(1)

Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā Komisija ir risinājusi sarunas par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (“nolīgums”), saskaņā ar Padomes lēmumu, ar kuru Komisija tika pilnvarota sākt sarunas.

(2)

Nolīgums tika parakstīts 2009. gada 17. un 18. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, saskaņā ar Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju Lēmumu 2010/417/EK (2).

(3)

Nolīgums ir ratificēts visās dalībvalstīs, izņemot Horvātijas Republiku. Paredzēts, ka Horvātijas Republika nolīgumam pievienosies saskaņā ar 2011. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu.

(4)

Nolīgums tagad būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(5)

Lēmuma 2010/417/EK 3. un 4. pants ietver noteikumus par lēmumu pieņemšanu un pārstāvību dažādos nolīgumā izklāstītos jautājumos. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C-28/12, minēto noteikumu piemērošana būtu jāpārtrauc. Ņemot vērā Līgumus, nav nepieciešami jauni noteikumi par minētajiem jautājumiem, ne arī tādi noteikumi par dalībvalstu informācijas sniegšanas pienākumu, kādi ir noteikti Lēmuma 2010/417/EK 5. pantā. Tāpēc Lēmuma 2010/417/EK 3., 4. un 5. pantu būtu jābeidz piemērot no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums,

(1)

Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju Savienības, tās dalībvalstu un Horvātijas Republikas vārdā uzsākt sarunas, lai noslēgtu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (1), lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”).

(2)

Šīs sarunas tika sekmīgi pabeigtas 2013. gada 16. oktobrī.

(3)

Protokols būtu jāparaksta Savienības un tās dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/703 (2) ir parakstīts Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (3), lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(2)

Protokols būtu jāapstiprina,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Direktīva 2008/44/EK (2) karvonu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tiek uzskatītas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir ietvertas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļas sarakstā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā noteiktais darbīgās vielas karvona apstiprinājums zaudē spēku 2019. gada 31. jūlijā.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. panta norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums par darbīgās vielas karvona apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu dokumentāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2017. gada 31. maijā iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu.

(8)

2018. gada 12. jūlijā Iestāde nosūtīja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka karvons atbildīs apstiprināšanas kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā. 2019. gada 24. janvārī Komisija iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai sākotnējo ziņojuma projektu par karvona apstiprinājuma atjaunošanu.

(9)

Pieteikuma iesniedzējam tika dota iespēja iesniegt komentārus par atjaunošanas ziņojuma projektu.

(10)

Attiecībā uz jaunajiem kritērijiem endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai, kas ieviesti ar Komisijas Regulu (ES) 2018/605 (7), Iestādes secinājums liecina — ir ļoti maz ticams, ka karvons ir estrogēniskas, androgēniskas, tiroidogēniskas un steroidogēniskas modalitātes endokrīnais disruptors. Turklāt pieejamie dati un Iestādes veiktais zinātniskais riska novērtējums liecina — ir maz ticams, ka karvonam ir endokrīni disruptīva ietekme. Tāpēc Komisija uzskata, ka karvons nav uzskatāms par vielu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības.

(11)

Par vismaz viena darbīgo vielu karvonu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīvajiem lietojumiem ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti.

(12)

Karvona apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstās tikai uz nedaudziem reprezentatīvajiem lietojumiem, tomēr neierobežo lietojumus, kādiem karvonu saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tāpēc ir lietderīgi nesaglabāt ierobežojumu, saskaņā ar kuru minēto vielu var izmantot par augu augšanas regulatoru. Tāpēc karvona apstiprinājumu ir lietderīgi atjaunot.

(13)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Šī regula būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc darbīgās vielas karvona apstiprinājuma termiņa beigām.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma A daļā noteiktas darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

Darbīgo vielu famoksadona, flumioksazīna un metalaksila-M apstiprinājuma periodi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/917 (3) tika pagarināti līdz 2019. gada 30. jūnijam. Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1141/2010 (4) 4. pantu tika iesniegti pieteikumi, ar kuriem darbīgās vielas famoksadonu, flumioksazīnu un metalaksilu-M lūdza atkārtoti iekļaut Padomes Direktīvas 91/414/EEK (5) I pielikumā.

