17.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/624

(2019. gada 8. februāris),

ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 18. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību Savienības tiesību aktiem tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesa posmos. Konkrēti, tajā ir paredzēta oficiālu kontroļu veikšana attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004l (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (4) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2009 (5).

(2)

Ar Regulu (ES) 2017/625 no 2019. gada 14. decembra tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (6). Regulā (EK) Nr. 854/2004 pašlaik ir paredzēti īpaši noteikumi par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 1069/2009 prasībām. Tajā ir paredzēta arī iespēja piešķirt noteiktas atkāpes no šīm prasībām.

(3)

Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jānodrošina pašlaik Regulā (EK) Nr. 854/2004 noteikto prasību turpināšana, ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš minētā akta pieņemšanas dienas, kā arī jaunus zinātniskus pierādījumus un paziņotos valstu noteikumus, lai nodrošinātu tradicionālo metožu turpmāku izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos.

(4)

Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēta deleģētu aktu pieņemšana par kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz atkāpēm no dažām minētās regulas prasībām, lai pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi varētu veikt oficiālā veterinārārsta atbildībā un tā nebūtu jāveic oficiālajam veterinārārstam vai viņa uzraudzībā. Šajos deleģētajos aktos būtu arī jānosaka kritēriji un nosacījumi, saskaņā ar kuriem oficiālās kontroles gaļas sadalīšanas uzņēmumos var veikt citi kompetento iestāžu norīkoti darbinieki.

(5)

Pirmskaušanas apskatei ir būtiska nozīme cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzībā, tāpēc par to joprojām ir atbildīgs oficiālais veterinārārsts. Tomēr dažus ikdienišķus uzdevumus pirmskaušanas apskatē kautuvēs varētu veikt oficiālais palīgs, neapdraudot Regulas (ES) 2017/625 mērķu sasniegšanu, ja tiek ievēroti noteikti kritēriji un nosacījumi.

(6)

Jo īpaši gadījumos, kad oficiālais veterinārārsts ir veicis pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā, būtu jānodrošina lielāka elastība, lai pirmskaušanas apskati pēc ievešanas kautuvē varētu veikt oficiālā veterinārārsta atbildībā. Tomēr, ja pirmskaušanas apskate izcelsmes saimniecībā nav veikta, uzdevumu deleģēšana būtu pieļaujama tikai tad, ja pārbaudi uzrauga oficiālais veterinārārsts, ievērojot noteiktus kritērijus un nosacījumus attiecībā uz sugām, kas nav mājputni un zaķveidīgie.

(7)

Ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati nevar veikt kautuvē. Lai izvairītos no nevajadzīgu ciešanu radīšanas dzīvniekiem, transportējot tos uz kautuvi, ierobežotu operatoru ekonomiskos zaudējumus un mazinātu pārtikas atkritumus, būtu jānosaka kritēriji un nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati būtu pieļaujams veikt ārpus kautuves. Dzīvnieki, kas nokauti ārkārtas kaušanā, var būt derīgi lietošanai pārtikā, ja pēc gaļas pārbaudes tiek sniegts labvēlīgs atzinums. Šīm pārbaudēm būtu jānodrošina maksimālas garantijas par derīgumu lietošanai pārtikā, ja tiek atļauta ārkārtas kaušana ārpus kautuves.

(8)

Cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības prasību novērtēšanu, iespējams, varētu veikt efektīvāk, ja pirmskaušanas apskate notiktu izcelsmes saimniecībā, nevis kautuvē. Tāpēc atkāpes no pirmskaušanas apskates kautuvē būtu jāatļauj attiecībā uz visām sugām, ievērojot noteiktus kritērijus.

(9)

Pēckaušanas veterinārā ekspertīze un revīzijas darbības ir būtiskas, lai aizsargātu cilvēka veselību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, tāpēc par tām joprojām būtu jāatbild oficiālajam veterinārārstam, tomēr dažus uzdevumus varētu veikt oficiālais palīgs, ja tiek nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz šiem mērķiem un ir izpildīti noteikti kritēriji un nosacījumi. Šiem kritērijiem un nosacījumiem jo īpaši būtu jāļauj turpināt pašreizējo praksi mazjaudas kautuvēs un mazjaudas medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kuros kaušana nenotiek nepārtraukti.

(10)

Ir jānosaka noteikti kritēriji un nosacījumi atkāpei no pamatprasībām attiecībā uz pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos. Ražošanas slieksnis ir nediskriminējošs kritērijs, ņemot vērā vismazākos uzņēmumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 16. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tā kā šo uzņēmumu struktūra dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, šā sliekšņa pamatā būtu jābūt nokauto vai apstrādāto dzīvnieku skaitam vai apliecinājumam, ka šis slieksnis atbilst ierobežotai un noteiktai procentuālai daļai no gaļas, kas laista tirgū. Regulā (EK) Nr. 1099/2009 ir definētas nosacītās liellopu vienības un noteiktas konversijas likmes dažu sugu dzīvnieku skaita izteikšanai šajās nosacītajās liellopu vienībās. Šie noteikumi būtu jāizmanto, lai noteiktu sliekšņus un saskaņotu atkāpes no dažām prasībām, pamatojoties uz kautuves lielumu.

(11)	Konkrētus uzdevumus gaļas sadalīšanas uzņēmumos varētu veikt kompetento iestāžu norīkoti darbinieki, neapdraudot cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzības mērķus, ja tiek ievēroti daži kritēriji un nosacījumi.

(12)

Gliemeņu ražošanas oficiālās kontroles ir vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem un mērķiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas II nodaļas A daļu dzīvas gliemenes ir jāievāc no ražošanas teritorijām, kuras kompetentās iestādes ir klasificējušas un no kurām tās atļauj gliemenes ievākt. Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēta deleģētu aktu pieņemšana par kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem nosaka, kad ķemmīšgliemeņu, jūras vēderkāju un jūras gurķu ražošanas un pārvietošanas teritorijas nav jāklasificē.

(13)	Būtu jānosaka arī vieta, kur jāveic oficiālās kontroles attiecībā uz šo ķemmīšgliemeņu un tādu jūras vēderkāju un jūras gurķu, kuri nav filtrētāji, ražošanu.

(14)	Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēta arī iespēja noteikt konkrētas atkāpes no oficiālajām kontrolēm attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus (ziemeļbrieži), Lagopus lagopus un Lagopus mutus (rubeņi), lai ļautu turpināt īstenot senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 17. panta 3. punktu dalībvalstīm bija atļauts pieņemt valsts pasākumus, lai varētu turpināt izmantot tradicionālās metodes vai lai apmierinātu tādu pārtikas uzņēmumu vajadzības, kam ir neliels apgrozījums vai kas atrodas reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem apgrūtinājumiem. Pamatojoties uz to, Zviedrija un Somija ir paziņojušas Komisijai un pārējām dalībvalstīm valsts pasākumus, kuros attiecībā uz ziemeļbriežu gaļu un rubeņu gaļu ir paredzētas konkrētas atkāpes no dažām prasībām par oficiālajām kontrolēm. Tā kā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 dalībvalstis vairs nevar šādi pielāgot savus pasākumus, šajā regulā būtu jāparedz atkāpes attiecībā uz ziemeļbriežu un rubeņu gaļas oficiālajām kontrolēm, lai ļautu turpināt senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi, kas neietekmē Regulas (ES) 2017/625 mērķu sasniegšanu.

(16)

Regulā (ES) 2017/625 ir paredzētas konkrētas minimālās prasības kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem, oficiālajiem veterinārārstiem un oficiālajiem palīgiem, kas piedalās oficiālo kontroļu un dažu citu oficiālo darbību veikšanā. Tajā ir paredzētas arī minimālās apmācības prasības kautuvju darbiniekiem, kas piedalās oficiālo kontroļu un dažu citu kontroles darbību veikšanā.

(17)

Būtu jānosaka konkrētas minimālās prasības oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajiem palīgiem un citiem kompetento iestāžu norīkotiem darbiniekiem, lai saglabātu augstu un pienācīgu viņu uzdevumu izpildes līmeni un tādējādi nodrošinātu augstu patērētāju, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzības līmeni. Tām būtu jāietver konkrētas minimālās apmācības prasības. Būtu jāparedz pietiekama elastība, lai pielāgotu prasības veicamajiem uzdevumiem, ņemot vērā darba pieredzi.

(18)	Lai saglabātu augstu un pienācīgu izpildes līmeni, būtu jānosaka atbilstošas minimālās apmācības prasības arī kautuvju darbiniekiem, kas palīdz veikt ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām kontroles darbībām saistītus uzdevumus saskaņā ar minēto regulu.

(19)	Ar Regulu (ES) 2017/625 no 2019. gada 14. decembra tiek atcelta Regula (EK) Nr. 854/2004, tāpēc šī regula arī būtu jāpiemēro no minētās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti konkrēti noteikumi par Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punktā minēto oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Šie konkrētie noteikumi attiecas uz:

kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem nosaka,

i)	kad pirmskaušanas apskati noteiktās kautuvēs var veikt oficiālā veterinārārsta uzraudzībā vai atbildībā;

ii)	kad ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati var veikt ārpus kautuves;

iii)	kad pirmskaušanas apskati var veikt izcelsmes saimniecībā;

iv)	garantijas, kas jāievieš pēckaušanas veterinārās ekspertīzes un revīzijas darbību veikšanai oficiālā veterinārārsta atbildībā, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā;

v)	atkāpes no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punkta attiecībā uz ķemmīšgliemeņu, jūras vēderkāju un jūras gurķu ražošanas un pārvietošanas teritoriju klasificēšanu;

vi)	kad oficiālās kontroles gaļas sadalīšanas uzņēmumos var veikt darbinieki, ko šim nolūkam norīkojušas kompetentās iestādes un kas ir atbilstoši apmācīti;

b)	konkrētām atkāpēm attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus, Lagopus lagopus un Lagopus mutus, lai ļautu turpināt īstenot senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi;

c)	konkrētām minimālajām prasībām, tostarp apmācības prasībām, ko piemēro oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajiem palīgiem un kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzēto uzdevumu pienācīgu izpildi;

d)	atbilstošām minimālajām apmācības prasībām, ko piemēro kautuvju darbiniekiem, kuri palīdz veikt Regulas (ES) 2017/625 18. panta 3. punktā aprakstītos uzdevumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kautuve” ir kautuve, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.16. punktā;

“izcelsmes saimniecība” ir saimniecība, kurā dzīvnieki atradušies pēdējā audzēšanas posmā. Attiecībā uz daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (7) I pielikuma 2. punkta q) apakšpunktā, tas ietver aplokus, kas paredzēti kaujamo dzīvnieku atlasei;

3)	“ražošanas teritorija” ir ražošanas apgabals, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.5. punktā;

4)	“pārvietošanas teritorija” ir izklāšanas teritorija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.6. punktā;

5)	“kompetento iestāžu norīkots darbinieks” ir persona, kas nav oficiālais palīgs un oficiālais veterinārārsts un kas saskaņā ar šo regulu ir tiesīga darboties šādā amatā gaļas sadalīšanas uzņēmumos, un kam kompetentās iestādes uzdod veikt konkrētas darbības;

6)	“riska analīze” ir riska analīze, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (8) 3. panta 10. punktā;

7)	“gaļas sadalīšanas uzņēmums” ir gaļas sadalīšanas uzņēmums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.17. punktā;

8)	“mājputni” ir mājputni, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.3. punktā;

9)	“zaķveidīgie” ir zaķveidīgie, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.4. punktā;

10)	“pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs” ir uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 3. punktā;

11)	“mājas nagaiņi” ir mājas nagaiņi, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.2. punktā;

12)	“gaļa” ir gaļa, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.1. punktā;

13)	“saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki” ir saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.6. punktā;

14)	“galapatērētājs” ir galapatērētājs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 18. punktā;

15)	“mazumtirdzniecība” ir mazumtirdzniecība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 7. punktā;

16)	“uzņēmums” ir uzņēmums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

17)	“mazjaudas kautuve” ir kautuve, kuru, pamatojoties uz riska analīzi, izraugās kompetentās iestādes un kurā kaušana notiek tikai nepilnu darba dienu vai notiek pilnu darba dienu, bet nenotiek visās nedēļas darba dienās;

18)

“mazjaudas medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kuru, pamatojoties uz riska analīzi, izraugās kompetentās iestādes un kurā medījamo dzīvnieku gaļas apstrāde notiek tikai nepilnu darba dienu vai notiek pilnu darba dienu, bet nenotiek visās nedēļas darba dienās;

19)	“nosacītā liellopu vienība” ir mājlopu vienība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā;

20)	“mazie savvaļas medījamie dzīvnieki” ir mazie medījamie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.7. punktā;

21)	“medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.18. punktā;

22)	“nosūtīšanas centrs” ir nosūtīšanas centrs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.7. punktā;

23)	“gliemenes” ir gliemenes, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.1. punktā;

24)	“pārstrāde” ir pārstrāde, kā definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

25)	“iekšējie orgāni” ir iekšējie orgāni, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.12. punktā;

26)	“primārā ražošana” ir primārā ražošana, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 17. punktā;

27)	“piena ražošanas saimniecība” ir piena ražošanas saimniecība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 4.2. punktā.

3. pants

Kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad pirmskaušanas apskati noteiktās kautuvēs var veikt oficiālais palīgs

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta, oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta uzraudzībā var veikt pirmskaušanas apskati attiecībā uz sugām, kas nav mājputni un zaķveidīgie, ja kautuvē izmanto procedūras, kuras atbilst šādiem kritērijiem un nosacījumiem:

pirmskaušanas apskatē tiek veikti tikai praktiski uzdevumi, un tie attiecas tikai uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

i)	pārbaude, vai pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ievēro prasības attiecībā uz pārtikas aprites informāciju un dzīvnieka identitātes pārbaudi;

ii)	dzīvnieku, kas uzrāda iespējamas anomālijas attiecībā uz cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, iepriekšēja atlase;

b)	oficiālais palīgs, kas veic apskati, nekavējoties informē oficiālo veterinārārstu, ja tiek konstatētas iespējamas anomālijas vai ir aizdomas par iespējamām anomālijām, un tādā gadījumā oficiālais veterinārārsts personīgi veic pirmskaušanas apskati; un

c)	oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda, vai oficiālais palīgs pienācīgi veic savus uzdevumus.

2. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta, oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā var veikt pirmskaušanas apskati kautuvē attiecībā uz visām sugām, ja tiek ievēroti šādi kritēriji un nosacījumi:

a)	oficiālais veterinārārsts jau ir veicis pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā saskaņā ar 5. pantu;

b)	oficiālais palīgs, kas veic apskati, nekavējoties informē oficiālo veterinārārstu, ja tiek konstatētas iespējamas anomālijas vai ir aizdomas par iespējamām anomālijām, un tādā gadījumā oficiālais veterinārārsts personīgi veic pirmskaušanas apskati; un

c)	oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda, vai oficiālais palīgs pienācīgi veic savus uzdevumus.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās atkāpes neattiecas uz:

a)	dzīvniekiem, ko nokauj ārkārtas (piespiedu) kaušanā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļā;

b)	dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ir tādā stāvoklī, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību;

c)	liellopiem no ganāmpulkiem, kuri nav deklarēti kā oficiāli brīvi no tuberkulozes vai kuru oficiāli brīvais statuss ir apturēts;

d)	liellopiem no ganāmpulkiem un aitām un kazām no saimniecībām, kuras nav deklarētas kā oficiāli brīvas no brucelozes vai kuru oficiāli brīvais statuss ir apturēts;

e)	dzīvnieku slimību uzliesmojuma gadījumā dzīvniekiem no reģiona, kā definēts Padomes Direktīvas 64/432/EEK (9) 2. pantā, kurā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemēro dzīvnieku veselības ierobežojumus;

f)	dzīvniekiem, uz kuriem attiecas stingrākas kontroles sakarā ar no jauna radušos slimību vai konkrētu Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sarakstā iekļautu slimību izplatīšanos.

4. pants

Kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati var veikt ārpus kautuves

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ārkārtas kaušanas gadījumā oficiālais veterinārārsts var veikt pirmskaušanas apskati ārpus kautuves tikai mājas nagaiņiem, ja tiek ievērotas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 1., 2. un 6. punktā noteiktās prasības par ārkārtas kaušanu.

Kaušanai derīgiem dzīvniekiem izdod veselības sertifikātu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 (10) V pielikumā sniegto paraugu. Veselības sertifikātu nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā. Visus konstatējumus, kas attiecas uz gaļas turpmāku pārbaudi, reģistrē veselības sertifikātā.

5. pants

Vispārīgie kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad pirmskaušanas apskati var veikt izcelsmes saimniecībā

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut kaušanai paredzētu dzīvnieku pirmskaušanas apskati veikt izcelsmes saimniecībā saskaņā ar 2. punktā un 6. pantā izklāstītajiem kritērijiem un nosacījumiem.

2. Visām sugām piemēro šādus kritērijus un nosacījumus:

a)	izcelsmes saimniecībā veic uzskaites datu vai dokumentācijas verifikāciju, tostarp verificē pārtikas aprites informāciju;

b)	pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vajadzības gadījumā atvieglo dzīvnieku individuālo pārbaudi;

pirmskaušanas apskate izcelsmes saimniecībā ietver dzīvnieku fizisku pārbaudi, lai noteiktu, vai:

i)	tie nav slimi vai tādā stāvoklī, kas var tikt pārnests uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, apstrādājot vai ēdot šādu dzīvnieku gaļu, vai arī tie individuāli vai barā neuzvedas tādā veidā, kas norāda, ka šāda slimība ir izcēlusies;

ii)	tie neuzrāda vispārējus uzvedības traucējumus, slimības pazīmes vai anomālijas, kas šādu dzīvnieku gaļu varētu padarīt nederīgu lietošanai pārtikā;

iii)	nav pierādījumu vai iemesla aizdomām, ka dzīvnieki var saturēt ķīmiskas atliekas, kuru daudzums pārsniedz līmeņus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, vai aizliegtu vielu atliekas;

iv)	tie neuzrāda pazīmes, kas norāda uz problēmām saistībā ar dzīvnieku labturību, tostarp pārmērīgu netīrību;

v)	tie ir derīgi transportēšanai;

d)	šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pārbaudes un pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā veic oficiālais veterinārārsts;

e)	kaušanai derīgus dzīvniekus pienācīgi identificē, nošķir no citiem dzīvniekiem un nosūta uz kautuvi tieši no izcelsmes saimniecības;

kaušanai derīgiem dzīvniekiem izdod veselības sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma I daļā sniegto paraugu. Veselības sertifikātu nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā. Visus konstatējumus, kas attiecas uz gaļas turpmāku pārbaudi, reģistrē veselības sertifikātā.

3. Kautuvē veic šādas papildu pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un šīs regulas 3. pantu:

a)	regulāri pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izpilda pienākumu nodrošināt, ka dzīvnieki ir pienācīgi identificēti;

b)	regulāri pārbauda, vai transportēšanas laikā un pēc ievešanas kautuvē ir ievēroti dzīvnieku labturības noteikumi un vai nav pazīmes, kuras liecina par stāvokli, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību.

4. Ja gadījumos, kas minēti 6. panta 5. punktā, dzīvnieki netiek nokauti trīs dienu laikā vai 28 dienu laikā no 2. punkta f) apakšpunktā minētā veselības sertifikāta izdošanas dienas:

a)	dzīvniekiem, kas nav nosūtīti no izcelsmes saimniecības uz kautuvi, veic papildu pirmskaušanas apskati un izdod jaunu veselības sertifikātu;

b)	tādu dzīvnieku, kas jau ir ceļā uz kautuvi vai atrodas kautuvē, kaušanu var atļaut, tiklīdz ir izvērtēts kavēšanās iemesls, ar noteikumu, ka dzīvniekiem veic papildu pirmskaušanas apskati saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 (11) 11. pantu.

6. pants

Sugām specifiskie kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad pirmskaušanas apskati var veikt izcelsmes saimniecībā

1. Kompetentās iestādes piemēro šajā pantā noteiktos specifiskos kritērijus un nosacījumus attiecīgi mājputniem un saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem.

2. Attiecībā uz mājputniem, ko audzē “tauko aknu” (foie gras) ražošanai, kā arī izcelsmes saimniecībā nokautiem un aizkavēti izķidātiem mājputniem 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā sertifikāta vietā aizpilda sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma II daļā sniegto veselības sertifikāta paraugu un nosūta uz kautuvi vai gaļas sadalīšanas uzņēmumu kopā ar neķidātajiem liemeņiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā.

3. Attiecībā uz saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem, kas nokauti izcelsmes saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma III sadaļas 3. punktu, 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā sertifikāta vietā aizpilda sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma III daļā sniegto veselības sertifikāta paraugu un nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā.

4. Attiecībā uz saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem, kas nokauti izcelsmes saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma III sadaļas 3. punkta a) apakšpunktu:

a)	šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā sertifikāta vietā aizpilda sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma IV daļā sniegto veselības sertifikāta paraugu un nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā;

b)	oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda, vai darbinieki, kas veic kaušanu un atasiņošanu, pienācīgi pilda savus uzdevumus.

5. Atkāpjoties no 5. panta 4. punkta, dalībvalstis var atļaut saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku nokaušanu līdz 28 dienām no 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā veselības sertifikāta izdošanas dienas, ja:

a)	ražotājs tikai mazos daudzumos tieši piegādā saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētājus; un

b)	katrā izcelsmes saimniecībā gadā nokauj ne vairāk kā 50 dzīvniekus.

7. pants

Kritēriji un nosacījumi pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanai oficiālā veterinārārsta atbildībā, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā

1. Pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, var veikt oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā, ievērojot šīs regulas II pielikuma II nodaļas prasības, ja ir izpildīti šādi kritēriji un nosacījumi:

kaušanas vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes darbības veic mazjaudas kautuvē vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, kas nokauj vai apstrādā:

i)	mazāk nekā 1 000 nosacīto liellopu vienību gadā; vai

ii)	mazāk nekā 150 000 mājputnu, zaķveidīgo un mazo savvaļas medījamo dzīvnieku gadā;

kompetentā iestāde var paaugstināt a) apakšpunktā noteiktos sliekšņus, nodrošinot, ka atkāpi piemēro vismazākajās kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kas atbilst mazjaudas kautuves vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma definīcijai, un ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu kopējā gada produkcija nepārsniedz 5 % no kopējā dalībvalstī saražotā svaigas gaļas daudzuma šādās kategorijās:

i)	attiecīgā suga;

ii)	visi nagaiņi kopā;

iii)	visi mājputni kopā; vai

iv)	visi putni un zaķveidīgie kopā;

šādā gadījumā kompetentās iestādes paziņo par šo atkāpi un pierādījumiem, kas to pamato, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (12) paredzēto procedūru;

c)	attiecīgajam uzņēmumam ir pietiekami daudz telpu, kur uzglabāt gaļu, kurai konstatētas anomālijas, atsevišķi no pārējās gaļas, līdz oficiālais veterinārārsts personīgi var pārbaudīt gaļu, kurai konstatētas anomālijas;

d)	oficiālais veterinārārsts apmeklē uzņēmumu vismaz reizi dienā, tostarp regulāri kaušanas darbību laikā;

kompetentā iestāde ir noteikusi procedūru oficiālo palīgu darba regulārai novērtēšanai šajos uzņēmumos, kas ietver:

i)	individuālā darba pārraudzību;

ii)	dokumentācijas verifikāciju attiecībā uz veterinārās ekspertīzes konstatējumiem un salīdzinājumu ar attiecīgajiem liemeņiem;

iii)	liemeņu pārbaudes glabāšanas telpā;

kompetentā iestāde ir veikusi riska analīzi, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

i)	stundā vai dienā nokauto vai apstrādāto dzīvnieku skaits;

ii)	nokauto vai apstrādāto dzīvnieku suga un klase;

iii)	uzņēmuma jauda;

iv)	iepriekšējo kaušanas vai apstrādes darbību kvalitāte;

v)	tādu papildu pasākumu efektivitāte pārtikas apritē, kas veikti, lai garantētu pārtikas nekaitīgumu attiecībā uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem;

vi)	riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) procedūru efektivitāte;

vii)	revīzijas dokumentācija;

viii)

kompetentās iestādes iepriekšējā dokumentācija par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā izmanto Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā noteiktās konversijas likmes. Tomēr attiecībā uz aitām, kazām un nelieliem briežu dzimtas dzīvniekiem (dzīvsvarā līdz 100 kg), izmanto konversijas likmi 0,05 nosacītās liellopu vienības un attiecībā uz citiem lieliem medījamiem dzīvniekiem izmanto konversijas likmi 0,2 nosacītās liellopu vienības.

8. pants

Pēckaušanas veterinārā ekspertīze, ko veic oficiālais veterinārārsts

Oficiālais veterinārārsts veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi šādos gadījumos:

a)	dzīvniekiem, ko nokauj ārkārtas kaušanā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļā;

b)	dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ir tādā stāvoklī, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību;

c)	liellopiem no ganāmpulkiem, kas nav deklarēti kā oficiāli brīvi no tuberkulozes;

d)	liellopiem, aitām un kazām no ganāmpulkiem, kas nav deklarēti kā oficiāli brīvi no brucelozes;

tādu slimību uzliesmojuma gadījumā, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi. Tas attiecas uz dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgi pret konkrēto attiecīgo slimību un kas ir no konkrēta reģiona, kā definēts Padomes Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta p) apakšpunktā;

f)	ja vajadzīgas stingrākas kontroles, lai ņemtu vērā no jauna radušās slimības vai konkrētas slimības, kas iekļautas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sarakstā;

g)	ja piemēro atkāpi attiecībā uz pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laiku saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 13. pantu.

9. pants

Kritēriji un nosacījumi revīzijas darbību veikšanai kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos

Oficiālie palīgi oficiālā veterinārārsta atbildībā kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos var veikt Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minētās revīzijas darbības tikai attiecībā uz informācijas vākšanu par labu higiēnas praksi un HACCP procedūrām, ievērojot šīs regulas II pielikuma II nodaļas prasības.

10. pants

Kritēriji un nosacījumi oficiālo kontroļu, tostarp revīzijas darbību, veikšanai gaļas sadalīšanas uzņēmumos

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām, oficiālās kontroles, tostarp revīzijas darbības, kas minētas 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā, gaļas sadalīšanas uzņēmumos var veikt arī citi kompetento iestāžu norīkoti darbinieki, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes regulāri pārbauda šo darbinieku darbu. Šīs darbības var veikt, ievērojot šīs regulas II pielikuma III nodaļas prasības.

11. pants

Oficiālās kontroles attiecībā uz ķemmīšgliemenēm un tādiem jūras vēderkājiem un jūras gurķiem, kuri nav filtrētāji, un ko ievāc ražošanas teritorijās, kuras nav klasificētas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punktu

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punkta, attiecībā uz ķemmīšgliemeņu un tādu jūras vēderkāju un jūras gurķu, kuri nav filtrētāji, ievākšanu ražošanas un pārvietošanas teritorijas nav jāklasificē, ja kompetentās iestādes veic šo dzīvnieku oficiālās kontroles zivju izsolēs, nosūtīšanas centros un apstrādes uzņēmumos.

Šajās oficiālajās kontrolēs verificē atbilstību:

a)	sanitārajiem standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļā;

b)	minētās sadaļas IX nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz ķemmīšgliemenēm un tādiem jūras vēderkājiem un jūras gurķiem, kuri nav filtrētāji, un ko ievāc ārpus klasificētajām ražošanas teritorijām.

12. pants

Konkrētas atkāpes attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus, Lagopus lagopus un Lagopus mutus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 7. punkta h) apakšpunktu

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 7. punkta h) apakšpunktu Zviedrija un Somija šīs regulas I pielikuma sarakstā norādītajās minēto dalībvalstu teritorijās attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus (ziemeļbrieži) var piešķirt šādas konkrētas atkāpes no prasībām par oficiālajām kontrolēm, kas noteiktas minētās regulas 18. pantā, neietekmējot minētās regulas mērķu sasniegšanu:

a)	atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punkta, oficiālās kontroles nav jāveic gaļai, kas iegūta no Rangifer tarandus tarandus, ja ražotājs to mazos daudzumos tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētājus;

b)	atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta, pirmskaušanas apskate nav obligāti jāveic klaiņojošiem ziemeļbriežiem, kas nokauti atsevišķos gadījumos no 1. maija līdz 30. septembrim;

atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, kautuvju darbinieki, kas saņēmuši šim uzdevumam atbilstošu apmācību saskaņā ar 14. pantu, var pārbaudīt:

i)	vēdera dobuma iekšējos orgānus, izņemot aknas un nieres;

ii)	dzimumorgānus;

iii)

tesmeni.

2. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punkta, oficiālās kontroles nav jāveic gaļai, kas iegūta no Lagopus lagopus un Lagopus mutus (rubeņi), ja šie putni ziemas medību sezonā ir nogalināti ar slazdiem Zviedrijā Norbotenas, Vesterbotenas un Jemtlandes lēnē un Dālarnas lēnes Elvdālenas komūnā.

13. pants

Konkrētas minimālās prasības, ko piemēro oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajiem palīgiem un kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem

1. Oficiālie veterinārārsti, kas veic Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzētos uzdevumus, atbilst šīs regulas II pielikuma I nodaļā noteiktajām konkrētajām minimālajām prasībām.

Atkāpjoties no II pielikuma I nodaļas 1. līdz 6. punkta noteikumiem, dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz:

a)	oficiālajiem veterinārārstiem, kas strādā nepilnu slodzi un ir atbildīgi par mazo uzņēmumu inspicēšanu vai tikai par oficiālo kontroļu veikšanu primārajā ražošanā, jo īpaši par kontrolēm piena ražošanas saimniecībās un pirmskaušanas apskati ārpus kautuvēm; un

b)	veterinārmedicīnas studentiem, kas sekmīgi nokārtojuši eksāmenus II pielikuma I nodaļas 3. punktā minētajos priekšmetos un īslaicīgi strādā kautuvē oficiālā veterinārārsta klātbūtnē.

2. Veterinārārstiem, kas iecelti par oficiālajiem veterinārārstiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir atbilstošas zināšanas šīs regulas II pielikuma I nodaļas 3. punktā minētajos priekšmetos. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka šīs zināšanas tiek iegūtas tālākapmācībā.

3. Oficiālie palīgi, kas veic Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzētos uzdevumus, atbilst šīs regulas II pielikuma II nodaļā noteiktajām konkrētajām minimālajām prasībām.

4. Kompetento iestāžu norīkotie darbinieki, kas veic Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzētos uzdevumus, atbilst šīs regulas II pielikuma III nodaļā noteiktajām konkrētajām minimālajām prasībām.

14. pants

Minimālās apmācības prasības, ko piemēro kautuvju darbiniekiem

Kautuvju darbiniekus, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 3. punktu palīdz veikt ar oficiālajām kontrolēm un citām kontroles darbībām saistītus uzdevumus, apmāca atbilstoši kompetento iestāžu prasībām. Viņi ievēro arī minimālās apmācības prasības, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma II nodaļā, ciktāl tās attiecas uz viņu palīguzdevumiem.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 8. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(5) Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(9) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).

(10) Komisijas 2019. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2019/628 par konkrētu dzīvnieku un preču oficiālo sertifikātu paraugiem un ar ko attiecībā uz minētajiem sertifikātu paraugiem groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 (skatīt šā Oficiāla Vēstneša 101. lpp.).

(11) Komisijas 2019. gada 15. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/627, ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 51. lpp).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

KONKRĒTAS ATKĀPES ATTIECĪBĀ UZ ZIEMEĻBRIEŽU (RANGIFER TARANDUS TARANDUS) GAĻAS PĀRBAUDI

12. panta 1. punktā minētās konkrētās atkāpes piemēro tikai šādos apgabalos:

Zviedrijā:

i)	Norbotenas lēne,

ii)	Vesterbotenas lēne,

iii)	Jemtlandes lēne,

iv)	Vesternorlandes lēne,

v)	Elvdālenas komūna Dālarnas lēnē,

vi)	Nūrdanstīgas, Hudiksvallas un Sēderhamnas komūna Jēvleborjas lēnē;

Somijā, kā atļauts 2014. gada 31. decembrī:

i)	Lapzemes reģions, izņemot Kemi, Keminmā un Tornio pašvaldību,

ii)

Ziemeļpohjanmā un Kainū reģionā:

—	Kūsamo, Taivalkoski, Pudasjervi, Suomusalmi un Hirinsalmi pašvaldība,

—	Oulu pašvaldībā: bijušās Iliī pašvaldības teritorija un teritorija uz ziemeļiem no Kīminkijoki upes bijušajā Ilikīminki pašvaldībā,

—	Ī pašvaldībā: bijušās Kuivaniemi pašvaldības teritorija,

—	Puolankas un Utajervi pašvaldībā: teritorijas uz ziemeļiem no Kīminkijoki upes un reģionālā ceļa Nr. 891 (Hirinsalmi-Puolanka).

II PIELIKUMS

KONKRĒTAS MINIMĀLĀS PRASĪBAS OFICIĀLAJIEM VETERINĀRĀRSTIEM, OFICIĀLAJIEM PALĪGIEM UN KOMPETENTO IESTĀŽU NORĪKOTAJIEM DARBINIEKIEM

I NODAĻA

OFICIĀLIE VETERINĀRĀRSTI

Kompetentās iestādes var iecelt par oficiālajiem veterinārārstiem vienīgi veterinārārstus, kas nokārtojuši pārbaudi, kura atbilst 3. punktā noteiktajām prasībām.

Kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi pārbaužu organizēšanai kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumu uz oficiālā veterinārārsta vietu.

