ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 25

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 29. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/131 (2018. gada 15. oktobris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā

1

 

*

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā

3

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/132 (2019. gada 28. janvāris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

12

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/133 (2019. gada 28. janvāris), ar ko attiecībā uz jaunu lidojumderīguma specifikāciju ieviešanu groza Regulu (ES) 2015/640

14

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/134 (2019. gada 21. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz EEZ līguma IX pielikuma (Finanšu pakalpojumi) grozījumu ( 1 )

19

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/135 (2019. gada 28. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā

23

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/136 (2019. gada 28. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem darba grupā vīna jautājumos, kura izveidota ar Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu, attiecībā uz veidlapām, kas izmantojamas sertifikātiem Japānas izcelsmes vīna produktu importam Eiropas Savienībā, un metodēm attiecībā uz pašsertifikāciju

25

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/137 (2019. gada 23. janvāris) par Eurosistēmas vienotās tirgus infrastruktūras vārtejas (ESMIG) tīkla pakalpojumu sniedzēju atlasi (ECB/2019/2)

34

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/131

(2018. gada 15. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punktu saistībā ar 218. panta otrās daļas 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2) 41. panta b) punktu Norvēģijā, Šveicē vai Turcijā iegūtus produktus, kā sastāvā ir materiāli, kuri nav tur iegūti pilnībā, uzskata par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, ar noteikumu, ka šie materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti minētās Deleģētās regulas 45. panta nozīmē.

(2)

Ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 54. pantu, kumulācijas sistēmu piemēro ar nosacījumu, ka Šveice uz savstarpības pamata piemēro tādu pašu režīmu produktiem, kā izcelsme ir saņēmējās valstīs un kā sastāvā ir materiāli, kuru izcelsme ir Savienībā.

(3)

Attiecībā uz Šveici kumulatīvā sistēma sākotnēji tika ieviesta ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveici. Minētā vēstuļu apmaiņa notika 2000. gada 14. decembrī pēc tam, kad Padome bija sniegusi piekrišanu ar Lēmumu 2001/101/EK (3).

(4)

Lai nodrošinātu, ka tiek piemērots izcelsmes jēdziens, kas atbilst Savienības vispārējo preferenču sistēmas (“VPS”) izcelsmes noteikumiem, Šveice ir grozījusi savus VPS izcelsmes noteikumus. Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Savienību un Šveici.

(5)

Savienības, Norvēģijas un Šveices A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu savstarpējās atzīšanas sistēma būtu jāturpina piemērot saskaņā ar pārskatīto vēstuļu apmaiņu un ar nosacījumiem būtu jāpiemēro Turcijai, lai atvieglotu tirdzniecību starp Savienību, Norvēģiju, Šveici un Turciju.

(6)

Turklāt Savienības VPS izcelsmes noteikumos, kādi tie ir pēc 2010. gada reformas, paredzēts īstenot jaunu sistēmu, kas paredz, ka izcelsmes apliecinājumus izsniedz reģistrētie eksportētāji, un kas jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Vēstuļu apmaiņā jāveic grozījumi arī šajā jomā.

(7)

Lai ņemtu vērā minētās jaunās sistēmas piemērošanu un ar to saistītos noteikumus, Padome 2012. gada 8. martā pilnvaroja Komisiju vēstuļu apmaiņas veidā risināt sarunas par nolīgumu ar Šveici attiecībā uz A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu vai aizstājējpaziņojumu par izcelsmi savstarpēju atzīšanu un to, ka produktus ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas izcelsmes saturu, tiem nonākot Savienības muitas teritorijā, pielīdzina produktiem ar Savienības izcelsmes saturu.

(8)

Sarunas ar Šveici risināja Komisija, un to rezultātā tika izstrādāts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā (“nolīgums”).

(9)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienībās vārdā tiek apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 18. punktā paredzēto paziņojumu (4).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. KÖSTINGER


(1)  Piekrišana Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2001/101/EK (2000. gada 5. decembris), ar ko apstiprina Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Kopienu un katru no EBTA valstīm, ar kuru saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu (Norvēģija un Šveice) piešķir tarifa preferences ar noteikumu, ka preces ar Norvēģijas vai Šveices izcelsmes saturu, tām nonākot Kopienas muitas teritorijā, pielīdzina precēm ar Kopienas izcelsmes saturu (savstarpējs līgums) (OV L 38, 8.2.2001., 24. lpp.).

(4)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/3


NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģijas Karalisti un Turcijas Republiku vispārējo preferenču sistēmas satvarā

A.   Savienības vēstule

Godātais kungs!

1.   

Eiropas Savienība (“Savienība”) un Šveices Konfederācija (“Šveice”) kā šā nolīguma Puses atzīst, ka vispārējās preferenču sistēmas (“VPS”) nolūkos abas Puses piemēro līdzīgus izcelsmes noteikumus ar šādiem vispārējiem principiem:

a)

“noteiktas izcelsmes produkta” jēdziena definēšana, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem;

b)

noteikumi attiecībā uz reģionālu kumulatīvu izcelsmi;

c)

noteikumi attiecībā uz kumulācijas piemērošanu materiāliem, kuru izcelsme saskaņā ar to VPS izcelsmes noteikumiem ir Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā;

d)

noteikumi attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiālu vispārēju pielaidi;

e)

noteikumi attiecībā uz no saņēmējvalsts saņemtu produktu nemainīšanu;

f)

noteikumi attiecībā uz izcelsmes aizstājējapliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu;

g)

administratīvas sadarbības nepieciešamība ar kompetentām iestādēm saņēmējvalstīs saistībā ar izcelsmes apliecinājumiem.

2.   

Eiropas Savienība un Šveice atzīst, ka materiāli, kuru izcelsme attiecīgo VPS izcelsmes noteikumu nozīmē ir Eiropas Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā, iegūst jebkuras Puses VPS saņēmējvalsts izcelsmi, ja tie minētajā saņēmējvalstī tiek apstrādāti vai pārstrādāti veidā, kas pārsniedz tādu apstrādi vai pārstrādi, kuru uzskata par nepietiekamu, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. Šis apakšpunkts attiecas uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā un Turcijā un uz kuriem attiecas nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 15. un 16. punktā.

Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti nodrošina viens otram nepieciešamo administratīvo sadarbību, jo īpaši lai vēlāk pārbaudītu izcelsmes apliecinājumus attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem materiāliem. Ir piemērojami noteikumi par administratīvo sadarbību, kas paredzēti 1972. gada 22. jūlija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 3. protokolā.

Šo punktu nepiemēro produktiem, kuri minēti 1. līdz 24. nodaļā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, ko pieņēmusi Organizācija, kura izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī parakstīto Muitas sadarbības padomes izveides konvenciju.

3.   

Savienība un Šveice apņemas akceptēt izcelsmes aizstājējapliecinājumus A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu formā (“aizstājējsertifikāti”), ko izdevuši otras Puses muitas dienesti, un aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, ko sagatavojuši otras Puses pārsūtītāji, kuri reģistrēti šim nolūkam.

Katra Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvērtēt, vai piešķirt preferenciālu režīmu produktiem, uz ko attiecas izcelsmes aizstājējapliecinājumi.

4.   

Pirms izcelsmes aizstājējapliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas katra Puse nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izsniegt vai sagatavot tikai tad, ja sākotnējie izcelsmes apliecinājumi ir izdoti vai sagatavoti saskaņā ar Savienībā vai Šveicē piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)

izcelsmes apliecinājumu vai izcelsmes aizstājējapliecinājumu var aizstāt ar vienu vai vairākiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem, lai no vienas Puses otrai Pusei nosūtītu visus vai daļu no produktiem, kas norādīti sākotnējā izcelsmes apliecinājumā, tikai tad, ja produkti nav laisti brīvā apgrozībā kādā no Pusēm;

c)

produkti ir palikuši muitas uzraudzībā pārsūtītājas Puses teritorijā un nav nekādā veidā mainīti vai pārveidoti, vai pakļauti kādām darbībām, kas nav darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī (“nemainīšanas princips”);

d)

ja produkti ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar atkāpi no izcelsmes noteikumiem, ko piešķir viena no Pusēm, izcelsmes aizstājējapliecinājumus neizdod vai nesagatavo, ja produkti ir pārsūtīti otrai Pusei;

e)

ja produkti, kas pārsūtāmi uz otras Puses teritoriju, ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, izmantojot reģionālo kumulāciju, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji;

f)

ja pārsūtītāja Puse produktiem, kas pārsūtāmi uz otras Puses teritoriju, nav noteikusi preferenciālu režīmu, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji.

5.   

Piemērojot 4. punkta c) apakšpunktu, piemēro šādus nosacījumus:

a)

ja pastāv pamatotas šaubas attiecībā uz atbilstību nemainīšanas principam, galamērķa Puses muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarants iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajam principam, ko var izdarīt ar dažādiem līdzekļiem;

b)

pēc pārsūtītāja lūguma pārsūtītājas Puses muitas dienesti apliecina, ka produkti ir bijuši muitas uzraudzībā, kamēr tie atrodas attiecīgās Puses teritorijā, un ka, kamēr produkti ir uzglabāti attiecīgās Puses teritorijā, muitas dienesti nav piešķīruši atļauju produktus nekādā veidā mainīt vai pārveidot, vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī;

c)

ja aizstājējapliecinājums ir aizstājējsertifikāts, galamērķa Puses muitas dienesti nepieprasa sertifikātu, kas apliecina manipulācijas neveikšanu, kamēr minētie produkti atradās otras Puses teritorijā.

6.   

Katra Puse nodrošina, ka

a)

ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, ko izdevusi vai sagatavojusi kāda Savienības un Šveices VPS saņēmējvalsts, Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti viens otram nodrošina pienācīgu administratīvo sadarbību, lai turpmāk pārbaudītu minētos izcelsmes aizstājējapliecinājumus. Pēc galamērķa Puses pieprasījuma pārsūtītājas Puses muitas dienesti uzsāk un uzrauga attiecīgo sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru;

b)

ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti vai sagatavoti kādā valstī, kura saņem VPS tikai no galamērķa Puses, minētā Puse sadarbībā ar saņēmējvalsti veic sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru. Pārsūtītājas Puses muitas dienesti turpmākas pārbaudes procedūras veikšanai iesniedz galamērķa Puses muitas dienestiem sākotnējos izcelsmes apliecinājumus, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem vai, attiecīgā gadījumā, sākotnējo izcelsmes apliecinājumu kopijas, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem.

