1.   Ar šo regulu nosaka prasības bezpilota gaisa kuģu sistēmu (“UAS”), kuras paredzēts ekspluatēt saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas definēti Īstenošanas regulā (ES) 2019/947, un attālās identifikācijas papildierīču projektēšanai un ražošanai. Tajā arī noteikts UAS veids, kura projektēšanu, ražošanu un apkopi sertificē.

2.   Tajā ir arī paredzēti noteikumi par to, kā ekspluatācijai “atvērtajā” kategorijā paredzētas UAS un attālās identifikācijas papildierīces dara pieejamas tirgū, un par to brīvu apriti Savienībā.

3.   Šajā regulā ir arī ietverti noteikumi attiecībā uz trešo valstu UAS ekspluatantiem, kad tie veic UAS ekspluatāciju saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/947 Eiropas vienotajā gaisa telpā.

1.   Šīs regulas II nodaļa attiecas uz šādiem ražojumiem:

2.   Šīs regulas III nodaļu piemēro UAS, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri piemērojami “sertificētām” un “specifiskām”UAS ekspluatācijas kategorijām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/947.

3.   Šīs regulas IV nodaļa attiecas uz UAS ekspluatantiem, kuru galvenā darījumdarbības vieta, uzņēmējdarbības vieta vai dzīvesvieta atrodas trešā valstī, ja tie UAS ekspluatē Savienībā.

4.   Šī regula neattiecas uz UAS, kuras paredzēts ekspluatēt tikai iekštelpās.

1.   Ražojumi, kas minēti 2. panta 1. punktā, atbilst pielikuma 1.–6. daļā izklāstītajām prasībām.

2.   UAS, kas nav rotaļlietas Direktīvas 2009/48/EK nozīmē, atbilst Direktīvā 2006/42/EK norādītajām attiecīgajām veselības aizsardzības un drošības prasībām tikai attiecībā uz riskiem, kuri nav saistīti ar UA lidojumu drošumu.

3.   Jebkādus programmatūras atjauninājumus ražojumiem, kas jau ir darīti pieejami tirgū, drīkst veikt tikai tad, ja šādi atjauninājumi neietekmē ražojuma atbilstību.

1.   Ražojumus dara pieejamus Savienības tirgū tikai tad, ja tie atbilst šīs nodaļas prasībām un neapdraud personu veselību un drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu.

2.   Dalībvalstis saistībā ar šīs nodaļas aptvertajiem aspektiem neliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamus tirgū tādus ražojumus, kas atbilst šai nodaļai.

1.   Laižot savus ražojumus Savienības tirgū, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām.

2.   Ražotāji sagatavo 17. pantā paredzēto tehnisko dokumentāciju un veic 13. pantā minēto attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu, izmantojot ārpakalpojumu.

Ja šajā atbilstības novērtēšanas procedūrā ir pierādīts, ka ražojums atbilst pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, lai būtu procedūras, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību šai nodaļai sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā ražojuma konstrukcijas, raksturlielumu vai programmatūras izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta ražojuma atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radīto apdraudējumu, ražotāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgoto ražojumu paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.   UAS ražotāji nodrošina, ka uz UA ir norādīts tips Lēmuma 768/2008/EK nozīmē un unikāls sērijas numurs, kas nodrošina tā identifikāciju un atbilst pielikuma attiecīgajā 2.–4. daļā norādītajām prasībām, ja piemērojamas. Attālās identifikācijas papildierīču ražotāji nodrošina, ka uz attālās identifikācijas papildierīces ir norādīts tips un unikāls sērijas numurs, kas nodrošina tās identifikāciju un atbilst pielikuma 6. daļā norādītajām prasībām. Abos gadījumos ražotāji nodrošina, ka unikāls sērijas numurs ir arī norādīts ES atbilstības deklarācijā vai vienkāršotajā ES atbilstības deklarācijā, kas minēta 14. pantā.

6.   Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, tīmekļa vietnes adresi un pasta adresi, kuru var izmantot saziņai ar tiem, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iepakojuma vai tam pievienotā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, ka ražojumam ir pievienota pielikuma 1.–6. daļā paredzētā rokasgrāmata un informatīvais paziņojums patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Minētā rokasgrāmata un informatīvais paziņojums, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs, saprotams un salasāms.

