(1)

Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas mērķis ir panākt mazinātu atkarību no banku aizdevumiem un uz tirgu balstīta finansējuma avotu dažādošanu attiecībā uz visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un veicināt MVU obligāciju un akciju emisiju publiskos tirgos. Savienībā reģistrētas komercsabiedrības, kas vēlas piesaistīt kapitālu no tirdzniecības vietām, saskaras ar lielām vienreizējām un pastāvīgām izmaksām saistībā ar informācijas sniegšanu un atbilstības nodrošināšanu, kas pat var atturēt no atļaujas iegūšanas tirdzniecībai Savienības tirdzniecības vietās. Turklāt akcijas, ko Savienības tirdzniecības vietās emitējuši MVU, parasti cieš no zemākas pakāpes likviditātes un lielāka svārstīguma, kas palielina kapitāla cenu, šo finansējuma avotu padarot pārāk apgrūtinošu.

(2)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tika izveidots jauns tirdzniecības vietu veids – MVU izaugsmes tirgi – kā daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) apakšgrupa, lai palielinātu MVU iespējas piesaistīt kapitālu un veicinātu uz emitentiem, kas ir MVU, orientēto specializēto tirgu turpmāko attīstību. Direktīvā 2014/65/ES tiek arī aicināts: “Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību”.

(3)

Lai nodrošinātu MVU izaugsmes tirgu likviditāti un rentabilitāti, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgos, ir MVU, kuri emitē pašu kapitāla vai parāda vērtspapīrus. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES MVU kapitāla vērtspapīru emitenti ir definēti kā uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitalizācijas apmērs bija mazāks par 200 miljoniem EUR, balstoties uz iepriekšējo trīs kalendāro gadu cenas piedāvājumiem gada beigās. No otras puses, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (2) noteikts, ka MVU emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents (kas emitē vienīgi parāda vērtspapīrus), būtu jāievēro vismaz divi no trim šādiem nosacījumiem: i) darbinieku skaits (mazāk nekā 250), ii) kopējā bilance (mazāk nekā 43 miljoni EUR) un iii) gada neto apgrozījums (mazāk nekā 50 miljoni EUR). Tika konstatēts, ka šī prasība emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, lai kvalificētos kā MVU, ir pārāk ierobežojoša, jo šādi emitenti mēdz būt lielāki nekā tradicionālie MVU. Tā rezultātā daudzi emitenti, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, nevar kvalificēties kā MVU saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/565, lai gan tie joprojām ir salīdzinoši nelieli. Tā kā daudzas DTS, kuru specializācija ir MVU parāda emisijas vai kas atļauj gan obligāciju, gan akciju emisiju, nevar sasniegt 50 % tādu emitentu robežvērtību, kas kvalificējami kā MVU, tās nevar reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgi. Savukārt, ja DTS operatori neizmanto MVU izaugsmes tirgu regulējumu, emitenti šajās DTS nevar gūt labumu no vieglākām regulatīvajām prasībām, kas paredzētas, lai veicinātu iekļaušanu biržas sarakstos un emisijas šādos MVU izaugsmes tirgos. Lai ļautu vairāk DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, emitenta parāda vērtspapīru emisiju (izņemot aizdevumus) nominālā vērtība būtu jānosaka kā vienīgais kritērijs, lai MVU izaugsmes tirgu vajadzībām kā MVU kvalificētu emitentu, kurš emitē vērtspapīrus, kas nav kapitāla vērtspapīri. Komisija uzraudzīs, cik iedarbīga ir MVU emitenta, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, jaunā definīcija, kas ļauj DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, un tās ietekmi uz tirgus attīstību un ieguldītāju uzticību.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 ir norādīts, ka MVU izaugsmes tirgum nevajadzētu paredzēt noteikumus, kas emitentiem rada lielāku slogu nekā noteikumi, kurus emitentiem piemēro regulētajos tirgos. Tomēr Deleģētās regulas (ES) 2017/565 78. panta 2. punkta g) apakšpunktā paredzēta prasība emitentiem MVU izaugsmes tirgos publicēt pusgada finanšu ziņojumu. Emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, kuru mērķis ir piesaistīt profesionālus klientus regulētos tirgos, no otras puses, nepiemēro to pašu pienākumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (3). Pusgada finanšu ziņojumu sagatavošana ir izrādījusies par nesamērīgu pienākumu, kas noteikts MVU izaugsmes tirgus emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti. Tā kā daudzām DTS, kuras koncentrējas uz MVU, nav nepieciešams pusgada finanšu ziņojums emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, šķiet, ka šāda Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 noteiktā obligāta prasība tikai attur DTS dalībniekus reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem. Tādēļ MVU izaugsmes tirgus operatoram vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, noteikt par pienākumu publicēt pusgada ziņojumus.

