15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/407

(2019. gada 4. marts)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Savienībai ir ekskluzīva kompetence kopīgās zivsaimniecības politikas jomā pieņemt jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pasākumus un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām šajā jomā.

(2)

Atbilstīgi Padomes Lēmumiem 98/392/EK (2) un 98/414/EK (3) Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijai (“konvencija”) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumam par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“nolīgums par zivju krājumiem”). Konvencijā un nolīgumā par zivju krājumiem prasīts visām valstīm sadarboties dzīvo jūras resursu saglabāšanā un pārvaldībā. Nolīgums attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā (“nolīgums”) izpilda minēto prasību.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (4) paredzēts, ka ārējās attiecības zivsaimniecības jomā Savienība īsteno saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām un rīcībpolitikas mērķiem, kā arī ar minētās regulas 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un principiem, lai tādā veidā nodrošinātu jūras bioloģisko resursu un jūras vides ilgtspējīgu izmantošanu, pārvaldību un saglabāšanu. Nolīgums ir saskanīgs ar minētajiem mērķiem.

(4)

2016. gada 31. martā Padome pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā risināt sarunas par starptautisku nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā. 2017. gada 30. novembrī minētās sarunas tika sekmīgi noslēgtas. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/1257 (5) Nolīgums attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā tika parakstīts 2018. gada 3. oktobrī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(5)	Savienības kļūšana par nolīguma pusi veicinās Savienības īstenotās saglabāšanas pieejas saskanību dažādos okeānos un stiprinās tās apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanai visā pasaulē, un tāpēc tā ir Savienības interesēs.

(6)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā (“nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt apstiprinājuma dokumentus, kuri paredzēti nolīguma 15. pantā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 4. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. ANTON

(1) 2019. gada 12. februāra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (ES) 2018/1257 (2018. gada 18. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā (OV L 238, 21.9.2018., 1. lpp.).

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/3

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā

Šā nolīguma Puses,

ATZĪSTOT, ka līdz nesenam laikam atklātās jūras teritoriju Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā visu gadu parasti klāja ledus, kas zveju šajos ūdeņos padarīja neiespējamu, bet ka ledus segums šajā apgabalā pēdējo gadu laikā ir samazinājies;

ATZĪSTOT, ka Ziemeļu Ledus okeāna centrālās daļas ekosistēmas ir cilvēka darbības nosacīti neskartas, tomēr šīs ekosistēmas mainās klimata pārmaiņu un citu parādību dēļ un ka šo pārmaiņu ietekme nav labi izprasta;

ATZĪSTOT veselīgu un ilgtspējīgu jūras ekosistēmu un zvejniecību izšķirošo nozīmi pārtikas un uztura aspektā;

ATZĪSTOT Ziemeļu Ledus okeāna centrālās daļas piekrastes valstu īpašos pienākumus un īpašās intereses, kas saistītas ar zivju krājumu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā;

ATZĪMĒJOT šajā sakarā Ziemeļu Ledus okeāna centrālās daļas piekrastes valstu iniciatīvu, kas atspoguļota Deklarācijā par neregulētas zvejas novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, kura parakstīta 2015. gada 16. jūlijā;

ATGĀDINOT līgumu un citu starptautisku instrumentu principus un normas, kas attiecas uz jūras zvejniecībām, jau tiek piemēroti atklātās jūras teritorijā Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā un cita starpā ietverti:

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (“konvencija”),

1995. gada 4. augusta Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“1995. gada nolīgums”) un

1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā un citos attiecīgos instrumentos, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija;

UZSVEROT to, cik svarīgi ir nodrošināt sadarbību un koordināciju starp Pusēm un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisiju, kas ir kompetenta pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz daļu no atklātās jūras teritorijas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, un citus relevantus zvejniecības pārvaldības mehānismus, kas ir izveidoti un darbojas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un programmām;

TICOT, ka komerciālā zveja atklātās jūras teritorijā Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā tuvākajā nākotnē, visticamāk, nekļūs dzīvotspējīga un tāpēc ir pāragri pašreizējos apstākļos izveidot jebkādas papildu reģionālas vai apakšreģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai režīmus attiecībā uz atklātās jūras teritoriju Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā;

VĒLOTIES saskaņā ar piesardzīgo pieeju nepieļaut neregulētas zvejas uzsākšanu atklātās jūras teritorijā Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, vienlaikus regulāri apsverot vajadzību pēc papildu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

ATGĀDINOT 2007. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju;

ATZĪSTOT Arktikas iedzīvotāju, tostarp Arktikas pamatiedzīvotāju, ieinteresētību dzīvo jūras resursu ilgtermiņa saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā un veselīgu jūras ekosistēmu saglabāšanā Ziemeļu Ledus okeānā un uzsverot to, cik svarīga ir viņu un viņu kopienu iesaistīšana; un

VĒLOTIES veicināt to, ka par pamatu zvejniecību saglabāšanai un pārvaldībai atklātās jūras teritorijā Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā tiek izmantota gan zinātniskā informācija, gan pamatiedzīvotāju un vietējās zināšanas par Ziemeļu Ledus okeāna dzīvajiem jūras resursiem un ekosistēmām, kurās tie sastopami,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Terminu lietojums

Šajā nolīgumā:

a)	“nolīguma apgabals” ir vienota atklātās jūras teritorija, kura atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā un kuru apņem ūdeņi, kas ir Kanādas, Dānijas Karalistes attiecībā uz Grenlandi, Norvēģijas Karalistes, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu zvejniecības jurisdikcijā;

b)	“zivis” ir zivju, gliemju un vēžveidīgo sugas, izņemot tās, kas pieder pie konvencijas 77. pantā definētajām nometnieku sugām;

c)	“zveja” ir zivju meklēšana, pievilināšana, atrašana, nozvejošana, notveršana vai ieguve vai jebkāda darbība, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju pievilināšana, atrašana, nozvejošana, notveršana vai ieguve;

d)	“komerciāla zveja” ir zveja komerciālos nolūkos;

e)	“izpētes zveja” ir zveja, ko veic, lai novērtētu komerciālās zvejniecības ilgtspēju un īstenojamību nākotnē, papildinot ar šādām zvejniecībām saistītos zinātniskos datus;

f)	“kuģis” ir ikviens kuģis, ko izmanto zvejā vai kas ir aprīkots vai paredzēts izmantošanai zvejā.

2. pants

Šā nolīguma mērķis

Šā nolīguma mērķis ir, piemērojot piesardzīgus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus kā daļu no ilgtermiņa stratēģijas, kuras nolūks ir aizsargāt veselīgas jūras ekosistēmas un nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, novērst neregulētu zveju atklātās jūras teritorijā Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā.

3. pants

Pagaidu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi attiecībā uz zveju

1. Katra Puse atļauj kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar to karogu, komerciālu zveju nolīguma apgabalā veikt tikai saskaņā ar:

ilgtspējīgai zivju krājumu pārvaldībai paredzētiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi viena vai vairākas reģionālas vai apakšreģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai režīmi, kuri ir vai varētu tikt izveidoti un darboties saskaņā ar starptautiskām tiesībām nolūkā pārvaldīt šādu zveju saskaņā ar atzītiem starptautiskiem standartiem, vai

b)	pagaidu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko Puses var izveidot saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu.

2. Puses tiek mudinātas veikt zinātnisko pētniecību atbilstīgi 4. pantam izveidotās Kopīgās zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmas satvarā un saskaņā ar savām attiecīgajām nacionālajām zinātniskajām programmām.

3. Puse var atļaut kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar to karogu, izpētes zveju nolīguma apgabalā veikt tikai saskaņā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko Puses izveidojušas uz 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta pamata.

4. Puses nodrošina to, ka to veiktās zinātniskās pētniecības darbības, kas ietver zivju nozvejošanu nolīguma apgabalā, nemazina iespēju novērst neregulētu komerciālo zveju un izpētes zveju un aizsargāt veselīgas jūras ekosistēmas. Puses tiek mudinātas informēt cita citu par saviem plāniem atļaut šādas zinātniskās pētniecības darbības.

5. Puses nodrošina atbilstību pagaidu pasākumiem, kas izveidoti saskaņā ar šo pantu, un jebkuriem citiem papildu vai atšķirīgiem pagaidu pasākumiem, kurus tās var noteikt, ievērojot 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

6. Saskaņā ar 1995. gada nolīguma 7. pantu Puses, kas ir piekrastes valstis, un citas Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to saglabāšanas un pārvaldības pasākumu savietojamību, ko attiecībā uz zivju krājumiem, kuri Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā sastopami valstu jurisdikcijā un ārpus valstu jurisdikcijas esošos apgabalos, īsteno, lai nodrošinātu minēto krājumu saglabāšanu un pārvaldību kopumā.

7. Izņemot iepriekš 4. pantā noteikto, nekas šajā nolīgumā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo konvencijā atspoguļotās Pušu tiesības saistībā ar jūras zinātnisko pētniecību.

4. pants

Kopīgā zinātniskās pētniecības un uzraudzības programma

1. Puses sekmē sadarbību zinātniskajās darbībās ar mērķi paplašināt zināšanas par dzīvajiem jūras resursiem Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā un ekosistēmām, kurās tie sastopami.

2. Puses piekrīt divu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas izveidot Kopīgu zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmu ar mērķi uzlabot savu izpratni par ekosistēmām nolīguma apgabalā un jo īpaši konstatēt to, vai nolīguma apgabalā tagad vai nākotnē varētu eksistēt zivju krājumi, kurus varētu iegūt ilgtspējīgā veidā, un šādu zvejniecību iespējamo ietekmi uz nolīguma apgabala ekosistēmām.

3. Puses virza Kopīgās zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmas izstrādi, koordinēšanu un īstenošanu.

4. Puses nodrošina, ka Kopīgajā zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmā ņem vērā relevanto zinātnisko un tehnisko organizāciju, struktūru un programmu darbu, kā arī pamatiedzīvotāju un vietējās zināšanas.

5. Kopīgās zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmas satvarā Puses divu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas pieņem datu koplietošanas protokolu un attiecīgos datus saskaņā ar minēto protokolu koplieto tieši vai ar attiecīgo zinātnisko un tehnisko organizāciju, struktūru un programmu starpniecību.

6. Puses vismaz reizi divos gados un vismaz divus mēnešus pirms Pušu sanāksmēm, kas notiek atbilstīgi 5. pantam, personiski vai citādā veidā rīko kopīgas zinātniskas sanāksmes, kurās iepazīstina ar savas pētniecības rezultātiem, izskata labāko pieejamo zinātnisko informāciju un laikus sniedz zinātniskus ieteikumus Pušu sanāksmēm. Puses divu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas pieņem darba uzdevumus un citas procedūras, kas vajadzīgas kopīgo zinātnisko sanāksmju norisei.

5. pants

Izskatīšana un turpmāka īstenošana

1. Puses tiekas reizi divos gados vai biežāk, ja tās tā nolemj. Savu sanāksmju laikā Puses cita starpā:

a)	izskata šā nolīguma īstenošanu un vajadzības gadījumā apsver visus jautājumus saistībā ar šā nolīguma darbības ilgumu saskaņā ar 13. panta 2. punktu;

b)	izskata visu pieejamo zinātnisko informāciju, kas iegūta Kopīgajā zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmā, no nacionālajām zinātniskajām programmām un no jebkādiem citiem relevantiem avotiem, tostarp no pamatiedzīvotāju un vietējām zināšanām;

balstoties uz zinātnisko informāciju, kas iegūta Kopīgajā zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmā, no nacionālajām zinātniskajām programmām un no jebkādiem citiem relevantiem avotiem, un ņemot vērā attiecīgos zvejniecības pārvaldības un ekosistēmas apsvērumus, tostarp piesardzīgu pieeju un zvejas potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmām, cita starpā apsver, vai zivju izplatība, migrācija un skaitliskums nolīguma apgabalā spētu uzturēt ilgtspējīgu komerciālo zveju, un uz minētā pamata nosaka:

i)	vai sākt sarunas par to, lai izveidotu vienu vai vairākas papildu reģionālas vai apakšreģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai režīmus zvejas pārvaldībai nolīguma apgabalā, un

ii)	vai, kad ir sākušās sarunas atbilstīgi i) punktam un tiklīdz Puses ir vienojušās par zivju krājumu ilgtspējas nodrošināšanas mehānismiem, nolīguma apgabalā iedibināt papildu vai atšķirīgus pagaidu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz minētajiem krājumiem;

trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā nosaka saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami izpētes zvejai nolīguma apgabalā. Puses šādus pasākumus var laiku pa laikam grozīt. Šajos pasākumos cita starpā nosaka, ka:

i)	izpētes zveja netraucē sasniegt šā nolīguma mērķi,

ii)	izpētes zveja ilguma, tvēruma un mēroga ziņā ir ierobežota, lai minimalizētu ietekmi uz zivju krājumiem un ekosistēmām, un ir pakļauta standarta prasībām, kas noteiktas datu koplietošanas protokolā, kurš pieņemts saskaņā ar 4. panta 5. punktu,

iii)	Puse var atļaut izpētes zveju tikai uz stabilas zinātniskās pētniecības pamata un tad, ja tā ir saskanīga ar Kopīgo zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmu un attiecīgās valsts nacionālo zinātnisko programmu vai programmām,

iv)	Puse var atļaut izpētes zveju tikai pēc tam, kad tā citām Pusēm ir paziņojusi savus plānus veikt šādu zveju un devusi tām iespēju iesniegt piezīmes par minētajiem plāniem, un

v)	Pusei ir pienācīgi jāuzrauga izpētes zveja, ko tā ir atļāvusi, un jāziņo citām Pusēm par šādas zvejas rezultātiem.

2. Lai veicinātu šā nolīguma īstenošanu, arī attiecībā uz Kopīgo zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmu un citām darbībām, ko veic, ievērojot 4. pantu, Puses var veidot komitejas vai līdzīgas struktūras, kurās var piedalīties pārstāvji no Arktikas kopienām, tostarp Arktikas pamatiedzīvotāji.

6. pants

Lēmumu pieņemšana

1. Pušu lēmumus jautājumos par procedūru pieņem, Pušu vairākumam balsojot “par” vai “pret”.

2. Pušu lēmumus jautājumos pēc būtības pieņem vienprātīgi. Šajā nolīgumā “vienprātīgi” nozīmē to, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nav saņemti nekādi oficiāli iebildumi.

3. Jautājumu uzskata par jautājumu pēc būtības, ja kāda no Pusēm to uzskata par jautājumu pēc būtības.

7. pants

Strīdu izšķiršana

Visiem Pušu strīdiem, kas saistīti ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, 1995. gada nolīguma VIII daļā izklāstītos noteikumus par strīdu izšķiršanu piemēro mutatis mutandis neatkarīgi no tā, vai attiecīgās Puses ir arī 1995. gada nolīguma puses.

8. pants

Valstis, kas nav Puses

1. Puses mudina valstis, kas nav šā nolīguma Puses, veikt pasākumus, kuri ir saskanīgi ar šā nolīguma normām.

2. Valstis veic ar starptautiskajām tiesībām saskanīgus pasākumus, lai kuģus, kam ir tiesības kuģot ar to valstu karogu, kuras nav nolīguma Puses, atturētu no tādu darbību veikšanas, kas apdraud šā nolīguma faktisku īstenošanu.

9. pants

Parakstīšana

1. Šis nolīgums no 2018. gada 3. oktobra Ilulisatā ir pieejams parakstīšanai Kanādai, Ķīnas Tautas Republikai, Dānijas Karalistei attiecībā uz Fēru Salām un Grenlandi, Islandei, Japānai, Korejas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Krievijas Federācijai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai, un paliek atvērts parakstīšanai 12 mēnešus pēc minētā datuma.

2. Šā nolīguma parakstītājiem nolīgums paliek atvērts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai jebkurā laikā.

10. pants

Pievienošanās

1. Valstīm, kas uzskaitītas 9. panta 1. punktā, bet nav parakstījušas šo nolīgumu, un Eiropas Savienībai, ja tā nav parakstījusi šo nolīgumu, šis nolīgums paliek atvērts, lai tam pievienotos jebkurā laikā.

2. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses var uzaicināt citas valstis, kurām ir patiesa interese, pievienoties šim nolīgumam.

11. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā 30 dienas pēc datuma, kad depozitārs no 9. panta 1. punktā uzskaitītajām valstīm un Eiropas Savienības ir saņēmis visus dokumentus par šā nolīguma ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai pievienošanos šim nolīgumam.

2. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā nolīgums katrā valstī, kas uzaicināta tam pievienoties, ievērojot 10. panta 2. punktu, un kas deponējusi pievienošanās dokumentu, stājas spēkā 30 dienas pēc minētā instrumenta deponēšanas datuma.

12. pants

Izstāšanās

Puse var izstāties no šā nolīguma jebkurā laikā, pa diplomātiskiem kanāliem nosūtot depozitāram rakstisku paziņojumu par izstāšanos, kurā norāda faktisko izstāšanās datumu, kas ir vismaz seši mēneši pēc paziņojuma datuma. Izstāšanās no šā nolīguma neietekmē tā piemērošanu pārējām Pusēm vai Puses, kura izstājas, pienākumu pildīt jebkādu šajā nolīgumā ietvertu pienākumu, ko tai neatkarīgi no šā nolīguma uzliktu starptautisko tiesību normas.

13. pants

Nolīguma darbības ilgums

1. Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā 16 gadus pēc tā stāšanās spēkā.

2. Pēc 1. punktā noteiktā sākotnējā perioda beigām nolīgums paliek spēkā uz vienu vai vairākiem secīgiem piecu gadu pagarinājuma periodiem, izņemot tad, ja kāda no Pusēm:

a)	pēdējā Pušu sanāksmē, kas notiek pirms sākotnējā vai jebkura turpmākā pagarinājuma perioda beigām, iesniedz oficiālu iebildumu pret šā nolīguma pagarinājumu, vai

b)	ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā perioda beigām nosūta depozitāram oficiālu rakstisku iebildumu pret pagarinājumu.

3. Puses nodrošina efektīvu pāreju starp šo nolīgumu un jebkuru potenciālu jaunu nolīgumu, ar kuru izveido papildu reģionālu vai apakšreģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai režīmu zvejas pārvaldībai nolīguma apgabalā ar mērķi saglabāt veselīgas jūras ekosistēmas un nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu nolīguma apgabalā.

14. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Puses atzīst, ka tām ir un arī turpmāk būs saistoši pienākumi, kuri uzlikti atbilstoši attiecīgajām starptautisko tiesību normām, tostarp tām, kas atspoguļotas konvencijā un 1995. gada nolīgumā, un atzīst, ka ir svarīgi turpināt sadarbību, lai šos pienākumus pildītu arī gadījumā, ja šā nolīguma termiņš beidzas vai nolīgums tiek izbeigts, jo nepastāv neviens nolīgums, ar ko izveido papildu reģionālu vai apakšreģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai režīmu zvejas pārvaldībai nolīguma apgabalā.

2. Nekas šajā nolīgumā neskar nevienas Puses nostāju attiecībā uz tās tiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un nostāju jebkurā jautājumā, kas saistīts ar jūras tiesībām, tostarp nostāju, kas saistīta ar tiesību un jurisdikcijas īstenošanu Ziemeļu Ledus okeānā.

3. Nekas šajā nolīgumā neskar nevienas Puses tiesības, jurisdikciju un pienākumus saskaņā ar attiecīgajām starptautisko tiesību normām, kas atspoguļotas konvencijā vai 1995. gada nolīgumā, tostarp tiesības ierosināt sākt sarunas par vienas vai vairāku papildu reģionālu vai apakšreģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai režīmu izveidošanu nolīguma apgabalā.

4. Šis nolīgums nemaina tā Pušu tiesības un pienākumus, kas rodas no citiem ar šo nolīgumu savietojamiem nolīgumiem un netraucē citām Pusēm izmantot savas tiesības vai pildīt pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu. Šis nolīgums nekaitē un nav pretrunā neviena esoša starptautiska zvejniecības pārvaldības mehānisma uzdevumiem un pilnvarojumam.

15. pants

Depozitārs

1. Šā nolīguma depozitārs ir Kanādas valdība.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus nodod glabāšanā depozitāram.

3. Depozitārs informē visus parakstītājus un visas Puses par visu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanās vai pievienošanās dokumentu deponēšanu un veic citas funkcijas, kas noteiktas 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām.

Sagatavots Ilulisatā, divtūkstoš astoņpadsmitā gada trešajā oktobrī, vienā oriģināleksemplārā ķīniešu, angļu, franču un krievu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/9

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/408

(2019. gada 14. marts),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un jo īpaši tās 14. panta 1., 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)	Pamatojoties uz Padomes veikto pārskatīšanu, Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā būtu jāgroza informācija par dažām personām un vienībām un būtu jāsvītro ieraksts par vienu mirušu personu.

(3)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu svītro:

96.	Alexander Vladimirovich ZAKHARCHENKO;

ierakstus par turpmāk uzskaitītajām personām un vienībām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Personas

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

“19.

Aleksandr Viktorovich VITKO

(Александр Викторович ВИТКО)

Dzimšanas datums: 13.9.1961.

Dzimšanas vieta: Vitebsk (Baltkrievijas PSR)

Bijušais Melnās jūras flotes komandieris, admirālis. Krievijas jūras kara flotes virspavēlnieka vietnieks.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

17.3.2014.

22.

Dmitry Olegovich ROGOZIN

(Дмитрий Олегович РОГОЗИН)

Dzimšanas datums: 21.12.1963.

Dzimšanas vieta: Maskava

Bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks. Publiski aicinājis anektēt Krimu.

Kopš 2018. gada ieņem ģenerāldirektora amatu valsts korporācijā.

21.3.2014.

31.

Valery Kirillovich MEDVEDEV

(Валерий Кириллович МЕДВЕДЕВ)

Valeriy Kyrylovych MEDVEDIEV

(Валерiй Кирилович МЕДВЕДЄВ)

Dzimšanas datums: 21.8.1946.

Dzimšanas vieta: Shmakovka, Primorsky region

Bijušais Sevastopoles vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (līdz 2017. gada 26. maijam). Atbildīgs par Krimas referenduma administrēšanu. Saskaņā ar Krievijas sistēmu atbildīgs par referenduma rezultātu parakstīšanu.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

21.3.2014.

35.

Oleg Yevgenyvich BELAVENTSEV

(Олег Евгеньевич БЕЛАВЕНЦЕВ)

Dzimšanas datums: 15.9.1949.

Dzimšanas vieta: Maskava

Bijušais Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis tā dēvētajā “Krimas Federālajā apgabalā”, atbildīgs par Krievijas valsts vadītāja konstitucionālo prerogatīvu īstenošanu anektētās Krimas Autonomās Republikas teritorijā. Bijušais Krievijas Drošības padomes nepastāvīgais loceklis.

Bijušais Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis Ziemeļkaukāza Federālajā apgabalā (līdz 2018. gada jūnijam).

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

29.4.2014.

36.

Oleg Genrikhovich SAVELYEV

(Олег Генрихович Савельев)

Dzimšanas datums: 27.10.1965.

Dzimšanas vieta: Ļeņingrada

Bijušais Krimas lietu ministrs. Atbildīgs par anektētās Krimas Autonomās Republikas integrēšanu Krievijas Federācijā.

Bijušais Krievijas valdības personāla vadītāja vietnieks, atbildīgs par darba organizēšanu valdības komisijā par tā sauktās “Krimas Republikas” sociālekonomisko attīstību.

Krievijas Federācijas Revīzijas kameras personāla vadītājs.

29.4.2014.

46.

Denys Volodymyrovych PUSHYLIN (Денис Володимирович ПУШИЛIН)

Denis Vladimirovich PUSHILIN (Денис Владимирович ПУШИЛИН)

Dzimšanas datums: 9.5.1981. vai 9.5.1982.

Dzimšanas vieta: Makiivka (Donetsk oblast)

Viens no “Doņeckas Tautas Republikas” līderiem. Piedalījās reģionālās pārvaldes ieņemšanā un okupēšanā Doņeckā 2014. gadā. Līdz 2015. gada 4. septembrim tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” tā sauktais “priekšsēdētāja vietnieks”. Kopš 2015. gada 4. septembra“Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes”“priekšsēdētājs”. Pēc 2018. gada 7. septembra tā dēvētais “Doņeckas Tautas Republikas vadītāja vietas izpildītājs”. Pēc 2018. gada 11. novembra tā dēvētajām vēlēšanām tā dēvētais “Doņeckas Tautas Republikas vadītājs”.

29.4.2014.

55.

Igor Nikolaevich BEZLER (jeb Bes (“velns”))

(Игорь Николаевич БЕЗЛЕР)

Ihor Mykolayovych BEZLER

(Iгор Миколайович БЕЗЛЕР)

Dzimšanas datums: 30.12.1965.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Krima

Viens no Horļivkas pašpasludināto paramilitāro grupējumu bijušajiem vadītājiem. Viņš pārņēma savā kontrolē Ukrainas drošības dienesta Doņeckas reģiona biroja ēku un pēc tam ieņēma Iekšlietu ministrijas rajona pārvaldi Horļivkas pilsētā. Viņš ir saistīts ar Igor Strelkov/Girkin, kura vadībā viņš bija iesaistīts Horļivkas pilsētas padomes tautas deputāta Volodymyr Rybak slepkavībā.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.5.2014.

83.

Ekaterina Yurievna GUBAREVA

(Екатерина Юрьевна ГУБАРЕВА),

Kateryna Yuriyivna GUBARIEVA (HUBARIEVA)

(Катерина Юрiївна ГУБАРЄВА)

Dzimšanas datums: 5.7.1983. vai 10.3.1983.

Dzimšanas vieta: Kakhovka (Kherson oblast)

Kamēr viņa pildīja savas tā sauktās “ārlietu ministres” funkcijas, viņa bija atbildīga par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” aizsardzību, tādējādi apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, viņa ir atbalstījusi darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes” bijusī locekle (līdz 2018. gada novembrim).

25.7.2014.

89.

Oksana TCHIGRINA,

Oksana Aleksandrovna CHIGRINA (CHYHRYNA)

(Оксана Александровна ЧИГРИНА)

Dzimšanas datums: iespējams, 23.7.1981.

Bijusī tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktās “valdības” runaspersona, kas nāca klajā ar deklarācijām, cita starpā attaisnojot Ukrainas militārās lidmašīnas notriekšanu, ķīlnieku sagrābšanu, nelikumīgu bruņoto grupējumu cīņas, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību.

Bijusī LNR Preses dienesta runaspersona.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

30.7.2014.

91.

Sergey Vadimovich ABISOV

(Сергей Вадимович АБИСОВ)

Sergiy (Serhiy) Vadymovych ABISOV

(Сергiй Вадимович АБIСОВ)

Dzimšanas datums: 27.11.1967.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Krima

Piekrītot iecelšanai par tā saukto “Krimas Republikas iekšlietu ministru” ar Krievijas prezidenta 2014. gada 5. maija rīkojumu Nr. 301 un darbojoties kā tā sauktais “iekšlietu ministrs”, viņš ir grāvis Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību.

Atlaists no tā sauktā “Krimas Republikas iekšlietu ministra” amata 2018. gada jūnijā.

30.7.2014.

97.

Vladimir Petrovich KONONOV (jeb “Tsar”)

(Владимир Петровнч КОНОНОВ)

Volodymyr Petrovych KONONOV

(Володимир Петрович КОНОНОВ)

Dzimšanas datums: 14.10.1974.

Dzimšanas vieta: Gorsky, Luhansk Oblast

2014. gada 14. augustā viņš nomainīja Igor Strelkov/Girkin kā “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “aizsardzības ministrs”. Saskaņā ar pieejamo informāciju viņš kopš 2014. gada aprīļa ir bijis separātistu kaujinieku grupas komandieris Doņeckā un solījies atrisināt stratēģisko uzdevumu – atvairīt Ukrainas militāro agresiju. Tādējādi Kononov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Atlaists no tā sauktā “aizsardzības ministra” amata 2018. gada septembrī.

12.9.2014.

102.

Andrei Nikolaevich RODKIN

(Андрей Николаевич Родкин)

Dzimšanas datums: 23.9.1976.

Dzimšanas vieta: Maskava

Bijušais tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” Maskavas pārstāvis. Savos paziņojumos inter alia runājis par kaujinieku gatavību vest partizānu karu un par Ukrainas armijas ieroču sistēmu sagrābšanu. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Viens no bijušajiem “Union of Donbas Volunteers” līderiem.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.9.2014.

103.

Aleksandr Akimovich KARAMAN

(Александр Акимович КАРАМАН)

Alexandru CARAMAN

Dzimšanas datums: 26.7.1956.

Dzimšanas vieta: Cioburciu, Slobozia district, tagad – Moldovas Republika

Bijušais “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “premjerministra vietnieks sociālajās lietās”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš bija atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi tā sauktā “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Bijušā Krievijas premjerministra vietnieka Dmitry Rogozin protežē. Bijušais “Doņeckas Tautas Republikas” Ministru padomes Administrācijas vadītājs.

Līdz 2017. gada martam tā sauktās “Piedņestras Moldāvu Republikas” tā sauktais “prezidenta pilnvarotais pārstāvis” Krievijas Federācijā.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.9.2014.

120.

Sergey Yurievich KOZYAKOV

(Сергей Юрьевич КОЗЬЯКОВ)

Serhiy Yuriyovych KOZYAKOV

(Сергiй Юрiйович КОЗЬЯКОВ)

Dzimšanas datums: 29.9.1982. vai 23.9.1982.

Savā agrākajā amatā – kā tā sauktais “Luhanskas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs” – viņš bija atbildīgs par tā saukto “vēlēšanu” rīkošanu “Luhanskas Tautas Republikā”2014. gada 2. novembrī. Šīs “vēlēšanas” bija Ukrainas tiesību aktu pārkāpums un tādēļ bija nelikumīgas. Laikā no 2015. gada oktobra līdz 2017. gada decembrim viņš bija “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “tieslietu ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un rīkojot nelikumīgās “vēlēšanas”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

Sadarbojoties ar separātistu iestādēm, joprojām atbalsta un leģitimizē separātistu politiku.

29.11.2014.

122.

Larisa Leonidovna AIRAPETYAN (jeb Larysa AYRAPETYAN, Larisa AIRAPETYAN vai Larysa AIRAPETYAN)

(Лариса Леонидовна АЙРАПЕТЯН)

(Лариса Леонiдiвна АЙРАПЕТЯН)

Dzimšanas datums: 21.2.1970.

Bijusī tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktā “veselības ministre”. Kandidēja tā sauktajās “vēlēšanās”2014. gada 2. novembrī uz tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu.

Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

29.11.2014.

129.

Yevgeniy Eduardovich MIKHAYLOV (jeb Yevhen Eduardovych MYCHAYLOV)

(Евгений Эдуардович МИХАЙЛОВ)

(Євген Едуардович МИХАЙЛОВ)

Dzimšanas datums: 17.3.1963.

Dzimšanas vieta: Arkhangelsk

Bijušais “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “Ministru padomes ministrs” (valdības lietu pārvaldes vadītājs).

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

29.11.2014.

132.

Vladyslav Mykolayovych DEYNEGO (jeb Vladislav Nikolayevich DEYNEGO)

(Владислав Миколайович ДЕЙНЕГО)

(Владислав Николаевич ДЕЙНЕГО)

Dzimšanas datums: 12.3.1964.

Dzimšanas vieta: Romny, Sumy oblast

Ромны, Сумская область

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Tautas padomes” bijušais “vadītāja vietnieks”.

Pašreiz ir tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “ārlietu ministra pienākumu izpildītājs”.

29.11.2014.

138.

Alexandr Vasilievich SHUBIN

(Александр Васильевич ШУБИН)

Dzimšanas datums: 20.5.1972. vai 30.5.1972.

Dzimšanas vieta: Luhansk

Bijušais nelikumīgās tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “tieslietu ministrs”. Bijušais tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Centrālās vēlēšanu komisijas” priekšsēdētājs.

Atlaists no tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Centrālās vēlēšanu komisijas” priekšsēdētāja amata 2018. gada jūnijā.

16.2.2015.

142.

Aleksandr Yurievich TIMOFEEV

(Александр Юрьевич ТИМОФЕЕВ)

Oleksandr Yuriyovych TYMOFEYEV

(Олександр Юрiйович ТИМОФЕЄВ)

Dzimšanas datums: 15.5.1971.

Dzimšanas vieta: Nevinnomyssk, Stavropol Krai

Невинномысск, Ставропольский край

“Doņeckas Tautas Republikas” bijušais tā sauktais “finanšu un nodokļu ministrs”.

Atlaists no tā sauktā “finanšu un nodokļu ministra” amata 2018. gada septembrī.

16.2.2015.

149.

Andrei Valeryevich KARTAPOLOV

(Андрей Валерьевич КАРТAПOЛOВ)

Dzimšanas datums: 9.11.1963.

Dzimšanas vieta: VDR

Bijušais rietumu militārā apgabala komandieris. Bijušais Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Galvenā operāciju departamenta direktors un Ģenerālštāba vadītāja vietnieks. Aktīvi iesaistīts Krievijas bruņoto spēku militārās kampaņas izstrādē un īstenošanā Ukrainā.

Saskaņā ar paziņotajām ģenerālštāba darbībām, īstenojot bruņoto spēku operatīvo kontroli, viņš bija aktīvi iesaistīts Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā, ar ko tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Kopš 2018. gada jūlija – aizsardzības ministra vietnieks.

16.2.2015.”

Vienības

	Nosaukums	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Sarakstā iekļaušanas datums
“4.	Tā sauktā “Doņeckas Tautas Republika” “Донецкая народная республика” “Donétskaya naródnaya respúblika”	Oficiāla informācija: https://dnr-online.ru/ http://smdnr.ru/ https://dnrsovet.su/ https://denis-pushilin.ru/	Tā sauktā “Doņeckas Tautas republika” tika pasludināta 2014. gada 7. aprīlī. Atbildīga par nelikumīgā referenduma organizēšanu 2014. gada 11. maijā. Neatkarības deklarācija 2014. gada 12. maijā. 2014. gada 24. maijā tā sauktās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas” parakstīja nolīgumu par t. s. “Novorossijas federālās valsts” (“Federal State of Novorossiya”) izveidošanu. Tas ir pretrunā Ukrainas konstitucionālajām tiesībām un, attiecīgi, arī starptautiskajām tiesībām, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tā ir iesaistīta arī nelikumīgu bruņotu separātistu grupu rekrutēšanā, tādējādi graujot Ukrainas stabilitāti un drošību.	25.7.2014.
5.	Tā sauktā “Novorossijas federālā valsts” “Федеративное государство Новороссия” “Federativnoye Gosudarstvo Novorossiya”	Oficiālā informācija presei: http://novopressa.ru/ http://novorossia-tv.ru/ http://novorossia.today/ http://novorossiia.ru/ https://www.novorosinform.org/	2014. gada 24. maijā tā sauktās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas” parakstīja nolīgumu par neatzītās tā sauktās “Novorossijas federālās valsts” (“Federal State of Novorossiya”) izveidošanu. Tas ir pretrunā Ukrainas konstitucionālajām tiesībām un, attiecīgi, arī starptautiskajām tiesībām, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	25.7.2014.
24.	Doņeckas republika (publiska organizācija) Донецкая республика	Oficiāla informācija: http://oddr.info/	Publiska “organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā. To dibināja Andriy PURGIN un vadīja Alexander ZAKHARCHENKO. 2018. gadā izvirzīja Denis PUSHYLIN kā kandidātu tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas”“vadītāja” amatam.	29.11.2014.
25.	Miers Luhanskas reģionam (Mir Luganschine) Мир Луганщине	https://mir-lug.info/	Publiska “organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas” tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.	29.11.2014.
26.	Brīvais Donbass (jeb “Free Donbas”, “Svobodny Donbass”) Свободньιй Донбасс	http://www.odsd.ru/	Publiska “organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.	29.11.2014.
28.	Luhanskas ekonomikas savienība (Luganskiy Ekonomicheskiy Soyuz) Луганский экономический союз	Oficiāla informācija: https://nslnr.su/about/obshchestvennye-organizatsii/337/ https://vk.com/public97306393	“Sociāla organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas” nelikumīgajām tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. 2014. gadā izvirzīja Oleg AKIMOV par kandidātu tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatam un 2018. gadā – par tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas Tautas padomes” locekli. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.	29.11.2014.”

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/16

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/409

(2019. gada 14. marts),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)

Ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija ir izmantojusi spēku, kā rezultātā Kerčas jūras šaurumā 2018. gada 25. novembrī tika aizturēti Ukrainas karavīri un sagrābti kuģi, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības, kā arī Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, Padome uzskata, ka tādu personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā, būtu jāpievieno astoņas personas.

(3)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītās personas pievieno sarakstam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā ietvertajā sarakstā pievieno šādas personas

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

“176.

Sergey Nikolayevich STANKEVICH

(Сергей Николаевич СТАНКЕВИЧ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 27.1.1963.

Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta Robeždienesta vadītājs “Krimas Republikā un Sevastopoles pilsētā”, kontradmirālis. Pildot savas pilnvaras, viņš ir atbildīgs par darbībām, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācijas krasta apsardzes jūras spēku flote veica pret Ukrainu, liedzot Ukrainas kuģiem piekļūt savam Azovas jūras krastam, un tādējādi ir grāvis Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un kaitējis Ukrainas drošībai, pārtraucot Ukrainas jūras spēku kuģu kustību un darbību.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

177.

Andrey Borisovich SHEIN

(Андрей Борисович ШЕИН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 10.6.1971.

Robeždienesta vadītāja vietnieks, Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta krasta apsardzes nodaļas vadītājs “Krimas Republikā un Sevastopoles pilsētā”. Pildot savas pilnvaras, viņš piedalījās operācijās, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija veica pret Ukrainas kuģiem un to apkalpi, liedzot Ukrainas kuģiem piekļūt savam Azovas jūras krastam, un tādējādi ir grāvis Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un kaitējis Ukrainas drošībai, pārtraucot Ukrainas jūras spēku kuģu kustību un darbību.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

178.

Aleksey Mikhailovich SALYAEV

Aleksey Mikhailovich SALYAYEV

Oleksii Mykhailovych SALIAIEV

(Алексей Михайлович САЛЯЕВ, Олексій Михайлович САЛЯЄВ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 22.8.1978.

Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta Robeždienesta robežas patruļkuģa “Don” (sānu marķējums: 353) komandieris. Viņš komandēja kuģi, kurš aktīvi piedalījās darbībās, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija veica pret Ukrainas kuģiem un to apkalpi, un vadīja ietriekšanos Ukrainas flotes estuāra velkonī “Yany Kapu”. Ar minētajām darbībām Ukrainas kuģiem tika liegta piekļuve savam Azovas jūras krastam, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un kaitējot Ukrainas drošībai, pārtraucot Ukrainas jūras spēku kuģu kustību un darbību.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

179.

Andrei SHIPITSIN/SHYPITSIN

(Андрей ШИПИЦИН/ШИПІЦИН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 25.12.1969.

Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta Robeždienesta robežas patruļkuģa “Izumrud” komandieris. Viņš komandēja kuģi, kurš aktīvi piedalījās darbībās, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija veica pret Ukrainas kuģiem un to apkalpi, liedzot Ukrainas kuģiem piekļūt savam Azovas jūras krastam, un tādējādi ir grāvis Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un kaitējis Ukrainas drošībai, pārtraucot Ukrainas jūras spēku kuģu kustību un darbību.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā

15.3.2019.

180.

Aleksey Vladimirovich SHATOKHIN / Oleksii Volodymyrovich SHATOKHIN

(Алексей Владимирович ШАТОХИН / Олексій Володимирович ШАТОХІН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 26.1.1971.

Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta Kerčas (Kerch) kontrolpunkta dienesta “Krimas Republikā un Sevastopoles pilsētā” vadītājs. Viņš piedalījās operācijās, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija veica pret Ukrainas kuģiem un to apkalpi, liedzot Ukrainas kuģiem piekļūt savam Azovas jūras krastam, un tādējādi ir grāvis Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un kaitējis Ukrainas drošībai, pārtraucot Ukrainas jūras spēku kuģu kustību un darbību.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

181.

Ruslan Alexandrovich ROMASHKІN

(Руслан Александрович РОМАШКИН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 15.6.1976.

Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta kontrolpunkta dienesta “Krimas Republikā un Sevastopolē” vadītājs, 1. pakāpes kapteinis. Viņš aktīvi piedalījās 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācijas spēku veikto darbību koordinēšanā pret Ukrainas kuģiem un to apkalpi, un tādējādi ir aktīvi sekmējis Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas Krievijas Federācijā konsolidāciju, kas savukārt vēl vairāk grauj Ukrainas teritoriālo integritāti.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

182.

Sergey Alekseevich SHCHERBAKOV

(Сергей Алексеевич ЩЕРБАКОВ; Сергій Олексійович ЩЕРБАКОВ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 2.11.1986.

Krievijas Federācijas melnās jūras flotes pretzemūdeņu kuģa “Suzdalets” komandieris, 3. pakāpes kapteinis. Viņš komandēja kuģi, kurš piedalījās darbībās, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija veica pret Ukrainas kuģiem un to apkalpi, un aktīvi piedalījās velkoņa “Yani Kapu” blokādē un bruņotā lielgabalkuģa “Nikopol” sagrābšanā, un tādējādi ir aktīvi sekmējis Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas Krievijas Federācijā konsolidāciju, kas savukārt vēl vairāk grauj Ukrainas teritoriālo integritāti.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

183.

Aleksandr Vladimirovich DVORNIKOV

(Александр Владимирович ДВОРНИКОВ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 22.8.1961.

Dzimšanas vieta: Ussuriysk, Primorskiy Krai, Krievijas Federācija

Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu militārā apgabala vadītājs, ģenerālpulkvedis un reģiona militāro spēku komandieris. Viņš bija atbildīgs par gaisa spēku atbalstu darbībām, ko 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija veica pret Ukrainu, un tādējādi ir aktīvi sekmējis Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas Krievijas Federācijā konsolidāciju, kas savukārt vēl vairāk grauj Ukrainas teritoriālo integritāti.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.”

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/410

(2018. gada 29. novembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tādas informācijas sastāvdaļām un struktūru, kas maksājumu pakalpojumu jomā kompetentajām iestādēm ir jāsniedz Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punkta trešo daļu.

tā kā:

(1)

Eiropas Banku iestādei (EBI) saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 ir jāizveido un jāuztur elektronisks, centralizēts reģistrs, kas ietver sarakstu ar visām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī to attiecīgajiem pārstāvjiem (aģentiem) un filiālēm. Šai nolūkā ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes informētu EBI par ziņām, ar kuru palīdzību maksājumu pakalpojumu lietotāji un citas ieinteresētās personas var viegli un nepārprotami identificēt katru reģistrā ierakstīto juridisko personu (vienību) un teritoriju, kurā minētā persona veic vai plāno veikt darbību. Maksājumu pakalpojumu lietotājiem vajadzētu būt arī iespējai identificēt maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas pakalpojumus, kurus sniedz minētās juridiskās personas (vienības).

(2)

Elektroniskajā centralizētajā reģistrā būtu jāiekļauj arī pakalpojumu sniedzēji, kuri neietilpst Direktīvas (ES) 2015/2366 darbības jomā un kuri veic kādu no šīs direktīvas 3. panta k) punkta i) vai ii) apakšpunktā vai l) punktā minētajiem darbības veidiem, par ko tie saskaņā ar šīs direktīvas 37. panta 2. vai 3. punktu informējuši savu attiecīgo kompetento iestādi. Lai nodrošinātu minēto normu konsekventu interpretāciju un piemērošanu visā Savienībā, reģistrā iekļautajai informācijai par minētajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāietver kompetento iestāžu iesniegts īss apraksts par to darbību, tai skaitā informācija par izmantoto pamatā esošo maksājumu instrumentu un sniegtā pakalpojuma vispārīgs apraksts.

(3)	Lai dotu patērētājiem iespēju viegli saprast elektroniskajā centralizētajā reģistrā iekļauto informāciju, šī informācija būtu jāsniedz skaidrā un nepārprotamā veidā. Atspoguļojot reģistrā iekļauto informāciju, būtu jāņem vērā attiecīgās valsts valodas īpatnības.

(4)	Lai informācijas sniegšanā nodrošinātu konsekvenci, kompetentajām iestādēm, nosūtot informāciju uz EBI, būtu jāizmanto standartizēts formāts.

(5)	Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(6)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz ko balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 15. panta 1. punktu sniedzamās informācijas sastāvdaļas un formāts

1. Direktīvas (ES) 2015/2366 15. panta 1. punkta vajadzībām kompetentās iestādes sniedz EBI 2.–9. punktā minēto informāciju.

2. Attiecībā uz maksājumu iestādēm un to filiālēm, kas pakalpojumus sniedz dalībvalstī, kura nav to izcelsmes dalībvalsts, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 1. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

3. Attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kas var izmantot Direktīvas (ES) 2015/2366 32. pantā paredzēto atbrīvojumu, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 2. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

4. Attiecībā uz konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un to filiālēm, kas pakalpojumus sniedz dalībvalstī, kura nav to izcelsmes dalībvalsts, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 3. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

5. Attiecībā uz elektroniskās naudas iestādēm un to filiālēm, kas pakalpojumus sniedz dalībvalstī, kura nav to izcelsmes dalībvalsts, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 4. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

6. Attiecībā uz juridiskām personām, kas var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (3) 9. pantā paredzēto atbrīvojumu, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 5. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

7. Attiecībā uz tādu maksājumu iestāžu, konta informācijas pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas iestāžu pārstāvjiem (aģentiem), kas maksājumu pakalpojumus sniedz jebkurā dalībvalstī, tādu fizisku vai juridisku personu pārstāvjiem (aģentiem), kuras var izmantot Direktīvas (ES) 2015/2366 32. pantā paredzēto atbrīvojumu, un tādu juridisko personu pārstāvjiem (aģentiem), kas var izmantot Direktīvas 2009/110/EK 9. pantā paredzēto atbrīvojumu, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 6. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

8. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētajām iestādēm, kurām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 7. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

9. Attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta k) punkta i) un ii) apakšpunktu un l) punktu, kompetentās iestādes sniedz pielikuma 8. tabulā norādītās ziņas, izmantojot minētajā tabulā izklāstīto formātu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

PIELIKUMS

1. tabula – Informācija par maksājumu iestādēm

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “maksājumu iestāde”

Maksājumu iestādes nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Maksājumu iestādes oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Iestādes nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus iestādes oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Maksājumu iestādes komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Maksājumu iestādes komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes komercnosaukuma tulkojumu vai alternatīvu komercnosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja maksājumu iestāde izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus iestādes komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

Maksājumu iestādes galvenā biroja adrese

Maksājumu iestādes galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, adresi norāda vismaz vienā attiecīgās tiesību sistēmas oficiālajā valodā. Ja adrese ir norādīta vairāk nekā vienā oficiālā valsts valodā, tās versijas atdala ar zīmi “/”.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Maksājumu iestādes valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Atļaujas numurs – numurs vai kods, ko atļauju saņēmušai maksājumu iestādei piešķīrusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā šī juridiskā persona ir reģistrēta (veic uzņēmējdarbību);

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura sniegusi EBI informāciju par maksājumu iestādi un ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

Maksājumu pakalpojumi, attiecībā uz kuriem maksājumu iestādei piešķirta atļauja

Vairāki iepriekš formulēti varianti (no 1 līdz 13 variantiem)

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

Maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana (izlaišana) ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

Maksājumu iestādei piešķirtās atļaujas pašreizējais statuss

Teksts (10 rakstzīmes)

Maksājumu iestādes pašreizējais atļaujas statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Atļauja ir spēkā

2.	☐ Atsaukta

Atļaujas piešķiršanas datums

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā maksājumu iestādei piešķirta atļauja. Atkarībā no attiecīgās kompetentās iestādes prakses šis datums var būt vai diena, kurā kompetentā iestāde piešķīra atļauju maksājumu iestādei, vai diena, kurā tā tika iekļauta tās valsts publiskajā reģistrā.

10.

Atsaukšanas datums (attiecīgā gadījumā)

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Maksājumu iestādei piešķirtās atļaujas atsaukšanas datums. Tas ir datums, kurā tika atsaukta maksājumu iestādei piešķirtā atļauja.

11.

Uzņēmējdalībvalstis, kurās maksājumu iestāde sniedz vai plāno sniegt maksājumu pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, un attiecīgie maksājumu pakalpojumi, par kuriem tika informēta uzņēmējvalsts kompetentā iestāde

Vairāki iepriekš formulēti varianti (līdz pat 31 variantam ar līdz pat 13 iepriekš formulētiem apakšvariantiem)

☐

Austrija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Beļģija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana (izlaišana) ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Bulgārija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana (izlaišana) ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Horvātija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana (izlaišana) ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Kipra:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana (izlaišana) ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Čehija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Dānija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Igaunija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Somija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Francija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Vācija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Grieķija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Ungārija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Islande:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Īrija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Itālija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Latvija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Lihtenšteina:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Lietuva:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Luksemburga:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Malta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Nīderlande:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Norvēģija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Polija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Portugāle:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Rumānija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Slovākija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Slovēnija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Spānija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Zviedrija:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Apvienotā Karaliste:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

12.

Tādas maksājumu iestādes filiāles nosaukums, kura reģistrēta (uzņēmējdarbību veic) dalībvalstī, kas nav maksājumu iestādes izcelsmes (piederības) dalībvalsts

Teksts (līdz 200 rakstzīmēm)

Filiāles oficiālais nosaukums, ko izmanto reģistrā, ir maksājumu iestādes nosaukums vai attiecīgās filiāles izraudzītais nosaukums. To ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Filiāles nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī filiāles nosaukuma vai komercnosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai filiāles nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus filiāles oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

13.

Maksājumu iestādes galvenās filiāles adrese uzņēmējdalībvalstī

Maksājumu iestādes galvenās filiāles adresi uzņēmējdalībvalstī ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

13.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

13.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

13.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

13.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

14.

Uzņēmējdalībvalstis, kurās maksājumu iestāde sniedz vai plāno sniegt maksājumu pakalpojumus, izmantojot brīvību veikt uzņēmējdarbību filiāles formā, un attiecīgie maksājumu pakalpojumi, par kuriem tika informēta uzņēmējvalsts kompetentā iestāde

Vairāki iepriekš formulēti varianti (līdz pat 31 variantam ar līdz pat 13 iepriekš formulētiem apakšvariantiem)

Tādi paši varianti kā šīs tabulas 11. rindā.

2. tabula – Informācija par fiziskām vai juridiskām personām, kas var izmantot Direktīvas (ES) 2015/2366 32. pantā paredzēto atbrīvojumu

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “atbrīvotā maksājumu iestāde”.

