ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 177

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 2. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/1121 (2019. gada 25. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( 1 )

3

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1123 (2019. gada 12. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 389/2013 groza attiecībā uz Kioto protokola otrā saistību perioda tehnisko īstenošanu ( 1 )

63

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1124 (2019. gada 13. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2019/1122 attiecībā uz Savienības reģistra darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842

66

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1125 (2019. gada 5. jūnijs) par atļauju metionīna sulfāta cinka helātu izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem ( 1 )

77

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1126 (2019. gada 25. jūnijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā – Jambon du Kintoa (ACVN)

81

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2019/1127 (2018. gada 4. oktobris) par valsts atbalstu SA.45359 – 2017/C (ex 2016/N), ko Slovākija plāno īstenot attiecībā uz Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6545)  ( 1 )

82

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1128 (2019. gada 1. jūlijs) par tiesībām piekļūt Eiropas Centrālajā repozitorijā glabātajām drošības rekomendācijām un atbildes pasākumiem un par Lēmuma 2012/780/ES atcelšanu ( 1 )

112

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1121

(2019. gada 25. jūnijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm. Šis pilnvarojums paredzēja iespēju sākt divpusējas sarunas.

(2)

Padome 2009. gada 22. decembrī pilnvaroja Komisiju risināt divpusējas BTN sarunas ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm. Komisija 2012. gada jūnijā sāka divpusējas sarunas saskaņā ar spēkā esošajām sarunu norādēm par BTN ar Vjetnamu.

(3)

Sarunas par BTN starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (“nolīgums”) ir pabeigtas.

(4)

Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. ANTON


(1)  Nolīguma tekstu publicēts kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.


REGULAS

2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/3


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1122

(2019. gada 12. marts),

ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 1. punkts nosaka, ka visas kvotas, kas piešķirtas ar 2012. gada 1. janvāri, ir jātur Savienības reģistrā. Šāds Savienības reģistrs tika sākotnēji izveidots ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 (2).

(2)

Regulu (ES) Nr. 920/2010 atcēla ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 389/2013 (3), kurā noteica vispārējās, darbības un uzturēšanas prasības attiecībā uz Savienības reģistru tirdzniecības periodam, kas sākas 2013. gada 1. janvārī, un turpmākajiem periodiem, kā arī attiecībā uz neatkarīgo darījumu žurnālu, kurš paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 20. panta 1. punktā, un uz reģistriem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 280/2004/EK (4) 6. pantā.

(3)

Savienības reģistrs nodrošina precīzu to darījumu uzskaiti, kas veikti Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), kura izveidota ar Direktīvu 2003/87/EK. Savienības reģistrs ir standartizēta un droša elektroniskā datubāze, kas satur kopīgus datu elementus, kuri ļauj sekot līdzi attiecīgi kvotu piešķiršanai, turēšanai, pārskaitīšanai un anulēšanai un pēc vajadzības nodrošināt publisku piekļuvi un konfidencialitāti. Tam būtu jānodrošina, ka nenotiek nekādi pārskaitījumi, kas nav saderīgi ar saistībām, kuras izriet no Direktīvas 2003/87/EK.

(4)

Jauni, visu tautsaimniecību aptveroši tiesību akti būs spēkā no 2021. gada, kas ir arī jaunā ES ETS perioda sākums. Ir jānodrošina, ka reģistru sistēmas ieviešana un darbība atbilst arī šīm jaunajam periodam noteiktajām prasībām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (5) Direktīva 2003/87/EK tika būtiski grozīta, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un tas nozīmē, ka izmaiņas nepieciešamas arī Savienības reģistrā. Ar minētajiem grozījumiem ieviestie noteikumi attieksies uz periodiem no 2021. gada.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. pantu, kvotas kas, piešķirtas, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ir beztermiņa. Tomēr kvotās, kas piešķirtas no 2021. gada janvāra, ir jānorāda, kurā periodā tās izveidotas. Tāpēc ir nepieciešams Savienības reģistrā paredzēt attiecīgas iespējas. Norādei par to, kurā 10 gadu periodā kvotas izveidotas, vajadzētu būt konta turētājiem redzamai tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai atšķirtu dažādos posmos izveidotās kvotas. Tāds gadījums ir pāreja no trešā tirdzniecības perioda uz ceturto, ņemot vērā faktu, ka kvotas, kas izveidotas periodā, kurš sākas 2021. gadā, ir derīgas tikai par emisijām, kas radušās no 2021. gada 1. janvāra.

(7)

Turklāt būtu jāpiemēro arī ierobežojumi kvotu nodošanai, lai nodrošinātu, ka kvotas par emisijām var izmantot, tikai sākot no pirmā gada 10 gadu periodā, kurā tās piešķirtas. Lai nodrošinātu šāda ierobežojuma ievērošanu, ir vajadzīgi noteikumi par to, kā aprēķināt atbilstības statusa rādītāju.

(8)

Ar Direktīvu (ES) 2018/410 Direktīvā 2003/87/EK tika svītrots 11.b panta 7. punkts. Tas nozīmē, ka tirdzniecības periodā, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, ES ETS vairs nevarēs izmantot starptautiskos kredītus. Līdz ar to ETS kontos vairs nedrīkstēs turēt starptautiskos kredītus un beigs pastāvēt tiesības uz starptautiskajiem kredītiem. Tomēr starptautisko kredītu izmantošanu un līdz ar to tiesības uz starptautiskajiem kredītiem vajadzētu saglabāt līdz brīdim, kad būs noslēgušās visas operācijas saistībā ar 2013.–2020. gada tirdzniecības periodu. Netiesīgās vienības no ETS kontiem vajadzētu izņemt, kad būs beidzies attiecīgo Regulas (ES) Nr. 389/2013 noteikumu piemērošanas periods.

(9)

Tā kā emisijas kvotas, kas sastāv no jebkādām vienībām, ko atzīst par tādām, ar kurām tiek izpildītas Direktīvas 2003/87/EK prasības, ir klasificētas kā “finanšu instrumenti” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (6), ir lietderīgi Savienības reģistru reglamentējošos noteikumus vajadzīgajā mērā pielāgot finanšu tirgus tiesību aktu prasībām un jo īpaši nodrošināt, ka tiek sniegta relevantā informācija, jo tas ļauj reāli panākt Direktīvas 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (7) izpildi.

(10)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (8) finanšu instrumenti ir jāidentificē ar standartā ISO 6166 definētajiem starptautiskajiem vērtspapīru identifikācijas numuriem (ISIN kodiem). Lai kontu turētājiem atvieglinātu ziņošanas pienākumu pildīšanu, Savienības reģistrā vajadzētu norādīt emisiju kvotu ISIN kodus.

(11)

Lai nodrošinātu Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (9) paredzētā izsoļu procesa netraucētu norisi, ir vajadzīgi grozījumi Regulā (ES) Nr. 389/2013, ņemot vērā izsoļu procesa īstenošanā gūto pieredzi un faktu, ka no 2018. gada 3. janvāra Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā minētās tūlītēji tirgojamās emisijas kvotas ir klasificētas kā finanšu instrumenti. Konkrētāk, šāda klasificēšana nozīmē, ka tūlītēji tirgojamas emisijas kvotas tagad ietilps Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK (10) darbības jomā. Grozījumi ir nepieciešami, lai labāk salāgotu šajā regulā paredzētos izsoles procesus ar Direktīvas 98/26/EK noteikumiem, tostarp vajadzības gadījumā nodrošinātu to saskanīgu īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nolūkā izsolīt emisijas kvotas.

(12)

Tā kā kvotas ir dematerializētas un savstarpēji atvietojamas, īpašumtiesības uz kvotu būtu jānosaka pēc tā, vai tā ir Savienības reģistra kontā, kurā tā tiek turēta. Turklāt, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar Savienības reģistrā ievadīto darījumu atcelšanu, un līdz ar to traucējumus sistēmā un tirgū, kuri var rasties atcelšanas rezultātā, būtu jānodrošina, ka kvotas ir pilnībā savstarpēji atvietojamas. Konkrētāk, jānosaka, ka darījumus var atcelt, atsaukt vai anulēt tikai saskaņā ar reģistra noteikumiem un šajos noteikumos paredzētajā periodā. Nekas šajā regulā nedrīkstētu liegt konta turētājam vai trešai personai attiecībā uz sistēmā ievadītu darījumu īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu vai kompensāciju, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ, neatsauc vai neanulē sistēmā ievadīto darījumu. Turklāt būtu jāaizsargā kvotas labticīga ieguve.

(13)

Centrālā administratora galvenie pienākumi būtu nodrošināt, darbināt un uzturēt Savienības reģistru un Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL), pārvaldīt centrālos kontus un veikt centrāli īstenojamās operācijas. Valsts administratora galvenie pienākumi būtu darboties kā kontaktpersonai saviem attiecīgajiem Savienības reģistra kontu turētājiem un veikt visas operācijas, kas ietver tiešu kontaktu ar tiem, tostarp kontu atvēršanu, piekļuves apturēšanu un slēgšanu.

(14)

Ja dalībvalstis kvotas iedala bez maksas, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu, šīs kvotas būtu jāpiešķir atbilstīgi minētās direktīvas 10.c pantam.

(15)

Direktīva 2003/87/EK tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2392 (11). Ar šo grozījumu līdz 2023. gada 31. decembrim tika pagarināts atbrīvojums no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem uz trešām valstīm un no tām. Tāpēc gaisakuģu operatori, kas šo atbrīvojumu izmanto, līdz minētajai dienai varēs arī turpmāk saņemt bezmaksas kvotas. No 2021. gada 1. janvāra gaisakuģu operatoriem iedalīto bezmaksas kvotu skaitam piemēros Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

(16)

Direktīvas 2003/87/EK 11. pantā noteikts, ka kompetentās iestādes līdz katra gada 28. februārim pārskaita bezmaksas kvotas, kas operatoriem iedalītas par konkrēto gadu. Ja minētā direktīva paredz operatoram iedalīto kvotu skaita pārrēķinu, centrālajam administratoram būtu jānodrošina, ka, pirms valsts kompetentā iestāde drīkst pārskaitīt kvotas attiecīgajam operatoram, ir izdarīts iedales pārrēķins saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un ka attiecīgās izmaiņas ir ieviestas Savienības reģistrā un EUTL.

(17)

Šīs regulas noteikumi nekādā ziņā nedrīkstētu liegt kompetentajai iestādei pieprasīt, lai operators to kvotu skaitu, kas salīdzinājumā ar attiecīgā gada koriģēto iedali saņemts lieki, pārskaitītu uz ES iedales kontu, ja notikusi kvotu virsiedale, tostarp tāpēc, ka sākotnējā iedale bijusi kļūdaina vai operators nav pareizi vai pilnīgi iesniedzis kompetentajai iestādei relevanto informāciju, ar nosacījumu, ka centrālais administrators ir izdarījis izmaiņas dalībvalsts valsts kvotu iedales tabulā.

(18)

Kvotas, kas piešķirtas pēc tam, kad operators, iepriekš neinformējis kompetento iestādi, ir pārtraucis darbības iekārtā, uz kuru šīs kvotas attiecas, nevar klasificēt kā emisijas kvotas Direktīvas 2003/87/EK nozīmē. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad liekas kvotas iedalītas tāpēc, ka operators nav ziņojis par ražošanas pārtraukšanu, vajadzētu būt iespējai attiecīgo kvotu skaitu izņemt no operatora turējuma konta pat bez operatora piekrišanas.

(19)

Lai aizsargātu Savienības reģistrā turētās informācijas drošību un nepieļautu krāpšanu, būtu jāpiemēro adekvātas un saskaņotas prasības par kontu atvēršanu, autentifikāciju un piekļuves tiesībām. Lai nodrošinātu Regulā (ES) Nr. 389/2013 noteikto prasību efektivitāti, tās būtu jāizskata un jāatjaunina, vienlaikus ņemot vērā proporcionalitātes aspektu. Lai gan Savienības reģistra administratori nav tieši pakļauti prasībām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (12), minētās direktīvas prasības un aizsargpasākumi ir atspoguļoti arī noteikumos par kontu atvēršanu un uzturēšanu Savienības reģistrā, jo īpaši attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem. Regulas (ES) Nr. 389/2013 noteikumus vajadzētu pārskatīt tā, lai valsts administratori varētu savas procedūras pielāgot faktiskajam riskam, kas saistīts ar konkrēto darbību.

(20)

Ja saskaņā ar IV vai VIII pielikumu kā pierādījums tiek iesniegts dokumenta oriģināls, kurš sagatavots citā dalībvalstī, vai šāda dokumenta apliecināta kopija, tad attiecīgi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1191 (13) noteikumi.

(21)

Valsts administratoriem, centrālajam administratoram un Komisijai ir jāievēro Savienības un valstu tiesību akti par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (15), ja šie tiesību akti ir piemērojami informācijai, kas tiek glabāta un apstrādāta saskaņā ar šo regulu.

(22)

Ieraksti par visiem procesiem, operatoriem un personām reģistru sistēmā būtu jāpatur, savukārt tajos ietilpstošie personas dati būtu jādzēš, kad apritējis relevantais glabāšanas laiks.

(23)

Komisija un valsts administratori ir saskaņā ar šo regulu turētās un apstrādātās informācijas kopīgi pārziņi. Savienības reģistrs un EUTL veic uzdevumus sabiedrības interesēs. Ja ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, ir piemērojamas relevantās paziņošanas procedūras saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem.

(24)

Valsts administratoriem, centrālajam administratoram un Komisijai būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šo regulu turēto un apstrādāto informāciju drīkst izmantot tikai Savienības reģistra funkcionēšanas vajadzībām.

(25)

Savienības reģistru reglamentējošos noteikumus vajadzētu vienkāršot, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu, taču vienkāršošana nedrīkst apdraudēt ES ETS vidisko integritāti, drošību vai stabilitāti. Lai noteiktu iespējamo vienkāršojumu un atvieglinājumu virzienu un apmēru, tika apkopota Savienības reģistra valsts administratoru praktiskā pieredze un notika apspriešanās ar dalībvalstīm. Tā rezultātā sagatavoti noteikumi, kuru iecere ir gan lietotājiem, gan administratoriem atvieglot Savienības reģistra izprašanu un izmantošanu.

(26)

Lai nodrošinātu ES ETS vidisko integritāti, aviācijas operatori un citi ES ETS ietilpstošie operatori vajadzības gadījumā un cik vien ilgi nepieciešams nedrīkst izmantot kvotas, ko piešķīrusi dalībvalsts, kura atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantam paziņojusi Eiropadomei par nodomu izstāties no Savienības.

(27)

ES ETS sasaistīšana ar citām emisijas tirdzniecības sistēmām paver plašākas izdevības emisiju samazinājumiem, un līdz ar to samazinās klimata pārmaiņu apkarošanas izmaksas. Lai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu noslēgtie sasaistes nolīgumi varētu reāli darboties, Savienības reģistrā ir jāizdara vairākas izmaiņas. Tāpēc Regula (ES) Nr. 389/2013 būtu jāgroza, lai inter alia nodrošinātu, ka trešo valstu kvotas tiek atzītas par tādām, ar kurām tiek panākta atbilstība, panāktu, ka ir iespējami šādu kvotu pārskaitījumi, kontu izveide un darījumu procesi, un paredzētu noteikumus par sasaistes apturēšanu.

(28)

Visas darbības, kas nepieciešamas attiecībā uz ES ETS trešo tirdzniecības periodu no 2013. līdz 2020. gadam, būtu jāpabeidz saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 389/2013 paredzētajiem noteikumiem. Tā kā Direktīvā 2003/87/EK paredzēts, ka var izmantot starptautiskos kredītus, kas izveidoti saskaņā ar Kioto protokolu, tad arī minēto regulu būtu jāturpina piemērot šādām darbībām. Lai nodrošinātu skaidrību par noteikumiem, kas piemērojami visām darbībām, kuras saistītas ar trešo tirdzniecības periodu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (16), no vienas puses, un noteikumiem, kas piemērojami visām darbībām, kuras saistītas ar ceturto tirdzniecības periodu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/410, no otras puses, ir vietā attiecīgi ierobežot to Regulas (ES) Nr. 389/2013 noteikumu piemērošanas jomu, kuri arī pēc šīs regulas stāšanās spēkā būs piemērojami darbībām, kas saistītas ar trešo tirdzniecības periodu.

(29)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 18. oktobrī sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas vispārējās, darbības un uzturēšanas prasības Savienības reģistram un Direktīvas 2003/87/EK 20. panta 1. punktā minētajam neatkarīgajam darījumu žurnālam.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro kvotām, kas izveidotas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) vajadzībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1031/2010 3. pantā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/331 (17) 3. pantā. Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“centrālais administrators” ir persona, ko iecēlusi Komisija saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu;

2)

“valsts administrators” ir saskaņā ar 7. pantu izraudzīta struktūra, kas atbildīga par dalībvalsts jurisdikcijā esošu lietotāju kontu kopuma administrēšanu Savienības reģistrā dalībvalsts vārdā;

3)

“konta turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir konts Savienības reģistrā;

4)

“konta informācija” ir visa konta atvēršanai vai verificētāja reģistrēšanai vajadzīgā informācija, tostarp visa informācija par tiem piesaistītajiem pārstāvjiem;

5)

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18. pantu;

6)

“verificētājs” ir verificētājs, kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 (18) 3. panta 3. punktā;

7)

“aviācijas kvotas” ir kvotas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 2. punktu, tostarp kvotas, kas tādam pašam mērķim izveidotas emisiju tirdzniecības sistēmās, kuras sasaistītas ar ES ETS saskaņā ar minētās direktīvas 25. pantu;

8)

“vispārīgās kvotas” ir visas pārējās kvotas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, tostarp kvotas, kas izveidotas emisiju tirdzniecības sistēmās, kuras sasaistītas ar ES ETS saskaņā ar minētās direktīvas 25. pantu;

9)

“process” ir automātisks tehnisks paņēmiens, ar ko var veikt kādu darbību ar kontu vai vienību Savienības reģistrā;

10)

“izpilde” ir izpildei piedāvātā procesa noslēgšana, kas var novest vai nu pie pabeidzes, ja visi nosacījumi ir ievēroti, vai pie izbeidzes;

11)

“darbdiena” ir jebkura gada diena no pirmdienas līdz piektdienai;

12)

“darījums” ir process Savienības reģistrā, kas ietver kvotas pārskaitīšanu no viena konta uz citu;

13)

“nodošana” ir kvotas uzskaite, ko veic operators vai gaisakuģa operators attiecībā pret iekārtas vai gaisa kuģa verificētajām emisijām;

14)

“dzēšana” ir kvotas galīgā atsavināšana, ko veic tās turētājs, neuzskaitot to attiecībā pret verificētajām emisijām;

15)

“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kas definēta Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 3. punktā;

16)

“smags noziegums” ir smags noziegums, kas definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 4. punktā;

17)

“teroristu finansēšana” ir teroristu finansēšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 5. punktā;

18)

“direktors” ir persona, kas veic pārvaldības pienākumus, kura definēta Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;

19)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (19) 2. panta 9. punktā;

20)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punktā;

21)

“grupa” ir grupa, kas definēta Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā;

22)

“centrālais darījumu partneris” ir CCP, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (20) 2. panta 1. punktā.

2. NODAĻA

Reģistru sistēma

4. pants

Savienības reģistrs

1.   Savienības reģistra, arī tā tehniskās infrastruktūras, darbību un uzturēšanu nodrošina centrālais administrators.

2.   Dalībvalstis Savienības reģistru izmanto tam, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu. Savienības reģistrs valsts administratoriem un kontu turētājiem nodrošina šajā regulā noteiktos procesus.

3.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs atbilst aparatūras, tīkla, programmatūras un drošības prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

5. pants

Eiropas Savienības darījumu žurnāls

1.   Šīs regulas darbības jomā esošo darījumu veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu tiek izveidots Eiropas Savienības darījumu žurnāls (turpmāk – EUTL) standartizētas elektroniskas datu bāzes veidā.

2.   EUTL darbību un uzturēšanu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem nodrošina centrālais administrators.

3.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL ir iespējams pārbaudīt un reģistrēt visus šajā regulā minētos procesus un ka tas atbilst aparatūras, tīkla, programmatūras un drošības prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

4.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL ir iespējams reģistrēt visus I sadaļas 3. nodaļā un II un III sadaļā aprakstītos procesus.

6. pants

Reģistru un EUTL sasaiste

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka nolūkā apmainīties ar informāciju par darījumiem ar kvotām Savienības reģistrs uztur sasaisti ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmu reģistriem, ar kuriem ir spēkā esošs sasaistes nolīgums saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs uztur arī tiešu sasaisti ar EUTL nolūkā pārbaudīt un reģistrēt darījumus ar kvotām un I sadaļas 3. nodaļā noteiktos kontu pārvaldības procesus. Visi darījumi ar kvotu vienībām tiek veikti Savienības reģistrā, un tos reģistrē un pārbauda EUTL. Centrālais administrators var izveidot ierobežotu sasaisti starp EUTL un tādas trešās valsts reģistru, kas ir parakstījusi līgumu par pievienošanos Savienībai.

7. pants

Valsts administratori

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts administratoru. Dalībvalsts saviem kontiem un tās jurisdikcijā esošajiem Savienības reģistra kontiem piekļūst un tos saskaņā ar 10. pantu administrē ar sava valsts administratora starpniecību, kā noteikts I pielikumā.

2.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka starp valsts administratoriem, centrālo administratoru un kontu turētājiem nav interešu konflikta.

3.   Katra dalībvalsts dara Komisijai zināmu sava valsts administratora identitāti un kontaktinformāciju, tostarp ārkārtas tālruņa numuru, uz kuru jāzvana drošības incidenta gadījumā.

4.   Komisija šīs regulas īstenošanu koordinē ar valsts administratoriem no katras dalībvalsts un ar centrālo administratoru. Konkrētāk, Komisija saskaņā ar Līgumiem rīko pienācīgas apspriedes par jautājumiem un procedūrām saistībā ar šīs regulas reglamentēto reģistru darbību un šīs regulas īstenošanu. Centrālais administrators un valstu administratori vienojas par sadarbības nosacījumiem, kas ietver kopīgas darba procedūras šīs regulas īstenošanai, Savienības reģistra pārmaiņu un incidentu vadības procedūras, tehniskās specifikācijas Savienības reģistra un EUTL darbības un stabilitātes nodrošināšanai un noteikumus par to personas datu pārziņu uzdevumiem, kuri ievākti saskaņā ar šo regulu. Sadarbības nosacījumi var ietvert konsolidācijas modalitātes attiecībā uz ārējām sasaistēm, informācijas tehnoloģiju infrastruktūrām un lietotāju kontu piekļuves procedūrām. Lai nodrošinātu I sadaļas 3. nodaļas saskaņotu īstenošanu, centrālais administrators ik divus gadus valsts administratoriem iesniedz ziņojumu par katrā dalībvalstī piekopto praksi.

5.   Centrālais administrators, kompetentās iestādes un valsts administratori pilda tikai tādus procesus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu to attiecīgās funkcijas, ko paredz Direktīva 2003/87/EK un pasākumi, kas pieņemti saskaņa ar tās noteikumiem.

3. NODAĻA

Konti

1. iedaļa

Visiem kontiem piemērojamie vispārējie noteikumi

8. pants

Konti

1.   Dalībvalstis un centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrā atrodas I pielikumā norādītie konti.

2.   Katra veida kontā drīkst glabāt I pielikumā norādītos vienību veidus.

9. pants

Konta statuss

1.   Kontiem ir viens no šādiem statusiem: “atvērts”, “bloķēts”, “slēgšanas procesā” vai “slēgts”. Atsevišķos gados kontiem var būt arī statuss “izslēgts”.

2.   No bloķētiem kontiem nedrīkst iniciēt nekādus procesus, izņemot 22., 31. un 56. pantā norādītos.

3.   Pirms konta slēgšanas tam var piešķirt statusu “slēgšanas procesā” uz laika periodu, kurā iespējams konta slēgšanu novērst, vai līdz brīdim, kad ir izpildīti slēgšanas nosacījumi, taču ne ilgāk kā uz 10 gadiem. No kontiem ar statusu “slēgšanas procesā” nedrīkst iniciēt nekādus procesus, tajos nedrīkst ieskaitīt nekādas vienības un visa piekļuve šiem kontiem ir apturēta. Konta statusu “slēgšanas procesā” var mainīt uz statusu “atvērts” tikai tad, ja ir izpildīti visi nosacījumi par konta atvēršanu.

4.   No slēgtiem kontiem nedrīkst iniciēt nekādus procesus. Slēgtu kontu nedrīkst no jauna atvērt, un tajā nedrīkst ieskaitīt nekādas vienības.

5.   Ja iekārta tiek izslēgta no ES ETS saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu vai 27.a pantu, valsts administrators attiecīgajam operatora turējuma kontam uz izslēgšanas laiku piešķir statusu “izslēgts”.

6.   Ja ir saņemts paziņojums no kompetentās iestādes, ka gaisakuģa operatora veiktie lidojumi attiecīgajā gadā vairs nav iekļauti ES ETS saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu, valsts administrators attiecīgajam gaisakuģa operatora turējuma kontam piešķir statusu “izslēgts” no brīža, kad attiecīgajam gaisakuģa operatoram ir sniegts iepriekšējs paziņojums, līdz brīdim, kad no kompetentās iestādes tiek saņemts paziņojums, ka gaisakuģa operatora lidojumi atkal ir iekļauti ES ETS.

7.   No kontiem ar statusu “izslēgts” nedrīkst iniciēt nekādus procesus, izņemot procesus, kas norādīti 22. un 57. pantā, kā arī procesus, kas norādīti 31. un 56. pantā un atbilst periodam, kurā konta statuss nebija “izslēgts”.

10. pants

Kontu administrēšana

1.   Katram kontam ir administrators, kurš ir atbildīgs par konta administrēšanu dalībvalsts vai Savienības vārdā.

2.   Konta administratoru katram konta veidam nosaka saskaņā ar I pielikumu.

3.   Konta administrators kontu atver, aptur piekļuvi kontam vai kontu slēdz, maina tā statusu, apstiprina pilnvarotos pārstāvjus, atļauj izdarīt tādas konta informācijas izmaiņas, kurām vajadzīgs administratora apstiprinājums, iniciē darījumus, ja to prasa konta pārstāvis vai konta turētājs saskaņā ar 20. panta 6. un 7. punktu, un iniciē darījumus pēc kompetentās iestādes vai attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes rīkojuma saskaņā ar šo regulu.

4.   Attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem jautājumiem administrators var prasīt, lai konta turētāji un to pārstāvji piekrīt ievērot saprātīgus noteikumus saskaņā ar šo regulu.

5.   Konti ir administratora dalībvalsts jurisdikcijā un uz tiem attiecas šīs dalībvalsts tiesību akti, un uzskata, ka kontos esošās vienības atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

11. pants

Centrālā administratora paziņojumi

Centrālais administrators par jebkura ar kontu saistīta procesa piedāvāto izpildi, pabeidzi vai izbeidzi un par konta statusa maiņu konta pārstāvjiem un valsts administratoram paziņo, izmantojot automātisku mehānismu, kas aprakstīts 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās. Paziņojumus sūta konta administratora dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

2. iedaļa

Kontu atvēršana un aktualizēšana

12. pants

Centrālā administratora administrētu kontu atvēršana

Centrālais administrators atver visus ETS pārvaldības kontus Savienības reģistrā.

13. pants

Izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konta atvēršana Savienības reģistrā

1.   Regulā (ES) Nr. 1031/2010 definētā klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, kas piesaistīta izsoles platformai, kura iecelta saskaņā ar minētās regulas 26. vai 30. pantu, drīkst valsts administratoram iesniegt pieprasījumu atvērt Savienības reģistrā izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma kontu. Persona, kas pieprasa konta atvēršanu, sniedz IV pielikumā norādīto informāciju.

2.   Valsts administrators 20 darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. pantu, atver Savienības reģistrā izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma kontu vai informē konta atvēršanu pieprasījušo personu, ka konta atvēršana ir atteikta saskaņā ar 19. pantu.

3.   Izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma kontā esošās kvotas uzskatāmas par nodrošinājumu, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK 2. panta m) punktā.

Direktīvas 98/26/EK 9. panta 2. punkta nolūkā Savienības reģistrā turētais izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konts uzskatāms par relevanto kontu un par tādu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā un ko reglamentē dalībvalsts tiesību akti, kā minēts šīs regulas 10. panta 5. punktā.

14. pants

Operatora turējuma konta atvēršana Savienības reģistrā

1.   Attiecīgā kompetentā iestāde vai operators 20 darbdienu laikā pēc tam, kad stājusies spēkā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, sniedz attiecīgajam valsts administratoram VI pielikumā noteikto informāciju un pieprasa valsts administratoram Savienības reģistrā atvērt operatora turējuma kontu.

2.   Valsts administrators 20 darbdienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. pantu Savienības reģistrā katrai iekārtai atver operatora turējuma kontu vai informē potenciālo konta turētāju, ka konta atvēršana ir atteikta saskaņā ar 19. pantu.

3.   Jaunu operatora turējuma kontu var atvērt tikai tādā gadījumā, ja iekārtai jau nav operatora turējuma konta, kas atvērts, pamatojoties uz to pašu siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

15. pants

Gaisakuģa operatora turējuma konta atvēršana Savienības reģistrā

1.   Kompetentā iestāde vai gaisakuģa operators 20 darbdienu laikā pēc gaisakuģa operators monitoringa plāna apstiprināšanas sniedz attiecīgajam valsts administratoram VII pielikumā noteikto informāciju un pieprasa valsts administratoram Savienības reģistrā atvērt gaisa gaisakuģa operatora turējuma kontu.

2.   Katram gaisakuģa operatoram ir viens gaisakuģa operatora turējuma konts.

3.   Gaisakuģa operatori, kas veic aviācijas darbības, kuru kopējās ikgadējās emisijas ir mazākas par 25 000 t oglekļa dioksīda ekvivalenta gadā, vai kas veic mazāk nekā 243 lidojumus periodā trīs secīgos četru mēnešu periodos, drīkst pilnvarot fizisku personu vai juridisku personu atvērt gaisakuģa operatora turējuma kontu un to vārdā nodot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 2.a punktu. Gaisakuģa operators joprojām ir atbildīgs par atbilstības nodrošināšanu. Pilnvarojot fizisku personu vai juridisku personu, gaisakuģa operators nodrošina, ka nav interešu konflikta starp pilnvaroto personu un kompetentajām iestādēm, valsts administratoriem, verificētājiem vai citām struktūrām, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK noteikumi un tās īstenošanai pieņemtie tiesību akti. Šādā gadījumā pilnvarotā fiziskā persona vai juridiskā persona sniedz 1. punktā noteikto informāciju.

4.   Valsts administrators 20 darbdienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. pantu Savienības reģistrā katram gaisakuģa operatoram atver gaisakuģa operatora turējuma kontu vai informē potenciālo konta turētāju, ka konta atvēršana ir atteikta saskaņā ar 19. pantu.

5.   Gaisakuģa operatoram ir tikai viens gaisakuģa operatora turējuma konts.

16. pants

Tirdzniecības kontu atvēršana Savienības reģistrā

1.   Pieprasījumu atvērt tirdzniecības kontu Savienības reģistrā valsts administratoram iesniedz potenciālais konta turētājs. Potenciālais konta turētājs sniedz valsts administratora pieprasīto informāciju, kas ietver vismaz IV pielikumā noteikto informāciju.

2.   Valsts administratora dalībvalsts var noteikt, ka nosacījums tirdzniecības konta atvēršanai ir tāds, ka potenciālajam konta turētājam jābūt tās dalībvalsts pastāvīgajam iedzīvotājam vai jābūt reģistrētam tajā dalībvalstī, kuras valsts administrators administrē kontu.

3.   Valsts administratora dalībvalsts var noteikt, ka nosacījums tirdzniecības konta atvēršanai ir tāds, ka potenciālajam konta turētājam jābūt reģistrētam kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam tajā dalībvalstī, kuras valsts administrators administrē kontu.

4.   Valsts administrators 20 darbdienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. pantu Savienības reģistrā atver tirdzniecības kontu vai informē potenciālo konta turētāju, ka konta atvēršana ir atteikta saskaņā ar 19. pantu.

17. pants

Valsts turējuma kontu atvēršana Savienības reģistrā

Dalībvalsts kompetentā iestāde dod rīkojumu valsts administratoram atvērt valsts turējuma kontu Savienības reģistrā 20 darbdienu laikā pēc III pielikumā noteiktās informācijas saņemšanas.

18. pants

Verificētāju reģistrācija Savienības reģistrā

1.   Pieprasījumu verificētāju reģistrēt Savienības reģistrā iesniedz valsts administratoram. Persona, kura pieprasa reģistrāciju, sniedz valsts administratora pieprasīto informāciju, tostarp III un V pielikumā noteikto informāciju.

2.   Valsts administrators 20 darbdienu laikā pēc visas informācijas saņemšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. pantu reģistrē verificētāju Savienības reģistrā vai informē potenciālo verificētāju, ka reģistrācija ir atteikta saskaņā ar 19. pantu.

19. pants

Konta atvēršanas vai verificētāja reģistrācijas atteikums

1.   Valsts administrators pārbauda, vai konta atvēršanai vai reģistrācijai iesniegtā informācija un dokumenti ir pilnīgi, aktuāli, precīzi un patiesi.

Ja rodas pamatotas šaubas, valsts administrators var lūgt cita valsts administratora palīdzību pirmajā daļā minētajā pārbaudē. Lūgumu saņēmušais administrators var to noraidīt. Potenciālais konta turētājs vai verificētājs var nepārprotami prasīt, lai valsts administrators lūdz šādu palīdzību. Valsts administrators potenciālo konta turētāju vai verificētāju informē par šādu palīdzības lūgumu.

2.   Valsts administrators var atteikt konta atvēršanu vai verificētāja reģistrāciju:

a)

ja sniegtā informācija un dokumenti ir nepilnīgi, novecojuši vai kā citādi neprecīzi vai nepatiesi;

b)

ja valsts administrators no tiesībaizsardzības iestādes vai ar kādiem citiem līdzekļiem saņem informāciju, ka attiecībā uz potenciālo konta turētāju vai, ja tas ir juridiska persona, jebkuru no potenciālā konta turētāja direktoriem notiek izmeklēšana par krāpšanu ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu vai citiem smagiem noziegumiem, kuros var izmantot kontu, vai tas iepriekšējo piecu gadu laikā ir notiesāts par šādām darbībām;

c)

ja valsts administratoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konti var tikt izmantoti krāpšanā ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā vai citos smagos noziegumos;

d)

valsts tiesību aktos minētu iemeslu dēļ.

3.   Ja valsts administrators atsaka atvērt operatora turējuma kontu vai gaisakuģa operatora turējuma kontu saskaņā ar 2. punktu, kontu var atvērt ar kompetentās iestādes rīkojumu. Visu piekļuvi kontam saskaņā ar 30. panta 4. punktu aptur līdz brīdim, kad vairs nepastāv 2. punktā minētie atteikuma iemesli.

4.   Ja valsts administrators atsakās atvērt kontu, persona, kura pieprasījusi konta atvēršanu, drīkst iesniegt iebildumu kompetentajā iestādē vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem relevantajā iestādē, un iestāde vai nu dod valsts administratoram rīkojumu atvērt kontu, vai ar pamatotu lēmumu atteikumu atstāj spēkā, ievērojot valsts tiesību aktu prasības, kurām ir likumīgs, ar šo regulu saderīgs mērķis un kuras ir samērīgas.

20. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrā esošo kontu pilnvarotie pārstāvji var piekļūt relevantajiem kontiem un ka tiem konta turētāja vārdā ir viena no šādām tiesībām:

a)

iniciēt procesus;

b)

ja vajadzīgs, apstiprināt procesus;

c)

iniciēt procesus un apstiprināt cita pilnvarotā pārstāvja iniciētos procesus.

2.   Konta atvēršanas brīdī katram kontam ir vismaz divi pilnvarotie pārstāvji, kam ir viena no šādām tiesību kombinācijām:

a)

vienam pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības iniciēt procesus, un vienam pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības apstiprināt procesus;

b)

vienam pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības iniciēt procesus un apstiprināt cita pilnvarotā pārstāvja iniciētos procesus, un vienam pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības apstiprināt procesus;

c)

vienam pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības iniciēt procesus, un vienam pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības iniciēt procesus un apstiprināt cita pilnvarotā pārstāvja iniciētos procesus;

d)

diviem pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iniciēt procesus un apstiprināt cita pilnvarotā pārstāvja iniciētos procesus.

3.   Verificētājam ir vismaz viens pilnvarotais pārstāvis, kas iniciē relevantos procesus verificētāja vārdā. Verificētāja pārstāvis nedrīkst būt neviena konta pārstāvis.

4.   Konta turētāji var nolemt, ka piedāvāt izpildei pārskaitījumus uz kontiem, kuri ir iekļauti saskaņā ar 23. pantu izveidotajā uzticamo kontu sarakstā, var arī bez otra pilnvarotā pārstāvja apstiprinājuma. Konta turētājs var šādu lēmumu atsaukt. Par šādu lēmumu un lēmuma atsaukšanu paziņo pienācīgi parakstītā deklarācijā, ko iesniedz valsts administratoram.

5.   Papildus 1. un 2. punktā norādītajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem kontiem var būt arī pilnvarotie pārstāvji, kam ir piekļuve kontam tikai lasāmrežīmā.

6.   Ja pilnvarotais pārstāvis tehnisku vai citu iemeslu dēļ nevar piekļūt Savienības reģistram, valsts administrators atbilstīgi šim pilnvarotajam pārstāvim piešķirtajām tiesībām drīkst pēc pieprasījuma iniciēt vai apstiprināt darījumus pilnvarotā pārstāvja vārdā ar nosacījumu, ka valsts administrators atļauj šādus pieprasījumus un ka pilnvarotā pārstāvja piekļuve kontam nav apturēta saskaņā ar šo regulu.

7.   Ja konta pilnvarotie pārstāvji nevar piekļūt Savienības reģistram, konta turētāji var prasīt valsts administratoram turētāju vārdā piedāvāt procesu izpildei saskaņā ar šo regulu, ar nosacījumu, ka valsts administrators atļauj šādus pieprasījumus. To nevar prasīt par kontiem, kuru statuss ir “slēgts”.

8.   Šīs regulas 75. pantā noteiktajās datu apmaiņas un tehniskās specifikācijās katram konta veidam var noteikt pilnvaroto pārstāvju maksimālo skaitu.

9.   Pilnvarotie pārstāvji ir fiziskas personas, kas vecākas par 18 gadiem. Visi viena konta pilnvarotie pārstāvji ir dažādas personas, taču viena un tā pati persona var būt vairāku kontu pilnvarotais pārstāvis. Valsts administratora dalībvalsts var prasīt, lai vismaz viens pilnvarotais pārstāvis būtu šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, izņemot attiecībā uz verificētāju pārstāvjiem.

21. pants

Pilnvaroto pārstāvju iecelšana un apstiprināšana

1.   Ja tiek prasīts atvērt kontu vai reģistrēt verificētāju, potenciālais konta turētājs vai verificētājs ieceļ vairākus pilnvarotos pārstāvjus saskaņā ar 20. pantu.

2.   Ieceļot pilnvaroto pārstāvi, konta turētājs sniedz administratora prasīto informāciju. Šī informācija ietver vismaz VIII pielikumā noteiktās ziņas.

Ja potenciālais pilnvarotais pārstāvis jau ir iecelts par pārstāvis kādam kontam un ja konta turētājs to prasa, valsts administrators 4. punktā minētajā pārbaudē drīkst izmantot dokumentāciju, kas iesniegta saistībā ar šo agrāko iecelšanu.

3.   Valsts administrators 20 darbdienu laikā pēc visas saskaņā ar 2. punktu pieprasītās informācijas saņemšanas vai nu apstiprina pilnvaroto pārstāvi, vai informē konta turētāju, ka apstiprināšana ir atteikta. Ja vajadzīgs vairāk laika, lai novērtētu informāciju par izvirzīto personu, reģistra administrators drīkst vienreiz pagarināt novērtēšanas procesu vēl par ne vairāk kā 20 darbdienām un paziņo konta turētājam par procesa pagarināšanu.

4.   Valsts administrators pārbauda, vai pilnvarotā pārstāvja iecelšanai iesniegtā informācija un dokumenti ir pilnīgi, aktuāli, precīzi un patiesi.

Ja rodas pamatotas šaubas, valsts administrators var lūgt cita valsts administratora palīdzību pirmajā daļā minētajā pārbaudē. Lūgumu saņēmušais administrators var to noraidīt. Potenciālais konta turētājs vai verificētājs var nepārprotami prasīt, lai valsts administrators lūdz šādu palīdzību. Valsts administrators potenciālo konta turētāju vai verificētāju informē par šādu palīdzības lūgumu.

5.   Valsts administrators var atteikties apstiprināt pilnvaroto pārstāvi:

a)

ja sniegtā informācija un dokumenti ir nepilnīgi, novecojuši vai kā citādi neprecīzi vai nepatiesi;

b)

ja valsts administrators no tiesībaizsardzības iestādes vai ar kādiem citiem līdzekļiem saņem informāciju, ka attiecībā uz potenciālo pārstāvi notiek izmeklēšana par krāpšanu ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu vai citiem smagiem noziegumiem, kuros var izmantot kontu, vai tas iepriekšējo piecu gadu laikā ir notiesāts par šādām darbībām;

c)

valsts tiesību aktos minētu iemeslu dēļ.

6.   Ja valsts administrators ir atteicis apstiprināt pilnvarotu pārstāvi, konta turētājs var iesniegt iebildumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem relevantajā iestādē, un iestāde vai nu dod valsts administratoram rīkojumu apstiprināt pilnvaroto pārstāvi, vai ar pamatotu lēmumu atteikumu atstāj spēkā, ievērojot valsts tiesību aktu prasības, kurām ir likumīgs, ar šo regulu saderīgs mērķis un kuras ir samērīgas.

22. pants

Konta informācijas un informācijas par pilnvarotajiem pārstāvjiem atjaunināšana

1.   Visi kontu turētāji 10 darbdienu laikā paziņo valsts administratoram par izmaiņām konta informācijā. Bez tam kontu turētāji līdz katra gada 31. decembrim valsts administratoram apstiprina, ka konta informācija joprojām ir pilnīga, aktuāla, precīza un patiesa.

2.   Operatori un gaisakuģa operatori 10 darbdienu laikā paziņo sava konta administratoram par apvienošanos var sadalīšanos.

3.   Paziņojumu par izmaiņām papildina ar informāciju, ko saskaņā ar šo iedaļu pieprasa valsts administrators. 20 darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma un papildinformācijas saņemšanas attiecīgais valsts administrators apstiprina informācijas atjaunināšanu. Administrators var atteikties atjaunināt informāciju saskaņā ar 21. panta 4. un 5. punktu. Konta turētājam paziņo par šādu atteikumu. Iebildumus par atteikumu var saskaņā ar 19. panta 4. punktu iesniegt kompetentajai iestādei vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem relevantajā iestādē.

4.   Valsts administrators vismaz reizi trijos gados izvērtē, vai konta informācija joprojām ir pilnīga, aktuāla, precīza un patiesa, un attiecīgos gadījumos pieprasa konta turētājam paziņot par izmaiņām. Attiecībā uz operatoru turējuma kontiem, gaisakuģa operatoru turējuma kontiem un verificētājiem šādu izvērtējumu veic vismaz reizi piecos gados.

5.   Operatora turējuma konta turētājs drīkst savu operatora turējuma kontu pārdot vai nodot īpašumtiesības uz to tikai kopā ar iekārtu, kas piesaistīta operatora turējuma kontam.

6.   Atbilstīgi 5. punktam neviens konta turētājs nedrīkst pārdot vai nodot citai personai īpašumtiesības uz kontu.

7.   Ja juridiska persona, kas ir konta turētājs Savienības reģistrā, mainās konta turētāju apvienošanās vai sadalīšanās dēļ, par konta turētāju pēc 14., 15. vai 16. pantā prasītās dokumentācijas iesniegšanas kļūst iepriekšējā konta turētāja tiesību pārmantotājs.

8.   Pilnvarotais pārstāvis nedrīkst nodot savu pārstāvja statusu citai personai.

9.   Konta turētājs vai verificētājs drīkst prasīt pilnvarotā pārstāvja atcelšanu. Pēc pieprasījuma saņemšanas valsts administrators aptur pilnvarotā pārstāvja piekļuvi. Relevantais administrators 20 darbdienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas atceļ pilnvaroto pārstāvi.

10.   Konta turētājs drīkst izvirzīt jaunus pilnvarotos pārstāvjus saskaņā ar 21. pantu.

11.   Ja mainās gaisakuģa operatora administrējošā dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18.a pantā noteikto kārtību, centrālais administrators atjaunina attiecīgā gaisakuģa operatora turējuma konta valsts administratoru. Ja mainās gaisakuģa operatora turējuma konta administrators, jaunais administrators drīkst pieprasīt gaisakuģa operatoram sniegt konta atvēršanas informāciju, kas tam vajadzīga saskaņā ar 15. pantu, un informāciju par pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas tam vajadzīga saskaņā ar 21. pantu.

12.   Ievērojot 11. punktu, par konta pārvaldību atbildīgā dalībvalsts netiek mainīta.

23. pants

Uzticamo kontu saraksts

1.   Kontiem Savienības reģistrā var būt uzticamo kontu saraksts.

2.   Kontus, kas ir viena un tā paša konta turētāja turējumā un ko administrē viens un tas pats valsts administrators, automātiski iekļauj uzticamo kontu sarakstā.

3.   ES iedales kontu un Savienības dzēšanas kontu uzticamo kontu sarakstā iekļauj automātiski.

4.   Izmaiņas uzticamo kontu sarakstā piedāvā izpildei un noslēdz, izmantojot 35. pantā norādīto procedūru, Izmaiņas iniciē un apstiprina divi pilnvarotie pārstāvji, kam ir tiesības attiecīgi iniciēt un apstiprināt procesus. Ja piedāvātās izmaiņas nozīmē konta svītrošanu no uzticamo kontu saraksta, tās izdara nekavējoties. Visas citas izmaiņas uzticamo kontu sarakstā izdara ceturtajā darbdienā pēc piedāvājuma izdarīšanas plkst. 12.00 pēc Centrāleiropas laika (CET).

