(1)

Iekšējais tirgus ir viens no jūtamākajiem Savienības sasniegumiem. Ļaujot cilvēkiem, precēm, pakalpojumiem un kapitālam brīvi pārvietoties, tas dod pilsoņiem un uzņēmumiem jaunas iespējas. Šī regula ir viens no galvenajiem elementiem vienotajā tirgus stratēģijā, kas izveidota ar Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu “vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai”. Minētās stratēģijas mērķis ir pilnībā atraisīt iekšējā tirgus potenciālu, pilsoņiem un uzņēmumiem atvieglojot pārvietošanos Savienības iekšienē un tirdzniecību, uzņēmējdarbības veikšanu un uzņēmumu izvēršanu pāri robežām.

(2)

Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” tika atzīta interneta un digitālo tehnoloģiju loma tajā, kā mainās mūsu dzīve un veidi, kādos pilsoņi un uzņēmumi piekļūst informācijai, iegūst zināšanas, pērk preces un pakalpojumus, piedalās tirgū un strādā, tādējādi radot iespējas inovācijai, izaugsmei un nodarbinātībai. Minētajā paziņojumā un vairākās Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijās tika atzīts, ka pilsoņu un uzņēmumu vajadzības viņu pašu valstī un pāri robežām varētu labāk apmierināt, paplašinot un integrējot pastāvošos Eiropas līmeņa portālus, tīmekļa vietnes, tīklus, pakalpojumus un sistēmas un tos sasaistot ar dažādiem valstu risinājumiem, tādējādi izveidojot vienotu digitālu vārteju, kas kalpotu kā vienots Eiropas kontaktpunkts (“vārteja”). Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” vārteja tika uzskaitīta pie 2017. gada darbībām. Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumā “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā. 2017. gada ziņojums par ES pilsonību” vārteja tika uzskatīta par prioritāti Savienības pilsoņu tiesībās.

(3)

Eiropas Parlaments un Padome daudzkārt ir aicinājuši izveidot visaptverošāku un lietotājdraudzīgāku informācijas un palīdzības kopumu, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu vieglāk orientēties iekšējā tirgū un stiprinātu un saskaņotu iekšējā tirgus rīkus, lai labāk apmierinātu pilsoņu un uzņēmumu vajadzības to pārrobežu darbībā.

(4)

Šī regula ir atbilde uz minētajiem aicinājumiem, kas pilsoņiem un uzņēmumiem dod iespēju viegli piekļūt informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri vajadzīgi, lai tie varētu izmantot savas tiesības iekšējā tirgū. Vārteja varētu palīdzēt padarīt pārredzamākus noteikumus un reglamentējumu attiecībā uz dažādiem profesionālās darbības un dzīves notikumiem tādās jomās kā ceļošana, pensionēšanās, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, patērētāju tiesības un ģimenes tiesības. Tā varētu arī palīdzēt vairot patērētāju uzticēšanos, novērst zināšanu trūkumu par patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus noteikumiem un mazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem. Regula izveido lietotājdraudzīgu, interaktīvu vārteju, kurai atkarībā no lietotāju vajadzībām tie būtu jāaizved pie visatbilstošākajiem pakalpojumiem. Šajā kontekstā Komisijai un dalībvalstīm minēto mērķu sasniegšanā vajadzētu būt svarīgai lomai.

(5)

Vārtejai vajadzētu atvieglot mijiedarbību starp pilsoņiem un uzņēmumiem, no vienas puses, un kompetentajām iestādēm, no otras puses, nodrošinot piekļuvi tiešsaistes risinājumiem, atvieglojot pilsoņu un uzņēmumu ikdienas darbības un pēc iespējas samazinot šķēršļus, ar kuriem nākas saskarties iekšējā tirgū. Tādas vienotas digitālas vārtejas pastāvēšana, kura nodrošina tiešsaistes piekļuvi precīzai un aktuālai informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, varētu palīdzēt uzlabot lietotāju informētību par dažādiem jau pastāvošiem tiešsaistes pakalpojumiem un varētu samazināt lietotāju izmaksas un ietaupīt viņu laiku.

(6)

Šai regulai ir trīs mērķi, proti, samazināt papildu administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto vai vēlas izmantot savas tiesības iekšējā tirgū, tostarp pilsoņu brīvu pārvietošanos, pilnībā ievērojot valsts noteikumus un procedūras, izbeigt diskrimināciju un nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sniegto informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā kā tā attiecas uz pilsoņu brīvu pārvietošanos, ko nevar uzskatīt par sekundāru jautājumu, šīs regulas pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 2. punktam un 114. panta 1. punktam.

(7)

Lai Savienības pilsoņi un uzņēmumi iekšējā tirgū varētu baudīt brīvas pārvietošanās tiesības, Savienībai būtu jāpieņem konkrēti, nediskriminējoši pasākumi, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu viegli piekļūt pietiekami visaptverošai un ticamai informācijai par savām tiesībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un informācijai par piemērojamajiem valsts noteikumiem un procedūrām, kas tiem būs jāizpilda, ja tie pārcelsies uz citu dalībvalsti, dzīvos vai mācīsies tajā, dibinās uzņēmumu vai veiks uzņēmējdarbību. Informācija būtu jāuzskata par pietiekami visaptverošu, ja tā ietver visu informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai tie saprastu savas tiesības un pienākumus, un identificē to, kādi noteikumi tiem ir piemērojami saistībā ar darbībām, kuras tie vēlas veikt kā pārrobežu lietotāji. Informācijai vajadzētu būt skaidrai, lakoniskai un saprotamai, kā arī lietderīgai un piemērotai lietotāju mērķgrupai. Informācijai par procedūrām būtu jāaptver visi paredzamie procedūras posmi, kas ir aktuāli lietotājam. Tas ir svarīgi pilsoņiem un uzņēmumiem, kas saskaras ar sarežģītu regulatīvo vidi, piemēram, tiem, kas darbojas e-komercijā un sadarbīgajā ekonomikā, lai tie viegli varētu atrast piemērojamos noteikumus un informāciju par to, kā šie noteikumi attiecas uz to darbību. Viegla un lietotājdraudzīga piekļuve informācijai ir tāda, kas lietotājiem ļauj informāciju viegli atrast, viegli noteikt, kuras informācijas daļas attiecas uz to konkrēto situāciju, un attiecīgo informāciju viegli saprast. Valsts līmenī sniedzamajai informācijai būtu jāaptver ne tikai valstu normas, ar kurām tiek īstenoti Savienības tiesību akti, bet arī visi citi valsts noteikumi, kas piemērojami gan iekšzemes, gan pārrobežu lietotājiem.

(8)

Šīs regulas noteikumiem par sniedzamo informāciju nebūtu jāietver valstu tiesu sistēmas, jo minētajā jomā informācija, kas attiecas uz pārrobežu lietotājiem, ir jau iekļauta e-tiesiskuma portālā. Dažās situācijās, uz kurām attiecas šī regula, tiesas būtu jāuzskata par kompetentajām iestādēm, piemēram, ja tiesas pārvalda uzņēmējdarbības reģistrus. Turklāt nediskriminācijas princips būtu jāattiecina arī uz tām tiešsaistes procedūrām, kas nodrošina piekļuvi tiesvedībai.

(9)

Saprotams, ka pilsoņi un uzņēmumi no citām dalībvalstīm var būt nelabvēlīgā situācijā, jo tiem nav pazīstami valsts noteikumi un administratīvā sistēma, tiek lietotas citas valodas un kompetentās iestādes dalībvalstī, kas nav lietotāju izcelsmes dalībvalsts, no tiem ir ģeogrāfiski tālu. Efektīvākais iekšējā tirgus šķēršļu mazināšanas veids ir pārrobežu un iekšzemes lietotājiem informāciju darīt pieejamu tiešsaistē, valodā, kuru tie saprot, lai dotu tiem iespēju valsts noteikumu izpildei vajadzīgās procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē, un piedāvāt tiem palīdzību gadījumos, kad normas un procedūras nav gana skaidras vai kad tie, izmantojot savas tiesības, saskaras ar šķēršļiem.

(10)

Risinājumus ir mēģināts rast ar vairākiem Savienības tiesību aktiem, kas dažādās nozarēs ir radījuši vienotos kontaktpunktus, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (3) izveidotos vienotos kontaktpunktus, kas tiešsaistē sniedz informāciju, palīdzību un piekļuvi procedūrām, kuras ir svarīgas pakalpojumu sniegšanai, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 764/2008 (4) izveidotos produktu informācijas punktus un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (5) izveidotos būvizstrādājumu informācijas punktus, kas nodrošina informāciju par izstrādājumiem piemērojamiem tehniskajiem noteikumiem, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (6) izveidotos valstu profesionālās kvalifikācijas atbalsta centrus, kuri palīdz profesijas praktizētājiem pārcelties uz citu valsti. Papildus tam ir izveidoti tīkli, piemēram, Eiropas patērētāju centri, lai veicinātu Savienības patērētāju tiesību izpratni un palīdzētu izskatīt sūdzības par pirkumiem, kas ceļojot vai tiešsaistē izdarīti citās tīklā iesaistītajās dalībvalstīs. Arī SOLVIT, kas minēts Komisijas Ieteikumā 2013/461/ES (7), cenšas privātpersonām un uzņēmumiem sniegt ātrus, efektīvus un neformālus risinājumus gadījumos, kad publiskās iestādes neatzīst tiesības, kas tiem ir iekšējā tirgū. Visbeidzot, lietotāju informēšanai par Savienības un dalībvalstu normām ir izveidoti vairāki informatīvi portāli, tādi kā “Tava Eiropa”, kas attiecas uz iekšējo tirgu, un e-tiesiskuma portāls, kurš attiecas uz tiesiskuma jomu.

(11)

Minētie Savienības tiesību akti ir nozaru akti, tāpēc pašlaik sniegtā tiešsaistes informācija un palīdzības pakalpojumi, kā arī problēmu risināšanas pakalpojumi līdz ar tiešsaistes procedūrām pilsoņiem un uzņēmumiem arvien vēl ir ļoti sadrumstaloti. Trūkst saskanības tiešsaistes informācijas un procedūru pieejamībā, pakalpojumi nav pietiekami kvalitatīvi, un minētā informācija, kā arī palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi nav zināmi. Pārrobežu lietotājiem ir arī grūtības atrast un piekļūt minētajiem pakalpojumiem.

(12)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienota digitāla vārteja, kas darbotos kā vienots punkts, no kura pilsoņi un uzņēmumi var piekļūt informācijai par Savienības vai valsts noteikumiem un prasībām, kas tiem jāizpilda. Vārtejai būtu jāvienkāršo pilsoņu un uzņēmumu saskare ar Savienības vai valsts līmenī izveidotajiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem un minētā saskare būtu jāpadara efektīvāka. Vārtejai būtu arī jāatvieglo tiešsaistes procedūru pieejamība un izpildāmība. Šai regulai nekādi nevajadzētu skart pastāvošās tiesības un pienākumus, ko minētajās politikas jomās nosaka Savienības vai valstu tiesību akti. Saistībā ar procedūrām, kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā, kā arī procedūrām, kuras noteiktas Direktīvās 2005/36/EK un 2006/123/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (8) un 2014/25/ES (9), ar šo regulu būtu jāatbalsta vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana un būtu pilnībā jāievēro pamattiesības uz personas datu aizsardzību apliecinājumu apmaiņā starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(13)

Vārtejai un tās saturam vajadzētu būt lietotājorientētiem un lietotājdraudzīgiem. Vārtejas mērķim vajadzētu būt novērst pārklāšanos, un tai būtu jānodrošina saites uz esošajiem pakalpojumiem. Tai būtu jāļauj pilsoņiem un uzņēmumiem mijiedarboties ar pārvaldes iestādēm valsts un Savienības līmenī, dodot tiem iespēju no tiešas pieredzes sniegt atsauksmes gan par vārtejā sniegtajiem pakalpojumiem, gan iekšējā tirgus darbību. Atsauksmju rīkam būtu jāļauj lietotājam uzrādīt, vienlaikus ļaujot lietotājam palikt anonīmam, saskatītās problēmas, trūkumus un vajadzības, lai būtu iespējams nemitīgi uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

(14)

Vārtejas sekmes būs atkarīgas no Komisijas un dalībvalstu kopīgiem pūliņiem. Vārtejā vajadzētu būt arī pastāvošajā portālā “Tava Eiropa” integrētai kopīgai lietotājsaskarnei, ko pārvaldītu Komisija. Kopīgajai lietotājsaskarnei būtu jānodrošina saites uz informāciju, procedūrām un palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas pieejami dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas pārvaldītos portālos. Lai vārteja būtu vieglāk lietojama, kopīgajai lietotājsaskarnei vajadzētu būt pieejamai visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās (“Savienības oficiālās valodas”). Pastāvošajā portālā “Tava Eiropa” un tā piekļuves galvenajā tīmekļa lapā, kas pielāgota vārtejas prasībām, būtu jāsaglabā daudzvalodu pieeja attiecībā uz sniegto informāciju. Vārtejas darbība būtu jāatbalsta ar tehniskiem rīkiem, ko Komisija izstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

(15)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/123/EK izstrādātajā Elektronisko vienoto kontaktpunktu hartā, ko Padome atbalstīja 2013. gadā, dalībvalstis brīvprātīgi apņēmās vienotajos kontaktpunktos sniegtajā informācijā īstenot lietotājorientētu pieeju, lai aptvertu uzņēmumiem īpaši svarīgās jomas, tostarp PVN, ienākuma nodokļus, sociālo nodrošinājumu un darba tiesību prasības. Balstoties uz minēto hartu un ņemot vērā portāla “Tava Eiropa” pieredzi, šai informācijai būtu jāietver arī palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu apraksts. Pilsoņiem un uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot šādus pakalpojumus, ja tiem ir grūti saprast informāciju, attiecināt minēto informāciju uz savu situāciju vai izpildīt kādu procedūru.

(16)

Šajā regulā būtu jāuzskaita informācijas jomas, kas attiecas uz pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto savas tiesības un pilda savus pienākumus iekšējā tirgū. Attiecībā uz minētajām jomām pietiekami visaptveroša informācija būtu jāsniedz valsts, tostarp reģionālā un vietējā, līmenī un Savienības līmenī, izskaidrojot piemērojamos noteikumus un pienākumus un procedūras, kas pilsoņiem un uzņēmumiem jāveic, lai pildītu minētos noteikumus un pienākumus. Lai nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, ar vārteju sniegtajai informācijai vajadzētu būt skaidrai, precīzai un aktuālai, pēc iespējas būtu jāsamazina sarežģītu terminu izmantošana un būtu jāizmanto tikai tādi akronīmi, kuri ir vienkāršoti un viegli saprotami apzīmējumi, kuru izpratnei nav nepieciešamas priekšzināšanas par attiecīgo jautājumu vai tiesību jomu. Minētā informācija būtu jāsniedz tādā veidā, lai lietotāji varētu viegli saprast pamata noteikumus un prasības, kas piemērojami to situācijai šajās jomās. Lietotāji būtu arī jāinformē par to, ka konkrētās dalībvalstīs nav valsts noteikumu informācijas jomās, kuras uzskaitītas I pielikumā, jo īpaši tad, ja citās dalībvalstīs uz šīm jomām attiecas valsts noteikumi. Šādu informāciju par valsts noteikumu neesamību varētu iekļaut portālā “Tava Eiropa”.