Atbrīvotās maksājumu iestādes nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Atbrīvotās maksājumu iestādes oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Iestādes nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus iestādes oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Atbrīvotās maksājumu iestādes komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Atbrīvotās maksājumu iestādes komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes komercnosaukuma tulkojumu vai alternatīvu komercnosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja atbrīvotā maksājumu iestāde izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus iestādes komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

Atbrīvotās maksājumu iestādes galvenā biroja adrese

Atbrīvotās maksājumu iestādes galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Atbrīvotās maksājumu iestādes valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura sniegusi EBI informāciju par atbrīvoto maksājumu iestādi un ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

Maksājumu pakalpojumi, attiecībā uz kuriem atbrīvotā maksājumu iestāde ir reģistrēta

Vairāki iepriekš formulēti varianti (no 1 līdz 13 variantiem)

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

Atbrīvotās maksājumu iestādes reģistrācijas pašreizējais statuss

Teksts (10 rakstzīmes)

Atbrīvotās maksājumu iestādes reģistrācijas pašreizējais statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Reģistrēta

2.	☐ Atsaukta

Reģistrācijas datums

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā atbrīvotā maksājumu iestāde reģistrēta. Atkarībā no attiecīgās kompetentās iestādes prakses šis datums var būt diena, kurā kompetentā iestāde reģistrēja atbrīvoto maksājumu iestādi, vai diena, kurā tā tika iekļauta valsts publiskajā reģistrā.

10.

Atsaukšanas datums (attiecīgā gadījumā)

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā atsaukta atbrīvotās maksājumu iestādes reģistrācija. Tas ir datums, kurā tika atsaukta atbrīvotās maksājumu iestādes reģistrācija.

3. tabula – Informācija par konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “konta informācijas pakalpojumu sniedzējs”.

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Pakalpojumu sniedzēja nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī pakalpojumu sniedzēja nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai pakalpojumu sniedzēja nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus pakalpojumu sniedzēja oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja konta informācijas pakalpojumu sniedzējs izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus iestādes komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja galvenā biroja adrese

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura sniegusi EBI informāciju par konta informācijas pakalpojumu sniedzēju un ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

Maksājumu pakalpojumi, attiecībā uz kuriem konta informācijas pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts

Teksts (26 rakstzīmes)

Iepriekš formulēts variants – “konta informācijas pakalpojumi”.

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas pašreizējais statuss

Teksts (10 rakstzīmes)

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas pašreizējais statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Reģistrēta

2.	☐ Reģistrācija atsaukta

Reģistrācijas datums

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas datums Atkarībā no attiecīgās kompetentās iestādes prakses šis datums var būt diena, kurā kompetentā iestāde reģistrēja konta informācijas pakalpojumu sniedzēju, vai diena, kurā tas tika iekļauts valsts publiskajā reģistrā.

10.

Atsaukšanas datums (attiecīgā gadījumā)

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas atsaukuma datums. Tas ir datums, kurā tika atsaukta konta informācijas pakalpojumu sniedzēja reģistrācija.

11.

Uzņēmējdalībvalstis, kurās konta informācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai plāno sniegt konta informācijas pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību

Vairāki iepriekš formulēti varianti (līdz 31 variantiem)

Uzņēmējdalībvalstis, kurās konta informācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai plāno sniegt konta informācijas pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību:

☐ Austrija

☐ Beļģija

☐ Bulgārija

☐ Horvātija

☐ Kipra

☐ Čehija

☐ Dānija

☐ Igaunija

☐ Somija

☐ Francija

☐ Vācija

☐ Grieķija

☐ Ungārija

☐ Islande

☐ Īrija

☐ Itālija

☐ Latvija

☐ Lihtenšteina

☐ Lietuva

☐ Luksemburga

☐ Malta

☐ Nīderlande

☐ Norvēģija

☐ Polija

☐ Portugāle

☐ Rumānija

☐ Slovākija

☐ Slovēnija

☐ Spānija

☐ Zviedrija

☐ Apvienotā Karaliste

12.

Tāda konta informācijas pakalpojumu sniedzēja filiāles nosaukums, kas reģistrēts (uzņēmējdarbību veic) dalībvalstī, kas nav konta informācijas pakalpojumu sniedzēja izcelsmes dalībvalsts

Teksts (līdz 200 rakstzīmēm)

Filiāles oficiālais nosaukums, ko izmanto reģistrā, ir konta informācijas pakalpojumu sniedzēja nosaukums vai attiecīgās filiāles izraudzītais nosaukums. To ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Filiāles nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī filiāles nosaukuma vai komercnosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai filiāles nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus filiāles oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

13.

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja galvenās filiāles adrese uzņēmējdalībvalstī

Konta informācijas pakalpojumu sniedzēja galvenās filiāles adresi uzņēmējdalībvalstī ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

13.1.

Valsts

Teksts (2 rakstzīmes)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

13.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

13.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

13.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

14.

Uzņēmējdalībvalstis, kurās konta informācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai plāno sniegt konta informācijas pakalpojumus, izmantojot brīvību veikt uzņēmējdarbību filiāles formā

Vairāki iepriekš formulēti varianti (līdz 31 variantiem)

Uzņēmējdalībvalstis, kurās konta informācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz vai plāno sniegt maksājumu pakalpojumus, izmantojot brīvību veikt uzņēmējdarbību filiāles formā:

☐ Austrija

☐ Beļģija

☐ Bulgārija

☐ Horvātija

☐ Kipra

☐ Čehija

☐ Dānija

☐ Igaunija

☐ Somija

☐ Francija

☐ Vācija

☐ Grieķija

☐ Ungārija

☐ Islande

☐ Īrija

☐ Itālija

☐ Latvija

☐ Lihtenšteina

☐ Lietuva

☐ Luksemburga

☐ Malta

☐ Nīderlande

☐ Norvēģija

☐ Polija

☐ Portugāle

☐ Rumānija

☐ Slovākija

☐ Slovēnija

☐ Spānija

☐ Zviedrija

☐ Apvienotā Karaliste

4. tabula – Informācija par elektroniskās naudas iestādēm

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “elektroniskās naudas iestāde”.

Elektroniskās naudas iestādes nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Elektroniskās naudas iestādes oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Iestādes nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus iestādes oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Elektroniskās naudas iestādes komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Elektroniskās naudas iestādes komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes komercnosaukuma tulkojumu vai alternatīvu komercnosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja elektroniskās naudas iestāde izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus iestādes komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

Elektroniskās naudas iestādes galvenā biroja adrese

Elektroniskās naudas iestādes galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Elektroniskās naudas iestādes valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Atļaujas numurs – numurs vai kods, ko atļauju saņēmušai elektroniskās naudas iestādei piešķīrusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā šī juridiskā persona ir reģistrēta (veic uzņēmējdarbību);

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura sniegusi EBI informāciju par elektroniskās naudas iestādi un ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

Elektroniskās naudas un maksājumu pakalpojumi, attiecībā uz kuriem elektroniskās naudas iestādei piešķirta atļauja

Vairāki iepriekš formulēti varianti (no 1 līdz 15 variantiem)

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

Elektroniskās naudas iestādei piešķirtās atļaujas pašreizējais statuss

Teksts (10 rakstzīmes)

Elektroniskās naudas iestādei piešķirtās atļaujas pašreizējais statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Piešķirta atļauja

2.	☐ Atļauja atsaukta

Atļaujas piešķiršanas datums

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā elektroniskās naudas iestādei piešķirta atļauja. Atkarībā no kompetentās iestādes prakses šis datums var būt vai diena, kurā elektroniskās naudas iestāde piešķīra atļauju maksājumu iestādei, vai diena, kurā tā tika iekļauta tās valsts publiskajā reģistrā.

10.

Atsaukšanas datums (attiecīgā gadījumā)

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā atsaukta elektroniskās naudas iestādei piešķirtā atļauja. Tas ir datums, kurā tika atsaukta elektroniskās naudas iestādei piešķirtā atļauja.

11.

Uzņēmējdalībvalstis, kurās elektroniskās naudas iestāde sniedz vai plāno sniegt pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, un attiecīgie pakalpojumi, par kuriem tika informēta uzņēmējvalsts kompetentā iestāde:

Vairāki iepriekš formulēti varianti (līdz pat 31 variantam ar līdz pat 14 iepriekš formulētiem apakšvariantiem)

☐

Austrija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Beļģija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Bulgārija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Horvātija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Kipra:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Čehija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Dānija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Igaunija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Somija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Francija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Vācija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Grieķija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Ungārija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Islande:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Īrija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Itālija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Latvija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Lihtenšteina:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Lietuva:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Luksemburga:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Malta:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Nīderlande:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Norvēģija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Polija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Portugāle:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Rumānija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Slovākija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Slovēnija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Spānija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Zviedrija:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

☐

Apvienotā Karaliste:

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

7.	☐ Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi

8.	☐ Konta informācijas pakalpojumi

12.

Tādas elektroniskās naudas iestādes filiāles nosaukums, kura reģistrēta (uzņēmējdarbību veic) dalībvalstī, kas nav elektroniskās naudas iestādes izcelsmes dalībvalsts

Teksts (līdz 200 rakstzīmēm)

Filiāles oficiālais nosaukums, ko ieraksta reģistrā, ir elektroniskās naudas iestādes nosaukums vai attiecīgās filiāles izraudzītais nosaukums. To ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Filiāles nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī filiāles nosaukuma vai komercnosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai filiāles nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus filiāles oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

13.

Elektroniskās naudas iestādes galvenās filiāles adrese uzņēmējdalībvalstī

Elektroniskās naudas iestādes galvenās filiāles adresi uzņēmējdalībvalstī ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

13.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

13.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

13.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

13.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

14.

Uzņēmējdalībvalstis, kurās elektroniskās naudas iestāde sniedz vai plāno sniegt pakalpojumus, izmantojot brīvību veikt uzņēmējdarbību filiāles formā, un attiecīgie pakalpojumi, par kuriem tika informēta uzņēmējvalsts kompetentā iestāde:

Vairāki iepriekš formulēti varianti (līdz pat 31 variantam ar līdz pat 14 iepriekš formulētiem apakšvariantiem)

Tādi paši varianti kā šīs tabulas 11. rindā.

5. tabula – Informācija par juridiskām personām, kas var izmantot Direktīvas 2009/110/EK 9. pantā paredzēto atbrīvojumu

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “atbrīvota elektroniskās naudas iestāde”.

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Iestādes nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus iestādes oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes komercnosaukuma tulkojumu vai alternatīvu komercnosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja atbrīvotās elektroniskās naudas iestāde izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus iestādes komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes galvenā biroja adrese

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura sniegusi EBI informāciju par atbrīvoto elektroniskās naudas iestādi un ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

Atbrīvotās elektroniskās naudas un maksājumu pakalpojumi, attiecībā uz kuriem elektroniskās naudas iestādei ir reģistrēta

Vairāki iepriekš formulēti varianti (no 1 līdz 15 variantiem)

Elektroniskās naudas pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Elektroniskās naudas emitēšana, izplatīšana un/vai atpirkšana

Maksājumu pakalpojumi no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju ieskaitīt naudu maksājumu kontā, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

2.	☐ Pakalpojumi, kas dod iespēju izņemt naudu no maksājumu konta, kā arī veikt visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta izmantošanai

maksājumu izpilde, arī naudas līdzekļu pārskaitīšana uz maksājumu kontu pie lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

maksājumu izpilde, ja naudas līdzekļi segti ar maksājumu pakalpojumu lietotājam pieejamu kredītlīniju:

a)	☐ tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde

b)	☐ maksājumu izpilde, izmantojot maksājumu karti vai līdzīgu ierīci

c)	☐ kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu uzdevumu (rīkojumu), izpilde

5.	☐ Maksājumu instrumentu izdošana ☐ maksājumu pieņemšana

6.	☐ Bezkonta naudas pārvedumi

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādei reģistrācijas pašreizējais statuss

Teksts (10 rakstzīmes)

Atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes reģistrācijas pašreizējais statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

1.	☐ Reģistrēta

2.	☐ Reģistrācija atsaukta

Reģistrācijas datums

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā reģistrēta atbrīvotā elektroniskās naudas iestāde. Atkarībā no kompetentās iestādes prakses šis datums var būt vai diena, kurā kompetentā iestāde reģistrējusi atbrīvoto elektroniskās naudas iestādi, vai diena, kurā tā tika iekļauta tās valsts publiskajā reģistrā.

10.

Atsaukšanas datums (attiecīgā gadījumā)

Ciparu teksts (8 rakstzīmes)

Diena, kurā atsaukta atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes reģistrācija. Tas ir datums, kurā tika atsaukta atbrīvotās elektroniskās naudas iestādes reģistrācija.

6. tabula – Informācija par pārstāvjiem

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “pārstāvis”.

Pārstāvja (aģenta) vārds/nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Pārstāvja (aģenta) oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Pārstāvja (aģenta) nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī pārstāvja (aģenta) nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai pārstāvja nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus pārstāvja (aģenta) oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Pārstāvja (aģenta) adrese

Pārstāvja (aģenta) galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

3.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

3.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

3.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

3.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Pārstāvja (aģenta) valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura sniegusi EBI informāciju par pārstāvi (aģentu) un ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

Tās fiziskās vai juridiskās personas vārds/nosaukums, kuras uzdevumā pārstāvis (aģents) sniedz maksājumu pakalpojumus

Teksts (250 rakstzīmes)

Tās fiziskās vai juridiskās personas, kuras uzdevumā pārstāvis (aģents) sniedz maksājumu pakalpojumus, oficiālo vārdu/nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Fiziskās vai juridiskās personas nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī fiziskās vai juridiskās personas vārda/nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai fiziskās vai juridiskās personas vārda/nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu vārdu/nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus fiziskās vai juridiskās personas oficiālos nosaukumus.

Tās fiziskās vai juridiskās personas valsts identifikācijas numurs, kuras uzdevumā pārstāvis (aģents) sniedz maksājumu pakalpojumus

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem, ko izmanto izcelsmes valsts kompetentā iestāde, kura sniedz informāciju EBI:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Atļaujas numurs – numurs vai kods, ko atļauju saņēmušai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei piešķīrusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā šī juridiskā persona ir reģistrēta (veic uzņēmējdarbību);

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Pārstāvja (aģenta) reģistrācijas pašreizējais statuss

Teksts (10 rakstzīmes)

Pārstāvja (aģenta) reģistrācijas pašreizējais statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Aktīva

2.	☐ Neaktīva

7. tabula – Informācija par Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētajām iestādēm, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minēta iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus”

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Iestādes nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus iestādes oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī iestādes nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai iestādes komercnosaukuma tulkojumu vai alternatīvu komercnosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja iestāde izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus iestādes komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, galvenā biroja adrese

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā minētās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumus, valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

8. tabula – Par Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta k. punkta i) un ii) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniedzējiem sniedzamās informācijas formāts

Rinda

Aile

Ailes maksimālais garums

Formāts

Fiziskas/juridiskas personas veids

Iepriekš formulēts teksts

Iepriekš formulēts variants – “No Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (MPD2) darbības jomas izslēgts pakalpojumu sniedzējs”.

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja nosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja oficiālo nosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Pakalpojumu sniedzēja nosaukumu norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī pakalpojumu sniedzēja nosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai pakalpojumu sniedzēja nosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiāla valsts valoda, ieraksta visus pakalpojumu sniedzēja oficiālos nosaukumus. Nosaukumus atdala ar zīmi “/”.

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja komercnosaukums

Teksts (250 rakstzīmes)

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja komercnosaukumu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī pakalpojumu sniedzēja komercnosaukuma transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai pakalpojumu sniedzēja komercnosaukuma tulkojumu vai alternatīvu nosaukumu citā valodā, kas balstīts uz latīņu alfabētu.

Ja no MPD2 darbības jomas izslēgtais pakalpojumu sniedzējs izmanto vairāk nekā vienu komercnosaukumu, var ierakstīt visus pakalpojumu sniedzēja komercnosaukumus. Šos nosaukumus atdala zīmi “/”.

Šajā ailē kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc sava ieskata.

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja adrese

Pakalpojumu sniedzēja galvenā biroja adresi ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Adresi norāda attiecīgās dalībvalsts valsts valodā. Dalībvalstis, kas izmanto grieķu alfabētu vai kirilicu, sniedz arī transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem vai vispārpieņemtu nosaukumu angļu valodā.

4.1.

Valsts

Iepriekš formulēts teksts (varianti)

ES dalībvalstis un pārējās EEZ dalībvalstis:

4.2.

Pilsēta

Teksts (100 rakstzīmes)

4.3.

Adrese (iela)

Teksts (50 rakstzīmes katrā adreses rindā)

4.4.

Pasta indekss

Teksts (35 rakstzīmes)

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja valsts identifikācijas numurs

Burtciparu teksts (50 rakstzīmes)

Valsts identifikācijas numurs var būt viens no šādiem kodiem:

Valsts identifikācijas numurs, kas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām tiek izmantots attiecīgajā dalībvalstī;

Juridiskās personas identifikators – kods, kas dod iespēju nepārprotami identificēt juridiski patstāvīgu personu, kas iesaistīta finanšu darījumos;

Reģistrācijas numurs – numurs vai kods, ko dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā;

Cits līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis – jebkurš fizisku un juridisku personu identifikācijas līdzeklis, ko kompetentā iestāde izmanto savā valsts publiskajā reģistrā.

Par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums

Teksts (100 rakstzīmes)

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kas ir sniegusi EBI informāciju par no MPD2 darbības jomas izslēgto pakalpojumu sniedzēju un kas ir atbildīga par šo informāciju. Kompetentās iestādes nosaukumu izraugās no iepriekš formulēta saraksta.

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja darbības veidu apraksts

Teksts (līdz 500 rakstzīmēm)

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja darbības veidu aprakstu ieraksta brīvā tekstā, izmantojot jebkuru no šādām valodu rakstzīmju kopām: grieķu alfabēts, kirilica un latīņu alfabēts. Pakalpojumu sniedzēja darbības veidu aprakstu sniedz attiecīgās dalībvalsts valsts valodā.

Izslēgšana, saskaņā ar ko pakalpojumu sniedzējs veic darbību

Vairāki iepriekš formulēti varianti

Izslēgšana, saskaņā ar ko pakalpojumu sniedzējs veic darbību, kas izvēlētas no iepriekš formulēta saraksta:

pakalpojumi, kas balstīti uz konkrētiem maksājumu instrumentiem, kurus var izmantot tikai ierobežotā veidā un kuri atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1.1.	☐ instrumenti, ar kuru palīdzību turētājs var iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi izdevēja telpās vai pakalpojumu sniedzēju ierobežotā tīklā saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju

1.2.	☐ instrumenti, kurus var izmantot vienīgi ļoti ierobežota preču vai pakalpojumu klāsta iegādei

vai

maksājumi, ko elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu sniedzējs tīkla vai pakalpojuma abonentam sniedz papildus elektronisko komunikāciju pakalpojumiem:

2.1.	☐ digitālā satura un balss pakalpojumu iegādei neatkarīgi no ierīces, ko izmanto digitālā satura iegādei vai patēriņam, un par ko samaksa tiek iekļauta saistītajā rēķinā

2.2.	☐ labdarības vai biļešu iegādes ietvaros veikti no vai caur elektronisku ierīci, par kuriem samaksa iekļauta saistītā rēķinā

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas pašreizējais statuss

Teksts (līdz 10 rakstzīmēm)

No MPD2 darbības jomas izslēgtā pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas pašreizējais statuss, kas izvēlēts no iepriekš formulēta saraksta:

☐ Aktīva

2.	☐ Neaktīva

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/84

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/411

(2018. gada 29. novembris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko nosaka tehniskās prasības elektroniskā centrālā reģistra izstrādei, ekspluatācijai un uzturēšanai maksājumu pakalpojumu jomā un tajā iekļautās informācijas piekļuvei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 15. panta 1. punktu Eiropas Banku iestādei (EBI) ir jāizstrādā, jāekspluatē un jāuztur elektronisks centrālais reģistrs, kurā iekļauta informācija, ko kompetentās iestādes ir paziņojušas saskaņā ar minētā panta 2. punktu.

(2)

Lai nodrošinātu, ka elektroniskajā centrālajā reģistrā iekļautā informācija tiek precīzi izklāstīta, EBI būtu jānodrošina, ka informācijas ievadīšana vai grozīšana notiek drošā veidā. Lai to panāktu, EBI būtu kompetento iestāžu darbiniekiem jānodrošina personiska piekļuve reģistra lietotnei. EBI un kompetentajām iestādēm, kas nolēmušas informāciju EBI pārsūtīt automātiski, būtu jānodrošina, ka informācijas pārsūtīšanas un saņemšanas punktos un tās pārsūtīšanas laikā tiek izmantoti droši un samērīgi šifrēšanas paņēmieni.

(3)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, lai elektroniskajā centrālajā reģistrā tiktu iekļauta standartizēta un konsekventa informācija par visām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un lai informācija tiktu izklāstīta vienā un tajā pašā formātā, reģistra lietotnei pirms kompetento iestāžu ievadītās vai grozītās informācijas publiskošanas būtu jāveic datu validācija.

(4)	Ir nepieciešams nodrošināt elektroniskajā centrālajā reģistrā iekļautās informācijas autentiskumu, integritāti un nenoliedzamību. Tādēļ EBI būtu jāgarantē, ka informācija tiek droši uzglabāta un ka visa ievadītā vai grozītā informācija tiek pareizi reģistrēta.

(5)	Lai maksājumu pakalpojumu lietotāji un citas ieinteresētās personas varētu efektīvi izmantot elektronisko centrālo reģistru, reģistra lietotni ir nepieciešams izstrādāt veidā, kas garantētu, ka tā darbojas droši un ir pieejama bez pārtraukumiem.

(6)	Ir vēlams, lai elektroniskā centrālā reģistra lietotāji varētu efektīvi meklēt informāciju reģistrā. Tāpēc vajadzētu būt iespējai meklēt informāciju, izmantojot vairākus atšķirīgus meklēšanas kritērijus.

(7)	Lai apmierinātu maksājumu nozares vajadzības, EBI reģistra saturs būtu jādara pieejams lejupielādei standartizētas datnes veidā. Tas ļautu visām ieinteresētajām personām automātiski meklēt informāciju šādā datnē.

(8)	Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EBI ir iesniegusi Komisijai.

(9)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Reģistra iekšējie lietotāji

1. Šīs regulas vajadzībām kompetentās iestādes darbinieks, kas ir atbildīgs par informācijas manuālu ievadīšanu un informācijas grozīšanu Eiropas Banku iestādes (EBI) elektroniskajā centrālajā reģistrā (“elektroniskais centrālais reģistrs”), ir iekšējs lietotājs.

2. Katra kompetentā iestāde ieceļ vismaz divus tās darbiniekus kā iekšējos lietotājus.

3. Kompetentās iestādes paziņo EBI 2. punktā minēto personu identitāti.

2. pants

Reģistra pārvaldība

EBI pārvalda iekšējo lietotāju sarakstu, sniedz iekšējiem lietotājiem autentifikācijas detaļas un nodrošina kompetentajām iestādēm tehnisko atbalstu.

3. pants

Iekšējo lietotāju piekļuve

1. Elektroniskā centrālā reģistra lietotne ir pieejama tikai iekšējiem lietotājiem, izmantojot divfaktoru autentifikāciju.

2. Lai iekšējie lietotāji piekļūtu elektroniskā centrālā reģistra lietotnei, EBI tiem nodrošina noklusējuma lietotājvārdu un paroli, kā arī citus drošības datus.

3. Iekšējiem lietotājiem viņu noklusējuma lietotājvārds un parole ir jānomaina, pirmo reizi pieslēdzoties elektroniskā centrālā reģistra lietotnei.

4. EBI nodrošina, ka ar izmantoto autentifikācijas metodi var identificēt katru iekšējo lietotāju.

5. EBI nodrošina, ka elektroniskā centrālā reģistra lietotne personām, kurām nav piekļuves reģistra lietotnei vai kurām nav attiecīgu atļauju, neļauj elektroniskajā centrālajā reģistrā ievadīt vai grozīt informāciju.

4. pants

Publiskie lietotāji

1. Šīs regulas vajadzībām elektroniskā centrālā reģistra publiskie lietotāji ir maksājumu pakalpojumu lietotāji un citas ieinteresētās personas, kas piekļūst elektroniskajam centrālajam reģistram, izmantojot EBI tīmekļa vietni.

2. Publiskie lietotāji var piekļūt elektroniskajam centrālajam reģistram, neizmantojot piekļuves datus.

3. Publisko lietotāju piekļuve elektroniskajam centrālajam reģistram ļauj tiem vienīgi lasīt, meklēt un lejupielādēt reģistrā iekļauto informāciju. Publiskajiem lietotājiem nav tiesību grozīt reģistra saturu.

4. Kad publiskie lietotāji piekļūst elektroniskajam centrālajam reģistram, EBI tīmekļa vietnē parādās 15. panta 1. punktā precizētie meklēšanas kritēriji.

2. NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU VEIKTA INFORMĀCIJAS PĀRSŪTĪŠANA EBI

5. pants

Kompetento iestāžu veikta informācijas pārsūtīšana EBI

1. Kompetentās iestādes informāciju, kas iekļaujama elektroniskajā centrālajā reģistrā, pārsūta EBI manuāli ar tīmekļa lietotāju saskarnes starpniecību vai automātiski ar lietotnes starpniecību uz lietotnes saskarni.

2. Kompetentās iestādes paziņo EBI par savu vēlamo pieeju informācijas pārsūtīšanai saskaņā ar 1. punktu.

3. Kompetentās iestādes, kas ir paziņojušas EBI, ka to vēlamā pieeja ir informācijas automātiska pārsūtīšana, drīkst informāciju pārsūtīt arī manuāli, par to iepriekš paziņojot EBI.

4. Kompetentās iestādes sniedz EBI hipersaiti uz savas valsts publisko reģistru. EBI šīs hipersaites dara publiski pieejamas elektroniskajā centrālajā reģistrā.

6. pants

Informācijas manuāla ievadīšana un grozīšana

1. Kompetentās iestādes, kas nolēmušas informāciju manuāli pārsūtīt EBI, elektroniskā centrālā reģistra tīmekļa lietotnē ievada vai groza informāciju par savu dalībvalsti. Informāciju ievada formātā, kas precizēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/410 (3) 1. panta 2.–9. punktā.

2. Manuāli ievadīto vai grozīto informāciju dara publiski pieejamu elektroniskajā centrālajā reģistrā pēc tam, kad šā reģistra lietotne to ir validējusi saskaņā ar 8. pantu.

3. Ja elektroniskā centrālā reģistra lietotnei manuāli ievadīto vai grozīto informāciju neizdodas validēt, šī informācija tiek noraidīta un netiek darīta publiski pieejama. Iekšējais lietotājs ievadi vai grozījumu atkārto, izmantojot laboto informāciju.

4. Eiropas Banku iestāde elektroniskajā centrālajā reģistrā manuāli ievadītajā vai grozītajā informācijā ievieto datuma un laika zīmogu. Minētais datuma un laika zīmogs norāda brīdi, kad reģistrā izdarītas pēdējās izmaiņas.

5. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visus to valstu publisko reģistru satura grozījumus, kas saistīti ar atļaujas piešķiršanu vai atsaukšanu vai ar reģistrāciju, tajā pašā dienā ievada EBI elektroniskajā centrālajā reģistrā.

7. pants

Informācijas automatizēta pārsūtīšana

1. Kompetentās iestādes, kuras nolēmušas informāciju EBI pārsūtīt automātiski, šo informāciju tieši pārsūta no savu valstu publisko reģistru lietotnēm uz elektroniskā centrālā reģistra lietotni.

2. Lai garantētu pārsūtītās informācijas autentiskumu, integritāti un nenoliedzamību, EBI un kompetentās iestādes, izmantojot stingras un plaši atzītas šifrēšanas metodes, nodrošina informācijas drošu pārsūtīšanu starp savu attiecīgo reģistru lietotnēm.

3. Kompetentās iestādes visu Īstenošanas regulas (ES) 2019/410 1. panta 2.–9. punktā minēto informācijas kopumu, kas iekļauts to valstu publiskajos reģistros, pārsūta EBI vienā pakešdatnē ar vienotu un strukturētu standartformātu (“pakešdatne”).

4. Pakešdatni pārsūta vismaz reizi katru dienu, kad tiek grozīts valsts publiskā reģistra saturs.

5. Ja kompetentās iestādes savu valstu publisko reģistru saturu groza saistībā ar atļaujas piešķiršanu vai atsaukšanu vai ar reģistrāciju un ja tām nav iespējams šīs izmaiņas pārsūtīt automātiski, tās minētās izmaiņas tajā pašā dienā ievada manuāli.

6. EBI ļauj kompetentajām iestādēm reizi dienā pārsūtīt pakešdatni neatkarīgi no tā, vai ir grozīts to valstu publisko reģistru saturs.

7. Informāciju, kas automātiski pārsūtīta uz elektronisko centrālo reģistru, dara publiski pieejamu reģistrā iespējami drīz pēc tam, kad elektroniskā centrālā reģistra lietotne ir saskaņā ar 8. pantu apstrādājusi un validējusi pakešdatni, un ne vēlāk kā līdz tās dienas beigām, kurā pakešdatne tika apstrādāta un validēta. Visu kompetentās iestādes iepriekš pārsūtīto vai manuāli ievadīto informāciju, kas ir publiski pieejama elektroniskajā centrālajā reģistrā, aizstāj ar minētās kompetentās iestādes vēlāk pārsūtīto informāciju.

8. EBI neļauj kompetentajām iestādēm pārsūtīt jaunu pakešdatni, pirms tās ir saņēmušas informāciju par iepriekš pārsūtītās pakešdatnes validācijas procesa rezultātu.

9. Ja elektroniskā centrālā reģistra lietotnei neizdodas validēt automātiski pārsūtīto informāciju, visu pakešdatnē iekļautās informācijas kopumu noraida un nedara publiski pieejamu minētajā reģistrā.

10. EBI uz elektroniskā centrālā reģistra lietotni automātiski pārsūtītajā informācijā ievada datumu un laika zīmogu. Šis datums un laika zīmogs norāda brīdi, kad notikusi pēdējā sinhronizācija starp elektronisko centrālo reģistru un valstu publiskajiem reģistriem.

8. pants

Informācijas validēšana

1. Lai izvairītos no jebkādas informācijas trūkuma vai informācijas dublēšanās, elektroniskā centrālā reģistra lietotne validē informāciju, ko kompetentās iestādes pārsūtījušas EBI.

2. Lai izvairītos no informācijas trūkuma, elektroniskā centrālā reģistra lietotne validē datus lauciņos, kurus kompetentās iestādes ir aizpildījušas vai pārsūtījušas EBI, izņemot lauciņu, kurā norādīts fiziskās vai juridiskās personas komercnosaukums.

3. Lai izvairītos no informācijas dublēšanās, reģistra lietotne datu validāciju veic katrā no šiem lauciņiem:

attiecībā uz maksājumu iestādēm, fiziskām vai juridiskām personām, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 32. pantu, konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem, elektroniskās naudas iestādēm, juridiskām personām, kuras gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (4) 9. pantu, iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā, un personām, kuru atļauja vai reģistrācija ir atsaukta:

i)	valsts identifikācijas numurs;

ii)	attiecīgais fiziskās vai juridiskās personas veids, kā minēts Īstenošanas regulas (EU) 2019/410 1. panta 2.–9. punktā;

iii)	atļaujas vai reģistrācijas datums;

attiecībā uz maksājumu iestāžu, fizisku vai juridisku personu, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 32. pantu, konta informācijas pakalpojumu sniedzēju, elektroniskās naudas iestāžu un juridisku personu, uz kurām attiecas izņēmums saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 9. pantu, pārstāvjiem:

i)	pārstāvja valsts identifikācijas numurs;

ii)	tās fiziskās vai juridiskās personas valsts identifikācijas numurs, kuras vārdā pārstāvis sniedz maksājumu pakalpojumus;

iii)	reģistrācijas datums;

attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta k) punkta i) un ii) apakšpunktu un l) punktu:

i)	pakalpojumu sniedzēja valsts identifikācijas numurs;

ii)	izņēmums, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzējs veic darbības;

iii)	reģistrācijas datums.

4. Ja fiziskas vai juridiskas personas, kuras vārdā pārstāvis sniedz maksājumu pakalpojumus, atļaujas vai reģistrācijas statuss ir mainījies no “saņēmusi atļauju” vai “reģistrēta” uz “atļauja/reģistrācija atsaukta”, elektroniskā centrālā reģistra lietotne neveic ar minēto personu saistīto pārstāvju datu validāciju.

5. Kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk skaidrā un nepārprotamā veidā no elektroniskā centrālā reģistra lietotnes saņem atbildi par datu validācijas procesa rezultātu. Datu validācijas procesa rezultāts iekļauj arī iepriekš pārsūtītās informācijas satura procentuālās izmaiņas.

6. Ja pārsūtītajai informācijai neizdodas izturēt validācijas procesu, EBI savā atbildē kompetentajām iestādēm iekļauj visus noraidīšanas iemeslus.

7. Ja validācija nav izdevusies gadījumā, kad valsts publiskā reģistra satura grozījumi ir saistīti ar atļaujas piešķiršanu vai atsaukšanu vai ar reģistrāciju, kompetentās iestādes, kas informāciju pārsūta automātiski, līdz tās dienas beigām, kurā nav izdevies veikt validāciju, pārsūta labotu vai atjauninātu pakešdatni ar visu informācijas kopumu vai manuāli ievada jaunos grozījumus, kas to valstu publisko reģistru saturā izdarīti saistībā ar atļaujas piešķiršanu vai atsaukšanu vai ar reģistrāciju.

8. Valsts identifikācijas numuru validācijas nolūkos kompetentās iestādes paziņo EBI tos valsts identifikācijas numuru veidus un formātus, ko tās izmanto savos valstu reģistros.

9. Elektroniskā centrālā reģistra lietotne ļauj kompetentajām iestādēm vairāk nekā vienu reizi reģistrā ievadīt informāciju par pārstāvi, ja pārstāvis sniedz maksājumu pakalpojumus vairāk nekā vienas fiziskas vai juridiskas personas vārdā. Katru ievadi uzskata par atsevišķu ierakstu.

9. pants

Informācija par pārstāvjiem

1. EBI un kompetentās iestādes pārliecinās, ka pārstāvji, par kuriem informācija ievadīta elektroniskajā centrālajā reģistrā, ir saistīti ar to fizisko vai juridisko personu, kuras vārdā tie sniedz maksājumu pakalpojumus.

2. Ja fiziskas vai juridiskas personas, kuras vārdā pārstāvji sniedz maksājumu pakalpojumus, atļaujas vai reģistrācijas statuss ir mainījies no “saņēmusi atļauju” vai “reģistrēta” uz “atļauja/reģistrācija atsaukta”, ar minēto fizisko vai juridisko personu saistīto pārstāvju statuss mainās no “aktīvs” uz “neaktīvs”.

10. pants

Kompetento iestāžu atbildība

1. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai elektroniskā centrālā reģistra lietotnē manuāli ievadītā vai uz to pārsūtītā informācija par fiziskām vai juridiskām personām, kurām minētās iestādes ir izsniegušas atļauju vai kuras tās ir reģistrējušas, kā arī par pārstāvjiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas veic pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta k) punkta i) un ii) apakšpunktu un l) punktu un ir uzskaitīti to valstu publiskajos reģistros, būtu precīza.

2. Elektroniskā centrālā reģistra lietotne ļauj iekšējiem lietotājiem un valstu publisko reģistru lietotnēm ievadīt vai grozīt informāciju, par kuru ir atbildīga to attiecīgā kompetentā iestāde.

3. Kompetentās iestādes nevar grozīt informāciju, par kuru ir atbildīgas citas kompetentās iestādes.

4. Kompetentās iestādes nevar ievadīt informāciju par citā uzņēmējā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošām maksājumu iestādēm, fiziskām vai juridiskām personām, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 32. pantu, un to pārstāvjiem, konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem, iestādēm, kuras minētas Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4.–23. apakšpunktā, elektroniskās naudas iestādēm, juridiskām personām, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 9. pantu, un to pārstāvjiem, un pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta k) punkta i) un ii) apakšpunktu un l) punktu.

3. NODAĻA

NEFUNKCIONĀLAS PRASĪBAS

11. pants

Drošības prasības

1. Izveido elektroniskā centrālā reģistra lietotnes datu rezerves kopijas, kuras glabā ārkārtas atkopšanas nolūkā.

2. Ja tiek konstatētas drošības problēmas, EBI spēj nekavējoties apturēt elektroniskā centrālā reģistra lietotnes darbību un novērst piekļuvi serverim.

3. Elektroniskā centrālā reģistra lietotne bez nepamatotas kavēšanās spēj atkopties pēc avārijas un turpināt parasto darbību.

4. Ja elektroniskā centrālā reģistra lietotne nedarbojas un nevar apstrādāt kompetento iestāžu pārsūtītās pakešdatnes, minētā lietotne pēc normālas darbības atjaunošanas apstrādā visnesenākās datnes, kuras katra kompetentā iestāde ir pārsūtījusi.

5. EBI paziņo kompetentajām iestādēm par jebkādiem elektroniskā centrālā reģistra lietotnes darbības traucējumiem vai dīkstāvi.

6. Ja elektroniskā centrālā reģistra lietotnes darbības traucējumi ir ietekmējuši kompetentās iestādes pārsūtītās pakešdatnes apstrādi, EBI lūdz kompetentajai iestādei iesniegt jaunu pakešdatni. Ja kompetentā iestāde to nevar izdarīt, tā lūdz EBI izmantot datus no versijas, kas pirms darbības traucējuma tika iesniegta ar pēdējo validēto pakešdatni.

7. EBI reģistru izveido saskaņā ar starptautiskajiem kiberdrošības standartiem.

12. pants

Pieejamības un veiktspējas prasības

1. Elektroniskais centrālais reģistrs spēj tikt galā ar sākotnējo datu kopumu, kas pašlaik ir pieejams publiskajos reģistros, kurus uztur kompetentās iestādes.

2. Elektroniskā centrālā reģistra lietotne spēj tikt galā ar informācijas, kas saņemta no kompetentajām iestādēm, apjoma pieaugumu. Šāds pieaugums neietekmē reģistra pieejamību.

3. EBI nodrošina, ka elektroniskais centrālais reģistrs ir pieejams tūlīt pēc tam, kad ir atjaunota parastā darbība pēc reģistra lietotnes darbības traucējumiem.

4. Šīs regulas 7. pantā minētās informācijas automatizēta pārsūtīšana neietekmē elektroniskā centrālā reģistra pieejamību.

5. EBI, sniedzot minēto informāciju savā tīmekļa vietnē, informē publiskos lietotājus par elektroniskā centrālā reģistra nepieejamību, kā arī par šīs nepieejamības iemesliem un par minētā reģistra atkopšanu.

13. pants

Uzturēšanas un atbalsta prasības

1. EBI uzrauga reģistra lietotnes darbību, analizē tās veiktspēju un vajadzības gadījumā ievieš izmaiņas, lai nodrošinātu, ka lietotne atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

2. EBI uzrauga to, kā kompetentās iestādes regulāri pārsūta informāciju uz elektronisko centrālo reģistru un atjaunina to.

3. EBI regulāri pārskata šajā nodaļā noteikto nefunkcionālo prasību piemērotību.

4. EBI sniedz kompetentajām iestādēm atbalstu saistībā ar elektroniskā centrālā reģistra darbību. Šajā nolūkā EBI reģistra lietotnē ievieš funkciju, kas ļauj kompetentajām iestādēm iesniegt vaicājumu. EBI sarindo visus šādus vaicājumus.

5. EBI bez liekas kavēšanās atbild uz 4. punktā minētajiem vaicājumiem līdz tās dienas beigām, kurā tika veikts vaicājums. EBI atbild uz vaicājumiem iesniegšanas kārtībā.

6. EBI kompetentajām iestādēm nodrošina testēšanas vidi un sniedz minētās tehniskās vides atbalstu.

7. EBI izveido speciālu saziņas kanālu to incidentu paziņošanai, kas saistīti ar elektroniskā centrālā reģistra darbību.

14. pants

Revīzijas taka

1. Elektroniskais centrālais reģistrs ļauj reģistrēt visu informāciju, ko kompetentās iestādes pārsūtījušas EBI.

2. Elektroniskais centrālais reģistrs ļauj reģistrēt visas automātiskās vai manuālās darbības, kuras veic attiecīgi valstu publisko reģistru lietotnes vai iekšējie lietotāji, kā arī laiku, kad šīs darbības tika veiktas.

3. EBI var piekļūt datiem, kas reģistrēti saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4. EBI var no saskaņā ar 1. un 2. punktu reģistrētajiem datiem izgūt ziņojumus, kas ļauj tai uzraudzīt un interpretēt kompetento iestāžu pārsūtīto informāciju.

4. NODAĻA

PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI

15. pants

Informācijas meklēšana

1. Elektroniskais centrālais reģistrs ļauj reģistra lietotājiem meklēt informāciju reģistrā, pamatojoties uz dažādiem meklēšanas kritērijiem, tostarp šādiem kritērijiem:

a)	attiecīgais fiziskās vai juridiskās personas veids, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/410 1. panta 2.–9. punktā;

b)	fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

c)	fiziskās vai juridiskās personas valsts identifikācijas numurs;

d)	par valsts publiskā reģistra darbību atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums;

e)	valsts, kurā fiziskā persona vai juridiskā persona veic uzņēmējdarbību;

f)	pilsēta, kurā fiziskā persona vai juridiskā persona veic uzņēmējdarbību;

g)	sniegtie maksājumu pakalpojumi un elektroniskās naudas pakalpojumi;

h)	uzņēmēja dalībvalsts, kurā atļauju saņēmusī vai reģistrētā maksājumu iestāde, elektroniskās naudas iestāde vai konta informācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumus vai ir paziņojis par savu nodomu sniegt pakalpojumus;

i)	uzņēmējā dalībvalstī sniegtie maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumi;

j)	atļaujas vai reģistrācijas statuss;

k)	atļaujas vai reģistrācijas datums;

l)	atļaujas vai reģistrācijas atsaukšanas datums.

2. Elektroniskais centrālais reģistrs veic informācijas meklēšanu, ja ir aizpildīts vismaz viens meklēšanas kritērijs.

3. Elektroniskais centrālais reģistrs ļauj reģistra lietotājiem izmantot jebkādu 1. punktā noteikto kritēriju kombināciju.

4. Elektroniskais centrālais reģistrs ļauj reģistra lietotājiem nolaižamajā izvēlnē atlasīt 1. punkta a), d), e) un j) apakšpunktā minēto informāciju.

5. Elektroniskais centrālais reģistrs ļauj reģistra lietotājiem vairākizvēļu izvēlnē atlasīt 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos meklēšanas kritērijus.

6. EBI nodrošina, ka reģistra lietotājiem ir pieejama iespēja veikt meklēšanu, izmantojot simbolus vai zīmes, ar ko aizstāj atsevišķas rakstzīmes un/vai vārdus (meklēšana ar aizstājējzīmēm), lai paplašinātu meklējumus.

7. EBI, sniedzot informāciju savā tīmekļa vietnē, informē reģistra lietotājus par to, kā izmantot 6. punktā minētos simbolus.

16. pants

Meklēšanas rezultātu uzrādīšana

1. Elektroniskais centrālais reģistrs meklēšanas rezultātos uzrāda visas fiziskās un juridiskās personas, kuras atbilst lietotāja ievadītajiem meklēšanas kritērijiem.

2. Uzrādītā informācijā par fiziskajām un juridiskajām personām ietver:

a)	personas vārdu un uzvārdu/nosaukumu;

b)	personas valsts identifikācijas numuru;

c)	valsti, kurā tā veic uzņēmējdarbību;

d)	pilsētu, kurā tā veic uzņēmējdarbību;

e)	attiecīgo fiziskās vai juridiskās personas veidu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/410 1. panta 2.–9. punktā;

f)	sniegtos maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas pakalpojumus.

3. Ja uzrādāmajos meklēšanas rezultātos tiek atlasīts fiziskas personas vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums, par attiecīgo personu uzrāda Īstenošanas regulas (ES) 2019/410 1. panta 2.–9. punktā noteikto informāciju, tostarp nesenāko EBI ievadīto datumu un laika zīmogu.

4. Pārstāvjus uzrāda gan kā atsevišķu ierakstu, gan kā daļu no tās fiziskās personas vai juridiskās personas ieraksta, kuras vārdā tie sniedz maksājumu pakalpojumus.

5. EBI elektroniskajā centrālajā reģistrā precīzi uzrāda informāciju, ko pārsūtījušas kompetentās iestādes, un nodrošina, ka sniegtā informācija ir pilnīga.

17. pants

Informācijas lejupielādēšana

1. EBI elektroniskā centrālā reģistra saturu, to kopējot standartizētā datnē, dara pieejamu reģistra publiskajiem lietotājiem manuālai un automātiskai lejupielādei.

2. EBI atjaunina 1. punktā minēto standartizēto datni vismaz divas reizes dienā ar iepriekš noteiktiem intervāliem. EBI dara zināmus šādu atjauninājumu iepriekš noteiktos intervālus.

6. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.

(3) Komisijas 2018. gada 29. novembra Īstenošanas regula (ES) 2019/410, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tādas informācijas sastāvdaļām un struktūru, kas maksājumu pakalpojumu jomā kompetentajām iestādēm ir jāsniedz Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 20. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/93

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/412

(2019. gada 14. marts),

ar kuru attiecībā uz 12. un 23. starptautisko grāmatvedības standartu un 3. un 11. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko Grāmatvedības standartu padome (SGSP) otrdiena, 2017. gada 12. decembrī regulārās uzlabojumu procedūras ietvaros, kuras mērķis ir vienkāršot un precizēt standartus, publicēja Ikgadējos starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumus 2015.–2017. gada ciklam (“ikgadējie uzlabojumi”). Ikgadējo uzlabojumu mērķis ir risināt jautājumus, kas nav steidzami, tomēr nepieciešami un kurus SGSP apsprieda projektu cikla laikā, kurā tika risināti jautājumi saistībā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu nekonsekvenci vai nepieciešamību pēc formulējuma precizēšanas.

(3)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu Komisija secina, ka grozījumi 12. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Ienākuma nodokļi, 23. SGS Aizņēmumu izmaksas, 3. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Uzņēmējdarbības apvienošana un 11. SFPS Kopīgas struktūras atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

a)	12. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Ienākuma nodokļi groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā;

b)	23. SGS Aizņēmumu izmaksas groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā;

c)	3. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Uzņēmējdarbības apvienošana groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā;

d)	11. SFPS Kopīgas struktūras groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviena komercsabiedrība 1. pantā minētos grozījumus sāk piemērot ne vēlāk kā dienā, kad laikposmā no 2019. gada 1. janvāra sākas tās pirmais finanšu gads.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

SFPS® standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam

Grozījumi

3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”

Pievieno 42.A un 64.O punktu.

Papildu norādījumi par iegādes metodes piemērošanu noteiktu veidu uzņēmējdarbības apvienošanā

Pakāpeniska uzņēmējdarbības apvienošana

…

42.A

Ja kopīgā struktūrā (kā definēts 11. SFPS “Kopīgas struktūras”) iesaistīta puse iegūst kontroli pār uzņēmumu, kas ir kopīga darbība (kā definēts 11. SFPS), un ja tai tieši pirms iegādes datuma bija tiesības uz aktīviem un pienākumi pret saistībām, kuras attiecas uz minēto kopīgo darbību, darījumu uzskata par pakāpenisku uzņēmējdarbības apvienošanu. Tāpēc pircējs piemēro pakāpeniskas uzņēmējdarbības apvienošanas noteikumus, tostarp 42. punktā aprakstītajā veidā atkārtoti novērtē savu iepriekšējo līdzdalību kopīgajā darbībā. To darot, pircējs atkārtoti novērtē visu savu iepriekšējo līdzdalību kopīgajā darbībā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

Spēkā stāšanās datums

…

64.O

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika pievienots 42.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro uzņēmējdarbības apvienošanai, kuras iegādes datums sakrīt ar pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, sākumu vai pienāk pēc tam. Piemērošanu ir atļauts sākt agrāk. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

Grozījumi

11. SFPS “Kopīgas struktūras”

Pievieno B33.CA punktu un C1.AB punktu.

Uzskaite par līdzdalības iegādi kopīgās darbībās

…

B33.CA

Puse, kas piedalās kopīgā darbībā, bet kurai nav kopīgas kontroles pār to, varētu iegūt kopīgu kontroli pār kopīgo darbību, kur kopīgās darbības pasākumi nozīmē uzņēmējdarbību saskaņā ar 3. SFPS. Šādos gadījumos iepriekš turēta līdzdalība kopīgajā darbībā netiek novērtēta atkārtoti.

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

…

C1.AB

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika pievienots B33.CA punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro darījumiem, kuros tas iegūst kopīgu kontroli pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, sākumā vai pēc tam. Piemērošanu ir atļauts sākt agrāk. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

Grozījumi

Grozījumi 12. SGS “Ienākuma nodokļi”

Pievieno 57.A un 98.I punktu, groza piemēra virsrakstu zem 52.B punkta un svītro 52.B punktu.

NOVĒRTĒJUMS

…

52.B

[Svītrots]

Piemērs, kas ilustrē 52.A un 57.A punktu

…

PĀRSKATA PERIODA UN ATLIKTĀ NODOKĻA ATZĪŠANA

…

57.A

Uzņēmums atzīst dividenžu ienākuma nodokļa sekas, kā tās definētas 9. SFPS, kad tas atzīst saistības maksāt dividendes. Dividenžu ienākuma nodokļa sekas ir tiešāk saistītas ar pagātnes darījumiem vai notikumiem, kas radīja sadalāmo peļņu, nevis ar īpašniekiem veiktajiem maksājumiem. Tādēļ uzņēmums dividenžu ienākuma nodokļa sekas atzīst peļņā vai zaudējumos, citos visaptverošajos ienākumos vai pašu kapitālā, atkarībā no tā, kur uzņēmums ir sākotnēji atzinis šos iepriekšējos darījumus vai notikumus.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

…

98.I

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika pievienots 57.A punkts un svītrots 52.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam. Piemērošanu ir atļauts sākt agrāk. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu. Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, tas tos piemēro dividenžu ienākuma nodokļa sekām, kas atzītas agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai pēc tam.

Grozījumi

23. SGS “Aizņēmumu izmaksas”

Groza 14. punktu un pievieno 28.A un 29.D punktu.

ATZĪŠANA

…

Aizņēmumu izmaksas, kuras drīkst kapitalizēt

…

14.

