17.1.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/67

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (1), un jo īpaši tās 26. pantu,

tā kā:.

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2018. gada 16. februārī saņēma pieprasījumu no Itālijas saskaņā ar 22. pantu Regulā (ES) Nr. 978/2012 (turpmāk “VPS regula”). Pieprasījumā tiek aicināts pieņemt aizsardzības pasākumus Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica tipa rīsiem. Itālijas pieprasījumu atbalsta citas Savienības dalībvalstis, kas ražo rīsus, t. i., Spānija, Francija, Portugāle, Grieķija, Rumānija, Bulgārija un Ungārija.

(2)

Konstatējusi, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka Mjanmas/Birmas un Kambodžas izcelsmes Indica rīsi tikuši importēti tādā apjomā un par tādām cenām, kas Savienības ražošanas nozarei rada nopietnas grūtības, Komisija 2018. gada 16. martā pēc dalībvalstu informēšanas publicēja paziņojumu par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu (2).

(3)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga padziļinātam novērtējumam, Komisija par līdzīgiem vai tieši konkurējošiem ražojumiem Savienībā informēja zināmos ražotājus (“slīpētavas”) un to apvienību, zināmās eksportētājas slīpētavas un to federācijas, to skaitā to valdības, un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

1.2. Atlase

(4)

Šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, slīpētavu eksportētāju un importētāju, un Komisija, lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, ir nolēmusi ierobežot izmeklēšanu ar pieņemamu skaitu atsevišķu Savienības slīpētavu. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 (3) 11. panta 6. punktu Komisija izmeklēšanu ir balstījusi uz reprezentatīvas izlases izveidi.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības slīpētavu izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, vienlaikus nodrošinot atlasīto ražotāju ģeogrāfisku izkliedētību. Rīsi tiek audzēti astoņās dalībvalstīs, tomēr ražošana ir pārsvarā koncentrēta Itālijā un Spānijā: abas minētās valstis saražo 80 % no kopējā rīsu ražošanas apjoma Savienībā (Itālija – aptuveni 50 % un Spānija – aptuveni 30 %) un tādēļ ir reprezentatīvas Savienības nozarei. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti nosūtīt anketas trijām Itālijas slīpētavām un vienai Spānijas slīpētavai.

(6)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja izlases reprezentativitāti. Tā lūdza Komisijai apstiprināt, cik liels ir atlasīto slīpētavu saražotais apjoms salīdzinājumā ar kopējo Savienības ražošanas apjomu un kā to stāvoklis ir mainījies salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozari. 5. apsvērumā paskaidrots, ka izlase tika veidota, balstoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt. Trīs atlasītās Itālijas slīpētavas 2016./2017. tirdzniecības gadā saražoja 50 % no Itālijas ražošanas apjoma, un atlasītā Spānijas slīpētava tajā pašā gadā saražoja 17 % no Spānijas ražošanas apjoma. Atlasītās slīpētavas kopā saražoja 26 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Turklāt izmeklēšanas periodā, t. i., laikā no 2012. gada 1. septembra līdz 2017. gada 31. augustam, atlasīto uzņēmumu ražošanas apjomam bija līdzīga dinamika kā visā nozarē. Ražošanas apjoms atlasītajiem ražotājiem samazinājās par 36 % un visai Savienības ražošanas nozarei – par 38 %. Tas apstiprina secinājumu, ka izlase patiešām ir reprezentatīva.

(7)	Anketas tika nosūtītas arī dažiem audzētājiem (“lauksaimnieki”), bet, ņemot vērā nozares lielo sadrumstalotību (ap 4 000 vienību), tas rada ļoti nepilnīgu priekšstatu par stāvokli (4).

(8)

Attiecībā uz eksportētāju atlasi Komisija pavisam saņēma 13 atbildes no slīpētavām eksportētājām, kas pieteicās atlasē, Kambodžā un 15 atbildes no slīpētavām eksportētājām, kas pieteicās atlasē, Mjanmā/Birmā. Tāpēc bija vajadzīga atlase, un visas ieinteresētās personas par to tika attiecīgi informētas. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no slīpētavām eksportētājām, izlasi sākotnēji izveidoja no trim eksportētājiem Kambodžā un trim eksportētājiem Mjanmā/Birmā. Tie tika atlasīti pēc lielākā eksporta apjoma uz Savienību. Tomēr saskaņā ar tālāko novērtējumu un Kambodžas rīsu federācijas piezīmēm divi eksportētāji no Kambodžas nevarēja sadarboties, un tādēļ tie tika aizstāti. Beigās uz anketas jautājumiem atbildēja tikai viens uzņēmums. Attiecībā uz Mjanmu/Birmu – beigās uz anketas jautājumiem atbildēja visi trīs atlasītie uzņēmumi.

(9)	Uz paziņojumu par procedūras sākšanu atsaucās četri nesaistīti importētāji. Tā kā sadarbojās neliels skaits importētāju, atlase netika uzskatīta par vajadzīgu. Komisija nosūtīja anketu visiem četriem uzņēmumiem, kas pilnīgu atbildi tomēr nesniedza.

1.3. Pārbaudes apmeklējumi

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 12. pantu.

slīpētavas:

—	Riso Scotti S.p.a. un saistītajā uzņēmumā (Riso Scotti Danubio), Itālija,

—	Curti S.r.l. un saistītajā uzņēmumā (Riso Ticino Soc. Coop.), Itālija,

—	Riso Viazzo S.r.l., Itālija,

—	Herba Ricemills S.L., Spānija;

apvienības:

—	Ente Nazionale Risi (Enterisi), Itālija.

1.4. Izmeklēšanas periods

(11)	Izmeklēšana aptvēra pēdējos piecus tirdzniecības gadus, t. i., periodu no 2012. gada 1. septembra līdz 2017. gada 31. augustam (“izmeklēšanas periods”).

1.5. Informācijas izpaušana

(12)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma astoņus dokumentu kopumus, to skaitā no Itālijas un Spānijas. Informāciju Komisija saņēma arī no trim uzņēmumiem un vienas apvienības, kas nebija ieinteresētās personas. Lai gan minētās personas netika reģistrētas kā ieinteresētās personas, to piezīmes lielā mērā tika ņemtas vērā un izskatītas Komisijas secinājumos, jo tās pārsvarā sakrita ar reģistrēto ieinteresēto personu piezīmēm.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS VAI TIEŠI KONKURĒJOŠS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(13)	“Attiecīgais ražojums” ir Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes daļēji slīpēti vai slīpēti Indica rīsi, kam muitas nodokļu atbrīvojums piešķirts, ņemot vērā VPS regulu, un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 1006 30 27, 1006 30 48, 1006 30 67 un 1006 30 98.

(14)	Attiecīgo ražojumu Savienībā importē vai nu neiesaiņotu, turpmākai apstrādei (slīpēšanai, tīrīšanai un iepakošanai), vai nelielos maisos ar svaru līdz 5 kg vai 5–20 kg, kurus mazumtirgotāji var pārdot uzreiz bez turpmākas apstrādes.

2.2. Līdzīgs vai tieši konkurējošs ražojums

(15)	Indica un Japonica ir divi galvenie rīsu tipi. Pirmais tips ir garengraudu rīsi, kuri pēc termiskās apstrādes nesalīp. Otrais tips, Japonica, ir samērā apaļi rīsi. Šie rīsi salīp un tiek izmantoti tādos ēdienos kā paelja vai rizoto.

(16)	Novāktiem rīsiem ir miziņa, un tos sauc par “nelobītiem rīsiem”. Pēc novākšanas rīsi tiek vairākkārt slīpēti. “Lobīti rīsi” ir rīsi, kuru miziņa ir atdalīta. Lai iegūtu “daļēji slīpētus” vai “slīpētus” rīsus, ir vajadzīga papildu slīpēšana.

(17)	Šajā novērtējumā Komisija ir noteikusi, ka Savienībā ražotie Indica slīpētie vai daļēji slīpētie rīsi ir līdzīgi attiecīgajam ražojumam vai ar to tieši konkurē.

(18)

Gan Savienībā ražotajiem, gan importētajiem Indica slīpētajiem vai daļēji slīpētajiem rīsiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tiem ir vienāds izmantojums, un tie tiek pārdoti līdzīgos vai identiskos tirdzniecības kanālos vienai un tai pašai pircēju kategorijai. Šie pircēji ir vai nu mazumtirgotāji, vai pārstrādātāji Savienībā.

2.3. Ieinteresēto personu piezīmes

(19)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas (5) apgalvoja, ka no izmeklēšanas tvēruma būtu jāizslēdz aromātiskie Indica rīsi, jo tiem ir no citiem Indica rīsu tipiem atšķirīgas īpašības un tie nekonkurē ar Savienībā ražotajiem rīsiem. Turklāt viņi apgalvoja, ka aromātiskos rīsus kopš 2017. gada klasificē ar atšķirīgu KN kodu, kas apstiprinātu secinājumu par to, ka šis rīsu tips atšķiras no citiem.

(20)

Pirmkārt, un to apstiprinājušas dažādas ieinteresētās personas, Indica rīsi aptver plašu klāstu konkrētu rīsu tipu un šķirņu, ieskaitot smaržīgo vai aromātisko rīsu šķirnes. Lai gan starp visiem minētajiem tipiem ir nelielas atšķirības, piemēram, garšā un struktūrā, tiem tomēr ir vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

(21)

Turklāt šiem visiem dažādajiem tipiem ir viens un tas pats galalietojums, tos slīpē vienas un tās pašas slīpētavas, pārdod pa vieniem un tiem pašiem tirdzniecības kanāliem un tie savstarpēji konkurē. Nav svarīgi, ka kopš 2017. gada aromātiskajiem rīsiem ir konkrēts KN kods, jo saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu KN kodi ir sniegti tikai informācijai un tie nav izšķiroši, lai tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas ietvaros definētu ražojumu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

3. NOPIETNAS GRŪTĪBAS

3.1. Savienības ražošanas nozares definīcija

(22)

VPS regula nosaka, ka attiecīgo nozari veido līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu slīpētavas. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozari veido rīsu slīpētavas. Rīsu slīpētavas apstrādā rīsus, kas audzēti/ražoti Savienībā un tieši konkurē ar slīpētajiem vai daļēji slīpētajiem Indica rīsiem, kas eksportēti no Mjanmas/Birmas vai Kambodžas.

(23)

Itālijas pieprasījumā apgalvots, ka lauksaimnieki un slīpētavas ir cieši saistīti, tādēļ attiecībā uz slīpētavām un lauksaimniekiem būtu jāveic kaitējuma novērtējums. Lai gan rīsu imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas var nopietni ietekmēt arī lauksaimnieku stāvokli, būtu drīzāk jāuzskata, ka lauksaimnieki ir izejvielu piegādātāji, nevis līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu slīpētavas.

3.2. Patēriņš Savienībā

(24)	Indica rīsu patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz datiem, ko Komisija savāca no dalībvalstīm, un uz importa statistiku, kas pieejama Eurostat (6).

(25)

Patēriņš Savienībā mainījās šādi:

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Savienības kopējais patēriņš (t)	1 061 793	1 146 701	1 090 662	1 040 969	993 184
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	108	103	98	94
Avots: Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm un Eurostat saņemtie dati. Slīpētu Indica rīsu ekvivalents.

(26)

Savienībā izmeklēšanas periodā Indica rīsu patēriņš samazinājās par 6 %. Vislielākais patēriņš tika sasniegts 2013./2014. gadā (+ 8 %), kas sakrita ar ievērojamu Indica rīsu importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas pieaugumu, kurš izraisīja tirgus piesātinājumu. Turpmākajos tirdzniecības gados patēriņam bija lejupēja tendence.

3.3. Importa dinamika

(27)

Attiecīgā ražojuma imports Savienībā no Kambodžas un Mjanmas/Birmas mainījās šādi:

		2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Kambodža	Tonnas	163 337	228 878	251 666	299 740	249 320
Kambodža	Indekss	100	140	154	184	153
Mjanma/Birmas	Tonnas	2 075	28 856	52 680	36 088	62 683
Mjanma/Birmas	Indekss	100	1 391	2 539	1 739	3 021
Kopā	Tonnas	165 412	257 734	304 346	335 828	312 003
Kopā	Indekss	100	156	184	203	189
Avots: Eurostat statistikas dati (daļēji slīpēti rīsi, izteikti slīpētu rīsu ekvivalentā (Tādu daudzumu pārvēršanai, uz kuriem attiecas dažādi rīsu (nelobītu, lobītu, daļēji slīpētu vai slīpētu) apstrādes posmi, Komisija noteica konversijas likmi 2008. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1312/2008, ar ko nosaka konversijas likmes, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību dažādām rīsu apstrādes stadijām (OV L 344, 20.12.2008., 56. lpp.). Piemēram, konversijas likme starp lobītiem Indica rīsiem un slīpētiem Indica rīsiem ir 0,69. To piemēro gan importam, gan Savienībā ražotajiem rīsiem.)) un dati, ko Komisija apkopojusi, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no dalībvalstīm.

(28)

Importa apjoms no Kambodžas palielinājās no 163 000 t līdz 249 000 t. Līdz 2015./2016. gadam tas palielinājās ievērojami un pēc tam nedaudz samazinājās, sakrītot ar patēriņa samazinājumu 2016./2017. gadā. Neraugoties uz samazinājumu, importa apjoms saglabājās par 50 % augstāks nekā 2012./2013. gadā. Izmeklēšanas perioda beigās Kambodža importēja 25 % no importa kopapjoma.

(29)

Izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās arī imports no Mjanmas/Birmas – no 2 000 t līdz 62 000 t. Tomēr salīdzinājumā ar Kambodžu tas saglabājās zemākā līmenī. Imports no Mjanmas/Birmas bija 6,3 % no Savienības kopējā rīsu importa izmeklēšanas perioda beigās (sal. turpmāk tabulu par tirgus daļu).

(30)

Tirgus daļu ziņā importam bija šāda dinamika:

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Kambodžas tirgus daļa (%)	15,4	20,0	23,1	28,8	25,1
Mjanmas/Birmas tirgus daļa (%)	0,2	2,5	4,8	3,5	6,3
Kopā	15,6	22,5	27,9	32,3	31,4
Avots: Eurostat dati un Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm un saņemtie dati, slīpētu rīsu ekvivalentā.

(31)	Kambodžas tirgus daļu ievērojami palielinājās no 15,4 % līdz 25,1 %, savukārt Mjanmas/Birmas tirgus daļa palielinājās no 0,2 % līdz 6,3 %.

(32)

Cenas izmaiņas atbilda šādām tendencēm:

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Importa cena no Kambodžas (EUR/t)	588,4	512,8	562,6	547,4	552,2
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	87	96	93	94
Importa cena no Mjanmas/Birmas (EUR/t)	420,0	366,5	414,7	410,1	405,4
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	87	99	98	97
Vidējā svērtā vērtība	586,3	496,2	536,7	532,6	523,1
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	85	92	91	89
Avots: Eurostat.

(33)

Kambodžas importa cenas kopumā samazinājās par 6 %, savukārt Mjanmas/Birmas importa cena samazinājās par 3 %. Lai gan importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas cenas samazinājās nedaudz, vidējo importa cenu salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenām (sk. 64. apsvērumu), tika konstatēts, ka importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas cenas (saskaņā ar Eurostat datiem) bija ievērojami zemākas nekā Savienības cenas: attiecīgi par 22 % un 43 %.

(34)

Pēc informācijas izpaušanas Kambodžas tirdzniecības ministrija (turpmāk “Kambodža”) apšaubīja metodiku, pēc kuras Komisija aprēķināja cenu samazinājuma starpību. Tā apgalvoja, ka Kambodžas eksporta cenas aplēsēs nav iekļautas pēcimportēšanas izmaksas un cenu samazinājums ir balstīts uz salīdzinājumu starp vidējām cenām, neņemot vērā atšķirīgo tirdzniecības līmeni. Kambodža arī apšaubīja, vai kaitējuma noteikšanā izmantoti eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtie dati.

(35)

Ņemot vērā pēc informācijas izpaušanas saņemtos argumentus, Komisija nolēma pārskatīt cenu samazinājuma aprēķinus, lai ierēķinātu attiecīgās pēcimportēšanas vai transporta izmaksas un tā atspoguļotu atšķirības tirdzniecības līmenī, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, un pēc iespējas izmantot datus, ko sniedza eksportētāji, kas sadarbojās.

