ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 32

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 4. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/162 (2019. gada 1. februāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES, Euratom) 2019/163 (2019. gada 1. februāris), ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnešus

5

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (ES, Euratom) 2019/164 (2019. gada 1. februāris), ar ko ieceļ amatā divus Tiesas tiesnešus un vienu ģenerāladvokātu

7

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2019/165 (2019. gada 1. februāris), ar ko pieņem iekšējos noteikumus par informācijas sniegšanu datu subjektiem un dažu viņu tiesību ierobežošanu, ko piemēro Komisija saistībā ar administratīvām izmeklēšanām, pirmsdisciplinārām, disciplinārām un atstādināšanas procedūrām

9

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/166 (2019. gada 25. janvāris) par Tirgus infrastruktūras valdi un ar ko atceļ Lēmumu ECB/2012/6 par TARGET2 vērtspapīriem Valdes izveidi (ECB/2019/3)

14

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

ADĀ un ES Muitas sadarbības komitejas Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 14. janvāris) par atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kura noteikta 1. protokolā Pagaidu nolīgumam, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, un kuru piešķir, lai ņemtu vērā Maurīcijas īpašo situāciju attiecībā uz sālītiem snekiem [2019/167]

32

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

4.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/162

(2019. gada 1. februāris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 11. panta b) punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā ir uzskaitītas Irākas iepriekšējās valdības valsts iestādes, sabiedrības un aģentūras, kā arī fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas tādu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kas 2003. gada 22. maijā atradās ārpus Irākas.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 IV pielikumā ir uzskaitītas ar bijušā prezidenta Sadama Huseina režīmu saistītās fiziskās un juridiskās personas, iestādes vai organizācijas, uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī aizliegums darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2019. gada 29. janvārī nolēma svītrot astoņus ierakstus to personu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(4)

Tādēļ atbilstoši jāgroza Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III un IV pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 IV pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 1. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 169, 8.7.2003., 6. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā svītro šādus ierakstus:

“45.

GENERAL ESTABLISHMENT FOR HOSPITALITY AFFAIRS. Adrese: P.O. Box 240, Hay Al-Wihda, Al-Wathik Square, Baghdad, Iraq.”;

“50.

GENERAL ESTABLISHMENT FOR TRAVEL AND TOURIST SERVICES. Adrese: P.O. Box 10028, Karrada, no. 19, Hay Al-Wadha, Mahala (904), Baghdad, Iraq.”;

“93.

NATIONAL COMPUTER CENTRE. Adrese: P.O. Box 3267, Saadoun Nafoora Square, Baghdad, Iraq.”;

“121.

STATE CONTRACTING BUILDINGS COMPANY (alias STATE COMPANY FOR BUILDING CONTRACTS). Adrese: P.O. Box 19036, Al Nahda Area, Baghdad, Iraq.”;

“149.

STATE ENTERPRISE FOR RUBBER INDUSTRIES. Adrese: P.O. Box 71, Diwaniya, Iraq.”;

“175.

STATE ORGANIZATION FOR BUILDINGS (alias a) STATE ORGANIZATION OF BUILDING, b) DESIGN AND STUDIES SECTION, c) GENERAL ESTABLISHMENT OF BUILDINGS FOR CENTRAL REGION, d) GENERAL ESTABLISHMENT OF BUILDINGS FOR NORTHERN REGION, e) GENERAL ESTABLISHMENT OF BUILDINGS FOR SOUTHERN REGION). Adreses: a) Museum Square, Karkh, Baghdad, Iraq; b) Mosul, left side, near Al Hurya Bridge, P.O. Box 368, Baghdad, Iraq; c) Karkh, Karadat Mariam, Baghdad, Iraq; d) Maysan, Iraq.”;

“189.

STATE ORGANIZATION FOR TOURISM. Adreses: a) P.O. Box 2387, Alwiyah, Saadoon St., Karrada Al Basra, Baghdad, Iraq; b) Al-Masbah, near Al Fatih Square, Baghdad, Iraq.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 IV pielikumā svītro šādu ierakstu:

“94.

AL-HUDA STATE COMPANY FOR RELIGIOUS TOURISM (zināma arī kā a) AL-HUDA FOR RELIGIOUS TOURISM COMPANY, b) AL-HODA STATE COMPANY FOR RELIGIOUS TOURISM, c) AL-HODA FOR RELIGIOUS TOURISM COMPANY). Adrese: Iraq.”

LĒMUMI

4.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/5


DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS (ES, Euratom) 2019/163

(2019. gada 1. februāris),

ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnešus

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 19. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 254. un 255. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Divdesmit triju Vispārējās tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā. Būtu jāveic iecelšana šajos amatos laikposmam no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.

(2)

Pilnvaru atjaunināšanai ir ierosinātas Stéphane GERVASONI kunga, Mariyana KANCHEVA kundzes, Alexander KORNEZOV kunga, Ulf ÖBERG kunga, Ingas REINES kundzes un Fredrik SCHALIN kunga kandidatūras.

(3)

Turklāt Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2422 (1), 48. pantā ir paredzēts, ka, sākot ar 2019. gada 1. septembri, Vispārējā tiesā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts. Minētās regulas 2. panta c) punktā deviņu papildu tiesnešu pilnvaru termiņš, kurus ieceļ, sākot ar 2019. gada 1. septembri, ir noteikts tā, lai šo pilnvaru termiņa beigas atbilstu Vispārējās tiesas sastāva daļējai nomaiņai, kura notiks 2022. gada 1. septembrī un 2025. gada 1. septembrī.

(4)

Vispārējās tiesas papildu tiesnešu amatam ir ierosinātas Mirela STANCU kundzes un Laurent TRUCHOT kunga kandidatūras.

(5)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi atzinumu par Stéphane GERVASONI kunga, Mariyana KANCHEVA kundzes, Alexander KORNEZOV kunga, Ulf ÖBERG kunga, Ingas REINES kundzes, Fredrik SCHALIN kunga, Mirela STANCU kundzes un Laurent TRUCHOT kunga atbilstību Vispārējās tiesas tiesneša pienākumu veikšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Par Vispārējās tiesas tiesnešiem uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam tiek iecelti:

Stéphane GERVASONI kungs,

Mariyana KANCHEVA kundze,

Alexander KORNEZOV kungs,

Ulf ÖBERG kungs,

Inga REINES kundze,

Fredrik SCHALIN kungs,

Laurent TRUCHOT kungs.

2.   Par Vispārējās tiesas tiesnesi uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam tiek iecelta Mirela STANCU kundze.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 1. februārī

priekšsēdētāja

L. ODOBESCU


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).


4.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/7


DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS (ES, Euratom) 2019/164

(2019. gada 1. februāris),

ar ko ieceļ amatā divus Tiesas tiesnešus un vienu ģenerāladvokātu

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 19. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 253. un 255. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Četrpadsmit Tiesas tiesnešu un piecu ģenerāladvokātu pilnvaru termiņš beidzās 2018. gada 6. oktobrī. Būtu jāveic iecelšana tajos atlikušajos amatos, kuros neviens vēl nav iecelts.

(2)

Tiesas tiesneša amatam ir ierosināta Christopher VAJDA kunga kandidatūra. Tiesas ģenerāladvokāta amatam ir ierosināta Priit PIKAMÄE kunga kandidatūra.

(3)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības ierosinātā tiesneša VAJDA kunga pilnvaru termiņš beigsies 2024. gada 6. oktobrī vai dienā, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atkarībā no tā, kurš no abiem termiņiem iestāsies pirmais. Savukārt ģenerāladvokāta pilnvaru termiņš beigsies 2024. gada 6. oktobrī.

(4)

Turklāt saskaņā ar Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 5. un 7. pantu un pēc Allan ROSAS kunga atkāpšanās no amata, kas stājas spēkā 2019. gada 7. oktobrī, būtu jāieceļ amatā viens Tiesas tiesnesis uz Allan ROSAS kunga atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2021. gada 6. oktobrim.

(5)

Brīvajai amata vietai ir ierosināta Niilo JÄÄSKINEN kunga kandidatūra.

(6)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi atzinumu par minēto kandidātu atbilstību Tiesas tiesneša un ģenerāladvokāta pienākumu veikšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Christopher VAJDA kungs tiek iecelts par Tiesas tiesnesi uz laikposmu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz 2024. gada 6. oktobrim vai līdz dienai, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atkarībā no tā, kurš no abiem termiņiem iestāsies pirmais.

2.   Priit PIKAMÄE kungs tiek iecelts par Tiesas ģenerāladvokātu uz laikposmu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz 2024. gada 6. oktobrim.

3.   Niilo JÄÄSKINEN kungs tiek iecelts par Tiesas tiesnesi uz laikposmu no 2019. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 1. februārī

Priekšsēdētāja

L. ODOBESCU


4.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/9


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/165

(2019. gada 1. februāris),

ar ko pieņem iekšējos noteikumus par informācijas sniegšanu datu subjektiem un dažu viņu tiesību ierobežošanu, ko piemēro Komisija saistībā ar administratīvām izmeklēšanām, pirmsdisciplinārām, disciplinārām un atstādināšanas procedūrām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (1) 86. pantu un saskaņā ar noteikumu IX pielikumu, kā arī saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2004) 1588 (2), veic administratīvas izmeklēšanas, pirmsdisciplināras, disciplināras un atstādināšanas procedūras. Šos uzdevumus galvenokārt pilda Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs (“IDOC”), kas ir Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta direktorāts. Disciplinārā procedūra var ietvert arī izmeklēšanu, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 17. pantu veic Komisijas disciplinārlietu kolēģija.

(2)

Saistībā ar šīm darbībām attiecīgie Komisijas dienesti vāc un apstrādā attiecīgu informāciju. Minētā informācija ietver personas datus, jo īpaši identifikācijas datus, kontaktinformāciju un uzvedības datus. Attiecīgie Komisijas dienesti nosūta personas datus citiem Komisijas dienestiem, pamatojoties uz “nepieciešamību zināt”.

(3)

Personas dati tiek glabāti drošā fiziskā un elektroniskā vidē, lai nepieļautu nelikumīgu piekļuvi vai datu nosūtīšanu personām, kurām nav “nepieciešamības zināt”. Pēc apstrādes beigām dati tiek saglabāti saskaņā ar piemērojamiem Komisijas noteikumiem (3).

(4)

Komisijai tās uzdevumu izpildes gaitā ir pienākums ievērot tādas fizisko personu tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma 16. panta 1. punktā, kā arī tiesības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (4), ar ko aizstāja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5). Tajā pašā laikā Komisijai ir jāievēro stingri konfidencialitātes noteikumi un dienesta noslēpums, kā arī jānodrošina attiecīgo personu un liecinieku procesuālo tiesību ievērošana, jo īpaši attiecīgās personas nevainīguma prezumpcija.

