(1)

Linurona maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā un III pielikuma B daļā.

(2)

Pēc pieteikuma uz apstiprinājuma atjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2) 7. panta 1. punktu darbīgās vielas apstiprinājums netika atjaunots ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/244 (3), kurā noteikts, ka visas spēkā esošās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas satur minēto darbīgo vielu, ir jāatsauc ne vēlāk kā 2018. gada 3. jūnijā. Tāpēc MAL, kas šai vielai noteikti II pielikumā un III pielikuma B daļā, ir lietderīgi svītrot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 17. pantu saistībā ar tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(3)

Ņemot vērā darbīgās vielas linurona neapstiprināšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. pantu šai vielai būtu jānosaka MAL, kas vienādi ar noteikšanas robežu (NR). Sākotnējās vērtības minētajām darbīgajām vielām, kurām visi MAL būtu jāsamazina līdz attiecīgajai NR, būtu jānorāda V pielikuma sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(4)

Par vajadzību koriģēt atsevišķas NR Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām. Laboratorijas secināja, ka atsevišķām precēm tehnikas attīstība ļauj noteikt zemākas NR.

(5)

Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību par jaunajiem MAL notika apspriedes ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to komentāri ir ņemti vērā.

(6)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome 2012. gada novembrī ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1039/2012 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu tādu alumīnija radiatoru importam, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7615 10 10, ex 7615 10 80, ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90 (Taric kodi 7615101010, 7615108010, 7616991091, 7616999001 un 7616999091) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Ar galīgo regulu tika noteikts antidempinga maksājums, kura likmes bija 12,6 % līdz 56,2 % robežās attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importu, 21,2 % – uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, un 61,4 % – visiem pārējiem uzņēmumiem ĶTR.

(3)

Komisija 2017. gada 15. februārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par ĶTR izcelsmes alumīnija radiatoru importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3).

(4)

Starptautiskā Alumīnija radiatoru ražotāju asociācija, konsorcija sabiedrība ar ierobežotu atbildību (AIRAL S.c.r.l.) (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā alumīnija radiatoru ražošanas apjoma Eiropas Savienībā (“Savienība”), 2017. gada 30. jūnijā iesniedza pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs pamatoja savu pieprasījumu, apgalvojot, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings varētu turpināties un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu atkārtoties.

(6)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2017. gada 9. novembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties visas ieinteresētās personas dalībai izmeklēšanā. Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju; zināmos Savienības ražotājus un to apvienības; zināmos alumīnija radiatoru importētājus Savienībā un zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un aicināja tos sadarboties.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta nozīmē tā paredzējusi izvēlēties Krieviju. Turklāt Komisija norādīja, ka, spriežot pēc tai pieejamās informācijas, citi ražotāji tirgus ekonomikas valstīs varētu būt Turcijā, Taivānā, Malaizijā, Irānā, Argentīnā un Ukrainā.

(9)

Par procedūras sākšanu Komisija informēja ražotājus Krievijā un aicināja tos piedalīties. Par izmeklēšanas sākšanu Komisija informēja arī Argentīnas, Bosnijas un Hercegovinas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Irānas, Japānas, Malaizijas, Krievijas, Šveices, Taivānas, ASV, Turcijas un Ukrainas iestādes un pieprasīja informāciju par alumīnija radiatoru ražošanu un pārdošanu un kontaktinformāciju par visiem attiecīgajiem ražotājiem minētajās valstīs.

(10)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona uzklausīšanu nepieprasīja.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt.

(14)

Provizoriskajā izlasē bija četri Savienības ražotāji, kas veido aptuveni 80 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi, bet piezīmes netika saņemtas.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja importētājus un apvienības, kas tos pārstāv, informēt par sevi un sniegt konkrētu informāciju, lai lemtu par atlases nepieciešamību un vajadzības gadījumā to veiktu. Atsaucās divi importētāji. Ņemot vērā uzņēmumu mazo skaitu, atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(16)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza ĶTR iestādēm norādīt citus ražotājus eksportētājus un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir, kuriem varētu būt interese piedalīties izmeklēšanā.

