ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 30

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 31. janvāris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (2019. gada 16. janvāris) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/126 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94

58

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/127 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75

74

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/128 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75

90

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/129 (2019. gada 16. janvāris), ar ko Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz Euro 5 posma piemērošanu divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai

106

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/130 (2019. gada 16. janvāris), ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā ( 1 )

112

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/125

(2019. gada 16. janvāris)

par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai

(Kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu cilvēktiesību respektēšana ir viena no dalībvalstu kopējām vērtībām. 1995. gadā Eiropas Kopiena nolēma cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu padarīt par būtisku elementu tās attiecībās ar trešām valstīm. Šajā nolūkā tika nolemts visos jaunajos vispārējos Kopienas tirdzniecības, sadarbības un asociācijas nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut attiecīgu klauzulu.

(3)

Vispārējās Cilvēktiesību Deklarācijas 5. pants, 7. pants Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants paredz beznosacījumu, visaptverošu spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegumu. Citi noteikumi, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija par visu personu aizsardzību pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (4) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzliek valstīm pienākumu novērst spīdzināšanu.

(4)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 2. panta 2. punktā noteikts, ka nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt. Padome 2013. gada 22. aprīlī apstiprināja “ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu” un nolēma, ka Savienība darbosies, lai panāktu nāvessoda vispārēju atcelšanu.

(5)

Hartas 4. pantā teikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem. 2012. gada 20. martā Padome apstiprināja “ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību un sodīšanu (atjauninātas pamatnostādnes)”. Saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm būtu jāaicina trešās valstis novērst tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī novērst citu ierīču izmantošanu šādiem mērķiem. Turklāt, aizliedzot nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu būtu jāuzliek skaidri ierobežojumi arī nāvessoda izpildei. Līdz ar to nāvessodu nekādos apstākļos nevar uzskatīt par likumīgu sodu.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi paredzēt Savienības noteikumus par tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu, spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Šie noteikumi ir būtiski, lai veicinātu cieņu pret cilvēka dzīvību un pamata cilvēktiesībām un tādējādi palīdz sasniegt sabiedrības morāles aizsardzības mērķi. Šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka Savienības uzņēmēji negūst nekādu labumu no tirdzniecības, kas vai nu veicina vai citādi atvieglina nāvessoda vai spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas politikas īstenošanu, kura nav saderīga ar attiecīgām ES pamatnostādnēm, Hartu un starptautiskajām konvencijām un līgumiem.

(7)

Šajā regulā ir lietderīgi piemērot spīdzināšanas definīcijas, kas ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 3452 (XXX). Minētā definīcija būtu jāinterpretē, ņemot vērā judikatūru par attiecīgā termina interpretāciju Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un attiecīgos dokumentos, ko pieņēmusi Savienība vai tās dalībvalstis. “Citādas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas” definīcija, kas nav ietverta minētajā Konvencijā, būtu jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Termina “likumīgas sankcijas” nozīmei definīcijās par to, kas ir “spīdzināšana” un “citāda nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana”, būtu jāņem vērā Savienības politiku attiecībā uz nāvessodu.

(8)

Ir nepieciešams aizliegt tādu preču eksportu un importu, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana un aizliegt ar šīm precēm saistītās tehniskās palīdzības sniegšanu.

(9)

Ja šādas preces atrodas trešās valstīs, ir nepieciešams aizliegt starpniekiem Savienībā sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar šādām precēm, kuras ir aizliegts eksportēt un importēt.

(10)

Lai veicinātu nāvessoda atcelšanu trešās valstīs un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzskata par vajadzīgu aizliegt tādas tehniskās palīdzības sniegšanu trešām valstīm, kas attiecas uz precēm, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

(11)

Ir lietderīgi arī aizliegt starpniekiem un tehniskās palīdzības sniedzējiem sniegt trešām valstīm apmācību šādu preču lietošanā, aizliegt reklamēt šādas preces Savienībā rīkotos tirdzniecības gadatirgos vai izstādēs, kā arī aizliegt pārdot vai iegādāties ar šādām precēm saistītu reklāmas laukumu drukātos plašsaziņas līdzekļos vai internetā vai reklāmas raidlaiku televīzijā vai radio.

(12)

Lai nepieļautu, ka ekonomikas dalībnieki gūst labumu no to preču pārvadāšanas, kas ir paredzētas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai un kas šķērso Savienības muitas teritoriju ceļā uz trešo valsti, ir jāaizliedz Savienībā pārvadāt šādas preces, ja tās ir uzskaitītas šīs Regulas II pielikumā.

(13)

Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai, atbilstīgi piemērojamām Savienības normām, piemērot pasākumus, lai ierobežotu ar precēm, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana, saistītu konkrētu pakalpojumu sniegšanu.

(14)

Šī Regula ievieš eksporta atļauju sistēmu, kas ir izstrādāta, lai nepieļautu, ka noteiktas preces tiek izmantotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(15)

Tādēļ ir nepieciešams kontrolēt dažu tādu preču eksportu, ko varētu izmantot ne tikai, lai spīdzinātu un nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, bet arī likumīgiem mērķiem. Šāda kontrole būtu jāpiemēro tādiem precēm, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības jomā, un, ja vien šāda kontrole nav nesamērīga, jebkurām citām ierīcēm vai ražojumiem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot, lai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, ņemot vērā to konstrukciju un tehniskās iezīmes.

(16)

Attiecībā uz tiesībaizsardzības jomā lietotajām ierīcēm būtu jāņem vērā, ka Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu rīcības kodeksa (5) 3. pantā noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņi drīkst izmantot spēku vienīgi tad, ja tas ir galēji nepieciešams un tikai tādā mērā, lai pildītu savus pienākumus. Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu spēka un ieroču izmantošanas pamatprincipos, ko 1990. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 8. kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, ir noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņiem, pildot savus pienākumus, pēc iespējas būtu jāizmanto nevardarbīgi līdzekļi, pirms lietot spēku un ieročus.

(17)

Ņemot to vērā, minētie pamatprincipi atbalsta dzīvību neapdraudošu, paralizējošu ieroču izstrādi, lai tos izmantotu atbilstīgās situācijās, atzīstot, ka šādu ieroču izmantošana ir rūpīgi jākontrolē. Šajā sakarā tāds ekipējums, ko policija tradicionāli lieto pašaizsardzībai un nekārtību novēršanai, ir pārveidots tā, lai personas padarītu pretoties nespējīgas, izmantojot elektrošoku vai ķīmiskas vielas. Ir pazīmes, kas liecina, ka vairākās valstīs šādi ieroči tiek lietoti, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu.

(18)

Pamatprincipos ir uzsvērts, ka tiesībsargājošu iestāžu ierēdņiem vajadzētu būt nodrošinātiem ar pašaizsardzības ekipējumu. Tādēļ šī regula nebūtu jāattiecina uz tradicionālo pašaizsardzības līdzekļu, piemēram, vairogu, tirdzniecību.

(19)

Šī regula būtu jāattiecina uz dažu tādu īpašu ķīmisku vielu tirdzniecību, kuras lieto, lai personas padarītu pretoties nespējīgas.

(20)

Attiecībā uz kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm, važām un saslēdzošiem dzelžiem būtu jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligāto noteikumu (6) 33. pantā ir paredzēts, ka ierobežojošos līdzekļus aizliegts piemērot kā sodu. Turklāt ķēdes un dzelžus ir aizliegts lietot kā piespiedu līdzekli. Būtu arī jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos ir paredzēts, ka citus ierobežojošus līdzekļus var lietot vienīgi tam, lai pārvietošanas laikā novērstu bēgšanu, medicīnisku apsvērumu dēļ pēc medicīnas darbinieka norādījuma vai tad, ja citas kontroles metodes izrādījušās neveiksmīgas, lai atturētu ieslodzīto no miesas bojājumu nodarīšanas sev vai citiem, vai īpašuma bojāšanas.

(21)

Lai personālu un citas personas aizsargātu no spļāvieniem, ieslodzītajiem dažkārt liek valkāt tā dēvēto spļāvēju kapuci. Tā kā šāda kapuce nosedz muti un bieži vien arī degunu, tā objektīvi rada nosmakšanas risku. Ja to lieto kopā ar kustību ierobežošanas rīkiem, piemēram, rokudzelžiem, pastāv arī kakla savainošanas risks. Tādēļ spļāvēju kapuču eksports būtu jākontrolē.

(22)

Papildus pārnēsājamiem ieročiem eksporta kontroles jomai būtu jāiekļauj stacionārie un piemontējamie elektriskās izlādes ieroči, kuriem ir plaša darbības zona un kuri apdraud daudzas personas. Šādi ieroči bieži tiek dēvēti par nenāvējošiem ieročiem, taču tie ir saistīti ar vismaz tādu pašu risku (radīt stipras sāpes vai ciešanas), kā tas ir pārnēsājamo elektriskās izlādes ieroču gadījumā.

(23)

Tā kā tiek tirgotas stacionāras ierīces kairinošu ķīmisko vielu izsmidzināšanai ēkās un šādu vielu izmantošana iekštelpās ir saistīta ar risku radīt stipras sāpes vai ciešanas, kādas nav raksturīgas tradicionālai izmantošanai ārpus telpām, šādu ierīču eksports būtu jākontrolē.

(24)

Eksporta kontrole būtu jāpiemēro arī tādām stacionārām vai piemontējamām ierīcēm, kas paredzētas paralizējošu vai kairinošu vielu izsmidzināšanai plašā rādiusā, ja uz šādām ierīcēm vēl neattiecas Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (7) paredzētā eksporta kontrole. Šādas iekārtas bieži tiek dēvētas par nenāvējošu tehnoloģiju, taču tās ir saistītas ar vismaz tādu pašu risku radīt stipras sāpes vai ciešanas, kā tas ir pārnēsājamo ieroču un ierīču gadījumā. Lai gan ūdens nav paralizējoša vai kairinoša ķīmiska viela, ūdensmetējus var izmantot, lai šādas vielas izsmidzinātu šķidrā veidā, un to eksports būtu jākontrolē.

(25)

Eksporta kontrole attiecībā uz Capsicum oleosveķiem (OC) un pelargonskābes vanililamīdu (PAVA) būtu jāpapildina ar eksporta kontroli attiecībā uz konkrētiem šādas vielas saturošiem maisījumiem, kurus var ievadīt kā paralizējošas vai kairinošas vielas vai izmantot šādu vielu izgatavošanai. Vajadzības gadījumā norādēm uz paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām būtu jāietver arī Capsicum oleosveķus un attiecīgus, tos saturošus maisījumus.

(26)

Ir lietderīgi eksporta kontrolē paredzēt īpašus izņēmumus, lai neapdraudētu dalībvalstu policijas spēku darbību un miera uzturēšanas vai krīzes vadības operācijas.

(27)

Ņemot vērā faktu, ka dažas dalībvalstis jau ir aizliegušas šādu preču eksportu un importu, ir lietderīgi piešķirt dalībvalstīm tiesības aizliegt kāju dzelžu, vairāku personu ķēžu, važu, pārnēsājamu elektrošoka ierīču, kas nav elektrošoka jostas, eksportu un importu. Tāpat dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām piemērot eksporta kontroli attiecībā uz rokudzelžiem, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, aizslēgtā stāvoklī pārsniedz 240 mm.

(28)

Lai eksportētājiem mazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atļautam piešķirt eksportētājam visaptverošu atļauju attiecībā uz šīs Regulas III pielikumā uzskaitītajām precēm, lai nepieļautu, ka attiecīgās preces tiek izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(29)

Dažos nesenos gadījumos uz trešām valstīm eksportēti medikamenti tika novirzīti un izmantoti nāvessoda izpildei, tostarp, injicējot nāvējošu devu. Savienība nekādā gadījumā neatbalsta nāvessodu un cenšas panākt tā vispārēju atcelšanu. Eksportētāji iebilda, ka viņi pret pašu gribu tiek asociēti ar tādu produktu izmantošanu, ko tie izstrādājuši medicīniskai lietošanai.

(30)

Tāpēc ir nepieciešams kontrolēt dažu tādu preču eksportu, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, lai novērstu atsevišķu medikamentu izmantošanu minētajā nolūkā un lai nodrošinātu, ka uz visiem medikamentu eksportētājiem Savienībā attiecas vienoti nosacījumi šajā jomā. Attiecīgie medikamenti tika izstrādāti cita starpā kā anestēzijas un nomierinošie līdzekļi.

(31)

Eksporta atļauju sistēmai vajadzētu būt samērīgai. Tādēļ tai nebūtu jāaizliedz to zāļu eksports, kuras paredzēts izmantot likumīgiem ārstnieciskiem mērķiem.

(32)

To preču sarakstā, kuru eksportam ir vajadzīga atļauja, lai novērstu to izmantošanu nāvessoda izpildei, būtu jāiekļauj vienīgi preces, kas ir izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī, kura nav atcēlusi nāvessodu, un preces, kas ir atļautas nāvessoda izpildei šajā trešā valstī, bet kas vēl nav tikušas izmantotas minētajam nolūkam. Šajā sarakstā nebūtu jāiekļauj nenāvējošas preces, kas nav būtiskas notiesātās personas nāvessoda izpildei, piemēram, standarta mēbeles, kas arī var atrasties nāvessoda izpildes kamerā.

(33)

Ņemot vērā atšķirību starp nāvessodu, no vienas puses, un spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, no otras puses, ir lietderīgi ieviest īpašu eksporta atļauju sistēmu, lai nepieļautu, ka konkrētas preces tiktu izmantotas nāvessoda izpildei. Šādai sistēmai būtu jāņem vērā, ka vairākas valstis ir atcēlušas nāvessodu attiecībā uz visiem noziegumiem un šajā saistībā ir uzņēmušās starptautiskas saistības. Tā kā pastāv risks, ka preces tiks reeksportētas uz valstīm, kuras šādas saistības nav uzņēmušās, piešķirot atļauju eksportēt uz valstīm, kuras ir atcēlušas nāvessodu, būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi un prasības. Tādēļ ir lietderīgi piešķirt vispārējā eksporta atļauju eksportam uz valstīm, kuras ir atcēlušas nāvessodu attiecībā uz visiem noziegumiem un minēto atcelšanu apstiprinājušas ar starptautiskām saistībām.

(34)

Ja valsts nāvessodu nav atcēlusi attiecībā uz visiem noziegumiem un nav minēto atcelšanu apstiprinājusi ar starptautiskām saistībām, kompetentajām iestādēm, izskatot lūgumu piešķirt eksporta atļauju, būtu jāpārbauda, vai pastāv risks, ka tiešais lietotājs galamērķa valstī eksportētās preces izmantos šāda soda izpildei. Būtu jāievieš atbilstīgi nosacījumi un prasības, lai kontrolētu tiešo lietotāju veiktu pārdošanu vai nodošanu trešām personām. Vairākkārtēju sūtījumu gadījumā starp vienu un to pašu eksportētāju un tiešo lietotāju kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām regulāri pārskatīt tiešā lietotāja statusu, piemēram, reizi sešos mēnešos, bet ne katru reizi, kad pārvadājumam tiek piešķirta eksporta atļauja, neskarot kompetento iestāžu tiesības anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt eksporta atļauju, ja tas ir pamatoti.

(35)

Lai eksportētājiem mazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām eksportētājam uz noteiktu laikposmu piešķirt visaptverošu atļauju visiem zāļu pārvadājumiem konkrētam tiešajam lietotājam, nepieciešamības gadījumā atļaujā norādot daudzumu, kas atbilst šādu produktu daudzumam, ko tiešais lietotājs parasti izmanto. Šādai atļaujai būtu jābūt derīgai uz laiku no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

(36)

Piešķirt visaptverošu atļauju būtu lietderīgi arī gadījumā, kad ražotājs šīs Regulas darbības jomā ietilpstošas zāles vēlas eksportēt izplatītājam valstī, kas nav atcēlusi nāvessodu, ar noteikumu, ka eksportētājs un izplatītājs ir noslēguši juridiski saistošu nolīgumu, saskaņā ar kuru izplatītājam jāpiemēro atbilstošs pasākumu kopums, kas nodrošina, ka zāles netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

(37)

Attiecībā uz zālēm, kas ietilpst šīs Regulas darbības jomā, var veikt kontroli saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par narkotiskajām un psihotropajām vielām, piemēram, 1971. gada Konvenciju par psihotropām vielām. Tā kā šādas kontroles piemēro, nevis lai nepieļautu attiecīgo zāļu izmantošanu nāvessoda izpildei, bet gan, lai nepieļautu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, papildus minētajām starptautiskajām kontrolēm būtu jāpiemēro šajā Regulā paredzētā eksporta kontrole. Tomēr dalībvalstis būtu jāiedrošina abām kontroles sistēmām izmantot vienotu procedūru.

(38)

Eksporta kontroli saskaņā ar šo Regulu nebūtu jāpiemēro attiecībā uz precēm, kuru eksports tiek kontrolēts saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2012 (9).

(39)

Pirms starpniecības pakalpojumu sniegšanas un tehniskās palīdzības sniegšanas attiecībā uz šīs Regulas III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja, lai nepieļautu to, ka starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība sekmē ar tiem saistīto preču izmantošanu nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(40)

Starpniecības pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai, par kuriem saskaņā ar šo regulu ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, vajadzētu būt tiem, ko sniedz no Savienības, proti, no teritorijām, kas atrodas Līgumu teritoriālās darbības jomā, tostarp no gaisa telpas vai visiem gaisa kuģiem vai kuģiem, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā.

(41)

Ja kompetentās iestādes atļauj sniegt ar šīs Regulas III pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību, tām būtu jācenšas nodrošināt, ka tehnisko palīdzību, par kuru ir pieprasīta atļauja, un jebkādu saistībā ar šo tehnisko palīdzību sniegtu vai piedāvātu apmācību šo preču lietošanā sniedz tā, lai tās veicinātu tādus tiesībaizsardzības standartus, ar kuriem ievēro cilvēktiesības un palīdz novērst spīdzināšanu vai citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

(42)

Lai nepieļautu, ka ekonomikas dalībnieki gūst labumu no to preču pārvadāšanas, kas ir paredzētas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai un kas šķērso Savienības muitas teritoriju ceļā uz trešo valsti, ir jāaizliedz Savienībā pārvadāt šādas preces, ja tās ir uzskaitītas šīs Regulas III vai IV pielikumā. vai – ar noteikumu, ka uzņēmējam ir zināms to paredzētais izmantojums.

(43)

ES politikas pamatnostādnēs attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, inter alia, noteikts, ka pārstāvniecību vadītāji trešās valstīs periodiskajos ziņojumos iekļauj analīzi par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas gadījumiem to akreditācijas valstī, un par pasākumiem, kas veikti to apkarošanai. Kompetentajām iestādēm ir lietderīgi ņemt vērā minētos un līdzīgus attiecīgo starptautisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus, pieņemot lēmumus par atļauju pieteikumiem. Šiem ziņojumiem būtu jāapraksta arī ierīces, kas lietotas trešās valstīs, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu.

(44)

Muitas iestādēm būtu jāapmainās ar noteiktu informāciju ar citām muitas iestādēm, izmantojot muitas riska pārvaldības sistēmu, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, savukārt šajā Regulā minētajām kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās ar noteiktu informāciju ar citām kompetentām iestādēm. Ir lietderīgi prasīt, lai kompetentās iestādes izmantotu drošu un šifrētu sistēmu, apmainoties ar informāciju par aizliegumiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jādara pieejama jauna funkcija jau esošajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 428/2009 19. panta 4. punktu.

(45)

Ciktāl tas skar personas datus, informācijas apstrādei un apmaiņai jānotiek saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par personas datu apstrādi un apmaiņu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725 (11).

(46)

Lai pieņemtu noteikumus, kas nepieciešami šīs Regulas piemērošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu šīs Regulas I līdz IX pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Lai Savienība varētu ātri reaģēt gadījumos, kad ir izstrādātas jaunas preces, kas varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, un kad pastāv acīmredzams un tūlītējs risks, ka šīs preces varētu izmantot nolūkiem, kas ir saistīti ar šiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā Komisijas akta tūlītēju piemērošanu, ja šīs Regulas II vai III pielikuma grozījumu gadījumā nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešami šādi grozījumi. Lai Savienība varētu ātri reaģēt gadījumos, kad viena vai vairākas trešās valstis vai nu apstiprina noteiktu preču izmantošanu nāvessoda izpildei, vai arī uzņemas vai pārkāpj starptautiskas saistības par nāvessoda atcelšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā Komisijas akta tūlītēju piemērošanu, ja šīs Regulas IV vai V pielikuma grozījumu gadījumā tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. Steidzamības procedūras gadījumā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(48)

Būtu jāizveido koordinācijas grupa. Tai vajadzētu būt platformai, kur dalībvalstu eksperti un Komisija apmainās ar informāciju par administratīvo praksi un apspriež ar šīs regulas interpretāciju saistītus jautājumus, tehniskas problēmas saistībā ar uzskaitītajām precēm, jaunākos ar šo regulu saistītos notikumus un jebkādus citus iespējamus jautājumus. Šai grupai jo īpaši būtu jāspēj apspriest jautājumus saistībā ar preču būtību un paredzēto iedarbību, preču pieejamību trešās valstīs un to, vai attiecīgās preces ir konkrēti izstrādātas vai pielāgotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai. Ja Komisija nolemj deleģēto aktu izstrādē apspriesties ar šo grupu, tas būtu jādara atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

(49)

Komisija neiegādājas ierīces tiesībaizsardzības nolūkiem, jo tā nav atbildīga par likumības un kārtības uzturēšanu, tiesvedību krimināllietās vai tiesas lēmumu izpildi krimināllietās. Tādēļ būtu jāievieš procedūra, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem informāciju par sarakstā neiekļautām ierīcēm un ražojumiem, kuri kalpo tiesībaizsardzības mērķiem un kurus tirgo Savienībā, lai tādējādi nodrošinātu, ka tādu preču saraksti, kuru tirdzniecība ir aizliegta vai tiek kontrolēta, tiek atjaunināti, lai ņemtu vērā jaunos notikumus. Dalībvalstij, iesniedzot pieteikumu Komisijai par preču iekļaušanu šīs Regulas II, III vai IV pielikumā, tas būtu jānosūta arī pārējām dalībvalstīm.

(50)

Šīs regulas pasākumu mērķis ir trešās valstīs novērst gan nāvessodu izpildi, gan spīdzināšanu un citas nežēlīgas, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Tie ietver ierobežojumus tādu ierīču un preču tirdzniecībai ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, pazemojoši vai necilvēcīgi rīkoties vai sodīt. Uzskata, ka nav vajadzīgi izveidot līdzīgu kontroli pār Savienības darījumiem, jo dalībvalstīs nāvessods nepastāv un dalībvalstis būs paredzējušas atbilstīgus pasākumus, lai pasludinātu par nelikumīgu un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

(51)

ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību un sodīšanu paredzēts, ka – lai sasniegtu mērķi veikt iedarbīgus pasākumus pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu – būtu jāveic pasākumi, lai novērstu tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas, lai spīdzinātu vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Dalībvalstīm ir jāievieš un jāīsteno vajadzīgie ierobežojumi attiecībā uz šādu ierīču lietošanu un ražošanu.

(52)

Komisijai un dalībvalstīm būtu vienai otru jāinformē par saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem un par citu nozīmīgu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

(53)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības noteikumus, kas reglamentē tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu, vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī noteikumus, kas reglamentē ar šīm precēm saistīto starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanu, apmācību un reklamēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)

“spīdzināšana” ir jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkāda veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu;

b)

“cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana” ir rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, kas sasniedz minimālu smaguma apmēru, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts amatpersonu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu;

c)

“tiesībaizsardzības iestāde” ir jebkura iestāde, kas ir atbildīga par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, apkarošanu un sodīšanu, tostarp, bet ne tikai, policija, prokurori, tiesu iestādes, visas valsts vai privātās ieslodzījuma vietas un vajadzības gadījumā visi valsts drošības spēki un militārās iestādes;

d)

“eksports” ir preču izvešana no Savienības muitas teritorijas, tostarp tādu preču izvešana, kam vajadzīga muitas deklarācija, kā arī preču izvešana pēc to uzglabāšanas brīvajā zonā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (13) nozīmē;

e)

“imports” ir preču ievešana Savienības muitas teritorijā, tostarp pagaidu uzglabāšana, novietošana brīvajā zonā, īpašas procedūras piemērošana un laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 nozīmē;

f)

“tehniskā palīdzība” ir tehniskais atbalsts, kas saistīts ar labošanu, izstrādāšanu, ražošanu, testēšanu, uzturēšanu, montāžu vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu un var izpausties kā instruktāžas, padomdevēju, mācību, darba zināšanu vai prasmju nodošanas vai konsultāciju pakalpojums. Tehniskā palīdzība ietver palīdzības mutiskās formas;

g)

“muzejs” ir bezpeļņas pastāvīga iestāde, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kas ir publiski pieejama, un kas studiju, izglītības un izklaides nolūkos iegādājas, uzglabā, pēta, popularizē un izstāda materiāla rakstura liecības par cilvēkiem un to vidi;

h)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kā uzskaitīts I pielikumā, kas saskaņā ar 20. pantu ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas pieteikumu vai aizliegt eksportētājam izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju;

i)

“pieteikuma iesniedzējs” ir:

1)

eksportētājs – attiecībā uz 3., 11. vai 16. pantā minēto eksportu;

2)

fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas pārvadā preces Savienības muitas teritorijā – attiecībā uz 5. pantā minēto tranzītu;

3)

tehniskās palīdzības sniedzējs – attiecībā uz 3. pantā minētās tehniskās palīdzības sniegšanu;

4)

muzejs, kurā preces izstādīs, – attiecībā uz 4. pantā minētās tehniskās palīdzības importu un sniegšanu;

5)

tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks – attiecībā uz 15. pantā minētās tehniskās palīdzības vai 19. pantā minētās starpniecības pakalpojumu sniegšanu;

j)

“Savienības muitas teritorija” ir teritorija, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā;

k)

“starpniecības pakalpojumi” ir:

1)

darījumu apspriešana vai organizēšana, lai veiktu attiecīgo preču iegādi, tirdzniecību vai piegādi no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti; vai

2)

trešās valstīs esošu attiecīgo preču pārdošana vai iegāde, lai tās nodotu citai trešai valstij.

