gada 7. oktobris),
ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus un trīs locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2015. gada 5. oktobrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1792 (4) Yolanda BARCINA ANGULO kundzi locekļa amatā aizstāja Miren Uxue BARCOS BERRUEZO kundze un María Victoria PALAU TÁRREGA kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Elena CEBRIÁN CALVO kundze. 2015. gada 16. decembrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2397 (5) Paulino RIVERO BAUTE kungu locekļa amatā aizstāja Fernando CLAVIJO BATLLE kungs un Javier GONZÁLEZ ORTIZ kungu locekļa aizstājēja amatā aizstāja María Luisa de MIGUEL ANASAGASTI kundze. 2016. gada 11. aprīlī ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/572 (6) María Sol CALZADO GARCÍA kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Ángel Luis SÁNCHEZ MUÑOZ kungs. 2016. gada 7. oktobrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1817 (7) Elena CEBRIÁN CALVO kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Joan CALABUIG RULL kungs. 2019. gada 25. jūnijā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/1107 (8) María Luisa de MIGUEL ANASAGASTI kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Julián ZAFRA DÍAZ kungs. |
(2) |
Pēc Miren Uxue BARCOS BERRUEZO kundzes, Fernando CLAVIJO BATLLE kunga un Juan Vicente HERRERA CAMPO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļu vietas. |
(3) |
Pēc Ángel Luis SÁNCHEZ MUÑOZ kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta. |
(4) |
Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīti Joan CALABUIG RULL kungs (Delegado del Consell para la Unión Europea y Relaciones Externas) un Julián José ZAFRA DÍAZ kungs (Director General de Asuntos Económicos con la Unión Europea del Gobierno de Canarias), ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:
a) |
par locekļiem:
un |
b) |
par locekļu aizstājējiem:
|
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A.-M. HENRIKSSON
(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).
(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).
(4) Padomes Lēmums (ES) 2015/1792 (2015. gada 5. oktobris), ar ko ieceļ piecus Reģionu komitejas locekļus un piecus locekļu aizstājējus no Spānijas (OV L 260, 7.10.2015., 28. lpp.).
(5) Padomes Lēmums (ES) 2015/2397 (2015. gada 16. decembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Spānijas (OV L 332, 18.12.2015., 144. lpp.).
(6) Padomes Lēmums (ES) 2016/572 (2016. gada 11. aprīlis), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste (OV L 97, 13.4.2016., 11. lpp.).
(7) Padomes Lēmums (ES) 2016/1817 (2016. gada 7. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste (OV L 278, 14.10.2016., 45. lpp.).
(8) Padomes Lēmums (ES) 2019/1107 (2019. gada 25. jūnijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste (OV L 175, 28.6.2019., 37. lpp.).
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/54 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1711
(2019. gada 7. oktobris),
ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un trīs locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,
ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2015. gada 5. oktobrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1792 (4) Ignacio GONZÁLEZ GONZÁLEZ kungu locekļa amatā aizstāja Cristina CIFUENTES CUENCAS kundze un Borja COROMINAS FISAS kungu un Juan Luis SÁNCHEZ DE MUNIÁIN LACASA kungu locekļa aizstājēja amatā aizstāja Yolanda IBARROLA DE LA FUENTE kundze un Ana OLLO HUALDE kundze. 2015. gada 9. oktobrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1915 (5) Cristina MAZAS PÉREZ-OLEAGA kundzi locekļa amatā aizstāja Rosa Eva DÍAZ TEZANOS kundze un Inmaculada VALENCIA BAYÓN kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Juan José SOTA VERDIÓN kungs. 2016. gada 14. martā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/410 (6) Ana OLLO HUALDE kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Mikel IRUJO AMEZAGA kungs. 2017. gada 27. martā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/619 (7) Yolanda IBARROLA DE LA FUENTE kundzi locekļa aizstājēja amatā aizstāja Ignacio Javier GARCÍA GIMENO kungs. 2018. gada 26. jūnijā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/926 (8) Cristina CIFUENTES CUENCAS kundzi locekļa amatā aizstāja Ángel GARRIDO GARCÍA kungs. |
(2) |
Pēc Rosa Eva DÍAZ TEZANOS kundzes un Ángel GARRIDO GARCÍA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas. |
(3) |
Pēc Ignacio Javier GARCÍA GIMENO kunga un Juan José SOTA VERDIÓN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas. |
(4) |
Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīts Mikel IRUJO AMEZAGA kungs (Delegado del Gobierno de Navarra en Bruselas), ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:
a) |
par locekļiem:
|
b) |
par locekļu aizstājējiem:
|
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 7. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A.-M. HENRIKSSON
(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).
(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).
(4) Padomes Lēmums (ES) 2015/1792 (2015. gada 5. oktobris), ar ko ieceļ piecus Reģionu komitejas locekļus un piecus locekļu aizstājējus no Spānijas (OV L 260, 7.10.2015., 28. lpp.).
(5) Padomes Lēmums (ES) 2015/1915 (2015. gada 9. oktobris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus no Spānijas un trīs locekļu aizstājējus no Spānijas (OV L 280, 24.10.2015., 26. lpp.).
(6) Padomes Lēmums (ES) 2016/410 (2016. gada 14. marts), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste (OV L 74, 19.3.2016., 39. lpp.).
(7) Padomes Lēmums (ES) 2017/619 (2017. gada 27. marts), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste (OV L 89, 1.4.2017., 8. lpp.).
(8) Padomes Lēmums (ES) 2018/926 (2018. gada 26. jūnijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste (OV L 164, 29.6.2018., 48. lpp.).
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/56 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/1712
(2018. gada 20. jūlijs)
par valsts aizdevumu SA.29198 – (2010/C) (ex 2009/NN), ko Slovākija piešķīra Železničná Spoločnosť Cargo Slovakia, a.s. (ZSSK Cargo)
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4723)
(Autentisks ir tikai teksts slovāku valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1),
tā kā:
1. Procedūra
(1) |
Komisija 2010. gada 24. februāra vēstulē informēja Slovākiju par to, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz valsts aizdevumu Železničná Spoločnosť Cargo Slovakia, a.s. (“lēmums par procedūras sākšanu”). |
(2) |
Kā paskaidrots turpmāk šajā dokumentā, Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu pamatā bija 2009. gada 21. aprīlī saņemtā sūdzība no anonīma konkurenta un Slovākijas 2009. gada 10. augusta paziņojums, kas tika sniegts nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību. |
(3) |
Lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par valsts aizdevumu, bet tādas netika saņemtas. |
(4) |
Slovākija 2010. gada 16. jūnija vēstulē iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu. |
(5) |
Komisija 2010. gada 8. novembrī, 2010. gada 22. decembrī, 2011. gada 14. jūnijā, 2012. gada 6. augustā un 2016. gada 25. augustā Slovākijas iestādēm nosūtīja papildu informācijas pieprasījumus. Slovākijas iestādes iesniedza savas atbildes attiecīgi 2012. gada 6. decembrī, 2011. gada 20. un 22. janvārī, 2011. gada 11. jūlijā, 2012. gada 17. septembrī un 2016. gada 14. oktobrī. Slovākijas iestādes iesniedza papildu dokumentus 2017. gada 20. decembrī, un tos apsprieda 2018. gada 23. janvāra sanāksmē. |
