ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 165
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 21. jūnijs

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1011 (2018. gada 13. decembris), ar ko groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565 attiecībā uz konkrētiem reģistrācijas nosacījumiem, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas nolūkā ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1012 (2019. gada 12. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina, atkāpjoties no noteikumiem par kontroles punktu nozīmēšanu un no minimālajām prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktiem ( 1 )

4

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1013 (2019. gada 16. aprīlis) par Savienībā ievedamu noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu iepriekšēju paziņošanu ( 1 )

8

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1014 (2019. gada 12. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, ieskaitot pārbaudes centrus, un par to, kāds formāts, kategorijas un saīsinājumi jāizmanto robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstos ( 1 )

10

 

*

Komisijas Regula (ES) 2019/1015 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko attiecībā uz aminopiralīda, kaptāna, ciazofamīda, flutianila, krezoksīmmetila, lambda-cihalotrīna, mandipropamīda, piraklostrobīna, spiromezifēna, spirotetramāta, teflubenzurona un tetrakonazola maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu ( 1 )

23

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1016 (2019. gada 20. jūnijs) par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu trīsdesmit septītajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080

65

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/1017 (2019. gada 14. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) Dalībnieku padomē attiecībā uz nosacījumiem par Gruzijas valdības pievienošanos 2015. gada Starptautiskajam nolīgumam par olīveļļu un galda olīvām

66

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1018 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2014/386/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju

69

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2019/1019 (2019. gada 7. jūnijs) par ēku modernizāciju ( 1 )

70

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1011

(2018. gada 13. decembris),

ar ko groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565 attiecībā uz konkrētiem reģistrācijas nosacījumiem, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas nolūkā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu un 33. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas mērķis ir panākt mazinātu atkarību no banku aizdevumiem un uz tirgu balstīta finansējuma avotu dažādošanu attiecībā uz visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un veicināt MVU obligāciju un akciju emisiju publiskos tirgos. Savienībā reģistrētas komercsabiedrības, kas vēlas piesaistīt kapitālu no tirdzniecības vietām, saskaras ar lielām vienreizējām un pastāvīgām izmaksām saistībā ar informācijas sniegšanu un atbilstības nodrošināšanu, kas pat var atturēt no atļaujas iegūšanas tirdzniecībai Savienības tirdzniecības vietās. Turklāt akcijas, ko Savienības tirdzniecības vietās emitējuši MVU, parasti cieš no zemākas pakāpes likviditātes un lielāka svārstīguma, kas palielina kapitāla cenu, šo finansējuma avotu padarot pārāk apgrūtinošu.

(2)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tika izveidots jauns tirdzniecības vietu veids – MVU izaugsmes tirgi – kā daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) apakšgrupa, lai palielinātu MVU iespējas piesaistīt kapitālu un veicinātu uz emitentiem, kas ir MVU, orientēto specializēto tirgu turpmāko attīstību. Direktīvā 2014/65/ES tiek arī aicināts: “Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību”.

(3)

Lai nodrošinātu MVU izaugsmes tirgu likviditāti un rentabilitāti, Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgos, ir MVU, kuri emitē pašu kapitāla vai parāda vērtspapīrus. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES MVU kapitāla vērtspapīru emitenti ir definēti kā uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitalizācijas apmērs bija mazāks par 200 miljoniem EUR, balstoties uz iepriekšējo trīs kalendāro gadu cenas piedāvājumiem gada beigās. No otras puses, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (2) noteikts, ka MVU emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents (kas emitē vienīgi parāda vērtspapīrus), būtu jāievēro vismaz divi no trim šādiem nosacījumiem: i) darbinieku skaits (mazāk nekā 250), ii) kopējā bilance (mazāk nekā 43 miljoni EUR) un iii) gada neto apgrozījums (mazāk nekā 50 miljoni EUR). Tika konstatēts, ka šī prasība emitentam, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, lai kvalificētos kā MVU, ir pārāk ierobežojoša, jo šādi emitenti mēdz būt lielāki nekā tradicionālie MVU. Tā rezultātā daudzi emitenti, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, nevar kvalificēties kā MVU saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/565, lai gan tie joprojām ir salīdzinoši nelieli. Tā kā daudzas DTS, kuru specializācija ir MVU parāda emisijas vai kas atļauj gan obligāciju, gan akciju emisiju, nevar sasniegt 50 % tādu emitentu robežvērtību, kas kvalificējami kā MVU, tās nevar reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgi. Savukārt, ja DTS operatori neizmanto MVU izaugsmes tirgu regulējumu, emitenti šajās DTS nevar gūt labumu no vieglākām regulatīvajām prasībām, kas paredzētas, lai veicinātu iekļaušanu biržas sarakstos un emisijas šādos MVU izaugsmes tirgos. Lai ļautu vairāk DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, emitenta parāda vērtspapīru emisiju (izņemot aizdevumus) nominālā vērtība būtu jānosaka kā vienīgais kritērijs, lai MVU izaugsmes tirgu vajadzībām kā MVU kvalificētu emitentu, kurš emitē vērtspapīrus, kas nav kapitāla vērtspapīri. Komisija uzraudzīs, cik iedarbīga ir MVU emitenta, kas nav kapitāla vērtspapīru emitents, jaunā definīcija, kas ļauj DTS reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem, un tās ietekmi uz tirgus attīstību un ieguldītāju uzticību.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 ir norādīts, ka MVU izaugsmes tirgum nevajadzētu paredzēt noteikumus, kas emitentiem rada lielāku slogu nekā noteikumi, kurus emitentiem piemēro regulētajos tirgos. Tomēr Deleģētās regulas (ES) 2017/565 78. panta 2. punkta g) apakšpunktā paredzēta prasība emitentiem MVU izaugsmes tirgos publicēt pusgada finanšu ziņojumu. Emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, kuru mērķis ir piesaistīt profesionālus klientus regulētos tirgos, no otras puses, nepiemēro to pašu pienākumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (3). Pusgada finanšu ziņojumu sagatavošana ir izrādījusies par nesamērīgu pienākumu, kas noteikts MVU izaugsmes tirgus emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti. Tā kā daudzām DTS, kuras koncentrējas uz MVU, nav nepieciešams pusgada finanšu ziņojums emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, šķiet, ka šāda Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 noteiktā obligāta prasība tikai attur DTS dalībniekus reģistrēties kā MVU izaugsmes tirgiem. Tādēļ MVU izaugsmes tirgus operatoram vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai emitentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru emitenti, noteikt par pienākumu publicēt pusgada ziņojumus.

(5)

Ir novērtos, ka daži MVU izaugsmes tirgus emitenti publiskajā apgrozībā izvieto ierobežotu to emitēto akciju kapitālu, kas minēto akciju tirdzniecību padara riskantāku ieguldītājiem, un tas negatīvi ietekmē likviditāti. Tas savukārt darbojas kā stimula trūkums ieguldītājiem ieguldīt MVU izaugsmes tirgos kotētās akcijās. Lai nodrošinātu akciju likviditāti un palielinātu ieguldītāju uzticību, MVU izaugsmes tirgus operatoriem būtu jānosaka minimālais akciju apmērs laišanai apgrozībā tirdzniecībai (“brīvās apgrozības minimums”) kā nosacījums, lai pirmo reizi saņemtu tirdzniecības atļauju. MVU izaugsmes tirgus operatoriem tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt atbilstīgu robežvērtību, balstoties uz konkrētiem tirgus apstākļiem, tostarp to, vai minētais apmērs būtu jāizsaka absolūtā vērtībā vai procentos no kopējā emitētā akciju kapitāla.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/565.

(7)

Vēsturiskajiem MVU izaugsmes tirgu operatoriem būtu jāpiešķir minimāls laikposms pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai tie pielāgotu savus reģistrācijas nosacījumus. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro trīs mēnešus pēc tās stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza šādi:

1)

regulas 77. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Emitentu, kas nevienā tirdzniecības vietā netirgo kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentus, Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunkta vajadzībām uzskata par MVU, ja tā parāda vērtspapīru emisiju nominālā vērtība iepriekšējā kalendārā gada laikā visās tirdzniecības vietās Savienībā nepārsniedz 50 miljonus EUR.”;

2)

regulas 78. panta 2. punktu groza šādi:

a)

pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)

 pieprasa emitentiem, kas pirmo reizi lūdz atļauju tirgot savas akcijas tās tirdzniecības vietā, piešķirt minimālo summu no to emitētajām akcijām, kas ir pieejamas tirdzniecībai DTS, saskaņā ar robežvērtību, kas jānosaka šīs DTS operatoram un ko izsaka vai nu kā absolūto vērtību, vai kā procentuālo daļu no kopējā emitētā akciju kapitāla.”;

b)

pievieno šādu daļu:

“DTS operators var atbrīvot emitentus, kuriem nav pašu kapitāla instrumentu, kurus tirgo DTS, no prasības publicēt pusgada finanšu ziņojumus, kas minēti šā punkta pirmās daļas g) apakšpunktā. Ja DTS operators izmanto tiesības saskaņā ar šīs daļas pirmo teikumu, kompetentā iestāde šā punkta pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos nepieprasa to, lai emitenti, kam nav pašu kapitāla instrumentu, kurus tirgo DTS, reizi pusgadā publicētu finanšu ziņojumus.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 11. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(2)  Komisijas 2016. gada 25. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.), 77. panta 2. punkts.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/4

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1012

(2019. gada 12. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina, atkāpjoties no noteikumiem par kontroles punktu nozīmēšanu un no minimālajām prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 62. panta 3. punktu un 64. panta 2. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm (OKR) inter alia ir izveidots oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanas tiesiskais regulējums attiecībā uz dzīvnieku un preču, ko Savienībā ieved no trešām valstīm, atbilstības pārbaudi Savienības tiesību aktiem, lai aizsargātu dzīvnieku, cilvēka un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi. Tā paredz, ka konkrētiem dzīvnieku un preču sūtījumiem oficiālās kontroles jāveic robežkontroles punktos, kur notiek pirmā atvešana uz Savienību. Šai nolūkā dalībvalstīm ir jānozīmē robežkontroles punkti.

(2)

Regula (ES) 2017/625 paredz, ka pirms robežkontroles punkta nozīmēšanas dalībvalstis par to paziņo Komisijai, lai Komisija var verificēt un, ja nepieciešams, veikt kontroles, kurās pārbauda, vai robežkontroles punkti atbilst minimālajām nozīmēšanas prasībām, kas tajā noteiktas. Ar Regulu (ES) 2017/625 Komisija tiek pilnvarota noteikt konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par šīm minimālajām prasībām. Minētie sīki izstrādātie noteikumi ir noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1014 (2) (turpmāk kopā sauktas par “minimālajām prasībām”). Regulā (ES) 2017/625 paredzēts arī dalībvalstu pienākums robežkontroles punkta nozīmējumu atsaukt, ja robežkontroles punkts vairs neatbilst prasībām, kas izvirzītas nozīmēšanai attiecībā uz visām vai noteiktām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām robežkontroles punkts tika nozīmēts.

(3)

Taču, ja nozīmējums daļēji atsaukts tāpēc, ka tas attiecās uz konkrētu dzīvnieku kategoriju vai konkrētu preču kategoriju, vai uz visām dzīvnieku vai visām preču kategorijām – ja robežkontroles punkts bija nozīmēts attiecībā uz dzīvnieku un preču kategorijām –, tad vajadzētu būt tā, ka dalībvalstīm ir atļauts attiecībā uz tām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmējums ticis atsaukts, robežkontroles punktu nozīmēt atkārtoti, neprasot, lai tās Komisijai dotu iespēju pirms nozīmēšanas veikt kontroles, kurās pārbauda atbilstību minimālajām prasībām. Šādos gadījumos neatbilstības novēršanai nevajadzētu būt nepieciešamas darbības, kas būtu tāda paša apmēra kā tās, kuras vajadzīgas, lai robežkontroles punktu nozīmētu pirmo reizi. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir atļauts robežkontroles punktu nozīmēt atkārtoti attiecībā uz minētajām dzīvnieku vai preču kategorijām un saskaņā ar kuriem netiek prasīts, lai tās Komisijai dotu iespēju pirms nozīmēšanas veikt kontroles, kurās pārbauda atbilstību minimālajām prasībām.

(4)

Lai Komisija varētu veikt rūpīgu to pasākumu novērtējumu, ko dalībvalsts īstenojusi, lai novērstu neatbilstību, kuras dēļ nozīmējums tika daļēji atsaukts, dalībvalstīm šie pasākumi būtu jāpaziņo Komisijai. Atkārtoti nozīmējums būtu jāpiešķir tikai tad, ja Komisija uzskata, ka īstenotie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu neatbilstību.

(5)

Atkāpe no Regulas (ES) 2017/625 noteikumiem par robežkontroles punktu nozīmēšanu būtu jāpiemēro tikai tad, ja atkārtota nozīmēšana notiek divu gadu laikā no dienas, kurā nozīmējums tika daļēji atsaukts. Ja atkārtota nozīmēšana notiek vēlāk nekā divus gadus no dienas, kurā notikusi daļēja atsaukšana, tad, lai novērtētu robežkontroles punktos notikušās izmaiņas, Komisijai būtu jāsaglabā iespēja veikt kontroles, kurās pārbauda, vai robežkontroles punkts atbilst minimālajām prasībām.

(6)

Noteiktos gadījumos Regula (ES) 2017/625 ļauj oficiālās kontroles veikt kontroles punktos, kas nav robežkontroles punkti, un tajā paredzēta prasība, ka minētajiem kontroles punktiem ir jāatbilst minimālajām prasībām, kā arī prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktu nozīmēšanai un nozīmējuma atsaukšanai. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas noteikumus par robežkontroles punktu atkārtotu nozīmēšanu piemērot arī kontroles punktiem.

(7)

Regulā (ES) 2017/625 ir noteikts, ka robežkontroles punktiem jāatrodas tiešā tuvumā ievešanas vietai Savienībā. Taču, lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu organizēt rezultatīvi un lai tās būtu rezultatīvas, būtu jānosaka noteikumi, ar ko nosaka īpašu ģeogrāfisko ierobežojumu gadījumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem robežkontroles punkti var atrasties citā attālumā no ievešanas vietas Savienībā, nevis tās tiešā tuvumā. Ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem būtu jābūt tādiem, kas izriet no ievešanas vietas dabiskajām īpašībām un apvidus, un attālumam no ievešanas vietas nebūtu jāpārsniedz attālums, kas noteikti nepieciešams, lai pārvarētu ģeogrāfisko ierobežojumu radītās grūtības. Turklāt minētajam attālumam kā tādam nevajadzētu radīt risku cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un videi. Īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem būtu jāietver ierobežojumi, kas rada ievērojamus transporta ierobežojumus, piemēram, kalnu pārejas, kuru ceļi ir nepiemēroti dzīvnieku un preču pārvietošanai, vai ierobežojumi, kas izraisa ievērojamu to pārvietošanas kavēšanos.

(8)

Neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importa robežkontroles punkti bieži vien darbojas ģeogrāfiski ierobežotos apstākļos, kuru cēlonis ir garas piekrastes līnijas vai garas robežas ar dažām dalībvalstīm. Iepriekš minēto ģeogrāfisko ierobežojumu dēļ tie parasti darbojas tikai oficiālo kontroļu veikšanas laikā. Tādēļ attiecībā uz nozīmēšanu būtu jānosaka daži izņēmumi no Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punkta minimālajām prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktiem. Tomēr, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību rezultativitāti, robežkontroles punkta kompetentās iestādes mobilajai oficiālās kontroles grupai minēto kontroļu un darbību veikšanas laikā būtu jāizpilda īpaši nosacījumi. Konkrētāk, mobilajai oficiālās kontroles grupai būtu jāspēj nodrošināt pietiekami un pienācīgi kvalificētus darbiniekus un piekļuvi pie nepieciešamajām iekārtām oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību laikā.

(9)

Noteikumi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 62. panta 3. punktu, 64. panta 2. un 5. punktu, ir cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz atkāpēm vai izņēmumiem no noteiktām robežkontroles punktiem piemērojamām prasībām. Lai veicinātu minēto noteikumu – kas būtu jāpiemēro no tās pašas dienas – pareizu un visaptverošu piemērošanu, ir lietderīgi tos noteikt vienā tiesību aktā.

(10)

Regulā (ES) 2017/625 noteiktos īpašos Komisijai piešķirtos pilnvarojumus sāk piemērot no 2019. gada 14. decembra, tāpēc šī regula arī būtu jāpiemēro no tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti noteikumi, kas attiecas uz:

a)

robežkontroles punkta vai kontroles punkta, kas nav robežkontroles punkts, atkārtotu nozīmēšanu, ja nozīmējums ticis daļēji atsaukts;

b)

robežkontroles punktiem, kas īpašu ģeogrāfisku ierobežojumu dēļ neatrodas tiešā tuvumā ievešanas vietai Savienībā;

c)

robežkontroles punktu nozīmēšanu neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importam, lai ņemtu vērā īpašus ģeogrāfiskos ierobežojumus.

2. pants

Robežkontroles punkta vai kontroles punkta, kas nav robežkontroles punkts, atkārtota nozīmēšana pēc daļējas tā nozīmējuma atsaukšanas

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 59. panta 3., 4. un 5. punkta, ja dalībvalsts, reaģējot uz neatbilstību minimālajām minētās regulas 64. panta 3. punkta prasībām vai Īstenošanas regulā (ES) 2019/1014 noteiktajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par minimālajām prasībām, ir atsaukusi robežkontroles punkta vai kontroles punkta, kas nav minētās regulas 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais kontroles punkts, nozīmējumu attiecībā uz dažām dzīvnieku vai preču kategorijām, tad dalībvalsts minēto robežkontroles punktu vai minēto kontroles punktu var nozīmēt atkārtoti saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Dalībvalsts pirms 1. punktā minētās atkārtotās nozīmēšanas paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā īstenojusi, lai novērstu neatbilstību 1. punktā minētajām minimālajām prasībām.

3.   Komisija viena mēneša laikā, sākot no dienas, kurā paziņojums saņemts, novērtē, vai īstenotie pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību minimālajām prasībām, un šajā pašā laikposmā informē dalībvalsti par novērtējuma rezultātu.

4.   Dalībvalsts atkārtotu nozīmēšanu veic tikai tad, ja Komisija saskaņā ar 3. punktu to informējusi, ka dalībvalsts īstenotie pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību minimālajām prasībām.

5.   Atkārtoti nozīmēt saskaņā ar 4. punktu var tikai divu gadu laikā, sākot no dienas, kurā daļēji atsaukts 1. punktā minētais nozīmējums.

Pēc minēto divu gadu laikposma atkārtoti nozīmēt var tikai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 59. pantu.

3. pants

Robežkontroles punkti, kas ģeogrāfisku ierobežojumu dēļ neatrodas tiešā tuvumā ievešanas vietai Savienībā

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 64. panta 1. punkta, robežkontroles punkti var neatrasties tiešā tuvumā ievešanas vietai Savienībā, ja

a)

tas nepieciešams īpašu ģeogrāfisku ierobežojumu dēļ atbilstoši 2. punktam; un

b)

ir izpildīti 3. punktā noteiktie nosacījumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētie ģeogrāfiskie ierobežojumi ir tādi, kuru dēļ oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības nav iespējams veikt rezultatīvi vai to rezultativitāte ir ierobežota.

Minētie ģeogrāfiskie ierobežojumi ir viens vai vairāki no turpmāk minētajiem:

a)

ievešanas vietas, kuru ģeogrāfiskie apstākļi būtiski ierobežo transportēšanas sistēmu;

b)

ievešanas vietas, ko noteiktos gada periodos atkārtoti skar plūdi;

c)

klinšu aptvertas jūras piestātnes;

d)

kalnu pāreju šķērsojoši robežceļi;

e)

dzīvnieku un preču pārvadāšana pa dzelzceļu, kā dēļ robežkontroles punktu nepieciešams novietot pirmajā apstāšanās stacijā; vai

f)

ievešanas vietas, kurās nav piemērotas zemes, uz kuras robežkontroles punktu un tam piederošos objektus varētu novietot tiešā to tuvumā.

3.   Ja dalībvalstis nolemj nozīmēt vienu vai vairākus 1. punktā minētos robežkontroles punktus, nozīmējumam piemēro šādus nosacījumus:

a)

robežkontroles punkta attālums no ievešanas vietas Savienībā ir samērīgs vajadzībai pārvarēt ģeogrāfiskos ierobežojumus, un tas nav lielāks par minēto vajadzīgo attālumu; un

b)

robežkontroles punkts un ievešanas vieta ir viena muitas dienesta kompetencē, lai sūtījumus no ievešanas vietas uz robežkontroles punktu varētu pārvietot, tiem nepiemērojot un neveicot muitas procedūru.

4.   Robežkontroles punkts atrodas pietiekami tālu no objektiem vai vietām, kurās tiek turēti vai audzēti dzīvnieki, augi, augu produkti vai citi priekšmeti, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir inficējušies ar pārnēsājamām slimībām vai kaitēkļiem.

4. pants

Izņēmumi, ko attiecina uz robežkontroles punktiem neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importam

1.   Šā panta 2. punktā paredzēto izņēmumu piemēro robežkontroles punktiem, kas garu attiecīgās dalībvalsts piekrastes līniju vai robežu dēļ darbojas tikai neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu sūtījumu kontroles veikšanas laikā (“attiecīgie kontroles punkti”).

2.   Dalībvalstis attiecīgos robežkontroles punktus var nozīmēt un var tos atbrīvot no Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punkta a), c) un f) apakšpunktā minētajiem pienākumiem, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir pasākumi, kas nevienā brīdī nepieļauj neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu sūtījumu nepamanītu ievešanu Savienībā;

b)

attiecīgajam robežkontroles punktam ir piekļuve pietiekamam skaitam pienācīgi kvalificētu darbinieku, kas veido kompetento iestāžu mobilās oficiālās kontroles grupu un kas attiecīgo robežkontroles punktu spēj sasniegt pirms sūtījumu ierašanās, lai veiktu neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu oficiālās kontroles;

c)

kompetentās iestādes mobilā oficiālā kontroles grupa nodrošina vai tai ir tūlītēja piekļuve:

i)

iekārtām, telpām un citiem kompleksiem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punkta c) apakšpunktā; un

ii)

tehnoloģijai un IT iekārtām, kas minētas minētās regulas 64. panta 3. punkta f) apakšpunktā.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 12. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2019. gada 12. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2019/1014, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, ieskaitot pārbaudes centrus, un par to, kāds formāts, kategorijas un saīsinājumi jāizmanto robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstos (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 10 lappusi).

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1013

(2019. gada 16. aprīlis)

par Savienībā ievedamu noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu iepriekšēju paziņošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 58. panta pirmās daļas b) punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2017/625 cita starpā iedibina tiesisko regulējumu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai, kuru nolūks ir pārbaudīt Savienībā no trešām valstīm ievedamu dzīvnieku un preču atbilstību Savienības tiesību aktiem, lai aizsargātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi. Minētais regulējums ietver oficiālās kontroles, kuras veic dzīvniekiem un precēm, ko Savienībā ieved no trešām valstīm caur nozīmētajiem robežkontroles punktiem.

(2)

Regula (ES) 2017/625 pieprasa, ka operators, kas atbildīgs par noteiktiem sūtījumiem, kuri tiek ievesti Savienībā, pirms sūtījumu atvešanas par tiem iepriekš paziņo robežkontroles punktu kompetentajām iestādēm. Lai minētās iestādes varētu oficiālās kontroles veikt savlaicīgi un rezultatīvi, ir lietderīgi noteikt, ka minimālais termiņš iepriekšēja paziņojuma sniegšanai ir viena darbdiena pirms sūtījumu atvešanas.

(3)

Tomēr atsevišķos gadījumos ar transportu saistītu loģistikas ierobežojumu dēļ iepriekšēja paziņojuma sniegšanas termiņu – viena darbdiena pirms sūtījumu atvešanas – var nebūt iespējams ievērot. Tas var notikt, piemēram, ja sūtījums no nosūtīšanas vietas uz robežkontroles punktu tiek transportēts mazāk nekā 24 stundu laikā, un ja pirms sūtījuma iekraušanas nav pieejama informācija, kas vajadzīga, lai aizpildītu attiecīgās daļas vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā (VSID), kas nepieciešams iepriekšēja paziņojuma sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 56. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt, ka šādos gadījumos iepriekšējs paziņojums tiek sniegts vismaz četras stundas pirms sūtījuma atvešanas, lai varētu nodrošināt savlaicīgu un rezultatīvu oficiālo kontroļu veikšanu arī šādos apstākļos.

(4)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1012 (2) paredz, ka dalībvalstis robežkontroles punktus, kurus paredzēts nozīmēt neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importam, īpašu ģeogrāfisku ierobežojumu dēļ atbrīvo no noteiktām minimālajām prasībām robežkontroles punktiem. Minētā regula paredz arī to, ka oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības robežkontroles punktā, kas nozīmēts attiecībā uz iepriekšminētajām precēm, var veikt mobila oficiālās kontroles grupa. Tāpēc, lai atvēlētu pietiekami daudz laika oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanai šajos robežkontroles punktos, šajā regulā būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem par minimālo laiku, kurā jāsniedz iepriekšējs paziņojums par sūtījumu atvešanu.

(5)

Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Iepriekšēja paziņošana par sūtījumiem

1.   Par sūtījumu, kas ietilpst Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minētajās dzīvnieku un preču kategorijās, atbildīgais operators iepriekšēju paziņojumu robežkontroles punkta, kur notiek pirmā atvešana uz Savienību, kompetentajai iestādei sniedz vismaz vienu darbdienu pirms sūtījuma paredzamās atvešanas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja loģistikas ierobežojumi neļauj ievērot minētajā punktā noteikto termiņu, robežkontroles punktu kompetentās iestādes var piemērot iepriekšējas paziņošanas termiņu, kas ir vismaz četras stundas pirms sūtījuma paredzamās atvešanas.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, tādu robežkontroles punktu kompetentās iestādes, kuri saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1012 4. pantu nozīmēti neapstrādātu apaļkoku un sazāģētu un šķeldotu kokmateriālu importam, var piemērot iepriekšējas paziņošanas termiņu, kas nepārsniedz piecas darbdienas pirms šādu sūtījumu paredzamās atvešanas.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) 2019/1012, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 papildina, atkāpjoties no noteikumiem par kontroles punktu nozīmēšanu un no minimālajām prasībām, kas izvirzītas robežkontroles punktiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4. lappusi).

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1014

(2019. gada 12. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, ieskaitot pārbaudes centrus, un par to, kāds formāts, kategorijas un saīsinājumi jāizmanto robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 60. panta 2. punktu un 64. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2017/625 cita starpā iedibina tiesisko regulējumu tādu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai, kuru nolūks ir pārbaudīt Savienībā no trešām valstīm ievedamu dzīvnieku un preču atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites tiesību aktiem, lai tādējādi aizsargātu cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļiem – arī vidi. Tā paredz, ka dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālās kontroles jāveic robežkontroles punktos, kur notiek pirmā atvešana uz Savienību. Šai nolūkā dalībvalstīm ir jānozīmē robežkontroles punkti.

(2)

Regulā (ES) 2017/625 ir noteiktas minimālās prasības, kas attiecībā uz robežkontroles punktiem jāizpilda, lai tos varētu nozīmēt. Tāpēc ir lietderīgi noteikt sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām attiecībā uz robežkontroles punktu infrastruktūru, aprīkojumu un dokumentāciju.

(3)

Lai aizsargātu cilvēka un dzīvnieku veselību, būtu jānosaka sīki izstrādāti papildu noteikumi par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, kas nozīmēti dzīvnieku kategorijai un noteiktām preču kategorijām, piemēram, dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, reproduktīvajiem produktiem, saliktajiem [kombinētajiem] produktiem un sienam un salmiem.

(4)

Noteiktos gadījumos, lai ņemtu vērā konkrētas izkraušanas prasības atsevišķiem sūtījumiem, kas nav sūtījumi konteineros, piemēram, zivsaimniecības produktu sūtījumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumiem, kuri sastāv, piemēram, no vilnas, un liela apjoma beztaras preču sūtījumiem, kas sastāv no lieliem tādu preču daudzumiem, kuras pārvadā bez iepakošanas, robežkontroles punkti būtu jāatbrīvo no prasības par to, ka izkraušanas zonai jābūt ar jumta segumu. Ņemot vērā, ka dzīvnieku izcelsmes beztaras šķidrumu sūtījumus un tādu beztaras šķidrumu sūtījumus, kas nav dzīvnieku izcelsmes šķidrumi, caur īpašām caurulēm no transportlīdzekļa izkrauj tieši cisternās, attiecībā uz robežkontroles punktiem nebūtu jānosaka prasība, ka tiem vajadzīgas zonas vai telpas šādu preču izkraušanai un pārbaudes telpas vai pārbaudes zonas, kurās veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz beztaras šķidrumiem.

(5)

Lai novērstu šķērskontaminācijas risku, ir lietderīgi noteikt nošķiršanas prasības attiecībā uz izkraušanas, glabāšanas un pārbaudes iekārtām robežkontroles punktos, kas nozīmēti dzīvnieku izcelsmes produktiem, saliktajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un reproduktīvajiem produktiem. Tomēr būtu jāparedz noteikumi, lai atkāptos no nošķiršanas prasībām gadījumos, kad robežkontroles punkts ir nozīmēts tikai iepakotām precēm, vai iepakotām un noteiktām neiepakotām precēm, ja robežkontroles punktā kompetento iestāžu veiktais riska novērtējums liecina, ka nav nekādu šķērskontaminācijas iespēju. Pēdējā gadījumā, lai iedarbīgi cīnītos ar šķērskontaminācijas riskiem, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka sūtījumu apstrāde notiek, ievērojot arī nošķirtību laika ziņā, un ka sūtījumu ienākšanas starplaikā tiek veikta iekārtu tīrīšana un dezinfekcija.

(6)

Var būt tā, ka dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā un uz ko attiecas oficiālās kontroles robežkontroles punktos, ir neatbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tāpēc, lai izvairītos no šķērskontaminācijas riska, ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kuri noteiktas robežkontroles punktu iekārtas aizliegtu izmantot tādu dzīvnieku un preču sūtījumiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai, un atļautu tās izmantot tādu dzīvnieku un preču sūtījumiem, kuri paredzēti eksportam vai tiek pārvietoti no viena punkta Savienības teritorijā uz citu punktu Savienības teritorijā pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes īsteno atbilstošus riska novēršanas pasākumus. Šādu pasākumu pamatā vajadzētu būt novērtējumam par to, vai attiecīgajām iekārtām pietiek jaudas šādas papildu darbības ietveršanai. Kompetentajām iestādēm būtu jāievieš attiecīga kārtība darbību veikšanai ar dzīvniekiem saskaņā ar Savienības noteikumiem par dzīvnieku labturību.

(7)

Lai veicinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti, būtu jānodrošina zināma elastība, ar konkrētiem nosacījumiem atļaujot komercuzņēmumu glabātavu izmantošanu, kā arī uzglabāšanu transportlīdzekļos, kuros sūtījums nogādāts robežkontroles punktā.

(8)

Lai veicinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektīvu organizāciju un izpildi, ir lietderīgi atļaut, ka robežkontroles punkti ir sadalīti vienā vai vairākos pārbaudes centros, kuros jākontrolē tās dzīvnieku un preču kategorijas, attiecībā uz kurām robežkontroles punkts ir nozīmēts. Šajā ziņā būtu jānosaka minimālās prasības pārbaudes centriem.

(9)

Komisijai robežkontroles punkta nozīmēšanas procesā būtu jānovērtē pārbaudes centru atbilstība Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punktā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz robežkontroles punktiem un šīs regulas sīki izstrādātajiem noteikumiem par minimālajām prasībām. Tāpēc, paziņojot Komisijai par robežkontroles punkta nozīmēšanu, dalībvalstīm būtu jāiekļauj visa nepieciešamā informācija par pārbaudes centriem.

(10)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi verificēta robežkontroles punktu un šajos punktos esošo pārbaudes centru atbilstība minimālajām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punktā, un šajā regulā izklāstītajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par visām izmaiņām robežkontroles punkta vai tajā esošā pārbaudes centra infrastruktūrā vai ekspluatācijā, ja šādas izmaiņas rada nepieciešamību atjaunināt informāciju, kas Komisijai iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 59. panta 2. punktu. Tādēļ ir lietderīgi šajā regulā noteikt, ka dalībvalstīm ir attiecīgi jāinformē Komisija.

(11)

Regulas (ES) 2017/625 53. panta 2. punktā un 60. panta 1. punktā paredzēts, ka ikviena dalībvalsts internetā publicē atjauninātu tās teritorijā esošo robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstu, par katru robežkontroles punktu un kontroles punktu sniedzot noteiktu informāciju. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā noteikt robežkontroles punktu un kontroles punktu saraksta formātu un saīsinājumus, kas jāizmanto, lai norādītu tās dzīvnieku un preču kategorijas, attiecībā uz kurām robežkontroles punkti un kontroles punkti ir nozīmēti, un sniegtu konkrētu papildinformāciju, kas attiecas uz nozīmēšanas darbības jomu.

(12)

Caurskatāmības labad visi pārbaudes centri, ko izmanto robežkontroles punkta sastāvā, būtu jāiekļauj robežkontroles punktu sarakstā blakus attiecīgā robežkontroles punkta nosaukumam, norādot šajos pārbaudes centros kontrolēto dzīvnieku un preču kategorijas. Visas izmaiņas attiecībā uz pārbaudes centriem būtu precīzi jāatspoguļo sarakstā.

(13)

Noteikumi, kas Komisijai jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 60. panta 2. punktu un 64. panta 4. punktu, ir cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz prasībām, ko piemēro robežkontroles punktiem un kontroles punktiem, un tādēļ tie būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. Lai atvieglotu minēto noteikumu pareizu un visaptverošu piemērošanu, ir lietderīgi tos iekļaut vienā tiesību aktā.

(14)

Komisijas Lēmums 2001/812/EK (2) nosaka minimālās [obligātās] prasības attiecībā uz robežkontroles punktiem, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes Direktīvu 97/78/EK (3), attiecībā uz pārbaudes centriem, kā arī noteikumiem par to iekļaušanu sarakstā. Ar Komisijas Lēmumu 2009/821/EK (4) tika izveidots apstiprināto robežkontroles punktu saraksts. Komisijas Direktīva 98/22/EK (5) nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai pārbaudes vietās augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas ievesti no trešām valstīm saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (6). Lai nodrošinātu konsekvenci un novērstu prasību pārklāšanos, Lēmums 2001/812/EK, Lēmums 2009/821/EK un Direktīva 98/22/EK būtu jāatceļ.

(15)

Attiecīgos noteikumus un Komisijai piešķirtos pilnvarojumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2017/625, sāk piemērot no 2019. gada 14. decembra. Tāpēc šajā regulā paredzētie noteikumi arī būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Šī regula nosaka noteikumus Regulas (ES) 2017/625 īstenošanai attiecībā uz:

a)

vienotiem sīki izstrādātiem noteikumiem par minimālajām prasībām attiecībā uz robežkontroles punktu un kontrolpunktu, kas nav robežkontroles punkti, infrastruktūru, aprīkojumu un dokumentāciju;

b)

konkrētiem sīki izstrādātiem noteikumiem par minimālajām prasībām robežkontroles punktiem, kas nozīmēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām;

c)

sīki izstrādātiem noteikumiem par minimālajām prasībām pārbaudes centriem;

d)

robežkontroles punktu un kontroles punktu, kas nav robežkontroles punkti, sarakstu veidošanā izmantojamo formātu, kategorijām, saīsinājumiem un citu informāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“iepakotas preces” ir preces, kas ievietotas jebkāda veida iepakojumā, kurš tās pilnībā aptver, lai novērstu jebkādu noplūdi un satura zudumu;

2)

“pārbaudes centrs” ir atsevišķa iekārta, kura robežkontroles punktā izveidota, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kas ietilpst robežkontroles punkta nozīmēšanas darbības jomā;

3)

“nagaiņi” ir Padomes Direktīvas 2004/68/EK (7) 2. panta d) punktā definētie nagaiņi;

4)

“reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki” ir Padomes Direktīvas 2009/156/EK (8) 2. panta c) punktā definētie reģistrētie zirgu dzimtas dzīvnieki;

I NODAĻA

Robežkontroles punktiem izvirzītās vienotās minimālās prasības

3. pants

Robežkontroles punkta infrastruktūra

1.   Robežkontroles punktos, kas nozīmēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, ir šādas iekārtas:

a)

zonas vai telpas, kurās jāizkrauj dzīvnieki un preces. Šādām zonām jābūt ar jumta segumu, izņemot 4. punktā minētos gadījumus;

b)

pārbaudes telpas vai pārbaudes zonas ar tekoša karstā un aukstā ūdens padevi un iekārtām roku mazgāšanai un žāvēšanai;

c)

dzīvnieku novietnes zonas vai dzīvnieku izmitināšanas telpas un uzglabāšanas zonas vai uzglabāšanas telpas, arī saldētavu telpas, ja tādas pienākas to preču kategorijai, kurām robežkontroles punkts ir nozīmēts;

d)

piekļuve tualetēm, kuras nodrošinātas ar iekārtām roku mazgāšanai un žāvēšanai.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās telpās ir viegli tīrāmas un dezinficējamas sienas, grīdas un griesti, atbilstoša notece un atbilstošs dabiskais vai mākslīgais apgaismojums.

3.   Šā panta 1. punktā minētās zonas ir viegli tīrāmas, tajās ir atbilstoša notece un atbilstošs dabiskais vai mākslīgais apgaismojums.

4.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto prasību par jumta segumu izkraušanas zonām nepiemēro šādos gadījumos:

a)

lietošanai pārtikā paredzētu zivsaimniecības produktu sūtījumi, kas nav sūtījumi konteineros;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumi: vilna, pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas beztaras kravā, nefasēti kūtsmēsli vai gvano;

c)

Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto liela apjoma beztaras preču sūtījumi.

5.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās iekārtas nav vajadzīgas oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes beztaras šķidrumiem un tādiem beztaras šķidrumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes šķidrumi.

6.   Dalībvalstis var robežkontroles punktus, kas nozīmēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām preču kategorijām, atbrīvot no šādām prasībām:

a)

apgāde ar tekoša karstā un aukstā ūdens padevi un iekārtām roku mazgāšanai un žāvēšanai, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā; un

b)

viegli dezinficējami griesti, kā minēts 2. punktā.

7.   Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās iekārtas, ja tās izmanto dzīvnieku izcelsmes produktiem un saliktajiem [kombinētajiem] produktiem, neizmanto citu kategoriju precēm, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā.

8.   Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās iekārtas, ja tās izmanto reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, neizmanto pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika.

9.   Atkāpjoties no 7. un 8. punkta prasībām, robežkontroles punkti var kopīgot 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās iekārtas šādos gadījumos:

a)

robežkontroles punkti nozīmēti tikai iepakotu preču kategorijām; vai

b)

robežkontroles punkti nozīmēti iepakotu preču un neiepakotu preču kategorijām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

kompetentās iestādes veic robežkontroles punktu riska novērtējumu, parādot, kā var nodrošināt izvairīšanos no šķērskontaminācijas, un īsteno riska novērtējumā noteiktos pasākumus šādas šķērskontaminācijas novēršanai;

ii)

kompetentās iestādes nodrošina dažādu neiepakotu preču sūtījumu apstrādes un neiepakotu un iepakotu preču sūtījumu apstrādes nošķirtību laika ziņā. Starplaikā, kas rodas, ievērojot nošķirtību laika ziņā, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās iekārtas tīra un dezinficē.

10.   Šā panta 9. punktu nepiemēro 1. punkta c) apakšpunktā minētajām iekārtām, ja šīs iekārtas izmanto dzīvnieku izcelsmes beztaras blakusproduktu uzglabāšanai.

11.   Robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut to uzraudzībā izmantot komercglabātavas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā minētajām precēm, ja šīs glabātavas atrodas robežkontroles punkta tiešā tuvumā un ir robežkontroles punkta muitas dienesta kompetencē.

Šādas komercglabātavas var izmantot, lai veiktu identitātes pārbaudes un fiziskas pārbaudes produktiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti, ar nosacījumu, ka šīs glabātavas atbilst šajā regulā noteiktajām minimālajām prasībām.

12.   Preces, ko uzglabā komercglabātavās saskaņā ar 11. punktu, glabā higiēniskos apstākļos un pienācīgi identificē ar svītrkodiem vai citiem elektroniskiem līdzekļiem, vai marķējumu. Ja preces var radīt risku cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai vai, ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā, arī videi, tās turklāt tiek aizturētas atsevišķā aizslēdzamā telpā vai zonās, kas norobežotas no visām citām precēm, kuras glabā komercglabātavā.

13.   Ja robežkontroles punkts atrodas pie autoceļa, dzelzceļa vai ostā, kompetento iestāžu uzraudzībā var atļaut uzglabāšanu transportlīdzekļos, kuros preces nogādātas robežkontroles punktā.

14.   Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām robežkontroles punkta vai tajā esošā pārbaudes centra infrastruktūrā vai ekspluatācijā, ja šādas izmaiņas rada nepieciešamību atjaunināt informāciju, kas Komisijai iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 59. panta 2. punktu.

4. pants

Robežkontroles punktu aprīkojums un dokumentācija

1.   Robežkontroles punktos ir jābūt piekļuvei pie:

a)

aprīkojuma sūtījumu svēršanai, ja tāds lietojams dzīvnieku un preču kategorijām, kurām robežkontroles punkts ir nozīmēts;

b)

aprīkojuma sūtījumu izkraušanai, atvēršanai un pārbaudei;

c)

tīrīšanas un dezinfekcijas aprīkojuma un tā lietošanas instrukcijām vai dokumentētai tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmai, ja tīrīšanu un dezinfekciju robežkontroles punktā nodrošina ārpakalpojuma sniedzēji;

d)

piemērota aprīkojuma paraugu pagaidu uzglabāšanai kontrolētā temperatūrā, līdz tos nosūta uz laboratoriju, un piemērotiem konteineriem to pārvadāšanai.

2.   Pārbaudes telpās vai pārbaudes zonās, kur tas nepieciešams tām dzīvnieku un preču kategorijām, kurām robežkontroles punkti ir nozīmēti, jābūt:

a)

galdam ar līdzenu un mazgājamu virsmu, ko viegli tīrīt un dezinficēt;

b)

termometram, ar ko izmērīt preču virsmas temperatūru, kā arī temperatūru preču iekšpusē;

c)

atkausēšanas aprīkojumam;

d)

paraugu ņemšanas aprīkojumam;

e)

līmlentei un numurētiem zīmogiem vai etiķetēm ar skaidru marķējumu, kas nodrošinātu izsekojamību.

3.   Ja nepieciešams nodrošināt tādu paraugu integritāti, kas ņemti oficiālajās kontrolēs, dara pieejamus sīki izstrādātus norādījumus par paraugu ņemšanu analīzei un transportēšanu uz nozīmēto oficiālo laboratoriju.

II NODAĻA

Robežkontroles punktiem izvirzītās konkrētās minimālās prasības

5. pants

Dzīvnieku kategorijām nozīmētie robežkontroles punkti

1.   Papildus 3. un 4. panta prasībām robežkontroles punktos, kas nozīmēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem, ir:

a)

ģērbtuve ar dušas telpām;

b)

3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku izkraušanas zonas vai telpas ar atbilstošu platību, apgaismojumu un ventilāciju;

c)

barošanas un dzirdināšanas aprīkojums;

d)

glabātavas, ko izmanto dzīvnieku barībai, guļvietas materiālam, kā arī pakaišiem un kūtsmēsliem, vai noteikta sadarbības kārtība ar šāda ārpakalpojuma sniedzēju;

e)

novietnes zonas vai izmitināšanas telpas, kurās atsevišķi aizturēt šādu kategoriju dzīvniekus, attiecībā uz kurām robežkontroles punkts ir nozīmēts:

i)

nagaiņi, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki;

ii)

reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki;

iii)

citi dzīvnieki, kas nav nagaiņi (taču ieskaitot zooloģiskā dārza nagaiņus);

f)

pārbaudes telpas vai pārbaudes zonas, kurās ir savaldīšanas iekārtas un iekārtas, kas vajadzīgas, lai veiktu klīnisko izmeklēšanu;

g)

speciāla piekļuves josla vai cits pasākums, kas paredzēts, lai dzīvniekiem aiztaupītu lieku gaidīšanu, pirms tie sasniedz izkraušanas zonu.

2.   Šā panta 1. punkta b), c), e), f) un g) apakšpunktā minētās iekārtas projektē, būvē, uztur un ekspluatē tā, lai novērstu savainošanos un nevajadzīgas dzīvnieku ciešanas un nodrošinātu to drošību.

3.   Šā panta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā minētās iekārtas ir viena integrēta un pilnīga darba vienība.

4.   Šā panta 1. punktā minētās iekārtas neizmanto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai attiecībā uz tādu dzīvnieku sūtījumiem, kas paredzēti Savienības iekšējai tirdzniecībai.

Iekārtas, kas minētas 1. punktā, var izmantot, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz tādu dzīvnieku sūtījumiem, kuri paredzēti eksportam no Savienības vai kuri tiek pārvietoti no vienas teritorijas, kas norādīta Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā, uz citu Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā norādīto teritoriju pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

kompetentās iestādes veic robežkontroles punktu riska novērtējumu, parādot, kā var nodrošināt izvairīšanos no šķērskontaminācijas, un īsteno riska novērtējumā noteiktos pasākumus šādas šķērskontaminācijas novēršanai;

b)

kompetentās iestādes nodrošina nošķirtību laika ziņā starp tādu dzīvnieku sūtījumu apstrādi, kuri paredzēti eksportam no Savienības vai kuri tiek pārvietoti no vienas teritorijas, kas norādīta Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā, uz citu Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā norādīto teritoriju pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, un jebkuru citu tādu dzīvnieku sūtījumu apstrādi, ko ieved Savienībā. Starplaikā, kas rodas, ievērojot nošķirtību laika ziņā, dzīvnieku sūtījumu apstrādei izmantotās iekārtas tīra un dezinficē.

5.   Šā panta 1. punkta b), c) e) un f) apakšpunktā minētās iekārtas neizmanto tādu kategoriju precēm, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punktā.

6. pants

Dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, reproduktīvo produktu, salikto produktu, siena un salmu kategorijām nozīmētie robežkontroles punkti

1.   Papildus 3. un 4. panta prasībām robežkontroles punktos, kas nozīmēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto kategoriju precēm, ir:

a)

3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās pārbaudes telpas, kas aprīkotas ar iekārtām, kuras vajadzības gadījumā uztur termoregulētu vidi;

b)

(ja robežkontroles punkti nozīmēti atdzesētām, saldētām un apkārtējās vides temperatūras precēm) vienlaicīgas šo preču uzglabāšanas iespējas katrā attiecīgajā temperatūras kategorijā, līdz tiek iegūti laboratorijas analīžu, testu vai diagnostikas rezultāti vai kamēr nav zināmi kompetentās iestādes kontroļu rezultāti;

c)

ģērbtuves.

2.   Šā panta 1. punktā minētās iekārtas ir viena integrēta un pilnīga darba vienība.

3.   Šā panta 1. punktā minētās iekārtas neizmanto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai attiecībā uz tādu preču sūtījumiem, kas paredzētas Savienības iekšējai tirdzniecībai.

Iekārtas, kas minētas 1. punktā, var izmantot, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz tādu preču sūtījumiem, kuras paredzētas eksportam no Savienības vai kuras tiek pārvietotas no vienas teritorijas, kas norādīta Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā, uz citu Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā norādīto teritoriju pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

kompetentās iestādes veic robežkontroles punktu riska novērtējumu, parādot, kā var nodrošināt izvairīšanos no šķērskontaminācijas, un īsteno riska novērtējumā noteiktos pasākumus šādas šķērskontaminācijas novēršanai;

b)

kompetentās iestādes nodrošina nošķirtību laika ziņā starp tādu preču sūtījumu apstrādi, kuras paredzētas eksportam no Savienības vai kuras tiek pārvietotas no vienas teritorijas, kas norādīta Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā, uz citu Regulas (ES) 2017/625 I pielikuma sarakstā norādīto teritoriju pēc trešās valsts teritorijas šķērsošanas, un jebkuru citu tādu preču sūtījumu apstrādi, ko ieved Savienībā. Starplaikā, kas rodas, ievērojot nošķirtību laika ziņā, preču sūtījumu apstrādei izmantotās iekārtas tīra un dezinficē.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās prasības nepiemēro oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes beztaras šķidrumiem un tādiem beztaras šķidrumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes šķidrumi.

