(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā Eiropadomei paziņoja par nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Euratom”) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, kas Euratom piemērojams atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantam.

(2)

Padome 2017. gada 22. maijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā tiktu noteikta tās izstāšanās kārtība, ņemot vērā satvaru tās turpmākajām attiecībām ar Savienību.

(3)

Sarunas tika risinātas, ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 29. aprīļa un 15. decembra un 2018. gada 23. marta nostādnes, kuru vispārējais mērķis bija nodrošināt Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Savienības un Euratom.

(4)

2018. gada 14. novembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs nosūtīja Eiropadomes priekšsēdētājam projektu Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”), attiecībā uz kuru Apvienotās Karalistes valdība ir izteikusi savu piekrišanu. 2018. gada 22. novembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs iesniedza Eiropadomes priekšsēdētājam politiskās deklarācijas projektu, kurā izklāstīts satvars turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (“politiskā deklarācija”), par kuru vienošanās panākta sarunu vedēju līmenī un principā – politiskā līmenī, ja vien to apstiprinās vadītāji.

(5)

2018. gada 25. novembrī Eiropadome atbalstīja Izstāšanās līgumu un apstiprināja politisko deklarāciju.

(6)

2019. gada 11. martā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs nosūtīja Eiropadomes priekšsēdētājam Instrumentu saistībā ar Izstāšanās līgumu un Kopīgo paziņojumu, kas papildina politisko deklarāciju, par kuriem bija vienojušies premjerministre May un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Juncker un kurus tajā pašā dienā bija apstiprinājusi Eiropas Komisija. 2019. gada 21. martā abus dokumentus apstiprināja Eiropadome.

(7)

Saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi valstij, kura izstājas, vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā Izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.

(8)

Apvienotā Karaliste ar 2019. gada 20. marta vēstuli iesniedza lūgumu pagarināt LES 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu līdz 2019. gada 30. jūnijam, lai finalizētu Izstāšanās līguma ratificēšanu.

(9)

2019. gada 21. martā Eiropadome piekrita pagarinājumam līdz 2019. gada 22. maijam – ar nosacījumu, ka Pārstāvju palāta sekojošajā nedēļā apstiprina Izstāšanās līgumu. Ja tas nenotiek, Eiropadome piekrita pagarinājumam līdz 2019. gada 12. aprīlim un norādīja, ka tā sagaida, ka pirms 2019. gada 12. aprīļa Apvienotā Karaliste norādīs turpmāko virzību, ko apsvērt Eiropadomē.

(10)

Minētajam pagarinājumam būs šādas sekas: Apvienotā Karaliste paliks dalībvalsts ar visām tiesībām un pienākumiem, kas noteikti Līgumos un paredzēti Savienības tiesībās. Ja Apvienotā Karaliste 2019. gada 23.–26. maijā joprojām būs dalībvalsts, tai būs pienākums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas saskaņā ar Savienības tiesībām. Jānorāda, ka, lai rīkotu šādas vēlēšanas, Apvienotajai Karalistei līdz 2019. gada 12. aprīlim būtu jāsniedz paziņojums par vēlēšanām.

(11)

Šāds pagarinājums izslēdz to, ka Izstāšanās līgums tiek atvērts no jauna. Jebkādām Apvienotās Karalistes vienpusējām saistībām, paziņojumiem vai citiem aktiem vajadzētu būt saderīgiem ar Izstāšanās līguma burtu un garu.

(12)

Kā paredzēts LES 50. panta 4. punktā, Apvienotā Karaliste nav piedalījusies ne Eiropadomes pārrunās par šo lēmumu, ne tā pieņemšanā. Tomēr, kā izklāstīts 2019. gada 22. marta vēstulē no Apvienotās Karalistes pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā Sir Tim Barrow, Apvienotā Karaliste saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu ir piekritusi minētajā pantā norādītā laikposma pagarinājumam un šim lēmumam,