2. Pasākuma sīks apraksts
2.1. Saņēmējs (darbības, īpašumtiesības, tirgus daļa u. c.)
(6) |
Železničná Spoločnosť Cargo Slovakia, a.s. (“ZSSK Cargo”) tika dibināts 2005. gadā pēc tam, kad vēsturiskais dzelzceļa operators Železničná spoločnosť, a.s. tika sadalīts trīs atsevišķos dzelzceļa uzņēmumos: Železnice Slovenskej Republiky – infrastruktūras pārvaldītājs, Železničná spoločnosť Slovensko a.s. – pasažieru pārvadājumi – un ZSSK Cargo – kravu pārvadājumi. Slovākijas valdība bija un ir ZSSK Cargo dibinātāja un 100 % īpašniece. Slovākijas Republikas Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrija īsteno valdības īpašumtiesības. |
2.2. ZSSK Cargo piešķirtā aizdevuma apraksts
(7) |
Aizdevumu 165 969 594,37 EUR apmērā, uz ko attiecas šī lieta, atļāva piešķirt ar valdības 2009. gada 4. marta Rīkojumu Nr. 173 un izmaksāja ZSSK Cargo2009. gada 6. aprīlī, pamatojoties uz 2009. gada 31. martā noslēgto līgumu starp Transporta, pasta un telekomunikāciju ministriju un ZSSK Cargo (2). Aizdevums tika piešķirts uz 10 gadiem ar 2 gadus ilgu termiņa pagarinājumu pirms pamatsummas pirmās daļas atmaksas. |
(8) |
Aizdevums nebija nodrošināts. Tas bija paredzēts algu un citu personāla izmaksu, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksājumu un finansiālo izmaksu finansēšanai saistībā ar būtisku kritumu ieņēmumos no pamatdarbības un notiekošajiem un plānotajiem pārstrukturēšanas pasākumiem, kuri ir sīkāk aprakstīti turpmāk. Patiesi, aizdevums tika piešķirts pēc tam, kad 2009. gada februārī tika sagatavots ziņojums par uzņēmuma un Slovākijas Republikas dzelzceļa (Železnice Slovenskej republiky) ekonomisko situāciju, kurā tika izklāstītas ZSSK Cargo finansiālās grūtības un kurš tika pievienots kā pavaddokuments valdības 2009. gada 4. marta Rīkojumam Nr. 173. |
(9) |
Aizdevuma mainīgās procentu likmes pamatā bija euro starpbanku aizņēmuma procentu likme (EURIBOR) sešiem mēnešiem, kam pieskaitīta 3,2 % rezerve gadā. 2009. gada 6. aprīlī apstiprinātā gada procentu likme bija 4,844 % (1,644 % (sešu mēnešu EURIBOR) + 3,2 % (rezerve)). Kā norādīja Slovākijas iestādes, šī likme tika noteikta, pamatojoties uz Slovākijas Parādu un likviditātes pārvaldības aģentūras ARDAL (3) atzinumu. |
(10) |
Slovākijas iestādes 2011. un 2012. gadā vairākas reizes pagarināja sākotnējo 2 gadus ilgo aizdevuma pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu kopā par 18 mēnešiem, ņemot vērā ZSSK Cargo ieilgušo finansiālo situāciju un atzīstot tā īstenotos pārstrukturēšanas pasākumus. Lai gan sākotnējais atmaksas periods bija līdz 2019. gadam, ZSSK Cargo atmaksāja visu aizdevumu ar visiem pienācīgajiem procentiem agrāk – līdz 2015. gada novembrim. |
2.3. ZSSK Cargo darbības un finanšu rezultāti
(11) |
Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana Slovākijā tika atvērta konkurencei 2007. gadā saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/440/EEK (4), kas liberalizēja starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus, sākot no 2006. gada 1. janvāra, un visus pārējos dzelzceļa kravu pārvadājumus, sākot no 2007. gada 1. janvāra. |
(12) |
ZSSK Cargo nodrošināja un aizvien nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus pats vai apvienojumā ar autopārvadājumiem, kā arī ritošā sastāva nomu, apkopi un remontu. 2010. gadā Slovākijas Republikā darbojās jau 15 kravas pārvadājumu uzņēmumi. ZSSK Cargo 2008. gadā pārvadāja 44,5 miljonus tonnu preču, kas atbilst 93,7 % Slovākijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus daļas. ZSSK Cargo 2009. gada pirmajā pusē pārvadāja 15,3 miljonus tonnu preču, kas atbilst 93 % Slovākijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus daļas. |
(13) |
ZSSK Cargo reģistrēja zaudējumus pirmajos trīs gados pēc tā dibināšanas 2005. gadā (5). ZSSK Cargo 2005. un 2006. gadā reģistrēja neto zaudējumus attiecīgi 428 miljonu SKK (11,3 miljonu EUR) (6) un 855 miljonu SKK (24,8 miljonu EUR) (7) apmērā. ZSSK Cargo 2007. gadā izdevās samazināt savus neto zaudējumus līdz 154 miljoniem SKK (4,5 miljoniem EUR). ZSSK Cargo 2008. gadā reģistrēja neto peļņu 83 miljonu SKK (2,4 miljonu EUR) apmērā, ko galvenokārt guva, samazinot darbības izmaksas par vairāk nekā 600 miljoniem SKK (17,4 miljoniem EUR). |
2.4. ZSSK Cargo finansiālā situācija laikā, kad tika piešķirts aizdevums
(14) |
Saskaņā ar Slovākijas iestāžu sniegto informāciju 2008. gadā ZSSK Cargo EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) palielinājās par 6 % salīdzinājumā ar 2007. gadu, sasniedzot 59,8 miljonus EUR. 2007. un 2008. gadā citi galvenie finanšu rādītāji (ieņēmumi, pašu kapitāls, kopējās parādsaistības) palika stabili vai nedaudz uzlabojās. Piemēram, 2008. gadā parāda attiecība pret pašu kapitālu samazinājās par 6 % līdz 43,9 %. ZSSK 2009. gada marta finanšu dati, ko izmantoja S&P reitinga noteikšanai, ļauj secināt, ka ZSSK nebija finanšu grūtībās nonācis uzņēmums (C reitings) un palika investīciju kategorijā (BB reitings). |
(15) |
Tomēr ZSSK Cargo 2008. gada ziņojumā ir minēts, ka 2008. gada pēdējā ceturksnī ekonomikas krīzes ietekme pilnīgi atspoguļojās samazinātajā pārvadājumu pieprasījumā un attiecīgi izraisīja ZSSK Cargo darbības rādītāju pasliktināšanos. Šajā periodā ieņēmumi no preču pārvadājumiem būtiski samazinājās par vairāk nekā 30 %. Tāpēc 2008. gada beigās un pēc tam ZSSK Cargo finansiālā situācija pasliktinājās. 2009. gada pirmajā pusē uzņēmuma ieņēmumi samazinājās par 38 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2008. gadā. Tāpat arī uzņēmuma rezultāti pasliktinājās no 22 miljonu EUR lielas neto peļņas 2008. gada pirmajā pusē līdz 47 miljonu EUR lieliem neto zaudējumiem 2009. gada pirmajā pusē. |
