ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
62. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/100 (2019. gada 22. janvāris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 615) ( 1 ) |
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
23.1.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/98
(2019. gada 21. janvāris),
ar ko sāk konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkšanai valsts intervences laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 30. septembrim
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (2) un jo īpaši tās 3. panta 6. punktu,
ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (3), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. pantu valsts intervence vājpiena pulverim ir pieejama no 1. marta līdz 30. septembrim. |
(2) |
Regula (ES) Nr. 1370/2013 nosaka, ka 2019. gadā kvantitatīvais ierobežojums vājpiena pulvera iepirkšanai par fiksētu cenu ir nulle tonnu. |
(3) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 3. panta 2. punktu no valsts intervences laikposma sākuma 2019. gadā jāsāk konkursa procedūra vājpiena pulvera iepirkšanai. |
(4) |
Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 II sadaļas II nodaļas 3. iedaļā ir paredzēti noteikumi par iepirkšanu konkursa procedūrā. |
(5) |
Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu būtu jānosaka termiņš, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo par visiem pieņemamajiem konkursa piedāvājumiem. |
(6) |
Efektīvas pārvaldības labad dalībvalstīm, nosūtot paziņojumus Komisijai, būtu jāizmanto Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/1183 (4) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/1185 (5) paredzētās informācijas sistēmas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:
1. pants
Konkursa procedūras sākšana
Tiek sākta konkursa procedūra, kas no 2019. gada 1. marta līdz 30. septembrim pieejama, lai intervencē iepirktu vājpiena pulveri ar nosacījumiem, kas paredzēti Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 II sadaļas II nodaļas 3. iedaļā un šajā regulā.
2. pants
Konkursa piedāvājumu iesniegšana
1. Piedāvājumu iesniegšanas termiņi beidzas mēneša trešajā otrdienā pulksten 11.00 (pēc Briseles laika). Taču augustā piedāvājumu iesniegšanas pēdējā diena ir mēneša ceturtā otrdiena pulksten 11.00 (pēc Briseles laika).
Ja otrdiena ir valsts svētku diena, termiņš ir iepriekšējā darbdiena pulksten 11.00 (pēc Briseles laika).
2. Piedāvājumus iesniedz dalībvalstu apstiprinātajām maksājumu aģentūrām (6).
3. pants
Paziņojums Komisijai
Saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185 paziņojumu, kas paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, izdara piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā, kas minēta šīs regulas 2. pantā, līdz pulksten 16.00 (pēc Briseles laika).
4. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 21. janvārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.
(3) OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.
(4) Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/1183, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai (OV L 171, 4.7.2017., 100. lpp.).
(5) Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1185, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas (OV L 171, 4.7.2017., 113. lpp.).
(6) Maksājumu aģentūru adreses ir pieejamas Eiropas Komisijas vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/milk/policy-instruments/index_lv.htm.
23.1.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/99
(2019. gada 22. janvāris),
ar ko izbeidz atkārtoto absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importu, negrozot spēkā esošos pasākumus
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un 12. pantu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Spēkā esošie pasākumi
(1) |
Patlaban ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/388 (2), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1369 (3). |
(2) |
Uz attiecīgo ražojumu attiecina arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/387 (4). Tomēr šī atkārtotā izmeklēšana neattiecas uz kompensācijas maksājumu. |
1.2. Pieprasījums veikt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu
(3) |
Komisija saņēma pieprasījumu sākt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 12. pantu. |
(4) |
Pieprasījumu 2018. gada 16. martā iesniedza Saint-Gobain PAM, Saint-Gobain PAM Deutschland GmbH, Saint-Gobain PAM España S.A. un Duktus (Production) GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), četri Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 90 % no plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. |
(5) |
Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pietiekamus pierādījumus, kas pamato antidempinga izmeklēšanas atsākšanu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tālākpārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā pēc sākotnējās izmeklēšanas un antidempinga maksājuma noteikšanas samazinājušās un tas mazinājis spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi. Pieprasījumā ietvertie pierādījumi liecināja, ka tālākpārdošanas cenu samazinājums nav skaidrojams ar tādiem citiem faktoriem kā izejmateriālu cenu izmaiņas. |