5.   Robežkontroles punktos, kuri nozīmēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām preču kategorijām, var pārbaudīt dzīvas vardes, dzīvas zivis un dzīvus bezmugurkaulniekus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, kā arī inkubējamās olas un zivju ēsmu.

III NODAĻA

Robežkontroles punktu un kontroles punktu saraksti

7. pants

Robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstu veidošanā izmantojamais formāts, kategorijas, saīsinājumi un cita informācija

1.   Lai sniegtu Regulas (ES) 2017/625 60. panta 1. punktā minēto informāciju, dalībvalstis izmanto I pielikumā noteikto formātu.

2.   Veidojot sarakstus ar robežkontroles punktiem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 60. panta 1. punktā, un kontroles punktu sarakstus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 53. panta 2. punktu, dalībvalstis izmanto II pielikumā norādītos saīsinājumus un specifikācijas.

3.   Robežkontroles punktu un kontroles punktu sarakstiem pievieno piezīmi, kurā paskaidroti II pielikumā norādītie saīsinājumi un specifikācijas.

IV NODAĻA

Pārbaudes centri

8. pants

Prasības pārbaudes centriem

1.   Robežkontroles punktos var būt viens vai vairāki pārbaudes centri, kuros vajadzības gadījumā veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz dzīvnieku un preču kategorijām, kas ietilpst robežkontroles punkta nozīmēšanas darbības jomā.

2.   Pārbaudes centri atbilst Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punktā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz robežkontroles punktiem un ievēro šīs regulas sīki izstrādātos noteikumus par minimālajām prasībām.

Regulas (ES) 2017/625 64. panta 3. punkta f) apakšpunkta prasības nepiemēro pārbaudes centriem, kuriem ir piekļuve tehnoloģijai un aprīkojumam, kas darbina minētās regulas 131. pantā minētās informācijas pārvaldības sistēmas oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), un piekļuve citām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām, kas atrodas citas tā paša robežkontroles punkta iekārtas rīcībā.

3.   Pārbaudes centriem

a)

jābūt robežkontroles punkta muitas dienesta kompetencē;

b)

jābūt robežkontroles punkta kompetentās iestādes kontrolē.

4.   Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 59. pantu paziņo Komisijai par robežkontroles punkta nozīmēšanu, tās Komisijai iesniedz arī visu attiecīgo informāciju par visiem pārbaudes centriem, kas izveidoti šādā robežkontroles punktā.

5.   Katru pārbaudes centru kopā ar attiecīgo robežkontroles punktu, kas nozīmēts atbilstīgi Regulas (ES) 2017/625 59. pantam, dalībvalstis sarakstā norāda, izmantojot I pielikumā noteikto formātu. Šajā informācijā precizē arī to dzīvnieku un preču kategorijas, kurus kontrolē pārbaudes centros saskaņā ar 7. pantu.

6.   Dalībvalstis pārbaudes centrus no 5. punktā minētā saraksta svītro, tiklīdz tie vairs neatbilst 2. un 3. punktam, kā arī informē Komisiju par svītrošanu un par šā lēmuma iemesliem.

9. pants

Atcelšana

No 2019. gada 14. decembra atceļ Lēmumus 2001/812/EK un 2009/821/EK un Direktīvu 98/22/EK.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Tomēr attiecībā uz robežkontroles punktiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 59. panta 1. punktu ir nozīmēti precēm, kuras norādītas minētās regulas 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un kam šīs regulas spēkā stāšanās dienā nav tādu zonu vai telpu izkraušanai, kurām ir jumta segums, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu un 3. panta 3. punktu piemēro no 2021. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 12. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 93, 7.4.2017., 3. lpp.

(2)  Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmums 2001/812/EK, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz to robežkontroles punktu apstiprināšanu, kuri atbild par veterinārām pārbaudēm produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 306, 23.11.2001., 28. lpp.).

(3)  Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

(4)  Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmums 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 1998. gada 15. aprīļa Direktīva 98/22/EK, kas nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai Kopienā pārbaudes vietās, kas nav galamērķa pārbaudes vietas, augiem, augu izcelsmes produktiem vai citiem objektiem no trešām valstīm (OV L 126, 28.4.1998., 26. lpp.).

(6)  Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīva 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.).

(8)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Robežkontroles punktu sarakstu formāts

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

Robežkontroles punkts

Kontaktinformācija

TRACES kods

Pārvadājuma veids

Pārbaudes centri

Dzīvnieku un preču, kā arī specifikāciju kategorijas

Papildu specifikācijas attiecībā uz nozīmējuma darbības jomu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Kontroles punktu sarakstu formāts

1.

2.

3.

6.

7.

Kontroles punkts

Kontaktinformācija

TRACES kods

Dzīvnieku un preču, kā arī specifikāciju kategorijas

Papildu specifikācijas attiecībā uz nozīmējuma darbības jomu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

II PIELIKUMS

1. lauks. Robežkontroles punkts (RKP) / kontroles punkts (KP)

RKP/KP nosaukums

2. lauks. RKP un KP kontaktinformācija

Pilna adrese

E-pasta adrese

Tālruņa numurs

Darba laiks (obligāti tikai RKP)

Tīmekļa vietne (obligāti tikai RKP)

3. lauks.

Piešķirtais TRACES kods

4. lauks. RKP pārvadājuma veids

A

=

Lidosta

F

=

Dzelzceļš

P

=

Osta

R

=

Autoceļš

5. lauks. Pārbaudes centri

(Ievērībai: vienā RKP var atrasties vairāki pārbaudes centri)

Pārbaudes centra nosaukums

Adrese un kontaktinformācija

6. lauks. RKP un KP

Dzīvnieku un preču, kā arī specifikāciju kategorijas

7. lauks. RKP un KP

Papildu specifikācijas attiecībā uz nozīmējuma darbības jomu: papildu specifikācijas sniedz brīvā formā (1)

Saīsinājumi un specifikācijas, kas piemērojamas dzīvnieku un preču kategorijām, kurām RKP/KP un attiecīgā gadījumā arī pārbaudes centri nozīmēti

a)   Attiecībā uz dzīvniekiem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā

Saīsinājumi

LA

Dzīvi dzīvnieki

-U

Nagaiņi, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki

-E

Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki

-O

Citi dzīvnieki, kas nav nagaiņi (šis saīsinājums attiecas arī uz zooloģiskā dārza nagaiņiem)


Specifikācijas

(*)

RKP un KP apturēšana, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 63. pantā

(1)

Skatīt papildu specifikācijas 7. laukā

b)   Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, saliktajiem [kombinētajiem] produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, sienu un salmiem, kuri minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai uz kuriem attiecas nosacījumi vai pasākumi, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) vai f) apakšpunktā

Saīsinājumi

POA

Dzīvnieku izcelsmes produkti, saliktie produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, siens un salmi

-HC

Produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā

-NHC

Produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā

-NT

Nav prasību attiecībā uz temperatūru

-T

Saldēti/atdzesēti produkti

-T(FR)

Saldēti produkti

-T(CH)

Atdzesēti produkti


Specifikācijas

(*)

RKP un KP apturēšana, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 63. pantā

(1)

Skatīt papildu specifikācijas 7. laukā

(2)

Tikai iepakoti produkti

(3)

Tikai zivsaimniecības produkti

(4)

Tikai beztaras šķidrumi

c)   Augi, augu produkti un citi objekti, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta c) apakšpunktā

Saīsinājumi

P

Augi

PP

Augu produkti

PP(WP)

Koksne un koksnes produkti

OO

Citi objekti


Specifikācijas

(*)

RKP un KP apturēšana, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 63. pantā

(1)

Skatīt papildu specifikācijas 7. laukā

 

 

d)   Attiecībā uz Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) vai f) apakšpunktā minētajām precēm, kas nav dzīvnieku izcelsmes preces

Saīsinājumi

PNAO

Produkti, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti

-HC(food)

Pārtika, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un uz ko attiecas nosacījumi vai pasākumi, kuri minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) vai f) apakšpunktā

-NHC(feed)

Barība, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un uz ko attiecas nosacījumi vai pasākumi, kuri minēti Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d), e) vai f) apakšpunktā

-NHC(other)

Produkti, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti un nav ne pārtika, ne barība

-NT

Nav prasību attiecībā uz temperatūru

-T

Saldēti/atdzesēti produkti

-T(FR)

Saldēti produkti

-T(CH)

Atdzesēti produkti


Specifikācijas

(*)

RKP un KP apturēšana, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 63. pantā

(1)

Skatīt papildu specifikācijas 7. laukā

(2)

Tikai iepakoti produkti

(4)

Tikai beztaras šķidrumi

 

 

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/23

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1015

(2019. gada 20. jūnijs),

ar ko attiecībā uz aminopiralīda, kaptāna, ciazofamīda, flutianila, krezoksīmmetila, lambda-cihalotrīna, mandipropamīda, piraklostrobīna, spiromezifēna, spirotetramāta, teflubenzurona un tetrakonazola maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Kaptāna, ciazofamīda, krezoksīmmetila, lambda-cihalotrīna, piraklostrobīna un teflubenzurona maksimālie atlieku līmeņi (MAL) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Aminopiralīda, mandipropamīda, spiromezifēna [spiromesifēna], spirotetramāta un tetrakonazola MAL ir noteikti minētās regulas III pielikuma A daļā. Attiecībā uz flutianilu konkrēti MAL netika noteikti, un šī viela netika iekļauta minētās regulas IV pielikumā, tāpēc attiecībā uz to ir spēkā minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība, proti, 0,01 mg/kg.

(2)

Saistībā ar procedūru, kurā piešķir atļauju darbīgo vielu aminopiralīdu saturoša augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai uz miežiem, prosu, auzām, rudziem un sorgo, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos MAL.

(3)

Kas attiecas uz kaptānu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz dzērvenēm un apiņiem. Kas attiecas uz ciazofamīdu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz kartupeļiem, tomātiem un ķirbjaugiem. Kas attiecas uz krezoksīmmetilu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem pēc darbīgās vielas izmantošanas uz dzīvnieku barības. Kas attiecas uz lambda-cihalotrīnu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz selerijām, fenheļiem, sojas pupām, saulespuķu sēklām un rīsiem. Kas attiecas uz mandipropamīdu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz galda bietēm, redīsiem, ziedkāpostiem, Briseles kāpostiem, lapu cigoriņiem, zirņiem (bez pākstīm) un artišokiem. Kas attiecas uz piraklostrobīnu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz citrusaugļiem, galda vīnogām, ziedošiem krustziežu dzimtas dārzeņiem, galviņkāpostiem, “salātiem un salātveidīgajiem”, “spinātiem un tiem līdzīgu augu lapām”, artišokiem, puraviem un sojas pupām. Kas attiecas uz spirotetramātu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz “citiem sīkajiem augļiem un ogām”, kivi augļiem, ķiplokiem, fenheļiem un rabarberiem. Kas attiecas uz tetrakonazolu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz hurmām, linsēklām un magoņu sēklām.

(4)

Attiecībā uz mandipropamīdu, ko Nigērijā un Kamerūnā izmanto uz kakao pupiņām, piraklostrobīnu, ko Indonēzijā izmanto uz rīsiem, Brazīlijā – uz kafijas pupiņām, pasifloru augļiem un ananasiem un Amerikas Savienotajās Valstīs – uz Amerikas hurmām un cukurniedrēm, spiromezifēnu, ko Brazīlijā izmanto uz kafijas pupiņām, un teflubenzuronu, ko Brazīlijā izmanto uz greipfrūtiem un mandarīniem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 2. un 4. punktu tika iesniegti pieteikumi uz importa pielaidēm. Pieteikumu iesniedzēji apgalvo, ka minētajās valstīs atļautā minēto vielu izmantošana uz šādiem kultūraugiem rada atlieku līmeni, kas pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktos MAL, un ka jānosaka augstāki MAL, lai neradītu tirdzniecības šķēršļus minēto kultūraugu importam.

(5)

Attiecīgās dalībvalstis novērtēja minētos pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un pārsūtīja Komisijai novērtēšanas ziņojumus.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) izvērtēja pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus, īpaši pārbaudot riskus patērētājiem un attiecīgos gadījumos dzīvniekiem, un sniedza pamatotus atzinumus par piedāvātajiem MAL (2). Iestāde minētos atzinumus pārsūtīja pieteikumu iesniedzējiem, Komisijai un dalībvalstīm un publiskoja tos.

(7)

Kas attiecas uz kaptānu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza informāciju, kura nebija pieejama laikā, kad tika veikts pārskats saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, proti, validētu analītisko metodi, ar ko analizē matricas ar augstu ūdens un skābes saturu, un padarīja references standartus attiecībā uz 3-OH THPI un 5-OH THPI komerciāli pieejamus.

(8)

Kas attiecas uz ciazofamīdu, pieteikuma iesniedzējs šādu iepriekš trūkstošu informāciju iesniedza attiecībā uz glabāšanas nosacījumiem saldētavā.

(9)

Kas attiecas uz krezoksīmmetilu, lai pierādītu atgremotāju barošanas pētījuma derīgumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza jaunu pētījumu par dzīvnieku izcelsmes produktu stabilitāti uzglabāšanā.

(10)

Kas attiecas uz piraklostrobīnu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza trūkstošo informāciju par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem ar galda vīnogām un validēto analītisko metodi, ar ko analizē kafijas pupiņas. Kas attiecas uz piraklostrobīna izmantošanu uz Amerikas hurmām, “spinātiem un tiem līdzīgu augu lapām” un cukurniedrēm, iesniegtie dati nebija pietiekami, lai noteiktu jaunus MAL. Kas attiecas uz minētās darbīgās vielas izmantošanu uz platlapu cigoriņiem/endīvijām, Iestāde ieteica nepaaugstināt spēkā esošo MAL, jo nevar izslēgt risku patērētājiem.

(11)

Kas attiecas uz lambda-cihalotrīnu, Iestāde secināja, ka sniegtā informācija nav pietiekama, lai atbalstītu izmantošanu Eiropas Savienībā uz sojas pupām un saulespuķu sēklām. Tā ieteica noteikt MAL sojas pupām un saulespuķu sēklām attiecīgi 0,05 mg/kg un 0,2 mg/kg līmenī, kas atbilst spēkā esošajiem Codex atlieku līmeņiem (CXL). Šie CXL ir droši patērētājiem Savienībā (3).

(12)

Kas attiecas uz tetrakonazolu, Iestāde ieteica paaugstināt MAL attiecībā uz mājputnu taukaudiem un putnu olām pēc minētās darbīgās vielas izmantošanas uz dzīvnieku barības.

(13)

Kas attiecas uz visiem citiem pieteikumiem, Iestāde secināja, ka visas prasības par datiem ir izpildītas un pieteikumu iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi patērētāju drošības ziņā ir pieņemami, pamatojoties uz patērētāju eksponētības novērtējumu, kas sagatavots par 27 konkrētām Eiropas patērētāju grupām. Iestāde ņēma vērā jaunākos datus par šo vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne mūžilga eksponētība šīm vielām, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros varētu būt šīs vielas, ne īslaicīga eksponētība, kas rodas, uzturā lietojot daudz attiecīgo produktu, neliecina par risku pārsniegt pieļaujamo dienas devu vai akūto references devu.

(14)

Saistībā ar darbīgās vielas flutianila apstiprināšanu pieteikums par MAL bija pievienots kopsavilkuma dokumentācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (4) 8. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Šo pieteikumu attiecīgā dalībvalsts novērtēja saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu. Iestāde novērtēja pieteikumu un sniedza secinājumu par darbīgo vielu saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtējumu, un tā ieteica noteikt tādus MAL, kas atbilst raksturīgajiem lietojumiem uz vīnogām saskaņā ar Savienībā pieņemtajām labajām lauksaimniecības praksēm (GAP) (5).

(15)

Balstoties uz Iestādes pamatotajiem atzinumiem un secinājumu un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(16)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)   OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2)   EFSA zinātniskie ziņojumi pieejami tiešsaistē: http://www.efsa.europa.eu:

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for aminopyralid in certain cereals. EFSA Journal 2019; 17(1):5534.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue level for captan in cranberries. EFSA Journal 2018; 16(12):5499.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue level for captan in hops. EFSA Journal 2018; 16(12):5498.

 

Reasoned opinion on the evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for cyazofamid. EFSA Journal 2018; 16(11):5487.

 

Reasoned opinion on the evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for kresoxim-methyl. EFSA Journal 2018;16(11):5471.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for lambda-cyhalothrin in celeries, fennel and rice. EFSA Journal 2019; 17(1):5546.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for mandipropamid in various crops. EFSA Journal 2019; 17(2):5599.

 

Reasoned opinion on the setting of an import tolerance for mandipropamid in cocoa beans. EFSA Journal 2018; 16(11):5491.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for pyraclostrobin in soyabean. EFSA Journal 2018; 16(11):5466.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels and setting of import tolerances for pyraclostrobin in various crops. EFSA Journal 2018; 16(11):5488.

 

Reasoned opinion on the setting of an import tolerance for pyraclostrobin in rice. EFSA Journal 2018; 16(11):5483.

 

Reasoned opinion on the evaluation of confirmatory data following the Article 12 MRL review for pyraclostrobin. EFSA Journal 2018; 16(11):5472.

 

Reasoned opinion on the setting of an import tolerance for spiromesifen in coffee beans. EFSA Journal 2019; 17(1):5558.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for spirotetramat in various crops. EFSA Journal 2019; 17(1):5589.

 

Reasoned opinion on the setting of import tolerances for teflubenzuron in grapefruits, mandarins and broccoli. EFSA Journal 2018; 16(11):5474.

 

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for tetraconazole in kaki/Japanese persimmon, linseeds and poppy seeds. EFSA Journal 2019; 17(1):5577.

(3)   Revision of the review of the existing maximum residue levels for the active substance lambda-cyhalothrin. EFSA Journal 2015; 13(12):4324.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(5)   Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance flutianil. EFSA Journal 2014; 12(8):3805.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi:

1)

II pielikumu groza šādi:

a)

slejas par kaptānu, ciazofamīdu, krezoksīmmetilu, lambda-cihalotrīnu, piraklostrobīnu un teflubenzuronu aizstāj ar šādām:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (1)

Kaptāns (kaptāna un THPI summa, izteikta kā kaptāns) (R)

Ciazofamīds

Krezoksīmmetils (R)

Lambda-cihalotrīns (ietver gamma-cihalotrīnu) (R,S, un S,R izomēru summa) (F)

Piraklostrobīns (F)

Teflubenzurons (F)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

 

 

 

 

 

 

0110000

Citrusaugļi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

 

0,2 (+)

2

0,5

0110010

Greipfrūti

 

 

0,5

 

 

 

0110020

Apelsīni

 

 

0,5

 

 

 

0110030

Citroni

 

 

0,01 (*1)

 

 

 

0110040

Laimi

 

 

0,01 (*1)

 

 

 

0110050

Mandarīni

 

 

0,01 (*1)

 

 

 

0110990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

 

 

0120000

Koku rieksti

0,07 (*1)

0,02 (*1)

 

0,01 (*1) (+)

 

0,02 (*1)

0120010

Mandeles

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120020

Brazīlijas rieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120030

Indijas rieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120040

Kastaņi

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120050

Kokosrieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120060

Lazdu rieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120070

Makadāmijas rieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120080

Pekanrieksti

 

 

0,05 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120090

Pīniju rieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120100

Pistācijas

 

 

0,01 (*1)

 

1

 

0120110

Valrieksti

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0120990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0130000

Sēkleņi

10

0,01 (*1)

0,2

(+)

0,5

1

0130010

Āboli

 

 

 

0,08

 

(+)

0130020

Bumbieri

 

 

 

0,08

 

 

0130030

Cidonijas

 

 

 

0,2

 

 

0130040

Mespili

 

 

 

0,2

 

 

0130050

Lokvas/Japānas mespili

 

 

 

0,2

 

 

0130990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

0140000

Kauleņi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

 

0140010

Aprikozes

6

 

 

0,15 (+)

1

0,01 (*1)

0140020

Ķirši (saldie)

6

 

 

0,3 (+)

3

0,01 (*1)

0140030

Persiki

6

 

 

0,15 (+)

0,3

0,01 (*1)

0140040

Plūmes

10

 

 

0,2 (+)

0,8

0,1 (*1)

0140990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1) (+)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0150000

Ogas un sīkie augļi

 

 

 

(+)

 

 

0151000

a)

 vīnogas

 

2

1

 

 

0,7

0151010

Galda vīnogas

0,03 (*1)

 

 

0,08

1

 

0151020

Vīna vīnogas

0,02  (*1)

 

 

0,2

2

 

0152000

b)

 zemenes

1,5

0,01 (*1)

1,5

0,2

1,5

0,01 (*1)

0153000

c)

 ogas uz dzinumiem

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,2

 

0,01 (*1)

0153010

Kazenes

20

 

 

 

3

 

0153020

Ziemeļu kaulenes

0,03 (*1)

 

 

 

2

 

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

20

 

 

 

3

 

0153990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

 

2

 

0154000

d)

 citi sīkie augļi un ogas

 

0,01 (*1)

 

 

 

0,01 (*1)

0154010

Zilenes

30

 

0,9

0,2

4

 

0154020

Dzērvenes

30

 

0,9

0,2

3

 

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

30

 

0,9

0,2

3

 

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

30

 

0,9

0,2

3

 

0154050

Mežrožu paaugļi

0,03 (*1)

 

0,01 (*1)

0,2

3

 

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0,03 (*1)

 

0,01 (*1)

0,2

3

 

0154070

Vilkābeles ogas

0,03 (*1)

 

0,9

0,2

3

 

0154080

Plūškoka ogas

0,03 (*1)

 

0,01 (*1)

0,2

3

 

0154990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

3

 

0160000

Dažādi augļi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

 

 

 

 

0161000

a)

 ar ēdamu mizu

 

 

 

(+)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0161010

Dateles

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0161020

Vīģes

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0161030

Galda olīvas

 

 

0,2

1

 

 

0161040

Kumkvati

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0161050

Karambolas

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0161060

Hurmas

 

 

0,01 (*1)

0,09

 

 

0161070

Javas salas plūmes

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0161990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0162000

b)

 mazi, ar neēdamu mizu

 

 

0,01 (*1)

(+)

 

0,01 (*1)

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

 

 

 

0,05

0,02 (*1)

 

0162020

Ličī

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0162030

Pasifloru augļi

 

 

 

0,01 (*1)

0,2

 

0162040

Opuncijas

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0162050

Hrizofilas

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0162060

Amerikas hurmas

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0162990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0163000

c)

 lieli, ar neēdamu mizu

 

 

0,01 (*1)

(+)

 

 

0163010

Avokado

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163020

Banāni

 

 

 

0,15

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163030

Mango

 

 

 

0,2

0,05

0,01 (*1)

0163040

Papaijas

 

 

 

0,01 (*1)

0,07

0,4

0163050

Granātāboli

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163060

Čerimojas

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163070

Gvajaves

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163080

Ananasi

 

 

 

0,01 (*1)

0,3

0,01 (*1)

0163090

Maizeskoka augļi

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163100

Duriāni

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163110

Guanabanas

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0163990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

 

 

 

(+)

 

 

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,03 (*1)

 

 

 

 

 

0211000

a)

 kartupeļi

 

0,01  (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,05

0212000

b)

 tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0212010

Manioki

 

 

 

 

 

 

0212020

Batātes

 

 

 

 

 

 

0212030

Jamsi

 

 

 

 

 

 

0212040

Marantas

 

 

 

 

 

 

0212990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0213000

c)

 citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

 

 

 

 

 

0,01 (*1)

0213010

Galda bietes

 

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,04

0,1

 

0213020

Burkāni

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,5

 

0213030

Sakņu selerijas

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,07

0,5

 

0213040

Mārrutki

 

0,1

0,01 (*1)

0,04

0,3

 

0213050

Topinambūri

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,06

 

0213060

Pastinaki

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,3

 

0213070

Sakņu pētersīļi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,1

 

0213080

Redīsi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,15

0,5

 

0213090

Puravlapu plostbārži

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,1

 

0213100

Kāļi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,09

 

0213110

Rāceņi

 

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,04

0,09

 

0213990

Citi (2)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

 

0,2

 

0,01 (*1)

0220010

Ķiploki

 

 

0,3

 

0,3

 

0220020

Sīpoli

 

 

0,3

 

1,5

 

0220030

Šalotes

 

 

0,3

 

0,3

 

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

 

 

0,01 (*1)

 

1,5

 

0220990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

 

0230000

Augļu dārzeņi

 

 

 

 

 

 

0231000

a)

 nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

 

 

 

 

 

1,5

0231010

Tomāti

1

0,6

0,6

0,07

0,3

 

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,8

0,1

0,5

 

0231030

Baklažāni

0,03 (*1)

0,3

0,6

0,3

0,3

 

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,3

0,02 (*1)

 

0231990

Citi (2)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0232000

b)

 ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,03 (*1)

0,2

0,05 (*1)

 

0,5

 

0232010

Gurķi

 

 

 

0,05

 

0,5

0232020

Pipargurķīši

 

 

 

0,15

 

1,5

0232030

Tumšzaļie kabači

 

 

 

0,15

 

0,5

0232990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

 

0,5

0233000

c)

 ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,03 (*1)

0,15

0,3

0,06

0,5

 

0233010

Melones

 

 

 

 

 

0,3

0233020

Ķirbji

 

 

 

 

 

0,01 (*1)

0233030

Arbūzi

 

 

 

 

 

0,01 (*1)

0233990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0,01 (*1)

0234000

d)

 cukurkukurūza

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,05

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0239000

e)

 citi augļu dārzeņi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

 

0241000

a)

 ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

 

 

 

0,1

0,5

0,01 (*1)

0241010

Brokoļi

 

 

 

 

 

 

0241020

Ziedkāposti

 

 

 

 

 

 

0241990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0242000

b)

 galviņu krustzieži

 

 

 

 

 

 

0242010

Briseles kāposti

 

 

 

0,04

0,3

0,5 (+)

0242020

Galviņkāposti

 

 

 

0,15

0,4

0,2 (+)

0242990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0243000

c)

 lapu krustzieži

 

 

 

 

1,5

0,01 (*1)

0243010

Ķīnas kāposti

 

 

 

0,3

 

 

0243020

Lapu kāposti

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

0243990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

0244000

d)

 kolrābji

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

 

 

 

 

 

 

0251000

a)

 salāti un salātveidīgie

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0,01 (*1)

0251010

Salātu baldriņi

 

 

 

1,5

10

 

0251020

Salāti

 

 

 

0,15

2

 

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

 

 

 

0,07

0,4

 

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

 

 

 

0,7

10

 

0251050

Barbarejas

 

 

 

0,7

10

 

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

 

 

 

0,7

10

 

0251070

Brūnās sinepes

 

 

 

0,01 (*1)

10

 

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

 

 

 

0,7

10

 

0251990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

10

 

0252000

b)

 spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0,01 (*1)

0252010

Spināti

 

 

 

0,6

0,6

 

0252020

Anakampseras

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0252030

Mangoldi/lapu bietes

 

 

 

0,2

1,5

 

0252990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0253000

c)

 vīnogulāju lapas

0,03 (*1)

0,01 (*1)

15

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0254000

d)

 ūdenskreses

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0255000

e)

 lapu cigoriņi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,09

0,01 (*1)

0256000

f)

 garšaugi un ēdami ziedi

0,06 (*1)

0,02 (*1)

0,02 (*1)

0,7

2

0,02 (*1)

0256010

Kārvele

 

 

 

 

 

 

0256020

Maurloki

 

 

 

 

 

 

0256030

Lapu selerijas

 

 

 

 

 

 

0256040

Pētersīļi

 

 

 

 

 

 

0256050

Salvija

 

 

 

 

 

 

0256060

Rozmarīns

 

 

 

 

 

 

0256070

Timiāns

 

 

 

 

 

 

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

 

 

 

 

 

 

0256090

Lauru lapas

 

 

 

 

 

 

0256100

Estragons

 

 

 

 

 

 

0256990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0260000

Pākšaugi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0,01 (*1)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

 

 

 

0,4

0,6

 

0260020

Pupas (bez pākstīm)

 

 

 

0,2

0,02 (*1)

 

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

 

 

 

0,2

0,6

 

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

 

 

 

0,2

0,15

 

0260050

Lēcas

 

 

 

0,2

0,02 (*1)

 

0260990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0270000

Stublāju dārzeņi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

 

 

 

0,01 (*1)

0270010

Sparģeļi

 

 

0,05 (*1)

0,02

0,02 (*1)

 

0270020

Lapu artišoki

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0270030

Selerijas

 

 

0,01 (*1)

0,2

1,5

 

0270040

Fenheļi

 

 

0,01 (*1)

0,3

1,5

 

0270050

Artišoki

 

 

0,01 (*1)

0,15

3

 

0270060

Puravi

 

 

10

0,07

0,8

 

0270070

Rabarberi

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0270080

Bambusa dzinumi

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0270090

Palmu serdes

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0270990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0280010

Kultivētās sēnes

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

0280020

Savvaļas sēnes

 

 

 

0,5

 

 

0280990

Sūnas un ķērpji

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

0290000

Aļģes un prokarioti

0,03 (*1)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0300000

PĀKŠAUGI

0,07 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (+)

 

0,01 (*1)

0300010

Pupas

 

 

 

 

0,3

 

0300020

Lēcas

 

 

 

 

0,5

 

0300030

Zirņi

 

 

 

 

0,3

 

0300040

Lupīnas

 

 

 

 

0,05

 

0300990

Citi (2)

 

 

 

 

0,3

 

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,07 (*1)

0,02 (*1)

 

(+)

 

 

0401000

Eļļas augu sēklas

 

 

 

 

 

 

0401010

Linsēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401020

Zemesrieksti

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,04

0,02 (*1)

0401030

Magoņu sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401040

Sezama sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401050

Saulespuķu sēklas

 

 

0,05 (*1)

0,2

0,3

0,3

0401060

Rapšu sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401070

Sojas pupas

 

 

0,01 (*1)

0,05

0,2

0,05

0401080

Sinepju sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401090

Kokvilnas sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,3

0,02 (*1)

0401100

Ķirbju sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,02 (*1)

0,02 (*1)

0401110

Saflora sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401120

Gurķenes sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401130

Sējas idras sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401140

Kaņepju sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,02 (*1)

0,02 (*1)

0401150

Rīcinauga sēklas

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,2

0,02 (*1)

0401990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,02 (*1)

0402000

Eļļas augu augļi

 

 

 

 

0,02 (*1)

0,02 (*1)

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

 

 

0,2

0,5

 

 

0402020

Eļļas palmas kodoli

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0402030

Eļļas palmas augļi

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0402040

Kapoki

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0402990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0500000

GRAUDAUGI

0,07 (*1)

0,02 (*1)

 

(+)

 

0,01 (*1)

0500010

Mieži

 

 

0,1

0,5

1

 

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0500030

Kukurūza

 

 

0,01 (*1)

0,02

0,02 (*1)

 

0500040

Prosa

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0500050

Auzas

 

 

0,1

0,3

1

 

0500060

Rīsi

 

 

0,01 (*1)

0,2

0,09

 

0500070

Rudzi

 

 

0,08

0,05

0,2

 

0500080

Sorgo

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,5

 

0500090

Kvieši

 

 

0,08

0,05

0,2

 

0500990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1) (+)

 

 

0610000

Tējas

 

 

 

 

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0620000

Kafijas pupiņas

 

 

 

 

0,3

0,3

0630000

Zāļu tējas no

 

 

 

 

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0631000

a)

 ziediem

 

 

 

 

 

 

0631010

Kumelīte

 

 

 

 

 

 

0631020

Hibisks

 

 

 

 

 

 

0631030

Roze

 

 

 

 

 

 

0631040

Jasmīns

 

 

 

 

 

 

0631050

Liepa

 

 

 

 

 

 

0631990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0632000

b)

 lapām un garšaugiem

 

 

 

 

 

 

0632010

Zemenes

 

 

 

 

 

 

0632020

Roibosa krūms

 

 

 

 

 

 

0632030

Mate

 

 

 

 

 

 

0632990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0633000

c)

 saknēm

 

 

 

 

 

 

0633010

Baldriāns

 

 

 

 

 

 

0633020

Žeņšeņs

 

 

 

 

 

 

0633990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0639000

d)

 jebkurām citām auga daļām

 

 

 

 

 

 

0640000

Kakao pupiņas

 

 

 

 

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0650000

Ceratonija/ceratonijas augļi

 

 

 

 

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0700000

APIŅI

150

20

0,05 (*1)

10 (+)

15

0,05 (*1)

0800000

GARŠVIELAS

 

 

 

(+)

 

 

0810000

Sēklas

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0810010

Anīsa sēklas

 

 

 

 

 

 

0810020

Sējas melnsēklītes

 

 

 

 

 

 

0810030

Selerija

 

 

 

 

 

 

0810040

Koriandrs

 

 

 

 

 

 

0810050

Ķimenes

 

 

 

 

 

 

0810060

Dilles

 

 

 

 

 

 

0810070

Fenhelis

 

 

 

 

 

 

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

 

 

 

 

 

 

0810090

Muskatrieksts

 

 

 

 

 

 

0810990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0820000

Augļi

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

 

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0820010

Jamaikas pipari

 

 

 

0,03

 

 

0820020

Sičuānas pipari

 

 

 

0,03

 

 

0820030

Pļavas ķimenes

 

 

 

0,03

 

 

0820040

Kardamons

 

 

 

2

 

 

0820050

Kadiķogas

 

 

 

0,03

 

 

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

 

 

 

0,03

 

 

0820070

Vaniļa

 

 

 

0,03

 

 

0820080

Tamarinda augļi

 

 

 

0,03

 

 

0820990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

0830000

Mizas

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0830010

Kanēlis

 

 

 

 

 

 

0830990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0840000

Saknes vai sakneņi

 

 

 

 

 

 

0840010

Lakricas sakne

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840020

Ingvers (10)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840030

Kurkuma

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840040

Mārrutki (11)

 

 

 

 

 

(+)

0840990

Citi (2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0850000

Pumpuri

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0850010

Krustnagliņas

 

 

 

 

 

 

0850020

Kaperi

 

 

 

 

 

 

0850990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0860000

Ziedu drīksnas

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0860010

Safrāns

 

 

 

 

 

 

0860990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0870000

Sēklsedzes

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0870010

Muskatrieksta miza

 

 

 

 

 

 

0870990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,03 (*1)

0,01 (*1)

 

(+)

 

0,01 (*1)

0900010

Cukurbiešu saknes

 

 

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,2

 

0900020

Cukurniedres

 

 

0,01 (*1)

0,05

0,02 (*1)

 

0900030

Cigoriņu saknes

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,08

 

0900990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

 

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

 

 

 

(+)

 

(+)

1010000

Audi

 

0,01 (*1)

0,05 (*1)

 

0,05 (*1)

0,05

1011000

a)

 cūku

0,03 (*1)

 

 

 

 

 

1011010

Muskuļi

 

 

 

0,15

 

 

1011020

Taukaudi

 

 

 

3

 

 

1011030

Aknas

 

 

 

0,05

 

 

1011040

Nieres

 

 

 

0,2

 

 

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

 

3

 

 

1011990

Citi (2)

 

 

 

0,01 (*1)

 

 

1012000

b)

 liellopu

 

 

 

 

 

 

1012010

Muskuļi

0,09

 

 

0,02

 

 

1012020

Taukaudi

0,06

 

 

3

 

 

1012030

Aknas

0,09

 

 

0,05

 

 

1012040

Nieres

0,09

 

 

0,2

 

 

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,09

 

 

3

 

 

1012990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1)

 

 

1013000

c)

 aitu

 

 

 

 

 

 

1013010

Muskuļi

0,09

 

 

0,02

 

 

1013020

Taukaudi

0,06

 

 

3

 

 

1013030

Aknas

0,09

 

 

0,05

 

 

1013040

Nieres

0,09

 

 

0,2

 

 

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,09

 

 

3

 

 

1013990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1)

 

 

1014000

d)

 kazu

 

 

 

 

 

 

1014010

Muskuļi

0,09

 

 

0,15

 

 

1014020

Taukaudi

0,06

 

 

3

 

 

1014030

Aknas

0,09

 

 

0,05

 

 

1014040

Nieres

0,09

 

 

0,2

 

 

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,09

 

 

3

 

 

1014990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1)

 

 

1015000

e)

 zirgu

 

 

 

 

 

 

1015010

Muskuļi

0,09

 

 

0,02

 

 

1015020

Taukaudi

0,06

 

 

3

 

 

1015030

Aknas

0,09

 

 

0,05

 

 

1015040

Nieres

0,09

 

 

0,2

 

 

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,09

 

 

3

 

 

1015990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1)

 

 

1016000

f)

 mājputnu

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1)

 

 

1016010

Muskuļi

 

 

 

 

 

 

1016020

Taukaudi

 

 

 

 

 

 

1016030

Aknas

 

 

 

 

 

 

1016040

Nieres

 

 

 

 

 

 

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

 

 

 

 

1016990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

1017000

g)

 citu lauksaimniecības dzīvnieku

 

 

 

 

 

 

1017010

Muskuļi

0,09

 

 

0,02

 

 

1017020

Taukaudi

0,06

 

 

3

 

 

1017030

Aknas

0,09

 

 

0,05

 

 

1017040

Nieres

0,09

 

 

0,2

 

 

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,09

 

 

3

 

 

1017990

Citi (2)

0,03 (*1)

 

 

0,01 (*1)

 

 

1020000

Piens

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,02

0,01 (*1)

0,05

1020010

Liellopi

 

 

 

 

 

 

1020020

Aitas

 

 

 

 

 

 

1020030

Kazas

 

 

 

 

 

 

1020040

Zirgi

 

 

 

 

 

 

1020990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

1030000

Putnu olas

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,05

1030010

Vistas

 

 

 

 

 

 

1030020

Pīles

 

 

 

 

 

 

1030030

Zosis

 

 

 

 

 

 

1030040

Paipalas

 

 

 

 

 

 

1030990

Citi (2)

 

 

 

 

 

 

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti (7)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,05

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,05

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,05

1100000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI — ZIVIS, ZIVJU PRODUKTI UN CITI JŪRAS UN SALDŪDENS PĀRTIKAS PRODUKTI (8)

 

 

 

 

 

 

1200000

KULTŪRAUGI VAI KULTŪRAUGU DAĻAS, KO IZMANTO VIENĪGI DZĪVNIEKU BARĪBAI (8)

 

 

 

 

 

 

1300000

APSTRĀDĀTI PĀRTIKAS PRODUKTI (9)

 

 

 

 

 

 

(F)

=

Šķīst taukos.

Kaptāns (kaptāna un THPI summa, izteikta kā kaptāns) (R)

(R)

=

Atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīda un koda kombinācijām:

kods 1000000 , izņemot 1040000 : THPI, 3-OH THPI un 5-OH THPI summa, izteikta kā kaptāns; kods 0151020 : kaptāns.

Krezoksīmmetils (R)

(R)

=

Atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīda un koda kombinācijām:

krezoksīmmetils — kods 1000000 , izņemot 1040000 : krezoksīmmetils (BF-490-9, izteikts kā krezoksīmmetils).

Metabolīts BF 490-9 = 2-[2-(4-hidroksi-2-metilfenoksimetil)fenil]-2-metoksi-iminoetiķskābe.

Lambda-cihalotrīns (ietver gamma-cihalotrīnu) (R,S, un S,R izomēru summa) (F)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0110000

Citrusaugļi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0120000

Koku rieksti

0130000

Sēkleņi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0140010

Aprikozes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0140020

Ķirši (saldie)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0140030

Persiki

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0140040

Plūmes

0140990

Citi (2)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia un XI), kas izveidojušies sterilizācijā, un par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0150000

Ogas un sīkie augļi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0151000

a)

vīnogas

0152000

b)

zemenes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem un par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0153000

c)

ogas uz dzinumiem

0154000

d)

citi sīkie augļi un ogas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0161000

a)

ar ēdamu mizu

0162000

b)

mazi, ar neēdamu mizu

0163010

Avokado

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0163020

Banāni

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0163030

Mango

0163040

Papaijas

0163050

Granātāboli

0163060

Čerimojas

0163070

Gvajaves

0163080

Ananasi

0163090

Maizeskoka augļi

0163100

Duriāni

0163110

Guanabanas

0163990

Citi (2)

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0220010

Ķiploki

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0220020

Sīpoli

0220030

Šalotes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0220990

Citi (2)

0231000

a)

nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

0232000

b)

ķirbjaugi ar ēdamu mizu

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0232010

Gurķi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0232990

Citi (2)

0233000

c)

ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0234000

d)

cukurkukurūza

0239000

e)

citi augļu dārzeņi

0241000

a)

ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0242000

b)

galviņu krustzieži

0243000

c)

lapu krustzieži

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0243010

Ķīnas kāposti

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0243020

Lapu kāposti

0243990

Citi (2)

0244000

d)

kolrābji

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0251070

Brūnās sinepes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0251990

Citi (2)

0252000

b)

spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0253000

c)

vīnogulāju lapas

0254000

d)

ūdenskreses

0255000

e)

lapu cigoriņi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0256000

f)

garšaugi un ēdami ziedi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0260000

Pākšaugi

0270010

Sparģeļi

0270020

Lapu artišoki

0270030

Selerijas

0270040

Fenheļi

0270050

Artišoki

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0270060

Puravi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0270070

Rabarberi

0270080

Bambusa dzinumi

0270090

Palmu serdes

0270990

Citi (2)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0290000

Aļģes un prokarioti

0300000

PĀKŠAUGI

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0500010

Mieži

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0500030

Kukurūza

0500040

Prosa

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0500050

Auzas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0500060

Rīsi

0500070

Rudzi

0500080

Sorgo

0500090

Kvieši

0500990

Citi (2)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem un par analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0700000

APIŅI

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0800000

GARŠVIELAS

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

1011000

(a)

cūku

1011010

Muskuļi

1011020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1011030

Aknas

1011040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1011990

Citi (2)

1012000

(b)

liellopu

1012010

Muskuļi

1012020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1012030

Aknas

1012040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1012990

Citi (2)

1013000

c)

aitu

1013010

Muskuļi

1013020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1013030

Aknas

1013040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1013990

Citi (2)

1014000

d)

kazu

1014010

Muskuļi

1014020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1014030

Aknas

1014040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1014990

Citi (2)

1015000

e)

zirgu

1015010

Muskuļi

1015020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1015030

Aknas

1015040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1015990

Citi (2)

1016000

f)

mājputnu

1016010

Muskuļi

1016020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1016030

Aknas

1016040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1016990

Citi (2)

1017000

g)

citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

1017020

Taukaudi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, un par dažu citu metabolītu (savienojumi Ia un XI) toksikoloģiskajām īpašībām nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1017030

Aknas

1017040

Nieres

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dažiem metabolītiem (savienojumi Ia, IV un gamma-laktons), kas izveidojušies sterilizācijā, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2020. gada 6. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1017990

Citi (2)

1020000

Piens

Teflubenzurons (F)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem un pētījumiem par metabolismu atgremotājos un mājputnos nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI”

b)

pievieno šādu sleju par flutianilu:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (2)

Flutianils

(1)

(2)

(3)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

 

0110000

Citrusaugļi

0,01  (*2)

0110010

Greipfrūti

 

0110020

Apelsīni

 

0110030

Citroni

 

0110040

Laimi

 

0110050

Mandarīni

 

0110990

Citi (2)

 

0120000

Koku rieksti

0,01  (*2)

0120010

Mandeles

 

0120020

Brazīlijas rieksti

 

0120030

Indijas rieksti

 

0120040

Kastaņi

 

0120050

Kokosrieksti

 

0120060

Lazdu rieksti

 

0120070

Makadāmijas rieksti

 

0120080

Pekanrieksti

 

0120090

Pīniju rieksti

 

0120100

Pistācijas

 

0120110

Valrieksti

 

0120990

Citi (2)

 

0130000

Sēkleņi

0,01  (*2)

0130010

Āboli

 

0130020

Bumbieri

 

0130030

Cidonijas

 

0130040

Mespili

 

0130050

Lokvas/Japānas mespili

 

0130990

Citi (2)

 

0140000

Kauleņi

0,01  (*2)

0140010

Aprikozes

 

0140020

Ķirši (saldie)

 

0140030

Persiki

 

0140040

Plūmes

 

0140990

Citi (2)

 

0150000

Ogas un sīkie augļi

 

0151000

a)

 vīnogas

0,15

0151010

Galda vīnogas

 

0151020

Vīna vīnogas

 

0152000

b)

 zemenes

0,01  (*2)

0153000

c)

 ogas uz dzinumiem

0,01  (*2)

0153010

Kazenes

 

0153020

Ziemeļu kaulenes

 

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

 

0153990

Citi (2)

 

0154000

d)

 citi sīkie augļi un ogas

0,01  (*2)

0154010

Zilenes

 

0154020

Dzērvenes

 

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

 

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

 

0154050

Mežrožu paaugļi

 

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

 

0154070

Vilkābeles ogas

 

0154080

Plūškoka ogas

 

0154990

Citi (2)

 

0160000

Dažādi augļi

0,01  (*2)

0161000

a)

 ar ēdamu mizu

 

0161010

Dateles

 

0161020

Vīģes

 

0161030

Galda olīvas

 

0161040

Kumkvati

 

0161050

Karambolas

 

0161060

Hurmas

 

0161070

Javas salas plūmes

 

0161990

Citi (2)

 

0162000

b)

 mazi, ar neēdamu mizu

 

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

 

0162020

Ličī

 

0162030

Pasifloru augļi

 

0162040

Opuncijas

 

0162050

Hrizofilas

 

0162060

Amerikas hurmas

 

0162990

Citi (2)

 

0163000

c)

 lieli, ar neēdamu mizu

 

0163010

Avokado

 

0163020

Banāni

 

0163030

Mango

 

0163040

Papaijas

 

0163050

Granātāboli

 

0163060

Čerimojas

 

0163070

Gvajaves

 

0163080

Ananasi

 

0163090

Maizeskoka augļi

 

0163100

Duriāni

 

0163110

Guanabanas

 

0163990

Citi (2)

 

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

 

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,01  (*2)

0211000

a)

 kartupeļi

 

0212000

b)

 tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

 

0212010

Manioki

 

0212020

Batātes

 

0212030

Jamsi

 

0212040

Marantas

 

0212990

Citi (2)

 

0213000

c)

 citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

 

0213010

Galda bietes

 

0213020

Burkāni

 

0213030

Sakņu selerijas

 

0213040

Mārrutki

 

0213050

Topinambūri

 

0213060

Pastinaki

 

0213070

Sakņu pētersīļi

 

0213080

Redīsi

 

0213090

Puravlapu plostbārži

 

0213100

Kāļi

 

0213110

Rāceņi

 

0213990

Citi (2)

 

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,01  (*2)

0220010

Ķiploki

 

0220020

Sīpoli

 

0220030

Šalotes

 

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

 

0220990

Citi (2)

 

0230000

Augļu dārzeņi

0,01  (*2)

0231000

a)

 nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

 

0231010

Tomāti

 

0231020

Dārzeņpipari/paprika

 

0231030

Baklažāni

 

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

 

0231990

Citi (2)

 

0232000

b)

 ķirbjaugi ar ēdamu mizu

 

0232010

Gurķi

 

0232020

Pipargurķīši

 

0232030

Tumšzaļie kabači

 

0232990

Citi (2)

 

0233000

c)

 ķirbjaugi ar neēdamu mizu

 

0233010

Melones

 

0233020

Ķirbji

 

0233030

Arbūzi

 

0233990

Citi (2)

 

0234000

d)

 cukurkukurūza

 

0239000

e)

 citi augļu dārzeņi

 

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,01  (*2)

0241000

a)

 ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

 

0241010

Brokoļi

 

0241020

Ziedkāposti

 

0241990

Citi (2)

 

0242000

b)

 galviņu krustzieži

 

0242010

Briseles kāposti

 

0242020

Galviņkāposti

 

0242990

Citi (2)

 

0243000

c)

 lapu krustzieži

 

0243010

Ķīnas kāposti

 

0243020

Lapu kāposti

 

0243990

Citi (2)

 

0244000

d)

 kolrābji

 

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

 

0251000

a)

 salāti un salātveidīgie

0,01  (*2)

0251010

Salātu baldriņi

 

0251020

Salāti

 

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

 

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

 

0251050

Barbarejas

 

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

 

0251070

Brūnās sinepes

 

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

 

0251990

Citi (2)

 

0252000

b)

 spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0,01  (*2)

0252010

Spināti

 

0252020

Anakampseras

 

0252030

Mangoldi/lapu bietes

 