(16) |
Šajā saistībā 2009. gada februāra ziņojumā par uzņēmuma un dzelzceļa ekonomisko situāciju Slovākijas Republikā bija izklāstīti pārstrukturēšanas pasākumi, kurus ZSSK Cargo bija jau veicis 2006.–2008. gadā. Ziņojumā bija dokumentēta aizdevuma nepieciešamība un arī ietverti šādi papildu pasākumi, kurus uzskatīja par nepieciešamiem ZSSK Cargo finansiālās situācijas uzlabošanai: i) izmaksu samazināšanas papildu pasākumi, ii) darbinieku pagaidu atlaišana un iii) darbinieku skaita ilgtermiņa optimizēšana un turpmāka ZSSK Cargo darbību pārstrukturēšana. Personāla samazināšana par vairāk nekā 10 % un citi izmaksu pārstrukturēšanas pasākumi izraisīja darbības izmaksu samazināšanos par 600 miljoniem SKK (17,4 miljoniem EUR) 2007. gadā. Pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā būtiski samazinājās zaudējumi 2007. gadā un tika gūts pozitīvs rezultāts 2008. gadā, neraugoties uz krīzes pirmo negatīvo ietekmi gada beigās. Pamatojoties uz šiem faktiem, ziņojumā ir secināts, ka ZSSK Cargo bija ceļā uz konkurētspēju un ienesīgumu ilgtermiņā un ka paredzamos finanšu zaudējumus 2009. gadā galvenokārt izraisīja krass, taču īslaicīgs pārvadājumu apjoma samazinājums, ko radīja iepriekšējā gadā sākusies krīze. |
(17) |
Pēc tam, 2010. gadā, kā liecina darbības rezultātu salīdzinājums pa gadiem (tabula), neto ienākumi saglabājās izteikti negatīvi. Tomēr jau 2011. gadā uzņēmums spēja būtiski samazināt zaudējumus ar samazinātiem ieņēmumiem pēc tam. Turpmākajos gados līdz 2016. gadam darbinieku skaits samazinājās par 44 %. ZSSK Cargo līdz 2013. gadam atveseļojās un tagad gūst mērenu peļņu, kā redzams tabulā. Atlasīti ZSSK Cargo finanšu rādītāji 2008.–2016. gadā
|
2.5. Citu banku aizdevumu piedāvājumi un citu aizdevumu ar līdzīgu reitingu nosacījumi tajā laikā
(18) |
Pirms aizdevuma piešķiršanas 2009. gada martā trīs komercbankas indikatīvi piedāvāja ZSSK Cargo aizdevumu tādā pašā apjomā (166 miljoni EUR) un ar tādu pašu atmaksas periodu (10 gadi) ar procentu likmi, kas vienāda ar sešu mēnešu EURIBOR plus attiecīgi 295 b. p. ([1. komercbanka] (8)), 285–300 b. p. atkarībā no termiņa ([2. komercbanka]) vai 425 b. p. ([3. komercbanka]), bez jebkāda konkrēta nodrošinājuma. |
(19) |
Aizdevuma piešķiršanas dienā, 2009. gada 31. martā, finanšu tirgos aptuveni 32 uzņēmumi ar ZSSK Cargo kredītspējai (BB reitings) līdzīgu kredītspēju noslēdza kredītriska mijmaiņas (CDS) līgumus ar 10 gadu termiņu. Vairumā šo līgumu procentu likmes bija robežās no 305 līdz 916 b. p. (9). |
2.6. Procedūras sākšanas pamatojums
(20) |
Komisija nolēma sākt procedūru, jo tā nevarēja izslēgt iespēju, ka ZSSK Cargo piešķirtais valsts aizdevums bija valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija uzskatīja, ka aizdevums varētu būt piešķirts ar nosacījumiem, kas bija labvēlīgāki par likmēm, kuras noteiktas neilgi pirms lēmuma par procedūras sākšanu publicētajā paziņojumā par atsauces likmi (10). Komisija arī pauda šaubas par aizdevuma saderību ar iekšējo tirgu, jo īpaši turpmāk minētajos aspektos. |
(21) |
Jautājumā par to, vai aizdevums atbilda tirgus nosacījumiem, lēmumā par procedūras sākšanu tika apšaubīts pamatojums, kāpēc procentu likme balstīta uz sešu mēnešu EURIBOR, nevis viena gada IBOR, kas noteikts paziņojumā par atsauces likmi, kā arī divus gadus ilgais termiņa pagarinājums un tā ietekme uz procentu likmi. Nešķita, ka piemērotajā procentu rezervē (320 b. p.) tika ņemta vērā ZSSK Cargo finansiālā situācija, kas pasliktinājās: saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi uzņēmumam bez kredītvēstures vai pieejama reitinga un ar finansiālām grūtībām aizdevuma ar lielu nodrošinājumu rezervei vajadzētu būt vismaz 400 bāzes punktiem, savukārt, ja nodrošinājums ir mazs, rezervei vajadzētu būt 1 000 bāzes punktiem. |
(22) |
Lēmumā par procedūras sākšanu bija paustas šaubas arī par to, vai tad, ja aizdevums būtu valsts atbalsts, to varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, ņemot vērā noteikumus, kas noteikti Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmā, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (11), Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12) vai Kopienas vadlīnijās valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (13). |
3. Slovākijas piezīmes
(23) |
Slovākijas iestādes apgalvo, ka valsts piešķīra aizdevumu ar tirgus noteikumiem kā piesardzīgs akcionārs, tāpēc tajā nav valsts atbalsta elementu. |
(24) |
Pirmkārt, Slovākijas iestādes apgalvo, ka tādā pašā situācijā jebkurš saprātīgs akcionārs būtu piešķīris uzņēmumam aizdevumu. Slovākijas iestādes uzskata, ka var sagaidīt, ka akcionārs būtu piešķīris aizdevumu ar tirgus nosacījumiem, izmantojot procentu likmi atbilstoši zemākajai vērtībai, ko bankas piedāvā aizdevumiem ar līdzīgiem parametriem. Akcionāra interesēs nav piešķirt aizdevumu sava uzņēmuma darbībai ar pārāk lielu procentu likmi, jo tas varētu uzlikt uzņēmumam nesamērīgu slogu, kas attiecīgi varētu likt šaubīties par aizdevuma nolūku, kurš parasti ir novērst uzņēmuma pagaidu ekonomiskās problēmas vai turpmāk attīstīt uzņēmuma darbību. Faktiski akcionārs primāri vēlas, lai uzņēmums gūtu peļņu turpmākajos periodos, un tāpēc tas nav ieinteresēts nopelnīt procentus no aizdevuma, kas piešķirts paša uzņēmumam ar normāliem tirgus nosacījumiem, bet gan atbalstīt uzņēmuma darbību, lai gūtu peļņu, no kuras pēc tam var izmaksāt dividendi. |