(5)

Atsevišķās situācijās nākas meklēt līdzsvaru starp datu subjektu tiesībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un administratīvo izmeklēšanu un pirmsdisciplināro, disciplināro un atstādināšanas procedūru efektivitātes prasību, un citu datu subjektu pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā ir noteikts, ka Komisija var ierobežot tās 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā nostiprināto pārredzamības principu, ciktāl tā normas atbilst minētās regulas 14.–17., 19., 20. un 35. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

(6)

Tas jo īpaši varētu attiekties uz informācijas sniegšanu par personas datu apstrādi attiecīgajai personai administratīvās izmeklēšanas sākumā. Šādas informācijas sniegšana var ietekmēt Komisijas spēju veikt administratīvo izmeklēšanu, piemēram, tāpēc, ka attiecīgā persona varētu iznīcināt pierādījumus, pirms Komisija tos ir pārbaudījusi, vai ietekmēt iespējamos lieciniekus pirms viņu uzklausīšanas. Tāpat, nodrošinot piekļuvi personas datiem procedūras posmos, kuros attiecīgajai personai nav piekļuves lietas materiāliem, piemēram, sākotnējā novērtējuma vai administratīvās izmeklēšanas laikā, varētu tikt atklāta informācija, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt administratīvās izmeklēšanas veikšanu. Abos gadījumos var būt nepieciešams ierobežot attiecīgās personas tiesības, lai aizsargātu uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu gadījumos, kad ir apdraudēts Savienības vispārējo interešu nozīmīgs mērķis, proti, nodrošināt, ka Komisijas darbinieki ievēro likumā noteiktos pienākumus un rīkojas ētiski.

(7)

Varētu arī būt nepieciešams ierobežot attiecīgās personas tiesības piekļūt personas datiem, ja šāda piekļuve atklātu informāciju par liecinieku vai trauksmes cēlēju, kurš ir lūdzis neatklāt viņa identitāti. Šādā gadījumā Komisija var nolemt ierobežot piekļuvi paziņojumam, kas attiecas uz attiecīgo personu, lai aizsargātu šā liecinieka vai trauksmes cēlēja tiesības un brīvības.

(8)

Lai nodrošinātu administratīvo izmeklēšanu, pirmsdisciplināro, disciplināro un atstādināšanas procedūru konfidencialitāti un efektivitāti, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības standartus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, ir nepieciešams pieņemt iekšējos noteikumus, saskaņā ar kuriem Komisija var ierobežot datu subjektu tiesības, kā paredzēts Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktā.

(9)

Iekšējiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic Komisija, īstenojot savus uzdevumus, tostarp uz apstrādes darbībām, kuras veic pirms administratīvas izmeklēšanas sākšanas un palīdzības un sadarbības laikā, ko Komisija sniedz valsts iestādēm un starptautiskām organizācijām ārpus tās darbībām.

(10)

Lai ievērotu Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantu, Komisijai būtu pārredzami un saskaņoti – Komisijas tīmekļvietnē publicētu datu aizsardzības paziņojumu veidā – jāinformē visas fiziskās personas par savām darbībām saistībā ar viņu personas datu apstrādi un par viņu tiesībām. Turklāt Komisijai būtu individuāli, atbilstīgā veidā, jāinformē datu subjekti, kas iesaistīti administratīvajā izmeklēšanā vai pirmsdisciplinārā, disciplinārā vai atstādināšanas procedūrā.

(11)

Turklāt efektīvas sadarbības labad Komisijai var nākties datu subjektu tiesību piemērošanu ierobežot tādēļ, lai aizsargātu apstrādes darbības, ko veic citas Savienības institūcijas, struktūras, biroji un aģentūras vai dalībvalstu un trešo valstu iestādes un starptautiskas organizācijas. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāapspriežas ar minētajām institūcijām, struktūrām, birojiem, aģentūrām, iestādēm un starptautiskām organizācijām par attiecīgo pamatojumu ierobežojumu noteikšanai un par ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu, izņemot gadījumus, kad tas varētu apdraudēt Komisijas darbības.

(12)

Komisijai var arī nākties ierobežot informācijas sniegšanu datu subjektiem un datu subjektu citu tiesību piemērošanu saistībā ar personas datiem, kas saņemti no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai īstenotu savu pienākumu sadarboties ar šīm valstīm vai organizācijām un tādējādi aizsargātu svarīga Savienības vispārējās sabiedrības interesēs esoša mērķa sasniegšanu. Tomēr dažos gadījumos datu subjekta intereses vai pamattiesības prevalē pār starptautiskās sadarbības interesēm.

(13)

Komisijai visi ierobežojumi būtu jāizskata pārredzamā veidā un jāreģistrē visi ierobežojumu piemērošanas gadījumi attiecīgajā ierakstu sistēmā.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu datu pārziņi var atlikt, izlaist vai atteikt informācijas sniegšanu datu subjektam par ierobežojuma piemērošanas iemesliem, ja šādas informācijas sniegšana jebkādā veidā būtu pretrunā ierobežojuma nolūkam. Tā jo īpaši attiecas, piemēram, uz Regulas (ES) 2018/1725 16. un 35. pantā paredzētajiem tiesību ierobežojumiem.

(15)

Komisijai būtu regulāri jāpārskata noteiktie ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka datu subjekta tiesības tikt informētām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 16. un 35. pantu ir ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr šādi ierobežojumi ir nepieciešami, lai Komisija varētu veikt savas administratīvās izmeklēšanas, pirmsdisciplinārās, disciplinārās un atstādināšanas procedūras.

(16)

Ja ir ierobežotas datu subjektu citas tiesības, pārzinim, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jāizvērtē, vai ierobežojuma paziņošana apdraudētu tā mērķi.

(17)

Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālistam būtu neatkarīgi jāpārskata ierobežojumu piemērošana, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma noteikumiem.

(18)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2018. gada 5. decembrī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šis lēmums paredz noteikumus, kurus, veicot administratīvās izmeklēšanas, pirmsdisciplinārās, disciplinārās un atstādināšanas procedūras, Komisija ievēro, lai informētu datu subjektus par viņu datu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantu.

2.   Tas arī nosaka, ar kādiem nosacījumiem Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c), g) un h) apakšpunktu, var ierobežot minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu.

3.   Šis lēmums attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantu un to IX pielikumu, kā arī ar Lēmumu C(2004) 1588.

4.   Šo lēmumu piemēro personas datu apstrādei, ko veic Komisija, ciktāl tā apstrādā personas datus nolūkos, kas saistīti ar administratīvām izmeklēšanām, pirmsdisciplinārām, disciplinārām un apturēšanas procedūrām.

5.   Personas datu kategorijas, uz kurām attiecas šis lēmums, ietver identifikācijas datus, kontaktinformāciju un uzvedības datus.

2. pants

Piemērojamie izņēmumi un ierobežojumi

1.   Kad Komisija veic savus pienākumus saistībā ar datu subjektu tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tā apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

2.   Ievērojot šā lēmuma 3.–7. pantu, Komisija var ierobežot Regulas (ES) 2018/1725 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā pārredzamības principa piemērošanu, ciktāl tā noteikumi attiecas uz tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti šīs regulas 14.–17., 19., 20. un 35. pantā, ja minēto tiesību un pienākumu īstenošana apdraudētu administratīvo izmeklēšanu, pirmsdisciplināro, disciplināro un atstādināšanas procedūru mērķi vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības un brīvības.

3.   Ievērojot 3. līdz 7. pantu, Komisija var ierobežot šā panta 2. punktā minētās tiesības un pienākumus attiecībā uz personas datiem, kas iegūti no citām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem, dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām šādās situācijās:

a)

ja minēto tiesību un pienākumu īstenošanu varētu ierobežot citas Savienības iestādes, struktūras, aģentūras un biroji, pamatojoties uz citiem Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā minētajiem tiesību aktiem, vai saskaņā ar minētās regulas IX nodaļu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (6) vai Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (7);

b)

ja minēto tiesību un pienākumu īstenošanu varētu ierobežot dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (8) 23. pantā, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (9) 13. panta 3. punkts, 15. panta 3. punkts vai 16. panta 3. punkts;

c)

ja minēto tiesību un pienākumu īstenošana varētu apdraudēt Komisijas sadarbību ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām administratīvo izmeklēšanu, pirmsdisciplināro, disciplināro un atstādināšanas procedūru veikšanā.

Pirms ierobežojumu piemērošanas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajās situācijās Komisija apspriežas ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām, birojiem vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izņemot, ja Komisijai ir skaidrs, ka ierobežojuma piemērošana ir paredzēta kādā no minētajos apakšpunktos minētajiem aktiem vai šāda apspriešanās apdraudētu Komisijas darbību.

Pirmās daļas c) apakšpunktu nepiemēro, ja pār Komisijas interesēm sadarboties ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām prevalē datu subjektu intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības.

3. pants

Informācijas sniegšana datu subjektiem

1.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datu aizsardzības paziņojumus, kas visus datu subjektus informē par tās darbībām, kuru ietvaros tiek apstrādāti viņu personas dati.

2.   Komisija individuāli, atbilstīgā veidā informē attiecīgo personu, ko skar administratīva izmeklēšana, pirmsdisciplināra, disciplināra vai atstādināšanas procedūra, kā arī lieciniekus, kuri lūgti sniegt informāciju saistībā ar šīm procedūrām, par viņu personas datu apstrādi.

3.   Ja Komisija saskaņā ar šā lēmuma 2. pantu pilnīgi vai daļēji ierobežo 2. punktā minētās informācijas sniegšanu, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar šā lēmuma 6. pantu.

4. pants

Datu subjektu tiesības uz piekļuvi, tiesības uz dzēšanu un tiesības uz apstrādes ierobežošanu

1.   Ja Komisija pilnīgi vai daļēji ierobežo datu subjektu tiesības piekļūt personas datiem, tiesības uz dzēšanu vai tiesības uz apstrādes ierobežošanu, kas minētas attiecīgi Regulas (ES) 2018/1725 17., 19. vai 20. pantā, tā savā atbildē uz pieprasījumu par piekļuvi, dzēšanu vai apstrādes ierobežošanu informē attiecīgo datu subjektu par piemēroto ierobežojumu un par tā galvenajiem iemesliem, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties ar pārsūdzību Eiropas Savienības Tiesā.

2.   Informācijas sniegšanu par 1. punktā minētā ierobežojuma iemesliem var atlikt, izlaist vai atteikt, kamēr vien šāda informācijas sniegšana būtu pretrunā ierobežošanas nolūkam.

3.   Komisija sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem saskaņā ar šā lēmuma 6. pantu.

4.   Ja piekļuves tiesības pilnā vai daļējā apmērā tiek ierobežotas, datu subjekts savas piekļuves tiesības var izmantot ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kā starpnieka palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 6., 7. un 8. punktu.

5. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

Ja Komisija ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 35. pantā minēto datu subjekta informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar šā lēmuma 6. pantu.

6. pants

Ierobežojumu ierakstīšana un reģistrēšana

1.   Komisija ieraksta visu saskaņā ar šo lēmumu piemēroto ierobežojumu iemeslus, tostarp ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu.

Šajā nolūkā ierakstā norāda, kā attiecīgo tiesību īstenošana apdraudētu Komisijas administratīvās izmeklēšanas, pirmsdisciplinārās, disciplināras vai atstādināšanas procedūras mērķa sasniegšanu vai saskaņā ar 2. panta 2. vai 3. punktu piemēroto ierobežojumu mērķa sasniegšanu vai negatīvi ietekmētu citu datu subjektu tiesības un brīvības.

