(1)

Kā norādīts Direktīvas 2014/53/ES 14. apsvērumā, radioiekārtām var būt izšķiroša nozīme piekļuves nodrošināšanā neatliekamās palīdzības dienestiem, un tālab attiecīgos gadījumos tās būtu jāprojektē tā, lai nodrošinātu funkcijas, kas vajadzīgas minēto pakalpojumu piekļuvei.

(2)

Saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1285/2013 (2), ir globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas pilnībā pieder Savienībai un ir tās kontrolē un kas sniedz ļoti precīzus pozicionēšanas pakalpojumus civilā kontrolē. Galileo sistēmu var izmantot apvienojumā ar citām GNSS.

(3)

Kosmosa stratēģija Eiropai (3), kas tika pieņemta 2016. gadā, paredz pasākumus, ar ko ievieš Galileo pozicionēšanas un navigācijas pakalpojumu izmatošanu mobilajos tālruņos.

(4)

Padome 2017. gada 5. decembra secinājumos (4) atbalsta spēcīga pakārtotā un ar kosmosu saistītu lietotņu un pakalpojumu tirgus attīstību un īpaši norāda, ka būtu jāveic piemēroti pasākumi, tostarp attiecīgos gadījumos regulatīvi pasākumi, lai panāktu, ka pilnīga saderība ar Galileo sistēmu kļūst par standartu ierīcēm, ko pārdod Savienībā, un lai veicinātu ar Galileo saderīgu iekārtu ieviešanu globālajā tirgū.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (5) paredz visā Savienībā ieviest vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru (“112”) un dalībvalstīm nosaka pienākumu nodrošināt, ka uzņēmumi, kas tiešajiem lietotājiem piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo zvanu veikšanai uz numuru vai numuriem valsts numerācijas plānā, nodrošina, ka informācija par zvanītāja atrašanās vietu ir pieejama iestādēm, kuras apstrādā ārkārtas izsaukumus vismaz uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”.

(6)

Pārnēsājamie mobilie tālruņi ar progresīvām datošanas spējām (“mobilās ierīces”) ir telesakaru radioiekārtu kategorija, ko Savienībā visvairāk izmanto, lai veiktu zvanus uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”.

(7)

Radioiekārtu, kuras piekļūst neatliekamās palīdzības dienestiem, atrašanās vietas precizitātes līmenim ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka nepieciešamā piekļuve šiem pakalpojumiem ir efektīva. Patlaban zvanītāja atrašanās vietu ārkārtas gadījumu saziņas laikā no mobilajām ierīcēm nosaka, izmantojot šūnas identifikatoru (Cell-ID), kas pamatojas uz mobilās ierīces apkalpojošā mobilo sakaru torņa pārklājuma zonu. Mobilo sakaru torņa pārklājuma zona svārstās no 100 metriem līdz vairākiem kilometriem. Atsevišķos gadījumos, jo īpaši kalnos, pilsētās un lielās ēkās, tas var radīt nozīmīgas kļūdas, pozicionējot zvanītājus, kas lūdz neatliekamo palīdzību.

(8)

Zvanītāja atrašanās vietas noteikšana pēc šūnas identifikatora, ko papildina ar Wi-Fi un GNSS informāciju, ļauj daudz precīzāk noteikt zvanītāja atrašanās vietu un ātrāk un efektīvāk veikt glābšanas darbus, un optimizēt resursus.

(9)

Zvanītāju atrašanās vietas noteikšanas risinājumi, kuru pamatā ir GNSS pozicionēšana, jau ir ieviesti astoņās dalībvalstīs un dažās trešās valstīs.

(10)

Attiecībā uz pakalpojuma “112” bāzes izveidotām transportlīdzekļu eZvana sistēmām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/758 (6) jau ir noteikts, ka šo sistēmu uztvērējiem jābūt saderīgiem ar Galileo un EGNOS sistēmu nodrošinātajiem pozicionēšanas pakalpojumiem.

