17.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 129/1

PADOMES REGULA (ES) 2019/796

(2019. gada 17. maijs),

par ierobežojošiem pasākumiempret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/797 2019. gada 17. maijā par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2018. gada 18. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tika pausts aicinājums, ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus, turpināt strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nepieļaut tos, izmantojot Savienības ierobežojošos pasākumus.

(2)

Padome 2019. gada 17. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/797. Ar Lēmumu (KĀDP) 2019/797 izveido sistēmu mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem, ar ko nepieļauj tādus kiberuzbrukumus ar būtisku ietekmi, kas ir ārējs apdraudējums Savienībai vai tās dalībvalstīm, un reaģē uz tiem. Personas, vienības un struktūras, kurām tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi, ir uzskaitītas minētā lēmuma pielikumā.

(3)	Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību, taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzību. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām.

(4)	Padomei būtu jāīsteno pilnvaras izveidot un grozīt šīs regulas I pielikumā iekļauto sarakstu, lai nodrošinātu atbilstību procesam, ar ko izveido, groza un pārskata Lēmuma (KĀDP) 2019/797 pielikumu.

(5)

Šīs regulas īstenošanai un lai nodrošinātu maksimālu juridisko noteiktību Savienībā, būtu jādara publiski zināmi to fizisko personu vārdi un uzvārdi un juridisko personu, vienību un struktūru nosaukumi un citas nozīmīgas ziņas, kuru naudaslīdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē saskaņā ar šo regulu. Personas datu apstrādei būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2) un (EK) Nr. 2018/1725 (3).

(6)	Dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jāsniedz informācija par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un cita būtiska informācija, kura ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

(7)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šo regulu piemēro kiberuzbrukumiem ar būtisku ietekmi, tostarp kiberuzbrukumu mēģinājumiem ar potenciāli būtisku ietekmi, kuri ir ārējs apdraudējums Savienībai vai tās dalībvalstīm.

2. Kiberuzbrukumi, kas ir ārējs apdraudējums, ietver tādus,

a)	kuri ir cēlušies vai tiek veikti no kādas vietas ārpus Savienības;

b)	kuros izmanto infrastruktūru ārpus Savienības;

c)	kurus veic jebkāda fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas ārpus Savienības; vai

d)	kurus veic ar jebkādas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas darbojas ārpus Savienības, atbalstu, tās vadībā vai kontrolē.

3. Šajā nolūkā kiberuzbrukumi ir darbības, kas ietver jebko no turpmāk minētā:

a)	piekļuvi informācijas sistēmām;

b)	iejaukšanos informācijas sistēmā;

c)	iejaukšanos datos vai

d)	datu pārtveršanu,

ja šādas darbības nav pienācīgi pilnvarojis īpašnieks vai cits sistēmas vai datu vai to daļas tiesību turētājs, vai tās nav atļautas saskaņā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Kiberuzbrukumi, kas ir apdraudējums dalībvalstīm, ietver tos, kuri ietekmē informācijas sistēmas, kas cita starpā ir saistītas ar:

a)	kritisko infrastruktūru, tostarp zemūdens kabeļiem un kosmosā palaistiem objektiem, kura ir būtiska vitālo sabiedrisko funkciju uzturēšanai, veselības, drošuma, drošības, cilvēku ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai;

pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi būtisku sabiedrisko un/vai ekonomisko darbību uzturēšanai, jo īpaši enerģētikas (elektrība, nafta un gāze); transporta (gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransports); banku; finanšu tirgus infrastruktūru; veselības aprūpes (veselības aprūpes sniedzēji, slimnīcas un privātās klīnikas); dzeramā ūdens piegādes un izplatīšanas; digitālās infrastruktūras nozarēs; un jebkurā citā nozarē, kas ir būtiska attiecīgajai dalībvalstij;

c)	kritiskām valsts funkcijām, jo īpaši šādās jomās: aizsardzība, iestāžu pārvaldība un darbība, tostarp saistībā ar publiskām vēlēšanām vai balsošanas procesu, saimnieciskās un civilās infrastruktūras darbība, iekšējā drošība un ārējās attiecības, tostarp ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību;

d)	klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi; vai

e)	valdības vienībām reaģēšanai uz apdraudējumiem.

5. Pie kiberuzbrukumiem, kas apdraud Savienību, pieder tie, kas tiek veikti pret Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tās delegācijām trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, tās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijām un misijām un tās īpašajiem pārstāvjiem.

6. Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu attiecīgajos Līguma par Eiropas Savienību 21. panta noteikumos minēto Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķu sasniegšanai, ierobežojošos pasākumus saskaņā ar šo regulu var arī piemērot, reaģējot uz būtiskas ietekmes kiberuzbrukumiem pret trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

7. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“informācijas sistēmas” ir ierīces vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču kopums, no kurām viena vai vairākas ierīces saskaņā ar programmu automātiski apstrādā digitālos datus, kā arī digitālie dati, ko minētās ierīces vai ierīču kopums glabā, apstrādā, izgūst vai sūta, lai nodrošinātu savu darbību, izmantošanu, aizsargāšanu un uzturēšanu;

b)	“iejaukšanās informācijas sistēmā” ir informācijas sistēmas darbības kavēšana vai pārtraukšana, ievadot, sūtot, bojājot, dzēšot, pasliktinot, pārveidojot vai slāpējot digitālos datus vai padarot šādus datus nepieejamus;

c)	“iejaukšanās datos” ir digitālo datu dzēšana, bojāšana, pasliktināšana, mainīšana vai slāpēšana informācijas sistēmā vai darbība, padarot šādus datus nepieejamus; tajā ietilpst arī datu, naudaslīdzekļu, saimniecisko resursu vai intelektuālā īpašuma tiesību zādzība;

d)	“datu pārtveršana” ir tas, ka ar tehniskiem līdzekļiem pārtver uz informācijas sistēmu, no tās vai tās ietvaros nepubliski sūtītus digitālos datus, tostarp šādus digitālos datus saturošu elektromagnētisko starojumu no informācijas sistēmas.

8. Šajā regulā piemēro šādas papildu definīcijas:

“prasījums” ir jebkurš prasījums, kas izvirzīts (tiesvedībā vai ārpus tās) pirms vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un kas izriet no līguma vai darījuma, jo īpaši:

i)	prasījums par tādu saistību izpildi, kuras izriet no līguma vai darījuma;

ii)	prasījums par obligācijas, finansiāla galvojuma vai jebkādas atlīdzības samaksu vai attiecīgi izsniegšanu;

iii)	prasījums par atlīdzību (kompensāciju) saistībā ar līgumu vai darījumu;

iv)	pretprasījums;

v)	prasījums atzīt un izpildīt, tai skaitā ar exequatur procedūru, kādu spriedumu, šķīrējtiesas nolēmumu vai līdzvērtīgu lēmumu neatkarīgi no tā, kur tas pieņemts vai pasludināts;

“līgums” jeb “darījums” neatkarīgi no tā, kuri tiesību akti tam piemērojami, ir jebkāda veida darījums, kas sastāv no viena vai vairākiem līgumiem vai tamlīdzīgām saistībām starp vienām un tām pašām pusēm vai dažādām pusēm; šīm vajadzībām “līgums” var būt arī obligācija, galvojums vai atlīdzība, piemēram, finansiāls galvojums vai finansiāla atlīdzība, un juridiski neatkarīgs vai atkarīgs kredīts, kā arī jebkurš saistīts noteikums, kas izriet no darījuma vai ir ar to saistīts;

c)	“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs;

d)	“saimnieciskie resursi” ir jebkādi materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav naudaslīdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu naudaslīdzekļus, preces vai pakalpojumus;

e)	“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir liegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu naudaslīdzekļus, preces vai pakalpojumus jebkādā veidā, tai skaitā (bet ne tikai) šos resursus pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot;

“naudaslīdzekļu iesaldēšana” ir liegums veikt naudaslīdzekļu pārvietošanu, pārskaitīšanu, pārveidošanu, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt ar tiem tirdzniecības darījumus, kā rezultātā mainītos to apjoms, apmērs, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, būtiskās iezīmes vai galamērķis vai tiktu radītas jebkādas citas pārmaiņas, kas dotu iespēju izmantot šos naudaslīdzekļus, tai skaitā veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību;

“naudaslīdzekļi” ir jebkādi finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp (bet ne tikai):

i)	nauda, čeki, naudas prasījumi, vekseļi, maksājumu uzdevumi un citi maksāšanas instrumenti;

ii)	noguldījumi finanšu iestādēs vai citās iestādēs, kontu bilances, parādi un parādsaistības;

iii)	publiski vai privāti (slēgti) tirgojami vērtspapīri un parāda instrumenti, tostarp akcijas un pamatkapitāla daļas, vērtspapīru apliecības, obligācijas, parādzīmes, iespējas līgumi (opcijas) un atvasināto instrumentu līgumi;

iv)	procentu maksājumi, dividendes vai citi ienākumi no aktīviem vai to uzkrātā vai radītā vērtība;

v)	kredīti, ieskaita tiesības, galvojumi, saistību izpildes garantijas vai citas finansiālas apņemšanās;

vi)	kredītvēstules (akreditīvi), kravaszīmes un pārdošanas rēķini; un

vii)	dokumenti, kas apliecina dalību naudaslīdzekļos un finansiālos resursos;

h)	“Savienības teritorija” ir dalībvalstu teritorijas, uz kurām attiecas Līgums saskaņā ar Līguma nosacījumiem, tai skaitā to gaisa telpa.

2. pants

Starp faktoriem, kas nosaka, vai kiberuzbrukumam ir 1. panta 1. punktā minētā ievērojamā ietekme, ir jebkurš no turpmāk minētajiem::

a)	kiberuzbrukuma joma, mērogs ietekme vai tā radīto traucējumu smaguma pakāpe, tostarp ekonomiskajām un sabiedriskajām darbībām, pamatpakalpojumiem, kritiskajām valsts funkcijām, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai;

b)	skarto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru skaits;

c)	attiecīgo dalībvalstu skaits;

d)	izraisīto ekonomisko zaudējumu apjoms, kas radies, piemēram, liela apjoma līdzekļu, ekonomisko resursu vai intelektuālā īpašuma zādzības dēļ; vai

e)	saimnieciskais ieguvums, ko likumpārkāpējs saņēmis pats vai kas nodrošināts citiem, vai

f)	nozagto datu daudzums vai būtība vai datu aizsardzības pārkāpumu mērogs; vai

g)	to komerciāli sensitīvo datu veids, kuriem ir piekļūts.