(5)

Ir novērtos, ka daži MVU izaugsmes tirgus emitenti publiskajā apgrozībā izvieto ierobežotu to emitēto akciju kapitālu, kas minēto akciju tirdzniecību padara riskantāku ieguldītājiem, un tas negatīvi ietekmē likviditāti. Tas savukārt darbojas kā stimula trūkums ieguldītājiem ieguldīt MVU izaugsmes tirgos kotētās akcijās. Lai nodrošinātu akciju likviditāti un palielinātu ieguldītāju uzticību, MVU izaugsmes tirgus operatoriem būtu jānosaka minimālais akciju apmērs laišanai apgrozībā tirdzniecībai (“brīvās apgrozības minimums”) kā nosacījums, lai pirmo reizi saņemtu tirdzniecības atļauju. MVU izaugsmes tirgus operatoriem tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt atbilstīgu robežvērtību, balstoties uz konkrētiem tirgus apstākļiem, tostarp to, vai minētais apmērs būtu jāizsaka absolūtā vērtībā vai procentos no kopējā emitētā akciju kapitāla.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/565.

(7)

Vēsturiskajiem MVU izaugsmes tirgu operatoriem būtu jāpiešķir minimāls laikposms pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai tie pielāgotu savus reģistrācijas nosacījumus. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro trīs mēnešus pēc tās stāšanās spēkā,

(1)

Ar Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm (OKR) inter alia ir izveidots oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanas tiesiskais regulējums attiecībā uz dzīvnieku un preču, ko Savienībā ieved no trešām valstīm, atbilstības pārbaudi Savienības tiesību aktiem, lai aizsargātu dzīvnieku, cilvēka un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi. Tā paredz, ka konkrētiem dzīvnieku un preču sūtījumiem oficiālās kontroles jāveic robežkontroles punktos, kur notiek pirmā atvešana uz Savienību. Šai nolūkā dalībvalstīm ir jānozīmē robežkontroles punkti.

(2)

Regula (ES) 2017/625 paredz, ka pirms robežkontroles punkta nozīmēšanas dalībvalstis par to paziņo Komisijai, lai Komisija var verificēt un, ja nepieciešams, veikt kontroles, kurās pārbauda, vai robežkontroles punkti atbilst minimālajām nozīmēšanas prasībām, kas tajā noteiktas. Ar Regulu (ES) 2017/625 Komisija tiek pilnvarota noteikt konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par šīm minimālajām prasībām. Minētie sīki izstrādātie noteikumi ir noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1014 (2) (turpmāk kopā sauktas par “minimālajām prasībām”). Regulā (ES) 2017/625 paredzēts arī dalībvalstu pienākums robežkontroles punkta nozīmējumu atsaukt, ja robežkontroles punkts vairs neatbilst prasībām, kas izvirzītas nozīmēšanai attiecībā uz visām vai noteiktām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām robežkontroles punkts tika nozīmēts.

(3)

Taču, ja nozīmējums daļēji atsaukts tāpēc, ka tas attiecās uz konkrētu dzīvnieku kategoriju vai konkrētu preču kategoriju, vai uz visām dzīvnieku vai visām preču kategorijām – ja robežkontroles punkts bija nozīmēts attiecībā uz dzīvnieku un preču kategorijām –, tad vajadzētu būt tā, ka dalībvalstīm ir atļauts attiecībā uz tām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmējums ticis atsaukts, robežkontroles punktu nozīmēt atkārtoti, neprasot, lai tās Komisijai dotu iespēju pirms nozīmēšanas veikt kontroles, kurās pārbauda atbilstību minimālajām prasībām. Šādos gadījumos neatbilstības novēršanai nevajadzētu būt nepieciešamas darbības, kas būtu tāda paša apmēra kā tās, kuras vajadzīgas, lai robežkontroles punktu nozīmētu pirmo reizi. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir atļauts robežkontroles punktu nozīmēt atkārtoti attiecībā uz minētajām dzīvnieku vai preču kategorijām un saskaņā ar kuriem netiek prasīts, lai tās Komisijai dotu iespēju pirms nozīmēšanas veikt kontroles, kurās pārbauda atbilstību minimālajām prasībām.