Ja uzņēmums līdzekļus aizņemas vispārēji un izmanto, lai iegūtu kritērijiem atbilstošu aktīvu, aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt, uzņēmums nosaka, izdevumiem par šo aktīvu piemērojot kapitalizācijas likmi. Kapitalizācijas likme ir vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas, kuras attiecina uz visiem uzņēmuma aizņēmumiem, kas attiecīgajā periodā nav atmaksāti. Tomēr uzņēmums izslēdz no šā aprēķina aizņēmumu izmaksas, kuras attiecina uz aizņēmumiem, kuri izdarīti tieši ar mērķi iegūt kritērijiem atbilstošo aktīvu līdz brīdim, kad būtībā ir pabeigtas visas darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai. Aizņēmumu izmaksu summa, ko uzņēmums attiecīgajā periodā kapitalizē, nedrīkst pārsniegt to aizņēmumu izmaksu summu, kas uzņēmumam ir radušās šajā periodā.

…

PĀREJAS NOTEIKUMI

…

28.A

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika grozīts 14. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro aizņēmumu izmaksām, kas radušās gada pārskata perioda, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro minētos grozījumus, sākumā vai pēc tam.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

…

29.D

Ar “SFPS ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika grozīts 14. punkts un pievienots 28.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam. Piemērošanu ir atļauts sākt agrāk. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/98

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/413

(2019. gada 14. marts),

ar ko attiecībā uz trešām valstīm, kuras atzīst par tādām, kas piemēro drošības standartus, kuri ir līdzvērtīgi kopīgajiem pamatstandartiem aviācijas drošības jomā, groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regula (EK) Nr. 272/2009 (2) papildina kopīgos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā.

(2)	Ar minēto Regulu (EK) Nr. 272/2009 Komisijai ir uzticēts atzīt trešo valstu drošības standartu līdzvērtību saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas pielikuma E daļā.

(3)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 (3) pielikumā uzskaitītas trešās valstis, kuras atzīst par tādām, kas piemēro drošības standartus, kuri ir līdzvērtīgi kopīgajiem pamatstandartiem aviācijas drošības jomā.

(4)	Komisija no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ir saņēmusi apstiprinājumu, ka pēc tās izstāšanās datuma no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā tā saglabās savus noteikumus un standartus attiecībā uz aviācijas drošību, kas saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem.

(5)	Komisija ir pārliecinājusies, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atbilst Regulas (EK) Nr. 272/2009 pielikuma E daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6)

Komisija ir iedibinājusi atbilstošu procedūru, lai nodotu pārējām dalībvalstīm atbildību par gaisa pārvadātāju, trešo valstu pilnvaroto pārstāvju un trešo valstu zināmo nosūtītāju izraudzīšanos, ko Apvienotā Karaliste pašlaik attiecīgi apzīmē kā ACC3, RA3 un KC3, un ka šis process būtu jāregulē ar pārejas īstenošanas noteikumiem.

(7)

Komisija un dalībvalstis atzīst to, ka ACC3, RA3 un KC3 piegādes ķēdes darbībā vērtīgu ieguldījumu sniedz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes apstiprinātās ES aviācijas drošības vērtēšanas iestādes, kā arī iespēju nodrošināt, ka dalībvalstis uzņemas atbildību par to apstiprināšanu no 2019. gada 30. marta.

(8)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 19. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šo regulu piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu, ievērojot visus iespējamos izstāšanās nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā (OV L 91, 3.4.2009., 7. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza šādi:

3. nodaļas 3.B papildinājumu aizstāj ar šādu:

“3.B PAPILDINĀJUMS

GAISA KUĢU DROŠĪBA

TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA TREŠĀS DAĻAS VI SADAĻU UN KURAS TIEK ATZĪTAS PAR TĀDĀM, KAS PIEMĒRO DROŠĪBAS STANDARTUS, KURI IR LĪDZVĒRTĪGI KOPĪGAJIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS PAMATSTANDARTIEM

Attiecībā uz gaisa kuģu drošību ir atzīts, ka drošības standartus, kas līdzvērtīgi kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem, piemēro turpmāk norādītās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma trešās daļas VI sadaļu.

Kanāda

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Menas Sala

Džērsija

Melnkalne

Singapūras Republika attiecībā uz Singapore Changi lidostu

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Amerikas Savienotās Valstis

Komisija nekavējoties informē dalībvalstu pilnvarotās iestādes, ja tās rīcībā ir informācija, kas norāda, ka trešās valsts vai attiecīgās citas valsts vai teritorijas piemērotie drošības standarti, kam ir būtiska ietekme uz aviācijas drošības vispārējo līmeni Savienībā, vairs nav līdzvērtīgi Savienības kopīgajiem pamatstandartiem.

Tiklīdz Komisijai ir informācija par darbībām, tostarp kompensējošiem pasākumiem, kas apliecina, ka trešās valsts vai attiecīgās citas valsts vai teritorijas piemēroto attiecīgo drošības standartu līdzvērtīgums ir atjaunots, par to nekavējoties tiek informētas dalībvalstu pilnvarotās iestādes.”;

pielikuma 4. nodaļas 4.B papildinājumu aizstāj ar šādu:

“4.B PAPILDINĀJUMS

PASAŽIERI UN ROKAS BAGĀŽA

Attiecībā uz pasažieriem un rokas bagāžu ir atzīts, ka drošības standartus, kas līdzvērtīgi kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem, piemēro turpmāk norādītās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma trešās daļas VI sadaļu.

Kanāda

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Menas Sala

Džērsija

Melnkalne

Singapūras Republika attiecībā uz Singapore Changi lidostu

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Amerikas Savienotās Valstis

5. nodaļas 5.A papildinājumu aizstāj ar šādu:

“5.A PAPILDINĀJUMS

REĢISTRĒTĀ BAGĀŽA

Attiecībā uz reģistrēto bagāžu ir atzīts, ka drošības standartus, kas līdzvērtīgi kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem, piemēro turpmāk norādītās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma trešās daļas VI sadaļu.

Kanāda

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Menas Sala

Džērsija

Melnkalne

Singapūras Republika attiecībā uz Singapore Changi lidostu

Izraēlas Valsts attiecībā uz Ben Gurion starptautisko lidostu

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Amerikas Savienotās Valstis

pielikuma 6. nodaļā iekļauj šādu 6.8.1.6. punktu:

“6.8.1.6.

Pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojuma par nodomu izstāties no Eiropas Savienības saskaņā ar LES 50. pantu uz šīs dalībvalsts piešķirtajiem ACC3 apzīmējumiem attiecas šādi noteikumi:

a)	Par pašreizējiem apzīmējumiem atbildība ir nodota tās dalībvalsts attiecīgajai iestādei, kas norādīta pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 748/2009, kurā grozījumi izdarīti sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

b)	Par tādu ACC3 apzīmējumu piešķiršanu gaisa pārvadātājiem, kas nav uzskaitīti pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 748/2009 (ar grozījumiem), atbild pilnvarotā iestāde, kā noteikts 6.8.1.1. punkta c) apakšpunktā.

c)	Dalībvalsts attiecīgā iestāde, kas minēta a) un b) apakšpunktā, var vienoties ar savu partneriestādi citā dalībvalstī, lai tā uzņemtos atbildību par attiecīgā gaisa pārvadātāja ACC3 apzīmējumu. To darot, attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.

d)	Komisija informēs attiecīgo Apvienotās Karalistes iestādi par dalībvalstīm, kuras uzņemas atbildību par ACC3 apzīmējumiem.

Apvienotās Karalistes attiecīgā iestāde dara pieejamu saņēmējas dalībvalsts pilnvarotajai iestādei vajadzīgo dokumentu kopijas, pamatojoties uz kurām tā ir piešķīrusi ACC3 a) apakšpunktā minētajiem gaisa pārvadātājiem Tas ietver vismaz pilnīgu novērtējuma ziņojumu, drošības programmu un attiecīgā gadījumā plānu, par kuru panākta vienošanās ar attiecīgo gaisa pārvadātāju.

f)	Ja e) apakšpunktā minētie pienākumi ir izpildīti, atbildību par ACC3 piešķiršanu nodod Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības dienā.

g)	Tiek pārtraukts tādu gaisa pārvadātāju ACC3 apzīmējums, kuri veic lidojumus tikai uz Apvienoto Karalisti.

h)	Nodotie ACC3 apzīmējumi paliek spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, un saņēmēja dalībvalsts pārņem šajā regulā minētos pienākumus un saistības.

i)	Komisija atvieglos administratīvo pāreju, tostarp iekļaujot informāciju par ACC3 Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē.”;

pielikuma 6. nodaļā iekļauj šādu 6.8.4.10. punktu:

“6.8.4.10.

Pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojuma par nodomu izstāties no Eiropas Savienības saskaņā ar LES 50. pantu uz šīs dalībvalsts piešķirtajiem RA3 un KC3 apzīmējumiem attiecas šādi noteikumi:

a)	Atbildība par RA3 vai KC3 apzīmējumu struktūrai, kas sastāv no aviosabiedrības filiāles vai meitasuzņēmuma, vai paša gaisa pārvadātāja, tiek nodota šīs regulas 6.8.1.1. punktā minētās dalībvalsts attiecīgajai iestādei.

b)	Atbildība par tādas struktūras RA3 vai KC3 apzīmējumu, kas nav tieši saistīta ar gaisa pārvadātāju, ir nodota tās dalībvalsts attiecīgajai iestādei, kas norādīta 6.8.1.1. punktā kā atbildīgā par tādas trešās valsts nacionālo vai galveno gaisa pārvadātāju, kurā darbojas RA3 vai KC3.

Atbildība par tādas struktūras RA3 vai KC3 apzīmējumu, uz ko tieši neattiecas a) vai b) apakšpunkts, tiek nodota tās dalībvalsts attiecīgajai iestādei, kas norādīta 6.8.1.1. punktā kā atbildīgā par vienu no Savienības gaisa pārvadātājiem, kas darbojas no tādas lidostas, kurā darbojas RA3 vai KC3 vai šīs struktūras tuvākajai lidostai.

d)	Dalībvalsts attiecīgā iestāde, kas minēta a) līdz c) apakšpunktā, var vienoties ar savu partneriestādi citā dalībvalstī, lai tā uzņemtos atbildību par attiecīgās struktūras vai gaisa pārvadātāja RA3 vai KC3 apzīmējumu. To darot, attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.

e)	Komisija informēs attiecīgo Apvienotās Karalistes iestādi par dalībvalstīm, kuras uzņemas atbildību par RA3 vai KC3 apzīmējumiem.

Apvienotās Karalistes attiecīgā iestāde dara pieejamu saņēmējas dalībvalsts pilnvarotajai iestādei vajadzīgo dokumentu kopijas, pamatojoties uz kurām tā struktūrām vai gaisa pārvadātājiem ir piešķīrusi RA3 vai KC3. Tas ietver vismaz attiecīgās struktūras vai gaisa pārvadātāja pilnīgu novērtējuma ziņojumu un drošības programmu.

g)	Ja f) apakšpunktā minētie pienākumi ir izpildīti, atbildību par RA3 vai KC3 piešķiršanu nodod Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības dienā.

h)	Nodotie RA3 vai KC3 apzīmējumi paliek spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, un saņēmēja dalībvalsts pārņem šajā regulā minētos pienākumus un saistības.

i)	Komisija atvieglos administratīvo pāreju, tostarp iekļaujot informāciju par RA3 vai KC3 Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē.”;

pielikuma 6. nodaļas 6.F papildinājumu aizstāj ar šādu:

“6.F PAPILDINĀJUMS

KRAVA UN PASTS

6.Fi

Attiecībā uz kravu un pastu ir atzīts, ka drošības standartus, kas līdzvērtīgi kopīgajiem civilās aviācijas drošības pamatstandartiem, piemēro turpmāk norādītās trešās valstis.

Melnkalne

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

6.Fii

TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA TREŠĀS DAĻAS VI SADAĻU UN KURĀM ACC3 APZĪMĒJUMS NAV NEPIECIEŠAMS, IR UZSKAITĪTAS KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMĀ C(2015) 8005

6.Fiii

NOVĒRTĒŠANAS DARBĪBAS, KO VEIC TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA TREŠĀS DAĻAS VI SADAĻU, UN KO ATZĪST PAR LĪDZVĒRTĪGĀM ES AVIĀCIJAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMAM

Noteikumi vēl nav pieņemti.”;

11. nodaļai pievieno šādu 11.6.3.9. un 11.6.3.10. punktu:

“11.6.3.9.

No dienas, kad Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājas saskaņā ar LESD 50. pantu, piemēro šādus noteikumus attiecībā uz ES aviācijas drošības vērtētājiem, ko apstiprinājusi šī dalībvalsts, lai veiktu vērtēšanu attiecībā uz aviosabiedrībām, operatoriem un struktūrām, kas vēlas iegūt attiecīgi ACC3, RA3 un KC3 apzīmējumu:

a)	Savienībā tie vairs netiek atzīti;

b)	ES aviācijas drošības novērtējumi, kas tiek veikti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, tostarp ES novērtējuma ziņojumi, kas izdoti pirms šā datuma, paliek spēkā attiecībā uz apstiprināto gaisa pārvadātāju, operatoru un struktūru apzīmējumiem.

11.6.3.10.

Indivīdi un struktūras, kas norādītas iepriekšējā punktā, var lūgt dalībvalsts pilnvarotajai iestādei apstiprināt to kā ES aviācijas drošības vērtētāju. Apstiprinātāja dalībvalsts:

a)	saņem no Apvienotās Karalistes attiecīgās iestādes vajadzīgos dokumentus, pamatojoties uz kuriem fiziskā vai juridiskā persona tika apstiprināta kā ES aviācijas drošības vērtētājs;

b)	pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst šajā nodaļā noteiktajām Savienības prasībām. Ja pilnvarotā iestāde ir apmierināta, tā var apstiprināt personu vai struktūru kā ES aviācijas drošības vērtētāju uz laiku, kas nepārsniedz Apvienotās Karalistes attiecīgās iestādes piešķirto apstiprinājumu;

c)	nekavējoties informē Komisiju par to, ka ES aviācijas drošības vērtētājs tiks iekļauts Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē.”

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/105

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/414

(2019. gada 14. marts),

ar ko attiecībā uz to 2020. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas saistīti ar pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību, kā arī nodarbinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (1) un jo īpaši tās 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1177/2003 ir izveidota vienota sistēma Savienības statistikas sistemātiskai sagatavošanai par ienākumiem un dzīves apstākļiem, lai nodrošinātu to, ka valstu un Savienības līmenī ir pieejami salīdzināmi un atjaunināti šķērsgriezuma un garengriezuma dati par ienākumiem un nabadzības līmeni un struktūru, un sociālo atstumtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu katru gadu pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai precizētu sekundārās mērķa jomas un mainīgos lielumus, kas minētajā gadā jāiekļauj EU-SILC šķērsgriezuma komponentā. Tāpēc būtu jāpieņem īstenošanas pasākumi, kuros precizēti sekundārie mērķa mainīgie lielumi un to identifikatori 2020. gada modulim par pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību, kā arī nodarbinātību.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir iekļauts saraksts, kurā ietverti sekundārie mērķa mainīgie lielumi un identifikatori 2020. gada modulim par pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību, kā arī nodarbinātību, proti, daļa no EU-SILC šķērsgriezuma komponenta.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.

PIELIKUMS

Sekundārie mērķa mainīgie lielumi un identifikatori 2020. gada modulim par pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību, kā arī nodarbinātību, – daļu no Eiropas Savienības statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) šķērsgriezuma komponenta, – ir šādi.

1. Vienības

Izvēlētā informācija par nodarbinātību sniedzama par visiem esošajiem mājsaimniecības locekļiem un attiecīgā gadījumā – par visiem izvēlētajiem respondentiem, kas ir 16 gadus veci un vecāki.

Informāciju par pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību piemēro mājsaimniecības līmenī, un tā attiecas uz mājsaimniecību kopumā.

2. Datu vākšanas metode

Attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, ko piemēro individuālajā līmenī, datu vākšanas metode ir personiska intervija ar visiem esošajiem mājsaimniecības locekļiem un attiecīgā gadījumā – visiem izvēlētajiem respondentiem, kas ir 16 gadus veci un vecāki.

Attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, ko piemēro mājsaimniecības līmenī, datu vākšanas metode ir personiska intervija ar mājsaimniecības respondentu.

Izņēmuma gadījumā ir atļautas intervijas ar aizstājēju, ja persona īslaicīgi nav uz vietas vai nav spējīga atbildēt.

Datus var iegūt no reģistriem.

3. Pārskata periods

Mērķa mainīgie lielumi attiecas uz šādiem atšķirīgiem pārskata periodu veidiem.

—

Pašreizējais pārskata periods attiecībā uz mainīgajiem lielumiem par pārmērīgajām parādsaistībām, izņemot divus mainīgos lielumus “Nokavētie maksājumi par rēķiniem, kas nav saistīti ar mājokli,” un “Par aizdevumiem maksājamā summa iepriekšējā mēnesī (izņemot hipotēkas par galvenās dzīvesvietas iegādi)”.

—	Pēdējie 12 mēneši attiecībā uz mainīgo lielumu “Nokavētie maksājumi par rēķiniem, kas nav saistīti ar mājokli”.

—	Pēdējais mēnesis attiecībā uz mainīgo lielumu “Par aizdevumiem maksājamā summa iepriekšējā mēnesī (izņemot hipotēkas par galvenās dzīvesvietas iegādi)”.

—	Pēdējais mēnesis attiecībā uz mainīgajiem lielumiem par patēriņu.

—	Pašreizējais pārskata periods attiecībā uz mainīgajiem lielumiem par labklājību.

—	Pašreizējais pārskata periods attiecībā uz nodarbinātības mainīgo lielumu “Nodarbinātība publiskajā/privātajā sektorā”.

—	Ienākumu pārskata periods attiecībā uz nodarbinātības mainīgo lielumu “Mēneši, kad bija nodarbināts jebkāda veida darbā”.

—	Bezdarba periods ienākumu pārskata periodā attiecībā uz mainīgo lielumu “Bezdarba reģistrācija”.

4. Datu nosūtīšana

Sekundāros mērķa mainīgos lielumus nosūta Komisijai (Eurostat) mājsaimniecības datu datnē (H datne) un personas datu datnē (P datne) pēc primārajiem mērķa mainīgajiem lielumiem.

	Testa modulis 2020	Pārmērīgas parādsaistības, patēriņš un labklājība, kā arī nodarbinātība
Mainīgā lieluma apzīmējums	Kods	Mērķa mainīgais lielums
Pārmērīgas parādsaistības
HI020		Nokavētie maksājumi par rēķiniem, kas nav saistīti ar mājokli
	1	Jā, vienreiz
	2	Jā, divas vai vairākas reizes
	3	Nē
HI020_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (nav rēķinu, kas nav saistīti ar mājokli)
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HI090		Aizdevumu skaits (izņemot hipotēkas par galvenās dzīvesvietas iegādi) Skaitlis (divciparu) 00–99
HI090_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HI100	1 – izvēlēts, 2 – nav izvēlēts	Aizdevumu mērķis (izņemot hipotēkas par galvenās dzīvesvietas iegādi)
HI100_01	1, 2	Manta (tostarp mēbeles, sadzīves tehnika un iekšējā apdare)
HI100_02	1, 2	Vieglais automobilis, motocikls, dzīvojamais transportlīdzeklis, furgons, velosipēds vai cits pārvietošanās līdzeklis
HI100_03	1, 2	Atvaļinājums
HI100_04	1, 2	Veselības aprūpe
HI100_05	1, 2	Izglītība
HI100_06	1, 2	Ikdienas izdevumu segšana
HI100_07	1, 2	Personīgais aizdevums sava uzņēmuma finansēšanai
HI100_08	1, 2	Aizdevuma refinansēšana
HI100_09	1, 2	Cits (nav minēts iepriekš)
HI100_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (aizdevumu skaits = 0)
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HI110	1 – izvēlēts, 2 – nav izvēlēts	Aizdevumu avots (izņemot hipotēkas par galvenās dzīvesvietas iegādi)
HI110_01	1, 2	Banka vai cita finanšu iestāde (piemēram, kredītapvienība, mikrokredītu izsniedzējs)
HI110_02	1, 2	Īstermiņa aizdevums vai aizdevums pret ķīlu
HI110_03	1, 2	Privāti avoti (piemēram, ģimene, draugi)
HI110_04	1, 2	Cits
HI110_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (aizdevumu skaits = 0)
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HI120		Par aizdevumiem maksājamā summa iepriekšējā mēnesī (izņemot hipotēkas par galvenās dzīvesvietas iegādi) 0-99999999 (summa)
HI120_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (aizdevumu skaits = 0)
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
Patēriņš
HC010		Pārtika mājās 0-999999 (summa)
HC010_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 7	NAV PIEEJAMS(HB010≠2020)
HC020		Maltīte vai dzērieni ārpus mājām 0-999999 (summa)
HC020_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (nav baudīta maltīte ārpus mājām)
	– 7	NAV PIEEJAMS(HB010≠2020)
HC030		Sabiedriskais transports 0-999999 (summa)
HC030_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (nav izmantots sabiedriskais transports)
	-7	NAV PIEEJAMS(HB010≠2020)
HC040		Personiskais transports 1-999999 (summa)
HC040_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (nav izmantots personiskais transports)
	– 7	NAV PIEEJAMS(HB010≠2020)
HC050		Uzkrājumi (parastā mēnesī)
	1	Mājsaimniecība veido uzkrājumus
	2	Mājsaimniecībai jātērē uzkrājumi
	3	Mājsaimniecībai jāaizņemas naudas līdzekļi
	4	Mājsaimniecība nedz veido uzkrājumus, nedz tai jātērē uzkrājumi vai jāaizņemas
HC050_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 7	NAV PIEEJAMS(HB010≠2020)
Labklājība
HV010		Galvenās dzīvesvietas vērtība 1-99999999999 (summa)
HV010_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (nav īpašnieks)
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HV070		Kopējā atlikusī summa par galvenās dzīvesvietas hipotēku (FAKULTATĪVI) 1-99999999999 (summa)
HV070_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (nav hipotēkas)
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HV020		Pieder nekustamais īpašums, kas nav galvenā dzīvesvieta
	1	Jā
	2	Nē
HV020_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
HV080		Spēja saglabāt tādu pašu dzīves līmeni, tērējot uzkrājumus
	1	< 3 mēnešus
	2	3–6 mēnešus
	3	6-12 mēnešus
	4	> 12 mēnešiem
HV080_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 7	NAV PIEEJAMS (HB010≠2020)
Nodarbinātība
PL230		Nodarbinātība publiskajā/privātajā sektorā
	1	Publiskajā sektorā
	2	Privātajā sektorā
	3	Jaukta tipa
PL230_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (PL031≠1,2)
	– 3	Persona, kas nav “izvēlētais respondents”
	– 7	NAV PIEEJAMS (PB010≠2020)
PL250		Mēneši, kad bija nodarbināts jebkāda veida darbā 0–12 (mēnešu skaits)
PL250_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 3	Persona, kas nav “izvēlētais respondents”
	– 7	NAV PIEEJAMS (PB010≠2020)
PL280		Bezdarba reģistrācija
	1	Bez darba un reģistrēts visā periodā
	2	Bez darba un reģistrēts daļu perioda
	3	Bez darba un nav reģistrēts
PL280_F	1	Aizpildīts
	– 1	Trūkst
	– 2	NAV PIEEJAMS (PL211≠5)
	– 3	Persona, kas nav “izvēlētais respondents”
	– 7	NAV PIEEJAMS (PB010≠2020)

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/110

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/415

(2019. gada 14. marts),

ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

Eiropas Savienības Padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	2014. gada 17. martā Padome pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP (1).

(2)	2018. gada 12. septembrī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/1237 (2), ar ko Lēmumā 2014/145/KĀDP paredzētie pasākumi tika atjaunoti vēl uz sešiem mēnešiem.

(3)	Tā kā joprojām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, Lēmums 2014/145/KĀDP būtu jāatjauno vēl uz sešiem mēnešiem.

(4)	Padome ir pārskatījusi katru iekļaušanu sarakstā, kas ietverts Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā, un nolēma grozīt informāciju par dažām personām un vienībām.

(5)	Ieraksts par vienu mirušu personu būtu jāsvītro no iekļauto personu un vienību saraksta.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/145/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2014/145/KĀDP 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2019. gada 15. septembrim.”

2. pants

Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1237 (2018. gada 12. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 231, 14.9.2018., 27. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu svītro:

96.	Alexander Vladimirovich ZAKHARCHENKO;

ierakstus par turpmāk uzskaitītajām personām un vienībām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Personas

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

“19.

Aleksandr Viktorovich VITKO

(Александр Викторович ВИТКО)

Dzimšanas datums: 13.9.1961.

Dzimšanas vieta: Vitebsk (Baltkrievijas PSR)

Bijušais Melnās jūras flotes komandieris, admirālis. Krievijas jūras kara flotes virspavēlnieka vietnieks.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

17.3.2014.

22.

Dmitry Olegovich ROGOZIN

(Дмитрий Олегович РОГОЗИН)

Dzimšanas datums: 21.12.1963.

Dzimšanas vieta: Maskava

Bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks. Publiski aicinājis anektēt Krimu.

Kopš 2018. gada ieņem ģenerāldirektora amatu valsts korporācijā.

21.3.2014.

31.

Valery Kirillovich MEDVEDEV

(Валерий Кириллович МЕДВЕДЕВ)

Valeriy Kyrylovych MEDVEDIEV

(Валерiй Кирилович МЕДВЕДЄВ)

Dzimšanas datums: 21.8.1946.

Dzimšanas vieta: Shmakovka, Primorsky region

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

21.3.2014.

35.

Oleg Yevgenyvich BELAVENTSEV

(Олег Евгеньевич БЕЛАВЕНЦЕВ)

Dzimšanas datums: 15.9.1949.

Dzimšanas vieta: Maskava

Bijušais Krievijas Federācijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis Ziemeļkaukāza Federālajā apgabalā (līdz 2018. gada jūnijam).

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

29.4.2014.

36.

Oleg Genrikhovich SAVELYEV

(Олег Генрихович Савельев)

Dzimšanas datums: 27.10.1965.

Dzimšanas vieta: Ļeņingrada

Bijušais Krimas lietu ministrs. Atbildīgs par anektētās Krimas Autonomās Republikas integrēšanu Krievijas Federācijā.

Bijušais Krievijas valdības personāla vadītāja vietnieks, atbildīgs par darba organizēšanu valdības komisijā par tā sauktās “Krimas Republikas” sociālekonomisko attīstību.

Krievijas Federācijas Revīzijas kameras personāla vadītājs.

29.4.2014.

46.

Denys Volodymyrovych PUSHYLIN (Денис Володимирович ПУШИЛIН)

Denis Vladimirovich PUSHILIN (Денис Владимирович ПУШИЛИН)

Dzimšanas datums: 9.5.1981. vai 9.5.1982.

Dzimšanas vieta: Makiivka (Donetsk oblast)

29.4.2014.

55.

Igor Nikolaevich BEZLER (jeb Bes (”velns“))

(Игорь Николаевич БЕЗЛЕР)

Ihor Mykolayovych BEZLER

(Iгор Миколайович БЕЗЛЕР)

Dzimšanas datums: 30.12.1965.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Krima

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.5.2014.

83.

Ekaterina Yurievna GUBAREVA

(Екатерина Юрьевна ГУБАРЕВА),

Kateryna Yuriyivna GUBARIEVA (HUBARIEVA)

(Катерина Юрiївна ГУБАРЄВА)

Dzimšanas datums: 5.7.1983. vai 10.3.1983.

Dzimšanas vieta: Kakhovka (Kherson oblast)

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes” bijusī locekle (līdz 2018. gada novembrim).

25.7.2014.

89.

Oksana TCHIGRINA,

Oksana Aleksandrovna CHIGRINA (CHYHRYNA)

(Оксана Александровна ЧИГРИНА)

Dzimšanas datums: iespējams, 23.7.1981.

Bijusī LNR Preses dienesta runaspersona.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

30.7.2014.

91.

Sergey Vadimovich ABISOV

(Сергей Вадимович АБИСОВ)

Sergiy (Serhiy) Vadymovych ABISOV

(Сергiй Вадимович АБIСОВ)

Dzimšanas datums: 27.11.1967.

Dzimšanas vieta: Simferopol, Krima

Atlaists no tā sauktā “Krimas Republikas iekšlietu ministra” amata 2018. gada jūnijā.

30.7.2014.

97.

Vladimir Petrovich KONONOV (jeb”Tsar“)

(Владимир Петровнч КОНОНОВ)

Volodymyr Petrovych KONONOV

(Володимир Петрович КОНОНОВ)

Dzimšanas datums: 14.10.1974.

Dzimšanas vieta: Gorsky, Luhansk Oblast

Atlaists no tā sauktā “aizsardzības ministra” amata 2018. gada septembrī.

12.9.2014.

102.

Andrei Nikolaevich RODKIN

(Андрей Николаевич Родкин)

Dzimšanas datums: 23.9.1976.

Dzimšanas vieta: Maskava

Viens no bijušajiem “Union of Donbas Volunteers” līderiem.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.9.2014.

103.

Aleksandr Akimovich KARAMAN

(Александр Акимович КАРАМАН)

Alexandru CARAMAN

Dzimšanas datums: 26.7.1956.

Dzimšanas vieta: Cioburciu, Slobozia district, tagad – Moldovas Republika

Līdz 2017. gada martam tā sauktās “Piedņestras Moldāvu Republikas” tā sauktais “prezidenta pilnvarotais pārstāvis” Krievijas Federācijā.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

12.9.2014.

120.

Sergey Yurievich KOZYAKOV

(Сергей Юрьевич КОЗЬЯКОВ)

Serhiy Yuriyovych KOZYAKOV

(Сергiй Юрiйович КОЗЬЯКОВ)

Dzimšanas datums: 29.9.1982. vai 23.9.1982.

Sadarbojoties ar separātistu iestādēm, joprojām atbalsta un leģitimizē separātistu politiku.

29.11.2014.

122.

Larisa Leonidovna AIRAPETYAN (jeb Larysa AYRAPETYAN, Larisa AIRAPETYAN vai Larysa AIRAPETYAN)

(Лариса Леонидовна АЙРАПЕТЯН)

(Лариса Леонiдiвна АЙРАПЕТЯН)

Dzimšanas datums: 21.2.1970.

Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas.

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

29.11.2014.

129.

Yevgeniy Eduardovich MIKHAYLOV (jeb Yevhen Eduardovych MYCHAYLOV)

(Евгений Эдуардович МИХАЙЛОВ)

(Євген Едуардович МИХАЙЛОВ)

Dzimšanas datums: 17.3.1963.

Dzimšanas vieta: Arkhangelsk

Bijušais “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais “Ministru padomes ministrs” (valdības lietu pārvaldes vadītājs).

Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku.

29.11.2014.

132.

Vladyslav Mykolayovych DEYNEGO (jeb Vladislav Nikolayevich DEYNEGO)

(Владислав Миколайович ДЕЙНЕГО)

(Владислав Николаевич ДЕЙНЕГО)

Dzimšanas datums: 12.3.1964.

Dzimšanas vieta: Romny, Sumy oblast

Ромны, Сумская область

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Tautas padomes” bijušais “vadītāja vietnieks”.

Pašreiz ir tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “ārlietu ministra pienākumu izpildītājs”.

29.11.2014.

138.

Alexandr Vasilievich SHUBIN

(Александр Васильевич ШУБИН)

Dzimšanas datums: 20.5.1972. vai 30.5.1972.

Dzimšanas vieta: Luhansk

Atlaists no tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Centrālās vēlēšanu komisijas” priekšsēdētāja amata 2018. gada jūnijā.

16.2.2015.

142.

Aleksandr Yurievich TIMOFEEV

(Александр Юрьевич ТИМОФЕЕВ)

Oleksandr Yuriyovych TYMOFEYEV

(Олександр Юрiйович ТИМОФЕЄВ)

Dzimšanas datums: 15.5.1971.

Dzimšanas vieta: Nevinnomyssk, Stavropol Krai

Невинномысск, Ставропольский край

“Doņeckas Tautas Republikas” bijušais tā sauktais “finanšu un nodokļu ministrs”.

Atlaists no tā sauktā “finanšu un nodokļu ministra” amata 2018. gada septembrī.

16.2.2015.

149.

Andrei Valeryevich KARTAPOLOV

(Андрей Валерьевич КАРТAПOЛOВ)

Dzimšanas datums: 9.11.1963.

Dzimšanas vieta: VDR

Kopš 2018. gada jūlija – aizsardzības ministra vietnieks.

16.2.2015.”

Vienības

	Nosaukums	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Sarakstā iekļaušanas datums
“4.	Tā sauktā “Doņeckas Tautas Republika” ”Донецкая народная республика“ ”Donétskaya naródnaya respúblika“	Oficiāla informācija: https://dnr-online.ru/ http://smdnr.ru/ https://dnrsovet.su/ https://denis-pushilin.ru/	Tā sauktā “Doņeckas Tautas republika” tika pasludināta 2014. gada 7. aprīlī. Atbildīga par nelikumīgā referenduma organizēšanu 2014. gada 11. maijā. Neatkarības deklarācija 2014. gada 12. maijā. 2014. gada 24. maijā tā sauktās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas” parakstīja nolīgumu par t. s. “Novorossijas federālās valsts” (“Federal State of Novorossiya”) izveidošanu. Tas ir pretrunā Ukrainas konstitucionālajām tiesībām un, attiecīgi, arī starptautiskajām tiesībām, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tā ir iesaistīta arī nelikumīgu bruņotu separātistu grupu rekrutēšanā, tādējādi graujot Ukrainas stabilitāti un drošību.	25.7.2014.
5.	Tā sauktā “Novorossijas federālā valsts” ”Федеративное государство Новороссия“ ”Federativnoye Gosudarstvo Novorossiya“	Oficiālā informācija presei: http://novopressa.ru/ http://novorossia-tv.ru/ http://novorossia.today/ http://novorossiia.ru/ https://www.novorosinform.org/	2014. gada 24. maijā tā sauktās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas” parakstīja nolīgumu par neatzītās tā sauktās “Novorossijas federālās valsts” (“Federal State of Novorossiya”) izveidošanu. Tas ir pretrunā Ukrainas konstitucionālajām tiesībām un, attiecīgi, arī starptautiskajām tiesībām, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	25.7.2014.
24.	Doņeckas republika (publiska organizācija) Донецкая республика	Oficiāla informācija: http://oddr.info/	Publiska “organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā. To dibināja Andriy PURGIN un vadīja Alexander ZAKHARCHENKO. 2018. gadā izvirzīja Denis PUSHYLIN kā kandidātu tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas”“vadītāja” amatam.	29.11.2014.
25.	Miers Luhanskas reģionam (Mir Luganschine) Мир Луганщине	https://mir-lug.info/	Publiska “organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas” tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.	29.11.2014.
26.	Brīvais Donbass (jeb”Free Donbas“,”Svobodny Donbass“) Свободньιй Донбасс	http://www.odsd.ru/	Publiska “organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.	29.11.2014.
28.	Luhanskas ekonomikas savienība (Luganskiy Ekonomicheskiy Soyuz) Луганский экономический союз	Oficiāla informācija: https://nslnr.su/about/obshchestvennye-organizatsii/337/ https://vk.com/public97306393	“Sociāla organizācija”, kas izvirzīja kandidātus tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas” nelikumīgajām tā dēvētajām 2014. gada 2. novembra un 2018. gada 11. novembra“vēlēšanām”. 2014. gadā izvirzīja Oleg AKIMOV par kandidātu tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatam un 2018. gadā – par tā dēvētās “Luhanskas Tautas Republikas Tautas padomes” locekli. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Oficiāli piedaloties nelikumīgajās “vēlēšanās”, tā tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas turpina destabilizēt situāciju Ukrainā.	29.11.2014.”

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/117

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/416

(2019. gada 14. marts),

ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP (1).

(2)

Ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija ir izmantojusi spēku, kā rezultātā Kerčas jūras šaurumā 2018. gada 25. novembrī tika aizturēti Ukrainas karavīri un sagrābti kuģi, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības, kā arī Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, Padome uzskata, ka tādu personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kā izklāstīts Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā, būtu jāpievieno astoņas personas.

(3)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā uzskaitītās personas pievieno sarakstam, kas iekļauts Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 14. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

PIELIKUMS

Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā ietvertajā sarakstā pievieno šādas personas:

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

“176.

Sergey Nikolayevich STANKEVICH

(Сергей Николаевич СТАНКЕВИЧ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 27.1.1963.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

177.

Andrey Borisovich SHEIN

(Андрей Борисович ШЕИН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 10.6.1971.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

178.

Aleksey Mikhailovich SALYAEV

Aleksey Mikhailovich SALYAYEV

Oleksii Mykhailovych SALIAIEV

(Алексей Михайлович САЛЯЕВ, Олексій Михайлович САЛЯЄВ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 22.8.1978.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

179.

Andrei SHIPITSIN/SHYPITSIN

(Андрей ШИПИЦИН/ШИПІЦИН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 25.12.1969.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā

15.3.2019.

180.

Aleksey Vladimirovich SHATOKHIN / Oleksii Volodymyrovich SHATOKHIN

(Алексей Владимирович ШАТОХИН / Олексій Володимирович ШАТОХІН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 26.1.1971.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

181.

Ruslan Alexandrovich ROMASHKІN

(Руслан Александрович РОМАШКИН)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 15.6.1976.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

182.

Sergey Alekseevich SHCHERBAKOV

(Сергей Алексеевич ЩЕРБАКОВ; Сергій Олексійович ЩЕРБАКОВ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 2.11.1986.

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.

183.

Aleksandr Vladimirovich DVORNIKOV

(Александр Владимирович ДВОРНИКОВ)

Dzimums: vīrietis

Dzimšanas datums: 22.8.1961.

Dzimšanas vieta: Ussuriysk, Primorskiy Krai, Krievijas Federācija

Ar minētajām darbībām tika arī sekmēts tas, ka pēc nelikumīgās aneksijas tiek nostiprināta Krimas pussalas iekļaušana Krievijas Federācijā.

15.3.2019.”

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/121

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/417

(2018. gada 8. novembris),

ar ko nosaka pamatnostādnes par to, kā vadīt Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 12. pantu, un tās ziņošanas sistēmu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 7334)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 11. panta 1. punkta trešo daļu un II pielikuma 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (2),

apspriedusies ar padomdevēju komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 15. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Direktīvas 2001/95/EK 12. pantu ir izveidota Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX), lai dalībvalstis un Komisija varētu ātri apmainīties ar informāciju par pasākumiem un rīcību, kas veikti attiecībā uz produktiem, kuri rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK II pielikuma 8. punktu pamatnostādnes ir regulāri jāatjaunina, ņemot vērā jaunākās norises un pieredzi. Komisijas Lēmums 2010/15/ES (3) ir pirmais un vienīgais dokuments, ar ko šīs pamatnostādnes ir tikušas atjauninātas.

(3)	Ņemot vērā jaunākās norises un produktīvāku un efektīvāku paziņošanas procedūru nodrošināšanai atbilstīgi paraugpraksei pamatnostādnes atkal nepieciešams atjaunināt.

(4)	Terminoloģija un atsauces ir novecojušas, tāpat kā saziņas līdzekļi starp Komisiju un dalībvalstu iestādēm un starp pašām iestādēm.

(5)	Pamatnostādnēs jāņem vērā jauni instrumenti, kas pēdējos gados izveidoti, lai nodrošinātu RAPEX sistēmas (wiki, saskarne starp RAPEX un citām tirgus uzraudzības sistēmām) pienācīgu darbību.

(6)	Kritēriji RAPEX paziņojuma sniegšanai, ņemot vērā jaunākās norises, ir kļuvuši neskaidri un ir jāprecizē.

(7)	Preču pārrobežu pārdošanas apjoms tiešsaistē ir palielinājies. Šī tendence jāatspoguļo paziņošanas metodēs, kā arī izmantojamos pārraudzības instrumentos.

(8)	Ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 paplašina Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā paredzēto RAPEX piemērošanas jomu, iekļaujot arī produktus, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti. Saistībā ar RAPEX piemērošanas jomas paplašināšanu rodas daži jautājumi, kurus pamatnostādnēs nepieciešams precizēt.

(9)

Regula (EK) Nr. 765/2008 attiecas uz patēriņa precēm un profesionālai lietošanai paredzētiem produktiem, piemēram, uz dažām medicīnas ierīcēm. Minētā regula attiecas uz plašāku risku loku, ne tikai uz riskiem saistībā ar patērētāju veselību un drošību, piemēram, drošības un vides riskiem. Līdz ar to risks var attiekties ne vien uz patērētājiem, bet arī uz nenoteiktu personu grupu, ko dēvē par tiešajiem lietotājiem.

(10)	Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz produktiem, kuri rada nopietnu risku veselībai un drošībai vai citām būtiskām sabiedrības interesēm, jāziņo ar RAPEX starpniecību.

(11)	Direktīva 2001/95/EK un Regula (EK) Nr. 765/2008 ir savstarpēji papildinošas un nodrošina sistēmu nepārtikas preču drošības uzlabošanai.

(12)

RAPEX palīdz novērst un ierobežot tādu produktu piegādi, kuri rada nopietnu risku veselībai un drošībai, vai tādu produktu gadījumā, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008, arī citām būtiskām sabiedrības interesēm. Tas ļauj Komisijai uzraudzīt tirgus uzraudzības un izpildes darbību efektivitāti un konsekvenci dalībvalstīs.

(13)	RAPEX nodrošina pamatu, lai noteiktu, vai ir vajadzīga rīcība ES līmenī, un nodrošina ES produktu drošības prasību konsekventu izpildi un tādējādi vienotā tirgus netraucētu darbību.

(14)

Paziņošanas procedūra, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 11. pantu, nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz produktiem, kuru riska līmenis attiecībā uz patērētāju veselību un drošību ir zemāks par nopietnu. Tā palīdz nodrošināt konsekventu un augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni un saglabāt vienoto tirgu.

(15)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pantu ir izstrādāta informatīvā atbalsta sistēma, kurā dalībvalstis Komisijai dara pieejamu informāciju, kāda ir nepieciešama saskaņā ar to pašu pantu par produktiem, kuru riska līmenis ir zemāks par nopietnu.

(16)	Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstīm nav pienākuma sniegt šādu informāciju RAPEX sistēmā.

(17)	Saskaņā ar Produktu vispārējās drošības direktīvas (PVDD) 16. pantu dalībvalstīm un Komisijai ir noteikts pienākums sabiedrībai darīt pieejamu informāciju par riskiem, ko produkti rada patērētāju veselībai un drošībai.

(18)

Lai nodrošinātu saskaņotu informācijas sistēmu par produktiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai, vai to produktu, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008, gadījumā arī citām būtiskām sabiedrības interesēm, būtu vēlams, lai pieejamā informācija par bīstamiem produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pants, būtu pieejama RAPEX sistēmā.

(19)

Lai RAPEX sistēma varētu darboties, būtu jāizstrādā pamatnostādnes par šo paziņošanas procedūru dažādajiem aspektiem un jo īpaši par paziņojumu saturu. Tajās būtu jāiekļauj paziņojumā norādāmā informācija, kritēriji paziņojumiem, kas ietver riskus, kuru ietekme nesniedzas vai nevar sniegties tālāk par dalībvalsts teritoriju, un kritēriji paziņojumu iedalīšanai atbilstīgi steidzamības pakāpei. Pamatnostādnēs būtu arī jānosaka darbības kārtība, tostarp termiņi attiecībā uz dažādajiem paziņošanas un pārraudzības paziņošanas procedūru posmiem, kā arī konfidencialitātes noteikumi.

(20)	Lai nodrošinātu paziņošanas procedūru pareizu piemērošanu, pamatnostādnēs būtu arī jānosaka riska novērtēšanas metodes, kuras papildina ar riska noteikšanas kritērijiem, ņemot vērā arī risku pārvaldību.

(21)	Ņemot vērā Direktīvas 2001/95/EK II pielikuma 2. punktu, jaunās pamatnostādnes ietver riska novērtējuma pamatnostādņu kopumu attiecībā uz patēriņa produktiem un attiecas arī uz profesionālai lietošanai paredzētiem produktiem, un tajās noteikti konkrēti kritēriji nopietnu risku identifikācijai.

(22)

Pamatnostādnes būtu jāadresē visām dalībvalstu iestādēm, kas piedalās RAPEX tīklā saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK un Regulu (EK) Nr. 765/2008, tostarp tirgus uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par produktu atbilstības drošības prasībām uzraudzību, un par ārējo robežu kontroli atbildīgajām iestādēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatnostādnes par to, kā vadīt Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 12. pantu, un tās ziņošanas sistēmu, ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Lēmumu 2010/15/ES atceļ.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 8. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Věra JOUROVÁ

(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(2) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(3) Komisijas 2009. gada 16. decembra Lēmums 2010/15/ES, ar ko nosaka pamatnostādnes Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK (Direktīva par produktu vispārēju drošību) 12. pantu, vadībai un paziņošanas procedūrai, kas izveidota saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu (OV L 22, 26.1.2010., 1. lpp.).

PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES PAR TO, KĀ VADĪT EIROPAS SAVIENĪBAS ĀTRĀS ZIŅOŠANAS SISTĒMU RAPEX, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2001/95/EK (PRODUKTU VISPĀRĒJĀS DROŠĪBAS DIREKTĪVA) 12. PANTU, UN TĀS ZIŅOŠANAS SISTĒMU

I DAĻA

PAMATNOSTĀDŅU DARBĪBAS JOMA UN ADRESĀTI

1. Darbības joma, mērķi un atjaunināšana

1.1. Darbības joma

“Pamatnostādnes par to, kā vadīt Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 12. pantu” (“Pamatnostādnes”) Komisija (1) ir pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK (“PVDD”) 11. panta 1. punktu un II pielikuma 8. punktu. Komisijai palīdz ES dalībvalstu pārstāvju padomdevēja komiteja, kas izveidota saskaņā ar PVDD 15. panta 3. punktu.

PVDD II pielikuma 8. punktā ir teikts: “Komisija saskaņā ar 15. panta 3. punktā paredzēto procedūru izstrādā un regulāri aktualizē pamatnostādnes par RAPEX sistēmas vadību, ko veic Komisija un dalībvalstis.”

PVDD 11. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par veiktajiem pasākumiem, ar kuriem ierobežo produktu laišanu tirgū – vai prasa to izņemšanu no tirgus aprites vai atsaukšanu –, ciktāl par to nav jāziņo saskaņā ar PVDD 12. pantu vai citiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu, ja kāda no dalībvalstīm veic vai ir paredzējusi veikt pasākumu, kas nepieļauj, ierobežo vai paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un izmantošanu, kas rada nopietnu risku tiešo lietotāju veselībai, drošībai un citām būtiskām sabiedrības interesēm, tai ar RAPEX starpniecību nekavējoties par šādu pasākumu jāziņo Komisijai.

Saskaņā ar 23. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008 dalībvalstīm jāsniedz Komisijai to rīcībā esošā informācija, kas jau nav sniegta saskaņā ar 22. pantu, par produktiem, kas rada risku (mazāks nekā nopietns).

Saskaņā ar Produktu vispārējās drošības direktīvas (PVDD) 16. pantu dalībvalstīm un Komisijai ir noteikts pienākums sabiedrībai darīt pieejamu informāciju par riskiem, ko produkti rada patērētāju veselībai un drošībai. Tādēļ būtu lietderīgi visu informāciju par pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz produktiem, kuri rada apdraudējumu produktu drošībai, iekļaut šim nolūkam paredzētajā sistēmā. Tādēļ dalībvalstis tiek mudinātas informēt ar RAPEX starpniecību par pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz produktiem, kuri rada apdraudējumu un uz kuriem attiecas PVDD vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 piemērošanas joma. Informāciju var sniegt tieši RAPEX. Ja informācija ir jāpaziņo citā informācijas sistēmā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2), dalībvalsts var izveidot RAPEX paziņojumu no informācijas sistēmas (skatīt šo pamatnostādņu II daļas 1.2. nodaļas h) punktu un 2.2. nodaļu).

PVDD attiecas tikai uz patēriņa produktiem, kas rada risku patērētāju veselībai un drošībai, savukārt Regula (EK) Nr. 765/2008 attiecas uz patēriņa produktiem un arī uz profesionālai lietošanai paredzētiem produktiem, kuri reglamentēti ES saskaņošanas tiesību aktos (piemēram, konkrētas medicīniskas ierīces un kuģu aprīkojums). Papildus riskiem patērētāju veselībai un drošībai, piemēram, drošības un vides riskiem, tā aptver arī plašāku risku loku. Līdz ar to risks var attiekties ne vien uz patērētājiem, bet Regulas (EK) Nr. 765/2008 piemērošanas jomā arī uz tiešajiem lietotājiem.

RAPEX pamatnostādņu neatņemama daļa ir III daļas 6. papildinājuma pamatnostādnes par riska novērtējumu. Tās ir instrumenti, kas ļauj noteikt produkta riska pakāpi un tādējādi palīdz apzināt, kādi pasākumi būtu jāpieņem.

Riska novērtējuma pamatnostādnes attiecas uz riska pakāpi, kā arī uz iespējamajām traumām, ko izraisījis viens produkts. Riska novērtējums attiecībā uz vienu produktu jāpapildina ar pareizu riska pārvaldību. Piemēram, riska pakāpe attiecībā uz to, ka bojāta sadzīves elektroierīce varētu radīt ugunsgrēka risku, var būt tikai “zema”, kas nozīmē, ka varbūtība, ka viena ierīce varētu radīt ugunsgrēku ar letālām sekām ierīces ekspluatācijas laikā, ir mazāka par vienu miljonu. Tomēr, ja tirgū nonāk miljoniem defektīvu ierīču un netiks veikti atbilstoši pasākumi, ir gandrīz neizbēgami, ka tiks konstatēti ugunsgrēki ar letālām sekām.

Dalībvalstis (3), kandidātvalstis, valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma līgumslēdzējas puses, kā arī valstis, kuras nav Savienības dalībvalstis, un starptautiskās organizācijas, kurām ir piešķirta piekļuve RAPEX sistēmai (ievērojot PVDD 12. panta 4. punktā noteiktos nosacījumus), piedalās sistēmas darbībā saskaņā ar PVDD un šo pamatnostādņu (4) noteikumiem.

1.2. Mērķi

Šo pamatnostādņu mērķi ir šādi:

a)	racionalizēt paziņošanas mehānismu procesus;

b)	noteikt paziņošanas mehānismiem piemērojamos paziņošanas kritērijus;

c)	noteikt ar paziņošanas mehānismu nosūtīto paziņojumu un turpmāko paziņojumu saturu, jo īpaši to, kādi dati ir vajadzīgi un kādas veidlapas jāizmanto;

d)	noteikt, kādi turpmākie pasākumi dalībvalstīm jāveic, saņemot paziņojumu, un kāda veida informācija ir jāsniedz;

e)	aprakstīt, kā Komisija rīkojas ar paziņojumiem un turpmākiem paziņojumiem;

f)	noteikt termiņus dažāda veida rīcībai, ko veic saskaņā ar paziņošanas mehānismiem;

g)	izklāstīt, kas praktiski un tehniski jāveic Komisijas un dalībvalstu līmenī, lai paziņošanas mehānismu izmantošana būtu produktīva un efektīva, un

h)	noteikt riska novērtēšanas metodes un jo īpaši kritērijus nopietnu risku identificēšanai.

