14.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/757

(2019. gada 13. maijs),

ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 224/2014 (2014. gada 10. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	2014. gada 10. martā Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 224/2014.

(2)	2019. gada 18. aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 13. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) OV L 70, 11.3.2014., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikuma A daļā (Personas) ierakstu par turpmāk minēto personu aizstāj ar šādu ierakstu:

“12. Abdoulaye HISSENE (jeb: a) Abdoulaye Issène; b) Abdoulaye Hissein; c) Hissene Abdoulaye; d) Abdoulaye Issène Ramadane; e) Abdoulaye Issene Ramadan; f) Issene Abdoulaye)

Dzimšanas datums: a) 1967. gads; b) 1967. gada 1. janvāris

Dzimšanas vieta: a) Ndele, Bamingui-Bangoran, Centrālāfrikas Republika; b) Haraze Mangueigne, Čada

Valstspiederība: a) Centrālāfrikas Republika; b) Čada

Pases Nr.: Centrālāfrikas Republikas diplomātiskā pase Nr. D00000897, izdošanas datums: 2013. gada 5. aprīlis (derīga līdz 2018. gada 4. aprīlim)

Valsts identifikācijas Nr.: Čadas valsts personas apliecība Nr. 103-00653129-22, izdota 2009. gada 21. aprīlī (derīguma termiņš beidzas 2019. gada 21. aprīlī)

Adrese: a) KM5, Bangui, Centrālāfrikas Republika; b) Nana-Grebizi, Centrālāfrikas Republika; c) Ndjari, Ndjamena, Čada

Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2017. gada 17. maijs

Cita informācija: Hissène iepriekš bija jaunatnes un sporta ministrs Centrālāfrikas Republikas bijušā prezidenta Michel Djotodia kabineta sastāvā. Pirms tam viņš bija politiskās partijas “Patriotu konvents taisnīgumam un mieram” (Convention of Patriots for Justice and Peace) vadītājs. Viņš arī kļuva par bruņoto kaujinieku grupējumu vadītāju Bangui, it īpaši PK5 (trešā rajona) apkaimē. Tēva vārds: Abdoulaye. Mātes vārds: Absita Moussa. Ir pieejama fotogrāfija iekļaušanai Interpola un ANO Drošības padomes īpašajā paziņojumā. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/6098910

Informācija no apraksta par iemesliem iekļaušanai sarakstā, ko sniegusi Sankciju komiteja:

Abdoulaye Hissène tika iekļauts sarakstā 2017. gada 17. maijā, ievērojot Rezolūcijas 2339 (2017) 16. punktu un 17. punkta g) apakšpunktu, kā “persona, kas iesaistās darbībās, kuras apdraud Centrālāfrikas Republikas mieru, stabilitāti vai drošību, tostarp darbībās, kuras apdraud vai traucē politisko pārejas procesu vai stabilizācijas un samierināšanas procesu vai kuras uzkurina vardarbību, vai kas sniedz šādām darbībām atbalstu;”“kas ir iesaistīta tādu uzbrukumu plānošanā, vadīšanā, finansēšanā vai veikšanā, kas vērsti pret ANO misijām vai starptautisko drošības spēku klātbūtni, tostarp pret MINUSCA, Eiropas Savienības misijām un Francijas operācijām, ar ko tās atbalsta.”

Papildu informācija:

Abdoulaye Hissène un citi “Ex-Séléka” locekļi sadarbojās ar “Antibalaka” sabotētājiem, kas bija saistīti ar bijušo Centrālāfrikas Republikas prezidentu François Bozizé, tostarp Maxime Mokom, lai 2015. gada septembrī veicinātu vardarbīgus protestus un sadursmes kā daļu no neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma gāzt valdību laikā, kad tābrīža pagaidu prezidente Catherine Samba-Panza piedalījās 2015. gada ANO Ģenerālajā asamblejā. Pret Mokom, Hissène un citiem Centrālāfrikas Republikas valdība izvirzīja apsūdzību par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp slepkavībām, ļaunprātīgu dedzināšanu, spīdzināšanu un laupīšanu saistībā ar neizdevušos valsts apvērsumu.

Kopš 2015. gada Hissène bija kļuvis par vienu no galvenajiem Bangui PK5 apkaimē esošo bruņoto kaujinieku grupējumu vadītājiem; tajos bija apvienoti vairāk nekā 100 vīrieši. Tādējādi viņš traucēja pārvietošanās brīvību un valsts varas atgriešanos minētajā teritorijā, tostarp, uzliekot nelikumīgus nodokļus par transportēšanas un tirdzniecības darbībām. 2015. gada otrajā pusē Hissène rīkojās kā “Ex-Séléka”“nairobistu” pārstāvis Bangui, darbībās tuvinoties ar “Antibalaka” kaujiniekiem Mokom vadībā. Haroun Gaye un Hissène kontrolēti bruņoti vīrieši piedalījās vardarbīgajos notikumos, kas norisinājās Bangui laikposmā no 2015. gada 26. septembra līdz 3. oktobrim.

Hissène grupas locekļi tiek turēti aizdomās par līdzdalību 2015. gada 13. decembrī, konstitucionālā referenduma dienā, notikušajā uzbrukumā “Ex-Séléka” vadītāja Mohamed Moussa Dhaffane automobilim. Hissène tiek apsūdzēts par vardarbības sarīkošanu Bangui KM5 rajonā, kurā tika nogalināti pieci un ievainoti divdesmit cilvēki, un iedzīvotājiem tika liegts piedalīties balsošanā referendumā par konstitūciju. Hissène apdraudēja vēlēšanu norisi, radot atriebības uzbrukumu ciklu starp dažādām grupām.

2016. gada 15. martā policija apcietināja Hissène Bangui M'poko lidostā un nodeva viņu valsts žandarmērijas pētniecības un izmeklēšanas nodaļai. Pēc tam viņa kaujinieki, izmantojot vardarbību, viņu atbrīvoja un nozaga vienu ieroci, ko MINUSCA iepriekš nodeva saistībā ar lūgumu piešķirt izņēmumu, ko komiteja bija apstiprinājusi.