3. iedaļa

Kontu slēgšana

24. pants

Kontu slēgšana

Ievērojot 29. pantu, administrators slēdz kontu 10 darbdienu laikā pēc tam, kas saņemts pieprasījums no tāda konta turētāja, kas nav 25. un 26. pantā norādītais konts.

25. pants

Operatora turējuma konta slēgšana

1.   Kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā paziņo valsts administratoram par to, ka ir atsaukta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja vai ka tā uzzinājusi, ka tiek izbeigta iekārtas ekspluatācija. 10 darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas valsts administrators Savienības reģistrā reģistrē attiecīgo datumu.

2.   Valsts administrators var slēgt operatora turējuma kontu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir izbeigta iekārtas ekspluatācija vai ir atsaukta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;

b)

Savienības reģistrā ir reģistrēts pēdējās emisijas gads;

c)

ir reģistrētas verificētās emisijas par visiem gadiem, kad operators bijis iekļauts ES ETS;

d)

attiecīgās iekārtas operators ir nodevis tādu kvotu daudzumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par tā verificētajām emisijām;

e)

nenorisinās lieko kvotu atpakaļpārskaitīšanas process saskaņā ar 48. panta 4. punktu.

26. pants

Gaisakuģa operatora turējuma konta slēgšana

1.   Kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā paziņo valsts administratoram par to, ka konta turētājs tai ir paziņojis vai tā pēc citu pierādījumu izskatīšanas ir noskaidrojusi, ka gaisakuģa operators ir apvienojies ar citu gaisakuģa operatoru vai ir izbeidzis visas savas Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma aptvertās darbības.

2.   Valsts administrators var slēgt gaisakuģa operatora turējuma kontu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir iesniegts paziņojums saskaņā ar 1. punktu;

b)

Savienības reģistrā ir reģistrēts pēdējās emisijas gads;

c)

ir reģistrētas verificētās emisijas par visiem gadiem, kad gaisakuģa operators bijis iekļauts ES ETS;

d)

gaisakuģa operators ir nodevis tādu kvotu daudzumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par tā verificētajām emisijām;

e)

nenorisinās lieko kvotu atpakaļpārskaitīšanas process saskaņā ar 50. panta 6. punktu.

27. pants

Verificētāju svītrošana

1.   Valsts administrators verificētāju svītro no Savienības reģistra 10 darbdienu laikā kopš brīža, kad saņemts verificētāja pieprasījums par verificētāja svītrošanu.

2.   Kompetentā iestāde var arī dot rīkojumu valsts administratoram svītrot verificētāju no Savienības reģistra, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

ir beidzies verificētāja akreditācijas termiņš vai akreditācija ir atsaukta;

b)

verificētājs ir beidzis darbību.

28. pants

Kontu slēgšana un pilnvaroto pārstāvju atcelšana pēc administratora iniciatīvas

1.   Ja situācija, uz kuras pamata apturēta piekļuve kontiem saskaņā ar 30. pantu, saprātīgā laika posmā netiek atrisināta, neraugoties uz atkārtotiem paziņojumiem, kompetentā iestāde vai relevantā tiesībaizsardzības iestāde var dot valsts administratoram rīkojumu slēgt tos kontus, kuriem ir apturēta piekļuve.

Operatoru turējuma kontu vai gaisakuģa operatoru turējuma kontu gadījumā kompetentā iestāde vai relevantā tiesībaizsardzības iestāde var dot valsts administratoram rīkojumu piešķirt statusu “bloķēts” tiem kontiem, kuriem ir apturēta piekļuve, līdz brīdim, kad kompetentā iestāde nolemj, ka vairs nepastāv situācija, uz kuras pamata piekļuve bija apturēta.

2.   Ja tirdzniecības kontā gada laikā nav reģistrēti nekādi darījumi, valsts administrators var šo tirdzniecības kontu slēgt pēc tam, kad ir paziņojis konta turētājam, ka tirdzniecības konts tiks slēgts 40 darbdienu laikā, ja vien valsts administrators šajā laikā nesaņems pieprasījumu kontu saglabāt. Ja valsts administrators nesaņem šādu pieprasījumu no konta turētāja, valsts administrators var slēgt kontu vai piešķirt tam statusu “slēgšanas procesā”.

3.   Valsts administrators slēdz operatora turējuma kontu vai gaisakuģa operatora turējuma kontu, ja kompetentā iestāde ir valsts administratoram devusi šādu rīkojumu, jo nav pamata gaidīt, ka vēl kādas kvotas tiks nodotas vai liekās kvotas tiks pārskaitītas atpakaļ.

4.   Valsts administrators drīkst atcelt pilnvaroto pārstāvi, ja tas uzskata, ka pilnvarotā pārstāvja apstiprināšana bija jāatsaka saskaņā ar 21. panta 3. punktu, jo īpaši, ja tas noskaidro, ka saistībā ar iecelšanu iesniegtie dokumenti un identifikācijas informācija bija nepilnīga, novecojusi vai kā citādi neprecīza vai nepatiesa.

5.   Konta turētājs drīkst 30 kalendāro dienu laikā iesniegt iebildumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentajai iestādei par tā konta statusa maiņu saskaņā ar 1. punktu vai pilnvarotā pārstāvja atcelšanu saskaņā ar 4. punktu, un kompetentā iestāde vai nu dod valsts administratoram rīkojumu atjaunot kontu vai pilnvaroto pārstāvi, vai ar pamatotu lēmumu atstāj spēkā konta statusa maiņu vai atcelšanu, ievērojot valsts tiesību aktu prasības, kurām ir likumīgs, ar šo regulu saderīgs mērķis un kuras ir samērīgas.

29. pants

Pozitīva bilance konta slēgšanas brīdī

Ja kontā, kurš administratoram ir jāslēdz saskaņā ar 24., 25., 26. un 28. pantu, ir pozitīva kvotu bilance, administrators pieprasa konta turētājam norādīt citu kontu, kurā pārskaitīt šādas kvotas. Ja konta turētājs nav atbildējis uz reģistra administratora pieprasījumu 40 darbdienu laikā, administrators drīkst pārskaitīt kvotas savā valsts turējuma kontā vai piešķirt kontam statusu “slēgšanas procesā”.

4. iedaļa

Piekļuves kontiem apturēšana

30. pants

Piekļuves kontiem apturēšana

1.   Administrators var apturēt pilnvarotā pārstāvja piekļuvi jebkuram reģistra kontam vai verificētājam, vai procesam, kuram šis pilnvarotais pārstāvis pretējā gadījumā varētu piekļūt, ar nosacījumu, ka administratoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pilnvarotais pārstāvis:

a)

ir mēģinājis piekļūt kontiem vai procesiem, kuriem tas nav pilnvarots piekļūt;

b)

ir atkārtoti mēģinājis piekļūt kontam vai procesam, lietojot nepareizu lietotājvārdu un paroli; vai

c)

ir mēģinājis apdraudēt Savienības reģistra vai EUTL, vai tajos apstrādāto vai glabāto datu drošību, pieejamību, integritāti vai slepenību.

2.   Administrators var apturēt pilnvaroto pārstāvju jebkādu piekļuvi konkrētam kontam vai verificētājam, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

konta turētājs ir miris vai beidzis pastāvēt kā juridiska persona;

b)

konta turētājs nav samaksājis pakalpojuma maksu;

c)

konta turētājs ir pārkāpis uz kontu attiecināmos noteikumus;

d)

konta turētājs nav piekritis valsts administratora un centrālā administratora ierosinātajām noteikumu izmaiņām;

e)

konta turētājs nav paziņojis par konta informācijas izmaiņām vai sniedzis pierādījumus par konta informācijas izmaiņām vai pierādījumus saistībā ar jaunām prasībām par konta informāciju;

f)

konta turētājs nav ievērojis dalībvalsts prasību, ka pilnvarotajam pārstāvim jābūt valsts administratora dalībvalsts pastāvīgajam iedzīvotājam;

g)

konta turētājs nav ievērojis dalībvalsts prasību, ka konta turētājam jābūt konta administratora dalībvalsts pastāvīgajam iedzīvotājam vai reģistrētam minētajā dalībvalstī.

3.   Administrators var apturēt pilnvaroto pārstāvju jebkādu piekļuvi konkrētam kontam vai verificētājam jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

uz ne vairāk kā četrām nedēļām, ja administratoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konts ir vai tiks izmantots krāpšanai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, teroristu finansēšanai, korupcijai vai citiem smagiem noziegumiem. Tādā gadījumā attiecīgi piemēro 67. pantu. Pēc finanšu izlūkošanas vienības rīkojuma šo periodu var pagarināt;

b)

pamatojoties uz un saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, kam ir likumīgs mērķis.

4.   Valsts administrators var apturēt pilnvaroto pārstāvju jebkādu piekļuvi konkrētiem kontiem vai verificētājiem, ja tas uzskata, ka konta atvēršana vai verificētāja reģistrācija bija jāatsaka saskaņā ar 19. pantu vai ka konta turētājs vairs neatbilst prasībām, kuras noteiktas konta atvēršanai.

5.   Valsts administrators var apturēt pilnvaroto pārstāvju jebkādu piekļuvi visiem konta turētāja kontiem, ja tas ir saņēmis informāciju, ka pret konta turētāju ir uzsākta maksātnespējas procedūra. Piekļuvi aptur līdz brīdim, kad valsts administrators saņem oficiālu informāciju par to, kam ir tiesības pārstāvēt konta turētāju, un pilnvarotie pārstāvji tiek apstiprināti vai arī tiek iecelti jauni pilnvarotie pārstāvji saskaņā ar 21. pantu.

6.   Konta administrators pēc tam, kad tiek atrisināta situācija, uz kuras pamata ir apturēta piekļuve kontam, nekavējoties atceļ apturēšanu.

7.   Konta turētājs vai konta pārstāvis drīkst 30 kalendāro dienu laikā kompetentajai iestādei vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem relevantajai iestādei iesniegt iebildumu pret piekļuves apturēšanu, kas notikusi saskaņā 1. līdz 3. punktu, un iestāde vai nu dod valsts administratoram rīkojumu atjaunot piekļuvi, vai ar pamatotu lēmumu atstāj spēkā apturēšanu, ievērojot valsts tiesību aktu prasības, kurām ir likumīgs, ar šo regulu saderīgs mērķis un kuras ir samērīgas.

8.   Rīkojumu apturēt piekļuvi kontam valsts administratoram vai centrālajam administratoram var dot arī kompetentā iestāde vai Komisija, balstoties uz vienu no 1. līdz 5. punktā noteiktajiem pamatojumiem.

9.   Administratora dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde arī var pieprasīt, lai administrators aptur piekļuvi, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem un saskaņā ar tiem.

10.   Ja operatora turējuma konta vai gaisakuģa operatora turējuma konta turētājs 10 darbdienu laikā pirms Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 2.a un 3. punktā noteiktā nodošanas termiņa nevar nodot kvotas, jo tam saskaņā ar šo pantu ir apturēta piekļuve, valsts administrators, ja konta turētājs to prasa, nodod konta turētāja norādīto kvotu daudzumu.

11.   Ja kontā, kuram tikusi apturēta piekļuve, ir pozitīva kvotu bilance, kompetentā iestāde vai attiecīgā tiesībaizsardzības iestāde saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem drīkst dod rīkojumu valsts administratoram šīs kvotas nekavējoties pārskaitīt uz attiecīgo valsts kvotu kontu vai piešķirt kontam statusu “slēgšanas procesā”.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR SAVIENĪBAS REĢISTRU SAISTĪBĀ AR SAVIENĪBAS EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU

1. NODAĻA

Verificētās emisijas un atbilstība

31. pants

Dati par iekārtas vai gaisakuģa operatora verificētajām emisijām

1.   Visos gadījumos, kad tas paredzēts valsts tiesību aktos, katrs operators un gaisakuģa operators izvēlas verificētāju no to verificētāju saraksta, kuri reģistrēti pie valsts administratora, kas administrē kontu.

2.   Valsts administrators, kompetentā iestāde vai – pēc kompetentās iestādes lēmuma – konta turētājs vai verificētājs ievada datus par emisijām iepriekšējā gadā.

3.   Ikgadējo emisiju datus iesniedz IX pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Ja operatora ziņojums par iekārtas emisijām iepriekšējā gadā vai gaisakuģa operatora ziņojums par visu tā iepriekšējā gadā veikto aviācijas darbību emisijām ir verificēts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 15. pantu un atzīts par apmierinošu, verificētājs vai kompetentā iestāde apstiprina ikgadējo emisiju datus.

5.   Valsts administrators vai kompetentā iestāde saskaņā ar 4. punktu apstiprinātās emisijas Savienības reģistrā atzīmē kā “verificētas”. Kompetentā iestāde var nolemt, ka par to, ka emisijas Savienības reģistrā ir atzīmētas kā “verificētas”, atbildīgs ir nevis valsts administrators, bet verificētājs. Visas apstiprinātās emisijas atzīmē kā “verificētas” līdz 31. martam.

6.   Kompetentā iestāde var dot rīkojumu valsts administratoram labot ikgadējās verificētās emisijas attiecībā uz iekārtu vai gaisakuģa operatoru, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. pantam, proti, Savienības reģistrā ievadīt labotās konkrētā gada verificētās vai aplēstās emisijas attiecībā uz šo iekārtu vai gaisakuģa operatoru.

7.   Ja katra gada 1. maijā Savienības reģistrā nav reģistrētas iekārtas vai gaisakuģa operatora verificētās emisijas par iepriekšējo gadu vai ja ir pierādīts, ka verificētās emisijas bija nepareizas, tad jauno emisiju aplēsi, ko ievada Savienības reģistrā, aprēķina pēc iespējas precīzāk saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. pantu.

32. pants

Kontu bloķēšana verificēto emisiju neiesniegšanas dēļ

1.   Ja katra gada 1. aprīlī iekārtas vai gaisakuģa operatora ikgadējās iepriekšējā gada emisijas nav reģistrētas Savienības reģistrā un atzīmētas kā “verificētas”, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs attiecīgajam operatora turējuma kontam vai gaisakuģa operatora kontam piešķir statusu “bloķēts”.

2.   Kad visas iekārtas vai gaisakuģa operatora attiecīgā gada trūkstošās verificētās emisijas ir reģistrētas Savienības reģistrā, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs kontam piešķir statusu “atvērts”.

33. pants

Atbilstības statusa rādītāja aprēķins

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka katra gada 1. maijā Savienības reģistrs norāda iepriekšējā gada atbilstības statusa rādītāju katrai iekārtai un gaisakuģa operatoram, kam ir operatora vai gaisakuģa operatora turējuma konts, kura statuss nav “slēgts”, proti, aprēķina visu par pašreizējo periodu nodoto kvotu summu, no kā atskaita visu verificēto emisiju summu pašreizējā periodā līdz iepriekšējam gadam (to ieskaitot), plus korekcijas koeficientu. Atbilstības statusa rādītāju neaprēķina tiem kontiem, kuru iepriekšējais statusa rādītājs bija nulle vai pozitīvs un pēdējo emisiju gads ir gads pirms iepriekšējā gada. Aprēķinā neņem vērā to kvotu nodošanu, kuras piešķirtas par periodu, kas seko pašreizējam atbilstības periodam.

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs aprēķina atbilstības statusa rādītāju pirms konta slēgšanas saskaņā ar 25. un 26. pantu.

2.   2008.–2012. gada un 2013.–2020. gada tirdzniecības periodā 1. punktā minētais korekcijas koeficients ir vienāds ar nulli, ja atbilstības statusa rādītājs par iepriekšējā perioda pēdējo gadu ir bijis lielāks par nulli, bet saglabājas tāds pats kā iepriekšējā perioda pēdējā gada atbilstības statusa rādītājs, ja šis rādītājs ir mazāks par vai vienāds ar nulli. Tirdzniecības periodā, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, 1. punktā minētais korekcijas koeficients ir tāds pats kā iepriekšējā perioda pēdējā gada atbilstības statusa rādītājs.

3.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs katru gadu reģistrē katras iekārtas un gaisakuģa operatora atbilstības statusa rādītāju.

2. NODAĻA

Darījumi

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

34. pants

Visos kontu veidos iniciē tikai šajā regulā šā veida kontam nepārprotami paredzētus darījumus.

35. pants

Pārskaitījumu izpilde

1.   Par visiem šajā nodaļā minētajiem darījumiem Savienības reģistrs pirms darījuma piedāvāšanas izpildei saņem ārpusjoslas apstiprinājumu. Ievērojot 20. panta 4. punktu, darījumu piedāvā izpildei tikai tad, kad pilnvarots pārstāvis ir iniciējis un cits pilnvarots pārstāvis ir apstiprinājis darījumu ārpusjoslas režīmā.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka visi 55. pantā uzskaitītie pārskaitījumi uz uzticamo kontu sarakstā iekļautiem kontiem tiek izpildīti nekavējoties, ja tie tiek piedāvāti izpildei darbdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 CET.

Pārskaitījumu uz uzticamo kontu sarakstā iekļautiem kontiem, kas piedāvāts izpildei citā laikā, izpilda tajā pašā darbdienā plkst. 10.00 CET, ja tas piedāvāts izpildei pirms 10.00 CET, vai nākamajā darbdienā plkst. 10.00 CET, ja tas piedāvāts izpildei pēc plkst. 16.00 CET.

3.   Centrālais administrators nodrošina, ka visi 55. pantā uzskaitītie pārskaitījumi uz uzticamo kontu sarakstā neiekļautiem kontiem un pārskaitījumi no izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konta, kas piedāvāti izpildei darbdienā pirms plkst. 12:00 CET, tiek izpildīti nākamajā darbdienā plkst. 12.00 CET. Pārskaitījumus, kas piedāvāti izpildei darbdienā pēc plkst. 12.00 CET, izpilda plkst. 12.00 CET otrajā darbdienā, kas seko dienai, kurā pārskaitījums piedāvāts izpildei.

4.   Centrālais administrators nodrošina, ka pārskaitījumi tiek noslēgti izpildes dienā pirms 16.00 CET.

5.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs dod iespēju priekšlaicīgi pārtraukt pārskaitījumu, uz kuru attiecas 3. punktā minētie izpildes noteikumi. Pilnvarotais pārstāvis var iniciēt pārskaitījuma priekšlaicīgu pārtraukšanu vismaz divas stundas pirms tā izpildes. Ja pārskaitījuma priekšlaicīga pārtraukšana iniciēta tāpēc, ka ir aizdomas par krāpšanu, konta turētājs nekavējoties par to ziņo valsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei. Ziņojumu septiņu darbdienu laikā pārsūta valsts administratoram.

6.   Ja konta pārstāvim vai konta turētājam ir aizdomas, ka pārskaitījums, uz kuru attiecas 3. punktā minētie izpildes noteikumi, ir piedāvāts izpildei krāpnieciski, tad konta pārstāvis vai konta turētājs ne vēlāk kā divas stundas pirms izpildes drīkst pieprasīt valsts administratoram vai attiecīgā gadījumā centrālajam administratoram priekšlaicīgi pārtraukt pārskaitījumu konta pārstāvja vai konta turētāja vārdā. Konta turētājs pēc šāda pieprasījuma nekavējoties ziņo valsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei par iespējamo krāpšanu. Ziņojumu 7 darbdienu laikā pārsūta valsts administratoram vai attiecīgā gadījumā centrālajam administratoram.

7.   Kad saņemts piedāvājums izpildei, visiem konta pārstāvjiem nosūta paziņojumu, kurā norādīta piedāvātā pārskaitījuma izpilde. Kad iniciēta darījuma priekšlaicīga pārtraukšana saskaņā ar 5. punktu, nosūta paziņojumu visiem konta pārstāvjiem un kontu administrējošajam valsts administratoram.

8.   3. panta 11. punkta nolūkā dalībvalstis var nolemt, ka konkrētā gadā valsts svētku dienas nav uzskatāmas par darbdienām šīs regulas piemērošanas nolūkā minētajā dalībvalstī. Šādā lēmumā norāda konkrētās dienas, un to publicē līdz iepriekšējā gada 1. decembrim.

36. pants

Kvotu iezīmes un darījumu galīgums

1.   Kvota ir savstarpēji atvietojams, dematerializēts instruments, kas ir tirgojams tirgū.

2.   Kvotu dematerializētā būtība nozīmē, ka ieraksts Savienības reģistrā ir prima facie un pietiekams pierādījums īpašumtiesībām uz kvotu, kā arī visām citām norisēm, kas saskaņā ar šo regulu ir jāreģistrē vai ko ir atļauts reģistrēt Savienības reģistrā.

3.   Kvotu savstarpējā atvietojamība nozīmē, ka piedziņas vai kompensācijas saistības, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var rasties attiecībā uz kvotu, var izpildīt, izmantojot tikai tāda paša veida kvotas.

Ievērojot ar šīs regulas 58. pantu un 73. pantā paredzēto saskaņošanas procesu, darījums kļūst galīgs un neatsaucams, kad tas ir pabeigts saskaņā ar 74. pantu. Neskarot valsts tiesību aktos paredzētus noteikumus vai aizsardzības līdzekļus, kas var būt par iemeslu prasībai vai rīkojumiem Savienības reģistrā izpildīt jaunu darījumu, nekādi tiesību akti, normatīvie akti, noteikumi vai prakse par līgumu vai darījumu atcelšanu nav par iemeslu tam, lai reģistrā atceltu darījumu, kas saskaņā ar šo regulu kļuvis galīgs un neatsaucams.

Konta turētājam vai trešai personai attiecībā uz Savienības reģistrā galīgi noslēgtu darījumu neliedz īstenot visas likumīgās tiesības vai prasījumus uz piedziņu, kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, kas rodas no pamata darījuma, piemēram, krāpšanas vai tehniskas kļūmes gadījumā, ciktāl tas neatceļ, neatsauc vai neanulē Savienības reģistrā ievadīto darījumu.

4.   Labticīgs kvotas pircējs un turētājs iegūst tiesības uz kvotu bez kādiem pārskaitītāja tiesību apgrūtinājumiem.

2. iedaļa

Kvotu izveide

37. pants

Kvotu izveide

1.   Centrālais administrators pēc vajadzības var izveidot ES kopējā daudzuma kontu, ES aviācijas kopējā daudzuma kontu, ES izsoles kontu, ES aviācijas izsoles kontu, kā arī izveido vai anulē kontus vai kvotas, kā to paredz Savienības tiesību akti, tostarp Direktīva 2003/87/EK vai Regulas (ES) Nr. 1031/2010 10. panta 1. punkts.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs katras kvotas izveides brīdī piešķir tai unikālu vienības identifikācijas kodu.

3.   No 2021. gada 1. janvāra izveidotās kvotas ietver norādi par to, kurā 10 gadu periodā, sākot no 2021. gada 1. janvāra, tās izveidotas.

4.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrā ir redzami kvotu ISIN kodi, kas definēti standartā ISO 6166.

5.   Ievērojot 6. punktu, kvotas, kas izveidotas saskaņā ar tādas dalībvalsts valsts kvotu iedales tabulu, kura atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam paziņojusi Eiropadomei par nodomu izstāties no Savienības, vai kvotas, kas izsolāmas šādas dalībvalsts ieceltā izsoles platformā, identificē ar valsts kodu un padara atšķiramas pēc izveidošanas gada.

6.   Izveidotās kvotas ar valsts kodu neidentificē:

a)

attiecībā uz gadiem, kad attiecīgajai dalībvalstij Savienības tiesību akti vēl ir piemērojami, līdz sekojošā gada 30. aprīlim, vai kad ir pienācīgi nodrošināts, ka kvotu nodošana notiek juridiski saistošā veidā, vēl pirms Līgumi šai dalībvalstij pārstāj būt saistoši;

b)

ja kvotas izveidotas attiecībā uz gadiem, kuros attiecībā uz šajos gados radītajām emisijām ir jānodrošina atbilstība Direktīvai 2003/87/EK, jo to paredz līgums, kas nosaka kārtību, kādā no Savienības izstājas dalībvalsts, kas paziņojusi par šādu nodomu, un abas puses ir deponējušas izstāšanās līguma ratifikācijas instrumentus.

3. iedaļa

Pārskaitījumi kontos pirms izsolēm un iedales

38. pants

Izsolāmo vispārīgo kvotu pārskaitīšana

1.   Centrālais administrators attiecīgās izsološās dalībvalsts vārdā, kuru pārstāv tās izsolītājs, kas iecelts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, laikus pārskaita saskaņā ar minētās regulas 10. pantu noteiktajam ikgadējam daudzumam atbilstošu vispārīgo kvotu daudzumu no ES kopējā daudzuma konta uz ES izsoles kontu.

2.   Ja izsolāmo kvotu ikgadējais daudzums tiek grozīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 14. pantu, centrālais administrators attiecīgi pārskaita atbilstošu vispārīgo kvotu daudzumu no ES kopējā daudzuma konta uz ES izsoles kontu vai no ES izsoles konta uz ES kopējā daudzuma kontu.

39. pants

Bez maksas iedalāmo vispārīgo kvotu pārskaitīšana

Centrālais administrators no ES kopējā daudzuma konta uz ES iedales kontu laikus pārskaita kvotu daudzumu, kas atbilst to bez maksas iedalīto kvotu summai, kas ietvertas katras dalībvalsts kvotu iedales tabulā.

40. pants

Izsolāmo aviācijas kvotu pārskaitīšana

1.   Centrālais administrators attiecīgās izsološās dalībvalsts vārdā, kuru pārstāv tās izsolītājs, kas iecelts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, no ES aviācijas kopējā daudzuma konta uz ES aviācijas izsoles kontu laikus pārskaita saskaņā ar minēto regulu noteiktajam ikgadējam daudzumam atbilstošu aviācijas kvotu daudzumu.

2.   Ja izsolāmo kvotu ikgadējais daudzums tiek grozīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 14. pantu, centrālais administrators attiecīgi pārskaita atbilstošu aviācijas kvotu daudzumu no ES aviācijas kopējā daudzuma konta uz ES aviācijas izsoles kontu vai no ES aviācijas izsoles konta uz ES aviācijas kopējā daudzuma kontu.

41. pants

Bez maksas iedalāmo aviācijas kvotu pārskaitīšana

1.   Centrālais administrators no ES aviācijas kopējā daudzuma konta uz ES aviācijas iedales kontu laikus pārskaita kvotu daudzumu, kas atbilst bez maksas iedalāmo aviācijas kvotu skaitam, kas noteikts ar Komisijas lēmumu, kurš pieņemts, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktu.

2.   Ja ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktam, bez maksas iedalāmo aviācijas kvotu skaits tiek palielināts, centrālais administrators no ES aviācijas kopējā daudzuma konta uz ES aviācijas iedales kontu papildus pārskaita tādu aviācijas kvotu daudzumu, kas atbilst bez maksas iedalāmo aviācijas kvotu skaita palielinājumam.

3.   Ja ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktam, bez maksas iedalāmo aviācijas kvotu skaits tiek samazināts, centrālais administrators no ES aviācijas iedales konta dzēš tādu aviācijas kvotu daudzumu, kas atbilst bez maksas iedalāmo aviācijas kvotu skaita samazinājumam.

42. pants

Aviācijas kvotu pārskaitīšana uz īpašo rezervi

1.   Centrālais administrators no ES aviācijas kopējā daudzuma konta uz ES īpašās rezerves kontu laikus pārskaita aviācijas kvotu daudzumu, kas atbilst aviācijas kvotu skaitam īpašajā rezervē, kas noteikts ar atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktam pieņemtu lēmumu.

2.   Ja ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktam, aviācijas kvotu skaits īpašajā rezervē tiek palielināts, centrālais administrators no ES aviācijas kopējā daudzuma konta uz ES īpašās rezerves kontu papildus pārskaita tādu aviācijas kvotu daudzumu, kas atbilst aviācijas kvotu skaita palielinājumam īpašajā rezervē.

3.   Ja ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.e panta 3. punktam, aviācijas kvotu skaits īpašajā rezervē tiek samazināts, centrālais administrators no ES īpašās rezerves konta dzēš tādu aviācijas kvotu daudzumu, kas atbilst aviācijas kvotu skaita samazinājumam īpašajā rezervē.

4.   Ja no īpašās rezerves atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.f pantam tiek iedalītas kvotas, tad no ES īpašās rezerves konta uz ES aviācijas iedales kontu tiek automātiski pārskaitīts galīgais to aviācijas kvotu daudzums, kas bez maksas iedalītas gaisakuģa operatoram uz visu tirdzniecības periodu.

43. pants

Vispārīgo kvotu pārskaitīšana uz ES kopējā daudzuma kontu

Katra tirdzniecības perioda beigās centrālais administrators visas ES iedales kontā atlikušās kvotas pārskaita uz ES kopējā daudzuma kontu.

44. pants

Aviācijas kvotu pārskaitīšana uz ES aviācijas kopējā daudzuma kontu

Katra tirdzniecības perioda beigās centrālais administrators visas ES īpašās rezerves kontā atlikušās kvotas pārskaita uz ES aviācijas kopējā daudzuma kontu.

45. pants

Aviācijas kvotu dzēšana

Centrālais administrators nodrošina, ka katra tirdzniecības perioda beigās visas ES aviācijas iedales kontā atlikušās kvotas tiek pārskaitītas uz Savienības dzēšanas kontu.

4. iedaļa

Kvotu iedale stacionārām iekārtām

46. pants

Valstu kvotu iedales tabulu ievadīšana Savienības reģistrā

1.   Katra dalībvalsts savu valsts kvotu iedales tabulu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kvotu iedales tabulas ietver X pielikumā noteikto informāciju.

2.   Komisija rīkojumu centrālajam administratoram valsts kvotu iedales tabulu ievadīt Savienības reģistrā dod tad, ja tā uzskata, ka valsts kvotu iedales tabula ir saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Deleģēto regulu (ES) 2019/331 un Komisijas lēmumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu. Pretējā gadījumā tā saprātīgā laika posmā noraida valsts kvotu iedales tabulu un nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti, norādot iemeslus un nosakot kritērijus, kas jāizpilda, lai nākamais paziņojums būtu akceptējams. Šī dalībvalsts trīs mēnešu laikā iesniedz Komisijai pārskatītu valsts kvotu iedales tabulu.

47. pants

Izmaiņas valsts kvotu iedales tabulās

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrā tiek ievadītas jebkādas izmaiņas valsts iedales tabulā, kas izdarītas saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē bezmaksas iedali stacionārām iekārtām.

2.   Kad saskaņā ar 1. punktu izmaiņas ir izdarītas, par to nosūta paziņojumu valsts administratoram, kas administrē izmaiņu skarto iekārtu.

3.   Dalībvalsts paziņo Komisijai par izmaiņām savā valsts iedales tabulā, kuras skar kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu.

Saņēmusi saskaņā ar pirmo daļu sniegtu paziņojumu, Komisija dod rīkojumu centrālajam administratoram izdarīt atbilstošas izmaiņas Savienības reģistrā turētajā valsts kvotu iedales tabulā, ja tā uzskata, ka izmaiņas valsts kvotu iedales tabulā ir saskanīgas ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu. Pretējā gadījumā tā saprātīgā laika posmā noraida izmaiņas un nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti, norādot iemeslus un nosakot kritērijus, kas jāizpilda, lai nākamais paziņojums būtu akceptējams.

48. pants

Vispārīgo kvotu bezmaksas iedale

1.   Valsts administrators valsts kvotu iedales tabulā par katru operatoru, katru gadu un katru X pielikumā noteikto juridisko pamatojumu norāda, vai iekārtai attiecīgajā gadā jāiedala kvotas.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs vispārīgās kvotas automātiski pārskaita no ES iedales konta atbilstīgi attiecīgajai valsts kvotu iedales tabulai uz attiecīgo atvērto vai bloķēto operatora turējuma kontu, ņemot vērā automātiskās pārskaitīšanas modalitātes, kas noteiktas 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

3.   Ja operatora turējuma konts ar statusu “izslēgts” nesaņem kvotas saskaņā ar 2. punktu, kvotas par izslēgšanas gadiem nepārskaita uz kontu pat tad, ja nākamajos gados tam piešķir statusu “atvērts”.

4.   Centrālais administrators nodrošina, ka operatori ES iedales kontā var pārskaitīt atpakaļ liekās kvotas, ja dalībvalsts kvotu iedales tabula ir mainīta saskaņā ar 47. pantu, lai koriģētu operatoram virsiedalītās kvotas, un kompetentā iestāde ir pieprasījusi operatoram šīs liekās kvotas atgriezt.

5.   Kompetentā iestāde var dot valsts administratoram rīkojumu atgrieztās liekās kvotas pārskaitīt uz ES iedales kontu, ja kvotu virsiedales iemesls ir tas, ka tās iedalītas pēc tam, kad operators, neinformējot kompetento iestādi, ir pārtraucis tās iekārtas darbības, uz kurām kvotas attiecas.

5. iedaļa

Kvotu iedale gaisakuģu operatoriem

49. pants

Izmaiņas valsts aviācijas kvotu iedales tabulās

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par izmaiņām savā valsts aviācijas kvotu iedales tabulā.

2.   Komisija dod rīkojumu centrālajam administratoram izdarīt atbilstošas izmaiņas Savienības reģistrā esošajā valsts aviācijas kvotu iedales tabulā, ja tā uzskata, ka izmaiņas valsts aviācijas kvotu iedales tabulā atbilst Direktīvai 2003/87/EK, jo īpaši attiecībā uz kvotām, ko dalībvalstis aprēķinājušas un publiskojušas saskaņā ar minētās direktīvas 3.f panta 7. punktu attiecībā uz kvotu iedali no īpašās rezerves. Pretējā gadījumā tā saprātīgā laika posmā noraida izmaiņas un nekavējoties informē dalībvalsti, norādot iemeslus un nosakot kritērijus, kas jāizpilda, lai nākamais paziņojums būtu akceptējams.

3.   Ja apvienojas gaisakuģu operatori, kurus administrē dažādas dalībvalstis, izmaiņas iniciē tas valsts administrators, kurš administrē to gaisakuģa operatoru, kuram iedalītās kvotas tiek iekļautas citam gaisakuģa operatoram iedalīto kvotu skaitā. Pirms izmaiņu izdarīšanas tiek saņemta tā valsts administratora piekrišanu, kas administrē to gaisakuģa operatoru, kuram iedalīto kvotu skaitā tiks iekļautas otram gaisakuģa operatoram iedalītās kvotas.

50. pants

Aviācijas kvotu bezmaksas iedale

1.   Valsts administrators par katru gaisakuģa operatoru un katru gadu norāda, vai gaisakuģa operatoram valsts aviācijas kvotu iedales tabulā attiecīgajā gadā jāiedala kvotas.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs aviācijas kvotas automātiski pārskaita no ES aviācijas iedales konta atbilstīgi attiecīgajai kvotu iedales tabulai uz attiecīgo atvērto vai bloķēto operatora turējuma kontu, ņemot vērā automātiskās pārskaitīšanas modalitātes, kas noteiktas 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

3.   Ja ir spēkā kāds nolīgums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam, un tas paredz pārskaitīt aviācijas kvotas uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem citas siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmas reģistrā, centrālais administrators sadarbībā ar šā cita reģistra administratoru nodrošina, ka Savienības reģistrs šīs aviācijas kvotas pārskaita no ES aviācijas iedales konta uz attiecīgajiem kontiem šajā citā reģistrā.

4.   Ja ir spēkā kāds nolīgums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam, un tas paredz pārskaitīt attiecīgās aviācijas kvotas no citas siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmas uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem Savienības reģistrā, centrālais administrators sadarbībā ar šā cita reģistra administratoru nodrošina, ka Savienības reģistrs šīs aviācijas kvotas pārskaita no attiecīgajiem šī cita reģistra kontiem uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem Savienības reģistrā, ar nosacījumu, kas ir saņemts apstiprinājums no tās kompetentās iestādes, kas atbildīga par šīs citas siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmas administrēšanu.

5.   Ja gaisakuģa operatora turējuma konts ar statusu “izslēgts” nesaņem kvotas saskaņā ar 2. punktu, kvotas par izslēgšanas gadiem nepārskaita uz kontu pat tad, ja nākamajos gados tam piešķir statusu “atvērts”.

6.   Centrālais administrators nodrošina, ka gaisakuģu operatori ES aviācijas iedales kontā var pārskaitīt atpakaļ liekās kvotas, ja dalībvalsts kvotu iedales tabula ir mainīta saskaņā ar 49. pantu, lai koriģētu gaisakuģa operatoram virsiedalītās kvotas, un kompetentā iestāde ir pieprasījusi gaisakuģa operatoram šīs liekās kvotas atgriezt.

7.   Kompetentā iestāde var dot valsts administratoram rīkojumu atgrieztās liekās kvotas pārskaitīt uz ES iedales kontu, ja kvotu virsiedales iemesls ir tas, ka tās iedalītas pēc tam, kad gaisakuģa operators, neinformējot kompetento iestādi, ir pārtraucis tās darbības, uz kurām kvotas attiecas.

51. pants

Aviācijas kvotu atgriešana

Ja valsts aviācijas kvotu iedales tabulā izdara izmaiņas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu pēc tam, kad kvotas ir pārskaitītas uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem par konkrēto gadu atbilstīgi šīs regulas 50. pantam, centrālais administrators izpilda jebkādus pārskaitījumus, ko paredz jebkādi pasākumi, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu.

6. iedaļa

Izsole

52. pants

Izsoles tabulu ievadīšana EUTL

1.   Viena mēneša laikā pēc izsoles kalendāra noteikšanas, bet pirms tā publiskošanas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1031/2010 11. panta 1. punktam, 13. panta 1. punktam, 13. panta 2. punktam vai 32. panta 4. punktam Regulā (ES) Nr. 1031/2010 definētā relevantā norēķinu sistēma vai klīringa sistēma iesniedz Komisijai atbilstošo izsoles tabulu.

Minētā norēķinu sistēma vai klīringa sistēma iesniedz divas izsoles tabulas par katru kalendāro gadu, sākot no 2012. gada, vienu par vispārīgo kvotu izsoli un vienu par aviācijas kvotu izsoli, un nodrošina, ka izsoles tabulas ietver XIII pielikumā noteikto informāciju.

2.   Komisija dod rīkojumu centrālajam administratoram izsoles tabulu ievadīt EUTL, ja tā uzskata, ka izsoles tabula ir saskanīga ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010. Pretējā gadījumā tā saprātīgā laika posmā noraida izsoles tabulu un nekavējoties informē Regulā (ES) Nr. 1031/2010 definēto norēķinu sistēmu vai klīringa sistēmu, norādot iemeslus un nosakot kritērijus, kas jāizpilda, lai nākamās iesniegtās tabulas būtu akceptējamas. Minētā norēķinu sistēma vai klīringa sistēma trīs mēnešu laikā attiecīgi iesniedz Komisijai pārskatītu izsoles tabulu.

3.   Katra izsoles tabula vai pārskatītā izsoles tabula, kas pēc tam saskaņā ar šā panta 2. punktu tiek ievadīta EUTL, ir uzskatāma par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) punktā definēto pārveduma rīkojumu.

Neskarot 53. panta 3. punktu, brīdis, kad katra izsoles tabula vai pārskatītā izsoles tabula tiek iesniegta Komisijai, ir uzskatāms par brīdi, kad pārskaitījuma jeb pārveduma rīkojums tiek ievadīts Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punktā definētajā sistēmā atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 3. punktam.

53. pants

Izmaiņas izsoles tabulās

1.   Regulā (ES) Nr. 1031/2010 definētā relevantā norēķinu sistēma vai klīringa sistēma nekavējoties paziņo Komisijai var jebkādiem nepieciešamiem grozījumiem izsoles tabulā.

2.   Komisija dod rīkojumu centrālajam administratoram pārskatīto izsoles tabulu ievadīt EUTL, ja tā uzskata, ka pārskatītā izsoles tabula ir saskanīga ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010. Pretējā gadījumā tā saprātīgā laika posmā noraida izmaiņas un nekavējoties informē minēto norēķinu sistēmu vai klīringa sistēmu, norādot iemeslus un nosakot kritērijus, kas jāizpilda, lai nākamais paziņojums būtu akceptējams.

3.   Komisija var dot centrālajam administratoram rīkojumu apturēt izsoles tabulā norādīto kvotu pārskaitīšanu, ja tās rīcībā nonāk informācija, ka izsoles tabulā jāizdara grozījumi, par kuriem minētā norēķinu sistēma vai klīringa sistēma nav paziņojusi.

54. pants

Kvotu izsolīšana

1.   Komisija dod centrālajam administratoram rīkojumu pēc izsološās dalībvalsts pieprasījuma, kuru pārstāv tās izsolītājs, kurš iecelts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, laikus saskaņā ar izsoles tabulām pārskaitīt vispārīgās kvotas no ES izsoles konta un/vai aviācijas kvotas no ES aviācijas izsoles konta uz attiecīgo izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma kontu. Attiecīgā izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konta turētājs nodrošina izsolīto kvotu pārskaitīšanu sekmīgajiem solītājiem vai to īpašumtiesību pārņēmējiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010.

2.   Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010 izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konta pilnvarotajam pārstāvim var būt jāpārskaita nepiegādātās kvotas no izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konta uz attiecīgi ES izsoles kontu vai ES aviācijas izsoles kontu.

7. iedaļa

Tirdzniecība

55. pants

Kvotu pārskaitījumi

1.   Ievērojot 2. punktu, centrālais administrators pēc konta turētāja pieprasījuma nodrošina, ka Savienības reģistrs pārskaita kvotas uz jebkuru citu kontu, ja vien šādu pārskaitījumu neliedz veikt iniciējošā konta vai saņēmēja konta statuss.

2.   No operatoru turējuma kontiem un gaisakuģu operatoru turējuma kontiem kvotas drīkst pārskaitīt tikai uz kontu, kas iekļauts uzticamo kontu sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar 23. pantu.

3.   Operatora turējuma kontu vai gaisakuģa operatora turējuma kontu turētāji var noteikt, ka ir iespējams veikt pārskaitījumus no to kontiem uz kontiem, kas nav iekļauti uzticamo kontu sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar 23. pantu. Operatora turējuma kontu vai gaisakuģa operatora turējuma kontu turētāji var šādu lēmumu atsaukt. Par šādu lēmumu un lēmuma atsaukšanu paziņo pienācīgi parakstītā deklarācijā, ko iesniedz valsts administratoram.

4.   Iniciējot pārskaitījumu, pārskaitījumu iniciējošais pilnvarotais pārstāvis Savienības reģistrā norāda, vai pārskaitījums ir divpusējs darījums, izņemot, ja šis darījums ir reģistrēts tirgū vai arī tā klīringu veic centrālais darījumu partneris, vai arī tas ir pārskaitījums starp tā paša konta turētāja dažādiem kontiem Savienības reģistrā.

8. iedaļa

Kvotu nodošana

56. pants

Kvotu nodošana

1.   Operators vai gaisakuģa operators kvotas nodod, Savienības reģistram piedāvājot:

a)

noteiktu kvotu skaitu pārskaitīt no attiecīgā operatora turējuma konta vai gaisakuģa operatora turējuma konta uz Savienības kvotu dzēšanas kontu;

b)

pārskaitīto kvotu skaitu un veidu reģistrēt kā nodotas par operatora iekārtas emisijām vai gaisakuģa operatora emisijām pašreizējā periodā.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs nepieļauj, ka tiek piedāvāts izpildīt tādu kvotu nodošanu, kuras nav jāņem vērā, aprēķinot atbilstības statusa rādītāju saskaņā ar 33. panta 1. punktu.

3.   Jau nodotu kvotu nevar nodot atkal.

4.   Ja ir spēkā kāds nolīgums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro vienībām, kas piešķirtas tādā siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmā, kas saistīta ar ES ETS.

5.   Kvotas, kam saskaņā ar 37. panta 5. punktu ir piešķirts valsts kods, nodot nedrīkst.

9. iedaļa

Kvotu dzēšana

57. pants

Kvotu dzēšana

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs izpilda jebkādu konta turētāja pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu dzēst konta turētāja kontos turētās kvotas:

a)

norādīto skaitu kvotu no attiecīgā konta pārskaitot Savienības kvotu dzēšanas kontā;

b)

reģistrējot pārskaitīto kvotu skaitu kā dzēstu attiecībā uz pašreizējo gadu.

2.   Dzēstas kvotas netiek reģistrētas kā nodotas par jebkādām emisijām.

10. iedaļa

Darījumu atcelšana

58. pants

Noslēgto procesu atcelšana, ja tie iniciēti kļūdas dēļ

1.   Ja konta turētājs vai valsts administrators, kas darbojas konta turētāja vārdā, netīši vai kļūdas dēļ iniciējis kādu no 2. punktā minētajiem darījumiem, konta turētājs rakstiskā pieprasījumā var piedāvāt sava konta administratoram atcelt pabeigto darījumu. Šo pieprasījumu pienācīgi paraksta konta turētāja pilnvarotais pārstāvis vai pārstāvji, kuri ir pilnvaroti iniciēt tāda veida darījumu, kādu plānots atcelt, un pieprasījumu nosūta desmit darbdienu laikā pēc procesa noslēgšanas. Pieprasījumā jābūt deklarācijai, kurā norādīts, ka darījums ir iniciēts kļūdas dēļ vai netīši.

2.   Konta turētājs var piedāvāt atcelt šādus darījumus:

a)

kvotu nodošana;

b)

kvotu dzēšana.

3.   Ja konta administrators konstatē, ka pieprasījums atbilst 1. punkta nosacījumiem, un piekrīt pieprasījumam, tas var piedāvāt atcelt darījumu Savienības reģistrā.

4.   Ja valsts administrators netīši vai kļūdas dēļ iniciējis kādu no 5. punktā minētajiem darījumiem, tas rakstiskā pieprasījumā var piedāvāt centrālajam administratoram atcelt pabeigto darījumu. Pieprasījumā jābūt deklarācijai, kurā norādīts, ka darījums ir iniciēts kļūdas dēļ vai netīši.

5.   Valsts administratori var piedāvāt atcelt šādus darījumus:

a)

vispārīgo kvotu iedale;

b)

aviācijas kvotu iedale.

6.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs akceptē atcelšanu, kas piedāvāta saskaņā ar 1. punktu, bloķē vienības, kas pārskaitāmas darījuma atcelšanas dēļ, un pārsūta piedāvājumu centrālajam administratoram, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

atceļamais kvotu nodošanas vai dzēšanas darījums nav pabeigts vairāk kā 30 darbdienas pirms konta administratora piedāvājuma saskaņā ar 3. punktu;

b)

ja tiek atcelts nodošanas darījums, neviens operators vai gaisakuģa operators atcelšanas dēļ nekļūst par tādu, kas nav izpildījis saistības.