(25) |
Otrkārt, Slovākijas iestādes apgalvo, ka saskaņā ar uzņēmuma finanšu prognozēm, kas bija pieejamas aizdevuma piešķiršanas laikā, ZSSK Cargo būtu bijis pietiekami daudz brīvu naudas līdzekļu, lai atmaksātu aizdevumu 10 gados. Faktiski, pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, Slovākijas Republika rūpīgi apsvēra aizdevuma apmēru un nosacījumus tā piešķiršanai ZSSK Cargo, ņemot vērā tirgus un ekonomikas tendences tajā laikā, kā arī pieņēmumus par turpmākajām perspektīvām. Šajā saistībā Slovākijas Republikas rīcībā bija ZSSK Cargo ziņojumi par krīzes pārvarēšanu, kuros ZSSK Cargo sīki izklāstīja pasākumus, ar ko panākt ietaupījumus, kas bija uzņēmuma turpmākās darbības pamata priekšnoteikums, lai uzņēmums nenonāktu grūtībās, kā arī priekšnoteikums iespējai atmaksāt aizdevumu. Piešķirot aizdevumu, Slovākijas Republika izmantoja pieņēmumu, ka, tiklīdz ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme tiks novērsta, ekonomika atgūsies, kas arī pozitīvi ietekmēs dzelzceļa kravu pārvadājumu jomu, proti, palielināsies pārvadāto preču apjoms. Slovākijas Republika norāda, ka šie pieņēmumi vēlāk apstiprinājās un ZSSK Cargo reģistrēja pārvadājumu skaita pieaugumu turpmākajos periodos, un tā ekonomiskie rezultāti atkal bija labi, kā arī galu galā tas spēja atmaksāt visu aizdevumu ar procentiem līdz 2015. gadam – agrāk, nekā bija paredzēts aizdevuma līgumā. |
(26) |
Slovākijas iestādes arī norādīja, ka ZSSK Cargo spēja samazināt savas parādsaistības 2008. gadā, parāda attiecībai pret pašu kapitālu samazinoties par gandrīz sešiem procentpunktiem līdz 43,9 %. Tās arī apgalvoja, ka ZSSK Cargo nebija nonācis grūtībās un tā procentu likmi bija aprēķinājusi Parādu un likviditātes pārvaldības aģentūra (ARDAL) saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi. |
(27) |
Treškārt, Slovākijas iestādes norādīja, ka tās pieņēma lēmumu par aizdevuma noteikumiem, pamatojoties uz piedāvājumiem no trim komercbankām, kurām lūdza iesniegt piedāvājumus aizdevuma piešķiršanai tai pašā apmērā, kā arī uz citiem aizdevumiem, kurus iepriekš bija saņēmis ZSSK Cargo. |
(28) |
Sešu mēnešu EURIBOR likme tika izmantota tāpēc, ka to būtu izmantojušas arī komercbankas, kuras piešķir aizdevumus tirgū. Tātad Slovākijas Republika bija ieinteresēta piešķirt aizdevumu ar procentu likmi, kas līdzīga tai, ar kādu ZSSK Cargo būtu varējis aizņemties tirgū tajā laikā, ņemot vērā labvēlīgākos nosacījumus, kurus varētu iegūt tirgū. Tāpēc, tā kā privātbankas bija gatavas piešķirt aizdevumu ZSSK Cargo ar līdzīgiem noteikumiem un viena no bankām raksturoja ZSSK Cargo kā uzticamu un godīgu klientu starp citiem saviem svarīgajiem klientiem, Slovākijas iestādes uzskata, ka tās rīkojās kā privāts tirgus dalībnieks un tāpēc aizdevums nedod finansiālu priekšrocību un tādējādi nenodrošināja ZSSK Cargo labvēlīgāku konkurences pozīciju salīdzinājumā ar tā konkurentiem. |
(29) |
Ceturtkārt, attiecībā uz it kā nepierādīto ZSSK Cargo reitingu Slovākijas iestādes uzskata, ka ZSSK Cargo nebija uzņēmums bez kredītvēstures vai reitinga aizdevuma piešķiršanas laikā. ZSSK Cargo bija salīdzinoši laba kredītvēsture laikā, kad tika piešķirta atgūstamā finansiālā palīdzība, un bankas uzskatīja ZSSK Cargo par uzticamu klientu. Tas atainojās arī piedāvājumos, ko komercbankas iesniedza Komisijai. Šie piedāvājumi skaidri parādīja banku gatavību piešķirt ZSSK Cargo aizdevumu ar līdzīgiem nosacījumiem tiem, kādus piedāvāja Slovākijas Republika, un, ņemot vērā ZSSK Cargo kredītvēsturi un uzticamību, neviena banka nelūdza ZSSK Cargo nodrošinājumu un neparedzēja to kā nosacījumu aizdevuma piešķiršanai. Tāpēc pat ZSSK Cargo gadījumā bankas neprasītu oficiālu kredītreitingu, lai piešķirtu aizdevumu parastos tirgus apstākļos, un bankas pašas varēja novērtēt ZSSK Cargo. |
(30) |
Visbeidzot, Slovākijas iestādes uzskata, ka, lai gan tad, ja pastāv reāli banku piedāvājumi, nav pamata piemērot alternatīvas (atsauces) metodes, lai noteiktu, vai aizdevums tika piešķirts ar tirgus noteikumiem, arī paziņojuma par atsauces likmi piemērošana liecina, ka aizdevuma noteikumi atbilda atsauces likmēm:
|
(31) |
ZSSK Cargo nebija uzņēmums ar augstu vai labu reitingu, un tas nesniedza nodrošinājumu (šādā gadījumā pietiktu ar rezervi 100 bāzes punktu (1 %) apmērā), taču nevar teikt, ka tas bija uzņēmums bez kredītvēstures vai ar reitingu, kam vajadzīga vismaz 400 bāzes punktu liela rezerve. Tā kā tajā laikā ZSSK Cargo varētu būt bijis novērtēts kā uzņēmums ar reitingu, kas ir augstāks par labu, un mazu nodrošinājumu, bet ar kredītvēsturi, kas liecina par spēju izpildīt saistības, Slovākijas iestādes uzskata, ka bija pamatoti noteikt rezervi atbilstīgi paziņojumā par atsauces likmi paredzētajai metodikai no 100 līdz 220 bāzes punktiem, kas atbilst metodei, ko izmantoja Slovākijas Republika šajā gadījumā, lai gan par aprēķina bāzi tika izmantota sešu mēnešu EURIBOR likme. |
(32) |