0252990

Citi (2)

 

0253000

c)

 vīnogulāju lapas

0,01  (*2)

0254000

d)

 ūdenskreses

0,01  (*2)

0255000

e)

 lapu cigoriņi

0,01  (*2)

0256000

f)

 garšaugi un ēdami ziedi

0,02  (*2)

0256010

Kārvele

 

0256020

Maurloki

 

0256030

Lapu selerijas

 

0256040

Pētersīļi

 

0256050

Salvija

 

0256060

Rozmarīns

 

0256070

Timiāns

 

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

 

0256090

Lauru lapas

 

0256100

Estragons

 

0256990

Citi (2)

 

0260000

Pākšaugi

0,01  (*2)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

 

0260020

Pupas (bez pākstīm)

 

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

 

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

 

0260050

Lēcas

 

0260990

Citi (2)

 

0270000

Stublāju dārzeņi

0,01  (*2)

0270010

Sparģeļi

 

0270020

Lapu artišoki

 

0270030

Selerijas

 

0270040

Fenheļi

 

0270050

Artišoki

 

0270060

Puravi

 

0270070

Rabarberi

 

0270080

Bambusa dzinumi

 

0270090

Palmu serdes

 

0270990

Citi (2)

 

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,01  (*2)

0280010

Kultivētās sēnes

 

0280020

Savvaļas sēnes

 

0280990

Sūnas un ķērpji

 

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01  (*2)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01  (*2)

0300010

Pupas

 

0300020

Lēcas

 

0300030

Zirņi

 

0300040

Lupīnas

 

0300990

Citi (2)

 

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,01  (*2)

0401000

Eļļas augu sēklas

 

0401010

Linsēklas

 

0401020

Zemesrieksti

 

0401030

Magoņu sēklas

 

0401040

Sezama sēklas

 

0401050

Saulespuķu sēklas

 

0401060

Rapšu sēklas

 

0401070

Sojas pupas

 

0401080

Sinepju sēklas

 

0401090

Kokvilnas sēklas

 

0401100

Ķirbju sēklas

 

0401110

Saflora sēklas

 

0401120

Gurķenes sēklas

 

0401130

Sējas idras sēklas

 

0401140

Kaņepju sēklas

 

0401150

Rīcinauga sēklas

 

0401990

Citi (2)

 

0402000

Eļļas augu augļi

 

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

 

0402020

Eļļas palmas kodoli

 

0402030

Eļļas palmas augļi

 

0402040

Kapoki

 

0402990

Citi (2)

 

0500000

GRAUDAUGI

0,01  (*2)

0500010

Mieži

 

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

 

0500030

Kukurūza

 

0500040

Prosa

 

0500050

Auzas

 

0500060

Rīsi

 

0500070

Rudzi

 

0500080

Sorgo

 

0500090

Kvieši

 

0500990

Citi (2)

 

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,05  (*2)

0610000

Tējas

 

0620000

Kafijas pupiņas

 

0630000

Zāļu tējas no

 

0631000

a)

 ziediem

 

0631010

Kumelīte

 

0631020

Hibisks

 

0631030

Roze

 

0631040

Jasmīns

 

0631050

Liepa

 

0631990

Citi (2)

 

0632000

b)

 lapām un garšaugiem

 

0632010

Zemenes

 

0632020

Roibosa krūms

 

0632030

Mate

 

0632990

Citi (2)

 

0633000

c)

 saknēm

 

0633010

Baldriāns

 

0633020

Žeņšeņs

 

0633990

Citi (2)

 

0639000

d)

 jebkurām citām auga daļām

 

0640000

Kakao pupiņas

 

0650000

Ceratonija/ceratonijas augļi

 

0700000

APIŅI

0,05  (*2)

0800000

GARŠVIELAS

 

0810000

Sēklas

0,05  (*2)

0810010

Anīsa sēklas

 

0810020

Sējas melnsēklītes

 

0810030

Selerija

 

0810040

Koriandrs

 

0810050

Ķimenes

 

0810060

Dilles

 

0810070

Fenhelis

 

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

 

0810090

Muskatrieksts

 

0810990

Citi (2)

 

0820000

Augļi

0,05  (*2)

0820010

Jamaikas pipari

 

0820020

Sičuānas pipari

 

0820030

Pļavas ķimenes

 

0820040

Kardamons

 

0820050

Kadiķogas

 

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

 

0820070

Vaniļa

 

0820080

Tamarinda augļi

 

0820990

Citi (2)

 

0830000

Mizas

0,05  (*2)

0830010

Kanēlis

 

0830990

Citi (2)

 

0840000

Saknes vai sakneņi

 

0840010

Lakricas sakne

0,05  (*2)

0840020

Ingvers (10)

0,05  (*2)

0840030

Kurkuma

0,05  (*2)

0840040

Mārrutki (11)

 

0840990

Citi (2)

0,05  (*2)

0850000

Pumpuri

0,05  (*2)

0850010

Krustnagliņas

 

0850020

Kaperi

 

0850990

Citi (2)

 

0860000

Ziedu drīksnas

0,05  (*2)

0860010

Safrāns

 

0860990

Citi (2)

 

0870000

Sēklsedzes

0,05  (*2)

0870010

Muskatrieksta miza

 

0870990

Citi (2)

 

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,01  (*2)

0900010

Cukurbiešu saknes

 

0900020

Cukurniedres

 

0900030

Cigoriņu saknes

 

0900990

Citi (2)

 

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

 

1010000

Audi

0,01  (*2)

1011000

a)

 cūku

 

1011010

Muskuļi

 

1011020

Taukaudi

 

1011030

Aknas

 

1011040

Nieres

 

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1011990

Citi (2)

 

1012000

b)

 liellopu

 

1012010

Muskuļi

 

1012020

Taukaudi

 

1012030

Aknas

 

1012040

Nieres

 

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1012990

Citi (2)

 

1013000

c)

 aitu

 

1013010

Muskuļi

 

1013020

Taukaudi

 

1013030

Aknas

 

1013040

Nieres

 

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1013990

Citi (2)

 

1014000

d)

 kazu

 

1014010

Muskuļi

 

1014020

Taukaudi

 

1014030

Aknas

 

1014040

Nieres

 

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1014990

Citi (2)

 

1015000

e)

 zirgu

 

1015010

Muskuļi

 

1015020

Taukaudi

 

1015030

Aknas

 

1015040

Nieres

 

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1015990

Citi (2)

 

1016000

f)

 mājputnu

 

1016010

Muskuļi

 

1016020

Taukaudi

 

1016030

Aknas

 

1016040

Nieres

 

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1016990

Citi (2)

 

1017000

g)

 citu lauksaimniecības dzīvnieku

 

1017010

Muskuļi

 

1017020

Taukaudi

 

1017030

Aknas

 

1017040

Nieres

 

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

1017990

Citi (2)

 

1020000

Piens

0,01  (*2)

1020010

Liellopi

 

1020020

Aitas

 

1020030

Kazas

 

1020040

Zirgi

 

1020990

Citi (2)

 

1030000

Putnu olas

0,01  (*2)

1030010

Vistas

 

1030020

Pīles

 

1030030

Zosis

 

1030040

Paipalas

 

1030990

Citi (2)

 

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti (7)

0,05  (*2)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01  (*2)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01  (*2)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01  (*2)

1100000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI — ZIVIS, ZIVJU PRODUKTI UN CITI JŪRAS UN SALDŪDENS PĀRTIKAS PRODUKTI (8)

 

1200000

KULTŪRAUGI VAI KULTŪRAUGU DAĻAS, KO IZMANTO VIENĪGI DZĪVNIEKU BARĪBAI (8)

 

1300000

APSTRĀDĀTI PĀRTIKAS PRODUKTI (9)

 

2)

III pielikuma A daļā slejas par aminopiralīdu, mandipropamīdu, spiromezifēnu [spiromesifēnu], spirotetramātu un tetrakonazolu aizstāj ar šādām:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (3)

Aminopiralīds

Mandipropamīds

Spiromezifēns

Spirotetramāts un četri tā metabolīti, BYI08330-enols, BYI08330-ketohidroksi, BYI08330-monohidroksi un BYI08330-enol-glikozīds, izteikti kā spirotetramāts (R)

Tetrakonazols (F)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0,01 (*3)

 

 

 

 

0110000

Citrusaugļi

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1

0,02 (*3)

0110010

Greipfrūti

 

 

 

 

 

0110020

Apelsīni

 

 

 

 

 

0110030

Citroni

 

 

 

 

 

0110040

Laimi

 

 

 

 

 

0110050

Mandarīni

 

 

 

 

 

0110990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0120000

Koku rieksti

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,5

0,02 (*3)

0120010

Mandeles

 

 

 

 

 

0120020

Brazīlijas rieksti

 

 

 

 

 

0120030

Indijas rieksti

 

 

 

 

 

0120040

Kastaņi

 

 

 

 

 

0120050

Kokosrieksti

 

 

 

 

 

0120060

Lazdu rieksti

 

 

 

 

 

0120070

Makadāmijas rieksti

 

 

 

 

 

0120080

Pekanrieksti

 

 

 

 

 

0120090

Pīniju rieksti

 

 

 

 

 

0120100

Pistācijas

 

 

 

 

 

0120110

Valrieksti

 

 

 

 

 

0120990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0130000

Sēkleņi

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1

0,3

0130010

Āboli

 

 

 

 

 

0130020

Bumbieri

 

 

 

 

 

0130030

Cidonijas

 

 

 

 

 

0130040

Mespili

 

 

 

 

 

0130050

Lokvas/Japānas mespili

 

 

 

 

 

0130990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0140000

Kauleņi

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

3

 

0140010

Aprikozes

 

 

 

 

0,1

0140020

Ķirši (saldie)

 

 

 

 

0,02 (*3)

0140030

Persiki

 

 

 

 

0,1

0140040

Plūmes

 

 

 

 

0,05

0140990

Citi (2)

 

 

 

 

0,02 (*3)

0150000

Ogas un sīkie augļi

 

 

 

 

 

0151000

a)

 vīnogas

 

2

0,02 (*3)

2

0,5

0151010

Galda vīnogas

 

 

 

 

 

0151020

Vīna vīnogas

 

 

 

 

 

0152000

b)

 zemenes

 

0,01 (*3)

1

0,4

0,2

0153000

c)

 ogas uz dzinumiem

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,2

0153010

Kazenes

 

 

 

 

 

0153020

Ziemeļu kaulenes

 

 

 

 

 

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

 

 

 

 

 

0153990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0154000

d)

 citi sīkie augļi un ogas

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,7

0,2

0154010

Zilenes

 

 

 

 

 

0154020

Dzērvenes

 

 

 

 

 

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

 

 

 

 

 

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

 

 

 

 

 

0154050

Mežrožu paaugļi

 

 

 

 

 

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

 

 

 

 

 

0154070

Vilkābeles ogas

 

 

 

 

 

0154080

Plūškoka ogas

 

 

 

 

 

0154990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0160000

Dažādi augļi

 

0,01 (*3)

 

 

 

0161000

a)

 ar ēdamu mizu

 

 

0,02 (*3)

 

 

0161010

Dateles

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0161020

Vīģes

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0161030

Galda olīvas

 

 

 

4

0,02 (*3)

0161040

Kumkvati

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0161050

Karambolas

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0161060

Hurmas

 

 

 

0,3

0,09

0161070

Javas salas plūmes

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0161990

Citi (2)

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0162000

b)

 mazi, ar neēdamu mizu

 

 

 

 

0,02 (*3)

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

 

 

0,02 (*3)

4

 

0162020

Ličī

 

 

0,02 (*3)

15

 

0162030

Pasifloru augļi

 

 

1

0,1 (*3)

 

0162040

Opuncijas

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0162050

Hrizofilas

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0162060

Amerikas hurmas

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0162990

Citi (2)

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0163000

c)

 lieli, ar neēdamu mizu

 

 

 

 

0,02 (*3)

0163010

Avokado

 

 

0,02 (*3)

0,7

 

0163020

Banāni

 

 

0,02 (*3)

0,6

 

0163030

Mango

 

 

0,02 (*3)

0,3

 

0163040

Papaijas

 

 

1

0,4

 

0163050

Granātāboli

 

 

0,02 (*3)

0,5

 

0163060

Čerimojas

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0163070

Gvajaves

 

 

0,02 (*3)

2

 

0163080

Ananasi

 

 

0,02 (*3)

0,3

 

0163090

Maizeskoka augļi

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0163100

Duriāni

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0163110

Guanabanas

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0163990

Citi (2)

 

 

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0,01 (*3)

 

 

 

 

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

 

 

0,02 (*3)

 

0,02 (*3)

0211000

a)

 kartupeļi

 

0,01 (*3)

 

0,8

 

0212000

b)

 tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

 

0212010

Manioki

 

 

 

 

 

0212020

Batātes

 

 

 

 

 

0212030

Jamsi

 

 

 

 

 

0212040

Marantas

 

 

 

 

 

0212990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0213000

c)

 citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

 

 

 

0,1

 

0213010

Galda bietes

 

0,1

 

 

 

0213020

Burkāni

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213030

Sakņu selerijas

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213040

Mārrutki

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213050

Topinambūri

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213060

Pastinaki

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213070

Sakņu pētersīļi

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213080

Redīsi

 

0,3

 

 

 

0213090

Puravlapu plostbārži

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213100

Kāļi

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213110

Rāceņi

 

0,01 (*3)

 

 

 

0213990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

 

 

 

0220000

Sīpolu dārzeņi

 

 

0,02 (*3)

 

0,02 (*3)

0220010

Ķiploki

 

0,01 (*3)

 

0,4

 

0220020

Sīpoli

 

0,1

 

0,4

 

0220030

Šalotes

 

0,01 (*3)

 

0,4

 

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

 

7

 

0,1 (*3)

 

0220990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

 

0230000

Augļu dārzeņi

 

 

 

 

 

0231000

a)

 nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

 

 

 

 

 

0231010

Tomāti

 

3

1

2

0,1

0231020

Dārzeņpipari/paprika

 

1

0,5

2

0,1

0231030

Baklažāni

 

1

0,5

2

0,02 (*3)

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1

0,02 (*3)

0231990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1

0,02 (*3)

0232000

b)

 ķirbjaugi ar ēdamu mizu

 

 

 

0,2

0,2

0232010

Gurķi

 

0,2

0,3

 

 

0232020

Pipargurķīši

 

0,1

0,3

 

 

0232030

Tumšzaļie kabači

 

0,2

0,3

 

 

0232990

Citi (2)

 

0,1

0,02 (*3)

 

 

0233000

c)

 ķirbjaugi ar neēdamu mizu

 

 

0,3

0,2

0,05

0233010

Melones

 

0,5

 

 

 

0233020

Ķirbji

 

0,3

 

 

 

0233030

Arbūzi

 

0,3

 

 

 

0233990

Citi (2)

 

0,3

 

 

 

0234000

d)

 cukurkukurūza

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1,5

0,02 (*3)

0239000

e)

 citi augļu dārzeņi

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

 

 

0,02 (*3)

 

0,02 (*3)

0241000

a)

 ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

 

 

 

1

 

0241010

Brokoļi

 

2

 

 

 

0241020

Ziedkāposti

 

0,3

 

 

 

0241990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

 

 

 

0242000

b)

 galviņu krustzieži

 

 

 

 

 

0242010

Briseles kāposti

 

0,2

 

0,3

 

0242020

Galviņkāposti

 

3

 

2

 

0242990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

 

0243000

c)

 lapu krustzieži

 

25

 

7

 

0243010

Ķīnas kāposti

 

 

 

 

 

0243020

Lapu kāposti

 

 

 

 

 

0243990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0244000

d)

 kolrābji

 

0,01 (*3)

 

2

 

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

 

 

0,02 (*3)

 

0,02 (*3)

0251000

a)

 salāti un salātveidīgie

 

25

 

7

 

0251010

Salātu baldriņi

 

 

 

 

 

0251020

Salāti

 

 

 

 

 

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

 

 

 

 

 

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

 

 

 

 

 

0251050

Barbarejas

 

 

 

 

 

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

 

 

 

 

 

0251070

Brūnās sinepes

 

 

 

 

 

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

 

 

 

 

 

0251990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0252000

b)

 spināti un tiem līdzīgu augu lapas

 

25

 

7

 

0252010

Spināti

 

 

 

 

 

0252020

Anakampseras

 

 

 

 

 

0252030

Mangoldi/lapu bietes

 

 

 

 

 

0252990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0253000

c)

 vīnogulāju lapas

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

 

0254000

d)

 ūdenskreses

 

25

 

7

 

0255000

e)

 lapu cigoriņi

 

0,15

 

0,1 (*3)

 

0256000

f)

 garšaugi un ēdami ziedi

 

10

 

4

 

0256010

Kārvele

 

 

 

 

 

0256020

Maurloki

 

 

 

 

 

0256030

Lapu selerijas

 

 

 

 

 

0256040

Pētersīļi

 

 

 

 

 

0256050

Salvija

 

 

 

 

 

0256060

Rozmarīns

 

 

 

 

 

0256070

Timiāns

 

 

 

 

 

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

 

 

 

 

 

0256090

Lauru lapas

 

 

 

 

 

0256100

Estragons

 

 

 

 

 

0256990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0260000

Pākšaugi

 

 

 

1,5

0,02 (*3)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

 

0,01 (*3)

1

 

 

0260020

Pupas (bez pākstīm)

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

 

0,3

0,02 (*3)

 

 

0260050

Lēcas

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0260990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0270000

Stublāju dārzeņi

 

 

0,02 (*3)

 

 

0270010

Sparģeļi

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0270020

Lapu artišoki

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0270030

Selerijas

 

20

 

4

0,05

0270040

Fenheļi

 

0,01 (*3)

 

4

0,02 (*3)

0270050

Artišoki

 

0,3

 

1

0,2

0270060

Puravi

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0270070

Rabarberi

 

0,01 (*3)

 

4

0,02 (*3)

0270080

Bambusa dzinumi

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0270090

Palmu serdes

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0270990

Citi (2)

 

0,01 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0280010

Kultivētās sēnes

 

 

 

 

 

0280020

Savvaļas sēnes

 

 

 

 

 

0280990

Sūnas un ķērpji

 

 

 

 

 

0290000

Aļģes un prokarioti

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01 (*3)

0,01 (*3)

0,02 (*3)

2

0,02 (*3)

0300010

Pupas

 

 

 

 

 

0300020

Lēcas

 

 

 

 

 

0300030

Zirņi

 

 

 

 

 

0300040

Lupīnas

 

 

 

 

 

0300990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0401000

Eļļas augu sēklas

 

 

 

 

 

0401010

Linsēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,15

0401020

Zemesrieksti

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401030

Magoņu sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,15

0401040

Sezama sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401050

Saulespuķu sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401060

Rapšu sēklas

0,03

 

 

0,1 (*3)

0,15

0401070

Sojas pupas

0,01 (*3)

 

 

4

0,02 (*3)

0401080

Sinepju sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401090

Kokvilnas sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,4

0,02 (*3)

0401100

Ķirbju sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401110

Saflora sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401120

Gurķenes sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401130

Sējas idras sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401140

Kaņepju sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401150

Rīcinauga sēklas

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0401990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0402000

Eļļas augu augļi

0,01 (*3)

 

 

 

0,02 (*3)

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

 

 

 

4

 

0402020

Eļļas palmas kodoli

 

 

 

0,1 (*3)

 

0402030

Eļļas palmas augļi

 

 

 

0,1 (*3)

 

0402040

Kapoki

 

 

 

0,1 (*3)

 

0402990

Citi (2)

 

 

 

0,1 (*3)

 

0500000

GRAUDAUGI

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

 

0500010

Mieži

0,15

 

 

 

0,1

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0,01 (*3)

 

 

 

0,05

0500030

Kukurūza

0,05

 

 

 

0,05

0500040

Prosa

0,05

 

 

 

0,05

0500050

Auzas

0,15

 

 

 

0,1

0500060

Rīsi

0,01 (*3)

 

 

 

0,05

0500070

Rudzi

0,15

 

 

 

0,05

0500080

Sorgo

0,05

 

 

 

0,05

0500090

Kvieši

0,1

 

 

 

0,1

0500990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

 

0,05

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,02 (*3)

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0610000

Tējas

 

0,02 (*3)

50

 

 

0620000

Kafijas pupiņas

 

0,02 (*3)

0,05

 

 

0630000

Zāļu tējas no

 

0,02 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0631000

a)

 ziediem

 

 

 

 

 

0631010

Kumelīte

 

 

 

 

 

0631020

Hibisks

 

 

 

 

 

0631030

Roze

 

 

 

 

 

0631040

Jasmīns

 

 

 

 

 

0631050

Liepa

 

 

 

 

 

0631990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0632000

b)

 lapām un garšaugiem

 

 

 

 

 

0632010

Zemenes

 

 

 

 

 

0632020

Roibosa krūms

 

 

 

 

 

0632030

Mate

 

 

 

 

 

0632990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0633000

c)

 saknēm

 

 

 

 

 

0633010

Baldriāns

 

 

 

 

 

0633020

Žeņšeņs

 

 

 

 

 

0633990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0639000

d)

 jebkurām citām auga daļām

 

 

 

 

 

0640000

Kakao pupiņas

 

0,06

0,02 (*3)

 

 

0650000

Ceratonija/ceratonijas augļi

 

0,02 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0700000

APIŅI

0,02 (*3)

90

0,02 (*3)

15

0,02 (*3)

0800000

GARŠVIELAS

 

 

 

 

 

0810000

Sēklas

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0810010

Anīsa sēklas

 

 

 

 

 

0810020

Sējas melnsēklītes

 

 

 

 

 

0810030

Selerija

 

 

 

 

 

0810040

Koriandrs

 

 

 

 

 

0810050

Ķimenes

 

 

 

 

 

0810060

Dilles

 

 

 

 

 

0810070

Fenhelis

 

 

 

 

 

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

 

 

 

 

 

0810090

Muskatrieksts

 

 

 

 

 

0810990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0820000

Augļi

0,02 (*3)

0,02 (*3)

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0820010

Jamaikas pipari

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820020

Sičuānas pipari

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820030

Pļavas ķimenes

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820040

Kardamons

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820050

Kadiķogas

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820070

Vaniļa

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820080

Tamarinda augļi

 

 

0,02 (*3)

 

 

0820990

Citi (2)

 

 

0,05

 

 

0830000

Mizas

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0830010

Kanēlis

 

 

 

 

 

0830990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0840000

Saknes vai sakneņi

 

 

 

 

 

0840010

Lakricas sakne

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0840020

Ingvers (10)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0840030

Kurkuma

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0840040

Mārrutki (11)

 

 

 

 

 

0840990

Citi (2)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0850000

Pumpuri

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0850010

Krustnagliņas

 

 

 

 

 

0850020

Kaperi

 

 

 

 

 

0850990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0860000

Ziedu drīksnas

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0860010

Safrāns

 

 

 

 

 

0860990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0870000

Sēklsedzes

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0870010

Muskatrieksta miza

 

 

 

 

 

0870990

Citi (2)

 

 

 

 

 

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,01 (*3)

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

 

0900010

Cukurbiešu saknes

 

 

 

0,1 (*3)

0,05

0900020

Cukurniedres

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

0900030

Cigoriņu saknes

 

 

 

0,1

0,05

0900990

Citi (2)

 

 

 

0,1 (*3)

0,02 (*3)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

 

 

0,01 (*3)

 

 

1010000

Audi

 

0,02 (*3)

 

 

 

1011000

a)

 cūku

 

 

 

 

 

1011010

Muskuļi

0,01 (*3)

 

 

0,05

0,05

1011020

Taukaudi

0,02

 

 

0,01 (*3)

0,5

1011030

Aknas

0,02

 

 

0,7

1

1011040

Nieres

0,3

 

 

0,7

0,2

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*3)

 

 

0,7

0,05

1011990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,01 (*3)

0,05

1012000

b)

 liellopu

 

 

 

 

 

1012010

Muskuļi

0,1

 

 

0,05

0,05

1012020

Taukaudi

0,1

 

 

0,01 (*3)

0,5

1012030

Aknas

0,05

 

 

0,7

1

1012040

Nieres

1

 

 

0,7

0,2

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05

 

 

0,7

0,5

1012990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,01 (*3)

0,05

1013000

c)

 aitu

 

 

 

 

 

1013010

Muskuļi

0,1

 

 

0,05

0,05

1013020

Taukaudi

0,1

 

 

0,01 (*3)

0,5

1013030

Aknas

0,05

 

 

0,7

1

1013040

Nieres

1

 

 

0,7

0,5

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05

 

 

0,7

0,5

1013990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,01 (*3)

0,5

1014000

d)

 kazu

 

 

 

 

 

1014010

Muskuļi

0,1

 

 

0,05

0,5

1014020

Taukaudi

0,1

 

 

0,01 (*3)

0,5

1014030

Aknas

0,05

 

 

0,7

1

1014040

Nieres

1

 

 

0,7

0,5

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05

 

 

0,7

0,5

1014990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,01 (*3)

0,5

1015000

e)

 zirgu

 

 

 

 

 

1015010

Muskuļi

0,1

 

 

0,05

0,5

1015020

Taukaudi

0,1

 

 

0,01 (*3)

0,5

1015030

Aknas

0,05

 

 

0,7

1

1015040

Nieres

1

 

 

0,7

0,5

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05

 

 

0,7

0,5

1015990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,01 (*3)

0,5

1016000

f)

 mājputnu

 

 

 

0,01 (*3)

 

1016010

Muskuļi

0,01 (*3)

 

 

 

0,02 (*3)

1016020

Taukaudi

0,02

 

 

 

0,2

1016030

Aknas

0,02

 

 

 

1

1016040

Nieres

0,3

 

 

 

0,05

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*3)

 

 

 

0,02 (*3)

1016990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

 

0,02 (*3)

1017000

g)

 citu lauksaimniecības dzīvnieku

 

 

 

 

0,5

1017010

Muskuļi

0,1

 

 

0,05

 

1017020

Taukaudi

0,1

 

 

0,01 (*3)

 

1017030

Aknas

0,05

 

 

0,7

 

1017040

Nieres

1

 

 

0,7

 

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05

 

 

0,7

 

1017990

Citi (2)

0,01 (*3)

 

 

0,01 (*3)

 

1020000

Piens

0,02

0,02 (*3)

 

0,005 (*3)

0,05

1020010

Liellopi

 

 

 

 

 

1020020

Aitas

 

 

 

 

 

1020030

Kazas

 

 

 

 

 

1020040

Zirgi

 

 

 

 

 

1020990

Citi (2)

 

 

 

 

 

1030000

Putnu olas

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

0,01 (*3)

0,05

1030010

Vistas

 

 

 

 

 

1030020

Pīles

 

 

 

 

 

1030030

Zosis

 

 

 

 

 

1030040

Paipalas

 

 

 

 

 

1030990

Citi (2)

 

 

 

 

 

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti (7)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

 

0,05 (*3)

0,02 (*3)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

0,01 (*3)

0,02 (*3)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01 (*3)

0,02 (*3)

 

0,01 (*3)

0,5

1100000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI — ZIVIS, ZIVJU PRODUKTI UN CITI JŪRAS UN SALDŪDENS PĀRTIKAS PRODUKTI (8)

 

 

 

 

 

1200000

KULTŪRAUGI VAI KULTŪRAUGU DAĻAS, KO IZMANTO VIENĪGI DZĪVNIEKU BARĪBAI (8)

 

 

 

 

 

1300000

APSTRĀDĀTI PĀRTIKAS PRODUKTI (9)

 

 

 

 

 

(F)

=

Šķīst taukos.

Spirotetramāts un četri tā metabolīti, BYI08330-enols, BYI08330-ketohidroksi, BYI08330-monohidroksi un BYI08330-enol-glikozīds, izteikti kā spirotetramāts (R)

(R)

=

Atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīda un koda kombinācijām:

spirotetramāts — kods 1000000 , izņemot 1040000 : spirotetramāts un tā metabolīts BYI08330-enols, izteikts kā spirotetramāts.”

(*1)  Analītiski nosakāmais daudzums.

(1)  Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

(*2)  Analītiski nosakāmais daudzums.

(2)  Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.”

(*3)  Analītiski nosakāmais daudzums.

(3)  Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/65

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1016

(2019. gada 20. jūnijs)

par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu trīsdesmit septītajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (2), un jo īpaši tās 32. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti trīsdesmit septītajai konkursa kārtai, būtu jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai pārdotu sauso vājpienu saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080, trīsdesmit septītajai konkursa kārtai, attiecībā uz kuru piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2019. gada 18. jūnijā, minimālā pārdošanas cena ir 175,90 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.

(3)  Komisijas 2016. gada 25. novembra Regula (ES) 2016/2080, ar ko sāk vājpiena pulvera pārdošanu konkursa procedūrā (OV L 321, 29.11.2016., 45. lpp.).

LĒMUMI

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/66

PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1017

(2019. gada 14. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) Dalībnieku padomē attiecībā uz nosacījumiem par Gruzijas valdības pievienošanos 2015. gada Starptautiskajam nolīgumam par olīveļļu un galda olīvām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2015. gada Starptautiskais nolīgums par olīveļļu un galda olīvām (“Nolīgums”) saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1892 (1) Savienības vārdā tika parakstīts 2016. gada 18. novembrī ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, ņemot vērā, ka tas vēl ir noslēdzams. Nolīgums saskaņā ar tā 31. panta 2. punktu provizoriski stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.

(2)

Nolīgums tika noslēgts 2019. gada 17. maijā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/848 (2).

(3)

Ievērojot Nolīguma 29. pantu, Starptautiskās Olīvu padomes Dalībnieku padomei (“Dalībnieku padome”) ir jānosaka nosacījumi, ar kādiem valdības pievienojas Nolīgumam.

(4)

Gruzijas valdība ir iesniegusi oficiālu pieteikumu par pievienošanos Nolīgumam. Tāpēc Dalībnieku padome būtu jāaicina kādā no tās nākamajām sesijām vai ar procedūru, ar ko Dalībnieku padome pieņem lēmumus sarakstes ceļā, noteikt Gruzijas pievienošanās nosacījumus attiecībā uz SOP līdzdalības daļām un pievienošanās instrumenta deponēšanas termiņu.

(5)

Ņemot vērā to, ka Gruzija attīsta savu olīvu nozari gan patēriņa, gan ražošanas ziņā, tās pievienošanās pie zināmiem nosacījumiem varētu stiprināt SOP, jo īpaši attiecībā uz vienotības sasniegšanu valstu un starptautiskajos tiesību aktos, kuri attiecas uz olīvu produktu īpašībām, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Dalībnieku padomē, jo pieņemamie lēmumi radīs juridiskas sekas Savienībai, ietekmējot lēmumu pieņemšanas līdzsvaru Dalībnieku padomē gadījumos, kad lēmumi netiek pieņemti ar konsensu saskaņā ar Nolīguma 10. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem Starptautiskās Olīvu padomes Dalībnieku padomē kādā no tās nākamajām sesijām vai procedūrā, ar ko Dalībnieku padome pieņem lēmumus sarakstes ceļā, attiecībā uz nosacījumiem par Gruzijas valdības pievienošanos Nolīgumam, ir izklāstīta pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 14. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E.O. TEODOROVICI

(1)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1892 (2016. gada 10. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu 2015. gada Starptautisko nolīgumu par olīveļļu un galda olīvām (OV L 293, 28.10.2016., 2. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2019/848 (2019. gada 17. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu 2015. gada Starptautisko nolīgumu par olīveļļu un galda olīvām (OV L 139, 27.5.2019., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Kādā no nākamajām Dalībnieku padomes sesijām vai procedūrā, ar ko Dalībnieku padome pieņem lēmumus sarakstes ceļā, Savienība atbalstīs Gruzijas valdības pievienošanos Nolīgumam, ja Gruzijas līdzdalības daļas tiks aprēķinātas pēc Nolīguma 11. pantā noteiktās formulas un ja pievienošanās instrumentu deponēšanas termiņš būs tāds, kas ļauj Gruzijai drīzumā pievienoties Nolīgumam. Gadījumā, ja pievienošanās instrumenta deponēšana aizkavējas, Savienība turpmākajos lēmumos, kas jāpieņem Dalībnieku padomei, var atbalstīt instrumenta deponēšanas termiņa pagarināšanu.

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/69

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/1018

(2019. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2014/386/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumu 2014/386/KĀDP (1).

(2)

Padome neatzīst un joprojām nosoda Krievijas Federācijas nelikumīgi veikto Krimas un Sevastopoles aneksiju un joprojām ir apņēmusies pilnībā īstenot savu neatzīšanas politiku.

(3)

Pamatojoties uz Lēmuma 2014/386/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjaunina līdz 2020. gada 23. jūnijam.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/386/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2014/386/KĀDP 5. panta otrā daļa tiek aizstāta ar šādu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2020. gada 23. jūnijam.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1)  Padomes Lēmums 2014/386/KĀDP (2014. gada 23. jūnijs) par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju (OV L 183, 24.6.2014., 70. lpp.).

IETEIKUMI

21.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/70

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2019/1019

(2019. gada 7. jūnijs)

par ēku modernizāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību. jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Savienība ir apņēmusies izveidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu. Enerģētikas savienība un klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam paredz vērienīgas Savienības saistības: līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, palielināt patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un panākt enerģijas ietaupījumus atbilstīgi Savienības mēroga vērienīgumam, uzlabojot Eiropas enerģētisko drošību, konkurētspēju un ilgtspēju. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (1), kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/2002 (2), ir noteikts energoefektivitātes pamatmērķrādītājs, kurš paredz līdz 2030. gadam Savienības līmenī panākt ietaupījumus vismaz 32,5 % apmērā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (3) ir noteikts saistošs mērķrādītājs – līdz 2030. gadam panākt, ka Savienības līmenī vismaz 32 % enerģijas tiek iegūti no atjaunojamiem energoresursiem.

(2)

Ēkas ir būtisks Savienības energoefektivitātes politikas aspekts, jo to enerģijas patēriņš veido gandrīz 40 % no visa enerģijas galapatēriņa.

(3)

2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, ko pieņēma pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas (COP 21), veicina Savienības centienus dekarbonizēt tās ēku fondu. Ņemot vērā, ka gandrīz 50 % no Savienības enerģijas galapatēriņa izmanto siltumapgādē un aukstumapgādē un no tiem 80 % izmanto ēkās, Savienības enerģētikas un klimata mērķu sasniegšana ir saistīta ar tās centieniem atjaunot savu ēku fondu, piešķirot prioritāti energoefektivitātei, piemērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī apsverot atjaunojamo energoresursu ieviešanu.

(4)

Energoefektivitātes nozīmīgumu un būvniecības nozares nozīmi Savienības enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā un pārejā uz tīru enerģiju Komisija uzsvēra savā paziņojumā par energoefektivitāti un tās ieguldījumu enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (4), paziņojumā par pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku (5) un paziņojumā par stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku (6). Pēdējā minētajā paziņojumā ir uzsvērts, ka energoefektivitātes pasākumiem ir jābūt pamatā klimatneitrālas ekonomikas panākšanai līdz 2050. gadam un enerģijas patēriņa samazināšanai līdz pat pusei salīdzinājumā ar 2005. gadu.

(5)

Izveidojot Enerģētikas savienību, par galveno prioritāti izvirzīta esošo enerģētikas jomas tiesību aktu pilnīga īstenošana un izpilde.

(6)

Galvenie tiesību akti, kas attiecas uz ēku energoefektivitāti saistībā ar 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītājiem, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (7) (ĒEED) kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 (9). ĒEED ir divi savstarpēji papildinoši mērķi, proti, paātrināt pašreizējo ēku renovāciju līdz 2050. gadam un atbalstīt visu ēku modernizāciju ar viedām tehnoloģijām un konkrētāku saikni ar videi nekaitīgu mobilitāti.

(7)

Lai paātrinātu ēku modernizāciju Savienībā, ĒEED 2018. gadā tika ieviesti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/844 (10).

(8)

Ēku inženiertehnisko sistēmu efektivitāte būtiski ietekmē ēku vispārējo energoefektivitāti, tādēļ tā ir jāoptimizē. Ir svarīgi nodrošināt, lai ēku energoefektivitātes uzlabojumi atbilstu integrētai pieejai, ņemot vērā pasākumus gan attiecībā uz ēku norobežojošajām konstrukcijām, gan ēku inženiertehniskajām sistēmām.

(9)

Valsts tiesību aktiem, ar ko transponē ĒEED 8. panta 1. punktu, ir jānodrošina, ka tiek noteiktas un izpildītas sistēmas prasības attiecībā uz tagad paplašināto ēku inženiertehnisko sistēmu grupu un ka tiek ieviestas jaunas prasības par pašregulējošu ierīču uzstādīšanu ēkās.

(10)

Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes politikas mērķus, ir jāuzlabo energoefektivitātes sertifikātu pārredzamība. Valsts tiesību aktiem, ar ko transponē ĒEED 8. panta 9. punkta prasības, ir jānodrošina, ka tiek dokumentēta izmainītās daļas vai – attiecīgā gadījumā – visas sistēmas kopējā energoefektivitāte nolūkā šo informāciju izmantot ēkas sertifikācijā un atbilstības pārbaudēs, kad tiek uzstādītas, aizstātas vai modernizētas ēku inženiertehniskās sistēmas, piemēram, telpu apkures, gaisa kondicionēšanas vai ūdens sildīšanas sistēmas.

(11)

Arī inovācijas un jauno tehnoloģiju izmantošana ēku sektorā var sekmēt vispārēju ekonomikas dekarbonizāciju, tostarp transporta nozarē. Piemēram, ēkas var būt faktors, kas stimulē elektrotransportlīdzekļu viedajai uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, un tas var dot iespēju dalībvalstīm, ja tās to vēlas, izmantot automobiļu akumulatorus kā elektroenerģijas avotu.

(12)

Elektrotransportlīdzekļi ir svarīgs elements pārejā uz tīru enerģiju, kas pamatojas uz energoefektivitātes pasākumiem, alternatīviem kurināmajiem, atjaunojamo energoresursu enerģiju un novatoriskiem enerģētiskās elastības pārvaldības risinājumiem. Var efektīvi izmantot būvnormatīvus, lai ieviestu mērķtiecīgas prasības nolūkā atbalstīt uzlādes infrastruktūras ierīkošanu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automašīnu stāvvietās. Valsts tiesību aktiem, ar ko transponē ĒEED 8. panta 2.–8. punkta prasības, ir jānodrošina, ka ēku autostāvvietās tiek ierīkota elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra.

(13)

Piemērojot ĒEED 8. panta 2.–8. punkta prasības, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka ir vajadzīga visaptveroša un saskaņota pilsētplānošana, kā arī jāveicina alternatīvi, droši un ilgtspējīgi transporta veidi un to atbalsta infrastruktūra, piemēram, nodrošinot īpašu novietošanas infrastruktūru elektriskajiem velosipēdiem un transportlīdzekļiem, kurus vada personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāparedz pasākumi uzlādes infrastruktūras ierīkošanas vienkāršošanai, lai novērstu šķēršļus, ar ko saskaras atsevišķi transportlīdzekļu īpašnieki, kuri mēģina uzstādīt uzlādes punktu savā stāvvietā (piemēram, pretrunīgus stimulus un administratīvos sarežģījumus).

(15)

Lai digitalizētu būvniecības nozari, tādējādi sekmējot energoviedu ēku un labi savienotu kopienu izveidi, būtu jāparedz specifiski stimuli, lai iebūvētajā vidē veicinātu viedām tehnoloģijām piemērotas sistēmas un digitālos risinājumus.

(16)

Ir svarīgi veicināt ēku īpašnieku un iedzīvotāju izpratni par ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskās uzraudzības nozīmi un sniegt iedzīvotājiem pārliecību par faktiskajiem ietaupījumiem, ko nodrošina šāda uzlabota funkcionalitāte.

(17)

Lai nodrošinātu apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu sākotnējo un turpmāko efektivitāti, būtu jāizstrādā inspekciju shēmas nolūkā maksimāli palielināt to sniegumu. Saskaņā ar ĒEED 14. un 15. pantu ir paplašināts to ēku inženiertehnisko sistēmu kopums, uz ko attiecas obligātas regulāras inspekcijas vai alternatīvi pasākumi. Turklāt šajos pantos ir noteiktas alternatīvas inspekcijām, pamatojoties uz automatizāciju un vadību vai elektronisku uzraudzību, un noteiktas jaunas prasības ēku automatizācijas un vadības sistēmu uzstādīšanai konkrētās nedzīvojamās ēkās.

(18)

Ir pierādījies, ka ēku automatizācija un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniska uzraudzība ir efektīva alternatīva inspekcijām, jo īpaši, ja runa ir par lielām sistēmām. Rezultātā tām ir liels potenciāls nodrošināt izmaksefektīvus un ievērojamus enerģijas ietaupījumus gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Šādu iekārtu uzstādīšana būtu uzskatāma par izmaksefektīvu alternatīvu inspekcijām lielās nedzīvojamās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas ir pietiekami lielas, jo minētās iekārtas nodrošina labu atdevi no ieguldījuma un ļauj rīkoties atkarībā no sniegtās informācijas, tādējādi laika gaitā nodrošinot enerģijas ietaupījumus. ĒEED 14. panta 4. punkta un 15. panta 4. punkta prasību īstenošana nodrošinās, ka ēku automatizācijas un vadības sistēmas tiek uzstādītas nedzīvojamās ēkās, kuru apkures vai gaisa kondicionēšanas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz konkrētu robežvērtību un kurās tas ir tehniski un ekonomiski iespējams.

(19)

Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes politikas mērķus, būtu jāuzlabo energoefektivitātes aprēķinu pārredzamība, nodrošinot, ka ir noteikti un visā Savienībā tiek konsekventi piemēroti visi vajadzīgie parametri – gan attiecībā uz sertifikāciju, gan obligātajām energoefektivitātes prasībām.

(20)

ĒEED I pielikums ir grozīts, lai ieviestu caurredzamāku primārās enerģijas faktoru aprēķināšanu un tā nodrošinātu, ka ēkas norobežojošām konstrukcijām tiek atvēlēta centrālā vieta un ka tiek ņemti vērā atjaunojamie energoresursi objektā un ārpus.

(21)

Dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīviem un administratīviem aktiem, lai līdz 2020. gada 10. martam transponētu Direktīvu (ES) 2018/844.

(22)

Grozītās ĒEED pilnīga transponēšana un efektīva īstenošana ir ļoti svarīga, lai būtu iespējams sasniegt 2030. gadam nospraustos energoefektivitātes mērķrādītājus un Savienībai līdz 2050. gadam pilnīgi dekarbonizēt valstu ēku fondus.

(23)

ĒEED dod dalībvalstīm lielu rīcības brīvību izstrādāt tādus būvnormatīvus un īstenošanas tehniskās prasības attiecībā uz renovāciju, ēku sertifikātiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām, kas vislabāk atbilst to klimatiskajiem apstākļiem un ēku fondam. Šā ieteikuma mērķis ir izskaidrot šo tehnisko prasību būtību un dažādos veidus, kādos ir iespējas sasniegt direktīvas mērķus. Tajā ir aprakstīta arī pieredze un paraugprakse, ko Komisija ir apzinājusi dalībvalstīs.

(24)

Komisija ir apņēmusies cieši sadarboties ar dalībvalstīm ĒEED transponēšanā un efektīvā īstenošanā. Tāpēc ir izstrādāts šis ieteikums, lai sīkāk izskaidrotu, kā būtu jāinterpretē konkrēti ĒEED noteikumi un kā tos vislabāk piemērot valstu transponēšanas pasākumu kontekstā. Proti, mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstīm, gatavojot transponēšanas pasākumus, ir vienota izpratne. Šis ieteikums nemaina ĒEED tiesiskās sekas un neskar Tiesas sniegto ĒEED saistošo interpretāciju. Šajā ieteikumā ir aplūkoti ĒEED jautājumi, kas ir juridiski sarežģīti, ko ir grūti transponēt un kam ir liels potenciāls ietekmēt ēku energoefektivitāti. Šajā ieteikumā galvenā uzmanība pievērsta noteikumiem, kas saistīti ar ēku modernizāciju, un tas attiecas uz ĒEED 2., 8., 14. un 15. pantu, kā arī I pielikumu, kas ietver noteikumus par ēku inženiertehniskajām sistēmām un to inspekcijām, elektromobilitāti un ēku energoefektivitātes aprēķināšanu. ĒEED noteikumi par renovāciju ir aplūkoti atsevišķā ieteikumā.

(25)

Tādējādi šim ieteikumam vajadzētu dot iespēju dalībvalstīm panākt nozīmīgus rezultātus ēku fonda modernizācijas jomā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

 Transponējot Direktīvā (ES) 2018/844 noteiktās prasības, dalībvalstīm būtu jāievēro šā ieteikuma pielikumā sniegtie norādījumi.

2.

 Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

3.

 Ieteikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 7. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Miguel ARIAS CAÑETE

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(4)  Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par energoefektivitāti un tās ieguldījumu enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam” (SWD(2014) 255 final).

(5)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “ Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku ” (COM(2015) 80 final).

(6)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “ Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku ” (COM(2018) 773 final).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.).

PIELIKUMS

1.   IEVADS

Direktīva 2010/31/ES (ĒEED) veicina ēku, tostarp inženiertehnisko sistēmu, energoefektivitātes uzlabošanu. Proti, direktīvā precizēts, uz kurām sistēmām attiecas prasības, un ietverti konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šīs sistēmas tiek projektētas, ražotas atbilstošos izmēros, uzstādītas un regulētas tā, lai uzlabotu efektivitāti. Direktīvā ir noteikta prasība, ka sistēmas, kurām ir īpaši būtiska ietekme uz energoefektivitāti, ir jāinspicē, lai regulāri uzraudzītu sistēmas efektivitāti. Ir ieteikts, ka iespējama inspekciju alternatīva var būt elektroniskā uzraudzība un kontrole.

Direktīvā 2012/27/ES (EED) bija ietverti noteikumi par ēku renovāciju un ilgtermiņa stratēģijām ieguldījumu mobilizēšanai valsta ēku fonda renovācijai.

ĒEED un EED ir grozītas ar Direktīvu (ES) 2018/844, kas stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā un nostiprina iepriekš izklāstītos elementus, kā arī paplašina to sistēmu klāstu, kuru efektivitāte ir jāuzlabo. Tajā arī nostiprināta elektroniskās uzraudzības, automatizācijas un kontroles nozīme un paredzētas papildu prasības, kas atbalsta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras ierīkošanu ēku autostāvvietās.

Ir radusies nepieciešamība atjaunināt ĒEED regulējumu attiecībā uz ēku energoefektivitātes aprēķināšanu, jo ir paplašināta ēkas inženiertehnisko sistēmu definīcija, tajā ietverot papildu sistēmas, un regulējumam ir jāatspoguļo ēku un energosistēmas attīstība. Tas galvenokārt nozīmē, ka ir jāuzlabo energoefektivitātes aprēķinu un energoefektivitātes sertifikātu pārredzamība, jo īpaši saistībā ar primārās enerģijas faktoru aprēķināšanu.

Šā ieteikuma mērķis ir palīdzēt nodrošināt Savienības enerģētikas tiesību aktu pilnīgu īstenošanu un izpildi. Ieteikumā sniegti norādījumi par to, kā izprast un transponēt ĒEED, jo īpaši tos noteikumus, kas attiecas uz ēkas inženiertehniskajām sistēmām un to inspekcijām, tostarp prasības par pašregulējošu ierīču uzstādīšanu un ēku automatizācijas un vadības sistēmām (ĒEED 8., 14. un 15. pants), elektromobilitātei nepieciešamo uzlādes infrastruktūru (ĒEED 8. pants) un primārās enerģijas faktoru aprēķināšanu (ĒEED I pielikums).

Šajā pielikumā izklāstītās vadlīnijas atspoguļo Komisijas dienestu viedokli. Tas nemaina direktīvas ietekmi un neskar Tiesas sniegto saistošo interpretāciju par ĒEED 2., 8., 14. un 15. pantu un I pielikumu.

2.   ĒKU INŽENIERTEHNISKĀS SISTĒMAS UN TO INSPEKCIJAS, TOSTARP PRASĪBAS PAR PAŠREGULĒJOŠĀM IERĪCĒM UN ĒKU AUTOMATIZĀCIJAS UN VADĪBAS SISTĒMĀM

2.1.   Mērķis: nodrošināt ēku inženiertehnisko sistēmu optimālu darbību un atbalstīt enerģijas un telpu mikroklimata pārvaldību

ĒEED ietver noteikumus par prasībām, kas izvirzītas ēku inženiertehniskajām sistēmām un sistēmu efektivitātes novērtēšanai un dokumentēšanai, un tam ir divējāds mērķis. Pirmkārt, sistēmu efektivitātes novērtēšanas un dokumentēšanas mērķis ir nodrošināt, lai ēku inženiertehniskās sistēmas tiktu atbilstīgi projektētas, uzstādītas un nodotas ekspluatācijā, lai optimizētu to faktisko efektivitāti. Otrkārt, tās mērķis ir nodrošināt, ka var izsekot un dokumentēt jebkādu intervenci, kas var ietekmēt ēku inženiertehnisko sistēmu efektivitāti. Tas ir svarīgi, jo šāda informācija ļoti noder īpašniekam un palīdz novērtēt ēkas kopējo efektivitāti (piemēram, energoefektivitātes sertifikāta kontekstā).