Šajā regulā vienīgi papildpakalpojumu sniegšana nav ietverta šajā definīcijā. Papildpakalpojumi ir pārvadāšana, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana vai pārapdrošināšana vai vispārēja reklāma un noieta veicināšanas pasākumi;

l)

“starpnieks” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz k) apakšpunktā definētos pakalpojumus no Savienības; fiziska persona, kurai ir dalībvalsts pilsonība, neatkarīgi no dzīvesvietas valsts, un kura sniedz šādus pakalpojumus no Savienības; kā arī juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas valsts, un sniedz šādus pakalpojumus no Savienības;

m)

“tehniskās palīdzības sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz f) apakšpunktā definēto tehnisko palīdzību no Savienības; fiziska persona, kurai ir dalībvalsts pilsonība, neatkarīgi no dzīvesvietas valsts, un kura sniedz šādu palīdzību no Savienības; kā arī juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas valsts, un sniedz šādu palīdzību no Savienības;

n)

“eksportētājs” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kuras vārdā iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, struktūra vai organizācija, kurai eksporta deklarācijas pieņemšanas laikā ir līgums ar saņēmēju attiecīgajā trešā valstī un kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav noslēgts šāds eksporta līgums vai minētā līguma īpašnieks nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, struktūra vai organizācija, kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Gadījumos, kad pirmtiesības rīkoties ar minētajām precēm ir personai, struktūrai vai organizācijai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, saskaņā ar minēto līgumu uzskata, ka eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienībā;

o)

“Savienības vispārējā eksporta atļauja” ir atļauja d) apakšpunktā definētajam eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kura pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro tās lietošanas nosacījumus un prasības, kas norādītas V pielikumā;

p)

“individuālā atļauja” ir atļauja, ko piešķir:

1)

vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz d) apakšpunktā definēto eksportu vienam tiešajam lietotājam vai saņēmējam trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām precēm;

2)

vienam konkrētam starpniekam attiecībā uz k) apakšpunktā definēto starpniecības pakalpojumu sniegšanu vienam tiešajam lietotājam vai saņēmējam trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām precēm; vai

3)

fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kas pārvadā preces Savienības muitas teritorijā s) apakšpunktā definētā tranzīta nolūkos;

q)

“visaptverošā atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam vai starpniekam attiecībā uz III vai IV pielikumā uzskaitīto preču veidu un kura var būt derīga:

1)

d) apakšpunktā definētajam eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

2)

d) apakšpunktā definētajam eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem izplatītājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs, ja eksportētājs ir III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā iekļauto preču ražotājs;

3)

starpniecības pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz trešā valstī esošu preču transfēru vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

4)

starpniecības pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz trešā valstī esošu preču transfēru vienam vai vairākiem konkrētiem izplatītājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs, ja starpnieks ir III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā iekļauto preču ražotājs;

r)

“izplatītājs” ir uzņēmējs, kurš veic vairumtirdzniecību saistībā ar III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām precēm, piemēram, iegādājas šādas preces no ražotājiem, vai kurš ir šādu preču īpašnieks, piegādā vai eksportē tās; šādu preču vairumtirdzniecības darbības neietver slimnīcu, farmaceitu vai medicīnas darbinieku veiktu iepirkumu, kad šādas preces ir paredzēts vienīgi nodot sabiedrībai;

s)

“tranzīts” ir ārpussavienības preču pārvadāšana Savienības muitas teritorijā, šķērsojot to, ja galamērķis ir ārpus Savienības muitas teritorijas.

II NODAĻA

PRECES, KURĀM NAV CITA PRAKTISKA IZMANTOJUMA, KĀ VIEN NĀVESSODA IZPILDE, SPĪDZINĀŠANA UN CITA NEŽĒLĪGA, NECILVĒCĪGA VAI PAZEMOJOŠA RĪCĪBA VAI SODĪŠANA

3. pants

Eksporta aizliegums

1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču eksports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Regulas II pielikumā iekļauj preces, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

Tehniskās palīdzības sniedzējam ir aizliegts sniegt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, par atlīdzību vai bez tās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču eksportu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka valstī, uz kuru preces eksportēs, tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

4. pants

Importa aizliegums

1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču imports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Personām, struktūrām vai organizācijām Savienībā ir aizliegts saņemt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību no personām, struktūrām vai organizācijām, kas to sniedz no trešām valstīm, par atlīdzību vai bez tās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču importu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka dalībvalstī, uz kuru preces nosūtīs, šādas preces lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

5. pants

Tranzīta aizliegums

1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču tranzīts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tiek pierādīts, ka galamērķa valstī tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

6. pants

Starpniecības pakalpojumu aizliegums

Starpniekam ir aizliegts jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

7. pants

Aizliegums sniegt apmācību

Tehniskās palīdzības sniedzējam vai starpniekam ir aizliegts sniegt vai piedāvāt jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī apmācību II pielikumā uzskaitīto preču lietošanā.

8. pants

Tirdzniecības gadatirgi

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai nē, ir aizliegts Savienībā rīkotā izstādē vai gadatirgū izstādīt vai piedāvāt pārdošanai jebkuru no II pielikumā uzskaitītajām precēm, ja vien netiek pierādīts, ka attiecīgās iestādes vai gadatirgus specifikas dēļ šāda izstādīšana vai piedāvāšana pārdošanai ne ietekmē, ne veicina attiecīgo preču pārdošanu vai piegādi nevienai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī.

9. pants

Reklāma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kas Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, jebkurai fiziskai personai, kurai ir dalībvalsts pilsonība un kura Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, un jebkurai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kas ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kas Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, ir aizliegts pārdot jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai iegādāties no tās reklāmas laukumu drukātajos plašsaziņas līdzekļos vai internetā vai reklāmas laiku televīzijā vai radio saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

10. pants

Valstu pasākumi

1.   Neskarot piemērojamos Savienības noteikumus, tostarp aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valstu pasākumus, ar kuriem aizliedz pārvadājumus, finanšu pakalpojumus, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu vai vispārēju reklāmu vai noieta veicināšanas pasākumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, vai to grozījumiem un atcelšanu pirms to stāšanās spēkā.

III NODAĻA

PRECES, KO VARĒTU IZMANTOT NĀVESSODA IZPILDEI, SPĪDZINĀŠANAI VAI CITĀDAI NEŽĒLĪGAI, NECILVĒCĪGAI VAI PAZEMOJOŠAI RĪCĪBAI VAI SODĪŠANAI

11. pants

Eksporta atļaujas prasība

1.   Jebkādam tādu preču eksportam, kas uzskaitītas III pielikumā, ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

III pielikumā iekļauj tikai šādas preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai:

a)

preces, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības nolūkos;

b)

preces, kuras to konstrukcijas un tehnisko iezīmju dēļ ietver būtisku risku, ka tās varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

III pielikumā neiekļauj:

a)

šaujamieročus, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2012;

b)

divējāda lietojuma preces, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009;

c)

preces, ko kontrolē saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz tām dalībvalstu teritorijām, kas uzskaitītas VI pielikumā un kas nav Savienības muitas teritorijas daļa, ja vien eksportējamās preces izmantos iestāde, kas gan valstī vai teritorijā, uz kuru tiek eksportēts, gan dalībvalsts pamatteritorijā, no kuras eksportē, ir atbildīga par tiesībaizsardzību. Muitas vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt, vai šis nosacījums ir izpildīts, un tās var lemt par eksporta apturēšanu, kamēr nav veikta šāda pārbaude.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz trešām valstīm, ja preces lietos dalībvalsts civilais vai militārais personāls, kas trešā valstī saskaņā ar dalībvalstu un trešās valsts starpā slēgtiem nolīgumiem aizsardzības jomā piedalās ES vai ANO miera uzturēšanas vai krīzes pārvarēšanas operācijās. Muitai vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt vai šis nosacījums ir izpildīts. Eksports ir apturēts, kamēr nav veikta šāda pārbaude.

12. pants

Eksporta atļauju izsniegšanas kritēriji

1.   Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tiesībaizsardzības iestāde vai jebkura fiziska vai juridiska persona trešā valstī III pielikumā uzskaitītās preces varētu izmantot spīdzināšanai vai cita veida cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, tostarp likumīgiem miesas sodiem.

Kompetentā iestāde ņem vērā:

a)

pieejamos starptautiskos tiesu spriedumus;

b)

ANO, Eiropas Padomes un ES kompetento struktūru atzinumus, kā arī atzinumus, kas izklāstīti ziņojumos, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai un ANO Īpašais ziņotājs par spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu.

Var ņemt vērā citu attiecīgu informāciju, tostarp pieejamos valstu tiesu spriedumus, ziņojumus un citu informāciju, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī informāciju par II un III pielikumā uzskaitīto preču eksporta ierobežojumiem, kurus piemēro galamērķa valstī.

3.   Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro otrajā un trešajā daļā izklāstītos noteikumus.

Ja III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādas preces izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces un attiecīgā gadījumā ražojumi, kuros tās tiks iestrādātas, netiks izmantoti spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

Ja atļauja ir lūgta III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja nekāda deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

4.   Novērtējot pieteikumu visaptverošas atļaujas saņemšanai, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā eksportētāja izmantotos samērīgos un piemērotos līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

13. pants

Tranzīta aizliegums

Fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir dalībvalsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ir aizliegts veikt III pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tā zina, ka kādu no šo preču sūtījuma daļām ir paredzēts izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai trešā valstī.

14. pants

Valstu pasākumi

1.   Neskarot 11. un 12. pantu, dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt spēkā kāju dzelžu, ķēžu un pārnēsājamo elektrošoka ierīču eksporta un importa aizliegumu.

2.   Dalībvalsts var pieprasīt atļauju attiecībā uz rokudzelžu eksportu, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, no rokudzelža vienas aproces ārējās malas līdz otras aproces ārējai malai aizslēgtā stāvoklī ir lielāks par 240 mm. Attiecīgā dalībvalsts šādiem rokudzelžiem piemēro III un V nodaļu.

3.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. un 2. punktam pirms to stāšanās spēkā.

15. pants

Prasība par atļauju sniegt noteiktus pakalpojumus

1.   Par katra turpmāk minētā pakalpojuma sniegšanu jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās veic attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, ir vajadzīga atļauja:

a)

tehniskā palīdzība, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes; un

b)

starpniecības pakalpojumi, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

2.   Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 12. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 12. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

a)

vai tehniskā palīdzība tiktu sniegta personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība saistīta, varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai; un

b)

vai tehniskā palīdzība tiktu izmantota, lai remontētu, izstrādātu, ražotu, testētu, uzturētu vai montētu III pielikumā uzskaitītas preces vai sniegtu tehnisko palīdzību personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība ir saistīta, varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

a)

tehnisko palīdzību sniedz dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādei vai 11. panta 3. punkta pirmajā teikumā norādītajam dalībvalsts militārajam vai civilajam personālam;

b)

tehniskā palīdzība izpaužas kā publiski pieejamas informācijas sniegšana; vai

c)

tehniskā palīdzība ir nepieciešamais minimums tādu III pielikumā uzskaitīto preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai vai remontam, kuru eksportu saskaņā ar šo regulu ir atļāvusi kompetentā iestāde.

4.   Neskarot 1. punktu, dalībvalsts var saglabāt aizliegumu tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm un pārnēsājamām elektrošoka ierīcēm. Ja dalībvalsts saglabā šādu aizliegumu, tā informē Komisiju, ja pasākumi, kas pieņemti un paziņoti iepriekš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 7.a panta 4. Punktu, ir grozīti vai atcelti.

IV NODAĻA

PRECES, KO VARĒTU IZMANTOT NĀVESSODA IZPILDEI

16. pants

Prasība par eksporta atļauju

1.   Jebkuram IV pielikumā uzskaitīto preču eksportam ir vajadzīga atļauja neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

IV pielikumā iekļauj tikai preces, kuras varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei un attiecībā uz kurām ir apstiprināts vai kuras faktiski tiek izmantotas, lai izpildītu nāvessodu vienā vai vairākās trešās valstīs, kas nav atcēlušas nāvessodu. Šajā pielikumā neiekļauj:

a)

šaujamieročus, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2012;

b)

divējāda lietojuma preces, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009; un

c)

preces, ko kontrolē saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

2.   Ja saskaņā ar šo regulu zāļu eksportam ir vajadzīga eksporta atļauja un uz eksportu arī attiecas prasība par atļauju saskaņā ar starptautisku konvenciju par narkotiskām un psihotropām vielām, piemēram, saskaņā ar 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām, dalībvalstis, lai īstenotu saistības, kas tām noteiktas ar šo regulu un attiecīgo konvenciju, var piemērot vienotu procedūru.

17. pants

Eksporta atļauju piešķiršanas kritēriji

1.   Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka IV pielikumā uzskaitītās preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī.

3.   Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro noteikumus otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Ja IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādus ražojumus izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

Ja atļauja ir lūgta IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm var pieņemt paraugprakses pamatnostādnes par to, kā izvērtēt galīgo izmantojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas nolūku.

4.   Novērtējot visaptverošas atļaujas pieteikumu, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā, vai eksportētājs izmanto samērīgus un piemērotus līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

18. pants

Tranzīta aizliegums

Fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, arī partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir kādas dalībvalsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir aizliegts veikt IV pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tā zina, ka kādu no šo preču sūtījuma daļām ir paredzēts izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī.

19. pants

Atļaujas prasība noteiktiem pakalpojumiem

1.   Katrai turpmāk minēto pakalpojumu sniegšanai jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās sniedz attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, nepieciešama atļauja:

a)

tehniskā palīdzība, kas saistīta ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes; un

b)

starpniecības pakalpojumi, kas saistīti ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

2.   Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 17. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 17. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

a)

vai tehniskā palīdzība tiktu sniegta personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība saistīta, varētu izmantot nāvessoda izpildei; un

b)

vai tehniskā palīdzība tiktu izmantota, lai remontētu, izstrādātu, ražotu, testētu, uzturētu vai montētu IV pielikumā uzskaitītas preces personai, struktūrai vai organizācijai, kas varētu preces, ar ko tehniskā palīdzība ir saistīta, izmantot nāvessoda izpildei, vai lai sniegtu tai tehnisko palīdzību.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

a)

tehniskā palīdzība izpaužas kā publiski pieejamas informācijas sniegšana; vai

b)

tehniskā palīdzība ir nepieciešamais minimums tādu IV pielikumā uzskaitītu preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai un remontam, kuru eksportu saskaņā ar šo regulu ir atļāvusi kompetenta iestāde.

V NODAĻA

ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANAS PROCEDŪRA

20. pants

Atļauju veidi un izdevējiestādes

1.   Ar šo regulu ievieš Savienības vispārējo eksporta atļauju noteiktiem eksporta veidiem, kā noteikts V pielikumā.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, var aizliegt eksportētājam izmantot šo atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par visiem eksportētājiem, kuriem atņemtas tiesības izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās nekonstatē, ka konkrēts eksportētājs nemēģinās IV pielikumā uzskaitītās preces eksportēt caur citas dalībvalsts teritoriju. Šai apmaiņai ar informāciju izmanto drošu un kodētu sistēmu.

2.   Atļauju eksportēt preces, kuras nav minētas 1. punktā un kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Šāda atļauja var būt individuālā vai visaptverošā atļauja, ja tā attiecas uz III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

3.   II pielikumā uzskaitītu preču tranzīta atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestādē dalībvalstī, kurā fiziskā vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija, kas transportē preces Savienības muitas teritorijā, ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Ja šī persona, struktūra vai organizācija nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību nevienā dalībvalstī, atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek preču ievešana Savienības muitas teritorijā. Šāda atļauja ir individuālā atļauja.

4.   Atļauju importēt preces, kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

5.   Atļauju ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanai piešķir:

a)

I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots, ja palīdzība sniedzama muzejam trešā valstī; vai

b)

I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas, ja palīdzība sniedzama muzejam Savienībā.

6.   Ar III pielikumā vai IV pielikumā uzskaitītām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots.

7.   Ar III pielikumā vai IV pielikumā uzskaitītām precēm saistītas starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā starpnieks ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir starpnieks vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots. Šādu atļauju piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču, kuras pārvadā starp divām vai vairākām trešām valstīm. Skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, tiešo lietotāju un precīzu tā atrašanās vietu.

8.   Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga saistībā ar to pieteikumu individuālās vai visaptverošās eksporta vai starpniecības pakalpojumu atļaujas, tehniskās palīdzības atļaujas vai individuālās importa atļaujas, vai individuālās tranzīta atļaujas saņemšanai.

Attiecībā uz eksportu kompetentajām iestādēm jāsaņem pilnīga informācija, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un preču galīgo izmantojumu.

Attiecībā uz starpniecības pakalpojumiem kompetentajām iestādēm jāsaņem jo īpaši sīkas ziņas par preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, skaidrs preču apraksts un norāde par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešām personām, galamērķa trešo valsti, tiešo lietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.

Nepieciešamības gadījumā atļaujas piešķiršanas priekšnosacījums var būt deklarācija par galīgo izmantojumu.

9.   Ja ražotājs vai ražotāja pārstāvis grasās eksportēt vai pārdot un nodot III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā minētas preces izplatītājam trešā valstī, ražotājs, atkāpjoties no 8. punkta, sniedz informāciju par noslēgtajām līgumsaistībām un īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst to, ka III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā minētas preces izmanto spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai vai to, ka IV pielikuma 1. iedaļā minētas preces izmanto nāvessoda izpildei, par galamērķa valsti un, ja pieejama, informāciju par preču galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem.

10.   Ja to pieprasa valsts preventīvais mehānisms, kas izveidots saskaņā ar 1984. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu, kompetentās iestādes var nolemt darīt valsts preventīvajam mehānismam pieejamu no pieteikuma iesniedzēja saņemto informāciju par galamērķa valsti, saņēmēju, galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem vai – attiecīgā gadījumā – izplatītāju un 9. punktā minētajām līgumsaistībām un pasākumiem. Pirms kompetentās iestādes dara šo informāciju pieejamu, tās uzklausa pieteikuma iesniedzēju, un tās var noteikt šīs informācijas lietošanas ierobežojumus. Kompetentās iestādes savus lēmumus pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

11.   Dalībvalstis izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem vai praksei.

21. pants

Atļaujas

1.   Eksporta, importa un tranzīta atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VII pielikumā norādītajam paraugam. Starpniecības pakalpojumu atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VIII pielikumā norādītajam paraugam. Tehniskās palīdzības atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst IX pielikumā norādītajam paraugam. Šīs atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas derīguma termiņš ir no trim līdz 12 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz 12 mēnešiem. Visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

2.   Saskaņā ar 12. pantu vai 17. pantu izsniegta eksporta atļauja nozīmē, ka eksportētājam ir atļauts sniegt tehnisko palīdzību tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja.

3.   Atļaujas var izsniegt elektroniski. Attiecīgās procedūras nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, par to informē Komisiju.

4.   Eksporta, importa, tranzīta, tehniskās palīdzības un starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļaujām piemēro jebkādas prasības un nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstīgiem.

5.   Kompetentās iestādes, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties izsniegt atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt jau piešķirtas eksporta atļaujas.

22. pants

Muitas formalitātes

1.   Pildot muitas formalitātes, eksportētājs vai importētājs iesniedz atbilstoši aizpildītu veidlapu, kas izklāstīta VII pielikumā, tā apliecinot, ka nepieciešamās attiecīgās eksporta un importa darījumu atļaujas ir saņemtas. Ja dokuments nav aizpildīts tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā pilda muitas formalitātes, eksportētājam vai importētājam var pieprasīt sniegt tulkojumu šajā oficiālajā valodā.

2.   Ja par II, III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm ir sastādīta muitas deklarācija un ir apstiprināts, ka paredzētajam eksportam vai importam nav piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, muitas iestādes aiztur deklarētās preces un eksportētājam vai importētājam norāda uz iespēju pieteikties uz atļauju saskaņā ar šo regulu. Ja sešos mēnešos pēc aizturēšanas nav iesniegts atļaujas pieteikums vai ja kompetentā iestāde noraida šādu pieteikumu, muitas iestādes atbrīvojas no aizturētajām precēm saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām.

23. pants

Paziņojuma un konsultāciju prasība

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes, kas minētas I pielikumā, pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu uz atļauju saskaņā ar šo regulu vai ja tās anulē piešķirtu atļauju, dalībvalsts par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Šādu paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 30 dienās pēc lēmuma pieņemšanas vai atļaujas anulēšanas dienas.

2.   Kompetentā iestāde, vajadzības vai atbilstīgā gadījumā izmantojot diplomātiskos kanālus, konsultējas ar iestādi vai iestādēm, kuras iepriekšējos trijos gados ir noraidījušas šajā regulā noteiktās atļaujas pieteikumu attiecībā uz eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tā saņem atļaujas pieteikumu par eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver darījumu, kurš ir būtībā identisks šādā iepriekšējā pieteikumā minētajam, un uzskata, ka atļauja tomēr ir piešķirama.

3.   Ja pēc 2. punktā minētajām konsultācijām kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par šo lēmumu nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un paskaidro lēmuma iemeslus, attiecīgā gadījumā sniedzot visu pamatojošo informāciju.

4.   Ja atteikums piešķirt atļauju pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 14. panta 1. punktu vai 15. panta 4. punktu, tas nav uzskatāms par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu šā panta 1. punkta nozīmē.

5.   Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošu un kodētu sistēmu informācijas apmaiņai.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu attiecībā uz to, lai grozītu I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumu. I pielikumā ietverto informāciju par dalībvalstu kompetentajām iestādēm groza, pamatojoties uz informāciju, kuru sniegušas dalībvalstis.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, II, III, IV vai V pielikuma grozījumu gadījumā 30. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

25. pants

Pieprasījumi par preču iekļaušanu vienā no preču sarakstiem

1.   Ikviena dalībvalsts Komisijai var nosūtīt pienācīgi pamatotu lūgumu II, III vai IV pielikumā iekļaut preces, kas konstruētas vai tiek pārdotas tiesībaizsardzības nolūkiem. Šādā pieprasījumā iekļauj informāciju par:

a)

preču konstrukciju un īpašībām;

b)

visiem nolūkiem, kādiem tās var izmantot; un

c)

starptautiskiem vai valsts noteikumiem, kas tiktu pārkāpti, ja preces tiktu izmantotas tiesībaizsardzības jomā.

Nosūtot pieprasījumu Komisijai, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts minēto pieprasījumu nosūta arī pārējām dalībvalstīm.

2.   Komisija trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas var lūgt pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij sniegt papildu informāciju, ja tā uzskata, ka pieprasījumā nav sniegta informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem vai arī nepieciešama papildu informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem. Tā informē, par kuriem punktiem nepieciešams sniegt papildu informāciju. Komisija savus jautājumus pārsūta pārējām dalībvalstīm. Pārējās dalībvalstis var Komisijai sniegt papildu informāciju pieprasījuma izvērtēšanai.

3.   Ja Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, vai ja attiecīgā gadījumā tā ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju, tā 20 nedēļu laikā pēc attiecīgi pieprasījuma saņemšanas vai papildu informācijas saņemšanas sāk procedūru pieprasītā grozījuma pieņemšanai vai informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par iemesliem to nedarīt.

26. pants

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju

1.   Neskarot 23. pantu, Komisija un dalībvalstis pēc pieprasījuma viena otru informē par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo regulu un iesniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām.

2.   Attiecīgā informācija par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām ietver vismaz lēmuma veidu, lēmuma pamatojumu vai tā īsu izklāstu, saņēmēju vārdus un tiešo lietotāju vārdus, ja tie atšķiras, kā arī attiecīgo preču nosaukumus.

3.   Dalībvalstis, ja iespējams, sadarbojoties ar Komisiju, sagatavo publisku ikgadēju darbības ziņojumu, sniedzot informāciju par saņemto pieteikumu skaitu, par attiecīgajām precēm un par valstīm, uz ko attiecas šie pieteikumi, un par lēmumiem, ko tās ir pieņēmušas par šiem pieteikumiem. Šajā ziņojumā neiekļauj informāciju, kuras izpaušanu dalībvalsts uzskata par tādu, kas ir pretrunā būtiskām tās drošības interesēm.

4.   Komisija sagatavo gada ziņojumu, par pamatu ņemot šā panta 3. punktā minētos ikgadējos darbības ziņojumus. Minēto gada ziņojumu dara publiski pieejamu.

5.   Izņemot 2. punktā minēto informācijas sniegšanu pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai, šis pants neskar attiecīgos valstu tiesību aktus par konfidencialitāti un profesionālo noslēpumu.

6.   Atteikums piešķirt atļauju, ja tas pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 14. panta 1. punktu, nav uzskatāms par pieteikuma atteikumu šā panta 1., 2. un 3. punkta nozīmē.

27. pants

Personas datu apstrāde

Personas datus apstrādā un ar tiem apmainās saskaņā ar noteikumiem Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) 2018/1725.

28. pants

Informācijas lietojums

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (14) un attiecīgo valstu tiesību aktus par publisku piekļuvi dokumentiem, saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju lieto vienīgi tiem mērķiem, kuriem tā ir pieprasīta.

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 16. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

30. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 29. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

31. pants

Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa

1.   Izveido spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalsts ieceļ pārstāvi minētajā grupā.

2.   Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa izskata jautājumus par šīs regulas piemērošanu, tostarp – bet ne tikai – informācijas apmaiņu par administratīvo praksi un jebkādus jautājumus, ko ierosina priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.

3.   Ja spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā var apspriesties ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, kuras skar šī regula.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam sniedz rakstisku gada ziņojumu par spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm.

Gada ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisko vai juridisko personu komerciālās intereses. Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas diskusijas ir konfidenciālas.

32. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2020. gada 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu īstenošanas un ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā var ietvert regulas grozījumu priekšlikumus. Pārskatīšanā novērtē, vai ir nepieciešams iekļaut Savienības valstspiederīgo darbības ārvalstīs. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai.

2.   Atsevišķās ziņojuma sadaļās aplūko:

a)

spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu un tās darbības. Ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisku vai juridisku personu komerciālās intereses. Grupas diskusijas ir konfidenciālas;

b)

informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 33. panta 1. punktu un ko ziņo Komisijai saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

33. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

2.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem grozījumiem, kas iespaido noteikumus par sankcijām, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 17. panta 2. punktu.

34. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma ir tāda pati kā Līgumiem, izņemot 3. panta 1. punkta pirmo daļu, 4. panta 1. punkta pirmo daļu, 5., 11., 13., 14., 16. un 18. pantu, 20. panta 1. līdz 4. punktu un 22. pantu, ko piemēro:

Savienības muitas teritorijai,

Spānijas teritorijām Seūtai un Meliljai,

Vācijas teritorijai Helgolandei.

2.   Šajā regulā Helgolandi, Meliliju un Seūtu uzskata par daļu no Savienības muitas teritorijas.

35. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1236/2005 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XI pielikumā.

36. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 17. decembra lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.).

(3)  Sk. X pielikumu.

(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1975. gada 9. decembra Rezolūcija Nr. 3452 (XXX).

(5)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1979. gada 17. decembra Rezolūcija Nr. 34/169.

(6)  Apstiprināts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1957. gada 31. jūlija Rezolūciju 663 C (XXIV) un 1977. gada 13. maija Rezolūciju 2076 (LXII).

(7)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un iekārtu eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


I PIELIKUMS

REGULAS 20. UN 23. PANTĀ MINĒTO IESTĀŽU SARAKSTS UN ADRESE PAZIŅOJUMU SNIEGŠANAI EIROPAS KOMISIJAI

A.   Dalībvalstu iestādes

BEĻĢIJA

Federale Overheidsdienst Economie, K.M.O., Middenstand en Energie

Algemene Directie Economische Analyses en Internationale Economie

Dienst Vergunningen

Vooruitgangstraat 50

1210 Brussel

BELGIË

Service public fédéral économie, PME, classes moyennes et énergie

Direction générale des analyses économiques et de l'économie internationale

Service licences

Rue du Progrès 50

1210 Bruxelles

BELGIQUE

Tālrunis +32 22776713, +32 22775459

Fakss +32 22775063

E-pasts: frieda.coosemans@economie.fgov.be

johan.debontridder@economie.fgov.be

BULGĀRIJA

Министерство на икономиката

ул.“Славянска” Nr. 8

1052 София/Sofia

БЪЛГАРИЯ/BULGARIA

Ministry of Economy

8, Slavyanska Str.