7.   

Katra Puse nodrošina, ka

a)

aizstājējsertifikāta augšējā labajā ailē norāda tās pārsūtītājas valsts nosaukumu, kurā tas ir izdots;

b)

4. ailē ir ir vārdi “replacement certificate” vai “certificat de remplacement”, kā arī izcelsmes sertifikāta A veidlapas sākotnējās izdošanas datums un kārtas numurs;

c)

pārsūtītāja vārdu/nosaukumu norāda 1. ailē;

d)

galīgā saņēmēja vārdu/nosaukumu var norādīt 2. ailē;

e)

visus datus par pārsūtītiem produktiem, kas norādīti sākotnējā sertifikātā, pārceļ uz 3.līdz 9. aili;

f)

norādes uz pārsūtītāja rēķinu var sniegt 10. ailē;

g)

muitas dienests, kas ir izdevis aizstājējsertifikātu, vizē 11. aili. Dienests ir atbildīgs tikai par aizstājējsertifikāta izdošanu. 12. ailē norāda datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti, kas bija norādīti sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā. Pārsūtītājs paraksta izcelsmes sertifikātu 12. ailē. Pārsūtītājs, kas labticīgi parakstās 12. ailē, nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā iekļauto datu precizitāti;

h)

muitas dienests, kuram pieprasīta aizstājējsertifikāta izdošana, sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā norāda nosūtīto produktu svaru, numurus un veidu, kā arī attiecīgā aizstājējsertifikāta vai sertifikātu kārtas numurus. attiecīgais muitas dienests vismaz trīs gadus glabā aizstājējsertifikāta pieprasījumu, kā arī sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapu.

i)

Izcelsmes aizstājējsertifikātu sagatavo angļu vai franču valodā.

8.   

Katra Puse nodrošina, ka

a)

pārsūtītājs aizstājējpaziņojumā par izcelsmi norāda:

1)

visas tās ziņas par pārsūtītajiem produktiem, kas bija norādītas sākotnējā izcelsmes apliecinājumā;

2)

datumu, kad sagatavots sākotnējais izcelsmes apliecinājums;

3)

sākotnējā izcelsmes apliecinājumā iekļautās ziņas, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju par kumulāciju, kas piemērota precēm, uz kurām attiecas paziņojums par izcelsmi;

4)

vārdu/nosaukumu, adresi un savu reģistrētā eksportētāja numuru;

5)

saņēmēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;

6)

datumu un vietu, kur sagatavots paziņojums par izcelsmi vai izdots izcelsmes sertifikāts;

b)

katrā aizstājējpaziņojumā par izcelsmi izdara atzīmi “Replacement statement” vai “Attestation de remplacement”;

c)

neatkarīgi no sākotnējā sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu vērtības aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo pārsūtītāji, kuri reģistrēti elektroniskajā izcelsmes pašsertifikācijas sistēmā, ko īsteno eksportētāji, proti, reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmā;

d)

ja izcelsmes apliecinājums tiek aizstāts ar citu, pārsūtītājs sākotnējā izcelsmes apliecinājumā norāda:

1)

datumu, kad sagatavots aizstājējpaziņojums(-i) par izcelsmi, un to preču daudzumu, uz kurām attiecas aizstājējpaziņojums(-i) par izcelsmi;

2)

pārsūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi;

3)

saņēmēja vai saņēmēju vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;

e)

sākotnējā paziņojumā par izcelsmi ir atzīme “Replaced” vai “Remplacé”;

f)

izcelsmes apliecinājums ir derīgs divpadsmit mēnešus no tā sagatavošanas datuma;

g)

aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo angļu vai franču valodā.

9.   

Pārsūtītājs glabā sākotnējos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes aizstājējapliecinājumu kopijas vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā izcelsmes aizstājējapliecinājumi tika izdoti vai sagatavoti.

10.   

Puses vienojas dalīt REX sistēmas izmaksas saskaņā ar sadarbības kārtību, ko nosaka Pušu kompetentās iestādes.

11.   

Visas domstarpības starp Pusēm, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, risina tikai Pušu divpusējās sarunas. Ja minētās domstarpības varētu ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas.

12.   

Puses ar savstarpēju rakstveida piekrišanu jebkurā laikā var grozīt nolīgumu. Ja to lūdz viena no Pusēm, abas Puses apspriežas par iespējamiem šā nolīguma grozījumiem. Ja minētie grozījumi varētu ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas. Šādi grozījumi stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad abas Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to attiecīgās iekšējās prasības.

13.   

Ja pastāv nopietnas bažas par pienācīgu šā nolīguma darbību, jebkura Puse var pārtraukt tā piemērošanu ar nosacījumu, ka otra Puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.

14.   

Jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību ar noteikumu, ka otra Puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.

15.   

Nolīguma 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā, tikai tad, ja Puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Norvēģiju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.

16.   

Nolīguma 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā (1), tikai tad, ja Puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Turciju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.

17.   

No dienas, kad stājas spēkā nolīgums starp Šveici un Turciju saskaņā ar šā nolīguma 2. punkta pirmo daļu, un ievērojot savstarpības principu ar Turciju, katra Puse var noteikt, ka Pušu teritorijā var izdot vai sastādīt izcelsmes aizstājējapliecinājumus produktiem, kas sastāv no materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā un kuri saskaņā ar divpusējo kumulāciju pārstrādāti VPS saņēmējvalstīs.

18.   

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad Savienība un Šveice ir paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas vajadzīgās iekšējās pieņemšanas procedūras. No šā datuma tas aizstāj Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Kopienu un un katru no EBTA valstīm, ar kuru saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu (Norvēģija un Šveice) piešķir tarifa preferences ar noteikumu, ka preces ar Norvēģijas vai Šveices izcelsmes saturu, tām nonākot Kopienas muitas teritorijā, pielīdzina precēm ar Kopienas izcelsmes saturu, kurš parakstīts 2000. gada 14. decembrī (2).

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš teiktajam.

Ja Jūsu valdība piekrīt visam iepriekš minētajam, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule un Jūsu apstiprinošā atbilde kopā veido Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas nolīgumu.

Lūdzu, godātais kungs, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Съставено в Брюксел на

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Sastavljeno u Bruxellesu

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Magħmul fi Brussell,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

Întocmit la Bruxelles,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Image

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

B.   Vēstule no Šveices Konfederācijas

Cienītā kundze!

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule ar šīs dienas datumu, kuras teksts ir šāds.

“1.

Eiropas Savienība (“Savienība”) un Šveices Konfederācija (“Šveice”) kā šā nolīguma Puses atzīst, ka vispārējās preferenču sistēmas (“VPS”) nolūkos abas Puses piemēro līdzīgus izcelsmes noteikumus ar šādiem vispārējiem principiem:

a)

“noteiktas izcelsmes produkta” jēdziena definēšana, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem;

b)

noteikumi attiecībā uz reģionālu kumulatīvu izcelsmi;

c)

noteikumi attiecībā uz kumulācijas piemērošanu materiāliem, kuru izcelsme saskaņā ar to VPS izcelsmes noteikumiem ir Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā;

d)

noteikumi attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiālu vispārēju pielaidi;

e)

noteikumi attiecībā uz no saņēmējvalsts saņemtu produktu nemainīšanu;

f)

noteikumi attiecībā uz izcelsmes aizstājējapliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu;

g)

administratīvas sadarbības nepieciešamība ar kompetentām iestādēm saņēmējvalstīs saistībā ar izcelsmes apliecinājumiem.

2.

Eiropas Savienība un Šveice atzīst, ka materiāli, kuru izcelsme attiecīgo VPS izcelsmes noteikumu nozīmē ir Eiropas Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā, iegūst jebkuras Puses VPS saņēmējvalsts izcelsmi, ja tie minētajā saņēmējvalstī tiek apstrādāti vai pārstrādāti veidā, kas pārsniedz tādu apstrādi vai pārstrādi, kuru uzskata par nepietiekamu, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. Šis apakšpunkts attiecas uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā un Turcijā un uz kuriem attiecas nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 15. un 16. punktā.

Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti nodrošina viens otram nepieciešamo administratīvo sadarbību, jo īpaši lai vēlāk pārbaudītu izcelsmes apliecinājumus attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem materiāliem. Ir piemērojami noteikumi par administratīvo sadarbību, kas paredzēti 1972. gada 22. jūlija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 3. protokolā.

Šo punktu nepiemēro produktiem, kuri minēti 1. līdz 24. nodaļā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, ko pieņēmusi Organizācija, kura izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī parakstīto Muitas sadarbības padomes izveides konvenciju.

3.

Savienība un Šveice apņemas akceptēt izcelsmes aizstājējapliecinājumus A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu formā (“aizstājējsertifikāti”), ko izdevuši otras Puses muitas dienesti, un aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, ko sagatavojuši otras Puses pārsūtītāji, kuri reģistrēti šim nolūkam.

Katra Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvērtēt, vai piešķirt preferenciālu režīmu produktiem, uz ko attiecas izcelsmes aizstājējapliecinājumi.

4.

Pirms izcelsmes aizstājējapliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas katra Puse nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izsniegt vai sagatavot tikai tad, ja sākotnējie izcelsmes apliecinājumi ir izdoti vai sagatavoti saskaņā ar Savienībā vai Šveicē piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)

izcelsmes apliecinājumu vai izcelsmes aizstājējapliecinājumu var aizstāt ar vienu vai vairākiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem, lai no vienas Puses otrai Pusei nosūtītu visus vai daļu no produktiem, kas norādīti sākotnējā izcelsmes apliecinājumā, tikai tad, ja produkti nav laisti brīvā apgrozībā kādā no Pusēm;

c)

produkti ir palikuši muitas uzraudzībā pārsūtītājas Puses teritorijā un nav nekādā veidā mainīti vai pārveidoti, vai pakļauti kādām darbībām, kas nav darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī (“nemainīšanas princips”);

d)

ja produkti ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar atkāpi no izcelsmes noteikumiem, ko piešķir viena no Pusēm, izcelsmes aizstājējapliecinājumus neizdod vai nesagatavo, ja produkti ir pārsūtīti otrai Pusei;

e)

ja produkti, kas pārsūtāmi uz otras Puses teritoriju, ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, izmantojot reģionālo kumulāciju, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji;

f)

ja pārsūtītāja Puse produktiem, kas pārsūtāmi uz otras Puses teritoriju, nav noteikusi preferenciālu režīmu, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji.

