1)

sadaļā “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “A. Personas” saraksta ieraksti:

2)

sadaļā “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “B. Vienības” saraksta ieraksti:

3)

sadaļā “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie apakšsadaļas “A. Personas” saraksta ieraksti:

4)

sadaļā “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” ar šādu ierakstu tiek aizstāts atbilstošais apakšsadaļas “B. Vienības” saraksta ieraksts:

5)

sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek pievienots šāds ieraksts:

6)

sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek svītrots šāds ieraksts:

7)

sadaļas “II. Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC)” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek pievienots šāds ieraksts:

8)

sadaļas “I. Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību” apakšsadaļā “B. Vienības” tiek svītrots šāds ieraksts:

a)

ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktu izveidotā Inovāciju fonda darbības mērķi;

b)

Inovāciju fonda piešķirtā atbalsta formas;

c)

kārtība, kādā piesakās uz Inovāciju fonda atbalstu;

d)

Inovāciju fonda projektu atlases procedūra un kritēriji;

e)

Inovāciju fonda atbalsta izmaksa;

f)

Inovāciju fonda pārvaldība;

g)

ziņošana par Inovāciju fonda darbību, tās uzraudzība, izvērtēšana, kontrole un publiskošana.

1)

“finansiālais noslēgums” ir brīdis projekta izstrādes ciklā, kad ir parakstīti visi projekta un finansēšanas līgumi un ir izpildīti visi tajos paredzētie nosacījumi;

2)

“ekspluatācijas sākums” ir brīdis projekta izstrādes ciklā, kad ir pabeigta visu projekta ekspluatācijai vajadzīgo elementu un sistēmu testēšana un ir sāktas darbības, kuru rezultātā tiek patiesi aiztaupītas siltumnīcefekta gāzu emisijas;

3)

“neliela mēroga projekts” ir projekts, kura kopējie kapitālizdevumi nepārsniedz 7 500 000 EUR.

a)

atbalstīt projektus, kuri demonstrē ļoti novatoriskas tehnoloģijas, procesus vai produktus, kuri ir pietiekami nobrieduši un kuriem ir ievērojams potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

b)

sniegt finansiālu atbalstu, kas īpaši pielāgots tirgus vajadzībām un atbalsttiesīgo projektu riska profiliem, vienlaikus piesaistot papildu publiskus un privātus resursus;

c)

nodrošināt, ka Inovāciju fonda ieņēmumi tiek pārvaldīti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK mērķiem.

a)

dotācijas;

b)

iemaksas Savienības investīciju atbalsta instrumenta finansējuma apvienošanas darbībās;

c)

ja tas vajadzīgs Direktīvas 2003/87/EK mērķu sasniegšanai, finansējums jebkurā citā Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) minētajā formā, jo īpaši godalgu un iepirkuma formā.

a)

uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus organizēšana;

b)

pieteikšanās procedūras organizēšana, tai skaitā pieteikumu apkopošana un visu apliecinošo dokumentu analīze;

c)

projektu atlases organizēšana, tai skaitā projektu vērtēšana vai pienācīga pārbaude un sarindošana;

d)

Komisijas konsultēšana par projektiem, kuriem piešķirt Inovāciju fonda atbalstu, un par projektiem, kurus iekļaut rezerves sarakstā;

e)

projektu izstrādes palīdzības piešķiršana vai sniegšana;

f)

dotāciju nolīgumu un citu līgumu parakstīšana atkarībā no Inovāciju fonda atbalsta formas;

g)

līgumu dokumentu, kas attiecas uz projektiem, kuriem piešķirts atbalsts, sagatavošana un pārvaldība;

h)

finansēšanas nosacījumu izpildes pārbaude un Inovāciju fonda ieņēmumu izmaksa projektu ierosinātājiem;

i)

projektu īstenošanas uzraudzība;

j)

komunikācija ar projektu ierosinātājiem;

k)

ziņošana Komisijai, tai skaitā par vispārīgo virzienu, kādā turpmāk vajadzētu attīstīt Inovāciju fondu;

l)

finanšu pārskatu iesniegšana;

m)

informācijas, komunikācijas un reklāmas pasākumi, tai skaitā reklāmas materiālu sagatavošana un Inovāciju fonda logotipa izstrāde;

n)

zināšanu apmaiņas pārvaldība;

o)

dalībvalstu atbalstīšana to centienos popularizēt Inovāciju fondu un komunicēt ar projektu ierosinātājiem;

p)

citi ar Inovāciju fonda īstenošanu saistīti uzdevumi.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas SIOFA pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka SIOFA pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar SIOF nolīgumu;

c)

nodrošina, ka SIOFA satvarā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei SIOF nolīguma apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina SIOFA rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

nolīguma apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver SIOFA kompetencē ietilpstošo dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas, zvejas piepūles vai zvejas kapacitātes regulējumu, un kas sekmētu vai saglabātu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošas izmantošanas pakāpes sasniegšanu vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas noslodzi;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi SIOF nolīguma apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

