19.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/7

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/280

(2018. gada 3. decembris),

ar ko attiecībā uz atsaucēm uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu un 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2) (“EKS 2010”) ir ietverta atsauces sistēma kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un uzskaites noteikumiem, lai sagatavotu dalībvalstu kontus atbilstoši Savienības statistikas prasībām.

(2)	Kā definēts EKS 2010, ekonomikas pārskati lauksaimniecībā ir nacionālo kontu satelītkonti, kuru mērķis ir iegūt rezultātus, kas ir saskaņoti un salīdzināmi starp dalībvalstīm, lai sagatavotu kontus Savienības nolūkiem.

(3)	Tā kā EKS 2010 ir pārskatīta EKS 95, ir vajadzīgas jaunas atsauces Regulas (EK) Nr. 138/2004 I un II pielikumā.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 138/2004 I un II pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 138/2004 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

Regulas (EK) Nr. 138/2004 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 3. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 138/2004 I pielikumu groza šādi:

visā pielikumā:

a)	“EKS 95” aizstāj ar “EKS 2010”;

b)	“NKS 93” aizstāj ar “NKS 2008”;

iedaļu “Saturs” groza šādi:

a)	punktā III. F. 3. “Nomas maksas (par zemi un pazemes atradnēm)” aizstāj ar “Rente (par zemi un pazemes resursiem)”;

b)	punktā III. F. 4. “Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem (EPL neietilpst)” aizstāj ar “Apdrošināšanas polises turētāju ieguldījumu ienākums (EPL neietilpst)”;

c)	punktā VI. B. 4. “Pievienotās vērtības aprēķināšana nemainīgās cenās” aizstāj ar “Pievienotās vērtības aprēķināšana fiksētās gada cenās”;

iedaļu “Priekšvārds” aizstāj ar šādu:

“ PRIEKŠVĀRDS

Eiropas Kontu sistēmas (*1) (EKS 2010) pārskatīšanas rezultātā tika pārskatītas EPL izmantotās pamatmetodes nolūkā nodrošināt konsekvenci ar EKS, lai EPL varētu saskaņot gan starp dalībvalstīm, gan ar nacionālo kontu centrālo ietvaru un lai nodrošinātu, ka izdarāmās izmaiņas ir izpildāmas. Šī rokasgrāmata ir veidota, paturot prātā minētos apsvērumus, un papildus EPL jēdzieniem, principiem un sastādīšanas pamata noteikumiem tajā ir arī norādes uz lauksaimniecībai specifiskiem pielāgojumiem.

(*1) Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma – EKS 2010, Luksemburga, 2013.”;"

I iedaļu groza šādi:

1.02. punkta 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)	Nacionālo kontu sistēma, 2008. Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, ESAO un Pasaules Bankas kopīga publikācija.”;

b)	1.03. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “EKS 2010 izmanto divu veidu vienības un divus atbilstošus nacionālās ekonomikas apakšsadalījuma veidus.”;

1.08. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šos divus ienākumu veidus (lauksaimnieciskās ražošanas radītie ienākumi un lauku mājsaimniecības ienākumi) mēra divām atšķirīgām vajadzībām, piemērojot divus atšķirīgus ekonomikas iedalījuma paņēmienus: pirmajā (attiecībā uz EPL) pamatojas uz ražošanas vienībām, ko definē ar atsauci uz saimniecisku darbību; otrajā pamatojas uz mājsaimniecībām (t. i., institucionālajām vienībām), kuru galvenais ienākumu avots ir neatkarīga lauksaimnieciska darbība.”;

1.09. punktu aizstāj ar šādu:

“1.09.

Lai analizētu plūsmas, kas rodas preču un pakalpojumu ražošanas un izmantošanas procesā, ir jāizvēlas vienības, kas izceļ tehniska un ekonomiska rakstura attiecības. Šī prasība nozīmē, ka institucionālās vienības parasti jāsadala mazākās un viendabīgākās vienībās pēc ražošanas veida. Paredzēts, ka vietējām darbības veida vienībām (vietējās DVV) jāatbilst minētajai prasībai kā darbības pieejai (EKS 2010, 2.147. punkts) (*2).

(*2) Jāatzīmē tas, ka, lai gan EKS priekšroka dota vietējām DVV, ražošanas procesa analīzei vispiemērotākā vienība ir viendabīgās ražošanas vienība (VRV). Šo vienību izmanto ielaides un izlaides analīzē, jo tā precīzi atbilst darbības veidam. Tādējādi institucionālās vienības iedala tik daudzās VRV, cik ir darbību (kas nav palīgdarbības). Grupējot šīs VRV, ekonomiku var sadalīt “tīrās” (viendabīgās) nozarēs. Parasti VRV nav novērojamas tieši. Tādēļ viendabīgo nozaru kontus nevar apkopot, pamatojoties uz VRV grupām. Šādu kontu apkopošanas metode ir aprakstīta EKS. Tā ietver sekundārajai ražošanai un darbības nozarēm atbilstošo izmaksu sasaistīšanu ar attiecīgajām viendabīgajām nozarēm (EKS 2010, 2.153.–2.156. punkts, 9.52.–9.63. punkts).”;"

1.10. punktu aizstāj ar šādu:

“1.10.

Vietējā darbības veida vienība (vietējā DVV) ir DVV daļa, kas atbilst vietējai vienībai. Vietējo DVV sauc par ražotni NKS 2008 un ISIC 4. red. DVV sagrupē visas institucionālās vienības daļas kā ražotājs, kas palīdz veikt darbību NACE 2. red. (saimniecisko darbību atsauces klasifikācija, sk. 1.55. punktu) klases līmenī (četri cipari), un atbilst vienai vai vairākām institucionālās vienības operatīvajām apakšnodaļām. Institucionālās vienības informācijas sistēmai jāspēj uzrādīt vai aprēķināt vismaz katras vietējās DVV produkcijas vērtību, starppatēriņu, darba ņēmēju atalgojumu, pamatdarbības pārpalikumu un nodarbinātību, un bruto pamatkapitāla veidošanu (EKS 2010, 2.148. punkts). Vietējā vienība ir institucionāla vienība vai daļa no institucionālās vienības, kura ražo preces un sniedz pakalpojumus un kura atrodas noteiktā ģeogrāfiskā vietā.”;

1.11. punktu aizstāj ar šādu:

“1.11.

Lai arī vietējā DVV var atbilst institucionālai vienībai vai daļai no institucionālas vienības attiecībā uz ražotāju, tā nekad nevar piederēt divām dažādām institucionālām vienībām. Tā kā praksē vairākums institucionālo vienību, kas ražo preces un pakalpojumus, vienlaikus veic virkni dažādu darbību (galvenā darbība un viena vai vairāku veidu sekundārās darbības), tad tās var sadalīt atbilstīgā skaitā vietējo DVV, ja ir pieejama vajadzīgā informācija. Tomēr palīgdarbības (pirkšana, pārdošana, tirgdarbība, grāmatvedība, transports, uzglabāšana, apkope u. tml.; sk. 1.27. punktu) nevar būt vietējās DVV izveides iemesls, ja vien tās neveic atsevišķā vietā, kas atrodas citā reģionā nekā to apkalpojamās vietējās DVV (EKS 2010, 3.13. punkts).”;

1.12. punktu aizstāj ar šādu:

“1.12.

Principā būtu jāieraksta tikpat daudz vietējo DVV, cik ir sekundāro darbību, bet var būt tā, ka statistikas (uzskaites) informācijas veida dēļ vietējās DVV sekundārās darbības vai to daļas nav iespējams nodalīt no galvenās darbības. Ja institucionāla vienība, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus, ietver galveno darbību un arī vienu vai vairākas sekundārās darbības, tā jāsadala tādā pašā DVV skaitā un sekundārās darbības jāklasificē pozīcijās, kas atšķiras no galvenās darbības pozīcijas. Palīgdarbības nav nodalītas no galvenajām vai sekundārajām darbībām. Bet DVV, uz ko attiecas konkrēta klasifikācijas sistēmas pozīcija, var ražot produktus ārpus viendabīgās grupas, ņemot vērā sekundārās darbības, kuras ir ar tām saistītas un kuras nevar atsevišķi identificēt pieejamos uzskaites dokumentos. Tādējādi DVV var veikt vienu vai vairākas sekundārās darbības. (EKS 2010, 2.149. punkts).”;

1.13. punktu aizstāj ar šādu:

“1.13.

Var uzskatīt, ka darbība notiek tad, ja resursu, piemēram, iekārtu, darbaspēka, ražošanas tehnikas, informācijas tīklu vai produktu, apvienošanas rezultātā rada konkrētas preces vai sniedz pakalpojumus. Darbību raksturo produktu ielaide, (preču vai pakalpojumu) ražošanas process un produktu izlaide. Vietējās DVV galvenā darbība ir darbība, kur šādas darbības pievienotā vērtība pārsniedz tās pašas vienības jebkuras citas darbības pievienoto vērtību. Galvenās darbības klasifikāciju nosaka saskaņā ar NACE 2. red., vispirms augstākajā klasifikācijas līmenī, pēc tam sīkāk detalizētajos līmeņos (EKS 2010, 3.10. punkts).”;

i)	1.14. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Klasifikācijas sīkākajā līmenī, kā noteikts EKS 2010 2.150. punktā, ražošanas nozari veido visas vietējās DVV, kas ir vienā NACE 2. red. klasē (četri cipari) un tādējādi ir iesaistītas vienā un tajā pašā galvenajā darbībā, kura noteikta NACE 2. red.”;

1.16. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)	nelauksaimnieciskas nenodalāmas sekundārās darbības, ko veic lauksaimniecības vienības.”;

1.17. punkta pēdējos divus teikumus aizstāj ar šādu:

“Ja vienā un tajā pašā saimniecībā veic vairākas NACE 2. red. četru ciparu klasei piederīgas darbības un ir pieejama informācija, kas prasīta saskaņā ar 1.10. punktu, tad, stingri piemērojot EKS noteikumus vienībām un to grupai, lauku saimniecība faktiski būtu jāsadala vairākās atsevišķās vietējās DVV. Lauku saimniecības pieņemšana par nacionālajos kontos ietvertās lauksaimniecības nozares vietējo DVV atbilst statistiskajai pieejai.”;

1.19. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Tā kā saskaņā ar EKS 2010 ražošanas nozare aptver virkni vienību, kas kā savu galveno darbību veic vienas un tās pašas vai līdzīgas darbības, tad lauksaimniecības nozares definīcija EPL ir atkarīga no šai ražošanas nozarei raksturīgo darbību un vienību identifikācijas.”;

m)	1.20. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu: “Lauksaimniecības nozari uzskata par visu to vietējo DVV kopumu, kas kā galveno vai sekundāro darbību veic šādas saimnieciskās darbības (precīzu lauksaimniecības nozares definīciju sk. 1.60. līdz 1.66. punktā):”;

1.24. punktu aizstāj ar šādu:

“1.24.

Tā kā EPL mērķis ir izmērīt, aprakstīt un analizēt ienākuma veidošanos lauksaimnieciskā darbībā (kas ES dalībvalstīs praktiski vienmēr ir komerciāla darbība), tad nolēma neņemt vērā tās vienības, kurās lauksaimnieciskā darbība ir vienīgi brīvā laika (*3) pavadīšanas veids. Turpretim vienības, kurās ir pašnodrošinājuma saimniecība, iekļāva EPL sastāvā. Jāatzīmē, ka lauksaimnieciskā izlaide, kas paredzēta pašu galapatēriņam lauku saimniecībās, arī ir jāieraksta EPL.

(*3) Tās ir mazas vienības, kas ražo nevis pārdošanai, bet pašu patēriņam, un veic lauksaimnieciskas darbības, nebūdamas ekonomiski atkarīgas no šīm darbībām.”;"

1.25. punktu aizstāj ar šādu:

“1.25.