1.3. Atjaunināšana

Komisija saskaņā ar konsultēšanās procedūru regulāri atjauninās pamatnostādnes, balstoties uz gūto pieredzi un jaunākajām norisēm produktu drošības jomā.

2. Pamatnostādņu adresāti

Pamatnostādnes ir adresētas visām dalībvalstu iestādēm, kas darbojas produktu drošības jomā un ir iesaistītas RAPEX tīklā, tostarp tirgus uzraudzības iestādēm, kuras ir atbildīgas par to, lai produkti atbilstu drošības prasībām, un iestādēm, kas atbild par ārējo robežu kontroli.

3. Produkti

3.1. Produkti, uz kuriem attiecas šīs pamatnostādnes

Šīs pamatnostādnes attiecas uz divām produktu grupām: produkti, uz kuriem attiecas PVDD, un produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008.

3.1.1. Produkti, uz kuriem attiecas PVDD

Saskaņā ar PVDD 2. panta a) punktu šajās pamatnostādnēs patēriņa produkti ir:

a) “patērētājiem paredzēti produkti”– produkti, kas ir izstrādāti un ražoti patērētājiem, un darīti tiem pieejami;

b) “migrējoši produkti” (5) – profesionāļiem izstrādāti un ražoti produkti, kurus tomēr loģiski paredzamos apstākļos, iespējams, lietos arī patērētāji. Tie ir profesionāļiem ražoti produkti, kas ir pieejami arī patērētājiem, kuri tos var iegādāties un darbināt bez speciālām zināšanām vai apmācības, piemēram, profesionāļiem izstrādāta un ražota urbjmašīna, slīpripa un ripzāģis, ko piedāvā arī patēriņa tirgū (t. i., patērētāji šīs preces var viegli iegādāties veikalos un darbināt tās patstāvīgi bez speciālas apmācības).

Gan patērētājiem paredzētie, gan migrējošie produkti var tikt nodoti patērētājiem bez maksas, patērētāji tos var iegādāties un pakalpojuma ietvaros tie var tikt sniegti patērētājiem. RAPEX sistēma ir attiecināma uz visām šīm trim situācijām.

Saskaņā ar PVDD 2. panta a) punktu jāuzskata, ka pakalpojuma ietvaros patērētajiem sniegtie produkti ietver:

patērētājiem promnešanai piegādātus produktus, kas tiek izmantoti ārpus pakalpojuma sniedzēja telpām, tādus kā automobiļi un zāles pļāvēji, ko izīrē vai iznomā nomas veikalos, un tetovēšanas krāsas un implanti (kas nav pieskaitāmi pie medicīnas ierīcēm), kurus pakalpojumu sniedzējs implantē patērētāja ādā;

produktus, kurus izmanto pakalpojumu sniedzēja objektā, ja vien patērētāji paši aktīvi darbina produktu (piemēram, iedarbina mašīnu, var to pēc izvēles apstādināt, un ietekmēt tās darbību, lietošanas laikā mainot mašīnas stāvokli vai darbības intensitāti). Šādu produktu piemēri ir sauļošanās salonos vai sporta centros izmantotās sauļošanās gultas. Patērētājiem šie produkti jālieto aktīvi un lielā mērā jākontrolē to darbība. Produktu pasīvu izmantošanu, piemēram, šampūna lietošanu, ja personas matus ar to mazgā frizieris, vai pasažieru braukšanu autobusā, neuzskata par patērētāju veiktu produkta izmantošanu.

3.1.2. Produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 produktus RAPEX vajadzībām uzskata par produktiem, kas atbilst minētās regulas darbības jomai un 15. pantā sniegtajām definīcijām neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti patērētājiem vai profesionāliem lietotājiem.

3.2. Produkti, uz ko šīs pamatnostādnes neattiecas

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz:

produktiem, uz kuriem attiecina īpašus un līdzvērtīgus paziņošanas mehānismus, kas noteikti citos ES tiesību aktos, īpaši:

i)	pārtiku un dzīvnieku barību, un citiem produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (6);

ii)	zālēm, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (8);

iii)	medicīniskām ierīcēm, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (9);

iv)	aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 90/385/EEK (10);

produktiem, uz kuriem neattiecas DPVD 2. panta a) punktā noteiktā “produkta” definīcija, īpaši:

i)	lietoti produkti vai produkti, kas tiek piegādāti kā antikvāri produkti vai kā produkti, kas pirms lietošanas jālabo vai jāatjauno, ja piegādātājs skaidri par to informē personu, kurai tas produktu šim mērķim piegādā (DPVD 2. panta a) apakšpunkts);

ii)	iekārtas, ko profesionālu pakalpojumu sniedzējs izmanto vai ekspluatē, lai sniegtu pakalpojumu, piemēram, iekārtas, kurās patērētāji pārvietojas vai ceļo, un iekārtas, ko ekspluatē pakalpojuma sniedzējs un nevis patērētājs (DPVD 9. apsvērums);

c)	produktiem, kuri neietilpst Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 4. punktā minētā produkta definīcijā.

4. Pasākumi

4.1. Pasākumu veidi

Preventīvus un ierobežojošus pasākumus attiecībā uz produktiem, kas rada risku, var veikt vai nu pēc tā uzņēmēja iniciatīvas, kurš produktu ir laidis un/vai izplatījis tirgū (“brīvprātīgie pasākumi”), vai arī pēc tās iestādes rīkojuma, kas dalībvalstī pārrauga produktu atbilstību drošības prasībām (“obligātie pasākumi”).

Šajās pamatnostādnēs obligātos un brīvprātīgos pasākumus definē šādi:

a)	Obligātie pasākumi – pasākumi, ko pieņēmušas vai ko izlēmušas pieņemt dalībvalstu iestādes, bieži vien administratīvu lēmumu veidā, kuri uzliek uzņēmējam pienākumu veikt preventīvu, korektīvu vai ierobežojošu darbību attiecībā uz konkrētu produktu, ko tas ir darījis pieejamu tirgū.

Brīvprātīgie pasākumi:

i)	preventīvi un ierobežojoši pasākumi, ko uzņēmējs pieņēmis brīvprātīgi, t. i., pasākumi, kas veikti, neiesaistoties dalībvalsts iestādei;

ii)

dalībvalstu iestāžu ieteikumi un vienošanās, kas noslēgtas ar uzņēmējiem to attiecīgajās darbībās; tās ietver vienošanās, kas nav noformētas rakstiski un kuru rezultātā uzņēmēji veic preventīvu vai ierobežojošu darbību savā attiecīgajā darbības jomā attiecībā uz produktiem, kuri rada nopietnu risku un kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

4.2. Pasākumu kategorijas

PVDD 8. panta 1. punkta b) līdz f) apakšpunktā ir sniegts saraksts ar dažādajām pasākumu kategorijām, par kurām jāziņo saskaņā ar RAPEX, ja ir izpildīti paziņojuma nosacījumi, tostarp šādi pasākumi:

a)	produkta marķēšana ar atbilstošiem brīdinājumiem par iespējamo risku vai riskiem;

b)	produkta tirdzniecība pieļaujama tikai tad, ja ir izpildīti iepriekšēji nosacījumi;

c)	patērētāju un tiešo lietotāju brīdināšana par riskiem, ko produkts varētu radīt;

d)	pagaidu aizliegums piegādāt produktu, piedāvāt tā piegādi un izstādīt produktu;

e)	aizliegums tirgot produktu un jebkādi papildu pasākumi, t. i., pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu aizlieguma ievērošanu;

f)	produkta izņemšana no tirgus;

g)	produkta atsaukšana no patērētājiem;

h)	no tirgus izņemto vai no patērētājiem atsaukto produktu iznīcināšana.

RAPEX sistēmā “izņemšana” nozīmē tikai tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst tāda produkta izplatīšanu, izstādīšanu un piedāvāšanu, kas patērētājiem rada risku, turpretim “atsaukšana” nozīmē tikai tādus pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai produkts, kuru ražotājs vai izplatītājs jau ir darījis patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem pieejamu, tiktu atdots atpakaļ.

4.3. Pasākumu prasības

Saskaņā ar PVDD 12. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu attiecībā uz nopietniem riskiem gan par obligātajiem, gan par brīvprātīgajiem pasākumiem jāziņo RAPEX sistēmā.

Uzņēmēja brīvprātīgi pieņemti preventīvi un ierobežojoši pasākumi, t i., pasākumi, kas veikti, neiesaistoties dalībvalsts iestādei, attiecībā uz produktu, kurš rada nopietnu risku, un ar to saistītajiem uzņēmēja ierosinātajiem preventīvajiem vai ierobežojošajiem pasākumiem nekavējoties jāziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā norādīts PVDD 5. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantā (2. un 3. punkts).

Paziņošanas pienākums saskaņā ar RAPEX sistēmu attiecas uz visām preventīvu un ierobežojošu pasākumu kategorijām, kurus veic attiecībā uz tādu patēriņa produktu tirdzniecību un izmantošanu, kuri rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, vai – Regulas (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – rada nopietnu risku tiešo lietotāju veselībai, drošībai vai citām būtiskām sabiedriskām interesēm.

4.4. Vispārpiemērojamo obligāto pasākumu izslēgšana

Par valsts līmenī pieņemtiem vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst vai ierobežot vienas vai vairāku vispārīgi aprakstītu patēriņa produktu kategoriju tirdzniecību un izmantošanu tāpēc, ka tas vai tie rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, nav jāziņo Komisijai ar RAPEX programmatūras starpniecību. Par visiem šādiem valsts pasākumiem, kas attiecas tikai uz vispārīgi noteiktām produktu kategorijām, tādām kā visi produkti kopumā vai visi produkti, kuri kalpo vienam mērķim, un nevis uz produktiem (vai to kategorijām), ko identificē pēc to zīmola, īpašā izskata, ražotāja, tirgotāja, modeļa nosaukuma vai numura utt., ziņo Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 (11).

5. Riska pakāpes

5.1. Nopietns risks

Pirms dalībvalsts iestāde nolemj sniegt RAPEX paziņojumu, tā vienmēr veic atbilstošu riska novērtējumu (skatīt šo pamatnostādņu III daļas 6. papildinājumu vai ES papildu vispārējo riska novērtēšanas metodiku attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008 (12)), lai novērtētu, vai paziņojamais produkts rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai vai – Regulas (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – tiešo lietotāju veselībai, drošībai vai citām būtiskām sabiedriskām interesēm (piemēram, drošībai vai videi), un tādējādi, vai ir izpildīts viens no RAPEX ziņošanas kritērijiem.

5.2. Mazāks nekā nopietns risks

Saskaņā ar PVDD 11. pantu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pantu nosūtītos paziņojumus parasti uzskata par paziņojumiem attiecībā uz produktiem, kas rada mazāk nekā nopietnu risku. Paziņojumi par šādiem produktiem – pretēji paziņojumiem par produktiem, kas rada nopietnu risku, – ne vienmēr ietver pienākumu veikt turpmākas darbības citās dalībvalstīs, izņemot, ja attiecīgā produkta vai riska veids to prasa (skatīt II daļas 3.4.6.1. nodaļu).

5.3. Riska novērtēšanas metode

Šo pamatnostādņu III daļas 6. papildinājumā ir izklāstīta riska novērtēšanas metode, ko dalībvalstu iestādes var izmantot, lai novērtētu patēriņa produktu radīto riska pakāpi patērētāju veselībai un drošībai un lai izlemtu, vai RAPEX paziņojums ir vajadzīgs. Tāpat jums Regulas (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā, iespējams, būs jāizmanto papildu ES vispārējā riska novērtēšanas metodika, kā minēts 5.1. nodaļā.

Īpašs instruments (RAG – Risk Assessment Guidelines jeb Riska novērtējuma pamatnostādnes (13)) ir pieejams RAPEX tīmekļa vietnē un RAPEX lietojumprogrammā, lai veiktu riska novērtējumus, kuros ņemti vērā 6. papildinājumā paredzētie principi.

5.4. Vērtēšanas iestāde

Riska novērtēšanu vienmēr veic vai pārbauda tā dalībvalsts iestāde, kas vai nu ir veikusi izmeklēšanu un īstenojusi atbilstošus pasākumus, vai arī pārraudzījusi uzņēmēja veikto brīvprātīgo rīcību attiecībā uz produktu, kas rada risku.

REAPEX kontaktpunktā (skatīt II daļas 5.1. nodaļu), sazinoties ar atbildīgo iestādi, tiek atrisinātas jebkuras neskaidrības, pirms paziņojums tiek nosūtīts ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību.

6. Pārrobežu ietekme

6.1. Starptautisks notikums

Saskaņā ar PVDD 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu dalībvalsts sniedz RAPEX paziņojumu tikai tad, ja tā uzskata, ka risks vai riski, ko rada produkts, sniedzas vai var sniegties tālāk par tās teritoriju (“pārrobežu ietekme” vai “starptautisks notikums”).

Ņemot vērā produktu brīvu apriti iekšējā tirgū un to, ka produktus ES ieved pa dažādiem izplatīšanas kanāliem un patērētāji pērk produktus, uzturoties ārvalstīs un ar interneta starpniecību, valstu iestādes tiek mudinātas interpretēt pārrobežu ietekmes kritēriju diezgan plaši. Tādēļ saskaņā ar PVDD 12. pantu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu paziņojums tiek iesniegts, ja:

a)	nevar izslēgt, ka produkts, kas rada risku, ir pārdots vairāk nekā vienā ES dalībvalstī; vai

b)	nevar izslēgt, ka produkts, kas rada risku, ir pārdots internetā; vai

c)	produkta izcelsme ir trešā valstī, un tas ES varētu būt ievests pa vairākiem izplatīšanas kanāliem.

6.2. Vietējs notikums

Saskaņā ar PVDD 12. pantu neziņo par pasākumiem attiecībā uz produktu, kas rada tādu nopietnu risku, kuram var būt tikai vietēja ietekme (“vietējs notikums”). Tas attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts iestādei ir konkrēti un nopietni iemesli izslēgt iespēju, ka produkts (jebkādā veidā) ir ticis un/vai tiks darīts pieejams citās dalībvalstīs, piemēram, uz pasākumiem, kas veikti attiecībā uz vietēju produktu, kuru ražo un izplata tikai vienā dalībvalstī. Savā novērtējumā dalībvalstu iestādēm ir rūpīgi jāapsver iespēja, ka produkts varētu tikt pārdots tiešsaistē vai izmantojot jaunus izplatīšanas kanālus.

Paziņojums saistībā ar produktu, kas rada tikai ar vietēju notikumu saistītu nopietnu risku, Komisijai ir jāiesniedz, ciktāl tas ietver informāciju, kura dalībvalstis varētu interesēt no produkta drošības viedokļa, un jo īpaši, ja tas, reaģējot uz jauna veida risku, par ko vēl nav paziņots, rada jauna veida risku, kas izriet no produktu kombinācijas vai jauna veida vai kategorijas produktiem.

Šāds paziņojums jāiesniedz saskaņā ar 11. pantu, atsaucoties uz PVDD 11. panta 1. punkta otro daļu.

II DAĻA

ES ĀTRĀS ZIŅOŠANAS SISTĒMA RAPEX, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS PAR PRODUKTU VISPĀRĒJU DROŠĪBU 12. PANTU

1. Ievads

1.1. RAPEX mērķi

Saskaņā ar PVDD 12. pantu ir izveidota ES ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX).

RAPEX sistēmai ir liela nozīme produktu drošības jomā. Tā papildina citas darbības, kas tiek veiktas gan valstu, gan ES līmenī, lai nodrošinātu augstu produktu drošības līmeni ES.

RAPEX dati palīdz:

a)	novērst un ierobežot bīstamu produktu piegādi;

b)	pārraudzīt dalībvalstu iestāžu veiktās tirgus uzraudzības un izpildes darbību efektivitāti un konsekvenci;

c)	apzināt vajadzības un nodrošināt pamatu rīcībai ES līmenī; un

d)	nodrošināt ES produktu drošības prasību konsekventu izpildi un tādējādi sekmēt vienotā tirgus netraucētu darbību.

1.2. RAPEX sistēmas elementi

RAPEX sistēmu veido vairāki papildinoši elementi, kas ir būtiski tās produktīvai un efektīvai darbībai. Svarīgākie elementi ir šādi:

a)	tiesiskais regulējums, kas reglamentē sistēmas darbību (t. i., PVDD un pamatnostādnes);

b)	pieteikums tiešsaistē (RAPEX lietojumprogramma), kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai ātri veikt informācijas apmaiņu, izmantojot tīmeklī balstītu platformu;

c)	RAPEX kontaktpunktu tīkls, kuru veido vienotie RAPEX kontaktpunkti, kas ir atbildīgi par RAPEX darbības nodrošināšanu visās dalībvalstīs (skatīt II daļas 5.1. nodaļu);

d)	visās dalībvalstīs izveidotie valsts RAPEX tīkli, kuros ir iekļauts RAPEX kontaktpunkts (skatīt II daļas 5.1. nodaļu) un visas iestādes, kas ir iesaistītas produkta drošības garantēšanā;

e)	Komisijas RAPEX grupa par PVDD atbildīgajā struktūrvienībā, kura izskata un validē ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību iesniegtos dokumentus, kā arī uztur un nodrošina RAPEX pareizu darbību;

f)	RAPEX tīmekļa vietne (14), kurā sniegti RAPEX paziņojumi un iknedēļas atjauninājumi;

g)	RAPEX publikācijas, tādas kā RAPEX statistika, RAPEX gada pārskati un citi reklāmas materiāli, un

h)	RAPEX un ICSMS saskarne, kurā ietilpst saikne starp abām sistēmām, kura atvieglo RAPEX paziņojumu kodēšanu, pamatojoties uz ICSMS jau pieejamajiem datiem par izmeklēšanu. Aizpildot attiecīgās ailes ICSMS, var automātiski iesniegt RAPEX paziņojumu.

2. Paziņošanas kritēriji

RAPEX piemēro pasākumiem, kas novērš, ierobežo vai izvirza īpašus nosacījumus tādu produktu tirdzniecībai un lietošanai, kuri rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, vai – Regulā (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – pasākumiem, kas novērš, ierobežo vai izvirza īpašus nosacījumus tādu produktu tirdzniecībai un lietošanai, kuri rada nopietnu risku tiešo lietotāju veselībai, drošībai vai citām būtiskām sabiedriskām interesēm (piemēram, drošībai vai videi).

2.1. Obligāta dalība RAPEX: PVDD 12. pants un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pants

Saskaņā ar PVDD un Regulu (EK) Nr. 765/2008 dalībvalstu līdzdalība RAPEX sistēmā ir obligāta. Saskaņā ar PVDD 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu dalībvalstīm ir juridisks pienākums paziņot Komisijai gan par obligātajiem, gan brīvprātīgajiem pasākumiem, ja ir izpildīti šādi četri paziņošanas kritēriji:

a)	uz produktu attiecas PVDD piemērošanas joma vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 piemērošanas joma;

b)	produktam tiek piemēroti pasākumi, ar ko novērš, ierobežo vai izvirza īpašus nosacījumus tā iespējamajai tirdzniecībai vai lietošanai (“preventīvi un ierobežojoši pasākumi”);

c)	produkts rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai vai – Regulas (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – arī citām būtiskām tiešo lietotāju sabiedriskām interesēm;

d)	Nevar izslēgt, ka nopietns risks patērētāju veselībai un drošībai vai – Regulas (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – citām būtiskām tiešo lietotāju sabiedriskām interesēm, nesniedzas ārpus paziņotājas dalībvalsts teritorijas.

2.2. Neobligāta dalība RAPEX: PVDD 11. pants un Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pants

Saskaņā ar PVDD 11. pantu dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par pasākumiem, ar kuriem ierobežo produktu laišanu tirgū – vai prasa to izņemšanu no tirgus aprites vai atsaukšanu –, ciktāl par to nav jāpaziņo saskaņā ar 12. pantu vai citiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem.

Vienkāršošanas un efektivitātes uzlabojumu labad dalībvalstis var arī izmantot RAPEX lietojumprogrammu, lai ziņotu par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz produktiem, par kuriem nevar iesniegt 12. pantā minēto paziņojumu saskaņā ar šeit izklāstītajiem nosacījumiem.

Dalībvalstīm ir juridisks pienākums ziņot Komisijai saskaņā ar PVDD 11. pantu, ja ir izpildīti šādi četri paziņošanas kritēriji:

a)	attiecīgais produkts ir patēriņa produkts;

b)	uz produktu attiecas ierobežojoši pasākumi, ko noteikušas valsts iestādes (obligātie pasākumi);

tas rada mazāk nekā nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, un tā ietekme var sniegties vai sniedzas ārpus vienas dalībvalsts teritorijas, vai arī rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, un tā ietekme nesniedzas vai nevar sniegties ārpus dalībvalsts teritorijas, tomēr pieņemtie pasākumi ietver informāciju, kas varētu interesēt citas dalībvalstis no produkta drošības viedokļa (15);

d)	par pieņemtajiem pasākumiem nav jāziņo saskaņā ar kādu citu ES tiesību aktos noteiktu paziņošanas procedūru.

Lai gan PVDD 11. pantā nav skaidri noteikta pienākuma ziņot par brīvprātīgiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz produktiem, kuri rada mazāk nekā nopietnu risku, saskaņā ar PVDD 16. pantu dalībvalstīm un Komisijai ir jāsniedz sabiedrībai informācija par patērētāju veselības un drošības apdraudējumu. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotību paziņošanas sistēmā un efektīvi īstenotu saistības, kādas gan dalībvalstīm, gan Komisijai noteiktas saskaņā ar PVDD 16. pantu, dalībvalstīm ir ieteicams RAPEX sistēmā ziņot arī par brīvprātīgiem pasākumiem, ko ražotāji un izplatītāji pieņēmuši attiecībā uz produktiem, kuri rada mazāk nekā nopietnu risku.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pantu dalībvalstīm jāsniedz Komisijai to rīcībā esošā informācija, kas nav paredzēta 22. pantā, par produktiem, kuri rada (mazāk nekā nopietnu) risku. Pretēji minētās regulas 22. pantam 23. pants neuzliek dalībvalstīm pienākumu iesniegt paziņojumu RAPEX ar šo informāciju. Tomēr saskaņā ar PVDD 16. pantu Komisijai un dalībvalstīm ir pienākums publiskot informāciju, kas tām var būt pieejama saistībā ar riskiem patērētāju veselībai un drošībai. Lai nodrošinātu saskaņotību un efektīvi īstenotu PVDD 16. pantā ietvertās saistības, vispragmatiskākais risinājums varētu būt RAPEX sistēmā ietvert visus pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz produktiem, kuri rada nopietnu un mazāk nekā nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai gan attiecībā uz PVDD produktiem, gan Regulā (EK) Nr. 765/2008 aptvertajiem produktiem, un pēdējā gadījumā arī citām būtiskām tiešo lietotāju sabiedriskām interesēm. Tāpēc, pieņemot pasākumus un sniedzot tos ar ICSMS starpniecību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pantu, dalībvalstis tiek mudinātas ziņot šādu informāciju RAPEX. To var izdarīt, iesniedzot atsevišķu paziņojumu RAPEX sistēmā vai izmantojot ICSMS.

Saikne starp abām sistēmām atvieglo tādu paziņojumu kodēšanu, kuru pamatā ir ICSMS jau pieejami izmeklēšanas dati (skatīt II daļas 1.2. nodaļas h) punktu).

Riska veids

Produkts, uz kuru attiecas PVDD

Produkts, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008

Pieņemtais pasākums

Pārrobežu ietekme

Nepietiekama identifikācijas informācija

Informācija parjaunu risku

PAZIŅOJUMA VEIDS

Nopietns risks

PVDD 12. pants

PVDD 11. pants

Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pants

Bez nošķīruma

Informācijas nolūkā

Bez nošķīruma

Informācija ICSMS

Mudinājums iesniegt RAPEX paziņojumu

Mazāks nekā nopietns risks

Obligātie pasākumi

PVDD 11. pants

Brīvprātīgie pasākumi

Informācijas nolūkā

Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pants

Mudinājums iesniegt RAPEX paziņojumu

Izskatīšanas posmā

Informācijas nolūkā (attiecīgā gadījumā)

Paziņošanas shēma ir iekļauta šo pamatnostādņu III daļas 3. papildinājumā, sniedzot sīkākus skaidrojumus par šo pamatnostādņu II daļas 2. nodaļā minētajiem paziņošanas kritērijiem.

3. Paziņojumi

3.1. Paziņojumu veidi

3.1.1. Paziņojumi

Dalībvalstu iestādēm ir jāiesniedz paziņojums RAPEX sistēmā šādos gadījumos:

a)	ja ir atbilstība visiem PVDD 12. pantā (16) noteiktajiem RAPEX paziņošanas kritērijiem, dalībvalsts sagatavo un sniedz Komisijai RAPEX paziņojumu, kas RAPEX lietojumprogrammā tiek klasificēts kā “12. panta paziņojums”;

ja ir atbilstība visiem RAPEX paziņošanas kritērijiem un turklāt produkts rada risku, kas apdraud dzīvību, un/vai ir bijuši letāli nelaimes gadījumi, un citos gadījumos, kad RAPEX paziņojums liek visām dalībvalstīm veikt steidzamu rīcību, paziņotāja dalībvalsts sagatavo un sniedz Komisijai RAPEX paziņojumu, kas RAPEX programmatūrā tiek klasificēts kā “paziņojums, kurā prasīta nekavējoša rīcība”;

c)	ja ir atbilstība visiem Regulas (EK) Nr. 765/2008 (17) 22. pantā noteiktajiem RAPEX paziņošanas kritērijiem, dalībvalsts sagatavo un sniedz Komisijai RAPEX paziņojumu, kas RAPEX lietojumprogrammā tiek klasificēts kā “22. panta paziņojums”;

ja ir atbilstība visiem PVDD 11. pantā (18) noteiktajiem paziņošanas kritērijiem, dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai paziņojumu, kas RAPEX tiek klasificēts kā “11. panta paziņojums”.

Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas iesniegt paziņojumu, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pantā noteiktie kritēriji (19).

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus II daļas 2. nodaļā, dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot un tieši vai netieši iesniegt Komisijai paziņojumu, kas RAPEX klasificēts kā “23. panta paziņojums”, ja ir izpildīti tajā pašā pantā noteiktie kritēriji.

Pirms paziņojuma nosūtīšanas Komisijai, paziņotājas dalībvalsts RAPEX kontaktpunkts (skatīt II daļas 5.1. nodaļu) pārbauda, vai ir izpildīti visi paziņošanas kritēriji.

3.1.2. Paziņojumi informācijas nolūkos

Ja šajās pamatnostādnēs noteiktie kritēriji attiecībā uz šo pamatnostādņu II daļas 2.1. un 2.2. nodaļā minētajiem paziņojumiem nav izpildīti, RAPEX kontaktpunkts (skatīt II daļas 5.1. nodaļu) var izvēlēties izmantot RAPEX lietojumprogrammu, lai attiecīgo informāciju nosūtītu informācijas nolūkos. Šādus paziņojumus RAPEX klasificē kā “paziņojumus informācijas nolūkos”, un tos var nosūtīt šādos gadījumos:

ja ir izpildīti visi PVDD 12. pantā vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantā noteiktie RAPEX paziņošanas kritēriji, taču paziņojumā nav iekļauta visa informācija (galvenokārt par produkta identificēšanas un izplatīšanas kanāliem), kas citām dalībvalstīm nepieciešama, lai varētu nodrošināt turpmākus pasākumus (20) saistībā ar šādu paziņojumu. Piemērs tam, kādus paziņojumus var izplatīt ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību kā “paziņojumu informācijas nolūkos”, ir paziņojums, kurā nav norādīts produkta nosaukums, zīmols un attēls, neļaujot attiecīgo produktu pareizi identificēt un atšķirt no citiem tās pašas kategorijas vai veida produktiem, kas ir pieejami tirgū. To, vai paziņojumā ir pietiekami daudz informācijas, lai citas dalībvalstis varētu nodrošināt turpmākus pasākumus, vērtē katrā gadījumā atsevišķi;

ja dalībvalsts ir informēta par to, ka ES tirgū pieejams patēriņa produkts rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai vai – Regulā (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – ir zināms, ka patērētājs vai profesionālai lietošanai paredzēts produkts rada nopietnu risku tiešo lietotāju veselībai un drošībai vai citām būtiskām sabiedriskām interesēm, taču ražotājs vai izplatītājs vēl nav veicis preventīvus un ierobežojošus pasākumus vai arī kādas dalībvalsts iestāde tos vēl nav pieņēmusi vai nolēmusi pieņemt. Ja informācija par šādu produktu tiek izplatīta ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, pirms pasākumi tiek veikti, paziņotāja dalībvalsts informē Komisiju (cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā līdz šo pamatnostādņu 4. papildinājumā norādītajiem termiņiem) par galīgo lēmumu attiecībā uz paziņoto produktu (galvenokārt par to, kāda veida preventīvi vai ierobežojoši pasākumi tika veikti vai arī to, kāpēc šādi pasākumi nav veikti). Ja paziņotāja dalībvalsts veic pasākumus vēlākā posmā, tā informē Komisiju, kas atjauninās paziņojumu, piemērojot PVDD 12. pantu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu;

ja dalībvalsts izlemj ziņot par preventīviem un ierobežojošiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz patēriņa produktu, kurš rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai un kuram ir tikai vietēja ietekme (“vietējs notikums”). Ja tomēr, kā paskaidrots I daļas 6.2. nodaļā, paziņojumā par “vietēju notikumu” ir iekļauta tāda informācija par produkta drošību, kura var būt svarīga citām dalībvalstīm, tas jāsūta kā paziņojums saskaņā ar PVDD 11. pantu;

d)	ja paziņojums attiecas uz produktu, kura drošības aspekti (īpaši patērētāju veselībai un drošībai radītā riska pakāpe) tiek apspriesti ES līmenī, lai dalībvalstu vidū nodrošinātu kopīgu pieeju riska novērtēšanai un/vai izpildes darbībām (21);

e)	ja nevar skaidri izlemt par atbilstību vienam vai vairākiem paziņošanas kritērijiem, taču paziņojumā ir iekļauta tāda informācija par produkta drošību, kas var būt svarīga citām dalībvalstīm.

Nosūtot “paziņojumu informācijas nolūkos”, RAPEX kontaktpunkts (skatīt II daļas 5.1. nodaļu) skaidri norāda šādas nosūtīšanas iemeslus.

3.2. Paziņojumu saturs

3.2.1. Datu tvērums

Paziņojumos, kurus ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību nosūta Komisijai, ir šāda veida dati:

informācija, kas ļauj identificēt paziņoto produktu, t. i., produkta kategorija, produkta nosaukums, zīmols, modelis un/vai tipa numurs, svītrkods, partijas vai sērijas numurs, muitas kods, produkta un iepakojuma apraksts, kuram pievienoti produkta, iepakojuma un marķējuma attēli. Produkta sīka un precīza identifikācija ir viens no galvenajiem elementiem, lai varētu veikt tirgus uzraudzību un izpildes darbības, jo tā ļauj valstu iestādēm identificēt paziņoto produktu, atšķirt to no citiem tāda paša vai līdzīga veida vai kategorijas produktiem, kas ir pieejami tirgū, un atklāt to tirgū, un veikt atbilstošos pasākumus vai vienoties par šādu pasākumu veikšanu;

informācija, pēc kuras var noteikt produkta izcelsmi, t. i., izcelsmes valsts, ražotāja un eksportētāju nosaukums, adrese un kontaktinformācija, piemēram, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese. Dalībvalstis jo īpaši sniedz visu pieejamo informāciju par tiem ražotājiem un eksportētājiem trešās valstīs, kuri ar ES cieši sadarbojas produktu drošības jomā. Veidlapai, ja iespējams, pievieno arī šādus dokumentus: pasūtījumu, pārdošanas līgumu, rēķinu, nosūtīšanas dokumentu, muitas deklarāciju utt. kopijas. Šie dokumenti jānosūta pdf formātā vai jebkādā citā formātā, ko lietojumprogramma atzīst. Sīka informācija par trešo valstu ražotājiem ļauj Komisijai veicināt efektīvākas izpildes darbības attiecīgajās valstīs un ļauj samazināt to uz ES eksportēto produktu skaitu, kuri rada risku patērētājiem;

c)	ja iespējams, informācija par to, kur tieši produkts ir darīts pieejams (liels veikals, vietējais veikals vai tirgus, tiešsaiste u. c.);

d)	informācija par drošības prasībām, kas piemērojamas paziņotajam produktam, tostarp atbilstošo tiesību aktu un standartu atsauces numuri un nosaukumi;

paziņotā produkta radītā riska apraksts, tostarp laboratorijas vai vizuālo pārbaužu rezultātu apraksts, testēšanas pārskati un sertifikāti, kas apliecina, ka paziņotais produkts neatbilst drošības prasībām, pilns riska novērtējums ar secinājumiem un informācija par nelaimes gadījumiem vai incidentiem (skatīt šo pamatnostādņu I daļas 3.3.1. nodaļu);

f)	informācija par piegādes ķēdēm, ar kuru starpniecību paziņotais produkts tiek izplatīts dalībvalstīs, un jo īpaši informācija par galamērķa valstīm kopā ar informāciju par importētājiem un arī, ja iespējams, par paziņotā produkta izplatītājiem Eiropā;

g)	informācija par veiktajiem pasākumiem, jo īpaši to veidu (obligāts vai brīvprātīgs), kategoriju (piemēram, izņemšana no tirgus, atsaukšana no patērētājiem), darbības jomu (piemēram, valsts mēroga, vietējs), spēkā stāšanās dienu un ilgumu (piemēram, beztermiņa, pagaidu);

h)	norāde par to, vai paziņojums, tā daļa un/vai pievienotais(-ie) dokuments(-i) ir konfidenciāls(-i). Lūgumi par konfidencialitātes ievērošanu vienmēr tiek pamatoti, skaidri norādot šāda lūguma iemeslus;

i)	informācija par to, vai produkts ir viltots, ja šāda informācija ir pieejama. Šajā nolūkā Komisija sniegs dalībvalstīm jebkādus Eiropas līmenī pieejamus konkrētus rīkus, lai atvieglotu viltotu preču identificēšanu;

j)	informācija par ziņotiem ar produktu saistītiem negadījumiem, ja iespējams, norādot negadījuma iemeslus (risks saistībā ar to, ka produktu izmanto lietotājs, vai produktam raksturīgs risks);

k)	papildu informācija par to, vai paziņojums ir iesniegts koordinētas izpildes darbības kontekstā Eiropas līmenī;

l)	informācija par to, vai dalībvalsts iestādes attiecībā uz to pašu produktu vai līdzīgiem produktiem plāno nosūtīt citus paziņojumus. Tas būtu jānorāda sākotnējā paziņojumā.

Dalībvalstis tiek mudinātas meklēt un sniegt informāciju par piegādes ķēdēm, ar kuru starpniecību paziņotais produkts tiek izplatīts tajās valstīs ārpus ES, kuras cieši sadarbojas ar ES produktu drošības jomā.

3.2.2. Datu pilnīgums

Paziņojumiem vajadzētu būt pēc iespējas pilnīgiem. Paziņojumā iekļaujamie elementi ir uzskaitīti šo pamatnostādņu 1. papildinājumā un ir iekļauti RAPEX lietojumprogrammā. Visas paziņojuma veidnes ailes jāaizpilda, norādot vajadzīgos datus. Ja vajadzīgā informācija paziņojuma iesniegšanas brīdī nav pieejama, paziņotāja dalībvalsts veidnē to skaidri norāda un paskaidro. Tiklīdz trūkstošā informācija ir pieejama, paziņotāja dalībvalsts paziņojumu atjaunina. Komisija izskata atjaunināto paziņojumu, pirms tas tiek validēts un izplatīts ar sistēmas starpniecību.

RAPEX kontaktpunkti visām valstu iestādēm, kas piedalās RAPEX tīkla darbībā, sniedz norādījumus par paziņojuma aizpildīšanai vajadzīgo datu tvērumu. Tas palīdz nodrošināt, lai šo iestāžu sniegtā informācija RAPEX kontaktpunktiem būtu pareiza un pilnīga (skatīt II daļas 5.1. nodaļu).

Ja daļa no šajās pamatnostādnēs prasītās informācijas vēl nav pieejama, dalībvalstīm tomēr būtu jāievēro noteiktie termiņi un tām nevajadzētu kavēties ar RAPEX paziņojuma nosūtīšanu par tādu produktu, kas rada dzīvību apdraudošu risku patērētāju vai citu tiešo lietotāju veselībai un drošībai, un/vai gadījumos, kad RAPEX paziņojums liek dalībvalstīm veikt steidzamu rīcību.

Pirms paziņojuma sniegšanas RAPEX kontaktpunkts pārbauda (lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos), vai cita dalībvalsts jau nav ziņojusi par attiecīgo produktu ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību. Ja par produktu jau ir ziņots, netiek veidots jauns paziņojums, bet RAPEX kontaktpunkts drīzāk iesniedz vēl vienu paziņojumu papildus jau esošajam paziņojumam un sniedz jebkādu papildu informāciju, kas var būt svarīga citu dalībvalstu iestādēm, piemēram, papildu transportlīdzekļu identifikācijas numuri, importētāju un izplatītāju detalizēts saraksts, papildu pārbaužu pārskati utt. (skatīt II daļas 5.1. nodaļu).

3.2.3. Datu atjaunināšana

Paziņotāja dalībvalsts informē Komisiju (cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā līdz šo pamatnostādņu 4. papildinājumā norādītajiem termiņiem) par jebkādām pārmaiņām, kuru dēļ jāveic izmaiņas ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību nosūtītajā paziņojumā. Jo īpaši dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām izmaiņām (piemēram, pēc pārsūdzības kārtībā pieņemta tiesas nolēmuma) attiecībā uz paziņoto pasākumu statusu, riska novērtējumu un jauniem lēmumiem par konfidencialitāti.

Komisija izskata paziņotājas dalībvalsts sniegto informāciju un atjaunina attiecīgo informāciju RAPEX lietojumprogammā un vajadzības gadījumā RAPEX tīmekļa vietnē.

3.2.4. Atbildība par nosūtīto informāciju

Paziņojumu sniegusī dalībvalsts ir atbildīga par paziņojumā ietverto informāciju (22).

Paziņotāja dalībvalsts un valsts atbildīgā iestāde nodrošina, ka visas ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību sniegtās ziņas ir precīzas, lai tādējādi šie produkti netiktu sajaukti ar līdzīgiem ES tirgū pieejamiem tās pašas kategorijas vai veida produktiem.

Paziņošanas procedūrā iesaistītā(-ās) iestāde(-es) (piemēram, veicot paziņotā produkta riska novērtējumu vai sniedzot informāciju par izplatīšanas kanāliem) uzņemas atbildību par informāciju, kas sniegta ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību. RAPEX kontaktpunkts pārbauda un validē visus no atbildīgajām iestādēm saņemtos paziņojumus, pirms tos nosūta Komisijai (skatīt arī II daļas 5.1. nodaļu).

Jebkāda Komisijas veikta rīcība, piemēram, paziņojumu izskatīšana, validēšana un izplatīšana ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību un to publicēšana RAPEX vietnē, nenozīmē, ka tā uzņemas atbildību par nosūtīto informāciju, par kuru arī turpmāk ir atbildīga paziņotāja dalībvalsts.

3.3. Paziņošanas procesā iesaistītās personas un uzdevumi

Paziņošanas procesā iesaistītās personas un to pienākumi.

3.3.1. Uzņēmēji

Uzņēmēji nav tieši iesaistīti paziņojumu iesniegšanā ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību.

Tomēr, ja produkts rada risku, uzņēmēji nekavējoties par to informē kompetentās iestādes visās dalībvalstīs, kurās produkts ir darīts pieejams. Nosacījumi un detalizēts apraksts par to, kāda informācija ir sniedzama, ir ietverti PVDD I pielikumā.

Šādu informāciju izskatīs tā dalībvalsts, kurā ir reģistrēts paziņojošais ražotājs/izplatītājs (“galvenā dalībvalsts”).

Informāciju par produktiem, kas rada risku, uzņēmēji var iesniegt, izmantojot produktu drošības Business Alert Gateway – rīku, kas ir pieejams RAPEX tīmekļa vietnē (skatīt II daļas 5.3.2. nodaļu). Uzņēmējiem vajadzētu ietvert produkta riska detalizētu aprakstu, un tie var izmantot šim nolūkam paredzēto RAG instrumentu (skatīt I daļas 5.3. nodaļu).

Uzņēmēja veiktie riska novērtējumi nav saistoši dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas pašas par sava riska novērtējumu veikšanu. Tāpēc dalībvalsts iestādes secinājumi par riska novērtējumu var nesakrist ar secinājumiem par riska novērtējumu brīdinājumā, kas iesniegts ar Business Gateway starpniecību.

3.3.2. Dalībvalstu iestādes

Dalībvalstu iestādes ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību informē Komisiju par obligātajiem un brīvprātīgajiem to teritorijā veiktajiem pasākumiem attiecībā uz produktiem, kas rada risku.

Dalībvalstis nosaka uzdevumus saistībā ar paziņojumu izveidi, iesniegšanu un turpmākiem pasākumiem RAPEX.

3.3.3. Par ārējo robežu kontroli atbildīgās iestādes

Par ārējo robežu kontroli atbildīgo iestāžu pieņemtajiem pasākumiem, kas novērš tāda patēriņa produkta tirdzniecību ES, kurš rada nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai (piemēram, lēmumi par importa pārtraukšanu uz ES robežas), jāziņo Komisijai ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību tādā pašā veidā kā par pasākumiem, ko pieņēmušas tirgus uzraudzības iestādes, kas ierobežo produkta tirdzniecību vai izmantošanu.

3.3.4. Eiropas Komisija

Komisija var informēt RAPEX kontaktpunktus (skatīt II daļas 5.1. nodaļu) par produktiem, kas rada nopietnu risku un tiek importēti uz Kopienu un Eiropas Ekonomikas zonu vai eksportēti no tām (23).

Komisija var dalībvalstīm nosūtīt informāciju par produktiem, kuru izcelsmes valstis ir Eiropas Savienībā un ārpus Eiropas Savienības un kuri rada risku, kas saskaņā ar pieejamo informāciju varētu būt risks ES tirgū. Tas galvenokārt attiecas uz informāciju, ko Komisija saņem no trešām valstīm, starptautiskām organizācijām, uzņēmumiem vai citām ātrās ziņošanas sistēmām.

Šo informāciju starp dalībvalstīm var izplatīt arī ar citiem līdzekļiem, nevis tikai ar RAPEX lietojumprogrammu.

3.4. Darbplūsma

3.4.1. Paziņojuma izveide

3.4.1.1. Paziņojumu izveido valsts iestāde

Saskaņā ar valsts noteikumiem paziņojumu var izveidot dažādas valsts iestādes, kas iesaistītas RAPEX procesā (vietējās/reģionālās tirgus uzraudzības iestādes, ārējo robežu kontroles iestādes u. c.).

3.4.1.2. Paziņojumu izveido Komisija

Dažos gadījumos Komisija var sagatavot paziņojumu, kā izskaidrots 3.3.4. punktā.

3.4.2. Paziņojumu iesniegšana Komisijai

RAPEX kontaktpunkts atbild par visu paziņojumu iesniegšanu validēšanai Komisijā (skatīt II daļas 5.1. nodaļu).

3.4.3. Paziņojumu izskatīšana Komisijā

Komisija pārbauda visus ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību saņemtos paziņojumus, lai pārliecinātos, ka tie ir pareizi un pilnīgi, pirms tā nosūta šos paziņojumus dalībvalstīm.

3.4.3.1. Pareizība

Izvērtējot paziņojuma pareizību, Komisija jo īpaši pārbauda, vai:

a)	paziņojums atbilst visām būtiskajām prasībām, kas noteiktas PVDD, Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantā un šajās pamatnostādnēs;

b)	par paziņoto produktu nav ziņots jau iepriekš (ICSMS un RAPEX);

c)	paziņojums, ko validēšanai iesniegusi paziņotāja dalībvalsts, ir klasificēts saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 2. nodaļā noteiktajiem kritērijiem;

d)	sniegtajā informācijā, tostarp riska novērtējumā, pienācīgi ņemti vērā piemērojamie tiesību akti un attiecīgie standarti;

e)	izmantota pareizā paziņošanas procedūra.

3.4.3.2. Pilnīgums

Ja paziņojums ir atzīts par pareizu, Komisija pārbauda, vai tas ir pilnīgs. Atskaites punkti ir šo pamatnostādņu II daļas 3.2.1. un 3.2.2. nodaļa. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tām paziņojuma daļām, kuras attiecas uz produkta identifikāciju, riska aprakstu, pasākumiem, izsekojamību un izplatīšanas kanāliem.

Komisija nav atbildīga par produkta riska novērtējuma veikšanu, bet ir atbildīga tikai par to, lai tiktu pārbaudīts, vai paziņojumā ir iekļauts pienācīgs riska novērtējums, kurā ietverti visi šo pamatnostādņu II daļas 3.2.1. nodaļā uzskaitītie elementi (ar 3.4.3.3. punktā minētajiem izņēmumiem). Skatīt arī šo pamatnostādņu I daļas 5.1. nodaļu.

3.4.3.3. Paziņojumu validēšana bez detalizēta riska novērtējuma

Dalībvalstīm būtu jāiesniedz riska novērtējums par katru paziņojumu, bet dažos gadījumos Komisija var validēt paziņojumus, kas iesniegti, neveicot detalizētu un individuālu riska novērtējumu.

a) Paziņojumi par produktiem, kas rada ķīmisko vielu risku

Produkta riska pakāpi var uzskatīt par nopietnu, ja tas satur ķīmisku vielu, kura ir aizliegta vai kuras koncentrācija pārsniedz Eiropas tiesību aktos noteikto robežu. Tādēļ gadījumos, kad tiek veikti pasākumi attiecībā uz produktiem, kas satur ķīmisku vielu, uz ko attiecas ES tiesību aktos paredzētais ierobežojums, paziņojumu var iesniegt bez detalizēta riska novērtējuma.

b) Paziņojumi par kosmētikas līdzekļiem

Paziņojumu bez detalizēta riska novērtējuma validēšana var būt iespējama arī attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, kuru sastāvā ir aizliegtas vai ierobežotas vielas, ko atbalsta ES zinātniskās komitejas atzinums par to, ka tādu vielu klātbūtne, kas pārsniedz noteiktos ierobežojumus, rada risku patērētāju veselībai un drošībai. Attiecībā uz šo konkrēto produktu nozari var būt jāņem vērā citi faktori (piemēram, iedarbības koncentrācija vai ilgums).

Tomēr, ja ir veikti pasākumi attiecībā uz produktu, kas satur neatļautas ķīmiskās vielas, par kurām nav sniegts nekāds zinātnisks atzinums, kurš apstiprinātu, ka produkts rada risku, atkarībā no katra atsevišķā gadījuma analīzes var būt nepieciešams pienācīgs riska novērtējums, lai pierādītu, ka produkts rada nopietnu vai mazāk nekā nopietnu risku. Gadījumus, ja riska novērtējums ir vajadzīgs, bet šāds novērtējums nav iesniegts, validē tikai “informācijas nolūkos”RAPEX.

Attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas tirgus uzraudzības iestāžu noteikti ierobežojoši pasākumi, pamatojoties uz tādas ķīmiskas vielas klātbūtni, kas minēta to sastāvdaļu sarakstā, uz kuru attiecas ES tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, un ja nav zinātnisku datu, kas novērtētu risku, paziņojumi jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Gadījumus, ja riska novērtējums ir vajadzīgs, bet šāds novērtējums nav iesniegts, validē tikai “informācijas nolūkos”RAPEX.

c) Paziņojumi par citiem produktiem

Ja ir labi dokumentēti pierādījumi, ka daži konkrētu produktu raksturlielumi konsekventi rada noteiktu risku un riska pakāpi (piemēram, ja galvas, kakla vai augšējā krūšu daļā uz apģērbiem, kas paredzēti maziem bērniem, ir jebkādas savelkamas auklas vai funkcionālas šņores, vienmēr pastāv nopietns risks), attiecībā uz konkrēto produktu papildu riska novērtējums nav jāveic.

3.4.3.4. Papildu informācijas pieprasījumi

Ja izskatīšanas laikā Komisijai rodas jautājumi attiecībā uz paziņojumu, tā var apturēt paziņojuma validēšanu un pieprasīt no paziņotājas dalībvalsts papildu informāciju vai precizējumu. Paziņotāja dalībvalsts šo papildu informāciju sniedz līdz Komisijas pieprasījumā par informācijas sniegšanu noteiktajā termiņā.

3.4.3.5. Izpēte

Vajadzības gadījumā Komisija var veikt izpēti, lai novērtētu produkta drošību. Šādu izpēti var veikt jo īpaši tad, ja ir nopietnas aizdomas par riskiem, ko rada produkts, par kuru ziņots ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību. Šīs aizdomas var rasties, Komisijai vai nu izskatot paziņojumu, vai arī uz tām Komisijai var norādīt dalībvalsts (piemēram, ar papildu paziņojuma starpniecību) vai arī trešā persona (piemēram, ražotājs).

Veicot šādu izpēti, Komisija jo īpaši var:

a)	lūgt jebkurai dalībvalstij sniegt informāciju vai precizējumu;

b)	pieprasīt izpētāmā produkta neatkarīgu riska novērtējumu un neatkarīgu testēšanu (laboratorijā vai vizuāli);

c)	apspriesties ar zinātniskajām komitejām, Kopīgo pētniecības centru vai jebkuru citu iestādi, kas ir specializējusies patēriņa produktu drošības jomā;

d)	sasaukt PVDD komitejas, patērētāju drošības tīkla un/vai RAPEX kontaktpunktu sanāksmes, kā arī apspriesties ar attiecīgajām darba grupām, lai pārrunātu izpētes gaitu.

Ja izpēte attiecas uz produktu, par kuru ir ziņots ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, Komisija var apturēt paziņojuma validēšanu vai, ja šāds paziņojums jau ir validēts un izplatīts ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, uz laiku izņemt publicēto pārskatu no RAPEX tīmekļa vietnes. Pēc izpētes un atkarībā no tās rezultātiem Komisija (vajadzības gadījumā apspriedusies ar paziņotāju dalībvalsti) jo īpaši var validēt un ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību izplatīt iepriekš apturēto paziņojumu, paturēt apstiprināto paziņojumu RAPEX lietojumprogrammā (ar jebkādiem grozījumiem) vai pilnībā izņemt paziņojumu no RAPEX.