8.   Ražotāji nodrošina, ka katram ražojumam ir pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija vai vienkāršota ES atbilstības deklarācija. Ja tiek nodrošināta vienkāršota ES atbilstības deklarācija, tajā norāda precīzu interneta adresi, kurā var iegūt pilnīgu ES atbilstības deklarācijas tekstu.

9.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojumi, kurus tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai nodaļai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Ja ražojums rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās tirgus uzraudzības iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, kā arī to rezultātiem.

10.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ražojuma atbilstību šai direktīvai. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veiks, lai novērstu riskus, kurus rada ražojums, ko viņi ir laiduši tirgū.

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 6. panta 2. punktā minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod iespēju veikt vismaz šādas darbības:

1.   Importētāji Savienības tirgū laiž tikai tādus ražojumus, kas atbilst šajā nodaļā norādītajām prasībām.

2.   Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka:

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesli uzskatīt, ka ražojums neatbilst pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām, tas nelaiž ražojumu tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku patērētāju un trešo pušu veselībai un drošībai, importētājs par to informē ražotāju un kompetentās valsts iestādes.

3.   Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, tīmekļa vietnes un pasta adresi, kuru var izmantot saziņai ar tiem, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iepakojuma vai tam pievienotā dokumentā. Kontaktinformācija ir tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka ražojumam ir pievienota pielikuma 1.–6. daļā paredzētā rokasgrāmata un informatīvais paziņojums patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Minētā rokasgrāmata un informatīvais paziņojums, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs, saprotams un salasāms.

5.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā glabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību 4. pantā izklāstītajām prasībām.

6.   Ja saistībā ar ražojuma radītiem riskiem tiek uzskatīts par lietderīgu, importētāji tiešo lietotāju un trešo pušu veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic to ražojumu paraugu testēšanu, kas darīti pieejami tirgū, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un ražojumu atsaukumus, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par jebkādu šādu uzraudzību.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ražojuma atbilstību vai, ja vajadzīgs, lai ražojumu izņemtu no tirgus vai atsauktu to. Turklāt, ja ražojums rada risku, importētāji nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.   Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, ka minētajām iestādēm pēc pieprasījuma ir pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu ražojuma atbilstību. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veiks, lai novērstu riskus, kurus rada ražojums, ko viņi ir laiduši tirgū.

1.   Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šajā nodaļā norādītās prasības.

2.   Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārbauda, vai uz ražojuma ir CE zīme un attiecīgā gadījumā UA klases identifikācijas marķējums un norāde par akustiskās jaudas līmeni, vai ir pievienoti 6. panta 7. un 8. punktā minētie dokumenti un vai ražotājs un importētājs ir izpildījuši 6. panta 5. un 6. punktā un 8. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

Izplatītāji nodrošina, ka ražojumam ir pievienota pielikuma 1.–6. daļā paredzētā rokasgrāmata un informatīvais paziņojums patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Minētā rokasgrāmata un informatīvais paziņojums, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs, saprotams un salasāms.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. pantā norādītajām prasībām, tas nedara ražojumu pieejamu tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī kompetentās tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā glabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību 4. pantā izklāstītajām prasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, pārliecinās, ka tiek veikti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu to. Turklāt, ja ražojums rada risku, importētāji nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Izplatītāji pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniedz papīra vai elektroniskā formātā visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu ražojuma atbilstību. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada ražojums, ko viņi ir darījuši pieejamu tirgū.

1.   Ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma identificē:

2.   Ekonomikas dalībniekam jāspēj sniegt 1. punktā minētā informācija:

1.   Ražotājs veic ražojuma atbilstības novērtēšanu, izmantojot vienu no turpmāk minētajām procedūrām, lai noteiktu tā atbilstību pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām. Atbilstības novērtēšanā ņem vērā visus paredzētos un paredzamos ekspluatācijas apstākļus.