1.3. Antidempinga izmeklēšanas atsākšana
(6) |
Komisija 2018. gada 30. aprīlī paziņoja par antidempinga izmeklēšanas atsākšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras atsākšanu”) (5). |
(7) |
Atkārtotā izmeklēšana attiecās uz spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantu 14,1 % apmērā noteikti Jindal Saw Limited (“Jindal”), tā saistītajiem uzņēmumiem un “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
1.4. Ieinteresētās personas
(8) |
Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos atkārtotā izmeklēšanā. Komisija arī īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, par kuriem bija zināms, ka uz tiem attiecas šī izmeklēšana, un attiecīgās valsts pārstāvjus par atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties. |
(9) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai. Jindal pieprasīja uzklausīšanu, un Komisija to uzklausīja. |
1.5. Atkārtota izmeklēšana, ko veic attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem
(10) |
Komisija uzņēmumam Jindal un tā saistītajiem uzņēmumiem nosūtīja anketu un aicināja citus ražotājus eksportētājus pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras atsākšanu publicēšanas. |
(11) |
Viens Indijas ražotājs eksportētājs, Electrosteel Castings Limited, pieteicās termiņā, bet uz to atkārtotā izmeklēšana neattiecās, jo Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantā noteikto galīgo antidempinga maksājumu tam nepiemēro. |
(12) |
Pēc termiņa pieteicās divi citi Indijas ražotāji eksportētāji, Electrotherm (India) Ltd un Tata Metaliks Limited. Minētajiem uzņēmumiem piemēro likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem” Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantā un ko uzņēmumam Jindal sākotnējā izmeklēšanā noteica individuālā antidempinga maksājuma līmenī, proti, 14,1 %. Atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periodā abiem uzņēmumiem Savienībā bija nenozīmīgs pārdošanas apjoms. Minētie uzņēmumi pieteicās novēloti, tāpēc Komisija tiem anketu nenosūtīja. |
1.6. Nesaistīto importētāju atlase
(13) |
Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras atsākšanu norādīto informāciju. Neviens nepieteicās. |
1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem
(14) |
Komisija nosūtīja anketu Jindal, un tas atbildēja uz anketas jautājumiem. |
1.8. Pārbaudes apmeklējumi
(15) |
Komisija centās iegūt un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šajā atkārtotajā izmeklēšanā. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, šādos uzņēmumos tika veikts pārbaudes apmeklējums: Jindal Saw Italia SpA, Trieste, Itālija (“Jindal Italy”). Jindal Italy ir vienīgais ar Jindal saistītais uzņēmums Savienībā (sk. 3.1. iedaļu). |
1.9. Informācijas izpaušana
(16) |
Komisija 2018. gada 24. oktobrī nosūtīja visām ieinteresētajām personām informācijas izpaušanas dokumentu ar visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija ierosināja izbeigt atkārtoto izmeklēšanu. Visas ieinteresētās personas tika informētas par termiņu, kurā tās var sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Uz to reaģēja divi subjekti, pieprasījuma iesniedzējs un Jindal. Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja uzklausīšanu, un Komisija to uzklausīja. Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā. |
1.10. Atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periodi
(17) |
Atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periods (“AIP”) ilga no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam. Attiecīgais periods bija no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam. Sākotnējās izmeklēšanas periods (“SIP”) ilga no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim. |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS
(18) |
Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes, uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90 (Taric kodi 7303001010, 7303009010), izņemot plastiskā čuguna caurules un caurulītes bez iekšējā un ārējā pārklājuma (“attiecīgais ražojums”). |
3. KONSTATĒJUMI
(19) |
Pamatregulas 12. pantā paredzētās atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas attiecīgā ražojuma eksporta cenas ir samazinājušās vai arī tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā ir palikušas nemainīgas vai mainījušās nepietiekami. Pēc tam, ja secina, ka pasākumam būtu vajadzējis izraisīt izmaiņas šajās cenās, lai novērstu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu iepriekš konstatēto kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 2. pantu par jaunu novērtē eksporta cenas un pārrēķina dempinga starpības, ņemot vērā par jaunu novērtētās eksporta cenas. |
3.1. Jindal darījumdarbības modeļa izmaiņas un pārdošanas apjoms Savienībā
(20) |
Pēc pasākumu noteikšanas Jindal pārdošanas apjoms Savienībā salīdzinājumā ar SIP samazinājās par aptuveni 90 %. Jindal pārdošanas apjoms Savienībā, kas bija [mazāks par 2 000 t], tagad ir [mazāks par 0,5 %] Savienības patēriņa. |
(21) |
Turklāt kopš SIP ir mainījusies Jindal pārdošanas struktūra. Sākotnējās izmeklēšanas periodā uzņēmumam Jindal bija trīs saistītie uzņēmumi attiecīgi Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Itālijā, savukārt atkārtotās izmeklēšanas periodā bija palicis tikai viens saistītais uzņēmums Itālijā. Jindal Italy pārdod lielāko daļu Jindal pārdošanas apjoma Savienībā un veic tikai ierobežotu tiešo eksportu. |