Pārbaudei, kas mērķtiecīgi orientēta atbilstoši oficiālā veterinārārsta uzdevumiem un iepriekšējai pieredzei un kvalifikācijai, vienlaikus izvairoties no tādu zināšanu un prasmju atkārtotas pārbaudes, kuras veterinārārstam vajadzīgas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (1) 38. panta 3. punktu, ir jāapliecina viņa zināšanas par šādiem jautājumiem:

a)	valsts un Savienības tiesību akti par cilvēka veselību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un farmaceitiskām vielām;

b)	kopējās lauksaimniecības politikas principi, tirgus pasākumi, eksporta kompensācijas un krāpšanas atklāšana, ietverot pasaules kontekstu: Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgums par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, Codex Alimentarius, Pasaules dzīvnieku veselības organizācija;

c)	pamatzināšanas pārtikas pārstrādes un pārtikas tehnoloģijas jomā;

d)	labas ražošanas prakses un kvalitātes pārvaldības principi, koncepcijas un metodes;

e)	kvalitātes pārvaldība pirms ražas novākšanas (laba lauksaimniecības prakse);

f)	pārtikas higiēnas veicināšana un izmantošana, ar pārtiku saistīts nekaitīgums (laba higiēnas prakse);

g)	riska analīzes principi, koncepcijas un metodes;

h)	HACCP principi, koncepcijas un metodes, HACCP izmantošana visā pārtikas ražošanas ķēdē;

i)	revīzija un atbilstības pārbaude a) līdz h) punktā noteiktajām prasībām;

j)	ar cilvēka veselību saistīta pārtikas izraisīta apdraudējuma novēršana un kontrole;

k)	infekcijas un intoksikācijas populācijas dinamika;

l)	diagnostiskā epidemioloģija;

m)	monitoringa un uzraudzības sistēmas;

n)	mūsdienu testēšanas metožu principi un diagnostikas pielietojums;

o)	informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kas nepieciešamas kā darba instrumenti;

p)	biostatistikas datu apstrāde un pielietojums;

q)	pētījumi par pārtikas izraisītu slimību uzliesmojumiem cilvēku vidū;

r)	būtiski aspekti attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE);

s)	dzīvnieku labturība ražošanas, transportēšanas un kaušanas līmenī;

t)	vidiski jautājumi, kas saistīti ar pārtikas ražošanu (ieskaitot atkritumu apsaimniekošanu);

u)	piesardzības princips un patērētāju intereses;

v)	ražošanas ķēdē strādājošo darbinieku apmācības principi;

w)	veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem;

x)	krāpšanas aspekti.

Kandidāti nepieciešamās zināšanas var iegūt veterinārās pamatapmācības laikā vai arī pēc veterinārārsta kvalifikācijas iegūšanas īstenotās apmācībās vai profesionālajā darbībā.

Ja kompetentās iestādes pārliecinās, ka kandidāts visas nepieciešamās zināšanas apguvis akadēmiskā grāda iegūšanas gaitā vai tālākizglītībā, iegūstot pēcdiploma kvalifikāciju, profesionālo pieredzi vai citu kvalifikāciju, tās prasību par pārbaudi var atcelt. Ja kandidāts nepieciešamās zināšanas apguvis daļēji, kompetentās iestādes noorganizē pārbaudes, kuras atšķiras no 2. punktā minētajām un kurās ņemta vērā kandidāta iepriekšējā pieredze.

Oficiālajam veterinārārstam jāspēj sadarboties starpnozaru līmenī.

Ikvienam oficiālajam veterinārārstam pirms patstāvīga darba sākšanas ir jāpiedalās praktiskā apmācībā pārbaudes laikā, kas ilgst vismaz 200 stundas. Pārbaudes laikā var ieskaitīt atbilstošu apmācību, kas notikusi veterinārmedicīnas studiju gaitā. Šajā laikā pārbaudāmajam jāstrādā amatā esoša oficiālā veterinārārsta uzraudzībā kautuvēs, gaļas sadalīšanas uzņēmumos un saimniecībās. Apmācībai jāattiecas uz labas higiēnas prakses revīzijām un jo īpaši procedūrām, kam pamatā ir HACCP principi.

Oficiālajam veterinārārstam ir pastāvīgi jāatjaunina zināšanas un jābūt informētam par jaunāko notikumu gaitu 3. punktā minētajās jomās, regulāri iesaistoties tālākizglītības pasākumos un lasot profesionālo literatūru. Oficiālajam veterinārārstam, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējos tālākizglītības pasākumos.

Kad profesionāļi veic pārrobežu darbību vai vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, uz oficiālo veterinārārstu pārbaudēm attiecas savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā pārbaudēm jāattiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ir būtiski cilvēka veselībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai nodarbinātības dalībvalstīs, bet nav ietverti izcelsmes dalībvalsts pārbaudēs.

II NODAĻA

OFICIĀLAIS PALĪGS

Oficiālā palīga funkcijas ir atļauts veikt vienīgi personām, kas ir apmācītas un nokārtojušas pārbaudi saskaņā ar 5. punktā norādītajām prasībām.

Kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi 1. punktā minēto pārbaužu organizēšanai. Lai kandidāti būtu tiesīgi šīs pārbaudes kārtot, viņiem jāpierāda, ka viņi ir saņēmuši:

a)	vismaz 500 stundu ilgu apmācību, kurā ietilpst vismaz 400 stundas ilga praktiskā apmācība, kas attiecas uz 5. punktā norādītajām jomām; un

b)	jebkuru papildu apmācību, kas nepieciešama, lai oficiālie palīgi varētu kompetenti pildīt savus pienākumus.

Praktiskajai apmācībai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, jānotiek kautuvēs, medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos un/vai gaļas sadalīšanas uzņēmumos oficiālā veterinārārsta uzraudzībā.

Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas galvenokārt uz sarkano gaļu vai mājputnu gaļu. Tomēr personām, kas tiek apmācītas attiecībā uz vienu no šīm abām kategorijām un pārbaudi nokārto, vajadzīga tikai saīsināta apmācība, lai nokārtotu pārbaudi par otru kategoriju. Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas uz savvaļas medījamiem dzīvniekiem, saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem un attiecīgā gadījumā zaķveidīgo kārtu.

Oficiālo palīgu apmācībai jāattiecas uz šādiem jautājumiem, un pārbaudēm jāapliecina zināšanas par tiem:

attiecībā uz saimniecībām:

teorētiskajā daļā:

—	pamatzināšanas par lauksaimniecības nozares organizāciju, ražošanas metodēm, kā arī starptautiskās tirdzniecības standartiem, kuri attiecas uz dzīvniekiem,

—	labas lopkopības prakse,

—	pamatzināšanas par slimībām, jo īpaši par vīrusu, baktēriju un parazītu ierosinātām zoonozēm,

—	slimību monitorings, zāļu un vakcīnu izmantošana, atlieku noteikšanas testi,

—	higiēna un veterinārā ekspertīze,

—	dzīvnieku labturība saimniecībā un transportēšanas laikā,

—	vidiskās prasības – ēkās, saimniecībās un vispār,

—	attiecīgie tiesību akti, noteikumi un administratīvie akti,

—	patērētāju intereses un kvalitātes kontrole;

ii)

praktiskajā daļā:

—	dažāda veida saimniecību apmeklēšana un dažādu audzēšanas metožu izmantošana,

—	ražošanas uzņēmumu apmeklēšana,

—	dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas novērošana,

—	laboratorijas darbi,

—	veterinārās pārbaudes,

—	dokumentācija;

attiecībā uz kautuvēm, medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumiem un gaļas sadalīšanas uzņēmumiem:

teorētiskajā daļā:

—	pamatzināšanas par gaļas nozares organizāciju, ražošanas metodēm, kā arī starptautiskās tirdzniecības standartiem, kuri attiecas uz pārtiku un kaušanas un gaļas sadalīšanas tehnoloģijām,

—	pamatzināšanas par higiēnu un labu higiēnas praksi, jo īpaši ražošanas higiēnu, kaušanas, gaļas sadalīšanas un uzglabāšanas higiēnu, kā arī higiēnu darbā,

—	pamatzināšanas par HACCP un HACCP procedūru revīziju,

—	dzīvnieku labturība, izkraujot tos pēc transportēšanas, un kautuvē,

—	pamatzināšanas nokautu dzīvnieku anatomijā un fizioloģijā,

—	pamatzināšanas nokautu dzīvnieku patoloģijā,

—	pamatzināšanas nokautu dzīvnieku patoloģiskajā anatomijā,

—	attiecīgas zināšanas par TSE un citām nozīmīgām zoonozēm un zoonožu ierosinātājiem, kā arī nozīmīgām dzīvnieku slimībām,

—	zināšanas par kaušanas, kā arī svaigas gaļas veterinārās ekspertīzes, sagatavošanas, iesaiņošanas, iepakošanas un pārvadāšanas metodēm un procedūrām,

—	pamatzināšanas mikrobioloģijā,

—	pirmskaušanas apskate,

—	paraugu ņemšana un analīzes uz Trichinella noteikšanu,

—	pēckaušanas veterinārā ekspertīze,

—	administratīvie uzdevumi,

—	zināšanas par attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvajiem aktiem,

—	paraugu ņemšanas procedūra,

—	krāpšanas aspekti;

ii)

praktiskajā daļā:

—	dzīvnieku identifikācija,

—	vecuma pārbaudes,

—	nokautu dzīvnieku apskate un novērtēšana,

—	pirmskaušanas apskate kautuvē,

—	pēckaušanas veterinārā ekspertīze kautuvē vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā,

—	paraugu ņemšana un analīzes uz Trichinella noteikšanu,

—	dzīvnieka sugas noteikšana, pārbaudot tipiskās dzīvnieka ķermeņa daļas,

—	nokautu dzīvnieku tādu ķermeņa daļu identificēšana un atzinumu sniegšana par tām, kurās notikušas izmaiņas,

—	higiēnas kontrole, ieskaitot labas higiēnas prakses un HACCP procedūru revīziju,

—	pirmskaušanas apskašu rezultātu reģistrēšana,

—	paraugu ņemšana,

—	gaļas izsekojamība,

—	dokumentācija, piemēram, pārtikas aprites informācijas novērtēšana un reģistrēto datu lasīšana.

Kompetentās iestādes var nolemt samazināt apmācību un testēšanu attiecībā uz:

a)	teorētisko daļu, ja oficiālais palīgs apliecina pietiekamu izglītību konkrētos punktos, kas norādīti šīs nodaļas 5. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai b) apakšpunkta i) punktā;

b)	praktisko daļu, ja oficiālais palīgs apliecina pietiekamu darba pieredzi konkrētos punktos, kas norādīti šīs nodaļas 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktā vai b) apakšpunkta ii) punktā.

Oficiālajam palīgam jāspēj sadarboties starpnozaru līmenī.

Oficiālajiem palīgiem ir pastāvīgi jāatjaunina zināšanas un jābūt informētiem par jaunāko notikumu gaitu, regulāri iesaistoties tālākizglītības pasākumos un lasot profesionālo literatūru. Oficiālajam palīgam, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējos tālākapmācības pasākumos.

Ja oficiālie palīgi veic vienīgi paraugu ņemšanu un analīzes saistībā ar Trichinella pārbaudēm un mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm ir tikai jānodrošina, lai viņi saņemtu šādiem uzdevumiem atbilstošu apmācību.

10.

Kad profesionāļi veic pārrobežu darbību vai vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, uz oficiālo palīgu pārbaudēm attiecas savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā pārbaudēm jāattiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ir būtiski cilvēka veselībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai nodarbinātības dalībvalstīs, bet nav ietverti izcelsmes dalībvalsts pārbaudēs.

III NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU NORĪKOTIE DARBINIEKI

Kompetentās iestādes var iecelt vienīgi darbiniekus, kas ir apmācīti un nokārtojuši pārbaudi saskaņā ar šīs nodaļas 5. punktā norādītajām prasībām.

Kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi 1. punktā minētās pārbaudes organizēšanai. Lai kandidāti būtu tiesīgi šo pārbaudi kārtot, viņiem jāpierāda, ka viņi ir saņēmuši:

a)	vismaz 500 stundu ilgu apmācību, kurā ietilpst vismaz 400 stundas ilga praktiskā apmācība, kas attiecas uz 5. punktā norādītajām jomām, un

b)	jebkuru papildu apmācību, kas nepieciešama, lai kompetento iestāžu norīkotie darbinieki varētu kompetenti pildīt savus pienākumus.

Praktiskajai apmācībai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, jānotiek gaļas sadalīšanas uzņēmumos oficiālā veterinārārsta uzraudzībā.

Kompetento iestāžu norīkoto darbinieku apmācībā jāiekļauj šādi jautājumi attiecībā uz gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, un pārbaudēm jāapliecina zināšanas par tiem:

teorētiskajā daļā:

—	pamatzināšanas par gaļas nozares organizāciju, ražošanas metodēm, kā arī starptautiskās tirdzniecības standartiem, kuri attiecas uz pārtiku un gaļas sadalīšanas tehnoloģijām,

—	ļoti labas zināšanas par higiēnu un labu higiēnas praksi, jo īpaši ražošanas higiēnu, gaļas sadalīšanas un uzglabāšanas higiēnu, kā arī higiēnu darbā,

—	ļoti labas zināšanas par HACCP un HACCP procedūru revīziju,

—	attiecīgas zināšanas par TSE un citām nozīmīgām zoonozēm un zoonožu ierosinātājiem,

—	zināšanas par svaigas gaļas sagatavošanas, iesaiņošanas, iepakošanas un pārvadāšanas metodēm un procedūrām,

—	pamatzināšanas mikrobioloģijā,

—	administratīvie uzdevumi,

—	zināšanas par attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvajiem aktiem,

—	paraugu ņemšanas procedūra,

—	krāpšanas aspekti;

ii)

praktiskajā daļā:

—	nokautu dzīvnieku apskate un novērtēšana,

—	higiēnas kontrole, ieskaitot labas higiēnas prakses un HACCP procedūru revīziju,

—	paraugu ņemšana,

—	gaļas izsekojamība,

—	dokumentācija.

Kompetentās iestādes var nolemt samazināt apmācību un testēšanu attiecībā uz:

a)	teorētisko daļu, ja kompetento iestāžu norīkotais darbinieks apliecina pietiekamu izglītību konkrētos punktos, kas norādīti šīs nodaļas 5. punkta i) apakšpunktā;

b)	praktisko daļu, ja kompetento iestāžu norīkotais darbinieks apliecina pietiekamu darba pieredzi konkrētos punktos, kas norādīti šīs nodaļas 5. punkta ii) apakšpunktā.

Kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem jāspēj sadarboties starpnozaru līmenī.

Kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem ir pastāvīgi jāatjaunina zināšanas un jābūt informētiem par jaunāko notikumu gaitu, regulāri iesaistoties tālākizglītības pasākumos un lasot profesionālo literatūru. Kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējos tālākapmācības pasākumos.

Kad profesionāļi veic pārrobežu darbību vai vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, uz kompetento iestāžu norīkoto darbinieku pārbaudēm attiecas savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā pārbaudēm jāattiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ir būtiski cilvēka veselībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai nodarbinātības dalībvalstīs, bet nav ietverti izcelsmes dalībvalsts pārbaudēs.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

17.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/626

(2019. gada 5. marts)

par trešo valstu vai to reģionu sarakstiem, no kuriem atļauts ievest Eiropas Savienībā lietošanai pārtikā paredzētus konkrētus dzīvniekus un preces, un ar ko attiecībā uz šiem sarakstiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/759

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

pēc apspriešanās ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgo komiteju,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēti noteikumi par dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanu, lai pārbaudītu atbilstību Savienības tiesību aktiem tādā jomā kā pārtikas nekaitīgums visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Jo īpaši tajā ir paredzēts, ka konkrētus dzīvniekus un preces Savienībā ieved tikai no tādas trešās valsts vai tās reģiona, kas iekļauts Komisijas īpaši šim nolūkam izstrādātā sarakstā.

(2)

Attiecībā uz nosacījumiem par lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai to reģioniem ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/625 (2) papildina Regulu (ES) 2017/625, lai nodrošinātu, ka minētie nosacījumi atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos noteikumos (pārtikas nekaitīgums) vai prasībām, kas atzītas par vismaz līdzvērtīgām. Šie nosacījumi ietver lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku un preču identifikāciju, uz ko attiecas prasība par ievešanu no trešās valsts vai tās reģiona, kas iekļauts sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(3)

Saraksti ar trešām valstīm vai to reģioniem, no kuriem atļauta lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešana Savienībā, ir izveidoti, lai nodrošinātu atbilstību pārtikas nekaitīguma prasībām saskaņā ar 11. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 854/2004 (3), kuru atcels no 2019. gada 14. decembra ar Regulu (ES) 2017/625, un dzīvnieku veselības prasībām saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/99/EK (4) 8. panta 1. punktu. Ja tika uzskatīts par nepieciešamu ievērot atbilstību cilvēku un dzīvnieku veselības prasībām, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 (5), Komisijas Regulu (ES) Nr. 206/2010 (6), Komisijas Regulu (EK) Nr. 119/2009 (7), Komisijas Lēmumu Nr. 2007/777/EK (8), Komisijas Lēmumu Nr. 2003/779/EK (9) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 605/2010 (10) tika izveidoti vienoti saraksti, kas attiecās uz abiem aspektiem.

(4)

Papildu saraksti ar trešām valstīm vai to reģioniem, no kuriem atļauts ievest Savienībā gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus tikai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, ir noteikti Komisijas Lēmumā 2006/766/EK (11), kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 1. punktu.

(5)

Tā kā Regulu (EK) Nr. 854/2004 no 2019. gada 14. decembra atceļ ar Regulu (ES) 2017/625 un lai nodrošinātu vienu vienotu tiesību aktu, kurā apkopotas visas trešās valstis vai to reģioni, kas jāuzskaita, lai ievestu no tiem konkrētus dzīvniekus un preces Savienības tirgū, no pārtikas un pārtikas nekaitīguma viedokļa ir lietderīgi šajā Regulā noteikt šo dzīvnieku un preču sarakstus.

(6)

Tā kā notiek diskusijas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (12) īstenošanu attiecībā uz prasībām par trešo valstu vai to reģionu uzskaitīšanu, lai Savienībā ievestu no tiem konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, ir lietderīgi arī iesniegt sarakstus par šiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, nosakot savstarpējas atsauces uz esošajiem sarakstiem dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, lai novērstu sarakstu dublēšanos. Šie saraksti ir sagatavoti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 854/2004 un Direktīvu 2002/99/EK, pēc attiecīgo trešo valstu pieprasījuma. Lai trešo valstu kompetentās iestādes tiktu iekļautas šajos sarakstos, tās sniedza pienācīgas garantijas, jo īpaši attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem un trešo valstu kompetento iestāžu organizāciju. Tādēļ nav nepieciešams atkārtoti novērtēt atbilstību šiem nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

(7)

Regulas (ES) 2017/625 piemērošanas nolūkā ir lietderīgi uzturēt kopīgus sarakstus, kas saistīti ar pārtiku un pārtikas nekaitīgumu, kopā ar esošajiem sarakstiem, kuri noteikti dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, un īstenot saskaņotu pieeju, uzskaitot trešās valstis un to reģionus tikai tad, ja atliekvielu kontroles programma ir apstiprināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (13).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (14) nosaka prasības tirgus dalībniekiem, kas importē dzīvnieku izcelsmes produktus un saliktos produktus. Jo īpaši tā paredz, ka tirgus dalībniekiem, kas importē dzīvnieku izcelsmes produktus no trešām valstīm vai to reģioniem, jānodrošina, ka attiecīgā nosūtīšanas ārpuskopienas valsts atrodas sarakstā, kurā norādītas ārpuskopienas valstis, no kurām ir atļauts attiecīgo produktu imports.

(9)	Pārejas pasākumi, kas paredz atkāpes no ievešanas nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 853/2004 un piemērojami konkrētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ir paredzēti Komisijas Regulā (ES) 2017/185 (15) un ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

(10)

Tādēļ trešo valstu vai to reģionu papildu saraksti ir jāizveido vēlākais līdz Regulā (ES) 2017/185 noteikto pārejas posma pasākumu termiņa beigām, lai netiktu pārtraukta minēto dzīvnieku izcelsmes sūtījumu ievešana Savienībā. Saraksti būtu jāizveido jo īpaši attiecībā uz kausētiem dzīvnieku taukiem un dradžiem, rāpuļu gaļu, kukaiņiem un zarnām.

(11)	Pārtikai, kas sastāv, ir izdalīta vai ražota no kukaiņiem vai to daļām, tostarp dzīviem kukaiņiem, piemēro noteikumus par jaunu pārtikas produktu apstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 (16). Ir lietderīgi izveidot sarakstu šīm produktu grupām.

(12)

Ir jāizveido tādu dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts līdz Regulā (ES) 2017/185 noteikto pārejas posma pasākumu termiņa beigām, kas nav produkti, kuriem šajā regulā ir izveidoti īpaši saraksti, lai neapdraudētu to pašreiz importēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kas ir būtiski Eiropas pārtikas nozares uzņēmumiem.

(13)

Regulā (ES) 2017/185 noteiktie pārejas pasākumi attiecībā uz konkrētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un saliktiem produktiem tika ieviesti, jo tie rada nelielu apdraudējumu cilvēku veselībai tāpēc, ka patērētie daudzumi ir ļoti mazi vai arī produktu ražošana lielā mērā izslēdz cilvēka veselības apdraudējumu. Tādēļ ir nesamērīgi pieprasīt no trešām valstīm visus pierādījumus un garantijas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 127. panta 3. punktu un Deleģētās regulas (ES) 2019/625 4. pantu.

(14)	Saraksti ir jānosaka šajā regulā un jāsvītro no Īstenošanas regulas (ES) 2016/759 un Lēmuma 2006/766/EK. Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Īstenošanas regula (ES) 2016/759 un jāatceļ Lēmums 2006/766/EK.

(15)	Tā kā Regulu (ES) 2017/625 piemēro no 2019. gada 14. decembra, arī šī regula ir jāpiemēro no minētā datuma.

(16)

Trešo valstu vai to reģionu saraksti, no kuriem, pamatojoties uz to dzīvnieku veselības statusu, atļauts ievest Savienībā lietošanai pārtikā zarnu sūtījumus, tiks noteikti tikai no 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429. Ir lietderīgi noteikt, ka to trešo valstu vai trešo valstu reģionu sarakstus, no kuriem atļauts ievest Savienībā lietošanai pārtikā zarnu sūtījumus, piemēro tikai no tā paša datuma. Tādēļ pārejas pasākumi, ar ko paredz atkāpes attiecībā no sabiedrības veselības prasībām attiecībā uz zarnu sūtījumu ievešanu Savienībā, būtu jāpagarina līdz 2021. gada 20. aprīlim.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula attiecas uz to trešo valstu vai trešo valstu reģionu sarakstiem, no kuriem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta a) apakšpunktu pārtikas nekaitīguma apsvērumu dēļ ir atļauts ievest Savienībā konkrētus dzīvniekus un preces, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“svaiga gaļa” ir svaiga gaļa, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.10. punktā;

2)	“gaļas izstrādājumi” ir gaļas izstrādājumi, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.15. punktā;

3)	“gaļa” ir gaļa, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.1. punktā;

4)	“mājputni” ir mājputni, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.3. punktā;

5)	“medījamie dzīvnieki” ir medījamie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.5. punktā;

6)	“olas” ir olas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 5.1. punktā;

7)	“olu produkti” ir olu produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.3. punktā;

8)	“gaļas produkti” ir gaļas produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.1. punktā;

9)	“apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas” ir apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.9. punktā;

10)	“gliemenes” ir gliemenes, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.1. punktā;

11)	“zvejniecības produkti” ir zvejniecības produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā;

12)	“svaigpiens” ir svaigpiens, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 4.1. punktā;

13)	“piena produkti” ir piena produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.2. punktā;

14)	“jaunpiens” ir jaunpiens, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas 1. punktā;

15)	“produkti uz jaunpiena bāzes” ir produkti uz jaunpiena bāzes, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas 2. punktā;

16)	“varžu kājiņas” ir varžu kājiņas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 6.1. punktā;

17)	“gliemeži” ir gliemeži, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 6.2. punktā;

18)	“kausēti dzīvnieku tauki” ir kausēti dzīvnieku tauki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.5. punktā;

19)	“dradži” ir dradži, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.6. punktā;

20)	“želatīns” ir želatīns, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.7. punktā;

21)	“kolagēns” ir kolagēns, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.8. punktā;

22)	“medus” ir medus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (17) II pielikuma IX daļas 1. punktā;

23)	“biškopības produkti” ir biškopības produkti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IX daļas 2. punktā;

24)	“rāpuļu gaļa” ir rāpuļu gaļa, kā definēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 16. punktā;

25)	“kukaiņi” ir kukaiņi, kā definēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 17. punktā.

3. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā nagaiņu gaļu svaigā veidā un nagaiņu gaļas izstrādājumus

Lietošanai pārtikā paredzētu nagaiņu gaļas sūtījumus svaigā veidā un nagaiņu gaļas izstrādājumu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts ievest Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 206/2010 14. panta a) punktu.

4. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā mājputnu, skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļu, mājputnu gaļas izstrādājumus, olas un olu produktus

Lietošanai pārtikā paredzētu mājputnu, skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļas, mājputnu gaļas izstrādājumu, olu un olu produktu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts importēt Savienībā saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 798/2008 (18) 3. pantu.

5. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, konkrētu savvaļas sauszemes zīdītāju, kas nav nagaiņi un zaķu dzimtas dzīvnieki, un saimniecībās audzētu trušu gaļu

Lietošanai pārtikā paredzētu savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, konkrētu savvaļas sauszemes zīdītāju, kas nav nagaiņi un zaķu dzimtas dzīvnieki, un saimniecībās audzētu trušu gaļas sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts importēt Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 119/2009 3. pantu.

6. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas, kas nav apvalki

Lietošanai pārtikā paredzētu gaļas izstrādājumu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts importēt Savienībā saskaņā ar Lēmuma 2007/777/EK 3. panta b) punktu.

Tomēr lietošanai pārtikā paredzētu žāvētas liellopu gaļas ar garšvielām vai pasterizētu gaļas produktu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts importēt Savienībā saskaņā ar Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 3. daļu.

7. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā zarnas

Lietošanai pārtikā paredzētu zarnu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts importēt Savienībā saskaņā ar Lēmuma 2003/779/EK 1. pantu.

8. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā dzīvas, atdzesētas, saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus

Lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu, atdzesētu, saldētu vai pārstrādātu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kuri ir uzskaitīti I pielikumā. Tomēr ķemmīšgliemeņu slēdzējmuskuļu, izņemot akvakultūras dzīvnieku, kas pilnībā atdalīti no iekšējiem orgāniem un gonādām, atļauj ievest Savienībā arī no tām trešām valstīm, kas nav minētas šādā sarakstā.

9. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā zvejniecības produktus, kas nav minēti 8. pantā

Lietošanai pārtikā paredzētu zvejniecības produktu, kas nav minēti 8. pantā, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kuri ir uzskaitīti II pielikumā.

10. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā svaigpienu, jaunpienu, piena produktus un produktus uz jaunpiena bāzes

Lietošanai pārtikā paredzētu svaigpiena, jaunpiena, piena produktu un produktu uz jaunpiena bāzes sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem tos atļauts ievest Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 605/2010 2. pantu.

11. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā varžu kājiņas

Lietošanai pārtikā paredzētu varžu kājiņu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kuri ir uzskaitīti III pielikumā.

12. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā gliemežus, kas sagatavoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XI sadaļu

Lietošanai pārtikā paredzētu gliemežu, kas sagatavoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XI sadaļu, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kuri ir uzskaitīti šīs regulas III pielikumā.

13. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā kausētus dzīvnieku taukus un dradžus

Lietošanai pārtikā paredzētu kausētu dzīvnieku tauku un dradžu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem atļauts importēt gaļas izstrādājumus Savienībā saskaņā ar Lēmuma 2007/777/EK 3. panta b) punkta i) apakšpunktu.

14. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā želatīnu un kolagēnu

1. Lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un kolagēna, kas iegūts no liellopiem, aitām, kazām, cūkām un zirgu dzimtas dzīvniekiem, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir Dienvidkorejā, Malaizijā, Pakistānā vai Taivānā, vai trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem atļauts importēt Savienībā noteiktu nagaiņu sugu dzīvnieku svaigas gaļas izstrādājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 206/2010 14. panta a) punktu.

2. Tāda želatīna un kolagēna sūtījumus, kas iegūts no lietošanai pārtikā paredzētiem mājputniem, atļauts ievest Savienībā tikai tādos sūtījumos, kas ir no Taivānas vai no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas 1. slejā un no kuriem ir atļauts ievest attiecīgo sugu mājputnu gaļu, kā norādīts minētā pielikuma attiecīgajā daļā.

3. Lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un kolagēna, kas iegūts no zvejniecības produktiem, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tādos sūtījumos, kas ir no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir uzskaitīti II pielikumā.

4. Lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un kolagēna, kas iegūts no zaķu dzimtas dzīvniekiem un savvaļas sauszemes zīdītājiem, kuri nav lietošanai pārtikā paredzēti nagaiņi, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kas ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā.

15. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā izejvielas želatīna vai kalogēna ražošanai

1. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām un zirgu dzimtas dzīvniekiem, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem atļauts importēt Savienībā noteiktu nagaiņu sugu dzīvnieku svaigas gaļas izstrādājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 206/2010 14. panta a) punktu.

2. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem mājputniem, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja tie ir no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā un no kuriem ir atļauts ievest attiecīgo sugu mājputnu gaļu, kā norādīts minētā pielikuma attiecīgajā daļā.

3. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kas ir uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

4. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem zaķu dzimtas dzīvniekiem un savvaļas sauszemes zīdītājiem, kuri nav lietošanai pārtikā paredzēti nagaiņi, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kas ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā.

16. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā apstrādātas izejvielas želatīna un kalogēna ražošanai

1. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu apstrādātu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām un zirgu dzimtas dzīvniekiem, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir Dienvidkorejā, Malaizijā, Pakistānā vai Taivānā, vai trešās valstīs, kas ir uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā.

2. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu apstrādātu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem mājputniem, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir Taivānā vai trešās valstīs, kas ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā.

3. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu apstrādātu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kas ir uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

4. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu apstrādātu izejvielu sūtījumus, kas iegūtas no lietošanai pārtikā paredzētiem zaķu dzimtas dzīvniekiem un savvaļas sauszemes zīdītājiem, kuri nav lietošanai pārtikā paredzēti nagaiņi, sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, kas ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā.

5. Tādu želatīna un kolagēna ražošanai paredzētu apstrādātu izejvielu sūtījumus, kas minētas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV sadaļas I nodaļas 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, no kuriem ir atļauts ievest no minētajām precēm iegūtas izejvielas saskaņā ar šīs regulas 15. pantu.

17. pants

Trešo valstu saraksts, no kurām atļauts ievest Savienībā medu un citus biškopības produktus

Lietošanai pārtikā paredzēta medus un citu biškopības produktu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs, kas ir uzskaitītas Komisijas Lēmuma 2011/163/ES (19) pielikumā slejā “Valsts” un marķētas ar “X” slejā “Medus” minētajā pielikumā.

18. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā konkrētus augsti rafinētus produktus

Lietošanai pārtikā paredzētu augsti rafinētu hondroitīna sulfāta, hialuronskābes, citu hidrolizētu skrimšļa produktu, hitozāna, glikozamīna, himozīna, zivju līmes un aminoskābju sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos:

1)	attiecībā uz izejvielām, kas iegūtas no nagaiņiem – no trešām valstīm, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā, vai no Dienvidkorejas, Malaizijas, Pakistānas vai Taivānas;

2)	attiecībā uz izejvielām, kas iegūtas no zvejniecības produktiem – no visām trešām valstīm vai to reģioniem, kas uzskaitīti II pielikumā;

3)	attiecībā uz izejvielām, kas iegūtas no mājputniem – no trešām valstīm un/vai teritorijām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. ailē.

19. pants

Trešo valstu saraksts, no kurām atļauts ievest Savienībā rāpuļu gaļu

Lietošanai pārtikā paredzētas rāpuļu gaļas sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir Šveicē (20), Botsvānā, Vjetnamā, Dienvidāfrikā vai Zimbabvē.

20. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā kukaiņus

Lietošanai pārtikā paredzētu kukaiņu sūtījumus atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja šādas pārtikas izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos vai tā ir nosūtīta no trešām valstīm vai to reģioniem, no kuriem kukaiņi ir atļauti saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2283 un ir uzskaitīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470 (21).

21. pants

Trešo valstu vai to reģionu saraksts, no kuriem atļauts ievest Savienībā citus dzīvnieku izcelsmes produktus

Tādu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kas nav 3.–20. pantā uzskaitītie produkti, atļauts ievest Savienībā tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos:

1)	attiecībā uz produktiem, kas iegūti no nagaiņiem – no trešām valstīm, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā, vai no Dienvidkorejas, Malaizijas, Pakistānas vai Taivānas;

2)	attiecībā uz produktiem, kas iegūti no mājputniem – no trešām valstīm, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā, vai no Taivānas;

3)	attiecībā uz produktiem, kas iegūti no zvejniecības produktiem – no trešām valstīm vai to reģioniem, kas uzskaitīti II pielikumā;

4)	attiecībā uz produktiem, kas iegūti no zaķu dzimtas dzīvniekiem un savvaļas sauszemes zīdītājiem, kuri nav nagaiņi, – no trešām valstīm vai to reģioniem, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļas tabulas 1. slejā;

5)	attiecībā uz produktiem, kas iegūti no dažādu sugu dzīvniekiem, – no trešām valstīm vai to reģioniem, kas uzskaitīti šā panta 1. līdz 4. punktā attiecībā uz katru dzīvnieku izcelsmes produktu.

22. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/759 grozījums

Īstenošana regulu (ES) 2016/759 groza šādi:

1)	regulas 1. pantu svītro;

2)	regulas I pielikumu svītro.

23. pants

Atcelšana

Lēmumu 2006/766/EK atceļ. Atsauces uz Lēmumu 2006/766/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota šīs regulas IV pielikumā.

24. pants

Pārejas noteikumi

Līdz 2021. gada 20. aprīlim dalībvalstis turpina atļaut ievest to teritorijā lietošanai pārtikā paredzētu 7. pantā minētu zarnu sūtījumus no trešām valstīm vai to reģioniem, no kuriem Savienībā atļauts importēt šādus sūtījumus saskaņā ar Lēmuma 2003/779/EK 1. pantu.

25. pants

Stāšanā spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 5. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Komisijas 2019. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) 2019/625, ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 18. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).

(4) Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.).

(5) Komisijas 2016. gada 28. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/759, ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK (OV L 126, 14.5.2016., 13. lpp.).

(6) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2009. gada 9. februāra Regula (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.).

(8) Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(9) Komisijas 2003. gada 31. oktobra Lēmums 2003/779/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības un veterināro (veselības) sertifikāciju, ievedot dzīvnieku zarnas no trešām valstīm (OV L 285, 1.11.2003., 38. lpp.).

(10) Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regula (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).

(11) Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmums 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(13) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(15) Komisijas 2017. gada 2. februāra Regula (ES) 2017/185, ar ko nosaka pārejas pasākumus konkrētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 noteikumu piemērošanai (OV L 29, 3.2.2017., 21. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(18) Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

(19) Komisijas 2011. gada 16. marta Lēmums 2011/163/ES, ar ko apstiprina plānus, ko saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/23/EK 29. pantu iesniegušas trešās valstis (OV L 70, 17.3.2011., 40. lpp.).

(20) Saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

(21) Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2470, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).