2.   Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kas ietver pamatā esošos faktiskos un juridiskos elementus, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

7. pants

Ierobežojumu ilgums

1.   Ierobežojumus, kas minēti 3., 4. un 5. pantā, piemēro tik ilgi, kamēr pastāv ierobežojumus pamatojošie iemesli.

2.   Ja 3. un 5. pantā minētā ierobežojuma iemesli vairs nepastāv, Komisija atceļ ierobežojumu un sniedz datu subjektam informāciju par galvenajiem ierobežojuma iemesliem. Vienlaikus Komisija informē datu subjektu par iespēju jebkurā laikā iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai vērsties ar pārsūdzību Eiropas Savienības Tiesā.

3.   Komisija pārskata 3. un 5. pantā minēto ierobežojumu piemērošanu reizi sešos mēnešos pēc to pieņemšanas un jebkurā gadījumā administratīvās izmeklēšanas, pirmsdisciplinārās, disciplinārās vai atstādināšanas procedūras noslēgumā. Pēc tam Komisija ik gadu pārliecinās, vai atlikšanu ir nepieciešams joprojām uzturēt spēkā.

8. pants

Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālista veikta pārskatīšana

1.   Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālistu bez liekas kavēšanās informē par ikvienu gadījumu, kad saskaņā ar šo lēmumu tiek ierobežotas datu subjekta tiesības. Datu aizsardzības speciālistam ir tiesības pēc pieprasījuma piekļūt šim ierakstam un jebkuriem dokumentiem, kas ietver pamatā esošos faktiskos un juridiskos elementus.

2.   Datu aizsardzības amatpersona var pieprasīt ierobežojuma pārskatīšanu. Datu aizsardzības speciālistu rakstveidā informē par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(2)  Komisijas Lēmums C(2004) 1588, ar ko paredz vispārīgus īstenošanas noteikumus par administratīvo izmeklēšanu un disciplināro procedūru veikšanu.

(3)  Kopējs Komisijas līmeņa datu saglabāšanas saraksts Eiropas Komisijas dokumentiem – SEC(2012) 713.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(7)  Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).


4.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/14


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2019/166

(2019. gada 25. janvāris)

par Tirgus infrastruktūras valdi un ar ko atceļ Lēmumu ECB/2012/6 par TARGET2 vērtspapīriem Valdes izveidi (ECB/2019/3)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.3. pantu,

ņemot vērā Pamatnostādni ECB/2012/13 (2012. gada 18. jūlijs) par TARGET2 vērtspapīriem (1),

tā kā:

(1)

Eurosistēma piedāvā tirgus infrastruktūras, platformas, lietotnes un ar tiem saistītus pakalpojumus skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās, kas ietver TARGET pakalpojumus, kuros iekļauti TARGET2, T2V un TIPS pakalpojumi.

(2)

ECB Padome 2016. gada 16. martā apstiprināja Tirgus infrastruktūras valdes izveidi, kas ir pārvaldības struktūra, kura atbild par tehniskajiem un operacionālajiem pārvaldības uzdevumiem tirgus infrastruktūras un platformu jomā.

(3)

Tirgus infrastruktūras valdes sanāksmes iepriekš ir notikušas dažādos īpašos formātos atbilstoši tām dažādajām tirgus infrastruktūrām, platformām un projektiem, par ko tā atbild. Kopš Tirgus infrastruktūras valdes izveides T2V Valde, kuru sākotnēji izveidoja ar Lēmumu ECB/2012/6 (2), darbojas kā viens no šādiem īpašajiem Tirgus infrastruktūras valdes formātiem, kā noteikts Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2017/1403 (ECB/2017/20) (3).

(4)

T2V Valde ne vien ir izveidota ar Lēmumu ECB/2012/6, bet arī balsta savu darbību uz T2V Protokolu, ko parakstījušas Eurosistēmas centrālās bankas.

(5)

Tirgus infrastruktūras valdes darbības pārskatīšanas rezultāti liecina, ka efektīvai tās darbībai nav vajadzīgi īpaši formāti. Tādēļ Lēmums ECB/2012/6 ir jāatceļ un Tirgus infrastruktūras valdes formāti ir jāpārskata tā, lai Tirgus infrastruktūras valdes struktūra un darbība atbilstu šim lēmumam.

(6)

Tirgus infrastruktūras valde pārskatītā formātā palīdz ECB Padomei, nodrošinot, ka Eurosistēmas tirgus infrastruktūras, platformas, lietotnes un ar tām saistīti pakalpojumi skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās tiek uzturēti un attīstīti un projekti minētajās jomās tiek izstrādāti, ņemot vērā uzdevumus, kas Līgumā noteikti Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), ECBS darba vajadzības, tehnoloģiskos sasniegumus, kā arī noteiktos periodos piemērojamās regulējošās un pārraudzības prasības.

(7)

Tiek uzskatīts, ka šī lēmuma III pielikums (“Ētikas kodekss”) stājas spēkā pēc tam, kad Tirgus infrastruktūras valdes locekļi parakstījuši III pielikuma 1. un 2. papildinājumā ietvertās deklarācijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Visas atsauces uz T2V Valdi Pamatnostādnē ECB/2012/13 un Lēmumos ECB/2011/20 (4) un ECB/2011/5 (5) uzskata par atsaucēm uz Tirgus infrastruktūras valdi. Pārējiem šajā lēmumā lietotajiem terminiem ir tā pati nozīme, kāda tiem noteikta Pamatnostādnēs ECB/2012/27 (6) un ECB/2012/13.

2. pants

Tirgus infrastruktūras valde

1.   Tirgus infrastruktūras valdes (TIV) pilnvaras, tostarp tās mērķi, pienākumi un uzdevumi, ir noteiktas šī lēmuma I pielikumā.

2.   TIV Reglaments, tostarp tās sastāvs un darbības procedūras, ir noteikts šī lēmuma II pielikumā.

3.   TIV locekļu Ētikas kodeksu, kas noteikts šī lēmuma III pielikumā, apstiprina ECB Padome.

4.   TIV Valdes locekļu, kas nav centrālās bankas darbinieki, atlases, iecelšanas un aizstāšanas procedūras un prasības izklāstītas šī lēmuma IV pielikumā.

5.   Ar šo lēmumu netiek noteikts pieņēmums attiecībā uz to, ka katrs jauns tirgus infrastruktūras projekts, uz ko attiecas šī lēmuma Eurosistēmas infrastruktūras projekta definīcija, automātiski būtu jāuztic TIV. TIV pārvalda tikai tos projektus, kurus ECB Padome nepārprotami uzticējusi TIV.

3. pants

Atcelšana

Tiek atcelts Lēmums ECB/2012/6.

4. pants

Pārejas noteikumi

Lai nodrošinātu vienmērīgu un organizētu pāreju uz TIV, kas izveidota ar šo lēmumu, tostarp saistībā ar tās locekļu iecelšanu, esošo TIV locekļu pilnvaru termiņš tiek pagarināts par četriem mēnešiem no šī lēmuma spēkā stāšanās.

5. pants

Nobeiguma noteikumi

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 25. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 215, 11.8.2012., 19. lpp.

(2)  Lēmums ECB/2012/6 (2012. gada 29. marts) par TARGET2 vērtspapīriem Valdes izveidi un Lēmuma ECB/2009/6 atcelšanu (OV L 117, 1.5.2012., 13. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2017/1403 (2017. gada 23. jūnijs), ar ko groza Lēmumu ECB/2012/6 par TARGET2 vērtspapīriem Valdes izveidi (ECB/2017/20) (OV L 199, 29.7.2017., 24. lpp.).

(4)  Lēmums ECB/2011/20 (2011. gada 16. novembris), ar ko nosaka detalizētus noteikumus un procedūras atbilstības kritēriju ieviešanai attiecībā uz centrālo vērtspapīru depozitāriju piekļuvi TARGET2 vērtspapīriem pakalpojumiem (OV L 319, 2.12.2011., 117. lpp.).

(5)  Lēmums ECB/2011/5 (2011. gada 20. aprīlis) par TARGET2 vērtspapīriem tīkla pakalpojumu sniedzēju atlasi (OV L 134, 21.5.2011., 22. lpp.).

(6)  Pamatnostādne ECB/2012/27 (2012. gada 5. decembris) par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

TIRGUS INFRASTRUKTŪRAS VALDE

PILNVARAS

IEVADS

Eurosistēma piedāvā tirgus infrastruktūras, platformas, lietotnes un ar tiem saistītus pakalpojumus skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās, kas ietver TARGET pakalpojumus, kuros iekļauti TARGET2, T2V un TIPS pakalpojumi, kā arī nākotnē – ECMS (“Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumi”).

Tirgus infrastruktūras valde (TIV) ir pārvaldības struktūra, kas, pilnībā ievērojot saskaņā ar ECB Reglamenta 9. pantu izveidoto ECBS komiteju pilnvaras, palīdz Eiropas Centrālās bankas (“ECB”) Padomei (“ECB Padome”), nodrošinot, ka Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumi tiek uzturēti un attīstīti un ar Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem saistīti projekti (“Eurosistēmas infrastruktūras projekti” vai “projekti”) tiek pārvaldīti, ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) Līgumā noteiktos uzdevumus, darba vajadzības, tehnoloģiskos sasniegumus, Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem piemērojamo tiesisko regulējumu, kā arī regulējošās un pārraudzības prasības. TIV ir pakļauta ECB lēmējinstitūcijām.

Ar šo lēmumu netiek noteikts pieņēmums attiecībā uz to, ka katrs jauns tirgus infrastruktūras projekts, uz ko attiecas šī lēmuma Eurosistēmas infrastruktūras projekta definīcija, automātiski būtu jāuztic TIV. TIV pārvalda tikai tos projektus, kurus ECB Padome nepārprotami uzticējusi TIV.

1.   Tirgus infrastruktūras valdes loma

ECB Padome uztic TIV veikt šajā pilnvarojumā definētos uzdevumus.

Neierobežojot savas galīgā lēmuma pieņemšanas pilnvaras, ECB Padome uzticējusi TIV veikt precīzi noteiktus uzdevumus, kas saistīti gan ar Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem, gan ar Eurosistēmas infrastruktūras projektiem. Neierobežojot NCB kompetenci saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, ECB Padome papildus 2. iedaļā paredzētajiem uzdevumiem var uzticēt TIV skaidri definētus papildu uzdevumus, kas parasti ir ECB Padomes kompetencē. Ņemot vērā ECB Padomes galīgo kompetenci Eurosistēmas infrastruktūru jautājumos, jebkādus tās uzdevumus, kuru izpilde uzticēta TIV, var pārņemt un veikt arī pati ECB Padome.