Komisija informē visas dalībvalstis par:

a)	lēmumu sākt izpēti, skaidri norādot šāda lēmuma iemeslus;

b)	lēmumu beigt izpēti, iesniedzot secinājumus un grozījumus (ja tādi ir) paziņojumā(-os), kura(-u) izpēte tiek veikta;

c)	visiem būtiskajām jaunākajām norisēm izpētes gaitā.

3.4.4. Paziņojumu validācija un izplatīšana

Komisija līdz šo pamatnostādņu 5. papildinājumā noteiktajiem termiņiem validē un ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību izplata visus paziņojumus, kas izskatīšanas gaitā ir novērtēti kā pareizi un pilnīgi.

Ja izskatīšanas gaitā paziņotājai dalībvalstij ir nosūtīts pieprasījums pēc papildu informācijas vai precizējuma (kuram vajadzības gadījumā seko atgādinājums), Komisija var pieņemt šādus lēmumus:

a)	ja pieprasītā papildu informācija vai precizējums ir sniegts, Komisija paziņojumu izskata atkārtoti un to var validēt, vajadzības gadījumā mainot tā klasifikāciju (piemēram, no “paziņojums informācijas nolūkos” uz “12. panta paziņojums”), vai to apturēt līdz turpmākam precizējumam;

ja pieprasītā papildu informācija vai precizējums līdz noteiktajam termiņam nav sniegti vai ir nepietiekami, Komisija, pamatojoties uz sniegto informāciju, un atkarībā no apstākļiem, pieņem lēmumu – tā var validēt paziņojumu pēc tam, kad mainīta tā klasifikācija (piemēram, no “12. panta paziņojums” uz “paziņojums informācijas nolūkos”), vai var nolemt to nevalidēt.

Kad dalībvalstis ir vienojušās par kopīgu pieeju riska novērtēšanai un/vai izpildes darbībām, atkarībā no apstākļiem un dalībvalstu viedokļiem Komisija var veikt kādu no šīm darbībām:

a)	saglabāt attiecīgos paziņojumus RAPEX lietojumprogrammā;

b)	mainīt RAPEX lietojumprogrammā glabāto paziņojumu klasifikāciju;

c)	izņemt paziņojumus no RAPEX (24).

3.4.5. Paziņojumu publicēšana

3.4.5.1. Informācijas izpaušana kā vispārējs noteikums

Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju par produktiem, kas rada risku. Lai izpildītu šo pienākumu, Komisija RAPEX tīmekļa vietnē (25) publicē pārskatus par jauniem paziņojumiem.

Ārējo sakaru apsvērumu dēļ RAPEX tīmekļa vietne turpmāk tiks dēvēta par Safety Gate.

Tāpat arī dalībvalstis attiecīgajās valsts valodās sniedz sabiedrībai informāciju par produktiem, kas patērētājiem rada nopietnu risku, un par pasākumiem, kuri tiek veikti šā riska novēršanai. Šādu informāciju var izplatīt internetā, papīra formātā, ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu starpniecību utt.

Sabiedrībai pieejamā informācija ir paziņojuma kopsavilkums, un tajā ir iekļauti jo īpaši elementi, kas ļauj identificēt produktu, kā arī informācija par riskiem un veiktajiem pasākumiem šo risku novēršanai vai ierobežošanai. Komisija un dalībvalstis var lemt publiskot citus paziņojumu elementus tikai tad, ja šī informācija sava rakstura dēļ nav konfidenciāla (profesionālais noslēpums) un nav jāaizsargā.

RAPEX tīmekļa vietnē ir pieejami šādi paziņojumi, kas atbilst PVDD 16. pantā noteiktajām prasībām:

a)	iesniegtie paziņojumi, uz kuriem attiecas PVDD 12. panta darbības joma;

b)	iesniegtie paziņojumi, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta darbības joma;

c)	iesniegtie paziņojumi, uz kuriem attiecas PVDD 11. panta darbības joma attiecībā uz produktiem, kuri rada mazāk nekā nopietnu risku, un riskam ir arī pārrobežu ietekme. Kā paredzēts 3.4. nodaļā, ar pārrobežu ietekmi noskaidro, vai par šādu scenāriju jāziņo saskaņā ar 11. pantu;

d)	iesniegtie paziņojumi, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. panta darbības joma attiecībā uz produktiem, kuri rada risku, kas ir mazāks nekā nopietns, un neatkarīgi no tā, vai veiktie pasākumi ir obligāti vai brīvprātīgi (26);

paziņojumi, kas iesniegti informācijai tikai tad, ja paziņotāja dalībvalsts to pieprasa, atzīmējot ad hoc lodziņu RAPEX sistēmā, īpaši tad, ja ir pieņemti brīvprātīgi pasākumi un attiecīgie produkti ir pietiekami identificēti. Iespējams, ka šie paziņojumi ir jāpublicē, ņemot vērā pienācīgas riska pārvaldības nodrošināšanas aspektu.

3.4.5.2. Izņēmumi no vispārējā noteikuma

Dalībvalstīm un Komisijai nevajadzētu izpaust sabiedrībai nekādu informāciju par produktu, par kuru ir ziņots ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, ja šāda informācijas izpaušana apdraud tiesas procesu, uzraudzības un izmeklēšanas darbību vai dienesta noslēpuma aizsardzību, izņemot informāciju, kas attiecas uz to produktu drošības īpašībām, kura, ja to prasa apstākļi, ir jāpublisko, lai aizsargātu patērētāju veselību un drošību vai – Regulas (EK) Nr. 765/2008 aptverto produktu gadījumā – arī aizsargātu citas būtiskas tiešo lietotāju sabiedriskās intereses (27)

3.4.5.3. Konfidencialitātes pieprasījumi

Paziņotāja dalībvalsts var lūgt ievērot konfidencialitāti attiecībā uz paziņojumu. Šādā lūgumā skaidri norāda to/tās paziņojuma daļu(-as), kas būtu jāsaglabā konfidenciālas.

Turklāt visiem lūgumiem par konfidencialitātes ievērošanu pievieno pamatojumu, kurā ir skaidri norādīti šāda lūguma iemesli (28).

Lūgumus par konfidencialitātes ievērošanu izskata Komisija. Komisija pārbauda, vai lūgums ir pilnīgs (t. i., vai tajā ir noteikts, kuras paziņojuma daļas ir konfidenciālas, un vai ir norādīts pamatojums) un pamatots (t. i., vai tas atbilst PVDD noteikumiem un šīm pamatnostādnēm). Apspriedusies ar attiecīgo RAPEX kontaktpunktu, Komisija pieņem lēmumu par lūguma derīgumu. (Skatīt II daļas 5.1. nodaļu.)

3.4.5.4. Rīcība ar paziņojumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro konfidencialitāte

PVDD 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka dienesta noslēpumu vai konfidencialitātes glabāšana neliedz izplatīt kompetentajām iestādēm attiecīgu informāciju, lai nodrošinātu tirgus kontroles un uzraudzības darbību efektivitāti. Paziņojumus, kas ir daļēji vai pilnīgi konfidenciāli, izskata Komisija, un pēc tam, kad tie ir validēti un izplatīti ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, dalībvalstīs uz tiem attiecina parastos turpmākos pasākumus. Konfidencialitāte, kas attiecas uz paziņojumu vai kādām tā daļām, nav šķērslis paziņojuma apstrādei un izplatīšanai valstu kompetentajām iestādēm ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību.

Vienīgā nozīmīgā atšķirība apstrādes un turpmāko pasākumu procedūrām ir tā, ka Komisija un dalībvalstis nedrīkst sabiedrībai izpaust nekādas paziņojuma daļas, kas ir konfidenciālas. Šīm daļām ir jāpaliek konfidenciālām, un tāpēc tās nekādā formā nedrīkstētu publicēt. Tās dalībvalstu iestādes, kas ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību saņem konfidenciālu informāciju, veicot savas darbības, nodrošina tās aizsardzību.

3.4.5.5. Lūguma par konfidencialitātes ievērošanu atsaukums

Paziņotāja dalībvalsts atsauc savu lūgumu ievērot konfidencialitāti nekavējoties pēc tam, kad šīs dalībvalsts iestādei kļūst zināms, ka šāda lūguma pamatojums ir zaudējis spēku, un attiecīgi par to informē Komisiju. Saņemot šādu lūgumu no paziņotājas dalībvalsts, Komisija informē visas dalībvalstis par konfidencialitātes atsaukumu.

Paziņojumu, attiecībā uz kuru vairs nav jāievēro pilnīga vai daļēja konfidencialitāte, dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar šajās pamatnostādnēs izklāstītajiem “vispārējiem noteikumiem” par paziņojumu publicēšanu.

3.4.6. Turpmākie pasākumi, kurus veic saistībā ar paziņojumiem

3.4.6.1. Turpmākie pasākumi, kurus veic saistībā ar dažādiem paziņojumu veidiem

Dalībvalstis nodrošina atbilstošus turpmākos pasākumus saistībā ar “12. panta paziņojumiem”, “12. panta paziņojumiem, kuros prasīta nekavējoša rīcība”, paziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu un saistībā ar Komisijas nosūtīto informāciju par produktiem, kas rada risku (3.3.4. nodaļa), cik ātri vien iespējams un ne vēlāk kā līdz šo pamatnostādņu 4. papildinājumā noteiktajiem termiņiem.

Paziņojumiem informācijas nolūkos, paziņojumiem saskaņā ar PVDD 11. pantu un paziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 23. pantu (paziņojums par mazāku nekā nopietnu risku) nav nepieciešami īpaši turpmāki pasākumi. Šajos paziņojumos bieži vien nav vajadzīgo datu, lai veiktu produktīvu un efektīvu izpildi attiecībā uz paziņoto produktu (piemēram, paziņotais produkts un/vai pasākumi nav pietiekami precīzi identificēti), vai arī riska pakāpe netiek uzskatīta par nopietnu.

Lai gan minētajos gadījumos nav īpašas vajadzības pēc turpmākiem pasākumiem, joprojām ir svarīgi, ka dalībvalstis pārbauda, vai tās nepiekrīt uzskatam, ka risks ir mazāks nekā nopietns risks, lai tās, iespējams, varētu veikt turpmākus pasākumus pēc tam, kad ir iegūta informācija par atšķirīgu riska novērtējumu. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt turpmākus pasākumus attiecībā uz šādiem paziņojumiem, ja paziņotais produkts to tirgū varētu būt darīts pieejams patērētājiem un produkts ir pietiekami labi identificēts, lai pasākumus varētu veikt.

3.4.6.2. Turpmāko pasākumu mērķi

Saņemot paziņojumu, dalībvalsts izskata paziņojumā sniegto informāciju un veic atbilstošus pasākumus, lai:

a)	noteiktu, vai produkts ticis tirgots tās teritorijā;

b)	novērtētu, kādi preventīvi vai ierobežojoši pasākumi jāveic attiecībā uz tirgū atklāto paziņoto produktu, ņemot vērā paziņotājas dalībvalsts veiktos pasākumus un jebkādus īpašus apstākļus, kuri varētu pamatot dažādus pasākumu veidus vai atteikšanos no rīcības;

c)	vajadzības gadījumā veiktu riska papildu novērtēšanu un paziņotā produkta testēšanu;

d)	apkopotu jebkādu papildu informāciju, kas var būt svarīga citām dalībvalstīm (piemēram, informācija par paziņotā produkta izplatīšanas kanāliem citās dalībvalstīs).

3.4.6.3. Kontroles metodes

Lai nodrošinātu produktīvu un efektīvu kontroli, valstu iestādēm vajadzētu izmantot labākajai praksei atbilstošas kontroles metodes, tostarp šādas.

a) Pārbaužu veikšana tirgū

Valstu iestādes organizē regulāras (plānotas un izlases veida) pārbaudes tirgū, lai noskaidrotu, vai patēriņa produkti, par kuriem ziņots ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, ir pieejami patērētājiem. Ja dalībvalsts ir minēta kā galamērķa valsts, tirgū veic pastiprinātas pārbaudes, jo īpaši, sazinoties ar paziņojumā norādīto(-ajiem) uzņēmēju(-iem).

b) Sadarbība ar uzņēmēju asociācijām

Valstu iestādes vajadzības gadījumā sniedz uzņēmēju asociācijām pārskatus par jaunākajiem paziņojumiem un interesējas par to, vai to dalībnieki ir ražojuši vai izplatījuši kādus no paziņotajiem produktiem. Valstu iestādes uzņēmumiem sniedz tikai paziņojumu kopsavilkumus, tādus kā RAPEX tīmekļa vietnē publicētos nedēļas pārskatus. Trešām personām nedrīkst sūtīt visu paziņojumu, jo konkrēta informācija (piemēram, precīzs riska apraksts vai informācija par izplatīšanas kanāliem) bieži vien ir konfidenciāla un aizsargājama.

c) RAPEX datu publikācija internetā vai citos elektroniskajos un papīra formāta plašsaziņas līdzekļos

Valstu iestādes regulāri savās tīmekļa vietnēs un/vai, izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus, piemēram, patērētājiem un uzņēmumiem norādot uz RAPEX tīmekļa vietni, pievērš patērētāju un uzņēmēju uzmanību patēriņa produktiem, par kuriem ziņots ar RAPEX starpniecību. Šādā veidā publicēta informācija ļauj patērētājiem pārbaudīt, vai viņiem pieder un viņi izmanto produktus, kuri rada risku, un bieži sniedz iestādei noderīgu atgriezenisko saiti.

d) Pārbaudes tiešsaistē

Valsts iestādes regulāri veic pārbaudes tiešsaistē, lai noskaidrotu, vai ar RAPEX starpniecību paziņotie produkti ir pieejami tiešsaistes tirgos. Tiešsaistes pārbaudes metodes var ietvert tīmekļa rāpuļprogrammu, datizraci, datu rasmošanu utt.

Valstu iestādes vienlaicīgi izmanto dažādas kontroles metodes un ideālā gadījumā neaprobežojas tikai ar vienu metodi.

Dalībvalsts, kurā ir reģistrēts paziņotā produkta ražotājs, pārstāvis vai importētājs (“galvenā dalībvalsts”), nodrošina atbilstošu kontroli attiecībā uz paziņojumiem, kas izplatīti ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību. Bieži vien “galvenajai dalībvalstij” ir labākas juridiskas un tehniskas iespējas iegūt informāciju par paziņoto gadījumu, un tas ļaus citām dalībvalstīm veikt efektīvu kontroli.

3.4.7. Paziņojumu izņemšana/atsaukšana

3.4.7.1. Paziņojuma galīga izņemšana no RAPEX

Ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību izplatītie paziņojumi tiek glabāti sistēmā neierobežotu laiku. Šajā nodaļā norādīti gadījumi, kuros Komisija tomēr var pavisam izņemt paziņojumu no RAPEX.

3.4.7.1.1. Gadījumi, kad ir iespējama iesniegtā vai validētā paziņojuma izņemšana

Ir pierādījumi par to, ka nav nodrošināta atbilstība vienam vai vairākiem ziņošanas kritērijiem (29), un tāpēc paziņojums nav pamatots. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ir noskaidrots, ka sākotnējais riska novērtējums ticis veikts nepareizi un paziņotais produkts nerada risku. Tas arī attiecas uz gadījumiem, kad paziņotie pasākumi ir veiksmīgi apstrīdēti tiesā vai cita veida procedūrā un vairs nav spēkā.

b)	Nekādi pasākumi nav veikti attiecībā uz produktu, par kuru ir ziņots ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību (informācijai), pirms ticis nolemts pieņemt pasākumus vai rīcību (30).

c)	Apspriedušās ES līmenī, dalībvalstis vienojas, ka nav lietderīgi veikt informācijas apmaiņu par konkrētiem drošības aspektiem, par kuriem ir ziņots ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību (31).

d)	Ir pierādījumi par to, ka produkti, uz kuriem attiecas paziņojums, vairs netiek tirgoti tirgū, un ir pierādījumi, ka visi pieejamie eksemplāri jau ir izņemti no tirgus aprites un atsaukti visās dalībvalstīs.

Iesniegta vai validēta paziņojuma izņemšanu nevar pieprasīt, pamatojoties uz to, ka paziņotajā produktā ir veiktas vajadzīgās izmaiņas, lai nodrošinātu tā atbilstību visām piemērojamām drošības prasībām, ja vien netiek sniegti pierādījumi par to, ka visi attiecīgie produkti (eksemplāri), kas bija darīti pieejami, ir izņemti no tirgus aprites un atsaukti visās dalībvalstīs un vairs netiek tirgoti.

3.4.7.1.2. Prasība dalībvalstīm par pastāvīgu vai pagaidu izņemšanu

Komisija var izņemt paziņojumus no RAPEX tikai pēc paziņotājas dalībvalsts pieprasījuma, jo šī valsts uzņemas pilnu atbildību par informāciju, kas tiek nosūtīta ar sistēmas starpniecību. Tomēr citas dalībvalstis tiek mudinātas ziņot Komisijai par jebkādiem faktiem, kas var pamatot paziņojuma izņemšanu.

3.4.7.1.3. Pastāvīgās vai pagaidu izņemšanas pieprasījuma saturs

Katram pieprasījumam par paziņojuma izņemšanu no sistēmas pievieno pamatojumu, kurā norādīti šāda pieprasījuma iemesli, un visus pieejamos dokumentus, kas šos iemeslus apliecina. Komisija izskata katru pieprasījumu un pārbauda pamatojumu un jo īpaši apliecinošos dokumentus. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija paziņotājai dalībvalstij un/vai citām dalībvalstīm var pieprasīt papildu informāciju, precizējumu vai atzinumu.

3.4.7.1.4. Lēmums par paziņojuma izņemšanu

Ja Komisija, ņemot vērā sniegto pamatojumu, izlemj izņemt paziņojumu no RAPEX, tā izņem paziņojumu no:

a)	RAPEX lietojumprogrammas (vai dara to citā veidā neredzamu visiem sistēmas lietotājiem);

b)	RAPEX tīmekļa vietnes (vajadzības gadījumā).

Komisija par paziņojuma izņemšanu informē visas dalībvalstis, izmantojot pastu vai citā tikpat efektīvā veidā, un vajadzības gadījumā arī sabiedrību, publicējot labojumu RAPEX tīmekļa vietnē.

3.4.7.2. Paziņojuma pagaidu izņemšana no RAPEX tīmekļa vietnes

3.4.7.2.1. Gadījumi, kuros paziņojumu var uz laiku atsaukt no sistēmas

Pamatotos gadījumos Komisija var uz laiku atsaukt paziņojumu no RAPEX tīmekļa vietnes, īpaši ja paziņotājai dalībvalstij ir aizdomas, ka paziņojumā sniegtais riska novērtējums ir veikts nepareizi un tādējādi paziņotais produkts var arī neradīt risku. Paziņojumu var uz laiku atsaukt no RAPEX tīmekļa vietnes līdz brīdim, kad ir precizēts paziņotā produkta riska novērtējums.

3.4.7.2.2. Prasība dalībvalstīm par pagaidu atsaukšanu

Komisija var uz pagaidu laiku atsaukt paziņojumus no RAPEX lietojumprogrammas tikai pēc paziņotājas dalībvalsts izteikta pieprasījuma, jo šī valsts uzņemas pilnu atbildību par informāciju, kas tiek nosūtīta ar sistēmas starpniecību. Tomēr citas dalībvalstis tiek mudinātas ziņot Komisijai par jebkādiem faktiem, kas šādu atsaukšanu var pamatot.

3.4.7.2.3. Pagaidu atsaukšanas pieprasījuma saturs

Katram pieprasījumam par paziņojuma pagaidu atsaukšanu pievieno pamatojumu ar iemesliem un visus pieejamos dokumentus, kas apliecina šos iemeslus. Komisija izskata katru pieprasījumu un pārbauda pamatojumu un jo īpaši apliecinošos dokumentus. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija paziņotājai dalībvalstij un/vai citām dalībvalstīm var pieprasīt papildu informāciju, precizējumu vai atzinumu.

3.4.7.2.4. Lēmums par paziņojuma atsaukšanu

Ja Komisija, ņemot vērā sniegto pamatojumu, izlemj atsaukt paziņojumu no RAPEX tīmekļa vietnes, tā par paziņojuma atsaukšanu informē visas dalībvalstis, izmantojot elektronisko pastu vai citā tikpat efektīvā veidā, un vajadzības gadījumā informē arī sabiedrību, publicējot labojumu RAPEX tīmekļa vietnē.

3.4.7.2.5. Uz pagaidu laiku atsaukta paziņojuma atkārtota publicēšana

Paziņotāja dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja iemesli, kuru dēļ paziņojums atsaukts no RAPEX tīmekļa vietnes, ir zaudējuši pamatojumu. Jo īpaši tā informē Komisiju par jebkāda jauna riska novērtējuma rezultātiem, lai dotu iespēju Komisijai noteikt, vai paziņojums ir jāsaglabā RAPEX lietojumprogrammā atkārtotai publicēšanai RAPEX tīmekļa vietnē vai arī pavisam jāizņem no RAPEX (pēc paziņotājas dalībvalsts pieprasījuma).

Saņēmusi pamatotu pieprasījumu no paziņotājas dalībvalsts, Komisija var atkārtoti publicēt paziņojumu RAPEX tīmekļa vietnē pēc tam, kad ir precizēts riska novērtējums.

Komisija informē pārējās dalībvalstis par paziņojuma atkārtotu publicēšanu RAPEX tīmekļa vietnē, izmantojot elektronisko pastu vai citā tikpat efektīvā veidā, un arī sabiedrību, aizstājot labojumu RAPEX tīmekļa vietnē ar jaunu labojumu.

3.4.8. Paziņojumi, kas vecāki par desmit gadiem

Paziņojumus, kas vecāki par desmit gadiem, Komisija RAPEX tīmekļa vietnē ievietos atsevišķā sadaļā. Šie paziņojumi joprojām būs pieejami sabiedriskai apspriešanai.

3.5. Paziņojumu sniegšanas laiks un termiņi

3.5.1. Paziņojumu sniegšanas laiks

Saskaņā ar PVDD 12. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu dalībvalstīm ar RAPEX sistēmas starpniecību nekavējoties jāziņo Komisijai par preventīvajiem un ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā uz produktiem, kas rada nopietnu risku. Šis noteikums attiecas gan uz obligātajiem, gan brīvprātīgajiem pasākumiem, kaut arī paziņošanas laiks ir atšķirīgs.

a) Obligātie pasākumi

Par šiem pasākumiem ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību ziņo tūlīt pēc tam, kad ir pieņemti pasākumi vai pieņemts lēmums par pasākumu pieņemšanu, pat tad, ja tos, iespējams, pārsūdzēs valsts līmenī vai tie jau ir pārsūdzēti, vai arī uz tiem attiecas publicēšanas prasības.

Šī pieeja atbilst RAPEX mērķim, t. i., nodrošināt ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, lai novērstu tādu produktu piegādi un izmantošanu, kuri rada risku.

b) Brīvprātīgie pasākumi

Saskaņā ar PVDD 5. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu uzņēmējiem ir pienākums informēt dalībvalsts kompetentās iestādes par brīvprātīgu rīcību un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu to produktu radīto risku patērētājiem, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū (ideālā gadījumā izmantojot Business Gateway paziņojumu). Dalībvalsts iestāde, kas šādu paziņojumu saņēmusi, izmanto šo informāciju kā pamatu paziņojumam (ja ir izpildīti visi paziņošanas kritēriji) un nosūta to nekavējoties pēc tam, kad saņemts Business Gateway paziņojums.

Ja, uzņēmējam un dalībvalstij vienojoties vai pamatojoties uz iestādes ieteikumu ražotājam vai izplatītājam, tiek noteikti brīvprātīgi pasākumi, paziņojumu sniedz tūlīt pēc tam, kad šāda vienošanās ir noslēgta vai šāds ieteikums ir pieņemts.

Lai nodrošinātu paziņošanas pienākuma kopīgu piemērošanu, šo pamatnostādņu III daļas 4. papildinājumā ir noteikti konkrēti termiņi, kuros jāsniedz paziņojumi Komisijai, izmantojot RAPEX (32).

3.5.2. Termiņi (33)

Dalībvalstis ziņo Komisijai par pieņemtajiem preventīvajiem un ierobežojošajiem pasākumiem, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā līdz šo pamatnostādņu III daļas 4. papildinājumā noteiktajiem termiņiem. Lai nodrošinātu termiņu ievērošanu, valstu līmenī ir ieviesti atbilstoši pasākumi informācijas pārsūtīšanai starp valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par produktu drošību, un RAPEX kontaktpunktu. (Skatīt II daļas 5.1. nodaļu.)

Noteiktie termiņi jāievēro neatkarīgi no pārsūdzības tiesvedības vai oficiālas publicēšanas prasības.

3.5.3. Ārkārtas situācijas

Pirms visiem paziņojumiem par produktiem, kas rada nopietnu risku, saistībā ar kuru ir nepieciešama nekavējoša rīcība, RAPEX kontaktpunkts zvana uz Komisijas RAPEX grupas mobilā tālruņa numuru, lai veicinātu tūlītēju rīcību un kontroli. Šis noteikums jo īpaši attiecas uz tiem paziņojumiem, kas tiek nosūtīti nedēļas nogalēs vai svētku dienās. (Skatīt arī II daļas 5.1. nodaļu.)

4. Kontroles pasākumi

4.1. Paziņošana par kontroles pasākumiem

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem konstatējumiem, kas izdarīti pēc to kontroles pasākumiem saistībā ar RAPEX paziņojumiem (t. i., “12. panta paziņojumiem” un “paziņojumiem, kuros prasīta nekavējoša rīcība”, kā arī paziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu) un informāciju par produktiem, kas rada risku, un kuru nosūtījusi Komisija (3.3.4. nodaļa).

Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas ziņot Komisijai par jebkādiem kontroles pasākumiem attiecībā uz paziņojumiem par riskiem, kas ir mazāki nekā nopietni riski, un kuri ir sniegti informācijai.

4.2. Papildu paziņojumu saturs

4.2.1. Datu tvērums

Komisijai par kontroles pasākumu rezultātā izdarītajiem konstatējumiem ziņo papildu paziņojumu veidā. Lai saskaņotu informācijas veidu un pēc iespējas samazinātu darba slodzi, dalībvalstis sniedz papildu paziņojumus, jo īpaši šādos gadījumos.

a) Paziņotais produkts ir atklāts tirgū

Papildu paziņojumu nosūta, ja valsts iestādes paziņoto produktu atklāj tirgū vai uz ārējās robežas. Šajā papildu paziņojumā ir iekļautas pilnīgas ziņas par attiecīgo produktu (piemēram, nosaukums, zīmols, modeļa numurs, svītrkods, partijas numurs) un informācija par tirgū atklāto eksemplāru kopskaitu. Turklāt tiek sniegtas šādas ziņas par veiktajiem pasākumiem: pasākuma veids (obligāts vai brīvprātīgs), kategorija (piemēram, izņemšana no tirgus, atsaukšana no patērētājiem), darbības joma (piemēram, valsts mēroga, vietējs), spēkā stāšanās diena un ilgums (piemēram, pastāvīgs, pagaidu). Ja paziņotais produkts ir atklāts tirgū, bet pasākumi nav pieņemti, papildu paziņojumā jānorāda konkrēti iemesli, kas pamato to, kāpēc pasākumi nav veikti.

Lai samazinātu slogu, kas uz valstu iestādēm gulstas saistībā ar to kontroles praksi, dalībvalstīm nav jāinformē Komisija (ja vien Komisija to nelūdz darīt) par kontroles pasākumu rezultātā izdarītajiem secinājumiem, izmantojot papildu paziņojumu, ja paziņotais produkts tirgū nav atklāts.

b) Atšķirīgs riska novērtējums

Papildu paziņojumu nosūta, ja secinājumi reaģējošās dalībvalsts iestādes veiktajā riska novērtējumā atšķiras no sākotnējā paziņojumā izklāstītajiem secinājumiem. Šajā papildu paziņojumā ir iekļauts sīks riska apraksts (ieskaitot testu rezultātus, riska novērtējumu un informāciju par zināmajiem nelaimes gadījumiem un incidentiem) un apliecinoši dokumenti (testēšanas pārskati, sertifikāti utt.). Turklāt reaģējošajai dalībvalstij jāpierāda, ka kopā ar papildu paziņojumu iesniegtais riska novērtējums ir veikts par to pašu produktu, uz kuru attiecas paziņojums, t. i., tas neatšķiras pēc zīmola, nosaukuma, modeļa numura, sērijas numura, izcelsmes utt.

c) Papildu informācija

Papildu paziņojumu nosūta, ja valsts iestādes vāc papildu informāciju (kontroles pasākumu laikā), kura var būt noderīga tirgus uzraudzībai un izpildes darbību veikšanai citās dalībvalstīs.

Dalībvalstis tiek mudinātas vākt papildu informāciju, kas var būt svarīga iestādēm gan citās dalībvalstīs, gan trešās valstīs, kuras cieši sadarbojas ar ES produktu drošības jomā. Detalizētā informācijā iekļauj preces izcelsmi (piemēram, informāciju par izcelsmes valsti, ražotāju un/vai eksportētājiem) un informāciju par piegādes ķēdēm (piemēram, informāciju par galamērķa valstīm, importētājiem un izplatītājiem). Valsts, kas veic visus kontroles pasākumus, papildu paziņojumam pievieno visus tai pieejamos apliecinošos dokumentus, tādus kā pasūtījumu kopijas, pirkuma līgumus, rēķinus, muitas deklarācijas utt.

Dalībvalstis var arī norādīt, vai ir veikti konkrēti kontroles pasākumi, lai arī produkts tās teritorijā nav atklāts.

4.2.2. Papildu paziņojumu pilnīgums

Reaģējošās dalībvalsts RAPEX kontaktpunkts kopā ar atbildīgo iestādi nodrošina to, ka visas papildu paziņojumā sniegtās ziņas ir precīzas un pilnīgas, lai produkts netiktu sajaukts ar citiem līdzīgiem ES tirgū pieejamiem produktiem. (Skatīt arī II daļas 5.1. nodaļu.)

Papildu paziņojuma veidne ir iekļauta šo pamatnostādņu III daļas 2. papildinājumā. Ja kāda būtiska informācija papildu paziņojuma sniegšanas laikā nav pieejama, reaģējošā dalībvalsts to norāda kontroles veidlapā. Tiklīdz šī informācija kļūst pieejama, reaģējošā dalībvalsts var pieprasīt, lai tās papildu paziņojums tiktu atjaunināts. Komisija izskata atjaunināto papildu paziņojumu, pirms tas tiek validēts un izplatīts ar sistēmas starpniecību.

RAPEX kontaktpunkts visām tām savas dalībvalsts iestādēm, kuras piedalās RAPEX tīkla darbībā, sniedz norādījumus par datu tvērumu, kas nepieciešams, lai pareizi aizpildītu papildu paziņojuma veidni. Tas palīdz nodrošināt to, ka šo iestāžu sniegtā informācija kontaktpunktam ir pareiza un pilnīga. (Skatīt II daļas 5.1. nodaļu.)

4.2.3. Validēto papildu paziņojumu atjaunināšana

Reaģējošā dalībvalsts informē Komisiju (cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā līdz šo pamatnostādņu III daļas 4. papildinājumā norādītajiem termiņiem) par jebkādām jaunākajām norisēm, kuru dēļ var būt nepieciešams veikt izmaiņas ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību izplatītajā papildu paziņojumā. Jo īpaši dalībvalstis informē Komisiju par izmaiņām veikto pasākumu statusā vai ar papildu paziņojuma starpniecību iesniegtajā riska novērtējumā.

Komisija izskata reaģējošās dalībvalsts sniegto informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgo informāciju atjaunina.

4.2.4. Atbildība par papildu paziņojumiem

Papildu paziņojumu sniegusī dalībvalsts ir atbildīga par paziņojumā ietverto informāciju (34).

Kontroles pasākumos iesaistītā(-ās) iestāde(-es) (piemēram, veicot riska novērtējumu vai nosakot ierobežojošos pasākumus) uzņemas atbildību par papildu paziņojumos sniegto informāciju. RAPEX kontaktpunkts pārbauda un validē visus attiecīgo iestāžu papildu paziņojumus, pirms tie tiek nosūtīti Komisijai. (Skatīt arī II daļas 5.1. nodaļu.)

Jebkura Komisijas veikta darbība, piemēram, papildu paziņojumu izskatīšana un validēšana, nenozīmē, ka tā uzņemas jebkādu atbildību par nosūtīto informāciju, par kuru arī turpmāk ir atbildīga dalībvalsts, kura iesniedz papildu paziņojumu.

4.2.5. Atbilde uz papildu paziņojumiem

Dalībvalstis var atbildēt uz jebkuru papildu paziņojumu par savu(-iem) paziņojumu(-iem), sākot apspriedes tiešsaistes sadarbības telpā, kas informācijas apmaiņas nolūkos ir dalībvalstu rīcībā (skatīt II daļas 5.3.2. nodaļu). Tādējādi tiek nodrošināts, ka atbilde ir redzama visiem RAPEX dalībniekiem.

4.3. Kontroles pasākumos iesaistītās personas un uzdevumi

Papildu paziņojuma procesā iesaistītās personas un to pienākumi ir šādi.

4.3.1. Uzņēmēji (35)

Uzņēmēji nav tieši iesaistīti papildu paziņojumu iesniegšanā. Tomēr uzņēmējiem ir jāsadarbojas ar valsts iestādēm un jāsniedz tām jebkāda informācija par produktu, uz kuru attiecas spēkā esošs paziņojums, lai atvieglotu papildu paziņojumu izveidi un iesniegšanu ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību.

4.3.2. Tirgus uzraudzības iestādes

Tirgus uzraudzības iestādes ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību paziņo Eiropas Komisijai par visiem kontroles pasākumiem vai citu informāciju saistībā ar paziņojumiem.

4.3.3. Eiropas Komisija

Eiropas Komisija pārbauda un validē papildu paziņojumus saskaņā ar specifikācijām, kas ietvertas II daļas 4.2. nodaļā.

4.4. Darbplūsma

4.4.1. Papildu paziņojuma izveide un iesniegšana, ko veic dalībvalsts

RAPEX kontaktpunkts atbild par papildu paziņojumu iesniegšanu ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību. (Skatīt II daļas 5.1. nodaļu.)

4.4.2. Papildu paziņojumu izskatīšana, ko veic Komisija

4.4.2.1. Pareizība un pilnīgums

Komisija pārbauda visus ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību saņemtos papildu paziņojumus, pirms tie tiek validēti un nosūtīti dalībvalstīm. Veicot šī pārbaudes, galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, vai sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

Komisija pārbauda, vai papildu paziņojums atbilst visām būtiskajām prasībām, kas norādītas PVDD un šajās pamatnostādnēs, un vai ir piemērota pareizā procedūra. Pēc tam, kad ir apstiprināta papildu paziņojuma pareizība, Komisija pārbauda, vai tas ir pilnīgs. Veicot šo pārbaudi, kā atskaites punkts izmantojama šo pamatnostādņu 4.2.2. nodaļa.

Komisija pievērš īpašu uzmanību papildu paziņojumiem, kuros ir riska novērtējumi. Tā jo īpaši pārbauda, vai riska apraksts ir pilnīgs, skaidri izklāstīts un labi dokumentēts un vai riska novērtējums nepārprotami attiecas uz to pašu produktu, uz kuru attiecas paziņojums.

4.4.2.2. Papildu informācijas pieprasījumi

Pirms papildu paziņojums tiek apstiprināts, Komisija var pieprasīt no reaģējošās dalībvalsts papildu informāciju vai precizējumu, kas jāsniedz līdz noteiktam termiņam. Pieprasīto datu saņemšana var būt nosacījums papildu paziņojuma validēšanai.

Komisija var pieprasīt jebkuras dalībvalsts un jo īpaši paziņotājas dalībvalsts atzinumu par validētu papildu paziņojumu. Dalībvalsts iesniedz savu atzinumu Komisijai līdz tās noteiktajam termiņam. Turklāt paziņotāja dalībvalsts ziņo Komisijai par to, vai paziņojumā (piemēram, riska novērtējumā) vai tā statusā (piemēram, galīga izņemšana no sistēmas) ir vajadzīgi grozījumi.

4.4.3. Papildu paziņojumu apstiprināšana un izplatīšana

Komisija līdz šo pamatnostādņu 5. papildinājumā norādītajiem termiņiem apstiprina un izplata visus papildu paziņojumus, kas ir novērtēti kā pareizi un pilnīgi.

Komisija neapstiprina papildu paziņojumus, kuros riska novērtējums atšķiras no riska novērtējuma atbilstošajā paziņojumā, ja riska novērtējums nav pilnīgs, skaidri izklāstīts un labi dokumentēts vai ja nav parādīts, ka riska novērtējums ir veikts attiecībā uz to pašu produktu, uz kuru attiecas paziņojums.

4.4.4. Papildu paziņojuma galīga izņemšana no RAPEX

Ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību izplatītie papildu paziņojumi tiek glabāti sistēmā tikpat ilgi kā paziņojums, kuram tie ir piesaistīti. Komisija var pilnīgi izņemt apstiprinātu papildu paziņojumu no RAPEX lietojumprogrammas, ja no RAPEX lietojumprogrammas (saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 3.4.7.1.1. punktu) ir izņemts paziņojums, kuram šis papildu paziņojums ir piesaistīts. Turklāt Komisija var izņemt apstiprinātu papildu paziņojumu, ja nav šaubu, ka tajā esošā informācija ir nepareiza, un jo īpaši šādos gadījumos:

a)	produkts, kuru reaģējošā dalībvalsts ir atklājusi tirgū, ir atšķirīgs no produkta, uz kuru attiecas paziņojums;

b)	reaģējošās dalībvalsts pieņemtie pasākumi ir veiksmīgi apstrīdēti tiesā vai cita veida procedūrā un tā rezultātā ir atsaukti;

c)	pierādīts, ka reaģējošās dalībvalsts veiktais riska novērtējums ir nepareizs vai attiecas uz produktu, kas nav paziņojumā norādītais produkts.

Piemēro 3.4.7.1.2. un 3.4.7.1.3. nodaļas noteikumus.

Ja Komisija izlemj atsaukt papildu paziņojumu, tas tiek izņemts no RAPEX (vai citā veidā darīts neredzams sistēmas lietotājiem).

Komisija informē visas dalībvalstis par papildu paziņojuma atsaukšanu, izmantojot tiešsaistes sadarbības telpu, kas minēta II daļas 5.3.2. nodaļā, vai izmantojot citus vienlīdz efektīvus līdzekļus.

4.5. Papildu paziņojumu iesniegšanas termiņi

Dalībvalstis Komisijai iesniedz papildu paziņojumus, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā līdz šo pamatnostādņu 4. papildinājumā noteiktajiem termiņiem.

Valstu līmenī ir veikti atbilstoši pasākumi informācijas nosūtīšanai starp visām kompetentajām iestādēm un RAPEX kontaktpunktu, lai nodrošinātu termiņu ievērošanu. (Skatīt II daļas 5.1. nodaļu.)

Noteiktie termiņi jāievēro neatkarīgi no jebkādas pārsūdzības tiesvedības vai oficiālas publicēšanas prasības.

4.6. Konfidencialitātes pieprasījumi

Reaģējošā dalībvalsts var lūgt ievērot konfidencialitāti attiecībā uz savu papildu paziņojumu. Šādos lūgumos skaidri norāda to/tās papildu paziņojuma daļu(-as), kas jāsaglabā konfidenciālas. Turklāt visiem lūgumiem par konfidencialitātes ievērošanu pievieno pamatojumu, kurā ir skaidri norādīti iemesli.

Komisija izskata lūgumus par konfidencialitātes ievērošanu, lai noteiktu, vai tie ir pamatoti (t. i., vai tie atbilst PVDD noteikumiem un šīm pamatnostādnēm) un pilnīgi (t. i., vai tajos ir noteikts, kuras veidlapas daļas ir konfidenciālas, un vai ir norādīts pamatojums). Galīgo lēmumu par konfidencialitāti pieņem Komisija pēc apspriešanās ar atbildīgo RAPEX kontaktpunktu. (Skatīt II daļas 5.1. nodaļu.)

Komisija un dalībvalstis rīkojas ar papildu paziņojumiem, kuros ir lūgums par konfidencialitātes ievērošanu, tāpat kā ar citiem papildu paziņojumiem. Papildu paziņojuma vai tā daļu konfidencialitāte nav šķērslis tā izplatīšanai valstu kompetentajām iestādēm ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību. Tomēr nedz Komisija, nedz dalībvalstis nedrīkst izpaust sabiedrībai tās papildu paziņojuma daļas, kas ir konfidenciālas. Šī informācija ir konfidenciāla, tāpēc to nekādā formā nedrīkst publicēt.

Dalībvalsts, kas iesniedz papildu paziņojumu, atsauc savu lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu tūlīt pēc tam, kad tai kļuvis zināms, ka šāda lūguma pamatojums ir zaudējis spēku. Saņemot šādu lūgumu no reaģējošās dalībvalsts, Komisija informē visas dalībvalstis par konfidencialitātes atsaukumu.

5. Rapex tīkli

5.1. RAPEX valstu kontaktpunkti

Katra dalībvalsts RAPEX darbības nodrošināšanai valsts līmenī izveido vienotu RAPEX kontaktpunktu. Dalībvalstis izlemj, kurā valsts iestādē tiks izveidots RAPEX kontaktpunkts. Katra dalībvalsts arī organizē savu valsts RAPEX tīklu, lai nodrošinātu efektīvu informācijas plūsmu starp valsts kontaktpunktu un dažādajām iestādēm, kuras piedalās RAPEX (skatīt I daļas 5.4. nodaļu un II daļas 1.2. nodaļu).

5.1.1. Organizācija

Katra dalībvalsts sniedz valsts kontaktpunktam resursus un informāciju, kas vajadzīga tā uzdevumu izpildei un jo īpaši, lai nodrošinātu tādu sistēmas darbību, kas paredz efektīvu dublējumu / darbības nepārtrauktību.

RAPEX kontaktpunktam ir atsevišķa elektroniskā pasta adrese attiecībā uz RAPEX, kurai piekļūt var visas kontaktpunkta amatpersonas (piemēram, RAPEX@…). Par RAPEX kontaktpunktu atbildīgo amatpersonu dienesta vai privātās elektroniskā pasta adreses nevajadzētu izmantot kā RAPEX kontaktpunkta elektroniskā pasta adresi. RAPEX kontaktpunktam arī ir tiešā tālruņa numurs, pa kuru ar to var sazināties darba laikā un ārpus darba laika.

5.1.2. Uzdevumi

RAPEX kontaktpunkta galvenie uzdevumi ir šādi:

a)	organizēt un vadīt valsts RAPEX tīklu saskaņā ar šajās pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem;

b)	sniegt apmācību un palīdzību visām iestādēm tīklā attiecībā uz RAPEX sistēmas lietošanu;

c)	nodrošināt, lai visi RAPEX uzdevumi, kas izriet no PVDD un šīm pamatnostādnēm, tiktu veikti pareizi, un jo īpaši, lai Komisijai bez kavēšanās tiktu nodrošināta visa vajadzīgā informācija (t. i., paziņojumi, papildu paziņojumi, papildu informācija utt.;

d)	pārsūtīt informāciju starp Komisiju un valsts tirgus uzraudzības iestādēm, un iestādēm, kas ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli;

e)	pārbaudīt un validēt no visām iestādēm saņemtās informācijas pilnīgumu, pirms tā tiek nosūtīta Komisijai ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību;

f)	pirms paziņojuma sniegšanas pārbaudīt, vai par attiecīgo produktu jau iepriekš nav ziņots, vai arī ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību nav veikta informācijas apmaiņa (lai izvairītos no dublēšanās);

g)	piedalīties RAPEX kontaktpunktu darba grupas sanāksmēs un citos pasākumos par RAPEX darbību;

h)	ierosināt iespējamos uzlabojumus sistēmas darbā;

i)	nekavējoties informēt Komisiju par jebkādām tehniskām problēmām saistībā ar RAPEX lietojumprogrammas darbību;

j)	koordinēt visus valsts līmeņa pasākumus un iniciatīvas, kas tiek īstenotas saistībā ar RAPEX;

k)	izskaidrot ieinteresētajām personām, kā RAPEX darbojas, precizēt to pienākumus, jo īpaši PVDD 5. panta 3. punktā izklāstīto uzņēmumu pienākumu sniegt informāciju.

5.2. ES un valstu līmenī izveidotie RAPEX tīkli

5.2.1. RAPEX kontaktpunktu tīkls

Komisija organizē un vada RAPEX kontaktpunktu tīkla darbu. Šajā tīklā ir visi RAPEX kontaktpunkti, kas iecelti dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs.

Komisija regulāri sasauc RAPEX kontaktpunktu tīkla sanāksmes, lai pārrunātu sistēmas darbību (piemēram, paziņotu par jaunākajām norisēm attiecībā uz RAPEX, apmainītos ar pieredzi un “zinātību”) un uzlabotu sadarbību starp RAPEX kontaktpunktiem.

5.2.2. Valstu līmenī izveidotie RAPEX tīkli

RAPEX kontaktpunkti organizē un vada paši savu “valsts RAPEX tīklu”. Tīklu veido:

a)	RAPEX kontaktpunkts;

b)	tirgus uzraudzības iestādes, kas ir atbildīgas par produktu drošības pārraudzību; un

c)	iestādes, kas veic ārējo robežu kontroli.

RAPEX kontaktpunkti tiek mudināti nodrošināt valsts RAPEX tīkla organizāciju un darbību, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās iestādes zina savus pienākumus un uzdevumus RAPEX sistēmas darbībā. Tai vajadzētu būt saskanīgai ar šajās pamatnostādnēs ietverto informāciju.

RAPEX kontaktpunkti tiek mudināti veicināt regulāru un nepārtrauktu informācijas apmaiņu un apspriedes ar savu valstu tīkliem, lai ar visām iesaistītajām iestādēm apspriestu to, kā RAPEX ir organizēta, kā tā darbojas, un vajadzības gadījumā sniegtu apmācību kursus.

5.3. RAPEX iekšējo sakaru līdzekļi, praktiskie un tehniskie risinājumi attiecībā uz RAPEX un paraugprakse

5.3.1. Valodas

Izvēloties valodas, ko izmanto paziņojumos un papildu paziņojumos, kā arī saziņā starp RAPEX kontaktpunktiem un Komisiju, jāņem vērā RAPEX mērķi, un šai izvēlei jānodrošina ātra informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju par produktiem, kuri rada nopietnus riskus.

Lai atvieglotu tīkla darbu, dalībvalstu iestādes tiek mudinātas izmantot esošo EK automātiskās tulkošanas tīmekļa vietni eTranslation, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis saprot, par ko tiek ziņots ar RAPEX starpniecību.

Saite uz šo tulkošanas rīku, lai iesniegtu dokumentus vai izrakstus no tekstiem, kurus paredzēts tulkot no visām ES valodām un uz tām (36), ir pieejama sadarbības telpā. (skatīt II daļas 5.3.2. nodaļu).

5.3.2. RAPEX tiešsaistes rīki

a) RAPEX sistēma

Komisija ir izveidojusi un uztur tīmeklī balstītu lietojumprogrammu, ko izmanto kā saziņas līdzekli RAPEX vajadzībām. Dalībvalstis izmanto šo sistēmu, lai izveidotu un iesniegtu paziņojumus un papildu paziņojumus ar RAPEX starpniecību, un Komisija to izmanto saņemto dokumentu validēšanai un izplatīšanai.

Komisija nodrošina, ka visiem RAPEX kontaktpunktiem, valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām ir piekļuve sistēmai. Komisija nosaka noteikumus par piekļuves piešķiršanu sistēmai un nodrošina piekļuvi pēc iespējas lielākam skaitam lietotāju, ņemot vērā vajadzības un tehniskos ierobežojumus.

Ja RAPEX sistēma uz laiku nedarbojas (ja vien tas nav saistīts ar regulāri veiktiem un ieplānotiem uzturēšanas darbiem), dalībvalstīm jāsūta Komisijai tikai paziņojumi par nopietnu risku (t. i., “12. panta paziņojumi”, “12. panta paziņojumi, kuros prasīta nekavējoša rīcība” vai “Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta paziņojumi”).

Citu paziņojumu un papildu paziņojumu iesniegšana tiek apturēta līdz brīdim, kad RAPEX sistēma ir atjaunota. Kamēr sistēma nedarbojas, RAPEX paziņojumi jānosūta Komisijai pa e-pastu uz šādu adresi: just-RAPEX@ec.europa.eu vai uz citu iepriekš paziņotu e-pasta adresi. Ja nosūtīšana pa elektronisko pastu nav iespējama, RAPEX paziņojumus sūta Komisijai jebkādā citā piemērotā veidā (37).

b) Produktu drošības Business Alert Gateway

Produktu drošības Business Alert Gateway (pazīstams arī kā Business Gateway) mērķis ir vienkāršot ražotāju un izplatītāju vai to pilnvarotā pārstāvja pienākumu praktiskos aspektus, saskaņā ar PVDD 5. panta 3. punktu paziņot dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja tās, pamatojoties uz to rīcībā esošo informāciju un kā profesionāļi, zina vai tām vajadzētu zināt, ka produkts, ko tās laidušas tirgū, ir bīstams.

Business Gateway veido divi elementi: i) paziņojuma veidne un ii) tiešsaistes datubāze. Paziņojuma veidne ir paredzēta izmantošanai ražotājiem un izplatītājiem, lai saskaņā ar VPDD 5. panta 3. punktā noteikto pienākumu informētu dalībvalstu kompetentās iestādes par to, ka produkts, ko tās laidušas tirgū, ir bīstams. Tiešsaistes datubāze ir paredzēta dalībvalstu to valsts iestāžu lietošanai, kas ir atbildīgas par to paziņojumu par bīstamiem patēriņa produktiem saņemšanu, kurus ir iesnieguši ražotāji un izplatītāji. Kompetentā valsts iestāde var izmantot sniegto informāciju, lai iesniegtu RAPEX paziņojumu, ja ir izpildīti visi kritēriji.

c) Sadarbības telpa

Komisija arī pārvalda sadarbības telpu, kurā var apmainīties ar informāciju starp Komisiju un dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm. Tajā ietilpst ES patēriņa produktu drošības platforma, kas pieejama RAPEX kontaktpunktiem un to kolēģiem, kuri atbild par produktu drošības jautājumiem kompetentajās valsts iestādēs attiecībā uz visiem ar RAPEX saistītajiem jautājumiem. Pieprasījumi par piekļuvi sadarbības telpai RAPEX kontaktpunktiem jāiesniedz attiecīgajā dalībvalstī, un Komisijai jāsniedz atļauja.