2016. gada 19. jūnijā pēc tam, kad iekšējās drošības spēki PK12 apkaimē bija arestējuši musulmaņu tirgotājus, Gaye un Hissène kaujinieki Bangui nolaupīja piecus valsts policistus. 20. jūnijā MINUSCA mēģināja policistus atbrīvot. Hissène un Gaye kontrolētie bruņotie vīrieši piedalījās apšaudē ar miera uzturētājiem, kuri mēģināja atbrīvot ķīlniekus. Tā rezultātā tika nogalināti vismaz seši cilvēki, un viens miera uzturētājs tika ievainots.

2016. gada 12. augustāHissène uzņēmās vadību pār 6 transportlīdzekļu konvoju, kuros atradās smagi bruņotas personas. Konvoju, kas devās prom no Bangui, MINUSCA aizturēja uz dienvidiem no Sibut. Ceļā uz ziemeļiem konvojs piedalījās apšaudēs ar iekšējās drošības spēkiem pie vairākiem kontrolpunktiem. Galu galā MINUSCA konvoju apstādināja 40 km uz dienvidiem no Sibut. Pēc vairākkārtējām apšaudēm MINUSCA notvēra 11 vīriešus, bet Hissène un vairāki citi izbēga. Apcietinātās personas MINUSCA norādīja, ka Hissène vadījis konvoju, kura mērķis bija nonākt līdz Bria un piedalīties Nourredine Adam organizētajā “Ex-Séléka” grupu sapulcē.

2016. gada augustā un septembrī ekspertu grupa divas reizes mēroja ceļu uz Sibut, lai aplūkotu mantu, ko MINUSCA 13. augustā konfiscēja Hissène, Gaye un Hamit Tidjani konvojam. Ekspertu grupa arī pārbaudīja munīciju, kas tika izņemta Hissène mājoklī 16. augustā. Sešos transportlīdzekļos un pie aizturētajām personām tika atrasts letāls un neletāls militārais aprīkojums. 2016. gada 16. augustā Centrālā žandarmērija pārmeklēja Hissène mājokli Bangui. Tika atrasts vairāk nekā 700 ieroču.

2016. gada 4. septembrī“Ex-Séléka” elementu grupa, ar sešiem motocikliem pārvietojoties no Kaga-Bandoro, lai pa ceļam uzņemtu Hissène un viņa līdzgaitniekus, netālu no Dékoa atklāja uguni pret MINUSCA. Šā starpgadījuma laikā tika nogalināts viens “Ex-Séléka” kaujinieks, un ievainoti tika divi miera uzturētāji un viens civiliedzīvotājs.”

14.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/4

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/758

(2019. gada 31. janvāris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem minimuma darbībām un papildu pasākumu veidiem, kuri kredītiestādēm un finanšu iestādēm jāveic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai konkrētās trešās valstīs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (1), un jo īpaši tās 45. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums noteikt, izvērtēt un pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, ar ko tās saskaras, jo īpaši tad, kad tām ir trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros tām pieder lielākā kapitāla daļa, vai kad tās gatavojas uzsākt savu filiāļu vai meitasuzņēmumu uzņēmējdarbību trešās valstīs. Tādēļ Direktīvā (ES) 2015/849 ir noteikti standarti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku efektīvai izvērtēšanai un pārvaldībai grupas līmenī.

(2)	Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas grupas mēroga politikas un procedūru konsekventa īstenošana ir galvenais elements nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska stingrai un efektīvai pārvaldībai grupā.

(3)

Tomēr ir situācijas, kad grupas filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, atrodas trešā valstī, kuras tiesību akti neļauj īstenot grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politiku un procedūras. Tas, piemēram, var būt gadījumā, kad trešās valsts datu aizsardzību vai bankas noslēpumu reglamentējošie tiesību akti ierobežo grupas spēju piekļūt informācijai, apstrādāt to vai apmainīties ar šādu informāciju, kas saistīta ar tās trešās valstīs esošo filiāļu vai meitasuzņēmumu, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, klientiem.

(4)

Minētajos apstākļos un situācijās, kad ir traucētas kompetento iestāžu iespējas efektīvi pārraudzīt to, kā grupa izpilda Direktīvas (ES) 2015/849 prasības, jo kompetentajām iestādēm nav piekļuves atbilstošajai informācijai, kas atrodas to trešās valstīs esošo filiāļu vai meitasuzņēmumu, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, rīcībā, ir nepieciešama papildu politika un procedūras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku efektīvai pārvaldībai. Šī papildu politika un procedūras var ietvert piekrišanas saņemšanu no klientiem, un šo piekrišanu var izmantot tam, lai pārvarētu konkrētus juridiskos šķēršļus grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikas un procedūru īstenošanai trešās valstīs, kur citas iespējas ir ierobežotas.

(5)

Nepieciešamība nodrošināt konsekventu Savienības līmeņa reakciju uz juridiskajiem šķēršļiem grupas mēroga politikas un procedūru īstenošanai pamato to konkrēto minimuma darbību piemērošanu, kuras kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu pienākums veikt minētajās situācijās. Tomēr šādai papildu politikai un procedūrām vajadzētu būt uz risku balstītām.

(6)

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vajadzētu spēt parādīt to kompetentajai iestādei, ka to veikto papildu pasākumu apmērs ir atbilstīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam. Tomēr, ja kompetentā iestāde uzskata, ka kredītiestāžu vai finanšu iestāžu veiktie papildu pasākumi nav pietiekami minētā riska pārvaldībai, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai uzdot kredītiestādei vai finanšu iestādei veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde vai finanšu iestāde pilda savus pienākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novēršanai.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (4) pilnvaro attiecīgi Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) izdot kopīgas pamatnostādnes, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu kopīgu, vienotu un konsekventu piemērošanu. Pildot šīs regulas prasības, kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāņem vērā kopīgās pamatnostādnes, kas izdotas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotas un pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, un faktori, kurus kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāņem vērā, izvērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar konkrētām darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem, un jādara viss iespējamais, lai ievērotu minētās pamatnostādnes.