(4)

Lai Komisija varētu veikt rūpīgu to pasākumu novērtējumu, ko dalībvalsts īstenojusi, lai novērstu neatbilstību, kuras dēļ nozīmējums tika daļēji atsaukts, dalībvalstīm šie pasākumi būtu jāpaziņo Komisijai. Atkārtoti nozīmējums būtu jāpiešķir tikai tad, ja Komisija uzskata, ka īstenotie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu neatbilstību.

(5)

Atkāpe no Regulas (ES) 2017/625 noteikumiem par robežkontroles punktu nozīmēšanu būtu jāpiemēro tikai tad, ja atkārtota nozīmēšana notiek divu gadu laikā no dienas, kurā nozīmējums tika daļēji atsaukts. Ja atkārtota nozīmēšana notiek vēlāk nekā divus gadus no dienas, kurā notikusi daļēja atsaukšana, tad, lai novērtētu robežkontroles punktos notikušās izmaiņas, Komisijai būtu jāsaglabā iespēja veikt kontroles, kurās pārbauda, vai robežkontroles punkts atbilst minimālajām prasībām.

(6)

Noteiktos gadījumos Regula (ES) 2017/625 ļauj oficiālās kontroles veikt kontroles punktos, kas nav robežkontroles punkti, un tajā paredzēta prasība, ka minētajiem kontroles punktiem ir jāatbilst minimālajām prasībām, kā arī prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktu nozīmēšanai un nozīmējuma atsaukšanai. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas noteikumus par robežkontroles punktu atkārtotu nozīmēšanu piemērot arī kontroles punktiem.

(7)

Regulā (ES) 2017/625 ir noteikts, ka robežkontroles punktiem jāatrodas tiešā tuvumā ievešanas vietai Savienībā. Taču, lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu organizēt rezultatīvi un lai tās būtu rezultatīvas, būtu jānosaka noteikumi, ar ko nosaka īpašu ģeogrāfisko ierobežojumu gadījumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem robežkontroles punkti var atrasties citā attālumā no ievešanas vietas Savienībā, nevis tās tiešā tuvumā. Ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem būtu jābūt tādiem, kas izriet no ievešanas vietas dabiskajām īpašībām un apvidus, un attālumam no ievešanas vietas nebūtu jāpārsniedz attālums, kas noteikti nepieciešams, lai pārvarētu ģeogrāfisko ierobežojumu radītās grūtības. Turklāt minētajam attālumam kā tādam nevajadzētu radīt risku cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un videi. Īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem būtu jāietver ierobežojumi, kas rada ievērojamus transporta ierobežojumus, piemēram, kalnu pārejas, kuru ceļi ir nepiemēroti dzīvnieku un preču pārvietošanai, vai ierobežojumi, kas izraisa ievērojamu to pārvietošanas kavēšanos.

(8)

Neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importa robežkontroles punkti bieži vien darbojas ģeogrāfiski ierobežotos apstākļos, kuru cēlonis ir garas piekrastes līnijas vai garas robežas ar dažām dalībvalstīm. Iepriekš minēto ģeogrāfisko ierobežojumu dēļ tie parasti darbojas tikai oficiālo kontroļu veikšanas laikā. Tādēļ attiecībā uz nozīmēšanu būtu jānosaka daži izņēmumi no Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punkta minimālajām prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktiem. Tomēr, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību rezultativitāti, robežkontroles punkta kompetentās iestādes mobilajai oficiālās kontroles grupai minēto kontroļu un darbību veikšanas laikā būtu jāizpilda īpaši nosacījumi. Konkrētāk, mobilajai oficiālās kontroles grupai būtu jāspēj nodrošināt pietiekami un pienācīgi kvalificētus darbiniekus un piekļuvi pie nepieciešamajām iekārtām oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību laikā.

