6.8.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/3

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar ko groza tirdzniecības preferences attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

A. Eiropas Savienības vēstule

Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz Eiropas Savienības un Ukrainas (“Puses”) sarunām par tirdzniecības preferencēm attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kuras tika pabeigtas 2019. gada 19. martā.

Minētajās sarunās tika panākta vienošanās, ka:

Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“asociācijas nolīgums”), IV sadaļas 1. nodaļas I pielikuma A daļas A papildinājumā ierakstu “Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas izstrādājumi” aizstāj ar šādu:

Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas izstrādājumi

0207 11 (30-90)

0207 12 (10-90)

0207 13 (10-20-30-50-60-70-99) (*1)

0207 14 (10-20-30-50-60-70-99) (*1)

0207 24 (10-90)

0207 25 (10-90)

0207 26 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 27 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 32 (15-19-51-59-90)

0207 33 (11-19-59-90)

0207 35 (11-15-21-23-25-31-41-51-53-61-63-71-79-99)

0207 36 (11-15-21-23-31-41-51-53-61-63-79-90)

0210 99 (39)

1602 31 (11-19-30-90)

1602 32 (11-19-30-90)

1602 39 (21)

50 000 tonnas/gadā, neto svars + 18 400 tonnas/gadā, neto svars, ar pakāpenisku palielinājumu par 800 tonnām/gadā, neto svars 2020. gadā un 2021. gadā

+ 20 000 tonnas/gadā, neto svars (KN kodam 0207 12 (10-90))

Asociācijas nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas I pielikuma A daļā ES tarifu sarakstos ceturtajā slejā “Posmu kategorija” tekstu aizstāj ar šādu: “50 000 tonnas/gadā, neto svars + 18 400 tonnas/gadā, neto svars, ar pakāpenisku palielinājumu par 800 tonnām/gadā, neto svars, 2020. gadā un 2021. gadā” attiecībā uz šādām KN 2008 tarifa pozīcijām:

0207 11 (30-90)

0207 13 (10-20-30-50-60-70-99)

0207 14 (10-20-30-50-60-70-99)

0207 24 (10-90)

0207 25 (10-90)

0207 26 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 27 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 32 (15-19-51-59-90)

0207 33 (11-19-59-90)

0207 35 (11-15-21-23-25-31-41-51-53-61-63-71-79-99)

0207 36 (11-15-21-23-31-41-51-53-61-63-79-90)

0210 99 (39)

1602 31 (11-19-30-90)

1602 32 (11-19-30-90)

1602 39 (21)

Asociācijas nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas I pielikuma A daļā ES tarifu sarakstos ceturtajā slejā “Posmu kategorija” attiecībā uz KN 2008 tarifa pozīciju 0207 12 (10-90) tekstu aizstāj ar šādu: “50 000 tonnas/gadā, neto svars + 18 400 tonnas/gadā, neto svars, ar pakāpenisku palielinājumu par 800 tonnām/gadā, neto svars 2020. gadā un 2021. gadā +20 000 tonnas/gadā, neto svars”.

4.	Attiecībā uz to kalendāro gadu, kurā šis nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā stājas spēkā, papildu daudzumu, kas par atlikušo gada daļu pieskaitāms asociācijas nolīgumā noteiktajai pašreizējai mājputnu gaļas un mājputnu gaļas izstrādājumu kvotai, aprēķina proporcionāli no 50 000 tonnām.

Importam, kas pārsniedz 1. punktā minēto kopējo tarifa kvotu mājputnu gaļai un mājputnu gaļas izstrādājumiem, piemēro asociācijas nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas I pielikuma A daļā ES tarifu sarakstos tarifa pozīcijām 0207 13 70 un 0207 14 70 noteikto vislielākās labvēlības tarifu – 100,8 EUR/100 kg neto svara.

Šis nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas iestājas pēc dienas, kad asociācijas nolīguma 484. pantā minētais depozitārs saņēmis pēdējo Pušu paziņojumu.

Kamēr šis nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā nav stājies spēkā, to piemēro provizoriski no tā mēneša pirmās dienas, kas iestājas pēc dienas, kad asociācijas nolīguma 484. pantā minētais depozitārs saņēmis:

—	Savienības paziņojumu par šim nolūkam nepieciešamo procedūru izpildi un

—	Ukrainas paziņojumu par ratifikācijas pabeigšanu saskaņā ar tās procedūrām un piemērojamiem tiesību aktiem,

atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Ukraina piekrīt iepriekš izklāstītajam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Съставено в Киев на тридесети юли две хиляди и деветнадесета година.

Hecho en Kiev, el treinta de julio de dos mil diecinueve.

V Kyjevě dne třicátého července dva tisíce devatenáct.

Udfærdiget i Kiev, den tredivte juli to tusind og nitten.

Geschehen zu Kiew am dreißigsten Juli zweitausendneunzehn.

Kahe tuhande üheksateistkümnenda aasta juulikuu kolmekümnendal päeval Kiievis.

Έγινε στο Κίεβο την τριακοστή ημέρα του Ιουλίου του έτους δύο χιλιάδες δεκαεννέα.

Done at Kyiv on the thirtieth day of July in the year two thousand and nineteen.

Fait à Kiev, le trente juillet de l'année deux mille dix-neuf.

Sastavljeno u Kijevu tridesetog srpnja dvije tisuće devetnaeste.

Fatto a Kiev, addì trenta luglio duemiladiciannove.

Kijevā, divi tūkstoši deviņpadsmitā gada trīsdesmitajā jūlijā.

Priimta Kijeve du tūkstančiai devynioliktų metų liepos trisdešimtą dieną.

Kelt Kijevben, a kétezertizenkilencedik év július havának harmincadik napján.

Magħmul f'Kiev fit-tletin jum ta' Lulju fis-sena elfejn u dsatax.

Gedaan te Kiev, dertig juli tweeduizend negentien.

Sporządzono w Kijowie dnia trzydziestego lipca dwa tysiące dziewiętnastego roku.

Feito em Kiev, aos treze dias do mês de julho do ano dois mil e dezanove.

Întocmit la Kiev la treizeci iulie în anul două mii nouăsprezece.

V Kyjeve tridsiateho júla dvetisícdevätnásť.

V Kijevu, dne tridesetega julija leta dva tisoč devetnajst.

Tehty Kiovassa kolmantenakymmenentenä päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattayhdeksäntoista.

Utfärdat i Kiev den trettionde juli år tjugohundranitton.

Учинено в Києві тридцятого липня дві тисячі дев'ятнадцятого року.

За Европейския съюз

Роr la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За ЄвропейськийСоюз

B. Ukrainas vēstule

Cienītā kundze!

Man ir gods apliecināt, ka ir saņemta Jūsu šodienas vēstule par tirdzniecības preferencēm attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kuras teksts ir šāds:

“Man ir tas gods atsaukties uz Eiropas Savienības un Ukrainas (“Puses”) sarunām par tirdzniecības preferencēm attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kuras tika pabeigtas 2019. gada 19. martā.

Minētajās sarunās tika panākta vienošanās, ka:

Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas izstrādājumi

0207 11 (30-90)

0207 12 (10-90)

0207 13 (10-20-30-50-60-70-99) (*2)

0207 14 (10-20-30-50-60-70-99) (*2)

0207 24 (10-90)

0207 25 (10-90)

0207 26 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 27 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 32 (15-19-51-59-90)

0207 33 (11-19-59-90)

0207 35 (11-15-21-23-25-31-41-51-53-61-63-71-79-99)

0207 36 (11-15-21-23-31-41-51-53-61-63-79-90)

0210 99 (39)

1602 31 (11-19-30-90)

1602 32 (11-19-30-90)

1602 39 (21)

50 000 tonnas/gadā, neto svars + 18 400 tonnas/gadā, neto svars, ar pakāpenisku palielinājumu par 800 tonnām/gadā, neto svars 2020. gadā un 2021. gadā

+ 20 000 tonnas/gadā, neto svars (KN kodam 0207 12 (10-90))

0207 11 (30-90)

0207 13 (10-20-30-50-60-70-99)

0207 14 (10-20-30-50-60-70-99)

0207 24 (10-90)

0207 25 (10-90)

0207 26 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 27 (10-20-30-50-60-70-80-99)

0207 32 (15-19-51-59-90)

0207 33 (11-19-59-90)

0207 35 (11-15-21-23-25-31-41-51-53-61-63-71-79-99)

0207 36 (11-15-21-23-31-41-51-53-61-63-79-90)

0210 99 (39)

1602 31 (11-19-30-90)

1602 32 (11-19-30-90)

1602 39 (21)

4.	Attiecībā uz to kalendāro gadu, kurā šis nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā stājas spēkā, papildu daudzumu, kas par atlikušo gada daļu pieskaitāms nolīgumā noteiktajai pašreizējai mājputnu gaļas un mājputnu gaļas izstrādājumu kvotai, aprēķina proporcionāli no 50 000 tonnām.

—	Savienības paziņojumu par šim nolūkam nepieciešamo procedūru izpildi un

—	Ukrainas paziņojumu par ratifikācijas pabeigšanu saskaņā ar tās procedūrām un piemērojamiem tiesību aktiem,

atkarībā no tā, kas ir vēlāk.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka iepriekš izklāstītais ir pieņemams Ukrainai un ka Jūsu vēstule un šī vēstule kopā veido Nolīgumu atbilstīgi Jūsu ierosinājumam.

Cienītā kundze, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Учинено в Києві тридцятого липня дві тисячі дев'ятнадцятого року.

