ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 149

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 7. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/934 (2019. gada 12. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/935 (2019. gada 16. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz analīzes metodēm vīnkopības produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai un paziņojumiem par dalībvalstu lēmumiem saistībā ar spirta dabiskās koncentrācijas paaugstināšanu

53

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/936 (2019. gada 6. jūnijs), ar ko attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar lauku attīstības programmām, groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014, (ES) Nr. 809/2014 un (ES) Nr. 908/2014

58

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/937 (2019. gada 27. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencijas satvarā attiecībā uz Apvienotās Karalistes iesniegto pieteikumu par pievienošanos minētajai konvencijai

61

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/938 (2019. gada 6. jūnijs), ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem

63

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/939 (2019. gada 6. jūnijs), ar ko ieceļ izdevējas organizācijas, kurām uzdod medicīnisko ierīču jomā nodrošināt to sistēmu darbību, kas piešķir ierīces unikālos identifikatorus (UDI) ( 1 )

73

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 2/2017 (2017. gada 16. maijs), ar ko groza Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem II papildinājuma noteikumus, paredzot nodokļa atmaksas un pilnīgas kumulācijas iespēju tirdzniecībā, uz ko attiecas Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums (CBTN) un kur iesaistīta Moldovas Republika un Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki [2019/940]

76

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/934

(2019. gada 12. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 75. panta 2. punktu un 80. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2). Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļā ir izklāstīti noteikumi par vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem, un tā pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus šajā sakarā. Lai nodrošinātu netraucētu vīna tirgus darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem konkrēti noteikumi. Ar minētajiem aktiem būtu jāaizstāj noteikumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 606/2009 (3), kura tāpēc būtu jāatceļ.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, kurā uzskaitītas vīnkopības produktu kategorijas, ir noteikts, ka spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnā nav augstāka par 15 %. Tomēr izņēmuma kārtā šis ierobežojums var būt augstāks – līdz 20 % attiecībā uz vīniem, kas ražoti bez bagātināšanas noteiktos vīnogu audzēšanas apgabalos. Šie apgabali būtu jānosaka.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. un 83. pantā un VIII pielikumā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par vīndarības procesiem un metodēm, un tajos ir atsauce uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri jāpieņem Komisijai. Būtu skaidri un precīzi jānosaka atļautās vīndarības metodes, ieskaitot vīnu saldināšanas paņēmienus, un ierobežojumi dažu tādu vielu izmantošanai, kuras var lietot vīndarībā, un būtu jānosaka nosacījumi dažu šādu vielu izmantošanai vīna ražošanā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikumā ir uzskaitītas atļautās vīndarības metodes un procesi. Būtu jāprecizē atļauto vīndarības metožu saraksts un jāuzlabo tā saskaņotība. Saraksts būtu jāpapildina, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību. Skaidrības labad saraksts būtu jāsadala divās tabulās, vīndarības procesus atdalot no vīndarības savienojumiem.

(5)

Šīs regulas I pielikuma A daļas 1. tabulā būtu jāuzskaita atļautie vīndarības procesi, kā arī to izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi. Atļauto procesu pamatā vajadzētu būt attiecīgajām metodēm, ko ieteikusi Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija (OIV), kas iekļautas tabulā minētajos OIV punktos un attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kas minēti tabulā.

(6)

Lai nodrošinātu, ka tie vīnkopības produktu ražotāji, kas izmanto atļautos vīndarības savienojumus, būtu labāk informēti un iegūtu labāku izpratni par attiecīgajiem noteikumiem, šīs regulas I pielikuma A daļas 2. tabulā būtu jāuzskaita atļautie vīndarības savienojumi, kā arī to izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi. Atļauto vīndarības savienojumu pamatā vajadzētu būt attiecīgajiem savienojumiem, ko ieteikusi OIV un kas iekļauti tabulā minētajos OIV punktos, un attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas minēti tabulā. Turklāt tabulā būtu skaidri jānorāda savienojuma starptautiskais nosaukums, E numurs, ja tāds ir, un/vai Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) piešķirtais numurs. Turklāt tajā vajadzētu iekļaut savienojumu klasifikāciju divās kategorijās atkarībā no tā, vai tos izmanto kā piedevu vai kā pārstrādes palīglīdzekli, kas jo īpaši ir vajadzīgs marķēšanas nolūkiem.

(7)

Lai vienkāršotu piemērojamos noteikumus un nodrošinātu saskaņotību starp šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un starptautiskajiem standartiem, būtu jāpārtrauc bijusī prakse, kas dublē noteiktu informāciju, kura ietverta OIV vīndarības prakses kodeksa punktos, reproducējot I pielikuma papildinājumos ietverto informāciju. Izmantošanas nosacījumos un ierobežojumos principā būtu jāievēro OIV ieteikumi, izņemot gadījumus, kad piemērotāki ir papildu nosacījumi, ierobežojumi un atkāpes no OIV punktiem.

(8)

Šīs regulas I pielikumā minētie OIV vīndarības prakses kodeksa punkti Komisijai būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jānodrošina, ka attiecīgie OIV punkti ir pieejami visās Savienības oficiālajās valodās.

(9)

Regulas (EK) Nr. 606/2009 IB pielikumā ir noteikts maksimālais sēra dioksīda saturs Savienībā ražotiem vīniem. Šie ierobežojumi ir salāgoti ar OIV noteiktajām robežvērtībām, kuras ir starptautiski atzītas, bet attiecībā uz dažiem saldvīniem, kuri tiek ražoti nelielos daudzumos, būtu jāsaglabā atkāpes, kas vajadzīgas tajos ietilpstošā paaugstinātā cukuru satura dēļ un šo vīnu labas uzglabājamības nodrošināšanai. Ņemot vērā notiekošo zinātnisko pētījumu rezultātus par sulfītu samazināšanu un aizstāšanu vīnā, kā arī par sulfītu daudzumu, kas ar vīnu nonāk pārtikā, maksimālie daudzumi varētu vēlāk tikt pārskatīti to turpmākai samazināšanai.

(10)

Būtu jānosaka kārtība, kādā dalībvalstis var piešķirt atļaujas noteiktu Savienības tiesību aktos neparedzētu vīnkopības metožu un procesu izmantošanai ierobežotā laika periodā un eksperimentāliem mērķiem.

(11)

Dzirkstošo vīnu, augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu un augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ražošanai papildus vīndarības metodēm, kas atļautas citiem vīnkopības produktiem, ir vajadzīga virkne īpašu metožu. Skaidrības labad šīs metodes būtu jāiekļauj atsevišķā šīs regulas pielikumā.

(12)

Desertvīnu ražošanai papildus vīndarības metodēm, kas atļautas citiem vīnkopības produktiem, ir vajadzīga virkne īpašu metožu, bet ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu desertvīnu ražošanai ir raksturīgas dažas īpatnības. Skaidrības labad šīs metodes un ierobežojumi būtu jāiekļauj atsevišķā šīs regulas pielikumā.

(13)

Kupāža ir plaši izplatīta vīndarības metode, kas var ievērojami ietekmēt vīnkopības produktu kvalitāti. Tāpēc, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu augstas kvalitātes vīnkopības produktus, vienlaikus veicinot to, lai nozare kļūtu konkurētspējīgāka, šī metode būtu jādefinē un stingri jāreglamentē. Sārtvīna ražošanas sakarā iepriekšminēto iemeslu dēļ šī prakse būtu īpaši jāreglamentē, it sevišķi attiecībā uz atsevišķiem vīniem, kuriem specifikācijas nepiemēro.

(14)

Savienības noteikumos par pārtikas produktiem un OIV vīndarības prakses kodeksā jau ir noteiktas specifikācijas par tīrību un identifikāciju attiecībā uz daudzām vielām, ko izmanto vīndarības metodēs. Saskaņotības un skaidrības labad būtu jāatsaucas pirmām kārtām uz minētajām specifikācijām, un vienlaikus būtu jāparedz papildināt tās ar noteikumiem, kas ir raksturīgi situācijai Savienībā.

(15)

Vīnkopības produktus, kuri neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļas noteikumiem vai šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, nevar laist tirgū, un tie ir jāiznīcina. Tomēr dažus šos produktus var atļaut izmantot vienīgi rūpniecības vajadzībām, un šajā saistībā būtu jāprecizē noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu šo produktu galaizmantošanas pārraudzību. Turklāt, lai nepieļautu ekonomiskus zaudējumus, ko ciestu uzņēmēji, kuriem ir noteiktu pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas ražotu produktu krājums, būtu jāparedz, ka produkti, kas ražoti atbilstīgi tiesību aktiem, kuri bija spēkā pirms minētās dienas, piegādājami patēriņam.

(16)

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā paredzētā vispārīgā noteikuma, vīna vai vīnogu misas liešana uz vīna nogulsnēm, vīnogu čagām vai izspiestas “aszú” vai “výber” masas ir būtiska dažu ungāru un slovāku vīnu ražošanas iezīme. Šādas metodes īpašie nosacījumi ir jānosaka saskaņā ar attiecīgajās dalībvalstīs 2004. gada 1. maijā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(17)

Lai nodrošinātu vīna produktu kvalitāti, būtu jānosaka vīnogu pārmērīgas izspaidīšanas aizlieguma īstenošanas noteikums. Lai pārliecinātos par šā aizlieguma piemērošanas pareizību, vīndarībā radušies blakusprodukti un to galīgais izmantojums ir pienācīgi jāpārrauga. Tālab būtu jānosaka, kādam jābūt blakusproduktu minimālajam spirta procentuālajam saturam pēc vīnogu izspiešanas, kā arī jāparedz nosacījumi, ar kādiem dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā notiek fizisku vai juridisku personu vai šādu personu grupu turējumā esošu blakusproduktu obligātā realizēšana. Šie nosacījumi ir tiešā veidā saistīti ar vīndarības procesu, un tāpēc tie būtu jānorāda kopā ar šajā regulā noteiktajām vīndarības metodēm un piemērojamajiem vīna ražošanas ierobežojumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šī regula paredz noteikumus, kas Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, kā arī OIV punktu publicēšanu.

2. pants

Vīnogu audzēšanas apgabali, kuros spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos var sasniegt maksimāli 20 %

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1) punkta otrās daļas c) punkta pirmajā ievilkumā paredzētie vīnogu audzēšanas apgabali [reģioni] ir C I, C II un C III zona, kuras ir norādītas minētā pielikuma 1. papildinājumā, kā arī tie B zonas apgabali, kuros var ražot baltvīnus ar šādām aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: “Vin de pays de Franche-Comté” un “Vin de pays du Val de Loire”.

3. pants

Atļautās vīndarības metodes

1.   Atļautās vīndarības metodes un ierobežojumi, kas piemērojami to vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļa, un kas norādīti minētās regulas 80. panta 1. punktā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

I pielikuma A daļas 1. tabulā ir noteikti atļautie vīndarības procesi un to izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi.

I pielikuma A daļas 2. tabulā ir noteikti atļautie vīndarības savienojumi un to izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi.

2.   Šīs regulas I pielikuma A daļas 1. tabulas 2. slejā un 2. tabulas 3. slejā minētos OIV vīndarības prakses kodeksa punktus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas numurā.

3.   I pielikuma B daļā ir noteikts maksimālais sēra dioksīda saturs vīnā.

4.   I pielikuma C daļā ir noteikts maksimālais gaistošo skābju saturs vīnā.

5.   I pielikuma D daļā ir izklāstīti noteikumi par vīna saldināšanu.

4. pants

Jaunu vīndarības metožu eksperimentālā izmantošana

1.   Eksperimentāliem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 83. panta 3. punktā, katra dalībvalsts ne ilgāk kā piecus gadus var atļaut izmantot atsevišķas vīndarības metodes vai procesus, kuri nav paredzēti minētajā regulā vai šajā regulā, ar nosacījumu, ka:

a)

attiecīgās metodes un procesi atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. panta 1. punkta trešās daļas un 80. panta 3. punkta b)–e) apakšpunkta prasībām;

b)

attiecīgās metodes un procesus piemēro daudzumiem, kas nepārsniedz 50 000 hektolitru gadā vienam eksperimentam;

c)

eksperimenta sākumā attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par katras atļaujas nosacījumiem;

d)

attiecīgo procesu norāda uz pavaddokumenta, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 1. punktā, un ieraksta reģistrā, kas paredzēts tās 147. panta 2. punktā.

“Eksperiments” nozīmē darbību vai darbības saistībā ar skaidri noteiktu izpētes projektu un ar vienotu eksperimenta protokolu.

2.   Šādu metožu un procesu eksperimentālās izmatošanas ceļā iegūtos produktus var laist citas dalībvalsts tirgū tad, ja dalībvalsts, kura atļāva veikt eksperimentu, iepriekš ir informējusi saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par atļaujas nosacījumiem un attiecīgajiem daudzumiem.

3.   Trīs mēnešos pēc 1. punktā minētā laikposma beigām attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu par atļauto eksperimentu un tā rezultātiem. Komisija informē pārējās dalībvalstis par šā eksperimenta rezultātiem.

4.   Atkarībā no šiem rezultātiem attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai saņemtu atļauju turpināt minēto eksperimentu, iespējams, ar lielāku produktu daudzumu nekā pirmajā eksperimentā, uz jaunu laikposmu, kura ilgums nepārsniedz trīs gadus. Pieteikuma pamatošanai attiecīgā dalībvalsts pievieno atbilstīgu dokumentāciju. Lēmumu par pieteikumu Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. un 4. punktā paredzēto informāciju vai dokumentus Komisijai iesniedz saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 (4).

5. pants

Dzirkstošo vīnu kategorijām piemērojamās vīndarības metodes

Papildus vispārēji piemērojamām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un šīs regulas I pielikumā, atļautās īpašās vīndarības metodes un ierobežojumi, tostarp bagātināšana, paskābināšana un atskābināšana attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem un augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 4), 5) un 6) punktā, ir uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

6. pants

Desertvīniem piemērojamās vīndarības metodes

Papildus vispārēji piemērojamām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un šīs regulas I pielikumā, atļautās īpašās vīndarības metodes un ierobežojumi attiecībā uz desertvīniem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punktā, ir uzskaitīti šīs regulas III pielikumā.

7. pants

Kupāžas definīcija

1.   “Kupāža”, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 75. panta 3. punkta h) apakšpunktā un VIII pielikuma II daļas C iedaļā, ir tādu vīnu vai misu sajaukšana, kam ir dažāda izcelsme, kas nāk no dažādu šķirņu vīnogām, dažādiem ražas novākšanas gadiem vai kas pieder pie dažādām vīna vai misas kategorijām.

2.   Par dažādām vīna vai misas kategorijām uzskata:

a)

sarkanvīnu, baltvīnu, kā arī misas vai vīnus, kas izmantojami, lai iegūtu kādu no šo kategoriju vīniem;

b)

vīnus bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un vīnus bez aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un vīnus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), kā arī misas vai vīnus, kas izmantojami, lai iegūtu kādu no šo kategoriju vīniem.

Šā punkta piemērošanai sārtvīnu uzskata par sarkanvīnu.

3.   Par kupāžu neuzskata šādus procesus:

a)

bagātināšanu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

b)

saldināšanu.

8. pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz sajaukšanu un kupāžu

1.   Vīna iegūšanai var izmantot sajaukšanu vai kupāžu tikai tad, ja šīs sajaukšanas vai kupāžas sastāvdaļām piemīt īpašības, kādas paredzētas vīna ieguvei, un tās atbilst Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

Ar ACVN vai AĢIN neapzīmēta baltvīna un ar ACVN vai AĢIN neapzīmēta sarkanvīna kupāžas rezultātā sārtvīnu iegūt nevar.

Tomēr otrajā daļā izklāstītie noteikumi neizslēdz iespēju veikt šajā daļā paredzētā veida kupāžu, ja galaproduktu ir paredzēts izmantot tāda mucas satura [cuvée] sagatavošanai, kāds definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IV daļas 12. punktā, vai pusdzirkstošo vīnu ražošanai.

2.   Veidot kupāžu ar vīnogu misu vai vīnu, kas ir iegūti, izmantojot šīs regulas I pielikuma A daļas 2. tabulas 11.1. punktā minēto vīndarības metodi, un vīnogu misu vai vīnu, kas nav iegūti, izmantojot minēto metodi, ir aizliegts.

9. pants

Vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identificēšanas specifikācija

1.   Ja Regulas (ES) Nr. 1308/2013 75. panta 3. punkta f) apakšpunktā minētās specifikācijas vīndarības metodēs izmantoto vielu identificēšanai un šo vielu tīrības noteikšanai nav noteiktas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 231/2012 (5), tad tās ir specifikācijas, kas minētas šīs regulas I pielikuma A daļas 2. tabulas 4. slejā.

2.   Fermenti un fermentu preparāti, ko izmanto atļautajās vīndarības metodēs un procesos, kuri uzskaitīti I pielikuma A daļā, atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1332/2008 (6).

10. pants

Nosacījumi tādu produktu uzglabāšanai, apritei un izmantošanai, kuri neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. panta vai šīs regulas noteikumiem

1.   Produktus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. panta 2. punkta pirmajā daļā, nelaiž tirgū un iznīcina. Tomēr dalībvalstis ar zināmiem nosacījumiem var atļaut izmantot konkrētus produktus, kuru īpašības tās nosaka, spirta rūpnīcās vai etiķa rūpnīcās, vai rūpnieciskiem mērķiem.

2.   Ražotāji vai tirgotāji nedrīkst turēt šādus produktus bez likumīga pamata, un tos drīkst pārvest tikai uz spirta rūpnīcām, etiķa rūpnīcām, uzņēmumiem, kuros tos izmanto rūpnieciskiem mērķiem vai produktiem, vai iznīcināšanas iekārtām.

3.   Dalībvalstis var likt pievienot denaturējošas vielas vai indikatorus 1. punktā minētajiem vīniem, lai padarītu tos vieglāk identificējamus. Gadījumos, kad tas ir pamatoti, dalībvalstis var arī aizliegt izmantošanas veidus, kas minēti 1. punktā, un likt attiecīgos produktus iznīcināt.

4.   Vīnu, kas ražots pirms 2009. gada 1. augusta, var piedāvāt vai piegādāt tiešam patēriņam pārtikā ar nosacījumu, ka tas atbilst tiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem, kuri bija spēkā pirms minētā datuma.

11. pants

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami no vīna atšķirīgu produktu bagātināšanai, paskābināšanai un atskābināšanai

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas D iedaļas 1. punktā minētie atļautie procesi jāpaveic vienā darbībā. Dalībvalstis tomēr var atļaut dažus šos procesus veikt vairāk nekā vienā darbībā, ja tas uzlabo attiecīgo produktu vinifikāciju. Tādos gadījumos ierobežojumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikumā, attiecas uz attiecīgo procesu kopumā.

12. pants

Vīna vai vīnogu misas liešana uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas “aszú”/“výber” masas

Vīna vai vīnogu misas liešanu uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas “aszú”/“výber” masas, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļas 2. punktā, saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas bija spēkā 2004. gada 1. maijā, veic šādi:

a)

“Tokaji fordítás” jeb “Tokajský forditáš” gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz presētas “aszú”/“výber” masas;

b)

“Tokaji máslás” jeb “Tokajský mášláš” gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz “szamorodni”/“samorodné” vai “aszú”/“výber” nogulsnēm.

Attiecīgajiem produktiem jābūt iegūtiem vienā un tajā pašā ražas novākšanas gadā.

13. pants

Spirta minimālā procentuālā satura noteikšana blakusproduktiem

1.   Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļas 1. punktu, dalībvalstis nosaka minimālo spirta procentuālo saturu, kādam jābūt no vīna atdalītajā blakusproduktā salīdzinājumā ar spirta procentuālo saturu saražotajā vīnā. Šo minimālo procentuālo saturu dalībvalstis drīkst koriģēt pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.   Ja atbilstošais procentuālais saturs, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 1. punktu, netiek sasniegts, attiecīgais operators piegādā paša saražotu vīnu tādā apjomā, kas ir pietiekams, lai minimālo procentuālo saturu sasniegtu.

3.   Lai noteiktu spirta saturu blakusproduktos salīdzinājumā ar spirta saturu saražotajā vīnā, pieņem, ka standarta spirta dabiskā tilpumkoncentrācija dažādajās vīnkopības zonās ir šāda:

a)

8,0 % A zonā;

b)

8,5 % B zonā;

c)

9,0 % C I zonā;

d)

9,5 % C II zonā;

e)

10,0 % C III zonā.

14. pants

Blakusproduktu realizēšana

1.   Vīndarības procesa vai cita kompetentās iestādes uzraudzīta vīnogu pārstrādes procesa blakusproduktus ražotāji no šā procesa izņem, ievērojot nodošanas un reģistrācijas prasības, kas noteiktas attiecīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (7) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (8) 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā un 18. pantā.

2.   Izņemšanu veic nekavējoties un ne vēlāk kā tā vīna gada beigās, kurā blakusprodukti tikuši iegūti; ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību.

3.   Dalībvalstis drīkst nolemt, ka blakusprodukti no procesa nav jāizņem ražotājiem, kuri attiecīgajā vīna gadā savās telpās nav saražojuši vairāk par 50 hektolitriem vīna vai vīnogu misas.

4.   Pienākumu realizēt visus vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktus vai to daļu ražotāji var izpildīt, nododot blakusproduktus destilēšanai. Šādu blakusproduktu realizēšanas veidu apliecina attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

5.   Dalībvalstis, pamatodamās uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka to teritorijā vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu pilnīga vai daļēja nodošana destilēšanai ir obligāta visiem vai dažiem ražotājiem.

15. pants

Pārejas pasākumi

Vīnkopības produktu krājumus, kas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas saražoti saskaņā ar noteikumiem, kuri bija spēkā pirms minētās dienas, var realizēt patēriņam pārtikā.

16. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 606/2009 atceļ.

17. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To sāk piemērot 2019. gada 7. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 12. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/1183, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai (OV L 171, 4.7.2017., 100. lpp.).

(5)  Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1332/2008 par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).

(7)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Deleģētā regula (ES) 2018/273, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/274, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem, un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).


I PIELIKUMS

A DAĻA

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES

1. TABULA. ATĻAUTIE VĪNDARĪBAS PROCESI, KĀ MINĒTS 3. PANTA 1. PUNKTĀ

 

1

2

 

Vīndarības procesi

Izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi (1)

1

Aerācija vai skābekļa pievienošana

Tikai tad, ja izmanto gāzveida skābekli.

2

Termiskā apstrāde

Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 1.8. (1970), 2.4.4. (1988), 3.4.3. (1988) un 3.4.3.1. punktā (1990).