2.   Atbilstības novērtēšanas veikšanai pieejamās procedūras ir šādas:

1.   ES atbilstības deklarācijā, kas minēta 6. panta 8. punktā, norāda, ka ražojuma atbilstība pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām ir pierādīta, un attiecībā uz UAS norāda tās klasi.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir pielikuma 11. daļā sniegtā parauga struktūra, tajā ir minētajā daļā norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. EK atbilstības deklarāciju tulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū ražojums ir laists vai padarīts pieejams.

3.   Vienkāršotai ES atbilstības deklarācijai, kas minēta 6. panta 8. punktā, ir pielikuma 12. daļā norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā ražojumu laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū. Pilnīgs ES atbilstības deklarācijas teksts ir pieejams interneta adresē, kura minēta vienkāršotajā ES atbilstības deklarācijā, valodā vai valodās, ko noteikusi tā dalībvalsts, kuras tirgū ražojums tiek laists vai darīts pieejams.

4.   Ja uz ražojumu attiecas vairāk nekā viens Savienības akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecība uz visiem šādiem Savienības aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

5.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par ražojuma atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek uz ražojuma vai uz tam pievienotās datu plāksnes. Ja tas nav iespējams vai nodrošināms ražojuma izmēra dēļ, to uzliek uz iepakojuma.

2.   UA klases identifikācijas marķējumu redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek uz UA un tā iepakojuma, un tā augstums ir vismaz 5 mm. Aizliegts uzlikt marķējumu, zīmes un uzrakstus, ko trešās personas var sajaukt ar klases identifikācijas marķējumu pēc nozīmes vai formas.

3.   Norādi par akustiskās jaudas līmeni, kā norādīts pielikuma 14. daļā, attiecīgā gadījumā redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek uz UA, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams vai nav nodrošināms ražojuma izmēra dēļ, un uz tā iepakojuma.

4.   CE zīmi un attiecīgā gadījumā norādi par akustiskās jaudas līmeni un UA klases identifikācijas marķējumu uzliek pirms ražojuma laišanas tirgū.

5.   Pēc CE zīmes norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, ja tiek piemērota pielikuma 9. daļā norādītā atbilstības novērtēšanas procedūra.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati paziņotā struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

6.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CEzīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

1.   Tehniskajā dokumentācijā ietver visus attiecīgos datus un sīku informāciju par līdzekļiem, kurus ražotājs izmantojis, lai nodrošinātu, ka ražojums atbilst pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām. Tajā ietver vismaz pielikuma 10. daļā norādītos elementus.

2.   Tehnisko dokumentāciju sagatavo pirms ražojuma laišanas tirgū, un to pastāvīgi atjaunina.

3.   Tehnisko dokumentāciju un korespondenci, kas attiecas uz jebkuru ES tipa pārbaudes procedūru, vai ražotāja kvalitātes sistēmas novērtējumu sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā paziņotā struktūra ir reģistrēta, vai citā minētajai struktūrai pieņemamā valodā.

4.   Ja tehniskā dokumentācija neatbilst šā panta 1., 2. vai 3. punktam, tirgus uzraudzības iestāde var prasīt ražotājam vai importētājam, lai tie uz sava rēķina noteiktā laikā veic pārbaudi, izmantojot tādas struktūras pakalpojumus, kas ir pieņemama tirgus uzraudzības iestādei, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību pielikuma 1.–6. daļā norādītajām prasībām, kuras uz to attiecas.

1.   Dalībvalstis izraugās pilnvarojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu pilnvarotās iestādes, tostarp to atbilstību 24. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un pārraudzību veic kāda valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē.

3.   Ja paziņojošā iestāde 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai pārraudzīšanu deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 20. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šai struktūrai ir jābūt spējīgai uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

1.   Paziņojošā iestāde:

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru pārraudzīšanas procedūrām, kā arī par jebkādām pārmaiņām šajās procedūrās.