(36)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija nolēma pielāgot Kambodžas uzrādītās importa cenas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas. Taču Komisija uzskatīja, ka būtu jāpielāgo arī Savienības ražošanas nozares cenas, lai ņemtu vērā izmaksas rīsu transportēšanai no Dienvideiropas (šajā gadījumā no Itālijas un Spānijas) uz Ziemeļeiropu, jo konkurence saistībā ar daļēji slīpētiem un slīpētiem Indica rīsiem notiek pārsvarā Ziemeļeiropā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju (dati, kas iegūti iepriekšējās izmeklēšanas saistībā ar citu pārtikas produktu, proti, sacumām), Komisija aplēsa, ka pēcimportēšanas izmaksas ir aptuveni 2 % apmērā no importa cenas, un, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pieprasījumā un pārbaudīta uzņēmumos notikušajā izmeklēšanā, transporta izmaksas uz Savienību tiek lēstas 49 EUR/t.

(37)

Turklāt, lai atspoguļotu tirdzniecības līmeņu atšķirības, Komisija salīdzināja pārdošanas cenu slīpētiem rīsiem, ko pārdod neiesaiņotus, un slīpētiem rīsiem, ko pārdod nelielos iepakojumos. Jāatzīmē, ka, pamatojoties uz statistiku, kas iegūta pēc KN kodiem, Kambodža eksportē neiesaiņotus rīsus un nelielos iepakojumos, bet Mjanma/Birmas eksportē gandrīz tikai neiesaiņotus rīsus.

(38)

Visbeidzot, tika nolemts noteikt eksporta cenu, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras snieguši ražotāji eksportētāji. Kambodžas gadījumā uz anketas jautājumiem atbildēja tikai viens Kambodžas eksportētājs, tādēļ izlasi izveidot nevarēja. Tā kā eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāv tikai nelielu daļu no importa no Kambodžas, Komisijai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 13. pantu bija jāizmanto labākie pieejamie fakti. Tāpēc Kambodžas gadījumā tika izmantotas Eurostat cenas. Attiecībā uz Mjanmu/Birmu tika izmantotas atbildēs uz anketas jautājumiem norādītās cenas.

(39)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, pārdodot neiesaiņotu ražojumu, cenu samazinājums Kambodžai ir 13 % un Mjanmai/Birmai – 43 %. Salīdzinot iesaiņotu rīsu cenas, konstatēja, ka cenu samazinājums Kambodžai ir 14 %.

(40)	Šī cenu starpība starp importētiem un Savienībā ražotiem rīsiem tādējādi ir būtiska īpaši tad, ja ņem vērā, ka vispār rīsu cena ļoti ietekmē patērētāju uzvedību. Patērētāji parasti nenošķir dažādas izcelsmes vietas.

(41)

Kambodža arī apgalvoja, ka Komisijas konstatējums par nopietnām grūtībām balstās uz rīsu importa apjoma no Kambodžas un Mjanmas/Birmas un cenas ietekmes kumulatīvu novērtējumu. Tomēr šis apgalvojums ir noraidīts, jo minētais novērtējums Kambodžas situāciju skaidri nošķir no Mjanmas/Birmas situācijas.

(42)

Visbeidzot, imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā. Lai gan kumulētais importa apjoms 2016./2017. gadā nedaudz samazinājās, tas kopumā saglabājās daudz augstākā līmenī nekā izmeklēšanas perioda sākumā. Turklāt abu valstu kumulētā vidējā svērtā importa cena izmeklēšanas periodā samazinājās un ievērojami samazināja Savienības cenas.

3.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

3.4.1. Vispārīgas piezīmes

(43)

Saskaņā ar VPS regulas 23. pantu būtu jāuzskata, ka nopietnas grūtības pastāv tad, ja Savienības slīpētavu saimnieciskais un/vai finanšu stāvoklis pasliktinās. Pārbaudot, vai stāvoklis pasliktinās, Komisijai, ja šāda informācija ir pieejama, būtu jāņem vērā inter alia 23. pantā uzskaitītie faktori attiecībā uz Savienības slīpētavām.

(44)	Kā norādīts 5. apsvērumā, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei radušās nopietnas grūtības, Komisija veica atlasi. Lai noteiktu nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(45)

Makroekonomiskos rādītājus (tirgus daļu, ražošanu un krājumus – imports tika analizēts iepriekš) Komisija vērtēja, pamatojoties uz vispārīgiem reizi mēnesī vāktiem tirgus datiem, kas balstās uz rīsu produkciju, izteiktu slīpētu rīsu ekvivalentā. Ticami dati par bankrotu un nodarbinātību Savienības ražošanas nozarē nav pieejami, un tāpēc tos analīzē iekļaut nevarēja.

(46)	Komisija vērtēja mikroekonomiskos rādītājus (cenas un rentabilitāti), pamatojoties uz izlases līmenī pārbaudītiem datiem. Makroekonomikas līmenī datu nav, tādēļ arī ražošanas jauda tika analizēta izlases līmenī.

3.4.2. Makroekonomiskie rādītāji

(47)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā mainījās šādi:

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Tirgus daļa (%)	61,4	54,8	46,7	40,5	39,3
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	101	80	66	62
Avots: Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm saņemtie dati.

(48)	Arī tirgus daļa ievērojami samazinājās no 61 % līdz 39 %, t. i., par vairāk nekā 20 procentpunktiem.

(49)

Izmeklēšanas periodā arī Savienības ražošanas nozares Indica rīsu ražošanā bija vērojama lejupēja tendence.

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Ražošanas apjoms (tonnas)	685 183	692 740	547 908	449 313	423 962
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	101	80	66	62
Avots: Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm saņemtie dati.

(50)	Ražošana samazinājās par gandrīz 40 %, proti, no 685 000 t līdz 424 000 t.

(51)	Slīpētu rīsu krājumi Savienībā izmeklēšanas periodā palielinājās par 4 % – no 255 000 t līdz 265 000 t. Tie vispirms ievērojami palielinājās par 11 %, bet pēc tam nedaudz samazinājās.

(52)

Pēc informācijas izpaušanas Kambodža apgalvoja, ka Savienības ražošanas dati ir kļūdaini, jo Savienības ražošanas dati, kuros nav ņemti vērā pārdošanas dati, neatbilst krājumiem perioda beigās, kas sniegti turpmāk. Patiešām, Komisija ir veikusi tikai daļēju aprēķinu, jo dati neatspoguļo krājumus perioda sākumā, rīsu izmantošanu sēklai utt. Tomēr aprēķini ir saskaņā ar Komisijas izmantoto bilances aprēķinu (sk. 24. apsvērumu).

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Krājumi perioda beigās (t)	255 301	280 507	283 126	272 136	264 766
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	110	111	107	104
Avots: Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm saņemtie dati.

(53)

Datu par ražošanas jaudu makroekonomikas līmenī nav, tādēļ minētos datus Komisija pārbaudīja izlases līmenī. Tomēr platība, kas atvēlēta Indica rīsu audzēšanai Savienībā, diezgan labi norāda uz slīpētavām pieejamajiem Indica rīsiem un līdz ar to uz to potenciālo jaudas izmantojumu. Izmeklēšanas periodā šī platība samazinājās kopumā par 37 % un mainījās šādi:

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Platība (hektāri)	145 781	145 783	124 270	101 865	91 685
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	100	85	70	63
Avots: Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm saņemtie dati.

3.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

(54)

Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības slīpētavām, cenas un rentabilitāte mainījās šādi:

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Cena (EUR/t)	667,3	649,5	693,3	728,3	711,5
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	97	104	109	107
Rentabilitāte (%)	1,4	0,1	1,5	4,3	1,2
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	8	107	312	88
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. (Slīpētavas sniedza datus par kalendārajiem gadiem, nevis tirdzniecības gadiem. Minētie periodi būtiski pārklājas, tomēr attiecībā uz izmeklēšanas periodu tendences joprojām ir reprezentatīvas.)

(55)

Atlasīto slīpētavu vienības cenas izmeklēšanas periodā palielinājās par 7 %. Pamatojoties uz Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem, šķiet, ka, pieaugot spiedienam, ko izraisa imports par zemām cenām, atlasītās Savienības slīpētavas nolēma pārdot pēc iespējas mazus daļēji slīpētu un slīpētu Indica rīsu apjomus un pievērsties zīmolražojumiem, nevis pārdot izplatītājiem tos ar pašzīmolu.

(56)

Mainot savu oriģinālo ražojumu klāstu, Savienības slīpētavas tādējādi spēja saglabāt stabilu rentabilitāti uz sava tirgus daļas rēķina, kas strauji samazinājās. Tomēr šīs izmaiņas ražojumu klāstā, iespējams, palīdzēja tieši 2015./2016. gadā (kad rentabilitāte pat palielinājās), bet 2016./2017. gadā peļņas līmenis atkal samazinājās. Situācijā, kad tika konstatēts, ka 2016./2017. gadā importa cenas ievērojami samazināja Savienības cenas (attiecīgi par 22 % un 43 %), šī stratēģija var būt tikai īstermiņa risinājums. Tuvā nākotnē uz slīpētavām palielināsies spiediens, ko izraisīs imports par zemām cenām. Piemēram, Kambodža no neiesaiņotu ražojumu pārdošanas jau ir daļēji pārorientējusies uz ražojumu pārdošanu nelielos iepakojumos mazumtirgotāju līmenī. Šis tirdzniecības kanāls ir ienesīgāks par neiesaiņotu ražojumu pārdošanu, un Kambodža, iespējams, arvien vairāk pārdos un konkurēs ar Savienības ražošanas nozari šajā līmenī, kā arī tirgus nišās.

(57)

Rentabilitāte saglabājās salīdzinoši stabilā – lai gan zemā – līmenī, jo cenas pieaugums varēja kompensēt zaudēto apjomu. Turklāt rentabilitāte 1–2 % līmenī ir daudz zemāka par rentabilitāti 6 % līmenī, ko uzskata par pietiekamu, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību un izstrādi un inovāciju.

(58)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona pieprasīja papildu informāciju par iepriekšējā apsvērumā minēto rentabilitāti 6 % līmenī. Līdz ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju 2018. gadā attiecīgajos tiesību aktos tika noteikts, ka, aprēķinot kaitējuma starpību, sagaidāmais peļņas līmenis normālos konkurences apstākļos nav zemāks par 6 % (7). Šis etalons, ko izmanto tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, ir būtisks arī aizsardzības izmeklēšanā. Tas izskaidro, kādēļ Komisija šajā lietā arī ir izmantojusi šo etalonu.

(59)

Grūti novērtēt Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu līdzīgiem ražojumiem, t. i., Indica rīsiem, jo apstrādes nozare var izmantot savu jaudu gan Indica, gan Japonica rīsu slīpēšanai neatkarīgi no tā, vai tie importēti vai audzēti Savienībā. Turklāt nav pieejami makroekonomikas dati (sk. iepriekš). Pamatojoties uz izlasi, jaudas izmantojums, kas parādīts turpmāk, samazinājās no 22 % līdz 14 %. Šīs procentuālās daļas var šķist salīdzinoši zemas, jo iegūtas, salīdzinot līdzīgā ražojuma (Indica rīsu) produkciju ar ražošanas jaudu visu tipu rīsiem.

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Jauda. Izmantojums (%)	22,1	21,1	19,0	13,0	14,0
Indekss (2012./2013. g. = 100)	100	96	86	59	64
Avoti: atbildes uz anketas jautājumiem.

3.4.4. Secinājums

(60)

Savienības ražošanas nozares saimnieciskais stāvoklis ir pasliktinājies. Lai gan imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas ievērojami palielinājās absolūtā izteiksmē, Savienības ražošanas nozare zaudēja aptuveni 6 % no tirgus daļas Mjanmai/Birmai un 10 % – Kambodžai. Turklāt Savienības ražošanas nozares cenas tika pakļautas būtiskam cenu samazinājumam, proti, par 22 % un 43 %. Ražošanas apjoms Savienībā samazinājās vēl par 38 %. Tādējādi saimnieciskās grūtības izmeklēšanas periodā izpaudās galvenokārt apjoma ziņā. Neraugoties uz konkurenci ar importu par zemām cenām, Savienības slīpētavas nolēma savu cenu līmeni nepazemināt un saglabāja zināmu peļņas līmeni. Savienības slīpētavas tik tiešām nolēma iespēju robežās mainīt savu ražojumu klāstu un koncentrēties uz nišas segmentiem un zīmolražojumiem, lai saglabātu savu peļņas līmeni, neraugoties uz pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanos. Tomēr tas ir tikai pagaidu risinājums, jo imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas jau ir pārorientējies – kaut arī ierobežoti – no neiesaiņotu ražojumu pārdošanas uz pārdošanu nelielos iepakojumos un konkurē ar Savienības ražošanas nozari arī mazumtirdzniecības līmenī. Gaidāms, ka abas valstis pa šo ienesīgāko pārdošanas kanālu importēs vairāk ražojumu par zemām cenām un konkurēs arī tirgus nišās un ar zīmolražojumiem, nelabvēlīgi ietekmējot arī Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli.

4. CĒLOŅSAKARĪBA

(61)	To, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importa apjomu, no vienas puses, un Savienības slīpētavu nopietnajām grūtībām, no otras puses, Komisija ir konstatējusi šādi. Komisija analizēja arī, vai nopietnās grūtības nav skaidrojamas ar faktoriem, kas nav imports un cenas.

4.1. Importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas ietekme

(62)

Turpmākā diagramma skaidri parāda laiku, kad imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas sakrita ar situāciju Savienības ražošanas nozarē, kurā tika zaudēta būtiska tirgus daļa, radot Savienības slīpētavām nopietnas grūtības.

Kambodža / Mjanma/Birma

2015/2016

2014/2015

2013/2014

2012/2013

2016/2017

Tirgus daļa

70,0 %

60,0 %

50,0 %

40,0 %

30,0 %

20,0 %

10,0 %

0,0 %

Avots:

Eurostat un Komisijas apkopotie dati, kuru pamatā ir no dalībvalstīm saņemtie dati.

(63)

Komisija uzskata, ka nopietnas grūtības ir radījis arī imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas atsevišķi. Patiešām, imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas atsevišķi ir palielinājies kā absolūtā apjomā (attiecīgi par 53 % un par vairāk nekā 2 000 %), tā tirgus daļas izteiksmē (attiecīgi par 9,7 procentpunktiem un 6,1 procentpunktiem). Turklāt gan importam no Kambodžas, gan importam no Mjanmas/Birmas cena bija zemāka par Savienības cenu (attiecīgi par aptuveni 22 % un 43 %). Tādējādi var secināt, ka imports gan no Kambodžas, gan no Mjanmas/Birmas arī ir radījis nopietnas grūtības Savienības ražošanas nozarei.

(64)

Straujais Kambodžas un Mjanmas/Birmas importa pieaugums skaidrojams ar to zemo cenu līmeni, kas bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares cenām. Indica rīsu cena ļoti ietekmē patērētāju uzvedību, jo īpaši tāpēc, ka patērētāji Savienības ražojumus parasti nenošķir no importētajiem ražojumiem. Patērētāji, kas pērk rīsus no mazumtirgotājiem, rīsu izcelsmi pārsvarā nezina. Tā tas ir jo īpaši tad, kad rīsi tiek pārdoti ar pašzīmolu, t. i., ar mazumtirgotāja zīmolu. Atbilstoši 33. apsvērumā izklāstītajiem cenu samazinājuma līmeņiem, Kambodža un Mjanma/Birma, piegādājot rīsus par ļoti zemu cenu, varēja ievērojami un ātri paplašināt rīsu eksportu uz Savienības tirgu. Turklāt Kambodža, kas agrāk eksportēja galvenokārt neiesaiņotus rīsus turpmākai apstrādei Savienībā, arvien biežāk pārdod iepakotus rīsus tieši Savienības mazumtirgotājiem, tādējādi Savienības slīpētavu līmenī radot papildu cenu spiedienu un konkurenci.

4.2. Citi faktori

(65)	Novērtēti arī citi faktori, kas varēja būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei radušās nopietnās grūtības.