1052 Sofia

BULGARIA

Tālrunis +359 29407771

Fakss +359 29880727

E-pasts: exportcontrol@mi.government.bg

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālrunis +420 224907638

Fakss +420 224214558

E-pasts: dual@mpo.cz

DĀNIJA

III pielikuma 2. un 3. punkts

Justitsministeriet

Slotsholmsgade 10

1216 København K

DANMARK

Tālrunis +45 72268400

Fakss +45 33933510

E-pasts: jm@jm.dk

II pielikums un III pielikuma 1. punkts

Erhvervs- og Vækstministeriet

Erhvervsstyrelsen

Eksportkontrol

Langelinie Allé 17

2100 København Ø

DANMARK

Tālrunis +45 35291000

Fakss +45 35291001

E-pasts: eksportkontrol@erst.dk

VĀCIJA

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (BAFA)

Frankfurter Straße 29–35

65760 Eschborn

DEUTSCHLAND

Tālrunis +49 61969082217

Fakss +49 61969081800

E-pasts: ausfuhrkontrolle@bafa.bund.de

IGAUNIJA

Strateegilise kauba komisjon

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

EESTI/ESTONIA

Tālrunis +372 6377192

Fakss +372 6377199

E-pasts: stratkom@vm.ee

ĪRIJA

An tAonad Ceadúnúcháin

An Roinn Gnó, Fiontar agus Nuálaíochta

23 Sráid Chill Dara

Baile Átha Cliath 2

ÉIRE

Tālrunis +353 16312121

Fakss +353 16312562

E-pasts: exportcontrol@djei.ie

Licensing Unit

Department of Jobs, Enterprise and Innovation

23 Kildare Street

Dublin 2

ÉIRE

Tālrunis +353 16312121

Fakss +353 16312562

E-pasts: exportcontrol@djei.ie

GRIEĶIJA

Υπουργείο Ανάπτυξης, Ανταγωνιστικότητας, Υποδομών, Μεταφορών και Δικτύων

Γενική Διεύθυνση Διεθνούς Οικονομικής Πολιτικής

Διεύθυνση Καθεστώτων Εισαγωγών-Εξαγωγών, Εμπορικής Άμυνας

Ερμού και Κορνάρου 1

105 63 Αθήνα/Athens

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Ministry of Development, Competitiveness, Infrastructure, Transport and Networks

General Directorate for International Economic Policy

Directorate of Import-Export Regimes, Trade Defence Instruments

Ermou and Kornarou 1

105 63 Athens

GREECE

Tālrunis +30 2103286021-22, +30 2103286051-47

Fakss +30 2103286094

E-pasts: e3a@mnec.gr, e3c@mnec.gr

SPĀNIJA

Subdirección General de Comercio Internacional de Material de Defensa y Doble Uso

Secretaría de Estado de Comercio

Ministerio de Economía y Competitividad

Paseo de la Castellana 162, planta 7

28046 Madrid

ESPAÑA

Tālrunis +34 913492587

Fakss +34 913492470

E-pasts: sgdefensa.sscc@comercio.mineco.es

FRANCIJA

Ministère des finances et des comptes publics

Direction générale des douanes et droits indirects

Bureau E2

11 Rue des Deux Communes

93558 Montreuil Cedex

FRANCE

Tālrunis +33 157534398

Fakss + 33 157534832

E-pasts: dg-e2@douane.finances.gouv.fr

HORVĀTIJA

Ministarstvo vanjskih i europskih poslova

Samostalni sektor za trgovinsku politiku i gospodarsku multilateralu

Trg Nikole Šubića Zrinskog 7-8

HR-10 000 Zagreb

REPUBLIKA HRVATSKA

Tālrunis +385 16444625(626)

Fakss +385 16444601

ITĀLIJA

Ministero dello Sviluppo Economico

Direzione Generale per la Politica Commerciale Internazionale

Divisione IV

Viale Boston 25

00144 Roma

ITALIA

Tālrunis +39 0659932439

Fakss +39 0659647506

E-pasts: polcom4@mise.gov.it

KIPRA

Υπουργείο Ενέργειας, Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Κλάδος Έκδοσης Αδειών Εισαγωγών/Εξαγωγών

Ανδρέα Αραούζου 6

CY-1421 Λευκωσία

ΚΥΠΡΟΣ/CYPRUS

Ministry of Energy, Commerce, Industry and Tourism

Trade Service

Import/Export Licensing Section

6 Andreas Araouzos Street

CY-1421 Nicosia

CYPRUS

Tālrunis +357 22867100, +357 22867197, +357 22867332

Fakss +357 22375443

E-pasts: ts@mcit.gov.cy, pevgeniou@mcit.gov.cy,

LATVIJA

Ārlietu ministrija

K. Valdemāra iela 3

Rīga, LV-1395

LATVIJA

Tālrunis +371 67016426

Fakss +371 67828121

E-pasts: mfa.cha@mfa.gov.lv

LIETUVA

Policijos departamento prie Vidaus reikalų ministerijos

Viešosios policijos valdybos Licencijavimo skyrius

Saltoniškių g. 19

LT-08105 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Tālrunis +370 82719767

Fakss +370 52719976

E-pasts: leidimai.pd@policija.lt

LUKSEMBURGA

Ministère de l'Économie

Office des Licences

19-21, boulevard Royal

L-2449 Luxembourg

BP 113/L-2011 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālrunis +352 226162

Fakss +352 466138

E-pasts: office.licences@eco.etat.lu

UNGĀRIJA

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Németvölgyi út 37–39

1124 Budapest

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālrunis +36 14585599

Fakss +36 14585885

E-pasts: armstrade@mkeh.gov.hu

MALTA

Dipartiment tal-Kummerċ

Servizzi ta' Kummerċ

Lascaris

Valletta VLT 2000

MALTA

Commerce Department

Trade Services

Lascaris

Valletta VLT 2000

MALTA

Tālrunis +356 21242270

Fakss +356 25690286

NĪDERLANDE

Ministerie van Buitenlandse Zaken

Directoraat-Generaal Buitenlandse Economische Betrekkingen

Directie Internationale Marktordening en Handelspolitiek

Bezuidenhoutseweg 67

Postbus 20061

2500 EB Den Haag

NEDERLAND

Tālrunis +31 703485954, +31 703484652

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft

Abteilung “Außenwirtschaftskontrolle” C2/9

Stubenring 1

1011 Wien

ÖSTERREICH

Tālrunis +43 1711008341

Fakss +43 1711008366

E-pasts: post.c29@bmwfw.gv.at

POLIJA

Ministerstwo Gospodarki

Departament Handlu i Usług

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālrunis +48 226935553

Fakss +48 226934021

E-pasts: SekretariatDHU@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Ministério das Finanças

AT- Autoridade Tributária e Aduaneira

Direcção de Serviços de Licenciamento

Rua da Alfândega, n. 5, r/c

1149-006 Lisboa

PORTUGAL

Tālrunis +351 218813843

Fakss +351 218813986

E-pasts: dsl@at.gov.pt

RUMĀNIJA

Ministerul Economiei, Comerțului și Turismului

Departamentul pentru Comerț Exterior și Relații Internaționale

Direcția Politici Comerciale

Calea Victoriei nr. 152

București, sector 1

Cod poștal 010096

ROMÂNIA

Tālrunis +40 214010552, +40 214010504, +40 214010507

Fakss +40 214010568, +40 213150454

E-pasts: adrian.berezintu@dce.gov.ro

SLOVĒNIJA

Ministrstvo za gospodarski razvoj in tehnologijo

Direktorat za notranji trg, Sektor za trgovinsko politiko

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

REPUBLIKA SLOVENIJA

Tālrunis +386 14003564

Fakss +386 14003588

Ministry for Economic Development and Technology

Directorate for Internal Market, Trade Policy Division

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

THE REPUBLIC OF SLOVENIA

Tālrunis +386 14003564

Fakss +386 14003588

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Odbor výkonu obchodných opatrení

Mierová 19

827 15 Bratislava

SLOVENSKO

Tālrunis +421 248542163

Fakss +421 243423915

E-pasts: lucia.filipkova@economy.gov.sk

SOMIJA

Sisäministeriö

Poliisiosasto

PL 26

FI-00023 Valtioneuvosto

SUOMI/FINLAND

Inrikesministeriet

Polisavdelningen

PB 26

FI-00023 Statsrådet

SUOMI/FINLAND

Tālrunis +358 295480171

Fakss +358 916044635

E-pasts: kirjaamo@intermin.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

PO Box 6803

SE-113 86 Stockholm

SVERIGE

Tālrunis +46 86904800

Fakss +46 8306759

E-pasts: registrator@kommers.se

APVIENOTĀ KARALISTE

II pielikumā uzskaitīto preču imports:

Department for Business, Innovation and Skills (BIS)

Import Licensing Branch (ILB)

E-pasts: enquiries.ilb@bis.gsi.gov.uk

II vai III pielikumā uzskaitīto preču eksports un tehniskās palīdzības sniegšana attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām precēm, kā tas noteiks 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā:

Department for Business, Innovation and Skills (BIS)

Export Control Organisation

1 Victoria Street

London

SW1H 0ET

UNITED KINGDOM

Tālrunis +44 2072154594

Fakss +44 2072152635

E-pasts: eco.help@bis.gsi.gov.uk

B.   Adrese paziņojumu sniegšanai Eiropas Komisijai

European Commission

Service for Foreign Policy Instruments

Office EEAS 7/99

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu


II PIELIKUMS

REGULAS 3. UN 4. PANTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS

Ievadpiezīme

“KN kodi” šajā pielikumā norāda uz kodiem, kas minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) I pielikuma otrajā daļā.

Ja pirms KN koda atrodas piebilde “ex”, preces, uz kurām attiecas šī Regula, veido tikai vienu daļu no attiecīgā KN koda sastāva, un tās konstatē, izmantojot gan šajā pielikumā izklāstīto aprakstu, gan KN koda tvērumu.

Piezīmes

1.

Šā pielikuma 1. iedaļas 1.3. un 1.4. pozīcija (attiecībā uz precēm, kas paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem) neietver medicīnas tehnikas preces.

2.

Šajā pielikumā paredzēto kontroli nedrīkst apiet ar tādu nekontrolējamu preču (arī rūpnīcu iekārtu) eksportu, kuras sastāv no vienas vai vairākām kontrolējamām sastāvdaļām, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir attiecīgās preces galvenie elementi un ja tās ir iespējams atdalīt vai izmantot citiem nolūkiem.

NB!

Vērtējot to, vai kontrolējamo sastāvdaļu vai sastāvdaļas var uzskatīt par galvenajiem elementiem, ir jāņem vērā tādi faktori kā to daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiskā zinātība (know-how) un citi īpaši apstākļi, kas varētu palīdzēt konstatēt, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir uzskatāmas par piegādātās preces galvenajām sastāvdaļām.

KN kods

Apraksts

  1.   

Preces, kas paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem:

ex 4421 90 97

ex 8208 90 00

1.1.

Karātavas, giljotīnas un giljotīnu asmeņi

ex 8543 70 90

ex 9401 79 00

ex 9401 80 00

ex 9402 10 00

1.2.

Elektriskie krēsli, kas paredzēti nāvessoda izpildei cilvēkiem

ex 9406 00 38

ex 9406 00 80

1.3.

Hermētiskas kameras, kas izgatavotas, piemēram, no tērauda un stikla un paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem, izmantojot nāvējošu gāzi vai vielu

ex 8413 81 00

ex 9018 90 50

ex 9018 90 60

ex 9018 90 84

1.4.

Automātiskas zāļu injekcijas sistēmas, kas paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem, izmantojot nāvējošu ķīmisku vielu

  2.   

Preces, kas nav piemērotas cilvēku savaldīšanai tiesībaizsardzības iestādēs:

ex 8543 70 90

2.1.

Elektrošoka ierīces, kuras paredzēts uzvilkt uz savaldāmās personas ķermeņa, piemēram, jostas, piedurknes un slēgi, kas paredzēti cilvēku savaldīšanai (ierobežojot kustības) ar elektrošoka palīdzību

ex 7326 90 98

ex 7616 99 90

ex 8301 50 00

ex 3926 90 97

ex 4203 30 00

ex 4203 40 00

ex 4205 00 90

2.2.

Īkšķu slēgi, pirkstu slēgi, īkšķu spīles un pirkstu spīles

Piezīme

Šī pozīcija ietver gan robotus (zāģveida), gan nerobotus slēgus un spīles.

ex 7326 90 98

ex 7616 99 90

ex 8301 50 00

ex 3926 90 97

ex 4203 30 00

ex 4203 40 00

ex 4205 00 90

ex 6217 10 00

ex 6307 90 98

2.3.

Stieņu važas, kāju slēgi ar atsvariem un vairākpersonu ķēdes, kas sastāv no stieņu važām vai kāju slēgiem ar atsvariem

Piezīmes

1.

Stieņu važas ir skavas vai kāju (potīšu) gredzeni, kas aprīkoti ar slēgmehānismu un savienoti ar stingru stieni, kas parasti ir izgatavots no metāla.

2.

Šī pozīcija ietver stieņu važas un kāju slēgus ar atsvariem, kas ar ķēdi ir pievienoti parastiem rokudzelžiem.

ex 7326 90 98

ex 7616 99 90

ex 8301 50 00

ex 3926 90 97

ex 4203 30 00

ex 4203 40 00

ex 4205 00 90

ex 6217 10 00

ex 6307 90 98

2.4.

Slēgi, kas paredzēti cilvēku savaldīšanai (ierobežojot kustības) un kurus piestiprina pie sienas, grīdas vai griestiem

ex 9401 61 00

ex 9401 69 00

ex 9401 71 00

ex 9401 79 00

ex 9401 80 00

ex 9402 10 00

2.5.

Savaldīšanas krēsli: krēsli, kas aprīkoti ar važām vai citādiem cilvēka savaldīšanas rīkiem

Piezīme

Šī pozīcija neietver krēslus, kas aprīkoti tikai ar siksnām vai jostām.

ex 9402 90 00

ex 9403 20 20

ex 9403 20 80

ex 9403 50 00

ex 9403 70 00

ex 9403 81 00

ex 9403 89 00

2.6.

Siekstas (važu dēļi) un važu gultas: dēļi un gultas, kas aprīkoti ar važām vai citādiem cilvēka savaldīšanas rīkiem

Piezīme

Šī pozīcija neietver dēļus un gultas, kas aprīkoti tikai ar siksnām vai jostām.

ex 9402 90 00

ex 9403 20 20

ex 9403 50 00

ex 9403 70 00

ex 9403 81 00

ex 9403 89 00

2.7.

Sprosta gultas: gultas, kas ietver sprostu (četras sienas un griesti), vai līdzīgas konstrukcijas ar gultu (griesti vai viena vai vairākas sienas ir norobežotas ar metāla vai cita materiāla stieņiem), kurās ieslēdz cilvēku un kuras var atvērt vienīgi no ārpuses

ex 9402 90 00

ex 9403 20 20

ex 9403 50 00

ex 9403 70 00

ex 9403 81 00

ex 9403 89 00

2.8.

Tīkla gultas: gultas, kas ietver sprostu (četras sienas un griesti), vai līdzīgas konstrukcijas ar gultu (griesti vai viena vai vairākas sienas ir aprīkotas ar tīkliem), kurās ieslēdz cilvēku un kuras var atvērt vienīgi no ārpuses

  3.   

Pārnēsājamas ierīces, kas nav piemērotas masu nekārtību novēršanai un pašaizsardzībai tiesībaizsardzības iestādēs:

ex 9304 00 00

3.1.

Zižļi jeb steki, kas izgatavoti no metāla vai cita materiāla un kas klāti ar metāla dzelkšņiem

ex 3926 90 97

ex 7326 90 98

3.2.

Vairogi ar metāla dzelkšņiem

  4.   

Pātagas:

ex 6602 00 00

4.1.

Pātagas ar daudzām siksnām vai auklām, piemēram, pletnes vai līdzīgi rīki

ex 6602 00 00

4.2.

Pātagas ar vienu vai vairākām siksnām vai auklām, kas aprīkotas ar dzelkšņiem, āķiem, metāla stiepli vai līdzīgiem elementiem siksnu vai auklu trieciena pastiprināšanai


(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

REGULAS 11. PANTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS

Ievadpiezīme

“KN kodi” šajā pielikumā norāda uz kodiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā.

Ja pirms KN koda atrodas piebilde “ex”, preces, uz kurām attiecas šī Regula, veido tikai vienu daļu no attiecīgā KN koda sastāva, un tās konstatē, izmantojot gan šajā pielikumā izklāstīto aprakstu, gan KN koda tvērumu.

Piezīmes

1.

Šajā pielikumā paredzēto kontroli nedrīkst apiet ar tādu nekontrolējamu preču (arī rūpnīcu iekārtu) eksportu, kuras sastāv no vienas vai vairākām kontrolējamām sastāvdaļām, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir preces galvenie elementi un ja tās ir iespējams atdalīt vai izmantot citiem nolūkiem.

NB!

Vērtējot to, vai kontrolējamo sastāvdaļu vai sastāvdaļas var uzskatīt par galvenajām sastāvdaļām, ir jāņem vērā tādi faktori kā to daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiskā zinātība (know-how) un citi īpaši apstākļi, kas varētu palīdzēt konstatēt, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir uzskatāmas par piegādātās preces galvenajām sastāvdaļām.

2.

Dažos gadījumos ķīmiskās vielas ir uzskaitītas pēc nosaukuma un CAS numura. Sarakstu piemēro ķīmiskajām vielām ar vienādu struktūrformulu (tostarp hidrātiem) neatkarīgi no nosaukuma un CAS numura. CAS numuri ir norādīti, lai neatkarīgi no nomenklatūras palīdzētu konstatēt konkrētu ķīmisko vielu vai maisījumu. CAS numurus nevar izmantot kā vienīgos ķīmisko vielu identifikatorus, jo dažām uzskaitīto ķīmisko vielu formām ir dažādi CAS numuri un arī maisījumiem, kas ietver kādu no uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, var būt dažādi CAS numuri.

KN kods

Apraksts

  1.   

Cilvēku savaldīšanai paredzētas preces:

ex 7326 90 98

ex 7616 99 90

ex 8301 50 00

ex 3926 90 97

ex 4203 30 00

ex 4203 40 00

ex 4205 00 90

ex 6217 10 00

ex 6307 90 98

1.1.

Važas un vairākpersonu ķēdes

Piezīmes

1.

Važas ir kustību ierobežošanas rīki, kas sastāv no diviem slēgiem (rokudzelžiem) vai gredzeniem un ir aprīkoti ar slēgmehānismu un savienojošu ķēdi vai stieni.

2.

Šī pozīcija neattiecas uz kāju slēgiem un vairākpersonu ķēdēm, kas minētas II pielikuma 2.3. pozīcijā.

3.

Šis punkts neattiecas uz “parastajiem rokudzelžiem”. Parastie rokudzelži ir rokudzelži, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

to kopējais izmērs (ieskaitot ķēdi) – no viena slēga (aproces) ārējās malas līdz otra slēga ārējai malai – ir 150–280 mm (abām aprocēm esot aizslēgtā stāvoklī),

katra slēga (aproces) iekšējais apkārtmērs nepārsniedz 165 mm, kad sprūdmehānisms ir pagriezts līdz pēdējam ierobam slēgmehānisma sākumā,

katra slēga (aproces) iekšējais apkārtmērs ir vismaz 200 mm, kad sprūdmehānisms ir pagriezts līdz pirmajam ierobam slēgmehānisma sākumā, un

slēgi (aproces) nav tikuši pārveidoti, lai radītu fiziskas sāpes vai ciešanas.

ex 7326 90 98

ex 7616 99 90

ex 8301 50 00

ex 3926 90 97

ex 4203 30 00

ex 4203 40 00

ex 4205 00 90

ex 6217 10 00

ex 6307 90 98

1.2.

Atsevišķs slēgs (aproce) vai gredzens, kas aprīkots ar slēgmehānismu un kura iekšējais apkārtmērs pārsniedz 165 mm, kad sprūdmehānisms ir pagriezts līdz pēdējam ierobam slēgmehānisma sākumā

Piezīme

Šī pozīcija ietver arī kakla kustību ierobežošanas rīkus un citādus individuālus slēgus vai gredzenus, kas aprīkoti ar slēgmehānismu un ar ķēdi ir pievienoti parastiem rokudzelžiem.

ex 6505 00 10

ex 6505 00 90

ex 6506 91 00

ex 6506 99 10

ex 6506 99 90

1.3.

Spļāvēju kapuces: kapuces (tostarp sietveida kapuces) ar mutes pārsegu, kas personai liedz spļaut

Piezīme

Šī pozīcija ietver arī spļāvēju kapuces, kas ar ķēdi ir pievienotas parastiem rokudzelžiem.

  2.   

Masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai paredzēti ieroči un ierīces:

ex 8543 70 90

ex 9304 00 00

2.1.

Pārnēsājami elektriskās izlādes ieroči, ar kuriem katru elektrošoku var raidīt tikai uz vienu personu, tostarp (bet ne tikai) elektrošoka zižļi, elektrošoka vairogi, apdullinoši šaujamieroči un elektrošoka šautras šaujamieroči

Piezīmes

1.

Šī pozīcija neietver elektrošoka jostas un citas ierīces, kas minētas II pielikuma 2.1. pozīcijā.

2.

Šī pozīcija neietver pašaizsardzībai izmantotas individuālās elektrošoka ierīces.

ex 8543 90 00

ex 9305 99 00

2.2.

Komplekti, kas sastāv no visām būtiskām sastāvdaļām tādu pārnēsājamu elektriskās izlādes ieroču izgatavošanai, uz kuriem attiecas 2.1. pozīcija

Piezīme

Par būtiskām sastāvdaļām uzskata šādas preces:

ierīce, kas rada elektrošoku,

slēdzis (ar tālvadību vai bez tās) un

elektrodi vai (attiecīgā gadījumā) vadi, pa kuriem tiek vadīts elektriskās strāvas trieciens

ex 8543 70 90

ex 9304 00 00

2.3.

Stacionāri vai piemontējami elektriskās izlādes ieroči, kas darbojas plašā rādiusā un kas elektrošoku var raidīt uz vairākām personām

  3.   

Ieroči un ierīces, kas izsmidzina paralizējošas vai kairinošas ķīmiskas vielas, lai novērstu masu nekārtības vai nodrošinātu pašaizsardzību, kā arī dažas saistītas vielas:

ex 8424 20 00

ex 8424 89 00

ex 9304 00 00

3.1.

Pārnēsājami ieroči un ierīces, kas ievada vai racionē paralizējošas vai kairinošas ķīmiskas vielas devu vienai personai vai šādu vielu izsmidzina, iedarbojoties uz nelielu teritoriju, piemēram, miglas vai mākoņa veidā

Piezīmes

1.

Šī pozīcija neietver ierīces, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Kopējo militāro preču saraksta (1) pozīcija ML 7 e).

2.

Šī pozīcija neietver pašaizsardzībai izmantotas individuālas pārnēsājamas ierīces (pat ja tās satur ķīmisku vielu).

3.

Papildus attiecīgām ķīmiskām vielām, piemēram, aktīvajām vielām masu nekārtību novēršanai vai PAVA, preces, uz kurām attiecas 3.3. un 3.4. pozīcija, ir uzskatāmas par paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām.

ex 2924 29 98

3.2.

Pelargonskābes vanilinamīds (PAVA) (CAS RN 2444-46-4)

ex 3301 90 30

3.3.

Capsicum oleosveķi (OC) (CAS RN 8023-77-6)

ex 2924 29 98

ex 2939 99 00

ex 3301 90 30

ex 3302 10 90

ex 3302 90 10

ex 3302 90 90

ex 3824 90 97

3.4.

Maisījumi, kas satur vismaz 0,3 % PAVA vai OC masas un šķīdinātāju (piemēram, etanolu, 1-propanolu vai heksānu), kuri paši par sevi varētu tikt izmantoti kā paralizējošas vai kairinošas vielas (it īpaši aerosolos un šķidrā veidā) vai varētu tikt izmantoti paralizējošu vai kairinošu vielu ražošanā

Piezīmes

1.

Šī pozīcija neietver mērces un izstrādājumus to gatavošanai, zupas un izstrādājumus to gatavošanai, kā arī garšvielas un piedevu maisījumus – ar nosacījumu, ka PAVA vai OC nav vienīgā tajā ietilpstošā garšviela.

2.

Šī pozīcija neietver medikamentus, par kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir izsniegta tirdzniecības atļauja (2).

ex 8424 20 00

ex 8424 89 00

3.5.

Stacionāras ierīces paralizējošu vai kairinošu ķīmisku vielu izsmidzināšanai, kuras var piestiprināt pie sienas vai griestiem iekštelpās, kuras sastāv no tvertnes ar kairinošām vai paralizējošām ķīmiskām vielām un kuras iedarbina, izmantojot tālvadības sistēmu

Piezīme

Papildus attiecīgām ķīmiskām vielām, piemēram, aktīvajām vielām masu nekārtību novēršanai vai PAVA, preces, uz kurām attiecas 3.3. un 3.4. pozīcija, ir uzskatāmas par paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām.

ex 8424 20 00

ex 8424 89 00

ex 9304 00 00

3.6.

Stacionāras vai piemontējamas ierīces paralizējošu vai kairinošu ķīmisku vielu izsmidzināšanai plašā rādiusā, kuras nav paredzētas piestiprināšanai pie sienas vai griestiem iekštelpās

Piezīmes

1.

Šī pozīcija neietver ierīces, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Kopējo militāro preču saraksta pozīcija ML 7 e).

2.

Šī pozīcija ietver arī ūdensmetējus.

3.

Papildus attiecīgām ķīmiskām vielām, piemēram, masu nekārtību novēršanai paredzētām aktīvajām vielām vai PAVA, preces, uz kurām attiecas 3.3. un 3.4. pozīcija, ir uzskatāmas par paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām.


(1)  Jaunākā redakcija, ko Padome pieņēma 2018. gada 26. februārī (OV C 98, 15.3.2018., 1. lpp.).

(2)  Skatīt īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).


IV PIELIKUMS

PRECES, KURAS MINĒTAS 16. PANTĀ UN KURAS VARĒTU TIKT IZMANTOTAS NĀVESSODA IZPILDEI

KN kods

Apraksts

 

1.

Izstrādājumi, kas varētu tikt izmantoti nāvessoda izpildei cilvēkiem, veicot nāvējošu injekciju:

 

1.1.

Ātras un vidējas iedarbības barbiturātu grupas anestēzijas vielas, tostarp (bet ne tikai):

ex 2933 53 90

(a) līdz f))

ex 2933 59 95

(g) un h))

a)

amobarbitāls (CAS RN 57-43-2)

b)

amobarbitāla nātrija sāls (CAS RN 64-43-7)

c)

pentobarbitāls (CAS RN 76-74-4)

d)

pentobarbitāla nātrija sāls (CAS 57-33-0)

e)

sekobarbitāls (CAS RN 76-73-3)

f)

sekobarbitāla nātrija sāls (CAS RN 309-43-3)

g)

tiopentāls (CAS RN 76-75-5)

h)

tiopentāla nātrija sāls (CAS RN 71-73-8), dēvēts arī par tiopentona nātriju

ex 3003 90 00

ex 3004 90 00

ex 3824 90 96

Piezīme

Šis punkts attiecas arī uz izstrādājumiem, kas satur kādu no anestēzijas vielām, kuras minētas punktā “Ātras un vidējas iedarbības barbiturātu grupas anestēzijas vielas”.


V PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA NR. EU GEA 2019/125

1. DAĻA

Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja aptver preces, kas uzskaitītas kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/125 (1) IV pielikuma posteņiem.

Tā aptver arī tehniskās palīdzības sniegšanu tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja, ja šo palīdzību sniedz eksportētājs.