7.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs akceptē atcelšanu, kas piedāvāta saskaņā ar 4. punktu, bloķē vienības, kas pārskaitāmas darījuma atcelšanas dēļ, un pārsūta piedāvājumu centrālajam administratoram, ja ir izpildīti šie nosacījumi:

a)

kontā, kurā, īstenojot atceļamo darījumu, tika ieskaitītas vienības, vēl aizvien ir tāds šā veida vienību daudzums, ar kādu veica atceļamo darījumu;

b)

ja atceļamais darījums ir vispārīgo kvotu iedale, tas ir veikts pēc tam, kad beidzies iekārtas atļaujas termiņš, vai pēc tam, kad iekārta pilnībā vai daļēji pārtraukusi darbību.

8.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs īsteno atcelšanu, izmantojot tāda paša veida vienības kā tās, kuras atrodas atceļamā darījuma saņēmējā kontā.

3. NODAĻA

Sasaiste ar citām siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmām

59. pants

Sasaistes pasākumu īstenošana

Centrālais administrators drīkst piemērotā laikā izveidot kontus un procesus, kā arī veikt darījumus un citas operācijas, lai izpildītu nolīgumus un vienošanās, kas noslēgti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. un 25.a pantam.

III SADAĻA

KOPĪGI TEHNISKIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Savienības reģistra un EUTL tehniskās prasības

1. iedaļa

Pieejamība

60. pants

Savienības reģistra un EUTL pieejamība un stabilitāte

1.   Centrālais administrators veic visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)

kontu pārstāvji un valsts administratori var piekļūt Savienības reģistram 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā;

b)

šīs regulas 6. pantā minētās sasaistes starp Savienības reģistru un EUTL tiek uzturētas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā;

c)

ir nodrošināta rezerves aparatūra un programmatūra, kas vajadzīga primārās aparatūras un programmatūras darbības pārtraukuma gadījumā;

d)

Savienības reģistrs un EUTL nekavējoties atsaucas uz konta pārstāvju pieprasījumiem.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistram un EUTL ir stabilas sistēmas un procedūras, lai aizsargātu visus būtiskos datus un sekmētu visu datu un operāciju ātru atgūšanu atteices vai katastrofas gadījumā.

3.   Centrālais administrators līdz minimumam samazina Savienības reģistra un EUTL darbības pārtraukumus.

61. pants

Palīdzības dienesti

1.   Valsts administratori ar nacionālo palīdzības dienestu starpniecību sniedz palīdzību un atbalstu tiem Savienības reģistra kontu turētājiem un kontu pārstāvjiem, kuru kontus tie administrē.

2.   Centrālais administrators ar centrālā palīdzības dienesta starpniecību sniedz atbalstu valsts administratoriem, lai palīdzētu tiem sniegt atbalstu saskaņā ar 1. punktu.

2. iedaļa

Drošība un autentifikācija

62. pants

Savienības reģistra autentifikācija

Savienības reģistra identitāti autentificē EUTL, ņemot vērā 75. pantā paredzētās datu apmaiņas un tehniskās specifikācijas.

63. pants

Piekļuve kontiem Savienības reģistrā

1.   Kontu pārstāvji var piekļūt saviem kontiem Savienības reģistrā, izmantojot Savienības reģistra drošo apgabalu. Centrālais administrators nodrošina piekļuvi Savienības reģistra vietnes drošajam apgabalam ar interneta starpniecību. Savienības reģistra tīmekļa vietne ir pieejama visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

2.   Valsts administratori var piekļūt sevis administrētajiem kontiem Savienības reģistrā, izmantojot Savienības reģistra drošo apgabalu. Centrālais administrators nodrošina piekļuvi Savienības reģistra vietnes drošajam apgabalam ar interneta starpniecību.

3.   Pilnvaroto pārstāvju vai valsts administratoru saziņa ar Savienības reģistra drošo apgabalu tiek šifrēta, ņemot vērā drošības prasības, kuras izklāstītas 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

4.   Centrālais administrators veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi Savienības reģistra tīmekļa vietnes drošajam apgabalam.

5.   Ja ir apdraudēta pilnvarotā pārstāvja akreditācijas datu drošība, šis pilnvarotais pārstāvis nekavējoties aptur savu piekļuvi attiecīgajam kontam, par to informē attiecīgā konta administratoru un pieprasa jaunus akreditācijas datus. Ja nav iespējams piekļūt kontam, lai apturētu piekļuvi, pilnvarotais pārstāvis nekavējoties prasa, lai piekļuvi aptur valsts administrators.

64. pants

Autentifikācija un autorizācija Savienības reģistrā

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka valsts administratoriem un katram pilnvarotajam pārstāvim tiek piešķirti akreditācijas dati autentifikācijas vajadzībām, lai tie varētu piekļūt Savienības reģistram.

2.   Pilnvarotais pārstāvis var piekļūt tikai tiem kontiem Savienības reģistrā, kuriem tas ir pilnvarots piekļūt, un tas var pieprasīt iniciēt tikai tādus procesus, ko ir pilnvarots pieprasīt saskaņā ar 21. pantu. Šāda piekļuve vai pieprasījums tiek īstenots, izmantojot Savienības reģistra vietnes drošo apgabalu.

3.   Papildus 1. punktā minētajiem akreditācijas datiem pilnvarotais pārstāvis izmanto sekundāro autentifikāciju, lai piekļūtu Savienības reģistram, ņemot vērā sekundārās autentifikācijas mehānismu tipus, kas noteikti 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

4.   Konta administrators var pieņemt, ka lietotājs, kuru Savienības reģistrs sekmīgi autentificējis, ir pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēts ar attiecīgajiem autentifikācijas akreditācijas datiem, izņemot gadījumus, kad pilnvarotais pārstāvis informē konta administratoru, ka ir apdraudēta tā akreditācijas datu drošība, un pieprasa tos nomainīt.

5.   Pilnvarotais pārstāvis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu savu akreditācijas datu pazušanu, zādzību vai apdraudēšanu. Pilnvarotais pārstāvis nekavējoties ziņo valsts administratoram par akreditācijas datu pazušanu, zādzību vai apdraudēšanu.

65. pants

Visas piekļuves apturēšana drošības roba vai drošības riska dēļ

1.   Centrālais administrators var uz laiku apturēt piekļuvi Savienības reģistram vai EUTL, vai jebkurai to daļai, ja tam ir pamatotas aizdomas, ka Savienības reģistrā vai EUTL ir radies drošības robs vai pastāv nozīmīgs risks Savienības reģistra vai EUTL – tostarp 60. pantā minēto rezerves resursu – drošībai Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2017/46 (21) nozīmē. Ja apturēšanas iemesli pastāv ilgāk par piecām darbdienām, Komisija var dot rīkojumu centrālajam administratoram apturēšanu nepārtraukt.

Centrālais administrators par apturēšanu, tās iemesliem un paredzamo ilgumu nekavējoties informē visus valsts administratorus.

2.   Valsts administrators, kas uzzina par drošības robu vai risku, nekavējoties informē centrālo administratoru. Centrālais administrators var veikt 1. punktā minētos pasākumus.

3.   Ja valsts administrators uzzina par 1. punktā aprakstīto situāciju, kuras dēļ ir jāaptur visa piekļuve kontiem, kurus tas administrē saskaņā ar šo regulu, tas aptur visu piekļuvi visiem tā administrētajiem kontiem un nekavējoties informē centrālo administratoru. Centrālais administrators pēc iespējas drīzāk informē visus pārējos valsts administratorus.

4.   Par saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu veiktajiem pasākumiem konta turētājus informē pirms apturēšanas, cik vien drīz praktiski iespējams. Paziņojumā ietver informāciju par iespējamo apturēšanas ilgumu, un tam jābūt skaidri redzamam Savienības reģistra tīmekļa vietnes publiski pieejamajā apgabalā.

66. pants

Piekļuves apturēšana kvotām, ja pastāv aizdomas par krāpniecisku darījumu

1.   Valsts administrators vai valsts administrators, kas rīkojas pēc kompetentās iestādes vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem relevantās iestādes rīkojuma, var apturēt piekļuvi kvotām tā administrētajā Savienības reģistra daļā ikvienā no šiem gadījumiem:

a)

ne vairāk kā uz četrām nedēļām, ja tam ir aizdomas, ka ar kvotām ir noticis darījums, kas ir krāpšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana, korupcija vai cits smags noziegums;

b)

ja apturēšana pamatojas uz un ir saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, kam ir likumīgs mērķis.

Pirmās daļas a) punkta nolūkā attiecīgi piemēro 67. panta noteikumus. Pēc finanšu izlūkošanas vienības rīkojuma šo periodu var pagarināt.

2.   Komisija var centrālajam administratoram dot rīkojumu augstākais uz četrām nedēļām apturēt piekļuvi kvotām Savienības reģistrā vai EUTL, ja tai ir aizdomas, ka ar kvotām ir veikti darījumi, kas ir krāpšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana, korupcija vai cits smags noziegums.

3.   Valsts administrators vai Komisija nekavējoties informē kompetento tiesībaizsardzības iestādi par piekļuves apturēšanu.

4.   Prasīt, lai administrators aptur piekļuvi, var arī valsts administratora dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem un saskaņā ar tiem.

67. pants

Sadarbība ar relevantajām kompetentajām iestādēm un ziņošana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu vai noziedzīgām darbībām

1.   Centrālais administrators un valsts administratori sadarbojas ar publiskajām struktūrām, kuru uzdevums ir pārraudzīt atbilstību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un ar publiskajām struktūrām, kuru kompetencē ir kvotu primāro un sekundāro tirgu pārraudzība, tā nodrošinot, ka tiem ir konsolidēts pārskats pār kvotu tirgiem.

2.   Valsts administrators, tā direktori un darbinieki pilnībā sadarbojas ar relevantajām kompetentajām iestādēm, lai izveidotu pietiekamas un pienācīgas procedūras, kuru mērķis ir novērst un nepieļaut tādu darījumu īstenošanu, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

3.   Valsts administrators, tā direktori un darbinieki pilnībā sadarbojas ar Direktīvas (ES) 2015/849 32. pantā minēto finanšu izlūkošanas vienību (FIU), proti, nekavējoties:

a)

pēc savas ierosmes informē FIU, ja ir zināms, rodas aizdomas vai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, vai arī tiek vai tikuši izdarīti šādu darbību mēģinājumi;

b)

pēc FIU pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas piemērojamos tiesību aktos.

4.   Šī panta 2. punktā minēto informāciju pārsūta valsts administratora dalībvalsts FIU. Persona vai personas, kas atbildīgas par informācijas pārsūtīšanu saskaņā ar šo pantu, ir norādītas valsts aktos, ar kuriem tiek transponēta Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 1. punktā minētā atbilstības pārvaldības un saziņas politika un procedūras.

5.   Valsts administratora dalībvalsts nodrošina, ka valsts administratoram piemēro tos valsts aktus, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas (ES) 2015/849 37., 38., 39., 42. un 46. pants.

6.   Konta turētājs par jebkādu krāpšanu vai iespējamu krāpšanu nekavējoties ziņo valsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei. Ziņojumu pārsūta valsts administratoriem.

68. pants

Procesu apturēšana

1.   Komisija var dot rīkojumu centrālajam administratoram uz laiku apturēt dažu vai visu Savienības reģistrā izcēlušos procesu akceptēšanu EUTL, ja šis reģistrs nedarbojas un netiek uzturēts saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Komisija par to nekavējoties paziņo attiecīgajiem valsts administratoriem.

2.   Centrālais administrators var uz laiku apturēt dažu vai visu procesu iniciēšanu vai akceptēšanu Savienības reģistrā, lai veiktu plānotus vai ārkārtas Savienības reģistra uzturēšanas darbus.

3.   Valsts administrators var pieprasīt Komisijai atjaunot saskaņā ar 1. punktu apturētos procesus, ja tas uzskata, ka ir novērstas problēmas, kuru dēļ procesi apturēti. Ja tā ir, Komisija dod centrālajam administratoram rīkojumu šos procesus atjaunot. Pretējā gadījumā tā saprātīgā laika posmā noraida pieprasījumu un nekavējoties informē valsts administratoru, norādot iemeslus un nosakot kritērijus, kas jāizpilda, lai tiktu akceptēts nākamais pieprasījumus.

4.   Komisija centrālajam administratoram var dot rīkojumu, tostarp arī pēc tādas dalībvalsts lūguma, kas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam paziņojusi Eiropadomei par nodomu izstāties no Savienības, uz laiku apturēt to minētās dalībvalsts relevanto procesu akceptēšanu EUTL, kas saistīti ar bezmaksas iedali un izsolēm.

69. pants

Sasaistes nolīgumu apturēšana

Ja saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu noslēgtais nolīgums tiek apturēts vai izbeigts, centrālais administrators veic piemērotus pasākumus saskaņā ar minēto nolīgumu.

3. iedaļa

Automātiska procesu pārbaude, reģistrācija un pabeidze

70. pants

Automātiska procesu pārbaude

1.   Visiem procesiem jāatbilst vispārējām IT prasībām attiecībā uz elektronisko ziņojumapmaiņu, kas Savienības reģistrā nodrošina sekmīgu procesa nolasīšanu, pārbaudi un reģistrāciju. Visiem procesiem jāatbilst specifiskajām ar procesiem saistītajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL, ņemot vērā 75. pantā paredzētās datu apmaiņas un tehniskās specifikācijas, attiecībā uz visiem procesiem veic automātiskas pārbaudes, lai atklātu neatbilstības un nesaskanības, kuru dēļ ierosinātais process neatbilstu Direktīvas 2003/87/EK un šīs regulas prasībām.

71. pants

Nesaskanību atklāšana

Attiecībā uz procesiem, kas pabeigti, izmantojot 6. panta 2. punktā minēto Savienības reģistra un EUTL tiešo sasaisti, centrālais administrators nodrošina, ka EUTL izbeidz visus procesus, ja 72. panta 2. punktā minēto automātisko pārbaužu gaitā tiek konstatētas nesaskanības, un par izbeigtajā darījumā iesaistītajiem kontiem informē Savienības reģistru un administratoru, nosūtot automātiskās pārbaudes atbildes kodu. Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs par procesa izbeigšanu nekavējoties informē attiecīgo kontu turētājus.

72. pants

Nesaskanību atklāšana Savienības reģistrā

1.   Centrālais administrators un dalībvalstis nodrošina, ka Savienības reģistrs ietver pārbaudes ievades kodus un pārbaudes atbildes kodus, lai nodrošinātu katrā procesā apmainītās informācijas pareizu interpretāciju. Pārbaudes kodi ir pieskanīgi 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās ietvertajiem kodiem.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka pirms visu procesu izpildes un to laikā Savienības reģistrs veic pienācīgas automātiskas pārbaudes, lai nodrošinātu nesaskanību atklāšanu un nepareizu procesu izbeigšanu, pirms automātiskās pārbaudes tiek veiktas EUTL.

73. pants

Saskaņošana un nesakritību noteikšana EUTL

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL periodiski iniciē datu saskaņošanu, lai nodrošinātu, ka EUTL ieraksti par kontiem un kvotu turējumiem atbilst ierakstiem par šiem turējumiem Savienības reģistrā. Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL reģistrē visus procesus.

2.   Ja 1. punktā minētajā datu saskaņošanas procesā EUTL atklāj nesakritību, kuras dēļ informācija par kontiem un kvotu turējumiem, kuru sniedz Savienības reģistrs periodiskā saskaņošanas procesa ietvaros, atšķiras no EUTL ietvertās informācijas, centrālais administrators nodrošina, ka EUTL nepieļauj, ka tiek pabeigti kādi turpmākie procesi ar kontiem un kvotām, ko skar nesakritība. Centrālais administrators nodrošina, ka par jebkuru nesakritību EUTL nekavējoties informē centrālo administratoru un relevanto kontu administratorus.

74. pants

Procesu noslēgšana

1.   Visi darījumi un citi procesi, par ko saskaņā ar 6. panta 2. punktu paziņots EUTL, tiek noslēgti, kad EUTL paziņo Savienības reģistram par procesu pabeigšanu. Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL automātiski pārtrauc darījuma vai procesa pabeigšanu, ja to nav iespējams pabeigt 24 stundu laikā pēc paziņošanas.

2.   Regulas 73. panta 1. punktā minētais datu saskaņošanas process ir noslēdzies, kad ir novērstas visas nesakritības starp Savienības reģistrā ietverto informāciju un EUTL ietverto informāciju konkrētā laikā un dienā un datu saskaņošanas process ir sekmīgi atkārtoti iniciēts un pabeigts.

4. iedaļa

Specifikācijas un izmaiņu vadība

75. pants

Datu apmaiņas un tehniskās specifikācijas

1.   Komisija valsts administratoriem dara pieejamas datu apmaiņas un tehniskās specifikācijas, kurās noteiktas operacionālās prasības Savienības reģistram, tostarp identifikācijas kodi, automātiskās pārbaudes, atbildes kodi un datu reģistrēšanas prasības, kā arī testēšanas procedūras un drošības prasības.

2.   Datu apmaiņas un tehniskās specifikācijas izstrādā, apspriežoties ar dalībvalstīm.

3.   Standarti, kas izstrādāti atbilstīgi nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu, ir saskanīgi ar datu apmaiņas un tehniskajām specifikācijām, kas sagatavotas atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

76. pants

Izmaiņu un laidumu vadība

Ja ir vajadzīga Savienības reģistra programmatūras jauna versija vai laidums, centrālais administrators nodrošina, ka, pirms tiek izveidota un aktivizēta sasaiste starp programmatūras jauno versiju vai laidumu un EUTL, ir pabeigtas 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās noteiktās testēšanas procedūras.

2. NODAĻA

Ieraksti, ziņojumi, konfidencialitāte un pakalpojumu maksas

77. pants

Informācijas un personas datu apstrāde

1.   Saistībā ar personas datu apstrādi Savienības reģistrā un EUTL valsts administratorus uzskata par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta nozīmē. Saistībā ar šajā regulā paredzētajiem pienākumiem un ar tiem saistīto personas datu apstrādi Komisiju uzskata par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktu.

2.   Ja valsts administrators atklājis personas datu aizsardzības pārkāpumu, tas nekavējoties informē centrālo administratoru un pārējos valsts administratorus par pārkāpuma raksturu un iespējamām sekām, kā arī par pasākumiem, kas veikti vai ierosināti, lai novērstu personas datu aizsardzības pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.

3.   Ja centrālais administrators atklājis personas datu aizsardzības pārkāpumu, tas nekavējoties informē valsts administratorus par pārkāpuma raksturu un iespējamām sekām, kā arī par pasākumiem, ko veicis centrālais administrators un ko ieteicams veikt valsts administratoriem, lai novērstu personas datu aizsardzības pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.

4.   To, kāda ir attiecīgo pārraugu atbildība par savu datu aizsardzības pienākumu izpildi, nosaka saskaņā ar 7. panta 4. punktu sagatavotajos sadarbības nosacījumos.

5.   Centrālais administrators un dalībvalstis nodrošina, ka Savienības reģistrs un EUTL glabā un apstrādā tikai to informāciju par kontiem, kontu turētājiem un kontu pārstāvjiem, kura noteikta III pielikuma III-I tabulā, VI pielikuma VI-I un VI-II tabulā, VII pielikuma VII-I tabulā un VIII pielikuma VIII-I tabulā. Visu pārējo saskaņā ar šo regulu sniedzamo informāciju glabā un apstrādā ārpus Savienības reģistra vai EUTL.

6.   Valsts administratori nodrošina, ka šajā regulā prasītā informācija, kas netiek glabāta Savienības reģistrā vai EUTL, tiek apstrādāta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktu noteikumiem.

7.   Ne Savienības reģistrā, ne EUTL nereģistrē nekādas īpašas datu kategorijas, kas definētas Regulas (ES) 2016/679 9. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 10. pantā.

78. pants

Ieraksti

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs glabā ierakstus par visiem procesiem, žurnalēšanas datiem un kontu turētājiem piecus gadus pēc konta slēgšanas.

2.   Personas datus no ierakstiem dzēš, kad apritējuši pieci gadi kopš konta slēgšanas vai pieci gadi, kopš izbeigtas Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 13. punktā definētās darījumu attiecības ar fizisku personu.

3.   Personas datus var paturēt vēl piecus gadus ar nosacījumu, ka tiem piekļūt var tikai centrālais administrators un tikai šādiem mērķiem: izmeklēšana, atklāšana, kriminālvajāšana, nodokļu administrēšana vai piedzīšana, revīzija un finansiālā uzraudzība attiecībā uz darbībām ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, citiem smagiem noziegumiem vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kur Savienības reģistrā esošos kontus var izmantot kā instrumentu, vai uz tādu Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kas nodrošina ES ETS darbību.

4.   Tādām vajadzībām kā izmeklēšana, atklāšana, kriminālvajāšana, nodokļu administrēšana vai piedzīšana, revīzija un finansiālā uzraudzība attiecībā uz darbībām ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, citiem smagiem noziegumiem vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kur Savienības reģistrā esošos kontus var izmantot kā instrumentu, vai uz tādu Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kas nodrošina ES ETS darbību, valsts administratoru pārraudzītos personas datus var paturēt no brīža, kad izbeigtas darījumu attiecības, līdz brīdim, kad beidzies periods, kas atbilst valsts administratora valsts tiesību aktos noteiktajam maksimālajam noilguma periodam par šādiem nodarījumiem.

5.   Personas datus saturošu konta informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo regulu un netiek glabāta Savienības reģistrā vai EUTL, patur saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

6.   Centrālais administrators nodrošina, ka valsts administratori saistībā ar kontiem, kurus tie administrē vai ir administrējuši, var piekļūt visiem Savienības reģistrā glabātajiem ierakstiem, ievadīt vaicājumus un eksportēt ierakstus.

79. pants

Ziņošana un informācijas pieejamība

1.   Centrālais administrators pārredzami un organizēti dara pieejamu XIII pielikumā minēto informāciju XIII pielikumā noteiktajiem saņēmējiem. Centrālais administrators veic visus saprātīgos pasākumus, lai darītu pieejamu XIII pielikumā minēto informāciju XIII pielikumā noteiktajā biežumā. Centrālais administrators neizpauž papildinformāciju, kas tiek glabāta EUTL vai Savienības reģistrā, izņemot gadījumus, kad tas ir atļauts saskaņā ar 80. pantu.

2.   Arī valsts administratori internetā publiski pieejamā vietnē var pārredzami un organizēti darīt pieejamu to XIII pielikumā minētās informācijas daļu, kurai tie var piekļūt saskaņā ar 80. pantu, XIII pielikumā noteiktajā biežumā un XIII pielikumā noteiktajiem saņēmējiem. Valsts administratori neizpauž papildinformāciju, kas tiek glabāta Savienības reģistrā, izņemot gadījumus, kad tas ir atļauts saskaņā ar 80. pantu.

80. pants

Konfidencialitāte

1.   Visu EUTL un Savienības reģistrā glabāto informāciju, tostarp par visu kontu turējumiem, par visiem veiktajiem darījumiem un par visu kontā esošo vai darījuma skarto kvotu unikālo vienības identifikācijas kodu, uzskata par konfidenciālu, ja vien citādi nav paredzēts Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, kam ir likumīgs, ar šo regulu saderīgs mērķis un kas ir samērīgi.

Pirmā daļa attiecas arī uz visu informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo regulu un ir centrālā administratora vai valsts administratora turējumā.

2.   Centrālais administrators un valsts administratori nodrošina, ka visām personām, kas pie tiem strādā vai ir strādājušas, vai struktūrām, kam tiek deleģēti uzdevumi, kā arī ekspertiem, kas strādā to uzdevumā, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tie neizpauž nekādu konfidenciālu informāciju, ko var saņemt, pildot savus pienākumus; tas neskar valsts krimināltiesību vai nodokļu tiesību vai arī šīs regulas citu noteikumu prasības.

3.   Centrālais administrators vai valsts administrators drīkst sniegt Savienības reģistrā un EUTL glabātos datus vai saskaņā ar regulu ievākto informāciju šādām struktūrām:

a)

dalībvalsts policijai vai citai tiesībaizsardzības vai tiesu iestādei un nodokļu iestādēm;

b)

Eiropas Komisijas Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai;

c)

Eiropas Revīzijas palātai;

d)

Eurojust;

e)

Direktīvas (ES) 2015/849 48. pantā minētajām kompetentajām iestādēm;

f)

Direktīvas (ES) 2014/65 67. pantā minētajām kompetentajām iestādēm;

g)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 22. pantā minētajām kompetentajām iestādēm;

h)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (22);

i)

Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (23);

j)

kompetentajām valsts pārraudzības iestādēm;

k)

dalībvalstu valsts administratoriem un Direktīvas 2003/87/EK 18. pantā minētajām kompetentajām iestādēm;

l)

Direktīvas 98/26/EK 6. pantā minētajām iestādēm;

m)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valsts kompetentajām datu aizsardzības iestādēm.

4.   Datus 3. punktā uzskaitītajām struktūrām var sniegt pēc to pieprasījuma, kas adresēts centrālajam administratoram vai valsts administratoram, ja šādi pieprasījumi ir pamatoti un nepieciešami izmeklēšanai, atklāšanai, kriminālvajāšanai, nodokļu administrēšanai vai piedzīšanai, revīzijai un finansiālajai uzraudzībai attiecībā uz darbībām ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, citiem smagiem noziegumiem vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kur Savienības reģistrā esošos kontus var izmantot kā instrumentu, vai uz tādu Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kas nodrošina ES ETS darbību.

Neskarot valsts krimināltiesību vai nodokļu tiesību prasības, centrālais administrators, valstu administratori vai citas iestādes, struktūras, fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai: centrālais administrators un valsts administratori – šīs regulas darbības jomas ietvaros, bet citas iestādes, struktūras vai fiziskās vai juridiskās personas – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar minēto funkciju veikšanu.

Šajā pantā paredzētie nosacījumi attiecas uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kuras saņemšana, apmaiņa vai nosūtīšana notikusi saskaņā ar šo regulu. Tomēr šis pants neliedz centrālajam administratoram un valsts administratoriem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai to nosūtīt saskaņā ar šo regulu.

Šis pants neliedz centrālajam administratoram un valsts administratoriem, ievērojot valsts tiesību aktus, apmainīties ar tādu konfidenciālu informāciju vai to nosūtīt, kas nav saņemta no centrālā administratora vai citas dalībvalsts valsts administratora.

5.   Struktūra, kas saņem datus saskaņā ar 4. punktu, nodrošina, ka saņemtie dati tiek izmantoti tikai saskaņā ar 4. punktu sniegtajā pieprasījumā minētajā nolūkā un netiek tīši vai netīši darīti pieejami personām, kas nav saistītas ar šādu datu izmatošanas nolūku. Tomēr šis noteikums neliedz minētajām struktūrām darīt šos datus pieejamus citām 3. punktā uzskaitītajām struktūrām, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 4. punktu sniegtajā pieprasījumā minētajā nolūkā.

6.   Pēc 3. punktā minēto struktūru pieprasījuma centrālais administrators var tām sniegt piekļuvi tādiem darījumu datiem, kuri neļauj tieši identificēt konkrētas personas, lai šīs struktūras varētu darījumos meklēt aizdomīgas sakarības. Struktūras ar šādu piekļuvi par aizdomīgām darījumu sakarībām drīkst ziņot citām 3. punktā minētajām struktūrām.

7.   Eiropolam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794 (24) 18. panta nolūkā ir pastāvīga piekļuve lasāmrežīmā Savienības reģistrā un EUTL glabātajiem datiem. Eiropols Komisiju pastāvīgi informē par to, kā tas datus izmanto.

8.   Valsts administratori, izmantojot drošus līdzekļus, visiem citiem valsts administratoriem un centrālajam administratoram dara pieejamus to personu vārdu, valstspiederību, dzimšanas datumu un vietu, kurām tie ir atteikuši atvērt kontu saskaņā ar 19. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, vai kuras tie ir atteikuši iecelt par pilnvaroto pārstāvi saskaņā ar 21. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktu, un tādu konta īpašnieku un konta pilnvaroto pārstāvju vārdu, valstspiederību un dzimšanas datumu, kuriem apturēta piekļuve saskaņā ar 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 30. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu un 30. panta 4. punktu, vai kuri ir slēgti saskaņā ar 28. pantu. Valsts administratori nodrošina, ka informācija tiek atjaunināta un ka ar to pārtrauc dalīties tad, kad vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ dalīšanās informācijā bija vajadzīga. Dalīšanās informācijā nenotiek ilgāk kā piecus gadus.

Valsts administratori informē skartās personas par to, ka informācija par viņu identitāti ir sniegta pārējiem valsts administratoriem, un par to, cik ilgi tas tiks darīts.

Skartās personas drīkst 30 kalendāro dienu laikā kompetentajai iestādei vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem relevantajai iestādei iesniegt iebildumu pret dalīšanos informācijā. Kompetentā iestāde vai relevantā iestāde, ievērojot valsts tiesību aktu prasības, pieņem pamatotu lēmumu dot valsts administratoram rīkojumu vai nu pārstāt, vai turpināt dalīties informācijā.

Skartās personas drīkst pieprasīt, lai valsts administrators, kas dalās informācijā saskaņā ar pirmo daļu, uzrāda, ar kādiem šīs personas datiem tas dalījies. Valsts administratori šādus pieprasījumus izpilda 20 darbdienu laikā kopš saņemšanas.

9.   Valsts administratori var nolemt paziņot valstu tiesībaizsardzības un nodokļu iestādēm par visiem darījumiem ar tādu vienību skaitu, kas pārsniedz valsts administratora noteikto skaitu, un ziņot par visiem kontiem, kuros veikto darījumu skaits valsts administratora noteiktā periodā pārsniedz valsts administratora noteikto skaitu.

10.   Ne EUTL, ne Savienības reģistrs nepieprasa kontu turētājiem iesniegt informāciju par kvotu cenu.

11.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 24. pantam ieceltajam izsoles uzraugam ir piekļuve visai informācijai par izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma kontu Savienības reģistrā.

81. pants

Pakalpojumu maksas

1.   Centrālais administrators no Savienības reģistra kontu turētājiem neiekasē nekādu pakalpojumu maksu.

2.   Valsts administratori var iekasēt saprātīgu pakalpojumu maksu no to administrēto kontu turētājiem un verificētājiem.

3.   Valsts administratori par pakalpojumu maksu un par jebkurām pakalpojumu maksas izmaiņām desmit darbdienu laikā paziņo centrālajam administratoram. Centrālais administrators pakalpojumu maksas ievieto publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

82. pants

Darbības pārtraukumi

Centrālais administrators to, ka Savienības reģistra darbības pārtraukumi ir minimāli, nodrošina, veicot visus saprātīgos pasākumus, kas nodrošina Savienības reģistra un EUTL pieejamību un drošību Lēmuma (ES, Euratom) 2017/46 nozīmē, un nodrošinot stabilas sistēmas un procedūras visas informācijas aizsargāšanai.

IV SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

83. pants

Īstenošana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo regulu, un jo īpaši par to, ka valsts administratoriem ir jāpilda savs pienākums verificēt un izvērtēt informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 19. panta 1. punktu, 21. panta 4. punktu un 22. panta 4. punktu.

84. pants

Kontu turpmāka lietošana

1.   Šīs regulas I sadaļas 3. nodaļā norādītos kontus, kas atvērti vai ko lieto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013, turpina lietot šīs regulas nolūkā.

2.   Personas kontus, kas atvērti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 389/2013 18. pantu, pārvērš tirdzniecības kontos.

85. pants

Lietošanas ierobežojumi

1.   Regulas (ES) Nr. 389/2013 3. panta 12. punktā definētās Kioto vienības Savienības reģistra ETS kontos var turēt līdz 2023. gada 1. jūlijam.

2.   Pēc 1. punktā minētās dienas centrālais administrators valsts administratoriem iesniedz sarakstu, kur uzskaitīti ETS konti, kuros ir Kioto vienības. Pamatojoties uz šo sarakstu, valsts administrators konta turētājam prasa norādīt KP kontu, uz kuru pārskaita šādus starptautiskos kredītus.

3.   Ja konta turētājs uz valsts administratora pieprasījumu nav atbildējis 40 darbdienu laikā, valsts administrators starptautiskos kredītus pārskaita valsts KP kontā vai valsts tiesību aktos norādītā kontā.

86. pants

Jaunas konta informācijas sniegšana

Konta informāciju, kas prasīta šajā regulā, bet nebija prasīta Regulā (ES) Nr. 389/2013, valsts administratoriem iesniedz ne vēlāk kā nākamajā izvērtēšanā, kas minēta 22. panta 4. punktā.

87. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 389/2013

Regulu (ES) Nr. 389/2013 groza šādi:

1)

regulas 7. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Centrālais administrators nodrošina, ka nolūkā apmainīties ar informāciju par darījumiem ar kvotām Savienības reģistrs uztur sasaisti ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmu reģistriem, ar kuriem ir spēkā esošs sasaistes nolīgums saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu.”;

2)

regulas 56. pantam pievieno šādu 4. un 5. punktu:

“4.   Ja ir spēkā kāds nolīgums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam, un tas paredz pārskaitīt aviācijas kvotas uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem citas siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmas reģistrā, centrālais administrators sadarbībā ar šā cita reģistra administratoru nodrošina, ka Savienības reģistrs šīs aviācijas kvotas pārskaita no ES aviācijas iedales konta uz attiecīgajiem kontiem šajā citā reģistrā.

5.   Ja ir spēkā kāds nolīgums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam, un tas paredz pārskaitīt attiecīgās aviācijas kvotas no citas siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmas uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem Savienības reģistrā, centrālais administrators sadarbībā ar šā cita reģistra administratoru nodrošina, ka Savienības reģistrs šīs aviācijas kvotas pārskaita no attiecīgajiem šā cita reģistra kontiem uz gaisakuģu operatoru turējuma kontiem Savienības reģistrā, ar nosacījumu, kas ir saņemts apstiprinājums no tās kompetentās iestādes, kas atbildīga par šīs citas siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmas administrēšanu.”;

3)

regulas 67. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Ja ir spēkā kāds nolīgums atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro vienībām, kas piešķirtas tādā siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmā, kas sasaistīta ar ES ETS.”;

4)

regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“71. pants

Sasaistes pasākumu īstenošana

Centrālais administrators drīkst piemērotā laikā izveidot kontus un procesus, kā arī veikt darījumus un citas operācijas, lai izpildītu nolīgumus un vienošanās, kas noslēgti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. un 25.a pantam.”;

5)

regulā iekļauj šādu 99.a pantu:

“99.a pants

Sasaistes nolīgumu apturēšana

Ja saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu noslēgtais nolīgums tiek apturēts vai izbeigts, centrālais administrators veic piemērotus pasākumus saskaņā ar minēto nolīgumu.”;

6)

regulas 105. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Standarti, kas izstrādāti atbilstīgi nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu, ir saskanīgi ar datu apmaiņas un tehniskajām specifikācijās, kas sagatavotas atbilstīgi 1. un 2. punktam.”;

7)

regulas 108. pantu aizstāj ar šādu:

“108. pants

Ieraksti

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs glabā ierakstus par visiem procesiem, žurnalēšanas datiem un kontu turētājiem piecus gadus pēc konta slēgšanas.

2.   Personas datus no ierakstiem dzēš, kad apritējuši pieci gadi kopš konta slēgšanas vai pieci gadi, kopš izbeigtas Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 13. punktā definētās darījumu attiecības ar fizisku personu.

3.   Personas datus var paturēt vēl piecus gadus ar nosacījumu, ka tiem piekļūt var tikai centrālais administrators un tikai šādiem mērķiem: izmeklēšana, atklāšana, kriminālvajāšana, nodokļu administrēšana vai piedzīšana, revīzija un finansiālā uzraudzība attiecībā uz darbībām ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, citiem smagiem noziegumiem vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kur Savienības reģistrā esošos kontus var izmantot kā instrumentu, vai uz tādu Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kas nodrošina ES ETS darbību.

4.   Tādām vajadzībām kā izmeklēšana, atklāšana, kriminālvajāšana, nodokļu administrēšana vai piedzīšana, revīzija un finansiālā uzraudzība attiecībā uz darbībām ar kvotām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, citiem smagiem noziegumiem vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kur Savienības reģistrā esošos kontus var izmantot kā instrumentu, vai uz tādu Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kas nodrošina ES ETS darbību, valsts administratoru pārraudzītos personas datus var paturēt no brīža, kad izbeigtas darījumu attiecības, līdz brīdim, kad beidzies periods, kas atbilst valsts administratora valsts tiesību aktos noteiktajam maksimālajam noilguma periodam par šādiem nodarījumiem.

5.   Personas datus saturošu konta informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo regulu un netiek glabāta Savienības reģistrā vai EUTL, patur saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

6.   Centrālais administrators nodrošina, ka valsts administratori saistībā ar kontiem, kurus tie administrē vai ir administrējuši, var piekļūt visiem Savienības reģistrā glabātajiem ierakstiem, ievadīt vaicājumus un eksportēt ierakstus.”;

8)

XIV pielikumā iekļauj šādu4.a punktu:

“4.a

Katra gada 1. maijā publicē šādu informāciju par nolīgumiem, kas ir spēkā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu un līdz 30. aprīlim ir reģistrēta EUTL:

a)

sasaistītās emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto kvotu turējumi visos kontos Savienības reģistrā;

b)

to sasaistītās emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto kvotu skaits, kas izmantots atbilstības panākšanai ES ETS;

c)

to sasaistītās emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto kvotu summa, kas iepriekšējā kalendārajā gadā pārskaitītas uz kontiem Savienības reģistrā;

d)

to kvotu summa, kas iepriekšējā kalendārajā gadā pārskaitīta uz kontiem sasaistītajā emisiju tirdzniecības sistēmā.”

88. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 389/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr Regulu (ES) Nr. 389/2013 līdz 2026. gada 1. janvārim turpina piemērot visām darbībām, kas nepieciešamas saistībā ar 2013.–2020. gada tirdzniecības periodu, Kioto protokola otro saistību periodu un minētās regulas 3. panta 30. punktā definēto atbilstības periodu.

89. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra, izņemot 87. pantu, ko piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 12. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2)  Komisijas 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 920/2010 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 270, 14.10.2010., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(9)  Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.),

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2392, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada (OV L 350, 29.12.2017., 7. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1191 par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 200, 26.7.2016., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).

(17)  Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) 2019/331, ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.).

(18)  Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(21)  Komisijas 2017. gada 10. janvāra Lēmums (ES, Euratom) 2017/46 par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Eiropas Komisijā (OV L 6, 11.1.2017., 40. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).


I PIELIKUMS

I-I tabula. Kontu veidi un vienību veidi, ko var turēt katra veida kontā

Konta veida nosaukums

Konta turētājs

Konta administrators

Šā veida kontu skaits

Kvotas

Vienības no saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu sasaistītajām ETS

Vispārīgās kvotas

Aviācijas kvotas

I.   ETS pārvaldības konti Savienības reģistrā

ES kopējā daudzuma konts

ES

Centrālais administrators

1

ES aviācijas kopējā daudzuma konts

ES

Centrālais administrators

1

ES izsoles konts

ES

Centrālais administrators

1

ES iedales konts

ES

Centrālais administrators

1

ES aviācijas izsoles konts

ES

Centrālais administrators

1

ES īpašās rezerves konts

ES

Centrālais administrators

1

ES aviācijas iedales konts

ES

Centrālais administrators

1

Savienības dzēšanas konts

ES

Centrālais administrators

1

Izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konts

Izsolītājs, izsoles platforma, klīringa sistēma vai norēķinu sistēma

Valsts administrators, kurš atvēris kontu

Viens vai vairāki katrai izsoles platformai

II.   ETS turējuma konti Savienības reģistrā

Operatora turējuma konts

Operators

Tās dalībvalsts administrators, kur atrodas iekārta

Viens katrai iekārtai

Gaisakuģa operatora turējuma konts

Gaisakuģa operators

Gaisakuģa operatoru administrējošās dalībvalsts valsts administrators

Viens katram gaisakuģa operatoram

Valsts turējuma konts

Dalībvalsts

Konta turētājas dalībvalsts valsts administrators

Viens vai vairāki katrai dalībvalstij

III.   ETS tirdzniecības konti Savienības reģistrā

Tirdzniecības konts

Persona

Kontu atvērušais valsts administrators vai centrālais administrators

kā apstiprināts


II PIELIKUMS

Noteikumi

Maksu samaksa

1.

Noteikumi par jebkādām reģistra maksām par kontu izveidi un uzturēšanu un verificētāju reģistrāciju un uzturēšanu.

Pamatnoteikumu grozīšana

2.

Grozījumi pamatnoteikumos, kas atspoguļo izmaiņas šajā regulā vai valsts tiesību aktos.

Strīdu izšķiršana

3.

Noteikumi par strīdiem kontu turētāju starpā un par valsts administratora iespējām izvēlēties tiesu.

Atbildība un saistības

4.

Valsts administratora atbildības ierobežojums.

5.

Konta turētāja atbildības ierobežojums.

III PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz kopā ar konta atvēršanas pieprasījumu

1.

III-I tabulā noteiktā informācija.

III-I tabula. Informācija, kas attiecas uz visiem kontiem

 

A

B

C

D

E

F

Nr. p. k.

Konta informācijas elements

Obligāts vai neobligāts?

Veids

Vai atjaunināms?

Vai atjaunināšanai vajadzīgs administratora apstiprinājums?

Vai publicēts EUTL publiskajā tīmekļa vietnē?

1

Konta veids

O

Izvēle

Neattiecas

2

Konta turētāja vārds/nosaukums

O

Brīvs teksts

3

Konta nosaukums (piešķir konta turētājs)

O

Brīvs teksts

4

Konta turētāja adrese – valsts

O

Izvēle

5

Konta turētāja adrese – reģions vai pavalsts

N

Brīvs teksts

6

Konta turētāja adrese – pilsēta

O

Brīvs teksts

7

Konta turētāja adrese – pasta indekss

O

Brīvs teksts

8

Konta turētāja adrese – 1. rinda

O

Brīvs teksts

9

Konta turētāja adrese – 2. rinda

N

Brīvs teksts

10

Konta turētāja uzņēmuma reģistrācijas Nr.

O

Brīvs teksts

11

Konta turētāja 1. tālrunis

O

Brīvs teksts

 (*1)

12

Konta turētāja 2. tālrunis

O

Brīvs teksts

 (*1)

13

Konta turētāja e-pasta adrese

O

Brīvs teksts

 (*1)

14

Dzimšanas datums (fiziskām personām)

O fiziskām personām

Brīvs teksts

Neattiecas

15

Dzimšanas vieta – pilsēta (fiziskām personām)

O fiziskām personām

Brīvs teksts

Neattiecas

16

Dzimšanas vieta – valsts

N

Brīvs teksts

Neattiecas

17

Identifikācijas dokumenta veids (fiziskām personām)

O

Izvēle

18

Identifikācijas dokumenta numurs (fiziskām personām)

O

Brīvs teksts

19

Identifikācijas dokumenta derīguma termiņš

O, ja piešķirts

Brīvs teksts

20

PVN reģistrācijas numurs ar valsts kodu

O, ja piešķirts

Brīvs teksts

21

Juridiskās personas identifikators atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantam

O, ja piešķirts

Iepriekšiestatīts


(*1)  Konta turētājs var nolemt, ka informācija ir publicējama EUTL publiskajā tīmekļa vietnē.


IV PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz, lai atvērtu izsoles piegādes kontu vai tirdzniecības kontu

1.

III pielikuma III-I tabulā noteiktā informācija.

2.

Pierādījums, ka personai, kas prasa atvērt kontu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī ir atvērts bankas konts.

3.

Pierādījumi, kas apliecina tās fiziskās personas identitāti, kas prasa atvērt kontu, kuri var būt arī kopija no kāda no tālāk minētajiem dokumentiem:

a)

personas apliecība, ko izdevusi Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts;

b)

pase;

c)

dokuments, kas saskaņā ar kontu administrējošā valsts administratora valsts tiesību aktiem tiek akceptēts kā personas identifikācijas dokuments.

4.

Pierādījumi, kas apliecina fiziskās personas, kura ir konta turētāja, pastāvīgo dzīvesvietu, kuri var būt arī kopija no kāda no turpmāk minētajiem dokumentiem:

a)

saskaņā ar 3. punktu iesniegts identitātes dokuments, ja tajā ir norādīta pastāvīgās dzīvesvietas adrese;

b)

jebkurš cits valdības izsniegts personas dokuments, kurā ir norādīta pastāvīgās dzīvesvietas adrese;

c)

ja valsts, kurā persona pastāvīgi dzīvo, neizsniedz personas dokumentus, kuros ir norādīta pastāvīgās dzīvesvietas adrese, – vietējo iestāžu apliecinājums, kas apstiprina izvirzītās personas pastāvīgo dzīvesvietu;

d)

jebkurš cits dokuments, kas konta administratora dalībvalstī plaši pieņemts kā izvirzītās personas pastāvīgās dzīvesvietas apliecinājums.

5.

Ja kontu atvērt prasa juridiska persona – šādi turpmāk minētie dokumenti:

a)

dokuments, kas pierāda juridiskās personas reģistrāciju;

b)

bankas konta rekvizīti;

c)

dokuments, kas apliecina, ka persona ir reģistrēta PVN maksātāja;

d)

Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā definētā juridiskās personas faktiskā īpašnieka vārds, dzimšanas datums un valstspiederība, tostarp tas, kāda veida īpašumtiesības vai kontrole tam ir;

e)

direktoru saraksts.

6.

Ja kontu atvērt prasa juridiska persona, valsts administrators var prasīt, lai tā iesniedz vēl šādus dokumentus:

a)

juridiskās personas dibināšanas dokumentu kopija;

b)

gada pārskata vai jaunākā revidētā finanšu pārskata kopija vai, ja revidēti finanšu pārskati nav pieejami, finanšu pārskata kopija ar nodokļu iestādes vai finanšu direktora zīmogu.

7.

Pierādījumi, kas apstiprina juridiskās personas, kura ir konta turētāja, reģistrācijas adresi, ja tā nav skaidra no saskaņā ar 5. punktu iesniegtā dokumenta.

8.

Fiziskās personas, kas prasa atvērt kontu, izziņa par sodāmību vai jebkāds cits dokuments, ko konta administrators akceptē kā izziņu par sodāmību.

