(1)

Padome 2013. gada 2. maijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 401/2013.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 401/2013 4.i panta 1. punktu Padome ir pārskatījusi minētās regulas IV pielikumā izklāstīto sarakstā iekļauto personu un vienību sarakstu.

(3)

Attiecībā uz diviem ierakstiem ir saņemta atjaunināta informācija, un attiecībā uz visām sarakstā iekļautajām personām būtu jāiekļauj viņu dzimums.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 401/2013 IV pielikums,

(1)

Sakarā ar to, ka Amerikas Savienotās Valstis nav pielāgojušas Aktu par ilgstoša dempinga un subsidēšanas kompensāciju (CDSOA) savām saistībām, kuras izriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, ar Regulu (ES) 2018/196 ir noteikts papildu ad valorem muitas nodoklis 4,3 % apmērā, ko piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar PTO atļauju pārtraukt koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm Komisijai katru gadu jāpielāgo šis apturēšanas apjoms tādam zuduma vai samazinājuma apjomam, kādu attiecīgajā periodā CDSOA ir radījis Eiropas Savienībai.

(2)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, saistīti ar 2018. fiskālajā gadā (no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim) iekasēto antidempinga un kompensācijas maksājumu sadali, kā arī ar 2015., 2016. un 2017. fiskālajā gadā iekasētu antidempinga un kompensācijas maksājumu papildu sadali. Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, Savienībai radītais zuduma vai samazinājuma apjoms ir aprēķināts USD 3 355,82 apmērā.

(3)

Zuduma vai samazinājuma apjoms ir samazinājies, un attiecīgi ir samazinājies arī apturēšanas apjoms. Tomēr apturēšanas apjomu nevar pielāgot zuduma vai samazinājuma apjomam, preces iekļaujot Regulas (ES) 2018/196 I pielikuma sarakstā vai svītrojot no tā. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Komisijai būtu jāsaglabā negrozīts preču saraksts I pielikumā un būtu jāgroza papildu nodokļa likme, lai apturēšanas apjomu pielāgotu zuduma vai samazinājuma apjomam. Tādēļ četras I pielikumā uzskaitītās preces būtu jāsaglabā sarakstā un būtu jāgroza papildu ievedmuitas nodokļa likme, nosakot to 0,001 % apmērā.

(4)

Šā 0,001 % papildu ad valorem ievedmuitas nodokļa ietekme uz I pielikumā uzskaitīto preču importu no Amerikas Savienotajām Valstīm viena gada laikā atbilst tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz USD 3 355,82.

(5)

Lai izvairītos no kavējumiem grozītās papildu ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanā, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(6)

Tāpēc Regula (ES) 2018/196 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. panta 1. punktu dalībvalstis ir iesniegušas tehniskās dokumentācijas par 243 no 330 apstiprinātām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(2)

Atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 716/2013 (2) 9. panta 1. punktam Komisija ir izvērtējusi tehniskās dokumentācijas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 110/2008 15. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, un noteikusi termiņu, kādā attiecīgajām dalībvalstīm šīs tehniskās dokumentācijas ir jāgroza vai jāatsauc.

(3)

Vācija un Itālija atsauca tehniskās dokumentācijas attiecīgi par norādēm “Königsberger Bärenfang”, “Grappa di Marsala”, “Kirsch Veneto” / “Kirschwasser Veneto” un “Sliwovitz del Veneto”.

(4)

Atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 716/2013 9. panta 2. punktam, ja Komisijas noteiktajā termiņā dalībvalsts nenovērš trūkumus, kas konstatēti tehniskajā dokumentācijā attiecībā uz apstiprināto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. panta 1. punktu, minēto tehnisko dokumentāciju uzskata par neiesniegtu.

(5)

Trūkumi, kas konstatēti tehniskajās dokumentācijās par norādēm “Karlovarská Hořká”, “Polish Cherry”, “Orehovec”, “Janeževec” un “Slovenska travarica”, nav tikuši novērsti.