(9)

Noteikumi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 62. panta 3. punktu, 64. panta 2. un 5. punktu, ir cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz atkāpēm vai izņēmumiem no noteiktām robežkontroles punktiem piemērojamām prasībām. Lai veicinātu minēto noteikumu – kas būtu jāpiemēro no tās pašas dienas – pareizu un visaptverošu piemērošanu, ir lietderīgi tos noteikt vienā tiesību aktā.

(10)

Regulā (ES) 2017/625 noteiktos īpašos Komisijai piešķirtos pilnvarojumus sāk piemērot no 2019. gada 14. decembra, tāpēc šī regula arī būtu jāpiemēro no tā paša datuma,

(1)

Regula (ES) 2017/625 cita starpā iedibina tiesisko regulējumu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai, kuru nolūks ir pārbaudīt Savienībā no trešām valstīm ievedamu dzīvnieku un preču atbilstību Savienības tiesību aktiem, lai aizsargātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi. Minētais regulējums ietver oficiālās kontroles, kuras veic dzīvniekiem un precēm, ko Savienībā ieved no trešām valstīm caur nozīmētajiem robežkontroles punktiem.

(2)

Regula (ES) 2017/625 pieprasa, ka operators, kas atbildīgs par noteiktiem sūtījumiem, kuri tiek ievesti Savienībā, pirms sūtījumu atvešanas par tiem iepriekš paziņo robežkontroles punktu kompetentajām iestādēm. Lai minētās iestādes varētu oficiālās kontroles veikt savlaicīgi un rezultatīvi, ir lietderīgi noteikt, ka minimālais termiņš iepriekšēja paziņojuma sniegšanai ir viena darbdiena pirms sūtījumu atvešanas.

(3)

Tomēr atsevišķos gadījumos ar transportu saistītu loģistikas ierobežojumu dēļ iepriekšēja paziņojuma sniegšanas termiņu – viena darbdiena pirms sūtījumu atvešanas – var nebūt iespējams ievērot. Tas var notikt, piemēram, ja sūtījums no nosūtīšanas vietas uz robežkontroles punktu tiek transportēts mazāk nekā 24 stundu laikā, un ja pirms sūtījuma iekraušanas nav pieejama informācija, kas vajadzīga, lai aizpildītu attiecīgās daļas vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā (VSID), kas nepieciešams iepriekšēja paziņojuma sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 56. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt, ka šādos gadījumos iepriekšējs paziņojums tiek sniegts vismaz četras stundas pirms sūtījuma atvešanas, lai varētu nodrošināt savlaicīgu un rezultatīvu oficiālo kontroļu veikšanu arī šādos apstākļos.

(4)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1012 (2) paredz, ka dalībvalstis robežkontroles punktus, kurus paredzēts nozīmēt neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importam, īpašu ģeogrāfisku ierobežojumu dēļ atbrīvo no noteiktām minimālajām prasībām robežkontroles punktiem. Minētā regula paredz arī to, ka oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības robežkontroles punktā, kas nozīmēts attiecībā uz iepriekšminētajām precēm, var veikt mobila oficiālās kontroles grupa. Tāpēc, lai atvēlētu pietiekami daudz laika oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanai šajos robežkontroles punktos, šajā regulā būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem par minimālo laiku, kurā jāsniedz iepriekšējs paziņojums par sūtījumu atvešanu.

(5)

Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regula (ES) 2017/625 cita starpā iedibina tiesisko regulējumu tādu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai, kuru nolūks ir pārbaudīt Savienībā no trešām valstīm ievedamu dzīvnieku un preču atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, lai tādējādi aizsargātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi. Tā paredz, ka dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālās kontroles jāveic robežkontroles punktos, kur notiek pirmā atvešana uz Savienību. Šai nolūkā dalībvalstīm ir jānozīmē robežkontroles punkti.

(2)

Regulā (ES) 2017/625 ir noteiktas minimālās prasības, kas attiecībā uz robežkontroles punktiem jāizpilda, lai tos varētu nozīmēt. Tāpēc ir lietderīgi noteikt sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām attiecībā uz robežkontroles punktu infrastruktūru, aprīkojumu un dokumentāciju.