Vietējās DVV izmantošana par lauksaimniecības nozares pamata vienību ir saistīta ar nelauksaimniecisku sekundāro darbību ierakstīšanu, ja tās nav nodalāmas no galvenās lauksaimnieciskās darbības.”;

1.26. punktu aizstāj ar šādu:

“1.26.

Vietējo lauksaimniecisko DVV veiktas nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības EPL definē kā darbības, kuras ir cieši saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu un attiecībā uz kurām informāciju par izlaidi, starppatēriņu, darba ņēmēju atalgojumu, darbaspēka izlietojumu vai bruto pamatkapitāla veidošanu nav iespējams nodalīt no informācijas par galveno lauksaimniecisko darbību statistiskā apsekojuma laikā.”;

1.27. punkta otro un trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

tās nedrīkst būt palīgdarbības. Palīgdarbības nav nošķirtas, lai veidotu atsevišķus subjektus, vai atdalītas no to apkalpoto subjektu galvenās vai sekundārajām darbībām. Tādēļ palīgdarbības jāapvieno ar to apkalpojamām vietējām DVV, ja vien tās netiek organizētas atsevišķās vienībās un neatrodas citā reģionā. Palīgdarbības paliek tajā nozarē, kur to apkalpotās vietējās DVV. Palīgdarbības ir papildu darbības (piemēram, pārdošana, tirgdarbība, uzglabāšana, transports uz pašu rēķina; sk. EKS 2010, 3.12. un 3.13. punktu, un NKS 2008 5.35. līdz 5.44. punktu), ko uzņēmums veic, lai radītu galvenajai vai sekundārajām darbībām vajadzīgos apstākļus. Palīgdarbību izlaide parasti izpaužas kā ielaide dažādu veidu ražošanas darbībās,

—

visbiežāk tās neietver ražošanu saistībā ar bruto pamatkapitāla veidošanu, kas uz pašu rēķina veikta attiecībā uz produktiem, kas nav lauksaimniecības produkti (piemēram, ēkas vai mašīnas). Ražošanu pašu galapatēriņam uzskata par atsevišķi nodalāmu darbību un ieraksta kā identificējamas vietējās DVV veiktu ražošanu. Pret izmitināšanas pakalpojumiem, kas darba ņēmējiem ir pieejami kā atlīdzība natūrā, jāattiecas līdzīgi (tos ienākuma veidošanas kontā ieraksta kā atlīdzību natūrā),”;

1.29. punktu aizstāj ar šādu:

“1.29.

Var nošķirt divus galvenos nenodalāmu nelauksaimniecisku sekundāro darbību veidus:

Darbības, kuras ir lauksaimnieciskas darbības turpinājums un kurās izmanto lauksaimniecības produktus. Šis darbību veids ir raksturīgs vairākumam ES dalībvalstu. Šajā grupā tipiska nodarbošanās ir lauksaimniecības produktu pārstrāde.

Lauksaimniecības produktu pārstrāde:

—	piena pārstrāde sviestā, krējumā, sieros, jogurtos un citos piena produktos,

—	augļu un dārzeņu pārstrāde augļu sulās, pārtikas konservos, alkoholiskos dzērienos un citos produktos,

—	vīnogu, vīnogu misas un vīna pārstrāde alkohola izstrādājumos (piemēram, dzirkstošais vīns, kā šampanietis, un spirtoti dzērieni, kā konjaks),

—	pinumu izgatavošana no augu materiāla, tekstilprecēm vai vilnas,

—	pastēšu, tauko aknu (foie gras) un citu pārstrādātu gaļas produktu ražošana,

—	citu lauksaimniecības produktu pārstrāde.

Lauksaimniecības produktu, piemēram, olu un kartupeļu, šķirošana un iepakošana.

Darbības, kurās ir iesaistīta lauku saimniecība un tajā esošie lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļi (piederumi, iekārtas, ēkas, darbaspēks). Šīs darbības būtībā ir šādas:

—	lauku tūrisms – tūrisms ar atpūtu telšu nometnēs, ēdināšana, viesnīcas, dažādu veidu izmitināšana u. tml.,

—	lauku veikali – mazumtirdzniecības darbības attiecībā uz produktiem, kas nav ražoti saimniecībā. Neapstrādātu vai pārstrādātu lauksaimniecības produktu tiešo tirdzniecību ieraksta uz konkrēto produktu izlaidi attiecināmajā postenī,

—	sports un atpūta laukos – zemes izmantošana tādām darbībām kā golfs, izjādes ar zirgiem, medības, makšķerēšana u. tml.,

—

pakalpojumi trešajām personām – piemēram, lauksaimniecības mašīnu izīrēšana un remonts, apūdeņošanas projekti, konsultāciju sniegšana lauksaimniecībā, produktu uzglabāšana, lauku saimniecības ēku uzturēšana, ar lauksaimniecības produktiem saistīti komercpakalpojumi, lauksaimniecības produktu pārvadājumi u. tml. Šos pakalpojumus kā sekundārās darbības ieraksta tikai tad, ja tās veic par labu trešajai personai. Ja šādas darbības veic uz pašu rēķina, tad tās ir palīgdarbības, kuras kontos neieraksta (sk. 1.27. punktu),

—	ainavu veidošanas pakalpojumi – zāles pļaušana, dzīvžogu cirpšana, sniega savākšana, zaļo zonu plānošana, apstādīšana un kopšana un tamlīdzīgi darbi,

—	zivkopība,

—	citas darbības saistībā ar zemes un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu izmantošanu. Šīs citas darbības ietvers pētniecību un izstrādi, ja tās neveic atsevišķas vietējās DVV un ja tās iespējams novērtēt.”;

1.33. punktu aizstāj ar šādu:

“1.33.

Saskaņā ar EKS 2010 ražošanas nozares izlaide ir visi produkti, ko attiecīgajā uzskaites periodā saražojušas visas attiecīgās ražošanas nozares vienības, izņemot tās preces un pakalpojumus, kuri minētajā uzskaites periodā saražoti un patērēti vienā un tajā pašā vienībā. Lauksaimnieciskās izlaides mērīšanas pamatā ir šā EKS noteikuma pielāgojums, kas paredz lauksaimnieciskajā izlaidē iekļaut to izlaides daļu, kuru patērē pašas lauksaimniecības vienības (sk. 2.032. līdz 2.036. punktu). Tādējādi lauksaimnieciskā izlaide EPL ir visu attiecīgās ražošanas nozares vienību izlaides summa (izņemot izlaidi starppatēriņam tajā pašā vienībā), kam pieskaitīta izlaide, kura starppatēriņa veidā izmantota tajā pašā vienībā, ja šī izlaide attiecas uz divām dažādām pamatdarbībām (piemēram, augkopības produkti, ko paredzēts izmantot kā dzīvnieku barību) un atbilst noteiktiem kritērijiem (tie izklāstīti 2.055. punktā).”;

1.37. punktu aizstāj ar šādu:

“1.37.

EPL pamatā ir savstarpēji saistītu kontu secība. Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010) pilna kontu secība ietver tekošos kontus, uzkrāšanas kontus un bilances (EKS 2010, 1.113. līdz 1.115. punkts). Šie dažādie konti ļauj sistemātiskā veidā ierakstīt darījumus un citas plūsmas saistībā ar specifiskiem ekonomiskā cikla aspektiem (piemēram, ražošanu). Minēto darījumu diapazons ir no ienākuma veidošanas līdz ienākuma uzkrāšanai aktīvos un tālāk līdz tā sadalei un pārdalei. No tiem atskaitītos balansposteņus izmanto par agregātiem ekonomiskās darbības rezultātu mērīšanā.”;

1.38. punktu aizstāj ar šādu:

“1.38.

Tekošie konti attiecas uz ražošanu un ar to saistītā ienākuma radīšanu, sadali un pārdali un uz tā izlietojumu galapatēriņa veidā; tie ļauj aprēķināt “uzkrājumus”, kas ir būtiska uzkrāšanas sastāvdaļa. Uzkrāšanas kontos analizē dažādās izmaiņu sastāvdaļas vienību aktīvos un saistībās, un tie ļauj ierakstīt pārmaiņas neto vērtībā (aktīvu un pasīvu starpībā). Bilancēs norāda dažādo vienību kopējos aktīvus un saistības uzskaites perioda sākumā un beigās kopā ar to neto vērtību. Plūsmas par katru aktīva un saistību posteni, ko ieraksta uzkrāšanas kontos, atkal redz bilances pārmaiņu kontā (EKS 2010, 8.02. līdz 8.09. punkts un 8.1. tabula).”;

1.39. punktu aizstāj ar šādu:

“1.39.

Iepriekš minētā kontu secība attiecas uz institucionālajām vienībām, sektoriem un apakšsektoriem, kā arī kopējo ekonomiku. EKS 2010 ir pieņemts, ka nav jēgas apkopot pilnu kontu secību attiecībā uz vietējo DVV un ražošanas nozari, jo šādas vienības ļoti reti spēj pašas ar savu vārdu saglabāt preces vai aktīvus vai saņemt un sadalīt ienākumu.”;

1.43. punkta 1. līdz 4. tabulu aizstāj ar šādu:

“A. Tekošie konti
1. tabula. Ražošanas konts
Izlietojums			Resursi
P.2	Starppatēriņš	50	P.1	Izlaide	100
B.1g	Bruto pievienotā vērtība	50
P.51c	Pamatkapitāla patēriņš	10
B.1n	Neto pievienotā vērtība	40
2. tabula. Ienākuma veidošanas konts
Izlietojums			Resursi
D.1	Darba ņēmēju atalgojums	10	B.1n	Neto pievienotā vērtība	40
D.29	Citi ražošanas nodokļi	5
D.39	Citas ražošanas subsīdijas	– 10
B.2n/B.3n	Neto pamatdarbības pārpalikums/neto jauktais ienākums	35
3. tabula. Uzņēmējdarbības ienākuma konts
Izlietojums			Resursi
D.4	Īpašuma ienākums	10	B.2n/B.3n	Neto pamatdarbības pārpalikums/neto jauktais ienākums	35
D.41	Procenti	5
D.45	Rente	5	D.4	Īpašuma ienākums	1
			D.41	Procenti	1
			D.42	Sabiedrību sadalītais ienākums
			D.43	Atkārtoti ieguldītie ieņēmumi no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
			D.44	Citi ienākumi no ieguldījumiem
			D.45	Rente
B.4n	Neto uzņēmējdarbības ienākums	26
B. Uzkrāšanas konti
4. tabula. Kapitāla konts
Aktīvu pārmaiņas			Saistību un neto vērtības pārmaiņas
B.101	Uzkrājumu un kapitāla pārvedumu radītās neto vērtības pārmaiņas		B.8n	Neto uzkrājumi
			D.9r	Saņemamie kapitāla pārvedumi	10
			D.92r	Saņemamās ieguldījumu dotācijas	5
			D.99r	Citi saņemamie kapitāla pārvedumi	5
			D.9p	Maksājamie kapitāla pārvedumi
			D.91p	Maksājamie kapitāla nodokļi
			D.99p	Citi maksājamie kapitāla pārvedumi
P.51g	Bruto pamatkapitāla veidošana (BPKV)	100	B.101	Uzkrājumu un kapitāla pārvedumu radītās neto vērtības pārmaiņas
P.511	Pamatlīdzekļu iegādes mīnus atsavinājumi (BPKV pamatlīdzekļos)	89
P.511a	BPKV stādījumos	10
P.511b	BPKV mājlopos	15
P.511c	BPKV mašīnās un iekārtās	20
P.511d	BPKV transportlīdzekļos	20
P.511e	BPKV lauku saimniecības ēkās	20
P.511f	BPKV citos darbos, izņemot zemes uzlabošanu (citas ēkas, celtnes u. tml.)	0
P.511g	Būtiski zemes uzlabojumi	4
P.511h	Pētniecība un izstrāde	0
P.511i	Cita BPKV (piemēram, datorprogrammas, ražošanas tiesības)	0
P.512	Neražoto aktīvu īpašumtiesību maiņas izmaksas (zeme u. tml.)	1
P.51c	Pamatkapitāla patēriņš	10
P.52	Krājumu pārmaiņas	5
P.53	Vērtslietu iegādes mīnus atsavinājumi
NP	Neražoto aktīvu iegādes mīnus atsavinājumi (zeme u. tml.)
B.9	Neto aizdevumi (+)/neto aizņēmumi (–)
K.1	Aktīvu iesaistīšana ekonomikā
K.2	Neražoto aktīvu izslēgšana no ekonomikas”;

1.44. punktu aizstāj ar šādu:

“1.44.

