(1)

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (PDZK) 2018. gada 30. jūlija atzinumā (2) (“PDZK atzinums”) secināja, ka fenilēn-bis-difeniltriazīns ir nekaitīgs, ja to maksimums 5 % koncentrācijā lieto par UV filtru saules aizsarglīdzekļos un citos kosmētikas līdzekļos, un ka to droši var lietot tikai tādos līdzekļos, ko uzklāj uz ādas, nevis līdzekļos, kurus lietojot ar vielu saskarē var nonākt, to ieelpojot.

(2)

Ņemot vērā PDZK atzinumu un lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes progresu, fenilēn-bis-difeniltriazīnu par UV filtru kosmētikas līdzekļos būtu jāatļauj lietot maksimums 5 % koncentrācijā, izņemot veidus, no kuriem viela saskarē ar galapatērētāja plaušām varētu nonākt, to ieelpojot.

(3)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1223/2009 VI pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Vielu 2-Chloro-p-Phenylenediamine, t. sk. tās sulfāta un dihidrohlorīda sāļus, uzacu un skropstu krāsošanas līdzekļos izmanto maksimālajā koncentrācijā 4,6 %. Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) 2013. gada 19. septembra atzinumā (2) (“SCCS atzinums”) norādīja, ka attiecībā uz 2-Chloro-p-Phenylenediamine izmantošanu maksimālajā koncentrācijā 4,6 % oksidējošos uzacu un skropstu krāsošanas līdzekļos nevar izsecināt pietiekamu drošuma robežu. SCCS arī norādīja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un tā kā nav pienācīgu in vivo testu par gēnu mutāciju inducēšanu, nav iespējams izdarīt secinājumus par 2-Chloro-p-Phenylenediamine genotoksisko potenciālu. Tāpēc SCCS uzskatīja, ka 2-Chloro-p-Phenylenediamine izmantošana nav patērētājiem droša. SCCS vēlāk paskaidroja, ka tā uzskata, ka ar 2-Chloro-p-Phenylenediamine sulfāta un dihidrohlorīda sāļiem būtu jārīkojas ar tādu pašu piesardzību kā ar vielu 2-Chloro-p-Phenylenediamine, līdz tiks pierādīts, ka tā ir droša, jo tiem ir tāda pati pamatstruktūra, t. sk. genotoksiskais potenciāls, kā vielai 2-Chloro-p-Phenylenediamine. Turklāt SCCS ir precizējusi, ka SCCS atzinumu un secinājumu var attiecināt arī uz matiem (3).

(2)

Ņemot vērā SCCS atzinumu un SCCS turpmāko skaidrojumu, vielas 2-Chloro-p-Phenylenediamine, tās sulfāta un dihidrohlorīda sāļu izmantošana uzacu un skropstu krāsošanas līdzekļos rada potenciālu risku cilvēka veselībai. Matu krāsošanas līdzekļu gadījumā eksponētība vielai ir vēl lielāka, jo šos līdzekļus uzklāj uz lielākas ķermeņa virsmas. Pamatojoties uz to un ņemot vērā SCCS atzinumu, vielas 2-Chloro-p-Phenylenediamine, tās sulfāta un dihidrohlorīda sāļu izmantošana matu krāsošanas līdzekļos rada arī potenciālu risku cilvēka veselībai. Tāpēc viela 2-Chloro-p-Phenylenediamine, tās sulfāta un dihidrohlorīda sāļi būtu jāaizliedz matu krāsošanas līdzekļos, t. sk. uzacu krāsošanas līdzekļos un skropstu krāsošanas līdzekļos, un tie būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II pielikumā iekļautajā aizliegto vielu sarakstā.

(3)

Ir lietderīgi noteikt pienācīgi ilgu laiku, kurā nozarei būtu iespēja pielāgoties jaunajam aizliegumam. Nosakot šā laika ilgumu, uzņēmēju intereses būtu jāsamēro ar apzinātajiem konkrētajiem veselības riska faktoriem.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1223/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2013. gada 6. jūnijā pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108) (“Konvencija Nr. 108”) modernizēšanu un Savienības pievienošanās grozītajai Konvencijai Nr. 108 nosacījumiem un kārtību.

(2)

Protokolu, ar ko groza Konvenciju Nr. 108 (“grozījumu protokols”), Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma 2018. gada 18. maijā.