Saskaņā ar grozīto ĒEED ir paplašināts ēku inženiertehnisko sistēmu regulārās inspicēšanas tvērums. Šo inspekciju mērķis ir novērtēt sistēmu efektivitāti. Inspicēšanas gaitā būtu arī jāapzina problēmjautājumi vai problēmas, jāierosina risinājumi vai uzlabošanas pasākumi un jāreģistrē inspekcijas rezultāti protokolā turpmākai zināšanai.

ĒEED ietver prasības par tādu pašregulējošu ierīču uzstādīšanu, kuras spēj regulēt telpu temperatūru ēkās, lai uzlabotu enerģijas patēriņa pārvaldību, vienlaikus ierobežojot izmaksas. Tā ietver arī prasību uzstādīt ēkas automatizācijas un vadības sistēmas (ĒAKS) visās (esošās un jaunās) nedzīvojamās ēkās, kuru apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārsniedz konkrētu lietderīgo nominālo jaudu, jo ĒAKS nodrošina būtiskus enerģijas ietaupījumus, uzlabo telpu mikroklimata pārvaldību un tādējādi sniedz ieguvumus gan ēku īpašniekiem, gan lietotājiem, jo īpaši lielās nedzīvojamās ēkās.

2.2.   Noteikumu darbības joma attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām un to inspekcijām, pašregulējošām ierīcēm un ĒAKS

Šajā apakšiedaļā ir atgādināts par šo noteikumu darbības jomu un saturu un attiecīgā gadījumā uzsvērtas atšķirības, kas ieviestas ar grozījumiem, kurus paredz Direktīva (ES) 2018/844.

2.2.1.   Ēku inženiertehniskās sistēmas – sistēmas prasības un vispārējās energoefektivitātes novērtēšana un dokumentēšana (ĒEED 2. pants un 8. panta 1. un 9. punkts)

Pirms grozījuma: pirms grozījuma ieviešanas saskaņā ar ĒEED 8. panta 1. punktu dalībvalstīm bija jānosaka sistēmas prasības attiecībā uz vispārējo energoefektivitāti, pareizu uzstādīšanu un pienācīgiem izmēriem, regulējumu un kontroli ēku inženiertehniskajām sistēmām. Šis pienākums bija piemērojams attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām, kas uzstādītas esošās ēkās, un dalībvalstis šīs sistēmas prasības varēja arī piemērot attiecībā uz jaunās ēkās uzstādītām inženiertehniskajām sistēmām. Turklāt pirms grozījuma ieviešanas ĒEED 2. panta 3. punktā ēkas inženiertehniskā sistēma bija definēta kā “ēkas vai ēkas daļas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma tehnisks aprīkojums vai tāds tehnisks aprīkojums, kurā apvienoti vairāki minētie elementi”.

Pēc grozījuma: attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām ĒEED 8. pants tika aizstāts, un šajā saistībā jānorāda šādas izmaiņas:

a)

8. panta 1. punkta noteikumi par ēku inženiertehnisko sistēmu prasībām būtībā saglabājās nemainīgi (izņemot to, uz kādām sistēmām attiecas prasības, kas bija norādīts 2. daļā, kura tika atcelta);

b)

grozījums atjaunina un paplašina “ēkas inženiertehnisko sistēmu” definīciju (2. panta 3. punkts);

c)

grozījums ievieš jaunus noteikumus par ēku inženiertehnisko sistēmu vispārējās efektivitātes novērtēšanu un dokumentēšanu (8. panta 9. punkts).

2.2.2.   Ēku inženiertehniskās sistēmas – inspekcijas (ĒEED 14. un 15. pants)

Pirms grozījuma:

 

ĒEED 14. pantā bija noteiktas inspicēšanas prasības apkures sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 20 kW. Dalībvalstīm bija jānosaka inspicēšanas biežums, pamatojoties uz sistēmas veidu, lietderīgo nominālo jaudu, inspekciju izmaksām un aplēstajiem enerģijas ietaupījumiem. Apkures sistēmas, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW, bija jāinspicē vismaz reizi 2 gados. Dalībvalstis varēja samazināt tādu sistēmu inspicēšanas biežumu, kurām ir elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma. Alternatīvi saskaņā ar 14. panta 4. punktu dalībvalstis varēja izvēlēties veikt pasākumus, kuri nodrošinātu, ka lietotāji saņem padomus attiecībā uz apkures katlu nomaiņu, citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai noteiktu apkures katla efektivitāti un piemēroto lielumu. Šīs pieejas kopējai ietekmei bija jābūt līdzvērtīgai inspekciju paredzētajai ietekmei.

 

Direktīvas 15. pantā bija noteiktas inspicēšanas prasības gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 12 kW. Dalībvalstīm bija jānosaka inspicēšanas biežums, pamatojoties uz sistēmas veidu, lietderīgo nominālo jaudu, inspekciju izmaksām un aplēstajiem enerģijas ietaupījumiem. Dalībvalstis varēja samazināt tādu sistēmu inspicēšanas biežumu, kurām ir elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma. Alternatīvi saskaņā ar 15. panta 4. punktu dalībvalstis varēja izvēlēties veikt pasākumus, kuri nodrošinātu, ka lietotāji saņem padomus par gaisa kondicionēšanas sistēmu nomaiņu vai citām izmaiņām gaisa kondicionēšanas sistēmā, tostarp paredzot inspicēšanu, lai novērtētu sistēmas efektivitāti un piemēroto lielumu. Šīs pieejas kopējai ietekmei bija jābūt līdzvērtīgai inspekciju paredzētajai ietekmei.

Pēc grozījuma:

 

Direktīvas (ES) 2018/844 1. panta 7. punkts aizstāj noteikumus, kas saistīti ar ĒEED 14. un 15. pantā noteiktajām inspekcijām.

 

Saskaņā ar ĒEED 14. pantu vairs nav jāinspicē apkures sistēmas un apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas, kuru lietderīgā nominālā jauda ir 70 kW vai mazāka. Saskaņā ar minēto pantu joprojām ir regulāri jāinspicē apkures sistēmas un apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kW. ĒEED paredz izņēmums attiecībā uz:

a)

sistēmām, uz kurām attiecas līgumiskas energoefektivitātes (vai līdzīgas) vienošanās saskaņā ar 14. panta 2. punktu;

b)

sistēmām, kuras pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators saskaņā ar 14. panta 2. punktu;

c)

sistēmām nedzīvojamās ēkās, kas aprīkotas ar automatizācijas un vadības sistēmām saskaņā ar 14. panta 4. un 6. punktu;

d)

sistēmām dzīvojamās ēkās, kas aprīkotas ar īpašu uzraudzības un vadības funkciju saskaņā ar 14. panta 5. un 6. punktu.

 

Saskaņā ar ĒEED 15. pantu vairs nav jāinspicē gaisa kondicionēšanas sistēmas un apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas, kuru lietderīgā nominālā jauda ir 70 kW vai mazāka. Saskaņā ar minēto pantu joprojām ir regulāri jāinspicē gaisa kondicionēšanas sistēmas un apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kW. ĒEED paredz izņēmums attiecībā uz:

a)

sistēmām, uz kurām attiecas līgumiskas energoefektivitātes (vai līdzīgas) vienošanās saskaņā ar 15. panta 2. punktu;

b)

sistēmām, kuras pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators saskaņā ar 15. panta 2. punktu;

c)

sistēmām nedzīvojamās ēkās, kas aprīkotas ar automatizācijas un vadības sistēmām saskaņā ar 15. panta 4. un 6. punktu;

d)

sistēmām dzīvojamās ēkās, kas aprīkotas ar īpašu uzraudzības un vadības funkciju saskaņā ar 15. panta 5. un 6. punktu.

2.2.3.   Prasības saistībā ar pašregulējošu ierīču uzstādīšanu (ĒEED 8. panta 1. punkts)

Pirms grozījuma: nebija (šos noteikumus ieviesa ar grozījumu).

Pēc grozījuma: Direktīvas (ES) 2018/844 1. pants ievieš jaunas prasības saistībā ar konkrētiem nosacījumiem atbilstošu pašregulējošu ierīču un ēku automatizācijas un vadības sistēmu uzstādīšanu ēkās. Proti, saskaņā ar ĒEED 8. panta 1. punkta trešo daļu dalībvalstīm ir jāprasa, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, lai visas jaunās un esošās ēkas, kad tajās tiek mainīti siltumģeneratori, tiktu aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm.

2.2.4.   Prasības saistībā ar automatizācijas un vadības sistēmu uzstādīšanu (ĒEED 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

Pirms grozījuma: nebija (šos noteikumus ieviesa ar grozījumu).

Pēc grozījuma: Saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktu un 15. panta 4. punktu dalībvalstīm ir jāprasa uzstādīt ēku automatizācijas un vadības sistēmas visās nedzīvojamās ēkās, kurās apkures, gaisa kondicionēšanas, apvienotas apkures un ventilācijas un apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW. Saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktu un 15. panta 4. punktu tas ir jāīsteno līdz 2025. gada 31. decembrim, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams (sk. 2.3.4. iedaļu, kur sniegta plašākas norādes par prasību izpildes iespējamību).

2.3.   Izpratne par noteikumiem attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām un to inspekcijām, pašregulējošām ierīcēm un ĒAKS

2.3.1.   Ēku inženiertehnisko sistēmu prasības un ēku inženiertehnisko sistēmu vispārējās energoefektivitātes novērtēšana un dokumentēšana (ĒEED 2. pants un 8. panta 1. un 9. punkts)

2.3.1.1.    “Ēkas inženiertehniskās sistēmas” definīcijas paplašināšana (ĒEED 2. panta 3. punkts)

Pienākumi, kas izriet no ĒEED 8. panta 1. un 9. punkta, attiecas uz ēkas inženiertehniskajām sistēmām, kā definēts 2. panta 3. punktā. Saskaņā ar šo definīciju termins “ēkas inženiertehniskā sistēma” nozīmē “tehnisku aprīkojumu, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, mājsaimniecības karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, elektroenerģijas ražošanu objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju”.

Termins “ēkas inženiertehniskā sistēma” bija definēts arī ĒEED pirms jaunākā grozījuma. ĒEED atjaunina šo definīciju, dažām sistēmām izmantojot atšķirīgu formulējumu, lai precizētu to tvērumu, un paplašinot to, lai ietvertu papildu sistēmas (“tehnisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas automatizāciju un vadību” un “tehnisks aprīkojums, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu objektā”).

Turpmākajā tabulā sniegts kopsavilkums par izmaiņām definīcijā saskaņā ar ĒEED.

1. tabula

Izmaiņas “ēkas inženiertehniskās sistēmas” definīcijā, kas ieviestas ar ĒEED

Pirms grozījuma

Ar grozījumu

Izmaiņu veids

apkure

telpas apkure

tvēruma precizēšana

dzesēšana

telpas dzesēšana

tvēruma precizēšana

ventilācija

ventilācija

nav izmaiņu

karstais ūdens

mājsaimniecības karstā ūdens apgāde

tvēruma precizēšana

apgaismojums

iebūvētais apgaismojums

tvēruma precizēšana (1)

nav

ēkas automatizācija un vadība

jauna ēkas inženiertehniskā sistēma

nav

elektroenerģijas ražošana objektā

jauna ēkas inženiertehniskā sistēma

ĒEED jēdziens “elektroenerģijas ražošana objektā” būtu interpretējams, ņemot vērā 15. pantu Elektroenerģijas direktīvā (2) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, kas reglamentē tādu elektroenerģijas patērētāju statusu, tiesības un pienākumus, kuriem pieder arī ģenerācijas vienības, un “aktīvu lietotāju” jēdzienu minētās direktīvas izpratnē.

2.3.1.2.   Jaunas ēku inženiertehniskās sistēmas ĒEED (ĒEED 2. panta 3. un 3.a punkts)

Ēku inženiertehnisko sistēmu definīcijā ir ietverts ēku automatizācijas un vadības tehniskais aprīkojums un tehniskais aprīkojums elektroenerģijas ražošanai objektā.

a)

ĒEED 2. panta 3.a punktā ir definētas “ēku automatizācijas un vadības sistēmas”, proti: ““ēkas automatizācijas un vadības sistēma” ir sistēma, kas ietver visus produktus, programmatūru un inženierijas pakalpojumus, kuri var sekmēt energoefektīvu, ekonomisku un drošu ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatāciju, izmantojot automātisku vadību un atvieglojot minēto ēkas inženiertehnisko sistēmu manuālo pārvaldību”;

b)

“sistēmas elektroenerģijas ražošanai objektā” ir elektroenerģijas ražošanai paredzētas sistēmas, kas uzstādītas telpās vai telpu ierobežotā teritorijā, kurā atrodas ēka, un kas zināmā mērā ir integrētas ēkā un tās elektroinstalācijā (3); proti, šādas sistēmas ietver fotoelementu paneļus (piemēram, uz jumta uzstādītus fotoelementu paneļus), mikrokoģenerācijas iekārtas un nelielas vējturbīnas.

2.3.1.3.   Noderīgas definīcijas – “apkures sistēma” un “gaisa kondicionēšanas sistēma” (ĒEED 2. panta 15.a un 15. punkts)

Papildus ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcijai ĒEED 2. pantā ir apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas definīcijas (4):

a)

““apkures sistēma” ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa apstrādi tā, ka tiek palielināta temperatūra (5)”;

b)

““gaisa kondicionēšanas sistēma” ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa kondicionēšanu, kurā temperatūru tiek kontrolēta vai to var samazināt (6)”.

2.3.1.4.   Kad ir piemērojami šie pienākumi? (ĒEED 8. panta 1. un 9. punkts)

ĒEED 8. panta 1. un 9. punkta noteikumi par ēku inženiertehniskajām sistēmām ir piemērojami gadījumos, kad tiek uzstādīta, nomainīta vai modernizēta ēkas inženiertehniskā sistēma.

Ņemiet vērā, ka nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai būtu piemērojami šie pienākumi, ir saistīti tikai ar pašām ēku inženiertehniskajām sistēmām, nevis ar aplūkotās ēkas vai ēkas daļas veidu. Ēkas inženiertehniskās sistēmas definīcija skaidri norāda, ka ēkas inženiertehniskā sistēma ir aprīkojums, kas atrodas ēkā vai ēkas daļā, un tas nozīmē, ka noteikumi, kuri attiecas uz ēku inženiertehniskajām sistēmām, ir piemērojami attiecīgajās ēkās vai ēku daļās neatkarīgi no ēkas veida vai raksturlielumiem.

Tomēr noteikums par sistēmas prasību noteikšanu ir obligāts tikai attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām esošās ēkās. Dalībvalstis var izvēlēties šo pienākumu attiecināt arī uz ēku inženiertehniskajām sistēmām jaunās ēkās.

2.3.1.5.   Terminu nozīme (ĒEED 8. panta 1. un 9. punkts)

Jaunajos noteikumos par sistēmu efektivitātes dokumentēšanu (ĒEED 8. panta 9. punkts) ir izmantoti tie paši jēdzieni, kas noteikumos par sistēmas prasību noteikšanu: “vispārējā energoefektivitāte”, “uzstādīšana”, “nomaiņa” un “modernizēšana”. Šo terminu nozīme jaunajos noteikumos nemainās. Tādēļ šie termini būtu jātransponē valsts līmenī tāpat kā noteikumi par sistēmas prasību noteikšanu.

Noteikumos par sistēmu efektivitātes dokumentēšanu ir izmantots arī termins “mainītā daļa”, kas attiecas uz sistēmas konkrētu daļu (t. i., komponentu), kuru skar sistēmas modernizēšana. Tas ir būtiski tikai sistēmu modernizēšanas gadījumā un neattiecas uz sistēmas uzstādīšanu vai nomaiņu.

2.3.2.   Apkures, gaisa kondicionēšanas, apvienotu apkures un ventilācijas un apvienotu gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšana (ĒEED 14. un 15. pants)

2.3.2.1.   Inspicēšanas noteikumu pilnveide ĒEED ietvaros (ĒEED 14. un 15. pants)

Kopumā galvenās ĒEED ieviestās izmaiņas inspicēšanas prasībās ir šādas: 1) ir noteiktas atšķirīgas inspekciju robežvērtības, 2) ir paredzēts, ka jāinspicē apvienoto apkures (gaisa kondicionēšanas) un ventilācijas sistēmu ventilācijas sistēmas, 3) lielāka uzmanība pievērsta normāliem ekspluatācijas apstākļiem un 4) lielāka vieta atvēlēta ēku automatizācijas un vadības sistēmām (ĒAKS) un elektroniskas uzraudzības un vadības sistēmām.

Kā alternatīva inspekcijām ĒEED 14. panta 3. punktā un 15. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja dalībvalstīm izvēlēties īstenot alternatīvus pasākumus, kas nodrošinātu, ka lietotāji saņem konsultācijas. ĒEED noteikumi par alternatīviem pasākumiem ir līdzīgi ĒEED noteikumiem pirms jaunākā grozījuma.

Tomēr dalībvalstīm, kas izvēlas īstenot alternatīvus pasākumus, ir jānodrošina, ka to ietekme ir līdzvērtīga ietekmei, kuru nodrošina saskaņā ar ĒEED 14. panta 1. punktu un 15. panta 1. punktu veiktās inspekcijas (tas ietver tādus elementus kā jaunas robežvērtības, apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas, izņēmumus utt.).

ĒEED 15. panta noteikumi ir gandrīz identiski 14. panta noteikumiem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka 14. pants attiecas uz apkures sistēmām, savukārt 15. pants – uz gaisa kondicionēšanas sistēmām. Tādēļ dalībvalstīm būtu 14. pantā sniegtie ieteikumi par apkures sistēmu inspicēšanu jāpiemēro 15. panta paredzēto gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (vai attiecīgā gadījumā alternatīviem pasākumiem). No tā izriet, ka atsauces uz apkures sistēmām attiecas arī uz gaisa kondicionēšanas sistēmām un atsauces uz siltumģeneratoriem vai apkures katliem attiecas arī uz aukstumģeneratoriem vai dzesinātājiem. Lai izvairītos no lieka teksta, turpmākajās iedaļās galvenokārt ir aplūkota apkures sistēmu inspicēšana saskaņā ar 14. pantu; atsevišķas atsauces uz gaisa kondicionēšanas sistēmām saskaņā ar 15. pantu ir iekļautas tikai nepieciešamības gadījumā.

2.3.2.2.   Lietderīgā nominālā jauda (ĒEED 2. panta 17. punkts un 14. un 15. pants)

“Lietderīgās nominālās jaudas” definīcija ir sniegta ĒEED 2. panta 17. punktā.

Apkures un gaisa kondicionēšanas gadījumā lietderīgā nominālā jauda ir sistēmas ražotāja norādīta maksimālā jauda (kW) ekspluatācijas laikā (7):

a)

apkures sistēmas nominālā siltumjauda;

b)

gaisa kondicionēšanas sistēmas nominālā dzesēšanas jauda.

Attiecīgos gadījumos uz katru sistēmu (apkurei, gaisa kondicionēšanai, apvienotai apkurei un gaisa kondicionēšanai un ventilācijai) individuāli attiecas lietderīgās nominālās jaudas robežvērtība.

Ja ir uzstādītas apvienotas sistēmas, lietderīgajai nominālajai jaudai būtu jāatspoguļo sistēmu kombinācijas jauda, kā paskaidrots 2.3.2.3. un 2.3.2.4. iedaļā.

Parasti sistēma ietver vairākas vienības, kas darbojas kopīgi. Tādā gadījumā lietderīgā nominālā jauda atbilst atsevišķu vienību lietderīgo nominālo jaudu summai.

2.3.2.3.   Apkures un apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas (ĒEED 14. pants)

Jaunākais ĒEED grozījums paplašina inspekcijas tvērumu, proti, tagad jāinspicē arī apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas ventilācijas daļa.

Dalībvalstīs, kurās inspekcijas jau ir ieviestas, apkures sistēmas tvērumam jau bija jābūt noteiktam transponēšanas ietvaros. Saskaņā ar ĒEED 14. panta 1. punktu tam ir jāietver visas pieejamās daļas, piemēram, siltumģenerators, vadības sistēma un cirkulācijas sūkņi.

ĒEED arī paredz ventilācijas inspicēšanu apvienotās apkures un ventilācijas sistēmās. Tā kā šī ir jauna prasība, dalībvalstīm būtu jādefinē, kāda veida sistēmas turpmāk uzskatīs par apvienotām apkures un ventilācijas sistēmām.

Būtu jāuzskata, ka apvienotu apkures un ventilācijas sistēmu jēdziens ietver turpmāk uzskaitītās kategorijas.

a)

1. tips – ar apkures sistēmu savienota ventilācijas sistēma. Tās ir sistēmas, kurās ventilācijas sistēmu veido viens vai vairāki gaisapstrādes bloki (GAB), kas apstrādāto gaisu piegādā apkurinātajai(-ām) telpai(-ām), un kurās šie GAB ir savienoti ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, lai izmantotu tā siltumu gaisa apstrādāšanai. Šāda sistēmas tipa piemēri: apkures katls + GAB + termināļi (ventilatoru spirāles/ventilatoru konvektori/radiatori) vai apkures katls + mainīga gaisa tilpuma sistēma;

b)

2. tips – ar apkures sistēmu koordinēta ventilācijas sistēma. Tās ir sistēmas, kurās ir viens vai vairāki gaisapstrādes bloki, kas apstrādāto gaisu piegādā apkurinātajai(-ām) telpai(-ām). Ventilācijas sistēma ir savienota ar neatkarīgu siltuma avotu (piemēram, speciālu apkures katlu vai siltumsūkni) vai izmanto iekšēju siltuma avotu (piemēram, elektrisko pretestību). Telpu galvenokārt apkurina sistēma, kas izmanto citu siltuma avotu. Lai gan apkures un ventilācijas sistēmām nav kopīgu siltuma avotu, tās darbojas integrēti un koordinēti (piemēram, grafiku, plūsmas temperatūru un plūsmu ātrumu ziņā). Šāda sistēmas tipa piemēri: uz jumta uzstādīti bloki (mainīgs aukstumaģenta tilpums vai mainīga aukstumaģenta plūsma) + GAB.

c)

3. tips – no apkures sistēmas neatkarīga ventilācijas sistēma. Tās ir sistēmas, kurās ventilācijas sistēma ir pilnīgi neatkarīga no apkures sistēmas gan siltuma avota, gan darbības ziņā. Šāda sistēmas tipa piemēri: tikai atsūkšanas sistēmas, padeves un atsūkšanas sistēmas (bez priekšsildīšanas).

1. tipa sistēmas būtu jāuzskata par apvienotām apkures un ventilācijas sistēmām. Tas nozīmē, ka ir piemērojamas ĒEED prasības (to palīdz noteikt Direktīvas (ES) 2018/844 35. apsvērums). Neatkarīgi no tā, kādu daļu siltuma izmanto ventilācijas sistēma, gan apkures, gan ventilācijas sistēma ir pilnīgi iesaistītas ēkas siltumapgādē. Šāda tipa sistēma nozīmē, ka ir nepieciešama rūpīga ventilācijas un apkures integrācija, lai pienācīgi un pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu telpu mikroklimatu, jo īpaši tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos. Šādu sistēmu inspicēšana sniedz labu iespēju apzināt enerģijas ietaupīšanas veidus ar samazinātām izmaksām (tūlītējas izdevības stratēģija).

Arī 2. tipa sistēmas būtu jāuzskata par apvienotām apkures un ventilācijas sistēmām. Galvenokārt to nosaka nepieciešamība pienācīgi integrēt apkures un ventilācijas sistēmu darbību. Līdzīgi kā 1. tipa sistēmu gadījumā inspicēšana sniedz labu iespēju apzināt enerģijas ietaupīšanas veidus ar samazinātām īstenošanas izmaksām.

3. tipa sistēmas nevajadzētu uzskatīt par apvienotām apkures un ventilācijas sistēmām. ĒEED kontekstā apkures sistēma un ventilācijas sistēma būtu jāuzskata par individuālām un atsevišķām sistēmām.

Kopumā 1. un 2. tipa sistēmas ir biežāk sastopamas nedzīvojamās ēkās (piemēram, birojos, iepirkšanās centros utt.), savukārt 3. tipa sistēmas ir biežāk sastopamas dzīvojamās ēkās.

Apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas lietderīgajai nominālajai jaudai jābūt dažādo sistēmā uzstādīto siltumģeneratoru (8) lietderīgo nominālo jaudu summai.

Lietderīgās nominālās jaudas aprēķins ir atkarīgs no sistēmas tipa. 1. un 3. tipa sistēmās noteicošais faktors ir siltumģeneratora lielums. 2. tipa sistēmās siltumģeneratora lielums būtu jāpieskaita atsevišķā ventilācijas sistēmas siltumģeneratora lielumam (piemēram, elektriskajam sildītājam, saules siltumenerģijas paneļiem utt.). Tas tā ir tādēļ, ka abu elementu sildīšanas jaudu izmanto, lai apstrādātajā telpā kompensētu siltuma zudumus.

ĒEED nav noteikts, kādā mērā inspekcijas attiecas uz sistēmas gaisa vadības un apstrādes aspektiem (piemēram, kanāliem, aizvariem vai gaisa filtriem). Tomēr laba prakse prasītu, lai neatkarīgais eksperts inspicētu arī tos – vismaz zināmā mērā –, pamatojoties uz sistēmas pieejamību un pieejamām enerģijas ietaupījumu iespējām. Praksē apvienotā apkures un ventilācijas sistēmā sistēmas dažādās daļas var atrasties kopā vai ļoti netālu. Tā kā inspektors fiziski apmeklē ēku, papildu darbs un izmaksas ir ļoti nelieli, savukārt iespējas ietaupīt enerģiju – lielas.

2.3.2.4.   Apvienotas apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas (ĒEED 14. un 15. pants)

Bieži ventilācijas sistēma ir savienota gan ar apkures, gan gaisa kondicionēšanas sistēmu.

Dalībvalstīs, kuras ir izlēmušas inspicēt gan apkures, gan gaisa kondicionēšanas sistēmas, varētu izveidoties situācija, ka ventilācija tiek inspicēta divreiz (vienreiz kopā ar apkures sistēmu un vēlreiz kopā ar gaisa kondicionēšanas sistēmu). No šāda divkāršas inspekcijas scenārija vajadzētu izvairīties, lai ierobežotu ēkai un lietotājiem uzlikto slogu.

Vēlams apvienotas apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas inspicēt vienā tāda eksperta apmeklējumā, kurš ir kvalificēts inspicēt abas sistēmas. Pretējā gadījumā ir ieteicams ventilācijas sistēmu inspicēt ekspertam, kas ir kvalificēts veikt gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekcijas.

Dalībvalstīs, kas viena sistēmu tipa gadījumā ir izlēmušas īstenot inspekcijas, bet otra sistēmu tipa gadījumā – alternatīvus pasākumus, šāda divkāršas inspekcijas riska nav. Tomēr inspekcijai būtu jānodrošina, lai ventilācijas sistēmas apkures vai dzesēšanas cikli nekonkurētu savā starpā.

Lai noteiktu, vai sistēma pārsniedz vai nepārsniedz 70 kW robežvērtību, attiecīgās apkures un dzesēšanas lietderīgās nominālās jaudas būtu jāaplūko atsevišķi. Piemēram, apvienota apkures un gaisa kondicionēšanas sistēma ar apkures nominālo jaudu 50 kW un dzesēšanas nominālo jaudu 30 kW nepārsniegtu šo robežvērtību gan apkures, gan gaisa kondicionēšanas inspekciju nolūkā. Apvienota sistēma ar apkures nominālo jaudu 80 kW un dzesēšanas nominālo jaudu 30 kW pārsniegtu šo robežvērtību apkures inspekciju nolūkā, bet to nepārsniegtu gaisa kondicionēšanas inspekciju nolūkā.

Šādu nodalīšanu pamato tas, ka ĒEED apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas tiek aplūkotas atsevišķi (attiecīgi 14. un 15. pants). ĒEED nav nekādu noteikumu, kas paredzētu šīs sistēmas aplūkot kopā. Tādējādi, lai gan praksē šādas apvienotas sistēmas ir noteikti iespējamas, saskaņā ar ĒEED 14. un 15. pantu tās ir jāaplūko atsevišķi, piemērojot to attiecīgās inspicēšanas prasības, ziņošanas pienākumus, regularitāti, inspektoru sertificēšanu utt.

2.3.2.5.   Siltumsūkņi un uz jumta uzstādīti bloki (ĒEED 2. panta 18. punkts un 14. un 15. pants)

ĒEED 2. panta 18. punktā siltumsūkņi ir definēti kā “mehānisms, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no dabiskās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes uz ēkām vai rūpnieciskām iekārtām, mainot siltuma dabisko plūsmu, t. i., no zemākas uz augstāku temperatūru. Ar reversīviem siltumsūkņiem siltumu var pārvadīt arī no ēkas uz dabisko vidi”. Tādēļ siltumsūkņi var funkcionēt gan kā apkures, gan gaisa kondicionēšanas sistēmu ģeneratori, lai gan dažos gadījumos tie var nodrošināt tikai vienu no šīm funkcijām. Tā kā siltumsūkņi spēj nodrošināt gan apkuri, gan dzesēšanu, uz tiem varētu attiekties gan 14., gan 15. pants.

Ja siltumsūkni izmanto kā siltumģeneratoru sistēmā, kas nodrošina tikai apkuri, sistēmai būtu jāpiemēro 14. pants. Piemēram, tā tas būtu tāda siltumsūkņa gadījumā, kas ģenerē siltumu apkurei un mājsaimniecības karstajam ūdenim.

Ja siltumsūkni izmanto kā siltumģeneratoru vai aukstumģeneratoru sistēmā, kas nodrošina gan apkuri, gan gaisa kondicionēšanu, sistēmai būtu jāpiemēro 15. pants.

Uz jumta uzstādītas vienības ir īpaša siltumsūkņu kategorija, ko parasti izmanto samērā lielās nedzīvojamās ēkās. Tās funkcionē kā siltumsūkņi, turklāt tās spēj vienlaikus nodrošināt apkuri un dzesēšanu. Tām vienmēr būtu jāpiemēro 15. pants.

2.3.2.6.   Sniegums tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos (ĒEED 36. apsvērums, 14. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts)

Pirms grozījuma ĒEED 26. apsvērumā bija noteikts, ka “regulāra apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu apkope un inspicēšana, ko veic kvalificēts personāls, sekmē to pareizu noregulēšanu saskaņā ar produkta specifikāciju un tādējādi garantē optimālu sniegumu no vides, drošības un enerģētikas viedokļa”, un 14. panta 1. punktā bija noteikts, ka inspicēšanai ir jāietver apkures katla lieluma novērtējums salīdzinājumā ar pieprasījumu ēkā.

Pēc grozījumā ieviešanas ĒEED ir minēts ne tikai apkures katls, bet arī sistēma kopumā, jo īpaši siltumģenerators. Tādēļ lielāks uzsvars ir likts uz normāliem ekspluatācijas apstākļiem. Direktīvas (ES) 2018/844 36. apsvērumā ir norādīts, ka inspekciju mērķim vajadzētu būt reālas izmantošanas apstākļiem, paredzot dažādus ekspluatācijas apstākļus, jo var būt vajadzīga tikai daļa nominālās jaudas. To nosaka tas, ka, pietuvojoties paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem, apkures sistēma izmanto tikai nelielu daļu no enerģijas patēriņa. Tā vietā lielākā daļa enerģijas tiek patērēta laikā, kad sistēma darbojas ar “daļēju noslodzi” (t. i., kad sistēma nedarbojas ar pilnu jaudu). Tādēļ mērķim vajadzētu būt nodrošināt, lai sistēma varētu lietderīgi un efektīvi darboties visos apstākļos.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 1. punktu apkures sistēmu inspekcija attiecīgā gadījumā ietver novērtējumu par sistēmas spēju optimizēt savu efektivitāti tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos. Dalībvalstīm ir jāatjaunina savi tiesību akti, lai nodrošinātu, ka attiecīgos gadījumos inspekcijas tvērumā tiek iekļauts šāds efektivitātes novērtējums.

Apkures sistēmas darbība ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp apstākļiem ārvidē, ēkas raksturlielumiem, ēkas izmantojuma un sistēmas raksturlielumiem. Tipisku vai vidēju ekspluatācijas apstākļu noteikšana visām iespējamām kombinācijām ir sarežģīta un, iespējams, nepraktiska.

Sistēmas reti darbojas ar pilnu jaudu un tā vietā darbojas ar daļēju noslodzi. Ir iespējams sniegt vispārīgus norādījumus par tipiskiem vai vidējiem ekspluatācijas apstākļiem, pamatojoties uz sistēmas jaudas īpatsvaru konkrētā laikposmā. Piemēram, var apgalvot, ka tipiski vai vidēji apstākļi nozīmē, ka sistēma darbojas ar 20–40 % no tās paredzētās jaudas konkrētā laikposmā (piemēram, dienā). Tomēr tas sniedz nepilnīgu priekšstatu. Pat tipiskā vai vidējā dienā dienas gaitā var būtiski atšķirties sistēmas efektīvākie iestatījumi. Rezultātā nav ieteicams valsts tiesību aktos tipiskus vai vidējus ekspluatācijas apstākļus noteikt kā sistēmas jaudas funkciju.

Ir iespējams sniegt vispārīgus norādījumus par tipisku vai vidēju ekspluatācijas apstākļu noteikšanu, pamatojoties uz ārvides temperatūru, un noteikt, kā tie atšķiras no paredzētajiem apstākļiem. Piemēram, ja paredzētie apstākļi ir – 10 °C, tipiskus vai vidējus ekspluatācijas apstākļus var noteikt kā mazāk prasīgas ārvides temperatūras (piemēram, 5–10 °C) funkciju vai pamatojoties uz temperatūras atšķirībām starp telpām un ārvidi (piemēram, 60 % temperatūras atšķirība starp telpām un ārvidi paredzētajos apstākļos). Tomēr tā pati sistēma var darboties pilnīgi atšķirīgi atkarībā no ēkas, kurā tā ir uzstādīta, izmantošanas veida un laikapstākļiem konkrētā brīdī. Rezultātā nav ieteicams valsts tiesību aktos tipiskus vai vidējus ekspluatācijas apstākļus noteikt vai paredzēt kā ārvides apstākļu (piemēram, standarta dienas) funkciju. To pašu var sacīt par ēkas raksturlielumiem vai ēkas izmantojumu (piemēram, 80 % apdzīvotība).

Novērtējuma veikšanas tehnisko informāciju var sniegt apmācības laikā vai dokumentācijā, ko nodrošina inspektoriem.

Tehniskās struktūras un apvienības labi izprot nepieciešamību reģistrēt sistēmu darbību tipiskos vai vidējos apstākļos. Ir vairākas publicētas rokasgrāmatas un vadlīnijas, kurās aplūkota sistēmu efektivitāte daļējas noslodzes gadījumā (salīdzinājumā ar pilnu jaudu vai paredzēto jaudu). Izstrādājot apmācības materiālus, dalībvalstīm ir ieteicams ievērot un izmantot šīs vadlīnijas (9).

2.3.2.7.   Elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijas dzīvojamās ēkās (ĒEED 14. panta 5. punkts un 15. panta 5. punkts)

Elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkciju uzstādīšana dzīvojamās ēkās var nodrošināt ievērojamus enerģijas ietaupījumus, uzlabot telpu mikroklimata pārvaldību un sniegt ieguvumus ēku īpašniekiem un lietotājiem. Tas īpaši attiecas uz lielām ēkām, kurās lielākā daļa lietotāju nevar piekļūt sistēmas vadībai un informācijai.

ĒEED 14. panta 5. punkts par elektroniskas uzraudzības un vadības funkcijām attiecas tikai uz dzīvojamām ēkām. Saskaņā ar minēto pantu dalībvalstis var lemt par to, vai vēlas paredzēt prasības, lai nodrošinātu dzīvojamo ēku aprīkošanu ar šādām funkcijām, ieviešot tās savos valsts transponēšanas pasākumos.

ĒEED 14. panta 5. punkta a) apakšpunkts attiecas uz nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības nodrošināšanu. Sistēmas, kas to nodrošina, novērtē savu enerģijas patēriņu un izmanto to, lai aprēķinātu sistēmas efektivitāti, un šī informācija būtu jādara pieejama sistēmas īpašniekam vai pārvaldniekam. Ja sistēmas efektivitāte būtiski samazinās vai ja ir nepieciešama apkope, sistēma informē sistēmas īpašnieku vai pārvaldnieku. Sistēmai būtu jādarbojas nepārtraukti, nevis periodiski (piemēram, reizi 3 mēnešos).

ĒEED 14. panta 5. punkta b) apakšpunkts attiecas uz efektīvu vadības funkciju nodrošināšanu, lai panāktu optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu. Šajās vadības funkcijās būtu jāņem vērā daudzdzīvokļu ēkas scenārijs ar vienotu apkures sistēmu, kurā atsevišķi lietotāji spēj kontrolēt tikai sistēmu savas ēkas daļas ietvaros.

ĒEED 14. panta 5. punkts attiecas uz abu funkciju fakultatīvu ieviešanu dzīvojamās ēkās.

Pretēji ĒEED 14. panta 1. un 4. punktam, kas paredz konkrētas robežvērtības, pēc kuru pārsniegšanas stājas spēkā obligāti pienākumi, kas ir jāatspoguļo valsts transponēšanas pasākumos, 14. panta 5. punkts ir fakultatīvs (“var”), tādēļ neietver sīkāku informāciju par lietderīgās nominālās jaudas robežvērtībām un netieši aptver visas dzīvojamās ēkas neatkarīgi no to lieluma. Nosakot prasības, dalībvalstīm ir ieteicams ņemt vērā sistēmu tipu un ēku veidu atšķirības.

2.3.2.8.   Inspicēšanas pienākuma izņēmums (ĒEED 14. panta 2., 4. un 5. punkts un 15. panta 2., 4. un 5. punkts)

Pirms grozījuma direktīva ļāva dalībvalstīm pēc vajadzības samazināt inspicēšanu biežumu vai tās vienkāršot, ja pastāv elektroniska uzraudzības un vadības sistēma.

Grozījums ievieš izņēmumus gadījumos, ja

a)

uz ēkas inženiertehnisko sistēmu attiecas energoefektivitātes līgums (vai līdzīgs dokuments) vai ja to pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators (14. panta 2. punktā noteikts izņēmums); vai

b)

apkures sistēmai ir īpaši vadības un uzraudzības elementi, kā noteikts 14. panta 4. un 5. punktā (14. panta 6. punktā noteikts izņēmums).

a)   Ēku inženiertehniskās sistēmas, uz ko attiecas energoefektivitātes līgumi (vai līdzīgi dokumenti) (ĒEED 14. panta 2. punkts un 15. panta 2. punkts)

ĒEED 14. panta 2. punkts no inspekcijām atbrīvo ēku inženiertehniskās sistēmas, uz ko skaidri attiecas atrunāts energoefektivitātes kritērijs vai līgumiska vienošanās, kurā norādīts atrunāts energoefektivitātes līmeņa uzlabojums. Šīm prasībām atbilst energoefektivitātes līgums, kā definēts EED 2. panta 27. punktā.

Atbrīvotas ir arī ēkas, ko pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators un uz ko tādējādi attiecas efektivitātes uzraudzība no sistēmas puses.

ĒEED 14. panta 2. punktā noteiktie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja pieejas kopējā ietekme ir līdzvērtīga ietekmei, ko nodrošina inspicēšana saskaņā ar ĒEED 14. panta 1. punktu.

ĒEED nenosaka, kā būtu jākonstatē, vai pastāv šāds līdzvērtīgums. Viena iespēja būtu noteikt, vai ēkas inženiertehniskā sistēma jau tiek regulāri inspicēta līguma vai vienošanās ietvaros un vai šī inspekcija pēc būtības ir līdzīga inspekcijā saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Ja ēkas inženiertehniskā sistēma tiek šādi inspicēta, varētu paredzēt atbrīvojumu no 14. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

Var droši pieņemt, ka lielākā daļa energoefektivitātes līgumu vai vienošanos paredz regulāras inspekcijas. Tomēr šādas inspekcijas var nebūt pilnīgi atbilstīgas ĒEED prasībām. Parasti dalībvalstīm nebūtu iespēja atsevišķi pārbaudīt katru enerģijas līgumu, lai noteiktu, vai tas ir līdzvērtīgs vai nav. Turklāt, tā kā šādus līgumus var būt parakstījuši divi privāti uzņēmumi, katra līguma noteikumi un nosacījumi var būtiski atšķirties. Rezultātā dalībvalstis var lemt par šādu līgumu integrēšanu un racionalizēšanu.

EED 2. panta 27. punktā energoefektivitātes līgums ir definēts kā “tāda līgumiska vienošanās starp energoefektivitātes palielināšanas pasākuma saņēmēju un sniedzēju, ko pārbauda un pārrauga visā līguma darbības laikā, ja ieguldījumus (darbu, piegādi vai pakalpojumu) minētajā pasākumā apmaksā attiecībā uz līgumā atrunātu energoefektivitātes palielinājuma līmeni vai citu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, finanšu ietaupījumu, par kuru ir panākta vienošanās”.

Cita starpā EED arī paredz noteikumus par energopakalpojumiem. EED 16. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm vajadzības gadījumā ir jāizstrādā sertifikācijas un/vai akreditācijas shēmas.

Saskaņā ar EED 18. pantu dalībvalstīm ir jāatbalsta publiskais sektors, nodrošinot energoefektivitātes līgumu paraugus. EED 18. pants nosaka, ka šajos līgumu paraugos jābūt vismaz XIII pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

ĒEED 14. panta 2. punktā norādīto līdzvērtīguma prasību nolūkā energoefektivitātes līgumus, ko parakstījis akreditēts/sertificēts uzņēmums un kas pienācīgi atbilst EED XIII pielikumā norādītajam paraugam, varētu uzskatīt par līdzvērtīgiem inspekcijām.

Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu publiskot sarakstu ar akreditētiem vai sertificētiem uzņēmumiem kopā ar publiski pieejamiem līgumu paraugiem.

Reģistru vešanas nolūkā inspekciju datubāzē vajadzētu reģistrēt tādas sistēmas statusu, kas energoefektivitātes līguma dēļ ir atbrīvota no inspicēšanas. Tam vajadzētu ietvert atsauci uz līguma laiku un attiecīgi periodu, uz kādu ir piemērojams atbrīvojums.

Dalībvalstīs, kurās līgumu paraugi un akreditētu vai sertificētu uzņēmumu saraksts nav publiski pieejams, iestādēm būs jāpārbauda katrs līgums, lai pārliecinātos par to līdzvērtīgumu. Līgumslēdzējas puses varētu šo procesu atvieglot, līgumā iekļaujot pielikumu, kurā skaidri un nepārprotami norādīti vismaz šādi EED XIII pielikumā uzskaitītie elementi:

a)

garantētais ietaupījums, kas jāpanāk, īstenojot līgumā noteiktos pasākumus;

b)

līguma darbības termiņš un starpposma atskaites punkti, līguma laušanas nosacījumi un termiņi;

c)

atsauces datums, kurā konstatējams panāktais ietaupījums;

d)

pienākums pilnīgi īstenot līgumā noteiktos pasākumus un visu projekta laikā veikto izmaiņu dokumentācija;

e)

skaidri un pārredzami noteikumi par panākto garantēto ietaupījumu mērījumiem un pārbaudi, kvalitātes pārbaudēm un garantijām (ideālā gadījumā ar atsauci uz valsts vai ES standartiem).

Dalībvalstīm var būt lietderīgi atsaukties uz esošiem standartiem (10), vadlīnijām (11) un līgumu paraugiem (12).

b)   ĒAKS – nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijas dzīvojamās ēkās (ĒEED 14. panta 4. un 5. punkts un 15. panta 4. un 5. punkts)

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 6. punktu no inspicēšanas atbilstīgi 14. panta 1. punktam ir atbrīvotas ēkas, kas atbilst 14. panta 4. un 5. punkta prasībām.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktu nedzīvojamās ēkās ar apkures vai apvienotām apkures un ventilācijas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW, līdz 2025. gadam ir jāuzstāda ĒAKS, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams (13).

Prasība par ĒAKS uzstādīšanu neattiecas uz nedzīvojamām ēkām ar sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir 70–290 kW, lai gan dalībvalstis var pieņemt lēmumu pazemināt šo robežvērtību un pieprasīt, lai arī apkures sistēmām ar mazāku jaudu tiktu uzstādīta ĒAKS. Ēkas, uz kurām attiecas jaunā prasība un kurās ir uzstādīta ĒAKS, būtu jāatbrīvo no inspicēšanas.

Atsevišķi ēku īpašnieki var pieņemt lēmumu uzstādīt ĒAKS, kas atbilst ĒEED 14. panta 4. punktā noteiktajām pamatprasībām. Tādos gadījumos dalībvalstis var šīs ēkas atbrīvot no inspekcijām, pat ja to sistēmas nesasniedz 290 kW robežvērtību. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tām tas būtu jāietver savos ĒEED transponēšanas pasākumos.

ĒEED 14. panta 5. punkts paredz iespēju dalībvalstīm nodrošināt, lai dzīvojamās ēkas tiktu aprīkotas ar nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijām. Šie elementi, tāpat kā ĒAKS, arī var būt jau sastopami tirgū dažādos izpildījumos. Tomēr tie var nebūt pilnīgi atbilstīgi ĒEED 14. panta 5. punkta prasībām. Tādēļ valsts tiesību aktos būtu skaidri jādefinē šīs sistēmas un to ieviešana, lai novērstu jebkādas atšķirības.

Kā norādīts Direktīvas (ES) 2018/844 39. apsvērumā, dalībvalstis var turpināt izmantot jau ieviestās inspekcijas. Tomēr joprojām būtu jāņem vērā visi izņēmumi, kas piemērojami saskaņā ar 14. panta 2. un 6. punktu.

2.3.2.9.   Alternatīvi pasākumi

ĒEED 14. panta 3. punktā ir izklāstīti noteikumi un pienākumi dalībvalstīm, kuras izvēlas īstenot alternatīvus pasākumus attiecībā uz apkures sistēmām vai apvienotām apkures un dzesēšanas sistēmām. Šādos gadījumos dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pasākumu kopējā ietekme būtu līdzvērtīga ietekmei, kuru panāktu ar inspekcijām saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Tas nozīmē, ka būtu jāaprēķina bāzlīnija, proti, ko varētu panākt ar 14. panta 1. punktā noteiktajiem pasākumiem, lai noskaidrotu, vai alternatīvajiem pasākumiem būs tāda pati ietekme.

Ir četri scenāriji, kas atspoguļo dažādās situācijas, kādās dalībvalstis var nonākt, piemērojot alternatīvus pasākumus.

a)   1. scenārijs. Dalībvalstis piemēroja alternatīvus pasākumus vēl pirms grozījuma un pieņem lēmumu turpināt piemērot pasākumus

ĒEED grozījums būtiski neizmaina noteikumus par inspekciju alternatīvajiem pasākumiem. Tomēr tos skar grozījumi pārējos 14. panta punktos. Šiem noteikumiem ir dažāda ietekme uz ĒEED 14. panta 3. punktu, kā aprakstīts turpmāk.

Jaunas robežvērtības (70 kW) ieviešana ĒEED nozīmē, ka dalībvalstīm, kuras izvēlas piemērot alternatīvus pasākumus, ir šie pasākumi jāpiemēro saistībā ar sistēmām, uz kurām attiecas jaunā paaugstinātā robežvērtība. Tas varētu samazināt to sistēmu skaitu, uz kurām attiecas alternatīvie pasākumi, un tādējādi arī panāktos enerģijas ietaupījumus.

Savukārt jaunajai prasībai inspicēt apvienotu apkures un ventilācijas sistēmu ventilācijas daļu vajadzētu palielināt ietekmi enerģijas ietaupījumu ziņā katrā inspicēšanas reizē. Dalībvalstīm tas būtu jāņem vērā, nosakot bāzlīniju, t. i., kas jāpanāk ar alternatīvajiem pasākumiem.