(22) |
Turklāt SIP Jindal pārdeva ievērojami mazākam pircēju skaitam ([salīdzinājumā ar SIP to skaits bija uz pusi mazāks]) mazākā skaitā dalībvalstu ([salīdzinājumā ar SIP to skaits bija uz pusi mazāks]) nekā sākotnējā izmeklēšanā. Bez tam Jindal pārdeva krietni mazāku skaitu ražojumu veidu (PCN): [salīdzinājumā ar SIP to skaits bija uz pusi mazāks]. |
3.2. Cenu izmaiņu analīze
(23) |
Nosakot, vai eksporta cenas ir pazeminājušās, Komisija parasti nosaka katra pārbaudītā ražotāja eksportētāja eksporta cenas AIP laikā un salīdzina šīs cenas ar SIP noteiktajām attiecīgajām eksporta cenām. Tomēr, tā kā 21. apsvērumā aprakstītie tiešā eksporta pārdošanas apjomi bija ļoti mazi, nevarēja jēgpilni salīdzināt Jindal tiešā eksporta cenu uz Savienību neatkarīgiem pircējiem. Cenu analīze būtu jābalsta uz cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, un Jindal saistītie uzņēmumi Spānijā un AK vairs nepastāv, tādēļ Komisija analīzi balstīja tikai uz Jindal Italy tālākpārdošanas cenu pirmajam nesaistītajam pircējam. |
(24) |
Ļoti ierobežoto vērā ņemto apjomu un 3.1. iedaļā minēto ražojuma veidu izmaiņu dēļ salīdzinājums pēc PCN nebija reprezentatīvs, un tādējādi jēgpilna analīze nebija iespējama. |
(25) |
Lai iegūtu indikatīvu analīzi, Komisija salīdzināja vispārējo vidējo svērto cenu kilogramā visiem tiem ražojuma veidiem, kurus Jindal Italy pārdeva pirmajam nesaistītajam pircējam. Tā konstatēja, ka laikā no SIP līdz AIP Jindal tālākpārdošanas cena vidēji palielinājās par [vairāk nekā 10 %], tādējādi tajā atspoguļojās [vairāk nekā 80 %] no antidempinga maksājuma 14,1 % apmērā. |
(26) |
Turklāt daļa Jindal pārdošanas apjoma AIP tika veikts, balstoties uz cenām, kas vēl pirms pasākumu noteikšanas tika noteiktas konkursā. Nevar gaidīt, ka šādas pārdošanas cenas būtu mainījušās, un tādēļ cenu salīdzinājumam ir maza nozīme. |
(27) |
Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar dažādiem apgalvojumiem. Pirmkārt, viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā trīs ārēji faktori: 8,7 % kompensācijas maksājums, 3,2 % parastais muitas nodoklis un INR valūtas kurss pret EUR. |
(28) |
Attiecībā uz kompensācijas maksājumu pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tālākpārdošanas cenas pieaugums līdz 8,7 % vispirms jāskaidro ar kompensācijas maksājumu. Komisija norādīja, ka atkārtotā izmeklēšana izmeklē tikai iespējamo antidempinga maksājuma absorbciju. Tomēr šīs izmeklēšanas konstatējumi rāda, ka Jindal Italy paaugstināja cenas virs 2016. gadā noteiktā kompensācijas maksājuma līmeņa. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts. |
(29) |
Pieprasījuma iesniedzējs attiecībā uz parasto muitas nodokli norādīja uz faktu, ka parastais muitas nodoklis par attiecīgo ražojumu laikā no SIP līdz AIP mainījās no 0 % uz 3,2 %. Ražojumi vispārējās preferenču shēmas S-15a kategorijā, kurā ietilpst 73. nodaļas ražojumi, to skaitā attiecīgais ražojums, patlaban patiešām tiek aplikti ar 3,2 % parasto muitas nodokli. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka minētās izmaiņas būtu jāņem vērā, vērtējot tālākpārdošanas cenas pieaugumu. Komisija apstiprināja, ka maksājums jau bija ņemts vērā analīzē, kas tika izpausta ieinteresētajām personām. Komisija tomēr norādīja, ka tad, ja parastā muitas nodokļa pieaugums nebūtu ņemts vērā, tiktu konstatēts vēl lielāks cenas pieaugums. Neviena no pieejām nebūtu mainījusi konstatējumus par cenas pietiekamo pieaugumu, tādēļ Komisija neatbildēja uz jautājumu, vai cenu salīdzinājumā šajā gadījumā būtu jāņem vērā parastā muitas nodokļa pieaugums. |
(30) |
Attiecībā uz valūtas kursu pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāņem vērā izmaiņas EUR valūtas kursā pret INR. Tas norādīja, ka palielinājusies INR vērtība pret EUR, tāpēc samazinājusies Indijas eksportu cenu konkurētspēja. Komisija uzskatīja, ka valūtas kursa izmaiņas ir faktors, ko var ņemt vērā gadījumos, kad rēķini tiek sagatavoti ārvalstu valūtā. Taču šajā gadījumā salīdzinājums tika balstīts uz tālākpārdošanas cenu, kas gan SIP, gan AIP rēķinos bija norādīta euro, tā ka, lai aplēstu cenu pieauguma apmēru, tika izmantota viena un tā pati valūta. Tādējādi izdarīt korekcijas, lai ņemtu vērā izmaiņas INR valūtas kursā pret EUR, nebija pamatoti, un pieprasījums tika noraidīts. |
(31) |
Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka konkursa pārdošanas apjomi nebija nereprezentatīvi un būtu jāiekļauj salīdzinājumā. Komisija precizēja, ka minētie pārdošanas apjomi no cenu salīdzinājuma nebija izslēgti (sk. 26. apsvērumu iepriekš). |
(32) |
Treškārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tālākpārdošanas cenas izmaiņām, lai tās uzskatītu par būtiskām, būtu bijis jābūt vismaz noteiktā maksājuma līmenī. Komisija norādīja, ka vērtēts konkrētais gadījums un juridiskais kritērijs konstatēt absorbciju ir nevis būtiskas cenu izmaiņas, bet gan drīzāk tas, vai tālākpārdošanas cena ir mainījusies vai mainījusies nepietiekami, tādējādi neitralizējot antidempinga maksājuma ietekmi. Šajā gadījumā Komisija konstatēja, ka cenu pieaugumu, kas pārsniedz 10 %, par nepietiekamu uzskatīt nevar. |