I PIELIKUMS

TREŠO VALSTU VAI TO REĢIONU SARAKSTS, NO KURIEM ATĻAUTS IEVEST SAVIENĪBĀ LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTAS DZĪVAS, ATDZESĒTAS, SALDĒTAS VAI PĀRSTRĀDĀTAS GLIEMENES, ADATĀDAIŅUS, TUNIKĀTUS UN JŪRAS GLIEMEŽUS (1)

VALSTS ISO KODS	TREŠĀ VALSTS VAI TĀS REĢIONI	PIEZĪMES
AU	Austrālija
CA	Kanāda
CH	Šveice (2)
CL	Čīle
GL	Grenlande
JM	Jamaika	Tikai jūras gliemeži
JP	Japāna	Tikai saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņi, tunikāti un jūras gliemeži
KR	Dienvidkoreja	Tikai saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņi, tunikāti un jūras gliemeži
MA	Maroka	Apstrādātām Acanthocardia tuberculatum sugas gliemenēm jāpievieno: a) papildu veselības novērtējums saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2074/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.) VI pielikuma V papildinājuma B daļā noteikto paraugu; un b) pārbaudes analīžu rezultāti, kas apliecina, ka moluski nesatur tādu paralītiskās gliemeņu indes (PSP) toksīnu līmeni, ko var noteikt ar bioloģisku testu metodi.
NZ	Jaunzēlande
PE	Peru	Tikai akvakultūras izcelsmes izķidātas ķemmīšgliemenes (Pectinidae)
TH	Taizeme	Tikai saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņi, tunikāti un jūras gliemeži
TN	Tunisija
TR	Turcija
US	Amerikas Savienotās Valstis	Vašingtonas štats un Masačūsetsa
UY	Urugvaja
VN	Vjetnama	Tikai saldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņi, tunikāti un jūras gliemeži

(1) Tostarp tos, kas definēti kā zvejniecības produkti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(2) Saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

II PIELIKUMS

TREŠO VALSTU VAI TO REĢIONU SARAKSTS, NO KURIEM ATĻAUTS IEVEST SAVIENĪBĀ ZVEJNIECĪBAS PRODUKTUS, KAS NAV MINĒTI I PIELIKUMĀ

VALSTS ISO KODS	TREŠĀ VALSTS VAI TĀS REĢIONI	IEROBEŽOJUMI
AE	Apvienotie Arābu Emirāti
AG	Antigva un Barbuda	Tikai dzīvi omāri
AL	Albānija
AM	Armēnija	Tikai dzīvi savvaļas upes vēži, termiski apstrādāti saimniecībā neaudzēti vēži un saldēti saimniecībā neaudzēti vēži
AO	Angola
AR	Argentīna
AU	Austrālija
AZ	Azerbaidžāna	Tikai kaviārs
BA	Bosnija un Hercegovina
BD	Bangladeša
BJ	Benina
BN	Bruneja	Tikai akvakultūras produkti
BR	Brazīlija
BQ	Bonaire, Sintēstatiusa un Saba
BS	Bahamu salas
BY	Baltkrievija
BZ	Beliza
CA	Kanāda
CG	Kongo	Tikai zvejniecības produkti, kas nozvejoti, izķidāti (ja nepieciešams), sasaldēti un galīgi iepakoti jūrā
CH	Šveice (1)
CI	Kotdivuāra
CL	Čīle
CN	Ķīna
CO	Kolumbija
CR	Kostarika
CU	Kuba
CV	Kaboverde
CW	Kirasao
DZ	Alžīrija
EC	Ekvadora
EG	Ēģipte
ER	Eritreja
FJ	Fidži
FK	Folklenda (Malvinu) Salas
GA	Gabona
GD	Grenāda
GE	Gruzija
GH	Gana
GL	Grenlande
GM	Gambija
GN	Gvineja	Tikai zivis, kurām nav veiktas nekādas citādas sagatavošanas vai pārstrādes darbības kā vien galvas atdalīšana, ķidāšana, dzesināšana vai sasaldēšana. Nepiemēro Komisijas Lēmuma 94/360/EK (OV L 158, 25.6.1994., 41. lpp.) nosacījumu par to, cik bieži veic fiziskās pārbaudes.
GT	Gvatemala
GY	Gviāna
HK	Honkonga
HN	Hondurasa
ID	Indonēzija
IL	Izraēla
IN	Indija
IR	Irāna
JM	Jamaika
JP	Japāna
KE	Kenija
KI	Kiribati Republika
KR	Dienvidkoreja
KZ	Kazahstāna
LK	Šrilanka
MA	Maroka
MD	Moldovas Republika	Tikai kaviārs
ME	Melnkalne
MG	Madagaskara
MK	Ziemeļmaķedonija
MM	Mjanma/Birma
MR	Mauritānija
MU	Maurīcija
MV	Maldīvija
MX	Meksika
MY	Malaizija
MZ	Mozambika
NA	Namībija
NC	Jaunkaledonija
NG	Nigērija
NI	Nikaragva
NZ	Jaunzēlande
OM	Omāna
PA	Panamas Republika
PE	Peru
PF	Francijas Polinēzija
PG	Papua-Jaungvineja
PH	Filipīnas
PM	Senpjēra un Mikelona
PK	Pakistāna
RS	Serbija Izņemot Kosovu, kā noteikts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.
RU	Krievija
SA	Saūda Arābija
SB	Zālamana salas
SC	Seišelas
SG	Singapūra
SH	Svētās Helēnas sala Izņemot Tristana da Kuņas salas un Debesbraukšanas salu
SH	Tristana da Kuņas Salas Izņemot Svētās Helēnas salu un Debesbraukšanas salu	Tikai omāri (svaigi vai saldēti)
SN	Senegāla
SR	Surinama
SV	Salvadora
SX	Sintmārtena
TG	Togo
TH	Taizeme
TN	Tunisija
TR	Turcija
TW	Taivāna
TZ	Tanzānija
UA	Ukraina
UG	Uganda
US	Amerikas Savienotās Valstis
UY	Urugvaja
VE	Venecuēla
VN	Vjetnama
YE	Jemena
ZA	Dienvidāfrika
ZW	Zimbabve

(1) Saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

III PIELIKUMS

TREŠO VALSTU VAI TO REĢIONU SARAKSTS, NO KURIEM ATĻAUTS IEVEST SAVIENĪBĀ LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTAS VARŽU KĀJIŅAS UN GLIEMEŽUS, KAS SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR REGULAS (EK) NR. 853/2004 III PIELIKUMA XI SADAĻU

VALSTS ISO KODS	TREŠĀ VALSTS VAI TĀS REĢIONI	IEROBEŽOJUMI
AE	Apvienotie Arābu Emirāti
AL	Albānija
AO	Angola
AR	Argentīna
AU	Austrālija
AZ	Azerbaidžāna
BA	Bosnija un Hercegovina
BD	Bangladeša
BJ	Benina
BR	Brazīlija
BQ	Bonaire, Sintēstatiusa un Saba
BS	Bahamu salas
BY	Baltkrievija
BZ	Beliza
CA	Kanāda
CH	Šveice (1)
CI	Kotdivuāra
CL	Čīle
CN	Ķīna
CO	Kolumbija
CR	Kostarika
CU	Kuba
CV	Kaboverde
CW	Kirasao
DZ	Alžīrija
EC	Ekvadora
EG	Ēģipte
ER	Eritreja
FJ	Fidži
FK	Folklenda (Malvinu) Salas
GA	Gabona
GD	Grenāda
GE	Gruzija
GH	Gana
GL	Grenlande
GM	Gambija
GT	Gvatemala
GY	Gviāna
HK	Honkonga
HN	Hondurasa
ID	Indonēzija
IL	Izraēla
IN	Indija
IR	Irāna
JM	Jamaika
JP	Japāna
KE	Kenija
KI	Kiribati Republika
KR	Dienvidkoreja
KZ	Kazahstāna
LK	Šrilanka
MA	Maroka
MD	Moldovas Republika	Tikai gliemeži
ME	Melnkalne
MG	Madagaskara
MK	Ziemeļmaķedonija
MM	Mjanma/Birma
MR	Mauritānija
MU	Maurīcija
MV	Maldīvija
MX	Meksika
MY	Malaizija
MZ	Mozambika
NA	Namībija
NC	Jaunkaledonija
NG	Nigērija
NI	Nikaragva
NZ	Jaunzēlande
OM	Omāna
PA	Panamas Republika
PE	Peru
PF	Francijas Polinēzija
PG	Papua-Jaungvineja
PH	Filipīnas
PM	Senpjēra un Mikelona
PK	Pakistāna
RS	Serbija Izņemot Kosovu, kā noteikts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.
RU	Krievija
SA	Saūda Arābija
SB	Zālamana salas
SC	Seišelas
SG	Singapūra
SH	Svētās Helēnas sala Izņemot Tristana da Kuņas salas un Debesbraukšanas salu
SN	Senegāla
SR	Surinama
SV	Salvadora
SX	Sintmārtena
SY	Sīrija	Tikai gliemeži
TG	Togo
TH	Taizeme
TN	Tunisija
TR	Turcija
TW	Taivāna
TZ	Tanzānija
UA	Ukraina
UG	Uganda
US	Amerikas Savienotās Valstis
UY	Urugvaja
VE	Venecuēla
VN	Vjetnama
YE	Jemena
ZA	Dienvidāfrika
ZW	Zimbabve

(1) Saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

IV PIELIKUMS

23. PANTĀ MINĒTĀ ATBILSTĪBAS TABULA

Lēmums 2006/766/EK	Šī regula
1. pants	8. pants
2. pants	9. pants
3. pants	—
4. pants	—
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums

17.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/51

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/627

(2019. gada 15. marts),

ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2017/625 nosaka noteikumus par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību Savienības tiesību aktiem, cita starpā attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Konkrētāk, tā paredz oficiālas kontroles attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Turklāt no 2019. gada 14. decembra tā atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 (2). Minētā regula pašlaik paredz konkrētus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālām kontrolēm, arī prasības par vienotu praktisku kārtību šo kontroļu veikšanai.

(2)

Šīs regulas noteikumiem būtu jānodrošina, ka bez pārtraukuma tiek piemērotas prasības, kas nodrošina, ka tiek pārbaudīta pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju atbilstība noteikumiem par drošu rīkošanos ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, jo īpaši šādos tiesību aktos noteiktās prasības:

—	attiecībā uz noteiktu vielu un to atlieku monitoringa pasākumiem – Padomes Direktīvā 96/23/EK (3),

—	attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju kontroli – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (4),

—	attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktus reglamentējošiem dzīvnieku veselības noteikumiem – Padomes Direktīvā 2002/99/EK (5),

—	attiecībā uz vispārīgajiem pārtikas aprites tiesību aktu principiem un prasībām – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (6),

—	attiecībā uz zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/99/EK (7),

—	attiecībā uz tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes kontroli – Komisijas Lēmumā 2003/467/EK (8),

—	attiecībā uz salmonellas kontroli – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (9),

—	attiecībā uz pārtikas produktu higiēnu – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (10),

—	attiecībā uz īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (11),

—	attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā – Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2005 (12),

—	attiecībā uz pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem – Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 (13),

—	attiecībā uz konkrētu kontaminantu maksimāli pieļaujamo līmeni pārtikas produktos – Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (14) un (EK) Nr. 124/2009 (15),

—	attiecībā uz cāļu aizsardzību – Padomes Direktīvā 2007/43/EK (16),

—	attiecībā uz veselības aizsardzības noteikumiem, kas reglamentē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (17),

—	attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā – Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2009 (18),

—	attiecībā uz zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/63/ES (19),

—	attiecībā uz nenodīrātu lielo medījamo dzīvnieku tirdzniecību – Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 636/2014 (20),

—	attiecībā uz oficiālo trihinellas kontroli – Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1375 (21) un

—	attiecībā uz dzīvnieku veselības noteikumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/429 (22)

(3)

Dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanas praktiskā kārtība būtu jāapsver tiem gadījumiem, kur nepieciešamas minimāla līmeņa oficiālās kontroles, ar kuru palīdzību, aptverot visus cilvēka un attiecīgā gadījumā dzīvnieku veselībai un labturībai svarīgos aspektus, reaģēt uz atzītiem vienveidīgiem apdraudējumiem un risku, ko varētu radīt dzīvnieku izcelsmes produkti. Tai būtu jābalstās uz jaunāko pieejamo būtisko informāciju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras (EFSA) atzinumos sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem.

(4)

2011. gada 31. augustāEFSA pieņēma zinātnisku atzinumu par cilvēka veselības apdraudējumiem, kam jābūt aptvertiem gaļas (cūkgaļas) apskatē (23). Šajā atzinumā dotie ieteikumi tika ņemti vērā Regulā (EK) Nr. 854/2004 noteiktajās prasības attiecībā uz cūkgaļas apskatē, kuras šajā regulā noteiktajās prasībās būtu jāsaglabā.

(5)

2012. gada 23. maijāEFSA pieņēma zinātnisku atzinumu par cilvēka veselības apdraudējumiem, kam jābūt aptvertiem (mājputnu) gaļas apskatē (24). Atzinumā norādīts, ka galvenie apdraudējumi, kuriem ar tādas integrētas pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas starpniecību, kāda iespējama, izmantojot labāku pārtikas aprites informāciju (PAI) un uz riska analīzi balstītas iejaukšanās, jābūt aptvertiem mājputnu gaļas apskatē, ir Campylobacter spp. un Salmonella spp.

(6)

2013. gada 6. jūnijāEFSA pieņēma zinātnisku atzinumu par cilvēka veselības apdraudējumiem, kam jābūt aptvertiem (liellopu) gaļas apskatē (25). Atzinumā norādīts, ka attiecībā uz liellopu gaļas apskati būtiskākie apdraudējumi ir Salmonella spp. un patogēnisko verocitotoksīnu izdalošā Escherichia coli (E. coli). Tajā ieteikts parastā kārtā nokautu dzīvnieku pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā iztikt bez palpācijas un iegriešanas, jo tā iespējams mazināt augsti prioritāru bioloģisku apdraudējumu izplatīšanos un šķērskontamināciju ar tiem. Tomēr pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā palpācija un iegriešana joprojām būtu jāizdara, ja jānosaka tuberkuloze un Taenia saginata (lenteņu) cisticerkoze.

(7)

2013. gada 6. jūnijāEFSA arī pieņēma zinātnisku atzinumu par cilvēka veselības apdraudējumiem, kam jābūt aptvertiem aitu un kazu gaļas apskatē (26). Šajā atzinumā ir norādīts, ka attiecībā uz aitu un kazu gaļas apskati būtiskākais apdraudējums ir patogēnisko verocitotoksīnu izdalošā Escherichia coli (E. coli). Atzinumā ieteikts parastā kārtā nokautu aitu un kazu pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē, cik iespējams, palpāciju un iegriešanu izlaist. Tomēr, lai uzraudzītu dzīvnieku un cilvēka veselību, tuberkulozes un fasciolozes uzraudzības nolūkos palpācija un iegriešana joprojām būtu jāizdara vecākiem dzīvniekiem.

(8)

2013. gada 6. jūnijāEFSA arī pieņēma zinātnisku atzinumu par cilvēka veselības apdraudējumiem, kam jābūt aptvertiem (nepārnadžu) gaļas apskatē (27). Šajā atzinumā ieteikts pārbaudīt nepārnadžus tikai vizuāli, kas var krietni uzlabot nepārnadžu liemeņa gaļas mikrobioloģisko statusu. Tiek uzskatīts, ka šāda pārbaude, visticamāk, neietekmēs dzīvnieku slimību vispārējo uzraudzību.

(9)

EFSA2013. gada 6. jūnijā arī pieņēma zinātnisku atzinumu par saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas apskati. Šajā atzinumā ieteikts palpāciju un iegriešanu izlaist, ja vien netiek atklātas anomālijas, vienlaikus uzsverot, ka palpācijas un iegriešanas neveikšana var ietekmēt tuberkulozes vispārējo uzraudzību.

(10)

Šajos EFSA atzinumos minētie ieteikumi būtu jāņem vērā, nosakot vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālajām kontrolēm. Būtu jāņem vērā arī iespējamā ietekme uz tirdzniecību ar trešām valstīm. Turklāt būtu jāraugās, lai pāreja no spēkā esošajām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 854/2004, notiek netraucēti.

(11)

Šai praktiskajai kārtībai būtu jāattiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālajām kontrolēm, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 18. pantā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/624 (28). Šai oficiālo kontroļu veikšanas praktiskajai kārtībai vajadzētu būt vienotai un, nediskriminējoši izmantojot kādu sliekšņvērtību, atvieglināt to, kā prasības pēc minimāla oficiālo kontroļu līmeņa tiek piemērotas, ņemot vērā mazo uzņēmumu lielumu, kā noteikts Regulas (ES) 2017/625 16. pantā.

(12)

Tā kā kautuvju un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu struktūra dažādās dalībvalstīs atšķiras, šādai sliekšņvērtībai būtu jābalstās uz nokauto vai apstrādāto dzīvnieku skaitu vai uz to, ka tiek pierādīts, ka tā pārstāv tikai ierobežotu un fiksētu procentuālo daudzumu no tirgū laistās gaļas. Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punkts sniedz nosacītās liellopu vienības (mājlopu vienības) definīciju un nosaka konversijas likmes noteiktu sugu dzīvnieku skaita izteikšanai šādās nosacītajās liellopu vienībās. Šīs normas būtu jāizmanto sliekšņvērtību noteikšanā un, cik iespējams, jāizmanto, saskaņojot uz kautuves lieluma balstītas atkāpes no noteiktām prasībām.

(13)

Lai nodrošinātu vienotas praktiskas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu atbilstību Savienības prasībām, būtu arī jāsaglabā konkrētas prasības par kompetento iestāžu veiktām revīzijām. Īpaši svarīga nozīme revīzijām ir attiecībā uz to, kā pārbauda vispārīgās un specifiskās higiēnas prasības un kā piemēro uz riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP) balstītās procedūras.

(14)	Lai varētu izsekot dzīvnieku ieguvei, būtu jāsaglabā pārbaudes attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 854/2004 patlaban noteikto atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļas prasībām par identifikācijas marķējumu.

(15)

Lai varētu pārbaudīt atbilstību prasībām attiecībā uz cilvēka veselību un dzīvnieku veselību un labturību, ir nepieciešamas pirmskaušanas apskate un pēckaušanas veterinārā ekspertīze. Lai panāktu vismaz tādu pašu cilvēka veselības un dzīvnieku veselības un labturības aizsardzības līmeni, kādu nodrošina Regula (EK) Nr. 854/2004, kā arī godīgu tirdzniecību atvērtā tirgū, attiecībā uz šādu apskati un ekspertīzi jānosaka vienotas praktiskas prasības, arī gadījumos, kur oficiālo kontroli veic oficiālā veterinārārsta atbildībā. Attiecībā uz svaigas gaļas oficiālajām kontrolēm šāda apskate attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina ar pienācīgām dokumentu kontrolpārbaudēm, Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā definētā īpašā riska materiāla un citu dzīvnieku blakusproduktu drošas likvidēšanas kontroli, kā arī laboratoriskiem testiem.

(16)	Ir svarīgi apzināt gadījumus, kur atklāta neatbilstība vai ir aizdomas par to, un attiecībā uz noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi. Kompetentajām iestādēm koriģējošas darbības būtu jāveic arī tad, ja netiek ievērota labas higiēnas prakse.

(17)

Regulas (ES) 2017/625 3. panta 51. punktā definētais veselības marķējums attiecas uz noteiktu sugu gaļu un apliecina, ka gaļa ir derīga lietošanai pārtikā. Veselības marķējuma tehniskās prasības un tā piemērošanas praktiskā kārtība būtu jānosaka konkrētā un vienotā veidā, lai būtu apliecināts gaļas derīgums lietošanai pārtikā un novērsti jebkādi tirdzniecības traucējumi.

(18)

Komisijas Regula (EK) Nr. 2074/2005 (29) cita starpā paredz īstenošanas pasākumus Regulā (EK) Nr. 854/2004 noteiktās oficiālās kontroles organizēšanas vajadzībām attiecībā uz atzītām testēšanas metodēm attiecībā uz jūras biotoksīniem dzīvās gliemenēs, svaigpiena un termiski apstrādāta piena testēšanas metodēm, zivsaimniecības produktu oficiālajām kontrolēm un gaļas apskati. Visus īstenošanas pasākumus attiecībā uz oficiālo kontroļu organizāciju ir lietderīgi apvienot un Regulā (EK) Nr. 2074/2005 paredzētos pasākumus iekļaut šajā regulā. Regulā (EK) Nr. 2074/2005 tie būtu jāsvītro.

(19)	Esošie dzīvu gliemeņu klasificēto ražošanas un izklāšanas teritoriju klasifikācijas un monitoringa nosacījumi ir izrādījušies rezultatīvi un nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī. Tāpēc tie būtu jāpatur spēkā.

(20)	Spēkā būtu jāpatur dzīvās gliemenēs sastopamu E. coli analīzes references metode, kas pašlaik noteikta Regulā (EK) Nr. 854/2004.

(21)

Jūras biotoksīnu robežvērtības ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004. Jo īpaši minētās regulas III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā noteikts, ka dzīvās gliemenēs jūras biotoksīnu kopējais daudzums (mērot visā gliemenē vai atsevišķi jebkurā tās ēdamajā daļā) nedrīkst pārsniegt minētajā nodaļā iedibinātās robežas.

(22)	Lai gādātu par augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un godīgu konkurenci starp pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, būtu jānosaka konkrētas prasības attiecībā uz svaigpiena un piena produktu oficiālo kontroļu veikšanu un vienots šo kontroļu minimālais biežums.

(23)

Lai gādātu par augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un godīgu konkurenci starp pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, būtu jānosaka konkrētas prasības attiecībā uz zivsaimniecības produktu oficiālo kontroļu veikšanu un vienots šo kontroļu minimālais biežums. Šajā kontrolē būtu jāiekļauj vismaz regulāras izkraušanas un pirmās pārdošanas vietas higiēnas apstākļu kontrolpārbaudes, regulāra kuģu un uzņēmumu, arī zivju izsoļu un vairumtirdzniecības tirgu inspicēšana, kā arī uzglabāšanas un pārvadāšanas kontrolpārbaudes. Būtu jāiedibina arī konkrētas prasības attiecībā uz kuģu kontroli.

(24)

Tādās kontrolēs arī būtu jāiekļauj praktiska kārtība attiecībā uz organoleptiskām pārbaudēm, svaiguma indikatoriem, histamīna, atlieku un kontaminantu kontroli, kā arī mikrobioloģiskām kontrolpārbaudēm. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš kontrolēm attiecībā uz parazītiem un indīgiem zivsaimniecības produktiem. Šīm higiēnas prasībām neatbilstoši zivsaimniecības produkti būtu jādeklarē par lietošanai pārtikā nederīgiem.

(25)	Būtu arī jāiedibina īpašas prasības attiecībā uz tādu zivsaimniecības produktu oficiālajām kontrolēm, kurus nozvejojuši ar dalībvalsts karogu kuģojoši kuģi un kurus Savienībā ieved pēc tam, kad tie trešās valstīs tikuši pārvietoti, tos uzglabājot vai neuzglabājot.

(26)

Arvien aug interese par rāpuļu gaļas ražošanu un laišanu tirgū. Lai nodrošinātu rāpuļu gaļas nekaitīgumu, papildus esošajiem vispārējiem higiēnas noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 852/2004, un trihinellas kontrolēm, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1375, ir lietderīgi ieviest specifiskas oficiālās kontroles kaušanas laikā.

(27)	Regula (EK) Nr. 2074/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(28)	No 2019. gada 14. decembra Regula (ES) 2017/625 atceļ Regulu (EK) Nr. 854/2004, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma.

(29)	Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka vienotu praktisku kārtību oficiālo kontroļu veikšanai un darbībām, kas saistītas ar lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu. Kompetentās iestādes šīs oficiālās kontroles un darbības veic, ņemot vērā Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2., 3. un 5. punkta un Deleģētās regulas (ES) 2019/624 prasības.

Konkrētie noteikumi aptver:

a)	konkrētas prasības attiecībā uz jebkāda dzīvnieku izcelsmes produkta oficiālajām kontrolēm, vienots šo kontroļu minimālais biežums, konkrētas prasības attiecībā uz revīzijām un identifikācijas marķējumu;

b)	konkrētas prasības attiecībā uz svaigas gaļas oficiālajām kontrolēm un vienotu šo kontroļu minimālo biežumu, arī konkrētas prasības attiecībā uz revīzijām un konkrētus uzdevumus attiecībā uz svaigas gaļas kontrolēm;

c)	pasākumus, kas jāveic, ja svaiga gaļa neatbilst Savienības prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz cilvēka veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību un labturību;

d)	tehniskas prasības un praktisku kārtību attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā minēto veselības marķējumu;

e)	konkrētas prasības attiecībā uz piena, jaunpiena, piena produktu un uz jaunpiena bāzētu produktu oficiālajām kontrolēm un vienots šo kontroļu minimālais biežums;

f)	nosacījumus attiecībā uz dzīvu gliemeņu ražošanas un izklāšanas teritoriju klasifikāciju un monitoringu, arī lēmumus, kas jāpieņem pēc klasificētu ražošanas un izklāšanas teritoriju monitoringa;

g)	konkrētas prasības attiecībā uz zivsaimniecības produktu oficiālajām kontrolēm un vienots šo kontroļu minimālais biežums.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“svaiga gaļa” ir svaiga gaļa, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.10. punktā;

2)	“jaunpiens” ir jaunpiens, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas 1. punktā;

3)	“piena produkti” ir piena produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.2. punktā;

4)	“produkti uz jaunpiena bāzes” ir produkti uz jaunpiena bāzes, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas 2. punktā;

5)	“ražošanas teritorija” ir ražošanas teritorija, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.5. punktā definēta kā “ražošanas apgabals”;

6)	“izklāšanas teritorija” ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.6. punktā definētā izklāšanas teritorija;

7)	“gliemenes” ir gliemenes, kas definētas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.1. punktā;

8)	“zivsaimniecības produkti” ir zivsaimniecības produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā definēti kā zvejniecības produkti, attiecībā uz nozvejotiem produktiem – “zvejniecības produkti”;

9)	“uzņēmums” ir uzņēmums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

10)	“pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs” ir uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (30) 3. panta 3. punktā;

11)	“mikrobioloģiskais kritērijs” ir mikrobioloģiskais kritērijs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2073/2005 2. panta b) punktā;

12)	“kautuve” ir kautuve, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.16. punktā;

13)	“izsekojamība” ir izsekojamība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 15. punktā;

14)	“īpašs riska materiāls” ir īpašs riska materiāls, kas definēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

15)	“kontaminācija” ir kontaminācija, kas Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā definēta kā “piesārņojums”;

16)	“izcelsmes saimniecība” ir izcelsmes saimniecība, kas definēta Deleģētās regulas (ES) 2019/624 2. panta 2. punktā;

17)	“primārā ražošana” ir primārā ražošana, kas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 17. punktā;

18)	“mājas nagaiņi” ir mājas nagaiņi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.2. punktā;

19)	“medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.18. punktā definēts kā savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums;

20)	“lielie savvaļas medījamie dzīvnieki” ir lielie savvaļas medījamie dzīvnieki, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.8. punktā definēti kā lielie medījamie dzīvnieki;

21)	“saime” ir saime, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2160/2003 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

22)	“zaķveidīgie” ir zaķveidīgie, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.4. punktā;

23)	“liemenis” ir liemenis, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.9. punktā;

24)	“subprodukts” ir subprodukts, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.11. punktā;

25)	“mazjaudas kautuve” ir mazjaudas kautuve, kas definēta Deleģētās regulas (ES) 2019/624 2. panta 17. punktā;

26)	“medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes mazjaudas uzņēmums” ir medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes mazjaudas uzņēmums, kas Deleģētās regulas (ES) 2019/624 2. panta 18. punktā definēts kā mazjaudas medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums;

27)	“nosacītā liellopu vienība” ir nosacītā liellopu vienība, kas Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā definēta kā “mājlopu vienība”;

28)	“mazie savvaļas medījamie dzīvnieki” ir mazie savvaļas medījamie dzīvnieki, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.7. punktā definēti kā mazie medījamie dzīvnieki;

29)	“mājputni” ir mājputni, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.3. punktā;

30)	“gaļas sadalīšanas uzņēmums” jeb “izcirstuve” ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.17. punktā definētais gaļas sadalīšanas uzņēmums jeb izcirstuve;

31)	“iekšējie orgāni” ir iekšējie orgāni, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.12. punktā;

32)	“gaļa” ir gaļa, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.1. punktā;

33)	“saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki” ir saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.6. punktā;

34)	“savvaļas medījamie dzīvnieki” ir savvaļas medījamie dzīvnieki, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.5. punktā definēti kā “medījamie dzīvnieki”;

35)	“piena ražošanas saimniecība” ir piena ražošanas saimniecība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 4.2. punktā;

36)	“svaigpiens” ir svaigpiens, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 4.1. punktā;

37)	“attīrīšanas centrs” ir attīrīšanas centrs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.8. punktā;

38)	“jūras biotoksīni” ir jūras biotoksīni, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.2. punktā;

39)	“ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi” ir ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 16. punktā;

40)	“nosūtīšanas centrs” ir nosūtīšanas centrs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.7. punktā;

41)	“laišana tirgū” ir laišana tirgū, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 8. punktā;

42)	“apstrādes kuģis” ir zivju apstrādes kuģis, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.2. punktā definēts kā zivju pārstrādes kuģis;

43)	“saldētājkuģis” ir saldētājkuģis, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.3. punktā;

44)	“rāpuļi” ir rāpuļi, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/625 (31) 2. panta 15. punktā;

45)	“rāpuļu gaļa” ir rāpuļu gaļa, kas definēta Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 16. punktā;

46)	“svaigi zivsaimniecības produkti” ir svaigi zivsaimniecības produkti, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.5. punktā definēti kā svaigi zvejniecības produkti;

47)	“sagatavoti zivsaimniecības produkti” ir sagatavoti zivsaimniecības produkti, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.6. punktā definēti kā sagatavoti zvejniecības produkti;

48)	“pārstrādāti zivsaimniecības produkti” ir pārstrādāti zivsaimniecības produkti, kas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.4. punktā definēti kā apstrādāti zvejniecības produkti.

II SADAĻA

KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU OFICIĀLO KONTROĻU VEIKŠANU UN VIENOTS ŠO OFICIĀLO KONTROĻU MINIMĀLAIS BIEŽUMS

I NODAĻA

Konkrētas prasības attiecībā uz kompetento iestāžu revīzijām uzņēmumos, kuri rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem

3. pants

Prasības, uz kurām attiecas revīzija

1. Veicot labas higiēnas prakses revīziju uzņēmumos, kompetentās iestādes pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs, rīkojoties ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, pastāvīgi un pareizi piemēro procedūras vismaz attiecībā uz:

a)	telpu un iekārtu konstrukciju un uzturēšanu;

b)	pirmsekspluatācijas, ekspluatācijas un pēcekspluatācijas higiēnu;

c)	personisko higiēnu;

d)	higiēnas un darba procedūru apmācību;

e)	kaitīgo organismu apkarošanu;

f)	ūdens kvalitāti;

g)	temperatūras kontroli;

h)	uzņēmumā saņemto un no tā nosūtīto dzīvnieku vai pārtikas, kā arī pavaddokumentācijas kontroli.

2. Revidējot procedūras, kas balstās uz apdraudējumu analīzi un kritiskajiem kontrolpunktiem (HACCP), kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā, kompetentās iestādes pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs, kas rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, šīs procedūras piemēro pastāvīgi un pareizi.

3. Tās jo īpaši nosaka, vai procedūras, ciktāl iespējams, nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes produkti:

a)	attiecībā uz mikrobioloģiskiem kritērijiem atbilst Regulas (EK) Nr. 2073/2005 3. pantam;

atbilst Savienības tiesību aktiem par:

—	ķīmisko vielu atlieku pārraudzību saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK un Komisijas Lēmumu 97/747/EK (32),

—	farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku maksimāli pieļaujamo saturu saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 37/2010 (33) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/470 (34),

—	aizliegtām un neatļautām vielām saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 37/2010, Padomes Direktīvu 96/22/EK (35) un Komisijas Lēmumu 2005/34/EK (36),

—	kontaminantiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1881/2006 un (EK) Nr. 124/2009, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikā,

—	pesticīdu atliekām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (37);

c)	nesatur fiziskus apdraudējumus, piemēram, svešķermeņus.

4. Ja pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 5. punktu izmanto procedūras, kas aprakstītas uz HACCP balstītu principu piemērošanas norādījumos, revīzija aptver pareizu šo norādījumu izmantošanu.

5. Veicot revīzijas uzdevumus, kompetentās iestādes īpaši raugās, lai:

noteiktu, vai visos ražošanas procesa posmos uzņēmuma personāls un tā darbības atbilst Regulas (EK) Nr. 2073/2005 3. pantā, Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. un 5. pantā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām par higiēnas praksi un HACCP. Revīziju papildinot, kompetentās iestādes var testēt lietpratību, lai pārliecinātos par personāla prasmju pietiekamību;

b)	pārbaudītu pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja attiecīgos uzskaites dokumentus;

c)	attiecīgā gadījumā ņemtu laboratorisko analīžu paraugus;

d)	dokumentētu vērā ņemtos elementus un revīzijas konstatējumus.

4. pants

Revīziju daba un biežums

1. Revīzijas uzdevumu daba un biežums attiecībā uz individuāliem uzņēmumiem ir atkarīgi no novērtētā riska. Šajā nolūkā kompetentās iestādes regulāri novērtē:

a)	risku cilvēka un attiecīgā gadījumā dzīvnieku veselībai;

b)	attiecībā uz kautuvēm – dzīvnieku labturības aspektus;

c)	veikto procesu veidu un to ražīgumu;

d)	pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja līdzšinējo atbilstību pārtikas tiesību aktiem.

2. Ja pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, ieviešot integrētas sistēmas, privātas kontroles sistēmas vai sertifikāciju, ko īsteno neatkarīgas trešās personas, vai izmantojot citus līdzekļus, veic papildu pasākumus, kas nodrošina pārtikas nekaitīgumu, un, ja šie pasākumi ir dokumentēti un dzīvnieki, uz kuriem šīs shēmas attiecas, skaidri identificējami, kompetentās iestādes šādus pasākumus var ņemt vērā revīzijās, kurās pārbauda labu higiēnas praksi un uz HACCP balstītas procedūras.

II NODAĻA

Konkrētas prasības attiecībā uz identifikācijas marķējumu

5. pants

Visos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 apstiprinātos uzņēmumos ne vien pārbauda atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām par identifikācijas zīmju uzlikšanu, bet arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantu pārbauda atbilstību citām izsekojamības prasībām.

