(1)

To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstīs, pilnībā ievērojot pamattiesības un jo īpaši neizraidīšanas principu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2), ir būtisks elements visaptverošajos centienos risināt nelikumīgas migrācijas problēmas un palielināt nelikumīgo migrantu atgriešanas rādītāju.

(2)

Tas ir nepieciešams, lai vēl efektīvāk darbotos Savienības sistēma to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri uzturas nelikumīgi. Tas ir būtiski, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos Savienības migrācijas un patvēruma politikai un sniegtu atbalstu personām, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

(3)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK noteikumiem vajadzīgi, lai efektīvi un samērīgi atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1861 (3) un Regulā (ES) 2018/1862 (4) ir noteikti Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveides, darbības un izmantošanas nosacījumi.

(5)

Būtu jāizveido sistēma, ar kuras palīdzību starp dalībvalstīm, kas izmanto SIS, ievērojot Regulu (ES) 2018/1861 var kopīgot informāciju par atgriešanas lēmumiem, kas izdoti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un uzraudzīt, vai trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas minētie lēmumi, ir atstājuši dalībvalstu teritoriju.

(6)

Šī regula neietekmē Direktīvā 2008/115/EK noteiktās trešo valstu valstspiederīgo tiesības un pienākumus. Brīdinājums, kas SIS ievadīts atgriešanas nolūkos, kā tāds nav trešās valsts valstspiederīgā statusa noteikšana dalībvalstu teritorijā, īpaši dalībvalstīs, kuras nav brīdinājuma ievadītāja SIS dalībvalsts.

(7)

Brīdinājumiem par atgriešanu, kas ievadīti SIS, un apmaiņai ar papildinformāciju par minētajiem brīdinājumiem būtu jāpalīdz kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu atgriešanas lēmumus. SIS būtu jāpalīdz identificēt un kopīgot informāciju starp dalībvalstīm par tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas šāds atgriešanas lēmums, kuri ir aizbēguši un ir aizturēti citā dalībvalstī. Minētajiem pasākumiem būtu jāpalīdz novērst nelikumīgu migrāciju un sekundāro kustību un jāattur no tām, kā arī tiem būtu jāuzlabo sadarbība starp dalībvalstu iestādēm.

(8)

Lai nodrošinātu atgriešanas efektivitāti un palielinātu pievienoto vērtību brīdinājumiem par atgriešanu, dalībvalstīm SIS būtu jāievada brīdinājumi saistībā ar atgriešanas lēmumiem, ko tās izdod saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Šim nolūkam dalībvalstīm SIS būtu jāievada brīdinājums arī tad, ja lēmumi, ar kuriem nosaka vai konstatē atgriešanās pienākumu, ir izdoti situācijās, kas aprakstītas minētās direktīvas 2. panta 2. punktā, proti, attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 (5), vai kurus kompetentās iestādes ir aizturējušas vai notvērušas saistībā ar dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežas nelikumīgu šķērsošanu un kuri vēlāk nav ieguvuši atļauju vai tiesības uzturēties minētajā dalībvalstī, kā arī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem atgriešana ir piemērota kā krimināltiesiska sankcija vai tā ir krimināltiesiskas sankcijas sekas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai kuriem piemēro izdošanas procedūras. Dažos apstākļos, lai samazinātu sev administratīvo slogu, dalībvalstis var atturēties ievadīt SIS brīdinājumus par atgriešanu, ja ir mazs risks, ka atgriešanas lēmums netiks ievērots, proti, jebkura aizturēšanas perioda laikā vai ja atgriešanas lēmums tiek izdots pie ārējās robežas un tiek izpildīts nekavējoties.

(9)

Šajā regulā būtu jāizklāsta vienoti noteikumi par brīdinājumu par atgriešanu ievadīšanu SIS. Brīdinājumi par atgriešanu būtu jāievada SIS tiklīdz ir izdoti attiecīgie atgriešanas lēmumi. Brīdinājumā būtu jānorāda, vai attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam ir piešķirts brīvprātīgas izceļošanas laikposms, tostarp, vai šāds laikposms ir pagarināts un vai lēmums ir apturēts vai izraidīšana ir atlikta.

(10)

Ir jānosaka datu kategorijas, ko jāievada SIS attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas atgriešanas lēmums. Brīdinājumiem par atgriešanu būtu jāietver tikai tie dati, kas nepieciešami, lai identificētu datu subjektu, ļautu kompetentajām iestādēm pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, nezaudējot laiku, un vajadzības gadījumā nodrošinātu minēto iestāžu aizsardzību pret personām, kas ir, piemēram, bruņotas, vardarbīgas, izbēgušas vai iesaistītas kādā darbībā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 (6) 3.–14. pantā. Turklāt, lai atvieglotu identifikāciju un atklātu personas, kas izmanto vairākas identitātes, brīdinājumā būtu jāiekļauj arī atsauce uz attiecīgās personas identifikācijas dokumentu un minētā dokumenta kopija, ja tā ir pieejama.

(11)

Ņemot vērā personu identifikācijai izmantoto pirkstu nospiedumu un fotogrāfiju vai sejas attēlu uzticamību, tie vienmēr būtu jāiekļauj brīdinājumos par atgriešanu. Tā kā tie var nebūt pieejami, piemēram, ja atgriešanas lēmums ir pieņemts aizmuguriski, izņēmuma kārtā vajadzētu būt iespējai šādos gadījumos atkāpties no šīs prasības.

(12)

Valsts kompetento iestāžu sniegtās papildinformācijas apmaiņa par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas brīdinājumi par atgriešanu, vienmēr būtu jāveic ar valsts struktūru, sauktu par SIRENE birojiem, tīkla starpniecību, kas kalpo par kontaktpunktiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 7. un 8. pantu.

(13)

Būtu jāievieš procedūras, kas ļautu dalībvalstīm pārbaudīt, vai atgriešanās pienākums ir izpildīts, un apstiprināt attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā izbraukšanu tai dalībvalstij, kas SIS ievadījusi brīdinājumu par atgriešanu. Šai informācijai būtu jāsekmē vispusīgāka pārraudzība par to, kā tiek ievēroti atgriešanas lēmumi.

(14)

Brīdinājumi par atgriešanu būtu jādzēš, tiklīdz dalībvalsts vai kompetentā iestāde, kas izdeva atgriešanas lēmumu, saņem apstiprinājumu, ka atgriešana ir notikusi, vai ja kompetentajai iestādei ir pietiekama un pārliecinoša informācija, ka trešās valsts valstspiederīgais ir atstājis dalībvalstu teritoriju. Ja atgriešanas lēmums ir papildināts ar ieceļošanas aizliegumu, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1861 SIS būtu jāievada brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepastāv laika sprīdis starp brīdi, kurā trešās valsts valstspiederīgais atstāj Šengenas zonu, un brīdi, kad SIS tiek aktivizēts brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu. Ja SIS ietvertie dati uzrāda, ka atgriešanas lēmums ir papildināts ar ieceļošanas aizliegumu, būtu jānodrošina ieceļošanas aizlieguma izpilde.

(15)

SIS vajadzētu ietvert mehānismu, ar kura palīdzību dalībvalstis tiktu informētas, ja trešās valsts valstspiederīgie neizpilda atgriešanās pienākumu laikposmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai. Mehānismam būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās pilda pienākumus izpildīt atgriešanas lēmumus un pienākumus izdot ieceļošanas aizliegumu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav izpildījuši atgriešanās pienākumu.

(16)

Ar šo regulu būtu jāizveido obligātie noteikumi par apspriešanos starp dalībvalstīm, lai izvairītos no pretrunīgiem norādījumiem vai saskaņotu tos. Apspriešanās būtu jāveic gadījumos, kad uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir kādas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, attiecas brīdinājums par atgriešanu, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts, jo īpaši, ja atgriešanas lēmums ir papildināts ar ieceļošanas aizliegumu, vai ja var rasties pretrunīgas situācijas, ieceļojot dalībvalstu teritorijās.

(17)

SIS brīdinājumi būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti. Būtu jāpiemēro Regulas (ES) 2018/1861 attiecīgie noteikumi par pārskatīšanas termiņiem. Brīdinājumi par atgriešanu būtu automātiski jādzēš, tiklīdz beidzas to termiņš saskaņā ar pārskatīšanas procedūru, kas minēta attiecīgajā regulā.

(18)

Personas dati, ko dalībvalsts iegūst, ievērojot šo regulu, nebūtu jānosūta vai jādara pieejami nevienai trešai valstij. Atkāpjoties no minētā noteikuma, vajadzētu būt iespējai nosūtīt šādus personas datus trešai valstij, ja nosūtīšana notiek saskaņā ar stingriem nosacījumiem un ir nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai palīdzētu identificēt trešās valsts valstspiederīgo tā atgriešanas nolūkos. Visu personas datu nosūtīšana trešām valstīm būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7) un ar izdevējas dalībvalsts piekrišanu. Tomēr būtu jāatzīmē, ka uz atgriešanas trešām valstīm bieži vien neattiecas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu. Turklāt Savienības intensīvie centieni sadarboties ar to trešo valstu valstspiederīgo galvenajām izcelsmes valstīm, kuri uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas atgriešanās pienākums, nav spējuši nodrošināt to, lai šādas trešās valstis sistemātiski izpildītu starptautiskajās tiesībās noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kurus Savienība vai dalībvalstis noslēgušas vai par kuriem tās risina sarunas un kuri nodrošina atbilstošas garantijas, ko piemēro datu nosūtīšanai uz trešām valstīm, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 46. pantu, aptver ierobežotu skaitu šādu trešo valstu.

