(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Zagorski mlinci”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Zagorski mlinci” būtu jāreģistrē,

(1)

Komisija 2011. gada 29. janvāra elektroniskā pasta vēstulē no uzņēmuma Smørum Kraftvarme saņēma sūdzību, kurā paustas bažas par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam DONG Energy. Šī sūdzība tika reģistrēta ar lietas numuru SA.32184.

(2)

Komisija 2011. gada 23. februāra vēstulē no Dānijas Regulējošās jaudas asociācijas (Brancheforeningen for Regulerkraft I Danmark – “BRD”) saņēma sūdzību, kurā paustas bažas par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, kas piešķirts decentralizētām koģenerācijas stacijām un uzņēmumam DONG Energy. Šī sūdzība tika reģistrēta ar lietas numuru SA.32669.

(3)

Pēc turpmākas sarakstes un sūdzību iesniedzēju izvirzīto jautājumu izvērtēšanas Komisija 2013. gada 5. jūnija vēstulē informēja Dāniju, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz dažiem abās sūdzībās paustajiem apgalvojumiem (“procedūras sākšanas lēmums”).

(4)

Dānija iesniedza savas piezīmes 2013. gada 8. jūlijā.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu 2013. gada 8. augustā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(6)

Komisija saņēma piezīmes no BRD2013. gada 5. septembrī un 2014. gada 10. martā un no DONG Energy2013. gada 9. septembrī. No Smørum Kraftvarme piezīmes netika saņemtas. Komisija pārsūtīja piezīmes Dānijai, kurai tika dota iespēja sniegt atbildi. Dānija nosūtīja savas piezīmes par trešo personu apsvērumiem 2014. gada 17. martā un 2014. gada 9. decembrī.

(7)

Dānija sniedza atbildes arī uz Komisijas papildu jautājumiem 2015. gada 5. februārī, 2015. gada 10. jūnijā un 2015. gada 7. decembrī.

(8)

Dānijā pārvades sistēmas operators ir uzņēmums Energinet.dk. Likumā par Energinet.dk paredzēts, ka uzņēmums Energinet.dk veic sistēmas vadīšanas un elektroenerģijas pārvades darbības, tajā skaitā darbojoties kā neatkarīgs pārvades sistēmas operators. Uzņēmums Energinet.dk ir atbildīgs par to, lai tiktu garantēta piegādes drošība, un šā uzdevuma izpildei tam jāuztur savstarpēji savienotās elektroapgādes sistēmas tehniskā kvalitāte un līdzsvars un jānodrošina, lai sistēmā būtu pietiekama ražošanas jauda.

(9)

Uzņēmums Energinet.dk ir organizēts kā neatkarīgs publisks uzņēmums atbilstīgi Likumam par Energinet.dk. Tas ir organizēts kā atsevišķa juridiska persona, ko pārvalda uzraudzības padome. Dānijas klimata, enerģētikas un būvniecības ministrs ieceļ astoņus no vienpadsmit uzraudzības padomes locekļiem, tajā skaitā priekšsēdētāju. Reizi ceturksnī ministram notiek sanāksmes ar uzraudzības padomi, un viņš var aicināt organizēt papildu ad hoc sanāksmes. Uzraudzības padomes locekļiem jāpieņem darbā kvalificēta valde, kas pārvalda Energinet.dk ikdienas darbu. Uzņēmums Energinet.dk pats kontrolē savus investīciju un darbības fondus.

(10)

Elektroenerģijas tirgos tirgus dalībnieki var brīvi tirgot jaudu pirms tā laika, kad elektroenerģijai jābūt saražotai vai patērētai (“reāllaika tirgus”). “Nākamās dienas tirgus” attiecas uz tirgu, kurā elektroenerģiju tirgo vienu dienu pirms tā laika, kad tirgotajai elektroenerģijai jābūt piegādātai vai patērētai. “Tekošās dienas tirgus” attiecas uz tirgu, kurā elektroenerģiju tirgo laikposmā no vienas dienas līdz vienai stundai pirms tā laika, kad tirgotajai elektroenerģijai jābūt piegādātai vai patērētai. Tekošās dienas tirdzniecības beigās, ko dēvē par “tirgus slēgšanas laiku” (Dānijā vienu stundu pirms reāllaika), pārvades sistēmas operators veic tirgus kontroli, lai nodrošinātu, ka piedāvājums un pieprasījums elektroenerģijas tirgū ir līdzsvarots un ka sistēmas stabilitāte ir saglabāta. Dānijā šo termiņu pēc tirgus slēgšanas laika dēvē par regulējošās jaudas tirgu.

(11)

Lai palīdzētu ar sistēmas līdzsvarošanu regulējošās jaudas tirgū, pārvades sistēmu operatori pērk papildpakalpojumus. Dānijā uzņēmums Energinet.dk pērk šos pakalpojumus jau iepriekš, izmantojot individuāli noslēgtus līgumus un – tā dēvētajā rezervju tirgū – izsoles. Tas pērk papildpakalpojumus arī regulējošās jaudas tirgū.

(12)

Rezervju tirgū Energinet.dk slēdz rezervju līgumus, kuros paredzēti maksājumi operatoriem apmaiņā pret to, ka tie ir pieejami enerģijas piegādei norādītajā laikā. Operatoriem, kas ir minēto līgumu puse, ir pienākums iesniegt piedāvājumus arī par regulējošās jaudas tirgu.

(13)

Regulējošās jaudas tirgū Energinet.dk var vērsties gan pie operatoriem, kas jau parakstījuši rezervju līgumus, gan pie citiem dalībniekiem, kas iesniedz piedāvājumus brīvprātīgi, lai palielinātu vai samazinātu savas elektroenerģijas ražošanu.

(14)

Dānijā elektroenerģijas pārvades tīkls ir sadalīts divās zonās – Dānijas rietumdaļas (“DK1”) un Dānijas austrumdaļas (“DK2”) zonā. DK1 zonas pārvades tīkls ir savienots ar pārvades tīkliem Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. DK2 zonas pārvades tīkls ir savienots ar pārvades tīkliem Vācijā un Zviedrijā. Pārvades savienojums starp DK1 un DK2 pirmo reizi tika izveidots 2010. gadā, uzbūvējot Lielā Belta pārvades savienojumu ar jaudu 600 MW.