3

Izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas līdzekli vai bez tā

Iespējamās inerta filtrēšanas līdzekļa izmantošanas rezultātā apstrādātajā produktā nedrīkst palikt nekādi nevēlami piemaisījumi.

4

Inertas atmosfēras radīšana

Tikai nolūkā rīkoties ar produktu, kas ir pasargāts no gaisa.

5

Sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem

Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, rektificētai koncentrētai vīnogu misai vai jaunvīnam fermentācijas procesā

6

Jonapmaiņas sveķi

Tikai vīnogu misai, no kuras paredzēta rektificētas koncentrētas vīnogu misas gatavošana. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti 3. papildinājumā.

7

Barbotēšana

Tikai lietojot argonu vai slāpekli.

8

Flotācija

Tikai tad, ja izmanto slāpekli vai oglekļa dioksīdu, vai aerējot. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti 2.1.14. punktā (1999).

9

Tīra parafīna diski, kas piesūcināti ar alilizotiocianātu

Tikai nolūkā radīt sterilu atmosfēru. Atļauts tikai Itālijā, kamēr vien tas ir atbilstīgs šīs valsts tiesību aktiem un tikai tilpnēs ar vairāk nekā 20 litru ietilpību. Alilizotiocianāta lietošana ir atkarīga no 2. tabulas nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz atļautajiem savienojumiem, ko izmanto vīndarībā.

10

Elektrodialīzes apstrāde

Vienīgi lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju. Tikai daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16) punktā. Saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

11

Ozola šķelda

Izmanto vīndarības procesā, vīna izturēšanā, tostarp svaigu vīnogu un vīnogu misas fermentācijā. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti 7. papildinājumā.

12

Spirta satura korekcija vīnā

Labojums veikts tikai attiecībā uz vīnu. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti 8. papildinājumā.

13

Apstrāde ar katjonītiem vīnskābes stabilizācijai

Tikai vīnskābes stabilizācijai daļēji fermentētā misā, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16) punktā. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 3.3.3. punktā (2011). Tai jāatbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1935/2004 (2) un valstu noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai. Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

14

Apstrāde pēc jonselektīvo membrānu metodes

Tikai paskābināšanai vai atskābināšanai. Ievēro nosacījumus un ierobežojumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas C un D iedaļā un šīs regulas 11. pantā. Tai jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 un Regulas (ES) Nr. 10/2011 (3) prasībām, un valstu noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 2.1.3.1.3. (2010), 2.1.3.2.4. (2012), 3.1.1.4. (2010), 3.1.2.3. punktā (2012). Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

15

Apstrāde ar katjonītiem paskābināšanai

Ievēro nosacījumus un ierobežojumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas C un D iedaļā un šīs regulas 11. pantā. Tai ir jāatbilst Regulai (EK) Nr. 1935/2004 un valstu noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 2.1.3.1.4. (2012) un 3.1.1.5. punktā (2012). Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

16

Membrānu apvienojums

Tikai cukuru satura samazināšanai vīnogu misā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 10) punktā. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti 9. papildinājumā.

17

Membrānu kontaktfiltri

Tikai nolūkā pārvaldīt izšķīdināto gāzi vīnā. Produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16) punktā. Minētā pielikuma II daļas 4), 5), 6) un 8) punktā definētajiem produktiem ir aizliegts pievienot oglekļa dioksīdu. Tam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 un Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām, kā arī valstu noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 3.5.17. punktā (2013).

18

Membrānu tehnoloģija kopā ar aktivēto ogli

Tikai nolūkā samazināt lieko 4-etilfenola un 4-etilgvajakola daudzumu vīnā. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti 10. papildinājumā.

19

Filtru plāksnes, kas satur ceolītu y-faujasītu

Tikai haloanizolu adsorbēšanai. Ievēro nosacījumus, kas izklāstīti OIV vīndarības prakses kodeksa 3.2.15. punktā (2016).


2. TABULA. ATĻAUTIE VĪNDARĪBAS SAVIENOJUMI, KĀ MINĒTS 3. PANTA 1. PUNKTĀ

 

1

2

3

4

5

6

7

8

 

Vielas/darbības

E numurs

un/vai

CAS numurs

OIV vīndarības prakses kodekss (4)

Atsauce uz OIV kodeksa punktu saskaņā ar 9. panta 1. punktu

Piedeva

Pārstrādes palīglīdzeklis/viela, ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekli (5)

Izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi (6)

Vīnkopības produktu kategorijas (7)

1

Skābuma regulatori

1.1

Vīnskābe (L(+)-)

E 334/CAS 87-69-4

2.1.3.1.1. punkts (2001);

3.1.1.1. punkts (2001)

COEI-1-LTARAC

x

 

Nosacījumi un ierobežojumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas C un D iedaļā un šīs regulas 11. pantā. Vīnskābes (L(+)-) specifikācijas, kas noteiktas šā pielikuma 1. papildinājuma 2. punktā.

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1.2

Ābolskābe (D,L-; L-)

E 296/-

2.1.3.1.1. punkts (2001);

3.1.1.1. (2001)

COEI-1-ACIMAL

x

 

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1.3

Pienskābe

E 270/-

2.1.3.1.1. punkts (2001);

3.1.1.1. punkts (2001)

COEI-1-ACILAC

x

 

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1.4

Kālija L(+)-tartrāts

E 336(ii)/CAS 921-53-9

2.1.3.2.2. punkts (1979);

3.1.2.2. punkts (1979)

COEI-1-POTTAR

 

x

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1.5

Kālija bikarbonāts

E 501(ii)/CAS 298-14-6

2.1.3.2.2. punkts (1979);

3.1.2.2. punkts (1979)

COEI-1-POTBIC

 

x

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1.6

Kalcija karbonāts

E 170/CAS 471-34-1

2.1.3.2.2. punkts (1979);

3.1.2.2. punkts (1979)

COEI-1-CALCAR

 

x

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1.7

Kalcija tartrāts

E 354/-

3.3.12. punkts (1997)

COEI-1-CALTAR

 

x

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

1.8

Kalcija sulfāts

E 516/-

2.1.3.1.1.1. punkts (2017)

 

x

 

Nosacījumi un ierobežojumi, kas noteikti III pielikuma A iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā. Maksimālais lietošanas daudzums: 2 g/l.

3)

1.9

Kālija karbonāts

E 501(i)

2.1.3.2.5. punkts (2017); 3.1.2.2. punkts (1979)

 

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

2

Konservanti un antioksidanti

2.1

Sēra dioksīds

E 220/CAS 7446-09-5

1.12. punkts (2004); 2.1.2. punkts (1987);

3.4.4. punkts (2003)

COEI-1-SOUDIO

x

 

Ierobežojumi (t. i., maksimālais daudzums tirgū laistā produktā), kas noteikti I pielikuma B iedaļā.

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

2.2

Kālija bisulfīts

E 228/CAS 7773-03-7

2.1.2. punkts (1987)

COEI-1-POTBIS

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

2.3

Kālija metabisulfīts

E 224/CAS 16731-55-8

1.12. punkts (2004), 3.4.4. punkts (2003)

COEI-1-POTANH

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

2.4

Kālija sorbāts

E 202

3.4.5. punkts (1988)

COEI-1-POTSOR

x

 

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

2.5

Lizocīms

E 1105

3.4.6. punkts (1997) 3.4.12. punkts (1997)

COEI-1-LYSOZY

x

x

 

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

2.6

L-askorbīnskābe

E 300

1.11. punkts (2001); 2.2.7. punkts (2001); 3.7.4. punkts (2001)

COEI-1-ASCACI

x

 

Maksimālais saturs šādi apstrādātā vīnā, kas laists tirgū: 250 mg/l. Nepārsniedzot 250 mg/l katrai apstrādei.

Svaigas vīnogas, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

2.7

Dimetildikarbonāts (DMDC)

E242/CAS 4525-33-1

3.4.13. punkts (2001)

COEI-1-DICDIM

x

 

Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

3

Sekvestranti

3.1

Apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā

 

2.1.9. punkts (2002); 3.5.9. punkts (1970)

COEI-1-CHARBO

 

x

 

Baltvīni, 2), 10), un 14)

3.2

Selektīvas augu šķiedras

 

3.4.20. punkts (2017)

COEI-1-FIBVEG

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

4

Spirta rūgšanas un malolaktiskās fermentācijas aktivatori

4.1

Mikrokristāliskā celuloze

E 460(i)/CAS 9004-34-6

2.3.2. punkts (2005), 3.4.21. punkts (2015)

COEI-1-CELMIC

 

x

Tam jāatbilst Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā noteiktajām specifikācijām.

Svaigas vīnogas, 2), 4), 5), 6), 7), 10), 11) un 12)

4.2

Diamonija hidrogēnfosfāts

E 342/CAS 7783-28-0

4.1.7. punkts (1995)

COEI-1-PHODIA

 

x

Tikai spirta rūgšanas procesam. Izmantošana attiecīgi 1 g/l (izteikts sāļos) (8) robežās vai 0,3 g/l robežās dzirkstošo vīnu otrējai raudzēšanai.

Svaigas vīnogas, 2), 10), 11), 12), 13); 4), 5), 6) un 7) punkta spirta sekundārās rūgšanas process

4.3

Amonija sulfāts

E 517/CAS 7783-20-2

4.1.7. punkts (1995)

COEI-1AMMSUL

 

x

4.4

Amonija bisulfīts

-/CAS 10192-30-0

 

COEI_1-AMMHYD

 

x

Tikai spirta rūgšanas procesam. Izmantošana attiecīgi 0,2 g/l (izteikts sāļos) robežās un 2.1.–2.3. punktā paredzētajās robežās.

Svaigas vīnogas, 2), 10), 11), 12) un 13)

4.5

Tiamīna hidrohlorīds

-/CAS 67-03-8

2.3.3. punkts (1976); 4.1.7. punkts (1995)

COEI-1-THIAMIN

 

x

Tikai spirta rūgšanas procesam.

Svaigas vīnogas, 2), 10), 11), 12), 13); 4), 5), 6) un 7) punkta spirta sekundārās rūgšanas process

4.6

Rauga autolizāti

-/-

2.3.2. punkts (2005); 3.4.21. punkts (2015)

COEI-1-AUTLYS

 

x (5)

 

Svaigas vīnogas, 2), 10), 11), 12) un 13)

4.7

Rauga sēņu šūnu sieniņas

-/-

2.3.4. punkts (1988); 3.4.21. punkts (2015)

COEI-1-YEHULL

 

x (5)

 

Svaigas vīnogas, 1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

4.8

Inaktivēti raugi

-/-

2.3.2. punkts (2005); 3.4.21. punkts (2015)

COEI-1-INAYEA

 

x (5)

 

Svaigas vīnogas, 1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

4.9

Inaktivēti raugi ar garantētu glutationa līmeni

-/-

2.2.9. punkts (2017)

COEI-1-LEVGLU

 

x (5)

Tikai spirta rūgšanas procesam.

Svaigas vīnogas, 1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5

Dzidrinātāji

5.1

Pārtikas želatīns

-/CAS 9000-70-8

2.1.6. punkts (1997); 3.2.1. punkts (2011)

COEI-1-GELATI

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.2

Kviešu proteīns

 

2.1.17. punkts (2004); 3.2.7. punkts (2004)

COEI-1-PROVEG

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.3

Zirņu proteīns

 

2.1.17. punkts (2004); 3.2.7. punkts (2004)

COEI-1-PROVEG

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.4

Kartupeļu proteīns

 

2.1.17. punkts (2004); 3.2.7. punkts (2004)

COEI-1-PROVEG

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.5

Zivju līme

 

3.2.1. punkts (2011)

COEI-1-COLPOI

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

5.6

Kazeīns

-/CAS 9005-43-0

2.1.16. punkts (2004)

COEI-1-CASEIN

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.7

Kālija kazeināti

-/CAS 68131-54-4

2.1.15. punkts (2004); 3.2.1. punkts (2011)

COEI-1-POTCAS

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.8

Olu albumīns

-/CAS 9006-59-1

3.2.1. punkts (2011)

COEI-1-OEUALB

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

5.9

Bentonīts

E 558/-

2.1.8. punkts (1970); 3.3.5. punkts (1970)

COEI-1-BENTON

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.10

Silīcija dioksīds (gela vai koloīda šķīduma veidā)

E 551/-

2.1.10. punkts (1991); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.4. punkts (1991)

COEI-1-DIOSIL

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.11

Kaolīns

-/CAS 1332-58-7

3.2.1. punkts (2011)

COEI-1-KAOLIN

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

5.12

Tanīni

 

2.1.7. punkts (1970); 2.1.17. punkts (2004); 3.2.6. punkts (1970); 3.2.7. punkts (2004); 4.1.8. punkts (1981); 4.3.2. punkts (1981)

COEI-1-TANINS

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 15) un 16)

5.13

No Aspergillus niger iegūts hitozāns

-/CAS 9012-76-4

2.1.22. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.12. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2009)

COEI-1-CHITOS

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.14

No Aspergillus niger iegūts hitīns–glikāns

Hitīns: CAS 1398-61-4; Glikāns: CAS 9041-22-9.

2.1.23. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2011); 3.2.13. punkts (2009); 3.2.1. punkts (2009)

COEI-1-CHITGL

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.15

Rauga proteīnu ekstrakti

-/-

2.1.24. punkts (2011); 3.2.14. punkts (2011); 3.2.1. punkts (2011)

COEI-1-EPLEV

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

5.16

Polivinilpolipirolidons

E 1202/CAS 25249-54-1

3.4.9. punkts (1987)

COEI-1-PVPP

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 15) un 16)

5.17

Kalcija algināts

E 404/CAS 9005-35-0

4.1.8. punkts (1981)

COEI-1-ALGIAC

 

x

Tikai tādu visu kategoriju dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanai, kuri iegūti, tos raudzējot pudelē, un kuriem nogulsnes atdala dekantējot.

4), 5), 6), 7), 8) un 9)

5.18

Kālija algināts

E 402/CAS 9005-36-1

4.1.8. punkts (1981)

COEI-1-POTALG

 

x

Tikai tādu visu kategoriju dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanai, kuri iegūti, tos raudzējot pudelē, un kuriem nogulsnes atdala dekantējot.

4), 5), 6), 7), 8) un 9)

6

Stabilizējoši līdzekļi

6.1

Kālija hidrogēntartrāts

E336(i)/CAS 868-14-4

3.3.4. punkts (2004)

COEI-1-POTBIT

 

x

Tikai lai veicinātu vīnskābes sāļu izgulsnēšanos.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.2

Kalcija tartrāts

E354/-

3.3.12. punkts (1997)

COEI-1-CALTAR

 

x

 

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.3

Citronskābe

E 330

3.3.8. punkts (1970); 3.3.1. punkts (1970)

COEI-1-CITACI

x

 

Maksimālais saturs šādi apstrādātā vīnā, kas laists tirgū: 1 g/l

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.4

Tanīni

-/-

3.3.1. punkts (1970);

COEI-1-TANINS

 

 

 

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.5

Kālija ferocianīds

E 536/-

3.3.1. punkts (1970)

COEI-1-POTFER

 

x

Saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.6

Kalcija fitāts

-/CAS 3615-82-5

3.3.1. punkts (1970)

COEI-1-CALPHY

 

x

Sarkanvīniem – ne vairāk par 8 g/hl.

Saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.7

Metavīnskābe

E 353/-

3.3.7. punkts (1970)

COEI-1-METACI

x

 

 

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.8

Gumiarābiks

E 414/CAS 9000-01-5

3.3.6. punkts (1972)

COEI-1-GOMARA

x

 

Quantum satis

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.9

Vīnskābe D, L- vai tās neitrālā kālija sāls

-/CAS 133-37-9

2.1.21. punkts (2008); 3.4.15. punkts (2008)

COEI-1-DLTART

 

x

Tikai liekā kalcija izgulsnēšanai.

Saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.10

Rauga mannoproteīni

-/-

3.3.13. punkts (2005)

COEI-1-MANPRO

x

 

 

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

6.11

Karboksimetilceluloze

E466/-

3.3.14. punkts (2008)

COEI-1-CMC

x

 

Tikai lai nodrošinātu vīnskābes stabilizāciju.

Baltvīni, 4), 5), 6), 7), 8), 9)

6.12

Polivinilimidazola/polivinilpirolidona (PVI/PVP) kopolimēri

-/CAS 87865-40-5

2.1.20. punkts (2014); 3.4.14. punkts (2014)

COEI-1-PVIPVP

 

x

Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

6.13

Kālija poliaspartāts

E 456/CAS 64723-18-8

3.3.15. punkts (2016)

COEI-1-POTASP

x

 

Tikai lai veicinātu vīnskābes stabilizāciju.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

7

Fermenti (9)

7.1

Ureāze

EC 3.5.1.5

3.4.11. punkts (1995)

COEI-1-UREASE

 

x

Tikai urīnvielas satura pazemināšanai vīnā.

Saskaņā ar šā pielikuma 6. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

7.2

Pektīnliāzes

EC 4.2.2.10

2.1.4. punkts (2013); 2.1.18. punkts (2013); 3.2.8. punkts (2013); 3.2.11. punkts (2013)

COEI-1-ACTPLY

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

7.3

Pektīnmetilesterāze

EC 3.1.1.11

2.1.4. punkts (2013); 2.1.18. punkts (2013); 3.2.8. punkts (2013); 3.2.11. punkts (2013)

COEI-1-ACTPME

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

7.4

Poligalakturonāze

EC 3.2.1.15

2.1.4. punkts (2013); 2.1.18. punkts (2013); 3.2.8. punkts (2013); 3.2.11. punkts (2013)

COEI-1-ACTPGA

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

7.5

Hemicelulāze

EC 3.2.1.78

2.1.4. punkts (2013); 2.1.18. punkts (2013); 3.2.8. punkts (2013); 3.2.11. punkts (2013)

COEI-1-ACTGHE

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

7.6

Celulāze

EC 3.2.1.4

2.1.4. punkts (2013); 2.1.18. punkts (2013); 3.2.8. punkts (2013); 3.2.11. punkts (2013)

COEI-1-ACTCEL

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

7.7

Betaglikonāze

EC 3.2.1.58

3.2.10. punkts (2004)

COEI-1-BGLUCA

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

7.8

Glikozidāze

EC 3.2.1.20

2.1.19. punkts (2013); 3.2.9. punkts (2013)

COEI-1-GLYCOS

 

x

Tikai vīndarības vajadzībām macerācijā, dzidrināšanā, stabilizācijā, filtrēšanā un vīnogu aromātisko prekursoru atklāšanā.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

8

Gāzes un iepakojuma gāzes (10)

8.1

Argons

E 938/CAS 7440-37-1

2.2.5. punkts (1970); 3.2.3. punkts (2002)

COEI-1-ARGON

x (10)

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

8.2

Slāpeklis

E 941/CAS 7727-37-9

2.1.14. punkts (1999); 2.2.5. punkts (1970); 3.2.3. punkts (2002)

COEI-1-AZOTE

x (10)

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

8.3

Oglekļa dioksīds

E 290/CAS 124-38-9

1.7. punkts (1970); 2.1.14. punkts (1999); 2.2.3. punkts (1970); 2.2.5. punkts (1970); 2.3.9. punkts (2005); 4.1.10. punkts (2002)

COEI-1-DIOCAR

x (10)

x

Attiecībā uz negāzētiem vīniem maksimālais oglekļa dioksīda saturs šādi apstrādātā vīnā, kas laists tirgū, ir 3 g/l, un ar oglekļa dioksīdu saistītajam pārspiedienam 20 °C temperatūrā jābūt mazākam par 1 bāru.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

8.4

Gāzveida skābeklis

E 948/CAS 17778-80-2

2.1.1. punkts (2016); 3.5.5. punkts (2016)

COEI-1-OXYGEN

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

9

Fermentēšanas līdzekļi

9.1

Raugi vīna ražošanai

-/-

2.3.1. punkts (2016); 4.1.8. punkts (1981)

COEI-1-LESEAC

 

x (5)

 

Svaigas vīnogas, 2), 10), 11), 12), 13); 4), 5), 6) un 7) punkta spirta sekundārās rūgšanas process

9.2

Pienskābes baktērijas

-/-

3.1.2. punkts (1979); 3.1.2.3. punkts (1980)

COEI-1-BALACT

 

x (5)

 

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 15) un 16)

10

Defektu korekcija

10.1

Vara sulfāts, pentahidrāts

-/CAS 7758-99-8

File 3.5.8. punkts (1989)

COEI-1-CUISUL

 

x

Izmantošanas robeža ir 1 g/hl ar nosacījumu, ka vara saturs šādi apstrādātā produktā nav nav augstāks par 1 mg/l, izņemot desertvīnus, kuri izgatavoti no svaigas nefermentētas vai viegli fermentētas vīnogu misas un kuros vara saturs nedrīkst pārsniegt 2 mg/l.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

10.2

Vara citrāts

-/CAS 866-82-0

3.5.14. punkts (2008)

COEI-1-CUICIT

 

x

Izmantošanas robeža ir 1 g/hl ar nosacījumu, ka vara saturs šādi apstrādātā produktā nav augstāks par 1 mg/l, izņemot desertvīnus, kuri izgatavoti no svaigas nefermentētas vai viegli fermentētas vīnogu misas un kuros vara saturs nedrīkst pārsniegt 2 mg/l.

daļēji fermentēta misa, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, 1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

10.3

No Aspergillus niger iegūts hitozāns

-/CAS 9012-76-4

3.4.16. punkts (2009)

COEI-1-CHITOS

 

x

 

1), 2), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

10.4

No Aspergillus niger iegūts hitīns–glikāns

Hitīns: CAS 1398-61-4; Glikāns: CAS 9041-22-9.

3.4.17. punkts (2009)

COEI-1-CHITGL

 

x

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

10.5

Inaktivēti raugi

-/-

 

COEI-1-INAYEA

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

11

Citas metodes

11.1

Alepas priedes sveķi

-/-

 

 

x

 

Saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2), 10), 11)

11.2

Svaigas vīna nogulsnes

-/-

 

 

 

x (5)

Tikai sausajos vīnos. Svaigās vīna nogulsnes ir nebojātas un neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies nesenā sausvīna vinifikācijā. Daudzumi, kas nepārsniedz 5 % no apstrādātā produkta tilpuma.

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 15) un 16)

11.3

Grauzdēts cukurs

E 150 a-d/-

4.3. punkts (2007)

COEI-1-CARAMEL

x

 

Krāsas paspilgtināšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.

3)

11.4

Alilizotiocianāts

-/57-06-7

 

 

 

x

Tikai lai piesūcinātu tīra parafīna diskus. Sk. 1. tabulu.