2. DAĻA

Galamērķi

Eksporta atļauja atbilstīgi Regulai (ES) 2019/125 nav vajadzīga piegādēm uz valsti vai teritoriju, kas ir daļa no Savienības muitas teritorijas, kurā šīs regulas vajadzībām iekļauj Seūtu, Helgolandi un Melilju (34. panta 2. punkts).

Šī vispārējā eksporta atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

 

Dānijas teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Fēru Salas

Grenlande

 

Francijas teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Francijas Polinēzija

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes

Jaunkaledonija un piederīgās teritorijas

Senbartelmī

Senpjēra un Mikelona

Volisa un Futunas Salas

 

Nīderlandes teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Aruba

Bonaire

Kirasao

Saba

Sentmartēna

Sintēstatiusa

 

Britu teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Angilja

Bermudu Salas

Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas

Folklenda Salas

Gibraltārs

Montserrata

Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas

Tērksas un Kaikosas Salas

 

Albānija

 

Andora

 

Argentīna

 

Austrālija

 

Austrumtimora

 

Benina

 

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

 

Bolīvija

 

Bosnija un Hercegovina

 

Dienvidāfrika

 

Dominikānas Republika

 

Džibutija

 

Ekvadora

 

Filipīnas

 

Gabona

 

Gruzija

 

Gvineja-Bisava

 

Hondurasa

 

Islande

 

Jaunzēlande

 

Kaboverde

 

Kanāda

 

Kirgizstāna

 

Kolumbija

 

Kostarika

 

Libērija

 

Lihtenšteina

 

Meksika

 

Melnkalne

 

Moldova

 

Mongolija

 

Mozambika

 

Namībija

 

Nepāla

 

Nikaragva

 

Norvēģija

 

Panama

 

Paragvaja

 

Ruanda

 

Sanmarīno

 

Santome un Prinsipi

 

Seišelas

 

Serbija

 

Šveice (ietverot Bīzingenu un Campione d'Italia)

 

Togo

 

Turcija

 

Turkmenistāna

 

Ukraina

 

Urugvaja

 

Uzbekistāna

 

Venecuēla

3. DAĻA

Šīs vispārējās eksporta atļaujas izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šo vispārējā eksporta atļauju nedrīkst izmantot, ja:

a)

eksportētājam ir aizliegts izmantot šo vispārējo eksporta atļauju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/125 20. panta 1. punktu;

b)

kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ir eksportētāju informējušas, ka attiecīgās preces ir paredzēts vai var būt paredzēts pilnībā vai daļēji reeksportēt uz trešo valsti vai izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī;

c)

eksportētājs zina vai tam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgās preces ir paredzēts pilnībā vai daļēji vai nu reeksportēt uz trešo valsti, vai izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī;

d)

attiecīgās preces eksportē uz muitas brīvo zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī vispārējā eksporta atļauja;

e)

eksportētājs ir attiecīgo zāļu ražotājs un nav noslēdzis juridiski saistošu vienošanos ar izplatītāju par to, ka izplatītājam attiecībā uz visām piegādēm un nosūtījumiem jānoslēdz juridiski saistoša vienošanās, saskaņā ar kuru – vēlams, paredzot preventīvu līgumsodu, – klientam pieprasa:

i)

neizmantot nevienu no precēm, kas saņemtas no izplatītāja, nāvessoda izpildei;

ii)

nepiegādāt, kā arī nenosūtīt nevienu no šīm precēm trešai personai, ja klients zina vai tam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šīs preces ir paredzēts izmantot nāvessoda izpildei; un

iii)

noteikt tādas pašas prasības trešai personai, kurai klients varētu piegādāt vai nosūtīt jebkuru no šīm precēm;

f)

eksportētājs nav attiecīgo zāļu ražotājs un nav no tiešā lietotāja saņēmis parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu galamērķa valstī;

g)

zāļu eksportētājs ar izplatītāju vai tiešo lietotāju nav noslēdzis juridiski saistošu vienošanos, saskaņā ar kuru – vēlams, paredzot preventīvu līgumsodu, – izplatītājam vai, ja šādu vienošanos ir noslēdzis tiešais lietotājs, tiešajam lietotājam nosaka par pienākumu no eksportētāja saņemt iepriekšēju atļauju:

i)

jebkuras sūtījuma daļas nosūtīšanai vai piegādei tiesībaizsardzības iestādei valstī vai teritorijā, kas nav atcēlusi nāvessodu;

ii)

jebkuras sūtījuma daļas nosūtīšanai vai piegādei fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kura iepērk attiecīgās preces vai sniedz pakalpojumus, kas ietver šādu preču izmantošanu, tiesībaizsardzības iestādei; un

iii)

jebkuras sūtījuma daļas reeksportam vai nosūtīšanai uz valsti vai teritoriju, kas nav atcēlusi nāvessodu; vai

h)

tādu preču eksportētājs, kas nav zāles, nav noslēdzis g) apakšpunktā minēto juridiski saistošo vienošanos ar tiešo lietotāju.

2.

Eksportētāji, kas izmanto šo vispārējā eksporta atļauju Nr. EU GEA 2019/125, paziņo kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā tie ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību, par šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanas pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta dienas.

Tāpat arī eksportētāji atzīmē muitas deklarācijā, ka tie izmanto šo vispārējā eksporta atļauju Nr. EU GEA 2019/125, 44. ailē norādot attiecīgo kodu no Taric datubāzes.

3.

Dalībvalstis nosaka ziņošanas prasības, kas saistītas ar šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz jebkuru papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, varētu pieprasīt par precēm, ko eksportē saskaņā ar šo vispārējā eksporta atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Neskarot Regulas (ES) 2019/125 20. panta 1. punktu, reģistrācija notiek automātiski, un par tās saņemšanu kompetentās iestādes paziņo eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā 10 darba dienu laikā pēc tās saņemšanas.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (2019. gada 16. janvāris) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).


VI PIELIKUMS

REGULAS 11. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO DALĪBVALSTU TERITORIJU SARAKSTS

DĀNIJĀ:

Grenlande

FRANCIJĀ:

Jaunkaledonija un atkarīgās teritorijas

Franču Polinēzija

Franču dienvidu un Antarktikas teritorijas

Volisas un Futunas salas

Senpjēra un Mikelona

VĀCIJĀ:

Bīzingena


VII PIELIKUMS

REGULAS 21. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ EKSPORTA VAI IMPORTA ATĻAUJAS VEIDLAPA

Tehniskā specifikācija

Šādu veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Mērvienība, uz kuru pamatojas ailes, ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Mērvienība, uz kuru pamatojas sadalījumi, ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja eksportēt vai importēt preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai (Regula (ES) 2019/125)”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai sniegtu atļauju eksportēt vai importēt preces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/125 (1). To neizmanto, lai sniegtu atļauju tehniskas palīdzības piegādēm.

Izdevēja iestāde ir iestāde, kas definēta Regulas (ES) 2019/125 2. panta h) punktā un iekļauta minētās Regulas I pielikumā.

Atļaujas sniedz šajā veidlapā, ko veido viena lapa, kura drukāta abās pusēs. Kompetentā muitas iestāde atskaita eksportētos daudzumus no pieejamā kopējā daudzuma. Tai jānodrošina, ka dažādas preces, uz kuriem attiecas atļauja, ir skaidri atdalītas šim nolūkam.

Ja dalībvalstu valsts procedūrās ir pieprasītas papildu veidlapas kopijas (piemēram, pieteikumam), šo atļaujas veidlapu var iekļaut veidlapu komplektā, kurā ir vajadzīgās kopijas saskaņā ar attiecīgiem valsts noteikumiem. Katrā kopijā ailē virs 3. ailes un lappuses kreisā malā skaidri jānorāda, kādam nolūkam (piem., pieteikumam, pieteikuma iesniedzējam) ir paredzēta attiecīgā kopija. Tikai viena kopija ir Regulas (ES) 2019/125 VII pielikumā paredzētā atļaujas veidlapa.

1. aile:

Pieteikuma iesniedzējs:

Lūdzu norādīt pieteikuma iesniedzēja vārdu un pilnu adresi.

Var arī norādīt pieteikuma iesniedzēja muitas numuru (parasti nav obligāti).

Pieteikuma iesniedzēja veids būtu jānorāda (nav obligāti) attiecīgajā ailē, izmantojot skaitļus 1, 2 vai 4, atsaucoties uz Regulas (ES) 2019/125 2. panta i) punktā izklāstītajiem punktiem.

3. aile:

Atļauja Nr.:

Lūdzu norādīt numuru un atzīmēt vai nu eksporta, vai importa aili. Skatīt Regulas (ES) 2019/125 2. panta d) un e) punktu un 34. pantu, kur izklāstītas terminu “eksports” un “imports” definīcijas.

4. aile:

Derīguma termiņa beigu datums:

Lūdzu uzrādīt dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari).

5. aile:

Aģents/pārstāvis:

Lūdzu norādīt attiecīgi pilnvarota pārstāvja vai (muitas) aģenta vārdu, kas darbojas pieteikuma iesniedzēja vārdā, ja pieteikumu nav iesniedzis pieteikuma iesniedzējs. Skatīt arī Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu.

6. aile:

Valsts, kur preces atrodas:

Lūdzu norādīt gan attiecīgo valsti, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 (2). Skatīt Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012 (3).

7. aile:

Galamērķa valsts:

Lūdzu norādīt gan attiecīgo valsti, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Skatīt Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

10. aile:

Preču apraksts:

Lūdzu apsvērt, vai neiekļaut datus par attiecīgo preču iepakojumu. Ņemt vērā, ka 10. ailē var arī norādīt preču vērtību.

Ja 10. ailē nav pietiekamas vietas, lūdzu turpināt, izmantojot pievienotu papīra lapu, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē lūdzu norādīt pielikumu skaitu.

Šo veidlapu var izmantot attiecībā uz trīs vai mazāk dažādu veidu precēm (skatīt Regulas (ES) 2019/125 II un III pielikumu). Ja jāatļauj eksportēt vai importēt vairāk nekā trīs veidu preces, lūdzu izsniegt divas atļaujas.

11. aile:

Preču Nr.:

Šī aile jāaizpilda tikai veidlapas otrā pusē. Lūdzu nodrošināt, ka Preču numurs atbilst 11. ailē iekļautajam preču numuram blakus attiecīgo preču aprakstam priekšpusē.

14. aile:

Īpašas prasības un noteikumi:

Ja 14. ailē nav pietiekamas vietas, lūdzu turpināt, izmantojot pievienotu papīra lapu, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē lūdzu norādīt pielikumu skaitu.

16. aile:

Pielikumu skaits:

Lūdzu norādīt pielikumu skaitu, ja tādi ir (skatīt 10. un 14. ailes skaidrojumus).


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (2019. gada 16. janvāris) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 30, 31.1.2019., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


VIII PIELIKUMS

21. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU ATĻAUJAS VEIDLAPA

Tehniskā specifikācija

Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Ailes mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšiedalījuma mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja sniegt starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (1))”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai izsniegtu starpniecības pakalpojumu atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2019/125

Izdevējiestāde ir Regulas (ES) 2019/125 2. panta h) punktā definētā iestāde. Tā ir iestāde, kas iekļauta minētās regulas I pielikuma kompetento iestāžu sarakstā.

1. aile

Pieteikumu iesniegušais starpnieks

Norādiet pieteikumu iesniegušā starpnieka vārdu/nosaukumu un pilnu adresi. Starpnieka definīcija iekļauta Regulas (ES) 2019/125 2. panta l) punktā.

3. aile

Atļauja Nr.

Norādiet numuru un atzīmējiet attiecīgi, vai atļauja ir individuāla vai visaptveroša (definīcijas sk. Regulas (ES) 2019/125 2. panta p) un q) punktā).

4. aile

Beigu termiņš

Norādiet dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). Individuālas atļaujas derīguma termiņš ir no trim mēnešiem līdz 12 mēnešiem, bet visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena gada līdz trim gadiem. Ja derīguma termiņš izbeidzas, vajadzības gadījumā var pieprasīt pagarinājumu.

5. aile

Saņēmējs

Papildus vārdam/nosaukumam un adresei norādiet, vai saņēmējs galamērķa trešā valstī ir tiešais lietotājs, izplatītājs, kā minēts Regulas (ES) 2019/125 2. panta r) punktā) vai persona, kas citādi iesaistīta darījumā.

Ja saņēmējs ir izplatītājs, bet daļu sūtījuma arī lieto konkrētam galīgajam izmantojumam, atzīmējiet gan “Izplatītājs”, gan “Tiešais lietotājs” un galīgo izmantojumu norādiet 11. ailē.

6. aile

Trešā valsts, kur preces atrodas

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 (2). Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012 (3).

7. aile

Galamērķa trešā valsts

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

9. aile

Izdevēja dalībvalsts

Attiecīgajā rindā norādiet gan attiecīgās dalībvalsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

11. aile

Galīgais izmantojums

Precīzi aprakstiet, kā preces tiks izmantotas, un norādiet arī, vai tiešais lietotājs ir tiesībaizsardzības iestāde, kā definēts Regulas (ES) 2019/125 2. panta c) punktā, vai starpniecībā iegūto preču izmantošanas mācību nodrošinātājs.

Aili neaizpildiet, ja starpniecības pakalpojumi tiek sniegti izplatītājam, ja vien izplatītājs pats nelieto daļu preču konkrētam galīgajam izmantojumam.

12. aile

Precīza preču atrašanās vieta trešā valstī, no kuras tās tiks eksportētas

Norādiet preču atrašanās vietu trešā valstī, no kuras tās tiks piegādātas 2. ailē minētajai personai, struktūrai vai organizācijai. Atrašanās vieta ir adrese 6. ailē norādītajā valstī vai līdzīga informācija par preču atrašanās vietu. Ņemiet vērā, ka norādīt pasta abonenta kastītes numuru vai līdzīgu pasta adresi nav atļauts.

13. aile

Preču apraksts

Preču aprakstā jānorāda atsauce uz konkrētu preci Regulas (ES) 2019/125 III vai IV pielikumā. Apsveriet iekļaut datus par attiecīgo preču iepakojumu.

Ja 13. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 20. ailē norādiet pievienoto lapu skaitu.

14. aile

Prece Nr.

Šī aile jāaizpilda tikai veidlapas otrā pusē. Pārliecinieties, ka preces numurs atbilst 14. ailē iekļautajam preces numuram blakus attiecīgās preces aprakstam priekšpusē.

15. aile

HS kods

HS kods ir muitas kods, kas precēm dots harmonizētajā sistēmā. Ja ir zināms ES kombinētās nomenklatūras kods, HS koda vietā var izmantot to. Pašreizējo kombinētās nomenklatūras versiju sk. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1821 (4).

17. aile

Valūta un vērtība

Norādiet vērtību un valūtu, izmantojot maksājamo cenu (to nekonvertējot). Ja cena nav zināma, jānorāda aplēstā vērtība, tās priekšā rakstot “EV”. Valūta jānorāda, izmantojot alfabētisko kodu (ISO 4217:2015).

18. aile

Īpašas prasības un nosacījumi

18. aile attiecas uz preci Nr. 1, 2 vai 3 (attiecīgā gadījumā norādiet), kas pirms tam aprakstīta 14.–16. ailē. Ja 18. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 20. ailē norādiet pievienoto lapu skaitu.

20. aile

Pielikumu skaits

Norādiet pievienoto lapu skaitu, ja tādas ir (sk. 13. un 18. ailes skaidrojumus).


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (2019. gada 16. janvāris) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 30, 31.1.2019., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 294, 28.10.2016., 1. lpp.).


IX PIELIKUMS

21. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS ATĻAUJAS VEIDLAPA

Tehniskā specifikācija

Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Ailes mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšiedalījuma mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

Image Teksts attēlu

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja sniegt tehnisko palīdzību, kas saistīta ar precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (1))”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai izsniegtu tehniskās palīdzības atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2019/125. Ja tehniskā palīdzība tiek sniegta līdztekus eksportam, kas atļauts Regulā (ES) 2019/125 vai saskaņā ar to, šī veidlapa nav jāizmanto, izņemot šādus gadījumus:

tehniskā palīdzība ir saistīta ar Regulas (ES) 2019/125 II pielikumā uzskaitītām precēm (sk. 3. panta 2. punktu), vai

tehniskā palīdzība, kas ir saistīta ar Regulas (ES) 2019/125 III vai IV pielikumā uzskaitītām precēm, ir plašāka, nekā vajadzīgs eksportēto preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai vai remontam (sk. 21. panta 2. punktu un – attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītām precēm – Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU GEA 2019/125 1. daļu Regulas (ES) 2019/125 V pielikumā).

Izdevējiestāde ir Regulas (ES) 2019/125 2. panta h) punktā definētā iestāde. Tā ir iestāde, kas iekļauta minētās regulas I pielikuma kompetento iestāžu sarakstā.

Atļauju sniedz šajā veidlapā, ko veido viena lapa, vajadzības gadījumā pievienojot pielikumus.

1. aile

Pieteikumu iesniegušais tehn. pal. sniedzējs

Norādiet pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi. Tehniskās palīdzības sniedzēja definīcija dota Regulas (ES) 2019/125 2. panta m) punktā.

Ja tehniskā palīdzība tiek sniegta līdztekus eksportam, par ko ir piešķirta atļauja, ja iespējams, norādiet arī pieteikuma iesniedzēja muitas numuru un 14. ailē norādiet attiecīgās eksporta atļaujas numuru.

3. aile

Atļauja Nr.

Norādiet numuru un atzīmējiet attiecīgi, uz kuru Regulas (ES) 2019/125 pantu atļauja ir balstīta.

4. aile

Beigu termiņš

Norādiet dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). Atļaujas derīguma termiņš ir no trim mēnešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Ja derīguma termiņš izbeidzas, vajadzības gadījumā var pieprasīt pagarinājumu.

5. aile

2. ailē norādītās fiziskās vai juridiskās personas, struktūras vai organizācijas darbība

Norādiet personas, struktūras vai organizācijas, kam tiks sniegta tehniskā palīdzība, pamatdarbību. Tiesībaizsardzības iestādes definīcija dota Regulas (ES) 2019/125 2. panta c) punktā.

Ja pamatdarbības sarakstā nav, atzīmējiet “neviena no iepriekš minētajām” un vispārīgi aprakstiet pamatdarbību (piem., vairumtirgotājs, mazumtirgotājs, slimnīca).

6. aile

Trešā valsts vai dalībvalsts, kur tiks sniegta tehniskā palīdzība

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 (2). Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012 (3).

Ņemiet vērā, ka 6. ailē dalībvalsts jānorāda vien tad, ja atļauja ir balstīta uz Regulas (ES) 2019/125 4. pantu.

7. aile

Atļaujas veids

Norādiet, vai tehniskā palīdzība tiks sniegta konkrētā laikposmā, un, ja tā, norādiet laikposma ilgumu dienās, nedēļās vai mēnešos, kura laikā tehniskās palīdzības sniedzējam ir jāreaģē uz konsultāciju, atbalsta vai apmācības pieprasījumiem. Viena tehniskās palīdzības sniegšana attiecas uz vienu konkrētu pieprasījumu sniegt konsultācijas vai atbalstu, vai īpašu apmācību (pat ja runa ir par vairākas dienas ilgu kursu).

8. aile

Izdevēja dalībvalsts

Attiecīgajā rindā norādiet gan attiecīgās dalībvalsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

9. aile

Apraksts par precēm, ar ko saistīta tehniskā palīdzība

Aprakstiet preces, ar ko saistīta tehniskā palīdzība. Aprakstā jānorāda atsauce uz konkrētu preci Regulas (ES) 2019/125 II, III vai IV pielikumā.

10. aile

Atļautās tehniskās palīdzības apraksts

Skaidri un precīzi aprakstiet tehnisko palīdzību. Attiecīgā gadījumā norādiet tehniskās palīdzības sniedzēja noslēgtas vienošanās datumu un numuru vai pievienojiet šādu vienošanos.

11. aile

Sniegšanas veids

Ja atļauja ir balstīta uz Regulas (ES) 2019/125 4. pantu, 11. aile nav jāaizpilda.

Ja tehnisko palīdzību sniedz no trešās valsts, kas nav trešā valsts, kurā saņēmējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

12. aile

Apraksts par to preču izmantošanas apmācību, ar ko saistīta tehniskā palīdzība

Norādiet, vai līdztekus tehniskajam atbalstam vai tehniskajiem pakalpojumiem, ko aptver Regulas (ES) 2019/125 2. panta f) punktā dotā tehniskās palīdzības definīcija, tiek nodrošināta arī attiecīgo preču lietotāju apmācība. Norādiet, kāda veida lietotāji saņems šo apmācību, un raksturojiet apmācības programmas mērķus un saturu.

14. aile

Īpašas prasības un nosacījumi

Ja 14. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē norādiet pielikumu skaitu.

16. aile

Pielikumu skaits

Norādiet pielikumu skaitu, ja tādi ir (sk. 10. un 14. ailes skaidrojumus).


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/125 (2019. gada 16. janvāris) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 30, 31.1.2019., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


X PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR TĀS SEKOJOŠO GROZĪJUMU SARAKSTU

Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005

(OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1377/2006

(OV L 255, 19.9.2006., 3. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006

(OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.)

Tikai 1. panta 1. punkta trīspadsmitais ievilkums attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1236/2005 un pielikuma 13. punkta 5. apakšpunkts.

Komisijas Regula (EK) Nr. 675/2008

(OV L 189, 17.7.2008., 14. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1226/2010

(OV L 336, 21.12.2010., 13. lpp.)

 

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) Nr. 1352/2011

(OV L 338, 21.12.2011., 31. lpp.)

 

Padomes Regula (ES) Nr. 517/2013

(OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.)

Tikai 1. panta 1. punkta n) apakšpunkta ceturtais ievilkums un pielikuma 16. punkta 4. apakšpunkts.

Komisijas Regula (ES) Nr. 585/2013

(OV L 169, 21.6.2013., 46. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 37/2014

(OV L 18, 21.1.2014., 1. lpp.)

Tikai pielikuma 12. punkts.

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) Nr. 775/2014

(OV L 210, 17.7.2014., 1. lpp.)

 

Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2015/1113

(OV L 182, 10.7.2015., 10. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2134

(OV L 338, 13.12.2016., 1. lpp.)

 

Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2018/181

(OV L 40, 13.2.2018., 1. lpp.)

 


XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1236/2005

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

4.a pants

5. pants

4.b pants

6. pants

4.c pants

7. pants

4.d pants

8. pants

4.e pants

9. pants

4.f pants

10. pants

5. pants

11. pants

6. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

6. panta 2. punkta pirmā daļa

12. panta 2. punkta pirmā daļa

6. panta 2. punkta otrās daļas ievadvārdi

12. panta 2. punkta otrās daļas ievadvārdi

6. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

12. panta 2. punkta otrās daļas a) punkts

6. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums

12. panta 2. punkta otrās daļas b) punkts

6. panta 2. punkta trešā daļa

12. panta 2. punkta trešā daļa

6. panta 3. punkta ievadvārdi

12. panta 3. punkta pirmā daļa

6. panta 3. punkta 3.1. punkts

12. panta 3. punkta otrā daļa

6. panta 3. punkta 3.2. punkts

12. panta 3. punkta trešā daļa

6.a pants

13. pants

7. pants

14. pants

7.a pants

15. pants

7.b pants

16. pants

7.c panta 1. punkts

17. panta 1. punkts

7.c panta 2. punkts

17. panta 2. punkts

7.c panta 3. punkta ievadvārdi

17. panta 3. punkta pirmā daļa

7.c panta 3. punkta 3.1. punkts

17. panta 3. punkta otrā daļa

7.c panta 3. punkta 3.2. punkts

17. panta 3. punkta trešā daļa

7.c panta 3. punkta 3.3. punkts

17. panta 3. punkta ceturtā daļa

7.c panta 4. punkts

17. panta 4. punkts

7.d pants

18. pants

7.e pants

19. pants

8. pants

20. pants

9. pants

21. pants

10. pants

22. pants

11. pants

23. pants

12. pants

24. pants

12.a pants

25. pants

13. pants, pirmais, otrais un trešais punkts

26. pants, pirmais, otrais un trešais punkts

13. pants, 3a. punkts

26. pants, 4. punkts

13. pants, 4. punkts

26. pants, 5. punkts

13. pants, 5. punkts

26. pants, 6. punkts

13.a pants

27. pants

14. pants

28. pants

15.a pants

29. pants

15.b pants

30. pants

15.c pants

31. pants

15.d pants

32. pants

17. pants

33. pants

18. pants

34. pants

35. pants

19. pants

36. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IIIa pielikums

IV pielikums

IIIb pielikums

V pielikums

IV pielikums

VI pielikums

V pielikums

VII pielikums

VI pielikums

VIII pielikums

VII pielikums

IX pielikums

X pielikums

XI pielikums


31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/58


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/126

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (3), lai tā palīdzētu no darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības viedokļa uzlabot darba vidi – veiktu darbību, kuras mērķis ir vairot un izplatīt zināšanas šajā jomā.

(2)

Kopš EU-OSHA izveidošanas 1994. gadā tai ir bijusi svarīga nozīme, atbalstot darba drošības un veselības aizsardzības uzlabojumus visā Savienībā. Vienlaikus darba aizsardzībā un tehnoloģiju attīstībā bijusi vērojama dinamika. Tāpēc, lai atspoguļotu minēto attīstību, būtu jāpielāgo terminoloģija, kas izmantota, lai aprakstītu EU-OSHA mērķus un uzdevumus.

(3)

Regula (EK) Nr. 2062/94 ir vairākkārt grozīta. Tā kā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

EU-OSHA reglamentējošie noteikumi, ciktāl iespējams un ņemot vērā tās trīspusējo dabu, būtu jānosaka saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām.

(5)

Tā kā jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu, darba vidi, profesionālo izglītību un apmācību un prasmēm, pievēršas trīs trīspusējās aģentūras, proti, EU-OSHA, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), nepieciešama cieša to savstarpējā koordinācija. Tāpēc EU-OSHA būtu jāpapildina Eurofound un Cedefop darbs jomās, kurās tām ir līdzīgas intereses, vienlaikus atbalstot tādus instrumentus, kas darbojas labi, piemēram, saprašanās memorandus. EU-OSHA būtu jāizmanto dažādi veidi, kā palielināt efektivitāti un sinerģiju un savās darbībās jāizvairās no dublēšanās ar Eurofound un Cedefop un Komisijas darbībām. Turklāt, kur vajadzīgs, EU-OSHA būtu jācenšas efektīvi sadarboties ar Savienības iestāžu un ārēju specializētu struktūru iekšējiem pētnieciskajiem resursiem.

(6)

Komisijai EU-OSHA novērtēšanas laikā būtu jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp valdes locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem.

(7)

EU-OSHA, Eurofound un Cedefop trīspusējība ir visaptverošas pieejas augstvērtīga izpausme, kas balstīta uz sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem un Savienības un valstu iestādēm, un tas ir ļoti svarīgi, lai rastu kopīgus un ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos risinājumus.

(8)

Runājot par darba drošību un veselības aizsardzību šajā regulā, tiek saprasts, ka tā attiecas gan uz fizisko, gan garīgo veselību.

(9)

Lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu EU-OSHA un dotu ieguldījumu efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā, būtu jāievieš divu līmeņu pārvaldības struktūra. Šajā nolūkā dalībvalstīm, valsts darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras pieņemt budžetu un apstiprināt plānošanas dokumentu. Plānošanas dokumentā, kas ietver EU-OSHA daudzgadu darba programmu un gada darba programmu, valdei būtu jānosaka EU-OSHA darbību stratēģiskās prioritātes. Turklāt valdes pieņemtajos noteikumos par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību būtu jāiekļauj pasākumi potenciālo risku atklāšanai agrīnā posmā.