(17)

Neviens ražotājs eksportētājs no ĶTR nesniedza paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā prasīto informāciju, kas vajadzīga atlasei.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja lietotājus un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kuras pārstāv patērētājus, informēt par sevi un sadarboties. Neviens Savienības lietotājs vai apvienība nepieteicās.

(19)

Komisija nosūtīja anketas visām turpmāk minētajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(20)

Tas ietvēra četrus izlasē iekļautos Savienības ražotājus, pieprasījuma iesniedzēju, abus importētājus, kuri sadarbojās, un ražotājus Argentīnā, Irānā, Japānā, Malaizijā, Krievijā, Šveicē, Taivānā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Turcijā un Ukrainā.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena importētāja, pieprasījuma iesniedzēja un Ukrainas ražotāja.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un to, vai antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

(23)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(24)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(25)

Tādu tendenču pārbaude, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, attiecās uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas termiņbeigu pārskatīšana, ir tas pats ražojums kā sākotnējā izmeklēšanā definētais, proti, tādi alumīnija radiatori un elementi vai sekcijas, no kā šāds radiators sastāv, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos, izņemot elektriskos radiatorus un to elementus un sekcijas, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7615 10 10, ex 7615 10 80, ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90 (Taric kodi 7615101010, 7615108010, 7616991091, 7616999001 un 7616999091) un kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(28)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties pēc ĶTR izcelsmes importam piemēroto pasākumu iespējamās izbeigšanas.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Šajā nolūkā bija jāizvēlas viena trešā valsts ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno par analogo valsti izvēlēties Krieviju, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(32)

Komisija aicināja 60 līdzīgā ražojuma ražotājus Argentīnā, Irānā, Japānā, Malaizijā, Krievijā, Šveicē, Taivānā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Turcijā un Ukrainā sniegt informāciju.

(33)

Komisija saņēma tikai vienu atbildi, proti, no viena ražotāja Ukrainā (San Teh Raj).

(34)

Tā kā neviena cita atbilde netika saņemta un Ukrainas tirgus šim nolūkam tiek uzskatīts par piemērotu reprezentatīvu tirgu, pamatojoties uz tā lielumu, tika nolemts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu Ukraina ir piemērota analogā valsts.

(35)

Informāciju, kura tika saņemta no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, izmantoja, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam noteiktu normālo vērtību ĶTR.

(36)

Komisija vispirms pārbaudīja, vai analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopējā pārdošanas apjoma uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi analogās valsts ražotāja kopējais pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs.

(37)

Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no pieprasījuma iesniedzēja, nav skaidra pamata noteikt ražojuma veidu, pamatojoties uz pieciem Taric kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Visu piecu Taric kodu ražojuma apraksts ir identisks, proti, “alumīnija radiatori un elementi vai sekcijas, no kā šāds radiators sastāv, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos”. Taric līmenī vairs netiek veikta sīkāka diferenciācija. Piecu Taric kodu atšķirību iemesls ir citi kritēriji, piemēram, galapatēriņš un ražošanas metode. Piemēram, ja radiators ir paredzēts sadzīves vajadzībām, uz to attiecas tarifa pozīcija 7615. Ja to pašu radiatoru izmanto komerciālā vai rūpniecības ēkā, uz to attiecas tarifa pozīcija 7616. Muitas klasifikācija neattiecas uz tādiem veiktspējas kritērijiem kā elementa izejas jauda, izmēri un svars.

(38)

Pamatojoties uz to, Komisija nolēma, ka jānosaka viena vidējā svērtā normālā vērtība.

(39)

Tāpēc Komisija noteica neatkarīgiem pircējiem veiktā rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(40)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(41)

Izvērtējot iekšzemes pārdošanu, tika konstatēts, ka vairāk nekā 80 % no visa iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Normālā vērtība tādējādi tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(42)

Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu informēja ražotājus eksportētājus un iestādes ĶTR, ka tad, ja ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis nav pietiekams, Komisija var izdarīt konstatējumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Turklāt Komisija uzsvēra, ka konstatējumi, kuru pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajām personām var būt mazāk labvēlīgi. Atbilde netika saņemta. Tādējādi Komisija noteica eksporta cenu, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku (“Comext”).