2.   Tirgus infrastruktūras valdes pienākumi un uzdevumi

2.1.   Priekšlikumu izstrāde ECB Padomes lēmumiem par Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem

Neierobežojot ECB Valdes pienākumu sagatavot ECB Padomes sanāksmes un atbildēt par ECB ikdienas darbu un pilnībā ievērojot saskaņā ar ECB Reglamenta 9. pantu izveidoto ECBS komiteju pilnvaras, TIV izstrādā priekšlikumus ECB Padomes lēmumiem par šādiem jautājumiem, ciktāl ECB Padome pilnvarojusi TIV saistībā ar konkrētu projektu/infrastruktūru:

a)

vispārējā stratēģija, tostarp pakalpojumu jomas un pakalpojumu aprakstu definēšana;

b)

projektu pārvaldības jautājumi;

c)

finanšu jautājumi, tostarp:

i)

finanšu režīma galveno iezīmju (jo īpaši budžeta, tā lieluma, aptverto laika posmu, finansējuma) izstrāde;

ii)

tādu finansiālo risku regulāra analīze, kuriem pakļauta Eurosistēma;

iii)

pārvaldības noteikumi attiecībā uz kontiem, kas atvērti ECB un ko Eurosistēmas vārdā pārvalda TIV;

iv)

izmaksu metodoloģija;

v)

cenu politika; un

vi)

atbildības regulējuma analīze;

d)

vispārējā plānošana;

e)

tiesiskais regulējums attiecībā uz nacionālajām centrālajām bankām (NCB), kas sniedz tirgus infrastruktūras pakalpojumus Eurosistēmai vai īsteno Eurosistēmas infrastruktūras projektus (“pakalpojuma sniedzējas NCB”), un attiecībā uz klientiem, kā arī tādu līgumu noteikumiem vai nosacījumiem, ko slēdz Eurosistēma un ārējās ieinteresētās puses;

f)

riska vadības sistēma;

g)

pakalpojumu līmeņa līgumi ar attiecīgajām pusēm;

h)

grozījumu lūgumu atļaušana un prioritātes noteikšana, kā arī testēšanas un pārejas stratēģijas;

i)

tīkla sakaru stratēģijas;

j)

krīzes vadības stratēģijas;

k)

kibernoturības un informācijas drošības stratēģija un sistēmas;

l)

atbildība un citas prasības; un

m)

Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu dalībnieku atbilstība piemērojamiem atbilstības kritērijiem.

2.2.   Pārvaldības darbības attiecībā uz Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem

2.2.1.   Pārvaldība un vadība

Pilnībā ievērojot saskaņā ar ECB Reglamenta 9. pantu izveidoto ECBS komiteju pilnvaras, TIV veic Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu un projektu vispārējo pārvaldību, ciktāl ECB Padome pilnvarojusi TIV saistībā ar konkrētu projektu/infrastruktūru. Šajā kontekstā TIV:

a)

nodrošina, ka Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumi un projekti atbilst tirgus vajadzībām;

b)

ievieš un/vai pārvalda vispārējās stratēģijas, tostarp pakalpojumu jomas un/vai pakalpojumu aprakstu definēšanu;

c)

ievieš un/vai pārvalda pārvaldes kārtību;

d)

ievieš un/vai pārvalda finanšu vienošanās un stratēģijas;

e)

pārvalda attiecīgās pārmaiņu un versiju vadības darbības;

f)

ja ECB Padome ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu, ECB Padomes noteikto parametru robežās pārvalda modelēšanas ierīču izstrādi, darbību un uzturēšanu, kā arī, konsultējoties ar Tirgus infrastruktūras un maksājumu komiteju (TIMK) un attiecīgos gadījumos ar citām attiecīgajām ECBS komitejām, pārvalda priekšizpēti;

g)

koordinē izmaiņu vadības procesus un apstiprināto izmaiņu prioritātes noteikšanu saistībā ar jaunām versijām, nosaka testu scenārijus Eurosistēmas akcepttestiem, koordinē testus, kuros iesaistītas dažāda veida ieinteresētās puses, un koordinē lietotāju pārbaužu procesus;

h)

izstrādā detalizētu plānu Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem, balstoties uz vispārējo programmas plānu, ko apstiprinājusi ECB Padome;

i)

ievieš un/vai pārvalda attiecīgās riska vadības sistēmas ECB Padomes noteikto parametru robežās;

j)

ievieš un/vai pārvalda attiecīgās pārejas stratēģijas ECB Padomes noteikto parametru robežās;

k)

ievieš un/vai pārvalda attiecīgās darbības sistēmas, tostarp darbības traucējumu un krīzes pārvaldības stratēģiju, ECB Padomes noteikto parametru robežās;

l)

nodrošina Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu stabilu darbību un kvalitāti;

m)

ievieš un/vai pārvalda tīkla sakaru stratēģijas;

n)

ievieš un/vai pārvalda krīzes pārvaldības stratēģijas;

o)

ievieš un/vai pārvalda kibernoturības un informācijas drošības stratēģiju un sistēmas;

p)

nodrošina atbilstību regulējošām un pārraudzības prasībām.

2.2.2.   Finanšu režīms

TIV apstiprina un/vai uzsāk:

a)

maksājumu veikšanu pakalpojumu sniedzējām NCB saskaņā ar noteikto maksājumu grafiku, ko apstiprinājusi ECB Padome, pēc tam, kad TIV ir apstiprinājusi attiecīgos īstenojamos rezultātus;

b)

tādu izdevumu atmaksu, kuri saistīti ar papildu atbalstu, ko saskaņā ar 2. līmeņa – 3. līmeņa līgumu un citiem attiecīgiem līgumiem pakalpojuma sniedzējas NCB sniedz Eurosistēmas centrālajām bankām;

c)

tādu maksājumu veikšanu ECB, kas ECB radušies saistībā ar Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem; un

d)

maksājumu saņemšanu no klientiem attiecīgos gadījumos un atmaksas veikšanu Eurosistēmas centrālajām bankām. ECB sniedz pienācīgu atbalstu TIV, ciktāl tas nepieciešams.

2.2.3.   Attiecības ar pakalpojuma sniedzējām NCB

TIV:

a)

nodrošina pakalpojuma sniedzēju NCB iesaisti visos attiecīgajos procesos;

b)

vienojas par grozījumiem 2. līmeņa – 3. līmeņa līgumā un citos attiecīgos līgumos, ko noslēgušas pakalpojuma sniedzējas NCB un Eurosistēmas centrālās bankas, un iesniedz šādus grozījumus apstiprināšanai ECB Padomē;

c)

nodibina regulārus kontaktus ar pakalpojuma sniedzējām NCB nolūkā saņemt visu informāciju, kas tai nepieciešama uzdevumu izpildei saskaņā ar šādiem līgumiem;

d)

apstiprina pakalpojuma sniedzēju NCB priekšlikumus un dokumentus, kas attiecas uz tehnisko un funkcionālo uzbūvi (ko izstrādā pakalpojuma sniedzējas NCB);

e)

palīdz ECB Padomei uzturēt attiecības ar tīkla sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalās Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu sniegšanā.

2.2.4.   Attiecības ar Eurosistēmas pārvaldības struktūrām un ārējām ieinteresētajām pusēm

TIV:

a)

attiecīgos gadījumos pārvalda attiecību uzturēšanu ar ECBS komitejām, regulatoriem, pārraudzības iestādēm un citām attiecīgajām publiskajām iestādēm saistībā ar Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem;

b)

mijiedarbojas ar klientiem un ECBS centrālajām bankām, lai sekmētu to pāreju, un saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu un atbildīgo struktūru apstiprinātajām TIV pilnvarām apspriež, koordinē un veicina iespējamos risinājumus strīdu izšķiršanai;

c)

ved sarunas (attiecīgos gadījumos kopā ar Eurosistēmas centrālajām bankām) ar Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu un projektu dalībniekiem un ārpus euro zonas esošām centrālajām bankām, kas noslēgušas dalības līgumus, tostarp sarunas par grozījumiem minētajos līgumos;

d)

koordinē rīcību ar citām Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu un projektu pārvaldības struktūrām;

e)

attiecīgos gadījumos pēc apspriešanās ar attiecīgajām pārvaldības struktūrām ieceļ tehnisko grupu priekšsēdētājus, kā arī gala rezultātā saņem tehnisko grupu ziņojumus;

f)

mijiedarbojas ar tīkla sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalās Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu sniegšanā;

g)

nosaka tehnisko komunikāciju politiku attiecībā uz Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem;

h)

ievērojot Ētikas kodeksā paredzētos pienākumus attiecībā uz konfidencialitāti, nodrošina caurredzamību, savlaicīgi un pastāvīgi publicējot attiecīgo tehnisko dokumentāciju attiecībā uz Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem.


II PIELIKUMS

TIRGUS INFRASTRUKTŪRAS VALDE

REGLAMENTS

1. NODAĻA

Iecelšana un dalība

IEVADS

Eurosistēma sniedz tirgus infrastruktūras, platformas, lietotnes un ar tiem saistītus pakalpojumus skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās, kas ietver TARGET pakalpojumus, kuros iekļauti TARGET2, T2V un TIPS pakalpojumi, kā arī nākotnē – ECMS (“Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumi”).

Tirgus infrastruktūras valde (TIV) ir pārvaldības struktūra, kas, pilnībā ievērojot saskaņā ar ECB Reglamenta 9. pantu izveidoto ECBS komiteju pilnvaras, palīdz Eiropas Centrālās bankas (“ECB”) Padomei (“ECB Padome”), nodrošinot, ka Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumi tiek uzturēti un attīstīti un ar esošiem vai jauniem Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem saistīti projekti (“Eurosistēmas infrastruktūras projekti” vai “projekti”) tiek pārvaldīti, ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) Līgumā noteiktos uzdevumus, darba vajadzības, tehnoloģiskos sasniegumus, Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem piemērojamo tiesisko regulējumu, kā arī regulējošās un pārraudzības prasības. TIV ir pakļauta ECB lēmējinstitūcijām.

Ar šo lēmumu netiek noteikts pieņēmums attiecībā uz to, ka katrs jauns tirgus infrastruktūras projekts, uz ko attiecas šī lēmuma Eurosistēmas infrastruktūras projekta definīcija, automātiski būtu jāuztic TIV. TIV pārvalda tikai tos projektus, kurus ECB Padome nepārprotami uzticējusi TIV.

1.   Apstiprināšana un iecelšana

TIV locekļus ieceļ ECB Padome, ievērojot ECB Valdes (“ECB Valde”) priekšlikumu.

Kandidātu pieteikumus ECB Valdei iesniedz attiecīgās nacionālās centrālās bankas (NCB) vadītājs. Sagatavojot priekšlikumu ECB Padomei, ECB Valde dod priekšroku kandidātiem, kuri savā centrālajā bankā pakļauti tieši augstākajai pārvaldes struktūrai. ECB Valde nodrošina, ka tās priekšlikums atbilst II pielikuma 3. iedaļā noteiktajiem principiem.

ECB Valde apkopo TIV locekļu, kas nav centrālās bankas darbinieki, kandidātu pieteikumus atbilstoši šādu locekļu atlases procedūrai saskaņā ar šī lēmuma IV pielikumu.

2.   Dalība un pilnvaru termiņš

Pēc iecelšanas TIV locekļi rīkojas neatkarīgi un Eurosistēmas interesēs. Viņi nepieņem norādījumus no publiskām vai privātām struktūrām. TIV locekļi, rīkojoties TIV locekļu statusā, ir kolektīvi pakļauti tikai ECB lēmējinstitūcijām. TIV locekļi, kas ir centrālās bankas darbinieki, attiecīgos gadījumos var pēc savas ierosmes un ieskatiem lūgt citiem savas centrālās bankas darbiniekiem paust viedokli, tomēr TIV locekļi, kas ir centrālās bankas darbinieki, nelūdz savai centrālajai bankai sniegt norādījumus un nepieņem tos, kā arī neapņemas paust noteiktu nostāju apspriešanās un balsošanās procesā TIV.

TIV ir priekšsēdētājs, kurš ir ECB augstākā līmeņa vadītājs.

