1.   Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens krājumiem, rietumu ūdeņos, un – ja minētie krājumi uzturas arī ārpus rietumu ūdeņiem – blakusesošajos ūdeņos, kā arī zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto:

Ja zinātniskais ieteikums konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras liecina, ka šā punkta pirmajā daļā minēto krājumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies, Komisija saskaņā ar 18. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu un koriģētu šā punkta pirmajā daļā norādītos apgabalus nolūkā atspoguļot minētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepaplašina krājuma apgabalus tā, lai tie sniegtos ārpus Savienības ūdeņiem ICES 4.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.

2.   Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā noteiktais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt minēto sarakstu.

3.   Attiecībā uz blakusesošajiem ūdeņiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, piemēro tikai šīs regulas 4. un 7. pantu un 8. pantā paredzētos pasākumus, kas saistīti ar zvejas iespējām.

4.   Šo regulu piemēro arī piezvejām, kas rietumu ūdeņos gūtas, zvejojot 1. punktā minētos krājumus. Tomēr tad, ja ar biomasu saistīti F MSY diapazoni un aizsardzības pasākumi attiecībā uz minētajiem krājumiem ir noteikti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido daudzgadu plānus, piemēro noteiktos diapazonus un aizsardzības pasākumus.

5.   Šajā regulā ir arī precizēts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.

6.   Šīs regulas 9. pantā izklāstītie tehniskie pasākumi ir piemērojami visiem krājumiem rietumu ūdeņos.

1.   Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.   Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, kurām piemēro nozvejas limitus un šo regulu.

3.   Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4.   Plāna mērķis jo īpaši ir:

5.   Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Ja dati nav pietiekami, attiecīgajos krājumos tiecas sasniegt līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi.

1.   Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem, 1. panta 1. punktā minētajos krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur F MSY diapazonos saskaņā ar šo pantu.

2.   Pamatojoties uz plānu, minētos F MSY diapazonus pieprasa konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras.

3.   Kad Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu kādam krājumam nosaka zvejas iespējas, tā minētās iespējas nosaka F MSY apakšējā diapazonā, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam.

4.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta zvejas iespējas kādam krājumam drīkst noteikt tādā līmenī, kas ir zemāks nekā F MSY diapazoni.

5.   Neatkarīgi no 3. un 4. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar F MSY augšējo diapazonu, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam, ar noteikumu, ka 1. panta 1. punktā minētais krājums ir virs MSY Btrigger, un to dara:

6.   Ja 1. panta 1. punktā minētam krājumam nevar noteikt F MSY diapazonus, jo nav pieejama atbilstoša zinātniskā informācija, tad šo krājumu pārvalda saskaņā ar 5. pantu līdz brīdim, kad atbilstīgi šā panta 2. punktam tiek iegūti F MSY diapazoni.

7.   Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par Blim, ir mazāka par 5 %.

1.   Šīs regulas 1. panta 4. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus un attiecīgā gadījumā arī zvejas iespējas nosaka, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, un tie atbilst 3. pantā noteiktajiem mērķiem.

2.   Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, 1. panta 4. punktā minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā, un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 5. punktu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaicīgi zvejot visus krājumus MSY līmenī, jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu.

1.   Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums konkrētā gadā ir mazāks par MSY Btrigger, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par F MSY augšējo diapazonu.

2.   Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums ir mazāks par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

3.   Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

4.   Ja nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskums ir mazāks par 7. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas atkarībā no situācijas būtības, smaguma, ilguma un atkārtošanās.

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

1.   Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu iedala tām pieejamās zvejas iespējas, tās ņem vērā jauktu sugu zvejniecībās iesaistīto kuģu iespējamo nozvejas sastāvu.

2.   Dalībvalstis pēc paziņošanas Komisijai var mainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu, kas tām piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

3.   Neskarot 8. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumiem rietumu ūdeņos var noteikt pārvaldības apgabaliem, kas atbilst 1. panta 1. punkta pirmās daļas 22)–25) apakšpunktā definētajām teritorijām. Šādos gadījumos KPN pārvaldības apgabalā var noteikt, summējot minēto funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.

1.   Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisītu zivju mirstību kādā no krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā, Padome var atpūtas zvejai noteikt nediskriminējošus zvejas limitus.