Šajā saistībā jānorāda, ka tajā laikā bankas noteica procentu likmes, izmantojot sešu mēnešu EURIBOR likmi ar aptuveni 3 % lielu rezervi, t. i., procentu likmes, kas līdzīgas aizdevuma noteikumiem. Procentu likme tika noteikta, pamatojoties uz tirgus nosacījumu novērtējumu, tostarp indikatīvajiem piedāvājumiem, ko iesniedza komercbankas, t. i., kas atainoja tirgus nosacījumus, un pamatojoties uz salīdzinājumu ar procentu likmi, ar kuru valsts aizņēmās (1,5 % gadā) un pie kuras, ņemot vērā ZSSK Cargo kredītrisku, tika pieskaitīta kredīta rezerve 1,7 % gadā, kas kopā veidoja rezervi 3,2 % gadā. Tādējādi procentu likme tika noteikta atbilstīgi tirgus nosacījumiem tajā laikā, proti, sešu mēnešu EURIBOR + rezerve 3,2 % gadā. |
(33) |
Secinājums ir tāds, ka Slovākijas Republika uzskata, ka tā rīkojās saskaņā ar privāta ieguldītāja principu tirgus ekonomikā un tāpēc aizdevums neradīja priekšrocību ZSSK Cargo. |
4. Valsts atbalsta esības novērtējums
(34) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
(35) |
Tāpēc, lai pasākumu varētu klasificēt par atbalstu šā noteikuma nozīmē, ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem: i) pasākums ir piedēvējams valstij un finansēts ar valsts līdzekļiem, ii) tas dod atbalsta saņēmējam priekšrocību, iii) šī priekšrocība ir selektīva un iv) pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir kumulatīvi, tāpēc šajā gadījumā ir atbilstoši ierobežot novērtējumu līdz jautājumam, vai aizdevums deva ZSSK Cargo (selektīvu) priekšrocību. |
4.1. Tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru novērtē, vai pastāv ekonomiska priekšrocība salīdzinājumā ar tirgus nosacījumiem
(36) |
Tiesa uzskata, ka tirgus ieguldītāja kritērija piemērošana, kas ļauj novērtēt, vai (valsts) uzņēmumam ir dota nepamatota ekonomiska priekšrocība, ir atkarīga no tā, vai valsts rīkojas kā akcionārs vai valsts iestāde. Dalībvalstij ir nepārprotami jānosaka, ka tā rīkojās kā ieguldītājs nolūkā gūt peļņu, un jāpamato šāds apgalvojums ar objektīviem un pārbaudāmiem elementiem. Šiem elementiem ir jābūt no tā paša laika, kad tika pieņemts lēmums īstenot pasākumu, un jāpierāda, ka lēmuma pamatā bija ekonomiski vērtējumi, kas līdzīgi tiem, kādus būtu veicis tirgus ieguldītājs, lai noteiktu ieguldījuma ienesīgumu (14). Ir jānovērtē gan atbalsta esība, gan apmērs, ņemot vērā situāciju aizdevuma piešķiršanas brīdī (15). |
(37) |
Tirgus ieguldītāja rīcībai, ar ko jāsalīdzina valsts ieguldītāja intervence, nav jābūt tāda parasta ieguldītāja rīcībai, kas piešķir kapitālu nolūkā gūt peļņu salīdzinoši īsā termiņā. Tomēr šai rīcībai ir jābūt vismaz tādai, kas piemīt privātai pārvaldītājsabiedrībai vai privātai uzņēmumu grupai, kura savā darbībā īsteno strukturālu – vispārēju vai nozares – politiku un ievēro ilgāka termiņa rentabilitātes perspektīvas (16). |
(38) |
Šajā gadījumā Slovākijas Republika apgalvo, ka, piešķirot aizdevumu, tā rīkojās kā piesardzīgs akcionārs, un ir iesniegusi pierādījumus, kuri tai bija pieejami un kurus tā ņēma vērā pirms aizdevuma piešķiršanas (skatīt 3. iedaļu). Var secināt, ka, pamatojoties uz šiem pierādījumiem, Komisijai ir jāpārbauda selektīvas ekonomiskās priekšrocības esība. Jo īpaši tas, vai līdzīgos apstākļos, pamatojoties uz pieejamo un pārbaudīto informāciju, tirgus ieguldītājs situācijā, kas ir pēc iespējas līdzīgāka tai, kurā atradās Slovākijas Republika, kuru pārstāv kompetentā Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrija, varētu būt piešķīris finansējumu ZSSK Cargo ilgtermiņa aizdevuma veidā ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem aizdevums tika piešķirts (17). |
(39) |
Lai varētu veikt pārbaudi, jānovērtē, vai aizdevuma, ko Slovākijas Republika piešķīra ZSSK Cargo, noteikumi radīja selektīvu ekonomisku priekšrocību saņēmējam, proti, vai nosacījumi bija tādi, kādus ZSSK Cargo nebūtu ieguvis tirgū. Šajā saistībā Komisijai ir jo īpaši jāņem vērā ZSSK Cargo finansiālā situācija un notikumu prognozes aizdevuma piešķiršanas laikā, Slovākijas Republikas kā akcionāra pozīcija un aizdevuma piešķiršanas nosacījumi. |
(40) |
Tāpēc atbilstoši būtu pārbaudīt, vai 2009. gada martā tirgus dalībnieks Slovākijas Republikas vietā būtu piešķīris aizdevumu ar tādiem pašiem noteikumiem. Novērtējumā attiecīgais dalībnieks ir nevis komercbanka ar mazu vai nekādu kredītattiecību vēsturi, kas piešķir komerciālu aizdevumu, bet gan tirgus ieguldītājs, kas ir vienīgais ZSSK Cargo akcionārs un piešķir aizdevumu, lai tā kontrolētais uzņēmums varētu segt savas darbības izmaksas pēc strauja un neparedzēta darbības un ieņēmumu samazinājuma. |
(41) |
Šajā pārbaudē tikai tas vien, ka ZSSK Cargo varēja pilnīgi atmaksāt aizdevumu jau 2015. gadā – četrus gadus pirms sākotnējā termiņa – un pēc tam reģistrēja peļņu no pamatdarbības, neļauj secināt, ka tirgus aizdevējs Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrijas vietā arī būtu piešķīris aizdevumu ar pamatotu pārliecību, ka tas tiks atmaksāts. Aizdevuma pirmstermiņa atmaksa apstiprina ex post tikai to, ka novērtējums, ko valsts akcionārs/kreditors veica, pamatojoties uz informāciju, kura bija pieejama un pārbaudīta pirms aizdevuma piešķiršanas, bija pareizs, un tas nav izšķirošs pamats secinājumam, ka cits dalībnieks arī būtu piešķīris tādu aizdevumu. |
4.2. ZSSK Cargo piešķirtā aizdevuma novērtējums
(42) |