(3)

Lai aizsargātu cilvēka un dzīvnieku veselību, būtu jānosaka sīki izstrādāti papildu noteikumi par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, kas nozīmēti dzīvnieku kategorijai un noteiktām preču kategorijām, piemēram, dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, reproduktīvajiem produktiem, saliktajiem [kombinētajiem] produktiem un sienam un salmiem.

(4)

Noteiktos gadījumos, lai ņemtu vērā konkrētas izkraušanas prasības atsevišķiem sūtījumiem, kas nav sūtījumi konteineros, piemēram, zivsaimniecības produktu sūtījumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumiem, kuri sastāv, piemēram, no vilnas, un liela apjoma beztaras preču sūtījumiem, kas sastāv no lieliem tādu preču daudzumiem, kuras pārvadā bez iepakošanas, robežkontroles punkti būtu jāatbrīvo no prasības par to, ka izkraušanas zonai jābūt ar jumta segumu. Ņemot vērā, ka dzīvnieku izcelsmes beztaras šķidrumu sūtījumus un tādu beztaras šķidrumu sūtījumus, kas nav dzīvnieku izcelsmes šķidrumi, caur īpašām caurulēm no transportlīdzekļa izkrauj tieši cisternās, attiecībā uz robežkontroles punktiem nebūtu jānosaka prasība, ka tiem vajadzīgas zonas vai telpas šādu preču izkraušanai un pārbaudes telpas vai pārbaudes zonas, kurās veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz beztaras šķidrumiem.

(5)

Lai novērstu šķērskontaminācijas risku, ir lietderīgi noteikt nošķiršanas prasības attiecībā uz izkraušanas, glabāšanas un pārbaudes iekārtām robežkontroles punktos, kas nozīmēti dzīvnieku izcelsmes produktiem, saliktajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un reproduktīvajiem produktiem. Tomēr būtu jāparedz noteikumi, lai atkāptos no nošķiršanas prasībām gadījumos, kad robežkontroles punkts ir nozīmēts tikai iepakotām precēm, vai iepakotām un noteiktām neiepakotām precēm, ja robežkontroles punktā kompetento iestāžu veiktais riska novērtējums liecina, ka nav nekādu šķērskontaminācijas iespēju. Pēdējā gadījumā, lai iedarbīgi cīnītos ar šķērskontaminācijas riskiem, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka sūtījumu apstrāde notiek, ievērojot arī nošķirtību laika ziņā, un ka sūtījumu ienākšanas starplaikā tiek veikta iekārtu tīrīšana un dezinfekcija.

(6)

Var būt tā, ka dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā un uz ko attiecas oficiālās kontroles robežkontroles punktos, ir neatbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tāpēc, lai izvairītos no šķērskontaminācijas riska, ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kuri noteiktas robežkontroles punktu iekārtas aizliegtu izmantot tādu dzīvnieku un preču sūtījumiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai, un atļautu tās izmantot tādu dzīvnieku un preču sūtījumiem, kuri paredzēti eksportam vai tiek pārvietoti no viena punkta Savienības teritorijā uz citu punktu Savienības teritorijā pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes īsteno atbilstošus riska novēršanas pasākumus. Šādu pasākumu pamatā vajadzētu būt novērtējumam par to, vai attiecīgajām iekārtām pietiek jaudas šādas papildu darbības ietveršanai. Kompetentajām iestādēm būtu jāievieš attiecīga kārtība darbību veikšanai ar dzīvniekiem saskaņā ar Savienības noteikumiem par dzīvnieku labturību.

(7)

Lai veicinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti, būtu jānodrošina zināma elastība, ar konkrētiem nosacījumiem atļaujot komercuzņēmumu glabātavu izmantošanu, kā arī uzglabāšanu transportlīdzekļos, kuros sūtījums nogādāts robežkontroles punktā.

(8)

Lai veicinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektīvu organizāciju un izpildi, ir lietderīgi atļaut, ka robežkontroles punkti ir sadalīti vienā vai vairākos pārbaudes centros, kuros jākontrolē tās dzīvnieku un preču kategorijas, attiecībā uz kurām robežkontroles punkts ir nozīmēts. Šajā ziņā būtu jānosaka minimālās prasības pārbaudes centriem.