3. pants

1. Iesaldē visus naudaslīdzekļus un saimnieciskos resursus, kas atrodas jebkuras I pielikumā uzskaitītās fiziskās personas, juridiskās personas vai struktūras īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2. Nevienai no I pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām nedz tieši, nedz netieši tās interesēs nedara pieejamus nedz naudaslīdzekļus, nedz saimnieciskos resursus.

3. Kā to noteikusi Padome saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2019/797 5. panta 1. punktu, šīs regulas I pielikumā iekļauj:

a)	fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas ir atbildīgas par kiberuzbrukumiem vai kiberuzbrukumu mēģinājumiem;

fiziskās personas vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas kiberuzbrukumos vai kiberuzbrukumu mēģinājumos, tostarp tos plānojot, sagatavojot, tajos piedaloties, tos vadot, palīdzot vai mudinot tos veikt, vai ar darbību vai bezdarbību atvieglojot to veikšanu;

c)	fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras ir saistītas ar šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām.

4. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētus naudaslīdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt tos pieejamus ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās konstatējušas, ka attiecīgie naudaslīdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	nepieciešami, lai segtu I pielikumā uzskaitīto fizisko personu un šādu fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtiku, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar sniegtiem juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi komisijas maksām vai apkalpošanas maksām par iesaldēto naudaslīdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu;

d)	nepieciešami ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir informējusi par pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir speciāla atļauja; vai

paredzēti tam, lai veiktu maksājumus uz diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai tādas starptautiskas organizācijas kontu, kurai ir starptautiskajās tiesībās noteikta imunitāte, vai lai veiktu maksājumus no šādas pārstāvniecības vai organizācijas konta – ciktāl šie maksājumi ir paredzēti izmantošanai šīs diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai starptautiskās organizācijas oficiālajām vajadzībām.

2. Attiecīgā dalībvalsts pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, divās nedēļās no atļaujas piešķiršanas.

5. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu naudaslīdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

uz naudaslīdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas pieņemts pirms dienas, kad 3. pantā minētā fiziskā persona, juridiskā persona vai struktūra iekļauta I pielikuma sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas nolēmums vai administratīvs lēmums vai tiesas nolēmums, kas izpildāms attiecīgajā dalībvalstī;

naudaslīdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi tam, lai apmierinātu prasījumus, kuri izriet no šāda nolēmuma vai kuri ar šādu nolēmumu atzīti par spēkā esošiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tādu personu tiesības, kam ir šādi prasījumi;

c)	nolēmums nav pieņemts par labu kādai I pielikumā minētai fiziskai personai, juridiskai personai vai struktūrai un

d)	šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

2. Attiecīgā dalībvalsts pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, divās nedēļās no atļaujas piešķiršanas.

6. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un ar noteikumu, ka I pielikumā minētai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai ir jāveic maksājums saskaņā ar līgumu vai vienošanos, ko attiecīgā fiziskā persona, juridiskā persona vai struktūra noslēgusi (vai no saistībām, kas tai radušās) pirms dienas, kad minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikumā, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto naudaslīdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka:

a)	naudaslīdzekļi vai saimnieciskie resursi tiks izmantoti tam, lai I pielikumā minēta fiziska persona, juridiska persona vai struktūra veiktu maksājumu; un

b)	maksājums nav pretrunā 3. panta 2. punktam.

2. Attiecīgā dalībvalsts pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, divās nedēļās no atļaujas piešķiršanas.

7. pants

1. Šīs regulas 3. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, kas saņem naudaslīdzekļus, kurus trešās personas pārskaita uz sarakstā minētas fiziskas personas, juridiskas personas vai struktūras kontu, kreditēt iesaldētos kontus, ar noteikumu, ka tiek iesaldēti arī visi šādu kontu papildinājumi. Finanšu iestāde vai kredītiestāde nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi par ikvienu šādu darījumu.

2. Šīs regulas 3. panta 2. punktu nepiemēro iesaldēto kontu papildinājumiem, kas sastāv no:

a)	procentiem vai citiem ienākumiem no šiem kontiem;

b)	maksājumiem, kuri veicami saskaņā ar līgumu vai vienošanos, kas noslēgta (vai saistībām, kas radušās) pirms dienas, kad 3. panta 1. punktā minētā fiziskā persona, juridiskā persona vai struktūra tika iekļauta I pielikumā; vai

c)	maksājumiem, kas jāmaksā saskaņā ar dalībvalstī pieņemtiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 3. panta 1. punktā paredzētie pasākumi.

8. pants

1. Neskarot piemērojamos noteikumus par pārskatu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras:

nekavējoties sniedz informāciju, kura veicinātu šīs regulas ievērošanu, piemēram, informāciju par kontiem un summām, kas iesaldēti saskaņā ar 3. panta 1. punktu, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuru rezidenti tās ir vai kurā tās atrodas, un tieši vai ar dalībvalsts starpniecību nosūta šādu informāciju Komisijai; un

b)	sadarbojas ar kompetento iestādi saistībā ar a) apakšpunktā minētās informācijas pārbaudīšanu.