III NODAĻA

Zinātnes un tehnoloģiju attīstība

6. pants

Dalībvalstis Komisiju un citas dalībvalstis informē par Regulas (ES) 2017/625 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto zinātnes un tehnoloģiju attīstību, lai tā attiecīgi tiktu ņemta vērā un notiktu turpmākas darbības.

III SADAĻA

KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGAS GAĻAS OFICIĀLO KONTROĻU VEIKŠANU UN VIENOTS ŠO OFICIĀLO KONTROĻU MINIMĀLAIS BIEŽUMS

I NODAĻA

Revīzijas

7. pants

Papildu revīzijas prasības uzņēmumos, kuri rīkojas ar svaigu gaļu

1. Papildus 3. un 4. pantā noteiktajām prasībām par revīzijām kompetentās iestādes, revidējot uzņēmumus, kuri rīkojas ar svaigu gaļu, pārbauda, vai pastāvīgi ir nodrošināta pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju procedūru atbilstība attiecībā uz svaigas gaļas savākšanu, pārvadāšanu un glabāšanu un rīkošanos ar to, un attiecībā uz tādu dzīvnieku blakusproduktu, arī tāda īpaša riska materiālu, izmantošanu vai iznīcināšanu, par ko šie uzņēmēji ir atbildīgi.

2. Kautuvju revīzijās kompetentās iestādes pārbauda, kā tiek izvērtēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā noteiktā pārtikas aprites informācija.

3. Uz HACCP balstītu procedūru revīzijās kompetentās iestādes pārbauda, vai Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma II sadaļā aprakstītās procedūras ir pienācīgi ņemtas vērā un vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju procedūras, cik iespējams, garantē, ka svaiga gaļa:

a)	nav ar patoloģiskām anomālijām vai pārmaiņām;

nav:

i)	kontaminēta ar fekālijām; vai

ii)	kontaminēta ar jebkādu citu piesārņojumu, kuru uzskata par nepieņemamu risku cilvēka veselībai;

c)	atbilst Regulas (EK) Nr. 2073/2005 3. pantā sniegtajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem;

d)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 prasībām nesatur īpašu riska materiālu.

II NODAĻA

Svaigas gaļas oficiālā kontrole

8. pants

Revīzijas rezultātu būtiskums

Veicot oficiālas kontroles saskaņā ar šo nodaļu, oficiālais veterinārārsts ņem vērā saskaņā ar I nodaļu veikto revīziju rezultātus. Attiecīgā gadījumā oficiālais veterinārārsts oficiālās kontroles īpaši orientē uz iepriekšējās revīzijās atklātiem trūkumiem.

1. iedaļa

Dokumentu kontrolpārbaudes

9. pants

Kompetento iestāžu pienākumi attiecībā uz dokumentu kontrolpārbaudēm

1. Kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju no izcelsmes saimniecības informē par pārtikas aprites informācijas elementu minimumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu jāsniedz un jāadresē kautuves operatoram.

2. Kompetentās iestādes veic dokumentu kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas, lai pārliecinātos, ka:

a)	pirms dzīvnieku nosūtīšanas šī pārtikas aprites informācija starp pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju, kurš dzīvniekus audzējis vai turējis, un kautuves operatoru tiek paziņota konsekventi un rezultatīvi;

b)	šī pārtikas aprites informācija ir derīga un ticama;

c)	saskaņā ar 39. panta 5. punktu attiecīgā gadījumā izcelsmes saimniecībai tiek nodotas būtiskas atsauksmes.

3. Ja dzīvniekus nosūta kaušanai uz citu dalībvalsti, izcelsmes saimniecības un kaušanas vietas kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu, ka pārtikas aprites informācija, ko sniedzis izcelsmes saimniecības pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs, ir viegli pieejama saņēmējas kautuves operatoram.

10. pants

Oficiālā veterinārārsta pienākumi attiecībā uz dokumentu kontrolpārbaudēm

1. Oficiālais veterinārārsts pārbauda rezultātus, kas gūti kautuves operatora sniegtās pārtikas aprites informācijas kontrolpārbaudēs un izvērtēšanā; informācija ir tā informācija, ko operators sniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu. Šīs kontrolpārbaudes un izvērtēšanu, kā arī citu būtisku no dzīvnieku izcelsmes saimniecības dokumentācijas gūtu informāciju oficiālais veterinārārsts ņem vērā pirmskaušanas apskatē vai pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē.

2. Pirmskaušanas apskatē un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē oficiālais veterinārārsts ņem vērā oficiālus sertifikātus, kas paredzēti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 (38) 29. pantu, kā arī jebkādus apliecinājumus no veterinārārstiem, kuri oficiālās kontroles vai cita veida kontrolpārbaudes izdara primārās ražošanas līmenī.

3. Ja mājas nagaiņi ārkārtas kaušanā tiek kauti ārpus kautuves, oficiālais veterinārārsts kautuvē pārbauda sertifikācijas dokumentus, ko izsniedzis oficiālais veterinārārsts, kurš veicis pirmskaušanas apskati, kā arī visu citu pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja sniegto būtisko informāciju; sertifikācijas dokumenti ir paredzēti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 29. pantu un pirmskaušanas apskate ir veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 6. punktu.

4. Attiecībā uz lielajiem savvaļas medījamiem dzīvniekiem oficiālais veterinārārsts medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā pārbauda un ņem vērā dzīvnieka ķermenim līdzi doto apliecinājumu, ko apmācīta persona izsniegusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 4. punkta a) apakšpunktu.

2. iedaļa

Pirmskaušanas apskate

11. pants

Prasības attiecībā uz pirmskaušanas apskati kautuvē

1. Pirms kaušanas visiem dzīvniekiem jāveic pirmskaušanas apskate. Tomēr var katrai saimei apskati veikt tikai reprezentatīvam paraugam ar putniem un katrai zaķveidīgo izcelsmes saimniecībai tikai reprezentatīvam paraugam ar zaķveidīgajiem.

2. Pirmskaušanas apskatei jānotiek 24 stundu laikā no dzīvnieku ievešanas kautuvē un mazāk nekā 24 stundas pirms kaušanas. Oficiālais veterinārārsts jebkurā laikā var pieprasīt papildu pirmskaušanas apskati.

3. Pirmskaušanas apskatēs jānosaka, vai attiecībā uz konkrēto apskatīto dzīvnieku jebkādas pazīmes liecina:

a)	ka dzīvnieka veselība un labturība tikušas apdraudētas;

b)	par jebkādu stāvokli, anomāliju vai slimību, kas svaigu gaļu padara nederīgu lietošanai pārtikā vai varētu negatīvi ietekmēt dzīvnieku veselību; īpašu uzmanību pievērš zoonožu un tādu dzīvnieku slimību atklāšanai, attiecībā uz kurām Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi;

c)	par aizliegtu vai neatļautu vielu lietošanu, veterināro zāļu nepareizu lietošanu vai veterināro zāļu atlieku vai kontaminantu klātbūtni.

4. Pirmskaušanas apskatē arī pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs pilda pienākumu nodrošināt, ka dzīvniekiem ir tīra āda un vilna, lai izvairītos no riska, ka kaušanas laikā svaigā gaļa tiek nepieņemami kontaminēta.

5. Visus dzīvniekus, ko pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs vai oficiālais palīgs var būt atsevišķi paredzējuši rūpīgākai pirmskaušanas apskatei, oficiālais veterinārārsts pārbauda klīniski.

6. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/624 5. pantu pirmskaušanas apskati izdara izcelsmes saimniecībā, oficiālais veterinārārsts pirmskaušanas apskati kautuvē izdara tikai tad un tikai tādā apmērā, kā norādīts.

3. iedaļa

Pēckaušanas veterinārā ekspertīze

12. pants

Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes prasības

1. Ar nosacījumu, ka tiek ievērota Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 4. punktā prasītā atkāpe, liemeņiem un attiecīgajiem subproduktiem pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic:

a)	uzreiz pēc kaušanas; vai

b)	tik ātri, cik iespējams pēc saņemšanas medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā.

2. Kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam var lūgt nodrošināt īpašu tehnisku infrastruktūru un pietiekami daudz vietas subproduktu kontrolpārbaudēm.

3. Kompetentās iestādes:

a)	pārbauda visas ārējās virsmas, tostarp liemeņu ķermeņa dobumu virsmas un subproduktus;

b)	pievērš īpašu uzmanība tādu zoonožu un dzīvnieku slimību atklāšanai, attiecībā uz kurām Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi.

4. Kaušanas līnijas ātrumam un ekspertīzi veicošo darbinieku skaitam jābūt tādam, lai varētu pienācīgi veikt ekspertīzi.

13. pants

Atkāpe no prasības par pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laiku

1. Atkāpjoties no 12. panta 1. punkta, ja medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā vai kautuvē kaušanas un liemeņa apstrādes laikā neatrodas ne oficiālais veterinārārsts, ne veterinārārsta oficiālais palīgs, kompetentās iestādes var atļaut pēckaušanas veterināro ekspertīzi atlikt uz laiku, kas nepārsniedz 24 stundas no nokaušanas brīža vai brīža, kad notikusi saņemšana medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, ja:

attiecīgie dzīvnieki tiek kauti mazjaudas kautuvē vai apstrādāti medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes mazjaudas uzņēmumā, kurā kauj vai apstrādā:

i)	mazāk nekā 1 000 nosacīto liellopu vienību gadā;

ii)	mazāk nekā 150 000 mājputnu, zaķveidīgo un mazo savvaļas medījamo dzīvnieku gadā;

b)	ar uzņēmuma telpām un aprīkojumu pietiek, lai svaigo gaļu un subproduktus varētu glabāt tā, ka tos var izmeklēt;

c)	pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic oficiālais veterinārārsts.

2. Kompetentā iestāde šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā noteiktos sliekšņus var paaugstināt, nodrošinot, ka atkāpi piemēro vismazākajās kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kuri atbilst mazjaudas kautuves vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma definīcijai, un ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu kopējā gada produkcija nepārsniedz 5 % no kopējā dalībvalstī saražotā svaigas gaļas daudzuma šādās kategorijās:

a)	attiecīgā suga;

b)	vai kopā visi nagaiņi;

c)	kopā visi mājputni;

d)	vai kopā visi putni un zaķveidīgie.

Šādā gadījumā kompetentās iestādes šo atkāpi un tās pamatojuma pierādījumus paziņo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (39) noteiktajai procedūrai;

3. 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām izmanto Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā noteiktās konversijas likmes. Tomēr aitu, kazu un mazu ( dzīvsvars < 100 kg) Cervidae dzimtas dzīvnieku gadījumā izmanto konversijas likmi 0,05 nosacītās liellopu vienības, bet citu lielu medījamo dzīvnieku gadījumā – konversijas likmi 0,2 nosacītās liellopu vienības.

14. pants

Papildu pārbaudes prasības pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei

1. Papildu pārbaudes, piemēram, liemeņa un subproduktu daļu palpāciju un iegriešanu, kā arī laboratoriskus testus veic pēc vajadzības, lai:

a)	gadījumos, kur ir aizdomas par apdraudējumu, noteiktu galīgu diagnozi;

noteiktu:

i)	tādu dzīvnieku slimību, attiecībā uz kuru Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi;

ii)

ķīmisko vielu atliekas vai kontaminantus, kā minēts Direktīvā 96/23/EK un Lēmumā 97/747/EK, jo īpaši:

—	ķīmisko vielu atliekas, kuru daudzums pārsniedz Regulā (ES) Nr. 37/2010 un (EK) Nr. 396/2005 noteiktos līmeņus,

—	kontaminantus, kuru daudzums pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1881/2006 un (EK) Nr. 124/2009 noteiktos maksimālos līmeņus, vai

—	tādu vielu atliekas, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 37/2010 vai Direktīvu 96/22/EK aizliegtas vai nav ar tām atļautas;

iii)	neatbilstību Regulas (EK) Nr. 2073/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem vai iespējamu citu mikrobioloģisku apdraudējumu klātbūtni, kas svaigo gaļu padarītu nederīgu lietošanai pārtikā;

iv)	citus faktorus, kuru dēļ svaigā gaļa būtu jāatzīst par nederīgu lietošanai pārtikā vai tās lietošanai jānosaka ierobežojumi.

2. Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā jāievēro piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka palpācijā, izciršanā vai iegriešanā svaigā gaļa tiek minimāli kontaminēta.

15. pants

Prasības attiecībā uz mājas nepārnadžu, par astoņiem mēnešiem vecāku liellopu, piecām nedēļām vecāku mājas cūku un lielo savvaļas medījamo dzīvnieku pēckaušanas veterināro ekspertīzi

1. Šā panta prasības piemēro papildus 12. un 14. panta prasībām.

2. Oficiālais veterinārārsts pieprasa, lai mājas nepārnadžu, par astoņiem mēnešiem vecāku liellopu un piecām nedēļām vecāku mājas cūku liemeņus pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei iesniedz sadalītus pusliemeņos gareniski gar mugurkaulu.

3. Ja pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē tas nepieciešams, oficiālais veterinārārsts var pieprasīt jebkuru galvu vai jebkuru liemeni pārdalīt gareniski. Tomēr, lai būtu ņemti vērā konkrēti ēšanas paradumi, tehnoloģiskā attīstība vai īpašas sanitārās situācijas, oficiālais veterinārārsts var atļaut pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei iesniegt uz pusēm nesadalītus mājas nepārnadžu, par astoņiem mēnešiem vecāku liellopu un piecām nedēļām vecāku mājas cūku liemeņus.

4. Sanitāru iemeslu labad mazjaudas kautuvēs vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kuri apstrādā mazāk nekā 1 000 nosacīto liellopu vienību gadā, oficiālais veterinārārsts var atļaut, ka pieaugušu mājas nepārnadžu, pieaugušu liellopu un pieaugušu lielu savvaļas medījamo dzīvnieku liemeņus ceturtdaļās sadala pirms pēckaušanas veterinārās ekspertīzes.

16. pants

Papildu prasības pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei ārkārtas kaušanas gadījumos

Ārkārtas kaušanas gadījumā liemenim ir pēc iespējas ātrāk jāveic pēckaušanas veterinārā ekspertīze saskaņā ar 12., 13., 14. un 15. pantu, pirms to laiž lietošanai pārtikā.

17. pants

Mājas liellopu, mājas aitu un kazu, mājas nepārnadžu un mājas cūku pēckaušanas veterinārās ekspertīzes praktiskā kārtība

Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) 2019/624 7. pantu pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic oficiālais veterinārārsts, uzrauga oficiālais veterinārārsts vai ja ar pietiekamām sniegtām garantijām tā tiek veikta oficiālā veterinārārsta atbildībā, kompetentās iestādes nodrošina, ka papildus 12., 14. un 15. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz mājas liellopiem, mājas aitām un kazām, mājas nepārnadžiem un mājas cūkām tiek ievērota 18.–24. pantā noteiktā praktiskā kārtība.

18. pants

Jaunlopi

1. Šā panta 2. punktā noteiktās pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras izpilda šādu liellopu liemeņiem un subproduktiem:

a)	par astoņiem mēnešiem jaunāki dzīvnieki;

b)	par 20 mēnešiem jaunāki dzīvnieki, kas visu dzīvi audzēti bez piekļuves ganībām saskaņā ar Lēmuma 2003/467/EK 1. pantu oficiāli par brīvu no tuberkulozes atzītā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā.

2. Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūrās vizuāli apskata vismaz:

a)	galvu un rīkli; kopā ar aizrīkles limfmezglu (Lnn. retropharyngiales) palpāciju un pārbaudi, tomēr, lai nodrošinātu oficiālā statusa “no tuberkulozes brīvs” uzraudzību, dalībvalstis var izlemt veikt papildu izmeklēšanu; mutes un žāvu apskate;

b)	plaušas, traheju un barības vadu; plaušu palpācija; bronhiālo un videnes limfmezglu palpācija un pārbaude (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales);

c)	sirds somiņu un sirdi;

d)	diafragmu;

e)	aknas un aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglus (Lnn. portales);

f)	kuņģa un zarnu traktu, apzarni, kuņģa un apzarņa limfmezglus (Lnn. gastrici, mesenterici, craniales un caudales);

liesu;

nieres;

i)	pleiru un vēderplēvi;

j)	jauniem dzīvniekiem – nabas apvidu un locītavas.

3. Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl veic arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	iegriezumu aizrīkles limfmezglos (Lnn. retropharyngiales); mēles palpāciju;

iegriezumu bronhiālajos un videnes limfmezglos (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales); garenisku trahejas un galveno bronhu zaru atvēršanu; incīziju plaušās izdara aizmugurējā trešdaļā, perpendikulāri galvenajām asīm; šie iegriezumi nav nepieciešami, ja plaušas no lietošanas pārtikā izslēdz;

c)	garenisku iegriezumu sirdī, atverot sirds kambarus un pārgriežot kambaru starpsienu;

d)	iegriezumu kuņģa un apzarņa limfmezglos;

e)	liesas palpāciju;

f)	iegriezumu nierēs un nieru limfmezglos (Lnn. renales);

g)	nabas apvidus un locītavu palpāciju. Izdara incīziju nabas apvidū un atver locītavas; jāpārbauda sinoviālais šķidrums.

19. pants

Citi liellopi

1. Attiecībā uz liellopu liemeņiem un subproduktiem, kas nav 18. panta 1. punktā minētie liemeņi un subprodukti, izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

galvas un rīkles vizuālo apskati; aizrīkles limfmezglu (Lnn. retropharyngiales) iegriešanu un pārbaudi; pārbaudi ārējiem gremošanas muskuļiem, kam veic divus iegriezumus paralēli apakšžokļa malai, un iekšējiem gremošanas muskuļiem (mediālajiem spārnmuskuļiem), kas jāiegriež vienā vietā. Mēli izņem, lai varētu detalizēti vizuāli apskatīt muti un žāvu;

b)	trahejas un barības vada apskati; plaušu vizuālo apskati un palpāciju; bronhiālo un videnes limfmezglu (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales) iegriešanu un pārbaudi;

c)	sirds somiņas un sirds vizuālo apskati; sirdi iegriež gareniski, atverot sirds kambarus un pārgriežot kambaru starpsienu;

d)	diafragmas vizuālo apskati;

e)	aknu, arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn. portales) vizuālo apskati;

f)	kuņģa un zarnu trakta, apzarņa, kuņģa un apzarņa limfmezglu (Lnn. gastrici, mesenterici, craniales un caudales) vizuālo apskati; kuņģa un apzarņa limfmezglu palpāciju;

g)	liesas vizuālo apskati;

h)	nieru vizuālo apskati;

i)	pleiras un vēderplēves vizuālo apskati;

j)	dzimumorgānu (izņemot peni, ja tas jau izmests) vizuālo apskati;

k)	tesmeņa un tā limfmezglu (Lnn. supramammarii) vizuālo apskati.

2. Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl veic arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	zemžokļa un pieauss dziedzera limfmezglu (Lnn. retropharyngiales, mandibulares un parotidei) iegriešanu un pārbaudi; mēles un žāvu palpāciju;

iegriezumu bronhiālajos un videnes limfmezglos (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales); garenisku trahejas un galveno bronhu zaru atvēršanu; plaušās incīziju izdara to aizmugurējā trešdaļā, perpendikulāri galvenajām asīm; šī iegriešana nav nepieciešama, ja plaušas no lietošanas pārtikā izslēdz;

c)	aknu, ka arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn. portales) palpāciju; iegriešanu aknu aizmugurējā virsmā un astainās daivas pamatā, lai pārbaudītu žultsvadus;

d)	iegriešanu kuņģa un apzarņa limfmezglos;

e)	liesas palpāciju;

f)	iegriešanu nierēs un nieru limfmezglos (Lnn. renales);

g)	palpāciju un tesmeņa un tā limfmezglu (Lnn. supramammarii) iegriešanu govīm. Katra tesmeņa puse jāatver ar garu un dziļu iegriezumu līdz pat piena maisiņiem (sinus lactiferes), kā arī jāizdara tesmeņa limfmezglu iegriešana, ja vien tesmeni no lietošanas pārtikā neizslēdz.

20. pants

Mājas jēri un kazlēni, un aitas, kam nav izšķīlušies pastāvīgie priekšzobi

1. Attiecībā uz aitu, kam nav izšķīlušies pastāvīgie priekšzobi, vai aitu, kas jaunākas par 12 mēnešiem, kā arī par sešiem mēnešiem jaunāku kazu liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	galvas, arī rīkles, mutes un mēles, arī pieauss dziedzeru un aizrīkles limfmezglu vizuālo apskati. Šāda pārbaude nav nepieciešama, ja kompetentā iestāde spēj nodrošināt, ka galva, arī mēle un smadzenes, no lietošanas pārtikā būs izslēgta;

b)	plaušu, trahejas un barības vada un bronhiālo un videnes limfmezglu (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales) vizuālo apskati;

c)	sirds somiņas un sirds vizuālo apskati;

d)	diafragmas vizuālo apskati;

e)	aknu, arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn. portales) vizuālo apskati;

f)	kuņģa un zarnu trakta un apzarņa, arī kuņģa un apzarņa limfmezglu (Lnn. gastrici, mesenterici, craniales un caudales) vizuālo apskati;

g)	liesas vizuālo apskati;

h)	nieru vizuālo apskati;

i)	pleiras un vēderplēves vizuālo apskati;

j)	nabas apvidus un locītavu vizuālo apskati.

a)	rīkles, mutes, mēles un pieauss dziedzeru limfmezglu palpāciju. Ja vien dzīvnieku veselības noteikumi neparedz citādi, šīs pārbaudes nav nepieciešamas, ja kompetentā iestāde spēj nodrošināt, ka galva, arī mēle un smadzenes, no lietošanas pārtikā būs izslēgta;

b)	plaušu palpāciju; plaušu, trahejas, barības vada, bronhiālo un videnes limfmezglu iegriešanu;

c)	iegriešanu sirdī;

d)	aknu un to limfmezglu palpāciju; iegriež aknu aizmugurējo virsmu, lai pārbaudītu žultsvadus;

e)	liesas palpāciju;

f)	iegriešanu nierēs un nieru limfmezglos (Lnn. renales);

g)	nabas apvidus un locītavu palpāciju; izdara incīziju nabas apvidū un atver locītavas; jāpārbauda sinoviālais šķidrums.

21. pants

Citas mājas aitas un kazas

1. Attiecībā uz aitu, kam izšķīlušies pastāvīgie priekšzobi, vai aitu, kas ir vismaz 12 mēnešus vecas, kā arī attiecībā uz vismaz sešus mēnešus vecu kazu liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	galvas, arī rīkles, mutes un mēles, arī pieauss dziedzeru limfmezglu vizuālo apskati un aizrīkles limfmezglu palpāciju. Šīs pārbaudes nav vajadzīgas, ja kompetentā iestāde spēj nodrošināt, ka galva, arī mēle un smadzenes, no lietošanas pārtikā būs izslēgta;

b)	plaušu, trahejas un barības vada vizuālo apskati; plaušu un bronhiālo un videnes limfmezglu (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales) palpāciju;

c)	sirds somiņas un sirds vizuālo apskati;

d)	diafragmas vizuālo apskati;

e)	aknu, kā arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn. portales) vizuālo apskati; aknu un to limfmezglu palpāciju; iegriež aknu aizmugurējo virsmu, lai pārbaudītu žultsvadus;

f)	kuņģa un zarnu trakta un apzarņa, arī kuņģa un apzarņa limfmezglu (Lnn. gastrici, mesenterici, craniales un caudales) vizuālo apskati;

g)	liesas vizuālo apskati;

h)	nieru vizuālo apskati;

i)	pleiras un vēderplēves vizuālo apskati;

j)	dzimumorgānu (izņemot peni, ja tas jau izmests) vizuālo apskati;

k)	tesmeņa un tā limfmezglu vizuālo apskati.

a)	rīkles, mutes, mēles un pieauss dziedzeru limfmezglu palpāciju. Ja vien dzīvnieku veselības noteikumi neparedz citādi, šīs pārbaudes nav nepieciešamas, ja kompetentā iestāde spēj nodrošināt, ka galva, arī mēle un smadzenes, no lietošanas pārtikā būs izslēgta;

b)	plaušu, trahejas, barības vada, kā arī bronhiālo un videnes limfmezglu iegriešanu;

c)	iegriešanu sirdī;

d)	liesas palpāciju;

e)	iegriešanu nierēs un nieru limfmezglos (Lnn. renales).

22. pants

Mājas nepārnadži

1. Attiecībā uz mājas nepārnadžu liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	galvas un – pēc mēles izņemšanas – rīkles vizuālo apskati; vizuāli jāapskata arī mēle, ko izņem, lai varētu detalizēti vizuāli apskatīt muti un žāvu;

b)	plaušu, trahejas un barības vada, un bronhiālo un videnes limfmezglu (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales) vizuālo apskati;

c)	sirds somiņas un sirds vizuālo apskati;

d)	diafragmas vizuālo apskati;

e)	aknu, arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn portales) vizuālo apskati;

f)	kuņģa un zarnu trakta un apzarņa, arī kuņģa un apzarņa limfmezglu (Lnn. gastrici, mesenterici, craniales un caudales) vizuālo apskati;

g)	liesas vizuālo apskati;

h)	nieru vizuālo apskati;

i)	pleiras un vēderplēves vizuālo apskati;

j)	ērzeļu dzimumorgānu (izņemot peni, ja tas jau izmests) un ķēvju dzimumorgānu vizuālo apskati;

k)	tesmeņa un tā limfmezglu (Lnn. supramammarii) vizuālo apskati;

l)	jauniem dzīvniekiem – vizuālu nabas apvidus un locītavu apskati;

m)	plecu muskuļu un limfmezglu (Lnn. subrhomboidei) pārbaudi zem lāpstiņas skrimšļa, atbrīvojot saites vienam plecam, pelēkiem zirgiem – lai pārbaudītu, vai nav melanozes un melanomu. Atsedz nieres.

2. Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, izpilda vēl arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	zemžokļa, aizrīkles un pieauss dziedzera limfmezglu (Lnn. retropharyngiales, mandibulares un parotidei) palpāciju un iegriešanu; mēles palpāciju;

b)	plaušu palpāciju; kuņģa un apzarņa limfmezglu palpāciju un iegriešanu. Traheja un galvenie bronhu zari jāatver gareniski, un plaušu incīzija jāveic aizmugurējā trešdaļā perpendikulāri galvenajām asīm; tomēr šie iegriezumi nav nepieciešami, ja plaušas no lietošanas pārtikā izslēdz;

c)	garenisku iegriešanu sirdī, atverot sirds kambarus un pārgriežot kambaru starpsienu;

d)	aknu, kā arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn. portales) palpāciju un iegriešanu;

e)	iegriešanu kuņģa un apzarņa limfmezglos;

f)	liesas palpāciju;

g)	nieru palpāciju un iegriešanu nierēs un nieru limfmezglos (Lnn. renales);

h)	iegriešanu piena dziedzeru limfmezglos;

i)	jauniem dzīvniekiem nabas apvidus un locītavu palpāciju. Šaubu gadījumā izdara incīziju nabas apvidū un atver locītavas; jāizpēta sinoviālais šķidrums;

j)	pelēkiem zirgiem – iegriešanu visu nieru garumā.

23. pants

Mājas cūkas

1. Attiecībā uz mājas cūku liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	galvas un rīkles vizuālo apskati;

b)	mutes, žāvas un mēles vizuālo apskati;

c)	plaušu, trahejas un barības vada vizuālo apskati;

d)	sirds somiņas un sirds vizuālo apskati;

e)	diafragmas vizuālo apskati;

f)	aknu, arī aknu un aizkuņģa dziedzera limfmezglu (Lnn. portales) vizuālo apskati; kuņģa un zarnu trakta, apzarņa, kuņģa un apzarņa limfmezglu (Lnn. gastrici, mesenterici, craniales un caudales) vizuālo apskati;

g)	liesas vizuālo apskati; nieru vizuālo apskati; pleiras un vēderplēves vizuālo apskati;

h)	dzimumorgānu (izņemot peni, ja tas jau izmests) vizuālo apskati;

i)	tesmeņa un tā limfmezglu (Lnn. supramammarii) vizuālo apskati;

j)	jauniem dzīvniekiem – nabas apvidus un locītavu vizuālo apskati.

2. Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl izpilda arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	zemžokļa limfmezglu (Lnn. mandibulares) iegriešanu un pārbaudi;

plaušu un bronhu un videnes limfmezglu (Lnn. bifurcationes, eparteriales un mediastinales) palpāciju. Traheja un galvenie bronhu zari jāatver gareniski, un plaušu incīzija jāveic aizmugurējā trešdaļā perpendikulāri galvenajām asīm; šie iegriezumi nav nepieciešami, ja plaušas no lietošanas pārtikā izslēdz;

c)	garenisku iegriešanu sirdī, atverot sirds kambarus un pārgriežot kambaru starpsienu;

d)	aknu un to limfmezglu palpāciju;

e)	kuņģa un apzarņa limfmezglu palpāciju un pēc vajadzības iegriešanu;

f)	liesas palpāciju;

g)	iegriešanu nierēs un nieru limfmezglos (Lnn. renales);

h)	iegriešanu piena dziedzeru limfmezglos;

i)	jauniem dzīvniekiem – nabas apvidus un locītavu palpāciju un, ja nepieciešams, izdara iegriezumu nabas apvidū un atver locītavas.

24. pants

Liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai, mājas liellopu, mājas aitu un kazu, mājas nepārnadžu un mājas cūku veselībai vai labturībai

Oficiālais veterinārārsts 18. panta 3. punktā, 19. panta 2. punktā, 20. panta 2. punktā, 21. panta 2. punktā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 2. punktā minētās pēckaušanas veterinārās ekspertīzes papildu procedūras, izmantojot liemeņu un subproduktu iegriešanu un palpāciju, izdara tad, ja viņa/viņas ieskatā par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai liecina kāds no šiem:

a)	saskaņā ar 9. un 10. pantu izdarītās dokumentu kontrolpārbaudes un šo kontrolpārbaužu analīze;

b)	saskaņā ar 11. pantu izdarītās pirmskaušanas apskates konstatējumi;

c)	saskaņā ar 38. pantu izdarītajās pārbaudēs par atbilstību dzīvnieku labturības prasībām gūtie rezultāti;

d)	saskaņā ar šīs regulas 12.–24. pantu izdarītās pēckaušanas veterinārās ekspertīzes konstatējumi;

e)	papildu epidemioloģiskie dati vai cita informācija par dzīvnieku izcelsmes saimniecību.

25. pants

Mājputnu pēckaušanas veterinārās ekspertīzes praktiskā kārtība

1. Visiem mājputniem izdara pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kurā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 3. punktu palīdzību var sniegt kautuves personāls. Saskaņā ar minētās regulas 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu oficiālais veterinārārsts vai oficiālais palīgs personīgi veic šādas kontrolpārbaudes:

a)	reprezentatīvai putnu paraugkopai no katras saimes katru dienu apskata vēdera dobuma orgānus un ķermeņa dobumus;

b)	detalizēti apskata paraugkopu, kas katrā saimē pēc nejaušas izlases principa izveidota no putnu daļām vai veseliem putniem, kuri pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē atzīti par lietošanai pārtikā nederīgiem;

c)	turpmākus izmeklējumus, kas nepieciešami, ja ir iemesls aizdomām, ka attiecīgo putnu gaļa varētu būt nederīga lietošanai pārtikā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var izlemt, ka pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic tikai reprezentatīvai katras saimes mājputnu paraugkopai, ja:

a)	pārtikas apritē iesaistītam uzņēmējam ir oficiālajam veterinārārstam pieņemama sistēma, kas dod iespēju atklāt un nošķirt putnus ar anomālijām, kontamināciju vai defektiem;

kautuve ir ilgstoši ievērojusi:

i)	vispārīgās un konkrētās prasības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantu, tostarp izpildījusi mikrobioloģiskos kritērijus, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 1.28. un 2.1.5. punktam;

ii)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantu – uz HACCP principiem balstītas procedūras;

iii)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II sadaļas 5. pantu – konkrētus higiēnas noteikumus;

c)	pirmskaušanas apskatē vai pārtikas aprites informācijas pārbaudē nav atklātas tādas anomālijas, kas var liecināt par nopietnu cilvēka veselības vai dzīvnieku veselības problēmu, kura var norādīt uz nepieciešamību izdarīt 40.–44. pantā noteiktos pasākumus.

3. Attiecībā uz mājputniem, ko audzē foie gras ražošanai un attiecībā uz neķidātiem mājputniem, kas saņemti no izcelsmes saimniecības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II sadaļas VI nodaļas 8. un 9. punktu, pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic gaļas sadalīšanas uzņēmumā, uz kurieni šādi liemeņi tiek nogādāti tieši no izcelsmes saimniecības.

26. pants

Saimniecībā audzētu zaķveidīgo pēckaušanas veterinārās ekspertīzes praktiskā kārtība

Saimniecībā audzētiem zaķveidīgajiem piemēro 25. pantā noteikto praktisko kārtību attiecībā uz mājputnu pēckaušanas veterināro ekspertīzi. 25. pantā paredzētos vienai mājputnu saimei piemērojamos noteikumus attiecina uz vienā dienā nokautiem saimniecībā audzētiem zaķveidīgajiem no vienas izcelsmes saimniecības.

27. pants

Saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku pēckaušanas veterinārās ekspertīzes praktiskā kārtība

1. Saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem piemēro šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

a)	nelieliem (< 100 kg) Cervidae dzimtas dzīvniekiem – 21. pantā noteiktās pēckaušanas procedūras, kas paredzētas aitām, tomēr attiecībā uz ziemeļbriežiem izmanto 20. pantā noteiktās pēckaušanas procedūras, kas paredzētas aitām, un mēli pārtikā var lietot, nepārbaudot galvu;

b)	Suidae dzimtas medījamiem dzīvniekiem – 23. pantā noteiktās pēckaušanas procedūras, kas paredzētas mājas cūkām;

c)	lieliem Cervidae dzimtas medījamiem dzīvniekiem un citiem lieliem medījamiem dzīvniekiem, uz ko neattiecas a) apakšpunkts, kā arī lieliem Suidae dzimtas medījamiem dzīvniekiem, uz ko neattiecas b) apakšpunkts, 19. pantā noteiktās pēckaušanas procedūras, kas paredzētas liellopiem;

d)	skrējējputniem 25. panta 1. punktā noteiktās pēckaušanas procedūras, kas paredzētas mājputniem.

2. Ja dzīvnieki nokauti ārpus kautuves, oficiālais veterinārārsts kautuvē pārbauda sertifikātu.

28. pants

Savvaļas medījamo dzīvnieku pēcnāves veterinārās ekspertīzes praktiskā kārtība

1. Oficiālais veterinārārsts pārbauda, vai nenodīrātiem lieliem savvaļas medījamiem dzīvniekiem, ko medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā nogādā no citas dalībvalsts, tiek līdzi dots veterinārais sertifikāts, kurš atbilst paraugam Regulas (ES) Nr. 636/2014 pielikumā, vai apliecinājums(-i) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 8. punkta b) apakšpunktu. Oficiālais veterinārārsts ņem vērā minētajā sertifikātā vai apliecinājumā(-os) iekļauto informāciju.

2. Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā oficiālais veterinārārsts veic:

liemeņa, tā dobumu un attiecīgā gadījumā orgānu vizuālu apskati, lai:

i)	atklātu jebkādas anomālijas, kas nav radušās medību procesa rezultātā. Šajā nolūkā diagnoze var balstīties uz jebkādu apmācītas personas sniegtu informāciju par dzīvnieka uzvedību pirms nonāvēšanas;

ii)	pārbaudītu, vai nāve nav iestājusies citu iemeslu, nevis medību dēļ;

b)	organoleptisku anomāliju izmeklēšanu;

c)	attiecīgā gadījumā orgānu palpāciju un iegriešanu;

tādu paraugu analīzi, kurā nosaka atliekas, kas nav radušās medību procesa rezultātā, ja ir nopietns pamats aizdomām par atlieku vai kontaminantu klātbūtni. Ja uz šādu aizdomu pamata veic plašāku ekspertīzi, veterinārārsts, pirms vērtēt visus kādās konkrētās medībās nomedītos medījamos dzīvniekus vai dzīvnieku daļas, par kurām ir aizdomas par tām pašām anomālijām, sagaida, līdz šāda ekspertīze beigusies;

pārbauda pazīmes, kas norāda, ka gaļa rada risku veselībai, arī:

i)	mednieka paziņojumus par dzīva dzīvnieka anormālu izturēšanos vai vispārīgā stāvokļa traucējumiem;

ii)	vai nav vispārēju audzēju vai abscesu klātbūtni, kas skar dažādus iekšējos orgānus vai muskuļus;

iii)	vai nav artrīta, orhīta, patoloģisku pārmaiņu aknās vai liesā, iekaisuma zarnās vai nabas apvidū;

iv)	ja mainījusies pleiras vai vēderplēves krāsa (ja vēdera dobuma orgāni joprojām atrodas vēdera dobumā), – vai ķermeņa dobumos, kuņģī, zarnās vai urīnā nav svešķermeņu, kas nav radušies medību rezultātā;

v)	parazītu klātbūtni;

vi)	vai kuņģa un zarnu traktā kopā ar iekšējo orgānu krāsas pārmaiņām būtiskā daudzumā neveidojas gāzes (ja vēdera dobuma orgāni vēl atrodas vēdera dobumā);

vii)	būtiskas muskuļaudu vai orgānu krāsas, konsistences vai smaržas anomālijas;

viii)

veci vaļēji lūzumi;

ix)	novājēšana un/vai vispārēja vai lokalizēta tūska;

x)	neseni pleiras vai vēderplēves saaugumi;

xi)	citas acīm redzamas plašas izmaiņas, piemēram, pūšana.

3. Ja oficiālais veterinārārsts pieprasa, mugurkauls un galva jāpārgriež gareniski.

4. Attiecībā uz maziem savvaļas medījamiem dzīvniekiem, kam uzreiz pēc nonāvēšanas nav izņemti vēdera dobuma orgāni, oficiālais veterinārārsts pēckaušanas veterināro ekspertīzi izdara reprezentatīvam no viena avota nākušu dzīvnieku paraugam. Ja ekspertīzē atklāj slimību, kas var tikt pārnesta uz cilvēkiem, vai kādu 2. punkta e) apakšpunktā norādītajām pazīmēm, oficiālais veterinārārsts izdara papildu kontrolpārbaudes visai partijai, lai noteiktu, vai tā visa jāatzīst par nederīgu lietošanai pārtikā jeb katram liemenim veic individuālu ekspertīzi.

5. Oficiālais veterinārārsts var veikt papildu iegriezumus un izmeklēt attiecīgas dzīvnieku daļas, kas nepieciešamas, lai noteiktu galīgo diagnozi. Ja novērtēšanu nevar izdarīt, balstoties tikai uz 2. punktā noteikto praktisko kārtību, laboratorijā veic papildu izmeklējumus.

6. Papildus 45. pantā paredzētajiem gadījumiem gaļa, kam pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā atklāta kāda no 2. punkta e) apakšpunktā norādītajām pazīmēm, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu.

4. iedaļa

Konkrētu apdraudējumu un laboratoriskās testēšanas oficiālās kontroles

29. pants

Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) oficiālo kontroļu praktiskā kārtība

1. Bez Regulas (EK) Nr. 999/2001 prasībām attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kas jāizdara attiecībā uz TSE, oficiālais veterinārārsts īpaša riska materiāla izņemšanu, atdalīšanu un attiecīgā gadījumā marķēšanu pārbauda arī saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti minētās regulas 8. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1069/2009 par dzīvnieku blakusproduktiem 12. pantā.

2. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai kaušanas (arī apdullināšanas) laikā nepieļautu gaļas kontaminēšanu ar īpašu riska materiālu. Tas ietver īpašā riska materiāla izņemšanu.

30. pants

Praktiskā kārtība attiecībā uz cisticerkozes oficiālajām kontrolēm mājas liellopu un Suidae dzimtas dzīvnieku pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē

1. Minimālās prasības cisticerkozes pārbaudēm attiecībā uz liellopiem un Suidae dzimtas dzīvniekiem (mājas cūkas, saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki un savvaļas medījamie dzīvnieki) ir 18., 19. un 23. pantā aprakstītās pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras. Attiecībā uz 19. pantā minētajiem liellopiem kompetentā iestāde var izlemt, ka gremošanas muskuļu iegriešana pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā nav obligāta, ja:

a)	tiek izmantots noteikts seroloģisks tests;

b)	dzīvnieki ir audzēti oficiāli par brīvu no cisticerkozes atzītā izcelsmes saimniecībā;

ar 95 % ticamību pierādīts, ka izplatība izcelsmes populācijā vai precīzi definētā apakšpopulācijā nesasniedz vienu no miljona, vai ja pēc datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktu īstenotā ziņošanā, pēdējo piecu gadu laikā (vai divu gadu laikā, ja to pamato kompetentās iestādes izdarīta riska analīze) nevienam nokautam dzīvniekam šādi gadījumi nav konstatēti.

2. Ar cisticerkām inficēta gaļa jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu. Tomēr, ja dzīvnieki ar cisticerkām nav kopumā inficēti, neinficētās daļas var atzīt par derīgām lietošanai pārtikā pēc aukstumapstrādes.

31. pants

Praktiskā kārtība attiecībā uz Trichinella oficiālajām kontrolēm pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē

1. Suidae dzimtas dzīvnieku, nepārnadžu un citu pret Trichinella uzņēmīgu sugu liemeņus pārbauda attiecībā uz Trichinella klātbūtni saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1375, ja vien nav piemērojama kāda no šīs regulas 3. pantā paredzētajām atkāpēm.

2. Ar trihīnām inficētu dzīvnieku gaļa jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu.

32. pants

Praktiskā kārtība attiecībā uz ļauno ienāšu oficiālajām kontrolēm nepārnadžu pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē

1. Svaigu nepārnadžu gaļu laiž tirgū tikai tad, ja tā iegūta no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri vismaz 90 dienas pirms kaušanas datuma turēti dalībvalstī vai trešā valstī vai tās reģionā, no kura Savienībā ir atļauts ievest nepārnadžus.

2. Ja nepārnadžu izcelsmes vieta ir tāda dalībvalsts vai trešā valsts vai tās reģions, kas neatbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas kritērijiem attiecībā uz valsti, kas brīva no ļaunajiem ienāšiem, nepārnadžiem, vispirms vidējā plaknē pāršķeļot galvu un izgriežot deguna starpsienu, trahejas, balsenes, deguna dobumu, blakusdobumu un to atzarojumu gļotādu rūpīgi pārbauda attiecībā uz ļaunajiem ienāšiem.

3. Tādu nepārnadžu gaļa, kam diagnosticēti ļaunie ienāši, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu.

33. pants

Praktiskā kārtība attiecībā uz tuberkulozes oficiālajām kontrolēm pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē

1. Ja dzīvniekiem ir pozitīva vai neskaidra reakcija uz tuberkulīnu vai ja aizdomām par infekciju ir cits pamats, tie jākauj atsevišķi no citiem dzīvniekiem, veicot piesardzības pasākumus, kas novērstu citu liemeņu un kaušanas līnijas kontaminēšanās un kautuvē esošo darbinieku inficēšanās risku.

2. Visa tādu dzīvnieku gaļa, kuriem pēckaušanas veterinārā ekspertīzē vairākos orgānos vai vairākās liemeņa vietās atklāti lokalizēti bojājumi, kas līdzīgi tuberkulozes izraisītiem bojājumiem, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu. Tomēr, ja tuberkulozes izraisīti bojājumi ir atklāti tikai viena orgāna limfmezglos vai uz daļas no liemeņa, par lietošanai pārtikā nederīgiem jāatzīst tikai skartais orgāns vai liemeņa daļa un saistītie limfmezgli.

34. pants

Praktiskā kārtība attiecībā uz brucelozes oficiālajām kontrolēm pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē

1. Ja dzīvniekiem ir pozitīvs vai neskaidrs brucelozes testa rezultāts vai ja aizdomām par infekciju ir cits pamats, tie jākauj atsevišķi no citiem dzīvniekiem, veicot piesardzības pasākumus, kas novērstu citu liemeņu un kaušanas līnijas kontaminēšanās un kautuvē esošo darbinieku inficēšanās risku.

2. Tādu dzīvnieku gaļa, kam pēckaušanas veterinārā ekspertīzē atklāti bojājumi, kas liecina par akūtu brucelozes infekciju, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu. Ja dzīvniekiem ir pozitīvs vai neviennozīmīgs brucelozes testa rezultāts, tesmenis, dzimumorgānu sistēma un asinis par lietošanai pārtikā nederīgām jāatzīst pat tad, ja šādi bojājumi nav atrasti.

35. pants

Praktiskā kārtība attiecībā uz Salmonella oficiālajām kontrolēm

1. Kompetentā iestāde pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pareizi īsteno Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.3., 2.1.4. un 2.1.5. punktu, izmantojot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)	oficiāla paraugošana, kurā izmanto to pašu metodi un paraugošanas zonu kā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji. Katru gadu katrā kautuvē pēc nejaušas izlases principa ņem vismaz 49 paraugus (40). Nelielās kautuvēs uz riska izvērtēšanas pamata šo paraugu skaitu var samazināt;

b)	visas informācijas apkopošana par paraugu kopskaitu un tādu paraugu skaitu, kuriem Salmonella pārbaužu rezultāts bijis pozitīvs un kurus pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji ņēmuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 5. pantu un I pielikuma 2. nodaļas 2.1.3., 2.1.4. un 2.1.5. punkta kontekstā;

visas informācijas apkopošana par paraugu kopskaitu un tādu paraugu skaitu, kuriem Salmonella pārbaužu rezultāts bijis pozitīvs un kuri ņemti saskaņā ar valsts kontroles programmām dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 8. pantu attiecībā uz atgremotāju, zirgu dzimtas dzīvnieku, cūku un mājputnu ražošanu ir apstiprinātas īpašas garantijas.

2. Ja pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs vairākas reizes neizpilda procesa higiēnas kritēriju, kompetentā iestāde tam pieprasa iesniegt rīcības plānu un stingri uzrauga šā plāna iznākumu.

3. Saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktu paziņo paraugu kopskaitu un tādu paraugu skaitu, kuriem bijis pozitīvs Salmonella pārbaudes rezultāts, paraugus, kuri attiecīgā gadījumā ņemti uz 1. punkta a), b) vai c) apakšpunkta pamata, nodalot atsevišķi.

36. pants

Praktiska kārtība attiecībā uz Campylobacter oficiālajām kontrolēm

1. Kompetentā iestāde pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pareizi īsteno Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.9. punktu (procesa higiēnas kritērijs attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos), izmantojot šādus pasākumus:

a)	oficiāla paraugošana, kurā izmanto to pašu metodi un paraugošanas zonu kā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji. Katru gadu katrā kautuvē pēc nejaušas izlases principa ņem vismaz 49 paraugus. Nelielās kautuvēs uz riska izvērtēšanas pamata šo paraugu skaitu var samazināt;

b)	visas informācijas apkopošana par paraugu kopskaitu un tādu Campylobacter paraugu skaitu, kuros bijis pārsniegts 1 000 cfu/g un kurus pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs ņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 5. pantu un tās I pielikuma 2. nodaļas 2.1.9. punkta kontekstā.

3. Saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktu paziņo paraugu kopskaitu un tādu Campylobacter paraugu skaitu, kuru rezultāts pārsniedzis 1 000 cfu/g, paraugus, kuri attiecīgā gadījumā ņemti uz 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pamata, nodalot atsevišķi.

37. pants

Konkrētas prasības attiecībā uz laboratoriskiem testiem

1. Veicot laboratoriskus testus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) un iv) punktu, oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka paraugošanas laikā paraugus pareizi identificē, ar tiem pareizi rīkojas un nosūta attiecīgajai laboratorijai šādā satvarā:

a)	zoonožu un zoonožu ierosinātāju monitorings un kontrole;

b)	TSE uzraudzības gada programma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantu;

farmakoloģiski aktīvu vielu vai aizliegtu vai neatļautu produktu atklāšana, kā arī tādu reglamentētu farmakoloģiski aktīvu vielu, pesticīdu, barības piedevu un kontaminantu kontroles, kuru līmenis pārsniedz maksimālās Savienībā noteiktās robežas, jo īpaši tādā satvarā kā atlieku vai vielu detektēšanai paredzētie valstu plāni, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 110. panta 2. punktā un Direktīvas 96/23/EK 5. pantā;

d)	tādu dzīvnieku slimību atklāšana, attiecībā uz kurām Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi.

2. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek veikta papildu laboratoriska testēšana, ko uzskata par vajadzīgu, lai izpildītu pienākumus, kas izriet no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta.

5. iedaļa

Dzīvnieku labturības oficiālās kontroles

38. pants

Dzīvnieku labturības oficiālā kontrole pārvadāšanas un kaušanas laikā

Oficiālais veterinārārsts pārbauda atbilstību noteikumiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 un kaušanas laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2009, kā arī valstu noteikumiem par dzīvnieku labturību.

III NODAĻA

Apskašu rezultātu paziņošana un pasākumi, kas jāveic kompetentajām iestādēm, ja netiek ievērotas konkrētas prasības par svaigu gaļu un dzīvnieku labturību

39. pants

Pasākumi, kas attiecas uz oficiālo kontroļu rezultātu paziņošanu

1. Saskaņā ar 7.–38. pantu veikto oficiālo kontroļu rezultātus dokumentē un novērtē oficiālais veterinārārsts.

2. Ja apskate atklāj slimību vai stāvokli, kas var ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību vai pazemināt dzīvnieku labturības līmeni, oficiālais veterinārārsts veic šādas darbības:

a)	informē kautuves operatoru;

ja šajā punktā minētā problēma radusies primārās ražošanas laikā un attiecas uz cilvēka veselību, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību vai veterināro zāļu, neatļautu vai aizliegtu vielu atliekām, pesticīdu atliekām, barības piedevām vai kontaminantiem, oficiālais veterinārārsts informē:

i)	izcelsmes saimniecības veterinārārstu;

ii)	oficiālo veterinārārstu, kurš veicis pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā, ja tas nav i) punktā minētais veterinārārsts;

iii)	pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju, kurš atbildīgs par izcelsmes saimniecību (ja šāda informācija nekaitētu turpmākai tiesvedībai);

iv)	kompetento iestādi, kura atbildīga par izcelsmes saimniecības vai medību iecirkņa uzraudzību;

c)	ja attiecīgie dzīvnieki audzēti citā valstī, oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka tiek informētas minētās valsts kompetentās iestādes.

3. Kompetentās iestādes oficiālo kontroļu rezultātus attiecīgajās datubāzēs ievada vismaz gadījumos, kur šādas informācijas ievākšana ir prasīta uz Direktīvas 2003/99/EK 4. panta, Padomes Direktīvas 64/432/EEK (41) 8. panta un Direktīvas 2007/43/EK III pielikuma pamata.

4. Ja oficiālajam veterinārārstam pirmskaušanas apskates, pēckaušanas veterinārās ekspertīzes vai cita veida oficiālās kontroles laikā rodas aizdomas par dzīvnieku slimību, attiecībā uz kuru Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi, viņš/viņa informē kompetentās iestādes. Oficiālais veterinārārsts un kompetentās iestādes savās attiecīgajās kompetences jomās veic visas darbības un piesardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu slimības izraisītāja iespējamo izplatīšanos.

5. Par attiecīgajiem pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes rezultātiem izcelsmes saimniecībai, kurā dzīvnieki tika turēti pirms nokaušanas, oficiālais veterinārārsts var paziņot, izmantojot I pielikumā doto dokumenta paraugu.

6. Ja dzīvnieki turēti izcelsmes saimniecībā citā dalībvalstī, to kaušanas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgos pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes rezultātus paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Kompetentās iestādes tam izmanto I pielikumā doto dokumenta paraugu abu iesaistīto dalībvalstu oficiālajās valodās vai valodā, par kuru vienojušās abas dalībvalstis.

40. pants

Pasākumi gadījumos, kur ir neatbilstība pārtikas aprites informācijas prasībām

1. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki netiek nokauti, pirms kautuves operators nav saskaņā ar 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu saņēmis, pārbaudījis un novērtējis attiecīgo pārtikas aprites informāciju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, oficiālais veterinārārsts dzīvniekus kautuvē kaut var atļaut, pat ja attiecīgā pārtikas aprites informācija nav pieejama. Šādos gadījumos šādu informāciju sniedz, pirms gaļa apliecina par derīgu lietošanai pārtikā; līdz šāda apliecinājuma sniegšanai liemeņus un attiecīgos subproduktus glabā atsevišķi no citas gaļas.

3. Ja attiecīgā pārtikas aprites informācija 24 stundu laikā no dzīvnieka ievešanas kautuvē nav kļuvusi pieejama, oficiālais veterinārārsts visu šā dzīvnieka gaļu atzīst par lietošanai pārtikā par nederīgu. Ja dzīvnieks vēl nav nokauts, to nonāvē no citiem dzīvniekiem atsevišķi, veicot visus nepieciešamos dzīvnieku un cilvēka veselības aizsardzībai paredzētos piesardzības pasākumus.

41. pants

Pasākumi gadījumos, kur dokumentētajā pārtikas aprites informācijā ir neatbilstība

1. Oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka kautuves operators dzīvniekus kaušanai nepieņem, ja pārtikas aprites informācija vai citi pavaddokumenti, dokumentācija vai informācija liecina, ka:

a)	dzīvnieki nāk no izcelsmes saimniecības vai apgabala, uz kuru dzīvnieku vai cilvēka veselības iemeslu dēļ attiecas pārvietošanas aizliegums vai citi ierobežojumi;

b)	nav ievēroti veterināro zāļu lietošanas noteikumi, dzīvnieki ir apstrādāti vai ārstēti ar aizliegtām vai neatļautām vielām vai nav ievērotas tiesību aktos noteiktās ķīmisko vielu atlieku vai kontaminantu robežvērtības;

c)	ir cits apstāklis, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību.

2. Ja dzīvnieki jau atrodas kautuvē, tos nonāvē atsevišķi un atzīst par lietošanai pārtikā nederīgiem, veicot dzīvnieku un cilvēka veselības aizsardzībai paredzētos piesardzības pasākumus. Ja oficiālais veterinārārsts uzskata par nepieciešamu, izcelsmes saimniecībā veic oficiālas kontroles.

42. pants

Pasākumi maldinošas pārtikas aprites informācijas gadījumā

1. Ja kompetentās iestādes atklāj, ka pavaddokumenti, dokumentācija vai cita informācija neatbilst patiesajai situācijai izcelsmes saimniecībā vai patiesajam dzīvnieku stāvoklim vai to nolūks ir oficiālo veterinārārstu apzināti maldināt, kompetentās iestādes attiecīgi rīkojas.

2. Kompetentās iestādes vēršas pret pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju, kurš ir atbildīgs par dzīvnieku izcelsmes saimniecību, vai arī pret jebkuru citu iesaistīto personu, arī kautuves operatoru. Konkrētāk, šādās darbībās var ietilpt papildu kontroles. Šādu papildu kontroļu izmaksas sedz par izcelsmes saimniecību atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai jebkura cita iesaistītā persona.

43. pants

Pasākumi gadījumos, kur ir neatbilstība prasībām attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem

1. Oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs pilda no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 3. punkta izrietošo pienākumu nodrošināt, ka dzīvnieki, kas pieņemti, lai tos kautu lietošanai pārtikā, ir pienācīgi identificēti. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvniekus, par kuru identitāti nav iespējams pārliecināties, nonāvē atsevišķi un atzīst par lietošanai pārtikā nederīgiem. Ja oficiālais veterinārārsts to uzskata par nepieciešamu, izcelsmes saimniecībā veic oficiālas kontroles.

2. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki, attiecībā uz kuriem, kā noteikts 11. panta 4. punktā, ir nepieņemams risks, ka kaušanas laikā gaļa kontaminēsies, lietošanai pārtikā tiek kauti tikai iepriekš notīrīti.

3. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki, kuriem ir slimība vai stāvoklis, ko var pārnest dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri rīkojas ar šo gaļu vai to ēd, kā arī vispār dzīvnieki, kam ir sistēmiskas slimības vai novājēšanas, vai jebkāda cita tāda stāvokļa klīniskās pazīmes, kas gaļu padara lietošanai pārtikā nederīgu, lietošanai pārtikā netiek kauti. Šādus dzīvniekus nonāvē atsevišķi tā, lai nebūtu iespējama citu dzīvnieku vai liemeņu kontaminācija, un atzīst par lietošanai pārtikā nederīgiem.

4. Tādu dzīvnieku kaušanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ka tiem ir tāds stāvoklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību, oficiālais veterinārārsts atliek. Šādiem dzīvniekiem oficiālais veterinārārsts veic rūpīgu pirmskaušanas apskati, lai noteiktu diagnozi. Turklāt oficiālais veterinārārsts var izlemt, ka jāņem paraugu un jāizdara laboratoriskas pārbaudes, kas papildinātu pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Ja tas vajadzīgs, lai nepieļautu pārējās gaļas kontaminēšanos, dzīvnieki jākauj atsevišķi vai parastās kaušanas beigās, veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nekontaminētu pārējo gaļu.

5. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka ar dzīvniekiem, kuri var saturēt aizliegtu vai neatļautu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas vai kuru gadījumā atļautu farmakoloģiski aktīvu vielu, pesticīdu vai kontaminantu atlieku līmenis var pārsniegt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteiktos līmeņus, rīkojas saskaņā ar Direktīvas 96/23/EK 16.–19. pantu.

6. Oficiālais veterinārārsts paredz nosacījumus, pēc kuriem viņa/viņas tiešā uzraudzībā ar dzīvniekiem rīkojas saskaņā ar īpašām shēmām, kas paredzētas, lai kontrolētu vai izskaustu konkrētas slimības, piemēram, brucelozi vai tuberkulozi, vai arī zoonožu izraisītājus, piemēram, salmonellu. Šādu dzīvnieku kaušanas nosacījumus paredz kompetentās iestādes. Šos nosacījumus izstrādā tā, lai pēc iespējas mazinātu pārējo dzīvnieku un to gaļas kontamināciju.

Parasti kautuvei atvestus kaušanai paredzētus dzīvniekus kauj šajā kautuvē. Tomēr ārkārtas apstākļos, piemēram, kaušanas infrastruktūras nopietna bojājuma gadījumā, oficiālais veterinārārsts var atļaut tos pārvietot tieši uz citu kautuvi.

Ja izcelsmes saimniecībā pirmskaušanas apskates laikā tiek atklāta neatbilstība, kas rada risku dzīvnieku vai cilvēka veselībai vai dzīvnieku labturībai, oficiālais veterinārārsts dzīvniekus uz kautuvi vest neatļauj un saskaņā ar 39. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un iii) punktu tiek piemēroti attiecīgie pārbaudes rezultātu paziņošanas pasākumi.

44. pants

Pasākumi gadījumos, kur ir neatbilstība dzīvnieku labturības prasībām

1. Ja netiek ievēroti Regulas (EK) Nr. 1099/2009 3.–9., 14.–17., 19. un 22. panta noteikumi par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā, oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus un novērš atkārtotu neatbilstību.

2. Attiecībā uz izpildes panākšanas darbībām oficiālais veterinārārsts izmanto samērīgu un stingrības ziņā pieaugošu pieeju, atkarībā no problēmas dabas un smaguma sākot ar norādījumiem par ražošanas palēnināšanu un beidzot ar tās apturēšanu.

3. Attiecīgā gadījumā oficiālais veterinārārsts par labturības problēmām informē citas kompetentās iestādes.

4. Ja oficiālais veterinārārsts atklāj neatbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, viņš/viņa veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

5. Ja dzīvnieku labturības pārbaudes veic oficiālais palīgs un to laikā tiek atklāta neatbilstība dzīvnieku aizsardzības noteikumiem, viņš/viņa nekavējoties informē oficiālo veterinārārstu. Ja steidzamos gadījumos tas nepieciešams, 1.–4. punktā minētos nepieciešamos pasākumus līdz oficiālā veterinārārsta ierašanās brīdim veic oficiālais palīgs.

45. pants

Pasākumi gadījumos, kur ir neatbilstība prasībām attiecībā uz svaigu gaļu

Oficiālais veterinārārsts svaigu gaļu atzīst par lietošanai pārtikā nederīgu, ja tā:

a)	izņemot savvaļas medījamos dzīvniekus un klejojošus ziemeļbriežus, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2019/624 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iegūta no dzīvniekiem, kam nav saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu veikta pirmskaušanas apskate;

izņemot lielu savvaļas medījamo dzīvnieku vēdera dobuma orgānus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 4. punktu nav kopā ar ķermeni jāsūta uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu, iegūta no dzīvniekiem, kuru subproduktiem nav saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze;

c)	iegūta no dzīvniekiem, kas miruši pirms nokaušanas, dzimuši nedzīvi, nav dzimuši vai nokauti pirms septiņu dienu vecuma;

d)	ir gaļas atgriezumi no dūrienu vietām;

iegūta no dzīvniekiem, kurus skārušas Direktīvas 2002/99/EK I pielikuma sarakstā norādītas dzīvnieku slimības, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi, ja vien tā nav iegūta atbilstoši minētajā direktīvā paredzētajām īpašajām prasībām; šo izņēmumu nepiemēro, ja šās regulas 33. un 34. pantā paredzētajās prasībās attiecībā uz tuberkulozes un brucelozes oficiālajām kontrolēm paredzēts citādi;

f)	iegūta no dzīvniekiem, kurus skārusi vispārēja saslimšana, piemēram, vispārēja septicēmija, piēmija, toksēmija vai virēmija;

g)	neatbilst Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma I nodaļā noteiktajiem pārtikas nekaitīguma kritērijiem, kas paredzēti, lai noskaidrotu, vai pārtiku var laist tirgū;

h)	uzrāda parazītu invāzijas pazīmes, ja vien 30. pantā paredzētajās prasībās attiecībā uz cisticerkozes oficiālajām kontrolēm nav paredzēts citādi;

i)	satur ķīmisku vielu atliekas vai kontaminantus, kuru daudzums pārsniedz Regulā (ES) Nr. 37/2010, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1881/2006 vai (EK) Nr. 124/2009 noteiktos līmeņus, vai tādu vielu atliekas, kas uz Regulas (ES) Nr. 37/2010 vai Direktīvas 96/22/EK pamata ir aizliegtas vai nav atļautas;

j)	sastāv no tādu dzīvnieku aknām un nierēm, kas vecāki par diviem gadiem un nāk no reģioniem, kuros, īstenojot saskaņā ar Direktīvas 96/23/EK 5. pantu apstiprinātus plānus, atklāta vispārēja smago metālu klātbūtne vidē;

k)	nelikumīgi apstrādāta ar attīrošām vielām;

l)	nelikumīgi apstrādāta ar jonizējošo starojumu, arī UV starojumu;

m)	satur svešķermeņus, izņemot materiālu, kas savvaļas medījamo dzīvnieku gadījumā izmantots dzīvnieka medīšanai;

n)	pārsniedz maksimālo Savienības tiesību aktos atļauto radioaktivitātes līmeni vai, ja šādu Savienības tiesību aktu nav, valsts noteikumos atļauto līmeni;

o)	ir ar patoloģisku vai organoleptisku pārmaiņu pazīmēm, jo īpaši tādām kā izteikts dzimumaromāts vai nepietiekama atasiņošana (izņemot savvaļas medījamiem dzīvniekiem);

p)	iegūta no novājējušiem dzīvniekiem;

q)	satur īpašu riska materiālu, ja vien saskaņā Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 4.3. punktu izņemšana nav atļauta citā uzņēmumā un ja vien svaigo gaļu joprojām kontrolē kompetentās iestādes;

r)	notraipīta, ar fekālu vai citādu kontamināciju;

s)	sastāv no asinīm, kas tā dzīvnieka veselības stāvokļa dēļ, no kura tās iegūtas, vai sakarā ar kaušanā radušos kontamināciju var radīt risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai;

t)	pēc visas būtiskās informācijas pārbaudes oficiālā veterinārārsta ieskatā var radīt risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai vai nav derīga lietošanai pārtikā jebkāda cita iemesla dēļ;

u)	saskaņā ar 29.–36. pantu rada īpašus apdraudējumus.

46. pants

Pasākumi gadījumos, kur ir neatbilstība labas higiēnas prakses prasībām

1. Kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam var norādīt, ka nekavējoties jāveic koriģējošas darbības, arī jāsamazina kaušanas ātrums, ja klātesošā amatpersona to uzskata par vajadzīgu šādos gadījumos:

a)	uz liemeņa vai tā dobumu ārējām virsmām ir atklāts piesārņojums, un pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs neveic pienācīgas darbības šīs situācijas novēršanai;

b)	ja kompetentās iestādes uzskata, ka netiek ievērota labas higiēnas prakse.

2. Šādos gadījumos kompetentās iestādes palielina pārbaužu intensitāti, līdz ir pārliecinājušās, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir atguvis kontroli pār procesu.

IV NODAĻA

Ierobežojumi

47. pants

Ierobežojumi attiecībā uz noteiktu svaigu gaļu

Oficiālais veterinārārsts var noteikt prasības attiecībā uz to, kā izmanto gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem:

a)	kas nokauti ārkārtas kaušanā ārpus kautuves;

b)	kas ir no saimēm, kurās gaļa pirms laišanas tirgū tiek apstrādāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 II pielikuma E daļu.

V NODAĻA

Pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes lietošanai pārtikā derīgas gaļas veselības marķējums

48. pants

Tehniskās prasības attiecībā uz veselības marķējumu un tā uzlikšanas praktiskā kārtība

1. Veselības marķējumu un izmantotās zīmes uzrauga oficiālais veterinārārsts.

2. Oficiālais veterinārārsts jo īpaši nodrošina, ka:

veselības marķējumu uzliek tikai tādiem mājas nagaiņiem un saimniecībā audzētiem medījamiem zīdītājiem, izņemot zaķveidīgos, kam saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu veikta pirmskaušanas apskate un pēckaušanas veterinārā ekspertīze, kā arī tādiem lielajiem savvaļas medījamiem dzīvniekiem, kam saskaņā ar minētajiem panta punktiem veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze, turklāt tad, ja gaļu nav pamata atzīt par nederīgu lietošanai pārtikā. Tomēr marķējumu var likt, pirms pieejami Trichinella un/vai TSE testēšanas rezultāti, ja vien kompetentās iestādes kautuvē vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā ieviesušas sistēmu, kas nodrošina, ka visas dzīvnieka daļas var izsekot, un ja neviena no pārbaudīto un attiecīgi marķēto dzīvnieku daļām no kautuves vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma netiek izvesta, pirms nav saņemts negatīvs rezultāts, izņemot gadījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2015/1375 2. panta 3. punktā;

b)	veselības marķējumu, ko uzspiež ar tinti vai iededzina, uz liemeņa ārējās virsmas liek tādā veidā, ka, kautuvē liemeņus sadalot pusliemeņos vai ceturtdaļliemeņos vai pusliemeņus sadalot trijās daļās, veselības marķējums ir uz katra gabala.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka praktiskā kārtība attiecībā uz veselības marķējumu tiek piemērota atbilstoši II pielikumam.

4. Kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecībā uz nedīrātu savvaļas medījamo dzīvnieku gaļu tai veselības marķējumu uzliek tikai pēc tam, kad medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā veikta dīrāšana un pēc tam, kad ir veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze un gaļa atzīta par derīgu lietošanai pārtikā.

IV SADAĻA

KONKRĒTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGPIENA, JAUNPIENA, PIENA PRODUKTU UN UZ JAUNPIENA BĀZĒTU PRODUKTU OFICIĀLAJĀM KONTROLĒM UN VIENOTS ŠO KONTROĻU MINIMĀLAIS BIEŽUMS, KĀDI ATBILST NEPIECIEŠAMĪBAI REAĢĒT UZ ATZĪTIEM VIENVEIDĪGIEM APDRAUDĒJUMIEM UN RISKU

49. pants

Piena un jaunpiena ražošanas saimniecību kontrole

1. Oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka tiek ievērotas svaigpiena un jaunpiena ražošanai izvirzītās veselības prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļā. Oficiālais veterinārārsts jo īpaši pārbauda:

a)	dzīvnieku veselības statusu;

b)	vai netiek lietotas aizliegtas vai neatļautas farmakoloģiski aktīvas vielas;

c)	vai atļauto farmakoloģiski aktīvo vielu, pesticīdu vai kontaminantu atlieku iespējamā klātbūtne nepārsniedz Regulā (ES) Nr. 37/2010, (EK) Nr. 396/2005 vai (EK) Nr. 1881/2006 noteiktos līmeņus.

2. 1. punktā minētās oficiālās kontroles var veikt kopā ar veterinārajām kontrolpārbaudēm, kuru veikšana izriet no Savienības normām attiecībā uz dzīvnieku un cilvēka veselību un dzīvnieku labturību.

3. Ja ir pamats aizdomām, ka 1. punktā minētās veselības prasības netiek pildītas, oficiālais veterinārārsts pārbauda dzīvnieku vispārējo veselības stāvokli.

4. Kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles piena un jaunpiena ražošanas saimniecībās, lai pārliecinātos, ka tiek pildītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II daļā noteiktās higiēnas prasības. Šāda kontrole var nozīmēt inspicēšanu un profesionālu organizāciju veikto kontroļu pārraudzību. Ja pierādīts, ka higiēna nav pietiekama, kompetentās iestādes pārbauda, vai tiek sperti attiecīgi soļi stāvokļa uzlabošanai.