Ja kontu atvērt prasa juridiska persona, valsts administrators var prasīt, lai tā iesniedz šīs juridiskās personas faktiskā īpašnieka un/vai direktoru izziņu par sodāmību vai jebkādu citu dokumentu, ko konta administrators akceptē kā izziņu par sodāmību. Ja valsts administrators prasa iesniegt izziņu par sodāmību, šāda pieprasījuma pamatojumu dokumentē.

Tā vietā, lai prasītu iesniegt izziņu par sodāmību, valsts administrators var elektroniski un saskaņā ar valsts tiesību aktiem izprasīt relevanto informāciju no kompetentās iestādes, kuras ziņā ir sodāmību reģistrs.

Pēc konta atvēršanas saskaņā ar šo punktu prasītos dokumentus nedrīkst paturēt.

9.

Ja valsts administratoram tiek iesniegts dokumenta oriģināls, tas var izgatavot tā kopiju, uz kuras norāda autentiskuma apliecinājumu.

10.

Dokumenta kopiju var iesniegt kā pierādījumu saskaņā ar šo pielikumu, ja tās autentiskumu apliecinājis notārs vai cita valsts administratora norādīta līdzīga persona. Neskarot Regulā (ES) 2016/1191 izklāstītos noteikumus, ja dokumenti ir izdoti ārpus tās dalībvalsts, kur tiek iesniegta to kopija, kopijai jābūt legalizētai, izņemot gadījumos, kad valsts tiesību aktos paredzēts citādi. Apliecinājuma vai legalizācijas datums ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

11.

Konta administrators drīkst prasīt iesniegtajiem dokumentiem pievienot apliecinātu tulkojumu administratora norādītā valodā.

12.

Konta administrators var prasīt nevis papīra dokumentus, kas apstiprina saskaņā ar šo pielikumu prasīto informāciju, bet gan relevanto informāciju izgūt ar digitāliem rīkiem, ar nosacījumu, ka šādus rīkus ir atļauts izmantot informācijas ieguvei saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

V PIELIKUMS

Papildu informācija, kas jāsniedz, lai reģistrētu verificētājus

Dokuments, kas pierāda, ka reģistrāciju prasošais verificētājs ir akreditēts kā verificētājs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 15. pantu.


VI PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz, lai atvērtu operatora turējuma kontu

1.

III pielikuma III-I tabulā noteiktā informācija.

2.

Datos, kas sniegti saskaņā ar III pielikuma III-I tabulu, kā konta turētāju norāda iekārtas operatoru. Norādītajam konta turētāja vārdam/nosaukumam jābūt tādam pašam kā fiziskajai vai juridiskajai personai, kura ir attiecīgās siltumnīcefekta gāzu atļaujas turētāja.

3.

Ja konta turētājs pieder pie grupas, tas iesniedz dokumentu, kurā skaidri izklāstīta grupas struktūra. Ja šis dokuments ir kopija, tās autentiskums jāapliecina notāram vai citai valsts administratora norādītai līdzīgai personai. Ja apliecinātā kopija ir izdota ārpus tās dalībvalsts, kas kopiju pieprasa, kopijai jābūt legalizētai, izņemot gadījumos, kad valsts tiesību aktos paredzēts citādi. Apliecinājuma vai legalizācijas datums ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

4.

Šā pielikuma VI-I un VI-II tabulā noteiktā informācija.

5.

Ja kontu atvērt prasa juridiska persona, valsts administrators var prasīt, lai tā iesniedz vēl šādus dokumentus:

a)

dokuments, kas pierāda juridiskās personas reģistrāciju;

b)

bankas konta rekvizīti;

c)

dokuments, kas apliecina, ka persona ir reģistrēta PVN maksātāja;

d)

Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā definētā juridiskās personas faktiskā īpašnieka vārds, dzimšanas datums un valstspiederība, tostarp tas, kāda veida īpašumtiesības vai kontrole tam ir;

e)

juridiskās personas dibināšanas dokumentu kopija;

f)

gada pārskata vai jaunākā revidētā finanšu pārskata kopija vai, ja revidēti finanšu pārskati nav pieejami, finanšu pārskata kopija ar nodokļu iestādes vai finanšu direktora zīmogu.

6.

Konta administrators var prasīt nevis papīra dokumentus, kas apstiprina saskaņā ar šo pielikumu prasīto informāciju, bet gan relevanto informāciju izgūt ar digitāliem rīkiem, ar nosacījumu, ka šādus rīkus ir atļauts izmantot informācijas ieguvei saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

VI-I tabula. Informācija par operatora turējuma kontiem

 

A

B

C

D

E

F

Nr.p.k.

Konta informācijas elements

Obligāts vai neobligāts?

Veids

Vai atjaunināms?

Vai atjaunināšanai vajadzīgs administratora apstiprinājums?

Vai publicēts EUTL publiskajā tīmekļa vietnē?

1

Atļaujas ID

O

Brīvs teksts

2

Atļaujas spēkā stāšanās datums

O

Brīvs teksts

3

Iekārtas nosaukums

O

Brīvs teksts

4

Iekārtas darbības veids

O

Izvēle

5

Iekārtas adrese – valsts

O

Iepriekšiestatīts

6

Iekārtas adrese – reģions vai pavalsts

N

Brīvs teksts

7

Iekārtas adrese – pilsēta

O

Brīvs teksts

8

Iekārtas adrese – pasta indekss

O

Brīvs teksts

9

Iekārtas adrese – 1. rinda

O

Brīvs teksts

10

Iekārtas adrese – 2. rinda

N

Brīvs teksts

11

Iekārtas 1. tālrunis

O

Brīvs teksts

12

Iekārtas 2. tālrunis

O

Brīvs teksts

13

Iekārtas e-pasta adrese

O

Brīvs teksts

14

Mātesuzņēmuma nosaukums

O, ja piešķirts

Brīvs teksts

15

Meitasuzņēmuma nosaukums

O, ja piešķirts

Brīvs teksts

16

Mātesuzņēmuma konta turētāja ID (piešķir Savienības reģistrs)

O, ja piešķirts

Iepriekšiestatīts

17

EPRTR identifikācijas numurs

O, ja piešķirts

Brīvs teksts

18

Ģeogrāfiskais platums

N

Brīvs teksts

19

Ģeogrāfiskais garums

N

Brīvs teksts

20

Pirmās emisijas gads

O

Brīvs teksts

 

 

VI-II tabula. Informācija par iekārtas kontaktpersonu

 

A

B

C

D

E

F

Nr.p.k.

Konta informācijas elements

Obligāts vai neobligāts?

Veids

Vai atjaunināms?

Vai atjaunināšanai vajadzīgs administratora apstiprinājums?

Vai publicēts EUTL publiskajā tīmekļa vietnē?

1

Kontaktpersona dalībvalstī: vārds

N

Brīvs teksts

2

Kontaktpersona dalībvalstī: uzvārds

N

Brīvs teksts

3

Kontaktpersonas adrese – valsts

N

Iepriekšiestatīts

4

Kontaktpersonas adrese – reģions vai pavalsts

N

Brīvs teksts

5

Kontaktpersonas adrese – pilsēta

N

Brīvs teksts

6

Kontaktpersonas adrese – pasta indekss

N

Brīvs teksts

7

Kontaktpersonas adrese – 1. rinda

N

Brīvs teksts

8

Kontaktpersonas adrese – 2. rinda

N

Brīvs teksts

9

Kontaktpersonas 1. tālrunis

N

Brīvs teksts

10

Kontaktpersonas 2. tālrunis

N

Brīvs teksts

11

Kontaktpersonas e-pasta adrese

N

Brīvs teksts


VII PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz, lai atvērtu gaisakuģa operatora turējuma kontu

1.

III pielikuma III-I tabulā un VII pielikuma un VII-I tabulā noteiktā informācija.

2.

Saskaņā ar III-I tabulu sniegtajos datos kā konta turētāju norāda gaisakuģa operatoru. Reģistrētais konta turētāja nosaukums ir tāds pats, kāds norādīts monitoringa plānā. Ja nosaukums monitoringa plānā ir novecojis, izmanto tirdzniecības reģistrā vai Eurocontrol izmantoto nosaukumu.

3.

Ja konta turētājs pieder pie grupas, tas iesniedz dokumentu, kurā skaidri izklāstīta grupas struktūra. Ja šis dokuments ir kopija, tās autentiskums jāapliecina notāram vai citai valsts administratora norādītai līdzīgai personai. Ja apliecinātā kopija ir izdota ārpus tās dalībvalsts, kas kopiju pieprasa, kopijai jābūt legalizētai, izņemot gadījumos, kad valsts tiesību aktos paredzēts citādi. Apliecinājuma vai legalizācijas datums ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

4.

Atpazīšanas zīme (call sign) ir lidojuma plāna 7. ailē norādītais Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) identifikators vai, ja tāda nav, gaisa kuģa reģistrācijas zīme.

5.

Ja kontu atvērt prasa juridiska persona, valsts administrators var prasīt, lai tā iesniedz vēl šādus dokumentus:

a)

dokuments, kas pierāda juridiskās personas reģistrāciju;

b)

bankas konta rekvizīti;

c)

dokuments, kas apliecina, ka persona ir reģistrēta PVN maksātāja;

d)

Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā definētā juridiskās personas faktiskā īpašnieka vārds, dzimšanas datums un valstspiederība, tostarp tas, kāda veida īpašumtiesības vai kontrole tam ir;

e)

juridiskās personas dibināšanas dokumentu kopija;

f)

gada pārskata vai jaunākā revidētā finanšu pārskata kopija vai, ja revidēti finanšu pārskati nav pieejami, finanšu pārskata kopija ar nodokļu iestādes vai finanšu direktora zīmogu.

6.

Konta administrators var prasīt nevis papīra dokumentus, kas apstiprina saskaņā ar šo pielikumu prasīto informāciju, bet gan relevanto informāciju izgūt ar digitāliem rīkiem, ar nosacījumu, ka šādus rīkus ir atļauts izmantot informācijas ieguvei saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

VII-I tabula. Informācija par gaisakuģa operatora turējuma kontiem

 

A

B

C

D

E

F

Nr.p.k.

Konta informācijas elements

Obligāts vai neobligāts?

Veids

Vai atjaunināms?

Vai atjaunināšanai vajadzīgs administratora apstiprinājums?

Vai publicēts EUTL publiskajā tīmekļa vietnē?

1

Unikālais kods saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/2009

O

Brīvs teksts

2

Atpazīšanas zīme (ICAO identifikators)

N

Brīvs teksts

3

Monitoringa plāna ID

O

Brīvs teksts

4

Monitoringa plāns – pirmais piemērošanas gads

O

Brīvs teksts


VIII PIELIKUMS

Konta administratoram sniedzamā informācija par pilnvarotajiem pārstāvjiem

1.

VIII pielikuma VIII-I tabulā noteiktā informācija.

VIII-I tabula. Informācija par pilnvaroto pārstāvi

 

A

B

C

D

E

F

Nr.p.k.

Konta informācijas elements

Obligāts vai neobligāts?

Veids

Vai atjaunināms?

Vai atjaunināšanai vajadzīgs administratora apstiprinājums?

Vai publicēts EUTL publiskajā tīmekļa vietnē?

1

Vārds

O

Brīvs teksts

2

Uzvārds

O

Brīvs teksts

3

Uzruna

N

Brīvs teksts

4

Amata nosaukums

N

Brīvs teksts

5

Darba devēja nosaukums

N

Brīvs teksts

6

Darba devēja nodaļa

N

Brīvs teksts

7

Valsts

O

Iepriekšiestatīts

Neattiecas

8

Reģions vai pavalsts

N

Brīvs teksts

9

Pilsēta

O

Brīvs teksts

10

Pasta indekss

O

Brīvs teksts

11

Adrese – 1. rinda

O

Brīvs teksts

12

Adrese – 2. rinda

N

Brīvs teksts

13

1. tālrunis

O

Brīvs teksts

14

Mobilais tālrunis

O

Brīvs teksts

15

E-pasta adrese

O

Brīvs teksts

16

Dzimšanas datums

O

Brīvs teksts

Neattiecas

17

Dzimšanas vieta – pilsēta

O

Brīvs teksts

Neattiecas

18

Dzimšanas vieta – valsts

O

Brīvs teksts

Neattiecas

19

Identifikācijas dokumenta veids

O

Izvēle

20

Identifikācijas dokumenta numurs

O

Brīvs teksts

21

Identifikācijas dokumenta derīguma termiņš

O, ja piešķirts

Brīvs teksts

22

Valsts reģistrācijas numurs

N

Brīvs teksts

23

Vēlamā valoda

N

Izvēle

24

Pilnvarotā pārstāvja tiesības

O

Izvēles ar atbilžu variantiem

2.

Konta turētāja pienācīgi parakstīts apliecinājums, kurā norādīts, ka tas vēlas iecelt konkrētu personu par pilnvaroto pārstāvi, un apstiprināts, ka pilnvarotajam pārstāvim ir vai nu tiesības iniciēt, apstiprināt, iniciēt un apstiprināt darījumus konta turētāja vārdā, vai tikai piekļuve lasāmrežīmā (kā izklāstīts attiecīgi 20. panta 1. un 5. punktā).

3.

Pierādījumi, kas apliecina izvirzītās personas identitāti, kuri var būt arī kopija no kāda no turpmāk minētajiem dokumentiem:

a)

personas apliecība, ko izdevusi Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts;

b)

pase;

c)

dokuments, kas saskaņā ar kontu administrējošā valsts administratora valsts tiesību aktiem tiek akceptēts kā personas identifikācijas dokuments.

4.

Pierādījumi, kas apliecina izvirzītās personas pastāvīgo dzīvesvietu, kuri var būt arī kopija no kāda no turpmāk minētajiem dokumentiem:

a)

saskaņā ar 3. punktu iesniegts identitātes dokuments, ja tajā ir norādīta pastāvīgās dzīvesvietas adrese;

b)

jebkurš cits valdības izsniegts personas dokuments, kurā ir norādīta pastāvīgās dzīvesvietas adrese;

c)

ja valsts, kurā persona pastāvīgi dzīvo, neizsniedz personas dokumentus, kuros ir norādīta pastāvīgās dzīvesvietas adrese – vietējo iestāžu apliecinājums, kas apstiprina izvirzītās personas pastāvīgo dzīvesvietu;

d)

jebkurš cits dokuments, kas konta administratora dalībvalstī plaši pieņemts kā izvirzītās personas pastāvīgās dzīvesvietas apliecinājums.

5.

Izvirzītās personas izziņa par sodāmību vai jebkāds cits dokuments, ko konta administrators akceptē kā izziņu par sodāmību; izņēmums ir verificētāju pilnvarotie pārstāvji.

Tā vietā, lai prasītu iesniegt izziņu par sodāmību, valsts administrators var elektroniski un saskaņā ar valsts tiesību aktiem izprasīt relevanto informāciju no kompetentās iestādes, kuras ziņā ir sodāmību reģistrs.

Pēc tam, kad konta pārstāvja iecelšana ir apstiprināta, saskaņā ar šo punktu prasītos dokumentus nedrīkst paturēt.

6.

Ja valsts administratoram tiek iesniegts dokumenta oriģināls, tas var izgatavot tā kopiju, uz kuras norāda autentiskuma apliecinājumu.

7.

Dokumenta kopiju var iesniegt kā pierādījumu saskaņā ar šo pielikumu, ja tās autentiskumu apliecinājis notārs vai cita valsts administratora norādīta līdzīga persona. Neskarot Regulā (ES) 2016/1191 izklāstītos noteikumus, ja dokumenti ir izdoti ārpus tās dalībvalsts, kur tiek iesniegta tā kopija, kopijai jābūt legalizētai, izņemot gadījumos, kad valsts tiesību aktos paredzēts citādi. Apliecinājuma vai legalizācijas datums ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

8.

Konta administrators drīkst prasīt iesniegtajiem dokumentiem pievienot apliecinātu tulkojumu valsts administratora norādītā valodā.

9.

Konta administrators var prasīt nevis papīra dokumentus, kas apstiprina saskaņā ar šo pielikumu prasīto informāciju, bet gan relevanto informāciju izgūt ar digitāliem rīkiem, ar nosacījumu, ka šādus rīkus ir atļauts izmantot informācijas ieguvei saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

IX PIELIKUMS

Ikgadējo emisiju datu iesniegšanas formāti

1.

Datos par operatoru emisijām ietver IX-I tabulā noteikto informāciju, ņemot vērā elektronisko formātu emisiju datu iesniegšanai, kas aprakstīts 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

IX-I tabula. Dati par operatoru emisijām

 

 

 

 

1

Iekārtas ID

 

2

Pārskata gads

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

 

tonnas

tonnas CO2ekv.

3

CO2 emisijas

 

 

4

N2O emisijas

 

 

5

PFC emisijas

 

 

6

Kopējās emisijas

Σ (C3 + C4 + C5)

2.

Datos par gaisakuģu operatoru emisijām ietver IX-II tabulā noteikto informāciju, ņemot vērā elektronisko formātu emisiju datu iesniegšanai, kas aprakstīts 75. pantā paredzētajās datu apmaiņas un tehniskajās specifikācijās.

IX-II tabula. Dati par gaisakuģu operatoru emisijām

 

 

 

1

Gaisakuģa operatora ID

 

2

Pārskata gads

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

 

tonnas CO2

3

Iekšzemes emisijas

(Attiecas uz visiem lidojumiem no dalībvalsts teritorijā esoša lidlauka uz tās pašas dalībvalsts teritorijā esošu lidlauku)

 

4

Aizrobežu emisijas

(Attiecas uz visiem lidojumiem no vienas dalībvalsts teritorijā esoša lidlauka uz citas dalībvalsts teritorijā esošu lidlauku)

 

5

Kopējās emisijas

Σ (C3 + C4)


X PIELIKUMS

Valsts kvotu iedales tabula

Rindas Nr.

 

Bez maksas iedalīto vispārīgo kvotu daudzums

 

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu (pārskaitāma)

 

Saskaņā ar citu Direktīvas 2003/87/EK noteikumu

Kopā

 

1

Dalībvalsts kods

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

2

 

Iekārtas ID

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

3

 

Iedalāmais daudzums:

 

 

 

 

 

 

4

 

 

X gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

5

 

 

X + 1 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

6

 

 

X + 2 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

7

 

 

X + 3 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

8

 

 

X + 4 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

9

 

 

X + 5 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

10

 

 

X + 6 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

11

 

 

X + 7 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

12

 

 

X + 8 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

13

 

 

X + 9 gadā

 

 

 

 

 

Manuāla ievade

Tabulas 2.–13. rindu atkārto katrai iekārtai.


XI PIELIKUMS

Valsts aviācijas kvotu iedales tabula

Rindas Nr.

 

Bez maksas iedalīto aviācijas kvotu daudzums

 

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.e pantu

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.f pantu

Kopā

 

1

Dalībvalsts kods

 

 

 

Manuāla ievade

2

 

Gaisakuģa operatora ID

 

 

 

Manuāla ievade

3

 

Iedalāmais daudzums

 

 

 

 

4

 

 

X gadā

 

 

 

Manuāla ievade

5

 

 

X + 1 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

6

 

 

X + 2 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

7

 

 

X + 3 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

8

 

 

X + 4 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

9

 

 

X + 5 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

10

 

 

X + 6 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

11

 

 

X + 7 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

12

 

 

X + 8 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

13

 

 

X + 9 gadā

 

 

 

Manuāla ievade

Tabulas 2.–13. rindu atkārto par katru gaisakuģa operatoru.


XII PIELIKUMS

Izsoles tabula

Rindas Nr.

Informācija par izsoles platformu

 

 

1

Izsoles platformas identifikācijas kods

 

 

2

Izsoles uzrauga identitāte

 

 

3

Izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma konta numurs

 

 

4

Informācija par atsevišķām (vispārīgo kvotu/aviācijas kvotu) izsolēm

 

5

Izsoles atsevišķais apjoms

Datums un laiks, kad kvotas ieskaitītas izsolīto kvotu piegādes nodrošinājuma kontā

Katrai izsolei piesaistītā(-o) izsolītāja(-u) identitāte

Attiecīgā(-o) izsolītāja(-u) apjoma daļa izsoles atsevišķajā apjomā, tostarp attiecīgā gadā attiecīgais kvotu apjoms, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkts

Manuāla ievade

6

 

 

 

 

Manuāla ievade

7

 

 

Manuāla ievade

8

 

 

Manuāla ievade

9

 

 

Manuāla ievade

10

 

 

Manuāla ievade

11

 

 

Manuāla ievade

12

 

 

Manuāla ievade

13

 

 

 

 

Manuāla ievade

14

 

 

Manuāla ievade

15

 

 

Manuāla ievade

16

 

 

Manuāla ievade

17

 

 

Manuāla ievade

18

 

 

Manuāla ievade

19

 

 

Manuāla ievade


XIII PIELIKUMS

Prasības par centrālā administratora ziņojumiem

I.   Savienības reģistra informācija, kas saistīta ar ES ETS

Publiski pieejamā informācija

1.

EUTL savā publiski pieejamajā tīmekļa vietnē par katru kontu publicē šādu informāciju:

a)

visa informācija, attiecībā uz ko III pielikuma III-I tabulā, VI pielikuma VI-I tabulā un VII pielikuma VII-I tabulā ir norāde “publicējams EUTL publiski pieejamajā tīmekļa vietnē”;

b)

kvotas, kas iedalītas individuāliem kontu turētājiem saskaņā ar 48. un 50. pantu;

c)

konta statuss saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d)

pirmo emisiju gads un pēdējo emisiju gads;

e)

saskaņā ar 6. pantu nodoto kvotu skaits;

f)

ar operatora turējuma kontu saistītās iekārtas verificēto emisiju rādītāju kopā ar attiecīgajām korekcijām par X. gadu publicē, sākot no (X + 1). gada 1. aprīļa;

g)

simbols un deklarācija, kas norāda, vai šī ar operatora turējuma kontu saistītā iekārta vai gaisakuģa operators līdz 30. aprīlim ir nodevis tādu kvotu skaitu, kas ir vismaz vienāds ar visām tā emisijām visos iepriekšējos gados.

Šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto informāciju atjaunina reizi 24 stundās.

Šā punkta g) apakšpunkta nolūkā rādāmie simboli un deklarācijas ir norādīti XIV-I tabulā. Simbolu atjaunina 1. maijā un, izņemot zvaigznītes “*” pievienošanu XIV-I tabulas 5. rindā aprakstītos gadījumos, tas līdz nākamā gada 1. maijam netiek mainīts, izņemot gadījumus, kad konts vēl pirms tam tiek slēgts.

XIV-I tabula. Atbilstības deklarācijas

Rindas Nr.

Atbilstības statusa rādītājs saskaņā ar 33. pantu

Vai par pēdējo pilno gadu ir reģistrētas verificētās emisijas?

Simbols

Deklarācija

publicējams EUTL publiskajā tīmekļa vietnē

1

0 vai jebkurš pozitīvs skaitlis

A

“Līdz 30. aprīlim nodoto kvotu skaits ir lielāks par vai vienāds ar verificētajām emisijām”

2

jebkurš negatīvs skaitlis

B

“Līdz 30. aprīlim nodoto kvotu skaits ir mazāks par verificētajām emisijām”

3

jebkurš skaitlis

C

“Verificētās iepriekšējā gada emisijas līdz 30. aprīlim nav ievadītas”

4

jebkurš skaitlis

Nē (jo kvotu nodošanas process un/vai verificēto emisiju atjaunināšanas process dalībvalsts reģistrā ir apturēts)

X

“Ievadīt verificētās emisijas un/vai tās nodot līdz 30. aprīlim nebija iespējams, jo kvotu nodošanas process un/vai verificēto emisiju atjaunināšanas process dalībvalsts reģistrā ir apturēts”

5

jebkurš skaitlis

Jā vai Nē (bet pēc tam atjaunina kompetentā iestāde)

* [pievieno sākotnējam simbolam]

“Verificētās emisijas ir aplēsusi vai labojusi kompetentā iestāde”

2.

EUTL savā publiski pieejamajā tīmekļa vietnē publicē un ik pēc 24 stundām atjaunina šādu vispārīgu informāciju:

a)

katras dalībvalsts valsts kvotu iedales tabula, t.sk. norādes par visām izmaiņām, kas tabulā izdarītas saskaņā ar 47. pantu;

b)

katras dalībvalsts valsts aviācijas kvotu iedales tabula, t.sk. norādes par visām izmaiņām, kas tabulā izdarītas saskaņā ar 49. pantu;

c)

kopējais kvotu skaits, kas visos Savienības reģistra lietotāju kontos turēts iepriekšējā dienā;

d)

maksas, ko iekasē valsts administratori saskaņā ar 81. pantu.

3.

Katra gada 30. aprīlī EUTL savā publiski pieejamajā tīmekļa vietnē publicē šādu vispārīgu informāciju:

a)

to verificēto emisiju summa, ko dalībvalsts iepriekšējā kalendārā gadā ievadījusi kā procentuālo daļu no aizpagājušā gada verificēto emisiju summas;

b)

konkrētas dalībvalsts administrētu kontu procentuālā daļa no visu kvotu un Kioto vienību pārskaitīšanas darījumu skaita un apjoma iepriekšējā kalendārā gadā;

c)

konkrētas dalībvalsts administrētu kontu procentuālā daļa no visu kvotu un Kioto vienību pārskaitīšanas darījumu skaita un apjoma iepriekšējā kalendārajā gadā starp dažādu valstu administrētiem kontiem.

4.

EUTL savā publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē tālāk norādīto informāciju par katru līdz konkrēta gada 30. aprīlim EUTL reģistrēto pabeigto darījumu; šo informāciju publicē 1. maijā pēc trim gadiem:

a)

pārskaitītāja konta turētāja vārds/nosaukums un konta identifikators;

b)

saņēmēja konta turētāja vārds/nosaukums un konta identifikators;

c)

darījumā iesaistīto kvotu vai Kioto vienību daudzums, norādot valsts kodu, bet nenorādot kvotu unikālo vienības identifikācijas kodu un Kioto vienību sērijas numuru unikālo ciparisko vērtību;

d)

darījuma identifikācijas kods:

e)

darījuma pabeigšanas datums un laiks (pēc Centrāleiropas laika);

f)

darījuma veids.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz tiem darījumiem, kuros gan pārskaitītāja, gan saņēmēja konts bija I pielikuma I-I tabulā norādītais ETS pārvaldības konts.

5.

Katra gada 1. maijā publicē šādu informāciju par nolīgumiem, kas ir spēkā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu, un līdz 30. aprīlim ir reģistrēta EUTL:

a)

sasaistītajā emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto kvotu turējumi visos kontos Savienības reģistrā;

b)

sasaistītajā emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto kvotu skaits, kas izmantots atbilstības panākšanai ES ETS;

c)

sasaistītajā emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto kvotu summa, kas iepriekšējā kalendārajā gadā pārskaitītas uz kontiem Savienības reģistrā;

d)

to kvotu summa, kas iepriekšējā kalendārajā gadā pārskaitītas uz kontiem sasaistītajā emisiju tirdzniecības sistēmā.

Kontu turētājiem pieejamā informācija

6.

Savienības reģistrā tikai konta turētājam pieejamajā Savienības reģistra tīmekļa vietnes daļā tiek publicēta šāda informācija, kas tiek atjaunināta reāllaikā:

a)

pašreizējais turējumā esošais kvotu un Kioto vienību daudzums, norādot valsts kodu un –attiecīgā gadījumā – to, kurā 10 gadu periodā kvotas izveidotas, bet nenorādot kvotu unikālo vienības identifikācijas kodu un Kioto vienību sērijas numuru unikālo ciparisko vērtību;

b)

piedāvāto darījumu saraksts, ko iniciējis šis konta turētājs, par katru piedāvāto darījumu norādot šādas ziņas:

i)

šā pielikuma 4. punktā uzskaitītie elementi;

ii)

saņēmēja konta turētāja konta numurs un vārds/nosaukums;

iii)

darījuma piedāvāšanas datums un laiks (pēc Centrāleiropas laika);

iv)

piedāvātā darījuma pašreizējais statuss;

v)

visu reģistra un EUTL veikto pārbaužu atbildes kodi;

c)

kvotu vai Kioto vienību saraksts, kuras no šā konta pārskaitītas vai tajā ieskaitītas pabeigtu darījumu rezultātā, par katru darījumu norādot:

i)

4. punktā uzskaitītos elementus;

ii)

pārskaitītāja un saņēmēja konta turētāja konta numuru un vārdu/nosaukumu.


2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/63


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1123

(2019. gada 12. marts),

ar ko Regulu (ES) Nr. 389/2013 groza attiecībā uz Kioto protokola otrā saistību perioda tehnisko īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2) 19. panta 1. punkts prasa, lai visas kvotas, kas piešķirtas no 2012. gada 1. janvāra, tiktu turētas Savienības reģistrā. Šāds Savienības reģistrs sākotnēji tika izveidots ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 (3).

(2)

Regula (ES) Nr. 920/2010 tika atcelta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 389/2013 (4), ar kuru tika noteiktas vispārīgas, operacionālas un uzturēšanas prasības attiecībā uz Savienības reģistru tirdzniecības periodā, kas sākās 2013. gada 1. janvārī, un nākamajos periodos, attiecībā uz neatkarīgo darījumu žurnālu, ko paredz Direktīvas 2003/87/EK 20. panta 1. punkts, un attiecībā uz reģistriem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 280/2004/EK (5) 6. pants.

(3)

Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punkts paredz izveidot reģistrus, lai izpildītu saistības, kas izriet no Kioto protokola. Regula (ES) Nr. 389/2013 reglamentē arī šo reģistru darbību.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konference, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme, ir pieņēmusi Dohas grozījumu, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“Dohas grozījums”). Savienība Dohas grozījumu ir apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1339 (6). Kioto protokola Dohas grozījums ir jāīsteno Savienības reģistrā un valstu Kioto protokola reģistros. Tomēr relevantie noteikumi būtu jāpiemēro tikai no dienas, kurā stājas spēkā Kioto protokola Dohas grozījums.

(5)

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas izveidota ar Direktīvu 2003/87/EK, piedalās arī Norvēģija un Lihtenšteina, bet tās nav Kioto protokola otrā saistību perioda kopīgās izpildes nolīguma (7) puses. Tāpēc otrā saistību perioda beigās, kā paredz Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 6. punkts, būtu jāizveido īpaša klīringa procedūra.

(6)

Visas darbības, kas nepieciešamas attiecībā uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas trešo tirdzniecības periodu no 2013. līdz 2020. gadam, būtu jāpabeidz saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 noteikumiem. Tā kā Direktīva 2003/87/EK paredz iespēju izmantot saskaņā ar Kioto protokolu izveidotos starptautiskos kredītus, minētā regula minētajām darbībām būs piemērojama arī turpmāk līdz 2023. gada 1. jūlijam, kad noslēdzas Kioto protokola otrā saistību perioda saistību izpildes papildu periods. Lai nodrošinātu skaidrību par noteikumiem, kas piemērojami visām darbībām, kuras saistītas ar trešo tirdzniecības periodu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (8), no vienas puses, un noteikumiem, kas piemērojami visām darbībām, kuras saistītas ar ceturto tirdzniecības periodu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (9), no otras puses, ir vietā attiecīgi ierobežot to Regulas (ES) Nr. 389/2013 noteikumu piemērošanas jomu, kuri arī pēc šīs regulas stāšanās spēkā būs piemērojami darbībām, kas saistītas ar trešo tirdzniecības periodu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (ES) Nr. 389/2013 iekļauj šādu 73.h pantu:

“73.h pants

Klīringa process valstīm, kuras nav kopīgās izpildes nolīguma puses

1.   Centrālais administrators sešu mēnešu laikā no 2013.–2020. gada tirdzniecības perioda slēgšanas aprēķina klīringa vērtību valstīm, kuras nav kopīgās izpildes nolīguma puses, no vispārīgo kvotu kopējā daudzuma, ko par 2013.–2020. gada periodu nodevuši šīs valsts administratora administrētie operatori, atņemot daudzumu, kas ir vienāds ar ES ETS kvotu daudzumu, kurš izriet no minētās valsts iekļaušanas ES ETS uz 2013.–2020. gada tirdzniecības periodu.

2.   Centrālais administrators par 1. punktā paredzētā aprēķina rezultātu informē valsts administratorus.

3.   Centrālais administrators piecu darbdienu laikā no 2. punktā izklāstītā paziņojuma katrai valstij, kam klīringa vērtība ir pozitīva, no ETS centrālā klīringa konta Savienības reģistrā uz KP puses turējuma kontu KP reģistrā pārskaita tādu AAU daudzumu, kas ir vienāds ar klīringa vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar 1. punktu.

4.   Piecu darbdienu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas katrs KP reģistra administrators, kura valsts klīringa vērtība ir negatīva, uz ETS centrālo klīringa kontu Savienības reģistrā pārskaita tādu AAU daudzumu, kas ir vienāds ar saskaņā ar 1. punktu aprēķinātās klīringa vērtības pozitīvo ekvivalentu.

5.   Pirms šā panta 3. un 4. punktā minētā pārskaitījuma izdarīšanas attiecīgais valsts administrators vai centrālais administrators vispirms pārskaita tādu AAU skaitu, kāds vajadzīgs, lai segtu ieturējumu, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu piemēro AAU pirmreizējiem starptautiskajiem pārskaitījumiem.

6.   Centrālais administrators sešu mēnešu laikā no 2013.–2020. gada tirdzniecības perioda slēgšanas aprēķina klīringa vērtību valstīm, kuras nav kopīgās izpildes nolīguma puses, no vispārīgo kvotu kopējā daudzuma, ko par 2013.–2020. gada periodu nodevuši šīs valsts administratora administrētie gaisakuģu operatori, atņemot daudzumu, kas ir vienāds ar gaisakuģu operatoru verificētajām emisijām, kuras ietvertas attiecīgās valsts UNFCCC nacionālajā inventarizācijas pārskatā.

7.   Centrālais administrators par 6. punktā paredzētā aprēķina rezultātu informē valsts administratorus.

8.   Piecu darbdienu laikā no 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas katrs KP reģistra administrators, kura valsts klīringa vērtība ir pozitīva, uz ETS centrālo klīringa kontu Savienības reģistrā pārskaita tādu AAU daudzumu, kas ir vienāds ar klīringa vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar 6. punktu.

9.   Centrālais administrators piecu darbdienu laikā no 7. punktā izklāstītā paziņojuma katrai valstij, kam klīringa vērtība ir negatīva, no ETS centrālā klīringa konta Savienības reģistrā uz KP puses turējuma kontu KP reģistrā pārskaita tādu AAU daudzumu, kas ir vienāds ar saskaņā ar 6. punktu aprēķinātās klīringa vērtības pozitīvo ekvivalentu.

10.   Pirms šā panta 8. un 9. punktā minētā pārskaitījuma izdarīšanas attiecīgais valsts administrators vai centrālais administrators vispirms pārskaita tādu AAU skaitu, kāds vajadzīgs, lai segtu ieturējumu, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 1. punktu piemēro AAU pirmreizējiem starptautiskajiem pārskaitījumiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kad Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par Kioto protokola Dohas grozījuma stāšanos spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 12. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(3)  Komisijas 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 920/2010 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 270, 14.10.2010., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.).

(6)  Padomes 2015. gada 13. jūlija Lēmums (ES) 2015/1339 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2015. gada 13. jūlija Lēmums (ES) 2015/1340 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā (OV L 207, 4.8.2015., 15. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).


2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/66


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1124

(2019. gada 13. marts),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2019/1122 attiecībā uz Savienības reģistra darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2) nosaka noteikumus par to, kā darbojas Savienības reģistrs, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (3).

(2)

Visas darbības, kas nepieciešamas attiecībā uz atbilstības periodu no 2013. līdz 2020. gadam, būtu jāpabeidz saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013 (4) paredzētajiem noteikumiem. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 406/2009/EK (5) paredz noteikumus attiecībā uz atbilstības periodu no 2013. līdz 2020. gadam, tostarp par saskaņā ar Kioto protokolu izveidoto starptautisko kredītu izmantošanu, minētā regula arī turpmāk būs piemērojama minētajām darbībām līdz 2023. gada 1. jūlijam, kas ir Kioto protokola otrā saistību perioda saistību izpildes papildu perioda beigas. Lai nodrošinātu skaidrību par noteikumiem, kas piemērojami visām darbībām, kuras saistītas ar atbilstības periodu no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK, no vienas puses, un noteikumiem, kas piemērojami visām darbībām, kuras saistītas ar atbilstības periodu no 2021. līdz 2030. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, no otras puses, ir vietā attiecīgi ierobežot to Regulas (ES) Nr. 389/2013 noteikumu piemērošanas jomu, kuri arī pēc šīs regulas stāšanās spēkā būs piemērojami darbībām, kas saistītas ar atbilstības periodu no 2013. līdz 2020. gadam.

(3)

Regula (ES) 2018/842 dalībvalstīm nosaka pienākumus attiecībā uz to minimālo devumu periodā no 2021. līdz 2030. gadam virzībā uz Savienības mērķrādītāju līdz 2030. gadam Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni samazināt par 30 %.

(4)

Regulas (ES) 2018/842 12. pants nosaka, ka Savienības reģistrā jānodrošina pareiza saskaņā ar minēto regulu veiktu darījumu uzskaite.

(5)

Par atbilstību Regulas (ES) 2018/842 noteikumiem dalībvalstu atbilstības kontos (“KCR atbilstības konti”), kuri Savienības reģistrā izveidoti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2019/1122, būtu jāpiešķir ikgadējā emisiju iedales apjoma vienības tādā daudzumā, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu. Ikgadējā emisiju iedales apjoma vienības būtu jātur tikai Savienības reģistra KCR atbilstības kontos.

(6)

Savienības reģistram būtu jānodrošina iespēja īstenot atbilstības ciklu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, paredzot procesus, ar kuriem KCR atbilstības kontos tiktu ievadīti ikgadējie izskatītie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati, par katru konkrēta atbilstības perioda gadu tiktu noteikts katras dalībvalsts KCR atbilstības konta atbilstības statusa rādītājs un vajadzības gadījumā tiktu piemērots Regulas (ES) 2018/842 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais koeficients.

(7)

Savienības reģistram turklāt būtu jānodrošina pareiza saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5., 6., 7. un 11. pantu veikto darījumu uzskaite.

(8)

Tādēļ Deleģētā regula (ES) 2019/1122 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2019/1122 groza šādi:

1)

pamatojumiem pievieno šādu tekstu:

“ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (*1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

(*1)  OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.”;"

2)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“Šī regula attiecas arī uz ikgadējā emisiju iedales apjoma vienībām (AEA).”;

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 12) punktu aizstāj ar šādu:

“12)

“darījums” ir tāds Savienības reģistra process, kura ietvaros kvota vai ikgadējā emisiju iedales apjoma vienība tiek pārskaitīta no viena konta uz citu kontu;”;

b)

pievieno šādu 23) un 24) punktu:

“23)

“KCR atbilstības periods” ir laikposms no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, kura laikā dalībvalstīm ir savas siltumnīcefekta gāzu emisijas jāierobežo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842;

24)

“ikgadējā emisiju iedales apjoma vienība” ir saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu noteiktā dalībvalsts ikgadējā emisiju iedales apjoma daļa, kas atbilst vienai tonnai oglekļa dioksīda ekvivalenta;”;

4)

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis Savienības reģistru izmanto tam, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu un Regulas (ES) 2018/842 12. pantu. Savienības reģistrs valsts administratoriem un kontu turētājiem nodrošina šajā regulā noteiktos procesus.”;

5)

regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Centrālais administrators, kompetentās iestādes un valsts administratori veic tikai tos procesus, kas tiem jāveic savu attiecīgo funkciju izpildei saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Regulu (ES) 2018/842.”;

6)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Centrālā administratora administrētu kontu atvēršana

1.   Centrālais administrators Savienības reģistrā atver visus ETS pārvaldības kontus, ES KCR AEA kopējā daudzuma kontu, dzēšanas kontu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 (“KCR dzēšanas konts”), ES II pielikuma AEA kopējā daudzuma kontu, ES KCR drošības rezerves kontu un katrai dalībvalstij vienu KCR atbilstības kontu par katru atbilstības perioda gadu.

2.   Saskaņā ar 7. panta 1. punktu ieceltais valsts administrators darbojas kā pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz KCR atbilstības kontiem.”;

7)

regulā iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

KCR atbilstības konta slēgšana

Centrālais administrators KCR atbilstības kontu slēdz ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad saskaņā ar 59.f pantu noteikts attiecīgā konta atbilstības statusa rādītājs, un pēc iepriekšēja paziņojuma nosūtīšanas konta turētājam.

Kad KCR atbilstības konts tiek slēgts, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs KCR atbilstības kontā atlikušās AEA pārskaita uz KCR dzēšanas kontu.”;

8)

regulā iekļauj šādu II.A sadaļu:

“II.A SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR SASKAŅĀ AR REGULU (ES) 2018/842 UN REGULU (ES) 2018/841 VEIKTU DARĪJUMU UZSKAITI

1. NODAĻA

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 veikti darījumi

59.a pants

AEA izveide

1.   Atbilstības perioda sākumā centrālais administrators:

a)

ES KCR AEA kopējā daudzuma kontā izveido tādu daudzumu AEA, kas atbilst summētiem visu dalībvalstu visu atbilstības perioda gadu ikgadējiem emisiju iedales apjomiem, kuri noteikti ar Regulas (ES) 2018/842 10. panta 2. punktu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu;

b)

ES II pielikuma AEA kopējā daudzuma kontā izveido tādu daudzumu AEA, kas atbilst summētiem visu tiesīgo dalībvalstu visu atbilstības perioda gadu visiem ikgadējiem emisiju iedales apjomiem, kuri noteikti ar lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. un 4. punktu, balstoties uz procentuālajām daļām, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar minētās regulas 6. panta 3. punktu.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs katras AEA izveides brīdī tai piešķir unikālu vienības identifikācijas kodu.

59.b pants

Ikgadējā emisiju iedales apjoma vienības

AEA ir derīgas Regulas (ES) 2018/842 4. pantā noteikto dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanas prasību izpildei un Regulas (ES) 2018/841 4. pantā noteikto saistību izpildei. Tās ir pārskaitāmas tikai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. panta 1. līdz 5. punkta, 6. panta, 9. panta 2. punkta un 11. panta un Regulas (ES) 2018/841 12. panta 1. punkta nosacījumiem.

59.c pants

AEA pārskaitīšana uz katru KCR atbilstības kontu

1.   Atbilstības perioda sākumā centrālais administrators no ES KCR AEA kopējā daudzuma konta uz attiecīgo KCR atbilstības kontu pārskaita tādu daudzumu AEA, kas atbilst katras dalībvalsts konkrētā gada ikgadējam emisiju iedales apjomam, kurš noteikts ar Regulas (ES) 2018/842 10. panta 2. punktu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu.

2.   Ja, slēdzot dalībvalsts KCL atbilstības kontu par 2020. gadu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 389/2013 31. pantu, kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, minētajā KCL atbilstības kontā pārsniedz visu AEA, starptautisko kredītu, pagaidu CER un ilgtermiņa CER summu, tad daudzumu, kas atbilst pārsnieguma emisiju daudzumam, kurš reizināts ar Lēmuma 406/2009/EK 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto samazinājuma koeficientu, atskaita no tā AEA daudzuma, ko pārskaita uz dalībvalsts KCR atbilstības kontu par 2021. gadu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

59.d pants

Relevanto siltumnīcefekta gāzu emisiju datu ievadīšana

1.   Savlaicīgi, tiklīdz par lielāko daļu dalībvalstu ir pieejami relevantie izskatītie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati par konkrēto atbilstības perioda gadu, centrālais administrators katras dalībvalsts relevanto izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo daudzumu, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, ievada tās KCR atbilstības kontā par konkrēto atbilstības perioda gadu.

2.   Centrālais administrators turklāt visu dalībvalstu relevanto izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju datu summu par konkrēto gadu ievada arī ES KCR AEA kopējā daudzuma kontā.

59.e pants

KCR atbilstības konta bilances aprēķināšana

1.   Ievadot relevantos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus saskaņā ar 59.d pantu, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs aprēķina attiecīgā KCR atbilstības konta bilanci, izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo daudzumu, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, attiecīgajā KCR atbilstības kontā atskaitot no visu AEA summas tajā pašā KCR atbilstības kontā.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs uzrāda katra KCR atbilstības konta bilanci.

59.f pants

Atbilstības statusa rādītāju noteikšana

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka 6 mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 59.d pantu ievadīti relevantie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati par 2025. un 2030. gadu, Savienības reģistrs nosaka katra KCR atbilstības konta atbilstības statusa rādītāju attiecībā uz 2021. un 2026. gadu, saskaitot visas AEA, kredītus saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a pantu un LMU un no summas atskaitot kopējo izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, tajā pašā KCR atbilstības kontā.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs nosaka katra KCR atbilstības konta atbilstības statusa rādītāju par katru gadu no 2022. līdz 2025. gadam un no 2027. līdz 2030. gadam, saskaitot visas AEA, kredītus saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a pantu un LMU un no summas atskaitot kopējo izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, tajā pašā KCR atbilstības kontā, dienā, kas iekrīt vienu mēnesi pēc iepriekšējā gada atbilstības statusa rādītāja noteikšanas.

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs katra KCR atbilstības konta atbilstības statusa rādītāju reģistrē.

59.g pants

Regulas (ES) 2018/842 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošana

1.   Ja atbilstības statusa rādītājs, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 59.f pantu, ir negatīvs, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsnieguma daudzumu, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās un reizināts ar Lēmuma (ES) 2018/842 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto koeficientu 1,08, pārskaita no dalībvalsts KCR atbilstības konta par konkrēto gadu uz tās KCR atbilstības kontu par nākamo gadu.

2.   Tajā pašā laikā centrālais administrators bloķē attiecīgās dalībvalsts KCR atbilstības kontus, kas atbilst atlikušajiem atbilstības perioda gadiem.

3.   No gada, kad saskaņā ar 59.f pantu noteiktais atbilstības statusa rādītājs ir nulle vai pozitīvs, centrālais administrators KCR atbilstības konta statusu attiecībā uz visiem atlikušajiem gadiem nomaina no “bloķēts” uz “atvērts”.