5.

Piemērojot 4. punkta c) apakšpunktu, piemēro šādus nosacījumus:

a)

ja pastāv pamatotas šaubas attiecībā uz atbilstību nemainīšanas principam, galamērķa Puses muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarants iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajam principam, ko var izdarīt ar dažādiem līdzekļiem;

b)

pēc pārsūtītāja lūguma pārsūtītājas Puses muitas dienesti apliecina, ka produkti ir bijuši muitas uzraudzībā, kamēr tie atrodas attiecīgās Puses teritorijā, un ka, kamēr produkti ir uzglabāti attiecīgās Puses teritorijā, muitas dienesti nav piešķīruši atļauju produktus nekādā veidā mainīt vai pārveidot, vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī;

c)

ja aizstājējapliecinājums ir aizstājējsertifikāts, galamērķa Puses muitas dienesti nepieprasa sertifikātu, kas apliecina manipulācijas neveikšanu, kamēr minētie produkti atradās otras Puses teritorijā.

6.

Katra Puse nodrošina, ka

a)

ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, ko izdevusi vai sagatavojusi kāda Savienības un Šveices VPS saņēmējvalsts, Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti viens otram nodrošina pienācīgu administratīvo sadarbību, lai turpmāk pārbaudītu minētos izcelsmes aizstājējapliecinājumus. Pēc galamērķa Puses pieprasījuma pārsūtītājas Puses muitas dienesti uzsāk un uzrauga attiecīgo sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru;

b)

ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti vai sagatavoti kādā valstī, kura saņem VPS tikai no galamērķa Puses, minētā Puse sadarbībā ar saņēmējvalsti veic sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru. Pārsūtītājas Puses muitas dienesti turpmākas pārbaudes procedūras veikšanai iesniedz galamērķa Puses muitas dienestiem sākotnējos izcelsmes apliecinājumus, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem vai, attiecīgā gadījumā, sākotnējo izcelsmes apliecinājumu kopijas, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem.

7.

Katra Puse nodrošina, ka

a)

aizstājējsertifikāta augšējā labajā ailē norāda tās pārsūtītājas valsts nosaukumu, kurā tas ir izdots;

b)

4. ailē ir ir vārdi “replacement certificate” vai “certificat de remplacement”, kā arī izcelsmes sertifikāta A veidlapas sākotnējās izdošanas datums un kārtas numurs;

c)

pārsūtītāja vārdu/nosaukumu norāda 1. ailē;

d)

galīgā saņēmēja vārdu/nosaukumu var norādīt 2. ailē;

e)

visus datus par pārsūtītiem produktiem, kas norādīti sākotnējā sertifikātā, pārceļ uz 3.līdz 9. aili;

f)

norādes uz pārsūtītāja rēķinu var sniegt 10. ailē;

g)

muitas dienests, kas ir izdevis aizstājējsertifikātu, vizē 11. aili. Dienests ir atbildīgs tikai par aizstājējsertifikāta izdošanu. 12. ailē norāda datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti, kas bija norādīti sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā. Pārsūtītājs paraksta izcelsmes sertifikātu 12. ailē. Pārsūtītājs, kas labticīgi parakstās 12. ailē, nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā iekļauto datu precizitāti;

h)

muitas dienests, kuram pieprasīta aizstājējsertifikāta izdošana, sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā norāda nosūtīto produktu svaru, numurus un veidu, kā arī attiecīgā aizstājējsertifikāta vai sertifikātu kārtas numurus. attiecīgais muitas dienests vismaz trīs gadus glabā aizstājējsertifikāta pieprasījumu, kā arī sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapu.

i)

Izcelsmes aizstājējsertifikātu sagatavo angļu vai franču valodā.

8.

Katra Puse nodrošina, ka

a)

pārsūtītājs aizstājējpaziņojumā par izcelsmi norāda:

1)

visas tās ziņas par pārsūtītajiem produktiem, kas bija norādītas sākotnējā izcelsmes apliecinājumā;

2)

datumu, kad sagatavots sākotnējais izcelsmes apliecinājums;

3)

sākotnējā izcelsmes apliecinājumā iekļautās ziņas, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju par kumulāciju, kas piemērota precēm, uz kurām attiecas paziņojums par izcelsmi;

4)

vārdu/nosaukumu, adresi un savu reģistrētā eksportētāja numuru;

5)

saņēmēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;

6)

datumu un vietu, kur sagatavots paziņojums par izcelsmi vai izdots izcelsmes sertifikāts;

b)

katrā aizstājējpaziņojumā par izcelsmi izdara atzīmi “Replacement statement” vai “Attestation de remplacement”;

c)

neatkarīgi no sākotnējā sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu vērtības aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo pārsūtītāji, kuri reģistrēti elektroniskajā izcelsmes pašsertifikācijas sistēmā, ko īsteno eksportētāji, proti, reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmā;

d)

ja izcelsmes apliecinājums tiek aizstāts ar citu, pārsūtītājs sākotnējā izcelsmes apliecinājumā norāda:

1)

datumu, kad sagatavots aizstājējpaziņojums(-i) par izcelsmi, un to preču daudzumu, uz kurām attiecas aizstājējpaziņojums(-i) par izcelsmi;

2)

pārsūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi;

3)

saņēmēja vai saņēmēju vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;

e)

sākotnējā paziņojumā par izcelsmi ir atzīme “Replaced” vai “Remplacé”;

f)

izcelsmes apliecinājums ir derīgs divpadsmit mēnešus no tā sagatavošanas datuma;

g)

aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo angļu vai franču valodā.

9.

Pārsūtītājs glabā sākotnējos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes aizstājējapliecinājumu kopijas vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā izcelsmes aizstājējapliecinājumi tika izdoti vai sagatavoti.

10.

Puses vienojas dalīt REX sistēmas izmaksas saskaņā ar sadarbības kārtību, ko nosaka Pušu kompetentās iestādes.

11.

Visas domstarpības starp Pusēm, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, risina tikai Pušu divpusējās sarunas. Ja minētās domstarpības varētu ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas.

12.

Puses ar savstarpēju rakstveida piekrišanu jebkurā laikā var grozīt nolīgumu. Ja to lūdz viena no Pusēm, abas Puses apspriežas par iespējamiem šā nolīguma grozījumiem. Ja minētie grozījumi varētu ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas. Šādi grozījumi stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad abas Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to attiecīgās iekšējās prasības.

13.

Ja pastāv nopietnas bažas par pienācīgu šā nolīguma darbību, jebkura Puse var pārtraukt tā piemērošanu ar nosacījumu, ka otra Puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.

14.

Jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību ar noteikumu, ka otra Puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.

15.

Nolīguma 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā, tikai tad, ja Puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Norvēģiju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.

16.

Nolīguma 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā (3), tikai tad, ja Puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Turciju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.

17.

No dienas, kad stājas spēkā nolīgums starp Šveici un Turciju saskaņā ar šā nolīguma 2. punkta pirmo daļu, un ievērojot savstarpības principu ar Turciju, katra Puse var noteikt, ka Pušu teritorijā var izdot vai sastādīt izcelsmes aizstājējapliecinājumus produktiem, kas sastāv no materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā un kuri saskaņā ar divpusējo kumulāciju pārstrādāti VPS saņēmējvalstīs.

18.

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad Savienība un Šveice ir paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas vajadzīgās iekšējās pieņemšanas procedūras. No šā datuma tas aizstāj Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Kopienu un un katru no EBTA valstīm, ar kuru saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu (Norvēģija un Šveice) piešķir tarifa preferences ar noteikumu, ka preces ar Norvēģijas vai Šveices izcelsmes saturu, tām nonākot Kopienas muitas teritorijā, pielīdzina precēm ar Kopienas izcelsmes saturu, kurš parakstīts 2000. gada 14. decembrī (4).

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš teiktajam.

Ja Jūsu valdība piekrīt visam iepriekš minētajam, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule un Jūsu apstiprinošā atbilde kopā veido Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas nolīgumu.”.

Man ir tas gods apstiprināt valdības piekrišanu iepriekš minētajam.

Lūdzu, cienītā kundze, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Geschehen zu Brüssel am

Fait à Bruxelles, le

Fatto a Bruxelles, addì

Съставено в Брюксел на

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Sastavljeno u Bruxellesu

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Magħmul fi Brussell,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

Întocmit la Bruxelles,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione Svizzera

За Конфедерация Швейцария

Por la Confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Za Švicarsku Konfederaciju

Šveices Konfederācijas vārdā –

Šveicarijos Konfederacijos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Svizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederația Elvețiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacijo

Sveitsin valaliiton puolesta

För Schweiziska edsförbundet

Image


(1)  Savienība ir izpildījusi šo nosacījumu, publicējot Komisijas paziņojumu saskaņā ar 85. pantu Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksa izveides īstenošanas noteikumus, un attiecinot arī uz Turciju divpusējās kumulācijas sistēmu, kura ieviesta ar minēto pantu (OV C 134, 15.4.2016., 1. lpp.).

(2)  OV L 38, 8.2.2001., 25. lpp.

(3)  Savienība ir izpildījusi šo nosacījumu, publicējot Komisijas paziņojumu saskaņā ar 85. pantu Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksa izveides īstenošanas noteikumus, un attiecinot arī uz Turciju divpusējās kumulācijas sistēmu, kura ieviesta ar minēto pantu (OV C 134, 15.4.2016., 1. lpp.).

(4)  OV L 38, 8.2.2001., 25. lpp.


REGULAS

29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/12


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/132

(2019. gada 28. janvāris),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 101/2011 (2011. gada 4. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 4. februārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 101/2011.