Pirmkārt, lietā iesniegtie pierādījumi liecina, ka trīs komercbankas indikatīvi piedāvāja ZSSK Cargo aizdevumu tādā pašā apjomā (166 miljoni EUR) un ar tādu pašu atmaksas periodu (10 gadi) ar procentu likmi, kas vienāda ar sešu mēnešu EURIBOR plus attiecīgi 295 b. p. ([1. komercbanka]), 285–300 b. p. ([2. komercbanka]) vai 425 b. p. ([3. komercbanka]), bez jebkāda konkrēta nodrošinājuma. Tādējādi divas komercbankas bija gatavas piedāvāt ZSSK Cargo pat zemāku procentu likmes rezervi par to, ko noteica Slovākijas Republika, proti, 320 b. p. Slovākijas Republika zināja par šiem indikatīvajiem piedāvājumiem un izskatīja tos, lai noteiktu attiecīgā aizdevuma procentu likmi (skatīt 18. un 27. apsvērumu). Tātad valsts aizdevumam piemērotā procentu likme tika noteikta tā, lai saņemtu atlīdzību, kas bija pietiekama privātiem tirgus aizdevējiem, un atbilstīgi tai. |
(43) |
Tas, ka aizdevumam tika noteikts divus gadus ilgs aizdevuma pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājums, kas vēlāk tika pagarināts vēl par 18 mēnešiem, visticamāk, nevarēja būtiski ietekmēt aizdevuma noteikumu novērtējumu. Tā kā procenti par atlikušo summu tika maksāti reizi sešos mēnešos kopš aizdevuma perioda sākuma, pamatsummas atliktās atmaksas sniegto ieguvumu atsvēra lielāki procentu maksājumi. |
(44) |
Turklāt indikatīvie piedāvājumi arī liecina, ka sešu mēnešu EURIBOR likmes izmantošana bija privātbanku standarta prakse un tāpēc atbilda tirgus nosacījumiem. Visas šīs bankas zināja par ZSSK Cargo, pamatojoties uz iepriekšējos gados piešķirtajiem aizdevumiem, un [1. komercbanka] savā piedāvājumā pat skaidri norādīja, ka ZSSK Cargo ir uzticams un uzticības cienīgs partneris. Pretstatā tam, kā bija norādīts sākotnējā nostājā lēmumā par procedūras sākšanu, papildus šiem piedāvājumiem ZSSK Cargo bija kredītvēsture ar šīm trim un arī citām komercbankām. |
(45) |
Visbeidzot, arī aizdevumam piemērotās 320 b. p. procentu rezerves salīdzinājums ar CDS likmēm aizdevuma piešķiršanas laikā, kā norādīts 19. apsvērumā, parāda, ka procentu rezerve ietilpst to faktisko tirgus likmju robežās, kas 2009. gada martā tika piemērotas uzņēmumiem ar tādu pašu reitingu, kāds bija ZSSK Cargo. Citiem vārdiem sakot, salīdzinājums ar CDS likmēm neapstiprina lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas. Izrietošais secinājums ir tāds, ka nav pierādīts, ka faktiski piemērotā procentu likme būtu devusi ZSSK Cargo nepamatotu priekšrocību salīdzinājumā ar tirgus nosacījumiem. |
(46) |
Tādējādi visi pieejamie pierādījumi liecina, ka ZSSK Cargo, visticamāk, būtu varējis saņemt finansējumu ar līdzīgiem noteikumiem arī no privātiem komerciāliem aizdevējiem, un tiek kliedētas lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas. Turklāt šādi tirgus dalībnieki pretstatā valstij nevarēja ar piedāvātajiem nosacījumiem kā akcionāri atgūt ieņēmumus, kurus no aizdevumiem hipotētiski varēja negūt un kuri sākotnēji šķita mazi. |
(47) |
Otrkārt, atbilstīgi lietā savāktajiem pierādījumiem laikā, kad tika piešķirts aizdevums, ZSSK Cargo nebija grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar abiem kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti 2004. gada Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (10. punkts). Proti, tajā laikā ZSSK Cargo nebija zaudējis vairāk nekā pusi sava statūtkapitāla, tostarp vienu ceturtdaļu pēdējos 12 mēnešos, un tas neatbilda iekšzemes maksātnespējas procesa kritērijiem. Turklāt, lai gan 2009. gadā uzņēmumam akūti trūka likviditātes, diez vai arī saskaņā ar šo pamatnostādņu kritērijiem, kas nav kvantitatīvi (11. punkts, piemēram, parāda pieaugums, krītoša vai nulles aktīvu vērtība, jaudas pārpalikums), ZSSK Cargo varētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu. |
(48) |
Patiesībā 2008. gadā ZSSK Cargo reģistrēja nelielu pelņu un uzkrātie zaudējumi no iepriekšējiem gadiem (2008. gada 31. decembrī 1,452 miljardi SKK (42,2 miljoni EUR)) aizvien bija diezgan mazi salīdzinājumā ar kopējo pašu kapitālu vairāk nekā 13 miljardu SKK (377,5 miljonu EUR) apmērā. Pat būtiskie zaudējumi, kas pēc tam tika reģistrēti par visu 2009. gadu, nesamazināja uzņēmuma parakstīto akciju kapitālu vairāk par pusi. Turklāt ZSSK Cargo parādsaistības 2009. gada sākumā bija diezgan nelielas, parāda attiecībai pret pašu kapitālu sasniedzot 0,44. Salīdzinājumam 2014. gada Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (kas nav attiecināmas uz šo gadījumu) noteiktā attiecība, pēc kuras nosaka, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās īpašu noteikumu par atbalsta piešķiršanu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nozīmē, ir 7,5, kas ir 17 reizes lielāka vērtība. |
(49) |
Laikā, kad tika piešķirts aizdevums, ZSSK Cargo reitings bija augstāks par CCC, ko piemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces vērtību, uz kura pamata lēmumā par procedūras sākšanu tika provizoriski norādīts, ka faktiski noteiktā procentu likme bija nepamatoti zema. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka ZSSK Cargo būtu novērtēts ar reitingu BB, tādējādi ļaujot tam piekļūt finansējumam lētāk nekā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Turklāt vērā ņemamā 80 b. p. starpība starp pārbaudāmā valsts aizdevuma 320 b. p. procentu rezervi un 400 b. p. tirgus rezerves aizstājējvērtību, kas noteikta uzņēmumiem ar BB reitingu un mazu nodrošinājumu saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmi, ir daudz mazāka par 140 b. p. starpību starp lietā uzrādītajām aizdevuma procentu likmēm, ko komercbankas faktiski piedāvāja ZSSK Cargo. |