Съставено в Киев на тридесети юли две хиляди и деветнадесета година.

Hecho en Kiev, el treinta de julio de dos mil diecinueve.

V Kyjevě dne třicátého července dva tisíce devatenáct.

Udfærdiget i Kiev, den tredivte juli to tusind og nitten.

Geschehen zu Kiew am dreißigsten Juli zweitausendneunzehn.

Kahe tuhande üheksateistkümnenda aasta juulikuu kolmekümnendal päeval Kiievis.

Έγινε στο Κίεβο την τριακοστή ημέρα του Ιουλίου του έτους δύο χιλιάδες δεκαεννέα.

Done at Kyiv on the thirtieth day of July in the year two thousand and nineteen.

Fait à Kiev, le trente juillet de l'année deux mille dix-neuf.

Sastavljeno u Kijevu tridesetog srpnja dvije tisuće devetnaeste.

Fatto a Kiev, addì trenta luglio duemiladiciannove.

Kijevā, divi tūkstoši deviņpadsmitā gada trīsdesmitajā jūlijā.

Priimta Kijeve du tūkstančiai devynioliktų metų liepos trisdešimtą dieną.

Kelt Kijevben, a kétezertizenkilencedik év július havának harmincadik napján.

Magħmul f'Kiev fit-tletin jum ta' Lulju fis-sena elfejn u dsatax.

Gedaan te Kiev, dertig juli tweeduizend negentien.

Sporządzono w Kijowie dnia trzydziestego lipca dwa tysiące dziewiętnastego roku.

Feito em Kiev, aos treze dias do mês de julho do ano dois mil e dezanove.

Întocmit la Kiev la treizeci iulie în anul două mii nouăsprezece.

V Kyjeve tridsiateho júla dvetisícdevätnásť.

V Kijevu, dne tridesetega julija leta dva tisoč devetnajst.

Tehty Kiovassa kolmantenakymmenentenä päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattayhdeksäntoista.

Utfärdat i Kiev den trettionde juli år tjugohundranitton.

За Украϊну

За Украйна

Por Ucrania

Za Ukrajinu

For Ukraine

Für die Ukraine

Ukraina nimel

Για την Ουκρανία

For Ukraine

Pour l'Ukraine

Za Ukrajinu

Per l'Ucraina

Ukrainas vārdā

Ukrainos vardu

Ukrajna részéről

Għall-Ukrajna

Voor Oekraïne

W imieniu Ukrainy

Pela Ucrânia

Pentru Ucraina

Za Ukrajinu

Za Ukrajino

Ukrainan puolesta

På Ukrainas vägnar

(*1) Skaidrības labad tarifa pozīcijām 0207 13 70 un 0207 14 70, kas norādītas ES tarifu sarakstos asociācijas nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas I pielikuma A daļā, piemēro trešajā slejā “Daudzums” norādīto tarifa kvotu.

(*2) Skaidrības labad tarifa pozīcijām 0207 13 70 un 0207 14 70, kas norādītas ES tarifu sarakstos asociācijas nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas I pielikuma A daļā, piemēro trešajā slejā “Daudzums” norādīto tarifa kvotu.

6.8.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1323

(2019. gada 2. augusts)

par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 220. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam Itālija ir apstiprinājusi un paziņojusi 45 augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumus. Gripa ir skārusi pīles, tītarus, pērļvistas un Gallus domesticus sugas mājputnus.

(2)	Itālija ir nekavējoties efektīvi veikusi visus nepieciešamos dzīvnieku veselības un veterināros pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/94/EK (2).

(3)

Konkrētāk, Itālija atbilstīgi Komisijas Īstenošanas lēmumiem (ES) 2017/1845 (3), (ES) 2017/1930 (4), (ES) 2017/1969 (5), (ES) 2017/2000 (6), (ES) 2017/2175 (7), (ES) 2017/2289 (8), (ES) 2017/2412 (9), (ES) 2018/342 (10), (ES) 2018/418 (11) un (ES) 2018/510 (12) ir īstenojusi kontroles, monitoringa un profilakses pasākumus un izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas (turpmāk “reglamentētās zonas”).

(4)

Itālija ir informējusi Komisiju par to, ka nepieciešamie dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kurus piemēroja, lai ierobežotu slimības izplatīšanos un to izskaustu, ir ietekmējuši ļoti daudzus operatorus un ka minētie operatori ir cietuši ienākumu zaudējumus, par kuriem nav tiesību uz Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (13).

(5)

2019. gada 28. janvārī Komisija atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 3. punktam saņēma oficiālu Itālijas pieprasījumu daļēji finansēt dažus ārkārtas pasākumus, kas saistīti ar uzliesmojumiem, kuri apstiprināti laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam. 2019. gada 19. februārī, 2019. gada 28. februārī, 2019. gada 1. aprīlī, 2019. gada 30. maijā un 2019. gada 12. jūnijā Itālijas iestādes savu pieprasījumu precizēja un dokumentēja.

(6)

3. apsvērumā minēto dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas rezultātā tika pagarināti karantīnas periodi, aizliegta putnu ievietošana un ierobežota putnu pārvietošana visa veida mājputnu audzēšanas saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, kuras noteiktas pēc augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem. Minētais attiecās uz šādām sugām: pīles, tītari, pērļvistas un Gallus domesticus. Tas ir novedis pie inkubējamo olu, pārtikas olu, dzīvu dzīvnieku un mājputnu gaļas produkcijas zaudējumiem šajās saimniecībās. Tāpēc ir lietderīgi kompensēt zaudējumus, kurus radījusi olu iznīcināšana un pārstrādāšana, kā arī dzīvnieku neizaudzēšana, ilgāka audzēšana vai izbrāķēšana.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 5. punktu Savienības daļējais finansējums jāpiešķir 50 % apmērā no Itālijas segtajiem izdevumiem par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem. Maksimālie daudzumi, par kādiem var piešķirt finansējumu saistībā ar katru ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu, Komisijai būtu jānosaka pēc tam, kad tā rūpīgi pārbaudījusi no Itālijas saņemto pieprasījumu, kas saistīts ar uzliesmojumiem, kuri apstiprināti laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(8)	Lai novērstu pārmērīgas kompensācijas risku, daļējā finansējuma vienotās likmes summai būtu jābalstās uz tehniskiem un ekonomiskiem pētījumiem vai grāmatvedības dokumentiem, un tā būtu jānosaka atbilstošā līmenī par katru dzīvnieku un produktu atbilstīgi kategorijām.

(9)

Lai novērstu dubultas finansēšanas risku, zaudējumi nedrīkstētu būt kompensēti ar valsts atbalstu vai apdrošināšanu, un šajā regulā paredzētais Savienības daļējais finansējums būtu jāattiecina tikai uz atbalsttiesīgiem dzīvniekiem un produktiem, par kuriem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

(10)

Šajā regulā paredzētais ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu apmērs un ilgums nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atbalstītu tirgu. Konkrēti, ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi būtu jāattiecina tikai uz olu un mājputnu produkciju saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, un tikai uz to laiku, kamēr tikuši veikti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kuri Savienības un Itālijas tiesību aktos noteikti saistībā ar 45 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam, un tikai uz attiecīgajām reglamentētajām zonām.

(11)

Lai nodrošinātu elastību gadījumos, kad uz kompensāciju pretendēttiesīgo olu vai dzīvnieku skaits atšķiras no šajā regulā noteiktā maksimālā skaita, kas pamatojas uz aplēsēm, kompensāciju drīkst koriģēt noteiktās robežās, kamēr vien tiek ievērota Savienības daļēji finansēto izdevumu maksimālā summa.

(12)

Lai nodrošinātu šo ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu budžeta pareizu pārvaldību, tiesības saņemt Savienības daļējo finansējumu būtu jāparedz tikai par tiem maksājumiem, kurus Itālija izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2020. gada 30. septembrim. Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (14) 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro.

(13)	Lai nodrošinātu maksājumu attiecināmību un pareizību, Itālijas iestādēm būtu jāveic ex ante pārbaudes.

(14)	Lai Savienība varētu veikt finanšu kontroli, Itālijai būtu jāpaziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

(15)	Lai nodrošinātu to, ka šajā regulā noteiktos pasākumus Itālija īsteno nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai atbalstītu inkubējamo olu, pārtikas olu un mājputnu gaļas tirgu, kuru nopietni skāruši 45 augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumi, ko Itālija konstatējusi un paziņojusi laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam, Savienība sniedz daļēju finansējumu 50 % apmērā no Itālijas segtajiem izdevumiem.