(15)

Uzņēmums Energinet.dk2010. gada 21. decembrī parakstīja piecu gadu līgumu ar DONG Energy par papildpakalpojumiem, kas uzņēmumam DONG Energy jāsniedz DK2 zonā. Šis līgums bija spēkā no 2011. gada janvāra līdz 2015. gada beigām un attiecās uz 300 MW ātro rezervju (kuras pēc Energinet.dk pieprasījuma jāpiegādā 15 minūšu laikā pēc paziņojuma) un 375 MW lēno rezervju (kuras jāpiegādā ne vēlāk kā divu stundu laikā pēc paziņojuma), kas bija jānodrošina uzņēmuma DONG Energy spēkstacijām Kyndby un Masnedø.

(16)

Līgumā tika iekļauti fiksēto izmaksu elementi – lai nodrošinātu, ka pakalpojumi ir pieejami Energinet.dk izmantošanai regulējošās jaudas tirgū –, kā arī izmantošanas maksājumi par visiem faktiski pieprasītajiem un piegādātajiem pakalpojumiem. Maksimālā uzņēmumam DONG Energy maksājamā ikgadējā cena bija 191 miljons DKK, kas piecu gadu līguma darbības laikā atbilst 955 miljoniem DKK (aptuveni 128 miljoniem EUR).

(17)

Vēlāk – 2013. gada 8. februārī – līgums tika grozīts, lai Dānijā uzņēmumam DONG Energy kompensētu izmaiņas slāpekļa oksīda (NOx) nodokļos, kas palielināja tā līgumpakalpojumu sniegšanas izmaksas. Pamatojoties uz nodokli tajā laikā, kad tika izdarīts grozījums, no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim fiksētā maksājuma elements līgumā tika palielināts par 827 000 DKK gadā. Uzņēmumam Energinet.dk tas nozīmēja papildu kopējās izmaksas aptuveni 332 000 EUR apmērā.

(18)

Daļu no Lielā Belta pārvades savienojuma 600 MW lielās elektroenerģijas pārvades jaudas vai to visu varēja piešķirt enerģijas komerctirdzniecībai, sadalot to starp DK1 un DK2 zonu, vai rezervēt, lai dotu iespēju Energinet.dk transportēt papildpakalpojumu sniedzēju piegādāto jaudu starp DK1 un DK2.

(19)

Pirms līguma slēgšanas ar DONG Energy uzņēmums Energinet.dk aprēķināja, ka tā kopējās prasības attiecībā uz līgumā paredzēto rezerves jaudu ir 600 MW DK1 zonā un 600 MW DK2 zonā. Pirms Lielā Belta pārvades savienojums tika uzbūvēts, uzņēmumam Energinet.dk bija jānoslēdz rezerves jaudas līgumi par 600 MW rezerves jaudas atsevišķi DK1 un DK2 zonā.

(20)

Daļa no Lielā Belta pārvades savienojuma būvniecības ekonomiskā pamatojuma bija tāda, ka, tiklīdz tas sāk darboties, rezervju līguma jauda varētu tikt sadalīta starp DK1 un DK2 zonu, samazinot uzņēmuma Energinet.dk iepērkamās rezerves jaudas kopējo daudzumu. Energitilsynet (Dānijas Enerģētikas regulatīvā iestāde) 2010. gada jūlijā apstiprināja shēmu, kas ļauj uzņēmumam Energinet.dk rezervēt jaudu Lielā Belta pārvades savienojumā, lai pārvadītu rezervju līgumu pakalpojumus no DK2 zonas (kur uzņēmums DONG Energy tika nolīgts sniegt papildpakalpojumus) uz DK1 zonu. Tas deva iespēju uzņēmumam Energinet.dk samazināt rezervju līgumu pakalpojumu nepieciešamo daudzumu DK1 zonā no 600 MW līdz 300 MW.

(21)

Parasti Lielā Belta pārvades savienojumā jauda plūst no zemākās cenas reģiona uz augstākās cenas reģionu. Saskaņā ar Energitilsynet apstiprināto shēmu:

(22)

Energitilsynet2012. gada 30. oktobrī nolēma no 2013. gada 1. janvāra atcelt 20. un 21. apsvērumā minēto jaudas rezervēšanas shēmu.

(23)

Komisija 2005. gada 9. novembrī atbilstīgi Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam apstiprināja un atzina par saderīgiem ar iekšējo tirgu sešus Dānijas valsts atbalsta pasākumus par atbalstu enerģijas ražošanai no vēja enerģijas, enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav saistīti ar vēja enerģiju, un enerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās. Šis lēmums tika reģistrēts ar atsauces numuru N 602/2004 (COM(2005)3910, “Lēmums N 602/2004”).

(24)

Minētos pasākumus var apkopot šādi:

(25)

Dānija apstiprināja, ka visas koģenerācijas stacijas, kas gūst labumu no paziņotajām shēmām, bija ļoti efektīvas, un attiecībā uz atbalstīto enerģijas veidu iesniedza papildu izmaksu aprēķinu, kas tika atzītas par pamatotām. Saskaņā ar šiem aprēķiniem atbalsts segtu ne vairāk kā 87 % no papildu izmaksām (decentralizētu koģenerācijas staciju gadījumā). Tika iesniegti arī aprēķini, kas liecina, ka atbalsts nepārsniegtu amortizāciju kopā ar godīgu peļņu no kapitāla.

(26)

Šis atbalsts vēlāk tika apstiprināts, pamatojoties uz 2001. gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (3), jo īpaši to E.3.3.1. iedaļu. Komisija jo īpaši uzskatīja, ka varētu kompensēt tikai starpību starp attiecīgās videi nekaitīgās enerģijas ražošanas izmaksām un attiecīgā parastā jaudas veida tirgus cenu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, Lēmumā N 602/2004 Komisija secināja, ka atbalsta saņēmēji nesaņemtu pārmērīgas kompensācijas.

(27)

Sūdzības iesniedzēji izvirzīja divus galvenos apgalvojumus:

(28)

Procedūras sākšanas lēmumā Komisija, pamatojoties uz Dānijas informāciju un aprēķiniem, kuros iekļauti decentralizēto koģenerācijas staciju ieņēmumi no papildpakalpojumu pārdošanas, secināja, ka decentralizētajām koģenerācijas stacijām nav piešķirtas pārmērīgas kompensācijas par to investīcijām koģenerācijas jaudā un ka atbalsts decentralizētajām koģenerācijas stacijām, kas apstiprināts saskaņā ar Lēmumu N 602/2004, joprojām ir saderīgs. Tāpēc šis sūdzību aspekts netika iekļauts oficiālās izmeklēšanas procedūrā.