(3)

Grozījumu protokola mērķis ir paplašināt Konvencijā Nr. 108 noteiktās datu aizsardzības piemērošanas jomu, palielināt tās līmeni un uzlabot tās efektivitāti.

(4)

Grozītās Konvencijas Nr. 108 noteikumi aptver gan tādas darbības, kas ir Savienības tiesību darbības jomā, gan tādas, kas ir ārpus to darbības jomas, piemēram, saistībā ar valsts drošību un aizsardzību.

(5)

Grozītās Konvencijas Nr. 108 noteikumi, ciktāl tie piemērojami personas datu apstrādei saistībā ar darbībām, kuras ir Savienības tiesību darbības jomā, var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu Līguma 3. panta 2. punkta nozīmē, jo šo noteikumu pamatā ir tādi paši principi kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (2) izklāstītie.

(6)

Ņemot vērā to, ka grozītajā Konvencijā Nr. 108 tiks paredzēti aizsardzības pasākumi, kuru pamatā ir tādi paši principi kā Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā (ES) 2016/680 izklāstītie, tās stāšanās spēkā palīdzēs veicināt Savienības datu aizsardzības standartus pasaules mērogā, atvieglos datu plūsmas starp Savienību un tām Konvencijas Nr. 108 Pusēm, kuras nav Savienības dalībvalstis, nodrošinās, ka dalībvalstis pilda tām Konvencijā Nr. 108 noteiktās starptautiskās saistības, un padarīs iespējamu Savienības pievienošanos Konvencijai Nr. 108 nākotnē.

(7)

Savienība nevar parakstīt vai ratificēt grozījumu protokolu, jo Konvencija Nr. 108 paredz, ka tās Puses ir tikai valstis.

(8)

Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm parakstīt grozījumu protokolu, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, ciktāl tā noteikumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē,

(1)

Eiropas Padomes Konvencija par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem futbola spēlēs un citos sporta pasākumos (“konvencija”) tika pieņemta Sendenī 2016. gada 3. jūlijā un ir atvērta parakstīšanai un ratificēšanai kopš minētās dienas.

(2)

Konvencijas mērķis ir nodrošināt neapdraudētu, drošu un labvēlīgu vidi futbola spēlēs un citos sporta pasākumos.

(3)

Konvencijas 11. panta 2., 3. un 4. punkts attiecībā uz valsts futbola informācijas centriem var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punkta nozīmē, jo minētie noteikumi atbilst zināmiem pienākumiem, kas ietverti Padomes Lēmumā 2002/348/TI (2).

(4)

Savienības atbalsts konvencijai ir svarīgs, lai apkarotu vardarbību sporta pasākumos, un tas papildinātu jau īstenotos centienus minētajā jomā, nodrošinot atbalstu projektiem saskaņā ar programmas Erasmus+ nodaļu par sportu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (3).

(5)

Savienība nevar kļūt par konvencijas pusi, jo tikai valstis var būt tās puses.

(6)

Tāpēc dalībvalstis būtu jāpilnvaro parakstīt un ratificēt konvenciju, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, attiecībā uz tām konvencijas daļām, kas ietilpst Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(7)

Apvienotajai Karalistei un Īrijai Lēmums 2002/348/TI ir saistošs, tāpēc tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. pantā ir paredzēts mehānisms, lai nodrošinātu konsekvenci starp Savienības un trešo valstu noteiktajām tiesiskajām, uzraudzības un izpildes sistēmām jomās, uz kurām attiecas minētā regula. Komisija ir pilnvarota pieņemt lēmumus par līdzvērtību, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 648/2012 4., 9., 10. un 11. pantā noteiktajām prasībām, līdz ar ko būtu jāuzskata, ka darījumu partneri, kas noslēguši darījumu, kurš ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā, – ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešajā valstī – ir izpildījuši minētās prasības, ievērojot trešās valsts tiesiskā režīma prasības. Paziņojums par līdzvērtību ļauj izvairīties no noteikumu dublēšanās vai pretrunām. Turklāt paziņojums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 vispārējo mērķi, proti, samazināt sistēmisko risku un palielināt atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību, nodrošinot, ka principi, par ko panākta vienošanās ar trešām valstīm un kas noteikti minētajā regulā, starptautiskā mērogā tiek konsekventi piemēroti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 1., 2. un 3. punkts, ko papildina Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2) un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2251 (3), nosaka Savienības juridiskās prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumu savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļa sablīvēšanas veikšanu un kārtību, kādā notiek portfeļu saskaņošana attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (“CCP”). Turklāt minētajos punktos ir noteikti vērtēšanas un strīdu izšķiršanas pienākumi, kas piemērojami minētajiem līgumiem (“operacionālā riska mazināšanas metodes”), kā arī pienākumi attiecībā uz nodrošinājuma (“maržu”) apmaiņu starp darījumu partneriem.