4.2.1. Imports no citām trešām valstīm

(66)

Arī imports no citām trešām valstīm izmeklēšanas periodā tirgus daļas ziņā palielinājās no 23 % līdz 29,3 % (+ 6,3 %).

Tirgus daļa (%)	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Savienība	61,4	54,8	46,7	40,5	39,3
Kambodža	15,4	20,0	23,1	28,8	25,1
Mjanma/Birma	0,2	2,5	4,8	3,5	6,3
Kambodža un Mjanma/Birma	15,6	22,5	27,9	32,3	31,4
Taizeme	12,2	11,5	11,8	12,9	13,8
Indija	4,7	4,0	5,8	6,8	7,3
Pakistāna	2,5	2,9	3,3	3,3	3,2
Citas valstis	3,7	4,4	4,5	4,3	5,1
Visas pārējās valstis kopā (izņemot Kambodžu un Mjanmu/Birmu)	23,0	22,8	25,4	27,3	29,3
Avots: Eurostat.

(67)	Lai gan imports no citām trešām valstīm var daļēji izskaidrot Savienības tirgus daļu samazināšanos, šo valstu tirgus daļas pieaugums, pat saskaitīts kopā, ir daudz ierobežotāks nekā Kambodžai un Mjanmai/Birmai (+ 15 %).

(68)

Turklāt un vēl jo svarīgāk ir tas, ka turpmāk tabulā sniegtās cita importa vidējās svērtās cenas izmeklēšanas periodā bija daudz augstākas par importa cenām no Kambodžas un Mjanmas/Birmas, kā arī par Savienības cenām (8). Salīdzinot Taizemes un Mjanmas/Birmas importa cenu, redzams, ka cena atšķiras par 85 %. Salīdzinot Indijas un Kambodžas importa cenu, starpība ir 72 %. Tas arī apstiprina iepriekšminēto secinājumu, ka izmeklēšanas periodā Mjanma/Birma un Kambodža strauji paplašināja savu eksportu uz Savienību, pateicoties zemākām cenām.

	2012./2013. g.	2013./2014. g.	2014./2015. g.	2015./2016. g.	2016./2017. g.
Savienība	667,3	649,5	693,3	728,3	711,5
Kambodža	588,4	512,8	562,6	547,4	552,2
Mjanma/Birma	420,0	366,5	414,7	410,1	405,4
Taizeme	946,7	863,5	896,8	825,7	751,1
Indija	925,7	1 054,1	1 061,0	893,0	949,2
Pakistāna	924,3	999,7	996,0	846,3	926,3
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

4.2.2. Strukturālās grūtības Itālijas rīsu nozarē

(69)	Kambodžas rīsu nozare piezīmēs, ko tā iesniedza pēc procedūras sākšanas, apgalvoja, ka Itālijas rīsu nozare vispār ir lielākās grūtībās nekā pārējā Savienība un tāpēc tās nevar skaidrot tikai ar importa pieaugumu.

(70)

Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaude patiešām parādīja, ka Savienības ražošanas nozarē stāvoklis Itālijā bija sliktāks nekā Spānijā. Tas daļēji saistīts ar to, ka Spānijas rīsu tirgus ir organizēts citādi un tādējādi ir stabilāks piedāvājuma un pieprasījuma, kā arī cenu ziņā. Tomēr Komisija veica Savienības mēroga izmeklēšanu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā un pamatojoties uz reprezentatīvu izlasi. Iepriekš paskaidrots, ka izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražošanas nozarē ir vispārējas grūtības.

4.2.3. Nelobītu rīsu imports no Gajānas

(71)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka nopietnās grūtības veicinājis arī rīsu importa pieaugums no Gajānas. No Gajānas importētie rīsi nav slīpētie rīsi (importēti tā sauktie “nelobītie rīsi”), tāpēc izmeklēšana uz tiem neattiecas, tie nav iekļauti iepriekš sniegtajā importa statistikā un izmeklēšanā nav būtiski.

4.2.4. Savienības ražošanas nozares eksports

(72)

Kambodžas valdība iesniedza informāciju par to, ka viens no aspektiem, kas cēloņsakarības kontekstā nav ņemts vērā, ir Savienības ražošanas nozares eksporta orientācija. Tomēr šis apgalvojums bija nepamatots, un, lai gan eksports no kopējā ražošanas apjoma izmeklēšanas periodā patiešām palielinājās no 3 % līdz 7 %, tā tomēr ir ļoti neliela daļa Savienības ražošanas apjoma. Turklāt eksporta pieaugums (+ 11 000 t) ir daudz mazāks par importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas pieaugumu (+ 147 000 t).

4.2.5. Indica rīsus ražoja mazāk, jo palielinājās Japonica rīsu ražošana

(73)	Bez tam Kambodžas valdība apgalvoja, ka Savienības Indica rīsu ražošanu imports nav ietekmējis, bet to vienkārši skārusi cikliska pāreja no Japonica rīsiem uz Indica rīsiem, par ko lēmuši Savienības audzētāji.

(74)

Audzētāji patiešām var pārorientēt ražošanu no Indica rīsiem uz Japonica rīsiem. Tomēr šāda pāreja ir balstīta uz saimnieciskiem apsvērumiem, to starpā uz pieprasījumu un tirgus cenu. Šajā kontekstā izmeklēšana apstiprināja, ka, saskaroties ar pieaugošo konkurenci, ko rada Indica rīsu imports par zemām cenām, dažiem audzētājiem tik tiešām nebija citas alternatīvas kā vien pārorientēties uz Japonica rīsu ražošanu. Tādēļ tā nav nedz cikliska pāreja, nedz apzināta izvēle, bet gan pašaizsardzība. Vidējā termiņā šis risinājums tomēr nav dzīvotspējīgs, jo, pārorientējot ražošanu no Indica rīsiem uz Japonica rīsiem, tirgū radās Japonica rīsu pārprodukcija un cenu spiediens uz šā veida rīsu cenām. Tādēļ lauksaimnieku stāvoklis kopumā ir sarežģīts.

(75)	Tomēr iepriekšminētais arguments ir maznozīmīgs, jo Savienības ražošanas nozari veido rīsu slīpētavas, nevis audzētāji, kas ir izejvielu piegādātāji.

4.2.6. Secinājums par cēloņsakarību

(76)

Komisija ir konstatējusi cēloņsakarību starp nopietnajām grūtībām, kas radušās Savienības ražošanas nozarei, un importu no Kambodžas un Mjanmas/Birmas. Turklāt Komisija ir noskaidrojusi, kādi faktori šīs grūtības bija veicinājuši. Tas ir jo īpaši imports no trešām valstīm un nelobīto rīsu imports no Gajānas. Tomēr netika konstatēts, ka šie faktori mazina cēloņsakarību, pat ņemot vērā to iespējamo kumulēto ietekmi. Tādējādi redzams, ka iepriekšminēto faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozari nemazina sakarību starp importa apjomu un cenām no Kambodžas un Mjanmas/Birmas un nopietnajām grūtībām Savienības ražošanas nozarē.

5. SECINĀJUMI UN PASĀKUMU PIEŅEMŠANA

(77)	Tiek secināts, ka Indica rīsi no Kambodžas un Mjanmas/Birmas tiek importēti tādā apjomā un par tādām cenām, kas Savienības ražošanas nozarei rada nopietnas grūtības, un tādējādi aizsardzības pasākumi ir pamatoti.

(78)	Tādēļ saskaņā ar VPS regulas 22. panta 1. punktu būtu jāatjauno kopējā muitas tarifa nodokļi 175 EUR/t apmērā.

(79)

Saskaņā ar VPS regulas 28. pantu aizsardzības pasākumi būtu jāatjauno uz tik ilgu periodu, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības slīpētavu saimnieciskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr kopējā muitas tarifa nodokļi būtu jāatjauno ne ilgāk kā uz trim gadiem, ja vien pienācīgi pamatotos apstākļos šo periodu nepagarina.

(80)	Komisija uzskata, ka šajā gadījumā pasākumi būtu jāievieš uz trim gadiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu pilnībā atgūties no ietekmes, ko izraisījis imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas.

(81)	Tomēr Komisija uzskata, ka aizsardzības pasākumi šajā periodā būtu pakāpeniski jāliberalizē šādu iemeslu dēļ.

(82)

VPS regulas galvenais mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm centienos mazināt nabadzību un veicināt labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši ar starptautiskās tirdzniecības starpniecību palīdzot tām radīt nodarbinātību, industrializāciju un papildu ieņēmumus. Īpašais režīms “Viss, izņemot ieročus” (EBA), kas paredzēts VPS regulā, palīdz pasaules nabadzīgākajām un vājākajām valstīm izmantot tirdzniecības iespējas. Šīm valstīm ir lielā mērā līdzīgs ekonomiskais profils. Tās ir neaizsargātas, jo eksporta bāze ir vāja un nav diversificēta, un tāpēc saskaņā ar VPS regulu tām piemēro konkrētus aizsardzības pasākumus, piemēram, atbrīvojumu no ražojumu gradācijas un automātiskas aizsardzības pasākumu piemērošanas.

(83)	Tāpēc Komisija uzskata, ka atbilstoši turpmāk izklāstītajam EBA atbalsta saņēmējiem principā ir pamatoti pakāpeniski triju gadu periodā samazināt nodokļa likmi.

(84)

Pakāpenisks samazinājums būtu pietiekams, lai arī novērstu Savienības slīpētavu saimnieciskā un/vai finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr Kambodžai un Mjanmai/Birmai muitas nodoklis netiktu noteikts pilnā apmērā uz pilniem trim gadiem, kas apgrūtinātu eksportu, un tās pakāpeniski varētu eksportēt uz Savienību vairāk Indica rīsu.

(85)

Šādi paredzēts atkārtoti ieviest tarifa nodokli uz triju gadu periodu:

	1. gads	2. gads	3. gads
Tarifa nodoklis (EUR/t)	175	150	125

(86)

Pašlaik piemērotā kopējā muitas tarifa nodokļa likme 175 EUR/t apmērā var tikt lejupēji koriģēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (9) 180. pantu. Ja, izdarot šādas korekcijas, piemērotie kopējā muitas tarifa nodokļi kļūtu mazāki par 85. apsvērumā minētajiem nodokļiem, tad apsvērumā minētie nodokļi būtu jāpielāgo tā, ka tie pasākumu piemērošanas periodā nekad nepārsniedz kopējā muitas tarifa nodokli. Tādējādi piemērojamie aizsardzības pasākumi ir koriģēto muitas nodokļu vai 85. apsvērumā minētā piemērojamā nodokļa apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(87)

Visbeidzot, lai attiecīgo ražojumu importētājiem nodrošinātu tiesisko noteiktību, dažādas ieinteresētās personas pieprasīja, lai uz ražojumiem, kas ir jau izsūtīti uz Savienību, iepriekš minētos pasākumus neattiecina. Atbilstoši aizsardzības pasākumu lietās pieņemtai praksei Komisija uzskata, ka šāda “nosūtīšanas klauzula” šajā gadījumā patiešām ir pamatota, un tāpēc prasība tika pieņemta.

(88)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) Nr. 978/2012 39. panta 3. punktā minētā Vispārējo preferenču komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Uz laiku atjauno kopējā muitas tarifa nodokļus par tādu Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 1006 30 27, 1006 30 48, 1006 30 67 un 1006 30 98.

2. Nodoklis, kas piemērojams euro par 1. punktā aprakstītā ražojuma tonnu, ir 175 EUR/t pirmajā gadā, 150 EUR/t otrajā gadā un 125 EUR/t trešajā gadā, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Ja Komisija kopējā muitas tarifa nodokli koriģē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 180. pantu, tad 2. punktā minētais tarifa nodoklis jānosaka koriģētā kopējā muitas tarifa vai 2. punktā minētā tarifa nodokļa apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

2. pants

Regulas 1. panta 2. punktā noteikto nodokli neattiecina uz tādu 1. pantā minēto ražojumu importu, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir jau izsūtīti uz Savienību, ar nosacījumu, ka šādu ražojumu galamērķi nevar mainīt.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.

(2) OV C 100, 16.3.2018., 30. lpp.

(3) Komisijas 2013. gada 28. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 1083/2013, ar ko paredz noteikumus, kas saistīti ar tarifu preferenču pagaidu atcelšanas procedūru un vispārēju aizsardzības pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2011 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (OV L 293, 5.11.2013., 16. lpp.).

(4) Anketas tika nosūtītas un pārbaudes apmeklējumi tika veikti pie šādiem audzētājiem: Laguna de Santaolalla S.L., Spānija, Vercellino Flavio e Paolo S.S., Itālija, Coppo e Garrione Societa' Agricola S.S., Itālija, Maro Giovanni, Paolo e Pietro, Itālija, Locatelli Francesco, Itālija.

(5) Minētās ieinteresētās personas bija Haudecoeur, Amru Rice, Kambodžas valdība un Mjanmas/Birmas rīsu federācija (MRF).

(6) Dati ir publiski pieejami tīmekļa vietnē Europa: https://ec.europa.eu/agriculture/cereals/trade_en

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/825, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(8) Cenās nav iekļautas nedz pēcimportēšanas izmaksas, nedz transporta izmaksas.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

17.1.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/27

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/70

(2019. gada 11. janvāris),

ar ko nosaka kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai iespiedpapīram un kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram un salvešpapīra izstrādājumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt tiem produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)	Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzēts noteikt konkrētus ES ekomarķējuma kritērijus katrai produktu grupai.

(3)	Komisijas Lēmums 2011/333/ES (2) noteica kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupai “kopēšanas un zīmēšanas papīrs”. Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/877 (3) šo kritēriju un prasību spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

(4)	Komisijas Lēmums 2012/448/ES (4) noteica kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupai “avīžpapīrs”. Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/877 šo kritēriju un prasību spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

(5)	Komisijas Lēmums 2009/568/EK (5) noteica kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupai “salvešpapīrs”. Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/877 Lēmumā 2009/568/EK noteikto kritēriju un prasību spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

(6)	2017. gada 30. jūnija ES ekomarķējuma atbilstības pārbaudē (REFIT) tika izvērtēta Regulas (EK) Nr. 66/2010 īstenošana (6) un secināts, ka ir jāizstrādā stratēģiskāka pieeja ES ekomarķējumam, tostarp attiecīgā gadījumā jāsakopo cieši saistītas produktu grupas.

(7)

Ievērojot minētos secinājumus un pēc konsultēšanās ar ES Ekomarķējuma komiteju produktu grupas “kopēšanas un zīmēšanas papīrs” un “avīžpapīrs” būtu jāapvieno vienā produktu grupā “iespiedpapīrs”, kuras jaunā definīcija aptvertu abas iepriekšējās produktu grupas ar zināmiem grozījumiem, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā zinātnes un tirgus norises. Konkrētāk, jaunajā definīcijā būtu jāatsakās no iepriekšējām produktu grupām piemērojamā svara ierobežojuma tā, lai tā aptvertu plašāku stingrāka papīra klāstu.

(8)

Turklāt, ievērojot pārskatu, daži grozījumi būtu jāizdara arī produktu grupas “salvešpapīrs” definīcijā, it sevišķi nolūkā, balstoties uz ISO standartu 12625-1, skaidrāk nošķirt salvešpapīru no gatavā salvešpapīra izstrādājuma; produktu grupas nosaukums būtu jāmaina uz “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”.

(9)	Lai labāk atspoguļotu šo divu produktu grupu tirgus paraugpraksi un ņemtu vērā starplaikā ieviestās inovācijas, ir lietderīgi katrai no tām noteikt jaunu kritēriju kopu.

(10)

Katras produktu grupas jauno kritēriju mērķis ir veicināt energoefektīvus ražošanas procesus, kuros rodas mazākas tādu vielu emisijas, kas izraisa ūdensteču eitrofikāciju, atmosfēras paskābināšanos un klimata pārmaiņas, tiek izmantots mazāk bīstamu vielu un izejmateriāli nāk no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem vai ir reciklēti materiāli, kas veicina pāreju uz pilnīgāku aprites ekonomiku.