(8)	Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāskar piederības dalībvalsts kompetento iestāžu pienākums veikt papildu uzraudzības pasākumus, kā noteikts Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 5. punktā, gadījumos, kad šajā regulā definēto papildu pasākumu piemērošana izrādīsies nepietiekama.

(9)

Šīs regulas noteikumiem arī nebūtu jāskar pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, kurus kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt darījumos ar fiziskām personām vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras Komisija atzinusi par augsta riska valstīm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu.

(10)	Būtu jādod pietiekami daudz laika kredītiestādēm un finanšu iestādēm, lai tās pielāgotu savu politiku un procedūras atbilstoši šīs regulas prasībām. Šim nolūkam ir atbilstīgi, ka šīs regulas piemērošana tiek atlikta uz trim mēnešiem no tās spēkā stāšanās dienas.

(11)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko izstrādājušas un Komisijai iesniegušas Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

(12)

Eiropas uzraudzības iestādes ir rīkojušas atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējušas potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteikti papildu pasākumi, tai skaitā minimuma darbības, kuras kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāveic, lai efektīvi pārvaldītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku gadījumos, kad trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot grupas mēroga politiku un procedūras, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 1. un 3. punktā, to grupā ietilpstošo un trešā valstī uzņēmējdarbību veicošo filiāļu vai to meitasuzņēmumu līmenī, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa.

2. pants

Vispārīgi pienākumi attiecībā uz katru atsevišķu trešo valsti

Kredītiestādes un finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izmantojot filiāles vai meitasuzņēmumus, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, attiecībā uz katru trešo valsti veic vismaz šādas darbības:

a)	izvērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku grupai, minēto izvērtējumu reģistrē, to aktualizē un uzglabā, lai varētu ar šo informāciju dalīties ar kompetento iestādi;

b)	nodrošina, ka a) apakšpunktā minētais risks tiek pienācīgi atspoguļots grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikā un procedūrās;

c)	grupas mērogā saņem augstākās vadības apstiprinājumu a) apakšpunktā minētajam riska izvērtējumam un b) apakšpunktā minētajai grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikai un procedūrām;

d)	nodrošina attiecīgo darbinieku trešās valstīs mērķtiecīgu apmācību, lai tie varētu noteikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska indikatorus, un nodrošina mācību efektivitāti.

3. pants

Individuāls riska izvērtējums

1. Ja politikas un procedūru īstenošanu, kas nepieciešamas, lai noteiktu un atbilstīgi izvērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar darījumu attiecībām vai gadījuma rakstura darījumiem, aizliedz vai ierobežo trešās valsts tiesību akti, nosakot ierobežojumus piekļuvei attiecīgā klienta un faktisko īpašnieku informācijai vai ierobežojumus attiecībā uz šādas informācijas izmantošanu klienta uzticamības pārbaudes nolūkiem, kredītiestādes vai finanšu iestādes veic vismaz šādas darbības:

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 28 kalendāro dienu laikā pēc trešās valsts noteikšanas sniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

i)	attiecīgās trešās valsts nosaukums;

ii)	kā trešās valsts tiesību aktu īstenošana aizliedz vai ierobežo politikas un procedūru īstenošanu, kas nepieciešamas, lai noteiktu un izvērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, nosaka, vai to klientu un attiecīgā gadījumā klientu faktisko īpašnieku piekrišanu var izmantot tam, lai likumīgi pārvarētu a) apakšpunkta ii) punktā minētos ierobežojumus vai aizliegumus;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, pieprasa to klientiem un attiecīgā gadījumā klientu faktiskajiem īpašniekiem dot piekrišanu tam, lai pārvarētu a) apakšpunkta ii) punktā minētos ierobežojumus vai aizliegumus, ciktāl tas ir saderīgi ar trešās valsts tiesību aktiem.

2. Ja 1. punkta c) apakšpunktā minētā piekrišana nav iespējama, kredītiestādes un finanšu iestādes – nolūkā pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu – īsteno papildu pasākumus, kā arī to standarta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pasākumus.

Minētajos papildu pasākumos ietilpst papildu pasākums, kas noteikts 8. panta c) punktā, un viens vai vairāki pasākumi, kuri noteikti minētā panta a), b), d), e) un f) punktā.

Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde, piemērojot 1. un 2. punktā minētos pasākumus, nevar efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, tā:

a)	nodrošina, ka filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādei pieder lielākā kapitāla daļa, pārtrauc darījumu attiecības;

b)	nodrošina, ka filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādei pieder lielākā kapitāla daļa, neveic gadījuma rakstura darījumus;

c)	pārtrauc veikt dažas vai visas darbības, ko sniedz to trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādei pieder lielākā kapitāla daļa.

3. Kredītiestādes un finanšu iestādes, pamatojoties uz riska pakāpi, nosaka 2. un 3. punktā minēto papildu pasākumu apmēru, un tām vajadzētu spēt parādīt savai kompetentajai iestādei, ka to veikto papildu pasākumu apmērs ir atbilstīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam.

4. pants

Klientu datu apmaiņa un apstrāde

1. Ja trešās valsts tiesību akti aizliedz vai ierobežo klientu datu apmaiņu un apstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas nolūkos grupā, kredītiestādes un finanšu iestādes veic vismaz šādas darbības:

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 28 dienu laikā pēc trešās valsts noteikšanas sniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

i)	attiecīgās trešās valsts nosaukums;

ii)	kā trešās valsts tiesību aktu īstenošana aizliedz vai ierobežo klientu datu apmaiņu un apstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas nolūkos;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, pieprasa to klientiem un attiecīgā gadījumā klientu faktiskajiem īpašniekiem dot piekrišanu, lai pārvarētu a) apakšpunkta ii) punktā minētos ierobežojumus vai aizliegumus, ciktāl tas ir saderīgi ar trešās valsts tiesību aktiem.