Inspekciju skaitu varētu arī samazināt, pamatojoties uz ĒEED 14. panta 2. punkta (to sistēmu atbrīvošana, uz kurām attiecas energoefektivitātes kritēriji) un 14. panta 6. punkta (sistēmu ar ĒAKS atbrīvošana) noteikumiem par izņēmumiem.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 5. punktu dalībvalstis var noteikt prasības saistībā ar elektroniskas uzraudzības un uzlabotas vadības funkcijām dzīvojamās ēkās. Saskaņā ar ĒEED 14. panta 6. punktu ēkas, kurās ir sistēmas ar šādām funkcijām, būtu atbrīvotas no inspicēšanas. Rezultātā dalībvalstīm, kas piemēro alternatīvus pasākumus, būtu jāizslēdz šī ēku grupa, ja tās pieņemtu lēmumu piemērot šādas prasības.

Grozījuma rezultāta nav mainījies pasākumu kopums, ko dalībvalstis var īstenot, lai piemērotu ĒEED 14. panta 3. punktu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, dalībvalstīm, kas pieņem lēmumu turpināt īstenot alternatīvus pasākumus saskaņā ar ĒEED, ir jānodrošina, lai pasākumu kopējā ietekme būtu līdzvērtīga ietekmei, kuru panāktu ar inspekcijām saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Šajā nolūkā bāzlīnija, kas atspoguļo to, ko panāktu ar 14. panta 1. punktā noteiktajām inspekcijām, ir jāpārrēķina, ņemot vērā 14. panta 1. punktu, kā arī iepriekš minētos ĒEED grozījumus un prasības. Šāds pārrēķins ļaus attiecīgajai dalībvalstij noskaidrot, vai tās ieviestajiem alternatīvajiem pasākumiem ir tāda pati ietekme kā inspicēšanai vai nav, un attiecīgi grozīt pasākumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu ietekmi.

Dalībvalstīm vajadzētu šā procesa rezultātus izklāstīt ziņojumā, kurā dokumentēts līdzvērtīgums un kurš saskaņā ar 14. panta 3. punktu ir jāiesniedz Komisijai, pirms dalībvalsts piemēro alternatīvos pasākumus.

b)   2. scenārijs. Pēc transponēšanas dalībvalstis, kas bija piemērojušas alternatīvus pasākumus, pieņem lēmumu mainīt savu alternatīvo pasākumu būtību

Šis scenārijs atspoguļo situāciju, kad pēc 14. panta 3. punkta sākotnējās transponēšanas valsts tiesību aktos dalībvalsts pieņem lēmumu mainīt ieviesto līdzvērtīgo alternatīvo pasākumu darbības jomu un/vai būtību. Piemēram, dalībvalsts, kas piemēro A, B un C pasākumu, pieņem lēmumu tos izmainīt un sākt piemēro C, E un D pasākumu.

Kā skaidrots 1. scenārijā iepriekš, ĒEED 14. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par nolūku īstenot alternatīvus pasākumus pirms to piemērošanas. Šajā nolūkā saskaņā ar 14. panta 3. punktu dalībvalstij ir Komisijai jāiesniedz papildu ziņojums, kas parāda, ka grozīto alternatīvo pasākumu ietekme ir līdzvērtīga 14. panta 1. punktā minēto inspekciju ietekmei. Pēc tam Komisija izvērtēs šo papildu ziņojumu, lai pārliecinātos, ka attiecīgā dalībvalsts arī turpmāk panāks līdzvērtīgus ietaupījumus.

c)   3. scenārijs. Ēku fonda izmaiņas ietekmē 14. panta 1. punkta darbības jomu un tādējādi arī alternatīvo pasākumu darbības jomu

Ēku fondam mainoties un attīstoties, attiecīgi mainīsies 14. panta 1. punktā noteikto inspekciju tvērums. Piemēram, ienākot tirgū aizvien lielākam skaitam gandrīz nulles enerģijas ēku (NZEB), visticamāk, samazināsies to ēku īpatsvars, kuru sistēmu jauda pārsniedz 70 kW. Turklāt no inspicēšanas atbrīvos ēkas, kurās uzstādīta ĒAKS (sk. 2.8. nodaļu). Laika gaitā šiem diviem elementiem varētu būt liela ietekme uz inspekciju tvērumu un attiecīgi uz jebkādiem līdzvērtīgiem alternatīvie pasākumiem, kurus ieviesušas dalībvalstis.

Dalībvalstis var šādas izmaiņas, piemēram, apzināt atsevišķā pētījumā vai pastāvīgi novērtēt alternatīvos pasākumus. Tās šādas izmaiņas var norādīt arī integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā, kas saskaņā ar 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (14) (“Regula (ES) 2018/1999”) ir jāiesniedz reizi 2 gados.

Ja valsts ēku fonda izmaiņas nozīmē, ka alternatīvo pasākumu tvērums vai intensitāte vairs nav līdzvērtīgi inspekcijām, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpielāgo alternatīvie pasākumi. Dalībvalstis to var panākt, grozot esošos pasākumus vai ieviešot jaunus pasākumus.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par nolūku īstenot alternatīvus pasākumus pirms to piemērošanas. Ēku fonda izmaiņas var nozīmēt, ka dalībvalstij var nākties grozīt savus līdzvērtīgos pasākumus; šādos gadījumos attiecīgajai dalībvalstij ir saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu par izmaiņām jāinformē Komisija pirms grozīto alternatīvo pasākumu piemērošanas.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, iesniedzot ziņojumu, kas parāda, ka grozīto alternatīvo pasākumu ietekme ir līdzvērtīga 14. panta 1. punktā minēto inspekciju ietekmei. Pēc tam Komisija izvērtēs šo papildu ziņojumu, lai pārliecinātos, ka attiecīgā dalībvalsts arī turpmāk panāks līdzvērtīgus ietaupījumus.

d)   4. scenārijs. Dalībvalstis izvēlas pirmo reizi īstenot alternatīvus pasākumus

Šis scenārijs attiecas uz situāciju, kad dalībvalsts, kas līdz šim ir izmantojusi inspekcijas, pieņem lēmumu pirmo reizi pāriet uz alternatīviem pasākumiem.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par nolūku izmantot šo iespēju pirms alternatīvo pasākumu piemērošanas. Šajā nolūkā saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir Komisijai jāiesniedz ziņojums, kas parāda, ka alternatīvo pasākumu ietekme ir līdzvērtīga 14. panta 1. punktā minēto inspekciju ietekmei. Pēc tam Komisija izvērtēs šo ziņojumu, lai pārliecinātos, ka attiecīgā dalībvalsts patiešām panāks līdzvērtīgus ietaupījumus.

e)   Ziņojumu iesniegšana

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstij ir Komisijai jāiesniedz līdzvērtīguma ziņojums pirms jebkādu alternatīvu pasākumu piemērošanas. Komisija izvērtēs ziņojumu un atbilstīgi rīkosies attiecībā uz dalībvalsti.

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāiesniedz līdzvērtīguma ziņojums arī saistībā ar to integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP). Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu visām dalībvalstīm tas ir jāiesniedz nākamajā atbilstīgajā pārskata perioda posmā (15). Ja pārskata perioda laiks atbilst jauno vai grozīto alternatīvo pasākumu ieviešanas laikam, dalībvalsts var līdzvērtīguma ziņojumu iesniegt vienkārši kā NEKP pielikumu.

Ja laiks nesakrīt, kā aprakstīts iepriekš, dalībvalstij jebkurā gadījumā ir saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu jāiesniedz ziņojums Komisijai pirms pasākumu ieviešanas. Dalībvalstis var savu ziņojumu iesniegt tieši ENER ĢD, lai gan saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu tām tas ir jāiesniedz arī nākamajā NEKP periodā.

2.3.3.   Prasības saistībā ar pašregulējošu ierīču un ĒAKS uzstādīšanu (ĒEED 8. panta 1. punkts, 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

2.3.3.1.   Ēku automatizācijas un vadības sistēmas (ĒAKS) (ĒEED 2. panta 3.a punkts, 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

Ēku automatizācijas un vadības sistēmas (ĒAKS) ir plaši zināms un izmantots jēdziens, kura nozīme var stipri atšķirties. Pirms ĒAKS prasību iztirzāšanas ir svarīgi uzsvērt, kas ar šo terminu saprotams ĒEED 14. un 15. panta kontekstā.

Pirmām kārtām ĒAKS ir sistēma, kas atbilst definīcijai ĒEED 2. panta 3.a punktā, proti (16),

“3.a

“ēkas automatizācijas un vadības sistēma” ir sistēma, kas ietver visus produktus, programmatūru un inženierijas pakalpojumus, kuri var sekmēt energoefektīvu, ekonomisku un drošu ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatāciju, izmantojot automātisku vadību un atvieglojot minēto ēkas inženiertehnisko sistēmu manuālo pārvaldību”.

Turklāt ĒEED 14. un 15. panta izpratnē ĒAKS ir jābūt visām ĒEED 14. panta 4. punktā un 15. panta 4. punktā uzskaitītajām funkcijām:

a)

“pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un dot iespējas koriģēt enerģijas izmantošanu;

b)

salīdzinoši novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehnisko sistēmu efektivitātes zudumus un informēt par ēku atbildīgo personu vai ēkas inženiertehnisko sistēmu apsaimniekotāju par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām; un

c)

nodrošināt komunikāciju ar pieslēgtajām ēkas inženiertehniskajām sistēmām un citām ierīcēm ēkas iekšienē un būt sadarbspējīgas ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām neatkarīgi no autortehnoloģiju, ierīču un ražotāju dažādības.”

Ēku automatizācijas un vadības sistēmām, kas ir uzstādītas nedzīvojamās ēkās saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktā un 15. panta 4. punktā izklāstītajiem pienākumiem, ir gan jāatbilst definīcijai minētās direktīvas 2. panta 3.a punktā, gan jābūt ar iepriekšminētajām funkcijām. Būtu jānodrošina, ka šādas funkcijas ir vismaz tām ēku inženiertehniskajām sistēmām, uz kurām attiecas ĒEED 14. un 15. pants: apkures sistēmām, gaisa kondicionēšanas sistēmām, apvienotām apkures un ventilācijas sistēmām, apvienotām gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām.

Lai gan ēku automatizācijas un vadības sistēmas ir bieži sastopamas dažu kategoriju ēkās (piemēram, nedzīvojamās ēkās), lielākajai daļai ēku nav šādu progresīvu iezīmju, tādēļ ēkas, attiecībā uz kurām ir jāievēro iepriekš izklāstītie pienākumi, būs jāmodernizē, un tas var būt apjomīgs uzdevums.

Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai ieinteresētās personas (piemēram, ēku iekārtu pārvaldītāji, kam ir jāpilda pienākumi) būtu informētas par to, ka prasību tvērums ir plašāks par šādu sistēmu parasti aptvertajiem aspektiem.

2.3.3.2.   Pašregulējošas ierīces (ĒEED 8. panta 1. punkts)

ĒEED “pašregulējošas ierīces” ir minētas, konkrēti nedefinējot, kas tās ir. Tomēr ĒEED 8. panta 1. punktā ir paskaidrots, ka šādai ierīcei ir jānodrošina temperatūras atsevišķa regulēšana ēkas daļas katrā istabā (vai – pamatotos gadījumos – konkrētā zonā). Tādēļ šo noteikumu īstenošanas rezultātā uzstādītajām ierīcēm jānodrošina, ka ir iespējams

a)

automātiski pielāgot apkures jaudu atkarībā no telpu temperatūras (un – fakultatīvi – papildu parametriem (17));

b)

regulēt apkures jaudu katrā telpā (vai zonā) saskaņā ar attiecīgās telpas (vai zonas) apkures iestatījumiem.

Tas īpaši nozīmē, ka

a)

nekāds risinājums, kura pamatā ir apkures jaudas manuāla regulēšana, neatbilstu prasībām, pat ja regulēšana ir iespējama telpas (vai zonas) līmenī;

b)

nekāds risinājums, kas ļauj automātiski regulēt temperatūru, bet neļauj to darīt telpas (vai zonas) līmenī, piemēram, automātiska regulēšana ēkas līmenī, neatbilstu prasībām.

Svarīgi norādīt, ka neatkarīgi no uzstādīto sistēmu veida vai skaita svarīgi ir tas, lai lietotāji varētu pielāgot temperatūras iestatījumus un nodrošinātu šo iestatījumu ievērošanu (18).

Tabulā turpmāk sniegti daži indikatīvi piemēri ierīcēm, kas atbilst prasībām dažādu sistēmu veidu gadījumā (19).

2. tabula

Pašregulējošu ierīču piemēri

Ierīce

Sistēmas veids

Regulēšanas spēja

Radiatora termostatiskais vārsts

Ūdensapsildes sistēma un radiatori

Karstā ūdens plūsmas regulēšana siltumstarotājos (sildierīcēs) saskaņā ar temperatūras iestatījumu

Telpas termoregulators

Ūdensapsildes sistēma un virsmas apsilde (piemēram, apsildāmās grīdas)

Karstā ūdens plūsmas regulēšana virsmas apsildes gadījumā, pateicoties telpā uzstādītam sajaukšanas vārstam

Ventilatorkonvektora termoregulators

Ūdensapsildes/dzesēšanas sistēma

Karstā/aukstā ūdens un gaisa plūsmas vadība, pamatojoties uz temperatūras iestatījumu

Atsevišķs termoregulators

Atsevišķi sildītāji vai gaisa kondicionētāji

Siltumjaudas vadība atkarībā no temperatūras iestatījuma

a)   Apkure, gaisa kondicionēšana vai abi?

ĒEED 8. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā ēku inženiertehniskās sistēmas ir minētas to plašākā izpratnē, t. i., kā ĒEED 2. pantā sniegtajā definīcijā. Runājot par īpašiem noteikumiem par pašregulējošām ierīcēm (3. daļa), tekstā nav norādīts, par kāda veida sistēmu ir runa, bet ir minēta temperatūras regulēšana, kas attiecas gan uz apkures sistēmām, gan telpu dzesēšanas sistēmām.

Tādēļ ne tikai apkures sistēmām, bet arī gaisa kondicionēšanas sistēmām un telpu dzesēšanas sistēmām ir jāatbilst prasībām, kas attiecas uz pašregulējošām ierīcēm.

Proti, atsauci tekstā uz “apsildīto zonu” nevajadzētu interpretēt tā, ka prasības ir attiecinātas tikai uz apkures sistēmām.

Tomēr šajos noteikumos faktiski galvenā uzmanība ir pievērsta apkurei, jo lielākā daļa gaisa kondicionēšanas/dzesēšanas sistēmu jau ir aprīkotas ar telpas vai zonas līmeņa uzraudzību un vadību.

Turklāt, ja esošās ēkās tiek nomainīti siltumģeneratori, prasība uzstādīt pašregulējošas ierīces būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz apkures sistēmām (20).

Turklāt ĒEED 8. panta 1. punkta trešajā daļā nav noteikts, ka pašregulējošas ierīces ir jāuzstāda gadījumos, kad esošās ēkās tiek nomainīti aukstumģeneratori. Tomēr dalībvalstis var apsvērt iespēju noteikt šādu papildu prasību (21), jo tas atbilstu šo noteikumu vispārīgajam mērķim nodrošināt pienācīgu regulējamību un izvairīties no enerģijas zudumiem.

Turpmāk tabulā sniegts kopsavilkums par iespējamām situācijām.

3. tabula

Gadījumi, kuros būtu jāpiemēro prasība uzstādīt pašregulējošas ierīces

Jauna vai esoša ēka

Intervences veids

Vai jāpiemēro prasība uzstādīt pašregulējošas ierīces?

Jauna

Apkures sistēmas uzstādīšana

Jā

Jauna

Telpas dzesēšanas sistēmas uzstādīšana

Jā

Esoša

Siltumģeneratoru nomaiņa

Jā, tikai apkures sistēmas gadījumā

Esoša

Aukstumģeneratoru nomaiņa

Pēc dalībvalsts ieskatiem

b)   Telpas vai zonas līmenī?

Pamatprasība ir nodrošināt iespēju regulēt temperatūru telpas līmenī. Pašregulējošu ierīču uzstādīšana zonas līmenī būtu jāpamato.

Ar “telpu” saprot ēkas daļu vai nodalījumu, ko norobežo sienas, grīda un griesti.

Ar “apsildīto zonu” saprot ēkas vai ēkas daļas zonu, kas atrodas vienā stāvā un kam ir vienveidīgi siltuma parametri un attiecīgas vajadzības pēc temperatūras regulēšanas (t. i., “siltuma zonas” ekvivalents, plaši lietots jēdziens energoefektivitātes aprēķināšanā).

Ir divas iespējamās situācijas (22), kurās prasību piemērošanas vajadzībām telpas līmeņa vietā varētu būt pamatoti plānot zonas līmeni:

a)

blakus esoši kabineti ar identiskām telpu mikroklimata prasībām biroju ēkā;

b)

blakus esošas istabas/telpas, kas nav fiziski nošķirtas (piemēram, atvērtā plānojuma virtuve un dzīvojamā istaba dzīvoklī).

Parasti piemērotākais regulēšanas līmenis (telpas vai zonas) būs atkarīgs no konkrētās ēkas vai ēkas daļas, kā arī tur esošo telpu plānojuma un lietošanas mērķa. Novērtējot piemērotāko regulēšanas līmeni, parasti galvenais parametrs būs tas, vai vairākām telpām ir vienādas telpu mikroklimata vajadzības un vai tādējādi tās var apvienot vienā zonā (temperatūras regulēšanas ziņā). Šādi gadījumi būtu rūpīgi jāpamato.

Tomēr, ņemot vērā konkrētu valsts, reģionālo vai vietējo specifiku, dalībvalstis var atļaut zonas līmeņa temperatūras regulēšanu dažu kategoriju ēkām vai ēku daļām, ja tas ir pietiekami pamatoti. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jānorāda ēku vai ēku daļu kategorijas, uz kurām tas attiecas, un attiecīgā valsts, reģionālā vai vietējā specifika. Dalībvalstīm arī jāpamato (23), kādēļ tās šīm ēku vai ēku daļu kategorijām pieļauj iepriekšēju novirzi no pamatprasības.

2.3.3.3.   Kad ir piemērojami šie pienākumi? (ĒEED 8. panta 1. punkts, 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

a)   Pašregulējošas ierīces (ĒEED 8. panta 1. punkts)

Teksts paredz, ka jaunām ēkām jābūt aprīkotām ar pašregulējošām ierīcēm. Tas pats ir noteikts attiecībā uz esošām ēkām gadījumos, kad tiek nomainīti siltumģeneratori.

Šie pienākumi attiecas uz visiem ēku un sistēmu veidiem, ja vien to izpilde nav tehniski un ekonomiski neiespējama (sk. (b) iedaļu).

ĒEED 2. panta 15.b punktā “siltumģenerators” ir definēts šādi:

 

“ “siltumģenerators” ir apkures sistēmas daļa, kas ražo lietderīgu siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:

a)

kurināmā sadedzināšana, piemēram, apkures katlā;

b)

Džoula efekts elektriskās pretestības apkures sistēmas sildelementos;

c)

siltuma uztveršana no apkārtējā gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa vai ūdens vai zemes siltuma avota, izmantojot siltumsūkni;”.

Ir svarīgi norādīt, ka šajā definīcijā netiek šķirti siltumģeneratori, kas ir atsevišķi no siltumstarotājiem (piemēram, apkures katls un radiatori), un siltumģeneratori, kuri ir kombinēti ar siltumstarotāju savrupā apkures sistēmā (piemēram, elektriskās pretestības sildītāji). Tas nozīmē, ka šie pienākumi (attiecībā uz pašregulāciju) būtu jāpiemēro arī pēdējā gadījumā (t. i., ja esošā ēkā nomaina atsevišķu apkures sistēmu).

Ja ēkas ir aprīkotas ar vairākiem siltumģeneratoriem, var gadīties, ka tiek nomainīti tikai daži siltumģeneratori. Arī šādās situācijās būtu jāpiemēro prasība uzstādīt pašregulējošas ierīces, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams. Proti, ja vairāki siltumģeneratori ir savienoti kopā un apkalpo vienu un to pašu platību un ja tiek nomainīts vismaz viens siltumģenerators, prasība ir piemērojama. Ja ēka ir aprīkota ar vairākiem siltumģeneratoriem, kas ir savstarpēji neatkarīgi un apkalpo atšķirīgas platības, dalībvalstis var ļaut prasību piemērot tikai platībai(-ām), ko apkalpo nomainītais(-ie) siltumģenerators(-i).

Ja esošas ēkas ir savienotas ar centralizētu siltumapgādi un ēkas līmenī nav aprīkotas ar siltumģeneratoriem, prasība uzstādīt pašregulējošas ierīces parasti būtu piemērojama centralizēto siltumģeneratoru nomaiņas gadījumā. Dažos gadījumos tas varētu novest pie sarežģījumiem, piemēram, saistībā ar īpašumtiesībām (24) vai ekonomisko iespējamību (25). Šādos gadījumos dalībvalstis var izskatīt alternatīvas, lai nodrošinātu pašregulējošu ierīču uzstādīšanu, piemēram:

a)

prasīt, lai pašregulējošās ierīces tiek uzstādītas, kad ēkā tiek nomainīti siltummaiņi;

b)

izstrādāt un īstenot ceļvedi pašregulējošo ierīču pakāpeniskai ieviešanai ar mērķi ēkas aptvert pilnībā, bet izmaksas sadalot uz adekvātu laikposmu.

Ja jauna apkures sistēma tiek uzstādīta esošā ēkā vai ēkas daļā, kas jau bija aprīkota ar apkures sistēmu (piemēram, tiek uzstādīta centrālapkures sistēma, kas ēkā nomaina individuālās apkures sistēmas), būtu jāstājas spēkā prasībai uzstādīt pašregulējošas ierīces, jo šāda uzstādīšana nozīmē siltumģeneratoru nomaiņu.

Prasībai uzstādīt pašregulējošas ierīces būtu jāstājas spēkā arī gadījumā, kad apkures sistēma tiek uzstādīta konstrukcijā, kas iepriekš nebija ēka ĒEED izpratnē, bet kas ir kļuvusi par ēku ĒEED izpratnē, piemēram, pēc restaurācijas.

b)   ĒAKS (ĒEED 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

Noteikumi par ēkas automatizācijas un vadības sistēmu uzstādīšanu attiecas uz visām (t. i., jaunām un esošām) nedzīvojamām ēkām ar apkures, gaisa kondicionēšanas, apvienotām apkures un ventilācijas un apvienotām gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW.

290 kW robežvērtība attiecas uz katru sistēmu atsevišķi, t. i., saskaņā ar 14. panta 4. punktu un 15. panta 4. punktu pienākumi ir piemērojami visos šādos gadījumos:

a)

ja apkures sistēmas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW;

b)

ja apvienotās apkures un ventilācijas sistēmas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW;

c)

ja gaisa kondicionēšanas sistēmas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW;

d)

ja apvienotās gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW.

Papildu skaidrojums, kā noteikt lietderīgo nominālo jaudu, ir sniegts 2.3.2.2. iedaļā.

2.3.4.   Tehniskā, ekonomiskā un funkcionālā iespējamība (ĒEED 8. panta 1. punkts, 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

Jēdziens “iespējamība” attiecas uz

a)

sistēmas prasību piemērošanu saskaņā ar ĒEED 8. panta 1. punktu, kas paredz, ka sistēmas prasības ir jāpiemēro, “ciktāl tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams (26)”, un

b)

pašregulējošu ierīču (ĒEED 8. panta 1. punkts) un ĒAKS uzstādīšanu (ĒEED 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts), jo saistītās prasības ir piemērojamas tikai, “ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams”.

Jāņem vērā, ka dalībvalstij pašai ir jānosaka, kuros konkrētajos gadījumos šādu prasību izpilde nav iespējama no tehniska, ekonomiska un/vai funkcionāla skatpunkta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šie gadījumi ir skaidri identificēti, noteikti un pamatoti (27).

Tehniskās, ekonomiskās un funkcionālās iespējamības interpretāciju nevajadzētu atstāt tikai ieinteresēto personu (piemēram, īpašnieku vai sistēmu uzstādītāju (28)) ziņā. Nosacījumi, pēc kuriem izvērtē iespējamību, būtu jāparedz dalībvalsts līmenī vai, ja reģionāli nosacījumi attiecas tikai uz daļu dalībvalsts teritorijas, reģionālā līmenī. Tomēr pēdējā nosauktajā gadījumā reģionālie nosacījumi būtu jāparedz valsts transponēšanas pasākumos. Visos gadījumos šie nosacījumi būtu jādokumentē (piemēram, tehniskās vadlīnijās) un vienādi jāpiemēro valsts vai – attiecīgā gadījumā – reģionālā līmenī. Visbeidzot, sistēmas prasību nepiemērošana būtu jānovērtē, izmantojot skaidras procedūras, ko noteikušas un ko pārrauga valsts iestādes.

Šajās procedūrās var nošķirt dažādus ēku veidus, arī tāpēc, lai īpaši pievērstos tādu veidu ēkām, kuru gadījumā tehniskā, ekonomiskā un funkcionālā iespējamība ir problemātiska.

Viens piemērs ir vēsturiskas vai aizsargājamas ēkas, kuru gadījumā var pastāvēt īpaši ierobežojumi, kas apgrūtina dažu prasību piemērošanu. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka atbilstība šīm prasībām principā neizmainītu vēsturisku vai aizsargājamu ēku būtību vai izskatu.

Lai novērstu jebkādas šaubas, jāņem arī vērā, ka prasības ir piemērojamas arī attiecībā uz visām ēku kategorijām, kuru gadījumā direktīva ļauj dalībvalstīm paredzēt izņēmumus no minimālajām energoefektivitātes prasībām (ĒEED 4. panta 2. punkts).

Tomēr, izvērtējot prasību izpildes tehnisko, ekonomisko un/vai funkcionālo iespējamību, var ņemt vērā konkrētu ēku specifiku. Izņēmuma gadījumos, kad pierādījumi liecina, ka atbilstība prasībām konkrētas ēkas gadījumā ir tehniski, ekonomiski vai funkcionāli neiespējama, prasības var neņemt vērā. Šādu secinājumu var izdarīt tikai katrā gadījumā atsevišķi, un dalībvalstīm nevajadzētu attiecībā uz kādu ēku kategoriju ieviest sistemātiskus izņēmumus.

Turpmāk tabulā ir izklāstīts, kā var interpretēt katru no iespējamības veidiem, un sniegti piemēri.

4. tabula

Tehniskās, ekonomiskās un funkcionālās iespējamības interpretācija

Iespējamības veids (29)

Nozīme

Piemēri

Tehniskā iespējamība

Tehniskā iespējamība pastāv, ja sistēmas un ēkas (vai ēkas daļas) tehniskie raksturlielumi ļauj piemērot prasības. Tehniskās iespējamības nav, ja prasības nav iespējams piemērot no tehniska skatpunkta, t. i., ja sistēmas tehniskie raksturlielumi neļauj piemērot prasības.

Tehniskā iespējamība būtu problemātiska, ja sistēma neļauj uzstādīt ierīces, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu prasības, piemēram, ja

—

saistībā ar siltuma atgūšanas prasībām ventilācijas sistēmās – ieplūdes un izplūdes kolektori neatrodas vienā telpā,

—

saistībā ar cauruļu izolācijas prasībām – daļai cauruļu nav iespējams piekļūt.

Ekonomiskā iespējamība

Ekonomiskā iespējamība ir saistīta ar prasību piemērošanas izmaksām un to, vai i) šīs izmaksas ir samērīgas attiecībā pret plānotās intervences izmaksām (piemēram, sistēmas modernizācija); ii) gaidāmie ieguvumi pārsniedz izmaksas (30), ņemot vērā sistēmas paredzamo darbmūžu.

Ekonomisko iespējamību, piemēram, var aprēķināt, pamatojoties uz

—

prasību piemērošanas izmaksu un plānotās intervences (piemēram, siltumģeneratora nomaiņas) izmaksu maksimālo attiecību,

—

maksimālo atgūšanas periodu, ņemot vērā prasību piemērošanas finansiālos ieguvumus.

Funkcionālā iespējamība (31)

Nav funkcionāli iespējams piemērot prasības, ja tās novestu pie izmaiņām, kas pasliktinātu sistēmas darbību vai ēkas (vai ēkas daļas) izmantojumu, ņemot vērā konkrētos ierobežojumus (piemēram, noteikumus), kuri varētu attiekties uz sistēmu un/vai ēku.

Sistēmas prasību piemērošana var būt funkcionāli neiespējama, piemēram, ja

—

piemērojamie noteikumi (piemēram, attiecībā uz drošību) ir pretrunā prasībām,

—

prasību piemērošana būtiski samazinātu ēkas vai ēkas daļas izmantojamību (piemēram, tiktu pazaudēta ievērojama daļa platības).

a)   Papildu apsvērumi saistībā ar pašregulējošu ierīču uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību

Lielākajā daļā gadījumu jautājums par pašregulējošu ierīču uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību neattieksies uz jaunām ēkām, jo nepieciešamību pēc temperatūras pašregulācijas telpas (vai zonas) līmenī var nodrošināt projektēšanas posmā, un tas novērš tehniskus ierobežojumus turpmākajos posmos, kā arī optimizē saistītās izmaksas. Viens konkrēts gadījums, kad telpā vai zonā nebūtu tehniski iespējami uzstādīt pašregulējošas ierīces, ir situācija, kad telpa vai zona netiktu apkurināta (vai dzesēta).

Esošu ēku gadījumā tehniskā iespējamība var būt apgrūtināta gadījumos, kad nav iespējams uzstādīt pašregulējošas ierīces, neizdarot būtiskas izmaiņas sistēmās un/vai ēkā, kas neizbēgami novestu pie pārmērīgām izmaksām (tas tā varētu būt, piemēram, dažu apsildāmo grīdu veidu gadījumā esošās ēkās).

Ekonomiskā iespējamība var būt apgrūtināta arī esošu ēku gadījumā, ja pašregulējošu ierīču uzstādīšanas izmaksas ir pārmērīgas salīdzinājumā ar siltumģeneratora nomaiņas izmaksām. Ja dalībvalstis izvēlas novērtēt iespējamību, pamatojoties uz izmaksām, tām ir skaidri jānorāda, kā tiek aprēķinātas izmaksas un kā tās salīdzina. Var apsvērt šādas divas pieejas:

a)

pašregulējošu ierīču uzstādīšanas sākotnējo izmaksu salīdzināšana ar siltumģeneratoru nomaiņas izmaksām un abu izmaksu maksimālās attiecības robežvērtības noteikšana; šī pieeja atbilst Direktīvas (ES) 2018/844 21. apsvērumam, kurā noteikts:

“Pašregulējošu ierīču uzstādīšana esošās ēkās temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā istabā vai, ja tas ir pamatoti, noteiktā apsildītā ēkas daļas zonā būtu jāapsver tad, ja tas ir ekonomiski iespējams, piemēram, ja izmaksas ir mazāk nekā 10 % no kopējām siltumģeneratoru nomaiņas izmaksām”;

b)

pašregulējošu ierīču uzstādīšanas sākotnējo izmaksu salīdzināšana ar gaidāmajiem enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kurus nodrošinās to uzstādīšana, un izmaksu atgūšanas maksimālā perioda robežvērtības noteikšana (piemēram, 5 gadi).

Lai gan abas pieejas ir iespējamas, priekšroka dodama pēdējam minētajam variantam, jo lielākajā daļā gadījumu sākotnējās izmaksas tiks atgūtas īsā laikposmā (parasti 2–3 gados).

5. tabula

Pašregulējošu ierīču uzstādīšanas tehniskās un ekonomiskās iespējamības iespējama interpretācija

Iespējamības veids

Kā tā var izpausties?

Var attiekties uz

jaunām ēkām

esošām ēkām

Tehniskā iespējamība

Telpā (zonā) nav apkures/dzesēšanas.

Jā (bet reti)

Jā (bet reti)

Apkures sistēma neļauj uzstādīt pašregulējošas ierīces.

Nē

Jā (bet ne bieži)

Ekonomiskā iespējamība

Sākotnējās izmaksas ir pārlieku lielas salīdzinājumā ar pārējām izmaksām.

Nē

Jā (bet ne bieži)

Ieguldījumu nav iespējams atgūt pietiekamā mērā.

Nē

Jā (bet reti)

b)   Papildu apsvērumi saistībā ar ĒAKS uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību

Lielākajā daļā gadījumu jautājums par to, vai ĒAKS uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski iespējama, neattieksies uz jaunām ēkām, jo

a)

ēkas un sistēmas projekts var nodrošināt, ka nav tehnisku ierobežojumu ĒAKS uzstādīšanai;

b)

ēkas un sistēmas projekts var nodrošināt, ka ĒAKS uzstādīšanas izmaksas ir pēc iespējas mazākas;

c)

ĒAKS uzstādīšana ir ierasta prakse jaunu lielu nedzīvojamo ēku gadījumā.

Esošu ēku gadījumā vienīgie gadījumi, kad tehniskā iespējamība varētu būt apgrūtināta, ir situācijas, kad šīs ēku inženiertehniskās sistēmas nav iespējams vadīt vai kad vadības iespējas nodrošināšana būtu saistīta ar būtiskām izmaiņām sistēmā un/vai ēkā, kas neizbēgami novestu pie pārmērīgām izmaksām. Šādas situācijas skar tikai tādas ēkas, kuras ir aprīkotas ar vecām sistēmām, un radīsies reti.

ĒAKS uzstādīšanas ekonomiskā iespējamība esošās ēkās var būt saistīta arī ar sākotnējām un darbības izmaksām un/vai vajadzīgo izmaksu atgūšanas periodu. Viena no iespējām ir novērtēt ekonomisko iespējamību, pamatojoties uz gaidāmajiem enerģijas ietaupījumiem, ko nodrošinās ĒAKS, un salīdzināt tos ar ĒAKS uzstādīšanas sākotnējām un darbības izmaksām sistēmas darbmūža laikā. To var papildināt ar ĒAKS uzstādīšanas sākotnējo izmaksu samērīguma novērtējumu attiecīgajā ēkā, pamatojoties uz tādiem parametriem kā ēkas lielums vai enerģijas patēriņš (32).

6. tabula

ĒAKS uzstādīšanas tehniskās un ekonomiskās iespējamības iespējama interpretācija

Iespējamības veids

Kā tā var izpausties?

Var attiekties uz

jaunām ēkām

esošām ēkām

Tehniskā iespējamība

Ēku inženiertehniskās sistēmas nav iespējams vadīt, neveicot būtiskas izmaiņas.

Nē

Jā (bet reti)

Ekonomiskā iespējamība

Sākotnējās izmaksas ir pārmērīgas salīdzinājumā ar ēkas raksturlielumiem.

Nē

Jā (bet reti)

Ieguldījumu nav iespējams atgūt pietiekamā mērā.

Nē

Jā (bet reti)

2.4.   Vadlīnijas par noteikumu transponēšanu attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām un to inspekcijām, pašregulējošām ierīcēm un ĒAKS

2.4.1.   Ēku inženiertehnisko sistēmu prasības un ēku inženiertehnisko sistēmu vispārējās energoefektivitātes novērtēšana un dokumentēšana (ĒEED 2. pants, 8. panta 1. punkts, 14. un 15. pants)

2.4.1.1.   Definīciju transponēšana (ĒEED 2. pants)

Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja sniegt papildu skaidrojumus, kas papildina ēku inženiertehnisko sistēmu definīcijas, piemēram, precīzāk aprakstot, kāda funkcionalitāte tiek gaidīta no ēku automatizācijas un vadības sistēmām.

2.4.1.2.   Sistēmas prasību noteikšana (ĒEED 8. panta 1. punkts)

a)   Jaunas ēku inženiertehniskās sistēmas

Tādu sistēmu gadījumā, kas pirms grozījuma ieviešanas netika apsvērtas (ēku automatizācijas un vadības sistēmas un sistēmas elektroenerģijas ražošanai objektā), dalībvalstīm būs jādefinē un jānosaka sistēmas prasības valsts līmenī un jānodrošina, lai šīs prasības aptvertu visus ĒEED 8. panta 1. punktā minētos aspektus: “vispārējo energoefektivitāti”, “pareizu uzstādīšanu”, “pienācīgus izmērus”, “regulējumu” un “kontroli”. Turpmāk tabulā ir izklāstīts, kā izprotama katra no šīm prasību jomām, sniedzot piemērus (tikai ilustratīvā nolūkā) divu tipu sistēmām, kas ĒEED ir pievienotas ēku inženiertehnisko sistēmu sarakstam.

7. tabula

Dažādas sistēmas prasību jomas

Prasību veids

Attiecas uz

Piemēri

ĒAKS

Elektroenerģijas ražošana objektā

Vispārējā energoefektivitāte

Visas sistēmas efektivitāte (nedrīkst jaukt ar ražojuma vai komponenta līmeņa efektivitāti un visas ēkas efektivitāti)

Vadības funkcijas, kas ietekmē ēkas energoefektivitāti (piemēram, saskaņā ar EN 15232 standartu (33))

Fotoelementu (PV) sistēmas efektivitātes faktors (piemēram, saskaņā ar EN 15316-4-6 standartu (34))

Pienācīgi izmēri

Sistēmas lieluma vai jaudas pienācīgums, ņemot vērā ēkas vajadzības un raksturlielumus paredzamajos izmantošanas apstākļos

Nosaka optimālās vadības funkcijas, pamatojoties uz ēkas veidu, paredzēto izmantojumu, potenciālajiem enerģijas ietaupījumiem

Nosaka PV sistēmas optimālo lielumu, pamatojoties uz elektroenerģijas izmaksu samazināšanos, pieejamo uzstādīšanas platību un citiem iespējamiem ierobežojumiem

Pareiza uzstādīšana

Veids, kā sistēma būtu jāuzstāda ēkā, lai tā pareizi darbotos

Uzstādīšanu veic apmācīts un/vai sertificēts uzstādītājs

Uzstādīšanu veic apmācīts un/vai sertificēts uzstādītājs

Pienācīgs regulējums

Testēšanas un regulēšanas darbības sistēmā pēc uzstādīšanas reālos izmantošanas apstākļos

Testu secība, kas jāveic pēc uzstādīšanas, lai pārbaudītu, vai sistēma darbojas saskaņā ar specifikāciju

Testu secība, kas jāveic pēc uzstādīšanas, lai pārbaudītu, vai sistēma darbojas saskaņā ar specifikāciju

Pienācīga kontrole

Sistēmu vēlamā vai vajadzīgā vadības funkcija

Vadības funkciju tvērums

(Attiecīgā gadījumā) elektroenerģijas padeves kontrole (piemēram, uz tīklu, pašpatēriņam vai uzglabāšanai)

b)   Sistēmas, kas bija ietvertas darbības jomā jau pirms grozījuma

Tādu sistēmu gadījumā, kas bija ietvertas darbības jomā jau pirms grozījuma, dalībvalstis varētu apsvērt Direktīvas (ES) 2018/844 transponēšanu kā iespēju pārskatīt un, iespējams, atjaunināt piemērojamās sistēmas prasības. Proti, šāda pārskatīšana varētu būt iespēja pārliecināties, vai piemērojamās prasības pietiekami aptver ĒEED uzskaitītās dažādās jomas, un novērtēt, vai prasības varētu izvērst sīkāk. Komentāri, kas saņemti no Concerted Action ĒEED (35) Eiropas tīkla, liek domāt, ka i) piemērojamās prasības parasti galvenokārt attiecas uz komponenta līmeņa efektivitātes prasībām; un ii) ES atšķiras veids, kā tiek nodrošināta pārējo prasību izpilde (t. i., pareiza uzstādīšana, pienācīgi izmēri, regulējums un kontrole). Tādēļ dalībvalstis tiek mudinātas piedalīties šajā pārskatīšanā un attiecīgā gadījumā izmantot pieejamo labo praksi.

c)   Apsvērumi par saskaņā ar Ekodizaina direktīvu pieņemtajām regulām par konkrētiem ražojumiem

Ēku inženiertehniskās sistēmas ietver daudzus ražojumus, ko reglamentē regulas par konkrētiem ražojumiem, ar kurām īsteno 2009/125/EK (“Ekodizaina direktīva”). Saistībā ar regulām par konkrētiem ražojumiem, ar kurām īsteno Ekodizaina direktīvu un kuras attiecas uz ražojumiem, kas var ietilpt ēku inženiertehniskajās sistēmās, kuras definētas ĒEED 2. panta 3. punktā, ir jāuzsver, ka ĒEED 8. panta 1. punkta prasības attiecas uz ēkās uzstādītajām sistēmām kopumā, nevis uz atsevišķu komponentu efektivitāti, uz kuru attiecas regulas par konkrētiem ražojumiem, ar ko īsteno Ekodizaina direktīvu. Piemēram, ĒEED 8. panta 1. punkta prasību darbības joma attiecībā uz ēkas ūdens apkures sistēmu aptvertu visu sistēmu (apkures katlus, sadali un siltumstarojošos komponentus), savukārt, ja uz šo pašu sistēmu attiecinātu ekodizaina prasības, tās aptvertu tikai katlus.

Parasti ir lietderīgi veicināt efektīvu ražojumu uzstādīšanu, tomēr, ja ĒEED 8. panta 1. punkta prasības būtu piemērojamas ražojumiem, uz kuriem jau attiecas regulas par konkrētiem ražojumiem, ar ko īsteno Ekodizaina direktīvu, šīs prasības nedrīkst pārsniegt prasības, kas noteiktas regulās par konkrētiem ražojumiem, ar kurām īsteno Ekodizaina direktīvu, jo tās ir tieši piemērojami saskaņošanas pasākumi.

Ja tiktu aizliegti konkrēta tipa ražojumi, kas atbilst piemērojamām ekodizaina prasībām, tas pārsniegtu ĒEED prasīto un atļauto,, jo citu dalībvalstu ražojumus, kuri atbilst visām ekodizaina prasībām, nevarētu pārdot citu valstu tirgos, un tas ir preču brīvas aprites principa pārkāpums.

Tomēr dalībvalstis var konkrētos gadījumos ierobežot preču brīvu apriti ekoloģisku apsvērumu dēļ, bet tikai pēc tam, kad ir informējušas Komisiju (36). Tas atbilst Ekodizaina direktīvas 35.a apsvērumam (37) un 6. pantam (38).

2.4.1.3.   Sistēmu efektivitātes novērtēšanas un dokumentēšanas noteikumu transponēšana (ĒEED 8. panta 1. punkts)

a)   Sistēma vai mainītā daļa?

ĒEED 8. panta 9. punktā ir noteikts, ka tad, ja tiek uzstādīta, nomainīta vai modernizēta ēkas inženiertehniskā sistēma, ir jānovērtē un jādokumentē “mainītās daļas un, ja vajadzīgs, visas mainītās sistēmas kopējā energoefektivitāte”.

Tas nozīmē, ka

a)

visos gadījumos ir jānovērtē un jādokumentē mainītās daļas efektivitāte; piemēram, ja tiek nomainīts apkures sistēmas siltumģenerators, kas ir sistēmas modernizācija, būtu jānovērtē un jādokumentē jaunā siltumģeneratora efektivitāte;

b)

dažos gadījumos (t. i., ja vajadzīgs) ir jānovērtē un jādokumentē visas sistēmas efektivitāte; tas būtu jāveic šādās trīs situācijās:

i.

tiek uzstādīta jauna sistēma,

ii.

tiek nomainīta visa sistēma,

iii.

sistēmas daļai vai daļām tiek veikta nozīmīga modernizācija, kas var būtiski ietekmēt sistēmas vispārējo efektivitāti.

b) daļas i) un ii) punktā minētie gadījumi ir skaidri: ja tiek uzstādītā jauna sistēma vai pilnīgi nomainīta sistēma (neatkarīgi no tā, vai tas ir jaunā vai esošā ēkā), nepārprotami ir jānovērtē un jādokumentē visas (jaunās) sistēmas efektivitāte.

b) daļas iii) punktā minētajā gadījumā tiek nomainīta vai uzlabota sistēmas daļa vai daļas, tādējādi uzlabojot to energoefektivitāti. Tā kā šī daļa ir tik svarīga, rezultātā tiek uzlabota visas sistēmas efektivitāte. Šajā scenārijā būtu jānovērtē visas sistēmas efektivitāte. Piemēram:

a)

būtiska komponenta (piemēram, sistēmas siltumģeneratora) vai daudzu mazu komponentu (piemēram, visu ēkas siltumstarotāju) nomaiņu principā vajadzētu uzskatīt par nozīmīgu modernizāciju, jo tai var būt liela ietekme uz vispārējo efektivitāti;

b)

visas sistēmas aspektu izmainīšanu (piemēram, cauruļu izolācijas uzlabošanu, cauruļu nomaiņu, visu gaismas avotu nomaiņu, visu radiatoru nomaiņu) principā vajadzētu uzskatīt par nozīmīgu modernizāciju;

c)

tas pats attiecas uz jebkādu modernizāciju vai izmaiņām, kas skar sistēmas balansu.

Turpmāk norādītajos piemēros novērtēšanas pienākums nebūtu jāpilda:

a)

apkope un remonts, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt sistēmas drošu un optimālu darbību;

b)

nebūtiska sistēmas komponenta nomaiņa (piemēram, siltumstarotāja nomaiņa).

Jebkurā gadījumā dalībvalstis (nevis ēku un dzīvokļu īpašnieki) ir atbildīgas par tādu gadījumu noteikšanu savos tiesību aktos, kuros ir jānovērtē visas sistēmas efektivitāte un kuros ir jānovērtē tikai mainītās daļas efektivitāte.

Šajā kontekstā dalībvalstis var nodalīt dažādas ēkas un ēku daļas, uz ko var attiekties šie noteikumi. Tas var, piemēram, attiekties uz ēku veidu (piemēram, dzīvojamā vai nedzīvojamā ēka, privātmāja vai daudzdzīvokļu ēka). Tas var arī attiekties uz sistēmas lielumu, jo lielākas un sarežģītākas sistēmas gadījumā var būt atbilstošāk veikt sīkāku novērtējumu.

b)   Vispārējā efektivitāte

Sistēmas efektivitātes novērtēšanas un dokumentēšanas noteikumu izpratnē (mainītās daļas vai visas sistēmas) vispārējās efektivitātes novērtēšana nozīmē, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai izvērtētu un aprakstītu (mainītās daļas vai visas sistēmas) energoefektivitāti.

Termins “vispārējā” uzsver nepieciešamību attiecīgā gadījumā novērtēt visas sistēmas efektivitāti, nevis efektivitāti ražojuma vai komponenta līmenī. Tas nav tik būtiski gadījumā, kad novērtē mainītās daļas efektivitāti.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ēkas inženiertehniskās sistēmas, uz ko attiecas ĒEED 8. panta 9. punkts, vispārējās energoefektivitātes novērtēšana un dokumentēšana aptver vismaz vispārējo energoefektivitāti saskaņā ar 8. panta 1. punktu attiecībā uz sistēmas prasībām, kā arī aspektus, kuri var ietekmēt vispārējo energoefektivitāti pārējo prasību jomās (jo īpaši kontroles jomā). Tas nodrošinās. ka tiek novērtēta un dokumentēta atbilstība sistēmas prasībām, ka īpašnieks tiek informēts par šo atbilstību un ka ir iespējams pierādīt atbilstību (piemēram, ja ēka vai ēkas daļa tiek pārdota jaunam īpašniekam).

Efektivitāti var novērtēt dažādi. Dalībvalstīm jāprecizē, kāda pieeja būtu jāpiemēro. Šīs pieejas var stipri atšķirties atkarībā no dažādiem faktoriem (piemēram, aplūkotās sistēmas tipa, intervences veida, piemēram, uzstādīšanas, nomaiņas, modernizācijas utt.). Mazāk apjomīgi un ietekmīgi modernizācijas pasākumi nozīmē, ka varētu izmantot vienkāršākas novērtēšanas pieejas, piemēram, kad tiek reģistrēta intervence un nodrošināts, ka tiek apkopota visa attiecīgā tehniskā dokumentācija par komponentu(-iem). Lielākas intervences (parasti uzstādīšanas vai nomaiņas) gadījumā varētu būt nepieciešams sīkāks novērtējums par ietekmi uz sistēmu kopumā, piemēram, pamatojoties uz sistēmas efektivitātes simulāciju sistēmas projektēšanas laikā un uz sistēmas pamatspēju pārbaudi pēc uzstādīšanas.