(43)

Kā norādīts 37. apsvērumā, nav skaidra pamata, lai noteiktu, kuri ražojuma veidi ir klasificēti ar pieciem Taric kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Tāpēc visiem no ĶTR importētajiem alumīnija radiatoriem tika noteikta viena vidējā svērtā eksporta cena.

(44)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(45)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veikta augšupēja normālās vērtības korekcija 4–6 % apmērā, ņemot vērā neatmaksājamās PVN izmaksas, un eksporta cenas lejupēja korekcija 4–6 % apmērā, ņemot vērā apdrošināšanas un kravas pārvadājumu izmaksas.

(46)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar visa eksporta uz Savienību vidējo svērto cenu.

(47)

Ņemot to vērā, Komisija konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedz 15 % līmeni.

(48)

Papildus konstatējumam par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: neizmantotā jauda ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgums.

(49)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, dempinga turpināšanās iespējamības pārbaude, lai novērtētu importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā, pamatojās uz informāciju, kas bija Komisijas rīcībā, proti, pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un informāciju no citiem neatkarīgiem pieejamiem avotiem, piemēram, oficiālā importa statistika un informācija, kura izmeklēšanas laikā iegūta no ieinteresētajām personām. Pieprasījumā sniegtajā informācijā bija iekļauts Ķīnas darījumdarbības konsultantu veikts apsekojums un ziņojums ar nosaukumu “Jaudas pārpalikums Ķīnā” (5), ko publicējusi Eiropas Savienības Tirdzniecības palāta Ķīnā. Ieinteresētās personas neapstrīdēja informāciju, ko šajā sakarā iesniedza pieprasījuma iesniedzējs. Komisija nekonstatēja nekādus pierādījumus, kas būtu pretrunā šai informācijai.

(50)

Apsekojumā tika analizēts Ķīnas neizmantotās jaudas apjoms attiecībā uz alumīnija radiatoriem saskaņā ar diviem scenārijiem. Atkarībā no tā, kurš no abiem scenārijiem tiek pieņemts, neizmantotā jauda ir 27,5 miljoni elementu vai 112,5 miljoni elementu. Neatkarīgi no tā, kurš scenārijs tiek pieņemts, neizmantotā jauda attiecībā uz alumīnija radiatoriem ir ievērojama, proti, aptuveni 94 % vai aptuveni 386 % no kopējā Savienības patēriņa (sk. 62. apsvērumu).

(51)

Ziņojumā, ko publicēja Eiropas Savienības Tirdzniecības palāta Ķīnā, tika analizēta Ķīnas alumīnija ražošanas nozares neizmantotā jauda kopumā. Saskaņā ar šo ziņojumu laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam neizmantotā jauda divkāršojās no gandrīz 5 miljoniem tonnu līdz gandrīz 10 miljoniem tonnu. Tāpēc ir skaidrs, ka Ķīnas alumīnija radiatoru ražotāji spētu iegūt papildu alumīnija daudzumu, ja tie palielinātu ražošanas apjomu.

(52)

Ne apsekojumā, ne izmeklēšanā nekonstatēja elementus, kas liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu, kas Ķīnā varētu notikt tuvā nākotnē. Tas pats attiecas uz Ķīnas eksportu uz citām trešām valstīm – nav pieejama informācija, kas liecinātu par ievērojama pieprasījuma pēc alumīnija radiatoriem kāpumu pasaulē.

(53)

Tādēļ, tā kā nebija citas informācijas, tiek uzskatīts, ka ne iekšzemes pieprasījums, ne pieprasījums pasaulē nespēs absorbēt ievērojamo neizmantoto jaudu ĶTR.

(54)

Lai noteiktu iespējamās importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija apsvēra Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā.