(2)

Pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumā izklāstītā saraksta pārskatīšanu, būtu jāsvītro ieraksts attiecībā uz vienu personu.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. DAEA


(1)  OV L 31, 5.2.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) No 101/2011 I pielikumā svītro 28. ierakstu (Mohamed Marwan Ben Ali Ben Mohamed MABROUK).


29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/133

(2019. gada 28. janvāris),

ar ko attiecībā uz jaunu lidojumderīguma specifikāciju ieviešanu groza Regulu (ES) 2015/640

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un atceļ Regulu (EK) Nr. 216/2008 (1), un jo īpaši tās 17. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) 2015/640 (2) noteiktas papildu lidojumderīguma prasības gaisa kuģiem, kuru konstrukcija jau ir sertificēta. Šīs papildu lidojumderīguma prasības ir nepieciešamas, lai atbalstītu lidojumderīguma uzturēšanu un drošības uzlabojumus. Tas ir tāpēc, ka Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) izdoto sertifikācijas specifikāciju (“CS”) Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu atjaunina, lai nodrošinātu, ka CS joprojām atbilst paredzētajam mērķim, gaisa kuģim, kura konstrukcija jau ir sertificēta, nav jāatbilst atjauninātajai CS versijai, kad tas tiek ražots vai ir ekspluatācijā.

(2)

Lai uzturētu augstu aviācijas drošības un vides prasību līmeni Eiropā, varētu būt nepieciešams pieprasīt gaisa kuģu atbilstību papildu lidojumderīguma prasībām, kuras Aģentūra nebija pieprasījusi projektēšanas laikā, jo tās šajā laikā nebija iekļautas attiecīgajā CS. Šis grozījums Regulā (ES) 2015/640 attiecas uz trim CS tendencēm.

(3)

Pirmkārt, 1989. gadā Apvienotās aviācijas institūcijas (JAA) ieviesa jaunus projektēšanas standartus lielu lidmašīnu pasažieru un salona apkalpes locekļu sēdekļiem, kas nodrošina uzlabotu pasažieru aizsardzību. Šo standartu mērķis ir mazināt ievainojumu vai nāves gadījumu risku avārijas nosēšanās gadījumā. Tie tika transponēti aģentūras sertifikācijas specifikācijās attiecībā uz lielām lidmašīnām (CS-25), bet tos piemēro tikai tām lielām lidmašīnām, kurām projekta sertifikācija piemērota pēc 1989. gada. Ņemot vērā to, ka dažas lielas lidmašīnas varētu neatbilst šiem standartiem, būtu jāievieš papildu lidojumderīguma specifikācijas. Pienācīgi ņemot vērā darbības veidu un risku ar lielām lidmašīnām, vienlaikus saglabājot augstu un vienādu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Savienībā, šo papildu lidojumderīguma specifikāciju ieviešanu uzskata par samērīgu un izmaksu ziņā lietderīgu tikai attiecībā uz tām lielām lidmašīnām, kas ir ražotas no jauna pēc projekta, kuru Aģentūra jau ir sertificējusi. Šīs papildu lidojumderīguma specifikācijas nebūtu jāattiecina uz pilotu klāja apkalpes sēdvietām un sēdekļiem zemas noslodzes lidmašīnās, kas iesaistītas pēc pieprasījuma neregulāros komerciālos gaisa pārvadājumos, jo to neuzskata par samērīgu vai izmaksu ziņā lietderīgu.

(4)

Otrkārt, 2009. gadā sertifikācijas specifikācijās attiecībā uz lielām lidmašīnām (CS-25 grozījums Nr. 6) Aģentūra ieviesa jaunus uzliesmojamības standartus attiecībā uz siltumizolācijas materiāliem vai akustiskajiem izolācijas materiāliem, uzlabojot fizelāžā uzstādīto izolācijas materiālu konkrētas īpašības, lai novērstu liesmu izplatīšanos plašumā un dziļumā. Šos jaunos uzliesmojamības standartus piemēro tikai lielām lidmašīnām, kurām projekta sertifikācija piemērota pēc 2009. gada. Ņemot vērā to, ka dažas lielas lidmašīnas varētu neatbilst šiem standartiem, būtu jāievieš papildu lidojumderīguma specifikācijas. Pienācīgi ņemot vērā darbības veidu un risku ar lielām lidmašīnām, vienlaikus saglabājot augstu un vienādu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Savienībā, šo papildu lidojumderīguma specifikāciju, kas lidojuma laikā novērstu liesmu izplatīšanos plašumā un dziļumā, ieviešanu uzskata par samērīgu un izmaksu ziņā lietderīgu tikai attiecībā uz tām lielām lidmašīnām, kas ir ražotas no jauna pēc projekta, kuru Aģentūra jau ir sertificējusi. Minētās papildu lidojumderīguma specifikācijas būtu jāattiecina arī uz lielām lidmašīnām, kas tiek ekspluatētas, kad tiek nomainīti termiski vai akustiski izolācijas materiāli. Visbeidzot, attiecībā uz lielām lidmašīnām, kuru pasažieru ietilpība ir 20 vai vairāk, papildu lidojumderīguma specifikācijas, kas attiecas uz liesmas izplatības risku lidmašīnā dziļumā, būtu jāievieš jāpiemēro tikai tām lielām lidmašīnām, kas ir ražotas no jauna pēc projekta, kuru Aģentūra jau ir sertificējusi.

(5)

Treškārt, lai pakāpeniski mazinātu ugunsdzēšanas iekārtā izmantotā halona ietekmi uz vidi, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir izdevusi jaunus standartus, grozot ICAO 6. pielikumu, kas piemērojams no 2011. gada 15. decembris. Lai ievērotu šos standartus, būtu jāievieš papildu lidojumderīguma specifikācijas attiecībā uz jaunražotām lielām lidmašīnām un lielām helikopteriem, kuru projektu Aģentūra jau ir apstiprinājusi, pamatojoties uz sertifikācijas specifikācijām, kas ļāva izmantot halonu kā piemērotu vielu.

(6)

Tāpēc Regula (ES) 2015/640 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi balstās uz atzinumiem, ko izdevusi Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 1. punktu.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (ES) 2018/1139 127. panta 3. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2015/640 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

“liela lidmašīna” ir lidmašīna, kuras sertifikācijas bāze ir lielu lidmašīnu sertifikācijas specifikācijas CS-25 vai līdzvērtīgas specifikācijas;”;

b)

pievieno šādu c) un d) apakšpunktu:

“c)

“liels helikopters” ir helikopters, kura sertifikācijas bāze ir lielu rotorplānu sertifikācijas specifikācijas CS-29 vai līdzvērtīgas specifikācijas;

d)

“mazas noslodzes lidmašīna” ir lidmašīna, kuras maksimālā operatīvā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir:

1)

līdz 19 vietām (ieskaitot); vai

2)

līdz vienai trešdaļai no sertificētā lidmašīnas tipa maksimālā pasažieru sēdvietu skaita (ieskaitot), kā norādīts lidmašīnas tipa sertifikāta datu lapā (TCDS), ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

kopējais pasažieru sēdvietu skaits, kas apstiprināts izmantošanai manevrēšanas, pacelšanās vai nolaišanās laikā, nepārsniedz 100 uz vienu klāju;

b)

maksimālā operatīvā pasažieru sēdvietu konfigurācija, kas manevrēšanas, pacelšanās vai nolaišanās laikā katrā atsevišķā zonā starp avārijas izeju pāriem (vai jebkurā strupceļa galā), nepārsniedz vienu trešdaļu no pasažieru sēdvietu skaita summas avārijas izejas pārim minētajā zonā (izmantojot atļauto pasažieru sēdvietu skaitu katram avārijas izeju pārim, kā noteikts attiecīgajā lidmašīnas sertifikācijas bāzē). Lai noteiktu atbilstību šim zonālajam ierobežojumam, gadījumā, ja lidmašīnai ir nedarbīgas avārijas izejas, pieņem, ka visas avārijas izejas ir funkcionālas.”;

2)

regulas I pielikumu (Part-26) groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 23. aprīļa Regula (ES) 2015/640 par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012 (OV L 106, 24.4.2015., 18. lpp.).


PIELIKUMS

I pielikumu groza šādi:

1)

satura rādītāju aizstāj ar šādu:

“SATURS

A APAKŠDAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

26.10. Kompetentā iestāde

26.20. Iekārtas īslaicīga atteice

26.30. Atbilstības apliecināšana

B APAKŠDAĻA – LIELAS LIDMAŠĪNAS

26.50. Sēdvietas, guļvietas, drošības jostas un siksnas

26.60. Ārkārtas nosēšanās – dinamiskie apstākļi

26.100. Avārijas izeju atrašanās vieta

26.105. Piekļuve avārijas izejām

26.110. Avārijas izeju marķējums

26.120. Iekšējais avārijas apgaismojums un avārijas apgaismojuma darbība

26.150. Nodalījumu iekštelpa

26.155. Kravas nodalījuma starpplātņu ugunsdrošība

26.156. Siltuma vai skaņas izolācijas materiāli

26.160. Ugunsdrošība tualetēs

26.170. Ugunsdzēsības aparāti

26.200. Šasijas brīdinājuma skaņas signāls

26.250. Lidojuma apkalpes nodalījuma durvju darbināšanas sistēma – vienas personas darbnespēja

C APAKŠDAĻA – LIELI HELIKOPTERI

26.400. Ugunsdzēsības aparāti”;

2)

iekļauj šādu 26.60. punktu:

26.60. Ārkārtas nosēšanās – dinamiskie apstākļi

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatantiem, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos pasažieru pārvadāšanai un kuru tips sertificēts 1958. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmoreiz izsniegts 2021. gada 18. februārī vai vēlāk, attiecībā uz katru sēdekļa tipa konstrukciju, kas apstiprināta ekspluatācijai manevrēšanas, pacelšanās vai nosēšanās laikā, jāpierāda, ka pasažieris ir aizsargāts, saskaroties ar slodzi, kas rodas avārijas nosēšanās apstākļu dēļ. Pierādīšana notiek ar kādu no šiem paņēmieniem:

a)

sekmīgi pabeigti dinamiskie testi;

b)

racionāla analīze, kas nodrošina līdzvērtīgu drošību, pamatojoties uz līdzīgas konstrukcijas sēdekļa tipa dinamiskajiem testiem.

Pirmajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz šādiem sēdekļiem:

a)

pilotu kabīnes apkalpes sēdekļi;

b)

sēdēkļi mazas noslodzes lidmašīnās, kuras ir iesaistītas tikai neregulāros komerciālos gaisa pārvadājumos pēc pieprasījuma.”;

3)

iekļauj šādu 26.156. punktu:

26.156. Siltuma vai akustiskās izolācijas materiāli

Tādu lielu lidmašīnu ekspluatanti, kuras izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos un kuru tips sertificēts 1958. gada 1. janvārī vai vēlāk, nodrošina, ka:

a)

lidmašīnām, kam pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts pirms 2021. gada 18. februāra, gadījumā, ja jauni siltumizolācijas materiāli vai akustiskie izolācijas materiāli ir uzstādīti kā aizstājēji 2021. gada 18. februārī vai vēlāk, minētajiem jaunajiem materiāliem ir liesmu izplatīšanos apturošas īpašības, kas novērš vai samazina liesmu izplatīšanās risku lidmašīnā;

b)

lidmašīnām, kam pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts 2021. gada 18. februārī vai vēlāk, siltuma un skaņas izolācijas materiāliem ir liesmu izplatīšanos apturošas īpašības, kas novērš vai samazina liesmu izplatīšanās risku lidmašīnā;

c)

lidmašīnām, kam pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts 2021. gada 18. februārī vai vēlāk un kuru pasažieru ietilpība ir 20 vai vairāk, siltumizolācijas materiāliem un akustiskiem izolācijas materiāliem (ieskaitot līdzekļus, ar ko nostiprina fizelāžas materiālus), ko uzstāda lidmašīnas apakšējā daļā, ir liesmu izplatīšanos apturošas īpašības, kas novērš vai samazina risku, ka pēc negadījuma liesma iekļūst lidmašīnā, un kas nodrošina izdzīvošanai vajadzīgos apstākļus lidmašīnas salonā laikā, kas vajadzīgs, lai evakuētu lidmašīnu.”;

4)

iekļauj šādu 26.170. punktu:

26.170. Ugunsdzēsības aparāti

Lielu lidmašīnu ekspluatanti nodrošina, ka šādos ugunsdzēsības aparātos neizmanto halonu kā ugunsdzēšanas līdzekli:

a)

iebūvēti ugunsdzēsības aparāti katrā tualetes dvieļu, papīra vai atkritumu tvertnē lielās lidmašīnās, kurām pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts 2020. gada 18. februārī vai vēlāk;

b)

pārnēsājami ugunsdzēsības aparāti lielās lidmašīnās, kam pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts 2019. gada 18. maijā vai vēlāk.”;

5)

pievieno šādu C apakšdaļu:

C APAKŠDAĻA – LIELI HELIKOPTERI

26.400. Ugunsdzēsības aparāti

Lielu helikopteru ekspluatanti nodrošina, ka šādos ugunsdzēsības aparātos neizmanto halonu kā ugunsdzēšanas līdzekli:

a)

iebūvēti ugunsdzēsības aparāti katrā tualetes dvieļu, papīra vai atkritumu tvertnē lielos helikopteros, kuriem pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts 2020. gada 18. februārī vai vēlāk;

b)

pārnēsājami ugunsdzēsības aparāti lielos helikopteros, kam pirmais individuālais lidojumderīguma sertifikāts ir izsniegts 2019. gada 18. maijā vai vēlāk.”


LĒMUMI

29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/19


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/134

(2019. gada 21. janvāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz EEZ līguma IX pielikuma (Finanšu pakalpojumi) grozījumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var nolemt grozīt, cita starpā, minētā līguma IX pielikumu, kurā ietverti noteikumi par finanšu pakalpojumiem.

(3)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (3).

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma IX pielikums.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma IX pielikumā (Finanšu pakalpojumi), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2019. gada 21. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).


PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr.

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (1), kas labota ar OV L 349, 21.12.2016., 8. lpp., ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(2)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma IX pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma IX pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 16.b punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK) un 31.ba punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES) pievieno šādu ievilkumu:

“—

32014 R 0909: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.), kas labota ar OV L 349, 21.12.2016., 8. lpp.”;

2)

pielikuma 29.f punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012) pievieno šādu tekstu:

“, kurā grozījumi izdarīti ar:

32014 R 0909: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.), kas labota ar OV L 349, 21.12.2016., 8. lpp.”;

3)

aiz 31.bea punkta (Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 594/2014) iekļauj šādu punktu:

“31.bf

32014 R 0909: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.), kas labota ar OV L 349, 21.12.2016., 8. lpp.

Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:

a)

neatkarīgi no šā līguma 1. protokola noteikumiem un ja šajā līgumā nav teikts citādi, termins “dalībvalsts(-is)” un “kompetentās iestādes” papildus tā nozīmei, kas lietota regulā, ietver arī attiecīgi EBTA valstis un to kompetentās iestādes;

b)

uzskata, ka “ECBS dalībnieces” vai “centrālās bankas” papildus nozīmei, kas lietota regulā, ietver arī EBTA valstu centrālās bankas;

c)

Lihtenšteina var atļaut trešo valstu CVD, kas Lihtenšteinā jau sniedz 25. panta 2. punktā minētos pakalpojumus finanšu starpniekiem Lihtenšteinā vai kas jau ir nodibinājuši filiāli Lihtenšteinā, turpināt sniegt 25. panta 2. punktā minētos pakalpojumus uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus pēc dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas … Lēmums Nr. …/… [šis lēmums];

d)

regulas 1. panta 3. punktā vārdus “Savienības tiesību aktu” aizstāj ar vārdiem “EEZ līguma”;

e)

regulas 12. panta 3. punktā vārdus “Savienības valūtas” aizstāj ar vārdiem “EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu oficiālās valūtas”;

f)

regulas 13. pantā un 14. panta 1. punkta pirmajā daļā pēc vārdiem “attiecīgās iestādes” iekļauj vārdus “, EBTA Uzraudzības iestāde”;

g)

regulas 19. panta 3. punktā, 33. panta 3. punktā, 49. panta 4. punktā, 52. panta 2. punktā un 53. panta 3. punktā vārdus “EVTI, kas” aizstāj ar vārdiem “EVTI. EVTI vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde”;

h)

regulas 24. panta 5. punktā:

i)

pirmajā un otrajā daļā pēc vārda “EVTI” iekļauj vārdus “vai – gadījumos, kas attiecas uz EBTA valstīm – EBTA Uzraudzības iestāde” (“iestāde” attiecīgajā locījumā);

ii)

trešajā daļā vārdus “EVTI, kas” aizstāj ar vārdiem “EVTI. EVTI vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde”;

i)

regulas 34. panta 8. punktā vārdus “Savienības konkurences noteikumu” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar EEZ līgumu piemērojamo konkurences noteikumu”;

j)

regulas 38. panta 5. punktā vārdus “2014. gada 17. septembrī” aizstāj ar vārdiem “dienā, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas … Lēmums Nr. …/… [šis lēmums]”;

k)

regulas 49. panta 1. punktā vārdus “līdz 2014. gada 18. decembrim” attiecībā uz EBTA valstīm lasa “trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas … Lēmums Nr. …/… [šis lēmums]”;

l)

regulas 55. pantā:

i)

panta 5. punktā vārdus “citos Savienības tiesību aktos” aizstāj ar vārdiem “citās EEZ līguma daļās” un 6. punktā vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “EEZ līgumam”;

ii)

panta 6. punktā aiz vārda “EVTI” iekļauj vārdus “vai attiecīgā gadījumā EBTA Uzraudzības iestāde”;

m)

regulas 58. panta 3. punktā un 69. panta 1. punktā vārdus “līdz 2014. gada 16. decembrim” attiecībā uz EBTA valstīm lasa “trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas … Lēmums Nr. …/…, [šis lēmums]”;

n)

regulas 61. panta 1. punktā vārdus “līdz 2016. gada 18. septembrim” aizstāj ar vārdiem “gada laikā pēc dienas, kad stājies spēkā EEZ Apvienotās komitejas … Lēmums Nr. …/…, [šis lēmums]”;

o)

regulas 69. panta 2. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pirms vārdiem “stājas spēkā” iekļauj vārdu “EEZ” un 5. punktā – pēc vārdiem “stāšanās spēkā” iekļauj vārdu “EEZ”;

p)

regulas 76. pantā attiecībā uz EBTA valstīm:

i)

panta 4., 5. un 6. punktā attiecībā uz EBTA valstīm aiz vārdiem “stājas spēkā” iekļauj vārdus “EEZ Apvienotās komitejas lēmums, kurā ietverts”;

ii)

panta 5. punktā vārdus “līdz 2017. gada 13. jūnijam” aizstāj ar vārdiem “sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums, kurā ietverta Direktīva 2014/65/ES un Regula (ES) Nr. 600/2014”;

iii)

panta 7. punktā vārdus “pirms 2017. gada 3. janvāra” aizstāj ar vārdiem “, pirms šos tiesību aktus piemēro EEZ,”.”

2. pants

Regulas (ES) Nr. 909/2014, kas labota ar OV L 349, 21.12.2016., 8. lpp., teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas sekretāri


(1)  OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.

(*1)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]


29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/23


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2019/135

(2019. gada 28. janvāris),

ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 31. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/72/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā.

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2011/72/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2020. gada 31. janvārim un būtu jāsvītro ieraksts attiecībā uz vienu personu.

(3)

Tāpēc Lēmums 2011/72/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/72/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2020. gada 31. janvārim. To pastāvīgi pārskata. Lēmumu vajadzības gadījumā var atjaunināt vai grozīt, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”;

2)

pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. DAEA


(1)  Padomes Lēmums 2011/72/KĀDP (2011. gada 31. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmumā 2011/72/KĀDP svītro 28. ierakstu (Mohamed Marwan Ben Ali Ben Mohamed MABROUK).


29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/25


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/136

(2019. gada 28. janvāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem darba grupā vīna jautājumos, kura izveidota ar Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu, attiecībā uz veidlapām, kas izmantojamas sertifikātiem Japānas izcelsmes vīna produktu importam Eiropas Savienībā, un metodēm attiecībā uz pašsertifikāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/1907 (1) Savienība noslēdza Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (2) (“nolīgums”). Tas stājas spēkā 2019. gada 1. februārī.