2. pants

Uz Savienības daļējo finansējumu ir tiesības pretendēt tikai par Itālijas segtiem izdevumiem:

a)	kuri radušies to dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas laikā, kas minēti pielikumā uzskaitītajos Savienības un Itālijas tiesību aktos un attiecas uz 1. pantā minēto periodu; un

b)	kuri radušies mājputnu saimniecībām, kam tikuši piemēroti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi un kas atrodas zonās, kuras minētas pielikumā uzskaitītajos Savienības un Itālijas tiesību aktos (“reglamentētās zonas”); un

c)	ja Itālija tos izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2020. gada 30. septembrim. Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 5. panta 2. punktu nepiemēro; un

d)	ja a) punktā minētajā periodā par dzīvnieku vai produktu nav saņemta kompensācija valsts atbalsta vai apdrošināšanas veidā un ja par tiem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

3. pants

1. Savienības daļējā finansējuma maksimālā summa ir 32 147 498 EUR, kas sadalīti šādi:

par mājputnu produkcijas zaudējumu reglamentētajā zonā piemēro šādas vienotas likmes:

i)	0,1050 EUR par inkubējamu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura iznīcināta, ne vairāk kā par 406 355 olām;

ii)	0,07 EUR par inkubējamu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura pārstrādāta olu produktos, ne vairāk kā par 18 211 121 olu;

iii)	0,0167 EUR par olu ar KN kodu 0407 11 00, kura pārstrādāta olu produktos, ne vairāk kā par 28 730 220 olām;

iv)	0,064 EUR par nedēļu par gaļas cāli ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 50 390 617 dzīvniekiem;

v)	0,13 EUR par nedēļu par sprostos turētu dējējvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 391 246 dzīvniekiem;

vi)	0,17 EUR par nedēļu par kūtī turētu dējējvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 1 933 867 dzīvniekiem;

vii)	0,045 EUR par nedēļu par sprostos turētu jaunvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 185 900 dzīvnieku;

viii)

0,055 EUR par nedēļu par kūtī turētu jaunvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 265 136 dzīvniekiem;

ix)	0,194 EUR par nedēļu par gaļas pīli ar KN kodu 0105 99 10, ne vairāk kā par 140 000 dzīvnieku;

x)	0,13 EUR par nedēļu par gaļas tītaru mātīti ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 3 263 749 dzīvniekiem;

xi)	0,215 EUR par nedēļu par gaļas tītaru tēviņu ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 6 140 730 dzīvniekiem;

xii)	0,1475 EUR par nedēļu par pērļvistu ar KN kodu 0105 99 50, ne vairāk kā par 392 869 dzīvniekiem;

par zaudējumiem, kas saistīti ar audzēšanas perioda pielāgošanu sakarā ar pārvietošanas aizliegumu reglamentētajās zonās, piemēro šādas vienotas likmes par dzīvnieku:

i)	0,115 EUR par nedēļu par standarta izmēra jaunvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 323 784 dzīvniekiem;

ii)	0,12 EUR par nedēļu par standarta izmēra gaļas cāli ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 5 600 dzīvnieku;

iii)	3,06 EUR par liela izmēra kapaunu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 2 000 dzīvnieku;

iv)	1,0534 EUR par tītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 11 021 dzīvnieku;

v)	0,5627 EUR par nedēļu par liela izmēra jauntītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 12 662 dzīvniekiem;

par mājputnu izbrāķēšanu reglamentētajās zonās piemēro šādas vienotas likmes par dzīvnieku:

i)	0,19 EUR par vistu ar KN kodu 0105 11 19, ne vairāk kā par 40 908 dzīvniekiem;

ii)	0,2015 EUR par lauku vistu ar KN kodu 0105 11 19, ne vairāk kā par 1 455 308 dzīvniekiem;

iii)	0,565 EUR par tītaru mātīti ar KN kodu 0105 12 00, ne vairāk kā par 847 257 dzīvniekiem;

iv)	1,03 EUR par tītaru tēviņu ar KN kodu 0105 12 00, ne vairāk kā par 586 923 dzīvniekiem;

par vaislas dzīvnieku produkcijas zaudējumu reglamentētajās zonās piemēro šādas vienotas likmes par dzīvnieku:

i)	0,135 EUR par nedēļu par gaļas cāli ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 1 621 820 dzīvniekiem;

ii)	1,185 EUR par nedēļu par tītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 128 689 dzīvniekiem.

2. Ja uz kompensāciju pretendēttiesīgo olu vai dzīvnieku skaits pārsniedz olu vai dzīvnieku maksimālo skaitu, kas katrai pozīcijai noteikts 1. punktā, izdevumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz Savienības daļējo finansējumu, ikvienā pozīcijā drīkst koriģēt un pārsniegt summas, kas izriet no attiecīgajai pozīcijai noteiktā maksimālā skaita piemērošanas, ar nosacījumu, ka korekciju kopsumma nepārsniedz 10 % no Savienības daļēji finansēto izdevumu maksimālās summas, kas minēta 1. punktā.

4. pants

Itālija veic administratīvās un fiziskās pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (15) 58. un 59. pantu.

Konkrēti Itālija verificē:

a)	atbalsta pieprasījumu iesniegušā saņēmēja tiesības uz atbalstu;

b)	attiecībā uz katru atbalsttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – faktisko produkcijas zaudējumu attiecināmību, daudzumu un vērtību;

c)	to, vai kāds no atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem šīs regulas 2. pantā minēto zaudējumu kompensēšanai nav saņēmis finansējumu no citiem avotiem.

Atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru administratīvās pārbaudes ir pabeigtas, atbalstu drīkst izmaksāt, negaidot visu pārbaužu noslēgumu, proti, negaidot, kamēr būs pārbaudīti visi pieteikuma iesniedzēji, kas atlasīti pārbaudēm uz vietas.

Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz atbalstu neapstiprinās, atbalstu atgūst un piemēro sankcijas.

5. pants

Itālija paziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 2. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(3) Komisijas 2017. gada 11. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1845, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 262, 12.10.2017., 7. lpp.).

(4) Komisijas 2017. gada 20. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1930, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 272, 21.10.2017., 18. lpp.).

(5) Komisijas 2017. gada 27. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1969, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 279, 28.10.2017., 56. lpp.).

(6) Komisijas 2017. gada 6. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2000, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 289, 8.11.2017., 9. lpp.).

(7) Komisijas 2017. gada 21. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2175, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 306, 22.11.2017., 31. lpp.).

(8) Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2289, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 328, 12.12.2017., 126. lpp.).

(9) Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2412, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 342, 21.12.2017., 29. lpp.).

(10) Komisijas 2018. gada 7. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/342, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 65, 8.3.2018., 43. lpp.).

(11) Komisijas 2018. gada 16. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/418, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 75, 19.3.2018., 27. lpp.).

(12) Komisijas 2018. gada 26. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/510, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 83, 27.3.2018., 16. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(14) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

PIELIKUMS

2. pantā minētās reglamentētās zonas un periodi

Itālijas daļas un attiecīgie periodi, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK un norādīti šādos tiesību aktos:

—	Komisijas 2017. gada 11. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1845, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 262, 12.10.2017., 7. lpp.),

—	Komisijas 2017. gada 20. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1930, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 272, 21.10.2017., 18. lpp.),

—	Komisijas 2017. gada 27. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1969, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 279, 28.10.2017., 56. lpp.),

—	Komisijas 2017. gada 6. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2000, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 289, 8.11.2017., 9. lpp.),

—	Komisijas 2017. gada 21. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2175, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 306, 22.11.2017., 31. lpp.),

—	Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2289, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 328, 12.12.2017., 126. lpp.),

—	Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2412, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 342, 21.12.2017., 29. lpp.),

—	Komisijas 2018. gada 7. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/342, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 65, 8.3.2018., 43. lpp.),

—	Komisijas 2018. gada 16. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/418, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 75, 19.3.2018., 27. lpp.),

—	Komisijas 2018. gada 26. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/510, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 83, 27.3.2018., 16. lpp.),

—	Veselības ministrijas rīkojumi, ar kuriem paziņo par infekciju sakarā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. jūnijam.

6.8.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1325

(2019. gada 27. maijs),

ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3816)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2007/863/EK (2) Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju tika piešķirta atkāpe, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar kuru Ziemeļīrijas saimniecībās, kurās vismaz 80 % zemes ir zālaugu platības, ar konkrētiem nosacījumiem atļauj izkliedēt līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā.

(2)	Ar Komisijas Lēmumu 2011/128/ES (3) atkāpes spēkā esības termiņu pagarināja līdz 2014. gada 31. decembrim, un ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/346 (4) līdzīga atkāpe tika piešķirta līdz 2018. gada 31. decembrim.

(3)	Atkāpe, kuru piešķīra ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/346, 2018. gadā attiecās uz 478 saimniecībām, un tas atbilst aptuveni 1,9 % no kopējā saimniecību skaita un 4 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības Ziemeļīrijā.

(4)	Apvienotā Karaliste 2019. gada 20. februārī iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi attiecībā uz Ziemeļīrijas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(5)	Apvienotā Karaliste saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktu visā Ziemeļīrijas reģiona teritorijā piemēro rīcības programmu.

(6)

Komisijas ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam īstenota Direktīva 91/676/EEK (5), teikts, ka Ziemeļīrijas reģionā 98,2 % monitoringa staciju novērotā vidējā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos bija zemāka par 25 mg/l un 1,2 % monitoringa staciju vidējā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos bija augstāka par 50 mg/l. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem visās monitoringa stacijās vidējā nitrātu koncentrācija bija zemāka par 25 mg/l.

(7)

Salīdzinot 2008.–2011. gada laikposmu ar 2012.–2015. gada laikposmu, saimniecību skaits Ziemeļīrijā ir palielinājies par 2 %, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība nav mainījusies. Salīdzinot 2012.–2015. gada laikposmu ar 2008.–2011. gada laikposmu, liellopu skaits nav mainījies, toties aitu, cūku un mājputnu skaits ir palielinājies attiecīgi par 2 %, 18 % un 14 %. Vidējais kūtsmēslu slāpekļa daudzums laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam bija 98 kg/ha, salīdzinājumā ar 2008.–2011. gadu tas pieaudzis par 1,2 %. Vidējā fosfora virsnorma laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam bija 11,4 kg/ha, kas salīdzinājumā ar laikposmu no 2008. līdz 2011. gadam ir samazinājums par 16 %. Mākslīgo slāpekļa mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam, salīdzinot ar 2008.–2011. gadu, palielinājies par 4,1 %. Mākslīgo fosfora mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums 2012.–2015. gada periodā salīdzinājumā ar 2008.–2011. gada periodu palielinājies par 26 %. Tomēr mākslīgo fosfora mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums 2012.–2015. gadā joprojām bija par 40 % mazāks nekā vidējais šā mēslošanas līdzekļa izlietojums 2004.–2007. gadā.