2.   Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

1.   Attiecībā uz paziņošanu atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punkta prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu asociācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo ražojumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav novērtējamā ražojuma projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtēto ražojumu, kas ir vajadzīgs atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādu ražojumu personīgiem mērķiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti šā ražojuma projektēšanā, ražošanā vai izgatavošanā, tirdzniecībā, uzstādīšanā, izmantošanā vai apkopē, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmumu neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām viņi ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras gādā, ka to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē to veikto atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo godprātību un ar vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un tās ir brīvas no jebkāda jo īpaši finansiāla spiediena un pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt to lēmumus vai to veikto atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tādām personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti pielikuma 8. vai 9. daļā un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un visiem ražojumu veidiem vai kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir:

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu ar atbildības novērtēšanas darbībām saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgie darbinieki, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot uzdevumus saskaņā ar pielikuma 8. un 9. daļu vai noteikumiem valsts tiesību aktos, ar ko tās īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām, reglamentējošām darbībām UAS jomā un frekvenču plānošanu, un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes minētās darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

1.   Ja paziņotā struktūra par konkrētu ar atbilstības novērtēšanu saistītu uzdevumu veikšanu slēdz apakšlīgumus vai tiem izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 22. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par kādām darbībām slēgt apakšlīgumu vai tās veikt filiāle var tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi pielikuma 8. un 9. daļai, lai tie būtu pieejami paziņojošajām iestādēm.

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno aprakstu par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un ražojumu, attiecībā uz kuru struktūra sevi paziņo par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 22. pantā norādītajām prasībām.

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst 22. pantā norādītajām prasībām.

2.   Tās paziņo atbilstības novērtēšanas struktūras Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un attiecīgo ražojumu un saistīto akreditācijas sertifikātu.

4.   Attiecīgā struktūra paziņotās struktūras darbības var veikt tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis divu nedēļu laikā no paziņošanas nav paudušas iebildumus.

5.   Šajā regulā par paziņotu struktūru uzskata tikai šādu struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem paziņojumā.

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

2.   Tikai vienu šādu numuru tā piešķir arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

3.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 22. pantā noteiktajām prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic tādus attiecīgos pasākumus, kas nodrošina, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie tiek glabāti, lai pēc pieprasījuma būtu pieejami atbildīgajām paziņojošajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju joprojām pildīt uz to attiecinātās prasības un pienākumus.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar attiecīgās paziņotās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija gādā, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp – vajadzības gadījumā – paziņojuma atsaukšanu.

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikuma 8. un 9. daļā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot uzņēmējiem lieku slogu. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savas darbības, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgā ražojuma sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai UA vai UAS atbilstu šai regulai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis pielikuma 1.–6. daļā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās prasības, tā pieprasa ražotājam veikt attiecīgos korektīvos pasākumus un neizdod ES tipa pārbaudes sertifikātu vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc ES tipa pārbaudes sertifikāta vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka ražojums vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa ražotājam veikt attiecīgos korektīvos pasākumus un vajadzības gadījumā aptur vai anulē ES tipa pārbaudes sertifikātu vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumu.

5.   Ja netiek veikti koriģējošie pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc ES tipa pārbaudes sertifikātus vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumus.

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

2.   Paziņotās struktūras saskaņā ar pielikuma 8. un 9. daļas prasībām sniedz citām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai nodaļai un kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas UA vai UAS kategorijas, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

3.   Paziņotās struktūras veic informēšanas pienākumus saskaņā ar pielikuma 8. un 9. daļu.

1.   Komisija nodrošina, ka tiek izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo nodaļu, un ka tā pienācīgi tiek īstenota paziņoto struktūru nozares grupas veidā.

2.   Paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās minētās grupas darbā.

1.   Dalībvalstis organizē un veic Savienības tirgū laisto ražojumu uzraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16.–26. pantu.

2.   Dalībvalstis organizē un veic Savienības tirgū ienākošo ražojumu pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 5. punktu un 27., 28. un 29. pantu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to tirgus uzraudzības un robežkontroles iestādes sadarbojas drošības jautājumu jomā ar kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 17. pantu, un izveido attiecīgus saziņas un koordinācijas mehānismus starp tām, vislabākajā veidā izmantojot informāciju, kura ietverta atgadījumu ziņošanas sistēmā, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 376/2014 (14), un informācijas sistēmās, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. un 23. pantā.