59.h pants

Regulas (ES) 2018/842 6. pantā noteiktās elastības iespējas izmantošana

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma AEA no ES II pielikuma AEA kopējā daudzuma konta pārskaita uz attiecīgās dalībvalsts KCR atbilstības kontu par konkrētu atbilstības perioda gadu. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

dalībvalsts pieprasījums ir iesniegts pirms KCR atbilstības konta bilances aprēķināšanas vai pēc atbilstības statusa rādītāja noteikšanas konkrētajam gadam;

b)

dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, nav iekļauta Regulas (ES) 2018/842 II pielikuma sarakstā;

c)

pieprasītais daudzums pārsniedz Regulas (ES) 2018/842 II pielikuma kopējo atlikumu no daudzuma, kas šai dalībvalstij ir pieejams saskaņā ar lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. un 4. punktu, un ņemot vērā jebkādus daudzuma samazinājumus saskaņā ar minētās regulas 6. panta 3. punkta otro daļu;

d)

pieprasītais daudzums pārsniedz attiecīgā gada pārsnieguma emisiju daudzumu, kas aprēķināts, ņemot vērā to AEA daudzumu, kas par konkrētu gadu pārskaitītas no šīs dalībvalsts KCR atbilstības konta uz tās ZIZIMM atbilstības kontu saskaņā ar 59.x panta 3. punktu vai 59.za panta 2. punktu.

59.i pants

AEA aizņemšanās

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma uz šīs dalībvalsts KCR atbilstības kontu par konkrētu atbilstības perioda gadu pārskaita AEA no tās KCR atbilstības konta par atbilstības perioda nākamo gadu. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

dalībvalsts pieprasījums ir iesniegts pirms KCR atbilstības konta bilances aprēķināšanas vai pēc atbilstības statusa rādītāja noteikšanas konkrētajam gadam;

b)

pieprasītais daudzums pārsniedz 10 procentus no nākamā gada ikgadējā emisiju iedales apjoma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu, attiecībā uz 2021.–2025. gadu un 5 procentus no nākamā gada ikgadējā emisiju iedales apjoma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu, attiecībā uz 2026.–2029. gadu.

59.j pants

AEA atlikšana rezervē

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma AEA no šīs dalībvalsts KCR atbilstības konta par konkrētu atbilstības perioda gadu pārskaita uz tās KCR atbilstības kontu par jebkuru nākamo atbilstības perioda gadu. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

dalībvalsts pieprasījums ir iesniegts pirms KCR atbilstības konta bilances aprēķināšanas konkrētajam gadam;

b)

attiecībā uz 2021. gadu: pieprasītais daudzums pārsniedz konta pozitīvo bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar 59.e pantu;

c)

attiecībā uz 2022. līdz 2029. gadu: pieprasītais daudzums pārsniedz konta pozitīvo bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 59.e pantu, vai 30 % no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem kumulatīvajiem emisiju iedales apjomiem līdz attiecīgajam gadam, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu;

d)

pārskaitīšanu nepieļauj pārskaitījumu iniciējošā KCR atbilstības konta statuss.

59.k pants

Zemesatkarīgās mitigācijas vienību izmantošana

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma zemesatkarīgās mitigācijas vienības pārskaita no dalībvalsts ZIZIMM atbilstības konta uz šīs dalībvalsts KCR atbilstības kontu. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

pieprasītais daudzums pārsniedz to pieejamo LMU daudzumu, kuras ir tiesības pārskaitīt uz KCR atbilstības kontu saskaņā ar 59.x pantu, vai atlikušo daudzumu;

b)

pieprasītais daudzums pārsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 III pielikumu pieejamo daudzumu vai atlikušo daudzumu;

c)

pieprasītais daudzums pārsniedz konkrētā gada emisiju daudzumu, no kura atskaitīts konkrētā gada AEA daudzums, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 10. panta 2. punktu un lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu un 10. pantu, un atskaitīta visu to AEA summa, kas saskaņā ar šīs regulas 59.j pantu no iepriekšējiem gadiem atliktas rezervē uz pašreizējo gadu vai jebkuru nākamo gadu;

d)

minētā dalībvalsts nav iesniegusi Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto ziņojumu par nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 7. pantā noteikto elastības iespēju;

e)

minētā dalībvalsts nav izpildījusi Regulas (ES) 2018/841 prasības;

f)

pārskaitījums ir iniciēts pirms attiecīgās dalībvalsts ZIZIMM atbilstības konta bilances aprēķināšanas vai pēc atbilstības statusa rādītāja noteikšanas konkrētajam atbilstības periodam saskaņā ar 59.u un 59.za pantu;

g)

pārskaitījums ir iniciēts pirms attiecīgās dalībvalsts KCR atbilstības konta bilances aprēķināšanas vai pēc atbilstības statusa rādītāja noteikšanas konkrētajam gadam.

59.l pants

Dalībvalstu ikgadējā emisiju iedales apjoma ex ante pārskaitījumi

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma AEA no minētās dalībvalsts KCR atbilstības konta par konkrētu gadu pārskaita uz citas dalībvalsts KCR atbilstības kontu. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

attiecībā uz 2021.–2025. gadu: pieprasītais daudzums pārsniedz piecus procentus no iniciējošās dalībvalsts konkrētā gada ikgadējā emisiju iedales apjoma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu, vai pieejamo atlikušo daudzumu;

b)

attiecībā uz 2026.–2030. gadu: pieprasītais daudzums pārsniedz desmit procentus no iniciējošās dalībvalsts konkrētā gada ikgadējā emisiju iedales apjoma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu, vai pieejamo atlikušo daudzumu;

c)

dalībvalsts ir pieprasījusi pārskaitījumu uz KCR atbilstības kontu par gadu, kas ir pirms konkrētā gada;

d)

pārskaitīšanu nepieļauj pārskaitījumu iniciējošā KCR atbilstības konta statuss.

59.m pants

Pārskaitījumi pēc KCR atbilstības konta bilances aprēķināšanas

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma AEA no minētās dalībvalsts KCR atbilstības konta par konkrētu gadu pārskaita uz citas dalībvalsts KCR atbilstības kontu. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

dalībvalsts pieprasījums ir iesniegts pirms konta bilances aprēķināšanas saskaņā ar 59.e pantu;

b)

pieprasītais daudzums pārsniedz konta pozitīvo bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar 59.e pantu, vai atlikušo daudzumu;

c)

pārskaitīšanu nepieļauj pārskaitījumu iniciējošā KCR atbilstības konta statuss.

59.n pants

Drošības rezerve

Pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 59.d pantu ievadīti relevantie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati par 2030. gadu, centrālais administrators ES KCR drošības rezerves kontā izveido papildu AEA tādā daudzumā, kas atbilst starpībai starp 70 % no visu dalībvalstu 2005. gada izskatīto emisiju summas, kas noteikta pēc metodikas, kura izklāstīta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu pieņemtajā lēmumā, un visu dalībvalstu relevanto izskatīto siltumnīcefekta gāzu emisiju datu summu par 2030. gadu. Šis daudzums ir no 0 līdz 105 miljoniem AEA.

59.o pants

Drošības rezerves pirmā sadales kārta

1.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma AEA no ES KCR drošības rezerves konta pārskaita uz attiecīgās dalībvalsts KCR atbilstības kontu par jebkuru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, kā prasa dalībvalsts. Šādu pārskaitīšanu neveic šādos gadījumos:

a)

pieprasījums attiecas uz KCR atbilstības kontu par gadu, kas nav 2026.–2030. gads;

b)

dalībvalsts pieprasījums ir izdarīts pirms bilances aprēķināšanas 2030. gadam;

c)

dalībvalsts pieprasījums ir izdarīts mazāk nekā sešas nedēļas pirms atbilstības statusa rādītāja noteikšanas KCR atbilstības kontam par 2026. gadu;

d)

pieprasījumu izdarījusi dalībvalsts, kas nav norādīta lēmumā, kurš publicēts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 11. panta 5. punktu;

e)

pieprasītais daudzums pārsniedz 20 % no minētās dalībvalsts kopējā pārsnieguma 2013.–2020. gadā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 11. panta 5. punktu publicētajā lēmumā, vai saskaņā ar šā panta 3. punktu samazināto daudzumu, vai atlikušo pieejamo daudzumu;

f)

AEA daudzums, kas pārdots citām dalībvalstīm saskaņā ar 59.l un 59.m pantu, pārsniedz AEA daudzumu, kas iegūts no citām dalībvalstīm saskaņā ar 59.l un 59.m pantu;

g)

pieprasītais daudzums pārsniedz konkrētā gada pārsnieguma emisiju daudzumu, ņemot vērā šādus aspektus:

i)

AEA daudzums par konkrēto gadu, kas noteikts lēmumos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu;

ii)

AEA daudzums, kas KCR atbilstības kontā par konkrēto gadu iegūts vai no tā pārdots saskaņā ar 59.l un 59.m pantu;

iii)

pilns to AEA daudzums, kas no iepriekšējiem gadiem atliktas rezervē uz pašreizējo vai kādu nākamo gadu saskaņā ar 59.j pantu;

iv)

kopējais to AEA daudzums, ko atļauts aizņemties attiecīgajam gadam saskaņā ar 59.i pantu;

v)

pieejamais to LMU daudzums, kuras ir tiesības pārskaitīt uz KCR atbilstības kontiem saskaņā ar 59.x pantu, vai atlikušais daudzums, kas pieejams saskaņā ar 59.m pantu.

2.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs sešas nedēļas pirms atbilstības statusa rādītāja noteikšanas 2026. gadam aprēķina un uzrāda kopējo AEA summu, ko pieprasījušas visas dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu.

3.   Ja 2. punktā minētā summa ir lielāka par AEA kopējo daudzumu ES KCR drošības rezerves kontā, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs katras dalībvalsts pieprasītā daudzuma pārskaitījumus veic proporcionāli samazinātus.

4.   Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs proporcionāli samazinātos daudzumus aprēķina, reizinot pieprasīto daudzumu ar koeficientu, ko veido kopējais AEA daudzums ES KCR drošības rezerves kontā attiecībā pret kopējo daudzumu, kuru saskaņā ar 1. punktu pieprasījušas visas dalībvalstis.

59.p pants

Drošības rezerves otrā sadales kārta

1.   Ja 59.o panta 2. punktā minētā summa ir mazāka par AEA kopējo daudzumu ES KCR drošības rezerves kontā, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs apstiprina papildu pieprasījumus no dalībvalstīm, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

dalībvalsts pieprasījums ir izdarīts ne agrāk kā sešas nedēļas pirms atbilstības statusa rādītāja noteikšanas 2026. gadam, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms atbilstības statusa rādītāja noteikšanas 2026. gadam;

b)

pieprasījumu izdarījusi dalībvalsts, kas ir norādīta lēmumā, kurš publicēts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 11. panta 5. punktu;

c)

AEA daudzums, kas pārdots citām dalībvalstīm saskaņā ar 59.l un 59.m pantu, nepārsniedz AEA daudzumu, kas iegūts no citām dalībvalstīm saskaņā ar 59.l un 59.m pantu;

d)

pārskaitītais daudzums nepārsniedz konkrētā gada pārsnieguma emisiju daudzumu, ņemot vērā visus 59.o panta 1. punkta g) apakšpunktā norādītos daudzumus un saskaņā ar 59.o pantu saņemto AEA daudzumu.

2.   Ja visu derīgo pieprasījumu summa ir lielāka par atlikušo kopējo daudzumu, centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs par katru derīgo pieprasījumu pārskaitāmo daudzumu aprēķina, atlikušo AEA kopējo daudzumu ES KCR drošības rezerves kontā reizinot ar koeficientu, ko veido attiecīgais pieprasījums attiecībā pret visu to pieprasījumu summu, kuri atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

59.q pants

Pielāgojumi

1.   Ja tiek veikti pielāgojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 10. pantu vai jebkādas citas tādas izmaiņas attiecībā uz šīs regulas 59.a pantā noteikto summu, kuru rezultātā palielinātos dalībvalsts ikgadējais emisiju iedales apjoms atbilstības periodā, centrālais administrators ES KCR AEA kopējā daudzuma kontā izveido atbilstošu daudzumu AEA un to pārskaita uz attiecīgās dalībvalsts relevanto KCR atbilstības kontu.

2.   Ja tiek veikti pielāgojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 10. pantu vai jebkādas citas tādas izmaiņas attiecībā uz šīs regulas 59.a pantā noteikto summu, kuru rezultātā dalībvalsts ikgadējais emisiju iedales apjoms atbilstības periodā samazinātos, centrālais administrators atbilstošu daudzumu AEA no dalībvalsts relevantā KCR atbilstības konta pārskaita uz KCR dzēšanas kontu.

3.   Ja dalībvalsts paziņo, ka Regulas (ES) 2018/842 6. panta 3. punkta otrajā daļā norādītā procentuālā daļa ir samazināta un pēc attiecīgas daudzumu grozīšanas lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, centrālais administrators attiecīgo AEA daudzumu no ES II pielikuma AEA kopējā daudzuma konta pārskaita uz KCR dzēšanas kontu. Attiecīgi groza kopējo daudzumu, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejams saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 6. pantu.

59.r pants

Iepriekš rezervē atlikto AEA pārskaitījumi

Centrālais administrators nodrošina, ka Savienības reģistrs pēc dalībvalsts pieprasījuma uz šīs dalībvalsts KCR atbilstības kontu par konkrētu atbilstības perioda gadu pārskaita AEA no tās KCR atbilstības konta par jebkuru nākamo atbilstības perioda gadu. Šādu pārskaitīšanu neveic, ja:

a)

pieprasītais daudzums pārsniedz to AEA daudzumu, kas saskaņā ar 59.j pantu atliktas rezervē tajā KCR atbilstības kontā, no kura iecerēts veikt pārskaitījumu;

b)

dalībvalsts pieprasījums ir izdarīts pirms bilances aprēķināšanas vai pēc atbilstības statusa rādītāja noteikšanas tam KCR atbilstības kontam, uz kuru iecerēts veikt pārskaitījumu.

59.s pants

Pārskaitījumu izpilde un atcelšana

1.   Visiem šajā sadaļā noteiktajiem pārskaitījumiem piemēro 34., 35. un 55. pantu.

2.   Kļūdas dēļ iniciētus pārskaitījumus uz KCR atbilstības kontiem pēc valsts administratora pieprasījuma var atcelt. Šādos gadījumos piemēro 62. panta 4., 6., 7. un 8. punktu.”;

9)

regulas 70. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Centrālais administrators nodrošina, ka EUTL, ņemot vērā šīs regulas 75. pantā noteiktās datu apmaiņas un tehniskās specifikācijas, attiecībā uz visiem procesiem veic automātiskas pārbaudes, lai atklātu neatbilstības un nesaskanības, kuru dēļ ierosinātais process neatbilstu Direktīvas 2003/87/EK, Regulas (ES) 2018/842 un šīs regulas prasībām.”;

10)

Deleģētās regulas (ES) 2019/1122 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

11)

Deleģētās regulas (ES) 2019/1122 XIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.

(2)  Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(4)  Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).


I PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2019/1122 I pielikumam pievieno šādu tabulu:

I-II tabula. Konti saskaņā ar II.A sadaļu veiktu darījumu uzskaitei

Konta veida nosaukums

Konta turētājs

Konta administrators

Šā veida kontu skaits

AEA

Uzskaitītās emisijas / uzskaitītie piesaistījumi

LMU

MFLFA

ES KCR AEA kopējā daudzuma konts

ES

Centrālais administrators

1

KCR dzēšanas konts

ES

Centrālais administrators

1

ES II pielikuma AEA kopējā daudzuma konts

ES

Centrālais administrators

1

ES KCR drošības rezerves konts

ES

Centrālais administrators

1

KCR atbilstības konts

Dalībvalsts

Centrālais administrators

1 katrai dalībvalstij par katru no 10 atbilstības gadiem

Nē”


II PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2019/1122 XIII pielikumam pievieno šādu II punktu:

“II.   Informācija par saskaņā ar II.A sadaļu veikto darījumu uzskaiti

Publiski pieejamā informācija

7.

Centrālais administrators publisko un vajadzības gadījumā 24 stundu laikā atjaunina šādu informāciju par katru KCR atbilstības kontu:

a)

informācija par konta turētāju dalībvalsti;

b)

ikgadējie emisiju iedales apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un 10. pantu;

c)

katra KCR atbilstības konta statuss saskaņā ar 10. pantu;

d)

relevantie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati saskaņā ar 59.d pantu;

e)

katra KCR atbilstības konta atbilstības statusa rādītājs saskaņā ar 59.f pantu, norādīts šādi:

i)

“A” – atbilstīgs;

ii)

“I” – neatbilstīgs;

f)

siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, kas ievadīts saskaņā ar 59.g pantu;

g)

šāda informācija par katru pabeigto darījumu:

i)

pārskaitītāja konta turētāja vārds/nosaukums un konta turētāja ID;

ii)

saņēmēja konta turētāja vārds/nosaukums un konta turētāja ID;

iii)

darījumā iesaistīto AEA daudzums bez AEA unikālā vienības identifikācijas koda;

iv)

darījuma identifikācijas kods;

v)

darījuma pabeigšanas datums un laiks (pēc Centrāleiropas laika);

vi)

darījuma veids.

Kontu turētājiem pieejamā informācija

8.

Savienības reģistrā tikai KCR atbilstības konta turētājam pieejamajā Savienības reģistra vietnes daļā uzrāda un reāllaikā atjaunina šādu informāciju:

a)

AEA pašreizējie turējumi bez AEA unikālā vienības identifikācijas koda;

b)

šā konta turētāja iniciēto piedāvāto darījumu saraksts, par katru piedāvāto darījumu norādot šādas ziņas:

i)

7. punkta g) apakšpunktā prasītās ziņas;

ii)

darījuma piedāvāšanas datums un laiks (pēc Centrāleiropas laika);

iii)

piedāvātā darījuma pašreizējais statuss;

iv)

visi reģistra un EUTL veikto pārbaužu atbildes kodi;

c)

to AEA saraksts, kas attiecīgajā kontā iegūtas pabeigtos darījumos, par katru darījumu norādot 7. punkta g) apakšpunktā prasītās ziņas;

d)

to AEA saraksts, kas no attiecīgā konta pārskaitītas pabeigtos darījumos, par katru darījumu norādot 7. punkta g) apakšpunktā prasītās ziņas.”


2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/77


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1125

(2019. gada 5. jūnijs)

par atļauju metionīna sulfāta cinka helātu izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju lietot metionīna sulfāta cinka helātu. Šim pieteikumam bija pievienotas minētās regulas 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju izmantot metionīna sulfāta cinka helātu par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, paredzot to klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 18. maija (2) un 2018. gada 4. oktobra (3) atzinumos secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem metionīna sulfāta cinka helāts kaitīgi neietekmē nedz dzīvnieku veselību, nedz patērētāju drošību. Tā secināja arī to, ka tiek uzskatīts, ka piedeva ir potenciāls ādas sensibilizators un kairina acis un ādu, un norādīja uz risku, ko lietotājiem rada piedevas ieelpošana. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši attiecībā uz piedevas lietotājiem. Iestāde secināja arī to, ka salīdzinājumā ar citiem cinka savienojumiem videi minētā piedeva papildu risku nerada un ka tā ir iedarbīgs cinka avots visu sugu dzīvniekiem. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nekādas īpašas prasības nav vajadzīgas. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Minētās piedevas novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi, ņemot vērā attiecīgos uz piedevas lietotājiem vērstos aizsargpasākumus, ir izpildīti. Tāpēc minēto piedevu būtu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto vielu, kas pieder pie piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “mikroelementu maisījumi”, ar pielikumā noteiktajiem nosacījumiem ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 5. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2017; 15(6):4859.

(3)  EFSA Journal 2018; 16(10):5463.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Elementa (Zn) saturs mg uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: mikroelementu maisījumi

3b614

Metionīna sulfāta cinka helāts

Piedevas sastāvs

Metionīna sulfāta cinka helāts pulverveidā ar cinka saturu no 2 % līdz 15 %.

Aktīvās vielas raksturojums

Cinks, 2-amino-4 metilsulfanilbutonskābe, sulfāts; ar metionīnu helatēts cinks molārajā attiecībā 1:1

 

Ķīmiskā formula: C5H11NO6S2Zn

 

CAS numurs: 56329-42-1

Analītiskās metodes  (1)

Kopējā cinka daudzuma kvantitatīvai noteikšanai barības piedevā un premiksos:

EN 15510: induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

EN 15621: induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Metionīna satura kvantitatīvai noteikšanai barības piedevā:

jonu apmaiņas hromatogrāfija kombinācijā ar pēckolonnas derivatizāciju un fotometrisko detektēšanu (IEC-UV/FD) – EN ISO 17180 vai VDLUFA 4.11.6 un EN ISO 13903.

Kopējā cinka daudzuma noteikšanai barības sastāvdaļās un barības maisījumos:

Regula (EK) Nr. 152/2009 – atomabsorbcijas spektrometrija (AAS); vai

EN 15510: induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES); vai

EN 15621: induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Visu sugu dzīvnieki

Suņi un kaķi: 200 (kopā) Lašu dzimtas zivis un piena aizstājējbarība teļiem: 180 (kopā)

Sivēni, cūkas, truši un visas zivju sugas, izņemot lašu dzimtas zivis: 150 (kopā)

Citas sugas un kategorijas: 120 (kopā)

1.

Piedevu barībā iestrādā premiksa veidā.

2.

Metionīna sulfāta cinka helātu drīkst laist tirgū un lietot par piedevu preparāta veidā.

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un attiecīgi organizatoriskie pasākumi piedevas un premiksu lietotājiem jāveic, lai novērstu riskus, ko varētu radīt ieelpošana, saskare ar ādu vai acīm. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem riskus līdz pieņemamam līmenim samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot piemērotus individuālos aizsardzības līdzekļus.

2029. gada 22. jūlijs


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/81


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1126

(2019. gada 25. jūnijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā – “Jambon du Kintoa” (ACVN)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Jambon du Kintoa”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Jambon du Kintoa” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Jambon du Kintoa” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.2. grupas “Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 25. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 36, 29.1.2019., 19. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


LĒMUMI

2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/82


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/1127

(2018. gada 4. oktobris)

par valsts atbalstu SA.45359 – 2017/C (ex 2016/N), ko Slovākija plāno īstenot attiecībā uz Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o.

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6545)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika uzaicinātas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā iesniegtās piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Slovākija 2016. gada 12. maija vēstulē paziņoja Komisijai par reģionālo ieguldījumu atbalstu 125 046 543 EUR apmērā tiešas dotācijas veidā par labu Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. (“atbalsta saņēmējs”), kura piešķiršana ir jāapstiprina Komisijai. Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. ir Jaguar Land Rover Group (2) (“JLR”) daļa.

(2)

Komisija 2017. gada 24. maija vēstulē (“lēmums par procedūras sākšanu”) informēja Slovākiju par savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņoto valsts atbalstu un iespējamu papildu valsts atbalstu, par kuru netika paziņots, un aicināja Slovākiju iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā.

(3)

Slovākijas iestādes 2017. gada 20. jūlija vēstulē iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) tika publicēts 2017. gada 8. decembrī. Komisija aicināja citas ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes viena mēneša laikā.

(5)

Komisija no citām ieinteresētajām personām saņēma vienu piezīmi, – to 2017. gada 19. decembrī iesniedza JLR. Komisija 2018. gada 17. janvārī pārsūtīja minēto piezīmi Slovākijai. Slovākijas piezīmes par JLR iesniegto informāciju tika reģistrētas 2018. gada 5. februārī.

(6)

Komisija 2018. gada 9. un 23. februārī nosūtīja Slovākijai informācijas pieprasījumus, uz tiem Slovākija atbildēja 2018. gada 9. martā un 12. un 18. aprīlī. Komisija 2018. gada 11. jūnijā nosūtīja Slovākijai vēl vienu informācijas pieprasījumu, uz to Slovākija atbildēja 2018. gada 3. jūlijā.

(7)

Komisijas dienestu un Slovākijas iestāžu pārstāvji tikās 2017. gada 10. oktobrī un 27. novembrī un 2018. gada 1. martā.

(8)

Komisija saņēma no JLR vēstuli, kas bija datēta ar 2018. gada 14. maiju, un atbildēja uz to 2018. gada 22. maija vēstulē. Komisija 2018. gada 2. jūlijā saņēma papildu informāciju no JLR.

(9)

Slovākija 2018. gada 3. jūlija vēstulē piekrita, ka šis lēmums tiks pieņemts un paziņots Slovākijai angļu valodā.

(10)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas gan par paziņotā atbalsta saderību, gan par iespējamu papildu atbalstu, par kuru nebija paziņots. Ņemot vērā to, ka iespējamais papildu atbalsts, par kuru nebija paziņots, varēja ietekmēt paziņotā atbalsta saderību un jo īpaši tā samērīgumu, kā arī varēja radīt acīmredzamu negatīvu ietekmi, Komisija šajā lēmumā vispirms vērtē to, vai bija papildu atbalsts, par kuru nebija paziņots. Šis novērtējums ir ļoti svarīgs, lai varētu noteikt saderības novērtējuma tvērumu.

2.   ATBALSTA DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1.   Atbalsta mērķis

(11)

Slovākijas iestādes plānoja veicināt reģionālo attīstību, sniedzot reģionālu atbalstu liela uzņēmuma JLR ieguldījumiem nolūkā uzbūvēt un aprīkot augstākās kvalitātes alumīnija transportlīdzekļu ražotni Nitrā, kas atrodas Nitras reģionā Slovākijā – apgabalā, kurš ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu ar standarta reģionālā atbalsta robežvērtību 25 % apmērā saskaņā ar Slovākijas reģionālā atbalsta plānu, kas piemērojams laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim (4).

2.2.   Paziņotais projekts

(12)

Minētā ieguldījumu projekta ierosināto attiecināmo ieguldījumu izmaksu nominālvērtība ir 1 406 621 000 EUR (1 369 295 298 EUR pašreizējā vērtībā (5)), un tā mērķis ir izveidot jaunu automobiļu izgatavotājrūpnīcu, kuras jauda būtu 150 000 D segmenta premium sporta apvidus automobiļu ražošana gadā (6). Ieguldījumus sāka veikt 2015. gada decembrī, un tie tiks pabeigti 2020. gadā. Ieguldījumi tiek veikti celtniecības posmā esošā industriālajā parkā, Nitras Stratēģiskajā parkā (NSP), uz zemes, kas NSP izveides dienā, 2015. gada 8. jūlijā, joprojām lielākoties bija privātpersonai piederoša lauksaimniecības zeme. Paredzams, ka saistībā ar šā projekta īstenošanu tiks izveidotas 2 834 jaunas tiešās darbvietas.

(13)

Paziņotā ieguldījumu projekta tvērums, kāds tika ierosināts Slovākijas iestādēm oficiālajā atbalsta pieteikumā 2015. gada 24. novembrī, attiecas uz ražošanas jaudu 150 000 transportlīdzekļu gadā. Ieguldījumu projekta tvērums, kāds tika sākotnēji ierosināts JLR atbalsta pieteikuma projektā, kas tika iesniegts Slovākijas iestādēm 2015. gada 25. jūnijā, attiecās uz ieguldījumiem ar gada ražošanas jaudu 300 000 transportlīdzekļu, kas būtu jāīsteno divos posmos, ietverot divu papildu modeļu ražošanu, par ko vēl bija jāpieņem lēmums. Slovākija paskaidroja, ka 2015. gada rudenī JLR nolēma samazināt projekta sākotnējo tvērumu līdz rūpnīcai ar paziņoto ražošanas jaudu 150 000 transportlīdzekļu gadā. Tajā laikā vēl nebija zināms, kādu izstrādājumu rūpnīcā ražos 2. posmā, un vēl nebija pieņemtas saistības par plānoto ieguldījumu izvēršanu 2. posmā.

2.3.   Atbalsta saņēmējs

(14)

Valsts atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. Kā paskaidrots lēmumā par procedūras sākšanu, 85 % Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. pieder Jaguar Land Rover Limited un 15 % pieder Jaguar Land Rover Holdings Limited. 100 % Jaguar Land Rover Limited pieder Jaguar Land Rover Holdings Limited, kur 100 % pieder Jaguar Land Rover Automotive plc. Jaguar Land Rover Automotive plc tiešais mātesuzņēmums ir Tata Motors Limited India (“Tata Motors”). Tata Motors galvenā saimnieciskā darbība ir pasažieru transportlīdzekļu, komerciālo transportlīdzekļu, autobusu un vagonu ražošana. Šajā lēmumā JLR neietver Tata Motors.

(15)

Slovākijas iestādes apstiprināja un iesniedza informāciju, pamatojoties uz kuru Komisija pārbaudīja, vai JLR un tā mātesuzņēmums Tata Motors nav grūtībās nonākuši uzņēmumi Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) izpratnē.

2.4.   Atbalsta summa un intensitāte

2.4.1.   Paziņotais atbalsts

(16)

Paziņotā tiešā dotācija, kuras nominālvērtība ir 129 812 750 EUR, bet pašreizējā vērtība 125 046 543 EUR (8), attiecas uz 12. apsvērumā minētajiem attiecināmajiem izdevumiem, kuru pašreizējā vērtība ir 1 369 295 298 EUR, un tādējādi atbilst atbalsta intensitātei 9,13 % apmērā. Paziņoto reģionālo ieguldījumu atbalstu ir plānots piešķirt no valsts budžeta.

2.4.2.   Iespējamais papildu atbalsts, par kuru netika paziņots

(17)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.1.2. sadaļā Komisija pauda uzskatu, ka papildus paziņotajam atbalstam Slovākija varētu būt piešķīrusi nelikumīgu atbalstu infrastruktūras attīstības veidā, tostarp, pārdodot zemi NSP par cenu, kas ir zemāka nekā tās tirgus cena, un atbrīvojot saņēmēju no pienākuma maksāt lauksaimniecības zemes transformācijas nodevu (“LZT nodevu”). Struktūra, kuru Slovākijas iestādes iecēla par atbildīgo par NSP īstenošanu, ir MH Invest (“MHI”) – valstij 100 % piederošs uzņēmums, kuru kontrolē, pārvalda un finansē Slovākijas Transporta, būvniecības un reģionālās attīstības ministrija. MHI ir NSP teritoriju sākotnējais īpašnieks. Slovākijas iestādes ar MHI starpniecību, piesaistot trešās puses, veic darbus NSP, proti, zemes sanācijas darbus, komunālās saimniecības komunikāciju ierīkošanas darbus, darbus saistībā ar dzelzceļa un autoceļu savienojumiem, aizsardzību pret plūdiem un gruntsūdeņu apsaimniekošanu. Uzņēmums Železnice sloveskej republiky (“Slovākijas Dzelzceļš”) – arī 100 % valstij piederošs uzņēmums – būvē multimodālu transporta termināli NSP teritorijā. Šo darbu un termināļa kopējās izmaksas tiek lēstas 500 miljonu EUR apmērā.

(18)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 3.1.3. sadaļā, ar vienu no grozījumiem Slovākijas Republikas valdības 2013. gada 13. marta Noteikumos Nr. 58 par nodevām par lauksaimniecības zemes nesamērīgu un neatļautu izmantošanu (9) tika ieviests tā dēvētais H atbrīvojums no LZT nodevas, kas attiecas uz zemi, kuru iegādājušies 100 % valstij piederoši uzņēmumi, kas būvē stratēģiskus industriālos parkus, kuri atzīti par “būtiskiem ieguldījumiem” Likuma Nr. 175/1999 (10) par būtiskiem ieguldījumiem (“Likums par būtiskiem ieguldījumiem”) izpratnē. H atbrīvojums stājās spēkā 2015. gada 31. oktobrī. 2015. gada 8. jūlijā NSP tika atzīts par “būtisku ieguldījumu”.

(19)

Iespējamos papildu atbalsta pasākumus, par kuriem netika paziņots, ir plānots piešķirt no valsts budžeta.

2.5.   Ilgums

(20)

Paziņoto pasākumu ir plānots apmaksāt laikposmā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Paredzams, ka atbalsta saņēmējs gūs labumu no citiem pasākumiem, kurus var kvalificēt kā atbalstu, par kuru netika paziņots, no dienas, kad tiks noslēgts pirkuma līgums attiecībā uz zemi, ko iegādājās JLR, un par iespējamu atbrīvojumu no LZT nodevas, un no dienas, kad tiks attīstīta infrastruktūra, – attiecībā uz infrastruktūru, kas atrodas ārpus 185 hektāriem, kurus JLR iegādājās no Slovākijas iestādēm (“JLR teritorija”).

3.   PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(21)

Komisija sāka formālo izmeklēšanu 2017. gada 24. maijā. Komisija nevarēja izslēgt, ka papildus paziņotajam atbalstam JLR saņēma tādu atbalstu infrastruktūras attīstības veidā, par kuru netika paziņots, tostarp, uzņēmumam JLR tika pārdota zeme NSP par cenu, kas zemāka nekā tirgus cena, un tas saņēma atbrīvojumu no pienākuma maksāt LZT nodevu. Novērtējumā, kas bija minētā Komisijas lēmuma pamatā, tika ņemti vērā gan paziņotie atbalsta pasākumi, gan papildu atbalsta pasākumi, par kuriem netika paziņots.

3.1.   Iespējamais papildu atbalsts, par kuru netika paziņots

3.1.1.   Iespējamais atbalsts infrastruktūras attīstības veidā, tostarp NSP zemes nodošana par cenu, kas zemāka nekā tās tirgus vērtība

(22)

Komisija pauda uzskatu, ka NSP zemes pārdošana JLR varēja piešķirt konkrētas priekšrocības, kuras varētu kvalificēt kā papildu valsts atbalstu.

(23)

MHI, kļūstot par sākotnējo īpašnieku teritorijai, kas vēlāk kļuva par NSP teritoriju, līdz 2016. gada 31. decembrim jau bija radušies izdevumi 75 miljonu EUR apmērā saistībā ar tās NSP zemes iegādi, uz kuras atrastos paziņotais JLR projekts. MHI arī radās būtiski papildu izdevumi saistībā ar pašas teritorijas attīstīšanu. Vienlaikus izrādījās, ka JLR ieguldījums saistībā ar JLR teritorijas iegādi bija tikai daļa no attiecīgajām iegādes un attīstības izmaksām. Neatbilstība starp summu, ko Slovākija iztērēja zemes iegādei un NSP attīstīšanai uz šīs zemes, un summu, kas JLR būs jāmaksā par NSP zemi, raisīja jautājumu, vai NSP zemes pārdošana JLR bija valsts atbalsts.

(24)

Slovākija apgalvoja, ka NSP attīstība nevarēja būt valsts atbalsts, jo tā attiecas uz valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus tādu iemeslu dēļ, kas norādīti 17. punktā Komisijas paziņojumā par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (11). Tāpēc Slovākija apgalvoja, ka NSP attīstība nav saimnieciska darbība un tās finansēšana no valsts līdzekļiem nav valsts atbalsts. Turklāt, kā norāda Slovākija, iegādājoties NSP zemi, JLR par to maksātu tirgus cenu, kas noteikta, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu veiktiem vērtējumiem.

(25)

Tomēr Komisija apšaubīja to, vai NSP attīstība bija analoga situācijai, kas norādīta 17. punktā Komisijas paziņojumā par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu, kurš attiecas vienīgi uz tādiem pasākumiem, kuros nav iesaistīta īpašam nolūkam paredzēta (mērķorientēta) infrastruktūra.

(26)

Komisija saprata, ka starp Slovākiju un atbalsta saņēmēju noslēgto līgumu mērķis bija piešķirt JLR tiešas īpašumtiesības vai pirmpirkuma tiesības gandrīz uz visu komerciāli izmantojamo NSP zemi.

(27)

Komisija uzskata, ka infrastruktūra ir mērķorientēta, ja to ir uzbūvējis iepriekš noteikts uzņēmums un tā ir pielāgota šā uzņēmuma īpašajām vajadzībām (12). Sākotnēji Komisija pauda uzskatu, ka NSP varētu uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām šādu iemeslu dēļ: a) liela daļa platības bija rezervēta uzņēmumam saskaņā ar līguma noteikumiem; b) atbalsta saņēmējs varētu būt iepriekš noteikts uzņēmums; un c) šķita, ka NSP bija pielāgots atbalsta saņēmēja īpašajām vajadzībām.

(28)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tad, ja NSP ir mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām, uzņēmumam normālos tirgus apstākļos būtu jāsedz teritorijas attīstības izmaksas, izņemot izmaksas, kas saistītas ar patiesi vispārējas infrastruktūras elementiem un kas būtu jānosaka šajā lēmumā.

(29)

Pat pieņemot, ka NSP nebija mērķorientēta infrastruktūra, metode, ko izmantoja, lai noteiktu tirgus cenu, kas bija jāmaksā JLR, raisīja šaubas. Komisija jo īpaši apšaubīja to, vai konkrētu attīstīšanas darbu vērtība, kurus veica un finansēja Slovākija un kuri sniedza tiešu labumu JLR, bija pareizi atspoguļota neatkarīgo ekspertu sagatavotajos vērtējumos un vai JLR plānoja segt atbilstošu NSP attīstīšanas izmaksu daļu, kas samērīga ar tā līdzdalības daļu minētajā parkā.

3.1.2.   Iespējams atbalsts, kas izpaužas kā atbrīvojums no nodevas (LZT nodevas), kura jāmaksā, kad lauksaimniecības zeme tiek transformēta par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi

(30)

Komisija uzskatīja, ka JLR varēja gūt labumu no priekšrocības, kas izpaudās kā atbrīvojums (“H atbrīvojums”) no nodevas, kura jāmaksā saskaņā ar Slovākijas tiesību aktiem, kad lauksaimniecības zeme tiek transformēta par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi. Faktiski Komisija nevarēja izslēgt to, ka – neatkarīgi no valstij piederoša uzņēmuma līdzdalības darījumā, kura mērķis ir iegādāties lauksaimniecības zemi no trešām personām, sagatavot to rūpnieciskai izmantošanai, tostarp veikt zemes sanāciju un nodrošināt piekļuvi komunālās saimniecības komunikācijām, un pārdot to ieguldītājam, – atbalstu varētu attiecināt uz Slovākijas valsti un raksturot kā selektīvu priekšrocību atbalsta saņēmējam. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka atbrīvojums no minētās nodevas varēja būt valsts atbalsts uzņēmumam JLR LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

3.2.   Paziņotā atbalsta saderība

3.2.1.   Ievads

(31)

Pamatojoties uz sākotnējo izmeklēšanu, Komisija nevarēja noteikt, vai paziņotais reģionālais atbalsts atbilst noteikumiem, kas definēti Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (13) (RAP).

(32)

Jo īpaši Komisija nevarēja secināt, ka attiecībā uz paziņoto reģionālā atbalsta pasākumu tika izpildītas RAP noteiktās minimālās prasības, un tāpēc Komisija pauda šaubas par a) tādu konkrētu elementu atbilstību, kas acīmredzot veidoja daļu no attiecināmo ieguldījumu izmaksām; b) atbalsta stimulējošo ietekmi; c) atbalsta samērīgumu; d) acīmredzamo negatīvo ietekmi uz Savienības vienotību un e) acīmredzamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību RAP 119. punkta izpratnē, jo varētu būt pārsniegta atbalsta intensitātes robežvērtība. Turklāt Komisija uzskatīja, ka iespējamā papildu atbalsta elementi infrastruktūras attīstības kontekstā un atbrīvojums no LZT nodevas varētu jo īpaši ietekmēt paziņotā atbalsta samērīgumu un atbilstību maksimālās atbalsta intensitātes robežvērtībai.

3.2.2.   “Nodrošinājuma izmaksu” kā ieguldījumu izmaksu attiecināmība

(33)

Komisija norādīja, ka paziņotajās attiecināmajās izmaksās bija ietverta pozīcija “nodrošinājums” (aprakstīta ka “neparedzēti izdevumi”) vismaz [60–85] miljonu GBP ([72–102] miljonu EUR (14)) apmērā. Komisija pauda šaubas par to, vai “nodrošinājuma izmaksas” ir attiecināmas reģionālā ieguldījumu atbalsta vajadzībām.

3.2.3.   Paziņotās reģionālā atbalsta dotācijas stimulējošās ietekmes neesība

(34)

Komisija apšaubīja to, vai paziņotajam reģionālajam atbalstam bija stimulējoša ietekme, proti, vai tas bija nepieciešams, lai piesaistītu Nitrai JLR ieguldījumus. Komisija nebija pārliecināta, ka iesniegtie procesa dokumenti, kas bija pamatā JLR lēmumam par atrašanās vietu, pierādīja, ka Meksika bija ticama alternatīva laikā, kad tika pieņemts minētais lēmums. Jo īpaši Komisija pieminēja to, ka dokumentos, kuri attiecas uz valdes locekļu 2015. gada janvāra ārkārtas sēdi, ir dotas atsauces uz JLR plāniem būvēt divas rūpnīcas dažādās vietās, kā arī to, ka Eiropas teritoriju novērtējums salīdzinājumā ar Meksiku ir veikts atšķirīgā detalizētības līmenī. Meksikas alternatīvas izskatīšana, šķiet, arī būtiski kavējās. Komisija uzskatīja, ka reāla hipotētiska atrašanās vieta, ar kuru Nitra konkurēja par jaunas JLR rūpnīcas būvniecību, varēja būt Javora Polijā, nevis atrašanās vieta Meksikā. Vēl viens elements, kas raisīja šaubas par atbalsta stimulējošo ietekmi, bija tas, ka Meksikas un Nitras atrašanās vietas neto pašreizējā vērtība (NPV) ir ļoti atšķirīga un tas tikai daļēji tiek kompensēts ar paziņoto reģionālo atbalstu. Tāpēc Komisija nevarēja izslēgt to, ka, izvēloties Nitru, nevis Meksiku, izšķiroši bija JLR stratēģiskie apsvērumi, proti, ieguldījumi tiktu veikti Nitrā arī tad, ja nebūtu paziņotā atbalsta 125 miljonu EUR apmērā pašreizējā vērtībā vai ja minētā atbalsta summa būtu vismaz mazāka. JLR stratēģiskie apsvērumi bija a) attālums līdz JLR galvenajiem birojiem; b) kavēšanās laika grafiku ziņā; c) dabas katastrofu riski Meksikā vulkāniskās aktivitātes dēļ; d) politiskā nestabilitāte, valdības efektivitāte un korupcijas riski; e) zīmola vērtības apsvērumi; un f) ieguldījumi Savienībā kā aizsardzība pret iespējamu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

3.2.4.   Samērīguma neesība

(35)

Tā kā paziņotais atbalsts ir tikai nedaudz mazāks par maksimālo atbalsta summu, ko var piešķirt dotā apmēra ieguldījumam Nitrā saskaņā ar Slovākijas pašreizējo reģionālā atbalsta plānu (“koriģētā atbalsta summa”), Komisija apšaubīja, vai kopējā atbalsta summa vēl aizvien būtu samērīga, ja JLR faktiski būtu guvis labumu no iespējamiem papildu atbalsta elementiem. Turklāt Komisija apšaubīja, vai samērīguma robežvērtību 413 miljonu EUR apmērā, proti, tā ir JLR aprēķinātā Meksikas un Slovākijas atrašanās vietas dzīvotspējas starpība, kas ir vienāda ar vienu no divām RAP noteiktajām samērīguma robežvērtībām (15), nevarētu “sasniegt jau ar daudz mazāku summu”.

3.2.5.   Acīmredzama negatīvā ietekme – vienotību mazinoša ietekme

(36)

Komisija pauda šaubas, vai Meksikas alternatīva bija ticama un vai patiesībā šā projekta reālā alternatīvā atrašanās vieta nebija Javora Polijā. Uzņēmuma iekšējie aprēķini liecināja, ka minētajam ieguldījumam būtu lielāka atdeve Javorā, kas ir reģions, kurā ir noteikta tāda pati reģionālā valsts atbalsta intensitātes robežvērtība kā Nitrā, proti, 25 %. Tāpēc Komisija sākotnēji uzskatīja, ka tad, ja pierādītos, ka Meksikas alternatīva nav ticama un reālā hipotētiskā Nitras alternatīva bija Javora, nevar izslēgt, ka atbalsta paketei, ko Slovākija piešķīra JLR, ir acīmredzama negatīva ietekme saskaņā ar RAP 121. punktu.

3.2.6.   Acīmredzama negatīva ietekme uz tirdzniecību – pārsniegta maksimālā atbalsta intensitātes robežvērtība

(37)

Paziņotās reģionālā atbalsta dotācijas pašreizējā vērtība rada atbalsta intensitāti, kas prima facie nepārsniedz maksimāli atļauto atbalsta intensitāti šāda apmēra ieguldījumam Nitras reģionā. Tomēr jebkurš papildu atbalsta elements infrastruktūras attīstības veidā, tostarp zemes nodošana par cenu, kas zemāka par tās tirgus vērtību, vai atbrīvojums no LZT nodevas, vai abi šie atbalsta veidi paaugstinātu kopējo atbalsta summu tā, ka tā pārsniegtu atļauto atbalsta intensitātes līmeni, un tādējādi radītu acīmredzamu negatīvu ietekmi saskaņā ar RAP 119. punktu. Tā kā Komisija nevarēja izslēgt papildu atbalsta elementus, tā pauda šaubas par to, vai atbalsta pasākums kopumā neizraisīja acīmredzamu negatīvu ietekmi uz tirdzniecību.

4.   SLOVĀKIJAS PIEZĪMES

4.1.   Slovākijas piezīmes par iespējamu papildu atbalstu, par kuru netika paziņots

4.1.1.   Iespējamais atbalsts infrastruktūras attīstības veidā, tostarp NSP zemes nodošana par cenu, kas zemāka nekā tās tirgus vērtība

(38)

Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka NSP nav mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām vairāku iemeslu dēļ. Tās apgalvo, ka zeme, kas veido NSP, bija paredzēta rūpnieciskai izmantošanai ilgi pirms tam, kad JLR sāka meklēt sev atrašanās vietu, un ka iepriekš Slovākijas iestādes bija piedāvājušas NSP neapbūvēto teritoriju ieguldījumiem jaunās nozarēs citiem ieguldītājiem. Turklāt Slovākijas iestādes apgalvo, ka uzņēmumam JLR nepieder NSP un nav ekskluzīvas licences vai koncesijas attiecībā uz NSP, kā arī JLR neīsteno de facto kontroli pār NSP. Tās arī apgalvo, ka tas, ka NSP pastāvēja kā rūpnieciskām vajadzībām paredzēts apgabals ar tajā notiekošu rūpniecisko attīstību, patiesībā bija faktors, kas noteica JLR izvēli par labu atrašanās vietai Nitrā, nevis otrādi, un ka Slovākijas iestāžu pieeja NSP attīstībai ir standarta prakse, ko izmanto Slovākija un citas dalībvalstis, lai izvairītos no liekiem valsts izdevumiem, vienlaikus maksimāli palielinot reģionālo attīstību.