TIV sastāvā ir šādi trīspadsmit (13) locekļi:

a)

deviņi locekļi no Eurosistēmas NCB, tostarp viens loceklis no katras NCB, kura sniedz tirgus infrastruktūras pakalpojumus Eurosistēmai vai īsteno Eurosistēmas infrastruktūras projektus (“pakalpojuma sniedzēja NCB”);

b)

divi locekļi no NCB, kas ir ārpus Eurosistēmas un ir Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu dalībnieces (piemēram, ir pievienojušās T2V Valūtas dalības līgumam vai ir TARGET2 dalībnieces);

c)

divi locekļi, kas nav centrālās bankas darbinieki (bez balsstiesībām) – viens, kam ir augstākā līmeņa darbinieka zināšanas maksājumu nozarē, un viens, kam ir augstākā līmeņa darbinieka zināšanas vērtspapīru norēķinu nozarē.

Priekšsēdētājam palīdz priekšsēdētāja vietnieks no TIV locekļu vidus, kuru ieceļ ECB Padome. Tikai priekšsēdētāja vietnieks ir pilnvarots vadīt TIV sanāksmes priekšsēdētāja pagaidu prombūtnē sanāksmes laikā, veicot to saskaņā ar iepriekš noteikto attiecīgās TIV sanāksmes darba kārtību.

TIV locekļu pilnvaru termiņš ilgst 36 mēnešus un var tikt pagarināts. ECB Padome var lemt par īsāku pilnvaru laiku, tostarp, ja locekļi atkāpjas vai pensionējas pirms to pilnvaru laika beigām.

Lai nodrošinātu iespēju visām NCB (Eurosistēmas NCB un NCB, kas ir attiecīgo Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu dalībnieces) nosūtīt pārstāvi dalībai TIV, jāizveido rotācijas kārtība locekļiem no NCB, kas nav pakalpojuma sniedzējas NCB, un tā parasti jāīsteno tad, kad izbeidzas TIV locekļu sākotnējais 36 mēnešu pilnvaru termiņš. Tiek uzskatīts, ka, īstenojot minēto rotācijas kārtību, konkrētas NCB, kas nav pakalpojuma sniedzējas NCB, netiks izslēgtas no dalības vairāk kā divos rotācijas periodos.

Tiek nodrošināta pienācīgi līdzsvarota attiecība starp locekļiem ar pieredzi projektu vadībā, Eurosistēmas tirgus infrastruktūru nozarē un IT jomā.

Priekšsēdētājs uzaicina attiecīgo ECBS komiteju pārstāvjus kā novērotājus bez balsstiesībām, lai apspriestu Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu un projektu aspektus, kas ir to kompetencē. Tiek sagaidīts, ka TIV locekļi TIV jautājumiem velta vismaz 30 % no sava darba iespēju apjoma.

TIV locekļi nav tieši iesaistīti Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu vai struktūru, kas ir to dalībnieces, pārraudzībā (piemēram, tādu centrālo vērtspapīru depozitāriju pārraudzībā, kuras ārpakalpojuma veidā nodevuši savas norēķinu darbības T2V), ciktāl šāda iesaiste var radīt faktisku vai potenciālu interešu konfliktu saistībā ar to TIV locekļa statusu. Tiek ieviesti attiecīgi pasākumi šādu konfliktu identificēšanai un novēršanai. Locekļi nav Eurosistēmas Iekšējās audita komitejas (IAK) locekļi, un viņi ikdienā nav iesaistīti 3. līmeņa darbībās.

2. NODAĻA

Darba procedūras

1.   Lēmumu pieņemšana

Saskaņā ar labas pārvaldības principiem locekļi regulāri piedalās TIV sanāksmēs. Locekļi piedalās tikai personīgi, un viņus nevar aizstāt.

Lai TIV varētu pieņemt lēmumu, vajadzīgs septiņu balsstiesīgu locekļu kvorums. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumus ir iespējams pieņemt bez vajadzīgā kvoruma.

Ciktāl tas iespējams, TIV lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja tas nav iespējams, pēc priekšsēdētāja pieprasījuma TIV var pieņemt lēmumus balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Balsošana TIV notiek pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Priekšsēdētājs balsošanu ierosina arī pēc vismaz trīs balsstiesīgu TIV locekļu pieprasījuma. Loceklis atturas no dalības balsošanā, ja viņam ir interešu konflikts Ētikas kodeksa izpratnē. Locekļa prombūtnes gadījumā viņš var deleģēt savas konkrētā balsojuma procedūras balsstiesības citam loceklim, tomēr neviens loceklis nevar piedalīties balsošanā ar vairāk kā divām balsīm par konkrēto jautājumu.

Lēmumus var pieņemt arī, izmantojot rakstisko procedūru, izņemot, ja pret to iebilst vismaz trīs balsstiesīgi locekļi. Attiecībā uz rakstisko procedūru ir jāievēro šādas prasības: a) apsvēršanai dod vismaz divas darbdienas (izņemot ārkārtas apstākļus, kuru esamību nosaka TIV priekšsēdētājs); un b) katrs šāds lēmums ir jāatspoguļo nākamās TIV sanāksmes protokolā.

TIV locekļus, kas nav centrālās bankas darbinieki, amatā ieceļ personīgi. Viņiem nav balsstiesību, un viņi nevar deleģēt savus pienākumus citam TIV loceklim vai trešajai personai.

2.   TIV sanāksmju norise

TIV pēc priekšsēdētāja ierosinājuma lemj par to, kad notiks tās sanāksmes. TIV sanāksmes vajadzētu rīkot regulāri saskaņā ar grafiku, kas savlaicīgi sagatavots pirms katra gada sākuma.

Priekšsēdētājs var sasaukt TIV ārkārtas sanāksmes, kad vien tas uzskatāms par nepieciešamu. Priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sanāksmi, ja to pieprasa vismaz trīs locekļi.

TIV sanāksmes parasti notiek ECB telpās.

Sanāksmes var noturēt arī ar telekonferences palīdzību, izņemot, ja pret to iebilst vismaz trīs locekļi.

TIV apstiprina katras sanāksmes darba kārtību.

TIV sanāksmēs piedalās tikai TIV locekļi un citas personas, kuras uzaicinājis priekšsēdētājs.

3.   Pakļautība ECB lēmējinstitūcijām

TIV regulāri ziņo ECB lēmējinstitūcijām. Šajā nolūkā tā vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumus ECB lēmējinstitūcijām.

4.   Iekšējā informācijas aprite un caurredzamība

Ievērojot stingrus konfidencialitātes nosacījumus, TIV locekļi, kas nav centrālās bankas darbinieki, saņem visus ECB Padomei iesniegtos dokumentus par Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem.

Eurosistēmas NCB, kura nav pārstāvēta TIV, ir automātiska piekļuve visiem TIV dokumentiem, tostarp TIV darba kārtībām un protokoliem, no tā paša brīža, kurā piekļuvi iegūst TIV locekļi, un Eurosistēmas NCB, kura nav pārstāvēta TIV, var iesniegt rakstiskus apsvērumus pirms TIV sanāksmēm, lai TIV varētu pienācīgi ņemt vērā tās viedokli. Ja šādai Eurosistēmas NCB ir īpaša interese par kādu noteiktu jautājumu, tā var arī pieprasīt priekšsēdētājam iespēju piedalīties TIV darbā. Priekšsēdētājs atbild par šādu Eurosistēmas NCB informēšanu, ja tiek uzskatīts, ka tām varētu būt īpaša interese par kādu noteiktu jautājumu, un viņš var arī iesniegt šādas Eurosistēmas NCB ierosinātu jautājumu izskatīšanai TIV.

Lai nodrošinātu, ka Tirgus infrastruktūras un maksājumu komiteja (TIMK) tiek informēta par TIV darbu, katrā TIMK sanāksmes darba kārtībā ietver ziņojumu par TIV jautājumiem. Vajadzības gadījumā var rīkot kopīgas TIMK un TIV sanāksmes.

TIV un citas ECBS komitejas mijiedarbojas, izmantojot rakstisku apspriešanos.

TIV darbību pārbauda IAK.

5.   Ārējā informācijas aprite, caurredzamība un pārstāvība

Priekšsēdētājs regulāri informē visas ieinteresētās puses par visiem jautājumiem saistībā ar Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem, par kuriem atbild TIV. Priekšsēdētājs nodrošina caurredzamību, savlaicīgi un pastāvīgi publicējot attiecīgo tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem, īpašā TIV iedaļā ECB interneta vietnē.

Locekļiem iepriekš jāinformē priekšsēdētājs par katru apņemšanos veikt būtiskas ārējas darbības/saziņu saistībā ar TIV pienākumiem un uzdevumiem, piemēram, uzstāšanos konferencē par Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu un projektu, par kuriem atbild TIV, jautājumiem vai tikšanos ar ieinteresētajām pusēm, un jāiesniedz TIV rakstisks kopsavilkums piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā pasākuma. Visas būtiskās ārējas darbības/saziņa jāveic, ievērojot Eurosistēmas intereses, un visām būtiskajām ārējām darbībām/saziņai jāatbilst ECB Padomes politikas lēmumiem.

6.   Atbalsts

TIV tiek nodrošināts ECB organizatoriskais atbalsts, tostarp TIV sanāksmju sagatavošanas vajadzībām, ieskaitot sanāksmju dokumentus.

ECB parasti nosūta locekļiem attiecīgos dokumentus, kuru apspriešana paredzēta sanāksmē, vismaz piecas darbdienas pirms sanāksmes. Tomēr maza apjoma dokumentus var nosūtīt vienu darbdienu pirms sanāksmes. Dokumentus, kas nosūtīti mazāk kā divas darbdienas pirms sanāksmes, uzskata par informatīviem dokumentiem, kuri nevar būt pamats TIV lēmuma pieņemšanai, izņemot, ja visi locekļi vienojas par pretējo.

ECB pēc katras TIV sanāksmes sagatavo protokola projektu, kurā iekļauj izskatītos jautājumus un apspriešanās iznākumu, kā arī vienošanās par tālāko rīcību. Nostāju, ko sanāksmē pauduši atsevišķi locekļi, protokola projektā iekļauj pēc pieprasījuma. Protokola projektu nosūta locekļiem piecu darbdienu laikā pēc sanāksmes.

ECB pēc katras TIV sanāksmes sagatavo arī darbību saraksta projektu, kurā ir uzskaitīti sanāksmes laikā uzticētie un noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi un kuru nosūta locekļiem piecu darbdienu laikā pēc sanāksmes.

Protokola un darbību saraksta projektus iesniedz TIV apstiprināšanai tās nākamajā sanāksmē (vai – vajadzības gadījumā – ātrāk, izmantojot rakstisko procedūru), un tos paraksta priekšsēdētājs.

TIV ieceļ kontrolieri, kurš var būt no tās locekļu vidus, un pieņem viņa apsvērumus.

TIV pēc vienošanās ar ECB var izveidot apakšstruktūras. Apakšstruktūras izveidē var neņemt vērā TIV sastāvu, un apakšstruktūras darbā var piedalīties visas Eurosistēmas NCB un attiecīgos gadījumos arī tās NCB, kas ir ārpus Eurosistēmas.

7.   Pilnvaru pārskatīšana

Ņemot vērā gūto pieredzi, reizi piecos gados var pārskatīt TIV pilnvaras.