(17)

Kad vien iespējams, būtu jāizmanto informācija, ko Komisija jau ir savākusi no dalībvalstīm saskaņā ar esošajiem Savienības tiesību aktiem vai ar brīvprātīgiem mehānismiem, piemēram, informācija, kas savākta EURES portālam, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 (10), e-tiesiskuma portālam, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (11), vai reglamentēto profesiju datubāzei, kas izveidota ar Direktīvu 2005/36/EK, lai šī informācija veidotu daļu no informācijas, kas jādara pieejama pilsoņiem un uzņēmumiem Savienības un dalībvalstu līmenī saskaņā ar šo regulu. Nevajadzētu prasīt, lai dalībvalstis savās valsts tīmekļa vietnēs sniegtu informāciju, kas jau ir pieejama attiecīgajās Komisijas pārvaldītajās datubāzēs. Ja dalībvalstīm jau ir jānodrošina tiešsaistes informācija, ievērojot citus Savienības tiesību aktus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES (12), būtu jāpietiek ar to, ka dalībvalstis nodrošina saites uz esošo tiešsaistes informāciju. Ja konkrētas politikas jomas jau ir pilnībā saskaņotas Savienības tiesību aktos, piemēram, patērētāju tiesības, ar Savienības līmenī sniegtu informāciju parasti vajadzētu būt pietiekami, lai lietotājiem būtu iespējams saprast savas tiesības vai pienākumus. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu tikai jāsniedz papildu informācija par savas valsts administratīvajām procedūrām un palīdzības pakalpojumiem vai jebkādiem citiem valsts administratīvajiem noteikumiem, ja tas ir svarīgi lietotājiem. Informācijai par patērētāju tiesībām, piemēram, nebūtu jāietekmē līgumtiesības, bet būtu tikai jāinformē lietotāji par to tiesībām saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem saistībā ar komercdarījumiem.

(18)

Ar šo regulu būtu jāstiprina tiešsaistes procedūru iekšējā tirgus aspekts un tādējādi jāveicina iekšējā tirgus digitalizācija, ievērojot vispārīgo nediskriminēšanas principu, tostarp attiecībā uz pilsoņu vai uzņēmumu piekļuvi tām tiešsaistes procedūrām, kas valsts līmenī jau ir izveidotas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un procedūrām, kuras paredzēts darīt pilnībā pieejamas tiešsaistē saskaņā ar šo regulu. Ja lietotājs, kas ir saistīts tikai ar vienu dalībvalsti, var piekļūt un izpildīt procedūru tiešsaistē minētajā dalībvalstī jomā, uz kuru attiecas šī regula, pārrobežu lietotājam arī vajadzētu būt iespējai bez jebkādiem diskriminējošiem šķēršļiem tiešsaistē piekļūt minētajai procedūrai un to izpildīt, vai nu izmantojot to pašu tehnisko risinājumu, vai alternatīvu, tehniski nodalītu risinājumu, kura rezultāts ir tāds pats. Šādus šķēršļus var radīt valsts līmenī izstrādāti risinājumi, tādi kā veidlapu ailes, kurās jānorāda iekšzemes tālruņa numurs, valsts prefikss tālruņa numuram vai pasta indekss, maksājumi, kuri veicami vienīgi sistēmās, kas neļauj izdarīt pārrobežu maksājumus, detalizētu paskaidrojumu neesamība pārrobežu lietotājiem saprotamā valodā, elektronisku apliecinājumu no citas dalībvalsts iestādēm iesniegšanas neiespējamība un citās dalībvalstīs izdotu elektronisko identifikācijas līdzekļu nepieņemšana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina risinājumi minēto šķēršļu novēršanai.

(19)

Kad lietotāji izpilda tiešsaistes procedūras pāri robežām, tiem vajadzētu būt iespējai saņemt visus attiecīgos paskaidrojumus kādā Savienības oficiālajā valodā, kuru lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Tas nenozīmē, ka dalībvalstīm ir jāiztulko savas ar procedūru saistītās administratīvās veidlapas vai arī procedūras izvaddati minētajā valodā. Tomēr dalībvalstis tiek mudinātas izmantot tādus tehniskus risinājumus, kuri lietotājiem pēc iespējas vairāk gadījumos ļautu izpildīt procedūras minētajā valodā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu noteikumus attiecībā uz valodu lietojumu.

(20)

Valstu tiešsaistes procedūras, kuras attiecas uz pārrobežu lietotājiem, lai tie varētu izmantot savas iekšējā tirgus tiesības, ir atkarīgas no tā, vai tie pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, vai arī vēlas piekļūt attiecīgās dalībvalsts procedūrām, lai gan pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Ar šo regulu nebūtu dalībvalstīm jāliedz prasīt, ka pārrobežu lietotājiem, kas pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību to teritorijā, būtu jāsaņem valsts identifikācijas numurs, lai piekļūtu valsts procedūrām tiešsaistē, ar noteikumu, ka tas nerada nepamatotu papildu slogu vai izmaksas minētajiem lietotājiem. Tādu pārrobežu lietotāju vajadzībām, kas pastāvīgi neuzturas vai neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, valsts tiešsaistes procedūrām, kuras neattiecas uz šo lietotāju iekšējā tirgus tiesību izmantošanu, piemēram, pieteikšanās tādu vietējo pakalpojumu saņemšanai kā atkritumu savākšana un stāvvietu atļaujas, nav jābūt pilnībā pieejamām tiešsaistē.

(21)

Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (13) izklāstītie nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis atzīst konkrētus fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, uz ko attiecas citas dalībvalsts izziņotā elektroniskās identifikācijas shēma. Regula (ES) Nr. 910/2014 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem lietotājiem ir atļauts izmantot savus elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus, lai pārrobežu situācijās piekļūtu tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras tiek mudinātas pieņemt elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus saistībā ar procedūrām, par kurām tās ir atbildīgas.

(22)

Vairākās nozarēs Savienības tiesību akti, tādi kā Direktīva 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES, prasa, lai procedūras būtu pilnībā pieejamas tiešsaistē. Ar šo regulu būtu jāprasa, lai vairākas citas procedūras, kas ir ļoti svarīgas lielākajai daļai pilsoņu un uzņēmumu, kuri izmanto savas tiesības un pilda savus pienākumus pāri robežām, būtu pilnībā pieejamas tiešsaistē.

(23)

Lai pilsoņiem un uzņēmumiem būtu iespējams tieši baudīt iekšējā tirgus priekšrocības, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, ar šo regulu būtu jāprasa pilnībā digitalizēt lietotājsaskarni atsevišķām galvenajām pārrobežu lietotājiem izpildāmām procedūrām, kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Ar šo regulu būtu arī jāparedz kritēriji, pēc kuriem noteikt, kā minētās procedūras kvalificējamas par pilnībā tiešsaistē izpildāmām. Šis pienākums nodrošināt to, lai šāda procedūru būtu pieejama tiešsaistē, būtu jāpiemēro tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī šāda procedūra ir izveidota. Šai regulai nevajadzētu attiekties nedz uz sākotnējo uzņēmējdarbības reģistrāciju, nedz uz procedūrām, kuru rezultātā tiek izveidotas sabiedrības vai uzņēmumi kā juridiskas personas, vai uz šādu sabiedrību vai uzņēmumu turpmāk veiktu dokumentu iesniegšanu, jo tādās procedūrās ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kam jāveicina digitālie risinājumi visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā. Kad uzņēmumi sāk veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, tiem tiek prasīts reģistrēties sociālā nodrošinājuma sistēmā un apdrošināšanas sistēmā, lai varētu reģistrēt darbiniekus un izdarīt iemaksas abās sistēmās. Tiem var nākties paziņot par savu uzņēmējdarbību, saņemt atļaujas vai reģistrēt uzņēmējdarbības izmaiņas. Minētās procedūras attiecas uz uzņēmumiem, kuri darbojas daudzās tautsaimniecības nozarēs, tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šīs procedūras būtu pieejamas tiešsaistē.

(24)

Ar šo regulu būtu jāprecizē, ko nozīmē piedāvāt pilnībā tiešsaistē izpildāmu procedūru. Procedūra būtu jāuzskata par pilnībā tiešsaistē izpildāmu, ja lietotājs visus posmus mijiedarbībā starp lietotāju un kompetento iestādi (klientu apkalpošanas struktūrvienību) no piekļuves līdz procedūras izpildei var veikt elektroniski, attālināti un izmantojot tiešsaistes pakalpojumu. Šim tiešsaistes pakalpojumam būtu jāvada lietotājs, izmantojot sarakstu ar visām izpildāmajām prasībām un visiem iesniedzamajiem pamatojošiem apliecinājumiem, būtu jānodrošina, ka lietotājs var sniegt informāciju un pierādījumus par atbilstību visām šādām prasībām, un būtu jāsniedz lietotājam automātisks paziņojums par saņemšanu, ja vien procedūras izvaddati netiek sniegti uzreiz. Tam nevajadzētu liegt kompetentajām iestādēm tieši sazināties ar lietotājiem, ja saistībā ar procedūru nepieciešami sīkāki paskaidrojumi. Procedūras izvaddati, kā izklāstīts šajā regulā, kompetentajām iestādēm elektroniskā veidā būtu jāsniedz arī lietotājam, ja tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem.

(25)

Šai regulai nebūtu jāskar to procedūru būtība, kas uzskaitītas II pielikumā, izveidotas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un neparedz materiālas vai procesuālas normas jomās, uz kurām attiecas II pielikums, tostarp nodokļu jomā. Šīs regulas mērķis ir noteikt tehniskās prasības, lai nodrošinātu, ka šādas procedūras, ja tās attiecīgajā dalībvalstī ir noteiktas, ir pilnībā pieejamas tiešsaistē.

(26)

Ar šo regulu nebūtu jāierobežo valsts iestāžu kompetence nevienā procedūrā, tostarp iesniegtās informācijas vai apliecinājumu pareizības un derīguma pārbaudē, kā arī autentiskuma pārbaudē gadījumos, kad apliecinājumi tiek iesniegti, izmantojot citus līdzekļus, nevis tehnisko sistēmu, kuras pamatā ir vienreizējas iesniegšanas princips. Ar šo regulu nebūtu arī jāierobežo procedūru digitalizētās un nedigitalizētās darbplūsmas kompetentajās iestādēs (“neredzamajās” struktūrvienībās) vai starp tām. Ja tas nepieciešams atsevišķās procedūrās, kas paredzētas uzņēmējdarbības izmaiņu reģistrācijai, dalībvalstīm būtu jāturpina pieprasīt notāru vai juristu līdzdalība, kas varētu vēlēties izmantot pārbaudes līdzekļus, tostarp videokonferences vai citus tiešsaistes līdzekļus, kuri nodrošina audiovizuālu savienojumu reālajā laikā. Tomēr šādai līdzdalībai nevajadzētu liegt izmaiņu reģistrācijas procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē.

(27)

Dažos gadījumos lietotājam var prasīt iesniegt apliecinājumus, lai pierādītu faktus, kurus nevar konstatēt, izmantojot tiešsaistes līdzekļus. Šādi apliecinājumi varētu ietvert medicīnisko izziņu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, apliecinājumu par mehānisko transportlīdzekļu tehnisko apskati vai to šasijas numura apstiprinājumu. Ja šādus apliecinājumus var iesniegt elektroniski, tas nebūtu jāuzskata par izņēmumu no principa, ka būtu jāpiedāvā pilnībā tiešsaistē izpildāma procedūra. Citos gadījumos joprojām varētu būt nepieciešama procedūras lietotāja personiska ierašanās kompetentajā iestādē saistībā ar tiešsaistes procedūru. Tādi izņēmumi, izņemot tos, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, būtu pieļaujami tikai tad, ja tos pamato sevišķi svarīgi iemesli, kuri saistīti ar sabiedrības interesēm sabiedriskās drošības, sabiedrības veselības vai krāpšanas apkarošanas jomā. Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jādalās ar Komisiju un citām dalībvalstīm ar informāciju par šādiem izņēmumiem, kā arī par pamatojumu un apstākļiem, kurus ņemot vērā, tos var piemērot. Nevajadzētu prasīt, lai dalībvalstis ziņo par katru atsevišķo gadījumu, kad izņēmuma kārtā ir tikusi prasīta fiziska klātbūtne, tām drīzāk būtu jāziņo par valsts noteikumiem, kuros paredzēti šādi gadījumi. Šajā sakarā vārtejas koordinācijas grupā būtu regulāri jāapspriež valsts līmeņa labākā prakse un tehnikas attīstība, kas ļauj veikt turpmāku digitalizāciju.

(28)

Pārrobežu situācijās procedūra adreses maiņas reģistrēšanai varētu sastāvēt no divām atsevišķām procedūrām: viena – izcelsmes dalībvalstī ar mērķi lūgt anulēt reģistrāciju vecajā adresē un otra – galamērķa dalībvalstī ar mērķi lūgt reģistrāciju jaunajā adresē. Šai regulai būtu jāattiecas uz abām procedūrām.

(29)

Tā kā uz to prasību, procedūru un formalitāšu digitalizāciju, kas saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, jau attiecas Direktīva 2005/36/EK, tad šai regulai būtu jāattiecas tikai uz tās procedūras digitalizāciju, ar kuru lūdz diplomu, sertifikātu vai citu pabeigtu mācību kursu akadēmisku atzīšanu personai, kas vēlas sākt vai turpināt studijas vai izmantot akadēmisko titulu ārpus tām, neietverot formalitātes, kuras saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

(30)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 883/2004 (14) un (EK) Nr. 987/2009 (15) iekļautie sociālās nodrošināšanas koordinācijas noteikumi, kuros definētas apdrošināto personu un sociālās nodrošināšanas iestāžu tiesības un pienākumi, un sociālās nodrošināšanas koordinācijas jomā piemērojamās procedūras.

(31)

Savienības un dalībvalstu līmenī ir izveidoti vairāki tīkli un dienesti, kas palīdz pilsoņiem un uzņēmumiem to pārrobežu darbībā. Ir svarīgi, lai šie dienesti, tostarp esošie palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumi, kuri izveidoti Savienības līmenī, piemēram, Eiropas Patērētāju centru tīkls, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienests, Europe Direct un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, ietilptu vārtejā, lai nodrošinātu to, ka visi potenciālie lietotāji var tos atrast. III pielikumā uzskaitītie pakalpojumi ir izveidoti ar saistošiem Savienības tiesību aktiem, bet citi pakalpojumi tiek sniegti brīvprātīgā kārtā. Šajā regulā noteiktajām kvalitātes prasībām vajadzētu būt saistošām pakalpojumiem, kas izveidoti ar saistošiem Savienības tiesību aktiem. Pakalpojumiem, kurus sniedz brīvprātīgā kārtā, būtu jāatbilst minētajām kvalitātes prasībām, ja ir nodoms tos padarīt pieejamus, izmantojot vārteju. Ar šo regulu nevajadzētu mainīt minēto pakalpojumu darbības jomu un raksturu, to pārvaldības kārtību, esošos termiņus un brīvprātības, līgumisko vai citu pamatu, uz kā tie darbojas. Piemēram, ja to sniegtajai palīdzībai ir neformāls raksturs, šīs regulas rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka šāda palīdzība tiktu padarīta par saistošu juridisku konsultāciju.