(11)	Ņemot vērā šo divu produktu grupu inovācijas ciklu, jaunajiem katras produktu grupas kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām vajadzētu būt spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(12)

Tā kā produktu grupas “iespiedpapīrs” un “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” ir cieši saistītas un to kritēriji būs līdzīgi, ir lietderīgi abas kritēriju kopas pieņemt ar vienu lēmumu. Tā shēmas turklāt kļūtu tirgus dalībniekiem redzamākas un mazinātos administratīvais slogs valsts iestādēm.

(13)	Juridiskās noteiktības labad Lēmums 2011/333/ES, Lēmums 2012/448/ES un Lēmums 2009/568/EK būtu jāatceļ.

(14)

Lai ražotājiem, kuru kopēšanas un zīmēšanas papīram, avīžpapīram vai salvešpapīram piešķirts ES ekomarķējums, balstoties uz Lēmumā 2011/333/ES, Lēmumā 2012/448/ES vai Lēmumā 2009/568/EK noteiktajiem kritērijiem, dotu pietiekamu laiku produktus pielāgot pārskatītajiem kritērijiem un prasībām, būtu jānosaka pārejas periods. Ierobežotu laiku pēc šā lēmuma pieņemšanas būtu arī ražotājiem jāatļauj iesniegt pieteikumus, kuru pamatā ir vai nu minētajos lēmumos noteiktie kritēriji, vai šajā lēmumā noteiktie jaunie kritēriji. Ja ES ekomarķējums piešķirts, balstoties uz kāda iepriekšējā lēmuma kritērijiem, tas būtu jāatļauj izmantot tikai līdz 2019. gada 31. decembrim.

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupā “iespiedpapīrs” ietilpst no pulpas izgatavota nepārveidota, neapdrukāta tukša parasta vai krāsaina papīra vai kartona loksnes vai ruļļi, kas derīgi rakstīšanai, apdrukāšanai vai pārveidošanai.

Produktu grupā neietilpst šādi produkti:

a)	iepakojums;

b)	termojutīgs papīrs;

c)	fotopapīrs vai paškopējošais papīrs;

d)	iesmaržināts papīrs;

e)	papīrs, kas ietilpst 2. pantā definētajā produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”.

2. pants

Produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” ietilpst šādi produkti:

1)	nepārveidota salvešpapīra loksnes vai ruļļi pārveidošanai par 2) punktā norādītajiem produktiem;

salvešpapīra izstrādājumi, kas piemēroti personīgajai higiēnai, šķidrumu absorbēšanai vai virsmu tīrīšanai vai vairāku šo pielietojumu kombinācijai, tostarp (bet ne tikai) šādu veidu salvešpapīra izstrādājumi: mutautiņi, tualetes papīrs, kosmētiskās salvetes, papīra virtuves dvieļi, papīra roku dvieļi, galda salvetes, galda piederumu paliktņi un rūpnieciskās salvetes.

Produktu grupā neietilpst šādi produkti:

a)	produkti, kas ietilpst Komisijas Lēmumā 2014/763/ES (7) definētajā produktu grupā “absorbējoši higiēnas produkti”;

b)	produkti, kas satur tīrīšanas līdzekļus un paredzēti virsmu tīrīšanai;

c)	ar citu materiālu laminēti salvešpapīra izstrādājumi;

d)	kosmētikas līdzekļi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (8) izpratnē, arī mitrās salvetes;

e)	iesmaržināts papīrs;

f)	produkti, kas ietilpst 1. pantā definētajā produktu grupā “iespiedpapīrs”, vai produkti, kas ietilpst Komisijas Lēmumā 2012/481/ES (9) definētajā produktu grupā “apdrukāts papīrs”.

3. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“pulpa” ir šķiedrains materiāls, ko izmanto papīra ražošanā un kas mehāniski vai ķīmiski no šķiedraina celulozes izejmateriāla (parasti koksnes) saražots pulpas fabrikā;

2)	“iepakojums” ir jebkurš no jebkāda veida materiāla izgatavots produkts, ko izmanto, lai iesaiņotu, aizsargātu, piegādātu vai noformētu preces vai ar tām rīkotos, sākot ar izejmateriāliem un beidzot ar gatavām precēm, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju;

3)	“salvešpapīrs” ir no pulpas izgatavots viegls papīrs, kas var būt sausā vai mitrā procesā krepēts vai nekrepēts;

4)	“salvešpapīra izstrādājumi” ir pārveidoti produkti, kas izgatavoti no vienkārtaina vai daudzkārtaina salvešpapīra, kurš var būt un var nebūt salocīts, reljefēts, laminēts vai apdrukāts un var būt pēcapstrādāts.

4. pants

1. ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 piešķir tikai tādam produktu grupas “iespiedpapīrs” produktam, kurš atbilst šā lēmuma 1. pantā sniegtajai definīcijai un šā lēmuma I pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

2. ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 piešķir tikai tādam produktu grupas “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” produktam, kurš atbilst šā lēmuma 2. pantā sniegtajai definīcijai un šā lēmuma II pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

5. pants

Produktu grupām “iespiedpapīrs” un “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” piemērojamie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības attiecībā uz katru produktu grupu ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

6. pants

1. Produktu grupai “iespiedpapīrs” administratīvos nolūkos piešķirtais kods ir “011”.

2. Produktu grupai “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” administratīvos nolūkos piešķirtais kods ir “004”.

7. pants

Lēmumi 2009/568/EK, 2011/333/ES un 2012/448/ES tiek atcelti.

8. pants

1. Neskarot 7. pantu, pieteikumus, kas iesniegti pirms šā lēmuma pieņemšanas un attiecas uz ES ekomarķējuma saņemšanu produktiem, kuri ietilpst gan šajā lēmumā definētajā produktu grupā “iespiedpapīrs”, gan Lēmumā 2011/333/ES definētajā produktu grupā “kopēšanas un zīmēšanas papīrs”, izvērtē saskaņā ar Lēmumā 2011/333/ES noteiktajiem nosacījumiem.

2. Neskarot 7. pantu, pieteikumus, kas iesniegti pirms šā lēmuma pieņemšanas un attiecas uz ES ekomarķējuma saņemšanu produktiem, kuri ietilpst gan šajā lēmumā definētajā produktu grupā “iespiedpapīrs”, gan Lēmumā 2012/448/ES definētajā produktu grupā “avīžpapīrs”, izvērtē saskaņā ar Lēmumā 2012/448/ES noteiktajiem nosacījumiem.

3. Neskarot 7. pantu, pieteikumus, kas iesniegti pirms šā lēmuma pieņemšanas un attiecas uz ES ekomarķējuma saņemšanu produktiem, kuri ietilpst gan šajā lēmumā definētajā produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”, gan Lēmumā 2009/568/EK definētajā produktu grupā “salvešpapīrs”, izvērtē saskaņā ar Lēmumā 2009/568/EK noteiktajiem nosacījumiem.

4. Šā lēmuma pieņemšanas dienā vai pēc tās (bet ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī) iesniegtus pieteikumus uz ES ekomarķējumu produktiem, kas ietilpst produktu grupā “iespiedpapīrs” vai produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”, var sagatavot vai nu saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem kritērijiem, vai attiecīgi Lēmumā 2011/333/ES, Lēmumā 2012/448/ES vai Lēmumā 2009/568/EK izklāstītajiem kritērijiem. Minētos pieteikumus izvērtē pēc tiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tie sagatavoti.

5. Ja ES ekomarķējums ir piešķirts, pamatojoties uz pieteikumu, kas izvērtēts saskaņā ar Lēmumā 2009/568/EK, Lēmumā 2011/333/ES vai Lēmumā 2012/448/ES izklāstītajiem kritērijiem, ES ekomarķējumu drīkst izmantot tikai līdz 2019. gada 31. decembrim.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 11. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 7. jūnija Lēmums 2011/333/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai kopēšanas un zīmēšanas papīram (OV L 149, 8.6.2011., 12. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 4. jūnija Lēmums (ES) 2015/877, ar ko groza Lēmumus 2009/568/EK, 2011/333/ES, 2011/381/ES, 2012/448/ES un 2012/481/ES, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esības termiņu ES ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem (OV L 142, 6.6.2015., 32. lpp.).

(4) Komisijas 2012. gada 12. jūlija Lēmums 2012/448/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai avīžpapīram (OV L 202, 28.7.2012., 26. lpp.).

(5) Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/568/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram (OV L 197, 29.7.2009., 87. lpp.).

(6) Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatu par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (COM(2017) 355).

(7) Komisijas 2014. gada 24. oktobra Lēmums 2014/763/ES, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai absorbējošiem higiēnas produktiem (OV L 320, 6.11.2014., 46. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

(9) Komisijas 2012. gada 16. augusta Lēmums 2012/481/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai apdrukātam papīram (OV L 223, 21.8.2012., 55. lpp.).

I PIELIKUMS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI ES EKOMARĶĒJUMA PIEŠĶIRŠANAI IESPIEDPAPĪRAM

SATVARS

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju noteikšanas mērķis ir mazināt toksisku vai eitrofisku vielu izplūdi ūdeņos un ar enerģijas patēriņu saistīto kaitējumu vai risku videi (klimata pārmaiņas, paskābināšanās, ozona slāņa noārdīšanās, neatjaunīgo resursu izsīkšana). Tālab ar kritērijiem iecerēts:

—	mazināt enerģijas patēriņu un ar to saistītās emisijas gaisā,

—	mazināt kaitējumu videi, ierobežojot emisijas ūdenī un atkritumu rašanos,

—	mazināt ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu saistīto kaitējumu vai risku videi un

—	sargāt mežus, nosakot prasību izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru, kas sagādāta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem vai teritorijām.

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai iespiedpapīram:

1)	emisijas ūdenī un gaisā;

2)	energopatēriņš;

3)	šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana;

4)	ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums;

5)	atkritumu apsaimniekošana;

6)	lietojumderīgums;

7)	informācija uz iepakojuma;

8)	informācija ES ekomarķējumā.

Ekoloģiskie kritēriji aptver pulpas ražošanu, tostarp visus pakārtotos procesus no brīža, kad jaunšķiedra / reciklētā šķiedra nonāk ražotnē, līdz brīdim, kad pulpa atstāj pulpas fabriku. Papīra ražošanas procesu gadījumā ekoloģiskos kritērijus piemēro visiem pakārtotajiem procesiem papīra fabrikā no pulpas sagatavošanas iespiedpapīra ražošanai līdz uztīšanai uz pamatruļļa.

Ekoloģiskie kritēriji neaptver izejmateriālu (piem., koksnes), pulpas vai papīra transportēšanu un iepakošanu. Tie neaptver arī papīra pārveidošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas pie katra kritērija atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos pēc vajadzības var sagatavot pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātāji, un/vai piegādātāju piegādātāji utt.

Kompetentās iestādes pirmām kārtām atzīst tādu struktūru izdotus apliecinājumus un veiktas verifikācijas, kas ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam saskaņotajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju standartam, un tādu struktūru veiktas verifikācijas, kas ir akreditētas atbilstoši relevantajam saskaņotajam produktu, procesu un pakalpojumu sertificētāju struktūru standartam.

Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot citas testēšanas metodes, nevis tās, kuras ir norādītas katram kritērijam, ja kompetentā iestāde, kas novērtē pieteikumu, atzīst šādas metodes par līdzvērtīgām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, lai pārliecinātos par šo kritēriju ievērošanu, var pieprasīt apliecinošus dokumentus un veikt neatkarīgu verifikāciju vai klātienes inspekcijas.

Iespiedpapīra izstrādājumam jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts prasībām, kurā to laiž tirgū. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par produkta atbilstību šai prasībai.

Piemēro šādas definīcijas:

1)	“gaissausa tonna” (GSt) ir par 90 % gaissausa pulpas tonna;

2)	“ķīmiska pulpa” ir šķiedrains materiāls, ko iegūst, no izejmateriāla atdalot ievērojamu daļu necelulozisko savienojumu, kurus var atdalīt ķīmiskā apstrādē (vārīšana, delignifikācija, balināšana);

3)	“ĶMP” ir ķīmiski mehāniskā pulpa;

4)	“ĶTMP” ir ķīmiski termomehāniskā pulpa;

5)	“atkrāsota pulpa” ir no reciklējama papīra iegūta pulpa, no kuras atdalītas iespiedkrāsas un citi kontaminanti;

“krāsvielas” ir organisks materiāls, kam raksturīga intensīva krāsa vai fluorescence un kas substrātam piešķir krāsu selektīvās absorbcijas ceļā. Krāsvielas ir šķīstošas un/vai tiek uzklātas procesā, kurā vismaz uz laiku tiek sagrauta krāsvielu kristālstruktūra. Krāsvielas substrātā tiek aizturētas vai nu ar absorbciju, izšķīšanu un mehānisku aizturēšanu, vai ar jonu vai kovalentajām ķīmiskajām saitēm;

7)	“BEHB pulpa” ir bez elementārā hlora balināta pulpa;

8)	“integrēta ražošana” ir pulpas un papīra ražošana vienā un tajā pašā objektā. Tādā gadījumā pulpa pirms papīra ražošanas netiek žāvēta. Papīra/kartona ražošana ir tieši sasaistīta ar pulpas ražošanu;

9)	“mehāniskās koksnes pulpas papīrs vai kartons” ir papīrs vai kartons, kura šķiedru sastāvā būtiska sastāvdaļa ir mehāniskā koksnes pulpa;

10)	“metālbāzēti pigmenti un krāsvielas” ir krāsvielas un pigmenti, kas pēc masas satur vairāk nekā 50 % relevanto metālu savienojumu;

11)	“neintegrēta ražošana” ir vai nu tirgum (pārdošanai) paredzētas pulpas ražošana fabrikās, kurās netiek ekspluatētas papīrmašīnas, vai papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu pulpu (tirgum paredzētu pulpu);

12)

“papīrmašīnas atmetumi” ir papīrmateriāli, kas papīrmašīnas procesā atmesti, bet kuru īpašības tos ļauj objektā atkalizmantot, tos novirzot atpakaļ tajā pašā ražošanas procesā, kurā tie radušies. Šā lēmuma vajadzībām šis termins neaptver pārveidošanas procesus, ko neuzskata par papīrmašīnas procesiem;

13)

“pigmenti” ir krāsainas, melnas, baltas vai fluorescējošas organiskas vai neorganiskas cietvielas, kas parasti ir nešķīstošas savā nesējā vai substrātā un ko šis nesējs vai substrāts būtībā ne fizikāli, ne ķīmiski neietekmē. Tās maina izskatu gaismas selektīvās absorbcijas un/vai izkliedes ceļā. Pigmenti parasti ir disperģēti nesējā vai substrātā, un tos izmanto, piem., iespiedkrāsu, krāsu, plastmasas vai citu polimērmateriālu ražošanā. Pigmenti savu kristālstruktūru vai daļiņstruktūru saglabā visā krāsošanas procesā;

14)

“reciklēta šķiedra” ir šķiedra, kas ražošanas procesā novirzīta no atkritumu plūsmas vai ko radījušas mājsaimniecības vai komerciāli, rūpnieciski un institucionāli objekti kā produkta galalietotāji. Šo šķiedru vairs nevar izmantot paredzētajam nolūkam. Te neietilpst to materiālu reutilizēšana, kas ģenerēti kādā procesā un kurus iespējams pārgūt tajā pašā procesā, kurā tie radušies (pašražoti vai iepirkti papīrmašīnas atmetumi);

15)	“PBHB pulpa” ir pilnīgi bez hlora balināta pulpa;

16)	“TMP” ir termomehāniskā pulpa.

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Emisijas ūdenī un gaisā

Priekšnoteikums: pulpas un papīra ražotnei jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts juridiskajām prasībām, kurā ražotne atrodas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju, kas pamatota ar relevantiem pulpas piegādātāju dokumentiem un deklarācijām.

1.a kritērijs. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), sērs (S), NOx, fosfors (P)

Prasības pamatā ir informācija par emisijām sastatījumā ar konkrētu references vērtību. Attiecība starp faktiskajām emisijām un references vērtību ir izsakāma kā emisiju atzīme.

Katra atsevišķā emisiju parametra atzīme nepārsniedz 1,3.

Punktu kopskaits (Pkop. = PĶSP + PS + PNOx + PP) nevienā gadījumā nepārsniedz 4,0.

Neintegrētas ražošanas gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz aprēķinu, kurā iekļauta pulpas un papīra ražošana.