Šajā sadarbības telpā ir iekļauta arī Komisijas pārvaldīta sadaļa, kurā ietverti noderīgi padomi un informācija par RAPEX darbību un sniegtas dalībvalstu ziņas.

d) RAG instruments (38)

Komisija ir izstrādājusi šo RAPEX tīmekļa vietnē pieejamo rīku, lai atvieglotu ar RAPEX sistēmas starpniecību paziņoto produktu riska novērtējumu saskaņā ar 6. papildinājumā noteiktajiem principiem.

5.3.3. Kontaktinformācija

Komisija RAPEX kontaktpunktiem norāda Komisijas RAPEX grupas kontaktinformāciju, tostarp vārdus un uzvārdus, e-pasta adreses un tālruņa numurus.

RAPEX kontaktpunkti norāda Komisijai savu kontaktinformāciju, tostarp kontaktpunktos strādājošo amatpersonu vārdus un uzvārdus, tās iestādes nosaukumu un adresi, kurā ir izveidots RAPEX kontaktpunkts, un amatpersonu elektroniskā pasta adreses un tālruņa numurus. RAPEX kontaktpunkts nekavējoties ziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām kontaktinformācijā. Komisija publicē un atjaunina RAPEX kontaktpunktu kontaktinformāciju RAPEX tīmekļa vietnē.

Dalībvalstis apstrādā kontaktinformāciju, tostarp personas datus, piemērojot ES tiesību aktus par datu aizsardzību. Veicot informācijas apmaiņu ar RAPEX starpniecību, dalībvalstīm jāapstrādā personas dati, nodrošinot, ka tie cirkulē un tiek izplatīta tikai tiktāl, cik tas ir absolūti nepieciešams.

5.3.4. RAPEX darbība ārpus parastā darba laika

RAPEX darbojas nepārtraukti. Komisija un RAPEX kontaktpunkti nodrošina, lai par RAPEX darbību atbildīgās amatpersonas vienmēr būtu pieejamas (pa tālruni, elektronisko pastu vai citiem tikpat efektīviem saziņas līdzekļiem) un lai tās varētu veikt jebkādas vajadzīgās darbības, tostarp ārkārtas gadījumā un ārpus parastā darba laika, piemēram, nedēļas nogalēs un svētku dienās.

Komisija nodrošina RAPEX kontaktpunktiem ārkārtas tālruņa numuru, kas jāizmanto, lai sazinātos ar Komisijas RAPEX grupu ārpus darba laika, to nosakot par prioritāro attiecībā pret jebkādiem citiem saziņas kanāliem.

RAPEX kontaktpunkti norāda Komisijai savu kontaktinformāciju, tostarp to amatpersonu tālruņa numurus, ar kuriem var sazināties darba laikā un ārpus tā. RAPEX kontaktpunkti nekavējoties ziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām kontaktinformācijā.

III DAĻA

PAPILDINĀJUMI

1. Paziņojumos iekļautie lauki un informācija (39)

Lauki, ko publicēs tīmeklī, ir iekrāsoti.

Paziņošanas veidlapa
1. iedaļa. Vispārīga informācija
Lietas numurs
Izveides datums
Validēšanas/izplatīšanas datums
Paziņojuma veids*
Paziņotāja valsts
Paziņotājas iestādes pilnīga kontaktinformācija*
2. iedaļa. Produkts
Profesionālai lietošanai paredzēts/patēriņa produkts
Produkta kategorija*
ESAO portāla kategorija (ja ir zināma)
Produkts (kas tas ir) *
Nosaukums *
Zīmols *
Modeļa veids/numurs *
Sērijas numurs/svītrkods *
Muitas kods *
Produkta un iepakojuma apraksts *
Kopējais vienību skaits, uz kuru attiecas paziņojums (ja ir zināms) *
Fotogrāfijas
3. iedaļa. Piemērojamie noteikumi un standarti
Tiesību normas (direktīva, lēmums, regula utt.) *
Standarti *
Pierādījumi par atbilstību *
Vai produkts ir viltots? *
Sertifikāti
4. iedaļa. Izsekojamība
Izcelsmes valsts (kurā produkts ražots) *
Galamērķa valstis *
Ražotāja vai tā pārstāvja(-u) pilnīga kontaktinformācija *
Eksportētāja(-u) pilnīga kontaktinformācija *
Importētāja(-u) pilnīga kontaktinformācija *
Izplatītāja(-u) pilnīga kontaktinformācija *
Mazumtirgotāja(-u) pilnīga kontaktinformācija *
Vai produkts (arī) tiek pārdots tiešsaistē?
Sniedziet sīkāku informāciju. URL
5. iedaļa. Riska novērtējums
Riska kategorija *
Riska pakāpe
Testa rezultātu apkopojums *
Tās tehniskās problēmas apraksts, kas rada visaugstāko riska pakāpi
Riska apraksts (kā tehniskais defekts izraisa risku) *
ES tiesību normas un/vai standarti, kuriem produkts saskaņā ar pārbaudes rezultātiem neatbilst *
Informācija par zināmiem incidentiem un nelaimes gadījumiem *
6. iedaļa. Pasākumi
Pieņemto pasākumu veids *
Ja brīvprātīgi	Uzņēmēja veids, kas veic paziņoto(-os) pasākumu(-us) *
	Uzņēmēja nosaukums, kas veic paziņoto(-os) pasākumu(-us) *
Ja obligāti	Iestādes nosaukums, kura uzdevusi veikt paziņoto(-os) pasākumu(-us) *
	Uzņēmēja veids, kuram tika uzdots veikt pasākumu(-us) *
Pasākumu kategorija *
Spēkā stāšanās datums *
Ilgums *
Tvērums *
Vai ražotājs vai izplatītājs ir nosūtījis paziņojumu saskaņā ar PVDD 5. panta 3. punktu? *
URL saite uz uzņēmuma atsaukšanas lapu (ja pieejama)
7. iedaļa. Konfidencialitāte
Vai paziņojums ir konfidenciāls? *
Konfidencialitātes tvērums
Pamatojums
8. iedaļa. Citi
Papildu informācija
Pamatojums, saskaņā ar kuru tiek sūtīts “paziņojums informācijas nolūkos”
Pielikumi
Fotoattēli (produkti, iepakojums un marķējums)
Sertifikāti
Testēšanas pārskati un riska novērtējums
Paziņojums, ko uzņēmējs nosūtījis ar Business Gateway starpniecību
Pieņemtie pasākumi
* Norāda obligātu lauku.

2. Papildu paziņojumos iekļautie lauki un informācija (40)

Lauki, ko publicēs tīmeklī, ir iekrāsoti.

1. iedaļa. Vispārīga informācija
Lietas numurs
Apstiprinātā paziņojuma veids
Paziņotāja valsts
Izveides datums
Validēšanas/izplatīšanas datums
Iesnieguma numurs
Papildu paziņojuma numurs
Reaģējošā valsts
Paziņotājas iestādes pilnīga kontaktinformācija
Validētā paziņojuma produkta kategorija
Paziņotais produkts
Paziņotā produkta nosaukums
Produkts (kas tas ir)
Nosaukums (uz produkta vai tā iesaiņojuma)
Zīmols (uz produkta vai tā iesaiņojuma)
Modeļa veids/numurs
Sērijas numurs/svītrkods (vai cita informācija, ar kuru identificē skartos produktus)
Fotoattēli (produkti, iepakojums un marķējums)
2. iedaļa. Papildu paziņojuma veids
Produkts ir atklāts*
Kopējais atklāto vienību skaits (ja zināms) *
Pasākumi ir pieņemti / pasākumi nav pieņemti
Pieņemto pasākumu veids *
Ja brīvprātīgi	Uzņēmēja veids, kas veic paziņoto(-os) pasākumu(-us) *
	Uzņēmēja nosaukums, kas veic paziņoto(-os) pasākumu(-us) *
Ja obligāti	Iestādes nosaukums, kura uzdevusi veikt paziņoto(-os) pasākumu(-us) *
	Uzņēmēja veids, kuram tika uzdots veikt pasākumu(-us) *
Pasākumu kategorija *
Spēkā stāšanās datums *
Ilgums *
Piemērošanas joma *
Pieņemtie pasākumi
URL saite uz uzņēmuma atsaukšanas lapu (ja pieejama):
Cits riska novērtējums *
Riska kategorija *
Testēšanas rezultātu kopsavilkums (tehnisko defektu apraksts) *
Norādes uz tiesību normām un standartiem (norādot pantus), saskaņā ar kuriem produkts tika testēts *
Cits riska novērtējums *
Informācija par zināmiem incidentiem un nelaimes gadījumiem *
Pielikumi (sertifikāti, testēšanas pārskati un riska novērtējums…)
Papildu informācija *
Papildu informācija par izplatīšanas kanāliem un/vai produkta izcelsmi
Papildu informācija par riska novērtējumu
Cita papildu informācija
3. iedaļa. Konfidencialitāte
Vai turpmākie pasākumi ir konfidenciāli? *
Konfidencialitātes tvērums
Pamatojums
Pielikumi
Fotoattēli (produkts, iepakojums un marķējums)
Testēšanas pārskati un riska novērtējumi
Sertifikāti
Pieņemtie pasākumi
* Norāda obligātu lauku.

3. Paziņošanas kārtība

PVDD 12. pants/ Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. pantu

PVDD 11. pants

Ieteicams paziņojums informācijas nolūkā

Pārrobežu ietekme? (2)

Ieteicams paziņojums

Ieteicams paziņojums informācijas nolūkā

Pietiekama identifikācijas informācija?

Paziņojums infor-mācijas nolūkā (vaja-dzības gadījumā) (1)

Pietiekama identifikācijas informācija?

Produkts, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008? (3)

Informācija ietver jaunu risku?

Produkts, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008 (3)

Riska līmenis noteikts un pasākums pieņmts?

Paziņojums informācijas nolūkā

Brīvprātīgs pasākums?

Pārrobežu ietekme? (2)

Nopietns risks?

Nē

Jā

Nē

Jā

Nē

Procesā

Jā

Nē

Jā

Nē

Jā

(1) Jāatjaunina tad, kad ir pieņemts pasākums.

(2) Pārrobežu ietekmes jēdziens jāinterpretē plašā nozīmē (skatīt šo pamatnostādņu II daļas 6.1. nodaļu).

(3) Skatīt šo pamatnostādņu I daļas 3.1. nodaļu.

4. Dalībvalstīm noteiktie termiņi

Dalībvalstīm ir jārīkojas norādītajos termiņos, izņemot gadījumus, kad ir sniegts pienācīgs pamatojums.

Paziņošanas procedūra

Rīcība

Termiņš

Paziņojumi

Sūtīt “12. panta paziņojumu, kurā prasīta nekavējoša rīcība”

3 dienas pēc tam, kad:

—	pieņemti “obligātie pasākumi” vai pieņemts lēmums par to pieņemšanu, vai

—	saņemta informācija par “brīvprātīgajiem pasākumiem”.

Sūtīt “12. panta paziņojumu” vai “Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta paziņojumu”

10 dienas pēc tam, kad:

—	pieņemti “obligātie pasākumi” vai pieņemts lēmums par to pieņemšanu, vai

—	saņemta informācija par “brīvprātīgajiem pasākumiem”.

Apstiprināt pasākumus, ja paziņojums ir nosūtīts pirms lēmuma pieņemšanas par pasākumu pieņemšanu

45 dienas pēc paziņojuma sniegšanas

Paziņojuma aktualizācija

5 dienas pēc tam, kad saņemta informācija par pārmaiņām, kuru dēļ jāgroza paziņojums

Papildu paziņojumi

Nodrošināt kontroli saistībā ar:

“12. panta paziņojumu, kurā prasīta nekavējoša rīcība”

20 dienas pēc paziņojuma saņemšanas

“12. panta paziņojums” un “paziņojums, ko nosūta Eiropas Komisija”, kā arī “Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta paziņojums”

45 dienas pēc paziņojuma saņemšanas

Nosūtīt papildu paziņojumu:

“12. panta paziņojumu, kurā prasīta nekavējoša rīcība”

3 dienas pēc tam, kad:

—	paziņotais produkts ir atklāts tirgū vai

—	pabeigts riska novērtējums, kurā gūti atšķirīgi rezultāti, vai

—	saņemta papildu informācija

“12. panta paziņojums” un “paziņojums, ko nosūta Eiropas Komisija”, kā arī “Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta paziņojums”

5 dienas pēc tam, kad:

—	paziņotais produkts ir atklāts tirgū vai

—	pabeigts riska novērtējums, kurā gūti atšķirīgi rezultāti, vai

—	saņemta papildu informācija

Papildu paziņojumu atjaunināšana

5 dienas pēc tam, kad saņemta informācija par pārmaiņām, kuru dēļ jāgroza papildu paziņojums

Paziņošanas procedūra saskaņā ar PVDD 11. pantu

Paziņojumi

Sūtīt “11. panta paziņojumu”

10 dienas pēc obligāto pasākumu pieņemšanas

Paziņojuma atjaunināšana

5 dienas pēc tam, kad saņemta informācija par pārmaiņām, kuru dēļ jāgroza paziņojums

5. Komisijai noteiktie termiņi

Paziņošanas procedūra	Rīcība		Termiņš
ES ātrās ziņošanas sistēma RAPEX, kas izveidota saskaņā ar PVDD 12. pantu	Paziņojumi	Apstiprināt “12. panta paziņojumu, kurā prasīta nekavējoša rīcība”	3 dienas pēc paziņojuma saņemšanas
		Apstiprināt “12. panta paziņojumu”, kā arī “Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta paziņojumu”	5 dienas pēc paziņojuma saņemšanas
		Apstiprināt “paziņojumu informācijas nolūkos”	10 dienas pēc paziņojuma saņemšanas
	Papildu paziņojumi	Apstiprināt papildu paziņojumu, kas nosūtīts saistībā ar “12. panta paziņojumu, kurā prasīta nekavējoša rīcība”	3 dienas pēc papildu paziņojuma saņemšanas
		Apstiprināt papildu paziņojumu, kas nosūtīts saistībā ar “12. panta paziņojumu” un “paziņojumu, ko nosūta Eiropas Komisija”, kā arī “Regulas (EK) Nr. 765/2008 22. panta paziņojumu”	5 dienas pēc paziņojuma saņemšanas
		Apstiprināt papildu paziņojumu, kas nosūtīts saistībā ar “paziņojumu informācijas nolūkos”	10 dienas pēc papildu paziņojuma saņemšanas
Paziņošanas procedūra saskaņā ar PVDD 11. pantu	Paziņojumi	Apstiprināt “11. panta paziņojumu”	10 dienas pēc paziņojuma saņemšanas
Paziņošanas procedūra saskaņā ar PVDD 11. pantu	Papildu paziņojumi	Apstiprināt papildu paziņojumus, kas nosūtīti saistībā ar “11. panta paziņojumu”	10 dienas pēc papildu paziņojuma saņemšanas

PAMATNOSTĀDNES PATĒRIŅA PRODUKTU RADĪTĀ RISKA NOVĒRTĒJUMAM (41)

1. Ievads

Patēriņa produktu izmantošana var nodarīt kaitējumu, piemēram, ar karstu gludekli var apdedzināties, ar šķērēm vai nažiem var sagriezties vai mājsaimniecībā lietojamie tīrīšanas līdzekļi var bojāt ādu. Šāda veida kaitējumi nerodas bieži, jo vispārējās zināšanas vai instrukcijas sniedz norādes par to, kā droši lietot patēriņa produktus. Neatkarīgi no tā kaitējuma risks tomēr pastāv.

Šādu risku var novērtēt dažādi. Izmanto vairākas metodes patēriņa produktu riska kvantitatīvai novērtēšanai, piemēram, nomogrammas (42), matricas (43) un līdz šim ieteiktā metode ES ātrās ziņošanas sistēmai (44) (RAPEX). Kaut arī vienmēr ir bijusi vienošanās par riska novērtēšanas vispārējiem principiem, nepārtraukti tiek veikts darbs pie jautājuma par riska kvantitatīvo noteikšanu. Tādējādi ir radušies atšķirīgi rezultāti un rezultātā sekojušas apspriedes, kā arī apsvērumi par to, kāda varētu būt vislabākā prakse.

Šo riska novērtējuma pamatnostādņu nolūks ir uzlabot situāciju un atbilstoši direktīvai par produktu vispārēju drošību (45) radīt pārredzamu un praktisku metodi, ko atbilstoši izmantotu dalībvalstu kompetentās iestādes, novērtējot nepārtikas patēriņa produktu radīto risku. Pamatnostādnes pamatojas uz riska novērtējuma metodi, kas izveidota citiem mērķiem, bet pielāgota nepārtikas patēriņa produktu īpašajām prasībām.

Protams, pirms pamatnostādņu ieviešanas praksē būs vajadzīga zināma apmācība, taču zināšanas par riska novērtēšanu lielā mērā atvieglos šo uzdevumu. Tam palīdzēs arī viedokļu apmaiņa riska novērtētāju starpā, jo gadu gaitā uzkrātās zināšanas un pieredze ir nenovērtējama.

Veidojot riska novērtējuma metodi pa nelieliem, viegli pārvaldāmiem soļiem, šīs pamatnostādnes palīdz koncentrēties uz būtiskiem jautājumiem saistībā ar produktu, tā lietotāju(-iem) un lietojumu(-iem), kā arī apzināt iespējamās riska novērtētāju viedokļu atšķirības jau no paša sākuma, tādējādi izvairoties no laikietilpīgām diskusijām. Šīs pamatnostādnes tādējādi ļaus nonākt pie konsekventiem un skaidriem, uz pierādījumiem un zinātnē balstītiem riska novērtējuma rezultātiem un arī līdz plašai uzskatu vienprātībai par riskiem, ko varētu radīt daudzi nepārtikas patēriņa produkti.

Īss pārskats un shēma par to, kā sagatavot riska novērtējumu atbilstoši šīm pamatnostādnēm, ir aprakstīta 5. iedaļā – šajās pamatnostādnēs “patēriņa produkti” ir nepārtikas patēriņa produkti.

Šīs pamatnostādnes neizvirza mērķi aizstāt citas pamatnostādnes, kas var būt paredzētas citiem ļoti specifiskiem produktiem, vai tās, kuras ir īpaši noteiktas tiesību aktos tādās jomās kā ķīmiskās vielas, kosmētiskie līdzekļi, zāles vai medicīnas ierīces. Šos īpašos norādījumus ieteicams izmantot tāpēc, ka tie ir pielāgoti konkrētiem produktiem, taču tieši riska novērtētājam ir vienmēr jāizlemj, kā vislabāk novērtēt produkta radīto risku.

Pamatnostādnes nav arī paredzētas tam, lai ražotāji, izstrādājot vai ražojot produktus, “izvairītos tikai no nopietna riska”. Patēriņa produktiem jābūt drošiem, un šo pamatnostādņu mērķis ir palīdzēt iestādēm noteikt nopietnu risku, ja neatkarīgi no ražotāja vislielākajiem centieniem produkts nav drošs.

2. Pārskats par riska novērtējumu

2.1. Risks – apdraudējuma un varbūtības apvienojums

Ar risku parasti saprot kaut ko tādu, kas apdraud cilvēku veselību vai pat dzīvību vai var radīt būtisku materiālu kaitējumu. Taču neatkarīgi no tā cilvēki riskē, arī apzinoties iespējamo kaitējumu, jo tas ne vienmēr īstenojas. Piemēram:

—	kāpšana pa pieslienamām kāpnēm vienmēr saistās ar iespējamu kritienu un sevis savainošanu. Tāpēc “kritiens” ir “neatņemami saistīts ar kāpnēm”; tas ir ar kāpņu lietošanu saistīta neatņemama daļa, un to nevar izslēgt. Tādējādi “kritiens” ir raksturīgs kāpņu radīts apdraudējums.

—

Taču šis apdraudējums ne vienmēr īstenojas, jo daudzi cilvēki lieto pieslienamās kāpnes, no tām nenokrītot un sevi nesavainojot. Tas norāda, ka pastāv iespējamība (vai varbūtība), bet ne noteiktība par raksturīgā apdraudējuma īstenošanos. Kaut arī apdraudējums pastāv vienmēr, var līdz minimumam samazināt tā varbūtību, ja, piemēram, cilvēks pa kāpnēm kāpj uzmanīgi.

—

Mājsaimniecībā aizsērējušu notekcauruļu tīrīšanai lietojot līdzekli, kura sastāvā ir nātrija hidroksīds, vienmēr ir iespējamība, ka, šim līdzeklim nokļūstot uz ādas, tiks nodarīts ļoti smags kaitējums ādai; var pat tikt izraisīts neatgriezenisks aklums, pilieniem iekļūstot acīs. Tas ir tāpēc, ka nātrija hidroksīds ir ļoti kodīgs, un tas nozīmē, ka tīrīšanas līdzeklis ir bīstams.

Neatkarīgi no tā apdraudējums neīstenojas tad, ja tīrīšanas līdzekli lieto pareizi. Pareiza lietošana var ietvert plastikāta cimdu un aizsargbriļļu valkāšanu. Tad ir aizsargāta āda un acis, un kaitējuma varbūtība ir lielā mērā samazināta.

Tādējādi risks ir patērētājam nodarītā iespējamā kaitējuma smagums apvienojumā ar varbūtību, ka šis kaitējums tiks nodarīts.

2.2. Riska novērtējuma trīs soļi

Riska novērtējumu veic ar trīs soļu palīdzību.

Paredziet traumas scenāriju, kad produktam raksturīgais būtiskais apdraudējums kaitē patērētājam (skatīt 1. tabulu). Nosakiet, cik smagu traumu ir guvis patērētājs.

Kritērijs produktam raksturīgā kvantitatīvā apdraudējuma noteikšanai ir tas, cik lielu kaitīgu ietekmi apdraudējums var radīt patērētāja veselībai. Tāpēc riska novērtētājs paredz “traumas scenāriju”, kurā soli pa solim apraksta, kā apdraudējuma rezultātā patērētājs gūst traumu (skatīt 2. tabulu). Īsi sakot, traumas scenārijā tiek aprakstīts negadījums, kurā cietis patērētājs, lietojot attiecīgo produktu, un šā negadījuma izraisītās traumas smagums.

Traumas smaguma pakāpe ir atkarīga no produktam raksturīgā apdraudējuma, no tā, kā patērētājs lieto produktu, no tā, kāda patērētāju kategorija lieto produktu, un vēl daudz kā cita (skatīt 3. iedaļu). Jo smagāka ir trauma, jo smagāks ir apdraudējums, kas to izraisījis, un otrādi. Tādējādi “traumas smagums” ir apdraudējuma kvantitatīvais noteikšanas līdzeklis. Šajās pamatnostādnēs ir ierosināts traumas iedalīt četros līmeņos atbilstoši smagumam, sākot ar traumām, kas parasti neatstāj sekas, līdz ļoti smagām traumām, kas vairāk nekā apmēram 10 % gadījumu izraisa neatgriezenisku invaliditāti vai pat nāvi (skatīt 3. tabulu).

Nosakiet, kāda ir varbūtība, ka patērētājs tiešām gūs traumu produktam raksturīgā apdraudējuma rezultātā.

Kaut arī traumas scenārijs apraksta to, kā patērētājs gūst traumu apdraudējuma rezultātā, scenārijs īstenojas tikai ar zināmu varbūtību. Varbūtību var izteikt kā daļu, piemēram, “> 50 %” vai “> 1/1 000” (skatīt 4. tabulas kreiso pusi).

Apvienojiet apdraudējumu (kas izteikts kā traumas smagums) ar varbūtību (kas izteikta kā daļa), lai iegūtu risku.

Šo kombināciju var iegūt, sameklējot abus novērtējumus attiecīgajā tabulā (skatīt 4. tabulu); tabulā ir norādīti šādas riska pakāpes: “nopietns”, “augsts”, “vidējs” un “zems” risks.

Ja iepriekš ir paredzami dažādi traumu scenāriji, jānosaka katra šā scenārija risks un visaugstākais risks starp tiem jāapzīmē kā produkta “risks”. Visaugstākais risks parasti ir izšķirošais, jo, tikai iedarbojoties uz visaugstāko risku, var panākt, ka efektīvi tiek nodrošināta augsta līmeņa aizsardzība.

Taču noteiktais risks var izrādīties zemāks par visaugstāko risku, bet tam var būt vajadzīgas īpašas risku samazinošas darbības. Tad ir svarīgi arī uzsākt riska samazināšanas pasākumus pret šādu risku, lai efektīvi samazinātos visi riski.

Kad visi trīs soļi ir izpildīti, riska novērtējums būtībā ir pabeigts. Riska novērtēšanas procedūras operāciju secības shēma sniegta 5. nodaļas beigās.

2.3. Daži noderīgi padomi

Meklējiet informāciju

Kā redzams no 2.1. nodaļā sniegtajiem piemēriem, katrs no riska novērtējuma trīs soļiem (skatīt 2.2. punktu) prasa paredzēt to, kas varētu notikt un cik iespējams ir tas, ka kaut kas notiks, jo attiecīgais produkts parasti vēl nav izraisījis negadījumu un tādējādi risks (vēl) nav īstenojies. Te palīdz iepriekšēja pieredze ar līdzīgiem produktiem, kā arī jebkura cita informācija par produktu, piemēram, informācija par tā konstrukciju, mehānisko stabilitāti, ķīmisko sastāvu, darbību, kā arī lietošanas instrukcija, ieskaitot padomus par iespējamā riska novēršanu, informācija par patērētāju kategoriju, kurai produkts paredzēts (un kategoriju, kurai tas nav paredzēts), testēšanas pārskati, negadījumu statistika, ES Traumu datubāze (TDB) (46), informācija par patērētāju sūdzībām, par dažādu patērētāju uzvedību, lietojot produktu, un par produkta atsaukšanu. Normatīvajos aktos, produktu standartos vai kontrollapās noteiktās produktu prasības (piemēram, ISO 14121: Mašīnu drošība – riska novērtējums) arī var būt noderīgi informācijas avoti.

Tomēr novērtējamais produkts var būt diezgan specifisks, un tādējādi šajos avotos var nebūt vajadzīgās informācijas. Savāktā informācija var būt arī nepilnīga, nekonsekventa vai arī nebūt pilnībā ticama. Tas jo īpaši var attiekties uz negadījumu statistiku, kad ir reģistrēta tikai produkta kategorija. To, ka nav iepriekš reģistrētu negadījumu, ka ir mazs negadījumu skaits vai ka negadījumi nav smagi, nedrīkst automātiski uzskatīt par norādi uz pieņēmumu par zemu riska pakāpi. Turklāt ļoti uzmanīgi jāizturas pret statistiku saistībā ar konkrētiem produktiem, jo produkti laika gaitā var mainīties gan attiecībā uz konstrukciju, gan sastāvu. Informācija vienmēr ir jāvērtē kritiski.

Īpaši noderīgas var būt no kolēģiem speciālistiem saņemtās atsauksmes, jo viņi var balstīties uz savā praksē gūto pieredzi un nākt klajā ar priekšlikumiem, par kuriem mēs uzreiz neiedomājamies, novērtējot produkta radīto risku. Viņi var arī sniegt padomu par to, kā vērtēt risku dažādām patērētāju kategorijām, ieskaitot neaizsargātus patērētājus, piemēram, bērnus (skatīt 1. tabulu), jo tie var rīkoties ar produktu citādi. Turklāt speciālisti var palīdzēt novērtēt produkta radīto dažādo traumu risku un to, kā produkta lietošana var izraisīt traumas. Viņi var arī spriest par to, vai traumas scenārijs ir “pilnīgi neiespējams” vai maz ticams, un tad uzvedināt riska novērtētāju uz reālākiem pieņēmumiem.

Tādējādi no pieredzējušiem kolēģiem saņemtās atsauksmes, lai gan to pieprasīt nav obligāti, var būt dažādā ziņā noderīgas. Riska novērtētājs var vērsties pēc padoma pie kolēģiem tajā pašā iestādē, citās iestādēs, nozarē, zinātniskajās grupās un citur. Un otrādi, gadījumos, kad jānovērtē jauns vai uzlabots produkts pirms tā laišanas tirgū, nozares riska novērtētājs var kontaktēties ar iestādēm un citur.

Protams, iegūtā jaunā informācija ir jāizmanto, lai precizētu jebkuru pastāvošo riska novērtējumu.

Veiciet sava riska novērtējuma jutīguma analīzi

Ja informācijas meklējumu gaitā un vēršoties pie kolēģiem speciālistiem jūs neiegūstat nepieciešamos ļoti specifiskos datus, tad var palīdzēt tā sauktā jutīguma analīze. Veicot šo analīzi, paaugstina un pazemina katra riska novērtējuma rādītāja iepriekš pieņemto vērtību un attiecīgi izpilda visu riska novērtēšanas procedūru. Iegūtās riska pakāpes parādīs, cik jutīgi riska pakāpes reaģē uz pieņemto zemāko un augstāko novērtējumu. Šādā veidā var novērtēt patieso produkta riska amplitūdu.

Ja var noteikt katra rādītāja vistuvāko novērtējumu, tad šie vistuvākie novērtējumi jāpārbauda, veicot visu procedūru, un iegūtā riska pakāpe tad būs visvairāk iespējamais risks.

Jutīguma analīzes piemērs ir sniegts 6. iedaļā.

Lai citi pārbauda jūsu veikto riska novērtējumu

No kolēģiem iegūtās atsauksmes arī palīdzēs noteikt galīgo riska novērtējumu. Kolēģi varēs sniegt padomus par pieņēmumiem un vērtējumiem, kas izdarīti, veicot 2.2. punktā minētos trīs soļus. Viņi dalīsies ar savu pieredzi un tādējādi palīdzēs izveidot skaidrāku, pamatotāku, pārredzamāku un gala rezultātā pieņemamāku riska novērtējumu. Tāpēc ideālā gadījumā ieteicams pirms galīgā riska novērtējuma pieņemšanas konsultēties ar kolēģiem speciālistiem, varbūt rīkojot grupas diskusiju. Šādās 3–5 cilvēku lielās grupās būtu jāiekļauj dažādi ar novērtējamo produktu saistīti eksperti: inženieri, ķīmiķi, (mikro)biologi, statistiķi, atbildīgie par produkta drošību un citi. Grupu diskusijas ir īpaši noderīgas, ja tirgū produkts ir jauns un vēl nekad nav ticis novērtēts.

Riska novērtējumiem jābūt pamatotiem un reālistiskiem. Taču, tā kā ir jāizdara vairāki pieņēmumi, dažādi riska vērtētāji var nonākt pie atšķirīgiem slēdzieniem atkarībā no datiem un citiem pierādījumiem, kurus viņi ir varējuši atrast, vai tāpēc, ka viņiem ir atšķirīga pieredze. Tādēļ riska novērtētājiem ir savstarpēji jāapspriežas, lai viņi varētu vienoties vai vismaz panākt vienprātību. Šajās pamatnostādnēs aprakstītā soļu pieeja riska novērtējumam diskusijas padarītu produktīvākas. Katrs riska novērtējuma solis ir skaidri un sīki jāapraksta. Tā ātri var apzināt jebkuras nesaskaņas un vieglāk panākt vienprātību. Tas padarīs riska novērtējumus pieņemamākus.

Dokumentējiet savu riska novērtējumu

Ir svarīgi dokumentēt veikto riska novērtējumu, aprakstot produktu un visus rādītājus, kas izvēlēti, veidojot novērtējumu, tādus kā testēšanas rezultāti, traumu scenārijam(-iem) izraudzītā(-ās) patērētāju kategorija(-as) un varbūtības, kas izriet no datiem un pieņēmumiem. Tas ļaus skaidri parādīt to, kā jūs esat veicis riska pakāpju vērtēšanu, un palīdzēs aktualizēt novērtējumu, ņemot vērā visas izmaiņas.

Vairāki apdraudējumi, vairākas traumas, bet tikai viens risks

Ja ir identificēti vairāki apdraudējumi, vairāki traumu scenāriji vai dažāda traumu smaguma pakāpe vai varbūtība, par katru gadījumu atsevišķi ir jāveic pilna riska novērtējuma procedūra, lai noteiktu attiecīgo risku. Tā rezultātā produktam var būt vairākas riska pakāpes. Produkta kopējais risks ir visaugstākā noteiktā riska pakāpe, jo tās darbības, ko veic visaugstākā riska pakāpē, parasti ir visefektīvākais riska samazināšanas veids. Tikai īpašos gadījumos par sevišķi svarīgu var uzskatīt riska pakāpi, kas ir zemāka par visaugstāko, jo tai var būt vajadzīgi specifiski riska pārvaldības pasākumi.

Par vairāku risku piemēru var kalpot āmurs ar trauslu galvu un kātu, kad, āmuru lietojot, katra sastāvdaļa var salūzt, ievainojot patērētāju. Ja attiecīgie scenāriji rada dažādas riska pakāpes, visaugstāko risku uzskata par āmura radīto “risku”.

Var iebilst, ka:

—

par izšķirošu jāuzskata apdraudējums, kas acīmredzami ir visnozīmīgākais, jo tas var izraisīt vissmagāko traumu. 2.1. punkta piemērā ar āmuru to var radīt āmura galvas atlūzas, kas varētu iekļūt acīs, iespējams, izraisot aklumu āmura lietotājam. Turpretim āmura kāts lūstot nekad nesadalīsies tik mazās daļiņās, lai varētu nodarīt tādu kaitējumu acīm,

—

tomēr tas būs apdraudējuma, nevis riska novērtējums. Riska novērtējums ietver arī varbūtību, ka trauma tiešām tiek gūta. Tādējādi “visnozīmīgākais apdraudējums” var izraisīt traumu, kura tomēr ir daudz mazāk iespējama nekā mazāka apdraudējuma izraisīta trauma, un līdz ar to radīt mazāku risku. Un otrādi – scenārijs, kura rezultātā tiek gūta mazāk smaga trauma, var būt daudz vairāk iespējams nekā scenārijs, kas beidzas ar nāvi, un tāpēc risks, kuru rada mazāk smaga trauma, var būt augstāks,

—	vislielākajai varbūtībai, ka traumas scenārijs īstenosies, ir jābūt izšķirošajam produkta “riska” faktoram. 2.1. punktā minētajā piemērā par āmuru, kam nav stabila kāta, visiespējamākais traumas scenārijs ir saistīts ar lūstošo kātu, un tādēļ tam jābūt izšķirošajam.

Tomēr šajā gadījumā netiek ņemts vērā acu traumas smagums, ko varētu izraisīt āmura galvas atlūzas. Raugoties tikai uz varbūtību vien, nerodas priekšstats par visu ainu.

Tātad risks ir apdraudējuma un varbūtības, ka apdraudējuma rezultātā tiks gūta trauma, līdzsvarots apvienojums. Risks neraksturo ne apdraudējumu, ne varbūtību atsevišķi, bet gan abus vienlaicīgi. Uzskatot visaugstāko risku par produkta “risku”, tiek nodrošināta produkta visefektīvākā drošība (neskaitot specifiskos riskus, kam vajadzīga īpaša riska pārvaldība, kā jau tas norādīts šīs iedaļas sākumā).

Vai riskus var skaitīt kopā?

Būtībā katram produktam var izstrādāt vairākus traumu scenārijus ar vairākiem riskiem. Piemēram, leņķa slīpmašīna var radīt elektriskā šoka risku, ja elektriskie vadi ir pārāk atsegti, tāpat arī ugunsgrēka risku, jo, darbinot slīpmašīnu parastajā režīmā, tā var pārkarst un aizdegties. Ja abi riski tiek uzskatīti par “augstiem”, vai tos var skaitīt kopā, uzskatot, ka slīpmašīna kopumā rada “nopietnu risku”?

Ja ar vienu un to pašu produktu ir saistīti vairāki riski, ir, protams, lielāka iespēja, ka kāds no tiem īstenosies un izraisīs traumu. Tādējādi palielinās traumas iespējamība kopumā. Tas nenozīmē, ka kopējais risks automātiski ir augstāks, tomēr:

—	kopējo varbūtību neaprēķina, vienkārši saskaitot varbūtības. Ir vajadzīgi sarežģītāki aprēķini, un tie vienmēr rezultātā dod varbūtību, kas ir zemāka nekā visu varbūtību summa,

—	atšķirību starp diviem secīgiem varbūtības līmeņiem (4. tabula) raksturo koeficients 10. Tas nozīmē, ka, lai nonāktu pie augstākās kopējās varbūtības (un, iespējams, riska), vienā līmenī ir vajadzīgi daudzi dažādi scenāriji,

—

varbūtības vērtības nevar noteikt pilnīgi precīzi, jo bieži vien tās nosaka, katram gadījumam paaugstinot drošības līmeni, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni. Tāpēc ir lietderīgāk mēģināt precīzāk novērtēt tā scenārija varbūtību, kas rada visaugstāko risku, nekā skaitīt kopā aptuvenus varbūtības novērtējumus visdažādākajos scenārijos,

—	nedaudz piepūloties, var izveidot simtiem traumu scenāriju. Ja riskus vienkārši saskaitītu kopā, kopējais risks būtu atkarīgs no radīto traumu scenāriju skaita un varētu “bezgalīgi” palielināties. Tam nav jēgas.

Tātad riskus nevar vienkārši saskaitīt kopā. Tomēr, ja pastāv vairāk nekā viens būtisks risks, risku pārvaldībai varētu būt nepieciešama ātrāka vai krasāka rīcība. Piemēram, ja produkts rada divus riskus, iespējams, ka tas nekavējoties jāizņem no tirgus un jāatsauc, turpretī, ja ir tikai viens risks, varētu pietikt ar pārdošanas apturēšanu.

Riska pārvaldība ir atkarīga no daudziem faktoriem un ne tikai no to risku skaita, ko produkts varētu vienlaicīgi radīt. Tādējādi apsvērumi ir sniegti par riska un riska pārvaldības saistību (4. iedaļa).

Atbilstība robežvērtībām tiesību aktos un standartos

Veicot tirgus uzraudzību, patēriņa produktus bieži pārbauda attiecībā uz robežvērtībām vai prasībām, kas noteiktas tiesību aktos un produkta drošības standartos. Produkts, kas atbilst robežvērtībai(-ām) vai prasībai(-ām) (47), tiek uzskatīts par drošu attiecībā uz vērtībā(-ās) vai prasībā(-ās) ietvertajiem drošības rādītājiem. Šo pieņēmumu var izdarīt tāpēc, ka, nosakot robežvērtību(-as) vai prasību(-as), tiek ņemti vērā produkta radītie riski, kas izriet no tam paredzētā un loģiski paredzamā lietojuma. Tādējādi ražotājiem vispirms jānodrošina savu produktu atbilstība šīm vērtībām vai prasībām, un tikai pēc tam viņiem jāapsver tie savu produktu radītie riski, uz kuriem robežvērtība(-as) vai prasība(-as) neattiecas.

Robežvērtības piemērs:

—	tiesību aktos – 5 mg/kg benzola koncentrācija rotaļlietās, kuru nedrīkst pārsniegt saskaņā ar XVII pielikuma 5. punktu REACH regulā (48), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 552/2009 (49),

—	standarts ir mazo detaļu cilindrs: rotaļlietās, kas paredzētas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, detaļas nedrīkst būt tik mazas, ka tās var pilnībā ievietot rotaļlietu standartā raksturotajā cilindrā (50). Pretējā gadījumā rodas risks.

—	Produkts netiek uzskatīts par drošu, ja tas neatbilst noteiktajām robežvērtībām. Ja ir pārsniegtas robežvērtības, kas noteiktas:

—	tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz kosmētiskajiem līdzekļiem vai tirdzniecības un lietošanas ierobežojumiem, produktu nedrīkst darīt pieejamu tirgū;

—

standartos, ražotājs tomēr var mēģināt sniegt pierādījumus, ka viņa produkts ir tikpat drošs kā tad, ja tas atbilstu standartos noteiktajām robežvērtībām, veicot pilnīgu sava produkta riska novērtējumu. Tomēr tas var prasīt vairāk pūļu nekā produkta ražošana atbilstoši standartos noteiktajām robežvērtībām, un tādos gadījumos kā šā saraksta pirmajā ievilkumā minētajās cilindriskajās rotaļlietās ar mazām detaļām tas varbūt nav iespējams.

Neatbilstība robežvērtībām automātiski nenozīmē, ka produkts rada “nopietnu risku” (kas ir šajās pamatnostādnēs aprakstītā visaugstākā riska pakāpe). Tādējādi, lai nodrošinātu atbilstošus riska samazināšanas pasākumus, tiks prasīts riska novērtējums tām produkta sastāvdaļām, kas neatbilst tiesību aktiem vai standartiem vai nav tajos ietvertas.

Turklāt dažiem produktiem, tādiem kā kosmētiskie līdzekļi, tiek prasīts riska novērtējums pat tad, ja tie atbilst tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. Šajā riska novērtējumā jāsniedz pierādījumi par visa produkta drošību (51).

Tātad atbilstība tiesību aktos vai standartos noteiktajām robežvērtībām rada pieņēmumu par drošību, bet šāda atbilstība var izrādīties nepietiekama.

Īpašas pamatnostādnes riska novērtējumam īpašos gadījumos

Attiecībā uz ķīmiskajām vielām ir īpaši norādījumi par riska novērtējuma sagatavošanu (52), un tāpēc šajās pamatnostādnēs par tām netiek izvērsti runāts. Neatkarīgi no tā arī šajos gadījumos ir jāievēro tie paši principi kā “parastiem” patēriņa produktiem:

—	apdraudējuma noteikšana un novērtējums neatšķiras no traumas smaguma noteikšanas, kas jau aprakstīta 2.2. iedaļā,

—

iedarbības novērtējums; šajā posmā iedarbību izsaka kā iespējamo ķīmiskās vielas devu, ko patērētājs var saņemt atsevišķi caur muti, caur ādu vai ieelpojot, vai pa visiem šiem ceļiem uzreiz, izmantojot produktu tā, kā tas paredzēts traumas scenārijā. Šis posms atbilst solim, kad nosaka traumas gūšanas varbūtību,

—

riska raksturojums; šajā posmā pamatā tiek salīdzināta ķīmiskās vielas deva, ko patērētājs varētu saņemt (t. i., iedarbība), ar šīs vielas atvasināto beziedarbības līmeni (DNEL). Ja iedarbība ir mazāka nekā DNEL, citiem vārdiem sakot, ja nav šaubu, ka riska apraksta pakāpe (RCR) ir zemāka par 1, tad uzskata, ka risks tiek atbilstīgi kontrolēts. Tas ir tas pats kas riska pakāpes noteikšana. Riska pārvaldības pasākumi nav vajadzīgi, ja riska pakāpe ir pietiekami zema.

Tā kā ķīmiskām vielām var būt raksturīgi dažādi apdraudējumi, risku parasti nosaka attiecībā uz “galveno ietekmi uz veselību”, kas ir tāda ietekme uz veselību (vai tāds “galarezultāts” kā akūts toksiskums, nieze, sensibilizācija, kancerogenitāte, mutagenitāte, reproduktīvais toksiskums), kura tiek uzskatīta par vissvarīgāko.

Attiecībā uz kosmētiskajiem līdzekļiem pastāv īpašas norādes (53), un var būt arī īpašas norādes par citiem produktiem vai mērķiem.

Ir ļoti ieteicams izmantot šādas īpašas norādes, jo tās ir pielāgotas šiem konkrētajiem gadījumiem. Tomēr, ja trūkst īpašajās norādēs prasīto datu vai ja tos nevar aplēst, šīs pamatnostādnes var izmantot riska sākotnējam novērtējumam. Šāds riska novērtējums ir jāveic rūpīgi un uzmanīgi, lai izvairītos no jebkādas nepareizas interpretācijas.

3. Pakāpeniska riska novērtējuma izstrādāšana

Šajā iedaļā ir sīki aprakstīts, kas jāņem vērā un kādi jautājumi jāuzdod, izstrādājot riska novērtējumu.

3.1. Produkts

Produkts ir jāidentificē nepārprotami. Tas ietver produkta nosaukumu, zīmolu, modeļa nosaukumu, tipa numuru, iespējamo produkcijas partijas numuru, visus sertifikātus, kas var būt pievienoti produktam, bērniem nepieejamu aizdari, ja tāda ir, tās personas identitāti, kas produktu laidusi tirgū, un izcelsmes valsti. Par produkta apraksta sastāvdaļu var arī uzskatīt produkta attēlu, iepakojumu un marķējuma plāksnīti (atbilstošos gadījumos), kā arī testēšanas pārskatu(-us), kas identificē produkta apdraudējumu(-us).

Īpašos gadījumos apdraudējums var attiekties tikai uz kādu atsevišķu produkta daļu, kuru var atdalīt no produkta un kura ir arī atsevišķi pieejama patērētājiem. Tādos gadījumos ir pietiekami novērtēt tikai šo konkrēto produkta daļu. Kā piemēru var minēt piezīmjdatora uzlādējamās baterijas, kas var pārkarst.

Produkta apraksts ietver jebkuru marķējumu, kas var būt būtisks riska novērtējumam, jo īpaši brīdinājuma marķējumu. Lietošanas instrukcijās arī var būt būtiska informācija par produkta radīto risku un par to, kā to pēc iespējas pazemināt, piemēram, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus vai neļaujot bērniem lietot produktu. Piemērs tam ir ķēdes zāģis.

Var būt arī produkti, kas pirms lietošanas jāsaliek kopā pašam patērētājam, piemēram, mēbeles, kurām nepieciešama montāža. Vai montāžas instrukcija ir pietiekami skaidra, lai lietošanai gatavais produkts atbilstu visām drošības prasībām? Vai patērētāju kļūdīšanās, liekot kopā produktu, varētu radīt neparedzētus riskus?

Riska novērtējumā vienmēr jāņem vērā pilns produkta dzīves cikls. Tas ir īpaši svarīgi tad, kad ir izstrādāts jauns produkts un tiek novērtēti tā riski. Vai kalpošanas laiks un lietošana izmainīs apdraudējuma veidu vai apjomu? Vai parādīsies jauni apdraudējumi, produktam novecojot vai lietojot produktu tādā neatbilstošā veidā, kuru var loģiski paredzēt? Cik ilgs laiks paiet, līdz “produkts kļūst nelietojams”? Cik ilgs ir produkta dzīves cikls, ieskaitot glabāšanas laiku? Cik ilgi produktu reālā dzīvē var izmantot patērētājs, pirms tas jāizmet atkritumos?

Var nākties ņemt vērā papildu apsvērumus gadījumos, kad produkts kļūst nelietojams pēc kāda noteikta laika, pat ja tas pirms tam nav ticis lietots. Kā piemēru var minēt elektriskās segas vai elektriskos termoforus. Produktā esošie elektriskie vadi parasti ir tievi un kļūst trausli pēc desmit gadiem, pat ja produkts nekad nav lietots. Sakarsušie vadi var nonākt kontaktā cits ar citu, var izraisīt īssavienojumu un aizdedzināt gultasveļu.

Visbeidzot, jebkura riska novērtējumā ir jāietver arī produkta iepakojums.

3.2. Produkta radītais apdraudējums

Apdraudējums ir produktam raksturīga īpašība, kas var izraisīt traumu patērētājam, kurš produktu lieto. Tas var izpausties dažādos veidos:

—	mehāniskais apdraudējums, piemēram, asas malas, pret kurām var sagriezt pirkstus, vai šauras atveres, kurās pirksti var iesprūst,

—	aizrīšanās apdraudējums, piemēram, mazas rotaļlietu detaļas, kuras var atdalīt un kuras bērns var norīt un aizrīties,

—	nosmakšanas apdraudējums, piemēram, nožņaugšanās ar vējjakas kapuces auklām,

—	elektriskais apdraudējums, piemēram, detaļas, pa kurām plūst strāva, kas var izraisīt elektrisko šoku,

—	pārkaršanas vai ugunsgrēka apdraudējums, piemēram, sildītāja ventilatora pārkaršana, kas izraisa ugunsgrēku un apdegumus,

—	termiskais apdraudējums, piemēram, karstas krāšņu ārējās virsmas, kas var izraisīt apdegumus,

—	ķīmiskais apdraudējums, piemēram, toksiskas vielas, ar kurām patērētājs var saindēties tūlīt pēc to uzņemšanas organismā, vai kancerogēnas vielas, kas ilgtermiņā var izraisīt onkoloģisku saslimšanu. Dažas ķīmiskās vielas var kaitēt patērētājam tikai pēc to atkārtotas iedarbības,

—	mikrobioloģisks apdraudējums, piemēram, bakterioloģiski inficēti kosmētiskie līdzekļi, kuri var izraisīt ādas infekciju,

—	trokšņa apdraudējums, piemēram, pārāk skaļi zvanu toņi rotaļu mobilajos tālruņos, kuri var kaitēt bērna dzirdei,

—	citi apdraudējumi, tādi kā eksplozija, sprādziens, skaņas vai ultraskaņas radīts spiediens, šķidruma spiediens vai lāzera radiācija.

Šajās pamatnostādnēs 2. tabulā apdraudējumi ir sagrupēti pēc produkta lieluma, formas un virsmas, potenciālās, kinētiskās vai elektriskās enerģijas, paaugstinātas vai pazeminātas temperatūras un citiem rādītājiem. Tabulā ir tikai orientējošas norādes, un katram riska novērtētājam scenārijs ir jāpielāgo attiecīgajam produktam. Protams, ne visi apdraudējumu veidi attiecas uz ikvienu produktu.

Tomēr 2. tabula var palīdzēt riska novērtētājam atrast un identificēt visus iespējamos apdraudējumus, ko rada novērtējamie patēriņa produkti. Ja produkts rada vairākus apdraudējumus, katrs apdraudējums un tā riska novērtējums ir jāaplūko atsevišķi, un visaugstākais noteiktais risks ir jānosaka par produkta “risku”. Protams, ir jānorāda uz riskiem, kam nepieciešami īpaši riska pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek samazināti visi riski.

Jāņem vērā, ka viens apdraudējums var izraisīt vairākas traumas vienā scenārijā. Piemēram, bojātas motocikla bremzes var izraisīt avāriju, kā rezultātā vadītājs gūst galvas, roku un kāju traumas; viņš var gūt arī apdegumus, ja avārijas laikā aizdegas degvielas tvertne. Šajā gadījumā visas traumas ietilpst vienā scenārijā, un ir jānovērtē visu traumu smagums kopumā. Protams, visas šīs traumas kopā rada ļoti smagu stāvokli. Tomēr atsevišķas traumas dažādos scenārijos nevajadzētu pievienot.

Ikdienā veicot tirgus uzraudzību, var pietikt pat ar viena apdraudējuma radītā riska novērtēšanu. Ja šā apdraudējuma radītais risks paredz riska pārvaldības darbības, tad tās var uzsākt nekavējoties. Tomēr riska novērtētājam jābūt pārliecinātam, ka identificētais risks ir visaugstākais (vai viens no visaugstākajiem riskiem), lai nodrošinātu, ka riska pārvaldība ir pietiekami efektīva. Tas jādara vienmēr, kad risks ir nopietns, jo šī ir visaugstākā riska pakāpe, kas paredzēta šajās pamatnostādnēs. Tomēr, ja riska pakāpe ir mazāka nekā nopietna, var būt vajadzīgs papildu riska novērtējums un, iespējams, īpaša riska pārvaldība vēlākā posmā. Tātad riska novērtēšanas pieredze tirgus uzraudzības praksē samazinās nepieciešamo riska novērtējuma skaitu līdz minimumam.