(55)

Komisija astoņu ciparu līmenī analizēja eksporta datus no ĶTR uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr šādas eksporta cenas netika uzskatītas par tādām, kuras precīzi atspoguļo alumīnija radiatoru cenas, jo minētā līmeņa klasifikācijas papildus attiecīgajam ražojumam ietvēra plašu ražojumu klāstu, kas ievērojami (vismaz 100 reizes) pārsniedza alumīnija radiatoru importa apjomu. Tāpēc Ķīnas eksporta statistika nesniedz pārliecinošus pierādījumus par Ķīnas eksporta cenām citos tirgos.

(56)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tāpēc nebija pārliecinošu datu par cenām uz trešām valstīm, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu Komisija savus konstatējumus balstīja uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju.

(57)

Ņemot vērā ievērojamo Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantoto jaudu un atsevišķu esošo tirgu piesātinājumu, antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vērstu savu ievērojamo neizmantoto jaudu uz Savienības tirgu. Turklāt arī ziņojumā “Ķīnas jaudas pārpalikums” uzsvērts, ka Ķīnas valdības politika veicina eksportu, nodrošinot finansiālu atbalstu un nodokļa atvieglojumus un šādi palielinot eksporta tirgu, piemēram, Savienības tirgus, pievilcīgumu.

(58)

Ievērojamie eksporta apjomi no ĶTR un tās tirgus daļas sākotnējā izmeklēšanas periodā un alumīnija radiatoru pastāvīgais eksports no ĶTR uz Savienības tirgu mazākos, bet vēl aizvien ievērojamos apjomos, ļauj Komisijai secināt, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs alumīnija radiatoru ražotājiem ĶTR. Turklāt Ķīnas eksporta cenas joprojām bija dempinga cenas (sk. 47. apsvērumu) un ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām (sk. 76. apsvērumu). Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu ĶTR un Ķīnas cenu zemo līmeni, pastāv liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā imports ievērojami palielināsies.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jo īpaši ņemot vērā dempinga starpību, kas noteikta PIP, ievērojamo neizmantoto jaudu, kura pieejama ĶTR, un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija prognozē, ka, visticamāk, dempings turpināsies, ja pasākumi tiks atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāks eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga turpināšanās iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(60)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja seši ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(61)

Kaitējums tika novērtēts, pamatojoties uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu, ražošanas jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, nodarbinātību, ražīgumu un pieaugumu visas Savienības ražošanas nozares līmenī, un uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz cenām, rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, krājumiem, ienākumiem no ieguldījuma un algām izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(62)

Komisija noteica Savienības patēriņu, saskaitot:

(63)

Alumīnija radiatoru patēriņš Savienībā mainījās šādi.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(64)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās par 16 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, redzams, ka laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam šis pakāpeniskais pieaugums ir straujāks, bet no 2016. gada līdz PIP beigām tas izlīdzinās.

(65)

Komisija noteica ĶTR izcelsmes alumīnija radiatoru importa apjomu uz Savienību, pamatojoties uz Eurostat datiem un importa tirgus daļām, salīdzinot šos importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kā parādīts 1. tabulā.

(66)

ĶTR izcelsmes alumīnija radiatoru importa apjoms uz Savienību mainījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(67)

Imports no ĶTR sasniedza maksimumu 2014. gadā, strauji samazinājās 2015. gadā un pēc tam 2016. gadā palielinājās un PIP laikā atkal samazinājās. Ņemot vērā Savienības patēriņa pieaugumu tajā pašā laikā, ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa samazinājās no 7 % maksimuma līdz 3 % zemākajam punktam PIP beigās.

(68)

Tomēr kaitējuma analīzes vajadzībām ir svarīgi atzīmēt, ka imports no ĶTR (ar nomaksātiem nodokļiem) turpināja ienākt Savienībā visā attiecīgajā periodā.

(69)

Komisija izmantoja ĶTR izcelsmes importa cenas saskaņā ar Eurostat informāciju.

(70)

ĶTR izcelsmes importa uz Savienību vidējās cenas mainījās šādi.

3. tabula

ĶTR izcelsmes importa cenas

(71)

ĶTR izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 36 %, un vislielākais kāpums novērojams 2014.–2015. gadā.