Attiecībā uz pulpu un papīra ražošanu kopumā PĶSP aprēķina tā, kā šeit aprakstīts (PS, PNOx un PP aprēķina tieši tādā pašā veidā).

Ar katru izmantoto pulpu i saistītajām izmērītajām ĶSP emisijām (ĶSPpulpa i, kas izteikts kg uz gaissausu tonnu jeb GSt) piemēro svērumu proporcionāli katras izmantotās pulpas daudzumam (pulpa i attiecībā pret gaissausas pulpas tonnu), un rezultātus saskaita. Gaissausa tonna nozīmē 90 % sausnas pulpā un 95 % sausnas papīrā.

Pēc tam par pulpu aprēķinātās svērtās ĶSP emisijas pieskaita izmērītajām papīra ražošanas ĶSP emisijām, iegūstot kopējās ĶSP emisijas – ĶSPkop..

Tāpat aprēķina pulpas ražošanas svērto ĶSP references vērtību, visu izmantoto pulpu svērto references vērtību summu pieskaitot papīra ražošanas references vērtībai un tā iegūstot kopējo ĶSP references vērtību – ĶSPref., kop.. Katra izmantotās pulpas veida references vērtības un papīra ražošanas references vērtības ir norādītas 1. tabulā.

Visbeidzot, kopējās ĶSP emisijas dala ar kopējo ĶSP references vērtību:

Formula

1. tabula

Dažādu pulpas veidu un papīra ražošanas emisiju references vērtības

Pulpas veids / papīrs	Emisijas (kg/GSt)
Pulpas veids / papīrs	references vērtība	P references vērtība	S references vērtība	NOx references vērtība
Balināta ķīmiskā pulpa (izņemot sulfītpulpu)	16,00	0,025 0,09 (1)	0,35	1,60
Balināta ķīmiskā pulpa (sulfītpulpa)	24,00	0,04	0,75	1,60
Magnefīta pulpa	28,00	0,056	0,75	1,60
Nebalināta ķīmiskā pulpa	6,50	0,016	0,35	1,60
ĶTMP/ĶMP	16,00	0,008	0,20	0,25/0,70 (2)
TMP / maltas koksnes pulpa	3,00/5,40 (3)	0,008	0,20	0,25
Reciklētas šķiedras pulpa, neatkrāsota	1,10	0,006	0,20	0,25
Reciklētas šķiedras pulpa, atkrāsota	2,40	0,008	0,20	0,25
Papīra fabrika (kg/t)	1,00	0,008	0,30	0,70

Ja vienā uzņēmumā veic siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju, no kopējā daudzuma var atskaitīt S un NOx emisijas, kas rodas lokālajā elektroenerģijas ražošanā. Lai aprēķinātu to emisiju proporcionālo daudzumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā, var izmantot šo vienādojumu:

2 × (MWh(elektroenerģija) / [2 × MWh(elektroenerģija) + MWh(siltumenerģija)]

Šajā aprēķinā elektroenerģija ir koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija. Siltumenerģija šajā aprēķinā ir neto siltumenerģija, kas no koģenerācijas stacijas piegādāta pulpas/papīra ražošanai.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus un testu datus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kopā ar attiecīgiem apliecinošiem dokumentiem, tostarp testēšanas pārskatiem no testiem, kuri veikti pēc šādām nepārtraukta vai periodiska monitoringa testēšanas standartmetodēm (vai līdzvērtīgām standartmetodēm, kas pēc kompetentās iestādes atzinuma nodrošina datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti): ĶSP: ISO 15705 vai ISO 6060; NOx: EN 14792 vai ISO 11564; S (sēra oksīdi): EN 14791 vai EPA Nr. 8; S (reducētais sērs): EPA Nr. 15A,16A vai 16B; S saturs naftas produktos: ISO 8754; S saturs akmeņoglēs: ISO 19579; S saturs biomasā: EN 15289; kopējais P: EN ISO 6878.

Emisiju monitoringam var izmantot arī ātros testus, ja vien tie tiek regulāri (piem., ik mēnesi) pārbaudīti, proti, salīdzināti ar minētajām standartmetodēm vai piemērotām līdzvērtīgām metodēm. ĶSP emisiju gadījumā akceptē nepārtrauktu monitoringu, kas balstīts uz kopējā organiskā oglekļa (KOO) satura analīzi, ja vien attiecībā uz konkrēto objektu ir noskaidrota korelācija starp KOO un ĶSP rezultātiem.

Ja vien ekspluatācijas atļaujā nav norādīts citādi, minimālais mērījumu biežums ĶSP emisijām ir reize dienā un kopējām P emisijām – reize nedēļā. S un NOx emisijas visos gadījumos mēra nepārtraukti (ja tās ir emisijas no katliem, kuru jauda pārsniedz 50 MW) vai periodiski (katliem un žāvētājiem, kuru jauda ir mazāka par vai vienāda ar 50 MW, vismaz reizi gadā).

Datus ziņo kā gada vidējās vērtības, izņemot gadījumus, kad:

—	ražošanas kampaņa notiek ierobežotu laika sprīdi,

—	ražotne ir jauna vai pārbūvēta, kādā gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila.

Jebkurā gadījumā datus var pieņemt tikai tad, ja tie ir konkrētajai kampaņai reprezentatīvi un ir veikts pietiekams katra emisiju parametra mērījumu skaits.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu un ĶSP, kopējā P, S un NOx punktu aprēķinu.

Emisijas gaisā ietver visas S un NOx emisijas, kas rodas pulpas un papīra ražošanā, tostarp tvaika ražošanā ārpus ražotnes, izņemot elektroenerģijas ražošanai iedalītās emisijas. Mērījumus veic atgūšanas katliem, kaļķu cepļiem, tvaika katliem un spēcīgi smakojošu gāzu iznīcināšanas krāsnīm. Ņem vērā arī difūzās emisijas. Ziņotajās gaisā emitētā S vērtībās iekļauj gan oksidētā, gan reducētā S emisijas. S emisijas, kas rodas, siltumenerģijas ražošanai izmantojot naftas produktus, ogles vai citus ārējos kurināmos, kuru sēra saturs ir zināms, var nemērīt, bet aprēķināt, un tās ņem vērā.

Emisijas ūdenī mēra, ņemot nefiltrētus un nenostādinātus ūdens paraugus vietā, kur efluents izplūst no fabrikas notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Gadījumos, kad fabrikas efluents tiek nosūtīts uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai kādu citu ārēju attīrīšanas staciju, analizē nefiltrētus un nenostādinātus paraugus no fabrikas efluenta kanalizācijas izvadpunkta un rezultātus reizina ar attiecīgās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas veiktās atdalīšanas efektivitātes koeficientu. Atdalīšanas efektivitātes koeficienta pamatā ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatora sniegtā informācija.

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus emisiju rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas emisijas vērtības ir nulle, un kombinētās emisijas salīdzina ar attiecīgajām kombinētajām pulpas un papīra ražošanas references vērtībām. Vienādojumā atspoguļo katras tās pulpas svērto saturu, kam ir piešķirta īpaša references vērtība no 1. tabulas.

1.b) kritērijs. Adsorbējamie halogēnorganiskie savienojumi (AOX)

Šis kritērijs ir piemērojams bez elementārā hlora balinātai (BEHB) pulpai.

Nevienas ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanā izmantotās pulpas AOX emisijas nepārsniedz 0,17 kg/GSt.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus no testiem, kuros izmantota AOX ISO 9562 testēšanas metode vai līdzvērtīgas metodes, kopā ar detalizētiem aprēķiniem, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, un visiem saistītajiem apliecinošajiem dokumentiem.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar sarakstu ar dažādajām pulpu kombinācijā izmantotajām BEHB pulpām, to svērumiem un katras šīs pulpas AOX emisijām, kas izteiktas kg AOX/GSt pulpas.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu. AOX mēra tikai tajos ražošanas procesos, kuros pulpas balināšanai izmanto hlora savienojumus. AOX nav vajadzības mērīt efluentā no neintegrētās papīra ražošanas vai no tādas pulpas ražošanas, kurā balināšanu neveic vai balināšanā neizmanto hloru saturošas vielas.

AOX emisijas ūdenī mēra, ņemot nefiltrētus un nenostādinātus ūdens paraugus vietā, kur efluents izplūst no fabrikas notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Gadījumos, kad fabrikas efluents tiek nosūtīts uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai kādu citu ārēju attīrīšanas staciju, analizē nefiltrētus un nenostādinātus paraugus no fabrikas efluenta kanalizācijas izvadpunkta un rezultātus reizina ar attiecīgās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas veiktās atdalīšanas efektivitātes koeficientu. Atdalīšanas efektivitātes koeficienta pamatā ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatora sniegtā informācija.

Informāciju par emisijām izsaka kā gada vidējo vērtību no mērījumiem, kas izdarīti vismaz reizi divos mēnešos. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila. Mērījumi ir reprezentatīvi attiecīgajai kampaņai.

Ja pieteikuma iesniedzējs neizmanto nekādu BEHB pulpu, pietiek ar attiecīgu deklarāciju kompetentajai iestādei.

1.c) kritērijs. CO2

Oglekļa dioksīda emisijas no fosilajiem kurināmajiem, ko izmanto tehnoloģiskā siltuma un elektroenerģijas ražošanai (objektā vai ārpus tā) nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

1)	1 100 kg CO2/t papīra, kas 100 % saražots no atkrāsotas/reciklētas pulpas;

2)	1 000 kg CO2/t papīra, kas 100 % saražots no ķīmiskās pulpas;

3)	1 600 kg CO2/t papīra, kas 100 % saražots no mehāniskās pulpas.

Attiecībā uz papīru, kas sastāv no ķīmiskās pulpas, reciklētās pulpas un mehāniskās pulpas jebkādā kombinācijā, aprēķina svērtu robežvērtību, balstoties uz katra pulpas veida proporciju maisījumā. Faktisko emisijas vērtību aprēķina kā pulpas un papīra ražošanas emisiju summu, ņemot vērā izmantoto pulpu kombināciju.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

Attiecībā uz katru izmantoto pulpu pulpas ražotājs pieteikuma iesniedzējam norāda vienu CO2 emisijas vērtību, ko izsaka kg CO2/GSt. Pieteikuma iesniedzējs norāda arī vienu CO2 emisijas vērtību attiecībā uz katru relevanto papīrmašīnu, ko izmanto ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanai. Integrētu fabriku gadījumā pulpas un papīra ražošanas CO2 emisijas var ziņot kā vienu vērtību.

Lai noteiktu maksimālās atļautās CO2 emisijas, pieteikuma iesniedzējs pulpu kombināciju izsaka kā pulpas paveidus (t. i., ķīmiskā pulpa, mehāniskā pulpa un reciklēta pulpa).

Lai aprēķinātu faktiskās CO2 emisijas, pieteikuma iesniedzējs pulpu kombināciju izsaka kā katras piegādātās pulpas paveidu, aprēķina pulpas ražošanas vidējās svērtās CO2 emisijas un šo vērtību pieskaita papīrmašīnu CO2 emisijām.

CO2 emisiju datos iekļauj datus par visiem neatjaunojamajiem kurināmajiem, kurus izmanto pulpas un papīra ražošanai, tostarp elektroenerģijas ražošanas emisijām (objektā vai ārpus tā).

Kurināmo emisijas faktorus izmanto saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (4) VI pielikumu.

Attiecībā uz tīkla elektroenerģiju saskaņā ar EIRE metodiku (5) izmanto emisiju aprēķina koeficientu 384 (kg CO2/MWh).

Aprēķinu vai masas bilanču periods atbilst 12 mēnešus ilgam ražošanas periodam. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā aprēķinu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila. Aprēķini ir reprezentatīvi attiecīgajai kampaņai.

Tīkla elektroenerģijai izmanto iepriekš norādīto vērtību (Eiropas vidējā vērtība), ja vien pieteikuma iesniedzējs neiesniedz dokumentus, kuros ir norādīta tā piegādātāju (nolīgto piegādātāju) piegādātās elektroenerģijas vidējā vērtība, kādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs norādītās vērtības vietā var izmantot šo otru vērtību. Dokumentos, ko izmanto atbilstības pierādīšanai, ietver tehniskās specifikācijas, kurās norādīta vidējā vērtība (piem., līguma kopiju).

Aprēķinot CO2 emisijas, iepirktās un ražošanas procesos izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu ieskaita kā nulli CO2 emisiju. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgus dokumentus, kas apliecina, ka šāda enerģija fabrikā patiešām tiek izmantota vai ir no ārējiem avotiem iepirkta.

2. kritērijs. Energopatēriņš

Prasības pamatā ir informācija par faktisko energopatēriņu pulpas un papīra ražošanā sastatījumā ar konkrētām references vērtībām.

Energopatēriņš aptver elektroenerģijas un kurināmā patēriņu siltuma ražošanai, un to izsaka punktos (Pkop.), kā norādīts tālāk.

Kopējais punktu skaits (Pkop. = PE + PK) nepārsniedz 2,5.

References vērtības energopatēriņa aprēķinam ir sniegtas 2. tabulā.

Pulpu kombinācijas gadījumā siltuma ražošanai patērētās elektroenerģijas un kurināmā references vērtībām piemēro svērumus proporcionāli izmantotajam katras pulpas daudzumam (pulpa i – gaissausas pulpas tonna) un vērtības saskaita.

2.a) kritērijs. Elektroenerģija

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu izsaka punktos (PE), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Epulpa i = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina ar papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epapīrs):

Epapīrs = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PE):

Formula

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus elektroenerģijas rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas elektroenerģijas vērtības ir nulle, un papīra fabrikas rādītājā ietver gan pulpas, gan papīra ražošanu.

2.b) kritērijs. Kurināmā patēriņš siltuma ražošanai

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto kurināmā patēriņu izsaka punktos (PK), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto kurināmā patēriņu (Kpulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Kpulpa i = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Piezīme.

1.	Kpulpa i (un tā īpatsvars pulpas PK) nav jāaprēķina mehāniskajai pulpai, ja vien tā nav tirgum paredzēta gaissausa mehāniskā pulpa, kas satur vismaz 90 % sausnas.

2.	Kurināmā daudzumu, kas izmantots pārdotā siltuma ražošanai, iepriekšējā vienādojumā pieskaita loceklim “pārdotais kurināmais”.

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina papīra ražošanai patērēto kurināmo (Kpapīrs, izteikts kWh/GSt):

Kpapīrs = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PK):

Formula

2. tabula

Elektroenerģijas un kurināmā references vērtības

Pulpas veids	Kurināmais kWh/GSt Kref.		Elektroenerģija kWh/GSt Eref.
Pulpas veids	Pulpa, kas nav tpgp	Tpgp	Pulpa, kas nav tpgp	Tpgp
Ķīmiskā pulpa	3 650	4 650	750	750
Termomehāniskā pulpa (TMP)	0	900	2 200	2 200
Maltas koksnes pulpa (tostarp zem spiediena maltas koksnes pulpa)	0	900	2 000	2 000
Ķīmiski termomehāniskā pulpa (ĶTMP)	0	800	1 800	1 800
Reciklēta pulpa	350	1 350	600	600
Papīra veids	kWh/t
Augstvērtīgs nekrītots papīrs, žurnālu papīrs (superkalandrēts), avīžpapīrs	1 700		750
Augstvērtīgs krītpapīrs, krītots žurnālu papīrs (LWC, MWC)	1 700		800
Tpgp = tirgum paredzēta gaissausa pulpa.

Novērtēšana un verifikācija (gan a), gan b) punkts). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kā arī visus saistītos apliecinošos dokumentus. Tas nozīmē, ka ziņotajā informācijā ietver kopējo elektroenerģijas un kurināmā patēriņu.

Pieteikuma iesniedzējs aprēķina visu pulpas un papīra ražošanai patērētās enerģijas daudzumu, ko iedala siltuma/kurināmā un elektroenerģijas patēriņā, tostarp enerģijas daudzumu, kurš patērēts makulatūras atkrāsošanai reciklētas pulpas ražošanā. Energopatēriņa aprēķinos neietver izejmateriālu pārvadāšanai, kā arī pārveidošanai un iepakošanai izmantoto enerģiju.