(33) |
Ceturtkārt, pieprasījuma iesniedzējs lūdza Komisiju izmeklēt Jindal Italy no Jindal ražotnes Apvienotajos Arābu Emirātos vai no citiem avotiem importētos ražojumus, lai apstiprinātu, ka minētajam importam nav Indijas izcelsmes vai pretējā gadījumā tas klasificēts nepareizi. Komisija norādīja, ka šis apgalvojums drīzāk attiecas uz apgalvojumu par pasākumu apiešanu, kas nav atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas priekšmets. |
(34) |
Piektkārt, pieprasījuma iesniedzējs sniedz informāciju, ka Komisijai būtu bijis jāsalīdzina Jindal Italy tālākpārdošanas cena AIP ne tikai ar Jindal Italy tālākpārdošanas cenu SIP, bet arī ar Jindal agrāko meitasuzņēmumu Spānijā un Apvienotajā Karalistē tālākpārdošanas cenu SIP. Tas apgalvoja, ka šāda pieeja būtu pamatota, jo antidempinga maksājums būtu saistīts ar visiem Jindal pārdošanas apjomiem. |
(35) |
Komisija uzskatīja, ka šāds salīdzinājums nav lietderīgs un tam nebūtu vērā ņemamu rezultātu, jo īpaši atšķirīgā ražojumu klāsta, piegādes noteikumu un rēķinos norādīto valūtu dēļ. Tādēļ tā atkārtoti norādīja, ka atbilstošais kritērijs ir cenu salīdzinājums, kas attiecas tikai uz Jindal Italy pārdošanas apjomu. Tomēr vispusīga salīdzinājuma labad Komisija modelēšanā Jindal Italy tālākpārdošanas cenu AIP salīdzināja ar visu Jindal meitasuzņēmumu tālākpārdošanas cenu SIP. Minētā modelēšana parādīja, ka tālākpārdošanas cena laikā no AIP līdz SIP būtu palielinājusies vēl par vidēji ([vairāk nekā 13 %]). Tādējādi šāda analīze, kaut maznozīmīga, būtu apstiprinājusi šajā atkārtotajā izmeklēšanā izdarīto Komisijas secinājumu. |
(36) |
Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs uzdeva jautājumu par Jindal tiešajiem pārdošanas apjomiem uz Savienību. Komisija norādīja, ka apjomi nav uzskatāmi par ievērojamiem ([ir mazāki par 300 t]) un tie galvenokārt pārdoti ar citiem piegādes noteikumiem nekā sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi jēgpilns salīdzinājums nebija iespējams. Tādēļ minētie pārdošanas apjomi tika izslēgti no cenu salīdzinājuma. |
3.3. Secinājums
(37) |
Ierobežoto apjomu un nepietiekamās salīdzināmības dēļ Komisija attiecībā uz Jindal nevarēja veikt pārliecinošu un detalizētu cenu analīzi. Tomēr saskaņā ar 25. apsvērumā minēto Komisija konstatēja, ka Jindal Italy tālākpārdošanas cena salīdzinājumā ar SIP kopumā palielinājās un tādējādi pasākumu ietekmē cenu izmaiņas bija pozitīvas un to apmērs bija samērojams ar attiecīgo maksājumu. Bez tam Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā apjomu ievērojamo samazinājumu, pasākumu ietekme mazināta netika. |
(38) |
Nesadarbošanās dēļ un tā kā citu Indijas ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas šī atkārtotā izmeklēšana, pārdotais apjoms ([mazāks par 0,1 %] Savienības patēriņa) bija nenozīmīgs, Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētie konstatējumi attiecas arī uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Šajā sakarā Komisija novēroja, ka pieejamie statistikas dati par “visiem pārējiem uzņēmumiem” nevar tikt uzskatīti par jēgpilniem, jo pārdošanas apjomi bija mazi un nebija informācijas par to citu Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas kanāliem, uz kuriem attiecas šī atkārtotā izmeklēšana. Komisija tomēr novēroja, ka, piemēram, nenozīmīgo pārdošanas apjomu cenu dati, kuri iegūti no importa statistikas datu bāzes, kas izveidota atbilstoši pamatregulas 14. panta 6. punktam, rādīja, ka “visu pārējo uzņēmumu” vidējā cena bija līdzīga Jindal vidējai cenai. |
(39) |
Tādējādi Komisija uzskatīja, ka pasākumiem bija ietekme attiecībā uz Jindal un “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantā. |
(40) |
Ņemot vērā minētos konstatējumus, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu maksājumu pārrēķināt. |
4. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA UN SECINĀJUMI
(41) |
Komisija atbilstoši 1.9. iedaļā norādītajam informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā gatavojas izbeigto atkārtoto absorbcijas izmeklēšanu. Piezīmes tika analizētas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā. |
(42) |
Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka atkārtotā absorbcijas izmeklēšana būtu jāizbeidz, negrozot spēkā esošos pasākumus. |
(43) |
Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo izbeidz saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 12. pantu veikto atkārtoto absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importu, negrozot spēkā esošos antidempinga pasākumus.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 22. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Komisijas 2016. gada 17. marta Īstenošanas regula (ES) 2016/388, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (OV L 73, 18.3.2016., 53. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 11. augusta Īstenošanas regula (ES) 2016/1369, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/388, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (OV L 217, 12.8.2016., 4. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 17. marta Īstenošanas regula (ES) 2016/387, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (OV L 73, 18.3.2016., 1. lpp.).