III PIELIKUMS

TIRGUS INFRASTRUKTŪRAS VALDE

ĒTIKAS KODEKSS

IEVADS

Tirgus infrastruktūras valdes (TIV) sastāvā ir locekļi, kurus ieceļ Eiropas Centrālās bankas (“ECB”) Padome (“ECB Padome”). Locekļiem jārīkojas vienīgi Eurosistēmas interesēs un jāvelta pietiekami daudz laika darbam TIV.

TIV ir pārvaldības struktūra, kas, pilnībā ievērojot saskaņā ar ECB Reglamenta 9. pantu izveidoto ECBS komiteju pilnvaras, palīdz ECB Padomei, nodrošinot, ka Eurosistēmas tirgus infrastruktūras, platformas, lietotnes un ar tām saistīti pakalpojumi skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās (“Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumi”) tiek uzturēti un attīstīti un ar esošiem vai jauniem Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem saistīti projekti (“Eurosistēmas infrastruktūras projekti” jeb “projekti”) tiek pārvaldīti, ņemot vērā uzdevumus, kas Līgumā noteikti Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), darba vajadzības, tehnoloģiskos sasniegumus, Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumiem un projektiem piemērojamo tiesisko regulējumu, kā arī regulējošās un pārraudzības prasības. TIV ir pakļauta ECB lēmējinstitūcijām.

Lai ECB Padome varētu pieņemt lēmumus neatkarīgi un uz pilnvērtīgas informācijas pamata, ir svarīgi, ka TIV darbu neietekmē apstākļi, kas varētu būt iemesls kāda TIV locekļa interešu konfliktam. Eurosistēmas un ECBS labas reputācijas un uzticamības saglabāšanai un Eurosistēmas infrastruktūras pakalpojumu un projektu juridiskās stabilitātes nodrošināšanai ir svarīgi arī, ka T2V Valdes locekļi faktiski un acīmredzami rīkojas Eurosistēmas kopīgo interešu labā. Tādēļ locekļiem vajag: a) izvairīties no interešu konflikta situācijām, tostarp iespējamām; b) saskarsmē ar publiskām iestādēm, centrālajām bankām, nozaru pārstāvjiem un citām ārējām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas Eurosistēmas piedāvāto tirgus infrastruktūru, platformu, lietotņu un ar tām saistītu pakalpojumu izstrādāšanā, izveidē un darbībā, rīkoties tikai Eurosistēmas interesēs; un c) nodrošināt objektīvu, neitrālu un godīgu konkurenci to piegādātāju starpā, kuri ir ieinteresēti Eurosistēmas piedāvātajās tirgus infrastruktūrās, platformās, lietotnēs un ar tām saistītajos pakalpojumos.

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 37.1. pantā paredzēto pienākumu ievērot dienesta noslēpumus piemēro gan ECB darbiniekiem, gan nacionālo centrālo banku (NCB) darbiniekiem, kuri veic ECBS uzdevumus, un šis pienākums cita starpā aptver konfidenciālu informāciju attiecībā uz tirdzniecības noslēpumiem un visu pārējo informāciju, kurai ir komerciāla vērtība. Tādu pašu pienākumu piemēro TIV locekļiem, kas nav centrālās bankas darbinieki. Locekļi, kas nav centrālās bankas darbinieki, ievēro arī jebkurus ētikas papildu noteikumus, kas viņiem var tikt noteikti vēstulē par apstiprināšanu amatā un līgumā ar ECB.

Turklāt lietderīgi un labai administratīvajai praksei atbilstoši ir arī tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko attiecībā uz šī Ētikas kodeksa (“Kodekss”) pārkāpumu gadījumiem būtu jāparedz TIV priekšsēdētājam piemērojamos darba līgumu noteikumos un TIV locekļiem – NCB darbiniekiem – piemērojamos noteikumos. Tādu pašu noteikumu piemēro TIV locekļiem, kas nav centrālās bankas darbinieki, kā aprakstīts IV pielikumā.

Šis kodekss neierobežo tādu citu ētikas noteikumu prasības, ko, iespējams, piemēro TIV locekļiem saistībā ar ECB darbinieka vai NCB darbinieka pienākumu pildīšanu.

1.   Definīcijas

Šajā Kodeksā:

a)

“priekšsēdētājs” ir persona, ko ieceļ ECB Padome un kas vada TIV darbu;

b)

“priekšsēdētāja vietnieks” ir persona, kas palīdz priekšsēdētājam un ko no TIV locekļu vidus izraugās un ieceļ ECB Padome. Tikai priekšsēdētāja vietnieks ir pilnvarots vadīt TIV sanāksmes priekšsēdētāja pagaidu prombūtnē sanāksmes laikā, veicot to saskaņā ar iepriekš noteikto attiecīgās TIV sanāksmes darba kārtību;

c)

“konfidenciāla informācija”, neierobežojot ECBS Statūtu 37.1. pantā paredzēto pienākumu ievērot dienesta noslēpumus un saskaņā ar ECB konfidencialitātes režīmu klasificētos dokumentus, ko izsniedz katram TIV loceklim, ir: i) Eurosistēmas vai trešo personu tirdzniecības noslēpumi un visa informācija, kurai ir komerciāla vērtība nolūkos, kas nav TIV darba nolūki; ii) visa informācija, kuras neatļauta atklāšana nodarītu kaitējumu Eurosistēmas būtiskām interesēm; un iii) visa informācija, kuru saprātīga persona uzskatītu par konfidenciālu; “konfidenciāla informācija” neietver informāciju: i) kura ir vai kļūst pieejama sabiedrībai veidā, kas nav saistīts ar šī Kodeksa pārkāpumu; vai ii) kuru neatkarīgi izstrādājusi trešā persona bez piekļuves konfidenciālai informācijai; vai iii) kurai ir jābūt pieejamai saskaņā ar tiesību aktiem, kā izklāstīts 3. iedaļā;

d)

“loceklis, kas nav centrālās bankas darbinieks” ir loceklis, kurš nav ECB vai NCB darbinieks;

e)

“pilnvaras” ir I pielikumā izklāstītās pilnvaras;

f)

“loceklis” ir TIV loceklis, tostarp arī priekšsēdētājs;

g)

“piegādātāji” ir komercsabiedrības un tirdzniecības organizācijas, kas piegādā vai ir ieinteresētas piegādāt preces un/vai sniegt pakalpojumus saistībā ar Eurosistēmas piedāvātajām tirgus infrastruktūrām, platformām, lietotnēm un ar tām saistītajiem pakalpojumiem.

2.   Izvairīšanās no interešu konfliktiem

a)

Attiecībā uz preču piegādi un/vai pakalpojumu sniegšanu saistībā ar TIV pilnvaru jomu uzskata, ka interešu konflikts pastāv ECB Personāla noteikumu 0.2.1.2. pantā noteiktajos apstākļos un jo īpaši tad, ja loceklis ir komerciāli vai profesionāli ieinteresēts attiecībā uz kādu piegādātāju īpašumtiesību, kontroles tiesību, veikto ieguldījumu, personiskas saistības vai citu iemeslu dēļ, kas faktiski ietekmē vai varētu ietekmēt locekļa pienākumu neatkarīgu un objektīvu izpildi.

b)

Locekļi rīkojas Eurosistēmas kopīgo interešu labā un nolūkā īstenot TIV pienākumus un uzdevumus. Viņi izvairās no situācijām, kas varētu radīt interešu konfliktu.

c)

Ja pastāv vai varētu rasties interešu konflikts saistība ar TIV uzdevumiem, attiecīgais loceklis ziņo par pastāvošo vai iespējamo interešu konfliktu atbilstības novērtēšanas struktūrvienībai savā centrālajā bankā (loceklis, kas nav centrālās bankas darbinieks, ziņo ECB Atbilstības un pārvaldības birojam), izmantojot 2. papildinājumā iekļauto veidlapu un vienlaicīgi informējot arī priekšsēdētāju. Ja atbilstības novērtēšanas struktūrvienība (locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, gadījumā – ECB Atbilstības un pārvaldības birojs) secina, kas interešu konflikts pastāv, tā/tas sniedz ieteikumu attiecīgās centrālās bankas vadītājam (locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, gadījumā – ECB prezidentam) par to, kā pienācīgi atrisināms konkrētais interešu konflikta gadījums.

d)

Ja TIV sanāksmes laikā loceklis konstatē, ka cita locekļa dalība TIV apspriedēs, balsošanā vai rakstiskajā procedūrā varētu radīt interešu konfliktu, šis loceklis par to nekavējoties ziņo priekšsēdētājam.

e)

Priekšsēdētājs aicina locekli, kurš identificējis interešu konfliktu saskaņā ar c) punktu, vai locekli, par kura interešu konfliktu ziņots saskaņā ar d) punktu, sniegt paskaidrojumu par pastāvošo vai iespējamo interešu konfliktu. Priekšsēdētājs bez kavēšanās ziņo atbilstības novērtēšanas struktūrvienībai attiecīgajā centrālajā bankā (locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, gadījumā – ECB Atbilstības un pārvaldības birojam) un, ja vajadzīgs, ECB Padomei par katru šādu gadījumu.

f)

Ja c), d) vai e) punktā minētais loceklis ir priekšsēdētājs, priekšsēdētājs ziņo ECB Atbilstības un pārvaldības birojam.

g)

Loceklis bez kavēšanas pārtrauc dalību apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un balsošanā par jebkuru jautājumu, attiecībā uz kuru loceklim pastāv interešu konflikts, un šim loceklim neizsniedz attiecīgos dokumentus.

3.   Pienācīga konfidenciālas informācijas izmantošana

a)

Locekļi izmanto konfidenciālu informāciju tikai Eurosistēmas vajadzībām, Eurosistēmas interesēs, TIV mērķu sasniegšanai un saskaņā ar TIV pilnvarām.

b)

Locekļi nekādā gadījumā neatklāj konfidenciālu informāciju trešajām personām un/vai struktūrām Eurosistēmā vai ārpus tās, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras. TIV priekšsēdētājs un NCB darbinieki drīkst atklāt konfidenciālu informāciju savas centrālās bankas darbiniekiem tikai tad, ja tas noteikti nepieciešams padoma sniegšanai vai viedokļa izveidošanai par kādu noteiktu jautājumu. Locekļi principā nedrīkst atklāt konfidenciālu informāciju, kas apzīmēta ar “tikai locekļiem”, savas centrālās bankas darbiniekiem, izņemot, ja TIV lemj citādi.

c)

Locekļi veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konfidenciālas informācijas nejaušu atklāšanu vai neatļautu piekļuvi tai.

d)

Locekļi neizmanto konfidenciālo informāciju sava vai citas personas labuma gūšanai saskaņā ar ECB ētikas regulējuma 4.1.3. pantu un nacionālajiem pasākumiem, ar kuriem ievieš Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/855 (1), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus, 7. panta 2. punktu. Locekļiem ir īpaši aizliegts gūt labumu no konfidenciālas informācijas, veicot jebkādu privātu finanšu darījumu, kā arī iesakot slēgt vai dodot padomu neslēgt šādus darījumus.

e)

Ja tādas jurisdikcijas tiesa vai regulatīvā, uzraudzības vai cita kompetentā iestāde, kurai pakļauts loceklis, izdod rīkojumu loceklim atklāt konfidenciālu informāciju vai nodrošināt piekļuvi tai, šis loceklis:

i)

ja tiesību akti to pieļauj, ātri un pēc iespējas detalizēti ziņo par to priekšsēdētājam un atbilstības novērtēšanas struktūrvienībai attiecīgajā centrālajā bankā (locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, gadījumā – ECB Atbilstības un pārvaldības birojam);

ii)

vēršas pie tiesību speciālista, lai pārliecinātos, vai šāds rīkojums ir likumīgs un izpildāms, ja priekšsēdētājs to uzskata par nepieciešamu;

iii)

sadarbojas ar visām iesaistītajām centrālajām bankām un pēc priekšsēdētāja lūguma sniedz visu iespējamo palīdzību, kas TIV vai savai NCB nepieciešama, lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus konfidenciālās informācijas aizsargāšanai;

iv)

paziņo attiecīgajai tiesai vai iestādei par informācijas konfidenciālo raksturu un pieprasa tiesai vai iestādei saglabāt informācijas konfidencialitāti, ciktāl to pieļauj tiesību akti.