Vīnā nedrīkst saglabāties nekādi alilizotiocianāta piemaisījumi.

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un vīnam

11.5

Inaktivēti raugi

-/-

 

COEI-1-INAYEA

 

x (5)

 

1), 3), 4), 5), 6), 7), 8), 9), 10), 11), 12), 15) un 16)

1. papildinājums

Vīnskābe (L(+)-) un derivētie produkti

1.

Vīnskābi, kuras lietošana atskābināšanai ir paredzēta šā pielikuma 2. tabulas 1.1. rindā, drīkst izmantot tikai tiem produktiem, kuri

 

ir iegūti no “Elbling” un “Riesling” šķirnes vīnogām; kā arī

 

ir iegūti no vīnogām, kas novāktas šādos vīnkopības reģionos vīnogu audzēšanas A zonas ziemeļdaļā:

Ahr,

Rheingau,

Mittelrhein,

Mosel,

Nahe,

Rheinhessen,

Pfalz,

Moselle luxembourgeoise.

2.

Vīnskābei, kuru sauc arī par (L(+)-) vīnskābi un kuras izmantošana paredzēta šā pielikuma 2. tabulas 1.1. rindā, jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes un ekstrahētai tieši no vīna produktiem. Tai arī jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 231/2012.

3.

Turpmāk norādītajiem derivētajiem (L(+)-) vīnskābes produktiem, kuru izmantošana ir paredzēta šā pielikuma 2. tabulā norādītajās rindās, ir jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes produktiem:

kalcija tartrāts (1.7.),

kālija tartrāts (1.4.),

kālija hidrogēntartrāts (6.1.),

metavīnskābe(6.7.).

2. papildinājums

Alepas priedes sveķi

1.

Alepas priedes sveķus, kuru izmantošana ir paredzēta šā pielikuma 2. tabulas 11.1. rindā, drīkst izmantot tikai, lai ražotu “retsina” vīnu. Šo vīndarības metodi drīkst lietot tikai:

a)

Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā;

b)

izmantojot vīnogu misu no vīnogu šķirnēm, ražošanas apgabaliem un vīndarības apgabaliem, kas precizēti Grieķijas valsts noteikumos, kuri ir spēkā 1980. gada 31. decembrī;

c)

pievienojot sveķu daudzumu, kas ir vienāds ar vai mazāks par 1 000 gramiem uz hektolitru izmantotā produkta pirms fermentēšanas vai, ja faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz vienu trešdaļu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas, fermentācijas laikā.

2.

Grieķija iepriekš paziņo Komisijai par nodomu grozīt noteikumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Minēto paziņojumu sniedz saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/1183. Ja Komisija neatbild divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas, tad Grieķija minētos grozījumus var ieviest.

3. papildinājums

Jonapmaiņas sveķi

Jonapmaiņas sveķi, ko var izmantot saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulas 6. rindu, ir stirola un divinilbenzola kopolimēri, kas satur sulfoskābes vai amonija grupas. Tiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1935/2004, un Savienības un valsts tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai. Turklāt testējot ar analīzes metodi, kas minēta šā papildinājuma trešajā daļā, tie nedrīkst zaudēt vairāk nekā 1 mg/l organiskās vielas katrā no uzskaitītajiem šķīdinātājiem. Tie jāreģenerē ar vielām, ko atļauts izmantot, gatavojot pārtiku.

Tos drīkst izmantot tikai vīndara vai tehniskā speciālista uzraudzībā un iekārtās, ko apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šos sveķus izmanto. Šādas iestādes nosaka, kādi pienākumi un atbildība jāuzņemas oficiāli apstiprinātiem vīndariem un tehniskajiem speciālistiem.

Analīzes metode, ar ko nosaka organiskās vielas zudumu no jonapmaiņas sveķiem.

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Ar šo metodi nosaka organiskās vielas zudumu no jonapmaiņas sveķiem.

2.   DEFINĪCIJA

Organiskās vielas zudums no jonapmaiņas sveķiem. Organiskās vielas zudumu nosaka ar turpmāk izklāstīto metodi.

3.   PRINCIPS

Ekstrahējošos šķīdinātājus laiž caur sagatavotajiem sveķiem, un ekstrahētās organiskās vielas svaru nosaka gravimetriski.

4.   REAĢENTI

Visiem reaģentiem jābūt analītiskā kvalitātē.

Ekstrahējošie šķīdinātāji.

4.1.

Destilēts ūdens vai līdzvērtīgas tīrības pakāpes dejonizēts ūdens.

4.2.

Etanols, 15 tilp. %. Sagatavo, samaisot 15 daļas absolūtā etanola ar 85 daļām ūdens (4.1. apakšpunkts).

4.3.

Etiķskābe, 5 masas %. Sagatavo, samaisot 5 daļas ledus etiķskābes ar 95 daļām ūdens (4.1. apakšpunkts).

5.   IEKĀRTAS

5.1.

Jonapmaiņas hromatogrāfijas kolonnas.

5.2.

Mērcilindri, ietilpība 2 l.

5.3.

Iztvaicēšanas bļodiņas, kuru izturīgums mufeļkrāsnī ir līdz 850 °C.

5.4.

Žāvēšanas skapis, termostatējams 105 ± 2 °C temperatūrā.

5.5.

Mufeļkrāsns, termostatējama 850 ± 25 °C temperatūrā.

5.6.

Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,1 mg.

5.7.

Iztvaicētājs, elektriskā plītiņa vai infrasarkanais iztvaicētājs.

6.   PROCEDŪRA

6.1.

Katrā no trim atsevišķajām jonapmaiņas hromatogrāfijas kolonnām (5.1. apakšpunkts) pievieno 50 ml testējamos jonapmaiņas sveķus, kas ir nomazgāti un apstrādāti saskaņā ar ražotāja pamācību, kā jāgatavo sveķi izmantošanai ar pārtiku.

6.2.

Anjonu sveķiem – izlaiž trīs ekstrahējošos šķīdinātājus (4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunkts) atsevišķi caur sagatavotajām kolonnām (6.1. apakšpunkts) ar plūsmas ātrumu 350 līdz 450 ml/h. Katrā gadījumā nolej pirmo eluāta litru un savāc nākamos divus litrus mērcilindros (5.2. apakšpunkts). Katjonu sveķiem – izlaiž tikai šķīdinātājus, kas minēti 4.1. un 4.2. apakšpunktā, caur kolonnām, kas sagatavotas šim mērķim.

6.3.

Iztvaicē trīs eluātus virs elektriskās plītiņas vai ar infrasarkano iztvaicētāju (5.7. apakšpunkts) atsevišķās iztvaicēšanas bļodiņās (5.3. apakšpunkts), kas ir iepriekš iztīrītas un nosvērtas (m0). Ievieto šķīvjus žāvēšanas skapī (5.4. apakšpunkts) un žāvē līdz konstantam svaram (m1).

6.4.

Pēc konstantā svara (6.3. apakšpunkts) piereģistrēšanas, ievieto iztvaicēšanas bļodiņu mufeļkrāsnī (5.5. apakšpunkts) un pelno līdz konstantam svaram (m2).

6.5.

Aprēķina ekstrahēto organisko vielu (7.1. apakšpunkts). Ja rezultāts ir lielāks nekā 1 mg/l, tad veic tukšā parauga testu ar reaģentiem un pārrēķina ekstrahētās organiskas vielas masu.

Tukšā parauga testu veic, atkārtojot tikai 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētās darbības, bet izmantojot divus litrus ekstrahējošā šķīdinātāja, lai iegūtu svaru m3 un m4 attiecīgi 6.3. un 6.4. apakšpunktā norādītajam.

7.   REZULTĀTU IZTEIKŠANA

7.1.

Formula un rezultātu aprēķins.

No jonapmaiņas sveķiem ekstrahētās organiskās vielas masu, kas izteikta mg/l, aprēķina pēc šādas formulas:

500 (m1 – m2),

kurā m1 un m2 ir izteikta gramos.

No jonapmaiņas sveķiem ekstrahētās organiskās vielas koriģēto masu (mg/l) aprēķina pēc šādas formulas:

500 (m1 – m2 – m3 + m4),

kurā m1, m2, m3 un m4 ir izteiktas gramos.

7.2.

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti divās paralēlās noteikšanas reizēs, kuras veiktas ar vienu un to pašu paraugu, nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l.

4. papildinājums

Kālija ferocianīds

Kalcija fitāts

D,L-vīnskābe

Kālija ferocianīdu vai kalcija fitāta izmantošana, kas ir paredzēta šā pielikuma 2. tabulas 6.5. un 6.6. rindā, vai D,L-vīnskābes izmantošana, kas paredzēta šā pielikuma 2. tabulas 6.9. rindā, ir atļauta tikai tāda vīndara vai tehniskā speciālista uzraudzībā, kuru oficiāli apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šo apstrādi veic, un kura atbildības diapazonu vajadzības gadījumā nosaka konkrētā dalībvalsts.

Pēc apstrādes ar kālija ferocianīdu vai kalcija fitātu vīnā jābūt nelieliem dzelzs piemaisījumiem.

Pirmajā daļā minēto produktu izmantošanas uzraudzību reglamentē noteikumi, ko pieņem dalībvalstis.

5. papildinājums

Prasības attiecībā uz apstrādi ar elektrodialīzes metodi

Šī apstrāde ir paredzēta, lai stabilizētu kālija hidrogentartrāta un kalcija tartrāta (un citu kalcija sāļu) saturu vīnā, ekstrahējot vīnā esošos pārsātinājuma jonus, iedarbojoties ar elektrisko lauku un izmantojot anjoncaurlaidīgas vai katjoncaurlaidīgas membrānas.

1.   PRASĪBAS, KURAS PIEMĒRO MEMBRĀNĀM

1.1.

Membrānām jābūt sakārtotām pārmaiņus “filtrpreses” veida sistēmā vai jebkurā citā piemērotā sistēmā, kas atdala apstrādes (vīnam) un koncentrācijas (ūdens šķīdumam) nodalījumus.

1.2.

Katjoncaurlaidīgajām membrānām jābūt tā pielāgotām, lai tās ekstrahētu tikai katjonus, jo īpaši šādus katjonus: K+, Ca++.

1.3.

Anjoncaurlaidīgajām membrānām jābūt tā pielāgotām, lai tās ekstrahētu tikai anjonus, jo īpaši tartrāta anjonus.

1.4.

Membrānas nedrīkst pārlieku izmainīt vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu un organoleptiskās īpašības. Tām jāatbilst šādām prasībām:

tām jābūt izgatavotām, ievērojot labu ražošanas praksi, no Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma sarakstā norādītajām vielām, ko atļauts izmantot tādu plastmasas materiālu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem,

elektrodialīzes aprīkojuma izmantotājam jāpierāda, ka izmantotās membrānas atbilst iepriekš minētajām prasībām un ka jebkuras aizstāšanas darbības ir veicis specializēts personāls,

tās nedrīkst atbrīvot nevienu vielu tādos daudzumos, kas apdraud cilvēka veselību vai ietekmē pārtikas produktu garšu vai smaržu, un tām jāatbilst kritērijiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 10/2011,

to izmantošana nedrīkst izraisīt tādu mijiedarbību starp to sastāvdaļām un vīnu, kas var būt par iemeslu tam, ka apstrādātajā produktā rodas jauni savienojumi, kuri var būt toksiski.

Svaigu elektrodialīzes membrānu stabilitāte jānosaka, izmantojot imitatoru (modelējošu ierīci), kas reproducē vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu, lai pētītu dažu vielu iespējamu migrāciju no tām.

Ieteiktā eksperimentālā metode ir šāda.

Imitators ir ūdens un spirta šķīdums, kas buferēts pēc pH un vīna vadītspējas. Tā sastāvs ir šāds:

absolūtais etanols: 11 l,

kālija hidrogēntartrāts: 380 g,

kālija hlorīds: 60 g,

koncentrēta sērskābe: 5 ml,

destilēts ūdens: pietiekamā daudzumā 100 litriem.

Šo šķīdumu izmanto noslēgtās ķēdes migrācijas testiem uz elektrodialīzes bloka zem sprieguma (1 volts/šūnu) uz 50 l/m2 anjonu un katjonu membrānu pamata līdz šķīduma 50 % demineralizācijai. Izplūstošo ķēdi ierosina ar 5 g/l kālija hlorīda šķīdumu. Migrējošās vielas testē gan imitatorā, gan izplūstošajā šķīdumā.

Dozē organiskās molekulas, kas ieiet membrānu sastāvā un kas var migrēt uz apstrādāto šķīdumu. Apstiprinātā laboratorijā katrai no minētajām sastāvdaļām veic īpašu dozēšanu. Imitatorā visu dozēto savienojumu saturam kopumā jābūt zemākam par 50 μg/l.

Parasti minētajām membrānām ir jāpiemēro vispārīgie noteikumi par tādu materiālu kontroli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.

2.   PRASĪBAS, KURAS PIEMĒROJAMAS MEMBRĀNU IZMANTOŠANAI

Membrānu pāris, ko izmanto tartrātu satura stabilizēšanai vīnā ar elektrodialīzes metodi, ir sagatavots tā, lai ievērotu šādus nosacījumus:

pH samazināšanās vīnā nepārsniedz 0,3 pH vienības,

gaistošo skābju samazināšanās ir mazāka nekā 0,12 g/l (2 m.ekv. – izteikti etiķskābē),

apstrāde nedrīkst ietekmēt vīna nejonu sastāvdaļas, jo īpaši polifenolus un polisaharīdus,

mazo molekulu, tādu kā etanola, izplatīšanās ir ierobežota, un tā neizraisa spirta tilpumkoncentrācijas samazināšanos vairāk kā par 0,1 %,

membrānas jāglabā un jātīra ar apstiprinātām metodēm ar vielām, kuras atļauts izmantot pārtikas produktu izgatavošanā,

membrānām jābūt tā iezīmētām, lai būtu iespējams kontrolēt maiņu elektrodialīzes blokā,

izmantotās iekārtas vada, izmantojot tādu vadības un kontroles mehānismu, kas ņem vērā katra konkrētā vīna nestabilitāti tā, lai likvidētu tikai kālija hidrogēntartrāta un kalcija sāļu pārsātinājumu,

atbildība par apstrādes veikšanu jāuzņemas vīndarim vai kvalificētam tehniskajam speciālistam.

Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

6. papildinājums

Prasības attiecībā uz ureāzi

1.

Starptautiskais ureāzes kods: EC 3-5-1-5, CAS Nr.: 9002-13-5.

2.

Aktivitāte: ureāze (aktīva skābā vidē) noārda urīnvielu amonjakā un oglekļa dioksīdā. Deklarētā aktivitāte ir vismaz 5 vienības/mg, kurā par vienu vienību definē daudzumu, kas izdala vienu μmol amonjaka minūtē 37 °C temperatūrā no 5 g/l urīnvielas šķīduma, ja pH ir 4.

3.

Izcelsme: Lactobacillus fermentum.

4.

Piemērošanas joma: tās urīnvielas noārdīšana, kas atrodas vīnā, kurš paredzēts ilgstošākai izturēšanai, ja tā sākotnējā urīnvielas koncentrācija ir augstāka par 1 mg/l.

5.

Maksimālais izmantojamais daudzums: 75 mg fermentu preparāta uz litru apstrādātā vīna, nepārsniedzot 375 vienības ureāzes uz litru vīna. Pēc apstrādes visa atlikusī fermentu aktivitāte ir jālikvidē, filtrējot vīnu (poru izmērs < 1 μm).

6.

Ķīmiskās un mikrobioloģiskās tīrības specifikācija:

Zudums pēc žāvēšanas

Mazāk nekā 10 %

Smagie metāli

Mazāk nekā 30 ppm

Pb

Mazāk nekā 10 ppm

Tāpat kā

Mazāk nekā 2 ppm

Kopējais koliformu daudzums

Nav

Salmonella spp

Nav 25 g paraugā

Aerobu skaits

Mazāk nekā 5 × 104 šūnu/g

Ureāze, kuru ir atļauts izmantot vīna apstrādē, ir jāgatavo, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro ureāzei, uz ko attiecas Pārtikas zinātniskās komitejas 1998. gada 10. decembra atzinums “Atzinums par tādas ureāzes izmantošanu vīna ražošanā, kura iegūta no Lactobacillus fermentum” (Opinion on the use of urease prepared from Lactobacillus fermentum in wine production).

7. papildinājums

Ozola šķeldas izmantošanas prasības

MĒRĶIS, IZCELSME UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Ozola šķelda tiek izmantota vīndarības procesā un vīna izturēšanā, tostarp lai fermentētu svaigas vīnogas un vīnogu misu un lai piešķirtu vīnam dažas ozolkoksnei piemītošas īpašības.

Drīkst izmantot tikai šķeldu, kas iegūta no tādu sugu ozoliem, kuras pieder pie Quercus ģints.

To izmanto dabiskā veidā vai arī viegli, vidēji vai stipri karsētu, bet tā nedrīkst būt nedz apdegusi, tostarp no ārpuses, nedz pārogļojusies, nedz arī klāta ar koksnes putekļiem, ko var sajust pēc taustes. Izņemot karsēšanu, to nedrīkst pakļaut ne ķīmiskiem, ne fermentatīviem, ne fizikāliem apstrādes procesiem. Šķeldai nedrīkst pievienot nekādas vielas, kas paredzētas to dabīgā aromāta vai ekstrahējamo fenola savienojumu pastiprināšanai.

MARĶĒŠANA

Uz etiķetes norāda ozola botāniskās sugas vai sugu izcelsmi un iespējamās karsēšanas intensitāti, uzglabāšanas apstākļus un drošības pasākumus.

IZMĒRI

Šķeldas daļiņu izmēriem ir jābūt tādiem, lai tās vismaz 95 % pēc svara paliktu uz sieta, kura pinuma izmērs ir 2 mm (jeb 9 mesh).

TĪRĪBA

No ozola šķeldas nedrīkst izdalīties vielas tādā koncentrācijā, kas iespējami apdraudētu veselību.

Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

8. papildinājums

Prasības par vīna apstrādi spirta satura koriģēšanai

Apstrādi spirta satura koriģēšanai (turpmāk “apstrāde”) veic, lai samazinātu pārlieku augsto spirta saturu vīnā, tādējādi uzlabojot garšas līdzsvaru.

Prasības

1.

Izvirzītos mērķus var sasniegt vai nu ar vienu separēšanas paņēmienu, vai kombinējot vairākus separēšanas paņēmienus.

2.

Apstrādātajiem vīniem nedrīkst būt organoleptisku trūkumu, un tiem jābūt piemērotiem tiešam patēriņam pārtikā.

3.

Spirta koncentrācijas samazināšanu vīnā nevar veikt tad, ja attiecībā uz kādu no konkrētā vīna izgatavošanā izmantotajiem vīna produktiem ir piemērota kāda no tām bagātināšanas darbībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļā.

4.

Spirta saturu drīkst samazināt ne vairāk kā par 20 % un gatavā produkta faktiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1) punkta otrās daļas a) apakšpunktā noteiktajai tilpumkoncentrācijai.

5.

Atbildība par apstrādes veikšanu jāuzņemas vīndarim vai kvalificētam tehniskajam speciālistam.

6.

Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

7.

Dalībvalstis var noteikt, ka par šo apstrādi iepriekš ir jāiesniedz paziņojums kompetentajām iestādēm.

9. papildinājums

Cukuru satura pazemināšana vīnogu misā, izmantojot membrānu apvienojumu

Apstrādi cukuru satura pazemināšanai (turpmāk “apstrāde”) veic, lai no misas atdalītu cukurus ar membrānu apvienojuma paņēmienu, apvienojot mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju ar nanofiltrāciju vai apgriezto osmozi.

Prasības

1.

Apstrāde izraisa tilpuma samazināšanos atkarībā no cukuru daudzuma un satura no sākotnējās misas ņemtajā cukuru šķīdumā.

2.

Šiem paņēmieniem jābūt tādiem, kas ļauj saglabāt nemainīgu pārējo sastāvdaļu saturu misā.

3.

Misas cukuru satura pazemināšana izslēdz to vīnu spirta satura korekciju, kurus no šīs misas iegūst.

4.

Apstrādi nedrīkst veikt apvienojumā ar kādu no bagātināšanas darbībām, kuras paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļā.

5.

Apstrādā noteiktu misas daudzumu pēc tilpuma atkarībā no panākamā cukuru satura pazemināšanas mērķa.

6.

Pirmā posma mērķis ir, no vienas puses, padarīt misu gatavu otrajam koncentrēšanas posmam un, no otras puses, saglabāt makromolekulas, kuru izmērs ir lielāks par membrānas caurlaidspēju. Šo posmu var veikt ar ultrafiltrāciju.

7.

Apstrādes pirmajā posmā iegūto filtrātu pēc tam koncentrē ar nanofiltrāciju vai apgriezto osmozi.

Sākotnējo ūdeni un nanofiltrācijā neizfiltrētās organiskās skābes var atkal ievadīt apstrādātajā misā.

8.

Atbildību par visām apstrādes darbībām uzņemas vīndaris vai kvalificēts tehniskais speciālists.

9.

Izmantotajām membrānām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 un Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām, un valstu noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai. Tām jāatbilst OIV publicētā Starptautiskā Vīndarības kodeksa prasībām.

10. papildinājums

Prasības vīnu apstrādei, izmantojot membrānu tehnoloģiju apvienojumā ar aktivēto ogli, lai samazinātu pārmērīgu 4-etilfenola un 4-etilgvajakola daudzumu

Apstrādes mērķis ir samazināt mikrobioloģiskas izcelsmes 4-etilfenola un 4-etilgvajakola daudzumu, kas ir par iemeslu organoleptiskiem trūkumiem un nomāc vīna aromāta nianses.

Prasības

1.

Atbildība par apstrādes veikšanu jāuzņemas vīndarim vai kvalificētam tehniskajam speciālistam.

2.

Apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktā.

3.

Lietotajām membrānām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 un Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām, kā arī valstu noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai. Tām jāatbilst OIV publicētā Starptautiskā Vīndarības kodeksa prasībām.

B DAĻA

MAKSIMĀLAIS SĒRA DIOKSĪDA SATURS VĪNĀ

A.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS VĪNĀ

1.

