10.4.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/566

(2019. gada 9. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas Federācijas, Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz tā paša ražojuma importu, kura izcelsme ir Turcijas Republikā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

a) Korejas Republika un Malaizija

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 778/2003 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Korejas Republikas (“Koreja”) un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu (“sākotnējā izmeklēšana”) importu. Pēc pirmās antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome ar Īstenošanas regulu (EK) Nr. 1001/2008 (3) antidempinga pasākumus noteica atkārtoti. Pēc otrās antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1283/2014 (4) antidempinga pasākumus noteica atkārtoti. Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un kurā dempinga pārbaude veikta tikai attiecībā uz Korejas ražotāju eksportētāju TK Corporation, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/306 (5) grozīja Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1283/2014.

(2)

Patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus konkrētiem Korejas Republikas izcelsmes cauruļu savienotājelementiem noteica ad valorem maksājuma likmes veidā, kas dempinga starpības līmenī, proti, 32,4 %, tika noteikta par importu, ko veicis atsevišķi minētais eksportētājs (TK Corporation), bet atlikušo maksājuma likmi noteica kaitējuma starpības līmenī proti, 44,0 %.

(3)	Patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus konkrētiem Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementiem noteica ad valorem maksājuma likmes veidā, kas dempinga starpības līmenī, proti, 49,9 % un 59,2 %, tika noteikta atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet atlikusī maksājuma likme bija 75,0 %.

b) Turcijas Republika un Krievijas Federācija

(4)	Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 78/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Turcijas Republikas (“Turcija”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu.

(5)

Patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi Krievijai tika noteikti ad valorem atlikušā maksājuma likmes veidā dempinga starpības līmenī, proti, 23,8 %. Turcijai ad valorem maksājuma likmes noteica dempinga starpību līmenī, proti, 2,9 %, 9,6 % un 12,1 %, par importu, ko veica atsevišķi minēti eksportētāji, bet atlikusī maksājuma likme bija 16,7 %.

c) Citas trešās valstis, uz kurām šī pārskatīšana neattiecas

(6)	Patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu, kuri ir attiecināti arī uz Taivānu, Indonēziju, Šrilanku un Filipīnām (7).

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(7)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par tādu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (8), kuri ir spēkā attiecībā uz Turcijas, Krievijas, Korejas un Malaizijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu, Komisija saņēma pieprasījumu pārskatīt minētos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)	Pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv aptuveni 51 % no kopējās konkrētu cauruļu savienotājelementu Savienības produkcijas, iesniedza Tērauda sadurmetināšanas piederumu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(9)	Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un/vai atkārtoties dempings un turpināties un/vai atkārtoties Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

1.3. Procedūras sākšana

(10)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2018. gada 27. janvārī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(11)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra 2017. gadu (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5. Ieinteresētās personas

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un zināmos attiecīgos lietotājus Savienībā un Turcijas, Krievijas, Korejas un Malaizijas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(13)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.5.1. Atlase

(14)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.2. Savienības ražotāju atlase

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē tika ietverti četri Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja apmēram 54 % no Savienībā saražotās produkcijas kopapjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta izlase. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

1.5.3. Nesaistīto importētāju atlase

(16)

Lai Komisija varētu lemt par to, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi nesaistītie importētāji/lietotāji. Šīs personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu II pielikumā prasīto informāciju par saviem uzņēmumiem. Atsaucās divi importētāji. Tie tika aicināti sadarboties, atbildot uz anketas jautājumiem. Tomēr neviens no tiem atbildes nesniedza.

1.5.4. Ražotāju eksportētāju atlase

(17)	Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase, jo ražotāju eksportētāju skaits četrās valstīs, uz kurām attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana, ir acīmredzami liels.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus attiecīgo valstu zināmos ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Bija jāsniedz informācija par pārdošanas apjomu un vērtību, ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Komisija turklāt lūdza attiecīgo valstu pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(19)

Anketas tika nosūtītas četrdesmit zināmiem iespējamiem ražotājiem eksportētājiem: vienpadsmit ražotājiem eksportētājiem Turcijā, pieciem – Malaizijā, desmit – Dienvidkorejā un četrpadsmit – Krievijā. Uz anketas jautājumiem atbildēja trīs Turcijas uzņēmumi, viens no tiem pēc tam sadarboties atteicās. Uz anketas jautājumiem atbildēja viens uzņēmums Krievijā, bet tad atteicās sadarboties. Neviens no uzrunātajiem Malaizijas vai Korejas ražotājiem vai kāds cits Malaizijas/Korejas ražotājs nepieteicās un pieprasīto informāciju nesniedza.

1.5.5. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(20)	Komisija nosūtīja anketas četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, četriem ražotājiem eksportētājiem, kas minēti 18. apsvērumā, un diviem importētājiem, kuri pieteicās pēc procedūras sākšanas.

(21)	Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un diviem ražotājiem eksportētājiem Turcijā. Atbildes netika saņemtas no importētājiem.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, šādos uzņēmumos tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

Ražotāji Savienībā:

—	Erne Fittings GmbH Group, Austrija,

—	Lindemann, Vācija,

—	Vallourec Fittings S.A., Francija,

—	Virgilio CENA& Figli S.p.A., Itālija.

Ražotāji eksportētāji:

—	Sardogan Industry and Trade – Mehmet Sardogan, Turcija,

—	RSA Tesisat Malzemeleri San. Tic. A.S., Turcija.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(23)

Ražojums, uz ko attiecas pārskatīšana, ir tas pats ražojums, par kuru tika veikta sākotnējā izmeklēšana, proti, dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un piederumus ar iegrieztu vītni), kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (Taric kodi 7307931191, 7307931193, 7307931194, 7307931195, 7307931199, 7307931991, 7307931993, 7307931994, 7307931995, 7307931999, 7307998092, 7307998093, 7307998094, 7307998095 un 7307998098) (“TPF” vai “pārskatāmais ražojums”).

2.2. Līdzīgais ražojums

(24)

Tika uzskatīts, ka četrās attiecīgajās valstīs ražotajam un uz Savienību eksportētajam pārskatāmam ražojumam un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamatlietojums. Tāpēc tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(25)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings no attiecīgajām valstīm.

3.1. Ievadpiezīmes

(26)

Izmeklēšanās nesadarbojās neviens no ražotājiem Krievijā, Malaizijā un Korejā. Turklāt divi Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārstāvēja aptuveni 50 % no kopējā Turcijas TPF eksporta uz Savienību. Tie pārstāvēja aptuveni 40 % no kopējā Turcijai konstatētā ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ tika uzskatīts, ka Turcijas sadarbības līmenis ir zems.

(27)

Komisija informēja visu četru attiecīgo valstu iestādes par to, ka Komisija nesadarbošanās dēļ attiecībā uz konstatējumiem par Turciju, Krieviju, Malaiziju un Koreju varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija no šo četru valstu iestādēm nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(28)

Līdz ar to konstatējumi saistībā ar dempinga iespējamu turpināšanos vai atkārtošanos saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu pamatojās uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz publiskā telpā pieejamo informāciju, piemēram, oficiālajās uzņēmumu tīmekļa vietnēs, uz pārskatīšanas pieprasījuma informāciju un uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no sadarbībā iesaistītajām personām (proti, no pieprasījuma iesniedzēja, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās). Komisija izmantoja arī dažādu importa statistiku, arī importa statistiku, kas savākta atbilstoši pamatregulas 14. panta 6. punktam (“14. panta 6. punkta datubāze”). Tika izmantots arī Global Trade Atlas (“GTA”) (10) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) importa datubāze.

3.2. Turcija

3.2.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(29)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vispirms, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārbaudīja, vai TPF imports no Turcijas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika par dempinga cenām. Pamatojoties uz atbildēm, kuras sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pilnīgai ainai, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, īpaši 14. panta 6. punkta datubāzes datiem, kas koriģēti, ņemot vērā vedmaksu un apdrošināšanas izmaksas, tika pārbaudīts arī dempings, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenoja ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

3.2.1.1. Mērķtiecīgs dempings

(30)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka daži no ražotājiem eksportētājiem, kas minētajā izmeklēšanā sadarbojās, īstenoja mērķtiecīgu dempingu pamatregulas 2. panta 11. punkta nozīmē. Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija analizēja pārdošanu eksportam uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai pārbaudītu, vai visā minētajā periodā mērķtiecīgais dempings turpinājās, t. i., vai eksporta cenas ievērojami atšķirās atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laikposmiem. Šajā termiņbeigu pārskatīšanā šādas prakses pazīmes konstatētas netika.

3.2.1.2. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Normālā vērtība

(31)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējo pārdošanas apjomu eksportam uz Savienību.

(32)

Pēc tam Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas bija identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, attiecībā uz katru ražojuma veidu bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(33)	Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablās pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskās iekšzemes pārdošanas cenas.

(34)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

a)	tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai augstāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma; un

b)	minētā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai pārsniedz tās.

(35)	Minētajos gadījumos tika noteikts, ka normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(36)

Normālā vērtība bija balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktisko cenu iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

a)	šā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedz 80 % no tā kopējā pārdošanas apjoma; vai

b)	šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(37)	Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punktu.

(38)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

a)	vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, radušās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē pārskatīšanas izmeklēšanas periodā; un

b)	vidējo svērto peļņu, ko visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, guvuši, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

Eksporta cena

(39)	Visos gadījumos pārskatāmo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

Salīdzinājums

(40)	Komisija normālo vērtību un ražotāju eksportētāju iepriekš noteikto eksporta cenu salīdzināja, balstoties uz EXW cenu.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Normālā vērtība tika koriģēta, ņemot vērā pārvadājumu izmaksas un kredītizmaksas, bet eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā vedmaksu, apdrošināšanas izmaksas un kredītizmaksas.