(11)

Minēto iemeslu dēļ mobilajām ierīcēm vajadzētu būt tādu radioiekārtu kategorijā, kuras atbalsta noteiktas funkcijas, kas nodrošina piekļuvi Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 3. punkta g) apakšpunktā minētajiem neatliekamās palīdzības dienestiem. Jaunām mobilajām ierīcēm būtu jāspēj nodrošināt piekļuve Wi-Fi un GNSS atrašanās vietas informācijai ārkārtas gadījumu saziņas laikā, un atrašanās vietas noteikšanas funkcijai jābūt saderīgai un sadarbspējīgai ar Galileo programmas sniegtajiem pakalpojumiem.

(12)

Direktīvā 2014/53/ES ir noteiktas tikai pamatprasības. Lai atvieglotu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, tajā sniegts pieņēmums par to radioiekārtu atbilstību, kuras atbilst brīvprātīgi saskaņotajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (7) ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas.

(13)

Lai atbalstītu Direktīvas 2014/53/ES 3. panta īstenošanu, Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (Cenelec) un Eiropas telesakaru standartu institūtam (ETSI) tika lūgts izstrādāt saskaņotos standartus radioiekārtām (M/536) (8).

(14)

Ekonomikas dalībniekiem būtu jādod pietiekami daudz laika, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus mobilajām ierīcēm, ko tie plāno laist tirgū. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas liedz ekonomikas dalībniekiem ievērot šo regulu, sākot no tās spēkā stāšanās dienas.

(15)

Šajā regulā izklāstīto pasākumu sagatavošanas laikā Komisija organizēja apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī, un 2017. gada 14. novembra un 2018. gada 14. marta sanāksmē konsultējās ar Kosmosa politikas ekspertu grupu,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras (“KN”) vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par atsevišķu preču klasifikāciju.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1232 (3) izstrādājums, kas izgatavots no čuguna ar lodveida grafītu (plastiskā čuguna, EN-GJS-500-7), tika klasificēts ar KN kodu 7325 99 10 pie citādiem lietiem izstrādājumiem no kaļamā čuguna.

(3)

Īstenošanas regulā (ES) 2017/1232 noteiktās klasifikācijas pamatā bija kombinētās nomenklatūras skaidrojumi KN kodam 7307 19 10, kuros definēts kaļamais čuguns, un saskaņā ar šiem skaidrojumiem formulējumā “kaļamais” ietilpst čuguns ar lodveida grafītu.

(4)

Apvienotajās lietās C-397/17 un C-398/17, Profit Europe (4), Tiesa lēma, ka lieti cauruļu savienotājelementi, kas izgatavoti no čuguna ar lodveida grafītu, jāklasificē apakšpozīcijā 7307 19 90.

(5)

Tiesa savu lēmumu pamatoja ar konstatējumu, ka čuguns ar lodveida grafītu un kaļamais čuguns atšķiras pēc to sastāva un ražošanas metodes un ka pat tad, ja čugunam ar lodveida grafītu piemīt tādas īpašības, kas ir līdzīgas kaļamā čuguna (EN-GJM) īpašībām, tas tomēr pieder pie atsevišķas čuguna klasifikācijas kategorijas (EN-GJS).

(6)

Tiesa secināja, ka šajā ziņā minētajos skaidrojumos, ciktāl tajos ir teikts, ka formulējumā “kaļamais” ietilpst čuguns ar lodveida grafītu, jēdziens “kaļamais čuguns” ir paplašināts, attiecinot to uz citu čuguna kategoriju, un tāpēc tie nav jāņem vērā.

(7)

Tiesas spriedums pēc analoģijas ir piemērojams ražojumam, uz kuru attiecas Īstenošanas regula (ES) 2017/1232, jo šis ražojums atbilst standartam EN-GJS-500-7, un tā klasifikācija pie kaļamā čuguna izstrādājumiem ir balstīta uz Kombinētās nomenklatūras skaidrojumu tekstu KN kodam 7307 19 10, ko Tiesa ir atzinusi par tādu, kas maina KN apakšpozīcijas 7307 19 10 darbības jomu.