(10)

Lai EU-OSHA pienācīgi darbotos, dalībvalstīm, Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai būtu jānodrošina, ka valdē ieceļamajām personām ir piemērotas zināšanas darba drošības un veselības aizsardzības jomā, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un pārraudzītu EU-OSHA darbības.

(11)

Būtu jāizveido izpildkomiteja, kuras uzdevums būtu pienācīgi sagatavot valdes sanāksmes un sniegt atbalstu tās lēmumu pieņemšanas un pārraudzības procesiem. Palīdzot valdei, izpildkomitejai, ja tas nepieciešams steidzamības dēļ, vajadzētu būt iespējamam valdes vārdā pieņemt atsevišķus pagaidu lēmumus. Valdei būtu jāpieņem izpildkomitejas reglaments.

(12)

Izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par EU-OSHA vispārējo vadību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzību, tostarp par ikdienas darba vadību, kā arī finanšu un cilvēkresursu vadību. Izpilddirektoram būtu jāīsteno viņam uzticētās pilnvaras. Vajadzētu būt iespējamam minētās pilnvaras apturēt ārkārtas apstākļos, piemēram, ja ir interešu konflikts vai nopietns Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (“Civildienesta noteikumi”) noteikto pienākumu neievērošanas gadījums.

(13)

Vienlīdzības princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem. Tas paredz, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. Visām pusēm būtu jātiecas panākt, lai valdē un izpildkomitejā būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība. Minēto mērķi valdei būtu jācenšas panākt arī attiecībā uz tās priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem kopumā, kā arī to būtu jācenšas panākt grupām, kas valdē pārstāv valdības un darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, attiecībā uz aizvietotāju iecelšanu valdes sanāksmju apmeklēšanai.

(14)

EU-OSHA uztur koordinācijas biroju Briselē. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja minētajam birojam darboties.

(15)

Savienībā un dalībvalstīs jau ir organizācijas, kas sniedz tāda paša veida informāciju un pakalpojumus, kādus nodrošina EU-OSHA. Lai jau paveiktajam minēto organizāciju darbam Savienības līmenī būtu iespējami liela atdeve, ir lietderīgi saglabāt līdzšinējo sekmīgi funkcionējošo tīklu, ko EU-OSHA ir izveidojusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2062/94 un kur ietilpst valstu kontaktpunkti un dalībvalstu trīspusējie tīkli. Labas koordinācijas un sinerģijas nodrošināšanai liela nozīme ir arī tam, ka EU-OSHA saglabā ļoti ciešas funkcionālās saites ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (4).

(16)

Ar EU-OSHA saistītie finansiālie noteikumi un plānošanas un ziņošanas noteikumi būtu jāatjaunina. Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (5) paredz, ka EU-OSHA ir jāveic ex ante un ex post novērtējumi par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem. Minētie novērtējumi EU-OSHA būtu jāņem vērā daudzgadu un gada plānošanā.

(17)

Lai nodrošinātu EU-OSHA pilnīgu autonomiju un neatkarību, kā arī ļautu pienācīgi īstenot saskaņā ar šo regulu tai noteiktos mērķus un uzdevumus, tai būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu iemaksa no Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta, EU-OSHA būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. EU-OSHA pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(18)

EU-OSHA darbībai vajadzīgie tulkošanas pakalpojumi būtu jāsniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centram (“Tulkošanas centrs”). EU-OSHA būtu jāsadarbojas ar Tulkošanas centru, lai noteiktu rādītājus attiecībā uz kvalitāti, savlaicīgumu un konfidencialitāti, skaidri noteiktu EU-OSHA vajadzības un prioritātes un izveidotu pārredzamas un objektīvas tulkošanas procesa procedūras.

(19)

Noteikumiem par EU-OSHA darbiniekiem būtu jāatbilst Civildienesta noteikumiem un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6).

(20)

EU-OSHA būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju un tās drošu apstrādi. Vajadzības gadījumā EU-OSHA būtu jāpieņem drošības noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (7) un (ES, Euratom) 2015/444 (8) izklāstītajiem noteikumiem.

(21)

Lai līdz brīdim, kad tiks īstenota šī regula, EU-OSHA joprojām varētu darboties, jāparedz pārejas noteikumi par budžetu un pārejas noteikumi par valdi, izpilddirektoru un darbiniekiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide un mērķi

1.   Ar šo regulu kā Savienības aģentūra tiek izveidota Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA).

2.   Lai uzlabotu darba vidi darba ņēmēju darba drošības un veselības aizsardzības ziņā, EU-OSHA mērķis ir Savienības iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā iesaistītajiem sniegt attiecīgu minētās jomas tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un kvalificētas speciālās zināšanas.

Minētajā nolūkā EU-OSHA vairo un izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādei, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp Savienību un valstu rīcībspēkiem.

2. pants

Uzdevumi

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajām rīcībpolitikas jomām EU-OSHA, pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

a)

vāc un analizē tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību dalībvalstīs, lai:

i)

apzinātu riskus un labo praksi, kā arī nacionālās prioritātes un programmas;

ii)

dotu vajadzīgo ieguldījumu Savienības prioritātēs un programmās; un

iii)

izplatītu minēto informāciju Savienības iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā iesaistītajiem;

b)

vāc un analizē tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par pētniecību attiecībā uz darba aizsardzību un par citu pētniecisko darbību, kas dažādos aspektos skar darba drošību un veselības aizsardzību, un izplata pētniecības un pētnieciskās darbības rezultātus;

c)

veicina un atbalsta sadarbību un informācijas – arī par mācību programmām – un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm darba drošības un veselības aizsardzības jomā;

d)

organizē dalībvalstu konferences un seminārus, kā arī apmaiņu ar speciālajām zināšanām par darba drošību un veselības aizsardzību;

e)

Savienības iestādēm un struktūrām un dalībvalstīm piegādā to pieejamo objektīvo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un tās kvalificētās speciālās zināšanas, kādas tām vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu saprātīgas un rezultatīvas rīcībpolitikas, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju drošību un veselību, tostarp potenciāla apdraudējuma novēršanai un paredzēšanai; Komisijai jo īpaši nodrošina to tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un tādas kvalificētās speciālās zināšanas, kādas tai vajadzīgas, lai pildītu savus uzdevumus apzināt, sagatavot un izvērtēt tiesību aktus un citus pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomā, – jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu ietekmi, to pielāgošanu tehniskajam, zinātniskajam vai regulējuma progresam un praktisko īstenošanu uzņēmumos, jo īpaši mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos (MMVU);

f)

nodrošina forumus, kur valdībām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām valstu līmenī apmainīties ar pieredzi un informāciju;

g)

sekmē, tostarp izmantojot uz pierādījumiem balstītu informāciju un analīzi, reformu un rīcībpolitiku īstenošanu valstu līmenī;

h)

no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vāc informāciju par drošības un veselības aizsardzības jautājumiem un šo informāciju dara tām pieejamu;

i)

sniedz tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par profilakses pasākumu īstenošanas metodēm un rīkiem, apzina labas prakses piemērus un popularizē profilakses pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot MMVU specifiskajām problēmām, un – attiecībā uz labas prakses piemēriem – īpašu uzmanību pievērš piemēriem, kas ir praktiski rīki, ar kuriem novērtē darba drošības un veselības aizsardzības riskus, un minēto risku novēršanas pasākumu noteikšanai;

j)

palīdz izstrādāt Savienības stratēģijas un rīcības programmas attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību, neskarot Komisijas kompetences sfēru;

k)

saskaņā ar 30. pantu izveido stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir EU-OSHA kompetencē;

l)

īsteno izpratnes veicināšanas un komunikācijas pasākumus un kampaņas par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.

2.   Ja ir vajadzīgi jauni pētījumi un pirms politisku lēmumu pieņemšanas Savienības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (9) ņem vērā EU-OSHA specializētās zināšanas un visus pētījumus, ko tā ir veikusi attiecīgajā jomā vai ko tā varētu veikt.

3.   EU-OSHA nodrošina, lai izplatītā informācija un pieejamie rīki būtu pielāgoti paredzēto lietotāju vajadzībām. Lai sasniegtu minēto mērķi, EU-OSHA saskaņā ar 12. panta 2. punktu cieši sadarbojas ar 12. panta 1. punktā minētajiem valstu kontaktpunktiem.

4.   EU-OSHA var noslēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību ar tām.

5.   Pildot savus uzdevumus, EU-OSHA uztur ciešu dialogu ar publiskām un privātām, valstu un starptautiskām specializētām organizācijām, ar publiskām iestādēm, akadēmiskām un pētniecības struktūrām, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un ar valstu trīspusējām struktūrām, ja tādas pastāv. EU-OSHA, neskarot tās mērķus un nolūkus, sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eurofound un Cedefop, veicinot sinerģiju un papildināmību ar to darbībām, vienlaikus izvairoties no jebkādu darbību pārklāšanās.

II NODAĻA

EU-OSHA ORGANIZATORIKA

3. pants

Administratīvā struktūra un pārvaldības struktūra

EU-OSHA administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

a)

valde;

b)

izpildkomiteja;

c)

izpilddirektors;

d)

tīkls.

1. IEDAĻA

Valde

4. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir:

a)

viens valdību pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

b)

viens darba devēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

c)

viens darba ņēmēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

d)

trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju.

e)

viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments.

Katram no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju vidus.

Šā punkta a) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc dalībvalstu priekšlikuma. Šā punkta b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc priekšlikuma, ko iesniedz attiecīgo grupu pārstāvji Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā.

Ceturtajā daļā minētos priekšlikumus iesniedz Padomei un informatīvā nolūkā iesniedz Komisijai.

Šā punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Komisija.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto ekspertu ieceļ Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus izraugās un ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām darba drošības un veselības aizsardzības jomā, ņemot vērā viņu attiecīgās prasmes, piemēram, pārvaldnieciskās, administratīvās un budžetārās prasmes, un specializētās zināšanas ar EU-OSHA galvenajiem uzdevumiem saistītā jomā, lai viņi pārraudzību varētu veikt efektīvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība.

4.   Katrs loceklis un aizstājējs, uzsākot pildīt amata pienākumus, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka viņš neatrodas interešu konflikta situācijā. Katrs loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu gadījumā, ja mainās apstākļi saistībā ar jebkāda veida interešu konfliktu. Paziņojumus un atjauninājumus EU-OSHA publicē savā tīmekļa vietnē.

5.   Locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi un aizstājēji paliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

6.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji valdē veido atsevišķas grupas. Katra grupa ieceļ koordinatoru, lai efektivizētu apspriešanos grupās un starp tām. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo Eiropas organizāciju pārstāvji un viņus var izraudzīties no iecelto valdes locekļu vidus. Koordinatori, kas nav iecelti par valdes locekļiem saskaņā ar 1. punktu, valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

5. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)

nodrošina stratēģiskās ievirzes EU-OSHA darbībai;

b)

katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 6. pantu pieņem EU-OSHA plānošanas dokumentu, kas ietver EU-OSHA daudzgadu darba programmu un gada darba programmu nākamajam gadam;

c)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem EU-OSHA gada budžetu un saskaņā ar III nodaļu pilda citas funkcijas attiecībā uz minēto budžetu;

d)

pieņem konsolidētu gada pārskatu par EU-OSHA darbību kopā ar novērtējumu par tās darbību un katru gadu līdz 1. jūlijam tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

e)

pieņem EU-OSHA piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 17. pantu;

f)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas riskiem;

g)

pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem un neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī valstu norīkotajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem, kurus EU-OSHA nenodarbina, kā minēts 20. pantā;

h)

pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, ko atspoguļo EU-OSHA plānošanas dokumentā;

i)

pieņem savu reglamentu;

j)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz EU-OSHA personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

k)

pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

l)

saskaņā ar 19. pantu ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvo viņu no amata;

m)

saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

n)

pieņem izpildkomitejas reglamentu;

o)

nodrošina pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanām, kuras veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

p)

apstiprina kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 30. pantu.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, valde var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un tās pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk. Šādos gadījumos valde šīs pilnvaras uz ierobežotu laiku deleģē kādam no Komisijas pārstāvjiem, ko tā izraugās, vai kādam darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

6. pants

Daudzgadu un gada plānošana

1.   Izpilddirektors katru gadu saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punkta e) apakšpunktu izstrādā plānošanas dokumenta projektu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu.

2.   Izpilddirektors 1. punktā minēto plānošanas dokumenta projektu iesniedz valdei. Plānošanas dokumenta projektu pēc valdes apstiprinājuma katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Izpilddirektors iesniedz visas minētā dokumenta atjauninātas redakcijas saskaņā ar to pašu procedūru. Valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus un izvairoties no plānojuma pārklāšanās ar citām aģentūrām. Tajā apraksta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu. Saskaņā ar 30. pantu programmā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda ar to saistītos resursus.

4.   Gada darba programma atbilst 3. punktā minētajai daudzgadu darba programmai un ietver:

a)

detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus;

b)

finansējamo darbību aprakstu, tostarp plānotos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti;

c)

norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un budžeta pārvaldība pa darbības jomām;

d)

iespējamās darbības attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar 30. pantu.

Tajā skaidri norāda, kādas darbības ir pievienotas, mainītas vai svītrotas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5.   Ja EU-OSHA tiek uzticēta jauna darbība, valde pieņemto gada darba programmu groza. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

Jebkādus būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu.

6.   Resursu plānojumu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānojumu vajadzības gadījumā atjaunina, un tajā jo īpaši ņem vērā 28. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

Jaunas darbības uzticēšanu EU-OSHA nolūkā izpildīt 2. pantā noteiktos uzdevumus ņem vērā tās resursu un finanšu plānojumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes (“budžeta lēmējinstitūcija”) pilnvaras.

7. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus valde ievēlē šādi:

a)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv dalībvalstu valdības;

b)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba devēju organizācijas;

c)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas; un

d)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv Komisiju.

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Šis termiņš ir atjaunojams. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

8. pants

Valdes sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3.   Valde katru gadu sanāk uz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) puses, pārstāvji var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāji, ja EEZ līgums paredz to piedalīšanos EU-OSHA darbībās.

5.   EU-OSHA nodrošina valdes sekretariātu.

9. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1.   Neskarot 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta otro daļu un 19. panta 7. punktu, valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Tomēr lēmumiem, kas attiecas uz gada darba programmu un kas ietekmē valsts kontaktpunktu budžetu, ir vajadzīga arī valdību pārstāvju grupas locekļu vairākuma piekrišana.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Valdes reglamentā balsošanas kārtību precizē, jo īpaši norādot, kādos gadījumos loceklis var balsot cita locekļa vārdā.

2. IEDAĻA

Izpildkomiteja

10. pants

Izpildkomiteja

1.   Valdei palīdz izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja:

a)

sagatavo lēmumus, ko pieņem valde;

b)

kopā ar valdi pārrauga, vai turpmākie pasākumi attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kuri izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, ir pietiekami;

c)

neskarot 11. pantā aprakstītos izpilddirektora pienākumus, vajadzības gadījumā dod viņam padomus par valdes lēmumu īstenošanu, lai tiktu stiprināta administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzība.

3.   Vajadzības gadījumā steidzamības dēļ izpildkomiteja valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un par budžeta jautājumiem.

4.   Izpildkomitejas sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, trīs priekšsēdētāja vietnieki, triju 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Katra no 4. panta 6. punktā minētajām grupām var iecelt līdz diviem aizstājējiem, kas attiecīgās grupas iecelta locekļa prombūtnē apmeklē izpildkomitejas sēdes. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildkomitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Izpildkomitejas locekļa pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beidzas viņa dalība valdē.

6.   Izpildkomiteja sanāk trīs reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai tās locekļu pieprasījuma. Pēc katras sanāksmes 4. panta 6. punktā minēto triju grupu koordinatori dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un pārredzami informētu savu grupu locekļus par diskusiju saturu.

3. IEDAĻA

Izpilddirektors

11. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par EU-OSHA pārvaldību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzienu un atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un izpildkomitejas pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir EU-OSHA juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas EU-OSHA uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, izpilddirektors ir atbildīgs par to, lai tiktu:

a)

ikdienā vadīts EU-OSHA darbs, tostarp īstenotas pilnvaras, kas viņam uzticētas personāla jautājumos, saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b)

īstenoti valdes pieņemtie lēmumi;

c)

pieņemti lēmumi par cilvēkresursu pārvaldību saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto lēmumu;

d)

pieņemti lēmumi attiecībā uz EU-OSHA iekšējām struktūrām un vajadzības gadījumā to pārveidi – ņemot vērā ar EU-OSHA darbību saistītās vajadzības un pareizu budžeta pārvaldību;

e)

sagatavots un pēc apspriešanās ar Komisiju valdei iesniegts plānošanas dokuments;

f)

īstenots plānošanas dokuments un par tā īstenošanu sniegtas atskaites valdei;

g)

sagatavots un valdei novērtēšanai un pieņemšanai iesniegts konsolidētais gada pārskats par EU-OSHA darbībām;

h)

izveidota efektīva pārraudzības sistēma, kas ļautu veikt 28. pantā minētos regulāros novērtējumus, un ziņošanas sistēma novērtējumu rezultātu apkopošanai;

i)

sagatavots EU-OSHA piemērojamo finanšu noteikumu projekts;

j)

sagatavots EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts kā daļa no EU-OSHA plānošanas dokumenta; un izpildīts EU-OSHA budžets;

k)

sagatavots rīcības plāns, kurā noteikti turpmākie pasākumi attiecībā uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanām, kuras veicis OLAF, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņots Komisijai un regulāri – valdei un izpildkomitejai;

l)

veiktas darbības, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru EU-OSHA;

m)

aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas kontrolpārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

n)

sagatavota un valdei apstiprināšanai iesniegta EU-OSHA stratēģija krāpšanas apkarošanai;

o)

attiecīgā gadījumā īstenota sadarbība ar citām Savienības aģentūrām un noslēgti sadarbības nolīgumi ar tām.

6.   Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai EU-OSHA uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido koordinācijas birojs Briselē, lai stiprinātu EU-OSHA sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm. Minētajam lēmumam ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Minētajā lēmumā norāda koordinācijas biroja veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un jebkādu EU-OSHA administratīvo funkciju dublēšanās.

4. IEDAĻA

Tīkls

12. pants

Tīkls

1.   EU-OSHA izveido tīklu, kurā ir:

a)

atbilstīgi valstu tiesību aktiem vai praksei – nacionālo informācijas tīklu galvenie komponenti, tostarp arī valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijas;

b)

valstu kontaktpunkti.

2.   Dalībvalstis EU-OSHA regulāri informē par savu darba drošības un veselības aizsardzības informācijas tīklu galvenajiem komponentiem, tostarp par jebkādām iestādēm, kas, pēc to domām varētu dot ieguldījumu EU-OSHA darbā, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, lai to teritorija būtu iespējami pilnīgi aptverta.

Valsts iestādes vai valsts institūcija, ko dalībvalsts norīkojusi par valsts kontaktpunktu, koordinē un pārsūta informāciju, kas valsts līmenī sniedzama EU-OSHA, kā paredz vienošanās starp katru kontaktpunktu un EU-OSHA, pamatojoties uz EU-OSHA pieņemto darba programmu.

Valstu iestādes vai valsts institūcija konsultējas ar valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi ņem vērā to viedokli.

3.   EU-OSHA gada darba programmā min tēmas, kas izraisījušas īpašu interesi.

III NODAĻA

FINANSIĀLIE NOTEIKUMI

13. pants

Budžets

1.   Katru finanšu gadu sagatavo visu EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo EU-OSHA budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   EU-OSHA budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, EU-OSHA ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā;

b)

brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas;

c)

maksas par publikācijām un visiem EU-OSHA sniegtajiem pakalpojumiem;

d)

visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās EU-OSHA darbā, kā paredzēts 30. pantā.

4.   EU-OSHA izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

14. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

Provizoriskajā tāmes projektā ņem vērā 6. panta 1. punktā paredzētajā gada plānošanas dokumentā minētos mērķus un gaidāmos rezultātus un šo mērķu un rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

2.   Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

3.   Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī EU-OSHA.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama EU-OSHA.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem EU-OSHA štatu sarakstu.

7.   EU-OSHA budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Visus EU-OSHA budžeta grozījumus, tostarp štatu saraksta grozījumus, pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru.

8.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz EU-OSHA budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

15. pants

Budžeta izpilde

1.   EU-OSHA budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

16. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   EU-OSHA grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   EU-OSHA ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis ar Komisijas pārskatu konsolidētos EU-OSHA provizoriskos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par EU-OSHA provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, grāmatvedis sagatavo EU-OSHA galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par EU-OSHA galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6.   EU-OSHA grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas sniegti tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz N+2 gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

17. pants

Finanšu noteikumi

EU-OSHA piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams EU-OSHA darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV NODAĻA

PERSONĀLS

18. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   EU-OSHA personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

19. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektors ir EU-OSHA darbinieks, un viņu pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru atklātā un pārredzamā atlases procedūrā no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta ieceļ valde.

Izvēlēto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Minētā viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē iecelšanu amatā.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, EU-OSHA pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, EU-OSHA turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.   Ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Ja izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās viņš nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Izpilddirektoru no amata var atbrīvot tikai ar valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā Komisijas novērtējumu par izpilddirektora sniegumu, kā minēts 3. punktā.

7.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

20. pants

Norīkotie valsts eksperti un citi darbinieki

1.   EU-OSHA var izmantot norīkotus valsts ekspertus vai citus darbiniekus, ko EU-OSHA nenodarbina.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valsts ekspertu norīkojumu uz EU-OSHA.

V NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

21. pants

Juridiskais statuss

1.   EU-OSHA ir Savienības aģentūra. Tai piemīt tiesībsubjektība.

2.   Katrā dalībvalstī EU-OSHA ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   EU-OSHA mītne atrodas Bilbao.

4.   EU-OSHA saskaņā ar 11. panta 6. punktu var izveidot koordinācijas biroju Briselē, lai stiprinātu tās sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm.

22. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz EU-OSHA un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

23. pants

Valodu lietojums

1.   Uz EU-OSHA attiecas Padomes Regulas Nr. 1 (10) noteikumi.

2.   EU-OSHA darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Tulkošanas centrs.

24. pants

Pārredzamība un datu aizsardzība

1.   EU-OSHA savas darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni.

2.   Uz EU-OSHA rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (11).

3.   Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

4.   Uz EU-OSHA veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (12). Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes nosaka pasākumus, kā EU-OSHA piemēro Regulu (ES) 2018/1725, arī par datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

25. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) sekmētu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, EU-OSHA līdz 2019. gada 21. augustam pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(14), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem EU-OSHA darbiniekiem.

2.   Revīzijas palātai ir pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no EU-OSHA ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai EU-OSHA finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, EU-OSHA sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

26. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

EU-OSHA vajadzības gadījumā pieņem drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kuri noteikti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444. EU-OSHA drošības noteikumi cita starpā un attiecīgā gadījumā aptver noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un glabāšanu.

27. pants

Atbildība

1.   EU-OSHA līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru arbitrāžas klauzulu, kas ietverta EU-OSHA noslēgtā līgumā.

3.   Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, EU-OSHA saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tās struktūrvienības vai personāls.

4.   Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 3. punktā.

5.   Personāla personisko atbildību pret EU-OSHA reglamentē noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

28. pants

Izvērtēšana

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 29. panta 5. punktu EU-OSHA veic ex ante un ex post novērtējumus par tām programmām un darbībām, kas ir saistītas ar ievērojamiem izdevumiem.

2.   Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta izvērtēšana saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm, lai novērtētu EU-OSHA sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanas laikā Komisija apspriežas ar valdes locekļiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Izvērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt EU-OSHA pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas.

3.   Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus publisko.

29. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz EU-OSHA darbībām attiecas Eiropas Ombuda veikta izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

30. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Rīkojoties tikai tiktāl, lai sasniegtu šajā regulā aprakstītos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgo kompetenci, EU-OSHA var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Minētajā nolūkā EU-OSHA, pēc tam, kad tā ir saņēmusi atļauju no valdes un apstiprinājumu no Komisijas, var izveidot sadarbības kārtību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Minētā kārtība nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm.

2.   EU-OSHA ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras par to ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar pirmajā daļā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešām valstīm piedalīties EU-OSHA darbā, arī noteikumi par šo valstu dalību EU-OSHA iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālsastāvu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir EU-OSHA kompetencē.

31. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz EU-OSHA izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuras dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp EU-OSHA un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2.   EU-OSHA uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus EU-OSHA darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

VI NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

32. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

Uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 8. panta pamata izveidotās valdes locekļi paliek amatā un šīs regulas 5. pantā minētās valdes funkcijas pilda līdz valdes locekļu un neatkarīga eksperta iecelšanai, ievērojot šīs regulas 4. panta 1. punktu.

33. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz darbiniekiem

1.   EU-OSHA direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 11. pantu, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic šīs regulas 11. pantā paredzētos izpilddirektora pienākumus. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

2.   Ja laikā, kad šī regula stājas spēkā, notiek izpilddirektora atlases un iecelšanas procedūra, Regulas (EK) Nr. 2062/94 11. pantu piemēro līdz minētās procedūras pabeigšanai.

3.   Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2062/94 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

Ja šīs regulas spēkā stāšanās brīdī darbojas EU-OSHA koordinācijas birojs, tas darbu turpina.

34. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 13. pantu, veic saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2062/94 atceļ un visas atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esamības saglabāšana

Iekšējie noteikumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2062/94, paliek spēkā pēc 2019. gada 20. februāra, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 209, 30.6.2017., 49. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 20. decembra lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.).

(4)  Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(6)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(7)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(8)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(15)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/74


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/127

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) tika izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (3), lai ar darbību, kuras nolūks būtu vairot un izplatīt zināšanas, kas varētu palīdzēt plānot un iedibināt labākus dzīves un darba apstākļus, veicinātu šā procesa īstenošanu. Šajā darbā Eurofound būtu jāņem vērā arī minētās politikas vidēja un ilga termiņa perspektīvas.

(2)

Kopš Eurofound izveidošanas 1975. gadā tam ir bijusi svarīga nozīme kā dzīves un darba apstākļu uzlabošanas atbalstītājam visā Savienībā. Vienlaikus sabiedrības attīstības un fundamentālu darba tirgus pārmaiņu ietekmē ir mainījušies dzīves un darba apstākļu jēdzieni un nozīmīgums. Tāpēc, lai atspoguļotu minēto attīstību, būtu jāpielāgo terminoloģija, kas izmantota, lai aprakstītu Eurofound mērķus un uzdevumus.

(3)

Regula (EEK) Nr. 1365/75 ir vairākkārt grozīta. Tā kā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

Eurofound reglamentējošie noteikumi, ciktāl iespējams un ņemot vērā tā trīspusējo dabu, būtu jānosaka saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām.

(5)

Eurofound sniedz Savienības iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem specializētu informāciju, kas sniedz pievienoto vērtību Eurofound kompetences jomā.

(6)

Eurofound būtu jāturpina veikt apsekojumus, lai saglabātu salīdzinošās analīzes nepārtrauktību attiecībā uz dzīves un darba apstākļu tendencēm un darba tirgu dinamiku Savienībā.