(29)

Tomēr procedūras sākšanas lēmumā Komisija pauda bažas par to, vai atbalsts varētu būt piešķirts uzņēmumam DONG Energy, tostarp bažas par šāda atbalsta iespējamo saderību ar iekšējo tirgu. Saistībā ar valsts atbalsta pastāvēšanu un saderību Komisijas izmeklēšana attiecās tikai uz šādiem jautājumiem:

(30)

BRD norādīja, ka Dānijas tiesību aktos nav sniegtas norādes par Energinet.dk saistībā ar rezerves jaudas iepirkumu. Tomēr BRD apgalvoja, ka, tā kā tiesību aktos ir paredzēts, ka Dānijas Enerģētikas aģentūra (DEA) uzrauga un apstiprina Energinet.dk vispārējos darbības plānus, var uzskatīt, ka DEA ir apstiprinājusi līgumu ar DONG Energy.

(31)

BRD arī apgalvoja, ka uz citu iestāžu iejaukšanos uzņēmuma Energinet.dk lēmumu pieņemšanā norāda šādi fakti:

(32)

BRD, apgalvojot, ka Energinet.dk, pamatojoties uz līgumu, maksāja DONG Energy cenu, kas pārsniedza tirgus cenu, izvirzīja šādus argumentus:

(33)

BRD arī norādīja, ka tā nepiekrīt procedūras sākšanas lēmumā izdarītajam Komisijas secinājumam par to, ka atbalsts decentralizētajām koģenerācijas stacijām ir saderīgs ar iekšējo tirgu, un atkārtoti apstiprināja savu viedokli par to, ka decentralizētajām koģenerācijas stacijām tika piešķirtas pārmērīgas kompensācijas.

(34)

Uzņēmums DONG Energy apgalvoja, ka atlīdzība, ko tas saņem atbilstīgi piecu gadu līgumam par papildpakalpojumiem DK2 zonā, ir normāla tirgus cena, kas atspoguļo tā izmaksas par līgumpakalpojumu sniegšanu, ieskaitot pamatotu pašu kapitāla atdevi.

(35)

DONG Energy sniedza informāciju par cenām, ko maksā par papildpakalpojumiem Apvienotajā Karalistē un Īrijā, apgalvojot, ka tās ir ievērojami augstākas par 313 000 DKK/MW, ko uzņēmums DONG Energy norādīja kā 2013. gada cenu un kas tam bija jāsaņem atbilstīgi piecu gadu līgumam.

(36)

DONG Energy arī apgalvoja, ka 313 000 DKK/MW, ko tam maksāja saskaņā ar pašreizējo līgumu 2013. gadā, nepārsniedza cenas, ko vēsturiski maksājis uzņēmums Energinet.dk par papildpakalpojumiem DK1 zonā. Lai to pierādītu, DONG Energy sniedza informāciju par 2007. gada rezerves jaudas cenām DK1 zonā. DONG Energy apgalvoja, ka 2007. gada DK1 rezerves jaudas cena bija 324 000 DKK/MW gadā (2013. gadā inflācijas dēļ cenas pieauga par 2 % gadā – saskaņā ar Dānijas Statistikas biroja datiem neto inflācija Dānijā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam vidēji bija 2,2 % gadā).

(37)

Dānija apgalvoja, ka Energinet.dk darbības nebija attiecināmas uz valsti, jo:

(38)

Dānija apgalvoja, ka Energinet.dk līgums ar DONG Energy nepiešķīra uzņēmumam DONG Energy priekšrocību, ko varētu kvalificēt kā atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, un pārsūtīja par šo izmeklēšanas aspektu uzņēmuma Energinet.dk piezīmes, kurās norādīts, ka:

(39)

Dānija iesniedza Energinet.dk piezīmes arī par lēmumu rezervēt jaudu Lielā Belta pārvades savienojumā no DK2 zonas uz DK1 zonu. Energinet.dk paskaidroja, ka bez jaudas rezervēšanas Lielā Belta pārvades savienojumā būtu nepieciešams noslēgt līgumus par 600 MW rezerves jaudas gan DK1, gan DK2 zonā, t. i., kopumā par 1 200 MW. Ar rezervēšanas palīdzību kopējo pieprasījumu varēja samazināt līdz 900 MW.

(40)

Atbildot uz BRD pieņēmumu, ka rezervēšanu varēja organizēt, lai pārvadītu jaudu no DK1 uz DK2, nevis no DK2 uz DK1, Energinet.dk paskaidroja, ka rezervēšana no DK2 uz DK1 daudz mazāk izkropļoja tirgu, nekā tas būtu bijis gadījumā, ja jaudu rezervētu tās pārvadīšanai pretējā virzienā.

(41)

Energinet.dk iesniedza analīzi, lai parādītu, ka – ņemot vērā kopējo jaudas pārpalikumu, kas pieejams DK1 salīdzinājumā ar DK2 – zemākas cenas DK1 zonā nozīmē, ka elektroenerģija plūst Lielā Belta pārvades savienojumā no DK1 zonas uz DK2 zonu 72,7 % no laika un no DK2 zonas uz DK1 zonu 16,7 % no laika. Veids, kādā Energinet.dk organizēja rezervēšanu, bija tāds, ka jauda tika rezervēta tikai pēc tam, kad bija slēgts nākamās dienas tirgus, un tikai tad, ja nākamās dienas tirdzniecība liecināja, ka plūsmas būtu no DK2 zonas uz DK1 zonu. Tādējādi rezervēšana tika īstenota tikai 16,7 % no laika. Uzņēmums Energinet.dk apgalvoja, ka tad, ja tiktu īstenots alternatīvs jaudas rezervēšanas modelis, tas nenovēršami palielinātu to stundu skaitu, kad rezervēšana būtu jāīsteno, un tādējādi palielinātu tekošās dienas tirgus izkropļošanu, jo tirgus dalībniekiem tirdzniecībai būtu pieejama mazāka pārvades jauda.

(42)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai pastāvētu valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, jābūt izpildītiem visiem minētā panta nosacījumiem.