Dempings, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenoja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

(42)	Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(43)	Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums neliecināja par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenotu dempingu.

3.2.1.3. Eksportētāji ražotāji, kas nesadarbojās

(44)	Komisija, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantojot pieejamos faktus, pārbaudīja dempingu, ko īstenoja ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

Normālā vērtība

(45)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteikto vidējo svērto normālo vērtību Komisija nevarēja izmantot tādēļ, ka tā noteikta par ražojuma gabalu, savukārt no 14. panta 6. punkta datubāzes ņemtās eksporta cenas bija par ražojuma tonnu. Tādējādi Komisija izmantoja normālo vērtību, kuru kā visai valstij kopumā reprezentatīvāku bija norādījis pieprasījuma iesniedzējs. Saskaņā ar turpmāk izklāstīto ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteiktās vidējās svērtās normālās vērtības izmantošana nekādā ziņā nemainītu Komisijas konstatējumus par dempinga neesību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

Eksporta cena

(46)	Lai vidējo eksporta cenu noteiktu Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzes datus, izņemot datus par ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importu.

Salīdzinājums

(47)	Komisija normālo vērtību un ražotāju eksportētāju iepriekš noteikto eksporta cenu salīdzināja, balstoties uz EXW cenu.

(48)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai ņemtu vērā vedmaksu, apdrošināšanas izmaksas un kredītizmaksas, kuras aprēķināja, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem.

Dempings, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenoja ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās

(49)

Komisija dempingu nekonstatēja, jo eksporta cena ievērojami pārsniedza normālo vērtību. Turklāt ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, vidējā eksporta cena bija virs vidējās eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Tādējādi dempings netiktu konstatēts arī tad, ja tiktu izmantota ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējā svērtā normālā vērtība.

3.2.2. Dempinga atkārtošanās iespējamība

(50)

Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings netika konstatēts, Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja TPF importam no Turcijas noteiktie pasākumi zaudētu spēku. Analīzes gaitā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Turcijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.2.2.1. Eksports uz citām trešām valstīm

(51)

Turcijas eksportētāju cenu politiku attiecībā uz citām trešām valstīm Komisija pārbaudīja, pamatojoties uz Turcijas eksporta statistiku, kas ir 8 ciparu kodu līmenī (11). Komisija iepazinās ar šiem statistikas datiem, jo neviens no abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz trešām valstīm neeksportēja.

(52)

Pamatojoties uz GTA eksporta statistiku, Savienība ir nozīmīgākais Turcijas ražotāju eksporta tirgus, tomēr saskaņā ar 53. apsvērumu šis eksports veidoja tikai aptuveni 13 % no aplēstās TPF produkcijas Turcijā. Tādējādi Turcijas TPF ražotāji savu darbību koncentrē galvenokārt uz Turcijas iekšzemes tirgu. Komisijas veiktā Turcijas eksporta statistikas analīze arī parādīja, ka eksports uz trešām valstīm ir nenozīmīgs (12) un ka ražojuma veida cenu mainīgums ir būtisks tiktāl, ciktāl tās ir padarījušas vienības vidējo cenu šajās trešajās valstīs un jebkādu salīdzinājumu ar vidējo vienības cenu Savienības tirgū nereprezentatīvu un bezjēdzīgu.

3.2.2.2. Turcijas ražošanas jauda

(53)

Pamatojoties uz pieprasījumu, uzņēmumu, kas sadarbojās, atbildēm uz anketas jautājumiem un Turcijas Tērauda eksportētāju asociācijas sniegto informāciju, Komisija noteica, ka Turcijas ražošanas jauda ir aptuveni 35 000 tonnas. Pamatojoties uz to pašu datu kopu, Komisija konstatēja, ka Turcijā neizmantotā TPF jauda ir aptuveni 23 000 tonnas. Lai gan neizmantotā jauda ir tuvu pusei no Savienības TPF patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (53 000 t), kas noteikts 54.–55. apsvērumā, maz ticams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, šī neizmantotā jauda lielos daudzumos tiks novirzīta uz Savienības tirgu. Tiek arī norādīts, ka neizmantotā jauda Turcijā ir daudz zemāka par citās attiecīgajās valstīs konstatēto līmeni, kurš lēsts 50 000 t apmērā Krievijai, 112 000 t apmērā – Korejai un 44 000 t apmērā – Malaizijai.

3.2.2.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(54)

Lai gan salīdzinājumā ar antidempinga maksājumu, kas noteikts pārskatāmā ražojuma importam no citām valstīm, kuram piemēro pasākumus (13), Turcijas TPF ražotājiem piemēro ievērojami zemāko maksājumu, viņi šo salīdzinošo priekšrocību neizmantoja, ko apstiprina salīdzinoši mazie eksportētie daudzumi uz Savienību PIP laikā. Tādējādi Turcijas TPF ražotāji joprojām atrodas Savienības TPF tirgū, lai gan tas minētos ražotājus piesaistījis ierobežoti.

(55)

Iepriekš minētos apsvērumus, šķiet, apstiprina tas, kā rīkojies viens no lielākajiem TPF ražotājiem Turcijā, kura stāvokli uzskatīja par labu rādītāju tam, kas varētu notikt, ja pasākumi attiecībā uz Turciju tiktu pārtraukti. Uzņēmumam piemēroja zemāko antidempinga maksājumu (2,9 %). Lai gan maksājums ir salīdzinoši zems, īpaši salīdzinājumā ar to, kāds noteikts tā konkurentiem, tas nepalielināja pārdošanas apjomu eksportam uz Savienību, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vēl zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanas periodā. Tomēr tā pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms galīgo pasākumu noteikšanas.

3.2.2.4. Secinājumi par dempinga atkārtošanos

(56)

Kaut arī Turcijā ir neizmantota TPF ražošanas jauda, Komisija nav konstatējusi, ka neizmantotā jauda tiktu izmantota eksportam uz Savienību ievērojamos daudzumos, ņemot vērā arī to, cik maz intereses par Savienības tirgu bijis Turcijas ražotājiem, lai gan tiem ir salīdzinošas priekšrocības piekļūt Savienības tirgum. Šo konstatējumu pamato arī fakts, ka Turcijas ražotāji, kam noteiktie zemie antidempinga maksājumi Savienībā sniedz salīdzinošas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ražotājiem eksportētājiem, neizmantoja šo iespēju, lai palielinātu savu tirgus daļu. Visbeidzot, maz ticams, ka eksports uz Savienību tiktu veikts par dempinga cenām, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksports netika īstenots par dempinga cenām. Komisija nav konstatējusi norādes, ka eksports nākotnē varētu tikt īstenots par dempinga cenām. Uz šāda pamata sagaidāms, ka pat tad, ja pasākumu atcelšanas gadījumā Turcijas eksports varētu palielināties, šis palielinājums nebūs ievērojams un nekādā ziņā nebūs par dempinga cenām.

(57)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempinga atkārtošanās no Turcijas nebūtu iespējama.

3.3. Krievija

(58)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija analizēja, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām.

3.3.1. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.3.1.1. Ievadpiezīmes

(59)

Neviens Krievijas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, lai noteiktu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos. Šajā sakarā Komisija izmantoja statistikas datus (t. i., 14. panta 6. punkta datubāzi un GTA eksporta statistiku), kā arī informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pārskatīšanas pieprasījumā.

(60)

Krievijas valdība piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka informācija, ko Komisija izmantoja dempinga starpības aprēķināšanai, bija balstīta tikai uz pārskatīšanas pieprasījumu, tā nebija pienācīgi pārbaudīta un neatspoguļo patieso situāciju Krievijas tirgū. 59. apsvērumā norādīts, ka neviens Krievijas ražotājs eksportētājs pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās, lai gan tika aicināts to darīt. Turklāt – pretēji Krievijas valdības apgalvotajam –, kad Komisija izmantoja pieejamos faktus, tā izmantoja ne tikai pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, bet arī no neatkarīgiem avotiem iegūtus statistikas datus. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

3.3.1.2. Dempinga turpināšanās Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

Normālā vērtība

(61)	Cita informācija nebija pieejama, tādēļ normālo vērtību noteica, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

Eksporta cena

(62)	Nesadarbošanās dēļ vidējā eksporta cena uz Savienību tika noteikta, izmantojot 14. panta 6. punkta datubāzi. Nebija pieejama informācija, kas ļautu atšķirt ražojumu veidus 14. panta 6. punkta datubāzē. Tāpēc tika izmantota visu ražojuma veidu vidējā eksporta cena.