LĒMUMI
23.1.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/100
(2019. gada 22. janvāris),
ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 615)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūkām (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākkārt ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2015 (5) pēc nesen Latvijā, Lietuvā un Polijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem. |
(2) |
Risks, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties savvaļā, ir saistīts ar lēnu minētās slimības dabisku izplatīšanos savvaļas cūku populācijās un arī ar cilvēka darbību, kā to apliecina minētās slimības nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā tas dokumentāli apstiprināts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas 2015. gada 14. jūlija zinātniskajā atzinumā, EFSA2017. gada 23. marta zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi, EFSA2017. gada 8. novembra zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un EFSA2018. gada 29. novembra zinātniskajā ziņojumā par Eiropas Savienībā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi (6). |
(3) |
Padomes Direktīvā 2002/60/EK (7) ir noteikti obligātie Savienības pasākumi, kas jāveic, lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri. Konkrētāk, Direktīvas 2002/60/EK 9. pants nosaka, ka tad, ja kādā saimniecībā cūkām ir oficiāli apstiprināts Āfrikas cūku mēris, ir jāizveido aizsardzības zona un uzraudzības zona, un minētās direktīvas 10. un 11. pantā ir noteikti pasākumi, kas jāveic aizsardzības zonā un uzraudzības zonā, lai izvairītos no minētās slimības izplatīšanās. Turklāt Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā ir paredzēti pasākumi, kas jāveic tad, ja savvaļas cūkām ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris, tostarp definētajā inficētajā zonā esošo cūku audzēšanas saimniecību nodošana valsts uzraudzībā. Nesen gūtā pieredze liecina, ka Direktīvā 2002/60/EK noteiktie pasākumi un jo īpaši pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta inficēto saimniecību tīrīšana un dezinfekcija, patiesi ļauj kontrolēt minētās slimības izplatību. |
(4) |
Ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kas dalībvalstīs tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši tie, kas noteikti minētās direktīvas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 5. punktā un 15. pantā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, konkrēti Polijas apgabali, kuri pašreiz norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, tagad būtu jāiekļauj minētā pielikuma II daļā, jo kopš inficēto saimniecību galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas ir pagājuši trīs mēneši. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā ir uzskaitīti apgabali, kuros epidemioloģiskā situācija joprojām ir mainīga un ļoti dinamiska, tāpēc, veicot jebkādus grozījumus attiecībā uz minētajā daļā uzskaitītajiem apgabaliem, īpaša uzmanība vienmēr jāpievērš ietekmei uz apkārtējiem apgabaliem. |
(5) |
Turklāt 2018. gada novembrī tika novēroti daži Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Dobričas reģionā Bulgārijā. Reaģējot uz šiem gadījumiem, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1698 (8). Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1698 piemēros līdz 2019. gada 10. februārim un tajā noteikts, ka par inficēto zonu, ko izveidojusi Bulgārija un kurā tiek piemēroti Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā paredzētie pasākumi, jāuzskata vismaz tie apgabali, kas norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā. |
(6) |
Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi Bulgārijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc inficētais apgabals Dobričas reģionā Bulgārijā tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā. |
(7) |
Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/2015 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Polijā, Ungārijā un Beļģijā, un tie arī jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. |
(8) |
2018. gada decembrī tika novēroti daži Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Polijā Elblongas un Riku apriņķos, kas ir Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā norādītie apgabali. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Polijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā. |
(9) |
Turklāt 2018. gada decembrī tika novēroti arī daži Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Polijā Kentšinas, Sohačevas, Garvolinas, Gižicko, Lidzbarkas, Belskas un Suvalku apriņķos netālu no apgabaliem, kas norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Polijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā. |
(10) |
2018. gada decembrī tika novēroti daži Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Ungārijā Hevešas un Boršodas–Abaūjas–Zemplēnas meģēs netālu no apgabaliem, kas norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Ungārijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā. |
(11) |
2018. gada decembrī un 2019. gada janvārī tika novēroti daži Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Beļģijā Luksemburgas provincē I daļā norādītajos apgabalos un netālu no apgabaliem, kas norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Beļģijas apgabali būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, nevis tā I daļā. |
(12) |
Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Beļģijā, Bulgārijā, Ungārijā un Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami lieli augsta riska apgabali, kas būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza. |
(13) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2019. gada 22. janvārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.
(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).