SIOF nolīguma apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību SIOFA pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi SIOF nolīguma apgabalā, kas ir saskaņā ar SIOF nolīgumu un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

vajadzības gadījumā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā;

i)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz SIOFA apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas SPRFMO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka SPRFMO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar SPRFMO konvencijas mērķiem;

c)

nodrošina, ka SPRFMO satvarā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei SPRFMO konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina SPRFMO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

Konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver SPRFMO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas sekmētu vai saglabātu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošas izmantošanas pakāpes sasniegšanu vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību SPRFMO pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi SPRFMO konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar SPRFMO konvenciju un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

i)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz SPRFMO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas IOTC pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka IOTC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar IOTC nolīgumu;

c)

nodrošina, ka IOTC pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei IOTC nolīguma apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina IOTC rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO.

a)

Konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver IOTC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas sekmētu vai saglabātu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošas izmantošanas pakāpes sasniegšanu vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi IOTC nolīguma apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

IOTC nolīguma apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību IOTC pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi IOTC nolīguma apgabalā, kas ir saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā, atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu un samazināt ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā;

h)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

i)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz IOTC struktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas SEAFO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka SEAFO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar SEAFO konvenciju;

c)

nodrošina, ka SEAFO pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinatība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei SEAFO konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina SEAFO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tā pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver SEAFO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību SEAFO pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi SEAFO konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

i)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz SEAFO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas WCPFC pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka WCPFC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar WCPF konvenciju;

c)

nodrošina, ka WCPFC satvarā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina WCPFC rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

vajadzības gadījumā izstrādā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā;

l)

veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO.

a)

WCPF konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp WCPFC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām un zvejas piepūles vai zvejas kapacitātes pasākumiem, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas noslodzi;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

WCPF konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību WCPFC pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi WCPF konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar WCPF konvenciju, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā, atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu un samazināt ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā;

h)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

i)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz WCPFC apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā un mazināt zvejas darbību vidisko ietekmi, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas NAFO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka NAFO komisijā pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NAFO konvenciju;

c)

nodrošina, ka NAFO komisijā pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei NAFO pārvaldības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina NAFO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

NAFO pārvaldības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un piesardzīgu pieeju, tostarp NAFO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi pārvaldības apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

NAFO pārvaldības apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību NAFO pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi pārvaldības apgabalā, kas ir saskaņā ar NAFO konvenciju un vienlaikus ņem vērā FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

i)

pieejas, kas saistītas ar mērķi novērst ar zveju nesaistītu darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem pārvaldības apgabalā;

j)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

k)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NAFO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā un mazināt zvejas darbību vidisko ietekmi, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

nodrošina, ka NASCO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NASCO konvenciju;

c)

nodrošina, ka NASCO pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO Jūras tiesību konvenciju un tās 66. pantu, Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina NASCO rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (piem., attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām un jo īpaši veicina koordināciju ar OSPAR, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

Konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp NASCO reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

NASCO konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību NASCO pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi NASCO konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

i)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NASCO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

nodrošina, ka NEAFC pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NEAFC konvenciju;

c)

nodrošina, ka NEAFC pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei NEAFC pārvaldības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt ieteikumu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina NEAFC rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām un jo īpaši veicina koordināciju ar OSPAR, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

pārvaldības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp NEAFC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi pārvaldības apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

pārvaldības apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību NEAFC pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi pārvaldības apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

i)

vajadzības gadījumā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NEAFC apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

nodrošina, ka gadskārtējā pušu konferencē pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar Beringa jūras konvenciju;

c)

nodrošina, ka gadskārtējā pušu konferencē pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei Beringa jūras konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina gadskārtējās pušu konferences rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

k)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

nolīguma apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp gadskārtējās pušu konferences reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu pieļaujamo ieguves apjomu (PIA) un individuālām valstu kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, arī izmaiņām Beringa jūras konvencijas pielikumā, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi Beringa jūras konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību gadskārtējās pušu konferences pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi Beringa jūras konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