2.   Padome, nosakot 1. punktā minētos limitus, pamatojas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem kritērijiem. Izmantojamie kritēriji var jo īpaši attiekties uz atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, minētās darbības sabiedrisko nozīmi un tās devumu piekrastes teritoriju ekonomikā.

3.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgus un samērīgus uzraudzības un datu vākšanas pasākumus, lai ticami aplēstu faktisko nozveju.

1.   Šis plāns paredz, ka līdztekus KPN jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā (ICES 7.e rajons) piemēro arī zvejas piepūles ierobežojumus.

2.   Padome, nosakot zvejas iespējas, katru gadu pieņem lēmumu par maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu kuģiem, kuri atrodas Lamanša rietumu daļā un izmanto rāmja traļus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm, un kuģiem, kuri atrodas Lamanša rietumu daļā un izmanto statiskos tīklus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar vai mazāks par 220 mm.

3.   Šā panta 2. punktā minēto maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu pielāgo tādā pašā proporcijā kā zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņa pielāgojumus KPN izmaiņām.

1.   Attiecībā uz visu to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar sīkākiem minētā pienākuma elementiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.

2.   Izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz atpūtas zveju, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka zvejas limitus saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

1.   Par katru no šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto ICES zonu katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izsniedz zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu un iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā. Šādās zvejas atļaujās dalībvalstis var arī ierobežot tādu kuģu kopējo kapacitāti, kuri zvejo ar kādu konkrētu zvejas rīku.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ar ko papildina šo regulu, nosakot ierobežojumus attiecīgo dalībvalstu flotu kopējai kapacitātei un tādējādi palīdzētu sasniegt šīs regulas 3. pantā nospraustos mērķus.

3.   Katra dalībvalsts izveido un uztur sarakstu ar kuģiem, kam ir 1. punktā minētās zvejas atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

1.   Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienība sadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja oficiāla vienošanās netiek panākta, Savienība pieliek visas pūles, lai kopīgi saskaņotu šādu krājumu zvejošanas kārtību nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību un tādējādi sekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

2.   Ja krājumus pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, Savienība var ar trešām valstīm apmainīties ar zvejas iespējām, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 2. punktu.

1.   Šīs regulas 9. un 13. pantā un 14. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par ziemeļrietumu ūdeņiem un dienvidrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par dienvidrietumu ūdeņiem. Minētās dalībvalstis var arī kopā iesniegt kopīgus ieteikumus par abiem ūdeņiem. Minētos ieteikumus iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 2020. gada 27. martā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu 17. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus attiecīgās dalībvalstis var iesniegt arī tad, kad tas ir vajadzīgs, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem, vai kad ir jārisina jaunākajā zinātniskajā ieteikumā norādītas ārkārtas situācijas. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

3.   Pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 9. un 13. pantu un 14. panta 2. punktu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā, 9. un 13. pantā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā, 9. un 13. pantā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 9. un 13. pantu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Atceļ šādas regulas:

2.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

1.   Pēc Komisijas lūguma Aģentūra:

2.   Pēc Komisijas lūguma Aģentūra var sadarboties ar kompetentām trešo valstu iestādēm kontroles un pārbaudes jautājumos, ievērojot nolīgumus, ko Savienība noslēgusi ar šādām trešām valstīm.

3.   Aģentūra savas kompetences robežās var dalībvalstu vārdā veikt uzdevumus saskaņā ar starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

1.   Aģentūras veiktā operatīvā koordinācija attiecas uz visu to darbību kontroli, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika.

2.   Operatīvas koordinācijas vajadzībām Aģentūra izstrādā kopējus izvietošanas plānus un saskaņā ar III nodaļu organizē operatīvu dalībvalstu veikto kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju.

3.   Pastiprinātas dalībvalstu darba operatīvās koordinācijas nolūkā Aģentūra kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izveidot darbības plānus un koordinēt to īstenošanu.

1.   Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalsta valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valstu un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā starptautiskā līmenī:

2.   Konkrētus veidus sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka ar darba vienošanos saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un finanšu noteikumiem, ko piemēro minētajām aģentūrām. Šādu vienošanos apstiprina Aģentūras valde, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras valde un Eiropas Jūras drošības aģentūras Administratīvā padome.