(32)

Turklāt dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējamam šajā regulā paredzētajā kārtībā pievienot vārtejai citus valsts palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumus, ko sniedz kompetentās iestādes vai privāti vai daļēji privāti subjekti, vai publiskas struktūras, piemēram, tirdzniecības palātas vai nevalstiski palīdzības dienesti pilsoņiem. Par palīdzību pilsoņiem un uzņēmumiem ar piemērojamajām normām un procedūrām saistītos jautājumos, kurus nespēj pilnībā atrisināt tiešsaistes dienesti, principā būtu jāatbild kompetentajām iestādēm. Tomēr šauri specializētās jomās un tad, kad privāta vai daļēji privāta subjekta sniegtais pakalpojums apmierina lietotāja vajadzības, dalībvalstis var ierosināt Komisijai šādus pakalpojumus iekļaut vārtejā ar noteikumu, ka minētie pakalpojumi atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un nedublē jau iekļautos palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumus.

(33)

Lai palīdzētu lietotājiem noteikt vajadzīgo pakalpojumu, šai regulai būtu jānodrošina palīdzības pakalpojumu meklētājs, kas lietotājus automātiski aizvestu līdz īstajam pakalpojumam.

(34)

Kvalitātes prasību minimuma izpilde ir būtiska vārtejas sekmīgai izveidei, lai nodrošinātu, ka uz informācijas un pakalpojumu sniegšanu var paļauties, jo citādi tiktu nopietni apdraudēta visas vārtejas uzticamība. Galvenais atbilstības nodrošināšanas mērķis ir panākt, ka informācija vai pakalpojums tiek sniegts skaidrā un lietotājdraudzīgā veidā. Šī mērķa sasniegšanai noteikt, kādā veidā informācija tiek sniegta lietotāju maršruta laikā, ir dalībvalstu pienākums. Piemēram, lai arī ir lietderīgi pirms procedūras uzsākšanas informēt lietotājus par vispārpieejamiem pārsūdzēšanas līdzekļiem gadījumā, ja procedūras iznākums ir negatīvs, daudz lietotājdraudzīgāk ir konkrētu informāciju par iespējamām šādā gadījumā veicamām darbībām sniegt procedūras beigās.

(35)

Informācijas piekļūstamību pārrobežu lietotājiem var būtiski uzlabot, ja informācija ir pieejama Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Šai valodai lielākajā daļā gadījumu vajadzētu būt svešvalodai, ko visbiežāk apgūst lietotāji visā Savienībā, bet dažos atsevišķos gadījumos, jo īpaši tad, kad mazām pašvaldībām, kuras atrodas netālu no dalībvalsts robežas, ir jāsniedz informācija vietējā līmenī, vispiemērotākā valoda varētu būt tā, kas ir pirmā valoda pārrobežu lietotājiem no kaimiņu dalībvalsts. Tulkojumam no attiecīgo dalībvalstu valsts valodas vai valodām minētajā citā Savienības oficiālajā valodā būtu precīzi jāatspoguļo oriģinālvalodā vai oriģinālvalodās sniegtās informācijas saturs. Var nodrošināt tulkojumu tikai tai informācijai, kura lietotājiem vajadzīga, lai saprastu pamatnoteikumus un prasības, kas attiecas uz to situāciju. Lai gan dalībvalstis būtu jāmudina tulkot pēc iespējas vairāk informācijas Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar šo regulu tulkojamās informācijas apmērs būs atkarīgs no šim mērķim pieejamā finansējuma, īpaši no Savienības budžeta. Komisijai būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu tulkojumu efektīvu sniegšanu dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Vārtejas koordinācijas grupai būtu jāapspriežas un jāsniedz norādījumi par Savienības oficiālo valodu vai valodām, kurās šāda informācija būtu jātulko.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (16) dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai to publisko struktūru tīmekļa vietnes būtu piekļūstamas atbilstīgi tādiem principiem kā uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustums un lai tās atbilstu minētajā direktīvā paredzētajām prasībām. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši tās 9. un 21. pantam, un, lai veicinātu cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem piekļuvi informācijai, pēc iespējas lielākā apmērā saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jānodrošina alternatīvas viegli lasāmā valodā. Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza (17) minēto konvenciju, tās apņēmās veikt atbilstošus pasākumus, lai cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem līdzvērtīgi citiem nodrošinātu piekļuvi jaunām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un sistēmām, tostarp internetam, veicinot cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem piekļuvi informācijai, pēc iespējas lielākā apmērā un proporcionāli nodrošinot alternatīvas viegli lasāmā valodā.

(37)

Direktīva (ES) 2016/2102 neattiecas uz Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm, taču Komisijai būtu jānodrošina, ka kopīgajai lietotājsaskarnei un tīmekļa lapām, par kurām tā ir atbildīga un kuras paredzēts iekļaut vārtejā, var piekļūt personas ar invaliditāti, t. i., tās ir uztveramas, funkcionālas, saprotamas un robustas. Uztveramība nozīmē, ka informācijai un kopīgās lietotājsaskarnes sastāvdaļām jābūt pasniegtām lietotājiem tiem uztveramā veidā; funkcionalitāte nozīmē, ka kopīgās lietotājsaskarnes sastāvdaļām un navigācijai jābūt funkcionālai; saprotamība nozīmē, ka informācijai un kopīgās lietotājsaskarnes izmantošanai jābūt saprotamai, un robustums nozīmē, ka saturam jābūt pietiekami robustam, lai dažādi lietotāju aģenti, tostarp atbalsta tehnoloģijas, varētu to uzticami interpretēt. Attiecībā uz jēdzieniem uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustumus Komisija tiek mudināta ievērot attiecīgos saskaņotos standartus.

(38)

Lai atvieglotu tādu maksājumu veikšanu, kas prasīti kā daļa no tiešsaistes procedūrām vai par palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārrobežu lietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (18), vai citus parasti izmantotus pārrobežu maksāšanas līdzekļus, tostarp debetkartes vai kredītkartes.

(39)

Ir lietderīgi, lai lietotāji būtu informēti par procedūras paredzamo ilgumu. Tādēļ lietotājiem vajadzētu būt informētiem par piemērojamiem termiņiem vai klusējot izteiktu apstiprinājumu, vai par administratīvas klusēšanas mehānismiem, vai, ja tie nav piemērojami, vismaz vidējo, paredzamo vai indikatīvo laiku, kas attiecīgajai procedūrai parasti vajadzīgs. Šādām aplēsēm vai norādēm būtu tikai jāpalīdz lietotājiem plānot savas darbības vai turpmākos administratīvos soļus, un tām nevajadzētu būt juridiskam spēkam.

(40)

Ar šo regulu būtu arī jādod iespēja pārbaudīt lietotāju elektroniskā formā iesniegtos apliecinājumus, ja šādi apliecinājumi ir iesniegti bez elektroniskā zīmoga vai kompetentās izdevējiestādes apliecinājuma vai ja nav pieejams tehniskais rīks, kas izveidots ar šo regulu, vai jebkāda cita sistēma, kura dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ļauj tieši apmainīties ar apliecinājumiem vai tos pārbaudīt. Šādiem gadījumiem regulai būtu jāparedz efektīvs dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvās sadarbības mehānisms, kas balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2012 (19) izveidoto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”). Šādos gadījumos kompetentās iestādes lēmumam par IMI izmantošanu vajadzētu būt brīvprātīgam, bet tiklīdz minētā iestāde ir iesniegusi sadarbības vai informācijas pieprasījumu, izmantojot IMI, pieprasījuma saņēmējai kompetentajai iestādei vajadzētu būt pienākumam sadarboties un sniegt atbildi. Pieprasījumu, izmantojot IMI, var nosūtīt vai nu kompetentajai iestādei, kas izdevusi apliecinājumu, vai centrālajai iestādei, kura jāizraugās dalībvalstīm saskaņā ar to administratīvajiem noteikumiem. Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (20) reglamentē daļu no apliecinājumiem, kas attiecas uz procedūrām, kuras reglamentē šī regula, sadarbības kārtību, kas attiecībā uz IMI noteikta Regulā (ES) 2016/1191, var izmantot arī saistībā ar citiem apliecinājumiem, kas vajadzīgi procedūrās, kuras reglamentē šī regula. Regula (ES) Nr. 1024/2012 būtu jāgroza, lai par IMI dalībniekiem varētu kļūt Savienības struktūras, biroji vai aģentūras.

(41)

Kompetento iestāžu sniegtajiem tiešsaistes pakalpojumiem ir izšķirīga nozīme pilsoņiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošanā. Valsts pārvalde dalībvalstīs arvien biežāk cenšas panākt datu atkalizmantošanu, lai pilsoņiem un uzņēmumiem viena un tā pati informācija nebūtu jāsniedz vairākkārt. Būtu jāsekmē datu atkalizmantošana pārrobežu lietotājiem, lai mazinātu papildu slogu.

(42)

Lai nodrošinātu apliecinājumu un informācijas likumīgu pārrobežu apmaiņu, Savienības mērogā piemērojot vienreizējas iesniegšanas principu, šo regulu piemēro un vienreizējas iesniegšanas principu īsteno atbilstīgi visiem attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem, tostarp datu apjoma samazināšanas, precizitātes, glabāšanas ierobežošanas, integritātes un konfidencialitātes, nepieciešamības, samērīguma un datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principiem. Tās īstenošanā būtu pilnībā jāievēro arī integrētās drošības un integrētas privātuma aizsardzības princips, kā arī personu pamattiesības, tostarp tās, kas attiecas uz taisnīgumu un pārredzamību.

(43)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka procedūru lietotājiem tiek sniegta skaidra informācija par to, kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (21) 13. un 14. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 (22) 15. un 16. pantu tiks apstrādāti ar viņiem saistītie personas dati.

(44)

Lai vēl vairāk atvieglotu tiešsaistes procedūru izmantošanu, šai regulai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu būtu jārada pamats pilnībā darbotiesspējīgas, drošas un aizsargātas tehniskas sistēmas izveidei un izmantošanai nolūkā veikt apliecinājumu automatizētu pārrobežu apmaiņu starp procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem, ja to nepārprotami pieprasījuši pilsoņi un uzņēmumi. Ja apliecinājumu apmaiņa ietver personas datus, pieprasījums būtu jāuzskata par nepārprotamu, ja tas ietver labprātīgi sniegtu, konkrētu, apzinātu un skaidru norādi, ar kuru persona vai nu paziņojuma, vai apstiprinošas darbības veidā izsaka savu vēlmi veikt attiecīgo personas datu apmaiņu. Ja lietotājs nav tā persona, uz kuru attiecas dati, tiešsaistes procedūrai nevajadzētu ietekmēt tā tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Vienreizējas iesniegšanas principa pārrobežu piemērošanas rezultātā pilsoņiem un uzņēmumiem vieni un tie paši dati nebūtu jāsniedz publiskās pārvaldes iestādēm vairāk kā vienu reizi un minētos datus pēc lietotāja pieprasījuma vajadzētu būt iespējamam izmantot arī nolūkā izpildīt pārrobežu tiešsaistes procedūras, kurās iesaistīti pārrobežu lietotāji. Attiecībā uz kompetento izdevējiestādi pienākumam izmantot tehnisko sistēmu apliecinājumu automatizētai apmaiņai starp dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt spēkā tikai tad, ja iestādes savā dalībvalstī likumīgi izdod apliecinājumus elektroniskā formātā, kas ļauj īstenot šādu automatizētu apmaiņu.

(45)

Jebkurai apliecinājumu pārrobežu apmaiņai vajadzētu būt atbilstošam juridiskajam pamatam, tādam, kā norādīts Direktīvās 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES vai 2014/25/ES, vai – attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām procedūrām – saskaņā ar citiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(46)

Ir lietderīgi šajā regulā noteikt, ka parasti automatizēta pārrobežu apliecinājumu apmaiņa notiek pēc lietotāja nepārprotama pieprasījuma. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja attiecīgie Savienības vai valstu tiesību akti atļauj veikt automatizētu pārrobežu datu apmaiņu bez lietotāja nepārprotama pieprasījuma.

(47)

Ar šo regulu izveidotās tehniskās sistēmas izmantošanai joprojām vajadzētu būt brīvprātīgai, un lietotājam vajadzētu būt iespējai iesniegt apliecinājumus arī citā veidā, neizmantojot šo tehnisko sistēmu. Lietotājam vajadzētu būt iespējai priekšskatīt apliecinājumus un tiesībām neveikt apliecinājumu apmaiņu gadījumos, kad lietotājs pēc apmaiņai paredzēto apliecinājumu priekšskatījuma konstatē, ka informācija ir nepareiza, novecojusi vai plašāka, nekā vajadzīgs attiecīgajai procedūrai. Priekšskatījumā ietvertos datus vajadzētu uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas ir tehniski nepieciešams.

(48)

Drošajai tehniskajai sistēmai, kas būtu jāizveido, lai būtu iespējams apmainīties ar apliecinājumiem saskaņā ar šo regulu, būtu jādod kompetentajām pieprasītājiestādēm pārliecība, ka apliecinājumus ir izdevusi pareizā izdevējiestāde. Pirms pieņemt lietotāja sniegto informāciju saistībā ar procedūru, kompetentajai iestādei šaubu gadījumā vajadzētu spēt pārbaudīt informāciju un konstatēt, ka tā ir precīza.

(49)

Vairāki esošie pamatelementi sniedz pamata spējas, kas var tikt izmantotas tehniskās sistēmas izveidei, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (23), un e-piegādes un e-identifikācijas pamatelementi, kas ir daļa no minētā instrumenta. Minētajos pamatelementos ir ietvertas tehniskās specifikācijas, parauga programmatūras un atbalsta pakalpojumi, un to mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp esošajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) sistēmām dažādās dalībvalstīs, lai pilsoņi, uzņēmumi un pārvaldes iestādes, lai kur arī Savienībā tie atrastos, var gūt labumu no integrētiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem.

(50)

Ar šo regulu izveidotajai sistēmai vajadzētu būt pieejamai papildus citām sistēmām, kas nodrošina iestāžu sadarbības mehānismus, tādus kā IMI, un tām nebūtu jāskar citas sistēmas, tostarp Regulā (EK) Nr. 987/2009 paredzētā sistēma, Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 987/2009, Eiropas profesionālā karte saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, valstu reģistru savstarpējie savienojumi un centrālo, komerciālo un uzņēmumu reģistru savienojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 (24) un maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/848 (25).

(51)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tādas tehniskās sistēmas īstenošanai, kas ļauj automātiski apmainīties ar apliecinājumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai jo īpaši paredzēt tehniskās un darbības specifikācijas sistēmai, kas apstrādās lietotāja pieprasījumu apmainīties ar apliecinājumiem, un šādu apliecinājumu pārsūtīšanai, kā arī paredzēt noteikumus, kas vajadzīgi pārsūtīšanas integritātes un konfidencialitātes nodrošināšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26).

(52)

Lai panāktu, ka tehniskā sistēma nodrošina augsta līmeņa drošību vienreizējas iesniegšanas principa pārrobežu piemērošanas vajadzībām, Komisijai, pieņemot īstenošanas aktus, kuros ir izklāstītas šādas tehniskās sistēmas specifikācijas, būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju un struktūru, jo īpaši Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI), Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU), izstrādātie standarti, kā arī drošības standarti, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 32. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 22. pantā.