(43)

Kā iepriekš izklāstīts 29. apsvērumā, attiecībā uz valsts atbalsta pastāvēšanu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē oficiālajā izmeklēšanā īpaša vērība tika pievērsta tam, a) vai Energinet.dk darbības, parakstot līgumu ar DONG Energy, bija attiecināmas uz Dāniju un b) vai rezerves jaudas līgums starp Energinet.dk un DONG Energy piešķīra uzņēmumam DONG Energy priekšrocību vai tika noslēgts saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(44)

Lai pasākumu uzskatītu par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, tas jāpiešķir tieši vai netieši no valsts līdzekļiem.

(45)

Saskaņā ar judikatūru uzņēmuma līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem, ja valsts, izmantojot dominējošo ietekmi šādā uzņēmumā, var virzīt tā līdzekļu izlietojumu (4).

(46)

Energinet.dk ir publisks uzņēmums, kas pilnībā pieder Dānijas valstij. Ņemot vērā Dānijas valsts kā vienīgā akcionāra nostāju, kā arī iespēju, ka Dānijas valsts ietekmē uzņēmuma Energinet.dk finanšu līdzekļu izlietojumu, Energinet.dk finanšu līdzekļi ir jāuzskata par valsts līdzekļiem (5).

(47)

Procedūras sākšanas lēmumā Komisija pauda bažas par to, vai Energinet.dk un DONG Energy parakstītais līgums ir attiecināms uz valsti.

(48)

Stardust Marine lietā (6) Tiesa norādīja, ka pat tad, ja valsts spēj kontrolēt publisku uzņēmumu un dominējoši ietekmēt tā darbību, attiecībā uz jebkuru konkrētu pasākumu nevar automātiski pieņemt, ka šāda kontrole tiek faktiski īstenota. Ir arī jāpārbauda, vai publiskas iestādes ir uzskatāmas par jebkādā veidā iesaistītām attiecīgā pasākuma īstenošanā. Tiesa atzina, ka kādā konkrētā gadījumā ne vienmēr ir iespējams pierādīt, ka šāda uzņēmuma veikti pasākumi patiesībā tika pieņemti pēc publisko iestāžu norādījumiem. Tādēļ tā noteica konkrētus rādītājus, ko var izmantot, lai novērtētu attiecināmību, tajā skaitā (saraksts nav izsmeļošs vai preskriptīvs):

(49)

Komisijai nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka Dānijas valsts bija iesaistīta Energinet.dk un DONG Energy parakstītā līguma plānošanā, apspriešanā un apstiprināšanā. Tādējādi, kā konstatēts Stardust Marine lietā, attiecināmība būtu jānovērtē, pamatojoties uz jebkādiem konkrētiem rādītājiem par valsts iesaisti līguma slēgšanā. Tas tika sīkāk precizēts “SACE” lietā, kur Vispārējā tiesa norādīja, ka pierādījumi par šādu iesaisti varētu tikt sniegti, pamatojoties uz “pietiekami precīzu un pārliecinošu netiešo pierādījumu kopumu par valsts īstenotu ietekmi vai efektīvu kontroli” (7).

(50)

Energinet.dk ir organizēts kā neatkarīgs publisks uzņēmums un nav integrēts parastajās publiskās pārvaldes struktūrās. Uz uzņēmumu Energinet.dk neattiecas vispārējās uzņēmējdarbības tiesības, bet tas tiek regulēts saskaņā ar Likumu par Energinet.dk un pārvaldīts, pamatojoties uz uzņēmuma statūtiem. Uzņēmuma Energinet.dk neatkarība atspoguļojas tā statūtos, saskaņā ar kuriem Energinet.dk ir neatkarīga juridiska persona, kas veic savas darbības bez jebkādas atbildības no Dānijas valsts puses. Turklāt uzņēmuma Energinet.dk aktīvi ir nodalīti no Dānijas valsts aktīviem, un noteiktā regulējuma ietvaros Energinet.dk pats kontrolē savus investīciju un darbības fondus.

(51)

Energinet.dk pārvaldības struktūru veido uzraudzības padome un valde. Dānijas klimata, enerģētikas un būvniecības ministrs ieceļ astoņus no vienpadsmit uzraudzības padomes locekļiem, tajā skaitā priekšsēdētāju. Divi no astoņiem ministra ieceltajiem locekļiem ir jāieceļ, pamatojoties uz elektroenerģijas nozares ieteikumu. Uzraudzības padomes locekļiem ir jāpieņem darbā kvalificēta valde, kas darbojas uzraudzības padomes pārraudzībā. Tiesības iecelt uzraudzības padomes locekļus ļauj ministram ietekmēt uzņēmuma Energinet.dk vispārējo darbību. Tomēr fakts, ka valsts ietekmē uzņēmuma vispārējo darbību, atspoguļo tās īpašumtiesības un pats par sevi nenorāda uz valsts iesaisti kādā konkrētā Energinet.dk veiktā pasākumā. To apstiprināja Vispārējā tiesa SACE lietā, kur, atzīmējusi, ka Itālijas valsts veiktā valdes atlase norāda uz īpašu saikni ar publiskajām iestādēm, Tiesa norāda, ka “šie organiskie netiešie pierādījumi […] paši par sevi nav pietiekami, lai pierādītu konkrēto valsts līdzdalību strīdīgo pasākumu veikšanā” (8).

(52)

Dānija apgalvo, ka ministra tiesības iecelt valdes locekļus nav balstītas uz nodomu regulēt faktiskos līgumus, ko parakstījis uzņēmums Energinet.dk. Dānija arī paskaidroja, ka Energinet.dk statūtu 9. pantā, kurā izklāstīti uzraudzības padomes uzdevumi, pilnībā iekļauts Dānijas Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 115. pants, kurā definēti uzraudzības padomju uzdevumi šādos uzņēmumos. Saikne ar vispārējām uzņēmējdarbības tiesībām ir skaidri atzīta Likuma par Energinet.dk sagatavošanas materiālos, kuros teikts, ka “Energinet Dānijas uzraudzības padomes uzdevumi pamatā atbilst tiem vispārīgajiem norādījumiem par atbildības un uzdevumu sadali starp uzraudzības padomi un valdi, kas izklāstīti Likumā par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”. Dānija ir arī paskaidrojusi, ka praktiski tā bija valde, nevis uzraudzības padome, kas apsprieda līgumu ar DONG Energy.