(50) |
Var secināt, ka pretēji lēmumā par oficiālās procedūras sākšanu sākotnēji paustajam uzskatam starpība starp valsts aizdevuma procentu likmi un 2008. gada paziņojumā par atsauces likmi paredzēto tirgus likmes aizstājējvērtību neliecina par to, ka procentu likme būtu bijusi noteikta neatbilstoši tirgus nosacījumiem. |
(51) |
Treškārt, ir jāņem vērā tas, ka valstij piederēja (un aizvien pieder) 100 % ZSSK Cargo akciju. Valsts ekonomiskie apsvērumi par paredzamo peļņu no aizdevuma neaprobežojas tikai ar gaidāmajiem procentu likmes maksājumiem, kā tas ir komercbanku gadījumā, bet noteikti ir jāņem vērā arī tas, ka aizdevums uzlabotu ZSSK Cargo spēju gūt peļņu nākotnē un tādējādi palielināt – vai saglabāt – valstij piederošo akciju vērtību. Patiesi, viens no 2009. gada ziņojumā skaidri norādītajiem finansēšanas mērķiem bija palīdzēt ZSSK Cargo pārvarēt ekonomikas krīzi un pārstrukturēties, lai gūtu peļņu ilgtermiņā, ko, kā norādīts tajā pašā ziņojumā, ZSSK Cargo bija spējīgs sasniegt. |
(52) |
Faktiski aizdevuma piešķiršana bija viena no daudzām savstarpēji papildinošām darbībām un pasākumiem, kas paredzēti ilgtermiņa risinājuma nodrošināšanai 16. apsvērumā izklāstītajai ZSSK Cargo finansiālajai situācijai un kas ietver i) izmaksu samazināšanas pasākumus, ii) darbinieku pagaidu atlaišanu un iii) darbinieku skaita ilgtermiņa optimizēšanu un turpmāku ZSSK Cargo darbību pārstrukturēšanu. Piesardzīgs tirgus dalībnieks arī būtu atbalstījis uzņēmuma, kuru tas pilnīgi kontrolē, pārstrukturizāciju, jo bija reāla perspektīva uzlabot tā situāciju. Patiesi, 2009. gada februāra ziņojumā, ko sagatavoja un pārbaudīja Slovākijas iestādes pirms aizdevuma piešķiršanas, bija norādīts, ka valsts pienācīgi pārbaudīja ZSSK Cargo nākotnes attīstības perspektīvas, tostarp tā spēju radīt naudas plūsmas, kas bija vajadzīgas aizdevuma apkalpošanai un atmaksai, tāpat kā to būtu pārbaudījis piesardzīgs tirgus ieguldītājs vai aizdevējs. Faktiski, pamatojoties uz perspektīvām un pieejamo informāciju, valsts akcionārs izvēlējās piešķirt pilnīgi atmaksājamu aizdevumu, kaut arī ar saprātīgu termiņa pagarinājumu, nevis citus alternatīvus finanšu instrumentus, piemēram, (neatmaksājamu) pašu kapitālu vai pašu kapitālā pārvēršamu parādu, vai citu hibrīdfinansējumu, kas būtu varējis liecināt par uzskatu, ka ZSSK Cargo būs grūtības atmaksāt. |
(53) |
Slovākijas Republikas iesniegtie objektīvie un pārbaudāmie pierādījumi liecina, ka, līdzīgi kā rīkojās citi privātie akcionāri finanšu un ekonomikas krīzē, kas sākās 2008. gadā, Transporta, pasta un telekomunikāciju ministrija, piešķirot pārbaudāmo aizdevumu, vēlējās rīkoties un faktiski rīkojās kā akcionārs, lai saglabātu potenciāli vērtīgas akcijas, turpinot ZSSK Cargo darbību sarežģītā komerciālā vidē, kurai bija raksturīgi strauji kravas apjomu kritumi, un atbalstīja uzņēmuma darbības turpināšanos, dodot iespēju tam pārstrukturēties, ko uzņēmums galu galā arī izdarīja. |
4.3. Secinājumi
(54) |
ZSSK Cargo piešķirtā valsts aizdevuma nosacījumi atbilda tirgus nosacījumiem, un šādu aizdevumu būtu piešķīris arī tirgus ekonomikas dalībnieks. Var secināt, ka attiecīgo aizdevumu nevar uzskatīt par tādu, kas sniedza (selektīvu) priekšrocību ZSSK Cargo. Tā kā LESD 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, nav jāvērtē, vai aizdevums tika piešķirts no valsts līdzekļiem, radīja vai draudēja radīt konkurences izkropļojumus un iespaidoja tirdzniecību starp dalībvalstīm. Vēl jo vairāk nav jāvērtē, vai attiecīgo aizdevumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Aizdevums 165 969 594,37 EUR apmērā, ko Slovākijas Republika piešķīra Železničná Spoločnosť Cargo Slovakia, a.s., nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.
Briselē, 2018. gada 20. jūlijā
Komisijas vārdā –
Margrethe VESTAGER
Komisijas locekle
(1) OV C 117, 6.5.2010., 13. lpp.
(2) Līguma pamatā ir 2004. gada 23. septembra Likums Nr. 523/2004 par valsts pārvaldes budžeta noteikumiem un atsevišķu likumu grozījumiem un papildinājumiem un grozītais Likums Nr. 278/1993 Coll. par valsts īpašuma pārvaldību.
(3) ARDAL tika izveidota kā budžeta organizācija, kas saistīta ar valsts budžetu ar Slovākijas Republikas Finanšu ministrijas budžeta nodaļas starpniecību saskaņā ar 14. pantu Likumā Nr. 291/2002 Coll. par Valsts kasi un par izmaiņām un grozījumiem dažos likumos un saskaņā ar Likumu Nr. 389/2002 Coll. par valsts parādu un valsts garantijām. Aģentūras darbības mērķis un nolūks ir “nodrošināt likviditāti un piekļuvi tirgum nolūkā finansēt valsts vajadzības pārredzamā, piesardzīgā un izmaksu ziņā efektīvā veidā un vienlaikus laika gaitā samazināt parāda apkalpošanas izmaksas ar nosacījumu, ka parāda portfelim piemītošie riski paliek pieļaujamā līmenī” (http://www.ardal.sk/index.php?page=1).
(4) Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.).
(5) 2005.–2008. gada ziņojumi ir publicēti ZSSK Cargo tīmekļa vietnē:
http://www.zscargo.sk/en/public/press/annual-report/.
(6) Valūtas maiņas kurss: 1 EUR = 37,88 SKK, publicēts OV C 336, 31.12.2005., 1. lpp.
(7) Valūtas maiņas kurss: 1 EUR = 34,435 SKK, publicēts OV C 332, 30.12.2006., 1. lpp.
(8) Konfidenciāla informācija.