(3)

Darbīgo vielu alfa-cipermetrīna, beflubutamīda, benalaksila, bentiavalikarba, bifenazāta, boskalīda, bromoksinila, kaptāna, ciazofamīda, desmedifama, dimetoāta, dimetomorfa, etefona, etoksazola, fenamifosa, fluoksastrobīna, folpeta, foramsulfurona, formetanāta, metiokarba, metribuzīna, milbemektīna, Paecilomyces lilacinus celma 251, fenmedifāma, fosmeta, pirimifosmetila, propamokarba, protiokonazola un s-metolahlora apstiprinājuma periodi ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/917 tika pagarināti līdz 2019. gada 31. jūlijam.

(4)

Darbīgās vielas diurona apstiprinājuma periods ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1262 (6) tika pagarināts līdz 2019. gada 30. septembrim.

(5)

Darbīgās vielas tebukonazola apstiprinājuma periods beigsies 2019. gada 31. augustā (7).

(6)

Šīs regulas 3. līdz 5. apsvērumā minēto vielu apstiprinājuma atjaunošanas pieteikumi tika iesniegti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (8).

(7)

Ņemot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ vielu novērtēšana ir aizkavējusies, minēto darbīgo vielu apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu. Tāpēc minētos apstiprinājuma periodus nepieciešams pagarināt.

(8)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā izvirzīto mērķi, proti, ja Komisijai ir jāpieņem regula, kurā noteikts, ka kādai šīs regulas pielikumā minētajai darbīgajai vielai apstiprinājums netiek atjaunots, jo nav izpildīti apstiprināšanas kritēriji, Komisija, izvēloties attiecīgo vēlāko datumu, termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai datumā, kurā stājas spēkā regula, ar ko darbīgās vielas apstiprinājums netiek atjaunots. Ja Komisijai ir jāpieņem regula, ar kuru paredz atjaunot šīs regulas pielikumā minētas darbīgās vielas apstiprinājumu, tā atbilstoši apstākļiem centīsies noteikt agrāko iespējamo piemērošanas datumu.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Direktīvā 2003/87/EK ir noteikts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšana ir Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pamatprincips.

(2)

Eiropadome 2014. gada oktobrī pauda viedokli, ka bezmaksas kvotu iedalīšana nebūtu jāpārtrauc un ka spēkā esošie pasākumi būtu jāturpina arī pēc 2020. gada, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku, kas rodas klimata politikas dēļ, kamēr citās lielākajās ekonomiski attīstītajās valstīs netiks īstenoti līdzvērtīgi centieni. Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vidiskos ieguvumus Savienībā, kamēr trešo valstu pasākumi nav tādi, lai rūpniecībai būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, arī turpmāk būtu jāiedala pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks.

(3)

ES ETS darbības laikā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka nozares un apakšnozares oglekļa emisiju pārvirzes risks apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu iedalīšana oglekļa emisiju pārvirzi novērš. Dažas nozares un apakšnozares ir uzskatāms par pakļautām lielākam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, savukārt citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, un tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc oglekļa emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku, Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāsagatavo to nozaru un apakšnozaru saraksts, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam (“oglekļa emisiju pārvirzes saraksts”). Šīm nozarēm un apakšnozarēm jāpiešķir bezmaksas kvotas par 100 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu.

(4)

Komisija ar Lēmumu 2014/746/ES (2) noteica oglekļa emisiju pārvirzes sarakstu 2015.–2019. gada periodam. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (3) oglekļa emisiju pārvirzes saraksta spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(5)

Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantā ir izklāstīti kritēriji, saskaņā ar kuriem veicams novērtējums, pamatojoties uz datiem par trim nesenākajiem kalendārajiem gadiem, par kuriem ir pieejami dati. Ņemot to vērā, Komisija izmantoja datus par 2013., 2014. un 2015. gadu, jo 2016. gada dati novērtēšanas laikā bija pieejami tikai par dažiem parametriem.