2. Papildu informāciju, ko Komisija saņem tieši, tā dara pieejamu dalībvalstīm.

3. Informāciju, ko sniedz vai saņem saskaņā ar šo pantu, izmanto vienīgi nolūkiem, kuriem tā sniegta vai saņemta.

9. pants

Ir aizliegta apzināta un tīša dalība darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 3. pantā minētos pasākumus.

10. pants

1. Labticīga naudaslīdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikums darīt tos pieejamus, pamatojoties uz to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību nedz fiziskai personai, juridiskai personai vai struktūrai, kas to veic, nedz tās pārvaldes institūciju amatpersonām un darbiniekiem, ja vien netiek pierādīts, ka naudaslīdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.

2. Fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras rīcība nerada tai nekādu atbildību, ja tā nezināja un tai nebija pamatota iemesla uzskatīt, ka ar tās rīcību tiktu pārkāpti šajā regulā noteiktie pasākumi.

11. pants

1. Prasījumus saistībā ar līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ir ietekmējuši pasākumi, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu, tostarp prasījumus par atlīdzināšanu vai jebkādus citus tamlīdzīgus prasījumus, piemēram, prasījumus par kompensāciju vai ar galvojumu nodrošinātus prasījumus, jo īpaši prasījumus izsniegt vai veikt maksājumu saistībā ar jebkādu galvojumu, garantiju vai atlīdzību, jo īpaši finansiālu galvojumu vai finansiālu atlīdzību, neizpilda, ja tos izvirza:

a)	norādītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras uzskaitītas I pielikumā;

b)	fiziska persona, juridiska persona vai struktūra, kas rīkojas ar a) apakšpunktā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās uzdevumā.

2. Tiesvedībā par prasījuma izpildi pienākums pierādīt, ka 1. punkts neaizliedz šāda prasījuma apmierināšanu, ir fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas pieprasa šāda prasījuma izpildi.

3. Šis pants neskar 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru tiesības vērsties tiesā, lai tā saskaņā ar šo regulu izskatītu līgumsaistību neizpildes likumību.

12. pants

1. Komisija un dalībvalstis savstarpēji informē cita citu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un apmainās ar visu pārējo nozīmīgo, to rīcībā esošo informāciju saistībā ar šo regulu, jo īpaši ar informāciju par:

a)	naudaslīdzekļiem, kas iesaldēti saskaņā ar 3. pantu, un atļaujām, kuras piešķirtas saskaņā ar 4., 5., un 6. pantu;

b)	pārkāpumiem, izpildes problēmām un valsts tiesu pasludinātiem spriedumiem.

2. Dalībvalstis nekavējoties informē cita citu un Komisiju par visu pārējo to rīcībā esošo nozīmīgo informāciju, kas varētu ietekmēt šīs regulas iedarbīgu īstenošanu.

13. pants

1. Ja Padome nolemj fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai piemērot 3. pantā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza I pielikumu.

2. Padome 1. punktā minēto lēmumu, tai skaitā pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot minētajai fiziskajai vai juridiskajaii personai, vienībai vai struktūrai iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata 1. punktā minēto lēmumu un informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru par pārskatīšanas rezultātiem.

4. Regulas I pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārskata.

5. Komisija ir pilnvarota grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

14. pants

1. Regulas I pielikumā iekļauj pamatojumu par attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļaušanu sarakstā.

2. Regulas I pielikumā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, ja tāda ir pieejama. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var ietvert: vārdu, uzvārdu un pieņemtos vārdus; dzimšanas datumu un vietu; valstspiederību; pases un personas apliecības numuru; dzimumu; adresi, ja tā zināma; un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumu, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbībasdarbības vietu.

15. pants

1. Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas normu pārkāpšanu, un veic visus pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par 1. punktā minētajiem noteikumiem un informē to par visiem turpmākiem grozījumiem.

16. pants

1. Komisija apstrādā personas datus, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Šie uzdevumi ir:

a)	pievienot I pielikuma saturu publiski pieejamā elektroniskā konsolidētā sarakstā ar fiziskām personām, juridiskām personām, grupām un struktūrām, uz kurām attiecas Savienības finansiālās sankcijas, un publiski pieejamā interaktīvā sankciju kartē;

b)	apstrādāt informāciju par šīs regulas pasākumu ietekmi, piemēram, iesaldēto naudaslīdzekļu vērtību, un informāciju par kompetento iestāžu piešķirtajām atļaujām.

2. Šajā regulā Komisijas dienests, kas minēts II pielikumā, tiek izraudzīts par “pārzini” Komisijai Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punkta nozīmē, lai nodrošinātu, ka attiecīgās fiziskās personas var izmantot savas tiesības saskaņā ar minēto regulu.

17. pants

1. Dalībvalstis izraugās šajā regulā minētās kompetentās iestādes un norāda tās II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām II pielikumā minēto tīmekļa vietņu adrešu izmaiņām.

2. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par savām kompetentajām iestādēm, tai skaitā par šo kompetento iestāžu kontaktinformāciju, un informē to arī par visām turpmākajām izmaiņām šajā informācijā.

3. Ja šī regula ietver prasību informēt Komisiju vai citādi sazināties ar to, šādai saziņai izmanto II pielikumā norādīto adresi un pārējo kontaktinformāciju.

18. pants

Šo regulu piemēro:

a)	Savienības teritorijā, tai skaitā tās gaisa telpā;

b)	dalībvalstu jurisdikcijā esošos gaisa kuģos un uz to jurisdikcijā esošiem kuģiem;

c)	attiecībā uz visām fiziskajām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie;

d)	visām juridiskajām personām, vienībām un struktūrām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras dibinātas (izveidotas) saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)	visām juridiskajām personām vai struktūrām saistībā ar jebkādu komercdarbību, kas pilnā apmērā vai daļēji tiek veikta Savienībā.

19. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E.O. TEODOROVICI

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 13 lappusi.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39 lpp.).

I PIELIKUMS

3. pantā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts

[…]

II PIELIKUMS

Tīmekļa vietnes informācijai par kompetentajām iestādēm un adrese paziņojumu nosūtīšanai Komisijai

BEĻĢIJA

https://diplomatie.belgium.be/nl/Beleid/beleidsthemas/vrede_en_veiligheid/sancties

https://diplomatie.belgium.be/fr/politique/themes_politiques/paix_et_securite/sanctions

https://diplomatie.belgium.be/en/policy/policy_areas/peace_and_security/sanctions

BULGĀRIJA

https://www.mfa.bg/en/101

ČEHIJA

www.financnianalytickyurad.cz/mezinarodni-sankce.html

DĀNIJA

http://um.dk/da/Udenrigspolitik/folkeretten/sanktioner/

VĀCIJA

http://www.bmwi.de/DE/Themen/Aussenwirtschaft/aussenwirtschaftsrecht,did=404888.html

IGAUNIJA

http://www.vm.ee/est/kat_622/

ĪRIJA

http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id=28519

GRIEĶIJA

http://www.mfa.gr/en/foreign-policy/global-issues/international-sanctions.html

SPĀNIJA

http://www.exteriores.gob.es/Portal/en/PoliticaExteriorCooperacion/GlobalizacionOportunidadesRiesgos/Paginas/SancionesInternacionales.aspx

FRANCIJA

http://www.diplomatie.gouv.fr/fr/autorites-sanctions/

HORVĀTIJA

http://www.mvep.hr/sankcije

ITĀLIJA

https://www.esteri.it/mae/it/politica_estera/politica_europea/misure_deroghe

KIPRA

http://www.mfa.gov.cy/mfa/mfa2016.nsf/mfa35_en/mfa35_en?OpenDocument

LATVIJA

http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539

LIETUVA

http://www.urm.lt/sanctions

LUKSEMBURGA

https://maee.gouvernement.lu/fr/directions-du-ministere/affaires-europeennes/mesures-restrictives.html

UNGĀRIJA

http://www.kormany.hu/download/9/2a/f0000/EU%20szankci%C3%B3s%20t%C3%A1j%C3%A9koztat%C3%B3_20170214_final.pdf

MALTA

https://foreignaffairs.gov.mt/en/Government/SMB/Pages/Sanctions-Monitoring-Board.aspx

NĪDERLANDE

https://www.rijksoverheid.nl/onderwerpen/internationale-sancties

AUSTRIJA

http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id=12750&LNG=en&version=

POLIJA

https://www.gov.pl/web/dyplomacja

PORTUGĀLE

http://www.portugal.gov.pt/pt/ministerios/mne/quero-saber-mais/sobre-o-ministerio/medidas-restritivas/medidas-restritivas.aspx

RUMĀNIJA

http://www.mae.ro/node/1548

SLOVĒNIJA

http://www.mzz.gov.si/si/omejevalni_ukrepi

SLOVĀKIJA

https://www.mzv.sk/europske_zalezitosti/europske_politiky-sankcie_eu

SOMIJA

http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet

ZVIEDRIJA

http://www.ud.se/sanktioner

APVIENOTĀ KARALISTE

https://www.gov.uk/sanctions-embargoes-and-restrictions

Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai:

European Commission

Service for Foreign Policy Instruments (FPI)

EEAS 07/99

B-1049 Brussels, Belgium

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu

17.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 129/13

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/797

(2019. gada 17. maijs),

par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2017. gada 19. jūnijā pieņēma secinājumus par satvaru vienotai diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas instrumentu kopums”), kurā Padome pauda bažas par to, ka palielinās valstisku un nevalstisku dalībnieku spējas un vēlēšanās savus mērķus sasniegt, īstenojot ļaunprātīgas kiberdarības, un apstiprināja pieaugošo nepieciešamību aizsargāt Savienību, tās dalībvalstu un to iedzīvotāju integritāti un drošību pret kiberdraudiem un ļaunprātīgām kiberdarībām.