(2)

Ievērojot nolīguma 2.28. panta 1. punktu, sertifikāts, kura autentiskums apstiprināts saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem, tai skaitā Japānas kompetentās iestādes pilnvarota ražotāja pašsertifikācijas apliecība ir pietiekams dokuments, kurš kalpo par pierādījumu tam, ka ir izpildītas nolīguma 2.25., 2.26. vai 2.27. pantā minētās prasības attiecībā uz Japānas izcelsmes vīna produktu importu un pārdošanu Savienībā.

(3)

Ievērojot nolīguma 2.28. panta 2. punktu, darba grupa vīna jautājumos ar lēmumu pieņem kārtību, kādā īstenojams minētā panta 1. punkts, un jo īpaši par izmantojamajām veidlapām un par sertifikātā sniedzamo informāciju.

(4)

Nolīguma 2.35. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka darba grupai vīna jautājumos ir jāpieņem metodes attiecībā uz pašsertifikāciju.

(5)

Saskaņā ar nolīguma 2.35. panta 3. punktu darba grupa vīna jautājumos savu pirmo sanāksmi rīko dienā, kad stājas spēkā nolīgums.

(6)

Darba grupai vīna jautājumos savā pirmajā sanāksmē 2019. gada 1. februārī ir jāpieņem lēmums par veidlapām, kas izmantojamas Japānas izcelsmes vīna produktu importam Savienībā, un par metodēm attiecībā uz pašsertifikāciju, lai nodrošinātu efektīvu nolīguma īstenošanu un tādējādi vienkāršotu Japānas izcelsmes vīna produktu importu. Paredzētās veidlapas un paredzētās metodes attiecībā uz pašsertifikāciju atbilst Savienības politikai tirdzniecības veicināšanai ar trešām valstīm, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, un savstarpējai palīdzībai cīņā pret krāpšanu.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem darba grupā vīna jautājumos.

(8)

Tādēļ Savienības nostājas darba grupā vīna jautājumos pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem darba grupas vīna jautājumos pirmajā sanāksmē, pamatojas uz lēmuma projektu, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2019. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. DAEA


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2018/1907 (2018. gada 20. decembris) par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (OV L 330, 27.12.2018., 1. lpp.).

(2)  OV L 330, 27.12.2018., 3. lpp.


PROJEKTS

ES UN JAPĀNAS DARBA GRUPAS VĪNA JAUTĀJUMOS LĒMUMS Nr. 1/2019

(… gada …)

par to veidlapu pieņemšanu, kas izmantojamas sertifikātiem Japānas izcelsmes vīna produktu importam Eiropas Savienībā, un metodēm attiecībā uz pašsertifikāciju

DARBA GRUPA VĪNA JAUTĀJUMOS,

ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (“nolīgums”) un jo īpaši tā 2.28. un 2.35. pantu,

tā kā:

(1)

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu (“nolīgums”) stājas spēkā 2019. gada 1. februārī.

(2)

Ar nolīguma 22.4. pantu izveido darba grupu vīna jautājumos, kas cita starpā ir atbildīga par nolīguma C iedaļas un 2.-E pielikuma efektīvu īstenošanu un darbību.

(3)

Ievērojot nolīguma 2.28. panta 1. punktu, sertifikāts, kura autentiskums apstiprināts saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem, tai skaitā Japānas kompetentās iestādes pilnvarota ražotāja pašsertifikācijas apliecība ir pietiekams dokuments, kurš kalpo par pierādījumu tam, ka ir izpildītas nolīguma 2.25., 2.26. vai 2.27. pantā minētās prasības attiecībā uz Japānas izcelsmes vīna produktu importu un pārdošanu Eiropas Savienībā.

(4)

Ievērojot nolīguma 2.28. panta 2. punkta a) apakšpunktu, veidlapas, kas izmantojamas sertifikātiem, un sertifikātos sniedzamo informāciju ar lēmumu pieņem darba grupa vīna jautājumos, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 22.4. pantu.

(5)

Ievērojot nolīguma 2.35. panta 2. punkta a) apakšpunktu, metodes attiecībā uz pašsertifikāciju pieņem darba grupa vīna jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU..

1. pants

1.   Veidlapa, kas jāizmanto sertifikātiem, kuru autentiskums apstiprināts saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem, ir noteikta šā lēmuma I pielikumā.

2.   Veidlapa, kas jāizmanto pašsertifikātiem, ko sagatavojuši Japānas kompetentās iestādes pilnvaroti ražotāji, ir noteikta šā lēmuma II pielikumā.

3.   Japānas kompetentās iestādes apstiprināto ražotāju metodes attiecībā uz pašsertifikāciju ir noteiktas šā lēmuma III pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Darba grupa vīna jautājumos

[…]


I PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Metodes attiecībā uz pašsertifikāciju

1.

National Research Institute of Brewing, Japānas Finanšu ministrijas uzraudzībā,

a)

individuāli ieceļ ražotājus, kas Japānā pilnvaroti sagatavot pašsertifikātus, kuri minēti 2.28. pantā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Japānu;

b)

uzrauga un pārbauda pilnvarotos ražotājus, kā arī

c)

paziņo Eiropas Savienībai:

divas reizes gadā – janvārī un jūlijā – pilnvaroto ražotāju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kā arī to oficiālos reģistrācijas numurus, un –

nekavējoties – jebkura pilnvarotā ražotāja vārda, uzvārda vai nosaukuma un adreses maiņu vai šāda ražotāja atsaukšanu.

2.

Eiropas Savienība nekavējoties publicē un atjaunina pilnvaroto ražotāju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi sarakstā “Trešo valstu kompetentās iestādes, izraudzītās laboratorijas un pilnvarotie vīna ražotāji un pārstrādātāji, lai sagatavotu VI-1 dokumentus par vīna importu ES”, kas ir pieejams Eiropas Komisijas oficiālajā tīmekļa vietnē:

ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/wine/lists/06.pdf


29.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/34


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2019/137

(2019. gada 23. janvāris)

par Eurosistēmas vienotās tirgus infrastruktūras vārtejas (ESMIG) tīkla pakalpojumu sniedzēju atlasi (ECB/2019/2)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. un 12.1. pantu, kā arī 17., 18. un 22. pantu,

tā kā:

(1)

Eurosistēmas vienotā tirgus infrastruktūras vārteja (Eurosystem Single Market Infrastructure GatewayESMIG) ir tehniska komponente, kura tiks piedāvāta kā daļa no T2-T2V konsolidācijas projekta, kas konsolidē tieši pievienoto tirgus dalībnieku piekļuvi visai Eurosistēmas nodrošinātajai tirgus infrastruktūrai. ESMIG šādiem dalībniekiem nodrošinās vienu tehnisku struktūru piekļuvei TARGET2 (T2), t. sk. TARGET ātrā maksājuma norēķinu (TIPS) pakalpojumam, TARGET2 vērtspapīriem (T2V), Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmas (ECMS) un, iespējams, citiem Eurosistēmas tirgus infrastruktūras pakalpojumiem un lietotnēm.

(2)

Tirgus infrastruktūras valde 2018. gada 23.–24. aprīļa sanāksmē nolēma, ka Deutsche Bundesbank, Banco de España, Banque de France un Banca d'Italia (turpmāk – “pakalpojuma sniedzējas NCB”) veiks vajadzīgos sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu, ka ne vairāk kā trīs tīkla pakalpojumu sniedzēji sniedz sakaru pakalpojumus ESMIG un ka atlases procedūru vadīs Banca d'Italia.

(3)

Minētajā sanāksmē Tirgus infrastruktūras valde arī nolēma, ka atlases procedūrā Eurosistēmas vārdā rīkosies Banca d'Italia. Tā arī nolēma, ka Tirgus infrastruktūras valde atbildēs par atlases komisijas locekļu iecelšanu, jo Eurosistēmas centrālās bankas uzņemsies atbildību par atlases kritērijiem un par atlases komisijas saskaņā ar atlases kritērijiem pieņemto lēmumu. Banca d'Italia atbildēs par atlases procedūras pareizu norisi, un tās īpašā atbildība saistībā ar atlases procedūru ir nošķirta no pakalpojuma sniedzēju NCB atbildības, kas izriet no 2. līmeņa–3. līmeņa līguma.

(4)

Atlases procedūras mērķis ir uzticēt tīkla pakalpojumu sniedzējiem sniegt virkni iepriekš noteiktu sakaru pakalpojumu, uz kuru pamata ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēji izstrādā, ievieš, piegādā un pārvalda sakaru risinājumus, kam jānodrošina droša biznesa informācijas apmaiņa starp tieši pievienotajiem tirgus dalībniekiem un Eurosistēmas tirgus infrastruktūrām, izmantojot ESMIG.

(5)

ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlases procedūra ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (1) piemērošanas jomā, kā tā īstenota pilnvarotās centrālās bankas dalībvalsts nacionālajos tiesību aktos.

(6)

ECB Padome iecēlusi Banca d'Italia, lai tā veic ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru.