(53)

Turklāt Dānija ir norādījusi, ka klimata, enerģētikas un būvniecības ministrs nebija iesaistījies starp Energinet.dk un DONG Energy noslēgtā līguma apstiprināšanā vai apspriešanā un netika informēts par sarunu gaitu. Lai gan ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumus par jebkuru uzņēmuma Energinet.dk darījumu aspektu, Dānija uzsvēra, ka ministrs nekad nav izmantojis šīs tiesības attiecībā uz to, kā Energinet.dk slēdz konkrētus rezerves jaudas līgumus. Saskaņā ar Dānijas teikto šīs tiesības ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā ministrs var iejaukties un garantēt, ka Energinet.dk darbojas likuma robežās un tiek vadīts finansiāli drošā veidā. Ministrs iesaistās lēmumu pieņemšanā par jaunu tīkla infrastruktūru vai būtiskām izmaiņām esošā tīkla infrastruktūrā, taču viņš neizmanto savas tiesības, lai iejauktos konkrētos uzdevumos, kurus Energinet.dk veic (vai līgumos, kurus tas paraksta), lai varētu pildīt savus juridiskos pienākumus.

(54)

Pretēji tam, kā tas ir attiecībā uz dažiem citiem pasākumiem, kurus veic Energinet.dk un kuri izklāstīti Dānijas tiesību aktos (9), Dānijas tiesību aktos nav precizēti vai sniegti norādījumi uzņēmumam Energinet.dk par rezerves jaudas iepirkumu. Lēmumi vai darbības, par kuriem Energinet.dk ir juridiski atbildīgs saistībā ar rezerves jaudu, netiek publiski regulēti vai īpaši apstiprināti. Tāpat arī tiesību aktos nav noteiktas kādas konkrētas prasības attiecībā uz to līgumu saturu, kurus Energinet.dk var nolemt slēgt, lai pildītu savus tiesību aktos paredzētos pienākumus.

(55)

Tomēr BRD apgalvoja, ka, tā kā Dānijas tiesību aktos nav paredzēts, ka Dānijas Enerģētikas aģentūrai jāuzrauga un jāapstiprina Energinet.dk vispārējie darbības “stratēģijas plāni”, valsts būtu apstiprinājusi līgumu ar DONG Energy šo plānu apstiprināšanas ietvaros. Vispārējā tiesa SACE lietā norādīja, ka publiskas iestādes veiktā prognožu apstiprināšana attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem var liecināt, ka uzņēmums neveic savas darbības pilnīgi neatkarīgas pārvaldes apstākļos un tādējādi var tikt uzskatīts par tādu, kurš vismaz attiecībā uz svarīgu lēmumu pieņemšanu rīkojas publisku iestāžu kontrolē (10). Tomēr pretēji situācijai SACE lietā līgums ar DONG Energy nekad netika iekļauts uzņēmuma Energinet.dk stratēģijas plānos (kā arī netika iekļauti citi rezerves jaudas līgumi).

(56)

Dānija ir paskaidrojusi, ka Energinet.dk iekļāva līgumu ar DONG Energy 2010. gada pārskatā, taču no valsts netika pieprasīts ex ante apstiprinājums, un 2010. gada pārskats Klimata, enerģētikas un būvniecības ministrijai tika iesniegts tikai 2011. gada martā, proti, pēc tam, kad līgums bija noslēgts. Pirmā ministrijas un Energinet.dk uzraudzības padomes ceturkšņa sanāksme, kurā tika pieminēts līgums, notika 2011. gada martā. Lietā T-305/13 Vispārējā tiesa apstiprināja, ka tiktāl, ciktāl šīs finanšu un politiskās pārbaudes, pirmkārt, tiek veiktas a posteriori un, otrkārt, principā attiecas uz visu publiskā uzņēmuma uzskaiti un darbībām, tās pašas par sevi neļauj pieņemt, ka publiskas iestādes konkrēti ir ietekmējušas iepriekš pieņemtus lēmumus (11).

(57)

Lai gan starp Energinet uzraudzības padomi un ministriju notiekošās ceturkšņa sanāksmes un uzņēmuma Energinet.dk ikgadējā ziņošana akcionāram nodrošina valstij zināmu kontroli pār Energinet.dk vispārējo darbību, Dānija ir paskaidrojusi, ka valsts iesaiste ir ierobežota, lai nodrošinātu, ka Energinet.dk pilda, vispārīgi runājot, savus tiesību aktos paredzētos pienākumus. Saskaņā ar iedibināto judikatūru šāda vispārēja kontrole nav pietiekama, lai noteiktu kāda konkrēta līguma noslēgšanas attiecināmību uz valsti (12).

(58)

Attiecībā uz uzņēmuma Energinet.dk darbību raksturu Likumā par Energinet.dk paredzēts, ka uzņēmumam Energinet.dk jāveic sistēmas vadīšanas un elektroenerģijas pārvades darbības, tajā skaitā darbojoties kā neatkarīgam sistēmas operatoram. Uzņēmums Energinet.dk ir atbildīgs par piegādes drošību, un tam, lai izpildītu šo uzdevumu, jāsaglabā savstarpēji savienotās elektroapgādes sistēmas tehniskā kvalitāte un līdzsvars un jānodrošina, lai sistēmā būtu pietiekama ražošanas jauda. Šīs ir tipiskas pārvades sistēmas operatora darbības, kas sava rakstura dēļ bieži vien ir saistītas ar valsts pienākumiem neatkarīgi no tā, kā tās tiek organizētas.

(59)

Izskatāmais Energinet.dk darbību aspekts ir papildpakalpojumu līgumu slēgšana. Saistībā ar papildpakalpojumu iepirkumu Energinet.dk piedalās tirgū, izraugoties papildpakalpojumus no tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas pieejami tirgū. Tāpēc pastāv iespēja, ka pārvades sistēmas operators var rīkot papildpakalpojumu iepirkumu, darbojoties kā tirgus dalībnieks bez valsts iesaistes.

(60)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmums Energinet.dk 2006. gadā publiski paziņoja, ka tas plāno izveidot konkurētspējīgu tirgu DK2 zonā, bet ka pēc tam tas netika īstenots. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas ir pierādījums tam, ka valsts iejaucas Energinet.dk lēmumu pieņemšanā. Tomēr fakts, ka uzņēmums Energinet.dk, iespējams, nav īstenojis 2006. gadā paziņotos plānus, pats par sevi neliecina par valsts iesaisti Energinet.dk lēmumu pieņemšanā.

