ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 200

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 29. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1266 (2019. gada 24. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1267 (2019. gada 26. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa elektrodu importam

4

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2019/1268 (2019. gada 3. jūlijs) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Pieliksim punktu plastmasas laikmetam Eiropā! (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4974)

33

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1269 (2019. gada 26. jūlijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu ( 1 )

35

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1270 (2019. gada 26. jūlijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 5737)  ( 1 )

44

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1266

(2019. gada 24. jūlijs),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 24. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 90

Saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas liemeņi, t. s. “65 % cāļi”

142,5

0

AR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali

235,4

19

AR

206,5

28

BR

222,7

23

TH

1602 32 11

Termiski neapstrādāti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas izstrādājumi

276,1

3

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1267

(2019. gada 26. jūlijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa elektrodu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome 2007. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 260/2007 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu volframa elektrodu importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 80 (TARIC kodi 8101991010 un 8515908010) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Galīgajā regulā tika noteikts antidempinga maksājums 17,0 % līdz 41,0 % apmērā atlasīto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktajam importam un maksājuma likme 63,5 % apmērā visu pārējo ĶTR ražotāju eksportētāju izcelsmes importam.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 508/2013 (3) nolēma saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(4)

Komisija 2017. gada 2. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (4) par tādu konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, kuri noteikti ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (5) (“pamatregula”), 2018. gada 27. februārī iesniedza divi Savienības ražotāji (“pieprasījuma iesniedzēji”), kuri veido 100 % no kopējā volframa elektrodu ražošanas apjoma Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji tajā norādīja, ka pēc pasākumu beigšanās dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarē, iespējams, turpinātos vai atkārtotos.

(7)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2018. gada 31. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.3.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(8)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(9)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

1.4.   Ieinteresētās personas

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos volframa elektrodu importētājus un lietotājus Savienībā, ĶTR iestādes un zināmos ĶTR ražotājus, aicinot tos sadarboties.

(11)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Netika saņemtas ne piezīmes par izmeklēšanas sākšanu, ne uzklausīšanas pieprasījumi.

1.5.   Atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.1.   Nesaistītu importētāju atlase

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja importētājus pieteikties un sniegt konkrētu informāciju, kas vajadzīga, lai lemtu par to, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi.

(14)

No 46 nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem notika saziņa, pieteicās pieci uzņēmumi. Tomēr divi no tiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja ĶTR izcelsmes volframa elektrodus, bet trīs pārējie ražotāji apgalvoja, ka tie ir lietotāji, nevis importētāji, un tikai viens no viņiem vēlējās kļūt par ieinteresēto personu. Vēl viens importētājs pieteicās vēlākā izmeklēšanas posmā, un tam tika piešķirts ieinteresētās personas statuss. Tādējādi importētāju izlase netika veidota.

1.5.2.   ĶTR ražotāju atlase

(15)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus ĶTR, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(16)

Trīs ĶTR ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā ražotāju, kas sadarbojās, nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un pieprasīja visiem Ķīnas ražotājiem, kuri iesniedza ar atlasi saistītās atbildes, aizpildīt anketu.

1.6.   Lietotāji

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja lietotājus pieteikties un sadarboties. Kā paskaidrots 14. apsvērumā, pieteicās trīs lietotāji, bet tikai viens vēlējās kļūt par ieinteresēto personu.

1.7.   Atbildes uz anketām

(18)

Komisija nosūtīja anketas abiem Savienības ražotājiem, trim ĶTR ražotājiem, kuri pieteicās atlases procesā, un Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”). Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no abiem Savienības ražotājiem un viena Ķīnas uzņēmuma Shaanxi Yuheng Tungsten & Molybdenum Industrial Co., Ltd. Šis uzņēmums bija ražojis pārskatāmo ražojumu, kas definēts 32. apsvērumā, tomēr tobrīd bija apturējis ražošanu, nodarbojoties vienīgi ar tirdzniecību.

(19)

Tāpēc nesadarbojās ne ĶV, ne pārskatāmā ražojuma ražotāji (7) ĶTR, neatkarīgi no tā, vai tie veica eksportu. Komisija informēja ražotājus par sadarbības trūkuma sekām, tomēr izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs.

1.8.   Pārbaudes apmeklējumi

(20)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

 

Ražotāji Savienībā

Gesellschaft für Wolfram Industrie mbH, Traunstein, Vācija

Plansee SE, Reutte, Austrija

 

Eksportētājs ĶTR

Shaanxi Yuheng Tungsten & Molybdenum Industrial Co., Ltd, Baoji, Shaanxi, ĶTR

1.9.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(21)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(22)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt III pielikumā prasīto informāciju par procedūras sākšanu attiecībā uz izejresursiem, kurus izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šajā sakarā informāciju sniedza divi Ķīnas ražotāji.

(23)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā paskaidrots 18. apsvērumā, tā nosūtīja anketu arī ĶV. No ĶV atbilde netika saņemta.

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā sakarā ne no ĶV, ne no ražotājiem ĶTR netika saņemta ne informācija, ne papildu pierādījumi.

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(26)

Komisija 2018. gada 8. novembrī darīja pieejamu pirmo paziņojumu lietā (“2018. gada 8. novembra paziņojums”), lūdzot ieinteresēto personu viedokli par attiecīgajiem avotiem, kurus Komisija varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai. 2018. gada 8. novembra paziņojumā tika uzskaitīti visi ražošanas faktori, piemēram, materiāli, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, ņemot vērā kritērijus, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisijas dienesti šajā posmā noteica, ka iespējamās reprezentatīvās valstis varētu būt Brazīlija, Meksika, Krievija un Turcija. 2018. gada 8. novembra paziņojumā arī tika norādīts, ka attiecībā uz galvenā izejmateriāla izmaksām tiek plānots izmantot starptautiskas atsauces vērtības.

(27)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja 10 dienu laikā sniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no abiem Savienības ražotājiem. Jo īpaši Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izmaksas Turcijā ir labāks pamats nekā izmaksas Meksikā, Brazīlijā vai Krievijā.

(28)

Saņemtās abu Savienības ražotāju sniegtās piezīmes Komisija aplūkoja 2018. gada 6. martā sniegtajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2018. gada 6. marta paziņojums”). Pamatojoties uz tobrīd pieejamo informāciju, 2019. gada 6. marta paziņojumā Turcija tika noteikta par vispiemērotāko reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Turklāt 2019. gada 6. marta paziņojumā tika norādīts, ka attiecībā uz darbaspēka un elektroenerģijas izmaksām Komisija paredz izmantot Turcijas Statistikas institūta publicētos datus. Tika arī norādīts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka pārskatāmais ražojums ārpus ĶTR un Savienības netiek ražots. Tāpēc Komisija norādīja, ka tā plāno izmantot publiski pieejamus datus no abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, attiecībā uz pieskaitāmajām izmaksām, PVA izmaksām un peļņu. Attiecībā uz izejmateriāla (volframa oksīda, kas iekļauts amonija paravolframātā (“APV”)) neto cenu tiks izmantota starptautiskā atsauces vērtība Platts Metals Week, ko publicē ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs.

(29)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja 10 dienu laikā sniegt piezīmes, taču piezīmes netika saņemtas.

1.9.1.   Turpmākā procedūra

(30)

Komisija 2019. gada 6. maijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā paredzēja saglabāt antidempinga maksājumus (“galīgā izpaušana”). Visām personām tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par informācijas izpaušanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(31)

Viena persona iesniedza piezīmes, uzsverot jautājumus, kas jau ir pienācīgi izskaidroti šajā regulā. Uzklausīšanas pieprasījumi netika saņemti.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, metināšanas elektrodi no volframa, ieskaitot volframa stieņus un stiegras metināšanas elektrodiem, kuri satur 94 masas % vai vairāk volframa, izņemot ar vienkāršu saķepināšanu izgatavotus, kuri sagriezti vai nesagriezti vajadzīgajā garumā un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 80 (TARIC kodi 8101991010 un 8515908010) (“pārskatāmais ražojums”).

(33)

Pārskatāmo ražojumu izmanto metināšanā un līdzīgos procesos, tostarp volframa inertas gāzes (TIG) ekranētā loka metināšanā, plazmas loka metināšanā un griešanā. Šos procesus izmanto ļoti dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, celtniecībā, kuģu būvē, automašīnu ražošanā, kuģu tehnikā, inženierķīmijā, kodoltehnikā un kosmiskajā aviācijā, kā arī naftas un gāzes vados. Pamatojoties uz fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un dažādo ražojuma veidu savstarpējo aizvietojamību no lietotāja viedokļa, šajā procedūrā visus volframa elektrodus uzskata par vienu ražojumu.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(34)

Ieinteresētās personas nesniedza piezīmes par līdzīgo ražojumu. Tādējādi šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, kā jau tas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ka ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, un ražojumam, kuru Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1.   Pagaidu piezīmes par ĶTR

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(36)

Kā jau minēts 18. un 19. apsvērumā, šajā izmeklēšanā nesadarbojās neviens Ķīnas ražotājs. Ķīnas ražotāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, jaudu, ražošanu, ieguldījumiem utt. Tāpat ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji nesniedza nekādas piezīmes par pierādījumiem lietas materiālos, tostarp ziņojumā. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(37)

Komisija informēja Ķīnas iestādes un abus Ķīnas ražotājus, kuri pieteicās atlases procesā, par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tiem iespēju sniegt piezīmes. Netika saņemtas piezīmes, kas varētu mainīt pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(38)

Tādējādi turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā ietverto informāciju, uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, uz pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzē pieejamo statistiku, kā arī uz citiem turpmāk attiecīgi norādītiem publiskiem avotiem.

3.2.   Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(39)

Attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu statistikas dati no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes liecina, ka Savienībā no ĶTR tika importēti 45 000–50 000 kg volframa elektrodu, kas veido 40–50 % no kopējā patēriņa Savienībā. Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiskais imports ir bijis reprezentatīvs, un tāpēc pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

3.3.   Normālā vērtība

(40)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(41)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja – pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.   Nozīmīgu kropļojumu esība

3.3.1.1.   Ievads

(42)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

izkropļotas algu izmaksas,

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, cita starpā ņem vērā elementu nepilnīgo sarakstu iepriekšminētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā viena vai vairāku šo elementu iespējamo ietekmi uz attiecīgā ražojuma cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Tā kā šis saraksts ir nekumulatīvs, ne visi elementi ir jāņem vērā, lai konstatētu būtiskus kropļojumus. Turklāt, novērtējot dažādus saraksta elementus, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr jebkurš secinājums par būtiskiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem. Vispārējā novērtējumā par kropļojumu esību var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi uztic valdībai būtiskas pilnvaras iejaukties tirgus spēkos, tādējādi norādot, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(44)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā teikts – “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā — šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(45)

Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Šajā sakarā Komisija izmantoja ziņojumu (8), kas apliecināja, ka pastāv būtiska valdības iejaukšanās daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, saistītus ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejmateriāliem un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī pieprasījumā tika ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu.

(46)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norāda uz ziņojumā uzskaitītajiem kropļojumiem volframa ražošanas nozarē, kuri ir šādi:

ĶV pasākumi, lai ierobežotu jaudu un atbalstītu pakārtotos ražojumus – ieguves un eksporta licenču skaita ierobežošana, ražošanas kvotas un papildu ierobežojumi attiecībā uz ieguvi un pārstrādi;

plāni pēc Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības pieprasījuma samazināt volframa koncentrātu izlaidi, par ko 2016. gadā paziņoja astoņi lieli ražotāji ĶTR;

volframs ir iekļauts derīgo izrakteņu resursu 13. piecgades plānā un tiek plaši reglamentēts;

uz volframu attiecas eksporta licencēšanas prasības, kas ļauj ar volframu tirgoties vienīgi konkrētiem valsts tirdzniecības uzņēmumiem;

eksporta kvotas un

krājumu veidošana.

(47)

Komisija pārbaudīja, vai bija pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija to veica, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kuri balstās uz publiski pieejamiem avotiem, jo īpaši uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem vai akadēmisko aprindu pārstāvju veiktiem pētījumiem/rakstiem, uz ko īpaši norādīts ziņojumā. Minētajā analīzē tika pētīta būtiska valdības iejaukšanās valsts ekonomikā kopumā, kā arī konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu.

(48)

Kā norādīts 18. un 19. apsvērumā, ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēju sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR – vispārīgs ekonomikas konteksts

(49)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskas tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (9). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Lielisks piemērs ir Ķīnas īpašuma tiesības: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij uzturēt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Citi īpašuma veidi tiek pieļauti, un likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (10).

(50)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Pēc tā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (11) Tas ilustrē ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kā ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(51)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomiskajiem apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (12). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides aspektus.

(52)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos tiek izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēts arī veids, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Plānu saistošais raksturs un tas, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, liek ekonomikas dalībniekiem ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.3.1.5. punktu) (13).

(53)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.3.1.8. punktu) (14). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (15).

(54)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (16). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai galvenajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (17).

(55)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo efektīvu resursu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (18).

3.3.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(56)

ĶTR uzņēmumi, kas darbojas valsts īpašumā un kontrolē un atbilstīgi valsts stratēģiskai uzraudzībai vai norādījumiem, veido būtisku ekonomikas daļu.

(57)

Valsts īpašumtiesības volframa nozarē Ķīnas valdībai joprojām ir ievērojamā apjomā. Daudzi lielie uzņēmumi, kas nodarbojas ar volframa ieguvi, pieder valstij, jo volframa ieguves licences lielākoties tiek piešķirtas valstij piederošiem uzņēmumiem (19).

(58)

Attiecībā uz valsts kontroli valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to nepārtrauktu ietekmi uz uzņēmumiem. Valsts (un daudzos aspektos arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga to, kā atsevišķi uzņēmumi īsteno vispārējo ekonomikas politiku, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par to darbību. Elementi, kas norāda uz valdības kontroli pār uzņēmumiem volframa ražošanas nozarē, ietver ieguves licences, ieguldījumu ierobežojumus un eksporta ierobežojumus (20). Turklāt 13. piecgades plānā krāsaino metālu ražošanas nozarei (“13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei”) ir daudz detalizētu mērķu un kvotu (21).

(59)

Valsts īstenotā stratēģiskā uzraudzība un sniegtās vadlīnijas šajā nozarē tiek analizētas 3.3.1.4. un 3.3.1.5. punktā turpmāk. Valdības kontroles un iejaukšanās augstais līmenis volframa ražošanas nozarē, kā aprakstīts turpmāk, pat privātīpašumā esošiem volframa ražotājiem liedz darboties tirgus apstākļos.

(60)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa elektrodu tirgu ĶTR lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri ir pakļauti Ķīnas valdības kontrolei un stratēģiskai uzraudzībai vai vadlīnijām.