(3)

Lai trešās valsts tiesiskais, uzraudzības un izpildes režīms būtu uzskatāms par līdzvērtīgu Savienības režīmam attiecībā uz operacionālā riska mazināšanas metodēm un maržas prasībām, piemērojamo tiesisko, uzraudzības un izpildes sistēmu iznākumam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu; būtu jānodrošina dienesta noslēpuma aizsardzība, kas ir līdzvērtīga šajā regulā noteiktajai; un juridiskie, uzraudzības un izpildes pasākumi būtu efektīvi jāpiemēro un jāizpilda taisnīgā un nekropļojošā veidā, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un izpildi šajā trešā valstī. Līdz ar to šā līdzvērtības novērtējuma mērķis ir pārliecināties, ka Japānas tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas nodrošina, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuriem CCP neveic tīrvērti un kurus noslēdzis vismaz viens darījuma partneris, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešajā valstī, nerada Savienības finanšu tirgiem augstāku risku un ka līdz ar to minētās sistēmas Savienībā nerada nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku.

(4)

Komisija 2013. gada 1. septembrī saņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) tehnisko konsultāciju par Japānas (4) tiesiskajām, uzraudzības un izpildes sistēmām, tostarp attiecībā uz operacionālā riska mazināšanas metodēm, ko piemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti. Savā tehniskajā konsultācijā EVTI konstatēja, ka nepastāv juridiski saistošas prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumu savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļa saskaņošanas veikšanas kārtību, portfeļa sablīvēšanas veikšanu, portfeļa novērtēšanu un strīdu izšķiršanas pienākumu vai attiecībā uz nodrošinājuma apmaiņu starp ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneriem Japānā. Turklāt EVTI konstatēja, ka attiecīgajā brīdī nebija iespējams novērtēt, vai divpusējām maržām piemērojamais režīms ir līdzvērtīgs, jo Savienībā vēl nebija izstrādāti tehniskie standarti divpusējo maržu noteikumu precizēšanai.

(5)

Komisija, veicot savu novērtējumu, ir ņēmusi vērā EVTI tehnisko padomu, kā arī kopš tā laika notikušās regulatīvās izmaiņas. Šā lēmuma pamatā nav tikai salīdzinoša analīze par Japānā piemērojamajām tiesiskajām, uzraudzības un izpildes prasībām, bet arī novērtējums par minēto prasību iznākumu un to piemērotību no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, izrietošos riskus mazināt veidā, kas uzskatāms par līdzvērtīgu Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikto prasību iznākumam.

(6)

Japānā piemērojamie tiesiskie, uzraudzības un izpildes noteikumi attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem ir izklāstīti 1948. gada Finanšu instrumentu un biržu likumā (Financial Instruments and Exchange Act), Nr. 25 (“FIBL”), un tie attiecas uz Finanšu instrumentu uzņēmējdarbības tirgus dalībniekiem (“FIUTD”) un reģistrētām finanšu iestādēm (“RFI”), kas ietver regulētas bankas, kooperatīvus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus un ieguldījumu fondus. Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūrai (“JFPA”) ir plašas pilnvaras īstenot FIBL, un tai ir Ministru kabineta rīkojums, Uzraudzības pamatnostādnes un publiskie paziņojumi (kopā “Japānas ārpusbiržas atvasināto instrumentu noteikumi”). JFPA jurisdikcijā ir ārpusbiržas atvasinātie instrumenti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punkta nozīmē, izņemot ārpusbiržas preču atvasinātos instrumentus, kas ir Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas (“ETRM”) un Japānas Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministrijas (“LMZM”) jurisdikcijā.

