(1)

Direktīvas 91/477/EEK 3. nodaļā ir izklāstītas formalitātes, kas jāievēro, veicot šaujamieroču pārvešanu no vienas dalībvalsts uz citu, un ir noteikts, ka dalībvalstīm jāapmainās ar attiecīgo informāciju par šādu pārvešanu.

(2)

Direktīvas 91/477/EEK 13. panta 5. punkts uzliek Komisijai pienākumu nodrošināt sistēmu sistemātiskai apmaiņai ar šajā pantā minēto informāciju. Patlaban dalībvalstu kompetentās iestādes ar šo informāciju apmainās, izmantojot e-pastu vai faksu.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (2) izveidotā Iekšējā tirgus informācijas sistēma (“IMI”) varētu būt efektīvs rīks, kas ļautu īstenot Direktīvas 91/477/EEK 13. pantā izklāstītos administratīvās sadarbības noteikumus, īpaši noteikumus par šaujamieroču pārvešanu no vienas dalībvalsts uz citu. Līdz ar to, lai uz minētajiem noteikumiem par šaujamieroču pārvešanu attiecinātu izmēģinājuma projektu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1024/2012 4. pantā, ir pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/689 (3). Tāpēc ir lietderīgi norādīt, ka IMI būs sistēma, kura dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai apmainītos ar informāciju par šaujamieroču pārvešanu, un noteikt sīki izstrādātu kārtību, kā šāda apmaiņa veicama.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 91/477/EEK 13. panta 3. punktu dalībvalstīs var būt vairāk nekā viena valsts iestāde, kura ir atbildīga par šīs regulas darbības jomā ietilpstošās informācijas saņemšanu un pārsūtīšanu. Lai veicinātu efektīvu un lietderīgu informācijas plūsmu starp dalībvalstīm, būtu jānosaka, ka ikvienai dalībvalstij, kurā ir vairāk nekā viena šāda valsts iestāde, ir pienākums vienu no tām izraudzīties par centrālo iestādi, kas darbosies kā vienots kontaktpunkts informācijas saņemšanai un pārsūtīšanai, izmantojot IMI, saskaņā ar šo regulu. Turklāt dalībvalsts drīkst pilnvarot centrālo iestādi pārsūtīt informāciju no savas valsts iestādēm citai dalībvalstij, izmantojot IMI.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 91/477/EEK 11. pantu šaujamieroču pārvešanai no vienas dalībvalsts uz citu ir vajadzīga tās dalībvalsts atļauja, kurā šaujamierocis atrodas (“nosūtīšanas dalībvalsts”). Turklāt katrai dalībvalstij jāgādā, lai pārējās dalībvalstis saņemtu to šaujamieroču sarakstu, kurus tās teritorijā drīkst pārvest bez minētās dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz šaujamieročiem, kas nav iekļauti kādas dalībvalsts sarakstā, nosūtīšanas dalībvalstij, pirms tā atļauj šaujamieroča pārvešanu uz minēto dalībvalsti, ir jāpārliecinās, ka šāda iepriekšēja piekrišana ir saņemta. Patlaban iepriekšējas piekrišanas dokumentu pārdevējs nosūtīšanas dalībvalstij uzrāda tikai tad, kad pārdevējs pieprasa pārvešanas atļauju, vai – gadījumā, uz kuru attiecas Direktīvas 91/477/EEK 11. panta 3. punkts – tad, kad tirgotājs informāciju par šaujamieroča pārvešanu dara zināmu nosūtīšanas dalībvalstij. Lai nodrošinātu, ka pārvešanas atļaujas netiek izsniegtas uz viltotu dokumentu pamata, dalībvalstij, uz kuru šaujamieroci paredzēts pārvest (“galamērķa dalībvalsts”), ne vēlāk kā 7 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad tā izsniegusi iepriekšēju piekrišanu, informācija par iepriekšēju piekrišanu ar IMI starpniecību būtu jāpārsūta nosūtīšanas dalībvalstij. Turklāt, lai garantētu lielāku šaujamieroču pārvešanas izsekojamību un drošību Savienībā, vienlaikus ar šādas informācijas nosūtīšanu, izmantojot IMI, tajā būtu augšupjāielādē iepriekšējās piekrišanas dokumenta kopija.

(6)

Papildus attiecīgā dokumenta kopijas ielādēšanai IMI konkrētajai informācijai, kas katrai dalībvalstij jāpārsūta ar IMI starpniecību, vajadzētu ietvert tikai tādu informāciju, kas attiecīgajām valstu iestādēm ļautu viegli identificēt un izgūt informāciju par konkrēto pārvešanu, jo īpaši informāciju, kas identificē pārdevēju un pircēju vai īpašnieku (tirgotāju vai kādu citu personu).

(7)

Pārredzamības un drošības labad katrai dalībvalstij būtu augšupjāielādē IMI to šaujamieroču saraksts, kuru pārvešanu uz šo dalībvalsti drīkst veikt bez tās iepriekšējas piekrišanas. Ja šādu šaujamieroču nav, citiem vārdiem sakot, ja dalībvalsts iepriekšēja piekrišana ir vajadzīga visu šaujamieroču pārvešanai, tā šo faktu varēs norādīt IMI attiecīgajā repozitorijā.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tika apspriesti ekspertu grupā informācijas apmaiņas jautājumos, kurā darbojas eksperti no dalībvalstīm,

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 214/2013 (2) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam. Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi no 0 % līdz 26,1 % (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 215/2013 (3) Padome noteica arī kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam. Pašlaik ir spēkā kompensācijas maksājumi no 13,7 % līdz 44,7 %.

(3)

Apvienojumā maksājumu līmenis ir 13,7 % līdz 58,3 %.

(4)

Pēc tam, kad 2017. gada 13. decembrī tika publicēts paziņojums par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER”) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 70 % no konkrētu ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka galīgo antidempinga pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(5)

Ar 2018. gada 14. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Komisija paziņoja, ka sāk piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Ar 2018. gada 14. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (6) Komisija paziņoja arī, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (7) 18. pantu sāk to galīgo kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kuri ir spēkā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes attiecīgo ražojumu.

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja šādas personas: pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ražotājus Savienībā un to attiecīgās apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnā, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā, zināmos attiecīgos nesaistītos lietotājus Savienībā un iestādes eksportētājā valstī.

(9)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Pirms procedūras sākšanas 21 Savienības ražotājs iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija bija izveidojusi triju tādu ražotāju provizorisku izlasi, kuri tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienībā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 28 % no Savienības ražošanas nozares lēstā kopējā ražošanas apjoma un 27 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(12)

Pieprasījumā sākt termiņbeigu pārskatīšanu bija norādīti deviņi nesaistīti importētāji, kuri tika aicināti sniegt atlasei nepieciešamo informāciju. Neviens no viņiem neatsaucās.

(13)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(14)

Divi ražotāji eksportētāji sniedza atbildes uz atlases veidlapu jautājumiem, bet neviens no tiem neražoja paziņojumā par procedūras sākšanu definētos ar organisku pārklājumu pārklātos tērauda izstrādājumus. Trešais ražotājs eksportētājs pieteicās sešas nedēļas pēc termiņa, kurā bija jāsniedz atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Šim ražotājam eksportētājam tika piešķirts ieinteresētās personas statuss, bet tika uzskatīts, ka tas nesadarbojās, jo tas nebija sniedzis atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem un nebija centies atbildēt uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem.

(15)

Tādējādi Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās.

(16)

Komisija nosūtīja anketas trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējam un Ķīnas valdībai (“ĶV”). Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no pieprasījuma iesniedzēja.

(17)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās.

(18)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(19)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī sniegt III pielikumā prasīto informāciju par procedūras sākšanu attiecībā uz izejmateriāliem (izejresursiem), ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Tie paši divi ražotāji eksportētāji, kas nosūtīja atbildes uz atlases anketas jautājumiem, sniedza arī III pielikumā prasīto informāciju. Tā kā tie neražoja pārskatāmo ražojumu, tad netika saņemtas atbildes par pārskatāmo ražojumu.

(20)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. No ĶV atbilde netika saņemta.

(21)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā sakarā no ĶV vai ražotājiem eksportētājiem netika saņemta ne informācija, ne papildu pierādījumi.

(22)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(23)

Komisija 2018. gada 13. aprīlī publicēja pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (2018. gada 13. aprīļa paziņojums) (8), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro daļu var izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas palīdz izvēlēties neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica sešas iespējamās reprezentatīvās valstis: Argentīnu, Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Taizemi un Dienvidāfriku.

(24)

Komisija deva visām ieinteresētajām personām iespēju izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Ne attiecīgās valsts iestādes, ne ražotāji eksportētāji nesniedza piezīmes.

(25)

Piezīmes, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza par 2018. gada 13. aprīļa paziņojumu, Komisija aplūkoja 2018. gada 3. jūlijā sniegtajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2018. gada 3. jūlija paziņojums”) (9). Komisija arī izveidoja ražošanas faktoru sarakstu un secināja, ka šajā posmā visatbilstošākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Meksika. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Šajā regulā ir aplūkotas tā sniegtās piezīmes.

(26)

Komisija 2019. gada 22. februārī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija paredzējusi noteikt antidempinga maksājumus (“galīgā izpaustā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(27)

Neviena persona nesniedza piezīmes par galīgo izpausto informāciju.

(28)

Ražojums, uz kuru attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., konkrēti Ķīnas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi, proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakanie velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses (izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (augstas cinka koncentrācijas krāsa, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 masas %) un izstrādājumus, kuru pamatnei ir metāla, t. i., hroma vai alvas, pārklājums); kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 (Taric kodi 7210708011, 7210708091, 7212408001, 7212408021, 7212408091, 7225990011, 7225990091, 7226997011 un 7226997091) (“pārskatāmais ražojums” jeb “OTI”).

(29)

Pārskatāmo ražojumu iegūst, plakanus tērauda velmējumus pārklājot ar organisku pārklājumu. Organiskais pārklājums aizsargā tērauda izstrādājumus un piešķir tiem estētiskās un funkcionālās īpašības.

(30)

OTI galvenokārt tiek izmantoti būvniecības nozarē un tālākai pārstrādei būvizstrādājumos. Citi lietojumi ietver mājsaimniecības ierīces.

(31)

Ieinteresētās personas nenāca klajā ar piezīmēm par līdzīgo ražojumu. Tādējādi šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, kā jau tas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ka ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšzemes tirgū un reprezentatīvajā valstī Meksikā, un ražojumam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(33)

Kā minēts 15. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Tādējādi ražotāji eksportētāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, arī datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem u. c. ne. Līdzīgā veidā ĶV un ražotāji eksportētāji nepievērsās pierādījumiem lietas materiālos, tādiem kā Komisijas dienestu darba dokumentam Significant Distortions in the Economy of the People's Republic of China for the Purposes of Trade Defense Investigations (10) (“ziņojums”), un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem papildu pierādījumiem, kas liecina, ka šādas cenas un izmaksas ietekmējusi būtiska valdības iejaukšanās. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(34)

Komisija informēja Ķīnas iestādes un 14. apsvērumā minēto trešo ražotāju eksportētāju par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tiem iespēju sniegt piezīmes. Komisija piezīmes nesaņēma.

(35)

Tādējādi tālāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, uz informāciju, ko sniedza ieinteresētās personas, un uz statistiku, kas pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē.

(36)

Statistikas dati no 14. panta 6. punkta datubāzes liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā no ĶTR tika importēts mazs OTI apjoms, proti, 6 338 tonnas jeb 0,1 % no kopējā patēriņa Savienībā. OTI tomēr tika importēts 16 dalībvalstīs, un imports tika sadalīts pa visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tādējādi Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiskais imports ir bijis reprezentatīvs, tāpēc pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(37)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(38)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(39)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(40)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(41)

Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Šajā sakarā Komisija sagatavoja ziņojumu, kas apliecināja, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, saistītus ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Pieprasījumā ir ietverti arī daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu.

(42)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījuma 71. punktā un 18. pielikumā atsaucas uz ASV Tirdzniecības ministrijas (“ASV TM”) dokumentu (11). ASV TM dokuments liecina, ka tērauda nozare ir klasificēta pie “pamata un pīlāru nozarēm”, kurās valstij “jāsaglabā samērā spēcīgas kontroles pilnvaras”. ASV TM dokumentā ir atsauce uz SASAC dokumentu (12), kurā ekonomikas nozares pēc tā, cik liela valdības kontrole tiek atzīta par vajadzīgu, ir iedalītas trijās kategorijās un ar tām saistītās apakškategorijās, proti: 1) stratēģiskās nozares, kas “ietekmē valsts drošību un ekonomikas pamatu”, kuros valstij “jāsaglabā pilnīgas kontroles pilnvaras”; 2) “pamata un pīlāru nozares”, kurās valstij “jāsaglabā samērā spēcīgas kontroles pilnvaras”; un 3) citas nozares, kurās valstij “jāsaglabā ietekme”. SASAC dokumentā ir noteikts arī vispārīgs mērķis līdz 2010. gadam izveidot svarīgu “mugurkaula” uzņēmumu grupu, kam būtu visnotaļ spēcīga ietekme, kas spētu būt nozares attīstības dzinējspēks un spētu izveidot spēcīgu pamatu svarīgajiem “mugurkaula” uzņēmumiem naftas ķīmijas, telesakaru, elektroenerģijas, kuģniecības un būvniecības nozarē, lai tie attīstītos un pasaules mēroga kļūtu par pirmās klases uzņēmumiem, un svarīgajiem “mugurkaula” uzņēmumiem autobūves, mašīnbūves un IT nozarē, lai tie pasaules mēroga kļūtu par pirmās klases uzņēmumiem.

(43)

Attiecībā uz produkcijas atkārtotai velmēšanai vajadzīgā karsti velmētā tērauda (“KVT”) un auksti velmētā tērauda (“AVT”) izmaksām pieprasījuma iesniedzējs atsaucas uz iepriekšējām ES regulām, ar kurām gadījumos, kad Komisija bija konstatējusi, ka AVT un KVT izstrādājumi tiek subsidēti, noteica kompensācijas maksājumus (13). Pieprasījuma iesniedzējs apliecina, ka tas ir izraisījis mākslīgi zemu galaproduktu cenu. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs citē ThinkDesk (14) ziņojumu un apgalvo, ka arī tas sniedz pierādījumus par to, ka daudziem Ķīnas ražotājiem bija dota iespēja piedāvāt KVT izstrādājumus Ķīnas tirgū par izkropļotām cenām.

(44)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzēji apgalvo arī, ka, spriežot pēc Global Platts sniegtajiem datiem (15), patlaban Ķīnas KVT un AVT iekšzemes cenas joprojām ir zemākas par starptautiskajām cenām.

(45)

Attiecībā uz cinku un valsts īpašumā esošu uzņēmumu dominēšanu ieguves rūpniecībā pieprasījuma iesniedzējs papildus ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem sniedzis arī pierādījumus, ka cinkam Ķīnā patlaban tiek piemērots 30 % izvedmuitas nodoklis (sk. pieprasījuma 87.–89. punktu un 18. pielikumu).

(46)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo arī, ka attiecībā uz ķīmiskajām sastāvdaļām pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri savukārt izraisa nozīmīgus kropļojumus attiecībā uz krāsām un citiem ķīmiskās pārklāšanas produktiem, ko izmanto, lai ražotu tēraudu ar organisku pārklājumu. Apgalvojums ir pamatots ar ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem (16. nodaļa “Ķīmiskā rūpniecība”). Konkrēti, atsaucoties uz Ķīnas Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu pārvaldības apvienību, ziņojumā minēts, ka lielākie ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi (2015. gadā, pēc ienākumiem no pārdošanas) Ķīnā ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi, ieskaitot astoņus no desmit lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem (16). Turklāt pieprasījuma iesniedzējs atsaucas uz pieprasījuma 18. pielikumā iekļauto KPMG ziņojumu, kas liecina, ka 10 lielākie Ķīnas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ir valsts īpašumā.

(47)

Attiecībā uz elektroenerģiju papildus ziņojumam pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka OTI ražotāji izmanto preferenciālu elektroenerģijas tarifu (17) un uzņēmums Chongquing Wanda Steel Strip izmanto elektroenerģijas tarifu, kas ir zemāks nekā tarifs, ko parasti piemēro lieliem rūpniecības uzņēmumiem (18). Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs ir iesniedzis publiski pieejamu informāciju, kura liecina, ka Shougang grupa un Inner Mongolia Baotou Steel Union ir saņēmuši ieguvumu no subsidētas elektroenerģijas cenas (19).

(48)

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem un citādu finansiālo atbalstu papildus ziņojumam pieprasījuma iesniedzējs atsaucas uz nesenu preses ziņojumu, kurā apgalvots, ka ar izmaiņām tiesību aktos 2017. gadā ĶV vēl vairāk pastiprinājusi kontroli pār vietējām bankām (20). Pieprasījuma iesniedzējs citē arī ASV TM konstatējumus, ka nozare “joprojām pamatos tiek kropļota gan riskantas cenu noteikšanas, gan resursu sadales ziņā. Turklāt (..) procentu likmju dinamikas analīze liecina, ka procentu likmes joprojām ir cieši saistītas ar valdības publicētajām “atsauces likmēm”, un tāpēc tās vēl aizvien nenosaka tirgus. Vaļīgie budžeta ierobežojumi, nesaistītu pušu darījuma principam neatbilstoša cenu noteikšana, implicītas valdības garantijas un valdības politikas direktīvas tieši vai netieši kropļo oficiālo banku sektoru, starpbanku tirgu, obligāciju tirgu un nebanku kreditēšanu. Šie kropļojumi var būt tieši saistīti ar atrašanos valsts īpašumā un kontrolē un valsts visaptverošo un agresīvo lomu Ķīnas finanšu sistēmā” (21).

(49)

Pieprasījuma iesniedzējs atgādina, ka Komisija savās iepriekšējās izmeklēšanās ir konstatējusi, ka lielākie OTI ražotāji ir saņēmuši šādu veidu subsīdijas: preferenciāli aizdevumi, parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi, ieguldījumi kapitālā un atbrīvojumi no dividenžu izmaksas Ķīnas valdībai, kas ir lielākās kapitāla daļas īpašniece (22). Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norāda vairākus citus OTI ražotājus, kas, spriežot pēc to gada pārskatiem, ir saņēmuši ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem (23).

(50)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs citē ThinkDesk sagatavotu ziņojumu, kurā ir norādīti vismaz seši OTI ražotāji, kuri 2016. un 2017. gadā Ķīnas tērauda rūpniecībā izmantojuši valdības atbalsta pasākumus aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas un parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumu veidā. ThinkDesk šos pasākumus atzīst par subsīdijām (24).

(51)

Pieprasījumā ir apgalvots, ka Ķīnā bijuši vēl vairāki papildu kropļojumi fiskālā atbalsta un zemu vides standartu veidā, kas jau norādīti ziņojumā. Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs atsaucas uz Komisijas agrāk izdarītajiem konstatējumiem par dažādiem atbrīvojumiem no tiešajiem nodokļiem un par programmām, kas mākslīgi samazina tērauda ražošanas uzņēmumu ar nodokli apliekamos ienākumus, netiešo nodokļu (PVN) un importa tarifu programmām un dažādu (ad hoc) dotāciju programmām (25). Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo arī, ka šīs programmas joprojām darbojas un ir pieejamas.

(52)

Attiecībā uz vides standartiem pieprasījuma iesniedzējs citē pieprasījuma 18. pielikumā iekļauto OECD ziņojumu (26), kas varētu liecināt, ka ĶV sniedz netiešu atbalstu tērauda ražotājiem, nepiemērojot vides pamatstandartus, atšķirībā no Savienības ražotājiem, uz kuriem attiecas daudz stingrāki vides standarti, jo īpaši ņemot vērā to, ka ar REACH regulu nesen tika aizliegts turpināt hromātu izmantošanu OTI ražošanas pirmsapstrādes posmā (aplūkots arī pieprasījuma 12.–16. punktā).

(53)

Komisija pārbaudīs, vai ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija to darīs, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētā analīze aptvers būtisku valdības iejaukšanos tās ekonomikā kopumā, kā arī uz konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu. Kā norādīts 16.–20. apsvērumā, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(54)

Pats Ķīnas ekonomikas sistēmas pamats, proti, tā sauktā “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija, ir pretrunā priekšstatam par brīvu tirgus spēku darbību. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika tiek uzskatīta par “valsts ekonomikas vadošo spēku”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (27). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (28).

(55)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma (29).” Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(56)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomiskos apstākļiem brīvā tirgū (30), Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku. Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī dažādus normatīvās vides aspektus.

(57)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir diezgan detalizēti, savukārt valsts plāniem raksturīga plašāku mērķu izvirzīšana. Plānos precizēts arī paņēmienu kopums, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas ir saistīts ne tikai ar plānu formāli saistošo raksturu vien. Īpaši svarīgi ir tas, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (skatīt arī 3.2.2.5. iedaļu) (31).

(58)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.2.8. iedaļu) (32). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (33).

(59)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (34). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai galvenajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (35).

(60)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo efektīvu resursu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (36).

(61)

Situācijā, kad Ķīnas ekonomikas modelī raksturīga valsts iejaukšanās un dominē valsts īpašums, valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”) ir būtiska Ķīnas ekonomikas daļa. Valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi valsts uzņēmumos. Valsts puse ne tikai aktīvi formulē un pārrauga atsevišķu VU vispārējās ekonomikas politikas jomu īstenošanu, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties VU lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.2.2.4. iedaļu), kā arī veidojot VU korporatīvo struktūru (37). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finanses (38).

(62)

Konkrēti tērauda nozarē ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (39). Tajā pašā laikā, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā veidoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējā saražotā apjoma, Ķīnas valdība izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no dzelzs un tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (40). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar neefektīviem VU (41).

(63)

Valdībai plaši iejaucoties tērauda nozarē un nozarē darbojoties proporcionāli lielai daļai VU, pat privātā īpašumā esošajiem tērauda ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts tālāk 3.2.2.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas arī politikas uzraudzība un vadlīnijas.

(64)

Valsts kontrole un iejaukšanās attiecībā uz OTI nav izslēgta no aprakstītā vispārējā satvara. Daudzi no lielākajiem OTI ražotājiem ir valsts īpašumā. Tādējādi pieejamie pierādījumi liecina, ka OTI ražotāji Ķīnas Tautas Republikā ir pakļauti vienādiem īpašuma noteikumiem, kontrolei un Ķīnas valdības īstenotai politikas uzraudzībai vai norādījumiem un tādējādi tie nedarbojas saskaņā ar tirgus principiem (42).

(65)

Papildus tam, ka Ķīna īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valsts var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (43), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā un uzņēmumam jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gadā ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (44). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (45). Ķīnas ekonomikā šie noteikumi parasti tiek piemēroti, arī attiecībā uz OTI ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(66)

Konkrēti tērauda nozarē (tas attiecas gan uz pārskatāmo ražojumu, gan galveno izejresursu piegādātājiem) daudzi lielākie tērauda ražotāji (ieskaitot OTI ražotājus) ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir konkrēti minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (46) kā piemēri 12. piecgades sasniegumiem (piemēram, Baosteel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel u. c.). Valsts īpašumā esošo OTI ražotāju publiski pieejamie dokumenti reizēm uzsver saikni ar Ķīnas valsti. Piemēram, Baoshan Iron & Steel (jeb Baosteel) 2016. gada pusgada ziņojumā norādījis, ka “uzņēmums ir apņēmies pielāgoties reģionālajam 13. piecgades plānam un panācis lielu vienprātību ar vietējo valdību par resursu sadali, pilsētas rūpniecības nozaru sasaisti un ekoloģiskas vides veidošanu” (47). Nesenā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz konkrētiem Ķīnas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (“KVP”) (48) Komisija konstatēja, ka trīs no četrām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ir VU. Visās trijās grupās prezidents vai valdes priekšsēdētājs darbojās arī kā partijas komitejas sekretārs ĶKP organizācijas grupā.

(67)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.2.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (49). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU tērauda un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(68)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (50).

(69)

Ķīnas valdība par galveno nozari uzskata tērauda ražošanas nozari, ieskaitot OTI – augstas kvalitātes tērauda izstrādājuma – ražošanu (51). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “Ķīnas ekonomikas būtiska pamatnozare un valsts stūrakmens” (52). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (53).

(70)

13. piecgades ekonomikas un sociālās attīstības plānā (54) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (55). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (56).

(71)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (57) (“katalogs”) dzelzs un tērauda nozare iekļauta vecināmo nozaru sarakstā. Konkrēti, katalogā mudināts “izstrādāt un pielietot tehnoloģijas, kas nodrošina augstāku veiktspēju, augstu kvalitāti, un modernizēt tērauda izstrādājumus, citustarp ietverot augstas stiprības, vismaz 600 MPa, loksnes automobiļiem, augstas veiktspējas tēraudu cauruļvadiem, kas paredzēti naftas un gāzes pārvadīšanai, platas un biezas augstas stiprības plāksnes kuģiem, jūras konstruktīvo tēraudu kuģubūvei, vidēja biezuma plāksnes, vismaz 420 MPa, ēkām, tiltiem un citām konstrukcijām, tēraudu ātrgaitas un smagsvara kravu dzelzceļam, silīcijtēraudu ar zemiem dzelzs zudumiem un augstu magnētisko indukciju, pret koroziju un nodilumu izturīgu tēraudu, nerūsējošo resurstaupīgo leģēto tēraudu (modernu nerūsējošo ferīta tēraudu, nerūsējošo dupleksa tēraudu un nerūsējošo slāpekļa tēraudu), speciālā tērauda stieņus un augstas veiktspējas galvenās daļas (augstas veiktspējas mehānismus, 12.9 vai augstākas kategorijas bultskrūves, augstas stiprības atsperes un ilgmūžīgus gultņus) un kaltus augstas kvalitātes speciālā tērauda materiālus (darbarīku un veidņu tēraudu, nerūsējošo tēraudu, mašīnbūves tēraudu u. c.)”. Kataloga piemērojamību ir apstiprinājusi nesena antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecās uz konkrētiem Ķīnas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (“KVP”) (58).

(72)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudzveidīgiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām (59), ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos (60). Pašreizējā jaudas pārpalikuma problēma, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(73)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru uzdevums ir mudināt uzņēmējus ievērot valsts mērķus atbalstīt veicināmās nozares, ieskaitot OTI – augstas kvalitātes tērauda izstrādājuma – un tā rašanai izmantoto izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(74)

Ķīnas bankrota sistēma šķiet nepiemērota, lai sasniegtu savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (61).

(75)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (62). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. (63) Turklāt iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu, kad tiek piešķirta zeme (64).

(76)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi Ķīnas Tautas Republikā, rodas izkropļojumi. Šie apsvērumi, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet pilnībā piemērojami arī tērauda nozarē un jo īpaši attiecībā uz OTI. Jo īpaši Komisija ir konstatējusi, ka saistībā ar OTI (65), kā arī to izejvielu karsti velmētu tēraudu (66) ir iegūtas zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(77)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju tiek ierobežotas. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (67). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (68). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (69). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(78)

Netika iesniegti pierādījumi, ka uz tērauda nozari, ieskaitot OTI, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi OTI nozarē ir algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā produkta ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darbaspēka sistēma).

(79)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(80)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (70), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (71) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (72). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par vecināmām vai citādi nozīmīgām (73).

(81)

Lai gan ir atzīts, ka dažādi tiesību akti noteikumi attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā.

(82)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem.

(83)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par vecināmām vai citādi nozīmīgām (74). Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(84)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(85)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nomināla procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(86)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(87)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(88)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka tērauda nozare, kas ietver arī OTI, būtu brīva no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Gluži pretēji, pieprasījuma iesniedzēja iesniegtais ThinkDesk ziņojums liecina, ka daudzi Ķīnas OTI ražotāji ir ieguvuši no tirgus principiem neatbilstošām finanšu operācijām. Komisija ir arī konstatējusi, ka OTI (75), kā arī ar tā izejmateriāls karsti velmēts tērauds (76) ir saistīti ar ieguvumiem no preferenciāliem aizdevumiem, kas veido subsīdijas. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka tirgus apstākļi tiek nopietni ietekmēti visos līmeņos.

(89)

Komisija norāda, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz tērauda nozari vispār vai OTI nozari konkrēti. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.2.1.–3.2.2.5. iedaļā un ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.2.2.6.–3.2.2.8. iedaļā un ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(90)

Lai ražotu OTI, ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Lietas materiālos nav pierādījumu, ka šie izejresursi nebūtu iegūti Ķīnā. Ja OTI ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(91)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot OTI iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ielaidi un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(92)

Analīze 3.2.2.2.–3.2.2.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī tērauda nozarē (ieskaitot attiecīgo ražojumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(93)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs un ka netika iesniegtas pretenzijas, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(94)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

(95)

Kā jau ir paskaidrots 24. un 25. apsvērumā, 2018. gada 13. aprīļa paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir apzinājusi sešas iespējamās reprezentatīvās valstis – Argentīnu, Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Dienvidāfriku un Taizemi – un ir uzaicinājusi ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt citas valstis.

(96)

Pasaules Banka atzīst, ka Argentīna, Kolumbija, Malaizija, Meksika, Dienvidāfrika un Taizeme ir valstis ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni kā ĶTR, proti, tās visas pēc nacionālā kopienākuma (“NKI”) klasificētas pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(97)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka Meksikas dalība NAFTA integrē to Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonā ar daudz augstāku ekonomiskās attīstības līmeni nekā ĶTR, iespējams, ietekmējot izmaksas Meksikā. Komisija analizēja iespējamo reprezentatīvo valstu atbilstību, pamatojoties uz Pasaules Bankas NKI datubāzi. Tajā pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem ir ierindota Meksika, tādējādi tās attīstības līmenis ir salīdzināms ar ĶTR attīstības līmeni. Minētajā valstu kategorijā ietilpst valstis, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā, par kuru ir pieejami jaunākie tirdzniecības dati, ir no USD 3 896 līdz USD 12 055. Valstis tiek sarindotas, vērtējot katru valsti atsevišķi, nevis valstu grupas, kas ietilpst brīvās tirdzniecības zonā, muitas savienībā vai tml. Komisija uzskata, ka visas sešas apzinātās reprezentatīvās valstis ekonomikas attīstības ziņā ir vienādā mērā salīdzināmas ar ĶTR. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(98)

Komisija 2018. gada 13. aprīļa paziņojumā ir norādījusi, ka ir zināms, ka pārskatāmais ražojums tiek ražots Argentīnā, Kolumbijā, Malaizijā, Meksikā, Dienvidāfrikā un Taizemē.

(99)

Komisija konstatēja, ka attiecībā uz trijām no šīm valstīm, proti, Argentīnu, Kolumbiju un Taizemi, ir jāturpina pārbaudīt, vai ir publiski pieejami vajadzīgie dati, jo īpaši pārskatāmā ražojuma ražotāja finanšu dati.

(100)

Attiecībā uz Kolumbiju un Taizemi netika atrasti publiski pieejami pārskatāmā ražojuma ražotāja finanšu dati. Attiecībā uz Argentīnu apzinātie publiski pieejamie finanšu dati attiecas uz Ternium grupu, kas minētajā valstī ražo pārskatāmo ražojumu. Tomēr no finanšu datiem, kas bija pieejami par grupu, nebija skaidrs, kura datu daļa attiecas uz grupas darbību Argentīnā, jo grupa sniedza savus datus par Argentīnu kopā ar citām valstīm, kā Bolīviju, Čīli, Paragvaju un Urugvaju. Tāpēc dati nebija pietiekami precīzi, lai tos varētu izmantot par atbilstošām atsauces vērtībām.

(101)

Piezīmēs par 2018. gada 13. aprīļa paziņojumu pieprasījuma iesniedzējs atkārtoja, ka visatbilstošākā reprezentatīvā valsts būtu Dienvidāfrika. Tur bijuši divi pārskatāmā ražojuma ražotāji. Attiecībā uz vienu ražotāju, proti, Safal Steel (Pty) Ltd, nebija publisku pieejamu finanšu datu. Taču bija pieejami finanšu dati par otru ražotāju, proti, ArcelorMittal South Africa – uzņēmumu, kas izmeklēšanas periodā, kā arī visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem. Tāpēc to izvēlēties nav piemēroti, jo finanšu datos par uzņēmumu, kas strādā ar zaudējumiem, nebūtu peļņas elementa, kas būtu jāaizstāj. Dienvidāfrikā netika atrasti citi pārskatāmā ražojuma ražotāji, par kuriem būtu publiski pieejami finanšu dati, tāpēc Komisija uzskatīja, ka šī valsts nav atbilstoša reprezentatīvā valsts.

(102)

Piezīmēs par 2018. gada 3. jūlija paziņojumu pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka Komisija ir nepareizi noraidījusi Dienvidāfriku kā reprezentatīvo valsti, jo tas, ka pārskatāmā ražojuma ražotājs viena gada laikā ir cietis zaudējumus, nevar būt izšķirīgs faktors reprezentatīvās valsts izvēlē.

(103)

Komisijai bija pietiekamas reprezentatīvas valsts izvēles iespējas, tāpēc tā nolēma izvēlēties valsti, kurā samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (“PVA”) un peļņu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē varētu iegūt no publiski pieejamiem datiem par uzņēmumu šajā valstī.

(104)

Tāpēc tas, ka ArcelorMittal South Africa strādāja ar zaudējumiem, bija izšķirīgs faktors Komisijas novērtējumā, kuru valsti izvēlēties par reprezentatīvo valsti, un pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Attiecībā uz Malaiziju finanšu dati bija publiski pieejami par CSC Steel Holdings Berhad, kas ir Taivānas uzņēmuma China Steel Corporation meitasuzņēmums. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā CSC Steel Holdings Berhad ražoja pārskatāmo ražojumu un guva peļņu.

(106)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem no uzņēmumiem, kam ir ārvalstu īpašnieki, var iegūt neuzticamus datus. Komisija uzskatīja, ka publiski pieejamo datu uzticamības analīze ir jāveic katrā gadījumā atsevišķi. Konkrētajā gadījumā Komisijas rīcībā nebija pierādījumu, kas pamatotu to, ka CSC Steel Holdings Berhad finanšu dati nav jāņem vērā, un tādus nesniedza arī pieprasījuma iesniedzējs. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(107)

Attiecībā uz Meksiku Komisija atrada publiski pieejamus datus par Ternium grupu, proti, tās 2017. gada pārskatu. Šī grupa ražo pārskatāmo ražojumu Meksikā, un Meksikā tiek pārdots vairāk nekā 55 % no tās konsolidētās pārdošanas apjoma, par ko sniegts no citiem ģeogrāfiskajiem reģioniem atsevišķs pārskats. Turklāt Ternium grupa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir guvusi peļņu.

(108)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka reprezentatīvās valsts galīgā izvēle bija jāizdara starp Malaiziju un Meksiku.

(109)

Pieprasījuma iesniedzējs piezīmēs atsaucās uz Amerikas Savienoto Valstu praksi izmantot uzņēmumu grozu, kas “darbojas metālu nozarē”, piemēram, alumīnija ražotājus. Taču Komisija, kad vien ir bijis iespējams, ir devusi priekšroku publiski pieejamiem datiem par uzņēmumiem, kuri faktiski ražo pārskatāmo ražojumu. Tikai tad, ja šādas ražošanas vai citu faktoru dēļ nav piemēroti izmantot uzņēmumus, kas ražo pārskatāmo ražojumu valstī ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni, Komisija apsvērs citas piemērotas alternatīvas. Šajā gadījumā tas nebija nepieciešams, jo ir faktiski OTI ražotāji ar publiski pieejamiem datiem. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(110)

Konstatējusi, ka ir divas iespējamas valstis, kuras var izvēlēties par reprezentatīvajām valstīm, proti, Meksika un Malaizija, Komisija novērtēja sociālās un vides aizsardzības līmeni, lai vienai dotu priekšroku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(111)

Komisija konstatēja, ka Malaizija paliek iepakaļ attiecīgo starptautisko darba standartu ievērošanas un pamatregulas Ia pielikumā minēto SDO konvenciju ratifikācijas ziņā. Konkrēti Malaizija nav ratificējusi trīs no astoņām SDO pamatkonvencijām (par biedrošanās brīvību, par piespiedu darba atcelšanu un par nediskrimināciju). Turklāt Malaizija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi vienu no galvenajiem nolīgumiem vides jomā (79).

(112)

Savukārt Meksikā ir panākts augstāks atbilstības līmenis SDO darba standartiem, jo tā ir ratificējusi visas pamatkonvencijas, izņemot Konvenciju par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu. Turklāt tā ir parakstījusi un ratificējusi visas nozīmīgākās vides konvencijas.

(113)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Meksika atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstošu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Meksikai ir ievērojams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms un pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, ražošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA un peļņas datu kopums. Turklāt Meksikai ir augstāks sociālās un vides aizsardzības līmenis.

(114)

Komisija 2018. gada 3. jūlija paziņojumā informēja ieinteresētās personas, ka saliktajā normālajā vērtībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta ceturto daļu tā ietvers uzņēmuma Ternium S.A. Mexico PVA izmaksas un peļņu. Turklāt Komisija ietvers arī tā paša uzņēmuma ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai segtu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros.

(115)

Piezīmēs par 2018. gada 3. jūlija paziņojumu pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka ir vēlams izmantot nekonsolidētos ArcelorMittal South Africa (vietēja uzņēmuma) datus, nevis konsolidētos Ternium grupas (globālas grupas) datus, no kuriem ražošanas apjoms Meksikā veido vairāk nekā 55 % no kopējā konsolidētā pārdošanas apjoma. Arguments tika balstīts uz apsvērumu, ka nekonsolidēti dati atspoguļo vietēja uzņēmuma, nevis globālas grupas, rezultātus un tādējādi varot labāk atspoguļot ražošanas fiksētās pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu reprezentatīvajā valstī. Tomēr, tā kā ArcelorMittal South Africa datus nevar izmantot, jo šis uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, šim apgalvojumam vairs nav priekšmeta, tāpēc tas tiek noraidīts.

(116)

Piezīmēs par 2018. gada 3. jūlija paziņojumu pieprasījuma iesniedzējs apgalvo arī, ka, Meksika gan ir atbilstoša reprezentatīvā valsts, taču Ternium S.A. Mexico ir daļa no starptautiska uzņēmuma Ternium grupas, kura finanšu dati atspoguļo darbības valstīs ar citādu ekonomikas attīstības līmeni.

(117)

Neatkarīgi no tā, ka Ternium grupa ir starptautisks uzņēmums, Komisija secināja, ka Ternium S.A. Mexico publiski pieejamie dati pietiekami konkrēti raksturo pārskatāmā ražojuma ražošanu Meksikā, tāpēc noraida šo apgalvojumu. Lai veiktu 3.2.3. iedaļā izklāstīto analīzi, Komisija nolēma izmantot Ternium S.A. Mexico finanšu datus, kas ir pieejami par 2017. gadu un tādējādi aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(118)

Komisija 2018. gada 3. jūlija paziņojumā norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (“GTA”). Komisija izmantoja Doing Business 2018 elektroenerģijas izmaksu noteikšanai, valsts statistiku par dabasgāzi, federālā distrikta fiskālo kodeksu ūdens izmaksām un Ternium S.A. Mexico finanšu datus PVA izmaksu, peļņas un pieskaitāmo izmaksu noteikšanai.

(119)

Kā jau minēts 23. apsvērumā, 2018. gada 13. aprīļa paziņojumā Komisija centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(120)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc Komisija, lai precizētu OTI ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, paļāvās uz pieprasījuma iesniedzēju. Patiesi, pamatojoties uz informāciju, kas ir publiski pieejama Ķīnas OTI ražotāju tīmekļa vietnē, redzams, ka to ražošanas process un izmantotie materiāli ir identiski tiem, par ko liecina pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati.

(121)

Par sākumposmu ražošanas procesā tika izraudzīta pamatne jeb bāzes rullis, jo no tā ražošanas procesu sāk pieprasījuma iesniedzējs. Turklāt, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā iegūto informāciju kā labāko pieejamo pierādījumu, Komisija konstatēja, ka arī ražotāji eksportētāji OTI ražošanu sāk no pamatnes. Sākotnējā lietā nesadarbojās integrēti ražotāji.

(122)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai nebija sīkāku tarifa kodu kā pieprasījuma iesniedzēja norādītie 6 ciparu HS kodi. HS kodi pilnībā atbilst Meksikas tarifa kodiem.

(123)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, attiecīgā gadījumā ir noteikti šādi ražošanas faktori un HS kodi:

1. tabula

(124)

Pieprasījuma iesniedzējs ir apstiprinājis, ka ar iemērkšanu galvanizēta tērauda rullis lielākoties tiek izmantots par pamatni pašam reprezentatīvākajam pārskatāmā ražojuma veidam. Tāpēc situācijā, kad ražotāji eksportētāji nesadarbojās un nebija piezīmju no ieinteresētajām personām, Komisija nevāca datus par citām iespējamām pamatnēm, kā karsti velmēta tērauda ruļļiem vai auksti velmēta tērauda ruļļiem.

(125)

Attiecībā uz metāla pārklājumu pieprasījuma iesniedzējs ir apstiprinājis, ka dominē cinka pārklājums. Tāpēc situācijā, kad ražotāji eksportētāji nesadarbojās un nebija piezīmju no ieinteresētajām personām, Komisija neatzina par vajadzīgu vākt datus par metāla pārklājumu, kuram izmanto alumīniju.

(126)

Vajadzīgs norādīt, ka ar karsto iemērkšanu galvanizēta tērauda rullim jau ir metāla pārklājums, kam izmantots vai nu cinks, vai cinka sakausējumi. Dati par metāla pārklājuma izmantošanu tika vākti tikai tādēļ, lai, aprēķinot normālo vērtību, korekcijās ņemtu vērā dažādos cinka vai cinka sakausējumu apjomus, ko izmanto dažādu ražojuma veidu metāla pārklājumam.

(127)

Pēc pieprasījuma iesniedzēja uzskaites nebija iespējams noteikt palīgmateriālu patēriņu uz vienu pārskatāmā ražojuma vienību. Pieprasījuma iesniedzējs palīgmateriālus uzskatīja par ražošanas pieskaitāmajām izmaksām. Tāpēc šādas informācijas trūkuma dēļ Komisija nevarēja noteikt palīgmateriālu izmantojuma daļu un neizkropļotas vērtības. Tomēr Komisija konstatēja, ka visi palīgmateriāli kopā veido proporcionāli nenozīmīgu daļu no tonnas gatavā ražojuma ražošanas izmaksām. Lai pienācīgi ņemtu vērā šīs izmaksas saliktās normālās vērtības aprēķinā, Komisija palielināja neizkropļotās ražošanas izmaksas (kas ietver materiālus, darbaspēku, enerģiju un ūdeni) Meksikā par procentuālo daļu, kas ir vienāda ar palīgmateriālu daļu ražošanas izmaksās, ko bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija uzskatīja, ka šī metode pienācīgi atspoguļo palīgmateriālu daļu kopējās ražošanas izmaksās saliktajā normālajā vērtībā.

(128)

Pieprasījuma iesniedzējs nebija norādījis, ka tiktu izmantota LPG, ūdeņradis vai slāpeklis. Tāpēc saliktās normālās vērtības aprēķināšanai netika izmantoti sākotnēji noteiktie ražošanas faktori.

(129)

Pieprasījuma iesniedzējs ir norādījis arī, ka būtu jāņem vērā OTI ražošanas procesā radītie lūžņi. Lai to izdarītu, vajadzīgs noteikt lūžņu raksturu un attiecīgo HS kodu. Šajā gadījumā tika noteikti galvanizēta tērauda lūžņi (sk. tabulu 123. apsvērumā).

(130)

Situācijā, kad nebija informācijas par Meksikas tirgu, attiecībā uz visiem materiāliem un lūžņiem Komisija izmantoja importa cenas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Komisija nolēma izslēgt importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 92. apsvērumā, nozīmīgu traucējumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē šajā lietā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un to, ka ieinteresētās personas tos nav atspēkojušas, Komisija uzskatīja, ka tādi paši kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas. Pēc ĶTR izslēgšanas imports no citām trešām valstīm saglabājās reprezentatīvs – 94 % līdz 100 % no kopējā Meksikā importētā apjoma.

(131)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu materiāliem ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisija importa cenai piemēroja reprezentatīvās valsts, t. i., Meksikas, ievedmuitu un pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas. Ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju par iekšzemes transporta izmaksām.

(132)

SDO statistika sniedz informāciju par mēneša algām ražošanas nozarē un nedēļā nostrādāto stundu skaitu Meksikā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka datus, kas pieejami par Dienvidāfriku, varētu koriģēt attiecībā uz inflāciju, izmantojot patēriņa cenu indeksu vai Dienvidāfrikas Rezervju bankas publicētos darbaspēka izmaksu indeksus ražošanas sektorā. Tomēr, ņemot vērā to, ka Komisija ir nolēmusi izmantot Meksiku par atbilstošu reprezentatīvo valsti, par kuru šie dati ir pieejami, šim apgalvojumam vairs nav priekšmeta.

(133)

Elektroenerģijas cena bija viegli pieejama ziņojumā Doing Business 2018. Minētajā ziņojumā ir izmantota standartizēta metodika, kā noteikt kWh cenu Meksikā.

(134)

Komisija apsvēra iespēju alternatīvi izmantot elektroenerģijas tarifus, ko publicējuši elektroenerģijas ražotāji un izplatītāji Meksikā. Meksikā galvenais elektroenerģijas piegādātājs ir CFE (Comisión Federal de Electricidad) – uzņēmums, kas ir valsts īpašumā.

(135)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka Doing Business 2018 minētās elektroenerģijas izmaksas šķiet mākslīgi zemas, salīdzinot ar lielāko daļu valstu, tāpēc ierosina izmantot tarifus teritorijā, kurā ir ražots pārskatāmais ražojums, ņemot vērā iespējamas korekcijas attiecībā uz piegādes kanālu, konkrētām maksām un PVN.

(136)

Pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecinātu, ka šādas korekcijas attiecībā uz PVN, konkrētām maksām un piegādes kanāliem patiešām būtu nepieciešamas un piemērojamas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu un nolēma izmantot vispilnīgākos un visnepārprotamākos datus no ziņojuma Doing Business 2018.

(137)

Dabasgāzes cena Meksikā ir pieejama statistikas datubāzē, ko uztur Enerģētikas regulējuma komisija (Comisión Reguladora de Energía). Sniegtie dati aptver laika posmu no 2017. gada jūlija līdz decembrim.

(138)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka attiecībā uz Dienvidāfriku var izmantot no GTA izgūto importa cenu par tonnu sašķidrinātās dabasgāzes (HS kods 2711 11) un pārveidot cenā par gigadžoulu. Ņemot vērā to, ka Komisija ir nolēmusi izmantot Meksiku par reprezentatīvo valsti, par kuru šie dati ir pieejami, tā noraida šo apgalvojumu.

(139)

Pieprasījuma iesniedzējs ir informējis Komisiju, ka papildus ražošanas faktoriem, kas norādīti 2018. gada 13. aprīļa paziņojumā, pārskatāmā ražojuma ražošanā tiek izmantots saspiestais gaiss. Saspiesto gaisu iepērk sašķidrināta gaisa veidā.

(140)

Komisija noteica, ka attiecīgais HS kods sašķidrinātam gaisam ir 2853 90. Tomēr šis HS kods attiecas uz vairākām citām ķīmiskām vielām. Spriežot pēc Meksikas valsts tarifu saraksta, sīkākas klasifikācijas nav. Tāpēc dati, kas iegūti no GTA datubāzes, attiecas uz arī uz citu neorganisko savienojumu (ieskaitot destilētu vai vadītspējīgu ūdeni un līdzīgas tīrības ūdeni) un amalgamu (izņemot dārgmetālu amalgamas) importu.

(141)

Iepriekšējā apsvērumā aprakstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka nav pareizi izmantot GTA datubāzi. Būtu jānorāda, ka saspiestais gaiss veido proporcionāli nenozīmīgu daļu no tonnas gatavā ražojuma ražošanas izmaksām. Lai ņemtu vērā šīs izmaksas saliktās normālās vērtības aprēķinā, Komisija palielināja neizkropļotās ražošanas izmaksas (kas ietver materiālus, darbaspēku, enerģiju un ūdeni) Meksikā par procentuālo daļu, kas ir vienāda ar saspiestā gaisa daļu ražošanas izmaksās, kuras ir sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija uzskatīja, ka šī metode pienācīgi atspoguļo saspiestā gaisa daļu kopējās ražošanas izmaksās saliktajā normālajā vērtībā.

(142)

Meksikā lēmums par ūdens tarifiem tiek pieņemts pašvaldības līmenī. Turklāt CONAGUA (Comisión Nacional del Agua), kas ir valdības iestāde ūdens jomas regulējumam Meksikā, publicē statistiku par ūdeni Meksikā, un tā arī sniedz pārskatu par rūpniecībā izmantotā ūdens cenu atsevišķās pašvaldībās. Tomēr jaunākais izdevums ir publicēts 2016. gadā, un tas attiecas uz 2015. gadu.

(143)

Tādējādi, lai izmantotu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojamās cenas, Komisija izmantoja Mehiko pilsētas ūdens tarifus. Tās bija viegli pieejamas federālā distrikta fiskālajā kodeksā, kas grozīts 2016. gada decembrī un ir piemērojams no 2017. gada 1. janvāra.

(144)

Salikto normālo vērtību Komisija aprēķināja šādos divos posmos.

(145)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Ņemot vērā, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija pēc tam reizināja izmantojuma koeficientus (pieprasījuma iesniedzēja ražošanas procesa līmenī attiecībā uz materiāliem, darbaspēku, enerģiju un ūdeni) ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Meksikā. Turklāt attiecībā uz tiem ražošanas faktoriem, kuriem pieprasījuma iesniedzējs nebija devis precīzu izmantojuma koeficientu (jo īpaši attiecībā uz palīgmateriāliem un saspiesto gaisu), Komisija neizkropļotām tiešajām ražošanas izmaksām piemēroja ražošanas izmaksu procentuālu daļu, kas vienāda ar šo ražošanas faktoru izmaksu daļu, ko bija norādījis pieprasījuma iesniedzējs.

(146)

Otrkārt, minētajām ražošanas izmaksām Komisija piemēroja Ternium S.A. Mexico pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz Ternium S.A. Mexico 2017. gada pārskatu, un tika šādi izteiktas procentos:

(147)

ražošanas pieskaitāmās izmaksas (80) 14,12 %, piemērotas ražošanas izmaksām (sedz materiālu, darbaspēka, enerģijas un ūdens patēriņa izmaksas);

(148)

PVA (81) 12,56 %, piemērotas ražošanas izmaksu un ražošanas pieskaitāmo izmaksu summai;

(149)

peļņa (82) 15,09 %, piemērota ražošanas izmaksu, ražošanas pieskaitāmo izmaksu un PVA izmaksu summai.

(150)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica (aprēķināja) (salikto) normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā, nevis atsevišķi katram eksportētājam un ražotājam.

(151)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim.

(152)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu EXW līmenī.

(153)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 134 %.

(154)

Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(155)

Kā jau šajā regulā minēts iepriekš, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI imports no ĶTR bija par dempinga cenām, bet importa līmenis bija samērā neliels. Pilnīguma labad Komisija izmeklēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, ĶTR ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citos tirgos, citu tirgu pieejamība un Savienības tirgus pievilcīgums.

(156)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI importa apjoms no ĶTR uz Savienību bija samērā neliels (aptuveni 0,1 % no kopējā Savienības patēriņa), kaut arī tas tika uzskatīts par reprezentatīvu, kā secināts 36. apsvērumā. Tāpēc, lai apstiprinātu savu konstatējumu par dempinga turpināšanos, Komisija nolēma analizēt datus par OTI pārdošanas apjomu no ĶTR uz trešām valstīm. Dempinga aprēķini tika veikti, izmantojot no Ķīnas eksporta statistikas iegūtās pārdošanas cenas uz trešām valstīm.

(157)

Normālā vērtība, kas izmantota, lai novērtētu dempingu no ĶTR uz trešām valstīm, aplūkota 37.–150. apsvērumā.

(158)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, eksporta cena uz trešām valstīm tika balstīta uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem no Ķīnas eksporta datubāzes. Pamatojoties uz šiem datiem, kas datubāzē sniegti FOB līmenī, Komisija atņēma kravas apstrādei ostā nepieciešamā izmaksas un iekšzemes transporta izmaksas Ķīnā, kuras bija aplēsis pieprasījuma iesniedzējs, lai aprēķinātu eksporta cenu EXW līmenī.

(159)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un eksporta cenu uz valstīm, kas nav Savienība, EXW līmenī.

(160)

Minētais salīdzinājums liecina, ka valsts mēroga dempinga starpība eksportam uz visām trešām valstīm (izņemot Savienību) bijusi 118 % un valsts mēroga dempinga starpība eksportam uz pieciem svarīgākajiem eksporta tirgiem (Indiju, Filipīnām, Krievijas Federāciju, Dienvidkoreju un Vjetnamu) bijusi no 112 % līdz 160 %. Tas turklāt apstiprina, ka dempinga starpība, kas noteikta eksportam uz Savienību, ir bijusi samērīga, neraugoties uz ļoti zemo pārdošanas apjomu.

(161)

Ņemot vērā nesadarbošanos, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(162)

Ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā ievērojami pārsniedza pašreizējos ražošanas apjomus. Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācijas (CISA) informācija liecina, ka 2013. gadā ar krāsu pārklāta tērauda ražošanas jauda bija 40 miljoni tonnu. Ražošanas apjomam sasniedzot 7,5 miljonus tonnu, jaudas izmantojums sasniedza tikai aptuveni 20 %. Ķīnas ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, kas tiek lēsta 32,5 miljonu tonnu apmērā, lai gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgu, kurā patēriņš ir 4,5 miljoni tonnu, pārpludinātu ar OTI par dempinga cenām.

(163)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu OTI eksportēšanai uz Savienību tad, ja pasākumi tiktu atcelti.

(164)

Tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnas OTI eksportu ir ieviesti Indijā, Malaizijā, Pakistānā, Turcijā un Vjetnamā, un tas ilustrē tāda paša veida cenu politiku, kāda ir novērota eksportam no Ķīnas uz Savienību.

(165)

Tāpēc Komisija secina, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, novirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(166)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības pārdošanas cena bija par 194–338 EUR/t OTI (jeb par 28–59 %) augstāka nekā Ķīnas eksporta cena CIF līmenī uz pieciem galvenajiem eksporta tirgiem, kas aprakstīti 160. apsvērumā. Tā bija arī par 211–226 EUR/t OTI (jeb 31–33 %) augstāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena CIF līmenī uz visām trešām valstīm (izņemot Savienību). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksports no Ķīnas uz pieciem svarīgākajiem eksporta tirgiem sasniedza 48 % no Savienības patēriņa.

(167)

Tādējādi pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu potenciāli novirzīt ievērojamu OTI eksporta apjomu no trešām valstīm uz Savienības tirgu.

(168)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina arī, ka neatkarīgi no tā, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis dempings, pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings atkārtotos.

(169)

Izmeklēšanā liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no Ķīnas Savienības tirgū turpinājās imports par dempinga cenām. Neraugoties uz mazo importa apjomu, konstatētās dempinga starpības atbilst tām, kas novērotas, pārbaudot Ķīnas eksportu uz trešām valstīm. Ņemot vērā elementus, kas aplūkoti 3.3.2.–3.3.4. iedaļā, Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportēs ievērojamus daudzumus OTI uz Savienību par dempinga cenām. Tādējādi ir pierādījumi par dempinga turpināšanās iespējamību.

(170)

Katrā ziņā Komisija alternatīvi konstatēja arī, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka dempings atkārtosies. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā bija ļoti nozīmīga. Turklāt citos tirgos bija ieviesti antidempinga pasākumi, kas piemērojami pārskatāmā ražojuma importam no ĶTR. Šī Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse trešo valstu tirgos apstiprina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ir iespējama dempinga turpināšanās Savienībā. Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums tā lieluma un cenu ziņā un tas, ka citi tirgi antidempinga pasākumu dēļ paliek slēgti, norāda uz risku, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports un neizmantotā jauda varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu. Tādējādi Komisija secina, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv liela iespējamība, ka pieaugs OTI eksports par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās un katrā ziņā atkārtošanās.

(172)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI Savienībā ražoja vairāk nekā 20 zināmi ražotāji, daži no tiem bija savstarpēji saistīti. Vairāki no šiem ražotājiem pieder pie tērauda ražošanas grupām.

(173)

Pamatojoties uz atlasīto Savienības ražotāju iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 4 752 003 tonnas. Savienības ražotāji, kuru ražošanas apjoms veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(174)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daļa Savienības ražošanas nozares izmanto savu produkciju pašu vajadzībām, proti, tā tiek vienkārši nodota (bez rēķina) un/vai piegādāta par transfertcenām viena un tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ietvaros turpmākai lejupējai pārstrādei. Lai gūtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika iegūti un analizēti dati par visu ar OTI saistīto darbību.

(175)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā (attiecīgās regulas 68. un 69. apsvērums) tika uzskatīts, ka tādi ekonomiskie rādītāji kā ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no darbības kopumā neatkarīgi no tā, vai saražoto apjomu ir paredzēts izmantot pašu vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū. Tomēr pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas ir vērsti uz situāciju, kas dominē brīvajā tirgū (un tādējādi izslēdzot pašu vajadzībām paredzētās darbības). Tādējādi kaitējuma rādītāji tika laboti, ņemot vērā zināmo izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē, un izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām tika analizētas atsevišķi.

(176)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz i) importa statistiku Taric līmenī, kam izmantota informācija, kas savākta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu, un ii) pieprasījuma iesniedzēja sniegto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā (ietverot darījumus pašu vajadzībām). Attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šie pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, veicot pārbaudes apmeklējumus to telpās.

(177)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

(178)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 18 %.

(179)

Komisija noteica importa apjomu un cenas, pamatojoties uz importa statistiku Taric līmenī, kam izmantoja informāciju, kas savākta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(180)

Attiecīgajā periodā importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

(181)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR bija mazs. Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 0,1 %.

(182)

Kopš pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas 2012. gada septembrī imports ir saglabājies zemā līmenī. Tiek pieņemts, ka šis zemais līmenis ir spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultāts.

(183)

Attiecīgajā periodā importa cenām no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

(184)

Attiecīgajā periodā importam no Ķīnas cenas palielinājās par 87 %. Var pamatoti pieņemt, ka šī tendence ir vismaz daļēji saistīta ar izejvielu cenu pieaugumu.

(185)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū tika salīdzinātas ar vidējām importa cenām no Ķīnas. Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc nebija iespējams uzticamā veidā salīdzināt ražojuma veidus, un, lai noteiktu vidējo importa cenu no Ķīnas, tika izmantota importa statistika par pārskatāmo ražojumu kopumā. Šajā termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās nesaistīti importētāji, tāpēc tika izmantotas pieprasījumā iekļautās aplēses pēcimportēšanas izmaksu korekcijas līmenī.

(186)

Salīdzinājums, kura pamatā ir šāda metodika, liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma importa cenas bija par 27,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (ļoti līdzīgs cenu samazinājums tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā).

(187)

Turklāt, analizējot Ķīnas eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem, noskaidrojās, ka Ķīna dažos no saviem galvenajiem eksporta tirgiem pārdod ražojumu par cenām, kas ir tādas pašas vai reizēm pat zemākas nekā cenas Savienībā, un tas apstiprina secinājumu, ka pašreizējais Ķīnas cenu līmenis būtu zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū.

(188)

5. tabulā parādīta importa no trešām valstīm uz Savienību dinamika attiecīgajā periodā importa apjoma un tirgus daļas, kā arī vidējās cenas ziņā.

5. tabula

(189)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no trešām valstīm palielinājās, sasniedzot 14,8 % lielu tirgus daļu. Lielākā daļa šā importa bija no Indijas un Korejas, kam sekoja imports no Turcijas un Taivānas.

(190)

Kopumā vidējā cena importam no trešām valstīm bija augstāka nekā vidējās cenas importam no Ķīnas Savienībā. Atkarībā no gada vidējā cena importam no trešām valstīm bija vai nu augstāka, vai zemāka nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienībā.

(191)

Ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu, izvērtējumā par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari tika ņemti vērā visi ekonomikas faktori un indeksi, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(192)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, dempinga starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, kas tika salīdzināta ar pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(193)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu un algu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta apmeklējumā uz vietas.

(194)

Tā kā vienu no trijiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem saskaņā ar pamatregulas 19. pantu nepārstāv pieprasījuma iesniedzējs, tad dati, kas ietverti 9.–14. tabulā, ir sniegti diapazonos, lai saglabātu sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

(195)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

(196)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms (+ 8 %) un jauda (+ 5 %) palielinājās pieticīgi, savukārt jaudas izmantojums palielinājās par 2 %, sasniedzot 89 %.

(197)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienībā (ietverot darījumus pašu vajadzībām) bija šāda dinamika:

7. tabula

(198)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū palielinājās par 14 %.

(199)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saruka līdz 84,9 %.

(200)

Attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenim un ražīgumam Savienības ražošanas nozarē bija šāda dinamika:

8. tabula

(201)

Savienības ražotāju darbaspēka nodarbinātība un ražīgums, mērīta kā produkcija (tonnās) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā palielinājās. Šie palielinājumi atspoguļo kopējo ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu.

(202)

Savienības ražošanas nozarei izdevās iegūt no izaugsmes Savienības tirgū, lai gan ražotnes, kuras vairāk ietekmēja zemāks jaudas izmantojums, kurš tika novērots sākotnējās izmeklēšanas laikā, joprojām ir atgūšanās posmā. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saglabāja ievērojamu tirgus daļu.

(203)

Kā jau ir paskaidrots 3. iedaļā, dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās nozīmīgā apjomā. Tiek norādīts, ka Ķīnas ražotāju pārdošanas cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils.

(204)

Tā kā importa apjoms par dempinga cenām no Ķīnas bija daudz mazāks nekā sākotnējā izmeklēšanas periodā, Komisija secina, ka dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir ievērojami mazāka nekā sākotnējā izmeklēšanā.

(205)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim bija šāda dinamika:

9. tabula

(206)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāji palielināja savus krājumus. Tomēr šis rādītājs netiek uzskatīts par ļoti būtisku, lai novērtētu Savienības ražotāju ekonomisko stāvokli. OTI galvenokārt ražo pēc pasūtījuma. Katrā ziņā krājumi bija tikai aptuveni 2 % no kopējā pārdošanas apjoma PIP laikā.

(207)

Attiecīgajā periodā vienības vidējo pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienībā un Savienības ražošanas nozares vienības vidējo ražošanas izmaksu dinamika bija šāda:

10. tabula

(208)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt savas pārdošanas cenas par 11 %. Pēc cenu sarukšanas 2014. un 2015. gadā un pēc tam 2015. un 2016. gadā tā 2016. un 2017. gadā atkal pieauga. Gan sarukums, gan pieaugums ir cieši saistīts ar izejvielu cenu izmaiņām.

(209)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā izstrādājuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību.

(210)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare vairs nestrādāja ar zaudējumiem. Rentabilitātes uzlabošanās nepārprotami bija saistīta ar to, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu pārdošanas un ražošanas apjomu, kā arī pārdošanas cenas. Tomēr rentabilitāte saglabājās zem mērķa peļņas, kas sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīta par veselīgu un ilgtspējīgu, proti, 6,7 %.

12. tabula

(211)

Attiecīgajā periodā naudas plūsmas dinamika atbilst Savienības ražošanas nozares vispārējās rentabilitātes dinamikai.

(212)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare, kas ir ļoti kapitālietilpīga, ir veikusi regulārus ieguldījumus esošo ražošanas iekārtu optimizācijai un modernizācijai. Turklāt tika veikti ievērojami ieguldījumi, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām attiecībā uz vides aizsardzību un lielāku drošumu. Atkarībā no uzņēmuma ieguldījumu mērķis bija izmaksu samazināšana, energooptimizācija un/vai arī to iekārtu modernizēšana, kuras negatīvi ietekmēja zemāks jaudas izmantojums, kurš tika novērots sākotnējā izmeklēšanas periodā.

(213)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākuma no ieguldījumiem tendence attiecīgajā periodā cieši sekoja rentabilitātes tendencei.

(214)

Kopš pasākumu noteikšanas spēja piesaistīt kapitālu ir uzlabojusies.

(215)

Vidējie algu līmeņi attiecīgajā periodā ir nedaudz palielinājušies, bet mazākā mērā nekā vienības ražošanas izmaksas.

(216)

Kaitējuma analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā ir ievērojami uzlabojies. Galīgo antidempinga pasākumu noteikšana 2013. gada martā ļāva Savienības ražošanas nozarei lēnām, bet stabili atgūties no dempinga kaitīgās ietekmes. To, ka Savienības ražošanas nozare ir saņēmusi ievērojamu ieguvumu no pasākumiem, citustarp apliecina ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugums Savienībā, pozitīva naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, kopumā augstākas pārdošanas cenas par vienības ražošanas izmaksām, minimāls darbaspēka izmaksu pieaugums un ievērojami uzlabota rentabilitāte.

(217)

Tomēr, kaut gan Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma un acīmredzami ir uz pareizā ceļa, lai vēl vairāk uzlabotu savu stāvokli ilgtermiņā, tās stāvoklis joprojām ir nestabils tāpēc, ka tās rentabilitāte ir ierobežota un joprojām ir zemāka par mērķa peļņu.

(218)

Kā jau ir norādīts 4.6. iedaļā, Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Ķīnas. Tomēr šajā iedaļā tiks pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozares nedrošais stāvoklis arī turpmāk pasliktināties, izraisot būtiska kaitējuma atkārtošanos, ja pasākumi tiktu atcelti.

(219)

Ja pasākumi tiktu atcelti, gaidāms, ka importa apjoms no Ķīnas krasi palielinātos. Tiek atgādināts, ka importa apjoms sākotnējās izmeklēšanas periodā pārsniedza 702 000 t, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija 6 338 t.

(220)

Ķīnas tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ir vispāratzīts (83). Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza Plantfacts datus, kas liecina, ka Ķīnas OTI jauda ir 7 milj. t. (t. i., vairāk nekā četrreiz lielāka par Ķīnas OTI domājamo patēriņu). Šķiet, ka tā ir piesardzīga aplēse. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza arī detalizētu informāciju par 2013. gadu, kura liecina, ka Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija publicējusi informāciju, ka ar krāsu pārklāta tērauda ražošanas jauda Ķīnā minētajā gadā bija gandrīz 40 miljoni tonnu.

(221)

Lai gan pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas Ķīnas eksporta apjoms uz Savienību ir samazinājies, Ķīnas ražotāji ražo ievērojamus pārskatāmā ražojuma apjomus un eksportē vairāk nekā 80 % no tiem. Pasaules Tērauda asociācijas publicētie dati liecina, ka Ķīna 2013.–2014. gadā ražojusi vairāk nekā 8 milj. t OTI gadā. Viens no uzņēmumiem, kas atbalstīja sūdzību, sniedza skaitliskos rādītājus, kas bija ietverti biļetenā China Metallurgical Newsletter, kuru sagatavo China Metallurgical Information and Standardization Research Institute un Metallurgical Council of the China Council for the Promotion of International Trade, un kas liecina, ka no 2015. līdz 2017. gadam Ķīna ražojusi aptuveni 8 milj. t OTI gadā. Saskaņā ar tiem pašu minētā pieprasījuma iesniedzēja materiāliem tiek lēsts, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam Ķīnas OTI domājamais patēriņš bija 1–1,8 milj. t gadā.

(222)

Tomēr, lai arī cik svarīgi Ķīnas ražošanas nozarei būtu eksporta tirgi, Ķīna saskaras ar arvien lielākām grūtībām piekļūt tiem. No 2016. līdz 2018. gadam tādas valstis kā Indija, Malaizija, Vjetnama, Pakistāna un Turcija ir noteikušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus, kas ietekmē Ķīnas izcelsmes OTI. No 2018. gada janvāra ASV noteica 25 % tarifu (84) tēraudam (ieskaitot OTI) no daudzām izcelsmes valstīm, ieskaitot Ķīnu.

(223)

Aiz Āzijas un Ziemeļamerikas/Centrālamerikas tirgus Savienība ir lielākais OTI tirgus.

(224)

Ķīnas datubāze liecina, ka vēl nesen Ķīna eksportējusi ievērojamus apjomus par zemām cenām uz valstīm ārpus Savienības. 2017. gadā Ķīnas FOB cenas uz Savienību bija par 10,5 % augstākas, piemēram, par cenām uz Koreju, kas ir Ķīnas galvenais šā ražojuma eksporta tirgus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apjomi, kas eksportēti uz valstīm ārpus Savienības, bija lielāki nekā Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms un domājamais patēriņš Savienībā. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu cenu noteikšanas, atvērtības (šim ražojumam nav muitas nodokļu) un domājamā patēriņa pieauguma ziņā, tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksportētāji, iespējams, novirzītu ievērojamus OTI apjomus uz ienesīgāko Savienības tirgu. Tas, ka Savienība nesen ir pieņēmusi aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem, tostarp OTI, nemaina šo secinājumu. Importa apjomi, uz kuriem attiecas tarifa likmes kvotas, ir noteikti tādos līmeņos, kas ļautu Ķīnai eksportēt ievērojamus OTI daudzumus.

(225)

Turklāt, kā aprakstīts 4.3.2. iedaļā, imports no Ķīnas Savienības tirgū PIP laikā bija par ievērojami zemākām cenām nekā Savienības ražotāju cenas, jo īpaši neņemot vērā antidempinga maksājumu ietekmi.

(226)

OTI ražojumu tirgū ir ļoti spēcīga cenu konkurence, jo konkurences pamatā ir galvenokārt cenas. Iespējamo spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām vēl vairāk palielina tas, ka saskaņā ar pieprasījumu Ķīnas pārdošanas apjomi parasti tiek realizēti salīdzinoši lielos daudzumos. Ja lētu importu par dempinga cenām Savienības tirgū pārdos ievērojamos daudzumos, Savienības ražotāji zaudēs lielus pārdošanas apjomus. Ja Savienības ražotāju rentabilitāte vēl vairāk saruks vai kļūs negatīva, spēja piesaistīt kapitālu un ieguldīt varētu tikt traucēta.

(227)

Tāpēc Komisija secina, ka pasākumu atcelšana importam no Ķīnas, iespējams, izraisītu kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei.

(228)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, izvērtējot dažādās iesaistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares intereses, no vienas puses, un importētāju un lietotāju intereses, no otras puses.

(229)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga negatīva ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas.

(230)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, var secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nebūtu Savienības interesēs.

(231)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis strauji pasliktinātos zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, kā rezultātā ievērojami samazinātos rentabilitāte. Pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpmāk izmantot savu potenciālu Savienības tirgū, kurā valda vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(232)

Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(233)

Kā minēts iepriekš 12. apsvērumā, šajā izmeklēšanā notika saziņa ar deviņiem zināmajiem importētājiem un tie tika aicināti sadarboties. Neviens importētājs izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās.

(234)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā ir konstatēts, ka, ņemot vērā importētāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas negatīvā ietekme uz importētājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(235)

Pašreizējā izmeklēšanā lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un tādējādi var apstiprināt, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(236)

Šajā izmeklēšanā notika saziņa ar aptuveni sešdesmit zināmajiem lietotājiem, un tie tika aicināti sadarboties. Neviens lietotājs izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās.

(237)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā desmit lietotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tolaik tika konstatēts, ka, ņemot vērā lietotāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas ietekme uz lietotājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(238)

Pašreizējā izmeklēšanā lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi tos ietekmētu negatīvi. Faktiski pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, ka galveno lietotāju rentabilitāte pārskatīšanas periodā ir uzlabojusies. Pieprasījums liecina, ka spēkā esošajiem pasākumiem nav ievērojamas ietekmes uz lietotājiem un patērētājiem, jo OTI ir neliela daļa no lejupējo ražojumu izmaksām (piemēram, 0,42 EUR no veļas mazgājamās mašīnas ražošanas izmaksām vai 0,4 % no tukšas rūpnīcas ēkas ieguldījuma).

(239)

Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(240)

Tāpēc Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes OTI importam.

(241)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā kompensācijas pasākumi, kas piemērojami konkrētu Ķīnas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražojumu importam.

(242)

Uzņēmums var prasīt individuālo antidempinga maksājumu likmju piemērošanu, ja tas attiecīgi maina kāda sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (85). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē paziņojums par nosaukuma maiņu.

(243)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (86) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(244)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 215/2013 (2) Padome noteica kompensācijas maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam. Pašlaik ir spēkā kompensācijas maksājumi no 13,7 % līdz 44,7 % (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 214/2013 (3) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam. Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi no 0 % līdz 26,1 %.

(3)

Apvienojumā maksājumu līmenis ir no 13,7 % līdz 58,3 %.

(4)

Pēc tam, kad 2017. gada 13. decembrī tika publicēts paziņojums par spēkā esošo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pieprasījumu sākt kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER”) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 70 % no konkrēto ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(6)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka kompensācijas pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

(7)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2018. gada 14. martā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), Komisija paziņoja, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, sāk piemērojamo kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(8)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un aicināja ĶV uz apspriedi saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Apspriešanās notika 2018. gada 9. martā, tomēr nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

(9)

Ar paziņojumu, kas 2018. gada 14. martā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6), Komisija paziņoja arī, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (7) 11. panta 2. punktu, sāk termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu.

(10)

Subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja šādas personas un aicināja tās piedalīties: pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ražotājus Savienībā un to attiecīgās apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnā, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā, zināmos attiecīgos nesaistītos lietotājus Savienībā un eksportētājvalsts pārstāvjus.

(12)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(14)

Lai izlemtu, vai nepieciešama ražotāju eksportētāju atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Divi ražotāji eksportētāji sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā prasīto informāciju atlases mērķiem, bet neviens no tiem neražoja ar organisku pārklājumu pārklātus tērauda izstrādājumus, kuri definēti paziņojumā par procedūras sākšanu. Trešais ražotājs eksportētājs pieteicās sešas nedēļas pēc termiņa, kurā bija jāsniedz atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Šim ražotājam eksportētājam tika piešķirts ieinteresētās personas statuss, bet tika uzskatīts, ka tas nesadarbojās, jo tas nebija sniedzis atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem un nebija centies atbildēt uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem.

(16)

Tādēļ Komisija ar 2018. gada 18. jūlija verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka tā, pārbaudot subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos, var izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. ĶTR iestādes uz šo verbālnotu nereaģēja.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Pirms procedūras sākšanas 21 Savienības ražotājs iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija ir izveidojusi triju tādu ražotāju provizorisku izlasi, kuri tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienībā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 28 % no Savienības ražošanas nozares lēstā kopējā ražošanas apjoma un 27 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(18)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza deviņus pieprasījumā norādītos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens no viņiem neatsaucās.

(19)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējam un ĶV. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no pieprasījuma iesniedzēja.

(20)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(21)

Komisija 2019. gada 22. februārī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija paredzējusi noteikt kompensācijas maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(22)

Piezīmes tika saņemtas tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Tās ir aplūkotas turpmāk 3.3. iedaļā.

(23)

Ražojums, uz kuru attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., konkrēti Ķīnas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi, proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakanie velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses (izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (augstas cinka koncentrācijas krāsa, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 masas %) un izstrādājumus, kuru pamatnei ir metāla, t. i., hroma vai alvas, pārklājums); kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 (Taric kodi 7210708011, 7210708091, 7212408001, 7212408021, 7212408091, 7225990011, 7225990091, 7226997011 un 7226997091) (“pārskatāmais ražojums” jeb “OTI”).

(24)

Pārskatāmo ražojumu iegūst, plakanus tērauda velmējumus pārklājot ar organisku pārklājumu. Organiskais pārklājums aizsargā tērauda izstrādājumus un piešķir tiem estētiskās un funkcionālās īpašības.

(25)

Pārskatāmo ražojumu galvenokārt izmanto būvniecības nozarē un tālākai pārstrādei būvizstrādājumos. Citi lietojumi ietver mājsaimniecības ierīces.

(26)

Ieinteresētās personas neizteica piezīmes par līdzīgo ražojumu. Tādējādi šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, kā tas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ka ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšzemes tirgū, un ražojumam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām subsidēšana varētu turpināties.

(28)

Komisija 2018. gada 4. jūnijā nosūtīja ĶV anketu, tostarp īpašas anketas Ķīnas Eksporta un importa bankai (Export Import Bank of China (“EXIM”)) un Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrībai (China Export & Credit Insurance Corporation (“Sinosure”)), pamatojoties uz to, ka tās, rīkojoties ĶV kontrolē, bija sniegušas aizdevumus un finanšu pakalpojumus ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda nozarei saskaņā ar pieprasījumā un/vai sākotnējā izmeklēšanā sniegto informāciju.

(29)

Turklāt ĶV tika lūgta nosūtīt anketu bankām un citām finanšu iestādēm, par kurām ĶV bija zināms, ka tās ir sniegušas aizdevumus attiecīgajai nozarei, kā arī karsti velmēta un auksti velmēta tērauda ražotājiem un izplatītājiem, kas nodrošina izejresursus pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(30)

Komisija nesaņēma ĶV, EXIM, Sinosure vai augšupējo uzņēmumu atbildes uz iepriekš minēto anketu jautājumiem.

(31)

Komisija ar 2018. gada 18. jūlija verbālnotu informēja Ķīnas iestādes, ka, ņemot vērā ĶV un pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju ĶTR nesadarbošanos, kā paskaidrots 16. apsvērumā, Komisija bija paredzējusi izdarīt konstatējumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Ķīnas iestādes arī tika informētas par to, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja ĶV un ražotāji eksportētāji būtu sadarbojušies.

(32)

Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas. Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu uzskatīja, ka ir jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu Ķīnas subsidēšanas prakses turpināšanos ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražošanas nozarē.

(33)

Attiecībā uz pieejamo faktu izmantošanu Apelācijas institūcija atgādināja, ka PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 12.7. pants ļauj izmantot faktus tikai tam, lai aizstātu trūkstošo informāciju un precīzi noteiktu subsidēšanu vai kaitējumu. Apelācijas institūcija ir īpaši skaidrojusi, ka “starp trūkstošu “nepieciešamo informāciju” un konkrētajiem “pieejamajiem faktiem”, kas ir 12.7. pantā minētās noteikšanas pamatā, ir jābūt saiknei”. Tāpēc “izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto šie “pieejamie fakti”, kas “pamatoti aizstāj informāciju, ko nav sniegusi ieinteresētā persona”, lai veiktu precīzu noteikšanu”. Apelācijas institūcija ir sīkāk skaidrojusi, ka “pieejamie fakti” ir izmeklēšanas iestādes rīcībā esoši rakstveidā reģistrēti fakti. Tā kā saskaņā ar 12.7. pantu noteikšana ir jāveic, pamatojoties uz “pieejamajiem faktiem”, tad “to nevar veikt, balstoties uz pieņēmumiem vai spekulācijām, kas nav pamatoti ar faktiem”. Turklāt, argumentējot un izvērtējot to, kuri pieejamie fakti var pamatoti aizstāt trūkstošo informāciju, izmeklēšanas iestādei “jāņem vērā visi reģistrētie pamatotie fakti”. Apelācijas institūcija ir skaidrojusi, ka pārliecināšanās par to, ka “trūkstošā “nepieciešamā informācija” aizstāta pamatoti, ietver argumentācijas un izvērtēšanas procesu”, ko veic izmeklēšanas iestāde. Ja izmeklēšanas iestādei ir jāizvēlas no vairākiem pieejamiem faktiem, “šķistu dabiski, ka argumentācijas un izvērtēšanas procesā būtu jāveic zināma salīdzināšana”, lai veiktu precīzu noteikšanu. Veicamā “pieejamo faktu” izvērtēšana un tās forma ir atkarīgas no izskatāmās lietas konkrētajiem apstākļiem, tostarp reģistrēto pierādījumu iezīmju, kvalitātes un apjoma, un konkrētās veicamās noteikšanas. Nepieciešamā skaidrojuma un analīzes iezīmes un apmērs dažādos noteikšanas gadījumos noteikti atšķirsies (8).

(34)

Attiecīgi Komisija savā analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, konkrēti:

(35)

Pirms Komisija analizēja iespējamo subsidēšanu specifisku subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā (3.4. iedaļa un nākamās iedaļas), tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Komisija konstatēja, ka visas novērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ ir daļa no ĶV centrālās plānošanas.

(36)

Komisija pašreizējā izmeklēšanā konstatēja, ka galvenais dokuments, kurš attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, bija 13. piecgades plāns tērauda nozarei – tērauda nozares pielāgošanās un modernizācijas plāns, kas aptver laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam. Saskaņā ar 13. piecgades plānu tērauda nozare kopumā ir privileģēta. Plānā ir uzsvērts, ka tērauda nozare ir “būtiska valsts ekonomikai un ir Ķīnas stūrakmens”. Plānā ir noteikti vispārējie mērķi laikposmam 2016.–2020. gadam, proti, “veidot Ķīnu par ražošanas lielvalsti”.

(37)

13. piecgades plānā ir uzsvērta tehnoloģiskās inovācijas nozīme ĶTR ekonomikas attīstībā, kā arī tas, cik svarīgi joprojām ir videi draudzīgās attīstības principi. Tāpat kā 12. piecgades plānā, arī šā plāna 5. nodaļā ir noteikts, ka viens no galvenajiem attīstības virzieniem ir veicināt tradicionālo rūpniecības nozaru struktūras modernizāciju. Šī ideja ir plašāk izklāstīta 22. nodaļā, kurā ir skaidrota stratēģija, kā modernizēt tradicionālās rūpniecības nozares ĶTR, veicinot to tehnoloģisko pārveidi. Šajā ziņā 13. piecgades plānā ir norādīts, ka uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts, lai “veiktu visaptverošus uzlabojumus tādās jomās kā ražošanas tehnoloģijas, rūpniecības iekārtas, vides aizsardzība un energoefektivitāte”. Vides aizsardzības jautājumi plašāk aplūkoti 44. nodaļā. Minētajā nodaļā noteikts, ka galvenajās nozarēs tiks īstenota tīras ražošanas “atjaunošana”, un 16. punktā šajā sakarā norādīta īpaša atsauce uz tērauda ražošanas nozari.

(38)

“Tērauda nozares pielāgošanās un modernizācijas plāns 2016.–2020. gadam” (13. piecgades plāns tērauda nozarei) tika publiskots 2016. gada novembrī. Tā pamatā ir 13. piecgades plāns. Plānā noteikts, ka tērauda nozare ir “Ķīnas ekonomikas būtiska pamatnozare un valsts stūrakmens”. Plānā plašāk izklāstīti tādi principi kā tehnoloģiskā inovācija, strukturālā pielāgošana un videi draudzīga attīstība, kuri minēti 13. piecgades plānā, turklāt šie principi sasaistīti ar konkrētākām prioritātēm tērauda ražošanas nozarē (sk. plāna IV nodaļu “Galvenie uzdevumi”), kā arī ar dažādiem fiskāliem un finansiāliem atbalsta pasākumiem (sk. plāna V nodaļu “Aizsardzības pasākumi”).

(39)

Plāna galvenā iezīme ir tērauda nozares konsolidācija un paļaušanās uz dominējošiem/lieliem ražotājiem – būtībā valsts uzņēmumiem (“VU”). Tērauda ražotāji Ķīnā arī tiek aicināti turpināt ražošanu un paplašināt savu ražošanu ārvalstīs. 13. piecgades plānā noteikts visā valstī izmantojamais tērauda daudzums un tas, ka tērauda eksports ir jāpārvalda saskaņā ar principu, ka prioritāte ir iekšzemes pieprasījumam, Ķīnas uzņēmumiem būtu aktīvi jāpiedalās starptautiskajā konkurencē un būtu jāizveido un jāuztur vide tērauda eksportam.

(40)

13. piecgades plāna 17. nodaļas 1. iedaļā norādīts: “Valsts attīstības stratēģiju un plānu īsteno, ņemot vērā to vadošo un ierobežojošo lomu.” Visbeidzot, 13. piecgades plānā tērauda nozarei norādīts, ka “visas vietējās pārvaldes iestādes, kuras ir atbildīgas par tērauda nozari, (..) īsteno uzdevumus un politikas pasākumus, kuri izklāstīti šajā plānā”. Atsevišķu uzņēmumu līmenī “attiecīgie uzņēmumi nodrošina atbilstību šajā plānā noteiktajiem galvenajiem mērķiem un prioritārajiem uzdevumiem” (15). Līdz ar to 13. piecgades plāns drīzāk paredz saistošu satvaru iekšzemes tērauda nozarei, nevis tikai vispārīgus paziņojumus par atbalstu. Šī sistēmā ir pārnesta vietējā/provinču līmenī – ir pieņemti papildu plāni, kuros paredzēta sīkāka informācija par īstenošanu.

(41)

Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojums Nr. 35 “Dzelzs un tērauda nozares attīstības politika” (2005) (“Rīkojums Nr. 35”) ir vēl viens politikas dokuments, kas reglamentē Ķīnas tērauda nozari. Rīkojumu Nr. 35 ir pieņēmusi Valsts padome un tas attiecas uz dažādiem aspektiem, kas saistīti ar ĶV kontroli pār nozari, tostarp:

(42)

Lēmums Nr. 40 ir Valsts padomes rīkojums, kas ieguldījumu mērķim rūpniecības nozares iedala dažādās kategorijās, proti, “atbalstāmu, ierobežotu un likvidētu projektu” kategorijā. Minētajā lēmumā ir noteikts, ka “Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs”, kas ir Lēmuma Nr. 40 īstenošanas pasākums, ir svarīgs pamats, lai noteiktu ieguldījumu virzienus. Tajā arī dots uzdevums ĶV pārvaldīt ieguldījumu projektus, kā arī izstrādāt un īstenot politiku tādās jomās kā publiskās finanses, nodokļi, kreditēšana, zemes izmantošana, imports un eksports (16). Tērauda nozare par atbalstāmu nozari atzīta minētā ievirzes kataloga VIII nodaļā. Attiecībā uz juridiskajām iezīmēm Komisija norāda, ka Lēmums Nr. 40 ir rīkojums, ko izdevusi Valsts padome – augstākā administratīvā iestāde ĶTR. Šajā ziņā lēmums ir juridiski saistošs gan citām valsts iestādēm, gan ekonomikas dalībniekiem (17).

(43)

Tērauda nozares pielāgošanas un revitalizācijas plāns (2009) ir rīcības plāns tērauda nozarei. Plāna mērķis ir reaģēt uz starptautisko finanšu krīzi un uz vispārējām ĶV politikas prasībām saistībā ar izaugsmes nodrošināšanu. Tā mērķis ir arī “garantēt stabilu nozares darbību”, jo tā tiek uzskatīta par “svarīgu valsts ekonomikas pīlāru”. Dokumentā paredzētas šādas darbības:

(44)

Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006–2020) III.5. un VIII nodaļā paredzēts atbalsts galveno jomu un prioritāro aspektu attīstībai, kā arī aicinājums sniegt finansiālu un fiskālu atbalstu šīm galvenajām jomām un prioritātēm.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minētos dokumentus un to noteikumus, Komisija atkārtoja sākotnējā izmeklēšanā izdarīto secinājumu, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas tērauda nozare joprojām bija galvenā/stratēģiskā nozare, kuras attīstību ĶV aktīvi veicina un virza kā politikas stratēģisko mērķi.

(46)

Ņemot vērā to, ka ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nav sadarbojušies (sk. 16.–31. apsvērumu), Komisija, kā norādīts turpmāk, nolēma pārbaudīt, vai subsidēšana turpinās. Komisija vispirms pārbaudīja, vai sākotnējā izmeklēšanā kompensētās subsīdijas turpināja nodrošināt ieguvumu ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda nozarei. Pēc tam Komisija analizēja, vai šī nozare saņēma subsīdijas, kuras netika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā (“papildu subsīdijas”) un par kurām ticis apgalvots pieprasījumā.

(47)

Komisija ir nolēmusi, ka, ņemot vērā konstatējumus, kuri apstiprina, ka subsidēšana turpinājusies attiecībā uz lielāko daļu subsīdiju, kas tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, un ņemot vērā arī dažas papildu subsīdijas, nebija vajadzības veikt izmeklēšanu par visām pārējām pieprasījuma iesniedzēja minētajām iespējamajām subsīdijām. Šajā saistībā jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisijai būtu jāpārbauda, vai ir pierādījumi, ka subsidēšana turpinājusies, neatkarīgi no tās apjoma.

(48)

Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, pieprasījuma iesniedzējs izteica trīs galvenās piezīmes. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka ĶV politika neļauj tērauda ražotājiem bankrotēt, un nodrošina, ka finansējums ir pieejams neatkarīgi no tā, cik dzīvotspējīgs ir konkrētais uzņēmums; un tā ir de facto garantija. Tas esot jāuzskata par atsevišķu subsīdiju programmu, un Komisijai tā esot attiecīgi jākompensē. Otrkārt, tas apgalvoja, ka Komisijas noteiktās jaunās subsīdijas kopā ar “de facto garantiju”, ko Komisija nav analizējusi, neietver to Ķīnas ražotāju eksportētāju pilno ieguvumu, kurš tika gūts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un to, ka subsidēšanas līmenis ir palielinājies salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu. Treškārt, tas norādīja, ka, nepaziņojot par subsīdijām OTI ražotājiem, ĶTR nav ievērojusi prasību par subsīdiju paziņošanu, kas ietverta Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”).

(49)

Atbildot uz pirmo piezīmi, Komisija atzīst, ka ĶV politika, kas izklāstīta iepriekš 1.2. iedaļā minētajos dokumentos, un šīs politikas radītais ekonomiskais ieguvums patiešām var izpausties kā netieša de facto garantija dažiem valstij piederošiem lieliem uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Tomēr, kā Komisija konstatēja HRFP izmeklēšanā, kas attiecās uz karsti velmētiem plakaniem velmējumiem (“KVP”) (18), tā kā Komisija jau bija koncentrējusies uz preferenciālo aizdevumu analīzi, un ņemot vērā to, ka subsidēšanas apjoms, kurš tika konstatēts šajā programmā un citās analizētajās subsīdiju programmās, jau bija ievērojams, tā nolēma šo jautājumu sīkāk neizskatīt.

(50)

Attiecībā uz otro piezīmi Komisija atzina – kā norādīts turpmāk 3.5.4. iedaļā, tā ir konstatējusi, ka pastāv citas subsīdiju programmas, kuras netika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā. Tomēr nav pierādījumu, ka subsidēšanas līmenis, ko nodrošināja subsīdiju programmas, kas pastāvēja sākotnējās izmeklēšanas laikā, ir samazinājies. Tas patiešām var pārsniegt subsidēšanas līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr Komisija neuzskatīja par vajadzīgu aprēķināt šādas summas, ņemot vērā savus konstatējumus par subsidēšanas turpināšanos, jo šie konstatējumi termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas ietvaros ir pietiekami. Komisija atgādināja pieprasījuma iesniedzējam, ka attiecīgā pārskatīšana neattiecas uz maksājumu faktisko līmeni un neskar pieprasījuma iesniedzēja tiesības pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Tāpēc šī piezīme tika noraidīta.

(51)

Attiecībā uz trešo piezīmi – ĶTR patiešām nav ievērojusi savu subsīdiju paziņošanas pienākumu saskaņā ar ASCM 25. pantu, ciktāl tas attiecas uz konkrētajām subsīdijām. Komisija pauž nožēlu par to, ka ĶTR nav ievērojusi minēto pienākumu, kas nopietni apgrūtina tās iespējas novērtēt ĶV īstenoto subsīdiju saturu un ietekmi uz OTI ražotājiem ieguvuma ziņā. Tomēr pamatregulā nav paredzētas juridiskas sekas, uz kurām var atsaukties saistībā ar notiekošo pārskatīšanu. Komisija veic attiecīgus pasākumus kompetentajos PTO forumos saskaņā ar attiecīgajiem ASCM noteikumiem. Tāpēc arī šī piezīme tika noraidīta.

(52)

Sākotnējā izmeklēšanā (20) Komisija konstatēja, ka VU, kas OTI ražotājiem piegādā karsti velmētu un auksti velmētu tēraudu (“KVT” un “AVT”), ir valsts iestādes saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas noteikto testu (21), jo tās veic valdības funkcijas un, to darot, īsteno valdības pilnvaras.

(53)

Komisija arī secināja, ka ĶV uztic privātajiem KVT un AVT ražotājiem Ķīnā un norīko minētos ražotājus nodrošināt preces atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punktam un rīkoties tāpat kā tēraudu ražojošie VU (22).

(54)

Turpmākajā analīzē (23) Komisija izdarīja pārliecinošu secinājumu par to, ka OTI ražotāji eksportētāji saņem ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Šis ieguvums izrietēja no izejmateriālu nodrošināšanas KVT un AVT ražotājiem par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, neatkarīgi no tā, vai VU darbojas kā valsts iestādes vai privāti uzņēmumi, kam ĶV uztic funkcijas un norīko tos pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(55)

Lai aprēķinātu šo ieguvumu, Komisija salīdzināja KVT un AVT cenas, ko maksāja attiecīgie OTI ražotāji eksportētāji, ar attiecīgo standartu. Apelācijas institūcija ir apstiprinājusi, ka tad, ja nodrošināšanas valsts tirgus darbību kropļo valdības ietekme, ir atļauts izmantot ārējus standartus.

(56)

Pamatojoties uz informāciju, kas bija iekļauta sākotnējā izmeklēšanā, tika konstatēts, ka Ķīnas VU pārdotā KVT un AVT cenas ir izkropļotas. Tas bija saistīts ar VU stabilo dominējošo stāvokli Ķīnas KVT un AVT tirgū un ar to, ka privāto piegādātāju KVT un AVT cenas tika pielīdzinātas VU cenām.

(57)

Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnā nebija uzticamu KVT un AVT tirgus cenu un aprēķināja standartu, pamatojoties uz KVT un AVT pasaules tirgus cenām, ko regulāri publicē dažādos specializētos tērauda nozares žurnālos, piemēram, Steel Business Briefing, MEPS un CRU.

(58)

Salīdzinot KVT un AVT ražotāju cenas ar ārpusvalsts standartu, tika konstatēts, ka cenas Ķīnā ir daudz zemākas par standarta cenām un attiecīgi rada ieguvumu Ķīnas OTI ražotājiem eksportētājiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(59)

Turklāt tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka tikai ierobežots nozaru un uzņēmumu skaits Ķīnā savā ražošanas procesā izmanto KVT un AVT.

(60)

Subsīdijas likme, ko sākotnējā izmeklēšanā noteica izlasē iekļautajiem OTI ražotājiem eksportētājiem, svārstījās no 23,02 % līdz 27,63 %, un uzņēmumiem, kas nesadarbojās, šī likme bija 32,44 %.

(61)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā un attiecīgajos pielikumos sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas OTI ražotāji OTI ražošanai turpināja saņemt ieguvumu no KVT un AVT nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, un šis ieguvums ietver iepirkumu no VU un ar VU nesaistītu iepirkumu.

(62)

KVT un OTI nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, attiecās uz OTI ražotājiem, kas nav vertikāli integrēti tērauda ražotāji. Ieguvumu saņēma ražotāji, kam ir vai nu tikai i) aukstās velmēšanas līnija un kuriem jāiepērk KVT kā substrāts aukstai velmēšanai, vai ii) kam ir pārklāšanas līnijas un kuriem jāiepērk AVT kā izejresurss. Daudzi OTI ražotāji Ķīnā pašlaik joprojām ir nevis vertikāli integrēti ražotāji, bet nodarbojas ar atkārtotu velmēšanu, un tāpēc tiem OTI ražošanā ir nepieciešami plakani tērauda ražošanas izejresursi. (24)

(63)

Vispirms pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka KVT un AVT piegādātāji turpina būt valsts iestādes saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas noteikto testu (sk. 48. apsvērumu). Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ĶV kontrolē un pārvalda VU dažādos veidos.

(64)

Pirmkārt, institucionālā sistēma ļāva ĶV veikt stingru kontroli pār VU, izmantojot dažādas struktūras.

(65)

Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (“SASAC”) ir visu VU faktiskais īpašnieks Ķīnā. Visus SASAC direktorus un vadītājus ieceļ Ķīnas Komunistiskā partija. SASAC ir vadošā loma VU pārvaldībā, tostarp disciplinārajā uzraudzībā, un tā nodrošina, ka VU ievēro ĶV izvirzītos mērķus. Tā ir arī iesaistīta ieguldījumu lēmumu pieņemšanā un darījumos ar akcijām un pamatkapitāla daļām. Tāpēc SASAC var uzskatīt par VU valsts regulatoru.

(66)

Valsts attīstības un reformu komisija (“NDRC”) ir vēl viena regulatīvā iestāde, kas kontrolē VU. NDRC ir atbildīga par makroekonomikas un rūpniecības attīstības stratēģiju izstrādi un nodrošina, lai vietējie ekonomikas dalībnieki pienācīgi īstenotu ĶV politiku. NDRC pieņem pamatnostādnes un direktīvas un apstiprina lielus ieguldījumu projektus. NDRC ir jāapstiprina visi tērauda ražotāju ieguldījumi Ķīnā.

(67)

Otrkārt, ĶV īsteno stingru kontroli pār tērauda nozari saskaņā ar tiesību aktiem. Tērauda nozare ir klasificēta pie “pamata un pīlāru nozarēm”, kurās valstij “jāsaglabā samērā spēcīgas kontroles pilnvaras” (25). Tā ir arī daļa no “atbalstāmajam” nozarēm un, pateicoties šim statusam, tā saņem dažādus ieguvumus, piemēram, saistībā ar aizdevumiem, zemes izmantošanas tiesībām un nodokļu atvieglojumu politiku. Šo kontroli vēl vairāk pastiprina tas, ka ārvalstu subjektiem iegūt vairākuma īpašumtiesības tērauda nozarē ir aizliegts tāpēc, kas tas varētu mazināt ĶV kontroli.

(68)

Treškārt, ĶV kontrolē VU, ieceļot un uzraugot augstāko vadību. Organizācijas departaments, kas ir pakļauts Komunistiskās partijas sekretariātam, ieceļ un uzrauga personas, kuras ieņem vadošus amatus partijā, ĶV, militārajā organizācijā un VU. Šīs pilnvaras tiek dalītas ar SASAC, kas ieceļ privātpersonas citu starpā priekšsēdētāja vietnieka amatos (26).

(69)

VU darbojas kā valsts iestādes, īstenojot valdības mērķus un veicot valdības funkcijas tērauda nozarē. Tie ievēro ĶV politiku, īsteno apvienošanas un pārņemšanas, koncentrē savu ražošanu uz konkrētiem ražojumiem, cenšas sasniegt valsts līmeņa mērķus un dod priekšroku konkrētām pakārtotajām nozarēm.

(70)

Jāuzsver, ka visi iepriekš minētie pierādījumi par ĶV īstenoto faktisko norīkošanu, pārvaldību un kontroli pār VU ir balstīti uz to pašu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām spēkā esošo pamatdokumentu, tiesību aktu un noteikumu analīzi kā sākotnējā izmeklēšanā (27). Vienīgais būtiskais grozījums kopš sākotnējās izmeklēšanas bija 12. piecgades plāna aizstāšana ar 13. piecgades plānu tērauda nozarei. Tomēr šāda aizstāšana nemainīja ĶV dominējošo lomu tērauda nozarē.

(71)

Otrajā posmā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus par VU būtisku klātesamību un pastāvīgu dominēšanu tērauda nozarē kopumā un jo īpaši OTI un KVT nozarēs. Pieprasījuma 65.–68. punktā uzskaitīti attiecīgo nozaru lielākie valstij piederošie uzņēmumi un apkopoti Austrālijas (28) un ASV (29) iestāžu veikto izmeklēšanu nesen izdarītie konstatējumi.

(72)

Trešajā posmā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka ĶV joprojām uztic funkcijas privātuzņēmumiem AVT un KVT nozarē un norīko minētos ražotājus nodrošināt preces pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punkta nozīmē un ka to cenu noteikšanas prakse līdzinās VU īstenotajai. Tādējādi Komisijas sākotnējā izmeklēšanā izdarītie konstatējumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija spēkā.

(73)

Lai pamatotu savu pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ar VU nesaistītie ražotāji joprojām ir spiesti rīkoties saskaņā ar valsts un vietējiem piecgades plāniem, un tie ir pakļauti intensīvai ĶV intervencei tirgū un to korporatīvajās struktūrās. Lai pierādītu nepārtrauktu un spēcīgu mijiedarbību starp valsts iestādēm, komunistisko partiju un ar VU nesaistītajiem ražotājiem pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz konstatējumiem, kas gūti nesen veiktajā ASV antisubsidēšanas izmeklēšanā (30) un divos pētījumos, kurus sagatavoja Eiropas Tirdzniecības palāta Ķīnā (31).

(74)

Iepriekš minētie pierādījumi liecina par nepārtrauktu praksi AVT un KVT nozarē, kuru īsteno VU, kuri rīkojas kā valsts iestādes, un par funkciju uzticēšanu ar VU nesaistītajiem ražotājiem un to norīkošanu. Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus šajā sakarā. Tāpēc Komisija secināja, ka OTI ražotāji turpina saņemt ieguvumu no izejmateriālu piegādes, ko AVT un KVT ražotāji veic par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo (kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā).

(75)

Turklāt ziņojums par Ķīnu attiecībā uz tērauda nozari kopumā (32) un HRFP izmeklēšanas konstatējumi (33) attiecībā uz karsti velmēta tērauda nozari jo īpaši apstiprināja problemātiskos jautājumus šīs subsidēšanas programmas izveidē un tās turpināšanā, piemēram: VU prakse, kuri rīkojas kā valsts iestādes, to dominējošais stāvoklis attiecīgajā nozarē, funkciju uzticēšana ar VU nesaistītajiem ražotājiem un to norīkošana un cenu izkropļojumi.

(76)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījuma 76.–78. punktā un 20. pielikumā iesniedza ieguvuma aprēķinu saskaņā ar šo subsīdiju pasākumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izmantojot to pašu metodiku, kura tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā, un starptautisku standartu, kurš sastāv no aptuveni tādām pašām valstīm kā sākotnējā izmeklēšanā. Gan AVT, gan KVT cenu starpība starp Ķīnas vidējām iekšzemes cenām un standarta cenu pārsniedza 25 %.

(77)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija tādas informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata tā varētu aprēķināt subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr pieprasījumos ietvertā informācija liecina, ka subsīdijas apjomi joprojām ir līdzīgi sākotnējā izmeklēšanā konstatētajiem līmeņiem.

(78)

Attiecīgais subsīdijas pasākums joprojām ir specifisks pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā nozaru ierobežotu skaitu, kuras ražošanā izmanto AVT un KVT.

(79)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka KVT un AVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(80)

Sākotnējā izmeklēšanā (34) Komisija konstatēja, ka ĶV nodrošinātās zemes izmantošanas tiesības uzskatāmas par subsīdiju pasākumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, ĶV nodrošina zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, tādējādi sniedzot ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. Ārējā standarta izmantošana parādīja, ka summa, ko OTI ražotāji samaksājuši par zemes izmantošanas tiesībām, ir daudz mazāka par parasto tirgus likmi.

(81)

Komisija arī konstatēja, ka subsīdija ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē tāpēc, ka rūpniecības zeme saskaņā ar tiesību aktiem ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku. Turklāt tikai uz dažiem darījumiem attiecās piedāvājumu konkursa procedūra, cenas bieži vien noteica iestādes un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(82)

Izmantojot zemes cenu standartu Taivānā, sākotnējā izmeklēšanā subsīdijas likme attiecībā uz šo pasākumu izlasē iekļautajiem OTI ražotājiem eksportētājiem tika noteikta no 0,34 % līdz 1,12 %, savukārt uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, likme tika noteikta 1,36 % apmērā.

(83)

Pieprasījumā un atbilstošajos pielikumos (35) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesībām par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo.

(84)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tiesību akti, kas reglamentē šo jautājumu, kopš sākotnējās izmeklēšanas nav grozīti. Privātīpašuma tiesības uz zemi Ķīnā ir aizliegtas. Zemes pārvaldības likumā un jo īpaši tā 2. pantā joprojām paredzēts, ka visa zeme Ķīnā pilnībā pieder ĶV, jo tā kolektīvi pieder Ķīnai. Īpašuma likumā (45.–48. pantā) paredzēts, ka zeme Ķīnā ir vai nu “kolektīvi piederoša”, vai “valstij piederoša”. Zemi nedrīkst pārdot, bet zemes izmantošanas tiesības var piešķirt publiskā piedāvājumu konkursā, kotēšanā vai izsolē.

(85)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka OTI nozare pārstāja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo.

(86)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp secinājumiem ziņojumā par Ķīnu (36) saistībā ar šo jautājumu un jaunākajiem konstatējumiem izmeklēšanās par riepām un e-velosipēdiem (37), Komisija secināja, ka par zemes izmantošanu maksātās likmes turpināja subsidēt, jo ĶV noteiktā sistēma neatbilst tirgus principiem.

(87)

Ņemot vērā to, ka Ķīnā nav zemes tirgus, saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ir jāizmanto ārējs standarts, lai noteiktu atbilstošu tirgus cenu un aprēķinātu subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Iepriekš minētās zemes cenas Taivānā, ko šādos aprēķinos parasti izmanto kā standartu, tika atjauninātas un koriģētas uz augšu, ņemot vērā konstatējumus jaunākajās kompensācijas izmeklēšanās.

(88)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr, tā kā standarta cenas Taivānā bija augstākas par sākotnējā izmeklēšanā izmantotajām, ir visnotaļ iespējams, ka subsidēšana turpinājās vismaz tādā pašā līmenī.

(89)

Subsīdija ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē. Zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas tikai ierobežotam uzņēmumu skaitam. Turklāt tērauda nozare, kas ietilpst atbalstāmo kategorijā saskaņā ar Valsts padomes Lēmumu Nr. 40, ir nozaru sarakstā, kuras saņem ieguvumu no zemes izmantošanas tiesībām. Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana Ķīnā joprojām ir nepārredzama.

(90)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(91)

Sākotnējā izmeklēšanā (38) Komisija konstatēja, ka NDRC noteica elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas dažādās provincēs. Tika konstatēts, ka vietējie cenu biroji darbojas tikai kā izpildinstitūcijas NDRC centrālajā līmenī pieņemto lēmumu izpildei. To apstiprina arī fakts, ka NDRC ir izdevusi paziņojumus, kuros tā nosaka faktiskās cenas katrai provincei. Tad šie paziņojumi tiek oficiāli transponēti vietējos paziņojumos, kurus pieņem vietējie cenu biroji un kurus īsteno vietējā līmenī.

(92)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka atšķirīgās elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas konkrētām nozarēm un/vai provinču vai vietējā līmenī, nosaka atbilstoši konkrētiem faktoriem, tostarp to rūpniecības politikas mērķu īstenošanai, kurus savos piecgadu plānos un nozaru plānos noteikušas centrālās un vietējās valdības.

(93)

Papildus Komisija konstatēja, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saņēma ieguvumu no elektroenerģijas cenas, kura ir zemāka par cenu, ko parasti piemēro lieliem rūpnieciskiem lietotājiem. Tika konstatēts, ka konkrētajā teritorijā, kurā atradās minētais eksportētājs, atsevišķu rūpniecisko lietotāju apakškategorijai, tostarp pārskatāmā ražojuma ražotājiem, bija tiesības uz šo pazemināto likmi. Tādējādi uzņēmums saņēma finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo valdība nodrošināja elektroenerģiju ar vietējā valsts elektroapgādes uzņēmuma starpniecību. Tas ir valsts ieguldījums pamatregulas nozīmē tādu preču nodrošināšanas veidā, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras.

(94)

Tika konstatēts, ka subsīdija ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē. Zemāka elektroenerģijas cena tiek noteikta attiecīgajā NDRC paziņojumā un iekļauta vietējā cenu biroja izdotajā paziņojumā. Tāpēc cenu ir noteikusi centrālā iestāde un tā tiek pārvaldīta vietējā līmenī. Šī zemāka cena attiecās tikai uz dažiem uzņēmumiem atsevišķās izraudzītajās nozarēs. Subsīdija ir arī paredzēta tikai konkrētam reģionam, jo tā ir piemērojama tikai ierobežotā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, kurā atrodas attiecīgais ražotājs eksportētājs.

(95)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norādīja, ka tiesību akti, kas reglamentē šo jautājumu, kopš sākotnējās izmeklēšanas nav grozīti. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka OTI ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir saņēmuši ieguvumu no šīs shēmas (39).

(96)

ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka OTI nozare pārstāja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo.

(97)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp secinājumiem ziņojumā par Ķīnu (40) un konstatējumiem jaunākajā izmeklēšanā par riepām (41), Komisija secināja, ka maksātās elektroenerģijas cenas ir preferenciālas atkarībā no atsevišķiem uzņēmumiem, rūpniecības nozares vai to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

(98)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr subsidēšanas līmenis, domājams, nav samazinājies salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu.

(99)

Kā paskaidrots 90. apsvērumā, shēma ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē.

(100)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka elektroenerģijas nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstošo, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(101)

Sākotnējā izmeklēšanā (43) Komisija konstatēja, ka valstij piederošas bankas bija valsts iestādes, jo tās veica valdības funkcijas un, to darot, tās īstenoja valdības pilnvaras. Turklāt tika secināts, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā piecas lielākās valstij piederošas komercbankas veidoja vairāk nekā pusi banku sektora Ķīnā.

(102)

No bankām, kas piešķīra aizdevumus ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, lielākā daļa bija valstij piederošas bankas. Pieejamā informācija liecina, ka vismaz 14 no 17 paziņotajām bankām, tostarp Ķīnas lielākās komercbankas, piemēram, Bank of China, China Construction Bank un Industrial and Commercial Bank of China, pieder valstij. Turklāt tika arī konstatēts, ka šīs valstij piederošas komercbankas ieņēma dominējošo stāvokli tirgū un kā valsts iestādes piedāvāja izsniegt aizdevumus ar procentu likmēm, kas ir zemākas par procentu likmēm tirgū. Attiecīgi tika secināts, ka ĶV īstenoja politiku, saskaņā ar kuru OTI nozarei tika nodrošināti preferenciāli aizdevumi.

(103)

Cita starpā pamatojoties uz 34. un 38. pantu Komercbanku likumā un 24. un 25. pantu Rīkojumā Nr. 35 “Dzelzs un tērauda nozares attīstības politika”, Komisija arī secināja, ka ĶV pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uzticēja privātajām komercbankām Ķīnā funkcijas un norīkoja tās piešķirt preferenciālus aizdevumus OTI ražotājiem.

(104)

Tāpēc Komisija secināja, ka: OTI ražotājiem tika nodrošināts finansiāls ieguldījums tiešas valdības naudas līdzekļu nodošanas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, valdība pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uzticēja privātajām bankām funkcijas un norīkoja tās piešķirt finansiālus ieguldījumus tiem pašiem ražotājiem.

(105)

Tika konstatēts, ka tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē, ciktāl valdības aizdevumi tika piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski iegūt tirgū. Tā kā ir konstatēts, ka nevalstiskie aizdevumi Ķīnā nenodrošina atbilstošu tirgus standartu (privātbankas, kam ĶV uztic funkcijas un norīko tās), šāds standarts tika noteikts, pamatojoties uz Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmi. Šī likme tika koriģēta, lai atspoguļotu parasto tirgus risku, pieskaitot atbilstošu prēmiju, kas sagaidāma darījumos ar obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar “neinvestēšanas kategorijas” obligāciju reitingu (ar likmi “BB”).

(106)

Sākotnējā izmeklēšanā (44) tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tērauda nozare ietilpa atbalstāmo kategorijā saskaņā ar Lēmumu Nr. 40, un aizdevumi tika nodrošināti tikai tiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas bija pilnībā ievērojuši dzelzs un tērauda nozares attīstības politiku (Rīkojumu Nr. 35).

(107)

Turklāt tika konstatēts, ka programma ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo konkrēti valdības plāni un dokumenti mudināja un uzdeva sniegt finansiālu atbalstu tērauda nozarei arī konkrētos Ķīnas ģeogrāfiskajos reģionos.

(108)

Subsīdijas likme, ko sākotnējā izmeklēšanā noteica izlasē iekļautajiem OTI ražotājiem eksportētājiem, svārstījās no 0,25 % līdz 0,89 %, un uzņēmumiem, kas nesadarbojās, šī likme bija 0,97 % līmenī.

(109)

Pieprasījumā un atbilstošajos pielikumos (45) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no preferenciāliem Ķīnas iekšzemes banku piešķirtajiem aizdevumiem un procentu likmēm, kas ir zemākas par procentu likmēm tirgū.

(110)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka valstij piederošas bankas turpina būt valsts iestādes saskaņā ar Apelācijas institūcijas ziņojumu (sk. 52. apsvērumu).

(111)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka valstij piederošās bankas ir plaši pārstāvētas Ķīnas banku nozarē un tām ir dominējošais stāvoklis tajā. Pieprasījumā 93. punktā uzskaitītas lielākās valstij piederošas bankas un politikas bankas, kas veido instrumentu, ar ko valsts iejaucas ekonomikā.

(112)

Visbeidzot, ņemot vērā pieprasījuma 110. apsvēruma ii) punktu, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ĶV pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē joprojām uztic privātbankām funkcijas un norīko tās nodrošināt subsidētus aizdevumus. Tāpēc Komisijas konstatējumi šajā sakarā sākotnējā izmeklēšanā joprojām ir spēkā. Turklāt HRFP izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka paziņojums Several Opinions on Resolving Overcapacity, kas attiecas uz tērauda nozari, ir adresēts visām politikas bankām, lielām bankām, bankām, kuras ir akciju sabiedrības, pasta noguldījumu bankām, ārvalstu investīciju bankām, finanšu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un citām finanšu iestādēm, kuras pārrauga Ķīnas Banku regulējuma komisija (“CBRC”) (50).

(113)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz Ķīnas banku sistēmas pašreizējo stāvokli.

(114)

Turklāt ziņojumā par Ķīnu (51) un jaunākajos konstatējumos izmeklēšanās par riepām un e-velosipēdiem (52) tika apstiprināti problemātiskie jautājumi šīs subsidēšanas programmas izveidē un tās turpināšanā, proti, valstij piederošas bankas darbojas kā valsts iestādes, tām ir dominējošais stāvoklis banku nozarē, privātbankām tiek uzticētas funkcijas un tās tiek norīkotas.

(115)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījuma 32. pielikumā un 21. decembra iesniegumā uzskaitīja Ķīnas OTI ražotājus, kas, pamatojoties uz to gada pārskatiem, saņem vai ir saņēmuši ieguvumu no minētās programmas.

(116)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija tādas informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata varētu aprēķināt subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr nekas neliecina, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu subsidēšanas līmenis ir samazinājies.

(117)

Attiecīgā subsīdiju programma joprojām bija specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka juridiskā situācija, kas aprakstīta 106. apsvērumā, nav mainījusies, un ņemot vērā jauno 13. piecgades plānu tērauda nozarei, kurā tērauda nozare apstiprināta kā atbalstāma nozare.

(118)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka preferenciālo aizdevumu nodrošināšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(119)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija secināja (53), ka vairāki tērauda ražotāji, tostarp OTI ražotāji, bija iesaistīti parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumos – par parādsaistībām kopsummā 62,5 mljrd. RMB apmērā. Sākotnējā izmeklēšanā tika apgalvots, ka valstij piederošo tērauda ražotāju nedzēstās parādsaistības valstij piederošām bankām tika dzēstas apmaiņā pret pašu kapitālu, iesaistot četras Ķīnas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības ar nosacījumiem, kas nav tirgus nosacījumi. Sūdzībā bija arī apgalvots, ka aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības tika izveidotas tieši tādēļ, lai izmantotu lielo ienākumus nenesošo aizdevumu apjomu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu VU parādus, tostarp ar parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumiem.

(120)

Ņemot vērā, ka ĶV par šo programmu informāciju nesniedza, sākotnējā izmeklēšanā gūtos konstatējumus par šo programmu balstīja pieprasījumā ietvertajā informācijā.

(121)

Tika konstatēts, ka parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi ir finansiāls ieguldījums pašu kapitāla ieguldījumu un/vai aizdevumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai neiekasētu ieņēmumu veidā, kas izriet no dzēstām vai neatmaksātām parādsaistībām, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdība sniedza šo finansiālo ieguldījumu, izmantojot valsts iestādes, kas ir iesaistītas šajos darījumos, t. i., četras aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības un vairākas valstij piederošas bankas. Tā kā ĶV sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija secināja – lietas materiālos esošie pierādījumi pietiekami parāda, ka aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības ir valsts iestādes, jo ĶV tās izveidoja tieši tādēļ, lai atbrīvotos no lieliem ienākumus nenesošiem aizdevumiem galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu VU parādsaistības. Tāpēc tika uzskatīts, ka aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību rīcība atbilda valdības pilnvaru īstenošanai.

(122)

Turklāt tika sniegti pierādījumi tam, ka uz parādsaistību liela mēroga dzēšanu neattiecās parastie komerciālie apsvērumi, jo ĶV neveica novērtējumu par to, vai parasts privāts ieguldītājs būtu veicis šos parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus, sagaidot, ka laika gaitā tiks gūta samērīga peļņas norma. Sūdzībā turpretim bija apgalvots, ka tā vietā ĶV dzēsa lielas parādsaistību summas apmaiņā pret pašu kapitālu, lai samazinātu tērauda ražotāju saistību un aktīvu attiecību un tādējādi palielinātu to konkurētspēju, nemaz nerunājot par komerciāliem apsvērumiem, ko ņemtu vērā privāts ieguldītājs. Tāpēc Komisija, rūpīgi izanalizējusi pieprasījumā ietverto informāciju un ņemot vērā, ka lietas materiālos nav citas informācijas, secināja, ka pasākumi nodrošināja ieguvumu pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē.

(123)

Šī subsīdija tika atzīta par specifisku pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē, jo šā finansējuma piešķiršana bija paredzēta tikai atlasītām struktūrām, bija diskrecionāra, kā arī nepastāvēja objektīvi kritēriji.

(124)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 115.–125. punktā un 25., 33. un 58. pielikumā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka šī programma joprojām bija spēkā, bet tās izmantošana ir mainījusies, jo tagad to galvenokārt izmanto, lai samazinātu parādsaistības uzņēmumos ar lielām parādsaistībām.

(125)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza divus ĶV 2016. gadā izdotos dokumentus, kas attiecas uz šo jautājumu, proti, atzinumus Opinions on Actively and Steadily Reducing Corporate Leverage un Guiding Opinions on the Market-based Conversion of Bank (54).

(126)

Saskaņā ar šiem dokumentiem uzņēmumiem ar lielām parādsaistībām ir jāatrod iekšzemes komercbanka, kas piekrīt piedalīties programmā. Bankas ar ārvalstu kapitālu nav kvalificētas dalībai šajā programmā. Iesaistītā banka izveido atsevišķu mijmaiņas fondu, ko veido uzņēmuma parādsaistības. Pēc tam minētās parādsaistības pārvērš pašu kapitālā, un pārējie ieguldītāji tiek aicināti piedalīties un iegādāties pašu kapitālu. Valstij piederošas bankas, tostarp China Construction Bank ir šīs programmas aktīvākie dalībnieki.

(127)

Šādi darījumi nav balstīti tirgus nosacījumos. Minētās lielās parādsaistības iegādājas bez diskonta, kas būtu neracionāli uz tirgu orientēta ieguldītāja gadījumā. Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācijas (“CISA”) informācija liecina, ka lielākā daļa no nesenajiem parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumiem notika kā Minggu Shizhai, proti, vārdos piedāvātas akcijas, realitātē – parādsaistības (55). Tas nozīmē, ka mijmaiņas fondi faktiski var būt ieguvuši esošos aizdevumus, ko tur bankas, un tos aizstājuši ar jauniem aizdevumiem ar ilgāku termiņu.

(128)

Bankas acīmredzami nerīkojās racionāli un neņēma vērā uzņēmuma finanšu stāvokli, kā arī neveica riska novērtējumu – privāts ieguldītājs parastos tirgus apstākļos to būtu darījis. China Construction Bank atzina, ka iekšzemes banku pašu komerciālās intereses ir pakārtotas valsts ekonomikas stratēģijai, kad tiek veikti parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi (56).

(129)

Pieprasījumā bija sniegti pierādījumi tam, ka vismaz divi OTI ražotāji 2016. gada beigās parakstīja parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumu līgumus ar China Construction Bank par summām, kas pārsniedz 20 mljrd. RMB katram, un vismaz četri citi OTI ražotāji saņēma ieguvumu no šīs shēmas, lai gan to gadījumos līgumu precīzās summas nebija zināmas. Saskaņā ar ThinkDesk sagatavoto ziņojumu vismaz trīs uzņēmumu, kuri saņēmuši ieguvumu no minētajiem parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumiem, finanšu stāvoklis bija ļoti slikts, kad notika mijmaiņas darījums.

(130)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, secināja, ka OTI ražotāju parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi nebija balstīti uz tirgus apstākļiem.

(131)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi ir finansiāls ieguldījums pašu kapitāla ieguldījumu un/vai aizdevumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai neiekasētu valdības ieņēmumu veidā, kas izriet no dzēstām vai neatmaksātām parādsaistībām, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Programma nodrošināja ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(132)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus.

(133)

Subsīdija bija specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka nebija objektīvu kritēriju subsīdiju nodrošināšanai un nebija skaidrs, ar kādiem nosacījumiem OTI ražotāji var vai nevar tikt iesaistīti šajā programmā. Parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi arī bija specifiski pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā valsts iestāžu lielo rīcības brīvību subsīdiju piešķiršanā un to, ka tikai dažas konkrētas nozares saņēmušas ieguvumu no subsīdijām, piemēram, tās, kurās ir jaudas pārpalikuma problēmas.

(134)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumi kā kompensējamas subsīdijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja nodrošināt kā finansiālu palīdzību, lai samazinātu uzņēmumu ar lielām parādsaistībām parādus.

(135)

Sākotnējā izmeklēšanā (57) Komisija secināja, ka vairāki tērauda ražotāji, tostarp OTI ražotāji, saņēma dotācijas saskaņā ar četrām shēmām: Pasaulē vadošo Ķīnas zīmolu programmu, Slaveno zīmolu programmu, Valsts pamattehnoloģiju projektu fondu un antidempinga juridisko pakalpojumu maksas atlaižu programmām. Turklāt tika konstatēts, ka vairākas dotācijas tika piešķirtas OTI ražotājiem saskaņā ar reģionālajām programmām (tostarp Liaoninas, Dzjansu un Hebei provincēs).

(136)

Ņemot vērā, ka ĶV par šīm programmām informāciju nesniedza, sākotnējā izmeklēšanā konstatējumi par tām tika balstīti informācijā, kas ietverta pieprasījumā, ASV iestāžu konstatējumos citās antisubsidēšanas izmeklēšanās (58) un Komisijas pašas konstatējumos izmeklēšanā par krītoto papīru (59).

(137)

Sākotnējā izmeklēšanā izdarīja pārliecinošu secinājumu par to, ka pastāv vairākas ad hoc subsīdijas, kuras piešķir konkrētiem OTI ražotājiem, kuri uzskaitīti pieprasījumā, pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu revidēto pārskatu analīzi. Šīs subsīdijas bija vai nu dotācijas, vai arī citi nodokļa atbrīvojumi vai samazinājumi, ko piešķīra, lai finansētu konkrētus projektus vai aktīvus. Saskaņā ar pieprasījumu tās tika piešķirtas saistībā ar vispārējo stratēģisko tērauda rūpniecības modernizācijas politiku.

(138)

Tika konstatēts, ka šīs dotācijas un citas ad hoc subsīdijas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā attiecībā uz dotācijām un līdzīgām resursu nodošanas darbībām. Turklāt tās bija subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, attiecībā uz dažādajiem citos gadījumos maksājamu nodokļu un/vai maksājumu atbrīvojumiem vai samazinājumiem centrālā, provinču vai pašvaldību līmenī.

(139)

Turklāt tika konstatēts, ka tās ir specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo programmas ir pieejamas tika konkrētiem uzņēmumiem, vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā to, ka acīmredzami nav piešķīrējas iestādes noteiktu objektīvu kritēriju un nosacījumu attiecībā uz šo programmu piemērošanu.

(140)

Dažas no šīm subsīdijām tika atzītas par specifiskām pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tās ir pieejamas tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas izraudzītos ģeogrāfiskos reģionos konkrētā provincē, vai saskaņā ar 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu, jo tika konstatēts, ka ieguvums ir atkarīgs no eksporta rezultātiem (piemēram, “slaveno zīmolu” ražojumu eksporta gadījumā).

(141)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 191.–198. punktā un 32. pielikumā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka daudzi Ķīnas tērauda ražotāji, tostarp vismaz deviņi lielākie OTI ražotāji, turpina saņemt ieguvumu no dotāciju programmām, lai gan galvenās izmantotās shēmas atšķiras no sākotnējā izmeklēšanā konstatētajām shēmām.

(142)

Pieprasījumā sniegtie pierādījumi galvenokārt attiecas uz energotaupības shēmām un tehnoloģiskās modernizācijas vai pārveides sistēmām, un tie ir balstīti HRFP izmeklēšanas konstatējumos (60).

(143)

Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 207.–217. punktu un 32. un 35. pielikumu pieprasījuma iesniedzējs arī sniedza pierādījumus par vairākām ad hoc subsīdijām, kas piešķirtas konkrētiem OTI ražotājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (vai pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, bet ņemot vērā dotācijas iezīmes ieguvumu no subsīdijas varētu attiecināt uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu). Pierādījumi šajā sakarā ir balstīti attiecīgo OTI ražotāju gada pārskatos.

(144)

Pieprasījuma iesniedzējs 2018. gada 21. decembra iesniegumā sniedza ad hoc subsīdiju sīkāku sarakstu par katru OTI ražotāju, iekļaujot atsauces uz konkrētām pozīcijām attiecīgo uzņēmumu revidētajos gada pārskatos.

(145)

Attiecīgās subsīdijas būtībā bija dotācijas, kas attiecās uz aktīviem vai ienākumiem.

(146)

Subsīdijas, kas attiecas uz aktīviem, ieskaita atlikto ienākumu kontā. Tās iegrāmato tekošajā ienākumu deklarācijā/tekošajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (P/Z aprēķins) kā “ienākumus, kas nav saimnieciskās darbības ienākumi”, attiecīgā aktīva paredzamās ekspluatācijas laikā, sadalot tās vairākos gada maksājumos, vai atskaita no aktīva uzskaites vērtības un iegrāmato ienākumu deklarācijā, samazinot nolietojuma izmaksas.

(147)

Subsīdijas, kas attiecas uz ienākumiem un ko izmanto nākotnes izdevumu vai zaudējumu kompensācijai, tiek atzītas par atliktajiem ienākumiem, un tās tiek iekļautas tekošajā P/Z aprēķinā, savukārt tās subsīdijas, kuras izmanto saistīto izdevumu vai radušos zaudējumu kompensācijai, tiek tieši iekļautas tekošajā P/Z aprēķinā.

(148)

Subsīdijas, kas piešķirtas, lai kompensētu pagātnes izdevumus vai zaudējumus, tiek atzītas ienākumu deklarācijā periodā, kurā subsīdija saņemta. Pozitīvo bilanci starp kompensācijas maksājumiem un kompensācijas summu, kas pārnesta uz atliktajiem ienākumiem, būtu jāuzskata par kapitāla rezervi.

(149)

Lielākā daļa dotāciju tika piešķirtas, lai finansētu konkrētus projektus vai aktīvus, atbalstītu energotaupību vai vides aizsardzību un modernizētu tērauda rūpnīcas.

(150)

Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 166.–175. punktu un 25., 34., 35. un 44. pielikumu pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka ĶV un citas vietējās iestādes, risinot jaudas pārpalikuma jautājumu tērauda nozarē, ir piešķīrušas subsīdijas, lai kompensētu uzņēmumiem ražošanas jaudas samazinājumu vai stimulētu šo samazinājumu. Pieprasījuma pamatā bija vairāki Ķīnas iestāžu nesen izdoti dokumenti par šo jautājumu un starptautiskie pētījumi (61). Sākotnējā izmeklēšanā šīs subsīdijas netika kompensētas.

(151)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz vairākiem konkrētiem dokumentiem, kas izdoti 2016. gadā un veido pamatu valsts intervencei, kas vērsta uz jaudas samazināšanu tērauda nozarē:

(152)

Pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz ziņojumu Report on Overcapacity Reduction in China's steel industry (63), lai parādītu, ka ĶV ir apsolījusi veikt pasākumus, lai risinātu milzīga jaudas pārpalikuma jautājumu tērauda ražošanas nozarē Ķīnā. Lai kompensētu ražošanas jaudas samazinājumu/vai stimulētu šādu samazinājumu, ĶV un vietējās iestādes ir piešķīrušas subsīdijas, lai sniegtu kompensācijas attiecīgajiem uzņēmumiem. Tās bija dažādu veidu subsīdijas (dotācijas un nodokļu samazinājumi), bet lielākā daļa no tām tika piešķirtas dotāciju veidā. Attiecīgajā starptautiskajā pētījumā norādīts, ka subsīdijas, kas šim nolūkam piešķirtas tērauda nozarei, 2016. gadā sasniedza 38,4 mljrd. RMB (aptuveni 5,2 mljrd. EUR).

(153)

Pieprasījuma iesniedzējs, pamatojoties uz konkrētu uzņēmumu gada pārskatu analīzi, iesniedza arī pierādījumus tam, ka vismaz seši OTI ražotāji no 2014. līdz 2016. gadam saņēma finansiālu atbalstu jaudas pārpalikuma samazinājuma kompensācijai vai šā samazinājuma stimulācijai, un šā finansiālā atbalsta ieguvumi var turpināties pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un pēc tam.

(154)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi atbilst secinājumam ziņojumā par Ķīnu (64), kurā atsaucas uz 13. piecgades plānu tērauda nozarei, un tajā skaidri norādīts, ka būtu jāizmanto īpaši subsīdiju fondi un citi stimuli, lai mudinātu reģionus, kuros ir liela ražošanas jauda, aktīvi to samazināt. Lai efektīvi tiktu galā ar jaudas samazinājuma sekām, plānā ir izklāstīti veidi, kā samazināt ietekmi uz nozari – īpaši atlaisto darbinieku pārcelšana, subsīdiju izmantošana programmām, kas vērstas uz nozares un uzņēmumu strukturālo pielāgošanu, un subsīdiju piešķiršana vietējā līmenī. Tas turklāt tika apstiprināts HRFP izmeklēšanā (65).

(155)

Tika konstatēts, ka visas dotācijas un citas iepriekš iztirzātās ad hoc subsīdijas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā attiecībā uz dotācijām un līdzīgām resursu nodošanas darbībām.

(156)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka OTI ražotāji joprojām saņem ieguvumu no dotācijām neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas jaudas pārpalikuma samazināšanai, konkrētām programmām vai tiek piešķirtas ad hoc.

(157)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr, pamatojoties uz OTI ražotāju gada pārskatiem, šīs summas nav nenozīmīgas.

(158)

Tika uzskatīts, ka šīs subsīdijas juridiski vai faktiski ir specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā ĶV nesadarbojās, uzskata, ka tās ir piešķirtas ierobežotam tērauda ražošanas uzņēmumu skaitam atbalstāmajā tērauda nozarē, un/vai arī ņemot vērā veidu, kā piešķīrējas iestādes ir īstenojušas rīcības brīvību to piešķiršanā.

(159)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt dotācijas kā kompensējamas subsīdijas.

(160)

Pieprasījuma iesniedzējs termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 199.–206. punktā un 35. pielikumā sniedza pierādījumus tam, ka pastāv konkrētas eksporta subsīdiju programmas. Turpmāk Komisija pievērsīs savu analīzi Sinosure eksporta kredītu apdrošināšanai. Sākotnējā izmeklēšanā šī shēma netika kompensēta.

(161)

Sinosure eksporta kredītu apdrošināšanas programmas juridiskais pamats ir šāds:

(162)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā ĶV un Sinosure nesadarbošanos, Komisija secināja, ka Sinosure ir valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē. Konkrētāk, secinājums, ka Sinosure ir uzticētas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, ir balstīts pieejamajos faktos par valsts īpašumtiesībām, formālām norādēm par valdības kontroli, kā arī pierādījumos, kas liecina, ka ĶV turpina īstenot nozīmīgu kontroli pār Sinosure darbību.

(163)

Vairākās izmeklēšanās apstiprināts (konstatējumi par šo jautājumu nesen tika apstiprināti izmeklēšanās par riepām un e-velosipēdiem (66)), ka valdība pilnībā īsteno īpašumtiesības un finanšu kontroli pār uzņēmumu.

(164)

Sinosure ir par 100 % valstij piederoša apdrošināšanas sabiedrība, ko izveidojusi un atbalsta valsts, lai atbalstītu ĶTR ārējo ekonomisko un tirdzniecības attīstību un sadarbību. Valdībai ir pilnvaras iecelt un atlaist uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājus un uzraugus.

(165)

Uzņēmuma reģistrētā kapitāla izcelsme saskaņā ar valsts finanšu budžetu ir saistīta ar eksporta kredītu apdrošināšanas riska kapitāla fondu. Turklāt, kā konstatēts izmeklēšanā par krītoto papīru (67), valsts 2011. gadā iepludināja uzņēmumā 20 mljrd. RMB.

(166)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas bija jāievēro vadītājiem un uzraugiem, kurus iecēlusi ĶV un kuri atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV paļāvās uz normatīvo satvaru, lai īstenotu būtisku kontroli pār Sinosure darbību.

(167)

Tā kā ĶV un Sinosure nesadarbojās, Komisija arī nevarēja konstatēt, vai Sinosure īstenoja kādu konkrētu rīcību attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piešķirto apdrošināšanu, kas ļautu Komisijai noteikt, vai Sinosure rīkojās atbilstoši tirgus principiem.

(168)

Šajā saistībā Komisija arī nevarēja novērtēt, vai Sinosure iekasētās prēmijas bija pietiekamas, lai segtu prasījumu izmaksas un Sinosure pieskaitāmās izmaksas. Tomēr jāatzīmē, ka nesenā izmeklēšanā par riepām (68), kurā Sinosure daļēji sadarbojās, tika secināts, ka apdrošināšanas prēmijas, ko maksājuši izlasē iekļautie uzņēmumi, bijušas daudz zemākas par minimālo maksu, kas būtu nepieciešama uzņēmuma darbības izmaksu segšanai. Iepriekš minētajā izmeklēšanā, kā arī turpmākajā izmeklēšanā par e-velosipēdiem, ieguvums no šīs subsīdiju shēmas tika aprēķināts, pamatojoties uz ārējo standartu, t. i., prēmiju likmēm, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka piemēroja nefinanšu iestādēm eksportam uz ESAO valstīm.

(169)

Tāpēc Komisija secināja, ka Sinosure īsteno iepriekšminēto tiesisko regulējumu, veicot valdības funkcijas, un tādējādi darbojas kā valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, to lasot saistībā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu. Turklāt nevarēja pierādīt, ka Sinosure rīkojās atbilstoši normāliem tirgus apstākļiem un nesniedza ieguvumus OTI ražotājiem eksportētājiem, proti, ka apdrošināšana tika nodrošināta par likmēm, kas nebija mazākas par minimālo maksu, kura bija nepieciešama Sinosure, lai tā segtu savas pamatdarbības izmaksas.

(170)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā un 2018. gada 21. decembra iesniegumā norādīja, ka daži OTI ražotāji saņēmuši ieguvumu no Sinosure eksporta kredītu apdrošināšanas.

(171)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz OTI ražotājiem, kas saņēmuši ieguvumu no eksporta subsīdijām saskaņā ar šo shēmu.

(172)

Nesadarbošanās dēļ Komisijai nebija arī pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus.

(173)

Sinosure eksporta kredītu apdrošināšana ir specifiska pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā ir atkarīga no eksporta rezultātiem.

(174)

Tāpēc Komisija secināja, ka šī subsīdija ir kompensējama.

(175)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka OTI ražotāji saņem kompensējamās subsīdijas, kas saistītas ar preferenciālu režīmu ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmu un politikas jomā.

(176)

Attiecībā uz divām konkrētām programmām: Nodokļu politiku pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai un Nodokļu atvieglojumiem centrālajiem un rietumu reģioniem, tā kā ĶV un Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija pietiekams, Komisija balstīja savus konstatējumus attiecībā uz juridisko pamatu, atbilstību, subsīdijas iezīmēm un tās specifiskumu pārbaudītajās atbildēs uz anketas jautājumiem un spēja aprēķināt individuālās subsīdiju likmes izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(177)

Attiecībā uz pārējām astoņām programmām un politikas jomām, tā kā ĶV nesadarbojās, Komisija balstīja savus konstatējumus pierādījumos, kas sniegti pieprasījumā, un ASV iestāžu veikto antisubsidēšanas izmeklēšanu rezultātos par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (69), konkrētiem tērauda riteņiem (70), stiepļu segumiem (71), konkrētām velkamām zāliena kopšanas ierīcēm (72) un Komisijas pašas veiktās izmeklēšanas rezultātos par krītoto papīru. Jāatzīmē, ka divas no šīm astoņām programmām netika atzītas par kompensējamām.

(178)

Tika konstatēts, ka ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmas bija subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(179)

Tāpat tika konstatēts, ka subsīdiju shēmas ir specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no OTI nozares. Turklāt tas, ka ĶV nesadarbojās, neļāva Komisijai izdarīt secinājumu par to, vai pastāv objektīvi atbilstības kritēriji konkrētam shēmām, kas tās padarīja par specifiskām pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(180)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 126.–136. punktā un 34. un 35. pielikumā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka daudzi Ķīnas tērauda ražotāji, tostarp vismaz trīs OTI ražotāji, turpina saņemt ieguvumu no vismaz divām tiešo nodokļu subsīdiju programmām, kuras ir kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, proti, programmas “Preferenciāla nodokļu politika uzņēmumiem, kas ir atbalstāmi kā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi” un programmas “Nodokļu politika pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai”.

(181)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka HRFP izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā par krītoto papīru (73) tika konstatēts, ka abas shēmas ir kompensējamas. Šo abu izmeklēšanu konstatējumi apstiprināja, ka shēmas joprojām tiek izmantotas un joprojām ir balstītas vienā un tajā pašā juridiskajā pamatā, un tādējādi nav izmaiņu secinājumos par atbilstību, shēmu praktisko piemērošanu, ieguvumiem, kas izriet no to izmantošanas, un to specifiskumu.

(182)

Turklāt jaunākajās antisubsidēšanas izmeklēšanās (izmeklēšanā par riepām un izmeklēšanā par e-velosipēdiem), kuru izmeklēšanas periodi attiecīgi 6 mēnešus vai 9 mēnešus pārklājās ar pašreizējās izmeklēšanas periodu, tika apstiprināts, ka shēmas joprojām tiek izmantotas un to iezīmes nav mainījušās (74).

(183)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 176.–186. punktā un 35. pielikumā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka daži OTI ražotāji saņem ieguvumu no šādiem trim papildu preferenciāliem ienākuma nodokļa režīmiem, kas nav tikuši kompensēti sākotnējā izmeklēšanā: Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides resursu ražojumiem no sinerģiskas izmantošanas (vismaz viens OTI ražotājs izmanto šo shēmu), Zemes izmantošanas nodokļa atbrīvojums (vismaz divi OTI ražotāji izmanto šo shēmu) un Nodokļa samazinājums dzelzsrūdai (vismaz viens OTI ražotājs izmanto šo shēmu). Šajā sakarā gūtie pierādījumi ir balstīti HRFP izmeklēšanas konstatējumos un attiecīgo uzņēmumu revidētajos pārskatos.

(184)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka OTI ražotāji joprojām saņem ieguvumu no ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmām un politikas.

(185)

Attiecīgās shēmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(186)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus.

(187)

Šīs shēmas ir specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šīm shēmām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(188)

Attiecīgi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka dažas nodokļu programmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija kompensējamas subsīdijas.

(189)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka OTI ražotāji saņem kompensējamās subsīdijas, kas saistītas ar preferenciālu režīmu netiešo nodokļu un importa tarifu programmu un politikas jomā:

(190)

Turklāt tika kompensēta vēl viena reģionālā shēma un vairākas citas ad hoc nodokļu atlaides, kas saistītas ar netiešajiem nodokļiem.

(191)

Tā kā ĶV sadarbības līmenis bija nepietiekams un ņemot vērā to, ka izlasē iekļautie uzņēmumi sākotnējā izmeklēšanā ieguvumu no šīm shēmām nav saņēmuši, Komisija balstīja savus konstatējumus attiecībā uz juridisko pamatu, atbilstību, subsīdijas iezīmēm un tās specifiskumu pierādījumos, kas sniegti pieprasījumā, un ASV iestāžu veiktās antisubsidēšanas izmeklēšanas rezultātos par celulozi nesaturošu krītoto papīru (75) un Komisijas pašas veiktās izmeklēšanas rezultātos par krītoto papīru (76).

(192)

Tika konstatēts, ka netiešo nodokļu un importa tarifu programmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(193)

Tāpat tika konstatēts, ka šīs subsīdiju shēmas ir specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šīm shēmām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm. Turklāt tas, ka ĶV nesadarbojās, neļāva Komisijai izdarīt secinājumu par to, vai pastāv objektīvi atbilstības kritēriji konkrētam shēmām, kas tās padarīja par specifiskām pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(194)

Tika konstatēts, ka otrā shēma, kas minēta 189. apsvērumā, ir specifiska pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo tā ir atkarīga no iekšzemes preču izmantošanas pretstatā importētām precēm, savukārt reģionālā shēma un ad hoc nodokļu atlaides papildus tika atzītas par specifiskām šīs regulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo to atbilstības tvērums attiecas uz izraudzītiem apgabaliem un pašvaldībām, kas ir subsīdijas piešķīrējas iestādes jurisdikcijā.

(195)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 137.–141. punktā pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka HRFP izmeklēšanas konstatējumi apstiprina 189. apsvērumā norādītās pirmās shēmas ieguvumu turpināšanos un tās kompensējamību. Tāpat tika apstiprināts, ka shēmas juridiskais pamats nav mainījies, un tādējādi nav izmaiņu secinājumos par atbilstību, shēmas praktisko piemērošanu, ieguvumiem, kas izriet no tās izmantošanas, un tās specifiskumu (77).

(196)

Turklāt HRFP izmeklēšanā tika secināts, ka vismaz viens OTI ražotājs HRFP izmeklēšanas periodā (2015. gadā) saņēma ieguvumu no šīs shēmas (78). Tā kā attiecīgā programma ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādi, ieguvums no tās būtu jāamortizē aprīkojuma ekspluatācijas laikā (tāpat kā HRFP izmeklēšanā). Tādējādi Komisija secināja, ka attiecīgais uzņēmums pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saņem ieguvumu no šīs subsīdijas.

(197)

Pieprasījuma 187.–190. punktā pieprasījuma iesniedzējs arī norāda, ka HRFP izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas pats OTI ražotājs ražošanas pārcelšanas rezultātā saņēmis ex post atmaksu par 2006.–2009. gadā samaksāto PVN un ienākuma nodokļiem. HRFP izmeklēšanā attiecīgo subsīdiju uzskatīja par finansiālu ieguldījumu, kas saistīts ar lielapjoma ieguldījumu projektu, un tādējādi uzņēmuma saņemtais ieguvums tika amortizēts tā pamatlīdzekļu ekspluatācijas laikā. Tādējādi var secināt, ka attiecīgais uzņēmums izmeklēšanas periodā joprojām saņēmis ieguvumu no šīs subsīdijas.

(198)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka OTI ražotāji joprojām saņem ieguvumu no netiešo nodokļu un importa tarifu programmām un politikas.

(199)

Attiecīgās shēmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(200)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus.

(201)

Šīs shēmas ir specifiskas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.