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantam vai ja tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ražojums rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, ko aptver šī nodaļa, tās veic attiecīgā ražojuma novērtējumu, aptverot visas šajā nodaļā noteiktās piemērojamās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka ražojums neatbilst šīs nodaļas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo ekonomikas dalībnieku veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam tos izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība nav vērojama tikai to valsts teritorijā, tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par izvērtēšanas rezultātiem un par darbībām, ko tās pieprasījušas ekonomikas dalībniekam veikt.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka visi piemērotie korektīvie pasākumi tiek veikti attiecībā uz visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus visā Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka ražojums tiek darīts pieejams valsts tirgū, izņemts no tirgus vai atsaukts.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā ražojuma identificēšanai, datus par tā izcelsmi, neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība nav saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz visu papildu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar attiecīgā ražojuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trijos mēnešos pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo ražojumu nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, ražojuma izņemšana no tirgus.

1.   Ja, pabeidzot 36. panta 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru, pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai ekonomikas dalībniekiem un valsts pasākumu izvērtē. Balstoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Komisija lemj, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā ražojuma izņemšanu vai atsaukšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ražojuma neatbilstība ir saistāma ar trūkumiem saskaņotajos standartos, kā minēts šīs regulas 36. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

1.   Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 36. panta 1. punktu secina, ka, lai gan ražojums atbilst šai nodaļai, tas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, ko aptver šī nodaļa, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais ražojums, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šo risku, vai lai samērīgi riskam ražojumu izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktā pienācīgā termiņā.

2.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas nepieciešami attiecīgā ražojuma identificēšanai, datus par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots, un attiecīgā gadījumā ierosina pienācīgus pasākumus.

5.   Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai ekonomikas dalībniekiem.

1.   Neskarot 36. pantu, ja dalībvalsts attiecībā uz šajā nodaļā aptvertajiem ražojumiem konstatē kādu no turpmāk norādītajām neatbilstībām, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam attiecīgo neatbilstību novērst:

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ražojumu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā izņemšanu vai atsaukšanu no tirgus.

1.   UAS projektēšanu, ražošanu un apkopi sertificē, ja UAS atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

2.   UAS, kam piemēro sertifikāciju, jāatbilst piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas Komisijas Regulās (ES) Nr. 748/2012 (15), (ES) 2015/ 640 (16) un (ES) Nr. 1321/2014 (17).

3.   Ja UAS, ko izmanto “specifiskajā” kategorijā, nav nepieciešams sertificēt saskaņā ar 1. punktu, tai ir tehniskās iespējas, kas norādītas kompetentās iestādes izdotajā darbības atļaujā vai standarta scenārijā, kurš definēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 pielikuma 1. papildinājumā, vai saskaņā ar vieglās UAS ekspluatanta apliecību (LUC) saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 pielikuma C daļu.

1.   UAS ekspluatanti, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir trešā valstī vai kuri atrodas trešā valstī, ievēro Īstenošanas regulu (ES) 2019/947 UAS ekspluatācijas vajadzībām vienotajā Eiropas gaisa telpā.

2.   Trešo valstu UAS ekspluatantam kompetentā iestāde ir tās pirmās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā UAS ekspluatants plāno veikt ekspluatāciju.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, tālvadības pilota kompetences vai UAS ekspluatanta apliecību, saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/947, vai līdzvērtīgu dokumentu kompetentā iestāde var atzīt ekspluatācijas vajadzībām Savienībā ar noteikumu, ka:

1.   Lai segtu Regulas (ES) 2018/1240 85. panta 1. punktā minētās izmaksas, no Savienības vispārējā budžeta piešķir kopējo summu 209 904 000 EUR apmērā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto summu ņem no Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētā 791 000 000 EUR IT sistēmu izstrādei.

1.   Summu, kas minēta 1. panta 1. punktā, izmanto šādi:

2.   Summu, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstīm iedala vienādās daļās.

1.   Operācijas klasificē “atklāto”UAS operāciju kategorijā tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

2.   UAS operācijas “atklāto” operāciju kategorijā iedala trīs apakškategorijās atbilstoši prasībām, kas noteiktas pielikuma A daļā.