2. Ja 1. punkta c) apakšpunktā minētā piekrišana nav iespējama, kredītiestādes un finanšu iestādes nolūkā pārvaldīt risku īsteno papildu pasākumus, kā arī to standarta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pasākumus. Šajos papildu pasākumos ietilpst papildu pasākums, kas noteikts 8. panta a) punktā, vai papildu pasākums, kurš noteikts minētā panta c) punktā. Ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks ir pietiekams, lai pieprasītu turpmākus papildu pasākumus, kredītiestādes vai finanšu iestādes piemēro vienu vai vairākus pārējos papildu pasākumus, kas noteikti 8. panta a) līdz c) punktā.

3. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde, piemērojot 1. un 2. punktā minētos pasākumus, nevar efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, tā pārtrauc veikt dažas vai visas darbības, ko izpilda to trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādei pieder lielākā kapitāla daļa.

4. Kredītiestādes un finanšu iestādes, pamatojoties uz riska pakāpi, nosaka 2. un 3. punktā minēto papildu pasākumu apmēru, un tām vajadzētu spēt parādīt savai kompetentajai iestādei, ka to veikto papildu pasākumu apmērs ir atbilstīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam.

5. pants

Informācijas par aizdomīgiem darījumiem izpaušana

1. Ja trešās valsts tiesību akti aizliedz vai ierobežo Direktīvas (ES) 2015/849 33. panta 1. punktā minēto informācijas apmaiņu ar citiem grupas subjektiem, ko īsteno trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, kredītiestādes un finanšu iestādes veic vismaz šādas darbības:

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 28 dienu laikā pēc trešās valsts noteikšanas sniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

i)	attiecīgās trešās valsts nosaukums;

ii)

kā trešās valsts tiesību aktu īstenošana aizliedz vai ierobežo Direktīvas (ES) 2015/849 33. panta 1. punktā minēto informācijas satura apmaiņu ar citiem grupas subjektiem vai satura apstrādi, ko noteikusi trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša filiāle vai meitasuzņēmums, kurā grupai pieder lielākā kapitāla daļa;

pieprasa filiālei vai meitasuzņēmumam, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, sniegt attiecīgo informāciju kredītiestādes vai finanšu iestādes augstākajai vadībai, lai tā varētu izvērtēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar šādas filiāles vai meitasuzņēmuma, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, darbību un tā ietekmi uz grupu, piemēram:

i)	noteiktā laikposmā paziņoto aizdomīgo darījumu skaits;

ii)	apkopotie statistikas dati, kas sniedz pārskatu par apstākļiem, kuri radīja aizdomas.

2. Kredītiestādes un finanšu iestādes nolūkā pārvaldīt risku īsteno papildu pasākumus, kā arī to standarta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pasākumus un 1. punktā minētos pasākumus.

Minētajos papildu pasākumos ietilpst viens vai vairāki pasākumi, kas noteikti 8. panta a) līdz c) un g) līdz i) punktā.

3. Ja kredītiestādes un finanšu iestādes, piemērojot 1. un 2. punktā minētos pasākumus, nevar efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, tās pārtrauc veikt dažas vai visas darbības, ko izpilda to trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa.

6. pants

Klientu datu nodošana dalībvalstīm

Ja trešās valsts tiesību akti aizliedz vai ierobežo datu saistībā ar trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmuma, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, klientu, nosūtīšanu uz dalībvalsti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas pārraudzības nolūkos, kredītiestādes un finanšu iestādes veic vismaz šādas darbības:

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 28 kalendāro dienu laikā pēc trešās valsts noteikšanas sniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

i)	attiecīgās trešās valsts nosaukums;

ii)	kā trešās valsts tiesību aktu īstenošana aizliedz vai ierobežo klientu datu apmaiņu un apstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārraudzības nolūkos;

veic pastiprinātus pārskatus, tai skaitā – kur tas ir samērīgi ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmuma, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, darbību –, veic pārbaudes uz vietas vai neatkarīgas revīzijas, lai pārliecinātos par to, ka filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, efektīvi īsteno grupas mēroga politiku un procedūras un atbilstīgi nosaka, izvērtē un pārvalda nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus;

c)	pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz b) apakšpunktā minēto pārskatu konstatējumus;

pieprasa trešā valstī uzņēmējdarbību veicošajai filiālei vai meitasuzņēmumam, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, regulāri sniegt attiecīgo informāciju kredītiestādes vai finanšu iestādes augstākajai vadībai, norādot vismaz šādu informāciju:

i)	augsta riska klientu skaits un apkopotie statistikas dati, kas sniedz pārskatu par iemesliem, kādēļ klienti ir klasificēti kā augsta riska klienti, piemēram, politiski ietekmējamas personas statusa dēļ;

ii)	atklāto un paziņoto aizdomīgo darījumu skaits un apkopotie statistikas dati, kas sniedz pārskatu par apstākļiem, kuri radīja aizdomas;

e)	pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz d) apakšpunktā minēto informāciju.