Nosakot pieeju efektivitātes novērtēšanai, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība ĒEED 14. un 15. panta prasībām par apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspekcijām, jo īpaši saistībā ar prasību (attiecīgā gadījumā) novērtēt sistēmas spējas tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos. Piemēram, ja ir pieejamas vadlīnijas vai modeļi, kā inspicēt ēku inženiertehniskās sistēmas saskaņā ar ĒEED 14. un 15. pantu, efektivitātes novērtējumā saskaņā ar ĒEED 8. pantu var atsaukties uz šīm vadlīnijām vai modeļiem.

c)   Sistēmas efektivitātes dokumentēšana

ĒEED 8. panta 9. punktā ir noteikts, ka sistēmas (vai tās mainītās daļas) novērtējuma rezultāti ir jādokumentē un jānodod ēkas īpašniekam. Dalībvalstis var brīvi noteikt šīs dokumentācijas formu un saturu, kas var stipri atšķirties atkarībā no attiecīgā intervences veida. Tomēr šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dokumentācija atbilst veiktā novērtējuma tvērumam un ka to var izmantot, lai pārliecinātos par atbilstību minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas noteiktas ĒEED 8. panta 1. punktā, un lai veiktu energoefektivitātes sertifikāciju (sk. nākamo apakšiedaļu). Dalībvalstis var arī brīvi noteikt, kā dokumentācija ir jānodod ēkas īpašniekam.

d)   Saistība ar ēku energoefektivitātes prasībām un energoefektivitātes sertifikātiem

ĒEED 8. panta 9. punktā noteiktie pienākumi par sistēmas (vai mainītās daļas) efektivitātes dokumentēšanu ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka ēku īpašnieki saņem atjauninātu informāciju par ēku inženiertehnisko sistēmu efektivitāti. Šādu informāciju var izmantot, piemēram, energoefektivitātes sertificēšanai vai lai pārliecinātos par atbilstību minimālajām energoefektivitātes prasībām (piemēram, ja ēkai veic nozīmīgu atjaunošanu). Dalībvalstis var lemt par to, vai ēkas inženiertehniskās sistēmas (vai tās mainītās daļas) energoefektivitātes novērtējuma rezultātā ir jāizdod jauns energoefektivitātes sertifikāts (EPC).

2.4.2.   Apkures, gaisa kondicionēšanas, apvienotu apkures un ventilācijas un apvienotu gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšana (ĒEED 14. un 15. pants)

2.4.2.1.   Apkures un apvienotu apkures un ventilācijas sistēmu inspicēšana (ĒEED 14. pants)

a)   Inspicējamās sistēmas

ĒEED grozījums paplašina to sistēmu klāstu,, kuras inspicējamas saskaņā ar 14. panta 1. punktu, tajā iekļaujot arī apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas.

Dalībvalstīm vajadzētu savos tiesību aktos ietvert “apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas” definīciju.

Dalībvalstīm jānodrošina, lai šādu sistēmu definīcija ietver siltumsūkņus, un jānosaka, vai tie ietilpst ĒEED 14. vai 15. panta darbības jomā (sk. 2.3.2.4. iedaļu).

b)   Lietderīgā nominālā jauda

ĒEED 14. panta 1. punkts paredz inspicēt sistēmas, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kW. Pirms grozījuma izdarīšanas ĒEED robežvērtība, kas bija noteikta direktīvas 14. panta 1. punktā attiecībā uz apkures katla lietderīgās nominālās jaudas inspicēšanu, bija tikai 20 kW.

Šīs izmaiņas skar gan jaudas sliekšņvērtību (palielināta no 20 kW līdz 70 kW), gan to, kādi elementi jāapsver, nosakot jaudu. Pirms grozījuma rādītājs atsaucās tikai uz apkures katlu, savukārt tagad ĒEED norādīts, ka tas attiecas uz visu sistēmu kopumā. Arī attiecībā uz sistēmām ar vairākiem siltumģeneratoriem (piemēram, 1. un 2. tipa sistēmām, kā aprakstīts 2.2. iedaļā) būtu jāpiemēro ĒEED 14. panta 1. punktā noteiktais pienākums, ja kopējā nominālā jauda vairākiem siltumģeneratoriem, kas apkalpo vienu un to pašu platību vai ēkas daļu, pārsniedz 70 kW.

Kā norādīts Direktīvas (ES) 2018/844 39. apsvērumā, dalībvalstis var turpināt izmantot jau ieviestās inspekcijas, tostarp mazāku apkures sistēmu inspekcijas (t. i., ar lietderīgās nominālās jaudas robežvērtību no 20 kW līdz 70 kW). Ja dalībvalstis izlemj turpināt izmantot šādas inspekcijas, tām nav pienākuma šādas stingrākas prasības paziņot Komisijai.

c)   Sniegums tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos

Saskaņā ar ĒEED 14. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāpaplašina inspekcijas darbības joma, lai attiecīgos gadījumos ietvertu sistēmas novērtējumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos.

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kādas izmaiņas ir vajadzīgas inspicēšanas metodikā. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš inspicēšanas prasībām un vadlīnijām.

d)   Izņēmumi, pamatojoties uz energoefektivitātes līgumu vai vienošanos

Dalībvalstis var atjaunināt savus tiesību aktus, lai tajos ietvertu izņēmumus attiecībā uz ēkām, uz ko attiecas atrunāts energoefektivitātes kritērijs vai līgumiska vienošanās, kurā norādīts atrunāts energoefektivitātes līmeņa uzlabojums. Dalībvalstis var arī paredzēt izņēmumus attiecībā uz ēkām, ko pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators.

Ja dalībvalstis izlemj pieļaut šādus izņēmumus, tām būtu jānodrošina, lai jaunajos tiesību tiktu iekļauta “energoefektivitātes kritērija” vai “līgumiskas vienošanās, kurā norādīts atrunāts energoefektivitātes līmenis” definīcija.

Ja dalībvalstis izlemj iekļaut ĒEED 14. panta 2. punktā norādītos izņēmumus, tām ir jānodrošina, lai pieejas kopējā ietekme būtu līdzvērtīga to inspekciju ietekmei, kuras paredzētas ĒEED 14. panta 1. punktā.

Lai nodrošinātu šādu līdzvērtīgumu, dalībvalstīm ir ieteicams izmantot iespējas EED 18. panta īstenošanai, sagatavojot publiski pieejamu sarakstu ar sertificētiem/akreditētiem uzņēmumiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizstrādā publiski pieejami energoefektivitātes līgumu paraugi atbilstīgi EED XIII pielikumam.

Dalībvalstīs, kurām nav sertificētu/akreditētu uzņēmumu saraksta vai nav publiski pieejamu energoefektivitātes līgumu paraugu, līdzvērtīgums būtu jānosaka katrā gadījumā atsevišķi. Šāda scenārija gadījumā līgumslēdzējas puses varētu procesu atvieglot, sava līgumā iekļaujot pielikumu, kurā skaidri norādīti šādi aspekti no EED XIII pielikuma:

a)

garantētais ietaupījums, kas jāpanāk, īstenojot līgumā noteiktos pasākumus;

b)

līguma darbības termiņš un starpposma atskaites punkti, līguma laušanas nosacījumi un termiņi;

c)

atsauces datums, kurā konstatējams panāktais ietaupījums;

d)

pienākums pilnīgi īstenot līgumā noteiktos pasākumus un visu projekta laikā veikto izmaiņu dokumentācija;

e)

skaidri un pārredzami noteikumi par panākto garantēto ietaupījumu mērījumiem un pārbaudi, kvalitātes pārbaudēm un garantijām (ideālā gadījumā ar atsauci uz valsts vai ES standartiem).

e)   Brīvprātīgas prasības dzīvojamām ēkām

ĒEED 14. panta 5. punktā ir minēta iespēja dzīvojamās ēkās ieviest abas funkcijas (t. i., elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijas).

Dalībvalstīm, kas izlemj noteikt prasības attiecībā uz dzīvojamām ēkām, būtu arī skaidri jādefinē nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijas.

ĒEED 14. panta 5. punkts ir fakultatīvs (t. i., formulējumā ir izmantots vārds “var”) un neietver sīkāku informāciju par lietderīgās nominālās jaudas robežvērtībām. Tā vietā tas netieši atsaucas uz visām dzīvojamām ēkā neatkarīgi no to lieluma. Nosakot prasības, dalībvalstīm ir ieteicams ņemt vērā sistēmu tipu un ēku veidu atšķirības.

f)   Izņēmumi, pamatojoties uz ĒAKS vai nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijām

ĒEED no inspicēšanas atbrīvo ēku inženiertehniskās sistēmas, kas atbilst 14. panta 4. punktam (ēku automatizācijas un vadības sistēmas) un 14. panta 5. punktam (brīvprātīgas prasības dzīvojamām ēkām).

Dalībvalstīm ir jāatjaunina tiesību akti, lai iekļautu ĒAKS definīciju.

Dalībvalstis var izlemt samazināt robežvērtību, kuras gadījumā stājas spēkā prasība uzstādīt ĒAKS, kā norādīts ĒEED 14. panta 4. punktā. No inspicēšanas būtu jāatbrīvo arī tās ēkas, uz kurām attiecas jaunā prasība un kurās ir uzstādīta ĒAKS.

Dalībvalstis var izlemt inspicēšanas atbrīvojumu, attiecināt uz tādu atsevišķu ēku īpašniekiem, kuru sistēmu jauda nepārsniedz 290 kW un kurās ir uzstādīta ĒAKS saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktu. Dalībvalstīm, kas paplašina šo atbrīvojumu, būtu par to jāinformē Komisija, kad tās paziņo savus transponēšanas pasākumus.

Inspicēšanas atbrīvojumi būtu jāapsver arī dalībvalstīm, kas izvēlas noteikt prasības dzīvojamām ēkām.

g)   Alternatīvi pasākumi

ĒEED 14. panta transponēšanu dalībvalstīs, kas izlēmušas īstenot alternatīvus pasākumus, lielā mērā skar tikai darbības jomas, robežvērtību un izņēmumu izmaiņas (sk. 2.3.2.8. iedaļa). Dalībvalstis var turpināt īstenot tādu pašu pasākumu kopumu.

Dalībvalstīm, kas jau īsteno alternatīvus pasākumus, ir saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu jānodrošina, lai ieviestie pasākumi būtu līdzvērtīgi ĒEED 14. panta 1. punktā noteiktajiem pasākumiem. Šajā saistībā var būt nepieciešamība pielāgot alternatīvos pasākumus. Saskaņā ar ĒEED 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir Komisijai adresētā ziņojumā jādokumentē pasākumu līdzvērtīgums; ziņojums ir jānosūta pirms jebkādu jaunu vai pielāgotu pasākumu ieviešanas.

Ja kāda dalībvalsts kādā brīdī pēc ĒEED transponēšanas izlemj izmainīt esošo pasākumu kopumu vai tvērumu vai ieviest jaunus pasākumus, tai par šādām izmaiņām ir jāinformē Komisija. Šajā nolūkā dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojums par pasākumu līdzvērtīgumu pirms jauno vai pielāgoto pasākumu ieviešanas.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 katrai dalībvalstij ir jāiesniedz ĒEED noteiktie līdzvērtīguma ziņojumi tās nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) ietvaros. NEKP un progresa ziņojumu iesniegšanas grafiks ir norādīts 2.3.2.9. iedaļā.

Ja NEKP iesniegšanas brīdis dalībvalstij nav piemērots, tā var līdzvērtīguma ziņojumu iesniegt tieši Komisijai. Tomēr dalībvalstij ir jānodrošina, lai līdzvērtīguma ziņojums tiktu iekļauts arī NEKP nākamajā posmā.

2.4.2.2.   Gaisa kondicionēšanas un apvienotu gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu inspicēšana (ĒEED 15. pants)

Tāpat kā 14. pants arī ĒEED 15. pants ir jāintegrē valstu tiesību aktos. ĒEED 14. pantā noteiktie pienākumi ir tādi paši kā 15. pantā noteiktie pienākumi. Šā pielikuma noteikumi, kas attiecas uz 14. pantu, būtu pēc analoģijas jāpiemēro arī 15. panta kontekstā.

Informācija par ĒEED 15. panta transponēšanu ir sniegta šā pielikuma 2.4.2.1(a).–2.4.2.1(g). iedaļā:

a)

inspicējamās sistēmas (2.4.2.1. iedaļas a) punkts);

b)

lietderīgā nominālā jauda (2.4.2.1. iedaļas b) punkts);

c)

sniegums tipiskos ekspluatācijas apstākļos (2.4.2.1. iedaļas c) punkts);

d)

izņēmumi, pamatojoties uz energoefektivitātes līgumu vai vienošanos (2.4.2.1. iedaļas d) punkts);

e)

brīvprātīgas prasības dzīvojamām ēkām (2.4.2.1. iedaļas e) punkts);

f)

izņēmumi, pamatojoties uz ĒAKS vai nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības un efektīvas vadības funkcijām (2.4.2.1. iedaļas f) punkts);

g)

ĒEED 14. panta 3. punkta transponēšanas nodrošināšana – alternatīvi pasākumi (2.4.2.1. iedaļas g) punkts).

2.4.3.   Prasības par pašregulējošu ierīču un ĒAKS uzstādīšanu (ĒEED 8. panta 1. punkts, 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

2.4.3.1.   Prasību par pašregulējošu ierīču uzstādīšanu transponēšana (ĒEED 8. panta 1. punkts)

Saskaņā ar pienākumiem attiecībā uz pašregulējošu ierīču uzstādīšanu (ĒEED 8. panta 1. punkts)

a)

visas jaunās ēkas ir līdz transponēšanas termiņam jāaprīko ar pašregulējošām ierīcēm; tas būtu jānodrošina tādu ēku gadījumā, par kurām atļaujas pieteikumus iesniedz pēc transponēšanas termiņa;

b)

visas esošās ēkas, kurās pēc šo pienākumu transponēšanas valstī tiek nomainīti siltumģeneratori, ir jāaprīko ar pašregulējošām ierīcēm.

Šie pienākumi ir piemērojami, izņemot neregulārus/retus gadījumus, kad ir tehniski vai ekonomiski neiespējami uzstādīt šādas ierīces.

Dalībvalstīm būtu pienācīgi un laikus jāinformē par šīm prasībām, lai speciālisti varētu tās pietiekami savlaicīgi ņemt vērā, projektējot jaunas ēkas un gatavojoties siltumģeneratoru nomaiņai esošās ēkās.

Transponējot prasības par pašregulējošu ierīču uzstādīšanu, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai tiktu skaidri norādīta šādu ierīču paredzamā pašregulēšanas funkcija un lai tā atbilstu ĒEED 8. panta 1. punktā norādītajai, kā noteikts šā pielikuma 2.3.3. iedaļā.

ĒEED šī pašregulēšanas funkcija ir aprakstīta tehnoloģiski neitrāli. Tas nodrošina elastību attiecībā uz konkrētiem risinājumiem, kurus var izmantot šīs funkcijas nodrošināšanai. Lai gan šo elastību var uzskatīt par lietderīgu (jo tā ļauj projektētājiem un uzstādītājiem izvēlēties labākos risinājumus konkrētai ēkai vai ēkas daļai), dalībvalstis tiek arī mudinātas izdot sīkākas tehniskās norādes par pašregulācijas īstenošanu dažādajām sistēmām, kādas ir iespējamas, jo īpaši tām, kuras sastopamas visbiežāk. Tabulā 2.3.3.2. iedaļā ir sniegti daži piemēri.

Attiecībā uz regulēšanas tvērumu (t. i., telpas vai zonas līmenī) dalībvalstis arī tiek mudinātas izdot tehniskas norādes par gadījumiem, kuros zonas līmeņa regulēšana varētu palīdzēt speciālistiem veikt novērtējumu un varētu sekmēt prasību konsekventu īstenošanu valsts (vai attiecīgā gadījumā reģionālā) līmenī.

Gadījumos, kad dalībvalstis atļauj zonas līmeņa regulēšanu skaidri noteiktu kategoriju ēkās vai ēku daļās (sk. 2.3.3.2(b). iedaļu), tas būtu skaidri jānorāda prasību transponēšanā vai tehniskajās vadlīnijās, kas attiecas uz to īstenošanu.

2.4.3.2.   Prasību par ĒAKS uzstādīšanu transponēšana (ĒEED 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

ĒEED 14. panta 4. punktā un 15. panta 4. punktā ir minēts 2025. gads kā termiņš, līdz kuram nedzīvojamās ēkas ir jāaprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmām, kas atbilst minēto pantu nosacījumiem. Tomēr prasības, kas nodrošina uzstādīšanu, ir jātransponē līdz transponēšanas termiņam, t. i., 2020. gada 10. martam.

Transponējot ĒAKS uzstādīšanas prasības, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai vajadzīgo sistēmu spējas atbilstu gan i) ēkas automatizācijas un vadības sistēmu definīcijai ĒEED 2. panta 3.a punktā, gan ii) funkcijām, kas norādītas ĒEED 14. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 15. panta 4. punktā (sk. 2.3.3.1. iedaļu).

Lai gan nevajadzētu būt īpaši sarežģīti nodrošināt atbilstību ĒAKS definīcijai, konkrētās ēkās var būt grūti identificēt pieejamās funkcijas un to, kā tās atbilst ĒEED noteiktajām spējām. Viena iespēja, kā to varētu vienkāršot, ir šo funkciju sasaistīšana ar pieejamajos standartos (īpaši EN 15232) noteiktajām ĒAKS funkcijām un klasēm (39).

Jebkurā gadījumā dalībvalstis tiek mudinātas sniegt speciālistiem konkrētas tehniskās vadlīnijas. Šādas norādes palīdzētu speciālistiem novērtēt ĒAKS funkcijas un apzināt iespējamus trūkumus, kā arī sniegtu ieteikumus par to, kā efektīvi novērst trūkumus.

2.5.   Papildu apsvērumi par sistēmas prasībām, sistēmas efektivitātes novērtēšanu un dokumentēšanu, kā arī inspekcijām un ĒAKS

Šajā iedaļā tiks iztirzāta paraugprakse. Šeit sniegtā informācija un atsauces nav izsmeļošas un nav obligātas, tās sniegtas tikai informatīvos nolūkos.

2.5.1.   Prasību par ēku inženiertehniskajām sistēmām iespējamās interpretācijas (ĒEED 8. panta 1. punkts)

2.5.1.1.   Jaunas ēku inženiertehniskās sistēmas

ĒEED ir iekļautas divas jaunas ēku inženiertehniskās sistēmas: i) ēku automatizācijas un vadības sistēmas (ĒAKS); un ii) sistēmas elektroenerģijas ražošanai objektā. Turpmāk tabulās ir apkopots, kā šādas prasības varētu interpretēt, īstenojot ĒEED.

Attiecībā uz elektroenerģija ražošanu objektā tiek pieņemts, ka tas attiecas galvenokārt uz fotoelementu paneļiem. Tomēr ĒEED attiecas arī uz vējturbīnām (ja to lielums atļauj tās izmantot objektā) un mikrokoģenerācijas sistēmām.

8. tabula

ĒAKS: sistēmas prasību iespējamā interpretācija

Prasības veids

Iespējamās interpretācijas attiecībā uz ĒAKS

Noderīgas atsauces (40)

Vispārējā energoefektivitāte

Minimālās prasības attiecībā uz kontroles funkcijām, kas ietekmē ēkas energoefektivitāti. Šīs prasības var attiekties uz kontroles tvērumu (t. i., kuras sistēmas tiek kontrolētas) vai kontroles apmēru (vai detalizētību), vai abiem. Nosakot šīs prasības, var ietvert atsauces uz pieejamiem standartiem, piemēram, ĒAKS enerģijas klasēm, kas definētas EN 15232 standartā. Prasības var atšķirties atkarībā no ēkas veida (piemēram, dzīvojamā vai nedzīvojamā ēka) un no dažiem ēkas raksturlielumiem (piemēram, platības).

EN 15232 (41), EN 16947-1:2017 (42) un TR 16947-2 (43)

Pienācīgi izmēri

Izmēri šajā gadījumā neattiecas uz sistēmas lielumu (kā tas būtu dažu citu sistēmu gadījumā), bet vairāk uz to, kā ĒAKS plānojumu var pielāgot konkrētai ēkai. Mērķis ir panākt optimālu kompromisu starp izmaksām un funkcijām, ņemot vērā attiecīgās ēkas konkrētās vajadzības. Prasībās par izmēriem uzskaita visus būtiskos aspektus, kas būtu jāņem vērā, projektējot ĒAKS konkrētai ēkai (piemēram, paredzamo vai izmērīto patēriņu, ēkas lietojumu, ēkā uzstādītās ēkas inženiertehniskās sistēmas, ekspluatācijas un apkopes prasības), lai panāktu šādu optimālu kompromisu. Šo prasību ietvaros var būt lietderīgi atsaukties uz attiecīgajiem standartiem vai vadlīnijām.

ISO 16484-1:2010 (44)

Pareiza uzstādīšana

Prasības par pareizu uzstādīšanu ir vispārīga atsauce uz nepieciešamību nodrošināt, lai sistēma (šajā gadījumā ĒAKS) tiktu uzstādīta tā, ka tiek garantēta droša un optimāla darbība. Parasti tas ir saistīts ar prasībām par uzstādītāja kvalifikāciju (piemēram, sertificēts uzstādītājs) un konkrētām tehniskajām vadlīnijām.

EN 16946-1:2017 (45) un TR 16946-2 (46)

Pienācīgs regulējums

Regulējums attiecas uz i) sistēmas pēcuzstādīšanas testu, lai pārliecinātos par tās pareizu darbību, un ii) pieregulēšanu, sistēmai darbojoties reālos apstākļos. Šādām darbībām parasti ir vajadzīga cilvēka iejaukšanās, bet ĒAKS dod iespēju arī apsvērt pašreizējās ekspluatācijas pieejas, kas paredz šā procesa daļēju automatizāciju (47).

EN 16946-1:2017 (45) un TR 16946-2 (46); ISO 50003 (48)

Pienācīga kontrole

Šī kategorija galvenokārt attiecas uz kontrolētajām ēku inženiertehniskajām sistēmām (piemēram, apkures sistēmām), nevis ĒAKS, kuru galvenais mērķis ir kontrolēt citas sistēmas. Tomēr “pienācīga kontrole” šajā gadījumā var attiekties uz funkcijām, ko var piedāvāt ĒAKS, lai atbalstītu vai atvieglotu cilvēka īstenotu kontroli (piemēram, patēriņa datu atspoguļošanu vai jebkādu citu mijiedarbību ar ēkas operatoru un ēkas iemītniekiem).

EN 15232 (41), EN 16947-1:2017 (42) un TR 16947-2 (43)


9. tabula

Elektroenerģijas ražošana objektā: sistēmas prasību iespējamā interpretācija

Prasību veids

Iespējamā interpretācija attiecībā uz sistēmām elektroenerģijas ražošanai objektā

Noderīgas atsauces (49)

Vispārējā energoefektivitāte

Minimālās prasības attiecībā uz (uzstādītās) sistēmas efektivitāti elektroenerģijas ražošanas ziņā tipiskos ekspluatācijas apstākļos. Nosakot šīs prasības, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā piemērojamos standartus, jo īpaši no EPB standartu saraksta (sk. trešo sleju), un piemērojamo Ekodizaina regulu un Energomarķējuma regulu (50).

EN 15316-4-6 (51), EN 61724 (52) un IEC 61853-2:2016 (53) fotoelementu sistēmām, EN 15316-4-4 standarts (54) ēkā integrētai koģenerācijas sistēmai, EN 15316-4-10 (55) un IEC 61400-12-1 (56) vēja enerģijas ražošanas sistēmām

Pienācīgi izmēri

Izmēri vispirms var būt saistīti ar attiecīgās sistēmas ģenerēšanas jaudu. Viens no mērķiem var būt nodrošināt, lai šī jauda atbilstu attiecīgajām vajadzībām (piemēram, siltumslodzes projektēšana koģenerācijas telpu sildītājiem). Izmēri var būt saistīti arī ar sistēmas komponentu fiziskajiem izmēriem, ņemot vērā ierobežojumus, kas attiecas uz konkrēto ēku (57) (piemēram, atrašanās vietu, novietojuma virzienu, fotoelementu paneļu slīpumu, maksimālās jaudas punkta izsekošanas konfigurāciju, kabeļu lielumu utt.).

Projektētās siltumslodzes aprēķināšana: EN 12831-1 (58), ISO 15927-5:2004 (59)

Pareiza uzstādīšana

Prasības par pareizu uzstādīšanu ir vispārīga atsauce uz nepieciešamību nodrošināt, lai sistēma tiktu uzstādīta tā, ka tiek garantēta droša un optimāla darbība. Parasti tas ir saistīts ar prasībām par uzstādītāja kvalifikāciju (piemēram, sertificēts uzstādītājs) un konkrētām tehniskajām vadlīnijām. Fotoelementu sistēmu gadījumā šajā kontekstā var būt attiecināmi standarti, kas piemērojami ēkās integrētiem fotoelementiem (BIPV).

BIPV sistēmām, EN 50583-2 (60)

Pienācīgs regulējums

Regulējums attiecas uz i) sistēmas pēcuzstādīšanas testu, lai pārliecinātos par tās pareizu darbību, un ii) pieregulēšanu, sistēmai darbojoties reālos apstākļos.

PV sistēmām, IEC/EN 62446 (61)

Pienācīga kontrole

Šajā kontekstā “kontrole” attiecas uz sistēmas spēju kontrolēt savas darbības, ņemot vērā vides un ēkas parametrus. Visvairāk tas skar mikrokoģenerācijas sistēmas, jo tās vienlaikus ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju.

Neattiecas

a)   Iebūvētas apgaismes sistēmas

Apgaismes sistēmas jau bija ietvertas ēku inženiertehniskajās sistēmās pirms grozījuma, bet uz tām neattiecās noteikumi par sistēmas prasībām. Tagad pēc grozījuma ieviešanas attiecībā uz “iebūvētām” apgaismes sistēmām ir jānosaka sistēmas prasības. Kā paskaidrots 2.3.1.1. iedaļā, formulējuma atjauninājuma vienīgais mērķis ir precizēt darbības jomu. Darbības jomas jaunajā formulējumā ir uzsvērts, ka tvērums attiecas tikai uz tādu apgaismes aprīkojumu, kas ir uzstādīts, lai īstenotu projektēšanas laikā noteiktās apgaismojuma specifikācijas un izpildītu saistītās prasības.

10. tabula

Iebūvēta apgaisme: sistēmas prasību iespējamā interpretācija

Prasību veids

Iespējamās interpretācijas apgaismes sistēmu gadījumā

Noderīgas atsauces

Vispārējā energoefektivitāte

Minimālās prasības attiecībā uz visas iebūvētās apgaismes sistēmas efektivitāti, ņemot vērā attiecīgos parametrus. Piemēram, EN 15193-1:2017 standartā definēto LENI (apgaismojuma enerģijas skaitlisko rādītāju) var izmantot, lai izteiktu apgaismes sistēmu efektivitātes prasības.

EN 15193-1:2017 (62), CEN/TR 15193-2:2017 (63)

Pienācīgi izmēri

Apgaismes sistēmu gadījumā “pienācīgi izmēri” attiecas uz i) nepieciešamā apgaismojuma līmeņa noteikšanu, ņemot vērā attiecīgos parametrus (jo īpaši ēkas un tās telpu paredzēto lietojumu), un ii) šo prasību integrēšanu apgaismes sistēmu projektēšanas specifikācijās.

EN 12464-1 (64), CEN/TS 17165 (65)

Pareiza uzstādīšana

Elektroiekārtu, tostarp apgaismojuma, uzstādīšana saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem noteikumiem.

Neattiecas

Pienācīgs regulējums

Regulējums šajā gadījumā var attiekties uz i) pārliecināšanos, vai apgaismes sistēmu funkcionalitāte atbilst projektēšanas specifikācijām, jo īpaši kontroles ziņā, un ii) jebkādu vajadzīgo pieregulēšanu.

Tāpat kā nākamajā rindā

Pienācīga kontrole

Šajā kontekstā “kontrole” attiecas uz apgaismes sistēmas spēju kontrolēt apgaismojuma līmeni, ņemot vērā vides (piemēram, dienasgaisma) un ēkas (piemēram, izmantotība) parametrus.

CEN/TR 15193-2 (66), CIE 222:2017 (67)

2.5.1.2.   Sistēmas, kas bija ietvertas darbības jomā jau pirms grozījuma

Telpu apkures, telpu dzesēšanas, mājsaimniecības karstā ūdens un ventilācijas sistēmas tika aptvertas jau saskaņā ar ĒEED. Tomēr ĒEED transponēšana sniedz iespēju šīs prasības atjaunināt.

11. tabula

Telpu apkure: sistēmas prasību iespējamā interpretācija

Prasību veids

Iespējamās interpretācijas telpu apkures sistēmu gadījumā (68)

Noderīgas atsauces (69)

Vispārējā energoefektivitāte

Šajā kontekstā vispārējā energoefektivitāte attiecas uz visa enerģijas transformācijas procesa efektivitāti siltumģeneratoros, siltuma sadali ēkā, siltuma izstarošanu atsevišķās ēkas telpās un – attiecīgā gadījumā – siltumenerģijas uzkrāšanu. Tā neskar tikai siltumģeneratoru efektivitāti vien un var ietvert prasības, kas attiecas uz citām sistēmas daļām (piemēram, sadales cauruļu tīkla izolāciju).

EN 15316 standartu sērija, piemēram, EN 15316-1 (70), EN 15316-2 (71), EN 15316-3 (72), EN 15316-4-1 (73), EN 15316-4-2 (74), EN 15316-4-5 (75), EN 15316-4-8 (76), EN 15316-5 (77)

Pienācīgi izmēri

Apkures sistēmu gadījumā “pienācīgi izmēri” attiecas uz i) apkures vajadzību noteikšanu, ņemot vērā attiecīgos parametrus (jo īpaši ēkas un tās telpu paredzēto lietojumu), un ii) šo prasību integrēšanu apkures sistēmu projektēšanas specifikācijās.

EN 12831-1 (78), EN 12831-3 (79), M8-2. un M8-3. modulis, EN 12828 (80), EN 14337 (81), EN 1264-3:2009 (82)

Pareiza uzstādīšana

Pareiza uzstādīšana attiecas uz nepieciešamību nodrošināt, ka sistēma spēs darboties saskaņā ar projekta specifikācijām. Pareizu uzstādīšanu var nodrošināt, balstoties uz, piemēram, valsts tehniskajām vadlīnijām, ražojuma ražotāja dokumentāciju, uzstādītāju sertifikāciju.

EN 14336 (83), EN 1264-4 (84) EN 14337 (81)

Pienācīgs regulējums

Šajā gadījumā regulējums attiecas uz sistēmas testēšanu un pieregulēšanu reālos apstākļos (85), jo īpaši tāpēc, lai pārbaudītu un, iespējams, pieregulētu sistēmas funkcijas, kuras var ietekmēt efektivitāti (piemēram, kontroles spējas, sk. turpmāk).

EN 15378-1 (86), EN 14336 (83), EN 15378-3 (87)

Pienācīga kontrole

Attiecas uz kontroles funkcijām, ar kādām var būt aprīkotas apkures sistēmas nolūkā optimizēt efektivitāti, piemēram, siltumstarotāju siltumjaudas automātisku regulēšanu atsevišķās telpās, sistēmas temperatūras regulēšanu, pamatojoties uz ārējo temperatūru (laikapstākļu kompensācija) vai laika grafikiem, dinamisko un statisko hidraulisko balansēšanu, sistēmu darbības uzraudzību, ūdens/gaisa plūsmas regulēšanu atkarībā no vajadzībām.

EN 15500-1 (88), EN 15316-2 (71), EN 15232 (89), telpu sildītāju energomarķējuma noteikumi (90)


12. tabula

Telpu dzesēšana: sistēmas prasību iespējamā interpretācija

Prasību veids

Iespējamās interpretācijas telpu dzesēšanas sistēmu gadījumā (91)

Noderīgas atsauces

Vispārējā energoefektivitāte

Šajā kontekstā vispārējā energoefektivitāte attiecas uz visa enerģijas pārveides procesa efektivitāti aukstumģeneratoros, aukstuma sadali ēkā, aukstumstarojumu atsevišķās ēkas telpās un – attiecīgā gadījumā – aukstuma uzkrāšanu. Tā neskar tikai aukstumģeneratoru efektivitāti vien, bet var ietvert prasības, kas attiecas uz citām sistēmas daļām (piemēram, sadales cauruļu tīkla izolāciju).

EN 16798 standartu sērija attiecībā uz dzesēšanas sistēmām, piemēram, EN 16798-9 (92), EN 16798-13 (93), EN 16798-15 (94)

Pienācīgi izmēri

Izmēri attiecas uz dzesēšanas sistēmas optimālajiem izmēriem, pamatojoties uz ēkas un tās telpu dzesēšanas vajadzībām.

EN 1264-3: (95)

Pareiza uzstādīšana

Pareiza uzstādīšana attiecas uz nepieciešamību nodrošināt, ka sistēma spēs darboties saskaņā ar projekta specifikācijām. Pareizu uzstādīšanu var nodrošināt, balstoties uz, piemēram, valsts tehniskajām vadlīnijām, ražojuma ražotāja dokumentāciju, uzstādītāju sertifikāciju.

EN 1264-4 (96)

Pienācīgs regulējums

Šajā gadījumā regulējums attiecas uz sistēmas testēšanu un pieregulēšanu reālos apstākļos (97), jo īpaši tāpēc, lai pārbaudītu un, iespējams, pieregulētu sistēmas funkcijas, kuras var būtiski ietekmēt efektivitāti (piemēram, kontroles funkcijas, sk. turpmāk).

EN 16798- (98)

Pienācīga kontrole

Attiecas uz kontroles funkcijām, ar kādām var būt aprīkotas telpu dzesēšanas sistēmas nolūkā optimizēt efektivitāti, piemēram, aukstumstarotāju dzesēšanas jaudas automātiska regulēšana atsevišķās telpās.

EN 15500-1 (99), EN 15316-2 (100), EN 15232 (101)


13. tabula

Ventilācija: sistēmas prasību iespējamā interpretācija

Prasību veids

Iespējamās interpretācijas ventilācijas sistēmu gadījumā

Noderīgas atsauces (102)

Vispārējā energoefektivitāte

Attiecas uz visas ventilācijas sistēmas energoefektivitāti, ņemot vērā, piemēram, ventilatoru energoefektivitāti, ventilācijas kanālu tīkla raksturlielumus, siltuma atgūšanu.

EN 16798-3 (103), EN 16798-5-1 (104), EN 16798-5-2 (105)

Pienācīgi izmēri

Izmēri attiecas uz ventilācijas sistēmas optimālajiem izmēriem, pamatojoties uz ēkas un tās telpu ventilācijas vajadzībām.

EN 16798-7 (106), CEN/TR 14788 (107), CR 1752 (108)

Pareiza uzstādīšana

Pareiza uzstādīšana attiecas uz nepieciešamību nodrošināt, ka sistēma spēs darboties saskaņā ar projekta specifikācijām. Pareizu uzstādīšanu var nodrošināt, balstoties uz, piemēram, valsts tehniskajām vadlīnijām, ražojuma ražotāja dokumentāciju, uzstādītāju sertifikāciju.

Neattiecas

Pienācīgs regulējums

Šajā gadījumā regulējums attiecas uz sistēmas testēšanu un pieregulēšanu reālos apstākļos (109), jo īpaši tāpēc, lai pārbaudītu sistēmas komponentus un funkcijas, kuri var ietekmēt efektivitāti (piemēram, kanālu hermētiskumu).

EN 12599 (110), EN 16798-17 (111), EN 14134 (112)

Pienācīga kontrole

Attiecas uz kontroles funkcijām, ar kādām var būt aprīkotas ventilācijas sistēmas nolūkā optimizēt efektivitāti, piemēram, gaisa plūsmas modulāciju.

EN 15232 (113), EN 15500-1 (114)

2.5.2.   Sistēmas energoefektivitātes novērtējums un dokumentēšana (ĒEED 8. panta 9. punkts)

2.5.2.1.   Energoefektivitātes novērtējuma tvērums

2.4.1.3(a) iedaļā ir sniegti norādījumi par to, kā interpretēt energoefektivitātes novērtējuma tvērumu (mainītā daļa salīdzinājumā ar visu sistēmu) saskaņā ar ĒEED 8. panta 9. punktu. Viens papildu apsvērums ir tas, ka būtu lietderīgi nodrošināt daļēju saskaņošanu starp ĒEED 8. panta 1. punktu un 8. panta 9. punktu. Proti, tas nozīmē, ka sistēmas modernizācijai saskaņā ar ĒEED 8. panta 1. punktu vajadzētu parasti būt arī sistēmas modernizācijai saskaņā ar ĒEED 8. panta 9. punktu, ja vien nav pamatojuma rīkoties citādi. Tomēr dalībvalstis var vēlēties atkāpties no šādas pieejas attiecībā uz mazākiem un nebūtiskākiem modernizācijas gadījumiem, kā rezultātā varētu tikt dokumentēta sistēmas mainītās daļas efektivitāte, bet netiktu piemērotas nekādas sistēmas prasības.

2.5.2.2.   Vispārējais sniegums

2.4.1.3(b) iedaļā ir sniegti norādījumi par to, kā interpretēt vispārējo sniegumu un kā noteikt vispārējā snieguma novērtējuma tvērumu. Proti, saistībā ar attiecīgajām ēku inženiertehniskajām sistēmām ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt atbilstību inspicēšanas praksei saskaņā ar ĒEED 14. un 15. pantu. Papildu apsvērums ir tāds, ka gadījumā, ja sistēmas uzstādīšanas, nomaiņas un modernizācijas rezultātā tiek piemērotas sistēmas prasības, dalībvalstīm var būt lietderīgi nodrošināt daļēju saskaņošanu starp testiem, ko veic saistībā ar atbilstību sistēmas regulēšanas prasībām, un testiem, kuri var būt nepieciešami, lai novērtētu vispārējo energoefektivitāti dokumentēšanas vajadzībām.

2.5.2.3.   Sistēmas snieguma dokumentācija

Kā minēts 2.4.1.3(c) iedaļā, dalībvalstis var brīvi noteikt (sistēmas snieguma) dokumentācijas formātu un saturu, ko nodod ēkas īpašniekiem, ja vien šāda dokumentācija ietver pilnīgu sistēmas vispārējā snieguma novērtējumu. Būtu lietderīgi, ja šī informācija tiktu sniegta, uzsverot ēkas inženiertehniskās sistēmas atbilstību piemērojamām prasībām. To varētu panākt, izmantojot kontrolsarakstu, kurā izklāstītas piemērojamās sistēmas prasības un to novērtēšanas pieeja, kā arī rezumēti novērtējuma rezultāti (tostarp testi vidējos vai tipiskos apstākļos).

Kā minēts 2.4.1.3(d) iedaļā, dalībvalstis var lemt par to, vai ēkas inženiertehniskās sistēmas (vai tās mainītās daļas) energoefektivitātes novērtējuma rezultātā ir jāizdod jauns energoefektivitātes sertifikāts (EPC). Tomēr dalībvalstis tiek mudinātas pieprasīt jaunu EPC, ja var tikt ietekmēta visas sistēmas efektivitāte (t. i., uzstādīšanas, nomaiņas vai nozīmīgu modernizāciju gadījumos), jo šādos gadījumos, visticamāk, tiks ietekmēta arī visas ēkas efektivitāte.

Dalībvalstīm var būt arī lietderīgi ņemt vērā esošās nacionālās vadlīnijas (115) un attiecīgo ES projektu rezultātus (116).

2.5.3.   Inspekcijas (ĒEED 14. un 15. pants)

2.5.3.1.   Apmācības vajadzību apzināšana

Tā kā ir paplašināta ĒEED darbības joma, dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai ir vajadzīga jauna vai papildu apmācība. Tas īpaši attiecas uz tām kompetences jomām, kas saistītas ar tipiskiem vai vidējiem ekspluatācijas apstākļiem.

Dalībvalstīm būtu arī jālemj par to, vai apmācībai ir nepieciešama atjaunota akreditācija. Būtu jāsagatavo arī apmācības nodrošināšanas kalendārs.

2.5.3.2.   Ziņojumu sniegšanas metodikas izmaiņas

Dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešamība atjaunināt ziņojumu sniegšanas metodiku, ziņojumu veidlapas, datubāzes utt.

2.5.3.3.   Izmaiņas datubāzē

Dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešamība atjaunināt vai modernizēt ziņojumu datubāzi (ja tāda ir) un ziņošanas mehānismus.

Ja sistēmas ir atbrīvotas saskaņā ar ĒEED 14. panta 2. un 6. pantu, datubāzē jābūt iespējai reģistrēt šo izņēmumu spēkā esības periodu.

2.5.3.4.   Izmaiņas kvalitātes nodrošināšanas mehānismā

Dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešamība atjaunināt vai modernizēt kvalitātes nodrošināšanas procesu. Ziņojumi, visticamāk, kļūs garāki, tādēļ var būt vajadzīgi papildu resursi.

2.5.4.   Ēku automatizācijas un vadības sistēmas: prasības attiecībā uz jaukta lietojuma ēkām un apkopi (ĒEED 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts)

2.5.4.1.   Jaukta lietojuma ēkas

Prasības uzstādīt ĒAKS attiecas tikai uz nedzīvojamām ēkām. Tās ir ēkas, ko neizmanto dzīvošanai, bet citiem mērķiem (t. i., biroju ēkas, veselības aprūpes ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, izglītības ēkas, viesnīcas un restorāni utt.).

Attiecībā uz jaukta lietojuma ēkām, t. i., ēkām, kurām ir gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās daļas (piemēram, dzīvojamās ēkas ar veikaliem pirmajā stāvā), dalībvalstis var noteikt piemērotāko pieeju. Tomēr tām būtu jāņem vērā turpmāk izklāstītās vadlīnijas, lai nepieļautu juridiskas nepilnības.

Ja sistēmas ir integrētas (t. i., nedzīvojamās daļas un dzīvojamās daļas izmanto vienas un tās pašas sistēmas) un lietderīgā nominālā jauda pārsniedz robežvērtību, dalībvalstīm ir šādas iespējas:

a)

piemērot prasības visai ēkai;

b)

piemērot prasības tikai nedzīvojamām daļām;

c)

piemērot prasības tikai nedzīvojamām daļām, ja attiecīgā “nedzīvojamās daļas” nominālā jauda pārsniedz robežvērtību (117).

Ja sistēmas ir atsevišķas (t. i., nedzīvojamām daļām un dzīvojamām daļām ir atsevišķas sistēmas) un nedzīvojamo daļu sistēmu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz robežvērtību, prasības būtu jāpiemēro vismaz nedzīvojamām daļām.

2.5.4.2.   ĒAKS apkope

Tāpat kā tas ir jebkuras ēkas inženiertehniskās sistēmas gadījumā, ĒAKS būtu pienācīgi jāuztur, lai nodrošinātu to pareizu darbību, jo īpaši saistībā ar to spēju prognozēt, atklāt un risināt citu ēkas inženiertehnisko sistēmu neoptimālu vai nepareizu darbību.

Tādēļ ir svarīgi, lai ĒAKS, tāpat kā pārējās ēkas inženiertehniskās sistēmas, tiktu uzraudzītas visā to darbmūžā, lai pārbaudītu to sniegumu un vajadzības gadījumā ieviestu izmaiņas. Šis problēmjautājums ir labi zināms, un pastāv dažādas, gan nozariskas (118), gan nacionālas (119) shēmas, kā arī attiecīgie standarti (120), kas palīdz ĒAKS pienācīgā uzturēšanā.

3.   NOTEIKUMI PAR ELEKTROMOBILITĀTI

3.1.   Mērķis: atbalsts elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izvietošanai

Uzlādes infrastruktūras neesība neļauj ES izplatīties elektrotransportlīdzekļiem. Jauno noteikumu mērķis ir paātrināt šīs infrastruktūras blīvāka tīkla attīstību. Ēkas var efektīvi veicināt elektromobilitāti, jo īpaši, ja uzmanība tiek pievērsta privātajam sektoram (autostāvvietām privātās ēkās vai blakus tām), kur notiek līdz pat 90 % no uzlādes. ĒEED papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (121), kas cita starpā nosaka tehniskās specifikācijas alternatīvo degvielu infrastruktūrai, tostarp uzlādes punktiem, un nosaka dalībvalstīm prasību pieņemt nacionālo regulējumu to ieviešanas nodrošināšanai.

3.2.   Elektromobilitātes noteikumu darbības joma

Ar Direktīvas (ES) 2018/844 1. pantu ĒEED 8. pantā tiek ieviesti jauni noteikumi par elektromobilitāti. Šie noteikumi ir saistīti ar prasībām par uzlādes punktu un kabeļkanālu infrastruktūras uzstādīšanu, kā apkopots turpmāk tabulā.

14. tabula

Elektromobilitātes prasību kopsavilkums

Darbības joma

Dalībvalsts pienākums

Jaunas ēkas

un

ēkas, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu

Nedzīvojamās ēkas ar vairāk nekā 10 stāvvietām

Jānodrošina vismaz 1 uzlādes punkta uzstādīšana

Jānodrošina kabeļkanālu infrastruktūras uzstādīšana vismaz 1 no 5 stāvvietām

Dzīvojamās ēkas ar vairāk nekā 10 stāvvietām

Jānodrošina kabeļkanālu infrastruktūras uzstādīšana katrai autostāvvietai

Esošām ēkām

Nedzīvojamās ēkas ar vairāk nekā 20 stāvvietām

Jānosaka prasības uzlādes punktu minimālā skaita uzstādīšanai – piemērojams no 2025. gada

Dalībvalstīm ir arī jāparedz pasākumi, lai vienkāršotu uzlādes punktu izvietošanu jaunās un esošās ēkās un lai novērstu iespējamos regulatīvos šķēršļus.

Visi ĒEED noteiktie pienākumi, kas attiecas uz elektromobilitāti, ir jauni. Šīs iedaļas mērķis ir dalībvalstīm izskaidrot, kā šie noteikumi pareizi transponējami valsts tiesību aktos.

3.3.   Izpratne par elektromobilitātes noteikumiem

3.3.1.   Stāvvietas (ĒEED 8. panta 2.–8. punkts)

ĒEED noteikto pienākumu darbības joma attiecas uz konkrētām stāvvietām, resp., tām, kas izvietotas autostāvvietās:

a)

ar minimālu stāvvietu skaitu un

b)

atrodas blakus konkrētu veidu ēkām.

3.3.2.   Kad pienākumi stājas spēkā? (ĒEED 8. panta 2. un 5. punkts)

3.3.2.1.   Pamatkritēriji

Pienākumi uzstādīt uzlādes punktus vai kabeļkanālu infrastruktūru stājas spēkā atkarībā no tā, vai ēka ir jauna, tai tiek veikta nozīmīga atjaunošana vai tā ir esoša. Direktīvā nav noteikts, kas ir atbildīgs par uzlādes punktu un kabeļkanālu infrastruktūras uzstādīšanu (t. i., īpašnieks vai īrnieks). Tas dalībvalstīm būtu jānosaka savos transponēšanas tiesību aktos. Ja notiek nozīmīga atjaunošana, pienākumi var stāties spēkā arī tad, ja atjaunošanas pasākumi ietver ēkas elektroinfrastruktūru vai autostāvvietu.

Prasības attiecībā uz jaunām ēkām un ēkām, kam veic nozīmīgu atjaunošanu, ir piemērojamas tikai ēkām

a)

ar automašīnu stāvvietām ar vairāk nekā 10 stāvvietām un tad,

b)

ja autostāvvieta atrodas ēkā vai fiziski blakus tai.

Ja notiek nozīmīga atjaunošana, prasība ir piemērojama tikai tad, ja atjaunošanas pasākumi ietver autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru (ja autostāvvieta atrodas ēkā (122)). Dalībvalstis var apsvērt iespēju noteiktu minimālās informācijas prasības par atļauju izdošanas procedūrām, kas ļauj pārbaudīt, vai šis nosacījums ir stājies spēkā.

3.3.2.2.   Ēkas, kam ir gan dzīvojamā, gan nedzīvojamā funkcija

ĒEED neietver nevienu tiešu noteikumu, kas reglamentē elektromobilitātes prasību piemērošanu ēkām, kurām ir gan dzīvojamā, gan nedzīvojamā funkcija (piemēram, dzīvojamā ēka ar komerctelpām pirmajā stāvā), tādēļ dalībvalstis var šiem gadījumiem noteikt piemērotāko pieeju (123).

3.3.3.   Terminu nozīme (ĒEED 8. panta 2.–8. punkts)

Vairāki termini ir īpaši būtiski un ne vienmēr ir skaidri definēti.