(72)

Lai gan ĶTR izcelsmes importa vienības cena attiecīgajā periodā palielinājās, vidējā ĶTR izcelsmes importa cena par vienu vienību bija ievērojami zemāka nekā vidējā pārdošanas cena un vidējās ražošanas izmaksas par vienu Savienības ražošanas nozares saražotu vienību, kā norādīts 7. tabulā. Tas izraisīja spēcīgu cenu spiedienu uz Savienības pārdošanas cenām.

(73)

Cenu starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(74)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(75)

Salīdzinājums parādīja, ka ĶTR izcelsmes importa vidējā cenu starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū bija 19,3 %.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(77)

Kā minēts 12. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(78)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(79)

Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, AIRAL iesniegtajiem datiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem.

(80)

Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(81)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(82)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, pieaugums, nodarbinātība un ražīgums.

(83)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(84)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā mainījās šādi.

4. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(85)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 11 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, redzams, ka tas vispirms samazinājās par 9 % 2015. gadā un pēc tam no 2015. gada līdz PIP beigām saglabājās diezgan stabils.

(86)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, liecinot par to, ka Savienības ražošanas nozare spēja samazināt ražošanas jaudu, lai reaģētu uz ražošanas apjoma kritumu periodā.

(87)

Visā attiecīgajā periodā saglabājās zems jaudas izmantojums, bet pēc krituma 2015. gadā tas līdz PIP beigām atgriezās 2014. gada līmenī.

(88)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(89)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 24 % vai pārsniedza patēriņa pieaugumu Savienības tirgū tajā pašā laikā.

(90)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 89 % līdz 95 % pēc Savienības patēriņa pieauguma un importa apjoma samazināšanās pēc 2014. gada.

(91)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās par 24 %, kas palielināja Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, vienlaikus atstājot iespēju, ka tirgū joprojām var ienākt imports no ĶTR un citurienes.

(92)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

(93)

Ražošanas apjoma samazināšanās dēļ arī nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(94)

Tomēr, ņemot vērā ražošanas apjoma samazināšanos tajā pašā periodā, Savienības ražošanas nozares ražīgums periodā samazinājās atbilstoši ražošanas apjoma samazinājumam.

(95)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(96)

Attiecīgajā periodā saglabājās stabila Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā, proti, 5,7 EUR par vienu elementu.

(97)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 1 %, 2015. gadā tās palielinājās par 6 %, bet laikposmā no 2015. gada līdz PIP beigām samazinājās par 5 %.

(98)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(99)

Savienības ražošanas nozarē vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās.

(100)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apmērs attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Krājumi

(101)

Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Attiecīgajā periodā krājumu līmenis veidoja 12–14 % no tās ražošanas apjoma.

(102)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(103)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(104)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte no 2014. gada līdz 2016. gadam samazinājās, bet pēc tam PIP laikā atjaunojās.

(105)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma no 2014. gada līdz PIP beigām palielinājās par 143 %.

(106)

Attiecīgajā periodā ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojumā, ko veica Savienības ražošanas nozare, ražošanas samazinājuma dēļ saruka par 43 %.

(107)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās no 49 % līdz 32 % (bez konsekventas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

(108)

Izmeklēšana liecina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā mainījās pozitīvi un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē uzlabojās.

(109)

Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu ar spēkā esošajiem pasākumiem un spēja atjaunot naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem.

(110)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā palielinājās un bija tikai 0,6 % zem sākotnējā izmeklēšanā noteiktās mērķa peļņas. Jānorāda, ka mērķa peļņa tika noteikta gadā, kad Ķīnas tirgus daļa bija 13 %, un tagad tā ir 3 %.

(111)

Tomēr Savienības ražošanas nozare samazināja ražošanas apjomu, nodarbinātību un ieguldījumus un turpināja darboties ar zemu jaudas izmantojumu.