(9)

Komisijai robežkontroles punkta nozīmēšanas procesā būtu jānovērtē pārbaudes centru atbilstība Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punktā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz robežkontroles punktiem un šīs regulas sīki izstrādātajiem noteikumiem par minimālajām prasībām. Tāpēc, paziņojot Komisijai par robežkontroles punkta nozīmēšanu, dalībvalstīm būtu jāiekļauj visa nepieciešamā informācija par pārbaudes centriem.

(10)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi verificēta robežkontroles punktu un šajos punktos esošo pārbaudes centru atbilstība minimālajām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punktā, un šajā regulā izklāstītajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par visām izmaiņām robežkontroles punkta vai tajā esošā pārbaudes centra infrastruktūrā vai ekspluatācijā, ja šādas izmaiņas rada nepieciešamību atjaunināt informāciju, kas Komisijai iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 59. panta 2. punktu. Tādēļ ir lietderīgi šajā regulā noteikt, ka dalībvalstīm ir attiecīgi jāinformē Komisija.

(11)

Regulas (ES) 2017/625 53. panta 2. punktā un 60. panta 1. punktā paredzēts, ka ikviena dalībvalsts internetā publicē atjauninātu tās teritorijā esošo robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstu, par katru robežkontroles punktu un kontroles punktu sniedzot noteiktu informāciju. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt robežkontroles punktu un kontroles punktu saraksta formātu un saīsinājumus, kas jāizmanto, lai norādītu tās dzīvnieku un preču kategorijas, attiecībā uz kurām robežkontroles punkti un kontroles punkti ir nozīmēti, un sniegtu konkrētu papildinformāciju, kas attiecas uz nozīmēšanas darbības jomu.

(12)

Caurskatāmības labad visi pārbaudes centri, ko izmanto robežkontroles punkta sastāvā, būtu jāiekļauj robežkontroles punktu sarakstā blakus attiecīgā robežkontroles punkta nosaukumam, norādot šajos pārbaudes centros kontrolēto dzīvnieku un preču kategorijas. Visas izmaiņas attiecībā uz pārbaudes centriem būtu precīzi jāatspoguļo sarakstā.

(13)

Noteikumi, kas Komisijai jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 60. panta 2. punktu un 64. panta 4. punktu, ir cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz prasībām, ko piemēro robežkontroles punktiem un kontroles punktiem, un tādēļ tie būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. Lai atvieglotu minēto noteikumu pareizu un visaptverošu piemērošanu, ir lietderīgi tos iekļaut vienā tiesību aktā.

(14)

Komisijas Lēmums 2001/812/EK (2) nosaka minimālās [obligātās] prasības attiecībā uz robežkontroles punktiem, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes Direktīvu 97/78/EK (3), attiecībā uz pārbaudes centriem, kā arī noteikumiem par to iekļaušanu sarakstā. Ar Komisijas Lēmumu 2009/821/EK (4) tika izveidots apstiprināto robežkontroles punktu saraksts. Komisijas Direktīva 98/22/EK (5) nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai pārbaudes vietās augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas ievesti no trešām valstīm saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (6). Lai nodrošinātu konsekvenci un novērstu prasību pārklāšanos, Lēmums 2001/812/EK, Lēmums 2009/821/EK un Direktīva 98/22/EK būtu jāatceļ.

(15)

Attiecīgos noteikumus un Komisijai piešķirtos pilnvarojumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2017/625, sāk piemērot no 2019. gada 14. decembra. Tāpēc šajā regulā paredzētie noteikumi arī būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Kaptāna, ciazofamīda, krezoksīmmetila, lambda-cihalotrīna, piraklostrobīna un teflubenzurona maksimālie atlieku līmeņi (MAL) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Aminopiralīda, mandipropamīda, spiromezifēna [spiromesifēna], spirotetramāta un tetrakonazola MAL ir noteikti minētās regulas III pielikuma A daļā. Attiecībā uz flutianilu konkrēti MAL netika noteikti, un šī viela netika iekļauta minētās regulas IV pielikumā, tāpēc attiecībā uz to ir spēkā minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība, proti, 0,01 mg/kg.