(9) S&P Capital IQ Platform datubāze https://www.capitaliq.com. CDS ir finanšu mijmaiņas nolīgums, kurā CDS pārdevējs apņemas izmaksāt kompensāciju pircējam (parasti – atsauces aizdevuma kreditoram), ja aizdevuma saistības netiks izpildītas (ja debitors tās neizpildīs). Citiem vārdiem sakot, CDS pārdevējs apdrošina pircēju pret atsauces aizdevuma saistību neizpildi. Šis instruments kā tāds ir ļoti piemērots, lai gūtu priekšstatu par to, kādu riska prēmiju/garantijas maksu pieprasītu tirgus dalībnieks, lai nodrošinātos pret aizdevuma saistību nepildīšanas risku.
(10) Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.).
(11) OV C 83, 7.4.2009., 1. lpp.
(12) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
(13) OV C 184, 22.7.2008., 13. lpp.
(14) Lieta C-124/10 P Komisija/EDF, EU:C:2012:318, 81. līdz 84. punkts.
(15) Lieta T-318/00 Freistaat Thüringen/Komisija, EU:T:2005:363, 125. punkts.
(16) Lieta C-305/89 Itālijas Republika/Komisija, EU:C:1991:142, 20. punkts.
(17) Apvienotās lietas C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānijas Karaliste/Komisija, 21. punkts.
EU:C:1994:325.
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/65 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1713
(2019. gada 9. oktobris),
ar ko nosaka tās informācijas formātu, kura dalībvalstīm jādara pieejama, ziņojot par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2193 īstenošanu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7133)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas (ES) 2015/2193 11. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2021. gada 1. janvārim jāiesniedz Komisijai ziņojums par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu ikgadējām oglekļa monoksīda (CO) emisijām. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 11. panta 3. punkta pirmo daļu Komisijai dalībvalstīm ziņošanas vajadzībām jādara pieejams elektroniskas ziņošanas instruments. |
(3) |
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 11. panta 3. punkta otro daļu Komisijai, lai vienkāršotu un racionalizētu dalībvalstu ziņošanas pienākumus, būtu jānosaka ziņošanas tehniskie formāti. |
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (2) 75. panta 1. punktu un minēta Direktīvas (ES) 2015/2193 15. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Komisijai ziņojot par aplēstajām kopējām ikgadējām oglekļa monoksīda (CO) emisijām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 11. panta 2. punktu, dalībvalstis izmanto šā lēmuma pielikumā iekļauto anketu.
Ziņojot šā lēmuma pielikumā norādīto informāciju, dalībvalstis izmanto elektroniskās ziņošanas instrumentu, ko Komisija darījusi pieejamu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 11. panta 3. punkta pirmo daļu.
2. pants
Šā lēmuma pielikumā prasīto informāciju iesniedz par 2019. pārskata gadu, ja vien minētajā pielikumā nav noteikts citādi.
Šā lēmuma pielikumā prasīto informāciju iesniedz ne vēlāk kā 2021. gada 1. janvārī.
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 9. oktobrī
Komisijas vārdā –
Karmenu VELLA
Komisijas loceklis
(1) OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Informācijas par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz ko attiecas Direktīva (ES) 2015/2193
Piezīme. Pienākums sniegt prasīto informāciju līdz 2021. gada janvārim ir noteikts pirms prasības saņemt atļauju par esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām vai tās reģistrēt. Ņemot to vērā, dalībvalstīm, aizpildot ziņojumu, būs jāpaļaujas uz tobrīd pieejamajiem datiem. Ja dati tām nav pieejami, tās ziņojumu aizpilda, izmantojot labākās aplēses. Šo iemeslu dēļ tiek nošķirtas jaunas iekārtas no esošām iekārtām, kā arī iekārtas, kuru jauda ir virs 20 MWth, no iekārtām, kuru jauda ir zem 20 MWth.
1. DAĻA
Iekārtu kategorijas
Šajā tabulā norādītas iekārtu kategorijas, kas jāizmanto, sniedzot 2. un 3. daļā prasīto informāciju (1).
1.1. Jauna vai esoša |
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 3. panta 6. un 7. punktā sniegtajām definīcijām |
||||||||||||||
1.2. Jaudas kategorijas (nominālā ievadītā siltumjauda) (2) |
|
||||||||||||||
1.3. Iekārtu tipi |
|
||||||||||||||
1.4. Kurināmā veidi |
|
2. DAĻA
Metadati
2.1. Valsts |
Ziņojuma iesniedzējas valsts identifikācija |
2.2. Kompetentā iestāde |
Par ziņojumu atbildīgās kompetentās iestādes identifikācija (nodaļa, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese) |
2.3. Iekārtu skaits |
Iekārtu skaits katrā iekārtu kategorijā |
2.4. Pārskata gads |
Kalendārais gads, par kuru tiek ziņots (3) |
3. DAĻA
Emisijas, enerģijas ielaide un jauda
3.1. CO koncentrācijas |
Oglekļa monoksīda aplēstā vidējā koncentrācija, izteikta mg/Nm3, pie atsauces skābekļa līmeņa; to izmanto, lai noteiktu reglamentēto piesārņotāju emisijas robežvērtības katras kategorijas iekārtām sausa gaisa apstākļos |
3.2. CO emisijas |
Aplēstās oglekļa monoksīda emisijas, izteiktas kā kopējais daudzums tonnās, ko vienā kalendārajā gadā emitējušas katras iekārtu kategorijas iekārtas |
3.3. Enerģijas ielaide |
Aplēstais kopējais kurināmā daudzums, ko katras iekārtu kategorijas iekārtas patērē gadā, izteikts teradžoulos |
3.4. Kopējā agregētā jauda |
Aplēstā kopējā uzstādītā jauda, kas izteikta kā visu katras iekārtu kategorijas iekārtu summārā nominālā ievadītā siltumjauda |
(1) Kategorijas piemērs: jauni katli, kuru jauda pārsniedz 5 MWth, bet nepārsniedz 20 MWth un kuros dedzina šķidro kurināmo, kas nav gāzeļļa.
(2) Jaunu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu gadījumā var izmantot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.
(3) Vēlams, 2019. Ja tas nav iespējams, tad 2018.
Labojumi
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/69 |
Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2019/1672 (2019. gada 4. oktobris) par Eiropas Savienības rīcību, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas verifikācijas un inspekcijas mehānismu Jemenā
(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 256, 2019. gada 7. oktobris)
12. lappusē:
tekstu:
“Strasbūrā, 2019. gada 4. oktobrī”
lasīt šādi:
“Luksemburgā, 2019. gada 4. oktobrī”.
11.10.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/70 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 130, 2019. gada 17. maijs )
43. lappusē I pielikumā punktā “33. Liķieris”:
tekstu:
“c) |
Ražojot liķieri, drīkst izmantot dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.” |
lasīt šādi:
“c) |
Ražojot liķieri, drīkst izmantot aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.” |
46. lappusē I pielikumā punktā “40. Liķieris ar olu”:
tekstu:
“c) |
Ražojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai aromatizējošus pārtikas produktus, aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.” |
lasīt šādi:
“c) |
Ražojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai aromatizējošus pārtikas produktus, dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.” |