(8)

Ziemeļīrijā 93 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem zālāji. Kopumā ganību saimniecībās 42 % no lauksaimniecības zemes apstrādā ekstensīvi, ganāmpulka blīvums ir mazāks par vienu nosacīto liellopu vienību uz hektāru un mēslošanas līdzekļu izlietojums ir neliels, 4 % zemes apstrādā saskaņā ar agrovides programmām un tikai 25 % zemes apstrādā intensīvāk, ganāmpulka blīvumam sasniedzot vismaz divas nosacītās liellopu vienības uz hektāru. 4 % no lauksaimniecības zemes izmanto laukaugu audzēšanai. Vidējais mākslīgo mēslošanas līdzekļu izlietojums zālāju platībās ir 76 kg slāpekļa uz hektāru un 5 kg fosfora uz hektāru.

(9)

Ziemeļīrijai ir raksturīgs liels nokrišņu daudzums, un teritorijas lielāko daļu aizņem augsne ar sliktu drenāžu. Nepietiekamās drenāžas dēļ Ziemeļīrijas lielākajā daļā augsnes denitrifikācijas potenciāls ir samērā augsts, kas samazina nitrātu koncentrāciju augsnē un tādējādi arī izskalošanai pakļauto nitrātu daudzumu.

(10)	Ziemeļīrijas klimats, kam raksturīgs vienmērīgs nokrišņu daudzumus gadā un salīdzinoši neliels gada temperatūras izmaiņu diapazons, veicina salīdzinoši ilgstošu zāles veģetācijas periodu – no 270 dienām gadā piekrastes zonā austrumos līdz aptuveni 260 dienām gadā centrālajās zemienēs.

(11)

Izskatījusi Apvienotās Karalistes lūgumu attiecībā uz Ziemeļīrijas reģionu, kas iesniegts atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai, un ņemot vērā noteikumus, kas izklāstīti Ziemeļīrijas Rīcības programmā attiecībā uz barības vielām (Nutrients Action Programme Regulations (Northern Ireland) 2019) (6), un pieredzi, kura gūta saistībā ar atkāpēm, kas piešķirtas ar Lēmumu 2007/863/EK un Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/346, Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes ierosinātais ganību mājlopu kūtsmēslu daudzums, kas atbilst 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru, nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks izpildīti šajā lēmumā paredzētie nosacījumi.

(12)

Apvienotās Karalistes iesniegtā pamatojuma informācija liecina, ka ierosinātais daudzums – 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā no kūtsmēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālāju platību, – ir pamatots ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgiem veģetācijas periodiem un kultūraugiem, kuri patērē daudz slāpekļa.

(13)	Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/346 termiņš beidzās 2018. gada 31. decembrī. Lai nodrošinātu, ka attiecīgie lauksaimnieki var izmantot pieprasītās atkāpes sniegtās priekšrocības, ir jāpieņem šis lēmums.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (7) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kuru mērķis ir izveidot Savienības telpiskās informācijas infrastruktūru Savienības vides rīcībpolitiku vajadzībām un Savienības rīcībpolitikām vai pasākumiem, kuri varētu ietekmēt vidi. Attiecīgi telpiskajai informācijai, kas savākta saistībā ar šo lēmumu, būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu datu saskaņotību, Apvienotajai Karalistei, vācot datus, kas nepieciešami saskaņā ar šo lēmumu, attiecīgā gadījumā ir jāizmanto informācija, kas iegūta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (8) V sadaļas II nodaļu.

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpe

Apvienotās Karalistes 2019. gada 19. februāra vēstulē prasīto atkāpi attiecībā uz Ziemeļīriju, ar ko atļautu augsnē izkliedēt vairāk kūtsmēslu slāpekļa, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā, piešķir, ja tiek ievēroti 4.–10. pantā noteiktie nosacījumi.

2. pants

Piemērošanas joma

Saskaņā ar 1. pantu piešķirto atkāpi piemēro ganību saimniecībām, kurām ir piešķirta atļauja saskaņā ar 5. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“zālāji” ir ilggadīgas vai pagaidu zālaugu platības;

b)	“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no lauksaimniecības platības, kurā var izkliedēt kūtsmēslus, aizņem zālāji;

c)	“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamos teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

d)	“zemesgabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

e)	“mēslošanas plāns” ir iepriekš sagatavots aprēķins par plānoto barības vielu izlietojumu un pieejamību;

f)	“mēslošanas pārskats” ir barības vielu bilance, kurā atspoguļots barības vielu faktiskais izlietojums un patēriņš.

4. pants

Pieteikumi atļaujas saņemšanai

1. Ganību dzīvnieku audzētāji var kompetentajām iestādēm iesniegt pieteikumu par ikgadēju atļauju izkliedēt līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru. Pieteikumā iekļauj deklarāciju, kura apliecina, ka ganību dzīvnieku audzētājs piekrīt visu 9. pantā paredzēto kontroles pasākumu veikšanai.

2. Šā panta 1. punktā minētajā ikgadējā pieteikumā tā iesniedzējs rakstveidā apņemas izpildīt 6. un 7. panta nosacījumus.

5. pants

Atļauju piešķiršana

Gadā uz vienu hektāru izkliedēt līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa atļauj tad, ja ir izpildīti 6. un 7. panta nosacījumi.

6. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izkliedēšanas nosacījumi

1. No ganību dzīvniekiem iegūto kūtsmēslu daudzums, ko ik gadu izkliedē ganību saimniecību platībās, ieskaitot pašu dzīvnieku atstāto mēslu daudzumu, nedrīkst saturēt vairāk kā 250 kg slāpekļa uz hektāru, un ir jāievēro 2.–8. punkta nosacījumi.

2. Kopējā slāpekļa ienese nepārsniedz ne attiecīgā kultūrauga paredzamās vajadzības pēc barības vielām, ne ganību saimniecībai piemērojamo maksimālo mēslošanas normu, kas noteikta Ziemeļīrijas 2019. gada rīcības programmā attiecībā uz barības vielām, un tiek ņemts vērā augsnes nodrošinātais slāpekļa daudzums.

3. Katra ganību saimniecība sagatavo un kārto mēslošanas plānu. Mēslošanas plānā apraksta lauksaimniecības zemesgabalu augseku un plānoto kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantojumu. Mēslošanas plānā iekļauj vismaz šādus elementus:

augsekas plāns, kurā uzrādīta:

—	zemesgabalu platība, kurā aug zālaugi,

—	zemesgabalu platība, kurā aug citi kultūraugi, kas nav zālaugi,

—	shematiska karte, kurā norādīts katra zemesgabala izvietojums;

b)	lauksaimniecības dzīvnieku skaits ganību saimniecībā;

c)	lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī kūtsmēslu krātuves tilpumu;

d)	ganību saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

e)	no ganību saimniecības izvesto vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un raksturojums;

f)	paredzamais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā;

g)	augsnes analīžu rezultāti attiecībā uz augsnes slāpekļa un fosfora saturu, ja tādi ir pieejami;

h)	izkliedējamā mēslošanas līdzekļa veids;

i)	aprēķinātais izkliedējamā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā;

j)	aprēķinātais izkliedējamā mākslīgo un citu mēslošanas līdzekļu slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā.

Mēslošanas plānu ganību saimniecībā sagatavo līdz katra kalendārā gada 1. martam. To pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc jebkādu pārmaiņu ieviešanas ganību saimniecības lauksaimnieciskajā praksē.

4. Katra ganību saimniecība sagatavo un kārto mēslošanas pārskatu, kurā ir arī ziņas par slāpekļa un fosfora ieneses pārvaldību un par atšķaidītās vircas apsaimniekošanu. To kompetentajai iestādei par katru kalendāro gadu iesniedz līdz nākamā kalendārā gada 31. martam.

5. Ikviena ganību saimniecība savāc augsnes paraugus un veic to analīzi, lai noteiktu slāpekļa un fosfora saturu.

Vismaz reizi četros gados paraugus ņem un analizē visos ganību saimniecības zemesgabalos, kuri augsekas un augsnes īpašību ziņā ir viendabīgi.

Uz katriem pieciem lauksaimniecības zemes hektāriem veic vismaz vienu analīzi.

Augsnes slāpekļa un fosfora satura analīžu rezultāti ir pieejami ganību saimniecībā.

6. Kūtsmēslus neizkliedē rudenī pirms zāles augšanas.

7. Ikviens lauksaimnieks nodrošina, ka katrā ganību saimniecībā fosfora bilance, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, kura noteikta Ziemeļīrijas 2019. gada rīcības programmā attiecībā uz barības vielām, nepārsniedz 10 kg fosfora virsnormas uz hektāru gadā.

8. Vismaz 50 % no saimniecībā saražotajiem šķidrmēsliem izkliedē līdz katra gada 15. jūnijam. Šķidrmēslu izkliedēšanā pēc katra gada 15. jūnija izmanto izkliedes iekārtas, kas rada mazu emisiju daudzumu.