(2)

Saistībā ar procedūru, kurā piešķir atļauju darbīgo vielu aminopiralīdu saturoša augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai uz miežiem, prosu, auzām, rudziem un sorgo, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos MAL.

(3)

Kas attiecas uz kaptānu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz dzērvenēm un apiņiem. Kas attiecas uz ciazofamīdu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz kartupeļiem, tomātiem un ķirbjaugiem. Kas attiecas uz krezoksīmmetilu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem pēc darbīgās vielas izmantošanas uz dzīvnieku barības. Kas attiecas uz lambda-cihalotrīnu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz selerijām, fenheļiem, sojas pupām, saulespuķu sēklām un rīsiem. Kas attiecas uz mandipropamīdu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz galda bietēm, redīsiem, ziedkāpostiem, Briseles kāpostiem, lapu cigoriņiem, zirņiem (bez pākstīm) un artišokiem. Kas attiecas uz piraklostrobīnu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz citrusaugļiem, galda vīnogām, ziedošiem krustziežu dzimtas dārzeņiem, galviņkāpostiem, “salātiem un salātveidīgajiem”, “spinātiem un tiem līdzīgu augu lapām”, artišokiem, puraviem un sojas pupām. Kas attiecas uz spirotetramātu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz “citiem sīkajiem augļiem un ogām”, kivi augļiem, ķiplokiem, fenheļiem un rabarberiem. Kas attiecas uz tetrakonazolu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz hurmām, linsēklām un magoņu sēklām.

(4)

Attiecībā uz mandipropamīdu, ko Nigērijā un Kamerūnā izmanto uz kakao pupiņām, piraklostrobīnu, ko Indonēzijā izmanto uz rīsiem, Brazīlijā – uz kafijas pupiņām, pasifloru augļiem un ananasiem un Amerikas Savienotajās Valstīs – uz Amerikas hurmām un cukurniedrēm, spiromezifēnu, ko Brazīlijā izmanto uz kafijas pupiņām, un teflubenzuronu, ko Brazīlijā izmanto uz greipfrūtiem un mandarīniem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 2. un 4. punktu tika iesniegti pieteikumi uz importa pielaidēm. Pieteikumu iesniedzēji apgalvo, ka minētajās valstīs atļautā minēto vielu izmantošana uz šādiem kultūraugiem rada atlieku līmeni, kas pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktos MAL, un ka jānosaka augstāki MAL, lai neradītu tirdzniecības šķēršļus minēto kultūraugu importam.

(5)

Attiecīgās dalībvalstis novērtēja minētos pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un pārsūtīja Komisijai novērtēšanas ziņojumus.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) izvērtēja pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus, īpaši pārbaudot riskus patērētājiem un attiecīgos gadījumos dzīvniekiem, un sniedza pamatotus atzinumus par piedāvātajiem MAL (2). Iestāde minētos atzinumus pārsūtīja pieteikumu iesniedzējiem, Komisijai un dalībvalstīm un publiskoja tos.

(7)

Kas attiecas uz kaptānu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza informāciju, kura nebija pieejama laikā, kad tika veikts pārskats saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, proti, validētu analītisko metodi, ar ko analizē matricas ar augstu ūdens un skābes saturu, un padarīja references standartus attiecībā uz 3-OH THPI un 5-OH THPI komerciāli pieejamus.

(8)

Kas attiecas uz ciazofamīdu, pieteikuma iesniedzējs šādu iepriekš trūkstošu informāciju iesniedza attiecībā uz glabāšanas nosacījumiem saldētavā.

(9)

Kas attiecas uz krezoksīmmetilu, lai pierādītu atgremotāju barošanas pētījuma derīgumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza jaunu pētījumu par dzīvnieku izcelsmes produktu stabilitāti uzglabāšanā.

(10)

Kas attiecas uz piraklostrobīnu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza trūkstošo informāciju par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem ar galda vīnogām un validēto analītisko metodi, ar ko analizē kafijas pupiņas. Kas attiecas uz piraklostrobīna izmantošanu uz Amerikas hurmām, “spinātiem un tiem līdzīgu augu lapām” un cukurniedrēm, iesniegtie dati nebija pietiekami, lai noteiktu jaunus MAL. Kas attiecas uz minētās darbīgās vielas izmantošanu uz platlapu cigoriņiem/endīvijām, Iestāde ieteica nepaaugstināt spēkā esošo MAL, jo nevar izslēgt risku patērētājiem.