Apdraudējuma apzināšana ar testiem un standartiem

Apdraudējumus bieži apzina un kvantitatīvi nosaka ar testu palīdzību. Tas, kādi ir šie testi un kā tie veicami, ir aprakstīts Eiropas vai starptautiskajos produktu standartos. Produkta atbilstība “harmonizētajam” Eiropas standartam (“EN …”), uz kuru tiek publicētas norādes Oficiālajā Vēstnesī, ļauj pieņemt, ka produkts ir drošs (lai gan tikai attiecībā uz tiem drošības rādītājiem, kuriem ir noteikta(-as) vērtība(-as) vai standarts(-i)). Tādos gadījumos var uzskatīt, ka produkts rada tikai minimālu risku un ka tam ir augsta līmeņa aizsardzība attiecībā uz testētu atsevišķo apdraudējumu.

Tomēr var būt situācijas, kad pieņēmumu par drošību nevar izmantot, un tādos gadījumos ir jāsagatavo īpaši labi dokumentēts riska novērtējums, ieskaitot aicinājumu grozīt saskaņoto standartu.

Turpretī, ja produkts neiztur testēšanu, parasti var pieņemt, ka produkts rada risku, ja ražotājs nevar sniegt pierādījumus par produkta drošību.

Produkti var radīt risku, pat ja tie neizraisa traumu

Produkti var nebūt bīstami, bet tie tomēr var radīt risku, ja tie neatbilst paredzētajam lietojumam. Piemēri ir rodami individuālo aizsardzības līdzekļu vai dzīvības glābšanas līdzekļu jomā, kad automobiļu vadītāji pēc notikušas avārijas uzvelk atstarojošo vesti. Šīs vestes ir paredzētas, lai pievērstu pretimbraucēju un satiksmes dalībnieku uzmanību, it īpaši naktī. Tomēr tās var arī nebūt redzamas, ja atstarojošās svītras ir pārāk šauras vai pietiekoši neatstaro un tādējādi neaizsargā lietotāju tā, kā vajadzētu. Tādas vestes rada risku, kaut gan pašas par sevi tās nerada apdraudējumu. Vēl viens piemērs ir sauļošanās krēmi, kuru marķējumā ir norāde par “augstu aizsardzību” (saules aizsardzības faktors 30), bet kas nodrošina tikai “zemu aizsardzību” (faktors 6). Tas var izraisīt smagu saules apdegumu.

3.3. Patērētājs

Patērētāja iespējas un uzvedība, lietojot produktu, var lielā mērā ietekmēt riska pakāpi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai, izstrādājot traumu scenāriju, būtu skaidrs priekšstats par patērētāja kategoriju.

Iespējams, ka jāizstrādā traumu scenāriji ar dažādām patērētāju kategorijām, lai varētu identificēt visaugstāko risku un tādējādi noteikt produkta “risku”. Nav pietiekoši, piemēram, apsvērt tikai visneaizsargātākos patērētājus, jo viņu ciestā kaitējuma varbūtība scenārijā var būt tik maza, ka risks ir zemāks nekā traumu scenārijā, kurā patērētājs nav neaizsargāta persona.

Jādomā arī par personām, kas pašas nelieto produktu, bet var atrasties produkta lietotāja tuvumā. Piemēram, no ķēdes motorzāģa var lidot skaidas un nokļūt līdzās stāvoša cilvēka acī. Tādējādi, lai gan, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus un izpildot visus citus ražotāja noteiktos riska pārvaldības pasākumus, ķēdes motorzāģa radīto risku efektīvi pārvalda pats lietotājs, personas, kas atrodas līdzās, var būt nopietni apdraudētas. Tāpēc, piemēram, ķēdes motorzāģa lietošanas instrukcijā ir jābrīdina par risku personām, kas atrodas līdzās, un to, kā šādu risku mazināt.

Tātad, izstrādājot traumas scenāriju, ir jāņem vērā turpmāk minētie aspekti attiecībā uz patērētāja kategoriju un to, kā tie produktu lieto. Saraksts nav izsmeļošs, bet tas var kalpot par ierosmi riska novērtētājiem veidot traumu scenārijus, kas ir pietiekami sīki izstrādāti. Ir jāatceras, ka “patērētāji” ir arī tie cilvēki, kuri paši produktu nelieto, bet var ciest tāpēc, ka atrodas līdzās.

—

Paredzētais/neparedzētais lietotājs. Paredzētais lietotājs bez pūlēm izmanto produktu, jo ievēro instrukciju, vai tāpēc, ka šāda veida produkts viņam ir pazīstams, ieskaitot tā redzamo(-os) un neredzamo(-os) apdraudējumu(-us). Produkta apdraudējums var neīstenoties, un produkta radītais risks var būt zems.

Neparedzētam lietotājam produkts varbūt nav pazīstams, un viņš varbūt neapzinās apdraudējumu(-us). Tādējādi viņš riskē iegūt traumu, un patērētāja risks ir augstāks.

Tādējādi risks paredzētam un neparedzētam lietotājam var būt atšķirīgs atkarībā no produkta un tā lietošanas veida.

—

Neaizsargātie patērētāji. Izšķir vairākas neaizsargāto un ļoti neaizsargāto patērētāju kategorijas: bērni (no 0 līdz 36 mēnešiem, no 36 mēnešiem līdz 8 gadiem, no 8 gadiem līdz 14 gadiem) un citas kategorijas, tādas kā vecāka gadagājuma cilvēki (skatīt 1. tabulu). Viņi visi mazāk spēj apzināties apdraudējumu, piemēram, bērni, pieskaroties karstai virsmai, sajūt karstumu tikai pēc aptuveni 8 sekundēm (un tad jau ir radies apdegums), turpretī pieaugušie sajūt karstumu nekavējoties.

Neaizsargātie patērētāji ne vienmēr spēj ņemt vērā brīdinājuma marķējumu, un tādu produktu lietošana, kurus viņi agrāk nav izmantojuši, var radīt viņiem īpašas grūtības. Šo patērētāju uzvedība viņus var vairāk pakļaut riskam; tādi, piemēram, ir mazi bērni, kas rāpo un visu bāž mutē. Produkti var piesaistīt bērnus ar savu izskatu, un bērnu rokās tie var radīt augstu risku. Turpretī vecāku vai citu pieaugušo uzraudzība parasti novērš situācijas, kad bērns tieši pakļauj sevi briesmām.

Turklāt patērētāji, kas parasti nav neaizsargāti, var kļūt neaizsargāti īpašās situācijās, piemēram, kad lietošanas instrukcija vai brīdinājumi uz produkta ir lietotājam nesaprotamā svešvalodā.

Visbeidzot, attiecībā uz ķīmiskām vielām bērni var būt jutīgāki uz to toksisko iedarbību nekā vidusmēra pieaugušais. Tāpēc pret bērniem nedrīkst izturēties kā pret “maziem pieaugušajiem”.

Var secināt, ka produkts, kas vidusmēra pieaugušam cilvēkam parasti ir drošs, neaizsargātiem patērētājiem var nebūt drošs. Tas jāņem vērā, nosakot traumas smagumu un varbūtību (skatīt3.5. iedaļu) un tādējādi risku.

—

Paredzētais un loģiski paredzamais lietojums. Patērētāji var lietot produktu citiem nolūkiem nekā tas paredzēts, pat tad, ja instrukcija ir skaidri saprotama, ieskaitot brīdinājumus. Tāpēc, ievērojot to, ka brīdinājumi var nebūt pilnībā efektīvi, novērtējot risku, ir jāņem vērā arī cita, ne tikai paredzētā lietošana. Tas ir īpaši svarīgi produkta ražotājam, jo viņam ir jānodrošina, ka produkts ir drošs jebkādos loģiski paredzamos tā lietošanas apstākļos.

Loģiski paredzamo lietojumu var nākties noteikt, pamatojoties uz pieredzi, jo var izrādīties, ka nav pieejama informācija, kas ietverta oficiālā nelaimes gadījumu statistikā vai citos informācijas avotos. Tad var rasties grūtības nošķirt “loģiski paredzamo” un “pilnīgi neparedzamo” scenāriju. Tomēr šīs pamatnostādnes var attiecināt arī uz “pilnīgi neparedzamiem” scenārijiem pat tad, ja to rezultātā rodas ļoti smagas traumas, jo šādu scenāriju varbūtība vienmēr ir ļoti zema. Tas potenciāli aizsargā pret to, ka šādi scenāriji pārāk ietekmē produkta kopējā riska noteikšanu.

—

Lietošanas biežums un ilgums. Dažādi patērētāji var lietot produktu dažādi – biežāk un ne tik bieži, īsāku vai ilgāku laiku. Tas ir atkarīgs no produkta pievilcīguma un lietošanas ērtuma. Lietojot produktu ikdienā vai ilgstoši, patērētājs pilnībā iepazīst produktu un tā specifiskās īpašības, ieskaitot apdraudējumus, instrukciju un brīdinājumus, tādējādi samazinot risku. Taču, lietojot produktu ikdienā vai ilgstoši, patērētājs pārāk pie tā pierod, kas izraisa lietotāja nogurumu, kad tiek neapdomīgi ignorētas instrukcijas un brīdinājumi, tādējādi palielinot risku.

Visbeidzot, ikdienas vai ilgstoša lietošana var arī paātrināt produkta novecošanos, un jebkura sastāvdaļa, kas nevar izturēt tik biežu lietošanu, var drīz nedarboties atbilstoši un radīt apdraudējumu un, iespējams, traumu, kas arī paaugstina risku.

—

Apdraudējuma atpazīšana un pasargājoša rīcība un aizsarglīdzekļi. Ir produkti, kuru radītie apdraudējumi ir zināmi; tādi kā šķēres, naži, neprofesionālām vajadzībām paredzētas urbjmašīnas, ķēdes motorzāģi, skrituļslidas, velosipēdi, motorolleri un automašīnas. Visos šajos gadījumos produkta apdraudējums ir skaidri zināms vai viegli atpazīstams, vai arī tas ir aprakstīts instrukcijā, kurā ir ietverti arī riska pārvaldības pasākumi. Tādējādi patērētājs var rīkoties uzmanīgi vai izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, tādus kā cimdi, ķiveres vai drošības jostas, līdz ar to lietojot produktu veidā, kas samazina risku.

Ir gadījumi, kad produkta apdraudējumu tik viegli nevar atpazīt, piemēram, īssavienojumu elektriskajā gludeklī; brīdinājuma marķējumus var neievērot vai pārprast, un tad patērētājs reti kad spēs īstenot aizsargpasākumus.

—

Patērētāja rīcība, ja notiek negadījums: ja patērētājs ir apdraudēts, viņš var gūt traumu. Tāpēc riska novērtētājam ir jāapsver, kā patērētājs varētu reaģēt. Vai viņš mierīgi noliks produktu malā un uzsāks preventīvu darbību, piemēram, produkta izraisītā ugunsgrēka novēršanu, vai, nonācis panikā, metīs produktu projām? Neaizsargāti patērētāji, īpaši bērni, var uzvesties atšķirīgi no citiem patērētājiem, kas nav neaizsargāti.

—

Patērētāja piederība kādai noteiktai kultūrai un tas, kā produkts tiek lietots viņa dzimtenē, var ietekmēt produkta risku. Ražotājiem it īpaši ir jāņem vērā kultūrvides atšķirības, laižot tirgū jaunu produktu. Ražotāju pieredze šajā jomā tāpēc var būt vērtīgs informācijas avots riska novērtējuma sagatavotājiem.

3.4. Traumas scenārijs – apdraudējuma izraisītās(-o) traumas(-u) stadijas

Lielākajā daļā traumu scenāriju ir trīs galvenās stadijas:

1)	produktam ir “defekts” vai produkta paredzamā dzīves cikla laikā var izveidoties “bīstama situācija”;

2)	“defekts” vai “bīstamā situācija” izraisa nelaimes gadījumu;

3)	nelaimes gadījums beidzas ar traumu.

Šīs trīs galvenās stadijas var iedalīt sīkākās stadijās, lai parādītu, kā produkta apdraudējums var izraisīt traumu. Tomēr šīm “stadijām, kuru galarezultātā tiek gūta trauma” ir jābūt īsi un skaidri formulētām, un tās nedrīkst būt pārspīlēti detalizētas vai ar pārāk lielu stadiju skaitu. Uzkrājot pieredzi, būs aizvien vieglāk identificēt noteiktas traumas gūšanas nosacījumus un to, kāds ir “visātrākais traumas gūšanas veids” (vai “kritiskais traumas gūšanas veids”).

Iespējams, ka visvieglāk ir sākt ar scenāriju par patērētāju, kam produkts ir paredzēts, kad patērētājs lieto produktu saskaņā ar instrukciju vai, ja tādas nav, atbilstoši parastajam izmantošanas veidam. Ja šāds novērtējums uzrāda visaugstāko riska pakāpi, parasti nav nepieciešams turpināt novērtēšanu un var uzsākt attiecīgos riska samazināšanas pasākumus. Līdzīgā kārtā, ja patērētājs ir ziņojis par nelaimes gadījumu, pietiek ar vienu traumas scenāriju, lai lemtu par atbilstošiem riska samazināšanas pasākumiem.

Pretējā gadījumā var izstrādāt citus scenārijus, ietverot neaizsargātos patērētājus, jo īpaši bērnus (skatīt 1. tabulu), paredzot nelielas vai izteiktākas novirzes no parastā lietojuma, izmantošanu atšķirīgos klimatiskos apstākļos, piemēram, lielā aukstumā vai lielā karstumā, lietošanu nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, bez atbilstošas dienas gaismas vai apgaismojuma, izmantošanu veidā, kas ieteikts, produktu pērkot (piemēram, attiecībā uz rotaļlietu veikalā pārdotu lampu jābūt novērtējumam par risku, kas rodas, to lietojot bērnam), lietošanu visā dzīves cikla garumā (ieskaitot nolietojumu) utt. Katrs scenārijs ir jāņem vērā visā riska novērtēšanas procedūras gaitā.

Ja produkts uzrāda vairākus apdraudējumus, katram no tiem jāveido savs traumas un tādējādi riska scenārijs. Tomēr traumu scenāriju skaitu var ierobežot, veicot ticamības pārbaudi par to, vai traumas scenārija galarezultātā var rasties tāds risks, kura dēļ ir vajadzīga rīcība.

No visiem radītajiem scenārijiem tas scenārijs, kas uzrāda visaugstāko risku (t. i., produkta “risku”), parasti ir noteicošais riska samazināšanas pasākumu veikšanai, jo rīcība visaugstākā riska samazināšanai visefektīvāk samazina risku. Izņēmums no šā noteikuma varētu būt tāds īpašs risks, zemāks par visaugstāko risku, kas izriet no atšķirīga apdraudējuma, ko varētu pārvaldīt ar īpašiem pasākumiem un kam, protams, ir jāaptver arī visaugstākais risks.

Parasti traumu scenārijā var paredzēt visaugstāko riska pakāpi, ja:

—	attiecīgajai(-ām) traumai(-ām) ir visaugstākais smaguma līmenis (4. vai 3. līmenis),

—	traumas scenārija vispārējā varbūtība ir diezgan augsta (vismaz > 1/100).

Par to turpmākas orientējošas norādes sniegtas 4. tabulā. Tās var palīdzēt ierobežot scenāriju skaitu.

Protams, par traumu scenāriju skaitu ir atbildīgs riska novērtētājs, un tas ir atkarīgs no to faktoru skaita, kuri jāņem vērā, nosakot produkta “risku”. Tāpēc nav iespējams noteikt kādu īpašu traumu scenāriju skaitu, kas nepieciešams konkrētā gadījumā.

Lai palīdzētu izveidot piemērotu skaitu traumu scenāriju, šajās pamatnostādnēs tiek piedāvāta tipisko traumu scenāriju tabula (2. tabula). Tie ir jāpielāgo konkrētajam produktam, patērētāja kategorijai un citiem apstākļiem.

3.5. Traumas smagums

Traumai, ko apdraudējums var izraisīt patērētājam, var būt dažādas smaguma pakāpes. Tādējādi traumas smagums atspoguļo tās apdraudējuma sekas, ko cieš patērētājs traumu scenārijā aprakstītajos apstākļos.

Traumas smagums var būt atkarīgs no:

—

apdraudējuma veida (skatīt 2. tabulas 3.2. punktā minēto apdraudējumu sarakstu). Mehānisks apdraudējums, piemēram, asas malas, var radīt ievainojumus pirkstiem; tos tūlīt pamana, un patērētājs rīkojas, lai dziedētu traumu. Toties ķīmisks apdraudējums var izraisīt vēzi. Parasti tā sākumu nepamana, un slimība var sākt izpausties tikai pēc daudziem gadiem; to uzskata par ļoti smagu slimību, jo vēzi ir ļoti grūti ārstēt, ja to vispār var izārstēt,

—	apdraudējuma iedarbīguma. Piemēram, līdz 50 °C sakarsēta virsma rada vieglus apdegumus, taču pie 180 °C apdegumi ir smagi,

—	apdraudējuma iedarbības ilguma attiecībā uz patērētāju. Abrazīvs apdraudējums, kas ilgst īsu laika sprīdi, var tikai ieskrāpēt patērētāja ādu, taču ilgstošākā periodā var tikt noberzti lieli ādas laukumi;

—	traumētās ķermeņa daļas. Piemēram, asa uzgaļa ieduršanās rokā ir sāpīga, bet trāpījums ar to acī ir daudz nopietnāks un var izraisīt traumu uz visu mūžu,

—	apdraudējuma ietekmes uz vienu vai vairākām ķermeņa daļām. Elektriskais apdraudējums var izraisīt šoku ar samaņas zaudēšanu, un uguns radīto dūmu ieelpošana var kaitēt samaņu zaudējušā cilvēka plaušām,

—	patērētāja kategorijas un viņa izturēšanās. Produktu ar brīdinājuma uzrakstu droši var izmantot pieaugušais, jo šāds patērētājs pielāgojas produkta lietošanai. Turpretī bērns vai cits neaizsargāts patērētājs (skatīt 1. tabulu), kas nevar izlasīt vai saprast brīdinājumu, var gūt smagu traumu.

Lai kvantitatīvi izteiktu traumas(-u) smagumu, šo pamatnostādņu 3. tabulā traumas ir klasificētas četrās kategorijās atkarībā no traumas atgriezeniskuma, t. i., vai ir iespējama un cik lielā mērā ir iespējama atveseļošanās pēc traumas. Šīs kategorijas kalpo tikai kā orientējošas norādes, un riska novērtētājs nepieciešamības gadījumā kategoriju var mainīt un to norādīt riska novērtējumā.

Ja, novērtējot risku, tiek apsvērti vairāki traumu scenāriji, katras traumas smagums ir jāklasificē atsevišķi un jāņem vērā visā riska novērtējuma procesā.

Piemērs: patērētājs naglas iesišanai sienā lieto āmuru. Āmura galva ir pārāk trausla (izmantots neatbilstošs materiāls) un lūst; viena atlūza trāpa patērētāja acī, izraisot aklumu. Tādējādi trauma ir “acs trauma, svešķermenis acī: neatgriezenisks redzes zudums (viena acs)”, kas ir 3 līmenis 3. tabulā.

3.6. Traumas varbūtība

“Traumas varbūtība” ir varbūtība, ar kādu traumas scenārijs var īstenoties produktam paredzētā dzīves cikla laikā.

Nav viegli novērtēt šo varbūtību; taču, ja scenārijā ir skaidri aprakstīti atsevišķi posmi, tad katram no tiem var paredzēt zināmu varbūtību, un, sareizinot šīs daļējās varbūtības, iegūst scenārija kopējo varbūtību. Šādai pakāpenības pieejai ir jāatvieglo kopējās varbūtības novērtēšana. Protams, ja tiek veidoti vairāki scenāriji, katram scenārijam ir jāpiešķir sava kopējā varbūtība.

Ja tomēr traumu scenārija aprakstā posmi nav izdalīti, tad scenārija varbūtību var noteikt kopumā. Tomēr tas būs tikai “minējums”, kas var izraisīt asu kritiku, liekot apšaubīt visu riska novērtējumu. Tāpēc priekšroka ir dodama pārredzamākam varbūtību novērtējumam, it īpaši tādēļ, ka daļējās varbūtības var pamatoties uz neapstrīdamiem pierādījumiem.

Šajās pamatnostādnēs ir izšķirti 8 varbūtības līmeņi, lai klasificētu vispārējo varbūtību: no < 1/1 000 000 līdz > 50 % (skatīt 4. tabulas kreiso pusi). Piemērs ar āmura galvu, kas salūzt, cilvēkam dzenot naglu sienā, parāda, kā novērtēt katra posma varbūtību un kā klasificēt kopējo varbūtību.

1. posms	Āmura galva salūst, kad lietotājs mēģina iedzīt naglu sienā, jo āmura galva ir no pārāk trausla materiāla. Trauslums ir noteikts ar testa palīdzību, un, ņemot to vērā, āmura galvas salūšanas varbūtība citādi sagaidāmā āmura dzīves cikla laikā ir novērtēta kā 1/10.
2. posms	Āmuram lūstot, viena no āmura atlūzām trāpa lietotājam. Tāda varbūtība tiek vērtēta kā 1/10, jo uzskata, ka lidojošām atlūzām pakļautā ķermeņa augšdaļa aizņem 1/10 no sienas laukuma. Protams, ja lietotājs stāvētu sienai ļoti tuvu, viņa ķermenis aizņemtu lielāku laukuma daļu un varbūtība būtu augstāka.
3. posms	Atlūza trāpa lietotājam pa galvu. Vērtē, ka galva veido aptuveni 1/3 no ķermeņa augšējās daļas, un tādēļ varbūtība ir 1/3.
4. posms	Atlūza trāpa lietotājam acī. Vērtē, ka acs veido aptuveni 1/20 no galvas, un tādēļ varbūtība ir 1/20.

Sareizinot visu šo posmu varbūtības, iegūstam scenārija kopējo varbūtību 1/10 × 1/10 × 1/3 × 1/20 = 1/6 000. Tas ir > 1/10 000 (skatīt 4. tabulas kreiso pusi).

Kad ir aprēķināta traumas scenārija kopējā varbūtība, ir jāpārbauda tā ticamība. Tam ir vajadzīga diezgan liela pieredze – ir jākonsultējas ar cilvēkiem, kam ir pieredze riska novērtēšanā (skatīt iedaļu “Lai citi pārbauda jūsu veikto riska novērtējumu”). Gūstot pieredzi šo pamatnostādņu izmantošanā, būs vieglāk novērtēt varbūtību un šī uzdevuma veikšanai būs pieejams aizvien lielāks piemēru skaits.

Novērtējot viena un tā paša produkta izraisītu dažādu traumu scenāriju varbūtību, var izdarīt šādus secinājumus:

—

ja scenārijā produktu lieto mazāk aizsargāti patērētāji, varbūtību kopumā var nākties paaugstināt, jo neaizsargāti patērētāji var vieglāk gūt traumas. Tas it sevišķi attiecas uz bērniem, jo bērniem parasti trūkst pieredzes preventīvu darbību veikšanai (skatīt arī “neaizsargāti patērētāji” 3.3. iedaļā),

—

ja risks ir viegli atpazīstams, tostarp no brīdinājuma marķējumiem, varbūtību var pazemināt, jo lietotājs izmantos produktu uzmanīgāk, lai pēc iespējas izvairītos no traumām. Tas var neattiekties uz traumu scenārijiem ar (maziem) bērniem vai citiem neaizsargātiem lietotājiem (skatīt 1. tabulu), kuri neprot lasīt,

—	ja ir ziņas par nelaimes gadījumu, kas iederas traumas scenārijā, šā scenārija varbūtība paaugstinās. Ja ir ziņas par reti notiekošiem nelaimes gadījumiem vai tādu vispār nav, ir lietderīgi pajautāt ražotājam, vai viņš zina par kādu nelaimes gadījumu vai produkta izraisīto kaitīgo ietekmi,

—	ja ir nepieciešami diezgan daudzi nosacījumi, lai notiktu nelaimes gadījums, scenārija kopējā varbūtība parasti ir zemāka,

—	ja viegli var iestāties apstākļi, lai notiktu nelaimes gadījums, tas var paaugstināt varbūtību,

—	ja produkta testa rezultāti ievērojami atšķiras no noteiktajām robežvērtībām (attiecīgajos standartos vai tiesību aktos), traumas (scenārija) varbūtība var būt augstāka nekā tad, ja tie ir tuvu robežvērtībām.

Šajā gadījumā “traumas varbūtība” ir varbūtība, ka traumas scenārijs tik tiešām var īstenoties. Tādējādi varbūtība neapraksta iedzīvotāju pakļautību vispārējai produkta iedarbībai, kas aprēķināta, piemēram, ņemot vērā tirgū pārdoto produkta eksemplāru miljonus un rēķinot, ka dažas no šīm vienībām varētu neatbilst prasībām. Tomēr šāda veida aprēķiniem ir sava nozīme, nosakot atbilstošus riska samazināšanas pasākumus (skatīt 4. iedaļu).

Arī nelaimes gadījumu statistika, pat ja tā attiecas uz konkrētiem produktiem, jāizmanto uzmanīgi, vērtējot varbūtību. Nelaimes gadījuma apstākļi var nebūt aprakstīti pietiekoši sīki, produkts var būt mainījies laika gaitā, var būt cits ražotājs utt. Turklāt par viegliem negadījumiem, iespējams, nav ziņots statistikas datu apkopotājiem. Neatkarīgi no tā nelaimes gadījumu statistika var palīdzēt, izstrādājot traumu scenārijus un nosakot to varbūtību.

3.7. Riska noteikšana

Pēc tam kad ir noteikts traumas smagums un, ja iespējams, varbūtība attiecībā uz vairākiem traumu scenārijiem, ir jānosaka riska pakāpe atbilstoši 4. tabulai. Tajā ir apvienots traumas smagums un varbūtība, un augstākais risks ir produkta radītais “risks”. Ir jānorāda arī riski, attiecībā uz kuriem ir jāveic īpaši riska pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu visu risku samazināšanu līdz minimumam.

Šajās pamatnostādnēs izšķir 4 riska pakāpes: nopietns, augsts, vidējs un zems. Riska pakāpe starp smaguma ziņā tuvām traumām vai varbūtības ziņā tuviem scenārijiem parasti atšķiras par vienu līmeni. Tas atbilst vispārējai pieredzei, kas liecina, ka risks nepaaugstinās strauji, ja to veicinošie faktori mainās pakāpeniski. Tomēr, traumas smagumam paaugstinoties no 1. uz 2. līmeni (4. tabulas labajā pusē), daži riski var pieaugt par diviem līmeņiem, proti, no vidējā uz nopietno un no zemā uz augsto. Tas ir tāpēc, ka pamatnostādnēs ir izdalīti 4 traumu smaguma līmeņi, savukārt sākotnējā metodē (skatīt ievadu) tādi bija 5. Tomēr tiek uzskatīts, ka patēriņa produktiem 4 līmeņi ļauj pietiekami labi novērtēt risku; 5 līmeņi būtu pārāk sarežģīti, jo ne traumas smagumu, ne varbūtību nevar noteikt ļoti precīzi.

Beidzot riska novērtējumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir veikts par atsevišķu traumas scenāriju vai kopējo produkta radīto risku, ir jāapsver riska pakāpes ticamība un neskaidrības novērtējumā. Tas nozīmē, ka jāpārbauda, vai riska novērtētājs ir izmantojis vislabāko pieejamo informāciju, izdarot savus novērtējumus un pieņēmumus. Šajā gadījumā var palīdzēt kolēģu un citu ekspertu sniegtās atsauksmes.

Ļoti noderīga var būt jutīguma analīze (skatīt piemēru 6.3. iedaļā). Kā mainās riska pakāpe, ja traumas smagums vai varbūtība mainās par vienu līmeni uz augšu vai leju? Ja riska pakāpe nemainās nemaz, var ticēt, ka tas ir pareizi novērtēts. Ja tas tomēr mainās, riska pakāpi var apšaubīt. Tad ir nepieciešams pārskatīt traumas scenārijus un noteikto traumas(-u) smagumu(-us) un varbūtību(-as). Beidzot jutīguma analīzi, riska novērtētājam ir jābūt pārliecinātam, ka riska pakāpe ir pietiekami ticama un ka viņš var to dokumentēt un nodot informāciju tālāk.

4. No riska uz rīcību – kā atbildīgi pārvaldīt risku

Kad riska novērtējums ir pabeigts, to parasti izmanto, lai izlemtu, vai ir nepieciešama kāda rīcība riska samazināšanai un līdz ar to kaitējuma novēršanai patērētāja veselībai. Lai gan rīcība ir nošķirta no riska novērtējuma, šeit tiek aplūkoti daži jautājumi, lai ilustrētu turpmākās darbības pēc tam, kad riski ir noteikti.

Veicot tirgus uzraudzību, rīcība bieži tiek veikta, attiecīgajai iestādei sazinoties ar ražotāju, importētāju vai izplatītāju. Tas var palīdzēt iestādei noteikt visproduktīvāko un visefektīvāko riska pārvaldības veidu.

Ja patēriņa precei piemīt nopietns risks, riska samazināšanas pasākumi var ietvert preces izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu. Zemākām riska pakāpēm parasti tiek piemēroti mazāk stingri pasākumi. Lai produktu padarītu drošu, var būt pietiekami, ja produktam pievieno brīdinājuma marķējumus vai precizē instrukciju. Tādējādi, lai kāda arī būtu riska pakāpe, iestādei ir jāapsver tas, vai ir nepieciešama rīcība un kādai tai jābūt.

Tomēr risks un rīcība nav automātiski saistīti. Ja produkts rada vairākus riskus, kas zemāki par nopietnu risku, un līdz ar to kopējais risks nav nopietns, var būt nepieciešama steidzama rīcība, jo jebkurš no riskiem var īstenoties ļoti drīz. Produktam raksturīgie riska veidi var norādīt uz produkta kvalitātes kontroles trūkumu (54).

Ir arī svarīgi ņemt vērā iedarbību uz iedzīvotājiem kopumā. Ja tirgū ir liels skaits produktu, un šo produktu lieto liels skaits patērētāju, pat viens risks, kas ir zemāks par nopietnu risku, var prasīt steidzamu rīcību, lai novērstu kaitīgo ietekmi uz patērētāju veselību.

Riski, kas zemāki par nopietnu risku, arī var prasīt rīcību, ja attiecīgais produkts var izraisīt letālus nelaimes gadījumus, pat ja tāda varbūtība ir ļoti maz iespējama. Tāds var būt gadījums ar dzērienu taras vāciņu, kurš var atdalīties; to var norīt bērns un aizrijoties nosmakt. Vienkāršas izmaiņas vāciņa konstrukcijā var novērst risku, neprasot tālāku rīcību. Var pat piešķirt laiku esošās produkcijas izpārdošanai, ja letāla nelaimes gadījuma risks patiešām ir ārkārtīgi mazs.

Citi ar risku saistīti aspekti var būt riska un tā iespējamo seku uztvere sabiedrībā, kultūrvide un politiskais jutīgums un tas, kā viss tiek atspoguļots plašsaziņas līdzekļos. Šie aspekti var būt īpaši svarīgi tad, kad riski attiecas uz neaizsargātiem patērētājiem, it sevišķi bērniem. Vajadzīgie pasākumi ir jānosaka valsts tirgus uzraudzības iestādei(-ēm).

Pret risku veiktā rīcība var būt atkarīga arī no paša produkta un tā radītajiem minimālajiem riskiem, “kuri samērojami ar produkta izmantošanu un uzskatāmi par pieņemamiem un saderīgiem ar augstu aizsardzības līmeni” (55). Minimālie riski, iespējams, būs daudz zemāki rotaļlietām, ar kurām darbojas bērni, nekā ķēdes motorzāģim, kura riska pakāpe ir tik augsta, ka ir vajadzīgi pamatīgi aizsarglīdzekļi, lai risks būtu kontrolējamā līmenī.

Visbeidzot, pat ja riska nav, rīcība var būt vajadzīga, piemēram, ja produkts neatbilst piemērojamiem noteikumiem / tiesību aktiem (piemēram, nepilnīgs marķējums).

Tātad risks nav automātiski saistīts ar rīcību. Uzraudzības iestādēm ir jāņem vērā virkne minēto faktoru, piemēram, 3.3. iedaļā minētie faktori. Vienmēr ir jādomā par samērīguma principu, un rīcībai jābūt efektīvai.

5. Īsi par to, kā sagatavot riska novērtējumu

1. Aprakstīt produktu un tā apdraudējumu.

Sniegt produkta skaidru aprakstu. Vai apdraudējums attiecas uz visu produktu vai tikai uz kādu (atdalāmu) produkta daļu?

Vai produktam piemīt tikai viens apdraudējums? Vai ir vairāki apdraudējumi? Orientējošas norādes skatīt 2. tabulā. Apzināt produktam piemērojamo(-os) standartu(-us) vai tiesību aktus.

Apzināt produktam piemērojamo(-os) standartu(-us) vai tiesību aktus.

2. Identificēt patērētāju kategoriju, kuru grib iekļaut traumas scenārijā par produkta apdraudējumu.

Veidojot pirmo traumas scenāriju, sākt ar produktam paredzēto lietotāju un paredzamo lietojumu. Ietvert citus patērētājus (skatīt 1. tabulu) un lietojumu vēlākajos scenārijos.

3. Aprakstīt traumas scenāriju, kurā izvēlētais produkta apdraudējums(-i) izraisa traumu(-as) vai kaitīgi iedarbojas uz izvēlētā patērētāja veselību.

Aprakstīt traumas(-u) gūšanas stadijas skaidri un konkrēti, neieslīgstot sīkumos (“visātrākais traumu gūšanas veids”, “kritiskais traumu gūšanas veids”). Ja scenārijā ir paredzētas vairākas traumas, tās visas jāietver tajā pašā scenārijā.

Aprakstot traumas scenāriju, apsvērt lietošanas biežumu un ilgumu, to, vai patērētājs atpazīst apdraudējumu, vai viņš ir neaizsargāts patērētājs (it sevišķi bērni), aizsardzības līdzekļus, patērētāja uzvedību, notiekot nelaimes gadījumam, patērētāja kultūras piederību un citus faktorus, ko uzskata par svarīgiem riska novērtējumā.

Skatīt orientējošas norādes 3.3. iedaļā un 2. tabulā.

4. Noteikt traumas smagumu.

Noteikt patērētāja gūtās traumas smaguma līmeni (no 1 līdz 4). Ja traumas scenārijā patērētājs gūst vairākas traumas, novērtēt visu traumu smagumu kopā.

Orientējošas norādes skatīt 3. tabulā.

5. Noteikt traumas scenārija varbūtību.

Noteikt varbūtību katram traumas scenārija posmam. Sareizināt varbūtības, lai aprēķinātu šī traumas scenārija kopējo varbūtību.

Skatīt orientējošas norādes 4. tabulas kreisajā pusē.

6. Noteikt riska pakāpi.

Apvienot traumas smagumu ar traumas scenārija kopējo varbūtību un pārbaudīt riska pakāpi 4. tabulā.

7. Pārbaudīt riska pakāpes ticamību.

Ja riska pakāpe nešķiet ticama vai ir neskaidrības par traumas(-u) smagumu vai par varbūtību, to pārvietot par vienu pakāpi uz augšu vai leju un no jauna novērtēt risku. Šī “jutīguma analīze” rādīs, vai risks mainās, mainoties datiem.

Ja riska pakāpe nemainās, tad varat būt visai pārliecināts par savu riska novērtējumu. Ja tā viegli mainās, tad labāk kļūdīties par labu drošībai un uzskatīt augstāko riska pakāpi par patēriņa preces “risku”.

Var arī apspriest riska pakāpes ticamību ar pieredzējušiem kolēģiem.

8. Izveidot vairākus traumu scenārijus, lai noteiktu produkta visaugstāko risku.

Ja pirmais traumas scenārijs identificē riska pakāpi, kas ir zemāka par šajās pamatnostādnēs noteikto visaugstāko pakāpi, un jums šķiet, ka produkts varētu radīt risku, kas ir augstāks par identificēto, tad:

—	izvēlieties citus patērētājus (ieskaitot neaizsargātos patērētājus, jo īpaši bērnus),

—	identificējiet citus lietojumus (ieskaitot loģiski paredzamos lietojumus),

lai noteiktu, kurš traumas scenārijs uzrāda produktam visaugstāko risku.

Visaugstākais risks parasti ir tas produkta “risks”, kas ļauj veikt visefektīvākos riska pārvaldības pasākumus. Īpašos gadījumos kāds sevišķs apdraudējums var uzrādīt risku, kas zemāks par visaugstāko risku un kam vajadzīgi īpaši riska pārvaldības pasākumi. Tas ir attiecīgi jāņem vērā.

Pieredze rāda, ka traumas scenāriji var norādīt uz šajās pamatnostādnēs noteikto visaugstāko līmeni, ja:

—	aplūkotā(-ās) trauma(-as) ir vismaz 3. vai 4. līmenī;

—	traumas scenārija kopējā varbūtība ir vismaz > 1/100.

Orientējošas norādes skatīt 4. tabulā.

9. Dokumentēt un nodot tālāk riska novērtējumu.

Novērtējumam jābūt pārredzamam un jānorāda visas neskaidrības, kas radušās, veicot riska novērtējumu.

Piemēri par to, kā tālāk rīkoties ar riska novērtējumu, ir sniegti šo pamatnostādņu 6. iedaļā.

Schematic flow of risk assessment

Pass on the risk assessment

Highest risk identified?

Yes

6. Look up the Risk in Table 4

See table 4: Probability levels from high (> 50 %) to low (< 1/1 000 000)

See table 3: Severity of injury

— Laceration, cut

— Bruising

— Concussion

— Entrapment/pinching

— Sprain, strain, musculoskeletal disorder

— Dislocation

— Fracture

— Crushing

— Amputation

— etc.

5. Determine the probability

Assign a probability to each step.

Multiply to get the overall probability

4. Determine the severity of the injury

3. Describe the Injury scenario in several steps: ‘Shortest path to injury’

See table 1: Consumer types, incl. vulnerable consumers (in particular children)

— Intended/non-intended user

— Intended and reasonably foreseeable use

— Frequency and duration of use

— Hazard recognition/protective behaviour …

— Consumer behaviour in the case of an incident

— Consumer's cultural background

See table 2: Hazards …

— Size, shape and surface

— Potential energy

— Kinetic energy

— Electrical energy

— Extreme temperatures

— Radiation

— Fire and explosion

— etc.

2. Identify consumer(s)

1. Describe the product unambiguously, and its hazard(s)

6. Piemēri

6.1. Saliekamais krēsls

Saliekamā krēsla salikšanas mehānisms ir tāds, ka lietotāja pirksti var iesprūst starp sēdekli un salikšanas mehānismu. Tas var radīt viena vai vairāku pirkstu lūzumu vai pat zaudēšanu.

Riska(-u) noteikšana

Traumas scenārijs	Traumas veids un vieta	Traumas smagums	Traumas varbūtība		Kopējā varbūtība	Risks
Cilvēks ver vaļā krēslu; kļūdas dēļ viņš satver sēdekli tuvu aizmugurējam stūrim (viņš ir neuzmanīgs/izklaidīgs); pirksts iesprūst starp sēdekli un atzveltni	Viegls pirksta saspiedums	1	Verot vaļā krēslu	1	1/500	Zems risks
			Satverot sēdekli pie aizmugurējā stūra, kad krēslu ver vaļā	1/50
			Pirksts iesprūst	1/10	> 1/1 000
			Viegla saspiešana	1
Cilvēks ver vaļā krēslu; kļūdas dēļ viņš satver sēdekli pie malas (viņš ir neuzmanīgs/izklaidīgs); pirksts iesprūst starp sēdekli un savienotājdetaļu	Viegls pirksta saspiedums	1	Verot vaļā krēslu	1	1/500	Zems risks
			Satverot sēdekli pie malas, kad krēslu ver vaļā	1/50
			Pirksts iesprūst	1/10	> 1/1 000
			Viegla saspiešana	1
Cilvēks ver vaļā krēslu; krēsls vaļā neveras; kļūdas dēļ viņš satver sēdekli tuvu stūrim (viņš ir neuzmanīgs/izklaidīgs); viņš mēģina novirzīt lejup sēdekli (viņš ir neuzmanīgs/izklaidīgs); pirksts iesprūst starp sēdekli un atzveltni	Pirksta lūzums	2	Verot vaļā krēslu	1	1/500 000	Zems risks
			Krēsls iesprūdis	1/1 000
			Satverot sēdekli pie malas, kad krēslu ver vaļā	1/50
			Pirksts iesprūst	1/10	> 1/1 000 000
			Pirksta lūzums	1
Cilvēks ver vaļā krēslu; krēsls vaļā neveras; kļūdas dēļ viņš satver sēdekli pie malas (viņš ir neuzmanīgs/izklaidīgs); viņš mēģina novirzīt lejup sēdekli; pirksts iesprūst starp sēdekli un savienotājdetaļu	Pirksta lūzums	2	Verot vaļā krēslu	1	1/500 000	Zems risks
			Krēsls iesprūdis	1/1 000
			Satverot sēdekli pie malas, kad krēslu ver vaļā	1/50
			Pirksts iesprūst	1/10	> 1/1 000 000
			Pirksta lūzums	1
Cilvēks sēž uz krēsla, grib to pavirzīt un tāpēc mēģina to pacelt, satverot sēdekļa aizmugurējo daļu; pirksts iesprūst starp sēdekli un atzveltni	Pirksta zaudēšana	3	Sēžot uz krēsla	1	1/6 000	Augsts risks
			Virza krēslu, sēžot uz tā	1/2
			Virzot krēslu, satver to pie aizmugurējās daļas	1/2
			Krēsls daļēji salokās, radot spraugu starp atzveltni un sēdekli	1/3	> 1/10 000
			Pirksts ir starp atzveltni un sēdekli	1/5
			Pirksts iesprūst	1/10
			Pirksta (vai tā daļas) zaudēšana	1/10
Cilvēks sēž uz krēsla, grib to pavirzīt un tāpēc mēģina to pacelt, satverot sēdekļa aizmugurējo daļu; pirksts iesprūst starp sēdekli un savienotājdetaļu	Pirksta zaudēšana	3	Sēžot uz krēsla	1	1/6 000	Augsts risks
			Virza krēslu, sēžot uz tā	1/2
			Virzot krēslu, satver to pie aizmugurējās daļas	1/2
			Krēsls daļēji salokās, radot spraugu starp atzveltni un sēdekli	1/3	> 1/10 000
			Pirksts ir starp atzveltni un sēdekli	1/5
			Pirksts iesprūst	1/10
			Pirksta (vai tā daļas) zaudēšana	1/10

Tādējādi saliekamā krēsla kopējais risks ir “augsts risks”.

6.2. Rozetes aizsargi

Šis piemērs attiecas uz rozetes aizsargiem. Tā ir ierīce, ko lietotāji (vecāki) ievieto elektriskajā rozetē, lai novērstu to, ka mazi bērni, iebāžot rozetes atverē kādu garu metāla priekšmetu, piekļūst detaļām, pa kurām plūst strāva, un saņem (letālu) elektrisko šoku.

Šī aizsarga atveres (kurās iesprauž kontaktdakšas tapas) ir tik šauras, ka tapas var iesprūst. Tas nozīmē, ka, velkot ārā kontaktdakšu, lietotājs var izvilkt no atveres arī aizsargu. Lietotājs var to nepamanīt.

Riska(-u) noteikšana

Traumas scenārijs	Traumas veids un vieta	Traumas smagums	Traumas varbūtība		Kopējā varbūtība	Risks
Aizsargs tiek izņemts no rozetes, kas kļūst neaizsargāta. Bērns spēlējas ar tievu priekšmetu, kam piemīt vadītspēja un ko var iebāzt rozetē, piekļūst strāvai un iet bojā no elektrošoka.	Nāvējoša elektrotrauma	4	Aizsarga izņemšana	9/10	27/160 000	Nopietns risks
			Nepamana, ka aizsargs ir izņemts	1/10
			Bērns spēlējas ar tievu priekšmetu, kam piemīt vadītspēja	1/10
			Rotaļās aizņemtais bērns netiek uzraudzīts	1/2	> 1/10 000
			Bērns iebāž priekšmetu rozetē	3/10
			Piekļūšana strāvai	1/2
			Nāvējoša elektrotrauma no saskares ar strāvu (nav ķēdes pārtraucēja)	1/4
Aizsargs tiek izņemts no rozetes, kas kļūst neaizsargāta. Bērns spēlējas ar tievu priekšmetu, kam piemīt vadītspēja un ko var iebāzt rozetē, piekļūst strāvai un pārdzīvo elektrošoku.	Otrās pakāpes apdegumi	1	Aizsarga izņemšana	9/10	81/160 000	Zems risks
			Nepamana, ka aizsargs ir izņemts	1/10
			Bērns spēlējas ar tievu priekšmetu, kam piemīt vadītspēja	1/10
			Bērns iebāž priekšmetu rozetē	3/10
			Piekļūšana strāvai	1/2	> 1/10 000
			Rotaļās aizņemtais bērns netiek uzraudzīts	1/2
			Apdegumi no saskares ar strāvu (nav ķēdes pārtraucēja)	3/4
Rozete ir neaizsargāta. Bērns spēlējas ar tievu priekšmetu, kam piemīt vadītspēja un ko var iebāzt rozetē, piekļūst strāvai un iet bojā no elektrošoka.	Nāvējoša elektrotrauma	4	Bērns spēlējas ar tievu priekšmetu, kam piemīt vadītspēja	1/10	3/80 000	Augsts risks
			Rotaļās aizņemtais bērns netiek uzraudzīts	1/100
			Bērns iebāž priekšmetu rozetē	3/10
			Piekļūšana strāvai	1/2	> 1/100 000
			Nāvējoša elektrotrauma no saskares ar strāvu (nav ķēdes pārtraucēja)	1/4

Tādējādi kopējais rozetes aizsarga risks ir “nopietns risks”.

6.3. Jutīguma analīze

Bieži ir jānovērtē faktori, ko izmanto traumas scenārija riska noteikšanai, proti, traumas smagums un varbūtība. Tas rada nenoteiktību. It sevišķi grūti ir novērtēt varbūtību, jo, piemēram, ir grūti paredzēt patērētāju izturēšanos. Vai cilvēks veic noteiktu darbību bieži vai tikai laiku pa laikam?

Tāpēc ir svarīgi apsvērt šo divu faktoru nenoteiktības pakāpi un veikt jutīguma analīzi. Šādas analīzes mērķis ir noskaidrot, kā mainās riska pakāpe, mainoties faktoru novērtējumam. Turpmāk tabulā sniegtais piemērs parāda tikai izmaiņas varbūtībā, jo traumas smagumu parasti var paredzēt ar lielāku ticamību.

Praktisks veids, kā veikt jutīguma analīzi, ir atkārtot riska novērtējumu noteiktam scenārijam, mainot viena vai vairāku scenārija posmu varbūtību. Piemēram, svece, kurā iestrādātas sēklas, varētu izraisīt ugunsgrēku, jo sēklas var aizdegties un radīt lielu liesmu. Mēbeles vai aizkari var aizdegties, un cilvēki, kas neatrodas telpā, var ieelpot toksiskos dūmus un gūt nāvējošu saindēšanos.

Traumas scenārijs

Traumas veids un vieta

Traumas smagums

Traumas varbūtība

Galīgā varbūtība

Risks

Sēklas vai pupas aizdegas un rada lielu liesmu. Aizdegas mēbeles vai aizkari. Cilvēki neatrodas telpā, bet ieelpo toksiskos dūmus.

Nāvējoša saindēšanās

—	Sēklas vai pupas aizdegas: 90 % (0,9)

—	Cilvēki kādu laiku neatrodas telpā: 30 % (0,3)

—	Aizdegas mēbeles vai aizkari: 50 % (0,5) (atkarībā no tā, uz kādas virsmas svece ir nolikta)

—	Cilvēki ieelpo toksiskos dūmus: 5 % (0,05)

0 00675 > 1/1 000

Nopietns

Scenārija posmu varbūtības līmeņa novērtējums ir parādīts tabulā.

Kopējā varbūtība ir 0 00675, kas 4. tabulā atbilst > 1/1 000. Tas liek secināt, ka ir “nopietns risks”. Šeit jāievēro, ka precīza varbūtība ir tuvāka 1/100 nekā 1/1 000, kas rada zināmu ticamību riska pakāpei, jo risks nedaudz vairāk atbilst nopietna riska zonai 4. tabulā nekā > 1/1 000.

Pieņemsim, ka nav pārliecības par 5 % varbūtības par to, ka cilvēks ieelpos toksiskos dūmus. Varbūtību var noteikt daudz zemāku, t. i., 0,1 % (0 001 = 1 gadījums uz tūkstoti). Ja atkārtoti aprēķinām ar šo pieņēmumu, vispārējā varbūtība ir 0 000135, kas nozīmē > 1/10 000. Tomēr risks joprojām ir nopietns. Pat ja kāda iemesla dēļ varbūtība ir zemāka ar koeficientu 10, risks joprojām ir augsts. Tādējādi, lai gan varbūtība var mainīties desmitkārt vai simtkārt, risks joprojām ir uzskatāms par nopietnu vai augstu (pēdējais ir ļoti tuvu “nopietnam”). Tātad jutīguma analīze ļauj mums pārliecinoši vērtēt risku kā nopietnu risku.

Kopumā riska novērtējums ir jābalsta uz “loģiski vissliktāko gadījumu” – tas nedrīkst būt ne pārāk pesimistisks attiecībā uz katru faktoru, bet nekādā ziņā arī ne pārāk optimistisks.

1. tabula

Patērētāji

Patērētāji	Apraksts
Ļoti neaizsargāti patērētāji	Ļoti mazi bērni: vecumā no 0 līdz 36 mēnešiem. Citas: cilvēki ar dziļu un sarežģītu invaliditāti.
Neaizsargāti patērētāji	Mazi bērni: vecāki par 36 mēnešiem un jaunāki par 8 gadiem. Vecāki bērni: vecumā no 8 līdz 14 gadiem. Citas: cilvēki ar pazeminātām fiziskām, sensorām vai garīgām spējām (piemēram, ar daļēju invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp vecāki par 65 gadiem, ar atsevišķām pazeminātām fiziskām un garīgām spējām) vai bez pieredzes un zināšanām.
Citi patērētāji	Tie patērētāji, kas nav ļoti neaizsargāti vai nav neaizsargāti patērētāji.