3.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Minētā rokasgrāmata ietver pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi informācijas apmaiņai. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

1.   Pēc Komisijas lūguma Aģentūra, balstoties uz starptautiskām kontroles un inspekcijas programmām, koordinē dalībvalstu veiktās kontroles un inspekcijas darbības, izstrādājot kopējus izvietošanas plānus.

2.   Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. punktā minētos kopējus izvietošanas plānus.

1.   Aģentūra koordinē īpašu kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu, kuras, izmantojot kopējus izvietošanas plānus, izstrādātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu.

2.   Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. punktā minētos kopējos izvietošanas plānus.

1.   Dalībvalstis ik gadu pirms 15. oktobra dara Aģentūrai zināmu, kādi kontroles un pārbaudes līdzekļi, ko nākamā gadā varēs izmantot kontroles un pārbaudes vajadzībām, ir to rīcībā.

2.   Katra dalībvalsts vēlākais vienu mēnesi pēc paziņojuma par lēmumu, ar ko izveidota starptautiska kontroles un pārbaudes programma vai konkrēta, ar dalībvalsti saistīta kontroles un pārbaudes programma, dara Aģentūrai zināmu, ar kādiem līdzekļiem tā plāno to īstenot.

1.   Pamatojoties uz 12. panta 2. punktā paredzētajiem paziņojumiem un trīs mēnešos pēc tāda paziņojuma saņemšanas Aģentūras izpilddirektors, apspriedies ar attiecīgām dalībvalstīm, izstrādā kopēja izvietošanas plāna projektu.

2.   Kopēja izvietošanas plāna projektā ir noteikts, kādus kontroles un pārbaudes līdzekļus var apvienot, lai, ņemot vērā attiecīgu dalībvalstu ieinteresētību konkrētās zivsaimniecības jomās, īstenotu kontroles un pārbaudes programmu, uz ko attiecas plāns.

Konkrētas dalībvalsts ieinteresētību kādā zivsaimniecības jomā vērtē, izmantojot šādus kritērijus, kuru relatīvais nozīmīgums ir atkarīgs no katra plāna īpašām pazīmēm:

3.   Ja, izstrādājot kopēju izvietošanas plānu, kļūst skaidrs, ka attiecīgas kontroles un pārbaudes programmas prasību izpildei trūkst pietiekamu kontroles un pārbaudes līdzekļu, izpilddirektors to uzreiz dara zināmu attiecīgām dalībvalstīm un Komisijai.

4.   Izpilddirektors kopējā izvietošanas plāna projektu tūlīt dara zināmu attiecīgām dalībvalstīm un Komisijai. Ja attiecīgās dalībvalstis vai Komisija piecpadsmit darba dienās pēc tam, kad plāns darīts zināms, pret to neiebilst, izpilddirektors to pieņem.

5.   Ja viena vai vairākas attiecīgas dalībvalstis vai Komisija iebilst pret to, izpilddirektors nodod jautājumu izskatīšanai Komisijā. Komisija var plānā izdarīt visus vajadzīgos labojumus un to pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

6.   Aģentūra ik gadu, apspriežoties ar attiecīgām dalībvalstīm, pārskata visus kopējos izvietošanas plānus, ņemot vērā visas jaunas kontroles un pārbaudes programmas, kas attiecas uz attiecīgām dalībvalstīm, kā arī visas prioritātes, ko Komisija noteikusi kontroles un pārbaudes programmās.

1.   Kopīgas kontroles un pārbaudes darbības veic, pamatojoties uz kopējiem izvietošanas plāniem.

2.   Dalībvalstis, uz ko attiecas kopējs izvietošanas plāns:

3.   Neskarot dalībvalstu saistības, kas tām jāveic saskaņā ar kopēju izvietošanas plānu, kas pieņemts saskaņā ar 13. pantu, kopējam izvietošanas plānam iedalīto kontroles un pārbaudes līdzekļu kontrole un pārvaldība ir attiecīgās valsts kompetento iestāžu atbildībā, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus.

4.   Izpilddirektors var noteikt prasības, kā īstenot saskaņā ar 13. pantu pieņemtu kopēju izvietošanas plānu. Prasības paredz vienīgi to, kas vajadzīgs, lai īstenotu minēto plānu.