(2)

Padome uzsvēra, ka skaidra signalizēšana par iespējamām sekām, ko varētu radīt vienotā Savienības diplomātiskā reakcija uz šādām ļaunprātīgām kiberdarībām, varētu ietekmēt potenciālo kibertelpas agresoru uzvedību, tādējādi stiprinot Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tā arī apstiprināja, ka pasākumi Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros, vajadzības gadījumā arī ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem, ir piemēroti satvaram vienotai Savienības diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarībām nolūkā veicināt sadarbību, sekmēt tūlītēju un ilgtermiņa draudu mazināšanu un ilgtermiņā ietekmēt potenciālo agresoru uzvedību.

(3)

Politikas un drošības komiteja 2017. gada 11. oktobrī apstiprināja kiberdiplomātijas instrumentu kopuma īstenošanas pamatnostādnes. Īstenošanas pamatnostādnes attiecas uz piecām kiberdiplomātijas instrumentu kopuma pasākumu kategorijām, tostarp ierobežojošiem pasākumiem, un minēto pasākumu izmantošanas procesu.

(4)

2018. gada 16. aprīlī pieņemtajos Padomes secinājumos par ļaunprātīgām kiberdarībām tika stingri nosodīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ļaunprātīga izmantošana un uzsvērts, ka ir nepieņemami izmantot IKT ļaunprātīgiem nolūkiem, jo tas grauj stabilitāti, drošību un priekšrocības, ko sniedz internets un IKT izmantošana. Padome atgādināja, ka kibediplomātijas instrumentu kopums sekmē konfliktu novēršanu, sadarbību un stabilitāti kibertelpā, nosakot pasākumus KĀDP ietvaros, tostarp ierobežojošus pasākumus, ko var izmantot nolūkā novērst ļaunprātīgas kiberdarbības un reaģēt uz tām. Tā norādīja, ka Savienība turpinās stingri uzstāt, ka esošās starptautiskās tiesības ir piemērojamas kibertelpai, un uzsvēra, ka starptautisko tiesību – jo īpaši ANO Statūtu – ievērošana ir būtiska miera un stabilitātes uzturēšanai. Padome arī uzsvēra, ka valstis nedrīkst izmantot algotņus, lai veiktu starptautiski prettiesiskas darbības, izmantojot IKT, un tām būtu jācenšas nodrošināt, lai to teritoriju neizmantotu nevalstiski dalībnieki šādu darbību veikšanai, kā pausts 2015. gada ziņojumā, kuru izstrādājusi ANO valdības ekspertu grupa informācijas un telekomunikāciju attīstības jomā starptautiskās drošības kontekstā (UNGGE).

(5)

Eiropadome 2018. gada 28. jūnijā pieņēma secinājumus, kuros tika uzsvērta vajadzība stiprināt spējas pret kiberdrošības apdraudējumiem, kuru izcelsme ir ārpus Savienības. Eiropadome lūdza iestādes un dalībvalstis īstenot pasākumus, kas ir minēti Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 13. jūnija kopīgajā paziņojumā “Noturības un spēju palielināšana cīņā ar hidrīddraudiem”, tostarp praktiski izmantot kiberdiplomātijas instrumentu kopumu.

(6)	Eiropadome 2018. gada 18. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tika pausts aicinājums, ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus, turpināt strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un tos nepieļaut, izmantojot Savienības ierobežojošos pasākumus.

(7)

Šajā kontekstā ar šo lēmumu izveido sistēmu mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem nolūkā nepieļaut tādus kiberuzbrukumus ar būtisku ietekmi, kas ir ārējs apdraudējums Savienībai vai tās dalībvalstīm, un uz tiem reaģēt. Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu attiecīgajos Līguma par Eiropas Savienību 21. panta noteikumos minēto KĀDP mērķu sasniegšanai, šis lēmums ļauj ierobežojošos pasākumus piemērot arī, reaģējot uz būtiskas ietekmes kiberuzbrukumiem pret trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(8)	Lai mērķtiecīgiem ierobežojošajiem pasākumiem būtu atturoša un preventīva ietekme, tiem būtu jākoncentrējas uz kiberuzbrukumiem, kuri ietilpst šā lēmuma darbības jomā un kuri ir izdarīti apzināti.

(9)

Mērķtiecīgie ierobežojošie pasākumi būtu jāatšķir no atbildības par kiberuzbrukumiem attiecināšanas uz trešo valsti. Mērķtiecīgu ierobežojošo pasākumu piemērošana nav tas pats, kas šāda atbildības attiecināšana, kura ir suverēns politisks lēmums, ko pieņem katrā gadījumā atsevišķi. Katra dalībvalsts var brīvi lemt pati attiecībā uz kiberuzbrukumu attiecināšanu uz kādu trešo valsti.

(10)	Dažu pasākumu īstenošanai ir vajadzīga Savienības turpmāka rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Šo lēmumu piemēro kiberuzbrukumiem ar būtisku ietekmi, tostarp kiberuzbrukumu mēģinājumiem ar potenciāli būtisku ietekmi, kuri ir ārējs apdraudējums Savienībai vai tās dalībvalstīm.