(7)

Japānas ārpusbiržas atvasināto instrumentu noteikumos paredzētās operacionālā riska mazināšanas metodes ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, joprojām nav pietiekamas, ja tās salīdzina ar pienākumiem, kas Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 1. un 2. punktā un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 149/2013 paredzēti attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma noteikumu savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļa sablīvēšanu un sistēmām, atbilstīgi kuriem portfeļi ir saskaņoti. Tādēļ šim lēmumam būtu jāattiecas tikai uz tiesiskajām, uzraudzības un izpildes sistēmām attiecībā uz vērtēšanas un strīdu izšķiršanas pienākumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 1. un 2. punktā un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 149/2013, kā arī attiecībā uz maržu prasībām, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punktā un Deleģētajā regulā (ES) 2016/2251.

(8)

Attiecībā uz prasībām par darījumu vērtēšanu un strīdu izšķiršanu, ko piemēro ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, Japānas ārpusbiržas atvasināto instrumentu noteikumi ietver līdzīgus pienākumus kā tie, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 1. un 2. punktā. Jo īpaši Uzraudzības pamatnostādņu IV-2-4. iedaļā ir iekļautas īpašas prasības attiecībā uz strīdu izšķiršanu, ko piemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, un Ministru kabineta rīkojuma 123. pantā ir noteiktas prasības ikdienas novērtējumu veikšanai maržas apmaiņas nolūkā.

(9)

Attiecībā uz maržām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, Japānas juridiski saistošās prasības veido JFPA pieņemto galīgo noteikumu kopums, kas publicēts 2016. gada 31. martā un stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī. Šajos noteikumos ietilpst 2007. gada 6. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 52 par finanšu instrumentu uzņēmumiem, tostarp papildu noteikumi, Finanšu pakalpojumu aģentūras 2016. gada 31. marta publiskie paziņojumi Nr. 15, 16. un 17., un 2017. gada 25. augusta publiskais paziņojums Nr. 33, pārskatītās visaptverošās pamatnostādnes par lielo banku uzraudzību, u. c., pārskatītās visaptverošās pamatnostādnes par mazo un vidējo uzņēmumu un reģionālo finanšu iestāžu uzraudzību, pārskatītās vispārējās pamatnostādnes par kooperatīvu banku uzraudzību, pārskatītās visaptverošās pamatnostādnes par finanšu instrumentu uzņēmējdarbības tirgus dalībnieku uzraudzību, u. c., pārskatītās pamatnostādnes par apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību un pārskatītās pamatnostādnes par trasta uzņēmumu uzraudzību, u. c. ETRM un LMZM jurisdikcijā esošie noteikumi, kas piemērojami ārpusbiržas preču atvasinātajiem instrumentiem, replicē JFPA pieņemto galīgo noteikumu kopumu (kopā “Japānā spēkā esošie maržu noteikumi”).

(10)

Kā noteikts Japānā spēkā esošajos maržu noteikumos, finanšu iestādēm, kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu nosacītās pamatsummas vidējā kopsumma noteiktā laikposmā ir vienāda ar vai lielāka par 300 miljardiem JPY, saskaņā ar FIBL katru dienu jāapmainās ar mainīgo maržu, savukārt finanšu iestādēm, kas nesasniedz minēto robežvērtību, ar mainīgo maržu ir jāapmainās “pietiekami bieži”. Tā kā Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikts, ka visiem darījumu partneriem ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumos, kuriem CCP neveic tīrvērti, ir jāapmainās ar mainīgo maržu katru dienu, šim lēmumam vajadzētu būt atkarīgam no dienas mainīgās maržas apmaiņas attiecībā uz darījumiem ar FIUTD un RFI, kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu nosacītās pamatsummas kopsumma viena gada periodam, sākot no aprīļa, divus gadus pirms gada, kurā jāveic aprēķins (vai vienu gadu, ja to aprēķina decembrī), ir mazāka par 300 miljardiem JPY.

(11)

Līdzīgi kā prasībās, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2016/2251, saskaņā ar Japānā spēkā esošajiem maržu noteikumiem visām finanšu iestādēm, kas apkopo nosacītās summas tiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav veikta tīrvērte, ārpusbiržas preču atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav veikta tīrvērte, konsolidētas grupas ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem un regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, izņemot grupas iekšējos darījumus, par martu, aprīli un maiju gadā pirms tā gada, kurā aprēķins pārsniedz 1,1 triljonu JPY, ir jāapmainās ar informāciju par sākotnējo maržu. Japānā spēkā esošie maržu noteikumi paredz arī apvienot sākotnējo un mainīgo maržu minimālo pārveduma apjomu 70 miljonu JPY apmērā, savukārt Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 25. pantā noteiktā robežvērtība ir 500 000 EUR. Ņemot vērā šo valūtu vērtības maržas atšķirību, minētās summas būtu jāuzskata par līdzvērtīgām.