7. pants

Zemes apsaimniekošanas nosacījumi

1. Pagaidu zālaugu platības pavasarī uzar.

2. Visu tipu augsnēs pēc zālāju uzaršanas tūlīt sēj kultūras, kas patērē daudz slāpekļa.

3. Augsekā nedrīkst iekļaut tauriņziežus un citus augus, kuri piesaista atmosfēras slāpekli. Tomēr augsekā drīkst iekļaut āboliņu, ja zālaugu platībā tā ir mazāk par 50 %, un citus tauriņziežus ar zālāju pasēju.

8. pants

Monitorings

1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek izveidotas kartes, kurās atspoguļo:

a)	ganību saimniecību, kurām piešķirta atļauja, procentuālo daļu katrā apgabalā;

b)	lauksaimniecības dzīvnieku, uz kuriem attiecas atļauja, procentuālo daļu katrā apgabalā;

c)	lauksaimniecības zemes, kam piešķirta atļauja, procentuālo daļu katrā apgabalā;

d)	vietējo zemes izmantojumu.

Šīs kartes katru gadu atjaunina.

2. Kompetentās iestādes veic augsnes, virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu monitoringu un nodrošina Komisiju ar datiem par slāpekļa un fosfora koncentrācijām augsnes ūdeņos, minerālo slāpekli augsnes profilā un nitrātu koncentrācijām pazemes un virszemes ūdeņos gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro. Monitoringu veic saimniecības lauku mērogā un ar lauksaimniecisko darbību saistītā monitoringa sateces baseinos. Monitoringa punkti ir reprezentatīvi attiecībā uz galvenajiem augsnes tipiem, mēslošanas intensitāti, mēslošanas paņēmieniem un galvenajiem kultūraugiem.

3. Lauksaimnieciskajos sateces baseinos, kas atrodas visvairāk apdraudēto ūdensobjektu tuvumā, kompetentās iestādes veic pastiprinātu ūdens monitoringu.

4. Kompetentās iestādes apseko atļauju aptverto ganību saimniecību piekopto vietējo zemes izmantojumu, augseku un lauksaimniecisko praksi.

5. Šā lēmuma 6. panta 5. punktā minētās barības vielu analīzes un šā panta 2. punktā minētā monitoringa informāciju un datus izmanto, lai, veicot modelēšanu, aprēķinātu slāpekļa un fosfora zudumu ganību saimniecībās, kurām piešķirta atļauja.

9. pants

Pārbaudes un inspekcijas

1. Kompetentās iestādes veic administratīvo kontroli attiecībā uz visiem pieteikumiem atļaujas saņemšanai, lai izvērtētu atbilstību 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja tiek pierādīts, ka minētie nosacījumi nav ievēroti, pieteikumu noraida un pieteikuma iesniedzēju informē par atteikuma iemesliem.

2. Kompetentās iestādes klātienes inspekciju veikšanai ganību saimniecībās, uz kurām attiecas atļaujas, izveido plānu, kurš atbilst pastāvošajiem riskiem un kurā ir paredzēts atbilstošs inspekciju biežums, ko nosaka, ņemot vērā rezultātus, kuri gūti iepriekšējos gados veiktajās kontrolēs, un rezultātus, kas gūti vispārējās izlases veida pārbaudēs, kuras veiktas saistībā ar Direktīvas 91/676/EEK īstenošanas tiesību aktiem, un jebkuru citu informāciju, kas varētu liecināt par 6. un 7. pantā izklāstīto nosacījumu neizpildi.

3. Lai izvērtētu, vai tiek izpildīti 6. un 7. pantā izklāstītie nosacījumi, lauka inspekcijas veic vismaz 5 % ganību saimniecību, kurām piešķirtas atļaujas.

4. Ja kādā no gadiem konstatē, ka ganību saimniecība, kurai piešķirta atļauja, nav izpildījusi 6. un 7. pantā izklāstītos nosacījumus, atļaujas turētājam uzliek sodu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un nākamajā gadā tas nav tiesīgs saņemt atļauju.

5. Kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras un līdzekļus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem.

10. pants

Ziņošana

Kompetentās iestādes katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir ietverta šāda informācija:

a)	8. panta 1. punktā minētās par katru apgabalu izveidotās kartes, kurās redzama atļauju aptverto saimniecību, lauksaimniecības dzīvnieku un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, kā arī vietējā zemes izmantojuma kartes;

b)	8. panta 2. punktā minētā pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu koncentrācijām, ieskaitot informāciju par ūdens kvalitātes tendencēm gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro, kā arī dati par atkāpes ietekmi uz ūdens kvalitāti;

c)	8. panta 2. punktā minētā augsnes monitoringa rezultāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora koncentrācijām augsnes ūdeņos un minerālo slāpekli augsnes profilā gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro;

d)	8. panta 3. punktā minētā pastiprinātā ūdens monitoringa datu kopsavilkums un izvērtējums;

e)	8. panta 4. punktā minētā vietējā zemes izmantojuma, augsekas un lauksaimnieciskās prakses apsekojumu rezultāti;

f)	8. panta 4. punktā minēto modelēšanas aprēķinu rezultāti par nitrātu un fosfora zudumu apmēru saimniecībās, kurām piešķirta atļauja;

g)	9. panta 1. un 2. punktā minētās administratīvās kontroles un klātienes inspekciju rezultātā veiktais atļauju piešķiršanas nosacījumu ievērošanas izvērtējums;

h)	par katru lauksaimniecības dzīvnieku kategoriju – dzīvnieku skaita un saražotā kūtsmēslu daudzuma tendences Ziemeļīrijā un ganību saimniecībās, kurām piešķirta atļauja;

i)	atļauju aptverto Ziemeļīrijas ganību saimniecību un atļauju neaptverto Ziemeļīrijas ganību saimniecību kontroles salīdzinoša analīze.

Ziņojumā iekļautie telpiskie dati attiecīgos gadījumos atbilst Direktīvas 2007/2/EK noteikumiem. Vācot nepieciešamos datus, kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā izmanto informāciju, kas iegūta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 1. punktu.

11. pants

Piemērošanas periods

Šis lēmums zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī.

12. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2019. gada 27. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmums 2007/863/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 337, 21.12.2007., 122. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 24. februāra Lēmums 2011/128/ES, ar kuru groza Lēmumu 2007/863/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 51, 25.2.2011., 21. lpp.).

(4) Komisijas 2015. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/346, ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 60, 4.3.2015., 42. lpp.).

(5) Komisijas 2018. gada 4. maija ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā īstenota Padomes Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem par 2012.–2015. gada periodu) (COM(2018) 257 final).

(6) SR 2019, Nr. 81.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

6.8.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1327

(2019. gada 5. augusts),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 5958)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras ir jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1270 (5) pēc nesen Bulgārijā, Polijā un Lietuvā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1270 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas un mājas cūku populācijā Bulgārijā, Ungārijā un Polijā. Pēc nesenajiem šīs slimības gadījumiem un ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, reģionalizācija minētajās trīs dalībvalstīs ir atkārtoti novērtēta un atjaunināta. Turklāt ieviestie riska pārvaldības pasākumi arī ir atkārtoti novērtēti un atjaunināti. Šīs izmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(3)

2019. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots mājas cūku populācijā Vidinas reģionā Bulgārijā, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Bulgārijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā I daļā.

(4)

2019. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūku populācijā Plovdivas reģionā Bulgārijā, proti, apgabalā, kurš patlaban nav iekļauts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Bulgārijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā.

(5)

2019. gada jūlijā daži Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas un Sabolčas-Satmāras-Beregas meģēs Ungārijā, proti, apgabalā, kas norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, netālu no apgabaliem, kuri norādīti minētā lēmuma pielikuma I daļā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc tie Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā norādītie Ungārijas apgabali, kuri atrodas netālu no apgabala, kas norādīts II daļā un ko skāruši minētie nesenie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(6)

2019. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūku populācijā Plockas apriņķī Polijā, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(7)

2019. gada jūlijā divi Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti mājas cūku populācijā Kozeņices un Zamoscas apriņķī Polijā, proti, apgabalos, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Polijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā I un II daļā.