Jebkāda jauna nolīguma noslēgšana joprojām ir neskaidra. Minētajos apstākļos un atkāpjoties no prasības par lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstošām garantijām, personas datu nosūtīšana trešo valstu iestādēm, ievērojot šo regulu, būtu pieļaujama Savienības atgriešanas politikas īstenošanas nolūkos. Vajadzētu būt iespējai izmantot atkāpi, kas paredzēta Regulas (ES) 2016/679 49. pantā, ievērojot minētajā pantā izklāstītos nosacījumus. Saskaņā ar minētās regulas 57. pantu tās īstenošana, tostarp attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm, ievērojot šo regulu, būtu jāuzrauga neatkarīgām uzraudzības iestādēm.

(19)

Valsts iestādes, kas ir atbildīgas par atgriešanu, dažādās dalībvalstīs varētu būt ļoti dažādas, un šādas iestādes varētu atšķirties arī vienas dalībvalsts iekšienē atkarībā no nelikumīgas uzturēšanās iemesliem. Tiesu iestādes varētu arī izdot atgriešanas lēmumus, piemēram, izskatot pārsūdzību par atteikumu piešķirt atļauju vai tiesības uzturēties, vai kā krimināltiesisku sankciju. Visām valstu iestādēm, kas atbild par atgriešanas lēmumu izdošanu un izpildi saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, vajadzētu būt tiesībām piekļūt SIS, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu brīdinājumus par atgriešanu.

(20)

Nolūkā identificēt un atgriezt trešo valstu valstspiederīgos piekļuve brīdinājumiem par atgriešanu būtu jāpiešķir valsts kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulā (ES) 2018/1861.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (8) ir paredzēts, ka Eiropolam jāatbalsta un jāstiprina valsts kompetento iestāžu darbības un to sadarbība, apkarojot terorismu un smagus noziegumus, un jāsniedz analīze un draudu novērtējumi. Lai palīdzētu Eiropolam veikt tā uzdevumus, jo īpaši Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra ietvaros, ir lietderīgi ļaut Eiropolam piekļūt brīdinājumu kategorijai, kā paredzēts šajā regulā.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1624 (9) ir paredzēts, ka minētās regulas nolūkos uzņēmēja dalībvalsts atļauj minētās regulas 2. panta 8) punktā minētajiem vienību dalībniekiem, kurus norīko Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, aplūkot Savienības datubāzes, ja šāda aplūkošana ir vajadzīga, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā par robežpārbaudēm, robežu uzraudzību un atgriešanu. Minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minēto vienību izvietošanas mērķis ir sniegt pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kas izteikušas pieprasījumu, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. Lai pildītu tām uzticētos uzdevumus, minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minētajām vienībām ir nepieciešama piekļuve brīdinājumiem par atgriešanu SIS, izmantojot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras tehnisko saskarni, kas savienota ar centrālo SIS.

(23)

Datiem, kas ietverti un apstrādāti SIS saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1726 (10) noteiktie noteikumi par atbildību, kas piemērojami dalībvalstīm un Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”), Regulā (ES) 2018/1861 noteiktie noteikumi par brīdinājumu ievadīšanu un apstrādi, par piekļuves nosacījumiem un brīdinājumu saglabāšanu, par datu apstrādi, par datu aizsardzību, par atbildību un par pārraudzību un statistiku.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot informācijas apmaiņas sistēmu par atgriešanas lēmumiem, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, lai atvieglotu to izpildi un uzraudzītu, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuri uzturas nelikumīgi, ievēro pienākumu atgriezties, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi.

(26)

Šīs regulas piemērošana neskar saistības, kas izriet no 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kura papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu.

(27)

Dalībvalstīm šī regula būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības, tostarp neizraidīšanas principu, un vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses, ģimenes dzīve un attiecīgo personu veselības stāvoklis vai neaizsargātības līmenis.

(28)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(29)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (11); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(30)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (12); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(31)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (14) 1. panta C punktā.

(32)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (16) 3. pantu.

(33)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (17) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (18) 3. pantu.

(34)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES (19) un (ES) 2018/934 (20).

(35)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 (21).

(36)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(37)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (22) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2017. gada 3. maijā sniedza atzinumu,

(1)

Šengenas informācijas sistēma (SIS) ir Eiropas Savienības satvarā integrēto Šengenas acquis noteikumu svarīgs piemērošanas rīks. SIS ir viens no galvenajiem papildu pasākumiem, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot valsts kompetento iestāžu, jo īpaši robežsardzes, policijas, muitas dienestu, imigrācijas iestāžu un iestāžu, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, operatīvo sadarbību.

(2)

SIS sākotnēji tika izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu). Otrās paaudzes SIS (SIS II) izveide tika uzticēta Komisijai, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (4).To vēlāk izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (5) un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (6). SIS II aizstāja SIS, kas bija izveidota, ievērojot Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu.

(3)

Trīs gadus pēc SIS II darbības sākšanas Komisija veica sistēmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI. Komisija 2016. gada 21. decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedza Otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. panta 5. punktu, 43. panta 3. punktu un 50. panta 5. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 59. panta 3. punktu un 66. panta 5. punktu un saistīto dienestu darba dokumentu. Ieteikumi, kas izklāstīti minētajos dokumentos, attiecīgos gadījumos būtu jāatspoguļo šajā regulā.

(4)

Šī regula ir SIS juridiskais pamats attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 2. nodaļa. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (7) ir SIS juridiskais pamats attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa.

(5)

Tas, ka SIS juridisko pamatu veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS ir vienota informācijas sistēma, kurai kā tādai būtu jādarbojas. Tai būtu jāietver valsts struktūru, sauktu par SIRENE birojiem, vienots tīkls papildinformācijas apmaiņas nodrošināšanai. Tāpēc dažiem minēto instrumentu noteikumiem vajadzētu būt identiskiem.

(6)

Ir jāprecizē SIS mērķi, tās tehniskās uzbūves daži elementi un finansējums, jāparedz noteikumi par tās darbību no viena gala līdz otram un izmantošanu un jādefinē pienākumi. Ir arī jānosaka sistēmā ievadāmo datu kategorijas, datu ievadīšanas un apstrādes mērķi un ievadīšanas kritēriji. Ir arī vajadzīgi noteikumi, kas reglamentētu brīdinājumu dzēšanu, iestādes, kas ir pilnvarotas piekļūt datiem, biometrisko datu izmantošanu un sīkāk noteiktu datu aizsardzības un datu apstrādes noteikumus.

(7)

Brīdinājumi SIS ietver tikai to informāciju, kas nepieciešama personas identifikācijai un veicamajai darbībai. Tādēļ dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāapmainās ar papildinformāciju, kas saistīta ar brīdinājumiem.

(8)

SIS sastāv no centrālās sistēmas (centrālā SIS) un valstu sistēmām. Valstu sistēmās varētu būt pilnīga vai daļēja SIS datubāzes kopija, ko var kopīgot divas vai vairāk dalībvalstis. Ņemot vērā to, ka SIS ir vissvarīgākais informācijas apmaiņas rīks Eiropā drošības un efektīvas robežu pārvaldības nodrošināšanai, ir jānodrošina tās nepārtraukta darbība gan centrālajā, gan valstu līmenī. SIS pieejamība būtu stingri jāuzrauga centrālā un dalībvalstu līmenī, un visi incidenti, kad tā nav bijusi pieejama galalietotājiem, būtu jāreģistrē un par tiem būtu jāziņo ieinteresētajām personām valsts un Savienības līmenī. Katrai dalībvalstij būtu jāizveido rezerves sistēma savai valsts sistēmai. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina nepārtraukta savienojamība ar centrālo SIS, šajā nolūkā tām vajadzētu būt dublētiem un fiziski un ģeogrāfiski nodalītiem savienojuma punktiem. Centrālā SIS un komunikācijas infrastruktūra būtu jāekspluatē tā, lai to darbība tiktu nodrošināta 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Lai to panāktu, Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (8), balstoties uz neatkarīgu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, būtu jāīsteno tehniski risinājumi ar mērķi pastiprināt SIS nepārtrauktu pieejamību.

(9)

Ir jāuztur rokasgrāmata ar sīki izstrādātiem noteikumiem par papildinformācijas apmaiņu attiecībā uz to, kādas darbības jāveic brīdinājuma gadījumā (“SIRENE rokasgrāmata”). SIRENE birojiem būtu jānodrošina ātra un efektīva šādas informācijas apmaiņa.

(10)

Lai nodrošinātu efektīvu apmaiņu ar papildinformāciju, tostarp par veicamo darbību konkrēta brīdinājuma gadījumā, ir lietderīgi stiprināt SIRENE biroju darbību, precizējot prasības attiecībā uz pieejamajiem resursiem un lietotāju apmācību un reakcijas laiku uz jautājumiem, ko tie saņem no citiem SIRENE birojiem.

(11)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to SIRENE biroja darbiniekiem būtu savu uzdevumu veikšanai vajadzīgās valodu prasmes un attiecīgo tiesību aktu un procesuālo normu zināšanas.

(12)

Lai varētu pilnībā izmantot SIS iespējas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka galalietotāji un SIRENE biroju darbinieki regulāri apmeklē mācības, tostarp attiecībā uz datu drošību, datu aizsardzību un datu kvalitāti. SIRENE birojiem vajadzētu būt iesaistītiem apmācību programmu izstrādē. Cik vien iespējams, SIRENE birojiem vajadzētu arī paredzēt savstarpēju darbinieku apmaiņu vismaz reizi gadā. Dalībvalstis tiek aicinātas veikt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no kvalifikācijas un pieredzes zaudēšanas darbinieku mainības dēļ.