Kopējā siltumenerģijas daudzumā ietver visu iepirkto kurināmo. Tajā ietilpst arī siltumenerģija, kas atgūta, incinerējot atsārmus un atkritumus, kuri rodas lokālajos procesos (piem., koksnes atkritumus, zāģskaidas, atsārmus, makulatūru, papīrmašīnas atmetumus [atgriezenisko brāķi]), kā arī siltums, kas atgūts no iekšējās elektroenerģijas ražošanas. Tomēr, aprēķinot kopējo siltumenerģijas daudzumu, pieteikuma iesniedzējam jāieskaita tikai 80 % siltumenerģijas no šādiem avotiem.

Elektroenerģija ir neto no tīkla saņemtā un iekšēji saražotā elektroenerģija, ko mēra kā elektrisko jaudu. Tajā neiekļauj notekūdeņu attīrīšanai patērēto elektroenerģiju.

Ja elektroenerģiju izmanto par siltuma avotu ūdens tvaika ražošanā, tad aprēķina tvaikā ietverto siltuma daudzumu, ko pēc tam izdala ar 0,8 un pieskaita kopējam kurināmā patēriņam.

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus kurināmā (siltuma) rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas kurināmā (siltuma) vērtības ir nulle, un papīra fabrikas rādītājā ietver gan pulpas, gan papīra ražošanu.

3. kritērijs. Šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Par izejvielu var izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru.

Jaunšķiedra nedrīkst būt iegūta no ĢMO sugām.

Visai šķiedrai ir piešķirti derīgi pārraudzības ķēdes sertifikāti, ko izdevusi neatkarīga ārēja sertifikācijas shēma, piem., Mežu uzraudzības padome (FSC), Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma (PEFC) vai tām pielīdzināma shēma, vai tai ir reciklējama papīra piegādes pavadzīmes saskaņā ar EN 643.

Vismaz 70 % produktam vai produkcijas līnijai iedalītā šķiedras materiāla nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām, un/vai ir no reciklētiem materiāliem.

Reciklētās šķiedras satura aprēķinā neietver to atkritummateriālu reutilizēšanu, ko iespējams pārgūt tajā pašā procesā, kurā tie radušies (piem., pašu vai iepirktu papīrmašīnas atmetumu izmantošanu). Tomēr reciklētās šķiedras rādītājā var ieskaitīt izmantotus atmetumus no pārveidošanas operācijām (pašu vai iepirktus), ja uz tiem attiecas EN 643 pavadzīmes.

Visu nesertificēto materiālu aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

Sertifikācijas struktūras, kas izdod meža apsaimniekošanas un/vai pārraudzības ķēdes sertifikātus, ir akreditētas vai atzītas attiecīgajā sertifikācijas shēmā.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar derīgu, neatkarīgi sertificētu ražotāja pārraudzības ķēdes sertifikātu no ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražotāja un attiecībā uz visu jaunšķiedru, kas izmantota produktā vai produkcijas līnijā. Kā neatkarīgu trešo personu veiktu sertifikāciju pieņem FSC, PEFC vai līdzvērtīgas shēmas. Ja izmantota reciklēta šķiedra un netiek izmantotas FSC, PEFC vai līdzvērtīgu shēmu norādes, ka materiāls ir reciklēts, pierādījumi ir EN 643 pavadzīmes.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz revidētus grāmatvedības dokumentus, kas pierāda, ka vismaz 70 % produktam vai produkcijas līnijai iedalīto materiālu nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām, un/vai ir no reciklētiem materiāliem.

Ja produktā vai produktu līnijā ir izmantots nesertificēts jaunmateriāls, iesniedz pierādījumus tam, ka nesertificētā jaunmateriāla saturs nepārsniedz 30 % un ka to aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

Ja sertifikācijas shēmā nav īpaši prasīts, lai viss jaunmateriāls būtu iegūts no tādu sugu augiem, kas nav ĢMO, iesniedz papildu pierādījumus, kas to apliecina.

4. kritērijs. Ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums

Pamats pierādījumam, ka izpildīts katrs no 4. kritērija apakškritērijiem, ir pieteikuma iesniedzēja iesniegts saraksts ar visām relevantajām izmantotajām ķimikālijām kopā ar attiecīgiem dokumentiem (drošības datu lapām vai ķimikāliju piegādātāja deklarācijām).

4.a) kritērijs. Ierobežojumi vielām, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC)

Piezīme. Jāanalizē visas papīra fabrikā izmantotās tehniskās un funkcionālās ķimikālijas. Ja vien attīrītie notekūdeņi netiek recirkulēti atpakaļ papīra ražošanas procesā, šis kritērijs neattiecas uz notekūdeņu attīrīšanā izmantotajām ķimikālijām.

Papīra izstrādājums nesatur vielas, kuras identificētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (6) 59. panta 1. punktā aprakstītajā procedūrā un iekļautas kandidātu sarakstā ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas, tādā koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Nepiešķir nekādas atkāpes no šīs prasības.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka papīra izstrādājums nesatur SVHC koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Deklarācijas saturu apliecina drošības datu lapas vai attiecīgas visu papīra fabrikā izmantoto tehnisko un funkcionālo ķimikāliju piegādātāju deklarācijas, kas apliecina, ka neviena ķimikālija nesatur SVHC koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas).

To vielu saraksts, kuras atzītas par SVHC un ir iekļautas kandidātu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu, ir pieejams šeit:

http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

Atsaucei izmanto sarakstu, kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.

4.b) kritērijs. Ar klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu (CLP) saistītie ierobežojumi

Ja vien 3. tabulā nav norādīta atkāpe, papīra izstrādājums nesatur vielas vai maisījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (7) klasificēti ar kādu no šiem bīstamības apzīmējumiem, koncentrācijā virs 0,10 % (pēc masas):

—	1. apdraudējumu grupa: 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēni, mutagēni un/vai reproduktīvās sistēmas toksikanti (CMR): H340, H350, H350i, H360, H360F, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df.

—

2. apdraudējumu grupa: 2. kategorijas CMR: H341, H351, H361, H361f, H361d, H361fd, H362; 1. kategorijas ūdenstoksikanti: H400, H410; 1. un 2. kategorijas akūtie toksikanti: H300, H310, H330; 1. kategorijas aspiratīvie toksikanti: H304; 1. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti (STOT): H370, H372; 1. kategorijas ādas sensibilizatori (*1): H317.

—	3. apdraudējumu grupa: 2., 3. un 4. kategorijas ūdenstoksikanti: H411, H412, H413; 3. kategorijas akūtie toksikanti: H301, H311, H331; 2. kategorijas STOT: H371, H373.

No iepriekš minētās prasības atbrīvojama tādu vielu vai maisījumu izmantošana, kuri papīra ražošanas procesā tiek tā ķīmiski pārveidoti (piem., neorganiskie flokulanti, šķērssaitētāji, neorganiskie oksidētāji un reducētāji), ka par attiecīgajiem CLP apdraudējumiem vairs nav uzskatāmi.

3. tabula

Atkāpes no CLP apdraudējumu ierobežojumiem un piemērojamie nosacījumi

Vielas/maisījuma tips	Izmantojamība	Klasificētās ķimikālijas, kam piemēro atkāpi	Atkāpes nosacījumi
Krāsvielas un pigmenti	Izmanto papīrmašīnas slapjajā daļā vai uzklāj uz virsmas krāsaina papīra ražošanā.	H411, H412, H413	Ķimikāliju piegādātājs apliecina, ka var panākt 98 % fiksāciju uz papīra, un sniedz norādījumus, kā to nodrošināt. Papīra ražotājs sniedz deklarāciju par visu attiecīgo norādījumu ievērošanu.
Bāziskās krāsvielas	Galvenokārt no mehāniskās pulpas un/vai nebalinātas ķīmiskās pulpas sastāvoša papīra krāsošana.	H400, H410, H411, H412, H413, H317
Katjoniskie polimēri (tostarp polietilēnimīni, poliamīdi un poliamīni)	Iespējams izmantot dažādi, tostarp par aiztures sekmētājiem, slapjas papīra lentes stiprības uzlabotājiem, papīra sausstiprības (stiprība sausā stāvoklī) uzlabotājiem un papīra slapjstiprības (stiprība slapjā stāvoklī) uzlabotājiem.	H411, H412, H413	Papīra ražotājs iesniedz deklarāciju, ka ievēroti visi relevantie drošības datu lapā sniegtie norādījumi par drošu apiešanos un devām.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu ar visu izmantoto relevanto ķimikāliju sarakstu kopā ar attiecīgo drošības datu lapu vai piegādātāja deklarāciju.

Sarakstā īpaši izceļ visas ķimikālijas, kas satur vielas vai maisījumus, kuru lietojums ir ierobežots sakarā ar CLP klasifikāciju. Aplēšot, kāds ierobežotā lietojuma vielas vai maisījuma daudzums paliek gatavajā produktā, izmanto ķimikālijas aptuveno dozēšanas rādītāju, ierobežotā lietojuma vielas vai maisījuma koncentrāciju minētajā ķimikālijā (pēc drošības datu lapā vai piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām) un pieņēmumu, ka aiztures koeficients ir 100 %.

Ja aiztures koeficients nav 100 %, bet gan citāds, vai ierobežota lietojuma bīstama viela vai maisījums ir ķīmiski pārveidots, ir kompetentajai iestādei rakstveidā jāiesniedz pamatojums.

Ja gatavajā papīra izstrādājumā kādas ierobežota lietojuma vielas vai maisījuma koncentrācija pārsniedz 0,10 % (pēc masas), bet uz to attiecas atkāpe, ir jāiesniedz pierādījums, ka ievēroti relevantie atkāpes nosacījumi.

4.c) kritērijs. Hlors

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem. Lai gan šī prasība attiecas arī uz reciklētas šķiedras balināšanu, pieļaujams, ka šķiedra varētu būt balināta ar gāzveida hloru iepriekšējā aprites ciklā.

Par balinātāju neizmanto gāzveida hloru. Šī prasība neattiecas uz gāzveida hloru, kas saistīts ar hlora dioksīda ražošanu un izmantošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka papīra ražošanas procesā par balinātāju nav izmantots gāzveida hlors, kopā ar attiecīgām deklarācijām no relevantajiem pulpas piegādātājiem, ja tādi ir.

4.d) kritērijs. Alkilfenoletoksilāti (AFEO)

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem.

Tīrīšanas ķimikālijām, atkrāsošanas ķimikālijām, putu inhibitoriem, disperģentiem vai pārklāšanas līdzekļiem nepievieno AFEO vai citus alkilfenolu atvasinājumus. Alkilfenolu atvasinājumi ir vielas, kas noārdoties izdala alkilfenolus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ķimikāliju piegādātāju izsniegtas deklarācijas, kas apliecina, ka minētajiem produktiem nav pievienoti ne AFEO, ne citi alkifenolu atvasinājumi.

4.e) kritērijs. Atkrāsošanai izmantotie virsmaktīvie aģenti

Piezīme. Šī prasība attiecas uz atkrāsotas pulpas ražotājiem.

Pierāda, ka visi atkrāsošanas procesos izmantotie virsmaktīvie aģenti ir viegli bionoārdāmi vai iedabiski galīgi bionoārdāmi (testēšanas metodes un ieskaites robežlīmeņus sk. tālāk). Vienīgais atbrīvojums no šīs prasības tiek piemērots uz silikona atvasinājumiem bāzētu virsmaktīvo aģentu izmantošanai ar nosacījumu, ka atkrāsošanas procesa papīra dūņas tiek incinerētas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgās drošības datu lapas vai testēšanas pārskatus par katru virsmaktīvo aģentu. Tajās ir norādīta testēšanas metode, sliekšņvērtība un secinājums, kas izdarīts, izmantojot vienu no šīm testēšanas metodēm un ieskaites robežlīmeņus.

—	Vieglā bionoārdāmība: ESAO Nr. 301 A–F (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp absorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 301 A un E gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 301 B, C, D un F gadījumā.

—	Iedabiskā galīgā bionoārdāmība: ESAO Nr. 302 A–C (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp adsorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 302 A un B gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 302 C gadījumā.

Ja tiek izmantoti silikonbāzēti virsmaktīvie aģenti, pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapu par izmantotajām ķimikālijām un deklarāciju, ka atkrāsošanas procesa papīra dūņas tiek incinerētas, kurā cita starpā ietver ziņas par galamērķa incinerācijas stacijām.

4.f) kritērijs. Gļotu kontroles biocīdu lietošanas ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

Aktīvās vielas biocīdos, ar kuriem apkaro gļotas veidojošus organismus šķiedru saturošās ūdens cirkulācijas sistēmās, ir šādam lietojumam apstiprinātas vai ir izskatīšanas procesā pirms lēmuma par apstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (8) un nav potenciāli bioakumulatīvas.

Šā kritērija vajadzībām bioakumulācijas potenciālu raksturo log Kow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta logaritms) ≤ 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrēšanās faktors ≤ 100.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgo materiāla drošības datu lapu vai testēšanas pārskatu. Tajā ir norādīta testēšanas metode, sliekšņvērtība un secinājums, kas izdarīts, izmantojot vienu no šīm testēšanas metodēm: ESAO Nr. 107, 117 vai 305 A–E.

4.g) kritērijs. Azokrāsvielām piemērojamie ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanā neizmanto azokrāsvielas, kuras, reduktīvi šķeļoties vienai vai vairākām azogrupām, var atbrīvot vienu vai vairākus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/61/EK (9) vai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 8. papildinājumā minētos aromātiskos amīnus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šim kritērijam. Kolorantu piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām vajadzētu būt pamatotām ar testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti pēc piemērotajām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 10. papildinājumā aprakstītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4.h) kritērijs. Metālbāzēti pigmenti un krāsvielas

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem. Sk. metālbāzētu pigmentu un krāsvielu definīciju šā pielikuma ievaddaļā.

Neizmanto krāsvielas vai pigmentus uz alumīnija (*2), sudraba, arsēna, bārija, kadmija, kobalta, hroma, vara (*2), dzīvsudraba, mangāna, niķeļa, svina, selēna, antimona, alvas vai cinka bāzes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

4.i) kritērijs. Jonu piemaisījumi krāsvielās

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

Jonu piemaisījumu saturs izmantotajās krāsvielās nepārsniedz šādas robežvērtības: sudrabs – 100 ppm; arsēns – 50 ppm; bārijs – 100 ppm; kadmijs – 20 ppm; kobalts – 500 ppm; hroms – 100 ppm; varš – 250 ppm; dzīvsudrabs – 4 ppm; niķelis – 200 ppm; svins – 100 ppm; selēns – 20 ppm; antimons – 50 ppm; alva – 250 ppm; cinks – 1 500 ppm.

Vara piemaisījumu ierobežojums neattiecas uz krāsvielām uz vara ftalocianīna bāzes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

5. kritērijs. Atkritumu apsaimniekošana

Visās pulpas un papīra ražotnēs ir ieviesta ražošanas atkritumu saimniecības sistēma un pastāv atkritumu apsaimniekošanas un minimalizēšanas plāns, kurā aprakstīts ražošanas process un ietverta informācija par šādiem aspektiem:

1)	atkritumu rašanās novēršanas procedūras;

2)	atkritumu šķirošanas, atkalizmantošanas un reciklēšanas procedūras;

3)	drošas procedūras, kā rīkoties ar bīstamajiem atkritumiem;

4)	pastāvīga ar atkritumu rašanās mazināšanu saistīto mērķu un mērķrādītāju uzlabošana un atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju palielināšana.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz katra objekta atkritumu minimalizēšanas un apsaimniekošanas plānu un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

Uzskata, ka pieteikuma iesniedzēji, kas reģistrējušies ES ekopārvaldības un audita sistēmā (EMAS) un/vai sertificēti saskaņā ar ISO 14001, šo kritēriju ir izpildījuši, ja:

1)	attiecīgās ražotnes EMAS vidiskuma deklarācijā ir dokumentēts, ka ir iekļauta arī atkritumu apsaimniekošana; vai

2)	atkritumu apsaimniekošanas iekļāvums ir pienācīgi aplūkots attiecīgās ražotnes ISO 14001 sertifikācijā.