2. tabula

Apdraudējumi, tipiski traumu scenāriji un tipiskas traumas

Apdraudējumu grupa	Apdraudējums (produkta īpašības)	Tipiski traumu scenāriji	Tipiskas traumas
Lielums, forma un virsma	Produkts rada šķērsli	Cilvēks paklūp pār produktu un nokrīt vai uzskrien virsū produktam.	Sasitums; lūzums, smadzeņu satricinājums
	Produkts ir gaisu necaurlaidīgs	Produkts pārklāj cilvēka muti un/vai degunu (tipiski bērniem) vai iekšējos elpceļus.	Noslāpšana
	Produkts ir mazs vai satur mazas detaļas	Cilvēks (bērns) norij mazas detaļas, kas iesprūst balsenē un aizsprosto elpceļus.	Smakšana, iekšējo elpceļu nosprostojums
	Ir iespējams nokost nelielas produkta daļas.	Cilvēks (bērns) norij mazas detaļas, kas iesprūst gremošanas traktā.	Gremošanas trakta nosprostojums
	Ass stūris vai gals	Cilvēks uzskrien virsū asam stūrim vai viņam trāpa ass lidojošs priekšmets; tas izraisa durtu vai penetrējošu brūci.	Durta brūce; aklums, svešķermenis acī; dzirdes traucējumi, svešķermenis ausī
	Asa mala	Cilvēks aizskar asu malu; ar to ieplēšot ādu vai ievainojot audus.	Plēsta, griezta brūce; amputācija
	Slidena virsma	Cilvēks uzkāpj uz kādas virsmas, paslīd un nokrīt.	Sasitums; lūzums, smadzeņu satricinājums
	Nelīdzena virsma	Cilvēks slīd pa nelīdzenu virsmu; tas rada berzi un/vai abrāziju.	Abrāzija
	Sprauga vai atvere starp daļām	Cilvēks iebāž spraugā kādu locekli vai ķermeņa daļu, un pirksts, roka, kakls, galva, ķermeņa daļa vai apģērbs iesprūst; trauma rodas no saspiešanas vai kustības.	Saspiedums, lūzums, amputācija, nožņaugšanās
Potenciālā enerģija	Zema mehāniskā stabilitāte	Produkts apgāžas; cilvēks, kas atrodas uz produkta, krīt no augstuma vai, atrodoties produkta tuvumā, saņem tā triecienu; elektroprodukts apgāžas, salūzt, un atsedzas detaļas, pa kurām plūst strāva, vai arī tas turpina strādāt, apsildot tuvumā esošās virsmas.	Sasitums; izmežģījums; sastiepums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums; elektrošoks; apdegumi
	Zema mehāniskā izturība	Produkts sabrūk no pārslodzes; cilvēks, kas atrodas uz produkta, krīt no augstuma vai, atrodoties produkta tuvumā, saņem tā triecienu; elektroprodukts apgāžas, salūzt, un atsedzas detaļas, pa kurām plūst strāva, vai arī tas turpina strādāt, apsildot tuvumā esošās virsmas.	Sasitums; izmežģījums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums; elektrošoks; apdegumi
	Lietotājs atrodas lielā augstumā	Cilvēks, kas atrodas uz produkta lielā augstumā, zaudē līdzsvaru, nav atbalsta, pie kā pieķerties, un cilvēks krīt no augstuma.	Sasitums; izmežģījums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums
	Elastīgi elementi vai atsperes	Nospriegoti elastīgi elementi vai atsperes pēkšņi tiek atlaistas; produkts trāpa kustības virzienā esošam cilvēkam.	Sasitums; izmežģījums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums
	Saspiests šķidrums vai gāze, vai vakuums	Pēkšņi tiek atbrīvots saspiests šķidrums vai gāze; tā trāpa tuvumā esošam cilvēkam; vai arī produkta implozija rada lidojošus priekšmetus.	Izmežģījums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums; šķelta brūce (skatīt arī pie ugunsgrēka un eksplozijas)
Kinētiskā enerģija	Kustībā esošs produkts	Produkts trāpa vai pārripo pāri cilvēkam, kas atrodas produkta kustības virzienā.	Sasitums; sastiepums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums
	Daļas, kas atrodas kustībā cita pret citu.	Cilvēka ķermeņa daļa iekļūst starp kustīgām daļām, kad tās kustas viena pret otru; ķermeņa daļa iesprūst un nonāk spiediena ietekmē (tiek saspiesta).	Sasitums; izmežģījums; lūzums; saspiedums
	Daļas, kas kustas garām cita citai	Cilvēka ķermeņa daļa iekļūst starp kustīgām daļām, kad tās kustas tuvu viena otrai (šķērveida kustība); ķermeņa daļa iesprūst starp kustīgajām daļām un nonāk spiediena ietekmē (tiek sagriezta).	Plēsta, griezta brūce; amputācija
	Rotējošas daļas	Cilvēka ķermeņa daļa, mati vai apģērbs iekļūst rotējošā daļā; tas izraisa vilces spēku.	Sasitums; lūzums; plēsums (galvas ādas); nožņaugšanās
	Cieši cita citai blakus rotējošas daļas	Cilvēka ķermeņa daļa, mati vai apģērbs tiek ievilkts rotējošās daļās; tas izraisa vilces spēku un spiedienu uz ķermeņa daļu.	Saspiedums, lūzums, amputācija, nožņaugšanās
	Paātrinājums	Cilvēks atrodas uz produkta, kurš uzņem ātrumu; viņš zaudē līdzsvaru, nav atbalsta, pie kā pieķerties, un cilvēks krīt ar zināmu ātrumu.	Izmežģījums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums
	Lidojoši priekšmeti	Cilvēkam trāpa lidojošs priekšmets, un atkarībā no tā spēka cilvēks gūst traumu.	Sasitums; izmežģījums; lūzums; smadzeņu satricinājums; saspiedums
	Vibrācija	Cilvēks, kas tur produktu, zaudē līdzsvaru un krīt; vai arī ilgstošs kontakts ar vibrējošu produktu izraisa neiroloģiskus traucējumus, kaulu un locītavu bojājumus, mugurkaula traumu, vaskulāros bojājumus.	Sasitums; izmežģījums; lūzums; saspiedums
	Troksnis	Cilvēks ir pakļauts produkta radītā trokšņa iedarbībai. Troksnis ausīs un dzirdes zudums var iestāties atkarībā no skaņas stipruma un attāluma.	Dzirdes trauma
Elektroenerģija	Augsts/zems spriegums	Cilvēks pieskaras produkta daļai, kas pakļauta augstspriegumam; cilvēks gūst elektrošoku un var iet no tā bojā.	Elektrošoks
	Produkta sakaršana	Produkts sakarst; cilvēks, tam pieskaroties, var gūt apdegumus; vai arī produkts var izdalīt izkusušas daļiņas, tvaiku utt., kas trāpa cilvēkam.	Apdegums, applaucējums
	Pārāk tuvu novietotas detaļas, pa kurām plūst strāva	Starp daļām, pa kurām plūst strāva, rodas elektriskais loks vai dzirkstele. Tas var izraisīt ugunsgrēku un spēcīgu radiāciju.	Acs trauma; apdegums, applaucējums
Galējas temperatūras	Atklātas liesmas	Cilvēks, atrodoties tuvu liesmām, var iegūt apdegumus, iespējams, tāpēc, ka aizdegas apģērbs.	Apdegums, applaucējums
	Karstas virsmas	Cilvēks neatpazīst karstu virsmu un aizskar to; cilvēks gūst apdegumus.	Apdegums
	Karsti šķidrumi	Cilvēks, rīkojoties ar konteineru, kurā ir šķidrums, izšļaksta to; šķidrums nokļūst uz ādas un izraisa applaucējumu.	Applaucējums
	Karstas gāzes	Cilvēks ieelpo produkta izdalītās karstās gāzes; tas izraisa plaušu apdegumu; vai arī ilgstoša karsta gaisa iedarbība izraisa atūdeņošanos.	Apdegums
	Aukstas virsmas	Cilvēks neatpazīst aukstu virsmu un aizskar to; cilvēks gūst apsaldējumus.	Apdegums
Radiācija	Ultravioletais starojums, lāzers	Cilvēka āda vai acis ir pakļautas produkta izstarotai radiācijai.	Apdegums, applaucējums; neiroloģiski traucējumi; acs trauma; ādas vēzis, mutācijas
Radiācija	Augstas intensitātes elektromagnētiskā lauka avots; zema vai augsta frekvence (mikroviļņi)	Cilvēks atrodas tuvu elektromagnētiskā lauka avotam, viņa ķermenis (centrālā nervu sistēma) ir pakļauts iedarbībai.	Neiroloģiski (smadzeņu) traucējumi, leikēmija (bērniem)
Uguns un eksplozija	Uzliesmojošas vielas	Cilvēks atrodas uzliesmojošas vielas tuvumā; uzliesmošanas avots aizdedzina vielu; cilvēks gūst traumu.	Apdegums
	Sprādzienbīstami maisījumi	Cilvēks atrodas sprādzienbīstama maisījuma tuvumā; uzliesmošanas avots izraisa eksploziju; cilvēks saņem triecienvilni, viņam trāpa degošais materiāls un/vai liesmas.	Apdegums, applaucējums; acs trauma, svešķermenis acī; dzirdes traucējumi, svešķermenis ausī
	Aizdegšanās avoti	Uzliesmošanas avots izraisa ugunsgrēku; cilvēks ugunsgrēka liesmās gūst traumas vai saindējas ar gāzēm.	Apdegums; saindēšanās
	Pārkaršana	Produkts pārkarst; sākas ugunsgrēks, eksplozija	Apdegums, applaucējums; acs trauma, svešķermenis acī; dzirdes traucējumi, svešķermenis ausī
Toksiskums	Toksiskas cietas vielas vai šķidrumi	Cilvēks uzņem produkta izdalītu vielu, piemēram, ieliekot produktu mutē, un/vai viela nokļūst uz ādas.	Akūta saindēšanās; nieze, dermatīts
	Toksiskas cietas vielas vai šķidrumi	Cilvēks ieelpo cietu vai šķidru, piemēram, izvemtu vielu (aspirācija plaušās)	Akūta plaušu saindēšana (aspirācija plaušās); infekcija
	Toksiska gāze, tvaiki vai putekļi	Cilvēks ieelpo produkta izdalītu vielu, un/vai viela nokļūst uz ādas.	Akūta plaušu saindēšana; nieze, dermatīts
	Sensibilizējoša viela:	Cilvēks uzņem produkta izdalītu vielu, piemēram, ieliekot produktu mutē, un/vai viela nokļūst uz ādas; un/vai cilvēks ieelpo gāzi, tvaikus vai putekļus.	Sensibilizācija; alerģiska reakcija
	Kairinošas vai kodīgas cietas vielas vai šķidrumi	Cilvēks uzņem produkta izdalītu vielu, piemēram, ieliekot produktu mutē, un/vai viela nokļūst uz ādas vai acīs.	Nieze, dermatīts; ādas apdegums; acs trauma, svešķermenis acī
	Kairinošas vai kodīgas gāzes vai tvaiki	Cilvēks ieelpo produkta izdalītu vielu, un/vai viela nokļūst uz ādas vai acīs.	Nieze, dermatīts; ādas apdegums; akūta saindējoša vai ķīmiska ietekme uz plaušām vai acīm
	Kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (KMT) vielas.	Cilvēks uzņem produkta izdalītu vielu, piemēram, ieliekot produktu mutē, un/vai viela nokļūst uz ādas, un/vai cilvēks ieelpo gāzi, tvaikus vai putekļus.	Vēzis, mutācijas, reproduktīvais toksiskums
Mikrobioloģiska saindēšanās	Mikrobioloģiska saindēšanās	Cilvēks nonāk kontaktā ar saindētu produktu, to uzņemot caur muti, ieelpojot vai caur ādu.	Infekcija, vietēja vai sistēmas
Ar produkta lietošanu saistītais apdraudējums	Neveselīga poza	Produkta konstrukcija rada cilvēkam neveselīgu pozu, lietojot produktu.	Sastiepums; muskuļu un skeleta sistēmas bojājumi
	Pārpūle	Produkta konstrukcija prasa ievērojamu spēku, lietojot produktu.	Dažāda veida sastiepumi; muskuļu un skeleta sistēmas bojājumi
	Anatomiska nepiemērotība	Produkta konstrukcija nav piemērota cilvēka anatomijai, un tas apgrūtina produkta lietošanu vai padara to neiespējamu.	Dažāda veida sastiepumi
	Individuālās aizsardzības neievērošana	Produkta konstrukcija apgrūtina produkta lietošanu cilvēkam, kas lieto aizsarglīdzekļus.	Dažādas traumas
	Nejauša iedarbošanās/ izslēgšanās	Cilvēks var viegli iedarbināt/izslēgt produktu un tādējādi izraisīt negribētas darbības.	Dažādas traumas
	Neatbilstīga darbība	Konstrukcija izraisa kļūdainu cilvēka darbību; vai produkta aizsargfunkcijas nenodrošina paredzēto aizsardzību.	Dažādas traumas
	Kļūme darbības apstādināšanā	Cilvēks grib apturēt produkta darbību, bet tas turpina darboties situācijā, kad tas nav vēlams.	Dažādas traumas
	Pēkšņa darbības uzsākšana	Produkts izslēdzas enerģijas padeves traucējumu dēļ, bet atsāk darboties veidā, kas izraisa apdraudējumu.	Dažādas traumas
	Nespēja apstādināt	Ārkārtējā situācijā cilvēks nespēj apturēt produkta darbību	Dažādas traumas
	Nesaderīgas detaļas	Cilvēks mēģina iemontēt detaļu; tam ir vajadzīgs pārāk daudz spēka, produkts salūzt; vai detaļa nav iemontēta pietiekami stingri un kļūst vaļīga lietošanas laikā.	Dažāda veida sastiepumi; plēstas, grieztas brūces; sasitums; iesprūšana;
	Neesoša vai nepareizi uzstādīta aizsardzība.	Cilvēks var piekļūt daļām, kas rada apdraudējumu.	Dažādas traumas
	Nepietiekamas brīdinājuma instrukcijas, zīmes un simboli	Lietotājs nepamana brīdinājuma instrukcijas, zīmes un/vai nesaprot simbolus.	Dažādas traumas
	Nepietiekami brīdinājuma signāli	Lietotājs neredz vai nedzird brīdinājuma signālu (optisku vai audio), un tas izraisa bīstamu produkta darbību.	Dažādas traumas
NB! Šī tabula kalpo tikai kā orientējošas norādes; gatavojot riska novērtējumu, tipiskie traumu scenāriji ir jāpielāgo. Ir īpašas norādes par to, kā izstrādāt riska novērtējumu ķīmiskām vielām, kosmētiskajiem līdzekļiem un, iespējams, arī citām vielām. Ļoti ieteicams izmantot šīs īpašās norādes, novērtējot produktu. skatīt 3.2. iedaļu.

3. tabula

Traumas smagums

Ievads

Šajās riska novērtējuma pamatnostādnēs izšķir četrus traumu līmeņus atbilstoši to smagumam. Ir svarīgi saprast, ka traumas smagums ir jānovērtē pilnīgi objektīvi. Mērķis ir salīdzināt traumu smagumu dažādos scenārijos un noteikt prioritātes, nevis šajā stadijā spriest par konkrētas traumas pieļaujamību. Jebkuru traumu, no kuras būtu bijis iespējams viegli izvairīties, patērētājam būs grūti pieņemt. Tomēr ir pamatoti, ka iestādes velta lielākas pūles, lai panāktu izvairīšanos no neatgriezeniskām sekām un nevis novērstu īslaicīgu diskomfortu.

Objektīvi kritēriji, kas ļauj novērtēt sekas pēc smaguma (akūtu traumu vai citu kaitējumu veselībai), ir rodami, no vienas puses, medicīniskajā līmenī un, no otras puses, novērtējot cietušā tālākas darbības iespējas. Abos gadījumos sekas var izteikt kā izmaksas, taču izmaksas par veselībai nodarītā kaitējuma sekām var būt grūti noteikt kvantitatīvi.

Apvienojot šos kritērijus, var noteikt četrus šādus līmeņus:

1)	trauma vai sekas, kas pēc elementāras ārstēšanas (pirmā palīdzība, ko parasti nesniedz ārsts) būtiski netraucē cilvēkam darboties vai neizraisa pārmērīgas sāpes; parasti šādas sekas ir pilnīgi atgriezeniskas;

2)	trauma vai sekas, kuru dēļ var nākties apmeklēt traumpunktu, bet parasti nav vajadzīga hospitalizēšana. Darbība kādu laiku var būt ierobežota, bet ne ilgāk par 6 mēnešiem, un atveseļošanās ir vairāk vai mazāk pilnīga;

3)	trauma vai sekas, kuru dēļ parasti ir vajadzīga hospitalizēšana un darbība ir ierobežota ilgāk nekā 6 mēnešus, vai arī iestājas neatgriezenisks funkciju zudums;

4)	trauma vai sekas, kuru iznākums ir letāls vai var būt letāls, ieskaitot smadzeņu nāvi; sekas, kas ietekmē reproduktīvo veselību vai pēcnācējus; smagi locekļu un/vai funkciju zaudējumi, kas izraisa invaliditāti, lielāku par apmēram 10 %.

Nākamajā tabulā, kura jāuzskata drīzāk par orientējošām norādēm nevis par norādījumiem vai pilnīgu informāciju, ir sniegti visu četru līmeņu traumu piemēri. Valstīs var būt atšķirības, ko rada dažādas kultūrvides vai atšķirīgas veselības aprūpes un finanšu piešķīrumu sistēmas. Tomēr novirzes no tabulā ieteiktās klasifikācijas ietekmēs vienotu riska novērtējumu ES; tās ir skaidri jānorāda un jāizskaidro riska novērtējuma ziņojumā, minot iemeslus.

Traumas veids	Traumas smagums
Traumas veids	1	2	3	4
Plēsums, griezums	Virspusējs	Ārējs (dziļš) (> 10 cm garš uz ķermeņa) (> 5 cm garš uz sejas), nepieciešamas šuves Cīpsla vai locītavas iekšpuse Acs baltums vai radzene	Redzes nervs Kakla artērija Traheja Iekšējie orgāni	Bronhi Barības vads Aorta Muguras smadzenes (apakšējā daļa) Stipri iekšējo orgānu plīsumi Pārrauta muguras smadzeņu augšējā daļa Smadzenes (nopietns bojājums/ disfunkcija)
Sasitums (abrāzija/kontūzija, pampums, tūska)	Virspusējs ≤ 25 cm2 uz sejas ≤ 50 m2 uz ķermeņa	Liels > 25 cm2 uz sejas > 50 cm2 uz ķermeņa	Traheja Iekšējie orgāni (nelieli bojājumi) Sirds Smadzenes Plaušas (asinis vai gaiss krūšu kurvī)	Smadzeņu stumbrs Muguras smadzeņu bojājums, kas izraisa paralīzi
Smadzeņu satricinājums	—	Ļoti īss samaņas zudums (minūtes)	Ilgstošs samaņas zudums	Koma
Iesprūšana/saspiešana	Viegla saspiešana	—	(Vajadzības gadījumā norādīt attiecīgi sasituma, saspieduma, lūzuma, izmežģījuma, amputācijas galarezultātu.)	(Tāds pats galarezultāts kā nosmakšana/nožņaugšanās)
Dažāda veida sastiepumi; muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi	Ekstremitātes Locītavas Mugurkauls (bez dislokācijas vai lūzuma)	Ceļa saišu sastiepums	Saišu vai cīpslu plīsums/pārrāvums Muskuļu plīsums Kakla skriemeļu bojājums	—
Izmežģījums	—	Ekstremitātes (roku/kāju pirksts, plauksta, pēda) Elkonis Žoklis Izkustināts zobs	Potīte Plaukstas locītava Plecs Gūža Celis Mugurkauls	Mugurkauls
Lūzums	—	Ekstremitātes (roku/kāju pirksts, plauksta, pēda) Plaukstas locītava Roka Riba Krūšu kauls Deguns Zobs Žoklis Acu kauli	Potīte Kāja (augšstilbs un apakšstilbs) Gūža Augšstilbs Galvaskauss Mugurkauls (neliels kompresijas lūzums) Žoklis (nopietns) Balsene Vairāki ribu lūzumi Asinis vai gaiss krūšu kurvī	Kakls Mugurkauls
Saspiedums	—	—	Ekstremitātes (roku/kāju pirksts, plauksta, pēda) Elkonis Potīte Plaukstas locītava Apakšdelms Kāja Plecs Traheja Balsene Iegurnis	Mugurkauls Kakla vidus un lejas daļa Krūškurvis (stiprs saspiedums) Smadzeņu stumbrs
Amputācija	—	—	Roku pirksts(-i) Kāju pirksts(-i) Plauksta Pēda Roka (tās daļa) Kāja Acs	Abas ekstremitātes
Durta brūce	Ierobežots dziļums, skar tikai ādu	Dziļāk par ādu Vēdera siena (orgāni nav skarti)	Acs Iekšējie orgāni Krūškurvja siena	Aorta Sirds Bronhi Dziļi bojājumi orgānos (aknas, nieres, zarnas utt.)
Uzņemšana caur muti	—	—	Iekšējo orgānu trauma (Attiecas arī uz iekšējo elpceļu nosprostojumu, kad priekšmets ir iekļuvis tālu barības vadā)	Neatgriezeniski iekšējo orgānu bojājumi
Iekšējo elpceļu nosprostojums	—	—	Nosprostots skābekļa pieplūdums smadzenēm bez neatgriezeniskām sekām	Bloķēta skābekļa piegāde smadzenēm, izraisot neatgriezeniskas sekas
Slāpšana/ nožņaugšanās	—	—	Nosprostots skābekļa pieplūdums smadzenēm bez neatgriezeniskām sekām	Noslāpšana/ nožņaugšanās
Iegremdēšanās/ slīkšana	—	—	—	Noslīkšana
Apdegums/applaucējums, apsaldējums (no karstuma, aukstuma vai ķīmiskām vielām)	1°, līdz 100 % no ķermeņa virsmas 2°, < 6 % no ķermeņa virsmas	2°, 6–15 % no ķermeņa virsmas	2° 16–35 % no ķermeņa virsmas vai 3°, līdz pat 35 % no ķermeņa virsmas Ieelpošanas radīti apdegumi	2° vai 3°, < 35 % no ķermeņa virsmas Ieelpošanas radīti apdegumi, kad nepieciešama respiratorā palīdzība
Elektrošoks	(Attiecas arī uz apdegumiem, jo elektriskā strāva var izraisīt apdegumus)	Vietēja ietekme (īslaicīgi krampji vai muskuļu paralīze)	—	Nāvējoša elektrotrauma
Neiroloģiski traucējumi	—	—	Provocēta epilepsijas lēkme	—
Acs trauma, svešķermenis acī	Īslaicīgas sāpes acī, nav nepieciešama ārstēšana	Īslaicīgs redzes zudums	Daļējs redzes zudums Neatgriezenisks redzes zudums (vienā acī)	Neatgriezenisks redzes zudums (abās acīs)
Dzirdes trauma, svešķermenis ausī	Īslaicīgas sāpes ausī, nav nepieciešama ārstēšana	Īslaicīgi dzirdes traucējumi	Daļējs dzirdes zudums Pilnīgs dzirdes zudums (vienā ausī)	Pilnīgs dzirdes zudums (abās ausīs)
Saindēšanās ar kādu vielu (caur muti, ieelpojot, caur ādu)	Caureja, vemšana, vietēji simptomi	Atgriezenisks iekšējo orgānu bojājums, piemēram, aknu, nieru, viegla hemolītiskā anēmija	Neatgriezeniski iekšējo orgānu bojājumi, piemēram, barības vada, kuņģa, aknu, nieru, hemolītiskā anēmija, atgriezenisks nervu sistēmas bojājums	Neatgriezenisks nervu sistēmas bojājums Nāve
Nieze, dermatīts, vielu kairinoša vai ķīmiska ietekme (ieelpojot, caur ādu)	Vietēji viegli kairinājumi	Atgriezenisks acs bojājums Atgriezeniska sistēmiska iedarbība Kairinoša iedarbība	Plaušas, respiratora nepietiekamība, ķīmiskā pneimonija Neatgriezeniska sistēmiska iedarbība Daļējs redzes zudums Ķīmiska ietekme	Plaušas, nepieciešama respiratorā palīdzība Asfiksija
Alerģiska reakcija vai sensibilizācija	Viegla vai vietēja alerģiska reakcija	Alerģiska reakcija, plašs alerģiskais kontaktdermatīts	Stipra sensibilizācija, izraisot alerģiju pret daudzām vielām	Anafilaktiska reakcija, šoks Nāve
Ilglaicīgs kaitējums saskares ar vielām vai radiācijas rezultātā	Caureja, vemšana, vietēji simptomi	Atgriezenisks iekšējo orgānu bojājums, piemēram, aknu, nieru, viegla hemolītiskā anēmija	Nervu sistēmas bojājums, piemēram, organisks psihosindroms (OPS; saukts arī par hronisku toksisku encefalopātiju, zināms arī kā “krāsotāju slimība”). Neatgriezeniski iekšējo orgānu bojājumi, piemēram, barības vada, kuņģa, aknu, nieru, hemolītiskā anēmija, atgriezenisks nervu sistēmas bojājums	Vēzis (leikēmija) Ietekme uz reproduktivitāti Ietekme uz pēcnācējiem CNS depresija
Mikrobioloģiska infekcija		Atgriezenisks bojājums	Neatgriezeniska iedarbība	Infekcijas, kuru dēļ ir vajadzīga ilgstoša hospitalizācija, rezistence pret antibiotikām Nāve

4. tabula

Riska pakāpes, ko nosaka, apvienojot traumas smagumu un varbūtību

Traumas varbūtība produktam paredzētajā dzīves ciklā		Traumas smagums
Traumas varbūtība produktam paredzētajā dzīves ciklā		1	2	3	4
Augsts Zems	> 50 %	A	N	N	N
	> 1/10	V	N	N	N
	> 1/100	V	N	N	N
	> 1/1 000	Z	A	N	N
	> 1/10 000	Z	V	A	N
	> 1/100 000	Z	Z	V	A
	> 1/1 000 000	Z	Z	Z	V
	< 1/1 000 000	Z	Z	Z	Z

N – nopietns risks

A – augsts risks

V – vidējs risks

Z – zems risks

Terminu glosārijs

Apdraudējums– bīstamības avots, kas rada traumas vai kaitējuma varbūtību. Apdraudējuma kvantitatīvais noteikšanas līdzeklis, novērtējot risku, ir potenciālās traumas vai kaitējuma smagums.

Produkta apdraudējums– apdraudējums, ko izraisa produkta īpašības.

Risks– apdraudējuma un kaitējuma varbūtības līdzsvarots apvienojums. Risks neraksturo ne apdraudējumu, ne varbūtību atsevišķi, bet gan abus vienlaicīgi.

Riska novērtēšana– procedūra apdraudējuma apzināšanai un novērtēšanai, kuru veido šādi trīs soļi:

1)	apdraudējuma smaguma noteikšana;

2)	apdraudējuma potenciāli radītās traumas varbūtības noteikšana;

3)	apdraudējuma un varbūtības apvienošana.

Riska pakāpe– riska pakāpe, kas var būt “nopietna”, “augsta”, “vidēja” un “zema”. Kad ir noteikta (visaugstākā) riska pakāpe, riska novērtējums ir pabeigts.

Riska pārvaldība– papildu rīcība, kas tiek veikta atsevišķi no riska novērtējuma ar mērķi samazināt vai novērst risku.

(1) Citviet šajās pamatnostādnēs apzīmējums “Komisija” parasti attiecas uz RAPEX grupu, kas izveidota Komisijas struktūrvienībā, kura atbildīga par Direktīvu 2001/95/EK, un attiecīgos gadījumos uz attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

(2) Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (“ICSMS”). Šīs platformas mērķis ir atvieglot saziņu starp tirgus uzraudzības iestādēm ES un EBTA valstīs attiecībā uz neatbilstīgiem produktiem.

(3) Šajā dokumentā termins “dalībvalstis” jāsaprot tā, ka tas neizslēdz iespēju, ka uz visiem pārējiem dalībniekiem attiecas šo pamatnostādņu noteikumi.

(4) Skatīt jaunāko EK īstenošanas lēmumu, kas publicēts:https://ec.europa.eu/consumers/consumers_safety/safety_products/rapex/alerts/repository/content/pages/rapex/index_en.htm

(5) Skatīt Direktīvas 2001/95/EK 10. apsvērumu.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par ES kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par ES kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(10) Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvu (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(12) Skatīt ES vispārējā riska novērtēšanas metodiku (Darbība Nr. 5 daudzgadu rīcības plānā ražojumu uzraudzībai ES (COM(2013) 76), kurā sniegtas norādes iestādēm saistībā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. panta 2. punktu: http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/17107/attachments/1/translations

(13) Skatīt https://ec.europa.eu/consumers/consumer-safety/rag/#/screen/home

(14) www.ec.europa.eu/rapex

(15) Skatīt šo pamatnostādņu I daļas 6.2. nodaļu.

(16) Skatīt šo pamatnostādņu II daļas 2.2.1.nodaļu.

(17) Skatīt šo pamatnostādņu II daļas 2.2.1. nodaļu.

(18) Skatīt šo pamatnostādņu II daļas 2.2.2. nodaļu.

(19) Skatīt šo pamatnostādņu II daļas 2.2.2. nodaļu.

(20) Lai iegūtu sīkāku informāciju par turpmākajiem pasākumiem, skatīt šo pamatnostādņu II daļas 4.4.5. nodaļu.

(21) Lai iegūtu plašāku informāciju par paziņojumiem attiecībā uz ES līmenī apspriestajiem drošības aspektiem, skatīt II daļas 3.4.4. un 3.4.7.1.1. nodaļu.

(22) Skatīt Direktīvas 2001/95/EK II pielikuma 10. punktu.

(23) Skatīt Direktīvas 2001/95/EK II pielikuma 9. punktu.

(24) Lai iegūtu plašāku informāciju par paziņojumiem attiecībā uz ES līmenī apspriestajiem drošības aspektiem, skatīt II daļas 3.1.2. nodaļas d) punktu un 3.4.7.1.1. apakšpunktu.

(25) https://ec.europa.eu/consumers/consumers_safety/safety_products/rapex/alerts/?event=main.search

(26) Prakse, par kuru jau panākta vienošanās VPDD komitejā 2012. gada 24. septembrī, par kuru RAPEX kontaktpunkti tika informēti RAPEX kontaktpunkta 4. oktobra sanāksmē (darba kārtības 4. punkts) un ko piemēro no 2013. gada.

(27) Direktīvas 2001/95/EK 16. panta 1. punkta pirmā daļa un 23. panta 3. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. panta 5. punktu.

(28) Direktīvas 2001/95/EK 16. panta 1. un 2. punkts.

(29) Lai iegūtu plašāku informāciju par paziņošanas kritērijiem, skatīt I daļas 2. nodaļu.

(30) Lai iegūtu plašāku informāciju par paziņojumiem, kas nosūtīti ar RAPEX lietojumprogrammas starpniecību, pirms ir veikti pasākumi, skatīt 3.1.2. nodaļas b) punktu.

(31) Lai iegūtu plašāku informāciju par ES līmenī apspriestajiem paziņojumiem par drošības aspektiem, skatīt II daļas 3.1.2. nodaļas d) punktu un 3.4.4. nodaļu.

(32) Lai iegūtu plašāku informāciju par termiņiem, skatīt šo pamatnostādņu III daļas 4. papildinājumu.

(33) Visi šajās pamatnostādnēs minētie termiņi ir norādīti kalendārajās dienās.

(34) Skatīt Direktīvas 2001/95/EK II pielikuma 10. punktu.

(35) Šajās pamatnostādnēs “uzņēmējs” ir jebkura juridiska persona, kas Regulā (EK) Nr. 765/2008 definēta kā “uzņēmējs”, vai kā “ražotājs” un “izplatītājs” saskaņā ar VPDD.

(36) https://webgate.ec.europa.eu/etranslation/translateDocument.html

(37) Nav vajadzības sūtīt paziņojumus, iesaistot dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā.

(38) Skatīt šo pamatnostādņu I daļas 5.3. nodaļu.

(39) Veidnē ietvertos laukus var atjaunināt pēc tam, kad Komisija un dalībvalstis ir vienojušās par jaunākajām norisēm.

(40) Veidnē ietvertos laukus var atjaunināt pēc tam, kad Komisija un dalībvalstis ir vienojušās par jaunākajām norisēm.

(41) Ja jums ir vajadzīga plašāka informācija par saskaņotu produktu (gan patērētāju, gan profesionālai lietošanai paredzētu produktu) riska novērtēšanas metodi saistībā ar to valsts risku plašāku kategoriju, kuri aizsargāti saskaņā ar ES saskaņošanas tiesību aktiem, skatīt I daļas 5.3. nodaļu.

(42) Benis HG (1990): A Product Risk Assessment Nomograph. Jaunzēlandes Patērētāju lietu ministrijai 1990. gada februārī sagatavots ziņojums. Citēts ziņojumā “Salīdzinošs saraksts par izpildiestāžu izmantotajām pieejām un metodēm patēriņa preču drošības novērtēšanai atbilstoši Direktīvai 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību un labākās prakses noteikšana”. Eiropas Komisija, 2005. gads. Ziņojumu sagatavojis Risk & Policy Analysts (RPA), Londona, Norfolka, AK.

(43) Beļģijas iestāžu izmantotā metode. Citēta ziņojumā “Salīdzinošs saraksts par izpildiestāžu izmantotajām pieejām un metodēm patēriņa preču drošības novērtēšanai atbilstoši Direktīvai 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību un labākās prakses noteikšana”. Eiropas Komisija, 2005. gads. Ziņojumu sagatavojis Risk & Policy Analysts (RPA), Londona, Norfolka, AK.

(44) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/418/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes par ES ātrās ziņošanas sistēmas (RAPEX) vadību un paziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 11. pantu (OV L 151, 30.4.2004., 83. lpp.).

(45) Direktīva 2001/95/EK.

(46) https://webgate.ec.europa.eu/idbpa/

(47)

NB! Nenoteiktība vienmēr jāņem vērā, salīdzinot testēšanas rezultātu ar robežvērtību. Skatīt, piemēram,

—	“Ziņojums par saistību starp analītiskajiem rezultātiem, mērījumu nenoteiktību, atgūstamības faktoriem un ES tiesību aktu noteikumiem attiecībā uz pārtiku un barību…” https://ec.europa.eu/food/safety/chemical_safety/contaminants/catalogue_en

—	Kopsavilkuma ziņojums “Darba dokumenta sagatavošana, lai veidotu vienotu izpratni par tiesību aktos noteiktajiem standartiem un laboratoriju kvalitātes standartiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 93/99/EEK”. http://ec.europa.eu/food/fs/scoop/9.1_sr_en.pdf

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(49) OV L 164, 26.6.2009., 7. lpp.

(50) Standarts EN 71-1:2005, 8.2. sadaļa +A6:2008.

(51) Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (OV L 342, 22.12.2009., 59 lpp.) 10. pants.

(52) REACH regula un metodiski norādījumi attiecībā uz REACH, skatīt: http://echa.europa.eu/. Eiropas Ķīmikāliju aģentūra (2008). Vadlīnijas par informācijas prasībām un ķīmiskās drošības novērtējumu. http://guidance.echa.europa.eu/docs/guidance_document/information_requirements_en.htm

(53) Komisijas 2013. gada 25.novembra Īstenošanas lēmums 2013/674/ES par vadlīnijām attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem I pielikumu (OV L 315, 26.11.2013., 82. lpp.); SCCS (Patērētāju drošības zinātniskā komiteja), SCCS tehniskie norādījumi par kosmētisko līdzekļu sastāvdaļu testēšanu un to drošības novērtējumu, 9. pārskatītais izdevums, 2015. gada 29. septembris, SCCS/1564/15, pārskatīts 2016. gada 25. aprīlī: http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/consumer_safety/docs/sccs_o_190.pdf

(54) Skatīt I daļas 1.1. nodaļas priekšpēdējo punktu.

(55) Citāts no “droša produkta” definīcijas, kas sniegta Direktīvas 2001/95/EK 2. panta b) punktā.

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/188

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/418

(2019. gada 13. marts),

ar ko groza Lēmumu (ES) 2017/1214, (ES) 2017/1215, (ES) 2017/1216, (ES) 2017/1217, (ES) 2017/1218 un (ES) 2017/1219

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 1851)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi. Katrai produktu grupai jānosaka konkrēti ES ekomarķējuma kritēriji.

(2)

Komisijas lēmumi (ES) 2017/1214 (2), (ES) 2017/1215 (3), (ES) 2017/1216 (4), (ES) 2017/1217 (5), (ES) 2017/1218 (6) un (ES) 2017/1219 (7) nosaka kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības attiecīgi līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām, rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām, trauku mazgājamās mašīnās lietojamiem mazgāšanas līdzekļiem, cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem, veļas mazgāšanas līdzekļiem un rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem.

(3)

Vairākas valstu kompetentās iestādes, kas piešķir ES ekomarķējumu, ir Komisiju informējušas par grūtībām ieviest dažus kritērijus, kas noteikti ar minētajiem lēmumiem. Konkrētāk, kritēriji prasa, lai vielas, kas ir dažu sastāvdaļu (piem., fosfātu) piemaisījumi, nebūtu sastopamas galīgajā mazgāšanas līdzeklī neatkarīgi no koncentrācijas, tomēr šos piemaisījumus likvidēt pašlaik nav tehniski iespējams.

(4)

2. apsvērumā uzskaitītie lēmumi atceļ un aizstāj iepriekšējus Komisijas lēmumus tajā pašā jomā. Saskaņā ar iepriekšējiem Lēmumiem piemaisījumiem un blakusproduktiem bija jāatbilst kritērijiem tikai tad, ja tie galīgajā produktā sastopami koncentrācijā virs 0,010 masas %. Komisija ir veikusi novērtējumu un secinājusi, ka 2. apsvērumā uzskaitīto lēmumu katra kritērija izpildes vajadzībām būtu jānosaka minimāla izejmateriālu blakusproduktu un piemaisījumu koncentrācijas sliekšņvērtība 0,010 % no galīgā produkta masas, kā iepriekšējos lēmumos.

(5)

Lēmums (ES) 2017/1217 atcēla un aizstāja Komisijas Lēmumu 2011/383/ES (8) attiecībā uz produktu grupu “universālie tīrīšanas līdzekļi un sanitārie tīrīšanas līdzekļi”. Ar Lēmumu (ES) 2017/1217 tika noteikts 18 mēnešu pārejas periods, lai tādu produktu ražotājiem, par kuriem piešķirts ES ekomarķējums, pamatojoties uz Lēmuma 2011/383/ES kritērijiem, būtu pietiekami daudz laika savus produktus pielāgot pārskatītajiem kritērijiem, kas noteikti Lēmumā (ES) 2017/1217. Minētais pārejas posms beidzās 2018. gada 26. decembrī. Vairākas valstu kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju par vajadzību pārejas periodu pagarināt par sešiem mēnešiem sakarā ar to, ka ir saņemts ļoti daudz pieteikumu uz ES ekomarķējuma piešķiršanas līgumu atjaunošanu. Komisija ir veikusi novērtējumu, un tas apstiprināja, ka šajā gadījumā pārejas periods izņēmuma kārtā jāpagarina par sešiem mēnešiem.

(6)

Lēmums (ES) 2017/1218 un Lēmums (ES) 2017/1219 abi ietver saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 7. punktu piešķirtu atkāpi attiecībā uz ε-ftalimidoperoksiheksānskābi (PAP), kad tā klasificēta kā bīstama ūdensvidei 1. akūtās bīstamības kategorijā (H400) vai bīstama ūdensvidei 3. hroniskas bīstamības kategorijā (H412), līdz maksimālajai koncentrācijai 0,6 g/kg veļas. Šīs atkāpes tika piešķirtas tāpēc, ka tika atzīts, ka šo lēmumu aptvertajos mazgāšanas līdzekļos PAP ir svarīga funkcija kā balinātājam un mazgāšanas procesā tas ievērojami noārdās.

(7)

Mazgāšanās procesā PAP noārdās par ε-ftalimidoheksānskābi (PAC). Šī viela nav peroksīdiska, viegli bionoārdās un nav bīstama videi. Tā kā PAP viegli noārdās par PAC un novadītajā ūdenī nenokļūst, tad, aprēķinot produkta robežatšķaidījumu, attiecībā uz PAP ir lietderīgāk izmantot PAC noārdīšanās koeficientus. Līdzīga pieeja jau ir izmantota Lēmumā (ES) 2017/1219 attiecībā uz ūdeņraža peroksīdu, kas mazgāšanas procesā noārdās par peroksietiķskābi un kā robežatšķaidījuma aprēķināšanai ir piemēroti atsevišķi noteikumi. Tāpēc Lēmums (ES) 2017/1219 būtu jāgroza tā, lai PAP robežatšķaidījumu aprēķinātu, izmantojot PAC noārdīšanās vērtības.

(8)	PAP par balinātāju galvenokārt izmanto profesionālos daudzkomponentu veļas mazgāšanas līdzekļos, nevis mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos. Tāpēc pašreizējā atkāpe attiecībā uz PAP Lēmumā (ES) 2017/1218 nav vajadzīga un būtu jālikvidē.

(9)	Skaidrības labas Lēmuma (ES) 2017/1218 pielikumā būtu jāgroza 3. tabula, kurā redzama vielas klasifikācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

(10)	Tāpēc Lēmums (ES) 2017/1214, (ES) 2017/1215, (ES) 2017/1216, (ES) 2017/1217, (ES) 2017/1218 un (ES) 2017/1219 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (ES) 2017/1214 pielikuma iedaļā ar virsrakstu “Novērtēšana un verifikācija” b) punkta (“Mērījumu robežvērtības”) 1. tabulā ar zvaigznīti (*) apzīmēto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(*) “Neierobežots”: attiecina uz visām pievienotajām vielām neatkarīgi no koncentrācijas (analītiskā noteikšanas robeža), izņemot izejvielu blakusproduktus un piemaisījumus, kas galīgajā produktā var būt koncentrācijā līdz 0,010 masas %.”

2. pants

Lēmuma (ES) 2017/1215 pielikuma iedaļā ar virsrakstu “Novērtēšana un verifikācija” b) punkta (“Mērījumu robežvērtības”) 1. tabulā ar zvaigznīti (*) apzīmēto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

3. pants

Lēmuma (ES) 2017/1216 pielikuma iedaļā ar virsrakstu “Novērtēšana un verifikācija” b) punkta (“Mērījumu robežvērtības”) 1. tabulā ar zvaigznīti (*) apzīmēto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

4. pants

Lēmumu (ES) 2017/1217 groza šādi:

a)	7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. ES ekomarķējuma licences, kas piešķirtas saskaņā ar Lēmumā 2011/383/ES noteiktajiem kritērijiem, drīkst izmantot līdz 2019. gada 30. jūnijam.”;

pielikuma iedaļā ar virsrakstu “Novērtēšana un verifikācija” b) punkta (“Mērījumu robežvērtības”) 1. tabulā ar zvaigznīti (*) apzīmēto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

5. pants

Lēmuma (ES) 2017/1218 pielikumu groza šādi:

iedaļā ar virsrakstu “Novērtēšana un verifikācija” b) punkta (“Mērījumu robežvērtības”) 1. tabulā ar zvaigznīti (*) apzīmēto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(*) “Ierobežojuma nav”: attiecina uz visām pievienotajām vielām neatkarīgi no koncentrācijas (analītiskā noteikšanas robeža), izņemot blakusproduktus un piemaisījumus no izejvielām, kas galīgajā produktā var būt koncentrācijā līdz 0,010 masas %.”;

b)	5. kritērijā (“Aizliegtas un ierobežota lietojuma vielas”) b) punkta ii) apakšpunkta 3. tabulu (“Vielas, kurām piešķirts atbrīvojums”) aizstāj ar šā lēmuma pielikumā doto tabulu.

6. pants

Lēmuma (ES) 2017/1219 pielikumu groza šādi:

1. kritērija (“Toksiskums ūdens organismiem”) pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Sakarā ar dažu vielu noārdīšanos mazgāšanas procesa laikā šādām vielām piemēro atsevišķus noteikumus:

—	ūdeņraža peroksīds (H2O2): CDV aprēķinā nav iekļaujams,

—	peroksietiķskābe: aprēķinā iekļaujama kā etiķskābe,

—	ε-ftalimidoperoksiheksānskābe (PAP): aprēķinā iekļaujama kā ε-ftalimidoheksānskābe (PAC).

ε-ftalimidoheksānskābes (PAC) CDV[ chronic ] aprēķināšanai izmanto šādas vērtības:

DF(i) = 0,05

TFchronic(i) = 0,256 mg/l

aerobiski = R

anaerobiski = O”;

iedaļā ar virsrakstu “Novērtēšana un verifikācija” b) punkta (“Mērījumu robežvērtības”) 1. tabulā ar zvaigznīti (*) apzīmēto zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(*) “Ierobežojuma nav”: attiecina uz visām pievienotajām vielām neatkarīgi no koncentrācijas (analītiskā noteikšanas robeža), izņemot izejvielu blakusproduktus un piemaisījumus, kas galīgajā produktā var būt koncentrācijā līdz 0,010 masas %.”

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 23. jūnija Lēmums (ES) 2017/1214, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām (OV L 180, 12.7.2017., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2017. gada 23. jūnija Lēmums (ES) 2017/1215, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām (OV L 180, 12.7.2017., 16. lpp.).

(4) Komisijas 2017. gada 23. jūnija Lēmums (ES) 2017/1216, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus trauku mazgājamās mašīnās lietojamiem mazgāšanas līdzekļiem (OV L 180, 12.7.2017., 31. lpp.).

(5) Komisijas 2017. gada 23. jūnija Lēmums (ES) 2017/1217, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (OV L 180, 12.7.2017., 45. lpp.).

(6) Komisijas 2017. gada 23. jūnija Lēmums (ES) 2017/1218, ar ko nosaka kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai veļas mazgāšanas līdzekļiem (OV L 180, 12.7.2017., 63. lpp.).

(7) Komisijas 2017. gada 23. jūnija Lēmums (ES) 2017/1219, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem (OV L 180, 12.7.2017., 79. lpp.).

(8) Komisijas 2011. gada 28. jūnija Lēmums 2011/383/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai universālajiem tīrīšanas līdzekļiem un sanitārajiem tīrīšanas līdzekļiem (OV L 169, 29.6.2011., 52. lpp.).

PIELIKUMS

Viela	Klasifikācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008	Bīstamības apzīmējums
Virsmaktīvās vielas	Bīstamība ūdensvidei – akūta bīstamība, 1. kategorija	H400: Ļoti toksisks ūdens organismiem
Virsmaktīvās vielas	Bīstamība ūdensvidei – hroniska bīstamība, 3. kategorija	H412: Kaitīgas ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām
Subtilizīns	Bīstamība ūdensvidei – akūta bīstamība, 1. kategorija	H400: Ļoti toksisks ūdens organismiem
Subtilizīns	Bīstamība ūdensvidei – hroniska bīstamība, 2. kategorija	H411: Toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām
Fermenti (1)	Ādas sensibilizācija, 1., 1.A, 1.B bīstamības kategorija	H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju
Fermenti (1)	Elpceļu sensibilizācija, 1., 1.A, 1.B bīstamības kategorija	H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus vai apgrūtināt elpošanu
NTA kā piemaisījums MGDA un GLDA (2)	Kancerogenitāte, 2. bīstamības kategorija	H351: Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi

(1)

(*2)	Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.

(2)

(*3)	Koncentrācijās, kas izejvielā zemākas par 0,2 %, ja vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka par 0,10 %.

15.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/193

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/401 (2018. gada 19. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 72, 2019. gada 14. marts )

5. lappusē 1. pantā:

tekstu:

“1. pants

Regulas (ES) Nr. 389/2013 41. panta 4. punktu papildina ar šādu teikumu:

“4. No dienas, kas ir pēc datuma, kad ir deponēti abu pušu izstāšanās līguma ratifikācijas instrumenti, 2019. un 2020. gadam paredzētās kvotas neidentificē ar valsts kodu, ja saskaņā ar līgumu, kurā noteikta kārtība attiecībā uz šādas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, saistībā ar šajos gados izdotajām emisijām jāievēro atbilstība Direktīvai 2003/87/EK.””

lasīt šādi:

“1. pants

Regulas (ES) Nr. 389/2013 41. panta 4. punktu papildina ar šādu teikumu:

“No dienas, kas ir pēc datuma, kad ir deponēti abu pušu izstāšanās līguma ratifikācijas instrumenti, 2019. un 2020. gadam paredzētās kvotas neidentificē ar valsts kodu, ja saskaņā ar līgumu, kurā noteikta kārtība attiecībā uz šādas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, saistībā ar šajos gados izdotajām emisijām jāievēro atbilstība Direktīvai 2003/87/EK.””

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 73

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 15. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2019/407 (2019. gada 4. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā	1
		Nolīgums attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā	3
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/408 (2019. gada 14. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	9
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/409 (2019. gada 14. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	16
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/410 (2018. gada 29. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tādas informācijas sastāvdaļām un struktūru, kas maksājumu pakalpojumu jomā kompetentajām iestādēm ir jāsniedz Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 ( 1 )	20
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/411 (2018. gada 29. novembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko nosaka tehniskās prasības elektroniskā centrālā reģistra izstrādei, ekspluatācijai un uzturēšanai maksājumu pakalpojumu jomā un tajā iekļautās informācijas piekļuvei ( 1 )	84
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/412 (2019. gada 14. marts), ar kuru attiecībā uz 12. un 23. starptautisko grāmatvedības standartu un 3. un 11. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	93
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/413 (2019. gada 14. marts), ar ko attiecībā uz trešām valstīm, kuras atzīst par tādām, kas piemēro drošības standartus, kuri ir līdzvērtīgi kopīgajiem pamatstandartiem aviācijas drošības jomā, groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998 ( 1 )	98
	*	Komisijas Regula (ES) 2019/414 (2019. gada 14. marts), ar ko attiecībā uz to 2020. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas saistīti ar pārmērīgām parādsaistībām, patēriņu un labklājību, kā arī nodarbinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) ( 1 )	105
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/415 (2019. gada 14. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	110
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/416 (2019. gada 14. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	117
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/417 (2018. gada 8. novembris), ar ko nosaka pamatnostādnes par to, kā vadīt Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 12. pantu, un tās ziņošanas sistēmu (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 7334)	121
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2019/418 (2019. gada 13. marts), ar ko groza Lēmumu (ES) 2017/1214, (ES) 2017/1215, (ES) 2017/1216, (ES) 2017/1217, (ES) 2017/1218 un (ES) 2017/1219 (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 1851) ( 1 )	188

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/401 (2018. gada 19. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru ( OV L 72, 14.3.2019. )	193


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.