Kopējais sēra dioksīda saturs vīnos, izņemot dzirkstošos vīnus un desertvīnus, kurus laiž tirgū tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

a)

150 miligramus uz litru sarkanvīniem;

b)

200 miligramus uz litru baltvīniem un sārtvīniem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, vīniem ar cukuru saturu, ko izsaka kā glikozes un fruktozes summu, kas nav mazāka par 5 gramiem uz litru, maksimālo sēra dioksīda saturu paaugstina līdz:

a)

200 miligramiem uz litru sarkanvīniem;

b)

250 miligramiem uz litru baltvīniem un sārtvīniem;

c)

300 miligramiem uz litru:

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Spätlese” saskaņā ar Savienības noteikumiem,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietas nosaukumus: “Bordeaux supérieur”, “Graves de Vayres”, “Côtes de Bordeaux-Saint-Macaire” vīniem ar apzīmējumu “moelleux”, “Premières Côtes de Bordeaux”, “Côtes de Bergerac”, “Côtes de Montravel”, “Gaillac”, kam seko apzīmējums “doux” vai “vendanges tardives”, “Rosette” un “Savennières”,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātos cilmes vietu nosaukumus “Allela”, “Navarra”, “Penedès”, “Tarragona” un “Valencia” un Comunidad Autónoma del Pais Vasco izcelsmes vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kurus apraksta ar apzīmējumu “vendimia tardia”,

saldvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Binissalem-Mallorca”,

vīniem, kuri ražoti no pārgatavām vīnogām un vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām un kurus drīkst apzīmēt ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Málaga”, un kuriem atlikumcukuru saturs ir vienāds ar vai lielāks par 45 g/l,

vīniem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem, ja cukuru saturs pārsniedz 45 g/l,

Ungārijas vīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Tokaji”, kurus saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem apzīmē ar nosaukumu “Tokaji édes szamorodni” vai “Tokaji száraz szamorodni”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātos cilmes vietu nosaukumus: “Loazzolo”, “Alto Adige” un “Trentino”, kurus apraksta ar šādiem apzīmējumiem vai ar vienu no tiem: “passito” vai “vendemmia tardiva”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietu nosaukumu “Colli orientali del Friuli”, ko papildina apzīmējums “Picolit”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātos cilmes vietas nosaukumus “Moscato di Pantelleria naturale” un “Moscato di Pantelleria”,

Čehijas Republikas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “pozdní sběr”,

Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “neskorý zber”, un Slovākijas “Tokaj” vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Tokajské samorodné suché” vai “Tokajské samorodné sladké”,

Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino ZGP – pozna trgatev”,

baltvīniem ar šādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja to kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir augstāka par 15 % un cukuru saturs ir augstāks par 45 g/l:

Franche-Comté,

Coteaux de l'Auxois,

Saône-et-Loire,

Coteaux de l'Ardèche,

Collines rhodaniennes,

Comté Tolosan,

Côtes de Gascogne,

Gers,

Lot,

Côtes du Tarn,

Corrèze,

Ile de Beauté,

Oc,

Thau,

Val de Loire,

Méditerranée,

Comtés rhodaniens,

Côtes de Thongue,

Côte Vermeille,

Agenais,

Landes,

Allobrogie,

Var,

Grieķijas izcelsmes saldvīniem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir augstāka par vai vienāda ar 15 % un cukuru saturs augstāks par vai vienāds ar 45 g/l un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādas aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

Άγιο Όρος (Mount Athos – Holly Mount Athos – Holly Mountain Athos – Mont Athos – Άγιο Όρος Άθως),

Αργολίδα (Αrgolida),

Αχαΐα (Achaia),

Επανομή (Epanomi),

Κυκλάδες (Cyclades),

Λακωνία (Lakonia),

Πιερία (Pieria),

Τύρναβος (Tyrnavos),

Φλώρινα (Florina),

Kipras izcelsmes saldvīniem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir zemāka par vai vienāda ar 15 % un cukuru saturs ir augstāks par vai vienāds ar 45 g/l un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Κουμανδαρία” (“Commandaria”),

Kipras izcelsmes saldvīniem, kuri iegūti no pārgatavām vīnogām vai vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir augstāka par vai vienāda ar 15 % un cukuru saturs ir augstāks par vai vienāds ar 45 g/l un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādām aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm:

Τοπικός Οίνος Λεμεσός (Regional wine of Lemesos),

Τοπικός Οίνος Πάφος (Regional wine of Pafos),

Τοπικός Οίνος Λάρνακα (Regional wine of Larnaka),

Τοπικός Οίνος Λευκωσία (Regional wine of Lefkosia),

Maltas izcelsmes vīniem, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir augstāka par vai vienāda ar 13,5 % un cukuru saturs ir vienāds ar vai augstāks par 45 g/l un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātos cilmes vietas nosaukumus “Malta” un “Gozo”,

Horvātijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “kvalitetno vino KZP – desertno vino” vai “vrhunsko vino KZP – desertno vino”, ja cukuru saturs ir augstāks nekā 50 g/l, vai “vrhunsko vino KZP – kana berba”,

tādiem vīniem no vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Ponikve”, ja cukuru saturs pārsniedz 50 g/l,

vīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Mušat momjanski/Moscato di Momiano”, kuri aprakstīti ar apzīmējumu “kvalitetno vino KZP – desertno vino” vai “vrhunsko vino KZP – desertno vino”, ja cukuru saturs pārsniedz 50 g/l;

d)

350 miligramiem litrā:

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Auslese” saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem,

Rumānijas baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātos cilmes vietu nosaukumus: “Murfatlar”, “Cotnari”, “Târnave”, “Pietroasa”, “Valea Călugărească”,

Čehijas Republikas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “výběr z hroznů”,

Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmatot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “výber z hrozna”, un Slovākijas “Tokaj” vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Tokajský másláš” vai “Tokajský forditáš”,

Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino ZGP – izbor”;

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot tradicionālo apzīmējumu “Késői szüretelésű bor”,

Itālijas izcelsmes “aleatico” tipa vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Pergola” un tradicionālo apzīmējumu “passito”,

Horvātijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino KZP – izborna berba”;

Ungārijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem aprakstīti kā “Válogatott szüretelésű bor” vai “Főbor”;

e)

400 miligramiem litrā:

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumus “Beerenauslese”, “Ausbruch”, “Ausbruchwein”, “Trockenbeerenauslese”, “Strohwein”, “Schilfwein” un “Eiswein” saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātos cilmes vietas nosaukumus: “Sauternes”, “Barsac”, “Cadillac”, “Cérons”, “Loupiac”, “Sainte-Croix-du-Mont”, “Monbazillac”, “Bonnezeaux”, “Quarts de Chaume”, “Coteaux du Layon”, “Coteaux de l'Aubance”, “Graves Supérieures”, “Sainte-Foy Bordeaux”, “Haut-Montravel”, “Saussignac”, “Jurançon”, izņemot tad, ja pievienots apzīmējums “sec”, “Anjou-Coteaux de la Loire”, “Coteaux du Layon”, kuram pievienots izcelsmes pašvaldības nosaukums, “Chaume”, “Coteaux de Saumur”, “Coteaux du Layon”, kam seko norāde “premier cru” un kam pievienots papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Chaume”, “Pacherenc du Vic Bilh”, izņemot tad, ja pievienots apzīmējums “sec”, “Alsace” un “Alsace grand cru”, kuram pievienots apzīmējums “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”,

Grieķijas izcelsmes saldvīniem, kuri ražoti no pārgatavām vīnogām un vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām, kuru atlikumcukuru saturs, kas izteikts cukurā, ir vienāds ar vai pārsniedz 45 g/l, un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādiem aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem:

Δαφνές (Dafnes),

Λήμνος (Limnos),

Malvasia Πάρος (Malvasia Paros),

Malvasia Σητείας (Malvasia Sitia),

Malvasia Χάνδακας – Candia,

Μονεμβασία- Malvasia (Monemvasia – Malvasia),

Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat of Kefalonia – Muscat de Céphalonie),

Μοσχάτος Λήμνου (Muscat of Limnos),

Μοσχάτο Πατρών (Muscat of Patra),

Μοσχάτος Ρίου Πάτρας (Muscat of Rio Patra),

Μοσχάτος Ρόδου (Muscat of Rodos),

Νεμέα (Nemea),

Σάμος (Samos),

Σαντορίνη (Santorini),

Σητεία (Sitia),

un Grieķijas izcelsmes saldvīniem, kuri ražoti no pārgatavām vīnogām un vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādām aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm:

Άγιο Όρος (Mount Athos – Holly Mount Athos – Holly Mountain Athos – Mont Athos – Άγιο Όρος Άθως),

Αιγαίο Πέλαγος (Aegean Sea – Aigaio Pelagos),

Δράμα (Drama),

Ηράκλειο (Iraklio),

Καστοριά (Kastoria),

Κρήτη (Crete),

Μακεδονία (Macedonia),

Ρέθυμνο (Rethimno),

Σιάτιστα (Siatista),

Στερεά Ελλάδα (Sterea Ellada),

Χανιά (Chania),

Čehijas Republikas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumus “výběr z bobulí”, “výběr z cibéb”, “ledové víno” vai “slámové víno”,

Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “bobuľový výber”, “hrozienkový výber”, “cibébový výber”, “ľadové víno” vai “slamové víno”, un Slovākijas “Tokaj” vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātos cilmes vietas nosaukumus “Tokajský výber”, “Tokajská esencia” vai “Tokajská výberová esencia”,

Ungārijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem ir aprakstīti ar apzīmējumiem “Tokaji máslás”, “Tokaji fordítás”, “Tokaji aszúeszencia”, “Tokaji eszencia”, “Tokaji aszú”, “Töppedt szőlőből készült bor” vai “Jégbor”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Albana di Romagna” un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “passito”,

Luksemburgas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumiem “vendanges tardives”, “vin de glace” vai “vin de paille”,

Portugāles vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī apzīmējumu “colheita tardia”,

Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumiem: “vrhunsko vino ZGP – jagodni izbor”, “vrhunsko vino ZGP – ledeno vino” vai “vrhunsko vino ZGP – suhi jagodni izbor”,

Kanādas izcelsmes baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Icewine”,

Horvātijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino KZP – izborna berba bobica”, “vrhunsko vino KZP – izborna berba prosušenih bobica” vai “vrhunsko vino KZP – ledeno vino”.

3.

To vīnu saraksti, kurus apzīmē ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kuri iekļauti 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, var tikt grozīti tad, ja tiek iekļauti jauni vīni vai ja tiek grozīti attiecīgo vīnu ražošanas nosacījumi vai tiek mainīts to cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 nosūta Komisijai pieprasījumu piešķirt atkāpi un sniedz visu vajadzīgo tehnisko informāciju par attiecīgajiem vīniem, tostarp tiem atbilstošo produkta specifikāciju un ikgadējiem saražotajiem daudzumiem.

4.

Gados, kad laikapstākļu dēļ tas ir ārkārtīgi nepieciešami, dalībvalstis var atļaut maksimālo kopējo sēra dioksīda saturu paaugstināt ne vairāk kā par 50 miligramiem litrā vīnos, kuros tas ir zemāks par 300 miligramiem litrā un kuri ražoti noteiktos vīnogu audzēšanas apgabalos šo dalībvalstu teritorijā. Dalībvalstis par šīm atkāpēm paziņo Komisijai viena mēneša laikā pēc atkāpes piešķiršanas saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/1183, precizējot gadu, vīnogu audzēšanas apgabalus un attiecīgos vīnus un sniedzot pierādījumus par to, ka laikapstākļi šādu satura paaugstinājumu darījuši nepieciešamu. Komisija pēc tam šo atkāpi publisko savā interneta vietnē.

5.

Dalībvalstis var piemērot stingrākus noteikumus vīniem, kurus ražo to teritorijā.

B.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS DESERTVĪNOS

Kopējais sēra dioksīda saturs desertvīnos, kad tos laiž tirdzniecībā tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

a)

150 mg/l, ja cukuru saturs ir zemāks par 5 g/l;

b)

200 mg/l, ja cukuru saturs nav zemāks par 5 g/l.

C.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS DZIRKSTOŠAJOS VĪNOS

1.

Kopējais sēra dioksīda saturs dzirkstošajos vīnos, kad tos laiž tirdzniecībā tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

a)

185 mg/l visu kategoriju augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem; kā arī

b)

235 mg/l citiem dzirkstošajiem vīniem.

2.

Ja noteiktos Savienības vīnogu audzēšanas apgabalos tas nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ, tad attiecīgās dalībvalstis var atļaut attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem vīniem to teritorijā palielināt kopējo maksimālo sēra dioksīda saturu līdz 40 miligramiem litrā ar nosacījumu, ka vīnu, uz ko attiecas minētā atļauja, nenosūtīs ārpus konkrētās dalībvalsts.

C DAĻA

MAKSIMĀLAIS GAISTOŠO SKĀBJU SATURS VĪNĀ

1.

Maksimālais gaistošo skābju saturs nedrīkst pārsniegt:

a)

18 miliekvivalentus litrā daļēji fermentētai vīnogu misai;

b)

18 miliekvivalentus litrā baltvīniem un sārtvīniem; vai

c)

20 miliekvivalentus litrā sarkanvīniem.

2.

Līmeņus, kas minēti 1. punktā, piemēro:

a)

ražošanas posmā un visos tirdzniecības posmos esošiem produktiem no vīnogām, kas ievāktas Savienībā;

b)

daļēji fermentētai vīnogu misai un vīniem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, visos posmos pēc to ievešanas Savienības ģeogrāfiskajā teritorijā.

3.

Dalībvalstis var piešķirt atkāpes no 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem:

a)

noteiktiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,

ja tie ir izturēti vismaz divus gadus vai

ja tie ir ražoti saskaņā ar īpašām metodēm;

b)

vīniem, kuriem kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 13 %.

Dalībvalstis paziņo šīs atkāpes Komisijai saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 un viena mēneša laikā pēc atkāpes piešķiršanas dienas. Komisija pēc tam šo atkāpi publisko savā tīmekļa vietnē.

D DAĻA

IEROBEŽOJUMI UN NOSACĪJUMI VĪNA SALDINĀŠANAI

1.

Vīna saldināšana ir atļauta tikai tad, ja to veic, izmantojot vienu vai vairākus šādus produktus:

a)

vīnogu misa;

b)

koncentrēta vīnogu misa;

c)

rektificēta koncentrēta vīnogu misa.

Konkrētā vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju nedrīkst paaugstināt par vairāk nekā 4 %.

2.

Tādu importētu vīnu saldināšana, kuri paredzēti tiešam patēriņam pārtikā un kuri ir apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības teritorijā ir aizliegta. Attiecībā uz citu importētu vīnu saldināšanu ir jāievēro tādi paši nosacījumi, kā tie, kurus piemēro Savienībā ražotajiem vīniem.

3.

Ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmēta vīna saldināšanu dalībvalsts var atļaut tikai tad, ja to veic:

a)

ievērojot šajā pielikumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus;

b)

tā reģiona robežās, kur ražots konkrētais vīns, vai apgabalā, kurš atrodas tiešā šā reģiona tuvumā.

Šīs daļas 1. punktā minētajai vīnogu misai un koncentrētajai vīnogu misai ir jābūt no tā paša reģiona, kā tam vīnam, kura saldināšanai minēto misu izmanto.

4.

Vīnu saldināšana ir atļauta tikai ražošanas un vairumtirdzniecības posmā.

(1)  Gadskaitlis iekavās pēc atsaucēm uz OIV vīndarības prakses kodeksa punktu norāda attiecīgā gada redakciju, kurā aprakstīto praksi Savienība atļāvusi izmantot kā atļauto vīndarības metodi, ievērojot šajā tabulā izklāstītos izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 25. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regula (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.).

(4)  Gadskaitlis iekavās pēc atsaucēm uz OIV vīndarības prakses kodeksa punktu norāda attiecīgā gada redakciju, kurā aprakstīto praksi Savienība atļāvusi izmantot kā atļauto vīndarības metodi, ievērojot šajā tabulā izklāstītos izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus.

(5)  Vielas, ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekļus, kā minēts 20. panta d) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(6)  Atļautie vīndarības savienojumi izmantojami saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 3. slejā norādītajos OIV vīndarības prakses kodeksa punktos, ja vien nav spēkā citi izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi, kas izklāstīti šajā slejā.

(7)  Ja nav piemērojams visām vīna produktu kategorijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā.

(8)  Amonija sāļus, kas minēti 4.2., 4.3. un 4.4. rindā, var izmantot arī kombinācijā, dzirkstošā vīna otrējai fermentēšanai nepārsniedzot kopējo ierobežojumu 1 g/l vai 0,3 g/l. Tomēr 4.4. rindā minētais amonija sāls nepārsniedz 4.4. rindā minēto ierobežojumu.

(9)  Sk. arī šīs regulas 9. panta 2. punktu.

(10)  Ja tās izmanto kā piedevas, kas minētas I pielikuma 20. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).


II PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN IEROBEŽOJUMI, KO PIEMĒRO DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM, AUGSTAS KVALITĀTES DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM UN AUGSTAS KVALITĀTES AROMĀTISKAJIEM DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM

A.   Dzirkstošais vīns

1.

Šā pielikuma šajā punktā, kā arī B iedaļā un C iedaļā izmantoto terminu nozīme ir šāda:

a)

“vecvīnā izšķīdināts cukurs” ir produkts, ko pievieno mucas saturam [cuvée], lai izraisītu sekundāro fermentāciju;

b)

“beidzamais saldinātājs” ir produkts, ko pievieno dzirkstošajiem vīniem, lai piešķirtu tiem sevišķas garšas īpašības.

2.

Beidzamais saldinātājs drīkst saturēt tikai:

saharozi,

vīnogu misu,

rūgstošu vīnogu misu,

koncentrētu vīnogu misu,

rektificētu koncentrētu vīnogu misu,

vīnu vai

minēto produktu maisījumu,

kam iespējami pievienots vīna destilāts.

3.

Neskarot bagātināšanu, kas attiecībā uz cuvée sastāvdaļām atļauta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, jebkāda cuvée bagātināšana ir aizliegta.

4.

Tomēr katra dalībvalsts attiecībā uz tiem reģioniem un šķirnēm, kurām tas ir tehniski pamatots, var atļaut cuvée bagātināšanu dzirkstošo vīnu ražošanas vietā ar nosacījumu, ka:

a)

neviena no cuvée sastāvdaļām iepriekš nav tikusi bagātināta;

b)

minētās sastāvdaļas ir iegūtas tikai no vīnogām, kas novāktas tās teritorijā;

c)

bagātināšanu veic vienā reizē;

d)

netiek pārsniegtas šādas robežas:

i)

3 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas A zonas;

ii)

2 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas B zonas;

iii)

1,5 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas C zonas;

e)

izmantotā metode ir saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošana.

5.

Vecvīnā izšķīdināta cukura un beidzamā saldinātāja pievienošanu neuzskata ne par bagātināšanu, ne par saldināšanu. Vecvīnā izšķīdināta cukura pievienošana nedrīkst paaugstināt cuvée kopējo spirta tilpumkoncentrāciju par vairāk nekā 1,5 %. Šo paaugstinājumu mēra, aprēķinot starpību starp cuvée kopējo spirta tilpumkoncentrāciju un dzirkstošā vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju pirms beidzamā saldinātāja pievienošanas.

6.

Beidzamā saldinātāja pievienošanu veic tādā veidā, lai dzirkstošā vīna faktisko spirta tilpumkoncentrāciju nepaaugstinātu vairāk kā par 0,5 %.

7.

Cuvée un tā sastāvdaļu saldināšana ir aizliegta.

8.

Papildus iespējamai cuvée sastāvdaļu paskābināšanai vai atskābināšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem, var veikt cuvée paskābināšanu vai atskābināšanu. Cuvée paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas viens otru savstarpēji izslēdz. Paskābināšanu var veikt tikai maksimāli līdz 1,5 gramiem litrā, ko izsaka vīnskābē, tas ir, 20 miliekvivalentiem litrā.

9.

Gados, kad ir ārkārtas laikapstākļi, maksimālo robežu 1,5 grami litrā jeb 20 miliekvivalenti litrā drīkst palielināt līdz 2,5 gramiem litrā jeb 34 miliekvivalentiem litrā ar nosacījumu, ka produktu dabiskais skābums nav mazāks par 3 g/l, ko izsaka vīnskābē, jeb 40 miliekvivalentiem litrā.

10.

Dzirkstošajos vīnos esošais oglekļa dioksīds drīkst būt tikai tāds, kas izdalījies spirta rūgšanas procesā tajā cuvée, no kā šis vīns ir gatavots.

Šāda rūgšana, ja vien tā nav paredzēta vīnogu, vīnogu misas vai daļēji fermentētas vīnogu misas pārstrādei tieši dzirkstošajā vīnā, var rasties tikai no vecvīnā izšķīdināta cukura pievienošanas. Tā var notikt tikai pudelēs vai slēgtās tvertnēs.

Oglekļa dioksīda izmantošana pārliešanas ar pretspiedienu gadījumā ir atļauta tikai uzraudzībā un ar nosacījumu, ka tādējādi nenovēršamā gāzu apmaiņa ar oglekļa dioksīdu, kas radies tvertnē notiekošajā spirta rūgšanā, nepaaugstina dzirkstošajos vīnos esošā oglekļa dioksīda spiedienu.

11.

Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, kuri nav dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:

a)

vecvīnā izšķīdināts cukurs, kas paredzēts to gatavošanai, drīkst saturēt tikai:

vīnogu misu,

rūgstošu vīnogu misu,

koncentrētu vīnogu misu,

rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai

saharozi un vīnu;

b)

ieskaitot spirtu, ko satur jebkurš iespējami pievienotais beidzamais saldinātājs, to faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 9,5 %.

B.   Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

1.

Vecvīnā izšķīdināts cukurs, kas paredzēts augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu gatavošanai, drīkst saturēt tikai:

a)

saharozi;

b)

koncentrētu vīnogu misu;

c)

rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

d)

vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu; vai

e)

vīnu.

2.

Ražotājas dalībvalstis var noteikt jebkuras papildu vai stingrākas īpašības vai nosacījumus tādu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanai un apritei, kurus ražo to teritorijā.

3.

Uz augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanu attiecas arī noteikumi, kuri minēti:

A iedaļas 1.–10. punktā,

C iedaļas 3. punktā attiecībā uz faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, C iedaļas 5. punktā attiecībā uz minimālo pārspiedienu un C iedaļas 6. un 7. punktā attiecībā uz ražošanas procesa minimālo ilgumu, neskarot šā pielikuma B iedaļas 4. punkta d) apakšpunktu.

4.