(63)

Krievijas valdība piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka eksporta cena tika aprēķināta selektīvi, pamatojoties tikai uz datiem par Krievijas eksportu uz Čehiju. Tas ir nepareizi. Lai noteiktu eksporta cenu, Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzes datus par pārskatāmā ražojuma eksportu uz visām dalībvalstīm, ne tikai Čehiju, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

Salīdzinājums

(64)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(65)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, ņēma vērā atšķirības tajos faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam. Tālab no eksporta cenas tika atņemtas transporta izmaksas un apdrošināšana, kas tika noteiktas, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

Dempinga starpība

(66)

Salīdzinot vidējo normālo vērtību un vidējo eksporta cenu, kas atbilstoši iepriekš minētajam pienācīgi koriģēta EXW līmenī, izteikta procentos no izmaksām, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) ar piegādi līdz Savienības robežai, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempinga starpība bija 41,8 %. Tāpēc Komisija konstatēja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tomēr saskaņā ar 14. panta 6. punkta datubāzi importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši neliels un veidoja 0,9 % no kopējā Savienības patēriņa šajā periodā. Taču Komisija uzskatīja, ka šī ir labākā pieejamā informācija, kas ļauj secināt, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

3.3.1.3. Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, ja Krievijas importam noteiktie pasākumi tiktu atcelti

(67)

Saskaņā ar iepriekš minēto tika konstatēts, TPF imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par dempinga cenām. Komisija analizēja arī to, vai tad, ja TPF importam no Krievijas noteiktie spēkā esošie antidempinga pasākumi zaudētu spēku, pārskatīšanas periodā konstatētais dempings varētu turpināties. Pilnīgai ainai Komisija analizēja arī to, vai tad, ja TPF importam no Krievijas noteiktie spēkā esošie antidempinga pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu atkārtoties. Analīzes gaitā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Krievijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.3.1.4. Eksports uz trešām valstīm

(68)

Saskaņā ar GTA eksporta statistiku Krievijas TPF ražotājiem bez Savienības tirgus (veido aptuveni 12 % no tās eksporta) ir svarīgi tikai divi eksporta tirgi. Proti, Kazahstāna (aptuveni 46 % no kopējā eksporta) un Baltkrievija (aptuveni 26 % no kopējā eksporta). Tomēr informācija par pārdošanu eksportam uz šīm valstīm ir pieejama tikai 6 ciparu kodu līmenī un tādēļ ietver ražojumus, kas nav pārskatāmais ražojums. Tāpēc secinājumus par eksporta apjomiem uz citām trešām valstīm, kas izdarīti, pamatojoties uz GTA eksporta statistiku, var uzskatīt tikai par orientējošiem. Tāpat, vidējās cenas uz šāda pamata tiktu noteiktas arī ražojumiem, kas nav pārskatāmais ražojums un kam var būt atšķirīgas vienības vērtības, un par orientējošiem būtu uzskatāmi arī visi uz tām balstītie secinājumi.

(69)

Krievijas valdība piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka dempinga nebūtu, ja Komisija būtu izmantojusi nevis 14. panta 6. punkta datubāzes datus par Krievijas eksportu uz Savienību, bet gan datus par Krievijas TPF ražotāju pārdotajiem apjomiem uz trešām valstīm. Ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tādēļ Komisija nevarēja pārbaudīt faktiskos rādītājus par eksportu uz trešām valstīm. Turklāt skaitļi, uz kuriem Krievijas valdība atsaucas šā apgalvojuma sakarā, ir balstīti uz 6 ciparu kodu (kas saskaņā ar iepriekš 68. apsvērumā paskaidroto ietver citus ražojumus, kuri nav pārskatāmais ražojums). Komisija 66. apsvērumā analīzi veica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, kurā sniegti precīzi, tomēr pēc ražojuma veidiem nenošķirti dati par pārskatāmā ražojuma importu. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

3.3.1.5. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda

(70)	Saskaņā ar pieejamajiem faktiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, Krievijas aplēstā ražošanas jauda ir 90 000 tonnas un aplēstā neizmantotā jauda – 50 000 tonnas. Tādējādi Krievijas neizmantotā jauda tuvinās visam TPF Savienības patēriņam.

3.3.1.6. Savienības tirgus pievilcīgums

(71)

TPF tiek galvenokārt izmantoti naftas un gāzes rūpniecībā, būvniecībā, enerģijas ražošanā, kuģu būvē un rūpnieciskajās iekārtās. Pieejamie fakti neliecina par būtisku izaugsmi vai sarukumu šajās nozarēs Krievijā, tādēļ tiek uzskatīts, ka turpmākajos gados Krievijas TPF iekšzemes tirgus paliks diezgan stabils un Krievijas TPF tajā nav iespējams būtisks noieta apjomu pieaugums. Galvenie šo nozaru eksporta tirgi ir ne tikai Krievija, bet arī Savienība, Kazahstāna un Baltkrievija. Pieejamā informācija neliecina, ka pieprasījums kādā no šiem tirgiem nākamajos gados ievērojami saruktu vai pieaugtu. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju pasaulē ir izveidojies TPF jaudas pārpalikums un Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē un tādēļ –– arī pievilcīgs eksporta galamērķis.

(72)

Krievijas valdība piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu norādīja, ka iekšzemes patēriņš Krievijā, kā arī prognozētais pieprasījums pēc TPF norāda uz mērenu augšupēju tendenci (attiecīgi 2 % un 2,4–2,8 %). Tiek norādīts, ka Krievijas valdība nav pamatojusi šos skaitļus ar pārbaudāmu datu kopu. Pat pieņemot, ka minētajiem skaitļiem ir šķietamā vērtība, tie katrā ziņā saskan ar Komisijas konstatējumiem par to, ka situācija Krievijas tirgū attiecībā uz pārskatāmo ražojumu ir diezgan stabila, un ir maz ticams, ka šādā situācijā Krievijas TPF nozarei ir būtiskas iespējas paplašināt savu darbību. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(73)	Krievijas TPF ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpat nav pieejami derīgi statistikas dati par Krievijas TPF pārdošanas cenām citu trešo valstu tirgos vai Krievijas iekšzemes tirgū. Tāpēc cenu līmeni šajos tirgos izmeklēšanas laikā noteikt nevarēja.

(74)

Ņemot vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu līmeni, Krievijas ražotāji gandrīz pārtrauca eksportu uz Savienību. Izmeklēšana parādīja, ka 2014. un 2015. gadā Savienības tirgū Krievijas importa praktiski nebija. Eksportu uz Savienību Krievija atsāka (turklāt par dempinga cenām, neraugoties uz lielajiem maksājumiem) tikai 2016. gadā un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja vēl lielākā apjomā.

(75)

Ja maksājums zaudētu spēku, Krievijas eksports bez šķēršļiem varētu iekļūt Savienības tirgū. Ņemot vērā Krievijas lielo neizmantoto jaudu un jaudas pārpalikumu pasaulē, Komisija uzskatīja, ka nav izslēdzams ievērojams Krievijas eksporta pieaugums uz Savienību, arī tādēļ, ka Krievija atrodas liela potenciālā eksporta tirgus tuvumā. Turklāt 66. apsvērumā konstatēts, ka Krievijas eksports uz Savienību varētu būt par dempinga cenām.

3.3.1.7. Secinājums par dempinga turpināšanās vai, katrā ziņā, atkārtošanās iespējamību

(76)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu turpināties nākotnē. Komisija arī secināja, ka dempings varētu atkārtoties. Tomēr, ņemot vērā sadarbības neesību, Komisija varēja analizēt datus par eksportu uz trešām valstīm tikai 6 ciparu kodu līmenī. 68. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šo analīzi nevarēja uzskatīt par pārliecinošu. Tomēr, ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Krievijā, TPF dempinga cenu līmeņus Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un to, cik pievilcīgs Krievijas TPF ražotājiem ir Savienības tirgus, kas ir nozīmīgs potenciāls Krievijas eksporta tirgus, Komisija arī secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū no Krievijas varētu ienākt ievērojams TPF daudzums par dempinga cenām.

(77)	Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, secināja, ka līdz ar antidempinga pasākumu termiņa beigām, kas noteikti TPF no Krievijas, dempings varētu turpināties un katrā ziņā atkārtoties.

3.4. Koreja

(78)	Korejas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika pamatota ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Šajā sakarā Komisija izmantoja pieprasījumu, GTA eksporta statistiku un ASV importa statistiku.

3.4.1. Dempinga turpināšanās Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(79)	Eksports no Korejas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija niecīgs (mazāk nekā 40 t), tāpēc to neuzskatīja par reprezentatīvu. Analīze par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika pamatota ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

3.4.2. Pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(80)	Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Analīzes gaitā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena no Korejas uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Korejā un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.4.2.1. Eksports uz trešām valstīm

(81)

Lai pārbaudītu Korejas TPF ražotāju iespējamo rīcību attiecībā pret Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija izvērtēja Korejas eksporta praksi ASV tirgū. Komisija izvēlējās ASV, jo šis tirgus, pretstatā citiem Korejas eksporta galamērķiem, ir pēc lieluma līdzīgs Savienības tirgum un tajā ne tikai ir daudz iekšzemes ražotāju, bet arī liels importa īpatsvars un zemas importa tarifa likmes, kas to padara par izteiktas konkurences tirgu. Turklāt ASV ir pirmais Korejas eksporta galamērķis, uz kuru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (14) tika nosūtīti aptuveni 27 % no TPF eksporta, un par to salīdzinoši detalizēti statistikas dati (15). Visbeidzot, šī pieeja ir identiska iepriekšējā attiecībā uz Koreju veiktajā termiņbeigu pārskatīšanā izmantotajai pieejai, kas minēta 1. apsvērumā.

Normālā vērtība

(82)	Cita informācija nebija pieejama, tādēļ normālo vērtību noteica, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

(83)

Komisija pilnīgai ainai izmantoja arī iekšzemes cenu sarakstu, ko pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā bija norādījis kā alternatīvu metodi normālās vērtības noteikšanai. Tomēr, izmantojot abējādi noteikto normālo vērtību, Komisijas konstatējumi par dempingu palika apstiprinoši. Faktiski, izmantojot iekšzemes cenu sarakstu, tika konstatētas lielākas dempinga starpības.

Eksporta cena

(84)

Eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, t. i., ASV muitas statistiku. Pamatojoties uz metodiku, ko pieprasījuma iesniedzējs izstrādājis pārskatīšanas pieprasījumā, Komisija labākai salīdzināmībai koriģēja statistiku, lai izslēgtu tos ražojuma veidus, kuri nebija iekļauti iepriekš aprakstītajā saliktās normālās vērtības aprēķinā.

Salīdzinājums

(85)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar šeit iepriekš noteikto vidējo svērto eksporta cenu (abas EXW līmenī).