(53)

Kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu to tehniskās sistēmas elementu, par kuriem ir atbildīga Komisija, izstrādi, pieejamību, uzturēšanu, uzraudzību, kontroli un drošības pārvaldību, Komisijai būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(54)

Kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jānodrošina, lai informācija, procedūras un pakalpojumi, par kuriem tās ir atbildīgas, atbilst kvalitātes kritērijiem. Saskaņā ar šo regulu ieceltajiem valstu koordinatoriem un Komisijai būtu regulāri jāpārrauga atbilstība kvalitātes un drošības kritērijiem attiecīgi dalībvalstu un Savienības līmenī un jārisina radušās problēmas. Turklāt valstu koordinatoriem būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt to, kā darbojas tehniskā sistēma, kas nodrošina pārrobežu apmaiņu ar apliecinājumiem. Ar šo regulu būtu jāpiešķir Komisijai dažādi līdzekļi, lai novērstu vārtejā piedāvājamo pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos, atkarībā no tā, cik nopietni un noturīgi kvalitāte ir pasliktinājusies, vajadzības gadījumā iesaistot vārtejas koordinācijas grupu. Tam nebūtu jāmazina Komisijas vispārējā atbildība par šīs regulas ievērošanas uzraudzību.

(55)

Šajā regulā būtu jānosaka vārtejas funkciju nodrošināšanas tehnisko rīku galvenās funkcijas, īpaši kopīgā lietotājsaskarne, saišu repozitorijs un kopīgais palīdzības pakalpojumu meklētājs. Kopīgajai lietotājsaskarnei būtu jānodrošina, ka lietotāji valstu un Savienības līmeņa tīmekļa vietnēs var viegli atrast informāciju, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jātiecas nodrošināt saites uz vienotu informācijas avotu, kas ir nepieciešams vārtejai, lai izvairītos no neskaidrību radīšanas lietotājiem, ko izraisa viena un tā pati informācija no dažādiem vai pilnībā vai daļēji dublējošiem avotiem. Ar to nevajadzētu liegt norādīt saites uz to pašu informāciju, ko piedāvā vietējās vai reģionālās kompetentās iestādes attiecībā uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Ar to nevajadzētu arī liegt zināmu informācijas dublēšanos, ja tas ir nenovēršami vai vēlami, piemēram, ja kādas Savienības tiesības, pienākumi un normas ir atkārtotas vai aprakstītas valstu tīmekļa lapās, lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu. Lai pēc iespējas samazinātu cilvēku iejaukšanos kopīgās lietotājsaskarnes izmantojamo saišu atjaunināšanā, būtu jāizveido, ja tas ir tehniski iespējams, tiešs savienojums starp dalībvalstu attiecīgajām tehniskajām sistēmām un saišu repozitoriju. Kopīgajos IKT atbalsta rīkos varētu izmantot galveno publisko pakalpojumu vārdnīcu (Core Public Services Vocabulary (CPSV)), lai veicinātu sadarbspēju ar valstu pakalpojumu katalogiem un semantiku. Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot CPSV, taču tās var nolemt izmantot valsts risinājumus. Repozitorijā iekļautā informācija attiecībā uz saitēm būtu jādara publiski pieejama atvērtā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā, piemēram, ar lietojumprogrammas saskarnēm (API), lai to varētu izmantot atkārtoti.

(56)

Kopīgās lietotājsaskarnes meklētājprogrammai būtu jāaizved lietotāji pie tiem nepieciešamās informācijas gan Savienības, gan dalībvalsts līmeņa tīmekļa vietnēs. Turklāt arī turpmāk, nodrošinot alternatīvu veidu lietotāju novešanai pie noderīgas informācijas, būs lietderīgi veidot saites starp esošām un papildinošām tīmekļa vietnēm vai tīmekļa lapām, tās pēc iespējas pilnveidojot un grupējot, un veidot saites starp Savienības un dalībvalsts līmeņa tīmekļa lapām un tīmekļa vietnēm, nodrošinot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un informācijai.

(57)

Šajā regulā būtu arī konkrēti jānorāda kopīgajai lietotājsaskarnei izvirzāmās kvalitātes prasības. Komisijai būtu jānodrošina kopīgās lietotājsaskarnes atbilstība minētajām prasībām, un šai saskarnei jo īpaši vajadzētu būt pieejamai un piekļūstamai tiešsaistē, izmantojot dažādus kanālus, kā arī būt viegli lietojamai.

(58)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus vārtejas atbalsta tehnisko risinājumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, kas vajadzības gadījumā noteiktu piemērojamos standartus un sadarbspējas prasības, lai varētu vieglāk atrast informāciju par noteikumiem un pienākumiem, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, par ko atbildīgas ir dalībvalstis un Komisija. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(59)

Ar šo regulu būtu arī skaidri jānodala Komisijas un dalībvalstu atbildība par vārtejas atbalsta IKT lietojumprogrammu izstrādi, pieejamību, uzturēšanu un drošību. Pildot uzturēšanas uzdevumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga minēto IKT lietojumprogrammu pienācīga darbība.

(60)

Lai attīstītu visu vārtejā iekļaujamo dažādo informācijas jomu, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu potenciālu, ir ievērojami jāuzlabo mērķauditorijas informētība par to pastāvēšanu un darbību. To iekļaušanai vārtejā būtu ievērojami jāatvieglo lietotājiem tiem nepieciešamās informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu atrašana, pat ja šie lietotāji nav informēti ne par vienu no tiem. Turklāt būs vajadzīgi koordinēti popularizēšanas pasākumi, lai panāktu, ka pilsoņi un uzņēmumi visā Savienībā uzzina par vārtejas pastāvēšanu un tās sniegtajām priekšrocībām. Šādiem popularizēšanas pasākumiem būtu jāietver meklētājprogrammas optimizācija un citas tiešsaistes informētības palielināšanas darbības, jo tās ir izmaksu ziņā visizdevīgākās un tām ir potenciāls sasniegt visplašāko iespējamo mērķauditoriju. Lai minētajiem popularizēšanas pasākumiem būtu maksimāla iedarbība, tie būtu jākoordinē vārtejas koordinācijas grupā un dalībvalstīm popularizēšanas darbības būtu jāpielāgo tā, lai visos attiecīgos kontekstos būtu atsauce uz kopīgo zīmolu un arī iespēja vārtejas zīmolu koplietot ar dalībvalstu iniciatīvām.

(61)

Visas Savienības iestādes, struktūras un aģentūras būtu jāmudina popularizēt vārteju, iekļaujot tās logotipu un saites uz to visās attiecīgajās tīmekļa lapās, par kurām tās ir atbildīgas.

(62)

Vārtejas nosaukumam, ar kādu tā būtu jāatpazīst un jāpopularizē plašākai sabiedrībai, vajadzētu būt “Your Europe”. Kopīgajai lietotājsaskarnei vajadzētu būt labi pamanāmai un viegli atrodamai, jo īpaši attiecīgajās Savienības un dalībvalstu tīmekļa lapās. Vārtejas logotipam vajadzētu būt redzamam attiecīgās Savienības un dalībvalstu tīmekļa vietnēs.

(63)

Lai varētu iegūt atbilstīgu informāciju vārtejas snieguma mērīšanai un uzlabošanai, šai regulai kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jāuzliek par pienākumu vākt un analizēt datus, kas ir saistīti ar dažādu vārtejā piedāvāto informācijas jomu, procedūru un pakalpojumu izmantošanu. Lietotāju statistikas datu vākšanai, piemēram, datu attiecībā uz konkrētu tīmekļa lapu apmeklējumu skaitu, lietotāju skaitu dalībvalstī salīdzinājumā ar lietotāju skaitu no citām dalībvalstīm, lietotajiem meklētājvārdiem, visbiežāk apmeklētajām tīmekļa lapām, atsauces tīmekļa lapām vai palīdzības pieprasījumu skaitu, izcelsmi un tematu, būtu jāuzlabo vārtejas darbība, palīdzot noteikt mērķauditoriju, izstrādāt popularizēšanas pasākumus un uzlabot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Lai novērstu dublēšanos, šādu datu vākšanā būtu jāņem vērā Komisijas veiktais ikgadējais e-pārvaldības kritēriju novērtējums.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt vienotus noteikumus par lietotāju statistikas datu vākšanas un apmaiņas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(65)

Vārtejas kvalitāte ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi ir Savienības un dalībvalstu pakalpojumi, kurus sniedz, izmantojot vārteju. Tādēļ vārtejā pieejamās informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu kvalitāte arī būtu regulāri jāuzrauga ar lietotāju atsauksmju rīku, kas lietotājiem lūdz novērtēt informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu aptvērumu un kvalitāti un sniegt atsauksmes par to. Šīs atsauksmes būtu jāvāc ar kopīgu rīku, kuram vajadzētu būt pieejamam Komisijai, kompetentajām iestādēm un valstu koordinatoriem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar lietotāju atsauksmju rīku kopīgajām funkcijām un detalizētu kārtību, kādā notiek lietotāju atsauksmju vākšana un kopīga izmantošana, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jāpublicē tiešsaistē anonimizēti kopsavilkuma pārskati par problēmām, ko atklāj informācija, galvenie lietotāju statistikas dati un galvenās lietotāju atsauksmes, kas savākti saskaņā ar šo regulu.

(66)

Turklāt vārtejā būtu jāiekļauj atsauksmju rīks, kas dod iespēju lietotājiem brīvprātīgi un anonīmi signalizēt par problēmām un grūtībām, ar ko tie saskārušies, izmantojot savas tiesības iekšējā tirgū. Šis rīks būtu jāuzskata tikai par papildinājumu sūdzību izskatīšanas mehānismiem, jo tas nespēj lietotājiem dot personalizētu atbildi. Saņemtās atbildes būtu jāapvieno ar apkopotu informāciju no palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem par to izskatītajām lietām, lai sagatavotu pārskatu par to, kā lietotāji uztver iekšējo tirgu, un apzinātu problēmjomas, kurās iespējama tālāka rīcība iekšējā tirgus darbības uzlabošanai. Minētais pārskats būtu jāpiesaista esošajiem ziņošanas rīkiem, piemēram, vienotā tirgus rezultātu apkopojumam.

(67)

Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības lemt par to, kam būtu jāpilda valsts koordinatora loma. Dalībvalstīm būtu jāspēj ar vārteju saistītās valsts koordinatora funkcijas un pienākumus pielāgot savas valsts iekšējām administratīvajām struktūrām. Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties papildu valsts koordinatorus, kas veiktu šajā regulā paredzētos uzdevumus, darbojoties vienatnē vai kopā ar citiem, un kuru atbildībā būtu pārvaldes iestāžu struktūrvienības vai ģeogrāfiskais reģions, vai saskaņā ar citiem kritērijiem. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par vienīgo valsts koordinatoru, ko tās ir iecēlušas saziņai ar Komisiju.

(68)

Būtu jāizveido vārtejas koordinācijas grupa, kuru veidotu valstu koordinatori un vadītu Komisija, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši daloties ar labāko praksi un sadarbojoties informācijas izklāsta konsekvences uzlabošanas nolūkā, kā to prasa šī regula. Vārtejas koordinācijas grupas darbā būtu jāņem vērā mērķi, kas izvirzīti gada darba programmā, kura Komisijai būtu tai jāiesniedz izskatīšanai. Gada darba programma būtu jāsagatavo dalībvalstīm nesaistošu pamatnostādņu vai ieteikumu veidā. Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma var pieņemt lēmumu aicināt Parlamentu nosūtīt ekspertus dalībai vārtejas koordinācijas grupas sanāksmēs.

(69)

Ar šo regulu būtu jāprecizē, kuras vārtejas daļas ir jāfinansē no Savienības budžeta un par kurām daļām ir atbildīgas dalībvalstis. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt atkārtoti izmantojamus IKT pamatelementus un finansējumu, kurš pieejams no dažādiem Savienības līmeņa fondiem un programmām un var palīdzēt segt izmaksas par IKT pielāgojumiem un attīstīšanu, kas dalībvalstīm jāveic, lai izpildītu šīs regulas prasības. Budžetam, kas nepieciešams šīs regulas īstenošanai, vajadzētu būt saderīgam ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.

(70)

Dalībvalstis tiek mudinātas pastiprināt savstarpēju koordināciju, apmaiņu un sadarbību, lai palielinātu savas stratēģiskās, operatīvās, pētniecības un izstrādes spējas kiberdrošības jomā, jo īpaši īstenojot tīklu un informācijas sistēmu drošību, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1148 (27), lai stiprinātu savas valsts pārvaldes un pakalpojumu drošību un noturību. Dalībvalstis tiek mudinātas palielināt darījumu drošību un nodrošināt pietiekamu uzticēšanās līmeni elektroniskajiem līdzekļiem, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 paredzēto eIDAS sistēmu un jo īpaši pienācīga līmeņa garantijas. Dalībvalstis var veikt pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai garantētu kiberdrošību un novērstu identitātes viltošanu vai cita veida krāpšanu.

(71)

Ja šīs regulas piemērošana ietver personas datu apstrādi, tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725. Saistībā ar šo regulu būtu jāpiemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (28). Kā paredzēts Regulā (ES) 2016/679, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi, un tās var arī paredzēt konkrētākus noteikumus attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi nodarbinātības jomā.

(72)

Ar šo regulu būtu jāveicina un jāatvieglo pārvaldības kārtības racionalizēšana vārtejā ietvertajiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā Komisijai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāpārskata esošā pārvaldības kārtība un vajadzības gadījumā tā jāpielāgo, lai novērstu dublēšanos un neefektivitāti.

(73)

Šīs regulas mērķis ir lietotājiem, kuri darbojas citās dalībvalstīs, nodrošināt tiešsaistes piekļuvi visaptverošai, uzticamai, piekļūstamai un saprotamai Savienības un dalībvalstu informācijai par tiesībām, normām un pienākumiem, piekļuvi tiešsaistes procedūrām, kuras ir pilnībā izpildāmas pāri robežām, un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā kā minēto mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(74)

Lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt un ieviest šīs regulas īstenošanai nepieciešamos rīkus, atsevišķām tās normām vajadzētu kļūt piemērojamām divus gadus pēc tās spēkā stāšanās dienas. Pašvaldību rīcībā vajadzētu būt līdz pat četriem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās, lai ieviestu prasību sniegt informāciju par noteikumiem, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, par kuriem tās ir atbildīgas. Šīs regulas noteikumi attiecībā uz procedūrām, kurām jābūt pilnībā izpildāmām tiešsaistē, pārrobežu piekļuvi tiešsaistes procedūrām un tehnisko sistēmu apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu būtu jāīsteno ne vēlāk kā piecos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(75)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(76)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Regulas (EK) Nr. 45/2001 (29) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2017. gada 1. augustā (30) sniedza atzinumu.

(1)

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi ir pamattiesības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 8. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punkts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šīs tiesības tiek garantētas arī ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (3) ir nodrošinātas fizisku personu juridiski īstenojamas tiesības, ir precizēti Savienības iestāžu un struktūru pārziņu datu apstrādes pienākumi, un ar to tiek izveidota neatkarīga uzraudzības iestāde – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kurš atbild par uzraudzību pār personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās. Tomēr šī regula neattiecas uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (5) tika pieņemtas 2016. gada 27. aprīlī. Regula paredz vispārīgus noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei Savienībā, bet direktīva paredz īpašus noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei Savienībā tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un policijas sadarbības jomās.