6. kritērijs. Lietojumderīgums

Papīra izstrādājums ir piemērots paredzētajam mērķim.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, pamatotu ar attiecīgiem dokumentiem.

Ražotāji garantē savu produktu lietojumderīgumu, iesniedzot dokumentus, kas apliecina produkta kvalitāti saskaņā ar EN ISO/IEC 17050. Šis standarts piedāvā vispārīgus kritērijus piegādātāju deklarācijām par atbilstību normatīvajiem dokumentiem.

7. kritērijs. Informācija uz iepakojuma

Uz produkta iepakojuma sniedz vismaz vienu no šīm norādēm:

“Apdrukājiet papīru no abām pusēm” (ja tas ir biroja drukas papīrs);

“Izlietoto papīru nododiet reciklēšanai”

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attēlu ar produkta iepakojumu, uz kura redzama prasītā informācija.

8. kritērijs. Informācija ES ekomarķējumā

Pieteikuma iesniedzējs ievēro ES ekomarķējuma logotipam veltītajās vadlīnijās sniegtās norādes, kā pareizi izmantojams ES ekomarķējuma logotips:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf

Ja izmanto neobligāto marķējumu ar ierāmētu tekstu, tajā iekļauj šādas trīs norādes:

—	Mazas ražošanas emisijas gaisā un ūdenī

—	Mazs ražošanas energopatēriņš

—	xx % ilgtspējīgi sagādātas šķiedras / xx % reciklētas šķiedras (pēc vajadzības)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar attēlu, kurā skaidri redzama produkta iepakojuma etiķete, reģistrācijas/licences numurs un attiecīgā gadījumā norādes, kas uzrādāmas kopā ar etiķeti.

(1) Augstākā vērtība attiecas uz fabrikām, kurās izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piem., Pireneju pussalā audzētus eikaliptus).

(2) NOx emisiju vērtība neintegrētām ĶTMP fabrikām, kas pulpu straujžāvē ar tvaiku, kurš saražots, izmantojot biomasu.

(3) ĶSP vērtība ļoti izbalinātai mehāniskajai pulpai (70–100 % šķiedras gatavajā papīrā).

(4) Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.).

(5) Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ekomarķējuma metodika.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(*1) H317 ierobežojumi attiecas tikai uz papīram uzklātām komerciālām krāsvielām, virsmas apdares līdzekļiem un krītošanas (pārklāšanas) līdzekļiem.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlijs Direktīva 2002/61/EK, ar ko deviņpadsmito reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (azokrāsvielas) (OV L 243, 11.9.2002., 15. lpp.).

(*2) Vara izmantošanas ierobežojums neattiecas uz vara ftalocianīnu, bet alumīnija izmantošanas ierobežojums – uz aluminosilikātiem.

II PIELIKUMS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI ES EKOMARĶĒJUMA PIEŠĶIRŠANAI SALVEŠPAPĪRAM UN SALVEŠPAPĪRA IZSTRĀDĀJUMIEM

SATVARS

Kritēriju noteikšanas mērķi

—	mazināt enerģijas patēriņu un ar to saistītās emisijas gaisā,

—	mazināt kaitējumu videi, ierobežojot emisijas ūdenī un atkritumu rašanos,

—	mazināt ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu saistīto kaitējumu vai risku videi un

—	sargāt mežus, nosakot prasību izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru, kas sagādāta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem vai teritorijām.

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram un salvešpapīra izstrādājumiem:

1)	emisijas ūdenī un gaisā;

2)	energopatēriņš;

3)	šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana;

4)	ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums;

5)	atkritumu apsaimniekošana;

6)	gatavajam produktam izvirzītās prasības;

7)	informācija ES ekomarķējumā.

Ekoloģiskie kritēriji aptver pulpas ražošanu, tostarp visus pakārtotos procesus no brīža, kad jaunšķiedra / reciklētā šķiedra nonāk ražotnē, līdz brīdim, kad pulpa atstāj pulpas fabriku. Papīra ražošanas procesu gadījumā ekoloģiskos kritērijus piemēro visiem pakārtotajiem procesiem papīra fabrikā no pulpas sagatavošanas salvešpapīra ražošanai līdz uztīšanai uz pamatruļļa.

Nav iekļauts tas enerģijas patēriņš un tās emisijas ūdenī un gaisā, kas rodas, salvešpapīru pārveidojot par salvešpapīra izstrādājumiem. Ekoloģiskie kritēriji neaptver izejmateriālu (piem., koksnes), pulpas vai gatavo papīra izstrādājumu transportēšanu un iepakošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas pie katra kritērija atsevišķi.

Salvešpapīra izstrādājumam jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts prasībām, kurā to laiž tirgū. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par produkta atbilstību šai prasībai.

Piemēro šādas definīcijas:

1)	“gaissausa tonna” (GSt) ir par 90 % gaissausa pulpas tonna;

2)	“ķīmiska pulpa” ir šķiedrains materiāls, ko iegūst, no izejmateriāla atdalot ievērojamu daļu necelulozisko savienojumu, kurus var atdalīt ķīmiskā apstrādē (vārīšana, delignifikācija, balināšana);

3)	“ĶMP” ir ķīmiski mehāniskā pulpa;

4)	“ĶTMP” ir ķīmiski termomehāniskā pulpa;

5)	“atkrāsota pulpa” ir no reciklējama papīra iegūta pulpa, no kuras atdalītas iespiedkrāsas un citi kontaminanti;

7)	“BEHB pulpa” ir bez elementārā hlora balināta pulpa;

8)	“integrēta ražošana” ir pulpas un papīra ražošana vienā un tajā pašā objektā. Tādā gadījumā pulpa pirms papīra ražošanas netiek žāvēta. Papīra/kartona ražošana ir tieši sasaistīta ar pulpas ražošanu;

9)	“mehāniskās koksnes pulpas papīrs vai kartons” ir papīrs vai kartons, kura šķiedru sastāvā būtiska sastāvdaļa ir mehāniskā koksnes pulpa;

10)	“metālbāzēti pigmenti un krāsvielas” ir krāsvielas un pigmenti, kas pēc masas satur vairāk nekā 50 % relevanto metālu savienojumu;

11)	“pamatrullis” ir liels salvešpapīra rullis, kas uztīts uz tinēja un ir vai nu pilnā, vai daļējā salvešpapīra mašīnas platumā;

12)	“neintegrēta ražošana” ir vai nu tirgum (pārdošanai) paredzētas pulpas ražošana fabrikās, kurās netiek ekspluatētas papīrmašīnas, vai papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu pulpu (tirgum paredzētu pulpu);

13)

14)

15)

16)	“strukturēts salvešpapīrs” ir papīrs, kuram raksturīgs liels uztūkums (tilpuma biezums) un absorbcijas spēja jeb uzsūktspēja, ko panāk, ar īpašiem salvešpapīra mašīnas procesiem veidojot lokāli ievērojamus augsta un zema šķiedras blīvuma apgabalus pamatkārtā;

17)	“PBHB pulpa” ir pilnīgi bez hlora balināta pulpa;

18)	“TMP” ir termomehāniskā pulpa.

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Emisijas ūdenī un gaisā

Priekšnoteikums: pulpas un papīra ražotnei jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts juridiskajām prasībām, kurā ražotne atrodas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju, kas pamatota ar relevantiem pulpas piegādātāju dokumentiem un deklarācijām.

1.a kritērijs. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), sērs (S), NOx, fosfors (P)

Prasības pamatā ir informācija par emisijām sastatījumā ar konkrētu references vērtību. Attiecība starp faktiskajām emisijām un references vērtību ir izsakāma kā emisiju atzīme.

Katra atsevišķā emisiju parametra atzīme nepārsniedz 1,3.

Punktu kopskaits (Pkop. = PĶSP + PS + PNOx + PP) nevienā gadījumā nepārsniedz 4,0.

Neintegrētas ražošanas gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz aprēķinu, kurā iekļauta pulpas un papīra ražošana.

Attiecībā uz pulpu un papīra ražošanu kopumā PĶSP aprēķina tā, kā šeit aprakstīts (PS, PNOx un PP aprēķina tieši tādā pašā veidā).

Pēc tam par pulpu aprēķinātās svērtās ĶSP emisijas pieskaita izmērītajām papīra ražošanas ĶSP emisijām, iegūstot kopējās ĶSP emisijas – ĶSPkop..

Visbeidzot, kopējās ĶSP emisijas dala ar kopējo ĶSP references vērtību:

Formula

1. tabula

Dažādu pulpas veidu un papīra ražošanas emisiju references vērtības

Pulpas veids / papīrs	Emisijas (kg/GSt)
Pulpas veids / papīrs	ĶSP references vērtība	P references vērtība	S references vērtība	NOx references vērtība
Balināta ķīmiskā pulpa (izņemot sulfītpulpu)	16,00	0,025 0,09 (1)	0,35	1,60
Balināta ķīmiskā pulpa (sulfītpulpa)	24,00	0,04	0,75	1,60
Magnefīta pulpa	28,00	0,056	0,75	1,60
Nebalināta ķīmiskā pulpa	6,50	0,016	0,35	1,60
ĶTMP/ĶMP	16,00	0,008	0,20	0,25/0,70 (2)
TMP / maltas koksnes pulpa	3,00/5,40 (3)	0,008	0,20	0,25
Reciklētas šķiedras pulpa, neatkrāsota	1,10	0,006	0,20	0,25
Reciklētas šķiedras pulpa, atkrāsota	3,20	0,012	0,20	0,25
	Emisijas (kg/t)
Salvešpapīra ražošana	1,20	0,01	0,30	0,50
Strukturēta salvešpapīra ražošana	1,20	0,01	0,30	0,70

2 × (MWh(elektroenerģija) / [2 × MWh(elektroenerģija) + MWh(siltumenerģija)].

Datus ziņo kā gada vidējās vērtības, izņemot gadījumus, kad:

—	ražošanas kampaņa notiek ierobežotu laika sprīdi,

—	ražotne ir jauna vai pārbūvēta, kādā gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila.

Jebkurā gadījumā datus var pieņemt tikai tad, ja tie ir konkrētajai kampaņai reprezentatīvi un ir veikts pietiekams katra emisiju parametra mērījumu skaits.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu un ĶSP, kopējā P, S un NOx punktu aprēķinu.

1.b) kritērijs. Adsorbējamie halogēnorganiskie savienojumi (AOX)

Šis kritērijs ir piemērojams bez elementārā hlora balinātai (BEHB) pulpai.

Nevienas ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanā izmantotās pulpas AOX emisijas nepārsniedz 0,17 kg/GSt.

Ja pieteikuma iesniedzējs neizmanto nekādu BEHB pulpu, pietiek ar attiecīgu deklarāciju kompetentajai iestādei.

1.c) kritērijs. CO2

Piezīme. Kritērijs attiecas uz pulpas un papīra ražošanas procesu CO2 emisiju kopsummu. Tajā nav ietverta pārveidošana.

Oglekļa dioksīda emisijas no fosilajiem kurināmajiem, ko izmanto tehnoloģiskā siltuma un elektroenerģijas ražošanai (objektā vai ārpus tā) nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

1)	1 200 kg CO2/t konvencionālā salvešpapīra;

2)	1 850 kg CO2/t strukturētā salvešpapīra;

Faktisko emisijas vērtību aprēķina kā pulpas un papīra ražošanas emisiju summu, ņemot vērā izmantoto pulpu kombināciju.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

Attiecībā uz katru izmantoto pulpu pulpas ražotājs pieteikuma iesniedzējam norāda vienu CO2 emisijas vērtību, ko izsaka kg CO2/GSt. Pieteikuma iesniedzējs norāda arī vienu CO2 emisijas vērtību attiecībā uz katru relevanto papīrmašīnu, ko izmanto ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanai. Integrētu fabriku gadījumā pulpas un papīra ražošanas CO2 emisijas var ziņot kā vienu vērtību.

CO2 emisiju datos iekļauj datus par visiem neatjaunojamajiem kurināmajiem, kurus izmanto pulpas un papīra ražošanai, tostarp elektroenerģijas ražošanas emisijām (objektā vai ārpus tā).

Kurināmo emisijas faktorus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 VI pielikumu.

Attiecībā uz tīkla elektroenerģiju saskaņā ar EIRE metodiku (4) izmanto emisiju aprēķina koeficientu 384 (kg CO2/MWh).

2. kritērijs. Energopatēriņš

Prasības pamatā ir informācija par faktisko energopatēriņu pulpas un papīra ražošanā sastatījumā ar konkrētām references vērtībām.

Energopatēriņš aptver elektroenerģijas un kurināmā patēriņu siltuma ražošanai, un to izsaka punktos (Pkop.), kā norādīts tālāk.

Kopējais punktu skaits (Pkop. = PE + PK) nepārsniedz 2,5.

References vērtības energopatēriņa aprēķinam ir sniegtas 2. tabulā.

2.a) kritērijs. Elektroenerģija

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu izsaka punktos (PE), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Epulpa i = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina ar papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epapīrs):

Epapīrs = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PE):

Formula

2.b) kritērijs. Kurināmā patēriņš siltuma ražošanai

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto kurināmā patēriņu izsaka punktos (PK), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto kurināmā patēriņu (Kpulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Kpulpa i = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Piezīme.

1.	Kpulpa i (un tā īpatsvars pulpas PK) nav jāaprēķina mehāniskajai pulpai, ja vien tā nav tirgum paredzēta gaissausa mehāniskā pulpa, kas satur vismaz 90 % sausnas.

2.	Kurināmā daudzumu, kas izmantots pārdotā siltuma ražošanai, iepriekšējā vienādojumā pieskaita loceklim “pārdotais kurināmais”.

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina papīra ražošanai patērēto kurināmo (Kpapīrs, izteikts kWh/GSt):

Kpapīrs = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PK):

Formula

2. tabula

Elektroenerģijas un kurināmā references vērtības

Pulpas veids	Kurināmais kWh/GSt Kref.		Elektroenerģija kWh/GSt Eref.
Pulpas veids	Pulpa, kas nav tpgp	Tpgp	Pulpa, kas nav tpgp	Tpgp
Ķīmiskā pulpa	3 650	4 650	750	750
Termomehāniskā pulpa (TMP)	0	900	2 200	2 200
Maltas koksnes pulpa (tostarp zem spiediena maltas koksnes pulpa)	0	900	2 000	2 000
Ķīmiski termomehāniskā pulpa (ĶTMP)	0	800	1 800	1 800
Reciklēta pulpa	350	1 350	700	700
Papīra veids	kWh/t
Salvešpapīrs	1 950		950
Strukturēts salvešpapīrs	3 000		1 500
Tpgp = tirgum paredzēta gaissausa pulpa

Kopējā siltumenerģijas daudzumā ietver visu iepirkto kurināmo. Tajā ietilpst arī siltumenerģija, kas atgūta, incinerējot atsārmus un atkritumus, kuri rodas lokālajos procesos (piem., koksnes atkritumus, zāģskaidas, atsārmus, makulatūru, papīrmašīnas atmetumus), kā arī siltums, kas atgūts no iekšējās elektroenerģijas ražošanas. Tomēr, aprēķinot kopējo siltumenerģijas daudzumu, pieteikuma iesniedzējam jāieskaita tikai 80 % siltumenerģijas no šādiem avotiem.

Elektroenerģija ir neto no tīkla saņemtā un iekšēji saražotā elektroenerģija, ko mēra kā elektrisko jaudu. Tajā neiekļauj notekūdeņu attīrīšanai patērēto elektroenerģiju.

Ja elektroenerģiju izmanto par siltuma avotu ūdens tvaika ražošanā, tad aprēķina tvaikā ietverto siltuma daudzumu, ko pēc tam izdala ar 0,8 un pieskaita kopējam kurināmā patēriņam.

3. kritērijs. Šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Par izejvielu var izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru.

Jaunšķiedra nedrīkst būt iegūta no ĢMO sugām.