(86)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, ņēma vērā atšķirības tajos faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam. Tādējādi eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksas, kuras pieprasījuma iesniedzējs bija aplēsis pārskatīšanas pieprasījumā, lai no ASV importa statistikas uz CIF bāzes iegūtos lielumus pārnestu uz EXW līmeni.

Dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(87)

Salīdzinot vidējo normālo vērtību un vidējo eksporta cenu, kas atbilstoši iepriekš aprakstītajam pienācīgi koriģēta EXW līmenī un izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz ASV robežai, saliktajai normālajai vērtībai tika iegūta dempinga starpība 7,2 % apmērā un 9,1 % apmērā, ja tika izmantots iekšzemes cenu saraksts. Turklāt saskaņā ar 90. apsvērumā izklāstīto nesen tika konstatēts, ka konkrētu TPF (oglekļa tērauda sadurmetināšanas piederumu) Korejas ražotāji savu ražojumu pārdeva par dempinga cenām Japānā.

3.4.2.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda

(88)

Saskaņā ar pieejamajiem faktiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, Korejas ražošanas jauda ir 160 000 tonnas un neizmantotā jauda – 112 000 tonnas. Šī neizmantotā jauda ir divas reizes lielāka par visu Savienības patēriņu. Pieprasījumā tika norādīts, ka kopš galīgo maksājumu ieviešanas 2002. gadā Korejas TPF ražošanas jauda tika ievērojami palielināta, proti, aplēsts, ka PIP laikā tā palielinājās no 10 000 tonnām līdz 160 000 tonnām.

3.4.2.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(89)

Pieejamie fakti neliecina par būtisku izaugsmi vai sarukumu nozarēs, kuras izmanto TPF Korejā, tādēļ Korejas TPF iekšzemes tirgus turpmākajos gados uzskatāms par diezgan stabilu un Korejas TPF ražotājiem tajā nav būtisku darbības paplašināšanas iespēju. Papildus ASV citi svarīgākie Korejas TPF ražotāju eksporta tirgi ir Tuvie Austrumi un Dienvidaustrumāzija. Izmeklēšanas gaitā pieejamā informācija neliecina, ka pieprasījums šajos tirgos turpmākajos gados ievērojami pieaugtu.

(90)	Turklāt Japāna 2018. gada 31. martā noteica galīgo antidempinga maksājumu 41,8 %–63,2 % robežās oglekļa tērauda sadurmetināšanas piederumu importam no Korejas. Atvērts Savienības tirgus būtu teicams galamērķis, uz kuru novirzīt šādu eksportu.

(91)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības TPF tirgus ir pievilcīgs Korejas eksportam, jo tas šo tirgu vēl nav pilnībā izmantojis spēkā esošo augsto maksājumu dēļ (no 32,4 % vienam ražotājam līdz 44 % pārējiem). Lai gan Korejas eksports tika pārtraukts pēc pasākumu ieviešanas 2002. gadā, Korejas TPF nozare joprojām ir ļoti atkarīga no eksporta. Tā kā Dienvidaustrumāzijas valstīs ir jaudas pārpalikums, Japānā ir noteikti antidempinga maksājumi un eksports uz ASV jau ir ievērojams, tad, pasākumiem zaudējot spēku, Savienības tirgus būtu vēl viens nozīmīgs potenciāls eksporta tirgus Korejas jaudas pārpalikumam.

3.4.2.4. Secinājumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(92)

Ņemot vērā Korejas ražotāju ražošanas un neizmantoto jaudu, viņu piekopto cenu noteikšanas praksi ASV tirgū un Savienības tirgus pievilcīgumu Korejas TPF ražotājiem, ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Korejas TPF ražotāji ievērojamā daudzumā eksportētu TPF uz Savienību par dempinga cenām. Ņemot vērā ražošanas jaudas un neizmantotās jaudas palielinājumu kopš sākotnējo pasākumu ieviešanas, importa par dempinga cenām līmenis varētu būt daudz lielāks nekā pirms galīgo pasākumu noteikšanas. Komisija tādējādi secināja, ka dempinga atkārtošanās ir iespējama tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

3.5. Malaizija

(93)	Malaizijas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika pamatota ar pieejamajiem faktiem. Tam Komisija izmantoja pieprasījumu, GTA eksporta statistiku un ASV importa statistiku.

3.5.1. Dempinga turpināšanās Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(94)

Saskaņā ar 14. panta 6. punkta datubāzi imports no Malaizijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija niecīgs (zem 10 t), tāpēc to neuzskatīja par reprezentatīvu. Analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga no Malaizijas atkārtošanās iespējamībai, pamatotojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

3.5.2. Pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību

(95)	Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Analīzes gaitā tika izvērtēti šādi elementi: Malaizijas eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Malaizijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.5.2.1. Eksports uz trešām valstīm

(96)

Lai pārbaudītu TPF ražotāju iespējamo uzvedību Malaizijā, Komisija pārbaudīja Malaizijas eksportu uz ASV. Šī pieeja ir identiska iepriekšējā attiecībā uz Malaiziju veiktajā termiņbeigu pārskatīšanā izmantotajai pieejai, kas minēta 1. apsvērumā. Komisija izvēlējās ASV, jo ASV tirgus pēc lieluma līdzinās Savienības tirgum un tajā ir ne tikai daudz iekšzemes ražotāju, bet arī liels importa īpatsvars un zemas importa tarifa likmes, kas to padara par izteiktas konkurences tirgu. Turklāt ASV tirgus neapšaubāmi ir nozīmīgākais Malaizijas eksporta tirgus. Saskaņā ar GTA eksporta statistiku eksporta apjoms uz ASV pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz 19 000 tonnas, kas veido aptuveni 90 % no Malaizijas kopējā TPF eksporta šajā periodā. Arī eksporta apjoms uz ASV ir lielāks nekā aplēstais kopējais Malaizijas ražošanas apjoms (16). Malaizijas TPF ražotāju pārējie lielākie eksporta tirgi ir Meksika, Turcija un Kanāda, kas veido attiecīgi 4 %, 3 % un 1 % no to TPF eksporta.

Normālā vērtība

(97)	Cita informācija nebija pieejama, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pārskatīšanas pieprasījumā.

Eksporta cena

(98)

Salīdzinājums

(99)	Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar TPF vidējo svērto eksporta cenu (abas EXW līmenī).

(100)

Lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, ņēma vērā atšķirības tajos faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tādējādi eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksas, kuras pieprasījuma iesniedzējs bija aplēsis pārskatīšanas pieprasījumā, lai no ASV importa statistikas uz CIF bāzes iegūtos lielumus pārnestu uz EXW līmeni.

Dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(101)

Salīdzinot vidējo normālo vērtību un vidējo eksporta cenu, kas atbilstoši iepriekš minētajam pienācīgi koriģēta EXW līmenī, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz ASV robežai, visos gadījumos dempinga starpība pārsniedza 86,7 %. Saskaņā ar 105. apsvērumu ASV iestādes konstatēja, ka Malaizija patiešām tika izmantota, lai apietu Ķīnas TPF ražotājiem noteiktos antidempinga maksājumus. Maksājumi tika attiecināti arī uz Malaizijas TPF eksportētājiem.

3.5.2.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda

(102)

Saskaņā ar pieprasījumu Malaizijas ražošanas jauda ir 59 000 tonnu un neizmantotā jauda – 44 000 tonnu, kas ir tuvu visam TPF Savienības patēriņam. Pārskatīšanas pieprasījumā vēl norādīts, ka kopš galīgo pasākumu ieviešanas 2002. gadā Malaizijas TPF ražošanas jauda ievērojami palielinājās – aplēsts, ka PIP laikā tā palielinājusies no 10 000 tonnām līdz 59 000 tonnām.

3.5.2.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(103)

Pieejamie fakti neliecina par būtisku izaugsmi vai sarukumu nozarēs, kuras izmanto TPF Malaizijā, tādēļ Malaizijas TPF iekšzemes tirgus turpmākajos gados uzskatāms par diezgan stabilu, un Malaizijas TPF ražotājiem tajā nav būtisku darbības paplašināšanas iespēju.

(104)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības TPF tirgus ir pievilcīgs Malaizijas eksportam. Tas galvenokārt ir saistīts ar iespējām, kas paveras Malaizijas TPF ražotājiem un ko tie neizmanto antidempinga maksājumu līmeņa dēļ. Lai gan ražotāji eksportu gandrīz pārtrauca pēc galīgo pasākumu ieviešanas 2002. gadā, Malaizijas TPF nozare lielā mērā ir atkarīga no eksporta uz galveno eksporta tirgu, proti, ASV.

(105)

ASV iestādes 2018. gada 25. jūlijā antidempinga maksājumu, kas 182,9 % apmērā noteikts oglekļa tērauda metinātu cauruļu piederumu importam no Ķīnas Tautas Republikas, pagaidu kārtā attiecināja uz šā paša ražojumu importu no Malaizijas, jo ASV konstatēja, ka Malaizija tika izmantota, lai šos pasākumus apietu. Lai gan patiesos TPF ražotājus Malaizijā no šā maksājuma var atbrīvot, savu ražojumu pārdošanu Amerikas Savienotajās Valstīs vēl vairāk apgrūtinātu sertifikācijas pienākums un tādējādi padarītu mazāk pievilcīgu.

(106)

Atbilstoši 91. apsvērumam iepriekš minētie apsvērumi un jaudas pārpalikums Dienvidaustrumāzijā padara Savienības tirgu par mērķa tirgu Malaizijas jaudas pārpalikumam un ražojumiem, kas iepriekš pārdoti ASV, ja pasākumi zaudētu spēku.