(12)

Japānā spēkā esošie maržu noteikumi attiecas uz gandrīz visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā, izņemot ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumus un regulētā tirgū netirgotus ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumus, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi un par kuriem Japānā spēkā esošajos maržu noteikumos nav noteiktas prasības. Ārvalstu valūtas darījumi, kas saistīti ar pamatsummas apmaiņu, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas darījumus, ir atbrīvoti no sākotnējās maržas prasībām. Turklāt Japānā spēkā esošajos maržu noteikumos nav ietverts nekāds īpašs režīms attiecībā uz strukturētiem produktiem, tostarp segtajām obligācijām un vērtspapīrošanas darījumiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumiem tikai ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi un regulētā tirgū netirgoti ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumi ir atbrīvoti no sākotnējās maržas prasībām, un vienīgi atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar segtajām obligācijām riska ierobežošanas nolūkā, ir atbrīvoti no visām maržu prasībām. Tādēļ šis lēmums būtu jāpiemēro tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas maržas prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un Japānā spēkā esošie maržu noteikumi.

(13)

Japānas maržu noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz sākotnējās maržas aprēķināšanu ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Līdzīgi kā attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 IV pielikumā noteikto standartizēto metodi sākotnējās maržas aprēķināšanai Japānā spēkā esošie maržu noteikumi atļauj izmantot standartizētu modeli, kas ir līdzvērtīgs iepriekš minētajā pielikumā norādītajam. Turpretim iekšējos vai trešo personu modeļus var izmantot sākotnējās maržas aprēķinam, ja tie ietver zināmus konkrētus parametrus, tostarp minimālos ticamības intervālus un maržinālos riska periodus, kā arī zināmus vēsturiskos datus, tostarp spriedzes periodus. Darījumu partneriem attiecīgi jāpaziņo JFPA, ETRM vai LMZM par savu nodomu izmantot šos iekšējos vai trešās puses modeļus un jāatklāj visi nepieciešamie pieņēmumi, hipotēzes un to izmaiņas.

(14)

Japānā spēkā esošo maržu noteikumu prasības par atbilstīgu nodrošinājumu un par to, kā minētais nodrošinājums tiek turēts un nošķirts, ir līdzvērtīgas Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 prasībām. Japānā spēkā esošo maržu noteikumos ir ietverts arī līdzvērtīgs saraksts ar atbilstīgu nodrošinājumu un ietverta prasība FIUTD un RFI pamatoti dažādot savākto nodrošinājumu, tostarp ierobežojot vērtspapīrus ar zemu likviditāti, lai izvairītos no nodrošinājuma koncentrācijas. Japānā spēkā esošajos maržu noteikumos ietvertās prasības, ko piemēro nodrošinājuma novērtēšanai, ir pielīdzināmas prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 19. pantā.

(15)

Kas attiecas uz līdzvērtīgu dienesta noslēpuma aizsardzības līmeni Japānā, uz JFPA rīcībā esošo informāciju attiecas JFPA informācijas drošības politika, un uz JFPA darbiniekiem attiecas Likums par valsts civildienestu, kas aizliedz darbiniekiem izpaust informāciju, kas viņu rīcībā nonākusi, pildot dienesta pienākumus. Tāpēc gan Likums par valsts civildienestu, gan JFPA informācijas drošības politika garantē dienesta noslēpumu, tostarp komercnoslēpumu aizsardzību, ja kompetentās iestādes ar tiem dalās ar trešām personām, līdzvērtīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 VIII sadaļā minētajām prasībām. Tāpēc būtu jāuzskata, ka Likums par valsts civildienestu un JFPA informācijas drošības politika kopā nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz dienesta noslēpumu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 648/2012.