Jāpatur prātā, ka darījumi un uzkrātie lielumi, kuri 3. un 4. tabulā norādīti kursīvā, ir posteņi, kas:

—

neattiecas uz EPL, jo sakarā ar ražošanas nozares jēdziena izmantošanu kontu secība ir nepilnīga. Attiecīgās pozīcijas ir D.42. Sabiedrību sadalītais ienākums, D.43. Atkārtoti ieguldītie ieņēmumi no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, D.44 Citi ienākumi no ieguldījumiem un D.45 Rente un Resursi 3. tabulā un B.8n Neto uzkrājumi, B.101 Uzkrājumu un kapitāla pārvedumu radītās neto vērtības pārmaiņas un B.9. Neto aizdevumi (+) / neto aizņēmumi (–) 4. tabulā vai

—

netiek ierakstīti tādēļ, ka trūkst ticamas informācijas, vai tādēļ, ka EPL pēc tiem šobrīd nav lielas vajadzības. Attiecīgās pozīcijas ir D.9p Maksājamie kapitāla pārvedumi, D.91p. Maksājamie kapitāla nodokļi un D.99p Citi maksājamie kapitāla pārvedumi, P.53 Vērtslietu iegāde mīnus atsavinājumi, NP Neražoto aktīvu iegādes mīnus atsavinājumi (zeme un citi neražotie aktīvi), K.1 Aktīvu iesaistīšana ekonomikā, K.2. Neražoto aktīvu izslēgšana no ekonomikas 4. tabulā. Dažas no tām (piemēram, D.91, K.1, K.2) var ierakstīt EPL vēlāk.”;

1.46. punkta pēdējos divus teikumus aizstāj ar šādu:

“Mājsaimniecību sektora neinkorporēto uzņēmumu gadījumā šā konta balanspostenis netieši ietver elementu, kas atbilst atalgojumam par darbu, kuru veicis īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi. Šim ienākumam no pašnodarbinātības ir darba algas pazīmes un peļņas pazīmes, jo darbs ir veikts kā uzņēmējdarbība. Šo ienākumu, kas nav tikai darba alga vai tikai peļņa, dēvē par “jaukto ienākumu” (EKS 2010, 8.19. punkts).”;

1.59. punktu aizstāj ar šādu:

“1.59.

Saskaņā ar EKS 2010 nozare atbilst tādu vietējo DVV grupai, kas ir iesaistītas vienā un tajā pašā vai līdzīgā galvenajā darbībā. Klasifikācijas sīkākajā līmenī nozari veido visas vietējās DVV, kas ir vienā NACE 2. red. klasē (četri cipari) un tādējādi ir iesaistītas vienā un tajā pašā darbībā, kura noteikta šajā nomenklatūrā (EKS 2010, 2.150. punkts). Tādēļ, lai definētu lauksaimniecības nozares jomu, ir precīzi jānorāda:

—	tai raksturīgās darbības,

—	EPL raksturīgās vienības.”;

aa)

1.60. punktu aizstāj ar šādu:

“1.60.

Lauksaimniecības nozare, kā aprakstīts EPL, principā atbilst NACE 2. red. 01. nodaļai ar atšķirībām, kas norādītas turpmākajā 1.62. līdz 1.66. punktā.”;

bb)

1.63. punktu aizstāj ar šādu:

“1.63.

Lauksaimniecībai raksturīgo darbību saraksts EPL atbilst šīm septiņām darbību grupām (01.1 līdz 01.7 grupa), taču ar šādām atšķirībām:

—	iekļauj vīna un olīveļļas ražošanu (ja ražošanā izmanto vienīgi tajā pašā saimniecībā izaudzētas vīnogas un olīvas),

—	neiekļauj konkrētas darbības, kuras NACE 2. red. ir atspoguļotas kā lauksaimnieciski pakalpojumi (t. i., apūdeņošanas sistēmu ekspluatācija – ņem vērā tikai lauksaimnieciska rakstura līgumdarbu).”;

cc)	1.78. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu: “Tādēļ plūsmas, ko lauksaimnieki gūst no šādām darbībām, EPL neiekļauj.”;

dd)

1.93. punktu aizstāj ar šādu:

“1.93.

EPL lauksaimniecības nozare, kā noteikts 1.62. līdz 1.66. punktā, zināmā mērā atšķiras no nacionālo kontu vajadzībām definētās nozares. Atšķirības skar kā raksturīgo darbību, tā vienību definīcijas. Tās var apkopot šādi:

EPL lauksaimniecības nozare = NK lauksaimniecības nozare (NACE 2. red. 01. nodaļa)

—	Tādu vienību ražošana, kuras sniedz saistītus lauksaimnieciskus pakalpojumus, kas nav lauksaimnieciska rakstura līgumdarbs (t. i., apūdeņošanas sistēmu ekspluatācija)

—	Vienības, kurām lauksaimnieciskā darbība ir tikai brīvā laika pavadīšanas veids un kuras ir iekļautas nacionālajos kontos, sk. EKS 2010 3.08. punktu

+	Tādu vienību ražošana, kuras ražo vīnu un olīveļļu (izmantojot vienīgi tajā pašā vienībā izaudzētas vīnogas un olīvas (ražotāju grupējumi, kooperatīvi u. tml.))

+	Tādu vienību nodalāmas sekundāras lauksaimnieciskas darbības, kuru galvenā darbība nav lauksaimnieciska rakstura (sk. 1.18. punktu)”;

II iedaļu groza šādi:

2.008. punktu aizstāj ar šādu:

“2.008.

EKS 2010 (1.101. līdz 1.105. punkts) plūsmas (jo sevišķi produktu darījumus un sadales darījumus) ieraksta pēc uzkrāšanas principa jeb brīdī, kad maksājamā vai pieprasītā ekonomiskā vērtība tiek radīta, pārveidota, anulēta vai pārtrauc eksistēt, un nevis maksājuma faktiskās veikšanas brīdī.”;

2.010. punktu aizstāj ar šādu:

“2.010.

EKS 2010 ražošanu uzskata par nepārtrauktu procesu, kurā preces un pakalpojumus pārvērš citās precēs un pakalpojumos. Šis process var norisināties dažādos laika posmos atkarībā no konkrētajiem produktiem, un minētie laika posmi var pārsniegt uzskaites periodu. Tādēļ šāds ražošanas raksturojums apvienojumā ar uzkrāšanas principu nozīmē izlaides ierakstīšanu nepabeigto ražojumu veidā. Tādējādi saskaņā ar EKS 2010 (3.54. punkts) lauksaimniecības produktu izlaidi ieraksta tā, it kā to ražotu nepārtraukti visā ražošanas periodā (nevis tikai tad, kad novāc ražu vai nokauj dzīvniekus). Augošas kultūras, augošus kokus un zivju krājumus vai nobarojamos dzīvniekus, ko audzē pārtikai, uzskata par ražošanas procesā esošu nepabeigto ražojumu krājumiem un pārveido gatavo produktu krājumos, kad process ir pabeigts. Izlaidē neiekļauj nekultivētu bioloģisko resursu pārmaiņas, piemēram, savvaļā dzīvojošu dzīvnieku, putnu, zivju pieaugumu vai nekultivētu mežu pieaugumu, bet iekļauj savvaļā dzīvojošu dzīvnieku un putnu medīšanu un zivju zvejošanu.”;

2.011. punktu aizstāj ar šādu:

“2.011.

Ja ražošanas process pārsniedz uzskaites periodu, tad izlaides ierakstīšana nepabeigto ražojumu veidā ir gan vēlama, gan vajadzīga ekonomiskajā analīzē. Tas ļauj saglabāt ierakstīto izmaksu un ierakstītās izlaides savstarpējo atbilstību, lai iegūtu jēgpilnus datus par pievienoto vērtību. Tā kā EPL pamatā ir kalendārais gads, tad var pieņemt, ka nepabeigto ražojumu ierakstīšana attiecas tikai uz tiem produktiem, kuru ražošanas process nav pabeigts līdz kalendārā gada beigām (taču to piemēro arī tad, ja vispārējais cenu līmenis uzskaites periodā ļoti strauji mainās).”;

d)	2.014. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Ražošanas procesā vērtību, kas ik gadu jāieraksta kā nepabeigto ražojumu izlaide, var iegūt, gatavā produkta vērtību sadalot proporcionāli izmaksām, kuras radušās katrā atsevišķā laika posmā (NKS 2008, 6. 112. punkts).”;

2.017. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja jaunus dzīvniekus ir iespējams iedalīt pēc to turpmākā izmantojuma, tad dzīvnieki, ko paredzēts izmantot kā ražošanas faktorus, jau no dzimšanas jāieraksta kā BPKV tiesības (BPKV uz pašu rēķina, ko ieraksta, kad saražo), t. i., tos uzskata par nepabeigtiem ražojumiem, un to augšanu ieraksta kā izlaidi; sk. EKS 2010 3.134. punktu).”;

f)	B daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 3.07. līdz 3.58. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010, 3.07. līdz 3.54. punkts)”;

2.032. punktu aizstāj ar šādu:

“2.032.

Izlaide ir uzskaites periodā radīto produktu kopums (EKS 2010, 3.14. punkts). Ir svarīgi saglabāt atšķirību starp terminu “izlaide” un terminu “ražošana”; izlaide apzīmē rezultātā iegūtās preces un pakalpojumus, savukārt ražošana apzīmē procesu.”;

h)	2.033. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tāpēc tos neieraksta kā šīs vietējās DVV izlaides vai starppatēriņa daļu.”;

i)	2.036. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Lai arī tas neietilpst EKS 2010, EPL pieņemtais noteikums lauksaimniecības īpatnību dēļ ir paredzēts NKS, kā arī FAO metodikas rokasgrāmatā (1).”;

2.041. punktu aizstāj ar šādu:

“2.041.

Saskaņā ar EKS 2010 ražotājiem var rasties trīs veidu zaudējumi: periodiski krājumu zaudējumi (EKS 2010 3.147. punkts), ārkārtēji krājumu zaudējumi (EKS 2010 6.13.e punkts) un katastrofāli zaudējumi (EKS 2010 6.08. un 6.09. punkts).”;

2.059. punktu aizstāj ar šādu:

“2.059.

Pozīcijā attiecībā uz ražotāju veikto pārstrādi ieraksta daudzumus, kas saražoti, lai lauksaimniecības produktu ražotāji turpinātu to pārstrādāt (piemēram, piens, kura pārstrādē iegūst sviestu vai sieru; āboli, kuru pārstrādē iegūst ābolu vīnu vai sidru), taču tikai tādās pārstrādes darbībās, kas ir nodalāmas no galvenās lauksaimnieciskās darbības (pamatojoties uz uzskaites dokumentiem; sk. 1.26. punktu). Jāieraksta tikai neapstrādātie produkti (piemēram, svaigpiens, āboli), nevis no tiem saražotie pārstrādātie produkti (piemēram, sviests, ābolu vīns un sidrs). Citiem vārdiem sakot, lauksaimniecības produktu pārstrādē ieguldīto darbu šajā pozīcijā neņem vērā.”;

l)	2.065. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “Jāatzīmē, ka kā pārdošana nav jāieraksta tādu dzīvnieku pārdošana (eksportam vai kaušanai), kas klasificēti kā pamatlīdzekļi un kas ir no produktīva ganāmpulka.”;

2.077. punktu aizstāj ar šādu:

“2.077.