(61)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka starp Energinet.dk un DONG Energy noslēgtais līgums, kas aizsargā DONG Energy no jebkādiem zaudējumiem tajā gadījumā, ja DEA veikusi izmaiņas līgumā, liecina par DEA iejaukšanos Energinet.dk lēmumu pieņemšanā. Tomēr līgumā DEA vispār nav pieminēta un ir tikai noteikts, ka tad, “ja Dānijas Enerģētikas regulatīvā iestāde pieprasa, lai viena vai abas puses mainītu nolīguma noteikumus, …šo nolīgumu koriģē…”. Līgumā nav sniegts neviens pierādījums, ka valsts pārskatīja vai apstiprināja līgumu ar DONG Energy, un Dānija ir paziņojusi, ka Dānijas valsts šo līgumu nav ne pārskatījusi, ne apstiprinājusi. Kā paskaidrots 56. apsvērumā, valsts attiecībā uz līgumu neveica nekādu ex ante pārskatīšanu, uzraudzību vai apstiprināšanu, un Dānija tika informēta par līgumu, tikai saņemot gada pārskatu, kas pirmo reizi tika iesniegts Klimata, enerģētikas un būvniecības ministrijā tikai 2011. gada martā, t. i., pēc tam, kad līgums bija parakstīts.

(62)

Attiecībā uz vispārīgākiem valsts iesaistes rādītājiem Komisija norāda, ka pastāv rādītāji abos virzienos. Lai gan uzņēmumu Energinet.dk raksturo augsts neatkarības līmenis, Dānijas valsts spēj zināmā mērā ietekmēt uzņēmuma vispārējo darbību.

(63)

Tomēr, ņemot vērā 85. un 86. apsvērumā minētos secinājumus attiecībā uz jautājumu par to, vai pasākumi piešķīra priekšrocību uzņēmumam DONG Energy un bija valsts atbalsts, galīgā nostāja jautājumā par attiecināmību nav jāpieņem.

(64)

Procedūras sākšanas lēmumā Komisija pauda šaubas arī par to, vai Energinet.dk un DONG Energy parakstītais līgums atspoguļoja normālu tirgus cenu par sniegtajiem pakalpojumiem un vai tas tādējādi piešķīra uzņēmumam DONG Energy priekšrocību. Ņemot vērā BRD izvirzītos jautājumus par jaudas rezervēšanu Lielā Belta pārvades savienojumā un to jaudas kopējo daudzumu, ko Energinet.dk iepirka no DONG Energy DK2 zonā, Komisija ir izpētījusi vajadzīgo papildpakalpojumu daudzumu, ko Energinet.dk iepirka DK2 zonā, Energinet.dk lēmumu apspriest ar DONG Energy vajadzīgo pakalpojumu piegādi un cenu, kas galu galā maksāta uzņēmumam DONG Energy par šiem pakalpojumiem.

(65)

Kā iepriekš paskaidrots 19., 20., 21. un 41. apsvērumā, DK2 zonā uzņēmumam Energinet.dk bija vajadzīgi 600 MW papildpakalpojumu, pamatojoties uz Lielā Belta pārvades savienojuma jaudas rezervēšanu papildpakalpojumu pārvadei starp DK1 un DK2 zonu, kas bija paredzēta, lai samazinātu vispārējo vajadzību pēc papildpakalpojumiem Dānijā, vienlaikus ierobežojot iejaukšanos komerctirdzniecībā starp DK1 un DK2 zonu. BRD apgalvoja, ka ar DONG Energy parakstītā līguma apmērs ir izskaidrojams ar to Energinet.dk lēmumu rezervēt jaudu Lielā Belta pārvades savienojumā, lai pārvadītu jaudu no DK2 uz DK1, kuru Dānijas valsts apstiprināja kā daļu no savienojuma būvēšanas pieteikuma. BRD arī apgalvoja, ka rezervēšanu varēja īstenot pretējā virzienā (lai pārvadītu jaudu no DK1 uz DK2) vai abos virzienos un ka tas, palielinot konkurenci, būtu samazinājis papildpakalpojumu izmaksas.

(66)

Tomēr vispārējais savienojumā veikto investīciju mērķis bija uzlabot tirgus darbību un ierobežot tirgus dalībnieku iespējas izmantot tirgus varu pārvades ierobežojumu dēļ (13). Papildpakalpojumu izmantojuma optimizēšanas iespēja ir tikai viena no daudzajām Dānijas prognozētajām priekšrocībām, ko rada investīcijas Lielā Belta pārvades savienojumā. Kā apstiprināja Dānija, rezervju pakalpojumu sadales potenciāls starp DK1 un DK2 nebija izšķirošais faktors valdības lēmumā atļaut Lielā Belta pārvades savienojuma būvniecību, un rezervju pakalpojumu sadales potenciāls nebija tieši minēts valdības projekta apstiprinājumā.

(67)

Dānijas sniegtie pierādījumi liecina, ka tad, ja rezervēšana tiktu īstenota pretējā virzienā, daudz biežāk tiktu kropļots tekošās dienas tirgus sakarā ar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru DK1 un DK2 zonā un to, ka elektroenerģija plūst no DK1 zonas uz DK2 zonu 72,7 % no laika. Tā kā Dānija ir pierādījusi, ka varētu būt sagaidāms, ka rezervēšana pretējā virzienā vai abos virzienos paaugstināja tirgus izkropļojuma līmeni, ko rada Lielā Belta pārvades savienojuma jaudas rezervēšana, Komisija noraida sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Energinet.dk būtu bijis jāīsteno Lielā Belta pārvades savienojuma jaudas rezervēšana pretējā virzienā vai abos virzienos.

(68)

Tiklīdz jaudas rezervēšana tika apstiprināta, varēja noteikt prasības attiecībā uz papildpakalpojumiem DK1 un DK2 zonā. Veicot rezervēšanu laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam, uzņēmums Energinet.dk DK2 zonā pieprasīja 600 MW papildpakalpojumu. Prasība par jaudu DK2 zonā netika mainīta pēc shēmas atcelšanas attiecībā uz jaudas rezervēšanu Lielā Belta pārvades savienojumā.

(69)

2009. gadā, pirms sarunu sākšanas ar DONG Energy, uzņēmums Energinet.dk pasūtīja tirgus pētījumu to potenciālo iespēju noteikšanai, kas pieejamas, lai apmierinātu apzināto vajadzību pēc rezerves jaudas DK2 zonā. Energinet.dk 2009. gada tirgus pētījuma rezultāti liecina, ka 600 MW DK2 zonā pieprasīto papildpakalpojumu nevarēja tikt iegādāti, neiepērkot vismaz zināmu daudzumu jaudas no uzņēmuma DONG Energy. Pētījumā secināts, ka “ir pilnībā skaidrs, ka stacijām Kyndby, pateicoties tikai to lielumam, ir ļoti būtiska nozīme situācijā ar rezervēm Austrumdānijā”.