(6)

Lai izveidotu oglekļa emisiju pārvirzes sarakstu 2021.–2030. gadam, Komisija novērtēja oglekļa emisiju pārvirzes risku nozarēs un apakšnozarēs Savienības saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) 4. līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (4). NACE 4. līmenis ir līmenis, par kuru ir pieejami pietiekami dati un kurš precīzi definē nozares. Nozari apzīmē ar NACE klasifikācijas četrciparu kodu, bet apakšnozari ar Prodcom sešciparu vai astoņciparu kodu, proti, ar kodu no preču klasifikācijas, ko izmanto, lai apkopotu statistiku par rūpniecisko ražošanu Savienībā, un kas tieši izriet no NACE klasifikācijas.

(7)

Oglekļa emisiju pārvirze tika novērtēta divos posmos. Kvantitatīvajā pirmā līmeņa novērtējumā, kas tika veikts NACE 4. līmenī, nozare tika uzskatīta par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam, ja “oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs” pārsniedza 0,2 slieksni, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā. Nelielā skaitā gadījumu, uz kuriem attiecās skaidri noteikti atbilstības kritēriji, kas norādīti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā, tika veikts “otrā līmeņa novērtējums” kā kvalitatīvais novērtējums ar noteiktiem kritērijiem vai kvantitatīvais novērtējums dezagregētā līmenī.

(8)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantu oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs tika aprēķināts, reizinot nozares tirdzniecības ar trešām valstīm intensitāti ar nozares emisiju intensitāti.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantu tirdzniecības ar trešām valstīm intensitāte tika aprēķināta kā attiecība starp kopējo eksporta uz trešām valstīm vērtību, kam pieskaitīta importa no trešām valstīm vērtība, un Eiropas Ekonomikas zonas kopējo tirgus vērtību (gada apgrozījums plus kopējais imports no trešām valstīm). Komisija novērtēja tirdzniecības intensitāti katrā nozarē un apakšnozarē, pamatojoties uz datiem, ko Eurostat bija paziņojis Comext datubāzē. Komisija tos uzskata par vispilnīgākajiem un uzticamākajiem datiem par eksporta uz trešām valstīm un importa no trešām valstīm kopējo vērtību un par kopējo gada apgrozījumu Savienībā.

(10)

Emisiju intensitāte tika aprēķināta, saskaitot tiešās un netiešās emisijas attiecīgajā nozarē (kilogramos CO2) un summu dalot ar bruto pievienoto vērtību (euro). Komisija uzskata, ka Eiropas Savienības darījumu žurnāls ir visprecīzākais un pārredzamākais datu avots par CO2 emisijām iekārtu līmenī, un tāpēc šie dati tika izmantoti, lai aprēķinātu tiešās emisijas nozarēs. Iekārtas tika sadalītas pa nozarēm NACE 4. līmenī, pamatojoties uz informāciju iekārtu līmenī, ko dalībvalstis bija iesniegušas nacionālo īstenošanas pasākumu ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu un Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (5). Aplēšot bruto pievienoto vērtību katrā nozarē, tika izmantoti Eurostat uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati, jo šī statistika uzskatāma par visprecīzāko avotu.

(11)

Netiešo emisiju noteikšanā par visuzticamāko datu avotu ir uzskatāmi tieši no dalībvalstīm savāktie dati par elektroenerģijas patēriņu, jo ES 28 līmenī dati nav pieejami. Lai elektroenerģijas patēriņu pārrēķinātu netiešajās emisijās, tika izmantots elektroenerģijas emisijas faktors. Komisija par atsauces vērtību izmantoja ES elektroenerģijas ražošanas avotu vidējo vērtību. To iegūst, Savienības elektroenerģijas nozares kopējās vidējās emisijas (te ietilpst visi elektroenerģijas ražošanas avoti Eiropas mērogā) dalot ar attiecīgo saražotās elektroenerģijas daudzumu. Elektroenerģijas emisijas faktors ir precizēts, lai ņemtu vērā elektrosistēmas dekarbonizāciju un aizvien pieaugošo atjaunojamo energoresursu daļu. Tā kā trīs nesenākie kalendārie gadi, par kuriem ir pieejami dati, ir 2013.–2015. gads, par jaunās vērtības atsauces gadu būtu jāuzskata 2015. gads. Jaunā vērtība ir 376 grami oglekļa dioksīda uz kWh.