“Galīgās izlaides” jēdziens lauksaimnieciskās darbības izlaides mērīšanai ietver lauksaimniecības preču un pakalpojumu tirdzniecību lauksaimniecības vienību starpā, kā arī vienības iekšējo patēriņu attiecībā uz (realizējamiem vai nerealizējamiem) lopbarības produktiem.”;

iekļauj jaunu 2.080.1. punktu:

“2.080.1.

Saskaņā ar EKS 2010 3.82. punktu pētniecība un izstrāde ir radošs darbs, kuru veic sistemātiski, lai palielinātu zināšanu krājumu un izmantotu šo zināšanu krājumu jaunu produktu, tostarp modifikāciju, atklāšanai vai izstrādei, tostarp esošo produktu modifikāciju vai kvalitātes uzlabošanai, vai jaunu vai efektīvāku ražošanas procesu atklāšanai vai izstrādei. Pētniecību un izstrādi, kas attiecībā pret galveno darbību ir būtiska, ieraksta kā vietējās DVV sekundāro darbību. Pētniecībai un izstrādei tiek nošķirta atsevišķa vietējā DVV, ja iespējams; tā nav attiecināta uz lauksaimniecības nozari. Vienībām, kas veic pētniecības un izstrādes darbības, ja tās nevar attiecināt uz atsevišķu vietējo DVV un ja ir iespējams aplēst lauksaimniecības darbību pētniecības un izstrādes izdevumus, šīs aplēses ieraksta kā lauksaimniecības izlaidi kā “citas nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības” (ražošana uz pašu rēķina) un kā BPKV.”;

2.081. punktu aizstāj ar šādu:

“2.081.

Atbilstīgi lauksaimniecības nozares izlaides definīcijai (sk. 1.16. punktu) lauksaimniecības nozares izlaidi veido lauksaimniecības produktu (sk. 2.076. līdz 2.077. punktu) un nenodalāmās nelauksaimnieciskās sekundārās darbībās saražoto preču un pakalpojumu (sk. 2.078. līdz 2.080.1. punktu) izlaides summa.”;

2.082. punktu aizstāj ar šādu:

“2.082.

Izlaide jāvērtē pēc bāzes cenas. Bāzes cena ir cena, ko ražotāji saņem no pircējiem par saražotās preces vai pakalpojuma vienību, mīnus nodokļi (piemēram, produktu nodokļi), kas jāmaksā par šo vienību, to ražojot vai pārdodot, plus visas subsīdijas (piemēram, produktu subsīdijas), kas saņemamas par šo vienību, to ražojot vai pārdodot. Bāzes cenā nav iekļautas transporta izmaksas, par kurām ražotājs izraksta atsevišķu rēķinu. Tajā neiekļauj arī finanšu un nefinanšu aktīvu turēšanas guvumus un zaudējumus (sk. EKS 2010 3.44. punktu).”;

q)	2.085. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Ražotāja iegūtā cena atbilst NKS 2008 6.51. līdz 6.54. punktā noteiktajai ražotāja cenai (bez rēķinā iekļautā PVN).”;

r)	C daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 3.69. līdz 3.73. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 3.88. līdz 3.92. punktu)”;

2.089. punktu aizstāj ar šādu:

“2.089.

Starppatēriņā ietilpst visu to preču un pakalpojumu vērtība, ko ražošanas procesā izmanto kā izejvielas, izņemot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Attiecīgās preces un pakalpojumus ražošanas procesā vai pārveido vai izlieto (sk. EKS 2010 3.88. punktu). Sīkāk klasificējot pēc dažādu kategoriju posteņiem, starppatēriņā atklājas izejvielu radītā saikne starp lauksaimniecību un pārējām ekonomikas nozarēm. Starppatēriņu izmanto arī kā ievades datus faktoru intensitātes aprēķinā (t. i., divu ražošanas faktoru, piemēram, starppatēriņa un darbaspēka izlietojuma, attiecības aprēķināšanā).”;

2.090. punktu aizstāj ar šādu:

“2.090.

No starppatēriņa izslēdz jaunus vai esošus iepirktos pamatlīdzekļus, kas saražoti pašu valstī vai importēti: tos ieraksta kā BPKV (sk. 2.109. c) līdz f) punktu). Tas attiecas uz posteņiem, kuros ietverti nelauksaimnieciski pamatlīdzekļi (piemēram, ēkas vai citas celtnes, mašīnas un iekārtas, kā arī lauksaimnieciskie pamatlīdzekļi, piemēram, stādījumi un produktīvie dzīvnieki). Neražotu aktīvu (piemēram, zemes) iegādi arī izslēdz no starppatēriņa. Lētus darbarīkus, ko izmanto parastām darbībām, piemēram, zāģus, āmurus, skrūvgriežus, uzgriežņu atslēgas un citus rokas darbarīkus, un nelielas ierīces, piemēram, kabatas kalkulatorus, ieraksta kā starppatēriņu.”;

2.094. punktu aizstāj ar šādu:

“2.094.

Lauksaimniecības vienību starpā notiekošu tirdzniecību ar lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir pielīdzināmi nepabeigtu ražojumu krājumiem (piemēram, sivēni un perējamās olas), un lauksaimniecības dzīvnieku importu neieraksta kā starppatēriņu (nedz arī kā jebkāda veida izlaidi) (sk. 2.066. līdz 2.070. punktu).”;

2.107.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.107.1.

Saskaņā ar EKS 2010 konvenciju lauksaimniecības nozares izmantotā netieši mērīto finanšu starpniecības pakalpojumu (NMFSP) vērtība jāieraksta kā lauksaimniecības nozares starppatēriņš (sk. EKS 2010 14. nodaļu).”;

2.108. punktu groza šādi:

šā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tieši vai atbilstīgi īres līgumam samaksāta nomas maksa par nedzīvojamo ēku un citu (materiālu vai nemateriālu) pamatlīdzekļu izmantošanu; tas attiecas, piemēram, uz mašīnu un iekārtu nomu bez apkalpojošā personāla (sk. 1.23. punktu) vai uz datoru programmatūru. Tomēr, ja nedzīvojamo ēku nomu, ko veic vietēja lauksaimnieciska DVV, nav iespējams nošķirt no zemes nomas, tad visu posteni ieraksta uzņēmuma ienākuma kontā kā zemes nomu (sk. 3.082. punktu);”;

ii)

šā punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	zinātniskās pētniecības, tirgus izpētes un reklāmas pakalpojumu pirkumi, personāla apmācības un tamlīdzīgu pakalpojumu izmaksas;”;

iii)

šā punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“o)

maksājumi valsts iestādēm, kas vajadzīgi, lai iegūtu licences vai atļaujas komerciālas vai profesionālas darbības veikšanai, ja regulatīvā nolūkā šīs atļaujas rūpīgi pārbauda (ja vien maksa nav neproporcionāla salīdzinājumā ar ieguvumu no attiecīgā pakalpojuma; sk. 3.048. e) punktu un EKS 2010 4.80. d) punktu);”;

iv)

šā punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“p)	lētu nelielu darbarīku, darba apģērba, rezerves daļu un ilglietojama iekārtu iegāde, lai veiktu salīdzinoši vienkāršas darbības (EKS 2010 3.89 f) punkta 1) apakšpunkts un 2008 SNA, 6.225. punkts);”;

šā punkta q) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“q)	īstermiņa līgumu, nomas līgumu un licenču maksa, kas ierakstīta kā neražotie aktīvi; tas neietver šādu neražotu aktīvu tiešu pirkšanu.”;

2.109. punktu groza šādi:

i)	šā punkta b) apakšpunkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tomēr uzskata, ka darba devējam šā veida pakalpojumi ir vajadzīgi, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus (kuriem šie izdevumi parasti būtu jāsedz pašiem), un nevis ražošanas procesa dēļ (sk. NKS 2008 7.51. punktu);”;

ii)

šā punkta f) apakšpunkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“f)	tādu pakalpojumu pirkšana, kas ir saistīti ar zemes, ēku un citu esošu ražošanas pamatlīdzekļu īpašumtiesību iegādi, piemēram, samaksa mākleriem, notāriem, mērniekiem, inženieriem u. tml., kā arī maksa par ierakstiem zemesgrāmatā (sk. EKS 2010 3.133. punktu).”;

2.111. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Pircēja cenā ietilpst arī visas transporta maksas, ko pircējs sedz atsevišķi, lai saņemtu piegādes noteiktajā vietā un laikā; pēc atskaitījumiem par atlaidēm no standarta cenām vai maksas par pirkumiem vairumā vai nesezonā; neietilpst saskaņā ar kredīta noteikumiem pieskaitītie procenti vai pakalpojumu maksa; neietilpst nekādas papildu maksas, kas radušās tāpēc, ka nav samaksāts pirkšanas brīdī noteiktajā laikā (sk. EKS 2010 3.06. punktu).”;

aa)	D iedaļas virsrakstā “(sk. EKS 95 3.100. līdz 3.116. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 3.122. līdz 3.157. punktu)”;

bb)

2.115. punktu aizstāj ar šādu:

“2.115.

Bruto kapitāla veidošanā ietilpst:

—	BPKV (P.51g),

—	krājumu pārmaiņas (P.52),

—	vērtslietu iegādes mīnus atsavinājumi (P.53).”;

cc)

2.117. punktu aizstāj ar šādu:

“2.117.

Bruto kapitāla veidošanu mēra bruto no pamatkapitāla patēriņa (P.51c).

Neto kapitāla veidošanu (P.51n) iegūst, atņemot pamatkapitāla patēriņu no bruto kapitāla veidošanas. Pamatkapitāla patēriņš ir ražošanas pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās, kas ražošanas procesā rodas parastā nolietojuma dēļ (sk. 3.099. punktu).”;

dd)	D iedaļas apakšvirsrakstā “1. BPKV” aizstāj ar šādu: “1. Bruto pamatkapitāla veidošana (BPKV)”;

ee)

2.118. punktu aizstāj ar šādu:

“2.118.

BPKV sastāv no rezidentražotāju pamatlīdzekļu iegādes mīnus atsavinājumi konkrētā laikposmā plus zināms neražoto aktīvu vērtības pieaugums, kas radies ražotāja vai institucionālās vienības ražīgas darbības rezultātā (EKS 2010 3.125. līdz 3.129. punkts). Pamatlīdzekļi ir ražotie aktīvi, kurus izmanto ražošanā ilgāk par gadu (sk. EKS 2010 3.124. punktu un 7.1. pielikumu).”;

ff)

2.122. punktu aizstāj ar šādu:

“2.122.

Ekonomikas sektoru vai nozaru BPKV noteikšanas pamatā ir īpašumtiesību kritērijs (iegādes un atsavinājumi) un nevis preču lietojums. Jāatzīmē, ka finanšu līzingā iegūtos (bet ne vienkārši nomā paņemtos) pamatlīdzekļus uzskata par līzinga ņēmēja (ja tas ir ražotājs) un nevis par līzinga devēja aktīviem, no kuriem pēdējais saglabā pieņēmuma prasībai ekvivalentus finanšu aktīvus (sk. 2.109. d) punktu un EKS 2010 15. nodaļu attiecībā uz atšķirību starp dažādajiem ilglietojuma preču izīrēšanas veidiem) (1).”;

gg)	2.123. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Īpašumtiesību kritērija piemērošana ir atkarīga no statistikas sistēmas, kas ir BPKV aprēķinu pamatā.”;

hh)

2.124. punktu aizstāj ar šādu:

“2.124.