3.5.2.4. Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(107)

Ņemot vērā neizmantoto jaudu, cenu noteikšanas praksi ASV un antidempinga maksājumus, ko minētajā tirgū attiecināja uz Malaiziju, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu Malaizijas TPF ražotājiem, ir ļoti iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, Malaizijas TPF ražotāji uz Savienību par dempinga cenām eksportēs ievērojamu daudzumu TPF. Ņemot vērā ražošanas jaudas un neizmantotās jaudas palielinājumu kopš sākotnējo pasākumu ieviešanas 2002. gadā, imports par dempinga cenām varētu būt daudz augstākā līmenī, nekā tas bija pirms galīgo pasākumu noteikšanas. Komisija tādējādi secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ir iespējama dempinga atkārtošanās.

3.6. Secinājumi

3.6.1. Turcija

(108)

Saskaņā ar 43. un 49. apsvērumā secināto izmeklēšanā netika konstatēts nedz dempings attiecībā uz kādu no Turcijas ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, nedz dempinga atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi zaudētu spēku.

(109)

Tādēļ izmeklēšana attiecībā uz Turciju būtu jāizbeidz un pasākumi attiecībā uz Turciju būtu jāatceļ.

3.6.2. Krievija, Koreja un Malaizija

(110)

Komisija, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieejamo informāciju, attiecībā uz Krieviju secināja, ka dempings no Krievijas turpinājās. Turklāt, ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Krievijā, eksporta cenas uz trešām valstīm, TPF dempinga cenu līmeņus Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijas TPF ražotājiem, kas ir nozīmīgs potenciāls Krievijas eksporta tirgus, Komisija arī secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, Savienības tirgū no Krievijas varētu ienākt ievērojams TPF daudzums par dempinga cenām. Tādējādi Komisija arī secināja, ka ir pierādījumi par dempinga atkārtošanos.

(111)

Ņemot vērā būtisko jaudas pārpalikumu Malaizijā un Korejā, ierobežoto izaugsmes potenciālu to iekšzemes tirgos un to, ka šo valstu TPF ražotājiem Savienības tirgus ir pievilcīgs, tika secināts, ka, antidempinga pasākumiem zaudējot spēku, pārskatāmā ražojuma imports no šīm valstīm Savienībā ievērojami palielinātos. Turklāt Komisija konstatēja, ka minētais imports, visticamāk, tiktu veikts par dempinga cenām. Tāpēc Komisija secināja, ka tad, kad TPF noteiktie pasākumi zaudēs spēku, varētu atkārtoties dempings no Korejas un Malaizijas.

4. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(112)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja divdesmit viens Savienības ražotājs. Trīs no šiem ražotājiem pārstāv pieprasījuma iesniedzējs. Minētais divdesmit viens Savienības ražotājs veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. 14. un15. apsvērumā paskaidrots, ka izlasē iekļāva četrus Savienības ražotājus. 15. apsvērumā norādīts, ka izlase veido vairāk nekā 54 % no Savienības kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma.

4.2. Patēriņš Savienībā

(113)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot:

i)	izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomu, kas iegūts no atbildēm uz anketas jautājumiem;

ii)	izlasē neiekļauto Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomu, kas iegūts no pārskatīšanas pieprasījuma un pieprasījuma iesniedzēja pēc tam sniegtās informācijas;

iii)	importu no attiecīgajām valstīm un no visām pārējām trešajām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem (Taric līmenis).

(114)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

	2014	2015	2016	PIP
Patēriņš Savienībā (t)	59 864	51 151	56 722	52 535
Indekss (2014. gads = 100)	100	85	95	88
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, Eurostat dati (Taric līmenis).

(115)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 12 %. Konkrētāk – 2015. gadā Savienības patēriņš samazinājās par 15 %, 2015.–2016. gadā tas palielinājās un no 2016. gada līdz PIP tas atkal samazinājās.

4.3. Imports no attiecīgajām valstīm

4.3.1. Ievadpiezīme

(116)

43., 49. un 57. apsvērumā norādīts, ka attiecībā uz Turcijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika konstatēts nedz dempings, nedz dempinga atkārtošanās iespējamība. Tādēļ pasākumi attiecībā uz Turciju būtu jāizbeidz. Tāpēc Komisija, lai pārbaudītu kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos, importu no Turcijas pārbaudīs kopā ar importu no trešām valstīm. Pilnai ainai skaitļus par Turciju atsevišķi norādīs 4.3.5. iedaļā.

4.3.2. Imports no Malaizijas

(117)

Importa apjoms no Malaizijas bija balstīts uz Eurostat statistiku (Taric līmenī). Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 113. apsvērumā.

a) Apjoms un tirgus daļa

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

		2014	2015	2016	PIP
Malaizija	Importa apjoms (t)	0,1	0,6	0,4	1,3
	Indekss (2014. gads = 100)	100	600	400	1 300
	Tirgus daļa (%)	0,0	0,0	0,0	0,0
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(118)

Importa apjoms no Malaizijas visā attiecīgajā periodā bija tuvu nullei un kopš galīgo pasākumu noteikšanas 2002. gadā bija līdzīgā līmenī. Visā attiecīgajā periodā tirgus daļas bija nenozīmīgas.

b) Cenas un cenu samazinājums

(119)

Importa apjoms no Malaizijas ir zems, un pārskatāmā ražojuma veidu (kas ietver tādus dažādus parametrus kā specifikācijas standarti, materiālu kategorija, pamatizejvielas, tips (līkumi, trejgabali vai pārejas uzmavas) ārējais diametrs un sieniņu biezums) klāsts ir plašs, tādēļ šā importa cenas nevarēja jēgpilni analizēt.

4.3.3. Imports no Korejas

(120)

Importa apjoms no Korejas bija balstīts uz Eurostat statistiku (Taric līmenī). Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 113. apsvērumā.

a) Apjoms un tirgus daļa

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

		2014	2015	2016	PIP
Koreja	Importa apjoms (t)	405	89	346	36
	Indekss (2014. gads = 100)	100	22	85	9
	Tirgus daļa (%)	0,7	0,2	0,6	0,1
	Indekss (2014. gads = 100)	100	26	90	10
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(121)

Importa apjoms no Korejas visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs un PIP laikā samazinājās līdz 0,1 % no tirgus daļas. Tas saglabājās līdzīgā līmenī kopš galīgo pasākumu noteikšanas 2002. gadā. Tirgus daļa saruka no 0,7 % 2014. gadā līdz 0,1 % PIP laikā.

b) Cenas un cenu samazinājums

(122)

Ņemot vērā ļoti zemo importa apjomu no Korejas un pārskatāmā ražojuma veidu plašo klāstu, šā importa cenas nevarēja jēgpilni analizēt.

4.3.4. Imports no Krievijas

(123)

Importa apjoms un vidējā importa cena Krievijai bija balstīta uz Eurostat (Taric līmenī) statistiku. Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 113. apsvērumā.

a) Apjoms un tirgus daļa

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

		2014	2015	2016	PIP
Krievija	Importa apjoms (t)	18	21	431	468
	Indekss (2014. gads = 100)	100	119	2 448	2 657
	Tirgus daļa (%)	0,0	0,0	0,8	0,9
	Indekss (2014. gads = 100)	100	139	2 584	3 027
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(124)

Importa apjoms no Krievijas visā attiecīgajā periodā bija neliels. 2014. gadā un 2015. gadā tas palielinājās no 18 tonnām līdz 431 tonnai 2016. gadā un līdz 468 tonnām PIP, kas atbilda tirgus daļas pieaugumam no 0 % 2014/15 gadā līdz 0,9 % PIP.

b) Cenas un cenu samazinājums

(125)

Krievijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

5. tabula

Importa cena

		2014	2015	2016	PIP
Krievija	Importa cenas (EUR/t)	9 706	7 088	1 126	980
Krievija	Indekss (2014. gads = 100)	100	73	12	10
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(126)

Vidējā cena importam no Krievijas 2014. un 2015. gadā sasniedza ļoti augstu līmeni, bet laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam tā samazinājās par 84 % un PIP – vēl par 13 %. Kopumā importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 90 %.

(127)

124. apsvērumā izklāstīts – lai gan importa apjoms bija pārāk zems, lai to uzskatītu par reprezentatīvu, tika uzskatīts, ka šā importa cenas tomēr varētu uzskatīt par skaidru norādi uz turpmāko cenu politiku tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(128)

58. apsvērumā minēts, ka Krievijas eksportētāji/ražotāji nesadarbojās, tādēļ Komisijai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, lai noteiktu cenu samazinājuma līmeni. Šajā gadījumā cenu samazinājumu Krievijas izcelsmes importam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot i) izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī; ar ii) Krievijas importa vidējo cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, kas pēc Eurostat datiem noteikta uz CIF līmenī, kas koriģēti, lai ņemtu vērā pēcimportēšanas izmaksas. Citas informācijas nebija, tādēļ tika lēsts, ka šīs izmaksas ir 1 % no CIF vērtības.

(129)

Nesadarbošanās dēļ nevarēja noteikt, kādi ražojuma veidi tika eksportēti no Krievijas. Tāpēc nebija iespējama salīdzināšana pa ražojuma veidiem. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(130)

Salīdzinājums parādīja, ka Krievijai vidējā svērtā samazinājuma starpība Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 49,8 %.

4.3.5. Imports no citām trešām valstīm

(131)

Importa apjoms un vidējā importa cena visām citām trešajām valstīm bija balstīta uz Eurostat (Taric līmenis) statistiku. Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 113. apsvērumā.

6. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts		2014	2015	2016	PIP
Visas pārējās trešās valstis	Imports (t)	21 906	17 812	23 062	20 865
	Indekss (2014. gads = 100)	100	81	105	95
	Tirgus daļa (%)	36,6	34,8	40,7	39,7
	Cena (EUR/t)	1 879	2 202	1 907	1 686
	Indekss (2014. gads = 100)	100	117	102	90
Ķīna	Imports (t)	8 915	7 239	10 054	8 086
	Indekss (2014. gads = 100)	100	81	113	91
	Tirgus daļa (%)	14,9	14,2	17,7	15,4
	Cena (EUR/t)	1 232	1 474	1 285	1 233
	Indekss (2014. gads = 100)	100	120	104	100
Kambodža	Imports (t)	1 151	1 137	2 899	3 403
	Indekss (2014. gads = 100)	100	99	252	296
	Tirgus daļa (%)	1,9	2,2	5,1	6,5
	Cena (EUR/t)	1 301	1 486	1 280	1 322
	Indekss (2014. gads = 100)	100	114	98	102
Vjetnama	Imports (t)	2 954	2 377	2 348	2 803
	Indekss (2014. gads = 100)	100	80	79	95
	Tirgus daļa (%)	4,9	4,6	4,1	5,3
	Cena (EUR/t)	1 696	1 883	1 473	1 501
	Indekss (2014. gads = 100)	100	111	87	88
Turcija	Importa apjoms (t)	1 147	1 316	1 745	1 509
	Indekss (2014. gads = 100)	100	115	152	132
	Tirgus daļa (%)	1,9	2,6	3,1	2,9
	Indekss (2014. gads = 100)	100	134	161	150
	Importa cenas (EUR/t)	1 924	1 915	1 824	1 782
	Indekss (2014. gads = 100)	100	100	95	93
Citas trešās valstis	Imports (t)	7 739	5 743	6 016	5 065
	Indekss (2014. gads = 100)	100	74	78	65
	Tirgus daļa (%)	12,9	11,2	10,6	9,6
	Cena (EUR/t)	2 773	3 460	3 443	2 729
	Indekss (2014. gads = 100)	100	125	124	98
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(132)

Atbilstoši patēriņa samazinājuma dinamikai no 2014. gada līdz PIP importa apjoms no visām citām trešām valstīm samazinājās par 5 %. Tirgus daļa importam no visām citām trešām valstīm bija 34,8–40,7 % robežās. Lielākā daļa importa bija no Ķīnas, Kambodžas un Vjetnamas, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vienīgās valstis ar individuālām tirgus daļām, kuras pārsniedz 5 %.

(133)

6. apsvērumā norādīts, ka pašlaik ir spēkā antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes TPF importu. Lai gan importa apjoms samazinājās (9 % attiecīgajā periodā), Ķīnas importa tirgus daļa tajā pašā laikposmā nedaudz palielinājās (0,5 %), jo bija samazinājies patēriņš Savienībā. Attiecīgajā periodā tirgus daļa bija robežās no 14,2 % līdz 17,7 %. Ķīnas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā bija stabilas. Tās vidēji bija zemākas par Savienības ražotāju cenām un arī zemākas par citu trešo valstu importa cenām.

(134)

Importa apjomi no Kambodžas attiecīgajā periodā palielinājās absolūtos skaitļos un tirgus daļa palielinājās par 4,6 procentpunktiem – no 1,9 % 2014. gadā līdz 6,5 % PIP. Importa apjoms no Vjetnamas samazinājās (par 5 %), tomēr tā (par 0,4 procentpunktiem) palielinājās Ķīnas tirgus daļa, jo bija samazinājies Savienības patēriņš. Vjetnamas tirgus daļa tādējādi no 4,9 % 2014. gadā palielinājās līdz 5,3 % PIP. Importa cenas no Vjetnamas un Kambodžas vidēji bija zemākas par Savienības ražotāju cenām un par importa cenām no citām trešām valstīm.

(135)

Visbeidzot, importa apjoms no atlikušajām trešajām valstīm, kas nav minētas iepriekš, no 2014. gada līdz PIP ievērojami samazinājās – par 35 %. To tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 3,3 procentpunktiem – no 12,9 % 2014. gadā līdz 9,6 % PIP. Šo valstu importa cenas vidēji bija ievērojami pārsniedza Savienības ražotāju cenas. Tās bija arī ievērojami augstākas nekā importa cenas no Ķīnas, Kambodžas un Vjetnamas.

4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1. Vispārīgas piezīmes

(136)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(137)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(138)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus par Savienības ražošanas nozari kopumā, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kurus tā salīdzināja ar vairāku Savienības ražotāju sniegto informāciju pirms procedūras sākšanas un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(139)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(140)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji

c) Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(141)

Attiecīgajā laikposmā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

7. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

	2014	2015	2016	PIP
Ražošanas apjoms (t)	48 385	44 428	40 008	41 350
Indekss (2014. gads = 100)	100	92	83	85
Ražošanas jauda (t)	165 181	165 181	164 003	150 202
Indekss (2014. gads = 100)	100	100	99	91
Jaudas izmantojums (%)	29,3	26,9	24,4	27,5
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(142)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Konkrētāk, tas sāka samazināties 2015. gadā un pēc tam 2016. gadā samazinājās vēl vairāk, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās.

(143)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Norādīts, ka viena Savienības ražotāja ražotne pārtrauca darbību un 2017. gada augustā, t. i., pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika demontēta.

(144)

Tā kā ražošanas apjoms samazinājās lielākā mērā nekā ražošanas jauda, jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās par 1,8 procentpunktiem.

d) Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(145)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2014	2015	2016	PIP
Pārdošanas apjoms Savienībā (t)	37 535	33 228	32 882	31 165
Indekss (2012. gads = 100)	100	89	88	83
Tirgus daļa (%)	62,7	65,0	58,0	59,3
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(146)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 17 % – nedaudz straujāk nekā patēriņš tajā pašā periodā (– 12 %). Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 3,4 procentpunktiem. Katru gadu, no 2014. gada līdz 2015. gadam, Savienības pārdošanas apjoms galvenokārt samazinājās (par 11 %), 2016. gadā bija salīdzinoši stabils, un PIP pārdošanas apjoms samazinājās vēl par 6 %. Tā rezultātā attiecīgajā periodā tirgus daļa bija nestabila: 2015. gadā tā palielinājās par 2,3 procentpunktiem, 2016. gadā samazinājās par 7 procentpunktiem un PIP no jauna palielinājās par 1,3 procentpunktiem.

e) Izaugsme

(147)

No 2014. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās par 12 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 17 %, tādēļ tika zaudēta 3,4 procentpunktu liela tirgus daļa.

f) Nodarbinātība un ražīgums

(148)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

	2014	2015	2016	PIP
Nodarbināto skaits	1 312	1 314	1 250	924
Indekss (2014. gads = 100)	100	100	95	70
Ražīgums (t/nodarbinātais)	37	34	32	45
Indekss (2014. gads = 100)	100	92	87	121
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(149)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā samazinājās par 30 %. Lielākais samazinājums notika 2017. gadā daļēji sakarā ar viena Savienības ražotāja ražotnes slēgšanu.

(150)

Tā kā ražošanas apjoms samazinājās un nodarbinātība samazinājās vēl vairāk (attiecīgajā periodā tie samazinājās attiecīgi par 14 % un 30 %), ražīgums tajā pašā periodā palielinājās par 21 %.

g) Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(151)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz TPF importu Savienībā no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tomēr importa līmenis no Krievijas PIP bija ļoti neliels – tikai 0,9 % no Savienības patēriņa. Tāpēc faktiskā Krievijai konstatētā dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija diezgan ierobežota.

(152)

118. un 121. apsvērumā paskaidrots, ka imports no Malaizijas un Korejas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. Tāpēc nebija iespējams apstiprinoši konstatēt dempingu attiecībā uz abām minētajām valstīm. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

a) Cenas un tās ietekmējoši faktori

(153)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

	2014	2015	2016	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cenas Savienībā (EUR/t)	2 784	2 865	2 628	2 552
Indekss (2014. gads = 100)	100	103	94	92
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	3 175	3 303	3 185	2 999
Indekss (2014. gads = 100)	100	104	100	94
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(154)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā samazinājās par 8 % un PIP sasniedza 2 553 EUR/t. Savienības ražošanas nozarei bija jākoriģē savas cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo samazināšanos TPF tirgū sakarā ar sarūkošo pieprasījumu.

(155)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās mazākā mērā – par 6 %. Galvenais faktors, kas ietekmējis vienības ražošanas izmaksu samazinājumu, bija izejmateriālu cenu samazinājums.

b) Darbaspēka izmaksas

(156)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2014	2015	2016	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR uz nodarbināto)	55 163	54 443	53 850	54 988
Indekss (2014. gads = 100)	100	99	98	100
Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(157)

Attiecīgajā periodā nemainījās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto.

c) Krājumi

(158)

Krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Krājumi

	2014	2015	2016	PIP
Noslēguma krājumi	5 857	6 213	7 495	7 098
Indekss (2014. gads = 100)	100	106	128	121
Noslēguma krājumi, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)	23	28	38	32
Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(159)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju noslēguma krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā krājumu līmenis veidoja aptuveni 32 % no nozares ražošanas apjoma.

d) Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(160)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2014	2015	2016	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	– 12,3	– 13,3	– 17,5	– 14,9
Naudas plūsma (EUR)	– 3 572 396	– 3 040 537	– 2 134 815	1 100 439
Indekss (2014. gads = 100)	– 100	– 85	– 60	31
Ieguldījumi (EUR)	2 606 076	1 644 753	1 691 602	3 550 772
Indekss (2012. gads = 100)	100	63	65	136
Ienākums no ieguldījumiem (%)	– 20,0	– 20,3	– 25,7	– 18,5
Avots: pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(161)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares zaudējumi palielinājās no – 12,3 % 2014. gadā līdz – 14,9 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 2,6 procentpunktiem.