(4)

Regulā (ES) 2016/679 ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 45/2001 pielāgošana, lai nodrošinātu stingru un saskaņotu regulējumu datu aizsardzībai Savienībā un lai to varētu piemērot paralēli Regulai (ES) 2016/679.

(5)

Saskaņotai pieejai personas datu aizsardzības jomā un personas datu brīvai apritei visā Savienībā ir svarīgi nodrošināt, lai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru datu aizsardzības noteikumi ir pēc iespējas vairāk saskaņoti ar tiem datu aizsardzības noteikumiem, kas publiskā sektora jomā pieņemti attiecībā uz dalībvalstīm. Ja šīs regulas un Regulas (ES) 2016/679 noteikumi ievēro vienus un tos pašus principus, tad abi šie noteikumu kopumi saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) judikatūru būtu jāinterpretē viendabīgi, jo īpaši tāpēc, ka šīs regulas sistēma būtu jāuzskata par ekvivalentu Regulas (ES) 2016/679 sistēmai.

(6)

Personām, kuru datus Savienības iestādes un struktūras apstrādā jebkurā kontekstā, piemēram, tāpēc, ka šīs iestādes un struktūras nodarbina šīs personas, būtu jānodrošina aizsardzība. Šī regula nebūtu jāpiemēro mirušu personu personas datu apstrādei. Šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju.

(7)

Lai izvairītos no tā, ka tiktu radīts nopietns risks, ka likums varētu tikt apiets, fizisku personu aizsardzībai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un tai nevajadzētu būt atkarīgai no izmantotajiem paņēmieniem.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro personas datu apstrādei visās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Tā būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem. Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāaptver datnes vai datņu kopumi, kā arī to ievadlapas, kuras nav sakārtotas atbilstoši konkrētiem kritērijiem.

(9)

Deklarācijā Nr. 21 par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, konference atzina, ka personas datu īpašo iezīmju dēļ var būt nepieciešami īpaši noteikumi par šo datu aizsardzību un par to brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, pamatojoties uz LESD 16. pantu. Tādēļ šīs regulas atsevišķa nodaļa, kurā iekļauti vispārēji noteikumi, būtu jāpiemēro gadījumos, kad operatīvos personas datus, piemēram, personas datus, ko apstrādā kriminālizmeklēšanas nolūkos, Savienības struktūras, biroji vai aģentūras apstrādā, kad tās veic darbības tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un policijas sadarbības jomā.

(10)

Direktīva (ES) 2016/680 paredz saskaņotus noteikumus par tādu personas datu aizsardzību un brīvu apriti, kas tiek apstrādāti, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Lai nodrošinātu to, ka fiziskām personām visā Savienībā ir vienāds aizsardzības līmenis ar juridiski īstenojamu tiesību palīdzību, un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu apmaiņai starp Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kad tās veic darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa, un kompetentajām iestādēm, noteikumiem par šādu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru apstrādāto operatīvo personas datu aizsardzību un brīvu apriti būtu jāatbilst Direktīvai (ES) 2016/680.

(11)

Vispārējie noteikumi, kas iekļauti šīs regulas nodaļā par operatīvo personas datu apstrādi, būtu jāpiemēro, neskarot speciālos noteikumus, kurus piemēro attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa. Šādi speciālie noteikumi būtu jāuzskata par lex specialis attiecībā pret šīs regulas nodaļas par operatīvo personas datu apstrādi noteikumiem (lex specialis derogat legi generali). Lai samazinātu juridisko sadrumstalotību, speciālajiem datu aizsardzības noteikumiem, ko piemēro operatīvo personas datu apstrādei, ko veic Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa, būtu jāatbilst principiem, uz kuriem balstās šīs regulas nodaļa par operatīvo personas datu apstrādi, kā arī ar šīs regulas noteikumiem par neatkarīgu uzraudzību, tiesību aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem.

(12)

Šīs regulas nodaļa par operatīvo personas datu apstrādi būtu jāattiecina arī uz Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, turklāt neatkarīgi no tā, vai tās šādas darbības īsteno kā galveno vai papildu uzdevumu. Tomēr tā nebūtu jāpiemēro Eiropolam un Eiropas Prokuratūrai līdz brīdim, kad tiesību aktos par Eiropola un Eiropas Prokuratūras izveidi tiek veikti grozījumi, ar kuriem arī uz tiem attiecina pielāgotu šīs regulas nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi.

(13)

Komisijai būtu jāpārskata šī regula, jo īpaši tās nodaļa par operatīvo personas datu apstrādi. Komisijai būtu jāpārskata arī citi uz Līgumu pamata pieņemtie tiesību akti, kuri reglamentē operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Savienības struktūras, biroji vai aģentūras, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa. Lai nodrošinātu fizisku personu vienādu un konsekventu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, Komisija būtu jāvar pēc šādas pārskatīšanas iesniegt attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus, tostarp jebkādus nepieciešamus šīs regulas nodaļas par operatīvo personas datu apstrādi pielāgojumus, lai to piemērotu Eiropolam un Eiropas Prokuratūrai. Pielāgojumos būtu jāņem vērā noteikumi attiecībā uz neatkarīgu uzraudzību, tiesību aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem.

(14)

Šī regula būtu jāattiecina uz administratīvo personas datu apstrādi, piemēram, Savienības struktūru, biroju vai aģentūru personāla datu apstrādi, ko tās veic, īstenojot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa.

(15)

Šī regula būtu jāpiemēro personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās, ko tās veic, īstenojot darbības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 2. nodaļa. Šī regula nebūtu jāpiemēro personas datu apstrādei LES 42. panta 1. punktā, 43. un 44. pantā minētajās misijās, ar kurām īsteno kopējo drošības un aizsardzības politiku. Attiecīgā gadījumā būtu jāierosina attiecīgi priekšlikumi, lai sīkāk regulētu personas datu apstrādi kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā.

(16)

Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu. Personas dati, kuri ir pseidonimizēti un kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz fizisku personu, būtu jāuzskata par informāciju par identificējamu fizisku personu. Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pietiekami iespējami varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu. Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu pietiekami iespējami izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību. Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams. Tādēļ šī regula neattiecas uz šādas anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos.

(17)

Pseidonimizācijas piemērošana personas datiem var mazināt riskus attiecīgajiem datu subjektiem un palīdzēt pārziņiem un apstrādātājiem izpildīt datu aizsardzības pienākumus. Skaidra “pseidonimizācijas” ieviešana šajā regulā nenozīmē to, ka tiek izslēgti jebkuri citi datu aizsardzības pasākumi.

(18)

Fiziskas personas var tikt saistītas ar tiešsaistes identifikatoriem, ko izmanto viņu ierīcēs, lietojumprogrammās, rīkos un protokolos, piemēram, ar interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas marķējumiem. Tādējādi, iespējams, tiek atstātas pēdas, kuras jo īpaši savienojumā ar unikāliem identifikatoriem un citu informāciju, ko saņem serveri, var izmantot, lai veidotu fizisku personu profilus un lai identificētu tās.

(19)

Piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par datu subjekta piekrišanu ar viņu saistīto personas datu apstrādei, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu. Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei. Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu. Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos. Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem. Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam un tas nedrīkstētu nevajadzīgi pārtraukt tā pakalpojuma izmantošanu, par ko tas tiek sniegts. Tajā pašā laikā datu subjektam vajadzētu būt tiesībām jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana. Lai nodrošinātu, ka piekrišana ir sniegta brīvi, piekrišanai nebūtu jākalpo par derīgu juridisko pamatu personas datu apstrādei konkrētā gadījumā, kad datu subjekta un pārziņa attiecībās pastāv skaidra nevienlīdzība un tāpēc ir maz ticams, ka piekrišana visos minētās konkrētās situācijas apstākļos tika sniegta brīvi. Bieži vien datu vākšanas laikā, kad dati tiek vākti zinātniskās pētniecības nolūkos, nav iespējams pilnībā identificēt personas datu apstrādes nolūku. Tāpēc būtu jāļauj datu subjektiem dot savu piekrišanu attiecībā uz dažām zinātniskās pētniecības jomām, ja tiek ievēroti atzīti zinātniskās pētniecības ētiskie standarti. Datu subjektiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu tikai konkrētām pētniecības jomām vai pētniecības projektu daļām, ciktāl to ļauj paredzētais nolūks.

(20)

Jebkurai personas datu apstrādei vajadzētu būt likumīgai un godprātīgai. Fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti. Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija un saziņa, kas saistīta ar minēto personas datu apstrādi, ir viegli pieejama un viegli saprotama un ka ir jāizmanto skaidra un vienkārša valoda. Minētais princips jo īpaši attiecas uz informāciju datu subjektiem par pārziņa identitāti un apstrādes nolūkiem, kā arī papildu informāciju, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām, un viņu tiesībām saņemt apstiprinājumu un paziņojumu par to, kuri viņu personas dati tiek apstrādāti. Fiziskās personas būtu jāinformē par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi un to, kā īstenot savas tiesības saistībā ar šādu apstrādi. Proti, konkrētajiem personas datu apstrādes nolūkiem vajadzētu būt nepārprotamiem, leģitīmiem un noteiktiem jau personas datu vākšanas laikā. Personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, relevantiem, un tiem būtu jāietver tikai tas, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tie tiek apstrādāti. Tādēļ jo īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūkam pietiekami neder citi līdzekļi. Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata. Būtu jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi vai nepilnīgi personas dati tiek laboti vai dzēsti. Personas dati būtu jāapstrādā veidā, kas nodrošina personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem, šo datu izpaušanu to nosūtīšanas laikā vai to neatļautu izmantošanu un neatļautu piekļuvi aprīkojumam, kas izmantots apstrādei.

(21)

Saskaņā ar pārskatatbildības principu gadījumos, kad Savienības iestādes un struktūras nosūta personas datus iekšēji tajā pašā Savienības iestādē vai struktūrā un saņēmējs nav pārziņa struktūrvienība vai citām Savienības iestādēm vai struktūrām, tām būtu jāpārliecinās, ka šādi personas dati ir vajadzīgi saņēmēja kompetencē ietilpstošo uzdevumu likumīgai izpildei. Jo īpaši pēc saņēmēja pieprasījuma nosūtīt personas datus pārzinim būtu jāpārliecinās par to, ka pastāv pamatots iemesls personas datu likumīgai apstrādei, un jāpārbauda saņēmēja kompetence. Pārzinim arī būtu provizoriski jānovērtē datu sūtīšanas nepieciešamība. Ja rodas šaubas par tās nepieciešamību, pārzinim būtu jāpieprasa no saņēmēja papildu informācija. Saņēmējam būtu jānodrošina, lai pēc tam var pārbaudīt datu nosūtīšanas nepieciešamību.

(22)

Lai apstrāde būtu likumīga, personas dati būtu jāapstrādā, pamatojoties uz nepieciešamību pildīt uzdevumus, ko Savienības iestādes un struktūras veic sabiedrības interesēs vai īstenojot tām piešķirtas oficiālas pilnvaras, nepieciešamību izpildīt uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai uz cita leģitīma pamata, kas noteikts šajā regulā, ieskaitot attiecīgā datu subjekta piekrišanu vai nepieciešamību izpildīt līgumu, kurā datu subjekts ir līgumslēdzēja puse, vai lai veiktu pasākumus pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas. Personas datu apstrāde, pildot uzdevumus, ko Savienības iestādes un struktūras veic sabiedrības interesēs, ietver to personas datu apstrādi, kas vajadzīgi šo iestāžu un struktūru pārvaldībai un funkcionēšanai. Personas datu apstrāde būtu jāuzskata par likumīgu arī tad, ja tā nepieciešama, lai aizsargātu intereses, kas ir būtiski svarīgas datu subjekta vai citas fiziskas personas dzīvei. Personas datu apstrādei, pamatojoties uz citas fiziskās personas vitālajām interesēm, principā būtu jānotiek tikai tad, ja apstrādi nevar acīmredzami balstīt uz citu juridisko pamatu. Dažus apstrādes veidus var izmantot, pamatojoties gan uz svarīgām sabiedrības interesēm, gan uz datu subjekta vitālajām interesēm, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, tostarp epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās, jo īpaši dabas un cilvēka izraisītu katastrofu situācijās.

(23)

Šajā regulā minētajiem Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt skaidriem un precīziem, un personām, uz kurām tie attiecas, būtu jāspēj paredzēt to piemērošanu saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

(24)

Šajā regulā minētajiem iekšējiem noteikumiem vajadzētu būt skaidriem un precīziem vispārēji piemērojamiem aktiem, kuru nolūks ir radīt juridiskas sekas datu subjektiem. Tie būtu jāpieņem Savienības iestāžu un struktūru augstākās vadības līmenī to kompetences robežās un ar to darbību saistītos jautājumos. Tie būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Personām, uz kurām minētie noteikumi attiecas, būtu jāspēj paredzēt to piemērošanu saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Iekšējie noteikumi var būt lēmumi, jo īpaši gadījumos, kad tos pieņem Savienības iestādes.

(25)

Personas datu apstrāde nolūkos, kas nav tie, kādos personas dati sākotnēji tika vākti, būtu jāatļauj tikai tad, ja apstrāde ir saderīga ar tiem nolūkiem, kādos personas dati sākotnēji tika vākti. Šādā gadījumā nav vajadzīgs atsevišķs juridiskais pamats kā vien tas, ar ko tika atļauta personas datu vākšana. Ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Savienības tiesību aktos var būt noteikti un precizēti uzdevumi un nolūki, kādos turpmākā apstrāde būtu jāuzskata par saderīgu un likumīgu. Turpmākā apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu jāuzskata par saderīgām likumīgām apstrādes darbībām. Personas datu apstrādes juridiskais pamats, ko paredz Savienības tiesību akti, var arī paredzēt juridisko pamatu turpmākai apstrādei. Lai pārliecinātos, vai turpmākas apstrādes nolūks ir saderīgs ar nolūku, kādā personas dati sākotnēji tika vākti, pārzinim – pēc tam, kad ir izpildītas visas prasības attiecībā uz sākotnējās apstrādes likumīgumu, – būtu cita starpā jāņem vērā: jebkura saikne starp minētajiem nolūkiem un paredzētās turpmākās apstrādes nolūkiem; konteksts, kādā personas dati ir vākti, jo īpaši saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir to attiecības ar pārzini, attiecībā uz datu turpmāku izmantošanu; personas datu raksturs; sekas, ko paredzētā turpmākā apstrāde rada datu subjektiem; un atbilstošu garantiju esamība gan sākotnējās, gan paredzētajās turpmākās apstrādes darbībās.

(26)

Ja apstrāde pamatojas uz datu subjekta piekrišanu, pārzinim būtu jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir devis piekrišanu apstrādes darbībai. Jo īpaši saistībā ar rakstisku deklarāciju kādā citā jautājumā aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka datu subjekts apzinās to, ka viņš sniedz piekrišanu un kādā apmērā viņš to dara. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/13/EEK (6) piekrišanas deklarācija, ko pārzinis ir iepriekš noformulējis, būtu jāsniedz saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, un tajā nevajadzētu būt negodīgiem noteikumiem. Lai piekrišanu būtu apzināta, datu subjektam vajadzētu būt informētam vismaz par pārziņa identitāti un paredzētās personas datu apstrādes nolūkiem. Piekrišana nebūtu uzskatāma par brīvi izteiktu, ja datu subjektam nav īstas vai brīvas izvēles, vai viņš nevar atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām.