Pamatlīdzekļu iegādes aptver jaunus vai esošus pamatlīdzekļus, kas ir iegādāti (nopirkti, iegūti maiņas darījumos, saņemti kā kapitāla pārvedumi natūrā vai iegūti finanšu nomas veidā); pamatlīdzekļus, kas saražoti un paturēti izmantošanai paša ražotāja vajadzībām; būtiskus pamatlīdzekļu un neražotu materiālo aktīvu uzlabojumus; lauksaimniecības aktīvu (lauksaimniecības dzīvnieki un stādījumi) dabīgo augšanu un izmaksas saistībā ar neražotu aktīvu īpašumtiesību pāreju (sk. EKS 2010 3.125. a) punktu).”;

ii)	2.125. punktu svītro;

jj)	2.126. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Sākotnējai uzstādīšanai vajadzīgu ilglietojuma preču kopuma iepirkšanu vai saražošanu uz pašu rēķina ir pamatkapitāla veidošana.”;

kk)

2.129. punktu aizstāj ar šādu:

“2.129.

NKS 2008 ir norādīts, ka pamatlīdzekļu uzlabojumi jāvērtē vai nu pēc pakāpes, kādā izmainās pamatlīdzekļu tehniskās īpašības (t. i., pēc būtiskām izmaiņām saistībā ar to izmēru, formu, darbības rezultātiem, jaudu vai sagaidāmo darbmūžu), vai pēc tā, ka uzlabojumiem jābūt vairāk nekā tāda veida izmaiņām, kas ir ierastas citos līdzīga veida pamatlīdzekļos un ietilpst parastajās apkopes un remonta programmās (sk. NKS 2008 10.43 un 10.46. punktu).”;

ll)

2.130. punktu aizstāj ar šādu:

“2.130.

Pamatlīdzekļu atsavinājumi aptver pārdošanu, nojaukšanu, izsviešanu vai iznīcināšanu, ko veicis to īpašnieks vai persona, kura atsakās no maiņas līguma veidā vai ar kapitāla pārvedumu natūrā iegūtiem pamatlīdzekļiem (sk. EKS 2010 3.125. b) punktu un 3.126. punktu). Šiem atsavinājumiem parasti jānoslēdzas ar īpašnieka maiņu un jābūt ar tiešu ekonomisku mērķi (tādēļ tajos nav iekļauti pamatlīdzekļi, kurus īpašnieks nojauc, izsviež vai iznīcina, lai tos ekonomikā turpmāk neizmantotu) (sk. NKS 2008 10.38. punktu). Tomēr daži atsavinājumi var noritēt vienas institucionālās vienības ietvaros, kā gadījumā ar dzīvniekiem, kurus lauksaimnieks nokauj paša ģimenes patēriņam.”;

mm)	2.134. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “Kā noteikts bilancēs (sk. EKS 2010 7.12. un 7.13. punktu) aktīvu vērtības maiņu laikā no uzskaites perioda sākuma līdz beigām var aprakstīt šādi:”;

nn)

2.136. punkta pēdējo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

izmaiņas pamatlīdzekļu klasifikācijā vai struktūrā, piemēram, ekonomiskā lietojuma izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemi, piena lopiem, kas paredzēti gaļas ražošanai (sk. 2.149. punktu, 2. zemsvītras piezīmi), vai attiecībā uz lauku saimniecības ēkām, kuras pielāgotas izmantošanai privātām vai citām ekonomiskām vajadzībām.”;

oo)

2.138. punktu aizstāj ar šādu:

“2.138.

EKS 2010 izšķir vairākas sastāvdaļas, kas jāieraksta kā BPKV (sk. EKS 2010 3.127. punktu):

—

mājokļi,

—	citas ēkas un celtnes, tostarp būtiski zemes uzlabojumi,

—	mašīnas un iekārtas, piemēram, kuģi, automobiļi un datori,

—	ieroču sistēmas,

—	kultivētie bioloģiskie resursi, piemēram, koki un mājlopi,

—	izmaksas, kas saistītas ar īpašumtiesību maiņu neražotajiem aktīviem, piemēram, zemi, līgumiem, nomas līgumiem un licencēm,

—	pētniecība un izstrāde, ieskaitot brīvi pieejamu pētniecību un izstrādi,

—	derīgo izrakteņu izpēte un novērtēšana,

—	datoru programmatūra un datubāzes,

—	izklaide, literārie vai mākslas oriģināldarbi,

—	citas intelektuālā īpašuma tiesības.”;

pp)

2.139. punktu aizstāj ar šādu:

“2.139.

EPL vajadzībām izšķir šādus BPKV sastāvdaļu veidus:

—	stādījumi, kas ražo atkārtoti,

—	pamatlīdzekļos ietilpstošie lauksaimniecības dzīvnieki,

—

pamatlīdzekļi, kas nav lauksaimniecības aktīvi:

—	mašīnas un citi ražošanas līdzekļi,

—	transportlīdzekļi,

—	lauku saimniecības ēkas (nedzīvojamās),

—	citas celtnes, izņemot zemes uzlabošanai paredzētās (citas ēkas un celtnes u. tml.),

—	citi (datoru programmatūra u. tml.),

—	būtiski zemes uzlabojumi

—	izmaksas saistībā ar neražotu aktīvu, piemēram, zemes un ražošanas tiesību, īpašumtiesību pāreju,

—	pētniecība un izstrāde, kas aptver specializētu vienību pētniecību un pētniecību un izstrādi pašu ražošanai.”;

qq)

punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)	stādījumi, kas ražo atkārtoti”;

rr)

2.141. punktu aizstāj ar šādu:

“2.141.

Saskaņā ar EKS 2010 (3.125. punkts) BPKV vērtība stādījumos atbilst atkārtoti ražojošu un pilnbriedu sasniegušu dabīgo aktīvu (piemēram, augļu koku) iegādes mīnus atsavinājumu starpībai, kam pieskaitīta šādu dabīgo aktīvu dabīgā augšana laikā līdz pilnbrieda sasniegšanai (t. i., līdz produkta radīšanai) attiecīgajā uzskaites periodā.”;

ss)

2.144. punktu aizstāj ar šādu:

“2.144.

Stādījumu atsavinājumi (ierakstīti kā BPKV ar negatīvu vērtību) var būt divējādi: viena iespēja ir augošu stādījumu pārdošana citai (lauksaimniecības) vienībai, un šajā gadījumā EPL ieraksta tikai tās izmaksas, kas ir saistītas ar īpašumtiesību pāreju. Otra iespēja ir izcirst stādījumus. Tomēr šajā gadījumā, ievērojot atsavinājumu vispārīgo definīciju, izcirstajiem stādījumiem jābūt ar tiešu ekonomisku izmantojumu; citiem vārdiem sakot, ir vajadzīgs vēl viens ieraksts par izmantojumu preču un pakalpojumu veidā (piemēram, pārdošana uzņēmumam, kas specializējas kokmateriālu tirdzniecībā (1)). Šajā otrajā gadījumā stādījumu atsavinājumiem, kas jāieraksta kā BPKV ar negatīvu vērtību, jābūt apjomā nelieliem.”;

tt)

2.148. punktu aizstāj ar šādu:

“2.148.

Darbu ar kultivētiem aktīviem, t. i., stādījumiem, ieraksta kā pārdošanu, kur pārdevējs ir uzņēmums, kas specializējas šāda veida lauksaimnieciskos līgumdarbos (nodrošinot augsnes sagatavošanu, mašīnu, augu, darbaspēka u. tml. piegādi), vai kā uz pašu rēķina saražotu ražošanas pamatlīdzekļu izlaidi (sk. 1.75. punktu).”;

uu)

2.151. punktu aizstāj ar šādu:

“2.151.

BPKV mērīšana attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem ir tikai viena no aktīvu vērtības izmaiņu sastāvdaļām. Faktiski BPKV attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem var izmērīt tikai pēc to lauksaimniecības dzīvnieku skaita izmaiņām, kuri katrā lauksaimniecības dzīvnieku kategorijā ir vērtēti pēc to vidējās cenas attiecīgajā kalendārajā gadā (kvantitatīvā metode), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	nav nominālo turēšanas guvumu vai zaudējumu (t. i., cenu un lauksaimniecības dzīvnieku kopējā skaita izmaiņas ir vienmērīgas),

—	nav citu apjoma pārmaiņu (t. i., nav dabas katastrofu izraisītu zaudējumu un nav pārmaiņu klasifikācijā u. tml.).

Cita aprēķina metode (tiešā metode) paredz ievešanas un izvešanas plūsmu mērīšanu katrā lauksaimniecības dzīvnieku kategorijā pēc atbilstīgām cenām: papildus iegādēm un atsavinājumiem šajā metodē jāņem vērā ievešanas (jo īpaši piedzimšanas) un izvešanas no konkrētajām saimniecībām.”;

vv)	2.152. punkta beigās pievieno šādu teikumu: “Šī ir novirze no EKS 2010.”;

ww)

2.153. punktu aizstāj ar šādu:

“2.153.

Teorētiski NKS ir jāaprēķina pamatkapitāla patēriņš attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem (*4). Faktiski šis pamatkapitāla patēriņš attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem atbilst sagaidāmajam produktivitātes samazinājumam, kas skar ražošanas vajadzībām izmantotos lauksaimniecības dzīvniekus, un šis samazinājums savukārt atspoguļojas precizētajā to ienākumu vērtībā, kurus paredzēts gūt no minētajiem dzīvniekiem. Tomēr, ņemot vērā praktiskās grūtības, kas rodas pamatkapitāla patēriņa novērtēšanā (ļoti sarežģīta aprēķina parametru noteikšana; sk. 3.105. un 3.106. punktu), attiecībā uz produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem pamatkapitāla patēriņš nav jāaprēķina.

(*4) NKS 2008 (10.94. punkts) atšķirībā no EKS 2010 (3.140. punkts) paredzēts aprēķināt pamatkapitāla patēriņu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem.”;"

xx)

punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)	pamatlīdzekļi, kas nav lauksaimniecības aktīvi”;

yy)

2.162. punktu aizstāj ar šādu:

“2.162.

Pamatlīdzekļos, kas nav lauksaimniecības aktīvi (stādījumi un lauksaimniecības dzīvnieki), ietilpst:

—	mašīnas un citi ražošanas līdzekļi,

—	transportlīdzekļi,

—	lauku saimniecības ēkas (nedzīvojamās),

—	citi (citas ēkas un celtnes, datoru programmatūra u. tml.),”;

zz)

punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)	būtiski zemes uzlabojumi”;

aaa)

2.166. punktu aizstāj ar šādu:

“2.166.

Būtiski neražotu materiālo aktīvu uzlabojumi atbilst galvenokārt zemes uzlabošanai (labāka zemes kvalitāte un lielākas ražas, ko panāk ar apūdeņošanas, nosusināšanas un plūdu novēršanas pasākumiem u. tml.), un tie jāvērtē tāpat kā visa cita BPKV (EKS 2010, 3.128. punkts).”;

bbb)	2.167. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tas jo īpaši attiecas uz izdevumiem saistībā ar infrastruktūras veidošanas darbiem, piemēram, vietas atbrīvošanu, izlīdzināšanu, nosusināšanu, apūdeņošanu un apvienošanu (sk. EKS 2010 3.128. punktu un NKS 2008 10.79. līdz 10.81. punktu).”;

ccc)

iekļauj šādu 2.168.1. punktu:

“o) Pētniecība un izstrāde

2.168.1.