1.   Ja nav izpildīta kāda no prasībām, kas noteiktas 4. pantā vai pielikuma A daļā, UAS ekspluatantam saskaņā ar 12. pantu ir jāsaņem ekspluatācijas atļauja no kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts.

2.   Iesniedzot kompetentajai iestādei pieteikumu ekspluatācijas atļaujas saņemšanai saskaņā ar 12. pantu, ekspluatants veic riska novērtējumu atbilstoši 11. pantam un iesniedz to kopā ar pieteikumu, tajā iekļaujot arī pienācīgus riska mazināšanas pasākumus.

3.   Saskaņā ar UAS.SPEC.040. punktu, kas noteikts pielikuma B daļā, kompetentā iestāde izdod ekspluatācijas atļauju, ja tā uzskata, ka ekspluatācijas riski ir pienācīgi samazināti saskaņā ar 12. pantu.

4.   Kompetentā iestāde norāda, vai ar ekspluatācijas atļauju apstiprina:

5.   Ja UAS ekspluatants reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar UAS.SPEC.020. punktu, kas noteikts pielikuma B daļā, iesniedz deklarāciju par operāciju, kura atbilst pielikuma 1. papildinājumā definētajam standarta scenārijam, UAS ekspluatantam nav jāsaņem ekspluatācijas atļauja saskaņā ar šā panta 1.–4. punktu, un piemēro 12. panta 5. punktā noteikto procedūru.

6.   Ekspluatācijas atļauja vai deklarācija nav vajadzīga:

1.   Operācijas klasificē “sertificēto”UAS operāciju kategorijā tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

2.   UAS operācijas klasificē “sertificēto” operāciju kategorijā arī tad, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz 11. pantā paredzēto riska novērtējumu, uzskata, ka operācijas risku nevar pienācīgi samazināt bez UAS un UAS ekspluatanta sertifikācijas un attiecīgā gadījumā bez tālvadības pilota licencēšanas.

1.   UAS operācijas “atklāto” operāciju kategorijā atbilst ekspluatācijas ierobežojumiem, kas noteikti pielikuma A daļā.

2.   UAS operācijas “īpašo” operāciju kategorijā atbilst ekspluatācijas ierobežojumiem, kas noteikti ekspluatācijas atļaujā, kura minēta 12. pantā, vai atļaujā, kura minēta 16. pantā, vai standarta scenārijā, kurš definēts pielikuma 1. papildinājumā un kuru deklarējis UAS ekspluatants.

Šo punktu nepiemēro, ja UAS ekspluatantam ir LUC ar atbilstošām tiesībām.

Uz UAS operācijām “īpašo” operāciju kategorijā attiecina piemērojamās ekspluatācijas prasības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 923/2012 (5).

3.   Uz UAS operācijām “sertificēto” operāciju kategorijā attiecina piemērojamās ekspluatācijas prasības, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 923/2012, Komisijas Regulās (ES) Nr. 965/2012 (6) un (ES) Nr. 1332/2011 (7).

1.   Tālvadības piloti, kuri ekspluatē UAS“atklāto” operāciju kategorijā, atbilst kompetences prasībām, kas noteiktas pielikuma A daļā.

2.   Tālvadības piloti, kuri ekspluatē UAS“īpašo” operāciju kategorijā, atbilst kompetences prasībām, ko ekspluatācijas atļaujā noteikusi kompetentā iestāde vai kas noteiktas pielikuma 1. papildinājumā definētajā standarta scenārijā, vai kas noteiktas LUC, un viņiem ir vismaz šādas kompetences:

3.   Tālvadības piloti, kuri veic operācijas saistībā ar gaisa kuģu modeļu klubiem vai apvienībām, atbilst minimālajām kompetences prasībām, kas noteiktas atļaujā, kura piešķirta saskaņā ar 16. pantu.