(27)

Bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo viņi var nepietiekami apzināties attiecīgos riskus, sekas un aizsardzības pasākumus un savas tiesības saistībā ar personas datu apstrādi. Šāda īpaša aizsardzība jo īpaši būtu jāpiemēro personas profilu izveidei un bērnu personas datu iegūšanai, izmantojot pakalpojumus, kurus Savienības iestādes un struktūras piedāvā savās tīmekļa vietnēs tieši bērniem, piemēram, starppersonu saziņas pakalpojumus vai biļešu pārdošanu tiešsaistē, un apstākļos, kad apstrāde pamatojas uz piekrišanu.

(28)

Ja saņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav Savienības iestādes un struktūras, vēlas, lai Savienības iestādes un struktūras nosūta viņiem personas datus, minētajiem saņēmējiem būtu jāvar uzskatāmi parādīt, ka dati ir vajadzīgi sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei vai lai īstenotu viņiem likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Alternatīvi šiem saņēmējiem būtu jāpierāda, ka nosūtīšana ir vajadzīga konkrētam mērķim sabiedrības interesēs, un pārzinim būtu jānosaka, vai ir kāds iemesls uzskatīt, ka varētu tikt kaitēts datu subjekta likumīgajām interesēm. Šādos gadījumos pārzinim vajadzētu apliecināmi izvērtēt dažādās konkurējošās intereses, lai novērtētu pieprasīto personas datu nosūtīšanas proporcionalitāti. Konkrētais mērķis sabiedrības interesēs varētu attiekties uz Savienības iestāžu un struktūru pārredzamību. Ievērojot pārredzamības un pareizas pārvaldības principu, Savienības iestādēm un struktūrām būtu jāvar uzskatāmi parādīt šādu vajadzību tad, kad tās pašas ierosina datu nosūtīšanu. Prasības, kuras šajā regulā noteiktas attiecībā uz nosūtīšanu saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav Savienības iestādes un struktūras, būtu jāuzskata par tādām, kuras papildina likumīgas apstrādes nosacījumus.

(29)

Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un pamatbrīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un pamatbrīvībām. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien netiek ievēroti šajā regulā izklāstītie īpašie nosacījumi. Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, kuras mēģina noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu. Fotogrāfiju apstrāde nebūtu sistemātiski jāuzskata par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, jo uz tām biometrisko datu definīcija attiecas tikai tad, kad tās apstrādā ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju. Papildus konkrētajām prasībām attiecībā uz sensitīvu datu apstrādi būtu jāpiemēro vispārējie principi un citi šīs regulas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem. Būtu skaidri jāparedz atkāpes no vispārējā aizlieguma apstrādāt šādu īpašu kategoriju personas datus, cita starpā tad, ja datu subjekts dot nepārprotamu piekrišanu, vai attiecībā uz īpašām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad apstrādi veic konkrētas apvienības vai nodibinājumi savu leģitīmo darbību ietvaros, kuru nolūks ir atļaut īstenot pamatbrīvības.

(30)

Īpašu kategoriju personas dati, kuriem pienākas augstāka līmeņa aizsardzība, būtu jāapstrādā ar veselību saistītos nolūkos tikai tad, ja minētie nolūki jāsasniedz fizisku personu un visas sabiedrības labā, jo īpaši saistībā ar veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumu un sistēmu pārvaldību. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina saskaņoti nosacījumi īpašu kategoriju personas veselības datu apstrādei attiecībā uz konkrētām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad šādu datu apstrādi konkrētos ar veselību saistītos nolūkos veic personas, uz kurām attiecas juridisks pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāparedz konkrēti un atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un personas datus.

(31)

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde bez datu subjekta piekrišanas var būt nepieciešama sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomās. Uz šādu apstrādi būtu jāattiecas atbilstošiem un konkrētiem pasākumiem fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai. Minētajā kontekstā “sabiedrības veselība” būtu jāinterpretē saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2008 (7), proti, kā visi elementi, kas saistīti ar veselību, t. i., veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums un nāves cēloņi. Šādai veselības datu apstrādei sabiedrības interešu vārdā nebūtu jānoved pie tā, ka personas datus apstrādā citos nolūkos.

(32)

Ja pārziņa apstrādātie personas dati neļauj pārzinim identificēt fizisku personu, datu pārzinim nebūtu jāuzliek pienākums iegūt papildu informāciju, lai identificētu datu subjektu, ja ieguves vienīgais nolūks ir kāda šīs regulas noteikuma ievērošana. Tomēr pārzinim nebūtu jāatsakās pieņemt papildu informāciju, ko sniedz datu subjekts, lai pamatotu savu tiesību īstenošanu. Identifikācijai būtu jāietver datu subjekta digitāla identifikācija, piemēram, ar autentifikācijas mehānismu, kurā lieto tos pašus akreditācijas datus, kurus datu subjekts izmanto, lai pieteiktos datu pārziņa piedāvātajos tiešsaistes pakalpojumos.

(33)

Uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu. Personas datu turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību īstenot minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija). Savienības iestādēm un struktūrām Savienības tiesību aktos, kas var ietvert iekšējus noteikumus, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas ar savu darbību saistītos jautājumos, būtu jāparedz atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.

(34)

Būtu jāparedz kārtība, kas datu subjektam atvieglotu savu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp mehānismi, kā pieprasīt un, ja piemērojams, bez maksas saņemt jo īpaši piekļuvi personas datiem un to labošanu vai dzēšanu un īstenot tiesības iebilst. Pārzinim būtu jānodrošina arī līdzekļi, ar kuriem pieprasījumus var izdarīt elektroniski, īpaši gadījumos, kad personas datus apstrādā, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Pārzinim būtu jāuzliek pienākums atbildēt uz datu subjekta pieprasījumiem bez nepamatotas kavēšanās un vēlākais viena mēneša laikā un minēt iemeslus, ja pārzinis neplāno izpildīt šādu pieprasījumu.

(35)

Godprātīgas un pārredzamas apstrādes principi prasa to, ka datu subjekts ir informēts par apstrādes darbības esamību un tās nolūkiem. Pārzinim būtu jāsniedz datu subjektam jebkāda papildu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kādā personas dati tiek apstrādāti. Turklāt datu subjektam vajadzētu būt informētam par profilēšanu un šādas profilēšanas sekām. Ja personas datus vāc no datu subjekta, datu subjekts būtu jāinformē arī par to, vai viņam ir pienākums sniegt personas datus un kādas būs sekas, ja viņš šādus datus nesniegs. Minēto informāciju var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par paredzēto apstrādi. Ja ikonas attēlo elektroniski, tām vajadzētu būt mašīnlasāmām.

(36)

Informācija par datu subjekta personas datu apstrādi būtu tam jāsniedz datu ieguves no datu subjekta brīdī vai – ja personas datus iegūst no cita avota – saprātīgā termiņā atkarībā no lietas apstākļiem. Ja personas datus var leģitīmi izpaust citam saņēmējam, datu subjekts būtu jāinformē, kad personas dati tiek izpausti saņēmējam pirmo reizi. Ja pārzinis paredz personas datus apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā tie tika vākti, pārzinim pirms minētās turpmākās apstrādes būtu jāinformē datu subjekts par minēto citu nolūku un jāsniedz tam cita vajadzīgā informācija. Ja datu subjektam nevar norādīt personas datu avotu tā iemesla dēļ, ka ir izmantoti dažādi avoti, būtu jāsniedz vispārīga informācija.

(37)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu. Tas ietver arī datu subjektu tiesības piekļūt saviem veselības datiem, piemēram, datiem par slimības vēsturi, kas ietver tādu informāciju kā diagnozes, analīžu rezultāti, ārstējošā terapeita vērtējums un ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās pasākumi. Tāpēc katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt un saņemt paziņojumu jo īpaši par to, kādos nolūkos personas datus apstrādā, ja iespējams, cik ilgi personas dati tiek apstrādāti, kas ir personas datu saņēmēji, kāda ir jebkurā personas datu automātiskajā apstrādē ietvertā loģika un kādas ir šādas apstrādes sekas – vismaz tad, ja apstrāde pamatojas uz profilēšanu. Minētajām tiesībām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt citu personu tiesības vai brīvības, tostarp tirdzniecības noslēpumus vai intelektuālā īpašuma tiesības un jo īpaši autortiesības, ar ko aizsargāta programmatūra. Tomēr minēto apsvērumu rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju. Ja pārzinis apstrādā lielu informācijas apjomu saistībā ar datu subjektu, pārzinim būtu jāspēj pieprasīt, lai datu subjekts pirms informācijas nosūtīšanas precizētu, uz kuru informāciju un kurām apstrādes darbībām pieprasījums attiecas.

(38)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu labošanu un “tiesībām tikt aizmirstam”, ja šādu datu glabāšana pārkāpj šo regulu vai Savienības tiesību aktus, kas ir piemērojami pārzinim. Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu, ja personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie vākti vai citādi apstrādāti, ja datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu apstrādei vai iebilst pret savu personas datu apstrādi vai ja viņu personas datu apstrāde citā veidā neatbilst šai regulai. Minētās tiesības ir īpaši svarīgas, ja datu subjekts ir devis savu piekrišanu kā bērns, pilnībā neapzinoties ar apstrādi saistītos riskus, un vēlāk vēlas izņemt šādus personas datus, jo īpaši no interneta. Datu subjektam būtu jāvar īstenot minētās tiesības, neraugoties uz to, ka viņš vairs nav bērns. Tomēr personas datu turpmākai saglabāšanai vajadzētu būt likumīgai, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā, arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

(39)

Lai stiprinātu tiesības tikt aizmirstam tiešsaistes vidē, arī tiesības uz dzēšanu būtu jāpaplašina tā, lai pārzinim, kas ir publiskojis personas datus, būtu pienākums informēt pārziņus, kuri apstrādā šādus personas datus, par to, ka ir jādzēš visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumi. To darot, pārzinim būtu jāveic saprātīgi pasākumi, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un pārziņa rīcībā esošos līdzekļus, tostarp tehniskie pasākumi, ar ko pārziņus, kuri apstrādā personas datus, informē par datu subjekta pieprasījumu.

(40)

Metodes, ar kurām ierobežot personas datu apstrādi, cita starpā varētu ietvert izvēlēto datu pārvietošanu uz citu apstrādes sistēmu, izvēlēto personas datu pieejamības liegumu lietotājiem vai publicēto datu pagaidu izņemšanu no tīmekļa vietnes. Automatizētajās reģistrācijas sistēmās apstrādes ierobežošana principā būtu jānodrošina ar tehniskiem līdzekļiem tādā veidā, lai personas dati netiktu pakļauti turpmākām apstrādes darbībām un lai tos nevar izmainīt. Tas, ka personas datu apstrāde ir ierobežota, būtu skaidri jānorāda sistēmā.

(41)

Lai datu subjektiem būtu vēl lielāka kontrole pār saviem datiem, ja personas datu apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem, datu subjektam būtu arī jāļauj saņemt personas datus par sevi, kurus tas sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā, mašīnlasāmā un savstarpēji izmantojamā formātā un nosūtīt tos citam pārzinim. Datu pārziņi būtu jāmudina izstrādāt savstarpēji izmantojamus formātus, kas nodrošina datu pārnešanu. Minētās tiesības būtu jāpiemēro, ja datu subjekts personas datus ir sniedzis ar savu piekrišanu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu līgumu. Tādēļ tās jo īpaši nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras. Datu subjekta tiesībām nosūtīt vai saņemt personas datus par sevi nebūtu jārada pārziņiem pienākums ieviest vai uzturēt apstrādes sistēmas, kas ir tehniski saderīgas. Ja konkrēts personas datu kopums attiecas uz vairākiem datu subjektiem, tad tiesībām saņemt personas datus nebūtu jāskar citu datu subjektu tiesības un brīvības saskaņā ar šo regulu. Turklāt minētajām tiesībām nebūtu jāskar arī datu subjekta tiesības panākt personas datu dzēšanu un minēto tiesību ierobežojumus, kā izklāstīts šajā regulā, un tām jo īpaši nevajadzētu nozīmēt to, ka tiek dzēsti datu subjekta personas dati, kurus tas sniedzis līguma izpildes nolūkā, ciktāl un kamēr personas dati ir vajadzīgi minētā līguma izpildei. Ja tas ir tehniski iespējams, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām panākt, lai personas dati tiktu nosūtīti tieši no viena pārziņa citam pārzinim.

(42)

Ja personas datus var likumīgi apstrādāt tāpēc, ka apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, datu subjektam tomēr vajadzētu būt tiesībām iebilst pret to, ka tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz viņa konkrēto situāciju. Pārzinim būtu jāpierāda, ka viņa pārliecinošās leģitīmās intereses ir svarīgākas par datu subjekta pamattiesībām un brīvībām.

(43)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, kurā var būt ietverts pasākumus, ar ko izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus, un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde un kurai ir juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu – piemēram, elektroniska darbā pieņemšanas prakse bez cilvēka līdzdalības. Šāda apstrāde ietver “profilēšanu”, kas izpaužas kā jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kurā izvērtē ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši, lai analizētu vai prognozētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, ja šādai apstrādei ir juridiskas sekas attiecībā uz fizisko personu vai tā līdzīgā veidā viņu ievērojami ietekmē.

Tomēr lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu. Lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kurā personas dati tiek apstrādāti, pārzinim būtu jāizmanto piemērotas matemātiskās vai statistikas procedūras profilēšanai, jāveic atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu, ka tiek koriģēti faktori, kuru dēļ rodas personas datu neprecizitātes, un ka līdz minimumam ir samazināts kļūdu rašanās risks, jāgarantē personas datu drošība tādā veidā, ka tiek ņemti vērā iespējamie riski attiecībā uz datu subjekta interesēm un tiesībām, un cita starpā jānovērš fizisku personu diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes, politisko uzskatu, reliģiskās vai ticības piederības, dalības arodbiedrībā, ģenētiskā vai veselības stāvokļa vai dzimumorientācijas dēļ vai apstrāde, kuras rezultātā pasākumi radītu šādu diskrimināciju. Automatizēta lēmumu pieņemšana un profilēšana, pamatojoties uz īpašām personas datu kategorijām, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(44)

Tiesību aktos, kas pieņemti uz Līgumu pamata, vai iekšējos noteikumos, ko Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas ar savu darbību saistītos jautājumos, var piemērot ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem principiem un tiesībām uz informāciju, piekļuvi personas datiem, to labošanu vai dzēšanu, tiesībām uz datu pārnesamību, elektronisko sakaru datu konfidencialitāti, kā arī attiecībā uz ziņošanu datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un attiecībā uz dažiem ar to saistītiem pārziņu pienākumiem, ciktāl tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami un samērīgi, lai garantētu sabiedrisko drošību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi. Tas ietver pasargāšanu no draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanu, cilvēka dzīvības aizsardzību, jo īpaši, reaģējot uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, Savienības iestāžu un struktūru iekšējo drošību, citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus vai Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, un tādu publisku reģistru uzturēšanu, kuri vajadzīgi vispārēju sabiedrības interešu dēļ, vai datu subjekta vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību, tostarp sociālo aizsardzību, sabiedrības veselību un humanitārus mērķus.