(70)

Konkrētāk, bija sagaidāms, ka tie papildpakalpojumi, kurus varēja iegādāties no citiem piegādātājiem, nevis DONG Energy, būs pieejami par samērā augstu cenu. Ziņojumā, piemēram, minētas apspriedes ar izstrādātājiem, no kuriem viens piedāvāja uzbūvēt jaunu 150 MW staciju par 65 000 DKK/MW mēnesī, noslēdzot trīs gadu līgumu, un otrs piedāvāja uzbūvēt 50 MW staciju par 50 000 DKK/MW mēnesī, noslēdzot trīs gadu līgumu.

(71)

BRD apgalvoja, ka DK2 zonā 300 MW varētu piegādāt citi pakalpojumu sniedzēji, nevis DONG Energy, taču nesniedza nekādus pierādījumus par to, ka nākamos 300 MW jaudas, kas būtu vajadzīgi papildus minētajiem 300 MW, varētu nodrošināt citādi, nevis iepērkot jaudu no DONG Energy vai izmantojot citu jaudas rezervēšanu Lielā Belta pārvades savienojumā.

(72)

Papildus tam, ka tika iesniegts Energinet.dk 2009. gada pētījums, Dānija paskaidroja, ka, lai gan DK2 zonā varētu tikt nodrošināti aptuveni 300 MW jaunas jaudas, tie nebija pieejami tirgū tajā laikā, kad tika parakstīts līgums ar DONG Energy, un šīs jaudas uzstādīšana aizņemtu laiku līdz pieciem gadiem. Pat ja šī 300 MW jauda būtu bijusi pieejama tirgū laikā, kad tika parakstīts līgums ar DONG Energy, nebūtu bijis iespējams nodrošināt pilnu 600 MW jaudu, kas pieprasīta DK2 zonā, bez jaudas iegādes no DONG Energy.

(73)

Tāpēc, pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka būtu bijis nepieciešams iegādāties papildpakalpojumus no DONG Energy, lai nodrošinātu papildpakalpojumu kopējo vajadzīgo daudzumu DK2 zonā. Tomēr joprojām ir jāpārbauda, vai uzņēmumam Energinet.dk varētu būt pieejami papildpakalpojumu alternatīvi labākas vērtības avoti nekā tā cena, kas maksāta uzņēmumam DONG Energy par visiem papildpakalpojumiem.

(74)

DK2 zonā uzņēmums Energinet.dk iepirka no DONG Energy 675 MW papildpakalpojumu. Ja tiek ņemts vērā atbrīvojums no piegādes pienākuma uzturēšanas nodrošināšanai, piecu gadu līguma periodā vajadzēja būt pieejamiem vidēji 600 MW papildpakalpojumu. Dānija ir iesniegusi Energinet.dk dokumentus, kuros paskaidrots, ka uzņēmuma DONG Energy staciju Kyndby un Masnedø nodrošinātā jauda bija pieejama tikai par fiksētu cenu neatkarīgi no iepirktās jaudas daudzuma.

(75)

Dānijas iesniegtie dokumenti liecina, ka sarunās ar DONG Energy uzņēmums Energinet.dk apgalvoja, ka izmaksas būtu proporcionāli jāsamazina, ja tiktu iegādāti 600 MW jaudas, nevis 675 MW, par kuriem Energinet.dk galu galā noslēdza līgumu. Tomēr DONG Energy pretojās šiem centieniem sakarā ar augstajām fiksētajām izmaksām, kuras saistītas ar to, ka tiek darīta pieejama papildpakalpojumu jauda, un kuras nemainītos, ja līgums tiktu noslēgts par mazāku jaudu.

(76)

Saskaņā ar līgumu DONG Energy saņēma ne vairāk kā 957 481 000 DKK, tajā skaitā papildu kompensāciju par palielinātiem NOx nodokļiem. Tas atbilst 24 178 DKK/MW mēnesī par 660 MW papildpakalpojumu (jauda, kas pieejama pēc tam, kad ir atļauts atbrīvojums no piegādes pienākuma uzturēšanas nodrošināšanai). Ja aprēķinus veiktu, pamatojoties uz Energinet.dk 600 MW pieprasījumu, tas atbilstu 26 597 DKK/MW mēnesī.

(77)

DONG Energy sniegtā informācija liecina, ka cena, kas samaksāta par papildpakalpojumiem DK2 zonā, bija zemāka par tām cenām, ko pārvades sistēmu operatori maksāja par līdzīgiem pakalpojumiem Īrijā un Lielbritānijā. Komisija uzskata, ka Lielbritānijas un Īrijas cenas nevar uzskatīt par piemērotu kritēriju, lai novērtētu to cenu, kas samaksāta uzņēmumam DONG Energy, jo tam, ka papildpakalpojumu cenas dažādos tirgos ievērojami atšķiras, varētu būt vairāki iemesli, piemēram, atkarībā no vietējā piedāvājuma un pieprasījuma līmeņa un konkrētajiem vietējiem noteikumiem par papildpakalpojumu līgumu slēgšanu, un DONG Energy nepamatoja, kāpēc Lielbritānijas un Īrijas cenas būtu svarīgas un nodrošinātu piemērotu kritēriju līgumcenas tirgus līmeņa novērtēšanai.

(78)

Uzņēmums DONG Energy arī norādīja, ka tā saņemtā cena bija zemāka par cenām, kas maksātas par papildpakalpojumiem DK1 zonā 2007. gadā. Tomēr, kā norādīja BRD, DONG Energy saņemtā cena bija ievērojami augstāka par tām cenām, kas maksātas par papildpakalpojumiem DK1 zonā 2011. gadā. Cenas DK1 zonā 2011. gadā, iespējams, ir samazinātas pēc tam, kad 2007. gadā saistībā ar pāreju no nākamā mēneša uz nākamās dienas rezervju tirgus izsoli notika izmaiņas, kuras palielināja konkurenci papildpakalpojumu iepirkuma jomā. Piedāvājuma un pieprasījuma situācija arī var atšķirties DK1 zonā salīdzinājumā ar DK2 zonu. Tādēļ Komisija uzskata, ka nedz 2007. gada cena DK1 zonā, nedz 2011. gada cena DK1 zonā nebūtu uzskatāma par piemērotu kritēriju, lai novērtētu cenu, ko laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam uzņēmumam DONG Energy maksāja par papildpakalpojumiem DK2 zonā.