50. pants

Piena un jaunpiena kontrole

1. Kas attiecas uz svaigpienu un jaunpienu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļu veiktās kontrolpārbaudes pārrauga kompetentās iestādes. Testēšanas gadījumā kompetentās iestādes izmanto šīs regulas III pielikumā aprakstītās analītiskās metodes, lai pārbaudītu atbilstību līmeņiem, kas attiecībā uz svaigpienu un jaunpienu noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā.

2. Ja pēc pirmā paziņojuma kompetentajām iestādēm par neatbilstību mikroorganismu koloniju skaita un/vai somatisko šūnu skaita kritērijiem, kas izvirzīti attiecībā uz svaigpienu un jaunpienu, pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs no ražošanas saimniecības trīs mēnešu laikā stāvokli nav labojis, kompetentās iestādes pārbauda, vai:

a)	svaigpiena un jaunpiena piegāde no ražošanas saimniecības ir apturēta;

b)	svaigpienam un jaunpienam saskaņā ar īpašu kompetento iestāžu atļauju vai vispārīgiem norādījumiem piemēro prasības par tādu svaigpiena un jaunpiena apstrādi un lietošanu, kādas vajadzīgas cilvēka veselības aizsardzībai.

Šāda apturēšana vai šādas kompetento iestāžu prasības paliek spēkā, līdz pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs pierādījis, ka svaigpiens un jaunpiens atkal atbilst kritērijiem.

3. Lai pārliecinātos, vai piena produktu pasterizācijas process tiek izmantots pareizi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas II nodaļas II daļā, kompetentās iestādes izmanto šīs regulas III pielikumā aprakstītās analītiskās metodes.

V SADAĻA

KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU DZĪVU GLIEMEŅU OFICIĀLAJĀM KONTROLĒM, KAS IEGŪTAS NO KLASIFICĒTĀM RAŽOŠANAS UN IZKLĀŠANAS TERITORIJĀM

51. pants

Izslēgšana

Šī sadaļa attiecas uz dzīvām gliemenēm. Tā attiecas arī uz dzīviem adatādaiņiem, dzīviem tunikātiem un dzīviem jūras vēderkājiem. Šī sadaļa neattiecas uz dzīviem jūras vēderkājiem un Holothuroidea dzimtas dzīvniekiem, kas nav filtrētāji.

52. pants

Dzīvu gliemeņu ražošanas un izklāšanas teritoriju klasifikācija

1. Kompetentās iestādes fiksē to ražošanas un izklāšanas teritoriju vietu un robežas, ko tās saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punktu klasificē. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes to var darīt, sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju.

2. Ražošanas un izklāšanas teritorijas, no kurām kompetentās iestādes atļauj iegūt dzīvas gliemenes, šīs iestādes klasificē par A klases, B klases un C klases teritorijām atkarībā no fekālās kontaminācijas līmeņa. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes to var darīt, sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju.

3. Lai klasificētu ražošanas un izklāšanas teritorijas, tādiem paraugošanas datiem no katras ražošanas un izklāšanas teritorijas, pēc kuriem nosaka atbilstību 53.,54. un 55. pantā minētajiem standartiem, kompetentās iestādes nosaka pārskatīšanas periodu.

I NODAĻA

Konkrētas prasības attiecībā uz dzīvu gliemeņu ražošanas un izklāšanas teritoriju klasifikāciju

53. pants

Prasības attiecībā uz A klases teritorijām

1. Par piederīgām A klasei kompetentās iestādes drīkst klasificēt teritorijas, no kurām dzīvas gliemenes drīkst iegūt tiešai lietošanai pārtikā.

2. Dzīvas gliemenes, kas tirgū laistas no šādām teritorijām, atbilst veselības standartiem, kuri attiecībā uz dzīvām gliemenēm aprakstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļā.

3. Kas attiecas uz paraugiem ar dzīvām gliemenēm no A klases teritorijām, 80 % no pārskatīšanas periodā ievāktajiem paraugiem nedrīkst būt vairāk par 230 E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

4. Atlikušajos 20 % paraugu nedrīkst būt vairāk par 700 E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

5. Vērtējot A klases teritorijas saglabāšanai paredzētā fiksētā pārskatīšanas perioda rezultātus, kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, kas izdarīts pēc izmeklēšanas, drīkst izlemt, ka anomālu rezultātu, kurš pārsniedz līmeni 700 E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma, neņem vērā.

54. pants

Prasības attiecībā uz B klases teritorijām

1. Par piederīgām B klasei kompetentās iestādes drīkst klasificēt teritorijas, no kurām dzīvas gliemenes ievākt un laist tirgū lietošanai pārtikā drīkst tikai pēc apstrādes attīrīšanas centrā vai tādas izklāšanas, lai būtu izpildīti 53. pantā minētie veselības standarti.

2. Kas attiecas uz paraugiem ar dzīvām gliemenēm no B klases teritorijām, 90 % no paraugiem nedrīkst būt vairāk par 4 600E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

3. Atlikušajos 10 % paraugu nedrīkst būt vairāk par 46 000E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

55. pants

Prasības attiecībā uz C klases teritorijām

1. Par piederīgām C klasei kompetentās iestādes drīkst klasificēt teritorijas, no kurām dzīvas gliemenes ievākt un laist tirgū lietošanai pārtikā drīkst tikai pēc tādas ilgstošas izklāšanas, lai būtu izpildīti 53. pantā minētie veselības standarti.

2. Dzīvās gliemenēs no C klases teritorijām nedrīkst būt vairāk par 46 000E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

56. pants

Prasības attiecībā uz sanitārajiem apsekojumiem

1. Pirms kādu ražošanas vai izklāšanas teritoriju klasificē, kompetentās iestādes izdara sanitāro apsekojumu, kurā:

a)	uzskaita tos cilvēka vai dzīvnieku izcelsmes piesārņojuma avotus, kas ražošanas teritoriju varētu kontaminēt;

b)	pārbauda, kāds organisko piesārņotāju daudzums dažādos gada periodos tiek atbrīvots atkarībā no iedzīvotāju skaita un dzīvnieku populāciju lieluma sezonālajām variācijām sateces baseinā, kā arī nokrišņu daudzuma, notekūdeņu attīrīšanas u. tml.;

c)	nosaka piesārņojošo vielu cirkulācijas raksturlielumus atkarībā no straumju rakstura, batimetrijas un plūdmaiņu cikla ražošanas teritorijā.

2. Kompetentās iestādes atbilstoši 1. punkta prasībām sanitāri apseko visas klasificētās ražošanas un izklāšanas teritorijas, ja vien tas nav izdarīts jau iepriekš.

3. Ievērojot kompetento iestāžu iedibinātos nosacījumus, šādā apsekošanā kompetentajām iestādēm var palīdzēt citas oficiālās iestādes vai pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji.

57. pants

Monitoringa programma

Kompetentās iestādes iedibina dzīvu gliemeņu ražošanas teritoriju monitoringa programmu, kura balstās uz 56. pantā minētā sanitārā apsekojuma izskatīšanu. Programmas paraugu skaits, paraugošanas vietu ģeogrāfiskais izvietojums un paraugošanas biežums nodrošina, ka attiecīgās teritorijas analīzes rezultāti ir reprezentatīvi.

58. pants

Kompetentās iestādes nosaka procedūru, kas nodrošinātu, ka 56. pantā minētais sanitārais apsekojums un 57. pantā minētā monitoringa programma attiecībā uz attiecīgo teritoriju ir reprezentatīvi.

II NODAĻA

Klasificētu dzīvu gliemeņu ražošanas un izklāšanas teritoriju monitoringa nosacījumi

59. pants

Klasificēto ražošanas un izklāšanas teritoriju monitorings

Ražošanas un izklāšanas teritorijas, kas klasificētas atbilstoši Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punktam, kompetentās iestādes periodiski monitorē, lai kontrolētu:

a)	vai attiecībā uz dzīvo gliemeņu izcelsmi, izcelšanos un galamērķi nenotiek ļaunprātīga profesionālā darbība;

b)	dzīvo gliemeņu mikrobioloģisko kvalitāti kopsakarā ar klasificētajām ražošanas un izklāšanas teritorijām;

c)	toksīnus producējoša planktona klātbūtni ražošanas un izklāšanas ūdeņos un jūras biotoksīnu klātbūtni dzīvās gliemenēs;

d)	ķīmisko kontaminantu klātbūtni dzīvās gliemenēs.

60. pants

Atzītas metodes jūras biotoksīnu atklāšanai dzīvās gliemenēs

1. Lai pārbaudītu atbilstību ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā, un lai attiecīgā gadījumā pārbaudītu, vai atbilstību nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kompetentās iestādes izmanto V pielikumā noteiktās analītiskās metodes. Attiecīgā gadījumā šīs metodes izmanto pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji.

2. Saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES 4. pantu šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minētās procedūras vietā pēc iespējas izmanto zinātniski pieņemamu metodi vai testēšanas stratēģija, kas neparedz dzīvu dzīvnieku izmantošanu.

3. Ja izmanto bioloģiskas metodes, saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES 4. pantu ņem vērā aizstāšanas, pilnveides un samazināšanas elementus.

61. pants

Paraugošanas plāni

1. 59. panta b), c) un d) punktos paredzēto kontrolpārbaužu vajadzībām kompetentās iestādes sagatavo paraugošanas plānus, paredzot, ka šādas kontrolpārbaudes notiek regulāri vai, ja ievākšanas periodi ir neregulāri, katrā gadījumā atsevišķi. Paraugošanas vietu ģeogrāfiskajam izvietojumam un paraugošanas biežumam jānodrošina, ka attiecīgās klasificētās ražošanas vai izklāšanas teritorijas analīžu rezultāti ir reprezentatīvi.

2. Paraugošanas plānos dzīvu gliemeņu mikrobioloģiskās kvalitātes kontrolēm jo īpaši ņem vērā:

a)	fekālās kontaminācijas iespējamo mainību;

b)	56. panta 1. punktā minētos parametrus.

3. Paraugošanas plānos toksīnus izdalošā planktona klātbūtnes kontrolei klasificēto ražošanas un izklāšanas teritoriju ūdeņos un jūras biotoksīnu pārbaudei dzīvās gliemenēs jo īpaši ņem vērā iespējami mainīgo jūras biotoksīnus saturošā planktona klātbūtni. Paraugošanai jāaptver:

a)	periodiska paraugošana, kuras nolūks ir atklāt pārmaiņas toksīnus saturošā planktona sastāvā un šo pārmaiņu ģeogrāfisko sadalījumu. Ja rezultāti liecina, ka dzīvu gliemeņu gaļā uzkrājas toksīni, paraugošanu veic intensīvi;

b)	periodiski toksiskuma testi, kuros izmanto tādas dzīvas gliemenes no skartās teritorijas, kas pret kontamināciju ir visuzņēmīgākās.

4. Paraugošanas biežums toksīnu analīzei dzīvās gliemenēs ievākšanas periodos ir reizi nedēļā, izņemot šādus gadījumus:

a)	paraugošanas biežumu konkrētās klasificētās izklāšanas vai ražošanas teritorijās vai noteikta veida dzīvām gliemenēm var samazināt, ja toksīnu vai fitoplanktona sastopamības riska novērtējums liecina par ļoti zemu toksisku epizožu risku;

b)	ja šāds novērtējums liecina, ka ar paraugošanu reizi nedēļā var nepietikt, paraugošanas biežumu palielina.

5. 4. punktā minēto riska novērtējumu periodiski pārskata, lai novērtētu risku, ka dzīvās gliemenēs no šīm teritorijām sastopami toksīni.

6. Ja informācija par toksīnu uzkrāšanās intensitāti ir pieejama par vienā klasificētajā ražošanas vai izklāšanas teritorijā mītošu sugu grupu, sugas, kam intensitāte ir visaugstākā var izmantot par indikatorsugām. Tādējādi, ja toksīnu līmenis indikatorsugām nepārsniedz noteiktās robežas, kļūs iespējams izmantot visas šīs grupas sugas. Ja toksīnu līmenis indikatorsugām pārsniedz noteiktās robežas, citu sugu ievākšanu drīkst atļaut tikai tad, ja turpmākas citu sugu analīzes rezultātā tiek noteikts, ka toksīnu līmenis nepārsniedz noteiktās robežas.

7. Kas attiecas uz planktona monitoringu, paraugiem klasificētajā ražošanas un izklāšanas teritorijā attiecībā uz ūdens kolonnu jābūt reprezentatīviem un jāinformē par indīgu sugu klātbūtni un populācijas tendencēm. Ja tiek konstatētas jebkādas indīgu populāciju pārmaiņas, kuru dēļ var uzkrāties toksīni, dzīvu gliemeņu paraugošanu veic biežāk vai piesardzības nolūkos šīs teritorijas līdz toksīnu analīžu rezultātu saņemšanai slēdz.

8. Ķīmisko kontaminantu klātbūtnes kontrolpārbaudēm paredzētajiem paraugošanas plāniem jābūt tādiem, lai būtu iespējams atklāt ikvienu gadījumu, kur pārsniegti Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteiktie līmeņi.

III NODAĻA

Klasificētu ražošanas un izklāšanas teritoriju pārvaldība pēc monitoringa

62. pants

Pēcmonitoringa lēmumi

1. Ja 59. pantā paredzētā monitoringa rezultāti liecina, ka attiecībā uz dzīvām gliemenēm noteiktie veselības standarti nav izpildīti vai ka varētu būt citāda veida risks cilvēka veselībai, kompetentās iestādes attiecīgo klasificēto ražošanas teritoriju vai izklāšanas teritoriju slēdz, nepieļaujot dzīvu gliemeņu ievākšanu. Tomēr, ja ražošanas vai izklāšanas teritorijas atbilst attiecīgajiem 54. un 55. pantā noteiktajiem kritērijiem un nekādu citu risku cilvēka veselībai nerada, kompetentās iestādes šo teritoriju klasifikāciju var mainīt uz B vai C klasi.

2. Ja mikrobioloģiskā monitoringa rezultāti liecina, ka 53. pantā minētie dzīvo gliemeņu veselības standarti netiek izpildīti, kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, drīkst uz laiku un vienreizējā kārtā, bez teritorijas slēgšanas un tās klasifikācijas maiņas atļaut ievākšanu turpināt, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgā klasificētā ražošanas teritorija un visi apstiprinātie uzņēmumi, kuri no tās saņem dzīvas gliemenes, atrodas vienu un to pašu kompetento iestāžu oficiālajā kontrolē;

b)	attiecīgajām dzīvajām gliemenēm piemēro attiecīgus ierobežojošus pasākumus, piemēram, attīrīšanu, izklāšanu vai pārstrādi.

3. Līdzi dotajā reģistrācijas dokumentā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas I nodaļā, ir ietverta visa informācija, kura attiecas uz 2. punkta piemērošanu.

4. Nosacījumus, ar kādiem var piemērot 2. punktu, lai panāktu, ka attiecīgās ražošanas teritorijas gadījumā tiek uzturēta atbilstība ar 53. pantu iedibinātajiem kritērijiem, iedibina kompetentās iestādes.

63. pants

Ražošanas teritoriju atkalatvēršana

1. Slēgtu ražošanas vai izklāšanas teritoriju kompetentās iestādes atkal atvērt drīkst tikai tad, ja veselības standarti attiecībā uz dzīvām gliemenēm atkal atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas attiecīgajām prasībām un šīs gliemenes nerada citu risku cilvēka veselībai.

2. Ja kompetentās iestādes ražošanas vai izklāšanas teritoriju ir slēgušas sakarā ar planktona klātbūtni vai tādiem toksīnu līmeņiem dzīvās gliemenēs, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā noteikto jūras biotoksīnu robežu, šādu teritoriju tās atkal atvērt drīkst tikai tad, ja ar vismaz 48 stundu starplaiku bijuši vismaz divi secīgi analīžu rezultāti, kuru vērtība ir zemāka par tiesību aktos noteikto robežu.

3. Lemjot par ražošanas vai izklāšanas teritorijas atkalatvēršanu, kompetentās iestādes var ņemt vērā informāciju par fitoplanktona tendencēm.

4. Ja ir ļoti ticami dati par toksiskuma dinamiku attiecīgajā teritorijā un ja vien ir pieejami neseni dati par toksiskuma samazināšanās tendenci, kompetentās iestādes teritoriju var izlemt atkal atvērt arī tad, ja rezultāti, kuru vērtība zemāka par Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā noteikto robežu, ir iegūti vienā paraugošanas reizē.

64. pants

Kontroles sistēma

1. Kompetentās iestādes izveido kontroles sistēmu, kas nodrošina, ka tirgū netiek laisti cilvēka veselībai kaitīgi dzīvnieku izcelsmes produkti. Šajā kontroles sistēmā ietilpst laboratoriski testi, ar kuriem pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos nodrošina atbilstību prasībām attiecībā uz galaproduktu, arī attiecībā uz dzīvām gliemenēm un jebkādiem no tām iegūtiem produktiem.

2. Šajā kontroles sistēmā attiecīgā gadījumā jāpārliecinās, ka jūras biotoksīnu un kontaminantu līmenis nepārsniedz drošuma robežas un ka gliemeņu mikrobioloģiskā kvalitāte neapdraud cilvēka veselību.

65. pants

Kompetento iestāžu lēmumi

1. Ja ražošanas teritorija jāslēdz, jāmaina tās klasifikācija vai tā jāatver no jauna vai ja dzīvām gliemenēm jāpiemēro 62. panta 2. punktā minētie pasākumi, kompetentās iestādes rīkojas nekavējoties.

2. Lemjot par ražošanas teritoriju klasifikāciju, klasifikācijas maiņu, atvēršanu vai slēgšanu saskaņā ar 52., 62. un 63. pantu, kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju vai to pārstāvības organizāciju veiktas kontrolpārbaudes ņemt vērā var tikai tad, ja analīžu veicēja laboratorija ir kompetento iestāžu nozīmēta un ja paraugošanu un analīze veikta saskaņā ar protokolu, par ko kompetentās iestādes un attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai organizācija kopīgi vienojušies.

IV NODAĻA

Citas prasības

66. pants

Informācijas dokumentēšana un apmaiņa

Kompetentās iestādes:

iedibina un uztur klasificēto ražošanas un izklāšanas teritoriju sarakstu, kurā ir informācija par šo teritoriju atrašanās vietu un robežām, kā arī tās teritorijas klasi, no kuras saskaņā ar 52. panta prasībām var iegūt dzīvas gliemenes. Šo sarakstu paziņo ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula, piemēram, ražotājiem un vācējiem, kā arī attīrīšanas centru un nosūtīšanas centru operatoriem;

ieinteresētās personas, piemēram, ražotājus, vācējus un attīrīšanas centru un nosūtīšanas centru operatorus nekavējoties informē par visām ražošanas teritorijas atrašanas vietas, robežu vai klases pārmaiņām, kā arī par šādas teritorijas pagaidu vai galīgu slēgšanu vai par 60. panta 2. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

VI SADAĻA

KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTU OFICIĀLAJĀM KONTROLĒM UN VIENOTS ŠO KONTROĻU MINIMĀLAIS BIEŽUMS

67. pants

Ražošanas un tirgū laišanas oficiālās kontroles

Zivsaimniecības produktu ražošanas un tirgū laišanas oficiālajās kontrolēs ietilpst pārliecināšanās par atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas prasībām, jo īpaši:

a)	izkraušanas un pirmās pārdošanas higiēnas apstākļu regulāras kontrolpārbaudes;

kuģu un uz sauszemes atrodošos uzņēmumu, arī zivju izsoļu un vairumtirdzniecības tirgu, regulāra inspicēšana, jo īpaši, lai pārbaudītu:

i)	vai joprojām tiek izpildīti apstiprināšanas noteikumi;

ii)	vai rīkošanās ar zivsaimniecības produktiem notiek pareizi;

iii)	atbilstību higiēnas un temperatūras prasībām;

iv)	uzņēmumu, arī kuģu un to infrastruktūras un aprīkojuma tīrību, kā arī darbinieku higiēnu;

c)	glabāšanas un pārvadāšanas apstākļu kontrolpārbaudes.

68. pants

Oficiālo kontroļu vieta

1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles kuģiem veic tad, kad tie ierodas dalībvalsts ostā. Šīs kontroles attiecas uz visiem kuģiem, no kuriem ES ostās izkrauj zvejniecības produktus, neatkarīgi no to kuģošanas karoga.

2. Karoga valsts kompetentās iestādes oficiālas kontroles ar šīs valsts karogu kuģojošiem kuģiem var veikt jūrā, citas dalībvalsts ostā vai trešās valsts ostā.

69. pants

Zivju apstrādes kuģu, saldētājkuģu vai refrižeratorkuģu apstiprināšana

1. Ar dalībvalsts karogu kuģojošu zivju apstrādes kuģi, saldētājkuģi vai refrižeratorkuģi inspicējot kuģa apstiprināšanas vajadzībām, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu, jo īpaši ņemot vērā 148. panta 4. punktā minētos termiņus. Ja nepieciešams, kompetentās iestādes kuģi drīkst inspicēt, kamēr tas ir jūrā vai citas dalībvalsts vai trešās valsts ostā.

2. Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu kuģim piešķīrušas apstiprinājumu ar nosacījumiem, citas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentajām iestādēm, – ja vien minētā trešā valsts ir to trešo valstu sarakstā, no kurām uz Regulas (ES) 2017/625 127. panta pamata atļauts importēt zvejniecības produktus, – karoga dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt pēckontroli, lai piešķirtu pilnu apstiprinājumu, apstiprinājumu ar nosacījumiem pagarinātu vai to pārskatītu. Ja nepieciešams, šīs kompetentās iestādes kuģi drīkst inspicēt, kamēr tas ir jūrā vai citas dalībvalsts vai trešās valsts ostā.

3. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes citas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentajām iestādēm kontroles saskaņā ar šo pantu atļauj izdarīt to uzdevumā, abas kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, kas šādu kontroli reglamentē. Šiem nosacījumiem jo īpaši jānodrošina, lai ziņojumus par kontroles rezultātiem un par jebkādu iespējamu neatbilstību karoga dalībvalsts kompetentās iestādes saņemtu bez kavēšanās, tādējādi gūstot spēju veikt nepieciešamos pasākumus.

70. pants

Zivsaimniecības produktu oficiālās kontroles

Zivsaimniecības produktu oficiālajās kontrolēs ietilpst vismaz VI pielikumā noteiktā praktiskā kārtību attiecībā uz:

a)	organoleptiskām pārbaudēm;

b)	svaiguma indikatoriem;

c)	histamīnu;

d)	atliekām un kontaminantiem;

e)	mikrobioloģiskām kontrolpārbaudēm;

f)	parazītiem;

g)	indīgiem zivsaimniecības produktiem.

71. pants

Pēckontroļu lēmumi

Kompetentās iestādes zivsaimniecības produktus par lietošanai pārtikā nederīgiem atzīst tad, ja:

a)	saskaņā ar 70. pantu veiktas oficiālas kontroles atklāj, ka tie neatbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļā un/vai Regulā (EK) Nr. 2073/2005 iedibinātajām prasībām attiecībā uz organoleptiskiem, ķīmiskiem, fizikāliem vai mikrobioloģiskiem parametriem vai attiecībā uz parazītiem;

ķīmisko vielu atlieku vai kontaminantu saturs to ēdamajās daļās pārsniedz Regulā (ES) Nr. 37/2010, (EK) Nr. 396/2005 vai (EK) Nr. 1881/2006 paredzētās robežvērtības vai ja tie satur saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 37/2010 vai Direktīvu 96/22/EK aizliegtu vai neatļautu vielu atliekas vai neatbilst jebkādiem citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par farmakoloģiski aktīvām vielām;

tie iegūti no:

i)	indīgām zivīm;

ii)	zivsaimniecības produktiem, kas neatbilst prasībām par jūras biotoksīniem;

iii)	dzīvām gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem vai jūras vēderkājiem, kas satur jūras biotoksīnus, kuru kopējais daudzums pārsniedz Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās robežas;

d)	kompetentās iestādes uzskata, ka tie var radīt risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai vai arī nav derīgi lietošanai pārtikā jebkāda cita iemesla dēļ.

72. pants

Prasības attiecībā uz tādu zvejniecības produktu oficiālajām kontrolēm, kurus nozvejojuši ar dalībvalsts karogu kuģojoši kuģi un kurus Savienībā ieved pēc pārvietošanas trešās valstīs ar uzglabāšanu vai bez tās

1. Lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem, kurus nozvejojuši ar dalībvalsts karogu kuģojoši kuģi un kuri ar uzglabāšanu vai bez tās izkrauti sarakstā iekļautās trešās valstīs, kā noteikts Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta a) apakšpunktā, pirms ievešanas Savienībā ar citu transporta veidu dod līdzi minētās trešās valsts kompetento iestāžu izsniegtu veterināro sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 III pielikuma II daļas B nodaļā paredzētā veterinārā sertifikāta paraugu.

2. Ja 1. punktā minētie zvejniecības produkti izkrauti un pārvesti uz glabāšanas vietu, kas atrodas 1. punktā minētajā trešā valstī, šai glabāšanas vietai jābūt norādītai sarakstā, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 5. pantā.

3. Ja 1. punktā minētie zvejniecības produkti iekrauti kuģī, kas kuģo ar trešās valsts karogu, šī trešā valsts ir norādīta sarakstā, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 3. pantā, un kuģis ir iekļauts sarakstā, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 5. pantā.

4. Šī prasība neattiecas uz konteinerkuģiem, ko izmanto konteineros iekrautu zvejniecības produktu pārvadāšanai.

VII SADAĻA

KONKRĒTAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ RĀPUĻU GAĻAS OFICIĀLO KONTROĻU VEIKŠANU UN VIENOTS ŠO OFICIĀLO KONTROĻU MINIMĀLAIS BIEŽUMS

73. pants

Rāpuļu pirmskaušanas apskate un pēckaušanas veterinārā ekspertīze

Rāpuļu pirmskaušanas apskatei piemēro 11. pantu.

Rāpuļu pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei piemēro 12., 13. un 14. pantu. 13. panta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām rāpuli uzskata par 0,5 nosacītām liellopu vienībām.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

74. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2074/2005

Regulu (EK) Nr. 2074/2005 groza šādi:

1)	5., 6.b un 6.c. pantu svītro;

2)	I pielikumā svītro II sadaļu un papildinājumu;

3)	II pielikumā svītro II sadaļu;

4)	III un V pielikumu svītro;

5)	VI.a pielikumu svītro;

6)	Svītro VI.b pielikumu un tā papildinājumu.

75. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 15. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).

(3) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

(5) Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(8) Komisijas 2003. gada 23. jūnija Lēmums 2003/467/EK, ar ko nosaka no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu dažām dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (OV L 156, 25.6.2003., 74. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(12) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(13) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

(14) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

(15) Komisijas 2009. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 124/2009, ar ko nosaka maksimālos kokcidiostatu un histomonostatu daudzumus pārtikā nenovēršamas šo vielu pārnešanas rezultātā uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība (OV L 40, 11.2.2009., 7. lpp.).

(16) Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīva 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai (OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(18) Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).

(20) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 636/2014 par nenodīrātu lielo medījamo dzīvnieku tirdzniecības sertifikāta paraugu (OV L 175, 14.6.2014., 16. lpp.).

(21) Komisijas 2015. gada 10. augusta Īstenošanas regula (ES) 2015/1375, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām trihinellas pārbaudēm gaļā (OV L 212, 11.8.2015., 7. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(23) EFSA Journal 2011; 9(10):2351.

(24) EFSA Journal 2012; 10(6):2741.

(25) EFSA Journal 2013; 11(6):3266.

(26) EFSA Journal 2013; 11(6):3265.

(27) EFSA Journal 2013; 11(6):3263.

(28) Komisijas 2019. gada 8. februāra Deleģētā regula (ES) 2019/624, ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.)

(29) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(31) Komisijas 2019. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) 2019/625, ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 18. lpp.).

(32) Komisijas 1997. gada 27. oktobra Lēmums 97/747/EK, ar ko nosaka, cik daudz un cik bieži ņem paraugus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 96/23/EK, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 303, 6.11.1997., 12. lpp.).

(33) Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

(34) Komisijas 2018. gada 21. marta Īstenošanas regula (ES) 2018/470 par sīki izstrādātiem noteikumiem par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu, kuru ņem vērā, lai pārbaudītu pārtikas produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri Eiropas Savienībā apstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 11. pantu (OV L 79, 22.3.2018., 16. lpp.).

(35) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

(36) Komisijas 2005. gada 11. janvāra Lēmums 2005/34/EK, ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 16, 20.1.2005., 61. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(38) Komisijas 2019. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2019/628 par noteiktiem dzīvniekiem un precēm paredzētiem oficiālo sertifikātu paraugiem un ar ko attiecībā uz šiem sertifikātu paraugiem groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759. (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 101. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(40) Ja visu paraugu pārbaužu rezultāti ir negatīvi, ar statistisko ticamību 95 % nosaka, ka izplatība nepārsniedz 6 %;

(41) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV L 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).

I PIELIKUMS

DOKUMENTA PARAUGS SAZIŅAI AR IZCELSMES SAIMNIECĪBU SASKAŅĀ AR 39. PANTA 5. PUNKTU

1. Identifikācijas informācija

1.1. Izcelsmes saimniecība (īpašnieks vai vadītājs)

Nosaukums/numurs

Pilna adrese

Tālruņa numurs

Elektroniskā adrese, ja tāda ir

1.2. … identifikācijas numuri [lūdzam norādīt] vai pievieno sarakstu

Kopējais dzīvnieku skaits (pa sugām)

Identifikācijas problēmas (ja tādas ir)

1.3. Ganāmpulka/saimes/sprosta identifikācijas numurs (attiecīgā gadījumā)

1.4. Dzīvnieku suga

1.5. Veselības sertifikāta uzskaites numurs (attiecīgā gadījumā)

2. Pirmskaušanas konstatējumi

2.1. Labturība

Skarto dzīvnieku skaits

Veids/klase/vecums

Novērojumi

2.2. Dzīvnieki piegādāti netīri

2.3. Klīniskas atrades attiecībā uz slimību

Skarto dzīvnieku skaits

Veids/klase/vecums

Novērojumi

Apskates datums

2.4. Laboratoriskie rezultāti (1)

3. Pēckaušanas konstatējumi

3.1. Makroskopiskā atrade

Skarto dzīvnieku skaits

Veids/klase/vecums

Dzīvnieka(-u) skartais orgāns vai ķermeņa daļa

Nokaušanas datums

3.2. Slimība (var izmantot kodus (2))

Skarto dzīvnieku skaits

Veids/klase/vecums

Dzīvnieka(-u) skartais orgāns vai vieta

Daļēji vai pilnīgi par nederīgu atzīts liemenis (norādīt iemeslu)

Nokaušanas datums

3.3. Laboratoriskie rezultāti (3)

3.4. Citi rezultāti

3.5. Konstatējumi attiecībā uz labturību

4. Papildu informācija

5. Kautuves kontaktinformācija (apstiprinājuma numurs)

Nosaukums

Pilna adrese

Tālruņa numurs

Elektroniskā adrese, ja tāda ir

6. Oficiālais veterinārārsts (vārds, uzvārds drukātiem burtiem)

Paraksts un zīmogs

7. Datums

8. Šai veidlapai pievienoto lapu skaits:

(1) Mikrobioloģiskie, ķīmiskie, seroloģiskie utt. (pievieno rezultātus).

(2) Kompetentās iestādes var ieviest šādus kodus: kods A attiecībā uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) sarakstā iekļautām slimībām; kodi B100 un B200 attiecībā uz labturības problēmām un kodi C100–C290 attiecībā uz lēmumiem par gaļu. Kodu sistēmu vajadzības gadījumā var papildināt, ietverot turpmāku dalījumu (piemēram, C141 attiecībā uz vieglu vispārīgu slimību, C142 attiecībā uz smagāku slimību utt.). Ja tiek izmantoti kodi, tiem jābūt pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem viegli pieejamiem un šo kodu nozīme attiecīgi jāpaskaidro.

(3) Mikrobioloģiskie, ķīmiskie, seroloģiskie utt. (pievieno rezultātus).

II PIELIKUMS

PRAKTISKĀ KĀRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VESELĪBAS MARĶĒJUMU SASKAŅĀ AR 48. PANTU

Veselības marķējumam jābūt ovālas formas un vismaz 6,5 cm platam un 4,5 cm garam, un tajā ar labi salasāmām rakstzīmēm jānorāda šāda informācija:

tās valsts nosaukums, kurā atrodas uzņēmums – šo nosaukumu var pilnībā norādīt ar lielajiem burtiem vai kā divu burtu kodu saskaņā ar attiecīgo ISO standartu. Attiecībā uz dalībvalstīm šie kodi ir BE, BG, CZ, DK, DE, EE, IE, GR, ES, FR, HR, IT, CY, LV, LT, LU, HU, MT, NL, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, SE un UK;

b)	kautuves apstiprinājuma numurs;

c)	(ja marķējumu uzliek uzņēmumā Savienības teritorijā) saīsinājums ir CE, EC, EF, EG, EK, EO, EY, ES, EÜ, EB, EZ, KE vai WE. Šos saīsinājumus nedrīkst iekļaut tādas gaļas marķējumā, kuru Savienībā importē no kautuvēm, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas.

Burtiem jābūt vismaz 0,8 cm augstiem un cipariem vismaz 1 cm augstiem. Marķējuma un rakstzīmju izmērus var samazināt jēru, kazlēnu un sivēnu veselības marķējumā.

Veselības marķējumā izmantotajai tintei jābūt atļautai saskaņā ar Savienības noteikumiem par krāsvielu izmantošanu pārtikas produktos.

Veselības marķējumā var būt arī norāde uz oficiālo veterinārārstu, kurš veicis gaļas apskati attiecībā uz veselību.

III PIELIKUMS

SASKAŅĀ AR 50. PANTU VEICAMĀS SVAIGPIENA UN TERMISKI APSTRĀDĀTA GOVS PIENA TESTĒŠANAS METODES

I NODAĻA

MIKROORGANISMU KOLONIJU SKAITA UN SOMATISKO ŠŪNU SKAITA NOTEIKŠANA

Pārbaudot atbilstību kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I nodaļas IX iedaļas III daļā, par references metodēm jāizmanto šādi standarti:

1)	mikroorganismu koloniju skaita noteikšanai 30 °C temperatūrā EN ISO 4833-1;

2)	somatisko šūnu skaita noteikšanai EN ISO 13366-1.