2. Kiberuzbrukumi, kas ir ārējs apdraudējums, ietver tādus,

a)	kuri ir cēlušies vai tiek veikti no kādas vietas ārpus Savienības;

b)	kuros izmanto infrastruktūru ārpus Savienības;

c)	kurus veic jebkāda fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas ārpus Savienības; vai

d)	kurus veic ar jebkādas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas darbojas ārpus Savienības, atbalstu, tās vadībā vai kontrolē.

3. Šajā nolūkā kiberuzbrukumi ir darbības, kas ietver jebko no turpmāk minētā:

a)	piekļuvi informācijas sistēmām;

b)	iejaukšanos informācijas sistēmā;

c)	iejaukšanos datos; vai

d)	datu pārtveršanu,

4. Kiberuzbrukumi, kas ir apdraudējums dalībvalstīm, ietver tos, kuri ietekmē informācijas sistēmas, kas cita starpā ir saistītas ar:

a)	kritisko infrastruktūru, tostarp zemūdens kabeļiem un kosmosā palaistiem objektiem, kura ir būtiska vitālo sabiedrisko funkciju uzturēšanai, veselības, drošuma, drošības, cilvēku ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai;

c)	kritiskām valsts funkcijām, jo īpaši šādās jomās: aizsardzība, iestāžu pārvaldība un darbība, tostarp saistībā ar publiskām vēlēšanām vai balsošanas procesu, saimnieciskās un civilās infrastruktūras darbība, iekšējā drošība un ārējās attiecības, tostarp ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību;

d)	klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi; vai

e)	valdības vienībām reaģēšanai uz apdraudējumiem.

6. Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu attiecīgajos Līguma par Eiropas Savienību 21. panta noteikumos minēto KĀDP mērķu sasniegšanai, ierobežojošos pasākumus saskaņā ar šo lēmumu var arī piemērot, reaģējot uz būtiskas ietekmes kiberuzbrukumiem pret trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

2. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

b)	“iejaukšanās informācijas sistēmā” ir informācijas sistēmas darbības kavēšana vai pārtraukšana, ievadot, sūtot, bojājot, dzēšot, pasliktinot, pārveidojot vai slāpējot digitālos datus vai padarot šādus datus nepieejamus;

c)	“iejaukšanās datos” ir digitālo datu dzēšana, bojāšana, pasliktināšana, mainīšana vai slāpēšana informācijas sistēmā vai darbība, padarot šādus datus nepieejamus; tajā ietilpst arī datu, naudaslīdzekļu, saimniecisko resursu vai intelektuālā īpašuma tiesību zādzība;

d)	“datu pārtveršana” ir tas, ka ar tehniskiem līdzekļiem pārtver uz informācijas sistēmu, no tās vai tās ietvaros nepubliski sūtītus digitālos datus, tostarp šādus digitālos datus saturošu elektromagnētisko starojumu no informācijas sistēmas.

3. pants

Starp faktoriem, kas nosaka, vai kiberuzbrukumam ir 1. panta 1. punktā minētā būtiskā ietekme, ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

a)	kiberuzbrukuma joma, mērogs, ietekme vai tā radīto traucējumu smaguma pakāpe, tostarp ekonomiskajām un sabiedriskajām darbībām, pamatpakalpojumiem, kritiskajām valsts funkcijām, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai;

b)	skarto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru skaits;

c)	attiecīgo dalībvalstu skaits;

d)	izraisīto ekonomisko zaudējumu apjoms, kas radies, piemēram, liela apjoma līdzekļu, ekonomisko resursu vai intelektuālā īpašuma zādzības dēļ;

e)	saimnieciskais ieguvums, ko likumpārkāpējs saņēmis pats vai kas nodrošināts citiem; vai

f)	nozagto datu daudzums vai būtība vai datu aizsardzības pārkāpumu mērogs; vai

g)	to komerciāli sensitīvo datu veids, kuriem ir piekļūts.

4. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nepieļautu, ka to teritorijās ieceļo vai tās tranzītā šķērso:

a)	fiziskas personas, kas ir atbildīgas par kiberuzbrukumiem vai kiberuzbrukumu mēģinājumiem;

b)	fiziskas personas, kas sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas kiberuzbrukumos vai kiberuzbrukumu mēģinājumos, tostarp tos plānojot, sagatavojot, tajos piedaloties, tos vadot, palīdzot vai mudinot tos veikt, vai ar darbību vai bezdarbību atvieglojot to veikšanu;

c)	fiziskas personas, kuras ir saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajām personām,

kā uzskaitīts pielikumā.

2. Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3. Šā panta 1. punkts neskar gadījumus, ja kādai dalībvalstij ir starptautiskajās tiesībās paredzēti pienākumi, konkrēti:

a)	kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij;

b)	kā valstij, kurā tiek rīkota starptautiska konference, ko sasauc Apvienoto Nāciju Organizācija vai kas notiek tās aizbildnībā;

c)	saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)	ievērojot 1929. gada Samierināšanās līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

4. Šā panta 3. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, kad dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

5. Padome tiek pienācīgi informēta par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir izņēmumu saskaņā ar 3. vai 4. punktu.