(13)

SIS centrālo komponentu darbības pārvaldību īsteno eu-LISA. Lai eu-LISA varētu piešķirt nepieciešamos finanšu resursus un personālu, kas aptvertu visus centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras darbības pārvaldības aspektus, šajā regulā būtu detalizēti jāizklāsta eu-LISA uzdevumi, jo īpaši attiecībā uz papildinformācijas apmaiņas tehniskajiem aspektiem.

(14)

Neskarot dalībvalstu atbildību par SIS ievadīto datu precizitāti un SIRENE biroju kā kvalitātes koordinatoru lomu, eu-LISA vajadzētu būt atbildīgai par datu kvalitātes uzlabošanu, ieviešot centrālu datu kvalitātes uzraudzības instrumentu, un būtu jāsniedz regulāri ziņojumi Komisijai un dalībvalstīm. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par datu kvalitātes jautājumiem, kas radušies. Lai vēl vairāk uzlabotu SIS datu kvalitāti, eu-LISA būtu arī jāpiedāvā apmācība par SIS izmantošanu valstu apmācības struktūrām un, ciktāl iespējams, SIRENE birojiem un galalietotājiem.

(15)

Lai varētu labāk uzraudzīt SIS izmantošanu un analizēt migrācijas spiediena un robežu pārvaldības tendences, eu-LISA spējām sniegt dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropolam un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai statistikas ziņojumus būtu jāatbilst jaunākajam tehnikas līmenim, neietekmējot datu integritāti. Tādēļ būtu jāizveido centrālais repozitorijs. Minētajā repozitorijā glabātajā vai no tā iegūtajā statistikā nebūtu jāietver nekādi personas dati. Dalībvalstīm atbilstīgi sadarbības mehānismam starp uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar šo regulu būtu jāpaziņo statistika par tiesību uz piekļuvi izmantošanu, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu.

(16)

SIS būtu jāiekļauj jaunas datu kategorijas, kas ļauj galalietotājiem, pamatojoties uz brīdinājumu un nezaudējot laiku, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Tāpēc brīdinājumos par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu būtu jāietver informācija par lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā. Turklāt, lai atvieglotu identifikāciju un atklātu personas, kas izmanto vairākas identitātes, brīdinājumā būtu jāiekļauj arī atsauce uz attiecīgās personas personas identifikācijas dokumentu vai tā numuru, ja šāda informācija ir pieejama, un dokumenta kopija, ja iespējams – krāsu kopija.

(17)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt, kad tas noteikti ir nepieciešams, ievadīt SIS specifisku informāciju, kas saistīta ar kādu personas īpašu, objektīvu un fizisku pazīmi, kura nevar mainīties, piemēram tetovējumiem, zīmēm vai rētām.

(18)

Veidojot brīdinājumu, būtu jāiekļauj visi attiecīgie dati, ja tie ir pieejami, jo īpaši attiecīgās personas vārds, lai līdz minimumam samazinātu informācijas viltus atbilsmju risku un nevajadzīgas operatīvās darbības.

(19)

SIS nebūtu jāglabā nekādi dati, kas izmantoti meklēšanā, izņemot reģistra ierakstu glabāšanu, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu valsts sistēmu pareizu darbību, kā arī datu integritāti un drošību.

(20)

SIS vajadzētu būt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgās personas. Jebkādai fotogrāfiju, sejas attēlu vai daktiloskopisko datu ievadīšanai SIS un jebkādai šādu datu izmantošanai nebūtu jāpārsniedz tas, kas ir nepieciešams izvirzītajiem mērķiem, šādas darbības būtu jāatļauj ar Savienības tiesību aktiem, tām būtu jānotiek, ievērojot pamattiesības, tostarp bērna intereses, un tām vajadzētu būt saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, tostarp attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem, kas noteikti šajā regulā. Tādā pašā sakarā, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, SIS vajadzētu būt arī iespējai apstrādāt to personu datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ievērojot attiecīgus aizsardzības pasākumus, saņemot attiecīgās personas piekrišanu attiecībā uz katru datu kategoriju, jo īpaši plaukstu nospiedumiem, un stingri ierobežojot mērķus, kuriem šādus personas datus var likumīgi apstrādāt.

(21)

Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie tehniskās sagatavošanās darbi, lai katru reizi, kad galalietotājiem ir tiesības veikt meklēšanu valsts policijas vai imigrācijas datubāzē, viņi paralēli meklētu arī SIS, ievērojot principus, kas noteikti 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (9) un 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (10). Tam būtu jānodrošina, ka SIS darbojas kā galvenais papildu pasākums zonā bez kontroles pie iekšējām robežām un labāk risina noziedzības un noziedznieku mobilitātes pārrobežu aspektu.

(22)

Šajā regulā būtu jāparedz daktiloskopisko datu, fotogrāfiju un sejas attēlu izmantošanas nosacījumi identifikācijas un pārbaudes nolūkiem. Sejas attēli un fotogrāfijas identifikācijas nolūkā sākotnēji būtu jāizmanto tikai saistībā ar regulārajām robežšķērsošanas vietām. Šādai izmantošanai būtu jānotiek, ievērojot Komisijas ziņojumu, kurā apstiprina tehnoloģijas pieejamību, uzticamību un to, vai tā spēj pareizi darboties.

(23)

Būtu jāatļauj meklēt daktiloskopiskos datus, kas glabājas SIS, ar pilniem vai nepilniem pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu komplektiem, kas atrasti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, ja tiek konstatēta augsta varbūtības pakāpe, ka tie ir smaga nozieguma vai teroristu nodarījuma izdarītāja pirkstu nospiedumi, ar noteikumu, ka meklēšana tiek vienlaikus veikta attiecīgās valstu pirkstu nospiedumu datubāzēs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to kvalitātes standartu izveidei, kuri piemērojami biometrisko datu glabāšanai.

(24)

Ja personas identitāti nevar noskaidrot, izmantojot citus līdzekļus, būtu jāizmanto daktiloskopiskie dati, lai mēģinātu identificēt personu. Visos gadījumos būtu jāatļauj identificēt personu, izmantojot daktiloskopiskos datus.

(25)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt brīdinājumu sasaisti SIS. Tam, ka tiek izveidotas saites starp diviem vai vairāk brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, brīdinājumu pārskatīšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(26)

Lielāku efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci var panākt, paredzot, ka SIS ir obligāti jāievada visi ieceļošanas aizliegumi, ko izdevušas valsts kompetentās iestādes saskaņā ar procedūrām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (11), un nosakot kopīgus noteikumus brīdinājumu par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikumu ievadīšanai pēc trešās valsts valstspiederīgā, kurš uzturas nelikumīgi, atgriešanas. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepastāv laika sprīdis starp brīdi, kurā attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais atstāj Šengenas zonu, un brīdi, kad SIS tiek aktivizēts brīdinājums. Tam būtu jānodrošina ieceļošanas aizlieguma īstenošana ārējo robežu robežšķērsošanas vietās, faktiski nepieļaujot atkārtotu ieceļošanu Šengenas zonā.

(27)

Personām, attiecībā uz kurām tiek pieņemts lēmums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu, vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt minēto lēmumu. Ja lēmums ir saistīti ar atgriešanu, pārsūdzības tiesībās būtu jāievēro Direktīva 2008/115/EK.

(28)

Šajā regulā būtu jāparedz obligātie noteikumi par apspriešanos ar valsts iestādēm un paziņojumu sniegšanu tām, ja trešās valsts valstspiederīgajam ir vai viņš varētu iegūt derīgu uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu kādā dalībvalstī, un cita dalībvalsts par minēto trešās valsts valstspiederīgo plāno ievadīt vai jau ir ievadījusi brīdinājumu par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu. Šāda situācija rada nopietnas neskaidrības robežsardzei, policijai un imigrācijas iestādēm. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt obligātus termiņus ātrām apspriedēm ar konkrētu rezultātu, lai nodrošinātu, ka tie trešo valstu valstspiederīgie, kam ir tiesības likumīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, ir tiesīgi ieceļot šajā teritorijā bez grūtībām, un ka tiem, kuriem nav tiesību ieceļot, tiek liegts to darīt.

(29)

Dzēšot brīdinājumu SIS pēc apspriešanās starp dalībvalstīm, izdevējai dalībvalstij būtu jāspēj paturēt attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo savā brīdinājumu valsts sarakstā.

(30)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (12) piemērošana.

(31)

Brīdinājumi SIS nebūtu jāglabā ilgāk kā nepieciešams, lai īstenotu konkrētus mērķus, kuriem tie ievadīti. Izdevējai dalībvalstij trīs gados pēc brīdinājuma ievadīšanas SIS būtu jāpārskata vajadzība to saglabāt. Tomēr, ja valsts lēmumā, kas ir brīdinājuma pamatā, ir noteikts garāks derīguma termiņš kā trīs gadi, brīdinājums būtu jāpārskata piecu gadu laikā pēc tā ievadīšanas. Lēmumiem saglabāt brīdinājumus par personām būtu jābalstās uz visaptverošu individuālu izvērtējumu. Dalībvalstīm būtu jāpārskata brīdinājumi par personām paredzētajā pārskatīšanas periodā un būtu jāglabā statistika par to brīdinājumu par personām skaitu, kuru saglabāšanas periods ir pagarināts.

(32)

Brīdinājuma ievadīšanai SIS un brīdinājuma SIS beigu termiņa pagarināšanai būtu jāpiemēro samērīguma prasība, kas ietver izvērtējumu par to, vai konkrētais gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājumu iekļautu SIS. Attiecībā uz teroristu nodarījumiem gadījums būtu jāuzskata par atbilstīgu, piemērotu un pietiekami svarīgu, lai būtu brīdinājums SIS. Sabiedriskās vai valsts drošības iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj izņēmuma kārtā atturēties ievadīt brīdinājumu SIS, ja ir iespējams, ka tas varētu traucēt oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras.