Attiecībā uz augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem:

a)

izņemot atkāpes, tos drīkst iegūt, cuvée sagatavošanā izmantojot tikai tādu vīnogu misu vai tādu daļēji fermentētu vīnogu misu, kuru iegūst no vīnogām, kas pieder pie šķirnēm, kuras ir iekļautas šā pielikuma papildinājumā minētajā sarakstā. Tomēr augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu var ražot tradicionālā veidā, kā cuvée sastāvdaļas izmantojot vīnus, kas iegūti no “Glera” šķirnes vīnogām, ko ievāc Veneto un Friuli-Venezia Giulia reģionā;

b)

kontrolēt fermentācijas procesu pirms un pēc cuvée sagatavošanas, lai padarītu cuvée dzirkstošu, drīkst tikai ar atdzesēšanu vai citiem fizikāliem procesiem;

c)

beidzamā saldinātāja pievienošana ir aizliegta;

d)

augstas kvalitātes aromātiskā dzirkstošā vīna ražošanas process nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

C.   Dzirkstošie vīni un augstas kvalitātes dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

1.

Ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu gatavošanai paredzēto cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz:

9,5 % vīnogu audzēšanas C III zonās,

9 % pārējās vīnogu audzēšanas zonās.

2.

Tomēr tādu cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kas paredzēti, lai gatavotu augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Prosecco”, “Conegliano Valdobbiadene – Prosecco” un “Colli Asolani – Prosecco” vai “Asolo – Prosecco”, un kas iegūti no vienas vīnogu šķirnes, nedrīkst būt zemāka par 8,5 %.

3.

Ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija, ieskaitot spirtu, ko satur iespējami pievienots beidzamais saldinātājs, ir vismaz 10 %.

4.

Vecvīnā izšķīdinātais cukurs, kas paredzēts dzirkstošo vīnu un ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu gatavošanai, drīkst saturēt tikai:

a)

saharozi;

b)

koncentrētu vīnogu misu;

c)

rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

un:

a)

vīnogu misu;

b)

daļēji fermentētu vīnogu misu;

c)

vīnu,

kuri ir derīgi, lai iegūtu tādu pašu dzirkstošo vīnu vai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu kā to, kuram pievienots vecvīnā izšķīdināts cukurs.

5.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 5) punkta c) apakšpunkta, ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu pārspiediens nedrīkst būt zemāks par 3 bāriem, ja šo vīnu glabā 20 °C temperatūrā slēgtos traukos ar ietilpību līdz 25 centilitriem.

6.

Ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanas ilgums, ietverot to izturēšanu ražošanas uzņēmumā un šo ilgumu sākot skaitīt no tā fermentācijas procesa sākuma, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, nedrīkst būt īsāks par:

a)

sešiem mēnešiem, ja fermentācijas process dzirkstošu vīnu iegūšanai notiek slēgtās tvertnēs;

b)

deviņiem mēnešiem, ja fermentācijas process dzirkstošu vīnu iegūšanai notiek pudelēs.

7.

Fermentācijas process dzirkstoša cuvée iegūšanai un cuvée izturēšana uz nogulsnēm ilgst vismaz:

90 dienas,

30 dienas, ja fermentācija notiek traukos ar maisītājiem.

8.

Noteikumus, kuri paredzēti A iedaļas 1.–10. punktā un B iedaļas 2. punktā, piemēro arī dzirkstošajiem vīniem un ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētiem augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem.

9.

Attiecībā uz augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:

a)

šādus vīnus drīkst iegūt, cuvée sagatavošanai izmantojot tikai vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu no tādu šķirņu vīnogām, kuras iekļautas šā pielikuma papildinājumā sniegtajā sarakstā, ar nosacījumu, ka šādas šķirnes ir atzītas par derīgām ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanai tajā reģionā, kura nosaukums ir dots šiem augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu. No tā atkāpjoties, augstas kvalitātes aromātiskos dzirkstošos vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var ražot, cuvée sagatavošanai izmantojot vīnus, kas iegūti no “Glera” šķirnes vīnogām, kuru raža ievākta reģionos ar cilmes vietas nosaukumu “Prosecco”, “Conegliano-Valdobbiadene – Prosecco”, “Colli Asolani – Prosecco” un “Asolo – Prosecco”;

b)

kontrolēt fermentācijas procesu pirms un pēc cuvée sagatavošanas, lai padarītu cuvée dzirkstošu, drīkst tikai ar atdzesēšanu vai citiem fizikāliem procesiem;

c)

beidzamā saldinātāja pievienošana ir aizliegta;

d)

augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt zemāka par 6 %;

e)

augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt zemāka par 10 %;

f)

slēgtos traukos 20 °C temperatūrā glabātiem augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu pārspiediens nedrīkst būt zemāks par 3 bāriem;

g)

atkāpjoties no šīs iedaļas 6. punkta, ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ražošanas process nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

Papildinājums

Saraksts ar vīna vīnogu šķirnēm, no kurām iegūtās vīnogas var izmantot, lai sagatavotu cuvée augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem un augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

 

“Airén”

 

“Albariño”

 

“Aleatico N”

 

“Alvarinho”

 

“Ασύρτικο (Assyrtiko)”

 

“Bourboulenc B”

 

“Brachetto N”

 

“Busuioacă de Bohotin”

 

“Clairette B”

 

“Colombard B”

 

“Csaba gyöngye B”

 

“Cserszegi fűszeres B”

 

“Devín”

 

“Fernão Pires”

 

“Freisa N”

 

“Gamay N”

 

“Gewürztraminer Rs”

 

“Girò N”

 

“Glera”

 

“Γλυκερύθρα (Glykerythra)”

 

“Huxelrebe”

 

“Irsai Olivér B”

 

“Macabeo B”

 

“Macabeu B”

 

Visas “Malvasías”

 

Visas “Malvoisies”

 

“Mauzac blanc” un “Mauzac rosé”

 

“Monica N”

 

Visas “Moscateles”

 

“Μοσχοφίλερο (Moschofilero)”

 

“Müller-Thurgau B”

 

Visas “Muscatels”

 

“Manzoni moscato”

 

“Nektár”

 

“Pálava B”

 

“Parellada B”

 

“Perle B”

 

“Piquepoul B”

 

“Poulsard”

 

“Ροδίτης (Roditis)”

 

“Scheurebe”

 

“Tămâioasă românească”

 

“Torbato”

 

“Touriga Nacional”

 

“Verdejo”

 

“Zefír B”


III PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN IEROBEŽOJUMI, KURI PIEMĒROJAMI DESERTVĪNIEM UN DESERTVĪNIEM AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI AIZSARGĀTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

A.   Desertvīni

1.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kurus izmanto, lai gatavotu desertvīnus un desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vajadzības gadījumā var būt apstrādāti tikai ar tām vīndarības metodēm un procesiem, kuri minēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 vai šajā regulā.

2.

Tomēr:

a)

spirta dabiskās tilpumkoncentrācijas paaugstināšana var notikt tikai, izmantojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta e) un f) apakšpunktā minētos produktus; un

b)

atkāpjoties no šā noteikuma, Spānija var atļaut izmantot kalcija sulfātu Spānijas vīniem ar tradicionālajiem apzīmējumiem “vino generoso” vai “vino generoso de licor”, ja šāda prakse ir tradicionāla, taču ar nosacījumu, ka šādi apstrādātā produktā sulfāta saturs, kas izteikts kālija sulfātā, nepārsniedz 2,5 g/l. Turklāt šādi iegūtus vīnus var papildus paskābināt maksimāli līdz 1,5 g/l.

3.

Neskarot stingrākus noteikumus, ko var pieņemt dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražotiem desertvīniem un desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz šiem produktiem ir atļauts izmantot Regulā (ES) Nr. 1308/2013 vai šajā regulā minētās vīndarības metodes.

4.

Turklāt ir atļautas arī šādas darbības:

a)

saldināšana ar nosacījumu, ka tiek iesniegts paziņojums un ievērota reģistrācijas prasība, ja izmantotie produkti nav bagātināti ar koncentrētu vīnogu misu, izmantojot:

koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas paaugstinājums nepārsniedz 3 %,

koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai vēlīni novāktu, žuvušu vīnogu misu, kam fermentācijas kavēšanai ir pievienots neitrāls vīnogu izcelsmes spirts, – Spānijas vīnam ar tradicionālo apzīmējumu “vino generoso de licor”, taču ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas paaugstinājums nepārsniedz 8 %,

koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu desertvīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Madeira” un ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas paaugstinājums nepārsniedz 8 %;

b)

spirta, destilāta vai spirtu pievienošana, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta e) un f) apakšpunktā, – lai kompensētu zudumus, kas izturēšanas laikā radušies izgarošanas dēļ;

c)

desertvīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Madeira” izturēšana traukos temperatūrā, kas nepārsniedz 50 °C.

5.

Vīnogu šķirnes, pie kurām pieder vīnogas, no kā iegūti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kurus izmanto desertvīnu un ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu desertvīnu gatavošanā, izraugās no tām vīnogu šķirnēm, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. panta 2. punktā.

6.

To Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunktā minēto produktu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija, kurus izmanto tādu desertvīnu gatavošanai, kuri nav desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nedrīkst būt zemāka par 12 %.

B.   Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (citi noteikumi, kas nav paredzēti šā pielikuma A iedaļā un kas attiecas īpaši uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu)

1.

Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā izmanto vīnogu misu vai vīnogu misas maisījumu ar vīnu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā, ir iekļauts šā pielikuma 1. papildinājuma A iedaļā.

2.

Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunktā minētos produktus, ir iekļauts šā pielikuma 1. papildinājuma B iedaļā.

3.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kā arī VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta iii) daļā minētajai koncentrētai vīnogu misai un daļēji norūgušai vīnogu misai, kura iegūta no vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām, ko izmanto, lai gatavotu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ir jābūt no tā paša reģiona, kura nosaukums ir dots konkrētajam desertvīnam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.

Tomēr ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Málaga” un “Jerez-Xérès-Sherry” apzīmētajiem desertvīniem izmantojamā vēlīni novāktu, žuvušu vīnogu misa, kurai fermentācijas kavēšanai pievienots neitrāls vīnogu izcelsmes spirts un kura iegūta no “Pedro Ximénez” šķirnes vīnogām, drīkst būt no Montilla-Moriles reģiona.

4.

Šā pielikuma A iedaļas 1.–4. punktā minētās darbības, kas paredzētas, lai gatavotu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētu desertvīnu, var veikt tikai 3. punktā minētā reģiona robežās.

Tomēr ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētam desertvīnam, kuram apzīmējumu “Porto” drīkst izmantot tad, ja šāds produkts pagatavots no vīnogām, kuras iegūtas reģionā ar nosaukumu Douro, papildu gatavošanas un izturēšanas process var notikt vai nu iepriekš minētajā reģionā, vai Vila Nova de Gaia – Porto reģionā.

5.

Neskarot nekādus stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis var pieņemt attiecībā uz desertvīniem, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un gatavoti to teritorijā:

a)

to Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunktā minēto produktu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija, kurus izmanto, lai ražotu desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, nedrīkst būt zemāka par 12 %. Tomēr dažus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētus desertvīnus, kuri minēti vienā no šā pielikuma 2. papildinājuma A iedaļā iekļautajiem sarakstiem, var iegūt:

i)

vai nu no vīnogu misas ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas ir vismaz 10 %, – ja tie ir desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus iegūst, pievienojot spirtu, kas, iespējams, no tās pašas saimniecības iegūts no vīna vai vīnogu čagām ar cilmes vietas nosaukumu; vai arī

ii)

no daļēji fermentētas vīnogu misas vai – attiecībā uz otro ievilkumu še turpmāk – no vīna, kura sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz:

11 % ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētiem desertvīniem, ko iegūst, pievienojot neitrālu spirtu vai vīna destilātu ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kura nav zemāka par 70 %, vai vīna izcelsmes spirtu,

10,5 % vīniem, kas gatavoti no balto vīnogu misas, kura minēta 2. papildinājuma A iedaļas 3. sarakstā,

9 % ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Madeira” apzīmētajam Portugāles desertvīnam, kura ražošana ir tradicionāla un notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros paredzēti precīzi noteikumi attiecībā uz šādu vīnu;

b)

saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta b) apakšpunkta, ir zemāka par 17,5 %, bet nav zemāka par 15 %, kā tas bija skaidri noteikts valsts tiesību aktos, ko piemēroja līdz 1985. gada 1. janvārim, ir iekļauts 2. papildinājuma B iedaļā.

6.

Tradicionālie īpašie apzīmējumi “οίνος γλυκύς φυσικός”, “vino dulce natural”, “vino dolce naturale” un “vinho doce natural” ir paredzēti tikai tiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētiem desertvīniem, kurus:

iegūst no vīnogu ražām, no kurām vismaz 85 % ievāc no tām vīnogu šķirnēm, kuras minētas 3. papildinājumā iekļautajā sarakstā,

iegūst no misām ar sākotnējo dabisko cukura saturu vismaz 212 grami uz litru,

iegūst, pievienojot spirtu, destilātu vai spirtus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta e) un f) apakšpunktā, izslēdzot jebkuru citu bagātināšanu.

7.

Tiktāl, cik tas ir nepieciešams tradicionālajai ražošanas praksei, dalībvalstis attiecībā uz tādiem desertvīniem, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ko ražo to teritorijā, var noteikt, ka tradicionālo īpašo apzīmējumu “vin doux naturel” izmanto tikai tiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētajiem desertvīniem, kurus:

tieši gatavojuši ražotāji, kuri vīnogu ražu ievākuši, un vienīgi tad, ja šīs vīnogas ir tikai no viņu “Muscatel”, “Grenache”, “Maccabeo” vai “Malvoisie” šķirnes vīnogu ražas, – tomēr var izmantot arī tās vīnogu ražas, kuras iegūtas no vīna plantācijām, kas apstādītas ar citu tādu šķirņu vīnogulājiem, kas nav četras iepriekš minētās šķirnes, taču ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 % no kopējā vīnogulāju stādu daudzuma,

iegūti, ja ražība no hektāra ir 40 hl robežās vīnogu misai, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā, un jebkuras lielākas ražības rezultātā visa raža zaudē tiesības uz apzīmējumu “vin doux naturel”,

iegūti no vīnogu misas, kuras sākotnējais dabiskais cukuru saturs ir vismaz 252 grami uz litru,

iegūti, izslēdzot jebkādu citu bagātināšanu, pievienojot vīna izcelsmes spirtu, kurš tīra spirta izteiksmē atbilst minimāli 5 tilp. % minētās izmantotās vīnogu misas, bet maksimāli – tādam tilpumam, kas atbilst mazākajai no divām šādām proporcijām:

vai nu 10 % iepriekš minētās izmantotās vīnogu misas tilpuma,

vai 40 % no galaprodukta kopējās spirta tilpumkoncentrācijas, kas rodas, summējot faktisko spirta tilpumkoncentrāciju un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas ekvivalentu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz to, ka 17,5 grami atlikumcukuru litrā dod 1 tilp. % tīra spirta.

8.

Desertvīnu gadījumā tradicionālais īpašais apzīmējums “vino generoso” ir paredzēts tādiem sausajiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuru gatavošanas process pilnībā vai daļēji noritējis zem dabiski izveidojušās plēves un kuri:

iegūti tikai no baltajām vīnogām, ko ievāc no “Palomino de Jerez”, “Palomino fino”, “Pedro Ximénez”, “Verdejo”, “Zalema” un “Garrido fino” vīnogu šķirnes vīnogām,

un kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir nogatavināti ozolkoka mucās.

Gatavošanas process zem dabiski izveidojušās plēves, kā minēts pirmajā daļā, nozīmē bioloģisku procesu, kas notiek, kad uz vīna brīvās virsmas pēc spirta rūgšanas procesu pilnīgas pabeigšanās misā dabiskā kārtā izveidojas tipisku raugu plēve, un kas piešķir produktam īpašas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

9.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vinho generoso” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Porto”, “Madeira”, “Moscatel de Setúbal” un “Carcavelos” kopā ar attiecīgo reģistrēto cilmes vietas nosaukumu.

10.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vino generoso de licor” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:

kuri iegūti no “vino generoso”, kurš minēts 8. punktā, vai no tāda vīna ar dabiski izveidojušās plēves virskārtu, kurš spēj radīt šādu “vino generoso”, kuram pievienota vai nu vēlīni novāktu, žuvušu vīnogu misa, kurai fermentācijas kavēšanai ir pievienots neitrāls vīna spirts, vai rektificēta koncentrēta vīnogu misa, vai “vino dulce natural”,

un kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir nogatavināti ozolkoka mucās.

1. papildinājums

Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā jāievēro īpaši noteikumi

A.   SARAKSTS AR DESERTVĪNIEM, KURI APZĪMĒTI AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU UN KURU RAŽOŠANĀ IZMANTO VĪNOGU MISU VAI TĀS MAISĪJUMU AR VĪNU

(Šā pielikuma B iedaļas 1. punkts)

GRIEĶIJA

Σάμος (Samos), Μοσχάτος Πατρών (Muscat of Patra), Μοσχάτος Ρίου Πατρών (Muscat of Rio Patra), Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat of Kefalonia/Muscat de Kephalonia), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat of Rodos), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat of Limnos), Σητεία (Sitia), Νεμέα (Nemea), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne of Kefalonia), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphni of Patra)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Savienības noteikumos vai valsts tiesību aktos

Alicante

Moscatel de Alicante

Vino dulce

Cariñena

Vino dulce

Condado de Huelva

Pedro Ximénez

Moscatel

Mistela

Empordà

Mistela

Moscatel

Jerez-Xérès-Sherry

Pedro Ximénez

Moscatel

Malaga

Vino dulce

Montilla-Moriles

Pedro Ximénez

Moscatel

Priorato

Vino dulce

Tarragona

Vino dulce

Valencia

Moscatel de Valencia

Vino dulce

ITĀLIJA

Cannonau di Sardegna, Giró di Cagliari, Malvasia di Bosa, Marsala, Moscato di Sorso-Sennori, Moscato di Trani, Nascodi Cagliari, Oltrepó Pavese Moscato, San Martino della Battaglia, Trentino, Vesuvio Lacrima Christi.

B.   SARAKSTS AR DESERTVĪNIEM, KURI APZĪMĒTI AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU UN KURIEM RAŽOŠANAS PROCESĀ PIEVIENO REGULAS (ES) NR. 1308/2013 VII PIELIKUMA II DAĻAS 3) PUNKTA f) APAKŠPUNKTĀ MINĒTOS PRODUKTUS

(Šā pielikuma B iedaļas 2. punkts)

1.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno vīna spirtu vai žāvētu vīnogu spirtu, kam spirta faktiskā tilpumkoncentrācija nav zemāka par 95 % un nav augstāka par 96 %

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta ii) daļas pirmais ievilkums)

GRIEĶIJA

Σάμος (Samos), Μοσχάτος Πατρών (Muscat of Patra), Μοσχάτος Ρίου Πατρών (Muscat of Rio Patra), Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat of Kefalonia/Muscat de Kephalonia), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat of Rodos), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat of Limnos), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphni of Patra), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne of Kefalonia).

SPĀNIJA

Condado de Huelva, Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Málaga, Montilla-Moriles, Rueda, Terra Alta.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

2.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno spirtu, ko destilē no vīna vai vīnogu čagām un kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 52 % un nav augstāka par 86 %

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta ii) daļas otrais ievilkums)

GRIEĶIJA

Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphni of Patra), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne of Kefalonia), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Νεμέα (Nemea).

FRANCIJA

Pineau des Charentes jeb Pineau charentais, Floc de Gascogne, Macvin du Jura.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

3.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno spirtu, ko destilē no žāvētām vīnogām un kam spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 52 %, bet ir zemāka par 94,5 %

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta ii) daļas trešais ievilkums)

GRIEĶIJA

Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodaphni of Patra), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodaphne of Kefalonia).

4.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno daļēji fermentētu vīnogu misu, ko iegūst no vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta iii) daļas pirmais ievilkums)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Savienības noteikumos vai valsts tiesību aktos

Jerez-Xérès-Sherry

Málaga

Montilla-Moriles

Vino generoso de licor

Vino dulce

Vino generoso de licor

ITĀLIJA

Aleatico di Gradoli, Giró di Cagliari, Malvasia delle Lipari, Pantelleria passito

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

5.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno koncentrētu vīnogu misu, ko iegūst, karsējot ar vaļēju liesmu, un kas, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta iii) daļas otrais ievilkums)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Savienības noteikumos vai valsts tiesību aktos

Alicante

 

Condado de Huelva

Empordà

Jerez-Xérès-Sherry

Málaga

Montilla-Moriles

Navarra

Vino generoso de licor

Garnacha/Garnatxa

Vino generoso de licor

Vino dulce

Vino generoso de licor

Moscatel

ITĀLIJA

Marsala

6.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru ražošanā pievieno koncentrētu vīnogu misu

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta f) apakšpunkta iii) daļas trešais ievilkums)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Savienības noteikumos vai valsts tiesību aktos

Málaga

Vino dulce

Montilla-Moriles

Vino dulce

Vino generoso de licor

Tarragona

Vino dulce

Jerez-Xerès-Sherry

Vino generoso de licor

Condado de Huelva

Vino generoso de licor

ITĀLIJA

Oltrepó Pavese Moscato, Marsala, Moscato di Trani.

2. papildinājums

A.   Saraksti, kas minēti III pielikuma B iedaļas 5. punkta a) apakšpunktā

1.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ražoti no vīnogu misas ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 10 % un kurus iegūst, pievienojot spirtu, kas, iespējams, no tās pašas saimniecības iegūts no vīna vai vīnogu čagām ar cilmes vietas nosaukumu

FRANCIJA

Pineau des Charentes jeb Pineau charentais, Floc de Gascogne, Macvin du Jura.

2.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ražoti no daļēji fermentētas vīnogu misas, kuras sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 11 %, un kuri iegūti, pievienojot neitrālo spirtu vai vīna destilātu ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav zemāka par 70 %, vai vīna izcelsmes spirtu

PORTUGĀLE

Porto – Port

Moscatel de Setúbal, Setúbal

Carcavelos

Moscatel do Douro.