(5) Komisijas 2018. gada 17. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2015, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 322, 18.12.2018., 57. lpp.).
(6) EFSA Journal 2015; 13(7):4163; EFSA Journal 2017; 15(3):4732; EFSA Journal 2017; 15(11):5068; EFSA Journal 2018; 16(11):5494.
(7) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus Āfrikas cūku mēra kontrolei un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz enzootisko encefalomielītu un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).
(8) Komisijas 2018. gada 9. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1698 par konkrētiem aizsargpasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Bulgārijā (OV L 282, 12.11.2018., 15. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:
“PIELIKUMS
I DAĻA
1. Beļģija
Šādi Beļģijas apgabali:
in Luxembourg province:
— |
the area is delimited clockwise by:
|
2. Bulgārija
Šādi Bulgārijas apgabali:
in Silistra region:
|
in Dobrich region:
|
in Ruse region:
|
in Veliko Tarnovo region:
|
in Pleven region:
|
in Vratza region:
|
in Montana region:
|
in Vidin region:
|
3. Čehija
Šādi Čehijas Republikas apgabali:
— |
okres Uherské Hradiště, |
— |
okres Kroměříž, |
— |
okres Vsetín, |
— |
katastrální území obcí v okrese Zlín:
|
4. Igaunija
Šāds Igaunijas apgabals:
— |
Hiiu maakond. |
5. Ungārija
Šādi Ungārijas apgabali:
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye 651100, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652200, 652300, 652400, 652500, 652601, 652602, 652603, 652700, 652800, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658403, 659220, 659300, 659400, 659500, és 659602 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Hajdú-Bihar megye 900750, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901250, 901260, 901270, 901350, 901450, 901551, 901560, 901570, 901580, 901590, 901650, 901660, 901750, 901950, 902050, 902150, 902250, 902350, 902450, 902850, 902860, 902950, 902960, 903050, 903150, 903250, 903350, 903360, 903370, 903450, 903550, 904450, 904460, 904550, 904650, 904750, 904760, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Heves megye 702350, 702450, 702550, 702750, 702850, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, 705250, 705350, és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950, 751150, 752150 és 755550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Nógrád megye 550710, 550810, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 552010, 552150, 552250, 552350, 552360, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850650, 850850, 851851, 851852, 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855250, 855350, 855450, 855460, 855550, 855650, 855660, 855750, 855850, 855950, 855960, 856012, 856050, 856150, 856260, 857050, 857150, 857350 és 857450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
6. Latvija
Šādi Latvijas apgabali:
— |
Aizputes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Kazdangas pagasts un Aizputes pilsēta, |
— |
Alsungas novads, |
— |
Durbes novada Dunalkas un Tadaiķu pagasts, |
— |
Kuldīgas novada Gudenieku pagasts, |
— |
Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta, |
— |
Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, |
— |
Ventspils novada Jūrkalnes pagasts, |
— |
Grobiņas novada Bārtas un Gaviezes pagasts, |
— |
Rucavas novada Dunikas pagasts. |
7. Lietuva
Šādi Lietuvas apgabali:
— |
Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos, |
— |
Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytyvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybė: Sedos, Šerkšnėnų ir Židikų seniūnijos, |
— |
Pagėgių savivaldybė, |
— |
Plungės rajono savivaldybė, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnūjų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos, |
— |
Rietavo savivaldybė, |
— |
Skuodo rajono savivaldybė: Barstyčių ir Ylakių seniūnijos, |
— |
Šilalės rajono savivaldybė, |
— |
Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos, |
— |
Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos. |
8. Polija
Šādi Polijas apgabali:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podlaskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
w województwie świętokrzyskim:
|
9. Rumānija
Šādi Rumānijas apgabali:
— |
Județul Alba cu următoarea delimitare:
|
— |
Județul Arad cu următoarea delimitare:
|
— |
Restul județului Argeș care nu a fost inclus în partea III, |
— |
Județul Bistrița, |
— |
Județul Brașov, |
— |
Județul Cluj, |
— |
Județul Covasna, |
— |
Județul Harghita, |
— |
Județul Hunedoara cu următoarea delimitare:
|
— |
Județul Iași, |
— |
Județul Neamț, |
— |
Județul Vâlcea, |
— |
Județul Bistrița Nasaud, |
— |