Ja šajā iedaļā minētais loceklis ir priekšsēdētājs, priekšsēdētājs ziņo ECB Atbilstības un pārvaldības birojam.

4.   Saziņas ar trešajām pusēm principi

a)

Ievērojot prasības attiecībā uz konfidenciālu informāciju, locekļi savā saziņā ar piegādātājiem vai tos pārstāvošām tirdzniecības organizācijām saskaņoti un bez diskriminācijas cenšas nodrošināt godīgu konkurenci un sniegt objektīvu un noderīgu informāciju visiem piegādātājiem vai to pārstāvjiem. Atkarībā no sniedzamās informācijas, šo mērķi var sasniegt, organizējot konstruktīvu dialogu un dokumentācijas izsniegšanu konsultatīvajās grupās.

b)

Locekļi pienācīgi izvērtē visus rakstiskos paziņojumus, kas saņemti no piegādātājiem vai tos pārstāvošām tirdzniecības organizācijām. Locekļi uzskata šādus paziņojumus par konfidenciāliem, izņemot, ja piegādātājs vai pārstāvis skaidri norādījis pretējo.

c)

4. iedaļas a) un b) punktu nevar uzskatīt par tādu, kas kavē TIV saziņu ar piegādātājiem vai tos pārstāvošām tirdzniecības organizācijām.

5.   Padomi attiecībā uz ētiku

Ja loceklim rodas jautājumi par Kodeksa piemērošanu, padoms būtu jālūdz ECB Atbilstības un pārvaldības birojam.

6.   Sankcijas un nobeiguma noteikumi

a)

Neierobežojot disciplināratbildības normas darba līgumu noteikumos un visus piemērojamos noteikumus par kriminālatbildību, disciplināro, administratīvo vai līgumisko atbildību, locekli pēc šī Kodeksa pārkāpuma izdarīšanas drīkst nekavējoties atbrīvot no amata TIV un aizstāt.

b)

2. un 3. iedaļas noteikumi loceklim ir saistoši arī pēc tam, kad tas pārtraucis pildīt TIV locekļa pienākumus.

c)

Bijušais loceklis nedrīkst izmantot konfidenciālu informāciju, lai iegūtu amata vietu pie piegādātāja, kā arī, esot piegādātāja darbiniekam, atklāt vai izmantot konfidenciālu informāciju, kas iegūta, piedaloties TIV darbā.

d)

Pirmā gada laikā pēc tam, kad pārtraukta pienākumu izpilde TIV, locekļi turpina izvairīties no interešu konflikta, kas varētu rasties saistībā ar jaunu nodarbošanos vai jauna amata ieņemšanu. Viņiem jo īpaši jāsniedz rakstiska informācija priekšsēdētājam par nolūku uzsākt jaunu nodarbošanos vai ieņemt jaunu amatu, ka arī jākonsultējas ar TIV pirms pienākumu uzņemšanās. TIV attiecīgā gadījumā nodod šo jautājumu izskatīšanai ECB Atbilstības un pārvaldības birojā.

e)

Ja bijušais loceklis neievēro c) un d) punktā noteiktās prasības, TIV var paziņot šī bijušā locekļa darba devējam, ka pastāv vai varētu rasties interešu konflikts bijušā locekļa jaunās un iepriekšējās amata vietas dēļ.

7.   Adresāti un izplatīšana

Šis Kodekss ir adresēts locekļiem. Katram esošajam loceklim un katram jaunam loceklim pēc iecelšanas izsniedz vienu Kodeksa eksemplāru. Locekļiem pirms dalības pirmajā TIV sanāksmē jāparaksta 1. un 2. papildinājums.


(1)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/855 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Eurosistēmas ētikas regulējuma principus un atceļ Pamatnostādni ECB/2002/6 par obligātajiem standartiem, kas Eiropas Centrālai bankai un valstu centrālajām bankām jāievēro, veicot monetārās politikas darbības un ārvalstu valūtas maiņas darbības ar ECB ārvalstu valūtas rezervēm un pārvaldot ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus (ECB/2015/11) (OV L 135, 2.6.2015., 23. lpp.).

1. papildinājums

DEKLARĀCIJA PAR ĒTIKAS KODEKSA IEVĒROŠANU

Parakstot šo deklarāciju, es apņemos ievērot tai pievienoto Ētikas kodeksu un apzinos tajā noteiktos pienākumus, jo īpaši pienākumu: a) ievērot visstingrāko konfidencialitāti un neatklāt iegūto konfidenciālo informāciju, tostarp arī saskaņā ar ECB konfidencialitātes režīmu; b) novērst situācijas, kurās, pildot Tirgus infrastruktūras valdes (“TIV”) locekļa pienākumus attiecībā uz TIV kompetencēm, es būtu interešu konfliktā, kā arī ziņot par šādām situācijām; un c) neizmantot konfidenciālo informāciju sava vai citas personas labuma gūšanai; jo īpaši apņemos negūt labumu no konfidenciālas informācijas, veicot jebkādu privātu finanšu darījumu vai iesakot slēgt vai dodot padomu neslēgt šādus darījumus.

(Paraksts un datums)

(Pilns vārds)

(Adrese)

2. papildinājums

DEKLARĀCIJA PAR IEINTERESĒTĪBU (1)

(Pilns vārds)

(Adrese)

(Nodarbošanās)

Tirgus infrastruktūras valdes (“TIV”) kompetenču jomu tieši vai netieši (piemēram, saistībā ar ģimenes locekļiem) ietekmē šādas mantiskās un/vai nemantiskās intereses, kas var radīt interešu konfliktu Ētikas kodeksa izpratnē (2):

Ieguldījumi (piemēram, tieši vai netieši ieguldījumi komercsabiedrībā, tostarp meitasuzņēmumos vai citos tās pašas grupas uzņēmumos, kas ir ieinteresēta kā piegādātājs, ja vien šie ieguldījumi nav veikti ar ieguldījumu vai pensiju fondu palīdzību vai līdzīgā veidā):

Amati (piemēram, pašreizējie vai agrākie amati, amati par atlīdzību vai bez atlīdzības komercsabiedrībā, kas ir ieinteresēta kā piegādātājs):

Ienākumi vai dāvanas (piemēram, pašreizējā, agrākā vai sagaidāmā atlīdzība, tostarp atliktie maksājumi, vēlāk realizējamie iespējas līgumi un pensijas tiesību pārvedumi, vai dāvanas, kas saņemtas no komercsabiedrības, kas ir ieinteresēta kā piegādātājs):

Citi:

Ar šo apliecinu, ka norādītā informācija, ciktāl man zināms, ir patiesa un pilnīga.

(Paraksts un datums)

(Pilns vārds)


(1)  Ja TIV loceklim nav ieinteresētības, tas jānorāda, attiecīgajā(-ās) ailē(-ēs) ailēs ierakstot “nav”.

(2)  TIV loceklim, kuram ir minētās intereses, jāapraksta visi attiecīgie fakti un apstākļi, vajadzības gadījumā izmantojot tam paredzēto papildu vietu.


IV PIELIKUMS

TIRGUS INFRASTRUKTŪRAS VALDES LOCEKĻU, KAS NAV CENTRĀLĀS BANKAS DARBINIEKI, ATLASES, IECELŠANAS UN AIZSTĀŠANAS PROCEDŪRAS UN PRASĪBAS

1.   Uzaicinājums piedalīties konkursā

1.1.

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicē ekspertiem adresētu uzaicinājumu piedalīties konkursā par iecelšanu Tirgus infrastruktūras valdes (“TIV”) locekļu, kas nav centrālās bankas darbinieki, amatos un iekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā. Uzaicinājumu piedalīties konkursā īsteno saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2016/245 (ECB/2016/2) (1). Īstenojot uzaicinājumu piedalīties konkursā, tomēr atkāpjas no Lēmuma (ES) 2016/245 (ECB/2016/2) 22. panta. Īstenojot uzaicinājumu piedalīties konkursā, ievēro vismaz publiskā iepirkuma pamatprincipus un nodrošina pienācīgu un caurredzamu konkurenci.

1.2.

Uzaicinājumā piedalīties konkursā cita starpā izklāsta: a) TIV lomu; b) TIV locekļu, kas nav centrālās bankas darbinieki, lomu valdes darbā; c) atlases kritērijus; d) attiecīgos finansiālos aspektus; un e) pieteikšanās procedūru, tostarp pieteikumu pieņemšanas termiņu.

1.3.

Uzaicinājumu piedalīties konkursā vienlaicīgi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ECB interneta vietnē. Ja vajadzīgs, ECB var izmantot papildus līdzekļus, lai izziņotu uzaicinājumu piedalīties konkursā. Neatbilstību gadījumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajai versijai ir prioritāte pār citām versijām.

1.4.

Kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 35. kalendāra dienā pēc uzaicinājuma piedalīties konkursā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Atlases procedūra

2.1.

Pēc attiecīgās iepirkuma procedūras pabeigšanas ECB Padome, ievērojot ECB Valdes priekšlikumu, ieceļ TIV locekļus, kas nav centrālās bankas darbinieki.

2.2.

ECB Valde kandidātus vērtē, ievērojot šī IV pielikuma 3. iedaļā izklāstītos atlases kritērijus.

2.3.

TIV priekšsēdētājs, Eurosistēmas nacionālo centrālo banku pārstāvji un ECB darbinieki var sniegt atbalstu ECB Valdei, aizpildot kandidātu novērtējuma veidlapas, kurās ietverts kopsavilkums par kandidātu priekšrocībām un trūkumiem saistībā ar atlases kritērijiem, kā arī ieteikums attiecībā uz iecelšanu, ievērojot kandidātu piemērotību.

2.4.

Atkāpjoties no Lēmuma (ES) 2016/245 (ECB/2016/2) 22. panta 6. punkta noteikumiem, divus kandidātus ieceļ tieši, kā arī izveido kandidātu rezerves sarakstu, kurā iekļauj kandidātus vakancēm nākotnē.