(112)

Neraugoties uz šo tendenci, Komisija secināja, ka, ņemot vērā kaitējuma faktoru vispārējo novērtējumu, Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir uzlabojusi savu finansiālo stāvokli un lielākoties ir atguvusies no būtiskā kaitējuma, ko Komisija apstiprināja sākotnējā izmeklēšanā.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā Ķīnas izcelsmes importa izraisītais būtiskais kaitējums atkārtotos. Izmeklēšana parādīja, ka ĶTR izcelsmes imports PIP laikā tika veikts dempinga cenu līmenī (sk. 46. apsvērumu) un ka pasākumu atcelšanas gadījumā ir dempinga turpināšanās iespējamība (sk. 60. apsvērumu).

(114)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, Komisija analizēja i) neizmantoto jaudu ĶTR, ii) Savienības tirgus pievilcīgumu un iii) Ķīnas importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli pasākumu atcelšanas gadījumā.

(115)

Kā skaidrots iepriekš 52. līdz 57. apsvērumā, Savienība joprojām ir pievilcīgs tirgus ĶTR, un ir pieejama neizmantota jauda, kas lielā mērā pārsniedz kopējo Savienības patēriņu PIP laikā. Turklāt, kā minēts 52. apsvērumā, tika konstatēts, ka nav elementu, kas tuvākajā nākotnē liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū. Tāpēc Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā vai citos trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu, kas, visticamāk, tiks izmantota, lai veiktu piegādes Savienības tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti.

(116)

Ņemot vērā ĶTR importa apjomu uz Savienību visā attiecīgajā periodā, lai gan spēkā bija pasākumi, Savienības tirgus tiek uzskatīts par pievilcīgu Ķīnas importam. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā (2010.–2011. gads) bija 24 %, kas norāda uz iespējamo importa apjomu no ĶTR, ja pasākumi tiktu atcelti.

(117)

PIP laikā ĶTR izcelsmes importa cenas bez antidempinga maksājuma būtu par 28,3 % zemākas nekā Savienības pārdošanas cenas. Tas liecina par to, kāds varētu būt iespējamais ĶTR izcelsmes importa cenu līmenis, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū palielinātos, ja pasākumi tiktu atcelti, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei atkal tiktu nodarīts būtisks kaitējums.

(118)

Pamatojoties uz to, pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinātu klātbūtni Savienības tirgū gan importa apjomu, gan tirgus daļas ziņā un par dempinga cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(119)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare nespētu saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, salīdzinot ar importu par zemām cenām no Ķīnas. Ja pasākumi tiks atcelti, ir ļoti iespējams, ka Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa strauji palielināsies. Pārdošanas apjoma zaudēšanas rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies vēl vairāk un vidējās ražošanas izmaksas pieaugs. Tas izraisītu Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un jo īpaši rentabilitātes samazināšanos.

(120)

Pasākumu izbeigšanās, visticamāk, negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozari, īpaši attiecībā uz nodarbinātību. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare jau samazināja ar ražojumiem saistīto nodarbinātību. Pasākumu izbeigšanās varētu izraisīt veselu ražošanas vienību slēgšanu.

(121)

Tāpēc var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšanās izraisītu kaitējuma atkārtošanos, ko radītu Ķīnas izcelsmes imports, un ka Savienības ražošanas nozares jau esošais nestabilais stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos.

(122)

Pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu būtisku Ķīnas importa par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, pieaugumu. Komisija tādējādi secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums atkārtotos.

(123)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(124)

Komisija noteica Savienības intereses, ņemot vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(125)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma turpināšanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(126)

Spēkā esošie pasākumi ir ļāvuši Savienības ražošanas nozarei sākt atgūties no iepriekšējā dempinga, bet tā joprojām nav spējusi palielināt jaudas izmantojumu un sasniegt mērķa peļņas normu.

(127)

Vienlaikus Komisija arī secina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu pasliktināties, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti.

(128)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana pret ĶTR nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

(129)

Komisija nosūtīja anketas abiem importētājiem, kas sadarbojās. Kā minēts iepriekš, viens importētājs atbildēja uz anketas jautājumiem un tika pārbaudīts. Neviens cits importētājs nepieteicās.