(6)

Tāpēc apstiprinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Karlovarská Hořká”, “Königsberger Bärenfang”, “Grappa di Marsala”, “Kirsch Veneto” / “Kirschwasser Veneto”, “Sliwovitz del Veneto”, “Polish Cherry”, “Orehovec”, “Janeževec” un “Slovenska travarica” no Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikuma būtu jāsvītro.

(7)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Stipro alkoholisko dzērienu komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1067/2008 (2) 2. panta 1. punktā ir paredzēta kopējā tarifa kvota, lai importētu 3 073 177 tonnas parasto kviešu ar KN kodu 1001 99 00, izņemot augstākā labuma parastos kviešus, par EUR 12 par tonnu.

(2)

Kopējās tarifa kvotas robežās Regulas (EK) Nr. 1067/2008 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka trešām valstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, ir 2 378 387 tonnu apakškvota, kā arī 122 790 tonnu erga omnes apakškvota.

(3)

Tomēr, ievērojot Eiropas Savienības paplašināšanos 2004. gadā (3), nolīgumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar GATT XXIV panta 6. punktu ir panākta vienošanās par 6 787 tonnu erga omnes apakškvotu. Tāpēc 6 787 tonnas jāpievieno erga omnes apakškvotai, šo pašu daudzumu atskaitot no trešo valstu, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, apakškvotas.

(4)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1067/2008 3. panta 3. punktu, apakškvota attiecībā uz trešām valstīm, izņemot Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ir jāiedala četros ceturkšņa apakšperiodos. Ņemot vērā iepriekš minēto apakškvotas daudzuma samazinājumu, ir jāpielāgo katra ceturkšņa apakšperioda kvotas apjoms.

(5)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1067/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

1)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

2)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

(1)

2016. gada 1. aprīlī darba grupa “ABE-IT 56” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. panta 1. punktu iesniedza Francijai pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt darbīgo vielu “ABE-IT 56 (Saccharomyces cerevisiae celma DDSF623 lizāta komponenti)” (turpmāk “ABE-IT 56”).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 9. panta 3. punktu Francija kā ziņotāja dalībvalsts 2016. gada 25. maijā pieteikuma iesniedzējam, pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) paziņoja, ka pieteikums ir pieņemams.

(3)

2017. gada 20. jūnijā ziņotāja dalībvalsts Komisijai projekta veidā iesniedza novērtējuma ziņojumu par to, vai ir sagaidāms, ka minētā darbīgā viela atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kopiju nosūtīja Iestādei.

(4)

Iestāde rīkojās atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 12. panta 1. punktam. Iestāde saskaņā ar minētās regulas 12. panta 3. punktu pieprasīja, lai pieteikuma iesniedzējs dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei sniedz papildu informāciju. 2018. gada maijā Iestādei atjaunināta novērtējuma ziņojuma projekta veidā tika iesniegts ziņotājas dalībvalsts sagatavotais papildu informācijas novērtējums.

(5)

2018. gada 26. jūlijā Iestāde pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Komisijai darīja zināmu savu secinājumu par to, vai ir sagaidāms, ka darbīgā viela “ABE-IT 56” atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2) 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Savu secinājumu Iestāde publiskoja.

(6)

2018. gada 23. oktobrī Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgo komiteju iepazīstināja ar pārskata ziņojumu par “ABE-IT 56” un 2019. gada 22. martā – ar projektu regulai, kas paredz “ABE-IT 56” apstiprināt.

(7)

Pieteikuma iesniedzējam tika dota iespēja par pārskata ziņojumu iesniegt komentārus.

(8)

Par vismaz viena šo darbīgo vielu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem un, konkrētāk, par lietojumiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti pārskata ziņojumā, ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ir lietderīgi “ABE-IT 56” apstiprināt.