ITĀLIJA

Moscato di Noto

3.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ražoti no vīna ar sākotnējo dabisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav zemāka par 10,5 %

SPĀNIJA

Jerez-Xérès-Sherry

Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda

Condado de Huelva

Rueda

ITĀLIJA

Trentino

4.   Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ražoti no daļēji fermentētas vīnogu misas, kuras sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav zemāka par 9 %

PORTUGĀLE

Madeira

B.   Saraksti, kas minēti III pielikuma B iedaļas 5. punkta b) apakšpunktā

Saraksts ar desertvīniem, kuri apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir zemāka par 17,5 %, bet nav zemāka par 15 %, kā tas bija skaidri noteikts valsts tiesību aktos, ko piemēroja līdz 1985. gada 1. janvārim

(Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 3) punkta b) apakšpunkts)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Savienības noteikumos vai valsts tiesību aktos

Condado de Huelva

Jerez-Xérès-Sherry

Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda

Málaga

Montilla-Moriles

Priorato

Rueda

Tarragona

Vino generoso

Vino generoso

Vino generoso

Seco

Vino generoso

Rancio seco

Vino generoso

Rancio seco

ITĀLIJA

Trentino

PORTUGĀLE

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Savienības noteikumos vai valsts tiesību aktos

Porto – Port

Branco leve seco

3. papildinājums

To vīnogu šķirņu saraksts, pie kurām piederošās vīnogas var izmantot, lai ražotu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmētus desertvīnus, attiecībā uz kuriem izmanto tradicionālos īpašos apzīmējumus “vino dulce natural”, “vino dolce naturale”, “vinho doce natural” un “οινος γλυκυς φυσικος”

Muscats – Grenache – Garnacha Blanca – Garnacha Peluda – Listán Blanco – Listán Negro-Negramoll – Maccabéo – Malvoisies – Mavrodaphne – Assirtiko – Liatiko – Garnacha tintorera – Monastrell – Palomino – Pedro Ximénez – Albarola – Aleatico – Bosco – Cannonau – Corinto nero – Giró – Monica – Nasco – Primitivo – Vermentino – Zibibbo – Moscateles – Garnacha.


7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/53


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/935

(2019. gada 16. aprīlis),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz analīzes metodēm vīnkopības produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai un paziņojumiem par dalībvalstu lēmumiem saistībā ar spirta dabiskās koncentrācijas paaugstināšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 80. panta 5. punktu, 91. panta c) un d) apakšpunktu un 223. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2). Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļa paredz noteikumus par vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamajiem ierobežojumiem un pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus šajā sakarā. Lai nodrošinātu netraucētu vīna tirgus darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem konkrēti noteikumi. Ar šiem aktiem būtu jāaizstāj noteikumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 606/2009 (3), kura ir atcelta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/934 (4).

(2)

Uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. panta 5. punkta un 91. panta d) punkta pamata Komisija vajadzības gadījumā izstrādā noteikumus par analīzes metodēm vīnkopības produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai. Metodes pamatojas uz jebkurām attiecīgām metodēm, ko ieteikusi un publicējusi Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija (OIV), izņemot gadījumus, kad tās būtu neiedarbīgas vai nepiemērotas. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 91. panta c) punkts pilnvaro Komisiju noteikt noteikumus par to, kā pārbaudīt, vai minēto produktu ražošanā ir izmantoti procesi, kas neatbilst atļautajām Savienības vīndarības metodēm.

(3)

Šīs regulas pielikumā ir izklāstīta analīzes metode, ar ko nosaka, vai vīna produktā ir alilizotiocianāts. Attiecībā uz citām metodēm, ar kurām nosaka, vai produktu ražošanā ir izmantoti procesi, kas neatbilst atļautajām vīndarības metodēm, piemērojamajiem noteikumiem vajadzētu būt tiem, ko atļauj attiecīgās dalībvalstis.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A iedaļas 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paziņot Komisijai par katru minētās iedaļas 2. punktā noteiktās robežvērtības palielinājumu. Būtu jānosaka precizējumi par to, kā dalībvalstis iesniedz šo informāciju Komisijai.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula paredz noteikumus, kā piemērot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II sadaļas I nodaļu, kas attiecas uz analīzes metodēm vīnkopības produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai, un paziņojumiem par dalībvalstu lēmumiem, ar kuriem atļauj paaugstināt spirta dabisko koncentrāciju.

2. pants

Piemērojamās Savienības analīzes metodes

Šīs regulas pielikumā ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 75. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētās analīzes metodes, kas jāizmanto, lai verificētu ierobežojumus, kuri Savienības noteikumos paredzēti alilizotiocianāta izmantošanai noteiktu vīnkopības produktu ražošanā.

3. pants

Paziņojums par dalībvalstu lēmumiem, ar kuriem atļauj paaugstināt spirta dabisko koncentrāciju

1.   Dalībvalstis, kuras atļauj paaugstināt spirta dabisko tilpumkoncentrāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A iedaļas 3. punktu, paziņo par to Komisijai viena mēneša laikā pēc atkāpes piešķiršanas. Paziņojumā dalībvalstis norāda reģionus un šķirnes, uz ko attiecas lēmums, kā arī iesniedz datus un pierādījumus, kuri liecina, ka klimatiskie apstākļi attiecīgajos reģionos ir bijuši īpaši nelabvēlīgi.

2.   Paziņojumu sagatavo saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 (5) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185 (6).

3.   Komisija pēc tam informē pārējās dalībvalstis.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 7. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotas TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) 2019/934, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/1183, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai (OV L 171, 4.7.2017., 100. lpp.).

(6)  Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas (OV L 171, 4.7.2017., 113. lpp.).


PIELIKUMS

ĪPAŠAS SAVIENĪBAS ANALĪZES METODES

ALILIZOTIOCIANĀTS

1.   Metodes princips

Alilizotiocianāta klātbūtni vīnā nosaka, izolējot ar destilāciju un identificējot ar gāzhromatogrāfiju.

2.   Reaģenti

2.1.   Etanols, absolūtais.

2.2.   Standartšķīdums: alilizotiocianāta šķīdums absolūtajā spirtā, kas satur 15 mg alilizotiocianāta uz litru.

2.3.   Dzesējošais maisījums, kas sastāv no etanola un sausā ledus (kura temperatūra ir – 60 °C).

3.   Iekārta

3.1.   Aparatūra destilācijai, kā parādīts attēlā. Caur aparatūru laiž nepārtrauktu slāpekļa plūsmu.

3.2.   Termostatējams sildošais apvalks.

3.3.   Plūsmas mērītājs.

3.4.   Gāzhromatogrāfs, kas aprīkots ar liesmas spektrofotometra detektoru, kurš aprīkots ar selektīvu filtru sēra savienojumiem (viļņa garums = 394 nm) vai jebkuru citu piemērotu detektoru.

3.5.   Nerūsošā tērauda hromatogrāfijas kolonna ar iekšējo diametru 3 mm un garumu 3 m, pildīta ar Carbowax 20 M pie 10 % uz ChromosorbWHP, 80 līdz 100 mesh.

3.6.   Mikrošļirce, 10 μl.

4.   Procedūra

Destilācijas kolbā ielej divus litrus vīna, divās uztvērējmēģenēs ievada dažus mililitrus etanola (2.1. punkts) tā, lai gāzu disperģēšanas stieņu porainās daļas būtu pilnībā iegremdētas. No ārpuses dzesē abas mēģenes ar dzesējošo maisījumu. Pievieno kolbu uztvērējmēģenēm un sāk cauri aparatūrai laist slāpekli ar ātrumu aptuveni trīs litri stundā. Uzsilda vīnu līdz 80 °C, attiecīgi noregulējot sildošā apvalka temperatūru, destilē un kopumā savāc 45 līdz 50 ml destilāta.

Stabilizē hromatogrāfu. Ieteicams izmantot šādus noteikšanas apstākļus:

inžektora temperatūra: 200 °C.

kolonnas temperatūra: 130 °C,

hēlija nesējgāzes plūsmas ātrums: 20 ml minūtē.

Ar mikrošļirci ievada tādu standartšķīduma daudzumu, lai alilizotiocianātam atbilstošo smaili gāzhromatogrammā varētu viegli identificēt.

Līdzīgā veidā hromatogrāfā ievada destilāta alikvoto daļu. Pārbauda, vai iegūtais smailes aiztures laiks atbilst alilizotiocianāta smailes aiztures laikam.

Iepriekš aprakstītajos apstākļos neviens tāds savienojums, kas ir vīna dabiska sastāvdaļa, neradīs traucējošas smailes parauga šķīduma hromatogrammā.

Aparatūra destilācijai slāpekļa plūsmā

Image 1

7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/58


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/936

(2019. gada 6. jūnijs),

ar ko attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar lauku attīstības programmām, groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014, (ES) Nr. 809/2014 un (ES) Nr. 908/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 36. panta 6. punktu un 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā tika paredzēta iespēja izveidot finanšu instrumentus, kas apvieno Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījumus ar Eiropas Investīciju bankas finanšu produktiem Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.

(2)

Šis jaunais noteikums attiecas arī uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) programmām. Daži īstenošanas noteikumi, kas paredzēti Komisijas Īstenošanas regulās (ES) Nr. 808/2014 (5), (ES) Nr. 809/2014 (6) un (ES) Nr. 908/2014 (7), ietver atsauces uz finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punktā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Tāpēc attiecīgajos minēto tiesību aktu noteikumos būtu jāiekļauj atsauce uz jauno 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(3)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014, (ES) Nr. 809/2014 un (ES) Nr. 908/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas un Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 I pielikuma 1. daļas 10. punkta c) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pasākums vai kāds darbības veids ar īpašu ELFLA ieguldījuma likmi dod ieguldījumu finanšu instrumentos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, tabulā atsevišķi jānorāda ieguldījuma likmes finanšu instrumentos un citās darbībās, kā arī indikatīva ELFLA summa, kas atbilst plānotajam ieguldījumam finanšu instrumentā.”

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza šādi:

a)

regulas 48. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ne ieguldījumam finanšu instrumentā, ne atbalstam galasaņēmējam šā panta 1.–5. punktu nepiemēro. Tomēr piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. un 59. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (*1) 9. pantu.

(*1)  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).”;"

b)

regulas 51. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ne ieguldījumam finanšu instrumentā, ne atbalstam galasaņēmējam šā panta 1.–4. punktu nepiemēro. Tomēr piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. un 59. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 9. pantu.”

3. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 22. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, izdevumus attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem atsauces laikposmiem deklarē, tiklīdz ir izpildīti katra nākamā starpmaksājuma pieteikuma iesniegšanas nosacījumi, kas noteikti minētās regulas 41. panta 1. punktā.”

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 227, 31.7.2014., 18. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

(7)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).


LĒMUMI

7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/61


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/937

(2019. gada 27. maijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencijas satvarā attiecībā uz Apvienotās Karalistes iesniegto pieteikumu par pievienošanos minētajai konvencijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencija (1) (“NASCO konvencija”) tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 82/886/EEK (2) un stājās spēkā 1983. gada 1. oktobrī.

(2)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā un kā noteikts uz Eiropadomes Lēmumā (ES) 2019/584 (3), no 2019. gada 1. novembra, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt.

(3)

Kamēr Apvienotā Karaliste no Savienības nav izstājusies, tā joprojām ir dalībvalsts, kas bauda visas no Līgumiem izrietošās tiesības un kam ir saistoši visi no Līgumiem izrietošie pienākumi, to vidū lojālas sadarbības principa ievērošana.

(4)

2017. gada 29. aprīlī pieņemtajās nostādnēs Eiropadome atzina vajadzību starptautiskā kontekstā ņemt vērā Apvienotās Karalistes kā izstāšanās procesā esošas dalībvalsts specifiku, ja vien Apvienotā Karaliste, kamēr tā ir Savienības dalībvalsts, pilda savus pienākumus un paliek lojāla Savienības interesēm.

(5)

Izstāšanās līgumā, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2019. gada 25. aprīlī, (4) (“izstāšanās līgums”) ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi tiks piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pēc dienas, kurā Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei tiks pārtraukta (“pārejas periods”). Ja izstāšanās līgums stāsies spēkā, tad saskaņā ar izstāšanās līgumu Savienības tiesību akti, tostarp starptautiskie nolīgumi, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā tiks piemēroti pārejas periodā un tos pārstās piemērot pārejas perioda beigās.

(6)

Patlaban NASCO konvenciju Apvienotajai Karalistei piemēro tāpēc, ka Savienība ir minētās konvencijas līgumslēdzēja puse.

(7)

Atbilstīgi NASCO konvencijas 17. panta 3. punktam jebkura valsts, kura īsteno zvejniecības jurisdikciju Atlantijas okeāna ziemeļu daļā vai ir laša krājumu izcelsmes valsts, var pievienoties minētajai konvencijai, ja saņemts ar NASCO konvenciju izveidotās Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijas padomes apstiprinājums.

(8)

2019. gada 28. februārī Apvienotā Karaliste, ņemot vērā iespēju, ka dienā, kurā Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei tiks pārtraukta, izstāšanās līguma nebūs, iesniedza pieteikumu par pievienošanos NASCO konvencijai līgumslēdzējas puses statusā.

(9)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS(5) 66. pantu valstīm, kuru upēs veidojas anadromo sugu krājumi, ir primāra interese un atbildība par šiem krājumiem. Anadromo krājumu izcelsmes valstij to saglabāšanās ir jānodrošina, nosakot atbilstošus regulatīvos pasākumus, kas attiecas uz zveju visos ūdeņos krasta virzienā no tās ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējām robežām. Gadījumos, kad anadromie krājumi migrē uz vai caur ūdeņiem krasta virzienā no tādas valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējām robežām, kas nav šo krājumu izcelsmes valsts, minētajai valstij ir jāsadarbojas ar izcelsmes valsti šādu krājumu saglabāšanā un pārvaldībā.

(10)

Lai nepieļautu ilgtnespējīgas zvejniecības, Savienība ir ieinteresēta, lai Apvienotā Karaliste sadarbotos laša krājumu pārvaldībā, pilnībā ievērojot noteikumus, kas izklāstīti UNCLOS un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumā par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA(6) vai jebkuros citos starptautiskos nolīgumos vai starptautisko tiesību normās.

(11)

Kā noteikts UNCLOS 66. pantā, anadromo krājumu izcelsmes valstij un citām valstīm, kas zvejo minētos krājumus, ir jāvienojas par minētā panta īstenošanas kārtību. Šāda sadarbība var notikt reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju satvarā.

(12)

Apvienotās Karalistes pievienošanās NASCO konvencijai ļaus Apvienotajai Karalistei sadarboties vajadzīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu jomā, pienācīgi ņemot vērā citu valstu un Savienības tiesības, intereses un pienākumus, un nodrošināt, ka zvejas darbības tiek veiktas tādā veidā, kas nodrošina attiecīgo laša krājumu ilgtspējīgu izmantošanu.

(13)

Tāpēc Savienības interesēs ir apstiprināt Apvienotās Karalistes iesniegto pieteikumu par pievienošanos NASCO konvencijai no brīža, kad Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ar Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvenciju izveidotās Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācijas padomē, ir apstiprināt Apvienotās Karalistes pieteikumu par pievienošanos minētajai konvencijai ar noteikumu, ka šis apstiprinājums tiek dots no brīža, kad Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā..

Briselē, 2019. gada 27. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. HURDUC


(1)  OV L 378, 31.12.1982., 25. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 82/886/EEK (1982. gada 13. decembris) par Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencijas noslēgšanu (OV L 378, 31.12.1982., 24. lpp.).

(3)  Eiropadomes Lēmums (ES) 2019/584, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti (2019. gada 11. aprīlis), ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 101, 11.4.2019., 1. lpp.).

(4)  OV C 144I, 25.4.2019., 1. lpp.

(5)  OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.

(6)  OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.


7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/63


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/938

(2019. gada 6. jūnijs),

ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2016. gada Eiropas Savienības globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija, kā arī 2003. gada ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršanai ir balstītas uz pārliecību, ka labākais veids, kā uzturēt starptautisko kārtību, ir daudzpusēja pieeja drošībai, ietverot atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu.

(2)

Tāpēc Savienības politika ir uzturēt, īstenot un stiprināt esošo atbruņošanās un neizplatīšanas līgumu, nolīgumu un normu īstenošanu un universalizāciju un sadarboties ar trešām valstīm to pienākumu izpildē saskaņā ar daudzpusējām konvencijām un režīmiem un palīdzēt tām šajā ziņā.

(3)

Kopīgā deklarācija, ko pieņēma Vidusjūras reģiona valstu samitā Parīzē 2008. gada 13. jūlijā un ar ko izveidoja Savienību Vidusjūrai, atkārtoti apliecināja kopējo ieceri panākt mieru un drošību reģionā, kā izklāstīts Barselonas deklarācijā, kuru pieņēma 1995. gada 27. un 28. novembra Eiropas un Vidusjūras valstu konferencē un kurā inter alia aicināts veicināt reģiona drošību, īstenojot cita starpā kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču neizplatīšanu, pievienojoties un ievērojot starptautiskus un reģionālus neizplatīšanas režīmus un ieroču kontroles un atbruņošanās nolīgumus, piemēram, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL), Ķīmisko ieroču konvenciju, Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju, Vispārējo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, un/vai reģionālus mehānismus, piemēram, zonas, kuras ir brīvas no kodolieročiem, tostarp to pārbaudes režīmus, kā arī labticīgi pildot Barselonas deklarācijas parakstītāju saistības, kuras izriet no konvencijām ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas jomā.

(4)

Savienības Vidusjūrai puses centīsies izveidot savstarpēji un efektīvi pārbaudāmu Tuvo Austrumu zonu, kas būtu brīva no MII – kodolieročiem, ķīmiskajiem ieročiem un bioloģiskajiem ieročiem – un to nogādes sistēmām. Turklāt Puses apsvērs iespējas veikt praktiskus pasākumus inter alia, lai novērstu kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču izplatīšanu, kā arī parasto ieroču pārmērīgu uzkrāšanu.

(5)

Savienība 2008. gadā Parīzē organizēja semināru “Tuvo Austrumu drošība, MII neizplatīšana un atbruņošanās”, kurā pulcējās reģiona valstu un Savienības dalībvalstu pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji un valstu kodolenerģētikas aģentūru pārstāvji.

(6)

2010. gada KNL pārskatīšanas konferencē uzsvēra, cik būtisks ir process, lai pilnībā īstenotu tās 1995. gada Rezolūciju par Tuvajiem Austrumiem (“1995. gada Rezolūcija”). Tādēļ konferencē apstiprināja praktiskus pasākumus, inter alia visu to piedāvājumu izskatīšanu, kuru mērķis ir atbalstīt 1995. gada Rezolūcijas īstenošanu, tostarp Savienības piedāvājumu organizēt turpinājuma semināru, kas būtu saistīts ar 2008. gada jūnijā organizēto semināru.

(7)

2010. gada KNL pārskatīšanas konferencē arī atzina būtisko lomu, kāda 1995. gada Rezolūcijas īstenošanā ir pilsoniskajai sabiedrībai, un atbalstīja visus centienus šajā ziņā.

(8)

Savienība 2011. gadā Briselē organizēja semināru ar mērķi sekmēt uzticības veicināšanu un atbalstīt procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no MII un to nogādes līdzekļiem, kurā piedalījās reģiona valstu, triju KNL depozitārvalstu, Savienības dalībvalstu un citu ieinteresēto valstu vadošie pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji un nozīmīgāko reģionālo un starptautisko organizāciju oficiālie pārstāvji.

(9)

2012. gadā Savienība nolēma vēl vairāk atbalstīt uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem MII, cita starpā atbalstot darbu, ko veic ANO ieceltais koordinators 2012. gada konferencei par to, lai šādu zonu izveidotu, un organizējot darbsemināru spēju veidošanai un turpinājuma pasākumu 2008. un 2011. gada Savienības semināriem.

(10)

Savienība nemitīgi ir paudusi savu gatavību turpināt palīdzēt procesā, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no MII (no MII brīva zona), un vēlas turpināt uzticības veicināšanas procesus, kas ir līdzīgi tiem, ko nodrošināja Savienības semināri un darbsemināri 2008., 2011. un 2012. gadā.

(11)

ANO ģenerālsekretāra atbruņošanās programmā “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”, ar ko viņš nāca klajā 2018. gada 24. maijā, tiek pausta apņemšanās sadarboties ar ANO dalībvalstīm, lai stiprinātu un konsolidētu zonas, kuras ir brīvas no kodolieročiem, tostarp atbalstot šādu zonu izveidi arī turpmāk, tostarp Tuvajos Austrumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Nolūkā virzīt uz priekšu Savienības apņemšanos Tuvajos Austrumos izveidot no MII brīvu zonu un lai nodrošinātu turpinājumu agrākām Savienības darbībām 2008., 2011. un 2012. gadā un sekmētu uzticības veicināšanu, lai atbalstītu procesu, kura mērķis ir izveidot šādu zonu, Savienība atbalsta darbības ar mērķi veicināt iekļaujošu dialogu ekspertu un politikas veidotāju vidū par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, inter alia veicot šādus pasākumus:

a)

apzinot atziņas, kas gūtas no centieniem virzīt uz priekšu no MII brīvu zonu laikposmā no 1996. līdz 2015. gadam;

b)

veidojot analītiskas spējas jauna veida domāšanas atbalstam attiecībā uz reģiona drošības jautājumiem un no MII brīvu zonu, tostarp iedvesmojoties no atziņām, kas gūtas citu tādu reģionālu zonu izveidē, kuras ir brīvas no kodolieročiem;

c)

apkopojot idejas un izstrādājot jaunus priekšlikumus tam, kā šajā jautājumā virzīties uz priekšu.

2.   Šajā sakarā Savienības atbalstītais projekts attiecas uz šādām konkrētām darbībām:

a)

I posms

Projekta pirmajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta ekspertu, informēšanas un saziņas tīklu izveidei un pētāmo jautājumu un tematu formulēšanai. Galvenās darbības cita starpā ir šādas:

i)

attiecīgo ekspertu un institūciju sākotnēja reģionāla tīkla izveide;

ii)

informatīvi pasākumi, intervijas un literatūras pārskats un būtiskās dokumentācijas vākšana;

iii)

projekta atsauces grupas pirmā sanāksme;

iv)

paralēls pasākums Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmes laikā 2019. gada oktobrī;

v)

darbseminārs, kurā piedalītos 15–20 projekta reģionālā tīkla un projekta atsauces grupas locekļu;

b)

II posms

Projekta otrajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta iesaistei ar attiecīgajām personām, ekspertiem, akadēmisko aprindu un politikas pētniekiem un institūtiem reģionā nolūkā gūt atziņas un viedokļus par jautājumiem un tematiem, kuri apzināti I posmā, kā arī tam, lai validētu izklāstu par centieniem saistībā ar no MII brīvu zonu, kas īstenoti laikā no 1995. līdz 2015. gadam. Galvenās darbības cita starpā ir šādas:

i)

līdz 50 interviju formātā “viens pret vienu” ar personām no reģiona un ārpus tā;

ii)

līdz sešām nelielām, pētniecisko institūtu koordinētām attiecīgo ekspertu sanāksmēm reģionā;

iii)

pilns projekts Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētniecības institūta (UNIDIR) ziņojumam par iniciatīvu no MII brīvai zonai Tuvajos Austrumos, kas jādara pieejams ANO dalībvalstīm un ANO Atbruņošanās lietu birojam;

iv)

īpašs pasākums, kas organizēts līdztekus 2020. gada KNL pārskatīšanas konferencei;

v)

sanāksme, kas organizēta 2020. gadā ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, lai ar būtiskajām projekta aktualitātēm un konstatējumiem iepazīstinātu ANO dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas;

c)

III posms

i)

divi daudzu ieinteresēto personu darbsemināri nolūkā izskatīt iespēju un ieteikumu apkopojumu turpmākajai virzībai;

ii)

atlikušo informatīvo dokumentu publicēšana, kuros izklāstītas minētās iespējas un perspektīvas, kas apzinātas kā potenciāli daudzsološas attiecībā uz iespēju pastiprināt reģionālo sadarbību drošības jomā, inter alia izmantojot no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos;

iii)

divi darbsemināri, kas pulcina ekspertus un amatpersonas, kuras darbojas privātpersonas statusā.