(33)

SIS datu integritāte ir ārkārtīgi nozīmīga. Tāpēc būtu jāparedz attiecīgi aizsardzības pasākumi, lai apstrādātu SIS datus gan centrālajā, gan valsts līmenī, lai nodrošinātu datu drošību “no viena gala līdz otram”. Iestādēm, kas iesaistītas datu apstrādē, vajadzētu būt saistošām šajā regulā noteiktajām drošības prasībām un uz tām būtu jāattiecina vienota procedūra ziņošanai par incidentiem. To darbiniekiem vajadzētu būt pienācīgi apmācītiem un informētiem par jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem un sankcijām šajā sakarā.

(34)

Datus, kas apstrādāti SIS, un saistīto papildinformāciju, ar kuru notikusi apmaiņa, ievērojot šo regulu, nevajadzētu nosūtīt vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(35)

Lai uzlabotu imigrācijas iestāžu darba efektivitāti, pieņemot lēmumus par trešo valstu valstspiederīgo tiesībām ieceļot un uzturēties dalībvalstu teritorijās un par trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanu, ir lietderīgi minētajām iestādēm piešķirt piekļuvi SIS saskaņā ar šo regulu.

(36)

Neskarot šajā regulā paredzētus specifiskākus noteikumus par personas datu apstrādi, personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679, ja vien valstu kompetentās iestādes šādu apstrādi neveic, lai novērstu, izmeklētu un atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem.

(37)

Neskarot šajā regulā paredzētus specifiskākus noteikumus, personas datu apstrādei, ko valstu kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, būtu jāpiemēro valstu normatīvie un administratīvie akti, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680. Uz piekļuvi SIS ievadītajiem datiem un uz tiesībām meklēt šādos datos, ja šīs darbības veic valsts kompetentās iestādes, kuras atbildīgas par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, jāattiecina visi attiecīgie šīs regulas noteikumi un Direktīvas (ES) 2016/680 noteikumi, kā tie transponēti valsts tiesību aktos, un jo īpaši uzraudzība, ko veic Direktīvā (ES) 2016/680 minētās uzraudzības iestādes.

(38)

Personas datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (13).

(39)

Personas datu apstrādei, ko veic Eiropols saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (14).

(40)

Lietojot SIS, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tas, ka tiek ievērota to personu, kuru datus apstrādā, cieņa un integritāte. Personas datu apstrāde, ko veic šīs regulas vajadzībām, nedrīkst radīt diskrimināciju pret personām jebkādu tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.

(41)

Attiecībā uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS, būtu jāpiemēro attiecīgie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (15) (“Civildienesta noteikumi”).

(42)

Gan dalībvalstīm, gan eu-LISA būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai no kopīga skatu punkta risinātu drošības jautājumus.

(43)

Neatkarīgām valsts uzraudzības iestādēm, kas minētas Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā (ES) 2016/680 (“uzraudzības iestādes”), būtu jāuzrauga personas datu apstrādes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, tostarp papildinformācijas apmaiņas, likumība. Uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir pietiekami resursi šā uzdevuma veikšanai. Būtu jāparedz datu subjektu tiesības uz piekļuvi saviem personas datiem, kas glabājas SIS, to labošanu un dzēšanu un visi turpmāki tiesiskās aizsardzības līdzekļi valsts tiesās, kā arī spriedumu savstarpēja atzīšana. Ir arī lietderīgi no dalībvalstīm pieprasīt gada statistiku.

(44)

Uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta to dalībvalstu sistēmu veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīzija būtu jāveic uzraudzības iestādēm, vai uzraudzības iestādēm būtu tieši jāpasūta revīzija no neatkarīga datu aizsardzības revidenta. Attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu jāsaglabā kontrole pār neatkarīgo revidentu un atbildība par viņa darbu, tāpēc tām pašām būtu jādod norādījumi revidentam un jānosaka skaidri definēts revīzijas mērķis, tvērums un metodoloģija, kā arī jānodrošina vadlīnijas un uzraudzība attiecībā uz revīziju un tās galīgajiem rezultātiem.

(45)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāuzrauga Savienības iestāžu un struktūru darbība attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un uzraudzības iestādēm, uzraugot SIS, būtu savstarpēji jāsadarbojas.

(46)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāpiešķir pietiekami resursi saskaņā ar šo regulu uzticēto uzdevumu izpildei, tostarp atbalsts no personām, kam ir speciālās zināšanas par biometriskajiem datiem.

(47)

Regulā (ES) 2016/794 ir paredzēts, ka Eiropolam jāatbalsta un jāstiprina valstu kompetento iestāžu darbības un to sadarbība, apkarojot terorismu un smagus noziegumus, un jāsniedz analīze un apdraudējumu novērtējumi. Lai palīdzētu Eiropolam veikt tā uzdevumus, jo īpaši Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra ietvaros, ir lietderīgi ļaut Eiropolam piekļūt brīdinājumu kategorijām, kā paredzēts šajā regulā.

(48)

Lai novērstu trūkumus informācijas apmaiņā par terorismu, jo īpaši par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem – kuru pārvietošanās uzraudzība ir īpaši svarīga –, dalībvalstis tiek mudinātas kopīgot ar Eiropolu informāciju par darbībām, kas saistītas ar terorismu. Šī informācijas kopīgošana būtu jāveic kā papildinformācijas apmaiņa ar Eiropolu par attiecīgajiem brīdinājumiem. Šajā nolūkā Eiropolam būtu jāizveido savienojums ar komunikācijas infrastruktūru.

(49)

Ir jāparedz arī skaidri noteikumi Eiropolam par SIS datu apstrādi un lejupielādi, lai tas varētu visaptveroši izmantot SIS, ar noteikumu, ka tiek ievēroti datu aizsardzības standarti, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (ES) 2016/794. Ja Eiropola veiktā meklēšanā atklājas, ka SIS ir kādas dalībvalsts ievadīts brīdinājums, Eiropols nevar veikt prasīto darbību. Tādēļ tam papildinformācijas apmaiņas ceļā ar attiecīgo SIRENE biroju būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts, lai ļautu minētajai dalībvalstij veikt turpmākas darbības saistībā ar konkrēto gadījumu.

(50)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1624 (16) noteikts, ka šīs regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj minētās regulas 2. panta 8) punktā minēto vienību dalībniekiem, kurus norīko Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, aplūkot Savienības datubāzes, ja šāda aplūkošana ir vajadzīga, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā par robežpārbaudēm, robežu uzraudzību un atgriešanu. Citas attiecīgas Savienības aģentūras, jo īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojs un Eiropols, var arī izvietot tādus ekspertus migrācijas pārvaldības atbalsta vienību sastāvā, kas nav minēto aģentūru personāls. Minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minēto vienību izvietošanas mērķis ir sniegt pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kas izteikušas pieprasījumu, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. Lai minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minētās vienības varētu pildīt tām uzticētos uzdevumus, tām ir nepieciešama piekļuve SIS, izmantojot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras tehnisko saskarni, kas savienota ar centrālo SIS. Ja meklēšanā, ko SIS veic Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 8) un 9) punktā minētās vienības vai personāla vienības, tiek konstatēts dalībvalsts ievadīts brīdinājums, vienības vai personāla vienības loceklis nevar veikt prasīto darbību, izņemot, ja uzņēmēja dalībvalsts atļauj to darīt. Tādēļ uzņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt informētai, lai tā varētu veikt turpmākas darbības saistībā ar konkrēto gadījumu. Uzņēmējai dalībvalstij būtu jāpaziņo par informācijas atbilsmi izdevējai dalībvalstij papildinformācijas apmaiņas ceļā.

(51)

Ņemot vērā dažu SIS aspektu tehnisko raksturu, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu, tos nevar izsmeļoši aptvert šajā regulā. Minētie aspekti ietver, piemēram, tehniskos noteikumus par datu ievadi, par datu atjaunināšanu, dzēšanu un meklēšanu un par datu kvalitāti, un noteikumus, kas saistīti ar biometriskajiem datiem, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāro secību, par brīdinājumu sasaisti un par papildinformācijas apmaiņu. Tāpēc īstenošanas pilnvaras attiecībā uz minētajiem aspektiem būtu jāpiešķir Komisijai. Tehniskajos noteikumos par brīdinājumu meklēšanu būtu jāņem vērā valstu lietotņu raita darbība.

(52)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17). Īstenošanas aktu pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt tādai pašai gan šajā regulā, gan Regulā (ES) 2018/1862.

(53)

Pārredzamības nodrošināšanai divus gadus pēc SIS darbības sākuma, ievērojot šo regulu, eu-LISA būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(54)

Lai nodrošinātu raitu SIS darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to apstākļu noteikšanu, kad sejas attēlus un fotogrāfijas var izmantot personu identifikācijai, kas nav saistībā ar regulārajām robežšķērsošanas vietām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(55)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot un reglamentēt Eiropas informācijas sistēmu un apmaiņu ar attiecīgu papildinformāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to būtības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(56)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šajā regulā tiek pilnībā ievērota personas datu aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, vienlaikus tiecoties nodrošināt drošu vidi visām personām, kas dzīvo Savienības teritorijā, un aizsargāt nelikumīgos migrantus pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību. Lietās, kas attiecas uz bērniem, pirmām kārtām būtu jāņem vērā bērna intereses.