(9)

Turklāt Komisija uzskata, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantu “ABE-IT 56” ir zemas kaitīguma pakāpes darbīgā viela. “ABE-IT 56” nav bažas izraisoša viela un atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 5. punkta nosacījumiem. “ABE-IT 56” ir Saccharomyces cerevisiae celma DDSF623 lizāta frakcionēšanas produkts. Saccharomyces cerevisiae ir visplašāk izmantotais raugs pārtikas un dzērienu rūpnieciskajā un komerciālajā ražošanā un ir visuresošs apkārtējā vidē. Tas nav patogēns ne cilvēkam, ne dzīvniekiem, un nav arī cilvēkam infekciozs. Parasti tas ir dabīgi sastopams apkārtējā vidē un nerada īpašu risku nevienā apkārtējās vides jomā.

(10)

Tāpēc ir lietderīgi “ABE-IT 56” apstiprināt par zemas kaitīguma pakāpes darbīgo vielu uz 15 gadiem.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (3) pielikums.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Direktīva 2005/53/EK (2) hlortalonilu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Darbīgās vielas hlortalonila apstiprinājums, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, zaudē spēku 2019. gada 31. oktobrī.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minēto pantu tika iesniegts pieteikums, kurā lūgts atjaunot hlortalonila apstiprinājumu.

(5)

Pieteikuma iesniedzēji iesniedza papildu dokumentāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts atzina, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2016. gada 2. septembrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde darīja publiski pieejamu papildu kopsavilkuma dokumentāciju.

(8)

2017. gada 6. decembrī Iestāde nosūtīja Komisijai secinājumu (6) par to, vai ir gaidāms, ka hlortalonils atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem.

(9)

Iestāde konstatēja svarīgu problēmu, kas saistīta ar gruntsūdeņu piesārņojumu ar hlortalonila metabolītiem. Paredzams, ka, jo īpaši, metabolīti R417888, R419492, R471811, SYN507900, M3, M11, M2, M7 un M10 visos attiecīgajos scenārijos saistībā ar visiem paredzētajiem hlortalonila lietojuma veidiem pārsniegs parametra vērtību 0,1 μg/l. Tāpēc patlaban nav iespējams konstatēt, vai hlortalonila metabolītu klātbūtne gruntsūdeņos neradīs nepieņemamu ietekmi uz gruntsūdeņiem un neidarbosies kaitīgi uz cilvēka veselību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Turklāt Iestāde nevarēja izslēgt bažas par genotoksiskumu attiecībā uz atliekām, kurām patērētāji būs eksponēti, un konstatēja augstu risku abiniekiem un zivīm attiecībā uz visiem novērtētajiem lietojuma veidiem.

(10)

Turklāt vairākas riska novērtējuma jomas nebija iespējams pabeigt, jo dokumentācijā nebija pietiekamu datu. Konkrēti, nebija iespējams pabeigt patērētājiem radīta uzturekspozīcijas riska novērtējumu, jo trūka datu, kas apstiprinātu atlieku definīciju attiecībā uz augiem, un trūka novērtējuma par iedarbību uz mājlopu eksponētību, tostarp metabolīta toksikoloģiskā novērtējuma.

(11)

Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (7) hlortalonils ir klasificēts kā 2. kategorijas kancerogēna viela, lai gan Iestādes secinājumā norādīts, ka hlortalonils būtu jāklasificē kā 1.B kategorijas kancerogēna viela. Attiecībā uz apsvērtajiem reprezentatīvajiem lietojumiem Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos atlieku līmeņus nevarēja apstiprināt attiecībā uz augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, jo trūka datu par metabolītu lielumu un toksicitāti, kas iekļauti riska novērtējuma atlieku definīcijā. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.3. punktā noteiktā prasība nav izpildīta.

(12)

Komisija pieteikuma iesniedzējus aicināja par Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojuma projektu iesniegt komentārus. Pieteikuma iesniedzēji sniedza komentārus, kas tika rūpīgi izskatīti.

(13)

Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēju argumentiem, ar vielu saistītās bažas novērst nebija iespējams.

(14)

Līdz ar to par vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīviem lietojumiem nav konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ir lietderīgi darbīgās vielas hlortalonila apstiprinājumu saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu neatjaunot.