Alternatīvas analītiskas metodes izmantot pieļaujams:

mikroorganismu koloniju skaita noteikšanai 30 °C temperatūrā attiecībā uz tādām metodēm, kas saskaņā ar standartā EN ISO 16140-2 aprakstīto protokolu, ko īpašā gadījumā, proti, attiecībā uz mikroorganismu koloniju skaita noteikšanu svaigpienā, papildina standarts EN ISO 16297, ir validētas, izmantojot A daļas 1. punktā minēto references metodi.

Jo īpaši konversijas attiecība starp alternatīvo metodi un A daļas 1. punktā minēto references metodi tiek noteikta saskaņā ar standartu EN ISO 21187;

2)	somatisko šūnu skaita noteikšanai attiecībā uz tādām metodēm, kas saskaņā ar standartā ISO 8196-3 norādīto protokolu ir validētas, izmantojot A daļas 2. punktā minēto references metodi, un tiek izmantotas atbilstoši standartam EN ISO 13366-2 vai citiem starptautiski pieņemtiem protokoliem.

II NODAĻA

SĀRMAINĀS FOSFATĀZES AKTIVITĀTES NOTEIKŠANA GOVS PIENĀ

Lai noteiktu sārmainās fosfatāzes aktivitāti pasterizētā govs pienā, par references metodi jāizmanto standarts EN ISO 11816-1.

Sārmainās fosfatāzes aktivitāti pasterizētā govs pienā izsaka fermenta aktivitātes milivienībās uz litru (mV/l). Sārmainās fosfatāzes aktivitātes vienība ir tāds daudzums sārmainās fosfatāzes fermentu, kas minūtē katalizē 1 mikromola substrāta transformāciju.

Sārmainās fosfatāzes testa rezultāts uzskatāms par negatīvu, ja govs pienā mērītā aktivitāte nepārsniedz 350 mV/l.

Ir pieņemami izmantot alternatīvas analītiskās metodes, ja tās saskaņā ar starptautiski pieņemtiem protokoliem un labas laboratoriskās prakses noteikumiem validētas, izmantojot A daļā minētās references metodes.

IV PIELIKUMS

DZĪVĀS GLIEMENĒS SASTOPAMU E. COLI ANALIZĒŠANAS REFERENCES TESTĒŠANAS METODE, KAS PAREDZĒTA RAŽOŠANAS UN IZKLĀŠANAS TERITORIJU KLASIFICĒŠANAI SASKAŅĀ AR 52. PANTA 2. PUNKTU

References metode dzīvās gliemenēs sastopamu E. coli analīzei ir atklāšanas un visvarbūtīgākā skaitļa (MPN) paņēmiens, kas norādīts standartā ISO 16649-3. Var lietot citas metodes, kas validētas saskaņā ar standarta ISO 16140 kritērijiem, izmantojot šo references metodi.

V PIELIKUMS

ATZĪTAS METODES JŪRAS BIOTOKSĪNU NOTEIKŠANAI SASKAŅĀ AR 60. PANTU

I NODAĻA

PARALĪTISKĀS GLIEMEŅU INDES NOTEIKŠANAS METODE

Paralītiskās gliemeņu indes (PGI) toksīnu saturu visā gliemenē vai atsevišķi jebkurā tās ēdamajā daļā nosaka, izmantojot AOAC oficiālo metodi OMA 2005.06, kura publicēta izdevumā AOAC International Journal 88(6), 1714-1732 (Lawrence metode), peles biotestu vai jebkādu citu starptautiski atzītu validētu metodi.

Ja rezultāti tiek apstrīdēti, par references metodi izmanto A daļā minēto AOAC oficiālo metodi OMA 2005.06.

II NODAĻA

AMNĒZISKĀS GLIEMEŅU INDES NOTEIKŠANAS METODES

Amnēziskās gliemeņu indes (AGI) toksīnu saturu visā gliemenē vai atsevišķi jebkurā tās ēdamajā daļā nosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfijas metodi un UV noteikšanu (HPLC/UV) vai jebkuru citu starptautiski atzītu validētu metodi.

Tomēr skrīninga vajadzībām var izmantot arī AOAC oficiālo metodi 2006.02, kas publicēta izdevumā AOAC International Journal 90, 1011-1027, (AGI imūnfermentatīvās analīzes (ELISA) metode) vai jebkuru citu starptautiski atzītu validētu metodi.

Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir HPLC/UV metode.

III NODAĻA

LIPOFĪLĀ TOKSĪNA NOTEIKŠANAS METODES

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto jūras toksīnu atklāšanā references metode ir ES references laboratorijas šķidrumhromatogrāfijas–masspektrometrijas/ masspektrometrijas (EURL LC-MS/MS) metode. Ar šo metodi nosaka vismaz šādus savienojumus:

a)	okadīnskābes grupas toksīnus: OA, DTX1 un DTX2, arī to esterus (DTX3);

b)	pektenotoksīnu grupas toksīnus: PTX1 un PTX2;

c)	jesotoksīnu grupas toksīnus: YTX, 45 OH YTX, homo YTX un 45 OH homo YTX;

d)	azaspiracīdu grupas toksīnus: AZA 1, AZA 2 un AZA 3.

Ja parādās jauni minēto toksīnu analogi, kam toksiskuma ekvivalences koeficients (TEK) nav noteikts, tos iekļauj analīzē.

Aprēķina kopējo toksiskuma ekvivalenci, izmantojot TEK, kā žurnālā ((2008) 589, 1.–62. lpp.) ieteikusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) vai kā minēts atjauninātos EFSA ieteikumos.

Par EURL LC-MS/MS metodes alternatīvu vai kopā ar to var izmantot tādas A daļā neminētas metodes kā LC-MS metodi, HPLC ar attiecīgu detektēšanas līmeni, imunoloģiskos un funkcionālos testus, piemēram, fosfatāzes inhibēšanās testu, ja vien:

a)	ar tām katru atsevišķi vai ar to kombināciju iespējams atklāt vismaz A daļā norādītos analogus; ja nepieciešams, definē piemērotākus kritērijus;

tās atbilst veiktspējas kritērijiem, kas prasīti EURL LC-MS/MS metodē. Šādām metodēm jābūt starplaboratoriski validētām un sekmīgi testētām atzītā kvalifikācijas testa shēmā. Eiropas References laboratorija biotoksīnu jautājumos atbalsta uz šā paņēmiena starplaboratorisku validēšanu vērstas aktivitātes; pēc validācijas būtu iespējama oficiāla standartizācija;

c)	to īstenošana nodrošina līdzvērtīgu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

IV NODAĻA

JAUNU VAI IEPRIEKŠ NEBIJUŠU JŪRAS TOKSĪNU NOTEIKŠANA

Ražošanas un pārvietošanas teritoriju periodiskā monitoringa laikā var izmantot ķīmiskas metodes, alternatīvas metodes vai peles biotestu, ar kuru palīdzību uz dalībvalstu izstrādātu kontroļu programmu pamata nosaka jaunus vai jaunradušos jūras toksīnus.

VI PIELIKUMS

PRAKTISKĀ KĀRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTU OFICIĀLAJĀM KONTROLĒM SASKAŅĀ AR 70. PANTU

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

A. Organoleptiskās pārbaudes

Visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos pēc nejaušas izlases principa veic organoleptiskas pārbaudes. Viens no šo kontroļu mērķiem ir pārliecināties par atbilstību svaiguma kritērijam, kas iedibināts saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši tas nozīmē, ka visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos tiek pārbaudīts, vai zivsaimniecības produkti atbilst vismaz ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2406/96 (1) iedibinātajiem svaiguma pamatkritērijiem.

B. Svaiguma indikatori

Ja organoleptisko pārbaužu rezultātā rodas jebkādas šaubas par zivsaimniecības produktu svaigumu, var ņemt paraugus un tos laboratoriski testēt, lai saskaņā ar II nodaļā aprakstīto tehnisko kārtību noteiktu kopējā gaistošā bāziskā slāpekļa (TVB-N) un trimetilamīna slāpekļa (TMA-N) saturu.

Kompetentā iestāde izmanto šajā regulā noteiktos kritērijus.

Ja organoleptiskās pārbaudes rezultātā rodas aizdomas par citiem apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, pārbaudes veikšanai jāņem attiecīgi paraugi.

C. Histamīns

Pēc nejaušas izlases principa jātestē histamīns, lai pārliecinātos par atbilstību pieļaujamām robežvērtībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2073/2005.

D. Atliekas un kontaminanti

Saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK un Lēmumu 97/747/EK, jānosaka kārtība monitoringam, kurā kontrolē atbilstību ES tiesību aktiem par:

—	farmakoloģisko aktīvo vielu atlieku maksimālo daudzumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 37/2010 un (ES) 2018/470,

—	aizliegtām un neatļautām vielām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 37/2010, Direktīvu 96/22/EK un Lēmumu 2005/34/EK,

—	kontaminantiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos,

—	pesticīdu atliekām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

E. Mikrobioloģiskās pārbaudes

Kur nepieciešams, veic mikrobioloģiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2073/2005.

F. Parazīti

Jāveic uz riska analīzi balstīta testēšana, lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas D daļai un Regulas (EK) Nr. 2074/2005 II pielikuma I iedaļai.

G. Indīgi zivsaimniecības produkti

Jāveic kontroles, lai nodrošinātu, ka:

1)	tirgū netiek laisti no šādu dzimtu indīgām zivīm iegūti zivsaimniecības produkti: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae;

svaigus, sagatavotus, sasaldētus un pārstrādātus zivsaimniecības produktus, kas pieder pie Gempylidae dzimtas, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, tirgū laist drīkst tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi jāmarķē, lai patērētājs būtu informēts par sagatavošanas/ termiskās apstrādes metodēm un risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras nelabvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu traktu. Marķējumā jānorāda zivsaimniecības produktu parastais un zinātniskais nosaukums;

tirgū netiek laisti zivsaimniecības produkti, kas satur biotoksīnus, piemēram, sigvatera toksīnu vai citus cilvēka veselībai bīstamus toksīnus. Tomēr tirgū laist var no dzīvām gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras vēderkājiem iegūtus zivsaimniecības produktus, kas ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļu un atbilst standartiem, kuri noteikti minētās sadaļas V nodaļas 2. punktā.

II NODAĻA

KOPĒJĀ GAISTOŠĀ BĀZISKĀ SLĀPEKĻA (TVB-N) KONTROLE

A. TVB-N robežvērtības konkrētām zivsaimniecības produktu kategorijām un izmantojamās analīzes metodes

Nepārstrādāti zivsaimniecības produkti uzskatāmi par lietošanai pārtikā nederīgiem, ja organoleptiskais novērtējums raisījis šaubas par to svaigumu un ķīmiskās kontrolpārbaudes parādījušas, ka pārsniegtas šādas TVB-N robežas:

a)	šīs nodaļas B daļas 1. punktā minētajām sugām 25 mg slāpekļa uz 100 g gaļas;

b)	šīs nodaļas B daļas 2. punktā minētajām sugām 30 mg slāpekļa uz 100 g gaļas;

c)	šīs nodaļas B daļas 3. punktā minētajām sugām 35 mg slāpekļa uz 100 g gaļas;

zivsaimniecības produktiem, kurus tieši izmanto lietošanai pārtikā paredzētas zivju eļļas ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas IV.B nodaļas 1. punkta otrajā daļā, 60 mg slāpekļa uz 100 g visa produkta; tomēr ja izejviela atbilst minētā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta prasībām, dalībvalstis attiecībā uz konkrētām sugām var noteikt augstākas robežas, līdz tiek pieņemti specifiski Savienības tiesību akti.

TVB-N robežvērtību kontrolpārbaudēm izmantojamā references metode ietver no olbaltumvielām ar perhlorskābi attīrīta ekstrakta destilēšanu, kā aprakstīts zemāk C daļā.

Nodaļas 1. punktā minēto destilēšanu izdara ar aparātu, kas atbilst zemāk D iedaļā sniegtajai shēmai.

Parastās metodes, ko drīkst izmantot TVB-N robežvērtību kontrolpārbaudēm, ir:

a)	mikrodifūzijas metode, ko aprakstījuši Conway un Byrne (1933);

b)	tiešās destilēšanas metode, ko aprakstījis Antonacopoulos (1968);

c)	no olbaltumvielām ar trihlorskābi attīrīta ekstrakta destilēšana (Pārtikas kodeksa Zivju un zvejas produktu komiteja (1968)).

Paraugā jābūt aptuveni 100 g gaļas, kas ņemta no vismaz trīs dažādām vietām un samaļot sajaukta kopā.

Dalībvalstīm jāiesaka oficiālajām laboratorijām regulāri izmantot iepriekš minētās metodes. Ja rezultāti ir apšaubāmi vai, izmantojot vienu no parastajām metodēm, rodas strīds par veiktās analīzes rezultātiem, rezultātu pārbaudīšanai drīkst izmantot tikai references metodi.

B. Sugu kategorijas, kurām ir noteiktas TVB-N robežvērtības

Fiksētas TVB-N robežvērtības ir noteiktas šādām sugu kategorijām:

1)	Sebastes spp., Helicolenus dactylopterus, Sebastichthys capensis;

2)	sugas, kas pieder pie Pleuronectidae dzimtas (izņemot paltusus: Hippoglossus spp.);

3)	Salmo salar, sugas, kas pieder pie Merlucciidae dzimtas, sugas, kas pieder pie Gadidae dzimtas.

C. References procedūra TVB-N koncentrācijas noteikšanai zivīs un zivsaimniecības produktos

1. Izmantošanas mērķis un joma

Šajā metodes aprakstā ietilpst references procedūra TVB-N slāpekļa koncentrācijas noteikšanai zivīs un zivsaimniecības produktos. Šī metode piemērojama, ja TVB-N koncentrācija ir no 5 mg/100 g līdz vismaz 100 mg/100 g.

2. Definīcijas

“TVB-N koncentrācija” nozīmē slāpekļa saturu gaistošā bāziskā slāpeklī, kas noteikts, izmantojot iepriekš aprakstīto references procedūru.

“Šķīdums” nozīmē šāda veida ūdens šķīdumus:

a)	perhlorskābes šķīdums = 6 g/100 ml;

b)	nātrija hidroksīda šķīdums = 20 g/100 ml;

c)	sālsskābes standartšķīdums 0,05 mol/l (0,05 N). Izmantojot automātiskus destilatorus, jāizdara titrēšana ar sālsskābes standartšķīdumu 0,01 mol/l (0,01 N);

d)	borskābes šķīdums = 3 g/100 ml;

e)	silikona pretputošanas reaģents;

f)	fenolftaleīna šķīdums = 1 g uz 100 ml 95 % etanola;

g)	indikatoršķīdums (Tashiro miksētais indikators) = 2 g metilsarkanā un 1 g metilēna zilā izšķīdina 1 000 ml 95 % etanola.

3. Īss apraksts

Ar 0,6 mol/l perhlorskābes šķīdumu no parauga ekstrahē gaistošās slāpekļa bāzes. Pēc pasārmināšanas ekstraktu destilē ar tvaiku, un gaistošās bāzes sastāvdaļas uztver skābes uztvērējs. Absorbētās bāzes titrējot, nosaka TVB-N koncentrāciju. To izsaka mg/100 g.

4. Ķīmiskas vielas

Ja vien nav noteikts citādi, jāizmanto reaģentu klases ķimikālijas. Izmantojamajam ūdenim jābūt destilētam vai demineralizētam un ar vismaz tādu pašu tīrības pakāpi.

5. Izmanto šādus instrumentus un piederumus:

a)	gaļas smalcināšanas ierīce, ar kuru sagatavo pietiekami viendabīgu zivs malto gaļu;

b)	homogenizators ar lielu darbības ātrumu no 8 000 līdz 45 000 apgr./min;

c)	ātri filtrējošs krokfiltrs ar diametru 150 mm;

d)	5 ml birete ar iedaļām līdz 0,01 ml;

e)	tvaika destilators. Aparātam jābūt regulējamam tā, lai tvaika daudzumu varētu mainīt, kā arī noteiktā laikā radīt pastāvīgu tvaika daudzumu. Tam jānodrošina, ka pasārmināšanas vielu pievienošanas laikā no ierīces nevar izdalīties radušās brīvās bāzes.

6. References procedūras izpilde

Strādājot ar ļoti kodīgo perhlorskābi, jāievēro piesardzība un jāveic profilaktiski pasākumi. Paraugi jāsagatavo saskaņā ar šādiem norādījumiem un iespējami drīz pēc to saņemšanas.

Parauga sagatavošana

Analizējamais paraugs rūpīgi jāsamaļ 5. punkta a) apakšpunktā minētajā gaļas smalcināšanas ierīcē. 10 g + 0,1 g samaltā parauga jāiesver piemērotā traukā. To samaisa ar 90,0 ml perhlorskābes šķīduma, divas minūtes homogenizē ar 5. punkta b) apakšpunktā minēto homogenizatoru un pēc tam filtrē.

Šādi iegūto ekstraktu temperatūrā aptuveni 2 °C līdz 6 °C var glabāt vismaz septiņas dienas.

Destilācija ar tvaiku

50,0 ml ekstrakta, kas iegūts saskaņā ar a) apakšpunktu, ievieto 5. punkta e) apakšpunktā aprakstītajā tvaika destilatorā. Lai vēlāk varētu pārbaudīt ekstrakta pasārmināšanos, pievieno vairākus pilienus fenolftaleīna šķīduma. Vispirms pievienojot dažus pilienus silikona pretputošanas reaģenta, ekstraktam pielej 6,5 ml nātrija hidroksīda šķīduma un tūlīt sāk destilāciju ar tvaiku.

Tvaika destilāciju regulē tā, lai 10 minūtēs tiktu saražots aptuveni 100 ml destilāta. Destilācijas izplūdcauruli iegremdē uztvērējā, kurā ir 100 ml borskābes šķīduma, kam pievienoti trīs līdz pieci pilieni indikatoršķīduma. Tieši pēc 10 minūtēm destilāciju beidz. Destilācijas izplūdes cauruli no uztvērēja izņem un izmazgā ar ūdeni. Uztvērēja šķīdumā esošās gaistošās bāzes nosaka, titrējot ar sālsskābes standartšķīdumu.

Beigupunkta pH līmenim jābūt 5,0 ± 0,1.

c)	Titrēšana Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība starp abām analīzēm nepārsniedz 2 mg/100 g.

d)	Kontrole Kontrolpārbaudi veic saskaņā ar b) punktu. Ekstrakta vietā izmanto 50,0 ml perhlorskābes šķīduma.

7. TVB-N koncentrācijas aprēķināšana

Titrējot uztvērēja šķīdumu ar sālsskābes standartšķīdumu, TVB-N koncentrāciju aprēķina ar šādu formulu:

Formula

kur:

V1	=	sālsskābes standartšķīduma 0,01 mola tilpums mililitros paraugam;
V0	=	sālsskābes standartšķīdum 0,01 mola tilpums mililitros kontrolparaugam;
M	=	parauga masa gramos

Turklāt nepieciešami:

a)	divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība starp abām analīzēm nepārsniedz 2 mg/100 g;

b)	aprīkojuma pārbaude. Aprīkojumu pārbauda, destilējot NH4Cl šķīdumu, kas līdzvērtīgs 50 mg TVB-N/100 g;

c)	standartnovirzes. Atkārtojamības standartnovirze Sr = 1,20 mg/100 g un reproducējamības standartnovirze SR = 2,50 mg/100 g.

D. TVB-N tvaika destilators

Parauga ekstrakts

Tvaika inžektora caurule

Destilācijas mēģene

Tvaika ģenerātors

Kolba vai mērglāze ar

borskābi

Kondensatora gals

Dzesējošais ūdens

Dzesinātājs

(1) Padomes 1996. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 2406/96, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem (OV L 334, 23.12.1996., 1. lpp.).

17.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/101

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/628

(2019. gada 8. aprīlis)

par konkrētu dzīvnieku un preču oficiālo sertifikātu paraugiem un ar ko attiecībā uz minētajiem sertifikātu paraugiem groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2017/625 nosaka noteikumus par oficiālajām kontrolēm un citām kontroles darbībām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veic, lai pārliecinātos par atbilstību Savienības tiesību aktiem, cita starpā tādā jomā kā pārtikas nekaitīgums visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesa posmos. Konkrētāk, minētā regula paredz oficiālu sertificēšanu, kur to uzskata par lietderīgu, lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem par dzīvniekiem un precēm.

(2)	Regulas (ES) 2017/625 90. panta pirmās daļas a) punkts Komisiju pilnvaro ar īstenošanas aktiem pieņemt noteikumus par oficiālo sertifikātu paraugiem un šādu sertifikātu izdošanas noteikumus gadījumos, kur prasības nav noteiktas minētās regulas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.

(3)	Kopā ar dzīvnieku un preču sūtījumiem ir oficiāls sertifikāts, kas izdots papīra vai elektroniskā formā. Tāpēc papildus prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 II sadaļas VII nodaļā, attiecībā uz oficiālo sertifikātu izsniegšanu ir lietderīgi noteikt abos gadījumos kopīgas prasības.

(4)

Sertifikātu paraugi ir iekļauti elektroniskajā sistēmā TRACES, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/623/EK (2), lai veicinātu un paātrinātu administratīvās procedūras uz Savienības robežām un nodrošinātu elektronisku saziņu starp kompetentajām iestādēm, palīdzot novērst iespējamu krāpniecisku vai maldinošu praksi attiecībā uz oficiālajiem sertifikātiem.

(5)

Kopš 2003. gada datortehnoloģija ir būtiski attīstījusies, un TRACES sistēmā ir ieviesti pārveidojumi, lai uzlabotu datu kvalitāti, apstrādi un to apmaiņas drošību. Tāpēc sertifikātu paraugu formāts un piezīmes par paraugu aizpildīšanu, kas noteiktas šajā regulā, būtu jāpielāgo TRACES sistēmai, piemēram, atspoguļojot vairāku kombinētās nomenklatūras (KN) kodu izmantošanu vai nodrošinot izsekojamību attiecībā uz trīsstūrveida tirdzniecību, ja nosūtīšanas valsts nav sūtījuma izcelsmes valsts.

(6)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 133. panta 4. punktu TRACES sistēma jāintegrē Informācijas pārvaldības sistēmā oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC). Tāpēc šajā regulā noteiktie veselības sertifikātu paraugi būtu jāpielāgo IMSOC.

(7)	Regulas (ES) 2017/625 90. panta pirmās daļas c) punkts pilnvaro Komisiju ar īstenošanas aktiem pieņemt noteikumus par procedūrām, kas jāievēro aizstājējsertifikātu izsniegšanā.

(8)

Lai izvairītos no sertifikātu nepareizas un ļaunprātīgas izmantošanas, svarīgi noteikt, kuros gadījumos var izsniegt aizstājējsertifikātus, un prasības, kam šādiem sertifikātiem jāatbilst. Konkrētāk, tā būtu jārīkojas tikai tādu acīmredzamu administratīvu kļūdu gadījumā, kādas ir, piemēram, vietām apmainīti cipari konteineru numuros vai plombu numuros, kā arī pārrakstīšanās kļūdas adresēs vai produktu aprakstos.

(9)

Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta c) apakšpunkts nosaka prasību, ka kopā ar konkrētu dzīvnieku un preču sūtījumiem jābūt oficiālam sertifikātam, oficiālam apliecinājumam vai jebkādam citam pierādījumam, kas apliecina, ka sūtījums atbilst minētās regulas 1. panta 2. punktā minētajiem piemērojamiem noteikumiem.

(10)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/625 (3) ir saraksts ar precēm un dzīvniekiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, jo īpaši tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīviem kukaiņiem, kā arī dīgstiem un dīgstu ražošanai paredzētām sēklām, kuri, ja tos paredzēts laist tirgū, Savienībā jāieved kopā ar oficiālu sertifikātu. Lai atvieglotu oficiālās kontroles brīdī, kad šādas lietošanai pārtikā paredzētas preces un dzīvnieki tiek ievesti Savienībā, saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 90. panta pirmās daļas a) punktu un 126. panta 3. punktu būtu jānosaka oficiālo sertifikātu paraugi.

(11)	Paraugi sertifikātiem, kas vajadzīgi sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, patlaban ir noteikti dažādos tiesību aktos. Minētos sertifikātu paraugus ir lietderīgi konsolidēt vienā kopīgā tiesību aktā, sniedzot mijnorādes uz tiem.

(12)

Kas attiecas uz konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu sertifikāciju, ko veic dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, tai izmanto vienotus sertifikātu paraugus. Līdz 2021. gada 21. aprīlim, kas ir diena, no kuras sāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (4), prasības attiecībā uz sertifikāciju, ko veic dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, būtu jāpārskata. Līdz minētajai pārskatīšanai būtu jāpatur spēkā vienotie sertifikātu paraugi.

(13)

Saskaņotības un skaidrības labad sertifikātu paraugi, kas patlaban noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005 (5), Komisijas Regulā (ES) Nr. 211/2013 (6) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/759 (7), būtu jāiekļauj šajā regulā. Tāpēc Regula (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regula (ES) 2016/759 būtu attiecīgi jāgroza un Regula (ES) Nr. 211/2013 būtu jāatceļ.

(14)

Lai atvieglotu pārbaudi attiecībā uz atbilstību ES prasībām, šķiet lietderīgi ieviest jaunus papildu paraugus veselības sertifikātiem kausētu dzīvnieku tauku un dradžu, kukaiņu un rāpuļu gaļas ievešanai ar nolūku tos laist tirgū. Šādiem sertifikātu paraugiem būtu arī jāpalīdz trešo valstu kompetentajām iestādēm izprast ES prasības un tādējādi jāatvieglo dzīvnieku tauku un dradžu, kukaiņu un rāpuļu gaļas ievešana Savienībā.

(15)

Regulas (ES) 2017/625 90. panta pirmās daļas e) punkts Komisiju pilnvaro ar īstenošanas aktiem pieņemt noteikumus par to dokumentu formu, kam jābūt kopā ar dzīvniekiem un precēm pēc oficiālo kontroļu veikšanas. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/624 (8) 5. pantu šādiem veselības sertifikātiem jābūt kopā ar dzīvniekiem vai liemeņiem, kurus pēc pirmskaušanas apskates izcelsmes saimniecībā pārved uz kautuvi. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka šādu sertifikātu veidlapas.

(16)

Kas attiecas uz ārkārtas kaušanu ārpus kautuves, saskaņotības un skaidrības labad ir lietderīgi šajā regulā noteikt sertifikāta paraugu deklarācijai, ko (oficiālais) veterinārārsts izsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (9) III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 6. punktu.

(17)	Tā kā Regula (ES) 2017/625 ir piemērojama no 2019. gada 14. decembra, arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma.

(18)	Ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ņemtu vērā sūtījumus ar dzīvniekiem un precēm, ko nosūta un vajadzības gadījumā sertificē pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(19)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula:

a)	lai izpildītu minētās regulas 126. panta 2. punkta c) apakšpunkta prasības – nosaka noteikumus par Regulas (ES) 2017/625 88. un 89. panta vienveidīgu piemērošanu attiecībā uz oficiālo sertifikātu parakstīšanu un izsniegšanu un oficiālo sertifikātu uzticamības garantijām;

b)	nosaka prasības attiecībā uz to oficiālo sertifikātu paraugiem, kas nav iesniegti IMSOC;

c)	nosaka prasības attiecībā uz to oficiālo sertifikātu paraugiem, kas ir iesniegti IMSOC;

d)	nosaka prasības attiecībā uz aizstājējsertifikātiem.

2. Šī regula arī nosaka:

a)	paraugus oficiālajiem sertifikātiem dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, saliktu produktu, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ievešanai Savienībā un piezīmes par minēto sertifikātu aizpildīšanu;

īpašus paraugus oficiālajiem sertifikātiem šādu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū:

i)	dzīvnieku izcelsmes produkti, attiecībā uz kuriem šāds sertifikāts ir vajadzīgs saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/625 13. pantu;

ii)	dzīvi kukaiņi;

iii)	dīgsti un sēklas, no kurām paredzēts ražot dīgstus;

c)	paraugus oficiālajiem sertifikātiem pirmskaušanas apskatei izcelsmes saimniecībā vai ārkārtas kaušanai ārpus kautuves.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“laišana tirgū” ir laišana tirgū, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (10) 3. panta 8. punktā;

2)	“dīgsti” ir dīgsti, kas definēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 208/2013 (11) 2. panta a) punktā;

3)	“kautuve” ir kautuve, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.16. punktā;

4)	“svaiga gaļa” ir svaiga gaļa, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.10. punktā;

5)	“gaļa” ir gaļa, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.1. punktā;

6)	“mājputni” ir mājputni, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.3. punktā;

7)	“medījamie dzīvnieki” ir medījamie dzīvnieki, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.5. punktā;

8)	“olas” ir olas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 5.1. punktā;

9)	“olu produkti” ir olu produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.3. punktā;

10)	“gaļas izstrādājumi” ir gaļas izstrādājumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.15. punktā;

11)	“gaļas produkti” ir gaļas produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.1. punktā;

12)	“apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas” ir apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.9. punktā;

13)	“gliemenes” ir gliemenes, kas definētas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.1. punktā;

14)	“zivsaimniecības produkti” ir zivsaimniecības (zvejniecības) produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā;

15)	“svaigpiens” ir svaigpiens, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 4.1. punktā;

16)	“piena produkti” ir piena produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.2. punktā;

17)	“jaunpiens” ir jaunpiens, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas 1. punktā;

18)	“jaunpiena produkti” ir produkti uz jaunpiena bāzes, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas 2. punktā;

19)	“varžu kājiņas” ir varžu kājiņas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 6.1. punktā;

20)	“gliemeži” ir gliemeži, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 6.2. punktā;

21)	“kausēti dzīvnieku tauki” ir kausēti dzīvnieku tauki, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.5. punktā;

22)	“dradži” ir dradži, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.6. punktā;

23)	“želatīns” ir želatīns, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.7. punktā;

24)	“kolagēns” ir kolagēns, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.8. punktā;

25)	“medus” ir medus, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (12) II pielikuma IX daļas 1. punktā;

26)	“biškopības produkti” ir biškopības produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IX daļas 2. punktā;

27)	“rāpuļu gaļa” ir rāpuļu gaļa, kas definēta Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 16. punktā;

28)	“kukaiņi” ir kukaiņi, kas definēti Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 17. punktā;

29)	“refrižeratorkuģis” ir refrižeratorkuģis, kas definēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 26. punktā;

30)	“saldētājkuģis” ir saldētājkuģis, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.3. punktā;

31)	“apstrādes kuģis” ir zivju pārstrādes kuģis, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.2. punktā;

32)	“ražošanas teritorija” ir ražošanas apgabals, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.5. punktā;

33)	“nosūtīšanas centrs” ir nosūtīšanas centrs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.7. punktā;

34)	“mehāniski atdalīta gaļa” ir mehāniski atdalīta gaļa, kas definēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.14. punktā;

35)	“savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.18. punktā;

36)	“gaļas sadalīšanas uzņēmums” ir gaļas sadalīšanas uzņēmums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.17. punktā;

37)	“saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki” ir saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki, kas definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.6. punktā.

3. pants

Prasības attiecībā uz sistēmā IMSOC neiesniegtu oficiālo sertifikātu paraugiem

Attiecībā uz tiem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, saliktiem produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, dīgstiem un sēklām, no kurām paredzēts ražot dīgstus, kā izcelsme ir trešās valstīs vai to reģionos, to oficiālo sertifikātu paraugi, kuri saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir vajadzīgi ievešanai Savienībā un nav iesniegti IMSOC, atbilst šādām prasībām:

1)	papildus sertificējošās amatpersonas parakstam uz sertifikāta ir arī oficiāls zīmogs. Paraksta krāsa atšķiras no drukātā teksta krāsas. Šī prasība attiecas arī uz zīmogiem, izņemot reljefos zīmogus vai ūdenszīmes;

2)	ja sertifikāta paraugā ir ietverti paziņojumi, sertificējošā amatpersona neatbilstošos paziņojumus nosvītro, paraksta ar iniciāļiem un apzīmogo vai no sertifikāta pilnīgi izņem;

sertifikāts sastāv no:

a)	vienas papīra lapas;

b)	vairākām papīra lapām, kuras ir nedalāmas un veido vienotu veselumu; vai

c)	secīgām lapām, kas numurētas tā, lai norādītu, ka tā ir noteikta lapa no galīga lappušu skaita;

4)	ja sertifikāts sastāv no secīgām lapām, katrā lapā ir norādīts unikālais kods, kas minēts Regulas (ES) 2017/625 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un ir sertificējošās amatpersonas paraksts un oficiālais zīmogs;

5)	sertifikātu izdod, kamēr sūtījums, uz kuru tas attiecas, vēl ir sertifikātu izdevušās trešās valsts kompetentās iestādes kontrolē.

4. pants

Prasības attiecībā uz sistēmā IMSOC iesniegtu oficiālo sertifikātu paraugiem

1. Sistēmā IMSOC iesniegto oficiālo sertifikātu paraugi trešo valstu vai to reģionu izcelsmes dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, saliktu produktu, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ievešanai Savienībā ir balstīti uz I pielikumā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

2. Šā panta 1. punktā minēto oficiālo sertifikātu paraugu II daļā iekļauj īpašās veselības garantijas un informāciju, kas attiecīgo oficiālo sertifikātu paraugu II daļā prasītas attiecībā uz minētajiem trešo valstu vai to reģionu izcelsmes dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, saliktiem produktiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir vajadzīgas ievešanai Savienībā.

3. Oficiālo sertifikātu iesniedz IMSOC, kamēr sūtījums, uz kuru tas attiecas, vēl ir sertifikātu izdevušās trešās valsts kompetentās iestādes kontrolē.

4. Šajā pantā noteiktās prasības neskar Regulas (ES) 2017/625 73. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un 129. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto oficiālo sertifikātu vai apliecinājumu veidu, saturu un formu.

5. pants

Aizstājējsertifikāti

1. Kompetentās iestādes aizstājējsertifikātu izsniegt drīkst tikai tad, ja sākotnējā sertifikātā ir administratīvas kļūdas vai ja sākotnējais sertifikāts ir sabojāts vai nozaudēts.

2. Aizstājējsertifikātā netiek pārveidota sākotnējā sertifikāta informācija par sūtījumu identifikāciju, izsekojamību un veselības garantijām.

3. Turklāt:

a)	aizstājējsertifikātā ir nepārprotama atsauce uz Regulas (ES) 2017/625 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto unikālo kodu un sākotnējā sertifikāta izsniegšanas datumu un skaidri norādīts, ka tas aizstāj sākotnējo sertifikātu;

b)	aizstājējsertifikātam ir jauns sertifikāta numurs, kas atšķiras no sākotnējā sertifikāta numura;

c)	aizstājējsertifikātā ir norādīts tā izsniegšanas datums, nevis sākotnējā sertifikāta izsniegšanas datums; un

d)	aizstājējsertifikāta oriģināleksemplārs ir pieejams kompetentajām iestādēm, izņemot elektroniskus aizstājējsertifikātus, kas iesniegti IMSOC.