(7)

Ir arī svarīgi, lai Eurofound cieši sadarbotos ar saistītām struktūrām starptautiskā, Savienības un valstu līmenī.

(8)

Tā kā jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu, darba vidi, profesionālo izglītību un apmācību un prasmēm, pievēršas trīs tā dēvētās trīspusējās aģentūras, proti, Eurofound, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), nepieciešama cieša to savstarpējā koordinācija. Tāpēc Eurofound savā darbā būtu jāpapildina EU-OSHA un Cedefop darbs jomās, kurās tām ir līdzīgas intereses, vienlaikus atbalstot tādus instrumentus, kas darbojas labi, piemēram, saprašanās memorandus. Eurofound būtu jāizmanto dažādi veidi, kā palielināt efektivitāti un sinerģiju, un savās darbībās jāizvairās no dublēšanās ar EU-OSHA un Cedefop un Komisijas darbībām. Turklāt, kur vajadzīgs, Eurofound būtu jācenšas efektīvi sadarboties ar Savienības iestāžu un ārēju specializētu struktūru iekšējiem pētnieciskajiem resursiem.

(9)

Komisijai Eurofound novērtēšanas laikā būtu jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp valdes locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem.

(10)

Eurofound, EU-OSHA un Cedefop trīspusējība ir visaptverošas pieejas augstvērtīga izpausme, kas balstīta uz sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem un Savienības un valstu iestādēm, un tas ir ļoti svarīgi, lai rastu kopīgus un ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos risinājumus.

(11)

Lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu Eurofound un dotu ieguldījumu efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā, būtu jāievieš divu līmeņu pārvaldības struktūra. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, valsts darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras pieņemt budžetu un apstiprināt plānošanas dokumentu. Plānošanas dokumentā, kas ietver Eurofound daudzgadu darba programmu un gada darba programmu, valdei būtu jānosaka Eurofound darbību stratēģiskās prioritātes. Turklāt valdes pieņemtajos noteikumos par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību būtu jāiekļauj pasākumi potenciālo risku atklāšanai agrīnā posmā.

(12)

Lai Eurofound pienācīgi darbotos, dalībvalstīm, Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai būtu jānodrošina, ka valdē ieceļamām personām ir piemērotas zināšanas sociālās un ar darbu saistītās rīcībpolitikas jomās, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un pārraudzītu Eurofound darbības.

(13)

Būtu jāizveido izpildkomiteja, kuras uzdevums būtu pienācīgā veidā sagatavot valdes sanāksmes un sniegt atbalstu tās lēmumu pieņemšanas un pārraudzības procesiem. Palīdzot valdei, izpildkomitejai, ja tas nepieciešams steidzamības dēļ, vajadzētu būt iespējamam valdes vārdā pieņemt atsevišķus pagaidu lēmumus. Valdei būtu jāpieņem izpildkomitejas reglaments.

(14)

Izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par Eurofound vispārējo vadību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzību, tostarp par ikdienas darba vadību, kā arī finanšu un cilvēkresursu vadību. Izpilddirektoram būtu jāīsteno viņam uzticētās pilnvaras. Vajadzētu būt iespējamam minētās pilnvaras apturēt ārkārtas apstākļos, piemēram, ja ir interešu konflikts vai nopietns Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (Civildienesta noteikumi) noteikto pienākumu neievērošanas gadījums.

(15)

Vienlīdzības princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem. Tas paredz, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. Visām pusēm būtu jātiecas panākt, lai valdē un izpildkomitejā būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība. Minēto mērķi valdei būtu jācenšas panākt arī attiecībā uz tās priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem kopumā, kā arī to būtu jācenšas panākt grupām, kas valdē pārstāv valdības un darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, attiecībā uz aizvietotāju iecelšanu izpildkomitejas sanāksmju apmeklēšanai.

(16)

Eurofound uztur koordinācijas biroju Briselē. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja minētajam birojam darboties.

(17)

Ar Eurofound saistītie finansiālie noteikumi un plānošanas un ziņošanas noteikumi būtu jāatjaunina. Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (4) paredz, ka Eurofound ir jāveic ex ante un ex post novērtējumi par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem. Minētie novērtējumi Eurofound būtu jāņem vērā daudzgadu un gada plānošanā.

(18)

Lai nodrošinātu Eurofound pilnīgu autonomiju un neatkarību, kā arī ļautu pienācīgi īstenot saskaņā ar šo regulu tam noteiktos mērķus un uzdevumus, tam būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu iemaksa no Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta, Eurofound būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Eurofound pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(19)

Eurofound darbībai vajadzīgie tulkošanas pakalpojumi būtu jāsniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centram (“Tulkošanas centrs”). Eurofound būtu jāsadarbojas ar Tulkošanas centru, lai noteiktu rādītājus attiecībā uz kvalitāti, savlaicīgumu un konfidencialitāti, skaidri noteiktu Eurofound vajadzības un prioritātes un izveidotu pārredzamas un objektīvas tulkošanas procesa procedūras.

(20)

Noteikumiem par Eurofound darbiniekiem būtu jāatbilst Civildienesta noteikumiem un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (5).

(21)

Eurofound būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju un tās drošu apstrādi. Vajadzības gadījumā Eurofound būtu jāpieņem drošības noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (6) un (ES, Euratom) 2015/444 (7) izklāstītajiem noteikumiem.

(22)

Lai līdz brīdim, kad tiks īstenota šī regula, Eurofound joprojām varētu darboties, jāparedz pārejas noteikumi par budžetu un pārejas noteikumi par valdi, izpilddirektoru un darbiniekiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Eurofound izveide un mērķi

1.   Ar šo regulu kā Savienības aģentūra tiek izveidots Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound).

2.   Eurofound mērķis ir sniegt atbalstu Komisijai, citām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem nolūkā izveidot un īstenot rīcībpolitikas attiecībā uz dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, izstrādāt nodarbinātības politikas risinājumus un veicināt dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

Minētajā nolūkā Eurofound vairo un izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādei, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp Savienību un valstu rīcībspēkiem.

2. pants

Uzdevumi

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajām rīcībpolitikas jomām Eurofound, pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

a)

analizē, kā attīstās rīcībpolitikas, institucionālie satvari un prakse dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā citās valstīs, un sniedz salīdzinošu analīzi par tiem;

b)

apkopo datus, piemēram, veicot apsekojumus, un analizē dzīves un darba apstākļu tendences, nodarbinātības un darba tirgus dinamiku;

c)

analizē, kā attīstās kolektīvo darba attiecību sistēmu dinamika un jo īpaši sociālais dialogs Savienības līmenī un dalībvalstīs;

d)

veic vai pasūta pētījumus par attiecīgām sociālekonomiskām norisēm un ar tiem saistītiem rīcībpolitikas jautājumiem, un nodarbojas ar pētniecību šajā jomā;

e)

attiecīgā gadījumā un pēc Komisijas pieprasījuma īsteno izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības;

f)

nodrošina forumus, kur valdībām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām valstu līmenī apmainīties ar pieredzi un informāciju, tostarp izmantojot uz pierādījumiem balstītu informāciju un analīzi;

g)

pārvalda rīkus un datu kopas un dara tos pieejamus politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, akadēmiskajām struktūrām un citām ieinteresētajām personām;

h)

saskaņā ar 30. pantu izveido stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Eurofound kompetencē.

2.   Ja ir vajadzīgi jauni pētījumi un pirms politisku lēmumu pieņemšanas Savienības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) ņem vērā Eurofound specializētās zināšanas un visus pētījumus, ko tas ir veicis attiecīgajā jomā vai ko tas spētu veikt.

3.   Eurofound var noslēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību ar tām.

4.   Pildot savus uzdevumus, Eurofound uztur ciešu dialogu īpaši ar publiskām un privātām, valstu un starptautiskām specializētām organizācijām, ar publiskām iestādēm, akadēmiskām un pētniecības struktūrām, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī ar trīspusējām valstu struktūrām, ja tādas pastāv. Eurofound, neskarot tā mērķus un nolūkus, sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar EU-OSHA un Cedefop, veicinot sinerģiju un papildināmību ar to darbībām, vienlaikus izvairoties no jebkādu darbību pārklāšanās.

II NODAĻA

EUROFOUND ORGANIZATORIKA

3. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

Eurofound administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

a)

valde;

b)

izpildkomiteja;

c)

izpilddirektors.

1. iedaļa

Valde

4. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdes sastāvā ir:

a)

viens valdību pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

b)

viens darba devēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

c)

viens darba ņēmēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

d)

trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju;

e)

viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments.

Katram no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome, pamatojoties uz attiecīgi dalībvalstu, Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizāciju izraudzītajām kandidatūrām.

Šā punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Komisija.

Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja ieceļ e) apakšpunktā minēto ekspertu.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Aizstājēju ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus izraugās un ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par sociālajām un ar darbu saistītajām rīcībpolitikām, kā arī ņemot vērā viņu attiecīgās prasmes, piemēram, pārvaldnieciskās, administratīvās un budžetārās prasmes, un specializētās zināšanas ar Eurofound galvenajiem uzdevumiem saistītā jomā, lai viņi pārraudzību varētu veikt efektīvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība.

4.   Katrs loceklis un aizstājējs, uzsākot pildīt amata pienākumus, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka viņš neatrodas interešu konflikta situācijā. Katrs loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu gadījumā, ja mainās apstākļi saistībā ar jebkāda veida interešu konfliktu. Paziņojumus un atjauninājumus Eurofound publicē savā tīmekļa vietnē.

5.   Locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi un aizstājēji paliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

6.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji valdē veido atsevišķas grupas. Katra grupa ieceļ koordinatoru, lai efektivizētu apspriešanos grupās un starp tām. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo Eiropas organizāciju pārstāvji, un viņus var izraudzīties no iecelto valdes locekļu vidus. Koordinatori, kas nav iecelti par valdes locekļiem saskaņā ar 1. punktu, valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

5. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)

nodrošina stratēģiskās ievirzes Eurofound darbībai;

b)

katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 6. pantu pieņem Eurofound plānošanas dokumentu, kas ietver Eurofound daudzgadu darba programmu un gada darba programmu nākamajam gadam;

c)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eurofound gada budžetu un saskaņā ar III nodaļu pilda vēl citas funkcijas attiecībā uz minēto budžetu;

d)

pieņem konsolidētu gada pārskatu par Eurofound darbību kopā ar novērtējumu par tā darbību, katru gadu līdz 1. jūlijam tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

e)

pieņem Eurofound piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 17. pantu;

f)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas riskiem;

g)

pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem un neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī valstu norīkotajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem, kurus Eurofound nenodarbina, kā minēts 20. pantā;

h)

pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, ko atspoguļo Eurofound plānošanas dokumentā;

i)

pieņem savu reglamentu;

j)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Eurofound personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

k)

pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

l)

saskaņā ar 19. pantu ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvo viņu no amata;

m)

saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

n)

pieņem izpildkomitejas reglamentu;

o)

izveido un likvidē padomdevējas komitejas saskaņā ar 12. pantu un pieņem to reglamentu;

p)

nodrošina pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

q)

apstiprina kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 30. pantu.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, valde var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un tās pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk. Šādos gadījumos valde šīs pilnvaras uz ierobežotu laiku deleģē kādam no Komisijas pārstāvjiem, ko tā izraugās, vai kādam darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

6. pants

Daudzgadu un gada plānošana

1.   Izpilddirektors katru gadu saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punkta f) apakšpunktu izstrādā plānošanas dokumenta projektu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu.

2.   Izpilddirektors 1. punktā minētā plānošanas dokumenta projektu iesniedz valdei. Plānošanas dokumenta projektu pēc valdes apstiprinājuma katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Izpilddirektors iesniedz visas minētā dokumenta atjauninātas redakcijas saskaņā ar to pašu procedūru. Valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus un izvairoties no plānojuma pārklāšanās ar citām aģentūrām. Tajā izklāsta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu. Saskaņā ar 30. pantu programmā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda ar to saistītos resursus.

4.   Gada darba programma atbilst 3. punktā minētajai daudzgadu darba programmai un ietver:

a)

detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus;

b)

finansējamo darbību aprakstu, tostarp plānotos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti;

c)

norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un budžeta pārvaldība pa darbības jomām;

d)

iespējamās darbības attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar 30. pantu.

Tajā skaidri norāda, kādas darbības ir pievienotas, mainītas vai svītrotas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5.   Ja Eurofound tiek uzticēta jauna darbība, valde pieņemto gada darba programmu groza. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

Jebkādus būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu.

6.   Resursu plānojumu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānojumu vajadzības gadījumā atjaunina, un tajā jo īpaši ņem vērā 28. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

Jaunas darbības uzticēšanu Eurofound nolūkā izpildīt 2. pantā noteiktos uzdevumus ņem vērā tā resursu un finanšu plānojumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes (“budžeta lēmējinstitūcija”) pilnvaras.

7. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus valde ievēlē šādi:

a)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv dalībvalstu valdības;

b)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba devēju organizācijas;

c)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba devēju organizācijas, un

d)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv Komisiju.

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Šis termiņš ir atjaunojams. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

8. pants

Valdes sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3.   Valde katru gadu sanāk uz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) puses, pārstāvji var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāji, ja EEZ līgums paredz to piedalīšanos Eurofound darbībās.

5.   Eurofound nodrošina valdes sekretariātu.

9. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1.   Neskarot 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta otro daļu un 19. panta 7. punktu, valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Valdes reglamentā balsošanas kārtību precizē, jo īpaši norādot, kādos gadījumos loceklis var balsot cita locekļa vārdā.

2. iedaļa

Izpildkomiteja

10. pants

Izpildkomiteja

1.   Valdei palīdz izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja:

a)

sagatavo lēmumus, ko pieņem valde;

b)

kopā ar valdi pārrauga, vai turpmākie pasākumi attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, ir pietiekami;

c)

neskarot 11. pantā aprakstītos izpilddirektora pienākumus, vajadzības gadījumā dod viņam padomus par valdes lēmumu īstenošanu, lai tiktu pastiprināta administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzība.

3.   Vajadzības gadījumā steidzamības dēļ izpildkomiteja valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un par budžeta jautājumiem.

4.   Izpildkomitejas sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, trīs priekšsēdētāja vietnieki, triju 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Katra no 4. panta 6. punktā minētajām grupām var iecelt līdz diviem aizstājējiem, kas attiecīgās grupas iecelta locekļa prombūtnē apmeklē izpildkomitejas sanāksmes. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildkomitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Izpildkomitejas locekļa pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beidzas viņa dalība valdē.

6.   Izpildkomiteja sanāk trīs reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai tās locekļu pieprasījuma. Pēc katras sanāksmes 4. panta 6. punktā minēto triju grupu koordinatori dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un pārredzami informētu savu grupu locekļus par diskusiju saturu.

3. iedaļa

Izpilddirektors

11. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par Eurofound pārvaldību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzienu un atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un izpildkomitejas pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Eurofound juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Eurofound uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, izpilddirektors ir atbildīgs par to, lai tiktu:

a)

ikdienā vadīts Eurofound darbs, tostarp īstenotas pilnvaras, kas viņam uzticētas personāla jautājumos, saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b)

īstenoti valdes pieņemtie lēmumi;

c)

pieņemti lēmumi par cilvēkresursu pārvaldību saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto lēmumu;

d)

pieņemti lēmumi par Eurofound iekšējām struktūrām un vajadzības gadījumā to grozīšanu – ņemot vērā ar Eurofound darbībām saistītās vajadzības un pareizu budžeta pārvaldību;

e)

izvēlēts un iecelts direktora vietnieks, kas palīdz izpilddirektoram īstenot Eurofound funkcijas un darbības;

f)

sagatavots un pēc apspriešanās ar Komisiju valdei iesniegts plānošanas dokuments;

g)

īstenots plānošanas dokuments un par tā īstenošanu sniegtas atskaites valdei;

h)

sagatavots un valdei novērtēšanai un pieņemšanai iesniegts konsolidētais gada pārskats par Eurofound darbībām;

i)

izveidota efektīva pārraudzības sistēma, kas ļautu veikt 28. pantā minētos regulāros novērtējumus, un ziņošanas sistēma novērtējumu rezultātu apkopošanai;

j)

sagatavots Eurofound piemērojamo finanšu noteikumu projekts;

k)

sagatavots Eurofound ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts kā daļa no Eurofound plānošanas dokumenta un izpildīts Eurofound budžets;

l)

sagatavots rīcības plāns, kurā noteikti turpmākie pasākumi attiecībā uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņots Komisijai un regulāri – valdei un izpildkomitejai;

m)

veiktas darbības, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru Eurofound;

n)

aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas kontrolpārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

o)

sagatavota un valdei apstiprināšanai iesniegta Eurofound stratēģija krāpšanas apkarošanai;

p)

attiecīgā gadījumā īstenota sadarbība ar citām Savienības aģentūrām un noslēgti sadarbības nolīgumi ar tām.

6.   Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai Eurofound uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido koordinācijas birojs Briselē, lai stiprinātu Eurofound sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm. Minētajam lēmumam ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Minētajā lēmumā norāda minētā koordinācijas biroja veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un jebkādu Eurofound administratīvo funkciju dublēšanās.

4. iedaļa

Padomdevējas komitejas

12. pants

Padomdevējas komitejas

1.   Valde var izveidot padomdevējas komitejas saskaņā ar Eurofound plānošanas dokumentos iezīmētajām rīcībpolitikas prioritāšu jomām.

2.   Padomdevējas komitejas ir operatīvas struktūras, kas izveidotas, lai, veicinot dalību Eurofound programmu īstenošanā un dodot padomus un jaunus pienesumus, nodrošinātu Eurofound pētniecības kvalitāti, kā arī pietiekami plašu līdzatbildību attiecībā uz projektiem un to rezultātiem.

3.   Padomdevējas komitejas saziņā ar valdi un izpildkomiteju īsteno šādas ar pētniecības projektiem saistītas svarīgas funkcijas:

a)

dod padomus par to plāniem un īstenošanu;

b)

pārrauga to īstenošanas gaitu;

c)

izvērtē to konstatējumus;

d)

dod padomus par rezultātu izplatīšanu.

4.   Šīs regulas 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori saskaņā ar valdes reglamentu pārrauga padomdevēju komiteju locekļu nominēšanu un līdzdalību.

5.   Valde var likvidēt saskaņā ar 1. punktu izveidotās padomdevēju komitejas atbilstīgi Eurofound plānošanas dokumentos iezīmētajām prioritātēm.

III NODAĻA

FINANSIĀLIE NOTEIKUMI

13. pants

Budžets

1.   Katru finanšu gadu sagatavo visu Eurofound ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo Eurofound budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   Eurofound budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Eurofound ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā;

b)

brīvprātīgas dalībvalstu finansiālās iemaksas;

c)

maksas par publikācijām un visiem Eurofound sniegtajiem pakalpojumiem;

d)

visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās Eurofound darbā saskaņā ar 30. pantu.

4.   Eurofound izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

14. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku Eurofound ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

Provizoriskajā tāmes projektā ņem vērā 6. panta 1. punktā paredzētajā gada plānošanas dokumentā minētos mērķus un gaidāmos rezultātus un šo mērķu un rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

2.   Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem Eurofound ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

3.   Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī Eurofound.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama Eurofound.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurofound štatu sarakstu.

7.   Eurofound budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Visus Eurofound budžeta grozījumus, tostarp štatu saraksta grozījumus, pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru.

8.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Eurofound budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

15. pants

Budžeta izpilde

1.   Eurofound budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

16. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Eurofound grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Eurofound ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis ar Komisijas pārskatu konsolidētos Eurofound provizoriskos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Eurofound provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, grāmatvedis sagatavo Eurofound galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par Eurofound galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6.   Eurofound grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas sniegti tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz N+2 gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

17. pants

Finanšu noteikumi

Eurofound piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eurofound darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV NODAĻA

PERSONĀLS

18. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Eurofound personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

19. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektors ir Eurofound darbinieks, un viņu pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru atklātā un pārredzamā atlases procedūrā no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta ieceļ valde.

Izvēlēto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Minētā viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē iecelšanu amatā.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Eurofound pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, Eurofound turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.   Ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Ja izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās viņš nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai ar valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā Komisijas novērtējumu par izpilddirektora sniegumu, kā minēts 3. punktā.

7.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

20. pants

Norīkotie valsts eksperti un citi darbinieki

1.   Eurofound var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus Eurofound nenodarbina.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Eurofound.

V NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

21. pants

Juridiskais statuss

1.   Eurofound ir Savienības aģentūra. Tam piemīt tiesībsubjektība.

2.   Katrā dalībvalstī Eurofound ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Eurofound mītne atrodas Dublinā.

4.   Eurofound saskaņā ar 11. panta 6. punktu var izveidot koordinācijas biroju Briselē, lai stiprinātu tā sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm.

22. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Eurofound un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

23. pants

Valodu lietojums

1.   Uz Eurofound attiecas Padomes Regulas Nr. 1 (9) noteikumi.

2.   Eurofound darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Tulkošanas centrs.

24. pants

Pārredzamība un datu aizsardzība

1.   Eurofound savas darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni.

2.   Uz Eurofound rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (10).

3.   Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

4.   Uz Eurofound veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (11). Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes nosaka pasākumus, kā Eurofound piemēro Regulu (ES) 2018/1725, arī par datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

25. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) sekmētu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, Eurofound līdz 2019. gada 21. augustam pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(13), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Eurofound darbiniekiem.

2.   Revīzijas palātai ir pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no Eurofound ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai Eurofound finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Eurofound sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

26. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Eurofound vajadzības gadījumā pieņem drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kuri izklāstīti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444. Eurofound drošības noteikumi cita starpā un attiecīgā gadījumā aptver noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un glabāšanu.

27. pants

Atbildība

1.   Eurofound līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru arbitrāžas klauzulu, kas ietverta Eurofound noslēgtā līgumā.

3.   Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, Eurofound saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tās struktūrvienības vai personāls.

4.   Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 3. punktā.

5.   Personāla personisko atbildību pret Eurofound reglamentē noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

28. pants

Izvērtēšana

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 29. panta 5. punktu Eurofound veic ex ante un ex post novērtējumus par tām programmām un darbībām, kas ir saistītas ar ievērojamiem izdevumiem.

2.   Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta izvērtēšana atbilstīgi Komisijas pamatnostādnēm, lai novērtētu Eurofound sniegumu attiecībā uz tā mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanas laikā Komisija apspriežas ar valdes locekļiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Izvērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt Eurofound pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas.

3.   Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus publisko.

29. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Eurofound darbībām attiecas Eiropas Ombuda veikta izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

30. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Rīkojoties tikai tiktāl, lai sasniegtu šajā regulā aprakstītos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgo kompetenci, Eurofound var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Minētajā nolūkā Eurofound pēc tam, kad tas ir saņēmis atļauju no valdes un apstiprinājumu no Komisijas, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām var izveidot sadarbības kārtību. Minētā kārtība nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm.

2.   Eurofound ir atvērts to trešo valstu dalībai, kuras par to ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešās valstis piedalīsies Eurofound darbā, arī noteikumi par šo valstu dalību Eurofound iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālsastāvu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Eurofound kompetencē.

31. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Eurofound izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuras dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Eurofound un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2.   Eurofound uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus Eurofound darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

VI NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

32. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

Uz Regulas (EEK) Nr. 1365/75 6. panta pamata izveidotās valdes locekļi paliek amatā un šīs regulas 5. pantā minētās valdes funkcijas pilda līdz valdes locekļu un neatkarīga eksperta iecelšanai, ievērojot šīs regulas 4. panta 1. punktu.

33. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz darbiniekiem

1.   Eurofound direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 1365/75 8. pantu, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic šīs regulas 11. pantā paredzētos izpilddirektora pienākumus. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

2.   Ja laikā, kad šī regula stājas spēkā, notiek izpilddirektora atlases un iecelšanas procedūra, Regulas (EEK) Nr. 1365/75 8. pantu piemēro līdz minētās procedūras pabeigšanai.

3.   Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1365/75 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

Ja šīs regulas spēkā stāšanās brīdī darbojas Eurofound koordinācijas birojs, tas darbu turpina.

34. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 1365/75 15. pantu, veic saskaņā ar minētas regulas 16. pantu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 1365/75 atceļ un visas atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esamības saglabāšana

Iekšējie noteikumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 1365/75, paliek spēkā pēc 2019. gada 20. februāra, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 209, 30.6.2017., 49. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 20. decembra lēmums.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(5)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(6)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(14)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/90


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/128

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 166. panta 4. punktu un 165. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) tika izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (3), lai tas Komisijai Savienības līmenī palīdzētu sekmēt profesionālās izglītības un mācību darbavietā veicināšanu un attīstību.

(2)

Kopš Cedefop izveides 1975. gadā tam ir bijusi svarīga nozīme kā kopīgas profesionālās izglītības un mācību rīcībpolitikas izstrādes atbalstītājam. Vienlaikus darba tirgu pārmaiņu, tehnoloģiju, jo īpaši digitālās jomas tehnoloģiju, attīstības un arvien pieaugošās darbaspēka mobilitātes ietekmē ir mainījies profesionālās izglītības jēdziens un nozīme. Minētie faktori vēl vairāk apgrūtina uzdevumu prasmes un kvalifikācijas labāk saskaņot ar pieprasījumu, kas pastāvīgi mainās. Attiecīgi ir attīstījušās profesionālās izglītības rīcībpolitikas, aptverot daudzveidīgus instrumentus un iniciatīvas, tostarp tādus, kas saistīti ar prasmēm un kvalifikācijām, kā arī mācīšanās validēšanu, kas noteikti vairs nav ietilpināmi tradicionālajā profesionālās izglītības un mācību jēdzienā. Tāpēc būtu skaidri jādefinē Cedefop darbību raksturs, lai labāk atspoguļotu tā pašreizējās darbības, kas neaprobežojas tikai ar profesionālo izglītību un mācībām un ietver darbu ar prasmēm un kvalifikācijām, un, lai labāk atspoguļotu minētās norises, būtu jāpielāgo terminoloģija, kas izmantota, lai aprakstītu Cedefop mērķus un uzdevumus.

(3)

2013. gada Cedefop izvērtējuma ziņojumā secināts, ka Regula (EEK) Nr. 337/75 būtu jāgroza tā, lai tajā kā viens no Cedefop uzdevumiem būtu iekļauts tā darbs attiecībā uz prasmēm un nepārprotamāk integrēts tā darbs attiecībā uz ziņošanu par rīcībpolitikām un kopīgajiem Eiropas rīkiem un iniciatīvām.

(4)

Atbalstot profesionālās izglītības un mācību rīcībpolitikas īstenošanu, būs jāpievērš uzmanība tam, kā izglītība un mācības saskaras ar darba pasauli, lai nodrošinātu, ka iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes veicina mūžizglītību, integrāciju un nodarbināmību mainīgos darba tirgos un būtu pilsoņu un sabiedrības vajadzībām nozīmīgas.

(5)

Regula (EEK) Nr. 337/75 ir vairākkārt grozīta. Tā kā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(6)

Cedefop reglamentējošie noteikumi, ciktāl iespējams un ņemot vērā tā trīspusējo dabu, būtu jānosaka saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām.