(15)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekams laiks, lai tās varētu atsaukt hlortalonilu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas.

(17)

Ja attiecībā uz hlortalonilu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu nosaka pagarinājuma periodu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 2020. gada 20. maijā.

(18)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1262 (8) hlortalonila apstiprinājuma termiņš tika pagarināts līdz 2019. gada 31. oktobrim, lai atjaunošanas procedūru varētu pabeigt pirms vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Tomēr, ņemot vērā, ka lēmums par apstiprinājuma atjaunošanu ir pieņemts pirms minētā pagarinātā termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(19)

Šī regula neliedz iespēju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. pantu iesniegt citus pieteikumus par hlortalonila apstiprināšanu.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2013. gada 22. aprīlī pieņēma Lēmumu 2013/184/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu.

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2013/184/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjaunina līdz 2020. gada 30. aprīlim.

(3)

Attiecībā uz diviem ierakstiem ir saņemta atjaunināta informācija, un attiecībā uz visām sarakstā iekļautajām personām būtu jāiekļauj viņu dzimums.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2013/184/KĀDP,

1)

lēmuma 12. pantu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

(1)

Ar Lēmumu (ES) 2018/796 (4) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) no 2018. gada 1. augusta uz trīs mēnešiem ierobežoja cenu starpības līgumu (CFD) tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu privātajiem klientiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. panta 6. punktu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trīs mēnešos ESMA ir jāpārskata produktu intervences pagaidu pasākums.

(3)

Ar Lēmumu (ES) 2018/1636 (5), kas stājās spēkā no 2018. gada 1. novembra uz trīs mēnešu periodu, ESMA atjaunoja un grozīja pagaidu ierobežojumu par cenu starpības līgumu (CFD) tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu privātajiem klientiem. Ar Lēmumu (ES) 2019/155 (6), kas stājās spēkā uz trīs mēnešiem no 2019. gada 1. februāra, ESMA atkal atjaunoja pagaidu ierobežojumu par CFD tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu privātiem klientiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lēmumā (ES) 2018/1636.

(4)

ESMA tālāku CFD ierobežojumu pārskatīšanu veica, ņemot vērā inter alia valstu kompetento iestāžu (7) (VKI) aptauju par produktu intervences pasākuma praktisku piemērošanu un ietekmi, kā arī VKI un ieinteresēto personu sniegto papildinformāciju. Šajā informācijā ir redzamas līdzīgas tendences kā informācijā, kuras dēļ notika iepriekšējā ierobežojumu atjaunošana, Lēmums (ES) 2019/155.

(5)

VKI konstatēja tikai dažus neatbilstības gadījumus ESMA produktu intervences pasākumam, kas galvenokārt attiecās uz riska brīdinājumiem, piemēram, CFD sniedzēji bija attēlojuši interneta reklāmas laukumus tīmekļvietnēs (reklāmkarogus) vai citus sludinājumus, kuros nebija pieprasītā brīdinājuma par risku. Tā kā interneta reklāmas laukumi tīmekļvietnēs (reklāmkarogi) vai citi sludinājumi neattiecās nepārprotami uz CFD, bet drīzāk uz tiešsaistes ieguldījumu aktivitātēm, VKI un ESMA turpinās uzraudzīt, lai tie atbilst brīdinājumu par risku prasībām un lai tos neizmanto par apiešanas līdzekli.