1.   Tālvadības pilotiem, kuri ekspluatē UAS“atklāto” un “īpašo” operāciju kategorijā, jābūt vismaz 16 gadus veciem.

2.   Tālvadības pilotu minimālā vecuma prasību nepiemēro šādos gadījumos:

3.   Dalībvalstis var samazināt minimālā vecuma prasību, ievērojot uz risku balstītu pieeju, kurā ņem vērā īpašus riskus, kas saistīti ar operācijām to teritorijā:

4.   Ja dalībvalsts samazina minimālā vecuma prasību tālvadības pilotiem, viņiem ir atļauts ekspluatēt UAS tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

5.   Tālvadības pilotiem, kuri veic operācijas saistībā ar gaisa kuģu klubiem vai apvienībām, dalībvalstis var noteikt atšķirīgu minimālā vecuma prasību atļaujā, ko izdod saskaņā ar 16. pantu.

1.   Ekspluatācijas riska novērtējumā:

2.   UAS operācijas aprakstā norāda vismaz:

3.   Novērtējumā piedāvā drošības mērķlīmeni, kas ir līdzvērtīgs drošības līmenim, kādu ievēro pilotējamā aviācijā, ņemot vērā UAS ekspluatācijas specifiku.

4.   Risku aprakstā norāda:

5.   To iespējamo riska mazināšanas pasākumu aprakstā, kas nepieciešami, lai sasniegtu piedāvāto drošības mērķlīmeni, aplūko šādas iespējas:

6.   Novērtē piedāvāto riska mazināšanas pasākumu noturību, lai noteiktu, vai tie ir samērīgi attiecībā pret plānotās ekspluatācijas drošības mērķiem un riskiem, jo īpaši lai pārliecinātos, ka ikviens ekspluatācijas posms ir drošs.

1.   Kompetentā iestāde izvērtē riska novērtējumu un to riska mazināšanas pasākumu noturību, ko UAS ekspluatants piedāvā, lai garantētu UAS ekspluatācijas drošumu visos lidojuma posmos.

2.   Kompetentā iestāde piešķir ekspluatācijas atļauju, ja izvērtējumā tiek secināts, ka:

3.   Ja operāciju neuzskata par pietiekami drošu, kompetentā iestāde attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, norādot iemeslus, kāpēc tā atteikusies izdot ekspluatācijas atļauju.

4.   Ekspluatācijas atļaujā, ko piešķir kompetentā iestāde, precīzi norāda

5.   Saņemot 5. panta 5. punktā minēto deklarāciju, kompetentā iestāde:

1.   Ja UAS ekspluatants plāno veikt operāciju, kura klasificēta “īpašo” operāciju kategorijā un par kuru jau ir piešķirta ekspluatācijas atļauja saskaņā ar 12. pantu, un kuru ir plānots daļēji vai pilnībā veikt tādas dalībvalsts gaisa telpā, kas nav reģistrācijas dalībvalsts, UAS ekspluatants iesniedz plānotās operācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu, kurā ietverta šāda informācija:

2.   Saņemot 1. punktā minēto pieteikumu, plānotās operācijas dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās to novērtē un sniedz reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei un UAS ekspluatantam apstiprinājumu, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētie atjauninātie riska mazināšanas pasākumi ir apmierinoši operācijas veikšanai plānotajā vietā. Saņemot apstiprinājumu, UAS ekspluatants var sākt plānoto operāciju, un reģistrācijas dalībvalsts tos atjauninātos riska mazināšanas pasākumus, kas UAS ekspluatantam ir jāpiemēro, ieraksta atbilstoši 12. pantam izdotajā ekspluatācijas atļaujā.

3.   Ja UAS ekspluatants plāno veikt operāciju, kura klasificēta “īpašo” operāciju kategorijā un par kuru ir iesniegta deklarācija saskaņā ar 5. panta 5. punktu, un kuru ir plānots daļēji vai pilnībā veikt tādas dalībvalsts gaisa telpā, kas nav reģistrācijas dalībvalsts, UAS ekspluatants iesniedz plānotās operācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei reģistrācijas dalībvalstij iesniegtās deklarācijas kopiju, kā arī saņemšanas un pilnīguma apstiprinājuma kopiju.