(7)

Banca d'Italia pieņēmusi šo uzdevumu un apstiprinājusi gatavību rīkoties saskaņā ar šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Tirgus infrastruktūras valde” ir vadības struktūra, kuras uzdevums ir palīdzēt ECB Padomei, nodrošinot, ka Eurosistēmas tirgus infrastruktūras un platformas skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās tiek izturētas un attīstītas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas Līgumā noteiktajiem uzdevumiem, ECBS vajadzībām, tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kā arī piemērojamām regulatīvajām un pārraudzības prasībām;

b)

ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējs” ir tīkla pakalpojumu sniedzējs, kas parakstījis koncesijas līgumu par sakaru pakalpojumu sniegšanu;

c)

“sakaru pakalpojumi” ir tiešais tīkla savienojums ar ESMIG, kas ESMIG pakalpojumu sniedzējam jānodrošina tieši pievienotam tirgus dalībniekam, lai tas varētu gūt labumu, pildīt uzdevumus un saistības saistībā ar Eurosistēmas tirgus infrastruktūras pakalpojumiem;

d)

“koncesija” ir Eurosistēmas centrālo banku piešķirtas tiesības tīkla pakalpojumu sniedzējam, lai tas tieši pievienotajiem tirgus dalībniekiem varētu sniegt iepriekš noteiktu sakaru pakalpojumu kopumu, uz kura pamata ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējs izstrādā, ievieš, piegādā un pārvalda sakaru risinājumus, kam jānodrošina droša elektronisko datu apmaiņa starp tieši pievienotajiem tirgus dalībniekiem un un Eurosistēmas tirgus infrastruktūrām, izmantojot ESMIG;

e)

“atlases komisija” ir trīs ekspertu komisija, kurā iekļauti divi pārstāvji no pilnvarotās centrālās bankas (t.sk., priekšsēdētājs), kā arī viens Eurosistēmas centrālās bankas pārstāvis, kurus visus iecēlusi Tirgus infrastruktūras valde un oficiāli apstiprinājusi pilnvarotā centrālā banka;

f)

“Eurosistēmas centrālā banka” ir Eiropas Centrālā banka (ECB) vai tādas dalībvalsts centrālā banka, kuras valūta ir euro.

g)

“2. līmeņa–3. līmeņa līgums” ir piegādes un darbības nodrošināšanas līgums, par ko panākta vienošanās starp Tirgus infrastruktūras valdi un pakalpojuma sniedzējām NCB, ko apstiprinājusi ECB Padome un pēc tam parakstījušas Eurosistēmas centrālās bankas un pakalpojuma sniedzējas NCB. Tam jāsatur papildu detaļas par pakalpojuma sniedzēju NCB, Tirgus infrastruktūras valdes un Eurosistēmas centrālo banku uzdevumiem un pienākumiem;

h)

“tieši pievienots tirgus dalībnieks” ir iestāde, kam atļauts nosūtīt vai saņemt elektroniskos datus no Eurosistēmas tirgus infrastruktūras;

i)

“pilnvarotā centrālā banka” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, nacionālā centrālā banka, kuru ECB Padome iecēlusi ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras sarīkošanai un kuru Eurosistēmas centrālās bankas pilnvarojušas Eurosistēmas centrālo banku vārdā parakstīt koncesijas līgumus ar izvēlētajiem procedūras dalībniekiem;

j)

“Eurosistēmas tirgus infrastruktūras pakalpojumi” ir Eurosistēmas centrālo banku tirgus infrastruktūras sniegtie pakalpojumi, kas ietver TARGET pakalpojumus (t. sk. T2 pakalpojumu, TARGET ātrā maksājuma norēķinu (TIPS) pakalpojumu, TARGET2 vērtspapīriem (T2V) pakalpojumu), Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (ECMS) un citus pakalpojumus, ko sniedz Eurosistēmas tirgus infrastruktūras, platformas un lietotnes skaidrās naudas norēķinu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomās;

k)

“koncesijas līgums” ir pilnvarotās centrālās bankas dalībvalsts nacionālajiem tiesību aktiem pakļauts līgums, kura priekšlikumu iesniegusi Tirgus infrastruktūras valde un kuru apstiprinājusi ECB Padome, kurā izklāstītas Eurosistēmas centrālo banku un attiecīgā ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēja savstarpējās tiesības un pienākumi;

l)

“izvēlētais dalībnieks” ir ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras dalībnieks, ar kuru noslēgts koncesijas līgums;

m)

“līguma paziņojums” ir paziņojums par atlases procedūru, kuru pilnvarotā centrālā banka publicē saskaņā ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktu;

n)

“līguma piešķiršanas noteikumi” ir sīki izstrādāti noteikumi, kas regulē atlases procedūru un kas ir daļa no publicējamiem atlases dokumentiem;

o)

“atlases dokumenti” ir līguma piešķiršanas paziņojums, paziņojums par līgumu, kā arī līguma piešķiršanas noteikumi un to pielikumi;

p)

“Tīkla pieņemšanas pārbaude” ir pārbaude, ko ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējs veic pēc koncesijas līguma parakstīšanas un kuras mērķis ir pārbaudīt T2V tīkla pakalpojumu sniedzēja piedāvātā risinājuma atbilstību funkcionālajām, noturības un drošības pamatprasībām;

q)

“darbības uzsākšanas diena” ir diena, kurā pirmā Eurosistēmas tirgus infrastruktūra sāk izmantot sakaru pakalpojumus ikdienas operācijām.

2. pants

Pilnvarotā centrālā banka

1.   Banca d'Italia ir Eurosistēmas centrālā banka, kuru ECB Padome iecēlusi ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras sarīkošanai un koncesijas līgumu parakstīšanai ar izvēlētajiem procedūras dalībniekiem saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Pilnvarotā centrālā banka par labu Eurosistēmas centrālajām bankām:

a)

plāno atlases procedūru un izstrādā atlases tiesību aktus un visus attiecīgos dokumentus saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

b)

savā vārdā un pārstāvot Eurosistēmas centrālo banku intereses veic ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlasi, cieši sadarbojoties ar atlases komisiju un sniedzot materiālus un cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atlases procedūra atbilst tās dalībvalsts nacionālajiem tiesību aktiem;

c)

atbilstoši atlases komisijas lēmumam paraksta katru koncesijas līgumu, kopējam ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju skaitam jebkurā laikā nepārsniedzot trīs, saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

d)

pārstāv Eurosistēmas centrālās bankas attiecībās ar ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējiem un citām trešajām personām un pārvalda koncesijas līgumus saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

3. pants

Atlases un līgumu piešķiršanas nosacījumi

1.   Pilnvarotā centrālā banka ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru veic saskaņā ar Direktīvu 2014/23/ES, kā tā īstenota pilnvarotās centrālās bankas dalībvalsts nacionālajos tiesību aktos. ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju kopējais skaits jebkurā laikā nepārsniedz trīs.

2.   Veicot atlases procedūru pilnvarotā centrālā banka jo īpaši ievēro šādus nosacījumus:

a)

pilnvarotā centrālā banka organizē atklātu procedūru koncesiju piešķiršanai, kurā piedāvājumu var iesniegt jebkurš ieinteresētais uzņēmums;

b)

visus atlases dokumentus kopīgi sagatavo Eurosistēmas centrālās bankas un pilnvarotā centrālā banka un apstiprina Tirgus infrastruktūras valde;

c)

ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējus izvēlas, ņemot vērā zemāko maksimālo cenu par standarta pakalpojumu kopumu, ko jāsniedz tieši pievienotiem tirgus dalībniekiem un kas atbilst Tirgus infrastruktūras valdes apstiprinātam modelim; visus atlases tiesību aktus publicē angļu valodā. Pilnvarotā centrālā banka paziņojumu par līgumu var publicēt arī savā oficiālajā valodā. Atlases procedūras dalībnieki savus piedāvājumus un papildu dokumentus iesniedz angļu valodā;

d)

pilnvarotā centrālā banka paziņojumā par līgumu norāda, ka atlases procedūra tiek veikta tās vārdā un interesēs, kā arī Eurosistēmas centrālo banku interesēs;

e)

pilnvarotā centrālā paziņojumu par līgumu publicē vismaz: a) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, b) attiecīgajā pilnvarotās centrālās bankas dalībvalsts nacionālajā oficiālajā izdevumā, c) divās nacionālajās avīzēs un d) Financial Times un The Economist. Atlases dokumentus publicē pilnvarotās centrālās bankas interneta lapā. Paziņojumu par līgumu publicē arī ECB interneta lapā, iekļaujot saiti uz pilnvarotās centrālās bankas interneta lapu, lai nodrošinātu piekļuvi visiem atlases dokumentiem;

f)

pilnvarotā centrāla banka atlases procedūras laikā atbild uz lūgumiem sniegt skaidrojumus, kas nosūtīti uz paziņojumā par līgumu norādīto e-pasta adresi. Vispārēji nozīmīgas atbildes pilnvarotā centrālā banka un ECB publicē savās interneta vietnēs;

g)

Tirgus infrastruktūras valde ieceļ atlases komisijas locekļus un pilnvarotā centrālā banka tos oficiāli apstiprina tūlīt pēc izsoles pieteikumu iesniegšanas perioda beigām;

h)

atlases komisijas locekļiem ir pienākums parakstīt deklarāciju par interešu konflikta neesamību, ko apstiprinājusi Tirgus infrastruktūras valde;

i)

pilnvarotā centrālā banka risina ar atlases procedūras norisi saistītos jautājumus;

j)

atlases komisija, pārbauda arī administratīvos dokumentus un lemj par to dalībnieku izslēgšanu no atlases procedūras, kas neatbilst dalības kritērijiem. Atlases komisija piedāvājumus par neparasti zemu cenu izvērtē saskaņā ar atlases dokumentos noteiktajiem noteikumiem. Atlases komisija no atlases procedūras neizslēgtos dalībniekus sarindo augošā secībā pēc viņu piedāvājuma ekonomiskā izdevīguma;

k)

pilnvarotā centrālā banka par visiem atlases komisijas lēmumiem oficiāli paziņo attiecīgajiem dalībniekiem, izmantojot drošus un ātrus rakstiskās komunikācijas līdzekļus.

3.   Kad atlases komisija sarindojusi dalībniekus saskaņā ar 3. punkta j) apakšpunktu (piešķiršanas priekšlikums) pilnvarotā centrālā banka atbild par leģitimitātes iekšējas pārbaudes veikšanu, lai pārbaudītu, vai atlases procedūra tika veikta pareizi. Ja šī pārbaude pabeigta veiksmīgi, pilnvarotā centrāla banka veic galīgo līguma piešķiršanu un pārbauda, vai katrs atlasītais dalībnieks atbilst dalības prasībām un vai to sniegtās deklarācijas ir patiesas. Ja leģitimitātes pārbaude nav veiksmīga, līguma galīgo piešķiršanu atliek un pilnvarotā centrālā banka veic visas savas dalībvalsts nacionālajos tiesību aktos noteiktās darbības, lai nodrošinātu, ka neatbilstība tiek novērsta un ka tiek veikta un veiksmīgi pabeigta jauna leģitimitātes pārbaude. Neierobežojot pilnvarotās centrālās bankas neatkarību līgumslēdzējas iestādes statusā saskaņā ar tās dalībvalsts nacionālajiem tiesību aktiem, tā drīkst apspriesties ar Tirgus infrastruktūras valdi par piemērojamās kārtības jautājumiem attiecībā uz neatbilstību novēršanu.