(8)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā attīstībā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Bulgārijā, Ungārijā un Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I, II un III daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 5. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) Komisijas 2019. gada 26. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1270, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 200, 29.7.2019., 44. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1. Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

—	the area is delimited clockwise by:

—	Frontière avec la France,

—	Rue Mersinhat,

—	La N818 jusque son intersection avec la N83,

—	La N83 jusque son intersection avec la N884,

—	La N884 jusque son intersection avec la N824,

—	La N824 jusque son intersection avec Le Routeux,

—	Le Routeux,

—	Rue d'Orgéo,

—	Rue de la Vierre,

—	Rue du Bout-d'en-Bas,

—	Rue Sous l'Eglise,

—	Rue Notre-Dame,

—	Rue du Centre,

—	La N845 jusque son intersection avec la N85,

—	La N85 jusque son intersection avec la N40,

—	La N40 jusque son intersection avec la N802,

—	La N802 jusque son intersection avec la N825,

—	La N825 jusque son intersection avec la E25-E411,

—	La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

—	N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle,

—	Rue du Tombois,

—	Rue Du Pierroy,

—	Rue Saint-Orban,

—	Rue Saint-Aubain,

—	Rue des Cottages,

—	Rue de Relune,

—	Rue de Rulune,

—	Route de l'Ermitage,

—	N87: Route de Habay,

—	Chemin des Ecoliers,

—

Le Routy,

—	Rue Burgknapp,

—	Rue de la Halte,

—	Rue du Centre,

—	Rue de l'Eglise,

—	Rue du Marquisat,

—	Rue de la Carrière,

—	Rue de la Lorraine,

—	Rue du Beynert,

—

Millewée,

—	Rue du Tram,

—

Millewée,

—	N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy, Route de Luxembourg,

—	Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg,

—	Frontière avec la France,

—	La N87 jusque son intersection avec la N871 au niveau de Rouvroy,

—	La N871 jusque son intersection avec la N88,

—	La N88 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

—	La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N811,

—	La N811 jusque son intersection avec la N88,

—	La N88 jusque son intersection avecla N883 au niveau d'Aubange,

—	La N883 jusque son intersection avec la N81 au niveau d'Aubange,

—	La N81 jusque son intersection avec la E25-E411,

—	La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

—	La N40 jusque son intersection avec la rue du Fet,

—	Rue du Fet,

—	Rue de l'Accord jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

—	Rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue des Bruyères,

—	Rue des Bruyères,

—	Rue de Neufchâteau,

—	Rue de la Motte,

—	La N894 jusque son intersection avec la N85,

—	La N85 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

—	the whole region of Gabrovo,

—	the whole region of Haskovo,

—	the whole region of Kardzhali,

—	the whole region of Pazardzhik,

—	the whole region of Sliven,

—	the whole region of Smolyan,

—	the whole region of Sofia

—	the whole region of Stara Zagora,

—	the whole region of Lovech excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Burgas excluding the areas in Part III.

3. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hiiu maakond.

4. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—	Borsod-Abaúj-Zemplén megye 652601, 652602, 652603, 653100, 653300, 653500, 655300 és kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye 900750, 901250, 901260, 901270, 901350, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902450, 902550, 902650, 902660, 902670, 902750, 903250, 903650, 903750, 903850, 904350, 904750, 904760, 904850, 904860, 905360, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Heves megye 702550, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, és 705350 kódszámúvadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950, 751150, 752150, 755550, 751050, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye 552010, 552150, 552250, 552350, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855350, 855450, 855550, 855650, 855660 és 855850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aizputes novada Cīravas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa 1192, Lažas pagasta daļa uz ziemeļrietumiem no autoceļa 1199 un uz ziemeļiem no Padures autoceļa,

—	Alsungas novads,

—	Durbes novada Dunalkas pagasta daļa uz rietumiem no autoceļiem P112, 1193 un 1192, un Tadaiķu pagasts,

—	Kuldīgas novada Gudenieku pagasts,

—	Pāvilostas novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Ventspils novada Jūrkalnes pagasts,

—	Grobiņas novads,

—	Rucavas novada Dunikas pagasts.

6. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 2128 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2106, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytuvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Plungės rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnujų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos,

—	Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos.

7. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Ruciane – Nida w powiecie piskim,

część gminy Ryn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

gminy Mikołajki, Piecki, część gminy wiejskiej Mrągowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim,

gminy Dźwierzuty, Pasym, Rozogi i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

gminy Gronowo Elbląskie, Markusy, Rychliki, część gminy Elbląg położona na zachódod zachodniej granicy powiatu miejskiego Elbląg i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 22 i część gminy Tolkmicko niewymieniona w części II załącznika w powiecie elbląskim oraz strefa wód przybrzeżnych Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej,

gminy Gietrzwałd, Purda, Stawiguda, Jonkowo, Świątki i miasto Olsztyn w powiecie olsztyńskim,

gminy Łukta, Miłakowo, Małdyty, Miłomłyn i Morąg w powiecie ostródzkim,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gminy Rudka, Wyszki, część gminy Brańsk położona na północ od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk i miasto Brańsk w powiecie bielskim,

gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

gmina Poświętne w powiecie białostockim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

powiat zambrowski,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Stara Biała, Staroźreby w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Boguty – Pianki, Brok, Małkinia Górna, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Zaręby Kościelne i Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, Radzanów, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wieczfnia Kościelna, Wiśniewo i część gminy Strzegowo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówkai Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Garbatka Letnisko, Gniewoszów i Sieciechów w powiecie kozienickim,

gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

powiat żyrardowski,

gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Białobrzegi, Promna, Stara Błotnica, Wyśmierzyce i Radzanów w powiecie białobrzeskim,

gminy Jedlińsk, Jastrzębia i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Nowa Sucha, Rybno, część gminy Teresin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92, część gminy Iłów położona na południe od linii wyznaczonej od drogi nr 577 w powiecie sochaczewskim,

gmina Policzna w powiecie zwoleńskim,

gmina Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Sanniki i Pacyna w powiecie gostynińskim,

w województwie lubelskim:

gminy Nowodwór, Ryki, Ułęż i miasto Dęblin w powiecie ryckim,

gmina Janowiec i część gminy wiejskiej Puławy położona na zachód od rzeki Wisły w powiecie puławskim,

gminy Bełżyce, Borzechów, Bychawa, Niedrzwica Duża, Konopnica, Strzyżewice, Wysokie, Wojciechów i Zakrzew w powiecie lubelskim,

gminy Adamów, Miączyn, Sitno, Komarów-Osada, Krasnobród, Łabunie, Zamość, część gminy Zwierzyniec położona na południowy-wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 858 w powiecie zamojskim,

powiat miejski Zamość,

gminy Chodel, Karczmiska, Łaziska, Opole Lubelskie, Poniatowa i Wilków w powiecie opolskim,

część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Krynice, Rachanie i Tarnawatka w powiecie tomaszowskim,

gminy Aleksandrów, Biłgoraj z miastem Biłgoraj, Biszcza, Józefów, Księżopol, Łukowa, Obsza, Potok Górny, Tarnogórd, część gminy Frampol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74, część gminy Goraj położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835, część gminy Tereszpol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 858, część gminy Turobin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835 w powiecie biłgorajskim,

gminy Kraśnik z miastem Kraśnik, Szastarka, Trzydnik Duży, Urzędów, Wilkołaz i Zakrzówek w powiecie kraśnickim,

powiat janowski;

w województwie podkarpackim:

gminy Cieszanów, Oleszyce, Stary Dzików, Wielki Oczy i Lubaczów z miastem Lubaczów w powiecie lubaczowskim,

gminy Laszki i Wiązownica w powiecie jarosławskim,

gminy Pysznica, Zaleszany i miasto Stalowa Wola w powiecie stalowowolskim,

gmina Gorzyce w powiecie tarnobrzeskim;

w województwie świętokrzyskim:

gminy Tarłów i Ożarów w powiecie opatowskim,

gminy Dwikozy, Zawichost i miasto Sandomierz w powiecie sandomierskim,

w województwie łódzkim:

gminy Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie łowickim.

8. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Județul Alba,

—	Județul Cluj,

—	Județul Harghita,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Iași cu restul comunelor care nu sunt incluse in partea II,

—	Județul Neamț,

—

Restul județului Mehedinți care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

—	Comuna Garla Mare,

—

Hinova,

—	Burila Mare,

—

Gruia,

—

Pristol,

—

Dubova,

—	Municipiul Drobeta Turnu Severin,

—

Eselnița,

—

Salcia,

—

Devesel,

—

Svinița,

—

Gogoșu,

—

Simian,

—

Orșova,

—	Obârșia Closani,

—	Baia de Aramă,

—

Bala,

—

Florești,

—

Broșteni,

—

Corcova,

—

Isverna,

—

Balta,

—

Podeni,

—

Cireșu,

—

Ilovița,

—	Ponoarele,

—

Ilovăț,

—

Patulele,

—

Jiana,

—	Iyvoru Bârzii,

—

Malovat,

—	Bălvănești,

—	Breznița Ocol,

—

Godeanu,

—	Padina Mare,

—

Corlățel,

—	Vânju Mare,

—

Vânjuleț,

—	Obârșia de Câmp,

—

Vânători,

—

Vladaia,

—

Punghina,

—

Cujmir,

—

Oprișor,

—

Dârvari,

—	Căzănești,

—	Husnicioara,

—	Poroina Mare,

—

Prunișor,

—

Tămna,

—

Livezile,

—

Rogova,

—

Voloiac,

—

Sisești,

—

Sovarna,

—

Bălăcița,

—	Județul Gorj,

—	Județul Suceava,

—	Județul Mureș,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin.

II DAĻA

1. Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

Luksemburgas provincē:

—	apgabalu pulksteņrādītāja kustības virzienā ierobežo:

—	La frontière avec la France au niveau de Florenville,

—	La N85 jusque son intersection avec la N894 au niveau de Florenville,

—	La N894 jusque son intersection avec larue de la Motte,

—	La rue de la Motte jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau,

—	La rue de Neufchâteau,

—	La rue des Bruyères jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

—	La rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue de l'Accord,

—	La rue de l'Accord,

—	La rue du Fet,

—	La N40 jusque son intersection avec la E25-E411,

—	La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler,

—	La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d'Aubange,

—	La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d'Aubange,

—	La N88 jusque son intersection avec la N811,

—	La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

—	La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88,

—	La N88 jusque son intersection avec la N871,

—	La N871 jusque son intersection avec la N87 au niveau de Rouvroy,

—	La N87 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

—	the whole region of Dobrich,

—	the whole region of Plovdiv,

—	the whole region of Shumen,

—	the whole region of Varna.

3. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150,705250, 705450,705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 855250, 855460, 855750, 855950, 855960, 856051, 856150, 856250, 856260, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550, továbbá 850650, 850850, 851851 és 851852 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821,552360 és 552960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651100, 651200, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652100, 652200, 652300, 652700, 652900, 653000, 653200, 653401, 653403, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655400, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658401, 658402, 658403, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 901850,900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901450, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550, 904650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aizputes novada Kalvenes pagasts pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa A9,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Auces novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Dobeles novads,

—	Dundagas novads,

—	Durbes novada Durbes pagasta daļa uz dienvidiem no dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novads,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novads,

—	Kandavas novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novads,

—	Krustpils novads,

—	Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novads,

—	Priekules novads,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Rundāles novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Pampāļu, Šķēdes, Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Jaunauces un Vadakstes pagasts,

—	Saulkrastu novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Skrundas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Strenču novads,

—	Talsu novads,

—	Tērvetes novads,

—	Tukuma novads,

—	Vaiņodes novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vārkavas novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

6. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Alovės, Butrimonių, Daugų, Nemunaičio, Pivašiūnų, Punios, Raitininkų seniūnijos,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Akmenės rajono savivaldybė: Ventos ir Papilės seniūnijos,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė: Kepalių, Kriukų, Saugėlaukio ir Satkūnų seniūnijos,

—	Jurbarko rajono savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė: Akmenynų, Liubavo, Kalvarijos seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 131 ir į pietus nuo kelio Nr. 200 ir Sangrūdos seniūnijos,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė: Babtų, Batniavos, Čekiškės, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Užliedžių, Vandžiogalos, Vilkijos ir Vilkijos apylinkių seniūnijos,

—

Kelmės rajono savivaldybė: Tytuvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio, Kukečių dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 2128 ir į rytus nuo kelio Nr. 2106, ir Šaukėnų seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė: Būdviečio, Kapčiamieščio, Kučiūnų ir Noragėlių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė: Degučių, Mokolų ir Narto seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybė: Šerkšnėnų, Sedos ir Židikų seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė: Stakliškių ir Veiverių seniūnijos

—	Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos,Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—

Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Sintautų, Slavikų. Sudargo, Žvirgždaičių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 140 ir į pietvakarius nuo kelio Nr. 137

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Šiaulių kaimiškoji seniūnija,

—	Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė:Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Kybartų, Klausučių, Pajevonio, Šeimenos, Vilkaviškio miesto, Virbalio, Vištyčio seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

7. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gminy Godkowo, Milejewo, Młynary, Pasłęk, część gminy Elbląg położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 22 oraz na południe i na południowy wschód od granicy powiatu miejskiego Elbląg, i część obszaru lądowego gminy Tolkmicko położona na południe od linii brzegowej Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej do granicy z gminą wiejską Elbląg w powiecie elbląskim,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

gmina Wieliczki w powiecie oleckim,

gminy Orzysz, Biała Piska i Pisz w powiecie piskim,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Bisztynek w powiecie bartoszyckim,

gminy Kolno, Jeziorany, Barczewo, Biskupiec, Dywity i Dobre Miasto w powiecie olsztyńskim,

powiat braniewski,

gmina Reszel, część gminy Kętrzyn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn, na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy oraz na zachód i na południe od zachodniej i południowej granicy miasta Kętrzyn, miasto Kętrzyn i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gminy Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński, Lubomino, Orneta i część gminy Kiwity położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gmina Sorkwity i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim;

w województwie podlaskim:

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wiznaw powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy Dziadkowice, Grodzisk, Mielnik, Nurzec-Stacja i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

gminy Białowieża, Czyże, Narew, Narewka, Hajnówka z miastem Hajnówka i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Kobylin-Borzymy i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

miasto Bielsk Podlaski, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo-zachodniej granicy gminy do granicy miasta Bielsk Podlaski, na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Bielsk Podlaski oraz na północ i północny zachód od granicy miasta Bielsk Podlaski, część gminy Boćki położona na zachód od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i część gminy Brańsk położona na południe od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk w powiecie bielskim,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok;

w województwie mazowieckim:

gminy Korczew, Kotuń, Paprotnia, Przesmyki, Wodynie, Skórzec, Mokobody, Mordy, Siedlce, Suchożebry i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Kosów Lacki, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat węgrowski,

powiat łosicki,

gminy Grudusk, Opinogóra Górna, Gołymin-Ośrodek i część gminy Glinojeck położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie ciechanowskim,

gminy Brochów, Młodzieszyn, część gminy Teresin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92, część gminy Iłów położona na północ od linii wyznaczonej od drogi nr 577 w powiecie sochaczewskim,

gminy Bodzanów, Mała Wieś, Słubice i Wyszogród w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Górzno, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

gminy Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warkaw powiecie grójeckim,

gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

powiat miejski Warszawa;

w województwie lubelskim:

gminy Janów Podlaski, Kodeń, Tuczna, Leśna Podlaska, Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Markuszów, Nałęczów, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Żyrzyn, Baranów, część gminy wiejskiej Puławy położona na wschód od rzeki Wisły i miasto Puławy w powiecie puławskim,

gminy Kłoczew i Stężyca w powiecie ryckim;

gminy Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, część gminy wiejskiej Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Jabłonna, Krzczonów i Garbów w powiecie lubelskim,

gminy Rybczewice i Piaski w powiecie świdnickim,

gminy Fajsławice i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gminy Dołhobyczów, Mircze, Trzeszczany, Werbkowice i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

Łaszczów, Telatyn, Tyszowce i Ulhówek w powiecie tomaszowskim,

część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

gmina Grabowiec i część gminy Skierbieszów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

gminy Annopol, Dzierzkowice i Gościeradów w powiecie kraśnickim,

gmina Józefów nad Wisłą w powiecie opolskim,

w województwie podkarpackim:

gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim,

gmina Horyniec-Zdrój w powiecie lubaczowskim.

8. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—

Restul județului Maramureș care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

—	Comuna Vișeu de Sus,

—	Comuna Moisei,

—	Comuna Borșa,

—	Comuna Oarța de Jos,

—	Comuna Suciu de Sus,

—	Comuna Coroieni,

—	Comuna Târgu Lăpuș,

—	Comuna Vima Mică,

—	Comuna Boiu Mare,

—	Comuna Valea Chioarului,

—	Comuna Ulmeni,

—	Comuna Băsești,

—	Comuna Baia Mare,

—	Comuna Tăuții Magherăuș,

—	Comuna Cicărlău,

—	Comuna Seini,

—	Comuna Ardusat,

—	Comuna Farcasa,

—	Comuna Salsig,

—	Comuna Asuaju de Sus,

—	Comuna Băița de sub Codru,

—	Comuna Bicaz,

—	Comuna Grosi,

—	Comuna Recea,

—	Comuna Baia Sprie,

—	Comuna Sisesti,

—	Comuna Cernesti,

—	Copalnic Mănăstur,

—	Comuna Dumbrăvița,

—	Comuna Cupseni,

—	Comuna Șomcuța Mare,

—	Comuna Sacaleșeni,

—	Comuna Remetea Chioarului,

—	Comuna Mireșu Mare,

—	Comuna Ariniș,

—	Județul Bistrița-Năsăud,

—

Județul Iași cu următoarele comune:

—

Bivolari,

—

Trifești,

—

Probota,

—

Movileni,

—

Țigănași,

—	Popricani,

—

Victoria,

—

Golăești,

—

Aroneanu,

—

Iași,

—

Rediu,

—	Miroslava,

—

Bârnova,

—

Ciurea,

—	Mogosești,

—

Grajduri,

—

Scânteia,

—

Scheia,

—

Dobrovăț,

—	Schitu Duca,

—

Tuțora,

—

Tomești,

—

Bosia,

—	Prisăcani,

—

Osoi,

—	Costuleni,

—	Răducăneni,

—

Dolhești,

—

Gorban,

—	Ciortești,

—

Moșna,

—

Cozmești,

—

Grozești,

—

Holboca.

III DAĻA

1. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Montana,

the whole region of Ruse,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Silistra,

the whole region of Pleven,

the whole region of Vratza,

the whole region of Vidin,

the whole region of Targovishte,

in the region of Lovech:

within municipality of Lovech:

Bahovitsa,

Vladinya,

Goran,

Devetaki,

Doyrentsi,

Drenov,

Yoglav,

Lisets,

Slavyani,

Slatina,

Smochan,

within municipality of Lukovit:

Bezhanovo,

Dermantsi,

Karlukovo,

Lukovit,

Petrevene,

Todorichene,

Aglen,

within municipality of Ugarchin:

Dragana,

Katunets,

in the region of Veliko Tarnovo:

the whole municipality of Svishtov,

the whole municipality of Pavlikeni

the whole municipality of Polski Trambesh

the whole municipality of Strajitsa,

in Burgas region:

the whole municipality of Burgas,

the whole municipality of Kameno,

the whole municipality of Malko Tarnovo,

the whole municipality of Primorsko,

the whole municipality of Sozopol,

the whole municipality of Sredets,

the whole municipality of Tsarevo.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Aizputes novada Aizputes pagasts, Cīravas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa 1192, Kazdangas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa A9, Lažas pagasta dienvidaustrumu daļa un pagasta daļa uz dienvidaustrumiem no autoceļa 1199 un uz dienvidiem no Padures autoceļa, Aizputes pilsēta,

—	Durbes novada Vecpils pagasts, Durbes pagasta daļa uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, Dunalkas pagasta daļa uz austrumiem no autoceļiem P112, 1193 un 1192, Durbes pilsēta,