1.   Komisija, Aģentūra un kompetentas dalībvalstu iestādes apmainās ar būtisku informāciju, kas tām ir pieejama par kopīgiem kontroles un pārbaudes pasākumiem Savienības un starptautiskos ūdeņos.

2.   Saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem katra attiecīgās valsts kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu konfidencialitāti informācijai, ko tā saņem saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantu.

1.   Dalībvalstis un Komisija sadarbojas ar Aģentūru un sniedz tai vajadzīgo palīdzību, lai tā varētu veikt savu uzdevumu.

2.   Pienācīgi ņemot vērā atšķirīgās tiesību sistēmas atsevišķās dalībvalstīs, Aģentūra veicina sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, lai izstrādātu saskaņotus kontroles standartus, ievērojot Savienības tiesību aktus un ņemot vērā labāko praksi dalībvalstīs un atzītus starptautiskos standartus.

1.   Ja Komisija pēc savas ierosmes vai vismaz pēc divu dalībvalstu pieprasījuma konstatē situāciju, kas ietver tiešu, netiešu vai potenciālu nopietnu risku kopējai zivsaimniecības politikai, un ja minēto risku nevar aizkavēt, novērst vai samazināt ar pastāvošiem līdzekļiem, nedz arī pienācīgi pārvaldīt, par to tūlīt paziņo Aģentūrai.

2.   Aģentūra, rīkojoties pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas vai pēc savas ierosmes, tūlīt izveido ārkārtas vienību un par to informē Komisiju.

1.   Aģentūras izveidotā ārkārtas vienība atbild par to, lai savāktu un novērtētu visu attiecīgo informāciju un apzinātu pieejamās iespējas, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk aizkavētu, novērstu vai samazinātu risku kopējai zivsaimniecības politikai.

2.   Ārkārtas vienība var lūgt jebkuras tādas valsts iestādes vai privātpersonas palīdzību, kuras kompetenci tā uzskata par vajadzīgu, lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situāciju.

3.   Aģentūra nodrošina vajadzīgo koordināciju, lai pienācīgi un laikus reaģētu uz ārkārtas situāciju.

4.   Ārkārtas vienība attiecīgā gadījumā informē sabiedrību par attiecīgajiem riskiem un veiktajiem pasākumiem.

1.   Aģentūras daudzgadu darba programmā iestrādā vispārējus mērķus, pilnvaras, uzdevumus, darbības rādītājus un prioritātes katrai Aģentūras darbībai piecu gadu laikposmā. Tajā ietver personāla politikas plānu un aplēses par budžeta apropriācijām, kas jādara pieejamas mērķu sasniegšanai minētajā piecu gadu laikposmā.

2.   Daudzgadu darba programmu sagatavo atbilstīgi uz darbību balstītas pārvaldības sistēmai, kā arī Komisijas izstrādātai metodoloģijai. To pieņem valde.

3.   Darba programma, kas minēta 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir saistīta ar daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda papildinājumus, grozījumus vai svītrojumus, salīdzinot ar iepriekšējā gada darba programmu, un sekmes daudzgadu darba programmas vispārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss.

2.   Aģentūrai visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, kas saskaņā ar to tiesību aktiem ir piešķirta juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

3.   Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

4.   Aģentūras galvenā mītne atrodas Vigo, Spānijā.

1.   Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā noteikts Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (14), kā arī noteikumi, ko Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Savienības iestādes. Valde ar Komisijas piekrišanu pieņem vajadzīgos sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

2.   Neskarot 39. pantu, Aģentūra attiecībā uz tās personālu izmanto pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai.

3.   Aģentūras personālā ir Komisijas norīkoti vai uz laiku norīkoti ierēdņi, kā arī citi darbinieki, ko Aģentūra pieņem darbā, lai veiktu savus uzdevumus.

Aģentūra var pieņemt darbā arī dalībvalstu uz laiku norīkotus ierēdņus.

1.   Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgiem līgumiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtos līgumos.

3.   Attiecībā uz ārpuslīgumu saistībām Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopīgus tiesību aktu principus, kompensē jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki. Tiesas kompetencē ir visi strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju.

4.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība.

1.   Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (15).

2.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Struktūru tulkošanas centrs.