7. pants

Informācijas uzglabāšana

1. Ja trešās valsts tiesību akti aizliedz vai ierobežo tādu informācijas uzglabāšanas pasākumu piemērošanu, kas ir līdzvērtīgi Direktīvas (ES) 2015/849 V nodaļā noteiktajiem pasākumiem, kredītiestādes un finanšu iestādes veic vismaz šādas darbības:

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 28 dienu laikā pēc trešās valsts noteikšanas sniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

i)	attiecīgās trešās valsts nosaukums;

ii)	kā trešās valsts tiesību aktu īstenošana aizliedz vai ierobežo tādu informācijas uzglabāšanas pasākumu piemērošanu, kas ir līdzvērtīgi Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktajiem pasākumiem;

b)	nosaka, vai klientu un attiecīgā gadījumā klientu faktisko īpašnieku piekrišanu var izmantot tam, lai likumīgi pārvarētu a) apakšpunkta ii) punktā minētos ierobežojumus vai aizliegumus;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, pieprasa to klientiem un attiecīgā gadījumā klientu faktiskajiem īpašniekiem dot piekrišanu, lai pārvarētu a) apakšpunkta ii) punktā minētos ierobežojumus vai aizliegumus, ciktāl tas ir saderīgi ar trešās valsts tiesību aktiem.

3. Kredītiestādes un finanšu iestādes, pamatojoties uz riska pakāpi, nosaka 2. punktā minēto papildu pasākumu apmēru, un tām vajadzētu spēt parādīt savai kompetentajai iestādei, ka to veikto papildu pasākumu apmērs ir atbilstīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam.

8. pants

Papildu pasākumi

Kredītiestādes un finanšu iestādes veic šādus papildu pasākumus saskaņā ar attiecīgi 3. panta 2. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu un 7. panta 2. punktu:

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, ierobežo to finanšu produktu un pakalpojumu saturu un veidu, ko filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, sniedz trešā valstī, ar tādiem produktiem un pakalpojumiem, kam ir zems nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks un neliela ietekme uz grupas pakļautību riskam;

nodrošina, ka citi tās pašas grupas subjekti nepaļaujas uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, ko veikusi kāda trešā valstī uzņēmējdarbību veicoša filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, bet veic klienta uzticamības pārbaudi jebkuram trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmuma, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, klientam, kas vēlas saņemt produktus vai pakalpojumus no šiem citiem grupas subjektiem, pat ja ir izpildīti Direktīvas (ES) 2015/849 28. panta nosacījumi;

veic pastiprinātus pārskatus, tai skaitā – kur tas ir samērīgi ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmuma, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, darbību –, veic pārbaudes uz vietas vai neatkarīgas revīzijas, lai pārliecinātos par to, ka filiāle vai meitasuzņēmums, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, efektīvi nosaka, izvērtē un pārvalda nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, lūdz kredītiestādes vai finanšu iestādes augstākās vadības apstiprinājumu augstāka riska darījumu attiecību izveidei un uzturēšanai vai augstāka riska gadījuma rakstura darījumu veikšanai;

e)	nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, nosaka līdzekļu, kas izmantojami darījumu attiecībās vai gadījuma rakstura darījumos, izcelsmi un attiecīgā gadījumā galamērķi;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, veic darījumu attiecību pastiprinātu pastāvīgo pārraudzību, tai skaitā darījumu pastiprinātu pārraudzību, līdz filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, ir guvušas pienācīgu pārliecību par to, kā tās izprot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar darījumu attiecībām;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, apmainās ar kredītiestādēm vai finanšu iestādēm ar ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem pamatā esošo informāciju, kas darīja zināmu, radīja aizdomas vai pamatotus iemeslus aizdomām par to, ka ir bijuši centieni īstenot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu vai tā ir notikusi, piemēram, fakti, darījumi, apstākļi un dokumenti, ar kuriem pamatotas aizdomas, ieskaitot personas datus tiktāl, ciktāl tas ir iespējams saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem;

veic trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmuma, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, jebkura klienta un attiecīga gadījumā faktiskā īpašnieka pastiprinātu pastāvīgo pārraudzību, ja ir zināms, ka citi tās pašas grupas subjekti par šo klientu ir snieguši ziņojumu par aizdomīgu darījumu;

i)	nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošajām filiālēm vai meitasuzņēmumiem, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, ir efektīvas sistēmas un kontroles aizdomīgu darījumu atklāšanai un paziņošanai;

nodrošina, ka to trešā valstī uzņēmējdarbību veicošās filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, informāciju par riska profilu un uzticamības pārbaudi saistībā ar trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmuma, kurā iestādēm pieder lielākā kapitāla daļa, klientu aktualizē un glabā droši, ciktāl tas likumīgi iespējams un jebkurā gadījumā vismaz darījumu attiecību pastāvēšanas laikā.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 3. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

14.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/11

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/759

(2019. gada 13. maijs),

ar ko nosaka pārejas pasākumus sabiedrības veselības prasību piemērošanai attiecībā uz tādas pārtikas importu, kas satur gan augu izcelsmes produktus, gan pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (kombinētie produkti)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 9. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 853/2004 nosaka būtiskas izmaiņas sabiedrības veselības (pārtikas nekaitīguma) noteikumos un procedūrās, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Konkrētāk, tā paredz dažus nosacījumus attiecībā uz tādas pārtikas importēšanu Savienībā, kas satur gan augu izcelsmes produktus, gan pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (kombinētie produkti).

(2)

Komisijas Regula (ES) 2017/185 (2) nosaka pārejas pasākumus, ar kuriem atkāpjas no minētajiem noteikumiem, kas piemērojami pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri importē pārtiku, kas satur gan augu izcelsmes produktus, gan pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (kombinētie produkti) un kas nav Komisijas Regulas (ES) Nr. 28/2012 (3) 3. panta 1. un 3. punktā minētie produkti, attiecībā uz kuriem Savienības līmenī vēl nav noteikti sabiedrības veselības nosacījumi, kas piemērojami importēšanai Savienībā. Šo atkāpi piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (4) nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Tā attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktiem un tāpēc arī uz kombinētajiem produktiem, kuru definīcija sniegta Komisijas Lēmuma 2007/275/EK (5) 2. panta a) punktā. Kad regula kļūs piemērojama, tā noteiks prasības dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā no trešām valstīm un teritorijām. Šo regulu piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

(4)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un konsekvenci un lai atvieglinātu tirgus dalībnieku un kompetento iestāžu pārorientēšanos uz jaunajiem noteikumiem, ir nepieciešams viens datums, no kura piemēro jaunos importa nosacījumus attiecībā uz kombinētajiem produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 4. punkts. Tādēļ šie pārejas pasākumi būtu jāpaildzina līdz 2021. gada 20. aprīlim.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti pārejas pasākumi dažu Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumu piemērošanai pārejas laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 20. aprīlim.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas vajadzībām “kombinētais produkts” ir kombinētais produkts, kas definēts Lēmuma 2007/275/EK 2. panta a) punktā.