(57)

Šajā regulā paredzētās valstu sistēmu modernizācijas un jauno funkciju ieviešanas aprēķinātās izmaksas ir zemākas nekā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 515/2014 (19) paredzētās viedrobežu budžeta pozīcijas pārpalikums. Tādēļ summa, kas paredzēta IT sistēmu izstrādei migrācijas plūsmu pārvaldībai pie ārējām robežām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, būtu jāpiešķir dalībvalstīm un eu-LISA. Būtu jāuzrauga SIS modernizācijas un šīs regulas īstenošanas finansiālās izmaksas. Ja aprēķinātās izmaksas ir augstākas, būtu jādara pieejams Savienības finansējums, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.

(58)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(59)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (20); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(60)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (21); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(61)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (22) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (23).

(62)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (24) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (25) 3. pantu.

(63)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (26) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (27) 3. pantu.

(64)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES (28) un (ES) 2018/934 (29).

(65)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 (30).

(66)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(67)

Ar šo regulu tiek ieviesti vairāki uzlabojumi SIS, kas palielinās tās efektivitāti, stiprinās datu aizsardzību un paplašinās piekļuves tiesības. Dažiem no minētajiem uzlabojumiem nav vajadzīga sarežģīta tehniska izstrāde, turpretī citiem ir nepieciešamas dažāda līmeņa tehniskas izmaiņas. Lai sistēmas uzlabojumi būtu pieejami galalietotājiem pēc iespējas ātrāk, ar šo regulu ievieš grozījumus Regulā (EK) Nr. 1987/2006 vairākos posmos. Vairāki sistēmas uzlabojumi būtu jāpiemēro nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savukārt citi būtu jāpiemēro vai nu gadu vai divus pēc tās stāšanās spēkā. Šī regula pilnībā būtu jāpiemēro trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Lai novērstu kavēšanos šīs regulas piemērošanā, tās pakāpeniskā īstenošana būtu cieši jāuzrauga.

(68)

Regula (EK) Nr. 1987/2006 būtu jāatceļ no šīs regulas pilnīgas piemērošanas dienas.

(69)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (31) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2017. gada 3. maijā,

(1)

Šengenas informācijas sistēma (SIS) ir Eiropas Savienības satvarā integrēto Šengenas acquis noteikumu svarīgs piemērošanas rīks. SIS ir viens no galvenajiem papildu pasākumiem, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot valsts kompetento iestāžu jo īpaši robežsardzes, policijas, muitas dienestu, imigrācijas iestāžu un iestāžu, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, operatīvo sadarbību.

(2)

SIS sākotnēji tika izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar kuru īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu). Otrās paaudzes SIS (SIS II) izveide tika uzticēta Komisijai, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (4).To vēlāk izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (5) un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (6). SIS II aizstāja SIS, kas bija izveidota, ievērojot Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu.

(3)

Trīs gadus pēc SIS II darbības sākšanas Komisija veica sistēmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI. Komisija 2016. gada 21. decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedza Otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. panta 5. punktu, 43. panta 3. punktu un 50. panta 5. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 59. panta 3. punktu un 66. panta 5. punktu un saistīto dienestu darba dokumentu. Ieteikumi, kas izklāstīti minētajos dokumentos, attiecīgos gadījumos būtu jāatspoguļo šajā regulā.

(4)

Šī regula ir SIS juridiskais pamats attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (7) ir SIS juridiskais pamats attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 2. nodaļa.

(5)

Tas, ka SIS juridisko pamatu veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS ir vienota informācijas sistēma, kurai kā tādai būtu jādarbojas. Tai būtu jāietver valsts struktūru, sauktu par SIRENE birojiem, vienots tīkls papildinformācijas apmaiņas nodrošināšanai. Tāpēc dažiem minēto instrumentu noteikumiem vajadzētu būt identiskiem.

(6)

Ir jāprecizē SIS mērķi, tās tehniskās uzbūves daži elementi un finansējums, jāparedz noteikumi par tās darbību no viena gala līdz otram un izmantošanu un jādefinē pienākumi. Ir arī jānosaka sistēmā ievadāmo datu kategorijas, datu ievadīšanas un apstrādes mērķi un ievadīšanas kritēriji. Ir arī vajadzīgi noteikumi, kas reglamentētu brīdinājumu dzēšanu, iestādes, kas ir pilnvarotas piekļūt datiem, biometrisko datu izmantošanu un sīkāk noteiktu datu aizsardzības un datu apstrādes noteikumus.

(7)

Brīdinājumi SIS ietver tikai to informāciju, kas nepieciešama personas vai priekšmeta identifikācijai un veicamajai darbībai. Tādēļ dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāapmainās ar papildinformāciju, kas saistīta ar brīdinājumiem.

(8)

SIS sastāv no centrālās sistēmas (centrālā SIS) un valstu sistēmām. Valstu sistēmās varētu būt pilnīga vai daļēja SIS datubāzes kopija, ko var kopīgot divas vai vairāk dalībvalstis. Ņemot vērā to, ka SIS ir vissvarīgākais informācijas apmaiņas rīks Eiropā drošības un efektīvas robežu pārvaldības nodrošināšanai, ir jānodrošina tās nepārtraukta darbība gan centrālajā, gan valstu līmenī. SIS pieejamība būtu stingri jāuzrauga centrālā un dalībvalstu līmenī, un visi incidenti, kad tā nav bijusi pieejama galalietotājiem, būtu jāreģistrē un par tiem būtu jāziņo ieinteresētajām personām valsts un Savienības līmenī. Katrai dalībvalstij būtu jāizveido rezerves sistēma savai valsts sistēmai. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina nepārtraukta savienojamība ar centrālo SIS, šajā nolūkā tām vajadzētu būt dublētiem, fiziski un ģeogrāfiski nodalītiem savienojuma punktiem. Centrālā SIS un komunikācijas infrastruktūra būtu jāekspluatē tā, lai to darbība tiktu nodrošināta 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Lai to panāktu, Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (8), balstoties uz neatkarīgu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, būtu jāīsteno tehniski risinājumi ar mērķi pastiprināt SIS nepārtrauktu pieejamību.

(9)

Ir jāuztur rokasgrāmata ar sīki izstrādātiem noteikumiem par papildinformācijas apmaiņu attiecībā uz to, kādas darbības jāveic brīdinājuma gadījumā (“SIRENE rokasgrāmata”). SIRENE birojiem būtu jānodrošina ātra un efektīva šādas informācijas apmaiņa.

(10)

Lai nodrošinātu efektīvu apmaiņu ar papildinformāciju, tostarp par veicamo darbību konkrēta brīdinājuma gadījumā, ir lietderīgi stiprināt SIRENE biroju darbību, precizējot prasības attiecībā uz pieejamajiem resursiem un lietotāju apmācību un reakcijas laiku uz jautājumiem, ko tie saņem no citiem SIRENE birojiem.

(11)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to SIRENE biroja darbiniekiem būtu savu uzdevumu veikšanai vajadzīgās valodu prasmes un attiecīgo tiesību aktu un procesuālo normu zināšanas.

(12)

Lai varētu pilnībā izmantot SIS iespējas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka galalietotāji un SIRENE biroju darbinieki regulāri apmeklē mācības, tostarp attiecībā uz datu drošību, datu aizsardzību un datu kvalitāti. SIRENE birojiem vajadzētu būt iesaistītiem apmācību programmu izstrādē. Cik vien iespējams, SIRENE birojiem vajadzētu arī paredzēt savstarpēju darbinieku apmaiņu vismaz reizi gadā. Dalībvalstis tiek aicinātas veikt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no kvalifikācijas un pieredzes zaudēšanas darbinieku mainības dēļ.

(13)

SIS centrālo komponentu darbības pārvaldību īsteno eu-LISA. Lai eu-LISA varētu piešķirt nepieciešamos finanšu resursus un personālu, kas aptvertu visus centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras darbības pārvaldības aspektus, šajā regulā būtu detalizēti jāizklāsta eu-LISA uzdevumi, jo īpaši attiecībā uz papildinformācijas apmaiņas tehniskajiem aspektiem.

(14)

Neskarot dalībvalstu atbildību par SIS ievadīto datu precizitāti un SIRENE biroju kā kvalitātes koordinatoru lomu, eu-LISA vajadzētu būt atbildīgai par datu kvalitātes uzlabošanu, ieviešot centrālu datu kvalitātes uzraudzības instrumentu, un būtu jāsniedz regulāri ziņojumi Komisijai un dalībvalstīm. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par datu kvalitātes jautājumiem, kas radušies. Lai vēl vairāk uzlabotu SIS datu kvalitāti, eu-LISA arī būtu valstu apmācības struktūrām un, ciktāl iespējams, SIRENE birojiem un galalietotājiem jāpiedāvā apmācība par SIS izmantošanu.

(15)

Lai varētu labāk uzraudzīt SIS izmantošanu un analizēt noziedzīgu nodarījumu tendences, eu-LISA spējām sniegt dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropolam, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai statistikas ziņojumus būtu jāatbilst jaunākajam tehnikas līmenim, neietekmējot datu integritāti. Tādēļ būtu jāizveido centrālais repozitorijs. Minētajā repozitorijā saglabātajā vai no tā iegūtajā statistikā nebūtu jāietver nekādi personas dati. Dalībvalstīm atbilstīgi sadarbības mehānismam starp uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar šo regulu būtu jāpaziņo statistika par tiesību uz piekļuvi izmantošanu, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu.