Projektu detalizēts apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

2.   Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētos projektus tehniski īsteno UNIDIR, kas šo uzdevumu veic AP pārziņā. Šajā nolūkā AP un UNIDIR izveido vajadzīgos mehānismus.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir 2 856 278 EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3.   Šā panta 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību uzrauga Komisija. Šim nolūkam Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar UNIDIR. Nolīgumā paredz, ka īstenošanas partnerim ir jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā, kā arī par finansējuma līguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   AP, pamatojoties uz UNIDIR sagatavotiem pusgada izklāsta ziņojumiem, ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu. Minētie ziņojumi kalpo par pamatu izvērtējumam, ko Padomes veic līdz projekta beigām.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas. Tomēr, ja minētajā laikposmā finansēšanas nolīgums nav noslēgts, lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

Luksemburgā, 2019. gada 6. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. BIRCHALL


PIELIKUMS

Projekts, ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem (no MII brīva zona Tuvajos Austrumos)

I.   Projekta mērķi

Ierosinātajam projektam būs četri vispārēji mērķi:

1)

novērst to, ka būtiski trūkst pētījumu par to, kā laikposmā no 1995. gada līdz 2015. gadam attīstījās jautājums par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, tostarp par gūtajām atziņām attiecībā uz izredzēm pašreiz un nākotnē;

2)

veidot analītiskās spējas, lai veicinātu jaunu domāšanas veidu attiecībā uz reģionālajiem drošības jautājumiem un zonu, tostarp izmantot atziņas, kas gūtas citu reģionālu no kodolieročiem brīvu zonu izveidē;

3)

apkopot idejas un izstrādāt jaunus priekšlikumus par to, kā šajā jautājumā rīkoties turpmāk; un

4)

veicināt iekļaujošu dialogu ekspertu un politikas veidotāju starpā par reģionāliem drošības jautājumiem, cita starpā ar no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, kas savukārt varētu sniegt ieguldījumu notiekošajos daudzpusējos procesos, tostarp KNL un ANO gadskārtējās konferences centienos saistībā ar no MII brīvas zonas Tuvajos Austrumos izveidi.

Attiecībā uz pirmo mērķi – jautājuma par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos sarežģītība, līdzšinēja progresa trūkums un ierobežotā politiskā griba reģionā un ārpus tā ir izraisījusi to, ka pēdējos gados politikas un pētniecības interese par šo jautājumu ir mazinājusies. Pastāv plašs pētījumu kopums par šīs iniciatīvas izcelsmi un par centieniem virzīt to uz priekšu, gatavojoties 1995. gada pārskatīšanas konferencei un tās laikā. KNL termiņa pagarināšana uz nenoteiktu laiku togad un rezolūcija par Tuvajiem Austrumiem, kas ļāva panākt konsensu par pagarināšanu, ir visaptveroši pētīta, tostarp mutvārdu vēstures programmā (kura turpinās) par KNL 1995. gada konferenci.

Turpretim par laikposmu no 2010. gada līdz 2015. gadam dokumentācijas un pētījumu ir ievērojami mazāk. Tomēr šajā laikposmā saistībā ar zonu bija vairākas svarīgas diplomātiskas iniciatīvas. Lai gan daži zinātnieki un eksperti ir pievērsušies atsevišķu šā jautājuma elementu pētījumiem un daži idejas aizstāvji ir mēģinājuši izstrādāt iespējamā nolīgumā teksta paraugus, tomēr autoritatīva, empīriska pārskata par centieniem virzīt koncepciju par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos laikposmā no 1996. gada līdz 2015. gadam nav. Tā kā šādas dokumentācijas nav, pastāv risks, ka svarīgas detaļas un fakti, kā arī iesaistīto rīcībspēku viedokļi un gūtās atziņas, ko izmantot turpmākajos centienos, ies zudumā. Tas kavēs turpmākos pētījumus vai politikas centienus šajā jomā. Ierosinātais UNIDIR projekts novērsīs šo trūkumu.

Attiecībā uz otro mērķi – šis projekts atbalstīs to, ka pastāvīgi notiek pētījumi un ekspertu uzmanība ir pievērsta MII draudiem Tuvajos Austrumos, reģionālajai sadarbībai drošības jomā un, konkrēti, no MII brīvai zonai. Tas notiks laikā, kad ir ārkārtīgi nepieciešama jauna un ilgtspējīga veida domāšana un idejas par šiem jautājumiem. Pētot pastāvīgās, jaunās vai aizmirstās tēmas un idejas saistībā ar no MII brīvu zonu divu desmitgažu laikā, projekts sniegs ieguldījumu zināšanās un izpratnē par šo jautājumu. Izmantojot jaunāko literatūru par citām no kodolieročiem vai MII brīvām zonām, varēs izvērtēt līdzības un/vai atšķirības attiecībā uz Tuvo Austrumu reģionu. Rezultātā taps visaptveroša tēmu un ideju krātuve, kas sniegs ieguldījumu atjaunotā rīcībā un plašam analītiķu un ekspertu lokam nodrošinās piekļuvi šā darba apkopojumam.

Attiecībā uz trešo mērķi – šis projekts veicinās to, ka turpmāk no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos ņems vērā plašākā reģionālā MII un drošības kontekstā, dokumentējot problēmas un pieejas, kas tika apsvērtas divu desmitgažu laikā saistībā ar dažādām iniciatīvām. Iekļaujoši iesaistot reģiona ekspertus, projekts apzinās tos jautājumus un idejas, kuras pētnieki, dalībnieki un eksperti novērotāji uzskata par turpmākas izpētes vērtām, un arī tādus jautājumus, kuri ir izrādījušies visgrūtāk risināmi. Šāds pētījums politikas veidotājiem var nodrošināt visaptverošu pamatu progresa izredžu apsvēršanai un izvērtēšanai saistībā ar reģionālo sadarbību drošības jomā attiecībā uz MII draudiem pašreizējā dinamiskajā stratēģiskajā vidē. Tas var arī veicināt spēju attīstīšanu turpmākām sarunām par reģionāliem drošības jautājumiem, tostarp par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos.

Visbeidzot un galvenokārt, attiecībā uz ceturto mērķi – šis projekts veicinās iekļaujošu neformālu ekspertu dialogu starp reģiona valstīm un to ārējiem partneriem par konkrētām idejām un iniciatīvām, lai uzlabotu reģionālo drošību un lai novērstu MII draudus Tuvajos Austrumos. Tādējādi šis projekts palīdzēs ielikt krietnu pamatu turpmākam pusoficiālam un oficiālam dialogam par MII un to nogādes sistēmu aspektiem. Konkrēti, tas piedāvās diskrētu satvaru, kurā izskatīt plašu atbilstīgu jautājumu klāstu, izpētīt un izstrādāt svaigas perspektīvas, kas var pavērt ceļus turpmākam progresam; un atbalstīs un nodrošinās vidi, kas veicinās iespējamu turpmāku dialogu. Tādējādi tas nodrošinās arī svarīgu, materiālu ieguldījumu un idejas ANO konferencei par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, kā arī palīdzēs veidot savstarpēju uzticību un pārliecību plašam ekspertu lokam, kas var tikt iesaistīti minētajā, kā arī citos piemērotos forumos.

II.   Projekta apraksts

1.   Mērķi un auditorija

Šim projektam, kā norādīts iepriekš, ir četri mērķi:

Sagatavot uz faktiem balstītu izklāstu par centieniem no 1995. gada līdz 2015. gadam izveidot no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, kas aizpildītu būtisku robu pētnieciskajā literatūrā un apzinātu gūtās atziņas, ko izmantot turpmākiem centieniem.

Konstatēt svarīgākās problēmas, iespējas, šķēršļus un idejas, kas ir nozīmīgas mūsdienās, apsverot no MII brīvu zonu un stiprinot sadarbību reģionālās drošības jomā, tādējādi veicinot izpratni par zonas materiālajiem, kā arī procesu aspektiem un iespējamiem veidiem, kā virzīties uz priekšu, ņemot vērā mainīgo stratēģisko vidi.

Iesaistīt plašu reģiona pētnieku, politikas veidotāju un akadēmisko aprindu pārstāvju kopienu un saņemt no viņiem ieskatu par šīm problēmām, un tādējādi palielināt dalībnieku skaitu un dažādību, kuri dialoga un progresa iespējas attiecībā uz seno jautājumu – no MII brīva zona Tuvajos Austrumos – un plašākiem reģionāliem MII un drošības jautājumiem, kā arī ņemt vērā citu pieredzi saistībā ar no kodolieročiem brīvām zonām.

Veicināt dialogu šo ekspertu starpā, lai attīstītu tīklus, saziņu un iesaisti, kas savukārt sniegtu ieguldījumu turpmākos centienos uzlabot reģionālo drošību, ieroču kontroli, ieroču neizplatīšanu un atbruņošanās gaitu reģionā.

Ir iecerētas trīs auditorijas, kas pārklājas:

Starptautiskās drošības un ieroču kontroles pētnieki, jo īpaši tie, kuru specialitāte ir kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču un to nogādes sistēmu neizplatīšana un atbruņošanās, reģionālā drošība vai Tuvo Austrumu drošības problēmas. Īpašs uzsvars tiks likts uz jauno zinātnieku paaudzi, kas lielāku uzmanību veltī starptautiskajām un reģionālajām MII problēmām saistībā ar Sīrijas konfliktu, nesaskaņām attiecībā uz Irānas kodolprogrammu un citām kodolspējām reģionā, tehnoloģiskiem jauninājumiem un jaunām ieroču iespējām, saspīlētajām politiskajām attiecībām starp svarīgākajām kodolvalstīm un pretrunām starp dažām kodolvalstīm un bezkodolieroču valstīm jautājumā par to, kā virzīties uz priekšu kodolatbruņošanās jomā. Autoritatīvs pārskats angļu valodā par notikumu gaitu saistībā ar no kodolieročiem un MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos laikposmā no 1996. līdz 2015. gadam nodrošinātu svarīgu līdzekli un krātuvi plaša MII jautājumu loka apsvēršanai, cita starpā, par no kodolieročiem brīvām zonām, kā arī par specifiskiem Tuvo Austrumu jautājumiem.

Politikas veidotāji, kas strādā ar ieroču kontroles, neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem. Tas ietver personas gan ar reģionālu, gan starptautisku redzējumu un dažādos forumos, tostarp KNL 2020. gada pārskatīšanas konferencē. Daudzas valstis, neatkarīgi no to nostājām kodolatbruņošanās jomā, uzskata, ka vienošanās šās sanāksmes noslēgumā ir ļoti būtiska, ņemot vērā to, ka KNL 2015. gada konferencē vienošanos par noslēguma dokumentu neizdevās panākt, un ņemot vērā daudzos saspīlējumus attiecībā uz KNL. Jautājums par virzību uz no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos tiek atzīts par būtiski svarīgu faktoru pārskatīšanas konferences iznākuma izredzēm.

Tuvo Austrumu zinātnieki un praktiķi, kuri cenšas izsekot un izprast strauji mainīgo reģiona dinamiku, tā dalībvalstis un iedzīvotājus, mainīgo alianšu un spēju nozīmi reģiona drošībai un izredzes novērst un mazināt pašreizējo un turpmāko spriedzi un konfliktus.

2.   Grafiks

Paredzēts, ka šis projekts tiks uzsākts 2019. gada otrajā pusē un tiks turpināts 36 mēnešus. Ir paredzēts, ka tas tiks pabeigts 2022. gada pavasarī un visas publikācijas līdz tam laikam būs izdotas. Galīgais projekta izklāsts un finanšu atskaites tiks sagatavotas līdz 2022. gada beigām.

3.   Darbības, tiešie rezultāti un metodoloģijas

Šis projekts ir sadalīts trijos posmos. Konkrēti pasākumi un to norises laiks tiks pielāgoti pēc vajadzības un atbilstīgi nozīmīgiem notikumu pavērsieniem. Projekta dokumentus, konstatējumus un idejas darīs pieejamus ANO sekretariātam un dalībniekiem, lai palīdzētu sagatavot ikgadējās konferences, kuras organizē ANO ģenerālsekretārs. Minētie trīs posmi ir šādi:

I posms:

Projekta pirmajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta projekta un ekspertu, informēšanas un saziņas tīklu izveidei un pētāmo jautājumu un tematu formulēšanai. Galvenās darbības cita starpā ir šādas:

attiecīgo ekspertu un institūciju sākotnēja reģionāla tīkla izveide,

tiks uzsākta atbilstīgu, dažādās iniciatīvās saistībā ar no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos iesaistītu personu apzināšana un intervijas,

literatūras pārskatīšana un attiecīgās dokumentācijas vākšana saistībā ar no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos laikposmā no KNL 1995. gada pārskatīšanas konferences līdz KNL 2015. gada konferences noslēgumam. Tiks veikta arī plašāka politikas pētniecība par citām no kodolieročiem brīvām zonām un/vai iniciatīvām, kā arī par Tuvo Austrumu pieredzi drošības sadarbības jomā.

Galvenie tiešie rezultāti cita starpā ir šādi:

projekta atsauces grupas pirmā sanāksme,

paralēls pasākums līdztekus Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmei 2019. gada oktobrī, piedaloties attiecīgajiem reģionālajiem ekspertiem un iestādēm, lai izstrādātu projekta aprakstu, iepazīstinātu ar sākotnējām tēmām un apspriestu prioritārās jomas, ko paredzēts izpētīt,

svarīgāko notikumu hronoloģija un konspektīvs tēmu, problēmu un debašu uzmetums, kas ietver izklāstu par diskusiju attiecībā uz no MII brīvas zonas jautājumu šajā reģionā. Vieglākai meklēšanai šajā pārskatā tiks iekļauts satura rādītājs, un pārskats tiks sadalīts iedaļās, izceļot vissvarīgākos konstatējumus. Ar šiem materiāliem varētu dalīties ar dalībniekiem un novērotājiem konferencē par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, kuru ANO ģenerālsekretārs sasauks 2019. gadā,

2019. gada decembrī Valletā, Maltā, paredzēts organizēt darbsemināru, pulcinot 15-20 dalībniekus no projekta reģionālā tīkla un projekta atsauces grupas locekļus, lai apmainītos ar jaunāko informāciju par ANO konferenci, iespējamiem turpmākiem pasākumiem un jebkādiem jauniem jautājumiem, ko projektā varētu ņemt vērā un/vai pārskatīt, ņemot vērā konferences iznākumu.

II posms:

Projekta otrajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta iesaistei ar attiecīgajām personām, ekspertiem, akadēmisko aprindu un politikas pētniekiem un institūtiem reģionā nolūkā gūt atziņas un viedokļus par jautājumiem un tematiem, kuri apzināti I posmā, kā arī tam, lai validētu izklāstu par centieniem saistībā ar no MII brīvu zonu, kas īstenoti laikā no 1995. līdz 2015. gadam. Galvenās darbības cita starpā ir šādas:

līdz 50 intervijām “viens pret vienu” ar personām no reģiona un ārpus tā, kas kopš 1995. gada iesaistītas diskusijās par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos un/vai pētniecībā (izmantojot sanāksmes reģionā, līdztekus attiecīgām starptautiskām sanāksmēm vai konferencēm, izmantojot Skype un/vai tālruni),

līdz sešām nelielām pētniecības institūta atbalstītām attiecīgu ekspertu (līdz 25) sanāksmēm reģionā nolūkā: a) validēt un precizēt pārskata izklāsta melnrakstus, tostarp būtiskus faktus un datumus; b) iegūt viedokļus par prioritāriem jautājumiem, šķēršļiem, problēmām un iespējām panākt virzību saistībā ar zonu un c) izskatīt iespējamus veidus, kā pārvarēt konstatētos šķēršļus un problēmas, lai panāktu zināmu virzību saistībā ar no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos un saistībā ar Tuvo Austrumu reģionālajiem drošības jautājumiem. Ir paredzēts, ka minētās sanāksmes notiks Ēģiptē (Kairā), Jordānijā (Ammānā), Irānā (Teherānā), Libānā (Beirūtā) un Kuveitā,

Galvenie tiešie rezultāti cita starpā ir šādi:

pilns projekts UNIDIR ziņojumam par no MII brīvas zonas iniciatīvu Tuvajos Austrumos,

UNIDIR apkopots pārskats par svarīgām problēmām un šķēršļiem, tostarp idejām attiecībā uz pašreizējām un/vai turpmākām iniciatīvām un perspektīvām iespējamai turpmākai virzībai, kā secināts pētniecības un ekspertu diskusiju gaitā,

projekta atsauces grupas otrajā sanāksmē paredzēts pārskatīt un izvērtēt projektā gūtos panākumus un validēt UNIDIR pārskatu par galvenajām problēmām,

“īpašs pasākums”, kas organizēts līdztekus 2020. gada KNL pārskatīšanas konferencei,

sanāksme, kas organizēta 2020. gadā ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, lai ar būtiskajām projekta aktualitātēm un konstatējumiem iepazīstinātu ANO dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas,

seminārs Akabā, Jordānijā, kurā atjauninās informāciju par progresu, kas līdz tam laikam panākts attiecībā uz ANO ģenerālsekretāra sasauktas konferences procesu, un apsvērs prioritārās jomas, kurām jāpievēršas turpmākās sanāksmēs.

III posms:

Projekta noslēguma fāze ietvers pārskata izklāsta galīgās redakcijas izstrādi, lai UNIDIR varētu to publicēt. Šajā posmā, pamatojoties uz 2. posmā veikto visaptverošo pārskatīšanu un analīzi, projekts organizēs pēdējos divus daudzu ieinteresēto personu darbseminārus, lai apsvērtu apkopojumu ar iespējām un ieteikumiem turpmākai rīcībai.

Galvenās darbības cita starpā ir šādas:

publicēt atlikušos informatīvos dokumentus, kuros izklāstītas minētās iespējas un perspektīvas, kas attiecībā uz iespēju pastiprināt reģionālo sadarbību drošības jomā apzinātas kā potenciāli daudzsološas, inter alia īstenojot no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, un attiecīgi apsvērumi politikas veidotājiem,

pasākumi (ekspertu grupas veikta prezentācija un diskusijas) Ženēvā, Briselē un Vašingtonā, lai popularizētu UNIDIR pārskata izklāstu un konstatējumus,

divi darbsemināri, kuros sapulcējas eksperti un amatpersonas, kas darbojas privātpersonas statusā; tie tiks organizēti, ņemot vērā 2020. gada pārskata konferences iznākumu un attiecīgās diskusijas ANO konferencēs par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos. Iespējamās norises vietas ir Kaira Ēģiptē un Roma Itālijā.

Galvenie tiešie rezultāti cita starpā ir šādi:

pārskata vēstījums par no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos ir brīvi pieejams UNIDIR tīmekļa vietnē; tajā ir svarīgāko notikumu hronoloģija, pielikumi un dati,

līdz pieciem informatīviem dokumentiem par no MII brīvas zonas Tuvajos Austrumos konkrētiem aspektiem, izvēles iespējām un perspektīvām,

divu darbsemināru apkopojumi, ar kuriem paredzēts dalīties ar attiecīgajām amatpersonām, iestādēm un daudzpusējiem procesiem un kuros ieskicētas perspektīvas, viedokļi un turpmākā rīcība attiecībā uz no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos.

Šā projekta laikā tiks izmantota dažādu metodoloģiju kombinācija, tostarp literatūras salīdzinošs pārskats un analīze, dokumentu vākšana no publiskiem avotiem un to analīze un mutiskas intervijas. Intervijās tiks ievērotas pētniecības standarta procedūras, tostarp intervējamie tiks lūgti ar parakstu apliecināt savu piekrišanu, ka intervija tiek ierakstīta, jebkādi rakstiski pārskati vai apkopojumi tiks pārskatīti kopā ar intervējamo, lai nodrošinātu faktoloģisku precizitāti, un mutiskās intervijas ieraksti vai pārskati netiks izplatīti, ja saskaņā ar standarta interviju protokolu no intervējamā nebūs saņemta nepārprotama piekrišana. No publiskiem avotiem un mutiskām vēstures liecībām iegūto ziņu faktoloģiskā precizitāte tiks pārbaudīta.

Visas sanāksmes, kas notiks šā projekta laikā, notiks saskaņā ar Chatham House noteikumiem.

Visi projekta materiāli, tostarp publisku avotu un mutiskie materiāli, tiks arhivēti digitālā formā, un UNIDIR tos saglabās noteiktu laiku. Visām publikācijām, tostarp manuskriptu melnrakstu ārējai salīdzinošai pārskatīšanai, tiks izmantotas UNIDIR dokumentu noformēšanas rokasgrāmatas un kvalitātes nodrošināšanas procesi.

4.   Projekta sastāvs

Šo projektu vadīs projekta vadītājs ar nepieciešamajām zināšanām un pieredzi par reģionu un MII jautājumiem tajā. Projekta vadītāja rīcībā būs plašs tīkls, un viņš būs reģionā augstu stāvoša persona. Projekta vadītājs būs padots UNIDIR direktoram, koordinēs projekta komandu, vadīs pārskata izklāsta sagatavošanu attiecībā uz procesiem saistībā ar no MII brīvu zonu kopš 1995. gada un vadīs un virzīs ekspertu un bijušo amatpersonu iesaistes procesu un viedokļu apkopošanu par agrākajiem centieniem un pašreizējām izredzēm izveidot zonu.