1.   Dalībvalstis ievieš un uztur sistēmas, kas spēj precīzi reģistrēt UAS, kuru konstrukcija ir jāsertificē, un UAS ekspluatantus, kuru darbība var radīt risku drošībai, drošumam, privātumam un personas datu vai vides aizsardzībai.

2.   UAS ekspluatantu reģistrācijas sistēmās ir paredzēti lauki šādas informācijas ierakstīšanai un apmaiņai:

3.   To bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas sistēmās, kuru konstrukcija ir jāsertificē, ir paredzēti lauki šādas informācijas ierakstīšanai un apmaiņai:

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka reģistrācijas sistēmas ir digitalizētas un sadarbspējīgas un nodrošina savstarpēju piekļuvi informācijai un tās apmaiņu ar Regulas (ES) 2018/1139 74. pantā minētā repozitorija starpniecību.

5.   UAS ekspluatanti reģistrējas,

6.   UAS ekspluatanti reģistrējas dalībvalstī, kurā ir to dzīvesvieta, ja ekspluatants ir fiziska persona, vai kurā ir to galvenā darījumdarbības vieta, ja ekspluatants ir juridiska persona, un nodrošina, ka to reģistrācijas informācija ir precīza. UAS ekspluatants nevar būt vienlaikus reģistrēts vairākās dalībvalstīs.

Dalībvalstis piešķir unikālu digitālu reģistrācijas numuru UAS ekspluatantiem un UAS, kas ir jāreģistrē, lai tādējādi tos varētu katru identificēt.

Reģistrācijas numuru UAS ekspluatantiem nosaka, pamatojoties uz standartiem, kas atbalsta reģistrācijas sistēmu sadarbspēju.

7.   Tāda bezpilota gaisa kuģa īpašnieks, kura konstrukcija ir jāsertificē, reģistrē bezpilota gaisa kuģi.

Bezpilota gaisa kuģa valstspiederību un reģistrācijas zīmi nosaka atbilstoši ICAO 7. pielikumam. Bezpilota gaisa kuģis nevar būt vienlaikus reģistrēts vairākās valstīs.

8.   UAS ekspluatanti norāda savu reģistrācijas numuru uz katra bezpilota gaisa kuģa, kas atbilst 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.   Nosakot ģeogrāfiskās zonas drošības, drošuma, privātuma vai vides apsvērumu dēļ, dalībvalstis var:

2.   Pamatojoties uz kompetentās iestādes veiktu riska novērtējumu, dalībvalstis var noteikt konkrētas ģeogrāfiskās zonas, kurās UAS operācijām nepiemēro vienu vai vairākas “atklāto” operāciju kategorijai piemērojamās prasības.

3.   Kad dalībvalstis atbilstoši 1. vai 2. punktam nosaka UAS ģeogrāfiskās zonas vietzinīguma nolūkos, tās nodrošina, ka informācija par UAS ģeogrāfiskajām zonām, tostarp to derīguma termiņš, tiek darīta publiski pieejama plaši izmantotā unikālā digitālā formātā.

1.   Pēc gaisa kuģu modeļu kluba vai apvienības pieprasījuma kompetentā iestāde var izdot atļauju UAS operācijām, ko veic saistībā ar gaisa kuģu modeļu klubiem un apvienībām.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atļauju izdod saskaņā ar kādu no turpmāk norādītajiem noteikumiem vai procedūrām:

3.   Šā panta 1. punktā minētajā atļaujā norāda nosacījumus, ar kādiem ir atļauts veikt operācijas saistībā ar gaisa kuģu modeļu klubiem vai apvienībām, un tā ir derīga tikai tās dalībvalsts teritorijā, kurā tā izdota.

4.   Dalībvalstis var nodrošināt gaisa kuģu modeļu klubiem un apvienībām iespēju reģistrēt dalībvalstu vārdā savus locekļus reģistrācijas sistēmās, kas izveidotas saskaņā ar 14. pantu. Visos citos gadījumos gaisa kuģu modeļu klubu un apvienību locekļi reģistrējas paši saskaņā ar 14. pantu.

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas struktūras par kompetento iestādi 18. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

2.   Ja dalībvalsts par kompetento iestādi izraugās vairākas iestādes, tā: