24.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1026

(2019. gada 21. jūnijs)

par Savienības Muitas kodeksā paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 (turpmāk “kodekss”) 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka visa informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšana, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

(2)	Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/578 (2) ir noteikta darba programma, saskaņā ar kuru paredzēts ieviest kodeksa piemērošanai nepieciešamās elektroniskās sistēmas, ko paredzēts izstrādāt projektu, kuri uzskaitīti minētā lēmuma pielikuma II iedaļā, ietvaros.

(3)

Būtu jānosaka svarīgi tehniskie noteikumi par šo elektronisko sistēmu darbību, piemēram, noteikumi par elektronisko sistēmu izstrādi, testēšanu un ieviešanu, kā arī par uzturēšanu un izmaiņu veikšanu tajās. Būtu jāparedz arī noteikumi par datu aizsardzību, datu atjaunināšanu, datu apstrādes ierobežojumiem un sistēmu īpašniekiem un drošību.

(4)	Lai aizsargātu Savienības, dalībvalstu un uzņēmēju tiesības un intereses, ir svarīgi noteikt procedūras noteikumus un paredzēt alternatīvus risinājumus, kas izmantojami elektronisko sistēmu īslaicīgu darbības traucējumu gadījumā.

(5)

Ar muitas lēmumu sistēmu, ko izstrādā SMK projekta “Muitas lēmumi” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/578, ir paredzēts visā Savienībā saskaņot procesus, kas attiecas uz muitas lēmumu pieteikumiem, lēmumu pieņemšanu un lēmumu pārvaldību, izmantojot vienīgi elektroniskas datu apstrādes metodes. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē minēto elektronisko sistēmu. Sistēmas darbības joma būtu jānosaka, ņemot vērā tos muitas lēmumus, par kuriem tiks iesniegts pieteikums, kuri tiks pieņemti un pārvaldīti, izmantojot minēto sistēmu. Būtu jāparedz detalizēti noteikumi par sistēmas kopīgajiem komponentiem (ES tirgotāju portāls, centrālā muitas lēmumu pārvaldības sistēma un klientu informācijas pakalpojumi) un valstu komponentiem (valsts tirgotāju portāls un valsts muitas lēmumu pārvaldības sistēma), norādot attiecīgās funkcijas un to savstarpējās saiknes.

(6)	Turklāt ir jāievieš noteikumi par datiem attiecībā uz atļaujām, kas jau glabājas tādās esošajās elektroniskajās sistēmās kā Regulārās kuģu satiksmes sistēma (RSS) un valstu sistēmas un kas jāmigrē uz Muitas lēmumu sistēmu.

(7)

Ar vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēmu, ko izstrādā projekta “Uzņēmēja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienotā lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/578, ir paredzēts pārvaldīt uzņēmēju un citu lietotāju autentificēšanas un piekļuves verificēšanas procesu. Būtu jāparedz detalizēti noteikumi par šīs sistēmas darbības jomu un iezīmēm, nosakot sistēmas dažādos komponentus (kopīgie un valstu komponenti), attiecīgās funkcijas un to savstarpējās saiknes. Tomēr Vienotajā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēmā vēl nav pieejama “digitālā paraksta” funkcija. Tāpēc šajā regulā nav iespējams paredzēt detalizētus noteikumus par šo funkciju.

(8)

Ar Eiropas saistošās izziņas par tarifu (ESIT) sistēmu, ko jaunina SMK projekta “Saistoša izziņa par tarifu” (SIT) ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/578, ir paredzēts saskaņot procesus saistībā ar SIT lēmumu pieteikumiem, lēmumu pieņemšanu un pārvaldību atbilstoši Kodeksa prasībām, izmantojot tikai elektroniskās datu apstrādes metodes. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē minēto sistēmu. Būtu jāparedz detalizēti noteikumi par sistēmas kopīgajiem komponentiem (ES tirgotāju portāls, centrālā ESIT sistēma un SIT lietošanas pārraudzība) un valstu komponentiem (valsts tirgotāju portāls un valsts SIT sistēma), norādot attiecīgās funkcijas un to savstarpējās saiknes. Turklāt projekta mērķis ir vienkāršot SIT obligātā izmantojuma pārraudzību un BTI pagarinātā izmantojuma pārraudzību un pārvaldību.

(9)

Ar uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) sistēmu, kuru jaunina SMK projekta “Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas jaunināšana (EORI 2)” ietvaros atbilstoši Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/578, ir paredzēts jaunināt esošo transeiropas EORI sistēmu, kura ļauj reģistrēt un identificēt Savienības un trešo valstu uzņēmējus un citas personas, lai piemērotu Savienības tiesību aktus muitas jomā. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē sistēmu, precizējot komponentus (centrālā EORI sistēma un valsts EORI sistēmas) un EORI sistēmas lietošanu.

(10)

Ar atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmu, ko jaunina SMK atzītā uzņēmēja (AEO) projekta ietvaros, kas minēts Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/578, ir paredzēts uzlabot darījumdarbības procesus saistībā ar AEO pieteikumiem un atļaujām un to pārvaldību. Šīs sistēmas mērķis ir arī ieviest elektronisko veidlapu, kas izmantojama AEO pieteikumiem un lēmumiem, un nodrošināt uzņēmējiem ES tirgotāja vienotu saskarni (e-AEO tiešpiekļuves saskarni tirgotājiem), kur iesniegt AEO pieteikumus un elektroniski saņemt AEO lēmumus. Būtu jāizstrādā detalizēti noteikumi attiecībā uz sistēmas kopīgajiem komponentiem.

(11)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2089 (3) par Savienības Muitas kodeksā paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem. Minētā regula pašlaik attiecas uz Muitas lēmumu sistēmu un Vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēmu, kuras sāka darboties 2017. gada oktobrī. Drīzumā sāks darboties vēl trīs citas sistēmas (ESIT, EORI un AEO), un tāpēc arī tām būtu jāparedz tehniskie risinājumi. Ņemot vērā izmaiņu apjomu, kas būtu jāveic Īstenošanas egulā (ES) 2017/2089, un skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj.

(12)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Gadījumos, kad muitas tiesību aktu piemērošanas mērķiem Savienības elektroniskajās sistēmās ir jāapstrādā personas dati, tie ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (4) un (ES) 2018/1725 (5). Uzņēmēju un citu personu personas dati, kurus apstrādā elektroniskajās sistēmās, ir vienīgi tie dati, kas noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (6) A pielikuma I sadaļas 1. nodaļas 3. grupā – Puses un A pielikuma I sadaļas 2. nodaļas 3. grupā – Puses un 12-01. pielikumā.

(13)	Šajā īstenošanas regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādām elektroniskajām sistēmām, ko izstrādā vai jaunina šādu projektu, kas minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā, ietvaros:

a)	muitas lēmumu sistēma (MLS), ko izstrādā SMK projekta “Muitas lēmumi” ietvaros;

b)	vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēma, ko izstrādā projekta “Uzņēmēja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienotā lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)” ietvaros;

c)	Eiropas saistošās izziņas par tarifu (ESIT) sistēma, ko jaunina SMK projekta “Saistošas izziņas par tarifu sistēma” (SIT) ietvaros;

d)	uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) sistēma, ko jaunina atbilstoši kodeksa prasībām, projekta EORI2 ietvaros;

e)	atzītā uzņēmēja (AEO) sistēma, ko jaunina saskaņā ar kodeksa prasībām, atzītā uzņēmēja (AEO) projekta ietvaros.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

1)	“kopīgais komponents” ir elektroniskās sistēmas komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm;

2)	“valsts komponents” ir elektroniskās sistēmas komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tai dalībvalstij, kura to izveidoja.

3. pants

Elektronisko sistēmu kontaktpunkti

Lai nodrošinātu informācijas apmaiņas elektronisko sistēmu koordinētu izstrādi, ekspluatāciju un uzturēšanu, Komisija un dalībvalstis katrai elektroniskajai sistēmai norīko kontaktpunktus.

Tās paziņo viena otrai informāciju par šiem kontaktpunktiem un nekavējoties informē viena otru par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

II NODAĻA

MUITAS LĒMUMU SISTĒMA

4. pants

MLS mērķis un struktūra

1. MLS nodrošina saziņu starp Komisiju, dalībvalstīm, uzņēmējiem un citām personām nolūkā iesniegt un apstrādāt 5. panta 1. punktā minētos pieteikumus un lēmumus, kā arī pārvaldīt ar atļaujām saistītos lēmumus, proti, grozījumus, atcelšanu, anulēšanu un apturēšanu.

2. MLS ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)	ES tirgotāju portāls;

b)	centrālā muitas lēmumu pārvaldības sistēma (“centrālā MLPS”);

c)	klientu informācijas pakalpojumi.

3. Dalībvalstis var izveidot šādus valsts komponentus:

a)	valsts tirgotāju portāls;

b)	valsts muitas lēmumu pārvaldības sistēma (“valsts MLPS”).

5. pants

MLS izmantošana

1. MLS izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu turpmāk minēto atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus:

a)	kodeksa 73. pantā minētā atļauja vienkāršoti noteikt summas, kas iekļaujamas preču muitas vērtībā;

b)	kodeksa 95. pantā minētā atļauja sniegt vispārēju galvojumu, ieskaitot iespējamu samazinājumu vai atbrīvojumu;

c)	kodeksa 110. pantā minētā atļauja atlikt maksājamā nodokļa samaksu, ja atļauja netiek piešķirta attiecībā uz vienu atsevišķu operāciju;

d)	kodeksa 148. pantā minētā atļauja veikt pagaidu uzglabāšanas vietu darbību;

e)	Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantā minētā atļauja izveidot regulāru kuģu satiksmi;

f)	Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128. pantā minētā atļauja attiecībā uz atzītā izdevēja statusu;

g)	kodeksa 166. panta 2. punktā minētā atļauja regulāri izmantot vienkāršoto deklarāciju;

h)	kodeksa 179. pantā minētā centralizētās muitošanas atļauja;

i)	kodeksa 182. pantā minētā atļauja iesniegt muitas deklarāciju ar ierakstu deklarētāja reģistros, tostarp attiecībā uz eksporta procedūru;

j)	kodeksa 185. pantā minētā atļauja veikt pašnovērtējumu;

k)	Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 155. pantā minētā atļauja attiecībā uz atzītā banānu svērēja statusu;

l)	kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot ievešanas pārstrādei procedūru;

m)	kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot izvešanas pārstrādei procedūru;

n)	kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot galapatēriņa procedūru;

o)	kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja izmantot pagaidu ievešanas procedūru;

p)	kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā atļauja veikt uzglabāšanas vietu darbību preču uzglabāšanai muitas noliktavā;

q)	kodeksa 230. pantā minētā atļauja attiecībā uz atzītā saņēmēja statusu TIR operācijas nolūkos;

r)	kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja attiecībā uz atzītā nosūtītāja statusu Savienības tranzīta nolūkos;

s)	kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā atļauja attiecībā uz atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzīta nolūkos;

t)	kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētā atļauja izmantot īpaša veida plombas;

u)	kodeksa 233. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētā atļauja izmantot tranzīta deklarāciju ar samazinātām datu prasībām;

v)	kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā minētā atļauja par muitas deklarāciju izmantot elektronisko transporta dokumentu.

2. MLS kopīgos komponentus izmanto attiecībā uz 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldību, ja minētās atļaujas vai lēmumi var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī.

3. Dalībvalsts var nolemt, ka MLS kopīgos komponentus var izmantot attiecībā uz 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldību, ja minētās atļaujas vai lēmumi rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī.

4. MLS neizmanto pieteikumiem, atļaujām un lēmumiem, kas nav uzskaitīti 1. punktā.

6. pants

Autentificēšana un piekļuve MLS

1. Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu MLS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot 14. pantā minēto Vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (VLPDP) sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve MLS kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties ir jāreģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 18. pantu.

2. Dalībvalstu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu MLS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3. Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu MLS kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

7. pants

ES tirgotāju portāls

1. ES tirgotāju portāls ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts MLS.

2. ES tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo MLPS, kā arī ar valstu MLPS, ja dalībvalstis tās ir izveidojušas.

3. ES tirgotāju portālu izmanto 5. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, ja minētās atļaujas vai lēmumi var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī.

4. Dalībvalsts var nolemt, ka ES tirgotāju portālu var izmantot 5. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, ja minētās atļaujas vai lēmumi rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī.

Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot ES tirgotāju portālu attiecībā uz atļaujām vai lēmumiem, kas rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī, tā par to informē Komisiju.

8. pants

Centrālā MLPS

1. Muitas dienesti izmanto centrālo MLPS 5. panta 1. punktā minēto pieteikumu un atļauju apstrādei, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2. Centrālajai MLPS ir nodrošināta sadarbspēja ar ES tirgotāju portālu, klientu informācijas pakalpojumiem un valstu MLPS, ja dalībvalstis tās ir izveidojušas.

9. pants

Muitas dienestu savstarpējā apspriešanās, izmantojot MLS

Ja dalībvalsts muitas dienestam pirms lēmuma pieņemšanas par 5. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem vai atļaujām ir nepieciešams apspriesties ar citas dalībvalsts muitas dienestu, tas izmanto centrālo MLPS.

10. pants

Klientu informācijas pakalpojumi

Klientu informācijas pakalpojumus izmanto, lai centralizēti glabātu datus attiecībā uz 5. panta 1. punktā minētajām atļaujām, kā arī lēmumiem, kas saistīti ar minētajām atļaujām, un šie pakalpojumi dod iespēju citās elektroniskajās sistēmās, kuras izveidotas kodeksa 16. panta mērķiem, aplūkot, replicēt un validēt minētās atļaujas.

11. pants

Valsts tirgotāju portāls

1. Valsts tirgotāju portāls (ja ir izveidots) ir uzņēmēju un citu personu papildu ieejas punkts MLS.

2. Attiecībā uz 5. panta 1. punktā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldību, ja minētās atļaujas vai lēmumi var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad uzņēmēji un citas personas var izvēlēties, vai izmantot valsts tirgotāju portālu (ja ir izveidots) vai ES tirgotāju portālu.

3. Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts MLPS, ja tā ir izveidota.

4. Ja dalībvalsts izveido valsts tirgotāju portālu, tā par to informē Komisiju.

12. pants

Valsts MLPS

1. Valsts MLPS (ja ir izveidota) ir sistēma, ko tās izveides dalībvalsts muitas dienests izmanto 5. panta 1. punktā minēto pieteikumu un atļauju apstrādei, kā arī ar minētajiem pieteikumiem un atļaujām saistīto lēmumu pārvaldībai, ar nolūku pārbaudīt, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2. Valsts MLPS ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo MLPS 9. pantā minētās muitas dienestu savstarpējās apspriešanās mērķiem.

13. pants

Ar atļaujām saistīto datu migrēšana uz MLS

1. Datus attiecībā uz 5. panta 1. punktā minētajām atļaujām, kuras izdotas no 2016. gada 1. maija vai piešķirtas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (7) 346. pantu un var radīt ietekmi vairāk nekā vienā dalībvalstī, migrē uz MLS un glabā tajā, ja migrēšanas datumā šīs atļaujas vēl ir derīgas. Migrēšana notiek vēlākais līdz 2019. gada 1. maijam.

Dalībvalsts var nolemt piemērot šā punkta pirmo daļu arī tām 5. panta 1. punktā minētajām atļaujām, kuras rada ietekmi tikai šajā dalībvalstī.

2. Muitas dienesti nodrošina, ka dati, kas jāmigrē saskaņā ar 1. punktu, atbilst datu prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 A pielikumā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 A pielikumā. Tālab tie var atļaujas turētājam pieprasīt nepieciešamo informāciju.

III NODAĻA

VIENOTĀ LIETOTĀJU PĀRVALDĪBAS UN DIGITĀLĀ PARAKSTA SISTĒMA

14. pants

VLPDP sistēmas mērķis un struktūra

1. VLPDP sistēma nodrošina saziņu starp Komisiju un 18. pantā minētajām dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām nolūkā nodrošināt Komisijas darbiniekiem, uzņēmējiem un citām personām drošu un autorizētu piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

2. VLPDP sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)	piekļuves pārvaldības sistēma;

b)	administrācijas pārvaldības sistēma.

3. Katra dalībvalstis izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, kas ir VLPDP sistēmas valsts komponents.

15. pants

VLPDP sistēmas izmantošana

VLPDP sistēmu izmanto, lai nodrošinātu šādu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu:

a)	uzņēmējiem un citām personām nolūkā piekļūt MLS kopīgajiem komponentiem, ESIT sistēmai un AEO sistēmai;

b)	Komisijas darbiniekiem nolūkā piekļūt MLS kopīgajiem komponentiem, ESIT sistēmai, EORI sistēmai un AEO sistēmai un nolūkā uzturēt un pārvaldīt VLPDP sistēmu.

16. pants

Piekļuves pārvaldības sistēma

Komisija izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir mijiedarbībā ar 18. pantā minētajām dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām validēt piekļuves pieprasījumus, ko VLPDP sistēmā iesniedz uzņēmēji un citas personas.

17. pants

Administrācijas pārvaldības sistēma

Komisija izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanas un autorizēšanas noteikumus attiecībā uz uzņēmēju un citu personu identifikācijas datu validēšanu nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

18. pants

Dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas

Katra dalībvalstis izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:

a)	uzņēmēju un citu personu identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;

b)	uzņēmēju un citu personu parakstīto un šifrēto identifikācijas datu drošu apmaiņu.

IV NODAĻA

EIROPAS SAISTOŠĀS IZZIŅAS PAR TARIFU SISTĒMA

19. pants

ESIT sistēmas priekšmets un struktūra

1. ESIT sistēma saskaņā ar Kodeksa 33. un 34. pantu nodrošina:

a)	saziņu starp Komisiju, dalībvalstīm, uzņēmējiem un citām personām nolūkā iesniegt un apstrādāt SIT pieteikumus un SIT lēmumus;

b)	turpmāko notikumu pārvaldību, kuri varētu ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu;

c)	SIT lēmumu obligātā izmantojuma pārraudzību;

d)	SIT lēmumu pagarinātā izmantojuma pārraudzību un pārvaldību.

2. ESIT sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)	ES tirgotāju portāls;

b)	centrālā ESIT sistēma;

c)	SIT lēmumu izmantojuma pārraudzīšanas funkcija.

3. Dalībvalstis kā valsts komponentu var izveidot valsts saistošas izziņas par tarifu sistēmu (“valsts SIT sistēma”) kopā ar valsts tirgotāju portālu.

20. pants

ESIT sistēmas izmantošana

1. ESIT sistēmu izmanto informācijas iesniegšanai, apstrādei, apmaiņaiun glabāšanai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 21. panta 1. punktā.

2. ESIT sistēmu izmanto, lai palīdzētu muitas dienestiem pārraudzīt pienākumu izpildi, ko paredz SIT atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 21. panta 3. punktam.

3. ESIT sistēmu izmanto Komisija, lai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 22. panta 2. punkta trešo daļu informētu dalībvalstis, tiklīdz ir sasniegts preču daudzums, ko var muitot pagarinātā izmantojuma laikposmā.

21. pants

Autentificēšana un piekļuve ESIT sistēmai

1. Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESIT sistēmas galvenajiem komponentiem veic, izmantojot 14. pantā minēto VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties ir jāreģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 18. pantu.

2. Dalībvalstu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3. Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu ESIT sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

22. pants

ES tirgotāju portāls

1. ES tirgotāju portāls ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts ESIT sistēmā.

2. ES tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo ESIT sistēmu, un tas piedāvā novirzīšanu uz valsts tirgotāju portāliem tām dalībvalstīm, kurām ir izveidotas valstu SIT sistēmas.

3. ES tirgotāju portālu izmanto informācijas iesniegšanai un apmaiņai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu.

23. pants

Centrālā ESIT sistēma

1. Muitas dienesti izmanto centrālo ESIT sistēmu informācijas apstrādei, apmaiņai un glabāšanai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2. Centrālo ESIT sistēmu muitas dienesti izmanto Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 16. panta 4. punkta, 17. panta un 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta vajadzībām.

3. Centrālajai ESIT sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar ES tirgotāju portālu, kā arī ar valsts SIT sistēmām, ja tās ir izveidotas.

24. pants

Muitas dienestu savstarpējā apspriešanās, izmantojot centrālo ESIT sistēmu

Dalībvalsts muitas dienests izmanto centrālo ESIT sistēmu apspriedēm ar citas dalībvalsts muitas dienestu, lai nodrošinātu atbilstību Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 16. panta 1. punkta prasībām.

25. pants

SIT lēmumu izmantošanas pārraudzība

Funkciju pārraudzīt SIT lēmumu izmantošanu izmanto Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 21. panta 3. punkta un 22. panta 2. punkta trešās daļas vajadzībām.

26. pants

Valsts tirgotāju portāls

1. Ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts SIT sistēmu saskaņā ar 19. panta 3. punktu, tad valsts tirgotāju portāls uzņēmējiem un citām personām ir galvenais ieejas punkts valsts SIT sistēmā.

2. Uzņēmēji un citas personas izmanto valsts tirgotāju portālu, ja tas ir izveidots, saistībā ar SIT pieteikumiem un lēmumiem vai ar turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu.

3. Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts SIT sistēmu, ja tā ir izveidota.

4. Valsts tirgotāju portāls atvieglo procesus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko atvieglo ES tirgotāju portāls.

5. Ja dalībvalsts izveido valsts tirgotāju portālu, tā par to informē Komisiju. Komisija nodrošina, ka valsts tirgotāju portālam var piekļūt tieši no ES tirgotāju portāla.

27. pants

Valsts SIT sistēma

1. Valsts SIT sistēmu, ja tā ir izveidota, dalībvalsts, kura to izveidoja, muitas dienests izmanto informācijas apstrādei, apmaiņai un glabāšanai par SIT pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti pieteikuma pieņemšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2. Dalībvalsts muitas dienests izmanto savu valsts SIT sistēmu Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 16. panta 4. punkta, 17. panta un 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta vajadzībām, ja vien tas minētajiem mērķiem neizmanto centrālo ESIT sistēmu.

3. Centrālajai SIT sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts tirgotāju portālu, kā arī ar centrālo ESIT sistēmu.

V NODAĻA

UZŅĒMĒJU REĢISTRĀCIJAS UN IDENTIFIKĀCIJAS SISTĒMA

28. pants

EORI sistēmas mērķis un struktūra

EORI sistēma nodrošina uzņēmēju un citu personu unikālu reģistrāciju un identifikāciju Savienības līmenī.

EORI sistēmā ir ietverti šādi komponenti:

a)	centrālā EORI sistēma;

b)	valsts EORI sistēmas tām dalībvalstīm, kurām tās ir izveidotas.

29. pants

EORI sistēmas izmantošana

1. EORI sistēmu izmanto šādām vajadzībām:

a)	lai saņemtu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 12-01. pielikumā minētos datus par uzņēmēju un citu personu reģistrāciju (“EORI dati”), ko sniedz dalībvalstis;

b)	lai centralizēti glabātu EORI datus par uzņēmēju un citu personu reģistrāciju un identifikāciju;

c)	lai EORI datus darītu pieejamus dalībvalstīm.

2. EORI sistēma dod iespēju muitas dienestiem tiešsaistē piekļūt centrālās sistēmas līmenī glabātajiem EORI datiem.

3. EORI sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar visām pārējām elektroniskajām sistēmām, kurās izmanto EORI numuru.

30. pants

Autentificēšana un piekļuve centrālajai EORI sistēmai

1. Dalībvalstu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu EORI sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

2. Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu EORI sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

31. pants

Centrālā EORI sistēma

1. Centrālo EORI sistēmu muitas dienesti izmanto Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 7. panta vajadzībām.

2. Centrālajai EORI sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts EORI sistēmām, ja tās ir izveidotas.

32. pants

Valsts EORI sistēma

1. Valsts EORI sistēmu, ja tā ir izveidota, izmanto muitas dienests tajā dalībvalstī, kura to izveidojusi, lai apmainītos ar EORI datiem un tos glabātu.

2. Valsts EORI sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo EORI sistēmu.

VI NODAĻA

ATZĪTĀ UZŅĒMĒJA SISTĒMA

33. pants

AEO sistēmas priekšmets un struktūra

1. AEO sistēma nodrošina saziņu starp Komisiju, dalībvalstīm, uzņēmējiem un citām personām, lai varētu iesniegt un apstrādāt AEO pieteikumus un piešķirt AEO atļaujas, kā arī pārvaldīt turpmākos notikumus, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 30. panta 1. punktā.

2. AEO sistēmā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a)	ES tirgotāju portāls;

b)	centrālā AEO sistēma.

3. Dalībvalstis var izveidot šādus valsts komponentus:

a)	valsts tirgotāju portāls;

b)	valsts atzītā uzņēmēja sistēma (“valsts AEO sistēma”).

34. pants

AEO sistēmas izmantošana

1. AEO sistēmu izmanto informācijas iesniegšanai, apmaiņai, apstrādei un glabāšanai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 30. panta 1. punktā, 31. panta 1. punktā un 4. punktā.

2. Muitas dienesti izmanto AEO sistēmu savu pienākumu izpildei saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 31. panta 1. un 4. punktu, kā arī lai reģistrētu attiecīgās apspriedes.

35. pants

Autentificēšana un piekļuve centrālajai AEO sistēmai

1. Uzņēmēju un citu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AEO sistēmas galvenajiem komponentiem veic, izmantojot 14. pantā minēto VLPDP sistēmu.

Lai pārstāvji muitā būtu autentificēti un tiem būtu piekļuve AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem, to amata pilnvaras rīkoties ir jāreģistrē VLPDP sistēmā vai identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmā, ko dalībvalsts ir izveidojusi saskaņā ar 18. pantu.

2. Dalībvalstu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

3. Komisijas darbinieku autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu AEO sistēmas kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot VLPDP sistēmu vai Komisijas nodrošinātos tīkla pakalpojumus.

36. pants

ES tirgotāju portāls

1. ES tirgotāju portāls ir uzņēmēju un citu personu ieejas punkts AEO sistēmā.

2. ES tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar centrālo AEO sistēmu, un tas piedāvā novirzīšanu uz valsts tirgotāju portāliem, ja tie ir izveidoti.

3. ES tirgotāju portālu izmanto informācijas iesniegšanai un apmaiņai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu.

37. pants

Centrālā AEO sistēma

1. Centrālo AEO sistēmu muitas dienesti izmanto informācijas apmaiņai un glabāšanai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu.

2. Muitas dienesti izmanto centrālo AEO sistēmu Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 30. un 31. panta vajadzībām.

3. Centrālajai AEO sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar ES tirgotāju portālu, kā arī ar valsts AEO sistēmām, ja tās ir izveidotas.

38. pants

Valsts tirgotāju portāls

1. Valsts tirgotāju portāls, ja tas ir izveidots, nodrošina informācijas apmaiņu par AEO pieteikumiem un lēmumiem.

2. Uzņēmēji izmanto valsts tirgotāju portālu, ja tas ir izveidots, informācijas apmaiņai ar muitas dienestiem par AEO pieteikumiem un lēmumiem.

3. Valsts tirgotāju portālam ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts AEO sistēmu.

39. pants

Valsts AEO sistēma

1. Valsts AEO sistēmu, ja tā ir izveidota, izmanto muitas dienests tajā dalībvalstī, kura to izveidojusi, informācijas apmaiņai un glabāšanai par AEO pieteikumiem un lēmumiem vai par turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo lēmumu.

2. Centrālajai AEO sistēmai ir nodrošināta sadarbspēja ar valsts tirgotāju portālu, ja tas ir izveidots, kā arī ar centrālo AEO sistēmu.

VII NODAĻA

ELEKTRONISKO SISTĒMU DARBĪBA UN APMĀCĪBA TO IZMANTOŠANĀ

40. pants

Elektronisko sistēmu izstrāde, testēšana, ieviešana un pārvaldība

1. Kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Komisija. Valstu komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda dalībvalstis.

2. Dalībvalstis nodrošina valsts komponentu sadarbspēju ar kopīgajiem komponentiem.

41. pants

Elektronisko sistēmu uzturēšana un izmaiņu veikšanu tajās

1. Komisija nodrošina kopīgo komponentu uzturēšanu, un dalībvalstis nodrošina valsts komponentu uzturēšanu.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.

3. Komisija var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcijas vai mainītu esošās.

4. Komisija informē dalībvalstis par izmaiņām kopīgajos komponentos un šo komponentu jauninājumiem.

5. Dalībvalstis informē Komisiju par tādām izmaiņām valsts komponentos un tādiem šo komponentu jauninājumiem, kas var ietekmēt kopīgo komponentu darbību.

6. Komisija un dalībvalstis publisko informāciju par izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.

42. pants

Elektronisko sistēmu īslaicīgi darbības traucējumi

1. Gadījumā, ja elektroniskajās sistēmās rodas īslaicīgi darbības traucējumi, kas minēti kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā, uzņēmēji un citas personas attiecīgo formalitāšu izpildei nepieciešamo informāciju iesniedz tādā veidā, kādu noteikušas dalībvalstis, tostarp izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

2. Muitas dienesti nodrošina, ka informācija, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, tiek darīta pieejama attiecīgajās elektroniskajās sistēmās septiņu dienu laikā no dienas, kad attiecīgās elektroniskās sistēmas atkal ir pieejamas.

3. Komisija un dalībvalstis cita citu informē par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.

43. pants

Apmācības atbalsts kopīgo komponentu izmantošanā un darbībā

Komisija atbalsta dalībvalstis, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.

VIII NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA, DATU PĀRVALDĪBA UN ELEKTRONISKO SISTĒMU ĪPAŠNIEKI UN DROŠĪBA

44. pants

Personas datu aizsardzība

1. Elektroniskajās sistēmās reģistrētos personas datus apstrādā nolūkā īstenot tiesību aktus muitas jomā, ievērojot katras elektroniskās sistēmas konkrētos mērķus, kas noteikti attiecīgi 4. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā, 19. panta 1. punktā, 28. pantā un 33. panta 1. punktā.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu valstu uzraudzības iestādes, kas darbojas personas datu aizsardzības jomā, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sadarbojas, lai nodrošinātu elektroniskajās sistēmās reģistrēto personas datu apstrādes koordinētu uzraudzību.

45. pants

Datu atjaunināšana elektroniskajās sistēmās

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī reģistrētie dati sakrīt ar kopīgajos komponentos reģistrētajiem datiem un ka tie tiek atjaunināti.

46. pants

Datu piekļuves un datu apstrādes ierobežojumi

1. Datiem, kurus kāda dalībvalsts reģistrējusi elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, var piekļūt un tos var apstrādāt minētā dalībvalsts. Cita dalībvalsts tiem var piekļūt un tos var apstrādāt, ja tā ir iesaistīta tā pieteikuma apstrādē vai tā lēmuma pārvaldībā, uz kuru attiecas konkrētie dati.

2. Datiem, kurus elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos reģistrējis uzņēmējs vai cita persona, var piekļūt un tos var apstrādāt minētais uzņēmējs vai minētā cita persona. Tiem var piekļūt un tos var apstrādāt arī tāda cita dalībvalsts, kura ir iesaistīta tā pieteikuma apstrādē vai tā lēmuma pārvaldībā, uz kuru attiecas konkrētie dati.

3. Datus, kurus kāda dalībvalsts ir reģistrējusi centrālajā ESIT sistēmā, var apstrādāt minētā dalībvalsts. Tos var apstrādāt arī tāda cita dalībvalsts, kura ir iesaistīta tā pieteikuma apstrādē, uz kuru attiecas konkrētie dati, tostarp apspriežoties saskaņā ar 24. pantu. Tiem var piekļūt visas dalībvalstis saskaņā ar 23. panta 2. punktu.

4. Datiem, kurus centrālajā ESIT sistēmā ir reģistrējis uzņēmējs vai cita persona, var piekļūt un tos var apstrādāt minētais uzņēmējs vai minētā persona. Tiem var piekļūt visas dalībvalstis saskaņā ar 23. panta 2. punktu.

47. pants

Sistēmu īpašnieki

1. Kopīgo komponentu sistēmu īpašniece ir Komisija.

2. Valstu komponentu sistēmu īpašnieces ir dalībvalstis.

48. pants

Sistēmu drošība

1. Kopīgo komponentu drošību nodrošina Komisija. Valstu komponentu drošību nodrošina dalībvalstis.

Tālab Komisija un dalībvalstis veic vismaz pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

a)	neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b)	novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;

c)	atklātu ikvienu a) un b) apakšpunktā minēto darbību.

2. Komisija un dalībvalstis cita citu informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt elektronisko sistēmu drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Elektronisko sistēmu novērtējums

Komisija un dalībvalstis novērtē komponentus, par kuriem tās atbild, un jo īpaši analizē attiecīgo komponentu drošību un integritāti un minētajos komponentos apstrādāto datu konfidencialitāti.

Komisija un dalībvalstis cita citu informē par novērtējumu rezultātiem.

50. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) 2017/2089 atceļ.

51. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2016/578, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 99, 15.4.2016., 6. lpp.).

(3) Komisijas 2017. gada 14. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2089 par Savienības Muitas kodeksā paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem (OV L 297, 15.11.2017., 13. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

24.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/34

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1031

(2019. gada 21. jūnijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4883)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras ir jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/975 (5) pēc nesen Lietuvā un Polijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)	Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/975 pieņemšanas dienas Polijā, Lietuva un Rumānijā ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas un mājas cūku populācijā, un tie arī ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(3)

2019. gada jūnijā divi Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti mājas cūku populācijā Marijampoles un Prienu rajona pašvaldības teritorijā Lietuvā, proti, apgabalos, kas patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Lietuvas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā II daļā.

(4)

2019. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts mājas cūku populācijā Bartošices apriņķī Polijā, proti, apgabalā, kas patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā II daļā.

(5)

2019. gada jūnijā tika novērots Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā Vengrovas apriņķī, Polijā, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(6)

2019. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots mājas cūku populācijā Vilčas apgabalā Rumānijā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Rumānijas apgabals būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā I daļā.

(7)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā attīstībā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar slimības izplatīšanos saistītos riskus, Lietuvā, Polijā un Rumānijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I, II un III daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) Komisijas 2019. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2019/975, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 157, 14.6.2019., 31. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1. Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

—	the area is delimited clockwise by:

—	Frontière avec la France,

—	Rue Mersinhat,

—	La N818jusque son intersection avec la N83,

—	La N83 jusque son intersection avec la N884,

—	La N884 jusque son intersection avec la N824,

—	La N824 jusque son intersection avec Le Routeux,

—	Le Routeux,

—	Rue d'Orgéo,

—	Rue de la Vierre,

—	Rue du Bout-d'en-Bas,

—	Rue Sous l'Eglise,

—	Rue Notre-Dame,

—	Rue du Centre,

—	La N845 jusque son intersection avec la N85,

—	La N85 jusque son intersection avec la N40,

—	La N40 jusque son intersection avec la N802,

—	La N802 jusque son intersection avec la N825,

—	La N825 jusque son intersection avec la E25-E411,

—	La E25-E411jusque son intersection avec la N40,

—	N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle,

—	Rue du Tombois,

—	Rue Du Pierroy,

—	Rue Saint-Orban,

—	Rue Saint-Aubain,

—	Rue des Cottages,

—	Rue de Relune,

—	Rue de Rulune,

—	Route de l'Ermitage,

—	N87: Route de Habay,

—	Chemin des Ecoliers,

—

Le Routy,

—	Rue Burgknapp,

—	Rue de la Halte,

—	Rue du Centre,

—	Rue de l'Eglise,

—	Rue du Marquisat,

—	Rue de la Carrière,

—	Rue de la Lorraine,

—	Rue du Beynert,

—

Millewée,

—	Rue du Tram,

—

Millewée,

—	N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy, Route de Luxembourg,

—	Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg,

—	Frontière avec la France,

—	La N87 jusque son intersection avec la N871 au niveau de Rouvroy,

—	La N871 jusque son intersection avec la N88,

—	La N88 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

—	La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N811,

—	La N811 jusque son intersection avec la N88,

—	La N88 jusque son intersection avecla N883 au niveau d'Aubange,

—	La N883 jusque son intersection avec la N81 au niveau d'Aubange,

—	La N81 jusque son intersection avec la E25-E411,

—	La E25-E411 jusque son intersection avec la N40,

—	La N40 jusque son intersection avec la rue du Fet,

—	Rue du Fet,

—	Rue de l'Accord jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

—	Rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue des Bruyères,

—	Rue des Bruyères,

—	Rue de Neufchâteau,

—	Rue de la Motte,

—	La N894 jusque son intersection avec laN85,

—	La N85 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

in Varna the whole region excluding the villages covered in Part II;

in Silistra region:

whole municipality of Glavinitza,

whole municipality of Tutrakan,

whithinmunicipality of Dulovo:

Boil,

Vokil,

Grancharovo,

Doletz,

Oven,

Okorsh,

Oreshene,

Paisievo,

Pravda,

Prohlada,

Ruyno,

Sekulovo,

Skala,

Yarebitsa,

within municipality of Sitovo:

Bosna,

Garvan,

Irnik,

Iskra,

Nova Popina,

Polyana,

Popina,

Sitovo,

Yastrebna,

within municipality of Silistra:

Vetren,

in Dobrich region:

whole municipality of Baltchik,

wholemunicipality of General Toshevo,

whole municipality of Dobrich,

whole municipality of Dobrich-selska (Dobrichka),

within municipality of Krushari:

Severnyak,

Abrit,

Dobrin,

Alexandria,

Polkovnik Dyakovo,

Poruchik Kardzhievo,

Zagortzi,

Zementsi,

Koriten,

Krushari,

Bistretz,

Efreytor Bakalovo,

Telerig,

Lozenetz,

Krushari,

Severnyak,

Severtsi,

within municipality of Kavarna:

Krupen,

Belgun,

Bilo,

Septemvriytsi,

Travnik,

whole municipality of Tervel, except Brestnitsa and Kolartzi,

in Ruse region:

within municipality of Slivo pole:

Babovo,

Brashlen,

Golyamo vranovo,

Malko vranovo,

Ryahovo,

Slivo pole,

Borisovo,

within municipality of Ruse:

Sandrovo,

Prosena,

Nikolovo,

Marten,

Dolno Ablanovo,

Ruse,

Chervena voda,

Basarbovo,

within municipality of Ivanovo:

Krasen,

Bozhichen,

Pirgovo,

Mechka,

Trastenik,

within municipality of Borovo:

Batin,

Gorno Ablanovo,

Ekzarh Yosif,

Obretenik,

Batin,

within municipality of Tsenovo:

Krivina,

Belyanovo,

Novgrad,

Dzhulyunitza,

Beltzov,

Tsenovo,

Piperkovo,

Karamanovo,

in Veliko Tarnovo region:

within municipality of Svishtov:

Sovata,

Vardim,

Svishtov,

Tzarevets,

Bulgarsko Slivovo,

Oresh,

in Pleven region:

within municipality of Belene:

Dekov,

Belene,

Kulina voda,

Byala voda,

within municipality of Nikopol:

Lozitza,

Dragash voyvoda,

Lyubenovo,

Nikopol,

Debovo,

Evlogievo,

Muselievo,

Zhernov,

Cherkovitza,

within municipality of Gulyantzi:

Somovit,

Dolni vit,

Milkovitsa,

Shiyakovo,

Lenkovo,

Kreta,

Gulyantzi,

Brest,

Dabovan,

Zagrazhdan,

Gigen,

Iskar,

within municipality of Dolna Mitropoliya:

Komarevo,

Baykal,

Slavovitsa,

Bregare,

Orehovitsa,

Krushovene,

Stavertzi,

Gostilya,

in Vratza region:

within municipality of Oryahovo:

Dolni vadin,

Gorni vadin,

Ostrov,

Galovo,

Leskovets,

Selanovtsi,

Oryahovo,

within municipality of Miziya:

Saraevo,

Miziya,

Voyvodovo,

Sofronievo,

within municipality of Kozloduy:

Harlets,

Glozhene,

Butan,

Kozloduy,

in Montana region:

within municipality of Valtchedram:

Dolni Tzibar,

Gorni Tzibar,

Ignatovo,

Zlatiya,

Razgrad,

Botevo,

Valtchedram,

Mokresh,

within municipality Lom:

Kovatchitza,

Stanevo,

Lom,

Zemphyr,

Dolno Linevo,

Traykovo,

Staliyska mahala,

Orsoya,

Slivata,

Dobri dol,

within municipality of Brusartsi:

Vasilyiovtzi,

Dondukovo,

in Vidin region:

within municipality of Ruzhintsi:

Dinkovo,

Topolovets,

Drenovets,

within municipality of Dimovo:

Artchar,

Septemvriytzi,

Yarlovitza,

Vodnyantzi,

Shipot,

Izvor,

Mali Drenovetz,

Lagoshevtzi,

Darzhanitza,

within municipality of Vidin:

Vartop,

Botevo,

Gaytantsi,

Tzar Simeonovo,

Ivanovtsi,

Zheglitza,

Sinagovtsi,

Dunavtsi,

Bukovets,

Bela Rada,

Slana bara,

Novoseltsi,

Ruptzi,

Akatsievo,

Vidin,

Inovo,

Kapitanovtsi,

Pokrayna,

Antimovo,

Kutovo,

Slanotran,

Koshava,

Gomotartsi.

3. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hiiu maakond.

4. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 651100, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652200, 652300, 652601, 652602, 652603, 652700, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658201, 658202 és 658403 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye 900750, 901250, 901260, 901270, 901350, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902450, 902550, 902650, 902660, 902670, 902750, 903250, 903650, 903750, 903850, 904350, 904750, 904760, 904850, 904860, 905360, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Heves megye 702550, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, és 705350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950, 751150, 752150 és755550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye 552010, 552150, 552250, 552350, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855350, 855450, 855550, 855650, 855660 és 855850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aizputes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Kazdangas pagasts un Aizputes pilsēta,

—	Alsungas novads,

—	Durbes novada Dunalkas un Tadaiķu pagasts,

—	Kuldīgas novada Gudenieku pagasts,

—	Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Ventspils novada Jūrkalnes pagasts,

—	Grobiņas novada Bārtas un Gaviezes pagasts,

—	Rucavas novada Dunikas pagasts.

6. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 2128 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2106, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytuvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Plungės rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnujų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos,

—	Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos.

7. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Ruciane – Nida w powiecie piskim,

część gminy Miłki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63, część gminy Ryn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn, część gminy Giżycko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Giżycko, na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowej granicy gminy do granicy miasta Giżycko i na południe od granicy miasta Giżycko w powiecie giżyckim,

gminy Mikołajki, Piecki, część gminy Sorkwity położona na południe od drogi nr 16 i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim,

gminy Dźwierzuty, Rozogi i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

gminy Gronowo Elbląskie, Markusy, Rychliki, część gminy Elbląg położona na zachód od zachodniej granicy powiatu miejskiego Elbląg i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 22 i część gminy Tolkmicko niewymieniona w części II załącznika w powiecie elbląskim oraz strefa wód przybrzeżnych Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej,

gminy Barczewo, Biskupiec, Dobre Miasto, Dywity, Jonkowo, Świątki i część gminy Jeziorany położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 593 w powiecie olsztyńskim,

gminy Łukta, Miłakowo, Małdyty, Miłomłyn i Morąg w powiecie ostródzkim,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gminy Rudka, Wyszki, część gminy Brańsk położona na północ od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk i miasto Brańsk w powiecie bielskim,

gmina Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

gmina Poświętne w powiecie białostockim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

powiat zambrowski;

w województwie mazowieckim:

gminy Rzekuń, Troszyn, Lelis, Czerwin, Łyse i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

powiat miejski Ostrołęka,

powiat ostrowski,

gminy Karniewo, Maków Mazowiecki, Rzewnie i Szelków w powiecie makowskim,

gmina Krasne w powiecie przasnyskim,

gminy Bodzanów, Bulkowo, Mała Wieś, Staroźreby i Wyszogród w powiecie płockim,

gminy Ciechanów z miastem Ciechanów, Glinojeck, Gołymin – Ośrodek, Ojrzeń, Opinogóra Górna i Sońsk w powiecie ciechanowskim,

gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Płońsk z miastem Płońsk i Sochocin w powiecie płońskim,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Dobre, Stanisławów, część gminy Jakubów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A2, część gminy Kałuszyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogi nr 2 i 92 i część gminy Mińsk Mazowiecki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A2 w powiecie mińskim,

gminy Garbatka Letnisko, Gniewoszów i Sieciechów w powiecie kozienickim,

gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

powiat żyrardowski,

gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Białobrzegi, Promna, Stara Błotnica, Wyśmierzyce i część gminy Stromiec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

gminy Jedlińsk, Jastrzębia i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Iłów, Nowa Sucha, Rybno, część gminy Teresin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92 w powiecie sochaczewskim,

gmina Policzna w powiecie zwoleńskim,

gmina Solec nad Wisłą w powiecie lipskim;

w województwie lubelskim:

gminy Bełżyce, Borzechów, Bychawa, Niedrzwica Duża, Jastków, Konopnica, Strzyżewice, Wysokie, Wojciechów i Zakrzew w powiecie lubelskim,

gminy Miączyn, Nielisz, Sitno, Komarów-Osada, Sułów, część gminy Szczebrzeszyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Szczebrzesyzn i część gminy wiejskiej Zamość położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie zamojskim,

powiat miejski Zamość,

gmina Jeziorzany i część gminy Kock położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Czarną w powiecie lubartowskim,

gminy Adamów i Serokomla w powiecie łukowskim,

gminy Nowodwór, Ryki, Ułęż i miasto Dęblin w powiecie ryckim,

gminy Janowiec, i część gminy wiejskiej Puławy położona na zachód od rzeki Wisły w powiecie puławskim,

gminy Chodel, Karczmiska, Łaziska, Opole Lubelskie, Poniatowa i Wilków w powiecie opolskim,

gminy Rudnik i Żółkiewkaw powiecie krasnostawskim,

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Rachanie, Susiec, Ulhówek i część gminy Łaszczów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 852 w powiecie tomaszowskim,

gminy Łukowa i Obsza w powiecie biłgorajskim,

gminy Kraśnik z miastem Kraśnik, Szastarka, Trzydnik Duży, Urzędów, Wilkołaz i Zakrzówek w powiecie kraśnickim,

gminy Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim;

w województwie podkarpackim:

powiat lubaczowski,

gminy Laszki i Wiązownica w powiecie jarosławskim,

gminy Pysznica, Zaleszany i miasto Stalowa Wola w powiecie stalowowolskim,

gmina Gorzyce w powiecie tarnobrzeskim;

w województwie świętokrzyskim:

gminy Tarłów i Ożarów w powiecie opatowskim,

gminy Dwikozy, Zawichost i miasto Sandomierz w powiecie sandomierskim.

8. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Județul Alba,

—	Județul Cluj,

—	Județul Harghita,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Iași,

—	Județul Neamț,

—

Restul județului Mehedinți care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

—	Comuna Garla Mare,

—

Hinova,

—	Burila Mare,

—

Gruia,

—

Pristol,

—

Dubova,

—	Municipiul Drobeta Turnu Severin,

—

Eselnița,

—

Salcia,

—

Devesel,

—

Svinița,

—

Gogoșu,

—

Simian,

—

Orșova,

—	Obârșia Closani,

—	Baia de Aramă,

—

Bala,

—

Florești,

—

Broșteni,

—

Corcova,

—

Isverna,

—

Balta,

—

Podeni,

—

Cireșu,

—

Ilovița,

—	Ponoarele,

—

Ilovăț,

—

Patulele,

—

Jiana,

—	Iyvoru Bârzii,

—

Malovat,

—	Bălvănești,

—	Breznița Ocol,

—

Godeanu,

—	Padina Mare,

—

Corlățel,

—	Vânju Mare,

—

Vânjuleț,

—	Obârșia de Câmp,

—

Vânători,

—

Vladaia,

—

Punghina,

—

Cujmir,

—

Oprișor,

—

Dârvari,

—	Căzănești,

—	Husnicioara,

—	Poroina Mare,

—

Prunișor,

—

Tămna,

—

Livezile,

—

Rogova,

—

Voloiac,

—

Sisești,

—

Sovarna,

—

Bălăcița,

—	Județul Gorj,

—	Județul Suceava,

—	Județul Mureș,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin.

II DAĻA

1. Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

in Luxembourg province:

—	the area is delimited clockwise by:

—	La frontière avec la France au niveau de Florenville,

—	La N85 jusque son intersection avec la N894au niveau de Florenville,

—	La N894 jusque son intersection avec larue de la Motte,

—	La rue de la Motte jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau,

—	La rue de Neufchâteau,

—	La rue des Bruyères jusque son intersection avec la rue de la Gaume,

—	La rue de la Gaume jusque son intersection avec la rue de l'Accord,

—	La rue de l'Accord,

—	La rue du Fet,

—	La N40 jusque son intersection avec la E25-E411,

—	La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler,

—	La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d'Aubange,

—	La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d'Aubange,

—	La N88 jusque son intersection avec la N811,

—	La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

—	La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88,

—	La N88 jusque son intersection avec la N871,

—	La N871 jusque son intersection avec la N87 au niveau de Rouvroy,

—	La N87 jusque son intersection avec la frontière avec la France.

2. Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

in Varna region:

within municipality of Beloslav:

Razdelna,

within municipalty of Devnya:

Devnya,

Povelyanovo,

Padina,

within municipality of Vetrino:

Gabarnitsa,

within municipality of Provadiya:

Staroselets,

Petrov dol,

Provadiya,

Dobrina,

Manastir,

Zhitnitsa,

Tutrakantsi,

Bozveliysko,

Barzitsa,

Tchayka,

within municipality of Avren:

Trastikovo,

Sindel,

Avren,

Kazashka reka,

Yunak,

Tsarevtsi,

Dabravino,

within municipality of Dalgopol:

Tsonevo,

Velichkovo,

within municipality of Dolni chiflik:

Nova shipka,

Goren chiflik,

Pchelnik,

Venelin,

in Silistra region:

within municipality of Kaynardzha:

Voynovo,

Kaynardzha,

Kranovo,

Zarnik,

Dobrudzhanka,

Golesh,

Svetoslav,

Polkovnik Cholakovo,

Kamentzi,

Gospodinovo,

Davidovo,

Sredishte,

Strelkovo,

Poprusanovo,

Posev,

within municipality of Alfatar:

Alfatar,

Alekovo,

Bistra,

Kutlovitza,

Tzar Asen,

Chukovetz,

Vasil Levski,

within municipality of Silistra:

Glavan,

Silistra,

Aydemir,

Babuk,

Popkralevo,

Bogorovo,

Bradvari,

Sratzimir,

Bulgarka,

Tsenovich,

Sarpovo,

Srebarna,

Smiletz,

Profesor Ishirkovo,

Polkovnik Lambrinovo,

Kalipetrovo,

Kazimir,

Yordanovo,

within municipality of Sitovo:

Dobrotitza,

Lyuben,

Slatina,

within municipality of Dulovo:

Varbino,

Polkovnik Taslakovo,

Kolobar,

Kozyak,

Mezhden,

Tcherkovna,

Dulovo,

Razdel,

Tchernik,

Poroyno,

Vodno,

Zlatoklas,

Tchernolik,

in Dobrich region:

within municipality of Krushari:

Kapitan Dimitrovo,

Ognyanovo,

Zimnitza,

Gaber,

within municipality of Dobrich-selska:

Altsek,

Vodnyantsi,

Feldfebel Denkovo,

Hitovo,

within municipality of Tervel:

Brestnitza,

Kolartzi,

Angelariy,

Balik,

Bezmer,

Bozhan,

Bonevo,

Voynikovo,

Glavantsi,

Gradnitsa,

Guslar,

Kableshkovo,

Kladentsi,

Kochmar,

Mali izvor,

Nova Kamena,

Onogur,

Polkovnik Savovo,

Popgruevo,

Profesor Zlatarski,

Sartents,

Tervel,

Chestimenstko,

within municipality Shabla:

Shabla,

Tyulenovo,

Bozhanovo,

Gorun,

Gorichane,

Prolez,

Ezeretz,

Zahari Stoyanovo,

Vaklino,

Granichar,

Durankulak,

Krapetz,

Smin,

Staevtsi,

Tvarditsa,

Chernomortzi,

within municipality of Kavarna:

Balgarevo,

Bozhurets,

Vranino,

Vidno,

Irechek,

Kavarna,

Kamen briag,

Mogilishte,

Neykovo,

Poruchik Chunchevo,

Rakovski,

Sveti Nikola,

Seltse,

Topola,

Travnik,

Hadzhi Dimitar,

Chelopechene.

3. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150,705250, 705450,705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 855250, 855460, 855750, 855950, 855960, 856051, 856150, 856250, 856260, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550, továbbá 850650, 850850, 851851 és 851852 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821, 552360 és 552960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651200, 652100, 655400, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658100, 658310, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 901850, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901450, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550, 904650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

5. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aizputes novada Kalvenes pagasts,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Auces novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Dobeles novads,

—	Dundagas novads,

—	Durbes novada Durbes un Vecpils pagasts,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novads,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novads,

—	Kandavas novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novads,

—	Krustpils novads,

—	Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novads,

—	Priekules novads,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Rundāles novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Pampāļu, Šķēdes, Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Jaunauces un Vadakstes pagasts,

—	Saulkrastu novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Skrundas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Strenču novads,

—	Talsu novads,

—	Tērvetes novads,

—	Tukuma novads,

—	Vaiņodes novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vārkavas novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

6. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Akmenės rajono savivaldybė: Ventos ir Papilės seniūnijos,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė: Kepalių, Kriukų, Saugėlaukio ir Satkūnų seniūnijos,

—	Jurbarko rajono savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė: Akmenynų, Liubavo, Kalvarijos seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 131 ir į pietus nuo kelio Nr. 200 ir Sangrūdos seniūnijos,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—	Kazlų Rūdos savivaldybė: Jankų, Plutiškių seniūnijos ir Kazlų Rudos seniūnijos dalis nuo kelio Nr. 2613 į šiaurę, kelio Nr. 183 į rytus ir kelio Nr. 230 į šiaurę,

—

Kelmės rajono savivaldybė: Tytuvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio, Kukečių dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 2128 ir į rytus nuo kelio Nr. 2106, ir Šaukėnų seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė: Būdviečio, Kapčiamieščio, Krosnos, Kučiūnų ir Noragėlių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė: Degučių, Gudelių, Mokolų ir Narto seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybė: Šerkšnėnų, Sedos ir Židikų seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė: Stakliškių ir Veiverių seniūnijos

—	Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos,Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—

Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Sintautų, Slavikų. Sudargo, Žvirgždaičių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 140 ir į pietvakarius nuo kelio Nr. 137

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Šiaulių kaimiškoji seniūnija,

—	Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Kybartų, Klausučių, Pajevonio, Šeimenos, Vilkaviškio miesto, Virbalio, Vištyčio seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

7. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki, Stare Juchy i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gminy Godkowo, Milejewo, Młynary, Pasłęk, część gminy Elbląg położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 22 oraz na południe i na południowy wschód od granicy powiatu miejskiego Elbląg, i część obszaru lądowego gminy Tolkmicko położona na południe od linii brzegowej Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej do granicy z gminą wiejską Elbląg w powiecie elbląskim,

powiat miejski Elbląg,

gmina Wydminy, część gminy Miłki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63, część gminy Ryn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn, część gminy wiejskiej Giżycko położona na zachód od zachodniej linii brzegowej jeziora Kisajno i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnacą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Giżyckow powiecie giżyckim,

powiat gołdapski,

część gminy Węgorzewo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

powiat olecki,

gminy Orzysz, Biała Piska i Pisz w powiecie piskim,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Bisztynekw powiecie bartoszyckim,

gmina Kolno i część gminy Jeziorany położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 593 w powiecie olsztyńskim,

powiat braniewski,

gminy Kętrzyn z miastem Kętrzyn, Reszel i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gminy Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński, Lubomino, Orneta i część gminy Kiwity położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

część gminy Sorkwity położona na północ od drogi nr 16 i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim;

w województwie podlaskim:

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy Mielnik, Nurzec – Stacja, Grodzisk, Drohiczyn, Dziadkowice, i Siemiatycze z miastem Siemiatyczew powiecie siemiatyckim,

gminy Białowieża, Czyże, Narew, Narewka, Hajnówka z miastem Hajnówka i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gminy Kobylin-Borzymyi Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

miasto Bielsk Podlaski, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo-zachodniej granicy gminy do granicy miasta Bielsk Podlaski, na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Bielsk Podlaski oraz na północ i północny zachód od granicy miasta Bielsk Podlaski, część gminy Boćki położona na zachód od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i część gminy Brańsk położona na południe od linii od linii wyznaczonej przez drogę nr 66 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Brańsk w powiecie bielskim,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok;

w województwie mazowieckim:

gminy Korczew, Kotuń, Paprotnia, Przesmyki, Wodynie, Skórzec, Mokobody, Mordy, Siedlce, Suchożebry i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat węgrowski,

powiat łosicki,

gminy Brochów, Młodzieszyn, część gminy Teresin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy wiejskiej Sochaczew położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 i część miasta Sochaczew położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 50 i 92 w powiecie sochaczewskim,

powiat nowodworski,

gminy Czerwińsk nad Wisłą, Joniec, Naruszewo Nowe Miasto i Załuski w powiecie płońskim,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mrozy, Siennica, Sulejówek, część gminy Jakubów położona na południe od linii wyznaczoenj przez drogę nr A2, część gminy Kałuszyn położona na południe od linii wyznaczonej przez drogi nr 2 i 92 i część gminy Mińsk Mazowiecki położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A2 i miasto Mińsk Mazowiecki w powiecie mińskim,

powiat garwoliński,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

gminy Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warka w powiecie grójeckim,

gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew, Głowaczów, Kozienice w powiecie kozienickim,

część gminy Stromiec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

powiat miejski Warszawa;

w województwie lubelskim:

gminy Borki, Czemierniki, Kąkolewnica, Komarówka Podlaska, Wohyń i Radzyń Podlaski z miastem Radzyń Podlaski w powiecie radzyńskim,

gminy Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Krzywda, Stanin, część gminy wiejskiej Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Janów Podlaski, Kodeń, Tuczna, Leśna Podlaska, Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

powiat miejski Biała Podlaska,

gmina Łęczna i część gminy Spiczyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 829 w powiecie łęczyńskim,

część gminy Siemień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na zachód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

gminy Niedźwiada, Ostrówek, Abramów, Firlej, Kamionka, Michów, Lubartów z miastem Lubartów i część gminy Kock położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę Czarną, w powiecie lubartowskim,

gminy Jabłonna, Krzczonów, Niemce, Garbów, Głusk i Wólka w powiecie lubelskim,

powiat miejski Lublin,

gminy Mełgiew, Rybczewice, Piaski i miasto Świdnik w powiecie świdnickim,

gminy Fajsławice, Gorzków, i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gminy Dołhobyczów, Mircze, Trzeszczany, Werbkowice i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

gmina Telatyn, Tyszowce i część gminy Łaszczów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 852 w powiecie tomaszowskim,

część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

gmina Grabowiec i część gminy Skierbieszów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

gminy Markuszów, Nałęczów, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Żyrzyn, Baranów, część gminy wiejskiej Puławy położona na wschód od rzeki Wisły i miasto Puławy w powiecie puławskim,

gminy Annopol, Dzierzkowice i Gościeradów w powiecie kraśnickim,

gmina Józefów nad Wisłą w powiecie opolskim,

gminy Kłoczew i Stężyca w powiecie ryckim;

w województwie podkarpackim:

gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim.

8. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—

Restul județului Maramureș care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:

—	Comuna Vișeu de Sus,

—	Comuna Moisei,

—	Comuna Borșa,

—	Comuna Oarța de Jos,

—	Comuna Suciu de Sus,

—	Comuna Coroieni,

—	Comuna Târgu Lăpuș,

—	Comuna Vima Mică,

—	Comuna Boiu Mare,

—	Comuna Valea Chioarului,

—	Comuna Ulmeni,

—	Comuna Băsești,

—	Comuna Baia Mare,

—	Comuna Tăuții Magherăuș,

—	Comuna Cicărlău,

—	Comuna Seini,

—	Comuna Ardusat,

—	Comuna Farcasa,

—	Comuna Salsig,

—	Comuna Asuaju de Sus,

—	Comuna Băița de sub Codru,

—	Comuna Bicaz,

—	Comuna Grosi,

—	Comuna Recea,

—	Comuna Baia Sprie,

—	Comuna Sisesti,

—	Comuna Cernesti,

—	Copalnic Mănăstur,

—	Comuna Dumbrăvița,

—	Comuna Cupseni,

—	Comuna Șomcuța Mare,

—	Comuna Sacaleșeni,

—	Comuna Remetea Chioarului,

—	Comuna Mireșu Mare,

—	Comuna Ariniș,

—	Județul Bistrița-Năsăud.

III DAĻA

1. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta,

—	Saldus novada Saldus, Zirņu, Lutriņu un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta.

2. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės, Kruopių, Naujosios Akmenės kaimiškoji ir Naujosios Akmenės miesto seniūnijos,

—	Birštono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė: Gaižaičių, Gataučių, Joniškio, Rudiškių, Skaistgirio, Žagarės seniūnijos,

—	Kalvarijos savivaldybė: Kalvarijos seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 131 ir į šiaurę nuo kelio Nr. 200,

—	Kazlų Rudos savivaldybė: Antanavo seniūnija ir Kazlų Rudos seniūnijos dalis nuo kelio Nr. 2613 į pietus, kelio Nr. 183 į vakarus ir kelio Nr. 230 į pietus,

—	Lazdijų rajono savivaldybė: Lazdijų miesto, Lazdijų, Seirijų, Šeštokų, Šventežerio ir Veisiejų seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė: Igliaukos, Liudvinavo, Marijampolės, Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

—	Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Jiezno, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Prienų ir Šilavotos seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio ir Plokščių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 140 ir į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 137,

—	Šiaulių rajono savivaldybės: Bubių, Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kuršėnų kaimiškoji, Kuršėnų miesto, Kužių, Meškuičių, Raudėnų ir Šakynos seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio ir Plokščių seniūnijos ir Kriūkų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Lukšių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 3804, Šakių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 140 ir į šiaurės rytus nuo kelio Nr. 137,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybės: Gižų ir Pilviškių seniūnijos.

3. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Sępopol i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

część gminy Kiwity położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gminy Srokowo, Barciany i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gminy Budry, Pozezdrze i część gminy Węgorzewo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

gmina Kruklanki, część gminy Giżycko położona na wschód od zachodniej linii brzegowej jeziora Kisajno do granic miasta Giżycko oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr nr 63 biegnącą od południowo-wchodniej granicy miasta Giżycko do południowej granicy gminy Giżycko i, miasto Giżycko w powiecie giżyckim,

w województwie podlaskim:

gmina Orla, część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo-zachodniej granicy gminy do granicy miasta Bielsk Podlaski i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Bielsk Podlaski i część gminy Boćki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

gminy Kleszczele, Czeremcha i część gminy Dubicze Cerkiewne położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1654B w powiecie hajnowskim,

gmina Milejczyce w powiecie siemiatyckim;

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice i Wiśniew w powiecie siedleckim,

w województwie lubelskim:

gminy Białopole, Dubienka, Chełm, Leśniowice, Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Żmudź i część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gminy Izbica, Kraśniczyn, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Siennica Różana i część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gmina Stary Zamość i część gminy Skierbieszów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Urszulin, Stary Brus, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

gminy Cyców, Ludwin, Puchaczów, Milejów i część gminy Spiczyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 829 w powiecie łęczyńskim,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Jabłoń, Podedwórze, Dębowa Kłoda, Parczew, Sosnowica, część gminy Siemień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na wschód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

gminy Sławatycze, Sosnówka, i Wisznice w powiecie bialskim,

gmina Ulan Majorat w powiecie radzyńskim,

gminy Ostrów Lubelski, Serniki i Uścimów w powiecie lubartowskim,

gmina Wojcieszków i część gminy wiejskiej Łuków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Łuków, a następnie na północ, zachód, południe i wschód od linii stanowiącej północną, zachodnią, południową i wschodnią granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 806 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Horodło, Uchanie i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 biegnącą od zachodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów do granicy miasta Hrubieszów oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy miasta Hrubieszów do wschodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

4. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—

Partea din județul Maramureș cu următoarele delimitări:

—	Comuna Petrova,

—	Comuna Bistra,

—	Comuna Repedea,

—	Comuna Poienile de sub Munte,

—	Comuna Vișeu e Jos,

—	Comuna Ruscova,

—	Comuna Leordina,

—	Comuna Rozavlea,

—	Comuna Strâmtura,

—	Comuna Bârsana,

—	Comuna Rona de Sus,

—	Comuna Rona de Jos,

—	Comuna Bocoiu Mare,

—	Comuna Sighetu Marmației,

—	Comuna Sarasau,

—	Comuna Câmpulung la Tisa,

—	Comuna Săpânța,

—	Comuna Remeti,

—	Comuna Giulești,

—	Comuna Ocna Șugatag,

—	Comuna Desești,

—	Comuna Budești,

—	Comuna Băiuț,

—	Comuna Cavnic,

—	Comuna Lăpuș,

—	Comuna Dragomirești,

—	Comuna Ieud,

—	Comuna Saliștea de Sus,

—	Comuna Săcel,

—	Comuna Călinești,

—	Comuna Vadu Izei,

—	Comuna Botiza,

—	Comuna Bogdan Vodă,

—	Localitatea Groșii Țibileșului, comuna Suciu de Sus,

—	Localitatea Vișeu de Mijloc, comuna Vișeu de Sus,

—	Localitatea Vișeu de Sus, comuna Vișeu de Sus.

—

Partea din județul Mehedinți cu următoarele comune:

—	Comuna Strehaia,

—	Comuna Greci,

—	Comuna Brejnita Motru,

—	Comuna Butoiești,

—	Comuna Stângăceaua,

—	Comuna Grozesti,

—	Comuna Dumbrava de Jos,

—	Comuna Băcles,

—	Comuna Bălăcița,

—	Județul Argeș,

—	Județul Olt,

—	Județul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

24.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/64

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2019/1032

(2019. gada 10. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2019/11)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 9.2. pantu, 12.1. pantu, 14.3. pantu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

(2)	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1) būtu jāgroza, lai tajā iekļautu vajadzīgās tehniskas un redakcionālas korekcijas, kas attiecas uz dažiem monetārās politikas operāciju aspektiem.

(3)	Lai stiprinātu Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma caurredzamību, būtu jāprecizē aģentūru kā parāda instrumentu emitentu vai garantijas devēju definīcija.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2), kas pieņemta 2017. gada 12. decembrī, nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu. Eurosistēmas nodrošinājuma regulējums būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā nozīmīgās iezīmes, kas piemīt a) atklāšanas prasībām, kas minētajā regulā noteiktas attiecībā uz datiem par kredītkvalitāti un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un b) minētās regulas noteikumiem par vērtspapīrošanas repozitoriju reģistrēšanu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē.

(5)

Lai novērtētu tādu aktīvu kredītkvalitāti, kuri sniegti kā nodrošinājums kredītoperācijām, Eurosistēma ņem vērā informāciju no kredītnovērtējuma sistēmām. Šajā kontekstā būtu jāpārtrauc izmantot trešās personas – reitinga instrumentu (RI) sniedzējas kā atzītus kredītnovērtējumu avotus, lai mazinātu Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma sarežģītību un sekmētu to, ka Eurosistēma mazāk izmanto ārējos kredītnovērtējumus.

(6)

Eurosistēma kā nodrošinājumu pieņem noteiktus tirgojamos parāda instrumentus, kurus emitējušas vai garantējušas daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas. Lai mazinātu Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma sarežģītību, būtu jāracionalizē kritēriji, saskaņā ar kuriem institūcijas atzīst par daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām.

(7)

Eurosistēma kā nodrošinājumu pieņem noteiktas kredītprasības. Lai mazinātu sarežģītību un nodrošinātu Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma saskaņotību, nepieciešams grozīt šādu kredītprasību atbilstības kritērijus. Eurosistēma jo īpaši pārstās nodalīt mainīgas procentu likmes kredītprasības ar zemāko vai augstāko procentu likmi, kas noteikta emisijas brīdī un pēc emisijas. Eurosistēma arī pārstās nodalīt mainīgas procentu likmes kredītprasības ar atsauces procentu likmi, kas piesaistīta valdības obligāciju peļņas likmēm, balstoties uz valdības obligāciju termiņiem. Nepieciešams arī precizēt, ka kredītprasības nav atbilstošas, ja pēdējā naudas plūsma bijusi negatīva. Turklāt, lai vairāk saskaņotu kredītprasību izmantošanu kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās, būtu jāievieš arī minimālā apjoma robežvērtība iekšzemes kredītprasību atbilstības novērtēšanai.

(8)

Lai aizsargātu Eurosistēmu pret finanšu zaudējumiem gadījumos, kuros nodrošinājums jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ, uz visiem Eurosistēmas kredītoperāciju atbilstošajiem aktīviem attiecas novērtēšanas noteikumi un noteikti riska kontroles pasākumi. Šajā kontekstā nepieciešams precizēt, ka netirgojamo aktīvu vērtību Eurosistēma nosaka, balstoties uz šādu aktīvu atlikuma summu.

(9)

Eurosistēma kā nodrošinājumu pieņem nodrošinātās obligācijas, kuras emitējis, garantējis vai kura debitors ir darījuma partneris vai jebkura institūcija, ar kuru tam ir ciešas saiknes, ar nosacījumu, ka šīs nodrošinātās obligācijas atbilst noteiktiem kritērijiem. Šajā kontekstā Eurosistēmai nepieciešams papildus precizēt kritērijus tam, lai šādas nodrošinātās obligācijas pieņemtu kā nodrošinājumu.

(10)

Skaidrības nolūkā nepieciešams izdarīt arī citus nelielus grozījumus, tostarp saistībā ar apjomu, kuram jābūt nodrošinātam likviditāti palielinošās operācijās, termiņu, līdz kuram var pieprasīt piekļuvi pastāvīgajām iespējām, kā arī ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem un naudas plūsmu radošajiem aktīviem.

(11)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne (ES) 2015/510 (ECB/2014/60),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādni (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) groza šādi:

šādi groza 2. pantu:

ar šādu punktu aizstāj 2) punktu:

“2)

“aģentūra” ir institūcija, kas reģistrēta dalībvalstī, kuras valūta ir euro, un kas vai nu veic noteiktas darbības sabiedrības labā valsts vai reģionālā līmenī, vai arī nodrošina finansējumu tām, un ko kā aģentūru klasificē Eurosistēma. To institūciju sarakstu, kuras klasificētas kā aģentūras, publicē ECB interneta vietnē, un tajā norāda, vai attiecībā uz katru institūciju ir ievēroti XII.a pielikumā noteiktie kvantitatīvie kritēriji novērtējuma diskontiem;”;

iekļauj šādu 26.a) un 26.b) punktu:

“26.a)

“EVTI pārskatu sniegšanas sākuma datums” ir pirmā diena, kurā a) vērtspapīrošanas repozitorijs reģistrēts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē (EVTI) un tādēļ kļūst par EVTI vērtspapīrošanas repozitoriju, kā arī b) Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (*1) 7. panta 4. punktu pieņēmusi attiecīgos īstenošanas tehniskos standartus standartizētu veidņu formātā, un tie ir stājušies spēkā;

26.b)

“EVTI vērtspapīrošanas repozitorijs” ir vērtspapīrošanas repozitorijs Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 23) punkta nozīmē, kurš reģistrēts EVTI saskaņā ar minētās regulas 10. pantu;

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).”"

iekļauj šādu 31.a) punktu:

“31.a)

“Eurosistēmas apstiprināts repozitorijs” ir institūcija, kuru apstiprinājusi Eurosistēma saskaņā ar VIII pielikumu un kura turpina atbilst minētajā pielikumā noteiktajām prasībām apstiprināšanai;”;

iekļauj šādu 50.a) punktu:

“50.a)

“kredītu līmeņa datu repozitorijs” ir EVTI vērtspapīrošanas repozitorijs vai Eurosistēmas apstiprināts repozitorijs;”;

ar šādu apakšpunktu aizstāj 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

“b)

nodrošina pietiekamu operācijas nodrošinājumu līdz tās termiņam; to aktīvu vērtība, kuri mobilizēti kā nodrošinājums, jebkurā laikā atbilst likviditāti palielinošo operāciju kopējai atlikuma summai, ieskaitot operācijas laikā uzkrātos procentus. Ja uzkrāti procenti ar pozitīvu likmi, piemērojamā summa katru dienu jāpieskaita likviditāti palielinošās operācijas kopējai atlikuma summai, savukārt, ja uzkrāti procenti ar negatīvu likmi, piemērojamā summa katru dienu jāatņem no likviditāti palielinošās operācijas kopējā atlikuma;”;

ar šādu punktu aizstāj 19. panta 5. punktu:

“5. Darījuma partneris var nosūtīt savai vietējai NCB pieprasījumu par piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti. Ar nosacījumu, ka vietējā NCB pieprasījumu saņem ne vēlāk kā 15 minūšu pēc TARGET2 slēgšanas laika, NCB pieprasījumu apstrādā TARGET2 tajā pašā dienā. Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves aizdevumu iespējai uz nakti pieprasījumam, tiek pagarināts vēl par 15 minūtēm. Ārkārtas gadījumos Eurosistēma var nolemt piemērot vēlāku termiņu. Piekļuves aizdevumu iespējai uz nakti pieprasījumā norāda nepieciešamā kredīta summu. Darījuma partneris iesniedz pietiekamu daudzumu atbilstošo aktīvu kā darījuma nodrošinājumu, ja vien darījuma partneris šādus aktīvus jau nav noguldījis iepriekš vietējā NCB saskaņā ar 18. panta 4. punktu.”;

ar šādu punktu aizstāj 22. panta 2. punktu:

“2. Lai varētu iegūt piekļuvi noguldījumu iespējai, darījuma partnerim jānosūta pieprasījums vietējai NCB. Ar nosacījumu, ka vietējā NCB pieprasījumu saņem ne vēlāk kā 15 minūšu pēc TARGET2 slēgšanas laika, vietējā NCB pieprasījumu apstrādā TARGET2 tajā pašā dienā. Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves noguldījumu iespējai pieprasījumam, tiek pagarināts vēl par 15 minūtēm. Ārkārtas gadījumos Eurosistēma var nolemt piemērot vēlākus termiņus. Pieprasījumā norāda summu, kas tiks noguldīta, izmantojot noguldījumu iespēju.”;

ar šādiem punktiem aizstāj 59. panta 4. un 5. punktu:

“4. Informāciju par kredītkvalitātes līmeņiem Eurosistēma publicē ECB interneta vietnē Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas veidā, t. sk. kredītkvalitātes līmeņu piesaisti kredītnovērtējumiem, kurus sniegušas atzītas ārējās kredītnovērtējuma iestādes (external credit assessment institutions; ECAI).

5. Kredītkvalitātes prasību novērtējumā Eurosistēma ņem vērā kredītnovērtējuma informāciju, ko sniedz kredītnovērtējumu sistēmas, kuras pieder kādam no trijiem avotiem saskaņā ar ceturtās daļas V sadaļu.”;

6)	svītro 69. panta 2. punktu;

7)	pamatnostādnes 70. pantā iekļauj šādu 3.a punktu: “3.a Tādu parāda instrumentu emitents vai garantijas devējs, kurus emitējušas vai garantējušas aģentūras, ir reģistrēts dalībvalstī, kuras valūta ir euro.”;

ar šādu punktu aizstāj 73. panta 1. punktu:

“1. ABS ir atbilstoši, ja visi naudas plūsmu radošie aktīvi, kas nodrošina ABS, ir viendabīgi, t. i., par tiem iespējams sniegt pārskatu saskaņā ar vienu no VIII pielikumā minētajām kredītu līmeņa veidlapām, kas attiecas uz vienu no šiem:

a)	mājokļa hipotēkas;

b)	aizdevumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

c)	automobiļu kredīti;

d)	patēriņa finanšu kredīti;

e)	līzinga saistības;

f)	kredītkaršu saistības.”;

šādi groza 74. pantu:

a)	ar šādu tekstu aizstāj 3. punktu: “3. Šā panta 2. punkta vajadzībām hipotēkas pārvaldītājs vai pamatā esošo debitoru prasību pārvaldītājs tiek uzskatīts par starpnieku.”;

ar šādu tekstu aizstāj 4. punktu:

“4. Naudas plūsmu radošo aktīvu parādnieki un kreditori ir reģistrēti EEZ vai, ja tie ir fiziskās personas, ir EEZ rezidenti. Parādniekiem, kas ir fiziskās personas, jābūt EEZ rezidentiem naudas plūsmu radošo aktīvu iniciēšanas brīdī. Jebkuri saistītie vērtspapīri atrodas EEZ, un naudas plūsmu radošajiem aktīviem piemērojamie tiesību akti ir EEZ valsts tiesību akti.”;

10)

šādi groza 78. pantu:

ar šādu tekstu aizstāj 1. punktu:

“1. Pilnvērtīgi un standartizēti kredītu līmeņa dati par tādu naudas plūsmu radošo aktīvu pūlu, ar kuriem nodrošināti ABS, pieejami saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas VIII pielikumā un kas ietver informāciju par prasīto datu kvalitātes novērtējumu un prasības kredītu līmeņa datu repozitorijiem. Atbilstības novērtējumā Eurosistēma ņem vērā: a) jebkādu datu nesniegšanu un b) to, cik bieži atsevišķi kredītu līmeņa datu lauki nesatur jēgpilnus datus.”;

ar šādu tekstu aizstāj 2. punktu:

“2. Neierobežojot VIII pielikumā noteiktās vērtējuma vērtības attiecībā uz kredītu līmeņa datiem, Eurosistēma var pieņemt kā atbilstošu nodrošinājumu ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus ar novērtējumu, kas ir zemāks par prasīto vērtību (A1), izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, un atkarībā no tā, vai ir saņemts pienācīgs paskaidrojums par nepieciešamā vērtējuma nesasniegšanas iemesliem. Eurosistēma nosaka maksimālo pieļaujamo novirzi un pieļaujamās novirzes periodu katram atbilstošam paskaidrojumam, kā sīkāk norādīts ECB interneta vietnē. Pieļaujamās novirzes periods norāda laika posmu, kurā ABS datu kvalitāte jāuzlabo.”;

11)

šādi groza 81.a pantu:

ar šādu tekstu aizstāj 1. punkta pirmo ievilkumu:

“—	parāda instrumenti, kurus emitējušas aģentūras,”;

b)	svītro 5. punktu;

12)

ar šādu pantu aizstāj 90. pantu:

“90. pants

Kredītprasību pamatsumma un kuponi

Lai kredītprasības būtu atbilstošas, tās atbilst šādām prasībām:

a)	līdz galīgajai dzēšanai tām ir fiksēta beznosacījumu pamatsumma; un

līdz galīgajai dzēšanai tām ir tām ir procentu likme, kas ir viena no šādām:

i)	nulles kupona;

ii)

fiksēta;

iii)

mainīga, t. i., piesaistīta atsauces procentu likmei un ar šādu struktūru: kupona procentu likme = atsauces procentu likme ± x, ja f ≤ kupona procentu likme ≤ c, kur:

—

atsauces procentu likme konkrētajā brīdī atbilst tikai vienam no tālāk minētajiem lielumiem:

—	euro naudas tirgus procentu likmei, piemēram, Euribor, LIBOR vai līdzīgiem indeksiem,

—	pastāvīga termiņa mijmaiņas darījuma procentu likmei, piemēram, CMS, EIISDA, EUSA,

—	vienas euro zonas valdības obligācijas peļņas likmei vai vairāku šādu obligāciju indeksam,

—	f (zemākā procentu likme), c (augstākā procentu likme), ja tādas ir, un x (marža) ir vai nu iepriekš iniciēšanas brīdī noteikti skaitļi, vai arī tie var mainīties kredītprasības darbības laikā; f un/vai c var sākt piemērot arī pēc kredītprasības iniciēšanas; un

c)	to pēdējā naudas plūsma nav bijusi negatīva. Ja naudas plūsma kļūst negatīva, kredītprasība pārstāj būt atbilstoša negatīvas naudas plūsmas iestāšanās brīdī. Tā var kļūt atkal atbilstoša tad, kad naudas plūsma vairs nav negatīva, ar nosacījumu, ka tā atbilst visām pārējām prasībām.”;

13)

ar šādu pantu aizstāj 93. pantu:

“93. pants

Kredītprasību minimālais apjoms

Brīdī, kad darījuma partneris iesniedz iekšzemes izmantošanai paredzētās kredītprasības kā nodrošinājumu, tās atbilst minimālā apjoma robežvērtībai 25 000 euro apjomā vai augstākā apjomā, kuru var noteikt vietējā NCB. Pārrobežu izmantošanai piemēro 500 000 euro minimālā apjoma robežvērtību.”;

14)	ar šādu punktu aizstāj 95. panta 1. punktu: “1. Atbilstošu kredītprasību debitori un garantijas devēji ir nefinanšu sabiedrības, valsts sektora iestādes (izņemot publiskas finanšu sabiedrības), daudzpusējās attīstības bankas vai starptautiskās organizācijas.”;

15)

ar šādu pantu aizstāj 100. pantu:

“100. pants

Kredītprasību iesniegšanai izmantoto procedūru pārbaudes

NCB vai uzraudzības iestādes, vai ārējie auditori veic vienreizēju to procedūru piemērotības pārbaudi, kuras darījuma partneris izmanto, lai Eurosistēmai sniegtu informāciju par kredītprasībām. Ja veic būtiskas izmaiņas šajās procedūrās, var veikt jaunu vienreizēju šo procedūru pārbaudi.”;

16)

ar šādu punktu aizstāj 107.a panta 2. punktu:

“2. DECC ir fiksēta beznosacījumu pamatsumma un kupona struktūra, kas atbilst 63. pantā noteiktajiem kritērijiem. Nodrošinājuma pūlā ir tikai kredītprasības, par kurām ir pieejama:

a)	īpaša ECB DECC kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapa; vai

b)	ABS kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapa saskaņā ar 73. pantu.”;

17)

šādi groza 107.e pantu:

ar šādu tekstu aizstāj 3. punktu:

“3. Pamatā esošo individuālo kredītprasību līmenī padara pieejamus pilnvērtīgus un standartizētus kredītu līmeņa datus par pamatā esošo kredītprasību pūlu, veicot to saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām procedūrām un izmantojot minētajā pielikumā noteiktās pārbaudes naudas plūsmu radošiem aktīviem, kas nodrošina ABS, izņemot datus par ziņošanas biežumu, kā arī ņemot vērā piemērojamo kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapu un to, vai attiecīgās puses iesniegušas kredītu līmeņa datus kredītu līmeņa datu repozitorijā. DECC ir atbilstoši, ja visas pamatā esošās kredītprasības ir viendabīgas, t. i., par tām iespējams sniegt pārskatu, izmantojot vienu ECB DECC kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapu. Eurosistēma pēc attiecīgu datu izvērtēšanas var uzskatīt DECC par tādiem, kas nav viendabīgi.”;

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5. ABS piemērotās datu kvalitātes prasības piemēro DECC, tostarp īpašām ECB DECC kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapām. Izmantojot īpašu ECB DECC kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapu, kas publicēta ECB interneta vietnē, kredītu līmeņa datus sniedz:

a)	EVTI vērtspapīrošanas repozitorijam; vai

b)	Eurosistēmas apstiprinātam repozitorijam.”;

iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a DECC kredītu līmeņa datus EVTI vērtspapīrošanas repozitorijam saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu sāk sniegt tā kalendārā mēneša sākumā, kurš ir nākamais pēc mēneša, kurā aprit trīs mēneši no EVTI pārskatu sniegšanas sākuma datuma.

DECC kredītu līmeņa datus Eurosistēmas apstiprinātam repozitorijam saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu atļauts sniegt līdz tā kalendārā mēneša beigām, kurā aprit trīs gadi un trīs mēneši pēc EVTI pārskatu sniegšanas sākuma datuma.

EVTI pārskatu sniegšanas aktivizācijas datumu ECB publicē savā interneta vietnē.”;

18)

ar šādu punktu aizstāj 114. panta 5. punktu:

“5. Ja garantijas devējs nav valsts sektora institūcija, kura tiesīga iekasēt nodokļus, lai ar garantiju garantētu tirgojamo aktīvu vai kredītprasību varētu uzskatīt par atbilstošu, attiecīgā NCB iesniedz formas un satura ziņā Eurosistēmai pieņemamu juridisku apstiprinājumu attiecībā uz garantijas juridisko spēkā esību, saistošajām sekām un realizējamību. Juridisko apstiprinājumu sagatavo personas, kas ir neatkarīgas no darījumu partnera, emitenta/debitora un garantijas devēja, ir juridiski kvalificētas izdot šādu apstiprinājumu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, piemēram, juristi, kuri praktizē juridiskās firmās vai strādā atzītās akadēmiskās struktūrās vai publiskās iestādēs. Juridiskajā apstiprinājumā jābūt noteiktam, ka garantija nav personiska un to var realizēt tikai tirgojamā aktīva turētājs vai kredītprasības kreditors. Ja garantijas devējs nav reģistrēts tajā jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē garantiju, juridiskajā apstiprinājumā iekļauj arī apliecinājumu par garantijas spēkā esību un realizējamību saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kurā reģistrēts garantijas devējs. Attiecībā uz tirgojamiem aktīviem darījuma partneris iesniedz juridisko apstiprinājumu izskatīšanai tajā NCB, kura paziņo par konkrēta garantētā aktīva iekļaušanu atbilstošo aktīvu sarakstā. Attiecībā uz kredītprasībām darījuma partneris, kurš vēlas mobilizēt kredītprasību, iesniedz juridisko apstiprinājumu izskatīšanai tajā NCB, kura atrodas minēto kredītprasību regulējošo tiesību aktu jurisdikcijā. Uz garantijas realizēšanas prasību attiecas maksātnespējas vai bankrota likumi, vispārējie kapitāla vērtspapīru principi un citi līdzīgi likumi un principi, kas attiecināmi uz garantijas devēju un kopumā ietekmē kreditoru tiesības attiecībā pret garantijas devēju.”;

19)

ar šādiem punktiem aizstāj 119. panta 1. un 2. punktu:

“1. Kredītnovērtējumu informāciju, uz kuras pamata Eurosistēma veic atbilstības novērtējumu aktīviem, kas ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas kredītoperācijās, sniedz kredītnovērtējumu sistēmas, kas ietilpst kādā no šiem trijiem avotiem:

ECAI;

b)	NCB iekšējās kredītnovērtējumu sistēmas (in-house credit assessment systems – ICAS);

c)	darījuma partneru iekšējās uz reitingiem balstītas (internal rating-based – IRB) sistēmas.

2. Katrs no 1. punktā minētajām kredītnovērtējumu avotiem var aptvert kredītnovērtējumu sistēmu kopumu. Kredītnovērtējumu sistēmas atbilst šajā sadaļā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem. Atzīto kredītnovērtējumu sistēmu, t. i., ECAI un ICAS, saraksts publicēts ECB interneta vietnē.”;

20)	svītro 124. pantu;

21)	svītro 125. pantu;

22)	ar šādu pantu aizstāj 135. pantu: “135. pants Netirgojamo aktīvu novērtēšanas noteikumi Netirgojamo aktīvu vērtību Eurosistēma nosaka atbilstoši šādu netirgojamo aktīvu atlikuma summai.”;

23)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 138. panta 3. punkta b) apakšpunktu:

“b)	nodrošinātās obligācijas, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1.–3. punkta un 6. punkta prasībām. No 2020. gada 1. februāra šādām nodrošinātajām obligācijām vajadzīgs 83. panta a) punktā definētais ECAI emisijas reitings, kurš atbilst IX.b pielikuma prasībām;”;

24)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 141. panta 1. punkta c) apakšpunktu:

“c)	ja šādus aktīvus emitējusi aģentūra, daudzpusēja attīstības banka vai starptautiska organizācija.”;

25)	pamatnostādnes VI, VIII un IX.b pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs pamatnostādnes I pielikumā;

26)	tekstu, kas ietverts šīs pamatnostādnes II pielikumā, pievieno kā jaunu XII.a pielikumu Pamatnostādnei (ES) 2015/510 (ECB/2014/60).

2. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu šīs pamatnostādnes noteikumiem, un piemēro tos ar 2019. gada 5. augustu. Tās ne vēlāk kā 2019. gada 21. jūnijā informē Eiropas Centrālo banku par dokumentiem un līdzekļiem, kas attiecas uz šiem pasākumiem.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 10. maijā

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne) (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).

I PIELIKUMS

Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) VI, VIII un IX.b pielikumu groza šādi:

šādi groza VI pielikumu:

a)	ar šādu virsrakstu aizstāj pielikuma 2. tabulas virsrakstu: “Vērtspapīru norēķinu sistēmu atbilstošās saiknes”;

b)	ar šādu teikumu aizstāj pirmo teikumu pēc pielikuma 2. tabulas virsraksta: “Valsts B VNS emitēto atbilstošo aktīvu, kuru turētājs ir valstī A reģistrēts darījuma partneris, izmantošana ar valsts A un valsts B VNS atbilstošās saiknes palīdzību, lai saņemtu kredītu no valsts A NCB.”;

c)	ar šādu teikumu aizstāj pirmo teikumu pēc pielikuma 3. tabulas virsraksta: “Valsts C VNS emitēto atbilstošo aktīvu, kurus valsts B VNS tur valstī A reģistrēts darījuma partneris, izmantošana ar valsts B un valsts C VNS atbilstošās saiknes palīdzību, lai saņemtu kredītu no valsts A NCB.”;

šādi groza VIII pielikumu:

ar šādu tekstu aizstāj virsrakstu un ievaddaļu:

“VIII PIELIKUMS

KREDĪTU LĪMEŅA DATU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTIEM VĒRTSPAPĪRIEM UN PRASĪBAS KREDĪTU LĪMEŅA DATU REPOZITORIJIEM

Šis pielikums attiecas uz pilnīgu un standartizētu kredītu līmeņa datu sniegšanu par ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) naudas plūsmu radošu aktīvu pūlu, kā noteikts 78. pantā, un tajā izklāstītas prasības kredītu līmeņa datu repozitorijiem.

”;

šādi groza I iedaļu:

ar šādu tekstu aizstāj 1. un 2. punktu:

“1.	Kredītu līmeņa dati attiecīgajām personām jāsniedz kredītu līmeņa datu repozitorijam saskaņā ar šo pielikumu. Kredītu līmeņa datu repozitorijs šādus datus publicē elektroniski.

Kredītu līmeņa datus sniedz par katru atsevišķu darījumu, izmantojot:

a)	attiecīgās veidnes, kas noteiktas īstenošanas tehniskajos standartos, kurus pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 7. panta 4. punktu, ja par darījumiem paziņo EVTI vērtspapīrošanas repozitorijam; vai

b)	atjauninātu attiecīgo ECB kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapu, kas publicēta ECB interneta vietnē, ja par darījumiem paziņo Eurosistēmas apstiprinātam repozitorijam.

Abos gadījumos attiecīgās veidlapas izvēle ir atkarīga no aktīva veida, kas nodrošina ABS, kā noteikts 73. panta 1. punktā.”;

ii)

iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a

Kredītu līmeņa datus saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu jāsāk sniegt tā kalendārā mēneša sākumā, kurš ir nākamais pēc mēneša, kurā aprit trīs mēneši no EVTI pārskatu sniegšanas sākuma datuma.

Kredītu līmeņa datus saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu atļauts sniegt līdz tā kalendārā mēneša beigām, kurā aprit [trīs gadi un trīs mēneši] pēc EVTI pārskatu sniegšanas sākuma datuma.

2.b

Neskarot 2.a punkta otro daļu, kredītu līmeņa dati par katru atsevišķu darījumu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu jāsniedz, ja piepildās šādi divi nosacījumi:

attiecīgajām darījuma pusēm saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 2. punktu ir pienākums sniegt kredītu līmeņa datus EVTI vērtspapīrošanas repozitorijam, izmantojot attiecīgās veidnes, kas noteiktas īstenošanas tehniskajos standartos, kurus pieņēmusi Komisija saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu; un

b)	saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu ir uzsākta kredītu līmeņa datu sniegšana.”;

šādi groza II iedaļu:

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.	ABS jāsasniedz obligātais atbilstības līmenis, ko nosaka pēc tā, kāda informācija pieejama noteiktās kredītu līmeņa datu pārskata veidlapu datu ailēs.”;

ii)

ar šādu tekstu aizstāj 3. punkta pirmo teikumu:

“3.	Lai aizpildītu ailes, kurām dati nav pieejami, katrā šādā kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapā tiek iekļautas sešas “Nav datu” (ND) norādīšanas iespējas, un tās jāaizpilda katru reizi, kad konkrēti dati nevar tikt sniegti atbilstoši kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapai.”;

šādi groza III iedaļu:

ar šādu tekstu aizstāj virsrakstu:

“III.