3.3.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(61)

Ķīnas valsts var ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata valsts uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (22), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP locekļiem, kā paredzēts ĶKP konstitūcijā (23)) un uzņēmumam ir jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (24). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātīpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (25). Šie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā, tostarp volframa ražošanas nozarē. Tādējādi tiek konstatēts, ka šie noteikumi attiecas arī uz volframa elektrodu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(62)

Konkrēti volframa ražošanas nozarē (kas ietver pārskatāmo ražojumu) pastāv ciešas saiknes starp nozarē darbojošos uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesiem un valsti, jo īpaši ĶKP. Volframa ražotāji apvienojas Ķīnas Volframa ražošanas apvienībā (“ĶVRA”), kas ir daļa no Ķīnas Krāsaino metālu ražošanas nozares apvienības. Pēdējā nepārprotami seko valdības politikai, mudinot darbiniekus un locekļus cita starpā darīt zināmu un īstenot Lianghui garu (26). ĶVRA īsteno valdības politiku, kā rezultātā Ķīnas tirgū rodas izmaksu un cenu kropļojumi. 2016. gadā astoņi lieli ĶTR ražotāji paziņoja par plāniem samazināt volframa koncentrātu izlaidi, Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienība lūdza saviem biedriem samazināt ražošanas apjomu un Ķīnas Valsts rezervju birojs rīkoja konkursus, lai iegādātos volframa koncentrātus. Tā kā ĶTR tiek saražoti vairāk nekā 80 % no pasaules volframa ražošanas apjoma, šādi pasākumi ietekmē volframa cenas gan Ķīnā, gan arī pasaulē. Otrkārt, lielākā daļa no volframa ieguves kvotas ir sadalīta starp sešiem lieliem valsts uzņēmumiem: China Minmetals, Aluminium Corporation of China, China Northern Rare Earth Group High-Tech, Xiamen Tungsten, China Southern Rare Earth Group, Guangdong Rare Earth Industry Group (27). Tādējādi valsts klātbūtne volframa ražošanas nozarē Ķīnā tiek īstenota gan tieši valsts uzņēmumos, gan arī ar ĶVRA starpniecību.

(63)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.1.8. punktu), kā arī izejmateriālu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (28).

(64)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts klātbūtne volframa ražošanas nozares uzņēmumos, kā arī finanšu nozarē un citās izejresursu nozarēs apvienojumā ar sistēmu, kas aprakstīta 3.3.1.3. punktā un turpmāk, ļauj ĶV iejaukties attiecībā uz cenām un izmaksām.

3.3.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(65)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā tiek noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (29).

(66)

ĶV cieši kontrolē un reglamentē volframa ražošanas nozari. Tas ir apstiprināts 13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei un 13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem, kā arī tiesību aktos par derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes regulēšanu, eksportu un ieguldījumiem volframa ražošanas nozarē.

(67)

13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem volframs ir viens no 24 stratēģiskajiem derīgajiem izrakteņiem, kuri ir “būtiski elementi derīgo izrakteņu resursu makrokontrolē, uzraudzībā un pārvaldībā” (30). Turklāt plāns ierobežo volframa rūdas kopējo ieguves apjomu līdz 120 000 tonnām gadā (31) un paredz stabilizēt derīgo izrakteņu ieguves apjomu un konsolidēt volframa resursu bāzes uz dienvidu Jiangxi, Hunan (Chenzhou). Tajā arī ir noteikts mērķis, ka vidēji lielām raktuvēm jābūt vairāk nekā 12 % no visām raktuvēm, un paredzēts nodrošināt uzņēmumu koncentrāciju un tirgū konkurētspējīgu lielu un vidēju raktuvju attīstību (32).

(68)

13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei ir noteiks mērķis “uzlabot volframam u.c. piemērojamos ražošanas ierobežojumus un vērtības aizsardzības mehānismus; [un] samērīgi koriģēt un kontrolēt volframa ieguves apjoma kontroles rādītājus” (33).

(69)

Turklāt volframs ir iekļauts to ražojumu sarakstā, uz kuriem attiecas izvedmuitas nodokļi (34), eksporta licencēšanas prasības (35), kā arī valsts tirdzniecība (36). Tas kopā ar stingru ražošanas kvotu kontroli un Valsts rezervju biroja (37) rīcībā esošām lielām rezervēm ļauj ĶV kontrolēt volframa piedāvājumu Ķīnā.

(70)

Tāpēc tiek konstatēts, ka ĶV pastāv valsts politika, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus attiecībā uz volframa un volframa metināšanas elektrodu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(71)

Turklāt Komisija norāda, ka, lai gan nav jāveic analīze attiecībā uz izejmateriāliem, kas izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā, lai noteiktu, vai valsts politika ietekmē brīvā tirgus spēkus volframa elektrodu nozarē, tā konstatēja, ka uz galveno izejmateriālu, APV, Ķīnā attiecas eksporta licencēšana (38).

(72)

ESAO Rūpniecisko izejmateriālu eksporta ierobežojumu sarakstā eksporta licences atzītas par eksporta ierobežojumu veidu (39). Eksporta licences ļauj valdībai kontrolēt eksportētājus un eksportēto preču daudzumus (40), tādējādi dodot tai iespēju būtiski ierobežot eksportu, saglabājot ražojumu iekšējā tirgū. Tas savukārt var radīt lielāku piedāvājumu, kas ne vienmēr ir saistīts ar palielinātu pieprasījumu, iespējams, samazinot iekšzemes cenas. Tas var liecināt par kropļojumu iekšzemes ražošanas nozarē, kura par izejresursu izmanto ierobežoto preci, netiešas subsidēšanas veidā (41). Tādējādi APV eksporta licences rada papildu stimulu Ķīnas ražošanas nozarei ražot un eksportēt par zemākām cenām, jo pakārtotajai ražošanas nozarei attiecīgā ražojuma ražošanā ir pieejami lētāki izejmateriāli. Tas ietekmē konkurences attiecības starp attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, jo Ķīnas ražošanas nozare var ražot un eksportēt pārskatāmo ražojumu, samaksājot cenu, kas eksporta licencēšanas dēļ neizriet no tirgus spēku neierobežotas darbības.

(73)

Kopumā Komisija konstatēja, ka ĶV pastāv valsts politika, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus arī attiecībā uz galveno izejmateriālu (APT), kuru izmanto volframa elektrodu ražošanai.

3.3.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(74)

Saskaņā ar lietā pieejamo informāciju Ķīnas bankrota sistēma šķiet nepiemērota, lai sasniegtu savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (42).

(75)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (43). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (44). Turklāt iestādes, piešķirot zemi, bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (45).

(76)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas, un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi ĶTR, rodas kropļojumi. Šie tiesību akti ir piemērojami arī volframa nozarē, tostarp pārskatāmā ražojuma ražotājiem eksportētājiem.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa nozarē ir bijusi diskriminējoša bankrota un īpašuma tiesību jomas tiesību aktu piemērošana vai nepietiekama to izpilde, tostarp attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

3.3.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(78)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju tiek ierobežotas. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (46). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (47). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (48). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(79)

Arī volframa nozarē, tostarp volframa elektrodu nozarē, tiek ievērota aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi volframa nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā), gan netieši (ja tiek izmantots kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darbaspēka sistēma).

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa nozarē, tostarp attiecībā uz pārskatāmo ražojumu, tika kropļotas algu izmaksas.

3.3.1.8.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(81)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem ĶTR ir dažādos veidos izkropļota.

(82)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmā liela nozīme ir valsts īpašumā esošām bankām (49), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi nefinanšu valsts uzņēmumiem bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (50) un, tāpat kā nefinanšu valsts uzņēmumi, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (51). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (52).

(83)

Lai gan tiek atzīts, ka varētu būt dažādi tiesību instrumenti, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālus noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, nozīmīgi pierādījumi liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā (53). Arī iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtie konstatējumi ir likuši secināt to pašu (54).

(84)

Turklāt obligāciju reitings un kredītnovērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (55).

(85)

Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(86)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(87)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nomināla procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kuri ir atsauces likmes līmenī vai kuros tā netiek pārsniegta, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka tiek pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(88)

Kopējais kreditēšanas pieaugums ĶTR liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies novērst maksājumu saistību neizpildi. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(89)

Būtībā, kaut arī nesen ir tikuši veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(90)

Konkrēti volframa nozarē gan 13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei, gan 13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem ir paredzēta virkne atbalsta pasākumu un subsīdiju, lai atbalstītu attiecīgās ražošanas nozares, tostarp volframa ražošanas nozari (56). Tā kā 13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei un 13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem volframa ražošanas nozare ir iekļauta to nozaru sarakstā, kuras atbalsta valsts, un tā kā bankas veido savu aizdevumu politiku saskaņā ar šiem plāniem (sk. 53. apsvērumu), ražotājiem eksportētājiem un to piegādātājiem ir piekļuve preferenciālam finansējumam, kā aprakstīts šajā punktā (57).

(91)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa elektrodu ražotājiem bija piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

3.3.1.9.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(92)

Komisija norāda, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz volframa nozari vispār vai uz volframa metināšanas elektrodu nozari. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.3.1.1.–3.3.1.5. punktā un ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats attiecas uz aprakstītajiem ražošanas faktoriem 3.3.1.6.–3.3.1.8. punktā un ziņojuma II daļā.

(93)

Lai ražotu volframa metināšanas elektrodus, galvenais izejresurss ir amonija paravolframāts (“APV”). Ja volframa metināšanas elektrodu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(94)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot volframa metināšanas elektrodu iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī izejresursu izmaksas (ieskaitot izejmateriālus, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejmateriālu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

3.3.1.10.   Secinājums

(95)

Analīze 3.3.1.2.–3.3.1.9. punktā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī volframa nozarē (ieskaitot pārskatāmo ražojumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejmateriālu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un ĶTR ražotāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(96)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā punktā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens Ķīnas ražotājs un ka netika iesniegtas pretenzijas, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

3.3.2.   Reprezentatīvā valsts

3.3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

(97)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

ĶTR līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs kā ĶTR (58),

pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (59),

attiecīgo datu publiska pieejamība minētajā valstī.

Ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(98)

Kā minēts 26. apsvērumā, 2018. gada 8. novembra paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir apzinājusi četras iespējamās reprezentatīvās valstis (Brazīlija, Meksika, Krievija un Turcija), un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt citas valstis.

(99)

Attiecībā uz reprezentatīvo valsti pēc 2018. gada 8. novembra paziņojuma Komisija saņēma informāciju no Savienības ražošanas nozares.

(100)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izmaksas Turcijā ir labāks pamats nekā izmaksas Meksikā, Brazīlijā vai Krievijā. Tas ir tāpēc, ka izmaksas šajās trijās valstīs ir izkropļotas dažādu iemeslu dēļ, tostarp augstā inflācijas līmeņa un valdības sniegtas aizsardzības dēļ.

(101)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja jo īpaši Krievijas atbilstību, apgalvojot, ka enerģijas cenas ir ļoti izkropļotas. Tā apstiprināja šo faktu, atsaucoties uz Komisijas nesenajiem konstatējumiem amonija nitrāta lietā (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1703). Tā kā, kā paskaidrots 108. apsvērumā, Komisija šai izmeklēšanai par attiecīgo reprezentatīvo valsti izvēlējās Turciju, jo konstatēja, ka no visām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm Turcijai ir visdetalizētākie statistikas dati par darbaspēka izmaksām, nav nepieciešams izskatīt šo prasību un pārbaudīt enerģijas kropļojumus Krievijā saistībā ar šo procedūru.

3.3.2.2.   Ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR.

(102)

Attiecībā uz ekonomikas attīstības līmeni Komisija norāda, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem (60) visas 98. apsvērumā uzskaitītās valstis ir vienā un tajā pašā ienākumu līmenī (vidēji augsti ienākumi), tāpēc tās šajā ziņā ir vienlīdz piemērotas būt par reprezentatīvajām valstīm.

3.3.2.3.   Pārskatāmā ražojuma ražošana reprezentatīvajā valstī un attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(103)

Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, pārskatāmais ražojums tika ražots tikai ĶTR un Savienībā. Par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas.

(104)

Tā kā ir pieejama vairāk nekā viena iespējamā reprezentatīvā valsts, Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam ņēma vērā attiecīgo publisko datu pieejamību reprezentatīvajā valstī.

(105)

Komisija ņēma vērā volframa elektrodu ražošanas faktoru nozīmi. Papildus visnozīmīgākajam izejmateriālam, proti, APV, kas veido lielāko daļu galaražojuma izmaksu, otrais un trešais visnozīmīgākais faktors bija darbaspēks un elektroenerģija. Līdz ar to Komisija salīdzināja četras potenciālās reprezentatīvās valstis saistībā ar informācijas kvalitāti par darbaspēka un elektroenerģijas izmaksām.

(106)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija noteica, ka Turcijai ir visdetalizētākie statistikas dati par darbaspēka izmaksām no visām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm. Turcijas Statistikas institūts publicē detalizētas darbaspēka izmaksas katrā saimnieciskās darbības jomā. Tādēļ darbaspēka izmaksas parasto metālu ražošanas nozarē ir publiski pieejamas. Tāpat bija pieejami detalizēti elektroenerģijas cenu dati attiecībā uz rūpnieciskajiem lietotājiem.

(107)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju, kā arī attiecīgo publisko datu pieejamību reprezentatīvajā valstī, Komisija savā 2019. gada 6. marta paziņojumā ierosināja par reprezentatīvo valsti izmantot Turciju un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

3.3.2.4.   Secinājums par reprezentatīvo valsti

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi un lietā pieejamos datus, Komisija izmantoja Turcijas datus, lai noteiktu attiecīgās darbaspēka un elektroenerģijas izmaksas atbilstošā reprezentatīvā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

3.3.3.   Dati, ko izmanto normālās vērtības aprēķināšanai

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu “normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(110)

Komisija 2018. gada 8. novembra paziņojumā norādīja – lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā nevarēja izmantot importa datus no atbilstošām reprezentatīvām valstīm, lai noteiktu galvenā ražošanas faktora vērtību. Tas ir saistīts ar lielajām atšķirībām, kādas ir starp importa cenām par HS kodu, kas aptver galveno izejmateriālu (APV) un arī citus ražojumus četrās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Tā vietā, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas galvenajam izejmateriālam, tika izmantota starptautiska atsauces vērtība, ko publicējis ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs.

(111)

Par darbaspēka izmaksu un elektroenerģijas izmaksu avotu Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta sniegtos datus.

3.3.4.   Ražošanas faktori

(112)

Komisija 2018. gada 8. novembra paziņojumā centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotājs, kurš sadarbojas, izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(113)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija ražošanas faktoru noteikšanai izmantoja informāciju no pieprasījuma iesniedzējiem un diviem respondentiem, kuri sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā prasītos datus.

(114)

Komisija nesaņēma piezīmes par konkrētiem ražošanas faktoriem.

(115)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, ir noteikti šādi ražošanas faktori un attiecīgā gadījumā saistītā tarifa pozīcija.

1. tabula

Ražošanas faktori

Ražošanas faktors

HS kods

Izmantotais avots

Vērtība

Izejmateriāli

Amonija paravolframāts (“APV”)

ex 2841 80

Volframa oksīda, kas iekļauts APV, neto cena atbilstīgi starptautiskajai atsauces vērtībai Platts Metals Week, ko publicē ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs.

34,81 EUR/kg

Darbaspēks

Tiešais darbaspēks –

algas ražošanas sektorā

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts

8,15 EUR/cilvēkstunda

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts

0,06 EUR/kWh

3.3.4.1.   Izejmateriāli

(116)

Galvenais izejmateriāls pārskatāmā ražojuma ražošanā ir APV. Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā norādīja, ka tā ir paredzējusi izmantot Platts Metals Week starptautisko atsauces vērtību, ko savos ikmēneša derīgo izrakteņu apsekojumos publicē ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs (61).

(117)

APV ir jāpārvērš par volframa metāla pulveri, pirms to var izmantot par izejmateriālu volframa elektrodu ražošanai.