(12)

Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā ir sīki izklāstīti noteikumi par iespējām konkrētām nozarēm un apakšnozarēm veikt otru novērtējumu, ja tās neatbilst galvenajam oglekļa emisiju pārvirzes kritērijam, kas jāizpilda, lai nozari vai apakšnozari varētu iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. Ja oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs bija 0,15–0,2, nozare varēja lūgt veikt kvalitatīvo novērtējumu saskaņā ar minētās direktīvas 10.b panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem. Saskaņā ar 10.b panta 3. punktu nozares un apakšnozares, kuru emisiju intensitāte pārsniedz 1,5, varēja pieteikties kvalitatīvā novērtējuma veikšanai vai kvantitatīvā novērtējuma veikšanai dezagregētā līmenī (Prodcom sešciparu vai astoņciparu koda līmenī). Abiem minētajiem novērtējumiem varēja pieteikties arī tās nozares un apakšnozares, kurām bezmaksas kvotu iedalījumu aprēķina pēc pārstrādes iekārtu līmeņatzīmēm. Nozares un apakšnozares, kas ir uzskaitītas Lēmuma 2014/746/ES pielikuma 1.2. punktā, varēja pieteikt kvantitatīvajam novērtējumam dezagregētā līmenī.

(13)

No 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim notika tiešsaistes apspriešana, kurā ieinteresētās personas tika aicinātas paust viedokli par oglekļa emisiju pārvirzes saraksta izveidei izmantojamās metodikas izvēli. Respondenti pārsvarā deva priekšroku otrā līmeņa novērtējumiem, kuri būtu tikpat pamatīgi, taisnīgi un pārredzami kā pirmā līmeņa kvantitatīvie novērtējumi, un pauda atbalstu vienotai novērtēšanas sistēmai, kurā būtu iesaistītas ieinteresētās personas. Laikā no 2018. gada februāra līdz maijam notika četras sanāksmes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, kurās notika oglekļa emisiju pārvirzes saraksta sagatavošanas darbi un virzīts uz priekšu darbs, kas saistīts ar veicamajiem novērtējumiem.

(14)

Tika veikts ietekmes novērtējums (6), lai pārliecinātos, ka oglekļa emisiju pārvirzes sarakstam 2021.–2030. gadam vajadzīgie pirmā līmeņa novērtējumi un otrā līmeņa novērtējumi tiek veikti salīdzināmā veidā, t. i., ka abu novērtējumu gaitā tiek identificētas tikai tās nozares, kas ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Ietekmes novērtējumā uzmanība bija pievērsta praktiski īstenojamajām iespējām, kas saistītas ar otrā līmeņa novērtējuma satvaru.

(15)

2018. gada 8. maijā tika publicēts provizoriskais oglekļa emisiju pārvirzes saraksts 2021.–2030. gadam (7) kopā ar Komisijas norādījumu pamatdokumentiem par kvalitatīvo un dezagregēto kvantitatīvo novērtējumu (8).

(16)

Vairākas nozares, kas saskaņā ar 10.b panta 1. punkta kvantitatīvajiem kritērijiem netika uzskatītas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, tika novērtētas, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

(17)

Komisija kopumā novērtēja 245 rūpniecības nozares, kas pieder pie NACE klasifikācijas sadaļām “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” un “Apstrādes rūpniecība”. Šā lēmuma pielikuma 1. punktā uzskaitītās nozares un apakšnozares atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un būtu uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

(18)

Vairākām nozarēm tika veikti kvalitatīvie novērtējumi, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Novērtējot nozares “Sāls ieguve” (NACE kods 0893), “Tekstilmateriālu apdare” (NACE kods 1330), “Farmaceitisko pamatvielu ražošana” (NACE kods 2110), “Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2341), “Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2342) un “Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana” (NACE kods 2332), tika secināts, ka ir pamatoti tās iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka 2021.–2030. gadā šīs nozares būs pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

(19)

Veicot nozares “Brūnogļu (lignīta) ieguve” (NACE kods 0520) kvalitatīvo novērtējumu, tika konstatēti vairāki trūkumi, tostarp tika konstatēts, ka nav uzskatāms, ka šo nozari skar tiešo emisiju izmaksas, un radās šaubas par saistību starp konkurenci ar citiem kurināmā avotiem Savienībā un oglekļa emisiju pārvirzi. Tika pierādīta zināma reģionāla konkurence ar ārpus Savienības esošām brūnogļu elektrostacijām, taču Savienības mēroga novērtējums apstiprina, ka ārējo konkurentu ietekme ir ārkārtīgi maza. Tāpēc tika secināts, ka nav pamatoti iekļaut šo nozari to nozaru un apakšnozaru sarakstā, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

(20)

Tika saņemti trīs pieteikumi no nozarēm, kas nebija iekļautas provizoriskajā oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā, proti, no nozarēm “Dabasgāzes ieguve” (NACE kods 0620), “Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2362) un “Vieglo metālu liešana” (NACE kods 2453). Novērtējot šos pieteikumus, tika izvērtēta iespēja nozares iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā, pamatojoties uz kvantitatīvo pirmā līmeņa novērtējumu NACE 4. līmenī. Oficiālos datus, kas tika izmantoti pirmā līmeņa novērtējumu veikšanai, paziņoja ieinteresētajām personām, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatīgiem provizoriskā oglekļa emisiju pārvirzes saraksta publicēšanas vajadzībām. Komisija ir izskatījusi papildu informāciju, ko trīs minētās nozares bija sniegušas savos pieteikumos, un neuzskata, ka tā dod iemeslu mainīt sākotnējo nostāju. Minētās nozares joprojām netiek uzskatītas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, jo attiecīgie oglekļa emisiju pārvirzes rādītāji nepārsniedz 0,2 slieksni, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. punktā. Turklāt minētās nozares arī joprojām neatbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem, kas dotu tām tiesības uz papildu novērtējumiem.

(21)

Vairākām apakšnozarēm tika veikti kvantitatīvie dezagregētie novērtējumi, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 1. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Novērtējot apakšnozares “Kaolīns un citi kaolīnu saturoši māli” (Prodcom kods 08.12.21), “Saldēti sagatavoti vai konservēti kartupeļi (ieskaitot ceptus vai eļļā apceptus un tad sasaldētus kartupeļus) (izņemot sagatavotus ar etiķi vai etiķskābi)” (Prodcom kods 10.31.11.30), “Žāvēti (kaltēti) kartupeļi miltu, rupja maluma miltu, pārslu, granulu un lodīšu veidā” (Prodcom kods 10.31.13.00), “Koncentrēts tomātu biezenis un pasta” (Prodcom kods 10.39.17.25), “Sausais vājpiens” (Prodcom kods 10.51.21), “Pilnpiena pulveris” (Prodcom kods 10.51.22), “Kazeīns” (Prodcom kods 10.51.53), “Laktoze un laktozes sīrups” (Prodcom kods 10.51.54), “Sūkalas un modificētas sūkalas pulverī, granulās vai citā cietā veidā; iebiezinātas vai neiebiezinātas, ar vai bez saldinātājvielām” (Prodcom kods 10.51.55.30), “Maizes raugs” (Prodcom kods 10.89.13.34), “Stiklveida emaljas un glazūras, to pulverveida formas un tamlīdzīgi materiāli keramikai, emaljai vai stiklam” (Prodcom kods 20.30.21.50), “Šķidrie spīdumi un tamlīdzīgi preparāti, stiklveida frite un citi stikli pulvera, granulu vai pārslu veidā” (Prodcom kods 20.30.21.70) un “Pēc vaļējās matrices metodes kaltas dzelzs daļas transmisijas vārpstām, izciļņvārpstām, kloķvārpstām un kloķiem utt.” (Prodcom kods 25.50.11.34), tika secināts, ka ir pamatoti tās iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka 2021.–2030. gadā šīs apakšnozares būs pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

(22)

Veicot apakšnozaru “Attaukota vai neattaukota kakao pasta” (Prodcom kods 10.82.11), “Kakao sviests, tauki un eļļa” (Prodcom kods 10.82.12) un “Kakao pulveris bez cukura vai citu saldinātāju piedevas” (Prodcom kods 10.82.13) kvantitatīvos dezagregētos novērtējumus, tika atklātas vairākas novirzes no saskaņotās metodikas, kā rezultātā rodas risks, ka oglekļa emisiju pārvirzes rādītājs tiks ievērojami pārvērtēts. Tāpēc tika secināts, ka nav pamatoti minētās apakšnozares iekļaut oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā.

(23)

Tā kā oglekļa emisiju pārvirzes sarakstam jābūt spēkā no 2021. līdz 2030. gadam, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 6. punktu dalībvalstis Eirokontrolei uzticēja veikt gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, izmantojot Centrālo satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienību (CFMU).

(2)

Komisija ar 2011. gada 7. jūlija Lēmumu C(2011) 4130 final iecēla Eirokontroli par tīkla pārvaldnieku tādu uzdevumu veikšanai, kas nepieciešami Eiropas vienotās gaisa telpas ATM tīkla funkciju izpildei laikposmā no 2011. gada jūlija līdz 2019. gada decembrim.

(3)

Komisija laikā no 2011. līdz 2016. gadam regulāri pārskatīja to, cik efektīvs ir veids, kādā Eirokontrole veica minētos uzdevumus. Komisija secināja, ka Eirokontrole to ir izdarījusi veidā, kas ir apmierinošs no darbības viedokļa.

(4)

Komisija 2017. gadā pārskatīja ATM tīkla funkciju pārvaldības, finansēšanas un izmaksu bāzes un izmaksu efektivitātes aspektus un secināja, ka tīkla pārvaldnieks gūtu labumu no lielākas pārvaldības autonomijas.- Eirokontroles ģenerāldirektors šādu autonomiju ir piešķīris tīkla pārvaldnieka direktoram, kurš veic tīkla pārvaldnieka pienākumus Eirokontrolē, ar 2017. gada 1. novembra Lēmumu Nr. XI/91 (2017) (2).

(5)

Komisija arī secināja, ka ATM tīkla funkcijas būtu jāveic uzlabotā un izmaksu ziņā efektīvākā veidā nekā 2011.–2016. gada periodā, jo īpaši izvairoties no dubulta darba veikšanas un tādējādi izmantojot mazāk, vai vismaz ne vairāk, finanšu resursu un cilvēkresursu šo funkciju veikšanai dalībvalstīs.

(6)

Ņemot vērā vispārējo pozitīvo novērtējumu par Eirokontroles tīkla pārvaldnieka pienākumu izpildi izmaksu ziņā efektīvā veidā darbības uzlabošanas sistēmas pirmajā un otrajā pārskata periodā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 (3) 8. pantā, kā arī nepieciešamību nodrošināt ATM tīkla funkciju izpildes darbības nepārtrauktību, Komisija 2018. gada 17. jūlijā aicināja Eirokontroli iesniegt priekšlikumu. Komisija pieprasīja Eirokontrolei precizēt savu vēlmi un spēju atkārtoti tikt ieceltai par tīkla pārvaldnieku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā sakarā tā arī lūdza Eirokontroli aprakstīt, kā tā izpildītu nosacījumus, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 (4) 4. panta 3. punktā, un izklāstīt, kā tā pēc iecelšanas izpildītu minētās regulas 4. panta 4. punktā noteiktās prasības.

(7)

Eirokontrole 2018. gada 17. decembrī iesniegtajā priekšlikumā sniedza informāciju par Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punktā un 4. panta 4. punktā noteiktajām prasībām.

(8)

Pēc tam, kad Komisija bija iesniegusi pieprasījumu, Eirokontrole sniedza papildu skaidrojumus.

(9)

Komisija ir izvērtējusi Eirokontroles iesniegtos elementus un konstatējusi, ka Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punktā noteiktās prasības ir izpildītas.

(10)

Savā priekšlikumā, norādot uz rezultātiem, kurus tā pirmajā un otrajā pārskata periodā panākusi tīkla pārvaldnieka statusā, Eirokontrole pievēršas jautājumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Priekšlikumā tā pierāda savu kompetenci un spēju veikt uzdevumus, kas noteikti minētās regulas 7. pantā.

(11)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu Eirokontrole savā priekšlikumā savā priekšlikumā kvalitatīvā un kvantitatīvā izteiksmē aprakstīja galvenos mērķus, ko tā plāno sasniegt attiecībā uz tīkla funkciju pārvaldību, un kā tā nodrošinās savu pakalpojumu pienācīgu kvalitāti iesaistītajām ieinteresētajām personām.

(12)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu, cita starpā atsaucoties uz pieredzi, kas gūta pirmajā un otrajā pārskata periodā, Eirokontrole aprakstīja pieeju un līdzekļus, ko tā plāno izmantot, darbojoties kā tīkla pārvaldnieks.

(13)

Ja tīkla pārvaldnieks veic darbības, kas nav saistītas ar tīkla funkciju izpildi, Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punkta d) apakšpunktā prasīts pierādīt, ka minētās citas darbības tiks veiktas neatkarīgi no 7. pantā uzskaitītajiem tīkla pārvaldnieka uzdevumiem. Savā priekšlikumā Eirokontrole norādīja, ka tīkla pārvaldnieka uzdevumus, kas attiecas uz tīkla funkciju izpildi, veiks tās Tīkla pārvaldnieka direktorāts un ka šīs organizācijas daļas darbība tiks pienācīgi nodalīta no citām darbībām.

(14)

Papildus 4. panta 3. punkta prasību izpildei Eirokontrole ierosināja turpināt uzlabot tīkla pārvaldnieka pienākumu izpildes izmaksu efektivitāti tā iecelšanas periodā.

(15)

Tāpēc Eirokontrole būtu jāieceļ par tīkla pārvaldnieku.

(16)

Minētajai iecelšanai būtu jāaptver gan trešais, gan ceturtais pārskata periods, kas noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 (5) 7. pantā, ņemot vērā ieguldījumus, kas vajadzīgi modernas sistēmas izveidei, lai atbalstītu ATM tīkla funkciju izpildi, un vajadzību nodrošināt tīkla darbības stabilitāti un nepārtrauktību.

(17)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu pirms trešā pārskata perioda Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai būtu jāsertificē tīkla pārvaldnieks.

(18)

Lai nodrošinātu tīkla pārvaldnieka autonomiju, ir svarīgi pienācīgi nošķirt darbības organizācijā, kas iecelta par tīkla pārvaldnieku. Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 4. panta 3. punkta d) apakšpunktu Eirokontrolei būtu jāveic savas tīkla pārvaldnieka darbības neatkarīgi no jebkādām citām darbībām, tostarp attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar starptautisko organizāciju darbu.

(19)

Lai nodrošinātu taisnīgumu attiecībā uz dalībvalstīm un trešām valstīm, kurām tīkla pārvaldnieks sniedz savus pakalpojumus, tīkla pārvaldniekam būtu jānodrošina atbilstošs finansējuma un izdevumu kārtība un jāievēro īpaši noteikumi par kontu pārvaldību,

(1)

Saskaņā ar nolīguma 323. panta 1. punktu Asociācijas komitejai tās Tirdzniecības komitejas sastāvā (“Tirdzniecības komiteja”) ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nolīguma stāšanās spēkā ir jāizveido to personu saraksts, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem.

(2)

Savienība ir ierosinājusi piecas personas, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem, bet Ukraina – četras. Savienība un Ukraina ir vienojušās par piecām personām, kas nav nevienas Puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji.

(3)

Lai izvairītos no turpmākas kavēšanās to personu saraksta izveidē, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem, un lai tādējādi nodrošinātu nolīguma, jo īpaši tā IV sadaļas 14. nodaļas, pareizu darbību, Tirdzniecības komitejai būtu jāapstiprina minētais saraksts, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem.

(4)

Ukrainai būtu pēc iespējas drīzāk jāiesniedz priekšlikums par piekto kandidātu Tirdzniecības komitejai,