(7)

Tā kā jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu, darba vidi, profesionālo izglītību un mācībām un prasmēm, pievēršas trīs trīspusējās aģentūras, proti, Cedefop, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), nepieciešama cieša to savstarpējā koordinācija. Nepieciešama arī cieša sadarbība ar Eiropas Izglītības fondu (ETF). Tāpēc Cedefop vajadzētu papildināt ETF, Eurofound un EU-OSHA darbu tur, kur tiem ir līdzīgas interešu jomas, vienlaikus atbalstot tādus instrumentus, kas darbojas labi, piemēram, saprašanās memorandus. Cedefop būtu jāizmanto dažādi veidi, kā palielināt efektivitāti un sinerģiju, un savās darbībās jāvairās no dublēšanās ar ETF, Eurofound un EU-OSHA, kā arī Komisijas darbību. Turklāt, kur vajadzīgs, Cedefop būtu jācenšas efektīvi sadarboties ar Savienības iestāžu un ārēju specializētu struktūru iekšējiem pētnieciskajiem resursiem.

(8)

Komisijai Cedefop novērtēšanas laikā būtu jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp valdes locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem.

(9)

Cedefop, Eurofound un EU-OSHA trīspusējība ir visaptverošas pieejas augstvērtīga izpausme, kas balstīta uz sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem un Savienības un valstu iestādēm, un tas ir ļoti svarīgi, lai rastu kopīgus un ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos risinājumus.

(10)

Lai racionalizētu Cedefop lēmumu pieņemšanas procesu un dotu ieguldījumu efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā, būtu jāievieš divu līmeņu pārvaldības struktūra. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras pieņemt budžetu un apstiprināt plānošanas dokumentu. Plānošanas dokumentā, kas ietver Cedefop daudzgadu darba programmu un tā gada darba programmu, valdei būtu jānosaka Cedefop darbību stratēģiskās prioritātes. Turklāt valdes pieņemtajos noteikumos par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību būtu jāiekļauj pasākumi potenciālo risku atklāšanai agrīnā posmā.

(11)

Lai Cedefop pienācīgi darbotos, dalībvalstīm, Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai būtu jānodrošina, ka valdē ieceļamām personām ir piemērotas zināšanas profesionālās izglītības un mācību, prasmju un kvalifikāciju jomā, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un pārraudzītu Cedefop darbības.

(12)

Būtu jāizveido izpildkomiteja, kuras uzdevums būtu pienācīgā veidā sagatavot valdes sanāksmes un sniegt atbalstu tās lēmumu pieņemšanas un pārraudzības procesiem. Palīdzot valdei, izpildkomitejai, ja tas nepieciešams steidzamības dēļ, vajadzētu būt iespējamam valdes vārdā pieņemt atsevišķus pagaidu lēmumus. Valdei būtu jāpieņem izpildkomitejas reglaments.

(13)

Izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par Cedefop vispārējo vadību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzību, tostarp par ikdienas darba vadību, kā arī finanšu un cilvēkresursu vadību. Izpilddirektoram būtu jāīsteno viņam uzticētās pilnvaras. Vajadzētu būt iespējamam minētās pilnvaras apturēt ārkārtas apstākļos, piemēram, ja ir interešu konflikts vai nopietns Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (Civildienesta noteikumi) paredzēto pienākumu neievērošanas gadījums.

(14)

Vienlīdzības princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem. Tas paredz, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. Visām pusēm būtu jātiecas panākt, lai valdē un izpildkomitejā būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība. Minēto mērķi valdei būtu jācenšas panākt arī attiecībā uz tās priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem kopumā, kā arī to būtu jācenšas panākt grupām, kas valdē pārstāv valdības un darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, attiecībā uz aizvietotāju iecelšanu izpildkomitejas sanāksmju apmeklēšanai.

(15)

Cedefop uztur koordinācijas biroju Briselē. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja minētajam birojam darboties.

(16)

Būtu jāatjaunina ar Cedefop saistītie finansiālie noteikumi un plānošanas un ziņošanas noteikumi. Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (4) paredz, ka Cedefop ir jāveic ex ante un ex post novērtējumi par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem. Minētie novērtējumi Cedefop būtu jāņem vērā savā daudzgadu un gada plānošanā.

(17)

Lai nodrošinātu Cedefop pilnīgu autonomiju un neatkarību, kā arī ļautu pienācīgi īstenot saskaņā ar šo regulu tam noteiktos mērķus un uzdevumus, tam būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu iemaksa no Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta, Cedefop būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Cedefop pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(18)

Cedefop darbībai vajadzīgie tulkošanas pakalpojumi būtu jāsniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centram (Tulkošanas centrs). Cedefop būtu jāsadarbojas ar Tulkošanas centru, lai noteiktu rādītājus attiecībā uz kvalitāti, savlaicīgumu un konfidencialitāti, skaidri noteiktu Cedefop vajadzības un prioritātes un izveidotu pārredzamas un objektīvas tulkošanas procesa procedūras.

(19)

Noteikumi par Cedefop darbiniekiem būtu jāsaskaņo ar Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (5).

(20)

Cedefop būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju un tās drošu apstrādi. Vajadzības gadījumā Cedefop būtu jāpieņem drošības noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (6) un (ES, Euratom) 2015/444 (7) izklāstītajiem noteikumiem.

(21)

Lai līdz brīdim, kad tiks īstenota šī regula, Cedefop joprojām varētu darboties, jāparedz pārejas noteikumi par budžetu un pārejas noteikumi par valdi un darbiniekiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide un mērķi

1.   Ar šo kā Savienības aģentūra tiek izveidots Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop).

2.   Cedefop mērķis ir, strādājot kopā ar Komisiju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, atbalstīt Savienības politikas veicināšanu, attīstību un īstenošanu profesionālās izglītības un mācību, kā arī prasmju un kvalifikāciju rīcībpolitikas jomā.

Minētajā nolūkā Cedefop vairo un izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādes vajadzībām, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp Savienību un valstu rīcībspēkiem.

2. pants

Uzdevumi

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajām rīcībpolitikas jomām Cedefop, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

a)

analizē profesionālās izglītības un mācību, prasmju un kvalifikāciju rīcībpolitiku un sistēmu tendences un sniedz salīdzinošu analīzi par tām valstu griezumā;

b)

analizē darba tirgus tendences attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām, kā arī profesionālo izglītību un mācībām;

c)

cenšoties palielināt kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu, analizē un palīdz īstenot norises, kas saistītas ar to izstrādi un piešķiršanu, organizēšanu dažādos satvaros un to funkcijām darba tirgū, kā arī saistībā ar profesionālo izglītību un mācībām;

d)

analizē norises tādā jomā kā neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana un dod savu ieguldījumu šajās norisēs;

e)

veic vai pasūta pētījumus par attiecīgām sociālekonomiskām norisēm un ar tām saistītiem politikas jautājumiem, un nodarbojas ar pētniecību šajā jomā;

f)

nodrošina forumus, kur valdībām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām valstu līmenī apmainīties ar pieredzi un informāciju;

g)

sekmē, tostarp izmantojot uz faktiem balstītu informāciju un analīzi, reformu un politiku īstenošanu valstu līmenī;

h)

izplata informāciju, lai palīdzētu veidot rīcībpolitikas un vairot informētību un izpratni par to, kā profesionālā izglītība un mācības var sekmēt un veicināt cilvēku nodarbināmību, ražīgumu un mūžizglītību;

i)

pārvalda ar profesionālo izglītību un mācībām, prasmēm, arodiem un kvalifikācijām saistītus rīkus, datu kopas un pakalpojumus un dara tos pieejamus pilsoņiem, uzņēmumiem, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām;

j)

saskaņā ar 29. pantu izveido stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Cedefop kompetencē.

2.   Ja ir vajadzīgi jauni pētījumi un pirms politisku lēmumu pieņemšanas Savienības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) ņem vērā Cedefop specializētās zināšanas un visus pētījumus, ko tas ir veicis attiecīgajā jomā vai ko tas spēj veikt.

3.   Savā darbībā Cedefop ņem vērā saiknes, kas pastāv starp profesionālo izglītību un mācībām un pārējiem izglītības un mācību sektoriem.

4.   Cedefop var noslēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību ar tām.

5.   Pildot savus uzdevumus, Cedefop uztur ciešu dialogu īpaši ar publiskām un privātām, valstu un starptautiskām specializētajām organizācijām, kas darbojas profesionālās izglītības un mācību un prasmju un kvalifikāciju politikas jomā, ar publiskām iestādēm un izglītības iestādēm, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī trīspusējām valstu struktūrām, ja tādas pastāv. Cedefop, neskarot tā mērķus un nolūkus, sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar ETF, Eurofound un EU-OSHA, veicinot sinerģiju un papildināmību ar to darbībām, vienlaikus izvairoties no jebkādu darbību pārklāšanās.

II NODAĻA

CEDEFOP ORGANIZATORIKA

3. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

Cedefop administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

a)

valde;

b)

izpildkomiteja;

c)

izpilddirektors.

1. IEDAĻA

Valde

4. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir:

a)

viens valdību pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

b)

viens darba devēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

c)

viens darba ņēmēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

d)

trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju;

e)

viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments.

Katram no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome, pamatojoties uz attiecīgi dalībvalstu un Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizāciju izraudzītajām kandidatūrām.

Šā punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Komisija.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto ekspertu ieceļ Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus izraugās un ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par profesionālo izglītību un mācībām, prasmēm un kvalifikācijām, kā arī ņemot vērā viņu attiecīgās prasmes, piemēram, pārvaldnieciskās, administratīvās un budžetārās prasmes, un specializētās zināšanas ar Cedefop galvenajiem uzdevumiem saistītajā jomā, lai viņi pārraudzību varētu veikt efektīvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība.

4.   Katrs loceklis un aizstājējs, uzsākot pildīt amata pienākumus, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka viņš neatrodas interešu konflikta situācijā. Katrs loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu gadījumā, ja mainās apstākļi saistībā ar jebkādu interešu konfliktu. Paziņojumus un atjauninājumus Cedefop publicē savā tīmekļa vietnē.

5.   Locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi un aizstājēji paliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

6.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji valdē katrs veido atsevišķas grupas. Katra grupa ieceļ koordinatoru, lai efektivizētu apspriešanos grupās un starp tām. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo Eiropas organizāciju pārstāvji, un viņus var izraudzīties no iecelto valdes locekļu vidus. Koordinatori, kas nav iecelti par valdes locekļiem saskaņā ar 1. punktu, valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

5. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)

sniedz stratēģiskās ievirzes Cedefop darbībai;

b)

katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 6. pantu pieņem Cedefop plānošanas dokumentu, kas ietver Cedefop daudzgadu darba programmu un tā gada darba programmu nākamajam gadam;

c)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Cedefop gada budžetu un saskaņā ar III nodaļu pilda citas funkcijas attiecībā uz Cedefop gada budžetu;

d)

pieņem konsolidēto gada pārskatu par Cedefop darbību kopā ar novērtējumu par tā darbību, katru gadu līdz 1. jūlijam tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

e)

pieņem Cedefop piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 16. pantu;

f)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas riskiem;

g)

pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem un neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī valstu norīkotajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem, kurus Cedefop nenodarbina, kā minēts 19. pantā;

h)

pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, ko atspoguļo Cedefop plānošanas dokumentā;

i)

pieņem savu reglamentu;

j)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Cedefop personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

k)

pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

l)

saskaņā ar 18. pantu ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvo viņu no amata;

m)

saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

n)

pieņem izpildkomitejas reglamentu;

o)

nodrošina pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

p)

apstiprina kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 29. pantu.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, valde var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un tās pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk. Šādos gadījumos valde tās uz ierobežotu laiku deleģē kādam no Komisijas pārstāvjiem, ko tā izraugās, vai kādam darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

6. pants

Daudzgadu un gada plānošana

1.   Izpilddirektors katru gadu saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punkta e) apakšpunktu izstrādā plānošanas dokumenta projektu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu.

2.   Izpilddirektors 1. punktā minētā plānošanas dokumenta projektu iesniedz valdei. Plānošanas dokumenta projektu pēc valdes apstiprinājuma katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Izpilddirektors iesniedz visas minētā dokumenta atjauninātas redakcijas saskaņā ar to pašu procedūru. Valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus un izvairoties no plānojuma pārklāšanās ar citām aģentūrām. Tajā izklāsta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu. Programmā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 29. pantu, ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda ar to saistītos resursus.

4.   Gada darba programma atbilst 3. punktā minētajai daudzgadu darba programmai un ietver:

a)

detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus;

b)

finansējamo darbību aprakstu, tostarp plānotos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti;

c)

norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un budžeta pārvaldība pa darbības jomām;

d)

iespējamās darbības attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar 29. pantu.

Tajā skaidri norāda, kādas darbības ir pievienotas, mainītas vai svītrotas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5.   Ja Cedefop tiek uzticēta jauna darbība, valde pieņemto gada darba programmu groza. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

Jebkādus būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu.

6.   Resursu plānojumu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānojumu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši ņemot vērā 27. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

Jaunas darbības uzticēšanu Cedefop nolūkā izpildīt 2. pantā noteiktos uzdevumus ņem vērā tā resursu un finanšu plānojumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes (“budžeta lēmējinstitūcija”) pilnvaras.

7. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus valde ievēlē šādi:

a)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv dalībvalstu valdības;

b)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba devēju organizācijas;

c)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas; un

d)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv Komisiju.

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Šis termiņš ir atjaunojams. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

8. pants

Valdes sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3.   Valde katru gadu sanāk uz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums) puses, pārstāvji var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāji, ja EEZ līgums paredz to piedalīšanos Cedefop darbībā.

5.   Cedefop nodrošina valdes sekretariātu.

9. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1.   Neskarot 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta otro daļu un 18. panta 7. punktu, valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Valdes reglamentā balsošanas kārtību detalizē, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā.

2. IEDAĻA

Izpildkomiteja

10. pants

Izpildkomiteja

1.   Valdei palīdz izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja:

a)

sagatavo lēmumus, ko pieņem valde;

b)

kopā ar valdi pārrauga, vai turpmākie pasākumi attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, ir pietiekami;

c)

neskarot 11. pantā aprakstītos izpilddirektora pienākumus, vajadzības gadījumā dod viņam padomus par valdes lēmumu īstenošanu, lai tiktu pastiprināta administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzība.

3.   Vajadzības gadījumā steidzamības dēļ izpildkomiteja valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un par budžeta jautājumiem.

4.   Izpildkomitejas sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, trīs priekšsēdētāja vietnieki, triju 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Katra no 4. panta 6. punktā minētajām grupām var iecelt līdz diviem aizstājējiem, kas kāda attiecīgās grupas iecelta locekļa prombūtnē apmeklē izpildkomitejas sēdes. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildkomitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beidzas viņu dalība valdē.

6.   Izpildkomiteja sanāk trīs reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai tās locekļu pieprasījuma. Pēc katras sanāksmes 4. panta 6. punktā minēto triju grupu koordinatori dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un pārredzami informētu savas grupas locekļus par diskusiju saturu.

3. IEDAĻA

Izpilddirektors

11. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par Cedefop pārvaldību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzienu un atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un izpildkomitejas pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Cedefop juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Cedefop uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, izpilddirektors ir atbildīgs par to, lai tiktu:

a)

ikdienā vadīts Cedefop darbs, tostarp īstenotas pilnvaras, kas viņam uzticētas personāla jautājumos saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b)

īstenoti valdes pieņemtie lēmumi;

c)

pieņemti lēmumi par cilvēkresursu pārvaldību saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto lēmumu;

d)

pieņemti lēmumi par Cedefop iekšējām struktūrām, tostarp vajadzības gadījumā norīkoti aizstājēji funkcijām, kas var aptvert Cedefop ikdienas vadību, ņemot vērā ar Cedefop darbību saistītās vajadzības un pareizu budžeta pārvaldību;

e)

sagatavots un pēc apspriešanās ar Komisiju valdei iesniegts plānošanas dokuments;

f)

īstenots plānošanas dokuments un par tā īstenošanu sniegtas atskaites valdei;

g)

sagatavots un valdei novērtēšanai un pieņemšanai iesniegts konsolidētais gada pārskats par Cedefop darbību;

h)

izveidota efektīva pārraudzības sistēma, kas ļautu veikt 27. pantā minētos regulāros novērtējumus, un ziņošanas sistēma novērtējumu rezultātu apkopošanai;

i)

sagatavots Cedefop piemērojamo finanšu noteikumu projekts;

j)

sagatavots Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts kā daļa no Cedefop plānošanas dokumenta un izpildīts Cedefop budžets;

k)

sagatavots rīcības plāns, kurā noteikti turpmākie pasākumi attiecībā uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņots Komisijai un regulāri – valdei un izpildkomitejai;

l)

veiktas darbības, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru Cedefop;

m)

aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot faktiskas kontrolpārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

n)

sagatavota un valdei apstiprināšanai iesniegta Cedefop stratēģija krāpšanas apkarošanai;

o)

attiecīgā gadījumā īstenota sadarbība ar citām Savienības aģentūrām un noslēgti sadarbības nolīgumi ar tām.

6.   Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai Cedefop uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido koordinācijas birojs Briselē, lai stiprinātu Cedefop sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm. Šādam lēmumam ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Minētajā lēmumā norāda minētā koordinācijas biroja veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un jebkādu Cedefop administratīvo funkciju dublēšanās.

III NODAĻA

FINANSIĀLIE NOTEIKUMI

12. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam sagatavo visu Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo Cedefop budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   Cedefop budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Cedefop ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā;

b)

brīvprātīgas dalībvalstu finansiālas iemaksas;

c)

maksas par publikācijām un visiem Cedefop sniegtajiem pakalpojumiem;

d)

visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās Cedefop darbā, kā paredzēts 29. pantā.

4.   Cedefop izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

13. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

Provizoriskajā tāmes projektā ņem vērā 6. panta 1. punktā paredzētajā gada plānošanas dokumentā minētos mērķus un gaidāmos rezultātus un šo mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

2.   Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

3.   Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī Cedefop.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama Cedefop.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Cedefop štatu sarakstu.

7.   Cedefop budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Visus Cedefop budžeta grozījumus, tostarp štatu saraksta grozījumus, pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru.

8.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Cedefop budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

14. pants

Budžeta izpilde

1.   Cedefop budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

15. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Cedefop grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Cedefop ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis ar Komisijas pārskatu konsolidētos Cedefop provizoriskos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Cedefop provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, grāmatvedis sagatavo Cedefop galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par Cedefop galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6.   Cedefop grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas sniegti tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz N+2 gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

16. pants

Finanšu noteikumi

Cedefop piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Cedefop darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV NODAĻA

PERSONĀLS

17. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Cedefop personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

18. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektors ir darbinieks, un viņu pieņem darbā Cedefop pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru atklātā un pārredzamā atlases procedūrā no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta ieceļ valde.

Izvēlēto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Šāda viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē iecelšanu amatā.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Cedefop pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, Cedefop turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.   Ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Ja izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās viņš nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai ar valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā Komisijas novērtējumu par izpilddirektora sniegumu, kā minēts 3. punktā.

7.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

19. pants

Norīkotie valsts eksperti un citi darbinieki

1.   Cedefop var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus Cedefop nenodarbina.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Cedefop.

V NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

20. pants

Juridiskais statuss

1.   Cedefop ir Savienības aģentūra. Tam piemīt tiesībsubjektība.

2.   Katrā dalībvalstī Cedefop ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Cedefop mītne atrodas Salonikos.

4.   Cedefop var izveidot koordinācijas biroju Briselē, lai saskaņā ar 11. panta 6. punktu stiprinātu tā sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm.

21. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Cedefop un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

22. pants

Valodu lietojums

1.   Uz Cedefop attiecas Padomes Regulas Nr. 1 (9) noteikumi.

2.   Cedefop darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Tulkošanas centrs.

23. pants

Pārredzamība un datu aizsardzība

1.   Cedefop savā darbībā nodrošina augstu pārredzamības līmeni.

2.   Uz Cedefop rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (10).

3.   Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

4.   Uz Cedefop veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (11). Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes valde nosaka pasākumus, kā Cedefop piemēro Regulu (ES) 2018/1725, tostarp par datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

24. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) sekmētu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, Cedefop līdz 2019. gada 21. augustam pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(13), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Cedefop darbiniekiem.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri no Cedefop ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai Cedefop finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Cedefop sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju lēmumos, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

25. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Cedefop vajadzības gadījumā pieņem drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kuri noteikti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444. Cedefop drošības noteikumi cita starpā un attiecīgā gadījumā aptver noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un glabāšanu.

26. pants

Atbildība

1.   Cedefop līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai (Tiesa) ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru arbitrāžas klauzulu, kas ietverta Cedefop noslēgtā līgumā.

3.   Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, Cedefop saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tās struktūrvienības vai personāls.

4.   Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz kompensāciju par 3. punktā minēto kaitējumu.

5.   Personāla personisko atbildību pret Cedefop reglamentē noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

27. pants

Izvērtēšana

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 29. panta 5. punktu Cedefop veic ex ante un ex post novērtējumus par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem.

2.   Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta izvērtēšana atbilstīgi Komisijas pamatnostādnēm, lai novērtētu Cedefop sniegumu attiecībā uz tā mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanas laikā Komisija apspriežas ar valdes locekļiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Izvērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt Cedefop pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas.

3.   Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus publisko.

28. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Cedefop darbībām attiecas Eiropas Ombuda veikta izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

29. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Ciktāl nepieciešams šajā regulā izklāstīto mērķu sasniegšanai un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgo kompetenci, Cedefop var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Minētajā nolūkā Cedefop pēc tam, kad tas ir saņēmis atļauju no valdes un apstiprinājumu no Komisijas, var izveidot kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Minētā kārtība nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm.

2.   Cedefop ir atvērts to trešo valstu dalībai, kuras par to ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar pirmajā daļā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešās valstis piedalīsies Cedefop darbā, tostarp noteikumi par šo valstu dalību Cedefop iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālsastāvu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Cedefop kompetencē.

30. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Cedefop izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuras dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Cedefop un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2.   Cedefop uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus Cedefop darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

VI NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

31. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

Uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 4. panta pamata izveidotās Cedefop valdes locekļi paliek amatā un šīs regulas 5. pantā minētās valdes pienākumus pilda līdz valdes locekļu un neatkarīga eksperta iecelšanai, ievērojot šīs regulas 4. panta 1. punktu.

32. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz darbiniekiem

1.   Cedefop direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 6. pantu, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic šīs regulas 11. pantā paredzētos izpilddirektora pienākumus. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

2.   Ja laikā, kad šī regula stājas spēkā, notiek izpilddirektora atlases un iecelšanas procedūra, Regulas (EEK) Nr. 337/75 6. pantu piemēro līdz minētās procedūras pabeigšanai.

3.   Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 337/75 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

Ja šīs regulas spēkā stāšanās brīdī darbojas Cedefop koordinācijas birojs, tas darbu turpina.

33. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 11. pantu, veic saskaņā ar minētās regulas 12.a pantu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 337/75 atceļ, un visas atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

35. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esamības saglabāšana

Iekšējie noteikumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 337/75, paliek spēkā pēc 2019. gada 20. februāra, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 209, 30.6.2017., 49. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 20. decembra lēmums.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(5)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(6)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(14)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/106


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/129

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz Euro 5 posma piemērošanu divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par visaptverošu pētījumu par vides posma Euro 5 ietekmi L kategorijas transportlīdzekļiem (“ietekmes pētījums”), kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013 (3) 23. panta 4. punktu, un ņemot vērā problēmas, ar kurām apstiprinātājiestādes un ieinteresētās personas ir saskārušās minētās regulas piemērošanā, Regulā (ES) Nr. 168/2013 būtu jāveic noteiktas izmaiņas un precizējumi, lai nodrošinātu tās netraucētu piemērošanu.

(2)

Attiecībā uz prasību uzstādīt iebūvētās diagnostikas (OBD) II posma sistēmu, kas nodrošina uzraudzību un ziņošanu par emisiju kontroles sistēmas kļūmēm un nolietošanos, Komisija, pamatojoties uz ietekmes pētījumu, secināja, ka pastāv tehniski ierobežojumi attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļu katalizatora uzraudzību un ka ir vajadzīgi papildu pilnveidojumi, lai nodrošinātu tās pareizu ieviešanu. Netiek gaidīts, ka Euro 5 emisiju posma pirmajā kārtā būs iespējams veikt katalizatora uzraudzību, bet tā ir paredzēta no 2025. gada. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 168/2013 21. pantā būtu jāparedz nepieciešamais sagatavošanās laiks, lai nodrošinātu ODB II posma sistēmas prasības pareizu ieviešanu.

(3)

Ņemot vērā, ka L1e un L2e kategorijas transportlīdzekļi jau ir atbrīvoti no prasības būt aprīkotiem ar OBD I posma sistēmu, L6e kategorijas transportlīdzekļi, kas konstruēti un veidoti atbilstoši mopēda specifikācijām un ražoti salīdzinoši mazos apjomos, arī būtu jāatbrīvo no minētās prasības.

(4)

Ir jāprecizē, kā L1e un L2e kategorijas transportlīdzekļi ir atbrīvoti no prasības būt aprīkotiem ar OBD II posma sistēmu, un minētais atbrīvojums jāattiecina arī uz vieglajiem kvadricikliem (L6e kategorija) un uz enduro (L3e-AxE) un triāla (L3e-AxT) motociklu apakškategorijām.

(5)

Enduro un triāla motociklu ekspluatācijas laiks ir īss, un tie pēc būtības un izmantošanas veida ir ļoti līdzīgi smagajiem visurgājēju kvadricikliem (L7e-B), kas ir atbrīvoti no prasības būt aprīkotiem ar OBD II posma sistēmu. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāattiecina uz enduro un triāla motocikliem.

(6)

Komisija ietekmes pētījumā secināja, ka Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā norādītā matemātiskā noturības procedūra, atbilstīgi kurai transportlīdzekļus testē pēc 100 km nobraukuma, neatspoguļo transportlīdzekļa emisiju kontroles sistēmas faktisko nolietojumu transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā. Minēto metodi vairs nevajadzētu izmantot, un tās izmantošanu vajadzētu pakāpeniski izbeigt līdz 2025. gadam, nodrošinot ieinteresētajām personām pietiekamu sagatavošanās laiku, lai pielāgotos. Laikposmā līdz 2025. gadam būtu jāpalielina nepieciešamais transportlīdzekļa uzkrātais nobraukums pirms tā testēšanas, lai nodrošinātu rezultātu ticamību.

(7)

Euro 5 robežvērtību sasniegšanai nepieciešamā tehnoloģija jau ir pieejama. Tomēr Komisija ietekmes pētījumā secināja, ka Euro 5 emisiju robežvērtību piemērošanas diena konkrētiem L kategorijas transportlīdzekļiem (L6e-B, L2e-U, L3e-AxT un L3e-AxE) jāatliek no 2020. gada uz 2024. gadu, lai palielinātu izmaksu un ieguvumu attiecību salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt minēto transportlīdzekļu ražotājiem, kas galvenokārt ir MVU, ir vajadzīgs ilgāks sagatavošanās laiks, lai nodrošinātu, ka pāreju uz nulles emisijas spēka pārvadiem, piemēram, elektrifikāciju, var sasniegt izmaksu ziņā lietderīgi.

(8)

Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. pantā ir noteikta prasība ES tipa apstiprinājuma sertifikātam kā pielikumu pievienot testu rezultātus. Skaidrības labad minētais noteikums būtu jāgroza, lai skaidri norādītu, ka tas, kas jāpievieno, ir testu rezultātu lapa.