Pētniecība un izstrāde ietver sistemātisku radošo darbu izdevumu vērtību, kas veikti, lai palielinātu zināšanu krājumus, kā arī šo zināšanu izmantošanu jaunu lietojumu izstrādē. Ja vērtību nav iespējams aplēst, parasti pētniecību un izstrādi vērtē kā izmaksu summu, ietverot neveiksmīgu pētniecību un izstrādi (sk. EKS 2010 7.1. pielikums).”;

ddd)

2.169. punktu groza šādi:

šā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

nelieli darbarīki, darba apģērbs, rezerves daļas un piederumi pat tad, ja šo preču parastais lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens gads; tā kā šo preču krājumus pastāvīgi atjauno un lai ievērotu uzņēmumu grāmatvedības praksi, šo preču iepirkumu uzskata par starppatēriņu (sk. 2.105. un 2.106. punktu);”;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	reklāmas, tirgus izpētes u. tml. pakalpojumi. Šo pakalpojumu iepirkumu iekļauj starppatēriņā (sk. 2.108. d) punktu);”;

eee)	2.176. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tikpat labi nepabeigto ražojumu papildinājumu vērtību var noteikt pēc ražošanas izmaksām, kam pieskaitīts uzcenojums par sagaidāmo pamatdarbības pārpalikumu vai (novērtēto) jaukto ienākumu (sk. EKS 2010 3.47. un 3.48. punktu).”;

fff)	2.178. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Šī lauksaimniecībai specifiskā problēma ir atzīta EKS 2010 (sk. 3.153. c) punktu).”;

ggg)

2.186. punktu aizstāj ar šādu:

“2.186.

Cita sezonas produktu krājumu novērtēšanas metode ietver krājumā esošu preču cenu izmaiņu pētīšanu. Glabāšanas laikā preces cena var mainīties vismaz triju iemeslu dēļ (NKS 2008 6.143. punkts):

—	ražošanas process ir pietiekami ilgs, lai darbam, kas veikts pietiekami ilgi pirms piegādes brīža, piemērotu diskonta koeficientu,

—	preces fiziskās īpašības ar laiku var uzlaboties vai pasliktināties,

—	preces piedāvājumu vai pieprasījumu var ietekmēt sezonāli faktori, gada gaitā radot regulāras un paredzamas cenu izmaiņas, lai arī preces fiziskās īpašības var nemainīties,”;

hhh)

2.187. punktu aizstāj ar šādu:

“2.187.

Atšķirībai starp produktu cenu tad, kad tos pievieno krājumiem, un tad, kad produktus no tiem izņem, jāatspoguļo izlaides papildu vērtība, kas radusies glabāšanas laikā (NKS 2008 6.143. punkts), jo produkti, kuri vairākus mēnešus pēc ražas novākšanas ir izņemti no krājumiem, ekonomiskā ziņā atšķiras no produktiem, kurus uzglabāja. Šāds produktu vērtības pieaugums nav jāuzskata par nominālās turēšanas guvumu.”;

III iedaļu groza šādi:

3.009. punktu aizstāj ar šādu:

“3.009.

Bruto darba algas un faktiskās sociālās iemaksas (uz darba devēja rēķina) ieraksta tajā periodā, kurā veica darbu, lai gan prēmijas un citus ārkārtas maksājumus ieraksta tad, kad tie jāmaksā (sk. EKS 2010 4.12. punktu).”;

3.010. punktu aizstāj ar šādu:

“3.010.

Ražošanas nodokļus ieraksta tad, kad notiek darbības, darījumi vai citi notikumi, kas uzliek fiskālās saistības (sk. EKS 2010 4.26. punktu). Līdzīgā veidā ražošanas subsīdijas ieraksta tad, kad notiek darījums vai cits notikums (ražošana, pārdošana, imports u. tml.), kas rada pamatu subsīdijai (sk. EKS 2010 4.39. punktu).”;

3.011. punktu aizstāj ar šādu:

“3.011.

Procentus ieraksta tajā uzskaites periodā, kurā tie jāmaksā, neatkarīgi no tā, vai šos procentus tiešām samaksā (sk. EKS 2010 4.50. un turpmākos punktus). Tā rīkojas pastāvīgi un attiecībā uz visu attiecīgā kapitāla summu. Arī renti ieraksta periodā, kurā tā jāmaksā (sk. EKS 2010 4.75. punktu).”;

3.012. punktu aizstāj ar šādu:

“3.012.

Kapitāla pārvedumus (ieguldījumu dotācijas vai citus pārvedumus) ieraksta tad, kad jāveic maksājums (vai, ja pārvedums ir natūrā, tad, kad mainās īpašumtiesības uz aktīvu vai kad anulē parādu) (sk. EKS 2010 4.162. un 4.163. punktu).”;

e)	C daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 4.02. līdz 4.13. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 4.02. līdz 4.13. punktu)”;

f)	3.015. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Darba ņēmēju atalgojumu definē kā kopējo atlīdzinājumu naudā vai natūrā, ko darba devējs maksā darba ņēmējam par uzskaites periodā paveikto darbu (sk. EKS 2010 4.02. punktu).”;

3.018. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

preces un pakalpojumi, kurus iegādājas darba devēji, ja vien šie pirkumi atbilst natūrā izmaksātu algu definīcijai (t. i., ja tas nav starppatēriņš). Konkrēti darba ņēmēju transportēšana no mājām uz darbu un atpakaļ ir daļa no algas natūrā, ja vien šādi braucieni nenotiek darba laikā. Šajā kategorijā ietilpst pirkti izmitināšanas pakalpojumi un mazbērnu novietnes u. tml. (sk. EKS 2010 4.05. punktu).”;

h)	3.020. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Visus šos posteņus ieraksta kā darba devēja starppatēriņu (sk. EKS 2010 4.07. punktu).”;

3.023. punktu aizstāj ar šādu:

“3.023.

Darba devēju nosacītās sociālās iemaksas ir pretējais ieraksts citiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ko darba devēji maksā tieši saviem darba ņēmējiem vai bijušajiem darba ņēmējiem un citām personām ar šādām tiesībām, neiesaistot apdrošināšanas uzņēmumu vai autonomu pensiju fondu (*5) (sk. EKS 2010 4.10. punktu). Šīs iemaksas ieraksta tajā periodā, kurā veic darbu (ja tās ir obligāto sociālo pabalstu pretējais ieraksts), vai tad, kad pabalsti tiek sniegti (ja tās ir brīvprātīgo sociālo pabalstu pretējais ieraksts). Darba devēju nosacītās sociālās iemaksas dalās divās kategorijās: a) darba devēju nosacītās pensiju iemaksas un b) darba devēju nosacītās nepensiju iemaksas (EKS 2010, 4.10 un 4.97. punkts).

(*5) Konkrēti tās atbilst algai, kuru darba devējs kādu laiku turpina maksāt darba ņēmēja slimības vai grūtniecības gadījumā, pēc nelaimes gadījuma darbā vai iestājoties invaliditātei, vai darba ņēmēja atlaišanas gadījumā, ja vien attiecīgās summas ir iespējams identificēt atsevišķi.”;"

j)	D daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 4.14. līdz 4.29. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 4.14. līdz 4.29. punktu)”;

k)	3.025. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Minētie nodokļi jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tiek gūta peļņa (sk. EKS 2010 4.14. punktu).”;

3.026. punktu aizstāj ar šādu:

“3.026.

Ražošanas un importa nodokļus sadala šādi:

—

produktu nodokļi (D.21):

—	PVN tipa nodokļi (D.211),

—	importa nodokļi un nodevas, izņemot PVN (D.212), un

—	produktu nodokļi, izņemot PVN un importa nodokļus (D.214)

—	citi ražošanas nodokļi (D.29)”;

m)	3.027. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tie var būt ekvivalenti attiecībā uz preču vai pakalpojumu vienību noteiktai naudas summai vai aprēķināti ad valorem kā konkrēta procentuālā daļa no vienības cenas vai preces vai pakalpojuma vērtības (sk. EKS 2010 4.16. punktu).”;

n)	3.028. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “PVN tipa nodokļi ir preču vai pakalpojumu nodokļi, ko pa posmiem iekasē uzņēmumi un ko visbeidzot pilnā mērā maksā gala pircējs (sk. EKS 2010, 4.17. punktu).”;

3.029. punktu aizstāj ar šādu:

“3.029.

Importa nodokļi un nodevas, izņemot PVN, aptver obligātos maksājumus, izņemot PVN, ko vispārējā valdība vai Eiropas Savienības iestādes iekasē par importētajām precēm, lai pieļautu to brīvu apriti ekonomiskajā teritorijā, un pakalpojumiem, ko nerezidentvienības sniedz rezidentvienībām (sk. EKS 2010 4.18. punktu).”;

p)	3.030. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Tie ietver importa nodevas un citus nodokļus, piemēram, nodevas par importētiem lauksaimniecības produktiem, naudas kompensācijas, kas iekasētas par importu, akcīzes nodevas u. tml.”;

3.031. punktu aizstāj ar šādu:

“3.031.

Produktu nodokļus, izņemot PVN un importa nodokļus, veido rezidentuzņēmumu ražoto preču un sniegto pakalpojumu nodokļi, kas jāmaksā par šo preču vai pakalpojumu ražošanu, eksportu, pārdošanu, pārvešanu, nomu vai piegādi, vai par to lietošanu pašu galapatēriņam vai pašu kapitāla veidošanai (sk. EKS 2010 4.19. un 4.20. punktu).”;

3.035. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“EKS 2010 (4.17. punkts) iekļautais apraksts attiecas uz PVN standartsistēmu, saskaņā ar kuru katrs uzņēmums no PVN summas, kas maksājama par pašu pārdotajiem apjomiem, drīkst atskaitīt summu, kura samaksāta nodokļos, pērkot starppatēriņa ielaides preces vai ražošanas līdzekļus.”;

s)	3.038. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “EKS 2010 4.17. punkta noteikumos paredzēta tikai viena PVN ierakstīšanas metode.”;

3.044. punktu aizstāj ar šādu:

“3.044.

Citus ražošanas nodokļus veido visi nodokļi, ko uzņēmumiem rada iesaistīšanās ražošanā, neatkarīgi no saražoto vai pārdoto preču un pakalpojumu daudzuma vai vērtības. (sk. EKS 2010 4.22. punktu). Tie var būt maksājami par zemi, pamatlīdzekļiem vai darbaspēku, kas nodarbināts ražošanas procesā, vai par noteiktām darbībām vai darījumiem.”;

3.050. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	sodas naudas, kā arī izmaksas, kas uzliktas saistībā ar iekasēšanu un atgūšanu, nav jāieraksta kopā ar attiecīgajiem nodokļiem, ja vien tās ir iespējams nošķirt (sk. EKS 2010 4.133. punktu);”;

v)	E daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 4.30. līdz 4.40. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 4.30. līdz 4.40. punktu)”;

w)	3.051. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Pēc vienošanās produktu subsīdijas neieraksta ārpustirgus izlaidei (P.13) (sk. EKS 2010 4.30. punktu).”;

3.052. punktu aizstāj ar šādu:

“3.052.

Subsīdijas klasificē šādi:

—

produktu subsīdijas (D.31):

—	importa subsīdijas (D.311),

—	citas produktu subsīdijas (D.319) un

—	citas ražošanas subsīdijas (D.39).”;

y)	3.053. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Pēc vienošanās produktu subsīdijas var attiekties tikai uz tirgus izlaidi (P.11) vai izlaidi pašu gala izlietojumam (P.12) (sk. EKS 2010, 4.33. punktu).”;

3.054. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Tās var ietvert zaudējumus, kurus radījusi mērķtiecīga valdības politika, ko īsteno valdības tirdzniecības organizācijas, kuru uzdevums ir pirkt produktus no nerezidentiem un tad tālāk pārdot tos par zemākām cenām rezidentiem (sk. EKS 2010 4.34. punktu).”;

aa)

3.058. punktu aizstāj ar šādu:

“3.058.