(130)

Pēc maksājumu ieviešanas importētājs, kas sadarbojās, spēja citur atrast konkurētspējīgu līdzīgā ražojuma avotu. Lai gan šie radiatori ir nedaudz dārgāki, tie tiek ražoti tuvāk Savienības tirgum un tādējādi ir vieglāk pieejami. Tas samazina importētāja krājumu uzglabāšanas izmaksas un pasūtījumu izpildes laiku, ko savukārt augstu vērtē importētāja klienti.

(131)

Komisija secināja – nekas neliecina par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tik liela negatīva ietekme uz importētājiem, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(132)

Kā minēts iepriekš, Savienības lietotāji pēc procedūras sākšanas nepieteicās un citādi šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(133)

Alumīnija radiatori ir patēriņa preces, ko izgatavo ar ekstrūzijas vai spiedliešanas metodi. Radiatoru lietotāji ir izplatītāji un lielas mazumtirdzniecības organizācijas, kas savukārt pārdod tos tālāk nolūkā uzstādīt.

(134)

Šiem lietotājiem ir iespēja novirzīt visu vai gandrīz visu cenu palielinājumu, kas rastos maksājumu rezultātā, uz galalietotājiem, paturot prātā, ka šādu pasākumu ietekme uz galalietotājiem nav nozīmīga.

(135)

Pašreizējā pārskatīšanā šie konstatējumi tika apstiprināti, jo izmeklēšanā netika atklātas nekādas norādes, kas liktu apšaubīt šo sākotnējo konstatējumu attiecībā uz laikposmu, kopš esošie pasākumi ir spēkā.

(136)

Turklāt, neraugoties uz to, ka pasākumi ir spēkā kopš 2012. gada, lietotāji Savienībā joprojām saņēma piegādes no ĶTR un citurienes. Lietotāji pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās.

(137)

Uz šā pamata un atbilstīgi sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem Komisija secināja, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem.

(138)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes alumīnija radiatoru importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana nav Savienības interesēs.

(139)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Tām tika dots laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varēja iesniegt piezīmes un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Netika saņemtas nekādas piezīmes vai informācija, vai uzklausīšanas pieprasījumi.

(140)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka būtu jāsaglabā ar galīgo regulu, kura grozīta ar grozījumu regulu, noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes alumīnija radiatoru importam.

(141)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(142)

Visi lūgumi piemērot individuālas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (6), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(143)

Komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nesniedza atzinumu,

(1)

Ar 2017. gada 15. februāra un 28. marta vēstulēm Syngenta Crop Protection AG iesniedza pieprasījumu Komisijai pēc Syngenta grupas reorganizācijas visas atļaujas un vēl neizskatītos pieteikumus par ģenētiski modificētiem produktiem no tās pašreizējā pārstāvja Syngenta France SAS nodot tās pārstāvim Syngenta Crop Protection NV/SA Beļģijā.

(2)

Komisija informēja Syngenta Crop Protection AG, ka, lai varētu veikt šo nodošanu, pieprasījums ir jāapstiprina gan ar Syngenta France SAS, gan ar Syngenta Crop Protection NV/SA Beļģijā vēstulēm, kurās apstiprināts, ka tie piekrīt šai nodošanai. Komisija saņēma šīs vēstules 2018. gada 1. martā.

(3)

Lai īstenotu pieprasītās izmaiņas, jāgroza lēmumi, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētus produktus, attiecībā uz kuriem atļaujas turētājs ir Syngenta Crop Protection AG. Jo īpaši būtu jāgroza šādi lēmumi: Komisijas Lēmumi 2009/866/EK (2) un 2010/419/ES (3) un Komisijas Īstenošanas lēmumi 2012/651/ES (4) un (ES) 2016/1685 (5).

(4)

Ierosinātie atļaujas piešķiršanas lēmumu grozījumi ir tikai administratīvi un neietver attiecīgo produktu no jauna veiktu novērtējumu.

(5)

Attiecībā uz neizskatītajiem pieteikumiem, kurus iesniedzis Syngenta Crop Protection AG, pieprasītās izmaiņas ir oficiāli jāapstiprina attiecīgo atļauju pieņemšanas brīdī.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,