6. pants

Piezīmes par oficiālo sertifikātu paraugu aizpildīšanu

Oficiālo sertifikātu paraugus, kas minēti 12., 13. un 15.–27. pantā, aizpilda, pamatojoties uz II pielikumā izklāstītajām piezīmēm.

7. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem svaigas nagaiņu gaļas ievešanai Savienībā ar nolūku to laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētas svaigas nagaiņu gaļas ievešanai Savienībā izmanto Komisijas Regulas (ES) Nr. 206/2010 (13) II pielikuma 2. daļā noteiktos oficiālo sertifikātu paraugus “BOV”, “OVI”, “POR”, “EQU”, “RUF”, “RUW”, “SUF”, “SUW” un “EQW”.

8. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem mājputnu, skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļas, olu un olu produktu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētas mājputnu, skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļas, olu un olu produktu ievešanai Savienībā izmanto Komisijas Regulas (EK) Nr. 798/2008 (14) I pielikuma 2. daļā noteiktos oficiālo sertifikātu paraugus “POU”, “POU-MI/MSM”, “RAT”, “RAT-MI/MSM”, “WGM”, “WGM-MI/MSM”, “E” un “EP”.

9. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētas savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas ievešanai Savienībā izmanto Komisijas Regulas (EK) Nr. 119/2009 (15) II pielikumā noteiktos oficiālo sertifikātu paraugus “WL”, “WM” un “RM”.

10. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem gaļas izstrādājumu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētu gaļas izstrādājumu ievešanai Savienībā izmanto Komisijas Lēmuma 2000/572/EK (16) II pielikumā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

11. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem noteiktu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētu noteiktu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu ievešanai Savienībā izmanto Komisijas Lēmuma 2007/777/EK (17) III pielikumā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu. Tomēr attiecībā uz laišanai tirgū paredzētu zarnu ievešanu Savienībā izmanto Komisijas Lēmuma 2003/779/EK (18) I pielikuma A daļā noteikto dzīvnieku veselības sertifikātu.

12. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētu dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma I daļas A nodaļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu. Kas attiecas uz pārstrādātu Acanthocardia Tuberculatum sugas gliemeņu ievešanu Savienībā un laišanu tirgū, sertifikātam, kas minēts pirmajā teikumā, pievieno šīs regulas III pielikuma I daļas B nodaļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

13. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem zivsaimniecības produktu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

1. Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētu zivsaimniecības produktu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma II daļas A nodaļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

2. Kas attiecas uz zivsaimniecības produktiem, ko nozvejojuši kuģi, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, un ko pārvadā trešās valstīs ar glabāšanu vai bez tās, izmanto šīs regulas III pielikuma II daļas B nodaļā noteikto sertifikāta paraugu.

3. Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 11. panta 3. punktā, zivsaimniecības produktus importē tieši no refrižeratorkuģa, saldētājkuģa vai apstrādes kuģa, izmanto šīs regulas III pielikuma II daļas C nodaļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu, kas jāparaksta kapteinim.

14. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem svaigpiena, jaunpiena, piena produktu un jaunpiena produktu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū paredzēta svaigpiena, jaunpiena, piena produktu un jaunpiena produktu ievešanai Savienībā izmanto Komisijas Regulas (ES) Nr. 605/2010 (19) II pielikuma 2. daļā noteiktos oficiālo sertifikātu paraugus “Milk-RM”, “Milk-RMP”, “Milk-HTB”, “Milk-HTC” un “Colostrum-C/CPB”.

15. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzētu atdzesētu, saldētu vai sagatavotu varžu kājiņu ievešanai Savienībā ar nolūku tās laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū un lietošanai pārtikā paredzētu atdzesētu, saldētu vai sagatavotu varžu kājiņu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma III daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

16. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzētu atdzesētu, saldētu, atčaulotu, vārītu, sagatavotu vai konservētu gliemežu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū un lietošanai pārtikā paredzētu atdzesētu, saldētu, atčaulotu, vārītu, sagatavotu vai konservētu gliemežu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma IV daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

17. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzētu kausētu dzīvnieku tauku un dradžu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū un lietošanai pārtikā paredzētu kausētu dzīvnieku tauku un dradžu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma V daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

18. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam pārtikas želatīna ievešanai Savienībā ar nolūku to laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū paredzēta pārtikas želatīna ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma VI daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

19. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam pārtikas kolagēna ievešanai Savienībā ar nolūku to laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzēta pārtikas kolagēna ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma VII daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

20. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam pārtikas želatīna un kolagēna ražošanas izejvielu ievešanai Savienībā ar nolūku tās laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū paredzētu pārtikas želatīna vai kolagēna ražošanas izejvielu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma VIII daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

21. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam apstrādātu pārtikas želatīna un kolagēna ražošanas izejvielu ievešanai Savienībā ar nolūku tās laist tirgū

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, laišanai tirgū paredzētu apstrādātu pārtikas želatīna vai kolagēna ražošanas izejvielu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma IX daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

22. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzēta medus un citu biškopības produktu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū un lietošanai pārtikā paredzēta medus un citu biškopības produktu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma X daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

23. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzēta ļoti rafinēta hondroitīna sulfāta, hialuronskābes, citu skrimšļu hidrolīzes produktu, hitozāna, glikozamīna, renīna, zivju līmes un aminoskābju ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū un lietošanai pārtikā paredzēta ļoti rafinēta hondroitīna sulfāta, hialuronskābes, citu skrimšļu hidrolīzes produktu, hitozāna, glikozamīna, renīna, zivju līmes un aminoskābju ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma XI daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

24. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzētas rāpuļu gaļas ievešanai Savienībā ar nolūku to laist tirgū

25. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzētu kukaiņu ievešanai Savienībā

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, lietošanai pārtikā paredzētu kukaiņu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū izmanto šīs regulas III pielikuma XIII daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

26. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam lietošanai pārtikā paredzētu un 7.–25. pantā neminētu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū un lietošanai pārtikā paredzētu un šīs regulas 7.–25. pantā neminētu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma XIV daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

27. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam dīgstu un sēklu, no kurām paredzēts ražot dīgstus, ievešanai Savienībā ar nolūku tos laist tirgū

Lai izpildītu sertificēšanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā, laišanai tirgū paredzētu dīgstu un sēklu, no kurām paredzēts ražot dīgstus, ievešanai Savienībā izmanto šīs regulas III pielikuma XV daļā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

28. pants

Paraugi oficiālajiem sertifikātiem, kas izmantojami pirmskaušanas apskatei izcelsmes saimniecībā

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, pirmskaušanas apskatei izcelsmes saimniecībā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/624 5. un 6. pantu izmanto šīs regulas IV pielikumā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

29. pants

Paraugs oficiālajam sertifikātam, kas izmantojams ārkārtas kaušanai ārpus kautuves

Lai izpildītu Regulas (ES) 2017/625 88., 89. pantā un 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās sertificēšanas prasības, ārkārtas kaušanai ārpus kautuves saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/624 4. pantu izmanto šīs regulas V pielikumā noteikto oficiālā sertifikāta paraugu.

30. pants

Regulas (EK) Nr. 2074/2005 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 2074/2005 groza šādi:

1)	regulas 6. pantu svītro;

2)	regulas VI pielikumu svītro.

31. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/759 grozījumi

Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 groza šādi:

1)	regulas 2. pantu svītro;

2)	regulas II pielikumu svītro.

32. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 211/2013 atceļ. Atsauces uz Regulu (ES) Nr. 211/2013 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

33. pants

Pārejas noteikumi

Dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, ar kuriem kopā ir attiecīgie sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2074/2005, Regulu (ES) Nr. 211/2013 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759, attiecībā uz ievešanu Savienībā var tikt pieņemti līdz 2020. gada 13. martam, ja vien sertifikāts ir parakstīts pirms 2019. gada 14. decembra.

Līdz 2020. gada 13. martam kausētu dzīvnieku tauku un dradžu sūtījumus Savienībā var ievest, izmantojot Lēmuma 2007/777/EK III pielikumā gaļas produktiem noteikto sertifikātu, bet rāpuļu gaļas, kukaiņu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kas minēti 26. pantā, sūtījumus Savienībā var ievest bez šīs regulas III pielikumā noteiktā sertifikāta.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 8. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Komisijas 2003. gada 19. augusta Lēmums 2003/623/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas Traces attīstību (OV L 216, 28.8.2003., 58. lpp.).

(3) Komisijas 2019. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) 2019/625, ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 18. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.).

(6) Komisijas 2013. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 211/2013 par sertifikācijas prasībām attiecībā uz dīgstu un sēklu, no kurām paredzēts ražot dīgstus, importu Savienībā (OV L 68, 12.3.2013., 26. lpp.).

(7) Komisijas 2016. gada 28. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/759, ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK (OV L 126, 14.5.2016., 13. lpp.).

(8) Komisijas 2019. gada 8. februāra Deleģētā regula (ES) 2019/624, ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(11) Komisijas 2013. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 208/2013 par izsekojamības prasībām attiecībā uz dīgstiem un sēklām, no kurām paredzēts ražot dīgstus (OV L 68, 12.3.2013., 16. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(13) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(14) Komisijas 2008. gada 8. augusta Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

(15) Komisijas 2009. gada 9. februāra Regula (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.).

(16) Komisijas 2000. gada 8. septembra Lēmums 2000/572/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus gaļas izstrādājumu ievedumiem Kopienā no trešām valstīm (OV L 240, 23.9.2000., 19. lpp.).

(17) Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(18) Komisijas 2003. gada 31. oktobra Lēmums 2003/779/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības un veterināro (veselības) sertifikāciju, ievedot dzīvnieku zarnas no trešām valstīm (OV L 285, 1.11.2003., 38. lpp.).

(19) Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regula (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

PARAUGI OFICIĀLAJIEM SERTIFIKĀTIEM DZĪVNIEKU, DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU, SALIKTU PRODUKTU, REPRODUKTĪVO PRODUKTU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

PIEZĪMES PAR TO, KĀ AIZPILDĪT PARAUGUS OFICIĀLAJIEM SERTIFIKĀTIEM DZĪVNIEKU, DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU, SALIKTU PRODUKTU, REPRODUKTĪVO PRODUKTU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ

Vispārīgi

Lai apstiprinātu kādu atbildes variantu, attiecīgajā ailē ievelciet ķeksīti vai krustiņu (X).

“ISO” nozīmē valsts starptautisko standarta divburtu kodu saskaņā ar starptautiskā standarta ISO 3166 divburtu kodu (1).

I.15., I.18., I.20. un I.22. ailē nedrīkst izraudzīties vairāk kā vienu variantu.

Ja pēc sertifikāta izdošanas saņēmējs, ieejas robežkontroles punkts (BCP) vai informācija par transportu (proti, transporta veids un transportēšanas datums) mainās, par sūtījumu atbildīgajam uzņēmējam jāinformē ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šādas pārmaiņas nav iemesls aizstājējsertifikāta pieprasīšanai.

I daļa. Ziņas par nosūtīto sūtījumu

Valsts:

tās trešās valsts nosaukums, kas izsniegusi sertifikātu.

I.1. aile.

Nosūtītājs/eksportētājs: tās fiziskās personas vārds, uzvārds un adrese vai tās juridiskās personas nosaukums un adrese (iela, pilsēta un reģions, province vai pavalsts pēc vajadzības), kura sūtījumu nosūtījusi un kurai jāatrodas trešā valstī, ja vien atpakaļ ievests netiek Eiropas Savienības izcelsmes sūtījums.

I.2. aile.

Sertifikāta uzskaites numurs: unikālais obligātais kods, ko piešķīrusi trešās valsts kompetentā iestāde saskaņā ar savu klasifikāciju. Šī aile ir obligāta attiecībā uz visiem sertifikātiem, kas nav iesniegti IMSOC.

I.2.a aile.

IMSOC numurs: unikālais kods, ko IMSOC automātiski piešķir IMSOC reģistrētiem sertifikātiem. Ja sertifikāts nav iesniegts IMSOC, šo aili aizpildīt nedrīkst.

I.3. aile.

Centrālā kompetentā iestāde: tās trešās valsts centrālās iestādes nosaukums, kas izsniegusi sertifikātu.

I.4. aile.

Vietējā kompetentā iestāde: attiecīgā gadījumā – tās trešās valsts vietējās iestādes nosaukums, kas izsniegusi sertifikātu.

I.5. aile.

Saņēmējs/importētājs: tās fiziskās personas vārds, uzvārds un adrese vai tās juridiskās personas nosaukums un adrese, kurai sūtījums paredzēts dalībvalstī vai – tranzīta gadījumā – saņēmējā trešā valstī. Tomēr attiecībā uz sūtījumiem, ko caur Eiropas Savienību sūta tranzītā, šī informācija nav obligāta.

I.6. aile.

Par sūtījumu atbildīgais uzņēmējs.

Tās personas vārds, uzvārds un adrese Eiropas Savienībā, kura par sūtījumu atbild brīdī, kad to uzrāda robežkontroles punktā, un kura kā importētājs vai importētāja vārdā kompetentajām iestādēm sniedz nepieciešamās deklarācijas.

Attiecībā uz produktiem, ko caur Eiropas Savienību ved tranzītā: vārds, uzvārds un adrese jānorāda obligāti.

Attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem: vārds, uzvārds un adrese obligāti jānorāda, ja to paredz attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti.

Attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem, ko paredzēts laist tirgū: vārdu, uzvārdu un adresi var norādīt pēc vēlēšanās.

I.7. aile.

Izcelsmes valsts.

Attiecībā uz produktiem: tās valsts nosaukums un ISO kods, kurā preces ir ražotas, izgatavotas un iepakotas (marķētas ar atšķirības zīmi).

Attiecībā uz dzīvniekiem: uzturēšanās valsts attiecīgajā periodā, kas aprakstīta attiecīgajā Eiropas Savienības veselības sertifikātā. Attiecībā uz reģistrētiem zirgiem, kurus ieved atpakaļ Eiropas Savienībā, izcelsmes valsts ir valsts, no kuras zirgi pēdējoreiz nosūtīti.

Tādas tirdzniecības gadījumā, kurā iesaistīta vairāk nekā viena trešā valsts (trīsstūrveida tirdzniecība), par katru izcelsmes valsti jāaizpilda atsevišķs sertifikāts.

I.8. aile.

Izcelsmes reģions: attiecīgā gadījumā – attiecībā uz dzīvniekiem vai produktiem, uz kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem attiecas reģionalizācijas pasākumi. Jānorāda apstiprinātu reģionu, zonu vai nodalījumu kods, kas definēts attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

I.9. aile.

Galamērķa valsts: tās Eiropas Savienības valsts nosaukums un ISO kods, kas ir dzīvnieku vai produktu galamērķa valsts.

Ja produkti ir tranzītā, jānorāda galamērķa trešās valsts nosaukums un ISO kods.

I.10. aile.

Galamērķa reģions: sk. I.8. aili.

I.11. aile.

Nosūtīšanas vieta: to saimniecību vai uzņēmumu nosaukums un adrese, no kuriem nāk dzīvnieki vai produkti, un, ja tas prasīts Eiropas Savienības tiesību aktos, to apstiprinājuma numurs.

Attiecībā uz dzīvniekiem: saimniecība vai jebkurš oficiāli pārraudzīts lauksaimniecības, ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums, ieskaitot zooloģiskos dārzus, atpūtas parkus, dabas rezervātus un medību rezervātus, kur dzīvnieki parasti tiek turēti vai audzēti.

Attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem: spermas savākšanas vai uzglabāšanas centri vai embriju savākšanas vai ieguves grupas.

Attiecībā uz citiem produktiem: jebkura uzņēmuma struktūrvienība pārtikas vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozarē. Jānorāda tikai uzņēmums, kas produktus nosūta. Tādas tirdzniecības gadījumā, kurā iesaistīta vairāk nekā viena trešā valsts (trīsstūrveida tirdzniecība), nosūtīšanas vieta ir pēdējais trešās valsts uzņēmums eksporta ķēdē, no kura galīgais sūtījums tiek transportēts uz Eiropas Savienību.

I.12. aile.

Galamērķa vieta.

Šo informāciju var norādīt pēc vēlēšanās, ja vien netiek glabāti tranzītā esoši produkti.

Attiecībā uz laišanu tirgū: vieta, kurp dzīvniekus vai produktus ved galīgajai izkraušanai. Attiecīgā gadījumā norāda galamērķa vietas saimniecību vai uzņēmumu nosaukumu, adresi un apstiprinājuma numuru.

Attiecībā uz tranzītā esošu produktu glabāšanu: brīvās zonas noliktavas, muitas noliktavas vai kuģu apgādātāja nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs.

I.13. aile.

Iekraušanas vieta.

Attiecībā uz dzīvniekiem: tās pilsētas vai vietas nosaukums, kur dzīvnieki tiek iekrauti, un – ja tie tiek savākti iepriekš – informācija par oficiālo savākšanas centru.

Attiecībā uz produktiem: tās pēdējās vietas pilsētas nosaukums un kategorija (piemēram, uzņēmums, saimniecība, osta vai lidosta), kur produktus paredzēts iekraut transportlīdzeklī vešanai uz Eiropas Savienību. Konteinera gadījumā – valsts, kur konteineru vešanai uz Eiropas Savienību plānots iekraut pēdējā transportlīdzeklī. Attiecībā uz prāmi norāda vietu, kur kravas automobilis uzbraucis uz klāja.

I.14. aile.

Izbraukšanas datums un laiks.

Attiecībā uz dzīvniekiem: datums un laiks, kad dzīvniekus plānots izvest ar attiecīgo transportlīdzekli (lidmašīnu, kuģi, dzelzceļa vagonu vai automašīnu).

Attiecībā uz produktiem: datums, kad attiecīgais transportlīdzeklis (lidmašīna, kuģis, dzelzceļa vagons vai autotransporta līdzeklis) aizbrauc.

I.15. aile.

Transporta veids: transportlīdzeklis, kurš atstāj nosūtīšanas valsti.

Transportēšanas veids: lidmašīna, kuģis, dzelzceļa vagons, autotransporta līdzeklis vai cits. “Citi” nozīmē transportēšanas veidus, uz kuriem neattiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2).

Transporta veida identifikācija: lidmašīnām – reisa numurs, kuģiem – kuģa vārds(-i), dzelzceļa vagonam – vilciena identifikācijas numurs un vagona numurs, autotransporta līdzeklim – reģistrācijas numurs un vajadzības gadījumā piekabes reģistrācijas numurs.

Prāmja gadījumā norādīt autotransporta līdzekļa identifikāciju, reģistrācijas numuru un vajadzības gadījumā piekabes reģistrācijas numuru, un plānotā prāmja vārdu.

I.16. aile.

Ievešanas robežkontroles punkts ES: norādīt robežkontroles punkta nosaukumu un tā identifikācijas kodu, ko piešķīrusi IMSOC.

I.17. aile.

Pavaddokumenti.

Ja sūtījumam pievienoti citi dokumenti, piemēram, Cites atļauja, atļauja par invazīvām svešzemju sugām (IAS) vai komercdokuments, jānorāda dokumenta veids un numurs (piemēram, gaisa pārvadājumu pavadzīmes numurs, konosamenta numurs vai vilciena vai autotransporta līdzekļa komercnumurs).

I.18. aile.

Produkta temperatūra: produktu transportēšanas laikā vajadzīgās temperatūras kategorija (apkārtējās vides, atvēsināts, saldēts). Nedrīkst izraudzīties vairāk kā vienu kategoriju.

I.19. aile.

Konteinera/plombas numurs: Attiecīgā gadījumā attiecīgie numuri.

Ja preces transportē slēgtos konteineros, noteikti jānorāda konteinera numurs.

Jānorāda tikai oficiālais plombas numurs. Plombu par oficiālu uzskata tikai tad, ja konteineram, kravas automobilim vai dzelzceļa vagonam uzlikta sertifikāta izsniedzējas kompetentās iestādes uzraudzībā.

I.20. aile.

Preces sertificētas kā: deklarēt attiecīgajā veselības sertifikātā Eiropas Savienībai norādīto mērķi, kādam dzīvnieki tiek laisti tirgū, vai paredzēto produktu lietojumu.

Dzīvnieku barībai: attiecas tikai uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (3).

Apstiprināta iestāde: dzīvnieku pārvietošana uz apstiprinātu iestādi, institūtu vai centru saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/65/EEK (4).

Mākslīgajai apsēklošanai: attiecas tikai uz reproduktīvajiem produktiem.

Selekcijai/audzēšanai: attiecas uz selekcijai un audzēšanai paredzētiem dzīvniekiem, arī uz audzēšanai saimniecībā paredzētiem akvakultūras dzīvniekiem.

Konservēšanai: attiecas, piemēram, uz konservēšanai paredzētām tunzivīm.

Cirks/izstādes: attiecas uz reģistrētiem cirka un izstāžu dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem, kas paredzēti turēšanai akvārijos vai tamlīdzīgos uzņēmumos un nav paredzēti tālākpārdošanai.

Nobarošanai: attiecas tikai uz aitu un kazu sugu dzīvniekiem.

Turpmākai pārstrādei: attiecas tikai uz produktiem, kas pirms laišanas tirgū vēl jāpārstrādā.

Medījamo dzīvnieku krājumu atjaunošanai: attiecas tikai uz medījamiem dzīvniekiem, kas paredzēti medījamo dzīvnieku krājumu atjaunošanai.

Lietošanai pārtikā: attiecas tikai uz produktiem, kuri paredzēti lietošanai pārtikā un attiecībā uz kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir vajadzīgs veselības vai veterinārais sertifikāts.

Citi: paredzēti nolūkiem, kas citviet šajā klasifikācijā sarakstā nav minēti, ieskaitot komercmakšķerēšanai paredzētus ūdensdzīvniekus.

Lolojumdzīvnieki: suņu, kaķu, mājas sesku un putnu komerciāla pārvietošana uz Savienību. Attiecas uz dekoratīvajiem ūdensdzīvniekiem, kas paredzēti zooveikaliem vai tamlīdzīgiem uzņēmumiem tālākpārdošanai.

Farmaceitiskai izmantošanai: Regulā (EK) Nr. 1069/2009 minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav derīgi lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā.

Karantīnai: atsauce uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 139/2013 (5) attiecībā uz putniem, kas nav mājputni, Direktīvu 92/65/EEK attiecībā uz plēsējiem, primātiem un sikspārņiem un Padomes Direktīvu 2006/88/EK (6) attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem.

Reģistrēti zirgi: saskaņā ar Padomes Direktīvu 2009/156/EK (7).

Pārvietošanai: attiecas tikai uz akvakultūras dzīvniekiem.

Kaušanai: attiecas uz dzīvniekiem, kas tieši vai ar savākšanas centra starpniecību paredzēti nogādāšanai uz kautuvi.

Tehniskai izmantošanai: Regulā (EK) Nr. 1069/2009 minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav derīgi lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā.

Tirdzniecības paraugi: definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (8) I pielikuma 39. punktā.

I.21. aile.

Tranzītam uz trešo valsti caur ES: attiecas tikai uz dzīvnieku vai produktu tranzītu caur Eiropas Savienību no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti vai no trešās valsts daļas uz citu tās pašas trešās valsts daļu. Norādīt saņēmējas trešās valsts nosaukumu un ISO kodu.

I.22. aile.

Ievešanai vai uzņemšanai ES: attiecas uz visiem sūtījumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības tirgum.

Galīgais imports: šis atbilžu variants jāizmanto tikai attiecībā uz sūtījumiem, kam paredzēts piemērot muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā” Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem (piemēram, reģistrētiem zirgiem) jāizraugās tikai viens no turpmāk norādītajiem variantiem.

Atpakaļievešana: šis variants jāizmanto tikai attiecībā uz dzīvniekiem, ko atļauts ievest atpakaļ ES, piemēram, reģistrētiem zirgiem, kas paredzēti sacīkstēm, sacensībām un kultūras pasākumiem un ko ieved atpakaļ Eiropas Savienībā pēc to pagaidu eksporta.

Ievešana uz laiku: šis variants jāizmanto tikai attiecībā uz tādu dzīvnieku ievešanu, kurus Eiropas Savienībā atļauts ievest uz laiku, piemēram, attiecībā uz reģistrētu zirgu ievešanu uz mazāk nekā 90 dienām.

I.23. aile.

Kopējais iepakojumu skaits: to kastu, būru vai aizgaldu skaits, kuros dzīvnieki tiek transportēti, attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem kriogēno konteineru skaits vai attiecībā uz produktiem iepakojumu skaits. Beztaras sūtījumu gadījumā šo aili var aizpildīt pēc vēlēšanās.

I.24. aile.

Daudzums.

Attiecībā uz dzīvniekiem: galvu vai paješu kopējais skaits, izteikts vienībās.

Attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem: paješu kopējais skaits, izteikts vienībās.

Attiecībā uz produktiem un ūdensdzīvniekiem, izņemot dekoratīvās zivis: kopējais bruto un neto svars kilogramos.

Kopējais neto svars: preču masa bez tiešās taras vai iepakojuma.

Kopējais bruto svars: kopējais svars kilogramos. Tā ir produktu, to tiešās taras un visa iepakojuma kopējā masa, izņemot transporta konteinerus un pārējo transportēšanas aprīkojumu.

I.25. aile.

Preces apraksts: deklarēt attiecīgo Harmonizētās sistēmas kodu (HS kodu) un Pasaules Muitas organizācijas definēto nosaukumu, kas minēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (9). Šo muitas aprakstu pēc vajadzības papildināt ar papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dzīvniekus vai produktus klasificētu no veterinārā viedokļa. Papildus norādīt jebkādas īpašās prasības attiecībā uz dzīvniekiem vai uz produktu veidu/pārstrādi, kas definētas attiecīgajā Eiropas Savienības veselības vai veterinārā sertifikāta paraugā.

Zona: attiecas uz dzīvniekiem vai produktiem, kurus skar apstiprinātu zonu vai nodalījumu izveide saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Zonas vai ražošanas teritorijas (piemēram, gliemeņu gadījumā) jānorāda tā, kā tās ir publicētas Eiropas Savienības apstiprināto uzņēmumu sarakstos.

Attiecībā uz dzīvniekiem: suga, šķirne vai kategorija, identifikācijas metode, identifikācijas numurs, vecums, dzimums, daudzums vai neto svars un tests.

Attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem: savākšanas vai iegūšanas datums, savākšanas centra vai grupas apstiprinājuma numurs, pajetes identifikācija un daudzums. Turklāt attiecībā uz donordzīvniekiem norādīt sugu, šķirni vai kategoriju un identifikāciju.

Attiecībā uz produktiem: suga, produktu veidi, apstrādes veids, uzņēmuma apstiprinājuma numurs kopā ar ISO valsts kodu (kautuve, pārstrādes uzņēmums, saldētava), iepakojumu skaits, iepakojuma veids, partijas numurs, neto svars un galapatērētājs (t. i., produkti iepakoti galapatērētājam).

Suga: zinātniskais nosaukums vai definīcija saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Iepakojuma veids: norādīt iepakojuma veidu saskaņā ar definīciju, kas sniegta UN/CEFACT (Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra) Ieteikumā Nr. 21 (10).

II daļa. Sertifikācija

Šī daļa jāaizpilda oficiālajam veterinārārstam vai oficiālajam inspektoram.

II aile.

Veselības informācija: lūgums šo daļu aizpildīt saskaņā ar konkrētajām Eiropas Savienības noteiktajām veselības prasībām attiecībā uz konkrēto dzīvnieku sugu vai produktu veidu un kā noteikts ekvivalences līgumos, kas noslēgti ar konkrētām trešām valstīm, vai citos Eiropas Savienības tiesību aktos, piemēram, tajos, kas attiecas uz sertifikāciju.

Ja attiecībā uz sūtījumu nav dzīvnieku veselības vai sabiedrības veselības apliecinājumu, visu šo iedaļu saskaņā ar konkrēto Eiropas Savienības veselības sertifikātu II daļas zemsvītras piezīmēm svītro, atzīst par spēkā neesošu, vai vispār neiekļauj.

II.a aile.

Sertifikāta uzskaites numurs: tas pats kods, kas norādīts I.2. ailē.

II.b aile.

IMSOC numurs: tas pats kods, kas norādīts I.2.a ailē.

Sertificējošā amatpersona:

oficiālais veterinārārsts vai oficiālais inspektors, kas definēti attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos – vārds, uzvārds drukātiem burtiem, kvalifikācija un attiecīgā gadījumā amata uzruna, kompetentās iestādes identifikācijas numurs un oriģinālais zīmogs un parakstīšanas datums.

(1) Valstu nosaukumu un kodu elementu saraksts pieejams vietnē http://www.iso.org/iso/country_codes/iso-3166-1_decoding_table.htm .

(2) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(4) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(5) Komisijas 2013. gada 7. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Savienībā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 47, 20.2.2013., 1. lpp.).

(6) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

(7) Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).

(8) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(9) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(10) Jaunākā redakcija: 9. pārstrādātā redakcija, V un VI pielikums, publicēts vietnē http://www.unece.org/tradewelcome/un-centre-for-trade-facilitation-and-e-business-uncefact/outputs/cefactrecommendationsrec-index/list-of-trade-facilitation-recommendations-n-21-to-24.html.

III PIELIKUMS

PARAUGI OFICIĀLAJIEM SERTIFIKĀTIEM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU DZĪVNIEKU UN PREČU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

I DAĻA

A NODAĻA. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM DZĪVU GLIEMEŅU, ADATĀDAIŅU, TUNIKĀTU UN JŪRAS GLIEMEŽU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

B NODAĻA. PARAUGS PAPILDU OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KAS IZMANTOJAMS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDĀTĀM ACANTHOCARDIA TUBERCULATUM SUGAS GLIEMENĒM

Teksts attēlu

II DAĻA

A NODAĻA. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

B NODAĻA. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KAS IZMANTOJAMS ATTIECĪBĀ UZ ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM, KURUS NOZVEJOJUŠI KUĢI, KAS KUĢO AR DALĪBVALSTS KAROGU, UN AR GLABĀŠANU VAI BEZ TĀS PĀRVIETOTI TREŠĀS VALSTĪS

Teksts attēlu

Teksts attēlu

C NODAĻA. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KAS JĀPARAKSTA KAPTEINIM UN KAS IR KOPĀ AR SALDĒTIEM ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM, KAD TOS TIEŠI NO SALDĒTĀJKUĢA, REFRIŽERATORKUĢA VAI APSTRĀDES KUĢA IEVED SAVIENĪBĀ LAIŠANAI TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

III DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU ATDZESĒTU, SALDĒTU VAI SAGATAVOTU VARŽU KĀJIŅU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TĀS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

IV DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU ATDZESĒTU, SALDĒTU, ATČAULOTU, VĀRĪTU, SAGATAVOTU VAI KONSERVĒTU GLIEMEŽU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

V DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU KAUSĒTU DZĪVNIEKU TAUKU UN DRADŽU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

VI DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTA ŽELATĪNA IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TO LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

VII DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTA KOLAGĒNA IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TO LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

VIII DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTA ŽELATĪNA UN KOLAGĒNA RAŽOŠANAS IZEJVIELU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TĀS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

IX DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTA ŽELATĪNA UN KOLAGĒNA RAŽOŠANAI PAREDZĒTU APSTRĀDĀTU IZEJVIELU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TĀS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

X DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTA MEDUS UN CITU BIŠKOPĪBAS PRODUKTU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

XI DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTA ĻOTI RAFINĒTA HONDROITĪNA SULFĀTA, HIALURONSKĀBES, CITU SKRIMŠĻU HIDROLĪZES PRODUKTU, HITOZĀNA, GLIKOZAMĪNA, RENĪNA, ZIVJU LĪMES UN AMINOSKĀBJU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

XII DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTAS RĀPUĻU GAĻAS IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TO LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

XIII DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU KUKAIŅU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

XIV DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU UN KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/628 7.–25. PANTĀ NEMINĒTU CITU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

XV DAĻA

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM LIETOŠANAI PĀRTIKĀ PAREDZĒTU DĪGSTU UN TO IEGŪŠANAI PAREDZĒTU SĒKLU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ AR NOLŪKU TOS LAIST TIRGŪ

Teksts attēlu

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

PARAUGI OFICIĀLAJIEM SERTIFIKĀTIEM, KAS IZMANTOJAMI PIRMSKAUŠANAS APSKATEI IZCELSMES SAIMNIECĪBĀ

I daļa. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM ATTIECĪBĀ UZ DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM

Teksts attēlu

II daļa. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM ATTIECĪBĀ UZ MĀJPUTNIEM, KAS PAREDZĒTI FOIE GRAS RAŽOŠANAI, UN AIZKAVĒTI IZĶIDĀTIEM MĀJPUTNIEM

Teksts attēlu

III daļa: PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM ATTIECĪBĀ UZ SAIMNIECĪBĀ AUDZĒTIEM MEDĪJAMIEM DZĪVNIEKIEM, KAS NOKAUTI IZCELSMES SAIMNIECĪBĀ

Teksts attēlu

IV daļa. PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM SAIMNIECĪBĀ AUDZĒTIEM MEDĪJAMIEM DZĪVNIEKIEM, KAS NOKAUTI SAIMNIECĪBĀ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma III sadaļas 3.a punktu

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KO IZMANTO GADĪJUMOS, KUR SASKAŅĀ AR KOMISIJAS DELEĢĒTĀS REGULAS (ES) 2019/624 (1) 4. PANTU NOTIEK ĀRKĀRTAS KAUŠANA ĀRPUS KAUTUVES

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KAS IZMANTOJAMS ĀRKĀRTAS KAUŠANAI ĀRPUS KAUTUVES

Teksts attēlu

(1) Komisijas 2019. gada 8. februāra Deleģētā regula (ES) 2019/624, ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019, 1. lpp.).

VI PIELIKUMS

32. PANTĀ MINĒTĀ ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) Nr. 211/2013	Šī regula
1. pants	1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts
2. pants	2. panta 2. punkts
3. pants	27. pants
4. pants	—
5. pants	—
Pielikums	III pielikuma XV daļa

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 131

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 17. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/624 (2019. gada 8. februāris), ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 ( 1 )	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/625 (2019. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 ( 1 )	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/626 (2019. gada 5. marts) par trešo valstu vai to reģionu sarakstiem, no kuriem atļauts ievest Eiropas Savienībā lietošanai pārtikā paredzētus konkrētus dzīvniekus un preces, un ar ko attiecībā uz šiem sarakstiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 ( 1 )	31
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/627 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 ( 1 )	51
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/628 (2019. gada 8. aprīlis) par konkrētu dzīvnieku un preču oficiālo sertifikātu paraugiem un ar ko attiecībā uz minētajiem sertifikātu paraugiem groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 ( 1 )	101


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.