Restul județului Maramureș care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:
|
— |
Restul județului Mehedinți care nu a fost inclus în Partea III cu următoarele comune:
|
— |
Județul Gorj. |
II DAĻA
1. Beļģija
Šādi Beļģijas apgabali:
in Luxembourg province:
— |
the area is delimited clockwise by:
|
2. Bulgārija
Šādi Bulgārijas apgabali:
in Silistra region:
|
in Dobrich region:
|
3. Čehija
Šādi Čehijas Republikas apgabali:
— |
katastrální území obcí v okrese Zlín:
|
4. Igaunija
Šāds Igaunijas apgabals:
— |
Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond). |
5. Ungārija
Šādi Ungārijas apgabali:
— |
Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150, 705450 és 705510 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 856250, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551810 és 551821 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651200, 652100, 655400, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658310, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659601, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670 és 901850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
6. Latvija
Šādi Latvijas apgabali:
— |
Ādažu novads, |
— |
Aizputes novada Kalvenes pagasts, |
— |
Aglonas novads, |
— |
Aizkraukles novads, |
— |
Aknīstes novads, |
— |
Alojas novads, |
— |
Alūksnes novads, |
— |
Amatas novads, |
— |
Apes novads, |
— |
Auces novads, |
— |
Babītes novads, |
— |
Baldones novads, |
— |
Baltinavas novads, |
— |
Balvu novads, |
— |
Bauskas novads, |
— |
Beverīnas novads, |
— |
Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109, |
— |
Burtnieku novads, |
— |
Carnikavas novads, |
— |
Cēsu novads, |
— |
Cesvaines novads, |
— |
Ciblas novads, |
— |
Dagdas novads, |
— |
Daugavpils novads, |
— |
Dobeles novads, |
— |
Dundagas novads, |
— |
Durbes novada Durbes un Vecpils pagasts, |
— |
Engures novads, |
— |
Ērgļu novads, |
— |
Garkalnes novads, |
— |
Gulbenes novads, |
— |
Iecavas novads, |
— |
Ikšķiles novads, |
— |
Ilūkstes novads, |
— |
Inčukalna novads, |
— |
Jaunjelgavas novads, |
— |
Jaunpiebalgas novads, |
— |
Jaunpils novads, |
— |
Jēkabpils novads, |
— |
Jelgavas novads, |
— |
Kandavas novads, |
— |
Kārsavas novads, |
— |
Ķeguma novads, |
— |
Ķekavas novads, |
— |
Kocēnu novads, |
— |
Kokneses novads, |
— |
Krāslavas novads, |
— |
Krimuldas novads, |
— |
Krustpils novads, |
— |
Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas, Kabiles, Rumbas, Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Laidu un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta, |
— |
Lielvārdes novads, |
— |
Līgatnes novads, |
— |
Limbažu novads, |
— |
Līvānu novads, |
— |
Lubānas novads, |
— |
Ludzas novads, |
— |
Madonas novads, |
— |
Mālpils novads, |
— |
Mārupes novads, |
— |
Mazsalacas novads, |
— |
Mērsraga novads, |
— |
Naukšēnu novads, |
— |
Neretas novads, |
— |
Ogres novads, |
— |
Olaines novads, |
— |
Ozolnieku novads, |
— |
Pārgaujas novads, |
— |
Pļaviņu novads, |
— |
Preiļu novads, |
— |
Priekules novads, |
— |
Priekuļu novads, |
— |
Raunas novads, |
— |
republikas pilsēta Daugavpils, |
— |
republikas pilsēta Jelgava, |
— |
republikas pilsēta Jēkabpils, |
— |
republikas pilsēta Jūrmala, |
— |
republikas pilsēta Rēzekne, |
— |
republikas pilsēta Valmiera, |
— |
Rēzeknes novads, |
— |
Riebiņu novads, |
— |
Rojas novads, |
— |
Ropažu novads, |
— |
Rugāju novads, |
— |
Rundāles novads, |
— |
Rūjienas novads, |
— |
Salacgrīvas novads, |
— |
Salas novads, |
— |
Salaspils novads, |
— |
Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Pampāļu, Šķēdes, Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Jaunauces un Vadakstes pagasts, |
— |
Saulkrastu novads, |
— |
Sējas novads, |
— |
Siguldas novads, |
— |
Skrīveru novads, |
— |
Skrundas novads, |
— |
Smiltenes novads, |
— |
Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, |
— |
Strenču novads, |
— |
Talsu novads, |
— |
Tērvetes novads, |
— |
Tukuma novads, |
— |
Vaiņodes novads, |
— |
Valkas novads, |
— |
Varakļānu novads, |
— |
Vārkavas novads, |
— |
Vecpiebalgas novads, |
— |
Vecumnieku novads, |
— |
Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta, |
— |
Viesītes novads, |
— |
Viļakas novads, |
— |
Viļānu novads, |
— |
Zilupes novads. |
7. Lietuva
Šādi Lietuvas apgabali:
— |
Alytaus rajono savivaldybė: Alovės, Butrimonių, Daugų, Krokialaukio, Miroslavo, Nemunaičio, Pivašiūnų Simno ir Raitininkų seniūnijos, |
— |
Anykščių rajono savivaldybė, |
— |
Biržų miesto savivaldybė, |
— |
Biržų rajono savivaldybė, |
— |
Druskininkų savivaldybė, |
— |
Elektrėnų savivaldybė, |
— |
Ignalinos rajono savivaldybė, |
— |
Jonavos rajono savivaldybė, |
— |
Joniškio rajono savivaldybė: Kepalių, Kriukų, Saugėlaukio ir Satkūnų seniūnijos, |