DATU REZULTĀTU METODOLOĢIJA”;

ii)	svītro 1. punktu;

iii)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.	Kredītu līmeņa datu repozitorijs pēc kredītu līmeņa datu iesniegšanas un apstrādes aprēķinās un noteiks rezultātu katram ABS darījumam.”;

iv)	svītro 4. punktu un 3. tabulu;

ar šādu tekstu aizstāj IV iedaļas II daļas, kuras virsraksts ir “Apstiprināšanas un apstiprinājuma atsaukšanas procedūras”, 1. punktu:

“1.

Pieteikumu kredītu līmeņa datu repozitorija Eurosistēmas apstiprināšanai iesniedz ECB Riska vadības direktorātam. Pieteikumā sniedz pienācīgu pamatojumu un pilnīgu pamatojošo dokumentāciju, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja atbilstību šajā pamatnostādnē noteiktajām kredītu līmeņa datu repozitorija prasībām. Pieteikumu, pamatojumu un pamatojošo dokumentāciju iesniedz rakstiski un, ja iespējams, elektroniskā veidā. Pēc 2019. gada 13. maija pieteikumi apstiprināšanai netiks pieņemti. Jebkurš pieteikums, kuru saņems līdz minētajam datumam, tiks apstrādāts saskaņā ar šo pielikumu.”;

šādi groza IX.b pielikumu:

ar šādu daļu aizstāj 1. punkta trešo daļu:

“Šīs prasības piemēro 83. pantā minētajiem emisijas reitingiem, un tādēļ tās attiecas uz visiem aktīvu un programmu reitingiem atbilstošajām nodrošinātām obligācijām. ECAI atbilstība šīm prasībām tiks regulāri izvērtēta. Ja nav ievēroti kritēriji attiecībā uz konkrētu nodrošināto obligāciju programmu, Eurosistēma var uzskatīt, ka ar attiecīgo nodrošināto obligāciju programmu saistītais publiskais kredītreitings vai kredītreitingi neatbilst ECAF augstajiem kredītstandartiem. Tādējādi attiecīgās ECAI publisko kredītreitingu nevar izmantot, lai konstatētu kredītkvalitātes prasības tirgojamiem aktīviem, kas emitēti saskaņā ar konkrēto nodrošināto obligāciju programmu.”;

šādi groza 2. punkta b) apakšpunktu:

ar šādu tekstu aizstāj vi) un vii) punktu:

“vi)	valūtu dalījums, t. sk. vērtības dalījums nodrošinājuma pūla līmenī un individuālu obligāciju līmenī, tostarp ietverot euro denominēto aktīvu procentuālo daļu un euro denominēto obligāciju procentuālo daļu;

vii)

nodrošinājuma pūla aktīvi, t. sk. aktīvu bilance, aktīvu veidi, kredītu skaits un vidējais lielums, sezonu dalījums, termiņi, kredīta/novērtējuma koeficienti, reģionālais dalījums un kavēto maksājumu dalījums. Ja nodrošinājuma pūla aktīvi ietver kredītus, kuru izcelsme ir dažādās valstīs, pārraudzības pārskata reģionālajā dalījumā jānorāda vismaz dalījums pa valstīm un reģionālais dalījums galvenajā izcelsmes valstī.”;

ii)

šādus trīs teikumus iekļauj pēc x) punkta:

“Pārraudzības pārskatos, kas attiecas uz multi-cédula, jāietver visa i)–x) punktā prasītā informācija. Šajos pārskatos papildus jāietver saraksts ar attiecīgo darījumu iniciatoriem un to attiecīgajām daļām multi-cédula. Informācija par aktīviem jāsniedz vai nu tieši multi-cédula pārraudzības pārskatā, vai arī sniedzot atsauci uz katras multi-cédula, kam vērtējumu sniegusi ECAI, pārraudzības pārskatiem.”

II PIELIKUMS

“XII.a PIELIKUMS

Lai institūcijas, kura uzskatāma par aģentūru saskaņā ar definīciju šīs pamatnostādnes 2. panta 2) punktā, atbilstošos tirgojamos aktīvus iekļautu II diskontu kategorijā, kā noteikts Pamatnostādnes (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) pielikuma 1. tabulā, šai institūcijai jāizpilda šādi kvantitatīvie kritēriji:

a)	visu atbilstošo tirgojamo aktīvu, kurus emitējusi aģentūra, nominālvērtību atlikuma vidējā summa atsauces periodā ir vismaz 10 mljrd. euro; un

visu atbilstošo tirgojamo aktīvu, kurus atsauces periodā emitējusi aģentūra un kuru nominālvērtības atlikums ir vismaz 500 milj. euro, nominālvērtību atlikuma vidējā summa ir vismaz 50 % no visu atbilstošo tirgojamo aktīvu, kurus emitējusi aģentūra, nominālvērtību atlikuma vidējās summas atsauces periodā.

Atbilstību šiem kvantitatīvajiem kritērijiem novērtē katru gadu, aprēķinot attiecīgo vidējo summu katram viena gada atsauces periodam, kas sākas iepriekšējā gada 1. augustā un beidzas kārtējā gada 31. jūlijā.

”

24.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/75

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2019/1033

(2019. gada 10. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2016/65 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanā piemērotajiem novērtējuma diskontiem (ECB/2019/12)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Uz visiem Eurosistēmas kredītoperāciju atbilstošajiem aktīviem attiecas novērtēšanas noteikumi noteikti riska kontroles pasākumi, kuri aizsargā no finansiāliem zaudējumiem gadījumos, kuros nodrošinājums jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ. Eurosistēmas riska kontroles sistēmas un novērtēšanas regulējuma, kas attiecas uz netirgojamiem aktīviem, izvērtēšanas rezultātā jāveic vairākas korekcijas, lai nodrošinātu Eurosistēmas riska pietiekamu aizsardzību.

(2)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) (1),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādni (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 2. panta b) punktu:

“b)

parāda instrumenti, ko emitējušas: i) vietējās un reģionālās valdības; ii) iestādes (kredītiestādes vai iestādes, kas nav kredītiestādes), kuras Eurosistēma klasificējusi kā aģentūras un kuras atbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) XIIa pielikumā; iii) daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kā arī PVKIU atbilstošas liela apjoma nodrošinātās obligācijas iekļauti II diskontu kategorijā;”;

ar šādu punktu aizstāj 2. panta c) punktu:

“c)

PVKIU atbilstošas nodrošinātās obligācijas, izņemot PVKIU atbilstošas liela apjoma nodrošinātās obligācijas, pārējās nodrošinātās obligācijas un parāda instrumenti, ko emitējušas: i) nefinanšu sabiedrības, ii) valsts sektora sabiedrības un iii) aģentūras, kuras ir iestādes, kas nav kredītiestādes, un kuras neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) XIIa pielikumā, iekļauti III diskontu kategorijā;”;

ar šādu punktu aizstāj 2. panta d) punktu:

“d)

nenodrošināti parāda instrumenti, ko emitējušas: i) kredītiestādes; ii) aģentūras, kas ir kredītiestādes, kuras neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) XIIa pielikumā; un iii) finanšu sabiedrības, kuras nav kredītiestādes, iekļauti IV diskontu kategorijā;”;

šādi groza 5. pantu:

a)	ar šādu punktu aizstāj 1. punktu: “1. Individuālām kredītprasībām piemēro īpašus novērtējuma diskontus, kurus nosaka saskaņā ar atlikušo termiņu, kredītkvalitātes līmeni un procentu likmes struktūru, kā noteikts šīs pamatnostādnes pielikuma 3. tabulā.”;

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2. Attiecībā uz kredītprasību procentu likmes struktūru piemēro šādus noteikumus:

a)	“nulles kupona” kredītprasības uzskata par kredītprasībām ar fiksētu procentu likmi;

b)	mainīgas procentu likmes kredītprasības, kuru periods, kad var mainīt procentu likmi, ir ilgāks par 1 gadu, uzskata par kredītprasībām ar fiksētu procentu likmi;

c)	mainīgas procentu likmes kredītprasības ar maksimālo robežu uzskata par kredītprasībām ar fiksētu procentu likmi;

d)	mainīgas procentu likmes kredītprasības, kuru periods, kad var mainīt procentu likmi, ir līdz 1 gadam (ieskaitot) un kurām ir minimālā robeža, bet nav maksimālās robežas, uzskata par kredītprasībām ar mainīgu procentu likmi;

novērtējuma diskonts, ko piemēro kredītprasībai ar vairāk nekā viena veida procentu maksājumu, atkarīgs tikai no atlikušajā kredītprasības pastāvēšanas laikā veicamajiem procentu maksājumiem. Ja atlikušajā kredītprasības pastāvēšanas laikā veicami vairāk nekā viena veida procentu maksājumi, atlikušos procentu maksājumus uzskata par maksājumiem ar fiksētu procentu likmi un attiecīgais diskonta piemērošanā izmantotais termiņš ir kredītprasības atlikušais termiņš.”;

c)	svītro 3. punktu;

d)	svītro 4. punktu;

e)	7. punktā vārdus “1.–4. punkta” aizstāj ar vārdiem “1.–2. punkta”;

5)	pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 10. maijā

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/65 (2015. gada 18. novembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanā piemērotajiem novērtējuma diskontiem (ECB/2015/35) (OV L 14, 21.1.2016., 30. lpp.).

PIELIKUMS

Pamatnostādnes (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) pielikumu groza šādi:

ar šādu tabulu aizstāj 1. tabulu:

“1. tabula

Atbilstošu tirgojamo aktīvu diskontu kategorijas, kuru pamatā ir emitenta veids un/vai aktīva veids

I kategorija

II kategorija

III kategorija

IV kategorija

V kategorija

centrālo valdību emitētie parāda instrumenti

ECB parāda sertifikāti

parāda sertifikāti, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) emitējušas pirms euro ieviešanas dienas to attiecīgajā dalībvalstī

vietējo un reģionālo valdību emitētie parāda instrumenti

parāda instrumenti, ko emitējušas iestādes (kredītiestādes vai iestādes, kas nav kredītiestādes), kuras Eurosistēma klasificējusi kā aģentūras un kuras atbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) XIIa pielikumā

daudzpusējo attīstības banku un starptautisko organizāciju emitētie parāda instrumenti

PVKIU atbilstošas liela apjoma nodrošinātās obligācijas

PVKIU atbilstošas nodrošinātās obligācijas, izņemot PVKIU atbilstošas liela apjoma nodrošinātās obligācijas

citas nodrošinātās obligācijas

parāda instrumenti, ko emitējušas nefinanšu sabiedrības, valsts sektora sabiedrības un aģentūras, kuras ir iestādes, kas nav kredītiestādes, un kuras neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) XIIa pielikumā

nenodrošināti parāda instrumenti, ko emitējušas kredītiestādes un aģentūras, kas ir kredītiestādes, kuras neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) XIIa pielikumā

finanšu sabiedrību, kas nav kredītiestādes, emitētie nenodrošinātie parāda instrumenti

ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri”;

ar šādu tabulu aizstāj 2. tabulu:

“2. tabula

Novērtējuma diskontu līmeņi, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem aktīviem I–IV diskontu kategorijā

		Diskontu kategorijas
Kredītkvalitāte	Atlikušais termiņš (gados) (*)	I kategorija			II kategorija			III kategorija			IV kategorija
Kredītkvalitāte	Atlikušais termiņš (gados) (*)	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons
1. un 2. līmenis	[0-1)	0,5	0,5	0,5	1,0	1,0	1,0	1,0	1,0	1,0	7,5	7,5	7,5
	[1-3)	1,0	2,0	0,5	1,5	2,5	1,0	2,0	3,0	1,0	10,0	10,5	7,5
	[3-5)	1,5	2,5	0,5	2,5	3,5	1,0	3,0	4,5	1,0	13,0	13,5	7,5
	[5-7)	2,0	3,0	1,0	3,5	4,5	1,5	4,5	6,0	2,0	14,5	15,5	10,0
	[7-10)	3,0	4,0	1,5	4,5	6,5	2,5	6,0	8,0	3,0	16,5	18,0	13,0
	[10,∞)	5,0	7,0	2,0	8,0	10,5	3,5	9,0	13,0	4,5	20,0	25,5	14,5

		Diskontu kategorijas
Kredītkvalitāte	Atlikušais termiņš (gados) (*1)	I kategorija			II kategorija			III kategorija			IV kategorija
Kredītkvalitāte	Atlikušais termiņš (gados) (*1)	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons	fiksētas procentu likmes kupons	nulles kupons	mainīgas procentu likmes kupons
3. līmenis	[0-1)	6,0	6,0	6,0	7,0	7,0	7,0	8,0	8,0	8,0	13,0	13,0	13,0
	[1-3)	7,0	8,0	6,0	9,5	13,5	7,0	12,0	15,0	8,0	22,5	25,0	13,0
	[3-5)	9,0	10,0	6,0	13,5	18,5	7,0	16,5	22,0	8,0	28,0	32,5	13,0
	[5-7)	10,0	11,5	7,0	14,0	20,0	9,5	18,5	26,0	12,0	30,5	35,0	22,5
	[7-10)	11,5	13,0	9,0	16,0	24,5	13,5	19,0	28,0	16,5	31,0	37,0	28,0
	[10,∞)	13,0	16,0	10,0	19,0	29,5	14,0	19,5	30,0	18,5	31,5	38,0	30,5

ar šādu tabulu aizstāj 3. tabulu:

“3. tabula

Novērtējuma diskontu līmeņi, ko piemēro atbilstošām kredītprasībām ar fiksētas vai mainīgas procentu likmes maksājumiem

Kredītkvalitāte	Atlikušais termiņš (gados) (*2)	Fiksētais procentu maksājums	Mainīgais procentu maksājums
1. un 2. līmenis (no AAA līdz A-)	[0–1)	12,0	12,0
	[1–3)	16,0	12,0
	[3–5)	21,0	12,0
	[5–7)	27,0	16,0
	[7–10)	35,0	21,0
	[10, ∞)	45,0	27,0
3. līmenis (no BBB+ līdz BBB-)	[0–1)	19,0	19,0
	[1–3)	33,5	19,0
	[3–5)	45,0	19,0
	[5–7)	50,5	33,5
	[7–10)	56,5	45,0
	[10, ∞)	63,0	50,5

(*1) , t. i., [0–1) – atlikušais termiņš īsāks par 1 gadu, [1–3) – atlikušais termiņš ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.”;

(*2) , t. i., [0–1) – atlikušais termiņš īsāks par 1 gadu, [1–3) – atlikušais termiņš ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.”

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

24.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/81

ES UN JAPĀNAS EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMA APVIENOTĀS KOMITEJAS

LĒMUMS Nr. 1/2019

(2019. gada 10. aprīlis) [2019/1035]

ES UN JAPĀNAS EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMA APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (ES un Japānas EPN) un jo īpaši tā 22.1. panta 4. punkta e) apakšpunktu, 21.6. panta 2. punktu un 21.30. pantu,

tā kā:

(1)	saskaņā ar ES un Japānas EPN 22.1. panta 4. punkta e) apakšpunktu Apvienotajai komitejai ir jāpieņem tās reglaments;

(2)	saskaņā ar 21.6. panta 2. punktu Apvienotajai komitejai ir jāpieņem mediācijas procedūra un

(3)	saskaņā ar 21.30. pantu Apvienotajai komitejai ir jāpieņem šķīrējtiesas reglaments un šķīrējtiesnešu rīcības kodekss,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

—	Apvienotās komitejas reglaments, kas noteikts I pielikumā,

—	mediācijas procedūra, kas noteikta II pielikumā,

—	Šķīrējtiesas reglaments, kas noteikts III pielikumā, un

—	Šķīrējtiesnešu rīcības kodekss, kas noteikts IV pielikumā,

ar šo tiek pieņemti.

Parakstīts Tokijā, 2019. gada 10. aprīlī

ES un Japānas EPN Apvienotās komitejas vārdā –

Japānas vārdā –

Taro KONO

ES vārdā –

Cecilia MALMSTRÖM

1. PIELIKUMS

APVIENOTĀS KOMITEJAS REGLAMENTS, KAS PIEŅEMTS SASKAŅĀ AR EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN JAPĀNU

1. pants

Sastāvs un priekšsēdētāji

1. Apvienotā komiteja, kas izveidota ar 22.1. panta 1. punktu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Japānu (turpmāk – “Nolīgums”), pilda savus Nolīguma 22.1. pantā paredzētos pienākumus un uzņemas atbildību par Nolīguma vispārējo īstenošanu un darbību.

2. Apvienotā komiteja sastāv no Eiropas Savienības un Japānas pārstāvjiem, un saskaņā ar Nolīguma 22.1. panta 3. punktu tās līdzpriekšsēdētāji ir Eiropas Komisijas loceklis, kurš atbild par tirdzniecību, un Japānas ārlietu ministrs.

3. Līdzpriekšsēdētājus var pārstāvēt viņu attiecīgi deleģētas personas, kā paredzēts Nolīguma 22.1. panta 3. punktā. Ja tālāk šajā reglamentā minēti Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji, ar to saprotamas arī viņu deleģētās personas.

4. Līdzpriekšsēdētājus var pavadīt ierēdņi. Pirms sanāksmes ar kontaktpunktu starpniecību notiek to ierēdņu sarakstu apmaiņa, kuri no katras Puses piedalās sanāksmē.

5. Līdzpriekšsēdētāji, savstarpēji vienojoties, var nolemt pieaicināt novērotājus vai neatkarīgus ekspertus uz ad hoc pamata.

2. pants

Kontaktpunkti

1. Kontaktpunkti, kas norīkoti, ievērojot Nolīguma 22.6. panta 1. punktu (turpmāk – “kontaktpunkti”), koordinē Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošanu un organizēšanu.

2. Visa ar Apvienotās komitejas darbu un sanāksmēm saistītā sarakste un saziņa starp Pusēm notiek ar kontaktpunktu starpniecību saskaņā ar Nolīguma 22.6. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. Kontaktpunkti ir atbildīgi par apvienotās komitejas provizoriskās darba kārtības, lēmumu projektu un ieteikumu projektu sagatavošanas koordinēšanu, kā arī par sarakstes un saziņas koordinēšanu starp Apvienoto komiteju un specializētajām komitejām, darba grupām un citām ar šo Nolīgumu izveidotajām struktūrām.

3. pants

Darba kārtība

1. Kontaktpunkti kopīgi sagatavo katras sanāksmes provizorisku darba kārtība un kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta to Apvienotās komitejas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes dienas.

2. Ne vēlāk kā 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas jebkura Puse var ierosināt darba kārtības punktus.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, atbilstoši konkrētās lietas prasībām var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

4. Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem galīgo darba kārtību. Ja Puses tā nolemj, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus punktus.

4. pants

Darba valoda

Ja vien Puses nenolemj citādi, visa sarakste un saziņa starp Pusēm par Apvienotās komitejas darbu, kā arī lēmumu un ieteikumu sagatavošana un apspriešana notiek angļu valodā.

5. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus saskaņā ar Nolīguma 22.2. pantu pieņem vienprātīgi. Tos var pieņemt rakstiskā procedūrā Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāju notu apmaiņas ceļā.

2. Visiem Apvienotās komitejas lēmumiem un ieteikumiem norāda kārtas numuru, pieņemšanas datumu un nosaukumu, kas attiecas uz to priekšmetu.

6. pants

Kopīgais protokols

1. Kopīgā protokola projektā parasti iekļauj galīgo darba kārtību un katra darba kārtības punkta apspriežu kopsavilkumu.

2. Kontaktpunkti iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 60 dienu laikā no sanāksmes dienas sagatavo katras sanāksmes kopīgo protokolu.

3. Ja vien vienprātīgi nav nolemts citādi, tad, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā 70 dienu laikā no sanāksmes dienas Puses rakstiski apstiprina protokola projektu. Pēc apstiprināšanas kontaktpunkti paraksta divus protokola eksemplārus, un katra Puse saņem vienu šo dokumentu oriģinālu. Puses var nolemt, ka šī prasība tiek izpildīta arī ar elektronisku versiju parakstīšanu un apmaiņu.

7. pants

Atklātums un konfidencialitāte

1. Ja vien Nolīgumā nav noteikts citādi vai Puses nenolemj citādi, Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas.

2. Ja kāda Puse Apvienotajai komitejai, jebkurai specializētajai komitejai, darba grupai vai citai ar Nolīgumu izveidotai struktūrai iesniedz informāciju, kura saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem uzskatāma par konfidenciālu vai aizsargātu pret izpaušanu, tad otra Nolīguma Puse rīkojas ar šo informāciju kā ar konfidenciālu informāciju, kā paredzēts Nolīguma 1.6. pantā.

3. Katra Puse pirms Apvienotās komitejas sanāksmes, piemērojot 2. punktu, jebkādā atbilstošā saziņas līdzeklī var publiskot galīgo darba kārtību, ko pirms Apvienotās komitejas sanāksmes pieņēmušas Puses, un apstiprināto kopīgo protokolu, kas sagatavots saskaņā ar 6. pantu. Katra puse nodrošinās, ka tiek publiskoti Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi, ieteikumi un skaidrojumi.

8. pants

Izmaksas

Katra Puse sedz visas izmaksas, kas tai radušās saistībā ar Apvienotās komitejas sanāksmēm. Izmaksas, kas saistītas ar sanāksmju organizēšanu, sedz Puse, kas rīko sanāksmi. Ja sanāksme notiek ārpus Eiropas Savienības vai Japānas, Puses, savstarpēji vienojoties, lemj par sanāksmes organizēšanas izmaksu segšanu.

2. PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS PROCEDŪRA

I. Mērķis

Nolīguma 21.6. pantā aplūkotās mediācijas procedūras mērķis, kā tas paredzēts šajā dokumentā, ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu ar mediatora palīdzību visaptverošā un ātrā procesā.

II. Definīcijas

Šajā dokumentā:

a)	“Nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu;

b)	“rīcības kodekss” ir Šķīrējtiesnešu ētikas (rīcības) kodekss, kas minēts Nolīguma 21.30. pantā;

c)	“dienas” ir kalendārās dienas;

d)	“Apvienotā komiteja” ir Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 22.1. pantu;

e)	“pieprasījuma saņēmēja Puse” ir Puse, kurai adresēts pieprasījums iesaistīties mediācijas procedūrā, ievērojot Nolīguma 21.6. pantu;

f)	“pieprasījuma iesniedzēja Puse” ir Puse, kura pieprasa iesaistīties mediācijas procedūrā, ievērojot Nolīguma 21.6. pantu; un

g)	“reglaments” ir Šķīrējtiesas reglaments, kas minēts Nolīguma 21.30. pantā.

III. Mediācijas procedūras sākšana

Puse jebkurā laikā var pieprasīt, lai Puses iesaistītos mediācijas procedūrā. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami detalizēts, lai otra Puse skaidri izprastu tās Puses bažas, kura pieprasa mediācijas procedūru. Pieprasījuma iesniedzēja Puse savā pieprasījumā apraksta attiecīgo jautājumu šādā veidā:

a)	norāda konkrēto pasākumu;

b)	norāda, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem Pušu starpā, pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses uzskata, minētais pasākums rada vai radīs; un

c)	izskaidro cēloņsakarību starp pasākumu un negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un ieguldījumiem Pušu starpā.

Parasti tiek gaidīts, ka, pirms Puse saskaņā ar 3. punktu vēršanās pie otras Puses ar rakstisku pieprasījumu, tā izmanto visus attiecīgos Nolīguma sadarbības un apspriešanās noteikumus. Lielākai noteiktībai – pirms mediācijas procedūras sākšanas nav nepieciešama apspriešanās, kas notiek atbilstoši Nolīguma 21.5. pantam.

Mediācijas procedūru var sākt, tikai Pusēm savstarpēji vienojoties, lai izpētītu savstarpēji saskaņotus risinājumus un apsvērtu visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus. Pieprasījuma saņēmēja Puse atsaucīgi izskata pieprasījumu un 10 dienu laikā no saņemšanas atbild, to rakstiski pieņemot vai noraidot. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse neatbild noteiktajā termiņā, pieprasījumu uzskata par noraidītu. Dienu, kurā pieprasījuma iesniedzēja Puse ir saņēmusi pieprasījuma saņēmējas Puses atbildi, uzskata par mediācijas procedūras sākšanas dienu.

IV. Mediatora izraudzīšanās

Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no mediācijas procedūras sākšanas dienas.

Ja Puses pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma nevienojas par mediatoru 6. punktā paredzētajā termiņā, tad pieprasījuma iesniedzējas Puses Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājs vai tā pārstāvis piecu dienu laikā no pieprasījuma dienas lozējot izraugās mediatoru no priekšsēdētāju saraksta daļas, kas sagatavota saskaņā ar Nolīguma 21.9. panta 1. punktu. Pieprasījuma kopiju nosūta otrai Pusei.

Birojs, ko izraugās pieprasījuma iesniedzēja Puse saskaņā ar Nolīguma 21.25. panta 1. punktu, ir atbildīgs par izlozes organizēšanu un laikus informē Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus par izlozes dienu, laiku un vietu. Izlozē var būt klāt pieprasījuma saņēmējas Puses līdzpriekšsēdētājs vai viņu var pārstāvēt cita persona. Var būt klāt arī abu Pušu pārstāvji. Katrā ziņā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ir ieradušās.

Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses valstspiederīgais un neviena Puse viņu nenodarbina.

10.

Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot attiecīgo jautājumu, ieskaitot konkrētā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem, un panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

11.

Uz mediatoru mutatis mutandis attiecas Šķīrējtiesnešu rīcības kodekss, ko, ievērojot Nolīguma 21.30. pantu, pieņēmusi Apvienotā komiteja.

V. Mediācijas procedūras noteikumi

12.

Pieprasījuma iesniedzēja Puse 10 dienu laikā no dienas, kad saskaņā ar 6. punktu panākta vienošanās par mediatoru vai saskaņā ar 7. punktu izraudzīts mediators, mediatoram un pieprasījuma saņēmējai Pusei iesniedz detalizētu attiecīgā jautājuma aprakstu, ieskaitot to, kā konkrētais pasākums tiek vai tiktu piemērots un kā tas ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus. Pieprasījuma saņēmēja Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par to. Ikviena Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

13.

Mediators var lemt par atbilstošāko veidu, kā noskaidrot attiecīgo jautājumu, ieskaitot konkrētā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem. Mediators jo īpaši var organizēt Pušu sanāksmes, apspriesties ar Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi un sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Apspriedies ar Pusēm, mediators var arī vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem.

14.

Mediators cenšas Pusēm sniegt padomus un piedāvāt apsvēršanai risinājumu. Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Mediators nesniedz padomus vai piezīmes par konkrētā pasākuma saderību ar Nolīgumu.

15.

Ja vien Puses nevienojas citādi, procedūra notiek pieprasījuma saņēmējā Pusē.

16.

Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no dienas, kad saskaņā ar 6. punktu panākta vienošanās par mediatoru vai saskaņā ar 7. punktu izraudzīts mediators. Ja Puse to pieprasa, savstarpēji saskaņoto risinājumu pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu. Ja vien Puses nevienojas citādi, savstarpēji saskaņotos risinājumus dara publiski pieejamus. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla. Kamēr nav panākts galīgais savstarpēji saskaņotais risinājums, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus.

17.

Pēc jebkuras Puses pieprasījuma mediators Pusēm sagatavo rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:

a)	attiecīgo jautājumu, ieskaitot konkrētā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem;

b)	ievērotās procedūras;

c)	attiecīgā gadījumā Pušu, ekspertu un ieinteresēto personu paustos viedokļus; un

d)	attiecīgā gadījumā visus savstarpēji saskaņotos risinājumus un pagaidu risinājumus,

un sniedz to 15 dienu laikā no šā izklāsta pieprasījuma.

Puses 15 dienu laikā no dienas, kad sniegts faktu izklāsta projekts, var sniegt piezīmes par to. Izskatījis Pušu iesniegtās piezīmes, mediators 30 dienu laikā no faktu izklāsta projekta sniegšanas rakstiski iesniedz Pusēm galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāstā mediators neinterpretē Nolīgumu.

18.

Mediācijas procedūru izbeidz:

a)	Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;

b)	ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm – paziņojuma sniegšanas dienā;

c)	Pusēm savstarpēji vienojoties jebkurā procedūras posmā – vienošanās dienā vai

d)	ar Puses rakstisku un pamatotu paziņojumu, kas sniegts pēc savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanas mediācijas procedūrā – paziņojuma dienā.

Mediācijas procedūras izbeigšana neskar 17. punktu.

19.

Starpniecības procedūrai mutatis mutandis piemēro Šķīrējtiesas reglamenta 5.–9., 15.–26., 33., 34. un 42.–46. punktu.

VI. Konfidencialitāte

20.

Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot 16. punktu, visi mediācijas procedūras posmi, ieskaitot padomu un ierosinātā risinājuma sniegšanu, ir konfidenciāli. Mediators un Puses uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko Puse iesniegusi mediatoram vai kas saņemta no jebkuriem citiem avotiem, par kuriem norādīts, ka tie ir konfidenciāli. Tomēr ikviena Puse var izpaust atklātībai, ka notiek mediācija.

VII. Saistība ar citām domstarpību izšķiršanas procedūrām

21.

Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti Nolīguma 21. nodaļā (Domstarpību izšķiršana) vai jebkura cita nolīguma domstarpību izšķiršanas procedūrā.

22.

Puse citās domstarpību izšķiršanas procedūrās, kas notiek saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un netiek pieņemts, ka šķīrējtiesa ņem vērā:

a)	otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai atbilstīgi 13. punktam savākto informāciju;

b)	to, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu jautājumam, uz kuru attiecas mediācija; vai

c)	mediatora padomus vai ierosinājumus.

23.

Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nevar būt šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesas loceklis citā domstarpību izšķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Nolīgums vai kāds cits nolīgums, kas attiecas uz to pašu jautājumu, par kuru šī persona bijusi mediators.

VIII. Laikposms

24.

Ikvienu šajā mediācijas procedūrā minēto laikposmu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

IX. Izmaksas

25.

Katra Puse sedz savas izmaksas, kas radušās, piedaloties mediācijas procedūrā.

26.

Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izmaksas, kas saistītas ar organizatoriskiem jautājumiem, ieskaitot mediatora atalgojumu un izmaksas. Mediatora atalgojums ir līdzvērtīgs šķīrējtiesnešu atalgojumam, kas noteikts Šķīrējtiesas reglamenta 4. punktā.

3. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

Šķīrējtiesas procedūrām, uz kurām attiecas Nolīguma 21. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) C iedaļa, piemēro šādus noteikumus.

I. Definīcijas

Šajā reglamentā:

a)	šķīrējtiesneša “administratīvais personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

b)	“konsultants” ir persona, kuru Puse ir nolīgusi, lai saņemtu konsultācijas vai palīdzību šķīrējtiesas procedūrai, un kura nav šīs Puses pārstāvis;

c)	“Nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu;

d)	“šķīrējtiesnesis” ir šķīrējtiesas loceklis;

e)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša iecelšanas noteikumiem veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

f)	“rīcības kodekss” ir Šķīrējtiesnešu ētikas (rīcības) kodekss, kas minēts Nolīguma 21.30. pantā;

g)	“prasītāja Puse” ir Puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu;

h)	“dienas” ir kalendārās dienas;

i)	“šķīrējtiesa” ir šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu;

j)	“atbildētāja Puse” ir Puse, pret kuru vēršas šķīrējtiesā saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu;

k)	“process” ir šķīrējtiesas process; un

l)	Puses “pārstāvis” ir Puses valdības departamenta, aģentūras vai kāda cita publiskā sektora subjekta ierēdnis vai kāda cita persona un citi darbinieki, ko Puse norīko par savu pārstāvi šķīrējtiesas procesā.

II. Šķīrējtiesnešu iecelšana

Birojs, ko izraugās prasītāja Puse saskaņā ar Nolīguma 21.25. panta 1. punktu, ir atbildīgs par Nolīguma 21.8. panta 3., 4. un 5. punktā minētās izlozes organizēšanu un laikus informē Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus par izlozes dienu, laiku un vietu. Izlozē var būt klāt atbildētājas Puses līdzpriekšsēdētājs vai viņu var pārstāvēt cita persona. Var būt klāt arī abu Pušu pārstāvji. Katrā ziņā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ir ieradušās.

Katru personu, kas iecelta par šķīrējtiesnesi saskaņā ar Nolīguma 21.8. pantu, Puses rakstiski informē par iecelšanu. Katra šāda persona piecu dienu laikā no dienas, kad viņa informēta par iecelšanu, apliecina abām Pusēm savu pieejamību.

III. Organizatoriskā sanāksme

Ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesu septiņu dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas, lai noteiktu jautājumus, ko Puses vai šķīrējtiesa uzskata par atbilstošiem, ieskaitot:

a)	šķīrējtiesnešu atalgojumu un tiem atmaksājamas izmaksas, kas atbilst PTO standartiem un kritērijiem;

b)	palīgiem maksājamo atalgojumu. Ja vien Puses nevienojas citādi, katra šķīrējtiesneša palīga vai palīgu atalgojuma kopsumma nepārsniedz 50 % no šā šķīrējtiesneša atalgojuma; un

c)	procesa grafiku, ko nosaka atbilstoši atbildētājas Puses laika zonai.

Šajā sanāksmē personīgi, pa telefonu vai ar videokonferences starpniecību drīkst piedalīties tikai šķīrējtiesneši un Pušu pārstāvji, kas ir valdības departamenta, aģentūras vai kāda cita publiskā sektora subjekta ierēdņi vai citas personas.

IV. Paziņojumi

Jebkuru pieprasījumu, paziņojumu, rakstiski sniegtus materiālus vai citu dokumentu, ko nosūta:

a)	šķīrējtiesa, vienlaikus nosūta abām Pusēm;

b)	Puse šķīrējtiesai, kopijas veidā vienlaikus nosūta otrai Pusei; un

c)	Puse otrai Pusei, kopijas veidā vienlaikus pēc vajadzības nosūta šķīrējtiesai.

Attiecīgā gadījumā visus šajā punktā minētos paziņojumus kopijas veidā vienlaikus nosūta arī Nolīguma 21.25. panta 2. punktā minētajai ārējai organizācijai.

Nosūtot ikvienu 5. punktā minēto paziņojumu Pusei, to adresē birojam, ko Puse izraudzījusies saskaņā ar Nolīguma 21.25. panta 1. punktu.

Visus 5. punktā minētos paziņojumus nosūta, izmantojot e-pastu vai attiecīgā gadījumā citus telesakaru līdzekļus, kas reģistrē nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts kas cits, šāds paziņojums ir uzskatāms par saņemtu tā nosūtīšanas dienā.

Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski sniegtos materiālos vai citos dokumentos, kas attiecas uz šķīrējtiesas procesu, var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

Ja dokumenta nosūtīšanas pēdējā diena ir Japānas vai Eiropas Savienības oficiālā brīvdiena vai jebkura cita diena, kad Pušu valdības biroji ir oficiāli vai nepārvaramas varas dēļ slēgti, dokumentu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā. Šā panta 4. punktā minētajā organizatoriskajā sanāksmē katra Puse iesniedz sarakstu, kurā uzskaitītas tās oficiālās svētku dienas un visas pārējās dienas, kad tās biroji ir oficiāli slēgti. Šķīrējtiesas procedūras laikā katra Puse atjaunina sarakstu.

V. Rakstiski sniegti materiāli

10.

Prasītāja Puse savus rakstiski sniegtos materiālus iesniedz 20 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no prasītājas Puses rakstiski sniegto materiālu saņemšanas.

VI. Šķīrējtiesas darbība

11.

Visas šķīrējtiesas sēdes vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa drīkst deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procedūras lēmumus.

12.

Ja vien Nolīguma 21. nodaļā vai šajā reglamentā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija savu darbību var veikt ar jebkādiem līdzekļiem, ieskaitot telefonu, faksa sūtījumus vai datorsakarus.

13.

Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas Nolīguma 21. nodaļa, šis reglaments vai Nolīguma 21.30. pantā minētais Šķīrējtiesnešu rīcības kodekss, tad šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar Pusēm var pieņemt atbilstošu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

14.

Šķīrējtiesa var grozīt jebkuru laikposmu, izņemot Nolīguma 21. nodaļā noteikto laikposmu, un pēc apspriešanās ar Pusēm var veikt jebkuru citu procedūras vai administratīvu pielāgojumu. Kad šķīrējtiesa apspriežas ar Pusēm, tā rakstiski informē Puses par ierosinātajiem grozījumiem vai pielāgojumiem un to pamatojumu.

VII. Sēdes

15.

Pamatojoties uz laika grafiku, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu, pēc apspriešanās ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka sēdes dienu un laiku.

16.

Ja vien Puses nevienojas citādi, Puse, kurā notiek sēde saskaņā ar Nolīguma 21.15. panta 2. punktu:

a)	nosaka sēdes norises vietu un informē par to šķīrējtiesas priekšsēdētāju; un

b)	ir atbildīga par sēdes loģistisko administrēšanu.

17.

Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot 46. punktu, Puses kopīgi sedz izmaksas, kas radušās sēdes loģistiskajā administrēšanā.

18.

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs Pusēm un attiecīgā gadījumā Nolīguma 21.25. panta 2. punktā minētajai ārējai organizācijai savlaicīgi rakstiski paziņo sēdes datumu, laiku un vietu. Puse, kurā notiek sēde, vai attiecīgā gadījumā Nolīguma 21.25. panta 2. punktā minētā ārējā organizācija šo informāciju dara publiski pieejamu, ja vien sēde nav slēgta.

19.