3.   Atlases kritēriji

Atlases kritēriji ir šādi:

a)

augstākā līmeņa darbinieka zināšanas maksājumu nozarē vai zināšanas vērtspapīru nozarē, kas iegūtas, esot pakalpojumu sniedzējam vai lietotājam, kā arī zināšanas par Eiropas Savienības finanšu sektoru plašākā izpratnē;

b)

vismaz 10 gadu pieredze sadarbībā ar lielākajiem tirgus dalībniekiem Savienības finanšu tirgos;

c)

attiecīga pieredze – vēlams, projektu vadībā; un

d)

spēja pilnvērtīgi sazināties angļu valodā.

4.   Rezerves saraksts

4.1.

ECB tiecas uzturēt kandidātu rezerves sarakstu iecelšanai par locekļiem, kas nav centrālās bankas darbinieki.

4.2.

Ja atbrīvojas locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, vieta TIV, ECB Valde var izvēlēties kandidātu no rezerves saraksta, ievērojot kandidāta kārtas numuru sarakstā, un iesniegt priekšlikumu ECB Padomei par izvēlētā kandidāta iecelšanu TIV locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, amatā uz 36 mēnešu vai īsāku termiņu. Termiņu var pagarināt uz jaunu 36 mēnešu vai īsāku termiņu, kopējam termiņam tādējādi nepārsniedzot locekļiem, kas nav centrālās bankas darbinieki, atļauto maksimālo sešu gadu termiņu.

4.3.

Rezerves saraksts ir derīgs 36 mēnešus pēc apstiprināšanas ECB Padomē. Ja ECB Padome uzskata to par vajadzīgu, tā var pagarināt rezerves saraksta derīgumu uz jaunu 36 mēnešu termiņu.

4.4.

Atkāpjoties no Lēmuma (ES) 2016/245 (ECB/2016/2) 22. panta 7. punkta noteikumiem, rezerves sarakstā nevar iekļaut jaunus kandidātus.

4.5.

Atkāpjoties no Lēmuma (ES) 2016/245 (ECB/2016/2) 22. panta 8. punkta noteikumiem, kandidāti pēc uzaicinājuma piedalīties konkursā termiņa beigu dienas var piekļūt saviem datiem atjaunināšanas un labojumu veikšanas nolūkā, tomēr viņi nevar atjaunināt vai labot informāciju saistībā ar savu atbilstību atlases kritērijiem.

5.   Iecelšana

5.1.

TIV locekļi, kas nav centrālās bankas darbinieki, amatā tiek iecelti personīgi. Viņi nevar deleģēt savus pienākumus citam loceklim vai trešajai personai.

5.2.

Jebkuras iecelšanas gadījumā kandidātam arī no savas puses jāparaksta TIV priekšsēdētāja parakstīts iecelšanas līgums, tāpat jāparaksta līgums ar ECB par piemērojamām atlīdzībām un tiesībām uz izdevumu atmaksu, kā arī jāiesniedz 6.1. iedaļā norādītās deklarācijas.

5.3.

ECB Padome ieceļ TIV locekli, kas nav centrālās bankas darbinieks, TIV locekļa amatā bez balsstiesībām uz 36 mēnešu vai īsāku termiņu, kuru vienreiz var pagarināt uz jaunu 36 mēnešu vai īsāku termiņu, kopējam termiņam tādējādi nepārsniedzot locekļiem, kas nav centrālās bankas darbinieki, atļauto maksimālo sešu gadu termiņu.

6.   Deklarācijas

6.1.

TIV locekļi, kas nav centrālās bankas darbinieki, apņemas ievērot TIV Ētikas kodeksu. Tāpat viņiem arī jāparaksta III pielikuma 1. papildinājumā iekļautā “Deklarācija par Ētikas kodeksa ievērošanu”, kā arī jāaizpilda un jāparaksta III pielikuma 2. papildinājumā iekļautā “Deklarācija par ieinteresētību”.

6.2.

TIV locekļiem, kas nav centrālās bankas darbinieki, jāparaksta arī deklarācijas, kas minētas uzaicinājumā piedalīties konkursā.

7.   Amata pilnvaru pārtraukšana un aizstāšana

7.1.

ECB Padome var pārtraukt TIV locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, pilnvaras jebkurā no šādiem gadījumiem: interešu konflikta, pienākumu pārkāpuma, pienākumu nepildīšanas, Ētikas kodeksa pārkāpuma vai smaga pārkāpuma gadījums.

7.2.

Locekļa, kas nav centrālās bankas darbinieks, pilnvaras uzskata par pārtrauktām, ja loceklis atkāpjas no amata vai tā pilnvaras beidzas un netiek atjaunotas.

7.3.

Ja pilnvaras tiek pārtrauktas pirms 36 mēnešu termiņa beigām, piemēro 4.2. un 4.3. iedaļas noteikumus.

(1)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2016/245 (2016. gada 9. februāris), ar ko nosaka iepirkuma noteikumus (ECB/2016/2) (OV L 45, 20.2.2016., 15. lpp.).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

4.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/32


ADĀ UN ES MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2019

(2019. gada 14. janvāris)

par atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kura noteikta 1. protokolā Pagaidu nolīgumam, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, un kuru piešķir, lai ņemtu vērā Maurīcijas īpašo situāciju attiecībā uz sālītiem snekiem [2019/167]

MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm (“ADĀ”), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, un jo īpaši tā 1. protokola 41. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

No 2012. gada 14. maija Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (“pagaidu EPN”), piemēro provizoriski starp Savienību un Madagaskaras Republiku, Maurīcijas Republiku, Seišelu Republiku un Zimbabves Republiku.

(2)

Pagaidu EPN 1. protokolā ietverta jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīcija, un administratīvās sadarbības metodēs ietverti izcelsmes noteikumi ADĀ valstu izcelsmes ražojumu importam Savienībā.

(3)

Saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 1. punktu atkāpes no šiem izcelsmes noteikumiem tiek piešķirtas, ja tās ir pamatotas ar esošo ražošanas nozaru attīstību ADĀ valstīs.

(4)

ADĀ un ES Muitas sadarbības komiteja 2017. gada 2. oktobrī pieņēma Lēmumu Nr. 2/2017 [2017/1924] (2), ar ko saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 1. punktu piešķir atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz sālītiem snekiem, kas importēti Savienībā no 2017. gada 2. oktobra līdz 2018. gada 1. oktobrim. Tomēr sakarā ar aizkavēšanos pasūtījumu saņemšanā atkāpes kvotas izmantošana bija zema.

(5)

Maurīcija saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. pantu pieprasīja jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz 100 t sālītu sneku, kas klasificēti HS pozīcijā 0305 69 un ko Savienībā importē no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada oktobrim. Maurīcija savā pieprasījumā atgādina, ka nav pieejami sneki ar Savienības vai Maurīcijas izcelsmi un ka sneki no citām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm (“ĀKK valstis”) neatbilst kvalitātes un regulāras piegādes prasībām. Tādēļ Maurīcijai ir jāturpina iegādāties nenoteiktas izcelsmes izejvielas savai pārstrādes nozarei. Maurīcija paredz, ka tā spēs pilnībā izmantot 2018./2019. gadam pieprasīto kvotu.

(6)

Atkāpe veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ļautu dažādot Maurīcijas jūras produktu nozari, kuru veido galvenokārt tunzivju produkti. Maurīcija ir norādījusi, ka saskaņā ar atkāpi paredzamā eksporta vērtība ir 390 000 EUR. 2017. gadā no Maurīcijas Savienībā tika importēti zivsaimniecības produkti, kas iekļauti HS 03. nodaļā, 21 217 843 EUR vērtībā. Nelielie daudzumi, kas vērtības izteiksmē ir tikai 1,84 % no minētā importa vērtības, un pieprasītās atkāpes ierobežotais laikposms nevar radīt nopietnu kaitējumu ne Savienības, ne vienas vai vairāku dalībvalstu ekonomikas nozarei.

(7)

Tādējādi ir lietderīgi uz vienu gadu piešķirt atkāpi Maurīcijai attiecībā uz 100 t sālītu sneku, dodot iespēju esošajai ražošanas nozarei turpināt eksportu uz Savienību.

(8)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (3) paredzēti noteikumi par tarifu kvotu pārvaldību. Minētie noteikumi būtu jāpiemēro attiecībā uz tā daudzuma pārvaldību, kam ar šo lēmumu ir piešķirta atkāpe.

(9)

Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, Maurīcijas iestādēm būtu regulāri jāiesniedz Komisijai dati par izdotajiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Atkāpjoties no pagaidu EPN 1. protokola un saskaņā ar minētā protokola 42. panta 1. punktu, HS pozīcijas 0305 69 (KN kods 0305 69 80) sālītos snekus, kas ražoti no HS pozīcijas 0303 89 nenoteiktas izcelsmes snekiem (Thyrsites atun), saskaņā ar šā lēmuma 2.–5. panta noteikumiem uzskata par Maurīcijas izcelsmes ražojumiem.

2. pants

Lēmuma 1. pantā paredzēto atkāpi piemēro ražojumam un daudzumiem, kas noteikti šā lēmuma pielikumā un kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā Savienībā no Maurīcijas, vienu gadu no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

3. pants

Pielikumā noteikto daudzumu pārvalda saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantu.

4. pants

Maurīcijas muitas dienesti veic 1. pantā minēto ražojumu eksporta kvantitatīvās pārbaudes.

Pēc katra ceturkšņa līdz nākamā mēneša beigām Maurīcijas muitas dienesti ar Muitas sadarbības komitejas sekretariāta starpniecību nosūta Komisijai pārskatu par daudzumiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar šo lēmumu ir izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1, un šo sertifikātu sērijas numurus.

5. pants

Saskaņā ar šo lēmumu izsniegto pārvadājumu sertifikātu EUR.1 7. ailē ir viena no šādām norādēm:

Derogation – Decision No 1/2019 of the ESA-EU Customs Cooperation Committee of 14 January 2019”;

Dérogation – Décision no 1/2019 du Comité de Coopération Douanière AfOA-UE du 14 janvier 2019”.

6. pants

1.   Maurīcija un Savienība veic katra savus pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai.

2.   Ja Savienība, pamatojoties uz objektīvu informāciju, ir konstatējusi pārkāpumus vai krāpšanu, vai atkārtotu nespēju izpildīt 4. pantā noteiktos pienākumus, Savienība saskaņā ar pagaidu EPN 22. panta 5. un 6. punktā paredzēto procedūru var prasīt uz laiku apturēt 1. pantā minēto atkāpi.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 14. janvārī.

Briselē, 2019. gada 14. janvārī

ADĀ valstu vārdā –

B. SAMSON,

ADĀ valstu pārstāve

Eiropas Savienības vārdā –

J.G. SANCHEZ,

Eiropas Komisija


(1)  OV L 111, 24.4.2012., 2. lpp.

(2)  ADĀ un ES Muitas sadarbības komitejas 2017. gada 2. oktobra Lēmums Nr. 2/2017 par atkāpi no izcelsmes noteikumiem atbilstoši 1. protokolam Pagaidu nolīgumā, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, lai ņemtu vērā Maurīcijas īpašo situāciju attiecībā uz sālītiem snekiem [2017/1924] (OV L 271, 20.10.2017., 47. lpp.).

(3)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

Taric kods

Preču apraksts

Laikposms

Neto svars

(tonnas)

09.1611

ex 0305 69 80

25

sneki (Thyrsites atun), sālīti

14.1.2019.–13.1.2020.

100