— |
Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Jurbarko miesto ir Jurbarkų seniūnijos, |
— |
Kaišiadorių miesto savivaldybė, |
— |
Kaišiadorių rajono savivaldybė, |
— |
Kalvarijos savivaldybė, |
— |
Kauno miesto savivaldybė, |
— |
Kauno rajono savivaldybė, |
— |
Kazlų Rūdos savivaldybė, |
— |
Kelmės rajono savivaldybė: Tytuvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio ir Šaukėnų seniūnijos, |
— |
Kėdainių rajono savivaldybė, |
— |
Kupiškio rajono savivaldybė, |
— |
Lazdijų rajono savivaldybė: Būdveičių, Kapčiamiesčio, Krosnos, Kūčiūnų ir Noragėlių seniūnijos, |
— |
Marijampolės savivaldybė: Igliaukos, Gudelių, Liudvinavo, Sasnavos, Šunskų seniūnijos, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybė: Šerkšnėnų, Židikų ir Sedos seniūnijos, |
— |
Molėtų rajono savivaldybė, |
— |
Pakruojo rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio rajono savivaldybė, |
— |
Pasvalio rajono savivaldybė, |
— |
Radviliškio rajono savivaldybė: Aukštelkų seniūnija, Baisogalos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 144, Radviliškio, Radviliškio miesto seniūnija, Šeduvos miesto seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A9 ir į vakarus nuo kelio Nr. 3417,Tyrulių, Pakalniškių, Sidabravo, Skėmių, Šeduvos miesto seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. A9 ir į rytus nuo kelio Nr. 3417, ir Šiaulėnų seniūnijos, |
— |
Prienų miesto savivaldybė, |
— |
Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Šilavoto ir Veiverių seniūnijos, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos, Kalnųjų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1, |
— |
Rokiškio rajono savivaldybė, |
— |
Šakių rajono savivaldybė, |
— |
Šalčininkų rajono savivaldybė, |
— |
Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija, |
— |
Širvintų rajono savivaldybės,Švenčionių rajono savivaldybė, |
— |
Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos, |
— |
Telšių rajono savivaldybė: Degaičių, Gadūnavo, Luokės, Nevarėnų, Ryškėnų, Telšių miesto, Upynos, Varnių, Viešvėnų ir Žarėnų seniūnijos, |
— |
Trakų rajono savivaldybė, |
— |
Ukmergės rajono savivaldybė, |
— |
Utenos rajono savivaldybė, |
— |
Varėnos rajono savivaldybė, |
— |
Vilniaus miesto savivaldybė, |
— |
Vilniaus rajono savivaldybė, |
— |
Vilkaviškio rajono savivaldybė, |
— |
Visagino savivaldybė, |
— |
Zarasų rajono savivaldybė. |
8. Polija
Šādi Polijas apgabali:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie podlaskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
III DAĻA
1. Latvija
Šādi Latvijas apgabali:
— |
Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta, |
— |
Saldus novada Saldus, Zirņu, Lutriņu un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta. |
2. Lietuva
Šādi Lietuvas apgabali:
— |
Akmenės rajono savivaldybė, |
— |
Alytaus miesto savivaldybė, |
— |
Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Punios seniūnijos, |
— |
Birštono savivaldybė, |
— |
Jurbarko rajono savivaldybė: Girdžių, Juodaičių, Raudonės, Seredžiaus,Skirsnemunės, Šimkaičiųir Veliuonos seniūnijos, |
— |
Joniškio rajono savivaldybė: Gaižaičių, Gataučių, Joniškio, Rudiškių, Skaistgirio, Žagarės seniūnijos, |
— |
Lazdijų rajono savivaldybė: Lazdijų miesto, Lazdijų, Seirijų, Šeštokų, Šventežerio, Teizių ir Veisiejų seniūnijos, |
— |
Marijampolės savivaldybė:Degučių, Mokolų, Narto, Marijampolės seniūnijos, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos, |
— |
Prienų rajono savivaldybė: Jiezno ir Stakliškių seniūnijos, |
— |
Radviliškio rajono savivaldybė: Baisogalos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 144, Grinkiškio ir Šaukoto seniūnijos, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė: Kalnųjų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1, |
— |
Šiaulių miesto savivaldybė, |
— |
Šiaulių rajono savivaldybė, |
— |
Telšių rajono savivaldybė: Tryškių seniūnija. |
3. Polija
Šādi Polijas apgabali:
w województwie warmińsko-mazurskim:
|
w województwie mazowieckim:
|
w województwie lubelskim:
|
w województwie podkarpackim:
|
4. Rumānija
Šādi Rumānijas apgabali:
— |
Zona orașului București, |
— |
Județul Constanța, |
— |
Județul Satu Mare, |
— |
Județul Tulcea, |
— |
Județul Bacău, |
— |
Județul Bihor, |
— |
Județul Brăila, |
— |
Județul Buzău, |
— |
Județul Călărași, |
— |
Județul Dâmbovița, |
— |
Județul Galați, |
— |
Județul Giurgiu, |
— |
Județul Ialomița, |
— |
Județul Ilfov, |
— |
Județul Prahova, |
— |
Județul Sălaj, |
— |
Județul Vaslui, |
— |
Județul Vrancea, |
— |
Județul Teleorman, |
— |
Partea din județul Maramureș cu următoarele delimitări:
|
— |
Partea din județul Mehedinți cu următoarele comune:
|
— |
Partea din județu Arges cu următoarele comune:
|