(8)

Tāpēc izstrādājuma, uz kuru attiecas Īstenošanas regula (ES) 2017/1232, klasifikācija neatbilst Tiesas konstatējumiem tās spriedumā apvienotajās lietās C-397/17 un C-398/17.

(9)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2017/1232 būtu jāatceļ un jāaizstāj.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta regulējuma ietvaros Eiropas Centrālā banka (ECB) pilda tās ekskluzīvo uzdevumu uzraudzīt kredītiestādes ar mērķi nodrošināt uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktā noteikts, ka ECB jāpiemēro visus attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus un, ja šie Eiropas Savienības tiesību akti ir direktīvas, nacionālos tiesību aktus, ar kuriem šīs direktīvas transponē.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. panta 1. punkta otro daļu, lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, ECB ir visas pilnvaras un pienākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013, un visas pilnvaras un pienākumi, kas kompetentajām iestādēm ir saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. ECB kompetence attiecas arī uz tādu saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem piešķirtu uzraudzības pilnvaru īstenošanu, kuras nav tieši noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos, ciktāl šādas pilnvaras ietilpst ECB uzdevumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. pantu un nepieciešamas uzraudzības funkciju veikšanai. ECB kā kompetentajai iestādei katru gadu jāpieņem ievērojams skaits lēmumu par nacionālajos tiesību aktos piešķirtajām uzraudzības pilnvarām.

(4)

Lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu, nepieciešams deleģēšanas lēmums attiecībā uz šādu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi pilnvaru deleģēšanu par vajadzīgu, lai iestāde, kurai jāpieņem ievērojams lēmumu skaits, varētu veikt savus pienākumus. Tiesa tāpat atzinusi, ka lēmējinstanču darboties spējas nodrošināšana atbilst principiem, kas piemīt visām institucionālajām sistēmām (3).

(5)

Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai un proporcionālai, un deleģēšanas piemērošanas jomai jābūt skaidri definētai.

(6)

Lēmumā (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) noteikta procedūra, kura jāievēro, pieņemot deleģēšanas lēmumus attiecībā uz uzraudzību, un personas, kurām var tikt deleģētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Minētais lēmums neietekmē ECB uzraudzības uzdevumu izpildi un neierobežo Uzraudzības valdes kompetenci iesniegt ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus.

(7)

Ja šajā lēmumā noteiktie kritēriji deleģēta lēmuma pieņemšanai netiek izpildīti, lēmumi jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā un precizēta Lēmuma ECB/2004/2 (4) 13.g pantā. Turklāt iebildumu neizteikšanas procedūra būtu jāizmanto arī tad, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par nacionālo pilnvaru lēmumu vērtēšanas kritēriju izpildi novērtējuma sarežģītības dēļ.

(8)

ECB uzraudzības lēmumi var tikt pakļauti administratīvai pārskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 24. pantu un to, kā tas tālāk noteikts Lēmumā ECB/2014/16 (5). Šādas administratīvās pārskatīšanas gadījumā Uzraudzības valdei būtu jāņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinumu un iesniedz jaunu lēmuma projektu ECB Padomes apstiprināšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru,

(1)

Lai nodrošinātu ievērojamo skaitu lēmumu, kurus Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāpieņem, lai izpildītu savus uzraudzības uzdevumus, izveidota procedūra noteiktu deleģēto lēmumu pieņemšanai.

(2)

Deleģēšanas lēmums stājas spēkā pēc tam, kad ECB Valde pieņēmusi lēmumu, ar kuru ieceļ vienu vai vairākus struktūrvienību vadītājus lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu.

(3)

Ieceļot struktūrvienību vadītājus, ECB Valdei būtu jāņem vērā deleģēšanas lēmuma nozīmīgums un to adresātu skaits, kuriem jānosūta deleģētie lēmumi.

(4)

Notikusi apspriešanās ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju par struktūrvienību vadītājiem, kuriem būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirtajām uzraudzības pilnvarām,