Autostāvvieta – ĒEED nav sniegta skaidra definīcija. Tomēr ĒEED kontekstā “autostāvvieta”, neaptver, piemēram, ielas stāvvietas uz koplietošanas ceļiem.

Dzīvojama/nedzīvojama – ĒEED šis nošķīrums tiek izmantots, bet tas nav definēts. Par “dzīvojamām” ir jāuzskata vienģimenes un daudzdzīvokļu ēkas. “Nedzīvojamas” ēkas ietver ēkas, ko neizmanto dzīvošanai, bet citiem mērķiem (t. i., biroju ēkas, veselības aprūpes ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, izglītības ēkas, viesnīcas un restorāni utt.).

Elektroinfrastruktūra (ēkai/autostāvvietai) – ĒEED nav sniegta skaidra definīcija. Tomēr ar to būtu jāsaprot ēkas vai autostāvvietas elektrosistēma (vai nu visa, vai kāda tās daļa), kas ietver elektroinstalācijas, ietaises un saistīto aprīkojumu.

Nozīmīga atjaunošana ir definēta ĒEED 2. panta 10. punktā (124). Šī definīcija ir piemērojama arī ĒEED noteikumiem attiecībā uz elektromobilitāti.

Fiziski blakus – ĒEED nav sniegta skaidra definīcija.

Jēdziens “fiziski blakus” ir būtisks tad, ja autostāvvieta neatrodas ēkā, bet vienalga ir nepārprotami saistīta ar ēku.

A priori jēdziens “fiziski blakus” netieši nozīmē, ka autostāvvietas perimetrs vismaz vienā vietā saskaras ar ēkas perimetru.

Savos tiesību aktos definējot, kādos gadījumos ir pienākums izvietot uzlādes punktus un kabeļkanālu infrastruktūru ēkās ar fiziski blakus esošām autostāvvietām, dalībvalstis var ņemt vērā vairākus papildu kritērijus, piemēram:

a)

vai pastāv fizisks/tehnisks savienojums starp autostāvvietu un ēku;

b)

vai autostāvvietu izmanto tikai vai galvenokārt ēkas iemītnieki;

c)

vai uz autostāvvietu un ēku attiecināmas jebkādas kopīgas īpašumtiesības?

Dalībvalstis var daļēji elastīgi interpretēt jēdzienu “blakus esošs” un to, kā risināt konkrētus gadījumus; dalībvalstis tiek mudinātas šos trīs kritērijus ņemt vērā, transponējot un īstenojot šo pienākumus.

Proti, var būt situācijas, kad autostāvvieta nav tieši fiziski blakus ēkai (piemēram, tā atrodas pāri ielai vai no ēkas to nodala zaļā zona), bet tai ir skaidra īpašumtiesību un/vai lietojuma saikne ar ēku. Tas nozīmētu, ka pienākumi ir relevanti un pienācīgi (piemēram, daudzdzīvokļu ēku gadījumā stāvvietas pieder iemītniekiem, kuri tās izmanto).

Turpmāk tabulā ir sniegti piemēri situācijām, kurās varētu piemērot minētos kritērijus.

15. tabula

Iespējamas saiknes starp ēkām un autostāvvietām

Kritērijs

Situācija

Piezīme

Piemēri

Fizisks/tehnisks savienojums

 

Autostāvvietai un ēkai ir viena un tā pati elektroinfrastruktūra

Parasti pienākumi ir relevanti: pastāv liela iespējamība, ka ēkai un autostāvvietai ir viens īpašnieks.

Iepirkšanās centra vai koplietotas dzīvojamās ēkas autostāvvieta

 

Autostāvvieta atrodas blakus ēkai, un tai ir atsevišķa elektroinfrastruktūra

Novērtējums būs atkarīgs no īpašumtiesībām un/vai lietojuma.

Publiska vai privāta koplietošanas autostāvvieta kopā ar vairākām tuvākajām ēkām.

Izmantojums

 

Ēkas lietotāji ir autostāvvietas lietotāji

Parasti ir atbilstīgi piemērot pienākumus saistībā ar autostāvvietu.

Uzņēmuma autostāvvieta, ko izmanto uzņēmuma darbinieki.

Īpašumtiesības

 

Ēkai un autostāvvietai ir viens un tas pats īpašnieks(-i)

Šādās situācijās parasti būs piemērojami pienākumi attiecībā uz autostāvvietu.

Nedzīvojamā ēka un uzņēmumam piederoša autostāvvieta; stāvvietas, kas pieder daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašniekiem.

 

Ēkai un autostāvvietai ir atšķirīgi īpašnieki

Būs atkarīgs no autostāvvietas izmantojuma; lielākajā daļā gadījumu ir atbilstīgi piemērot pienākumus attiecībā uz autostāvvietu

Uzņēmumam piederoša nedzīvojamā ēka, un autostāvvieta, ko izmanto tikai vai galvenokārt uzņēmuma darbinieki; autostāvvieta tiek nomāta

3.3.4.   Prasības uzstādīt uzlādes punktu minimālo skaitu (ĒEED 8. panta 3. punkts)

Papildus ĒEED 8. panta 2. un 5. punktā noteiktajām uzstādīšanas prasībām saskaņā ar 8. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jānosaka prasības uzstādīt uzlādes punktu minimālo skaitu visās nedzīvojamās ēkās ar vairāk nekā 20 stāvvietām. Šīm prasībām ir jāstājas spēkā līdz 2025. gada 1. janvārim.

Prasībās, kas ir jānosaka līdz 2020. gada 10. martam, ir vismaz jāparedz uzlādes punktu minimālais skaits katrā nedzīvojamā ēkā ar vairāk nekā 20 stāvvietām. Dalībvalstis var arī brīvi pieņemt plašākas prasības (piem., arī prasības par kabeļkanālu infrastruktūras uzstādīšanu vai uzlādes punktu minimālo skaitu nedzīvojamām ēkām ar 20 vai mazāk stāvvietu vai dzīvojamām ēkām).

Šo prasību pieņemšana līdz 2020. gada 10. martam nodrošinās, ka ēku īpašnieku (125) rīcībā būs gandrīz 5 gadi (no 2020. gada 10. marta līdz 2024. gada 31. decembrim), kura laikā viņi var īstenot vajadzīgos pasākumus savu ēku atbilstības nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu uzlādes punktu samērīgu un atbilstīgu izvietošanu, dalībvalstīm, nosakot minimālo skaitu, būtu jāņem vērā dažādi faktori (126):

a)

attiecīgie valsts, reģionālie un vietējie nosacījumi un

b)

iespējamās dažādās vajadzības un apstākļi atkarībā no apgabala, ēkas veida, sabiedriskā transporta seguma un citiem attiecināmiem kritērijiem.

Dalībvalstis var nolemt, ka jāinventarizē autostāvvietas ar vairāk nekā 20 vietām, lai apzinātu tās, uz kurām attiektos šīs prasības.

Prasības, ko dalībvalstis noteiks saskaņā ar ĒEED 8. panta 3. punktu, būs atsevišķi piemērojamas katrai tādai nedzīvojamai ēkai ar autostāvvietu, kura ir esoša 2025. gada 1. janvārī un kurai ir vairāk nekā 20 stāvvietas.

Dalībvalstis varētu noteikt uzlādes punktu minimālo skaitu, cita starpā ņemot vērā dalībvalstī 2024. gada beigās (datumā, pēc kura stājas spēkā ĒEED 8. panta 3. punktā noteiktās prasības (127)) reģistrēto elektrotransportlīdzekļu aptuveno skaitu.

Saistībā ar jaunām ēkām vai ēkām, kam veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk nekā 20 stāvvietām – ja 8. panta 2. punktā noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz kabeļkanālu infrastruktūru, atšķiras no dalībvalsts noteiktajām prasībām atbilstīgi ĒEED 8. panta 3. punktam, abas prasības ir piemērojamas un jāņem vērā.

3.3.5.   Direktīva 2014/94/ES

ĒEED un Direktīva 2014/94/ES viena otru papildina. Abās ir noteikumi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izvietošanu, bet atšķiras to darbības jomas un dalībvalstīm piemērotie pienākumi.

Direktīvā 2014/94/ES ir noteikts vispārējais tiesiskais regulējums (128) alternatīvo degvielu infrastruktūras (kas ietver elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru) standartizācijai un ieviešanai, tostarp lietotāju informēšanai, savukārt ĒEED ir noteiktas konkrētas prasības par elektrotransportlīdzekļu infrastruktūras uzstādīšanu konkrētās ēkās.

Direktīva 2014/94/ES attiecas uz visiem uzlādes punktiem (129) (gan publiskajiem, gan privātajiem, tostarp tiem, kas nav ēkā vai fiziski blakus ēkai). ĒEED 8. pants attiecas tikai uz elektromobilitāti saistībā ar stāvvietām autostāvvietās, kas ir ēkās vai fiziski blakus ēkām (gan publiskām, gan privātām).

Direktīva 2014/94/ES nosaka uzlādes punktu definīciju (ietverot parastas jaudas un lieljaudas uzlādes punktus), nosaka uzlādes punktiem kopīgas tehniskās specifikācijas un pilnvaro Komisiju šajā saistībā ar deleģētajiem aktiem pieņemt papildu standartus un prasības (130). ĒEED ir atsauces uz šīm definīcijām un specifikācijām.

Direktīvā 2014/94/ES dalībvalstīm prasīts pieņemt valsts politikas regulējumus un tajos noteikt valsts mērķus attiecībā uz publisku un privātu uzlādes staciju ieviešanu (131). Direktīvas 2014/94/ES 4. pantā ir noteiktas vairākas minimālās prasības saistībā ar uzlādes punktu uzstādīšanu, darbību un izmantošanu.

ĒEED ir noteiktas īpašas uzstādīšanas prasības (attiecībā uz nedzīvojamām un dzīvojamām ēkām, kas ir jaunas vai kam veic nozīmīgu atjaunošanu) un pienākums dalībvalstīm noteikt prasības par uzlādes punktu minimālo skaitu konkrētās esošās ēkās.

Saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES dalībvalstīm bija savi valsts politikas regulējumi jāpaziņo Komisijai līdz 2016. gada 18. novembrim. Tur noteiktajiem valsts mērķrādītājiem ir jānodrošina, ka līdz 2020. gada 31. decembrim tiek izveidots atbilstošs skaits publiski pieejamu uzlādes punktu, lai panāktu, ka elektrotransportlīdzekļi var cirkulēt vismaz pilsētu/piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās, kā arī attiecīgos gadījumos dalībvalstu noteiktos tīklos. ĒEED noteiktās uzstādīšanas prasības, kas attiecas uz jaunām ēkām un nozīmīgām atjaunošanām, būs piemērojamas no 2020. gada 10. marta, savukārt dalībvalstu noteiktās prasības attiecībā uz esošām ēkām ir jāpiemēro ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES Komisijai ir jāuzrauga, lai katrā dalībvalstī līdz 2025. gada 31. decembrim tiktu ieviests papildu skaits publiski pieejamu uzlādes punktu, vismaz TEN-T pamattīklā, pilsētu/piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās. Dalībvalstīm ir arī jāveic pasākumi sava valsts politikas regulējuma ietvaros, lai veicinātu un atvieglotu tādu uzlādes punktu ierīkošanu, kas nav publiski pieejami.

Direktīva 2014/94/ES attiecas uz visu tipu uzlādes infrastruktūru, proti, gan elektrotransportlīdzekļiem, gan arī autobusiem (132), kravas automobiļiem un kuģiem. ĒEED faktiski attiecas tikai uz vieglo automobiļu un mikroautobusu uzlādes infrastruktūru.

Lai gan Direktīva 2014/94/ES galvenokārt attiecas uz “publiski pieejamiem uzlādes punktiem”, tā ietver arī vairākus noteikumus, kas attiecas uz visiem uzlādes punktiem, gan publiskiem, gan privātiem (tostarp tiem, kas ir, un tiem, kuri nav publiski pieejami). Ir prasības, kas ir piemērojamas uzlādes punktiem, kurus uzstāda saskaņā ar ĒEED:

a)

saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāveicina un jāatvieglo tādu uzlādes punktu ierīkošana, kas nav publiski pieejami;

b)

saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 4. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, lai visi parastās jaudas un lieljaudas uzlādes punkti atbilstu Direktīvas 2014/94/ES II pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām;

c)

saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 12. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiesiskais regulējums ļauj izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju visiem ar mājsaimniecību vai ēku saistītajiem uzlādes punktiem.

3.4.   Vadlīnijas par elektromobilitātes noteikumu transponēšanu

3.4.1.   Pareizas transponēšanas nodrošināšana (ĒEED 8. panta 2.–8. punkts)

Dalībvalstīm ir jātransponē visi šie pienākumi līdz transponēšanas datumam, t. i., 2020. gada 10. martam. Tas ietver nacionālo prasību noteikšanu attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu minimālo skaitu esošu nedzīvojamo ēku autostāvvietās, lai gan tām nav jāstājas spēkā līdz pat 2025. gadam (133).

Dažas definīcijas izriet no Direktīvas 2014/94/ES, tādēļ tām jau vajadzētu būt transponētām valsts tiesību aktos, tostarp

 

elektrotransportlīdzeklis (jeb uzlādējams elektrotransportlīdzeklis (PEV  (134))) ir definēts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 2. punktā; elektrotransportlīdzeklis ir “mehānisks transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar spēka piedziņu, kas ietver vismaz vienu neperiferiālu elektrisku mehānismu kā enerģijas pārveidotāju ar elektrisku uzlādējamu enerģijas uzkrāšanas sistēmu, kuru iespējams uzlādēt ārēji”; šī definīcija ietver dažādu tipu elektrotransportlīdzekļus, tostarp vieglos elektroautomobiļus un motociklus;

 

uzlādes punkts ir definēts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 3. punktā kā “saskarne, kas spēj vienā reizē uzlādēt vienu elektrotransportlīdzekli vai spēj vienā reizē apmainīt akumulatoru vienam elektrotransportlīdzeklim.”

Direktīva 2014/94/ES definē arī “parastas jaudas” (2. panta 4. punkts) un “lieljaudas” (2. panta 5. punkts) uzlādes punktus.

Transponējot ĒEED 8. panta noteikumus, dalībvalstis var brīvi izvēlēties noteikt (vai nenoteikt) to, vai izvietojamiem uzlādes punktiem ir jābūt parastas jaudas vai lieljaudas uzlādes punktiem saskaņā ar Direktīvā 2014/94/ES noteiktajām definīcijām.

Tomēr ĒEED ietver šādu jaunu definīciju, kas ir jātransponē:

 

kabeļkanālu infrastruktūra  (135) ir “elektrības kabeļiem paredzēti kanāli” (ĒEED 8. panta 2. punkts); šis formulējums ir jāsaprot plaši, tostarp attiecībā uz kabeļkanālu infrastruktūru, kas piestiprināta pie sienām.

3.4.2.   Izņēmumi (nepiemērošana) (ĒEED 8. panta 4. un 6. punkts)

Uz prasībām uzstādīt uzlādes punktus un kabeļkanālu infrastruktūru attiecas vairāki iespējami izņēmumi (nepiemērošana). Šie izņēmumi ir izklāstīti ĒEED 8. panta 4. un 6. punktā.

3.4.2.1.   Dalībvalstu rīcības brīvība nenoteikt un nepiemērot prasības MVU

Saskaņā ar ĒEED 8. panta 4. punktu dalībvalstis var izlemt nenoteikt un nepiemērot ĒEED 8. panta 2. un 3. punktā minētās prasības ēkām, kuras pieder maziem un vidējiem uzņēmumi (MVU) un kurās tie uzturas. Tie ir noteikti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (136) pielikuma I sadaļā, kā minēts ĒEED 8. panta 4. punktā.

3.4.2.2.   Dalībvalstu rīcības brīvība nepiemērot prasības konkrētu kategoriju ēkām

Transponēšanas laikā dalībvalstis var izlemt konkrētās situācijās nepiemērot 8. panta 2., 3. un 5. punktā minētos pienākumus. Šie gadījumi ir izsmeļoši uzskaitīti ĒEED 8. panta 6. punktā.

3.4.3.   Uzlādes punktu uzstādīšanas prasību definēšana un noteikšana (ĒEED 8. panta 2., 3. un 5. punkts)

3.4.3.1.   Uzlādes punktu tehniskās prasības

Uzlādes punktiem, ko izvieto saskaņā ar ĒEED, ir jāatbilst Direktīvas 2014/94/ES II pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām, kā arī jebkādiem papildu tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES – tie ietver parasta jaudas un lieljaudas uzlādes punktus un L kategorijas mehānisko transportlīdzekļu (divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu) (137) uzlādes punktus.

Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 4. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai parastās jaudas un lieljaudas uzlādes punkti atbilstu vismaz II pielikuma 1.1. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām un konkrētām drošības prasībām, kas ir spēkā valsts līmenī.

Transponējot ĒEED (jo īpaši 8. panta 2., 3. un 5. punktu), dalībvalstis var brīvi izvēlēties, vai noteikt vai nenoteikt to, vai izvietojamiem uzlādes punktiem ir jābūt parastas jaudas vai lieljaudas uzlādes punktiem saskaņā ar Direktīvā 2014/94/ES definīcijām.

3.4.3.2.   Citas prasības

Var būt piemērojamas papildu prasības atkarībā no ēkas un – daudzos gadījumos – no tā, vai uzlādes punkts būs vai nebūs publiski pieejams (138).

Prasības attiecībā uz elektromobilitāti būtu arī jāaplūko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (139) kontekstā; šī direktīva nosaka tirgus struktūru akumulatoru (tostarp transportlīdzekļu akumulatoru) efektīvai integrēšanai elektroenerģijas sistēmā. Tomēr, lai transportlīdzekļi sistēmai nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu ar viedās uzlādes un sistēmas “transportlīdzeklis-tīkls” palīdzību (140), uzlādes infrastruktūrai un pamatā esošajai elektroenerģijas infrastruktūrai būtu jāatbilst šīm vajadzībām.

Ja ir transponētas ĒEED prasības, valsts tiesību aktos varētu ietvert kādu vai visus šādus papildu elementus:

a)

kabeļkanālu infrastruktūras specifikācijas (141);

b)

ugunsdrošības specifikācijas (142);

c)

uzlādes punktu specifikācijas (143), tostarp saistībā ar personu ar invaliditāti piekļuvi (144);

d)

prasības saistībā ar īpašu stāvvietu infrastruktūru elektriskajiem velosipēdiem, tostarp (elektriskajiem) kravas velosipēdiem, un transportlīdzekļiem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (145);

e)

prasības saistībā ar viedajiem mēraparātiem (146);

f)

prasības saistībā ar viedo uzlādi (147);

g)

prasības, kas sekmētu transportlīdzekļu akumulatoru kā elektroenerģijas avotu izmantošanu (“transportlīdzeklis-tīkls”) (148);

h)

publiski pieejamu uzlādes punktu gadījumā – prasības saistībā ar ad hoc uzlādi un uzlādes cenu pārredzamību (149);

i)

prasības saistībā ar uzlādes punktu operatoru izvēles brīvību iegādāties elektroenerģiju no jebkura ES elektroenerģijas piegādātāja (150) un iespēja lietotājiem slēgt līgumu ar piegādātāju, kas nav struktūra, kura piegādā elektroenerģiju mājsaimniecībai vai telpām (151).

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kādā mērā šādas konkrētas tehniskās uzstādīšanas prasības ir jāparedz valsts tiesību aktos.

Uzlādes punktu izvietošanas vienkāršošana

Saskaņā ar ĒEED 8. panta 7. punktu dalībvalstīm ir jāparedz pasākumi nolūkā vienkāršot uzlādes punktu ierīkošanu jaunās un esošās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās un novērst iespējamus regulatīvos šķēršļus, tostarp atļauju izdošanas un apstiprināšanas procedūras (152). Šis pienākums ir jāizpilda, transponējot ĒEED valsts tiesību aktos ne vēlāk kā līdz transponēšanas termiņam.

3.4.3.3.   Pretrunīgi stimuli un administratīvie sarežģījumi (153)

Ilgstošas un sarežģītas apstiprināšanas procedūras var būt nozīmīgs šķērslis īpašniekiem un īrniekiem, kas uzstāda uzlādes punktus esošās vairāku īrnieku dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Vajadzīgo apstiprinājumu saņemšana var radīt kavējumus vai nepieļaut uzstādīšanu.

Prasības par “tiesībām pieslēgties” vai “tiesībām uzlādēt” nodrošina, ka jebkuram īrniekam un līdzīpašniekam ir iespēja uzstādīt elektrotransportlīdzekļa uzlādes punktu bez nepieciešamības saņemt (iespējami sarežģītu) piekrišanu no izīrētāja vai no citiem līdzīpašniekiem.

Piemēram, Spānijā tiesību akti ļauj līdzīpašniekiem uzstādīt uzlādes punktu privātai lietošanai atsevišķā stāvvietā, ja pirms tam ir informēta līdzīpašnieku biedrība. Līdzīpašnieki nedrīkst aizliegt šādu uzstādīšanu. Uzstādīšanas un saistītās elektroenerģijas patēriņa izmaksas sedz persona, kura ir uzstādījusi uzlādes punktu.

3.4.4.   Ilgtspēja (ĒEED 8. panta 8. punkts)

Saskaņā ar ĒEED 8. panta 8. punktu dalībvalstīm ir jāizskata nepieciešamība pieņemt saskaņotus politikas virzienus par ēkām, saudzējošu (vai aktīvu) un videi nekaitīgu mobilitāti, kā arī pilsētvides plānošanu.

Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas (SUMP) iniciatīva ir ES pilsētu mobilitātes politikas stūrakmens. Elektromobilitātes agrīna integrēšana saskaņā ar SUMP pieņemto mobilitātes plānu izstrādē var palīdzēt īstenot ĒEED 8. panta 8. punkta mērķus.

SUMP paredz ilgtermiņa, daudzdisciplīnu un vispusīgu pieeju, aptverot visus transporta veidus, lai palīdzētu risināt tādas problēmas kā sastrēgumi, gaisa un trokšņa piesārņojums, klimata pārmaiņas, ceļu negadījumi, ietekme uz veselību, pieejamība personām ar invaliditāti un vecāka gadu gājuma personām, publiskās telpas neefektīva izmantošana un uzlabota dzīves kvalitāte. To papildina SUMP vadlīnijas un vispusīga informācija par SUMP, kas pieejama Eltis tīmekļa vietnes sadaļā “Mobilitātes plāni” – pilsētu mobilitātes novērošanas centrs (154). Vairāk nekā 1 000 pilsētas jau ir īstenojušas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus, un šī koncepcija ir apliecinājusi savu vērtību, pulcējot kopā dažādas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas pilsētu mobilitātes plānošanas jomā.

Šajā kontekstā 2016. gadā starpvaldību sadarbības ietvaros tika sākta ES pilsētprogramma ar vispārējo mērķi iekļaut pilsētu dimensiju politikas virzienos, kas skar pilsētas, lai panāktu labāku regulējumu, labāku finansējumu un labākas zināšanas par pilsētām Eiropā. Pilsētprogrammu īsteno ar partnerībām valdību daudzlīmeņu sadarbības veidā, un viena no partnerībām ir koncentrēta uz pilsētu mobilitāti. Tās mērķis ir ierosināt risinājumus, lai uzlabotu pamatnosacījumus Eiropas pilsētu mobilitātei, tostarp problēmjautājumiem saistībā ar tehnoloģiju attīstību, un veicināt aktīvu transporta veidu izmantošanu, kā arī sabiedriskā transporta uzlabošanu.

Dalībvalstīm, kurām nav prasību vai vadlīniju par velosipēdu stāvvietām, būtu vismaz jāizstrādā vadlīnijas vietējām iestādēm par velosipēdu stāvvietu prasību ietveršanu būvniecības noteikumos un pilsētvides plānošanas politikas virzienos. Šādām vadlīnijām vajadzētu ietvert gan kvantitatīvus (t. i., stāvvietu skaits), gan kvalitatīvus elementus.

3.4.5.   Ilgtermiņa politikas un finanšu pasākumi (ĒEED 2.a pants)

Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt politikas un finanšu pasākumus arī saistībā ar to ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijām (ĒEED 2.a pants). Tās var atbalstīt un paātrināt elektromobilitātes infrastruktūras ierīkošanu esošās ēkās nozīmīgas atjaunošanas gadījumos (8. panta 2. un 5. punkts), kā arī palīdzēt izpildīt 8. panta 3. punktā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz nedzīvojamām ēkām, ņemot vērā, ka situācija attiecīgajos tirgos laika gaitā, visticamāk, attīstīsies un pakāpeniski tiks pārvarētas konkrētas pašreizējās tirgus nepilnības.

4.   NOTEIKUMI PAR PRIMĀRĀS ENERĢIJAS FAKTORU APRĒĶINĀŠANU

4.1.   Mērķis: primārās enerģijas faktoru aprēķināšanas pārredzamība

Ēkas energoefektivitāte ir jāizsaka ar skaitlisku norādi par primārās enerģijas izmantošanu, kas ir enerģija, kura vajadzīga ēkas enerģijas vajadzību nodrošināšanai. “Primāro enerģiju” aprēķina no piegādāto enerģijas plūsmu daudzumiem, izmantojot primārās enerģijas pārrēķina koeficientus (PEK) vai svēruma faktorus (155). Enerģijas plūsmas ietver elektroenerģiju no tīkla, gāzi no tīkliem un šķidro kurināmo vai granulas (visus ar to attiecīgajiem primārās enerģijas pārrēķina koeficientiem), kas ēkai piegādātas tās inženiertehnisko sistēmu vajadzībām, kā arī objektā uz vietas saražoto siltumu un elektroenerģiju.

Saskaņā ar ĒEED dalībvalstis ir atbildīgas par PEK aprēķināšanu dažādiem ēkās izmantotajiem enerģijas nesējiem. PEK aprēķināšanu var ietekmēt tas, kādus resursus valstī izmanto elektroenerģijas ražošanai, cik efektīvi tiek ražota elektroenerģija spēkstacijās, cik liels ir atjaunojamo energoresursu īpatsvars un tas, kāda aprēķina metodika izmantota. Pieredze ir parādījusi, ka dalībvalstu paziņotie dati būtiski atšķiras un ka PEK noteikšanas procedūras ne vienmēr ir pārredzamas.

Lai sasniegtu ēku energoefektivitātes politikas mērķus, būtu jāuzlabo energoefektivitātes sertifikātu pārredzamība, nodrošinot, ka ir noteikti un tiek konsekventi piemēroti visi aprēķiniem vajadzīgie parametri, gan attiecībā uz energoefektivitātes minimālajām prasībām, gan sertifikāciju.

ĒEED I pielikuma 2. punkta mērķi ir ieviest caurredzamu PEK aprēķināšanu, piešķirt centrālo nozīmi ēkas norobežojošām konstrukcijām un pievērsties objektā un ārpus tā esošajiem atjaunojamiem energoresursiem (156).

4.2.   Primārās enerģijas faktoru aprēķināšanas tvērums

ĒEED I pielikums ir grozīts, lai uzlabotu pašreiz izmantoto 33 dažādu reģionālo un valsts energoefektivitātes aprēķināšanas metodiku pārredzamību un konsekvenci.

Proti, ĒEED I pielikuma 2. punkts ir grozīts, lai i) labāk atspoguļotu ar ēkas tipisku izmantošanu saistītās enerģijas vajadzības, ņemot vērā attīstību celtniecības jomā, un ii) papildinātu aspektus, kas jāņem vērā, nosakot PEK.

Saskaņā ar 3. pantu ir jāpieņem nacionālā metodoloģija ēku energoefektivitātes aprēķināšanai. Direktīvas 3. panta noteikumi un noteikumi, kas saistīti ar izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķināšanu (4. un 5. pants (157)), nemainās.

4.3.   Izpratne par noteikumiem par primārās enerģijas faktoru aprēķināšanu

4.3.1.   Enerģijas vajadzības, kas ir jāņem vērā (ĒEED I pielikuma 2. punkta pirmā daļa)

Lai aprēķinātu ēkas energoefektivitāti, vispirms būtu jānosaka enerģijas vajadzības. Tās attiecas uz enerģijas daudzumu (neatkarīgi no tās avota), kas ir jāpiegādā, lai uzturētu paredzētos telpu apstākļus. Ēkas enerģijas vajadzību noteikšana ir svarīgs posms energoefektivitātes aprēķināšanā, un to paredz arī metodika par izmaksu ziņā optimālo līmeni. Tad sistēmas robežas tiek pakāpeniski paplašinātas: no enerģijas vajadzībām līdz enerģijas patēriņam, tad līdz piegādātajai enerģijai un visbeidzot līdz primārajai enerģijai.

ĒEED ir noteikts, ka ir jāņem vērā tādas enerģijas vajadzības kā enerģija telpu apkurei, telpu dzesēšanai, mājsaimniecības karstajam ūdenim, ventilācijai, apgaismojumam un, iespējams, citām jomām, atspoguļojot “ēkas inženiertehnisko sistēmu” paplašināto definīciju (ĒEED 2. panta 3. punkts). Tāpat kā ēku enerģijas patēriņu gadījumā, dalībvalstis var izlemt, vai energoefektivitātes aprēķināšanā ņemt vērā papildu enerģijas vajadzības saistībā ar ēkas inženiertehnisko sistēmu paplašināto definīciju. Dalībvalstis arī tiek aicinātas ņemt vērā, ka būtiska enerģijas patēriņa daļa visās ēkās ir ēku iebūvētais apgaismojums, jo īpaši nedzīvojamo ēku sektorā.

Šis noteikums uzsver, ka enerģijas vajadzību aprēķina rezultātā ir jāuzlabojas veselības, telpu gaisa kvalitātes un komforta līmenim, ko dalībvalstis noteikušas valsts vai reģionālā līmenī, aprēķinot enerģijas vajadzības (158). Šiem elementiem (159) ir ļoti liela nozīme, jo ĒEED ēkas ir definētas kā konstrukcijas, kurās enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai. Turklāt efektīvākas ēkas nodrošina augstāku komforta līmeni un labklājību iemītniekiem un uzlabo veselīga telpu mikroklimata apstākļus. Šīs prasības nav jaunas, jo ĒEED jau (pirms grozījuma) noteica vispārīgus telpu mikroklimata apstākļus, kas jāņem vērā, nosakot energoefektivitātes minimālās prasības (4. pants).

Izmaksu ziņā optimālā līmeņa aprēķins ir jāizstrādā tā, lai būtu skaidri redzamas gaisa kvalitātes un komforta atšķirības, kā noteikts Deleģētajā regulā (ES) Nr. 244/2012. Lai nepieļautu Eiropas ēku fonda telpu gaisa kvalitātes, komforta un sanitāro apstākļu pasliktināšanos, minimālo energoefektivitātes prasību pakāpeniska pastiprināšana, kas izriet no koncepcijas “gandrīz nulles enerģijas ēkas” (NZEB) ieviešanas visā Eiropā, ir jāpapildina ar pienācīgām stratēģijām, kas veltītas telpu mikroklimata kvalitātei (160).

4.3.2.   PEK noteikšana (ĒEED I pielikuma 2. punkta otrā daļa)

ĒEED ir precizēts, ka PEK vai svēruma faktoru pamatā var būt valsts, reģionālās vai vietējās gada, sezonas vai mēneša svērtās vidējās vērtības vai cita specifiskāka informācija, kas darīta pieejama atsevišķām centralizētām sistēmām. Tādējādi tiek tieši atzīts dalībvalstīm šobrīd pieejamais elastīgums PEK noteikšanā.

Viens piemērs ir saistīts ar pieeju attiecībā uz elektroenerģijas (un zināmā mērā centralizētās siltumapgādes) tīkliem, kur apkures gadījumā varētu būt lietderīgāk izmantot sezonālus vai mēneša elektroenerģijas faktorus, nevis vienu gada vidējo vērtību. Līdzīgi arī fotoelementu komponentu elektroenerģijas ražošanā labāk aprakstīt sezonāli. Nosakot PEK, var ņemt vērā arī vietējos apstākļus, lai aprēķinātu ēku energoefektivitāti.

4.3.3.   Ēkas norobežojošo konstrukciju optimālas energoefektivitātes panākšana (ĒEED I pielikuma 2. punkta trešā daļa)

ĒEED I pielikuma 2. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai, piemērojot primārās enerģijas un svēruma faktorus, tiktu panākta ēkas norobežojošo konstrukciju optimāla energoefektivitāte. Kopējā energopieprasījuma samazināšanai ir izšķiroša nozīme ēkas energoefektivitātes optimizēšanā. Šajā kontekstā jāapsver arī ēkas norobežojošas konstrukcijas (161). Turklāt ēku inženiertehniskajām sistēmām un ēku automatizācijas un vadības sistēmām (ĒAKS) ir vēl lielāka ietekme un tās visvieglāk ir optimizēt kopā ar efektīvām ēku norobežojošām konstrukcijām.

Saskaņā ar Komisijas ieteikumu par gandrīz nulles enerģijas ēku veicināšanu (162) atjaunojamo energoresursu enerģijai un efektivitātes pasākumiem būtu jādarbojas kopā.

4.3.4.   Objektā un ārpus tā esoši atjaunojamie energoresursi (ĒEED I pielikuma 2. punkta ceturtā daļa)

ĒEED nosaka, ka dalībvalstis, nosakot PEK, var ņemt vērā atjaunojamos energoresursus (AER), ko piegādā ar enerģijas nesēja starpniecību, un AER, kurus ražo un izmanto objektā. Noteikumi neparedz pieeju attiecībā uz objektā un ārpus tā esošiem AER, proti, dalībvalstis var aprēķināt PEK atbilstīgi vietējiem vai valsts apstākļiem (163).

ĒEED ir skaidri paredzēta iespēja, nosakot PEK, ņemt vērā atjaunojamos energoresursus. Šajā saistībā ir lietderīgi ņemt vērā vairākus apsvērumus:

a)

objektā ražotā enerģija samazina ar piegādāto enerģiju saistīto primāro enerģiju;

b)

primārās enerģijas faktoru aprēķināšana ietver gan ēkai piegādāto neatjaunojamo energoresursu, gan atjaunojamo energoresursu enerģiju (kopējais PEK);

c)

primārās enerģijas sadalīšana neatjaunojamos un atjaunojamos komponentos ļauj salīdzināt rezultātus starp elektroenerģiju no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem kurināmajiem;

d)

nošķiršana starp atjaunojamās un neatjaunojamās primārās enerģijas faktoriem var palīdzēt cilvēkiem izprast ēkas enerģijas patēriņu.

Turklāt ĒEED ir precizēts, ka ir iespējams ņemt vērā atjaunojamos energoresursus (ko piegādā ar enerģijas nesēja starpniecību un ražo objektā), ja primārās enerģijas faktoru aprēķinu piemēro nediskriminējoši.

Parasti nediskriminācija paredz, ka līdzīgas situācijas nedrīkstētu kvalificēt atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nedrīkstētu aplūkot vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva pamata. Tas ļauj dalībvalstīm izvēlēties savai konkrētajai situācijai vislabāk piemērotos nosacījumus, ņemot vērā attiecīgos valsts apstākļus (164).

Viena iespēja, kā nodrošināt, lai objektā un ārpus tā esošajiem un atjaunojamiem energoresursiem tiktu piemērota līdzvērtīga pieeja, ir šāda: no kopējā primārās enerģijas faktora (neatjaunojamo energoresursu faktors) atskaita atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru; tādējādi ēku energoefektivitātes aprēķina nepilnības nevar ietekmēt nacionālo vai reģionālo atjaunojamo energoresursu enerģijas politiku.

Līdzīgā kārtā dalībvalstis var ievērot principu, ka atjaunojamos energoresursus nedrīkst diskriminēt salīdzinājumā ar neatjaunojamiem. Viena iespēja, kā nodrošināt nediskriminējošu pieeju, ir nodrošināt, ka dati, metodikas (t. i., kā dalībvalstis parasti apietas ar specifiskiem PEK aprēķināšanas aspektiem, piem., cik bieži tiek pārskatītas vērtības, vai tiek izvēlētas retrospektīvas vai perspektīvas vērtības, kā tiek noteiktas tīkla robežas, kādas ir PEK variācijas laika gaitā utt.) un atjaunojamo un neatjaunojamo energoresursu PEK aprēķināšanas pamatpieņēmumi ir caurredzami.

Turpmāk tabulā ir aprakstītas iespējamās situācijas un sniegti piemēri nediskriminējošai pieejai attiecībā uz objektā un ārpus tā esošiem AER.

16. tabula

Pieeja objektā un ārpus tā esošiem AER – piemēri

Piemēri

Vai situācija ir līdzvērtīga?

Vai pieeja AER ir līdzvērtīga/nediskriminējoša?

Objektā

Ārpus objekta

Situācija nav pilnībā līdzvērtīga.

Ārpus objekta esoši AER ir savienoti ar tīklu, kas, visticamāk, piegādā ēkai elektroenerģiju no dažādiem avotiem.

Pat ar vienu un to pašu tehnoloģiju (piemēram, fotoelementu paneļiem) rezultāti varētu atšķirties.

Rezultāti var būtiski atšķirties atkarībā no pieejas ārpus objekta esošiem AER.

Daži no jautājumiem, kas jāņem vērā, ir šādi:

—

no jebkāda tīkla (piemēram, elektroenerģija vai centralizētā siltumapgāde) padotā enerģija parasti ir no dažādiem avotiem,

—

salīdzinot situācijas, jāņem vērā tikai tehnoloģija (vai tehnoloģiju kombinācija), bet arī energoavotu struktūra; tādēļ AER būtu jāatspoguļo PEK vērtību aprēķināšanā,

—

atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara atskaitīšana no PEK (neatjaunojamo energoresursu PEK) varētu palīdzēt nodrošināt, ka pieeja objektā un ārpus tā esošajiem AER ir pozitīvi līdzvērtīga,

—

ir svarīgi, lai dati, metodika, un atjaunojamo un neatjaunojamo energoresursu PEK aprēķināšanas pamatpieņēmumi būtu caurredzami.

Piemēram, fotoelementu paneļi

PEK = 0

Objektā saražoto AER enerģiju atskaita no piegādātās enerģijas

Liels AER īpatsvars tīklā (piemēram, fotoelementu paneļu parks)

PEK = 1

Piemēram, centralizētās siltumapgādes tīkls ar lielu AER īpatsvaru (piemēram, saules, vēja enerģija)

PEK = 0,5

Situācija nav pilnībā līdzvērtīga.

4.4.   Primārās enerģijas faktoru aprēķināšanas noteikumu transponēšana

Dalībvalstis tiek mudinātas pārskatīt savus būvnormatīvus un, ja tas jau nav noteikts pašreizējā nacionālajā aprēķina metodikā, līdz transponēšanas termiņam attiecīgajos transponēšanas pasākumos skaidri norādīt enerģijas vajadzības.

5.   VERIFIKĀCIJA UN IZPILDE

Dalībvalstīm ir plaši pienākumi un uzdevumi nodrošināt ĒEED efektīvu īstenošanu un izpildi, un šajā sakarā tām jāapsver, kā panākt šādu prasību izpildi un pārliecināties par to ievērošanu:

a)

sistēmas prasības, kas noteiktas saskaņā ar ĒEED 8. panta 1. punktu;

b)

pašregulējošu ierīču uzstādīšanas prasības saskaņā ar ĒEED 8. panta 1. punktu;

c)

ĒAKS uzstādīšanas prasības saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktu un 15. panta 4. punktu;

d)

elektromobilitātes prasības saskaņā ar ĒEED 8. pantu.

Svarīgi, lai tādu ēku īpašnieki, iekārtu pārvaldnieks vai energopārvaldnieki, uz kurām attiecas šīs prasības, tiktu laikus informēti par prasību stāšanos spēkā, lai tie varētu optimālu plānot un veikt vajadzīgos darbus.

Pašregulējošu ierīču uzstādīšanas prasības:

a)

ja šīs prasības attiecas uz jaunām ēkā, dalībvalstis var paļauties uz esošajiem būvniecības atļauju procesiem;

b)

ja šīs prasības attiecas uz esošām ēkām, kurās nomaina siltumģeneratorus, dalībvalstis var izmantot jau esošos procesus, kuros verificē apkures sistēmu atbilstību 8. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, jo siltumģeneratoru nomaiņa parasti ir sistēmas modernizācija, kā rezultātā prasības kļūst piemērojamas.

ĒAKS uzstādīšanas prasības:

a)

tā kā visas dalībvalstis ir ieviesušas apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekcijas vai līdzvērtīgus alternatīvus pasākumus vēl pirms ĒEED grozīšanas, dalībvalstis var apsvērt iespēju izmantot šīs shēmas, lai verificētu atbilstību un izpildītu ĒAKS uzstādīšanas prasībām un panāktu to ievērošanu, jo visas ēkas, uz ko attiecas šīs prasības, ir arī obligāto inspekciju (vai alternatīvo pasākumu) darbības jomā saskaņā ar ĒEED 14. un 15. pantu;

b)

dalībvalstis var arī apsvērt iespēju sasaistīt šo prasību pārraudzību un izpildi ar ĒEED 8. panta 1. punktā noteikto sistēmas prasību izpildi, jo apkures, gaisa kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas uzstādīšana, nomaiņa vai modernizācija var būt iespēja uzstādīt arī ĒAKS.

6.   IETEIKUMU KOPSAVILKUMS

6.1.   Ieteikumi saistībā ar noteikumiem attiecībā uz ēku inženiertehniskajām sistēmām un to inspekcijām, pašregulējošām ierīcēm un ĒAKS

(1)

 Ar ĒEED grozījumu tiek atjaunināta un paplašināta ēkas inženiertehnisko sistēmu definīcija, kā arī ieviestas papildu definīcijas specifiskām sistēmām (piemēram, ēku automatizācijas un vadības sistēmām). Transponējot šīs definīcijas, dalībvalstīm vajadzētu sniegt papildu informāciju par attiecīgajām sistēmām, vienlaikus nodrošinot pilnīgu saskanību ar direktīvu, un attiecīgos gadījumos arī atsaukties uz jebkādiem piemērojamiem standartiem vai tehniskajām vadlīnijām, lai palīdzētu speciālistiem izprast noteikumus.

Šā dokumenta 2.2.1., 2.3.1.1., 2.3.1.2., 2.3.1.3., 2.3.1.5. un 2.4.1.1. iedaļa.

(2)

 ĒEED paredz, ka ir jāizstrādā sistēmas prasības visām ēkas inženiertehniskajām sistēmām. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā prasības sistēmām, kurām pirms grozījuma tas nebija vajadzīgs. Izstrādē ir jāaptver visas sistēmas prasību jomas, proti, vispārējā energoefektivitāte, pareiza uzstādīšana, pienācīgi izmēri, regulējums un kontrole. Tāpat būtu jāņem vērā ES un valsts līmenī piemērojamie standarti un tehniskās vadlīnijas, jo īpaši ēku energoefektivitātes standarti, ko CEN (165) izstrādājusi saskaņā ar uzdevumu M/480 (166).

Šā dokumenta 2.2.1., 2.3.1.1., 2.3.1.2., 2.4.1.2. un 2.5.1. iedaļa.

(3)

 Dalībvalstīm vajadzētu sekmēt ēku īpašnieku, sistēmu uzstādītāju un citu iesaistīto personu informētību un izpratni par intervencēm, kuru rezultātā kļūst piemērojamas prasības un ir jānovērtē un jādokumentē sistēmu efektivitāte visās ēkās (ĒEED 8. panta 1. un 9. punkts). Šīs intervences ir sistēmas uzstādīšana, nomaiņa un modernizācija. Proti, dalībvalstīm vajadzētu sniegt papildu informāciju par to, kas būtu jāuzskata par sistēmas modernizāciju, ja iespējams, nošķirot dažādu tipu sistēmas un īpašu uzsvaru liekot uz sistēmām, kas valsts ēku fondā sastopamas visbiežāk.

Šā dokumenta 2.3.1.4., 2.4.1.3. un 2.5.2. iedaļa.

(4)

 “Pašregulējošas ierīces” ir jēdziens, ko varētu interpretēt dažādi. Transponējot noteikumus par pašregulējošu ierīču uzstādīšanu, dalībvalstīm būtu lietderīgi sniegt papildu informāciju par to, kuras ierīces var nodrošināt attiecīgās vajadzības, jo īpaši attiecībā uz sistēmām, ko valsts ēku fondā izmanto visbiežāk. Saistībā ar tiem pašiem noteikumiem dalībvalstīm būtu precīzi jānorāda situācijas, kurās pašregulēšanas spēju varētu attiecināt uz zonu (nevis telpu). Visbeidzot, dalībvalstīm būtu lietderīgi sekmēt ēku īpašnieku, sistēmu uzstādītāju un citu iesaistīto personu informētību un izpratni par situācijām, kuru rezultātā sāk piemērot prasību par pašregulējošu ierīču uzstādīšanu esošās ēkās, jo īpaši sniedzot papildu informāciju par to, ko šaubīgos gadījumos uzskatīt par siltumģeneratoru nomaiņu.

Šā dokumenta 2.2.3., 2.3.3.2., 2.3.3.3(a). un 2.4.3.1. iedaļa.

(5)

 ĒAKS, ko uzstāda nedzīvojamās ēkās saskaņā ar ĒEED 14. panta 4. punktā un 15. panta 4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ir jāatbilst definīcijai 2. panta 3.a punktā un jābūt ar 14. panta 4. punktā un 15. panta 4. punktā minētajām funkcijām, vismaz to ēkas inženiertehnisko sistēmu gadījumā, kuras ietilpst 14. un 15. panta darbības jomā. Šī funkcionalitāte ir plašāka nekā tā, ko sagaida no parastām ĒAKS. Tādēļ, transponējot šīs prasības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ieinteresētās personas tiek informētas par precīzu šo prasību ietekmi un saņemtu skaidras norādes par to, kā novērtēt ĒAKS funkcijas salīdzinājumā prasībām, un kā (attiecīgā gadījumā) īstenot vajadzīgo modernizāciju.

Sk. šā dokumenta 2.2.4., 2.3.3.1., 2.3.3.3(b)., 2.4.3.2. un 2.5.4. iedaļu.

(6)

 Daži noteikumi ir piemērojami tikai tad, ja ir izpildīti iespējamības nosacījumi: tehniskā un ekonomiskā iespējamība attiecībā uz pašregulējošu ierīču un ĒAKS uzstādīšanas prasībām un tehniskā, ekonomiskā un funkcionālā iespējamība attiecībā uz sistēmas prasībām. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai iespējamības novērtējums būtu pienācīgi strukturēts un tiktu pārraudzīts izpildes un verifikācijas mehānismu ietvaros. Tāpēc dalībvalstīm ir ieteicams atbalstīt iespējamības interpretāciju un novērtēšanu, piemēram, ar īpašam norādēm un procedūrām.

Sk. šā dokumenta 2.3.4. un 5. iedaļu.

(7)

 Daudzās dalībvalstīs jau ir ieviestas ēku inženiertehnisko sistēmu inspekcijas, taču ĒEED grozījuma rezultātā ir būtiski izmainīts šo inspekciju tvērums. Proti, tas attiecas uz lietderīgās nominālās jaudas robežvērtību, pēc kuras pārsniegšanas ir vajadzīga inspicēšana, un sistēmu tipiem, kas būtu jāinspicē. Dalībvalstis tiek mudinātas sekmēt visu ieinteresēto personu izpratni par šīm izmaiņām un to ietekmi. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu palīdzēt identificēt apvienotās sistēmas, kuras ir jāinspicē un – attiecīgā gadījumā – sniegt norādījumus par ventilācijas sistēmu inspicēšanu.

Sk. šā dokumenta 2.2.2., 2.3.2.1.–2.3.2.5.,2.4.2.1(a)., 2.4.2.1(b)., 2.4.2.2. un 2.5.3. iedaļu.

(8)

 Viena no būtiskajām izmaiņām saistībā ar ēku inženiertehnisko sistēmu inspekcijām saskaņā ar ĒEED 14. un 15. pantu ir nepieciešamība (attiecīgā gadījumā) ņemt vērā sistēmas efektivitāti tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos. Tam vajadzētu mainīt inspicēšanas praksi un ar to saistītos apstākļus, piemēram, apmācības shēmas. Lai sekmētu šo pāreju, dalībvalstīm ir ieteicams uz šīs vispārīgās prasības pamata izstrādāt tehniskās norādes, kas palīdzētu praksē ņemt vērā sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos dažādu tipu sistēmu gadījumā.

Sk. šā dokumenta 2.3.2.6. un 2.4.2.1(c). iedaļu.