3. pants

Atkāpe attiecībā uz sabiedrības veselības prasībām, kas piemērojamas tādas pārtikas importam, kas satur gan augu izcelsmes produktus, gan apstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 4. punkta, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas importē pārtiku, kura satur gan augu izcelsmes produktus, gan pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas nav Regulas (ES) Nr. 28/2012 3. panta 1. un 3. punktā minētie produkti, ir atbrīvoti no Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 4. punktā minētajām prasībām.

Šādu produktu imports atbilst importa dalībvalsts sabiedrības veselības prasībām attiecībā uz importu.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 20. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 13. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 2. februāra Regula (ES) 2017/185, ar ko nosaka pārejas pasākumus konkrētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 noteikumu piemērošanai (OV L 29, 3.2.2017., 21. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 11. janvāra Regula (ES) Nr. 28/2012, ar ko nosaka sertifikācijas prasības atsevišķu salikto produktu importam Savienībā un tranzītam caur Savienību un groza Lēmumu 2007/275/EK un Regulu (EK) Nr. 1162/2009 (OV L 12, 14.1.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(5) Komisijas Lēmums 2007/275/EK par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.).

14.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/760

(2019. gada 13. maijs),

ar ko uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 pamata kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū Yarrowia lipolytica rauga biomasu un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2015/2283 paredz, ka Savienībā tirgū drīkst laist tikai atļautus jaunos pārtikas produktus, kuri ir iekļauti Savienības sarakstā.

(2)	Uz Regulas (ES) 2015/2283 8. panta pamata tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)	Uz Regulas (ES) 2015/2283 12. panta pamata Komisija iesniedz projektu īstenošanas aktam, kas jaunu pārtikas produktu atļauj laist Savienības tirgū un kas atjaunina Savienības sarakstu.

(4)

2017. gada 10. aprīlī uzņēmums Skotan S.A. (“pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (3) 4. pantu Polijas kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu, kurā lūdza Savienības tirgū laist Yarrowia lipolytica rauga biomasu kā jaunu pārtikas produktu minētās regulas 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē. Pieteikumā tika lūgta atļauja Yarrowia lipolytica rauga biomasu izmantot uztura bagātinātājos. Pieteikuma iesniedzēja piedāvātie maksimālie lietošanas līmeņi ir 3 grami dienā bērniem no 3 līdz 9 gadu vecumam un 6 grami dienā no 10 gadu vecuma.

(5)	2017. gada 15. novembrī Polijas kompetentā iestāde sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka Yarrowia lipolytica rauga biomasa atbilst kritērijiem, kas attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem noteikti Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā.

(6)

Regulas (ES) 2015/2283 35. panta 1. punkts nosaka, ka pieprasījumu Savienības tirgū laist jaunus pārtikas produktus, kurš dalībvalstīm iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu un par kuru līdz 2018. gada 1. janvārim galīgais lēmums vēl nebija pieņemts, traktē kā pieteikumu, kas iesniegts uz Regulas (ES) 2015/2283 pamata.

(7)	Lai gan pieprasījums atļaut laist Savienības tirgū Yarrowia lipolytica rauga biomasu kā jaunu pārtikas produktu dalībvalstij tika iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu, pieteikums atbilst arī Regulas (ES) 2015/2283 prasībām.

(8)	2018. gada 22. jūnijā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 3. punktu konsultējās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) un lūdza to sniegt zinātnisku atzinumu, kurā Yarrowia lipolytica rauga biomasa būtu novērtēta kā jauns pārtikas produkts.

(9)	2019. gada 17. janvārī Iestāde uz Regulas (ES) 2015/2283 (4) pamata pieņēma zinātnisku atzinumu par Yarrowia lipolytica rauga biomasas kā jauna pārtikas produkta nekaitīgumu. Minētais atzinums atbilst Regulas (ES) 2015/2283 11. panta prasībām.

(10)	Iestādes atzinums ir pietiekams pamats atzīt, ka piedāvātajā lietošanas veidā un līmeņos uztura bagātinātājos Yarrowia lipolytica rauga biomasa atbilst Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punktam.

(11)	Uztura bagātinātājiem piemērojamās prasības nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (5). Yarrowia lipolytica rauga biomasas lietošana būtu jāatļauj, neskarot minētās direktīvas prasības.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Yarrowia lipolytica rauga biomasu, kuras specifikācija sniegta šīs regulas pielikumā, iekļauj atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas izveidots ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470.

2. Ierakstā, ko izdara šā panta 1. punktā minētajā Savienības sarakstā, iekļauj šīs regulas pielikumā noteiktos lietošanas nosacījumus un marķēšanas prasības.

3. Šajā pantā paredzētā atļauja neskar Direktīvas 2002/46/EK noteikumus.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 13. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2470, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regula (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.).