(39)

Slovākijas iestādes precizēja vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā radās NSP. Termins “stratēģiskais parks”, kā arī “Nitras Stratēģiskais parks” pirmo reizi parādījās 1999. gadā Likumā par būtiskiem ieguldījumiem. NSP ir 704 hektārus liels apgabals, attiecībā uz kuru Slovākijas iestādēm ir obligāta pirktspēja, lai īstenotu stratēģisko parku, kas atrodas blakus pastāvošajam Nitras Ziemeļu industriālajam parkam (16). Abi parki kopā veido vienotu rūpniecisko zonu, kas zināma kā “Nitras ziemeļi”. NSP atrodas piecās pašvaldībās, proti, Nitrā un Lužiankos, kā arī mazākā mērā Čakajovcē, Zbehos un Jelšovcē.

(40)

Nepieciešamība attīstīt rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi Nitras reģionā pirmo reizi tika identificēta 1998. gada Nitras reģiona Zemes izmantošanas plānā (17). Nitras un Lužianku pašvaldība tika identificētas kā iespējamie rūpnieciskie centri.

(41)

Lai sekmētu rūpniecisko attīstību, Slovākijas valdība atzina, ka tai ir jāatrod veids, kā atrisināt sadrumstaloto zemes īpašumtiesību jautājumu, kas bija šķērslis lielu ieguldījumu projektu piesaistei. Zeme Slovākijā ir ļoti sadrumstalota, jo vēsturiskajos tiesību aktos par mantojumu bija paredzēts, ka brāļi un māsas mantoja savu vecāku zemi vienādās daļās. Tāpēc maziem, sadrumstalotiem zemes gabaliem ir daudz līdzīpašnieku. Šā iemesla dēļ 1999. gadā Slovākija ieviesa Likumu par būtiskiem ieguldījumiem, lai pārvaldītu būtisku ieguldījumu sertifikātu izdošanas procedūru nolūkā veicināt zemes iegādi lielu ieguldījumu projektu īstenošanas vajadzībām.

(42)

Nepieciešamība attīstīt rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi tika vēlreiz apstiprināta 2003. gadā, kad Nitras pašvaldība izveidoja to teritoriju sarakstu, kuras bija ieteiktas “Pētījumā par industriālo parku izvietojumu izvēlētos Slovākijas Republikas apgabalos”, kas tika apstiprināts ar valdības 2003. gada 16. jūlija Rezolūciju Nr. 690. Tas attiecās uz apgabalu, kura platība bija 231 hektārs. 2004. gadā Nitras reģions iezīmēja apgabalu, kurā plānoja mainīt funkcionālo zonējumu, pārveidojot lauksaimniecības zemi par zemi, kas paredzēta rūpnieciskai izmantošanai. Ģeogrāfiski šis apgabals ietvēra Nitras Ziemeļu industriālo parku dienvidos un pletās tālāk, aptverot Dienvidu zemi un lielāko daļu JLR teritorijas. Pēc tam 2004. gadā ar valdības Rezolūciju 88/2004 tika īstenoti finanšu pasākumi Nitras un vairāku citu Slovākijas pilsētu reģionālajai attīstībai, lai varētu uzbūvēt tehnisko infrastruktūru, kas bija vajadzīga, lai piesaistītu ieguldījumus. Lužianku pašvaldība 2006. gadā ieviesa savu 2006. gada Zemes izmantošanas plānu, kurā 106 hektārus liela teritorija bija rezervēta iekļaušanai rūpnieciskajā zonā “Nitras ziemeļi”.

(43)

2007. gadā Nitras Ziemeļu industriālajā parkā tika izveidoti pirmie uzņēmumi. Par vienu no tā galvenajiem ieguldītājiem kļuva “Sony”, kas vēlāk bija zināms kā Foxconn. 2011. gadā tika pieņemts lēmums par zonējumu, lai pievienotu R1 lielceļu rūpnieciskās zonas apgabalam.

(44)

Nitras reģiona 2012. gada Zemes izmantošanas plāns apstiprināja, ka rūpnieciskā zona “Nitras ziemeļi”“ir paredzēta kā piemērots apgabals industriālajam parkam vai rūpnieciskām ražošanas vienībām. Šis apgabals [nebija] pilnīgi uzbūvēts, un tam [bija] attīstības potenciāls.” Slovākijas valdība atzina, ka bija jādara vairāk, lai novērstu šķērsli ieguldījumiem, ko radīja sadrumstalotās zemes īpašumtiesības. Tāpēc 2013. gadā tika veikti grozījumi Likumā par būtiskiem ieguldījumiem, ieviešot noteikumus, kas ļauj paātrināt būtisku ieguldījumu īstenošanas procesu, ieviešot elastīgāku būtisku ieguldījumu sertifikātu izdošanas procesu un samazinot šā procesa birokrātiskās prasības.

(45)

Lužianku pašvaldība 2014. gadā veica grozījumus savā 2006. gada Zemes izmantošanas plānā, lai veicinātu sīki izplānotu attīstību savas rūpnieciskās zonas daļā, kuras teritorija aptvēra 158 hektārus, jo par to iespējamu interesi izrādīja kāds rūpnieciskais ieguldītājs, kurš galu galā nolēma ieguldīt līdzekļus citviet. Lužianku 2014. gada Zemes izmantošanas plānā bija paredzēti sīki izstrādāti plāni infrastruktūras attīstībai, lai sagatavotu minēto apgabalu rūpnieciskai izmantošanai. Ierosinātajā minētās teritorijas pilsētattīstības koncepcijā viens no pamatprincipiem bija ierosināto attīstības apgabalu funkcionāla un teritoriāla sasaiste ar Nitras Ziemeļu industriālā parka teritoriju. Zemes izmantošanas plānā bija skaidri identificēti teritorijas attīstības ierobežojumi un vajadzības, piemēram, nepieciešamie transporta savienojumi, dzelzceļa sliežu aizsargjosla, Nitras upes bioloģiskais koridors, augstā gruntsūdeņu līmeņa risinājums, nepieciešamība uzbūvēt aiztures rezervuārus un sūkņu stacijas, nepieciešamība nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, sabiedriskās kanalizācijas sistēma, aizsardzība pret nokrišņu ūdeni, augstspiediena cauruļvada esība, pieslēgums telekomunikāciju tīklam.

(46)

Slovākijas valdība 2015. gada 27. maijā sāka jaunu likumdošanas iniciatīvu nolūkā radīt priekšnoteikumus tam, lai valstij 100 % piederošs uzņēmums, kurš ir atbildīgs par attiecīgās teritorijas sagatavošanu, tostarp vajadzīgās infrastruktūras izbūvi, varētu izveidot tā dēvētos stratēģiskos industriālos un tehnoloģiskos parkus. Pamatojoties uz šo iniciatīvu, 2015. gada 30. jūnijā Likumā par būtiskiem ieguldījumiem tika veikts Grozījums Nr. 154/2015. Vienlaikus, atsaucoties uz lēmuma par procedūras sākšanu 10. punktu, tika ierosināts grozījums Noteikumos Nr. 58 (18). Slovākijas valdība 2015. gada 8. jūlijā (19) izdeva būtisku ieguldījumu sertifikātu NSP būvniecībai.

(47)

Tā kā Slovākijas iestādes bija veikušas pasākumus, lai pārveidotu zemi rūpnieciskai izmantošanai, bija izstrādājušas rūpnieciskās attīstības stratēģiju, kas daļēji jau bija īstenota, izveidojot Nitras Ziemeļu industriālo parku, bija izstrādājušas sīkus fiziskus plānus atlikušā apgabala attīstībai un piedāvājušas iespējas veikt ieguldījumus jaunās nozarēs citiem ieguldītājiem, tās pauž uzskatu, ka nevar apgalvot, ka NSP ir attīstīts JLRex ante noteikta uzņēmuma vajadzībām. Turklāt Slovākijas iestādes uzsvēra, ka katrs vēsturiskās attīstības posms, kas veicināja NSP attīstību, tika īstenots, pirms JLR pieņēma lēmumu izvietot tur savu rūpnīcu un ilgi pirms JLR noslēdza līgumu par šādas rūpnīcas izvietošanu Nitrā.

(48)

Slovākijas iestādes atsaucās uz vairākiem JLR dokumentiem, kas pierāda, ka iepriekš pastāvējušie NSP attīstības plāni kopā ar to, ka iepriekš pastāvēja industriālais parks ar blakus esošu rūpnieciskai izmantošanai paredzētu apgabalu, kuru varēja izvērst, bija pozitīvs aspekts JLR atrašanās vietas novērtējumā. Piemēram, 2015. gada 27. aprīlī Nitra bija trešajā vietā, taču viens no pozitīvajiem aspektiem bija tas, ka tā bija “teritorija izveidotā rūpnieciskajā īpašumā”.

(49)

Turklāt Slovākijas iestādes paskaidroja, ka JLR teritorija un saistītie darbi nebija pielāgoti JLR īpašajām vajadzībām.

(50)

Atsauce uz pārraudzības tiesībām, kas paredzētas ieguldījumu nolīgumā, kuru Slovākija un JLR noslēdza 2015. gada 11. decembrī (“ieguldījumu nolīgums”), attiecas vienīgi uz zemes sanācijas darbu pabeigšanu. MHI ir jāpabeidz noteikti darbi, lai nodrošinātu, ka minētā zeme atbilst standartam, par kuru vienojās MHI un JLR un kurš ir pārdošanas cenas pamatā. Kā norādīja Slovākijas iestādes, šo pārraudzības tiesību pamatā bija parastas bažas par projekta vadību, nevis konkrētas uzņēmējdarbības attīstības specifikācijas. MHI nav pienākuma ņemt vērā iespējamas JLR atsauksmes. MHI ir vienīgi jāpieprasa atsauksmes par projekta rasējumiem un specifikācijām, kas attiecas uz JLR teritorijas sanācijas darbiem. Tas neietver šo darbu izpildes ex post kontroli.

(51)

Slovākijas iestādes arī precizēja, kāda veida infrastruktūras ierīkošanas darbi tika veikti saistībā ar NSP. Tāpat kā iepriekšējos projektos, kas bija saistīti ar valsts īstenotu industriālo parku attīstību, šie darbi bija paredzēti nolūkā nodrošināt visiem parkā esošajiem uzņēmumiem infrastruktūras pakalpojumus, tostarp piekļuvi komunālajai saimniecībai un autoceļu/dzelzceļa savienojumiem. Infrastruktūras ierīkošanas darbi ietver šādus elementus:

a)

sagatavošanas zemes sanācijas darbi 221 miljona EUR vērtībā, kas nepārsniedz standarta attīstības darbus, kuri vajadzīgi, lai padarītu koplietošanas teritoriju apbūvējamu. Par visiem darbiem, kas pārsniedz standarta attīstību, maksā JLR, un tie ir uzskaitīti ieguldījumu nolīgumā. Tie ietver tādus elementus kā iekšējie ceļi vai papildu pamati, kas vajadzīgi, lai varētu apstiprināt JLR ēku konstrukciju radīto īpašo slodzi;

b)

infrastruktūras darbi saistībā ar piekļuvi komunālajai saimniecībai 11,28 miljonu EUR vērtībā ir paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka rūpnieciskā teritorija vai teritorijas parkā ir pieslēgtas komunālās saimniecības komunikācijām. Komunālās saimniecības sistēma beidzas teritorijas vai teritoriju piekļuves punktos. Par infrastruktūru, kas saistīta ar komunālās saimniecības komunikācijām JLR teritorijas robežās, maksā JLR. Turklāt JLR maksā tirgus cenu par piekļuvi komunālajiem pakalpojumiem. Nav īpašu noteikumu attiecībā uz NSP, kas atšķirtos no tiem, kurus piemēro plašākos pašvaldības apgabalos. JLR ir jāmaksā visas ar JLR teritoriju saistītās pieslēguma un sadales nodevas, kas parasti būtu jāmaksā saskaņā ar Tīklu nozares regulatora (20) noteiktajām nodevām. JLR nav saņēmis nekādus atbrīvojumus;

c)

ceļu infrastruktūras izveide 185,9 miljonu EUR vērtībā, tostarp savienojumi ar lielceļu, vietējie koplietošanas ceļi, ceļu sistēma un koplietošanas autostāvvietas visā parkā, kā arī ugunsdzēsēju depo, policijas iecirkņa un ceļu uzturēšanas uzņēmuma pakalpojumu pieejamība. Ceļu infrastruktūra ir paredzēta visiem uzņēmumiem Nitras Ziemeļu rūpnieciskajā zonā, ko veido NSP un Nitras Ziemeļu industriālais parks, kā arī plašākā reģionā. Neviens ceļš nav paredzēts vienīgi JLR un nav uzbūvēts atbilstoši JLR specifikācijām. Ceļu darbi nepārsniedz standarta attīstības apmēru;

d)

zonas ģeogrāfisko raksturlielumu dēļ bija nepieciešama sistēma aizsardzībai pret plūdiem un gruntsūdeņu apsaimniekošana 25 miljonu EUR vērtībā;

e)

Lužianku multimodālais transporta terminālis 51,85 miljonu EUR vērtībā, ko uzbūvējis, ekspluatē un finansē “Slovākijas Dzelzceļš” no līdzekļiem, kas iegūti no tā saimnieciskajām darbībām, kuras tiek uzskaitītas atsevišķi no tā valsts finansētajām darbībām, kas nav saimnieciskās darbības. Lužianku multimodālo transporta termināli veido trīs funkcionālas daļas: a) gatavo transportlīdzekļu uzglabāšanas zona, kas būs savienota ar JLR ražotni vienā pusē un tieši ar izejošo sliežu sadales teritoriju no otras puses. Uzglabāšanas zonas noma ir galvenais sniegtais pakalpojums. JLR vēlas noslēgt ekskluzīvu līgumu attiecībā uz uzglabāšanas zonu; b) izejošo sliežu sadales objekts ir paredzēts gatavo produktu iekraušanai vagonos. Attiecībā uz šo termināļa daļu JLR nebūs ekskluzīva līguma; un c) konteineru pārkraušanas centrs. Ar konteineru pārkraušanas centru saistītie darbi vēl nav sākti, jo “Slovākijas Dzelzceļš” vēl aizvien analizē iespējamo pieprasījumu un ieguldījumu ienesīgumu. Tas būs atvērts visiem lietotājiem atbilstīgi tirgus nosacījumiem. “Slovākijas Dzelzceļš” risina sarunas ar JLR par piekļuves maksu, sauktu arī par lietošanas maksu, kas ļaus “Slovākijas Dzelzceļam” gūt peļņu no izmantotā kapitāla un segt mainīgās izmaksas. Lietošanas maksa tiek aprēķināta 30 gadu periodam, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, izmantojot NPV metodi, un aptver visas saistītās ieguldījumu izmaksas, darbības izmaksas un atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas. Nodeva ir orientēta uz tirgu, un tai būtu jānodrošina atbilstoša peļņa no ieguldījumiem, proti, [..] iekšējā peļņas norma un NPV [..] miljoni EUR.

(52)

Slovākijas iestādes arī precizēja, kādu NSP daļu aizņems JLR:

a)

pirmkārt, Slovākijas iestādes paskaidroja, ka pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, JLR atteicās no dažām savām tiesībām. Saskaņā ar klauzulu ieguldījumu nolīguma 4.10. punktā MHI bija pienākums dot JLR iespēju iegādāties visu Dienvidu zemi vai daļu no tās 12 mēnešos no JLR teritorijas pirkuma nolīguma izpildes dienas. JLR2017. gada 29. jūnijā atteicās no šīs iespējas attiecībā uz Dienvidu zemi, pirms tas 2017. gada 12. decembrī parakstīja JLR teritorijas pirkuma nolīgumu. Slovākijas iestādes informēja Komisiju par to, ka visa Dienvidu zeme piederēs citiem uzņēmumiem, piemēram, Gestamp un Prologis;

b)

ar ieguldījumu nolīguma 4.9. punktu JLR tika piešķirtas tiesības pirmajam atteikties iegādāties visu Dienvidu zemi vai daļu no tās, kas bija spēkā 20 gadus no JLR teritorijas pirkuma nolīguma izpildes dienas. JLR2017. gada 25. augustā atteicās no šīm tiesībām par labu 40,1 hektāram no kopumā 69 hektāriem Ziemeļu zemes. Zeme ir jāpērk par tirgus cenu, ko noteikuši neatkarīgi eksperti zemes pirkuma dienā;

c)

attiecībā uz klauzulu ieguldījumu nolīguma 4.2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, saskaņā ar kuru Slovākija apņemas pēc JLR rakstiska pieprasījuma desmit gados pēc JLR teritorijas pirkuma līguma noslēgšanas “panākt, ka stratēģiskais parks tiek paplašināts, lai tajā būtu iekļauta Paplašināšanās zeme”, Slovākijas iestādes paskaidroja, ka minētā klauzula atspoguļo vienīgi Slovākijas politisku solījumu iegādāties zemi un piešķirt JLR iespēju nopirkt šo zemes gabalu kaut kad nākotnē ar nosacījumiem, tostarp attiecībā uz cenu, par kuriem vēl ir jāvienojas.

(53)

Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka nekādas ieguldījumu nolīgumā piešķirtās tiesības attiecībā uz Dienvidu, Ziemeļu vai Paplašināšanās zemi nepiešķir JLR tiesības kontrolēt šo zemi. Tādējādi JLR teritorijas platība ir tikai 185 hektāri, kas ir 26 % no visas NSP platības jeb 55 % no komerciāli izmantojamās zemes, ņemot vērā to, ka 366 hektāri NSP ir tehniskā zeme.

(54)

Kā paskaidroja Slovākijas iestādes, cena, kas jāmaksā JLR par JLR teritorijas iegādi, tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgiem novērtējumiem, kurus veica trīs eksperti, proti, [..], [..] un CB Richard Ellis. Šie eksperti aplēsa tirgus cenu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (21), kurā bija ietverti attiecīgie Komisijas norādījumi, kas bija piemērojami minēto novērtējumu sagatavošanas laikā. Slovākijas iestādes arī precizēja, ka CB Richard Ellis ziņojums, kas tika iesniegts Komisijai paziņošanas procedūras laikā, bija iesniegts kļūdas pēc, jo tajā bija iekļauts nevis teritorijas novērtējuma ziņojums, bet gan atsevišķs tirgus izpētes ziņojums.

(55)

Visi novērtējumi tika veikti, pamatojoties uz to, ka zeme tiks pārdota “gatava apbūvei”, proti, sanēta un sagatavota rūpnieciskai izmantošanai. Tāpēc Slovākijas iestādes secina, ka tirgus cenas aplēsē ir iekļauta sanācijas darbu vērtība. Galīgā pirkuma cena 15,83 EUR par kvadrātmetru tika noteikta kā vidējā vērtība no trim neatkarīgiem novērtējumiem, proti, 15 EUR, 15,5 EUR un 17 EUR par kvadrātmetru. Ieguldījumu nolīgumā ir noteikts, ka JLR ir jāmaksā atsevišķi par visiem pasūtītajiem darbiem, kas pārsniedz standarta specifikācijas zemei, kura ir “gatava apbūvei”.

4.1.2.   Iespējams atbalsts, kas izpaužas kā atbrīvojums no nodevas (LZT nodevas), kura jāmaksā, kad lauksaimniecības zeme tiek transformēta par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi

(56)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka H atbrīvojums ir atbrīvojums no LZT nodevas, kas attiecas uz zemi, kuru iegādājušies valstij pilnībā piederoši uzņēmumi, šajā gadījumā MHI, nolūkā attīstīt industriālu parku, kas ir atzīts par “būtisku ieguldījumu”. Tāpēc H atbrīvojums attiecas vienīgi uz valsts iestāžu īstenotu koplietošanas zemes attīstību. Tā mērķis ir novērst administratīvo slogu, ko rada finanšu pārvedumi starp valsts struktūrām. Bez šāda atbrīvojuma LZT nodeva būtu jāmaksā MHI kā NSP zemes īpašniekam un attīstītājam, tiklīdz teritorija būtu transformēta par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi. MHI kā teritorijas īpašnieka un attīstītāja uzdevums bija uzstādīt infrastruktūru un mainīt zemes funkcionālo zonējumu, lai padarītu to par “gatavu apbūvei”, un pēc tam pārdot to ieguldītājiem, tostarp JLR. JLR, kas saskaņā ar ieguldījumu nolīgumu iegādātos zemi tikai pēc tās pārveides par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi, nebija jāmaksā nodeva. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka atsauce JLR iekšējā dokumentā uz to, ka JLR gūtu labumu no atbrīvojuma no LZT nodevas, bija pamatota ar nepareizu šā dokumenta autora interpretāciju par to, ka nodeva bija jāmaksā JLR. Slovākijas iestādes informēja Komisiju arī par to, ka kopējā nodevu summa, kas būtu jāmaksā, ja nebūtu H atbrīvojuma, par visas lauksaimniecības zemes, kas atradās apgabalā, kurš vēlāk kļuva par NSP, pārveidi par zemi rūpnieciskai izmantošanai, būtu aptuveni 30 miljoni EUR, no kuriem tikai 8 miljoni EUR attiektos uz JLR teritoriju.

4.2.   Slovākijas piezīmes par paziņotā atbalsta saderību

4.2.1.   “Nodrošinājuma izmaksu” kā ieguldījumu izmaksu attiecināmība

(57)

Slovākijas iestādes apstiprināja lēmuma par procedūras sākšanu 1. tabulā uzskaitītās attiecināmo izmaksu pozīcijas. Norādīto ierosināto attiecināmo ieguldījumu izmaksu nominālvērtība bija 1 406 620 591 EUR, kas vienāda ar pašreizējo vērtību 1 369 295 298 EUR. JLR dokumentos iekļautā 2015. gada 18. novembra prezentācija, kurā bija dota atsauce uz nodrošinājuma izmaksām, bija paredzēta vienīgi finanšu analīzes vajadzībām, un tajā nebija iekļautas nodrošinājuma izmaksas, kas neietilpa lēmuma par procedūras sākšanu 1. tabulā uzskaitītajās attiecināmo izmaksu pozīcijās. Šīs attiecināmo izmaksu pozīcijas atspoguļoja izmaksas, kas bija paredzētas atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā, un ietvēra nodrošinājuma summu katrai attiecināmo izmaksu pozīcijai, kas bija daļa no piesardzīgas pieejas, veicot izmaksu aprēķinu. Tāpēc Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka ir attiecināma visa summa, kuras nominālvērtība ir 1 406 620 591 EUR.

4.2.2.   Paziņotās reģionālā atbalsta dotācijas stimulējošās ietekmes neesība

(58)

Slovākija uzskata, ka tā veica pienācīgu hipotētiskā scenārija ticamības pārbaudi un ka Komisijas šaubas ir nepamatotas, jo Meksika bija ticama rūpnīcas atrašanās vietas alternatīva Savienībai. Kā norādīja Slovākija, 2015. gada pavasarī Meksika vēl aizvien bija iespējamā plānoto ieguldījumu atrašanās vieta un tā netika apsvērta kā teritorija papildu, paralēliem ieguldījumiem. Tāpēc Slovākijas piedāvātais valsts atbalsts bija nepieciešams, lai JLR ieguldījumi nonāktu Slovākijā.

(59)

Slovākija uzsver, ka Meksika bija ticama atrašanās vietas alternatīva triju iemeslu dēļ:

a)

kad JLR gatavoja savu lēmumu par atrašanās vietu, daudzi automobiļu ražotāji, tostarp augstākās kvalitātes oriģinālo rezerves daļu ražotāji, jau darbojās Meksikā vai veica tur ieguldījumus. Vairāki automobiļu ražotāji sāka ar ieguldījumiem Meksikā saistītus darbus pēc tam, kad JLR pieņēma savu lēmumu par atrašanās vietu. Jo īpaši var minēt, ka gan VW, gan Audi ir rūpnīcas Pueblā un tāpēc var sagaidīt, ka minētie uzņēmumi ir saskārušies ar tiem pašiem kvalitatīvajiem riskiem, kurus identificēja JLR. Šie kvalitatīvie riski neietekmēja VW un Audi lēmumus par atrašanās vietu par labu Pueblai;

b)

JLR darīja pieejamus daudzus jaunākos dokumentus no dažādiem informācijas avotiem, kas liecina, ka Meksika tika rūpīgi apsvērta un ka tika veikta pilnīga finanšu analīze, salīdzinot Meksiku un Slovākiju. Meksika jau 2015. gada janvāra beigās bija identificēta kā daudzsološākā atrašanās vieta Ziemeļamerikā Oak priekšizpētes kontekstā. Pēc plašas izpētes, kurā tika salīdzinātas dažādas teritorijas Meksikā, Stratēģiskās padomes 2015. gada 27. aprīļa sēdē kā vēlamā alternatīva ārpus Savienības tika izvēlēta Puebla, pateicoties tās tuvumam ostām, labvēlīgajiem tarifiem, izveidotajai piegādātāju bāzei un darba tirgus priekšrocībām. Tā kā Eiropas atlases process – “Darwin” priekšizpēte – kavējās, dažās sanāksmēs un dokumentos lielākā uzmanība tika pievērsta Darwin projektam un tāpēc tajos nebija ietverta tik sīka informācija par Meksiku. Attiecībā uz 2015. gada 10. jūlija prezentāciju Slovākija komentēja, ka to, ka Oak alternatīvai bija veltīts mazāk slaidu, var izskaidrot ar sanāksmes kontekstu un to, cik daudz informācijas klātesošie jau bija redzējuši par Meksiku un Pueblu. Lai sagatavotu Globalizācijas foruma sanāksmes jūlija ieteikumu par atrašanās vietu, JLR aprēķināja detalizētus finanšu modeļus, salīdzinot izmaksas konkurējošajās teritorijās. Šie finanšu aprēķini tika veikti, pamatojoties uz vienādu informāciju par abām vietām, un tos papildināja ieguvumu un trūkumu kvalitatīvs novērtējums;

c)

Meksika bija Slovākijas alternatīva, kas tika prezentēta turpmākajās JLR padomes un valdes sanāksmēs, kur tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu.

(60)

Slovākija iesniedza papildu pierādījumus, piemēram, prezentācijas valdei, veikto priekšizpēti attiecībā uz Meksiku, pierādījumus par informācijas apmaiņu ar Meksikas iestādēm, konstatējumus no augstākā līmeņa vadītāju apmeklējuma 2015. gada jūnijā izvēlētajās teritorijās Pueblā, kad tika vēl vairāk izpētīti kvalitatīvie stratēģiskie faktori, un 2015. gada 10. jūnijahipotētisko EEK izmaksu diferenciāli.

(61)

Slovākijas iestādes norāda, ka Komisijas šaubu pamatā ir neprecīzi preses paziņojumi, kas ir pretrunā jaunākajiem JLR iekšējiem dokumentiem, kuri datēti laikposmā no 2015. gada marta līdz jūlijam. Slovākijas iestādes iesniedza daudz pierādījumu, lai pierādītu, ka 2015. gada pavasarī Meksikas variants joprojām tika apsvērts un nebija atmests par labu atrašanās vietai Savienībā. Minētie pierādījumi ir no dažādiem avotiem un dažādiem JLR organizācijas līmeņiem, proti, no JLR augstākās vadības, JLR darba grupām, ārējiem konsultantiem un Meksikas valsts ierēdņiem. Sevišķi svarīgi ir dokumenti, kurus JLR augstāko amatpersonu delegācija izstrādāja, gatavojoties apmeklējumam Pueblā 2015. gada jūnijā un pēc tam. Meksikas varianta apsvēršana tika pārtraukta vienīgi tad, kad 2015. gada vasarā JLR pieņēma lēmumu virzīties tālāk attiecībā uz Nitras variantu.

(62)

Ernst & Young pētījums Project Oak – Golden Site Report Out ir datēts ar 2015. gada 20. martu. JLR to izmantoja, kad vērtēja Meksikā izvēlēto teritoriju dzīvotspēju. Starptautiskās Attīstības padomes 2015. gada 30. marta sanāksmes protokolā ir norādīts, ka “tika apstiprināts, ka būtu jāturpina darbs, lai izvērtētu alternatīvas iespējas Turcijā un Meksikā”. Stratēģijas padomes 2015. gada 27. aprīļa sanāksmes rīcības žurnālā un protokolā ir norādīts, ka “Puebla Meksikā ir apstiprināta kā alternatīva ārpus ES”. Meksikas atlases procesa pārskats, kāds tika iesniegts Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmei, apstiprina šo lēmumu ar šādu 2015. gada 11. maijā paziņoto statusu: “[A]pturētas vietas H[..] un G[..] [Meksikā]; Puebla tiek virzīta turpmākai izmeklēšanai (pamatojoties uz vietām H[..], A[..] un S[..]).” H[..] kļuva par “vēlamo izvēli, pateicoties tās tuvībai ostām, izveidotajai piegādātāju bāzei un darba tirgum”. Globalizācijas stratēģijas foruma 2015. gada 15. maija sanāksmē Slovākija un Polija tika izvēlētas Darwin projekta ietvaros vienlaikus ar Meksiku Oak projekta ietvaros. 2015. gada 22. maijāJLR saņēma oficiālu atbildi no Pueblas štata par pieejamajiem stimuliem, seismisko risku, apstiprinātajiem VW ierobežojumiem un laika grafiku. Starptautiskās Attīstības padomes 2015. gada 1. jūnija sanāksmes protokolā un rīcības žurnālā sadaļā Jaunākā informācija par Darwin” ir norādīts, ka “galvenie apspriestie jautājumi bija: [..] Tika sniegta informācija par progresu diskusijās par Meksiku un plāniem vēlreiz apmeklēt atrašanās vietu, lai turpinātu vērtēt Pueblu”. Naudas plūsmas novērtējums, kas ietverts 2015. gada 10. jūnijā prezentācijā ar nosaukumu “Darwin projekts hipotētiskais EEK izmaksu diferenciālis”, liecina, ka JLR analīzē bija paredzēts salīdzināt “MX un PL” un “MX un SK”. Stratēģijas padomes 2015. gada 15. jūnija sanāksmē lielākā uzmanība tika pievērsta projektam Darwin, tomēr bija iekļauts arī rīcības punkts “apmeklēt atrašanās vietu Meksikā, lai apspriestu RFP Pueblā”. Nedēļā, kurā iekrita 2015. gada 15. jūnijs, JLR direktors globālās uzņēmējdarbības izvēršanas jautājumos devās uz Pueblas štatu, apmeklējot H[..] un A[..] teritoriju. 2015. gada 25. jūnijāJLR rakstiski apstiprināja Pueblas štata gubernatoram, ka H[..] tika izvēlēta. Globalizācijas foruma sanāksmei 2015. gada 10. jūlijā sagatavotajās piezīmēs ir sniegts kopsavilkums par konstatējumiem, kas tika izdarīti H[..] un A[..] apmeklējuma laikā. Kā izriet no minētās Globalizācijas foruma sanāksmes protokola, tās mērķis “bija pieņemt lēmumu par vēlamo teritoriju, pamatojoties uz projektiem Darwin un Oak, un īstenot procesu, noslēdzot saistošu ieguldījumu nolīgumu līdz 30. septembrim. Apspriestās teritorijas bija Nitra (Slovākijā), Javora (Polijā) un Puebla (Meksikā)”. Sanāksmes protokolā ir norādīts arī tālāk minētais: “Nitra (vēlamā teritorija, pamatojoties uz procesu Darwin) salīdzinājumā ar Pueblu (vēlamā teritorija, pamatojoties uz procesu Oak) tika raksturota kā izmaksu ziņā daudz neizdevīgāka.” Minētajai sanāksmei sagatavotajā prezentācijā ir teikts: “Pēc tam, kad bija ņemti vērā skaitļos neizsakāmi riska faktori un citi apsvērumi, pieņemot, ka tiek piešķirta aplūkojamā ES valsts atbalsta summa, mēs uzskatām, ka tas ir pietiekami, lai kompensētu Meksikas priekšrocības izmaksu ziņā un ieteiktu apturēt Pueblas (MX) apsvēršanu.”JLR valdes 2015. gada 3. augusta sanāksmes protokolā ir teikts, ka “pēc stingra izvērtēšanas procesa Globalizācijas foruma 10. jūlija sanāksmē tika panākta vienošanās, ka ar valdes apstiprinājumu Nitra Slovākijā būtu jāvirza kā ieteicamā teritorija”. Pamatā esošajā JLR valdes sanāksmei paredzētajā prezentācijā bija izklāstīts “process izvēlēties vienu teritoriju no Darwin un Oak projekta”.

(63)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka JLR neiesniedza oficiālu atbalsta pieteikumu Meksikas iestādēm, jo Meksikā nepastāv valsts atbalsta režīms. Tomēr JLR saņēma sīki izklāstītu informāciju no Pueblas valdības par to, ko tā varētu piedāvāt, ja JLR nolemtu tur veikt ieguldījumus.

(64)

Slovākijas iestādes apstiprina, ka ieguldījumi Meksikā netika apsvērti kā otrā iespēja papildus rūpnīcas izveidei Savienībā. Slovākijas iestādes norāda, ka Komisijas šaubu pamatā ir viens diezgan maldinošs JLR dokuments, un apgalvo, ka šajā dokumentā ir nepareizi interpretēta apspriešanās izpildkomitejas locekļu ārkārtas sanāksmē 2015. gada 21. janvārī, proti, sešus mēnešus pirms lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas. Minēto JLR dokumentu lielā mērā aizstāja daudzi pierādījumi, kas tika iegūti vēlākā posmā, apspriežot abas minētās atrašanās vietas kā alternatīvas. Slovākijas iestādes arī paskaidro, ka jaunās rūpnīcas radītā papildu jauda (300 000 transportlīdzekļu gadā) jau veido 50 % no JLR jaudas. Būtu nereāli pieņemt, ka JLR apsvērtu iespēju veikt ieguldījumus otrā tāda paša apmēra projektā tajā pašā laikā vai pat īsā/vidējā termiņā.

(65)

Slovākijas iestādes paskaidroja, kāpēc minētajā sanāksmes ziņojumā un izpildkomitejas locekļu 2015. gada 21. janvāra ārkārtas sanāksmes prezentācijā ir minēta divu rūpnīcu būvniecība. Kā norādīja Slovākija, JLR vienmēr plānoja sākotnēji sākt darbību jaunajā rūpnīcā ar 150 000 transportlīdzekļu gadā, proti, īstenojot 1. rūpnīcas 1. posmu, un turpināt ar 300 000 transportlīdzekļu [2020.–2025. gadā], proti, īstenojot 1. rūpnīcas 2. posmu. Tomēr laikā, kad notika 2015. gada janvāra sanāksme, JLR transportlīdzekļu pieprasījums auga tik ātri, ka izpildkomitejas locekļi arī īsumā apsprieda iespēju būvēt otru rūpnīcu citā vietā piecos līdz desmit gados pēc darbu pabeigšanas pirmajā teritorijā, ja pieprasījums būtu pietiekams. Sanāksmē minētā iespējamā teritorija netika apspriesta sīkāk, jo līdz šāda lēmuma pieņemšanai bija daudz laika. Slovākijas iestādes norādīja, ka apgalvojums ārkārtas sanāksmes protokolā par to, ka JLR būs vajadzīgas divas rūpnīcas, lai apmierinātu prognozēto pieprasījumu, bija radies vai nu tāpēc, ka pastāvēja neskaidrība par 1. rūpnīcas diviem posmiem, vai arī minētajā protokolā pārmērīgi tika uzsvērta ierobežotā apspriešanās par iespēju būvēt otru rūpnīcu kaut kad tālākā nākotnē.

(66)

Slovākijas iestādes uzsver, ka JLR iekšējie dokumenti konsekventi liecina par uzņēmuma ieceri veikt ieguldījumus vienā vietā. Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolā ir reģistrēts, ka Nitra, nevis Meksika, tika izvēlēta kā vēlamā atrašanās vieta, un tas nozīmē, ka abas teritorijas tika salīdzinātas kā alternatīvas. JLR apsvēra iespēju veikt ražošanu tikai vienā teritorijā: “[M]ēs esam gatavi atlasīt vienu valsti no Darwin un Oak projekta.”

(67)

Pieņemot lēmumu, stratēģiskajiem iemesliem bija svarīga nozīme, taču, lai pieņemtu lēmumu par atrašanās vietu Slovākijā, joprojām bija nepieciešams atbalsts. Slovākijas iestādes norāda, ka ir nepareizi apgalvot, ka sniegtais valsts atbalsts sedz tikai “nebūtisku” NPV starpības daļu, pamatojoties uz viedokli, kuru Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, ka atbalsta nominālā summa bija 47 % no NPV starpības (22). JLR iekšējos dokumentos ir skaidri teikts, ka lēmums par atrašanās vietu bija smalki līdzsvarots un ļoti atkarīgs no valsts atbalsta piešķiršanas. Šajā saistībā Tata valdes 2015. gada 18. septembra sanāksmes protokolā bija teikts, ka “apsverot kvalitātes un riska elementus, kopējais koriģētais valsts atbalsts [150–200] miljonu GBP apmērā (23) skaidrā naudā bija pietiekams, lai turpinātu virzīt tālāk Nitru, nevis Meksiku”. Līdzīgi JLR 2015. gada novembra lēmuma – apstiprināt Nitru kā rūpnīcas atrašanās vietu – pamatā bija “nosacījums, ka tiks saņemta visa valsts atbalsta summa”. Tādējādi JLR uzstāja uz ierakstu ieguldījumu nolīgumā par to, ka tā ieguldījumi ir atkarīgi no reģionālā atbalsta dotācijas saņemšanas 100 % apmērā.

(68)

Turklāt Slovākija norāda, ka attiecībā uz īstenošanas aizkavēšanās risku Meksikā šis elements tika skaidri ņemts vērā finanšu salīdzinājumā un tāpēc tika pienācīgi apsvērts. Slovākija atsaucās uz prezentāciju Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmei, kurā bija norādīts, ka “darbam Nr. 1 Meksikā ir plānots garāks termiņš [..] 6–9 mēneši, kā minēts iepriekš”.

4.2.3.   Samērīguma neesība

(69)

Slovākijas iestādes apgalvo, ka JLR netika piešķirti papildu atbalsta elementi, un tāpēc pauž uzskatu, ka atbalsts ir samērīgs.

4.2.4.   Acīmredzama negatīvā ietekme – vienotību mazinoša ietekme

(70)

Slovākijas iestādes uzsvēra, ka Slovākijas atbalstam nav vienotību mazinošas ietekmes attiecībā uz Poliju, un atgādināja, ka “Globalizācijas foruma 10. jūlija sanāksmē tika noteikts, ka Javora (Polijā) nav dzīvotspējīga atrašanās vieta, jo pastāv nopietnas bažas pa vietas pamatiem un īstenojamību. Tāpēc uzņēmumam bija jāizvēlas starp Nitru (Slovākijā) un Pueblu (Meksikā). Uzņēmums izvēlējās Slovākiju kā vēlamo atrašanās vietu un apstiprināja uzdevumu veikt rūpīgu priekšizpēti. Meksikas apsvēršana tika pārtraukta.” Javora tika atmesta kā alternatīva par labu Nitrai, kad 2015. gada 10. jūlijā tika pieņemts lēmums par galīgo atrašanās vietas ieteikumu, kas bija jāapstiprina valdei 2015. gada augusta sākumā. JLR un Tata Motors valde savās sanāksmēs attiecīgi 2015. gada 3. un 7. augustā neizskatīja Javoru kā Nitras alternatīvu.

4.2.5.   Acīmredzama negatīva ietekme uz tirdzniecību – pārsniegta maksimālā atbalsta intensitātes robežvērtība

(71)

Tā kā Slovākijas iestādes pauž uzskatu, ka netika piešķirts atbalsts papildus paziņotajam atbalstam, tās noraida Komisijas paustās šaubas par to, ka ir pārsniegta atļautā atbalsta intensitātes robežvērtība un ka tāpēc atbalstam varēja būt acīmredzama negatīva ietekme uz tirdzniecību.

5.    JLR PIEZĪMES

5.1.   Ievads

(72)

JLR atbalsta Slovākijas iestāžu 2017. gada 20. jūlijā sniegtās piezīmes un sniedza sīkāku informāciju par dažiem konkrētiem elementiem.

5.2.    JLR piezīmes par iespējamu papildu atbalstu, par kuru netika paziņots

(73)

JLR uzskata, ka Slovākijas centieni attīstīt NSP bija nepieciešami, lai padarītu minēto vietu dzīvotspējīgu un pievilcīgu ieguldījumu veikšanai. JLR labi zināja par to, ka tam nevajadzētu būt vienīgajam labuma guvējam no infrastruktūras izveides, ka tam būtu jāmaksā parasta piekļuves maksa vai nodokļi, kas parasti ir jāmaksā, turklāt jāmaksā tirgus cena par zemi, ko tas iegādātos, un jāsedz izmaksas par visām teritorijas īpašībām, kas neatbilda standartam un tika pielāgotas uzņēmuma īpašajām vajadzībām.

(74)

JLR uzstāj, ka NSP un infrastruktūras attīstība nav īpaši paredzēta JLR vajadzībām. Tas, ka zemes izmantošanas plāni un tiesību akti tika sagatavoti 20. gadsimta 90. gados, pierāda, ka plāni netika izstrādāti vienīgi JLR interesēs. Tieši pretēji, tas, ka pastāv Nitras Ziemeļu industriālā parka zona un ir pieejami sen sagatavoti plāni rūpnieciskā apgabala turpmākajai attīstībai, bija faktori, kas ietekmēja JLR lēmuma pieņemšanas procesu par labu Nitrai. Šī ietekme ir dokumentēta JLR iekšējos lēmuma dokumentos, kuros ir dotas tādas atsauces kā “atrodas profesionāli attīstītā industriālajā parkā” (24), “labākā apdrošināšanas polise, pateicoties teritorijas gatavībai un infrastruktūrai” (25) un “teritorija izveidotā industriālajā parkā ar blakus esošām rūpnīcām” (26).

(75)

Turklāt JLR norāda, ka tas iegādājās tikai 55 % jeb 185 no 338 hektāriem NSP komerciāli izmantojamās platības un ka pirmatteikuma tiesības vai iespējas iegādāties neļauj JLR aizņemt vai kontrolēt zemi. JLR arī atgādina, ka 2017. gada 25. augustā tas daļēji atteicās no savām pirmatteikuma tiesībām attiecībā uz Ziemeļu zemi. Tas saglabāja minētās tiesības attiecībā uz 28,5 hektārus lielu platību.

(76)

JLR apgalvo, ka tas samaksāja pilnu tirgus cenu par zemi, ko tas iegādājās “gatavu apbūvei”, jo tās cena tika noteikta neatkarīgi, pamatojoties uz triju ekspertu novērtējumu, un šajos novērtējumos ir sniegta skaidra atsauce uz zemi, kas ir “gatava apbūvei”, proti, zemi, kurā ir veikti vispārēji zemes sagatavošanas darbi, lai tā atbilstu minētajam standartam. JLR arī uzsver, ka tas sedza pilnīgi visas izmaksas par visiem darbiem, kas tika veikti atbilstīgi JLR specifikācijām un pārsniedza minēto standartu. Šādu darbu izmaksas ir gandrīz divreiz lielākas nekā sākotnēji ieguldījumu nolīgumā šim nolūkam paredzētie 16,9 miljoni EUR.

(77)

JLR arī precizē, ka 75 miljoni EUR, kas minēti lēmuma par procedūras sākšanu 16. punktā, nav cena, par kuru MHI iegādājās JLR teritorijas zemi no trešām personām, bet gan MHI kopējie izdevumi par zemes iegādi visā NSP.

(78)

JLR arī norādīja, ka tas neguva nekādu labumu no atbrīvojuma no LZT nodevas. JLR iegādājās nevis lauksaimniecības zemi, bet gan rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi, un visos trijos zemes novērtējumos, kuri tika izmantoti, lai noteiktu tirgus cenu, bija sniegta skaidra atsauce uz zemi ar apbūvei gatavas zemes raksturlielumiem rūpnieciskajās zonās. JLR piekrīt, ka vienā no tā iekšējiem dokumentiem tiešām bija norādīts atbrīvojums no LZT nodevas līdz [50–110] miljonu EUR apmērā, taču paskaidro, ka konsultants to bija pārpratis un tā pamatā nebija Slovākijas iestāžu iesniegta informācija.

5.3.   Piezīmes par paziņotā atbalsta saderību

(79)

JLR uzstāj, ka reģionālais valsts atbalsts bija nepieciešams komponents, lai varētu veikt ieguldījumus Nitrā. JLR apstiprina, ka tas ņēma vērā “stratēģiskus apsvērumus” kopā ar iespēju saņemt valsts atbalstu, lai kompensētu papildu izmaksas, taču uzsver, ka ar šiem stratēģiskajiem apsvērumiem vien vai ar mazāku atbalsta summu nepietiktu, lai pieņemtu lēmumu par atrašanās vietu par labu Nitrai.

(80)

JLR uzsver, ka citi transportlīdzekļu ražotāji pieņēma lēmumu veikt ieguldījumus Meksikā gan pirms, gan pēc tam, kad JLR pieņēma savu lēmumu par atrašanās vietu. Citu transportlīdzekļu ražotāju ieguldījumi Meksikā apstiprina, ka Meksika bija ticama JLR ieguldījumu projekta atrašanās vieta. Patiesībā, JLR vairāk nekā 18 mēnešus vērtēja Meksikas variantu. Minētā vērtēšana ietvēra projekta grupas izveidi, ārējo konsultantu piesaistīšanu, sadarbību ar Meksikas valsts amatpersonām, kā arī apmeklējumus uz vietas, kuros devās pat augstākā līmeņa vadītāji JLR globālās uzņēmējdarbības izvēršanas komandas sastāvā.

(81)

JLR uzsver, ka tas apsvēra Meksikas variantu kā īstenojamu alternatīvu visā lēmuma pieņemšanas procesā, kā to pierāda daudzi jaunākie iekšējie dokumenti, kas iesniegti Komisijai. JLR uzskata, ka pretēji viedokļi, kas pausti konkrētos preses paziņojumus attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu, ir izteikti spekulatīvi un neatspoguļo JLR lēmumu pieņemšanas procesu.