Citas ražošanas subsīdijas veido subsīdijas, kas nav produktu subsīdijas, kuras rezidentražotāju vienības var saņemt tāpēc, ka iesaistās ražošanā. Citi ārpustirgus ražotāji citas ražošanas subsīdijas par citu savu ārpustirgus izlaidi var saņemt tikai tad, ja šie vispārējās valdības maksājumi ir atkarīgi no vispārējiem noteikumiem, ko piemēro tirgus un arī ārpustirgus ražotājiem (sk. EKS 2010 4.36. punktu). EKS 2010 minētas četru veidu citas ražošanas subsīdijas (sk. EKS 2010 4.37. punktu): atalgojuma vai darbaspēka subsīdijas, subsīdijas piesārņojuma samazināšanai, dotācijas procentu atvieglojumiem un pārmērīga PVN atlīdzināšana. Šie maksājumi galvenokārt ir saistīti ar ražošanas izmaksu uzņemšanos vai ar atbalstu izmaiņām ražošanas metodē.”;

bb)

3.064. punkta otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“—	dotācijas procentu atvieglojumiem (sk. EKS 2010 4.37. c) punktu), kas piešķirtas rezidentražotāju vienībām, pat ja tās domātas kapitāla veidošanas veicināšanai (*6).

(*6) Tomēr, ja dotācija finansē gan parāda dzēšanu, gan procentu maksājumu par parāda dzēšanu un to nav iespējams sadalīt starp šiem abiem elementiem, visu dotāciju uzskata par ieguldījumu dotāciju.”;"

cc)

3.067. punktu groza šādi:

otrā ievilkuma pirmos divus teikumus aizstāj ar šādu:

“—	kārtējie pārvedumi lauksaimniecisko ražotāju vienībām, ko veic tirgu regulējoša aģentūra. Tie jāieraksta kā tā produkta izlaides sastāvdaļas, attiecībā uz kuru pārvedums ir veikts, ciktāl tirgu regulējošā aģentūra ir iesaistīta tikai preču pirkšanā, pārdošanā vai uzglabāšanā.”;

ii)

piektā ievilkuma otro un trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neatkarīgi no tā, vai tie veikti naudā vai natūrā, kapitāla pārvedumu rezultātā rodas samērīgas pārmaiņas finanšu vai nefinanšu aktīvos, kas tiek uzrādītas vienas vai abu darījumā iesaistīto pušu bilancēs (sk. EKS 2010 4.145. punktu). Kapitāla pārvedumi ietver kapitāla nodokļus, ieguldījumu dotācijas un citus kapitāla pārvedumus (sk. EKS 2010 4.147. punktu).”;

dd)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	tirgu regulējošas aģentūras”;

ee)

3.068. punktu aizstāj ar šādu:

“3.068.

Ekonomikas sadalījumā tirgu regulējošas aģentūras iedala šādi:

ja uz tām attiecas tikai preču pirkšana, pārdošana vai uzglabāšana:

i)	pēc nozares, pie tirdzniecības; šo darbību pēc vienošanās uzskata par nefinanšu tirgus pakalpojumu izlaidi;

ii)	pēc sektora, pie nefinanšu korporatīvajiem un kvazikorporatīvajiem uzņēmumiem, ja šīs tirgu regulējošās aģentūras uzskata par institucionālām vienībām EKS 2010 nozīmē, bet ja ne, tad pie tā sektora, kuram ir piederīga lielākā vienība;

ja uz tām attiecas tikai uz subsīdiju maksājumi:

i)	pēc nozares, pie vispārējās valdības ārpustirgus izlaides nozarēm, jo tikai valdība (papildus Eiropas Savienības iestādēm) var izmaksāt subsīdijas atbilstīgi EKS 2010 noteikumiem;

ii)	pēc sektora, pie vispārējās valdības sektora (sk. iepriekšējo ievilkumu);

ja uz tām attiecas gan preču iepirkšana, pārdošana un uzglabāšana, gan subsīdiju maksājumi:

i)	pēc nozares, pie tirdzniecības nozares, kas skar to ražošanas vienības (vietējo DVV tipa vienības), kuras pērk, pārdod vai uzglabā preces, un pie vispārējās valdības ārpustirgus izlaides nozarēm kopā ar ražošanas vienībām;

ii)	pēc sektora, pie vispārējās valdības sektora, jo subsīdijas var izmaksāt tikai vispārējā valdība. Iedalīšana citā sektorā nozīmētu to, ka tirgu regulējošās aģentūras izmaksātās subsīdijas vairs nav subsīdijas EKS 2010 nozīmē.”;

ff)

3.069. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Konkrēti, ja tirgu regulējošās aģentūras iedala vispārējās valdības sektorā, tad subsīdijas, ko aģentūrām izmaksā saistībā ar tirgus regulēšanas procesiem (pirkšana, uzglabāšana un tālākpārdošana), atspoguļo kā “Izlietojumu” un arī kā “Resursus” vispārējās valdības sektorā.”;

gg)	F daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 4.41. līdz 4.76. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 4.41. līdz 4.76. punktu)”;

hh)

3.070. punktu aizstāj ar šādu:

“3.070.

Īpašuma ienākums ir ienākums, ko finanšu aktīva vai materiāla neražota aktīva īpašnieks saņem apmaiņā pret līdzekļu sniegšanu vai pret materiāla neražota aktīva nodošanu citas institucionālas vienības rīcībā (EKS 2010 4.41. punkts).”;

ii)

3.071. punktu aizstāj ar šādu:

“3.071.

EKS 2010 īpašuma ienākumu klasificē šādi:

—	procenti (D.41),

—	sabiedrību sadalītais ienākums (dividendes un atskaitījumi no kvazisabiedrību ienākuma) (D.42),

—	atkārtoti ieguldītie ieņēmumi no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (D.43),

—	citi ieguldījumu ienākumi (D.44): apdrošināšanas polišu turētāju ieguldījumu ienākums (D.441), pensiju tiesību turētāju ieguldījumu ienākums (D.442); kolektīvo ieguldījumu fondu apliecību turētāju ieguldījumu ienākums (D.443),

—	rente (D.45).”;

jj)

3.073. punktu aizstāj ar šādu:

“3.073.

Uz EPL var attiekties tikai triju veidu īpašuma ienākums:

—	procenti (D41), rente (D.45) un apdrošināšanas polišu turētāju ieguldījumu ienākums (D.441).”;

kk)	apakšvirsrakstu “2. Procenti” aizstāj ar šādu: “2. Procenti (EKS 2010 4.42. līdz 4.52. punkts)”;

ll)

3.077. punktu aizstāj ar šādu:

“3.077.

Jāieraksta arī saņemamie procenti saistībā ar lauksaimnieciskām darbībām, kuras veic korporatīvajos lauksaimniecības uzņēmumos ietilpstošas vienības. Uzņēmējdarbības ienākumu noteikšanā lauksaimniecības nozarē neņem vērā atsevišķa uzņēmuma saņemamos procentus, uzskatot, ka vairākums procentus pelnošu aktīvu nav saistīti ar vienību lauksaimniecisko darbību, un arī tādēļ, ka ir ļoti grūti nošķirt ģimenes aktīvus un ražošanā izmantotos aktīvus (*7).

(*7) Saņemamie procenti atbilst “Citām debitoru saistībām” (F.8) finanšu kontā.”;"

mm)	3.079. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Šīs izmaksas klasificē kā atlīdzinājumu par pakalpojumiem, ko finanšu starpnieki snieguši klientiem, un nevis kā procentu maksājumu (skatīt 2.107.1. punktu un 2.108. i) punktu; EKS 2010, 4.51. punkts).”;

nn)	apakšvirsrakstu “3. Nomas maksas (par zemi un pazemes atradnēm)” aizstāj ar šādu: “3. Rente (par zemi un pazemes resursiem) (EKS 2010 4.72. līdz 4.76. punkts)”;

oo)	3.080. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Rente atbilst maksājumiem, ko neražotu materiālu aktīvu (zemes un pazemes resursu) īpašnieks saņem apmaiņā pret šo aktīvu pieejamību citai vienībai.”;

pp)

3.082. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šis noteikums ir EKS ieteikuma pielāgota redakcija (sk. EKS 2010 4.73. punktu) (*2).”;

qq)	apakšvirsrakstu “4. Īpašuma ienākums” aizstāj ar šādu: “4. Apdrošināšanas polises turētāju ieguldījumu ienākums (EPL neietilpst)”;

rr)	3.086. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Apdrošināšanas polišu turētāju ieguldījumu ienākums atbilst kopējiem primārajiem ienākumiem, ko saņem, ieguldot apdrošināšanas tehniskās rezerves un pensiju fondus (sk. EKS 2010 4.68. punktu).”;

ss)	3.087. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Apdrošināšanas polises turētāju ieguldījumu ienākums neietilpst EPL.”;

tt)	G daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 4.145. līdz 4.167. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 4.145. līdz 4.167. punktu)”;

uu)

3.089. punktu aizstāj ar šādu:

“3.089.

Ieguldījumu dotācijas ir vispārējās valdības vai pārējās pasaules veikti kapitāla pārvedumi naudā vai natūrā citām rezidentu vai nerezidentu institucionālajām vienībām, lai pilnībā vai daļēji finansētu pamatlīdzekļu iegādes izmaksas (sk. EKS 2010 4.152. punktu). Ieguldījumu dotācijas no pārējās pasaules ietver ieguldījumu dotācijas, ko tieši piešķir Eiropas Savienības iestādes (piemēram, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pārvedumus).”;

vv)	3.091. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Svarīgākie citu ELGF, ELFLA piešķirto dotāciju un lauksaimniecības ieguldījumu dotāciju veidi ir:”;

ww)

3.092. punktu aizstāj ar šādu:

“3.092.

Ieguldījumu dotācijas naudā jāieraksta tad, kad jāveic maksājums. Ieguldījumu dotācijas natūrā ieraksta tad, kad mainās īpašumtiesības uz aktīvu. (Sk. EKS 2010 4.162. punktu).”;

xx)

3.093. punktu aizstāj ar šādu:

“3.093.

Citi kapitāla pārvedumi ietver pārvedumus, kas nav ieguldījumu dotācijas un kapitāla nodokļi, kas paši par sevi nepārdala ienākumu, bet pārdala uzkrājumus vai kapitālu starp dažādiem ekonomikas sektoriem vai apakšsektoriem vai pārējo pasauli. Tos var veikt naudā vai natūrā (piemēram, aizņemoties vai anulējot parādu), un tie atbilst kapitāla brīvprātīgam pārvedumam (EKS 2010, 4.164. punkts).”;

yy)	3.095. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tajos ietilpst arī valsts pārvaldes iestāžu veikti pārvedumi, lai segtu zaudējumus, kas uzkrājušies par vairākiem finanšu gadiem, vai ārkārtas zaudējumus, kuru iemesli ir ārpus uzņēmuma kontroles (sk. EKS 2010 4.165. punktu).”;

zz)

3.096. punktu aizstāj ar šādu:

“3.096.