—	Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta,

—	Saldus novada Saldus, Zirņu, Lutriņu un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės, Kruopių, Naujosios Akmenės kaimiškoji ir Naujosios Akmenės miesto seniūnijos,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Simno sen, Krokialaukio ir Miroslavo seniūnijos,

—	Birštono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė:Gaižaičių, Gataučių, Joniškio, Rudiškių, Skaistgirio, Žagarės seniūnijos,

—	Kalvarijos savivaldybė: Kalvarijos seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 131 ir į šiaurę nuo kelio Nr. 200,

—	Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Ežerėlio, Kačerginės, Ringaudų ir Zapyškio seniūnijos,

—	Kazlų Rudos savivaldybė: Antanavo, Kazlų Rudos, Jankų ir Plutiškių seniūnijos,

—	Lazdijų rajono savivaldybė: Krosnos, Lazdijų miesto, Lazdijų, Seirijų, Šeštokų, Šventežerio ir Veisiejų seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė: Gudelių, Igliaukos, Liudvinavo, Marijampolės,Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

—	Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Jiezno, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Prienų ir Šilavotos seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio ir Plokščių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 140 ir į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 137,

—	Šiaulių rajono savivaldybės: Bubių, Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kuršėnų kaimiškoji, Kuršėnų miesto, Kužių, Meškuičių, Raudėnų ir Šakynos seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio ir Plokščių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 140 ir į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 137,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybės: Gižų ir Pilviškių seniūnijos.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Sępopol i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

część gminy Kiwity położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gminy Srokowo, Barciany, część gminy Kętrzyn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

gminy Kowale Oleckie, Olecko i Świętajno w powiecie oleckim,

powiat węgorzewski,

gminy Kruklanki, Wydminy, Miłki, Giżycko z miastem Giżycko i część gminy Ryn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

w województwie podlaskim:

gmina Orla, część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo-zachodniej granicy gminy do granicy miasta Bielsk Podlaski i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Bielsk Podlaski i część gminy Boćki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

gminy Kleszczele, Czeremcha i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Perlejewo, Drohiczyn i Milejczyce w powiecie siemiatyckim,

gmina Ciechanowiec w powiecie wysokomazowieckim,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice i Wiśniew w powiecie siedleckim,

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew i część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia dorzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

powiat miński,

gminy Jabłonna Lacka, Sabnie i Sterdyń w powiecie sokołowskim,

gminy Ojrzeń, Sońsk, Regimin, Ciechanów z miastem Ciechanów i część gminy Glinojeck położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie ciechanowskim,

część gminy Strzegowo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie mławskim,

gmina Nur w powiecie ostrowskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew, Głowaczów, Kozienice w powiecie kozienickim,

gmina Stromiec w powiecie białobrzeskim,

w województwie lubelskim:

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Susiec, Tomaszów Lubelski i miasto Tomaszów Lubelski w powiecie tomaszowskim,

gminy Białopole, Dubienka, Chełm, Leśniowice, Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Żmudź i część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gminy Izbica, Gorzków, Rudnik, Kraśniczyn, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Siennica Różana i część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17, część gminy Żółkiewka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gmina Stary Zamość, Radecznica, Szczebrzeszyn, Sułów, Nielisz, część gminy Skierbieszów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843, część gminy Zwierzyniec położona na północny-zachód od linii wyznaczonej przez droge nr 858 powiecie zamojskim,

część gminy Frampol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74, część gminy Goraj położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835, część gminy Tereszpol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 858, część gminy Turobin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835 w powiecie biłgorajskim,

gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Urszulin, Stary Brus, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

powiat łęczyński,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Sławatycze, Sosnówka i Wisznice w powiecie bialskim,

gminy Adamów, Krzywda, Serokomla, Wojcieszków i część gminy wiejskiej Łuków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków, a następnie na północ, zachód, południe i wschód od linii stanowiącej północną, zachodnią, południową i wschodnią granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 806 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków w powiecie łukowskim,

powiat parczewski,

powiat radzyński,

powiat lubartowski,

gminy Horodło, Uchanie, Niedźwiada i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 biegnącą od zachodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów do granicy miasta Hrubieszów oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy miasta Hrubieszów do wschodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

gminy Głusk, Jastków, Niemce i Wólka w powiecie lubelskim,

gminy Mełgiew i miasto Świdnik w powiecie świdnickim,

powiat miejski Lublin,

w województwie podkarpackim:

gmina Narol w powiecie lubaczowskim.

5. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—

Partea din județul Maramureș cu următoarele delimitări:

—	Comuna Petrova,

—	Comuna Bistra,

—	Comuna Repedea,

—	Comuna Poienile de sub Munte,

—	Comuna Vișeu e Jos,

—	Comuna Ruscova,

—	Comuna Leordina,

—	Comuna Rozavlea,

—	Comuna Strâmtura,

—	Comuna Bârsana,

—	Comuna Rona de Sus,

—	Comuna Rona de Jos,

—	Comuna Bocoiu Mare,

—	Comuna Sighetu Marmației,

—	Comuna Sarasau,

—	Comuna Câmpulung la Tisa,

—	Comuna Săpânța,

—	Comuna Remeti,

—	Comuna Giulești,

—	Comuna Ocna Șugatag,

—	Comuna Desești,

—	Comuna Budești,

—	Comuna Băiuț,

—	Comuna Cavnic,

—	Comuna Lăpuș,

—	Comuna Dragomirești,

—	Comuna Ieud,

—	Comuna Saliștea de Sus,

—	Comuna Săcel,

—	Comuna Călinești,

—	Comuna Vadu Izei,

—	Comuna Botiza,

—	Comuna Bogdan Vodă,

—	Localitatea Groșii Țibileșului, comuna Suciu de Sus,

—	Localitatea Vișeu de Mijloc, comuna Vișeu de Sus,

—	Localitatea Vișeu de Sus, comuna Vișeu de Sus.

—

Partea din județul Mehedinți cu următoarele comune:

—	Comuna Strehaia,

—	Comuna Greci,

—	Comuna Brejnita Motru,

—	Comuna Butoiești,

—	Comuna Stângăceaua,

—	Comuna Grozesti,

—	Comuna Dumbrava de Jos,

—	Comuna Băcles,

—	Comuna Bălăcița,

—	Județul Argeș,

—	Județul Olt,

—	Județul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 206

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 6. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1320 (2019. gada 18. jūlijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar ko groza tirdzniecības preferences attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses	1
		Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar ko groza tirdzniecības preferences attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses	3
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1321 (2019. gada 23. jūlijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Contea di Sclafani (ACVN)	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1322 (2019. gada 26. jūlijs), ar ko piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību attiecībā uz nosaukumu El Vicario (ACVN)	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1323 (2019. gada 2. augusts) par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā	12
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1324 (2019. gada 5. augusts) par atļauju lietot no Bacillus subtilis LMG S-27588 iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu par barības piedevu gaļas vai dējējvistu cāļiem, gaļas vai vaislas tītariem, mazāk izplatītu sugu gaļas, dējējputnu vai vaislas mājputniem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un mazāk izplatītu sugu cūkām (atļaujas turētājs Puratos) ( 1 )	18
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1325 (2019. gada 27. maijs), ar ko Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3816)	21
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1326 (2019. gada 5. augusts) par elektromagnētiskās savietojamības saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/30/ES īstenošanas vajadzībām	27
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1327 (2019. gada 5. augusts), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 5958) ( 1 )	31

Nr.	Atsauce uz standartu	Atsaukšanas datums
1.	EN 13309:2010 Būvniecības tehnika. Elektromagnētiskā savietojamība mašīnām ar iekšējo barošanas avotu	2021. gada 30. jūnijs
2.	EN 50557:2011 Prasības attiecībā uz automātiskajām atkārtoti noslēdzošajām ierīcēm (ARD) paliekošās strāvas jaudas slēdžiem ar virsstrāvas aizsardzību un bez tās (RCBO un RCCB) mājsaimniecību vajadzībām un līdzīgiem lietojumiem	2021. gada 17. janvāris
3.	EN 61000-6-5:2015 Elektromagnētiskā savietojamība (EMS). 6-5. daļa. Kopstandarti. Tāda aprīkojuma noturība, ko izmanto elektrostaciju un apakšstaciju vidē	2020. gada 31. janvāris

Nr.	Atsauce uz standartu
1.	EN ISO 13766-1:2018 Zemesdarbu un būvniecības tehnika. Elektromagnētiskā savietojamība (EMS) mašīnām ar iekšējo elektroenerģijas avotu. 1. daļa. Vispārējās EMS prasības tipiskos elektromagnētiskās vides apstākļos (ISO 13766-1:2018)
2.	EN 55035:2017 Multivides aprīkojuma elektromagnētiskā savietojamība. Noturības prasības
3.	EN 61000-6-5:2015 Elektromagnētiskā savietojamība (EMS). 6-5. daļa. Kopstandarti. Tāda aprīkojuma noturība, ko izmanto elektrostaciju un apakšstaciju vidē EN 61000-6-5:2015/AC:2018-01
4.	EN IEC 61058-1:2018 Ierīču slēdži. 1. daļa. Vispārīgas prasības
5.	EN 63024:2018 Prasības attiecībā uz automātiskajām atkārtoti noslēdzošajām ierīcēm (ARD) paliekošās strāvas jaudas slēdžiem ar virsstrāvas aizsardzību un bez tās (RCBO un RCCB) mājsaimniecību vajadzībām un līdzīgiem lietojumiem (IEC 63024:2017, grozīts)


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.