6. Dalībvalstis var piešķirt izņēmumus no 1. punktā paredzētajiem pasākumiem, ja ceļošana ir attaisnojama steidzamu humanitāru vajadzību dēļ vai tā tiek veikta, lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes vai sanāksmes, kuras atbalsta vai rīko Savienība, vai kuras rīko dalībvalsts, kas ir EDSO prezidentvalsts, ja tajās norisinās politiskais dialogs, ar ko tieši atbalsta ierobežojošo pasākumu politikas mērķus, tostarp drošību un stabilitāti kibertelpā.

7. Dalībvalstis var arī piešķirt izņēmumus attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu, ja ieceļošana vai teritorijas šķērsošana ir nepieciešama tiesas procesa nolūkā.

8. Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 6. vai 7. punktā minētos izņēmumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, ja vien viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski neiebilst divās darba dienās no dienas, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.

9. Gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 3., 4., 6., 7. vai 8. punktu atļauj pielikumā uzskaitītajām personām ieceļot savā teritorijā vai to šķērsot tranzītā, atļauju piešķir tikai un vienīgi tādam nolūkam, kādam tā ir paredzēta, un tikai tām personām, uz kurām tā tieši attiecas.

5. pants

1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder, ir īpašumā, turējumā vai kontrolē:

a)	fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir atbildīgas par kiberuzbrukumiem vai kiberuzbrukumu mēģinājumiem;

fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas kiberuzbrukumos vai kiberuzbrukumu mēģinājumos, tostarp tos plānojot, sagatavojot, tajos piedaloties, tos vadot, palīdzot vai mudinot tos veikt, vai ar darbību vai bezdarbību atvieglojot to veikšanu;

c)	fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām,

kā uzskaitīts pielikumā.

2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiek darīti tieši vai netieši pieejami pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to interesēs.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī atsevišķus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	vajadzīgi, lai segtu pielikumā uzskaitīto fizisko personu un šādu fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un medicīnisko aprūpi, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parasto turēšanu vai pārvaldību;

d)	nepieciešami ārkārtas izdevumiem ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja; vai

ir paredzēti, lai veiktu maksājumus tādas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai tādas starptautiskas organizācijas kontā, kurai ar starptautiskām tiesībām ir noteikta imunitāte, vai lai veiktu maksājumus no šādas pārstāvniecības vai organizācijas konta – ciktāl šādi maksājumi ir paredzēti izmantošanai šīs diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai starptautiskās organizācijas oficiālajiem mērķiem.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo punktu.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta pielikumā minētajā sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums;

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas ir atzīti par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kuri noteikti piemērojamos normatīvajos aktos, ar ko reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)	nolēmums nav pieņemts kādas pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; un

d)	nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo punktu.

5. Šā panta 1. punkts neliedz pielikumā uzskaitītai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai veikt maksājumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms datuma, kurā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta sarakstā, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir konstatējusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņem 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra.

6. Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildināšanai ar:

a)	procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem;

b)	maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus; vai

c)	maksājumiem, kuri paredzēti Savienībā pieņemtā tiesas, administratīvā vai šķīrējtiesas nolēmumā vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmā tiesas nolēmumā,

ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, cita veida ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 1. punktā paredzētie pasākumi.

6. pants

1. Padome, vienprātīgi lemjot pēc kādas dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, izveido un groza pielikumā iekļauto sarakstu.

2. Padome 1. punktā minēto lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3. Ja ir iesniegti apsvērumi vai būtiski jauni pierādījumi, Padome pārskata 1. punktā minētos lēmumus un atbilstīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

7. pants

1. Pielikumā norāda pamatojumu 4. un 5. pantā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru iekļaušanai sarakstā.

2. Pielikumā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās fiziskās vai juridiskās personu, vienības vai struktūras, ja tāda ir pieejama. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var ietvert: vārdu, uzvārdu un pieņemtos vārdus; dzimšanas datumu un vietu; valstspiederību; pases un personas apliecības numuru; dzimumu; adresi, ja tā ir zināma; un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumus, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu.

8. pants

Prasījumus saistībā ar jebkādu līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ietekmē pasākumi, kas piemēroti saskaņā ar šo lēmumu, tostarp prasījumus par atlīdzinājuma saņemšanu vai citus šāda veida prasījumus, piemēram, prasījumus par kompensāciju vai garantijas nodrošinātus prasījumus, jo īpaši prasījumus pagarināt vai samaksāt jebkura veida galvojumu, garantiju vai atlīdzību, jo īpaši finanšu garantijas vai finanšu atlīdzību, pagarinājumu vai samaksu, neizpilda, ja tos iesniedz:

a)	norādītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras uzskaitītas pielikumā;

b)	jebkura fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas darbojas ar kādas a) apakšpunktā minētās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās vārdā.

9. pants

Lai šajā lēmumā izklāstīto pasākumu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, Savienība aicina trešās valstis pieņemt šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem līdzīgus ierobežojošus pasākumus.

10. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2020. gada 18. maijam un to pastāvīgi pārskata. To attiecīgi atjauno vai groza, ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti.

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 17. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E.O. TEODOROVICI

PIELIKUMS

Lēmuma 4. un 5. pantā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts

[…]

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 129I

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 17. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2019/796 (2019. gada 17. maijs), par ierobežojošiem pasākumiempret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis	1
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/797 (2019. gada 17. maijs), par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis	13