Parasti vajadzētu būt tikai vienai sēdei. Ja domstarpības ir saistītas ar ārkārtīgi sarežģītiem jautājumiem, tad šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras Puses pieprasījuma, apspriedusies ar Pusēm, var rīkot papildu tiesas sēdes. Attiecībā uz katru papildu sēdi 15.–18. punktu piemēro mutatis mutandis.

20.

Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

21.

Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a)	Pušu pārstāvji;

b)	konsultanti;

c)	palīgi un administratīvais personāls;

d)	šķīrējtiesas tulki, tulkotāji un referenti; un

e)	eksperti, par kuriem nolēmusi šķīrējtiesa, ievērojot Nolīguma 21.17. panta 2. punktu.

22.

Katra Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai to personu sarakstu, kuras sēdē attiecīgās Puses vārdā mutvārdos sniegs argumentu un citas informācijas izklāstu, un to citu pārstāvju un konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies tiesas sēdē.

23.

Šķīrējtiesas sēdes norise, kurā prasītājam un atbildētājam nodrošina vienādu laiku gan debašu, gan repliku sadaļā, ir šāda.

Debates:

a)	prasītājas Puses paskaidrojumi; un

b)	atbildētājas Puses paskaidrojumi.

Replikas

a)	prasītājas Puses replika; un

b)	atbildētājas Puses replika.

24.

Sēdē šķīrējtiesa jebkurā laikā jebkurai Pusei var uzdot jautājumus.

25.

Šķīrējtiesa organizē sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu Pusēm pēc iespējas īsā laikā pēc sēdes. Puses var iesniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesa tās var ņemt vērā.

26.

Katra Puse 10 dienu laikā no sēdes dienas var iesniegt papildu rakstiski sniegtus materiālus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

VIII. Apspriedes

27.

Šķīrējtiesas apspriedēs var piedalīties tikai šķīrējtiesneši. Neatkarīgi no iepriekšējā teikuma šķīrējtiesa var ļaut palīgiem būt klāt tās apspriedēs.

IX. Rakstiski jautājumi

28.

Šķīrējtiesa jebkurā procesa posmā var rakstiski iesniegt jautājumus vienai vai abām Pusēm. Visu vienai Pusei iesniegto jautājumu kopiju sniedz otrai Pusei.

29.

Katra Puse iesniedz otrai Pusei savu uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no kopijas saņemšanas dienas.

X. Šķīrējtiesnešu aizstāšana

30.

Lai saskaņā ar Nolīguma 21.11. pantu aizstātu šķīrējtiesnesi, mutatis mutandis piemēro 21.8. pantu.

31.

Ja Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, tā par to paziņo otrai Pusei 15 dienu laikā no dienas, kad tā ieguvusi pietiekamus pierādījumus par to, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām.

32.

Ja Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja par to vienojas, saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

Ja Puses nevienojas par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja, ievērojot šo pieprasījumu, priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tad saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

33.

Ja Puse uzskata, ka šķīrējtiesas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja par to vienojas, saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu priekšsēdētāju.

Ja Puses nevienojas par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, tad jebkura Puse var pieprasīt, lai jautājums tiktu nodots izskatīšanai abiem pārējiem šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesneši ne vēlāk kā 10 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas nolemj, vai ir nepieciešams aizstāt šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Šķīrējtiesnešu lēmums par nepieciešamību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šķīrējtiesneši nolemj, ka priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tad saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu priekšsēdētāju.

34.

Šķīrējtiesas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu reglamenta 30.–33. punktā paredzētās procedūras.

XI. Konfidencialitāte

35.

Ja Puse iesniedz šķīrējtiesai tās rakstiski sniegto materiālu konfidenciālo versiju, tā pēc otras Puses pieprasījuma 20 dienu laikā no pieprasījuma dienas sniedz arī iesniegto materiālu nekonfidenciālo versiju, ko var izpaust atklātībai. Nekas šajā reglamentā neliedz Pusei izpaust atklātībai savus sniegtos materiālus, ja netiek izpausta informācija, par kuru otra Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla. Ja kādas Puses iesniegtie materiāli un argumenti ietver konfidenciālu informāciju, šķīrējtiesas sēde ir slēgta. Ja šķīrējtiesas sēde ir slēgta, šķīrējtiesa un Puses nodrošina tās konfidencialitāti.

XII. Ex parte saziņa

36.

Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar vienu Pusi otras Puses prombūtnē.

37.

Neviens šķīrējtiesnesis neapspriež procesa priekšmetu ne ar vienu, ne ar abām Pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

XIII. Amicus curiae iesniegumi

38.

Ja vien Puses triju dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas nevienojas citādi, tad šķīrējtiesa var saņemt brīvprātīgus rakstiski sniegtus materiālus no personām, kas minētas Nolīguma 21.17. panta 3. punktā un kas ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ar nosacījumu, ka sniegtie materiāli tiek saņemti 10 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

39.

Sniegtie materiāli ir kodolīgi un nekādā gadījumā nepārsniedz 15 lappuses ar dubulto atstatumu starp rindām, un tie tieši attiecas uz faktu vai tiesību jautājumiem, ko izskata šķīrējtiesa. Sniegtajos materiālos ir ietverts iesniedzējas personas apraksts, kas ietver:

a)	fiziskas personas valstspiederību; un

b)	juridiskas personas uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu.

Sniegtajos materiālos persona norāda savas ar procesu saistītās intereses. Sniegtos materiālus sagatavo valodā, ko Puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. punktu.

40.

Šķīrējtiesa savā ziņojumā uzskaita visus sniegtos materiālus, ko tā saņēmusi, ievērojot 38. un 39. punktu. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā ziņojumā aplūkot sniegtajos materiālos izvirzītos argumentus. Sniegtos materiālus sniedz Pusēm piezīmju sniegšanai. Šķīrējtiesa ņem vērā Pušu piezīmes, kuras tai ir iesniegtas 10 dienu laikā.

XIV. Steidzami gadījumi

41.

Steidzamos gadījumos, kas minēti Nolīguma 21. nodaļā, šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar Pusēm pēc vajadzības pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus. Šķīrējtiesa šos pielāgojumus paziņo Pusēm.

XV. Valoda un tulkojums

42.

Nolīguma 21.5. pantā minētās apspriešanās laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 4. punktā minētajā organizatoriskajā sanāksmē Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas procesā. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir pieņēmusi šo reglamentu saskaņā ar Nolīguma 22.1. panta 4. punkta f) apakšpunktu, katra Puse paziņo otrai Pusei to valodu sarakstu, kurām tā dod priekšroku. Sarakstā iekļauj vismaz vienu PTO darba valodu.

43.

Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, tad katra Puse iesniedz savus rakstiski sniegtos materiālus tās izvēlētajā valodā un pēc vajadzības vienlaikus sniedz tulkojumu vienā no PTO darba valodām, ko saskaņā ar 42. punktu ir paziņojusi otra Puse. Puse, kas atbild par mutiskās uzklausīšanas organizēšanu, pēc vajadzības nodrošina mutiski sniegto materiālu mutisko tulkošanu tajā pašā PTO darba valodā.

44.

Šķīrējtiesas starpposma un galīgo ziņojumu sagatavo kopējā darba valodā. Ja Puses nav vienojušās par kopēju darba valodu, tad šķīrējtiesas starpposma un galīgo ziņojumu sagatavo vienā no 43. punktā minētajām PTO darba valodām.

45.

Puse var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti.

46.

Ja ir nepieciešams Puses raksti un mutiski sniegto materiālu tulkojums attiecīgā PTO darba valodām, šī Puse sedz ar to saistītās izmaksas.

4. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU RĪCĪBAS KODEKSS

I. Definīcijas

Šajā rīcības kodeksā:

a)	šķīrējtiesneša “administratīvais personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

b)	“Nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu;

c)	“šķīrējtiesnesis” ir šķīrējtiesas loceklis;

d)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša iecelšanas noteikumiem veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

e)	“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts Nolīguma 21.9. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā;

f)	“šķīrējtiesa” ir šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu; un

g)	“process” ir šķīrējtiesas process.

II. Rīcības kodeksa noteikumi

Puses iesniedz šo rīcības kodeksu katram kandidātam tad, kad viņa vārds tiek iekļauts Nolīguma 21.9. punktā minētajā sarakstā.

III. Piemērojamie principi

Lai tiktu saglabāta domstarpību izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte, katrs kandidāts un šķīrējtiesnesis saskaņā ar šo rīcības kodeksu rīkojas atbilstoši augstiem uzvedības normu standartiem.

IV. Pienākumi sniegt informāciju

Šķīrējtiesneša kandidāts, pirms piekrīt savai iecelšanai par šķīrējtiesnesi, sniedz informāciju par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai pamatoti varētu radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tālab kandidāts dara visu iespējamo, lai apzinātu šādas intereses, attiecības un jautājumus, ieskaitot finanšu intereses, profesionālās intereses, darba intereses vai ģimenes intereses.

Pienākums sniegt informāciju saskaņā ar 4. punktu ir pastāvīgs pienākums, un tas attiecas arī uz šķīrējtiesnesi pēc iecelšanas amatā. Tiklīdz procesa gaitā šķīrējtiesnesis uzzina jebkādu jaunu informāciju, kas saistīta ar 4. punktā noteikto pienākumu, viņš to rakstiski sniedz Pusēm.

Izpildot informācijas sniegšanas prasības, tiek ievērots personas privātums.

V. Pienākumu izpilde

Kad šķīrējtiesnesis ir piekritis savai iecelšanai, viņš ir pieejams savu pienākumu izpildei un visas šķīrējtiesas procedūras gaitā pilda tos rūpīgi, godprātīgi, taisnīgi un bez kavēšanās.

Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti katra procesa gaitā un ir vajadzīgi lēmumam, un nedeleģē šo izskatīšanas pienākumu citam.

Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar šķīrējtiesas procesā izskatāmajiem jautājumiem.

VI. Neatkarība un neitralitāte

10.

Šķīrējtiesnesis ir neatkarīgs un godprātīgs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem, viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas, un viņš atturas radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

11.

Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem labumus, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12.

Šķīrējtiesnesis neizmanto savu stāvokli šķīrējtiesā, lai īstenotu kādas personīgas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka citi atrodas īpašā stāvoklī, ka var ietekmēt viņu.

13.

Šķīrējtiesnesis neļauj agrākām vai esošām finanšu, darījumdarbības, profesionālām, personiskām, ģimenes vai sociālām attiecībām vai pienākumiem ietekmēt viņa rīcību vai spriedumus.

14.

Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

15.

Bijušais šķīrējtiesnesis atturas veikt tādas darbības, kas varētu radīt iespaidu, ka viņš savu pienākumu veikšanā ir rīkojies neobjektīvi vai ir guvis labumu no lēmuma, ko pieņēmusi šķīrējtiesas, kurā viņš darbojies.

VII. Konfidencialitāte

16.

Neviens šķīrējtiesnesis nekad neizpauž nepubliskojamu informāciju, kas attiecas uz šķīrējtiesas procedūru, kurai viņš ir iecelts par šķīrējtiesnesi, vai kas iegūta šādas procedūras laikā. Neviens šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizmanto šādu informāciju, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai lai kaitētu citu personu interesēm.

17.

Neviens šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas lēmumu vai tā daļu, ja vien lēmums nav darīts publiski pieejams.

18.

Šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli, nedz arī sniedz paziņojumus par šķīrējtiesas procedūru, kurai viņš ir iecelts par šķīrējtiesnesi, vai par strīdīgiem jautājumiem šādā procedūrā.

19.

Uz bijušo šķīrējtiesnesi turpina attiekties 16.–18. punktā noteiktie pienākumi.

VIII. Citi pienākumi

20.

Kandidāts vai šķīrējtiesnesis iespējami agri un konfidenciāli paziņo abām Pusēm izskatīšanai jautājumus, kas saistīti ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem.

21.

Šķīrējtiesnesis veic visus pamatotos un atbilstošos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un administratīvais personāls ir informēti par šā rīcības kodeksa III, IV, VI un VII daļā noteiktajiem pienākumiem un tos ievēro.

22.

Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par šķīrējtiesas procedūrai veltīto laiku un savām izmaksām, kā arī savu palīgu veltīto laiku un izmaksām.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 167

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 24. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1025 (2019. gada 18. jūnijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, Pruneaux d'Agen / Pruneaux d'Agen mi-cuits (AĢIN)	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1026 (2019. gada 21. jūnijs) par Savienības Muitas kodeksā paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1027 (2019. gada 21. jūnijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, Tiroler Speck (AĢIN)	18
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1028 (2019. gada 14. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Olīvu padomes Dalībnieku padomē attiecībā uz olīveļļai un olīvu izspaidu eļļai piemērojamajiem tirdzniecības standartiem	24
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/1029 (2019. gada 18. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas komitejās attiecībā uz priekšlikumiem izmainīt ANO Noteikumus Nr. 14, 17, 24, 30, 44, 51, 64, 75, 78, 79, 83, 85, 90, 115, 117, 129, 138, 139, 140 un 145, attiecībā uz priekšlikumiem izmainīt Vispārējos tehniskos noteikumus (VTN) Nr. 15 un Nr. 19, attiecībā uz priekšlikumu grozīt Savstarpējo rezolūciju M.R.2, attiecībā uz priekšlikumu par vieniem jauniem ANO noteikumiem un attiecībā uz priekšlikumiem grozīt atļaujas izstrādāt VTN	27
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1030 (2019. gada 21. jūnijs) ar ko pagarina termiņu, līdz kuram indoksakarbs apstiprināts lietošanai 18. produkta veida biocīdos ( 1 )	32
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1031 (2019. gada 21. jūnijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4883) ( 1 )	34
		PAMATNOSTĀDNES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1032 (2019. gada 10. maijs), ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2019/11)	64
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1033 (2019. gada 10. maijs), ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2016/65 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanā piemērotajiem novērtējuma diskontiem (ECB/2019/12)	75
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2019/1034 (2019. gada 10. maijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/31 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (ECB/2019/13)	79
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīguma Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 10. aprīlis) [2019/1035]	81

Noteikumi Nr.	Darba kārtības punkts	Dokumenta atsauce (1)
14	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 14 (Drošības jostu stiprinājumi) 07. grozījumu sērijas 6. papildinājuma 1. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/56
17	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 17 (Sēdekļu izturība) 09. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/35
24	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 24 (Redzami piesārņotāji, kompresijaizdedzes motoru jaudas mērīšana (dīzeļmotoru dūmainība)) 03. grozījumu sērijas 5. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/41
30	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 30 (Vieglo automobiļu un to piekabju riepas) 02. grozījumu sērijas 21. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/50
44	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 44 (Bērnu ierobežotājsistēmas) 04. grozījumu sērijas 16. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/36
51	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 51 (M un N kategorijas transportlīdzekļu troksnis) 03. grozījumu sērijas 4. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/51
64	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 64 (Pagaidu lietošanas rezerves vienība, nulles spiediena riepas) 03. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/52
75	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 75 (Motociklu/mopēdu riepas) sākotnējās grozījumu sērijas 18. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/53
78	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 78 (Motociklu bremzēšana) 04. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/46
79	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 79 (Stūres iekārta) 03. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/73
83	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 83 (M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu emisijas) 06. grozījumu sērijas 13. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/42
83	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 83 (M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu emisijas) 07. grozījumu sērijas 9. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/43
83	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 83 (M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu emisijas) 07. grozījumu sērijas 8. papildinājuma 1. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/60
85	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 85 (Lietderīgās jaudas un 30 minūšu jaudas mērīšana) 9. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/44
90	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 90 (Bremžu maiņas detaļas) 02. grozījumu sērijas 5. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/47
115	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 115 (Sašķidrinātās naftas gāzes jeb LPG un saspiestās dabasgāzes jeb CNG modernizētās sistēmas) 8. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/45
117	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 117 (Riepu rites pretestība, rites troksnis un saķere ar slapju virsmu) 02. grozījumu sērijas 10. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/54
129	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) sākotnējās grozījumu sērijas 9. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/37
129	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 01. grozījumu sērijas 6. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/38
129	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 02. grozījumu sērijas 5. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/39
129	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 03. grozījumu sērijas 2. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/40
129	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) sākotnējās redakcijas 3. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/58
129	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 03. grozījumu sērijas 1. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/59
138	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 138 (Klusi autotransporta līdzekļi) 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/55
139	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 139 (Bremžu palīgsistēmas) 2. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/48
140	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 140 (Elektroniskā stabilitātes vadība) 3. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/49
145	Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 145 (ISOFIX stiprinājumu sistēmas, ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumi un i-Size sēdvietas) sākotnējās redakcijas 1. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/57
Jauni ANO noteikumi	Priekšlikums par jauniem ANO noteikumiem: vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu (AEBS) M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem	ECE/TRANS/WP.29/2019/61

VTN Nr.	Darba kārtības punkts	Dokumenta atsauce
15	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 15 (Vispārēji harmonizētās vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP)) 5. grozījumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/62
15	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 15 (Vispārēji harmonizētās vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP)) labojumu; tikai franču valodas teksts	ECE/TRANS/WP.29/2019/66
	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 15 (Vispārēji harmonizētās vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP)) 1. grozījuma labojumu; tikai franču valodas teksts	ECE/TRANS/WP.29/2019/67
	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 15 (Vispārēji harmonizētās vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP)) 2. grozījuma labojumu; tikai franču valodas teksts	ECE/TRANS/WP.29/2019/68
	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 15 (Vispārēji harmonizētās vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP)) 3. grozījuma labojumu; tikai franču valodas teksts	ECE/TRANS/WP.29/2019/69
	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 15 (Vispārēji harmonizētās vieglo transportlīdzekļu testa procedūras (WLTP)) 4. grozījuma labojumu; tikai franču valodas teksts	ECE/TRANS/WP.29/2019/70
19	Priekšlikums par ANO VTN Nr. 19 (Iztvaikošanas emisiju testa procedūras Vispārēji harmonizētajām vieglo transportlīdzekļu testa procedūrām (EVAP WLTP)) 2. grozījumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/64

Savstarpējās rezolūcijas Nr.	Darba kārtības punkts	Dokumenta atsauce
M.R.2	Priekšlikums par Savstarpējās rezolūcijas Nr. 2 par transportlīdzekļa spēkiekārtas sistēmas definīcijām 1. grozījumu	ECE/TRANS/WP.29/2019/71

Dažādi	Darba kārtības punkts	Dokumenta atsauce
	Pārskatītā atļauja izstrādāt ANO Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 16 (Riepas) 2. grozījumu	ECE/TRANS/WP.29/AC.3/48/Rev.1
	Priekšlikums par grozījumiem atļaujā izstrādāt ANO VTN par vispārējām emisijām reālos braukšanas apstākļos	ECE/TRANS/WP.29/2019/72
	Atļauja izstrādāt jaunus ANO VTN par elektrotransportlīdzekļu jaudas noteikšanu (DEVP)	ECE/TRANS/WP.29/AC.3/53


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.