(45)

Būtu jāparedz pārziņa pienākumi un atbildība par ikvienu personas datu apstrādi, ko veic pārzinis vai pārziņa vārdā. Jo īpaši pārzinim būtu jāuzliek pienākums īstenot piemērotus un efektīvus pasākumus un vajadzētu spēt uzskatāmi parādīt, ka apstrādes darbības notiek saskaņā ar šo regulu, tostarp, ka pasākumi ir iedarbīgi. Minētajos pasākumos būtu jāņem vērā apstrādes raksturs, piemērošanas joma, konteksts un nolūki un risks, ko tā rada fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(46)

Risku fizisku personu tiesībām un brīvībām – ar atšķirīgu iespējamību un nopietnību – var radīt personas datu apstrāde, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu, jo īpaši: ja apstrāde var izraisīt diskrimināciju, identitātes zādzību vai viltošanu, finansiālu zaudējumu, kaitējumu reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšanu, neatļautu pseidonimizācijas atcelšanu vai jebkādu citu īpaši nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo situāciju; ja datu subjektiem var tikt atņemtas viņu tiesības un brīvības vai atņemta iespēja kontrolēt savus personas datus; ja tiek apstrādāti personas dati, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, un ja tiek apstrādāti ģenētiskie dati, veselības dati vai dati par dzimumdzīvi vai sodāmību un pārkāpumiem, vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem; ja tiek izvērtēti personiskie aspekti, jo īpaši analizējot vai prognozējot aspektus attiecībā uz personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, lai izveidotu vai izmantotu personiskos profilus; ja tiek apstrādāti neaizsargātu fizisku personu, īpaši bērnu, personas dati; vai ja apstrāde ietver lielu personas datu daudzumu un ietekmē lielu skaitu datu subjektu.

(47)

Riska iespējamība un nopietnība attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām būtu jānosaka, atsaucoties uz apstrādes raksturu, piemērošanas jomu, kontekstu un nolūkiem. Risks būtu jāizvērtē, pamatojoties uz objektīvu novērtējumu, ar ko nosaka, vai datu apstrādes darbības ietver risku vai augstu risku.

(48)

Fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi ir vajadzīgs veikt piemērotus tehniskos un organizatoriskos pasākumus ar mērķi nodrošināt šīs regulas prasību izpildi. Lai pārzinis varētu uzskatāmi parādīt, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti, tam būtu jāpieņem iekšējas vadlīnijas un jāīsteno pasākumi, kas jo īpaši atbilst integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. Šādi pasākumi cita starpā var būt apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija, tiklīdz tas ir iespējams, pārredzamība attiecībā uz funkcijām un personas datu apstrādi, kas datu subjektam dod iespēju pārraudzīt datu apstrādi un pārzinim dod iespēju izveidot un uzlabot drošības pasākumus. Arī saistībā ar publiskā iepirkuma konkursiem būtu jāņem vērā principi, kas paredz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma.

(49)

Regulā (ES) 2016/679 ir paredzēts, ka pārziņiem ir jāapliecina atbilstība, ievērojot apstiprinātus sertifikācijas mehānismus. Tāpat Savienības iestādēm un struktūrām būtu jāspēj pierādīt atbilstību šai regulai, iegūstot sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 42. pantu.

(50)

Datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzība, kā arī pārziņa un apstrādātāja pienākumi un atbildība prasa skaidri sadalīt pienākumus saskaņā ar šo regulu, tostarp arī tajos gadījumos, kad pārzinis apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka kopā ar citiem pārziņiem, vai gadījumos, kad apstrādes darbības tiek veiktas pārziņa vārdā.

(51)

Lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām saistībā ar apstrādi, kas apstrādātājam jāveic pārziņa vārdā, kad apstrādātājam tiek uzticēts veikt apstrādes darbības, pārzinim būtu jāizmanto vienīgi tādi apstrādātāji, kuri sniedz pietiekamas garantijas, jo īpaši speciālo zināšanu, uzticamības un līdzekļu ziņā, tādu tehnisko un organizatorisko pasākumu īstenošanai, kuri atbilst šīs regulas prasībām, tostarp apstrādes drošības jomā. Apstrādātāja, kas nav Savienības iestāde vai struktūra, atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam var izmantot kā elementu, ar ko uzskatāmi parāda pārziņa pienākumu izpildi. Apstrāde, ko veic apstrādātājs, kas nav Savienības iestāde vai struktūra, būtu jāreglamentē ar līgumu vai – ja kā apstrādātāji darbojas Savienības iestādes vai struktūras – ar līgumu vai citu juridisku aktu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas saista apstrādātāju ar pārzini; minētajā aktā būtu jāizklāsta apstrādes priekšmets un ilgums, apstrādes raksturs un nolūki, personas datu veids un datu subjektu kategorijas, ņemot vērā konkrētos apstrādātāja uzdevumus un pienākumus saistībā ar veicamo apstrādi un risku datu subjekta tiesībām un brīvībām. Pārzinim un apstrādātājam vajadzētu būt iespējai izvēlēties izmantot atsevišķu līgumu vai līguma standartklauzulas, ko pieņem vai nu tieši Komisija, vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs un pēc tam Komisija. Pēc tam, kad apstrāde pārziņa vārdā ir pabeigta, apstrādātājam pēc pārziņa izvēles personas dati būtu jāatdod atpakaļ vai jādzēš, ja vien saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam, nav prasīts personas datus uzglabāt.

(52)

Lai uzskatāmi parādītu, ka ir ievēroti šīs regulas noteikumi, pārzinim būtu jāglabā ieraksti par apstrādes darbībām, ko viņš veic savas atbildības ietvaros, un apstrādātājam būtu jāglabā ieraksti par tā atbildības jomā ietilpstošo apstrādes darbību kategorijām. Savienības iestādēm un struktūrām vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un pēc pieprasījuma darīt tam pieejamus savus ierakstus, lai tie varētu kalpot minēto apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām. Savienības iestādēm un struktūrām būtu jāvar izveidot centrālu reģistru, kurā glabāt ierakstus par veiktajām apstrādes darbībām, ja vien tas nav nelietderīgi Savienības iestādes vai struktūras lieluma dēļ. Pārredzamības nolūkos tām būtu jāvar padarīt šādu reģistru publiski pieejamu.

(53)

Lai saglabātu drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta šī regula, pārzinim vai apstrādātājam būtu jānovērtē apstrādei raksturīgie riski un jāīsteno pasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, šifrēšana. Minētajiem pasākumiem, ņemot vērā tehniskās iespējas un īstenošanas izmaksas, būtu jānodrošina atbilstošs drošības līmenis, tostarp konfidencialitāte, attiecībā uz apstrādei raksturīgo risku un aizsargājamo personas datu īpatnībām. Novērtējot datu drošības risku, vērā būtu jāņem riski, ko rada personas datu apstrāde, piemēram, nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

(54)

Savienības iestādēm un struktūrām būtu jānodrošina elektronisko sakaru datu konfidencialitāte, kā noteikts Hartas 7. pantā. Jo īpaši Savienības iestādēm un struktūrām būtu jānodrošina savu elektronisko sakaru tīklu drošība. Tām būtu jāaizsargā informācija, kas saistīta ar galalietotāju termināliekārtām, kuras piekļūst to publiski pieejamām tīmekļa vietnēm un mobilām lietotnēm, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (8). Tām būtu arī jāaizsargā lietotāju sarakstos saglabātie personas dati.

(55)

Ja uz personas datu aizsardzības pārkāpumu nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tas fiziskām personām var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu. Tādēļ, tiklīdz pārzinim ir kļuvis zināms, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, pārzinim bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, būtu jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam, izņemot, ja pārzinis spēj saskaņā ar pārskatatbildības principu uzskatāmi parādīt, ka personas datu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, nerada risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Ja šādu paziņojumu nevar sniegt 72 stundu laikā, paziņojumam būtu jāpievieno informācija par kavēšanās iemesliem, un informāciju var sniegt pa posmiem bez nepamatotas turpmākas kavēšanās. Ja kavēšanās ir pamatota, mazāk sensitīva vai mazāk specifiska informācija par pārkāpumu būtu jāatklāj pēc iespējas ātrāk, negaidot, līdz incidents tiks pilnībā atrisināts, un tikai tad sniedzot paziņojumu.

(56)

Ja ir iespējams, ka personas datu pārkāpums rada augstu risku fiziskās personas tiesībām un brīvībām, pārzinim bez liekas kavēšanās būtu jāpaziņo datu subjektam par personas datu pārkāpumu, lai viņš varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus. Paziņojumā būtu jāapraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturs, kā arī ieteikumi, kā attiecīgā fiziskā persona varētu mīkstināt iespējamās nelabvēlīgās sekas. Šāda paziņošana datu subjektiem būtu jāveic cik vien iespējams ātri un ciešā sadarbībā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, ievērojot tās vai citas attiecīgas iestādes, piemēram, tiesībaizsardzības iestādes, sniegtos norādījumus.

(57)

Regulā (EK) Nr. 45/2001 ir paredzēts pārziņa vispārīgs pienākums paziņot par personas datu apstrādi datu aizsardzības speciālistam. Datu aizsardzības speciālists uztur paziņoto apstrādes darbību reģistru, ja vien tas nav nelietderīgi Savienības iestādes vai struktūras lieluma dēļ. Papildus šim vispārīgajam pienākumam būtu jāievieš iedarbīgas procedūras un mehānismi nolūkā uzraudzīt tos apstrādes darbību veidus, kuri, iespējams, var radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām sava rakstura, apmēra, konteksta un nolūku dēļ. Šādas procedūras jo īpaši būtu jāievieš arī gadījumos, kad apstrādes darbību veidi ietver jauno tehnoloģiju izmantošanu vai ir jauni veidi, attiecībā uz kuriem pārzinis pirms tam nav veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vai tādi, pēc kuriem ir radusies vajadzība, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās apstrādes. Šādos gadījumos pārzinim pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, lai izvērtētu augstā riska iespējamību un nopietnību, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus un riska avotus. Minētajā novērtējumā par ietekmi jo īpaši būtu jāietver paredzētie pasākumi, garantijas un mehānismi, kas mazina minēto risku, nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti.

(58)

Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka – ja nav garantijas, drošības pasākumi un mehānismi riska mazināšanai – apstrāde radītu augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām un pārzinis uzskata, ka risku nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes darbību sākšanas būtu jāapspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. Šādu augstu risku, visticamāk, rada daži apstrādes veidi un apstrādes apjoms un biežums, kas var izraisīt arī kaitējumu vai fiziskas personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam uz pieprasījumu par apspriešanos būtu jāatbild noteiktā termiņā. Tomēr tam, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nav sniedzis atbildi minētajā noteiktajā termiņā, nebūtu jāskar neviena Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja iejaukšanas saskaņā ar viņa uzdevumiem un pilnvarām, kas paredzēti šajā regulā, tostarp pilnvarām aizliegt apstrādes darbības. Minētajā apspriešanās procesā vajadzētu būt iespējai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam iesniegt saistībā ar attiecīgo apstrādi veikta novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību rezultātus, jo īpaši pasākumus, ar kuriem paredzēts mazināt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(59)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt informētam par administratīvajiem pasākumiem, un ar to būtu jāapspriežas par iekšējiem noteikumiem, ko Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas ar savu darbību saistītos jautājumos un kas paredz personas datu apstrādi, paredz nosacījumus datu subjektu tiesību ierobežošanai vai paredz atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām, lai nodrošinātu, ka plānotā apstrāde atbilst šai regulai, un jo īpaši attiecībā uz risku mazināšanu attiecībā uz datu subjektu.

(60)

Ar Regulu (ES) 2016/679 tika izveidota Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, kas ir neatkarīga Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu. Kolēģijai būtu jāpalīdz nodrošināt Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas (ES) 2016/680 konsekventu piemērošanu visā Savienībā, tostarp jāsniedz padomi Komisijai. Tajā pašā laikā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāturpina īstenot savas uzraudzības un konsultatīvās funkcijas attiecībā uz visām Savienības iestādēm un struktūrām pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma. Lai nodrošinātu konsekventus datu aizsardzības noteikumus visā Savienībā, Komisijai priekšlikumu vai ieteikumu gatavošanas gaitā būtu jācenšas apspriesties ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. Apspriesties vajadzētu obligāti pēc tiesību aktu pieņemšanas vai deleģēto aktu un īstenošanas aktu gatavošanas laikā, kā noteikts LESD 289., 290. un 291. pantā, kā arī pēc tam, kad ir pieņemti ieteikumi un priekšlikumi, kas attiecas uz līgumiem ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā noteikts LESD 218. pantā, ja tie ietekmē tiesības uz personas datu aizsardzību. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu būt pienākumam apspriesties ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, izņemot, ja Regulā (ES) 2016/679 ir noteikts pienākums apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, piemēram, par atbilstības lēmumiem vai deleģētajiem aktiem par standartizētām ikonām un sertifikācijas mehānismu prasībām. Ja konkrētais akts ir īpaši svarīgs fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, Komisijai būtu jāspēj papildus apspriesties arī ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju. Šādos gadījumos Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas biedram būtu jākoordinē sava sadarbība ar kolēģiju ar mērķi sniegt kopēju atzinumu. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un attiecīgos gadījumos Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai rakstisks ierosinājums būtu jāsniedz astoņu nedēļu laikā. Šim laika periodam vajadzētu būt īsākam steidzamos gadījumos vai citos apstākļos, piemēram, kad Komisija gatavo deleģētos un īstenošanas aktus.

(61)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 75. pantu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jānodrošina Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sekretariāts.

(62)

Visās Savienības iestādēs un struktūrās datu aizsardzības speciālistiem būtu jānodrošina šīs regulas noteikumu piemērošana un jākonsultē pārziņi un apstrādātāji par to pienākumu izpildi. Šim speciālistam vajadzētu būt personai ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā, kas būtu jānosaka jo īpaši saskaņā ar veiktajām datu apstrādes darbībām un aizsardzību, kāda nepieciešama personas datiem, kurus pārzinis vai apstrādātājs apstrādā. Datu aizsardzības speciālistiem vajadzētu būt spējīgiem veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi.

(63)

Kad personas dati no Savienības iestādēm un struktūrām tiek nosūtīti pārziņiem, apstrādātājiem vai citiem saņēmējiem trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, būtu jāgarantē aizsardzības līmenis, ko šī regula nodrošina fiziskām personām Savienībā. Tādas pašas garantijas būtu jāpiemēro gadījumos, kad personas dati no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas tiek nosūtīti tālāk pārziņiem, apstrādātājiem tajā pašā vai citā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā. Jebkurā gadījumā nosūtīt datus uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var tikai tad, ja tiek pilnībā ievērota šī regula un Hartā nostiprinātās pamattiesības un pamatbrīvības. Nosūtīšana varētu notikt tikai tad, ja, ņemot vērā pārējos šīs regulas noteikumus, pārzinis vai apstrādātājs ievēro šīs regulas noteikumus attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(64)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantā vai Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantā noteikto Komisija var izlemt, ka trešā valsts, kāda teritorija vai konkrēts sektors trešā valstī vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Šādos gadījumos personas datus Savienības iestāde vai struktūra uz minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju var nosūtīt bez nepieciešamības saņemt jebkādu turpmāku atļauju.