(11)

Kas attiecas uz lambda-cihalotrīnu, Iestāde secināja, ka sniegtā informācija nav pietiekama, lai atbalstītu izmantošanu Eiropas Savienībā uz sojas pupām un saulespuķu sēklām. Tā ieteica noteikt MAL sojas pupām un saulespuķu sēklām attiecīgi 0,05 mg/kg un 0,2 mg/kg līmenī, kas atbilst spēkā esošajiem Codex atlieku līmeņiem (CXL). Šie CXL ir droši patērētājiem Savienībā (3).

(12)

Kas attiecas uz tetrakonazolu, Iestāde ieteica paaugstināt MAL attiecībā uz mājputnu taukaudiem un putnu olām pēc minētās darbīgās vielas izmantošanas uz dzīvnieku barības.

(13)

Kas attiecas uz visiem citiem pieteikumiem, Iestāde secināja, ka visas prasības par datiem ir izpildītas un pieteikumu iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi patērētāju drošības ziņā ir pieņemami, pamatojoties uz patērētāju eksponētības novērtējumu, kas sagatavots par 27 konkrētām Eiropas patērētāju grupām. Iestāde ņēma vērā jaunākos datus par šo vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne mūžilga eksponētība šīm vielām, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros varētu būt šīs vielas, ne īslaicīga eksponētība, kas rodas, uzturā lietojot daudz attiecīgo produktu, neliecina par risku pārsniegt pieļaujamo dienas devu vai akūto references devu.

(14)

Saistībā ar darbīgās vielas flutianila apstiprināšanu pieteikums par MAL bija pievienots kopsavilkuma dokumentācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (4) 8. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Šo pieteikumu attiecīgā dalībvalsts novērtēja saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu. Iestāde novērtēja pieteikumu un sniedza secinājumu par darbīgo vielu saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtējumu, un tā ieteica noteikt tādus MAL, kas atbilst raksturīgajiem lietojumiem uz vīnogām saskaņā ar Savienībā pieņemtajām labajām lauksaimniecības praksēm (GAP) (5).

(15)

Balstoties uz Iestādes pamatotajiem atzinumiem un secinājumu un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(16)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for aminopyralid in certain cereals. EFSA Journal 2019; 17(1):5534.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue level for captan in cranberries. EFSA Journal 2018; 16(12):5499.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue level for captan in hops. EFSA Journal 2018; 16(12):5498.

Reasoned opinion on the evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for cyazofamid. EFSA Journal 2018; 16(11):5487.

Reasoned opinion on the evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for kresoxim-methyl. EFSA Journal 2018;16(11):5471.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for lambda-cyhalothrin in celeries, fennel and rice. EFSA Journal 2019; 17(1):5546.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for mandipropamid in various crops. EFSA Journal 2019; 17(2):5599.

Reasoned opinion on the setting of an import tolerance for mandipropamid in cocoa beans. EFSA Journal 2018; 16(11):5491.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for pyraclostrobin in soyabean. EFSA Journal 2018; 16(11):5466.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels and setting of import tolerances for pyraclostrobin in various crops. EFSA Journal 2018; 16(11):5488.

Reasoned opinion on the setting of an import tolerance for pyraclostrobin in rice. EFSA Journal 2018; 16(11):5483.

Reasoned opinion on the evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for pyraclostrobin. EFSA Journal 2018; 16(11):5472.

Reasoned opinion on the setting of an import tolerance for spiromesifen in coffee beans. EFSA Journal 2019; 17(1):5558.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for spirotetramat in various crops. EFSA Journal 2019; 17(1):5589.

Reasoned opinion on the setting of import tolerances for teflubenzuron in grapefruits, mandarins and broccoli. EFSA Journal 2018; 16(11):5474.

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for tetraconazole in kaki/Japanese persimmon, linseeds and poppy seeds. EFSA Journal 2019; 17(1):5577.