(162)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašam finansēt savu darbību. Neto naudas plūsma palielinājās un attiecīgajā periodā kļuva pozitīva. To galvenokārt ietekmēja peļņa, kas gūta no pārdošanas eksportam. Šī pārdošana eksportam bija 32 % no visiem nesaistītajiem izlasē iekļauto ražotāju pārdošanas apjoma PIP, un tie ļāva izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem pietuvoties peļņas slieksnim attiecīgajā periodā.

(163)

Attiecīgajā periodā gada ieguldījumi, kurus pārskatāmajā ražojumā ieguldīja Savienības ražošanas nozare, palielinājās no 2,6 miljoniem euro 2014. gadā līdz 3,6 miljoniem euro PIP. Savienības ražotājiem bija vajadzīgi ieguldījumi, lai uzturētu Savienības ražošanu, galvenokārt, saglabājot un aizstājot vecās iekārtas, un tas būtu uzskatāms par daļu no Savienības ražošanas nozarē notiekošas pārstrukturizācijas.

(164)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza – 18,5 %.

4.4.4. Secinājums par Savienības ražošanas nozares stāvokli

(165)

Izmeklēšana liecina, ka neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem lielākā daļa kaitējuma rādītāju un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(166)

Ņemot vērā iepriekš minēto dinamiku, var secināt, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums.

(167)

Negatīvā dinamika Savienības ražošanas nozarē galvenokārt skaidrojama ar patēriņa samazinājumu, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, un citu trešo valstu, galvenokārt Ķīnas, Kambodžas un Vjetnamas, importu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 67 % no visa importa Savienībā. Ņemot vērā to, ka importētāji/lietotāji nesadarbojās un Eurostat pieejamie dati nenošķir dažādus ražojuma veidus, nebija iespējams veikt jēgpilnu cenas salīdzinājumu pēc ražojuma veida un nevarēja skaidri noteikt, kāda bija šo trešo valstu importa ietekme.

4.4.5. Secinājumi

(168)

Komisija 166. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. 167. apsvērumā Komisija arī secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto Savienības ražošanas nozares kaitējumu nevarēja būt izraisījis imports no Malaizijas, Korejas un Krievijas, jo to apjoms bija ļoti ierobežots.

(169)

Šajā sakarā Komisija vēl pārbaudīja kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ko sākotnēji bija izraisījis imports par dempinga cenām no Malaizijas, Korejas un Krievijas, ja pasākumi tiktu atcelti.

4.5. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

4.5.1. Ievadpiezīme

(170)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: a) ražošanas jauda un neizmantotā jauda Malaizijā, Korejā un Krievijā; b) iespējamais cenu līmenis importam no šīm valstīm tad, ja pasākumi zaudētu spēku, un to ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli; c) tirdzniecību ierobežojoši pasākumi citās trešās valstīs, kas noteikti TPF eksportam no Malaizijas, Korejas un Krievijas.

(171)

Ražotāji eksportētāji nesadarbojās nemaz, tāpēc konstatējumi tika pamatoti ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tālab tika izmantota informācija no pārskatīšanas pieprasījuma, Eurostat dati (Taric līmenis) un ASV tirdzniecības statistikas dati.

a) Malaizijā, Korejā un Krievijā pieejamā ražošanas jauda un neizmantotā jauda

(172)

70., 88. un 102. apsvērumā noteikts, ka aplēstā Krievijas, Malaizijas un Korejas neizmantotā jauda PIP bija aptuveni 251 000 tonnas, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz patēriņu Savienībā tajā pašā periodā.

(173)

Turklāt tika konstatēts, ka nebija elementu, kas liecinātu par drīzu un ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc TPF Malaizijā, Korejā vai Krievijā vai kādas citas trešās valsts tirgū. Ņemot vērā Savienības TPF patēriņa samazināšanos attiecīgajā periodā, Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Malaizijā, Korejā vai Krievijā vai citos trešo valstu tirgos nevarēja absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu.

b) Iespējamie cenu līmeņi importam no Malaizijas, Korejas un Krievijas

(174)

Malaizijas, Korejas un Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Turklāt, ņemot vērā ļoti mazos daudzumus, kas importēti Savienībā no Malaizijas un Korejas, PIP šīm valstīm nebija iespējams noteikt ticamas importa cenas.

(175)

Šajos apstākļos un saskaņā ar metodiku, kas izmantota pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz antidempinga pasākumiem Malaizijas un Korejas izcelsmes importam, eksporta cenas no Korejas un Malaizijas uz ASV tika izmantotas par aizstājēju, lai noteiktu, kāds būtu iespējamais cenu līmenis importam no Malaizijas un Korejas, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka PIP importa apjoms no Korejas un Malaizijas uz ASV bija 63 % no Savienības patēriņa. Turklāt 96. apsvērumā norādīts, ka tika konstatēts, ka ASV tirgus ir salīdzināms ar Savienības tirgu. Pamatojoties uz to, Komisija aprēķināja cenu samazinājuma starpības, atskaitot antidempinga maksājumus šādam importam uz ASV. Saskaņā ar aprēķiniem Malaizijas un Korejas importa cenas, visticamāk, būtu attiecīgi par 53 % un 20 % zemākas par Savienības pārdošanas cenām.

(176)

Attiecībā uz Krieviju – lai gan importa apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zems, to uzskatīja par pietiekamu, lai kalpotu par skaidru norādi uz turpmāko cenu politiku tad, ja pasākumi zaudētu spēku. Pamatojoties uz to, aprēķins bez antidempinga maksājumiem parādīja, ka Krievijas importa cenas, visticamāk, būtu par 59 % zemākas par Savienības pārdošanas cenām.

(177)

Tāpēc, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare nonāktu zem ievērojama Malaizijas, Korejas un Krievijas cenu spiediena, kas vēl tikai pasliktinātu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

c) Tirdzniecību ierobežojoši pasākumi attiecībā uz eksportu no Malaizijas, Korejas un Krievijas un Savienības tirgus pievilcīgums

(178)

90. apsvērumā norādīts, ka Japāna 2018. gada martā noteica galīgos antidempinga maksājumus TPF importam no Korejas. Turklāt 98. apsvērumā norādīts, ka TPF importa uz ASV noteiktie antidempinga pasākumi kopš 2018. gada jūlija ir attiecināti arī uz Malaiziju. Tas nozīmē, ka Korejas un Malaizijas ražotājiem eksportētājiem tikusi ierobežota piekļuve trešam lielajam eksporta tirgum, un, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu Korejas un Malaizijas eksportētājiem (3.4.2.3. un 3.5.2.3. punkts) un Savienības tirgus tuvumu Krievijas eksportētājiem (3.3.2.3. punkts), ļoti iespējams, ka šie ražotāji eksportētāji savu pārskatāmā ražojuma importu (atkal) novirzīs uz Savienības tirgu.

4.5.2. Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(179)

Var pamatoti paredzēts, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, 3.3.2.3., 3.4.2.3. un 3.5.2.3. punktā aprakstīto Savienības tirgus pievilcīguma apsvērumu dēļ vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas visticamāk (atkal) tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(180)

76., 92. un 107. apsvērumā secināts, ka ražotāji eksportētāji no Malaizijas, Korejas un Krievijas varētu eksportēt ievērojamus pārskatāmā ražojuma daudzumus uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku, un ka šis eksports visticamāk notiks par dempinga cenām.

(181)

Apjoma ziņā un ievērojamās neizmantotās jaudas dēļ ir liela varbūtība, ka ražotāji eksportētāji no Malaizijas, Korejas un Krievijas atsāks importu uz Savienību un iegūs tirgus daļas Savienības tirgū. Patēriņam pašreiz ir tendence samazināties, tādēļ paredzams, ka tirgus daļas pieaugums būs vēl nozīmīgāks. Šādā gadījumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļas uzreiz samazinātos. Turklāt jaudas izmantojuma rādītājs, kas jau tāpat ir ļoti zems, samazinātos vēl vairāk un zaudējumi būtu vēl lielāki.

(182)

Turklāt Savienības ražošanas nozares peļņas norma jau tā ir negatīva, tā nespēs vēl vairāk samazināt savas cenas, lai tās pielīdzinātu importa cenām un saglabātu pārdošanas apjomus Savienībā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei jau tika nodarīts būtisks kaitējums, un tad, ja tiktu pazemināts tās cenu līmenis, tad nozares stāvoklis uzreiz pasliktinātos vēl vairāk un ļoti iespējams apdraudētu Savienības ražošanas nozari kopumā, jo būtu jāsamazina ražotņu skaits vai tās pat jāslēdz.

(183)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, ļoti iespējams, ka atkārtosies kaitējums, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Malaizijas, Korejas un Krievijas.

(184)

Krievijas valdība piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu apgalvoja, ka starp Krievijas importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu nav cēloņsakarības. Šis apgalvojums neņem vērā 170.–183. apsvērumā uzskaitīto elementu un secinājumu analīzi, kura norāda uz lielu iespējamību, ka imports no Malaizijas, Korejas un Krievijas atkārtosies tad, ja pasākumi tiks atcelti, un tādējādi tas tika noraidīts. Bet 183. apsvēruma secinājumi tiek saglabāti.

5. SAVIENĪBAS INTERESES

(185)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Malaiziju, Koreju un Krieviju vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(186)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(187)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(188)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību ir kādi nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(189)

166. apsvērumā secināts, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko apliecina tas, ka negatīva tendence bija lielākajai daļai kaitējuma rādītāju. Tomēr 183. apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu turpināt pasliktināties arī tad, ja antidempinga pasākumi pret Malaiziju, Koreju un Krieviju zaudētu spēku.