Darbā uz pilnu slodzi tiks pieņemts projekta koordinators un pētnieks, kuri vadīs un veiks attiecīgas literatūras pārskatīšanu, dokumentācijas vākšanu un mutisko interviju procesus. Projekta koordinatoram un pētniekam: a) būs akadēmiskais grāds attiecīgajā priekšmetā (Tuvie Austrumi, starptautiskā drošība un/vai MII jautājumi), lieliskas zināšanas par Tuvajiem Austrumiem, attiecīgajām valodām un ievērojams publikāciju skaits; b) viņš būs apliecinājis augstu kvalitāti, objektīvu un atbildīgu pētniecību, kā arī lieliskas savstarpējo attiecību veidošanas prasmes; un c) viņam būs nozīmīga loma kopsavilkuma atskaišu sagatavošanā par viedokļiem attiecībā uz jautājumiem un turpmāko virzību, kas tiks atspoguļots ziņojumā.

Vecākais līdzstrādnieks, kas strādās nepilna laika slodzi (50 %), sniegs norādījumus, zināšanas un konsultācijas projekta vadītājam un projekta koordinatoram un pētniekam un sniegs ieguldījumu izklāsta apkopošanā un izstrādē. Vecākajam līdzstrādniekam būs plašas zināšanas un pieredze attiecībā uz Tuvo Austrumu reģionu un centieniem izveidot no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos.

Šā projekta vajadzībām tiks izveidota atsauces grupa no 4-5 personām, kas projektam sniegs konsultācijas un norādes, pārskatīs publikāciju melnrakstus, palīdzēs nodibināt sakarus ar attiecīgajiem ekspertiem un institūtiem un piedalīsies sanāksmēs un ekspertu dialogos reģionā. Šīs personas izvēlēsies, pamatojoties uz viņu speciālajām zināšanām un informētību par iniciatīvām, kas saistītas ar no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos, un viņi piedalīsies privātpersonas statusā. Kad viņi piedalīsies ar projektu saistītos pasākumos, viņi saņems kompensāciju par ceļošanas izdevumiem un dienas naudu, un nelielu honorāru.

Ņemot vērā šajā projektā paredzēto nozīmīgo ceļošanas apjomu un iesaisti ar plašu un daudzveidīgu ekspertu tīklu, tiks pieņemts darbā grupas asistents, kurš palīdzēs veikt administratīvus un ar loģistiku saistītus pienākumus, tostarp organizēs ceļošanu uz reģionu un reģionā, sanāksmes un finansiālos un administratīvos procesus saistībā ar ANO uzņēmumu resursu programmu (Umoja). Ideāli būtu, ja grupas asistents prastu runāt arābu valodā.

Projektam palīdzēs viens projekta praktikants, strādājot nepilna laika slodzi (50 %), saistībā ar dokumentācijas vākšanu un pārskatīšanu, faktu pārbaudi, attiecīgo datu tabulu/sarakstu izstrādi un arhivēšanu.

III.   Projekta pārvaldība un pārraudzība

Šo projektu īstenos UNIDIR aizbildnībā. UNIDIR ir autonoma iestāde Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, kas izveidota 1980. gadā un kuras mērķis ir veikt neatkarīgus pētījumus par problēmām, kas saistītas ar atbruņošanos, jo īpaši par starptautiskām drošības problēmām. Tā atrodas Ženēvā, ir pazīstama visā pasaulē, un tai ir ilgā laikposmā uzkrātas speciālās zināšanas par MII jautājumiem, tostarp nozīmīga institucionāla atmiņa un arhīvs par atbruņošanās procesiem, tostarp KNL un no kodolieročiem brīvām zonām visā pasaulē, tai ir daudz publikāciju, un tām visām var brīvi piekļūt un tās ir bez maksas pieejamas tiešsaistē.

Nozīmīga UNIDIR funkciju daļa ir rīkot un veicināt neformālu dialogu starp dažādiem ekspertiem atbruņošanās jautājumos, sākot no MII problēmām līdz jaunām un topošām ieroču tehnoloģijām. Tādēļ UNIDIR ir plašs tīkls, uz kuru balstīties, un pieredze sanāksmju organizēšanā Ženēvā un citur, un kopsavilkumu ziņojumu sagatavošanā un papildpasākumu jomā.

UNIDIR vada Pilnvaroto padome, kas kalpo arī kā konsultatīvā padome atbruņošanās jautājumos, un UNIDIR direktors tai ir padots. Pilnvaroto padomi veido grupa dažādu ekspertu no visas pasaules, kuri visi piedalās privātpersonas statusā; padome sanāk divreiz gadā, lai pārskatītu UNIDIR materiālo un finansiālo darbību. Pilnvaroto padome reizi gadā atskaitās par darbu ANO ģenerālsekretāram. UNIDIR direktors ir atbildīgs par UNIDIR organizēšanu, vadību un administrēšanu, tostarp par tā materiālajiem pētniecības rezultātiem, kā arī par tā finansiālajiem un administratīvajiem procesiem.

Lai gan UNIDIR ir autonoma organizācija, tā ievēro ANO finanšu noteikumus un reglamentu un tās finanses ir pakļautas ANO Revidentu padomes veiktai revīzijai. Visas projekta finanses tiek administrētas un pārvaldītas, izmantojot Umoja, un tās tiek pārskatītas reizi ceturksnī. Par atsevišķu projektu virzību un finansēm UNIDIR atskaitās attiecīgajiem līdzekļu devējiem vismaz reizi gadā un līdz četrām reizēm gadā atkarībā no konkrētā līdzekļu devēja prasībām.


7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/73


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/939

(2019. gada 6. jūnijs),

ar ko ieceļ izdevējas organizācijas, kurām uzdod medicīnisko ierīču jomā nodrošināt to sistēmu darbību, kas piešķir ierīces unikālos identifikatorus (UDI)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (1), un jo īpaši tās 27. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulu (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (2), un jo īpaši tās 24. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Gan Regulas (ES) 2017/745 27. panta 1. punktā, gan Regulas (ES) 2017/746 24. panta 1. punktā ir paredzēts, ka attiecībā uz konkrētām medicīniskām ierīcēm, kas ietilpst minēto regulu darbības jomā, ir jāizveido ierīces unikālā identifikācijas sistēma (UDI sistēma)

(2)

Pirms UDI sistēmas aptvertas ierīces laišanas tirgū ražotājam ir ierīcei un attiecīgā gadījumā visiem virsējiem iepakojuma slāņiem jāpiešķir ierīces unikālais identifikators (UDI). UDI jābūt izveidotam atbilstīgi tās izdevējas organizācijas noteikumiem, kuru Komisija iecēlusi, lai tā nodrošinātu UDI piešķiršanas sistēmas darbību. Ražotāji var izmantot tikai Komisijas ieceltu izdevēju organizāciju nodrošinātus kodēšanas standartus.

(3)

Regulas (ES) 2017/745 27. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2017/746 24. panta 2. punktā ir noteikti kritēriji, kas izdevējām organizācijām ir jāizpilda, pirms tās var iecelt par organizācijām, kas nodrošina UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar attiecīgo regulu.

(4)

Komisijas tīmekļa vietnē 2018. gada 21. decembrī tika publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus (3), domāts izdevējām organizācijām, kas ir ieinteresētas tikt ieceltas par organizācijām, kuras nodrošina UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 un UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746; pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2019. gada 25. janvāris. Tika saņemti četri pieteikumi. Komisija katru pieteikumu ir izvērtējusi un secinājusi, ka attiecīgās organizācijas atbilst attiecīgajiem iecelšanas kritērijiem saskaņā ar abām regulām. Tika prasīts arī Medicīnisko ierīču koordinācijas grupas atzinums, un netika saņemti nekādi iebildumi.

(5)

Tāpēc šā lēmuma pielikumā uzskaitītās organizācijas būtu jāieceļ par organizācijām, kas nodrošina UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 un UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746.

(6)

Starp šā lēmuma noteikumiem ir cieša savstarpēja saikne, jo gan Regula (ES) 2017/745, gan Regula (ES) 2017/746 attiecas uz medicīniskām ierīcēm, turklāt abās regulās paredzētās UDI sistēmas ir cieši saistītas un uz tām attiecas identiskas prasības. Tā kā par organizācijām, kas nodrošina UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 un UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746, ir jāieceļ tās pašas izdevējas organizācijas, ir vēlams tās iecelt ar vienu lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izdevēju organizāciju iecelšana

Šā lēmuma pielikumā uzskaitītās izdevējas organizācijas tiek ieceltas par organizācijām, kas nodrošina UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 un UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746.

2. pants

Iecelšanas nosacījumi

1.   Katra saskaņā ar 1. pantu notikusī iecelšana ir spēkā piecus gadus no 2019. gada 27. jūnija. Minētā perioda beigās katru iecelšanu var pagarināt vēl uz pieciem gadiem ar nosacījumu, ka izdevēja organizācija joprojām atbilst iecelšanas kritērijiem un nosacījumiem.

2.   Komisija jebkurā laikā var apturēt vai atsaukt atbilstīgi 1. pantam notikušo izdevējas organizācijas iecelšanu, ja tā konstatē, ka organizācija vairs neatbilst iecelšanas kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) 2017/745 27. panta 2. punkta pirmajā daļā vai Regulas (ES) 2017/746 24. panta 2. punkta pirmajā daļā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.

(2)  OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.

(3)  Uzaicinājums tika publicēts https://ec.europa.eu/growth/content/call-applications-view-designation-udi-issuing-entities-accordance-article-272-regulation-eu_en.


PIELIKUMS

Saraksts ar ieceltajām izdevējām organizācijām, kas nodrošina UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 un UDI piešķiršanas sistēmas darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746

a)

GS1 AISBL

b)

Health Industry Business Communications Council (HIBCC)

c)

ICCBBA

d)

Informationsstelle für Arzneispezialitäten – IFA GmbH


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

7.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/76


REĢIONĀLĀS KONVENCIJAS PAR EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU PREFERENCIĀLIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2017

(2017. gada 16. maijs),

ar ko groza Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem II papildinājuma noteikumus, paredzot nodokļa atmaksas un pilnīgas kumulācijas iespēju tirdzniecībā, uz ko attiecas Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums (CBTN) un kur iesaistīta Moldovas Republika un Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki [2019/940]

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1),

tā kā:

(1)

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“Konvencija”) 1. panta 2. punktā paredzēts, ka II papildinājumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas piemērojami starp konkrētām Līgumslēdzējām pusēm un kas atkāpjas no I papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

(2)

Konvencijas II papildinājuma 1. pantā noteikts, ka Līgumslēdzējas puses divpusējā tirdzniecībā var piemērot īpašus noteikumus, atkāpjoties no I papildinājuma noteikumiem, un ka šie īpašie noteikumi ir izklāstīti II papildinājuma pielikumos.

(3)

Serbijas Republika kā CBTN Muitas un izcelsmes noteikumu apakškomitejas priekšsēdētāja Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN), kurā piedalās Moldovas Republika un Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki (turpmāk “CBTN puses”), informēja konvencijas Apvienotās komitejas sekretariātu par Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas 2015. gada 26. novembra Lēmumu Nr. 3/2015, ar kuru paredz nodokļa atmaksas un pilnīgas kumulācijas iespēju tirdzniecībā starp Moldovas Republiku un Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem CBTN ietvaros.

(4)

Konvencijas 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka Apvienotajai komitejai lēmums par konvencijas grozījumiem, tostarp papildinājumu grozījumiem, jāpieņem vienprātīgi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Konvencijas II papildinājumu, kurā izklāstītas atkāpes no konvencijas I papildinājuma noteikumiem, groza un papildina ar konvencijas II papildinājuma XIII, G un H pielikumiem, kas ietverti šā lēmuma pielikumos.

2. pants

Konvencijas II papildinājuma XIII, G un H pielikumos, kas ietverti šā lēmuma pielikumos, ir izklāstīti nodokļu atmaksas aizlieguma un pilnīgas kumulācijas tirdzniecībā starp CBTN pusēm piemērošanas nosacījumi.

3. pants

Pielikumi ir šā lēmuma sastāvdaļa.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to pieņem Apvienotā komiteja.

Piemērošanas datums ir 2019. gada 1. jūlijs.

Briselē, 2017. gada 16. maijā

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Péter KOVÀCS


(1)  OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.


I PIELIKUMS

Konvencijas II papildinājumam pievieno šādu XIII pielikumu:

“XIII PIELIKUMS

Tirdzniecība, uz ko attiecas Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums (CBTN) un kur iesaistīta Moldovas Republika un Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki

1. pants

Izcelsmes kumulācijas izņēmumi

Uz izstrādājumiem, kuru izcelsme iegūta, piemērojot šajā pielikumā paredzētos noteikumus, neattiecas kumulācija, kas minēta I papildinājuma 3. pantā.

2. pants

Izcelsmes kumulācija

I papildinājuma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta īstenošanas nolūkiem Moldovas Republikas vai Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieku (“CBTN puses”) teritorijā veiktā apstrāde vai pārstrāde ir uzskatāma par veiktu jebkurā citā CBTN pusē, ja iegūtajiem izstrādājumiem pēc tam veic apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā CBTN pusē. Ja, atbilstoši šim noteikumam, noteiktas izcelsmes izstrādājumi ir iegūti divās vai vairākās attiecīgajās pusēs, tos uzskata par attiecīgās CBTN puses izcelsmes izstrādājumiem vienīgi tad, ja veiktā pārstrāde un apstrāde pārsniedz tās darbības, kas minētas I papildinājuma 6. pantā.

3. pants

Izcelsmes apliecinājumi

1.   Neskarot I papildinājuma 16. panta 4. un 5. punktu, kravas pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot CBTN puses muitas dienesti, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par CBTN puses izcelsmes izstrādājumiem, piemērojot kumulāciju, kas minēta šā pielikuma 2. pantā, un ja tie atbilst pārējām I papildinājuma prasībām.

2.   Neskarot I papildinājuma 21. panta 2. un 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par CBTN puses izcelsmes izstrādājumiem, piemērojot kumulāciju, kas minēta šā pielikuma 2. pantā, un ja tie atbilst pārējām I papildinājuma prasībām.

4. pants

Piegādātāja deklarācijas

1.   Ja kādā no CBTN pusēm izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas no citām CBTN pusēm ievestas preces, kas ir apstrādātas un pārstrādātas šajās pusēs, negūstot preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.

2.   Piegādātāja deklarācija, kas minēta šā panta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgajām precēm CBTN pusēs ir veikta apstrāde un pārstrāde, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā minētās preces ir izmantotas, var uzskatīt par CBTN pušu izcelsmes izstrādājumiem, un vai tie atbilst pārējām I papildinājuma prasībām.

3.   Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 4. punktā, katram atsevišķam preču sūtījumam piegādātājs sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kā noteikts šā papildinājuma G pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno rēķinam, pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.

4.   Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, attiecībā uz kurām paredzams, ka CBTN pusēs veiktā apstrāde un pārstrāde ilgāku laikposmu saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus (“ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”).

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, sākot no tās sagatavošanas dienas. Tās CBTN puses, kur deklarācija ir sagatavota, muitas dienests paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ilgākus laikposmus.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kas noteikts šā papildinājuma H pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu, uz ko attiecas deklarācija, vai kopā ar pirmo sūtījumu.

Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādātajām precēm.

5.   Piegādātāja deklarāciju, kas minēta šā panta 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, angļu valodā, saskaņā ar tās CBTN puses tiesību aktiem, kurā tā ir sagatavota, un tajā ir piegādātāja paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.

6.   Piegādātājs, kurš sagatavo deklarāciju, ir gatavs pēc tās CBTN puses, kurā deklarācija ir sagatavota, muitas dienesta pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

5. pants

Apstiprinošie dokumenti

Kādā no CBTN pusēm sagatavotas piegādātāja deklarācijas, kas ar izmantoto materiālu palīdzību pierāda, ka apstrāde vai pārstrāde ir veikta CBTN pusēs, uzskata par dokumentu, kas minēts I papildinājuma 16. panta 3. punktā un 21. panta 5. punktā un šā pielikuma 4. panta 6. punktā un ko izmanto, lai pierādītu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas kravas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par CBTN puses izcelsmes izstrādājumiem un ka tie atbilst pārējām I papildinājuma prasībām.

6. pants

Piegādātāja deklarāciju uzglabāšana

Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un visu rēķinu, pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu, kas pievienoti deklarācijai, kopijas, kā arī šā pielikuma 4. panta 6. punktā minēto dokumentu kopijas uzglabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un visu rēķinu, pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu, kuri attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, ko nosūta attiecīgajam klientam, kopijas, kā arī šā pielikuma 4. panta 6. punktā minēto dokumentu kopijas uzglabā vismaz trīs gadus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā izbeidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

7. pants

Administratīvā sadarbība

Neskarot I papildinājuma 31. un 32. pantu un lai nodrošinātu šā pielikuma pareizu piemērošanu, CBTN puses ar kompetento muitas dienestu starpniecību palīdz cita citai, pārbaudot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju vai piegādātāja deklarāciju autentiskumu un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

8. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1.   Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes var veikt izlases veidā vai vienmēr, kad tās CBTN puses muitas dienestam, kurā šīs deklarācijas ņemtas vērā, lai izmantotu preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai tajā sniegtās informācijas pareizību.

2.   Lai īstenotu šā panta 1. punkta noteikumus, šā panta 1. punktā minētās CBTN puses muitas dienests atdod piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju un rēķinus, pavadzīmes vai citus tirdzniecības dokumentus, kas attiecas uz šādā deklarācijā iekļautajām precēm, tās CBTN puses muitas dienestam, kur deklarāciju sagatavoja, vajadzības gadījumā norādot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu turpmākas pārbaudes prasības nepieciešamību, tas nosūta jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.   Pārbaudi veic tās CBTN puses muitas dienests, kur sagatavoja piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju. Tādēļ tam ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu piegādātāja uzskaites vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tas uzskata par atbilstīgu.

4.   Muitas dienests, kurš pieprasa pārbaudi, pēc iespējas ātrāk tiek informēts par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tām iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo deklarāciju var ņemt vērā, izdodot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju.

9. pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai panāktu preferenciāla režīma piešķiršanu attiecībā uz izstrādājumiem, piemēro sankcijas.

10. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

I papildinājuma 14. panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro divpusējā tirdzniecībā starp CBTN pusēm.


II PIELIKUMS

Konvencijas II papildinājumam pievieno šādu G pielikumu:

“G PIELIKUMS

Piegādātāja deklarācija par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas CBTN pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Turpmāk norādītā piegādātāja deklarācija ir jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas CBTN pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to preču piegādātājs, uz ko attiecas pievienotais dokuments, apliecinu, ka:

1.

Turpmāk minētie materiāli, kuru izcelsme nav CBTN pusēs, ir izmantoti CBTN pusēs, lai ražotu šīs preces:

Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 

2.

Visiem pārējiem materiāliem, kas izmantoti CBTN pusēs, lai ražotu šīs preces, ir CBTN pušu izcelsme.

3.

Turpmāk minētās preces ir apstrādātas vai pārstrādātas ārpus CBTN pusēm saskaņā ar Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājuma 11. pantu un ir tur ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:

Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus CBTN pusēm (4)

 

(Vieta un datums)

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidri salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kas parakstījusi deklarāciju)


(1)  Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādām precēm vai uz precēm, kurās nav iekļauts vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir.

Piemērs:

Dokuments attiecas uz dažādiem pozīcijas 8501 elektromotoru modeļiem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgāšanas mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kuru elektromotora modeli viņš izmanto.

(2)  Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs.

Piemēri:

Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem pieļauj izmantot nenoteiktas izcelsmes dziju. Ja šādu apģērbu ražotājs Serbijā izmanto no Melnkalnes importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka Melnkalnes piegādātājs savā deklarācijā apraksta izmantotos nenoteiktas izcelsmes materiālus, piemēram, dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.

Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir saražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu daudzumu visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)  “Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, kas kādā no CBTN pusēm samaksāta par šiem materiāliem. Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda par vienu preces vienību, kas minēta pirmajā slejā.

(4)  “Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus CBTN pusēm, ietverot visu tur pievienoto materiālu vērtību. Precīzu kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus CBTN pusēm, norāda par vienu preces vienību, kas minēta pirmajā slejā.


III PIELIKUMS

Konvencijas II papildinājumam pievieno šādu H pielikumu:

“H PIELIKUMS

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas CBTN pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāaizpilda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas CBTN pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to šajā dokumentā iekļauto preču piegādātājs, kuras tiek regulāri piegādātas …, (1) apliecinu, ka:

1.

Turpmāk minētie materiāli, kuru izcelsme nav CBTN pusēs, ir izmantoti CBTN pusēs, lai ražotu šīs preces:

Piegādāto preču apraksts (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (3)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 

2.

Visiem pārējiem materiāliem, kas izmantoti CBTN pusēs, lai ražotu šīs preces, ir CBTN pušu izcelsme.

3.

Turpmāk minētās preces ir apstrādātas vai pārstrādātas ārpus CBTN pusēm saskaņā ar Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājuma 11. pantu un ir tur ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:

Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus CBTN pusēm (5)

 

 

 

 

 

 

Šī deklarācija ir derīga visiem turpmākajiem šo preču sūtījumiem (nosūtītājs) …

(saņēmējs) … (6).

Apņemos nekavējoties informēt … (7) ja šī deklarācija kļūtu nederīga.

 

(Vieta un datums)

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidri salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kas parakstījusi deklarāciju)


(1)  Preču saņēmēja nosaukums/vārds, uzvārds un adrese.

(2)  Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādām precēm vai uz precēm, kurās nav iekļauts vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir.

Piemērs:

Dokuments attiecas uz dažādiem pozīcijas 8501 elektromotoru modeļiem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgāšanas mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kuru elektromotora modeli viņš izmanto.

(3)  Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs.

Piemēri:

Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem pieļauj izmantot nenoteiktas izcelsmes dziju. Ja šādu apģērbu ražotājs Serbijā izmanto no Melnkalnes importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka Melnkalnes piegādātājs savā deklarācijā apraksta izmantotos nenoteiktas izcelsmes materiālus, piemēram, dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību. Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir saražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu daudzumu visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(4)  “Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, kas kādā no CBTN pusēm samaksāta par šiem materiāliem. Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda par vienu preces vienību, kas minēta pirmajā slejā.

(5)  “Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus CBTN pusēm, ietverot visu tur pievienoto materiālu vērtību. Precīzu kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus CBTN pusēm, norāda par vienu preces vienību, kas minēta pirmajā slejā.

(6)  Jānorāda datumi. Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš parasti nepārsniedz 12 mēnešus, ievērojot muitas dienestu izstrādātos nosacījumus tajā valstī, kurā sagatavota ilgtermiņa piegādātāja deklarācija.

(7)  Preču saņēmēja nosaukums/vārds, uzvārds un adrese.