(118)

Tā kā starptautiskajā atsauces vērtībā APV cena tiek norādīta atkarībā no tā volframa oksīdu satura un ir arī jāpieskaita pārvēršanas izmaksas, atsauces vērtību dati tika koriģēti, izmantojot koeficientu 1,26 un pieskaitot EUR 0,767 par kilogramu pārveidotā materiāla. Šīs pārvēršanas izmaksas, uz ko norādīja Savienības ražošanas nozare, tika darītas zināmas ieinteresētajām personām, un Komisija par to nesaņēma nekādas piezīmes.

3.3.4.2.   Darbaspēks

(119)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām Komisija savā 2019. gada 6. marta paziņojumā norādīja, ka plāno izmantot Turcijas Statistikas institūta publicētos datus. Jo īpaši Komisija norādīja, ka plāno izmantot ražošanas nozares 2016. gada darbaspēka izmaksas stundā saimnieciskajai darbībai C.24 (parasto metālu ražošana) atbilstīgi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE) 2. redakcijai (62), kas ir jaunākā pieejamā statistika (63). Komisija arī norādīja, ka vērtības tiks pienācīgi koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šim nolūkam izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (64). Tā kā netika izteiktas nekādas piezīmes, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

3.3.4.3.   Elektroenerģija

(120)

Attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām Komisija savā 2019. gada 6. marta paziņojumā norādīja, ka plāno piemērot Turcijas Statistikas institūta izdotajā paziņojumā presei norādīto vidējo elektroenerģijas vienības cenu rūpnieciskajiem lietotājiem. Tā kā netika izteiktas nekādas piezīmes, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

3.3.4.4.   Pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(121)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu. Turklāt ir jānosaka pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas faktoriem.

(122)

Komisija 2018. gada 8. novembra paziņojumā identificēja tikai divus volframa elektrodu ražotājus ārpus ĶTR – tie bija Savienības ražotāji, kas sadarbojās. Tā kā par šo jautājumu netika saņemtas piezīmes, Komisija izmantoja šo divu ražotāju datus par pieskaitāmajām izmaksām, PVA un peļņu. Tā kā tikai viens no abiem Savienības ražotājiem publicēja finanšu pārskatus, kas bija viegli pieejami Orbis datubāzē (65), izmantotie dati attiecās tikai uz vienu no ražotājiem.

(123)

Lai noteiktu neizkropļotu pieskaitāmo izmaksu un PVA vērtību, Komisija izmantoja ražošanas izmaksu daļu, ko pieskaitāmās izmaksas un PVA veido Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, izmaksu struktūrā.

(124)

Konkrētāk, Komisija vispirms izteica Savienības ražotāja, kas sadarbojās, faktiskās pieskaitāmās izmaksas un PVA procentos no kopējām faktiskajām ražošanas izmaksām. Pēc tam Komisija piemēroja tādu pašu procentu ražošanas izmaksu neizkropļotajai vērtībai, lai iegūtu neizkropļoto pieskaitāmo izmaksu un PVA vērtību.

(125)

Attiecībā uz peļņu Komisija izmantoja tā paša Savienības ražotāja finanšu datus. Konkrētāk, Komisija izmantoja peļņas rādītājus, kas norādīti uzņēmuma revidētajos pārskatos par laika posmu no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 28. februārim.

(126)

Rezultātā neizkropļotajām ražošanas izmaksām pieskaitīja šādas pozīcijas:

ražošanas pieskaitāmās izmaksas un PVA (66) 32,06 % apmērā, piemērotas ražošanas izmaksām (sedz izejmateriālu, darbaspēka un enerģijas izmaksas);

peļņa (67) 5,58 % apmērā, piemērota ražošanas izmaksu summai.

3.3.4.5.   Normālās vērtības aprēķināšana

(127)

Salikto normālo vērtību Komisija aprēķināja šādos posmos.

(128)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja tādu pašu materiālu, darbaspēka un enerģijas patēriņa attiecību kā Savienības ražotājam ar lielāko ražošanas apjomu Savienībā. Izmantotie dati bija saistīti ar visbiežāk izmantotā WL15 dia. 2,4 × 175 mm elektroda ražošanu.

(129)

Pēc tam Komisija reizināja izmantošanas faktorus ar neizkropļotām izmaksām par vienību, kas norādītas 1. tabulā, un pievienoja pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu, kā aprakstīts 126. apsvērumā.

(130)

Tādējādi Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

(131)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta visas valsts mērogā, nevis katram ražotājam atsevišķi.

3.4.   Eksporta cena

(132)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzē minēto CIF importa cenu.

3.5.   Salīdzinājums

(133)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(134)

Normālajai vērtībai tika piemērota augšupvērsta korekcija eksporta PVN apmērā (17 %), jo nav eksporta PVN atlaides par pārskatāmā ražojuma eksportu, un eksporta cenai tika piemērota lejupvērsta korekcija saistībā ar starptautiskajiem un iekšzemes pārvadājumiem un apdrošināšanu.

3.6.   Dempinga starpība

(135)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 12. pantu salīdzināja līdzīgā ražojuma normālo vērtību ar eksporta cenu EXW līmenī.

(136)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 55 %.

(137)

Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

3.7.   Dempinga turpināšanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(138)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izskatīja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums un kropļojumi izejmateriālu jomā.

(139)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, šis izvērtējums balstījās uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju no citiem pieejamajiem avotiem, piemēram, pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzi un informāciju, kas izmeklēšanas laikā tika iegūta no ieinteresētajām personām.

3.7.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(140)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, turpmākais secinājums balstās uz informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, informāciju, kuru izmeklēšanas gaitā sniedza Savienības ražošanas nozare, un informāciju, ko sniedza Shaanxi Yuheng Tungsten & Molybdenum Industrial Co., Ltd.

(141)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika lēsts, ka Ķīnas volframa elektrodu ražošanas jauda ir robežās no 2 000 000 līdz 4 000 000 kg gadā. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētā jauda bija 1 600 000 kg un jaudas izmantojums 63 %, tādējādi neizmantotā jauda bija aptuveni 600 000 kg – tas gandrīz piecas reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā.

(142)

Šajā izmeklēšanā divi ražotāji, kas sniedza atbildes atlases posmā, norādīja neizmantoto jaudu 17 % apmērā. Piemērojot šo koeficientu vispieticīgākajām aplēsēm par ražošanas jaudu ĶTR, tās neizmantotā jauda ievērojami pārsniedz kopējo līdzīgā ražojuma patēriņu Savienībā.

(143)

Līdz ar to var secināt, ka ĶTR pastāv ievērojama neizmantotā jauda, ko varētu novirzīt uz Savienību, ja pasākumi beigtos. Nav arī norāžu par to, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt šo ievērojamo neizmantoto jaudu.

3.7.2.   Savienības tirgus pievilcīgums

(144)

Ķīnas ražotāji izrādīja pastāvīgu interesi par Savienības tirgu un spēja palielināt savu tirgus daļu līdz 40–50 %. Savienība, kurai ir spēcīga rūpnieciskā bāze, ir arī liels tirgus, kas pastāvīgi veido vairāk nekā 10 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Ķīnā.

(145)

Kā redzams 4. un 9. tabulā, Savienības ražotāju cenas ir ievērojami augstākas par importa cenām. Ievērojams importa apjoms no ĶTR uz Savienību, neraugoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu, apstiprina Savienības tirgus lielo pievilcīgumu.

3.7.3.   Kropļojumi izejmateriālu jomā

(146)

Kā norādīts 71.–73. apsvērumā un kā paskaidrots ziņojuma 12.4.1. punktā, uzņēmumu ekonomiskais stāvoklis ir atkarīgs arī no izejmateriālu piegādes nosacījumiem (68). Tādējādi, ja pastāv valdības pasākumi, kas atbalsta izejmateriālu iekšzemes patēriņu, nevis izejmateriālu sadali, pamatojoties uz starptautisko piedāvājumu un pieprasījumu, konkurences apstākļi veidojas par labu iekšzemes pakārtotajai rūpniecībai.

3.7.4.   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(147)

Volframa elektrodi tiek ražoti tikai ĶTR un Savienībā. ĶTR piemēro eksporta ierobežojumus galvenajam izejmateriālam, kas lielākoties ir atrodams tikai ĶTR. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, lielo neizmantoto jaudu ĶTR un pastāvīgo ievērojamo dempingu, Komisija secina – pastāv liela iespējamība, ka dempings turpinātos, ja pasākumi tiktu atcelti.

4.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(148)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi zināmi ražotāji. Abi ražotāji pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

4.2.   Ievadpiezīmes

(149)

Komisija novērtēja kaitējumu, pamatojoties uz ražošanas apjoma, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjoma, tirgus daļas, nodarbinātības, ražīguma un izaugsmes tendencēm, kā arī cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, spējas piesaistīt kapitālu un ieguldījumu, krājumu, ienākumu no ieguldījumiem un algu tendencēm.

(150)

Tā kā ir tikai divi uzņēmumi, kuri veido Savienības ražošanas nozari, lai aizsargātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, dati, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, tiks sniegti diapazonā.

(151)

Lai aizsargātu Savienības ražošanas nozares konfidencialitāti, arī importa apjoms no ĶTR, kas iegūts no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes, tiks sniegts diapazonā, jo tā izpaušana nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļautu noteikt precīzu Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu.

4.3.   Savienības ražošanas apjoms un patēriņš

(152)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 35–40 tonnas, kas ir mazāk nekā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(153)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot kopā importa statistiku TARIC līmenī, izmantojot informāciju no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā.

(154)

Pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Kopējais patēriņš Savienībā (kg)

130 000 -140 000

120 000 -130 000

120 000 -130 000

100 000 -110 000

105 000 -115 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

95

96

83

86

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un 14. panta 6. punkta datubāze

(155)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Analīze pa gadiem rāda gandrīz pakāpenisku samazinājumu visā periodā līdz 2017. gadam un tad nelielu pieaugumu (par 3 %) laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

4.4.   Imports no ĶTR

4.4.1.   Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(156)

Komisija noteica ĶTR izcelsmes importa apjomu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzi, un importa tirgus daļu, salīdzinot šos importa apjomus ar Savienības patēriņu, kā norādīts 2. tabulā.

(157)

ĶTR tirgus daļa un importa vidējās cenas mainījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Importa apjoms no ĶTR (kg)

45 000 -50 000

50 000 -55 000

50 000 -55 000

40 000 -45 000

45 000 -50 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

103

109

87

97

ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa (%)

30-40 %

40-50 %

40-50 %

40-50 %

40-50 %

Indekss (2014. gads = 100)

100

108

113

105

112

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un 14. panta 6. punkta datubāze

(158)

Atbilstīgi Savienības patēriņa samazinājumam arī ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, PIP laikā saglabājoties 45 000–50 000 kg līmenī (sk. 3. tabulu). Neraugoties uz šo samazinājumu, Ķīnas eksportētāju tirgus daļa pieauga par 12 %, sasniedzot gandrīz pusi no visa Savienības tirgus.

(159)

Kaitējuma analīzes vajadzībām ir svarīgi atzīmēt, ka imports no ĶTR (ar nomaksātiem nodokļiem) turpināja ienākt Savienībā visā attiecīgajā periodā.

4.4.2.   ĶTR izcelsmes importa cenas

(160)

Komisija izmantoja ĶTR izcelsmes importa cenas, kas norādītas pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzē.

(161)

ĶTR izcelsmes importa Savienībā vidējā cena attīstījās šādi.

4. tabula

ĶTR izcelsmes importa cenas (EUR/t)

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Vidējā ĶTR izcelsmes importa cena (EUR/kg)

45-50

50-55

45-50

45-50

45-50

Indekss (2014. gads = 100)

100

108

93

93

99

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze

(162)

Vidējās ĶTR izcelsmes importa cenas 2015. gadā palielinājās par 8 %, 2016. un 2017. gadā samazinājās un saglabājās stabilas, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga gandrīz līdz 2014. gada līmenim.

(163)

Attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes importa vidējā cena saglabājās būtiski zemāka gan par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, gan tās vidējām ražošanas izmaksām, kā parādīts 9. tabulā.

4.4.3.   Cenu starpība

(164)

Komisija noteica cenu starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot abu Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī) ar importa cenu datiem no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes attiecībā uz pārskatāmo ražojumu no ĶTR CIF līmenī, veicot korekciju atbilstīgi cenai pēc izkraušanas.

(165)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no abu Savienības ražotāju vidējās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(166)

Salīdzinājums liecināja – neraugoties uz to, ka pastāv antidempinga maksājums, kas paredzēts, lai novērstu konkurences atšķirības starp abiem ražojumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no ĶTR Savienības tirgū bija vidēji par vairāk nekā 50 % lētāks.

4.5.   Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(167)

Importa apjoms Savienībā, kā arī pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm tirgus daļa un cenu tendences ir parādītas 5. tabulā. Apjoma un cenu tendenču pamatā ir pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes dati.

5. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR (kg)

60 000 -65 000

55 000 -60 000

50 000 -55 000

45 000 -50 000

45 000 -50 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

88

85

76

75

Importa no trešām valstīm tirgus daļa

45-50 %

45-50 %

40-45 %

40-45 %

40-45 %

Indekss (2014. gads = 100)

100

92

88

91

87

Importa no trešām valstīm vidējā cena (EUR/kg)

50-55

65-70

65-70

55-60

55-60

Indekss (2014. gads = 100)

100

129

124

113

111

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze

(168)

Importa apjomi no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %.

(169)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa tajā pašā laikposmā samazinājās par 13 %.

(170)

Vidējā importa cena no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %, bet joprojām bija krietni zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, kā parādīts 10. tabulā.

(171)

Kā minēts 28. apsvērumā, pārskatāmo ražojumu ražo tikai ĶTR un Savienībā. Tāpēc importa no citām trešām valstīm izcelsme, visticamāk, ir ĶTR.

4.6.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1.   Vispārīgas piezīmes

(172)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(173)

Kaitējuma noteikšanā Komisija izmantoja abu vienīgo Savienības ražotāju datus, lai noteiktu kaitējuma rādītājus.

(174)

Kaitējuma rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, kā arī vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2.   Kaitējuma rādītāji

4.6.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(175)

Attiecīgajā laikposmā Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attīstījās šādi.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Ražošanas apjoms (kg)

40 000 -45 000

40 000 -45 000

35 000 -40 000

35 000 -40 000

35 000 -40 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

101

88

94

94

Ražošanas jauda (kg)

100 000 -110 000

100 000 -110 000

100 000 -110 000

100 000 -110 000

100 000 -110 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

100

100

100

100

Jaudas izmantojums

35-40 %

35-40 %

35-40 %

35-40 %

35-40 %

Indekss (2014. gads = 100)

100

101

88

94

94

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(176)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % un sekoja Savienības patēriņa samazinājumam. 2016. gadā bija vērojams ievērojams kritums (par 12 %), bet nākamajā gadā ražošanas apjoms palielinājās par 6 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās tādā pašā līmenī.

(177)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

(178)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā svārstījās. Vispirms tas palielinājās par 1 % laikā no 2014. gada līdz 2015. gadam, bet 2016. gadā samazinājās par 13 %, taču pēc tam 2017. gadā palielinājās par 6 % un saglabājās šajā līmenī. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā saglabājās zems un samazinājās par 6 %.

(179)

Sekojot Savienības patēriņa samazinājumam par 14 % arī ražošanas apjoms un jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 6 %, taču arī imports no ĶTR un trešām valstīm samazinājās attiecīgi par 3 % un 25 %.

4.6.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(180)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šādas tendences.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (kg)

15 000 -20 000

15 000 -20 000

15 000 -20 000

15 000 -20 000

15 000 -20 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

101

100

98

96

Tirgus daļa

10-15 %

10-15 %

10-15 %

15-20 %

15-20 %

Indekss (2014. gads = 100)

100

106

105

118

111

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(181)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Šis samazinājums sekoja Savienības patēriņa sarukumam.

(182)

Savienības ražošanas nozarei laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam izdevās palielināt tirgus daļu par 18 %, bet 2016. gadā tā atkal zaudēja 7 %. Kopumā attiecīgajā periodā tā palielināja savu tirgus daļu par 11 %.

4.6.2.3.   Izaugsme

(183)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 6 %, savukārt patēriņš Savienībā samazinājās par 14 % un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 4 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums ir jāaplūko sakarībā ar patēriņa samazināšanos tajā pašā periodā. Savienības tirgus daļa palielinājās par 11 %.

4.6.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(184)

Nodarbinātības un ražīguma tendences attiecīgajā periodā bija šādas.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalents)

40-50

40-50

40-50

40-50

40-50

Indekss (2014. gads = 100)

100

98

100

106

106

Ražīgums (kg/pilnslodzes ekvivalents)

900-1 000

900-1 000

800-900

800-900

800-900

Indekss (2014. gads = 100)

100

103

88

88

89

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(185)

Neraugoties uz ražošanas apjoma samazināšanos, nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Tas ietekmēja Savienības ražotāju ražīgumu, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %.

4.6.2.5.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(186)

Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem un ražošanas izmaksas Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Vidējā pārdošanas cena par kg (EUR)

140-180

140-180

140-180

140-180

140-180

Indekss (2014. gads = 100)

100

102

101

99

97

Ražošanas vidējās izmaksas par kg (EUR)

130-150

130-150

130-150

130-150

130-150

Indekss (2014. gads = 100)

100

101

91

98

100

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(187)

Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā svārstījās, bet kopumā attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, savukārt ražošanas izmaksas tajā pašā periodā saglabājās relatīvi stabilas, 2015. gadā nedaudz palielinoties (par 1 %), bet pēc tam 2016. gadā samazinoties par 10 %.

4.6.2.6.   Darbaspēka izmaksas

(188)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (pilnslodzes ekvivalents) (EUR)

52 007

55 772

52 157

54 719

52 362

Indekss (2014. gads = 100)

100

107

100

105

101

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(189)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darba ņēmēju Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā svārstījās, bet kopumā nedaudz palielinājās (par 1 %).

4.6.2.7.   Krājumi

(190)

Savienības ražotāju krājumu līmenis attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Krājumi

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Krājumi perioda beigās (kg)

3 500 -4 000

3 500 -4 000

2 500 -3 000

2 300 -2 800

2 500 -3 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

106

71

67

81

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(191)

Krājumu perioda beigās līmenis attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā tas šajā periodā samazinājās par 19 %.

4.6.2.8.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(192)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, peļņu pirms nodokļiem, kas gūta no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(193)

Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2014

2015

2016

2017

PIP

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

(– 10)-(– 5)

0-5

0-5

0-5

(– 5)-(0)

Indekss (2014. gads = 100)

– 100

11

50

34

– 11

Naudas plūsma (EUR)

30 000 -35 000

300 000 -350 000

400 000 -450 000

500 000 -550 000

(– 150 000 )-(– 75 000 )

Indekss (2014. gads = 100)

100

1,065

1,329

1,681

– 411

Ieguldījumi (EUR)

220 000 -270 000

200 000 -230 000

230 000 -250 000

250 000 -275 000

410 000 -440 000

Indekss (2014. gads = 100)

100

80

92

103

163

Ienākums no ieguldījumiem

(– 15)-(– 10)

(– 5)-(0)

5-10

5-10

0-5

Indekss (2014. gads = 100)

– 100

– 23

74

64

4

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(194)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās. Lai gan 2015., 2016. un 2017. gadā tā pieauga, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā pazeminājās līdz zaudējumus nesošam līmenim.

(195)

Neto naudas plūsma – Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību – attiecīgajā periodā samazinājās par 411 %. Tā bija stabila 2015., 2016. un 2017. gadā, bet pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā strauji samazinājās.

(196)

Attiecīgajā periodā gada ieguldījumi Savienības ražošanas nozares ražotajā līdzīgajā ražojumā svārstījās, bet kopumā palielinājās par 63 %.

(197)

Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem – peļņa procentos no aktīvu neto uzskaites vērtības – attiecīgajā periodā palielinājās par 104 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās ļoti neliels.

4.6.3.   Secinājums par Savienības ražošanas nozares stāvokli

(198)

Izmeklēšana liecināja, ka vairums kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā mainījās negatīvi un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis pasliktinājās.

(199)

Ar spēkā esošajiem pasākumiem sarūkošā tirgū Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu par 11 %, neraugoties uz to, ka tās cenas samazinājās.

(200)

Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu tendences atbilda Savienības patēriņa negatīvajām tendencēm. Rentabilitāte uzlabojās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā joprojām bija negatīva. Naudas plūsma pasliktinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīva. Ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās. Ienākums no ieguldījumiem nedaudz pieauga, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija tikai nedaudz virs nulles.

(201)

Rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem attīstījās pozitīvi attiecīgā perioda sākumā. Tomēr Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal sāka strādāt ar zaudējumiem.

(202)

Tajā pašā laikā imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas izteiksmē. Lai gan patēriņš Savienībā samazinājās, Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 4 %, savukārt tā cena samazinājās. Lai gan vidējās cenas importam no trešām valstīm bija nedaudz augstākas par ļoti zemajām Ķīnas cenām, Komisija nevarēja secināt, vai šā importa izcelsme faktiski bija ĶTR, kā paskaidrots 171. apsvērumā. Vidējā vienības cena importam no trešām valstīm ir tikai nedaudz augstāka par cenām, par kurām Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nonāca imports no ĶTR. Tādēļ, neraugoties uz to, vai importa no trešām valstīm izcelsme patiesībā ir ĶTR, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās sakrīt ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām nepārtraukto klātbūtni Savienības tirgū reprezentatīvā apjomā; šis imports turpina būt ievērojami lētāks nekā Savienības ražošanas nozares cenas un tādējādi turpina izdarīt negodīgas konkurences spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(203)

Komisija secināja – ņemot vērā kaitējuma faktoru vispārējo novērtējumu, Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums, jo tā nav uzlabojusi savu ekonomisko un finansiālo stāvokli un nav atguvusies no būtiskā kaitējuma, kuru Komisija konstatēja sākotnējā izmeklēšanā.

4.7.   Kaitējuma turpināšanās iespējamība

(204)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu izbeigšanās gadījumā ĶTR izcelsmes importa radītais būtiskais kaitējums turpinātos.

(205)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, Komisija analizēja i) neizmantoto jaudu ĶTR, ii) Savienības tirgus pievilcīgumu un iii) Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, ja pasākumi beigtos.

(a)    Neizmantotā jauda ĶTR

(206)

Kā paskaidrots 140.–143. apsvērumā, ĶTR attiecībā uz pārskatāmo ražojumu pastāv būtiska neizmatotā jauda, kas būtiski pārsniedz kopējo Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(207)

Turklāt Komisija konstatēja, ka nekas neliecina par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc pārskatāmā ražojuma ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū tuvākajā nākotnē. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums ĶTR vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt ĶTR pieejamo neizmantoto jaudu.

(b)    Savienības tirgus pievilcīgums

(208)

Kā paskaidrots 144. un 145. apsvērumā, Savienības tirgus ir ĶTR ražotājiem eksportētājiem pievilcīgs tirgus. ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā (2001.–2005. gadā) bija 76,2 %, un tas norāda uz iespējamo importa apjomu no ĶTR, ja pasākumi beigtos.

(209)

Imports no ĶTR bez antidempinga maksājuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu bijis par vairāk nekā 60 % lētāks nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tas liecina par importa no ĶTR iespējamo cenu līmeni, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū palielinātos, ja pasākumi tiktu atcelti, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts turpmāks kaitējums.

(210)

Tādējādi, ja pasākumu nebūs, ĶTR ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinās klātbūtni Savienības tirgū gan importa apjoma, gan tirgus daļas ziņā un par dempinga cenām, kas būs ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(c)    Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(211)

ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām pastāvīgā klātbūtne Savienības tirgū un zemo cenu noteikšanas politika ir liegusi Savienības ražošanas nozarei pilnībā gūt labumu no esošajiem antidempinga pasākumiem un atgūties no agrākā dempinga, kas nodara kaitējumu. Šā importa par dempinga cenām klātbūtnes dēļ Savienības ražošanas nozare nav varējusi izmaksas atspoguļot pārdošanas cenās, un tas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izraisījis ievērojamu tās rentabilitātes samazināšanos līdz zaudējumu līmenim.

(212)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare nespētu saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, salīdzinot ar importu par zemām cenām no ĶTR. Ja pasākumi beigsies, ir ļoti iespējams, ka ĶTR tirgus daļa strauji palielinātos. Pārdošanas apjoma turpmāka zuduma rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies vēl vairāk un pieaugs ražošanas vidējās izmaksas. Viss minētais kopā ar palielinātu cenu spiedienu (jo cenu starpība bez pasākumiem pārsniegtu 60 %) izraisītu jau tā nestabilās Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, kam sekotu ražotņu slēgšana un galu galā nozares izzušana ārpus ĶTR.

(213)

Tāpēc Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu beigšanās izraisītu kaitējuma turpināšanos, ko rada imports par dempinga cenām no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares jau esošais nestabilais stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos vēl vairāk.

4.8.   Secinājums

(214)

Pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu būtisku ĶTR importa par dempinga cenām, kuras ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, pieaugumu. Komisija tādējādi secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpinātos.

5.   SAVIENĪBAS INTERESES

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(216)

Komisija noteica Savienības intereses, ņemot vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(217)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

5.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(218)

Izmeklēšana parādīja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares nestabilitāte, visdrīzāk, ievērojami palielinātos vēl vairāk. Tas varētu izraisīt šīs ražošanas nozares izzušanu un Ķīnas monopolu šajā tirgū.

(219)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana pret ĶTR nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

5.2.   Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses

(220)

Kā norādīts 14. un 17. apsvērumā, tikai viens importētājs un viens lietotājs vēlējās tikt reģistrēti par ieinteresētajām personām, un neviens no tiem nesniedza nekādas piezīmes šajā izmeklēšanā. Importētāju un lietotāju zemais sadarbības līmenis saskaņā ar iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem ir skaidrojams ar pārskatāmā ražojuma zemo ietekmi uz to ražošanas izmaksām. Šķiet, ka ražojums tiek uzskatīts par preci un klientiem primārie kritēriji ir tā cena un spēja vienam piegādātājam nodrošināt visus vajadzīgos veidus. Ņemot vērā to, ka pārskatāmā ražojuma ietekme uz pakārtoto ražojumu izmaksām ir niecīga, tika secināts, ka pasākumi lietotājus un importētājus nelabvēlīgi neietekmētu.

5.3.   Secinājums par Savienības interesēm

(221)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana nav Savienības interesēs.

6.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(222)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam.

(223)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to pārskatāmo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Minētās likmes nevar izmantot attiecībā uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojuši citi uzņēmumi, kas nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistīti tiesību subjekti, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(224)

Jebkuri prasījumi, ar ko tiek pieprasīta šo individuālo antidempinga maksājumu likmju piemērošana (piem., pēc struktūras nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai pārdošanas struktūras izveides), ir nekavējoties jāadresē Komisijai (69), iesniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanas apjomu, iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomu, kas saistītas, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(225)

Ņemot vērā Regulas 2018/1046 (70) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(226)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes metināšanas elektrodiem no volframa, ieskaitot volframa stieņus un stiegras metināšanas elektrodiem, kuri satur 94 masas % vai vairāk volframa, izņemot ar vienkāršu saķepināšanu izgatavotus, kuri sagriezti vai nesagriezti vajadzīgajā garumā un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 80 (TARIC kodi 8101991010 un 8515908010).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Maksājums

TARIC papildu kods

Shandong Weldstone Tungsten Industry Co., Ltd

17,0 %

A754

Shaanxi Yuheng Tungsten & Molybdenum Industrial Co., Ltd

41,0 %

A755

Beijing Advanced Metal Materials Co., Ltd

38,8 %

A756

Visi pārējie uzņēmumi

63,5 %

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) šajā rēķinā norādīto volframa elektrodu, kas pārdoti eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 26. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 260/2007 (OV L 72, 13.3.2007., 1. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 508/2013 (OV L 150, 4.6.2013., 1. lpp.).

(4)  OV C 292, 2.9.2017., 6. lpp.

(5)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.; jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30 maija Regulu (ES) 2018/825 (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(6)  OV C 186, 31.5.2018., 13. lpp.

(7)  Ražotājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(8)  Komisijas dienestu darba dokuments “Significant Distortions in the Economy of the People's Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations”.

(9)  Ziņojums, 2. nodaļa, 6.–7. lpp.

(10)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(11)  http://en.pkulaw.cn/display.aspx?cgid=311950&lib=law.

(12)  Ziņojums, 2. nodaļa, 20.-21. lpp.

(13)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(14)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120.-121. lpp.

(15)  Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(16)  Ziņojums, 7. nodaļa, 167.-168. lpp.

(17)  Ziņojums, 8. nodaļa, 169. un 170. lpp., 200. un 201. lpp.

(18)  Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; ziņojums, 4. nodaļa, 50. lpp., 84. lpp.; ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(19)  Ziņojums, 13. nodaļa, 322. lpp.

(20)  Ziņojums, 12. nodaļa, 298.-312. lpp.

(21)  Ziņojums, 12. nodaļa, 267.-282. lpp.

(22)  Ziņojums, 5. nodaļa, 100.-1. lpp.

(23)  Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(24)  Ziņojums, 2. nodaļa, 31.-2. lpp.

(25)  Sk. https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU.

(26)  Sk. Ķīnas Krāsaino metālu ražošanas nozares apvienības tīmekļa vietni: http://www.chinania.org.cn/html/dangjiangongzuo/dangjianhuodong/2019/0326/34906.html (skatīts 2019. gada 29. martā).

(27)  Ziņojums, 12. nodaļa, 322. lpp.

(28)  Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(29)  Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

(30)  Ziņojums, 12. nodaļa, 268. lpp.

(31)  Ziņojums, 12. nodaļa, 271. lpp.

(32)  Ziņojums, 12. nodaļa, 273. lpp.

(33)  Ziņojums, 12. nodaļa, 279. lpp.

(34)  Ziņojums, 12. nodaļa, 306. lpp.

(35)  Ziņojums, 12. nodaļa, 310. lpp.

(36)  Ziņojums, 12. nodaļa, 311. lpp.

(37)  Ziņojums, 12. nodaļa, 316. lpp.

(38)  Skatīt Mofcom paziņojumu nr. 208[2018], kas pieejams: http://www.mofcom.gov.cn/article/b/e/201812/20181202821970.shtml (skatīts 26.4.2019.).

(39)  Skatīt ziņojuma 298. lpp.

(40)  ESAO. (2014). Export Restrictions in Raw Materials Trade: Facts, Fallacies and Better Practices (OECD Publishing, 2014), 26. lpp.

(41)  ESAO. (2016). Methodological note to the Inventory of Export Restrictions on Industrial Raw Materials, OECD, 2016. gada 9. marts.

(42)  Ziņojums, 6. nodaļa, 138.-149. lpp.

(43)  Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(44)  Ziņojums, 9. nodaļa, 213.-215. lpp.

(45)  Ziņojums, 9. nodaļa, 209.-211. lpp.

(46)  Ziņojums, 13. nodaļa, 332.-337. lpp.

(47)  Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(48)  Ziņojums, 13. nodaļa, 337.-341. lpp.

(49)  Ziņojums, 6. nodaļa, 114.-117. lpp.

(50)  Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(51)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(52)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(53)  Ziņojums, ibid.

(54)  Ziņojums, 14. nodaļa, 362. un 363. lpp., kur uzskaitītas ES tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (par konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem un par konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātiem tērauda izstrādājumiem), kā arī tirdzniecības aizsardzības izmeklēšana, kuru veic Austrālijas, Kanādas, Indijas un ASV iestādes.

(55)  Ziņojums, 6. nodaļa, 127. lpp., jo īpaši attiecībā uz SVF aplēsēm.

(56)  Ziņojums, 12. nodaļa, 274., 281. un 282. lpp.

(57)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(58)  Pasaules Bankas atklātie dati – vidēji augsti ienākumi https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(59)  Ja pārskatāmā ražojuma ražošana nenotiek nevienā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, var tikt izskatīta tās pašas vispārīgās kategorijas un/vai nozares ražojuma ražošana, kurai pieder pārskatāmais ražojums.

(60)  Pasaules Bankas atklātie dati – vidēji augsti ienākumi https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(61)  https://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/commodity/tungsten/.

(62)  NACE kodi ir pieejami vietnē http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/index/nace_all.html.

(63)  Darbaspēka izmaksas ir pieejamas vietnē http://www.turkstat.gov.tr/PreIstatistikTablo.do?istab_id=2088.

(64)  Paziņojums presei, kurā publicētas iekšzemes ražotāju cenu indeksa ikgadējās izmaiņas ražošanas nozarē, ir pieejams vietnē http://www.turkstat.gov.tr/PreTabloArama.do?metod=search&araType=hb_x.

(65)  Orbis (Bureau Van Dijk) ir globāls korporatīvas informācijas sniedzējs, www.bvdinfo.com.

(66)  2019. gada 6. marta paziņojuma 2. pielikums.

(67)  2019. gada 6. marta paziņojuma 2. pielikums.

(68)  Saikne starp eksporta ierobežojumiem un cenām ir sīkāk aprakstīta ziņojuma 12.4.1. punktā 298. un 299. lpp.

(69)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

(70)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


LĒMUMI

29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/33


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/1268

(2019. gada 3. jūlijs)

par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Pieliksim punktu plastmasas laikmetam Eiropā!”

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4974)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Pieliksim punktu plastmasas laikmetam Eiropā!” priekšmets ir formulēts šādi: “Aicinām Eiropas Komisiju pārskatīt direktīvu par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi, lai aizliegtu Eiropā izmantot visus vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus.”

(2)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas mērķi ir šādi: “Eiropas Savienība jau 10. maijā bija iztērējusi resursus, ko planēta tai būtībā spēj nodrošināt. Tomēr, neraugoties uz zinātniskajiem ziņojumiem, kuros uzsvērta nepieciešamība steidzami rīkoties, Eiropa savā modelī neievieš nekādas būtiskas izmaiņas. Par šo stūrgalvīgo un vides vajadzības noliedzošo atteikšanos raudzīties faktiem sejā liecina arī plastmasa. Tādēļ mēs aicinām ne vēlāk kā 2027. gadā aizliegt jebkādu plastmasas iepakojumu un pudeles, lai varētu sākt ieviest konkrētus pasākumus, kuros būtu ņemta vērā mūsu resursu ierobežotība.”

(3)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un pilnveido Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, organizējot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(4)

Tālab pilsoņu iniciatīvai nepieciešamajām procedūrām un nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērīgiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību un Savienība kļūtu viņiem pieejamāka.

(5)

Pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu, kas lasāms saistībā ar LESD 191. panta 1. punktu, Komisijai ir pilnvaras Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt tādu Savienības tiesību aktu priekšlikumus, lai varētu veikt darbības, kuru mērķis ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, veicināt cilvēka veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionālas vai globālas vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

(6)

Ņemot vērā šos iemeslus, ierosinātā pilsoņu iniciatīva atbilstoši minētās regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu.

(7)

Turklāt saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punktu ir izveidota pilsoņu komiteja un ieceltas kontaktpersonas, un ierosinātā pilsoņu iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, nedz klajā pretrunā Savienības vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā.

(8)

Tāpēc ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Pieliksim punktu plastmasas laikmetam Eiropā!” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo ir reģistrēta ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Pieliksim punktu plastmasas laikmetam Eiropā!”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 26. jūlijā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Pieliksim punktu plastmasas laikmetam Eiropā!” organizētājiem (pilsoņu komitejas locekļiem), ko pārstāv kontaktpersonas Daniela PLATSCH un Alice BUSTIN.

Briselē, 2019. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

pirmais priekšsēdētāja vietnieks

Frans TIMMERMANS


(1)  OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.


29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/35


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1269

(2019. gada 26. jūlijs),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (1) un jo īpaši tās 12. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/287/ES (2) nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu Minētā lēmuma 6. pantā dalībvalstis tiek aicinātas izveidot dalībvalstu padomi, kas lemj, vai apstiprināt priekšlikumus attiecībā uz tīkliem, to dalībniekus un tīkla darbības izbeigšanu. Dalībvalstis izveidoja dalībvalstu padomi, kura vēlāk 2016. gada decembrī apstiprināja 23 Eiropas references tīklus (ERT) un 2017. gada februārī vēl vienu. Visi tīkli 2017. gadā sāka darbu.

(2)

Lai palielinātu ERT efektivitāti, dalībvalstu padomei būtu jākļūst par informācijas un zināšanu apmaiņas forumu, lai virzītu Eiropas references tīklu attīstību, sniegtu norādījumus tīkliem un dalībvalstīm un konsultētu Komisiju jautājumos, kas saistīti ar tīklu izveidi. Lai veicinātu pieredzes apmaiņu un veicinātu procesu, saskaņā ar citiem pārrobežu veselības datu apmaiņas veidiem, padomei būtu jāparedz cieša sadarbība ar e-veselības tīklu, lai, kad vien iespējams, izstrādātu kopīgas pieejas, datu struktūras un vadlīnijas, kas veicina pārredzamu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem un racionalizē noteikumus veselības aprūpes sniedzējiem. Padomei būtu arī jāveicina diskusija ar citiem attiecīgiem ES forumiem (Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa) kopīgu interešu jomās.

(3)

Pašreizējā pieredze, kas gūta saistībā ar esošajiem 24 ERT, liecina, ka, lai nodrošinātu katra tīkla efektīvu darbību, tā locekļiem būtu cieši jāsadarbojas, veicot savus uzdevumus, piemēram, efektīvi un droši apmainoties ar veselības datiem par pacientu diagnostiku un ārstēšanu, tādējādi veicinot zinātniskās pētniecības darbības un medicīnisko pamatnostādņu izstrādi. Ciešai sadarbībai ir vajadzīga katra tīkla dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un jo īpaši to zināšanas un kompetence attiecībā uz klīniskās aprūpes kvalitāti, kā arī konkrēto cilvēkresursu, strukturālo un aprīkojuma resursu savstarpēja atzīšana, kā paredzēts Komisijas Deleģētā lēmuma 2014/286/ES (3) II pielikuma 2. punktā.

(4)

Savstarpēja uzticēšanās un salīdzinošā atzīšana ir vienlīdz svarīgas gadījumos, kad veselības aprūpes sniedzēji vēlas pievienoties esošam tīklam, jo tās garantē īstos priekšnosacījumus turpmākai sadarbībai tīklā. Tādēļ šādam dalības pieteikumam, ja to novērtē Komisijas iecelta neatkarīga novērtēšanas iestāde, būtu jāpievieno labvēlīgs atzinums par dalību no tā tīkla padomes, kuram veselības aprūpes sniedzējs vēlas pievienoties, pēc tam, kad tīkls veicis salīdzinošo pārskatīšanu, pamatojoties uz Deleģētā lēmuma 2014/286/ES II pielikuma 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem. Lai veselības aprūpes sniedzējs varētu paust savu viedokli par tīkla padomes atzinumu, veselības aprūpes sniedzējam būtu jāļauj iesniegt piezīmes par atzinuma projektu viena mēneša laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas.

(5)

Tīkla padomei būtu jānosaka saprātīgi termiņi attiecībā uz atzinuma projektu un galīgo atzinumu. Tādēļ galīgā atzinuma iesniegšanas termiņš principā būtu četri mēneši. Tomēr, ja veselības aprūpes sniedzējs iesniedz komentārus par tīkla padomes atzinuma projektu, četru mēnešu termiņš galīgā atzinuma sniegšanai būtu jāpagarina par vienu mēnesi, lai ļautu tīkla padomei ņemt vērā saņemtās piezīmes. Juridiskās noteiktības labad, ja tīkla padome noteiktajā termiņā neizsūta atzinuma projektu vai nesniedz galīgo atzinumu, galīgais atzinums būtu uzskatāms par labvēlīgu.

(6)

Ja dalības pieteikums saņem negatīvu tīkla padomes atzinumu par to, ka veselības aprūpes sniedzējs vēlas pievienoties, vienlaikus saņemot apstiprinājumu rakstiska paziņojuma veidā no reģistrācijas dalībvalsts, dalībvalstij, kurā tas reģistrēts, vajadzētu būt iespējai pieprasīt dalībvalstu padomei pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Deleģētā lēmuma 2014/286/ES II pielikuma 2. punkta kritērijiem un nosacījumiem, par to, vai pieteikumu tomēr nevar iesniegt Komisijai.

(7)

Lai atbalstītu veselības aprūpes speciālistu attālinātu sadarbību ERT attiecībā uz tādu pacientu diagnostiku un ārstēšanu pāri valstu robežām, kuriem ir retas vai mazizplatītas kompleksas slimības vai stāvokļi, un lai atvieglotu šādu slimību vai stāvokļu zinātnisko izpēti, Komisija ir izstrādājusi Pacientu klīnisko datu pārvaldības sistēmu ERT (PKDPS), lai veicinātu ERT izveidi un darbību, kā paredzēts Direktīvas 2011/24/ES 12. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

(8)

PKDPS būtu jānodrošina kopīga infrastruktūra veselības aprūpes speciālistiem, lai tie ERT sadarbotos, diagnosticējot un ārstējot pacientus ar retām vai mazizplatītām kompleksām slimībām vai stāvokļiem. Tai būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuru palīdzību ERT visefektīvāk notiek apmaiņa ar informāciju un zināšanām par šādām slimībām.

(9)

Tāpēc PKDPS būtu jāsastāv no drošas IT infrastruktūras, kas nodrošina vienotu saskarni, kur veselības aprūpes sniedzēji, kas ir ERT dalībnieki, saistītie partneri (4) vai vieslietotāji (“veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS”), var apmainīties ar informāciju tīklos par attiecīgajiem pacientiem, lai atvieglotu viņu piekļuvi drošai un kvalitatīvai veselības aprūpei un veicinātu efektīvu sadarbību veselības aprūpes jomā starp dalībvalstīm, atvieglojot attiecīgās informācijas apmaiņu.

(10)

Lai nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības noteikumiem un nodrošinātu efektīvas un drošas vides izmantošanu pacientu personas datu elektroniskai apmaiņai starp veselības aprūpes sniedzējiem ERT Direktīvas 2011/24/ES 12. panta 2. punktā minētajos nolūkos, šāda apmaiņa būtu jāveic, tikai pamatojoties uz pacientu nepārprotamu piekrišanu, un tikai ar PKDPS starpniecību. Veselības aprūpes sniedzēji ir atbildīgi par to datu drošības nodrošināšanu, ko tie apstrādā ārpus PKDPS nolūkā tos ievadīt PKDPS, kā arī par to datu drošību, kas nav ievadīti PKDPS, bet kurus tie apstrādā saistībā ar PKDPS (piemēram, piekrišanas veidlapas), vai to datu drošību, kurus tie lejupielādē no PKDPS un apstrādā ārpus PKDPS.

(11)

PKDPS apstrādā sensitīvus datus par pacientiem, kuri cieš no retām vai mazizplatītām kompleksām slimībām. Šos datus apstrādā vienīgi, lai atvieglotu pacientu diagnostiku un ārstēšanu, ievadītu tos attiecīgajos reģistros vai citās retu un mazizplatītu kompleksu slimību datubāzēs, kas kalpo zinātniskiem pētījumiem, klīniskiem vai veselības politikas mērķiem, kā arī lai sazinātos ar potenciālajiem zinātniskās pētniecības iniciatīvu dalībniekiem. Veselības aprūpes sniedzējiem ERT vajadzētu būt iespējai apstrādāt pacientu datus PKDPS tiklīdz viņi ir saņēmuši pacientu konkrētu, uz informāciju balstītu un brīvu piekrišanu attiecībā uz trim iespējamiem to datu izmantošanas veidiem (pacienta lietas medicīnisks novērtējums, lai saņemtu viedokli par diagnostiku un ārstēšanu, datu ievadīšanu reto slimību reģistros vai citās retu un mazizplatītu kompleksu slimību datubāzēs un iespēja sazināties ar pacientiem, lai aicinātu viņus piedalīties zinātniskās pētniecības iniciatīvā). Piekrišana būtu jāsaņem par katru no šiem trim nolūkiem atsevišķi. Šajā lēmumā būtu jānosaka šādu datu apstrādes nolūki un aizsardzības pasākumi PKDPS. Jo īpaši Komisijai būtu jānodrošina PKDPS vispārējās iezīmes attiecībā uz katru tīklu, būtu jānodrošina un jāuztur droša IT infrastruktūra, kas nepieciešama šim nolūkam, un būtu jānodrošina tās tehniskā darbība un drošība. Saskaņā ar datu minimizēšanas principu Komisijai būtu jāapstrādā tikai tie personas dati, kas noteikti nepieciešami, lai nodrošinātu PKDPS pārvaldību attiecībā uz katru tīklu, un tāpēc tai nevajadzētu piekļūt veselības datiem par pacientiem, ar kuriem apmainās ERT, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai pildītu savus kopīgā pārziņa pienākumus.

(12)

Šis īstenošanas lēmums būtu jāpiemēro tikai personas datu apstrādei, kas notiek PKDPS, jo īpaši kontaktinformācijai un veselības datiem ERT.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (5) 26. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (6) 28. pantā ir noteikts, ka personas datu apstrādes darbību kopīgiem pārziņiem ir pienākums pārredzami noteikt savus attiecīgos pienākumus attiecībā uz atbilsmi pienākumiem saskaņā ar minēto regulu. Tajā arī paredzēta iespēja, ka šos pienākumus var noteikt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kas attiecas uz pārziņiem.

(14)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/287/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 13. septembrī sniedza atzinumu.

(16)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi atbilst saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES 16. pantu izveidotās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu 2014/287/ES groza šādi:

1)

īstenošanas lēmumā iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Definīcijas

Šajā īstenošanas lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Eiropas references tīklu koordinators” ir persona, ko Eiropas references tīkla dalībnieks, kas izraudzīts par koordinatoru, kā minēts Deleģētā lēmuma 2014/286/ES 3. apsvērumā un 4. pantā, izraudzījies par tīkla koordinatoru;

b)

“tīkla padome” ir struktūra, kas atbild par tīkla pārvaldību un kas sastāv no visu tīkla dalībnieku pārstāvjiem, kā minēts Deleģētā lēmuma 2014/286/ES 3. apsvērumā un I pielikuma 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā;

c)

“saistītais partneris” ir (iesaistītais valsts centrs, valsts sadarbības centrs un valsts koordinācijas centrs), kā minēts Deleģētā lēmuma 2014/286/ES 14. apsvērumā un I pielikuma 7. punkta c) apakšpunktā, un dalībvalstu padomes 2017. gada 10. oktobra paziņojumā;

d)

“vieslietotājs” ir veselības aprūpes sniedzējs, kurš nav dalībnieks vai saistītais partneris un kuram pēc kompetentā Eiropas references tīkla koordinatora apstiprinājuma ir tiesības uz ierobežotu laiku reģistrēt pacientus PKDPS un piedalīties ārstu komisijā, kas saistīta ar šo pacientu, vai piedalīties konkrētā komisijā kā ekspertam.”;

2)

īstenošanas lēmuma 8. pantā iekļauj šādu 4., 5. un 6. punktu:

“4.   Ja Komisija secina, ka 8. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības ir izpildītas, tā tīkla padome, kuram veselības aprūpes sniedzējs vēlas pievienoties, pēc salīdzinošās izvērtēšanas, ko veic tīkls, pamatojoties uz Deleģētā lēmuma 2014/286/ES II pielikuma 2. punkta kritērijiem un nosacījumiem, sniedz atzinumu par dalības pieteikumu.

5.   Pirms 4. punktā minētā atzinuma sniegšanas un trīs mēnešu laikā no brīža, kad Komisija ir apstiprinājusi, ka ir izpildītas 8. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības, tīkla padome nosūta atzinuma projektu pieteikuma iesniedzējam veselības aprūpes sniedzējam, kurš mēneša laikā pēc atzinuma projekta saņemšanas var nosūtīt tīklam piezīmes. Ja tīkla padome nesaņem piezīmes par minēto projektu, tā sniedz galīgo atzinumu par dalības pieteikumu četru mēnešu laikā no brīža, kad Komisija ir apstiprinājusi, ka ir izpildītas 8. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības.

Ja tīkla padome saņem piezīmes, galīgā atzinuma iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz pieciem mēnešiem no brīža, kad Komisija ir apstiprinājusi, ka ir izpildītas 8. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Pēc piezīmju saņemšanas tīkla padome groza savu atzinumu, paskaidrojot, vai piezīmes attaisno izmaiņas tās novērtējumā. Ja tīkla padome iepriekš noteiktajā termiņā neizsūta atzinuma projektu vai nesniedz galīgo atzinumu, galīgais atzinums uzskatāms par labvēlīgu.

6.   Ja tīkla padomes atzinums ir nelabvēlīgs, pēc reģistrācijas dalībvalsts pieprasījuma dalībvalstu padome var sniegt labvēlīgu atzinumu pēc pieteikuma atkārtotas novērtēšanas, pamatojoties uz Deleģētā lēmuma 2014/286/ES II pielikuma 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem. Šo labvēlīgo atzinumu pievieno pieteikumam.”;

3)

īstenošanas lēmuma 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja ir sniegts labvēlīgs atzinums saskaņā ar 8. panta 5. un 6. punktu, Komisija izraugās iestādi, kas novērtē tam pievienoto dalības pieteikumu.”;

4)

īstenošanas lēmuma IV nodaļā iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Informācijas un zināšanu apmaiņa starp dalībvalstīm

Dalībvalstis ir aicinātas apmainīties ar informāciju un zināšanām dalībvalstu padomē, lai virzītu ERT attīstību, sniegtu norādījumus tīkliem un dalībvalstīm un konsultētu Komisiju jautājumos, kas saistīti ar tīklu izveidi.”;

5)

īstenošanas lēmumā iekļauj šādu 16.a pantu:

“16.a pants

Pacientu klīnisko datu pārvaldības sistēma

1.   Ar šo izveido Pacientu klīnisko datu pārvaldības sistēmu (PKDPS) pacientu personas datu elektroniskai apmaiņai starp veselības aprūpes sniedzējiem, kam atļauts piekļūt PKDPS, Eiropas references tīklos.

2.   PKDPS sastāv no droša IT rīka, ko Komisija nodrošina pacientu datu apmaiņai un mitināšanai, kā arī reāllaika un savlaicīgai saziņai par pacientu lietām Eiropas references tīklos.

3.   Tā ietver, cita starpā, medicīnisko attēlu skatītāju, datu ziņošanas spējas, īpašas datu kopas, un tā integrē atbilstīgus datu aizsardzības pasākumus saskaņā ar I pielikumu.”;

6)

īstenošanas lēmumā iekļauj šādu 16.b pantu:

“16.b pants

PKDPS apstrādātie personas dati

1.   Pacientu personas datu, kas ietver vārdu, uzvārdu, dzimumu, dzimšanas datumu un vietu, kā arī citu personas datu, kas vajadzīgi diagnostikas un ārstēšanas nolūkā, apmaiņa un apstrāde notiek Eiropas references tīklos tikai un vienīgi ar PKDPS starpniecību. Datus apstrādā vienīgi, lai atvieglotu sadarbību pacienta lietas medicīniskajā izvērtēšanā diagnostikas un ārstēšanas nolūkā, lai ievadītu datus attiecīgos reģistros vai citās retu un mazizplatītu kompleksu slimību datubāzēs, kas kalpo zinātniskiem pētījumiem, klīniskiem vai veselības politikas mērķiem, kā arī lai sazinātos ar potenciālajiem zinātniskās pētniecības iniciatīvu dalībniekiem. Tās pamatā ir saskaņā ar IV pielikumu iegūta piekrišana.

2.   Komisija tiek uzskatīta par pārzini attiecībā uz tādu personas datu apstrādi, kas saistīti ar piekļuves tiesību pārvaldību, apstrādi, un apstrādā šos datus, pamatojoties uz to personu nepārprotamu piekrišanu, kuras veselības aprūpes sniedzēji ir identificējuši kā lietotājus un kurām ir attiecīgā ERT atļauja, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka:

a)

šīm personām tiek piešķirtas piekļuves tiesības,

b)

šīs personas var izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus, un

c)

tā var pildīt savus pienākumus kā pārzine.

3.   Komisija nepiekļūst pacientu personas datiem, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai izpildītu savus kopīgā pārziņa pienākumus.

4.   Pacientu personas datiem PKDPS drīkst piekļūt tikai personas, kurām ir ERT atļauja un kuras pieder pie personāla kategorijām, un citas personas, kas saistītas ar veselības aprūpes sniedzējiem, kam atļauts piekļūt PKDPS.

5.   Pacienta vārds, uzvārds, kā arī dzimšanas vieta un precīzs datums PKDPS ir šifrēti un pseidonimizēti. Citi personas dati, kas vajadzīgi diagnostikai un ārstēšanai, ir pseidonimizēti. PKDPS lietotājiem no citiem veselības aprūpes sniedzējiem ir pieejami tikai pseidonimizēti dati, kas paredzēti paneļdiskusijām un pacientu lietu novērtēšanai.

6.   Komisija nodrošina personas datu pārsūtīšanas un mitināšanas drošību.

7.   Veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS, dzēš vairs nevajadzīgos datus. Pacientu personas datus saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams pacienta aprūpes, slimību diagnostikas nolūkā vai nolūkā nodrošināt ERT aprūpi pacientu ģimenes locekļiem. Vēlākais ik pēc piecpadsmit gadiem katrs veselības aprūpes sniedzējs, kam atļauts piekļūt PKDPS, pārskata vajadzību saglabāt pacientu datus, kas atrodas tā pārziņā.

8.   Komisija un veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS, regulāri testē, novērtē un izvērtē tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitāti, lai nodrošinātu personas datu apstrādes drošību PKDPS.”;

7)

īstenošanas lēmumā iekļauj šādu 16.c pantu:

“16.c pants

Ar PKDPS starpniecību apstrādāto pacientu personas datu kopīga pārziņa

1.   Katrs no veselības aprūpes sniedzējiem, kas apstrādā pacientu datus PKDPS, un Komisija ir kopīgi pārziņi attiecībā uz minēto datu apstrādi PKDPS.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā atbildību starp kopīgajiem pārziņiem sadala saskaņā ar III pielikumu.

3.   Katrs no kopīgajiem pārziņiem izpilda attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus, kas attiecas uz attiecīgo pārzini.”;

8)

īstenošanas lēmumam pievieno III pielikumu, kura teksts ir dots šā lēmuma I pielikumā;

9)

īstenošanas lēmumam pievieno IV pielikumu, kura teksts ir dots šā lēmuma II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 26. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmums 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu (OV L 147, 17.5.2014., 79. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 10. marta Deleģētais lēmums 2014/286/ES, ar ko nosaka kritērijus un nosacījumus, kas jāizpilda Eiropas references tīkliem un veselības aprūpes sniedzējiem, kuri vēlas pievienoties Eiropas references tīklam (OV L 147, 17.5.2014., 71. lpp.).

(4)  Kā minēts Deleģētā lēmuma 2014/286/ES I pielikuma 14. apsvērumā un 7. punkta c) apakšpunktā un dalībvalstu padomes 2017. gada 10. oktobra paziņojumā, kas ir pieejams: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ern/docs/boms_affiliated_partners_en.pdf.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).


I PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

ATBILDĪBAS SADALE STARP KOPĪGAJIEM PĀRZIŅIEM

1.

Komisijas ir atbildīga par:

i)

PKDPS izveidi, darbību un pārvaldību;

ii)

vajadzības gadījumā tehnisko līdzekļu nodrošināšanu veselības aprūpes sniedzējiem, lai pacienti varētu īstenot savas tiesības, izmantojot PKDPS saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, un reaģējot uz datu subjektu pieprasījumiem, ja to paredz piemērojamie tiesību akti;

iii)

PKDPS atbilstības nodrošināšanu piemērojamo Komisijas paziņojumu un informācijas sistēmu prasībām (1);

iv)

tehnisko līdzekļu definēšanu un īstenošanu, lai pacienti varētu izmantot savas tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725;

v)

ziņošanu veselības aprūpes sniedzējiem par jebkādiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem PKDPS;

vi)

personas datu kopu eksportēšanu no PKDPS personas datu apstrādātāja maiņas gadījumā;

vii)

to personāla kategoriju un citu personu, kam drīkst atļaut piekļūt PKDPS, kas saistītas ar veselības aprūpes sniedzējiem, noteikšanu;

viii)

nodrošināšanu, ka pacientu vārds, uzvārds un dzimšanas vieta (ja vien tas nav nepieciešams diagnostikai un ārstēšanai), kā arī precīzs dzimšanas datums ir šifrēti un pseidonimizēti un ka citi personas dati, kas vajadzīgi diagnostikai un ārstēšanai, ir pseidonimizēti PKDPS;

ix)

atbilstīgu aizsardzības pasākumu ieviešanu, lai nodrošinātu pacientu personas datu, ko apstrādā PKDPS, drošību un konfidencialitāti.

2.

Katrs veselības aprūpes sniedzējs, kam atļauts piekļūt PKDPS, ir atbildīgs par:

i)

pacientu, kuru personas dati tiek apstrādāti, izmantojot PKDPS, atlasīšanu;

ii)

nepārprotamas, uz informāciju balstītas, nepiespiestas un īpašas piekrišanas iegūšanu un uzturēšanu no tiem pacientiem, kuru dati tiek apstrādāti ar PKDPS starpniecību, saskaņā ar IV pielikumā noteiktajām obligātajām minimālajām prasībām attiecībā uz piekrišanas veidlapu;

iii)

darbošanos kā pacientu kontaktpunktam, tostarp gadījumos, kad pacienti izmanto savas tiesības, reaģēšanu uz pacientu vai viņu pārstāvju pieprasījumiem un nodrošināšanu, ka pacienti, kuru dati tiek apstrādāti ar PKDPS starpniecību, var izmantot savas tiesības saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, vajadzības gadījumā izmantojot tehniskos līdzekļus, ko Komisija nodrošina saskaņā ar 1. punkta ii) apakšpunktu;

iv)

konkrētu pacientu personas datu apstrādes, izmantojot PKDPS, nepieciešamības pārskatīšanu vismaz reizi piecpadsmit gados;

v)

jebkādas pacientu personas datu apstrādes ārpus PKDPS drošības un konfidencialitātes nodrošināšanu, ko veic veselības aprūpes sniedzējs, ja šādus datus apstrādā pacienta personas datu apstrādes nolūkā vai saistībā ar to, izmantojot PKDPS;

vi)

ziņošanu Komisijai, kompetentajām uzraudzības iestādēm un vajadzības gadījumā pacientiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 33. un 34. pantu vai pēc Komisijas pieprasījuma par jebkādiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem attiecībā uz pacientu datiem, kas apstrādāti ar PKDPS starpniecību;

vii)

atbilstoši šā pielikuma 1. punkta vii) apakšpunktā minētajiem piekļuves kritērijiem personāla un citu personu, kas ar tiem saistītas, kam piešķir piekļuvi pacienta personas datiem PKDPS ietvaros, identificēšanu un paziņošanu Komisijai;

viii)

nodrošināšanu, ka personāls un citas ar to saistītās personas, kam ir piekļuve pacientu personas datiem PKDPS ietvaros, ir pienācīgi apmācīti, lai nodrošinātu, ka viņi veic savus uzdevumus saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem, un uz viņiem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 9. panta 3. punktu.


(1)  Komisijas 2017. gada 10. janvāra Lēmums (ES, Euratom) 2017/46 par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Eiropas Komisijā (OV L 6, 11.1.2017., 40. lpp.) un Komisijas 2017. gada 13. decembra lēmums, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2017/46 par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Komisijā 3., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 14. un 15. pantu (C(2017) 8841 final).


II PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz piekrišanas veidlapu, ko nodrošina veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS

1.

Piekrišanas veidlapā apraksta ar Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē izveidoto Eiropas references tīklu (ERT) apstrādes juridisko pamatu un apstrādes likumību, jēdzienu un nolūku. Tajā informē par konkrētajām apstrādes darbībām un attiecīgajām datu subjekta tiesībām saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem. Tajā paskaidro, ka tīklus veido dalībnieki, kas ir ļoti specializēti veselības aprūpes sniedzēji, lai veselības aprūpes speciālisti varētu sadarboties, sniegt atbalstu pacientiem, kuriem ir retas vai mazizplatītas kompleksas slimības vai stāvokļi, kam nepieciešama ļoti specializēta veselības aprūpe.

2.

Piekrišanas veidlapā pieprasa skaidru pacienta piekrišanu kopīgot savus personas datus ar vienu vai vairākiem ERT vienīgajā nolūkā uzlabot to piekļuvi diagnostikai un ārstēšanai un sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi. Šajā nolūkā tajā paskaidro, ka:

a)

ja piekrišana ir dota, pacientu personas datus apstrādās veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS, ievērojot šādus nosacījumus:

i)

pacienta vārds, uzvārds, kā arī dzimšanas vieta un precīzs datums netiks iekļauti kopīgotajos datos; pacienta identifikācijas datus aizstās ar unikālu identifikatoru, kas neļaus identificēt pacientu nevienam citam, kā tikai veselības aprūpes sniedzējam (pseidonimizācija);

ii)

kopīgoti tiks tikai tie dati, kas ir būtiski diagnostikai un ārstēšanai; minētie dati var ietvert dzimšanas vietu un dzīvesvietu, dzimumu, dzimšanas gadu un mēnesi, medicīniskos attēlus, laboratorijas ziņojumus, kā arī bioloģisko paraugu datus. Tajos var būt arī vēstules un ziņojumi no citiem veselības aprūpes speciālistiem, kas ir aprūpējuši pacientu agrāk;

iii)

pacienta dati tiks kopīgoti, izmantojot Pacientu klīnisko datu pārvaldības sistēmu (PKDPS), kas ir droša elektroniska informācijas sistēma;

iv)

tikai veselības aprūpes speciālisti un citas personas, kas ir saistītas ar tādiem veselības aprūpes sniedzējiem, uz kuriem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un kuriem ir tiesības piekļūt pacientu datiem tīklos, var piekļūt pacienta datiem;

v)

veselības aprūpes speciālisti un citas personas, kas ir saistītas ar šādiem veselības aprūpes sniedzējiem, kuriem ir tiesības piekļūt pacientu datiem, var veikt vaicājumus PKDPS un sagatavot ziņojumus, lai identificētu līdzīgas pacientu lietas;

b)

ja piekrišana nav dota, tas nekādā ziņā neietekmēs attiecīgā veselības aprūpes sniedzēja nodrošināto pacienta aprūpi.

3.

Piekrišanas veidlapā var pieprasīt arī pacienta papildu piekrišanu viņa/viņas datu ievadīšanai attiecīgos reģistros vai citās retu un mazizplatītu kompleksu slimību datubāzēs, kas kalpo zinātniskiem pētījumiem, klīniskiem vai veselības politikas mērķiem. Ja piekrišana ir pieprasīta šim nolūkam, piekrišanas veidlapā apraksta reto slimību reģistru vai datubāzu jēdzienu un nolūku, kā arī paskaidro, ka:

a)

ja piekrišana ir dota, pacienta personas datus apstrādās veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS, ievērojot šādus nosacījumus:

i)

tiks kopīgoti tikai attiecīgie dati saistībā ar pacienta medicīnisko stāvokli;

ii)

veselības aprūpes speciālisti un citas personas, kas ir saistītas ar šādiem veselības aprūpes sniedzējiem, kuriem ir tiesības piekļūt pacientu datiem, var veikt vaicājumus un sagatavot ziņojumus, lai identificētu līdzīgas pacientu lietas;

b)

ja piekrišana nav dota, tas nekādā ziņā neietekmēs attiecīgā veselības aprūpes sniedzēja nodrošināto pacienta aprūpi, vai to, ka tīkls pēc pacienta pieprasījuma sniegs konsultācijas par diagnozēm un ārstēšanu.

4.

Piekrišanas veidlapā var pieprasīt arī pacienta papildu piekrišanu, ka ar viņu varētu sazināties tīkla dalībnieks, kas uzskata, ka pacients varētu būt piemērots zinātniskās pētniecības iniciatīvai, konkrētam zinātniskās pētniecības projektam vai zinātniskās pētniecības projekta daļām. Ja piekrišana ir pieprasīta šim nolūkam, piekrišanas veidlapā paskaidro, ka, šajā posmā dodot piekrišanu tam, ka ar viņu varētu sazināties zinātniskās pētniecības nolūkos, nenozīmē piekrišanu pacienta datu izmantošanai konkrētā zinātniskās pētniecības iniciatīvā, nedz arī, ka ar pacientu jebkurā gadījumā sazināsies saistībā ar konkrētu zinātniskās pētniecības projektu vai ka pacients būs daļa no tā, un ka:

a)

ja piekrišana ir dota, pacienta personas datus apstrādās veselības aprūpes sniedzēji, kam atļauts piekļūt PKDPS, ievērojot šādus nosacījumus:

i)

veselības aprūpes speciālisti un citas personas, kas ir saistītas ar šādiem veselības aprūpes sniedzējiem, kuriem ir tiesības piekļūt pacientu datiem, var veikt vaicājumus PKDPS un sagatavot ziņojumus, lai atrastu zinātniskajai pētniecībai piemērotus pacientus;

ii)

ja konstatē, ka pacienta slimība vai stāvoklis atbilst konkrētam zinātniskās pētniecības projektam, ar pacientu var sazināties saistībā ar šo konkrēto zinātniskās pētniecības projektu, lai iegūtu pacienta piekrišanu viņa/viņas datu izmantošanai šim zinātniskās pētniecības projektam;

b)

ja piekrišana nav dota, tas nekādā ziņā neietekmēs attiecīgā veselības aprūpes sniedzēja nodrošināto pacienta aprūpi, vai to, ka tīkls pēc pacienta pieprasījuma sniegs konsultācijas par diagnozēm un ārstēšanu.

5.

Piekrišanas veidlapā paskaidro pacienta tiesības saistībā ar viņa/viņas attiecīgo piekrišanu kopīgot personas datus un konkrēti sniegt informāciju, ka pacients:

a)

ir tiesīgs dot vai apturēt jebkuru piekrišanu, un tas neietekmēs viņa/viņas aprūpi;

b)

jebkurā laikā var atsaukt iepriekš sniegto piekrišanu;

c)

ir tiesīgs zināt, kādi dati tiek kopīgoti tīklā, un piekļūt datiem, kas par viņu tiek glabāti, un pieprasīt kļūdu labojumus;

d)

var pieprasīt bloķēt vai dzēst savus personas datus, un viņam/viņai ir tiesības uz datu pārnesamību.

6.

Piekrišanas veidlapā pacients tiek informēts par to, ka veselības aprūpes sniedzējs glabās personas datus tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkiem, kuriem pacients ir piekritis, un vismaz reizi piecpadsmit gados pārskatīs konkrēta pacienta personas datu glabāšanas nepieciešamību PKDPS.

7.

Piekrišanas veidlapā pacients tiek informēts par datu pārziņu identitāti un kontaktinformāciju, skaidri norādot, ka kontaktpunkts pacienta tiesību īstenošanai ir konkrētais veselības aprūpes sniedzējs, kam atļauts piekļūt PKDPS, par datu aizsardzības speciālistu kontaktinformāciju un, attiecīgā gadījumā, par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, un veidlapā sniegta valsts datu aizsardzības iestādes kontaktinformācija.

8.

Piekrišanas veidlapā atsevišķi, konkrēti, skaidri un nepārprotami norāda atsevišķu piekrišanu katram no trim dažādajiem datu kopīgošanas veidiem:

a)

piekrišana jāapliecina ar skaidri apstiprinošu darbību, piemēram, atzīmējot ķeksīti attiecīgajā lodziņā un parakstot veidlapu;

b)

iekļauj abus variantus (sniegt vai atteikt piekrišanu).


29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/44


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1270

(2019. gada 26. jūlijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 5737)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākkārt ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1247 (5) pēc Polijā, Bulgārijā un Lietuvā konstatētiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/1247 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas un mājas cūku populācijā Bulgārijā, Polijā un Lietuvā, un tie arī ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(3)

2019. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots mājas cūku populācijā Bulgārijā Ruses reģionā, kas atrodas apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Bulgārijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā I daļā.

(4)

2019. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots savvaļas cūku populācijā Bulgārijā Silistras reģionā, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Bulgārijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(5)

2019. gada jūlijā trīs Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti mājas cūku populācijā Polijā Lubartovas, Cehanovas un Sokolovas apriņķī, proti, apgabalos, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Polijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā II daļā.

(6)

2019. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts mājas cūku populācijā Lietuvā Alītas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Lietuvas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā II daļā.

(7)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā attīstībā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar slimības izplatīšanos saistītos riskus, Bulgārijā, Polijā un Lietuvā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I, II un III daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 26. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas 2019. gada 19. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1247, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 194, 22.7.2019., 27. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

the area is delimited clockwise by:

Frontière avec la France,

Rue Mersinhat,

La N818 jusque son intersection avec la N83,

La N83 jusque son intersection avec la N884,

La N884 jusque son intersection avec la N824,

La N824 jusque son intersection avec Le Routeux,

Le Routeux,

Rue d'Orgéo,

Rue de la Vierre,

Rue du Bout-d'en-Bas,

Rue Sous l'Eglise,

Rue Notre-Dame,

Rue du Centre,

La N845 jusque son intersection avec la N85,

La N85 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la N802,

La N802 jusque son intersection avec la N825,

La N825 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle,

Rue du Tombois,

Rue Du Pierroy,

Rue Saint-Orban,

Rue Saint-Aubain,

Rue des Cottages,

Rue de Relune,

Rue de Rulune,

Route de l'Ermitage,

N87: Route de Habay,

Chemin des Ecoliers,

Le Routy,

Rue Burgknapp,

Rue de la Halte,

Rue du Centre,

Rue de l'Eglise,

Rue du Marquisat,

Rue de la Carrière,

Rue de la Lorraine,

Rue du Beynert,

Millewée,

Rue du Tram,

Millewée,

N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy, Route de Luxembourg,

Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg,

Frontière avec la France,

La N87 jusque son intersection avec la N871 au niveau de Rouvroy,

La N871 jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avecla N883 au niveau d'Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N81 au niveau d'Aubange,

La N81 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la rue du Fet,

Rue du Fet,

Rue de l'Accord jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

Rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue des Bruyères,

Rue des Bruyères,

Rue de Neufchâteau,

Rue de la Motte,

La N894 jusque son intersection avec la N85,

La N85 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Yambol,

the whole region of Sliven,

the whole region of Vidin,

in the region of Sofia District:

the whole municipality of Dragoman,

the whole municipality of Svoge,

the whole municipality of Botevgrad,

the whole municipality of Etropole,

the whole region of Lovech excluding the areas in Part III,

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III.

3.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Hiiu maakond.

4.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 651100, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652200, 652300, 652601, 652602, 652603, 652700, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658201, 658202 és 658403 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye 900750, 901250, 901260, 901270, 901350, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902450, 902550, 902650, 902660, 902670, 902750, 903250, 903650, 903750, 903850, 904350, 904750, 904760, 904850, 904860, 905360, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Heves megye 702550, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, és 705350 kódszámúvadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950, 751150, 752150 és 755550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 552010, 552150, 552250, 552350, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855350, 855450, 855550, 855650, 855660 és 855850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Aizputes novada Cīravas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa 1192, Lažas pagasta daļa uz ziemeļrietumiem no autoceļa 1199 un uz ziemeļiem no Padures autoceļa,

Alsungas novads,

Durbes novada Dunalkas pagasta daļa uz rietumiem no autoceļiem P112, 1193 un 1192, un Tadaiķu pagasts,

Kuldīgas novada Gudenieku pagasts,

Pāvilostas novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Ventspils novada Jūrkalnes pagasts,

Grobiņas novads,

Rucavas novada Dunikas pagasts.

6.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 2128 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2106, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytuvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos,

Pagėgių savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė,

Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnujų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

Rietavo savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos,

Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos.

7.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Ruciane – Nida w powiecie piskim,

część gminy Ryn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

gminy Mikołajki, Piecki, część gminy wiejskiej Mrągowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim,

gminy Dźwierzuty, Pasym, Rozogi i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

gminy Gronowo Elbląskie, Markusy, Rychliki, część gminy Elbląg położona na zachódod zachodniej granicy powiatu miejskiego Elbląg i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 22 i część gminy Tolkmicko niewymieniona w części II załącznika w powiecie elbląskim oraz strefa wód przybrzeżnych Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej,

gminy Gietrzwałd, Purda, Stawiguda, Jonkowo, Świątki i miasto Olsztyn w powiecie olsztyńskim,

gminy Łukta, Miłakowo, Małdyty, Miłomłyn i Morąg w powiecie ostródzkim,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gminy Rudka, Wyszki, część gminy Brańsk położona na północ od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk i miasto Brańsk w powiecie bielskim,

gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

gmina Poświętne w powiecie białostockim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

powiat zambrowski,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

powiat płocki,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Boguty – Pianki, Brok, Małkinia Górna, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Zaręby Kościelne i Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, Radzanów, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wieczfnia Kościelna, Wiśniewo i część gminy Strzegowo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówkai Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Garbatka Letnisko, Gniewoszów i Sieciechów w powiecie kozienickim,

gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

powiat żyrardowski,

gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Białobrzegi, Promna, Stara Błotnica, Wyśmierzyce i Radzanów w powiecie białobrzeskim,

gminy Jedlińsk, Jastrzębia i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Iłów, Nowa Sucha, Rybno, część gminy Teresin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92 w powiecie sochaczewskim,

gmina Policzna w powiecie zwoleńskim,

gmina Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

w województwie lubelskim:

gminy Nowodwór, Ryki, Ułęż i miasto Dęblin w powiecie ryckim,

gmina Janowiec i część gminy wiejskiej Puławy położona na zachód od rzeki Wisły w powiecie puławskim,

gminy Bełżyce, Borzechów, Bychawa, Niedrzwica Duża, Konopnica, Strzyżewice, Wysokie, Wojciechów i Zakrzew w powiecie lubelskim,

gminy Adamów, Miączyn, Radecznica, Sitno, Komarów-Osada, Krasnobród, Łabunie, Sułów, Szczebrzeszyn, Zamość, Zwierzyniec i Radecznica w powiecie zamojskim,

powiat miejski Zamość,

gminy Chodel, Karczmiska, Łaziska, Opole Lubelskie, Poniatowa i Wilków w powiecie opolskim,

gmina Żółkiewka w powiecie krasnostawskim,

gminy Krynice, Rachanie i Tarnawatka w powiecie tomaszowskim,

gminy Aleksandrów, Józefów, Łukowa, Obsza, Tereszpol, Turobin, Frampol, Goraj w powiecie biłgorajskim,

gminy Kraśnik z miastem Kraśnik, Szastarka, Trzydnik Duży, Urzędów, Wilkołaz i Zakrzówek w powiecie kraśnickim,

gminy Modliborzyce, Potok Wielki, Chrzanów i Batorz w powiecie janowskim;

w województwie podkarpackim:

gminy Cieszanów, Oleszyce, Stary Dzików, Wielki Oczy i Lubaczów z miastem Lubaczów w powiecie lubaczowskim,

gminy Laszki i Wiązownica w powiecie jarosławskim,

gminy Pysznica, Zaleszany i miasto Stalowa Wola w powiecie stalowowolskim,

gmina Gorzyce w powiecie tarnobrzeskim;

w województwie świętokrzyskim:

gminy Tarłów i Ożarów w powiecie opatowskim,

gminy Dwikozy, Zawichost i miasto Sandomierz w powiecie sandomierskim.

8.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Județul Alba,

Județul Cluj,

Județul Harghita,

Județul Hunedoara,

Județul Iași cu restul comunelor care nu sunt incluse in partea II,

Județul Neamț,

Restul județului Mehedinți care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

Comuna Garla Mare,

Hinova,

Burila Mare,

Gruia,

Pristol,

Dubova,

Municipiul Drobeta Turnu Severin,

Eselnița,

Salcia,

Devesel,

Svinița,

Gogoșu,

Simian,

Orșova,

Obârșia Closani,

Baia de Aramă,

Bala,

Florești,

Broșteni,

Corcova,

Isverna,

Balta,

Podeni,

Cireșu,

Ilovița,

Ponoarele,

Ilovăț,

Patulele,

Jiana,

Iyvoru Bârzii,

Malovat,

Bălvănești,

Breznița Ocol,

Godeanu,

Padina Mare,

Corlățel,

Vânju Mare,

Vânjuleț,

Obârșia de Câmp,

Vânători,

Vladaia,

Punghina,

Cujmir,

Oprișor,

Dârvari,

Căzănești,

Husnicioara,

Poroina Mare,

Prunișor,

Tămna,

Livezile,

Rogova,

Voloiac,

Sisești,

Sovarna,

Bălăcița,

Județul Gorj,

Județul Suceava,

Județul Mureș,

Județul Sibiu,

Județul Caraș-Severin.

II DAĻA

1.   Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

the area is delimited clockwise by:

La frontière avec la France au niveau de Florenville,

La N85 jusque son intersection avec la N894 au niveau de Florenville,

La N894 jusque son intersection avec larue de la Motte,

La rue de la Motte jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau,

La rue de Neufchâteau,

La rue des Bruyères jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

La rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue de l'Accord,

La rue de l'Accord,

La rue du Fet,

La N40 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler,

La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d'Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d'Aubange,

La N88 jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88,

La N88 jusque son intersection avec la N871,

La N871 jusque son intersection avec la N87 au niveau de Rouvroy,

La N87 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Varna,

the whole region of Dobrich,

the whole region of Shumen.

3.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150,705250, 705450,705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 855250, 855460, 855750, 855950, 855960, 856051, 856150, 856250, 856260, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550, továbbá 850650, 850850, 851851 és 851852 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821,552360 és 552960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651200, 652100, 655400, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658100, 658310, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 901850,900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901450, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550, 904650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ādažu novads,

Aizputes novada Kalvenes pagasts pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa A9,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novada Durbes pagasta daļa uz dienvidiem no dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Pampāļu, Šķēdes, Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Jaunauces un Vadakstes pagasts,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novads,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novads,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

6.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Alovės, Butrimonių, Daugų, Nemunaičio, Pivašiūnų, Punios, Raitininkų seniūnijos,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė: Ventos ir Papilės seniūnijos,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė: Kepalių, Kriukų, Saugėlaukio ir Satkūnų seniūnijos,

Jurbarko rajono savivaldybė,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė: Akmenynų, Liubavo, Kalvarijos seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 131 ir į pietus nuo kelio Nr. 200 ir Sangrūdos seniūnijos,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Babtų, Batniavos, Čekiškės, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Užliedžių, Vandžiogalos, Vilkijos ir Vilkijos apylinkių seniūnijos,

Kelmės rajono savivaldybė: Tytuvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio, Kukečių dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 2128 ir į rytus nuo kelio Nr. 2106, ir Šaukėnų seniūnijos,

Kėdainių rajono savivaldybė,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Lazdijų rajono savivaldybė: Būdviečio, Kapčiamieščio, Kučiūnų ir Noragėlių seniūnijos,

Marijampolės savivaldybė: Degučių, Mokolų ir Narto seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybė: Šerkšnėnų, Sedos ir Židikų seniūnijos,

Molėtų rajono savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė: Stakliškių ir Veiverių seniūnijos

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos,Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Sintautų, Slavikų. Sudargo, Žvirgždaičių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 140 ir į pietvakarius nuo kelio Nr. 137

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė: Šiaulių kaimiškoji seniūnija,

Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija,

Širvintų rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė:Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Kybartų, Klausučių, Pajevonio, Šeimenos, Vilkaviškio miesto, Virbalio, Vištyčio seniūnijos,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

7.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gminy Godkowo, Milejewo, Młynary, Pasłęk, część gminy Elbląg położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 22 oraz na południe i na południowy wschód od granicy powiatu miejskiego Elbląg, i część obszaru lądowego gminy Tolkmicko położona na południe od linii brzegowej Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej do granicy z gminą wiejską Elbląg w powiecie elbląskim,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

gmina Wieliczki w powiecie oleckim,

gminy Orzysz, Biała Piska i Pisz w powiecie piskim,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Bisztynek w powiecie bartoszyckim,

gminy Kolno, Jeziorany, Barczewo, Biskupiec, Dywity i Dobre Miasto w powiecie olsztyńskim,

powiat braniewski,

gmina Reszel, część gminy Kętrzyn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn, na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy oraz na zachód i na południe od zachodniej i południowej granicy miasta Kętrzyn, miasto Kętrzyn i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gminy Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński, Lubomino, Orneta i część gminy Kiwity położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gmina Sorkwity i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim;

w województwie podlaskim:

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wiznaw powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy Dziadkowice, Grodzisk, Mielnik, Nurzec-Stacja i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

gminy Białowieża, Czyże, Narew, Narewka, Hajnówka z miastem Hajnówka i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Kobylin-Borzymy i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

miasto Bielsk Podlaski, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo-zachodniej granicy gminy do granicy miasta Bielsk Podlaski, na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Bielsk Podlaski oraz na północ i północny zachód od granicy miasta Bielsk Podlaski, część gminy Boćki położona na zachód od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i część gminy Brańsk położona na południe od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk w powiecie bielskim,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok;

w województwie mazowieckim:

gminy Korczew, Kotuń, Paprotnia, Przesmyki, Wodynie, Skórzec, Mokobody, Mordy, Siedlce, Suchożebry i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Kosów Lacki, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat węgrowski,

powiat łosicki,

gminy Grudusk, Opinogóra Górna, Gołymin-Ośrodek i część gminy Glinojeck położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie ciechanowskim,

gminy Brochów, Młodzieszyn, część gminy Teresin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92 w powiecie sochaczewskim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Górzno, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

gminy Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warkaw powiecie grójeckim,

gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew, Głowaczów, Kozienice w powiecie kozienickim,

gmina Stromiec w powiecie białobrzeskim,

powiat miejski Warszawa;

w województwie lubelskim:

gminy Janów Podlaski, Kodeń, Tuczna, Leśna Podlaska, Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Markuszów, Nałęczów, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Żyrzyn, Baranów, część gminy wiejskiej Puławy położona na wschód od rzeki Wisły i miasto Puławy w powiecie puławskim,

gminy Kłoczew i Stężyca w powiecie ryckim;

gminy Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, część gminy wiejskiej Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Jabłonna, Krzczonów i Garbów w powiecie lubelskim,

gminy Rybczewice i Piaski w powiecie świdnickim,

gminy Fajsławice i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gminy Dołhobyczów, Mircze, Trzeszczany, Werbkowice i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

Łaszczów, Telatyn, Tyszowce i Ulhówek w powiecie tomaszowskim,

część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

gmina Grabowiec i część gminy Skierbieszów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

gminy Annopol, Dzierzkowice i Gościeradów w powiecie kraśnickim,

gmina Józefów nad Wisłą w powiecie opolskim,

w województwie podkarpackim:

gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim,

gmina Horyniec-Zdrój w powiecie lubaczowskim.

8.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Restul județului Maramureș care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

Comuna Vișeu de Sus,

Comuna Moisei,

Comuna Borșa,

Comuna Oarța de Jos,

Comuna Suciu de Sus,

Comuna Coroieni,

Comuna Târgu Lăpuș,

Comuna Vima Mică,

Comuna Boiu Mare,

Comuna Valea Chioarului,

Comuna Ulmeni,

Comuna Băsești,

Comuna Baia Mare,

Comuna Tăuții Magherăuș,

Comuna Cicărlău,

Comuna Seini,

Comuna Ardusat,

Comuna Farcasa,

Comuna Salsig,

Comuna Asuaju de Sus,

Comuna Băița de sub Codru,

Comuna Bicaz,

Comuna Grosi,

Comuna Recea,

Comuna Baia Sprie,

Comuna Sisesti,

Comuna Cernesti,

Copalnic Mănăstur,

Comuna Dumbrăvița,

Comuna Cupseni,

Comuna Șomcuța Mare,

Comuna Sacaleșeni,

Comuna Remetea Chioarului,

Comuna Mireșu Mare,

Comuna Ariniș,

Județul Bistrița-Năsăud,

Județul Iași cu următoarele comune:

Bivolari,

Trifești,

Probota,

Movileni,

Țigănași,

Popricani,

Victoria,

Golăești,

Aroneanu,

Iași,

Rediu,

Miroslava,

Bârnova,

Ciurea,

Mogosești,

Grajduri,

Scânteia,

Scheia,

Dobrovăț,

Schitu Duca,

Tuțora,

Tomești,

Bosia,

Prisăcani,

Osoi,

Costuleni,

Răducăneni,

Dolhești,

Gorban,

Ciortești,

Moșna,

Cozmești,

Grozești,

Holboca.

III DAĻA

1.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Montana,

the whole region of Ruse,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Silistra,

the whole region of Pleven,

the whole region of Vratza,

the whole region of Targovishte,

in the region of Lovech:

within municipality of Lovech:

Bahovitsa,

Vladinya,

Goran,

Devetaki,

Doyrentsi,

Drenov,

Yoglav,

Lisets,

Slavyani,

Slatina,

Smochan,

within municipality of Lukovit:

Bezhanovo,

Dermantsi,

Karlukovo,

Lukovit,

Petrevene,

Todorichene,

Aglen,

within municipality of Ugarchin:

Dragana,

Katunets,

in the region of Veliko Tarnovo:

the whole municipality of Svishtov,

the whole municipality of Pavlikeni

the whole municipality of Polski Trambesh

the whole municipality of Strajitsa,

in Burgas region:

the whole municipality of Burgas,

the whole municipality of Kameno,

the whole municipality of Malko Tarnovo,

the whole municipality of Primorsko,

the whole municipality of Sozopol,

the whole municipality of Sredets,

the whole municipality of Tsarevo.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Aizputes novada Aizputes pagasts, Cīravas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa 1192, Kazdangas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa A9, Lažas pagasta dienvidaustrumu daļa un pagasta daļa uz dienvidaustrumiem no autoceļa 1199 un uz dienvidiem no Padures autoceļa, Aizputes pilsēta,

Durbes novada Vecpils pagasts, Durbes pagasta daļa uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, Dunalkas pagasta daļa uz austrumiem no autoceļiem P112, 1193 un 1192, Durbes pilsēta,

Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta,

Saldus novada Saldus, Zirņu, Lutriņu un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės, Kruopių, Naujosios Akmenės kaimiškoji ir Naujosios Akmenės miesto seniūnijos,

Alytaus rajono savivaldybė: Simno sen, Krokialaukio ir Miroslavo seniūnijos,

Birštono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė:Gaižaičių, Gataučių, Joniškio, Rudiškių, Skaistgirio, Žagarės seniūnijos,

Kalvarijos savivaldybė: Kalvarijos seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 131 ir į šiaurę nuo kelio Nr. 200,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Ežerėlio, Kačerginės, Ringaudų ir Zapyškio seniūnijos,

Kazlų Rudos savivaldybė: Antanavo, Kazlų Rudos, Jankų ir Plutiškių seniūnijos,

Lazdijų rajono savivaldybė: Krosnos, Lazdijų miesto, Lazdijų, Seirijų, Šeštokų, Šventežerio ir Veisiejų seniūnijos,

Marijampolės savivaldybė: Gudelių, Igliaukos, Liudvinavo, Marijampolės,Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Jiezno, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Prienų ir Šilavotos seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio ir Plokščių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 140 ir į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 137,

Šiaulių rajono savivaldybės: Bubių, Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kuršėnų kaimiškoji, Kuršėnų miesto, Kužių, Meškuičių, Raudėnų ir Šakynos seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio ir Plokščių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 140 ir į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 137,

Vilkaviškio rajono savivaldybės: Gižų ir Pilviškių seniūnijos.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Sępopol i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

część gminy Kiwity położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gminy Srokowo, Barciany, część gminy Kętrzyn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

gminy Kowale Oleckie, Olecko i Świętajno w powiecie oleckim,

powiat węgorzewski,

gminy Kruklanki, Wydminy, Miłki, Giżycko z miastem Giżycko i część gminy Ryn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

w województwie podlaskim:

gmina Orla, część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo-zachodniej granicy gminy do granicy miasta Bielsk Podlaski i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Bielsk Podlaski i część gminy Boćki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

gminy Kleszczele, Czeremcha i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Perlejewo, Drohiczyn i Milejczyce w powiecie siemiatyckim,

gmina Ciechanowiec w powiecie wysokomazowieckim,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice i Wiśniew w powiecie siedleckim,

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew i część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia dorzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

powiat miński,

gminy Jabłonna Lacka, Sabnie i Sterdyń w powiecie sokołowskim,

gminy Ojrzeń, Sońsk, Regimin, Ciechanów z miastem Ciechanów i część gminy Glinojeck położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie ciechanowskim,

część gminy Strzegowo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 7 w powiecie mławskim,

gmina Nur w powiecie ostrowskim,

w województwie lubelskim:

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Susiec, Tomaszów Lubelski i miasto Tomaszów Lubelski w powiecie tomaszowskim,

gminy Białopole, Dubienka, Chełm, Leśniowice, Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Żmudź i część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gminy Izbica, Gorzków, Rudnik, Kraśniczyn, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Siennica Różana i część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gmina Stary Zamość, Nielisz i część gminy Skierbieszów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Urszulin, Stary Brus, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

powiat łęczyński,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Sławatycze, Sosnówka i Wisznice w powiecie bialskim,

gminy Adamów, Krzywda, Serokomla, Wojcieszków i część gminy wiejskiej Łuków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków, a następnie na północ, zachód, południe i wschód od linii stanowiącej północną, zachodnią, południową i wschodnią granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 806 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków w powiecie łukowskim,

powiat parczewski,

powiat radzyński,

powiat lubartowski,

gminy Horodło, Uchanie, Niedźwiada i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 biegnącą od zachodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów do granicy miasta Hrubieszów oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy miasta Hrubieszów do wschodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

gminy Głusk, Jastków, Niemce i Wólka w powiecie lubelskim,

gminy Mełgiew i miasto Świdnik w powiecie świdnickim,

powiat miejski Lublin,

w województwie podkarpackim:

gmina Narol w powiecie lubaczowskim.

5.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Zona orașului București,

Județul Constanța,

Județul Satu Mare,

Județul Tulcea,

Județul Bacău,

Județul Bihor,

Județul Brăila,

Județul Buzău,

Județul Călărași,

Județul Dâmbovița,

Județul Galați,

Județul Giurgiu,

Județul Ialomița,

Județul Ilfov,

Județul Prahova,

Județul Sălaj,

Județul Vaslui,

Județul Vrancea,

Județul Teleorman,

Partea din județul Maramureș cu următoarele delimitări:

Comuna Petrova,

Comuna Bistra,

Comuna Repedea,

Comuna Poienile de sub Munte,

Comuna Vișeu e Jos,

Comuna Ruscova,

Comuna Leordina,

Comuna Rozavlea,

Comuna Strâmtura,

Comuna Bârsana,

Comuna Rona de Sus,

Comuna Rona de Jos,

Comuna Bocoiu Mare,

Comuna Sighetu Marmației,

Comuna Sarasau,

Comuna Câmpulung la Tisa,

Comuna Săpânța,

Comuna Remeti,

Comuna Giulești,

Comuna Ocna Șugatag,

Comuna Desești,

Comuna Budești,

Comuna Băiuț,

Comuna Cavnic,

Comuna Lăpuș,

Comuna Dragomirești,

Comuna Ieud,

Comuna Saliștea de Sus,

Comuna Săcel,

Comuna Călinești,

Comuna Vadu Izei,

Comuna Botiza,

Comuna Bogdan Vodă,

Localitatea Groșii Țibileșului, comuna Suciu de Sus,

Localitatea Vișeu de Mijloc, comuna Vișeu de Sus,

Localitatea Vișeu de Sus, comuna Vișeu de Sus.

Partea din județul Mehedinți cu următoarele comune:

Comuna Strehaia,

Comuna Greci,

Comuna Brejnita Motru,

Comuna Butoiești,

Comuna Stângăceaua,

Comuna Grozesti,

Comuna Dumbrava de Jos,

Comuna Băcles,

Comuna Bălăcița,