1.   Aģentūrai ir valde.

2.   Valde:

1.   Valdē ir dalībvalstu pārstāvji un seši Komisijas pārstāvji. Katrai dalībvalstij ir tiesības iecelt vienu valdes locekli. Dalībvalstis un Komisija katram valdes loceklim ieceļ vienu aizstājēju, kas viņu pārstāv prombūtnes laikā.

2.   Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu pieredzi attiecīgā nozarē un zināšanām zivsaimniecības jomu kontroles un pārbaudes sfērā.

3.   Katra valdes locekļa amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi kopš iecelšanas dienas. Pilnvaru termiņu var pagarināt.

1.   Valde ievēl priekšsēdētāju no Komisijas pārstāvjiem. Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāja vietnieku. Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks automātiski stājas viņa vietā.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un tas beidzas, kad viņi beidz pildīt valdes locekļu pienākumus. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

1.   Valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes. Darbakārtību nosaka Aģentūras valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā valdes un izpilddirektora priekšlikumus.

2.   Izpilddirektors un Konsultatīvās padomes iecelts pārstāvis piedalās sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.   Valde kārtējās sanāksmes sasauc vismaz reizi gadā. Turklāt valde sanāk pēc priekšsēdētāja ierosmes vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas valdē pārstāvēto dalībvalstu lūguma.

4.   Ja lieta ir konfidenciāla vai sakarā ar interešu konfliktu, valde var pieņemt lēmumu attiecīgos darbakārtības jautājumus izskatīt, Konsultatīvās padomes ieceltajam pārstāvim klāt neesot. Reglamentā var ietvert sīkāk izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu.

5.   Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums tai var būt svarīgs.

6.   Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.   Aģentūra nodrošina valdei sekretariāta pakalpojumus.

1.   Valde pieņem lēmumus ar absolūtu balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot attiecīgā locekļa vietnieks.

3.   Reglamentā par balsošanu ietver sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgos gadījumos, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

1.   Aģentūru vada izpilddirektors. Neskarot Komisijas un valdes attiecīgo kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.   Pildot pienākumus, izpilddirektors īsteno kopējās zivsaimniecības politikas principus.

3.   Izpilddirektoram ir šādi pienākumi un pilnvaras:

4.   Izpilddirektors par savu darbību atbild valdei.

1.   Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz viņa nopelniem un dokumentētu attiecīgu pieredzi kopējās zivsaimniecības politikas un zivsaimniecības kontroles un pārbaudes jomā, no vismaz divu kandidātu saraksta, ko Komisija iesniedz pēc atlases procedūras, kas notiek pēc publikācijas par amatu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur, aicinot pieteikties interesentus.

2.   Valde ir pilnvarota atlaist izpilddirektoru. Valde par šādu punktu apspriežas pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma.

3.   Valde pieņem 1. un 2. punktā minētos lēmumus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

4.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Amata pilnvaru termiņu pēc Komisijas priekšlikuma var vienreiz pagarināt vēl uz pieciem gadiem, un minēto pagarinājumu apstiprina ar divu trešdaļu valdes locekļu balsu vairākumu.

1.   Konsultatīvajā padomē ir pārstāvji no konsultatīvajām padomēm, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantā; katra konsultatīva padome deleģē vienu pārstāvi. Pārstāvjus var aizstāt viņu aizstājēji, ko ieceļ tajā pašā laikā.

2.   Konsultatīvās padomes locekļi nevar būt valdes locekļi.

Konsultatīvā padome vienam savam loceklim uztic piedalīties valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.   Konsultatīvā padome pēc izpilddirektora lūguma dod padomus, kā pildīt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

4.   Konsultatīvo padomi vada izpilddirektors. Tā sanāk pēc vadītāja uzaicinājuma vismaz reizi gadā.

5.   Aģentūra nodrošina Konsultatīvajai padomei vajadzīgo loģistikas atbalstu, un tās sanāksmēm nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

6.   Valdes locekļi var piedalīties Konsultatīvās padomes sanāksmēs.

1.   Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Valde sešos mēnešos pēc pirmās sapulces paredz praktiskus pasākumus, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

3.   Aģentūra pēc pašas ierosmes var sazināties jomās, uz ko attiecas tās pienākumi. Aģentūra arī nodrošina to, ka sabiedrība un visas ieinteresētas personas operatīvi saņem objektīvu, ticamu un viegli saprotamu informāciju par tās darbību.