(16)

Visbeidzot, attiecībā uz efektīvu piemērošanu un izpildi taisnīgā un nekropļojošā veidā, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un izpildi šajā trešā valstī, JFPA ir plašas izmeklēšanas un uzraudzības pilnvaras, lai novērtētu atbilstību maržu prasībām, kas piemērojamas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti. JFPA var veikt plašu uzraudzības pasākumu klāstu, lai nepieļautu, ka tiek pārkāptas piemērojamās prasības, piemēram, rīkojums par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kura pamatā ir FIBL 51. pants, un citus uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir FIBL 52. pants. Tāpēc būtu jāuzskata, ka ar minētajiem pasākumiem taisnīgā un nekropļojošā veidā tiek nodrošināta efektīva attiecīgo tiesisko, regulatīvo un izpildes sistēmu piemērošana saskaņā ar Japānā spēkā esošajiem noteikumiem par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un izpildi.

(17)

Šis lēmums ir balstīts uz šā lēmuma pieņemšanas laikā juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Komisijai sadarbībā ar EVTI būtu jāturpina regulāri pārraudzīt tiesisko, uzraudzības un izpildes sistēmu, kuras piemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, attīstību un to konsekventu un efektīvu īstenošanu saistībā ar savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļa sablīvēšanu un saskaņošanu, vērtēšanas, strīdu izšķiršanas un maržu prasībām, ko piemēro tiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem CCP neveic tīrvērti, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums. Šim nosacījumam nebūtu jāskar iespēja, ka Komisija jebkurā brīdī veic īpašu pārskatīšanu, ja attiecīgās norises liek Komisijai no jauna novērtēt ar šo lēmumu piešķirto paziņojumu par līdzvērtību. Šāda atkārtota novērtēšana var novest pie šā lēmuma atcelšanas, kā rezultātā darījumu partneriem automātiski atkal tiktu piemērotas visas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

(1)

Gada uzraudzības maksu, ko iekasē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 9. panta 2. punktu, kopējā summa sedz izdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) radušies saistībā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu attiecīgajā uzraudzības maksas periodā, bet tā šos izdevumus nepārsniedz. Šos izdevumus veido izmaksas, kas tieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., nozīmīgu iestāžu tiešu uzraudzību, mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības pārraudzību, kā arī horizontālo uzdevumu veikšanu un specializēto pakalpojumu sniegšanu. Tie ietver arī izmaksas, kas netieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., ECB struktūrvienību sniegtiem atbalsta pakalpojumiem, t.sk. telpu nodrošinājuma, cilvēkresursu pārvaldības, administratīvajiem, budžeta un kontroles, grāmatvedības, juridiskajiem, komunikāciju un tulkošanas pakalpojumiem, iekšējo auditu un statistikas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.

(2)

Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, kuru maksā par nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgām uzraudzītajām grupām, mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kopējās izmaksas sadala, pamatojoties uz izdevumiem, kas radušies attiecīgajām funkcijām, kuras veic nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un nozīmīgu uzraudzīto grupu tiešu uzraudzību, un funkcijām, kuras veic mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu netiešu uzraudzību.

(3)

2019. gada uzraudzības maksu kopējo summu aprēķina kā šādu skaitļu summu: a) aplēstās 2019. gada izmaksas par uzraudzības izdevumiem, pamatojoties uz apstiprināto ECB 2019. gada budžetu, ņemot vērā jebkādas izmaiņas aplēstajās un paredzētajās ECB gada izmaksās, kas ir zināmas šī lēmuma sagatavošanas laikā, un b) 2018. gada pārpalikums vai deficīts.

(4)

Pārpalikumu vai deficītu nosaka, atņemot 2018. gada uzraudzības uzdevumu veikšanas faktiskās izmaksas, kas atspoguļotas ECB 2018. gada finanšu pārskatos (3), no aplēstajām ECB izmaksām, kas iekasētas par 2018. gadu un ir noteiktas Eiropas Centrālās bankas Lēmuma (ES) 2018/667 (ECB/2018/12) pielikumā (4).

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 5. panta 3. punktu iepriekšējo uzraudzības maksas periodu uzraudzības maksu summas, kas nebija iekasējamas, saskaņā ar 14. pantu saņemtos procentu maksājumus un summas, kas saņemtas vai atlīdzinātas saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu, ja tādas ir, jāņem vērā, aplēšot 2019. gada uzraudzības uzdevumu veikšanas izmaksas,