Visu nesertificēto jaunmateriālu aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst jebkādām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.Sertifikācijas struktūras, kas izdod meža apsaimniekošanas un/vai pārraudzības ķēdes sertifikātus, ir akreditētas vai atzītas attiecīgajā sertifikācijas shēmā.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar derīgu, neatkarīgi sertificētu ražotāja pārraudzības ķēdes sertifikātu no ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražotāja un attiecībā uz visu jaunšķiedru, kas izmantota produktā vai produkcijas līnijā. Kā neatkarīgu trešo personu veiktu sertifikāciju pieņem FSC, PEFC vai līdzvērtīgas shēmas. Ja izmantota reciklēta šķiedra un netiek izmantotas FSC, PEFC vai līdzvērtīgu shēmu norādes, ka materiāls ir reciklēts, pierādījumi ir EN 643 pavadzīmes.

Ja sertifikācijas shēmā nav īpaši prasīts, lai viss jaunmateriāls būtu iegūts no tādu sugu augiem, kas nav ĢMO, iesniedz papildu pierādījumus, kas to apliecina.

4. kritērijs. Ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums

4.a) kritērijs. Ierobežojumi vielām, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC)

Piezīme. Jāanalizē visas papīra fabrikā un attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidošanas procesā izmantotās tehniskās un funkcionālās ķimikālijas. Ja vien attīrītie notekūdeņi netiek recirkulēti atpakaļ papīra ražošanas procesā, šis kritērijs neattiecas uz notekūdeņu attīrīšanā izmantotajām ķimikālijām.

Papīra izstrādājums nesatur vielas, kuras identificētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktā aprakstītajā procedūrā un iekļautas kandidātu sarakstā ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas, tādā koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Nepiešķir nekādas atkāpes no šīs prasības.

To vielu saraksts, kuras atzītas par SVHC un ir iekļautas kandidātu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu, ir pieejams šeit:

http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

Atsaucei izmanto sarakstu, kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.

4.b) kritērijs. Ar klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu (CLP) saistītie ierobežojumi

Ja vien 3. tabulā nav norādīta atkāpe, papīra izstrādājums nesatur vielas vai maisījumus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificēti ar kādu no šiem bīstamības apzīmējumiem, koncentrācijā virs 0,10 % (pēc masas):

—	1. apdraudējumu grupa: 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēni, mutagēni un/vai reproduktīvās sistēmas toksikanti (CMR): H340, H350, H350i, H360, H360F, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df.

—

—	3. apdraudējumu grupa: 2., 3. un 4. kategorijas ūdenstoksikanti: H411, H412, H413; 3. kategorijas akūtie toksikanti: H301, H311, H331; 2. kategorijas STOT: H371, H373.

3. tabula

Atkāpes no CLP apdraudējumu ierobežojumiem un piemērojamie nosacījumi

Vielas/maisījuma tips	Izmantojamība	Klasificētās ķimikālijas, kam piemēro atkāpi	Atkāpes nosacījumi
Krāsvielas un pigmenti	Izmanto papīrmašīnas slapjajā daļā vai uzklāj uz virsmas krāsaina papīra ražošanā.	H411, H412, H413	Ķimikāliju piegādātājs apliecina, ka var panākt 98 % fiksāciju uz papīra, un sniedz norādījumus, kā to nodrošināt. Papīra ražotājs sniedz deklarāciju par visu attiecīgo norādījumu ievērošanu.
Slapjstiprības aģenti uz poliamidoamīna-epihlorhidrīna (PAE) bāzes	Izmanto par aiztures aģentiem produkta caurgājības uzlabošanai vai slapjstiprības palielināšanai.	H411, H412, H413	Epihlorhidrīna (EHH, CAS Nr. 106-89-8) un tā sadalīšanās produktu 1,3-dihlor-2-propanola (DHP, CAS Nr. 96-23-1) un 3-monohlor-1,2-propāndiola (MHPD, CASNr. 96-24-2) atlikušo monomēru saturs kopā nedrīkst pārsniegt 0,35 % (pēc masas) no preparāta aktīvo cietvielu satura.
Glioksāls (reciklēta šķiedra)	Piemaisījums reciklētā šķiedrā.	H341, H317	Koncentrācijā, kas pārsniedz 0,10 % (pēc masas), atļauts tikai tad, ja tam par cēloni ir papīra ražošanas procesā izmantoto reciklēto materiālu kontaminanti. Šādos gadījumos jāpierāda atbilstība 6.c) kritērijā norādītajai robežvērtībai.
Janki tipa mašīnu palīgķimikālijas uz poliamidoamīna-epihlorhidrīna (PAE) bāzes	Izmanto par palīglīdzekli krepēšanā.	H411, H412, H413	Epihlorhidrīna (EHH, CAS Nr. 106-89-8) un tā sadalīšanās produktu 1,3-dihlor-2-propanola (DHP, CAS Nr. 96-23-1) un 3-monohlor-1,2-propāndiola (MHPD, CASNr. 96-24-2) atlikušo monomēru saturs kopā nedrīkst pārsniegt 0,05 % (pēc masas) no preparāta aktīvo cietvielu satura.
Katjoniskie polimēri (tostarp polietilēnimīni, poliamīdi un poliamīni)	Iespējams izmantot dažādi, tostarp par aiztures sekmētājiem, slapjas papīra lentes stiprības uzlabotājiem, papīra sausstiprības uzlabotājiem un papīra slapjstiprības uzlabotājiem.	H411, H412, H413	Papīra ražotājs iesniedz deklarāciju, ka ievēroti visi relevantie drošības datu lapā sniegtie norādījumi par drošu apiešanos un devām.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu ar visu izmantoto relevanto ķimikāliju sarakstu kopā ar attiecīgo drošības datu lapu vai piegādātāja deklarāciju.

Ja aiztures koeficients nav 100 %, bet gan citāds, vai ierobežota lietojuma bīstama viela vai maisījums ir ķīmiski pārveidots, ir kompetentajai iestādei rakstveidā jāiesniedz pamatojums.

4.c) kritērijs. Hlors

Par balinātāju neizmanto gāzveida hloru. Šī prasība neattiecas uz gāzveida hloru, kas saistīts ar hlora dioksīda ražošanu un izmantošanu.

4.d) kritērijs. Alkilfenoletoksilāti (AFEO)

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem.

Tīrīšanas ķimikālijām, atkrāsošanas ķimikālijām, putu inhibitoriem vai disperģentiem nepievieno AFEO vai citus alkilfenolu atvasinājumus. Alkilfenolu atvasinājumi ir vielas, kas noārdoties izdala alkilfenolus.

4.e) kritērijs. Atkrāsošanai izmantotie virsmaktīvie aģenti

Piezīme. Šī prasība attiecas uz atkrāsotas pulpas ražotājiem.

—	Vieglā bionoārdāmība: ESAO Nr. 301 A–F (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp absorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 301 A un E gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 301 B, C, D un F gadījumā.

—	Iedabiskā galīgā bionoārdāmība: ESAO Nr. 302 A–C (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp adsorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 302 A un B gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 302 C gadījumā.

4.f) kritērijs. Gļotu kontroles biocīdu lietošanas ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

Aktīvās vielas biocīdos, ar kuriem apkaro gļotas veidojošus organismus šķiedru saturošās ūdens cirkulācijas sistēmās, ir šādam lietojumam apstiprinātas vai ir izskatīšanas procesā pirms lēmuma par apstiprināšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 un nav potenciāli bioakumulatīvas.

4.g) kritērijs. Azokrāsvielām piemērojamie ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanā neizmanto azokrāsvielas, kuras, reduktīvi šķeļoties vienai vai vairākām azogrupām, var atbrīvot vienu vai vairākus Direktīvā 2002/61/EK vai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 8. papildinājumā minētos aromātiskos amīnus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra un salvešpapīra izstrādājumu ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šim kritērijam. Kolorantu piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām vajadzētu būt pamatotām ar testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti pēc piemērotajām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 10. papildinājumā aprakstītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4.h) kritērijs. Metālbāzēti pigmenti un krāsvielas

Piezīme. Prasība attiecas uz papīra ražotājiem vai attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidotājiem. Sk. metālbāzētu pigmentu un krāsvielu definīciju šā pielikuma ievaddaļā.

Neizmanto krāsvielas vai pigmentus uz alumīnija (*2), sudraba, arsēna, bārija, kadmija, kobalta, hroma, dzīvsudraba, mangāna, niķeļa, svina, selēna, antimona, alvas vai cinka bāzes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušo salvešpapīra izstrādājumu ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

4.i) kritērijs. Jonu piemaisījumi krāsvielās

Piezīme. Prasība attiecas uz papīra ražotājiem vai attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidotājiem.

Jonu piemaisījumu saturs izmantotajās krāsvielās nepārsniedz šādas robežvērtības: sudrabs – 100 ppm; arsēns – 50 ppm; bārijs – 100 ppm; kadmijs – 20 ppm; kobalts – 500 ppm; hroms – 100 ppm; dzīvsudrabs – 4 ppm; niķelis – 200 ppm; svins – 100 ppm; selēns – 20 ppm; antimons – 50 ppm; alva – 250 ppm; cinks – 1 500 ppm.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

4.j) kritērijs. Losjoni

ES ekomarķējumu saņēmušo salvešpapīra izstrādājumu pārveidošanā izmantoto losjonu formulai nepievieno nekādas vielas, kas klasificētas kā H317, H334, CMR vai uzskaitītas kandidātu sarakstā ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas. Šo losjonu formulai nepievieno arī nekādus parabēnus, triklozānu, formaldehīda izdalītājus vai metilizotiazolinonu.

Turklāt nevienu losjona formulu nedozē tā, ka atsevišķas 4.b) kritērijā uzskaitītas vielas, kam sakarā ar CLP klasifikāciju noteikts ierobežots lietojums, gatavajā salvešpapīra izstrādājumā būtu sastopamas daudzumā, kas pārsniedz 0,010 % (pēc masas). To vielu summa, kam sakarā ar CLP klasifikāciju noteikts kāds konkrēts ierobežojums, salvešpapīra izstrādājumā nepārsniedz 0,070 % (pēc masas).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu ar visu to relevanto losjonu formulām, kuri izmantoti ES ekomarķējumu saņēmušajos salvešpapīra izstrādājumos, kopā ar šo losjonu piegādātāju atbilstības deklarācijām, relevantajām drošības datu lapām un – lai pierādītu gatavā produkta atbilstību robežvērtībām – aprēķinus, kuru pamatā ir pieteikuma iesniedzēja izmantotās devas un ar kuriem aplēsts, kādās koncentrācijās tās losjonā izmantotās vielas, kas pēc CLP klasifikācijas ir ierobežota lietojuma vielas, paliek gatavajā ES ekomarķējumu saņēmušajā salvešpapīra izstrādājumā.

5. kritērijs. Atkritumu apsaimniekošana

Visās pulpas un papīra ražotnēs, arī pārveidota salvešpapīra ražotnēs, ir ieviesta ražošanas atkritumu saimniecības sistēma un pastāv atkritumu apsaimniekošanas un minimalizēšanas plāns, kurā aprakstīts ražošanas process un ietverta informācija par šādiem aspektiem:

1)	atkritumu rašanās novēršanas procedūras;

2)	atkritumu šķirošanas, atkalizmantošanas un reciklēšanas procedūras;

3)	drošas procedūras, kā rīkoties ar bīstamajiem atkritumiem;

4)	pastāvīga ar atkritumu rašanās mazināšanu saistīto mērķu un mērķrādītāju uzlabošana un atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju palielināšana.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz katra objekta atkritumu minimalizēšanas un apsaimniekošanas plānu un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

Uzskata, ka pieteikuma iesniedzēji, kas reģistrējušies ES ekopārvaldības un audita sistēmā (EMAS) un/vai sertificēti saskaņā ar ISO 14001, šo kritēriju ir izpildījuši, ja:

1)	attiecīgās ražotnes EMAS vidiskuma deklarācijā ir dokumentēts, ka ir iekļauta arī atkritumu apsaimniekošana; vai

2)	atkritumu apsaimniekošanas iekļāvums ir pienācīgi aplūkots attiecīgās ražotnes ISO 14001 sertifikācijā.

6. kritērijs. Gatavajam produktam izvirzītās prasības

6.a) kritērijs. Krāsvielas un optiskie balinātāji

Ja salvešpapīrs ir krāsots ar krāsvielām, ar EN 646 noteikto īso procedūru pierāda labu krāsojuma noturību (vismaz 4. līmeņa).

Ja salvešpapīrs ir apstrādāts ar optiskajiem balinātājiem, labu apstrādājuma noturību (vismaz 4. līmeņa) pierāda ar EN 648 noteikto īso procedūru.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs vai ķimikāliju piegādātāji iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar šīs ziņas apliecinošiem relevantiem testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti attiecīgi saskaņā ar EN 646 un/vai EN 648.

Pretējā gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka nekādas krāsvielas vai optiskie balinātāji nav izmantoti.

6.b) kritērijs. Slimicīdi un antimikrobiālas vielas

Gatavā salvešpapīra izstrādājuma paraugi neinhibē mikroorganismu augšanu saskaņā ar EN 1104.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar šīs ziņas apliecinošiem relevantiem testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti saskaņā ar EN 1104.

6.c) kritērijs. Produktu drošums

Gatavs salvešpapīra izstrādājums, kas satur reciklētu šķiedru, nesatur šādas bīstamas vielas daudzumā, kas pārsniedz noteiktās robežvērtības, saskaņā ar noteiktajiem testēšanas standartiem:

—	formaldehīds: 1 mg/dm2 saskaņā ar EN 1541 (ekstrahēšana aukstā ūdenī),

—	glioksāls: 1,5 mg/dm2 saskaņā ar DIN 54603,

—	pentahlorfenols (PHF): 2 mg/kg saskaņā ar EN ISO 15320 (ekstrahēšana aukstā ūdenī).

6.d) kritērijs. Lietojumderīgums

ES ekomarķējumu saņēmušajam salvešpapīra izstrādājumam jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts prasībām, kurā to laiž tirgū.

Strukturēta salvešpapīra gadījumā atsevišķas salvešpapīra pamatkārtas absorbcijas spēja pirms pārveidošanas ir vienāda ar vai lielāka par 10,0 g ūdens uz g salvešpapīra.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, pamatotu ar relevantiem dokumentiem.

Strukturēta salvešpapīra gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šai prasībai kopā ar šīs ziņas apliecinošu relevantu testēšanas pārskatu no testa, kas veikts saskaņā ar EN ISO 12625-8:2010.

7. kritērijs. Informācija ES ekomarķējumā

Pieteikuma iesniedzējs ievēro ES ekomarķējuma logotipam veltītajās vadlīnijās sniegtās norādes, kā pareizi izmantojams ES ekomarķējuma logotips:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf

Ja izmanto neobligāto marķējumu ar ierāmētu tekstu, tajā iekļauj šādas trīs norādes:

—	Mazas ražošanas emisijas gaisā un ūdenī

—	Mazs ražošanas energopatēriņš

—	xx % ilgtspējīgi sagādātas šķiedras / xx % reciklētas šķiedras (pēc vajadzības)

(1) Augstākā vērtība attiecas uz fabrikām, kurās izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piem., Pireneju pussalā audzētus eikaliptus).

(2) NOx emisiju vērtība neintegrētām ĶTMP fabrikām, kas pulpu straujžāvē ar tvaiku, kurš saražots, izmantojot biomasu.

(3) ĶSP vērtība ļoti izbalinātai mehāniskajai pulpai (70–100 % šķiedras gatavajā papīrā).

(4) Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ekomarķējuma metodika.

(*1) H317 ierobežojumi attiecas tikai uz papīram uzklātām komerciālām krāsvielām, virsmas apdares līdzekļiem un krītošanas (pārklāšanas) līdzekļiem.

(*2) Alumīnija izmantošanas ierobežojums neattiecas uz aluminosilikātiem.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 15

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	62. gadagājums 2019. gada 17. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/66 (2019. gada 16. janvāris) par noteikumiem par vienotu praktisko kārtību, kādā veicamas oficiālās kontroles augiem, augu produktiem un citiem objektiem, lai pārbaudītu atbilstību minētajām precēm piemērojamajiem Savienības noteikumiem par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/67 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu	5
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/68 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka šaujamieroču un to būtisko daļu marķējumu tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli ( 1 )	18
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka trauksmes un signālieroču tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli ( 1 )	22
		LĒMUMI
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2019/70 (2019. gada 11. janvāris), ar ko nosaka kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai iespiedpapīram un kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram un salvešpapīra izstrādājumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3) ( 1 )	27


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.