(65)

Kamēr lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic pasākumi, kas kompensētu datu aizsardzības trūkumus trešā valstī, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektam. Šādas atbilstošas garantijas varētu nozīmēt, ka tiek izmantotas Komisijas pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja apstiprinātas līguma klauzulas. Ja apstrādātājs nav Savienības iestāde vai struktūra, atbilstošās garantijas var būt saistoši uzņēmuma noteikumi, rīcības kodeksi un sertifikācijas mehānismi, kas tiek izmantoti starptautiskai nosūtīšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Minētajām garantijām būtu jānodrošina, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības un datu subjektu tiesības atbilstīgi Savienībā veiktai apstrādei, tostarp īstenojamu datu subjekta tiesību un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, ieskaitot iespēju saņemt efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā un pieprasīt kompensāciju Savienībā vai trešā valstī. Tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atbilstību vispārīgiem principiem, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, un integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. Savienības iestādes un struktūras var veikt datu nosūtīšanu uz trešo valstu publiskām iestādēm vai struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir atbilstoši pienākumi vai funkcijas, tostarp pamatojoties uz noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvās vienošanās, piemēram, saprašanās memorandā, datu subjektiem paredzot īstenojamas un efektīvas tiesības. Ja garantijas ir paredzētas administratīvās vienošanās, kas nav juridiski saistošas, būtu jāsaņem Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atļauja.

(66)

Iespējai, ka pārzinis vai apstrādātājs var izmantot Komisijas vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, nebūtu jāizslēdz ne tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var iekļaut standarta datu aizsardzības klauzulas plašākā līgumā, piemēram, līgumā starp apstrādātāju un citu apstrādātāju, ne arī tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var pievienot citas klauzulas vai papildu garantijas, ar noteikumu, ka tās tieši vai netieši nav pretrunā Komisijas vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtajām līguma standartklauzulām vai neierobežo datu subjektu pamattiesības vai brīvības. Pārziņi un apstrādātāji būtu jāmudina nodrošināt papildu garantijas, izmantojot līgumsaistības, ar kurām papildina standarta datu aizsardzības klauzulas.

(67)

Dažas trešās valstis pieņem normatīvos un citus tiesību aktus, kuru mērķis ir tieši regulēt apstrādes darbības, ko veic Savienības iestādes un struktūras. Tas var ietvert tiesu spriedumus vai administratīvu iestāžu lēmumus trešās valstīs, ar kuriem pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai atklāt personas datus un kuri nav balstīti uz starptautisku nolīgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību. Šādu normatīvu un citu tiesību aktu ekstrateritoriāla piemērošana var būt pretrunā starptautiskām tiesībām un var kavēt sasniegt tādu aizsardzību, kādu fiziskām personām Savienībā nodrošina ar šo regulu. Nosūtīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja šīs regulas nosacījumi nosūtīšanai uz trešām valstīm ir izpildīti. Tas cita starpā varētu būt gadījumos, kad izpaušana ir nepieciešama, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, kas atzītas Savienības tiesību aktos.

(68)

Īpašās situācijās būtu jāparedz noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus noteiktos gadījumos, kad datu subjekts ir devis skaidru piekrišanu, ja nosūtīšana ir gadījuma rakstura un nepieciešama saistībā ar līgumu vai likumīgu prasību, neatkarīgi no tā, vai to izvirza tiesas procesā vai administratīvā vai ārpustiesas procedūrā, tostarp regulatīvo struktūru procedūrās. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos noteiktām svarīgām sabiedrības interesēm, vai ja datus nosūta no reģistra, kas izveidots ar likumu un ir paredzēts, lai leģitīmi ieinteresētas personas vai sabiedrība varētu to izmantot. Pēdējā minētajā gadījumā nebūtu jānosūta pilnīgi visi reģistrā ietvertie personas dati vai veselas datu kategorijas, izņemot, ja Savienības tiesību akti to atļauj, un, ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot leģitīmi ieinteresētas personas, dati būtu jānosūta tikai pēc šo personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmējas, pilnībā ņemot vērā datu subjekta intereses un pamattiesības.

(69)

Šīm atkāpēm jo īpaši būtu jāattiecas uz datu nosūtīšanu, ko pieprasa un kas ir vajadzīga saistībā ar svarīgiem sabiedrības interešu iemesliem, piemēram, kad notiek starptautiska datu apmaiņa starp Savienības iestādēm un struktūrām un konkurences iestādēm, nodokļu vai muitas pārvaldēm, finanšu uzraudzības iestādēm un dienestiem, kuru kompetencē ir sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības jautājumi, piemēram, ja runa ir par kontaktu izsekojumu lipīgo slimību gadījumā vai lai samazinātu un/vai izskaustu dopingu sportā. Personas datu nosūtīšana būtu arī uzskatāma par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai aizsargātu kādu no interesēm, kas ir būtiskas datu subjekta vai citas personas vitālām interesēm, tostarp fiziskajai veselībai vai dzīvībai, ja datu subjekts nav spējīgs dot piekrišanu. Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības tiesību aktos var skaidri noteikt ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautiskai organizācijai, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs. Varētu uzskatīt, ka datu subjekta, kurš fiziski vai juridiski nevar dot piekrišanu, personas datu nosūtīšana starptautiskai humanitārai organizācijai ar mērķi izpildīt uzdevumu saskaņā ar Ženēvas konvencijām vai ievērot bruņotos konfliktos piemērojamas starptautiskās humanitārās tiesības, ir nepieciešama svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs vai tāpēc, ka tas ir datu subjekta vitālās interesēs.

(70)

Jebkurā gadījumā, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāizmanto risinājumi, kas datu subjektiem sniedz īstenojamas un efektīvas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi Savienībā arī pēc tam, kad minētie dati ir nosūtīti, lai tādējādi viņi joprojām varētu baudīt savas pamattiesības un garantijas.

(71)

Personas datu pārvietošanās pāri robežām ārpus Savienības var ievērojami apdraudēt fizisko personu spējas īstenot tiesības uz datu aizsardzību, jo īpaši, lai aizsargātos pret nelikumīgu izmantošanu vai šādas informācijas atklāšanu. Vienlaikus valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs var saskarties ar situāciju, kad tie nevar reaģēt uz sūdzībām vai veikt izmeklēšanu saistībā ar darbībām, kas norisinās ārpus to jurisdikcijas. To pūles kopīgi strādāt pārrobežu kontekstā var sarežģīt arī nepietiekamās preventīvās vai korektīvās pilnvaras, tiesisko regulējumu atšķirības un tādi praktiski šķēršļi kā, piemēram, ierobežoti līdzekļi. Tāpēc vajadzētu sekmēt ciešāku sadarbību starp Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un valstu uzraudzības iestādēm, lai palīdzētu apmainīties ar informāciju ar kolēģiem citās valstīs.

(72)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja amata izveide ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un viņa pilnvarošana veikt savus uzdevumus un izmantot savas pilnvaras pilnīgi neatkarīgi ir būtiska sastāvdaļa fizisku personu aizsardzībā attiecībā uz viņu personas datu apstrādi. Ar šo regulu vajadzētu stiprināt un precizēt viņa lomu un neatkarību. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt personai, par kuras neatkarību nav ne mazāko šaubu un kura ir atzīta par tādu, kam ir Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pienākumu pildīšanai nepieciešamā pieredze un prasmes, piemēram, šī persona ir strādājusi kādā no saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 51. pantu izveidotajām uzraudzības iestādēm.

(73)

Lai nodrošinātu konsekventu datu aizsardzības noteikumu uzraudzību un izpildi visā Savienībā, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt tiem pašiem uzdevumiem un faktiskām pilnvarām, kas ir valstu uzraudzības iestādēm, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvām pilnvarām, pilnvarām lemt par sankcijām un atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvarām, jo īpaši fizisku personu sūdzību gadījumos, un pilnvarām informēt Tiesu par šīs regulas pārkāpumiem un iesaistīties tiesvedībās saskaņā ar primārajiem tiesību aktiem. Šādām pilnvarām būtu jāietver arī pilnvaras uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu. Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un pārmērīga apgrūtinājuma attiecīgajām personām, kuras var tikt nevēlami ietekmētas, katram Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pasākumam vajadzētu būt atbilstošam, vajadzīgam un samērīgam, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā un ievērojot katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms attiecīgā individuālā pasākuma pieņemšanas. Katram Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja veiktam juridiski saistošam pasākumam vajadzētu būt sagatavotam rakstiski, skaidram un nepārprotamam, tajā būtu jānorāda pasākuma noteikšanas datums, uz tā vajadzētu būt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja vadītāja parakstam, tajā būtu jāiekļauj pasākuma pamatojums un jānorāda, ka ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

(74)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotās uzraudzības kompetencei nebūtu jāattiecas uz personas datu apstrādi Tiesā, kad tā rīkojas atbilstīgi savai kompetencei, lai tādējādi nodrošinātu, ka Tiesa ir neatkarīga savu tiesu varas uzdevumu izpildē, tostarp lēmumu pieņemšanā. Saistībā ar šādām apstrādes darbībām Tiesai vajadzētu izveidot neatkarīgu uzraudzību saskaņā ar Hartas 8. panta 3. punktu, piemēram, ieviešot iekšēju mehānismu.

(75)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumi par šajā regulā paredzētajiem izņēmumiem, garantijām, atļaujām un nosacījumiem attiecībā uz datu apstrādi būtu jāpublicē darbības pārskatā. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs var publicēt ziņojumus par konkrētiem jautājumiem neatkarīgi no darbības gada pārskata publicēšanas.

(76)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (9).

(77)

Valstu uzraudzības iestādes uzrauga Regulas (ES) 2016/679 noteikumu piemērošanu un veicina tās saskanīgu piemērošanu visā Savienībā, lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz viņu personas datu apstrādi un atvieglotu personas datu brīvu apriti iekšējā tirgū. Lai konsekventāk tiktu piemēroti dalībvalstīs un Savienības iestādēs un struktūrās piemērojamie datu aizsardzības noteikumi, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu efektīvi jāsadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm.

(78)

Atsevišķos gadījumos Savienības tiesību aktos ir paredzēta koordinēta uzraudzība, kuru īsteno Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs kopā ar valstu uzraudzības iestādēm. Turklāt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs ir Eiropola uzraudzības iestāde, un šiem nolūkiem īpašs sadarbības modelis ar valstu uzraudzības iestādēm tiek īstenots ar konsultatīvas sadarbības padomes starpniecību. Lai uzlabotu datu aizsardzības pamatnoteikumu efektīvu uzraudzību un izpildi, Savienībā būtu jāievieš vienots un saskaņots koordinētas uzraudzības modelis. Tāpēc Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāiesniedz leģislatīvu aktu priekšlikumi, kuru mērķis būtu grozīt Savienības tiesību aktus, paredzot koordinētas uzraudzības modeli, lai saskaņotu tos ar šajā regulā paredzēto koordinētās uzraudzības modeli. Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai būtu jākalpo par vienotu forumu, kas nodrošina efektīvu koordinētu uzraudzību visās jomās.

(79)

Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību Tiesā saskaņā ar Līgumiem, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, vai ja Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nereaģē uz sūdzību, daļēji vai pilnībā noraida sūdzību vai nerīkojas, kad šāda rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to izskatīt tiesā. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības virzību un iznākumu. Ja lietā ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar valsts uzraudzības iestādi, datu subjektam būtu jāsniedz starpposma informācija. Lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāveic tādi pasākumi kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapas nodrošināšana, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī citus saziņas līdzekļus.

(80)

Jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, vajadzētu būt tiesībām no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu saskaņā ar Līgumu nosacījumiem.

(81)

Lai nostiprinātu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzības funkcijas un šīs regulas efektīvu izpildi, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt pilnvarām kā galēju līdzekli uzlikt administratīvus naudas sodus. Naudas sodu mērķim vajadzētu būt sankcijām par šīs regulas neievērošanu Savienības iestādei vai struktūrai, nevis fiziskām personām, lai atturētu tās no šīs regulas neievērošanas nākotnē un sekmētu personas datu aizsardzības kultūru Savienības iestādēs un struktūrās. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi, par kuriem piemēro administratīvus naudas sodus, un būtu jānosaka attiecīgo administratīvā naudas sodu maksimālais apmērs un kritēriji to piemērošanai. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jānosaka naudas soda apmērs katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu un tā sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Uzliekot administratīvu naudas sodu Savienības iestādei vai struktūrai, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāizvērtē naudas soda summas proporcionalitāte. Administratīvajā procedūrā, ar kuru Savienības iestādēm un struktūrām uzliek naudas sodu, būtu jāievēro Savienības tiesību aktos paredzētie vispārējie principi, kā tos interpretējusi Tiesa.

(82)

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības, kas paredzētas šajā regulā, ir pārkāptas, viņam vajadzētu būt tiesībām pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību, kura ir izveidota saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuras statūtos noteiktie mērķi atbilst sabiedrības interesēm un kura darbojas personas datu aizsardzības jomā, iesniegt sūdzību Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam viņa vārdā. Šādai struktūrai, organizācijai vai asociācijai vajadzētu spēt īstenot tiesības pielietot tiesību aizsardzību tiesā datu subjektu vārdā vai īstenot tiesības saņemt kompensāciju datu subjektu vārdā.

(83)

Ja Savienības ierēdnis vai cits darbinieks neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus, viņu vajadzētu varēt saukt pie disciplināras vai cita veida atbildības saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (10) (“Civildienesta noteikumi”).

(84)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu standartklauzulas līgumos starp pārziņiem un apstrādātājiem un līgumos starp pašiem pārziņiem to apstrādes darbību sarakstu pieņemšanai, attiecībā uz kurām pārziņiem, kuri personas datu apstrādi veic, pildot uzdevumu sabiedrības interesēs, būtu iepriekš jāapspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, un lai pieņemtu līgumu standartklauzulas, kas nodrošina atbilstošas garantijas starptautiskai nosūtīšanai.

(85)

Būtu jāaizsargā konfidenciālā informācija, ko Savienības un valstu statistikas iestādes vāc oficiālās Eiropas statistikas un oficiālās valsts statistikas izveidei. Eiropas statistika būtu jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata saskaņā ar statistikas principiem, kas noteikti LESD 338. panta 2. punktā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (12) paredz sīkākas prasības par statistikas konfidencialitāti attiecībā uz Eiropas statistiku.

(86)

Regula (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmums (EK) Nr. 1247/2002/EK (13) būtu jāatceļ. Atsauces uz atcelto regulu un atcelto lēmumu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu.

(87)

Lai garantētu neatkarīgās uzraudzības iestādes locekļu pilnīgu neatkarību, šai regulai nevajadzētu ietekmēt pašreizējā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja un uzraudzītāja palīga pilnvaru termiņu. Pašreizējam uzraudzītāja palīgam būtu jāpaliek amatā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad tiek izpildīts viens no šīs regulas nosacījumiem priekšlaicīgai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atbrīvošanai no amata. Šīs regulas attiecīgie noteikumi ir piemērojami uzraudzītāja palīgam līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

(88)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķa – nodrošināt fizisko personu vienlīdzīgu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un personas datu brīvu plūsmu visā Savienībā – sasniegšanai ir vajadzīgs un lietderīgi paredzēt noteikumus par personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu.

(89)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2017. gada 15. martā sniedza atzinumu (14),