(16)

SIS būtu jāiekļauj jaunas datu kategorijas, kas ļauj galalietotājiem, pamatojoties uz brīdinājumu un nezaudējot laiku, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Tādēļ, lai atvieglotu identifikāciju un atklātu personas, kas izmanto vairākas identitātes, brīdinājumā būtu jāiekļauj arī atsauce uz attiecīgās personas personas identifikācijas dokumentu vai tā numuru, ja šāda informācija ir pieejama, un dokumenta kopija, ja iespējams – krāsu kopija.

(17)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt, kad tas noteikti ir nepieciešams, ievadīt SIS specifisku informāciju, kas saistīta ar kādu personas īpašu, objektīvu un fizisku pazīmi, kura nevar mainīties, piemēram, tetovējumiem, zīmēm vai rētām.

(18)

Veidojot brīdinājumu, būtu jāiekļauj visi attiecīgie dati, ja tie ir pieejami, jo īpaši attiecīgās personas vārds, lai līdz minimumam samazinātu informācijas viltus atbilsmju risku un nevajadzīgas operatīvās darbības.

(19)

SIS nebūtu jāglabā nekādi dati, kas izmantoti meklēšanā, izņemot reģistra ierakstu glabāšanu, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu valsts sistēmu pareizu darbību, kā arī datu integritāti un drošību.

(20)

SIS vajadzētu būt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgās personas. Jebkādai fotogrāfiju, sejas attēlu vai daktiloskopisko datu ievadīšanai SIS un jebkādai šādu datu izmantošanai nebūtu jāpārsniedz tas, kas ir nepieciešams izvirzītajiem mērķiem, šādas darbības būtu jāatļauj ar Savienības tiesību aktiem, tām būtu jānotiek, ievērojot pamattiesības, tostarp bērna intereses, un tām vajadzētu būt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, tostarp attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem, kas noteikti šajā regulā. Tādā pašā sakarā, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, SIS vajadzētu būt arī iespējai apstrādāt to personu datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ievērojot attiecīgus aizsardzības pasākumus, saņemot attiecīgās personas piekrišanu attiecībā uz katru datu kategoriju, jo īpaši plaukstu nospiedumiem, un stingri ierobezojot mērķus, kuriem šādus personas datus var likumīgi apstrādāt.

(21)

Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie tehniskās sagatavošanās darbi, lai katru reizi, kad galalietotājiem ir tiesības veikt meklēšanu valsts policijas vai imigrācijas datubāzē, viņi paralēli meklētu arī SIS, ievērojot principus, kas noteikti 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (9) un 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (10). Tam būtu jānodrošina, ka SIS darbojas kā galvenais papildu pasākums zonā bez iekšējās robežkontroles un labāk risina noziedzības un noziedznieku mobilitātes pārrobežu aspektu.

(22)

Šajā regulā būtu jāparedz daktiloskopisko datu, fotogrāfiju un sejas attēlu izmantošanas nosacījumi identifikācijas un pārbaudes nolūkiem. Sejas attēli un fotogrāfijas identifikācijas nolūkā sākumā būtu jāizmanto tikai saistībā ar regulārajām robežšķērsošanas vietām. Šādai izmantošanai būtu jānotiek, ievērojot Komisijas ziņojumu, kurā apstiprina tehnoloģijas pieejamību, uzticamību un to, vai tā spēj pareizi darboties.

(23)

Automatizēta pirkstu nospiedumu identifikācijas pakalpojuma ieviešana SIS papildina esošo Prīmes mehānismu savstarpējai pārrobežu tiešsaistes piekļuvei valstu DNS datubāzēm un automatizētajām pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmām, kā izklāstīts Padomes Lēmumā 2008/615/TI (11) un 2008/616/TI (12). SIS daktiloskopisko datu meklēšana pieļauj izdarītāja aktīvu meklēšanu. Tādēļ būtu jāparedz iespēja augšupielādēt SIS nezināma izdarītāja daktiloskopiskos datus, ar noteikumu, ka minēto datu īpašnieku var identificēt ar ļoti augstu varbūtības pakāpi kā personu, kas izdarījusi smagu noziegumu vai terorisma aktu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumu, kad daktiloskopiskos datus atrod uz ieroča vai jebkura cita objekta, kas izmantots nodarījumā. Vienkārša daktiloskopisko datu atrašanās nozieguma vietā nebūtu jāuzskata par norādi uz ļoti augstu varbūtības pakāpi, ka konkrētie daktiloskopiskie dati ir izdarītāja daktiloskopiskie dati. Vēl viens priekšnoteikums, lai izveidotu šādu brīdinājumu, būtu, ka aizdomās turētā identitāti nevar noteikt, izmantojot jebkuru citu attiecīgu valsts, Savienības vai starptautisko datubāzi. Ja daktiloskopisko datu meklēšana noved pie iespējamas atbilstības, dalībvalstij būtu jāveic turpmākas pārbaudes, iesaistot arī ekspertus, lai noteiktu, vai aizdomās turētais ir SIS saglabāto pirkstu nospiedumu īpašnieks, un būtu jānoskaidro personas identitāte. Procedūra būtu jāpiemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šāda identifikācija varētu būtiski palīdzēt izmeklēšanā un varētu novest līdz apcietināšanai ar noteikumu, ka visi apcietināšanas nosacījumi ir izpildīti.

(24)

Būtu jāatļauj meklēt daktiloskopiskos datus, kas glabājas SIS, ar pilniem vai nepilniem pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu komplektiem, kas atrasti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, ja tiek konstatēta augsta varbūtības pakāpe, ka tie ir smaga nozieguma vai teroristu nodarījuma izdarītāja pirkstu nospiedumi, ar noteikumu, ka meklēšana tiek vienlaikus veikta attiecīgajās valstu pirkstu nospiedumu datubāzēs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to kvalitātes standartu izveidei, kuri piemērojami biometrisko datu, tostarp latentu daktiloskopisko datu, glabāšanai.

(25)

Ja personas identitāti nevar noskaidrot, izmantojot citus līdzekļus, būtu jāizmanto daktiloskopiskie dati, lai mēģinātu identificēt personu. Visos gadījumos būtu jāatļauj identificēt personu, izmantojot daktiloskopiskos datus.

(26)

Skaidri definētos gadījumos, kad daktiloskopiskie dati nav pieejami, vajadzētu būt iespējai brīdinājumam pievienot DNS profilu. Minētajam DNS profilam vajadzētu būt pieejamam tikai pilnvarotiem lietotājiem. DNS profiliem būtu jāatvieglo tādu pazudušu personu identifikācija, kurām vajadzīga aizsardzība, jo īpaši pazudušu bērnu identifikācija, tostarp, atļaujot identifikācijai izmantot tiešo augšupējo radinieku, pēcnācēju vai brāļu un māsu DNS profilus. DNS datos būtu jāietver tikai minimālā informācija, kas nepieciešama pazudušās personas identifikācijai.

(27)

DNS profili no SIS būtu jāizgūst tikai tad, ja identificēšana ir vajadzīga un samērīga šajā regulā noteiktajos nolūkos. DNS profili būtu jāizgūst vai jāapstrādā tikai tiem mērķiem, kuriem tie ievadīti SIS. Būtu jāpiemēro šajā regulā noteiktie datu aizsardzības un drošības noteikumi. Vajadzības gadījumā būtu jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, kad tiek izmantoti DNS profili, lai izvairītos no jebkāda riska, kas saistīts ar kļūdainām atbilsmēm, uzlaušanu un neatļautu kopīgošanu ar trešām personām.

(28)

SIS būtu jāietver brīdinājumi par personām, kuras meklē apcietināšanai nolūkā tās nodot vai izdot. Papildus brīdinājumiem ir lietderīgi paredzēt tādas papildinformācijas apmaiņu ar SIRENE biroju starpniecību, kas nepieciešama nodošanas un izdošanas procedūrās. SIS jo īpaši būtu jāapstrādā dati, kas minēti Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (13) 8. pantā. Operatīvu iemeslu dēļ ir lietderīgi, ka izdevēja dalībvalsts esošo brīdinājumu par apcietināšanu uz laiku padara nepieejamu, ja ir saņemta tiesu iestāžu atļauja gadījumos, kad kāda persona, uz kuru attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, tiek intensīvi un aktīvi meklēta un galalietotāji, kas nav iesaistīti konkrētajā meklēšanas operācijā, var apdraudēt sekmīgu iznākumu. Šādu brīdinājumu pagaidu nepieejamībai principā nebūtu jāpārsniedz 48 stundas.

(29)

Vajadzētu būt iespējai SIS pievienot tulkojumu papildu datiem, kas ievadīti, lai personu nodotu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un lai personu izdotu.

(30)

SIS vajadzētu būt ietvertiem brīdinājumiem par pazudušām personām vai par neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, lai nodrošinātu šo personu aizsardzību vai novērstu sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumus. Attiecībā uz bērniem šiem brīdinājumiem un attiecīgajām procedūrām būtu jākalpo bērna interesēm saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu. Kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, darbības un lēmumi pēc brīdinājuma par bērnu būtu jāveic un jāpieņem sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm. Vajadzības gadījumā būtu jāinformē arī valsts palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai.

(31)

Pēc kompetentās iestādes lūguma būtu jāievada brīdinājumi par pazudušām personām, kas jāaizsargā. Par visiem bērniem, kuri ir pazuduši no dalībvalstu uzņemšanas vietām, SIS būtu jāievada brīdinājums par pazudušām personām.

(32)

Brīdinājumi par vecāku veiktas nolaupīšanas riskam pakļautiem bērniem būtu jāievada SIS pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Brīdinājums SIS par vecāku veiktas nolaupīšanas riskam pakļautiem bērniem būtu jāievada tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi. Kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts.