(82)

Turklāt JLR apgalvo, ka tā iecere bija veikt ieguldījumus vienā vietā. Nekad netika apsvērta iespēja veikt ieguldījumus vienlaikus vai tuvākajā nākotnē otrā rūpnīcā citā vietā. JLR atzīst, ka izpildkomitejas locekļu 2015. gada 21. janvāra ārkārtas sanāksmes protokolā patiesi bija dota atsauce uz 2. rūpnīcu, jo minētajā sanāksmē tika izteiktas pārdomas un tāpēc tika reģistrēts protokolā tas, ka, ja pieprasījums būtu pietiekams, JLR varētu apsvērt iespēju būvēt vēl vienu rūpnīcu citā vietā piecos līdz desmit gados pēc tam, kad būs pabeigti sākotnējie ieguldījumi. Tomēr JLR uzstāj, ka šī ilgtermiņa iespēja netika apspriesta sīkāk ne sanāksmes materiālos, ne pašā sanāksmē. Tomēr sanāksmes materiālos ir dota atsauce uz ieguldījumu projekta 1. un 2. posmu tajā pašā vietā, proti, uz JLR stratēģiju sākt darbību ar 150 000 transportlīdzekļu 2018. gadā pirmajā posmā (1. rūpnīcas 1. posms) un palielināt jaudu līdz 300 000 transportlīdzekļu [2020.–2025. gadā] (1. rūpnīcas 2. posms). JLR arī norāda, ka, ņemot vērā to, ka 2014./2015. finanšu gadā JLR pārdeva tikai 462 209 transportlīdzekļus, būtu neiedomājami būvēt vienlaikus divas rūpnīcas – vienu Savienībā, otru Ziemeļamerikā, katru ar 300 000 transportlīdzekļu lielu jaudu gadā. Ņemot vērā šos rādītājus, nav komerciāla pamatojuma uzskatīt, ka JLR varētu gribēt īsā līdz vidējā termiņā palielināt savu gada jaudu par 600 000 transportlīdzekļu.

(83)

JLR uzsver, ka Javora Polijā nebija piemērota alternatīva Nitrai vai Meksikai, jo tur bija būtiskas problēmas, jo īpaši ceļš, kas sadalīja attiecīgo teritoriju. Tāpēc valde neizskatīja Javoru kā iespējamu alternatīvu Nitrai, par ko liecina prezentācija valdes 2015. gada 18. novembra sanāksmei.

6.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Ievads

(84)

Šajā sadaļā Komisija, pirmkārt, pievērsīsies jautājumam par to, vai kopējais atbalsts JLR aprobežojas ar paziņoto atbalstu, vai arī JLR gūst labumu no papildu atbalsta elementiem, un jo īpaši tam, vai pārdošanas cena, valsts finansēti īpašam nolūkam paredzēti/pasūtīti infrastruktūras darbi un atbrīvojums no LZT nodevas atbilst tirgus nosacījumiem. Pēc atbalsta likumības pārbaudes Komisija izklāstīs galīgo nostāju par saņemtā atbalsta saderību.

6.2.   Atbalsta esība

6.2.1.   Paziņotā tiešā dotācija

(85)

Lēmumā par procedūras sākšanu izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka paziņotā tiešā dotācija ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, ņemot vērā to, ka minētā dotācija ir piešķirta no valsts līdzekļiem, tā ir selektīva, piešķir ekonomisku priekšrocību JLR, varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

6.2.2.   Iespējamais papildu atbalsts, par kuru netika paziņots

(86)

Kā minēts 3.1. sadaļā, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka pastāvēja iespēja, ka JLR varēja gūt labumu no noteiktas papildu valsts atbalsta summas saistībā ar NSP attīstību un JLR teritorijas iegādi. Komisija norādīja trīs veidus, kā darījums varēja radīt papildu valsts atbalstu JLR:

a)

lēmuma par procedūras sākšanu 118. punktā bija norādīts, ka tad, ja NSP būtu kvalificēts kā mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām, JLR atlīdzībai par līdzdalību un citām ar NSP saistītajām tiesībām normālos tirgus apstākļos būtu jāsedz infrastruktūras attīstības izmaksas, kas radušās Slovākijas valstij, būvējot NSP, izņemot izmaksas, kas saistītas ar patiesi vispārējas infrastruktūras attīstību, kura vēl bija jānosaka;

b)

pat ja tiktu konstatēts, ka NSP kopumā nekvalificējas kā mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām, lēmumā par procedūras sākšanu tika apšaubīts tas, vai darbi, kurus veica Slovākija, lai attīstītu un pievienotu JLR teritoriju, nebija īpaši paredzēti JLR vajadzībām un vai šo darbu vērtība tika pienācīgi atspoguļota neatkarīgo ekspertu sagatavotajos vērtējumos un cenā, kuru galu galā JLR samaksāja par zemi un attiecīgo infrastruktūru;

c)

visbeidzot, lēmumā par procedūras sākšanu tika minēts arī tas, ka atbrīvojumu no LZT nodevas varētu uzskatīt par papildu atbalsta pasākumu par labu JLR.

6.2.2.1.   Jautājums par to, vai NSP var uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām

(87)

Lai secinātu, ka JLR ir jāsedz visas infrastruktūras attīstības izmaksas, kas radušās Slovākijas valstij, vienlaikus ir jābūt izpildītiem šādiem diviem nosacījumiem: a) NSP ir mērķorientēta infrastruktūra, proti, JLR kvalificējas kā iepriekš noteikts uzņēmums un NSP ir pielāgots JLR vajadzībām; un b) izmaksās nav ietvertas patiesi vispārējas izmaksas.

(88)

Komisija uzskata, ka abi 87. apsvērumā minētie nosacījumi nav izpildīti vienlaikus, tāpēc NSP 704 hektāri nekvalificējas kā mērķorientēta infrastruktūra JLR vajadzībām. Saskaņā ar Slovākijas iestāžu izklāstīto un šā lēmuma 4.1.1. sadaļā apkopoto informāciju par NSP izveides vēsturisko gaitu NSP tika likumīgi izveidots 2015. gada 8. jūlijā ar pamatā esošo būtisko ieguldījumu sertifikātu, kas piešķīra Slovākijas iestādēm obligātu pirktspēju. Tomēr NSP pārveide rūpnieciskai izmantošanai sākās ilgi pirms tam, kad JLR izrādīja interesi par šo apgabalu, un tajā laikā jau bija konkrēti plāni turpināt attīstīt rūpniecisko apgabalu “Nitras ziemeļi”. Piemēram, 2014. gadā sīki izklāstīti infrastruktūras plāni jau bija pieejami kā daļa no Lužianku Zemes izmantošanas plāna. Turklāt daļa rūpnieciskās zonas jau bija īstenota, cita starpā izveidojot Nitras Ziemeļu industriālo parku. Būtībā NSP ir Nitras Ziemeļu industriālā parka paplašinājums. Tāpēc Komisija pieņem lēmumu, ka JLR nekvalificējas kā ex ante noteikts uzņēmums NSP attīstībai kā tādai.

(89)

Turklāt JLR ir iegādājies tikai daļu no NSP. NSP veido komerciāli izmantojama zeme, kas paredzēta pārdošanai tādiem ieguldītājiem kā JLR, un tā dēvētā “tehniskā zeme”. Tehniskā zeme veido vairāk nekā pusi no NSP un ir vajadzīga, lai veiktu ar infrastruktūru saistītus pasākumus, kas kalpo visai Nitras Ziemeļu rūpnieciskajai zonai, tostarp Nitras Ziemeļu industriālajam parkam, un zināmā mērā arī apgabaliem ārpus tās. Tehniskajā zemē ir ietverti, piemēram, lielceļa apvedceļš vai Dražovces galvenais piebraucamais ceļš, kā arī vairākas aizsargjoslas, kas vajadzīgas ģeogrāfisko raksturlielumu dēļ, piemēram, aizsardzībai pret plūdiem, un kurās būvniecības darbības ir ierobežotas. Turklāt Slovākija iesniedza informāciju, kas apstiprina, ka JLR iegādātā zeme veido tikai 26 % no visa NSP vai 55 % no NSP, ja tehniskā zeme netiek ņemta vērā, un ka NSP jau ir izveidoti vairāki citi uzņēmumi.

(90)

Tāpēc Komisija secina, ka NSP 704 hektārus kā tādus nevar uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām.

6.2.2.2.   Jautājums par to, vai JLR samaksāja tirgus cenu par NSP zemi un infrastruktūru

(91)

Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 119. punktā, pat ja visus NSP 704 hektārus nevar uzskatīt par mērķorientētu infrastruktūru JLR vajadzībām, darījums joprojām var ietvert valsts atbalstu JLR – vai nu tāpēc, ka daži infrastruktūras attīstības pasākumi var būt paredzēti JLR īpašajām vajadzībām, vai tāpēc, ka zeme varētu būt pārdota par cenu, kas ir zemāka nekā tās tirgus cena. Tāpēc Komisijai atsevišķi ir jāizvērtē ar infrastruktūru saistīti pasākumi un zemes pārdošanas darījums.

Ar infrastruktūru saistīti pasākumi

(92)

Slovākijas valsts segtās infrastruktūras izmaksas, kas minētas 51. apsvērumā, attiecas uz zemes sanāciju, ceļu infrastruktūru, komunālās saimniecības infrastruktūru, aizsardzību pret plūdiem un ūdens apsaimniekošanu, kā arī Lužianku multimodālo transporta termināli.

(93)

Komisijas lēmumā SA.36346 – Vācija – GRW zemes attīstības shēma rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai (27) Komisija analizēja, vai valsts finansējums zemes attīstības darbiem, lai zemi varētu nākotnē pārdot rūpnieciskiem uzņēmumiem atbilstīgi tirgus nosacījumiem, bija atbalsts sākotnējam īpašniekam vai ieguldītājam zemes attīstīšanas nolūkā. Komisija konstatēja, ka koplietošanas teritorijas sagatavošana apbūvei un pieslēgšana komunālās saimniecības infrastruktūrai – ūdensapgādei, gāzes apgādei, kanalizācijas sistēmai un elektroapgādei – un tādiem transporta tīkliem kā dzelzceļš un autoceļi nav saimnieciska darbība, bet bija daļa no valsts sabiedriskā uzdevuma, proti, nodrošināt un pārraudzīt zemi atbilstīgi vietējiem pilsētas un teritoriālās attīstības plāniem. No pasākuma tvēruma tika izslēgti tādi zemes attīstības darbi, kas tika pasūtīti iepriekš noteiktu pircēju vajadzībām, un pircējiem bija jāiegādājas zeme atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

(94)

Komisija uzskata, ka izmaksas, kas radās Slovākijai, zemes sagatavošanas ietvaros veicot sanācijas darbus NSP komerciāli izmantojamajā daļā, nepārsniedz standarta attīstības izmaksas, kas rodas, sagatavojot koplietošanas teritoriju apbūvei, un minētie darbi ir daļa no Slovākijas valsts sabiedriskā uzdevuma, proti, nodrošināt un pārraudzīt zemi atbilstīgi pilsētas un teritoriālās attīstības plāniem. Tā kā šie darbi ir sabiedrisks pakalpojums, to finansēšana no valsts līdzekļiem nav valsts atbalsts zemes īpašniekam vai ieguldītājam attīstības darbu veikšanai. Šajā gadījumā īpašnieks vai ieguldītājs ir MHI. Tomēr jautājums par to, vai galīgais zemes pircējs – šajā gadījumā JLR – gūst priekšrocības, kas kvalificējamas kā valsts atbalsts, ir nodalāms no jautājuma par to, vai bija valsts atbalsts par labu zemes īpašniekam vai attīstītājam. Tā kā MHI darbojas valsts vārdā un to finansē valsts, tā darbības ir attiecināmas uz valsti. Valsts atbalstu JLR zemes sanācijas darbu un pārdošanas cenas veidā var izslēgt, ja MHI bez attiecīgas atlīdzības neveic JLR teritorijā tādus zemes sanācijas darbus, kas pārsniedz darbus, kuri ir nepieciešami, lai padarītu zemi par “gatavu apbūvei”, un ja zemes nodošana notiek atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

(95)

Ieguldījumu nolīgumā ir iekļauts teritorijas sanācijas darbu tvēruma pilnīgs saraksts un ir dota atsauce uz sagatavošanu izmantošanai standarta ražošanas vajadzībām. Visi papildu zemes sanācijas darbi, kas jāveic atbilstīgi JLR īpašajām vajadzībām, ir identificēti ieguldījumu nolīguma sadaļā “Konkrētam ieguldītājam vajadzīgie sagatavošanas darbi” (28) un par tiem JLR maksā atsevišķi. Komisija arī norāda, ka Slovākijas iestādes apstiprināja, ka JLR pārraudzības tiesības attiecībā uz būvniecības posmu bija ierobežotas līdz pārbaudei, vai zeme atbildīs standartam “rūpnieciskai apbūvei izmantojama zeme, kas ir gatava apbūvei”, proti, standartam, kas tika apstiprināts saistībā ar JLR pirkumu no MHI un kas noteica pirkuma cenu. Komisija secina, ka teritorijas sanācijas darbi, lai sagatavotu zemi apbūvei, un papildu darbi atbilstīgi JLR specifikācijām nav valsts atbalsts JLR ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti zemes pirkuma nolīgumā, kas atbilst tirgus standartiem, vai ka par tiem ir samaksāta attiecīga atlīdzība atbilstīgi ieguldījumu nolīgumā apstiprinātajiem tirgus noteikumiem un papildu maksājumi. Novērtējums par to, vai šis nosacījums ir izpildīts, ir izklāstīts šā lēmuma 105.–108. apsvērumā.

(96)

Lēmumā par procedūras sākšanu ir teikts, ka NSP attīstīšana ietvēra ne vien valsts ieguldījumus teritorijas sanācijas darbos, lai sagatavotu zemi apbūvei, bet arī dažāda veida infrastruktūras attīstīšanu. Tie ar infrastruktūru saistītie darbi, kuru mērķis bija padarīt komunālās saimniecības sistēmu un ceļu un dzelzceļu pieejamu JLR, tika veikti ārpus JLR teritorijas un ārpus citu uzņēmumu teritorijām un nav pielāgoti iepriekš noteiktam lietotājam, kā noteikts 97.–104. apsvērumā.

(97)

Slovākijas iestādes apstiprināja, ka par visiem ar komunālās saimniecības infrastruktūru saistītajiem darbiem JLR teritorijas robežās maksāja JLR un ka JLR maksās tirgus cenu par piekļuvi komunālās saimniecības pakalpojumiem un to izmantošanu. Slovākijas iestādes iesniedza pārskatu par tiesību aktiem, kurus piemēro, lai aprēķinātu maksu par komunālās saimniecības pakalpojumu izmantošanu. Piemērojamos noteikumus nosaka dalībvalstu līmenī, un Slovākija apstiprināja, ka lietotājiem NSP netiek piemēroti nekādi īpaši noteikumi, kas atšķiras no valstī piemērojamajiem noteikumiem. Pieslēguma un sadales maksa, ko maksā JLR, ir noteikta, pamatojoties uz standarta cenrāžiem, kurus piemēro līdzīgās situācijās. Tādējādi JLR maksās pieslēguma un sadales maksu atbilstīgi noteikumiem, kurus piemēro visā valstī un kurus regulē Tīklu nozares regulators. Tādējādi JLR negūs labumu no atbrīvojumiem. neg' Komisija uzskata, ka visi darbi saistībā ar komunālās saimniecības infrastruktūru attiecas uz Slovākijas valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un secina, ka ar komunālās saimniecības infrastruktūru saistītie darbi nav īpaši paredzēti JLR vajadzībām.

(98)

Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā, kas minēti 51. apsvērumā, ir paredzēti visiem uzņēmumiem NSP un Nitras Ziemeļu rūpnieciskajā zonā, kā arī plašākā reģionā. Neviens ceļš nav paredzēts vienīgi JLR un nav uzbūvēts JLR īpašajām vajadzībām. Ceļi ir pieejami koplietošanai bez maksas. Slovākijas iestādes ir apstiprinājušas, ka ar ceļiem saistītie darbi nepārsniedz standarta ceļu attīstību, un tās iesniedza pierādījumus, ka attiecīgajam projektam tika piemēroti tie paši noteikumi, ko piemēro citiem projektiem. Par iekšējiem ceļiem JLR teritorijas robežās maksā JLR. Tāpēc Komisija uzskata, ka visi darbi saistībā ar ceļu infrastruktūru attiecas uz Slovākijas valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un secina, ka ar ceļu infrastruktūru saistītie darbi nav īpaši paredzēti JLR vajadzībām.

(99)

Iepriekš (29) Komisija pauda uzskatu, ka tad, ja autostāvvieta nav uzbūvēta īpaši viena uzņēmuma vajadzībām, bet ir daļa no industriālā parka ekonomiskās attīstības plāna, to var uzskatīt par tādu, kas nav mērķorientēta un nav valsts atbalsts. Komisija norāda, ka koplietošanai pieejamu autostāvvietu būvniecība bija paredzēta jau Lužianku pašvaldības 2014. gada Zemes izmantošanas plānā. Tāpēc Komisija secina, ka autostāvvietas attīstība attiecas uz Slovākijas valsts uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus un minētie darbi nav īpaši paredzēti JLR vajadzībām.

(100)

Komisija uzskata, ka ieguldījumi saistībā ar ugunsdzēsības depo, policijas iecirkni, ceļu uzturēšanas uzņēmumu, sistēmu aizsardzībai pret plūdiem un gruntsūdeņu apsaimniekošanu tiek veikti tipisku valsts pienākumu ietvaros, pildot uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, un tādējādi neattiecas uz saimniecisko darbību. Valsts finansējums šo darbu veikšanai nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(101)

Ņemot vērā to, ka Lužianku multimodālo transporta termināli finansē “Slovākijas Dzelzceļš”, kas ir valstij piederošs dzelzceļa infrastruktūras uzņēmums, iespējams, ka minētos ieguldījumus varētu attiecināt uz Slovākijas valsti. Vispirms Komisija pārbaudīja, vai JLR varētu būt piešķirta kāda priekšrocība.

(102)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka Lužianku multimodālo transporta termināli finansē “Slovākijas Dzelzceļš” no līdzekļiem, kas iegūti no tā saimnieciskajām darbībām, kuras tiek uzskaitītas atsevišķi no tā valsts finansētajām darbībām, kas nav saimnieciskās darbības. JLR vēlas noslēgt ekskluzīvu līgumu attiecībā uz infrastruktūras daļu, kas saistīta ar gatavo transportlīdzekļu uzglabāšanas zonu. Pārējās divas multimodālā transporta termināļa daļas būs pieejamas jebkuram lietotājam atbilstīgi tirgus nosacījumiem. Tāpēc šķiet, ka vismaz daļa no šīs infrastruktūras ir uzbūvēta īpaši JLR kā iepriekš noteikta uzņēmuma vajadzībām.

(103)

Slovākijas iestādes arī apstiprināja, ka lietošanas maksa par visu termināļa daļu izmantošanu tiks aprēķināta, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, un aptvers visas attiecīgās ieguldījumu izmaksas, darbības izmaksas un atjaunošanai vai aizvietošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas. Maksa būs orientēta uz tirgu un vērsta uz [..] projekta iekšējās peļņas normu. Ar lietošanas maksu 30 gadu periodā būtu jānodrošina projekta peļņa no ieguldījumiem, kas ex ante NPV aprēķinā novērtēta [..] miljonu EUR apmērā.

(104)

Tāpēc Komisija uzskata, ka “Slovākijas Dzelzceļš” rīkojas tā, kā līdzīgā situācijā rīkotos tirgus ekonomikas dalībnieks. Ja saimnieciskus darījumus īsteno publiskas iestādes atbilstīgi normāliem tirgus nosacījumiem, tie nepiešķir priekšrocību darījuma partnerim (30). Tāpēc Komisija secina, ka JLR nesaņem valsts atbalstu, izmantojot Lužianku multimodālo transporta termināli.

Darījums ar zemi

(105)

Slovākija ar MHI starpniecību pārdeva JLR 185 hektārus apbūvei gatavas komerciālai izmantošanai paredzētas zemes, kas dēvēta par JLR teritoriju, par 15,83 EUR kvadrātmetrā jeb kopā gandrīz par 30 miljoniem EUR. Komisijas lēmuma SA.36346 40. un 41. apsvērumā ir teikts, ka pārveidotās zemes galīgais pircējs nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju LESD 107. panta 1. punkta izpratnē saistībā ar zemes attīstības pasākumu, ja galīgais pircējs maksā tirgus cenu par pārveidoto zemi. Šajā saistībā Komisija norāda, ka JLR teritorijas galīgā pirkuma cena tika noteikta kā vidējais rādītājs, pamatojoties uz trim neatkarīgiem novērtējuma ziņojumiem, kurus veica starptautiski atzīti eksperti, kas izmanto profesionālus vērtēšanas standartus un Karaliskā zvērinātu kontrolieru institūta (Royal Institution of Chartered Surveyors) metodes. Visos trijos vērtēšanas ziņojumus ir iekļauta neatkarības deklarācija, tie tika iesniegti Komisijai un attiecas uz teritoriju, kas paredzēta rūpnieciskai izmantošanai, pie kuras robežas ir pieejamas komunālās saimniecības sistēmas pieslēguma vietas, kas ir sanēta un izlīdzināta un par kuru ir jāsedz izmaksas, kuras radušās, pārveidojot lauksaimniecībai paredzētu zemi par rūpnieciskai apbūvei izmantojamu zemi. Ziņojumos ir arī pieņemts, ka visas esošās komunālās saimniecības komunikācijas un dzelzceļa līnija rūpnieciskajā teritorijā ir pārvietotas un ka visā parkā ir attīstītas ceļu sistēmas un koplietošanas autostāvvieta. Visos trijos ziņojumos ir izmantota salīdzinošā metodika, lai novērtētu cenu, salīdzinot attiecīgo zemes gabalu ar citiem pārdotiem vai pārdošanā esošiem zemes gabaliem Slovākijā (31) un koriģējot attiecīgās pārdošanas vai prasītās cenas, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā zemes gabala izmērs, atrašanās vieta, pieejamā infrastruktūra, datums, forma, pamanāmība. Turklāt [..] ziņojumā tika izmantota diskontētās naudas plūsmas metode (32). Minētajos trijos ziņojumos tika aplēsts, ka JLR teritorijas kvadrātmetra vērtība ir attiecīgi 15,5 EUR, 15,0 EUR un 17,0 EUR.

(106)

Pieņēmumi par zemes raksturlielumiem ir identiski visos trijos ziņojumos un atbilst situācijai JLR teritorijā pēc darbu izpildes saistībā ar koplietošanas infrastruktūru.

(107)

Turklāt Komisija norāda, ka CB Richard Ellis ziņojums, kuru kļūdas pēc iesniedza Slovākijas iestādes, bija vispārīgs CB Richard Ellis sagatavots tirgus izpētes ziņojums. Tajā bija iekļauts vienīgi Slovākijas nekustamā īpašuma tirgus vispārīgs apraksts ar norādi par citu Slovākijā pārdotu vai pārdošanā esošu zemes gabalu vidējo cenu, kas atbilst citu standarta vietu cenām, kuras bija JLR teritorijas novērtējuma ziņojumu pamatā. Minētajā tirgus izpētes ziņojumā nebija iekļautas nekādas īpašas korekcijas, lai novērtētu JLR teritorijas tirgus cenu.

(108)

Tāpēc Komisija secina, ka pirkuma cena 15,83 EUR par kvadrātmetru atbilst tirgus nosacījumiem un ka zemes pārdošana tādā stāvoklī, kāds bija norādīts tirgus vērtēšanas ziņojumos, tika veikta atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

Secinājums

(109)

Komisija secina, ka JLR negūst selektīvu priekšrocību saistībā JLR teritorijas pārdošanu vai attiecīgajiem infrastruktūras darbiem, kas attiecas uz NSP un ko ir finansējusi Slovākijas valsts.

6.2.2.3.   Atbrīvojums no LZT nodevas

(110)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai atbrīvojums no LZT nodevas ir valsts atbalsts JLR.

(111)

Kā norādīts 105. apsvērumā, visos trijos neatkarīgajos novērtējuma ziņojumos tika pieņemts, ka teritorijā bija mainīts funkcionālais zonējums, pārveidojot to rūpnieciskai izmantošanai, un ka tās pārveide no lauksaimniecībai izmantojamas zemes neradīja papildu izmaksas. Pirkuma cena 15,83 EUR par kvadrātmetru ir uzskatāma par tirgus cenu, un šādā gadījumā pircējam nav jāsedz papildu izmaksas, kas saistītas ar zemes pārveidi. Tā kā to, vai JLR teritorijas pārdošana JLR atbilst tirgus nosacījumiem, var noteikt, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu ziņojumiem, MHI atbrīvojums no LZT maksāšanas samazina izmaksas, kas rodas šai īpašam nolūkam paredzētajai publiskajai struktūrai, veicot savu sabiedrisko uzdevumu, bet šis atbrīvojums netiek nodots tālāk kā selektīva priekšrocība JLR.

(112)

Tāpēc Komisija secina, ka LESD 107. panta 1. punkta izpratnē atbrīvojums no LZT nodevas nav valsts atbalsts JLR.

6.2.2.4.   Secinājums

(113)

Komisija konstatē, ka nosacījumi, ar kādiem JLR teritorija ir pārdota JLR, un nosacījumi, ar kādiem ir veikti zemes sanēšanas, komunālās saimniecības un citi infrastruktūras darbi, nepiešķir selektīvu priekšrocību JLR. Tāpēc nav jāturpina vērtēt citus kumulatīvos nosacījumus attiecībā uz valsts atbalsta esību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, lai novērtētu atbalstu saistībā ar NSP zemes pārdošanu JLR. Tādējādi valsts atbalsts JLR attiecas tikai uz paziņoto tiešo dotāciju.

6.3.   Valsts atbalsta likumība

(114)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija noteica, ka, paziņojot par plānoto tiešo dotāciju, kuras nominālvērtība ir 129 812 750 EUR, lai saņemtu Komisijas apstiprinājumu, Slovākijas iestādes ir izpildījušas savus LESD 108. panta 3. punktā paredzētos pienākumus attiecībā uz šo atbalsta daļu.

6.4.   Atbalsta saderība

6.4.1.   Atbalsts saderības novērtējuma juridiskais pamats

(115)

2016. gada 12. maijā paziņotā pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību Nitras reģionā Slovākijā. Tāpēc tas ir jāvērtē, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētos reģionālajam atbalstam piemērojamos noteikumus, kas interpretēti RAP 2014.–2020. gadam un Slovākijas reģionālā atbalsta plānā 2014.–2020. gadam. Novērtējums, kura pamatā ir RAP vienotie novērtēšanas principi, tiek veikts trijos posmos, proti, minimālo prasību novērtēšana, acīmredzamas negatīvās ietekmes novērtēšana un samērīguma testa veikšana. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka, pamatojoties uz vienotajiem novērtēšanas principiem, daļa no vispārējiem saderības kritērijiem tika izpildīti un formālajā izmeklēšanā netika atklāti elementi, kas raisa šaubas par šo pamatā esošo saderības kritēriju sākotnējo novērtējumu.

(116)

Tomēr lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par izdevumu attiecināmību un atbalsta stimulējošo ietekmi un samērīgumu. Tāpēc Komisija arī nevarēja formulēt galīgu viedokli par to, vai projekts atbilst visām minimālajām RAP prasībām. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī nevarēja izslēgt acīmredzamu negatīvu ietekmi uz tirdzniecību un dalībvalstu vienotību. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija nevarēja noteikt, vai minētā atbalsta pozitīvā ietekme, ja tāda ir, bez iespējamas stimulējošas ietekmes varētu līdzsvarot tā negatīvo ietekmi.

6.4.2.   Ieguldījumu projekta attiecināmība

(117)

Kā noteikts lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.2. sadaļā, Komisija uzskata, ka ieguldījumu projekts ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu un ka valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja ir izpildīti visi RAP saderības kritēriji.

6.4.3.   Izdevumu attiecināmība

(118)

Lēmumā par procedūras sākšanu tika paustas bažas par “nodrošinājuma izmaksu” attiecināmību. Saskaņā ar RAP 20. punkta e) apakšpunktu ““attaisnotās izmaksas” attiecībā uz ieguldījumu atbalstu ir materiālie un nemateriālie aktīvi, kas saistīti ar sākotnējiem ieguldījumiem vai algu izmaksām”. Slovākijas iestādes iesniedza sīku attiecināmo izmaksu pozīciju sadalījumu. Šīs attiecināmo izmaksu pozīcijas atspoguļoja izmaksas, kas bija paredzētas laikā, kad tika iesniegts atbalsta pieteikums, un ietvēra nodrošinājuma summu katrai attiecināmo izmaksu pozīcijai, kas bija daļa no piesardzīga izmaksu aprēķina. Ieguldījumu nolīgumā visa nominālā summa 1 406 620 590 EUR apmērā tiek uzskatīta par “plānotiem projekta ieguldījumiem”, attiecībā uz kuriem JLR bija paredzējis izdevumus (33).

(119)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegtajiem paskaidrojumiem, Komisija norāda, ka Komisijas piezīmes par to, ka atsauce uz “nodrošinājuma izmaksām”JLR2015. gada 18. novembra iekšējā prezentācijā tika izdarīta iekšējās finanšu prezentācijas vajadzībām attiecībā uz saistībām, kuras JLR uzņemtos attiecībā pret Slovākiju. Šīs nodrošinājuma izmaksas neattiecās uz papildu izmaksu pozīciju papildus piesardzīgai izmaksu aplēsei par attiecināmajām izmaksu pozīcijām. Tā kā ieguldījumu nolīgumā JLR apņēmās iztērēt visu ieguldījumu nominālo summu 1 406 620 590 EUR apmērā un reģionālā ieguldījumu atbalsta maksājums attieksies vienīgi uz attiecināmajām izmaksām, kas radušās faktiski, Komisija akceptē 1 406 620 590 EUR kā maksimālo attiecināmo izmaksu nominālo summu, attiecībā uz kuru var piešķirt atbalstu. Šajā saistībā Komisija norāda, ka Slovākija apņēmās nepārsniegt ne paziņoto maksimālo atbalsta summu, ne paziņotā atbalsta intensitātes robežvērtību. Komisija secina, ka attiecināmās izmaksas atbilst RAP 20. punkta e) apakšpunktā noteiktajam.

6.4.4.   Minimālās prasības

6.4.4.1.   Reģionālo mērķu sasniegšanas veicināšana un valdības iejaukšanās nepieciešamība

(120)

Kā noteikts lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.4.1. sadaļas a) apakšpunktā, atbalsts palīdz sasniegt reģionālās attīstības mērķi un ir uzskatāms par pamatotu, jo Nitra ir iekļauta reģionālā atbalsta plānā kā reģions, kuram ir tiesības uz reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar 25 % standarta atbalsta intensitātes robežvērtību ieguldījumu atbalstam lieliem uzņēmumiem.

6.4.4.2.   Reģionālā atbalsta un atbalsta instrumenta atbilstība

(121)

Komisija jau lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.4.1. sadaļas b) apakšpunktā secināja, ka paziņotā tiešā dotācija būtībā ir atbalsta instruments dzīvotspējas atšķirību novēršanai, samazinot ieguldījumu izmaksas. Nodokļu atvieglojumi nebija vēlami to administratīvās sarežģītības dēļ.

6.4.4.3.   Stimulējoša ietekme

(122)

Saskaņā ar RAP 3.5. sadaļu reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma attieksmi tā, ka tas iesaistās apgabala attīstību veicinošās papildu darbībās, kurās tas neiesaistītos bez šāda atbalsta vai iesaistītos ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā. Ar atbalstu nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu uzņēmējdarbības risku.

(123)

RAP 64. un 65. punktā ir izklāstītas formālās prasības attiecībā uz stimulējošo ietekmi, kas paredz, ka darbus saistībā ar individuāliem ieguldījumiem drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir oficiāli iesniegta atbalsta pieteikuma veidlapa. Lēmuma par procedūras sākšanu 166. punktā Komisija jau ir noteikusi, ka ir izpildīta oficiālā prasība attiecībā uz stimulējošo ietekmi, jo atbalsta pieteikums oficiāli tika iesniegts, pirms tika sākti ar ieguldījumu projektu saistītie darbi. Komisija apstiprina šo viedokli šā lēmuma vajadzībām.

(124)

Papildus oficiālajai prasībai par stimulējošo ietekmi RAP 61. punktā ir noteikts, ka ir jābūt būtiskai stimulējošai ietekmei, ko var pierādīt divos iespējamos veidos, proti, ka bez atbalsta ieguldījumi nebūtu pietiekami ienesīgi (1. scenārijs) vai ieguldījumi tiktu veikti citā vietā (2. scenārijs).

(125)

Situācijā, ja tiek īstenots 2. scenārijs, dalībvalstij ir jāpierāda, ka tās sniegtais atbalsts stimulē atbalsta saņēmēju veikt plānoto ieguldījumu izvēlētajā reģionā, nevis citā reģionā, kur šis ieguldījums būtu ienesīgāks un kur to varētu veikt bez atbalsta, jo ar paziņoto atbalstu saņēmējam tiek kompensēti ar projekta īstenošanu atbalstītajā reģionā saistītie neto trūkumi, salīdzinot ar citu, dzīvotspējīgāku, “hipotētisku” reģionu.

(126)

Kā noteikts RAP 3.5.2. sadaļā, dalībvalstij ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalsts reāli ietekmē izvēli veikt ieguldījumu vai atrašanās vietas izvēli. Šajā saistībā dalībvalstij ir jāsniedz vispusīgs tāda hipotētiska scenārija apraksts, kura gadījumā atbalsta saņēmējam nebūtu piešķirts atbalsts.

(127)

Slovākija kā hipotētisko scenāriju iesniedza 2. scenārija situācijas aprakstu, kura gadījumā alternatīva ieguldījumu izvietošanai Nitrā, Slovākijā, būtu izvietot ieguldījumus H[..] Pueblas štatā, Meksikā. Saskaņā ar minēto paziņojumu NPV, ko varētu sasniegt, izvietojot apstiprināto ieguldījumu projektu ar jaudu 150 000 transportlīdzekļu gadā atrašanās vietā H[..], pārsniedz Nitrai aprēķināto NPV par 413 miljoniem EUR – gadījumā, ja netiek piešķirts atbalsts, un plānotajā projekta 20 gadu ekspluatācijas laikā.

(128)

RAP 71. punktā ir norādīts, ka 2. scenārija gadījumā dalībvalsts varētu iesniegt nepieciešamos pierādījumus par atbalsta stimulējošo ietekmi, uzrādot jaunākos uzņēmuma dokumentus, kuros parādīts, ka ir veikts to izmaksu un ieguvumu salīdzinājums, kādi rastos, izvietojot ieguldījumus atlasītajā atbalstāmajā reģionā un alternatīvās atrašanās vietās. Šajā nolūkā saskaņā ar RAP 72. punktu dalībvalsts tiek aicināta balstīties uz oficiālajiem valdes dokumentiem, riska novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem, citiem pētījumiem un dokumentiem, kuros izskatīti dažādi ieguldījumu scenāriji.

(129)

Kā jau norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, Slovākijas iestādes iesniedza šādu informāciju kā paskaidrojumu par atrašanās vietas izvēles procesu, pamatojoties uz jaunākajiem dokumentiem, kurus minētās iestādes arī iesniedza. Šajos dokumentos ir izklāstīts atbalsta saņēmēja lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz ieguldījumiem un atrašanās vietu. Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Slovākijas iestādes iesniedza papildu paskaidrojumus un papildu jaunākos dokumentus.

(130)

Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē tika panākta vienošanās, ka Nitra būtu jāvirza kā vēlamā atrašanās vieta, kas ir jāapstiprina valdei. JLR valde 2015. gada 3. augustā apstiprināja, ka Nitra ir vēlamā atrašanās vieta, piekrita parakstīt nesaistošu priekšlīgumu, lai apstiprinātu progresu, kas panākts ekskluzīvas apspriešanās gaitā ar Slovākiju, un atbalstīja jaunas JLR struktūras izveidi Slovākijā ar nosacījumu, ka 2015. gada septembra trešajā nedēļā tiks sagatavota jauna uzņēmējdarbības apstiprināšanas platforma (34) un sīks JLR uzņēmējdarbības plāna pārskats. Arī Tata Motors Limited valdes 2015. gada 7. augusta sēdes protokolā ir minēts, ka JLR finanšu direktoram uz nākamo sēdi ir jāsagatavo detalizēta prezentācija par projekta finansēm. 2015. gada jūlijā un augustā projekta tvērums vēl aizvien attiecās uz rūpnīcu ar jaudu 300 000 transportlīdzekļu gadā. Projekts tika apstiprināts uzņēmējdarbības apstiprināšanas platformā JLR izpildkomitejas līmeņa sanāksmē, kas notika 2015. gada 3. septembrī. Tata Motors valdes 2015. gada 18. septembra sanāksmē JLR sniedza valdei jaunāko informāciju par projektu Darwin, tostarp par galvenajiem finanšu rādītājiem un ekonomisko pamatojumu. Kopējais koriģētais valsts atbalsts [150–200] miljonu GBP apmērā (35) bija pietiekams, lai turpinātu virzīt Nitras variantu, nevis Meksikas variantu, un lai projekts tiktu īstenots divos posmos. Globalizācijas foruma 2015. gada 21. oktobra sanāksmē tika panākta vienošanās pārskatīt sākotnējo ieguldījumu projektu atbalsta pieteikuma vajadzībām tikai līdz 1. posmam, jo nebija pieejama sīka informācija par izstrādājumu sortimentu 2. posmā un tāpēc nebija stabila un mērķtiecīga uzņēmējdarbības plāna, lai varētu uzņemties saistības attiecībā pret Slovākijas iestādēm par visiem ieguldījumiem. JLR valdes 2015. gada 18. novembra sanāksmē tika apstiprināts atjauninātais uzņēmējdarbības plāns un tas, ka Slovākija ir vēlamā atrašanās vieta ar nosacījumu, ka iepriekš noteiktais projekts saņems visu valsts atbalsta summu. Gan Slovākijas, gan Meksikas NPV pamatā bija jaunākā izstrādājumu stratēģija, un atjauninātie pieņēmumi tika pārrēķināti, izslēdzot 2. posmu. NPV starpība bija 413 miljoni EUR, un valsts atbalsts tika pārrēķināts līdz nominālajai summai 129 812 750 EUR.

(131)

Lai atbalstam būtu stimulējoša ietekme, tam ir jābūt izšķirošam faktoram, pieņemot lēmumu izvietot ieguldījumus Nitrā, nevis H[..]. Tā kā galīgais ieguldījumu lēmums tika pieņemts tikai 2015. gada oktobrī/novembrī, kad sākotnējais ieguldījumu projekts tika pārskatīts un tā apjoms samazināts tikai līdz 1. posmam un kad JLR valde vēlreiz skaidri apstiprināja, ka Slovākija ir vēlamā atrašanās vieta, Komisija uzskata, ka atbilstošais laikposms, kurā ir jāpārbauda stimulējošās ietekmes esība, ir 2015. gada oktobris/novembris. Tomēr, tā kā JLR valde un Tata Motors valde jau 2015. gada augusta sākumā apstiprināja 2015. gada 10. jūlija ieteikumu par atrašanās vietu, 2015. gada 10. augustā tika parakstīts nesaistošs priekšlīgums ar Slovākiju un 2015. gada 11. augustā tika izdarīts publisks paziņojums, Komisija uzskata, ka arī 2015. gada jūlijs/augusts ir īpaši nozīmīgs laikposms, lai varētu novērtēt stimulējošās ietekmes esību.

Meksikas alternatīvas ticamība

(132)

Kā sākotnējo piezīmi Komisija norāda, ka Slovākijas argumentu par to, ka Meksika ir ticama JLR alternatīva, jo tur citi automobiļu ražotāji reāli veica ieguldījumus, nevar uzskatīt par pietiekamu, jo tas nesniedz autentisku apstiprinājumu tam, ka bez minētā atbalsta JLR būtu izvietojis savus ieguldījumus Meksikā. Saskaņā ar RAP 68. punktu hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un ataino lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījumiem.

(133)

Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Slovākijas iestādes iesniedza papildu uzņēmuma dokumentus, kas pierāda, ka tika salīdzinātas izmaksas un ieguvumi gadījumā, ja atrašanās vieta būtu Nitrā, un gadījumā, ja ieguldījumi tiktu izvietoti H[..], Meksikā. RAP 71. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda, vai salīdzinājumam ir reāls pamats.

(134)

Lēmuma par procedūras sākšanu 181. punktā Komisija minēja trīs galvenos iemeslus šaubām par Meksikas alternatīvas ticamību.

(135)

Pirmkārt, Komisija nevarēja izslēgt, ka iesniegtā informācija attiecās uz diviem atšķirīgiem projektiem. Komisija uzskata, ka šā lēmuma 61.–66. apsvērumā minētie Slovākijas iestāžu argumenti ir pietiekami, lai secinātu, ka projekts Oak un projekts Darwin bija paredzēti kā viena un tā paša projekta priekšizpēte, kā tas ir skaidri minēts arī Tata Motors valdei paredzētajā 2015. gada 7. augusta prezentācijā, un ka Meksikas alternatīva netika atmesta, līdz JLR valde 2015. gada 18. novembrī pieņēma galīgo lēmumu noslēgt ieguldījumu nolīgumu ar Slovākiju.

(136)

Pat pirms projekta Darwin oficiālā sākuma bija norādes, ka Austrumeiropas un NAFTA valstis varētu tikt savstarpēji salīdzinātas. Piemēram, viens no rīcības punktiem Stratēģijas padomes 2014. gada 10. novembra sēdes protokolā bija “veikt starptautisku ražošanas nozares konkurētspējas dokumentu izpēti, tostarp Austrumeiropas un NAFTA valstu salīdzinājumu”.

(137)

Gan projektā Oak, gan projektā Darwin tika pētīta iespējamība izveidot 300 000 transportlīdzekļu izgatavotājrūpnīcu, kurā ražošanu ir plānots sākt 2018. gada jūnijā un kuras zemes gabals būtu 400–600 hektāri. Pieprasītās papildu jaudas rādītāji apstiprina Slovākijas un JLR apgalvojumus, kas tika sniegti to atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu, proti, ka nebija nepieciešams būvēt divas atsevišķas rūpnīcas, katras no kurām jauda būtu 300 000 transportlīdzekļu gadā. Tas ir atspoguļots arī, piemēram, 2014. gada 15. decembrī izdotajā dokumentā Global Manufacturing Footprint Expansion (“Starptautiskās ražošanas ietekmes izplešanās”).

(138)

Izpildkomitejas locekļu 2015. gada 21. janvāra sanāksmē tika pieminēta otra rūpnīca. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka izpildkomitejas locekļi īsumā izskatīja iespēju, ka pēc tam, kad būs uzbūvēta pirmā rūpnīca ar jaudu 300 000 transportlīdzekļu gadā, varētu apsvērt iespēju uzbūvēt vēl vienu rūpnīcu piecos līdz desmit gados pēc tam, kad būs pabeigti darbi saistībā ar pirmajiem ieguldījumiem. Kā otrās rūpnīcas atrašanās vieta būtu jāapsver Amerikas Savienotās Valstis un Meksika, un tas varētu izskaidrot to, kāpēc JLR 2015. gada decembrī apliecināja Meksikas Pueblas štata gubernatoram, ka cer uz turpmāku savstarpējo attiecību attīstību, jo JLR turpina īstenot savus globālās paplašināšanās plānus, un ka JLR joprojām kā vienu no galvenajiem variantiem apsver iespēju būvēt rūpnīcu Meksikā, konkrēti Pueblā.

(139)

Slovākijas iesniegtie pierādījumi liecina, ka abas priekšizpētes – projekts Oak un projekts Darwin – tika veiktas tikai attiecībā uz vienu rūpnīcu. Stratēģijas padome 27. aprīlī darba kārtības punktā attiecībā uz projektu Darwin apstiprināja, ka Puebla ir alternatīva ārpus Savienības, un pieņēma lēmumu neturpināt vērtēt Turcijas variantu un citu neizvēlēto valstu variantus. 2015. gada 25. jūnija vēstulē Pueblas štata gubernatoram, kas tika nosūtīta pēc tam, kad JLR globālās uzņēmējdarbības izvēršanas komanda tajā pašā mēnesī bija apmeklējusi Pueblas teritorijas, tika paziņots, ka [H] “bija izvēlēta kopā ar citām atrašanās vietām, kurās joprojām tiek apsvērta iespēja veikt ieguldījumus, tostarp Centrāleiropā un Austrumeiropā”. Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolā ir reģistrēts, ka “sanāksmes mērķis bija pieņemt lēmumu par vēlamo teritoriju, pamatojoties uz projektiem Darwin un Oak”. Protokolā bija norādīts arī, ka “Nitra (vēlamā teritorija, pamatojoties uz projektu Darwin) salīdzinājumā ar Pueblu (vēlamā teritorija, pamatojoties uz projektu Oak) tika raksturota kā izmaksu ziņā daudz neizdevīgāka atrašanās vieta”. JLR valdes 2015. gada 18. novembra sanāksmes protokolā ir reģistrēts, ka “Slovākijas un Meksikas NPV tika pārrēķināta, pamatojoties uz jaunāko izstrādājumu stratēģiju un atjauninātajiem pieņēmumiem, izslēdzot 2. posmu”.

(140)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir ticami tas, ka visa informācija, ko Slovākijas iestādes iesniedza par projektiem Oak un Darwin, attiecas uz vienu vienīgu projektu.

(141)

Otrkārt, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pamatoja savas šaubas par Meksikas hipotētiskā scenārija ticamību, uzsverot to, ka atšķiras novērtējuma detalizētības pakāpe attiecībā uz atrašanās vietām Eiropā un Meksikā. Lai atspēkotu šo argumentu, Slovākija iesniedza papildu pierādījumus un paskaidrojumus, kas apkopoti šā lēmuma 59. apsvēruma b) punktā. Slovākijas iestādes ir arī dokumentējušas savu viedokli, iesniedzot arī Pueblas iestāžu un JLR saraksti, informatīvos ziņojumus par teritoriju apmeklējumiem un teritoriju apmeklējumu protokolus. Pamatojoties uz šo papildu informāciju, Komisija piekrīt, ka projektos Oak un Darwin rūpīga analīze tika veikta salīdzinoši vienādā līmenī. Veicot projekta Oak vēlamās alternatīvas (H[..]) galīgo salīdzinājumu ar projekta Darwin vēlamo alternatīvu (Nitra), bija pieejama vienlīdz sīka informācija, un abas teritorijas tika vienādā mērā iekļautas finansējuma modelēšanā.