(9)

Būtu jāprecizē konkrētas neatbilstības saistībā ar Euro 5 trokšņa līmeņa robežvērtību piemērošanas dienu Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikumā, lai nodrošinātu, ka esošās robežvērtības (Euro 4) aizvien ir piemērojamas, līdz var noteikt jaunās robežvērtības attiecībā uz Euro 5.

(10)

Regula (ES) Nr. 168/2013 pilnvaroja Komisiju pieņemt deleģētos aktus uz piecu gadu laikposmu, kas beidzās 2018. gada 21. martā. Tā kā pastāvīgi ir vajadzība atjaunināt tipa apstiprināšanas tiesību aktu elementus atbilstoši tehnikas progresam vai ieviest citus grozījumus atbilstoši pilnvarojumam, minētā regula būtu jāgroza, lai nodrošinātu deleģējuma pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

(11)

Juridiskās noteiktības labad Regulā (ES) Nr. 168/2013 Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus par tehniskajām prasībām attiecībā uz iebūvēto diagnostiku būtu jāizklāsta skaidrāk un precīzāk.

(12)

Tā kā šī regula groza Regulu (ES) Nr. 168/2013, nepaplašinot tās regulējuma saturu, un tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 168/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza šādi:

1)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Vispārīgas prasības par iebūvētās diagnostikas sistēmām

1.   No IV pielikumā norādītajiem piemērošanas datumiem L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļus, ir aprīkoti ar OBD sistēmu, kas atbilst funkcionālajām prasībām un testa procedūrām, kuras noteiktas 8. punktā minētajos deleģētajos aktos.

2.   No IV pielikuma 1.8.1. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e-A un L7e-A kategorijas un apakškategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un ziņo par kļūmēm, kuru rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

3.   No IV pielikuma 1.8.2. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas un apakškategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un kas ierosina ziņošanu, ja tiek pārsniegtas VI pielikuma B1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Šo transportlīdzekļu (apakš)kategoriju OBD I posma sistēmas arī ziņo par tāda darbības režīma iedarbināšanu, kas ievērojami samazina motora griezes momentu.

4.   No IV pielikuma 1.8.3. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un kas ierosina ziņošanu, ja tiek pārsniegtas VI pielikuma B2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Šo transportlīdzekļu kategoriju OBD I posma sistēmas arī ziņo par tāda darbības režīma iedarbināšanu, kas ievērojami samazina motora griezes momentu.

5.   No IV pielikuma 1.8.4. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e-A un L7e-A kategorijas un apakškategorijas transportlīdzekļi turklāt ir aprīkoti ar OBD II posma sistēmu, kas uzrauga emisiju kontroles sistēmas kļūmes un nolietošanos (izņemot katalizatora uzraudzību), kā rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības, un ziņo par to.

6.   No IV pielikuma 1.8.5. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e-A un L7e-A kategorijas un apakškategorijas transportlīdzekļi turklāt ir aprīkoti ar OBD II posma sistēmu, kas uzrauga emisiju kontroles sistēmas kļūmes un nolietošanos, kā rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības, un ziņo par to.

7.   Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro L3e-AxE apakškategorijas enduro motocikliem un L3e-AxT apakškategorijas triāla motocikliem.

8.   Lai saskaņotu OBD sistēmas ziņošanu par funkcionālā drošuma vai emisiju kontroles sistēmas kļūmēm un veicinātu efektīvu un lietderīgu transportlīdzekļu remontu, Komisija tiek ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz iebūvēto diagnostiku transportlīdzekļu kategorijām un apakškategorijām, kas norādītas II pielikumā, C1 – “Transportlīdzekļu konstrukcijas un vispārējās tipa apstiprināšanas prasības”, rinda attiecībā uz Nr. 11, ieskaitot funkcionālās OBD prasības un testa procedūras elementiem, kas norādīti šā panta 1.–7. punktā, un detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz V pielikumā norādīto VIII tipa testu.”;

2)

regulas 23. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

matemātiska noturības procedūra

Līdz 2024. gada 31. decembrim katram emisijas komponentam rezultāts, ko iegūst, reizinot VII pielikuma B daļā noteikto nolietošanās koeficientu un tāda transportlīdzekļa ekoloģisko raksturlielumu testa rezultātus, kura uzkrātais nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 100 km, ir mazāks nekā VI pielikuma A daļā norādītā ekoloģisko raksturlielumu testa robežvērtība.

Neatkarīgi no pirmās daļas jauniem transportlīdzekļu tipiem no 2020. gada 1. janvāra un esošiem transportlīdzekļu tipiem no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim katram emisijas komponentam rezultāts, ko iegūst, reizinot VII pielikuma B daļā noteikto nolietošanās koeficientu un tāda transportlīdzekļa ekoloģisko raksturlielumu testa rezultātus, kura uzkrātais nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 2 500 km transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ir mazāks nekā 130 km/h un 3 500 km transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ir 130 km/h vai vairāk, ir mazāks nekā VI pielikuma A daļā norādītā izpūtēja emisiju robežvērtība.”;

3)

regulas 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

testu rezultātu lapu;”;

4)

regulas 44. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Savienības teritorijā, kam ražošanas laikā ir bijis derīgs ES tipa apstiprinājums, bet kas nav ne reģistrēti, ne nodoti ekspluatācijā līdz minētā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.”;

5)

regulas 75. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pilnvaras pieņemt 18. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā, 21. panta 8. punktā, 22. panta 5. un 6. punktā, 23. panta 6. un 12. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā, 33. panta 6. punktā, 50. panta 4. punktā, 54. panta 3. punktā, 57. panta 12. punktā, 65. pantā un 74. pantā norādītos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 22. marta. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā 2022. gada 22. jūnijā un deviņus mēnešus pirms katra turpmākā piecu gadu laikposma beigām.”;

6)

regulas II, IV, V un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 367, 10.10.2018., 32. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 17. decembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 168/2013 II, IV, V un VI pielikumu groza šādi:

1)

regulas II pielikuma C1. daļā – rindā attiecībā uz Nr. 11 – L6e-A un L6e-B apakškategorijām svītro zīmi “X”;

2)

regulas IV pielikuma tabulu groza šādi:

a)

pielikuma 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.1.2.1.

Euro 4: VI pielikuma A1. daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.; attiecībā uz L2e-U un L6e-B: 31.12.2024.

1.1.2.2.

Euro 4: VI pielikuma A1. daļa

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.; attiecībā uz L3e-AxE un L3e-AxT: 31.12.2024.

1.1.2.3.

Euro 5: VI pielikuma A2. daļa

L1e-L7e

1.1.2020.;

attiecībā uz L2e-U, L3e-AxE, L3e-AxT un L6e-B: 1.1.2024.

1.1.2021.;

attiecībā uz L2e-U, L3e-AxE, L3e-AxT un L6e-B: 1.1.2025.”;

 

b)

pielikuma 1.8.1., 1.8.2. un 1.8.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.8.1.

OBD I posma funkcionālās prasības

L3e, L4e, L5e-A, L7e-A

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1. daļa

1.8.2.

OBD I posma funkcionālās prasības, ietverot visus darbības režīmus, kas ievērojami samazina motora griezes momentu

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

31.12.2024.

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1. daļa

1.8.3.

OBD I posma funkcionālās prasības, ietverot visus darbības režīmus, kas ievērojami samazina motora griezes momentu

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2024.

1.1.2025.”;

 

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B2. daļa

c)

iekļauj šādus punktus:

“1.8.4.

OBD II posma funkcionālās prasības, izņemot katalizatora uzraudzību

L3e (izņemot L3e-AxE un L3e-AxT), L4e, L5e-A, L7e-A

1.1.2020.

1.1.2021.

31.12.2024.

OBD II posma vides testa procedūras (VIII tipa tests)

OBD II posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1. daļa

1.8.5.

OBD II posma funkcionālās prasības

L3e (izņemot L3e-AxE un L3e-AxT), L4e, L5e-A, L7e-A

1.1.2024.

1.1.2025.”;

 

OBD II posma vides testa procedūras (VIII tipa tests)

OBD II posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B2. daļa

d)

pielikuma 1.9.1. un 1.9.2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.9.1.

Trokšņa līmeņa testa procedūra un robežvērtības, VI pielikuma D daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

1.9.2.

Trokšņa līmeņa testa procedūra un robežvērtības (3), VI pielikuma D daļa

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.”;

 

e)

pielikuma 1.9.4. punktu aizstāj ar šādu:

“1.9.4.

ANO EEK Noteikumi Nr. 9, 41, 63, 92 un saistītās jaunās robežvērtības, ko ierosinājusi Komisija

L1e-L7e”;

 

 

 

3)

regulas V pielikuma B daļas pirmās slejas otrās rindas ailes tekstu aizstāj ar šādu:

“I tipa tests (19) Makrodaļiņu masa (tikai Euro 5)”;

4)

regulas VI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma B1. daļā svītro pirmo rindu, kura attiecas uz transportlīdzekļa kategoriju L6e-A;

b)

pielikuma B2. daļā pirmajā rindā:

i)

vārdus “L3e-L7e (6)” aizstāj ar šādiem:

“L3e, L4e, L5e, L7e”;

ii)

vārdus “Visi L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e un L2e kategoriju” aizstāj ar šādiem:

“Visi L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e, L2e un L6e kategoriju”.


DIREKTĪVAS

31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/112


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/130

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (3) mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības risku, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā. Minētajā direktīvā, izmantojot vispārēju principu sistēmu, kas dalībvalstīm ļauj nodrošināt minimālo prasību konsekventu piemērošanu, ir paredzēta konsekventa līmeņa aizsardzība pret risku, kas ir saistīts ar kancerogēniem un mutagēniem. Svarīgas sastāvdaļas vispārējā sistēmā, kas ar minēto direktīvu izveidota darba ņēmēju aizsardzībai, ir saistošas arodekspozīcijas robežvērtības, kas noteiktas, balstoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ekonomisko iespējamību, rūpīgu sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu, kā arī iedarbības mērījumu protokolu un metožu pieejamību darbavietā. Šajā ziņā ir svarīgi ņemt vērā piesardzības principu, jo īpaši gadījumos, kad pastāv neskaidrības. Minētajā direktīvā paredzēto minimālo prasību mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus Savienības līmenī. Dalībvalstis var noteikt stingrākas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības vai citus stingrākus aizsardzības pasākumus.

(2)

Arodekspozīcijas robežvērtības ir daļa no Direktīvā 2004/37/EK paredzētajiem riska pārvaldības pasākumiem. Pienākums nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām neskar citus darba devēju pienākumus, kas noteikti, ievērojot minēto direktīvu, jo īpaši pienākumus samazināt kancerogēnu un mutagēnu izmantošanu darbavietā, novērst vai samazināt kancerogēnu un mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem un paredzēt šādā nolūkā īstenojamus pasākumus. Minētajiem pasākumiem, ciktāl tas tehniski ir iespējams, būtu jāietver kancerogēna vai mutagēna aizstāšana ar tādu vielu, maisījumu vai procesu, kas darba ņēmēja veselībai nav bīstams vai ir mazāk bīstams, tādas noslēgtas sistēmas vai citu pasākumu izmantošana, kas paredzēti, lai pēc iespējas vairāk samazinātu līmeni, kādā darba ņēmējs ir pakļauts iedarbībai, un tādējādi veicina inovāciju.

(3)

Vairumam kancerogēnu un mutagēnu nav iespējams zinātniski identificēt tādus līmeņus, par kuriem mazāka iedarbība neradītu negatīvu ietekmi. Lai gan ar to, ka, ievērojot šo direktīvu, darbavietās tiek noteiktas kancerogēnu un mutagēnu robežvērtības, netiek novērsts risks, ko darba ņēmēju veselībai un drošībai rada kancerogēnu un mutagēnu iedarbība darbā (atlikušais risks), tādējādi tomēr tiek veicināta šādas iedarbības radītā riska būtiska samazināšanās pakāpeniskā un mērķtiecīgā veidā, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK. Citiem kancerogēniem un mutagēniem ir iespējams zinātniski identificēt tādus līmeņus, par kuriem zemākos līmeņos nav gaidāms, ka to iedarbība radīs negatīvu ietekmi.

(4)

Maksimālie līmeņi dažu kancerogēnu vai mutagēnu iedarbībai uz darba ņēmējiem tiek noteikti, paredzot robežvērtības, kuras, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK, nedrīkst pārsniegt. Minētās robežvērtības būtu jāpārskata, un būtu jānosaka robežvērtības papildu kancerogēniem un mutagēniem.

(5)

Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības vajadzības gadījumā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp zinātniskos un tehniskos datus un uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi, metodes un protokolus iedarbības līmeņu mērījumiem darbavietā. Ja iespējams, minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par darba ņēmēju veselībai radīto atlikušo risku un Zinātniskās komitejas jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL) un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas atzinumi (ACSH). Informācija par atlikušo risku, kas tiek darīta publiski pieejama Savienības līmenī, ir vērtīgs ieguldījums turpmākajā darbā, kura mērķis ir ierobežot kancerogēnu un mutagēnu arodekspozīcijas izraisīto risku, tostarp šajā direktīvā noteikto robežvērtību turpmākā pārskatīšanā.

(6)

Ne vēlāk kā 2019. gada pirmajā ceturksnī Komisijai, ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas, būtu jāizvērtē iespēja grozīt Direktīvas 2004/37/EK darbības jomu, lai tajā iekļautu reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas. Pamatojoties uz minēto, Komisijai pēc apspriešanās ar darba devējiem un darba ņēmējiem vajadzīgas gadījumā būtu jāiesniedz leģislatīvā akta priekšlikums.

(7)

Dažiem kancerogēniem nav iespējams noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību visās devās, tomēr minētajiem kancerogēniem ir iespējams noteikt robežvērtību, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem.

(8)

Lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo aizsardzības līmeni, ir jāapsver citi dažu kancerogēnu un mutagēnu absorbcijas ceļi, tostarp iespējama uzsūkšanās caur ādu.

(9)

SCOEL palīdz Komisijai, jo īpaši, izvērtējot jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosinot arodekspozīcijas robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem, kas jānosaka Savienības līmenī, ievērojot Padomes Direktīvu 98/24/EK (4) un Direktīvu 2004/37/EK. ACSH ir trīspusēja struktūra, kas palīdz Komisijai sagatavot, īstenot un novērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Proti, ACSH pieņem trīspusējus atzinumus par iniciatīvām Savienības līmenī noteikt arodekspozīcijas robežvērtības, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, kā arī datiem par sociāliem aspektiem un minēto iniciatīvu ekonomisko iespējamību. Tika ņemti vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pārliecinoši un publiski pieejami, jo īpaši Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC), Pasaules Veselības organizācijas un valstu aģentūru dati.

(10)

SCOEL darbs un tā pārredzamība ir atbildīgas politikas veidošanas procesa neatņemama daļa. Ja SCOEL darbu nepieciešams reorganizēt, tad būtu jāgarantē, ka šim darbam ir atvēlēti līdzekļi, un nevajadzētu zaudēt speciālās zināšanas, kas gūtas epidemioloģijas, toksikoloģijas, arodmedicīnas un arodhigiēnas jomā.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie grozījumi Direktīvas 2004/37/EK I un III pielikumā ir vēl viens solis ilgstošākā Direktīvas 2004/37/EK atjaunināšanas procesā. Kā minētā procesa nākamo soli Komisija ir iesniegusi priekšlikumu robežvērtību noteikšanai un piebildēm par iedarbību caur ādu attiecībā uz pieciem papildu kancerogēniem. Turklāt Komisija 2017. gada 10. janvāra paziņojumā “Drošāks un veselīgās darbs visiem. ES darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktu un politikas modernizēšana” norādīja, ka būtu jāveic turpmāki grozījumi Direktīvā 2004/37/EK. Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2004/37/EK 16. pantu un iedibināto praksi būtu pastāvīgi jāturpina darbs pie minētās direktīvas I un III pielikuma atjaunināšanas un vajadzības gadījumā tie jāgroza, ņemot vērā pieejamo informāciju, cita starpā arī pakāpeniski iegūtus zinātniskos un tehniskos datus, piemēram, datus par atlikušo risku. Vajadzības gadījumā minētā darba iznākumam vajadzētu būt priekšlikumiem par turpmāku Direktīvā 2004/37/EK un šajā direktīvā izklāstīto robežvērtību pārskatīšanu, kā arī priekšlikumiem attiecībā uz papildu vielām, maisījumiem un procesiem I pielikumā un papildu robežvērtībām III pielikumā.

(12)

Ir svarīgi aizsargāt darba ņēmējus, kas ir pakļauti kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbībai, kura rodas bīstamu zāļu, tostarp citostatisku vai citotoksisku zāļu, sagatavošanas, ievadīšanas vai iznīcināšanas procesā, un darbā, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību, kura rodas bīstamu zāļu vai ar bīstamām zālēm piesārņotu materiālu tīrīšanas, pārvadāšanas, mazgāšanas un atkritumu apglabāšanas procesā, kā arī sniedzot aprūpi pacientiem, kas tiek ārstēti ar bīstamām zālēm. Kā pirmo soli Komisija īpašā rokasgrāmatā par novēršanu un labu praksi ir sniegusi norādījumus par to, kā samazinat risku veselībai un drošībai darbā veselības aprūpes nozarē, tostarp par risku, kas ir saistīts ar citostatisku vai citotoksisku zāļu iedarbību. Šie norādījumi neskar iespējamus turpmākus leģislatīvo aktu priekšlikumus vai citas iniciatīvas.

(13)

Saskaņā ar SCOEL un ACSH ieteikumiem, ja tādi ir, robežvērtības attiecībā uz iedarbību ieelpošanas rezultātā nosaka astoņu stundu salīdzināmajam periodam kā vidējai vērtībai laikā (ilgstošas iedarbības robežvērtības), bet dažiem kancerogēniem vai mutagēniem – īsākam salīdzināmajam periodam, kopumā 15 minūšu salīdzināmajiem periodiem kā vidējai vērtībai laikā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības), lai – ciktāl tas iespējams, – ierobežotu ietekmi, ko izraisa īslaicīga iedarbība. Arī piebildes par iedarbību caur ādu ir noteiktas saskaņā ar SCOEL un ACSH ieteikumiem. Būtu jāņem vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pamatoti un publiski pieejami.

(14)

Novēršanas principa ievērošana darbavietā būtu jāveicina arī attiecībā uz kancerogēnu un mutagēnu ietekmi uz turpmākajām paaudzēm, piemēram, negatīvu ietekmi gan uz vīriešu, gan sieviešu reproduktīvajām spējām, kā arī uz embrija attīstību. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jādalās ar labākās prakses piemēriem šajā jomā.

(15)

Ir iegūti pietiekami pierādījumi par tādu minerāleļļu kancerogenitāti, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai. Minētās izlietotās minerālās motoreļļas ir radušās procesā, tāpēc tās netiek klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5). SCOEL konstatēja, ka būtisks minēto eļļu daudzums var uzsūkties caur ādu, secināja, ka darbavietā iedarbība notiek caur ādu, un stingri ieteica noteikt piebildes par iedarbību caur ādu. ACSH piekrita, ka izlietotās minerālās motoreļļas būtu jāpievieno Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā uzskaitīto kancerogēno vielu, maisījumu un procesu sarakstam un ka būtisks šādu eļļu daudzums var uzsūkties caur ādu. Lai ierobežotu iedarbību caur ādu, var izmantot dažādus paraugprakses paņēmienus, tostarp izmantot individuālās aizsardzības līdzekļus, piemēram, cimdus, un noņemt un iztīrīt piesārņoto apģērbu. Pilnīga atbilstība minētajai praksei un jaunveidojamai paraugpraksei varētu palīdzēt samazināt minēto iedarbību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā iekļaut darbu, kas saistīts ar tādu minerāleļļu iedarbību, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai, un Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas absorbcijas caur ādu iespējamību.

(16)

Ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas, kas dīzeļdzinējos rodas dīzeļdegvielas sadegšanas rezultātā, ir kancerogēnas. Dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas rodas procesā, tāpēc netiek klasificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. ACSH piekrita, ka parasto dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas būtu jāpievieno Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā uzskaitīto kancerogēno vielu, maisījumu un procesu sarakstam, un ir pieprasījusi vēl sīkāk izpētīt jaunāku dzinēju veidu zinātniskos un tehniskos aspektus. IARC dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā cilvēkiem kancerogēnu vielu (IARC 1. kategorija), turklāt IARC ir precizējusi – kaut arī ar jaunākiem dīzeļdzinēju veidiem daļiņu un ķīmisko vielu daudzums ir samazināts, vēl nav skaidrs, kā kvantitatīvu un kvalitatīvu izmaiņu rezultātā varētu mainīties ietekme uz veselību. IARC ir arī norādījusi, ka par iedarbības marķieri ir ierasts izmantot elementāro oglekli, kas ir būtiska šo emisiju daļa. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, cik daudzus darba ņēmējus šāda iedarbība skar, darbu, kas saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību, ir lietderīgi iekļaut Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā un direktīvas III pielikumā dīzeļdegvielai noteikt dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas robežvērtību, to aprēķinot elementārā oglekļa mērvienībās. Direktīvas 2004/37/EK I un III pielikuma uzskaitījumā būtu jāiekļauj arī izplūdes gāzu emisijas no visiem dīzeļdzinēju veidiem.

(17)

Kas attiecas uz dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijām, dažās nozarēs var būt grūti īstermiņā sasniegt robežvērtību 0,05 mg/m3 elementārā oglekļa mērvienībās. Tādēļ, pirms sāk piemērot robežvērtību, papildus transponēšanas periodam būtu jāievieš divu gadu pārejas laiks. Tomēr pazemes kalnrūpniecības un tuneļu būvniecības nozarei, pirms sāk piemērot robežvērtību, papildus transponēšanas periodam būtu jāievieš piecu gadu pārejas laiks.

(18)

Daži policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi, jo īpaši tie, kas satur benz[a]pirēnu, atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēniem (1.A vai 1.B kategorija), un tāpēc tie ir kancerogēni, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Šādu maisījumu iedarbība var rasties darbā, kas saistīts ar degšanas procesiem, piemēram, cita starpā no iekšdedzes dzinēja izplūdes gāzēm un degšanas procesiem augstā temperatūrā. SCOEL konstatēja, ka būtisks minēto maisījumu daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH piekrita, ka ir svarīgi ieviest arodekspozīcijas robežvērtību attiecībā uz PAH maisījumiem, un ieteica novērtēt zinātniskos aspektus, lai nākotnē ierosinātu arodekspozīcijas robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību. Būtu arī jāveic turpmāki pētījumi, lai novērtētu, vai labākai darba ņēmēju aizsardzībai pret PAH maisījumiem tiem ir nepieciešams noteikt robežvērtību.

(19)

Trihloretilēns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL konstatēja, kas trihloretilēns ir genotoksisks kancerogēns. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtības trihloretilēnam attiecībā uz vidējo vērtību astoņu stundu periodam (ilgstoša robežvērtība) un attiecībā uz vidējo vērtību īsākam salīdzināmajam periodam – 15 minūšu salīdzināmajam periodam (īslaicīgas iedarbības robežvērtība). SCOEL konstatēja, ka būtisks minētā kancerogēna daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, vienojās par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā noteikt ilgstošas un īslaicīgas iedarbības robežvērtības trihloretilēnam un norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību. Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehnikas sasniegumus, minētās vielas robežvērtības būtu jāpārrauga īpaši rūpīgi.

(20)

4,4′-metilēndianilīns (MDA) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nav iespējams noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību 4,4′-metilēndianilīnam. SCOEL konstatēja, ka būtisks minētā kancerogēna daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, vienojās par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā noteikt robežvērtību 4,4′-metilēndianilīnam un norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(21)

Epihlorhidrīns (1-hlor-2,3-epoksipropāns) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi izvairīties no arodekspozīcijas. SCOEL konstatēja, ka būtisks epihlorhidrīna daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā noteikt iedarbības robežvērtību epihlorhidrīnam un norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(22)

Etilēndibromīds (1,2-dibrometāns, EDB) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi izvairīties no arodekspozīcijas. SCOEL konstatēja, ka būtisks etilēndibromīda daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā noteikt iedarbības robežvērtību etilēndibromīdam un norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(23)

Etilēndihlorīds (1,2-dihloretāns, EDC) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nav iespējams noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību etilēndihlorīdam. SCOEL konstatēja, ka būtisks etilēndihlorīda daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību, tomēr uzsverot, ka trūkst pamatīgu jaunāko zinātnisko datu, jo īpaši par iedarbības veidu. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā noteikt iedarbības robežvērtību etilēndihlorīdam un norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(24)

“Sociālā dialoga nolīgums par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot”, ko parakstījušas asociācijas, kas veido Eiropas Silīcija tīklu (NEPSi), un citi sociālo partneru nolīgumi, kuros līdz ar regulatīviem pasākumiem sniegti norādījumi un līdzekļi, lai palīdzētu darba devējiem efektīvi pildīt tiem Direktīvā 2004/37/EK noteiktos pienākumus, ir vērtīgi instrumenti, ar ko regulatīvos pasākumus papildināt. Respektējot to autonomiju, Komisijai būtu sociālie partneri jāmudina noslēgt šādus nolīgumus. Tomēr šo nolīgumu ievērošanu nedrīkstētu uzskatīt par faktu, kas ļauj pieņemt, ka darba devēji ir izpildījuši tiem Direktīvā 2004/37/EK noteiktos pienākumus. Atjaunināts šādu nolīgumu saraksts regulāri būtu jāpublicē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) tīmekļa vietnē.

(25)

Komisija apspriedās ar ACSH un veica divu posmu apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu.

(26)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 31. panta 1. punktā noteiktās pamattiesības un ievēroti tās principi.

(27)

Lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus, šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tiks pastāvīgi pārskatītas, ņemot vērā to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (6), un ievērojot divu Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) komiteju – Riska novērtēšanas komitejas (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (SEAC) – atzinumus, jo īpaši ņemot vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un devas un reakcijas attiecības, informāciju par faktisko iedarbību, un, ja iespējams, DNEL (atvasinātajiem beziedarbības līmeņiem), kas saskaņā ar minēto regulu iegūti attiecībā uz bīstamām ķīmiskajām vielām.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot dzīves un darba apstākļus un aizsargāt darba ņēmēju veselību pret konkrētiem riskiem, ko rada kancerogēnu un mutagēnu iedarbība, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)

Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību darba vietā, tā būtu jātransponē divu gadu laikā no tās spēkā stāšanās dienas.

(30)

Tāpēc Direktīva 2004/37/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(31)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (7) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2004/37/EK groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Sociālo partneru nolīgumi

Nolīgumus, kurus jomā, uz kuru attiecas šī Direktīva, iespējams, noslēgs sociālie partneri, uzskaita Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU–OSHA) tīmekļa vietnē. Minēto sarakstu regulāri atjaunina.”;

2)

direktīvas I pielikumā pievieno šādus punktus:

“7.

Darbs, kas saistīts ar tādu minerāleļļu saskari ar ādu, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai.

8.

Darbs, kas ir saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību.”;

3)

direktīvas III pielikumu aizstāj ar tekstu, kas izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 20. decembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS UN CITI TIEŠI SAISTĪTI NOTEIKUMI (16. PANTS)

A.   ARODEKSPOZĪCIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS

Aģenta nosaukums

EK Nr. (1)

CAS Nr. (2)

Robežvērtības

Piebilde

Pārejas pasākumi

8 stundas (3)

Īslaicīga (4)

mg/m3  (5)

ppm (6)

f/ml (7)

mg/m3  (5)

ppm (6)

f/ml (7)

Cietkoksnes putekļi

2 (8) </