4.   Valde izstrādā attiecīgus iekšējus noteikumus, piemērojot 3. punktu.

5.   Aģentūras lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par pamatu sūdzības iesniegšanai Eiropas Ombudam vai būt par iemeslu iesniegt Tiesā prasību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 228. un 263. pantu.

6.   Uz informāciju, ko Komisija un Aģentūra saņēmusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Regula (ES) 2018/1725.

1.   Konfidencialitātes prasības saskaņā ar LESD 339. pantu uz Aģentūras valdes locekļiem, izpilddirektoru un personālu attiecas arī pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus pienākumus.

2.   Valde izstrādā iekšējus noteikumus attiecībā uz praktiskiem pasākumiem 1. punktā minēto konfidencialitātes prasību īstenošanai.

1.   Komisijai ir brīva piekļuve visai Aģentūras apkopotajai informācijai. Aģentūra pēc Komisijas lūguma tās norādītajā formā sniedz Komisijai jebkādu informāciju un šīs informācijas vērtējumu.

2.   Dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas konkrētās Aģentūras darbībās, ir pieejama informācija, ko Aģentūra apkopojusi par šīm darbībām, ņemot vērā nosacījumus, ko var paredzēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

1.   Aģentūras ieņēmumus veido:

2.   Aģentūras izdevumi sedz ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un operatīvus izdevumus.

3.   Izpilddirektors sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam, un kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz valdei.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Ik gadu Aģentūras valde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam.

6.   Valde ieņēmumu un izdevumu tāmi, kas minēta 5. punktā, kurā iekļauj štata saraksta projektu līdz ar provizorisku darba programmu, vēlākais līdz 31. martam iesniedz Komisijai.

7.   Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības kopējā budžeta provizorisku projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējiestādēm”).

8.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības kopējā budžeta provizoriskajā projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējiestādēm saskaņā ar LESD 314. pantu, iekļauj izdevumus, kurus uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu saraksta projektu un no kopējā budžeta maksājamo subsīdiju summu.

9.   Budžeta lēmējiestādes apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējiestādes apstiprina Aģentūras štatu saraksta projektu.

10.   Valde pieņem budžetu. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11.   Valde cik iespējams drīz paziņo budžeta lēmējiestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var finansiālā ziņā nopietni ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši, visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par to informē Komisiju.

12.   Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm dara zināmu nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā atzinumu iesniedz valdei sešās nedēļās no dienas, kad projekts izsludināts.

1.   Izpilddirektors īsteno Aģentūras budžetu.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 245. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (16) (“Finanšu regula”).

3.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis iesniedz Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus līdz ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu izpilddirektors uz savu atbildību izstrādā Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras pārskatu galīgo variantu.

6.   Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Aģentūra izstrādā iekšējās revīzijas funkciju, ko veic, ievērojot attiecīgus starptautiskus standartus.

9.   Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš minēto atbildi nosūta arī valdei.

10.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc lūguma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot attiecīgā finanšu gada procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu.

11.   Līdz aiznākamā gada 30. aprīlim Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Aģentūras izpilddirektoru no atbildības par attiecīgā gada budžeta īstenošanu.

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

2.   Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un tūlīt izdod attiecīgus noteikumus visam tās personālam.

3.   Lēmumos par finansēšanu un ar tiem saistītajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri ir paredzēts, ka Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) vajadzības gadījumos var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un personas, kas atbild par tā piešķiršanu.

1.   Piecos gados kopš dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt pienākumus, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem valde pasūta neatkarīgu, pieaicinātu ekspertu vērtējumu, lai novērtētu šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra uzskata par vērtējumā vajadzīgu.

2.   Katrā vērtējumā novērtē regulas efektivitāti, Aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti, kā arī tās darba praksi un to, cik ļoti tā palīdz nodrošināt kopējās .zivsaimniecības politikas ievērošanu. Valde saziņā ar Komisiju, apspriedusies ar iesaistītajām pusēm, nosaka konkrētas normas.

3.   Valde saņem novērtējumu un nāk klajā ar ieteikumiem Komisijai par šis regulas grozījumiem, par Aģentūru un tās darba praksi. Komisija gan novērtējuma rezultātus, gan ieteikumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā.

1.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.