4.   Pilnvarotā centrālā banka rīkojas savā vārdā un savās interesēs, kā arī Eurosistēmas centrālo banku interesēs attiecībā uz visām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no atlases procedūras. Tā Tirgus infrastruktūras valdei ziņo par atlases procedūras norisi un, neierobežojot savu neatkarību līgumslēdzējas iestādes statusā saskaņā ar savas dalībvalsts nacionālajiem tiesību aktiem, apspriežas ar Tirgus infrastruktūras valdi par jebkādiem notikumiem, kuri negatīvi ietekmē projekta plānus.

5.   Pilnvarotā centrālā banka pati apmaksā savus izdevumus, kas saistīti ar uzdevumiem, ko tā veic atlases procedūrā.

4. pants

Koncesijas līgums

1.   Pēc tam, kad pilnvarotā centrālā banka saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem pabeigusi atlases un līgumu piešķiršanas procedūras, pilnvarotā centrālā banka veic visus vajadzīgos sagatavošanās pasākumus, lai tā Eurosistēmas centrālo banku vārdā noslēgtu koncesijas līgumu ar katru no atlasītajiem dalībniekiem. Šajā nolūkā Eurosistēmas centrālās bankas ar atsevišķu pārstāvja pilnvaru, kas ļauj rīkoties Eurosistēmas centrālo banku vārdā, dod pilnvarotajai centrālajai bankai tiesības parakstīt koncesijas līgumus.

2.   Pēc koncesijas līguma parakstīšanas ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējs veic Tīkla pieņemšanas pārbaudi. Ja ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējs nespēj veiksmīgi veikt pārbaudi, koncesijas līgumu izbeidz. Šādā gadījumā pilnvarotā centrālā banka koncesiju piešķir atlases procedūras dalībniekam, kurš ierindojās nākošajā augstākajā vietā pēc atlasītajiem dalībniekiem, uz sākotnējā koncesijas līguma nosacījumiem un pamatojoties uz piedāvājumu, kuru nākošais ierindotais dalībnieks iesniedza atlases procedūrā.

3.   Neierobežojot turpmākos punktus, atlases procedūrā piešķirtas koncesijas termiņš ir 10 gadi no darbības uzsākšanas dienas, lai ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējam ļautu atgūt ieguldījumus, kas veikti, lai nodrošinātu pakalpojumus, un gūtu peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā ieguldījumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu konkrētus līguma mērķus.

4.   Ja koncesijas līgums ar ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzēju tiek izbeigts pirms tā termiņa beigām, bet pēc tam, kad veiksmīgi izturēta Tīkla pieņemšanas pārbaude, Tirgus infrastruktūras valde pēc savas izvēles var nepiešķirt līgumu, ar ko aizstāj koncesijas līgumu, piedāvāt to atlases procedūras dalībniekam, kurš ierindojās nākošajā augstākajā vietā pēc atlasītajiem dalībniekiem, vai, ja atlases rezultātu saraksts nepieļauj šādu iespēju, piešķirt jaunu koncesijas līgumu citam tīkla pakalpojumu sniedzējam pēc tam, kad pilnvarotā centrālā banka veikusi jaunu atlases procedūru. Jaunā koncesijas līguma termiņš ir 10 gadi.

5.   Pilnvarotajai centrālajai bankai tiek piešķirtas pilnvaras pārstāvēt Eurosistēmas centrālās bankas attiecībās ar ESMIG tīkla pakalpojumu sniedzējiem un trešajām personām saistībā ar sakaru pakalpojumiem, kā arī pārvaldīt koncesijas līgumus Eurosistēmas centrālo banku vārdā un interesēs, realizējot Eurosistēmas centrālo banku tiesības un pienākumus, t.sk. tiesas procesos, kas var būt saistīti ar līguma pārkāpumiem, zaudējumiem, izbeigšanu, apstrīdēšanu vai citām izmaiņām. Pilnvarotā centrālā banka par to ziņo Tirgus infrastruktūras valdei un rīkojas saskaņā ar tās rīkojumiem.

6.   Pilnvarotā centrālā banka veic visus vajadzīgos pasākumus, lai tiktu izpildīti Eurosistēmas centrālo banku un, ja tādi ir, pilnvarotās centrālās bankas pienākumi un saistības attiecībā uz koncesijas līgumiem, un par to ziņo Tirgus infrastruktūras valdei, un ievēro jebkurus attiecīgos T2V programmas Valdes rīkojumus.

7.   Pilnvarotā centrālā banka saņem visus paziņojumus, deklarācijas un prasības, t. sk. tiesas pavēstes, saistība ar koncesijas līgumu, kas ļauj tai realizēt Eurosistēmas centrālo banku un, ja tādas ir, pilnvarotās centrālās bankas tiesības un pienākumus saistībā ar koncesijas līgumu.

8.   Neierobežojot 5. pantu, Eurosistēmas centrālās bankas atlīdzina pamatotus izdevumus, kas pilnvarotajai centrālajai bankai radušies saistībā ar koncesijas līgumu pārvaldību un uzraudzību saskaņā ar 5.–7. punktu.

5. pants

Kompensācijas prasības

1.   Pilnvarotā centrālā banka bez ierobežojumiem atbild Eurosistēmas centrālajām bankām par jebkuriem zaudējumiem vai kaitējumiem, kas radušies viltus vai apzināta pārkāpuma dēļ, realizējot savas tiesības vai pienākumus saskaņā ar šo lēmumu. Tā atbild Eurosistēmas centrālajām bankām par jebkuriem zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies tās rupjas neuzmanības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar šo Lēmumu, atbildību ierobežojot lielākais līdz EUR 2 000 000 kalendārā gada laikā.

2.   Ja zaudējumus vai kaitējumu cieš trešā persona, kurai tie radušies krāpšanas vai apzināta pārkāpuma dēļ, pilnvarotajai centrālajai bankai pildot savus pienākumus saskaņā ar šo lēmumu, pilnvarotā centrālā banka atbild par jebkuru trešajai personai maksājamu kompensāciju.

3.   Ja zaudējumus vai kaitējumu cieš trešā persona, kurai tie radušies krāpšanas vai apzināta pārkāpuma dēļ, pilnvarotajai centrālajai bankai pildot savus pienākumus saskaņā ar šo lēmumu, pilnvarotā centrālā banka atbild par jebkuru trešajai personai maksājamu kompensāciju. Eurosistēmas centrālās bankas atlīdzina pilnvarotajai centrālajai bankai jebkuru šādu kompensāciju, kuras kopējā summa pārsniedz EUR 2 000 000 kalendārajā gadā, pamatojoties uz tiesas paziņojumu vai mierizlīgumu starp pilnvaroto centrālo banku un jebkuru šādu trešo personu, ar nosacījumu, ka mierizlīgumu iepriekš apstiprinājusi Tirgus infrastruktūras valde.

4.   Eurosistēmas centrālās bankas ātri un pilnībā atlīdzina pilnvarotajai centrālajai bankai jebkuru kompensāciju, ko tā samaksājusi trešajām personām, ja tā radusies šādu iemeslu dēļ: a) dalības prasības un piešķiršanas kritēriji; b) atlases komisijas lēmums, kas pieņemts pamatojoties uz dalības prasībām un piešķiršanas kritērijiem; c) atlases komisijas nepareiza rīcība, ja vien tā nav rīkojusies saskaņā ar rakstisku pilnvarotās centrālās bankas padomu vai par attiecīgo jautājumu iepriekš nav saņēmusi pienācīgu rakstisku padomu no pilnvarotās centrālās bankas, ja šāds padoms tika rakstiski lūgts pirms pietiekami ilga laika; d) jebkurš lēmums vai notikums, kas ir ārpus pilnvarotās centrālās bankas kontroles, t. sk. tie, kas var ietekmēt piešķirto koncesiju efektivitāti.

5.   Eurosistēmas centrālās bankas neatlīdzina pilnvarotajai centrālajai bankai kompensācijas, kas izmaksātas trešajām personām operatīvo aktivitāšu vai citu procedūras dokumentu dēļ, kas ietilpst tās atbildības jomā, ja vien pilnvarotā centrālā banka pretēji saviem padomiem rīkojusies saskaņā ar Tirgus infrastruktūras valdes rīkojumiem, ievērojot 3. panta 4. punktu.

6.   Ja trešās personas iesniegušas tiesā prasības, kas saistītas ar darbībām vai bezdarbību attiecībā uz atlases procedūru, par kuru ekskluzīva atbildība ir Eurosistēmas centrālajām bankām, Eurosistēmas centrālās bankas, apspriežoties ar pilnvaroto centrālo banku, savlaicīgi dod rīkojumu pilnvarotajai centrālajai bankai par pasākumiem, kas tai jāveic, piem., pārstāvniecību, ko veic ārējais padomdevējs, vai pilnvarotās centrālās bankas iekšējais juridiskais dienests. Kad pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām šādos procesos, no šādām darbībām izrietošos tiesāšanās izdevumus un maksas sedz Eurosistēmas centrālās bankas.

7.   Eurosistēmas centrālās bankas uzņemas atbildību par atsevišķu atlases komisijas locekļu darbību un bezdarbību saistībā ar atlases procedūru.

8.   Trešajām personām ceļot prasības tiesā par darbību un bezdarbību saistībā ar atlases procedūru, par kuru pilnībā atbild pilnvarotā centrālā banka, pilnvarotā centrālā banka sadarbojas ar Eurosistēmas centrālajām bankām attiecībā uz veicamajiem pasākumiem, piem., pārstāvniecību, ko veic ārējais padomdevējs, vai pilnvarotās centrālās bankas iekšējais juridiskais dienests, un sedz attiecīgās izmaksas.

9.   Ja Eurosistēmas centrālās bankas un pilnvarotā centrālā banka solidāri atbild par zaudējumiem vai kaitējumu trešajām personām, katra no tām sedz vienādu izmaksu daļu.

6. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Pilnvaras ir spēkā 10 gadus no darbības uzsākšanas dienas.

2.   Pilnvaru beigšanās neietekmē attiecīgo koncesijas līgumu piemērošanu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2019. gada 25. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 23. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).