Lauksaimniecībā par citiem kapitāla pārvedumiem uzskata arī:

—	dotācijas augļu dārzu vai vīna dārzu pastāvīgai likvidēšanai,

—	dotācijas piena ražošanas pārtraukšanai vai samazināšanai (ciktāl tās tieši vai netieši ietekmē kvotu apjomu),

—	kompensācijas par lauksaimniecības preču ražošanā izmantotu ražošanas pamatlīdzekļu (piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku un iekārtu) ārkārtējiem un katastrofāliem zaudējumiem (sk. 2.045. un 3.067. punktu),

—	darbības uzsākšanas dotācijas jaunajiem lauksaimniekiem, ja to mērķis nav palīdzēt viņiem finansēt aktīvu iegādi,

—	dotācijas, ar ko kompensē aktīvu vērtības krišanos vai samazina parādus,

—

lielus maksājumus, lai atlīdzinātu kaitējumus vai smagus miesas bojājumus, ko nesedz apdrošināšanas polises (izņemot vispārējās valdības vai pārējās pasaules maksājumus, kas raksturoti EKS 2010 4.165. a) punktā), ko noteikusi tiesa vai par tiem vienošanās panākta ārpus tiesas, piemēram, atlīdzības maksājumi par kaitējumu, ko izraisījušas lielas eksplozijas, naftas noplūdes u. tml., (EKS 2010, 4.165. h) punkts).”;

aaa)	H daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 6.02. līdz 6.05. punktu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010, 3.139. līdz 3.145. punktu)”;

bbb)

3.106. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šāda pieeja turklāt nodrošina saskanību starp EPL un EKS 2010 (sk. EKS 2010 3.140. punktu) un mikroekonomikas pārskatiem lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā un novērš vajadzību grupēt lauksaimniecības dzīvniekus tajos, kas ir ražošanas pamatlīdzekļi, un tajos, kas atbilst krājumiem.”;

7)	IV iedaļas 4.06. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Apraksts par to, kas ietilpst un kas neietilpst nostrādāto stundu kopskaitā, ir atrodams EKS 2010 (11.27. un 11.28. punkts).”;

V iedaļu groza šādi:

5.03. punkta tabulu aizstāj ar šādu:

“Ražošanas konts			Ienākuma veidošanas konts			Uzņēmējdarbības ienākuma konts
P.1		Izlaide	B.1n		Neto pievienotā vērtība	B.2n B.3n		Neto pamatdarbības pārpalikums/neto jauktais ienākums
P.2	–	Starppatēriņš	D.1	–	Darba ņēmēju atalgojums	D.41	+	Saņemamie procenti (*8)
P.51c	–	Pamatkapitāla patēriņš	D.29	–	Citi ražošanas nodokļi	D.41	–	Maksājamie procenti
			D.39	+	Citas ražošanas subsīdijas	D.45	–	Samaksātā rente
B.1n	=	Neto pievienotā vērtība	B.2n B.3n	=	Neto pamatdarbības pārpalikums/neto jauktais ienākums	B.4n	=	Neto uzņēmējdarbības ienākums
D.29	–	Citi ražošanas nodokļi
D.39	+	Citas ražošanas subsīdijas
	=	Neto pievienotā vērtība pēc faktoru izmaksām/faktoru ienākumiem

5.16. punktu aizstāj ar šādu:

“5.16.

Analizējot ilglaicīgas tendences, ienākuma rādītāju indeksus un izmaiņu koeficientus attiecībā uz Eiropas Savienību aprēķina, pamatojoties uz ES agregātiem, kuri izteikti euro pēc nemainīga valūtas maiņas kursa: reālā izteiksmē (t. i., pēc tam, kad atrēķināta vidējā cenu pieauguma ietekme) atspoguļoto vērtību noteikšanā izmantotie deflatori arī pamatojas uz fiksētu bāzes gadu.”;

VI iedaļu groza šādi:

a)	A daļas virsrakstā “(sk. EKS 95 10. nodaļu)” aizstāj ar šādu: “(sk. EKS 2010 10. nodaļu)”;

b)	6.01. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “EKS 2010 (10.13. līdz 10.23. punkts) skaidri norādīts, ka cenu komponentā jāiekļauj tikai izmaiņas attiecībā uz cenām un visas pārējās izmaiņas jāiekļauj apjoma komponentā.”;

c)	6.02. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Otra kvalitātes atšķirība, kas ir būtiska EPL, ir produkta pārdošanas apjomu atšķirība starp diviem atšķirīgu cenu tirgiem, piemēram, iekšzemes un ārējo, rūpnieciskam izmantojumam un pārdošanai patērētājiem (sk. EKS 2010, 10.13. līdz10.18. punktu).”;

d)	6.04. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Šajā gadījumā EKS 2010 (10.32. punkts) noteikts, ka ir vēlams ar piemērotu cenu indeksu veikt vērtības deflāciju attiecībā uz kārtējo gadu, lai aplēstu apjoma izmaiņas (EKS 2010, 10.01. punkts).”;

e)	6.06. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Tas nozīmē, ka katra izmaiņa konkrētas plūsmas vērtībā jāattiecina uz izmaiņām cenā vai uz izmaiņām apjomā, vai uz abu apvienojumu (sk. EKS 2010, 10.12. punktu).”;

f)	6.08. punktu svītro;

g)	6.09. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar EKS 2010 (10.20. punkts) EPL vajadzībām izmaiņas apjomā mēra, izmantojot Laspeiresa tipa indeksus, bet cenu izmaiņas mēra, izmantojot Pāšes tipa indeksus.”;

6.13. punktu aizstāj ar šādu:

“6.13.

Gads, par kuru iesniedz un uzrāda datus salīdzināmās cenās var nebūt bāzes gads; to sauc par atsauces gadu. Indeksu rindās atsauces gadam piešķirtā vērtība ir 100.”;

6.14. punktu aizstāj ar šādu:

“6.14.

Apjoma indeksu rindas atsauces gada cenās iegūst, ķēdējot indeksus, kas aprēķināti iepriekšējā gada cenās (sk. EKS 2010 10.20. punktu).”;

6.16. punktu aizstāj ar šādu:

“6.16.

Piemērs

Apskatīsim divus viendabīgus elementārus produktus A un B. Turpmāk norādīto rindu pamatā ir iepriekšējā gada cenu struktūra.

	n P n	n – n + 1 apjoma indekss	n + 1 P n	n – n + 1 cenu indekss	n + 1P n + 1	n + 1– n + 2 apjoma indekss	n + 2P n + 1	n + 2 – n + 1 cenu indekss	n + 2 P n + 2
A	100	105,0	105	110,0	115	102,0	117	108,0	126
B	300	110,0	330	95,0	314	90,0	283	105,0	297
Kopā	400	108,8	435	98,6	429	93,2	400	105,8	423

Visa kopuma (A+B) apjoma un cenu indeksi ir atkarīgi no katra produkta, A un B, svēruma.

Ja šīs rindas izsaka attiecībā uz noteiktu atsauces gadu (piemēram, n gadu), tad vienīgais veids, kā saglabāt tos pašus “n/n–1” apjoma indeksus, ir indeksus ķēdēt atsevišķi. Tā iegūst šādu rindu (n gadā bāze ir 100).

	n	n + 1	n + 2
A	100	105,0	107,1
B	100	110,0	99,0
Kopā	100	108,8	101,4

(101,4 = 108,8*93,2/100)

Izsakot vērtības salīdzināmās cenās attiecībā uz atsauces gadu n, iegūst:

	n	n + 1	n + 2
A	100	105	107,1
B	300	330	297,0
Kopā	400	435	405,6

(405,6 = 400*101,4/100)

Rezultātā konts vairs nav saderīgs. Ja pievieno vērtības salīdzināmās A un B cenās, tad iegūst šādu rindu:

	n	n + 1	n + 2
A + B	400	435	404,1

Izņemot nākamo gadu pēc atsauces gada, rindas, uz kurām izdarīta atkārtota atsauce, nav saderīgas.”;

6.17. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar EKS 2010 (10.23. punkts) nesaderīgos datus salīdzināmajās cenās publicē nekoriģējot (*9).

(*9) Tas neizslēdz iespēju, ka var būt apstākļi, kad sagatavotāji var nolemt dot priekšroku atšķirību likvidēšanai, lai uzlabotu datu kopējo atbilstību.”;"

l)	B iedaļas 4. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu: “4. Pievienotās vērtības aprēķināšana fiksētās gada cenās”;

m)	6.18. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Teorētiski pareizā pievienotās vērtības aprēķināšanas metode pēc fiksētām gada cenām radītu “divkāršo deflāciju” (sk. EKS 2010 10.31. un 10.32. punktu).”;

6.20. punktu aizstāj ar šādu:

“6.20.

Piemērs

Faktisko vērtību rindas un iepriekšējā gada cenās izteiktu vērtību (apjomu) rindas attiecībā uz izlaidi un starppatēriņu ir norādītas turpmāk.

	n P n	n + 1 P n	n + 1 P n + 1	n + 2 P n + 1	n + 2 P n + 2
Izlaide	150	160	170	180	200
Starppatēriņš	40	30	35	40	45

Pievienoto vērtību apjoma izteiksmē iegūst, no izlaides apjoma atņemot starppatēriņa apjomu. Izveidojas šāda rinda.

	n P n	n + 1 P n	n + 1 P n + 1	n + 2 P n + 1	n + 2 P n + 2
Bruto pievienotā vērtība	110	130	135	140	155

Šādā veidā iegūst šādus apjoma indeksus iepriekšējā gada cenās.

	n + 1	n + 2
Bruto pievienotā vērtība	118,2	103,7

(118,2 = 130/110*100) (103,7 = 140/135*100)

Konkrētā gada bruto pievienoto vērtību n gada cenās (fiksētās gada cenās) aprēķina, reizinot n faktisko vērtību ar apjoma ķēdes indeksu.

PV n+1 (n gada cenās) = 110*1,182 = 130

PV n+2 (n gada cenās) = 110*1,182*1,037 = 135”.

(*1) Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma – EKS 2010, Luksemburga, 2013.”;

(*3) Tās ir mazas vienības, kas ražo nevis pārdošanai, bet pašu patēriņam, un veic lauksaimnieciskas darbības, nebūdamas ekonomiski atkarīgas no šīm darbībām.”;

(*4) NKS 2008 (10.94. punkts) atšķirībā no EKS 2010 (3.140. punkts) paredzēts aprēķināt pamatkapitāla patēriņu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem.”;

(*7) Saņemamie procenti atbilst “Citām debitoru saistībām” (F.8) finanšu kontā.”;

(*9) Tas neizslēdz iespēju, ka var būt apstākļi, kad sagatavotāji var nolemt dot priekšroku atšķirību likvidēšanai, lai uzlabotu datu kopējo atbilstību.”;”

(*8) Tikai procenti, ko saņem lauksaimniecības vienības, kas izveidotas kā uzņēmējsabiedrības.”;

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 138/2004 II pielikumu groza šādi:

32.2. posteni aizstāj ar šādu:

		“Nosūtīšana par atsauces gadu n
		a	b	c
Postenis	Mainīgo lielumu saraksts	n gada novembris (EPL aplēses)	n + 1 gada janvāris (EPL aplēses)	n + 1 gada septembris (galīgie EPL dati)
32.2	BPKV MĀJLOPOS	—	—	X”;

33.3. posteni aizstāj ar šādu:

		“Nosūtīšana par atsauces gadu n
		a	b	c
Postenis	Mainīgo lielumu saraksts	n gada novembris (EPL aplēses)	n + 1 gada janvāris (EPL aplēses)	n + 1 gada septembris (galīgie EPL dati)
33.3	CITA BPKV (ieskaitot būtisku zemes uzlabošanu un pētniecību un izstrādi)	—	—	X”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 47

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 19. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2019/278 (2019. gada 18. februāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi	1
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/279 (2019. gada 18. februāris), ar ko īsteno 11. panta 4. punktu Regulā (ES) Nr. 753/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām, ņemot vērā situāciju Afganistānā	4
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/280 (2018. gada 3. decembris), ar ko attiecībā uz atsaucēm uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004 ( 1 )	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/281 (2019. gada 12. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (The Vale of Clwyd Denbigh Plum (ACVN))	33
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/282 (2019. gada 15. februāris), ar ko attiecībā uz piedāvājumu iesniegšanas termiņiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080	34
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/283 (2019. gada 18. februāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi	36
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/284 (2019. gada 18. februāris), ar ko groza Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi	38
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2019/285 (2019. gada 18. februāris), ar ko īsteno Lēmumu 2011/486/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām, ņemot vērā situāciju Afganistānā	42
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2019/286 (2019. gada 12. februāris) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Pieprasīsim elektronisko cigarešu lietpratīgāku regulējumu! (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 926)	45

	Uzvārds, vārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)
3.	Chiwenga, Constantine
4.	Shiri, Perence (jeb Bigboy) Samson Chikerema
5.	Sibanda, Phillip Valerio (jeb Valentine)

Nosaukums	Identifikācijas informācija	Sarakstā iekļaušanas pamatojums
Zimbabwe Defence Industries	10th floor, Trustee House, 55 Samora Machel Avenue, PO Box 6597, Harare, Zimbabwe	Saistīta ar Aizsardzības ministriju un valdības ZANU-PF frakciju.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.