(6)

VKI ziņoja par CFD privāto klientu kontu skaita, pārdošanas apjomu un privāto klientu kopējā kapitāla vispārēju samazinājumu trīs mēnešos no 2017. gada novembra līdz 2018. gada janvārim (pirmais periods) salīdzinājumā ar tādu pašu periodu no 2018. gada novembra līdz 2019. gada janvārim (otrais periods). Salīdzinot šos periodus, privāto klientu peļņu nesošo kontu daļa joprojām kopumā bija stabila (8). Vidējās izmaksas, kas radušās privātajiem klientiem, pārdodot CFD, kas, šķiet, nav tik atkarīgas no tirgus apstākļiem kā vispārējie klientu rezultāti, bija ievērojami zemākas otrajā periodā salīdzinājumā ar pirmo periodu (9). Vidējās izmaksas saistībā ar aktīvajiem privāto klientu kontiem, kas satur CFD par kriptovalūtu, salīdzinājumā ar citām izmaksām nesamērīgi kritās, tomēr šādiem kontiem joprojām bija lielākas izmaksas nekā kontiem, kuriem nebija riska darījumu ar kriptovalūtu. Visbeidzot, VKI ziņoja par automātiskās slēgšanas līmeņa pastāvīgu kritumu, tādu gadījumu samazinājumu, kad pašu kapitāls kļūst negatīvs, un negatīva pašu kapitāla bilanču apmēru privāto klientu kontiem (10).

(7)

VKI arī ziņoja par to klientu skaita pieaugumu, kurus pēc pieprasījuma apkalpo profesionālo klientu kategorijā, otrajā periodā salīdzinājumā ar pirmo periodu. ESMA apzinās, ka daži CFD sniedzēji reklamē privātajiem klientiem iespēju pēc pieprasījuma kļūt par profesionālajiem klientiem. Tomēr privātais klients var pieprasīt, lai viņu uzskata par profesionālo klientu, īpaši, ja klients iesniedz rakstisku pieprasījumu saskaņā ar visām prasībām, kas noteiktas piemērojamos tiesību aktos. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka viņi vienmēr atbilst minētajām prasībām (11). ESMA arī apzinās, ka daži trešo valstu uzņēmumi aktīvi uzrunā Savienības klientus vai ka daži CFD pakalpojumu sniedzēji Savienībā reklamē iespēju privātajiem klientiem pārvietot savus kontus uz kādu uzņēmumu grupas struktūru, kas ir trešās valsts struktūrvienība. Tomēr bez atļaujas vai reģistrēšanas Savienībā šie trešo valstu uzņēmumi drīkst tikai piedāvāt savus pakalpojumus klientiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā pēc klienta paša iniciatīvas. Visbeidzot, ESMA arī apzinās, ka uzņēmumi sāk piedāvāt citus spekulatīvus investīciju produktus. ESMA turpinās uzraudzīt šo citu produktu piedāvājumu, lai noteiktu, vai ir piemērojami vēl citi Savienības pasākumi.

(8)

Kopš Lēmuma (ES) 2018/796 pieņemšanas ESMA nav guvusi pierādījumus, kas būtu pretrunā vispārējam konstatējumam par būtiskām bažām attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību, kas izklāstītas Lēmumā (ES) 2018/796, Lēmumā (ES) 2018/1636 vai Lēmumā (ES) 2019/155 (Lēmumi). Tādēļ ESMA secināja, ka joprojām pastāvu būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību, kas izklāstītas Lēmumos, ja netiktu atjaunoti pagaidu ierobežojumi tirgot, izplatīt vai pārdot CFD privātajiem klientiem.

(9)

Bez tam piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības nav mainījušās un tās joprojām nenovērš ESMA konstatēto apdraudējumu. Turklāt VKI nav rīkojušās, lai vērstos pret apdraudējumu, vai arī rīcība nav bijusi atbilstoša šāda apdraudējuma novēršanai. Tas joprojām rada bažas visā Eiropā. Tādēļ ESMA uzskata, ka, citām VKI neveicot valsts produktu intervences pasākumus, ir nepieciešama ESMA pasākuma atjaunošana, lai atbilstoši risinātu būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību, kas izklāstītas Lēmumos.

(10)

Ierobežojuma atjaunošanai nav negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai ieguldītājiem, kas nav proporcionāla ieguvumiem no rīcības, un tā nerada regulējuma arbitrāžas risku to pašu iemeslu dēļ, kas minēti Lēmumos.