(79)

BRD apgalvoja, ka tie 300 MW papildpakalpojumu, par kuriem BRD teica, ka tos DK2 zonā varētu nodrošināt citi piegādātāji, nevis DONG Energy, varētu būt nodrošināti par 450–750 miljoniem DKK. Tas atbilst 25 000–41 667 DKK/MW mēnesī, kas liecina par to, ka kopumā izmaksas par šiem 300 MW būtu bijušas augstākas par tām izmaksām, kuras radīja 300 MW jaudas, ko Energinet.dk uz līguma pamata iegādājās no DONG Energy, un kuras sasniedza 26 597 DKK/MW mēnesī (par 600 MW).

(80)

Turklāt, lai gan Dānija ir paskaidrojusi, ka faktiski tie nevarētu būt pieejami laikus, lai nodrošinātu jaudu no 2011. gada janvāra, Komisija norāda, ka Energinet.dk 2009. gada pētījumā apzināti divi potenciāli jauni projekti kopumā par 200 MW, kurus varētu uzbūvēt, ja tiktu piedāvāti trīs gadu līgumi ar Energinet.dk. Ja izmaksas tiek aprēķinātas nevis trīs, bet piecu gadu periodam – pieņemot, ka pilnā cena, kas norādīta trīs gadu līgumiem, tiek sadalīta atbilstīgi pieciem gadiem (lai gan izmaksas var būt pieaugušas sakarā ar ilgāku periodu, kurā rodas fiksētas izmaksas, kas būtu jāatgūst) –, tad 150 MW potenciāli bija pieejami par 39 000 DKK/MW mēnesī, un nākamie 50 MW par 30 000 DKK/MW mēnesī. Šīs abas orientējošās izmaksas bija augstākas par cenu, ko Energinet.dk maksāja DONG Energy.

(81)

Visbeidzot, BRD arī apgalvoja, ka sodi par DONG Energy līgumā noteikto piegādes neizpildi, iespējams, nav bijuši pietiekami, lai segtu uzņēmumam Energinet.dk radušās papildu izmaksas, kad tam bija jāiegūst alternatīva jauda. Dānija ir paskaidrojusi, ka sodi bija pietiekami – 2014. gadā uzņēmumam DONG Energy uzliktais sods bija [50–70] DKK/MW un tika noslēgts līgums par alternatīvo jaudu, kuras vidējās izmaksas bija 58 DKK/MW.

(82)

Pieņemot par kritēriju tās cenas, ko pieprasīja potenciālie papildpakalpojumu alternatīvie piegādātāji, kurus apzināja BRD un Energinet.dk, Komisija norāda, ka minētās cenas bija augstākas par uzņēmumam DONG Energy maksāto cenu. Tādēļ Komisija secina, ka Energinet.dk nodrošināja konkurētspējīgu cenu – labāku par pieejamām alternatīvām – vajadzīgo papildpakalpojumu iegādei DK2 zonā.

(83)

Komisija ņēma vērā arī tādas konkurētspējīgās cenas ietekmi, kas saskaņā ar līgumu nodrošināja peļņu. Ņemot vērā uzņēmuma DONG Energy kā “būtiska” DK2 zonas papildpakalpojumu piegādātāja stāvokli, sarunās ar Energinet.dk varēja pastāvēt tirgus varas izmantošanas iespēja. Tāpēc Komisija ir izpētījusi arī tādu iespēju, ka uzņēmums DONG Energy, izmantojot savu stāvokli tirgū, guva nepamatotu peļņu.

(84)

Dānijas iesniegtajos dokumentos norādīts, ka, pamatojoties uz gala līgumcenām, uzņēmums DONG Energy no papildpakalpojumu līguma varēja gūt [1–7] % lielu peļņu. Šī peļņas norma tika salīdzināta ar peļņu, kas gūta no valsts obligācijas, kura varētu būt pieejama kā alternatīva investīcija. Piecu gadu Dānijas valsts obligāciju ienesīgums 2010. gada decembrī vidēji bija 2,13 %. Ņemot vērā riskus, ko uzņēmums DONG Energy uzņēmās, lai garantētu tādu staciju stabilu darbību, kas sniedz papildpakalpojumus, Komisija secina, ka [1–7] % liels peļņas līmenis nebija nepamatots, ņemot vērā 2,13 % peļņu no piecu gadu valsts obligācijas.

(85)

Uzņēmums Energinet.dk izpētīja piegādes situāciju tirgū 2009. gadā, cenšoties apzināt visas iespējas attiecībā uz vajadzīgo papildpakalpojumu iegādi. Kā arī, nosakot iespējamās to līgumu izmaksas, kas noslēgti ar alternatīviem pakalpojumu sniedzējiem un DONG Energy, šajā pētījumā tika apstiprināts, ka citur – atšķirībā no uzņēmuma DONG Energy – nebija pieejama pietiekama jauda, lai izpildītu Energinet.dk prasības. To apstiprina arī sūdzības iesniedzējs, jo BRD apgalvo, ka atšķirībā no DONG Energy citi piegādātāji varēja nodrošināt tikai pusi no vajadzīgās jaudas. Vienojoties ar DONG Energy, uzņēmums Energinet.dk nodrošināja cenu, kas bija zemāka nekā atsauces cenas, kādas noteiktas Energinet.dk tirgus pētījumā, un zemāka nekā cenas, par kādām, kā uzskata sūdzības iesniedzējs, DK2 zonā varētu būt nodrošināti 300 MW potenciāli jaunas investīcijas. Energinet.dk izdevās arī nodrošināt cenu, kas ierobežoja līdz [1–7] % DONG Energy peļņu, kura nav nepamatota.

(86)

Tāpēc Komisija secina, ka Energinet.dk darbojās kā piesardzīgs tirgus investors un ka līgums nepiešķīra uzņēmumam DONG Energy priekšrocību, ko varētu kvalificēt kā atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(87)

Komisija konstatē, ka, tā kā līgums starp Energinet.dk un DONG Energy neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kumulatīvajiem nosacījumiem, tas nav uzskatāms par valsts atbalstu,