(190)

Lai gan Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū ir nonākusi situācijā, kas nodara kaitējumu, Komisija kopumā uzskatīja, ka nozare joprojām ir dzīvotspējīga. Tas tika pamatots ar to, ka 162. apsvērumā minētais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms eksportam veidoja ievērojamu daļu no pārdošanas apjoma un attiecīgajā periodā ļāva Savienības ražošanas nozarei pietuvoties līdzsvarsituācijai. Tomēr Savienības ražošanas nozare joprojām uzrāda ļoti zemu jaudas izmantojuma līmeni un mēģina uzlabot savu ekonomisko stāvokli, veicot pastāvīgus ieguldījumus, kas to ļautu pārstrukturēt.

(191)

Ja stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk, tad tas skars vispārējo stāvokli un radīs risku, ka tiks samazināts ražotņu skaits vai Savienībā tās pat tiks slēgtas. Tāpēc var secināt, ka pasākumu turpināšana pret Malaiziju, Koreju un Krieviju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

5.2. Importētāju, tirgotāju un lietotāju intereses

(192)

Šīs izmeklēšanas sākumā Komisija sazinājās ar sešdesmit vienu importētāju un lietotāju un tos aicināja sadarboties. Tomēr neviens no viņiem šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās par TPF tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanai visdrīzāk nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētāju un lietotāju situāciju.

(193)

Lietotāji neiesniedza informāciju, kas liecinātu par grūtībām atrast citus piegādes avotus un izmeklēšanā arī netika atklāta šāda informācija.

(194)

Iepriekšējās izmeklēšanās notikusī Savienības interešu analīze neparādīja, ka pasākumi negatīvi ietekmētu tos importētājus un lietotājus, kuri varēja novirzīt cenu pieaugumu. Šajā termiņbeigu pārskatīšanā netika konstatēti nekādi elementi, kas būtu pretrunā šim secinājumam. TPF lietotāji darbojas galvenokārt naftas ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī ražošanas nozarēs, kas darbojas būvniecības nozarē. Pārskatāmo ražojumu izmanto, lai savienotu caurules. Lai gan cauruļu īpatsvars projektu kopējās izmaksās ir lielāks, TPF kopumā veido tikai nelielu daļu no kopējām izmaksām.

(195)

Turklāt, tā kā Turcijai noteiktie pasākumi tika izbeigti, aptuveni 60 % no TPF importa Savienībā varētu notikt bez antidempinga maksājumiem un tā tiktu saglabāta samērīga piegādātāju izvēle.

(196)

Uz šā pamata un atbilstīgi iepriekšējās izmeklēšanās izdarītajiem secinājumiem ir gaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem un nav pārliecinošu iemeslu, lai secinātu, ka spēkā esošo Malaizijai, Korejai un Krievijai noteikto pasākumu termiņa pagarināšana nebūtu Savienības interesēs.

5.3. Secinājums par Savienības interesēm

(197)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no Malaizijas, Korejas un Krievijas.

6. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(198)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret Malaiziju, Koreju un Krieviju un atcelt spēkā esošos pasākumus pret Turcijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importu. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(199)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Malaizijas, Korejas un Krievijas izcelsmes TPF importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 78/2013 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1283/2014, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/306, būtu jāsaglabā un Turcijas izcelsmes TPF importam piemērojamie spēkā esošie antidempinga pasākumi būtu jāizbeidz.

(200)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tā pārskatāmā ražojuma importam, kuru ražo šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(201)

Visas prasības piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (17), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām tādās uzņēmuma darbībās kā ražošana, pārdošana vietējā tirgū un eksportam, kas saistītas, piemēram, ar izmaiņām nosaukumā vai ražošanas un tirdzniecības struktūrās. Attiecīgā gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(202)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (18) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(203)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu Malaizijas, Krievijas Federācijas un Korejas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementu importam (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un piederumus ar iegrieztu vītni), kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (Taric kodi 7307931191, 7307931193, 7307931194, 7307931195, 7307931199, 7307931991, 7307931993, 7307931994, 7307931995, 7307931999, 7307998092, 7307998093, 7307998094, 7307998095 un 7307998098).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā minētā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda.

Valsts	Uzņēmums	Maksājuma likme	Taric papildu kods
Malaizija	Anggerik Laksana Sdn Bhd, Selangor Darul Ehsan	59,2 %	A324
	Pantech Steel Industries Sdn Bhd	49,9 %	A961
	Visi pārējie uzņēmumi	75,0 %	A999
Krievijas Federācija	Visi uzņēmumi	23,8 %	—
Korejas Republika	TK Corporation, 1499-1, Songjeong- Dong, Gangseo-Gu, Busan	32,4 %	C066
Korejas Republika	Visi pārējie uzņēmumi	44,0 %	C999

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo atceļ galīgos antidempinga maksājumus par tādu Turcijas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementu importu (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un piederumus ar iegrieztu vītni), kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (Taric kodi 7307931191, 7307931193, 7307931194, 7307931195, 7307931199, 7307931991, 7307931993, 7307931994, 7307931995, 7307931999, 7307998092, 7307998093, 7307998094, 7307998095 un 7307998098), un izbeidz ar minēto importu saistīto procedūru.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2003. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 778/2003, ar ko groza Komisijas Lēmumu Nr. 283/2000/EOTK un Padomes Regulu (EK) Nr. 584/96, (EK) Nr. 763/2000 un (EK) Nr. 1514/2002 attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami noteiktiem karstiem velmējumiem ruļļos un noteiktiem dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementiem (OV L 114, 8.5.2003., 1. lpp.).

(3) Padomes 2008. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 1001/2008, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 275, 16.10.2008., 18. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 2. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1283/2014, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu importam (OV L 347, 3.12.2014., 17. lpp.).

(5) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas regula (ES) 2016/306, ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktu groza Regulu (ES) Nr. 1283/2014, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu importam (OV L 58, 4.3.2016., 38. lpp.).

(6) Padomes 2013. gada 17. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 78/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu importu (OV L 27, 29.1.2013., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2015. gada 27. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1934, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importam (OV L 282, 28.10.2015., 14. lpp.).

(8) OV C 214, 4.7.2017., 8. lpp., un OV C 146, 11.5.2017., 9. lpp.

(9) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Turcijas, Krievijas, Korejas un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam (OV C 31, 27.1.2018., 16. lpp.).

(10) http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm

(11) 8 ciparu kodi precīzāk par 6 ciparu kodiem ļauj sašaurināt tirdzniecības statistiku attiecībā uz pārskatāmo ražojumu, uz kuru attiecas pārskatīšana. Tādējādi rādītāji, kuru pamatā ir 8 ciparu kodi, ir tuvāki pārskatāmā ražojuma tirdzniecības vērtībai un apjomam.

(12) Trīs lielākās no tām bija Turkmenistāna, Gruzija un Azerbaidžāna, un pārskata izmeklēšanas periodā tās attiecīgi veidoja aptuveni 0,7 %, 0,5 % un 0,3 % no visa aplēstā Turcijas TPF ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(13) Ķīnas izcelsmes TPF importam ir noteikti antidempinga maksājumi 58,6 % apmērā (ko attiecina arī uz Taivānu, Indonēziju, Šrilanku un Filipīnām), savukārt Dienvidkorejas, Malaizijas un Krievijas izcelsmes TPF importam noteikti antidempinga maksājumi 23,8–75 % robežās. Salīdzinājumam – antidempinga maksājumi, kas noteikti Turcijas izcelsmes TPF importam, ir 2,9–16,7 % robežās.

(14) Citi lielākie galamērķi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Ķīna, kas veido attiecīgi 16 %, 5 % un 4 % no Korejas TPF eksporta.

(15) ASV importa statistikas pamatā ir 8 ciparu kodi, kas precīzāk par 6 ciparu kodiem ļauj sašaurināt tirdzniecības statistiku attiecībā uz pārskatāmo ražojumu. Tādējādi rādītāji, kuru pamatā ir 8 ciparu kodi, ir tuvāki pārskatāmā ražojuma tirdzniecības vērtībai un apjomam.

(16) ASV iestādes ar 2018. gada 25. jūlija lēmumu uz Malaiziju pagaidu kārtā attiecināja maksājumus, kas pasākumu apiešanas dēļ 182,9 % apmērā noteikti oglekļa tērauda metinātiem tērauda savienotājelementiem no Ķīnas Tautas Republikas, 83 FR 35205–35208.

(17) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 99

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 10. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/563 (2019. gada 8. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības memoranda NAT-I-9406 starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību 1. grozījumu	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/564 (2019. gada 28. marts), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris ( 1 )	3
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/565 (2019. gada 28. marts), ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem ( 1 )	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/566 (2019. gada 9. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas Federācijas, Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz tā paša ražojuma importu, kura izcelsme ir Turcijas Republikā	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/567 (2019. gada 9. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku	36
		LĒMUMI
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2019/568 (2019. gada 8. aprīlis) par Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšanu	38
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2019/569 (2019. gada 3. aprīlis) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Tiesiskuma ievērošanas nodrošināšana Eiropas Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2314)	39
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570 (2019. gada 8. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanu attiecībā uz rescEU spējām un groza Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 2644) ( 1 )	41
	*	Vienotās noregulējuma valdes Lēmums (ES) 2019/571 (2019. gada 28. marts) par Vienotās noregulējuma valdes 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un pārskatu slēgšanu (SRB/PS/2019/02)	46

		Labojumi
	*	Labojums Nolīgumā, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu ( OV L 288, 22.10.2016. )	47


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.