(33)

Šajā regulā būtu jāizveido jauna brīdinājumu kategorija attiecībā uz dažām neaizsargātu personu kategorijām, kam jāliedz ceļot. Personas, kurām vecuma, invaliditātes vai ģimenes apstākļu dēļ ir vajadzīga aizsardzība, būtu jāuzskata par neaizsargātām personām.

(34)

Brīdinājumi par bērniem, kam jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ, būtu jāievada SIS, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērnus var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt. Šādi brīdinājumi būtu jāievada, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību, vai kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistītiem teroristu nodarījumos, to, ka viņus iesauks vai iesaistīs bruņotās grupās vai viņiem liks aktīvi piedalīties karadarbībā.

(35)

Brīdinājumi par neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ, būtu jāievada, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.

(36)

Lai nodrošinātu stingrus un piemērotus aizsardzības pasākumus, brīdinājumi par bērniem vai citām neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot, būtu – ja tas prasīts valsts tiesību aktos – jāievada SIS pēc tiesu iestādes lēmuma vai kompetentas iestādes lēmuma, ko apstiprinājusi tiesu iestāde.

(37)

Jauna veicamā darbība būtu jāievada, lai ļautu attiecīgo personu apturēt un nopratināt ar mērķi izdevējai dalībvalstij iegūt izsmeļošu informāciju. Šī darbība būtu jāpiemēro gadījumos, kad, pamatojoties uz skaidru norādi, pastāv aizdomas, ka persona plāno izdarīt vai ir izdarījusi kādu no nodarījumiem, kas minēti Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 1. un 2. punktā, ja ir vajadzīga papildu informācija, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli personai, kas ir notiesāta par kādu no Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 1. un 2. punktā minētajiem nodarījumiem, vai ja ir pamats uzskatīt, ka viņš vai viņa izdarīs kādu no minētajiem nodarījumiem. Šai veicamajai darbībai arī nebūtu jāskar esošie savstarpējas tiesiskās palīdzības mehānismi. Tai būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai lemtu par turpmākajām darbībām. Šai jaunajai darbībai nebūtu jāizvēršas par personas meklēšanu vai tās apcietināšanu. Būtu jāsaglabā aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālās tiesības saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, tostarp viņu tiesības uz advokāta palīdzību saskaņā ar Eiropa Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/48/ES (14).

(38)

Brīdinājumu gadījumā par priekšmetiem izņemšanai vai izmantošanai par pierādījumiem kriminālprocesā attiecīgie priekšmeti būtu jāizņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas nosaka, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem priekšmets ir jāizņem, jo īpaši tad, ja tas ir pie tā likumīgā īpašnieka.

(39)

SIS būtu jāiekļauj jaunas kategorijas priekšmetiem ar augstu vērtību, piemēram, informācijas tehnoloģiju vienības, kuras var identificēt un meklēt ar unikālu identifikācijas numuru.

(40)

Attiecībā uz brīdinājumiem, kas SIS ievadīti par dokumentiem izņemšanai vai izmantošanai par pierādījumiem kriminālprocesā, termins “neīsts” būtu jāinterpretē kā tāds, kas aptver gan falsificētus, gan viltotus dokumentus.

(41)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīdinājumam pievienot norādi, ko sauc par atzīmi un kurā norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Ja brīdinājumus ievada apcietināšanai nodošanas nolūkā, nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā atkāpe no Pamatlēmuma 2002/584/TI noteikumiem vai liegums tos piemērot. Lēmums brīdinājumam pievienot atzīmi nolūkā neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi būtu jāpamato vienīgi ar minētajā pamatlēmumā paredzētajiem atteikuma iemesliem.

(42)

Ja brīdinājumam pievienota atzīme un ja kļūst zināma tās personas atrašanās vieta, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, tad personas atrašanās vieta vienmēr būtu jāpaziņo izdevējai tiesu iestādei, kas var pieņemt lēmumu pārsūtīt Eiropas apcietināšanas orderi kompetentajai tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584/TI noteikumiem.

(43)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt brīdinājumu sasaisti SIS. Tam, ka tiek izveidotas saites starp diviem vai vairāk brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, brīdinājumu pārskatīšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(44)

Brīdinājumi SIS nebūtu jāglabā ilgāk kā nepieciešams, lai īstenotu konkrētos mērķus, kuriem tie ievadīti. Dažādu kategoriju brīdinājumu pārskatīšanas periodiem vajadzētu būt piemērotiem to nolūkiem. Brīdinājumi par priekšmetiem, kas ir saistīti ar brīdinājumu par personām, būtu jāsaglabā tikai tik ilgi, kamēr tiek saglabāts brīdinājums par personu. Lēmumiem saglabāt brīdinājumus par personām būtu jābalstās uz visaptverošu individuālu izvērtējumu. Dalībvalstīm būtu jāpārskata brīdinājumi par personām un priekšmetiem paredzētajos pārskatīšanas periodos un būtu jāglabā statistika par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas periods ir pagarināts.

(45)

Brīdinājuma ievadīšanai SIS un brīdinājuma SIS beigu termiņa pagarināšanai būtu jāpiemēro samērīguma prasība, kas ietver izvērtējumu par to, vai konkrētais gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājumu iekļautu SIS. Attiecībā uz teroristu nodarījumiem gadījums būtu jāuzskata par atbilstīgu, piemērotu un pietiekami svarīgu, lai būtu brīdinājums SIS. Sabiedriskās vai valsts drošības iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj izņēmuma kārtā atturēties ievadīt brīdinājumu SIS, ja ir iespējams, ka tas varētu traucēt oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras.

(46)

Ir jāparedz noteikumi par brīdinājumu dzēšanu. Brīdinājums būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kādam tas ievadīts. Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo praksi tā laika noteikšanā, kad brīdinājums ir izpildījis savu mērķi, ir lietderīgi katrai brīdinājumu kategorijai noteikt sīki izstrādātus kritērijus, lai varētu noteikt, kad tas būtu jādzēš.

(47)

SIS datu integritāte ir ārkārtīgi nozīmīga. Tāpēc būtu jāparedz attiecīgi aizsardzības pasākumi, lai apstrādātu SIS datus gan centrālajā, gan valsts līmenī, lai nodrošinātu datu drošību “no viena gala līdz otram”. Iestādēm, kas iesaistītas datu apstrādē, vajadzētu būt saistošām šajā regulā noteiktajām drošības prasībām un uz tām būtu jāattiecina vienota procedūra ziņošanai par incidentiem. To darbiniekiem vajadzētu būt pienācīgi apmācītiem un informētiem par jebkādiem nodarījumiem un sankcijām šajā sakarā.

(48)

Datus, kas apstrādāti SIS, un saistīto papildinformāciju, ar kuru notikusi apmaiņa, ievērojot šo regulu, nevajadzētu nosūtīt vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(49)

Ir lietderīgi piešķirt piekļuvi SIS dienestiem, kas atbildīgi par transportlīdzekļu, laivu un gaisa kuģu reģistrāciju, lai tie varētu pārbaudīt, vai attiecīgo satiksmes līdzekli dalībvalstīs meklē, lai izņemtu. Ir lietderīgi piešķirt piekļuvi SIS arī dienestiem, kas atbildīgi par šaujamieroču reģistrāciju, lai tie varētu pārbaudīt, vai attiecīgo šaujamieroci dalībvalstīs meklē, lai izņemtu, vai pārbaudīt, vai par personu, kas prasa reģistrāciju, ir brīdinājums.

(50)

Tieša piekļuve SIS būtu jāpiešķir tikai kompetentiem valdības dienestiem. Piekļuve būtu jāattiecina tikai uz brīdinājumiem par attiecīgajiem satiksmes līdzekļiem un to reģistrācijas dokumentiem vai numura zīmēm, vai šaujamieročiem un personām, kas prasa reģistrāciju. Šādiem dienestiem būtu policijas iestādēm jāziņo par jebkuru informācijas atbilsmi SIS, kam būtu jāveic turpmāka rīcība saskaņā ar konkrēto brīdinājumu SIS un ar SIRENE biroju starpniecību par informācijas atbilsmi jāpaziņo izdevējai dalībvalstij.

(51)

Neskarot šajā regulā paredzētus specifiskākus noteikumus, personas datu apstrādei – tostarp to vākšanai un paziņošanai –, ko valsts kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu veic teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas nolūkos vai lai sauktu pie atbildības par tiem, vai lai izpildītu kriminālsodus, būtu jāpiemēro valstu normatīvie un administratīvie akti, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680. Uz piekļuvi SIS ievadītajiem datiem un uz tiesībām šādus datus meklēt, kas dotas valstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem vai par kriminālsodu izpildi, ir attiecināmi visi attiecīgi noteikumi, kas paredzēti šajā regulā un Direktīvā (ES) 2016/680, kā tā transponēta valsts tiesību aktos, un jo īpaši uzraudzība, ko veic Direktīvā (ES) 2016/680 minētās uzraudzības iestādes.

(52)

Neskarot šajā regulā paredzētus specifiskākus noteikumus par personas datu apstrādi, personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679, ja vien šādu apstrādi valsts kompetentās iestādes neveic teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas nolūkos vai lai sauktu pie atbildības par tiem.

(53)

Personas datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (15).

(54)

Personas datu apstrādei, ko veic Eiropols saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (16).

(55)

Ja meklēšanā, ko SIS veic Eurojust valstu locekļi un to palīgi, tiek konstatēts dalībvalsts ievadīts brīdinājums, Eurojust nevar veikt prasīto darbību. Tādēļ tai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts, kas ļautu tai izskatīt konkrēto gadījumu.

(56)

Lietojot SIS, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek ievērota tās personas cieņa un integritāte, kuras datus apstrādā. Personas datu apstrāde, ko veic šīs regulas vajadzībām, nedrīkst diskriminēt personas jebkādu tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.