(4) EFSA Journal 2019; 17(2):5594.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. tabulā (“Atļautie jaunie pārtikas produkti”) alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:

“Atļautais jaunais pārtikas produkts

Jaunā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi

Īpašas papildu marķēšanas prasības

Citas prasības

Yarrowia lipolytica rauga biomasa

Konkrēta pārtikas kategorija

Maksimālais līmenis

Jaunā pārtikas produkta nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā – “karstumnonāvēta rauga Yarrowia lipolytica biomasa””;

Uztura bagātinātāji, kas definēti Direktīvā 2002/46/EK, izņemot uztura bagātinātājus zīdaiņiem un maziem bērniem

6 g dienā bērniem no 10 gadu vecuma, pusaudžiem un visām pieaugušo lietotāju grupām

3 g dienā bērniem no 3 līdz 9 gadu vecumam

pielikuma 2. tabulā (“Specifikācijas”) alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:

“Atļautais jaunais pārtikas produkts

Specifikācija

Yarrowia lipolytica rauga biomasa

Apraksts/definīcija

Jaunais pārtikas produkts ir kaltēta un karstumnonāvēta rauga Yarrowia lipolytica biomasa.

Parametri/sastāvs

Olbaltumvielas: 45–55 g/100 g

Diētiskās šķiedrvielas: 24–30 g/100 g

Cukuri: < 1,0 g/100 g

Tauki: 7–10 g/100 g

Kopējais pelnu saturs: ≤ 12 %

Ūdens saturs: ≤ 5 %

Sausnas saturs: ≥ 95 %

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopējais aerobo mikroorganismu skaits: ≤ 5 × 103 KVV/g

Kopējais rauga un pelējuma sēnīšu skaits: ≤ 102 KVV/g

Dzīvotspējīgas Yarrowia lipolytica šūnas (1): < 10 KVV/g (t. i., noteikšanas robeža)

Koliformas baktērijas: ≤ 10 KVV/g

Salmonella spp.: 25 g paraugā nekonstatē

(1) Jātestē uzreiz pēc karstumapstrādes. Jāveic pasākumi, kas jaunā pārtikas produkta iepakošanas un/vai uzglabāšanas laikā nepieļauj šķērskontamināciju ar dzīvotspējīgām Yarrowia lipolytica šūnām.”

14.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/18

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/762

(2019. gada 13. maijs),

ar ko groza Lēmumu 2014/219/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 15. aprīlī pieņēma Lēmumu 2014/219/KĀDP (1) par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali).

(2)	Padome 2019. gada 21. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/312 (2), ar kuru pagarina EUCAP Sahel Mali un paredz tai atsauces summu līdz 2021. gada 14. janvārim.

(3)

Padome 2018. gada 25. jūnijā secinājumos par Sāhelu/Mali uzsvēra, ka “ir svarīgi reģionalizēt KDAP Sāhelā ar mērķi vajadzības gadījumā stiprināt civilo un militāro atbalstu pārrobežu sadarbībai, reģionālās sadarbības struktūrām, jo īpaši G5 Sāhelas struktūrām, un G5 valstu spējas un līdzatbildību nolūkā risināt drošības problēmas reģionā”.

(4)	Mauritānijas Islāma Republikas ārlietu ministrs 2019. gada 15. februārī atzinīgi novērtēja paredzēto EUCAP Sahel Mali izvietošanu, lai atbalstītu Sāhelas G5 un Mauritānijas valsts spējas.

(5)	Padome 2019. gada 18. februārī apstiprināja Vienoto civilmilitāro operāciju koncepciju attiecībā uz KDAP darbības reģionalizāciju Sāhelā.

(6)	Tādēļ Lēmums 2014/219/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(7)	EUCAP Sahel Mali tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/219/KĀDP groza šādi:

lēmuma 2. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. EUCAP Sahel Mali, neskarot savu galveno uzdevumu Mali, sekmē KDAP darbības Sāhelā reģionalizāciju, sekmējot Sāhelas G5 valstu iekšējo drošības spēku sadarbspējas un koordinācijas uzlabošanu, kā arī atbalstot pārrobežu sadarbību, atbalstot reģionālās sadarbības struktūras un sekmējot Sāhelas G5 valstu spēju uzlabošanu. EUCAP Sahel Mali var veikt šīs darbības Sāhelas G5 valstīs. Šajā nolūkā EUCAP Sahel Mali Sāhelas G5 valstīm savu līdzekļu un spēju robežās sniedz apmācību, konsultācijas un citu īpašu atbalstu pēc attiecīgās valsts lūguma un ņemot vērā drošības situāciju.

4. Lai sasniegtu savu mērķi, EUCAP Sahel Mali darbojas saskaņā ar stratēģiskajām operācijas norādēm, kuras definētas krīzes pārvarēšanas koncepcijā, ko Padome apstiprināja 2014. gada 17. martā, un kuras izvērstas Padomes apstiprinātajos operatīvās plānošanas dokumentos, tostarp Vienoto civilmilitāro operāciju koncepciju par KDAP darbības reģionalizāciju Sāhelā. Par katru jaunu darbību jaunā Sahēlas G5 valstī pirms tās uzsākšanas informē politikas un drošības komiteju.”;

2)	lēmuma 14. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: “Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai no 2019. gada 1. marta līdz 2021. gada 14. janvārim segtu ar EUCAP Sahel Mali saistītos izdevumus, ir EUR 68 150 000,00”;

lēmuma 14.a pantu aizstāj ar šādu:

“1. EUCAP Sahel Mali sistēmā izveido reģionālu padomdevēju un koordinācijas vienību (RPKV).

2. RPKV iekļauj EUCAP Sahel Mali piesaistīto personālu un iekšējās drošības un aizsardzības ekspertus, kuri atrodas Savienības delegācijās Burkinafaso, Čadā, Mali, Mauritānijā un Nigērā. RPKV pakāpeniski pārceļ personālu no Bamako uz Nuakšotu saskaņā ar 7. punktu un ņemot vērā drošības situāciju.

3. Ciešā sadarbībā ar ES delegācijām un ar esošajām KDAP misijām Sāhelā RPKV mērķi ir šādi:

a)	veicināt Savienības situācijas apzināšanos saistībā ar Sāhelas G5 valstu drošības un aizsardzības vajadzībām un trūkumiem, kas attiecas uz reģionālo pārrobežu sadarbību un skar drošības problēmjautājumus;

atbalstīt Sāhelas G5 struktūras un valstis, lai uzlabotu reģionālo sadarbību un operatīvās spējas aizsardzības un drošības jomā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, cilvēktiesībām un ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, ko Padome izklāstījusi savos 2018. gada 10. decembra secinājumos;

c)	atvieglot Savienības KDAP misiju Sāhelā rīkoto apmācību, konsultāciju un cita īpaša atbalsta sniegšanu Sāhelas G5 valstīm, jo īpaši rīkojot apmācības kursus šo valstu drošības un aizsardzības apmācību dalībniekiem.

4. Iekšējās drošības un aizsardzības eksperti apkopo informāciju, kas attiecas uz drošības un aizsardzības jautājumiem viņu uzņēmējvalstīs. Šādu informāciju un attiecīgā gadījumā ieteikumus viņi sniedz RPKV vadītājam. Viņi pienācīgi informē tās vietas Savienības delegācijas vadītāju, kur viņi atrodas.

5. Civilās operācijas komandieris PDK politiskā uzraudzībā un stratēģiskā vadībā un AP vispārējā pakļautībā īsteno RPKV stratēģisko vadību un kontroli. Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, RPKV vadītājs atrodas civilās operācijas komandiera tiešā pakļautībā un darbojas saskaņā ar viņa norādījumiem. RPKV vadītājs dod norādījumus visam RKV personālam.

6. Piemērojot 6. panta 2.–4. punktu un 11. pantu, RPKV personāls ir pakļauts misijas vadītājam, neskarot šā panta 7. punktu.

7. EUCAP Sahel Mali noslēdz vajadzīgās administratīvās vienošanās ar Savienības delegācijām Burkinafaso, Čadā, Mali, Mauritānijā un Nigērā par tās personālam sniedzamo atbalstu.

Minētās administratīvās vienošanās jo īpaši:

a)	nodrošina loģistikas un drošības atbalstu, kas EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem, jo īpaši RPKV, vajadzīgs savu uzdevumu veikšanai;

paredz, ka delegāciju vadītāji pārrauga EUCAP Sahel Mali personāla locekļus, jo īpaši RPKV, savās attiecīgajās Savienības delegācijās, jo īpaši, lai pildītu savu rūpības pienākumu, nodrošinātu piemērojamo drošības prasību ievērošanu un iesaistītos disciplīnas kontroles darbā, un šie personāla locekļi viņus pienācīgi informē par savām darbībām;

c)	paredz, ka delegāciju vadītājiem ir jānodrošina, lai EUCAP Sahel Mali personāla locekļiem, jo īpaši RPKV, ja viņi atrodas Savienības delegācijā, būtu tādas pašas privilēģijas un imunitāte, kas piešķirtas personālam attiecīgajā Savienības delegācijā.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2019. gada 13. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums 2014/219/KĀDP (2014. gada 15. aprīlis) par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali) (OV L 113, 16.4.2014., 21. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/312 (2019. gada 21. februāris), ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2014/219/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali) (OV L 51, 22.2.2019., 29. lpp.).

14.5.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/21

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2019/763

(2019. gada 13. maijs),

ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/798/KĀDP (2013. gada 23. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku (1) un jo īpaši tā 2.c pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	2013. gada 23. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2013/798/KĀDP.

(2)	2019. gada 18. aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 13. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) OV L 352, 24.12.2013., 51. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikuma A daļā (Personas) ierakstu par turpmāk minēto personu aizstāj ar šādu ierakstu:

“12. Abdoulaye HISSENE (jeb: a) Abdoulaye Issène; b) Abdoulaye Hissein; c) Hissene Abdoulaye; d) Abdoulaye Issène Ramadane; e) Abdoulaye Issene Ramadan; f) Issene Abdoulaye)

Dzimšanas datums: a) 1967. gads; b) 1967. gada 1. janvāris

Dzimšanas vieta: a) Ndele, Bamingui-Bangoran, Centrālāfrikas Republika; b) Haraze Mangueigne, Čada

Valstspiederība: a) Centrālāfrikas Republika; b) Čada

Pases Nr.: Centrālāfrikas Republikas diplomātiskā pase Nr. D00000897, izdošanas datums: 2013. gada 5. aprīlis (derīga līdz 2018. gada 4. aprīlim)

Valsts identifikācijas Nr.: Čadas valsts personas apliecība Nr. 103-00653129-22, izdota 2009. gada 21. aprīlī (derīguma termiņš beidzas 2019. gada 21. aprīlī)

Adrese: a) KM5, Bangui, Centrālāfrikas Republika; b) Nana-Grebizi, Centrālāfrikas Republika; c) Ndjari, Ndjamena, Čada

Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2017. gada 17. maijs

Informācija no apraksta par iemesliem iekļaušanai sarakstā, ko sniegusi Sankciju komiteja:

Papildu informācija:

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 125

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 14. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/757 (2019. gada 13. maijs), ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/758 (2019. gada 31. janvāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem minimuma darbībām un papildu pasākumu veidiem, kuri kredītiestādēm un finanšu iestādēm jāveic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai konkrētās trešās valstīs ( 1 )	4
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/759 (2019. gada 13. maijs), ar ko nosaka pārejas pasākumus sabiedrības veselības prasību piemērošanai attiecībā uz tādas pārtikas importu, kas satur gan augu izcelsmes produktus, gan pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (kombinētie produkti) ( 1 )	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/760 (2019. gada 13. maijs), ar ko uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 pamata kā jaunu pārtikas produktu atļauj laist tirgū Yarrowia lipolytica rauga biomasu un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 ( 1 )	13
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/761 (2019. gada 13. maijs), ar ko groza Lēmumu 2014/486/KĀDP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine)	16
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/762 (2019. gada 13. maijs), ar ko groza Lēmumu 2014/219/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali)	18
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2019/763 (2019. gada 13. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku	21

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/1926 (2017. gada 31. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu ( OV L 272, 21.10.2017. )	24


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.