i)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz gadskārtējās pušu konferences apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas CCAMLR pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka CCAMLR pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar CAMLR konvenciju;

c)

nodrošina, ka CCAMLR pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtajām nostājām attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei CAMLR konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina CCAMLR rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

kopā ar dalībvalstīm aktīvi atbalsta reprezentatīva aizsargājamu jūras teritoriju tīkla izveidi Dienvidu okeānā, tostarp Savienībai un tās dalībvalstīm iesniedzot konkrētus aizsargājamu jūras teritoriju projektus Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijai;

k)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

l)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

CAMLR konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp CCAMLR reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi CAMLR konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide, turpmāka informācijas apmaiņa ar RZPO, citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana un rīcība, kas vērsta pret kuģiem bez valstspiederības;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

CAMLR konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību CCAMLR pieņemtajiem pasākumiem, arī CCAMLR pārvaldīto resursu citā kuģī pārkraušanas darbību kontroles pastiprināšana un CCAMLR ilkņzivju nozvejas dokumentēšanas shēmas (CDS) pārskatīšana, kuras mērķis ir novērst iespējamās nepilnības minēto sugu tirdzniecībā un veicināt sadarbībai ar CCAMLR CDS vajadzīgos kontaktus ar blakusesošajām RZPO;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi CAMLR konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

h)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

i)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz CCAMLR apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

k)

aizsargājamu jūras teritoriju izveidošana kopā ar dalībvalstīm, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, nolūkā saglabāt Antarktikas jūras dzīvos resursus un jūras bioloģisko daudzveidību, kā arī aizsargāt jutīgas ekosistēmas un vides objektus.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas ICCAT pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka ICCAT pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar ICCAT konvenciju;

c)

nodrošina, ka ICCAT pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

e)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

f)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

g)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

h)

tiecas Savienības flotei konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

i)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina ICCAT rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

j)

atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi labāku RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām un jo īpaši veicina sadarbību ar OSPAR, HELCOM un Barselonas konvenciju, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse;

k)

veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO.

a)

ICCAT konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp ICCAT reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējām pieļaujamajām nozvejām (KPN) un kvotām vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību ICCAT pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi ICCAT konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā, atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu un samazināt ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā;

h)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

i)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

j)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz ICCAT apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.

a)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

b)

tiecas GFCM pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka GFCM pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar GFCM nolīgumu;

c)

nodrošina, ka GFCM pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

d)

tiecas īstenot darbības un saistības, kuras noteiktas 2017. gada 30. martā Maltā parakstītajā MedFish4Ever ministru deklarācijā un 2018. gada 7. jūnijā parakstītajā Sofijas ministru deklarācijā un kuras jo īpaši iecerētas, lai atbalstītu un uzlabotu datu vākšanu un zinātnisko izvērtēšanu, izveidotu uz ekosistēmu balstītas zvejniecības pārvaldības satvaru, iedibinātu noteikumu ievērošanas kultūru un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, atbalstītu ilgtspējīgu mazapjoma zveju un akvakultūru un nodrošinātu lielāku solidaritāti un koordināciju Vidusjūras reģionā;

e)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;

f)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

g)

nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

h)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (1);

i)

tiecas Savienības flotei GFCM nolīguma apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

j)

darbojas saskaņā ar Padomes secinājumiem (2) par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība (3) un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina GFCM rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;

k)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

l)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

GFCM nolīguma apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tostarp GFCM reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu telpiskajiem un temporālajiem zvejas aizliegumiem, selektivitātes pasākumiem vai zvejas iespējām, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt vai saglabāt vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; ņemot vērā KZP 29. pantu, ja ES līmenī ir pieņemti daudzgadu plāni attiecībā uz kādu Vidusjūras krājumu vai krājumu grupu, tie būtu jāņem vērā, ja tie attiecas uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķa sasniegšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā;

b)

nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi GFCM nolīguma apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt zvejniecības zinātnisko datu vākšanu un veicināt labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

d)

GFCM nolīguma apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību GFCM pieņemtajiem pasākumiem;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi GFCM nolīguma apgabalā, kas ir saskaņā ar FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

f)

pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;

g)

darbības, kas veicina ilgtspējīgas akvakultūras attīstību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

h)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā;

i)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz GFCM struktūru un darba grupu ieteikumiem;

j)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;

k)

pasākumi, kas ir saskaņā ar MedFish4Ever ministru deklarācijā un Sofijas ministru deklarācijā noteiktajām saistībām.