(11)

Ja pagaidu ierobežojumu neatjauno, ESMA aizvien uzskata, ka CFD, iespējams, atkal tiks piedāvāti privātajiem klientiem bez atbilstošiem privāto klientu aizsardzības pasākumiem, kuri mazinātu riskus saistībā ar šiem produktiem, kas radīja kaitējumu patērētājiem, kā konstatēts Lēmumos.

(12)

Ņemot vērā šos un Lēmumos izklāstītos iemeslus, ESMA ir nolēmusi atjaunot aizliegumu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lēmumā (ES) 2018/1636 un Lēmumā (ES) 2019/155 uz papildu trīs mēnešiem, lai risinātu būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību.

(13)

Tā kā ierosinātie pasākumi ierobežotā mērā var attiekties uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, ESMA ir apspriedusies ar publiskajām struktūrām, kuru kompetencē ietilpst fizisko lauksaimniecības tirgu pārraudzība, pārvaldība un regulējums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1234/2007 (12). Neviena no iestādēm neizteica iebildumus pret ierosināto pasākumu atjaunošanu.

(14)

ESMA ir informējusi VKI par šo ierosinātā lēmuma atjaunošanu,

a)

“cenu starpības līgums” jeb “CFD” ir atvasināts finanšu instruments, kas nav opcija, regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums, mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū netirgots procentu likmes nākotnes līgums un kas ir paredzēts, lai tā turētājam nodrošinātu ilgtermiņa vai īstermiņa riska darījumus, kas saistīti ar pamatā esošo aktīvu cenas, līmeņa vai vērtības svārstībām, neatkarīgi no tā, vai to tirgo tirdzniecības vietā, un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles, izņemot saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ;

b)

“izslēgts nemateriāls labums” ir jebkurš nemateriāls labums, izņemot informācijas un pētniecības rīkus, ciktāl tie attiecas uz CFD;

c)

“sākotnējā drošības rezerve” ir jebkurš maksājums, kas paredzēts, lai saņemtu piekļuvi CFD, izņemot komisijas maksu, darījumu maksas un citas saistītās izmaksas;

d)

“sākotnējās drošības rezerves aizsardzība” ir sākotnējā drošības rezerve, kas noteikta I pielikumā;

e)

“drošības rezerves slēgšanas aizsardzība” ir privātā klienta viena vai vairāku atvērto CFD slēgšana, izmantojot klientam vislabvēlīgākos nosacījumus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. un 27. pantu, ja CFD tirdzniecības kontā esošo līdzekļu summa un visu ar šo kontu saistīto atvērto CFD nerealizētā neto peļņa kļūst mazāka par pusi no šo atvērto CFD kopējās sākotnējās drošības rezerves aizsardzības;

f)

“aizsardzība pret negatīvu bilanci” ir privātā klienta kopējās atbildības ierobežojums attiecībā uz CFD tirdzniecības kontā esošajiem līdzekļiem visiem CFD, kas saistīti ar šo CFD sniedzēja CFD tirdzniecības kontu.

a)

CFD sniedzējs pieprasa privātajam klientam veikt sākotnējās drošības rezerves aizsardzības iemaksu;

b)

CFD sniedzējs nodrošina privātajam klientam drošības rezerves slēgšanas aizsardzību;

c)

CFD sniedzējs nodrošina privātajam klientam aizsardzību pret negatīvu bilanci;

d)

CFD sniedzējs privātajam klientam ne tieši, ne netieši neveic maksājumu, nesniedz materiālu vai izslēgtu nemateriālu labumu, kas attiecas uz CFD tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu, izņemot realizēto peļņu, kas gūta no visiem sniegtajiem CFD; un

e)

CFD sniedzējs ne tieši ne netieši nenosūta paziņojumu privātajam klientam un nepublicē tam pieejamu informāciju saistībā ar CFD tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu, ja tajā nav ietverts tāds piemērots brīdinājums par risku, kāds norādīts II pielikumā un atbilst šā pielikuma nosacījumiem.