(57)

Attiecībā uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS, būtu jāpiemēro attiecīgie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (17) (“Civildienesta noteikumi”).

(58)

Gan dalībvalstīm, gan eu-LISA būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai no kopīga skatu punkta risinātu drošības jautājumus.

(59)

Neatkarīgām valsts uzraudzības iestādēm, kas minētas Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā (ES) 2016/680 (“uzraudzības iestādes”), būtu jāuzrauga personas datu apstrādes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, tostarp papildinformācijas apmaiņas, likumība. Uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir pietiekami resursi šā uzdevuma veikšanai. Būtu jāparedz datu subjektu tiesības uz piekļuvi saviem personas datiem, kas glabājas SIS, to labošanu un dzēšanu, un visi turpmāki tiesiskās aizsardzības līdzekļi valsts tiesās, kā arī spriedumu savstarpēja atzīšana. Ir lietderīgi no dalībvalstīm pieprasīt arī gada statistiku.

(60)

Uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta dalībvalstu sistēmu veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīzija būtu jāveic uzraudzības iestādēm, vai uzraudzības iestādēm būtu tieši jāpasūta revīzija no neatkarīga datu aizsardzības revidenta. Attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu jāsaglabā kontrole pār neatkarīgo revidentu un atbildība par viņa darbu, tāpēc tām pašām būtu jādod norādījumi revidentam un jānosaka skaidri definēts revīzijas mērķis, tvērums un metodoloģija, kā arī jānodrošina vadlīnijas un uzraudzība attiecībā uz revīziju un tās galīgajiem rezultātiem.

(61)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāuzrauga Savienības iestāžu un struktūru darbība attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un uzraudzības iestādēm, uzraugot SIS, būtu savstarpēji jāsadarbojas.

(62)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāpiešķir pietiekami resursi saskaņā ar šo regulu uzticēto uzdevumu izpildei, tostarp atbalsts no personām, kam ir speciālās zināšanas par biometriskajiem datiem.

(63)

Regulā (ES) 2016/794 ir paredzēts, ka Eiropolam jāatbalsta un jāstiprina valstu kompetento iestāžu darbības un to sadarbība terorisma un smagu noziegumu apkarošanā, un jāsniedz analīze un apdraudējumu novērtējumi. Eiropola piekļuves tiesību paplašināšanai attiecībā uz brīdinājumiem par pazudušām personām būtu jāturpina uzlabot Eiropola spēju nodrošināt valsts tiesībaizsardzības iestādes ar visaptverošiem operatīviem un analītiskiem produktiem saistībā ar cilvēku tirdzniecību un bērnu seksuālu izmantošanu, tostarp tiešsaistē. Tas palīdzētu efektīvāk novērst minētos noziedzīgos nodarījumus, uzlabot potenciālo cietušo aizsardzību un izmeklēt nodarījumu izdarītājus. Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centrs arī varētu gūt labumu no Eiropola, kam ir piekļuve brīdinājumiem par pazudušām personām, tostarp ceļojošu dzimumnoziedznieku un bērnu seksuālas izmantošanas tiešsaistē gadījumos, kad noziedznieki bieži apgalvo, ka viņi var piekļūt vai var iegūt piekļuvi bērniem, kas, iespējams, reģistrēti kā pazuduši.

(64)

Lai novērstu trūkumus informācijas kopīgošanā par terorismu, jo īpaši par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem – kuru pārvietošanās uzraudzība ir īpaši svarīga –, dalībvalstis tiek mudinātas kopīgot ar Eiropolu informāciju par darbībām, kas saistītas ar terorismu. Šī informācijas kopīgošana būtu jāveic kā papildinformācijas apmaiņa ar Eiropolu par attiecīgajiem brīdinājumiem. Šajā nolūkā Eiropolam būtu jāizveido savienojums ar komunikācijas infrastruktūru.

(65)

Ir arī jāparedz skaidri noteikumi Eiropolam par SIS datu apstrādi un lejupielādi, lai tas varētu visaptveroši izmantot SIS ar noteikumu, ka tiek ievēroti datu aizsardzības standarti, kas paredzēti šajā regulā un Regulā (ES) 2016/794. Ja Eiropola veiktā meklēšanā atklājas, ka SIS ir kādas dalībvalsts ievadīts brīdinājums, Eiropols nevar veikt prasīto darbību. Tādēļ tam papildinformācijas apmaiņas ceļā ar attiecīgo SIRENE biroju būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts, kas ļautu minētajai dalībvalstij izskatīt konkrēto gadījumu.

(66)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1624 (18) ir paredzēts, ka minētās regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj minētās regulas 2. panta 8) punktā minēto vienību dalībniekiem, kurus norīko Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, aplūkot Savienības datubāzes, ja šāda aplūkošana ir vajadzīga, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā par robežpārbaudēm, robežu uzraudzību un atgriešanu. Citas attiecīgas Savienības aģentūras, jo īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojs un Eiropols, var arī izvietot tādus ekspertus migrācijas pārvaldības atbalsta vienību sastāvā, kas nav minēto Savienības aģentūru personāls. Minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minēto vienību izvietošanas mērķis ir sniegt pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kas izteikušas pieprasījumu, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. Lai minētās regulas 2. panta 8) un 9) punktā minētās vienības varētu pildīt tām uzticētos uzdevumus, tām ir nepieciešama piekļuve SIS, izmantojot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras tehnisko saskarni, kas savienota ar centrālo SIS. Ja meklēšanā, ko SIS veic Regulas (ES) 2016/1624 2. panta 8) un 9) punktā minētās vienības vai personāla vienības, tiek konstatēts dalībvalsts ievadīts brīdinājums, vienības vai personāla vienības loceklis nevar veikt prasīto darbību, izņemot, ja uzņēmēja dalībvalsts atļauj to darīt. Tādēļ uzņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt informētai, lai tā varētu izskatīt konkrēto gadījumu. Uzņēmējai dalībvalstij būtu par informācijas atbilsmi jāpaziņo izdevējai dalībvalstij papildinformācijas apmaiņas ceļā.

(67)

Ņemot vērā dažu SIS aspektu tehnisko raksturu, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu, tos nevar izsmeļoši aptvert šajā regulā. Minētie aspekti ietver, piemēram, tehniskos noteikumus par datu ievadi, par datu atjaunināšanu, dzēšanu un meklēšanu un par datu kvalitāti, un noteikumus, kas saistīti ar biometriskajiem datiem, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāro secību, par brīdinājumu sasaisti, brīdinājumu beigu termiņu noteikšanu maksimālo termiņu ietvaros un par papildinformācijas apmaiņu. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz minētajiem aspektiem tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valstu sistēmu raita darbība.

(68)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19). Īstenošanas aktu pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt tādai pašai gan šajā regulā, gan Regulā (ES) 2018/1861.

(69)

Pārredzamības nodrošināšanai divus gadus pēc SIS darbības sākuma, ievērojot šo regulu, eu-LISA būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS un komunikācijas infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(70)

Lai nodrošinātu SIS raitu darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz jaunām priekšmetu apakškategorijām, kas jāmeklē saistībā ar brīdinājumiem par priekšmetiem izņemšanai vai kas izmantotas par pierādījumu kriminālprocesā, un to apstākļu noteikšanu, kad būtu jāatļauj sejas attēlu un fotogrāfiju izmantošana personu identifikācijai, kas nav saistībā ar regulārajām robežšķērsošanas vietām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (20). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot un reglamentēt Eiropas informācijas sistēmu un apmaiņu ar attiecīgu papildinformāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to būtības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šajā regulā tiek pilnībā ievērota personas datu aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, vienlaikus tiecoties nodrošināt drošu vidi visām personām, kas dzīvo Savienības teritorijā, un īpašu aizsardzību bērniem, kuri varētu kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai nolaupīšanā. Lietās, kas attiecas uz bērniem, pirmām kārtām būtu jāņem vērā bērna intereses.

(73)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(74)

Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienots LES un LESD, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (21).

(75)

Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19, kas pievienots LES un LESD, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (22).

(76)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (23), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (24).

(77)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (25) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (26) 3. pantu.

(78)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (27) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES (28) 3. pantu.

(79)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES (29) un (ES) 2018/934 (30).

(80)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 (31).

(81)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(82)

Īrijai šī regula būtu jāpiemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas attiecīgos instrumentos par Šengenas acquis piemērošanu minētajai dalībvalstij.

(83)

Ar šo regulu tiek ieviesti vairāki uzlabojumi SIS, kas palielinās tās efektivitāti, stiprinās datu aizsardzību un paplašinās piekļuves tiesības. Dažiem no minētajiem uzlabojumiem nav vajadzīga sarežģīta tehniska izstrāde, turpretī citiem ir nepieciešamas dažāda līmeņa tehniskas izmaiņas. Lai sistēmas uzlabojumi būtu pieejami galalietotājiem pēc iespējas ātrāk, ar šo regulu ievieš grozījumus Lēmumā 2007/533/TI vairākos posmos. Vairāki sistēmas uzlabojumi būtu jāpiemēro nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā, savukārt citi būtu jāpiemēro vai nu gadu vai divus pēc tās stāšanās spēkā. Šī regula pilnībā būtu jāpiemēro trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Lai novērstu kavēšanos šīs regulas piemērošanā, tās pakāpeniskā īstenošana būtu cieši jāuzrauga.

(84)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 (32), Lēmumu 2007/533/TI un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (33) būtu jāatceļ no dienas, kad pilnībā sāk piemērot šo regulu.

(85)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (34) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas atzinumu sniedza 2017. gada 3. maijā,