(9)

 Transponējot noteikumus par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu, dalībvalstīm ir ieteicams pilnā mērā ņemt vērā iespējamo izņēmumu noteikšanu un pārraudzību. Proti, dalībvalstīm būtu lietderīgi noteikt, kādai funkcionalitātei jāpiemīt nepārtrauktas elektroniskās uzraudzības sistēmām dzīvojamās ēkās, paredzot to kā alternatīvu inspekcijām, un nodrošināt, lai energoefektivitātes līgumi, kuri attiecas uz ēku inženiertehniskajām sistēmām un kuru rezultātā piemēro izņēmumus, atbilstu piemērojamām prasībām un labai praksei.

Sk. šā dokumenta 2.3.2.7., 2.3.2.8., 2.3.2.9. un 2.4.2.1(d)–2.4.2.1(g). iedaļu.

6.2.   Ieteikumi saistībā ar elektromobilitāti

(10)

 Noteikumi par elektromobilitāti vairākumā dalībvalstu būvniecības noteikumos ievieš jaunus terminus un jēdzienus. Dalībvalstīm vajadzētu sniegt norādes par šo jauno terminu un jēdzienu interpretāciju, lai nodrošinātu pareizu īstenošanu. Tas īpaši attiecas uz prasību tvērumu, saistību starp ēkām un autostāvvietām (piemēram, jēdzienu “fiziski blakus”) un to atjaunošanas pasākumu tvērumu, kuru rezultātā stājas spēkā prasības (piemēram, autostāvvieta vai elektroinfrastruktūra).

Sk. šā dokumenta 3.2., 3.3.1., 3.3.3. un 3.4.1. iedaļu.

(11)

 Prasības par uzlādes punktu minimālā skaita uzstādīšanu nedzīvojamās ēkās (8. panta 3. punkts) ir svarīgs elektromobilitātes noteikumu aspekts. Šo prasību noteikšanas un īstenošanas pamatā vajadzētu būt rūpīgai plānošanai, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi aptvertas attiecīgās ēkas un var notikt uzlādes punktu netraucēta izvietošana. Nosakot šīs prasības, dalībvalstis tiek īpaši mudinātas ņemt vērā to ES dalībvalstu pieredzi, kuras jau ir izstrādājušas līdzīgas prasības.

Sk. šā dokumenta 3.3.4. iedaļu.

(12)

 ĒEED elektromobilitātes noteikumi papildina Direktīvu 2014/94/ES. Dalībvalstīm ir ieteicams īpašu uzmanību pievērst abu direktīvu konsekventai īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz prasību izstrādi uzlādes punktu minimālā skaita uzstādīšanai nedzīvojamās ēkās. Šajā saistībā var būt vajadzība cieši sadarboties ministrijai un grupām, kuras ir atbildīgas par Direktīvas 2014/94/ES īstenošanu, kā arī piemērot daudzdisciplīnu, vispusīgu pieeju tādās politikas jomās kā ēkas, pilsētvides plānošana, transports un mobilitāte.

Sk. šā dokumenta 3.3.4. un 3.3.5. iedaļu.

(13)

 ĒEED noteikumi vienlīdz papildina Direktīvu 2009/72/EK, kas veicina elastīgas elektroenerģijas sistēmas izveidi. Lai elektroenerģijas sistēmā efektīvi integrētu jaunas jaudas, piemēram, elektrotransportlīdzekļus, ir jābūt pieejamām tādām tehnoloģijām kā viedā uzlāde un “transportlīdzeklis-tīkls”. Šie jēdzieni īpaši attiecas uz uzlādi mājās, birojos un autostāvvietās, kurās automašīnas parasti stāv vairākas stundas un tādējādi var sniegt pakalpojumus tīkla operatoram. Investējot uzlādes infrastruktūrā saskaņā ar ĒEED, būtu pienācīgi jāņem vērā esošie un turpmākie viedās uzlādes un sistēmas “transportlīdzeklis-tīkls” standarti (piemēram, ISO 15118), kā arī jānodrošina savienojums ar pilnīgi funkcionālām viedām mērierīcēm.

Sk. šā dokumenta 3.4.3. iedaļu.

(14)

 Dalībvalstīm vajadzētu precizēt tehniskās specifikācijas un citas prasības uzlādes punktiem, kurus izvietos saskaņā ar ĒEED 8. panta elektromobilitātes noteikumiem, tostarp 8. panta 3. punktu. Tādi apsvērumi kā specifikācijas saistībā ar minimālo uzlādes jaudu, kabeļkanālu infrastruktūru, ugunsdrošību, personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp personu ar invaliditāti, piekļuvi un viedo uzlādi var palīdzēt nodrošināt efektīvu īstenošanu un atbalstīt elektrotransportlīdzekļu ieviešanu.

Sk. šā dokumenta 3.4.3. iedaļu.

(15)

 Regulatīvi šķēršļi un tirgus nepilnības var kavēt elektromobilitātes infrastruktūras izvēršanu un attiecīgi elektrotransportlīdzekļu ieviešanu. Šo problēmu risināšanai var būt vajadzīgi regulatīvi vienkāršojumi, ilgtermiņa plānošana un finansiāli stimuli. Lai vienkāršotu uzlādes punktu izvietošanu (ĒEED 8. panta 7. punkts), dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt “tiesības pieslēgties”, lai novērstu pretrunīgus stimulus un administratīvos sarežģījumus, jo īpaši daudzdzīvokļu ēku gadījumā. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu arī ilgtermiņa atjaunošanas stratēģiju ietvaros (ĒEED 2.a pants) apsvērt politikas un finanšu pasākumus, kas var atbalstīt un paātrināt elektromobilitātes infrastruktūras ierīkošanu esošās ēkās nozīmīgas atjaunošanas gadījumos (ĒEED 8. panta 2. un 5. punkts), kā arī palīdzēt izpildīt 8. panta 3. punktā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz nedzīvojamām ēkām, ņemot vērā, ka situācija attiecīgajos tirgos laika gaitā, visticamāk, attīstīsies un pakāpeniski tiks pārvarētas konkrētas pašreizējās tirgus nepilnības.

Sk. šā dokumenta 3.4.3.3. un 3.4.5. iedaļu.

6.3.   Ieteikumi saistībā ar primārās enerģijas faktoru aprēķināšanu

(16)

 PEK būtu regulāri jāpārskata, lai atspoguļotu laika gaitā notikušās izmaiņas valsts energoresursu struktūrā un enerģētikas tirgū, kā arī pamatā esošajās aprēķina metodikās.

Sk. šā dokumenta 4.2. un 4.3.2. iedaļu.

(17)

 Nosakot nacionālo aprēķināšanas metodiku, dalībvalstīm būtu vienmēr jācenšas rast labāko kombināciju starp energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijai veltītajiem pasākumiem. Dalībvalstīm būtu vienmēr jānodrošina ēkas norobežojošo konstrukciju optimāla energoefektivitāte, tādēļ atjaunojamo energoresursu enerģijas risinājumi būtu jāizmanto kopā ar ēkas norobežojošo konstrukciju un ēkas inženiertehnisko sistēmu optimāliem enerģijas ietaupījumiem.

Sk. šā dokumenta 4.3.1., 4.3.3. un 4.3.4. iedaļu.

(18)

 Nacionālā vai reģionālā līmenī varētu sniegt tehniskas vadlīnijas par to, kā uzlabot ēku telpu kvalitāti, nepieļaujot termiskos tiltus, nepietiekamu izolāciju un neplānotus gaisa kanālus, kas var pazemināt virsmu temperatūras zem gaisa rasas punkta un radīt mitrumu.

Sk. šā dokumenta 4.3.3. iedaļu.

6.4.   Transversāli ieteikumi

(19)

 Attiecībā uz visiem pārējiem ĒEED noteikumiem šajā pielikumā aplūkoto noteikumu efektīvai īstenošanai ļoti svarīga būs izpilde un pārraudzība. Transponējot šos noteikumus, dalībvalstīm būtu īpaša uzmanība jāpievērš izpildes un pārraudzības pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā izņēmumu verificēšanai un kontrolēšanai. Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm būtu lietderīgi izmantot jau ieviestās shēmas (piemēram, ēku inženiertehnisko sistēmu inspicēšanas shēmas).

Sk. šā dokumenta 2.3.1.4., 2.3.2.8., 2.3.3.3., 2.3.4., 3.3.2., 3.4.2. un 5. iedaļu.

(1)  Direktīva attiecās uz iebūvēto apgaismojumu jau pirms grozījuma (iebūvētās apgaismes iekārtas bija ņemtas vērā metodoloģijā, ko izmantoja ēku energoefektivitātes aprēķināšanai). Tas atbilst arī pieejai, kas iebūvēto apgaismojumu ņem vērā enerģijas patēriņā, kurš ietekmē ēku energoefektivitāti (sk. ĒEED I pielikumu).

(2)  Kad starpiestāžu sarunās bija panākta provizoriska vienošanās, 2019. gada 26. martā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija). Paredzams, ka Padome direktīvu pieņems 2019. gada maijā, un drīz pēc tam tā tiks publicēta Oficiālajā Vēstnesī.

(3)  Dalībvalstīm būs jālemj, kā transponēt jēdzienu “objektā” gadījumos, kad sistēma neatrodas ēkā vai uz tās. To, vai sistēmas ir objektā vai ārpus tā, varētu palīdzēt noteikt fakts, vai elektroenerģijas ražošanas sistēma izmanto pieslēgumu elektroenerģijas tīklam vai ne.

(4)   “Gaisa kondicionēšanas sistēmas” definīcija bija sniegta jau pirms grozījuma un ĒEED nav izmainīta. “Apkures sistēmas” definīcija ĒEED ir jauna.

(5)  ĒEED min gan “apkures sistēmu”, gan “sistēmu telpu apkurei” – direktīvas izpratnē abi šie termini ir līdzvērtīgi.

(6)  ĒEED min gan “gaisa kondicionēšanas sistēmu”, gan “sistēmu telpu dzesēšanai” – direktīvas izpratnē abi šie termini ir līdzvērtīgi.

(7)  Šāda informācija ietilpst ražojuma informācijā, kas ir jāsniedz saskaņā ar dažādiem ekodizaina noteikumiem attiecībā uz apkures un dzesēšanas ražojumiem.

(8)  Piemēram: apkures katls, siltumsūknis, elektriskā pretestība, saules siltumenerģijas paneļi utt. Tas būtu jāņem vērā, nosakot, vai sistēma pārsniedz vai nepārsniedz 70 kW robežvērtību inspicēšanas nolūkā.

(9)  Piemēram, norādījumi par gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu, kuri izstrādāti Komisijas finansētā iSERV projekta ietvaros (Inspection methodology – Air conditioning maintenance tasks – Identifying energy services (Inspicēšanas metodika – gaisa kondicionēšanas apkopes uzdevumi – energopakalpojumu apzināšana) http://www.iservcmb.info/sites/default/files/results/Physical-Inspections/Public-report-Methodology-for-HVAC-System-Inspections.pdf), vai REHVA dalīborganizācijas sagatavots tehniskās izpētes raksts par siltumsūkņu efektivitātes uzlabošanu darba apstākļos (Capacity control of heat pumps (Siltumsūkņu jaudas vadība) https://www.rehva.eu/publications-and-resources/rehva-journal/2012/052012/capacity-control-of-heat-pumps-full-version.html).

(10)  Piemēram, Itālijas standarts UNI CEI 11352, kas ietver vispārīgas prasības, kontrolsarakstus organizācijas prasību pārbaudīšanai un pakalpojumu piedāvājuma saturu, kā arī kontrolsarakstu un konkrētas atsauces uz EED XIII pielikumu, vai Spānijas standarts UNE 216701 “ Clasificación de proveedores de servicios energéticos ” par energopakalpojumu sniedzēju klasifikāciju.

(11)  Piemēram, norādījumi par administratīvo un tehnisko dokumentu sagatavošanu energoefektivitātes līgumiem ar garantētiem ietaupījumiem atbilstīgi saskaņotam regulējumam (pakalpojumu līgumi). Tie ir norādījumi par konkursa procedūrām saistībā ar energoefektivitātes līgumiem (pieejami: http://icaen.gencat.cat/web/.content/10_ICAEN/18_actuacio_internacional/Enllacos/Arxius/20180717_EPC_Public_Tendering_GUIDE.pdf).

(12)  Piemēram, Spānijas “ Modelo de contrato de rendimiento energético con inversión adaptado a la le 9/2017 y a la guía de tratamiento estadístico de Eurostat ” un Slovēnijas “ Oris Vzorca Pogodbe ” (pieejams: http://www.energetika-portal.si/podrocja/energetika/energetska-prenova-javnih-stavb/projektna-pisarna/).

(13)  Sk. 2.2.4., 2.3.3.1. un 2.3.3.3(b). iedaļu.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(15)  Dalībvalstīm savi pirmie galīgie NEKP ir jāiesniedz līdz 2019. gada beigām. Pēc tam NEKP tiks atjaunināti 2023. gadā (projekts) un 2024. gadā (galīgais atjauninājums). No 2023. gada marta un pēc tam reizi 2 gados dalībvalstīm ir arī par saviem NEKP jāiesniedz progresa ziņojums.

(16)  Šī definīcija ir līdzīga definīcijai standartā EN 15232.

(17)  Šajā kontekstā “automātiski” nozīmē, ka ierīce nodrošina apkures jaudas automātisku regulēšanu atbilstīgi apkārtējās temperatūras izmaiņām, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem iestatījumiem. Tomēr iestatījumu pielāgošana parasti ir manuāla, un to veic lietotāji (piemēram, temperatūras iestatījumu manuāla pielāgošana ar radiatora termostatisko vārstu).

(18)  Piemēram, ja ēka vai ēkas daļa ir aprīkota ar vairākām apkures sistēmām, prasība varētu attiekties tikai uz vienu no sistēmām, ja ir nodrošinātas paredzētās iespējas.

(19)  Pašregulējošas ierīces var būt un var nebūt elektroniskas (piemēram, radiatora termostatiskais vārsts); svarīga ir pašregulēšanas spēja, nevis pati tehnoloģija.

(20)  Proti, tas nozīmē, ka gadījumā, ja siltumģeneratori tiek nomainīti esošā ēkā, kas ir aprīkota ar telpu dzesēšanas sistēmu, kurai nav pašregulācijas telpas vai zonas līmenī, prasība uzstādīt pašregulējošas ierīces telpas vai zonas līmenī neattiektos uz telpas dzesēšanas sistēmu.

(21)  Lielākajai daļai telpu dzesēšanas sistēmu jau ir pašregulācijas funkcija, lai gan ekodizaina noteikumi to neparedz kā prasību.

(22)  Šie ir indikatīvi piemēri. Var būt citi gadījumi, kuros ir pamatoti uzstādīt zonas līmeņa regulēšanu.

(23)  Šāds pamatojums var, piemēram, balstīties uz zinātniskiem pētījumiem, kuru rezultāti ļauj secināt, ka attiecīgajos gadījumos priekšroka ir dodama zonas līmeņa regulēšanai.

(24)  Ja centralizētajai siltumapgādes sistēmai un attiecīgajām ēkām ir atšķirīgi īpašnieki.

(25)  Ja prasība vienlaikus skar lielu skaitu ēku, varētu rasties nesamērīgas izmaksas. Šādos gadījumos tomēr būtu jāpiemēro dalībvalstu paredzētie ekonomiskās iespējamības nosacījumi.

(26)  Tas bija noteikts jau pirms grozījuma.

(27)  Dalībvalstīm ir ieteicams nodrošināt ieinteresēto personu atbilstīgu iesaisti tehniskās, ekonomiskās un funkcionālās iespējamības nosacījumu definēšanā.

(28)  Proti, gadījumos, kad šādas personas ir atbildīgas par iespējamības novērtēšanu, to interpretācijai ir jāpamatojas uz valsts iestāžu noteiktām vadlīnijām un procedūrām. Tam vajadzētu arī nodrošināt noteiktu konsekvenci, pārraudzību un kontroli attiecībā uz vadlīniju un procedūru piemērošanu.

(29)  Pirmās divas rindas (tehniskā un ekonomiskā iespējamība) attiecas uz sistēmas prasībām ĒEED 8. panta 1. punktā un uz pašregulējošu ierīču (8. panta 1. punkts) un ĒAKS (ĒEED 14. panta 4. punkts un 15. panta 4. punkts) uzstādīšanas prasībām, savukārt trešā rinda (funkcionālā iespējamība) attiecas uz sistēmas prasībām 8. panta 1. punktā.

(30)  Tas nozīmē, ka tiktu veikts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Šāda izmaksu un ieguvumu novērtējuma pieeja, visticamāk, ir visatbilstīgākā pieeja, jo prasību piemērošana parasti noved pie izmaksu atgūšanas (jo īpaši enerģijas izmaksu ietaupījumu rezultātā).

(31)  Attiecas tikai uz sistēmas prasībām, kas noteiktas ĒEED 8. panta 1. punktā.

(32)  Piemēram, Francijas likums “ Décret tertiaire ” (2017. gads) nosaka maksimālo robežvērtību 200 EUR/m2 apmērā attiecībā uz ieguldījumiem un maksimālo 10 gadu atmaksāšanās laiku sabiedrisku ēku gadījumā un 5 gadus – citu ēku (viesnīcu, biroju utt.) gadījumā.

(33)  EN 15232 “Ēku energoefektivitāte. Ēku vadības un automātikas sistēmas ietekme”.

(34)  EN 15316-4-6 “Ēku apkure. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.–6. daļa: Siltuma ģenerēšanas sistēmas, fotoelementu sistēmas”.

(35)   “ Book: 2016 – Implementing the Energy Performance of Buildings Directive (EPBD) – Featuring Country Reports ” (2016. gada grāmata – Ēku energoefektivitātes direktīvas īstenošana – Ar valstu ziņojumiem), Concerted Action EPBD, 2016. gads, https://www.epbd-ca.eu/ca-outcomes/2011-2015.

(36)  Papildu informāciju sk. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 4. un 5. punktā.

(37)  Apsvērumā ir noteikts: “Direktīvā 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti prasīts, ka dalībvalstīm ir jānosaka energoefektivitātes prasības attiecībā uz būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa, un sistēmas prasības attiecībā uz vispārējo energoefektivitāti, pareizu uzstādīšanu un pienācīgiem izmēriem, regulējumu un kontroli esošajās ēkās ierīkotajām inženiertehniskajām sistēmām. Šīs direktīvas mērķi saskan ar iespēju konkrētos apstākļos ar minētajām prasībām ierobežot tādu ar enerģiju saistītu ražojumu uzstādīšanu, kuri atbilst šai direktīvai un tās īstenošanas pasākumiem, ar noteikumu, ka šādas prasības nerada nepamatotu tirgus šķērsli.”

(38)  Energoefektivitātes direktīva Ekodizaina direktīvas 6. pantu (Brīva aprite) papildina ar šādu teikumu: “Tas neskar energoefektivitātes prasības un sistēmas prasības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 4. panta 1. punktu un 8. pantu.”

(39)  Sākotnējā novērtējuma gadījumā 14. un 15. pantā noteiktās ĒAKS funkcijas varētu atbilst B klases ĒAKS saskaņā ar EN 15232.

(40)  Visas sniegtās atsauces ir saistītas ar standartiem. Papildus šīm atsaucēm dalībvalstis var apsvērt iespēju iepazīties ar dažām nozares izstrādātām shēmām; tās var būt gan Eiropas sistēmas, piemēram, eu.bac sertifikācijas shēma (https://www.eubac.org/system-audits/index.htm), gan nacionālās shēmas, piemēram, Vācijas VDMA 24186-4 “Pakalpojumu programma ēku inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma apkopei – 4. daļa: Mērījumu un vadības aprīkojums un ēku automatizācijas un vadības sistēmas”.

(41)  EN 15232 “Ēku energoefektivitāte. Ēku vadības un automātikas sistēmas ietekme”.

(42)  EN 16947-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Ēkas vadības sistēma. 1. daļa”.

(43)  TR 16947-2 “Ēkas vadības sistēma. 2. daļa: Paskaidrojošs tehniskais ziņojums par prEN 16947-1:2015”.

(44)  ISO 16484-1:2010 priekšskatījums “Ēku automātikas un vadības sistēmas (ĒAKS) – 1. daļa: projekta specifikācija un īstenošana”.

(45)  EN 16946-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Automatizācijas, kontroles un ēkas tehniskās vadības inspicēšana”.

(46)  TR 16946-2 “Ēku automatizācijas, kontroles un tehniskās apsaimniekošanas inspicēšana. 2. daļa: Paskaidrojošs tehniskais ziņojums par TR prEN 16946-1”.

(47)  Šī piezīme daļēji attiecas arī uz visām ēku inženiertehniskajām sistēmām, ko uzrauga un kontrolē ĒAKS.

(48)  ISO 50003:2014 “Energovadības sistēmas. Prasības struktūrām, kas nodrošina energovadības sistēmu revīziju un sertifikāciju”.

(49)  Atsauces galvenokārt ir uz ES standartiem. Papildus šiem avotiem dalībvalstis tiek mudinātas iepazīties ar pieejamiem nacionālajiem resursiem, piemēram, Beļģijas “ Spécifications techniques (STS) ” par fotoelementu sistēmām: https://economie.fgov.be/sites/default/files/Files/Publications/files/STS/STS-72-1-systemes-photovoltaiques.pdf.

(50)  Saistībā ar elektroenerģijas ražošanu objektā šobrīd būtiskākais tiesību akts ir regula par sildītājiem un ūdens sildītājiem, kas ietver koģenerācijas telpu sildītājus, sk. Komisijas 2013. gada 2. augusta Regulu (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem. Turklāt ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam (COM(2016) 773 final) ir minēts, ka tiks veikti iepriekšēji pētījumi par saules paneļiem un invertoriem, kas nozīmē, ka nākotnē uz šādām sistēmām varētu attiekties ekodizaina regula un/vai energomarķējuma regula. Plašāku informāciju sk. http://susproc.jrc.ec.europa.eu/solar_photovoltaics/projectplan.html.

(51)  EN 15316-4-6 “Ēku apkure. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.–6. daļa: Siltuma ģenerēšanas sistēmas, fotoelementu sistēmas”.

(52)  IEC/EN 61724 “Fotoelektrisko sistēmu veiktspējas uzraudzība. Mērījumu, datu apmaiņas un analīzes pamatnostādnes”.

(53)  IEC 61853-2:2016 “Fotoelektrisko (PV) moduļu veiktspējas testēšana un nominālie energorādītāji. 2.daļa: Spektrālās jutības, uzplūdes leņķa un moduļu darba temperatūras mērījumi”.

(54)  EN 15316-4-4 “Ēku apkure. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.-4. daļa: Siltuma ģenerēšanas un ēkās integrētās koģenerācijas sistēmas”.

(55)  EN 15316-4-10 “Ēku energoefektivitāte. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.-10. daļa: Vēja enerģijas ģenerēšanas sistēmas”.

(56)  IEC 61400-12-1 Ed. 2.0 b:2017 “Vēja enerģijas ražošanas sistēmas – 12.-1. daļa: Elektroenerģijas ražošanas vējturbīnu jaudas raksturlielumu mērīšana”.

(57)  Mērķis ir nodrošināt, lai sistēmai tās darbmūža laikā būtu optimāla efektivitāte. Neatbilstīgi izmēri var novest pie vāja snieguma, kas kaitē ēkas īpašniekam.

(58)  EN 12831-1 “Ēku energoefektivitāte. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode”.

(59)  ISO 15927-5:2004 “Ēku higrotermiskie raksturlielumi. Klimatisko izejlielumu aprēķināšana un izteikšana. 5. daļa: Raksturlielumi telpu apkures siltuma slodžu aprēķinam”.

(60)  EN 50583-2:2016 “Saules fotoelementi būvniecībā. BIPV sistēmas”.

(61)  IEC/EN 62446 “Fotoelementu (PV) sistēmas. Tīklam pieslēgtas sistēmas. Dokumentācija, testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā un inspicēšana”.

(62)  EN 15193-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Energoprasības apgaismei. 1. daļa: Specifikācijas”.

(63)  CEN/TR 15193-2 “Ēku energoefektivitāte. Energoprasības apgaismei. 2. daļa: Skaidrojumi un pamatojumi standarta EN 15193-1 M9 modulim”.

(64)  EN 12464-1:2011 “Gaisma un apgaismojums. Darbvietu apgaismojums. 1. daļa: Darbavietas telpā”.

(65)  CEN/TS 17165 “Gaisma un apgaismojums. Apgaismojuma sistēmas projektēšanas process”.

(66)  CEN/TR 15193-2:2017 “Ēku energoefektivitāte. Energoprasības apgaismei. 2. daļa: Skaidrojumi un pamatojumi standarta EN 15193-1 M9 modulim”.

(67)  CIE 222:2017 “Lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz apgaismojuma vadību nedzīvojamās ēkās”.

(68)  Lielākā daļa šajā tabulā ietvertās informācijas attiecas arī uz mājsaimniecības karstā ūdens sistēmām.

(69)  Atsauces galvenokārt ir uz ES standartiem. Papildus šiem avotiem dalībvalstis tiek mudinātas iepazīties ar pieejamiem nacionālajiem resursiem, piemēram, Beļģijas “ Spécifications techniques (STS) ” par saules siltumenerģijas sistēmām: https://economie.fgov.be/sites/default/files/Files/Publications/files/STS/STS-72-3-systemes-solaires-thermiques.pdf.

(70)  EN 15316-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 1. daļa: Vispārējā un energoefektivitātes atspoguļošana M3-1, M3-4, M3-9, M8-1 un M8-4 moduļiem”.

(71)  EN 15316-2:2017 “Ēku energoefektivitāte. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 2. daļa: Telpu emisijas sistēmas (apkure un dzesēšana), M3-5 un M4-5 moduļi”.

(72)  EN 15316-3:2017 “Ēku energoefektivitāte. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 3. daļa: Telpu apgādes sistēmas (DHW, apkure un dzesēšana). M3-6, M4-6 un M8-6 moduļi”.

(73)  EN 15316-4-1:2017 “Ēku energoefektivitāte Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.-1. daļa: Telpu apkure un DHW ģenerētājsistēmas, degsistēmas (biomasas boileri), M3-8-1 un M8-8-1 moduļi”.

(74)  EN 15316-4-2:2017 “Ēku energoefektivitāte Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.-2. daļa: Telpu apkures ģenerētājsistēmas un siltumsūkņu sistēmas. M3-8-2 un M8-8-2 moduļi”.

(75)  EN 15316-4-5:2017 “Ēku energoefektivitāte Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.-5. daļa: Centralizētā apkure un dzesēšana, M3-8-5, M4-8-5, M8-8-5 un M11-8-5 moduļi”.

(76)  EN 15316-4-8:2017 “Ēku energoefektivitāte Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 4.-8. daļa: Telpu apkures ģenerētājsistēmas, gaisa apsildes un pie griestiem piestiprināmu siltuma izstarotāju sistēmas, ieskaitot krāsnis (vietējās). M3-8-8 modulis”.

(77)  EN 15316-5:2017 “Ēku energoefektivitāte. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 5. daļa: Telpu apkures un DHW uzglabāšanas sistēmas (izņemot dzesēšanu), M3-7 un M8-7 moduļi”.

(78)  EN 12831-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 1. daļa: Telpu siltumslodze. M3-3 modulis”.

(79)  EN 12831-3 “Ēku energoefektivitāte. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 3. daļa: Mājsaimniecību karstā ūdens sistēmu siltumslodzes un prasību raksturošana. M8-2 un M8-3 moduļi”.

(80)  EN 12828:2012+A1:2014 “Ēku apsildes sistēmas. Ūdensapsildes sistēmu projektēšana”.

(81)  EN 14337:2005 “Ēku apkures sistēmas. Telpu elektriskās apsildes sistēmu projektēšana un ierīkošana”.

(82)  EN 1264-3:2009 “Iebūvētās zemvirsmas ūdensapsildes un ūdensdzesēšanas sistēmas. 3. daļa: Izmēru noteikšana”.

(83)  EN 14336:2004 “Ēku apkures sistēmas. Ūdensapsildes sistēmu uzstādīšana un pieņemšana ekspluatācijā”.

(84)  EN 1264-4:2009 “Iebūvētās zemvirsmas ūdensapsildes un ūdensdzesēšanas sistēmas. 4. daļa: Ierīkošana”.

(85)  Dalībvalstis var apsvērt iespēju saskaņot metodes, ko izmanto apkures sistēmu regulēšanai, lai panāktu atbilstību 8. panta 1. punktam par apkures sistēmas prasībām, un metodes, kuras izmanto, lai novērtētu apkures sistēmu efektivitāti tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos (attiecīgā gadījumā) saskaņā ar 14. un 15. pantu.

(86)  EN 15378-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un DHW. 1.daļa: Apkures katlu, sistēmu un DHW inspicēšana, M3-11 un M8-11 moduļi”.

(87)  EN 15378-3 “Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un DHW. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem”.

(88)  EN 15500-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu kontrole. 1. daļa: Elektroniskais individuālo zonu kontroles aprīkojums. M3-5, M4-5 un M5-5 moduļi”.

(89)  EN 15232 “Ēku energoefektivitāte. Ēku vadības un automātikas sistēmas ietekme”.

(90)  Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētā regula (ES) Nr. 811/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu (OV L 239, 6.9.2013., 1. lpp.).

(91)  Atbilstīgi ĒEED 2. panta 3. punktam un 8. panta 1. punktam šajā tabulā galvenā vērība veltīta aktīvai dzesēšanai ēkās. Lai gan pasīvā dzesēšana te nav aplūkota, jāatceras, ka efektīva ir arī pasīvā dzesēšana (piem., noēnošana).

(92)  EN 16798-9 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 9. daļa: Dzesēšanas sistēmu energoprasību aprēķināšanas metodes (M4-1, M4-4 un M4-9 moduļi). Vispārīgi”.

(93)  EN 16798-13 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 13. daļa: Dzesēšanas sistēmu aprēķins (M4-8 modulis). Ģenerēšana”.

(94)  EN 16798-15 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 15. daļa: Dzesēšanas sistēmu aprēķins (M4-7 modulis). Uzglabāšana”.

(95)  EN 1264-3:2009 “Iebūvētās zemvirsmas ūdensapsildes un ūdensdzesēšanas sistēmas. 3. daļa: Izmēru noteikšana”.

(96)  EN 1264-4:2009 “Iebūvētās zemvirsmas ūdensapsildes un ūdensdzesēšanas sistēmas. 4. daļa: Ierīkošana”.

(97)  Dalībvalstis var apsvērt iespēju daļēji saskaņot a) metodes, ko izmanto telpu dzesēšanas sistēmu regulēšanai, lai panāktu atbilstību 8. panta 1. punktam par telpu dzesēšanas sistēmas prasībām, un b) metodes, kuras izmanto, lai novērtētu gaisa kondicionēšanas sistēmu efektivitāti tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos (attiecīgā gadījumā) saskaņā ar 14. un 15. pantu.

(98)  EN 16798-17 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi)”.

(99)  EN 15500-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu kontrole. 1. daļa: Elektroniskais individuālo zonu kontroles aprīkojums. M3-5, M4-5 un M5-5 moduļi”.

(100)  EN 15316-2:2017 “Ēku energoefektivitāte. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodes. 2. daļa: Telpu emisijas sistēmas (apkure un dzesēšana), M3-5 un M4-5 moduļi”.

(101)  EN 15232 “Ēku energoefektivitāte. Ēku vadības un automātikas sistēmas ietekme”.

(102)  Atsauces galvenokārt ir uz ES standartiem. Papildus šiem avotiem dalībvalstis tiek mudinātas iepazīties ar pieejamiem nacionālajiem resursiem, piemēram, Francijas NF DTU 68.3 “ Installations de ventilation mécanique ” standartu.

(103)  EN 16798-3 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 3. daļa: Nedzīvojamās ēkas. Veiktspējas prasības ventilācijas un telpu kondicionēšanas sistēmām (M5-1 un M5-4 moduļi)”.

(104)  EN 16798-5-1 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 5.-1. daļa: Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoprasību aprēķināšanas metodes (M5-6, M5-8, M6-5, M6-8, M7-5 un M7-8 moduļi). 1. metode: Izplatīšana un ģenerēšana”.

(105)  EN 16798-5-2 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 5.-2. daļa: Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoprasību aprēķināšanas metodes. (M5-6, M5-8, M6-5, M6-8, M7-5 un M7-8 moduļi). 2. metode: Izplatīšana un ģenerēšana”.

(106)  EN 16798-7 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 7. daļa: Aprēķina metodes gaisa plūsmas intensitātes noteikšanai ēkās, ieskaitot infiltrāciju (M5-5 modulis)”.

(107)  CEN/TR 14788:2006 “Ēku ventilācija. Dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmu konstrukcija un izmēri”.

(108)  CR 1752:1998 “Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji”.

(109)  Dalībvalstis var apsvērt iespēju saskaņot metodes, ko izmanto apkures sistēmu regulēšanai, lai panāktu atbilstību 8. panta 1. punkta noteikumiem par ventilācijas sistēmas prasībām, un metodes, kuras izmanto, lai novērtētu apvienotas apkures/gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu efektivitāti tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos (attiecīgā gadījumā) saskaņā ar 14. un 15. pantu.

(110)  EN 12599:2012 “Ēku ventilācija. Testa procedūras un mērīšanas metodes, nododot ekspluatācijā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas”.

(111)  EN 16798-17 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi)”.

(112)  EN 14134:2004 “Ēku ventilācija. Dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmu veiktspējas testēšana un to uzstādīšanas pareizības kontrole”.

(113)  EN 15232 “Ēku energoefektivitāte. Ēku vadības un automātikas sistēmas ietekme”.

(114)  EN 15500-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu kontrole. 1. daļa: Elektroniskais individuālo zonu kontroles aprīkojums. M3-5, M4-5 un M5-5 moduļi”.

(115)  Piemēram, Vācijas AMEV vadlīnijas (https://www.amev-online.de/AMEVInhalt/Infobereich/Aktuelles/technisches-monitoring-2017.docx).

(116)   QUANTUM projekta (https://www.quantum-project.eu) ietvaros ir izstrādāta pieeja atbilstīgam un izmaksu ziņā lietderīgam kvalitātes vadības procesam, lai novērtētu un dokumentētu ēku un sistēmu efektivitāti. Proti, QUANTUM mērķis ir sniegt ieteikumus par ēku inženiertehnisko sistēmu nodrošinātajiem datiem, lai būtu iespējams testēt efektivitāti.

(117)  Pēdējā nosauktajā gadījumā ar nedzīvojamām daļām saistīto lietderīgo nominālo jaudu var noteikt, pamatojoties uz nedzīvojamo daļu īpatsvaru ēkā. To var aprēķināt, izmantojot enerģijas patēriņu vai (lai gan tas, visticamāk, ir mazāk lietderīgi) platību. Piemēram: jaukta lietojuma ēka ar apkures lietderīgo nominālo jaudu 500 kW apmērā, kurā nedzīvojamās daļa veido 70 % no kopējā enerģijas patēriņa, dotu šādu nedzīvojamās daļas lietderīgo nominālo jaudu: 0,7 × 500 = 350 kW, kas pārsniedz robežvērtību.

(118)  Piemēram, eu.bac sistēmu sertifikācija (https://www.eubac.org/system-audits/index.html) vai Vācijas VDMA 24186-4 “Pakalpojumu programma ēku inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma apkopei – 4. daļa: Mērījumu un vadības aprīkojums un ēku automatizācijas un vadības sistēmas” (https://www.vdma.org/en/v2viewer/-/v2article/render/15979771).

(119)  Piemēram, Vācijas AMEV Wartung (https://www.amev-online.de/AMEVInhalt/Betriebsfuehrung/Vertragsmuster/Wartung%202014/).

(120)  Piemēram, EN 16946-1:2017 “Ēku energoefektivitāte. Automatizācijas, kontroles un ēkas tehniskās vadības inspicēšana”.

(121)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

(122)  ) apakšpunktā atsauce uz “elektroinfrastruktūru” ir iekļauta saistībā ar ēku, ja ir vajadzīgs nošķirt autostāvvietu un ēkas elektroinfrastruktūru; b) apakšpunktā atsauce uz “elektroinfrastruktūru” ir iekļauta saistībā ar autostāvvietu. Šeit nav nepieciešamības nošķirt autostāvvietu un autostāvvietas elektroinfrastruktūru, jo autostāvvietas elektroinfrastruktūra ir daļa no autostāvvietas.

(123)  Direktīvas (ES) 2018/844 24. apsvērumā ir noteikts, ka, īstenojot prasības attiecībā uz elektromobilitāti, dalībvalstīm būtu jāapsver iespējamie dažādie apstākļi, piemēram, ēkas, kas vienlaikus ir gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās ēkas.

(124)   “Nozīmīga atjaunošana” ir ēkas atjaunošana, ja a) atjaunošanas kopējās izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, pārsniedz 25 % no ēkas vērtības, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas, vai b) atjaunošana jāveic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas. Dalībvalstis var piemērot a) vai b) iespēju pēc izvēles.

(125)  ĒEED nav noteikts, vai par uzlādes punkta un kabeļkanālu infrastruktūras uzstādīšanu saskaņā ar 8. panta 3. punktu ir atbildīgs nedzīvojamās ēkas īpašnieks, operators vai īrnieks. Alternatīvi var piemērot standarta nomas tiesības un/vai līgumtiesības. Dalībvalstis, transponējot ĒEED juridiskos pienākumus, var daļēji elastīgi noteikt pienākumu plašumu.

(126)  Direktīvas (ES) 2018/844 26. apsvērums.

(127)  Tā ir līdzīga pieeja Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 1. punktā izmantotajai pieejai.

(128)  Direktīvā 2014/94/ES ir noteiktas alternatīvās degvielas un minimālās prasības par infrastruktūras izbūvi alternatīvām degvielām, kam vajadzīga atsevišķa infrastruktūra (elektroenerģijai, dabasgāzei un ūdeņradim), un šīs prasības ir jāīsteno, izmantojot dalībvalstu politikas regulējumus. Svarīgi, ka dalībvalstīm ir jāpieņem valsts politikas regulējumi alternatīvo degvielu tirgus attīstībai transporta nozarē un infrastruktūras ieviešanai.

(129)  Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 4. punktā “parastas jaudas uzlādes punkts” ir definēts kā “ uzlādes punkts, ar kuru elektrotransportlīdzeklim var nodrošināt elektropadevi ar jaudu, kas ir mazāka par vai vienāda ar 22 kW, izņemot ierīces, kuru jauda ir mazāka par vai vienāda ar 3,7 kW un kuras ir uzstādītas privātās mājsaimniecībās, vai kuru galvenais pielietojums nav elektrotransportlīdzekļu uzlādēšana un kuras nav publiski pieejamas ”. Lasot kopā ar Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 4. punktu, jāsecina, ka ĒEED II pielikuma standartiem drīkst neatbilst uzlādes punkti, kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem: jauda ir mazāka par vai vienāda ar 3,7 kW; ir uzstādīti privātās mājsaimniecībās vai galvenais lietojums nav elektrotransportlīdzekļu uzlādēšana, un nav publiski pieejami. “Lieljaudas uzlādes punkta” definīcija Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 5. punktā neparedz līdzīgu izslēgšanu attiecībā uz publiski nepieejamiem uzlādes punktiem. Tas, ka uzlādes punkts nav publiski pieejams, pats par sevi nav pietiekams apstāklis, lai tas drīkstētu neatbilst tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas Direktīvas 2014/94/ES II pielikumā. No šīm definīcijām ir izslēgtas tikai parastas jaudas kontaktligzdas, kas uzstādītas privātās mājsaimniecībās un nav publiski pieejamas. Tādējādi uz visu uzlādes infrastruktūru, kas ir uzstādīta saskaņā ar ĒEED, de facto attiecas Direktīvas 2014/94/ES standarti un prasības, izņemot, ja ir kumulatīvi izpildīti iepriekš izklāstītie kritēriji.

(130)  Piemēram, Komisija ir šādi rīkojusies attiecībā uz L kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/674 (OV L 114, 4.5.2018., 1. lpp.), kas ir pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0674&from=LV.

(131)  Sk. Direktīvas 2014/94/ES 3. panta 1. punkta otro ievilkumu saistībā ar 4. panta 1.–3. punktu.

(132)  Saskaņā ar uzdevumu M/533 notiek attiecīgo standartu izstrāde par e-autobusu uzlādes punktiem. Pieņemšana ir paredzēta līdz 2019. gada beigām vai 2020. gada sākumā.

(133)  Direktīvas (ES) 2018/844 26. apsvēruma formulējums izslēdz hipotētisku alternatīvu interpretāciju, ar ko saskaņā 8. panta 3. punktā noteiktais 2025. gads būtu piemērojams transponēšanai, nevis šīs prasības īstenošanai.

(134)   PEV ietver divas kategorijas: akumulatora elektrotransportlīdzekļus (BEV) un uzlādējamus hibrīdautomobiļus (PHEV).

(135)  ĒEED attiecas uz uzlādes punktiem un kabeļkanālu infrastruktūru, savukārt Direktīvā 2014/94/ES kabeļkanālu infrastruktūra nav konkrēti minēta.

(136)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(137)  Deleģētā regula (ES) 2018/674.

(138)  Dažas no šīm prasībām konkrētās situācijās ir obligātas atbilstīgi Direktīvai 2014/94/ES.

(139)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(140)   “Viedā uzlāde” nozīmē iespēju pārnest uzlādes brīdi uz periodu, kad elektroenerģija ir plaši pieejama un tīkli nav pārslogoti. Viedā uzlāde var veicināt noslodzes optimizāciju elektroenerģijas sistēmā, jo īpaši tad, ja noslodze var palielināties saistībā ar to elektrotransportlīdzekļu skaitu, kas vienlaikus veic uzlādi. “Transportlīdzeklis -tīkls” nozīmē iespēju automašīnas akumulatorā uzkrāto elektroenerģiju novadīt tīklā.

(141)  Sk., piemēram, Austrijas tiesību aktus.

(142)  Lai novērstu jebkādus ar elektrotransportlīdzekļiem un uzlādes infrastruktūru saistītus ugunsgrēka riskus.

(143)  Tehniskās specifikācijas Direktīvas 2014/94/ES II pielikumā, kas ietver atsauci uz standartu EN 62196-2.

(144)  Saistībā ar personu ar invaliditāti piekļuvi uzlādes punktiem būtu jāņem vērā šādi komponenti: uzlādes punkta lietotāja saskarne, tostarp maksājumu saskarne, kontaktligzdas un savienojumu ar automašīnu pieejamība, kā arī visa lietotāju informēšana, kas ir vajadzīga, lai izmantotu uzlādes punktu (saskaņā ar pagaidu vienošanos, kura pieņemta pēc iestāžu sarunām 2018. gada 19. decembrī par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (COM(2015) 615 – C8-0387/2015 – 2015/0278(COD))); uzlādes punkta atrašanās vietai vajadzētu būt pieejamai (piemēram, aizsniedzamai personām ratiņkrēslā); arī to transportlīdzekļu stāvvietām, kam vajadzīgs pieejams uzlādes punkts, vajadzētu būt pieejamām, lai tiktu nodrošināta pietiekama manevrēšanas vieta; obligātam skaitam uzlādes punktu vajadzētu būt “pieejamiem uzlādes punktiem”. Attiecīgie standartizācijas uzdevumi CEN, Cenelec un ETSI ietver: uzdevumu M/420, Eiropas piekļūstamības prasību īstenošanas vajadzībām būvētās vides sfēras publiskajā iepirkumā un uzdevums M/473 ar mērķi “universālā dizaina” principu iekļaut attiecīgajās standartizācijas iniciatīvās.

(145)  Direktīvas (ES) 2018/844 28. apsvērums.

(146)  Sk. Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 7. punktu.

(147)  Direktīvas (ES) 2018/844 22. apsvērumā ir noteikts, ka ēkas var būt faktors, kas stimulē elektrotransportlīdzekļu viedajai uzlādei nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Viedajai uzlādei var būt nepieciešamas datu pārsūtīšanas spējas. Vairākas dalībvalstis ir savos tiesību aktos iekļāvušas atsauces uz viedo uzlādi. Sk., piemēram, AK tiesību aktus, proti, Automated and Electric Vehicles Act 2018 (II daļas 15. nodaļa)/http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2018/18/section/15/enacted; Francijas Arrêté du 19 juillet 2018 relatif aux dispositifs permettant de piloter la recharge des véhicules électriques un Somijas https://www.finlex.fi/fi/laki/alkup/2017/20170478.

(148)  Direktīvas (ES) 2018/844 22. apsvērums – pamats dalībvalstīm izmantot transportlīdzekļu akumulatorus kā elektroenerģijas avotu.

(149)  Sk. Direktīvas 2014/94/ES 4. panta attiecīgi 9. un 10. punktu.

(150)  Sk. Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 8. punktu.

(151)  Sk. Direktīvas 2014/94/ES 4. panta 12. punktu.

(152)  Šiem pasākumiem nevajadzētu skart dalībvalsts tiesību aktus īpašuma un īres jomā.

(153)  Direktīvas (ES) 2018/844 23. apsvērums: “Var efektīvi izmantot būvnormatīvus, lai ieviestu konkrēti vērstas prasības atbalstīt uzlādes infrastruktūras uzstādīšanu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automašīnu stāvvietās. Dalībvalstīm būtu jāparedz pasākumi, ar ko vienkāršo uzlādes infrastruktūras ieviešanu, lai novērstu tādus šķēršļus kā pretrunīgi stimuli un administratīvie sarežģījumi, ar kuriem sastopas atsevišķi īpašnieki, mēģinot uzstādīt uzlādes punktu savā stāvvietā.”

(154)  http://www.eltis.org/mobility-plans

(155)   “Svēruma faktori” ir CEN izmantots termins galvenajā standartā, atsaucoties uz PEK, tādēļ uzskata, ka “primārās enerģijas faktori” un “svēruma faktori” nozīmē to pašu. Dalībvalstis izmanto abus terminus.

(156)  Attiecībā uz Energoefektivitātes direktīvā elektroenerģijas ražošanai noteikto PEK vērtību pēc noklusējuma (2,1) jānorāda, ka ĒEED kontekstā dalībvalstis var brīvi piemērot pašas savus PEK, tostarp attiecībā uz elektroenerģiju no tīkla, pat vietējā līmenī.

(157)  Aprēķinot ēku energoefektivitāti nolūkā noteikt energoefektivitātes minimālās prasības, ir jāņem vērā arī kopīgā metodoloģijas sistēma saskaņā ar Komisijas 2012. gada 16. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem (OV L 81, 21.3.2012., 18. lpp.).

(158)   EPB standartā EN 16798-1 (EN 15251 pārskatīta redakcija) “Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai” ir atsauce uz komforta apstākļiem. Šā standarta B.7. pielikumā ir norādīti PVO ar veselību saistītie kritēriji telpu gaisam un ierosinātas ieteicamās vērtības telpu un ārvides gaisa piesārņotājiem.

(159)  Kopā ar ārvides apstākļu (klimata) definīciju.

(160)  Komisijas 2016. gada 29. jūlija Ieteikums (ES) 2016/1318 par gandrīz nulles enerģijas ēku veicināšanas vadlīnijām un par paraugpraksi, kā nodrošināt, ka no 2020. gada visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas (OV L 208, 2.8.2016., 46. lpp.).

(161)  Tas, kā ēku norobežojošās konstrukcijas ietekmē ēku energoefektivitāti, ir atkarīgs arī no izmantotās aprēķina metodikas. Dažās dalībvalstīs, lai ņemtu vērā ēku apsauļojumu (ĒEED I pielikuma 4. punkts), aprēķinot ēkas vai ēkas norobežojošo konstrukciju elementu energoefektivitāti, izmanto “enerģijas bilances” metodi, proti, vērā tiek ņemti gan enerģijas zudumi (saistībā ar siltuma zudumiem), gan enerģijas guvumi (saistīti ar saules starojuma pasīvu piesaistīšanu ēkām vai ēkas norobežojošās konstrukcijas elementiem).

(162)  Ieteikums (ES) 2016/1318.

(163)  Saskaņā ar EN ISO 52000, ir trīs veidu PEK: neatjaunojamo energoresursu PEK, atjaunojamo energoresursu PEK un kopējo energoresursu PEK.

(164)  Lieta C-195/12: Industrie du bois de Vielsalm & Cie SA (IBV)/Région wallonne (Valonijas reģions) [2013], 50.–52. un 62. punkts.

(165)  Eiropas Standartizācijas komiteja (https://www.cen.eu/Pages/default.aspx).

(166)  Uzdevums M/480 CEN, Cenelec un ETSI izstrādāt un pieņemt standartus par ēku integrētās energoefektivitātes aprēķināšanas metodoloģiju un ēku energoefektivitātes veicināšanu saskaņā ar pārstrādātās Ēku energoefektivitātes direktīvas (Direktīva 2010/31/ES) noteikumiem.