(142)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka 2014. gada beigās tika iesaistīts uzņēmums Ernst & Young, lai atbalstītu JLR projekta Oak izstrādē. Kopā ar Ernst & Young JLR izstrādāja sīku teritorijas “zelta” kritēriju kopumu, kas vēlāk tika izmantots teritorijas izvēles procesā gan projekta Oak, gan projekta Darwin ietvaros. Tā kā JLR turpināja veikt savu novērtēšanu attiecībā uz atrašanās vietām Austrumeiropā, tas 2015. gada 16. februārī iesaistīja uzņēmumu PriceWaterhouseCoopers (“PwC”), lai tas cita starpā palīdzētu precizēt teritoriju “zelta” kritērijus. Iegūtā modeļa pamatā bija JLR un PwC pieredze atrašanās vietu atlasē un izvēlē Austrumeiropā, kas gūta kopā ar citiem automobiļu ražotājiem. Slovākijas iestādes norādīja, ka šo kritēriju precizēšana bija iemesls tam, ka projektos Oak un Darwin veiktā analīze un teritoriju “zelta” kritēriji bija atšķirīgi. Tomēr laikā, kad tika veikts projekta Oak vēlamās alternatīvas un projekta Darwin vēlamās alternatīvas galīgais salīdzinājums, bija pieejama salīdzinoša līmeņa detalizēta informācija par abām minētajām atrašanās vietām.

(143)

Lai gan Slovākijas iestādes apstiprināja, ka laikā, kad tika iesniegts 2015. gada 10. jūlija ieteikums par atrašanās vietu, bija pieejama vienlīdz detalizēta informācija par Oak un Darwin alternatīvām, Globalizācijas foruma prezentācijā par Oak alternatīvu ir pieejams mazāk informācijas nekā par Darwin alternatīvu, kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 181. punktā. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka Globalizācijas forumā jau iepriekš bija prezentēta informācija par Meksiku un Pueblu. Meksikas kā daudzsološākās Ziemeļamerikas valsts un Pueblas kā daudzsološākā Meksikas štata izvēle tika pabeigta jau sākumposmā. Lai atlasītu atrašanās vietas Eiropā, analīze tika veikta īsā laikposmā, jo šis darbs tika sākts tikai 2015. gada februārī. Tāpēc valstu un teritoriju izvēles procesi nebija secīgi. Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē joprojām bija divas valstis, ko ieteica projekts Darwin, – Polija un Slovākija, par kurām bija jāsniedz prezentācija, bet tika paturēts tikai Nitras variants Slovākijā.

(144)

Treškārt, kā Komisija norāda lēmuma par procedūras sākšanu 181. punktā, tas, ka Meksikas alternatīva būtiski kavējās, veicināja šaubas par Meksikas kā īstas alternatīvas ticamību. Komisija akceptē šā lēmuma 68. apsvērumā izklāstīto Slovākijas iestāžu viedokli, ka garāks termiņš līdz ražošanas sākšanai tika ņemts vērā, kad Globalizācijas foruma 10. jūlija sanāksmē Pueblas un Slovākijas varianti tika kvalitatīvi un kvantitatīvi savstarpēji salīdzināti. Garākais termiņš tika atsevišķi izteikts skaitliski kā ietekme uz NPV, salīdzinot [80–130] miljonus GBP jeb [96–156] miljonus EUR un sešus mēnešus ilgu kavēšanos ar [110–180] miljoniem GBP jeb [132–216] miljoniem EUR un deviņu mēnešu ilgu kavēšanos. Šis risks un attiecīgā finansiālā ietekme tika skaidri apsvērta arī atjauninātajos uzņēmējdarbības plāna rādītājos 2015. gada oktobrī/novembrī.

(145)

Tāpēc Komisija secina, ka, laikā, kad tika galīgi apstiprināts lēmums par atrašanās vietu, H[..] bija īsta un ticama Nitras alternatīva un tāpēc to var uzskatīt par ticamu hipotētisko scenāriju RAP 68. punkta izpratnē.

Stratēģiskie apsvērumi

(146)

Laikā, kad 2015. gada novembrī tika pieņemts galīgais lēmums, Nitra bija NPV ziņā daudz neizdevīgāka atrašanās vieta par H[..]. JLR aprēķinātā NPV starpība bija 344 miljoni GBP jeb 413 miljoni EUR. NPV analīzē netika iekļauts īpašais risks saistībā ar paredzamo sešus līdz deviņus mēnešus ilgo kavēšanos, īstenojot ieguldījumus Pueblā. Minētais risks, izteikts pašreizējā vērtībā, tika aplēsts diapazonā no [80–130] miljoniem GBP jeb [96–156] miljoniem EUR līdz [110–180] miljoniem GBP jeb [132–216] miljoniem EUR. Atlikusī NPV starpība diapazonā no [164–234] miljoniem GBP jeb [197–281] miljoniem EUR līdz [214–264] miljoniem GBP jeb [257–317] miljoniem EUR ir novērsta tikai daļēji, proti, 33–43 % apmērā, izmantojot paziņoto valsts atbalstu. JLR diskontēja paziņoto valsts atbalstu 108 miljonu GBP jeb 130 miljonu EUR apmērā, izmantojot kapitāla izmaksu likmi [..] %, kas bija likme, kuru JLR izmantoja, plānojot savu uzņēmējdarbību. Tā kā projekta ekspluatācijas laiks ir 20 gadi, JLR novērtēja valsts atbalstu 76 miljonu GBP jeb 91 miljona EUR apmērā. Tomēr, kā var secināt no 2015. gada 18. novembra prezentācijas valdei, lēmuma pieņemšanas procesā svarīgi bija vairāki citi kvalitatīvie faktori. Šo faktoru, kas jau tika apspriesti un analizēti Pueblas teritorijas apmeklējumā 2015. gada jūnijā un Globalizācijas foruma sanāksmē 2015. gada 10. jūlijā, esība un nozīme tika apstiprināta vēlreiz.

(147)

Tas, ka, neraugoties uz atbalstu, Nitra salīdzinājumā ar H[..] joprojām bija NPV ziņā daudz neizdevīgāka alternatīva, raisīja vairākus jautājumus, kas ir svarīgi atbalsta stimulējošās ietekmes un samērīguma novērtēšanai: a) vai stratēģiskie faktori vien varēja mainīt lēmumu par labu Slovākijai, nevis Meksikai; b) kāpēc atbalsts bija pietiekams, lai mainītu lēmumu par atrašanās vietu par labu Slovākijai, nevis Meksikai; un c) vai bija vajadzīga visa atbalsta summa, lai mainītu lēmumu par labu Slovākijai, nevis Meksikai? Minētais a) un b) jautājums ir daļa no stimulējošās ietekmes novērtējuma, savukārt c) jautājums tiek vērtēts samērīguma analīzē šajā lēmumā.

(148)

Vispirms Komisija vērtē, vai stratēģiskie faktori vien varēja mainīt lēmumu par labu Slovākijai, nevis Meksikai? Kā minēts Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolā, galvenie novērtējuma apsvērumi ietver tuvību autobūves uzņēmumu kopai, atrašanās vietas pamatus, darbaspēka pieejamību, laika grafiku, darbības izmaksas, prasību par avansa maksājumiem skaidrā naudā un īstenojamību. Izpildkomitejas locekļi, kuri piedalījās Globalizācijas foruma sanāksmē, uzskatīja, ka jo īpaši svarīga ir laika grafika ietekme, attālums līdz JLR galvenajam birojam un salīdzinoši lielais reputācijas pasliktināšanās risks, kas saistīts ar Meksiku. Citi faktori bija dabas katastrofu risks, politiskā stabilitāte, valdības efektivitāte un korupcijas riski, kā arī ieguldījumi Savienībā, lai ierobežotu ar Brexit saistīto risku. Ietekme, ko radītu īstenošanas aizkavēšanās Meksikā, tika atsevišķi izteikta skaitliski. Izņemot zināmu ietekmi uz valūtas riska ierobežošanu, kvalitatīvie faktori pārsvarā liecināja par labu ieguldījumiem Slovākijā, nevis Meksikā.

(149)

Slovākijas iestādes iesniedza pierādījumus un argumentus, lai pierādītu, ka Slovākijas valsts atbalsts bija nepieciešams, lai mainītu lēmumu par atrašanās vietu no Meksikas uz Slovākiju, un ka kvalitatīvās priekšrocības vien nebija pietiekamas, lai izvēlētos Nitru, nevis H[..].

(150)

Pueblas teritorijas apmeklējums 2015. gada 16. jūnijā sniedza papildu ieskatu par vairākiem stratēģiskajiem apsvērumiem, kuri varētu būt nozīmīgi, sagatavojot ieteikumu par atrašanās vietu, kas bija jāsniedz Globalizācijas forumam 2015. gada 10. jūlijā. Informatīvie ziņojumi par minēto teritorijas apmeklējumu liecina, ka ar savlaicīgu nodošanu saistīti riski bija gan Centrāleiropā un Austrumeiropā, gan Meksikā. Bija arī citi ar Meksiku saistīti stratēģiskie faktori un riski, kas bija sīkāk jāizpēta teritorijas apmeklējuma laikā. Minētā apmeklējuma protokolā ir iekļauts atlikušo problemātisko aspektu saraksts saistībā ar citu automobiļu ražotāju koncentrāciju, proti, vai attiecīgajā vietā ir iespējams izvietot trešo automobiļu ražotāju, un, ja ir, kā JLR iederētos valstī, kurā gadu desmitiem dominē Volkswagen, kā arī saistībā ar attālumu līdz ostām, drošību, drošumu, korupciju, kultūras atšķirībām, attālumu līdz darbības bāzei un dabas katastrofu risku. Tomēr šis protokols arī liecina, ka teritorijas apmeklējums sniedza pārliecību par dažiem faktoriem, kuri sākotnēji tika uztverti ar nopietnām bažām. Tika gūta pārliecība, ka izvēlētā teritorija Pueblā atrodas zema riska apgabalā dabas katastrofu kontekstā. Pueblas grupa arī atstāja labu iespaidu uz JLR pārstāvjiem.

(151)

Slovākijas iestādes arī īpaši norādīja uz Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmes protokolu. Globalizācijas forums “ļoti rūpīgi līdzsvarotā” novērtējumā piekrita, ka Slovākijas un Meksikas NPV starpību kompensēs kvalitatīva rakstura problēmas, tomēr tikai pēc tam, kad būs ņemts vērā valsts atbalsts. Protokolā bija skaidrs brīdinājums par to, ka “lēmums bija ļoti smalki līdzsvarots, un īpašas bažas raisīja tas, ka atrašanās vietas NPV Slovākijā bija ievērojami mazāka par atrašanās vietas NPV Meksikā, turklāt atrašanās vietas NPV Slovākijā bija atkarīga no dotācijas piedāvājuma, kas bija maksimālajā atļautajā apmērā saskaņā ar ES noteikumiem”. Vienlaikus “tika norādīts, ka spriedums par projektu bija tāds, ka Slovākijas valdība var un ir gatava aizstāvēt savu lēmumu Eiropas Komisijā. Tika norādīts arī, ka Slovākijai ir saskaņoti argumenti par to, kāpēc tās variants būtu jāapstiprina”. Ņemot vērā ar atrašanās vietu Meksikā saistītos identificētos riskus, turklāt tikai pēc tam, kad tika ņemts vērā Slovākijas atbalsts, 2015. gada jūlijā Nitra tika apstiprināta kā ieteicamā atrašanās vieta. Komisija norāda, ka valsts atbalsta nepieciešamība tika identificēta jau agrāk, priekšizpētes procesā. Piemēram, JLR valdes 2015. gada 21. maija prezentācijā bija minēts, ka “vadība pārbaudīs visas iespējas nodrošināt valdības stimulus Centrāleiropā un Austrumeiropā, lai kompensētu finansiālās priekšrocības Meksikā”.

(152)

Tata Motors Limited valdes 2015. gada 18. septembra sanāksmes protokolā bija teikts, ka “apsverot kvalitatīvos elementus un risku, kopējais koriģētais valsts atbalsts [150–200] miljonu GBP apmērā (36) skaidrā naudā bija pietiekams, lai virzītu tālāk Nitru, nevis Meksiku. Pamatojoties uz valsts finansiālo atbalstu, notika sarunas par ieguldījumu nolīgumu ar Slovākiju, kas tika parakstīts 2015. gada septembra beigās, kā arī tika izveidota jauna juridiska struktūra.”

(153)

JLR valdes 2015. gada 18. novembra prezentācijā ir dota skaidra norāde uz Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē apspriestajiem un JLR un Tata Motors valdes 2015. gada augusta sākumā apstiprinātajiem kvalitatīvajiem faktoriem. Ņemot vērā skaitļos izteikto ietekmi, ko rada Meksikas alternatīvas aizkavēšanās, un valsts atbalstu, atlikušo NPV starpību “[..] kompensē citi kvalitatīvāki faktori, ko apstiprināja valde [..]”.

(154)

Tāpēc Komisija secina, ka attiecībā uz 147. apsvēruma a) punktu ar stratēģiskajiem apsvērumiem pietika vien tiktāl, lai novērstu atlikušo naudas plūsmas starpību starp Nitru un H[..] pēc tam, kad bija ņemta vērā NPV, ko radīja Slovākijas valsts atbalsts, un ietekme uz NPV, ko radīja īstenošanas aizkavēšanās Meksikā. Tāpēc Komisija izslēdz to, ka ar stratēģiskajiem apsvērumiem vien varēja novērst visu NPV starpību starp Nitras un H[..] variantiem.

(155)

Attiecībā uz 147. apsvēruma b) punktu, kas bija minēts arī lēmuma par procedūras sākšanu 172. punktā, Komisija ņēma vērā NPV rādītājus, ko JLR valde apstiprināja 2015. gada novembrī. Konkrēti, 146. apsvērumā minētais valsts atbalsts 76 miljonu GBP (91 miljona EUR) apmērā varēja novērst NPV starpību 33–43 % apmērā, ņemot vērā kvantitatīvi izteikto gaidāmo aizkavēšanos Meksikā. No iesniegtajiem lēmuma pieņemšanas dokumentiem ir skaidrs, ka visā lēmuma pieņemšanas procesā tika ņemta vērā visa maksimālā atbalsta summa. Pēc tam, kad tika ņemta vērā maksimālā atbalsta summa, lēmuma pieņēmēji konstatēja, ka joprojām ir atlikusī naudas plūsmas starpība, un novērtēja, vai šī naudas plūsmas starpība ir pieņemama, ņemot vērā citus apsvērumus, kas nav kvantitatīvi. Pēc ilgstošas apspriešanās 2015. gada 10. jūlija sanāksmē Globalizācijas forums beidzot vienojās akceptēt atlikušo starpību. Tomēr sanāksmes protokolā tika reģistrēts, ka, pat ņemot vērā maksimālo pieejamo valsts atbalsta summu Slovākijā, lēmums par labu Nitrai, nevis H[..], bija ļoti smalki līdzsvarots. Tāpēc Komisija secina, ka citiem kvalitatīvajiem un riska faktoriem bija nozīme lēmuma pieņemšanas procesā, paskaidrojot, kāpēc varētu akceptēt atlikušo naudas plūsmas starpību.

Secinājums par stimulējošo ietekmi

(156)

Tāpēc Komisija secina, ka minētais atbalsts sniedza skaidru stimulu izvietot plānotos ieguldījumus Nitrā, nevis H[..], jo tas kopā ar stratēģiskiem apsvērumiem kompensē ar rūpnīcas būvniecību Nitrā saistītos trūkumus neto izmaksu ziņā. Tāpēc pastāv vajadzīgā stimulējošā ietekme RAP 3.5. sadaļas izpratnē.

6.4.4.4.   Atbalsta samērīgums

(157)

Komisijai ir jānovērtē atbalsta kopuma samērīgums. Saskaņā ar RAP 3.6. sadaļu attiecībā uz atbalsta summu ir jāveic divkārša samērīguma pārbaude. Pirmkārt, atbalstam ir jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas nepieciešams, lai veicinātu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā. Otrkārt, tā kā Komisija piemēro maksimālo atbalsta intensitāti ieguldījumu atbalstam, šī maksimālā atbalsta intensitāte tiek izmantota kā ierobežojums “neto papildu izmaksu pieejai”.

(158)

Saskaņā ar RAP 78. punktu parasti uzskata, ka individuāli paziņojams atbalsts ir ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam, ja atbalsta summa atbilst ieguldījumu īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumā, ja atbalsts netiek sniegts. Saskaņā ar RAP 80. punktu 2. scenārija situācijās (stimulēšana atrašanās vietas kontekstā) atbalsta summa nedrīkst pārsniegt starpību starp ieguldījumu NPV mērķa apgabalā un ieguldījumu NPV alternatīvajā atrašanās vietā, ņemot vērā visas saistītās izmaksas un ieguvumus.

(159)

NPV rādītāji, kas ir jāņem vērā paziņotā atbalsta, kura nominālā vērtība ir 129 812 750 EUR, samērīguma novērtējumā, ir tie, kas attiecas uz samazināto projekta tvērumu, proti, 150 000 transportlīdzekļiem gadā. NPV rādītājus apstiprināja JLR valde 2015. gada oktobrī/novembrī. Pirms tika ņemta vērā īstenošanas aizkavēšanās Meksikā, NPV starpība bija 344 miljoni GBP jeb 413 miljoni EUR. Atbalsta summa, kas pārsniegtu 413 miljonus EUR, būtu nesamērīga. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jo īpaši pieminēja iespējamu infrastruktūras atbalstu un atbrīvojumu no LZT nodevas, kas kopā ar paziņoto atbalsta summu varētu pārsniegt maksimālo robežvērtību.

(160)

Kā minēts 113. apsvērumā, Komisija neuzskata, ka NSP zemes pārdošana, saistīto infrastruktūras darbu nodrošināšana vai atbrīvojums no LZT nodevas ir atbalsta pasākums par labu JLR. Tāpēc samērīguma novērtējums aprobežojas tikai ar paziņotā atbalsta summu.

(161)

Slovākija iesniedza pieprasītos dokumentus un, pamatojoties uz šiem dokumentiem, pierādīja, ka pirmā samērīguma pārbaudes daļa ir izturēta, jo paziņotais atbalsts nepārsniedz Nitras un H[..] NPV starpību 344 miljonu GBP jeb 413 miljonu EUR apmērā. Nominālā atbalsta summa 108 miljoni GBP jeb 130 miljoni EUR veidoja pašreizējo vērtību 76 miljonus GBP jeb 91 miljonu EUR, izmantojot JLR diskonta likmi [..] %.

(162)

Komisija norāda, ka, pat ja atbalsts tiktu piešķirts, Nitras NPV vēl aizvien ir mazāka par 268 miljoniem GBP jeb 322 miljoniem EUR. Stimulējošās ietekmes analīze pierādīja, ka atlikušais iztrūkums NPV ziņā bija pieņemams JLR, jo bija paredzama īstenošanas aizkavēšanās Meksikā, kā arī citu riska un kvalitatīvo faktoru dēļ. Šie faktori tika plaši apspriesti Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē, un riska analīzes secinājumi tika apstiprināti 2015. gada novembrī prezentācijā JLR valdei, kurā bija jo īpaši pieminēta politiskā/uzņēmējdarbības vide, ekonomiskie faktori, attālums līdz JLR galvenajam birojam, dabas katastrofu risks un ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamība. Pamatojoties uz šo riska analīzi, tika pieņemts lēmums apstiprināt Nitru kā vēlamo atrašanās vietu.

(163)

Tā kā nav pārsniegts ierobežojums, ko nosaka neto papildu izmaksu pieeja, Komisija uzskata, ka atbalsts iztur samērīguma pārbaudes pirmo daļu.

(164)

Attiecībā uz samērīguma pārbaudes otro daļu Komisija papildus neto papildu izmaksu pieejai piemēro nosacījumu par maksimālo atbalsta intensitāti, kas attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem ir norādīta RAP 20. punkta c) apakšpunktā.

(165)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz attiecināmajiem ieguldījumiem, kuru pašreizējā vērtība ir 1 369 295 298 EUR, paziņotā atbalsta summa, kuras nominālā vērtība ir 129 812 750 EUR, bet pašreizējā vērtība 125 046 543 EUR, rada atbalsta intensitāti 9,13 % apmērā, kas prima facie ir mazāka par atļauto atbalsta intensitāti 9,24 % apmērā ieguldījumiem Nitras reģionā, ar piemērojamo reģionālā atbalsta robežvērtību 25 %. Komisija arī noteica, ka attiecināmās izmaksas atbilst RAP 3.6.1.1. sadaļā minētajiem nosacījumiem, kas ir svarīgi attiecināmo izmaksu bāzes novērtēšanai.

(166)

RAP 3.6.1.1. un 3.6.1.2. sadaļā ir paskaidrots, kuras ieguldījumu izmaksas var ņemt vērā kā attiecināmās izmaksas. Šajā gadījumā piemēro 3.6.1.1. sadaļu, jo attiecināmās izmaksas ierosinātā ieguldījumu atbalsta vajadzībām tiek aprēķinātas, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām. Komisija norāda, ka attiecināmās izmaksas tiek noteiktas atbilstīgi minēto sadaļu noteikumiem, jo iegūtie aktīvi būs jauni, ieguldījumi ir sākotnējie ieguldījumi jauna objekta veidā, netiek ņemtas vērā līzinga izmaksas un nemateriālo aktīvu summa veido aptuveni [..] % no visām attiecināmajām izmaksām, kas ir mazāk nekā maksimāli atļautie 50 %. Slovākija apstiprināja, ka visi pārējie nosacījumi, kas attiecas uz nemateriāliem aktīviem, būs izpildīti.

(167)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka paziņotā atbalsta summa tiktu samazināta gadījumā, ja “pārtērētā summa” [60–85] miljonu GBP jeb [72–102] miljonu EUR apmērā izrādītos neattiecināma.

(168)

Šā lēmuma 119. apsvērumā Komisija norādīja, ka attiecināmo ieguldījumu summa ir 1 460 620 591 EUR. Tāpēc paziņotā atbalsta summa ir mazāka par maksimāli atļauto atbalsta intensitāti 9,24 % apmērā. Tāpēc ir izpildīts RAP 83. punktā paredzētais divkāršā ierobežojuma nosacījums, kura pamatā ir neto papildu izmaksu pieeja, proti, līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts, apvienojumā ar atļauto robežvērtību. Tāpēc Komisija uzskata, paziņotā atbalsta summa ir samērīga.

6.4.4.5.   Secinājums par minimālo prasību izpildi

(169)

Saskaņā ar šā lēmuma 120.–168. apsvērumā minēto novērtējumu var secināt, ka ir izpildītas visas RAP 3.2.–3.6. sadaļā minētās minimālās prasības.

6.4.5.   Izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

(170)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.4.2. sadaļā Komisija norādīja, ka paziņotajam atbalstam nav nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci, ko izraisa palielināta vai saglabāta ietekme tirgū vai pārmērīga radītā jauda sarūkošā tirgū. Komisija apstiprina šo secinājumu šā lēmuma vajadzībām.

(171)

Tomēr reģionālā atbalsta radītā ietekme atrašanās vietas kontekstā joprojām var radīt tirdzniecības izkropļojumus. RAP 3.7.2. sadaļā ir minētas vairākas situācijas, kurās negatīvā ietekme uz tirdzniecību acīmredzami līdzsvaro pozitīvo ietekmi un kurās reģionālais atbalsts ir aizliegts.

6.4.5.1.   Acīmredzama negatīva ietekme uz tirdzniecību: ir pārsniegta koriģētā atbalsta intensitātes maksimālā robežvērtība

(172)

Saskaņā ar RAP 119. punktu acīmredzama negatīva ietekme veidojas tad, ja ierosinātā atbalsta summa, salīdzinot ar attaisnotajiem standarta ieguldījumu izdevumiem (37), pārsniedz maksimālo koriģēto atbalsta intensitātes robežvērtību, kas noteikta konkrēta izmēra projektam, ņemot vērā vajadzīgo “progresīvo samazināšanu” (38).

(173)

Tā kā šā lēmuma 113. apsvērumā ir noteikts, ka JLR negūst labumu no atbalsta, kas papildina paziņoto atbalstu, un 168. apsvērumā ir noteikts, ka nav pārsniegta piemērojamā koriģētā reģionālā atbalsta robežvērtība, nav acīmredzamas negatīvas ietekmes uz tirdzniecību RAP 119. punkta izpratnē.

6.4.5.2.   Acīmredzama negatīva ietekme: vienotību mazinoša ietekme

(174)

RAP 121. punktā ir precizēts, ka otrā scenārija gadījumā, ja, nepiešķirot atbalstu, ieguldījumi tiktu veikti reģionā ar augstāku vai tādu pašu atbalsta intensitāti kā mērķa reģionā, tam būtu negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensētu jebkāda pozitīva ietekme, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

(175)

Komisija uzskata, ka minētais noteikums attiecas uz 2. scenārija situāciju, kurā abas alternatīvās atrašanās vietas ir Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”). Atrašanās vieta Javorā, Polijā, kas tika ņemta vērā lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas procesā līdz 2015. gada 10. jūlijam, atrodas reģionā ar tādu pašu atbalsta intensitātes robežvērtību kā Nitra (39).

(176)

Kā izklāstīts lēmumā par procedūras sākšanu, JLR iekšējos dokumentos bija norādīts, ka ieguldījumi Javorā, salīdzinot ar Slovākiju un bez Slovākijas piedāvātajiem stimuliem, varētu būt izmaksu ziņā efektīvāki.

(177)

Globalizācijas foruma 2015. gada 10. jūlija sanāksmē tika prezentēta divu posmu analīze: pirmajā posmā tika izdarīta atrašanās vietas izvēle starp Javoru un Nitru, otrajā posmā tika izdarīta atrašanās vietas izvēle starp Nitru un Meksiku. Javora varētu būt izmaksu ziņā efektīvāka atrašanās vieta, bet JLR identificēja vairākus trūkumus šajā atrašanās vietā saistībā ar vietas pamatiem, termiņiem avansa maksājumiem skaidrā naudā un īstenojamību. Atrašanās vieta Polijā tika izslēgta tās pamatu dēļ, jo vieta atrodas uz lauksaimniecības zemes, kurai ir jāmaina funkcionālais zonējums, un, kā paskaidroja JLR, tāpēc, ka Javoras teritoriju sadalīja ceļš, kā arī īstenojamības dēļ, jo tika apšaubītas [..] īstenošanas spējas. Sanāksmes protokolā bija reģistrēts, ka izpildkomitejas locekļi piekrita ieteikumam neturpināt vērtēt teritoriju Polijā iepriekš minēto iemeslu dēļ. Ņemot vērā šos lēmumus, JLR valde neapsvēra atrašanās vietu Polijā kā īstenojamu alternatīvu.

(178)

Komisija nav atradusi pierādījumus, kas liktu apšaubīt Javoras neatbilstību JLR identificēto iemeslu dēļ, un norāda, ka neviena trešā persona nav iesniegusi piezīmes par minētajiem jautājumiem. Turklāt, kā paskaidrots šā lēmuma 6.4.4.3. sadaļā, atrašanās vieta Meksikā tika noteikta kā alternatīva ieguldījumu atrašanās vieta gadījumā, ja minētais valsts atbalsts netiktu piešķirts. Tāpēc Komisija secina, ka atbalstam nav vienotību mazinošas ietekmes, kas apdraud Javoru, RAP 121. punkta izpratnē.

6.4.5.3.   Acīmredzama negatīva ietekme: darbību izbeigšana vai pārvietošana

(179)

Saskaņā ar RAP 122. punktu, ja saņēmējam ir konkrēti plāni slēgt vai tas faktiski slēdz tādu pašu vai līdzīgu darbību citā EEZ apgabalā un pārvieto to uz mērķa apgabalu un ja pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un darbības pārvietošanu, tā ir negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensēs kādi pozitīvi faktori.

(180)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu apstiprinājumu tam, ka JLR nebija pārtraukusi tādu pašu vai līdzīgi darbību EEZ divos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas un tam nebija konkrētu plānu tā darīt divus gadus pēc ieguldījumu pabeigšanas, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija bija secinājusi, ka valsts atbalsts neizraisa darbību izbeigšanu vai pārvietošanu.

(181)

Tomēr vairākos 2018. gada aprīļa preses paziņojumos bija minēta darbvietu skaita samazināšana par aptuveni 1 000 darbvietām tajā pašā vai līdzīgā darbībā Apvienotajā Karalistē.

(182)

Slovākijas iestādes paskaidroja, ka darbvietu skaita samazināšana nav saistīta ar lēmumu par ieguldījumiem Nitrā. Tās vēlreiz apstiprināja un pierādīja ar autentiskiem pierādījumiem, ka JLR nebija konkrētu plānu samazināt darbvietu skaitu rūpnīcā Apvienotajā Karalistē vai kādā citā rūpnīcā laikā, kad tika iesniegts atbalsta pieteikums Slovākijā. Slovākijas iestādes arī iesniedza tā sauktā “Drošības nolīguma” kopiju, kas 2016. gada 30. aprīlī tika noslēgts starp JLR un arodbiedrībām, kuras pārstāv JLR darbaspēku Apvienotajā Karalistē. Drošības nolīgumā bija izklāstīts cikla plāns, proti, kādus transportlīdzekļus bija plānots ražot Apvienotās Karalistes rūpnīcā. Slovākijas iestādes paskaidroja, ka 2016. gadā JLR un Apvienotās Karalistes arodbiedrības rakstiski vienojās, ka, veicot ieguldījumus Slovākijā, ņemot vērā [..] transportlīdzekļu ražošanu Solihallas rūpnīcā, nebūs jāpārvieto darbvietas vai jāslēdz jauda Apvienotajā Karalistē. Drošības nolīgumā ir arī paredzēti apstākļi, kādos vajadzētu samazināt darbvietu skaitu Apvienotajā Karalistē, un saistītie pasākumi, kas būtu jāveic, taču šie apstākļi tika aprakstīti kā “lielas ekonomiskas pārmaiņas, piemēram, vēl viena globālā lejupslīde, kas samazina pieprasījumu vai citādi ietekmē iepriekš apstiprināto cikla plānu”.

(183)

Atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā bija zināms par [..] transportlīdzekļu pārvietošanu no Solihallas uz Nitru, taču JLR plānoja palielināt kopējo ražošanas jaudu un ļaut Solihallai apmierināt pieprasījumu pēc citiem transportlīdzekļiem, jo īpaši [..] un [..], ar palielināto jaudu. Plāni liecināja, ka [..] ražošanas jauda Kāslbromvičā paliktu nemainīga.

(184)

Kā paskaidroja Slovākijas iestādes, izmantojot publiski pieejamu informāciju, 2018. gadā paziņotais darbvietu skaita samazinājums bija rezultāts tam, ka samazinājās pieprasījums pēc transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoru, daļēji Apvienotās Karalistes nodokļu politikas dēļ, ko piemēro automobiļiem ar dīzeļmotoru, un rezultāts tam, ka pastāvēja ar Brexit saistītas neskaidrības. JLR pieņēma lēmumu [..], kas tieši ietekmēja Solihallas jaudu. Šie faktori nav saistīti ar JLR ieguldījumiem Slovākijā un parādījās vairākus gadus pēc tam, kad JLR pieņēma lēmumu būvēt rūpnīcu Nitrā.

(185)

Tāpēc Komisija vēlreiz apstiprina savu secinājumu, ka nepastāv cēloņsakarība starp Slovākijas atbalsta pasākumu un darbību izbeigšanu Apvienotajā Karalistē.

6.4.5.4.   Secinājums par acīmredzamas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību esību

(186)

Pamatojoties uz šā lēmuma 170.–185. apsvērumā minēto novērtējumu, var secināt, ka atbalstam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību RAP 3.7.2. sadaļas izpratnē.

6.4.6.   Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes salīdzinājums

(187)

RAP 112. punktā ir noteikts, ka, lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir jābūt ierobežotai un tā ir jākompensē ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai. Ir atsevišķas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(188)

Komisijas veiktais minimālo prasību novērtējums apliecināja, ka atbalsts ir saderīgs, iesniegtais hipotētiskais scenārijs ir ticams un reāls, atbalstam ir stimulējoša ietekme un tas ir ierobežots līdz summai, kas vajadzīga, lai mainītu JLR lēmumu par atrašanās vietu. Veicinot ieguldījumu izvietošanu atbalstāmajā reģionā, minētais atbalsts sekmē Nitras apgabala reģionālo attīstību. Novērtējums arī apliecināja, ka atbalstam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes tādā ziņā, ka tas nerada vai neuztur pārmērīgu jaudu tirgū ar absolūtu lejupslīdi, kā arī neizraisa pārmērīgu ietekmi uz tirdzniecību, tas atbilst piemērojamajai reģionālā atbalsta robežvērtībai, tam nav vienotību mazinošas ietekmes un cēloņsakarības ar darbību izbeigšanu kādā citā vietā un to pārvietošanu uz Nitru. Turklāt atbalsts neparedz nedalāmu Savienības tiesību aktu pārkāpumu (40).

(189)

Nepamatota negatīvā ietekme uz konkurenci, kas būtu jāņem vērā atlikušajā izvērtēšanā, ir identificēta RAP 114., 115. un 132. punktā un attiecas uz dominējoša stāvokļa tirgū radīšanu vai pastiprināšanu vai pārmērīgas jaudas radīšanu vai pastiprināšanu nerentablā tirgū, pat ja tirgū nav absolūtas lejupslīdes.

(190)

Saskaņā ar analīzi, kas veikta lēmumā par procedūras sākšanu un ko Komisija apstiprina ar šo lēmumu, Komisija uzskata, ka atbalsts nerada un nepastiprina atbalsta saņēmēja dominējošu stāvokli tirgū attiecībā uz konkrēto izstrādājumu un ģeogrāfisko tirgu un nerada pārmērīgu jaudu tirgū ar lejupslīdi. Tāpēc Komisija secina, ka atbalstam nav negatīvas ietekmes uz konkurenci.

(191)

Atbalsta ietekme uz tirdzniecību ir ierobežota, jo ir ievērota koriģētā reģionālā atbalsta robežvērtība, un pasākumam nav vienotību mazinošas ietekmes un ietekmes uz pārvietošanu.

(192)

Tā kā atbalsts izpilda visas minimālās prasības, tam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes un šā lēmuma 190. un 191. apsvērumā minētā analīze apliecina, ka tam ir ierobežota negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija secina, ka atbalsta būtiskā pozitīvā ietekme uz Nitras reģiona attīstību un jo īpaši lēmumā par procedūras sākšanu minēto ieguldījumu ietekme uz nodarbinātību un ienākumu gūšanu, acīmredzami kompensē ierobežoto negatīvo ietekmi.

6.5.   Pārredzamība

(193)

Ņemot vērā Komisijas Paziņojuma par pārredzamību (41) II.2. punktu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vispusīgā valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēts apstiprinātās atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķiršanas lēmuma un to īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to, piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte, individuālo atbalsta saņēmēju identitāte, katram atbalsta saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids, atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions NUTS līmenī un saņēmēja darbības galvenā ekonomikas nozare NACE grupu līmenī. Šī informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un ir jāglabā vismaz desmit gadus, kā arī tai bez ierobežojumiem ir jābūt pieejamai plašai sabiedrībai. Dalībvalstīm ir jāpublicē šajā apsvērumā minētā informācija, sākot no 2016. gada 1. jūlija.

(194)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Slovākija apstiprināja, ka tā izpildīs visas prasības attiecībā uz pārredzamību, kas noteiktas Paziņojuma par pārredzamību II.2. punktā.

7.   SECINĀJUMS

(195)

Komisija secina, ka paziņotais reģionālais ieguldījumu atbalsts par labu Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti RAP 2014.–2020. gadam, un tāpēc ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(196)

Ņemot vērā to, ka Slovākijas iestādes izņēmuma kārtā piekrita atteikties no tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta apvienojumā ar Regulas Nr. 1 (42) 3. pantu, un piekrita, ka plānotais un saskaņā ar LESD 297. pantu paziņotais lēmums tiek izdots angļu valodā, šis lēmums būtu jāpieņem angļu valodā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Slovākija plāno īstenot par labu Jaguar Land Rover Slovakia s.r.o. un kura maksimālā summa nepārsniedz 125 046 543 EUR pašreizējā vērtībā, un maksimālā atbalsta intensitāte bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē ir 9,13 %, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Tādēļ minēto atbalstu ir atļauts īstenot.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē, 2018. gada 4. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER


(1)  OV C 422, 8.12.2017., 21. lpp.

(2)  Kā noteikts šā lēmuma 2.3. sadaļā.

(3)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  SA.37447 (N/2013) (OV C 210, 4.7.2014., 4. lpp.).

(5)  Pašreizējās vērtības šajā lēmumā ir aprēķinātas, pamatojoties uz diskonta likmi 1,17 %, kas bija spēkā laikā, kad tika iesniegts galīgais atbalsta pieteikums, proti, 2015. gada 24. novembrī. Pašreizējās vērtības ir diskontētas līdz Apvienotās Karalistes 2015./2016. finanšu gadam, kas ir plānotais atbalsta piešķiršanas laiks. JLR izmanto Apvienotās Karalistes finanšu gadu, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam.

(6)  Plānota pilnīgi jaunu automobiļu Land Rover Discovery, zināmi kā [..] (*), un [..], zināmi kā [..], ražošana.

(*)

Komercnoslēpums.

(7)  OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.

(8)  Pamatojoties uz 5. zemsvītras piezīmē minēto diskonta likmi 1,17 %.

(9)  http://www.zakonypreludi.sk/zz/2013-58

(10)  1999. gada 29. jūnija Likums Nr. 175/1999 par konkrētiem pasākumiem, kuri attiecas uz būtisku ieguldījumu sagatavošanu, un par grozījumiem konkrētos likumos.

(11)  OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.

(12)  Šī izpratne atbilst 2. panta 33) punktam Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, VGAR) (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(13)  OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.

(14)  Šajā lēmumā piemērotais valūtas kurss GBP:EUR bija 1:1,2, jo tas bija ilgtermiņa uzņēmējdarbības plānošanas kurss, ko izmantoja JLR.

(15)  Otra ir koriģētā reģionālā atbalsta maksimālā summa.

(16)  Lēmuma par procedūras sākšanu 13. punktā ir minēts, ka NSP atrodas blakus jau pastāvošam industriālajam parkam, kura lielums ir 29,7 hektāri. Šī informācija, šķiet, ir neprecīza, jo Nitras Ziemeļu industriālais parks ir daudz lielāks. Kartē ar norādījumiem ieguldījumu nolīguma 7. grafikā 27 hektārus liels NSP apgabals ir atzīmēts kā “industriālais parks”. Tas nesakrīt ar Nitras Ziemeļu industriālo parku.

(17)  1998. gada Nitras reģiona Zemes izmantošanas plāns Nr. 188, kas pieņemts 1998. gada 28. aprīlī.

(18)  Slovākijas Republikas valdības 2013. gada 13. marta Noteikumi Nr. 58 par nodevām par nesamērīgu un neatļautu lauksaimniecības zemes izmantošanu.

(19)  Valdības 2015. gada 8. jūlija Rezolūcija Nr. 401/2015.

(20)  Úrad pre reguláciu sieťových odvetví.

(21)  OV C 209, 10.7.1997., 3. lpp.

(22)  Izmantoti tie paši rādītāji, kurus Komisija izmantoja lēmuma par procedūras sākšanu 55. zemsvītras piezīmē.

(23)  Atbilst attiecināmajām ieguldījumu izmaksām [1 700–2 100] miljonu GBP apmērā.

(24)  IDC2015. gada 30. marta ziņojums.

(25)  IDC2015. gada 1. jūnija prezentācija.

(26)  Stratēģijas padomes 2015. gada 15. jūnija prezentācija.

(27)  SA.36346 (2013/N) (OV C 141, 9.5.2014., 1. lpp.).

(28)  Slovākijas iestādes norādīja, ka, lai gan lēmumā par procedūras sākšanu ir minēti konkrēta ieguldītāja vajadzībām paredzēti darbi 16,9 miljonu EUR vērtībā, kas jāsedz JLR, šo darbu izmaksas jau bija palielinājušās līdz 30,1 miljonam EUR.

(29)  Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmums (ES) 2015/508 par iespējamu infrastruktūras atbalstu, ko sniegusi Vācija uzņēmumam Propapier PM2 GmbH – Valsts atbalsts SA.36147 (C 30/10) (ex NN 45/10; ex CP 327/08) (OV L 89, 1.4.2015., 72. lpp.).

(30)  Tiesas 1996. gada 10. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39-94, ECLI:EU:C:1996:285, 60. un 61. punkts.

(31)  [..] ziņojumā vērtējums tika veikts, salīdzinot ar citiem zemes gabaliem, kuru cena bija robežās no 10 EUR līdz 40 EUR par kvadrātmetru. [..] ziņojumā vērtējums tika veikts, salīdzinot ar citiem zemes gabaliem, kuru cena bija robežās no 3 EUR līdz 55 EUR par kvadrātmetru. CB Richard Ellis ziņojumā vērtējums tika veikts, salīdzinot ar citiem zemes gabaliem, kuru cena bija robežās no 14 EUR līdz 38 EUR par kvadrātmetru.

(32)  Šī metodika tika piemērota, sākot no pārdošanas cenas 35 EUR par kvadrātmetru, un proporcionāli zemes pārdošanas nosacījumiem nākamajos 20 gados.

(33)  Ieguldījumu nolīgumā ir teikts, ka tad, ja faktiskās ieguldījumu izmaksas, kas aprēķinātas ieguldījumu periodam, ir mazākas nekā 85 % no plānotajiem projekta ieguldījumiem, Slovākijai ir tiesības izbeigt nolīgumu un JLR ir pienākums atgriezt visu ieguldījumu atbalsta summu.

(34)  Uzņēmējdarbības apstiprināšanas platformā tiek panākta vienošanās par uzņēmējdarbības stratēģijām, projekts tiek pievienots uzņēmējdarbības un cikla plānam un tiek apstiprināti visi projektā veiktie ieguldījumi.

(35)  Atbilstīgi attiecināmajām izmaksām [1 700–2 100] miljonu GBP apmērā, kas bija mazāk nekā 2015. gada 25. jūnija atbalsta pieteikuma projektā minētā summa [2 100–2 500] miljoni GBP.

(36)  Nominālā vērtība ir [180–240] miljoni EUR.

(37)  Standarta attaisnotie izdevumi ieguldījumu projektiem lieliem uzņēmumiem ir sīki izklāstīti RAP 3.6.1.1. un 3.6.1.2. sadaļā.

(38)  Sk. RAP 86. punktu un 20. punkta c) apakšpunktu.

(39)  SA.37485 – Polijas reģionālā atbalsta plāns (OV C 210, 4.7.2014., 1. lpp.).

(40)  RAP 28. punkts.

(41)  Komisijas paziņojums, ar ko groza Komisijas paziņojumus par ES Pamatnostādnēm valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu, Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem, Pamatnostādnēm par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, un Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (OV C 198, 27.6.2014., 30. lpp.).

(42)  1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).


2.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/112


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1128

(2019. gada 1. jūlijs)

par tiesībām piekļūt Eiropas Centrālajā repozitorijā glabātajām drošības rekomendācijām un atbildes pasākumiem un par Lēmuma 2012/780/ES atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (1), un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (2) 18. panta 5. punktu visas drošības rekomendācijas un to atbildes pasākumi jāreģistrē centrālajā repozitorijā.

(2)

Šā lēmuma 1. apsvērumā minētais centrālais repozitorijs ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 376/2014 kā Eiropas Centrālais repozitorijs.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 10. pantu piekļuve Eiropas Centrālajā repozitorijā glabātajiem ziņojumiem par atgadījumiem ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ. No otras puses, pastāv leģitīma interese nodrošināt publisku piekļuvi visām drošības rekomendācijām un to atbildes pasākumiem, jo Regulas (ES) Nr. 996/2010 un Regulas (ES) Nr. 376/2014 vispārējais mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu un veicināt informācijas izplatīšanu attiecībā uz konstatējumiem par incidentiem, kas saistīti ar drošību. Šādas leģitīmas intereses pastāvēšanu apstiprina arī tas, ka drošības izmeklēšanas ziņojumi, kuri bieži ietver drošības rekomendācijas, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 996/2010 ir jāpublisko.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 8. panta 4. punktu Komisijai ir jāpieņem Eiropas Centrālā repozitorija pārvaldīšanas kārtība. Tā kā drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu būt tiešai piekļuvei Eiropas Centrālajam repozitorijam, visas Eiropas Centrālajā repozitorijā esošās drošības rekomendācijas un to atbildes pasākumi būtu jādara pieejami plašai sabiedrībai, izmantojot atsevišķu publisku tīmekļa vietni.

(5)

Vienmēr un visos līmeņos būtu jānodrošina, ka attiecībā uz datu glabāšanu, apstrādi un apmaiņu tiek ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (4) noteiktie personas datu aizsardzības pienākumi.

(6)

Komisijas Lēmums 2012/780/ES (5) būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu, kam atšķirībā no Lēmuma 2012/780/ES būtu jānodrošina publiska piekļuve ne tikai drošības rekomendācijām, bet arī to atbildes pasākumiem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 (6) 127. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka pasākumus ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 8. panta 1. punktu izveidotā Eiropas Centrālā repozitorija pārvaldīšanai attiecībā uz piekļuvi drošības rekomendācijām Regulas (ES) Nr. 996/2010 2. panta 15. punkta nozīmē un to atbildes pasākumiem, kas reģistrēti saskaņā ar minētās regulas 18. panta 3. punktu.

2. pants

Drošības rekomendāciju un to atbildes pasākumu statuss

Visas Eiropas Centrālajā repozitorijā esošās drošības rekomendācijas un to atbildes pasākumus dara pieejamus sabiedrībai, publicējot publiski pieejamā tīmekļa vietnē, kuru izveido un pārvalda Komisija.

3. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datu apstrādi šā lēmuma ietvaros veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725.

4. pants

Konfidencialitāte

Drošības rekomendāciju atbildes pasākumos, ko publicē saskaņā ar šo lēmumu, neietver nekādu konfidenciālu informāciju. Dalībvalstis izstrādā attiecīgas procedūras šajā nolūkā.

5. pants

Atcelšana

Lēmumu 2012/780/ES atceļ.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(5)  Komisijas 2012. gada 5. decembra Lēmums 2012/780/ES par tiesībām piekļūt Eiropas centrālajam drošības rekomendāciju un attiecīgo atbildes pasākumu repozitorijam, kurš izveidots ar 18. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 342, 14.12.2012., 46. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).